2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/1

Informācija par to, ka ir stājies spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri kuģo ar Seišelu karogu

Eiropas Savienība un Seišelu Republika 2014. gada 20. maijā Briselē parakstīja Nolīgumu par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri kuģo ar Seišelu karogu.

Eiropas Savienība 2015. gada 10. februārī paziņoja, ka ir pabeigusi iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai minētais nolīgums stātos spēkā. Seišelu Republika par to paziņoja 2017. gada 18. maijā.

Ievērojot nolīguma 19. pantu, tas attiecīgi stājās spēkā 2017. gada 18. maijā.

2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/2

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/938

(2013. gada 23. septembris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Dzīvsudrabs un tā savienojumi ir ļoti toksiski kā cilvēku, tā dzīvnieku un augu veselībai. Savienībā dzīvsudrabam un tā savienojumiem piemēro regulējumu, kura nolūks ir cilvēku veselības un vides aizsardzība.

(2)

ANO Vides programmas (UNEP) Administratīvā padome 2009. gadā uzdeva UNEP izpilddirektoram sasaukt starpvaldību sarunu komiteju, tai uzticot pilnvaras izstrādāt pasaules mērogā juridiski saistošu instrumentu attiecībā uz dzīvsudrabu un izvirzot mērķi šo darbu paveikt līdz Administratīvās padomes 27. kārtējai sesijai 2013. gadā.

(3)

Tajos jautājumos, kas ietilpst Savienības kompetencē un attiecībā uz ko Savienība ir pieņēmusi noteikumus, Padome 2010. gada decembrī atļāva Komisijai ES vārdā piedalīties sarunās par pasaules mērogā juridiski saistošu instrumentu attiecībā uz dzīvsudrabu, ievērojot minētās atļaujas papildinājumā izklāstītās sarunu norādes.

(4)	Sarunu process sekmīgi noslēdzās starpvaldību sarunu komitejas piektajā sesijā, kas notika 2013. gada 13. līdz 18. janvārī Ženēvā.

(5)	Savienība bija svarīga dalībniece dzinējspēks šajās sarunās un aktīvi piedalījās rezultātu gūšanā atbilstīgi Komisijai adresēto sarunu norāžu tvērumam.

(6)	Padome 3233. sesijā 2013. gada 21. martā atzinīgi novērtēja sarunu procesa rezultātus.

(7)	Pasaules mērogā juridiski saistošais instrumentu attiecībā uz dzīvsudrabu nodos parakstīšanai diplomātiskajā konferencē, kas 2013. gada 7. līdz 11. oktobrī notiks Kumamoto (Japānā), kā Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu.

(8)	Tādēļ Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu būtu jāparaksta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek atļauts parakstīt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu, ņemot vērā minētās konvencijas noslēgšanu. (1)

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā parakstīt minēto konvenciju.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 23. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. JUKNA

(1) Konvencijas tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tās noslēgšanu.

2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/4

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/939

(2017. gada 11. maijs)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/938 (2013. gada 23. septembris) (2) Minamatas konvencija par dzīvsudrabu (“konvencija”) tika parakstīta Eiropas Savienības vārdā 2013. gada 10. oktobrī, ņemot vērā tās vēlāku noslēgšanu.

(2)	Konvencija tika pieņemta Kumamoto 2013. gada 10. oktobrī. Konvencija ir satvars, kas paredz kontrolēt un ierobežot dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu lietošanu un to antropogēnās emisijas un noplūdes gaisā, ūdenī un zemē, lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi.

(3)	Dzīvsudrabs ir viela ar pārrobežu raksturu. Tāpēc, lai nodrošinātu cilvēku un vides aizsardzību Savienībā, līdztekus iekšēju pasākumu veikšanai ir jārīkojas pasaules mērogā.

(4)	Septītā vides rīcības programma (3) par ilgtermiņa mērķi nosaka mērķi panākt netoksisku vidi un norāda, ka, lai sasniegtu minēto mērķi, ir jārīkojas, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu ķīmisko vielu ievērojamās negatīvās ietekmes uz cilvēka veselību un vidi samazināšanu līdz minimumam.

(5)	2005. gada Kopienas stratēģijā attiecībā uz dzīvsudrabu (pārskatīta 2010. gadā) izvirzīts mērķis mazināt dzīvsudraba emisijas, ievērojami ierobežot dzīvsudraba piedāvājumu un pieprasījumu, aizsargāt pret eksponētību dzīvsudrabam un veicināt starptautisku rīcību dzīvsudraba jautājumā.

(6)

Padome vēlreiz apstiprina apņemšanos, kā tā izteikta tās 2011. gada 14. marta secinājumos, sasniegt vispārējo mērķi – aizsargāt cilvēka veselību un vidi no dzīvsudraba un tā savienojumu noplūdēm, visā pasaulē līdz minimumam samazinot un, ja iespējams, galu galā pavisam izskaužot antropogēnās dzīvsudraba emisijas gaisā, ūdenī un zemē. Konvencija dod ieguldījumu minēto mērķu sasniegšanā.

(7)	Saskaņā ar konvencijas 30. panta 3. punktu Savienībai savā apstiprināšanas instrumentā būtu jādeklarē, kādā mērā tās kompetencē ir jautājumi, kurus reglamentē konvencija.

(8)	Konvencija būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināta Minamatas konvencija par dzīvsudrabu.

Ar šo arī apstiprina konvencijas 30. panta 3. punktā prasīto deklarāciju par kompetenci.

Konvencijas un deklarācijas par kompetenci teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā deponēt konvencijas 30. panta 1. punktā paredzēto apstiprinājuma instrumentu kopā ar deklarāciju par kompetenci.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 11. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. GALDES

(1) 2017. gada 27. aprīļa piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) Padomes Lēmums (ES) 2017/938 (2013. gada 23. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 2. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES (2013. gada 20. novembris) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

TULKOJUMS

PIELIKUMS

MINAMATAS KONVENCIJA PAR DZĪVSUDRABU

Šīs konvencijas Puses,

atzīstot, ka dzīvsudrabs ir ķīmiska viela, kas raisa bažas visā pasaulē, jo tas tiek pārnests lielos attālumos atmosfērā, tas ir noturīgs, kad antropogēni ir nokļuvis vidē, tam piemīt spēja bioloģiski akumulēties ekosistēmās un tam ir nopietna negatīva ietekme uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi;

atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Padomes 2009. gada 20. februāra lēmumu 25/5, ar kuru tiek ierosināti starptautiski pasākumi dzīvsudraba efektīvai, rezultatīvai un saskaņotai pārvaldībai;

atsaucoties uz ilgtspējīgai attīstībai veltītajā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē “Nākotne, kuru vēlamies” pieņemtā noslēguma dokumenta 221. punktu, kurā tika aicināts sekmīgi vienoties par globālu juridiski saistošu instrumentu par dzīvsudrabu, lai novērstu apdraudējumu cilvēka veselībai un apkārtējai videi;

atsaucoties uz ilgtspējīgai attīstībai veltītajā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē atkārtoti apliecinātajiem Rio deklarācijas “Par vidi un attīstību” principiem, kuri cita starpā ietver kopējus, bet diferencētus pienākumus, un ņemot vērā valstu atšķirīgos apstākļus un iespējas, kā arī nepieciešamību rīkoties pasaules mērogā;

apzinoties veselības problēmas, kuras jo īpaši rodas jaunattīstības valstīs un kuru cēlonis ir neaizsargātu iedzīvotāju grupu, it sevišķi sieviešu, bērnu un tādējādi arī nākamo paaudžu, eksponētība dzīvsudrabam;

ņemot vērā, ka arktiskās ekosistēmas un vietējo iedzīvotāju kopienas ir īpaši neaizsargātas, jo notiek dzīvsudraba biomagnifikācija un tradicionālā pārtika ir kontaminēta, kā arī paužot vispārējas raizes par vietējo iedzīvotāju kopienām attiecībā uz dzīvsudraba ietekmi;

apzinoties svarīgās atziņas, ko sniegusi Minamatas slimība, jo īpaši dzīvsudraba piesārņojuma nopietno ietekmi uz veselību un apkārtējo vidi, kā arī nepieciešamību nodrošināt pareizu dzīvsudraba pārvaldību un šādu notikumu novēršanu nākotnē;

uzsverot, cik svarīgi ir sniegt finansiālo, tehnisko, tehnoloģisko un spēju veidošanas atbalstu, it īpaši jaunattīstības valstīm un pārejas ekonomikas valstīm, lai stiprinātu šo valstu spējas dzīvsudraba pārvaldības jomā un veicinātu sekmīgu konvencijas īstenošanu;

atzīstot arī Pasaules Veselības organizācijas darbību cilvēka veselības aizsardzības jomā saistībā ar dzīvsudrabu un apzinoties to, kāda nozīme ir attiecīgajiem daudzpusējiem līgumiem vides jomā, jo īpaši Bāzeles konvencijai par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu un Roterdamas konvencijai par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem;

atzīstot, ka šī konvencija un citi starptautiskie nolīgumi vides jomā un tirdzniecībā ir savstarpēji papildinoši;

uzsverot, ka šīs konvencijas noteikumi neietekmē nevienas Puses tiesības un pienākumus, kuri izriet no kāda spēkā esoša starptautiska nolīguma;

saprotot, ka iepriekšējā apsvēruma nolūks nav veidot hierarhiju starp šo konvenciju un citiem starptautiskiem instrumentiem,

ņemot vērā, ka šīs konvencijas noteikumi neliedz nevienai Pusei veikt konvencijas noteikumiem atbilstošus iekšējus papildpasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un apkārtējo vidi no eksponētības dzīvsudrabam, saskaņā ar citām attiecīgās Puses saistībām, kuras nosaka piemērojamie starptautiskie tiesību akti,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

Mērķis

Šīs konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

2. pants

Definīcijas

Šajā konvencijā:

a)	“nerūpnieciska un mazapjoma zelta ieguve” ir zelta ieguve, ko veic atsevišķi zeltrači vai nelieli uzņēmumi ar ierobežotiem kapitālieguldījumiem un ieguves apjomu;

“labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” ir tehniskie paņēmieni, kuri visefektīvāk novērš vai, ja tas nav iespējams, samazina dzīvsudraba emisijas un noplūdes gaisā, ūdenī un zemē un šādu emisiju un noplūžu ietekmi uz vidi kopumā, ņemot vērā ekonomiskos un tehniskos apsvērumus, kas attiecas uz konkrētu Pusi vai konkrētu ražotni attiecīgās Puses teritorijā; šajā kontekstā:

“labākie” ir tādi, ar kuriem visefektīvāk var panākt augstu vispārējo aizsardzības līmeni videi kopumā;

“pieejamie” tehniskie paņēmieni attiecībā uz konkrētu Pusi un konkrētu ražotni attiecīgās Puses teritorijā ir tehniskie paņēmieni, kas izstrādāti tādā mērogā, ka tos var izmantot attiecīgajā rūpniecības nozarē ekonomiski un tehniski reālistiskos apstākļos, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, neatkarīgi no tā, vai šie tehniskie paņēmieni tiek izmantoti vai izstrādāti šīs Puses teritorijā, ar nosacījumu, ka tie ir saskaņā ar attiecīgās Puses konstatējumu ir pieejami ražotnes operatoram; un

“tehniskie paņēmieni” ir izmantotās tehnoloģijas, darbības kārtība un veidi, kā iekārtas projektē, būvē, uztur, ekspluatē un kā tiek izbeigta to ekspluatācija;

c)	“vidiskā paraugprakse” ir piemērotākās vidiskās kontroles pasākumu un stratēģiju kombinācijas izmantošana;

d)	“dzīvsudrabs” ir elementārais dzīvsudrabs (Hg(0), CAS Nr. 7439-97-6);

e)	“dzīvsudraba savienojums” ir jebkura viela, kuras sastāvā ir dzīvsudraba atomi un viens vai vairāki citu ķīmisko elementu atomi un kuru var sadalīt dažādās sastāvdaļās vienīgi ķīmisku reakciju ceļā;

f)	“dzīvsudrabu saturošs produkts” ir produkts vai produkta sastāvdaļa, kas satur ar nolūku pievienotu dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumu;

g)	“Puse” ir valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kura piekritusi uzņemties šīs konvencijas saistības un attiecībā uz kuru šī konvencija ir spēkā;

h)	“klātesošās un balsojošās Puses” ir Puses, kas piedalās Pušu sanāksmē un balso “par” vai “pret”;

i)	“dzīvsudraba primārā ieguve” ir iežguve, kurā galvenais iegūstamais materiāls ir dzīvsudrabs;

“reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija” ir organizācija, kuru veido suverēnas konkrēta reģiona valstis un kurai organizācijas dalībvalstis ir uzticējušas kompetenci lietās, ko reglamentē šī konvencija, un kura saskaņā ar organizācijas iekšējām procedūrām ir pienācīgi pilnvarota parakstīt, ratificēt, pieņemt, apstiprināt šo konvenciju vai tai pievienoties; un

k)	“atļauts izmantojums” ir jebkurš Puses īstenots dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantojums, kas atbilst šai konvencijai, tostarp izmantojumi, kas paredzēti konvencijas 3., 4., 5., 6. un 7. pantā, bet ne tikai tie.

3. pants

Dzīvsudraba piegādes avoti un tirdzniecība

1. Šajā pantā:

a)	apzīmējums “dzīvsudrabs” aptver arī dzīvsudraba maisījumus ar citām vielām, tostarp dzīvsudraba sakausējumus, kuros dzīvsudraba koncentrācija ir vismaz 95 masas procenti; un

b)	“dzīvsudraba savienojumi” ir dzīvsudraba(I) hlorīds (to sauc arī par kalomelu), dzīvsudraba(II) oksīds, dzīvsudraba(II) sulfāts, dzīvsudraba(II) nitrāts, cinobrs un dzīvsudraba sulfīds.

2. Šā panta noteikumus nepiemēro:

a)	tādiem dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu daudzumiem, kurus paredzēts izmantot laboratorijas mēroga pētniecībai vai par atsauces standartu; vai

b)	niecīgiem dabīgas izcelsmes dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu daudzumiem, kas ir sastopami, piemēram, nedzīvsudraba metālos, rūdā vai minerālproduktos, tostarp akmeņoglēs, vai no šiem materiāliem iegūtos produktos, un niecīgiem daudzumiem ķīmiskajos produktos, kuri tajos nonākuši nejauši; vai

c)	dzīvsudrabu saturošiem produktiem.

3. Neviena Puse neatļauj tādu dzīvsudraba primāro ieguvi, kas tās teritorijā netika veikta dienā, kad šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi.

4. Ikviena Puse tādu dzīvsudraba primāro ieguvi, kas tās teritorijā notika dienā, kad šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, atļauj tikai uz laikposmu, kas nepārsniedz piecpadsmit gadus pēc minētās dienas. Šajā laikposmā šādi iegūtu dzīvsudrabu izmanto vienīgi dzīvsudrabu saturošu produktu ražošanai saskaņā ar 4. pantu, ražošanas procesos saskaņā ar 5. pantu vai apglabā saskaņā ar 11. pantu, izmantojot darbības, kas nenoved pie reģenerācijas, pārstrādes, rekuperācijas, tiešas atkārtotās izmantošanas un alternatīviem izmantojumiem.

5. Ikviena Puse:

a)	cenšas identificēt atsevišķus dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu krājumus, kuru apjoms pārsniedz 50 tonnas, kā arī dzīvsudraba avotus, no kuriem veidojas krājumi, kas pārsniedz 10 tonnas gadā, un kuri atrodas tās teritorijā;

veic pasākumus, kas nodrošina, ka gadījumos, kad Puse konstatējusi, ka pēc hlora–sārmu ražotņu ekspluatācijas izbeigšanas pastāv dzīvsudraba pārpalikums, šāds dzīvsudrabs tiek apglabāts saskaņā ar vidi saudzējošas apsaimniekošanas vadlīnijām, kas minētas 11. panta 3. punkta a) apakšpunktā, veicot darbības, kas nenoved pie reģenerācijas, pārstrādes, rekuperācijas, tiešas atkārtotās izmantošanas un citiem izmantojumiem.

6. Neviena Puse neatļauj dzīvsudraba eksportu, izņemot šādus gadījumus:

dzīvsudrabs tiek eksportēts Pusei, kura ir sniegusi eksportētājai Pusei rakstisku piekrišanu, un vienīgi šādos nolūkos:

i)	izmantojumam, kas importētājai Pusei ir atļauts izmantojums saskaņā ar šo konvenciju; vai

ii)	vidi saudzējošai pagaidu glabāšanai, kā noteikts 10. pantā; vai

dzīvsudrabs tiek eksportēts valstij, kas nav konvencijas Puse un kas ir sniegusi eksportētājai Pusei rakstisku piekrišanu, kura ietver arī apliecinājumu, ka:

i)	valstī, kas nav konvencijas Puse, ir īstenoti pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka tiek aizsargāta cilvēka veselība un vide un ka šī valsts ievēro 10. un 11. panta noteikumus; un

ii)	šāds dzīvsudrabs tiks izmantots izmantojumiem, kas saskaņā ar konvenciju Pusei ir atļauti izmantojumi, vai vidi saudzējošai pagaidu glabāšanai, kā noteikts 10. pantā.

7. Eksportētāja Puse par 6. punktā prasīto rakstisko piekrišanu var uzskatīt vispārēju paziņojumu, ko importētāja Puse vai valsts, kas nav konvencijas Puse, ir iesniegusi sekretariātam. Šādā vispārējā paziņojumā norāda noteikumus, ar kādiem importētāja Puse vai valsts, kas nav konvencijas Puse, sniegusi savu piekrišanu. Attiecīgā Puse vai valsts, kas nav konvencijas Puse, šo paziņojumu var jebkurā laikā atsaukt. Sekretariāts uztur publisku reģistru, kurā tiek glabāti visi šādi paziņojumi.

8. Neviena Puse neatļauj dzīvsudraba importu no valsts, kura nav konvencijas Puse un kurai tā sniedz rakstisku piekrišanu, ja vien attiecīgā valsts, kas nav konvencijas Puse, nav iesniegusi apliecinājumu, ka dzīvsudrabs nav iegūts no neatļautiem avotiem, kas norādīti 3. punktā vai 5. punkta b) apakšpunktā.

9. Puse, kas iesniedz vispārēju paziņojumu par piekrišanu saskaņā ar 7. punktu, var nolemt nepiemērot 8. punktu, ja tā saglabā plašus ierobežojumus attiecībā uz dzīvsudraba eksportu un ja tā ar iekšējiem pasākumiem nodrošina, ka importētais dzīvsudrabs tiek apsaimniekots vidi saudzējošā veidā. Attiecīgā Puse sekretariātam iesniedz paziņojumu par šādu lēmumu, tostarp informāciju par eksporta ierobežojumiem un iekšējiem reglamentējošajiem pasākumiem, kā arī informāciju par tāda dzīvsudraba daudzumu un izcelsmes valsti, kas ievests no valstīm, kuras nav konvencijas Puses. Sekretariāts uztur publisku reģistru, kurā tiek glabāti visi šādi paziņojumi. Īstenošanas un atbilstības jautājumu komiteja pārskata un izvērtē ikvienu šādu paziņojumu un papildu informāciju saskaņā ar 15. pantu, un vajadzības gadījumā tā var sniegt ieteikumus Pušu konferencei.

10. Šā panta 9. punktā noteiktā procedūra ir pieejama līdz Pušu konferences otrās sanāksmes noslēgumam. Pēc tam tā vairs nav pieejama, ja vien Pušu konference ar vienkāršu klātesošo un balsojošo Pušu balsu vairākumu nenolemj citādi, izņemot attiecībā uz Pusi, kas iesniegusi paziņojumu saskaņā ar 9. punktu līdz Pušu konferences otrās sanāksmes beigām.

11. Ikviena Puse savos ziņojumos, kuri tiek iesniegti saskaņā ar 21. pantu, iekļauj informāciju, kas apliecina, ka šā panta prasības ir izpildītas.

12. Pušu konference savā pirmajā sanāksmē sniedz papildu norādījumus par šo pantu, it īpaši par 5. punkta a) apakšpunktu un 6. un 8. punktu, un izstrādā un pieņem 6. punkta b) apakšpunktā un 8. punktā minētā apliecinājuma obligāto saturu.

13. Pušu konference izvērtē, vai konkrētu dzīvsudraba savienojumu tirdzniecība nav pretrunā šīs konvencijas mērķim, un apsver, vai konkrētiem dzīvsudraba savienojumiem būtu jāpiemēro 6. un 8. punkts, norādot tos papildpielikumā, kas pieņemts saskaņā ar 27. pantu.

4. pants

Dzīvsudrabu saturoši produkti

1. Ar attiecīgiem pasākumiem neviena Puse neatļauj A pielikuma I daļā minētos dzīvsudrabu saturošos produktus ražot, importēt vai eksportēt pēc norādītā šo produktu izmantošanas beigu termiņa, izņemot gadījumus, kad A pielikumā ir paredzēts izņēmums vai Puse ir reģistrējusi atbrīvojumu saskaņā ar 6. pantu.

2. Var izmantot šādu alternatīvu 1. punktam: Puse ratifikācijas laikā vai laikā, kad attiecībā uz to stājas spēkā A pielikuma grozījumi, var norādīt, ka attiecībā uz A pielikuma I daļā minētajiem produktiem īstenos citus pasākumus vai stratēģijas. Puse var izvēlēties šo alternatīvu tikai tad, ja brīdī, kad tā sekretariātam paziņo par lēmumu izmantot šo alternatīvu, tā var pierādīt, ka jau ir samazinājusi ražošanu, importu un eksportu līdz de minimis līmenim attiecībā uz lielāko daļu to produktu, kuri minēti A pielikuma I daļā, un ka tā ir īstenojusi pasākumus vai stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt dzīvsudraba izmantojumu arī citos produktos, kas nav minēti A pielikuma I daļā. Turklāt Puse, kura izvēlas šo alternatīvu:

a)	tiklīdz tas ir iespējams, ziņo Pušu konferencei par īstenotajiem pasākumiem vai stratēģijām, tostarp par panākto samazinājumu kvantitatīvajiem rādītājiem;

b)	īsteno pasākumus vai stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt dzīvsudraba izmantošanu visos A pielikuma I daļā minētajos produktos, kuru gadījumā de minimis līmenis vēl nav sasniegts;

c)	apsver papildu pasākumus, lai panāktu vēl lielāku samazinājumu; un

d)	nevar pieprasīt 6. pantā paredzētos atbrīvojumus nevienai produktu kategorijai, kurai tiek izraudzīta šī alternatīva.

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kurā stājusies spēkā šī konvencija, Pušu konference 8. punktā noteiktā izvērtēšanas procesa ietvaros izvērtē saskaņā ar šo punktu veikto pasākumu progresu un iedarbīgumu.

3. Ikviena Puse veic pasākumus attiecībā uz dzīvsudrabu saturošajiem produktiem, kas minēti A pielikuma II daļā, saskaņā ar A pielikuma II daļas noteikumiem.

4. Sekretariāts, pamatojoties uz Pušu sniegto informāciju, savāc un glabā informāciju par dzīvsudrabu saturošajiem produktiem un alternatīvajiem produktiem un minēto informāciju publisko. Sekretariāts publisko arī visu citu svarīgo informāciju, ko iesniegušas Puses.

5. Ikviena Puse veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka dzīvsudrabu saturoši produkti, kuru ražošana, importēšana un eksportēšana nav atļauta saskaņā ar šo pantu, tiek iestrādāti saliktos produktos.

6. Ikviena Puse cenšas novērst tādu dzīvsudrabu saturošu produktu ražošanu un tirdzniecisku izplatīšanu, kurus pirms dienas, kurā šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, neaptvēra neviens zināms dzīvsudrabu saturošo produktu izmantojums, ja vien riska faktoru un ieguvumu novērtējumā nav pierādīts, ka tie sniedz ieguvumus videi vai cilvēka veselībai. Puse sniedz sekretariātam nepieciešamo informāciju par jebkuriem šādiem produktiem, tostarp informāciju par vides un cilvēka veselības riska faktoriem un ieguvumiem. Sekretariāts šo informāciju publisko.

7. Ikviena Puse var iesniegt sekretariātam priekšlikumu par dzīvsudrabu saturoša produkta ietveršanu A pielikuma sarakstā, iekļaujot informāciju par alternatīvu bezdzīvsudraba produktu pieejamību, tehnisko un ekonomisko pamatotību un riska faktoriem un ieguvumiem videi un veselībai, ņemot vērā informāciju, kas minēta 4. punktā.

8. Ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kurā stājusies spēkā šī konvencija, Pušu konference pārskata A pielikumu un var apsvērt iespēju pieņemt minētā pielikuma grozījumus saskaņā ar 27. pantu.

9. Pārskatot A pielikumu saskaņā ar 8. punktu, Pušu konference ņem vērā vismaz šo informāciju:

a)	ikvienu priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar 7. punktu;

b)	informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar 4. punktu; un

c)	informāciju par tādu alternatīvu bezdzīvsudraba produktu pieejamību, kuri ir tehniski un ekonomiski pamatoti, ņemot vērā riska faktorus un ieguvumus videi un cilvēka veselībai.

5. pants

Ražošanas procesi, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus

1. Šajā pantā un B pielikumā ražošanas procesi, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus, neietver procesus, kuros izmanto dzīvsudrabu saturošus produktus, dzīvsudrabu saturošu produktu ražošanas procesus vai procesus, kuros tiek pārstrādāti dzīvsudrabu saturoši atkritumi.

2. Ar attiecīgiem pasākumiem neviena Puse neatļauj dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantošanu B pielikuma I daļā minētajos ražošanas procesos pēc šādas izmantošanas beigu termiņa, kas katram procesam norādīts minētajā pielikumā, izņemot gadījumus, kad Puse ir reģistrējusi atbrīvojumu saskaņā ar 6. pantu.

3. Ikviena Puse, veicot atbilstošus pasākumus, ierobežo dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantošanu procesos, kuri norādīti B pielikuma II daļā, saskaņā ar tur izklāstītajiem noteikumiem.

4. Sekretariāts, pamatojoties uz Pušu sniegto informāciju, savāc un saglabā informāciju par procesiem, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus, un šādu procesu alternatīvām un minēto informāciju publisko. Puses var iesniegt arī citu attiecīgu informāciju, un sekretariāts to publisko.

5. Ikviena Puse, kuras vienā vai vairākās ražotnēs dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus izmanto ražošanas procesos, kuri uzskaitīti B pielikumā:

a)	veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdes no šīm ražotnēm;

b)	savos ziņojumos, kuri tiek iesniegti saskaņā ar 21. pantu, iekļauj informāciju par saskaņā ar šo punktu veiktajiem pasākumiem; un

cenšas noskaidrot, kurās tās teritorijā esošajās ražotnēs dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus izmanto B pielikumā uzskaitītajos procesos, un ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kurā konvencija stājusies spēkā attiecībā uz minēto Pusi, iesniedz sekretariātam informāciju par šādu ražotņu skaitu un veidu un aplēses par to, cik daudz dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu šajās ražotnēs izmanto gadā. Sekretariāts šo informāciju publisko.

6. Neviena Puse neatļauj dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus izmantot ražotnē, kura nav pastāvējusi pirms dienas, kad konvencija stājās spēkā attiecībā uz minēto Pusi, un kurā norit B pielikumā norādītie ražošanas procesi. Attiecībā uz šādām ražotnēm nepiemēro nekādus atbrīvojumus.

7. Ikviena Puse cenšas novērst tādu ražotņu izveidi, kurās tiek izmantots kāds cits ražošanas process, kur ar nolūku tiek izmantots dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojumi, un kuras nav pastāvējušas pirms konvencijas spēkā stāšanās dienas, izņemot gadījumus, kad Puse var Pušu konferencei pārliecinoši pierādīt, ka šis ražošanas process sniedz būtiskus ieguvumus videi un veselībai un ka nav pieejamas tehniski un ekonomiski pamatotas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas sniegtu tādus ieguvumus.

8. Puses tiek aicinātas apmainīties ar informāciju par svarīgiem tehnoloģiskiem jaunievedumiem, ekonomiski un tehniski pamatotām bezdzīvsudraba alternatīvām un iespējamajiem pasākumiem un tehniskajiem paņēmieniem, kā samazināt un, ja iespējams, izbeigt dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdes, kas rodas B pielikumā norādīto ražošanas procesu dēļ.

9. Ikviena Puse drīkst iesniegt B pielikuma grozījumu priekšlikumu, lai iekļautu sarakstā ražošanas procesu, kurā tiek izmantots dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojumi. Tajā ietver informāciju par minētajam procesam alternatīvu bezdzīvsudraba procesu pieejamību, tehnisko un ekonomisko pamatotību un to riska faktoriem un ieguvumiem vides un veselības aspektā.

10. Ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kurā stājusies spēkā šī konvencija, Pušu konference pārskata B pielikumu un var apsvērt iespēju pieņemt minētā pielikuma grozījumus saskaņā ar 27. pantu.

11. Pārskatot B pielikumu saskaņā ar 10. punktu, Pušu konference ņem vērā vismaz:

a)	ikvienu priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar 9. punktu;

b)	informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar 4. punktu; un

c)	to, vai Pusēm ir pieejamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kuras ir tehniski un ekonomiski pamatotas, ņemot vērā riska faktorus un ieguvumus videi un veselībai.

6. pants

Pusei pēc pieprasījuma pieejamie atbrīvojumi

1. Ikviena valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var reģistrēties vienam vai vairākiem atbrīvojumiem (turpmāk “atbrīvojumi”) no A un B pielikumā norādīto izmantošanas beigu termiņu piemērošanas, par to rakstiski paziņojot sekretariātam:

a)	dienā, kurā tā kļūst par konvencijas Pusi; vai

b)	ja attiecīgais dzīvsudrabu saturošais produkts A pielikumā iekļauts ar grozījumu vai attiecīgais ražošanas process, kurā izmanto dzīvsudrabu, B pielikumā iekļauts ar grozījumu, tad ne vēlāk kā dienā, kurā attiecīgais grozījums stājas spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi.

Šādai reģistrācijai pievieno deklarāciju, kurā izskaidro, kāpēc Pusei atbrīvojums vajadzīgs.

2. Atbrīvojumu var reģistrēt vai nu attiecībā uz kategoriju, kas norādīta A vai B pielikumā, vai apakškategoriju, kuru norādījusi jebkura valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija.

3. Ikvienu Pusi, kurai piemēro vienu vai vairākus atbrīvojumus, norāda reģistrā. Sekretariāts izveido un uztur reģistru un to publisko.

4. Reģistrā iekļauj:

a)	to Pušu sarakstu, kurām piemēro vienu vai vairākus atbrīvojumus;

b)	katrai Pusei reģistrēto atbrīvojumu vai atbrīvojumus; un

c)	katra atbrīvojuma beigu termiņu.

5. Ja vien Puse reģistrā nav norādījusi īsāku laikposmu, visi saskaņā ar 1. punktu piešķirtie atbrīvojumi zaudē spēku piecus gadus pēc attiecīgā izmantošanas beigu termiņa, kas norādīts A vai B pielikumā.

6. Pušu konference pēc Puses pieprasījuma var nolemt pagarināt atbrīvojumu par pieciem gadiem, ja vien Puse nepieprasa īsāku pagarinājumu. Pieņemot lēmumu, Pušu konference pienācīgi ņem vērā:

a)	Puses iesniegto ziņojumu, kurā ir pamatota nepieciešamība pagarināt atbrīvojumu un aprakstītas darbības, kas veiktas un plānotas, lai pēc iespējas drīz novērstu nepieciešamību pēc atbrīvojuma;

b)	pieejamo informāciju, tostarp informāciju par tādu alternatīvu produktu un procesu pieejamību, kuros neizmanto dzīvsudrabu vai kuros dzīvsudraba patēriņš ir mazāks nekā izmantojumā, kam piešķirts atbrīvojums; un

c)	darbības, kas ir plānotas vai tiek veiktas, lai nodrošinātu vidi saudzējošu dzīvsudraba glabāšanu un dzīvsudraba atkritumu apglabāšanu.

Katram produktam un katram izmantošanas beigu termiņam piemēroto atbrīvojumu var pagarināt tikai vienu reizi.

7. Puse var jebkurā laikā atbrīvojumu atsaukt, par to rakstiski paziņojot sekretariātam. Atbrīvojuma atsaukums stājas spēkā dienā, kas norādīta minētajā paziņojumā.

8. Neatkarīgi no 1. punktā noteiktā neviena valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija nevar reģistrēties atbrīvojumam, kad ir apritējuši pieci gadi kopš attiecīgā A vai B pielikumā minētā produkta vai procesa izmantošanas beigu termiņa, izņemot gadījumus, kad viena vai vairākas Puses joprojām ir reģistrētas atbrīvojumam, kas attiecas uz konkrēto produktu vai procesu, jo tās saņēmušas pagarinājumu saskaņā ar 6. punktu. Šādā gadījumā valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var 1. punkta a) un b) apakšpunktā norādītajos termiņos reģistrēties atbrīvojumam, kas attiecas uz šo produktu vai procesu, un šis atbrīvojums beidzas, kad apritējuši desmit gadi kopš attiecīgā izmantošanas beigu termiņa.

9. Nevienai Pusei nedrīkst būt spēkā esošs atbrīvojums pēc tam, kad apritējuši desmit gadi kopš A vai B pielikumā minēta produkta vai procesa izmantošanas beigu termiņa.

7. pants

Nerūpnieciska un mazapjoma zelta ieguve

1. Šajā pantā un C pielikumā minētos pasākumus piemēro nerūpnieciskai un mazapjoma zelta ieguvei un apstrādei, kurā zeltu no rūdas atdala, izmantojot amalgamēšanu ar dzīvsudrabu.

2. Ikviena Puse, kuras teritorijā notiek nerūpnieciska un mazapjoma zelta ieguve un apstrāde, uz ko attiecas šā panta noteikumi, veic pasākumus, ar kuriem samazina un, ja iespējams, izbeidz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdes šādas ieguves un apstrādes dēļ.

3. Ikreiz, kad Puse konstatē, ka tās teritorijā notiekošā nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguve nav uzskatāma par nebūtisku, tā par to paziņo sekretariātam. Šādā gadījumā attiecīgā Puse:

a)	izstrādā un īsteno nacionālo rīcības plānu saskaņā ar C pielikumu;

b)	iesniedz nacionālo rīcības plānu sekretariātam ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kurā šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, vai trīs gadus pēc paziņošanas sekretariātam, atkarībā no tā, kas ir vēlāk; un

c)	pēc tam ik pēc trim gadiem sniedz pārskatu par šajā pantā noteikto pienākumu izpildes progresu un šos pārskatus iekļauj ziņojumos, kuri tiek iesniegti saskaņā ar 21. pantu.

4. Lai sasniegtu šā panta mērķus, Puses, ja nepieciešams, var sadarboties cita ar citu un ar attiecīgām starpvaldību organizācijām un citām struktūrvienībām. Šādas sadarbības ietvaros var:

a)	izstrādāt stratēģijas, kā novērst dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu novirzīšanu izmantošanai nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē un apstrādē;

b)	īstenot izglītošanas, informēšanas un spēju veidošanas iniciatīvas;

c)	veicināt tādu pētniecību, kas vērsta uz ilgtspējīgu alternatīvu bezdzīvsudraba paņēmienu izstrādi;

d)	sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību;

e)	izveidot partnerības, kas Pusēm palīdz īstenot šajā pantā paredzētās saistības; un

f)	izmantot esošos informācijas apmaiņas mehānismus, lai veicinātu informētību, vidisko paraugpraksi un vidiski, tehniski, sociāli un ekonomiski dzīvotspējīgas alternatīvas tehnoloģijas.

