18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/1

(1)

Komisija 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” uzsvēra, ka ir jārada labvēlīgi apstākļi ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi Savienībā. Gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir apstiprinājuši minēto stratēģiju.

(2)

Ar tās 2010. gada 28. jūlija un 2013. gada 18. decembra rezolūcijām Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja tiesības uz drošu un tīru dzeramo ūdeni un sanitāriju atzina par cilvēktiesībām, kas ir būtiskas, lai pilnvērtīgi dzīvotu dzīvi. Tā arī aicināja pakāpeniski īstenot cilvēktiesības uz drošu dzeramo ūdeni, uzsverot starptautiskās sadarbības svarīgo nozīmi minētajā kontekstā.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3) tika izveidota Pētniecības un inovācijas pamatprogramma (2014.–2020. gads) (pamatprogramma “Apvārsnis 2020”). Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, stiprinot publiskā–publiskā sektora partnerības, tostarp izmantojot Savienības dalību programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

(4)

Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības un inovācijas programmām, un tām pilnībā būtu jāievēro pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārējie principi – lai stiprinātu pētniecību un inovāciju, tādējādi palīdzot virzīties uz ilgtspējīgu attīstību, – jo īpaši principi attiecībā uz atvērtību un pārredzamību.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 19. panta 2. punktu pētniecības un inovācijas darbībām, ko veic atbilstīgi Partnerībai pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), ir jābūt vērstām tikai un vienīgi uz civilu pielietojumu.

(6)

Regulā (ES) Nr. 1291/2013 “Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras, jūrlietu, iekšzemes ūdeņu pētniecība, un bioekonomika” un “Klimata politika, resursu efektivitāte un izejvielas” ir noteiktas kā divas prioritāras sabiedrības problēmas, kas ir jārisina, atbalstot ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1291/2013 tiek atzīts, ka minēto problēmu risināšanai paredzētās pētniecības un inovācijas darbības jāveic Savienības līmenī un plašāk, ņemot vērā klimata un vides starptautiskumu un globalitāti, to mērogu un sarežģītību un pārtikas un lauksaimniecības produktu piegādes ķēdes starptautisko dimensiju.

(7)

Regulā (ES) Nr. 1291/2013 tiek atzīts, ka ir vajadzīga starptautiska sadarbība ar trešām valstīm, lai efektīvi risinātu kopīgās problēmas. Starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ir būtisks Savienības vispārējo saistību aspekts, un tai ir svarīga nozīme Savienības partnerībā ar Eiropas kaimiņvalstīm. Minētajā sakarībā Vidusjūras reģions ir stratēģiski svarīgs Savienībai no politiskā, ekonomiskā, kultūras, zinātniskā un vides viedokļa.

(8)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (4), darbībās, uz kurām attiecas šā lēmuma darbības joma, būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šādām darbībām vajadzētu būt saskaņā ar visiem juridiskajiem pienākumiem, kuri izriet no starptautiskajām tiesībām, Savienības tiesībām, cita starpā no jebkādiem attiecīgajiem Komisijas lēmumiem, tādiem kā Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojums (5), kā arī ar ētikas principiem, kuri ietver izvairīšanos no jebkādiem pētniecības integritātes pārkāpumiem.

(9)

Komisija 2016. gada 7. jūnija Paziņojumā par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā uzsvēra, ka visās politikas jomās, tostarp pētniecībā un inovācijā, ir jāpievēršas migrācijas pamatcēloņiem, izmantojot jaunu sadarbības modeli, kurā tiek iesaistīti privātie investori, kā arī to, ka ierobežotajiem budžeta līdzekļiem ir jāpiesaista papildu finansējums un jāpievērš uzmanība maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un ilgtspējīgai infrastruktūrai.

(10)

PRIMA mērķis ir īstenot kopīgu programmu, ar ko tiek sekmētas pētniecības un inovācijas spējas un tiek pilnveidotas zināšanas un kopīgi inovatīvi risinājumi, lai Vidusjūras reģionā uzlabotu lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmu un integrētas ūdens apgādes un apsaimniekošanas efektivitāti, drošību, nodrošinājumu un ilgtspēju. Ar PRIMA būtu jāveicina nesen saskaņoto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana un gaidāmā Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kā arī Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana.

(11)

Integrēta ūdens apgāde un apsaimniekošana, tostarp ūdens atkārtota izmantošana un pārstrāde, nozīmē to, ka tiek apsvērti visi dažādie ūdens resursu lietojumi.

(12)

Ilgtspējīgas lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmas mērķim vajadzētu būt apmierināt pilsoņu un vides pieprasījumu pēc nekaitīgas, veselīgas un cenas ziņā pieejamas pārtikas un palielināt pārtikas un barības pārstrādes, izplatīšanas un patēriņa ilgtspēju ar mērķi līdz minimumam samazināt pārtikas zudumus un lauksaimniecības pārtikas atkritumus.

(13)

Ciktāl ir runa par ūdens resursiem un lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmām, atklāta, demokrātiska un līdzdalīga pārvaldība ir svarīga, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti izmaksu ziņā vislietderīgākie risinājumi, sniedzot labumu sabiedrībai kopumā.

(14)

Lai nodrošinātu tādu trešo valstu līdzdalību PRIMA, kuras nav pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētās valstis, proti, Alžīrija, Ēģipte, Jordānija, Libāna un Maroka, ir nepieciešami starptautiski nolīgumi zinātniskai un tehnoloģiskai sadarbībai starp Savienību un minētajām trešām valstīm, lai attiecinātu uz tām šajā lēmumā noteikto tiesisko regulējumu.

(15)

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem jebkurai citai dalībvalstij un jebkurai trešai valstij, kas ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valsts, vajadzētu būt tiesībām piedalīties PRIMA, ja tā apņemas veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā un veikt normatīvos, administratīvos un citus pasākumus, kas vajadzīgi Savienības finanšu interešu aizsardzībai.

(16)

Lai nodrošinātu kopīgu PRIMA īstenošanu, būtu jāizveido īstenošanas struktūra (“PRIMA ĪS”). PRIMA ĪS vajadzētu būt Savienības finanšu ieguldījuma saņēmējai, un tai būtu jānodrošina efektīva un pārredzama PRIMA īstenošana.

(17)

Lai panāktu PRIMA mērķus, jebkurai citai trešai valstij, kas nav pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valsts, jo īpaši Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, vajadzētu būt tiesībām piedalīties, ja attiecīgā valsts apņemas veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā un ja PRIMA ĪS apstiprina tās dalību. Tās dalība būtu jāparedz arī attiecīgā starptautiskā nolīgumā zinātniskai un tehnoloģiskai sadarbībai starp šādu trešo valsti un Savienību.

(18)

Uz Savienības finansiālo ieguldījumu būtu jāattiecina nosacījums, ka iesaistītās valstis uzņemas oficiālas saistības veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā un pildīt un īstenot minētās saistības saskaņā ar šo lēmumu. Būtu jāparedz rīcības elastīgums iesaistītajām valstīm pēc izvēles veikt finansiālu ieguldījumu PRIMA ĪS, lai finansētu netiešās darbības, tādējādi panākot augstu finansiālās integrācijas pakāpi. Turklāt iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz finansiāls vai materiāls ieguldījums darbībās, kuras tiek īstenotas bez Savienības finansiāla ieguldījuma, kā arī PRIMA ĪS administratīvajā budžetā, ko nesedz Savienības finansiālais ieguldījums. Būtu skaidri jādefinē laikposms, kurā iesaistītajām valstīm jāsniedz savs ieguldījums.

(19)

Būtu jānosaka maksimālais apmērs Savienības finansiālajam ieguldījumam PRIMA, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Zem minētās maksimālā apmēra robežas Savienības finansiālajam ieguldījumam vajadzētu būt vienādam ar PRIMA iesaistīto valstu ieguldījumu, lai radītu ievērojamu sviras efektu un nodrošinātu ciešāku iesaistīto valstu programmu integrāciju. Būtu jāparedz iespēja izmantot ierobežotu Savienības finansiālā ieguldījuma daļu PRIMA ĪS administratīvo izmaksu segšanai. Būtu jānodrošina efektīva PRIMA administrēšana, un administratīvās izmaksas būtu jāsaglabā minimālā līmenī.

