(1)

Padome 2012. gada 18. janvārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 36/2012.

(2)

Vienai personai vairs nevajadzētu būt iekļautai Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā ietvertajā to fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus (“saraksts”).

(3)

Viena vienība būtu jāpievieno Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā ietvertajā vienību sarakstā.

(4)

Būtu arī jāatjaunina informācija par vienu personu, kas iekļauta Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikums,

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2) 21. pantā ir noteiktas prasības, ko piemēro ganāmpulka atbalsta pieteikumiem un ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem. Kas attiecas uz īsa ražošanas cikla sugām, t. i., sugām ar dzīvnieku lielu mainību, dzīvnieku skaits, par kuriem iesniegts ganāmpulka maksājuma pieprasījums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (3) 33. pantā paredzēto pasākumu, pieprasījuma gada laikā var būtiski mainīties. Tas var novest pie tā, ka ganāmpulka maksājuma pieprasījumā deklarēto dzīvnieku skaits un to dzīvnieku skaits, kuri patiesībā gūs labumu no lielākas labturības, ievērojami atšķiras. Tādējādi ganāmpulka maksājuma pieprasījumā deklarēto dzīvnieku skaits ir tikai orientējošs. Tāpēc attiecībā uz šādām īsa ražošanas cikla sugām būtu jāatļauj dalībvalstīm izveidot tādu sistēmu, lai saņēmējs varētu pieteikties uz atbalstu par visiem dzīvniekiem, par kuriem dalībvalsts noteiktā datumā vai laikposmā ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Ja nav elektroniskās datubāzes, būtu jānodrošina iespēja dzīvnieku faktisko skaitu noteikt, pamatojoties uz kaušanas apliecībām vai citiem apliecinošiem dokumentiem, kas kompetentajai iestādei iesniegti pēc ganāmpulka maksājuma pieprasījuma iesniegšanas datuma.

(2)

Atlases kritēriju piemērošana nav obligāta visiem pasākumiem vai darbību veidiem. Tāpēc atbalsta pieteikumu administratīvajās pārbaudēs šis elements būtu jāverificē vienīgi tad, ja nepieciešams.

(3)

Izmaksu pamatotību atbalsta pieteikumu administratīvo pārbaužu ietvaros verificē, pamatojoties uz konkrētu novērtēšanas sistēmu. Tomēr gadījumos, kad nepamatotu izmaksu risks ir zems vai izmaksu sastāvu nevar noteikt pirms darbības īstenošanas, būtu jāpiemēro īpaši noteikumi.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 67. panta 1. punktu atbalsta summu var noteikt, pamatojoties uz standarta likmes vienības izmaksām [vienības izmaksu standarta skalām], vienreizējiem maksājumiem vai vienotām likmēm. Šādos gadījumos administratīvajās pārbaudēs nebūtu jāverificē radušos izmaksu apjoms un saņēmēja veiktie maksājumi.

(5)

Noteikumi par finanšu instrumentiem piemērojamām pārbaudēm būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu konsekvenci ar pārvaldības un kontroles noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 480/2014 (5), un ņemtu vērā finanšu instrumentu veidā sniegtā atbalsta specifiku.

(6)

Izdevumiem, uz kuriem attiecas pārbaudes uz vietas, nevajadzētu būt izdevumiem, kas jāsedz, bet gan maksājumu aģentūrai pieprasītajiem izdevumiem. Tā kā izdevumus, kas jāsedz, var noteikt tikai pēc visu pārbaužu pabeigšanas, tad pārbaudes, kas pamatojas uz šiem izdevumiem, kontroles intensitātes sasniegšanu padarītu neprognozējamu. Bez tam izdevumos, kurus pārbauda uz vietas, nebūtu jāiekļauj maksājumu aģentūras izdevumi tikai avansa maksājumiem, jo minētie izdevumi neatbilst izdevumiem, kas radušies saņēmējam. Turklāt ar finanšu instrumentiem saistīti izdevumi minimālās kontroles intensitātes sasniegšanā būtu jāņem vērā tikai tādā apmērā, ko patiešām ir pārbaudījusi kompetentā iestāde. Lai nodrošinātu, ka katru kalendāro gadu tiek izpildīta minimālā kontroles intensitāte, pārbaudes būtu jāveic līdz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 9. pantā noteiktajam datumam kontroles datu un kontroles statistikas iesniegšanai.

(7)

Lai neradītu nevajadzīgas divkāršas pārbaudes, pārbaudēm uz vietas būtu jāattiecas tikai uz elementiem, kas vēl nav bijuši pakļauti administratīvām pārbaudēm.

