7.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/1

(1)

Ir ļoti svarīgi atjaunot ticību nodokļu sistēmu taisnīgumam un ļaut valdībām efektīvi īstenot fiskālo suverenitāti. Tāpēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir sniegusi konkrētus rīcības ieteikumus saistībā ar iniciatīvu, kura vērsta pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS).

(2)

Nobeiguma ziņojumi par 15 ESAO rīcībpasākumiem cīņā pret BEPS tika publiskoti 2015. gada 5. oktobrī. Padome šos rezultātus atzinīgi novērtēja 2015. gada 8. decembra secinājumos. Padomes secinājumos tika uzsvērta vajadzība Savienības līmenī rast vienotus, bet elastīgus risinājumus, kas būtu atbilstīgi ESAO BEPS secinājumiem.

(3)

Reaģējot uz to, ka nepieciešams nodrošināt taisnīgāku nodokļu uzlikšanu, kā arī veikt turpmākus pasākumus saistībā ar ESAO BEPS secinājumiem, Komisija 2016. gada 28. janvārī iesniedza pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai. Šajā tiesību aktu kopumā tika pieņemta Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (3), ar ko paredz noteikumus nodokļu apiešanas prakses novēršanai.

(4)

Direktīvā (ES) 2016/1164 ir paredzēts satvars, lai vērstos pret hibrīdneatbilstībām.

(5)

Ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, kuri hibrīdneatbilstības neitralizē pēc iespējas visaptverošākā veidā. Tā kā Direktīva (ES) 2016/1164 attiecas tikai uz hibrīdneatbilstībām, kuras rodas, mijiedarbojoties dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām, Ecofin Padome 2016. gada 12. jūlijā nāca klajā ar paziņojumu, lūdzot Komisiju līdz 2016. gada oktobrim iesniegt priekšlikumu par hibrīdneatbilstībām, kurās iesaistītas trešās valstis, lai paredzētu noteikumus, kas būtu saskaņā ar noteikumiem, kuri ieteikti ESAO ziņojumā par hibrīdneatbilstības pasākumu seku neitralizēšanu, 2. rīcībpasākums – 2015. gada Nobeiguma ziņojums (“ESAO ziņojums par BEPS 2. rīcībpasākumu”), un būtu ne mazāk efektīvi kā minētie noteikumi, un mērķis ir panākt vienošanos līdz 2016. gada beigām.

(6)

Direktīvā (ES) 2016/1164 inter alia ir atzīts, ka ir būtiski turpināt darbu attiecībā uz citām hibrīdneatbilstībām, piemēram, saistībā ar pastāvīgām iestādēm. Ņemot to vērā, ir svarīgi, ka minētajā direktīvā tiek risinātas arī hibrīda pastāvīgo iestāžu neatbilstības.

(7)

Lai nodrošinātu sistēmu, kas atbilst ESAO ziņojumam par BEPS 2. rīcībpasākumu un būtu ne mazāk efektīva par to, ir būtiski, lai Direktīvā (ES) 2016/1164 tiktu ietverti arī noteikumi par hibrīdpārvešanu, importētām neatbilstībām un tiktu aplūkots viss dubulta atskaitījuma iznākumu loks, lai novērstu to, ka nodokļu maksātāji varētu izmantot atlikušos trūkumus.

(8)

Direktīvā (ES) 2016/1164 ir ietverti noteikumi par hibrīdneatbilstībām starp dalībvalstīm, un tāpēc ir lietderīgi minētajā direktīvā iekļaut arī noteikumus par hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm, ja vismaz viena no iesaistītajām pusēm ir korporatīvais nodokļu maksātājs vai reverso hibrīdu gadījumā – vienība kādā dalībvalstī, kā arī noteikumus par importētajām neatbilstībām. Tādējādi noteikumi par hibrīdneatbilstībām un nodokļu rezidences vietas neatbilstībām būtu jāpiemēro visiem nodokļu maksātājiem, kuri maksā uzņēmumu ienākuma nodokli kādā dalībvalstī, tostarp tādu vienību, kas ir trešo valstu rezidenti, pastāvīgajām iestādēm (vai pasākumiem, ko uzskata par pastāvīgajām iestādēm). Noteikumi par reversajām hibrīdneatbilstībām būtu jāpiemēro visām vienībām, kuras dalībvalsts uzskata par nodokļu vajadzībām caurskatāmām.

(9)

Noteikumiem par hibrīdneatbilstībām būtu jāpievēršas neatbilstības situācijām, kas rodas no dubultiem atskaitījumiem, no konflikta finanšu instrumentu, maksājumu un vienību raksturojumā vai no maksājumu sadales. Tā kā hibrīdneatbilstības varētu radīt dubultu atskaitījumu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, ar kuriem attiecīgā dalībvalsts atkarībā no konkrētā gadījuma vai nu liedz maksājuma, izmaksu vai zaudējumu atskaitījumu, vai attiecīgi liek nodokļu maksātājam iekļaut maksājumu savā apliekamajā ienākumā. Tomēr minētie noteikumi ir piemērojami tikai atskaitāmiem maksājumiem, un tiem nevajadzētu ietekmēt nodokļu sistēmas vispārējās iezīmes, vai tā būtu klasiska vai attiecināšanas sistēma.

(10)

Hibrīda pastāvīgo iestāžu neatbilstības rodas tad, ja atšķirības pastāvīgās iestādes un rezidences jurisdikciju noteikumos par ienākumu un izdevumu sadali starp vienas un tās pašas vienības dažādajām daļām rada neatbilstību saistībā ar nodokļiem, un ietver tos gadījumus, kad neatbilstības iznākums rodas tādēļ, ka saskaņā ar filiāles jurisdikcijas tiesību aktiem pastāvīgā iestāde par tādu netiek uzskatīta. Minētie neatbilstības iznākumi var izraisīt dubultu atskaitījumu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, un tādēļ tie būtu jānovērš. Par pastāvīgām neuzskatītu iestāžu gadījumā dalībvalstij, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents, būtu jāiekļauj ienākums, kas citādi būtu attiecināms uz pastāvīgo iestādi.

(11)

Jebkādām korekcijām, kas prasītas saskaņā ar šo direktīvu, principā nebūtu jāietekmē nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījums starp jurisdikcijām, kas noteiktas saskaņā ar līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

(12)

Lai nodrošinātu samērīgumu, ir nepieciešams risināt tikai tos gadījumus, kad pastāv būtisks risks izvairīties no nodokļa uzlikšanas, izmantojot hibrīdneatbilstības. Tādēļ ir lietderīgi aptvert hibrīdneatbilstības, kas rodas starp galveno biroju un pastāvīgo iestādi vai starp vienas un tās pašas vienības divām vai vairākām pastāvīgajām iestādēm, hibrīdneatbilstības, kas rodas starp nodokļu maksātāju un tā saistītajiem uzņēmumiem vai starp saistītajiem uzņēmumiem, un tās, kas rodas no strukturēta pasākuma, kurā iesaistīts nodokļu maksātājs.

(13)

Neatbilstības, kas jo īpaši attiecas uz vienību hibrīdumu, būtu jārisina tikai tad, ja vienam no saistītajiem uzņēmumiem ir – vismaz – faktiska kontrole pār pārējiem saistītajiem uzņēmumiem. Tādēļ minētajos gadījumos būtu jānosaka, ka nodokļu maksātājs vai cits saistītais uzņēmums tur dalību saistītajā uzņēmumā vai saistītais uzņēmums tur dalību nodokļu maksātājā vai citā saistītajā uzņēmumā ar balsstiesībām, kapitālu vai tiesībām saņemt 50 procentus vai vairāk no tā peļņas. Šīs prasības piemērošanas nolūkā būtu jāapkopo īpašumtiesības vai to personu tiesības, kas darbojas kopā.

(14)

Lai nodrošinātu pietiekami visaptverošu “saistīta uzņēmuma” definīciju, piemērojot noteikumus par hibrīdneatbilstībām, šajā definīcijā būtu jāietver arī vienība, kas grāmatvedības vajadzībām ir daļa no tās pašas konsolidētās grupas, uzņēmums, kura pārvaldībā nodokļu maksātājam ir būtiska ietekme, kā arī uzņēmums, kam ir būtiska ietekme nodokļu maksātāja pārvaldībā.

