(1)

2014. gada 10. martā Padome pieņēma Regulu (ES) Nr. 224/2014.

(2)

2017. gada 17. maijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 2127 (2013), to personu un vienību sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, pievienoja vienu personu. 2017. gada 24. maijā Padome pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2017/890 (2), pievienojot šo personu Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikumam.

(3)

Būtu jāpilnīgo informācija attiecībā uz šo personu, un tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikums,

(1)

Regulas (ES) Nr. 609/2013 pielikumā izveidots Savienības saraksts ar vielām, kuras var pievienot vienai vai vairākām 1. panta 1. punktā minētajām pārtikas kategorijām, Saskaņā ar minētās regulas 22. pantu Savienības sarakstu piemēro no attiecīgo deleģēto aktu, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 11. pantu, piemērošanas dienas. Savienības sarakstu var grozīt saskaņā ar minētās regulas 16. pantā minētajām prasībām.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2006. gada 6. janvāra atzinumā (2) ir secinājusi, ka dzelzs bisglicināta kā dzelzs avota lietošana plaša patēriņa pārtikā, pārtikas piedevās un īpašas diētas pārtikas produktos, ieskaitot zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, nerada bažas par kaitīgumu.

(3)

Dzelzs bisglicināts kā dzelzs avots lietošanai apstrādātu graudaugu pārtikā un bērnu pārtikā netika iekļauts Regulas (ES) Nr. 609/2013 pielikumā, kamēr nebija pabeigta šiem produktiem piemērojamo noteikumu pārskatīšana. Tā kā šajā pārskatīšanā vajadzīgi zinātniskie novērtējumi, kas vēl tiek veikti un netiks pabeigti īsā laikā, no labas administratīvas prakses viedokļa nav lietderīgi kavēties ar Savienības saraksta atjaunināšanu attiecībā uz dzelzs bisglicināta kā dzelzs avota pievienošanu apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai.

(4)

Pēc pieteikuma saņemšanas Komisija lūdza Iestādi sniegt atzinumu par kalcija fosforiloligosaharīdu (POs-Ca®) kā kalcija avota, kuru uztura apsvērumu dēļ pievieno pārtikai, pārtikas piedevām un īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai, nekaitīgumu un bioloģisko pieejamību. Iestāde 2016. gada 26. aprīļa atzinumā (3) secināja, ka par šīs vielas lietošanas nekaitīgumu minētajās pārtikas kategorijās nav bažu, ja vien tiek ievēroti daži tās atzinumā izklāstītie nosacījumi. Iestāde noradīja, ka šī viela veidotu vidējās kopējās kalcija dienas devas būtisku daļu.

(5)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 609/2013 pielikums attiecīgi būtu jāgroza.

(6)

Ir notikusi apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, un ir ņemti vērā sniegtie komentāri,

(1)

Pēc Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/670 (3) stāšanās spēkā tika saņemtas vairākas piezīmes no ekonomikas dalībniekiem un valstu kompetentajām iestādēm. Pēc minēto piezīmju rūpīgas analīzes tika secināts, ka ir lietderīgi izdarīt konkrētus grozījumus Īstenošanas regulas (ES) 2016/670 pielikumos.

(2)

Būtu jāprecizē procedūra, kā izdod uzraudzības dokumentu.

(3)

Ražojumus, kuriem piemēro iepriekšēju uzraudzību un uz kuriem attiecas Harmonizētās sistēmas (HS) pozīcija 7318, parasti tirgo daudzos, bet samērā maza apjoma darījumos, kas bieži vien notiek pēc principa “tieši laikā”. Ņemot vērā šā darījumdarbības modeļa specifiku, lai līdz minimumam samazinātu nevajadzīgos ierobežojumus un netraucētu to uzņēmumu darbību, kuri darbojas šajā nozarē, jo īpaši robežu tuvumā, no Īstenošanas regulas (ES) 2016/670 piemērošanas jomas būtu jāizslēdz šo ražojumu imports, kuru neto svars nepārsniedz 5 000 kg.

