5.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1190

(2017. gada 12. jūnijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Savienības un Šveices GNSS komitejā, kura izveidota ar Sadarbības nolīgumu Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. panta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Sadarbības nolīgums Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses (1) (“nolīgums”), ir provizoriski piemērots no 2014. gada 1. janvāra attiecībā uz elementiem, kas ir Savienības kompetencē.

(2)	Ar nolīguma 20. pantu ir izveidota Eiropas Savienības un Šveices GNSS komiteja (“apvienotā komiteja”), un noteikts, ka tai ir jāpieņem savs reglaments.

(3)	Tādēļ ir atbilstīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Savienības un Šveices GNSS komitejā (“apvienotā komiteja”), kura izveidota ar Sadarbības nolīgumu Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu, pamatojas uz šim lēmumam pievienoto apvienotās komitejas lēmuma projektu.

2. Savienības pārstāvji apvienotajā komitejā var vienoties par nelielām izmaiņām lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2017. gada 12. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. CAMILLERI

(1) OV L 15, 20.1.2014., 3. lpp.

PROJEKTS

EIROPAS SAVIENĪBAS UN ŠVEICES GNSS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2017

(… gada …)

attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS UN ŠVEICES GNSS KOMITEJA,

ņemot vērā Sadarbības nolīgumu Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, un jo īpaši tā 20. pantu,

tā kā:

(1)	Nolīgumu Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju (1) (“nolīgums”) no 2014. gada 1. janvāra ir provizoriski piemērots starp Šveices Konfederāciju (“Šveice”) un Savienību attiecībā uz elementiem, kuri ir Savienības kompetencē.

(2)	Saskaņā ar nolīguma 20. panta 2. punktu Eiropas Savienības un Šveices GNSS komitejai (“apvienotā komiteja”) ir jāizstrādā savs reglaments.

(3)	Saskaņā ar nolīguma 20. panta 4. punktu apvienotā komiteja var nolemt izveidot darba grupas vai ekspertu grupas, kas palīdz veikt tās uzdevumus.

(4)	Saskaņā ar nolīguma 27. panta 2. punktu nolīguma provizoriskās piemērošanas laikā apvienotā komiteja jāveido no Šveices un Savienības pārstāvjiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo pieņem apvienotās komitejas reglamentu, kā tas izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

Sagatavots angļu valodā Briselē un Bernē attiecīgi […] un […].

Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

sekretārs no Eiropas Savienības puses

sekretārs no Šveices puses

(1) OV L 15, 20.1.2014., 3. lpp.

PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS UN ŠVEICES GNSS KOMITEJAS (“APVIENOTĀ KOMITEJA”) REGLAMENTS

1. pants

Apvienotās komitejas sastāvs

1. Apvienoto komiteju veido Eiropas Komisijas (“Komisija”) un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji un Šveices Konfederācijas (“Šveice”) federālās valdības pārstāvji. Abas puses turpmāk sauktas atsevišķi “Puse” un abas kopā “Puses”.

2. Pušu pārstāvjus var pavadīt citas amatpersonas, kas darbojas Pušu vārdā.

3. Nolīguma provizoriskās piemērošanas laikā apvienoto komiteju veido pārstāvji no Šveices, no vienas puses, un pārstāvji no Eiropas Savienības, no otras puses.

2. pants

Vadība

1. Puses vada apvienoto komiteju pārmaiņus, vadībai mainoties ik pēc 12 mēnešiem.

Pirmajā gadā, kad nolīgums stājas spēkā, apvienoto komiteju vada Šveice.

2. Puse, kura vada apvienoto komiteju, ieceļ apvienotās komitejas priekšsēdētāju, kā arī viņa aizvietotāju.

3. Priekšsēdētājs vada apvienotās komitejas darbu.

4. Nolīguma provizoriskās piemērošanas laikā šā panta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

3. pants

Novērotāji

Apvienotā komiteja, Pusēm savstarpēji vienojoties, var nolemt uzaicināt ekspertus vai citu struktūru pārstāvjus kā novērotājus piedalīties apvienotās komitejas sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem. Apvienotā komiteja vienojas par noteikumiem, saskaņā ar kuriem šādi novērotāji var piedalīties sanāksmēs.

4. pants

Sekretariāts

1. Eiropas Komisijas ierēdnis un Šveices valdības ierēdnis kopīgi darbojas kā apvienotās komitejas sekretāri.

2. Apvienotās komitejas sekretāri atbild par saziņu starp Pusēm, tostarp par dokumentu nodošanu.

3. Par sekretariāta pakalpojumu nodrošināšanu atbild Puse, kura vada apvienoto komiteju.

5. pants

Apvienotās komitejas sanāksmes

1. Apvienotā komiteja sanāk pēc vajadzības, principā vienreiz gadā.

Priekšsēdētājs, apspriedies ar Pusēm, sasauc apvienotās komitejas sanāksmi laikā un vietā, par kuru panākta savstarpēja vienošanās. Ja Puses attiecīgi vienojas, var izmantot arī konferences zvanus un videokonferences.

Priekšsēdētājs pēc Eiropas Savienības vai Šveices pieprasījuma sasauc īpašu apvienotās komitejas sanāksmi.

Apvienotā komiteja sanāk 15 kalendārajās dienās pēc pieprasījuma saskaņā ar nolīguma 22. panta 2. punktu.

2. Apvienotā komiteja sanāk Briselē vai Šveicē atkarībā no tā, kura Puse vada apvienoto komiteju, ja vien Puses nav vienojušās citādi.

3. Vismaz 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes priekšsēdētājs nosūta Pušu pārstāvjiem paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu kopā ar darba kārtības projektu un sanāksmes dokumentiem. Dokumentus sanāksmēm, kuras sasauktas saskaņā ar nolīguma 22. panta 2. punktu, nosūta vismaz septiņas kalendārās dienas pirms sanāksmes.

4. Pēc vienošanās ar Pusēm priekšsēdētājs var saīsināt 3. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā vajadzības kādā konkrētā gadījumā.

5. Vismaz septiņas kalendārās dienas pirms katras sanāksmes priekšsēdētāju informē par katras Puses delegācijas sastāvu.

6. Apvienotās komitejas sanāksmes nav atklātas, ja vien Puses nav nolēmušas citādi.

6. pants

Darba kārtība

1. Priekšsēdētājs, kuram palīdz sekretāri, sagatavo katras sanāksmes provizorisko darba kārtību.

2. Katra Puse var pieprasīt, lai darba kārtībā tiktu iekļauti papildu jautājumi. Jebkurš šāds pieprasījums pienācīgi jāpamato un jānosūta priekšsēdētājam rakstveidā vismaz septiņas kalendārās dienas pirms sanāksmes.

3. Apvienotā komiteja sanāksmes sākumā apstiprina darba kārtību.

7. pants

Apvienotās komitejas darba grupas

1. Par darba grupu vai ekspertu grupu, kuras izveido saskaņā ar nolīguma 20. panta 4. punktu, sastāvu un darbību vienojas, pamatojoties uz apvienotās komitejas piešķirtām pilnvarām.

2. Darba grupas vai ekspertu grupas piemēro šo reglamentu mutatis mutandis.

3. Darba grupas vai ekspertu grupas strādā apvienotās komitejas pakļautībā un sniedz tai ziņojumu pēc katras savas sanāksmes. Tās nav pilnvarotas pieņemt lēmumus, bet var sniegt ieteikumus apvienotajai komitejai.

4. Apvienotā komiteja saskaņā ar šā reglamenta 8. pantu var pieņemt lēmumu grozīt vai izbeigt darba grupu vai ekspertu grupu pilnvarojumu.

8. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. Apvienotā komiteja lēmumus pieņem un ieteikumus izstrādā, Pusēm savstarpēji vienojoties saskaņā ar nolīgumu. Dokumenta nosaukums ir “Lēmums” vai “Ieteikums”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un norāde uz priekšmetu.

2. Apvienotās komitejas lēmumus un ieteikumus paraksta priekšsēdētājs un sekretāri, un tos nosūta Pusēm.

3. Katra Puse var nolemt publicēt jebkuru apvienotās komitejas pieņemto lēmumu vai ieteikumu savā oficiālajā vēstnesī. Puses informē viena otru par nodomu publicēt lēmumu vai ieteikumu.

4. Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus un ieteikumus, izmantojot rakstveida procedūru, ja Puses par to vienojas. Rakstveida procedūra sastāv no paziņojumu apmaiņas starp sekretāriem, kuri savas darbības saskaņo ar Pusēm. Minētajā nolūkā priekšlikuma tekstu izplata, ievērojot šā reglamenta 5. pantu, termiņā, kas nav mazāks par 21 kalendāro dienu, kurā dara zināmas jebkuras atrunas vai grozījumus. Priekšsēdētājs, apspriedies ar Pusēm, var saīsināt minēto termiņu, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus. Tiklīdz teksts ir saskaņots, attiecīgo lēmumu vai ieteikumu paraksta priekšsēdētājs un sekretāri.

5. Apvienotās komitejas lēmumus, ar ko izdara grozījumus nolīguma I pielikumā, pieņem nolīguma autentiskajās valodās.

9. pants

Protokols

1. Sekretariāts sagatavo katras sanāksmes protokola projektu. Projektā norāda pieņemtos lēmumus un izstrādātos ieteikumus. Protokola projektu iesniedz apvienotajai komitejai pieņemšanai. Tiklīdz apvienotā komiteja ir pieņēmusi protokolu, to paraksta priekšsēdētājs un sekretāri.

2. Protokola projektu sagatavo 21 kalendārajā dienā pēc sanāksmes un iesniedz apvienotajai komitejai apstiprināšanai, izmantojot rakstveida procedūru vai nākamajā apvienotās komitejas sanāksmē.

10. pants

Konfidencialitāte

Ja Puse apvienotajai komitejai iesniedz informāciju ar norādi “konfidenciāli”, arī otra Puse šādu informāciju atzīst par konfidenciālu.

11. pants

Izdevumi

1. Katra Puse sedz visus izdevumus, kas tai rodas saistībā ar dalību apvienotās komitejas un darba grupu vai ekspertu grupu sanāksmēs.

2. Apvienotā komiteja vienojas par izdevumu sadalījumu saistībā ar visiem ekspertu komandējumiem.

3. Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz tā Puse, kas rīko sanāksmi.

12. pants

Sarakste

Visu apvienotās komitejas priekšsēdētāja saraksti – gan ienākošo, gan izejošo, nosūta apvienotās komitejas sekretariātam.

13. pants

Grozījumi

Šajā reglamentā var izdarīt grozījumus ar apvienotās komitejas lēmumu saskaņā ar 8. pantu.

5.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/8

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1191

(2017. gada 16. jūnijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2014/56/ES par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Horvātijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 28. janvārī, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Lēmumā 2014/56/ES (1) saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu nolēma, ka Horvātijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome norādīja, ka 2014. gadā plānotais vispārējās valdības budžeta deficīts bija 5,5 % no IKP, kas tādējādi pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību, t. i., 3 % no IKP. Bija sagaidāms, ka vispārējās valdības bruto parāds 2014. gadā sasniegs 62 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP.

(2)	Saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (2) 3. panta 4. punktu Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, 2014. gada 28. janvārī pieņēma Horvātijai adresētu ieteikumu novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju vēlākais līdz 2016. gadam.

(3)	Komisija 2014. gada 2. jūlijā secināja, ka Horvātija ir veikusi efektīvus pasākumus atbilstoši Padomes 2014. gada 28. janvāra ieteikumam saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu.

(4)

Saskaņā ar 4. pantu Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz statistikas datus šīs procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2009 (3) 3. pantu divreiz gadā, proti, pirms 1. aprīļa un pirms 1. oktobra, jāpaziņo valdības budžeta deficīta un parāda statistikas dati un citi saistītie rādītāji.

(5)

Padomei, pamatojoties uz paziņotajiem statistikas datiem, ir jālemj par to, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu ir atceļams. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ tikai tad, ja Komisijas prognozes liecinātu, ka prognožu laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP; un parāda attiecība atbilstu prasībām par parāda samazināšanas robežvērtību nākotnē (4).

(6)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu, pēc Horvātijas 2016. gada aprīļa paziņojuma, kā arī pamatojoties uz konverģences programmu 2017. – 2020. gadam un Komisijas 2017. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus:

—

2016. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts sasniedza 0,8 % no IKP, salīdzinot ar 3,4 % 2015. gadā. Šis uzlabojums galvenokārt bija saistīts ar i) ieņēmumu pieaugumu spēcīgas IKP izaugsmes dēļ un ii) izdevumu ierobežošanu. Tādējādi budžeta deficīts Padomes noteiktajā termiņā tika samazināts zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % no IKP,

—

Horvātijas valdības 2017. gada 27. aprīlī iesniegtajā konverģences programmā 2017.–2020. gadam paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā palielināsies līdz 1,3 % no IKP, bet 2018. gadā samazināsies līdz 0,8 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2017. gada pavasara prognozi deficīts 2017. gadā būs 1,1 % no IKP, bet 2018. gadā tas būs 0,9 % no IKP. Tādējādi ir gaidāms, ka prognožu periodā budžeta deficīts saglabāsies zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % no IKP,

—	strukturālā bilance, t. i., vispārējās valdības bilance, kurā veiktas korekcijas attiecībā uz ekonomikas ciklu un atskaitīti vienreizējie un citi pagaidu pasākumi, laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam uzlabojās par 3,0 % no IKP,

—

saistībā ar IKP stiprināšanas un parādu samazinošu krājumu plūsmas korekcijām valsts parāda attiecība pret IKP 2015. gadā pieauga līdz 86,7 %, bet 2016. gadā samazinājās līdz 84,2 %. Komisija 2017. gada pavasara prognozē paredz, ka saistībā ar spēcīgo IKP izaugsmi parāda attiecība 2018. gadā turpinās samazināties līdz 79,4 %. Pamatojoties uz to, 2016. gada parāda attiecība atbilst prasībām par parāda samazināšanas robežvērtību nākotnē.

(7)	Saskaņā ar Līguma 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta situāciju jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(8)	Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Horvātijā ir novērsts un tāpēc Lēmums 2014/56/ES būtu jāatceļ.

(9)

Sākot ar 2017. gadu, kas ir gads pēc pārmērīgā deficīta novēršanas, uz Horvātiju attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Tā kā Horvātija jau 2016. gadā ir sasniegusi savu vidējā termiņa mērķi, tai būtu jāizvairās no novirzīšanās no tā un jāievēro parāda kritērijs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 1.a punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vispārējais novērtējums ļauj secināt, ka pārmērīga budžeta deficīta situācija Horvātijā ir novērsta.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2014/56/ES.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Horvātijas Republikai.

Luksemburgā, 2017. gada 16. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. SCICLUNA

(1) Padomes Lēmums 2014/56/ES (2014. gada 28. janvāris) par pārmērīga budžeta deficīta situāciju Horvātijā (OV L 36, 6.2.2014., 13. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.).

(4) Saskaņā ar Specifikācijām par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnēm par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu, kuras pieejamas: http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/code_of_conduct_en.pdf

5.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/10

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/1192

(2017. gada 26. jūnijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejā (CESNI) un Reinas kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) plenārsēdē attiecībā uz standartu par iekšzemes ūdensceļu kuģu tehniskajām prasībām pieņemšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar Savienības darbībām iekšzemes kuģošanas nozarē būtu jānodrošina vienādība tādu iekšzemes ūdensceļu kuģu tehnisko prasību izstrādē, kas jāpiemēro Savienībā.

(2)	Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (CESNI) tika izveidota 2015. gada 3. jūnijā Reinas kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) ietvaros, lai izstrādātu tehniskos standartus dažādām iekšējo ūdensceļu jomām, jo īpaši attiecībā uz kuģiem, informācijas tehnoloģijām un apkalpi.

(3)

Lai transports iekšzemes ūdensceļos būtu efektīvs, ir svarīgi, lai tehniskās prasības kuģiem būtu savietojamas un cik iespējams saskaņotas dažādos tiesiskajos regulējumos Eiropā. Jo īpaši – dalībvalstis, kuras ir arī CCNR locekles, būtu jāpilnvaro atbalstīt lēmumus, ar ko CCNR noteikumus saskaņo ar tiem, kurus piemēro Savienībā.