(15)

Ir nepieciešams risināt četras hibrīdneatbilstību kategorijas: pirmkārt, hibrīdneatbilstības, kas rodas no maksājumiem saistībā ar kādu finanšu instrumentu; otrkārt, hibrīdneatbilstības, kas ir sekas atšķirībām to maksājumu sadalē, kurus veic hibrīda vienībai vai pastāvīgajai iestādei, tostarp tādu maksājumu rezultātā, kas veikti par pastāvīgu neuzskatītai iestādei; treškārt, hibrīdneatbilstības, kas rodas no maksājumiem, kurus hibrīda vienība veic savam īpašniekam, vai domājamiem maksājumiem starp galveno biroju un pastāvīgo iestādi vai starp divām vai vairākām pastāvīgajām iestādēm; visbeidzot, dubulta atskaitījuma iznākumus, kas rodas no maksājumiem, kurus veic hibrīda vienība vai pastāvīgā iestāde.

(16)

Attiecībā uz maksājumiem saistībā ar kādu finanšu instrumentu hibrīdneatbilstība varētu rasties tad, ja atskaitījuma bez iekļaušanas iznākums ir radies instrumenta vai saistībā ar to veikto maksājumu raksturojuma atšķirību dēļ. Ja saskaņā ar saņēmēja jurisdikcijas tiesību aktiem maksājuma raksturs kvalificē to dubultai nodokļu atlaidei, piemēram, atbrīvojumam no nodokļa, nodokļa likmes samazinājumam vai jebkādam nodokļu kredītam vai atmaksai, maksājums būtu jāuzskata par tādu, kas rada hibrīdneatbilstību tiktāl, ciktāl tas atbilst summai, no kuras nav iekasēti visi nodokļi. Tomēr maksājums saistībā ar kādu finanšu instrumentu nebūtu jāuzskata par tādu, kas rada hibrīdneatbilstību, ja saņēmēja jurisdikcijā piešķirtā nodokļu atlaide saņēmējam pienākas tikai tā nodokļu statusa dēļ vai tādēļ, ka uz attiecīgo instrumentu attiecas speciāla režīma noteikumi.

(17)

Lai izvairītos no nevēlamiem iznākumiem mijiedarbībā starp hibrīdo finanšu instrumentu noteikumu un bankām noteiktajām prasībām par zaudējumu absorbētspēju un neskarot valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstīm būtu jāspēj izslēgt no šīs direktīvas piemērošanas jomas grupas iekšēja līmeņa instrumentus, kas ir emitēti ar vienu vienīgu mērķi – izpildīt emitētāja prasības par zaudējumu absorbētspēju – un nevis lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.

(18)

Attiecībā uz maksājumiem, ko veic hibrīda vienībai vai pastāvīgajai iestādei, hibrīdneatbilstība varētu rasties tad, ja atskaitījuma bez iekļaušanas iznākums rodas no atšķirībām noteikumos, kas reglamentē minētā maksājuma sadali starp hibrīda vienību un tās īpašnieku tāda maksājuma gadījumā, ko veic hibrīda vienībai, starp galveno biroju un pastāvīgo iestādi vai starp divām vai vairākām pastāvīgajām iestādēm domājamā maksājuma gadījumā, ko veic pastāvīgajai iestādei. Hibrīdneatbilstības definīcijai vajadzētu būt piemērojamai tikai tad, ja neatbilstības iznākums ir rezultāts atšķirībām noteikumos, kas saskaņā ar abu jurisdikciju tiesību aktiem reglamentē maksājumu sadali, un maksājumam nevajadzētu novest pie hibrīdneatbilstības, ja tā būtu radusies jebkurā gadījumā saņēmēja nodokļu statusa dēļ, kas saskaņā ar jebkuras saņēmēja jurisdikcijas tiesību aktiem paredz atbrīvojumu.

(19)

Hibrīdneatbilstības definīcijai vajadzētu ietvert arī atskaitījuma bez iekļaušanas iznākumus, kas rodas no maksājumiem, kurus veic par pastāvīgu neuzskatītai iestādei. Par pastāvīgu neuzskatīta iestāde ir jebkurš pasākums, ko saskaņā ar galvenā biroja jurisdikcijas tiesību aktiem uzskata par tādu, kura dēļ rodas pastāvīgā iestāde, bet ko neuzskata par pastāvīgo iestādi saskaņā ar otras jurisdikcijas tiesību aktiem. Tomēr hibrīdneatbilstības noteikumam nevajadzētu būt piemērojamam, ja neatbilstība būtu radusies jebkurā gadījumā saņēmēja nodokļu statusa dēļ, kas saskaņā ar jebkuras saņēmēja jurisdikcijas tiesību aktiem paredz atbrīvojumu.

(20)

Attiecībā uz maksājumiem, ko hibrīda vienība veic savam īpašniekam, vai domājamiem maksājumiem, ko veic starp galveno biroju un pastāvīgo iestādi vai starp divām vai vairākām pastāvīgām iestādēm, hibrīdneatbilstība varētu rasties tad, ja atskaitījuma bez iekļaušanas iznākums rodas no tā, ka saņēmēja jurisdikcijā maksājums vai domājamais maksājums netiek atzīts. Minētajā gadījumā, kad neatbilstības iznākums ir maksājuma vai domājamā maksājuma sadales neveikšanas sekas, saņēmēja jurisdikcija ir jurisdikcija, kur maksājumu vai domājamo maksājumu uzskata par tādu, kas saņemts saskaņā ar maksātāja jurisdikcijas tiesību aktiem. Tāpat kā citu tādu hibrīda vienību un filiāļu neatbilstību gadījumā, kas rada atskaitījuma bez iekļaušanas iznākumus, neatbilstībai nevajadzētu rasties tad, ja saņēmējs saskaņā ar savas jurisdikcijas tiesību aktiem ir atbrīvots no nodokļa. Tomēr šīs hibrīdneatbilstību kategorijas gadījumā neatbilstības iznākums rastos tikai tiktāl, ciktāl maksātāja jurisdikcija atļauj atskaitījumu attiecībā uz maksājumu vai domājamo maksājumu kompensēt ar summu, kas nav dubultas iekļaušanas ienākums. Ja maksātāja jurisdikcija atļauj atskaitījumu pārnest uz kādu no nākamajiem taksācijas periodiem, tad prasību veikt jebkādu korekciju saskaņā ar šo direktīvu varētu atlikt līdz brīdim, kad atskaitījums maksātāja jurisdikcijā ir faktiski kompensēts ar ienākumu, kas nav dubultas iekļaušanas ienākums.

(21)

Hibrīdneatbilstības definīcijai būtu jāietver arī dubultu atskaitījumu iznākumi neatkarīgi no tā, vai tie rodas no maksājumiem, izdevumiem, kas saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem netiek uzskatīti par maksājumiem, vai no amortizācijas vai nolietojuma zaudējumiem. Tomēr tāpat kā tādu hibrīda vienības veiktu domājamo maksājumu un maksājumu gadījumā, ko saņēmējs par tādiem neuzskata, hibrīdneatbilstībai būtu jārodas tikai tiktāl, ciktāl maksātāja jurisdikcija atļauj atskaitījumu kompensēt ar summu, kas nav dubultas iekļaušanas ienākums. Tas nozīmē, ka tad, ja maksātāja jurisdikcija atļauj atskaitījumu pārnest uz kādu no nākamajiem taksācijas periodiem, tad prasību veikt jebkādu korekciju saskaņā ar šo direktīvu varētu atlikt līdz brīdim, kad atskaitījums maksātāja jurisdikcijā ir faktiski kompensēts ar ienākumu, kas nav dubultas iekļaušanas ienākums.