(20)

Lai novērstu paildzinātu PRIMA īstenošanu, būtu jānosaka termiņš pēdējo finansējamo darbību uzsākšanai, tostarp pēdējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

(21)

PRIMA darbībām būtu jāatbilst pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem un pētniecības un inovācijas prioritātēm, kā arī Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem un nosacījumiem. Klasificējot tehnoloģiskās izpētes, produktu izstrādes un demonstrējumu darbības, PRIMA būtu jāņem vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas tehnoloģiskās gatavības līmeņa definīcijas.

(22)

Ar PRIMA būtu jāatbalsta visi pētniecības un inovācijas darbību veidi, tostarp pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti, inovatīvi demonstrējumu pasākumi un eksperimentālās ražotnes, spēju veidošana, apmācība, izpratnes veidošanas un izplatīšanas darbības un pētnieku mobilitāte, pievēršoties plašam tehnoloģiskās gatavības līmeņu lokam un nodrošinot pienācīgu samēru starp maziem un lieliem projektiem.

(23)

Lai panāktu lielāku ietekmi, būtu jātiecas uz PRIMA saskaņotību ar citiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas projektiem, piemēram, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta Pārtikas zināšanu un inovācijas kopienu (Food KIC) vai citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, un būtu jāizvairās no iespējamas pārklāšanās.

(24)

PRIMA būtu jāīsteno, pamatojoties uz ikgadējiem darba plāniem, kuros būtu noteiktas attiecīgajā gadā veicamās darbības. PRIMA ĪS būtu regulāri jāuzrauga uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultāti un tās finansētās darbības, kā arī tas, cik atbilstoši tika izskatīti zinātniskie temati, prognozējamā ietekme un robežslieksni pārsniegušo priekšlikumu pārpalikums, kurus nevarēja finansēt. Pamatotos gadījumos PRIMA ĪS būtu jāveic korektīvi pasākumi, grozot ikgadējo darba plānu vai turpmākos ikgadējos darba plānus.

(25)

Lai sasniegtu PRIMA mērķus, PRIMA ĪS būtu jāsniedz finansiālais atbalsts PRIMA ĪS finansēto darbību dalībniekiem galvenokārt dotāciju veidā. Minētās darbības būtu jāizvēlas atklāta konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuri ir PRIMA ĪS atbildībā.

(26)

Būtu jāuzrauga un jālikvidē šķēršļi, kas kavē jaunpienācēju dalību PRIMA darbībās.

(27)

Sasniedzot PRIMA mērķus un saskaņā ar tādiem piemērojamajiem noteikumiem un principiem kā zinātniskās izcilības princips, PRIMA ĪS ar ikgadējā darba plāna palīdzību būtu jātiecas piešķirt pienācīgu sava finansējuma daļu, aptuveni 25 % no Savienības finansiālā ieguldījuma, kas atspoguļo Vidusjūras reģiona partnervalstu saistības attiecībā uz PRIMA, tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību par mērķi noteiktajās trešās valstīs, kuras ir uzskatāmas par iesaistītajām valstīm.

(28)

PRIMA ĪS rīkotie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu arī jāpublicē dalībniekiem paredzētā, vienotā portālā, kā arī – izmantojot citus Komisijas pārvaldītus, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” paredzētus elektroniskos rezultātu izplatīšanas līdzekļus.

(29)

PRIMA ĪS būtu jāpublisko informācija par finansēto darbību īstenošanu.

(30)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un ar noteikumiem par netiešu pārvaldību, kuri ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (7).

(31)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesībām izbeigt, samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja PRIMA tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu PRIMA finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti.

(32)

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārējo mērķi, proti, sasniegt vēl lielāku vienkāršošanu, būtu jāizvairās no noteikumu kopumiem, kuri atšķiras no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumiem. Tādēļ dalībai netiešās darbībās, ko finansē PRIMA ĪS, piemēro Regulu (ES) Nr. 1290/2013. Tomēr, ņemot vērā unikālos PRIMA mērķus un tās īpašās darbības vajadzības, ir jāparedz ierobežots skaits atkāpju saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. punktu.

(33)

Lai ņemtu vērā īpatnības, kas izriet no PRIMA ģeogrāfiskās darbības jomas, atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 9. panta 3. punkta ir nepieciešamas, lai pielāgotu minimālos atbilstības nosacījumus dalībai netiešajās darbībās. Jo īpaši, lai pielāgotos PRIMA īpatnībām, minimālais dalībnieku skaits, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, būtu jānosaka – trīs tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās iesaistītajās valstīs, – veicinot līdzsvarotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbību. Atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 3. punkta ir arī nepieciešama, lai nodrošinātu, ka minimālie atbilstības nosacījumi dalībai netiešajās darbībās nediskriminē subjektus, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kas ir iesaistītās valstis.

(34)

Atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. un 2. punkta ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka tiesības uz finansējumu parasti ir tikai tiem tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību kādā no iesaistītajām valstīm vai kuri ir izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskām Eiropas interešu organizācijām. Tomēr PRIMA ĪS būtu arī jāspēj finansēt saņēmējus, kas veic uzņēmējdarbību valstī, kas nav iesaistītā valsts, ar noteikumu, ka PRIMA ĪS šādu dalību uzskata par būtisku, vai ja finansējums ir piešķirts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai vienošanos. PRIMA ĪS būtu jāuzrauga šādu subjektu dalība.

(35)

Vienkāršošanas nolūkā visu pušu administratīvajam slogam vajadzētu būt stingri samērīgam ar paredzamajiem rezultātiem. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi apgrūtinošas dokumentēšanas vai ziņošanas. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(36)

Saskaņā ar šo lēmumu piešķirta Savienības finansējuma saņēmēju revīzijām būtu jānodrošina administratīvā sloga samazināšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(37)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā administratīvas sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(38)

Komisijai, ņemot vērā iesaistīto valstu viedokļus, kā arī plaša ieinteresēto personu loka viedokļus, būtu jāveic starpposma izvērtējums, kurā jo īpaši tiek novērtēta PRIMA kvalitāte un efektivitāte un virzībā uz noteiktajiem mērķiem panāktais progress, kā arī galīgais izvērtējums, un būtu jāsagatavo ziņojumi par šiem izvērtējumiem.

(39)

Pēc Komisijas lūguma PRIMA ĪS un iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz visa informācija, kas Komisijai ir vajadzīga iekļaušanai ziņojumos par PRIMA izvērtējumu, un būtu jāmudina, lai tās, šo informāciju sniedzot, izmantotu saskaņotu formātu.

(40)

Šā lēmuma mērķis ir pastiprināt pētniecības un inovācijas sistēmu un darbību integrāciju un saskanību Vidusjūras reģiona valstīs lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmu jomā, lai tās padarītu ilgtspējīgas, un integrētas ūdensapgādes un ūdens resursu apsaimniekošanas jomā. Pētniecības un inovācijas darbību apmērs, kas nepieciešams problēmu risināšanai Vidusjūras reģionā, ir milzīgs, jo galvenie trūkumi ir sistēmiski. Pētniecības un inovācijas darbības joma ir sarežģīta, ar daudzām nozarēm, un tai ir nepieciešama pārrobežu pieeja, kurā ir iesaistīti vairāki dalībnieki. Uz sadarbību vērsta pieeja ar plašu iesaistīto valstu klāstu var palīdzēt paplašināt vajadzīgo mērogu un darbības jomu, apvienojot finanšu un intelektuālos resursus. Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, integrējot valstu centienus saskaņotā Eiropas pieejā, apvienojot sadrumstalotas valstu pētniecības un inovācijas programmas, palīdzot izstrādāt vienotas pētniecības un finansēšanas stratēģijas, kas sniedzas pāri valstu robežām, un izveidojot dalībnieku un vajadzīgo ieguldījumu kritisko masu, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(41)

Tādēļ Savienībai būtu jāpiedalās PRIMA,

a)

tā atbilst 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam un jo īpaši ievēro 11. panta 5. punktu;

b)

PRIMA īstenošanas struktūra (“PRIMA ĪS”), apstiprina tās dalību PRIMA pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi tās dalības nozīmīgumu PRIMA mērķu sasniegšanā; un

c)

tā ar Savienību noslēdz starptautisku nolīgumu sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā, kurā ir paredzēti noteikumi tās dalībai PRIMA.