8. pants

Emisijas

1. Šis pants attiecas uz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu – ko bieži izsaka kā “kopējo dzīvsudrabu” – atmosfērisko emisiju kontroli un, ja iespējams, to mazināšanu ar pasākumiem, kuru mērķis ir kontrolēt emisijas no D pielikumā uzskaitīto kategoriju punktveida avotiem.

2. Šajā pantā:

a)	“emisijas” ir dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisijas atmosfērā;

“attiecīgs avots” ir avots, kas atbilst kādai no D pielikumā norādītajām avotu kategorijām. Puse, ja vēlas, var noteikt kritērijus, kā identificēt avotus, kas ietverti konkrētā D pielikuma avotu kategorijā, taču šiem kritērijiem jebkurā kategorijā jāietver vismaz 75 procenti no attiecīgās kategorijas emisiju apjoma;

“jauns avots” ir jebkurš attiecīgs avots, kurš atbilst kādai no D pielikumā minētajām kategorijām un kura būve vai būtiska pārveide ir sākta vismaz vienu gadu pēc dienas, kurā:

i)	attiecībā uz konkrēto Pusi stājusies spēkā šī konvencija; vai

ii)	attiecībā uz konkrēto Pusi stājušies spēkā D pielikuma grozījumi, kas paredz šim avotam piemērot šīs konvencijas noteikumus, pamatojoties tikai uz šiem grozījumiem;

d)	“būtiska pārveide” ir attiecīga avota pārveide, kuras dēļ būtiski palielinās emisijas, izņemot jebkādas blakusproduktu reģenerācijas radītas izmaiņas emisiju apjomā. Puses ziņā ir nolemt, vai konkrēta pārveide ir vai nav būtiska;

e)	“esošs avots” ir jebkurš attiecīgs avots, kas nav jauns avots;

f)	“emisiju robežvērtība” ir emisiju koncentrācijas, masas vai intensitātes ierobežojums, kas attiecas uz dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu – ko bieži izsaka kā “kopējo dzīvsudrabu” – emisiju no punktveida avota.

3. Puse, kurai ir attiecīgi avoti, veic emisiju kontroles pasākumus un var sagatavot nacionālo plānu, kurā norāda veicamos emisijas kontroles pasākumus un to paredzamos mērķrādītājus, mērķus un rezultātus. Šādu plānu Pušu konferencei iesniedz četru gadu laikā pēc dienas, kurā konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Ja Puse izstrādā īstenošanas plānu saskaņā ar 20. pantu, tad attiecīgā Puse var minētajā plānā ietvert saskaņā ar šo punktu sagatavoto plānu.

4. Attiecībā uz jaunajiem avotiem ikviena Puse nosaka, ka pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un vidiskā paraugprakse emisiju kontrolei un, ja iespējams, mazināšanai. Puse var izmantot emisiju robežvērtības, kuras atbilst labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanai.

5. Attiecībā uz esošajiem avotiem ikviena Puse, ņemot vērā valsts apstākļus un attiecīgo pasākumu ekonomisko un tehnisko pamatotību un finansiālo pieejamību, pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā desmit gadus pēc dienas, kurā attiecībā uz konkrēto Pusi stājusies spēkā šī konvencija, savā nacionālajā plānā iekļauj un īsteno vienu vai vairākus turpmāk minētos pasākumus:

a)	kvantificēts mērķis attiecīgu avotu emisiju kontrolei un, ja iespējams, mazināšanai;

b)	emisiju robežvērtības attiecīgu avotu emisiju kontrolei un, ja iespējams, mazināšanai;

c)	labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un vidiskās paraugprakses izmantošana, lai kontrolētu emisijas no attiecīgiem avotiem;

d)	vairāku piesārņojošo vielu kontroles stratēģija, kas sniegtu papildu ieguvumus dzīvsudraba emisiju kontroles ziņā;

e)	alternatīvi pasākumi, ar kuriem samazināt emisijas no attiecīgiem avotiem.

6. Puses var visiem attiecīgajiem esošajiem avotiem piemērot vienus un tos pašus pasākumus vai dažādām avotu kategorijām pieņemt atšķirīgus pasākumus. Mērķis ir panākt, lai Puses piemērotie pasākumi ļautu laika gaitā ievērojami samazināt emisijas.

7. Ikviena Puse pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kurā attiecībā uz konkrēto Pusi stājās spēkā šī konvencija, izveido attiecīgo avotu emisiju pārskatu un pēc tam to uztur.

8. Pušu konference savā pirmajā sanāksmē pieņem norādījumus par:

a)	labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un vidisko paraugpraksi, ņemot vērā jebkuras atšķirības starp jauniem un esošiem avotiem un nepieciešamību līdz minimumam samazināt šķērsvidisko ietekmi; un

b)	Pusēm sniedzamo atbalstu 5. punktā minēto pasākumu īstenošanā, it īpaši mērķu nospraušanā un emisiju robežvērtību noteikšanā.

9. Pušu konference pēc iespējas drīz pieņem norādījumus par:

a)	kritērijiem, kurus Puses var izstrādāt saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu;

b)	emisiju pārskatu sagatavošanas metodiku.

10. Pušu konference pārskata un, ja nepieciešams, atjaunina norādījumus, kuri izstrādāti saskaņā ar 8. un 9. punktu. Īstenojot atbilstošos šā panta noteikumus, Puses ņem vērā minētos norādījumus.

11. Ikviena Puse informāciju par šā panta īstenošanu iekļauj ziņojumos, ko tā iesniedz saskaņā ar 21. pantu, it īpaši informāciju par pasākumiem, kurus tā ir veikusi saskaņā ar 4.–7. punktu, un šo pasākumu efektivitāti.

9. pants

Noplūdes

1. Šis pants attiecas uz to, kā kontrolēt un, ja iespējams, mazināt dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu – ko bieži izsaka kā “kopējo dzīvsudrabu” – noplūdes zemē un ūdenī no attiecīgiem punktveida avotiem, kuri nav minēti citos šīs konvencijas noteikumos.

2. Šajā pantā:

a)	“noplūdes” ir dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu noplūdes zemē vai ūdenī;

b)	“attiecīgs avots” ir jebkurš nozīmīgs antropogēns noplūdes punktveida avots, kuru kā tādu identificējusi Puse un kurš nav minēts citos šīs konvencijas noteikumos;

c)	“jauns avots” ir jebkurš attiecīgs avots, kura būve vai būtiska pārveide ir sākta vismaz vienu gadu pēc dienas, kurā attiecībā uz konkrēto Pusi stājās spēkā šī konvencija;

d)	“būtiska pārveide” ir attiecīga avota pārveide, kuras dēļ būtiski palielinās noplūdes, izņemot jebkādas blakusproduktu reģenerācijas radītas izmaiņas noplūžu apjomā. Puses ziņā ir nolemt, vai konkrēta pārveide ir vai nav būtiska;

e)	“esošs avots” ir jebkurš attiecīgs avots, kas nav jauns avots;

f)	“noplūdes robežvērtība” ir noplūdes koncentrācijas vai masas ierobežojums, kas attiecas uz dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu – ko bieži izsaka kā “kopējo dzīvsudrabu” – noplūdi no punktveida avota.

3. Ikviena Puse ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kurā šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, un pēc tam regulāri norāda attiecīgo punktveida avotu kategorijas.

4. Puse, kurai ir attiecīgi avoti, veic noplūdes kontroles pasākumus un var sagatavot nacionālo plānu, kurā norāda veicamos noplūdes kontroles pasākumus un tā paredzamos mērķrādītājus, mērķus un rezultātus. Šādu plānu Pušu konferencei iesniedz četru gadu laikā pēc dienas, kurā konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Ja Puse izstrādā īstenošanas plānu saskaņā ar 20. pantu, tad attiecīgā Puse var minētajā plānā ietvert saskaņā ar šo punktu sagatavoto plānu.

5. Pasākumi var ietvert vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem:

a)	noplūžu robežvērtības attiecīgu avotu noplūžu kontrolei un, ja iespējams, mazināšanai;

b)	labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un vidiskās paraugprakses izmantošana, lai kontrolētu noplūdes no attiecīgiem avotiem;

c)	vairāku piesārņojošo vielu kontroles stratēģija, kas sniegtu papildu ieguvumus dzīvsudraba noplūžu kontroles ziņā;

d)	alternatīvi pasākumi, ar kuriem samazina noplūdes no attiecīgajiem avotiem.

6. Ikviena Puse pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kurā attiecībā uz konkrēto Pusi stājās spēkā šī konvencija, izveido attiecīgo avotu noplūžu pārskatu un pēc tam to uztur.

7. Pušu konference pēc iespējas drīz pieņem norādījumus par:

a)	labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un vidisko paraugpraksi, ņemot vērā jebkuras atšķirības starp jauniem un esošiem avotiem un nepieciešamību līdz minimumam samazināt šķērsvidisko ietekmi;

b)	noplūžu pārskatu sagatavošanas metodiku.

8. Ikviena Puse informāciju par šā panta īstenošanu iekļauj ziņojumos, ko tā iesniedz saskaņā ar 21. pantu, it īpaši informāciju par pasākumiem, kurus tā ir veikusi saskaņā ar 3.–6. punktu, un šo pasākumu efektivitāti.

10. pants

Dzīvsudraba – izņemot dzīvsudraba atkritumus – pagaidu glabāšana vidi saudzējošā veidā

1. Šis pants attiecas uz tāda 3. pantā definēta dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu pagaidu glabāšanu, kas neietver dzīvsudraba atkritumus 11. pantā sniegtās definīcijas nozīmē.

2. Ikviena Puse veic pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka tāda dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu pagaidu glabāšana, kuri paredzēti Pusei atļautam izmantojumam saskaņā ar šo konvenciju, norit vidi saudzējošā veidā, ņemot vērā visas vadlīnijas un saskaņā ar visām prasībām, kas pieņemtas atbilstoši 3. punktam.

3. Pušu konference pieņem vadlīnijas par šāda dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu vidi saudzējošu pagaidu glabāšanu, ņemot vērā visas attiecīgās vadlīnijas, kas izstrādātas saskaņā ar Bāzeles konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, un citus attiecīgos norādījumus. Pušu konference var pieņemt pagaidu glabāšanai piemērojamas prasības, iekļaujot tās konvencijas papildpielikumā saskaņā ar 27. pantu.

4. Puses, ja nepieciešams, sadarbojas cita ar citu un ar attiecīgām starpvaldību organizācijām un citām struktūrām, lai sekmētu spēju veidošanu attiecībā uz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu vidi saudzējošu pagaidu glabāšanu.

11. pants

Dzīvsudraba atkritumi

1. Ja Puse ir Bāzeles konvencijas puse, šīs konvencijas aptvertajiem atkritumiem piemēro definīcijas, kas sniegtas Bāzeles konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu. Šīs konvencijas Puses, kas nav Bāzeles konvencijas puses, šīs definīcijas izmanto par orientieri attiecībā uz šajā konvencijā ietvertajiem atkritumiem.

2. Šajā konvencijā dzīvsudraba atkritumi ir vielas vai priekšmeti, kuri:

a)	sastāv no dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumiem;

b)	satur dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus; vai

c)	ir kontaminēti ar dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumiem tādā daudzumā,

kas pārsniedz atbilstošās sliekšņa vērtības, kuras saskaņoti noteikusi Pušu konference sadarbībā ar attiecīgajām Bāzeles konvencijas struktūrām, un kuri tiek apglabāti vai kurus plānots apglabāt, vai kuri ir jāapglabā saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai šo konvenciju. Šī definīcija neattiecas uz segkārtu, tukšajiem iežiem un atmešiem, kas radušies ieguvē, izņemot primāro dzīvsudraba ieguvi, ja vien tie nesatur dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus apmērā, kas pārsniedz Pušu konferences noteiktās sliekšņa vērtības.

3. Ikviena puse veic atbilstošus pasākumus, kas nodrošina, ka:

dzīvsudraba atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, ņemot vērā vadlīnijas, kuras izstrādātas saskaņā ar Bāzeles konvenciju, un atbilstoši prasībām, ko Pušu konference pieņem papildpielikumā saskaņā ar 27. pantu. Sagatavojot prasības, Pušu konference ņem vērā Pušu atkritumu apsaimniekošanas noteikumus un programmas;

b)	dzīvsudraba atkritumi tiek reģenerēti, pārstrādāti, rekuperēti, tieši atkārtoti izmantoti vienīgi attiecīgajai Pusei atļautam izmantojumam saskaņā ar konvenciju vai apglabāšanai vidi saudzējošā veidā, ievērojot 3. punkta a) apakšpunktu;

Bāzeles konvencijas puses netransportē dzīvsudraba atkritumus pāri starptautiskajām robežām, izņemot gadījumus, kad tie tiek transportēti apglabāšanai vidi saudzējošā veidā saskaņā ar šo pantu un minēto konvenciju. Ja Bāzeles konvencija uz transportēšanu pāri starptautiskajām robežām neattiecas, Puse atļauj šādu transportēšanu tikai pēc tam, kad ir ņēmusi vērā atbilstošos starptautiskos noteikumus, standartus un vadlīnijas.

4. Pārskatot un attiecīgā gadījumā atjauninot 3. punkta a) apakšpunktā minētās vadlīnijas, Pušu konference cenšas cieši sadarboties ar atbilstošajām Bāzeles konvencijas struktūrām.

5. Puses tiek aicinātas attiecīgos gadījumos sadarboties cita ar citu un ar atbilstošām starpvaldību organizācijām un citām struktūrām, lai veidotu un uzturētu spēju pasaules, reģionu un valsts mērogā apsaimniekot dzīvsudraba atkritumus vidi saudzējošā veidā.

12. pants

Kontaminētās vietas

1. Ikviena puse cenšas izstrādāt stratēģijas, kas nepieciešamas, lai identificētu un novērtētu vietas, kuras kontaminētas ar dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem.

2. Visus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt šādu vietu radīto risku, veic vidi saudzējošā veidā, un vajadzības gadījumā novērtē risku, ko šajās vietās esošais dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojumi rada cilvēka veselībai un videi.

3. Pušu konference pieņem kontaminēto vietu apsaimniekošanas norādījumus, kas var ietvert metodes un pieejas, ar kurām:

a)	identificē un raksturo vietas;

b)	iesaista sabiedrību;

c)	novērtē cilvēka veselībai un videi radīto risku;

d)	apzina kontaminēto vietu radītā riska pārvaldības iespējas;

e)	izvērtē ieguvumus un izmaksas; un

f)	validē rezultātus.

4. Puses tiek aicinātas sadarboties tādu stratēģiju izstrādē un darbību īstenošanā, kas veltītas kontaminēto vietu identificēšanai, novērtēšanai, sakārtošanai pēc prioritātes, pārvaldībai un vajadzības gadījumā sanācijai.

13. pants

Finanšu resursi un mehānismi

1. Ikviena puse apņemas atbilstoši iespējām nodrošināt resursus tām valsts darbībām, ar kurām paredzēts īstenot šo konvenciju, ņemot vērā attiecīgās valsts politiku, prioritātes, plānus un programmas. Šādi resursi var ietvert iekšējo finansējumu atbilstošas politikas, attīstības stratēģiju un valsts budžeta ietvaros un divpusēju un daudzpusēju finansējumu, kā arī privātā sektora iesaistīšanos.

2. Tas, cik efektīvi kopumā šo konvenciju īstenos jaunattīstības valstis, būs saistīts to, cik efektīvi tiks īstenots šis pants.

3. Daudzpusēji, reģionāli un divpusēji finansiālās un tehniskās palīdzības, kā arī spēju veidošanas un tehnoloģiju pārneses nodrošinātāji tiek aicināti steidzami izvērst un paplašināt savu darbību dzīvsudraba jomā, palīdzot jaunattīstības valstu pusēm īstenot šo konvenciju finanšu resursu, tehniskās palīdzības un tehnoloģiju pārneses aspektā.

4. Puses, veicot ar finansējumu saistītus pasākumus, pilnībā ņem vērā to Pušu individuālās vajadzības un īpašos apstākļus, kuras ir mazas salu jaunattīstības valstis vai vismazāk attīstītās valstis.

5. Ar šo tiek noteikts pietiekamu, prognozējamu un laikus sniegtu finanšu resursu nodrošināšanas mehānisms. Šis mehānisms paredzēts tam, lai palīdzētu Pusēm, kuras ir jaunattīstības valstis un pārejas ekonomikas valstis, īstenot tām konvencijā noteiktās saistības.

6. Šajā mehānismā ietilpst:

a)	Pasaules Vides fonda Trasta fonds; un

b)	īpaša starptautiska programma spēju veidošanas un tehniskās palīdzības atbalstam.

7. Pasaules Vides fonda Trasta fonds nodrošina jaunus, prognozējamus, pietiekamus un laikus sniegtus finanšu resursus, lai palīdzētu segt šīs konvencijas īstenošanas izmaksas, kā vienojusies Pušu konference. Šīs konvencijas vajadzībām Pasaules Vides fonda Trasta fonds darbojas Pušu konferences vadībā un tai atskaitās. Pušu konference sniedz norādījumus par vispārējām stratēģijām, politiku, programmu prioritātēm un kritērijiem, kas jāizpilda, lai piekļūtu finanšu resursiem un tos izmantotu. Turklāt Pušu konference sniedz norādījumus par tādu darbību kategoriju provizorisku sarakstu, kuras Pasaules Vides fonda Trasta fonds varētu atbalstīt. Pasaules Vides fonda Trasta fonds nodrošina resursus, ar kuriem sedz saskaņotās papildu izmaksas, kas saistītas ar pasaules mēroga vidiskajiem ieguvumiem, un dažu veicinošo darbību saskaņotās pilnās izmaksas.

8. Nodrošinot darbībai vajadzīgos resursus, Pasaules Vides fonda Trasta fondam jāņem vērā ierosinātas darbības potenciāli radītais dzīvsudraba samazinājums attiecībā pret tās izmaksām.

9. Šīs konvencijas vajadzībām 6. punkta b) apakšpunktā minētā programma darbojas Pušu konferences vadībā un tai atskaitās. Savā pirmajā sanāksmē Pušu konference lemj, kura jau esoša struktūra būs institūcija, kas vadīs šo programmu, un sniedz tai norādījumus, tostarp par programmas ilgumu. Visas Puses un citas attiecīgās ieinteresētās personas tiek aicinātas programmai brīvprātīgi nodrošināt finanšu resursus.

10. Pušu konference un mehānismā ietilpstošās struktūras pirmajā Pušu konferences sanāksmē vienojas par pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu iepriekšminētajos punktos noteikto.

11. Pušu konference ne vēlāk kā savā trešajā sanāksmē un pēc tam regulāri izskata finansējuma līmeni, Pušu konferences sniegtos norādījumus tām struktūrām, kurām uzticēts īstenot saskaņā ar šo pantu izveidoto mehānismu, un šo struktūru darbības efektivitāti, kā arī to spēju apmierināt to Pušu mainīgās vajadzības, kuras ir jaunattīstības valstis vai pārejas ekonomikas valstis. Pamatojoties uz šo izskatīšanu, Pušu konference veic tādus pasākumus, lai uzlabotos mehānisma efektivitāte.

12. Visas Puses tiek aicinātas atbilstoši iespējām sekmēt mehānisma darbību. Mehānisms veicina resursu nodrošināšanu no citiem avotiem, tostarp no privātā sektora, un cenšas šādus resursus piesaistīt atbalstītajām darbībām.

14. pants

Spēju veidošana, tehniskā palīdzība un tehnoloģiju pārnese

1. Puses sadarbojas, lai atbilstoši iespējām nodrošinātu laicīgu un pienācīgu spēju veidošanu un tehnisko palīdzību Pusēm, kas ir jaunatīstības valstis, īpaši tām Pusēm, kas ir vismazāk attīstītās valstis vai mazas salu jaunattīstības valstis, un Pusēm, kas ir pārejas ekonomikas valstis, lai palīdzētu šīm Pusēm īstenot to pienākumus saskaņā ar šo konvenciju.

2. Spēju veidošanu un tehnisko palīdzību, kas paredzēta 1. punktā un 13. pantā, var nodrošināt, izmantojot reģionālus, apakšreģionālus un valsts mehānismus – tostarp arī esošos reģionālos un apakšreģionālos centrus –, izmantojot citus daudzpusējus un divpusējus līdzekļus un izmantojot partnerības, tostarp partnerības ar privāto sektoru. Lai uzlabotu tehniskās palīdzības un tās sniegšanas efektivitāti, ir jātiecas uz sadarbību un koordināciju ar citiem daudzpusējiem vides jomas nolīgumiem par ķīmiskām vielām un atkritumiem.

3. Puses, kas ir attīstītas valstis, un citas Puses atbilstoši iespējām, attiecīgos gadījumos saņemot atbalstu no privātā sektora un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, sekmē un veicina modernu, vidi saudzējošu tehnoloģiju izstrādi, pārnesi un izplatīšanu, kā arī to pieejamību Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, it īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazas salu jaunattīstības valstis, un Pusēm, kas ir pārejas ekonomikas valstis, lai stiprinātu to spēju sekmīgi īstenot šo konvenciju.

4. Pušu konference līdz savai otrajai sanāksmei un pēc tam regulāri, ņemot vērā Pušu iesniegumus un ziņojumus, tostarp tos, kas iesniegti saskaņā ar 21. pantu, un citu ieinteresēto personu iesniegto informāciju:

a)	izskata informāciju par esošajām iniciatīvām un alternatīvo tehnoloģiju jomā panākto progresu;

b)	apsver, kādas ir Pušu, it īpaši to Pušu, kas ir jaunattīstības valstis, vajadzības pēc alternatīvām tehnoloģijām; un

c)	identificē tehnoloģiju pārneses problēmas, ar kurām saskaras Puses, it īpaši Puses, kas ir jaunattīstības valstis.

5. Pušu konference iesaka, kā saskaņā ar šo pantu varētu vēl vairāk atbalstīt spēju veidošanu, tehnisko palīdzību un tehnoloģiju pārnesi.

15. pants

Īstenošanas un atbilstības jautājumu komiteja

1. Ar šo tiek izveidots mehānisms, tostarp komiteja kā Pušu konferences palīgstruktūra, lai veicinātu visu šīs konvencijas noteikumu īstenošanu un izvērtētu to ievērošanu. Mehānismam, tostarp komitejai, ir sekmējoša funkcija, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta Pušu valsts līmeņa iespējām un apstākļiem.

2. Komiteja sekmē visu konvencijas noteikumu īstenošanu un novērtē to izpildi. Komiteja izskata gan individuālus, gan sistēmiskus īstenošanas un atbilstības jautājumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus Pušu konferencei.

3. Komitejā ir 15 locekļi, kurus izvirza Puses un ievēl Pušu konference, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu ģeogrāfisko pārstāvību, kuras pamatā ir pieci Apvienoto Nāciju Organizācijas reģioni; pirmos locekļus ievēl Pušu konferences pirmajā sanāksmē un pēc tam saskaņā ar reglamentu, kuru apstiprinājusi Pušu konference saskaņā ar 5. punktu; komitejas locekļiem jābūt kompetentiem kādā ar šo konvenciju saistītā jomā, un šo jomu sadalījumam jābūt līdzsvarotam.

4. Komiteja izskata jautājumus, pamatojoties uz:

a)	rakstiskiem jebkuras Puses iesniegumiem par to, kā šī Puse ievēro konvencijas noteikumus;

b)	valstu ziņojumiem saskaņā ar 21. pantu; un

c)	Pušu konferences pieprasījumiem.

5. Komiteja izstrādā savu reglamentu, kuru apstiprina Pušu konference savā otrajā sanāksmē; Pušu konference var noteikt komitejai vēl citus pienākumus.

6. Komiteja dara visu iespējamo, lai ieteikumi tiktu pieņemti vienprātīgi. Ja visas iespējas ir izsmeltas, bet vienprātība nav panākta, šos ieteikumus galējas nepieciešamības gadījumā pieņem ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu; kvorums ir divas trešdaļas locekļu.

16. pants

Veselības aspekti

1. Puses tiek aicinātas:

sekmēt tādu stratēģiju un programmu izstrādi un īstenošanu, kas paredzētas apdraudēto iedzīvotāju, jo īpaši neaizsargāto iedzīvotāju grupu, identificēšanai un aizsardzībai un kas var ietvert zinātniski pamatotu vadlīniju pieņemšanu veselības jomā attiecībā uz eksponētību dzīvsudrabam un dzīvsudraba savienojumiem, vajadzības gadījumā dzīvsudraba ekspozīcijas samazināšanas mērķrādītāju noteikšanu un sabiedrības izglītošanu, ar sabiedrības veselības un citu iesaistīto nozaru līdzdalību;

b)	veicināt tādu zinātniski pamatotu izglītojošo un profilaktisko programmu izstrādi un īstenošanu, kas vērstas uz arodeksponētību dzīvsudrabam un dzīvsudraba savienojumiem;

c)	veicināt pienācīgu profilakses, ārstēšanas un aprūpes veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, kurus skārusi eksponētība dzīvsudrabam un dzīvsudraba savienojumiem; un

d)	attiecīgi veidot un stiprināt iestāžu un veselības aprūpes speciālistu spējas ar dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ekspozīciju saistītā veselības apdraudējuma profilakses, diagnosticēšanas, ārstēšanas un monitoringa jomā.

2. Pušu konferencei, apsverot ar veselību saistītus jautājumus vai darbības, būtu:

a)	attiecīgā gadījumā jākonsultējas un jāsadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju un citām atbilstošām starpvaldību organizācijām; un

b)	attiecīgā gadījumā jāveicina sadarbība un informācijas apmaiņa ar Pasaules Veselības organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju un citām atbilstošām starpvaldību organizācijām.

17. pants

Informācijas apmaiņa

1. Ikviena Puse sekmē apmaiņu ar šādu informāciju:

a)	zinātniska, tehniska, ekonomiska un juridiska informācija par dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem, tostarp toksikoloģiska, ekotoksikoloģiska un drošības informācija;

b)	informācija par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ražošanas, izmantošanas, tirdzniecības, emisiju un noplūžu samazināšanu vai novēršanu;

informācija par tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgām alternatīvām:

i)	dzīvsudrabu saturošiem produktiem;

ii)	ražošanas procesiem, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus; un

iii)	darbībām un procesiem, kas rada dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisijas vai noplūdes,

tostarp informācija par veselības un vides apdraudējumiem un šādu alternatīvu ekonomiskajām un sociālajām izmaksām un ieguvumiem; kā arī

d)	epidemioloģiskā informācija par ietekmi uz veselību, kas saistīta ar eksponētību dzīvsudrabam un dzīvsudraba savienojumiem, ciešā sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju un citām atbilstošām organizācijām, ja nepieciešams.

2. Puses ar 1. punktā minēto informāciju apmainās tieši, ar sekretariāta starpniecību vai sadarbībā ar citām attiecīgām organizācijām, tostarp ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem, atkarībā no nepieciešamības.

3. Sekretariāts sekmē sadarbību šajā pantā minētās informācijas apmaiņas jomā, kā arī sadarbību ar attiecīgajām organizācijām, tostarp ar daudzpusējo vides jomas nolīgumu un citu starptautisku iniciatīvu sekretariātiem. Papildus no Pusēm saņemtajai informācijai šī informācija ietver arī informāciju no starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām, kam ir speciālas zināšanas dzīvsudraba jomā, un no valsts un starptautiskajām iestādēm, kam ir šādas zināšanas.

4. Ikviena Puse izraugās valsts kontaktpunktu šajā konvencijā paredzētajai informācijas apmaiņai, tostarp apmaiņai ar informāciju par importētāju Pušu piekrišanu saskaņā ar 3. pantu.

5. Šīs konvencijas vajadzībām informāciju par cilvēka veselību un apkārtējās vides drošību neuzskata par konfidenciālu. Puses, kas apmainās ar citu informāciju saskaņā ar šo konvenciju, aizsargā visu konfidenciālo informāciju saskaņā ar savstarpēju vienošanos.

18. pants

Sabiedrības informēšana, izpratnes veidošana un izglītošana

1. Ikviena Puse atbilstoši iespējām sekmē un veicina:

to, ka sabiedrībai sniedz pieejamo informāciju par:

i)	dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ietekmi uz veselību un vidi;

ii)	dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu alternatīvām;

iii)	jautājumiem, kas norādīti 17. panta 1. punktā;

iv)	tās pētniecības, izstrādes un monitoringa darbību rezultātiem saskaņā ar 19. pantu; un

v)	darbībām, kas tiek veiktas, lai izpildītu konvencijā noteiktos pienākumus;

b)	izglītošanu, mācības un sabiedrības izpratnes veidošanu par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ekspozīcijas ietekmi uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi, attiecīgos gadījumos sadarbojoties ar atbilstošām starpvaldību un nevalstiskām organizācijām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām.

2. Ikviena Puse izmanto esošos mehānismus vai apsver citu mehānismu izstrādi, piemēram, vajadzības gadījumā izstrādā piesārņojošo vielu noplūdes un pārneses reģistrus, lai varētu savākt un izplatīt informāciju par cilvēka darbības rezultātā emitētā, noplūdušā vai apglabātā dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu aplēsto daudzumu.

19. pants

Pētniecība, izstrāde un monitorings

1. Puses, ņemot vērā to apstākļus un spējas, cenšas sadarboties, lai izstrādātu un uzlabotu:

a)	pārskatus, kuros sniegtas ziņas par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu, patēriņu un antropogēnajām emisijām gaisā un noplūdēm ūdenī un zemē;

dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu līmeņu modelēšanu un ģeogrāfiski reprezentatīvu monitoringu attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām un vides elementiem, tostarp biotiskām vidēm, piemēram, zivīm, jūras zīdītājiem, jūras bruņurupučiem un putniem, kā arī sadarbību atbilstošu un piemērotu paraugu vākšanā un apmaiņā ar tiem;

c)	novērtējumus par to, kā dzīvsudrabs un dzīvsudraba savienojumi ietekmē cilvēka veselību un apkārtējo vidi, līdztekus sociālajai, ekonomiskajai ietekmei un kultūras ietekmējumam, it īpaši attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām;

d)	saskaņotas metodes a), b) un c) apakšpunktā minēto darbību veikšanai;

informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu vidisko ciklu, pārnesi (tostarp pārnesi lielos attālumos un nosēšanos), pārveidi un turpmāko apriti dažādās ekosistēmās, pienācīgi ņemot vērā atšķirību starp antropogēnām un dabiskām dzīvsudraba emisijām un noplūdēm un iepriekš radušos dzīvsudraba nosēdumu remobilizāciju;

f)	informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudrabu saturošu produktu apriti un tirdzniecību; un

g)	informāciju un pētījumus par bezdzīvsudraba produktu un procesu tehnisko un ekonomisko pieejamību, labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un vidisko paraugpraksi dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdes mazināšanai un monitoringam.

2. Vajadzības gadījumā Pusēm, veicot 1. punktā minētās darbības, vajadzētu izmantot esošos monitoringa tīklus un pētniecības programmas.

20. pants

Īstenošanas plāni

1. Ikviena puse, ņemot vērā iekšējos apstākļus, pēc sākotnējā novērtējuma var izstrādāt un izpildīt īstenošanas plānu šajā konvencijā noteikto saistību izpildei. Ikviens šāds plāns būtu jānosūta sekretariātam, tiklīdz tas ir izstrādāts.

2. Ikviena puse var pārskatīt un atjaunināt savu īstenošanas plānu, ņemot vērā iekšējos apstākļus, kā arī Pušu konferences norādījumus un citus atbilstošus norādījumus.

3. Pusēm, veicot 1. un 2. punktā minēto, būtu jākonsultējas ar attiecīgās valsts ieinteresētājām personām, lai sekmētu īstenošanas plānu izstrādi, īstenošanu, izskatīšanu un atjaunināšanu.

4. Puses var saskaņot arī reģionālos plānus, lai sekmētu šīs konvencijas īstenošanu.

21. pants

Ziņošana

1. Ikviena puse ar sekretariāta starpniecību ziņo Pušu konferencei par pasākumiem, kurus tā ir veikusi, lai īstenotu šīs konvencijas noteikumus, un par minēto pasākumu efektivitāti un iespējamām grūtībām šīs konvencijas mērķu sasniegšanā.

2. Savos ziņojumos ikviena Puse ietver informāciju, kas prasīta šīs konvencijas 3., 5., 7., 8. un 9. pantā.

3. Pušu konference savā pirmajā sanāksmē lemj par ziņošanas laiku un formātu, kas jāievēro Pusēm, ņemot vērā, ka ziņojumu iesniegšanu vēlams saskaņot ar citām attiecīgām ķīmisko vielu un atkritumu konvencijām.

22. pants

Efektivitātes izvērtēšana

1. Pušu konference izvērtē šīs konvencijas efektivitāti, sākot to darīt ne vēlāk kā sešus gadus pēc konvencijas spēkā stāšanās dienas, un pēc tam regulāri ar starplaikiem, par kuriem lemj Pušu konference.

2. Lai atvieglotu izvērtēšanu, Pušu konference savā pirmajā sanāksmē sāk formulēt kārtību, kādā tā iegūs salīdzināmus monitoringa datus par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu esību un kustību vidē, kā arī par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu līmeņu tendencēm, kas novērotas biotiskās vidēs un neaizsargātās iedzīvotāju grupās.

3. Izvērtēšanu veic, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko, vidisko, tehnisko, finansiālo un ekonomisko informāciju, kas ietver:

a)	ziņojumus un citu monitoringa informāciju, kura iesniegta Pušu konferencei saskaņā ar 2. punktu;

b)	ziņojumus, kurus iesniedz saskaņā ar 21. pantu;

c)	informāciju un ieteikumus, kurus iesniedz saskaņā ar 15. pantu; un

d)	ziņojumus un citu atbilstošu informāciju par finansiālas palīdzības sniegšanas gaitu un tehnoloģiju pārneses un spēju veidošanas pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar šo konvenciju.

23. pants

Pušu konference

1. Ar šo pantu tiek izveidota Pušu konference.

2. Pirmo Pušu konferences sanāksmi sasauc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas. Pēc tam notiek regulāras Pušu konference sanāksmes ar intervāliem, par kuriem lemj Pušu konference.

3. Pušu konferences ārkārtas sanāksmes citos laikos notiek tad, kad Pušu konference to uzskata par nepieciešamu, vai pēc jebkuras Puses rakstiska pieprasījuma, ja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts Pusēm paziņo par šo pieprasījumu, vismaz viena trešdaļa Pušu to atbalsta.

4. Pušu konference pirmajā sanāksmē pēc vienprātības principa vienojas par savu un savu palīgstruktūru reglamentu un finanšu noteikumiem, kā arī sekretariāta darbības finanšu noteikumiem un pieņem tos.