(8)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 48. un 51. pantu pārbaudēs inter alia jāverificē atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošana. Turklāt saskaņā ar minētās īstenošanas regulas 50. panta 4. punkta a) apakšpunktu, izvēloties darbības, kas jāpārbauda uz vietas, jāņem vērā vajadzība pārbaudīt pietiekami daudz dažāda veida un lieluma darbības. Tāpēc konkrētiem pasākumiem specifiski noteikumi par pārbaužu priekšmetu vai intensitāti, kuri noteikti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 54.–59. pantā, ir lieki.

(9)

Attiecībā uz administratīviem sodiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbībām, kas ir atlasītas pārbaudēm uz vietas, un darbībām, kas tām nav atlasītas, abos gadījumos pārbaudītajiem izdevumiem būtu jābūt pieprasītajiem izdevumiem.

(10)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014.

(11)

Ar šo regulu izdarītie grozījumi būtu jāpiemēro atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem vai piemaksu periodiem, sākot no 2018. gada 1. janvāra. Tomēr, ņemot vērā grūtības, ar kurām dalībvalstis saskārās 2015. pieprasījumu gadā, kad tām savas sistēmas bija jāpielāgo Regulas (ES) Nr. 809/2014 13. pantā noteiktajam ganāmpulka maksājuma pieprasījuma iesniegšanas termiņam, kā arī Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 640/2014 (6) paredzētajai sistēmai par samazinājumiem, izslēgšanu un sodiem, noteikums, kas īsa ražošanas cikla sugu dzīvnieku faktisko skaitu atļauj noteikt, pamatojoties uz kaušanas apliecībām vai citiem apliecinošiem dokumentiem, kuri kompetentajai iestādei iesniegti pēc ganāmpulka maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, būtu jāpiemēro ganāmpulka maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem, sākot no 2016. gada 1. janvāra.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku attīstības komitejas atzinumu,

1)

regulas 21. pantā iekļauj šādu 4.a punktu:

2)

regulas 48. pantu groza šādi:

3)

regulas 50. pantu groza šādi:

4)

regulas 51. pantu groza šādi:

5)

regulas 54.–59. pantu svītro;

6)

regulas 60. pantam pievieno šādu 4. punktu:

7)

regulas 61. pantu groza šādi:

8)

regulas 63. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

(1)

Savienības darbībai jūras transporta nozarē vajadzētu būt vērstai uz kuģošanas drošības uzlabošanu un jūras vides aizsardzību.

(2)

Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) Kuģošanas drošības komiteja (MSC) 97. sesijas sanāksmē apstiprināja Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencijas) II-1/23. un II-2/9.4.1.3. noteikuma, 1994. un 2000. gada Ātrgaitas kuģu kodeksu (HSC kodeksu), Starptautiskā glābšanas līdzekļu kodeksa (LSA kodeksa) un Rezolūcijas MSC.81(70) pielikuma grozījumus. Minētos grozījumus ir plānots pieņemt MSC 98. sesijā, kam jānotiek 2017. gada jūnijā.

(3)

SJO Jūras vides aizsardzības komiteja (MEPC) 70. sesijas sanāksmē vienojās par Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu VI pielikuma (MARPOL konvencijas VI pielikuma) V papildinājuma grozījumiem attiecībā uz informāciju, kas jāiekļauj degvielas piegādes pavaddokumentā (DPP). Minētos grozījumus ir paredzēts pieņemt MEPC 71. sesijā, kam jānotiek 2017. gada jūlijā.

(4)

SJO MSC 95. un 96. sesijas sanāksmē apstiprināja vairākus SOLAS konvencijas noteikuma II-1 grozījumu projektus, kas attiecas uz sadalījumu un avārijas izturības prasībām. Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz minētajiem grozījumiem, tika noteikta Padomes Lēmumā (ES) 2016/2077 (1).

(5)

SJO MSC 97. sesijas sanāksmē vienojās lielāko daļu SOLAS konvencijas noteikuma II-1 grozījumu projektu, kas attiecas uz sadalījumu un avārijas izturības prasībām, pieņemšanu pagaidām atlikt līdz tās 98. sesijai un saistībā ar II-1/6. noteikuma grozījumiem attiecībā uz obligātā iegrimes indeksa R formulu tā vienojās, ka turpmākiem II-1/6. noteikuma grozījumiem nebūtu jāpazemina pašreizējais drošības līmenis.

(6)

Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā, kā izklāstīts Lēmuma (ES) 2016/2077 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 2. punktā, tādējādi paliek piemērojama.

(7)

SJO MSC 97. sesijas sanāksmē vienojās saskaņot II-1/22., II-1/23. un II-1/24. noteikuma tekstu, ņemot vērā to, ka līdzīgas prasības ir formulētas dažādi, un atjaunināt esošās savstarpējās norādes, nemainot iepriekš pieņemto grozījumu saturu. II-1/23. noteikums ir par īpašām prasībām attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem un nav ietverts nostājā, kas jāpieņem Savienības vārdā, kā izklāstīts Lēmumā (ES) 2016/2077. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK (2) piemēro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus. Minētās direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā paredzēts, ka jauniem A klases pasažieru kuģiem ir pilnībā jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām, ņemot vērā grozījumus.