a)

sagatavot kopīgu ilgtermiņa stratēģisko programmu lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmu jomā, lai tās padarītu ilgtspējīgas, un integrētas ūdensapgādes un ūdens resursu apsaimniekošanas jomā;

b)

attiecīgās valstu pētniecības un inovācijas programmas vērst uz stratēģiskās programmas īstenošanu;

c)

visus attiecīgā publiskā un privātā sektora dalībniekus iesaistīt stratēģiskās programmas īstenošanā, apvienojot zināšanas un finanšu līdzekļus, lai sasniegtu nepieciešamo kritisko masu;

d)

palielināt pētniecības un inovācijas finansēšanas spēju un stiprināt visu iesaistīto dalībnieku, tostarp MVU, akadēmisko aprindu, nevalstisko organizāciju un vietējo pētniecības centru, īstenošanas spējas.

a)

finansētu darbības, kas minētas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

segtu PRIMA ĪS administratīvās izmaksas, nepārsniedzot 6 % no šā panta 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma.

a)

iesaistītās valstis ir apliecinājušas, ka PRIMA ir izveidota saskaņā ar šo lēmumu;

b)

iesaistītās valstis vai to norīkotās organizācijas ir iecēlušas subjektu, kam piemīt tiesībsubjektība, kā minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) punktā, par PRIMA ĪS, kas atbild par efektīvu PRIMA īstenošanu, par šā lēmuma 3. panta 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma, kā arī attiecīgā gadījumā iesaistīto valstu ieguldījuma saņemšanu, pārdali un uzraudzību un par to, lai tiktu nodrošināts, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi PRIMA mērķu sasniegšanai;

c)

katra iesaistītā valsts ir apņēmusies piedalīties PRIMA finansēšanā ar adekvātu ieguldījumu no valsts resursiem atbilstoši PRIMA mērķiem;

d)

PRIMA ĪS ir pierādījusi spēju īstenot PRIMA, tostarp saņemt, piešķirt un uzraudzīt šā lēmuma 3. panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu, īstenojot netiešu Savienības budžeta pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58., 60. un 61. pantu;

e)

ir izveidots efektīvs PRIMA pārvaldības modelis saskaņā ar 12. pantu;

f)

pēc apstiprinājuma saņemšanas no Komisijas PRIMA ĪS ir pieņēmusi kopīgos principus, kas minēti 6. panta 9. punktā.

a)

PRIMA ĪS īsteno 2. pantā izklāstītos mērķus un 6. pantā minētās darbības;

b)

tiek uzturēts piemērots un efektīvs pārvaldības modelis saskaņā ar 12. pantu;

c)

PRIMA ĪS ievēro ziņošanas prasības, kas paredzētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā;

d)

iesaistītās valstis ir izpildījušas šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās saistības.

a)

vajadzības gadījumā finansiāli ieguldījumi PRIMA ĪS, ņemot vērā 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto netiešo darbību finansēšanu;

b)

finansiāli vai materiāli ieguldījumi 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajās īstenošanas darbībās; un

c)

finansiāli vai materiāli ieguldījumi to PRIMA ĪS administratīvo izmaksu segšanā, kuras netiek segtas no Savienības finansiālā ieguldījuma, kā noteikts 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

a)

netiešas darbības Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un Regulas (ES) Nr. 1291/2013 nozīmē, kuras PRIMA ĪS finansē saskaņā ar šā lēmuma 7. pantu, galvenokārt dotāciju veidā, pēc PRIMA ĪS atklāta konkursa kārtībā rīkotiem starptautiskiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, tostarp:

b)

darbības, kuras finansē iesaistītās valstis bez 3. panta 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma un kuras veido:

a)

priekšlikumi ir paredzēti starptautiskiem projektiem, kuros piedalās vismaz trīs neatkarīgi tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās valstīs, kas saskaņā ar šo lēmumu attiecīgā uzaicinājuma priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigās ir uzskatāmas par iesaistītajām valstīm, un no kuriem:

b)

priekšlikumus atlasa pēc starptautiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un izvērtē ar vismaz trīs neatkarīgu ekspertu atbalstu, pamatojoties uz šādiem piešķiršanas kritērijiem: izcilība, ietekme un īstenošanas kvalitāte un efektivitāte;

c)

priekšlikumus sarindo pēc izvērtējuma rezultātiem. Atlasi veic PRIMA ĪS, un atlasē būtu jāievēro minētais sarindojums. Iesaistītās valstis vienojas par piemērotu finansējuma veidu, kas ļauj palielināt robežslieksni pārsniegušo priekšlikumu skaitu, kuri ir finansējami, pamatojoties uz minēto sarindojumu, jo īpaši nodrošinot rezerves summas valsts ieguldījumiem uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Ja vienu vai vairākus projektus nevar finansēt, var tikt atlasīti projekti, kas sarindojumā ir tūlīt pēc tiem.

a)

vismaz viens veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī vai kādā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā trešā valstī, un kurš nav b) apakšpunktā minētais subjekts; un

b)

vismaz viens veic uzņēmējdarbību kādā trešā valstī, kas ir minēta 1. panta 2. punktā, vai kādā trešā valstī, kas robežojas ar Vidusjūru.

a)

tiesību subjektam, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā valstī vai kas ir izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b)

starptautiskai Eiropas interešu organizācijai, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1290/2013 2. panta 1. punkta 12. apakšpunktā.

a)

dalība tiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu kādas PRIMA ĪS darbības veikšanai;

b)

šāds finansējums ir paredzēts divpusējā zinātnes un tehnoloģiju nolīgumā vai kādā citā nolīgumā, kas noslēgts starp Savienību un starptautisko organizāciju vai – tādu tiesību subjektu gadījumā, kuri veic uzņēmējdarbību kādā valstī, kas nav iesaistītā valsts, – valsti, kurā attiecīgais tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību.

a)

prasības attiecībā uz PRIMA ĪS ieguldījumu saistībā ar rezultātu rādītājiem, kas paredzēti Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā;

b)

prasības attiecībā uz PRIMA ĪS ieguldījumu uzraudzībā, kā minēts Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā;

c)

ar PRIMA ĪS darbību saistītos īpašos rezultātu rādītājus;

d)

prasības PRIMA ĪS par to, kā sniedzama informācija par administratīvajām izmaksām un detalizēti skaitļi saistībā ar PRIMA īstenošanu;

e)

kārtību, kādā sniedzami dati, kas vajadzīgi, lai Komisijai nodrošinātu iespēju pildīt tās rezultātu izplatīšanas un paziņošanas pienākumus;

f)

kārtību, kādā Komisija apstiprina vai noraida ikgadējā darba plāna projektu, 6. panta 9. punktā minētos kopīgos principus un iesaistīto valstu ziņošanas prasības, pirms tos pieņem PRIMA ĪS; un

g)

publicēšanas noteikumus PRIMA ĪS uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, jo īpaši – dalībniekiem paredzētā vienotā portālā un izmantojot Komisijas pārvaldītus, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” paredzētus elektroniskos rezultātu izplatīšanas līdzekļus.

a)

Pilnvaroto padome, kurai ir priekšsēdētājs un līdzpriekšsēdētājs;

b)

Koordinācijas komiteja;

c)

Sekretariāts, ko vada direktors;

d)

Zinātniskā konsultatīvā komiteja.

a)

ikgadējo darba plānu;

b)

šā lēmuma 6. panta 9. punktā minētos kopīgos principus; un

c)

prasības iesaistīto valstu ziņošanai PRIMA ĪS.

a)

īsteno ikgadējo darba plānu;

b)

sniedz atbalstu citām PRIMA ĪS struktūrvienībām;

c)

uzrauga PRIMA īstenošanu un ziņo par to;

d)

pārvalda 3. panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu un iesaistīto valstu finansiālo ieguldījumu un ziņo par to izmantošanu;

e)

veicina PRIMA pamanāmību ar atbalsta un saziņas pasākumiem;

f)

sadarbojas ar Komisiju atbilstīgi 8. pantā minētajam deleģēšanas nolīgumam;

g)

nodrošina PRIMA darbību pārredzamību.

a)

konsultē Pilnvaroto padomi attiecībā uz stratēģiskām prioritātēm un vajadzībām;

b)

no zinātniskā un tehniskā viedokļa konsultē Pilnvaroto padomi attiecībā uz ikgadējā darba plāna projekta saturu un darbības jomu;

c)

pārskata zinātniskos un tehniskos aspektus PRIMA īstenošanā un sniedz atzinumu par gada pārskatu.

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/16

(1)

Padome 2017. gada 6. februārī norādīja, ka migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība veicina politiskās un drošības situācijas Lībijā destabilizāciju.