(22)

Atšķirībām saistībā ar nodokļiem, kas piedēvējamas tikai atšķirībām maksājumam noteiktajā vērtībā, tostarp piemērojot transfertcenu, nevajadzētu būt uzskatāmām par hibrīdneatbilstību. Turklāt, tā kā jurisdikcijas izmanto atšķirīgus taksācijas periodus un tām ir atšķirīgi noteikumi par to, kā atzīst, kad ir gūti ienākumi vai radušies izdevumi, šādas periodu atšķirības parasti nevajadzētu uzskatīt par tādām, kas rada neatbilstības saistībā ar nodokļiem. Tomēr atskaitāms maksājums saistībā ar kādu finanšu instrumentu, par kuru nevar pamatoti sagaidīt, ka to saprātīgā termiņā iekļaus ienākumā, būtu jāuzskata par tādu, kas rada hibrīdneatbilstību, ja minētais atskaitījuma bez iekļaušanas iznākums ir piedēvējams atšķirībām instrumenta vai saistībā ar to veikto maksājumu raksturojumā. Tas būtu jāsaprot tā, ka neatbilstības iznākums varētu rasties, ja maksājums, kas veikts saistībā ar kādu finanšu instrumentu, saprātīgā termiņā netiek iekļauts ienākumā. Šāds maksājums būtu jāuzskata par tādu, kas saprātīgā termiņā ir iekļauts ienākumā, ja saņēmējs to ir iekļāvis 12 mēnešos pēc maksātāja taksācijas perioda beigām vai kā noteikts atbilstīgi nesaistītu pušu darījuma principam. Dalībvalstis varētu pieprasīt, lai maksājums tiktu iekļauts noteiktā termiņā nolūkā nepieļaut neatbilstības iznākuma rašanos un nodrošināt nodokļu kontroli.

(23)

Hibrīdpārvešana varētu radīt atšķirīgu nodokļu režīmu, ja tāda pasākuma rezultātā, ar ko pārved finanšu instrumentu, ar šo instrumentu saistīto peļņu uzskatīja par tādu, ko guvusi vairāk nekā viena pasākumā iesaistītā puse. Minētajos gadījumos maksājums, ko veic saistībā ar hibrīdpārvešanu, varētu radīt atskaitījumu maksātājam, turpretim saņēmējs to uzskatītu par peļņu, kas gūta no pamatā esošā instrumenta. Šī nodokļu režīma atšķirība varētu radīt atskaitījuma bez iekļaušanas iznākumu vai radīt pārpalikuma nodokļu kredītu attiecībā uz nodokli, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā par pamatā esošo instrumentu. Tādēļ šādas neatbilstības būtu jānovērš. Uz atskaitījumu bez iekļaušanas būtu jāattiecina tie paši noteikumi, ar kuriem neitralizē neatbilstības, kas rodas no maksājumiem saistībā ar kādu hibrīda finanšu instrumentu. Tādas hibrīdpārvešanas gadījumā, kura ir strukturēta, lai radītu pārpalikuma nodokļu kredītus, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāliedz maksātājam izmantot pārpalikuma kredītu, lai iegūtu nodokļu priekšrocības, tostarp piemērojot vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu atbilstīgi Direktīvas (ES) 2016/1164 6. pantam.

(24)

Ir jāparedz noteikums, kas dalībvalstīm ļauj novērst tādas pretrunas šīs direktīvas transponēšanā un īstenošanā, kuru rezultātā rodas hibrīdneatbilstība, neraugoties uz to, ka dalībvalstis rīkojas saskaņā ar šo direktīvu. Ja rodas šāda situācija un šajā direktīvā paredzēto primāro noteikumu nepiemēro, būtu jāpiemēro sekundārais noteikums. Neatkarīgi no tā gan primāro, gan sekundāro noteikumu piemērošana attiecas vienīgi uz hibrīdneatbilstībām, kā definēts šajā direktīvā, un tai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu nodokļu sistēmas vispārējās iezīmes.

(25)

Importētas neatbilstības novirza hibrīdneatbilstības starp trešās valstīs esošām pusēm ietekmi uz dalībvalsts jurisdikciju, izmantojot nehibrīdu instrumentu un tādējādi mazinot to noteikumu efektivitāti, ar kuriem neitralizē hibrīdneatbilstības. Lai finansētu izdevumus, kas saistīti ar hibrīdneatbilstību, var izmantot atskaitāmu maksājumu kādā dalībvalstī. Lai cīnītos pret šādām importētām neatbilstībām, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, ar kuriem netiek atļauta maksājuma atskaitīšana, ja attiecīgais ienākums no šā maksājuma tieši vai netieši tiek kompensēts ar atskaitījumu, kas rodas no hibrīdneatbilstības, ar kuru panāk dubultu atskaitījumu vai atskaitījumu bez iekļaušanas starp trešām valstīm.

(26)

Dubultu rezidences vietu neatbilstība varētu radīt dubultu atskaitījumu, ja maksājums, ko veic dubultu rezidences vietu nodokļu maksātājs, tiek atskaitīts saskaņā ar to abu jurisdikciju tiesību aktiem, kurās nodokļu maksātājs ir rezidents. Tā kā dubultu rezidences vietu neatbilstības varētu radīt dubulta atskaitījuma iznākumus, tām vajadzētu būt šīs direktīvas darbības jomā. Dalībvalstij būtu jāliedz dubults atskaitījums, kas rodas saistībā ar dubultu rezidences vietu uzņēmumu, tiktāl, ciktāl šis maksājums tiek kompensēts ar summu, kas otras jurisdikcijas tiesību aktos netiek uzskatīta par ienākumu.

(27)

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus noturību kopumā pret hibrīdneatbilstībām. To nevar pietiekami labi sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, jo valstu ienākuma nodokļa sistēmas ir atšķirīgas un dalībvalstu neatkarīga rīcība tikai palielinātu iekšējā tirgū tiešo nodokļu jomā pastāvošo sadrumstalotību. Tādējādi atšķirīgu valstu pasākumu mijiedarbībā saglabātos neefektivitāte un izkropļojumi. Tas radītu koordinācijas trūkumu. Hibrīdneatbilstību pārrobežu rakstura dēļ un sakarā ar nepieciešamību pieņemt risinājumus, kas piemēroti visam iekšējam tirgum kopumā, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī. Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Nosakot nepieciešamo aizsardzības līmeni iekšējā tirgū, šīs direktīvas nolūks ir panākt vien saskaņotības pamatlīmeni Savienībā, kas nepieciešams tās mērķa sasniegšanai.

(28)

Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm kā ilustrācijas vai interpretācijas avots būtu jāizmanto piemērojamie skaidrojumi un piemēri, kas sniegti ESAO ziņojumā par BEPS 2. rīcībpasākumu, ciktāl tie ir saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un Savienības tiesību aktiem.

(29)

Šīs direktīvas 9. panta 1. un 2. punkta noteikumus par hibrīdneatbilstībām piemēro tikai tiktāl, ciktāl situācija, kurā iesaistīts nodokļu maksātājs, rada neatbilstības iznākumu. Neatbilstības iznākumam nebūtu jārodas, ja pasākumu koriģē saskaņā ar 9. panta 5. punktu vai 9.a pantu, un tādēļ pasākumi, ko koriģē saskaņā ar minētajām šīs direktīvas daļām, nebūtu jāpakļauj nekādām papildu korekcijām saskaņā ar noteikumiem par hibrīdneatbilstībām.

(30)

Ja kādas citas direktīvas, piemēram, Padomes Direktīvas 2011/96/ES (4), noteikumu rezultātā neitralizē nodokļu iznākumu neatbilstību, nevajadzētu būt iespējām piemērot šajā direktīvā paredzētos noteikumus par hibrīdneatbilstībām.

(31)

Komisijai būtu jāizvērtē šīs direktīvas īstenošana pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un par to jāziņo Padomei. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam.

(32)

Tādēļ Direktīva (ES) 2016/1164 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Piemērošanas joma

1.   Direktīvu piemēro visiem nodokļu maksātājiem, kuriem piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli vienā vai vairākās dalībvalstīs, tostarp vienību, kuru rezidences vieta nodokļu vajadzībām ir trešā valstī, pastāvīgajām iestādēm vienā vai vairākās dalībvalstīs.

2.   Direktīvas 9.a pantu arī piemēro visām vienībām, kuras dalībvalsts uzskata par nodokļu vajadzībām caurskatāmām.”;

2)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

4)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Hibrīdneatbilstības

1.   Ciktāl hibrīdneatbilstības sekas ir dubults atskaitījums:

Tomēr jebkurš šāds atskaitījums ir atbilstīgs tam, lai to kompensētu ar dubultu iekļaušanu, kas rodas vai nu pašreizējā, vai nākamajā taksācijas periodā.