(8)

SOLAS konvencijas II-2/9.4.1.3. noteikuma grozījumi precizē prasības attiecībā uz logu ugunsizturību uz pasažieru kuģiem, uz kuriem ir ne vairāk par 36 pasažieriem, un uz kuģiem, kas paredzēti īpašiem nolūkiem, ar vairāk nekā 60 (bet ne vairāk par 240) personām uz kuģa. Kuģiem, uz kuriem ir ne vairāk par 36 pasažieriem, būtu jānodrošina tāds pats drošības līmenis kā tiem, uz kuriem ir vairāk par 36 pasažieriem. Direktīvu 2009/45/EK piemēro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus. Minētās direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā paredzēts, ka jauniem A klases pasažieru kuģiem ir pilnībā jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām, ņemot vērā grozījumus. Minētās direktīvas I pielikuma II-2. nodaļas B.10.4. daļa paredz, ka pasažieru kuģos, kuri pārvadā ne vairāk kā 36 pasažierus, īpaša uzmanība jāpievērš to logu ugunsizturībai, kuri iziet uz atklātām vai slēgtām zonām, kur notiek iekāpšana glābšanas laivās un plostos, un to logu ugunsizturībai, kuri atrodas zem šīm zonām tādā pozīcijā, ka to sabojāšanās ugunsgrēka laikā aizkavētu glābšanas laivu vai glābšanas plostu nolaišanu vai iekāpšanu tajos.

(9)

Ar HSC kodeksu grozījumiem tiek precizēta HSC kodeksu 8.10.1.4. līdz 8.10.1.6. punkta piemērošana attiecībā uz atbrīvojumu no prasības turēt dežūrlaivas uz ātrgaitas kuģiem, kas īsāki nekā attiecīgi 20 m un 30 m. Ātrgaitas kuģi, kuri ir īsāki nekā 30 m 2000. gada HSC kodeksa nolūkā un īsāki nekā 20 m 1994. gada HSC kodeksa nolūkā, var tikt atbrīvoti no prasības turēt uz kuģa dežūrlaivu ar noteikumu, ka ir izpildītas abu HSC kodeksu 8.10.1.6. punkta prasības, kuras ietver jaunu punktu, nosakot, ka bezpalīdzīgu cilvēku jāvar no ūdens izvilkt horizontālā vai gandrīz horizontālā stāvoklī. Direktīvu 2009/45/EK piemēro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus. Minētās direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā paredzēts, ka jauniem A klases pasažieru kuģiem ir pilnībā jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām, ņemot vērā grozījumus.

(10)

LSA kodekss paredz starptautiskās prasības attiecībā uz glābšanas līdzekļiem, uz kuriem attiecas 1974. gada SOLAS konvencijas ar grozījumiem III nodaļa. LSA kodeksa 6.1.1.5. un 6.1.1.6. punkta un Rezolūcijas MSC.81(70) pielikuma 1. daļas 8.1.1. punkta grozījumi nodrošina konsekvenci ar statiskajiem testiem un statisko testu slodzēm, kādas jāiztur nolaišanas ierīcēm, tostarp to konstrukcijām un vinčām. Minētos grozījumus būtu jāuzskata par nelielām korekcijām. Nolaišanas ierīces un vinčas ir uzskaitītas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/306 (3), kurā ir atsauce uz LSA kodeksu un Rezolūciju MSC.81(70) saistībā ar MED/1.21., 1.23., 1.24. un 1.25. punktu, kas attiecas uz nolaišanas ierīcēm, kā arī saistībā ar MED/1.41.a, 1.41.b, 1.41.c, 1.41.d, 1.41.e punktu, kas attiecas uz vinčām. Tāpēc tās ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/90/ES (4) darbības jomā.

(11)