(2)

Padome 2017. gada 17. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/1338 (3), ar ko piemēro eksporta ierobežojumus konkrētām Lībijas precēm, kuras var izmantot migrantu kontrabandai un cilvēku tirdzniecībai.

(3)

Šo pasākumu īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/44,

1)

iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

1.   Iepriekšēja atļauja ir vajadzīga, lai:

2.   VII pielikumā iekļauj preces, kas varētu tikt izmantotas migrantu kontrabandai un cilvēku tirdzniecībai.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro VII pielikumā noteikto preču tiešai vai netiešai pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kā arī tehniskās palīdzības, brokera pakalpojumu sniegšanai, finansēšanai vai finansiālai palīdzībai, ko dalībvalstu iestādes sniedz Lībijas valdībai.

4.   Attiecīgā kompetentā iestāde nepiešķir 1. punktā minēto atļauju, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka šīs preces tiktu izmantotas migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības nolūkos.

5.   Ja IV pielikumā minētā kompetentā iestāde atsakās piešķirt atļauju vai saskaņā ar šo pantu atļauju anulē, aptur, būtiski maina vai atceļ, attiecīgā dalībvalsts par to informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un sniedz tām attiecīgo informāciju.”;

2)

regulas 20. pantam pievieno šādu punktu:

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/19

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1183/2005 (2) īsteno Lēmumu 2010/788/KĀDP (3) un nosaka dažus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku, tostarp viņu aktīvu iesaldēšanu.

(2)

Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) 2017. gada 21. jūnija Rezolūciju 2360 (2017) tika grozīti kritēriji attiecībā uz personām un vienībām, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas izklāstīti ANO DP Rezolūcijas 1807 (2008) 9. un 11. punktā. Lēmums (ES) 2017/1340 īsteno ANO DP Rezolūciju 2360 (2017).

(3)

Lēmums (ES) 2017/1340 ir Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērošanas jomā, tādēļ tā īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībnieki visās dalībvalstīs minēto lēmumu piemēro vienādi.

(4)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1183/2005 būtu attiecīgi jāgroza,

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/20

(1)

Padome 2012. gada 18. janvārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 36/2012.

(2)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Sīrijā, jo īpaši to, ka Sīrijas režīms izmanto ķīmiskos ieročus un ir iesaistīts ķīmisko ieroču izplatīšanā, Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā iekļautajam to fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, būtu jāpievieno 16 personas.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikums,

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/24

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 642/2010 (2) ir izklāstīti noteikumi par ievedmuitas nodokļa aprēķināšanu un noteikšanu dažiem produktiem. Parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem un kukurūzai piemērojamais ievedmuitas nodoklis var būt atkarīgs no atšķirības starp importētā produkta faktisko kvalitāti un importa licencē norādīto produkta kvalitāti. Šā iemesla dēļ muitas iestāde veic kvalitatīvu analīzi, kas pamatojas uz reprezentatīviem paraugiem, un ir paredzēti papildu nodrošinājumi.

(2)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1237 (3) ir noteikti gadījumi, kad importa licence nav nepieciešama. Labības nozares produktiem importa licence vairs nav nepieciešama tad, ja tie deklarēti laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar nosacījumiem, kas nav tarifa likmes kvotas. Tāpēc prasība iesniegt nodrošinājumu par Komisijas Regulas (EK) Nr. 1342/2003 (4) 12. panta a) punktā minēto produktu importa licenci ir svītrota.

(3)

Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 4. punktā ir paredzēts ievedmuitas nodokļa samazinājums dažās izkraušanas ostās, un šajā nolūkā muitas iestādēm ir jāizdod sertifikāts, kas atbilst minētās regulas I pielikumā iekļautajam paraugam. Minētajā paraugā joprojām ir iekļauta atsauce uz importa licences numuru – kā papildu informācija par pašu importa licenci. Turklāt, lai izvairītos no pārpratumiem, terminu “sertifikāts” ir lietderīgi aizstāt ar vārdu “dokuments”.

(4)

Regulas (ES) Nr. 642/2010 3. panta 4. punktā un 6. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts papildu nodrošinājums, kas netiek prasīts gadījumos, kad importa licencei ir pievienoti konkrēti atbilstības sertifikāti. Minētajos punktos un 7. panta 4. punktā atsauces uz “importa licenci” vai ar to saistīto nodrošinājumu būtu jāsvītro vai jāaizstāj ar atsaucēm uz deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā. Tajā pašā laikā termins “papildu nodrošinājums” būtu jāaizstāj ar piemērotāku terminu.

(5)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad atsauces uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2008 (6) un Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (7) būtu jāaizstāj ar atsaucēm uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (8) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 (9).

(6)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 642/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

1)

regulas 1. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Kopējā muitas tarifa nodokļa likmes, kas minētas 1. punktā, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (*1) 172. panta 2. punktā minētajā dienā piemērojamās likmes.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).”;"

2)

regulas 2. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Muitas iestāde izkraušanas ostā izdod dokumentu, kas atbilst I pielikumā iekļautajam paraugam un apliecina katra izkrautā produkta daudzumu. Lai piešķirtu pirmajā daļā paredzēto nodokļa samazinājumu, minētajam dokumentam jābūt pievienotam precēm līdz brīdim, kad ievedmuitas formalitātes ir nokārtotas.”;

3)

regulas 3. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Piemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 254. panta 1., 4. un 5. punkta noteikumus par galapatēriņu.

4.   Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 952/2013 211. panta 3. punkta c) apakšpunkta ievedējs iesniedz kompetentajai iestādei īpašu nodrošinājumu EUR 24 par tonnu kramkukurūzas, izņemot gadījumus, kad deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā ir pievienots atbilstības sertifikāts, ko izdevis Argentīnas Servicio Nacional de Sanidad y Calidad Agroalimentaria (Senasa), kā noteikts šīs regulas 7. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

Tomēr tad, ja nodoklis, kas piemērojams dienā, kad tiek pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, ir mazāks nekā EUR 24 par tonnu kukurūzas, īpašais nodrošinājums ir vienāds ar nodokļa summu.”;

4)

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

1.   Dienā, kad tiek pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, ievedējs iesniedz kompetentajai iestādei īpašu nodrošinājumu EUR 95 par tonnu augstas kvalitātes parasto kviešu, izņemot gadījumus, kad minētajai deklarācijai ir pievienots atbilstības sertifikāts, ko izdevis Federal Grain Inspection Service (FGIS) vai Canadian Grain Commission (CGC), kā noteikts 7. panta 2. punkta pirmās daļas b) vai c) apakšpunktā.

Tomēr tad, ja ievedmuitas nodokļu piemērošana visu kvalitātes kategoriju parasto kviešu importam ir apturēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (*2) 219. pantu, īpašo nodrošinājumu nepieprasa visā periodā, kurā nodokļu piemērošana ir apturēta.

2.   Dienā, kad tiek pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, ievedējs iesniedz kompetentajai iestādei īpašu nodrošinājumu par cietajiem kviešiem, izņemot gadījumus, kad minētajai deklarācijai ir pievienots atbilstības sertifikāts, ko izdevis Federal Grain Inspection Service (FGIS) vai Canadian Grain Commission (CGC), kā noteikts 7. panta 2. punkta pirmās daļas b) vai c) apakšpunktā.

Īpašā nodrošinājuma summa ir starpība, kas dienā, kad tiek pieņemta deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā, pastāv starp augstāko ievedmuitas nodokli un norādītajai kvalitātei piemērojamo nodokli, un kam pieskaitīts papildinājums EUR 5 par tonnu. Tomēr tad, ja dažādas kvalitātes cietajiem kviešiem piemērojamais ievedmuitas nodoklis ir nulle, īpašais nodrošinājums nav nepieciešams.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).”;"

5)

regulas 7. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2.   Ievērojot Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (*3) 58. un 59. pantā noteiktos principus, Komisija oficiāli atzīst šādus atbilstības sertifikātus:

(*3)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).”;"

6)

regulas 7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ja analīzes rezultāti rāda, ka importēto augstas kvalitātes parasto kviešu, cieto kviešu un kramkukurūzas kvalitāte ir zemāka par standartkvalitāti, kas norādīta deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā, ievedējs maksā starpību starp deklarācijā norādītajam produktam un faktiski importētajam produktam piemērojamo ievedmuitas nodokli. Šādā gadījumā atbrīvo 3. panta 4. punktā un 6. panta 1. un 2. punktā paredzēto īpašo nodrošinājumu, izņemot 6. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto papildinājumu EUR 5 apmērā.