2.   Ciktāl hibrīdneatbilstības sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas:

3.   Dalībvalsts liedz atskaitījumu jebkuram maksājumam, ko veic nodokļu maksātājs, tiktāl, ciktāl ar šādu maksājumu tieši vai netieši tiek finansēti atskaitāmi izdevumi, kas rada hibrīdneatbilstību, ar darījumu vai darījumu sēriju, ko veic starp saistītiem uzņēmumiem vai kas noslēgti kā daļa no strukturēta pasākuma, izņemot, ja viena no darījumā vai darījumu sērijās iesaistītajām jurisdikcijām ir veikusi līdzvērtīgu korekciju attiecībā uz šādu hibrīdneatbilstību.

4.   Dalībvalsti var izslēgt no:

5.   Ciktāl hibrīdneatbilstībā ir iesaistīts par pastāvīgu neuzskatītas iestādes ienākums, kam netiek uzlikts nodoklis dalībvalstī, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, minētā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut ienākumu, kas citādi tiktu attiecināts uz par pastāvīgu neuzskatīto iestādi. Šo piemēro, ja vien dalībvalstij nav jāpiešķir atbrīvojums ienākumam saskaņā ar līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuru dalībvalsts ir noslēgusi ar trešo valsti.

6.   Ciktāl hibrīdpārvešana ir paredzēta, lai radītu atlaidi nodoklim, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā no maksājuma, kurš izriet no pārvesta finanšu instrumenta, vairāk nekā vienai no iesaistītajām pusēm, nodokļu maksātāja dalībvalsts ierobežo ieguvumu no šādas atlaides proporcionāli neto apliekamajam ienākumam saistībā ar šādu maksājumu.”;

5)

iekļauj šādus pantus:

“9.a pants

Reversās hibrīdneatbilstības

1.   Ja viena vai vairākas saistītas nerezidentvienības – kurām kopumā hibrīda vienībā, kas ir inkorporēta vai veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ir iegūta tieša vai netieša līdzdalība, kas aptver 50 procentus vai vairāk balsstiesību, kapitāla daļu vai tiesību uz peļņas daļu, – atrodas jurisdikcijā vai jurisdikcijās, kuras hibrīda vienību uzskata par apliekamu personu, hibrīdo vienību uzskata par minētās dalībvalsts rezidentu un tai uzliek nodokli par tās ienākumu, ciktāl minētajam ienākumam netiek citādi uzlikts nodoklis saskaņā ar dalībvalsts vai kādas citas jurisdikcijas tiesību aktiem.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam. Piemērojot šo pantu, kolektīvo ieguldījumu uzņēmums ir ieguldījumu fonds vai instruments, kas ir plaši izplatīts, kam ir diversificēts ieguldījumu portfelis un uz ko attiecas investora aizsardzības regulējums valstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

9.b pants

Nodokļu rezidences vietas neatbilstības

Ciktāl atskaitījums par tāda nodokļu maksātāja maksājumu, izdevumiem vai zaudējumiem, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām divās vai vairāk jurisdikcijās, ir atskaitāms no nodokļu bāzes abās jurisdikcijās, šī nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz atskaitījumu tiktāl, ciktāl otra jurisdikcija atļauj dubulto atskaitījumu kompensēt ar ienākumu, kas nav dubultas iekļaušanas ienākums. Ja abas jurisdikcijas ir dalībvalstis, tad tā dalībvalsts, kurā nodokļu maksātāju neuzskata par rezidentu saskaņā ar dubultās nodokļu uzlikšanas līgumu starp abām attiecīgajām dalībvalstīm, liedz atskaitījumu.”;

6)

direktīvas 10. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, Komisija līdz 2022. gada 1. janvārim izvērtē 9. un 9.b panta īstenošanu un jo īpaši 9. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma sekas un ziņo par to Padomei.”;

7)

direktīvas 11. pantā iekļauj šādu punktu:

“5.a   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 9. panta prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2020. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.”

7.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/12

(1)

Lai panāktu lielāku pārredzamību preču atvasināto instrumentu, emisiju kvotu un to atvasināto instrumentu tirgos, tirgus operatoriem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas pārvalda tirdzniecības vietu, kurā tirgo šos finanšu instrumentus, būtu katru nedēļu jāpublisko ziņojums par tādu personu kopējo skaitu, kam ir līgums, un par kopējām atvērtām pozīcijām attiecībā uz katru preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasinājumu, kas pārsniedz robežvērtības, kādas ir noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/591 (2) attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pozīciju limitu piemērošanu preču atvasinātajiem instrumentiem, un jānosūta minētais ziņojums Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI).

(2)

Skaidri noteiktā un kopīgā termiņā laicīgi iesniegti ziņojumi, ko pirms tam ir publicējušas attiecīgās tirdzniecības vietas, sekmē to, ka EVTI var katru nedēļu centralizēti publicēt minētos ziņojumus, kas saņemti no visas Savienības.

(3)

Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību, ir nepieciešams, lai šajā regulā un Direktīvā 2014/65/ES paredzētos noteikumus piemēro no tās pašas dienas.

(4)

Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko EVTI iesniegusi Komisijai.

(5)

EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (3),

7.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/14

(1)

Lai izvairītos no traucējumiem starptautiskajos finanšu tirgos un nepieļautu iestāžu sodīšanu, piemērojot tām augstākas pašu kapitāla prasības esošo trešo valstu centrālo darījumu partneru (CCP) atzīšanas procesu laikā, Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 2. punktā tika noteikts pārejas periods, kura laikā visus trešo valstu CCP, ar kuriem iestādes, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, veic darījumu tīrvērti, minētās iestādes var uzskatīt par atbilstīgiem CCP.

(2)

Ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 tika grozīta Regula (ES) Nr. 648/2012 (2) attiecībā uz dažiem elementiem, ko izmanto, aprēķinot iestāžu pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar trešo valstu CCP. Attiecīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punktā ir minēta prasība konkrētiem trešo valstu CCP ierobežotu laikposmu ziņot par sākotnējās drošības rezerves kopsummu, ko tie saņēmuši no saviem tīrvērtes dalībniekiem. Minētais pārejas periods atbilst periodam, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 2. punktā.

(3)

Abiem pārejas periodiem bija jābeidzas 2014. gada 15. jūnijā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 3. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, lai izņēmuma gadījumos pagarinātu pārejas periodu pašu kapitāla prasībām par sešiem mēnešiem. Šis pagarinājums būtu jāpiemēro arī termiņiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punktā. Ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) Nr. 591/2014 (3), (ES) Nr. 1317/2014 (4), (ES) 2015/880 (5), (ES) 2015/2326 (6), (ES) 2016/892 (7) un (ES) 2016/2227 (8) minētie pārejas periodi tika pagarināti līdz 2017. gada 15. jūnijam.

(5)

No tiem CCP, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas jau ir iesnieguši pieteikumus atzīšanai, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir atzinusi jau 28 CCP. No tiem divi CCP no Amerikas Savienotajām Valstīm ir tikuši atzīti pēc Īstenošanas regulas (ES) 2016/2227 pieņemšanas, pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/377 (9). Papildus tam pēc Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2269 (10), (ES) 2016/2275 (11), (ES) 2016/2276 (12), (ES) 2016/2277 (13) un (ES) 2016/2278 (14) pieņemšanas ir tikuši atzīti arī pieci attiecīgie CCP no Indijas, Japānas, Brazīlijas, Dubaijas Starptautiskā finanšu centra un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Visbeidzot, papildu CCP no Indijas un Jaunzēlandes var tikt atzīti, pamatojoties attiecīgi uz Komisijas Īstenošanas lēmumiem (ES) 2016/2269 un (ES) 2016/2274 (15). Neraugoties uz šīm norisēm, pārējie trešo valstu CCP joprojām gaida atzīšanu, un atzīšanas process netiks pabeigts līdz 2017. gada 15. jūnijam. Ja pārejas posmu nepagarina, iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā (vai to meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības), kurām ir riska darījumi ar pārējiem trešo valstu CCP, būtu ievērojami jāpalielina pašu kapitāls šiem riska darījumiem. Pat ja šāds palielinājums varētu būt tikai īslaicīgs, tas potenciāli varētu likt minētajām iestādēm atcelt tieša līdzdalībnieka statusu minētajos CCP vai vismaz pagaidu kārtā pārtraukt sniegt tīrvērtes pakalpojumus minēto iestāžu klientiem un tādējādi radīt būtiskus traucējumus tirgos, kuros minētie CCP darbojas.