(4)

Kļuvis skaidrs, ka I pielikumā ir pārrakstīšanās kļūdas. Tāpēc no Īstenošanas regulas (ES) 2016/670 I pielikuma ir nepieciešams svītrot HS pozīciju 7303, savukārt tas jāpapildina ar HS pozīciju 7229.

(5)

Ņemot vērā no valstu kompetentajām iestādēm saņemtās piezīmes, nepieciešams atjaunināt kontaktinformāciju Īstenošanas regulas (ES) 2016/670 II pielikumā.

(6)

Būtu jāmudina valstu iestādes pieņemt uzraudzības dokumenta elektroniskās versijas,

1)

regulas 1. panta 1. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Tas attiecas uz importu, kura neto svars, kas noteikts katram atsevišķam Taric kodam, pārsniedz 2 500 kg, un uz importu, kura neto svars, kas noteikts katram atsevišķam Taric kodam, kuram piemēro iepriekšēju uzraudzību un uz kuru attiecas HS pozīcija 7318, pārsniedz 5 000 kg.”;

2)

regulas 2. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

3)

I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

4)

II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

(1)

Nedēļas ziņojuma par dažādu kategoriju personu turēto pozīciju kopumu attiecībā uz dažādiem preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisiju kvotām, vai to atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietās, formātam būtu pozīcijas jāsadala pozīcijās, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina ar komerciālām darbībām tieši saistītus riskus, citās pozīcijās un kopējās pozīcijās, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz nošķīrumu starp finansiālām un nefinansiālām darbībām ar šādiem preču atvasinātajiem instrumentiem, emisiju kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem.

(2)

To dienas ziņojumu formātam, kas sniedz pilnīgu pārskatu par sadalījumu starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un to klientu pozīcijām preču atvasinātajos instrumentos vai emisiju kvotās, vai to atvasinātajos instrumentos, kurus tirgo tirdzniecības vietās, un ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, vajadzētu būt strukturētam tā, lai atbalstītu pozīciju limitu uzraudzību un piemērošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu.

(3)

Pozīcijas, kas ir radušās pirkšanas un pārdošanas darījumu starpības rezultātā starp dažādiem piegādes datumiem vai precēm vai citu sarežģītu stratēģiju rezultātā, būtu jāziņo neapkopoti, izņemot tad, ja produktu kombināciju tirgo kā vienu finanšu instrumentu, ko identificē ar ISIN, un tajā turētajām pozīcijām piemēro konkrētu limitu.

(4)

Lai attiecīgās iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) varētu efektīvi un saskaņoti pildīt savus pienākumus, tām būtu jāsaņem dati, kurus var salīdzināt starp ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas uztur tirdzniecības vietas. Vienota formāta izmantošana dažādās finanšu tirgus infrastruktūrās sekmē plašāku tā izmantošanu tirgus dalībnieku vidū, tādējādi veicinot standartizāciju.

(5)

Lai veicinātu automātisku apstrādi un izmaksu samazināšanu tirgus dalībniekiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas uztur tirdzniecības vietas, būtu jāizmanto standarta formāti.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes jaunās tiesību normas par finanšu instrumentu tirgiem, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 600/2014 (2), piemēro no 2018. gada 3. janvāra. Lai nodrošinātu saskaņotību un juridisko noteiktību, šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma.

(7)

Šī regula balstās uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko EVTI iesniegusi Komisijai.

(8)

EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izanalizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu,

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2017. gada 16. jūnijā nolēma pievienot vienu fizisku personu to personu, grupu un organizāciju sarakstam, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums.

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1187/2009 (2) III nodaļas 3. iedaļā ir noteikta procedūra, kā tiek piešķirtas eksporta licences dažiem piena produktiem, kuri eksportējami uz Dominikānas Republiku, atbilstīgi šai valstij atvērtajai kvotai.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1187/2009 29. pantā ir paredzēta iespēja uzņēmējiem no 20. līdz 30. maijam iesniegt eksporta licences pieteikumus eksportam kvotas gada laikā no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam. Ir lietderīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1187/2009 31. panta 2. punktu noteikt, kādā apmērā attiecībā uz iesniegtajiem pieteikumiem piešķiramas licences, un noteikt piešķīruma koeficientu katrai kvotas daļai.