Ja pirmajā daļā minēto starpību nesamaksā viena mēneša laikā, 3. panta 4. punktā un 6. panta 1. un 2. punktā paredzētais īpašais nodrošinājums tiek ieturēts.”;

7)

I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/29

(1)

Saskaņā ar vienošanos starp Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas noslēgta, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2013/125/ES (2), ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 624/2013 (3) tika grozīts Regulas (EK) Nr. 32/2000 I pielikums, sākot no 2013. gada 1. jūlija, ar mērķi atvērt jaunu tarifa kvotu 1 550 tonnām atbilstīgi GATT uzliktajām saistībām attiecībā uz tādu pārtikas izstrādājumu ar KN kodu 2106 90 98 importu Savienībā, kas nav minēti vai iekļauti citur un kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

(2)

Tā kā konkrētām valstīm paredzētās tarifu kvotas piešķir, pamatojoties uz preču izcelsmi, tika uzskatīts par lietderīgu Regulas (EK) Nr. 32/2000 I pielikumā ieviest pienākumu saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem uzrādīt izcelsmes sertifikātu par nepreferenciālu izcelsmi ikreiz, kad tiek sagatavota deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz pārtikas izstrādājumiem, kam paredzēts piemērot jauno tarifa kvotu.

(3)

Tomēr 2016. gada 26. aprīļa vēstulē Amerikas Savienotās Valstis lūdza atcelt šo pienākumu. Šajā vēstulē ir paskaidrots, ka preces, kurām piemēro tarifu kvotu, tiek eksportētas no visas Amerikas Savienoto Valstu teritorijas un, lai gan izcelsmes sertifikātu izsniegšana ir decentralizēta, resursi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šādai sertifikācijas sistēmai papīra formātā, padara šo uzdevumu pārmērīgi apgrūtinošu.

(4)

Attiecībā uz risku, ka preces, kuru izcelsme nav ASV, varētu tikt importētas saskaņā ar tarifu kvotu, ja minētais pienākums tiek atcelts, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (4) 61. pants jau ļauj muitas dienestiem pieprasīt deklarētājiem pierādīt preču izcelsmi, izmantojot citus pierādījumus, kas nav izcelsmes sertifikāts, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (5) 57., 58. un 59. pantu. Tādējādi noteikumu pareizu piemērošanu var nodrošināt pat tad, ja tiek atcelts pienākums uzrādīt izcelsmes sertifikātu, lai mazinātu administratīvo slogu eksportētājiem.

(5)

Līdz ar to, ņemot vērā šos izņēmuma apstākļus, ir lietderīgi atļaut šo preču importētājiem izmantot tarifa kvotu, neprasot uzrādīt izcelsmes sertifikātu.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 32/2000.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/31

(1)

Regulas (EK) Nr. 329/2007 IV pielikumā ir uzskaitītas personas, struktūras un organizācijas, uz kurām pēc ANO Drošības padomes vai Sankciju komitejas norādījuma saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Regulas (EK) Nr. 329/2007 V pielikumā ir uzskaitītas personas, vienības un struktūras, kuras nav iekļautas IV pielikumā, bet kuras uzskaitījumā ir iekļāvusi Padome un uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Sankciju komiteja 2017. gada 5. jūnijā grozīja ierakstus attiecībā uz divām juridiskām personām (struktūrām), uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi.

(4)

ANO Drošības padome 2017. gada 2. jūnijā pieņēma Rezolūciju 2356 (2017), pievienojot 14 fiziskas personas un četras struktūras to personu un struktūru sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošus pasākumus. Minētās personas un vienības Regulas (EK) Nr. 329/2007 IV pielikumā tika iekļautas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/970 (2). Tādēļ dažas no šīm personām un vienībām būtu jādzēš no Regulas (EK) Nr. 329/2007 V pielikuma, jo tagad viņas/tās tiek uzskaitītas IV pielikumā.

(5)

Tāpēc atbilstoši tam regulas IV un V pielikums būtu jāgroza,

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/35

(1)

Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2) 13. pantā ir paredzēta neparedzēto izdevumu rezerve līdz 0,03 % apmērā no Savienības nacionālā kopienākuma.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 6. pantu Komisija ir aprēķinājusi neparedzēto izdevumu rezerves absolūto summu 2014. gadam (3).

(3)

Ar Lēmumu (ES) 2015/435 (4) Eiropas Parlaments un Padome izmantoja neparedzēto izdevumu rezervi, lai 2014. gadā darītu pieejamas papildu maksājumu apropriācijas, kas jākompensē 2018.–2020. gadā.

(4)

Saskaņā ar vidēja termiņa maksājumu prognozi, kas iesniegta saistībā ar vidusposma novērtējumu, ir paredzams spiediens uz gada maksājumu maksimālo apjomu 2018.–2020. gadā.

(5)

2017. gada budžeta projektā rezerve ir mazāka par maksājumu maksimālo apjomu EUR 9,6 miljardu apmērā, kas ļauj kompensēt visu 2014. gadā izmantoto summu.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2015/435,

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu 2014. finanšu gadam izmanto neparedzēto izdevumu rezervi, lai nodrošinātu summu EUR 2 818 233 715 apmērā maksājumu apropriācijās, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas (DFS) maksājumu maksimālo apjomu.”;

2)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Summu EUR 2 818 233 715 apmērā kompensē ar rezervi 2017. gada maksājumu maksimālā apjoma ietvaros.”

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/37

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (“NNN zvejas regula”) ir izveidota Savienības sistēma nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (“NNN”) zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā ir izklāstīta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, demaršiem attiecībā uz valstīm, kurām noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, nesadarbīgu trešo valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no nesadarbīgu trešo valstu saraksta, nesadarbīgu trešo valstu saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Padome 2014. gada 24. martā pieņēma Īstenošanas lēmumu 2014/170/ES (2), ar ko izveido NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstu saskaņā ar NNN zvejas regulu.

(4)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisija ar 2015. gada 1. oktobra lēmumu (“2015. gada 1. oktobra lēmums”) (3) Komoru Salu Savienībai (“Komoru Salas”) paziņoja, ka to varētu noteikt par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu trešo valsti.

(5)

Komisija 2015. gada 1. oktobra lēmumā iekļāva informāciju par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas būtu šāda statusa iespējamās noteikšanas pamatā.

(6)

Komoru Salām 2015. gada 1. oktobra lēmums tika paziņots kopā ar tā paša datuma vēstuli, kurā Komoru Salām tika ieteikts ciešā sadarbībā ar Komisiju īstenot rīcības plānu konstatēto trūkumu novēršanai.

(7)

Konkrētāk, Komisija Komoru Salas aicināja: i) veikt visus vajadzīgos pasākumus Komisijas ierosinātajā rīcības plānā ietverto darbību īstenošanai, ii) novērtēt minēto darbību īstenošanu un iii) ik pēc sešiem mēnešiem Komisijai sūtīt detalizētu ziņojumu, kurā novērtēta katras minētās darbības īstenošana, cita starpā tās individuālā un/vai vispārējā spēja nodrošināt pilnīgu zvejniecības kontroles sistēmas atbilstīgumu.

(8)

Komoru Salām tika dota iespēja rakstiski un mutiski reaģēt uz 2015. gada 1. oktobra lēmumu, kā arī citu attiecīgo Komisijas paziņoto informāciju: valsts varēja iesniegt pierādījumus, kas 2015. gada 1. oktobra lēmumā norādītos faktus atspēkotu vai papildinātu. Komoru Salām tika apliecināts, ka tām ir tiesības lūgt vai sniegt papildu informāciju.

(9)

Ar 2015. gada 1. oktobra lēmumu un vēstuli Komisija ar Komoru Salām sāka dialogu un uzsvēra, ka principā uzskata sešus mēnešus par pietiekami ilgu laiku, kurā panākt vienošanos.

(10)

Komisija turpināja vākt un verificēt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Komoru Salas iesniedza pēc 2015. gada 1. oktobra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā. Komoru Salas tika pastāvīgi mutiski vai rakstiski informētas par Komisijas apsvērumiem.

(11)

Tomēr Komisija nāca pie secinājuma, ka Komoru Salas nav pietiekamā mērā atrisinājušas 2015. gada 1. oktobra lēmumā norādītos problemātiskos jautājumus un novērsušas trūkumus. Turklāt Komisija secināja, ka rīcības plānā ietvertie pasākumi nav īstenoti pilnībā. Tāpēc Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/889 (4), ar kuru Komoru Salas noteica par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valsti.