(6)

Tādēļ pēc Īstenošanas regulā (ES) 2016/2227 noteiktā pārejas perioda pagarinājuma beigām saglabātos nepieciešamība izvairīties no traucējumiem tirgos ārpus Eiropas Savienības, kuru rezultātā iepriekš tika pagarināti pārejas periodi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 497. panta 2. punktā. Pārejas perioda papildu pagarināšanai būtu jāļauj iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā (vai to meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības), izvairīties no pašu kapitāla prasību ievērojamas palielināšanas sakarā ar to, ka nav pabeigts atzīšanas process attiecībā uz tiem CCP, kas pieņemamā un pieejamā veidā sniedz konkrētos tīrvērtes pakalpojumus, kuri nepieciešami iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā (vai to meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības). Tāpēc ir lietderīgi pagarināt pārejas periodus vēl par sešiem mēnešiem.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Banku komitejas atzinumu,

7.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/17

(1)

Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1291/2013 (2) (pamatprogramma “Apvārsnis 2020”), ir rosināts pārskatīt Padomes Lēmumu 2008/376/EK (3), lai nodrošinātu, ka Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programma (“RFCS programma”) papildina pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” ar ogļu un tērauda rūpniecību saistītajās nozarēs.

(2)

Lai nodrošinātu saskaņotu satvaru dalībai gan RFCS programmā, gan pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, ir nepieciešams atsevišķus RFCS programmas dalības noteikumus saskaņot ar noteikumiem, kuri piemērojami saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

(3)

Ir nepieciešams pārskatīt noteikumus attiecībā uz konsultantu grupu un tehnisko grupu kompetencēm un sastāvu, it īpaši attiecībā uz Komisijas iecelto ekspertu veidu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, kā arī atbilstību Komisijas ekspertu grupu tiesiskajam regulējumam un saskaņotību ar to, un iespēju robežās veicināt attiecīgu ekspertīzes jomu un interešu jomu līdzsvarotu pārstāvību, kā arī optimālu dzimumu līdzsvaru.

(4)

Ir lietderīgi apsvērt finansēšanas noteikumu vienkāršošanu, lai atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dalību RFCS programmā, un atļaut “vienības izmaksu” izmantošanu, lai aprēķinātu attiecināmās personāla izmaksas MVU īpašniekiem un citām fiziskām personām, kuras nesaņem atalgojumu.

(5)

Lēmuma 2008/376/EK īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (4).

(6)

Tāpēc Lēmums 2008/376/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

lēmuma 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Konsultantu grupu uzdevumi

Katra konsultantu grupa attiecīgā PTA jomā ogļu vai tērauda nozarē konsultē Komisiju šādos jautājumos:

2)

lēmuma 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Konsultantu grupu sastāvs

1.   Katru konsultantu grupu veido saskaņā ar pielikumā iekļautajām tabulām. Konsultantu grupu locekļi ir personas, kuras Komisija ieceļ, lai tās pārstāvētu ieinteresēto personu kopīgās intereses. Grupu locekļi nepārstāv konkrētu ieinteresēto personu, bet gan pauž atzinumu, kas kopīgs dažādām ieinteresēto personu organizācijām.

Grupu locekļus ieceļ amatā uz 42 mēnešiem. Tie locekļi, kuri vairs nespēj pilnvērtīgi darboties grupas apspriedēs, kuri atkāpjas no amata vai kuri arī pēc amata atstāšanas izpauž informāciju, uz ko tās rakstura dēļ attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, it īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām vai to ražošanas izmaksām, vairs netiek aicināti piedalīties konsultantu grupu sanāksmēs, un viņu vietā uz atlikušo pilnvaru laiku var iecelt citus locekļus.

2.   Konsultantu grupu locekļus atlasa no ekspertiem, kuri ir kompetenti II nodaļas 3. un 4. iedaļā minētajās jomās un kuri ir atsaukušies uz publiskajiem uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus. Minētos ekspertus var iecelt, arī pamatojoties uz priekšlikumiem, kurus izvirzījušas pielikuma tabulās minētās vienības vai dalībvalstis.

Viņi darbojas attiecīgā jomā un ir informēti par nozares prioritātēm.

3.   Katrā konsultantu grupā Komisijas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa kompetenci, attiecīgu ekspertīzes jomu un interešu jomu līdzsvarotu pārstāvību, kā arī iespēju robežās optimālu dzimumu līdzsvaru un dažādu ģeogrāfiskās izcelsmes vietu līdzsvaru, ņemot vērā konsultantu grupu konkrētos uzdevumus, nepieciešamo kompetenču veidu un ekspertu atlases procedūras rezultātus.”;

3)

lēmuma 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Ogļu un tērauda tehnisko grupu izveide un uzdevumi

1.   Ogļu un tērauda tehniskās grupas (“tehniskās grupas”) atbalsta Komisiju pētniecības, izmēģinājuma vai demonstrējumu projektu pārraudzībā.

Tehnisko grupu locekļus Komisija ieceļ amatā privātpersonas statusā.

Tie locekļi, kuri vairs nespēj pilnvērtīgi darboties grupas apspriedēs, kuri atkāpjas no amata vai kuri arī pēc amata atstāšanas izpauž informāciju, uz ko tās rakstura dēļ attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, it īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām vai to ražošanas izmaksām, vairs netiek aicināti piedalīties tehnisko grupu sanāksmēs.

2.   Tehnisko grupu locekļus atlasa no ekspertiem, kuri ir kompetenti II nodaļas 3. un 4. iedaļā minētajās pētniecības stratēģijas, pārvaldības vai ražošanas jomās un kuri ir atsaukušies uz publisko uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

Viņi darbojas attiecīgā jomā un ir atbildīgi par pētniecības stratēģiju, pārvaldību vai ražošanu radniecīgās nozarēs.

3.   Katrā tehniskajā grupā Komisijas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa kompetenci, attiecīgu ekspertīzes jomu un interešu jomu līdzsvarotu pārstāvību, kā arī iespēju robežās optimālu dzimumu līdzsvaru un dažādu ģeogrāfiskās izcelsmes vietu līdzsvaru, ņemot vērā konsultantu grupu konkrētos uzdevumus, nepieciešamo kompetenču veidu un ekspertu atlases procedūras rezultātus. Dalība tehniskajā grupā neizslēdz atbilstību novērtēšanas eksperta amatam.

Komisija nodrošina, ka noteikumi un procedūras ir ieviestas, lai pienācīgi novērstu un pārvaldītu to tehnisko grupu locekļu interešu konfliktus, kuriem ir uzticēts veikt konkrēta projekta novērtēšanu. Minētās procedūras nodrošina arī vienlīdzīgu attieksmi un taisnīgumu visā projektu pārraudzības procesā.

Ja iespējams, tehnisko grupu sanāksmju norises vietas izraugās tā, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu projektu pārraudzību un rezultātu novērtējumu.”;

4)

lēmuma 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus

1.   Ikgadējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicē katru gadu. Priekšlikumu iesniegšanas sākuma datumu publicē 3. punktā minētajā informācijas paketē. Ja vien nav norādīts citādi, izvērtēšanai paredzēto priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir katra gada 15. septembris. Ja 15. septembris iekrīt nedēļas nogalē vai piektdienā, vai pirmdienā, termiņu automātiski pārceļ uz pirmo darbdienu pēc 15. septembra. Termiņu publicē 3. punktā minētajā informācijas paketē.