(4)	Sagaidāms, ka CESNI2017. gada 6. jūlija sanāksmē pieņems standartu attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģu tehniskajām prasībām (“ES-TRIN standarts”) 2017/1.

(5)

ES-TRIN standartā 2017/1 noteiktas vienotas tehniskās prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu iekšzemes ūdensceļu kuģu drošību. Tajā ietverti noteikumi attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģu kuģubūvi, tehnisko aprīkojumu un iekārtām, īpaši noteikumi attiecībā uz konkrētām kuģu kategorijām, piemēram, pasažieru kuģiem, stumtajām karavānām un konteinerkuģiem, noteikumi attiecībā uz automātiskās identifikācijas sistēmas iekārtām, noteikumi attiecībā uz kuģa identifikāciju, sertifikātu un reģistru paraugi, pārejas noteikumi, kā arī norādījumi par tehnisko standartu piemērošanu.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (1) no 2018. gada 7. oktobra atcels Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK (2). Direktīvas (ES) 2016/1629 II pielikumā ir tieša atsauce uz tehniskām prasībām peldlīdzekļiem, kas izklāstītas ES-TRIN standartā 2015/1. Komisija ir pilnvarota atjaunināt minēto atsauci uz jaunāko ES-TRIN standarta redakciju un noteikt tās piemērošanas dienu.

(7)	Tāpēc ES-TRIN standarts 2017/1 ietekmēs Direktīvu (ES) 2016/1629.

(8)	Savienība nav ne CCNR, ne CESNI locekle. Tāpēc Padomei ir jāpilnvaro dalībvalstis minētajās struktūrās paust Savienības nostāju attiecībā uz ES-TRIN standarta 2017/1 pieņemšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejā 2017. gada 6. jūlijā, ir piekrist, ka tiek pieņemts Eiropas standarts, ar ko nosaka tehniskās prasības iekšzemes kuģošanas kuģiem (“ES-TRIN standarts”) 2017/1, un papildu testa standarts iekšzemes AIS 2017/1.

2. Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Reinas kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) plenārsēdē, kurā lems par iekšzemes ūdensceļu kuģu tehniskajām prasībām, ir atbalstīt visus priekšlikumus, ar ko tehniskās prasības saskaņo ar tām, kas iekļautas ES-TRIN standartā 2017/1, tostarp attiecībā uz stāšanos spēkā un pārejas noteikumiem.

2. pants

1. Lēmuma 1. panta 1. punktā noteikto Savienības nostāju, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, pauž dalībvalstis.

2. Lēmuma 1. panta 2. punktā noteikto Savienības nostāju, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, pauž tās dalībvalstis, kuras ir CCNR locekles.

3. pants

Par nenozīmīgām tehniskām izmaiņām 1. pantā noteiktajās nostājās var vienoties bez jauna Padomes lēmuma.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2017. gada 26. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. MIZZI

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/87/EK (2006. gada 12. decembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem un atceļ Padomes Direktīvu 82/714/EEK (OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.).

5.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/12

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/1193

(2017. gada 4. jūlijs),

ar ko groza Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2005. gada 12. decembris pieņēma Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP (1) par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa).

(2)	Padome 2016. gada 7. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/1107 (2), ar ko groza Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP un pagarina to līdz 2017. gada 30. jūnijam.

(3)	Misijas darbības termiņš pēc ES RPM Rafa stratēģiskās pārskatīšanas būtu jāpagarina vēl uz 12 mēnešu laikposmu – līdz 2018. gada 30. jūnijam.

(4)	Tāpēc Vienotā rīcība 2005/889/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza.

(5)	ES RPM Rafa tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un kas varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP groza šādi:

1)	vienotās rīcības 13. panta 1. punktā pievieno šādu daļu: “Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu ar ES RPM Rafa saistītos izdevumus laikposmā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam, ir EUR 1 980 000”;

2)	vienotās rīcības 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu: “Tā zaudē spēku 2018. gada 30. jūnijā.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2017. gada 1. jūlija.

Briselē, 2017. gada 4. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1) Padomes Vienotā rīcība 2005/889/KĀDP (2005. gada 12. decembris) par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa) (OV L 327, 14.12.2005., 28. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/1107 (2016. gada 7. jūlijs), ar ko groza Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa) (OV L 183, 8.7.2016., 64. lpp.).

5.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/13

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/1194

(2017. gada 4. jūlijs),

ar ko groza Lēmumu 2013/354/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2013. gada 3. jūlijā pieņēma Lēmumu 2013/354/KĀDP (1), ar ko no 2013. gada 1. jūlija turpināja EUPOL COPPS.

(2)	Padome 2016. gada 7. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/1108 (2), ar ko groza Lēmumu 2013/354/KĀDP un pagarina to no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam.

(3)	Misijas darbības termiņš pēc EUPOL COPPS stratēģiskās pārskatīšanas būtu jāpagarina vēl uz 12 mēnešu laikposmu – līdz 2018. gada 30. jūnijam.

(4)	Tāpēc Lēmums 2013/354/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza.

(5)	EUPOL COPPS tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un kas varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2013/354/KĀDP groza šādi:

1)	lēmuma 12. panta 1. punktā pievieno šādu daļu: “Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu ar EUPOL COPPS saistītos izdevumus laikposmā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam, ir EUR 12 372 000.”;

2)	lēmuma 15. panta trešo daļu aizstāj ar šādu: “Tas zaudē spēku 2018. gada 30. jūnijā.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2017. gada 1. jūlija.

Briselē, 2017. gada 4. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1) Padomes Lēmums 2013/354/KĀDP (2013. gada 3. jūlijs) par Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) (OV L 185, 4.7.2013., 12. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/1108 (2016. gada 7. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2013/354/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) (OV L 183, 8.7.2016., 65. lpp.).

5.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/14

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/1195

(2017. gada 4. jūlijs),

ar kuru groza Lēmumu 2014/129/KĀDP, ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2014. gada 10. martā pieņēma Lēmumu 2014/129/KĀDP (1).

(2)	Lēmumā 2014/129/KĀDP projektiem, kas attiecas uz īpašajām 1. panta 3. punktā minētajām darbībām, ir paredzēts 36 mēnešu īstenošanas laikposms no tā 3. panta 3. punktā minētā finansējuma nolīguma noslēgšanas dienas.

(3)	Padome 2017. gada 3. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/632 (2), ar ko līdz 2017. gada 2. jūlijam pagarina Lēmuma 2014/129/KĀDP īstenošanas laikposmu.

(4)

Īstenošanas struktūra (“ES ieroču neizplatīšanas konsorcijs”) 2017. gada 19. jūnijā lūdza Savienību atļaut vēl pagarināt Lēmuma 2014/129/KĀDP īstenošanas laikposmu līdz 2017. gada 31. decembrim, lai 2017. gadā varētu sarīkot vienu vērienīgu ikgadēju konferenci par neizplatīšanu un atbruņošanos, kā arī lai pēc 2017. gada 2. jūlija turpinātu uzturēt un atjaunināt ES ieroču neizplatīšanas konsorcija interneta platformu.

(5)	Tādēļ, lai varētu pilnībā īstenot Lēmumā 2014/129/KĀDP iekļautos pasākumus, minētais lēmums būtu jāgroza un tā ilgums būtu attiecīgi jāpagarina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2014/129/KĀDP groza šādi:

lēmuma 1. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

nodrošināt līdzekļus četru vērienīgu ikgadēju konferenču rīkošanai, kurās piedalītos trešo valstu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kuras būtu veltītas ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos saistītiem jautājumiem, lai tādējādi starptautiskā mērogā veicinātu ES MII Neizplatīšanas stratēģiju un ES VIKI stratēģiju, kā arī Savienības iestāžu un “ideju ģeneratoru” nozīmi šajā jomā Savienībā, ar mērķi palielināt šajā jomā īstenotās Savienības politikas pamanāmību un sniegt ziņojumus un/vai ieteikumus AP pārstāvjiem;”;

2)	lēmuma 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Finanšu atsauces summa 1. panta 3. punktā minētās darbības aptverošu projektu īstenošanai ir EUR 4 034 254,15.”;

3)	lēmuma 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. To piemēro no 2017. gada 3. jūlija. Tas zaudē spēku 2017. gada 31. decembrī.”;

4)	pielikuma 4. iedaļas tekstu aizstāj ar šādu: “4. Ilgums Šis lēmums zaudē spēku 2017. gada 31. decembrī.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 4. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. MAASIKAS

(1) Padomes Lēmums 2014/129/KĀDP (2014. gada 10. marts), ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 71, 12.3.2014., 3. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/632 (2017. gada 3. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2014/129/KĀDP, ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 90, 4.4.2017., 10. lpp.).