(12)

Balstoties uz Komisijas veikto izmeklēšanu un risināto dialogu, arī korespondenci un noritējušajām sanāksmēm, kā arī iemesliem, kas bija 2015. gada 1. oktobra lēmuma un Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/889 pamatā, ir pamats Komoru Salas iekļaut NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstā.

(13)

Ievērojot NNN zvejas regulas 34. panta 1. punktu, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu trešā valsts no nesadarbīgu trešo valstu saraksta jāsvītro, ja minētā valsts pierāda, ka situācija, kas bijusi par pamatu tās iekļaušanai sarakstā, ir labota. Pieņemot lēmumu par svītrošanu no saraksta, jāņem vērā arī tas, vai attiecīgā sarakstā iekļautā trešā valsts ir veikusi konkrētus pasākumus, ar kuriem situācijas uzlabojums būs noturīgs.

(14)

Komisija 2015. gada 1. oktobra lēmumā analizēja Komoru Salu pienākumus un izvērtēja, kā Komoru Salas izpildījušas saistības, kas tām jāpilda kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij. Minētās pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(15)

Komisija Komoru Salu saistību izpildi izskatīja 2015. gada 1. oktobra lēmuma konstatējumu kontekstā un ņemot vērā Komoru Salu sniegto relevanto informāciju, ierosināto rīcības plānu un pasākumus, kas veikti situācijas labošanai.

(16)

Galvenie trūkumi, ko Komisija konstatēja ierosinātajā rīcības plānā, bija saistīti ar vairākiem starptautisko tiesību noteikto saistību nepildīšanas gadījumiem, kas konkrētāk saistīti ar to, ka: nav pieņemts pienācīgs tiesiskais regulējums un nav ieviestas reģistrēšanas un licencēšanas procedūras; Komoru Salu pārvaldes iestādes nepietiekami sadarbojas un apmainās ar informāciju kā savstarpēji, tā ar trešām valstīm, kuru ūdeņos darbojas Komoru Salu kuģi; trūkst pienācīgas un efektīvas uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmas; un nav arī atturošas sankciju sistēmas. Citi konstatētie trūkumi ir vispārīgāk saistīti ar starptautisko saistību pildīšanu, tostarp reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ieteikumu un rezolūciju ievērošanu. Tika konstatēts, ka netiek ievēroti arī citu saistītu struktūru sniegtie ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautiskais nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāns un Karoga valsts darbības brīvprātīgās vadlīnijas. Tomēr nesaistošu ieteikumu un rezolūciju neievērošana tika uzskatīta vien par papildinošiem pierādījumiem un nav statusa noteikšanas pamatā.

(17)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/889 Komisija Komoru Salas noteica par nesadarbīgu trešo valsti saskaņā ar NNN zvejas regulu.

(18)

Attiecībā uz iespējamajiem ierobežojumiem, kuri skar Komoru Salas kā jaunattīstības valsti, jāpiebilst, ka Komoru Salu attīstības statusu un vispārējo sniegumu zvejniecību pārvaldības jomā, iespējams, negatīvi ietekmē valsts attīstības līmenis. Tomēr, ņemot vērā Komoru Salu sakarā konstatēto trūkumu būtību, Komoru Salu attīstības līmenis nevar pilnīgi attaisnot vai citādi aizbildināt šīs valsts kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts vispārējo sniegumu attiecībā uz zvejniecībām un tās veikto NNN zvejas novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas pasākumu nepietiekamību.

(19)

Ņemot vērā 2015. gada 1. oktobra lēmumu un Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/889, kā arī Komisijas dialogu ar Komoru Salām un tā iznākumu, var secināt, ka ar Komoru Salu veiktajām darbībām, ņemot vērā pienākumus, kas šai valstij ir kā karoga valstij, nepietiek, lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 63., 64., 91., 94., 117. un 118. pantu.

(20)

Tātad Komoru Salas nav izpildījušas pienākumu censties novērst, aizkavēt un izskaust NNN zveju, ko Komoru Salām kā karoga valstij uzliek starptautiskās tiesības.

(21)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti par Komoru Salām, minētā valsts saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu būtu jāiekļauj nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, kas izveidots ar Īstenošanas lēmumu 2014/170/ES. Tādēļ minētais lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(22)

No Komoru Salu iekļaušanas šajā sarakstā, kurā uzskaitītās trešās valstis nesadarbojas NNN zvejas apkarošanā, izriet NNN zvejas regulas 38. pantā noteikto pasākumu piemērošana. NNN zvejas regulas 38. panta 1. punkts paredz aizliegumu importēt nesadarbīgu trešo valstu karoga kuģu nozvejotus zvejas produktus. Komoru Salu gadījumā minētajam importa aizliegumam būtu jāaptver visi krājumi un sugas, proti, visi zvejas produkti, kas definēti NNN zvejas regulas 2. panta 8. punktā, jo pienācīgu NNN zvejas apkarošanas pasākumu trūkums, kura dēļ Komoru Salām noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, neskar tikai kādu atsevišķu krājumu vai sugu vien.

(23)

Jāatzīmē, ka NNN zveja cita starpā noplicina zivju krājumus, iznīcina jūras biotopus, apdraud jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, izkropļo konkurenci, apdraud nodrošinātību ar pārtiku, nostāda neizdevīgā situācijā godprātīgus zvejniekus un novājina piekrastes kopienas. Ņemot vērā ar NNN zveju saistīto problēmu apmēru, tiek uzskatīts, ka Savienībai pasākumi attiecībā uz Komoru Salām kā nesadarbīgu valsti jāīsteno steidzami. Tādēļ šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(24)

Ja Komoru Salas pierādīs, ka valsts ir labojusi situāciju, kuras dēļ tikusi iekļauta sarakstā, Padomei ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar NNN zvejas regulas 34. panta 1. punktu Komoru Salas no nesadarbīgu trešo valstu saraksta jāsvītro. Pieņemot šādu lēmumu par svītrošanu no saraksta, būtu jāņem vērā arī tas, vai Komoru Salas ir veikušas konkrētus pasākumus, ar kuriem situācijas uzlabojums būs noturīgs,

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/41

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (“NNN zvejas regula”) ir izveidota Savienības sistēma nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (“NNN”) zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā ir izklāstīta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, demaršiem attiecībā uz valstīm, kurām noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, nesadarbīgu trešo valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no nesadarbīgu trešo valstu saraksta, nesadarbīgu trešo valstu saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Padome 2014. gada 24. martā pieņēma Īstenošanas lēmumu 2014/170/ES (2), ar ko izveido NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstu saskaņā ar NNN zvejas regulu.

(4)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisija ar 2014. gada 12. decembra lēmumu (“2014. gada 12. decembra lēmums”) (3) Sentvinsentai un Grenadīnām paziņoja, ka tās varētu noteikt par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu trešo valsti.

(5)

Komisija 2014. gada 12. decembra lēmumā iekļāva informāciju par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas būtu šāda statusa iespējamās noteikšanas pamatā.

(6)

Sentvinsentai un Grenadīnām 2014. gada 12. decembra lēmums tika paziņots kopā ar tā paša datuma vēstuli, kurā Sentvinsentai un Grenadīnām tika ieteikts ciešā sadarbībā ar Komisiju īstenot rīcības plānu konstatēto trūkumu novēršanai.

(7)

Konkrētāk, Komisija Sentvinsentu un Grenadīnas aicināja: i) veikt visus vajadzīgos pasākumus Komisijas ierosinātajā rīcības plānā ietverto darbību īstenošanai, ii) novērtēt minēto darbību īstenošanu un iii) ik pēc sešiem mēnešiem Komisijai sūtīt detalizētu ziņojumu, kurā novērtēta katras minētās darbības īstenošana, cita starpā tās individuālā un/vai vispārējā spēja nodrošināt pilnīgu zvejniecības kontroles sistēmas atbilstīgumu.

(8)

Sentvinsentai un Grenadīnām tika dota iespēja rakstiski un mutiski reaģēt uz 2014. gada 12. decembra lēmumu, kā arī citu attiecīgo Komisijas paziņoto informāciju: valsts varēja iesniegt pierādījumus, kas 2014. gada 12. decembra lēmumā norādītos faktus atspēkotu vai papildinātu. Sentvinsentai un Grenadīnām tika apliecināts, ka tām ir tiesības lūgt vai sniegt papildu informāciju.