2.   Ja Komisija saskaņā ar 41. panta d) un e) punktu pieņem lēmumu grozīt šā panta 1. punktā minēto priekšlikumu iesniegšanas termiņu vai izsludināt īpašus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tā informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Īpašajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda iesniegšanas termiņus un kārtību, tostarp to, vai iesniegšana noritēs vienā vai divos posmos, priekšlikumu izvērtēšanas prioritātes, vajadzības gadījumā – atbilstīgo projektu tipu saskaņā ar 14. līdz 18. pantu, kā arī paredzēto finansējumu.

3.   Komisija nodrošina, ka visiem potenciālajiem dalībniekiem laikā, kad tiek publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, tiek sniegtas pietiekamas norādes un informācija, it īpaši, izmantojot informācijas paketi, kas pieejama Komisijas tīmekļa vietnē. No Komisijas pēc pieprasījuma var saņemt arī minētās informācijas paketes rakstisku eksemplāru.

Informācijas pakete sniedz sīki izklāstītu informāciju par dalības noteikumiem, priekšlikumu un projektu apstrādes metodēm, pieteikumu veidlapām, priekšlikumu iesniegšanas noteikumiem, piešķīruma līgumu paraugiem, attiecināmajām izmaksām, maksimāli iespējamo finanšu ieguldījumu, maksājumu metodēm un gadskārtējiem prioritārajiem pētījumu programmas mērķiem.

Pieteikumus iesniedz Komisijai saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti minētajā informācijas paketē.”;

5)

lēmuma 27. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija nodrošina, ka visiem potenciālajiem dalībniekiem ir pieejama PTA darbību izvērtēšanas un atlases rokasgrāmata.”;

6)

lēmuma 28. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija sastāda pieņemto priekšlikumu sarakstu, tos sarindojot vērtējumu secībā.”;

7)

iekļauj šādu pantu:

“29.a pants

Darbību īstenošana

1.   Dalībnieki īsteno darbības atbilstoši visiem nosacījumiem un pienākumiem, kas izklāstīti šajā lēmumā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (*1) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (*2), kā arī uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un dotāciju nolīgumā.

2.   Dalībnieki neuzņemas saistības, kas nav saderīgas ar šo lēmumu vai dotāciju nolīgumu. Ja dalībnieks neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie darbinieki izpilda pienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien Komisija tos skaidri neatbrīvo no kāda no minētajiem pienākumiem. Dalībnieki nodrošina, lai Komisija būtu laikus informēta par jebkuru notikumu, kas varētu būtiski ietekmēt darbības īstenošanu vai Savienības intereses.

3.   Dalībnieki īsteno darbību un veic visus vajadzīgos un pamatotos pasākumus šajā nolūkā. Viņu rīcībā ir atbilstoši resursi, kas vajadzīgi darbības īstenošanai. Ja tas nepieciešams darbības īstenošanai, dalībnieki var pieaicināt trešās personas, tostarp apakšuzņēmējus, lai īstenotu ar darbību saistīto darbu. Dalībnieki ir atbildīgi pret Komisiju un pret pārējiem dalībniekiem par veikto darbu.

4.   Apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas tiesības konkrētu darbības elementu izpildei drīkst piešķirt tikai dotāciju nolīgumā noteiktajos gadījumos un pienācīgi pamatotos gadījumos, kurus nevarēja skaidri paredzēt dotāciju nolīguma spēkā stāšanās brīdī.

5.   Trešās personas, kas nav apakšuzņēmēji, var īstenot ar darbību saistīto darbu saskaņā ar dotāciju nolīgumā minētajiem nosacījumiem. Trešo personu un tās veicamo darbu norāda dotāciju nolīgumā.

Izmaksas, kas rodas minētajām trešām personām, var uzskatīt par attiecināmām, ja trešā persona atbilst visiem no šiem nosacījumiem:

6.   Dalībnieki ievēro to valstu tiesību aktus, noteikumus un ētikas normas, kurās darbība tiek īstenota. Attiecīgā gadījumā dalībnieki pirms darbības uzsākšanas prasa apstiprinājumu no attiecīgajām valsts vai vietējām ētikas komitejām.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.)."

(*2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).”;"

8)

lēmuma 33. pantu aizstāj ar šādu:

“33. pants

Personāla izmaksas

Pie attiecināmajām personāla izmaksām pieder tikai to personu faktiskās nostrādātās stundas, kuras tieši veic ar darbību saistīto darbu.

Mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku un citu fizisku personu, kuras nesaņem atalgojumu, personāla izmaksas atlīdzina, pamatojoties uz vienības izmaksām.”;

9)

lēmuma 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Neatkarīgu un augsti kvalificētu ekspertu iecelšana

Ieceļot 18. pantā, 28. panta 2. punktā un 38. pantā minētos neatkarīgos un augsti kvalificētos ekspertus, mutatis mutandis piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1290/2013 (*3) 40. pantā izklāstītos noteikumus.

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).”;"

10)

lēmuma 41. panta d) punktu aizstāj ar šādu:

11)

lēmuma 42. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*4) 5. pantu.

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”"

7.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/23

(1)

Saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu augstplūsmas kodolreaktors (“HFR”) Petenā ir bijis un kādu laiku paliks svarīgs līdzeklis, kas Kopienai ir pieejams pētījumiem par materiālzinātni, materiālu testēšanu, kodolmedicīnu un kodolreaktoru drošumu.

(2)

HFR ekspluatācija ir tikusi atbalstīta ar virkni papildu pētniecības programmu, no kurām pēdējā (1) beidzās 2015. gada 31. decembrī.

(3)

HFR ekspluatācija bez papildu pētniecības programmas turpinājās visu 2016. gadu, kamēr finansējošo dalībvalstu pilnvarotās struktūras risināja sarunas. Tā kā minēto centienu rezultātā ir panākta vienošanās starp divām valstu struktūrām, ir vajadzīga jauna papildu pētniecības programma, lai HFR nodrošinātu turpmāku finansiālu atbalstu.

(4)

Lai nodrošinātu papildu pētniecības programmu turpinātību, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. janvāra. Ar daļu no iemaksām saskaņā ar HFR 2016.–2019. gada papildu pētniecības programmu vajadzētu būt atļautam segt 2016. gadā veiktos izdevumus.

(5)

Ņemot vērā, ka HFR ir neaizvietojama infrastruktūra Kopienai pētījumiem kodolreaktoru drošuma, veselības (tostarp medicīnas izotopu izstrādāšana medicīnas pētniecības vajadzībām), kodolsintēzes, zinātnes pamatu, apmācību un atkritumu apsaimniekošanas jomās (tostarp konkrētās Eiropu interesējošajās Savienības reaktoru sistēmās izmantoto kodoldegvielu drošuma īpašības), tā ekspluatācija būtu jāturpina saskaņā ar HFR 2016.–2019. gada papildu pētniecības programmu līdz 2019. gada beigām.

(6)

Commissariat à l'énergie atomique et aux énergies alternatives (Atomenerģijas un alternatīvās enerģijas komisija, “CEA”) un NRG: Nuclear Research and consultancy Group V.O.F. (Kodolpētniecības un konsultatīvā grupa, “NRG”) savu īpašo interešu par HFR apstarošanas iespējām dēļ attiecīgi kā Francijas un Nīderlandes dalībnieces ir piekritušas pilnībā finansēt HFR 2016.–2019. gada papildu pētniecības programmu ar iemaksām, ko tās veiks Eiropas Savienības vispārējā budžetā piešķirto ieņēmumu veidā.

(7)

Ar minētajām iemaksām finansēs HFR ekspluatāciju, lai atbalstītu pētījumu programmu, kam ir vajadzīga HFR parasta ekspluatācija un regulāra tehniskā apkope. Pirms droša saglabāšanas stāvokļa izziņošanas NRG operatora oficiāls paziņojumam Nīderlandes valsts regulējošajai iestādei par galīgu slēgšanu būtu jāaptur atlikušie izdarāmie maksājumi un Komisijas līdzekļu pieprasījumus,

7.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/27

(1)

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 3. augustā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Korejas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes attīrītas tereftalskābes (“PTA”) un tās sāļu importu Savienībā. Komisija publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc sūdzības, ko 2016. gada 20. jūnijā iesniedza uzņēmumi BP Aromatics Limited NV, Artland PTA SA un Indorama Ventures Quimica S.L.U. (“sūdzības iesniedzēji”), kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no attīrītas tereftalskābes un tās sāļu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Korejas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(4)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(6)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Korejas Republikas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza Korejas Republikas misijai Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(7)

Pieci ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm notika apspriešanās par izlases veidošanu. Par ierosināto izlasi netika izteikti iebildumi.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā sūtīs anketu visiem sešiem zināmajiem attiecīgā ražojuma ražotājiem. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(9)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(10)

Divi nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(11)

Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, visiem sešiem Savienības ražotājiem, deviņiem zināmajiem lietotājiem un diviem zināmajiem importētājiem.

