(1)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 ir izveidota preču nomenklatūra (turpmāk “kombinētā nomenklatūra” jeb “KN”), kas iekļauta minētās regulas I pielikumā.

(2)

Juridiskās noteiktības labad ir nepieciešams precizēt klasifikāciju attiecībā uz kapsulām, tabletēm, pastilām un graudiņiem, kas izgatavoti no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kuri minēti pozīcijā 1901, vai no precēm, kuras minētas pozīcijā 0401 līdz 0404, un ko paredzēts izmantot kā uztura bagātinātājus.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu apvienotajās lietās no C-410/08 līdz C-412/08 (2) ēdamie pārtikas izstrādājumi, kurus paredzēts izmantot kā uztura bagātinātājus un kuru sastāvā galvenokārt ir augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļa ar tai pievienotiem vitamīniem, un kuri fasēti nomērītās devās (kapsulās), ir klasificējami pozīcijā 2106 (“Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur”).

(4)

Šajā spriedumā Tiesa precizēja, ka attiecībā uz attiecīgajām precēm fasēšanas veids (t. i., apvalks) ir noteicošais elements, kas tām piešķir uztura bagātinātāja funkciju, jo ar to tiek noteikta pārtikas izstrādājumu deva, to uzsūkšanās veids un vieta, kur tiem paredzēts iedarboties. Tādēļ attiecīgo preču izmantojumu un īpašības nosaka abi elementi (apvalks un uztura bagātinātāja saturs).

(5)

Harmonizētās sistēmas skaidrojumos attiecībā uz pozīciju 2106 ir norādīts, ka minētajā pozīcijā ir ietverti izstrādājumi, ko bieži dēvē par “uztura bagātinātājiem” un kam pievienoti vitamīni un reizēm arī ļoti maza dzelzs savienojumu deva, un kas tiek piedāvāti iepakojumos, uz kuriem norādīts, ka tie domāti vispārējai veselības vai labsajūtas uzturēšanai.

(6)

Uztura bagātinātāji, kas izgatavoti no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kuri minēti pozīcijā 1901, vai no precēm, kuras minētas pozīcijā 0401 līdz 0404, un kas fasēti nomērītās devās, piemēram, kapsulās, tabletēs, pastilās un graudiņos, nav iekļauti pozīcijā 1901, jo to īpašais fasēšanas veids liecina par to uztura bagātinātāja funkciju. Uztura bagātinātāji ir ļoti īpaša veida pārtikas izstrādājumi, kas minēti tikai harmonizētās sistēmas skaidrojumā par pozīciju 2106 un parasti tiek fasēti nomērītās devās. Tādējādi pārtikas izstrādājumi, ko paredzēts izmantot kā uztura bagātinātājus un kas fasēti nomērītās devās un izgatavoti no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kuri minēti pozīcijā 1901, vai no precēm, kuras minētas pozīcijā 0401 līdz 0404, neatbilst pozīcijas 1901 prasībām un ir jāklasificē pozīcijā 2106.

(7)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, kombinētās nomenklatūras noteikumiem būtu jāatspoguļo iepriekš minētā judikatūra. Tas ir daļēji panākts, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 698/2013 (3) 21. nodaļā pievienojot 5. papildu piezīmi. Lai nodrošinātu konsekvenci un vienveidību ar iepriekšējo pasākumu, atbilstoša papildu piezīme būtu jāpievieno arī 19. nodaļā.

(8)

Tāpēc, lai nodrošinātu kombinētās nomenklatūras otrās daļas 19. nodaļas vienveidīgu interpretāciju visā Savienībā, tajā būtu jāpievieno jauna papildu piezīme.

(9)

Tādēļ Regula (EEK) Nr. 2658/87 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 ir izveidota preču nomenklatūra (turpmāk “kombinētā nomenklatūra” jeb “KN”), kas izklāstīta minētās regulas I pielikumā.

(2)

Kombinētās nomenklatūras 17. nodaļas 4. un 5. papildu piezīmes, kā arī 21. nodaļas 3. un 4. papildu piezīmes pašreizējais formulējums atsaucas uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 951/2006 (2) 42. pantu, ar kuru nosaka metodes jēlcukura un dažu sīrupu saharozes satura aprēķināšanai.