(9)

Ar 2014. gada 12. decembra lēmumu un vēstuli Komisija ar Sentvinsentu un Grenadīnām sāka dialogu un uzsvēra, ka principā uzskata sešus mēnešus par pietiekami ilgu laiku, kurā panākt vienošanos.

(10)

Komisija turpināja vākt un verificēt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Sentvinsenta un Grenadīnas iesniedza pēc 2014. gada 12. decembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā. Sentvinsenta un Grenadīnas tika pastāvīgi mutiski vai rakstiski informētas par Komisijas apsvērumiem.

(11)

Tomēr Komisija nāca pie secinājuma, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav pietiekamā mērā atrisinājušas 2014. gada 12. decembra lēmumā norādītos problemātiskos jautājumus un novērsušas trūkumus. Turklāt Komisija secināja, ka rīcības plānā ietvertie pasākumi nav īstenoti pilnībā. Tāpēc Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/918 (4), ar kuru Sentvinsentu un Grenadīnas noteica par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valsti.

(12)

Balstoties uz Komisijas veikto izmeklēšanu un risināto dialogu, arī korespondenci un noritējušajām sanāksmēm, kā arī iemesliem, kas bija 2014. gada 12. decembra lēmuma un Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/918 pamatā, ir pamats Sentvinsentu un Grenadīnas iekļaut NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valstu sarakstā.

(13)

Ievērojot NNN zvejas regulas 34. panta 1. punktu, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu trešā valsts no nesadarbīgu trešo valstu saraksta jāsvītro, ja minētā valsts pierāda, ka situācija, kas bijusi par pamatu tās iekļaušanai sarakstā, ir labota. Pieņemot lēmumu par svītrošanu no saraksta, jāņem vērā arī tas, vai attiecīgā sarakstā iekļautā trešā valsts ir veikusi konkrētus pasākumus, ar kuriem situācijas uzlabojums būs noturīgs.

(14)

Komisija 2014. gada 12. decembra lēmumā analizēja Sentvinsentas un Grenadīnu pienākumus un izvērtēja, kā Sentvinsenta un Grenadīnas izpildījušas saistības, kas tām jāpilda kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij. Minētās pārskatīšanas vajadzībām Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(15)

Komisija Sentvinsentas un Grenadīnu saistību izpildi izskatīja 2014. gada 12. decembra lēmuma konstatējumu kontekstā un ņemot vērā Sentvinsentas un Grenadīnu sniegto relevanto informāciju, ierosināto rīcības plānu un pasākumus, kas veikti situācijas labošanai.

(16)

Galvenie trūkumi, uz kuriem Komisija norādīja ierosinātajā rīcības plānā, bija saistīti ar vairākiem starptautisko tiesību noteikto saistību nepildīšanas gadījumiem, kas konkrētāk saistīti ar to, ka: nav pieņemts pienācīgs tiesiskais regulējums; trūkst pienācīgas un efektīvas uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmas; nav novērotāju sistēmas un nav arī atturošas sankciju sistēmas. Citi konstatētie trūkumi ir vispārīgāk saistīti ar starptautisko saistību pildīšanu, tostarp reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ieteikumu un rezolūciju un starptautiskajās tiesībās paredzēto kuģu reģistrācijas nosacījumu ievērošanu. Tika konstatēts, ka netiek ievēroti arī citu saistītu struktūru sniegtie ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautiskais nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāns un Karoga valsts darbības brīvprātīgās vadlīnijas. Tomēr nesaistošu ieteikumu un rezolūciju neievērošana tika uzskatīta vien par papildinošiem pierādījumiem un nav statusa noteikšanas pamatā.

(17)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/918 Komisija Sentvinsentu un Grenadīnas noteica par nesadarbīgu trešo valsti saskaņā ar NNN zvejas regulu.

(18)

Attiecībā uz iespējamajiem ierobežojumiem, kuri skar Sentvinsentu un Grenadīnas kā jaunattīstības valsti, jāpiebilst, ka Sentvinsentas un Grenadīnu attīstības statusu un vispārējo sniegumu zvejniecības jomā valsts vispārīgais attīstības līmenis neietekmē.

(19)

Ņemot vērā 2014. gada 12. decembra lēmumu un Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/918, kā arī Komisijas dialogu ar Sentvinsentu un Grenadīnām un tā iznākumu, var secināt, ka ar Sentvinsentas un Grenadīnu veiktajām darbībām, ņemot vērā pienākumus, kas šai valstij ir kā karoga valstij, nepietiek, lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 63., 64., 91., 94. un 117. pantu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīguma par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību 7., 18., 19., 20. un 23. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīguma par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā III panta 8. punktu.

(20)

Tātad Sentvinsenta un Grenadīnas nav izpildījušas pienākumu censties novērst, aizkavēt un izskaust NNN zveju, ko Sentvinsentai un Grenadīnām kā karoga valstij uzliek starptautiskās tiesības.

(21)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti par Sentvinsentu un Grenadīnām, minētā valsts saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu būtu jāiekļauj nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, kas izveidots ar Īstenošanas lēmumu 2014/170/ES. Tādēļ minētais lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(22)

No Sentvinsentas un Grenadīnu iekļaušanas šajā sarakstā, kurā uzskaitītās trešās valstis nesadarbojas NNN zvejas apkarošanā, izriet NNN zvejas regulas 38. pantā noteikto pasākumu piemērošana. NNN zvejas regulas 38. panta 1. punkts paredz aizliegumu importēt nesadarbīgu trešo valstu karoga kuģu nozvejotus zvejas produktus. Sentvinsentas un Grenadīnu gadījumā minētajam aizliegumam būtu jāaptver visi krājumi un sugas, proti, visi zvejas produkti, kas definēti NNN zvejas regulas 2. panta 8. punktā, jo pienācīgu NNN zvejas apkarošanas pasākumu trūkums, kura dēļ Sentvinsentai un Grenadīnām noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, neskar tikai kādu atsevišķu krājumu vai sugu vien.

(23)

Jāatzīmē, ka NNN zveja cita starpā noplicina zivju krājumus, iznīcina jūras biotopus, apdraud jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, izkropļo konkurenci, apdraud nodrošinātību ar pārtiku, nostāda neizdevīgā situācijā godprātīgus zvejniekus un novājina piekrastes kopienas. Ņemot vērā ar NNN zveju saistīto problēmu apmēru, tiek uzskatīts, ka Savienībai pasākumi attiecībā uz Sentvinsentu un Grenadīnām kā nesadarbīgu trešo valsti jāīsteno steidzami. Tādēļ šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(24)

Ja Sentvinsenta un Grenadīnas pierādīs, ka valsts ir labojusi situāciju, kuras dēļ tikusi iekļauta sarakstā, Padomei ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar NNN zvejas regulas 34. panta 1. punktu Sentvinsenta un Grenadīnas no nesadarbīgu trešo valstu saraksta jāsvītro. Pieņemot šādu lēmumu par svītrošanu no saraksta, būtu jāņem vērā arī tas, vai Sentvinsenta un Grenadīnas ir veikušas konkrētus pasākumus, ar kuriem situācijas uzlabojums būs noturīgs,

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/45

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Augusto ROLLANDIN kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

—

Pierluigi MARQUIS kungs, Consigliere e Presidente della Regione Autonoma Valle d'Aosta.

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/46

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Ingrid VAN ENGELSHOVEN kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

—

S. (Saskia) BRUINES kundze, wethouder van de gemeente 's-Gravenhage.

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/47

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Uta-Maria KUDER kundzes un Detlef MÜLLER kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu vietas.

(3)

Pēc Andreas TEXTER kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta.

a)

par locekļiem:

un

b)

par locekļa aizstājēju:

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/48

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), 2(ES) 015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Marc SANT kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)

Pēc Mario FAVA kunga iecelšanas Reģionu komitejas locekļa amatā ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

a)

par locekli:

un

b)

par locekļa aizstājēju:

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/49

(1)

Padome 2015. gada 31. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 (1).

(2)

Padome ir jau iepriekš norādījusi, cik svarīga ir stabilitāte Lībijā, un ir piedāvājusi sniegt atbalstu Lībijas iestādēm, kas atzītas saskaņā ar Lībijas politisko nolīgumu, cīņā pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

(3)

Migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība veicina politiskās un drošības situācijas destabilizāciju Lībijā.