(3)

Pieteikumi, kas iesniegti no 2017. gada 20. maija līdz 30. maijam, attiecas uz mazāku daudzumu nekā pieejamie daudzumi. Tāpēc ir lietderīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1187/2009 31. panta 3. punkta pirmo daļu noteikt atlikušo daudzumu, par kuru licences pieteikumus var iesniegt no 2017. gada 1. novembra līdz 10. novembrim,

—

1,00 – ja pieteikumi iesniegti par kvotas daļu, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 1187/2009 28. panta 1. punkta a) apakšpunkts,

—

1,00 – ja pieteikumi iesniegti par kvotas daļu, uz kuru attiecas Regulas (EK) Nr. 1187/2009 28. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 533/2007 (2) ir atvērtas ikgadējās tarifa kvotas mājputnu gaļas nozares produktu importēšanai.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas no 2017. gada 1. līdz 7. jūnijam iesniegti par apakšperiodu no 2017. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, attiecībā uz dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(3)

Daudzumi, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas no 2017. gada 1. līdz 7. jūnijam iesniegti par apakšperiodu no 2017. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, attiecībā uz dažām kvotām ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam.

(4)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 539/2007 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifu kvotas olu un olu albumīna nozares produktu importēšanai.

(2)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri laikā no 2017. gada 1. līdz 7. jūnijam iesniegti par apakšperiodu no 2017. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1385/2007 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifa kvotas mājputnu gaļas nozares produktu importam.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas laikā no 2017. gada 1. līdz 7. jūnijam attiecībā uz dažām kvotām iesniegti par apakšperiodu no 2017. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, ir lielāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(3)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri no 2017. gada 1. līdz 7. jūnijam iesniegti par apakšperiodu no 2017. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, attiecībā uz dažām kvotām ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam.

(4)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 536/2007 (2) ir atvērta ikgadējā tarifu kvota Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes mājputnu gaļas nozares produktu importēšanai.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas no 2017. gada 17. jūnijam iesniegti par apakšperiodu no 2017. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1384/2007 (2) ir atvērtas ikgadējās tarifa kvotas Izraēlas izcelsmes mājputnu gaļas nozares produktu importēšanai.

(2)

Daudzumi, kuri norādīti importa licenču pieteikumos, kas no 2017. gada 1. līdz 7. jūnijam iesniegti par apakšperiodu no 2017. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi, un šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Padome 2016. gada 20. jūnija secinājumos aicināja pēc iespējas drīz vēl vairāk izpētīt iespējas reģionalizēt kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas Sāhelas reģionā.

(2)

Padome 2017. gada 15. maijā apstiprināja operācijas koncepciju par KDAP darbības reģionalizāciju Sāhelā.

(3)

Operācijas koncepcijā par KDAP darbības reģionalizāciju Sāhelā ir paredzēts, ka KDAP darbību reģionalizācijas Sāhelas reģionā stratēģiskie mērķi ir šādi: atbalstīt pārrobežu sadarbību Sāhelā, atbalstīt reģionālas sadarbības struktūras, jo īpaši Sāhelas G5 valstis, un šajā sakarībā uzlabot Sāhelas G5 valstu spējas.

(4)

Pirmajā posmā Sāhelas reģionā būtu jāizveido KDAP drošības tīkls un būtu jāveic vajadzību izvērtējums ar mērķi izstrādāt KDAP reģionālo īstenošanas plānu, par kuru jāvienojas dalībvalstīm.

(5)

Lai sasniegtu minētos mērķus, EUCAP Sahel Mali sistēmā būtu jāizveido reģionāla koordinācijas vienība, iekļaujot iekšējās drošības un aizsardzības ekspertus Sāhelas G5 valstīs.

(6)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Padomes Lēmums 2014/219/KĀDP (1),

(1)

2013. gada 23. decembrī Padome pieņēma Lēmumu 2013/798/KĀDP.

(2)

2017. gada 17. maijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 2127 (2013), to personu un vienību sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, pievienoja vienu personu. 2017. gada 24. maijā Padome pieņēma Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2017/901 (2), pievienojot šo personu Lēmuma 2013/798/KĀDP pielikumam.