5.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/16

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1196

(2017. gada 3. jūlijs),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 4432)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs. Minētie pasākumi ietver aizliegumus no konkrētiem attiecīgo dalībvalstu apgabaliem sūtīt dzīvas cūkas, cūkgaļu, cūkgaļas izstrādājumus, cūkgaļas produktus un jebkādus citus produktus, kas sastāv no cūkgaļas vai to satur.

(2)	Padomes Direktīvas 2002/60/EK (5) 6. pantā ir atzīts, ka pastāv saimniecības, kas sastāv no dažādām ražotnēm, un atļauts piemērot atkāpes saistībā ar dažāda līmeņa riskiem, ko var atzīt kompetentā iestāde. Tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES 3. pantā paredzētajās atkāpēs.

(3)

Dzīvu cūku pārvietošana tūlītējai nokaušanai rada mazāku risku nekā dzīvu cūku pārvietošana citiem mērķiem, ja vien tiek piemēroti riska mazināšanas pasākumi. Riska mazināšanas pasākumos var ietvert no Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā minētajiem apgabaliem atvestu cūku nokaušanu tikai tad, ja to dara kaušanas dienas beigās, kad vairs netiek kautas citas cūkas. Tas būtu jāatspoguļo minētā īstenošanas lēmuma 4. pantā paredzētajās atkāpēs no aizlieguma sūtīt sūtījumus ar dzīvām cūkām tūlītējai nokaušanai.

(4)

Direktīvas 2002/99/EK 3. pants paredz, ka dzīvnieku izcelsmes produktiem jābūt iegūtiem no dzīvniekiem, kas nenāk no saimniecības, uzņēmuma, teritorijas vai teritorijas daļas, uz kuru attiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumā paredzētajiem noteikumiem, ieskaitot Direktīvā 2002/60/EK paredzētos kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri. Līdz ar to kautuvēm, gaļas sadalīšanas uzņēmumiem un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kuri atrodas atbilstoši Direktīvai 2002/60/EK noteiktās aizsardzības un uzraudzības zonās, jāierobežo cūkgaļas, cūkgaļas izstrādājumu, cūkgaļas produktu un jebkādu citu no cūkgaļas sastāvošu vai cūkgaļu saturošu produktu ražošana, pārstrāde un izplatīšana. Ņemot vērā niecīgo risku, būtu jāparedz atkāpe attiecībā uz kautuvēm, gaļas sadalīšanas uzņēmumiem un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kuri atrodas aizsardzības un uzraudzības zonās, ar noteikumu, ka produkti ir ar īpašiem nosacījumiem ražoti, uzglabāti un pārstrādāti uzņēmumos, kuri atrodas Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I, II vai III daļā minētajos apgabalos.

(5)

Būtu jāpārskata pasākumi, kas ieviesti attiecībā uz dzīvu cūku sūtīšanu uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm no Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā minētajiem apgabaliem, lai ņemtu vērā, ka minētā pielikuma I daļā norādītajos apgabalos slimības nav. Lai panāktu pasākumu ilgtspēju, samērīga pasākumu atvieglināšana būtu jāparedz tikai tad, ja cūkas pārvieto no minētā pielikuma I daļā norādīta apgabala uz citām saimniecībām, kas atrodas tā paša pielikuma I daļā minētā apgabalā, ar noteikumu, ka tiek saglabāti pārējie riska mazināšanas pasākumi.

(6)

Būtu jāņem vērā nepieciešamība mazināt risku, ko rada dzīvu savvaļas cūku pārvadāšana no dalībvalstīm, kuras minētas Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Šāda prakse ir saistīta ar īpaši augsta riska preci, tāpēc tā būtu jānovērš, pastiprinot un paplašinot jau ieviestos pasākumus attiecībā uz savvaļas cūkām.

(7)

Lai garantētu, ka ceļotāji efektīvi uzzinātu par prasībām, kas attiecas uz spēkā esošajiem ierobežojumiem saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2014/709/ES attiecībā uz cūku izcelsmes produktiem, ieskaitot savvaļas cūku produktus, pasažieru transporta operatoriem un pasta dienestiem minētajām prasībām būtu jāpievērš to ceļotāju uzmanība, kuri ceļo no minētā īstenošanas lēmuma pielikumā norādītajiem apgabaliem.

(8)

2017. gada maijā daži savvaļas cūku saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri tika novēroti Tukuma novadā un dažos Ventspils novada apgabalos Latvijā: tie atrodas apgabalā, kas patlaban ir iekļauts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļas sarakstā, un tuvu apgabaliem, kas patlaban iekļauti minētā pielikuma I daļas sarakstā. Minētie slimības gadījumi paaugstina riska līmeni, kas ir jāņem vērā. Tāpēc attiecīgie Latvijas apgabali tagad būtu jāiekļauj minētā pielikuma II, nevis I daļas sarakstā.

(9)

Risks Āfrikas cūku mēri izplatīt savvaļas dzīvniekiem ir saistīts ar dabiski lēno izplatību savvaļas cūku populāciju vidū un arī ar cilvēka darbību, kā dokumentēts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes publicētajos zinātniskajos ziņojumos (6). Lai ņemtu vērā epidemioloģiskos notikumus Savienībā kopš 2014. gada saistībā ar šo slimību un lai rēķinātos ar riskiem, kurus rada Āfrikas cūku mēris, kā arī vajadzību rīkoties proaktīvi, nosakot, kuri apgabali iekļaujami Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā, tā I daļā attiecībā uz ierakstiem par Latviju, Lietuvu un Poliju būtu jāiekļauj pietiekami lieli augstāka riska apgabali, kuri aptver minētā pielikuma II un III daļā norādītos apgabalus. Šajos jauniekļautajos apgabalos būtu jāņem vērā slimības sezonālais raksturs attiecīgajā reģionā, un Komisijai būtu jāveic pārskatīšana 2017. gada oktobrī, kad izplatīšanās risks tiks izvērtēts no jauna, ievērojot epidemioloģiskās situācijas attīstību.

(10)

Novērtējot risku, ko rada dzīvnieku veselības situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Latvijā, Lietuvā un Polijā, būtu jāņem vērā pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstība Savienībā attiecībā uz šo slimību. Lai veiktu mērķtiecīgus dzīvnieku veselības kontroles pasākumus un nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, kā arī novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis nosaka nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā paredzētais Savienības saraksts ar apgabaliem, kuriem piemēro dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā dzīvnieku veselības situāciju attiecībā uz minēto slimību trijās minētajās dalībvalstīs.