5. Pušu konference pastāvīgi izskata un izvērtē šīs konvencijas īstenošanu. Tā veic tai šajā konvencijā noteiktās funkcijas un šajā nolūkā:

a)	izveido tādas palīgstruktūras, kādas uzskata par vajadzīgām šīs konvencijas īstenošanai;

b)	attiecīgā gadījumā sadarbojas ar kompetentām starptautiskajām organizācijām un starpvaldību un nevalstiskajām struktūrām;

c)	regulāri izskata visu informāciju, kura ir iesniegta tai un sekretariātam saskaņā ar 21. pantu;

d)	izskata visus ieteikumus, kurus tai iesniedz Īstenošanas un atbilstības jautājumu komiteja;

e)	pārdomā un veic visas papildu darbības, kas var būt vajadzīgas šīs konvencijas mērķu sasniegšanai; un

f)	izskata A un B pielikumu saskaņā ar 4. un 5. pantu.

6. Pušu konferences sanāksmēs novērotāja statusā var būt pārstāvēta Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras un Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kas nav šīs konvencijas Puse. Novērotāja statusā var būt pārstāvēta jebkura valsts vai starptautiska, valstiska vai nevalstiska struktūra vai aģentūra, kas ir kvalificēta šīs konvencijas aptvertajās jomās un kas ir informējusi sekretariātu par vēlmi būt klāt Pušu konferences sanāksmē novērotāja statusā, ja vien pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu. Novērotāju ielaišanu un piedalīšanos regulē ar reglamentu, ko pieņem Pušu konference.

24. pants

Sekretariāts

1. Ar šo tiek izveidots sekretariāts.

2. Sekretariāta funkcijas ir šādas:

a)	organizēt Pušu konferences un tās palīgstruktūru sanāksmes un tām pēc vajadzības sniegt pakalpojumus;

b)	pēc pieprasījuma sekmēt palīdzības sniegšanu Pusēm, īpaši tām Pusēm, kuras ir jaunattīstības valstis un pārejas ekonomikas valstis, šīs konvencijas īstenošanā;

c)	attiecīgā gadījumā koordinēt pasākumus ar attiecīgo starptautisko struktūru sekretariātiem, īpaši ar citu ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem;

d)	palīdzēt Pusēm apmainīties ar informāciju, kas saistīta ar šīs konvencijas īstenošanu;

e)	sagatavot un darīt Pusēm pieejamus periodiskus ziņojumus, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 15. un 21. pantu, un uz citu pieejamo informāciju;

f)	vispārējas Pušu konferences vadībā noslēgt tādas administratīvas un līgumiskas vienošanās, kas nepieciešamas, lai tas sekmīgi varētu veikt savas funkcijas; un

g)	veikt pārējās šajā konvencijā norādītās sekretariāta funkcijas, kā arī visas citas funkcijas, ko noteikusi Pušu konference.

3. Šīs konvencijas sekretariāta funkcijas veic Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors, ja vien Pušu konference ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojušo Pušu balsu vairākumu nenolemj uzticēt sekretariāta funkcijas vienai vai vairākām citām starptautiskajām organizācijām.

4. Pušu konference saziņā ar attiecīgām starptautiskajām struktūrām var uzlabot sadarbību un koordināciju starp šīs konvencijas sekretariātu un citu ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem. Pušu konference saziņā ar attiecīgām starptautiskajām struktūrām var sniegt papildu norādījumus šajā jomā.

25. pants

Strīdu izšķiršana

1. Puses cenšas jebkuru strīdu, kas tām radies par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, risināt sarunu ceļā vai citā mierīgā veidā pēc savas izvēles.

2. Puse, kas nav reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, brīdī, kad tā šo konvenciju ratificē, pieņem, apstiprina vai tai pievienojas, vai arī jebkurā laikā pēc tam var rakstiskā instrumentā, kas iesniegts depozitāram, deklarēt, ka jebkura tāda strīda izšķiršanā, kas attiecas uz šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tā atzīst vienu vai abus turpmāk minētos strīdu izšķiršanas līdzekļus par obligātiem attiecībā uz ikvienu Pusi, kura uzņemas tādas pašas saistības:

a)	izšķiršana šķīrējtiesā saskaņā ar procedūru, kas noteikta E pielikuma I daļā;

b)	strīda izšķiršana Starptautiskajā Tiesā.

3. Puse, kas ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, var par izskatīšanu šķīrējtiesā iesniegt līdzīgas nozīmes deklarāciju saskaņā ar 2. punktu.

4. Deklarācija, kas iesniegta atbilstoši 2. vai 3. punktam, paliek spēkā, līdz saskaņā ar nosacījumiem beidzas tās termiņš vai pagājuši trīs mēneši pēc tam, kad depozitāram ir deponēts rakstisks paziņojums par tās atsaukšanu.

5. Deklarācijas termiņa beigas, paziņojums par atsaukšanu vai jauna deklarācija nekādā veidā neietekmē izskatīšanu šķīrējtiesā vai Starptautiskajā Tiesā, ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas citādi.

6. Ja strīdā iesaistītās puses nav piekritušas vienam un tam pašam strīda izšķiršanas veidam saskaņā ar 2. vai 3. punktu un ja tās nav spējušas strīdu izšķirt 1. punktā minētajā veidā divpadsmit mēnešu laikā pēc vienas puses paziņojuma otrai pusei, ka starp tām pastāv strīds, tad šo jautājumu pēc jebkuras puses pieprasījuma iesniedz samierināšanas komisijai. Šajā pantā paredzētajai samierināšanai piemēro E pielikuma II daļā izklāstīto procedūru.

26. pants

Konvencijas grozījumi

1. Šīs konvencijas grozījumus var ierosināt jebkura Puse.

2. Šīs konvencijas grozījumus pieņem Pušu konferences sanāksmē. Jebkuru ierosināto grozījumu tekstu sekretariāts nosūta Pusēm vismaz sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā ierosināts šos grozījumus pieņemt. Sekretariāts turklāt nosūta ierosinātos grozījumus šīs konvencijas parakstītājiem un informatīvā nolūkā arī depozitāram.

3. Puses dara visu iespējamo, lai panāktu vienprātīgu vienošanos par jebkuriem ierosinātajiem šīs konvencijas grozījumiem. Ja visas iespējas panākt vienprātību ir izsmeltas, bet vienošanās nav panākta, grozījumus galējas nepieciešamības gadījumā pieņem ar vismaz triju ceturtdaļu sanāksmē klātesošo un balsojošo Pušu balsu vairākumu.

4. Depozitārs nosūta pieņemtos grozījumus visām Pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

5. Par grozījumu ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu depozitāram paziņo rakstiski. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, attiecībā uz tām Pusēm, kuras ir piekritušas, ka šie grozījumi būs tām saistoši, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponējušas vismaz trīs ceturtdaļas Pušu, kuras bija Puses laikā, kad attiecīgie grozījumi tika pieņemti. Pēc tam attiecībā uz jebkuru citu Pusi grozījumi stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad attiecīgā puse deponējusi savu grozījumu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

27. pants

Pielikumu pieņemšana un grozīšana

1. Konvencijas pielikumi ir tās sastāvdaļa, un, ja nav skaidri noteikts citādi, atsauce uz šo konvenciju vienlaikus ir atsauce arī uz tās pielikumiem.

2. Visi papildpielikumi, kas tiek pieņemti pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas, attiecas tikai uz procedūras, zinātniskajiem, tehniskajiem vai administratīvajiem jautājumiem.

3. Attiecībā uz šīs konvencijas papildpielikumu ierosināšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā ievēro šādu procedūru:

a)	papildpielikumus ierosina un pieņem saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 26. panta 1.–3. punktā;

ikviena puse, kas nevar pieņemt papildpielikumu, par to rakstiski paziņo depozitāram viena gada laikā pēc dienas, kad depozitārs paziņojis par šāda pielikuma pieņemšanu. Depozitārs nekavējoties paziņo visām Pusēm par katru saņemto paziņojumu. Puse jebkurā laikā var rakstiski paziņot depozitāram, ka tā atsauc savu iepriekšējo paziņojumu par papildpielikuma nepieņemšanu, un ar to attiecīgais pielikums stājas spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi atbilstoši c) apakšpunktam; un

c)	pēc tam, kad ir pagājis viens gads pēc tam, kad depozitārs paziņojis par papildpielikuma pieņemšanu, šis pielikums stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm, kuras nav iesniegušas paziņojumu par nepieņemšanu saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem.

4. Uz šīs konvencijas pielikumu grozījumu ierosināšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā attiecas tās pašas procedūras, kas uz konvencijas papildpielikumu ierosināšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā, bet pielikuma grozījumi nestājas spēkā attiecībā uz Pusi, kas ir iesniegusi deklarāciju par pielikumu grozījumiem saskaņā ar 30. panta 5. punktu, un šādā gadījumā minētie grozījumi stājas spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad tā ir depozitāram deponējusi konkrēto grozījumu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

5. Ja papildpielikums vai pielikuma grozījumi ir saistīti ar šīs konvencijas grozījumiem, attiecīgais papildpielikums vai grozījumi nestājas spēkā līdz laikam, kad stājas spēkā attiecīgie konvencijas grozījumi.

28. pants

Balsstiesības

1. Katrai konvencijas Pusei ir viena balss, izņemot gadījumu, kas paredzēts šā panta 2. punktā.

2. Ikviena reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija izmanto tiesības par savā kompetencē esošajiem jautājumiem balsot ar tik balsīm, cik ir tās dalībvalstu, kuras ir konvencijas Puses. Šāda organizācija neizmanto savas balsstiesības tad, ja kāda tās dalībvalsts pati izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

29. pants

Parakstīšana

Šo konvenciju visām valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām atver parakstīšanai Kumamoto Japānā 2013. gada 10. un 11. oktobrī un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā līdz 2014. gada 9. oktobrim.

30. pants

Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

1. Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas. Valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas var tai pievienoties no nākamās dienas pēc dienas, kurā slēgta konvencijas parakstīšana. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus deponē depozitāram.

2. Ja par konvencijas Pusi kļūst kāda reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, bet neviena minētās organizācijas dalībvalsts nav konvencijas Puse, attiecīgajai organizācijai ir saistoši visi pienākumi, ko uzliek šī konvencija. Ja viena vai vairākas šādas organizācijas dalībvalstis ir šīs konvencijas Puses, šī organizācija un tās dalībvalstis attiecīgi lemj par savu atbildību to pienākumu izpildē, ko uzliek šī konvencija. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis nevar izmantot šajā konvencijā paredzētās tiesības vienlaikus.

3. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija deklarē, kādā mērā tās kompetencē ir jautājumi, kurus reglamentē šī konvencija. Minētā organizācija arī informē depozitāru, kas savukārt informē Puses, par jebkādām būtiskām izmaiņām tās kompetences apmērā.

4. Ikviena valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija tiek aicināta laikā, kad tā šo konvenciju ratificē, pieņem, apstiprina vai tai pievienojas, nosūtīt sekretariātam informāciju par saviem konvencijas īstenošanas pasākumiem.

5. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā ikviena Puse var deklarēt, ka attiecībā uz to jebkuri pielikuma grozījumi stājas spēkā tikai pēc attiecīgo grozījumu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas.

31. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad ir deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai tai pievienojas pēc tam, kad ir deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad šāda valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

3. Attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktu instrumentus, kurus deponē kāda reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, neskaita papildus attiecīgās organizācijas dalībvalstu deponētajiem instrumentiem.

32. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo konvenciju nedrīkst pieņemt nekādas atrunas.

33. pants

Izstāšanās

1. Jebkurā laikā pēc tam, kad apritējuši trīs gadi, kopš šī konvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, šī Puse var izstāties no konvencijas, par to rakstiski paziņojot depozitāram.

2. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā, kad apritējis gads kopš dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par izstāšanos, vai vēlāk, ja paziņojumā par izstāšanos ir norādīts vēlāks datums.

34. pants

Depozitārs

Konvencijas depozitārs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

35. pants

Autentiskie teksti

Šīs konvencijas oriģinālu, kura teksts angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē depozitāram.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Kumamoto, Japānā, divi tūkstoši trīspadsmitā gada desmitajā oktobrī.

A PIELIKUMS

DZĪVSUDRABU SATUROŠI PRODUKTI

Šajā pielikumā nav ietverti šādi produkti:

a)	produkti, kas ir būtiski civilajai aizsardzībai un militārām vajadzībām;

b)	produkti, kas paredzēti pētniecībai, instrumentu kalibrēšanai un izmantošanai par atsauces standartu;

c)	ja nomaiņas vajadzībām nav pieejamas reālistiskas bezdzīvsudraba alternatīvas – slēdži un releji, aukstā katoda fluorescences spuldzes un ārējā elektroda fluorescences spuldzes (CCFL un EEFL) elektroniskajiem displejiem un mērierīces;

d)	produkti, kurus izmanto tradicionālā vai reliģiskā praksē; un

e)	vakcīnas, kas satur konservantu tiomersālu.

I daļa. Produkti, kuriem piemēro 4. panta 1. punktu

Dzīvsudrabu saturoši produkti

Termiņš, pēc kura apritēšanas nav atļauta attiecīgā produkta ražošana, importēšana vai eksportēšana (izmantošanas beigu termiņš)

Baterijas, izņemot cinka un sudraba oksīda podziņelementus, kuru dzīvsudraba saturs ir < 2 %, un cinka–gaisa podziņelementus, kuru dzīvsudraba saturs ir < 2 %

2020

Slēdži un releji, izņemot ļoti augstas precizitātes kapacitātes un zudumu mērtiltus un augstfrekvences radiofrekvences slēdžus un relejus, ko izmanto monitoringa un kontroles instrumentos, ar maksimālo dzīvsudraba saturu 20 mg uz vienu mērtiltu, slēdzi vai releju

2020

Vispārējai apgaismei paredzētas kompaktas fluorescences spuldzes (CFL), kuru jauda ir ≤ 30 W un dzīvsudraba saturs pārsniedz 5 mg uz vienu spuldzes kolbu.

2020

Lineārās fluorescences spuldzes (LFL) vispārējai apgaismei:

a)	trīsjoslu luminofora: < 60 W, ar dzīvsudraba saturu virs 5 mg uz vienu spuldzi;

b)	halofosfātu luminofora: ≤ 40 W, ar dzīvsudraba saturu virs 10 mg uz vienu spuldzi

2020

Augstspiediena dzīvsudraba tvaiku spuldzes (HPMV) vispārējai apgaismei

2020

Dzīvsudrabu saturošas aukstā katoda fluorescences spuldzes un ārējā elektroda fluorescences spuldzes (CCFL un EEFL) elektroniskajiem displejiem:

a)	neliela garuma (≤ 500 mm), ar dzīvsudraba saturu virs 3,5 mg uz vienu spuldzi;

b)	vidēja garuma (> 500 mm un ≤ 1 500 mm), ar dzīvsudraba saturu virs 5 mg uz vienu spuldzi;

c)	liela garuma (> 1 500 mm), ar dzīvsudraba saturu virs 13 mg uz vienu spuldzi

2020

Kosmētika (ar dzīvsudraba saturu virs 1 ppm), ieskaitot ādas balināšanas ziepes un krēmus, bet neieskaitot acu zonas kosmētiku, kurā dzīvsudrabu izmanto par konservantu, ja nav pieejami efektīvi un droši konservanti, ar ko tos aizstāt (1)

2020

Pesticīdi, biocīdi un antiseptiski līdzekļi ārīgai lietošanai

2020

Šādas neelektroniskas mērierīces, izņemot neelektroniskas mērierīces, kuras uzstādītas lielās iekārtās vai kuras izmanto augstas precizitātes mērījumiem, ja nav pieejamas piemērotas bezdzīvsudraba alternatīvas:

a)	barometri;

b)	higrometri;

c)	manometri;

d)	termometri;

e)	sfigmomanometri

2020

II daļa. Produkti, kuriem piemēro 4. panta 3. punktu

Dzīvsudrabu saturoši produkti

Noteikumi

Zobārstniecības amalgama

Izvēloties pasākumus, ko Puse veic, lai pakāpeniski beigtu izmantot zobārstniecības amalgamu, ņem vērā attiecīgās Puses iekšējos apstākļus un atbilstošos starptautiskos norādījumus, un šie pasākumi ietver vismaz divus no turpmāk minētajiem:

i)	izvirzīt valsts mērķus kariesa profilaksei un veselības uzlabošanai, tādējādi līdz minimumam samazinot vajadzību restaurēt zobus;

ii)	izvirzīt valsts mērķus, kas paredz līdz minimumam samazināt tās lietošanu;

iii)	veicināt izmaksefektīvu un klīniski efektīvu bezdzīvsudraba alternatīvu izmantošanu zobu restaurācijā;

iv)	veicināt zobu restaurācijā izmantojamu kvalitatīvu bezdzīvsudraba materiālu pētniecību un izstrādi;

v)	mudināt reprezentatīvas profesionālās organizācijas un zobārstniecības skolas izglītot un apmācīt zobārstniecības speciālistus un studentus par to, kā izmantot alternatīvus bezdzīvsudraba zobu restaurācijas materiālus un popularizēt pārvaldības paraugpraksi;

vi)	vērsties pret apdrošināšanas polisēm un programmām, kurās dota priekšroka zobārstniecības amalgamai, nevis zobu restaurācijas bezdzīvsudraba materiāliem;

vii)	atbalstīt tādas apdrošināšanas polises un programmas, kurās dota priekšroka kvalitatīvām zobu restaurācijas alternatīvām, nevis zobārstniecības amalgamai;

viii)

atļaut izmantot tikai kapsulēto zobārstniecības amalgamu;

ix)	veicināt vidiskās paraugprakses ievērošanu zobārstniecības iestādēs, lai samazinātu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu noplūdes ūdenī un zemē.

(1) Nolūks ir neietvert kosmētiku, ziepes vai krēmus ar niecīgu dzīvsudraba kontamināciju.

B PIELIKUMS

RAŽOŠANAS PROCESI, KUROS IZMANTO DZĪVSUDRABU VAI DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMUS

I daļa. Procesi, kuriem piemēro 5. panta 2. punktu

Ražošanas procesi, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus	Izmantošanas beigu termiņš
Hlora–sārmu ražošana	2025
Acetaldehīda ražošana, kurā par katalizatoru izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus	2018

II daļa. Procesi, kuriem piemēro 5. panta 3. punktu

Process, kurā izmanto dzīvsudrabu

Noteikumi

Vinilhlorīda monomēra ražošana

Puses cita starpā veic šādus pasākumus:

i)	līdz 2020. gadam ražošanā izmantot par 50 procentiem mazāk dzīvsudraba uz vienu vienību nekā 2010. gadā;

ii)	veicināt pasākumus, ar kuriem mazina primārās ieguves dzīvsudraba dominējošu izmantošanu;

iii)	veikt pasākumus, ar kuriem samazina dzīvsudraba emisijas un noplūdes vidē;

iv)	atbalstīt bezdzīvsudraba katalizatoru un procesu pētniecību un izstrādi;

v)	neatļaut dzīvsudraba izmantošanu piecus gadus pēc tam, kad Pušu konference ir konstatējusi, ka bezdzīvsudraba katalizatoru izmantošana, balstoties uz esošajiem procesiem, ir kļuvusi tehniski un ekonomiski pamatota;

vi)	ziņot Pušu konferencei par saviem centieniem izstrādāt un/vai identificēt alternatīvas un izbeigt dzīvsudraba izmantošanu saskaņā ar 21. pantu.

Nātrija vai kālija metilāts vai etilāts

Puses cita starpā veic šādus pasākumus:

i)	pasākumi, ar kuriem samazina dzīvsudraba lietošanu, ar mērķi pēc iespējas drīz un 10 gadu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā izbeigt dzīvsudraba izmantošanu;

ii)	emisiju un noplūžu samazināšana par 50 procentiem uz vienu vienību, salīdzinot ar 2010. gadu, līdz 2020. gadam;

iii)	aizliegums izmantot jaunu primārās ieguves dzīvsudrabu;

iv)	atbalsts bezdzīvsudraba procesu pētniecībai un izstrādei;

v)	neatļaušana izmantot dzīvsudrabu piecus gadus pēc tam, kad Pušu konference konstatējusi, ka bezdzīvsudraba procesu izmantošana ir kļuvusi tehniski un ekonomiski pamatota;

vi)	ziņošana Pušu konferencei par saviem centieniem izstrādāt un/vai identificēt alternatīvas un izbeigt dzīvsudraba izmantošanu saskaņā ar 21. pantu

Poliuretāna ražošana, izmantojot katalizatorus, kas satur dzīvsudrabu

Puses cita starpā veic šādus pasākumus:

i)	pasākumi, ar kuriem samazina dzīvsudraba lietošanu, ar mērķi pēc iespējas drīz un 10 gadu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā izbeigt dzīvsudraba izmantošanu;

ii)	pasākumi, ar kuriem mazina primārās ieguves dzīvsudraba dominējošu izmantošanu;

iii)	pasākumi, ar kuriem samazina dzīvsudraba emisijas un noplūdes vidē;

iv)	bezdzīvsudraba katalizatoru un procesu pētniecības un izstrādes sekmēšana;

v)	ziņošana Pušu konferencei par saviem centieniem izstrādāt un/vai identificēt alternatīvas un izbeigt dzīvsudraba izmantošanu saskaņā ar 21. pantu.

Šim ražošanas procesam nepiemēro konvencijas 5. panta 6. punktu.

C PIELIKUMS

NERŪPNIECISKA UN MAZAPJOMA ZELTA IEGUVE

Nacionālie rīcības plāni

Ikviena Puse, kurai piemēro 7. panta 3. punktu, savā nacionālajā rīcības plānā ietver:

a)	valsts mērķus un samazināšanas mērķrādītājus;

pasākumus, kuru mērķis ir izbeigt:

i)	nesasmalcinātas rūdas amalgamēšanu;

ii)	amalgamas vai apstrādātas amalgamas atklātu dedzināšanu;

iii)	amalgamas dedzināšanu apdzīvotās vietās; un

iv)	tādu nogulumu, rūdas vai atmešu skalošanu ar cianīdu, kuriem pievienots dzīvsudrabs, ja pirms tam nav veikta dzīvsudraba atdalīšana;

c)	pasākumus, ar kuriem sekmē nerūpnieciska un mazapjoma zelta ieguves sakārtošanu vai regulēšanu;

d)	bāzlīnijas aplēses par izmantotā dzīvsudraba daudzumu un nerūpnieciskas un mazapjoma zelta ieguves un apstrādes praksi tās teritorijā;

e)	stratēģijas, ar kurām atbalsta dzīvsudraba emisiju un noplūžu, kā arī ekspozīcijas mazināšanu nerūpnieciskas un mazapjoma zelta ieguves un apstrādes jomā, tostarp bezdzīvsudraba metožu izmantošanu;

f)	stratēģijas, ar kurām pārvalda tirdzniecību un novērš gan ārvalstīs, gan savā teritorijā iegūta dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu novirzīšanu izmantošanai nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē un apstrādē;

g)	stratēģijas, ar kurām ieinteresētās personas iesaistīt nacionālā rīcības plāna īstenošanā un pastāvīgā pilnveidošanā;

sabiedrības veselības stratēģiju, kas attiecas uz nerūpnieciskas un mazapjoma zelta ieguves raktuvju strādnieku un viņu kopienu eksponētību dzīvsudrabam. Šādai stratēģijai cita starpā vajadzētu ietvert veselības datu vākšanu, veselības aprūpes speciālistu apmācību un veselības aprūpes iestāžu vadītu izpratnes veidošanu;

i)	stratēģijas, kā novērst neaizsargātu iedzīvotāju grupu, sevišķi bērnu un reproduktīvā vecuma sieviešu, jo īpaši grūtnieču, eksponētību nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē izmantotam dzīvsudrabam;

j)	stratēģijas, kā sniegt informāciju nerūpnieciskas un mazapjoma zelta ieguves raktuvju strādniekiem un skartajām kopienām; un

k)	nacionālā rīcības plāna īstenošanas grafiku.

Ikviena puse savā nacionālajā rīcības plānā var ietvert papildstratēģijas savu mērķu sasniegšanai, tostarp izmantot vai ieviest standartus nerūpnieciskai un mazapjoma zelta ieguvei bez dzīvsudraba un tirgus mehānismus vai tirgdarbības rīkus.

D PIELIKUMS

DZĪVSUDRABA UN DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMU ATMOSFĒRISKO EMISIJU PUNKTVEIDA AVOTU SARAKSTS

Punktveida avotu kategorija:

akmeņogļu spēkstacijas;

rūpnieciskie katli, kuros dedzina akmeņogles;

kausēšanas un apdedzināšanas procesi, kurus izmanto krāsaino metālu ražošanā (1);

atkritumu incinerācijas iekārtas;

cementa klinkera ražošanas iekārtas.

(1) Šajā pielikumā ar terminu “krāsainie metāli” apzīmē svinu, cinku, varu un rūpniecisko zeltu.

E PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS UN SAMIERINĀŠANAS PROCEDŪRAS

I daļa. Šķīrējtiesas procedūra

Konvencijas 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā šķīrējtiesas procedūra notiek tā, kā aprakstīts turpmāk.

1. pants

1. Puse var ierosināt vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar šīs konvencijas 25. pantu, nosūtot otrai strīdā iesaistītajai pusei vai pusēm rakstisku paziņojumu. Paziņojumam pievieno prasību, kā arī visus papilddokumentus. Šādā paziņojumā nosauc šķīrējtiesā izskatāmā strīda priekšmetu un īpaši norāda, par kuru šīs konvencijas pantu interpretāciju vai piemērošanu izcēlies strīds.

2. Prasītāja puse paziņo sekretariātam, ka tā nodod strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar šīs konvencijas 25. pantu. Paziņojumam pievieno prasītājas puses 1. punktā minēto rakstisko paziņojumu, pretenziju un papilddokumentus. Šādā veidā saņemto informāciju sekretariāts nosūta visām Pusēm.

2. pants

1. Ja strīdu saskaņā ar 1. pantu nodod izskatīšanai šķīrējtiesā, izveido šķīrējtiesu. Tās sastāvā ir trīs locekļi.

2. Katra no strīda pusēm ieceļ savu šķīrējtiesnesi, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, apstiprina trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja strīds ir starp vairākām pusēm, puses ar vienādām interesēm kopīgi ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, savstarpēji vienojoties. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nav nevienas strīdā iesaistītās puses pilsonis, viņa pastāvīgā dzīvesvieta nav nevienā no šo pušu teritorijām, viņu nenodarbina neviena no šīm pusēm, un viņš nav nodarbojies ar šo lietu nekādā citā statusā.

3. Jebkuras vakances aizpildīšana norit tāpat kā sākotnējā iecelšana.

3. pants

1. Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi divu mēnešu laikā pēc dienas, kad atbildētāja puse saņēmusi paziņojumu par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā, otra puse var informēt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, kas apstiprina šķīrējtiesnesi nākamo divu mēnešu laikā.

2. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs netiek iecelts divu mēnešu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pēc puses lūguma ieceļ priekšsēdētāju nākamo divu mēnešu laikā.

4. pants

Šķīrējtiesa pieņem lēmumus saskaņā ar šīs konvencijas un starptautisko tiesību aktu noteikumiem.

5. pants

Ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas citādi, šķīrējtiesa savu reglamentu nosaka pati.

6. pants

Šķīrējtiesa var pēc vienas strīdā iesaistītās puses lūguma ieteikt būtiskus pagaidu aizsardzības pasākumus.

7. pants

Strīdā iesaistītās puses atvieglo šķīrējtiesas darbu un jo īpaši, izmantojot visus to rīcībā esošus līdzekļus:

a)	tai nodrošina visus attiecīgos dokumentus, informāciju un materiāli tehnisko bāzi; un

b)	nodrošina tai iespēju vajadzības gadījumā izsaukt lieciniekus vai ekspertus un uzklausīt viņu liecības.

8. pants

Strīdā iesaistītajām pusēm un šķīrējtiesnešiem ir pienākums izskatīšanas laikā aizsargāt jebkuras tādas informācijas vai dokumentu konfidencialitāti, ko tie saņem kā konfidenciālu informāciju vai dokumentus.

9. pants

Ja vien šķīrējtiesa nenosaka citādi attiecīgās lietas īpašo apstākļu dēļ, šķīrējtiesas izmaksas vienādās daļās sedz strīdā iesaistītās puses. Šķīrējtiesa reģistrē visas savas izmaksas un sniedz strīdā iesaistītajām pusēm galīgo izmaksu pārskatu.

10. pants

Puse, kura ir juridiski ieinteresēta strīda priekšmetā un kuru varētu ietekmēt pieņemtais lēmums, ar šķīrējtiesas piekrišanu var iesaistīties izskatīšanā.

11. pants

Šķīrējtiesa var izskatīt arī pretprasības, kas tieši izriet no strīda priekšmeta, un lemt par tām.

12. pants

Šķīrējtiesas lēmumus gan par procedūru, gan par lietas būtību pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.

13. pants

1. Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm neierodas šķīrējtiesā vai nepamato savu nostāju, otrā puse var lūgt šķīrējtiesu turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt lēmumu. Kādas puses neierašanās tiesā vai nostājas nepamatošana nav šķērslis lietas izskatīšanai.

2. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesai ir jāpārliecinās, ka prasība ir gan faktoloģiski, gan juridiski pamatota.

14. pants

Šķīrējtiesa savu galīgo lēmumu pieņem piecu mēnešu laikā pēc dienas, kad tā pilnīgi izveidota, ja vien tā neuzskata par nepieciešamu pagarināt termiņu uz laiku, kam nevajadzētu pārsniegt vēl piecus mēnešus.

15. pants

Šķīrējtiesas galīgais lēmums attiecas tikai uz strīda priekšmetu, un tajā norāda tā pamatojumu. Tajā norāda to šķīrējtiesas locekļu vārdus, kuri piedalījušies galīgā lēmuma pieņemšanā, un šā lēmuma pieņemšanas datumu. Jebkurš šķīrējtiesas loceklis var galīgajam lēmumam pievienot atsevišķu vai atšķirīgu viedokli.

16. pants

Galīgais lēmums strīdā iesaistītajām pusēm ir saistošs. Šīs konvencijas interpretācija, kas sniegta galīgajā lēmumā, ir saistoša arī Pusei, kura iesaistījusies izskatīšanā saskaņā ar 10. pantu, ciktāl tas skar jautājumus, attiecībā uz kuriem minētā Puse iesaistījās izskatīšanā. Galīgo lēmumu nevar pārsūdzēt, ja vien strīdā iesaistītās puses jau iepriekš nav vienojušās par apelācijas kārtību.

17. pants

Jebkuras nesaskaņas par galīgā lēmuma interpretāciju vai īstenošanas veidu, kas var rasties starp pusēm, kurām ir saistošs galīgais lēmums saskaņā ar 16. pantu, ikviena no šīm pusēm var lūgt izskatīt šķīrējtiesai, kura galīgo lēmumu pieņēmusi.

II daļa. Samierināšanas procedūra

Šīs konvencijas 25. panta 6. punktā aprakstītā samierināšanas procedūra ir šāda:

1. pants

Strīdā iesaistītas puses lūgumu izveidot samierināšanas komisiju saskaņā ar šīs konvencijas 25. panta 6. punktu rakstiski adresē sekretariātam, kopiju iesniedzot strīda otrai pusei vai pusēm. Sekretariāts nekavējoties par to informē visas konvencijas Puses.

2. pants

1. Ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas citādi, samierināšanas komisijas sastāvā ir trīs locekļi; katra attiecīgā puse ieceļ vienu no tiem, bet priekšsēdētāju kopīgi izraugās divi ieceltie komisijas locekļi.

2. Ja strīds ir starp vairākām pusēm, puses ar vienādām interesēm kopīgi ieceļ vienu komisijas locekli, savstarpēji vienojoties.

3. pants

Ja kāda no strīdā iesaistītajām pusēm divu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts ir saņēmis 1. pantā minēto rakstisko lūgumu, nav iecēlusi komisijas locekli, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pēc jebkuras puses lūguma to ieceļ nākamo divu mēnešu laikā.

4. pants

Ja divu mēnešu laikā pēc otrā komisijas locekļa iecelšanas nav iecelts samierināšanas komisijas priekšsēdētājs, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pēc jebkuras strīdā iesaistītās puses lūguma ieceļ priekšsēdētāju nākamo divu mēnešu laikā.

5. pants

Samierināšanas komisija neatkarīgi un neitrāli palīdz strīdā iesaistītajām pusēm centienos panākt izlīgumu.

6. pants

1. Samierināšanas komisija var vadīt samierināšanas procesu tā, kā uzskata par pareizu, pilnībā ņemot vērā lietas apstākļus un viedokļus, kurus var paust strīdā iesaistītās puses, tostarp lūgumu rast ātru risinājumu. Tā pēc vajadzības var pieņemt savu reglamentu, ja vien puses nevienojas citādi.

2. Samierināšanas komisija jebkurā izskatīšanas brīdī var izteikt priekšlikumus vai ieteikumus par strīda atrisinājumu.

7. pants

Strīdā iesaistītās puses ar samierināšanas komisiju sadarbojas. Puses it īpaši cenšas ievērot komisijas lūgumu iesniegt rakstiskus materiālus, sniegt pierādījumus un apmeklēt sanāksmes. Kamēr samierināšanas komisija lietu izskata, pusēm un komisijas locekļiem ir pienākums aizsargāt jebkuras tādas saņemtās informācijas vai dokumentu konfidencialitāti, ko tās saņem kā konfidenciālu informāciju vai dokumentus.

8. pants

Samierināšanas komisija pieņem lēmumus ar locekļu balsu vairākumu.

9. pants

Ja vien strīds nav ticis atrisināts, samierināšanas komisija sagatavo ziņojumu ar ieteikumiem par strīda atrisināšanu ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc komisijas pilnīgas izveides, un šo ziņojumu puses labticīgi izskata.

10. pants

Par jebkurām nesaskaņām par to, vai izskatīt tai iesniegto jautājumu ir samierināšanas komisijas kompetencē, lemj komisija.

11. pants

Samierināšanas komisijas darba izmaksas vienādās daļās sedz strīdā iesaistītās puses, ja vien tās nevienojas citādi. Komisija reģistrē visas savas izmaksas un sniedz strīdā iesaistītajām pusēm galīgo izmaksu pārskatu.

PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS DEKLARĀCIJA PAR KOMPETENCI SASKAŅĀ AR 30. PANTA 3. PUNKTU MINAMATAS KONVENCIJĀ PAR DZĪVSUDRABU

Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstis ir šādas valstis: Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Minamatas konvencijas 30. panta 3. punktā ir paredzēts: “3. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija deklarē, kādā mērā tās kompetencē ir jautājumi, kurus reglamentē šī konvencija. Minētā organizācija arī informē depozitāru, kas savukārt informē Puses, par jebkādām būtiskām izmaiņām tās kompetences apmērā.”

Eiropas Savienība paziņo, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 192. panta 1. punktu, tās kompetencē ir slēgt starptautiskus nolīgumus un pildīt no tiem izrietošos pienākumus, kas palīdz sasniegt šādus mērķus:

—	saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti,

—	aizsargāt cilvēku veselību,

—	apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus,

—	sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, ar ko risina reģionālas vai pasaules vides problēmas, tostarp ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas.