(12)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, visiem sešiem Savienības ražotājiem, divpadsmit lietotājiem un diviem importētājiem.

(13)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādos uzņēmumos.

(14)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(15)

Attiecīgais ražojums ir Korejas Republikas izcelsmes tereftalskābe ar tīrības pakāpi 99,5 svara % vai lielāku un tās sāļi, uz ko patlaban attiecas KN kods ex 2917 36 00 (Taric kods 2917360010) (“attiecīgais ražojums”).

(16)

PTA iegūst, attīrot neapstrādātu tereftalskābi, kas rodas paraksilēna (PX) reakcijā ar šķīdinātāju un katalizācijas šķīdumu.

(17)

Attiecīgo ražojumu galvenokārt izmanto par izejvielu polimēru sintēzē, ko izmanto, piemēram, poliestera tekstilšķiedru un polietilēntereftalāta (PET) pudeļu ražošanā.

(18)

Izmeklēšanā konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats lietojums:

(19)

Tāpēc Komisija lēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20)

Ražojuma tvērumā, kas definēts iepriekš 15. apsvērumā, ietilpst PTA varianti, un starp tiem līdz ar PTA tīrāko variantu (“tīrākā PTA”) ir arī tā sauktā kvalitātei atbilstošā tereftalskābe (“QTA”) un vidējas kvalitātes tereftalskābe (“MTA”). Variantus pamatā nošķir pēc tīrības pakāpes. MTA un QTA ir lielāks piemaisījumu daudzums nekā tīrākajā PTA. Jebkurā gadījumā piemaisījumu daudzums katrā no šiem variantiem nepārsniedz 0,5 %, un tādēļ tie visi ir iekļauti ražojuma definīcijā, kas izklāstīta 15. apsvērumā.

(21)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka QTA būtu jāizslēdz no izmeklējamā ražojuma tvēruma. Saskaņā ar šo ieinteresēto personu apgalvojumiem QTA fizikālās un ķīmiskās īpašības atšķiras no tām, kas raksturīgas tīrākajai PTA, un šo atšķirību dēļ tām var būt atšķirīgi lietojumi. Tās apgalvoja arī, ka QTA un tīrākajai PTA ir atšķirīgi ražošanas procesi un izmantošana un ka QTA ražošanas izmaksas un pārdošanas cena ir zemākas nekā tīrākajai PTA.

(22)

Tīrākā PTA satur ne vairāk kā 0,01 % piemaisījumu, savukārt QTA var saturēt līdz 0,2 % piemaisījumu, un sastāvā esošie piemaisījumi atšķiras arī pēc veida. Tomēr neatkarīgi no šīm atšķirībām piemaisījumos ķīmiskā formula visiem PTA variantiem ir viena un tā pati. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka piemaisījumu salīdzinoši nelielās atšķirības nemaina to, ka ķīmiskās un fizikālās pamatīpašības visiem PTA variantiem ir vienas un tās pašas, un līdz ar to tas vien nepamato QTA izslēgšanu no izmeklējamā ražojuma tvēruma.

(23)

Tās pašas ieinteresētās puses apgalvoja arī, ka QTA un vistīrākajai PTA ir atšķirīgi lietojumi. Komisija ir konstatējusi, ka atšķirības nav tik būtiskas, lai izslēgtu QTA no izmeklējamā ražojuma tvēruma.

(24)

Tās pašas ieinteresētās personas apgalvoja arī, ka QTA un tīrākā PTA ir ražotas, izmantojot dažādus ražošanas procesus, proti, ražošanas metodēs, ar ko iegūst tīrāko PTA, lielākoties izmanto oksidēšanās reakciju, attīrīšanu, reducēšanās reakciju, kas raksturo divu posmu ražošanas metodi, savukārt QTA ražošanas metodē galvenokārt izmanto precīzu oksidēšanās reakciju un attīrīšanu, kas raksturo viena posma ražošanas metodi. Komisija konstatēja, ka abos ražošanas procesos izmanto vienas un tās pašas izejvielas un procesus un ka tie lielākoties ir līdzīgi.

(25)

Visbeidzot, tās pašas ieinteresētās personas apgalvoja, ka iepriekš minēto vienpakāpes un divpakāpju metožu atšķirības dēļ QTA ražošanas izmaksas ir par 18–36 EUR/t mazākas nekā tīrākajai PTA. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražošanas izmaksu atšķirība nav būtiska. Jebkurā gadījumā ražojuma tvēruma noteikšanai būtisks elements nav izmaksu atšķirības, bet gan līdzīgas tehniskās, ķīmiskās un fizikālās pamatīpašības un pamatlietojumi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(26)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona atkārtoja apgalvojumu, ka QTA būtu jāizslēdz no izmeklējamā ražojuma tvēruma, ņemot vērā piemaisījumu sastāva un daudzuma atšķirības, ražošanas procesa un ražošanas izmaksu un lietojuma atšķirības. Tomēr Komisija uzskata, ka šīs atšķirības ir relatīvi nelielas un nemaina secinājumu par to, ka tehniskās, ķīmiskās un fizikālās pamatīpašības un pamatlietojumi gan QTA, gan tīrākajai PTA būtībā ir vieni un tie paši. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(27)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ apgalvojumi, ka QTA jāizslēdz no ražojuma tvēruma, tika noraidīti.

(28)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam bija vismaz 5 % no tā attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(29)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošana iekšzemes tirgū ir reprezentatīva, ja kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību.

(30)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu noteica rentablās pārdošanas īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko iekšzemes pārdošanas apjomu.

(31)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir vai nav rentabls, ja:

(32)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(33)

Attiecībā uz vienu ražotāju eksportētāju 31. apsvērumā minētie nosacījumi tika izpildīti, un līdzīgā ražojuma rentablās pārdošanas apjoms pārsniedza 80 % no kopējā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū. Šim ražotājam eksportētājam normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā visas iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā cena.

(34)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(35)

Attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem iekšzemes pārdošanas analīze liecināja, ka no visa pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli mazāk nekā 80 %. Tādēļ attiecībā uz šiem diviem ražotājiem eksportētājiem normālo vērtību aprēķināja kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējo svērto vērtību.

(36)

Viena persona apgalvoja, ka tās uzņēmums, kas ražo PTA, ar tā saistīto galveno izejmateriālu piegādātāju veido vienu saimniecisko vienību. Turklāt saistītais piegādātājs maksā dividendes izlasē iekļautajam PTA ražotājam. Tāpēc, lai aprēķinātu dempingu, Komisijai esot jāatskaita peļņa, ko guvis saistītais piegādātājs, pārdodot izejvielas izlasē iekļautajam PTA ražotājam PTA ražošanai. Uzņēmums bija aprēķinājis atskaitāmo peļņu kā starpību starp iegādes cenu un kopējām izejvielu ražošanas izmaksām.

(37)

Komisija noraidīja apgalvojumu, ka izlasē iekļautais PTA ražotājs un ar to saistītais izejmateriālu piegādātājs veido vienu saimniecisku vienību turpmāk minēto iemeslu dēļ. Pirmkārt, izmeklēšana apliecināja, ka izlasē iekļautais PTA ražotājs nav lielākās saistītā piegādātāja kapitāldaļas turētājs, un tas nozīmē, ka tam nav vienīgās lēmumu pieņemšanas pilnvaras par saistīto piegādātāju. Otrkārt, tā kā izejvielu pārdošana veidoja tikai nelielu daļu no saistītā izejvielu piegādātāja kopējiem pārdošanas apjomiem izmeklēšanas periodā, nav tiešas saiknes starp peļņas normu attiecībā uz izejvielām un saņemtajām dividendēm.