(3)

Būtu jāpilnīgo informācija attiecībā uz šo personu, un tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma 2013/798/KĀDP pielikums,

(1)

Stabilizācijas mehānisms banāniem tika ieviests ar Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (2) (“nolīgums”), ko pagaidu kārtā sāka piemērot Centrālamerikas valstīs 2013. gada laikā un konkrēti Nikaragvā – 2013. gada 1. augustā.

(2)

Saskaņā ar šo stabilizācijas mehānismu, ko īsteno ar Regulu (ES) Nr. 20/2013, kad attiecībā uz svaigu banānu (Eiropas Savienības 2012. gada 1. janvāra Kombinētās nomenklatūras pozīcija 0803 00 19) importu no kādas attiecīgās valsts pārsniegts importa apjoma robežlīmenis, Komisija ar īstenošanas aktu, ko pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 20/2013 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru, var noteikt atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšanu minētās valsts izcelsmes svaigu banānu importam vai noteikt, ka šāda pagaidu atcelšana nav atbilstīga.

(3)

2017. gada 2. maijā Nikaragvas izcelsmes svaigu banānu imports Eiropas Savienībā pārsniedza 13 500 t robežlīmeni, kurš noteikts nolīgumā.

(4)

Šajā sakarā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 20/2013 15. panta 3. punktu Komisija ir ņēmusi vērā attiecīgā importa ietekmi uz situāciju Savienības banānu tirgū, lai izlemtu, vai atvieglotais muitas nodoklis būtu uz laiku jāatceļ. Komisija ir izvērtējusi attiecīgā importa ietekmi uz cenu līmeni Savienībā, situāciju importa jomā no citiem avotiem un Savienības svaigu banānu tirgus vispārējo stabilitāti.

(5)

Nikaragvas izcelsmes svaigu banānu imports bija vien 1,0 % no kopējā svaigu banānu importa Savienībā, uz ko attiecās banānu stabilizācijas mehānisms, kad šis imports pārsniedza 2017. gada robežlīmeni. Turklāt Nikaragva veido mazāk nekā 1,0 % no kopējā svaigu banānu importa Savienībā.

(6)

Imports no lielām eksportētājām valstīm, ar kurām Savienība arī noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, proti, Kolumbijas, Ekvadoras un Kostarikas, bija attiecīgi 26,5 %, 27,8 % un 27,1 % no to robežlīmeņiem. “Neizlietotie” daudzumi saskaņā ar stabilizācijas mehānismu (aptuveni 4,2 milj. t) ir ievērojami lielāki par kopējo importu no Nikaragvas (15 600 t).

(7)

Importa no Nikaragvas cena 2017. gada pirmajos divos mēnešos vidēji bija 513 EUR/t, t. i., par 24 % zemāka nekā citu svaigu banānu importa darījumu vidējā cena Savienībā.

(8)

Salīdzinot ar dzelteno banānu vidējām vairumtirdzniecības cenām iepriekšējos mēnešos, 2017. gada aprīlī Savienības tirgū nav novērotas banānu vidējās vairumtirdzniecības cenas (1 020 EUR/t) būtiskas izmaiņas.

(9)

Tādējādi šajā posmā nekas neliecina, ka svaigu banānu imports no Nikaragvas, kas pārsniedz noteikto ikgadējo importa apjoma robežlīmeni, destabilizējis Savienības tirgu vai ka tas būtiski ietekmējis Savienības ražotāju stāvokli.

(10)

2017. gada maijā nekas neliecina, ka ir nopietnas pasliktināšanās draudi vai ekonomiskā stāvokļa nopietna pasliktināšanās Savienības attālākajos reģionos.

(11)

Tāpēc šajā posmā atvieglotā muitas nodokļa pagaidu atcelšana attiecībā uz Nikaragvas izcelsmes banānu importu nav atbilstīga.

(12)

Ņemot vērā to, ka gada importa apjoma robežlīmenis ir pārsniegts jau maijā, un neraugoties uz to, ka kopējais importa apjoms no Nikaragvas Savienības tirgū ir zems, Komisija turpinās uzraudzību šajā sakarā, un vajadzības gadījumā tā var pieņemt pasākumus,