Turpmāk uzskaitītie Savienības tiesību akti parāda, cik lielā mērā Savienība saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību ir īstenojusi savu iekšējo kompetenci attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē Minamatas konvencija. Savienības kompetencē ir pildīt tos Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu paredzētos pienākumus, attiecībā uz kuriem Savienības tiesību aktos, jo īpaši turpmāk uzskaitītajos, iekļautās tiesību normas paredz kopīgus noteikumus un ciktāl Minamatas konvencijas noteikumi vai akts, kas pieņemts, to īstenojot, ietekmē šos kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu.

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (1),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.),

—	Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā (OV L 23, 26.1.2005., 3. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.),

—	Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

To kompetenču īstenošana, kuras Eiropas Savienības dalībvalstis, ievērojot Līgumus, ir nodevušas Eiropas Savienībai, ņemot vērā to būtību, var nepārtraukti mainīties. Tālab Savienība patur tiesības pielāgot šo deklarāciju.

(1) OV L 137, 24 5.2017., 1. lpp.

2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/40

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/940

(2017. gada 1. jūnijs)

par atļauju skudrskābi lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju lietot skudrskābi. Minētajam pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļauju skudrskābi lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem, un to prasīts klasificēt piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) 2015. gada 30. aprīļa atzinumā (2) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem skudrskābes preparātam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību vai vidi. Iestāde secināja arī, ka preparāts efektīvi ierobežo vai samazina bakteriālo patogēnu skaitu barības sastāvdaļās un barības maisījumā. Iestāde uzskata, ka īpašas prasības attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū nav nepieciešamas. Tā verificēja arī ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodēm.

(5)	Skudrskābes preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atļauja

Pielikumā specificēto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “higiēnas stāvokļa uzlabotāji”, ir atļauts lietot par piedevu dzīvnieku ēdināšanā, ievērojot pielikumā izklāstītos nosacījumus.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 1. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) EFSA Journal 2015; 13(5):4113.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Piedeva

Ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metodes

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg skudrskābes/kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Tehnoloģiskās piedevas: higiēnas stāvokļa uzlabotāji

1k236

Skudrskābe

Piedevas sastāvs

Skudrskābe (≥ 84,5 %)

Šķidrā veidā

Aktīvās vielas raksturojums

Skudrskābe ≥ 84,5 %

H2CO2

CAS Nr.: 64-18-6

Analītiskā metode (1)

Skudrskābes noteikšanai: jonu hromatogrāfijas metode ar elektrovadītspējas noteikšanu (IC-ECD).

Visas dzīvnieku sugas

—

10 000

1.	Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus.

2.	Dažādu skudrskābes avotu maisījums nedrīkst pārsniegt maksimālo pieļaujamo saturu kompleksā barībā.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, ko varētu radīt piedevas un premiksu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsarglīdzekļus, tostarp elpceļu aizsarglīdzekļus, aizsargbrilles un cimdus.

21.6.2027.

(1) Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.

2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/43

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/941

(2017. gada 1. jūnijs),

ar ko atsauc divu ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (2) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 13. pantu,

pēc dalībvalstu informēšanas,

tā kā:

A. SAISTĪBAS UN CITI SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Regulu (ES) Nr. 513/2013 (3) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu (“moduļi”) un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam Eiropas Savienībā (“Savienība”).

(2)

Ražotāju eksportētāju grupa pilnvaroja Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātu (“CCCME”) tās vārdā iesniegt Komisijai cenu saistības, ko palāta arī izdarīja. No minēto cenu saistību noteikumiem ir skaidrs, ka cenu saistības ir pakete ar katra ražotāja eksportētāja individuālām cenu saistībām, ko administratīvi praktisku iemeslu dēļ koordinē CCCME.

(3)

Komisija ar Lēmumu 2013/423/ES (4) attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu pieņēma minētās cenu saistības. Komisija ar Regulu (ES) Nr. 748/2013 (5) grozīja Regulu (ES) Nr. 513/2013, lai ieviestu tehniskas izmaiņas, kas bija vajadzīgas sakarā ar saistību pieņemšanu attiecībā uz pagaidu antidempinga maksājumu.

(4)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1238/2013 (6) noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītu moduļu un elementu (“attiecīgie ražojumi”) importam Savienībā. Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 (7) noteica arī galīgu kompensācijas maksājumu attiecīgo ražojumu importam Savienībā.

(5)

Pēc paziņojuma par ražotāju eksportētāju grupas (“ražotāji eksportētāji”) un CCCME cenu saistību grozīto versiju Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES (8) apstiprināja grozīto cenu saistību (“saistības”) pieņemšanu attiecībā uz galīgo pasākumu piemērošanas periodu. Šā lēmuma pielikumā ir uzskaitīti ražotāji eksportētāji, kuru saistības tika pieņemtas, tostarp:

a)	BYD (Shangluo) Industrial Co. Ltd kopā ar tā saistīto uzņēmumu ĶTR un Savienībā, uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kods B871(“BYD”);

b)	Yingli Energy (China) Co. Ltd kopā ar tā saistītajiem uzņēmumiem ĶTR un Savienībā, uz kuriem kopā attiecas Taric papildu kods B797 (“Yingli”).

(6)

Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2014/657/ES (9) pieņēma ražotāju eksportētāju un CCCME ierosinājumu izdarīt precizējumus par to saistību īstenošanu, kas skar attiecīgos ražojumus, uz kuriem attiecas saistības, proti, ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītus moduļus un elementus, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8541 40 90 (Taric kodi 8541409021, 8541409029, 8541409031 un 8541409039) un kurus ražo ražotāji eksportētāji (“ražojums, uz kuru attiecas saistības”). Antidempinga un kompensācijas maksājumus, kas minēti 4. apsvērumā, kopā ar saistībām turpmāk sauc par “pasākumiem”.

(7)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/866 (10) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz trim ražotājiem eksportētājiem.

(8)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1403 (11) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl vienu ražotāju eksportētāju.

(9)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2018 (12) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem.

(10)	Ar paziņojumu par procedūras sākšanu, kas 2015. gada 5. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (13), Komisija sāka antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu.

(11)	Ar paziņojumu par procedūras sākšanu, kas 2015. gada 5. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (14), Komisija sāka kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu.

(12)	Ar paziņojumu par procedūras sākšanu, kas 2015. gada 5. decembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (15), Komisija sāka arī antidempinga un kompensācijas pasākumu daļēju starpposma pārskatīšanu.

(13)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/115 (16) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl vienu ražotāju eksportētāju.

(14)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/185 (17) Komisija galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1238/2013 noteikts attiecīgo ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kuri nosūtīti no Ķīnas Tautas Republikas, attiecināja uz attiecīgo ražojumu importu, kuri nosūtīti no Malaizijas un Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas un Taivānas izcelsme.

(15)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/184 (18) Komisija galīgo kompensācijas maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 noteikts attiecīgo ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kuri nosūtīti no Ķīnas Tautas Republikas, attiecināja uz attiecīgo ražojumu importu, kuri nosūtīti no Malaizijas un Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas un Taivānas izcelsme.

(16)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1045 (19) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl vienu ražotāju eksportētāju.

(17)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1382 (20) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl pieciem ražotājiem eksportētājiem.

(18)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1402 (21) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl trim ražotājiem eksportētājiem.

(19)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1998 (22) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl pieciem ražotājiem eksportētājiem.

(20)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2146 (23) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vēl diviem ražotājiem eksportētājiem.

(21)	Pēc termiņbeigu un starpposma pārskatīšanām, kas minētas 10.–12. apsvērumā, Komisija ar Īstenošanas regulām (ES) 2017/366 (24) un (ES) 2017/367 (25) saglabāja spēkā esošos pasākumus.

(22)	Ar paziņojumu par procedūras sākšanu, kas 2017. gada 3. martā publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (26), Komisija sāka arī pasākumu veida daļēju starpposma pārskatīšanu.

(23)	Ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/454 (27) Komisija atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz četriem ražotājiem eksportētājiem.

(24)	Komisija ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/615 (28) pieņēma ražotāju eksportētāju grupas un CCCME ierosinājumu attiecībā uz saistību īstenošanu.

B. SAISTĪBU NOTEIKUMI UN YINGLI UN BYD SAISTĪBU BRĪVPRĀTĪGA ATSAUKŠANA

(25)	Saistības paredz to, ka visi ražotāji eksportētāji var brīvprātīgi atsaukt savas saistības jebkurā laikā, kad tās piemēro.

(26)	BYD 2017. gada martā paziņoja Komisijai, ka vēlas brīvprātīgi atsaukt savas saistības.

(27)	Yingli 2017. gada aprīlī paziņoja Komisijai, ka vēlas brīvprātīgi atsaukt savas saistības.

C. SAISTĪBU PIEŅEMŠANAS ATSAUKŠANA UN GALĪGO MAKSĀJUMU NOTEIKŠANA

(28)	Tāpēc saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu, antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu, kā arī saskaņā ar saistību noteikumiem Komisija ir nolēmusi, ka atsauc saistību pieņemšanu attiecībā uz BYD un Yingli.

(29)

Tādējādi saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. panta 9. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 13. panta 9. punktu galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 1. pantu, un galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 1. pantu, no dienas, kad stājas spēkā šī regula, automātiski piemēro ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītam tā attiecīgā ražojuma importam, kuru ražojuši BYD (Taric papildu kods B871) un Yingli (Taric papildu kods B797).

(30)

Komisija arī atgādina – ja dalībvalstu muitas dienestu rīcībā ir informācija, ka saistību rēķinā iekļautā cena neatbilst cenai, kas ir faktiski samaksāta, tiem būtu jāizmeklē, vai ir pārkāpta prasība iekļaut visus rabatus saistību rēķinos un vai ir ievērota MIC. Ja dalībvalstu muitas dienesti secina, ka ir noticis šāds pārkāpums vai MIC nav ievērota, tiem šā secinājuma rezultātā būtu jāiekasē maksājumi. Lai, pamatojoties uz Līguma 4. panta 3. punktu, atvieglotu dalībvalstu muitas dienestu darbu, šādās situācijās Komisijai būtu jāsniedz konfidenciāli dokumenti un cita informācija par saistībām vienīgi valsts procedūru vajadzībām.

(31)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka saistību brīvprātīgas atsaukšanas pieņemšana neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu un Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu, proti, atcelt saistību rēķinus, kas ir izdoti pirms saistību brīvprātīgas atsaukšanas pieņemšanas, ja Komisijai kļūst zināmi fakti, kas šādu atcelšanu pamatotu.

(32)	Informācijai šīs regulas pielikumā ietvertajā tabulā uzskaitīti tie ražotāji eksportētāji, attiecībā uz kuriem saistību pieņemšana ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES netiek skarta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek atsaukta saistību pieņemšana attiecībā uz šādiem uzņēmumiem:

Uzņēmuma nosaukums

Taric papildu kods

Shanghai BYD Co. Ltd

BYD (Shangluo) Industrial Co. Ltd

B871

Yingli Energy (China) Co. Ltd

Baoding Tianwei Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hainan Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hengshui Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Tianjin Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Lixian Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Baoding Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd

Beijing Tianneng Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Yingli Energy (Beijing) Co. Ltd

B797

2. pants

1. Ja dalībvalstu muitas dienestu rīcībā ir informācija, ka cena, kas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu iekļauta saistību rēķinā, ko izdevis kāds no uzņēmumiem, kuru saistības sākotnēji pieņemtas ar Komisijas Lēmumu 2013/707/ES, neatbilst samaksātajai cenai un tādējādi minētie uzņēmumi, iespējams, pārkāpuši saistības, muitas dienesti, ja nepieciešams valsts procedūru veikšanai, var lūgt Komisiju sniegt tiem saistību kopiju un citu informāciju, lai pārbaudītu piemērojamo minimālo importa cenu (“MIC”) dienā, kad izdots saistību rēķins.

2. Ja minētajā pārbaudē konstatē, ka samaksātā cena ir mazāka par MIC, iekasē maksājumus, kas rezultātā jāveic saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 8. panta 9. punktu un Regulas (ES) 2016/1037 13. panta 9. punktu.

Ja minētajā pārbaudē konstatē, ka atlaides un rabati nav iekļauti komercrēķinā, iekasē maksājumus, kas rezultātā jāveic saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu un Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

3. Informāciju saskaņā ar 1. punktu var izmantot tikai to maksājumu izpildes nodrošināšanai, kuri jāveic saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu un Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šajā sakarā dalībvalstu muitas dienesti var sniegt minēto maksājumu parādniekam informāciju vienīgi nolūkā aizsargāt viņa tiesības uz aizstāvību. Šādu informāciju nekādos apstākļos nevar izpaust trešām personām.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 1. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(3) OV L 152, 5.6.2013., 5. lpp.

(4) OV L 209, 3.8.2013., 26. lpp.

(5) OV L 209, 3.8.2013., 1. lpp.

(6) OV L 325, 5.12.2013., 1. lpp.

(7) OV L 325, 5.12.2013., 66. lpp.

(8) OV L 325, 5.12.2013., 214. lpp.

(9) OV L 270, 11.9.2014., 6. lpp.

(10) OV L 139, 5.6.2015., 30. lpp.

(11) OV L 218, 19.8.2015., 1. lpp.

(12) OV L 295, 12.11.2015., 23. lpp.

(13) OV C 405, 5.12.2015., 8. lpp.

(14) OV C 405, 5.12.2015., 20. lpp.

(15) OV C 405, 5.12.2015., 33. lpp.

(16) OV L 23, 29.1.2016., 47. lpp.

(17) OV L 37, 12.2.2016., 76. lpp.

(18) OV L 37, 12.2.2016., 56. lpp.

(19) OV L 170, 29.6.2016., 5. lpp.

(20) OV L 222, 17.8.2016., 10. lpp.

(21) OV L 228, 23.8.2016., 16. lpp.

(22) OV L 308, 16.11.2016., 8. lpp.

(23) OV L 333, 8.12.2016., 4. lpp.

(24) OV L 56, 3.3.2017., 1. lpp.

(25) OV L 56, 3.3.2017., 131. lpp.

(26) OV C 67, 3.3.2017., 16. lpp.

(27) OV L 71, 16.3.2017., 5. lpp.

(28) OV L 86, 31.3.2017., 14. lpp.

PIELIKUMS

Uzņēmumu saraksts

Uzņēmuma nosaukums	Taric papildu kods
Jiangsu Aide Solar Energy Technology Co. Ltd	B798
Alternative Energy (AE) Solar Co. Ltd	B799
Anhui Chaoqun Power Co. Ltd	B800
Anji DaSol Solar Energy Science & Technology Co. Ltd	B802
Anhui Schutten Solar Energy Co. Ltd Quanjiao Jingkun Trade Co. Ltd	B801
Anhui Titan PV Co. Ltd	B803
Xi'an SunOasis (Prime) Company Limited TBEA SOLAR CO. LTD XINJIANG SANG'O SOLAR EQUIPMENT	B804
Changzhou NESL Solartech Co. Ltd	B806
Changzhou Shangyou Lianyi Electronic Co. Ltd	B807
CHINALAND SOLAR ENERGY CO. LTD	B808
ChangZhou EGing Photovoltaic Technology Co. Ltd	B811
CIXI CITY RIXING ELECTRONICS CO. LTD ANHUI RINENG ZHONGTIAN SEMICONDUCTOR DEVELOPMENT CO. LTD HUOSHAN KEBO ENERGY & TECHNOLOGY CO. LTD	B812
CSG PVtech Co. Ltd	B814
China Sunergy (Nanjing) Co. Ltd CEEG Nanjing Renewable Energy Co. Ltd CEEG (Shanghai) Solar Science Technology Co. Ltd China Sunergy (Yangzhou) Co. Ltd China Sunergy (Shanghai) Co. Ltd	B809
Dongfang Electric (Yixing) MAGI Solar Power Technology Co. Ltd	B816
EOPLLY New Energy Technology Co. Ltd SHANGHAI EBEST SOLAR ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD JIANGSU EOPLLY IMPORT & EXPORT CO. LTD	B817
Zheijiang Era Solar Co. Ltd	B818
GD Solar Co. Ltd	B820
Greenway Solar-Tech (Shanghai) Co. Ltd Greenway Solar-Tech (Huaian) Co. Ltd	B821
Guodian Jintech Solar Energy Co. Ltd	B822
Hangzhou Bluesun New Material Co. Ltd	B824
Hanwha SolarOne (Qidong) Co. Ltd	B826
Hengdian Group DMEGC Magnetics Co. Ltd	B827
HENGJI PV-TECH ENERGY CO. LTD	B828
Himin Clean Energy Holdings Co. Ltd	B829
Jiangsu Green Power PV Co. Ltd	B831
Jiangsu Hosun Solar Power Co. Ltd	B832
Jiangsu Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd	B833
Jiangsu Runda PV Co. Ltd	B834
Jiangsu Sainty Photovoltaic Systems Co. Ltd Jiangsu Sainty Machinery Imp. And Exp. Corp. Ltd	B835
Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Technology Co. Ltd Changzhou Shunfeng Photovoltaic Materials Co. Ltd Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Electronic Power Co. Ltd	B837
Jiangsu Sinski PV Co. Ltd	B838
Jiangsu Sunlink PV Technology Co. Ltd	B839
Jiangsu Zhongchao Solar Technology Co. Ltd	B840
Jiangxi Risun Solar Energy Co. Ltd	B841
Jiangxi LDK Solar Hi-Tech Co. Ltd LDK Solar Hi-Tech (Nanchang) Co. Ltd LDK Solar Hi-Tech (Suzhou) Co. Ltd	B793
Jiangyin Shine Science and Technology Co. Ltd	B843
Jinzhou Yangguang Energy Co. Ltd Jinzhou Huachang Photovoltaic Technology Co. Ltd Jinzhou Jinmao Photovoltaic Technology Co. Ltd Jinzhou Rixin Silicon Materials Co. Ltd Jinzhou Youhua Silicon Materials Co. Ltd	B795
Juli New Energy Co. Ltd	B846
Jumao Photonic (Xiamen) Co. Ltd	B847
King-PV Technology Co. Ltd	B848
Kinve Solar Power Co. Ltd (Maanshan)	B849
Lightway Green New Energy Co. Ltd Lightway Green New Energy(Zhuozhou) Co. Ltd	B851
Nanjing Daqo New Energy Co. Ltd	B853
NICE SUN PV CO. LTD LEVO SOLAR TECHNOLOGY CO. LTD	B854
Ningbo Jinshi Solar Electrical Science & Technology Co. Ltd	B857
Ningbo Komaes Solar Technology Co. Ltd	B858
Ningbo South New Energy Technology Co. Ltd	B861
Ningbo Sunbe Electric Ind Co. Ltd	B862
Ningbo Ulica Solar Science & Technology Co. Ltd	B863
Perfectenergy (Shanghai) Co. Ltd	B864
Perlight Solar Co. Ltd	B865
SHANGHAI ALEX SOLAR ENERGY Science & TECHNOLOGY CO. LTD SHANGHAI ALEX NEW ENERGY CO. LTD	B870
Shanghai Chaori Solar Energy Science & Technology Co. Ltd	B872
Propsolar (Zhejiang) New Energy Technology Co. Ltd Shanghai Propsolar New Energy Co. Ltd	B873
SHANGHAI SHANGHONG ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD	B874
SHANGHAI SOLAR ENERGY S&T CO. LTD Shanghai Shenzhou New Energy Development Co. Ltd Lianyungang Shenzhou New Energy Co. Ltd	B875
Shanghai ST Solar Co. Ltd Jiangsu ST Solar Co. Ltd	B876
Shenzhen Sacred Industry Co. Ltd	B878
Shenzhen Topray Solar Co. Ltd Shanxi Topray Solar Co. Ltd Leshan Topray Cell Co. Ltd	B880
Sopray Energy Co. Ltd Shanghai Sopray New Energy Co. Ltd	B881
SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD NINGBO SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD Ningbo Sun Earth Solar Energy Co. Ltd	B882
SUZHOU SHENGLONG PV-TECH CO. LTD	B883
TDG Holding Co. Ltd	B884
Tianwei New Energy Holdings Co. Ltd Tianwei New Energy (Chengdu) PV Module Co. Ltd Tianwei New Energy (Yangzhou) Co. Ltd	B885
Wenzhou Jingri Electrical and Mechanical Co. Ltd	B886
Shanghai Topsolar Green Energy Co. Ltd	B877
Shenzhen Sungold Solar Co. Ltd	B879
Wuhu Zhongfu PV Co. Ltd	B889
Wuxi Saijing Solar Co. Ltd	B890
Wuxi Shangpin Solar Energy Science and Technology Co. Ltd	B891
Wuxi Solar Innova PV Co. Ltd	B892
Wuxi Taichang Electronic Co. Ltd China Machinery Engineering Wuxi Co. Ltd Wuxi Taichen Machinery & Equipment Co. Ltd	B893
Xi'an Huanghe Photovoltaic Technology Co. Ltd State-run Huanghe Machine-Building Factory Import and Export Corporation Shanghai Huanghe Fengjia Photovoltaic Technology Co. Ltd	B896
Yuhuan BLD Solar Technology Co. Ltd Zhejiang BLD Solar Technology Co. Ltd	B899
Yuhuan Sinosola Science & Technology Co. Ltd	B900
Zhangjiagang City SEG PV Co. Ltd	B902
Zhejiang Fengsheng Electrical Co. Ltd	B903
Zhejiang Global Photovoltaic Technology Co. Ltd	B904
Zhejiang Heda Solar Technology Co. Ltd	B905
Zhejiang Jiutai New Energy Co. Ltd Zhejiang Topoint Photovoltaic Co. Ltd	B906
Zhejiang Kingdom Solar Energy Technic Co. Ltd	B907
Zhejiang Koly Energy Co. Ltd	B908
Zhejiang Mega Solar Energy Co. Ltd Zhejiang Fortune Photovoltaic Co. Ltd	B910
Zhejiang Shuqimeng Photovoltaic Technology Co. Ltd	B911
Zhejiang Shinew Photoelectronic Technology Co. Ltd	B912
Zhejiang Sunflower Light Energy Science & Technology Limited Liability Company Zhejiang Yauchong Light Energy Science & Technology Co. Ltd	B914
Zhejiang Sunrupu New Energy Co. Ltd	B915
Zhejiang Tianming Solar Technology Co. Ltd	B916
Zhejiang Trunsun Solar Co. Ltd Zhejiang Beyondsun PV Co. Ltd	B917
Zhejiang Wanxiang Solar Co. Ltd WANXIANG IMPORT & EXPORT CO. LTD	B918
ZHEJIANG YUANZHONG SOLAR CO. LTD	B920

2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/53

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/942

(2017. gada 1. jūnijs),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa karbīda, kausēta volframa karbīda un volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), (“pamatregula”) un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2737/90 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu 33 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importam (“sākotnējā izmeklēšana”). Ar Lēmumu 90/480/EEK (3) Komisija pieņēma saistības no diviem galvenajiem eksportētājiem attiecībā uz ražojumu, kam piemēro pasākumus.

(2)	Pēc tam, kad abi attiecīgie Ķīnas eksportētāji atsauca saistības, Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 610/95 (4) grozīja Regulu (EEK) Nr. 2737/90 un noteica volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importam galīgo antidempinga maksājumu 33 % apmērā.

(3)	Pēc termiņbeigu pārskatīšanas šie pasākumi ar Padomes Regulu (EK) Nr. 771/98 (5) tika pagarināti vēl uz piecu gadu periodu.

(4)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2268/2004 (6) Padome pēc termiņbeigu pārskatīšanas noteica galīgo antidempinga maksājumu 33 % apmērā ĶTR izcelsmes volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importam.

(5)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1275/2005 (7) Padome grozīja ražojuma klāsta definīciju, lai ietvertu arī volframa karbīdu, kas ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri.

(6)	Pēc pārskatīšanas saskaņā ar 11. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (8), Padome ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 287/2011 (9) pagarināja pasākumus vēl uz piecu gadu periodu (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”).

1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(7)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (10), Komisija 2015. gada 7. decembrī saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu (“pārskatīšanas pieprasījums”), ievērojot 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (“pārskatīšanas pieprasījums”).

(8)	Pieprasījums tika iesniegts sešu Savienības ražotāju vārdā (“pieprasījuma iesniedzējs”), kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no volframa karbīda, kausēta volframa karbīda un volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, (“volframa karbīds”) kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(9)	Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām ir iespējama dempinga turpināšanās un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanās.

1.3. Procedūras sākšana

(10)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2016. gada 23. martā ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (11), (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, pamatojoties uz 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1225/2009.

(11)

Vairāki lietotāji apgalvoja, ka pirms šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanas tie pieprasījuši Komisijai, ka gadījumā, ja tiks sākta termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana, vienlaikus būtu jāsāk starpposma pārskatīšana saskaņa ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Šis apgalvojums tika atkārtots arī pēc informācijas izpaušanas.

(12)

Pretēji apgalvojumam šāds pieprasījums Komisijai netika iesniegts. Attiecīgās personas vienkārši jautāja Komisijai, vai joprojām ir spēkā iepriekšējie konstatējumi par dempingu un kaitējumu. Šie jautājumi nebija saistīti ar pieprasījumu sākt starpposma pārskatīšanu, un šīs personas nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par apstākļu noturīgu maiņu. Tikai tādu pieprasījumu, kas pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem, kuri liecina, ka šāda apstākļu maiņa ir noturīga, var uzskatīt par derīgu pieprasījumu.

1.4. Ieinteresētās personas

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras piekrīt piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(14)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja paust viedokli par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(15)	Izmeklēšanas laikā tika rīkotas šādas četras uzklausīšanas: divas ar vairākiem lietotājiem, viena ar Savienības ražotājiem un viena – ar kādu importētāju/lietotāju tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē.

a) Atlase

(16)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(17)	Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(18)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(19)	Atlasei vajadzīgā informācija tika saņemta no astoņiem ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām, kas atrodas ĶTR.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija sākotnēji izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportēju grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportēju grupām un ĶTR iestādēm notika saziņa par izlases veidošanu. Piezīmes netika saņemtas.

(21)

Anketas tika nosūtītas trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportēju grupām, bet neviens no tiem nesniedza Komisijai pieprasīto informāciju. Tāpēc, lai savāktu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, Komisijas dienesti uzskatīja, ka nepieciešams sadarboties ar pārējiem ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportēju grupām, kas iesniedza atlasei vajadzīgo informāciju. Ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportēju grupām un ĶTR iestādēm notika saziņa par jaunas izlases veidošanu. Piezīmes netika saņemtas. Tāpēc anketas tika nosūtītas pārējiem ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportēju grupām. Tomēr neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportēju grupām nesniedza Komisijai pieprasīto informāciju.

Savienības ražotāju atlase

(22)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu Savienībā ir deviņi volframa karbīda ražotāji, no kuriem seši ražo brīvajam tirgum, savukārt trīs – galvenokārt pašu vajadzībām. Pašreizējās procedūras ietvaros pieteicās visi seši Savienības ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportēju grupas, kas ražo brīvajam tirgum un kas pārstāv 65 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Komisija nolēma iekļaut izlasē visus sešus ražotājus. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un pagaidu izlase tādējādi tika apstiprināta. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(23)	Lai gan trīs ražotāji, kas galvenokārt ražoja pašpatēriņa tirgum, nesadarbojās, tie neiebilda pret izmeklēšanu.

Importētāju/lietotāju atlase

(24)	Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija sazinājās ar desmit zināmajiem importētājiem/lietotājiem un aicināja tos sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(25)	Noteiktajā termiņā pieteicās septiņi uzņēmumi, un tiem visiem tika nosūtītas anketas. Tie visi bija lietotāji.

b) Atbildes uz anketas jautājumiem

(26)	Komisija nosūtīja anketas sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, septiņiem zināmajiem lietotājiem, astoņiem ražotajiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām ĶTR un 20 zināmajiem ražotājiem potenciālajās analogajās valstīs (Kanāda, Japāna un Amerikas Savienotās Valstis).

(27)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no sešiem Savienības ražotājiem, astoņiem lietotājiem (divi no tiem saistītie lietotāji), viena potenciālās analogās valsts ražotāja Amerikas Savienotajās Valstīs un viena potenciālās analogās valsts ražotāja Japānā. Neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām neatbildēja uz anketas jautājumiem.

(28)	Atbalstot pasākumu turpināšanu, pieteicās kāda Vācijas krāsaino metālu jomas apvienība.

c) Pārbaudes apmeklējumi

(29)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās.

Ražotāji Savienībā

—	Eurotungstène Poudres SA, Grenoble, Francija

—	Global Tungsten & Powders spol. s.r.o, Bruntál, Čehijas Republika

—	H. C. Starck GmbH & Co. KG, Goslar, Vācija

—	Tikomet Oy, Jyväskylä, Somija

—	Treibacher Industrie AG, Althofen, Austrija

—	Wolfram Bergbau und Hütten-GmbH Nfg.KG., St Peter, Austrija

Lietotāji

—	Atlas Copco Secoroc AB, Fagersta, Zviedrija

—	Betek GmbH & Co. KG, Aichhalden, Vācija

—	Gühring KG, Albstadt, Vācija

—	Konrad Friedrichs GmbH & Co. KG, Kulmbach, Vācija

—	Technogenia SAS, Sait-Jorioz, Francija

Ražotājs analogajā valstī

—	Global Tungsten & Powders Corp., Towanda, Amerikas Savienotās Valstis

1.5. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(30)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Pārskatāmais ražojums

(31)	Pārskatāmais ražojums ir volframa karbīds, kausēts volframa karbīds un volframa karbīds, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, (“pārskatāmais ražojums”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem 2849 90 30 un ex 3824 30 00 (Taric kods 3824300010).

(32)

Volframa karbīds, kausēts volframa karbīds un volframa karbīds, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, ir termiskā apstrādē iegūta karbīda un volframa savienojumi. Šie ražojumi ir starpprodukti, ko izmanto par izejmateriāliem tādu smagā metāla detaļu ražošanā kā cementēta karbīda griezējinstrumenti un ātri nodilstošas detaļas, nodilumizturīgi pārklājumi, naftas urbumu un izrakteņu ieguves instrumenti, kā arī metālu stiepšanas un kalšanas presformas un uzgaļi.

(33)

Attiecīgā perioda laikā pārskatāmais ražojums Savienībā tika ražots no neapstrādātām izejvielām (rūdas, koncentrāta, amonija paravolframāta – APV un oksīda), izmantojot t. s. ražošanas procesu ar neapstrādātām izejvielām, un no metāllūžņiem, izmantojot t. s. pārstrādes ražošanas procesu. Cietie metāllūžņi tiek iegūti cieto metālu uzņēmumu ražošanas procesā, instrumentu ražošanas procesā un pie cieto metālu ražojumu galalietotājiem. Volframa nozarē metāllūžņus var pārstrādāt, izmantojot ķīmisko pārstrādi vai cinka atgūšanas procesu.

(34)	Neapstrādātam volframa karbīdam un ķīmiski pārstrādātam volframa karbīdam ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un lietojums. Turklāt ražošanas procesā nenodala volframa karbīdu, kas ražots no neapstrādātām izejvielām, vai volframa karbīdu, kas ražots no metāllūžņiem.

(35)	Cinka atgūšanas procesā tiek ģenerēts volframa karbīds, kas sajaukts ar metāliskiem pulveriem, piemēram, kobaltu. Šis ražošanas process ir fizikāli mehānisks pārstrādes process, un izmantoto materiālu kvalitāte (izmantotie metāllūžņi) nosaka volframa karbīda kvalitāti.

(36)	Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka no cinka atgūtie pulveri nebūtu jāietver šajā izmeklēšanā, ņemot vērā atšķirīgās ražošanas izmaksas, atšķirīgo pieprasījuma līmeni, atšķirīgos pircējus un atšķirīgos lietojumus salīdzinājumā ar volframa karbīdu, kas iegūts no neapstrādātām izejvielām.

(37)

No cinka atgūtie pulveri ietilpst tāda volframa karbīda aprakstā, kas sajaukts ar metāliskiem pulveriem; tas ir viens no trim ražojuma veidiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana. Šajā izmeklēšanā konstatēja, ka no cinka atgūtam pulverim ir zemāka ķīmiskā tīrība un plašāks daļiņu izmēru sadalījums nekā volframa karbīdam, ko ražo no neapstrādātām izejvielām vai no volframa metāllūžņiem ķīmiskās pārstrādes procesā. Iegūtā pulvera kvalitāte ir atkarīga no izmantoto metāllūžņu kvalitātes. Lai gan no cinka atgūtos pulverus nevar izmantot kā volframa karbīdu visos lietojumos, tos kā volframa karbīdu izmanto, lai ražotu konkrētus cieta metāla instrumentus. Tāpēc tika secināts, ka šim volframa karbīda veidam ir līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības un līdzīgi lietojumi kā volframa karbīdam, ko ražo no neapstrādātām izejvielām vai no metāllūžņiem ķīmiskās pārstrādes procesā. Turklāt pārējie elementi, kas minēti 36. apsvērumā, piemēram, ražošanas izmaksas un pieprasījums, nav svarīgi pārskatāmā ražojuma definēšanai. Attiecībā uz iespējamiem atšķirīgiem pircējiem, kas iegādājas no cinka atgūtus pulverus, izmeklēšana atklāja, ka trīs no ieinteresētajām personām, kas izvirzīja šo apgalvojumu, faktiski bija šā ražojuma veida un volframa karbīda patērētāji. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(38)

Vairākas ieinteresētās personas argumentēja, ka šajā izmeklēšanā nebūtu jāiekļauj no metāllūžņiem ražots volframa karbīds. Tika apgalvots, ka no ĶTR importētais pārskatāmais ražojums tiek ražots gandrīz vienīgi no neapstrādātām izejvielām, savukārt Savienības ražošanas nozare ražoja volframa karbīdu arī no pārstrādātām izejvielām. Šīs personas apgalvoja, ka volframa karbīda ražošanas izmaksas atšķiras atkarībā no izmantotās izejvielas un ka metāllūžņu vākšana, transportēšana un apstrāde nosaka atšķirīgu izmaksu struktūru.

(39)

Ražošanas izmaksas, kas ir atkarīgas no izmantotās izejvielas (neapstrādātas izejvielas vai metāllūžņi), nav svarīgas ražojuma definēšanai, bet svarīgas ir ražojuma tehniskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības un pamatlietojumi. Turklāt, kā tika apstiprināts Savienības ražošanas nozares ražošanas procesa novērtēšanā, nenodala volframa karbīdu, kas ražots no neapstrādātām izejvielām, un volframa karbīdu, kas ražots no metāllūžņiem. Vairāki Savienības ražotāji ražošanas procesā izmanto tikai neapstrādātas izejvielas, savukārt citi izmanto arī metāllūžņus. Kā jau minēts 34. apsvērumā, volframa karbīdam, kas ražots no neapstrādātām izejvielām, un volframa karbīdam, kas ražots no metāllūžņiem, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un lietojums. Katrā gadījumā, kā norādīts 21. apsvērumā, neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs neatbildēja uz anketas jautājumiem. Tāpēc Komisija nevarēja novērtēt viņu ražošanas procesu un uz Savienību eksportētos ražojuma veidus. Līdz ar to apgalvojums par to, ka šajā izmeklēšanā nebūtu jāiekļauj no metāllūžņiem ražots volframa karbīds, tika noraidīts.