(4)

Būtu jāpiemēro ierobežojumi dažu tādu produktu eksportam uz Lībiju, kurus var izmantot, lai veicinātu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

(5)

Tādēļ Lēmums (KĀDP) 2015/1333 būtu attiecīgi jāgroza,

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/51

(1)

Padome 2016. gada 27. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/849.

(2)

Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2016/849 33. panta 1. punktu Padome īsteno grozījumus tā I pielikumā, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (“ANO DP”) vai Sankciju komitejas noteikto.

(3)

2017. gada 5. jūnijā ANO DP komiteja, kas izveidota, ievērojot ANO DP Rezolūciju 1718 (2006), grozīja ierakstus par divām vienībām, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus.

(4)

ANO DP 2017. gada 2. jūnijā pievienoja 14 personas un četras vienības to personu un vienību sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus. Minētās personas un vienības ar Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2017/975 (2) attiecīgi tika iekļautas Lēmuma (KĀDP) 2016/849 I pielikumā. Tāpēc, ņemot vērā, ka dažas no minētajām personām un vienībām ir iekļautas Lēmuma (KĀDP) 2016/849 I pielikumā, tās būtu jāsvītro no šā lēmuma II pielikuma.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma (KĀDP) 2016/849 I un II pielikums,

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/55

(1)

2010. gada 20. decembrī Padome pieņēma Lēmumu 2010/788/KĀDP.

(2)

2017. gada 21. jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma Rezolūciju 2360 (2017), ar ko groza sarakstā iekļaušanas kritērijus, kuri ir pamatā ANO ierobežojošajiem pasākumiem.

(3)

Lai īstenotu konkrētus pasākumus, ir vajadzīga turpmāka Savienības rīcība.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2010/788/KĀDP,

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/56

(1)

Padome 2013. gada 31. maijā pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP.

(2)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Sīrijā, jo īpaši to, ka Sīrijas režīms izmanto ķīmiskos ieročus un ir iesaistīts ķīmisko ieroču izplatīšanā, Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā iekļautajam to fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, būtu jāpievieno 16 personas.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2013/255/KĀDP,

18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/60

(1)

Padome 2013. gada 22. maijā pieņēma Lēmumu 2013/233/KĀDP (1), ar ko izveido Eiropas Savienības Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misiju Lībijā (EUBAM Libya).

(2)

Politikas un drošības komiteja (PDK) 2016. gada 19. janvārī vienojās izmantot esošo EUBAM Libya satvaru, lai plānotu varbūtēju civilu kopējās drošības un aizsardzības politikas/drošības sektora reformas iesaisti ar Lībijas nacionālās saskaņas valdību pēc tās lūguma, atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbalsta misijas Lībijā (UNSMIL) centienus; pamatojoties uz minēto, komiteja vienojās EUBAM Libya pilnvaru termiņu pagarināt par sešiem mēnešiem. Pēc tam 2016. gada 15. februārī Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/207 (2), ar ko EUBAM Libya pagarināja līdz 2016. gada 21. augustam.

(3)

Padome 2016. gada 4. augustā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/1339 (3), ar kuru grozīja Lēmumu 2013/233/KĀDP un to pagarināja līdz 2017. gada 21. augustam.

(4)

Eiropadomes locekļu 2017. gada 3. februāra Maltas deklarācijā par migrācijas ārējiem aspektiem jo īpaši uzsvērts, ka tagad centieni stabilizēt stāvokli Lībijā ir kļuvuši vēl nozīmīgāki nekā līdz šim, un ka Savienība darīs visu iespējamo, lai palīdzētu sasniegt minēto mērķi. Lībijā ļoti svarīga ir spēju veidošana, lai iestādes iegūtu kontroli pār sauszemes un jūras robežām un apkarotu tranzīta un kontrabandas darbības.

(5)

Padome 2017. gada 6. februāra secinājumos par Lībiju konkrēti vēlreiz apstiprināja, ka pilnīgi atbalsta UNSMIL, un nolēma, ka EUBAM Libya turpinās iesaisti ar Lībijas iestādēm un tām palīdzēs, ņemot vērā iespējamu turpmāku civilu misiju policijas, tiesiskuma un robežu pārvaldības jomā tiklīdz apstākļi to ļaus.

(6)

PDK 2017. gada 4. jūlijā, pamatojoties uz misijas stratēģisko pārskatīšanu, vienojās EUBAM Libya pilnvaru termiņu pagarināt līdz 2018. gada 31. decembrim.

(7)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (4) būtu jāļauj Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) nodot Eiropolam, Frontex, Apvienoto Nāciju Organizācijai un Interpolam klasificētu informāciju, kas ir izstrādāta EUBAM Libya vajadzībām.

(8)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2013/233/KĀDP.

(9)

EUBAM Libya tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un kas varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

1)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Mērķi

EUBAM Libya sniegs palīdzību visaptverošam civilās drošības sektora reformas plānošanas procesam, lai sagatavotos iespējamai civilai kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijai.

EUBAM Libya mērķi ir veidot iesaisti ar Lībijas iestādēm un palīdzēt tām robežu pārvaldības, tiesībaizsardzības un krimināltiesību sistēmas – plašākā nozīmē – jomās.”;

2)

lēmuma 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Lai sasniegtu 2. pantā izklāstītos mērķus, EUBAM Libya:

3)

lēmuma 5. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Civilo operāciju komandieris, Savienības delegācijas Lībijā vadītājs un EUBAM Libya misijas vadītājs vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas. Attiecīgā gadījumā būtu jāapspriežas arī ar Eiropas Ārējā dienesta galveno padomdevēju dzimumu līdztiesības jautājumos.”;

4)

lēmuma 6. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.   Misijas vadītājs vajadzības gadījumā koordinē darbības ar citām attiecīgajā teritorijā iesaistītajām Savienības struktūrām. Misijas vadītājs, neskarot komandķēdi, saņem vietēja līmeņa politiskus norādījumus no Savienības delegācijas Lībijā vadītāja.”;

5)

lēmuma 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   PDK, darbojoties Padomes un AP pakļautībā, veic EUBAM Libya politisko kontroli un stratēģisko vadību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus minētajā nolūkā saskaņā ar LES 38. panta trešo daļu. Minētajā pilnvarojumā ietver pilnvaras pēc AP priekšlikuma iecelt misijas vadītāju un grozīt plānošanas dokumentus. Padome saglabā tiesības pieņemt lēmumus par EUBAM Libya darbības mērķiem un izbeigšanu.”;

6)

lēmuma 11. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Pirms pienākumu izpildes sākšanas EUBAM Libya personāls saskaņā ar plānošanas dokumentiem piedalās obligātās drošības apmācībās. Tāpat personālam darbības vietā regulāri nodrošina prasmes nostiprinošas mācības, ko organizē misijas drošības amatpersona.”;

7)

lēmuma 13. panta 1. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUBAM Libya saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2016. gada 22. augusta līdz 2017. gada 30. novembrim, ir EUR 17 000 000.”;

8)

lēmuma 15. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES AP tiek pilnvarots Eiropolam un Frontex nodot ES klasificētu informāciju, kas ir izstrādāta EUBAM Libya vajadzībām.”;

9)

lēmuma 15. pantam pievieno šādus punktus:

“5.   Saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES AP tiek pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai ES klasificētu informāciju ar klasifikācijas līmeni līdz “RESTREINT UE/EU RESTRICTED”, kas ir izstrādāta EUBAM Libya vajadzībām.

6.   Saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES AP tiek pilnvarots INTERPOLAM nodot ES klasificētu informāciju, kas ir izstrādāta EUBAM Libya vajadzībām. Kamēr nav noslēgts nolīgums starp Savienību un INTERPOLU, EUBAM Libya var šādu informāciju nodot INTERPOLA dalībvalstu centrālajiem valsts birojiem saskaņā ar vienošanos, ko civilo operāciju komandieris noslēdz ar attiecīgā centrālā valsts biroja vadītāju.

7.   AP tiek pilnvarots slēgt vienošanās, kas vajadzīgas, lai īstenotu šā panta noteikumus par informācijas apmaiņu.

8.   Pilnvarojumus nodot informāciju, kā arī šajā pantā minēto vienošanās slēgšanas kompetenci AP var deleģēt AP pakļautībā esošām personām, civilo operāciju komandierim un/vai misijas vadītājam.”;

10)

lēmuma 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro līdz 2018. gada 31. decembrim.”