(11)	Tāpēc Īstenošanas lēmums 2014/709/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu 2014/709/ES groza šādi:

lēmuma 3. panta 1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)

cūkas saimniecībā ir uzturējušās vismaz 30 dienas vai kopš dzimšanas un vismaz 30 dienu laikā pirms pārvietošanas datuma no pielikuma II, III un IV daļā norādītajiem apgabaliem dzīvas cūkas nav ievestas:

a)	minētajā saimniecībā vai

ražotnē, kur tiek turētas saskaņā ar šo pantu nosūtāmās cūkas; ražotni var noteikt tikai kompetentā iestāde ar noteikumu, ka oficiālais veterinārārsts apstiprina, ka ražotņu struktūra, lielums un attālums starp tām, kā arī tur veiktās darbības ir tādas, ka ražotnes nodrošina pilnīgi nošķirtas telpas cūku izmitināšanai, turēšanai un barošanai, tā lai vīruss nevarētu izplatīties no vienas ražotnes uz citu, un”;

lēmuma 4. panta 5) punktu aizstāj ar šādu:

“5)	pēc atvešanas uz kautuvi minētās cūkas tur un nokauj atsevišķi no citām cūkām un konkrētā dienā kauj tikai šīs cūkas no pielikuma III daļā norādītajiem apgabaliem vai kauj tādas kaušanas dienas beigās, kurā pēc tam nekauj citas cūkas;”;

lēmuma 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	tās saimniecībā bez pārtraukuma ir uzturējušās vismaz 30 dienas pirms nosūtīšanas datuma vai kopš dzimšanas, un minētajā saimniecībā vismaz 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas datuma nav ievestas dzīvas cūkas no pielikuma II, III un IV daļā norādītajiem apgabaliem;”;

iekļauj šādu 12.a pantu:

“12.a pants

Atkāpe attiecībā uz kautuvēm, gaļas sadalīšanas uzņēmumiem un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kuri atrodas aizsardzības un uzraudzības zonās

Neskarot šā lēmuma 4., 5., 6., 11., 12. un 13. pantu un atkāpjoties no aizlieguma, kas paredzēts Direktīvas 2002/99/EK 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā, attiecīgās dalībvalstis var atļaut nosūtīt no kautuvēm, gaļas sadalīšanas uzņēmumiem un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kuri atrodas Direktīvā 2002/60/EK noteiktajās aizsardzības un uzraudzības zonās, saņemtu cūkgaļu, cūkgaļas izstrādājumus, cūkgaļas produktus un jebkādus citus produktus, kas sastāv no cūkgaļas vai to satur, ar noteikumu, ka šādi produkti:

a)	ir ražoti, uzglabāti un pārstrādāti uzņēmumos, kuri atrodas pielikuma I, II vai III daļā norādītajos apgabalos un apstiprināti atbilstoši 12. pantam, un

ir iegūti no cūkām, kuras cēlušās vai nāk no saimniecībām, kas neatrodas pielikuma II, III un IV daļā norādītajos apgabalos, vai no cūkām, kuras cēlušās un nāk no saimniecībām, kas atrodas pielikuma II daļā norādītajos apgabalos, ar noteikumu, ka tie atbilst prasībām, kuras paredzētas 3. panta 1) punktā un 3. panta 2) vai 3) punktā, un

c)	tiek tirgoti saskaņā ar 16. pantu.”;

lēmuma 15. pantu groza šādi:

tā 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

dzīvas savvaļas cūkas netiek nosūtītas no pielikumā norādītajām dalībvalstīm, izņemot no zonām, kas ir brīvas no Āfrikas cūku mēra un kas no pielikumā minētajiem apgabaliem nodalītas ar efektīviem ģeogrāfiskiem šķēršļiem, uz citām dalībvalstīm vai no pielikumā norādītajiem apgabaliem uz citiem tās pašas dalībvalsts teritorijas apgabaliem, kas ir vai nav iekļauti pielikumā;”;

pievieno šādu 3. un 4. punktu:

“3. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, attiecīgās dalībvalstis var atļaut dzīvu savvaļas cūku nosūtīšanu no pielikumā neminētiem apgabaliem uz citiem pielikumā neminētiem tās pašas dalībvalsts apgabaliem un uz citām dalībvalstīm ar nosacījumu, ka:

a)	cūkas, kas kādreiz ir bijušas savvaļas cūkas, saimniecībā ir uzturējušās vismaz 30 dienas, un minētajā saimniecībā vismaz 30 dienu laikā pirms pārvietošanas datuma nav ievestas dzīvas cūkas;

b)	saimniecība īsteno bioloģiskās drošības pasākumus;

c)	cūkas, kas kādreiz ir bijušas savvaļas cūkas, atbilst prasībām, kas noteiktas 3. panta 1. punktā un 2. vai 3. punktā.

4. Par dzīvu savvaļas cūku sūtījumiem, kuri atbilst 3. punktā paredzētās atkāpes nosacījumiem, pievieno šādu papildu tekstu attiecīgajos veselības dokumentos un/vai veselības sertifikātos, kas minēti Direktīvas 64/432/EEK 5. panta 1. punktā un Lēmuma 93/444/EEK 3. panta 1. punktā: ‘Cūkas atbilst Komisijas Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES 15. panta 3. punktam’.”;

iekļauj šādu 15.a pantu:

“15.a pants

Pasažieru transporta operatoru un pasta dienestu sniedzamā informācija

Pasažieru transporta operatori, tostarp lidostu ekspluatanti un ostu operatori, ceļojumu aģentūras un pasta dienesti pievērš savu klientu uzmanību šajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem, it īpaši pienācīgi informējot par 2. un 15. panta noteikumiem tos ceļotājus, kuri ceļo no kādas skartās dalībvalsts teritorijas, un pasta dienestu klientus.”;

7)	pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 3. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5) Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

(6) EFSA Journal 2015;13(7):4163 [92. lpp.] un EFSA Journal 2017;15(3):4732 [73. lpp.].

PIELIKUMS

“

PIELIKUMS

I DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Hiiu maakond.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Aizputes novads,

—	Alsungas novads,

—	Auces novads,

—	Bauskas novada Īslīces, Gailīšu, Brunavas un Ceraukstes pagasts,

—	Bauskas pilsēta,

—	Brocēnu novads,

—	Dobeles novada Zebrenes, Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagasts, Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa P98, un Dobeles pilsēta,

—	Jelgavas novada Glūdas, Svētes, Platones, Vircavas, Jaunsvirlaukas, Zaļenieku, Vilces, Lielplatones, Elejas un Sesavas pagasts,

—	Kandavas novada Vānes un Matkules pagasts,

—	Kuldīgas novads,

—	Pāvilostas novada Sakas pagasts un Pāvilostas pilsēta,

—	republikas pilsēta Jelgava,

—	Rundāles novads,

—	Saldus novada Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Vadakstes, Zaņas, Zirņu, Zvārdes un Šķēdes pagasts, Saldus pilsēta,

—	Skrundas novads,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Talsu novada Ģibuļu pagasts,

—	Talsu pilsēta,

—	Tērvetes novads,

—	Ventspils novada Jūrkalnes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Joniškio rajono savivaldybė,

—	Jurbarko rajono savivaldybė,

—	Kalvarijos savivaldybė,

—	Kazlų Rūdos savivaldybė,

—	Kelmės rajono savivaldybė,

—	Marijampolės savivaldybė,

—	Pakruojo rajono savivaldybė,

—	Panevėžio rajono savivaldybė: Krekenavos seniūnijos dalis į vakarus nuo Nevėžio upės,

—	Pasvalio rajono savivaldybė: Joniškelio apylinkių, Joniškelio miesto, Namišių, Pasvalio apylinkių, Pumpėnų, Pušaloto, Saločių ir Vaškų seniūnijos,

—	Radviliškio rajono savivaldybė,

—	Raseinių rajono savivaldybė,

—	Šakių rajono savivaldybė,

—	Šiaulių miesto savivaldybė,

—	Šiaulių rajono savivaldybė,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gminy Kalinowo, i Prostki, Stare Juchy i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

—	gmina gminy Biała Piska, Orzysz, Pisz i Ruciane Nida w powiecie piskim,

—	gminy Miłki i Wydminy w powiecie giżyckim,

—	gminy Olecko, Świętajno i Wieliczki w powiecie oleckim.

w województwie podlaskim:

—

gmina Brańsk z miastem Brańsk, gminy Boćki, Rudka, Wyszki, część gminy Bielsk Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 (w kierunku północnym od miasta Bielsk Podlaski) i przedłużonej przez wschodnią granicę miasta Bielsk Podlaski i drogę nr 66 (w kierunku południowym od miasta Bielsk Podlaski), miasto Bielsk Podlaski, część gminy Orla położona na zachód od drogi nr 66 w powiecie bielskim,

—	gminy Dąbrowa Białostocka, Kuźnica, Janów, Nowy Dwór, Sidra, Sokółka, Suchowola i Korycin w powiecie sokólskim,