(40)

Kāds lietotājs apgalvoja, ka izmeklēšanā būtu jāņem vērā volframa karbīda atšķirīgā komerckvalitāte, jo atšķirīgā volframa karbīda kvalitātes pakāpe (piemēram, ļoti smalkas pakāpes, standarta kvalitātes pakāpes un augstā temperatūrā cementētas pakāpes) ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Turklāt tika apgalvots, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji specializējas standarta kvalitātes pakāpju ražošanā, savukārt Savienības ražošanas nozare ražo visas pakāpes.

(41)

Apgalvojums netika pamatots, un to nevarēja apstiprināt izmeklēšanas laikā. Attiecīgais lietotājs nesniedza pierādījumus, kuri norādītu uz ievērojamu cenu atšķirību starp dažādajiem ražojumu veidiem/kvalitāti. Arī šo apgalvojumu nevarēja apstiprināt, izmantojot informāciju, kas tika savākta izmeklēšanas laikā. Turklāt, kā norādīts 21. apsvērumā, neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc Komisija nevarēja, cita starpā, novērtēt viņu ražoto ražojumu veidu, viņu izmaksu struktūru un viņu pārdošanas cenas Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

2.2. Līdzīgais ražojums

(42)	Izmeklēšanā tika secināts, ka pārskatāmais ražojums, ko ražotāji eksportētāji ražo un pārdod uz Savienību, fizikālo un ķīmisko īpašību un lietojumu ziņā ir vienāds ar ražojumu, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienības tirgū, vai ar ražojumu, kas tiek ražots un pārdots analogajā valstī.

(43)	Tāpēc Komisija secināja, ka šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

3. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

3.1. Dempings

Analogā valsts

(44)

Nevienam Ķīnas ražotājam eksportētājam sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts tirgus ekonomikas režīms. Normālo vērtību visiem ražotājiem eksportētājiem nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts (“analogā valsts”).

(45)	Iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās par analogo valsti tika izraudzītas Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”). Paziņojumā par šīs pārskatīšanas sākšanu Komisija ierosināja par analogo valsti atkal izmantot ASV un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes.

(46)

Komisija meklēja sadarbības iespējas citās potenciālās analogās valstīs, sazinājās ar zināmajiem volframa karbīda ražotājiem Japānā un Kanādā un aicināja tos sniegt vajadzīgo informāciju. Komisija sazinājās ar Izraēlas, Japānas, ASV, Kanādas, Korejas Republikas, Indijas un Krievijas Federācijas iestādēm un aicināja tās sniegt informāciju par volframa karbīda ražošanu savās attiecīgajās valstīs. Komisija saņēma informāciju no Kanādas, Japānas un ASV par aptuveni 20 zināmiem līdzīgā ražojuma ražotājiem šajās valstīs, ar kuriem tā sazinājās un kurus tā aicināja sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Tikai viens ražotājs ASV un viens ražotājs Japānā pieteicās un sniedza pieprasīto informāciju.

(47)	Abi tirgi – ASV un Japānā – bija līdzīgi vietējo ražotāju skaita ziņā, tajos nebija spēkā antidempinga pasākumi un tajos ienāca ievērojami importa apjomi no Ķīnas. Tas liecināja, ka abi tirgi bija konkurētspējīgi.

(48)	Tomēr Japānas ražotājs PIP laikā vietējā tirgū pārdeva tikai niecīgus līdzīgā ražojuma daudzumus, savukārt ASV ražotājs PIP laikā vietējā tirgū pārdeva ievērojamus daudzumus.

(49)

Lai gan vairākas personas atzīmēja, ka ražotājs ASV bija saistīts ar Savienības ražošanas nozari, šis fakts nav šķērslis, lai izraudzītos ASV par analogo valsti. Neviena persona nesniedza pierādījumus, ka šajā lietā šī saikne ir ietekmējusi iekšzemes cenas ASV un ka tādējādi ASV nav piemērota analogā valsts.

(50)

Vairākas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka nav ņemtas vērā ASV izmantotās ražošanas metodes, īpaši tas, vai volframa karbīds tika ražots no neapstrādātām izejvielām vai no metāllūžņiem (kā izklāstīts 33. apsvērumā). Šīs personas apgalvoja, ka šīs atšķirīgās ražošanas metodes ietekmēja pieprasījumu un cenas ASV tirgū, kas būtu jāņem vērā. Turklāt tās apgalvoja, ka cenas ASV bija īpaši augstas, ņemot vērā to, ka ASV ražotājiem bija līgumi par augstām cenām ar ASV armiju.

(51)

Kā jau minēts 34. apsvērumā, volframa karbīdam, kas ražots no neapstrādātām izejvielām, un volframa karbīdam, kas ražots no metāllūžņiem, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un lietojums. Tāpēc arī ASV ražošanas procesā nenodalīja volframa karbīdu, kas ražots no neapstrādātām izejvielām, un volframa karbīdu, kas ražots no metāllūžņiem. Papildus tam izmeklēšanā konstatēja, ka ražošanas process neietekmēja pieprasījumu un cenas.

(52)	Turklāt, tā kā, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā savākto informāciju, volframa karbīdu patiešām izmanto militāriem lietojumiem, netika iegūti pierādījumi par to, ka sadarbība ar valdību bija ietekmējusi analogā tirgus ražotāja ražojumu iekšzemes cenu.

(53)	Visbeidzot, šīs ieinteresētās personas neierosināja nevienu alternatīvu analogo valsti.

(54)	Tāpēc tika noraidīti argumenti, kuros bija apšaubīta ASV kā analogas valsts piemērotība.

(55)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ņemot vērā daudzumus, ko ražotāji izvēles laikā potenciālajās analogajās valstīs pārdeva vietējos tirgos, ņemot vērā to, ka ASV tika izmantota par analogo valsti arī sākotnējā izmeklēšanā, un to, ka Komisija nesaņēma nekādas piezīmes no ieinteresētajām personām, kas varētu būt par pamatu, lai apšaubītu ASV kā analogās valsts piemērotību, ASV tika atzītas par piemērotu analogo valsti.

(56)	Ieinteresētās personas tika informētas par šo izvēli. Piezīmes netika saņemtas.

Normālā vērtība

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, ko analogās valsts ražotājs pārdeva vietējā tirgū, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis reprezentatīvs. Šis pārdošanas apjoms tika uzskatīts par reprezentatīvu, ja kopējais pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem atbilda vismaz 5 % no kopējā Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kā noteikts turpmāk 111. apsvērumā. Tādējādi analogās valsts ražotāja līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija reprezentatīvs.

(58)	Pēc tam Komisija attiecībā uz analogās valsts ražotāju pārbaudīja, vai līdzīgais ražojums, kas tika pārdots vietējā tirgū, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija rentabls un uzskatāms par pārdotu parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam.

(59)	Līdzīgā ražojuma rentablās pārdošanas apjoms bija mazāks par 80 % no kopējā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma, tāpēc normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena tikai rentablajos darījumos.

Eksporta cena

(60)	Kā minēts iepriekš 21. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ eksporta cena tika balstīta uz pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., uz Eurostat informāciju, to salīdzinot ar datiem, kas saņemti no lietotājiem, kuri importēja volframa karbīdu no Ķīnas.

(61)

Eksports no Ķīnas tika veikts gan saskaņā ar ievešanas pārstrādei procedūru (12) (“IEP”), gan saskaņā ar parasto režīmu. Kā parādīts 111. apsvērumā, tā kā eksports, kas tika veikts parastā režīmā, veidoja tikai 0,1 % no Savienības tirgus daļas PIP laikā, to uzskatīja par nenozīmīgu un aprēķinus veica, izmantojot eksporta cenu tikai IEP procedūrā.

Salīdzinājums

(62)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas tika noteikta, par pamatu ņemot EXW cenu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to prasīja nepieciešamība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t. i., pārskatīšanas pieprasījumu, tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta izmaksām (iekšzemes un jūras pārvadājumu) un eksporta nodokli 5 % apmērā (atcelts 2015. gada maijā) saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(63)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Ķīnas ražotājiem ir salīdzinošā konkurētspējas priekšrocība, ņemot vērā izejvielas, proti, APV, cenu, un tādējādi zemākas ražošanas izmaksas. Šis apgalvojums tika atkārtots arī pēc informācijas izpaušanas. Tās arī apgalvoja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem esot efektīvāka ražošana un apjomradīti ietaupījumi. Šie elementi būtu jāņem vērā, aprēķinot dempinga starpību.

(64)

Kā norādīts iepriekš 21. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportēju grupām nesniedza Komisijai atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt neviena no ieinteresētajām personām nesniedza pierādījumus, kas apstiprinātu viņu apgalvojumu. Tādējādi nevarēja novērtēt šķietamo salīdzinošo konkurētspējas priekšrocību Ķīnas ražotāju ražošanas procesā, salīdzinot ar analogās valsts ražotāju. Tāpēc arguments tika noraidīts.

(65)	Pēc informācijas izpaušanas vairāki lietotāji apgalvoja, ka kvalitātes atšķirības attiecībā uz lietojumiem, ražošanas izmaksas un pārdošana ir jāņem vērā, aprēķinot dempinga starpību un kaitējuma apmēru.

(66)

Šajā sakarā, kā paskaidrots iepriekš 34. un 37. apsvērumā, trim ražojumu veidiem ir līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības un līdzīgi lietojumi. Turklāt, kā norādīts 21. apsvērumā, neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc Komisija nevarēja, cita starpā, novērtēt viņu ražoto ražojumu veidu, to kvalitātes un galalietošanas atšķirības, izmaksu struktūru un pārdošanas cenas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(67)	Turklāt pēc informācijas izpaušanas vairāki lietotāji apgalvoja, ka, neizmantojot produktu kontroles numurus, Komisija esot atkāpusies no savas ierastās prakses.

(68)	Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka nav nepieciešams izmantot dažādus produktu kontroles numurus nolūkā atšķirt ražojuma veidus, lai aprēķinātu, inter alia, dempinga starpības.

(69)

Pašreizējā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka nav bijuši nekādi ar faktiem saistīti apstākļi, kas būtu attaisnojuši novirzi no sākotnējās metodes. Turklāt, tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās, kā paskaidrots 21. apsvērumā, nebija iespējams veikt ražojuma veidu salīdzinājumu, proti, salīdzinot ražojumu, ko ražo un pārdod analogajā tirgū, un ražojumu, ko eksportē no Ķīnas uz Savienību. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

Dempinga starpība

(70)	Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas noteiktas iepriekšējos apsvērumos.

(71)	Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, pārsniedza 40 %.

(72)	Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju ražošanas pārorientēšanu, lai ražotu lejupējus ražojumus, esot ļoti maz ticams, ka Ķīnas ražotāji pārdos par dempinga cenām.

(73)

Būtu jānorāda, ka dempinga starpība, kas noteikta iepriekš 71. apsvērumā, bija saskaņā ar metodi, kas definēta pamatregulas 2. pantā. Neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās un nesniedza attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu dempinga starpības. Attiecīgās personas arī nesniedza parādījumus, kas apstiprinātu viņu apgalvojumu. Apgalvojums tika noraidīts.

(74)	Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka dati, kas tika pieprasīti no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un analogās valsts ražotāja, bija nepilnīgi un tos nevarēja izmantot, lai veiktu pienācīgu ražojuma veida analīzi. Tās apgalvoja, ka datus būtu bijis jāvāc par ražojuma veidu.

(75)

Šis apgalvojums netika pamatots. Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, kas tika veiktas attiecībā uz to pašu ražojumu, šajā izmeklēšanā noteica, ka volframa karbīda veidu/kvalitātes atšķirībām nav ievērojamas ietekmes uz izmaksām un cenām. Attiecīgās ieinteresētās personas arī nesniedza pierādījumus, kuri norādītu uz šādu ievērojamu cenu atšķirību starp dažādajiem ražojumu veidiem/kvalitāti. Turklāt, kā norādīts 21. apsvērumā, neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tāpēc Komisija nevarēja noskaidrot ražojumu veidus, kurus ražoja Ķīnas ražotāji eksportētāji, un ietekmi uz izmaksām un cenām. Apgalvojums tika noraidīts.

3.2. Importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

(76)

Lai noteiktu dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti, tika analizēti šādi elementi: i) ražošana, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, ii) izejvielu uzkrāšana un eksporta nodoklis par volframa koncentrātu un iii) Ķīnas eksports un Savienības tirgus pievilcīgums, iv) patēriņa pārmaiņas Ķīnā un tās citos galvenajos eksporta tirgos.

3.2.1. Ražošana, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā

(77)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, ražošana, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un pamatojoties uz šādiem avotiem: i) informācija, kas tika savākta ražotāju eksportētāju atlases veidošanas laikā, ii) informācija, kas tika sniegta pārskatīšanas pieprasījumā (pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja zināšanām par tirgu), un iii) publiski pieejamā informācija, t. i., Metal Bulletin, izdevums, kas specializējas tirgus informācijas jomā par globālajiem tērauda, krāsaino metālu un metāllūžņu tirgiem.

(78)	PIP laikā volframa karbīda ražošanu Ķīnā lēsa aptuveni 30 000 t, ražošanas jaudu – no 42 000 līdz 50 000 t un līdz ar to neizmantoto jaudu – no 12 000 līdz 20 000 t. Tādējādi lēstā neizmantotā jauda PIP laikā veidoja 94–156 % no patēriņa Savienībā (kā noteikts 107. apsvērumā).

3.2.2. Izejvielu uzkrāšana un eksporta nodoklis par volframa koncentrātu

(79)

Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju (13), Komisija konstatēja, ka PIP laikā un pēc tā Ķīna glabāja izejvielu (t. i., APV un volframa koncentrātu) krājumus, no kuriem varētu saražot vairāk nekā 25 000 t volframa karbīda un kas tādējādi rada ievērojamu apjomu, kurš ir pieejams īstermiņā. Izmeklēšana neatklāja norādes, kas liecinātu, ka pasaulē palielinājies pieprasījums, lai no šīm izejvielām ražotu volframa karbīdu.

(80)	Turklāt ĶTR kontrolē 60 % no pasaules volframa rūdas rezervēm un vienlaikus uzliek eksporta nodokli (20 %) volframa koncentrātam (14).

3.2.3. Ķīnas eksports un Savienības tirgus pievilcīgums

(81)

Ķīnas eksporta apjomi un Savienības tirgus pievilcīgums tika noteikts, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un pamatojoties uz šādiem avotiem: i) Ķīnas eksporta statistikas datubāze, ii) Eurostat informācija, to salīdzinot ar datiem, kas saņemti no lietotājiem, kuri importēja volframa karbīdu no Ķīnas, kā aprakstīts 106. apsvērumā, iii) informācija, kas tika savākta ražotāju eksportētāju atlases veidošanas laikā, iv) informācija par Ķīnas tūlītējā tirgus cenām, kas savākta izmeklēšanas laikā un v) Ķīnas cenu piedāvājums Japānai, kas iegūts izmeklēšanas laikā.

(82)	Galvenie zināmie Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportēja aptuveni 20 % no savas pārskatāmā ražojuma produkcijas, un eksporta uz Savienību un uz citām trešām valstīm (Japānu, Korejas Republiku, ASV utt.) attiecība bija aptuveni 1:3.

(83)	Turklāt Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksports uz citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %.

(84)

Neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, Ķīna joprojām bija lielākā volframa karbīda eksportētājvalsts uz Savienību. Patiesi, PIP laikā pārskatāmā ražojuma importa apjoms no Ķīnas bija piecas reizes lielāks nekā 2012. gadā (jeb 406 %) un veidoja Savienības tirgus daļas kāpumu 6,9 procentpunktu apmērā (kā noteikts 109. apsvērumā; no 2,0 % 2012. gadā līdz 8,9 % PIP laikā). Tas liecina par pastāvīgu Ķīnas interesi par Savienības tirgu. Savienība ir Ķīnas otrais lielākais volframa karbīda eksporta tirgus pēc Japānas.

(85)	Lai novērtētu Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā, Ķīnas eksporta cenas uz Savienību tika salīdzinātas ar Ķīnas iekšzemes cenām un Ķīnas eksporta cenām uz citām trešām valstīm.

(86)	Vidējās Ķīnas iekšzemes cenas PIP laikā bija līdz 19 % zemākas nekā Ķīnas eksporta cenas uz Savienību.

(87)	Vidējās Ķīnas vietējās cenas, kas PIP laikā tika prasītas citos trešo valstu tirgos, bija līdz pat 25 % zemākas nekā Ķīnas eksporta cenas uz Savienību.

(88)	Tas, ka PIP laikā Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksporta cenas uz Savienības tirgu ir bijušas augstākas par Ķīnas iekšzemes cenām un tās eksporta cenām uz citiem trešo valstu tirgiem, ir stabila norāde, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(89)

Papildus tam būtu jānorāda, ka pat tad, ja nebūtu noteikti antidempinga maksājumi citās trešās valstīs, Savienība joprojām ir Ķīnas otrais lielākais volframa karbīda eksporta tirgus aiz Japānas, kā norādīts iepriekš 84. apsvērumā. Turklāt vairāki lietotāji savās piezīmēs pēc informācijas izpaušanas piekrita tam, ka Ķīnas ražojums vienmēr būs pieprasīts Savienības tirgū.

(90)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, Savienības tirgus pievilcīguma līmenis Ķīnas ražotājiem ir diezgan zems. Šīs personas apgalvoja, ka to apstiprina tas, ka pēdējos desmit gados Ķīnas ražotāji eksportētāji nav izmantojuši apiešanas vai absorbcijas metodes, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nav ievērojami palielinājuši savas eksporta vai tirgus daļas Savienības tirgū vai nav samazinājuši savas eksporta cenas uz Savienību.

(91)

Lai gan apiešanas vai absorbcijas prakse ir derīgi rādītāji, kas liecina, vai konkrētiem ražotājiem eksportētājiem, neraugoties uz spēkā esošiem pasākumiem, ir interese par konkrētu tirgu, tie nav nepieciešami, nosakot šāda tirgus pievilcīgumu trešo valstu eksportam. Pārējos šo personu apgalvojumus nevarēja apstiprināt ar konstatējumiem, kas gūti šajā izmeklēšanā, kurā, kā paskaidrots turpmāk 109. un 114. apsvērumā, tika noteikts, ka attiecīgajā periodā pieauga Ķīnas ražotāju eksportētāju tirgus daļa un samazinājās viņu eksporta cenas uz Savienību. Tāpēc arguments tika noraidīts.

(92)	Vairākas personas apgalvoja, ka citos tirgos nav spēkā antidempinga maksājumi volframa karbīdam, tāpēc nav ticams, ka daļa no šīs neizmantotās jaudas tiktu izmantota eksporta palielināšanai uz Savienību, ja pasākumus atceltu.

(93)

Pirmkārt, Ķīnas ražotāji eksportētāji jau varēja eksportēt uz šim citām, trešām valstīm, kurās nav ieviesti antidempinga maksājumi. Otrkārt, kā norādīts iepriekš 107. apsvērumā, attiecīgajā periodā patēriņš Savienības tirgū palielinājās par 15 %. Treškārt, kā paskaidrots turpmāk 111. un 112. apsvērumā, importa lielākā daļa no ĶTR tika veikta saskaņā ar IEP procedūru (bez nodokļiem); tas attiecīgajā periodā palielinājās par 477 %. Tāpēc, ja antidempinga maksājumi tiktu atcelti, visticamāk, Ķīnas eksports uz ES palielināsies. Arguments tika noraidīts.

3.2.4. Patēriņa pārmaiņas Ķīnā un tās citos galvenajos eksporta tirgos

(94)

Attiecībā uz iespējamām iekšzemes patēriņa pārmaiņām Ķīnā izmeklēšanā nekonstatēja elementus, kas liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu, kas Ķīnā varētu notikt tuvā nākotnē. Pēc Ķīnas volframa karbīda eksporta pieauguma uz Savienību (406 %) un citām trešām valstīm (10 %) (kā paskaidrots iepriekš 83. un 84. apsvērumā) Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums Ķīnā nevarētu absorbēt pieejamo neizmantoto jaudu.

(95)

Attiecībā uz iespējamām patēriņa pārmaiņām citos galvenajos Ķīnas eksporta tirgos (Japāna, Korejas Republika un ASV) izmeklēšanā nekonstatēja elementus, kas liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu šajos tirgos. Ķīnas eksporta apjoma pieaugums uz šīm valstīm attiecīgajā periodā bija 8 %, tomēr Ķīnas eksporta apjomi uz ASV tajā pašā periodā samazinājās par 35 %. Ņemot vērā to, ka Ķīna ir galvenais volframa ražotājs pasaulē (kā paskaidrots turpmāk 192. apsvērumā) un pat ja nav zināmi vietējās ražošanas un importa dati par šīm valstīm, Komisija secināja, ka šie tirgi nevarētu absorbēt tās neizmantotās jaudas ievērojamu apjomu, kas pieejama Ķīnā.

3.2.5. Secinājums

(96)

Apkopojot var secināt, ka dempinga starpība, kas noteikta PIP, ievērojamā neizmantotā jauda, kas pieejama Ķīnā, un konstatētais Savienības tirgus pievilcīgums liecina, ka, visticamāk, dempings turpināsies, ja pasākumi tiks atcelti, un Savienības tirgū ievērojamos daudzumos ienāks eksports par dempinga cenām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir dempinga turpināšanās iespējamība, ja tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

4. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(97)

Savienībā līdzīgo ražojumu ražo deviņi uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, no kuriem seši uzņēmumi ražo un pārdod brīvajā tirgū, savukārt pārējie trīs uzņēmumi volframa karbīdu ražo lielākoties kā izejvielu lejupējiem ražojumiem (“pašu vajadzībām”). Tiek uzskatīts, ka tie ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(98)	Viens lietotājs uzsvēra to, ka viens Savienības ražotājs, pārdodot savus ražojumus Savienībā, izmanto atšķirīgu KN kodu (8101 10 00), kas nav ietverts šajā izmeklēšanā. Tāpēc tas nozīmējot, ka šim Savienības ražotājam nevajadzētu ietilpt Savienības ražošanas nozarē, kas definēta 97. apsvērumā.

(99)

KN kodi, kas tiek izmantoti, pārdodot ražojumus Savienībā, nav būtiski pārskatāmā ražojuma un Savienības ražošanas nozares definēšanai. Būtiski ir tas, vai ražojums, ko ražojuši Savienības ražotāji, atbilst pārskatāmā ražojuma definīcijai, kas iekļauta 31. apsvērumā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šā Savienības ražotāja ražotais ražojums patiesi atbilst minētajai definīcijai. Līdz ar to šis Savienības ražotājs ietilpst Savienības ražošanas nozarē, kas definēta 97. apsvērumā.

4.2. Patēriņš Savienībā

(100)

Kā minēts 97. apsvērumā, daži Savienības ražotāji pārskatāmo ražojumu lielākoties ražo pašu vajadzībām kā primāro izejvielu dažādu lejupēju ražojumu ražošanai, tāpēc pašpatēriņš un brīvā tirgus patēriņš tika analizēts atsevišķi.

(101)

Kaitējuma analīzē ir svarīgi nošķirt pašpatēriņu un patēriņu brīvā tirgū, jo ražojumi, kas paredzēti pašu vajadzībām, nav tieši pakļauti konkurencei ar importa ražojumiem un transfertcenas tiek noteiktas grupās atbilstoši dažādai cenu politikai, tāpēc tās nav uzticamas. Turpretī ražojumi, kas paredzēti brīvam tirgum, tieši konkurē ar importēto pārskatāmo ražojumu, un cenas ir brīvā tirgus cenas.

(102)

Pamatojoties uz datiem, kas iegūti no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, un pieprasījuma iesniedzēja attiecībā uz Savienības ražošanas nozares kopējo darbību (pašpatēriņa un brīvā tirgus), Komisija noteica, ka aptuveni 31 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā bija paredzēts pašpatēriņam.

(103)

Turklāt brīvajā tirgū Savienības ražošanas nozare ražo saskaņā ar parastiem līgumiem (Savienības ražošanas nozarei pieder izejviela) un saskaņā ar apstrādes līgumiem (volframa karbīda pircējam pieder izejviela; tas maksā apstrādes maksu Savienības ražotājiem par izejvielas pārvēršanu volframa karbīdā). Apstrādes līgumus izmanto pārstrādes darbībām, jo pircēji Savienības ražošanas nozarei piegādā metāllūžņus apstrādei. PIP laikā 23 % no kopējā ražošanas apjoma tika saražoti saskaņā ar apstrādes līgumu, no kā aptuveni 89 % bija paredzēti Savienības tirgum. Līdz ar to parastā ražošana brīvajam tirgum veido aptuveni 46 % no kopējās ražošanas.

4.2.1. Pašpatēriņš

(104)

Komisija noteica pašpatēriņu Savienībā, pamatojoties uz tiem datiem par visiem zināmajiem Savienības ražotājiem, kuri attiecas uz pašu vajadzībām paredzēto izmantošanu un pārdošanu Savienības tirgū. Pamatojoties uz šo informāciju, pašpatēriņš Savienībā mainījās šādi.

1. tabula

Pašpatēriņš

	2012	2013	2014	PIP
Pašpatēriņš (t)	2 249	2 461	2 599	2 653
Indekss (2012. gads = 100)	100	109	116	118
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasījuma iesniedzēja un Eurostat sniegtā informācija.

(105)

Attiecīgajā periodā pašpatēriņš Savienībā palielinājās par 18 %, PIP laikā sasniedzot 2 653 t.

4.2.2. Patēriņš brīvajā tirgū

(106)

Komisija noteica patēriņu Savienības brīvajā tirgū, pamatojoties uz: a) visu zināmo Savienības ražotāju brīvā tirgus pārdošanas apjomu Savienībā un b) kopējo importa apjomu uz Savienību, ko norādījis Eurostat. Attiecībā uz ĶTR Eurostat norādītie importa apjomi tika pārskatīti, ņemot vērā lietotāju, kas sadarbojās, pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, jo salīdzinājumā ar Eurostat tie norādīja lielākus importa apjomus.

(107)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienības brīvajā tirgū mainījās šādi.

2. tabula

Patēriņš brīvajā tirgū

	2012	2013	2014	PIP
Patēriņš brīvajā tirgū (t)	11 151	11 778	13 815	12 814
Indekss (2012. gads = 100)	100	106	124	115
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un Eurostat dati.

(108)

Savienības patēriņš brīvajā tirgū no 2012. līdz 2014. gadam palielinājās par 24 % un tad PIP laikā samazinājās par 7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, veidojot 12 814 t. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš brīvajā tirgū palielinājās par 15 %.

4.3. Imports no attiecīgās valsts

4.3.1. Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(109)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz pārskatītajiem Eurostat datiem, ņemot vērā lietotāju, kas sadarbojās, pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, jo salīdzinājumā ar Eurostat tie kopumā norādīja lielākus importa apjomus, kā minēts arī 106. apsvērumā. Imports no attiecīgās valsts Savienībā mainījās šādi.

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

	2012	2013	2014	PIP
Imports no Ķīnas (t)	225	303	905	1 140
Indekss (2012. gads = 100)	100	135	402	506
Ķīnas tirgus daļa (%)	2,0	2,6	6,6	8,9
Indekss (2012. gads = 100)	100	127	325	441
Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

(110)

Attiecīgajā periodā imports no ĶTR ievērojami palielinājās. PIP laikā no ĶTR tika importētas 1 140 t, kas vairāk nekā piecas reizes pārsniedza importa apjomu no ĶTR attiecīgā perioda sākumā (225 t). Importa apjoma kāpums pārsniedza patēriņa kāpumu, tāpēc Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 6,9 procentpunktiem, proti, no 2,0 % 2012. gadā līdz 8,9 % PIP laikā.

4.3.1.1. Importa režīmi

(111)

Attiecīgais apjoms no ĶTR tika importēts saskaņā ar parasto režīmu un IEP procedūru, kā parādīts turpmāk.

4. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa pēc importa režīma

	2012	2013	2014	PIP
Parastais importa režīms
Imports no Ķīnas (t)	29	8	10	10
Indekss (2012. gads = 100)	100	27	34	33
Ķīnas tirgus daļa (%)	0,3	0,1	0,1	0,1
Indekss (2012. gads = 100)	100	25	28	29
Ievešanas pārstrādei process
Imports no Ķīnas (t)	196	295	895	1 131
Indekss (2012. gads = 100)	100	151	457	577
Ķīnas tirgus daļa (%)	1,8	2,5	6,5	8,8
Indekss (2012. gads = 100)	100	143	369	502
Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

(112)

Gandrīz viss imports no ĶTR tika veikts saskaņā ar IEP procedūru; attiecīgajā periodā tas pieauga gandrīz piecas reizes apjoma izteiksmē. Imports, kas tika importēts saskaņā ar parasto režīmu, visā attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs (zem 0,1 % tirgus daļas) un tam bija lejupvērsta tendence.

4.3.2. Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(113)

Komisija noteica Ķīnas importa cenu tendences, pamatojoties uz Eurostat datiem, ņemot vērā arī pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, kuras snieguši lietotāji, kas sadarbojās. Importa apjomi no ĶTR, kas tika importēti saskaņā ar parasto importa režīmu bija nenozīmīgi, tāpēc tie netika ņemti vērā, nosakot vidējo importa cenu un aprēķinot cenu samazinājumu.

(114)

Importa vidējā cena no ĶTR uz Savienību manījās šādi:

5. tabula

Importa cenas (EUR/t) attiecībā uz IP

	2012	2013	2014	PIP
Ķīnas importa cenas (EUR/t)	39 418	35 465	34 414	33 327
Indekss (2012. gads = 100)	100	90	87	85
Avots: Eurostat dati un atbildes uz anketas jautājumiem.

(115)

Attiecīgajā periodā tā ražojuma vidējā cena, kas tika importēts saskaņā ar IEP procedūru, kopumā saruka par 15 %. Šī cenu samazināšanās notika pēc tam, ka samazinājās izejvielu cenas.

(116)

Pamatojoties uz informāciju, kuru sniedza lietotāji, kas sadarbojās, un importa režīmiem, ko izmantoja importam no ĶTR, viss pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR tiek veikts saskaņā ar parastiem līgumiem. Tāpēc un taisnīgas salīdzināšanas vajadzībām cenu samazinājuma aprēķinā netika ņemts vērā apjoms, ko Savienības ražošanas nozare pārdeva saskaņā ar apstrādes līgumiem. Turklāt, kā minēts 113. apsvērumā, imports, kas tika veikts saskaņā ar parasto režīmu, visā attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs un līdz ar to netika ņemts vērā. Tāpēc samazinājuma aprēķins pamatojās tikai uz IEP procedūras importa cenām.

(117)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

—	Savienības ražotāju saskaņā ar parastiem līgumiem pārdotā volframa karbīda vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī, un

—	importa atbilstošās vidējās svērtās cenas, kas iegūtas no Eurostat, ņemot vērā arī pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, kuras snieguši lietotāji, kas sadarbojās, ar atbilstošām korekcijām, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas.

(118)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās cenas PIP laikā un vidēji bija 13,2 %. Šajā aprēķinā ņemts vērā tas, ka PIP laikā no ĶTR netika importēti pulveri, kas iegūti, izmantojot cinka atgūšanas procesu, tāpēc tie tika izslēgti.

4.4. Imports no citām trešām valstīm

(119)

Importa apjoms Savienībā no trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti, atspoguļots turpmākajā tabulā. Daudzums un cenu tendence pamatojas uz Eurostat datiem un aptver visus importa režīmus (parastais režīms, ievešanas pārstrādei process un izvešanas pārstrādei process). Lielākā daļa importa apjoma no trešām valstīm tiek importēta saskaņā ar parasto režīmu.

6. tabula

Imports no citām trešām valstīm

	2012	2013	2014	PIP
Imports (t)	1 896	1 402	1 724	1 359
Indekss (2012. gads = 100)	100	74	91	72
Tirgus daļa (%)	17,0	11,9	12,5	10,6
ASV tirgus daļa (%)	4,2	2,8	4,7	4,8
Vidējā cena (EUR/t)	54 525	52 342	40 543	39 878
Indekss (2012. gads = 100)	100	96	74	73
Dienvidkorejas tirgus daļa (%)	1,4	2,3	2,0	2,4
Vidējā cena (EUR/t)	49 249	38 022	39 256	41 316
Indekss (2012. gads = 100)	100	77	80	84
Vjetnamas tirgus daļa (%)	1,3	1,0	1,1	0,9
Vidējā cena (EUR/t)	44 633	35 110	36 869	37 352
Indekss (2012. gads = 100)	100	79	83	84
Avots: Eurostat.

(120)

Attiecīgajā periodā importa kopapjoms no trešām valstīm samazinājās par 28 %. Importa tendence neatbilda vispārējai tirgus tendencei, ko izraisīja augošais patēriņš, kā aprakstīts 108. apsvērumā. Tikai 2014. gadā importa apjoms salīdzinājumā ar 2013. gadu palielinājās par 23 %, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 21 % salīdzinājumā ar 2014. gadu. Tādējādi šā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 17,0 % līdz 10,6 %.

(121)

ASV un Dienvidkorejā nebija vērojama šī vispārējā tendence, un attiecīgajā periodā to tirgus daļa nedaudz palielinājās, tomēr PIP laikā tā nokrita līdz zemākajam līmenim salīdzinājumā ar Ķīnas importu. Turklāt vidējā importa cena no ASV un Dienvidkorejas attiecīgajā periodā samazinājās, tomēr tā pastāvīgi bija virs tā Ķīnas importa vidējās pārdošanas cenas, kas tika importēts saskaņā ar IEP procedūru.

4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1. Vispārīgas piezīmes

(122)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(123)

Kā minēts 97. apsvērumā, Savienības ražošanas nozari veido deviņi uzņēmumi vai uzņēmumu grupa, no kuriem seši uzņēmumi ražo un pārdod brīvajā tirgū, savukārt pārējie trīs uzņēmumi lielākoties ražo pašu vajadzībām. Trīs Savienības ražotāji, kas darbojas brīvajā tirgū, un trīs ražotāji, kas ražo pašpatēriņa tirgum, ir lejupēji integrēti. Turklāt, kā norādīts 22. apsvērumā, Komisija, lai noteiktu iespējamo kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, nolēma izmeklēt visus sešus Savienības ražotājus, kas darbojas brīvajā tirgū.

(124)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus visai Savienības ražošanas nozarei, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus vienīgi atlasītajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz datiem, kuri ietverti atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem, kas tika pārbaudīti. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(125)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(126)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības vidējās izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(127)

Saistībā ar dažiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas attiecās uz Savienības ražošanas nozari, Komisija atsevišķi analizēja datus par brīvo tirgu un pašpatēriņa tirgu un veica salīdzinošu analīzi. Šie faktori ir šādi: pārdošana un tirgus daļa Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visu darbību, tostarp izmantošanu pašu vajadzībām Savienības ražošanas nozarē, jo tie ir atkarīgi no visas darbības, gan tad, ja ražojumi ir paredzēti pašu vajadzībām, gan tad, ja tie pārdoti brīvā tirgū. Šie faktori ir šādi: ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, naudas plūsma, investīcijas, ienākums no investīcijām, nodarbinātība, ražīgums un darbaspēka izmaksas. Attiecībā uz šiem faktoriem ir nodrošināta visas Savienības ražošanas nozares analīze, lai noteiktu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma pilnu ainu, jo konkrētos datus nevar nodalīt atsevišķi starp pārdošanu pašpatēriņa tirgū un brīvajā tirgū.