(3)

Regulas (EK) Nr. 951/2006 42. panta 2., 3. un 4. punktu svītros no 2017. gada 1. oktobra sakarā ar grozījumu cukura ražošanas kvotu sistēmā, kas izriet no izmaiņām lauksaimniecības politikā. Līdz ar to atsauces uz Regulas (EK) Nr. 951/2006 42. pantu 17. nodaļas 4. un 5. papildu piezīmē, kā arī 21. nodaļas 3. un 4. papildu piezīmē beigs pastāvēt.

(4)

Juridiskās noteiktības labad un lai novērstu tiesiskā regulējuma trūkuma izveidošanos, minētās papildu piezīmes ir jāgroza un piemērojamās analītiskās metodes ir tieši jāietver minētajās piezīmēs.

(5)

Ņemot vērā uzlabojumus analītiskajās metodēs cukura satura noteikšanai tā analīzes metode, kuru patlaban izmanto cukura satura aprēķināšanai dažos produktos, uz kuriem attiecas 17. nodaļa, un kuru var ietekmēt traucējošu savienojumu paraugmatrica, būtu jāaizstāj ar augsti efektīvās šķidruma hromatogrāfijas metodi (“HPLC metode”).

(6)

Tomēr vairāku citu produktu gadījumā, uz kuriem attiecas 17. nodaļa, kā arī to produktu gadījumā, uz kuriem attiecas 21. nodaļa, kur cukura satura pamatā ir ne tikai saharoze, fruktoze, glikoze un maltoze sakarā ar citu cukuru klātbūtni, HPLC metode nav izmantojama. Attiecībā uz minētajiem produktiem saharozes saturs, tostarp saharozē izteikti citi cukuri, būtu jānosaka ar refraktometrijas metodi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 (3) pielikumu.

(7)

Lai nodrošinātu vienotu kombinētās nomenklatūras interpretāciju visā Savienībā attiecībā uz cukura satura noteikšanu dažos produktos, būtu jāgroza Kombinētās nomenklatūras otrās daļas 17. nodaļas 4. un 5. papildu piezīme, kā arī 21. nodaļas 3. un 4. papildu piezīme.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2658/87.

(9)

Regulas (EK) Nr. 951/2006 42. panta 2., 3. un 4. punktu atcels no 2017. gada 1. oktobra. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

a)

17. nodaļas 4. un 5. papildu piezīmi aizstāj ar šādu:

(*1)   Komisijas 2014. gada 11. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 974/2014, ar ko nosaka refraktometrijas pielietošanu sausā šķīstošā atlikuma noteikšanai augļu un dārzeņu pārstrādes produktos, lai to klasificētu kombinētajā nomenklatūrā (OV L 274, 16.9.2014., 6. lpp.).” "

b)

21. nodaļas 3. un 4. papildu piezīmi aizstāj ar šādu:

(*2)   Komisijas 2014. gada 11. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 974/2014, ar ko nosaka refraktometrijas pielietošanu sausā šķīstošā atlikuma noteikšanai augļu un dārzeņu pārstrādes produktos, lai to klasificētu kombinētajā nomenklatūrā (OV L 274, 16.9.2014., 6. lpp.).”."

(1)

Nozvejas kvotas 2016. gadam ir noteiktas ar:

(2)

Nozvejas kvotas 2017. gadam ir noteiktas ar:

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts ir pārsniegusi tai iedalītās nozvejas kvotas, Komisija veic atvilkumus no attiecīgās dalībvalsts turpmākajām nozvejas kvotām.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 2. un 3. punktā paredzēts, ka šādi atvilkumi jāveic nākamajā gadā vai gados, piemērojot attiecīgos koeficientus, kas noteikti minētajos punktos.

(5)

Dažas dalībvalstis ir pārsniegušas nozvejas kvotas, kas tām iedalītas 2016. gadam. Tāpēc attiecībā uz pārzvejotajiem krājumiem būtu jāveic atvilkumi no nozvejas kvotām, kas šīm valstīm iedalītas 2017. gadam un – attiecīgā gadījumā – turpmākajiem gadiem.

(6)

Ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) 2016/2226 (10) un (ES) 2017/162 (11) tika noteikti atvilkumi no konkrētu sugu nozvejas kvotām, kas dažām valstīm iedalītas 2016. gadam. Tomēr dažu dalībvalstu gadījumā dažu sugu kvotām piemērojamie atvilkumi bija lielāki nekā attiecīgās kvotas, kas bija pieejamas 2016. gadam, un tāpēc tos minētajā gadā nevarēja veikt pilnībā. Lai nodrošinātu, ka šādos gadījumos atvilkums no attiecīgo krājumu kvotām tiek veikts pilnā apmērā, nosakot atvilkumus no 2017. gada kvotas un – attiecīgā gadījumā – turpmāko gadu kvotām, būtu jāņem vērā atlikušie daudzumi.