—	gminy Drohiczyn, Dziadkowice, Grodzisk i Perlejewo w powiecie siemiatyckim,

—	powiat kolneński,

—	gminy Juchnowiec Kościelny, Suraż, Turośń Kościelna, Łapy i Poświętne w powiecie białostockim,

—	powiat zambrowski,

—	gminy Bakałarzewo, Raczki, Rutka-Tartak, Suwałki i Szypliszki w powiecie suwalskim,

—	gminy Sokoły, Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Ciechanowiec, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

—	powiat augustowski,

—	powiat łomżyński,

—	powiat miejski Białystok,

—	powiat miejski Łomża,

—	powiat miejski Suwałki,

—	powiat sejneński.

w województwie mazowieckim:

—	gminy Bielany, Ceranów, Jabłonna Lacka, Sabnie, Sterdyń, Repki i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

—	gminy Domanice, Korczew, Kotuń, Mokobody, Przesmyki, Paprotnia, Skórzec, Suchożebry, Mordy, Siedlce, Wiśniew i Zbuczyn w powiecie siedleckim,

—	powiat miejski Siedlce,

—	gminy Rzekuń, Troszyn, Czerwin i Goworowo w powiecie ostrołęckim,

—	gminy Olszanka i Łosice w powiecie łosickim,

—	powiat ostrowski,

w województwie lubelskim:

—	gminy Hanna, Wyryki i gmina wiejska Włodawa w powiecie włodawskim,

—	gminy Kąkolewnica Wschodnia, Komarówka Podlaska, Radzyń Podlaski, Ulat-Majorat i Wohyń w powiecie radzyńskim,

—	gmina Międzyrzec Podlaski z miastem Międzyrzec Podlaski, gminy Drelów, Rossosz, Sławatycze, Wisznica, Sosnówka, Łomazy i Tuczna w powiecie bialskim,

—	gmina Trzebieszów i gmina wiejska Łuków w powiecie łukowskim,

—	gminy Dębowa Kłoda, Jabłoń, Milanów, Parczew, Podedwórze i Siemień w powiecie parczewskim.

II DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Abja vald,

—	Alatskivi vald,

—	Elva linn,

—	Haaslava vald,

—	Haljala vald,

—	Halliste vald,

—	Harju maakond (välja arvatud osa Kuusalu vallast, mis asub lõuna pool maanteest nr 1 (E20), Aegviidu vald ja Anija vald),

—	Ida-Viru maakond,

—	Kambja vald,

—	Karksi vald,

—	Kihelkonna vald,

—	Konguta vald,

—	Kõpu vald,

—	Kuressaare linn,

—	Lääne maakond,

—	Lääne-Saare vald,

—	Laekvere vald,

—	Leisi vald,

—	Luunja vald,

—	Mäksa vald,

—	Meeksi vald,

—	Muhu vald,

—	Mustjala vald,

—

Nõo vald,

—	Orissaare vald,

—	osa Tamsalu vallast, mis asub kirde pool Tallinna-Tartu raudteest,

—	Pärnu maakond,

—	Peipsiääre vald,

—	Piirissaare vald,

—	Pöide vald,

—	Põlva maakond,

—	Puhja vald,

—	Rägavere vald,

—	Rakvere linn,

—	Rakvere vald,

—	Rannu vald,

—	Rapla maakond,

—	Rõngu vald,

—	Ruhnu vald,

—	Salme vald,

—	Sõmeru vald,

—	Suure-Jaani vald,

—	Tähtvere vald,

—	Tartu linn,

—	Tartu vald,

—	Tarvastu vald,

—	Torgu vald,

—	Ülenurme vald,

—	Valga maakond,

—	Vara vald,

—	Vihula vald,

—	Viljandi linn,

—	Viljandi vald,

—	Vinni vald,

—	Viru-Nigula vald,

—	Võhma linn,

—	Võnnu vald,

—	Võru maakond.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Ādažu novads,

—	Aglonas novads,

—	Aizkraukles novads,

—	Aknīstes novads,

—	Alojas novads,

—	Alūksnes novads,

—	Amatas novads,

—	Apes novada Trapenes, Gaujienas un Apes pagasts, Apes pilsēta,

—	Babītes novads,

—	Baldones novads,

—	Baltinavas novads,

—	Balvu novada Vīksnas, Bērzkalnes, Vectilžas, Lazdulejas, Briežuciema, Tilžas, Bērzpils un Krišjāņu pagasts,

—	Bauskas novada Mežotnes, Codes, Dāviņu un Vecsaules pagasts,

—	Beverīnas novads,

—	Burtnieku novads,

—	Carnikavas novads,

—	Cēsu novads,

—	Cesvaines novads,

—	Ciblas novads,

—	Dagdas novads,

—	Daugavpils novada Vaboles, Līksnas, Sventes, Medumu, Demenas, Kalkūnes, Laucesas, Tabores, Maļinovas, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Vecsalienas, Salienas un Skrudalienas pagasts,

—	Dobeles novada Dobeles, Annenieku, Bikstu pagasts un Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa P98,

—	Dundagas novads,

—	Engures novads,

—	Ērgļu novads,

—	Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no autoceļa A2,

—	Gulbenes novada Līgo pagasts,

—	Iecavas novads,

—	Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no autoceļa P10, Ikšķiles pilsēta,

—	Ilūkstes novads,

—	Jaunjelgavas novads,

—	Jaunpils novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagasts,

—	Kandavas novada Cēres, Kandavas, Zemītes un Zantes pagasts, Kandavas pilsēta,

—	Kārsavas novads,

—	Ķeguma novads,

—	Ķekavas novads,

—	Kocēnu novads,

—	Kokneses novads,

—	Krāslavas novads,

—	Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa V89 un V81, un Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa V81 un V128,

—	Krustpils novads,

—	Lielvārdes novads,

—	Līgatnes novads,

—	Limbažu novada Skultes, Limbažu, Umurgas, Katvaru, Pāles un Viļķenes pagasts, Limbažu pilsēta,

—	Līvānu novads,

—	Lubānas novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mālpils novads,

—	Mārupes novads,

—	Mazsalacas novads,

—	Mērsraga novads,

—	Naukšēnu novads,

—	Neretas novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Ozolnieku novads,

—	Pārgaujas novads,

—	Pļaviņu novads,

—	Preiļu novada Saunas pagasts,

—	Priekuļu novads,

—	Raunas novada Raunas pagasts,

—	republikas pilsēta Daugavpils,

—	republikas pilsēta Jēkabpils,

—	republikas pilsēta Jūrmala,

—	republikas pilsēta Rēzekne,

—	republikas pilsēta Valmiera,

—	Rēzeknes novads,

—	Riebiņu novada Sīļukalna, Stabulnieku, Galēnu un Silajāņu pagasts,

—	Rojas novads,

—	Ropažu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa P10,

—	Rugāju novada Lazdukalna pagasts,

—	Rūjienas novads,

—	Salacgrīvas novads,

—	Salas novads,

—	Saulkrastu novads,

—	Siguldas novada Mores pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa P3,

—	Skrīveru novads,

—	Smiltenes novada Brantu, Blomes, Smiltenes, Bilskas un Grundzāles pagasts un Smiltenes pilsēta,

—	Strenču novads,

—	Talsu novada Ķūļciema, Balgales, Vandzenes, Laucienes, Virbu, Strazdes, Lubes, Īves, Valdgales, Laidzes, Ārlavas, Lībagu un Abavas pagasts, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsēta,

—	Tukuma novads,

—	Valkas novads,

—	Varakļānu novads,

—	Vecpiebalgas novads,

—	Vecumnieku novads,

—	Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes un Puzes pagasts, Piltenes pilsēta,

—	Viesītes novads,

—	Viļakas novads,

—	Viļānu novads,

—	Zilupes novads.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė,

—	Anykščių rajono savivaldybė,

—	Birštono savivaldybė,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Biržų rajono savivaldybė: Nemunėlio Radviliškio, Pabiržės, Pačeriaukštės ir Parovėjos seniūnijos,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos miesto savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Kaišiadorių miesto savivaldybė,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybė,

—	Kėdainių rajono savivaldybė,

—	Kupiškio rajono savivaldybė: Noriūnų, Skapiškio, Subačiaus ir Šimonių seniūnijos,

—	Lazdijų rajono savivaldybė,

—	Molėtų rajono savivaldybė,

—	Prienų miesto savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Širvintų rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė,

—	Visagino savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie podlaskim:

—	gmina Dubicze Cerkiewne, części gmin Kleszczele i Czeremcha położone na wschód od drogi nr 66 w powiecie hajnowskim,

—	gmina Kobylin-Borzymy w powiecie wysokomazowieckim,

—	gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Michałowo, Supraśl, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

—

część gminy Bielsk Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 (w kierunku północnym od miasta Bielsk Podlaski) i przedłużonej przez wschodnią granicę miasta Bielsk Podlaski i drogę nr 66 (w kierunku południowym od miasta Bielsk Podlaski), część gminy Orla położona na wschód od drogi nr 66 w powiecie bielskim,

—	gminy Szudziałowo i Krynki w powiecie sokólskim,

w województwie mazowieckim:

—	gmina Platerów w powiecie łosickim,

w województwie lubelskim:

—	gminy Piszczac i Kodeń w powiecie bialskim.

III DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Aegviidu vald,

—	Anija vald,

—	Järva maakond,

—	Jõgeva maakond,

—	Kadrina vald,

—	Kolga-Jaani vald,

—

Kõo vald,

—	Laeva vald,

—	Laimjala vald,

—	osa Kuusalu vallast, mis asub lõuna pool maanteest nr 1 (E20),

—	osa Tamsalu vallast, mis asub edela pool Tallinna-Tartu raudteest,

—	Pihtla vald,

—	Rakke vald,

—	Tapa vald,

—	Väike-Maarja vald,

—	Valjala vald.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Apes novada Virešu pagasts,

—	Balvu novada Kubuļu un Balvu pagasts un Balvu pilsēta,

—	Daugavpils novada Nīcgales, Kalupes, Dubnas un Višķu pagasts,

—	Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no autoceļa A2,

—	Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Daukstu, Stradu, Litenes, Stāmerienas, Tirzas, Druvienas, Rankas, Lizuma un Lejasciema pagasts un Gulbenes pilsēta,

—	Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no autoceļa P10,

—	Inčukalna novads,

—	Jaunpiebalgas novads,

—	Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa V89 un V81, un Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa V81 un V128,

—	Limbažu novada Vidrižu pagasts,

—	Preiļu novada Preiļu, Aizkalnes un Pelēču pagasts un Preiļu pilsēta,

—	Raunas novada Drustu pagasts,

—	Riebiņu novada Riebiņu un Rušonas pagasts,

—	Ropažu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa P10,

—	Rugāju novada Rugāju pagasts,

—	Salaspils novads,

—	Sējas novads,

—	Siguldas novada Siguldas pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no autoceļa P3, un Siguldas pilsēta,

—	Smiltenes novada Launkalnes, Variņu un Palsmanes pagasts,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Vārkavas novads.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Biržų rajono savivaldybė: Vabalninko, Papilio ir Širvenos seniūnijos,

—	Kupiškio rajono savivaldybė: Alizavos ir Kupiškio seniūnijos,

—	Panevėžio miesto savivaldybė,

—	Panevėžio rajono savivaldybė: Karsakiškio, Miežiškių, Naujamiesčio, Paįstrio, Raguvos, Ramygalos, Smilgių, Upytės, Vadoklių, Velžio seniūnijos ir Krekenavos seniūnijos dalis į rytus nuo Nevėžio upės,

—	Pasvalio rajono savivaldybė: Daujėnų ir Krinčino seniūnijos.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie podlaskim:

—	powiat grajewski,

—	powiat moniecki,

—	gminy Czyże, Białowieża, Hajnówka z miastem Hajnówka, Narew, Narewka i części gminy Czeremcha i Kleszczele położone na zachód od drogi nr 66 w powiecie hajnowskim,

—	gminy Mielnik, Milejczyce, Nurzec-Stacja, Siemiatycze z miastem Siemiatycze w powiecie siemiatyckim,

w województwie mazowieckim:

—	gminy Sarnaki, Stara Kornica i Huszlew w powiecie łosickim,

w województwie lubelskim:

—	gminy Konstantynów, Janów Podlaski, Leśna Podlaska, Rokitno, Biała Podlaska, Zalesie i Terespol z miastem Terespol w powiecie bialskim,

—	powiat miejski Biała Podlaska.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

—	tutto il territorio della Sardegna.

”

5.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/30

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1197

(2017. gada 3. jūlijs),

ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2012/340/ES par īslaicīga eksperimenta organizēšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktu lauku pārbaudi bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 4442)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 13.a pantu,

ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību (2) un jo īpaši tās 13.a pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību (3) un jo īpaši tās 19. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (4) un jo īpaši tās 33. pantu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (5) un jo īpaši tās 16. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/340/ES (6) nosaka īslaicīga eksperimenta organizēšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK līdz 2017. gada 31. decembrim, kurā var piedalīties jebkura dalībvalsts un attiecībā uz bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām, var izvēlēties veikt vai nu oficiālas lauku pārbaudes, vai arī lauku pārbaudes oficiālā uzraudzībā.

(2)

Novērtējums, vai iespēja izvēlēties starp oficiālām lauka pārbaudēm un oficiālā uzraudzībā veiktām lauka pārbaudēm attiecībā uz bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām, var būt labāka alternatīva oficiālu lauka pārbaužu pieprasīšanai, vēl nav pabeigts, jo eksperimenta pabeigšanai ir jāvāc papildu dati, it īpaši par viszemāko oficiālās pārbaudes testu līmeni. Tādēļ īslaicīgo eksperimentu ir nepieciešams pagarināt.

(3)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2012/340/ES 7. pantā frāzi “2017. gada 31. decembrī” aizstāj ar frāzi “2019. gada 31. decembrī”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 3. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV 125, 11.7.1966., 2298/66. lpp..

(2) OV 125, 11.7.1966., 2309/66. lpp..

(3) OV L 193, 20.7.2002., 12. lpp.

(4) OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.

(5) OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.

(6) Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/340/ES par īslaicīga eksperimenta organizēšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktu lauku pārbaudi bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām (OV L 166, 27.6.2012., 90. lpp.).

5.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/32

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2017/1198

(2017. gada 27. jūnijs)

par to, kā nacionālās kompetentās iestādes Eiropas Centrālajai bankai sniedz kredītiestāžu finansējuma plānus (ECB/2017/21)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (2), un jo īpaši tās 21. pantu,

ņemot vērā Uzraudzības valdes priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Banku iestāde (EBI) 2014. gada 19. jūnijā pieņēma Pamatnostādnes par saskaņotām definīcijām un veidnēm kredītiestāžu finansēšanas plāniem saskaņā ar ESRB/2012/2 A4 ieteikumu (3) (turpmāk – “EBI pamatnostādnes”). EBI pamatnostādņu mērķis ir izstrādāt konsekventu, lietderīgu un efektīvu uzraudzības praksi, saskaņojot veidnes un definīcijas, lai sekmētu kredītiestāžu finansējuma plānu sniegšanu.

(2)

EBI pamatnostādnes adresētas kompetentajām iestādēm, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 4. panta 2. punktā, un iestādēm, kas sniedz finansējuma plānus savām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikuma ESRK/2012/2 (5) nacionālo īstenošanas regulējumu.

(3)

Nolūkā veikt uzdevumus, kas tai uzticēti ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. un 2. punktu un 5. panta 2. punktu, Eiropas Centrālā banka (ECB) attiecīgos gadījumos tiek uzskatīta par kompetento iestādi vai norīkoto iestādi iesaistītajās dalībvalstīs, kā to nosaka Savienības tiesību akti. Tādēļ ECB ir EBI pamatnostādņu adresāts attiecībā uz kredītiestādēm, kas klasificētas kā nozīmīgas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

(4)	Lai pildītu EBI pamatnostādnes, ECB būtu jānodrošina, ka nozīmīgas kredītiestādes savus finansējuma plānus sniedz, ievērojot saskaņotās veidnes un definīcijas, kas norādītas EBI pamatnostādnēm pievienotajā finansējuma plāna veidnē.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 2. punktu un Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 21. pantu, neierobežojot ECB tiesības saņemt pārskatos sniegto informāciju tieši no kredītiestādēm, vai pēc vajadzības tieši piekļūt informācijai, nacionālās kompetentās iestādes sniegs ECB visu informāciju, kas vajadzīga nolūkā veikt uzdevumus, kuri ECB uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

(6)	Ņemot vērā, ka finansējuma plānu informācija ir vajadzīga gan mikropudenciāliem, gan makroprudenciāliem nolūkiem, ECB nolēmusi prasīt nacionālajām kompetentajām iestādēm sniegt tai kredītiestāžu finansējuma plānus.