(128)

Attiecībā uz dažiem mikroekonomiskajiem rādītājiem (vienības vidējā cena, vienības vidējās izmaksas un rentabilitāte) analīzē tika nošķirti parastie un apstrādes līgumi. Tas tika darīts tāpēc, ka apstrādes līgumos nav iekļautas izejvielu izmaksas un cenas faktiski ir pārvēršanas maksa.

(129)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka apstrādes darbība nebūtu jāietver izmeklēšanā, argumentējot, ka, tā kā pircējs ir izejvielu īpašnieks, nav skaidrs, kas ir faktiskais ražotājs. Turklāt tika apgalvots, ka apstrādes ražošanas izmaksas ir zemākas par parastās ražošanas izmaksām, kuras gadījumā Savienības ražošanas nozare joprojām ir izejvielu īpašnieks (jo izejvielas izmaksas nav iekļautas apstrādes līgumos), un ka kaitējuma analīzē nebūtu jājauc abi darījumdarbības modeļi.

(130)

Izmeklēšanā atklāja, ka Savienības ražotāju ražošanas procesā nevar nošķirt volframa karbīdu, kas ražots saskaņā ar parastiem līgumiem, no volframa karbīda, kas ražots saskaņā ar apstrādes līgumiem. Pircēji nezinās, vai volframa karbīds, kuru tie saņēmuši, ir iegūts no metāllūžņiem vai neapstrādātām izejvielām. Tikai cinka atgūšanas procesā izmanto partijas, un šajā gadījumā pircējs saņem volframa karbīdu, kas ražots no paša metāllūžņiem. Tomēr apjomi, kas ražoti cinka atgūšanas procesā saskaņā ar apstrādes līgumiem, bija ļoti mazi (mazāki par 3 %) salīdzinājumā ar kopējo Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu attiecīgajā periodā. Tāpēc šajā procesā saražotie daudzumi saskaņā ar apstrādes līgumu neizkropļo Savienības ražošanas vispārējo novērtējumu. Turklāt apstrādes ražošanas daļa kopējā Savienības ražošanā katru gadu atšķiras atkarībā no izejvielu pieejamības tirgū.

(131)

Attiecībā uz ražošanas izmaksām apstrādē un ražošanas izmaksām parastajā ražošanā tas nav iemesls, lai izslēgtu apstrādes darbību no kaitējuma analīzes. Katrā gadījumā šī atšķirība ir atspoguļota analīzē. Tāpēc prasība par to, ka apstrāde nebūtu jāietver izmeklēšanā, tiek noraidīta.

4.5.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(132)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums mainījās šādi.

7. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2012	2013	2014	PIP
Ražošanas apjoms (t)	12 667	13 903	15 068	14 668
Indekss (2012. gads = 100)	100	110	119	116
Ražošanas jauda (t)	19 225	20 100	21 245	21 565
Indekss (2012. gads = 100)	100	105	111	112
Jaudas izmantojums (%)	66	69	71	68
Indekss (2012. gads = 100)	100	105	108	103
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija.

(133)

Iepriekšējā tabulā atspoguļotajos datos iekļauta gan parastā, gan apstrādes ražošana attiecībā uz no neapstrādātām izejvielām ražotiem ražojumiem un pārstrādātiem ražojumiem.

(134)

Kopējais ražošanas apjoms no 2012. līdz 2014. gadam palielinājās par 16 % un tad no 2014. gada līdz PIP nedaudz samazinājās (par 3 %), veidojot 14 668 t. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 16 %.

(135)

Arī ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, PIP laikā sasniedzot 21 565 t. Vairāki Savienības ražotāji arī plāno turpināt palielināt savu ražošanas jaudu nākamajos 3–4 gados.

(136)

Turklāt jaudas izmantojuma līmenis no 2012. līdz 2014. gadam palielinājās par 8 % un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2012. gadu. Kopumā jaudas izmantojuma līmenis attiecīgajā periodā palielinājās par 3 %, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 68 %.

4.5.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(137)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa brīvajā tirgū attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Brīvā tirgus pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2012	2013	2014	PIP
Pārdošanas apjoms Savienības brīvajā tirgū (t)	9 030	10 073	11 186	10 314
Indekss (2012. gads = 100)	100	112	124	114
Tirgus daļa (%)	81,0	85,5	81,0	80,5
Indekss (2012. gads = 100)	100	106	100	99
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasījuma iesniedzēja un Eurostat sniegtā informācija.

(138)

Pārdošanas apjoms brīvajā tirgū no 2012. līdz 2014. gadam palielinājās par 24 % un tad no 2014. gada līdz PIP samazinājās par 8 %. Kopumā pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 14 %, PIP laikā sasniedzot 10 314 t. Šīs pārmaiņas atbilda Savienības patēriņa kāpumam tajā pašā periodā.

(139)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa brīvajā tirgū no 2012. līdz 2013. gadam palielinājās par 4,5 procentpunktiem un tad PIP beigās samazinājās par 5 procentpunktiem, veidojot 80,5 %. Kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa brīvajā tirgū attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās (par 0,5 procentpunktiem).

(140)

Attiecībā uz pašpatēriņa tirgu apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Pašpatēriņa apjoms un tirgus daļa

	2012	2013	2014	PIP
Pašpatēriņš (t)	2 249	2 461	2 599	2 653
Indekss (2012. gads = 100)	100	109	116	118
Tirgus daļa (no pašpatēriņa un brīvā tirgus kopā) (%)	17	17	16	17
Indekss (2012. gads = 100)	100	103	94	102
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pieprasījuma iesniedzēja un Eurostat sniegtā informācija.

(141)

Savienības pārdošanas apjoms pašpatēriņa tirgū (ko veido Savienības ražošanas nozares izmantošana un pārdošana pašu vajadzībām) attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %, proti, nedaudz virs kopējā patēriņa kāpuma gan pašpatēriņa, gan brīvajā tirgū. Tādējādi Savienības ražošanas nozares pašpatēriņa tirgus daļa, izteikta procentos no kopējā patēriņa (pašpatēriņa un brīvajā tirgū), attiecīgajā periodā saglabājās gandrīz nemainīga (17 %).

4.5.2.3. Izaugsme

(142)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū atbilda Savienības patēriņa pārmaiņām un attiecīgajā periodā palielinājās par 14 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare saglabāja diezgan stabilu tirgus daļu visā attiecīgajā periodā, izņemot 2013. gadu, kad tā pieauga par 4,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2012. gadu.

4.5.2.4. Nodarbinātība un ražīgums

(143)

Nodarbinātība un ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2012	2013	2014	PIP
Nodarbināto skaits	681	687	700	704
Indekss (2012. gads = 100)	100	101	103	103
Ražīgums (t uz nodarbināto)	19	20	22	21
Indekss (2012. gads = 100)	100	109	116	112
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija.

(144)

Darbinieku skaits Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 3 % līdz 704 nodarbinātajiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Sakarā ar augstāku ražošanas apjoma pieaugumu ražīgums attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %.

4.5.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(145)

Kā minēts 71. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR turpināja ienākt Savienības tirgū par ļoti zemām dempinga cenām.

(146)

Savienības ražošanas nozare lielā mērā atguvās no iepriekšējās dempinga ietekmes, un spēkā esošie antidempinga pasākumi izrādījās efektīvi. Tādējādi Savienības ražošanas nozare palielināja savu pārdošanas apjomu par 14 %. Tās tirgus daļa brīvajā tirgū attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās (par 0,5 procentpunktiem).

4.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1. Cenas un tās ietekmējoši faktori

(147)

Savienības ražotāju vidējā svērtā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem saskaņā ar parastiem līgumiem Savienības brīvajā tirgū attiecīgajā periodā mainījās šādi.

11. tabula

Vidējā svērtā vienības pārdošanas cena

	2012	2013	2014	PIP
Vidējā svērtā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/t)	47 296	41 686	41 118	36 160
Indekss (2012. gads = 100)	100	88	87	76
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(148)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējā svērtā vienības pārdošanas cena parastiem apjomiem saruka par 24 %. Cenu samazināšanās notika pēc tam, ka samazinājās izejvielu cenas.

(149)

Savienības ražotāju vidējā svērtā vienības pārvēršanas maksa nesaistītiem pircējiem saskaņā ar apstrādes līgumiem Savienības brīvajā tirgū attiecīgajā periodā mainījās šādi.

12. tabula

Vidējā svērtā vienības pārvēršanas maksa

	2012	2013	2014	PIP
Vidējā svērtā vienības pārvēršanas maksa Savienībā (EUR/t)	12 792	13 497	13 669	13 452
Indekss (2012. gads = 100)	100	106	107	105
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(150)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējā svērtā vienības pārvēršanas maksa apstrādes apjomiem palielinājās par 5 %.

(151)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām un pārvēršanas izmaksām – Komisijai bija jāsniedz šie dati indeksos, jo tā ir konfidenciāla komerciālā informācija.

(152)

Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās vienības ražošanas izmaksas saskaņā ar parastiem līgumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi.

13. tabula

Vidējās svērtās vienības ražošanas izmaksas saskaņā ar parastiem līgumiem

	2012	2013	2014	PIP
Indekss (2012. gads = 100)	100	82	85	78
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(153)

Attiecīgajā periodā vidējās svērtās vienības ražošanas izmaksas parastajā ražošanā saruka par 22 %. Ražošanas izmaksu samazināšanās notika pēc tam, ka samazinājās arī izejvielu cenas.

(154)

Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās pārvēršanas izmaksas saskaņā ar apstrādes līgumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi.

14. tabula

Vidējās svērtās pārvēršanas izmaksas saskaņā ar apstrādes līgumiem

	2012	2013	2014	PIP
Indekss (2012. gads = 100)	100	105	97	99
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(155)

Attiecīgajā periodā vidējā svērtā pārvēršanas maksa apstrādē saruka par 1 %.

4.5.3.2. Darbaspēka izmaksas

(156)

Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

15. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

	2012	2013	2014	PIP
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto	65 626	70 243	73 736	71 898
Indekss (2012. gads = 100)	100	107	112	110
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(157)

Vidējās darbaspēka izmaksas no 2012. līdz 2014. gadam palielinājās par 12 % un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 2 % salīdzinājumā ar 2014. gadu. Kopumā attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas palielinājās par 10 %.

4.5.3.3. Krājumi

(158)

Savienības ražotāju krājumu apjoms attiecīgajā periodā mainījās šādi.

16. tabula

Krājumi

	2012	2013	2014	PIP
Krājumi perioda beigās (t)	1 201	1 095	923	1 069
Indekss (2012. gads = 100)	100	91	77	89
Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma (%)	9	9	7	8
Indekss (2012. gads = 100)	100	91	77	89
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(159)

Attiecīgajā periodā krājumu apjoms samazinājās par 11 %. Krājumi veidoja 8 % no ražošanas apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un tika konstatēts, ka tie ir parastā līmenī.

4.5.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(160)

Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi.

17. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2012	2013	2014	PIP
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās kopējās pārdošanas rentabilitāte – parastā un apstrādes ražošana (% no pārdošanas apgrozījuma)	11,9	16,8	13,6	11,6
Indekss (2012. gads = 100)	100	140	114	97
Naudas plūsma (EUR)	63 654 025	57 060 905	54 583 859	40 680 386
Indekss (2012. gads = 100)	100	90	86	64
Ieguldījumi (EUR)	19 902 447	21 890 061	25 810 548	15 752 867
Indekss (2012. gads = 100)	100	110	130	79
Ienākums no ieguldījumiem (%)	37,1	46,0	35,9	20,1
Indekss (2012. gads = 100)	100	124	97	54
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(161)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma, ņemot vērā visu Savienības ražošanas nozares darbību (parasto un apstrādes ražošanu). Parastās darbības (77 % no kopējās ražošanas PIP laikā) rentabilitāte bija zemāka nekā apstrādes darbības rentabilitāte. Turklāt būtu jānorāda, ka parastās darbības rentabilitāte bija zemāka par mērķa peļņu 10 % apmērā.

(162)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā bija rentabla, un rentabilitātes līmenis bija svārstīgs. Tādējādi rentabilitāte 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu paaugstinājās par 4,8 procentpunktiem, sasniedzot 16,8 %, un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā samazinājās par 5,1 procentpunktu līdz 11,6 %. Kopumā rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par 0,3 procentpunktiem.

(163)

Naudas plūsma, kas liecina par Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību, attiecīgajā periodā bija pozitīva. Tomēr tā attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās – par 36 %.

(164)

Ieguldījumi no 2012. līdz 2014. gadam palielinājās par 30 % un tad pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās samazinājās par 39 % salīdzinājumā ar 2014. gadu. Kopumā ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par 21 %. Savienības ražošanas nozares ieguldījumi attiecīgajā periodā pārsniedza EUR 80 milj. Ieguldījumi tika veikti, lai panāktu izejvielu labāku izmantošanu un tādējādi – ražošanas izmaksu samazināšanos, piemēram, šķirošanas operāciju uzlabojumus, uzlabojumus saistībā ar pārstrādes ražotnes sūkšanas darbību un drupināšanas darbību. Turklāt Savienības ražošanas nozare veica ieguldījumus, lai panāktu atbilstību Savienībā piemērojamajiem vides aizsardzības noteikumiem. Ieguldījumi tika arī veikti, lai uzlabotu efektivitāti, aizstājot no enerģijas patēriņa viedokļa vecu tehnoloģiju ar efektīvāku tehnoloģiju. Turklāt tika veikti ieguldījumi, aizstājot vairākas krāsnis, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu, jaucot cietos un mīkstos metāllūžņus, un lai apstrādātu plašāku metāllūžņu klāstu.

(165)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tas bija pozitīvs. 2013. gadā tas palielinājās par 24 % salīdzinājumā ar 2012. gadu un tad pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās samazinājās par 25,9 %. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā samazinājās par 17 procentpunktiem.

4.5.4. Secinājums par kaitējumu

(166)

Ieviestie antidempinga maksājumi palīdzēja Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējā kaitējumu radošā dempinga ietekmes.

(167)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms un tirgus daļa mainījās pozitīvā virzienā, jo Savienības ražošanas nozare spēja sekot līdzi patēriņa pieaugumam. Attiecīgajā periodā palielinājās arī ražošanas apjoms un jaudas izmantojums.

(168)

Kaitējuma rādītāji saistībā ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību (rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem) attiecīgajā periodā bija pozitīvi. Tomēr naudas plūsmai bija krītoša tendence.

(169)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare atguvās no iepriekšējā dempinga un ka tā nav cietusi no būtiska kaitējuma attiecīgajā periodā pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

4.6. Kaitējuma atkārtošanās iespējamība

4.6.1. Ievadpiezīmes

(170)

Izmeklēšana apliecināja, ka imports no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika veikts par dempinga cenām un ka bija dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti.

(171)

Tā kā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika novērtēts, vai ir kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi pret ĶTR tiktu atcelti.

(172)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika analizēti šādi elementi: i) neizmantotā jauda un izejvielu uzkrāšana ĶTR ii) iespējamie pārskatāmā ražojuma Ķīnas izcelsmes importa cenu līmeņi uz Savienības tirgu un iii) to ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

4.6.2. Neizmantotā jauda un izejvielu uzkrāšana ĶTR

(173)

Kā paskaidrots 78. apsvērumā, Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda, lai ražotu volframa karbīdu, ko var lēst 12 000 līdz 20 000 t apmērā un kas veido 94 % līdz 156 % no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(174)

Turklāt, kā minēts 79. apsvērumā, ĶTR ir uzkrātas volframa karbīda izejvielas (t. i., APV un volframa koncentrāti), no kā ļoti īsā laika posmā varētu saražot vairāk nekā 25 000 t volframa karbīda.

(175)

Ja netiks noteikti antidempinga pasākumi, neizmantotā jauda apvienojumā ar uzkrātajām izejvielām, visticamāk, tiks izmantota, lai ražotu eksportam uz Savienību, jo, kā aprakstīts 85. un turpmākajos apsvērumos, tas Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgs tirgus. Tāpat nekas arī neliecina, ka palielināsies pieprasījums pēc volframa karbīda citos trešo valstu tirgos, lai gan patēriņam Savienībā bija tendence pieaugt un, kā arī minēts 84. apsvērumā, Savienības tirgus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnai bija lielākais eksporta tirgus aiz Japānas. Tāpēc imports no ĶTR atkal varētu ievērojamos daudzumos ienākt Savienības tirgū.

(176)

Pēc informācijas izpaušanas vairāki lietotāji apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji dos priekšroku Ķīnas lejupējo ražotāju apgādei nevis izejvielas eksportam uz Savienības tirgu. Tomēr, tā kā šis apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem, tas tika noraidīts.

4.6.3. Iespējamie cenu līmeņi Ķīnas importam uz Savienības tirgu

(177)

Kā norāde uz to cenu līmeni, par kurām, iespējams, Ķīnas volframa karbīds tiks importēts Savienības tirgū, ja pasākumi tiktu atcelti, tika ņemtas vērā Ķīnas importa cenas uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar IEP režīmu tās bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām vidēji aptuveni par 13,2 %. Turklāt, ņemot vērā iespējamās cenas saskaņā ar parasto importa režīmu, nepiemērojot antidempinga maksājumus un muitas nodokļus, cenu samazinājums arī būtu ļoti nozīmīgs, sasniedzot vidēji 8,6 %.

(178)

Turklāt tika analizēts Ķīnas izcelsmes importa cenu līmenis uz citām trešām valstīm un cenas Ķīnas vietējā tirgū. Abos gadījumos tika konstatēts, ka Ķīnas cenas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām par līdz pat 33 %, salīdzinot ar citām trešām valstīm, un līdz pat 28 % salīdzinājumā ar Ķīnas iekšzemes cenām.

4.6.4. Ietekme uz Savienības ražošanas nozari

(179)

Ievērojamā neizmantotā jauda un uzkrātās izejvielas ĶTR, kas aprakstītas 173. un 174. apsvērumā, kopā ar cenu starpību, kas aprakstīta 85. līdz 87. un 177. apsvērumā, stimulēs Ķīnas ražotājus eksportētājus īsā laika posmā eksportēt ievērojamus apjomus par zemām dempinga cenām uz Savienības tirgu, ja netiks piemēroti antidempinga pasākumi.

(180)

Šie lielie lēta volframa karbīda apjomi radīs ievērojamu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kam būs jāsamazina savas cenas, lai tā joprojām varētu pārdot Savienībā. Tomēr tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare arī zaudēs apjomus, jo tā nevarēs pazemināt savas cenas tikpat zemā līmenī kā Ķīnas eksporta cenas. Jāatgādina, ka, kā minēts 80. apsvērumā, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pieejamas lētākas izejvielas nekā Savienības ražošanas nozarei, jo ĶTR kontrolē 60 % no pasaules volframa rūdas rezervēm un tajā pašā laikā uzliek eksporta nodokli 20 % apmērā par volframa koncentrātu, kas palielina šīs izejvielas cenu personām ārpus ĶTR.

(181)

Ja Ķīnas importa cenas saskaņā ar IEP procedūru, kam pieskaitīti muitas nodokļi, tiek uzskatītas par iespējamo kritēriju Savienības ražošanas nozares turpmākajai pārdošanas cenai pēc tam, kad pasākumi tiks atcelti, Savienības ražošanas nozare vairs nevarēs gūt peļņu, bet tās izdevumi un ieņēmumi būs līdzsvarā; tā ir situācija, kas nav ilgtspējīga. Faktiski šis scenārijs ir piesardzīgs, jo, ņemot vērā Ķīnas cenu līmeņus, kas novēroti citās trešās valstīs, Ķīnas ražotāji eksportētāji, visticamāk, varētu pārdot Savienības tirgū par zemākām cenām nekā šis kritērijs. Tiem būtu stimuls to darīt, mēģinot samazināt uzkrāto izejvielu apjomu, kā paskaidrots 79. apsvērumā. Šādā gadījumā Savienības ražošanas nozarei būs jāturpina samazināt pārdošanas cenas un tādējādi parastā darbība īsā laikā (1–2 gadi) izvērtīsies par zaudējumus nesošu darījumdarbību. Turklāt būtu jānorāda, ka pārskatāmajam ražojumam ir raksturīga ļoti svārstīga peļņas norma. Kā parādīts 17. tabulā, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte tikai divu gadu laikā (no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam) samazinājās par 5,2 procentpunktiem.

(182)

Turklāt Savienības ražošanas nozare, iespējams, būs spiesta arī samazināt ražošanas apjomu, jo tā nespēs pielāgoties Ķīnas zemajām cenām, neciešot zaudējumus. Zaudējumu apjoms tieši ietekmē arī apstrādes darbību. Patiešām, volframa ražošanas nozare ir kapitālietilpīga nozare, kurai ir jāsaglabā noteikts ražošanas apjoms, lai uzturētu nemainīgās izmaksas samērīgā līmenī. Nemainīgo izmaksu kāpums pēc ražošanas apjoma samazināšanās ne tikai palielinās parastās darbības ražošanas izmaksas, bet arī pārvēršanas izmaksas, un līdz ar to negatīvi ietekmēs arī apstrādes līgumu rentabilitāti.

(183)

Piemēram, saskaņā ar scenāriju, kurā ražošanas apjoms samazinās 25 % apmērā (3 700 t vai 23 % no Ķīnas neizmantotās jaudas), pārvēršanas izmaksas palielināsies par 82 % un apstrādes darbība no rentablas darbības izvērtīsies par vairāk nekā 30 % zaudējumus nesošu darbību. Tas tika konstatēts arī iepriekšējā izmeklēšanā, kad ražošanas apjoma kritums aptuveni 50 % apmērā (6 400 t) tikai vienā gadā izraisīja rentabilitātes kritumu no 7,6 % līdz -19,5 %.

(184)

Apstrādes darbībām tikai tad ir ekonomiska jēga Savienības ražošanas nozares pircējiem (lietotājiem), kamēr pārvēršanas maksas (pārvēršanas izmaksas + peļņas norma) plus metāllūžņu izmaksas (lietotājiem) ir zemākas par volframa karbīda importa no ĶTR cenu. Kad šī robeža būs sasniegta, lietotājiem nebūs stimulu iesaistīties apstrādes līgumos ar Savienības ražošanas nozari, bet gan piegādāt volframa karbīdu no ĶTR. Iespēja no jauna risināt sarunas ar Savienības ražošanas nozari par pārvēršanas maksām, šķiet, nav risinājums, jo Savienības ražošanas nozares pārvēršanas izmaksas palielināsies, kā paskaidrots iepriekš.

(185)

Turklāt pat tad, ja apstrādes darbība ir daudz rentablāka par parasto darbību, Savienības ražošanas nozare nevar darboties tikai saskaņā ar apstrādes līgumiem. Apstrāde ir paredzēta tikai pārstrādes darbībām, un Savienības ražošanas nozares jauda, kas vajadzīga, lai apstrādātu metāllūžņus, iegūstot volframa koncentrātu, ir pārāk maza salīdzinājumā ar kopējām vajadzībām pēc volframa koncentrāta ražošanas procesā. Tāpēc Savienības ražošanas nozarei ir jāapmierina vajadzības pēc volframa koncentrāta ar neapstrādātiem koncentrātiem saskaņā ar parastiem līgumiem. Turklāt Savienības ražošanas nozarei nav pieejams pietiekami daudz metāllūžņu tirgū, lai palielinātu pārstrādes jaudu.

(186)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pārdošanas cenas kritums vismaz līdz IEP procedūras importa cenas līmenim PIP laikā, iekaitot muitas nodokļus, apvienojumā ar apjoma samazinājumu pārvērtīs Savienības ražošanas nozari tādā nozarē, kas cieš zaudējumus.

(187)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem, Komisija secināja, ka, ja pasākumus atceltu, visticamāk, ka būtisks kaitējums atkārtosies ļoti ātri. Konkrēti – īstermiņā (1–2 gadi) ir ticams, ka Savienības ražotāji, kas nav lejupēji integrēti, būs spiesti likvidēt savu darījumdarbību, jo uz tiem brīvajā tirgū tieši iedarbosies lejupvērsts cenu spiediens, ko radīs imports par zemām dempinga cenām no Ķīnas. Divi no šiem uzņēmumiem nenodarbojas ar pārstrādi, tāpēc tie nevarēs paļauties uz lielākām peļņas normām apstrādes līgumos. Turklāt, lejupēji integrētie Savienības ražotāji turpinās pārdot volframa karbīdu saistītiem lietotājiem par zemākām cenām, tomēr pārvēršanas izmaksas apstrādes līgumos palielināsies, jo palielināsies ražošanas apjoms. Ilgākā termiņā (4–5 gadi) ir iespējams, ka arī lejupēji integrētie Savienības ražotāji pārtrauks savu darbību, jo tie nespēs konkurēt ar šo spiedienu ilgtermiņā, jo arī to saistītie lietotāji vēlēsies iegādāties volframa karbīdu no Ķīnas. Ja šis scenārijs īstenosies, no tā izriet, ka Savienībā vairs nebūs šīs stratēģiskās izejvielas ražošanas.

5. SAVIENĪBAS INTERESES

(188)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, spriežot pēc šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem, būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, izvērtējot visu iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un piegādātāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(189)

Būtu jāatgādina, ka iepriekšējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu termiņbeigu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(190)

Pamatojoties uz to, tika pētīts, vai, neņemot vērā secinājumus par dempinga turpināšanās vai kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

5.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(191)

Ņemot vērā secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli, kas izklāstīti 166. līdz 169. apsvērumā, un atbilstīgi argumentiem saistībā ar analīzi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, kā paskaidrots 170. līdz 186. apsvērumā, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare varētu izjust nopietnu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, ja antidempinga maksājumi tiktu atcelti. Pasākumi ir izrādījušies būtiski svarīgi, lai saglabātu volframa karbīda ražošanu Savienībā, jo Savienības ražošanas nozare nevarētu izturēt spiedienu, kādu radītu lieli volframa karbīda importa apjomi par dempinga cenām no ĶTR, kas tiktu pārdoti Savienības tirgū zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņiem.

(192)

Tiek uzskatīts, ka pasākumu turpināšana nāktu par labu Savienības ražošanas nozarei, kura šajā gadījumā varētu turpināt ieguldījumus savu ražotņu jaunajās tehnoloģijās, jo īpaši pārstrādes darbībās, lai panāktu lielāku neatkarību no ĶTR un tādējādi būtu labākā situācijā un varētu risināt problēmas saistībā ar neapstrādātu izejvielu trūkumu tirgū.

(193)

Turpretī, ja pasākumi tiktu atcelti, tas, visticamāk, negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari. Līdz ar to būtu nopietni apdraudēta Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja, kas rezultātā var būt spiesta pārtraukt savu darbību, tādējādi samazinot pieejamos piegādes avotus Savienības tirgū un konkurenci. Ja Savienības ražotājiem būs jāapstādina ražošana, Savienība lielākoties būs atkarīga no importa no citām trešām valstīm, galvenokārt no ĶTR, kas ir ne vien pasaulē lielākā volframa ražotāja, bet kam arī pieder lielākā daļa pasaules izejvielu rezerves.

5.2. Lietotāju intereses

(194)

Procedūras sākumā tika sākta saziņa ar desmit zināmiem importētājiem/lietotājiem. Noteiktajā termiņā pieteicās septiņi lietotāji, un tiem visiem tika nosūtītas anketas. Tie iepirka volframa karbīdu no ĶTR, citām trešām valstīm (Dienvidkoreja, Vjetnama, Japāna, Izraēla un Indija) un Savienības ražošanas nozares. Šie lietotāji izmantoja volframa karbīdu, lai ražotu cementētu karbīdu ar nolūku ražot cietā metāla instrumentus dažādām nozarēm, piemēram, naftas rūpniecībai un ieguves rūpniecībai.

(195)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no astoņiem lietotājiem (starp tiem divi bija saistītie uzņēmumi). Tie norādīja lielāku importa apjomu no ĶTR, nekā bija reģistrēts Eurostat. Tie visi, izņemot vienu, importēja pārskatāmo ražojumu tikai saskaņā ar IEP procedūru. Lietotāji, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārstāvēja 32 % no brīvā tirgus patēriņa Savienībā. Vēl pieci lietotāji atsaucās, atbalstot spēkā esošos pasākumus, taču neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Šie lietotāji veidoja aptuveni 8 % no kopējā brīvā tirgus patēriņa.

(196)

Viens lietotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tam ražošanas procesā bija nepieciešams īpaša veida ražojums, ko Savienības ražošanas nozare neražoja vajadzīgajā kvalitātē, un pieprasīja, lai tam attiecībā uz šo īpašo ražojuma veidu tiktu piešķirts atbrīvojums no antidempinga maksājuma. Tomēr šā lietotāja importētais ražojuma veids ietilpa ražojumu klāstā, kas aprakstīts 31. un 32. apsvērumā. Nav pamata izslēgt konkrētus ražojuma veidus no izmeklēšanas darbības jomas pašreizējās termiņbeigu pārskatīšanas ietvaros. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(197)

Pārējie septiņi lietotāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem bija ievērojama negatīva ietekme uz to rentabilitāti.

(198)

Izmeklēšanā atklājās, ka darbība saistībā ar volframa karbīdu šiem lietotājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veido 55 % līdz 100 % no to kopējā apgrozījuma. Daži lietotāji bija daļa no uzņēmumu grupām un arī pārdeva savus ražojumus, kas ražoti no volframa karbīda, grupas iekšienē, savukārt citi bija atsevišķi subjekti. Šie uzņēmumi pārdeva cementēta karbīda instrumentus neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū, kā arī ārpus Savienības. Attiecībā uz pārdošanas apjomu ārpus Savienības tirgus – lietotāji galvenokārt iepirka pārskatāmo ražojumu no ĶTR saskaņā ar IEP procedūru, tādējādi par šo importu tika maksātas importa nodevas.

(199)

Visi lietotāji, kuri sadarbojās, ražoja plašu ražojumu klāstu, kuru sastāvā bija pārskatāmais ražojums. Lietotājiem ievērojami atšķīrās volframa karbīda izmaksas kopējās ražošanas izmaksās, t. i., tās bija no 6 % līdz 50 % atkarībā no gatavo ražojumu veida. Dažiem ražojumiem, kurus ražoja lietotāji, kas sadarbojās, bija ievērojama pievienotā vērtība un tajos bija izmantota zinātība, tādēļ šie lietotāji var noteikt ievērojamas peļņas normas, savukārt citi ražojumi, kuriem ir mazāka pievienotā vērtība, ir mazāk rentabli. Papildus tam par vairākumu lietotāju, kas sadarbojās, tika konstatēts, ka tie pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija rentabli pat vairāk nekā 15 % apmērā. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka šo lietotāju rentabilitāti ietekmēja arī citi faktori, nevis spēkā esošie antidempinga pasākumi, piemēram, zems pieprasījums tirgos, kuros tie darbojas (naftas urbumi un ieguves rūpniecība).

(200)

Vēl pieci lietotāji, kas minēti 194. apsvērumā un atsaucās, atbalstot spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšanu, bija Savienības ražošanas nozares pircēji. Šie lietotāji argumentēja – lai gan volframa cenu samazinājums nāktu par labu lietotājiem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ja nebūtu Savienības ražošanas nozares konkurences, Ķīnas cenas, visticamāk, atkal pieaugs. Turklāt tie apgalvoja, ka antidempinga pasākumu atcelšana negatīvi ietekmētu arī pārstrādes darbības Savienībā, jo liela apjoma volframa karbīda imports par zemām cenām no Ķīnas padarītu nerentablu pārstrādes darbību Savienībā. Visbeidzot, šie lietotāji uzsvēra, ka ir ieinteresēti, lai tiem būtu vairāki piegādes avoti, tostarp no Savienības ražošanas nozares.

(201)

Izmeklēšanas konstatējumi liecina, ka lietotāji varēja turpināt iegādāties volframa karbīdu no vairākiem avotiem. Tie ietver volframa karbīda importu no ĶTR ievērojamos daudzumos, bez nodokļiem, kā tas tika darīts saskaņā ar IEP procedūru. Vairākums no tiem bija rentabli. Kaut arī ir pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi lietotāji gūs labumu, vismaz īstermiņā, no pieejamā lētāka importa no ĶTR, pasākumi nav radījuši būtisku negatīvu ietekmi uz lietotajiem, un tas apstiprina to, ka antidempinga pasākumu saglabāšanai spēkā nav būtiskas ietekmes uz lietotājiem. Turklāt vairāki lietotāji pat atbalstīja pasākumu turpināšanu.

(202)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka saskaņā ar ferosilīcija lietu (15) pasākumu ietekmes novērtēšana uz lietotājiem būtu jāveic visā periodā, kurā pasākumi ir spēkā, argumentējot, ka lietotāji saskaras ar ilgtermiņa kumulatīvu negatīvu ietekmi, kas ir nesamērīga, ņemot vērā jebkuru iespējamo vai faktisko ieguvumu Savienības ražotājiem.

(203)

Šajā ziņā būtu jānorāda, ka, lai gan pasākumi ir spēkā kopš 1990. gada, lietotājiem ir izdevies absorbēt izmaksu pieaugumu un joprojām būt rentabliem. Turklāt saistībā ar sākotnējo izmeklēšanu un katru termiņbeigu pārskatīšanu, ko veica saistībā ar to, Komisija novērtēja antidempinga pasākumu ietekmi uz lietotājiem. Katru reizi Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu saglabāšana, visticamāk, būtiski neietekmē lietotājus Savienībā. Turklāt pašreizējais novērtējums apstiprināja šo secinājumu, pamatojoties uz pasākumu faktisko ietekmi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(204)

Pēc informācijas izpaušanas pieteicās vēl četri pārskatāmā ražojuma lietotāji, no kuriem trīs bija saistīti ar vienu no lietotājiem, kas sadarbojās, un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr viens no tiem atrodas Brazīlijā un tādējādi nav uzskatāms par ieinteresēto personu šajā izmeklēšanā. Šie uzņēmumi bija pret antidempinga pasākumu saglabāšanu spēkā.

(205)

Turklāt pēc informācijas izpaušanas vairāki lietotāji apgalvoja, ka viņu spēja absorbēt pasākumu izmaksas un saglabāt rentabilitāti ir sasniegusi maksimumu. Papildus tam tika apgalvots, ka šie lietotāji ir apliecinājuši un pierādījuši to, ka nav iespēju veikt turpmākus tehnoloģiskus ražojuma uzlabojumus un ka kļūst neiespējami turpināt segt papildu izmaksas.

(206)

Kā paskaidrots 198. apsvērumā, lietotāji, kas sadarbojās, ražoja plašu ražojumu klāstu, kas ietvēra pārskatāmo ražojumu, un lietotājiem ievērojami atšķīrās volframa karbīda izmaksas kopējās ražošanas izmaksās, t. i., tās bija no 6 % līdz 50 % atkarībā no gatavo ražojumu veida. Lai gan nav izslēgts, ka ražojumu rentabilitāte atšķiras, par vairākumu lietotāju, kas sadarbojās, tika konstatēts, ka tie pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija rentabli pat vairāk nekā 15 % apmērā. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(207)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecībā uz ietekmi uz lietotājiem nekas neliecina par to, ka pasākumu saglabāšanai būs ievērojama negatīva ietekme uz viņu darbību.