(38)

Treškārt, saistītais piegādātājs pārdod izejvielas ne vien izlasē iekļautajam PTA ražotājam, bet arī citiem klientiem. Turklāt tas pārdod arī vairākus citus ražojumus citiem klientiem. Tādējādi nepastāv tieša saikne starp saistītā piegādātāja veikto izejvielu pārdošanu izlasē iekļautajiem PTA ražotājam un dividendēm, ko tas maksā izlasē iekļautajam PTA ražotājam.

(39)

Ceturtkārt, izlasē iekļautais PTA ražotājs iepērk izejvielas no saistītā piegādātāja par cenām, kurās ietverta peļņa. Šīs cenas atbilst cenām, par kādām tas pērk tās pašas izejvielas no citiem nesaistītiem piegādātājiem.

(40)

Piektkārt, izlasē iekļautā PTA ražotāja gada finanšu pārskati nav konsolidēti ar saistītā piegādātāja finanšu pārskatiem.

(41)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika noraidīts apgalvojums, ka izlasē iekļautais PTA ražotājs veido vienu saimniecisko vienību ar saistīto izejvielu piegādātāju. Līdz ar to peļņas procentuālā daļa, ko saistītais piegādātājs iekasējis no izlasē iekļautā PTA ražotāja, netika atskaitīta no pirkuma cenas.

(42)

Pēc informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas apšaubīja to, kāpēc Komisija normālās vērtības noteikšanā nav izmantojusi mērķa peļņu, lai noteiktu rentablās pārdošanas iekšējā tirgū īpatsvaru. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu attiecīgais kritērijs darījumu rentabilitātei ir vienības ražošanas izmaksas (fiksētās un mainīgās), kam pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas. Mērķa peļņas jēdziens šajā kontekstā nav būtisks, un tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(43)

Tās pašas personas apšaubīja arī to, kāpēc Komisija nav veikusi rentablās pārdošanas īpatsvara analīzi pa mēnešiem. Izmeklēšanā netika konstatēts nekāds pamatojums, kura dēļ rentablā pārdošanas apjoma vai normālās vērtības noteikšanā būtu jāatkāpjas no standarta metodikas, kas ir izmantot vidējo svērto normālo vērtību, pamatojoties uz darījumiem, kuri veikti visa izmeklēšanas perioda laikā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(44)

Ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī izmantojot nesaistītus vai saistītus tirgotājus ārpus Savienības.

(45)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, tad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(46)

Ja ražotāji eksportētāji eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi tālāk pārdeva neatkarīgiem pircējiem Savienībā.

(47)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja, izmantojot nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus, kas atrodas ārpus Savienības, vispirms tika konstatēts, vai pārdevumi nesaistītiem tirdzniecības uzņēmumiem patiešām bija pārdevumi eksportam uz Savienību. Arī šajā gadījumā eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija samaksātā vai maksājamā cena par eksportam uz Savienību pārdoto attiecīgo ražojumu.

(48)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas, iepakošanas, bankas, kredītu izmaksām un komisijas maksām.

(50)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(51)

Ņemot to vērā, vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(52)

Pieci ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un ir minēti 7. apsvērumā, pārstāvēja visu Korejas Republikas izcelsmes eksporta apjomu uz Savienību izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz Eiropas Savienības Statistikas biroja datiem, un trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pārstāvēja vairāk nekā 75 % no kopējā eksporta apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(53)

Komisija ņēma vērā lielo sadarbības līmeni, izlases lielo reprezentativitāti, kas minēta iepriekš 52. apvērumā, kā arī to, ka tikai viena izlasē iekļautā eksportētāja dempinga starpība pārsniedza de minimis slieksni, kas minēts pamatregulas 9. panta 3. punktā. Lai novērtētu, vai izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība bija zem de minimis līmeņa, noteica svērto vidējo valsts mēroga dempinga starpību. Konstatēja, ka tā bija zem de minimis līmeņa, proti, 0,8 %.

(54)

Pēc informācijas izpaušanas divas ieinteresētās personas apšaubīja to, kāpēc dempinga starpība, kas noteikta uzņēmumam Hanwha (3,5 %), nav piemērota diviem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Kā minēts iepriekš 53. apsvērumā, Komisija ņēma vērā lielo sadarbības līmeni, izlases lielo reprezentativitāti, kā arī to, ka tikai viena izlasē iekļautā eksportētāja dempinga starpība pārsniedza de minimis slieksni. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, dempinga starpības un valsts mēroga starpības vispienācīgākā aplēse būtu vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājums izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kā aprakstīts iepriekš. Turklāt jāatgādina, ka tā pati metodika ir izmantota iepriekš līdzīgā gadījumā (3). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(55)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētā persona apgalvoja, ka nav atšķirības starp Korejas eksporta statistiku un Eurostat importa statistiku. Tādējādi, ņemot to vērā, šī persona apšaubīja to datu ticamību, ko snieguši ražotāji eksportētāji un ko Komisija izmantoja dempinga starpības aprēķiniem. Komisija apstiprināja, ka atbilstoši iedibinātajai praksei un paskaidrojumiem iepriekš 52. apsvērumā dati par Korejas Republikas izcelsmes eksportu uz Savienību izmeklēšanas periodā balstījās uz Eurostat datiem. Tiek arī atgādināts, ka atbilstoši paskaidrojumiem 13. apsvērumā Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu dempinga konstatēšanai, un ka ražotāju eksportētāju sniegtie dati tika pienācīgi pārbaudīti atbilstoši iedibinātajai praksei. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(56)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona iepazīstināja ar citādu hipotēzi un alternatīviem scenārijiem attiecībā uz saikni starp normālo vērtību un eksporta cenu un apšaubīja to, vai, šādu scenāriju gadījumā izmantojot salikto eksporta cenu un normālo vērtību, iegūtu atšķirīgas dempinga starpības. Komisija atgādināja, ka dempinga aprēķinu pamatā bija faktiskie pārbaudītie dati par darījumiem un ka tajos jāizmanto metodika, kas noteikta pamatregulas 2. pantā. Alternatīvie scenāriji, ar kuriem iepazīstināja šī ieinteresētā persona, nebija saskaņā ar pamatregulu, tādēļ tie tika noraidīti.

(57)

Ņemot vērā valsts mēroga de minimis dempinga starpību, attiecībā uz Korejas Republikas izcelsmes PTA importu nebūtu jānosaka pasākumi.

(58)

Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus par dempingu, uzskata, ka nav vajadzības pēc analīzes par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm.

(59)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apstrīdēja iemeslus, kuru dēļ no 2012. gada pieauga Korejas Republikas izcelsmes eksports uz Savienību. Kā minēts iepriekš, ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus par dempingu, uzskata, ka nav vajadzības pēc analīzes par kaitējumu. Tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(60)

Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu procedūra būtu jāizbeidz, jo konstatētā dempinga starpība attiecībā uz Korejas Republiku ir mazāka par 2 %. Ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes.

(61)

Tādēļ, ņemot vērā visu iepriekšminēto, Komisija secināja, ka antidempinga procedūra attiecībā uz Korejas Republikas izcelsmes attīrītas tereftalskābes un tās sāļu importu Savienībā būtu jāizbeidz, nenosakot antidempinga pasākumus.

(62)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

7.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/35

(1)

Nolīguma, ar ko izveido Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Čīles Republikas, no otras puses, asociāciju (“nolīgums”), III pielikuma III sadaļas 12. pants paredz, ka preferenču režīmu piemēro tikai precēm, kuras atbilst III pielikuma prasībām un kuras transportē tieši no Čīles Republikas (“Čīle”) uz Eiropas Savienību un otrādi.

(2)

Kopš ir stājies spēkā nolīgums, Čīle un Eiropas Savienība ir noslēgušas vairākus tirdzniecības nolīgumus, kas ir devuši uzņēmējiem iespēju pielāgot eksporta stratēģiju, lai ietaupītu izmaksas un labāk reaģētu uz pieprasījumu tirgū.

(3)

Čīle un Eiropas Savienība ir vienojušās grozīt nolīguma III pielikuma III sadaļas 12. pantu, lai sniegtu uzņēmējiem lielāku elastību,