(7)	Jāprecizē veids, kādā nacionālās kompetentās iestādes finansējuma plānus sniedz ECB. Jo īpaši jāprecizē informācijas iesniegšanas formāts, biežums un laiks, kā arī kvalitātes pārbaudes, kuras nacionālās kompetentās iestādes veic pirms informācijas sniegšanas ECB,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Piemērošanas joma

Ar šo lēmumu nacionālajām kompetentajām tiek prasīts sniegt ECB noteiktu nozīmīgu un mazāk nozīmīgu kredītiestāžu finansējuma plānus un tiek noteiktas procedūras, kas attiecas uz šādu plānu iesniegšanu ECB.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro Regulā (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) iekļautās definīcijas, papildus lietojot arī šādas definīcijas:

1)	“nozīmīga kredītiestāde” ir kredītiestāde, kurai ir nozīmīgas uzraudzītās iestādes statuss saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17); un

2)	“mazāk nozīmīga kredītiestāde” ir kredītiestāde, kurai nav nozīmīgas uzraudzītās iestādes statusa saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17).

3. pants

Finansējuma plānu sniegšanas prasības

1. Nacionālās kompetentās iestādes ECB sniedz EBI pamatnostādnēm atbilstošus šādu kredītiestāžu, kas dibinātas to attiecīgajās iesaistītajās dalībvalstīs, finansējuma plānus:

a)	nozīmīgu kredītiestāžu augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs konsolidētus plānus;

b)	nozīmīgu kredītiestāžu, kuras neietilpst uzraudzītā grupā, individuālus plānus;

mazāk nozīmīgu kredītiestāžu, attiecībā uz kurām attiecīgajai nacionālajai kompetentajai iestādei ir pienākums attiecīgos finansējuma plānus sniegt EBI saskaņā ar Eiropas Banku iestādes Lēmumu EBI/DC/2015/130 (6), konsolidētus plānus vai individuālus plānus, ja šīs iestādes neietilpst uzraudzītā grupā.

2. Nacionālās kompetentās iestādes, kuras vāc tādu nozīmīgu kredītiestāžu finansējuma plānus, kas nav minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, sniedz šos plānus ECB, ja tie atbilst EBI pamatnostādnēm.

3. Finansējuma plānus iesniedz ECB, ievērojot saskaņotās veidnes un definīcijas, kas minētas EBI pamatnostādnēm pievienotajā finansējuma plāna veidnē. Finansējuma plāniem ir iepriekšējā gada 31. decembra atsauces datums.

4. pants

Nosūtīšanas datumi

1. Nacionālās kompetentās iestādes 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto nozīmīgu kredītiestāžu finansējuma plānus nosūta ECB līdz desmitajai darbadienai pēc tām nosūtīšanas dienām, kas minētas EBA pamatnostādņu 8. punktā.

2. Nacionālās kompetentās iestādes 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 2. punktā minēto kredītiestāžu finansējuma plānus nosūta ECB līdz 12.00 pēc Viduseiropas laika dienās, līdz kurām nacionālajām kompetentajām iestādēm finansējuma plāni jāiesniedz EBA saskaņā ar EBA pamatnostādņu 8. punktu.

5. pants

Datu kvalitātes pārbaudes

1. Nacionālās kompetentās iestādes kontrolē un nodrošina to datu kvalitāti un uzticamību, kuri tiek sniegti ECB. Nacionālās kompetentās iestādes piemēro EBI izstrādātos un atjauninātos pārbaudes noteikumus, un nacionālās kompetentās iestādes veic datu kvalitātes papildu pārbaudes, kuras sadarbībā ar nacionālajām kompetentajām iestādēm nosaka ECB.

2. Papildus pārbaužu noteikumu ievērošanai un kvalitātes pārbaužu veikšanai, datus sniedz, ievērojot šādus papildu precizitātes obligātos standartus:

a)	nacionālās kompetentās iestādes attiecīgos gadījumos sniedz informāciju par turpmāko notikumu attīstību, uz kuru norāda iesniegtie dati; un

b)	informācijai jābūt pilnīgai: esošie trūkumi tiek atrunāti, sniedzot paskaidrojumus ECB, attiecīgos apstākļos bez liekas kavēšanās aizpildīti.

6. pants

Informācijas kvalitāte

1. Nacionālās kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās sniedz ECB attiecīgus paskaidrojumus gadījumos, kuros kādas taksonomijas tabulas datu kvalitāte nevar tikt garantēta.

2. Turklāt nacionālās kompetentās iestādes informē ECB par jebkuru ievērojamu iesniegto korekciju iemesliem.

7. pants

Nosūtīšanas formāts

1. Nacionālās kompetentās iestādes šajā lēmumā norādītos datus sniedz, izmantojot piemējamo eXtensible Business Reporting Language taksonomiju, lai nodrošinātu vienveidīgu tehnisko formātu datu sniegšanai saskaņā ar EBI pamatnostādnēm.

2. Uzraudzīto iestāžu identitāti attiecīgajā datu sūtījumā norāda, izmantojot Legal Entity Identifier (Juridiskās personas identifikatoru).

8. pants

Pirmie atsauces datumi

Pirmais atsauces datums plānu sniegšanai saskaņā ar 3. pantu ir 2017. gada 31. decembris.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kurā to paziņo adresātiem.

10. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts iesaistīto dalībvalstu nacionālajām kompetentajām iestādēm.

Frankfurtē pie Mainas, 2017. gada 27. jūnijā

ECB prezidents

Mario DRAGHI

(1) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2) OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp..

(3) EBA/GL/2014/04.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(5) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2012/2 (2012. gada 20. decembris) par kredītiestāžu finansējumu (OV C 119, 25.4.2013., 1. lpp.).

(6) Decision EBA/DC/2015/130 of 23 September 2015 of the European Banking Authority on reporting by competent authorities to the EBA.

5.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/36

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1986 (2015. gada 11. novembris), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 842/2011

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 296, 2015. gada 12. novembris )

3. lappusē 4. pantā:

tekstu:

“XVI”

lasīt šādi:

“XVII”.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 172

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 5. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/1190 (2017. gada 12. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Savienības un Šveices GNSS komitejā, kura izveidota ar Sadarbības nolīgumu Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu	1
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/1191 (2017. gada 16. jūnijs), ar ko atceļ Lēmumu 2014/56/ES par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Horvātijā	8
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/1192 (2017. gada 26. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komitejā (CESNI) un Reinas kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) plenārsēdē attiecībā uz standartu par iekšzemes ūdensceļu kuģu tehniskajām prasībām pieņemšanu	10
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1193 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko groza Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa)	12
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1194 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2013/354/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS)	13
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1195 (2017. gada 4. jūlijs), ar kuru groza Lēmumu 2014/129/KĀDP, ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas ideju ģeneratoru Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai	14
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1196 (2017. gada 3. jūlijs), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 4432) ( 1 )	16
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1197 (2017. gada 3. jūlijs), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2012/340/ES par īslaicīga eksperimenta organizēšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktu lauku pārbaudi bāzes sēklām un sēklām, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 4442) ( 1 )	30
	*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2017/1198 (2017. gada 27. jūnijs) par to, kā nacionālās kompetentās iestādes Eiropas Centrālajai bankai sniedz kredītiestāžu finansējuma plānus (ECB/2017/21)	32

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1986 (2015. gada 11. novembris), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 842/2011 ( OV L 296, 12.11.2015. )	36


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.