5.3. Piegādātāju intereses

(208)

Pieteicās desmit uzņēmumi augšupējā tirgū, paužot atbalstu pasākumu turpināšanai. Četri no tiem ir ieguves rūpniecības uzņēmumi un volframa koncentrāta ražotāji, kas apgādā Savienības ražošanas nozari.

(209)

Pārējie seši uzņēmumi bija pārstrādātu izejvielu piegādātāji Savienības ražošanas nozarei. Tie argumentēja, ka Savienības ražošanas nozares slēgšana ievērojami negatīvi ietekmētu to darbību, jo tie zaudētu savus pircējus. Viņi arī uzsvēra, ka ir svarīgi Savienībā veikt metāllūžņu pārstrādi, argumentējot, ka metāllūžņos ir augstāks volframa saturs nekā rūdas koncentrātā, tādējādi padarot volframa metāllūžņus par vērtīgu izejvielu, kas var samazināt izejvielas izmaksas lietotājiem.

(210)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka piegādātāju interesēs ir saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

5.4. Volframs kā kritiski svarīga izejviela

(211)

Volframs kopš 2011. gada ir klasificēts kā kritiski svarīga izejviela (16) Eiropas Savienībā.

(212)

Tādēļ Savienības interesēs ir saglabāt volframa ražošanu Savienībā, veicināt pārstrādi, lai mazinātu primāro izejvielu patēriņu, un mazināt salīdzinošo atkarību no importa.

5.5. Konkurence Savienībā

(213)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka antidempinga pasākumi esot pasliktinājuši konkurences līmeni Savienībā, jo tie mazinājuši piegādātāju izvēli. Tās apgalvoja, ka visiem Savienības ražotājiem bijuši līdzīgi cenu līmeņi, kas nebija konkurētspējīgi.

(214)

Tirgū darbojas seši Savienības ražotāji, kas izmanto dažādus ražošanas procesus un dažādas izejvielas. Kā norādīts 33. apsvērumā, daži Savienības ražotāji izmanto tikai neapstrādātas izejvielas, savukārt citi izmanto gan neapstrādātas izejvielas, gan metāllūžņus. Attiecībā uz ražošanas procesu ar neapstrādātām izejvielām – tas var sākties no koncentrāta, APV vai volframa oksīda. Šie elementi ietekmē ražošanas izmaksas. Tāpēc maksu, ko Savienības ražošanas nozare iekasē no saviem klientiem papildus APV cenai, ietekmē tās ražošanas izmaksas. Seši Savienības ražotāji ir neatkarīgi cits no cita un savstarpēji konkurē Savienības tirgū. Turklāt izmeklēšana liecināja, ka ir arī citi piegādes avoti Savienības tirgū, piemēram, ASV, Vjetnama, Dienvidkoreja un Izraēla. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

5.6. Lejupējo ražotāju nelabvēlīgākie konkurences apstākļi

(215)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka spēkā esošo pasākumu dēļ lietotājiem Savienībā ir nelabvēlīgi konkurences apstākļi salīdzinājumā ar to konkurentiem citās trešās valstīs, jo pasākumi nāk par labu lietotājiem ārpus Savienības uz Savienības lietotāju rēķina. Turklāt tās apgalvoja – tā kā trešo valstu lejupējie lietotāji gūst labumu no zemākas izmaksu bāzes, tie ir rentablāki salīdzinājumā ar to konkurentiem Savienībā. Papildus tam tika apgalvots, ka tam, ka 2015. gada maijā ĶTR volframa karbīdam atcēla izvedmuitas nodokli 5 % apmērā un ierobežojumus, kas attiecās uz augšupējiem ražojumiem (eksporta kvotas attiecībā uz APV), bija negatīva ietekme uz šīm personām. Tās arī apgalvoja – ja pasākumi tiks pagarināti, lietotājiem būs jāpārvieto ražotnes ārpus Savienības, lai nezaudētu savus pircējus.

(216)

Kā minēts 198. apsvērumā, izmeklēšana parādīja, ka vairākums lietotāju Savienībā, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija rentabli un ka citi faktori, nevis spēkā esošie antidempinga pasākumi, piemēram, zems pieprasījums tirgos, kuros tie darbojas (naftas urbumi un ieguves rūpniecība), ietekmēja to rentabilitāti. Argumentam, ka lietotāji citās trešās valstīs, iespējams, rada lielāku peļņu nekā lietotāji Savienībā, nav nozīmes, lai novērtētu Savienības intereses. Turklāt šīs personas nespēja paskaidrot, kā tas, ka ĶTR atcēla izvedmuitas nodokli un ierobežojumus attiecībā uz augšupējiem ražojumiem, bija negatīvi ietekmējis lietotājus, turklāt tas netika pamatots ar pierādījumiem. Apgalvojums attiecībā uz dažu lietotāju ražotņu pārvietošanu bija nepamatots, jo šo lietotāju rentabilitāte ir atkarīga no ražoto ražojumu veida un vienlaikus arī no citiem faktoriem, piemēram, pieprasījuma krituma pēc šiem ražojumiem. Katrā gadījumā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka pasākumu atcelšana novērstu lietotāju ražotņu pārvietošanu. Tāpēc 214. apsvērumā izklāstītie apgalvojumi tiek noraidīti.

5.7. Lejupēja integrēšana

(217)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka lielākā daļa Savienības volframa karbīda ražotāju ir lejupēji integrēti, tādēļ to saistītie instrumentu ražotāji var iegūt izejvielas par zemākām cenām nekā neintegrētie lietotāji; tas rada nevienlīdzīgu nelabvēlīgu situāciju lietotāju vidū.

(218)

Izmeklēšana parādīja, ka no sešiem Savienības volframa karbīda ražotājiem brīvajam tirgum trīs bija lejupēji integrēti. Šie Savienības ražotāji pārdeva pārskatāmo ražojumu saistītajiem uzņēmumiem par tirgus cenām, kuriem tādējādi nebija nekādu cenu priekšrocību izejvielu ieguvē salīdzinājumā ar neintegrētajiem lietotājiem. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(219)

Pēc informācijas izpaušanas vairāki lietotāji apgalvoja, ka vertikāli integrētie piegādātāji ir arī lietotāju konkurenti un taisnīgas konkurences šķērslis, jo tie var apturēt pārskatāmā ražojuma piegādi lietotājiem.

(220)

Izmeklēšanā netika atklātas norādes par to, ka Savienības ražošanas nozare vairs nepārdos pārskatāmo ražojumu nesaistītiem lietotājiem. Gluži pretēji, attiecīgajā periodā lejupēji integrēto Savienības ražotāju pārdošanas apjoms nesaistītajiem lietotājiem palielinājās par 16 %. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

5.8. Ieguldījumu trūkums un novecojušas tehnoloģijas

(221)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka sakarā ar spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem Savienības ražošanas nozarei nebija stimula ieguldīt jaunās tehnoloģijās. Šīs personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare izmanto vecas un novecojušas tehnoloģijas.

(222)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka, kā minēts 164. apsvērumā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare veica būtiskus ieguldījumus, lai varētu labāk izmantot izejvielas un līdz ar to samazinātu ražošanas izmaksas, uzlabotu efektivitāti, palielinātu elastīgumu, jaucot cietos un mīkstos metāllūžņus, un palielinātu atbilstību vides aizsardzības noteikumiem. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

5.9. Izejvielas

(223)

Vairāki lietotāji apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis bija atkarīgs no tās piekļuves izejvielām, to pieejamības un cenu noteikšanas. Antidempinga pasākumiem nebūtu jākompensē iespējamie nelabvēlīgie apstākļi izejvielu iegādē.

(224)

Antidempinga pasākumi tika noteikti, pamatojoties uz konstatējumu par dempingu, ko veic Ķīnas ražotāji eksportētāji, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc apgalvojums par to, ka antidempinga pasākumi kompensē nelabvēlīgos apstākļus izejvielu iegādē, tika noraidīts.

(225)

Jaunais Savienības Muitas kodekss

(226)

Vairāki lietotāji apgalvoja, ka ar 169. panta 2. punktu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446 (17), ieviestas izmaiņas Savienības muitas noteikumos, saskaņā ar kuriem vairāk nav atļauts izmantot IEP procedūru attiecībā uz precēm, kurām piemēro antidempinga pasākumus, vai arī tas vismaz vairs nebūs ekonomiski izdevīgi. Tāpēc to ražošanas izmaksas palielināsies.

(227)

Šis apgalvojums bija kļūdains faktu ziņā, jo Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 169. panta 2. punkts neliedz antidempinga maksājumu gadījumā izmantot IEP procedūru, bet attiecas uz līdzvērtīgu preču izmantošanu. Tādējādi uz precēm, ko importē saskaņā ar IEP procedūru, antidempinga maksājumu piemēros tikai tad, ja tālāk pārstrādātās preces tiek vēlāk laistas brīvā apgrozībā Savienībā. Ja pārstrādātās preces tiek reeksportētas, kā tas ir pašlaik, tām nepiemēros antidempinga maksājumus. Turklāt ieinteresētās personas nav iesniegušas nekādus pierādījumus tam, ka IEP procedūra vairs nebūs ekonomiski izdevīga. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(228)

Pēc informācijas izpaušanas vairāki lietotāji apgalvoja, ka izmaiņas Savienības Muitas kodeksā ierobežos IEP izmantošanu sakarā ar dokumentācijas apjoma pieaugumu un augstu neatbilstības risku; tas palielinās izejvielu izmaksas par līdz pat 15 %.

(229)

Šajā ziņā būtu jānorāda, ka izmaiņas Savienības Muitas kodeksā ir ieviestas, lai uzlabotu to preču izsekojamību, kurām piemēro antidempinga pasākumus un kuras importē saskaņā ar IEP procedūru. Tāpēc nav izslēgts, ka šā iemesla dēļ pieaugs administratīvās izmaksas uzņēmumiem. Tomēr lietotāji nesniedza nekādus apliecinošus pierādījumus vai paskaidrojumus par to, kā tika aprēķināts palielinājums 15 % apmērā. Tāpēc, ņemot vērā tā hipotētisko būtību, šis apgalvojums tika noraidīts.

5.10. Pasākumu ilgums

(230)

Ieinteresētās personas argumentēja, ka antidempinga pasākumi pārskatāmajam ražojumam ir spēkā kopš 1990. gada un tādēļ vairs nebūtu jāpagarina.

(231)

Saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti pamatregulas 11. panta 2. punktā, gadījumā, ja tiek konstatēts, ka kaitējumu radošais dempings turpināsies vai atkārtosies, un pasākumi nav pretrunā Savienības interesēm kopumā, šādi pasākumi ir jāsaglabā. Visi nosacījumi šajā izmeklēšanā tika izpildīti. Tāpat arī attiecīgās personas nenorādīja jebkādu konkrētu iemeslu saistībā ar Savienības interesēm kopumā, kas būtu pretrunā pasākumiem. Tādēļ Komisijai nav citas iespējas, kā vien noteikt antidempinga pasākumus. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

5.11. Secinājums par Savienības interesēm

(232)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, ņemot vērā Savienības intereses, nav pārliecinošu iemeslu, kas būtu pretrunā galīgo antidempinga maksājumu saglabāšanai ĶTR izcelsmes volframa karbīda, kausēta volframa karbīda un volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, importam.

6. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

6.1. Pasākumi

(233)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā antidempinga pasākumus. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Iesniegtā informācija un piezīmes attiecīgā gadījumā tika pienācīgi ņemtas vērā.

(234)

Kā minēts 65. apsvērumā, pēc informācijas izpaušanas vairāki lietotāji apgalvoja, ka kvalitātes atšķirības attiecībā uz lietojumiem, ražošanas izmaksas un pārdošana ir jāņem vērā, aprēķinot, inter alia, dempinga starpību.

(235)

Apgalvojums ir nepamatots. Jāatgādina, ka pašreizējā izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu ar mērķi novērtēt, vai spēkā esošie antidempinga pasākumi būtu jāsaglabā vai jāatceļ. Saistībā ar šo izmeklēšanu netiek aprēķināta neviena jauna kaitējuma starpība.

(236)

Turklāt pēc informācijas izpaušanas vairāki lietotāji pieprasīja, lai pasākumi tiktu atcelti, kad pakāpeniski izbeigsies ievešanas pārstrādei atļauju termiņš, tas ir, pēc diviem gadiem.

(237)

Šajā sakarā būtu jānorāda, ka izmeklēšanā netika atklāti ārkārtas apstākļi, kas saskaņā ar piemērojamajiem pamatregulas noteikumiem varētu pamatot pasākumu termiņu pagarināšanu uz laikposmu, kas ir mazāks par pieciem gadiem.

(238)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kurus piemēro ĶTR izcelsmes volframa karbīda, kausēta volframa karbīda un volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, importam. Jāatgādina, ka šos pasākumus veido procentuālie nodokļi.

(239)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu tāda Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa karbīda, kausēta volframa karbīda un volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2849 90 30 un ex 3824 30 00 (18) (Taric kods 3824300010).

2. Maksājuma likme, kas piemērojama neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai par 1. punktā aprakstītajiem ražojumiem pirms nodokļa nomaksas, ir 33 %.

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 1. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Council Regulation (EEC) No 2737/90 of 24 September 1990 imposing a definitive anti-dumping duty on imports of tungsten carbide and fused tungsten carbide originating in the People's Republic of China and definitively collecting the provisional duty (OV L 264, 27.9.1990., 7. lpp.).

(3) Commission Decision 90/480/EEC of 24 September 1990 accepting undertakings given by certain exporters in connection with the anti-dumping proceeding concerning imports of tungsten carbide and fused tungsten carbide originating in the People's Republic of China and terminating the investigation with regard to the exporters in question (OV L 264, 27.9.1990., 59. lpp.).

(4) Council Regulation (EC) No 610/95 of 20 March 1995 amending Regulations (EEC) No 2735/90, (EEC) No 2736/90 and (EEC) No 2737/90 imposing a definitive anti-dumping duty on imports of tungsten ores and concentrates, tungstic oxide, tungstic acid, tungsten carbide and fused tungsten carbide originating in the People's Republic of China, and definitively collecting the amounts secured by way of the provisional anti-dumping duty imposed by Commission Regulation (EC) No 2286/94 (OV L 64, 22.3.1995., 1. lpp.).

(5) Council Regulation (EC) No 771/98 of 7 April 1998 imposing a definitive anti-dumping duty on imports of tungsten carbide and fused tungsten carbide originating in the People's Republic of China (OV L 111, 9.4.1998., 1. lpp.).

(6) Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2268/2004, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importu (OV L 395, 31.12.2004., 56. lpp.).

(7) Padomes 2005. gada 26. jūlija Regula (EK) Nr. 1275/2005, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2268/2004, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importu (OV L 202, 3.8.2005., 1. lpp.).

(8) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.). Regula kodificēta ar pamatregulu.

(9) Padomes 2011. gada 21. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 287/2011, ar ko Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa karbīda, tāda volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, un kausēta volframa karbīda importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas piemēro galīgo antidempinga maksājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu (OV L 78, 24.3.2011., 1. lpp.).

(10) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 212, 27.6.2015., 8. lpp.).

(11) Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa karbīda, tāda volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, un kausēta volframa karbīda importam (OV C 108, 23.3.2016., 6. lpp.).

(12) Volframa karbīdam, ko importē saskaņā ar IEP procedūru, nepiemēro muitas un antidempinga maksājumus, un to izmanto tādu instrumentu ražošanā, kurus eksportē ārpus ES.

(13) Izdevums Metal Bulletin: 1) https://www.metalbulletin.com/Article/3646910/2017-PREVIEW-Chinese-tungsten-prices-will-continue-journey-of-recovery-as-market-reaches-consensus-on.html un 2) https://www.metalbulletin.com/Article/3596231/Chinas-SRB-tungsten-concentrate-stockpiling-boosts-domestic-export-prices.html

(14) https://minerals.usgs.gov/minerals/pubs/commodity/tungsten/mcs-2015-tungs.pdf

(15) Commission Decision 2001/230/EC of 21 February 2001 terminating the anti-dumping proceeding concerning imports of ferro-silicon originating in Brazil, the People's Republic of China, Kazakhstan, Russia, Ukraine and Venezuela (OV L 84, 23.3.2001., 36. lpp.).

(16) COM (2011) 25 final, 2011. gada 2. februāris, un COM (2014) 297 final, 2014. gada 26. maijs.

(17) Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(18) Daļiņas nav regulāras, kā arī nav plūstošas atšķirībā no “presēšanai gatavā pulvera” daļiņām, kas ir sfēriskas vai granulveida, viendabīgas un brīvi plūstošas. Plūstamības trūkumu var mērīt un noteikt, izmantojot kalibrētu piltuvi, piemēram, HALL caurplūdes mērītāju, kas atbilst standartam ISO 4490.

2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/84

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/943

(2017. gada 18. maijs)

par transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu Maltā, Kiprā un Igaunijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (1), un jo īpaši tā 33. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu minētajā lēmumā paredzētā personas datu sniegšana nevar notikt, kamēr minētā lēmuma 6. nodaļā paredzētie vispārējie datu aizsardzības noteikumi nav īstenoti to dalībvalstu teritoriju tiesību aktos, kuras skar šī sniegšana.

(2)

Padomes Lēmuma 2008/616/TI (3) 20. pantā ir paredzēts, ka pārbaude, vai 1. apsvērumā minētais nosacījums ir ievērots attiecībā uz datu automatizētu apmaiņu saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 2. nodaļu, ir jāveic saskaņā ar izvērtējuma ziņojumu, kura pamatā ir anketa, izvērtējuma inspekcija un izmēģinājuma darbības.

(3)	Padomei ir iesniegti vispārēji izvērtējuma ziņojumi, kuros apkopoti anketu, izvērtējuma inspekciju un izmēģinājuma darbību rezultāti attiecībā uz transportlīdzekļu reģistrācijas datiem Maltā, Kiprā un Igaunijā.

(4)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2014/731/ES (4), Padome secināja, ka Malta ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2014. gada 9. oktobra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(5)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2014/743/ES (5), Padome secināja, ka Kipra ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2014. gada 21. oktobra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(6)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2014/744/ES (6), Padome secināja, ka Igaunija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2014. gada 21. oktobra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(7)

Ar šo lēmumu aizstāj Lēmumus 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES, kurus atcēla Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) ar savu 2016. gada 22. septembra spriedumu apvienotajās lietās C-14/15 un C-116/15. Minētajā spriedumā Tiesa nosprieda Lēmumu 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES tiesiskās sekas saglabāt spēkā līdz brīdim, kad stāsies spēkā jauni tiesību akti, kas tos aizstāj. Tādēļ līdz ar šā lēmuma spēkā stāšanās dienu izbeidzas Lēmumu 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES spēkā esamība.

(8)

Lai nodrošinātu saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 12. pantu paredzētās personas datu saņemšanas un sniegšanas nepārtrauktību, tam, ka šis lēmums stājies spēkā, nebūtu jāskar tās datu automatizētas apmaiņas derīgumu, ko dalībvalstis veic, ievērojot Lēmumus 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES. Tām dalībvalstīm, kuras saņēmušas personas datus, ievērojot Lēmumus 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES, arī turpmāk vajadzētu būt tiesībām turpināt apstrādāt minētos datus valsts līmenī vai starp dalībvalstīm Lēmuma 2008/615/TI 26. pantā izklāstītajiem mērķiem.

(9)

Ar Lēmuma 2008/615/TI 33. pantu Padomei ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi minētā lēmuma īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz minētajā lēmumā paredzēto personas datu saņemšanu un sniegšanu. Tā kā nosacījumi šādu īstenošanas pilnvaru iedarbināšanai ir izpildīti un attiecīgā procedūra ir ievērota, būtu jāpieņem īstenošanas lēmums par transportlīdzekļu reģistrēšanas datu automatizētu apmaiņu attiecībā uz Maltu, Kipru un Igauniju, lai aizstātu atceltos Lēmumus 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES un dotu iespēju minētajām dalībvalstīm saņemt un sniegt personas datus, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 12. pantu.

(10)	Dānijai Lēmums 2008/615/TI ir saistošs, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2008/615/TI, pieņemšanā un piemērošanā.

(11)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai Lēmums 2008/615/TI ir saistošs, un tādēļ tās piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2008/615/TI, pieņemšanā un piemērošanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu meklēšanu Maltai, Kiprai un Igaunijai arī turpmāk ir tiesības saņemt un sniegt personas datus, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 12. pantu.

2. pants

1. Līdz ar šā lēmuma spēkā stāšanās dienu izbeidzas Lēmumu 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES spēkā esamība, neskarot tās datu automatizētas apmaiņas derīgumu, ko dalībvalstis veic, ievērojot minētos lēmumus.

2. Dalībvalstīm, kuras saņēma personas datus, ievērojot 1. punktā minētos lēmumus, arī turpmāk ir tiesības turpināt apstrādāt minētos datus valsts līmenī vai starp dalībvalstīm Lēmuma 2008/615/TI 26. pantā izklāstītajiem mērķiem.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2017. gada 18. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. ABELA

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

(2) 2017. gada 5. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) Padomes Lēmums 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2014/731/ES (2014. gada 9. oktobris) par to, lai Malta sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu (OV L 302, 22.10.2014., 56. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2014/743/ES (2014. gada 21. oktobris) par to, lai Kipra sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu (OV L 308, 29.10.2014., 100. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2014/744/ES (2014. gada 21. oktobris) par to, lai Igaunija sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu (OV L 308, 29.10.2014., 102. lpp.).

2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/87

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/944

(2017. gada 18. maijs)

par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu Latvijā un ar ko aizstāj Lēmumu 2014/911/ES

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu minētajā lēmumā paredzētā personas datu sniegšana nevar notikt, kamēr minētā lēmuma 6. nodaļā paredzētie vispārējie datu aizsardzības noteikumi nav īstenoti to dalībvalstu teritoriju tiesību aktos, kuras skar šī sniegšana.

(2)

Padomes Lēmuma 2008/616/TI (3) 20. pantā paredzēts, ka pārbaude, vai 1. apsvērumā minētais nosacījums ir ievērots attiecībā uz datu automatizētu apmaiņu saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 2. nodaļu, ir jāveic saskaņā ar izvērtējuma ziņojumu, kura pamatā ir anketa, izvērtējuma inspekcija un izmēģinājuma darbības.

(3)	Padomei ir iesniegts vispārējs izvērtējuma ziņojums, kurā apkopoti anketas, izvērtējuma inspekcijas un izmēģinājuma darbību rezultāti attiecībā uz daktiloskopijas datu apmaiņu Latvijā.

(4)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2014/911/ES (4), Padome secināja, ka Latvija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2014. gada 4. decembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(5)

Ar šo lēmumu aizstāj Lēmumu 2014/911/ES, kuru atcēla Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) ar savu 2016. gada 22. septembra spriedumu apvienotajās lietās C-14/15 un C-116/15. Minētajā spriedumā Tiesa nolēma, ka Lēmuma 2014/911/ES spēkā esamība tiek saglabāta līdz brīdim, kad būs stājies spēkā jauns akts, kas paredzēts, lai aizstātu minēto lēmumu. Tādēļ līdz ar šā lēmuma spēkā stāšanās dienu izbeidzas Lēmuma 2014/911/ES spēkā esamība.

(6)

Lai nodrošinātu personas datu saņemšanas un sniegšanas nepārtrauktību, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 9. pantu, tam, ka šis lēmums stājies spēkā, nebūtu jāskar tās datu automatizētas apmaiņas derīgumu, ko dalībvalstis veic, ievērojot Lēmumu 2014/911/ES. Tām dalībvalstīm, kuras saņēmušas personas datus, ievērojot Lēmumu 2014/911/ES, arī turpmāk vajadzētu būt tiesībām turpināt apstrādāt minētos datus valsts līmenī vai starp dalībvalstīm Lēmuma 2008/615/TI 26. pantā izklāstītajiem mērķiem.

(7)

Ar Lēmuma 2008/615/TI 33. pantu Padomei ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi minētā lēmuma īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz minētajā lēmumā paredzēto personas datu saņemšanu un sniegšanu. Tā kā nosacījumi šādu īstenošanas pilnvaru iedarbināšanai ir izpildīti un attiecīgā procedūra ir ievērota, būtu jāpieņem īstenošanas lēmums par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu attiecībā uz Latviju, lai aizstātu atcelto Lēmumu 2014/911/ES un dotu iespēju minētajai dalībvalstij arī turpmāk saņemt un sniegt personas datus, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 9. pantu.

(8)	Dānijai Lēmums 2008/615/TI ir saistošs, un tāpēc tā piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2008/615/TI, pieņemšanā un piemērošanā.

(9)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai Lēmums 2008/615/TI ir saistošs, un tāpēc tās piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2008/615/TI, pieņemšanā un piemērošanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lai veiktu daktiloskopijas datu automatizētu meklēšanu, Latvijai arī turpmāk ir tiesības saņemt un sniegt personas datus, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 9. pantu.

2. pants

1. Līdz ar šā lēmuma spēkā stāšanās dienu izbeidzas Lēmuma 2014/911/ES spēkā esamība, neskarot tās datu automatizētas apmaiņas derīgumu, ko dalībvalstis veic, ievērojot minēto lēmumu.

2. Dalībvalstīm, kuras saņēmušas personas datus, ievērojot Lēmumu 2014/911/ES, arī turpmāk ir tiesības turpināt apstrādāt minētos datus valsts līmenī vai starp dalībvalstīm Lēmuma 2008/615/TI 26. pantā izklāstītajiem mērķiem.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2017. gada 18. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. ABELA

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

(2) 2017. gada 5. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4) Padomes Lēmums 2014/911/ES (2014. gada 4. decembris) par to, lai Latvija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 360, 17.12.2014., 28. lpp.).

2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/89

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/945

(2017. gada 18. maijs)

par DNS datu automatizētu apmaiņu Slovākijā, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Kiprā, Polijā, Zviedrijā, Maltā un Beļģijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/689/ES, 2011/472/ES, 2011/715/ES, 2011/887/ES, 2012/58/ES, 2012/299/ES, 2012/445/ES, 2012/673/ES, 2013/3/ES, 2013/148/ES, 2013/152/ES un 2014/410/ES

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu minētajā lēmumā paredzētā personas datu sniegšana nevar notikt, kamēr minētā lēmuma 6. nodaļā paredzētie vispārējie datu aizsardzības noteikumi nav īstenoti to dalībvalstu teritoriju tiesību aktos, kuras skar šī sniegšana.

(2)

Padomes Lēmuma 2008/616/TI (3) 20. pantā ir noteikts, ka pārbaude, vai 1. apsvērumā minētais nosacījums ir ievērots attiecībā uz datu automatizētu apmaiņu saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 2. nodaļu, ir jāveic, pamatojoties uz izvērtējuma ziņojumu, kura pamatā ir anketa, izvērtējuma inspekcija un izmēģinājuma darbības.

(3)	Padomei ir iesniegti vispārēji izvērtējuma ziņojumi, kuros apkopoti anketas, izvērtējuma inspekcijas un izmēģinājuma darbību rezultāti attiecībā uz DNS datiem Slovākijā, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Kiprā, Polijā, Zviedrijā, Maltā un Beļģijā.

(4)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2010/689/ES (4), Padome secināja, ka Slovākija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2010. gada 8. novembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(5)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2011/472/ES (5), Padome secināja, ka Portugāle ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2011. gada 19. jūlija, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(6)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2011/715/ES (6), Padome secināja, ka Latvija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2011. gada 27. oktobra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(7)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2011/887/ES (7), Padome secināja, ka Lietuva ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2011. gada 13. decembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(8)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2012/58/ES (8), Padome secināja, ka Čehijas Republika ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 23. janvāra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(9)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2012/299/ES (9), Padome secināja, ka Igaunija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 7. jūnija, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(10)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2012/445/ES (10), Padome secināja, ka Ungārija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 24. jūlija, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(11)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2012/673/ES (11), Padome secināja, ka Kipra ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 25. oktobra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(12)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2013/3/ES (12), Padome secināja, ka Polija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 20. decembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(13)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2013/148/ES (13), Padome secināja, ka Zviedrija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2013. gada 21. marta, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(14)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2013/152/ES (14), Padome secināja, ka Malta ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2013. gada 21. marta, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(15)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2014/410/ES (15), Padome secināja, ka Beļģija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 3. un 4. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2014. gada 24. jūnija, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(16)

Savā 2016. gada 22. septembra spriedumā apvienotajās lietās C-14/15 un C-116/15 Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktā noteikta prettiesiska vienbalsības prasība tādu pasākumu pieņemšanai, kas nepieciešami minētā lēmuma īstenošanai. Lēmumi 2010/689/ES, 2011/472/ES, 2011/715/ES, 2011/887/ES, 2012/58/ES, 2012/299/ES, 2012/445/ES, 2012/673/ES, 2013/3/ES, 2013/148/ES, 2013/152/ES un 2014/410/ES tika pieņemti, pamatojoties uz Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu, un pēc tam anulēti procesuālu nepilnību dēļ.

(17)

Lai nodrošinātu paredzētās personas datu saņemšanas un sniegšanas juridisko noteiktību, ievērojot Lēmumu 2008/615/TI, attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas Lēmumi 2010/689/ES, 2011/472/ES, 2011/715/ES, 2011/887/ES, 2012/58/ES, 2012/299/ES, 2012/445/ES, 2012/673/ES, 2013/3/ES, 2013/148/ES, 2013/152/ES un 2014/410/ES, minētie lēmumi būtu jāaizstāj ar šo lēmumu.

(18)

Lai nodrošinātu nepārtrauktu personas datu saņemšanu un sniegšanu, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 3. un 4. pantu, Lēmumu 2010/689/ES, 2011/472/ES, 2011/715/ES, 2011/887/ES, 2012/58/ES, 2012/299/ES, 2012/445/ES, 2012/673/ES, 2013/3/ES, 2013/148/ES, 2013/152/ES un 2014/410/ES spēkā esamība beidzas šā lēmuma spēkā stāšanās dienā.

(19)

Tā paša iemesla dēļ tam, ka šis lēmums stājies spēkā, nebūtu jāskar tās datu automatizētas apmaiņas derīgumu, ko dalībvalstis veic, ievērojot Lēmumus 2010/689/ES, 2011/472/ES, 2011/715/ES, 2011/887/ES, 2012/58/ES, 2012/299/ES, 2012/445/ES, 2012/673/ES, 2013/3/ES, 2013/148/ES, 2013/152/ES un 2014/410/ES.

(20)

Turklāt tām dalībvalstīm, kuras saņēmušas personas datus, ievērojot Lēmumus 2010/689/ES, 2011/472/ES, 2011/715/ES, 2011/887/ES, 2012/58/ES, 2012/299/ES, 2012/445/ES, 2012/673/ES, 2013/3/ES, 2013/148/ES, 2013/152/ES un 2014/410/ES, arī turpmāk vajadzētu būt tiesībām turpināt apstrādāt minētos datus valsts līmenī vai starp dalībvalstīm Lēmuma 2008/615/TI 26. pantā izklāstītajiem mērķiem.

(21)

Ar Lēmuma 2008/615/TI 33. pantu Padomei ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi minētā lēmuma īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz minētajā lēmumā paredzēto personas datu saņemšanu un sniegšanu. Tā kā nosacījumi un šādu īstenošanas pilnvaru iedarbināšanai ir izpildīti un attiecīgā procedūra ir ievērota, būtu jāpieņem īstenošanas lēmums par DNS datu automatizētu apmaiņu attiecībā uz Slovākiju, Portugāli, Latviju, Lietuvu, Čehijas Republiku, Igauniju, Ungāriju, Kipru, Poliju, Zviedriju, Maltu un Beļģiju, lai ļautu minētajām dalībvalstīm turpināt saņemt un sniegt personas datus, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 3. un 4. pantu.

(22)	Dānijai Lēmums 2008/615/TI ir saistošs, un tāpēc tā piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2008/615/TI, pieņemšanā un piemērošanā.

(23)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai Lēmums 2008/615/TI ir saistošs, un tāpēc tās piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2008/615/TI, pieņemšanā un piemērošanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz DNS datu automatizētu meklēšanu un salīdzināšanu Slovākijai, Portugālei, Latvijai, Lietuvai, Čehijas Republikai, Igaunijai, Ungārijai, Kiprai, Polijai, Zviedrijai, Maltai un Beļģijai arī turpmāk ir tiesības saņemt un sniegt personas datus, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 3. un 4. pantu.

2. pants

1. Līdz ar šā lēmuma spēkā stāšanās dienu beidzas Lēmumu 2010/689/ES, 2011/472/ES, 2011/715/ES, 2011/887/ES, 2012/58/ES, 2012/299/ES, 2012/445/ES, 2012/673/ES, 2013/3/ES, 2013/148/ES, 2013/152/ES un 2014/410/ES spēkā esamība, neskarot datu automatizētas apmaiņas derīgumu, ko dalībvalstis veic, ievērojot minētos lēmumus.

2. Dalībvalstīm, kuras saņēmušas personas datus, ievērojot 1. punktā minētos lēmumus, arī turpmāk ir tiesības turpināt apstrādāt minētos datus valsts līmenī vai starp dalībvalstīm Lēmuma 2008/615/TI 26. pantā izklāstītajiem mērķiem.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2017. gada 18. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. ABELA

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

(2) 2017. gada 5. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4) Padomes Lēmums 2010/689/ES (2010. gada 8. novembris) par to, lai Slovākija sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 294, 12.11.2010., 14. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2011/472/ES (2011. gada 19. jūlijs) par to, lai Portugāle sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 195, 27.7.2011., 71. lpp.).

(6) Padomes Īstenošanas lēmums 2011/715/ES (2011. gada 27. oktobris) par to, lai Latvija sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 285, 1.11.2011., 24. lpp.).

(7) Padomes Lēmums 2011/887/ES (2011. gada 13. decembris) par to, lai Lietuva sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 344, 28.12.2011., 36. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 2012/58/ES (2012. gada 23. janvāris) par to, lai Čehijas Republika sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 30, 2.2.2012., 15. lpp.).

(9) Padomes Lēmums 2012/299/ES (2012. gada 7. jūnijs) par to, lai Igaunija sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 151, 12.6.2012., 31. lpp.).

(10) Padomes Lēmums 2012/445/ES (2012. gada 24. jūlijs) par to, lai Ungārija sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 202, 28.7.2012., 22. lpp.).

(11) Padomes Lēmums 2012/673/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, lai Kipra sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 302, 31.10.2012., 12. lpp.).

(12) Padomes Lēmums 2013/3/ES (2012. gada 20. decembris) par to, lai Polija sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 3, 8.1.2013., 5. lpp.).

(13) Padomes Lēmums 2013/148/ES (2013. gada 21. marts) par to, lai Zviedrija sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 84, 23.3.2013., 26. lpp.).

(14) Padomes Lēmums 2013/152/ES (2013. gada 21. marts) par to, lai Malta sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 86, 26.3.2013., 20. lpp.).