(7)

2016. gada 16. novembra vēstulē Beļģija saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (12) 3. panta 3. punktu lūdza Komisijas atļauju izkraut Savienības ūdeņos IIa un IV zonā nozvejotu akmeņplekstu un gludo rombu (T/B/2AC4-C) papildu daudzumus, kas nepārsniedz 10 % no kvotas. Lai veiktu atvilkumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. pantu, papildu daudzumi, kas 2016. gadā piešķirti saskaņā ar minēto procedūru, būtu jāuzskata par atļauto izkrāvumu pārsniegumu.

(8)

Šajā regulā paredzētie atvilkumi no nozvejas kvotām būtu jāpiemēro, neskarot atvilkumus, kas 2017. gada kvotām piemērojami saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 185/2013 (13).

(9)

Tā kā kvotas ir izteiktas tonnās, pārzveja, kurā gūtie daudzumi ir mazāki par vienu tonnu, nebūtu jāņem vērā,

(1)

2005. gada 17. februārī Eiropas Kopienas vārdā ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (1) tika apstiprināta Orhūsas konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”) (2).

(2)

Savienība Orhūsas konvencijā noteiktos pienākumus attiecībā uz savām iestādēm un struktūrām īstenoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (3).

(3)

Saskaņā ar Orhūsas konvencijas 15. pantu tika izveidota Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteja (“Komiteja”), kuras kompetencē ir izvērtēt pušu atbilstību Orhūsas konvencijas noteikumiem.

(4)

Savienība 2017. gada 17. martā saņēma konstatējumus lietā ACCC/C/2008/32 attiecībā uz iespēju vērsties tiesu iestādēs Savienības līmenī (“konstatējumi”). Konstatējumu 123. punktā Komiteja uzskatīja, ka “konkrētā konvencijas puse neizpilda konvencijas 9. panta 3. un 4. punktu attiecībā uz sabiedrības locekļu piekļuvi tiesu iestādēm, jo ne Orhūsas regula, ne ES Tiesas judikatūra neīsteno un neizpilda no minētajiem punktiem izrietošos pienākumus”.

(5)

Parakstot konvenciju, Savienība ar deklarāciju informēja Orhūsas konvencijas struktūras un, apstiprinot Orhūsas konvenciju, atkārtoti apstiprināja, ka “Kopienas institucionālajā un juridiskajā kontekstā Kopienas iestādes konvenciju piemēros saskaņā ar pašreizējiem un turpmākiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un citiem attiecīgajiem Kopienas noteikumiem jomā, uz ko attiecas konvencija”.

(6)

Viens no konstatējumiem lietā ACCC/C/2008/32, proti, ka Savienība neizpilda Orhūsas konvencijas 9. panta 3. un 4. punktu, ir iekļauts projektā Lēmumam VI/8f, kas tiks iesniegts Orhūsas konvencijas pušu sanāksmes sestajā sesijā, kura notiks 2017. gada septembrī Budvā Melnkalnē.

(7)

Savienībai būtu jāizpēta veidi un līdzekļi, kā nodrošināt atbilstību Orhūsas konvencijai tādā veidā, kas ir saderīgs ar Savienības tiesību sistēmas pamatprincipiem un pārskatīšanas tiesā sistēmu.

(8)

Ņemot vērā varas dalīšanas principu Savienībā, Padome nevar dot norādījumus vai sniegt ieteikumus Eiropas Savienības Tiesai (“Tiesa”) attiecībā uz tiesas iestāžu darbībām. Tāpēc projektā Lēmumam VI/8f iekļautie ieteikumi attiecībā uz Tiesu un tās judikatūru nav pieņemami.

(9)

Savienība joprojām pilnā mērā atbalsta svarīgos Orhūsas konvencijas mērķus.

(10)

Savienībai ir lietderīgi noteikt nostāju, kas ir jāieņem Orhūsas konvencijas pušu sanāksmes sestajā sesijā attiecībā uz projektu Lēmumam VI/8f,