Grozījumi MARPOL konvencijas VI pielikuma V papildinājumā precizēts, ka attiecībā uz kuģiem, kuri izpilda prasības par sēra saturu degvielā sēra emisiju kontroles zonās ((S)ECA), izmantojot līdzvērtīgas metodes (izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas (EGCS)), piegādātājam pēc pircēja paziņojuma var atļaut deklarēt degvielas piegādes pavaddokumentā (DPP), ka degviela paredzēta izmantošanai kuģī, kas ar līdzvērtīgiem līdzekļiem izpilda prasības attiecībā uz sēra saturu. Ņemot vērā, ka arvien lielāks skaits kuģu ir aprīkoti ar EGCS, grozījumi MARPOL konvencijas VI pielikuma V papildinājumā ir nepieciešami, lai saskaņotu DPP standarta tekstu ar faktu, ka kuģi var turpināt izmantot degvielu ar augstāku sēra saturu pat pēc tam, kad 2015. gada 1. janvārī stājās spēkā prasības par 0,10 % sēra saturu (S)ECA. MARPOL konvencijas VI pielikuma prasības, kas attiecas uz SOx emisiju ierobežošanu, ir īstenotas Savienības tiesību aktos ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/802 (5). Minētās direktīvas 6. panta 9. punkta b) un c) apakšpunkts un 13. panta 2. punkta a) apakšpunkts atsaucas uz DPP kā galveno mehānismu, kas nodrošina atbilstību direktīvai. Līdzvērtīgus līdzekļus prasību izpildei uzskata par alternatīviem emisiju samazināšanas paņēmieniem, kā noteikts minētās direktīvas 2. panta o) punktā, un tos var izmantot ar noteikumu, ka kuģi, kuri izmanto emisiju samazināšanas paņēmienus, pastāvīgi sasniedz tādu sēra dioksīda emisiju samazinājumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs samazinājumam, kādu sasniegtu, ja izmantotu kuģu degvielas, kuras atbilst minētās direktīvas prasībām.

(12)

Savienība nav ne SJO locekle, ne attiecīgo konvenciju un kodeksu līgumslēdzēja puse. Tādēļ Padomei būtu jāpilnvaro dalībvalstis paust Savienības nostāju un dot savu piekrišanu uzņemties saistības, kas izriet no minētajiem grozījumiem, ciktāl minētie grozījumi ietilpst Savienības ekskluzīvajā kompetencē,

a)

SOLAS konvencijas II-1/23. noteikuma grozījumi, kā izklāstīti SJO dokumenta MSC 97/WP.5 1. pielikumā, ņemot vērā SJO dokumentā MSC 97/3/5 un MSC 97/3/4 ierosinātās izmaiņas;

b)

SOLAS konvencijas II-2/9.4.1.3. noteikuma grozījumi, kā izklāstīti SJO dokumenta MSC 97/22/Add.1 13. pielikumā;

c)

HSC kodeksu grozījumi, kā izklāstīti SJO dokumenta MSC 97/22/Add.1 15. un 16. pielikumā;

d)

LSA kodeksa un Rezolūcijas MSC.81(70) pielikuma grozījumi, kā izklāstīti SJO dokumenta MSC 97/22/Add.1 17. pielikumā un SJO dokumenta MSC 98/3/1 1. pielikumā.

(1)

Eiropadome 2014. gada 23. oktobrī pieņēma Lēmumu 2014/749/ES (2), ar ko ieceļ Eiropas Komisiju uz laiku līdz 2019. gada 31. oktobrim.

(2)

Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude JUNCKER kungs 2016. gada 28. oktobra vēstulē Padomi informēja, ka Kristalina GEORGIEVA kundze ir atkāpusies no Komisijas priekšsēdētaja vietnieka un locekļa amata un ka atkāpšanās fakts stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī.

(3)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 246. panta otro daļu uz atlikušo pilnvaru laiku brīvajā amata vietā, kas radusies atkāpšanās gadījumā, ir jāstājas jaunam tādas pašas pilsonības loceklim.

(4)

Tādēļ būtu jāieceļ jauns Komisijas loceklis,

(1)

Padome 2013. gada 31. maijā pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju.

(2)

Vienai personai vairs nevajadzētu būt iekļautai Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā ietvertajā to fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus (“saraksts”).

(3)

Viena vienība būtu jāpievieno Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā ietvertajā vienību sarakstā.

(4)

Būtu jāatjaunina arī Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā izklāstītā informācija par vienu personu.

(5)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikums,

(1)

Vienotā noregulējuma valde (VNV) 2017. gada 7. jūnijā plkst. 05:13 saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. panta 7. punktu nosūtīja Komisijai Banco Popular Español S.A. noregulējuma shēmu.

(2)

VNV noregulējuma shēmā norāda, ka attiecībā uz Banco Popular Español S.A. ir izpildīti visi noregulējuma nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta pirmajā daļā, un izvērtē, kādēļ noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs.

(3)

Noregulējuma shēma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. panta 6. punktu uzsāk Banco Popular Español S.A. noregulējuma procedūru un nosaka uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanu noregulējamai iestādei. Noregulējuma shēmā arī minēti iemesli, kādēļ visi šie elementi ir atbilstoši.

(4)

Komisija piekrīt šai noregulējuma shēmai. Jo īpaši tā piekrīt VNV sniegtajam pamatojumam, kāpēc noregulējums ir nepieciešams sabiedrības interesēs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 5. pantu.

(5)

Tāpēc VNV iesniegtā noregulējuma shēma būtu jāapstiprina,