(15) Padomes Lēmums 2014/410/ES (2014. gada 24. jūnijs) par to, lai Beļģija sāktu DNS datu automatizētu apmaiņu (OV L 190, 28.6.2014., 80. lpp.).

2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/93

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/946

(2017. gada 18. maijs)

par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu Slovākijā, Bulgārijā, Francijā, Čehijas Republikā, Lietuvā, Nīderlandē, Ungārijā, Kiprā, Igaunijā, Maltā, Rumānijā un Somijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/682/ES, 2010/758/ES, 2011/355/ES, 2011/434/ES, 2011/888/ES, 2012/46/ES, 2012/446/ES, 2012/672/ES, 2012/710/ES, 2013/153/ES, 2013/229/ES un 2013/792/ES

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu minētajā lēmumā paredzētā personas datu sniegšana nevar notikt, kamēr minētā lēmuma 6. nodaļā paredzētie vispārējie datu aizsardzības noteikumi nav īstenoti to dalībvalstu teritoriju tiesību aktos, kuras skar šī sniegšana.

(2)

(3)	Padomei ir iesniegti vispārēji izvērtējuma ziņojumi, kuros apkopoti anketas, izvērtējuma inspekcijas un izmēģinājuma darbību rezultāti attiecībā uz daktiloskopijas datiem Slovākijā, Bulgārijā, Francijā, Čehijas Republikā, Lietuvā, Nīderlandē, Ungārijā, Kiprā, Igaunijā, Maltā, Rumānijā un Somijā.

(4)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2010/682/ES (4), Padome secināja, ka Slovākija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2010. gada 8. novembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(5)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2010/758/ES (5), Padome secināja, ka Bulgārija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2010. gada 2. decembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(6)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2011/355/ES (6), Padome secināja, ka Francija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2011. gada 9. jūnija, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(7)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2011/434/ES (7), Padome secināja, ka Čehijas Republika ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2011. gada 19. jūlija, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(8)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2011/888/ES (8), Padome secināja, ka Lietuva ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2011. gada 13. decembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(9)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2012/46/ES (9), Padome secināja, ka Nīderlande ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 23. janvāra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(10)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2012/446/ES (10), Padome secināja, ka Ungārija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 24. jūlija, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(11)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2012/672/ES (11), Padome secināja, ka Kipra ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 25. oktobra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(12)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2012/710/ES (12), Padome secināja, ka Igaunija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 13. novembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(13)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2013/153/ES (13), Padome secināja, ka Malta ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2013. gada 21. marta, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(14)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2013/229/ES (14), Padome secināja, ka Rumānija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2013. gada 14. maija, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(15)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2013/792/ES (15), Padome secināja, ka Somija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 9. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2013. gada 16. decembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(16)

Savā 2016. gada 22. septembra spriedumā apvienotajās lietās C-14/15 un C-116/15 Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punkts ir prettiesisks, jo tas prasa vienprātību tādu pasākumu pieņemšanai, kas nepieciešami minētā lēmuma īstenošanai. Lēmumi 2010/682/ES, 2010/758/ES, 2011/355/ES, 2011/434/ES, 2011/888/ES, 2012/46/ES, 2012/446/ES, 2012/672/ES, 2012/710/ES, 2013/153/ES, 2013/229/ES un 2013/792/ES tika pieņemti, pamatojoties uz Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu, un pēc tam anulēti procesuālu nepilnību dēļ.

(17)

Lai nodrošinātu personas datu saņemšanas un sniegšanas juridisko noteiktību saskaņā ar Lēmumu 2008/615/TI attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas Lēmumi 2010/682/ES, 2010/758/ES, 2011/355/ES, 2011/434/ES, 2011/888/ES, 2012/46/ES, 2012/446/ES, 2012/672/ES, 2012/710/ES, 2013/153/ES, 2013/229/ES un 2013/792/ES, minētie lēmumi būtu jāaizstāj ar šo lēmumu.

(18)

Lai nodrošinātu personas datu saņemšanas un sniegšanas nepārtrauktību, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 9. pantu, Lēmumu 2010/682/ES, 2010/758/ES, 2011/355/ES, 2011/434/ES, 2011/888/ES, 2012/46/ES, 2012/446/ES, 2012/672/ES, 2012/710/ES, 2013/153/ES, 2013/229/ES un 2013/792/ES spēkā esamība beidzas šā lēmuma spēkā stāšanās dienā.

(19)

Tā paša iemesla dēļ tam, ka šis lēmums stājies spēkā, nebūtu jāskar tās datu automatizētas apmaiņas derīgums, ko dalībvalstis veic, ievērojot Lēmumus 2010/682/ES, 2010/758/ES, 2011/355/ES, 2011/434/ES, 2011/888/ES, 2012/46/ES, 2012/446/ES, 2012/672/ES, 2012/710/ES, 2013/153/ES, 2013/229/ES un 2013/792/ES.

(20)

Turklāt tām dalībvalstīm, kuras saņēmušas personas datus, ievērojot Lēmumus 2010/682/ES, 2010/758/ES, 2011/355/ES, 2011/434/ES, 2011/888/ES, 2012/46/ES, 2012/446/ES, 2012/672/ES, 2012/710/ES, 2013/153/ES, 2013/229/ES un 2013/792/ES, arī turpmāk vajadzētu būt tiesībām turpināt apstrādāt minētos datus valsts līmenī vai starp dalībvalstīm Lēmuma 2008/615/TI 26. pantā izklāstītajiem mērķiem.

(21)

Ar Lēmuma 2008/615/TI 33. pantu Padomei ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi minētā lēmuma īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz minētajā lēmumā paredzēto personas datu saņemšanu un sniegšanu. Tā kā nosacījumi šādu īstenošanas pilnvaru iedarbināšanai ir izpildīti un attiecīgā procedūra ir ievērota, būtu jāpieņem īstenošanas lēmums par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu attiecībā uz Slovākiju, Bulgāriju, Franciju, Čehijas Republiku, Lietuvu, Nīderlandi, Ungāriju, Kipru, Igauniju, Maltu, Rumāniju un Somiju, lai ļautu šīm dalībvalstīm turpināt saņemt un sniegt personas datus, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 9. pantu.

(22)	Dānijai Lēmums 2008/615/TI ir saistošs, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2008/615/TI, pieņemšanā un piemērošanā.

(23)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai Lēmums 2008/615/TI ir saistošs, un tādēļ tās piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2008/615/TI, pieņemšanā un piemērošanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lai veiktu daktiloskopijas datu automatizētu meklēšanu, Slovākijai, Bulgārijai, Francijai, Čehijas Republikai, Lietuvai, Nīderlandei, Ungārijai, Kiprai, Igaunijai, Maltai, Rumānijai un Somijai arī turpmāk ir tiesības saņemt un sniegt personas datus, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 9. pantu.

2. pants

1. Līdz ar šā lēmuma spēkā stāšanās dienu beidzas Lēmumu 2010/682/ES, 2010/758/ES, 2011/355/ES, 2011/434/ES, 2011/888/ES, 2012/46/ES, 2012/446/ES, 2012/672/ES, 2012/710/ES, 2013/153/ES, 2013/229/ES un 2013/792/ES spēkā esamība, neskarot automatizētas datu apmaiņas derīgumu, ko dalībvalstis veic, ievērojot minētos lēmumus.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2017. gada 18. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. ABELA

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

(2) 2017. gada 5. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4) Padomes Lēmums 2010/682/ES (2010. gada 8. novembris) par to, lai Slovākija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 293, 11.11.2010., 58. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2010/758/ES (2010. gada 2. decembris) par to, lai Bulgārija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 322, 8.12.2010., 43. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2011/355/ES (2011. gada 9. jūnijs) par to, lai Francija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 161, 21.6.2011., 23. lpp.).

(7) Padomes Lēmums 2011/434/ES (2011. gada 19. jūlijs) par to, lai Čehijas Republika sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 190, 21.7.2011., 72. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 2011/888/ES (2011. gada 13. decembris) par to, lai Lietuva sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 344, 28.12.2011., 38. lpp.).

(9) Padomes Lēmums 2012/46/ES (2012. gada 23. janvāris) par to, lai Nīderlande sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 26, 28.1.2012., 32. lpp.).

(10) Padomes Lēmums 2012/446/ES (2012. gada 24. jūlijs) par to, lai Ungārija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 202, 28.7.2012., 23. lpp.).

(11) Padomes Lēmums 2012/672/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, lai Kipra sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 302, 31.10.2012., 11. lpp.).

(12) Padomes Lēmums 2012/710/ES (2012. gada 13. novembris) par to, lai Igaunija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 321, 20.11.2012., 61. lpp.).

(13) Padomes Lēmums 2013/153/ES (2013. gada 21. marts) par to, lai Malta sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 86, 26.3.2013., 21. lpp.).

(14) Padomes Lēmums 2013/229/ES (2013. gada 14. maijs) par to, lai Rumānija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 138, 24.5.2013., 11. lpp.).

(15) Padomes Lēmums 2013/792/ES (2013. gada 16. decembris) par to, lai Somija sāktu daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu (OV L 349, 21.12.2013., 103. lpp.).

2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/97

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/947

(2017. gada 18. maijs)

par transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu Somijā, Slovēnijā, Rumānijā, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/559/ES, 2011/387/ES, 2011/547/ES, 2012/236/ES, 2012/664/ES, 2012/713/ES, 2013/230/ES, 2013/692/ES un 2014/264/ES

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu minētajā lēmumā paredzētā personas datu sniegšana nevar notikt, kamēr minētā lēmuma 6. nodaļā paredzētie vispārējie datu aizsardzības noteikumi nav īstenoti to dalībvalstu teritoriju tiesību aktos, kuras skar šī sniegšana.

(2)

(3)	Padomei ir iesniegti vispārēji izvērtējuma ziņojumi, kuros apkopoti anketu, izvērtējuma inspekciju un izmēģinājuma darbību rezultāti attiecībā uz transportlīdzekļu reģistrācijas datiem Somijā, Slovēnijā, Rumānijā, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā.

(4)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2010/559/ES (4), Padome izdarīja secinājumu, ka Somija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2010. gada 13. septembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(5)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2011/387/ES (5), Padome izdarīja secinājumu, ka Slovēnija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2011. gada 28. jūnija, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(6)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2011/547/ES (6), Padome izdarīja secinājumu, ka Rumānija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2011. gada 12. septembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(7)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2012/236/ES (7), Padome izdarīja secinājumu, ka Polija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 26. aprīļa, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(8)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2012/664/ES (8), Padome izdarīja secinājumu, ka Zviedrija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 25. oktobra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(9)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2012/713/ES (9), Padome izdarīja secinājumu, ka Lietuva ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2012. gada 13. novembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(10)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2013/230/ES (10), Padome izdarīja secinājumu, ka Bulgārija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2013. gada 14. maija, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(11)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2013/692/ES (11), Padome izdarīja secinājumu, ka Slovākija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2013. gada 19. novembra, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(12)

Pieņemot Padomes Lēmumu 2014/264/ES (12), Padome izdarīja secinājumu, ka Ungārija ir pilnībā īstenojusi vispārējos datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 6. nodaļu un, ievērojot minētā lēmuma 12. pantu, ir tiesīga saņemt un sniegt personas datus no 2014. gada 6. maija, un tā secināja arī to, ka izvērtējuma ziņojums ticis apstiprināts saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu.

(13)

Savā 2016. gada 22. septembra spriedumā apvienotajās lietās C-14/15 un C-116/15 Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punkts ir prettiesisks, jo tas prasa vienprātību tādu pasākumu pieņemšanai, kas nepieciešami minētā lēmuma īstenošanai. Lēmumi 2010/559/ES, 2011/387/ES, 2011/547/ES, 2012/236/ES, 2012/664/ES, 2012/713/ES, 2013/230/ES, 2013/692/ES un 2014/264/ES tika pieņemti, pamatojoties uz Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktu, un pēc tam anulēti procesuālu nepilnību dēļ.

(14)

Lai nodrošinātu personas datu saņemšanas un sniegšanas juridisko noteiktību, ievērojot Lēmumu 2008/615/TI, attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas Lēmumi 2010/559/ES, 2011/387/ES, 2011/547/ES, 2012/236/ES, 2012/664/ES, 2012/713/ES, 2013/230/ES, 2013/692/ES un 2014/264/ES, minētie lēmumi būtu jāaizstāj ar šo lēmumu.

(15)	Lai nodrošinātu personas datu saņemšanas un sniegšanas nepārtrauktību, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 12. pantu, Lēmumu 2010/559/ES, 2011/387/ES, 2011/547/ES, 2012/236/ES, 2012/664/ES, 2012/713/ES, 2013/230/ES, 2013/692/ES un 2014/264/ES spēkā esamība beidzas šā lēmuma spēkā stāšanās dienā.

(16)	Tā paša iemesla dēļ tam, ka šis lēmums stājies spēkā, nebūtu jāskar tās datu automatizētas apmaiņas derīgumu, ko dalībvalstis veic, ievērojot Lēmumus 2010/559/ES, 2011/387/ES, 2011/547/ES, 2012/236/ES, 2012/664/ES, 2012/713/ES, 2013/230/ES, 2013/692/ES un 2014/264/ES.

(17)

Turklāt tām dalībvalstīm, kuras saņēmušas personas datus, ievērojot Lēmumus 2010/559/ES, 2011/387/ES, 2011/547/ES, 2012/236/ES, 2012/664/ES, 2012/713/ES, 2013/230/ES, 2013/692/ES un 2014/264/ES, arī turpmāk vajadzētu būt tiesībām turpināt apstrādāt minētos datus valsts līmenī vai starp dalībvalstīm Lēmuma 2008/615/TI 26. pantā izklāstītajiem mērķiem.

(18)

Ar Lēmuma 2008/615/TI 33. pantu Padomei ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi minētā lēmuma īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz minētajā lēmumā paredzēto personas datu saņemšanu un sniegšanu. Tā kā nosacījumi šādu īstenošanas pilnvaru iedarbināšanai ir izpildīti un attiecīgā procedūra ir ievērota, būtu jāpieņem īstenošanas lēmums par transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu attiecībā uz Somiju, Slovēniju, Rumāniju, Poliju, Zviedriju, Lietuvu, Bulgāriju, Slovākiju un Ungāriju, lai ļautu šīm dalībvalstīm turpināt saņemt un sniegt personas datus, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 12. pantu.

(19)	Dānijai Lēmums 2008/615/TI ir saistošs, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2008/615/TI, pieņemšanā un piemērošanā.

(20)	Apvienotajai Karalistei un Īrijai Lēmums 2008/615/TI ir saistošs, un tādēļ tās piedalās šā lēmuma, ar ko īsteno Lēmumu 2008/615/TI, pieņemšanā un piemērošanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu meklēšanu Somijai, Slovēnijai, Rumānijai, Polijai, Zviedrijai, Lietuvai, Bulgārijai, Slovākijai un Ungārijai arī turpmāk ir tiesības saņemt un sniegt personas datus, ievērojot Lēmuma 2008/615/TI 12. pantu.

2. pants

1. Līdz ar šā lēmuma spēkā stāšanās dienu beidzas Lēmumu 2010/559/ES, 2011/387/ES, 2011/547/ES, 2012/236/ES, 2012/664/ES, 2012/713/ES, 2013/230/ES, 2013/692/ES un 2014/264/ES spēkā esamība, neskarot datu automatizētas apmaiņas derīgumu, ko dalībvalstis veic, ievērojot minētos lēmumus.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2017. gada 18. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. ABELA

(1) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.

(2) 2017. gada 5. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4) Padomes Lēmums 2010/559/ES (2010. gada 13. septembris) par to, lai Somijā uzsāktu automatizētu datu apmaiņu attiecībā uz transportlīdzekļu reģistrācijas datiem (TRD) (OV L 245, 17.9.2010., 34. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2011/387/ES (2011. gada 28. jūnijs) par to, lai Slovēnija sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu (OV L 173, 1.7.2011., 9. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2011/547/ES (2011. gada 12. septembris) par to, lai Rumānija sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu (OV L 242, 20.9.2011., 8. lpp.).

(7) Padomes Lēmums 2012/236/ES (2012. gada 26. aprīlis) par to, lai Polija sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu (OV L 118, 3.5.2012., 8. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 2012/664/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, lai Zviedrija sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu (OV L 299, 27.10.2012., 44. lpp.).

(9) Padomes Lēmums 2012/713/ES (2012. gada 13. novembris) par to, lai Lietuva sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu (OV L 323, 22.11.2012., 17. lpp.).

(10) Padomes Lēmums 2013/230/ES (2013. gada 14. maijs) par to, lai Bulgārija sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu (OV L 138, 24.5.2013., 12. lpp.).

(11) Padomes Lēmums 2013/692/ES (2013. gada 19. novembris) par to, lai Slovākija sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu (OV L 319, 29.11.2013., 7. lpp.).

(12) Padomes Lēmums 2014/264/ES (2014. gada 6. maijs) par to, lai Ungārija sāktu transportlīdzekļu reģistrācijas datu (TRD) automatizētu apmaiņu (OV L 137, 12.5.2014., 7. lpp.).

2.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/100

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2017/948

(2017. gada 31. maijs)

par to degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtību izmantošanu, kurām veikta tipa apstiprināšana un kuras izmērītas atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai, kad patērētājiem tiek darīta pieejama informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/94/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 3525)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvu 1999/94/EK attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju un CO2 emisijām saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Jauno braukšanas ciklu (NEDC), ko atbilstoši Komisijas Regulai (EK) Nr. 692/2008 (2) izmanto pašreiz, bet kas vairs neatbilst mūsdienu braukšanas apstākļiem vai transportlīdzekļu tehnoloģijām, aizstās jauna reglamentēta testēšanas procedūra mazas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa mērīšanai, proti, pasaulē saskaņotā vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūra (WLTP), kas izklāstīta Komisijas Regulā C(2017) 3521 (3). WLTP būs paredzēti stingrāki testēšanas apstākļi un reālistiskākas degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtības, sniedzot labumu patērētājiem. Prasībās par patērētājiem domāto informāciju būtu jāparedz veids, kādā tiks nodrošināta pieeja šādai uzlabotai informācijai, lai nodrošinātu nepieciešamo minētās informācijas salīdzināmību.

(2)

Direktīvas 1999/94/EK mērķis ir nodrošināt, ka informācija, kas ir saistīta ar to jauno pasažieru automobiļu degvielas patēriņu un CO2 emisijām, kurus Savienībā tirgo vai piedāvā iznomāt, ir padarīta pieejama patērētājiem, lai patērētāji, iegādājoties jaunu vieglo automobili, varētu izdarīt apzinātu izvēli. Minētajā direktīvā attiecībā uz jauniem pasažieru automobiļiem noteikts, ka patērētājiem jābūt pieejamai informācijai gan par jaunu pasažieru automobiļu oficiālo degvielas patēriņu, gan par oficiālajām īpatnējām CO2 emisijām, kā definēts minētās direktīvas 2. panta 5. un 6. punktā. Izmanto tās vērtības, kurām tipa apstiprinātāja iestāde ir veikusi tipa apstiprināšanu un kuras tā ir izmērījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 (4) un Regulu (EK) Nr. 692/2008, jo īpaši saskaņā ar tās XII pielikumu, un kuras ir iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (5) VIII pielikumā. Minētās vērtības ir jāpievieno transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikātam un ir jāiekļauj atbilstības sertifikātā.

(3)

WLTP sāks ieviest pakāpeniski, sākot ar jauniem pasažieru automobiļu tipiem 2017. gada 1. septembrī, kā aprakstīts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma B daļā, un jauniem pasažieru automobiļiem 2018. gada 1. septembrī. Sēriju beigu transportlīdzekļus, kuri ir definēti Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 22. punktā un kuriem veic tipa apstiprināšanu un mērījumus saskaņā ar NEDC, drīkst laist tirgū divpadsmit mēnešu laikā no dienas, līdz kurai ir derīgs EK tipa apstiprinājums, t. i., līdz 2019. gada 31. augustam. Tāpēc no 2019. gada 1. septembra visi jaunie pasažieru automobiļi, kas tiks laisti Savienības tirgū, ir testējami saskaņā ar WLTP.

(4)

Periodā, kad notiks pakāpeniska WLTP ieviešana, transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājuma sertifikātā un atbilstības sertifikātā ir jānorāda degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtības, kurām ir veikta tipa apstiprināšana un kuras ir izmērītas saskaņā ar NEDC un/vai WLTP. Pasažieru automobiļiem, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar WLTP, atbilstības sertifikātā norāda gan WLTP, gan NEDC degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtības.

(5)

Tāpēc attiecībā uz minēto pārejas periodu, kad notiks pakāpeniska WLTP ieviešana, ir svarīgi precizēt, kuras vērtības ir jāizmanto patērētāju informēšanas vajadzībām saskaņā ar Direktīvu 1999/94/EK, lai nodrošinātu, ka patērētājiem domātā informācija ir salīdzināma visu jauno pasažieru automobiļu starpā un visās dalībvalstīs.

(6)

Ļoti iespējams, ka degvielas patēriņa un CO2 emisiju vērtības, kas izmērītas saskaņā ar WLTP, atšķirsies no vērtībām, kas izmērītas saskaņā ar NEDC. WLTP vērtības tam pašam automobilim daudzos gadījumos būs lielākas nekā tā NEDC vērtības. Turklāt atšķirībā no NEDC ar WLTP tiks iegūtas katra atsevišķā transportlīdzekļa īpatnējās degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtības, kas atspoguļos transportlīdzekļa specifikācijas un izvēles aprīkojumu, kurš ietekmē minētās vērtības. Šādā veidā patērētājiem tiks sniegta precīzāka un reālistiskāka informācija par katru jauno pasažieru automobili vai konkrēta vieglā automobiļa modeļa gadījumā – informācija par iespējamo degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtību diapazonu.

(7)

Degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtību testēšanas rezultāti tiek reģistrēti dažādos testēšanas posmos. Transportlīdzekļiem, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar NEDC, norāda vērtības “pilsētas” un “ārpuspilsētas” apstākļos, kā arī “kopējās” un “svērtās kopējās” vērtības. Transportlīdzekļiem, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar WLTP, norāda vērtības pie “maza”, “vidēja”, “liela” un “ļoti liela” ātruma, kā arī “kopējās” un “svērtās kopējās” vērtības. Lai nodrošinātu salīdzināmību, patērētājiem vajadzētu būt pieejamām vismaz ar izmantoto testēšanas metodi iegūtajām “kopējāmv” vērtībām.

(8)

Ja, pamatojoties uz nesaskaņotiem testēšanas protokoliem, kas ir ražotāju brīvprātīgo shēmu darbības jomā, patērētājiem tiek darīta pieejama ar degvielas patēriņu vai CO2 emisijām saistīta informācija papildus Direktīvā 1999/94/EK noteiktajām etiķetēm, rokasgrāmatām, plakātiem vai reklāmas publikācijām, patērētāji būtu pilnībā jāinformē, ka šādas vērtības ir iegūtas ar nesaskaņotiem testēšanas protokoliem. Patērētāji būtu jāinformē, ka jaunu pasažieru automobiļu degvielas patēriņa vai CO2 emisiju vērtību salīdzināšanai būtu jāizmanto vērtības, kas izmērītas un kuru tipa apstiprināšana ir veikta atbilstoši saskaņotam ES testēšanas protokolam.

(9)

Transponējot Direktīvu 1999/94/EK, dažas dalībvalstis ir izvēlējušās automobiļu etiķetēs papildus informācijai par degvielas patēriņu un īpatnējām CO2 emisijām norādīt arī informāciju par gaisu piesārņojošām vielām. Līdz ar WLTP un to testēšanas procedūras ieviešanu, ar kuru mēra emisijas reālos braukšanas apstākļos (RDE), un jaunajām prasībām par to, ka jauno automobiļu atbilstības sertifikātā jādeklarē RDE maksimālā vērtība (6), informācija par gaisu piesārņojošām vielām attiecībā uz visiem jauniem transportlīdzekļu tipiem būs pieejama no 2017. gada 1. septembra un attiecībā uz visiem jauniem transportlīdzekļiem – no 2019. gada 1. septembra. Ievērojot Eiropas Parlamenta ieteikumus pēc izmeklēšanas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (7), dalībvalstīm būtu jāizvērtē, vai darīt patērētājiem pieejamu šādu informāciju, lai palielinātu viņu informētību un dotu iespēju, iegādājoties automobili, izdarīt apzinātu izvēli.

(10)

Lai nodrošinātu, ka patērētāji pilnībā saprot, kādu ietekmi rada pāreja uz WLTP, visām iesaistītajām pusēm būtu jāīsteno un jāveicina informatīvas kampaņas, kurās tiek skaidrota jaunās testēšanas procedūras ietekme uz degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtībām. Minētajās informatīvajās kampaņās būtu jāiesaista publiskās iestādes, patērētāju organizācijas, vides un nevalstiskās organizācijas, autovadītāju apvienības un autobūves nozare.

(11)

Pēc apspriešanās ar Politikas izstrādes un īstenošanas ekspertu grupu autotransporta līdzekļu CO2 emisiju samazināšanas jautājumos, nozares ekspertiem, patērētāju organizācijām un citām nevalstiskajām organizācijām un dalībvalstīm Komisija uzskata, ka ir lietderīgi sniegt ieteikumus par to, kā patērētāju informēšanas vajadzībām būtu jāizsaka oficiālās degvielas patēriņa un īpatnējo CO2 emisiju vērtības jauniem pasažieru automobiļiem.

(12)	Lai patērētājiem dotu iespēju izdarīt apzinātu izvēli un veicinātu Direktīvas 1999/94/EK saskaņotu piemērošanu visā Savienībā, būtu jāpieņem ieteikums.

(13)	Šajā ieteikumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 1999/94/EK 10. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETIKUMU.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka NEDC vērtības, kas ierakstītas jaunu reģistrētu automobiļu atbilstības sertifikātos, tiek izmantotas, lai līdz 2018. gada 31. decembrim patērētājus informētu par oficiālo degvielas patēriņu un oficiālajām īpatnējām CO2 emisijām, kā definēts Direktīvas 1999/94/EK 2. panta 5. un 6. punktā, un pēc minētā datuma visi jaunie transportlīdzekļi, kuri laisti Savienības tirgū, jātestē un to tipa apstiprināšana jāveic saskaņā ar WLTP.

2.	No 2019. gada 1. janvāra dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka patērētāju informēšanai tiek izmantoti tikai WLTP degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtības.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pēc 2019. gada 1. janvāra, kad sēriju beigu transportlīdzekļiem joprojām drīkst norādīt tikai NEDC vērtības, minētajām vērtībām jāpievieno paziņojums par to, ka attiecīgais transportlīdzeklis ir sērijas beigu transportlīdzeklis un attiecīgās vērtības nav salīdzināmas ar WLTP vērtībām.

4.	Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka etiķetē, ko piestiprina pie katra jaunā pasažieru automobiļa vai izvieto tā tuvumā pārdošanas vietā, ir informācija par attiecīgā transportlīdzekļa oficiālajām degvielas patēriņa un īpatnējās CO2 emisijas vērtībām.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka rokasgrāmatā par degvielas ekonomiju un CO2 emisijām, kā arī plakātā vai displejā, kas izvietots pārdošanas vietā, ir informācija par attiecīgā transportlīdzekļa oficiālajām degvielas patēriņa un īpatnējās CO2 emisijas vērtībām. Ja vienā modeļa grupā ir vairāki transportlīdzekļa varianti un/vai versijas, būtu jānorāda tā atsevišķā transportlīdzekļa vērtības, kuram minētajā grupā ir visaugstākās vērtības.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka reklāmas materiālos, kuros ir atsauce uz kādu konkrētu jaunu pasažieru automobiļa modeli, versiju vai variantu, ir informācija par attiecīgā transportlīdzekļa oficiālajām degvielas patēriņa un īpatnējās CO2 emisijas vērtībām. Ja tiek norādīti vairāki modeļi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek norādīta informācija par visu attiecīgo transportlīdzekļu oficiālajām degvielas patēriņa un īpatnējās CO2 emisijas vērtībām vai visu attiecīgo transportlīdzekļu sliktāko un labāko vērtību diapazons. Transportlīdzekļiem, kuriem tipa apstiprināšana veikta saskaņā ar WLTP, ar sliktākajām un labākajām vērtībām būtu jānorāda tirgū pieejamo jauno pasažieru automobiļu vērtības, kas ierakstītas atbilstības sertifikātos.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka elektroniski izplatītajos reklāmas materiālos, ar kuriem patērētāji var konfigurēt konkrētu transportlīdzekli, piemēram, automobiļu tiešsaistes konfiguratoros, patērētājiem skaidri tiek parādīts, kā konkrēts aprīkojums un izvēles papildelementi ietekmē degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtības, kuru tips ir apstiprināts un kuras ir izmērītas saskaņā ar WLTP.

Tām dalībvalstīm, kuras ir atļāvušas WLTP degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtības norādīt kā papildu informāciju pirms 2019. gada 1. janvāra, lai pēc iespējas ātrāk sniegtu patērētājiem pieeju CO2 emisijas un degvielas patēriņa vērtībām, kas precīzāk atbilst reāliem braukšanas apstākļiem, būtu jānodrošina, ka šī papildu informācija ir skaidri izklāstīta un nošķirta no Direktīvā 1999/94/EK noteiktajām etiķetēm, rokasgrāmatām, plakātiem un reklāmas publikācijām un materiāliem, un ka tajā iekļauts šāds teksts:

“No 2017. gada 1. septembra dažu jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprināšana tiks veikta ar Pasaulē saskaņoto vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūru (WLTP), kas ir jauna, reālistiskāka testēšanas procedūra degvielas patēriņa un CO2 emisiju mērīšanai. No 2018. gada 1. septembra ar WLTP pilnībā tiks aizstāts Eiropas Jaunais braukšanas cikls (NEDC), kas ir šobrīd izmantotā testēšanas procedūra. Reālistiskāko testēšanas apstākļu dēļ ar WLTP izmērītās degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtības daudzos gadījumos ir augstākas nekā ar NEDC izmērītās vērtības.”

9.	Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka patērētāji pirms lēmuma pieņemšanas par automobiļa iegādi ir informēti par izmaiņām degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtībās, kas iegūtas pēc WLTP ieviešanas, un par to ietekmi reģistrācijas brīdī.

10.	Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, norādot oficiālās degvielas patēriņa un īpatnējās CO2 emisijas vērtības, tiek norādītas vismaz “kopējās” vērtības, kas izmērītas saskaņā ar attiecīgo testēšanas procedūru.

11.

Ja, pamatojoties uz nesaskaņotiem testēšanas protokoliem, kas ir ražotāju brīvprātīgo shēmu darbības jomā, patērētājiem tiek sniegta ar degvielas patēriņu vai CO2 emisijām saistīta informācija atsevišķi no Direktīvā 1999/94/EK noteiktajām etiķetēm, rokasgrāmatām, plakātiem vai reklāmas publikācijām un materiāliem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pie šādas informācijas ir šāds teksts:

“Norādīto degvielas patēriņa vai CO2 emisijas vērtību pamatā ir nesaskaņoti testēšanas protokoli. Vērtības norādītas tikai informatīvā nolūkā. Lai salīdzinātu jauna pasažieru automobiļa degvielas patēriņa vai CO2 emisijas vērtības, kuru pamatā ir saskaņoti ES testēšanas protokoli, būtu jāizmanto oficiālās degvielas patēriņa vai CO2 emisijas vērtības [ievieto saiti uz minētajām vērtībām].”

12.

Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja etiķetē, ko piestiprina pie katra jaunā pasažieru automobiļa vai izvieto tā tuvumā pārdošanas vietā, iekļaut arī informāciju par gaisu piesārņojošo vielu maksimālajām vērtībām reālos braukšanas apstākļos, kas deklarēta katra transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā.

13.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veiktas atbilstošas informatīvās kampaņas, kurās patērētājiem tiek izskaidrota WLTP ieviešana un tās ietekme uz degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtībām, jo īpaši minēto vērtību pieaugums salīdzinājumā ar vērtībām, kas iegūtas ar NEDC, un dažādos testēšanas posmos iegūto vērtību nozīme.

14.	Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Miguel ARIAS CAÑETE

(1) OV L 12, 18.1.2000., 16. lpp.

(2) Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 692/2008, ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 199, 28.7.2008., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2017. gada 1. jūnija Regula C(2017) 3521, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Regulu (EK) Nr. 692/2008 (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(6) Komisijas 2016. gada 20. aprīļa Regula (ES) 2016/646, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (OV L 109, 26.4.2016., 1. lpp.).

(7) P8_TA(2017)0100.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 142

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 2. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Informācija par to, ka ir stājies spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību un Seišelu Republiku par to zvejas kuģu piekļuvi Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajiem Majotas ūdeņiem un jūras bioloģiskajiem resursiem, kuri kuģo ar Seišelu karogu	1
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/938 (2013. gada 23. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu	2
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/939 (2017. gada 11. maijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu	4
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/940 (2017. gada 1. jūnijs) par atļauju skudrskābi lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem ( 1 )	40
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/941 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko atsauc divu ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā	43
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/942 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes volframa karbīda, kausēta volframa karbīda un volframa karbīda, kurš ir vienkārši sajaukts ar metālisku pulveri, importam	53
		LĒMUMI
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2017/943 (2017. gada 18. maijs) par transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu Maltā, Kiprā un Igaunijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2014/731/ES, 2014/743/ES un 2014/744/ES	84
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2017/944 (2017. gada 18. maijs) par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu Latvijā un ar ko aizstāj Lēmumu 2014/911/ES	87
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2017/945 (2017. gada 18. maijs) par DNS datu automatizētu apmaiņu Slovākijā, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Kiprā, Polijā, Zviedrijā, Maltā un Beļģijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/689/ES, 2011/472/ES, 2011/715/ES, 2011/887/ES, 2012/58/ES, 2012/299/ES, 2012/445/ES, 2012/673/ES, 2013/3/ES, 2013/148/ES, 2013/152/ES un 2014/410/ES	89
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2017/946 (2017. gada 18. maijs) par daktiloskopijas datu automatizētu apmaiņu Slovākijā, Bulgārijā, Francijā, Čehijas Republikā, Lietuvā, Nīderlandē, Ungārijā, Kiprā, Igaunijā, Maltā, Rumānijā un Somijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/682/ES, 2010/758/ES, 2011/355/ES, 2011/434/ES, 2011/888/ES, 2012/46/ES, 2012/446/ES, 2012/672/ES, 2012/710/ES, 2013/153/ES, 2013/229/ES un 2013/792/ES	93
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2017/947 (2017. gada 18. maijs) par transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu Somijā, Slovēnijā, Rumānijā, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, Bulgārijā, Slovākijā un Ungārijā un ar ko aizstāj Lēmumus 2010/559/ES, 2011/387/ES, 2011/547/ES, 2012/236/ES, 2012/664/ES, 2012/713/ES, 2013/230/ES, 2013/692/ES un 2014/264/ES	97
		IETEIKUMI
	*	Komisijas Ieteikums (ES) 2017/948 (2017. gada 31. maijs) par to degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtību izmantošanu, kurām veikta tipa apstiprināšana un kuras izmērītas atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai, kad patērētājiem tiek darīta pieejama informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/94/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 3525)	100


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.