1.   Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas attiecībā uz produktu vai produktu grupu, kas norādīta atzīšanas pieteikumā.

2.   Attiecībā uz produktu vai produktu grupu, kas paredzēti vienīgi pārstrādei, dalībvalstis ražotāju organizācijas atzīst tikai tādā gadījumā, ja ražotāju organizācijas ar piegādes līgumu sistēmu vai citā veidā spēj nodrošināt to, ka šādi produkti tiek piegādāti pārstrādei.

1.   Biedra statusa minimālais ilgums ražotājam nav mazāks par vienu gadu.

2.   Par atteikšanos no biedra statusa ražotāju organizācijai paziņo rakstiski. Dalībvalstis nosaka paziņošanas termiņu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un datumu, kurā atteikšanās no biedra statusa stājas spēkā.

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām pārdodamās produkcijas vērtību vai apjomu aprēķina uz tā paša pamata, uz kura aprēķina pārdotās produkcijas vērtību un kurš noteikts šīs regulas 22. un 23. pantā.

2.   Apstākļos, kad biedram nav 1. punkta piemērošanai pietiekamu vēsturisko datu par pārdoto produkciju, pārdodamās produkcijas vērtība ir vienāda ar 12 secīgu mēnešu periodā pārdotās produkcijas faktisko vērtību. Minētie 12 mēneši iekrīt trijos gados pirms gada, kurā iesniegts atzīšanas pieteikums.

1.   Ražotāju organizācijas galvenā aktivitāte ir saistīta ar to produktu piedāvājuma koncentrēšanu un laišanu tirgū, kurus saražojuši tās biedri un attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta atzīšana.

Pirmajā daļā minēto laišanu tirgū veic ražotāju organizācija, vai – 13. pantā minēto ārpakalpojumu gadījumā – tā tiek veikta ražotāju organizācijas kontrolē. Laišana tirgū cita starpā ietver lēmumu par pārdodamo produktu, pārdošanas veidu un sarunas par tā daudzumu un cenu, izņemot gadījumus, kad pārdošana notiek izsolē.

Ražotāju organizācijas vismaz piecus gadus glabā uzskaiti, arī grāmatvedības dokumentus, kas apliecina, ka ražotāju organizācija ir koncentrējusi to produktu piedāvājumu un laidusi tirgū tos produktus, kurus saražojuši tās biedri un attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta atzīšana.

2.   Ražotāju organizācija drīkst pārdot tādu ražotāju produktus, kas nav ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedri, ja tai ir piešķirta atzīšana attiecībā uz minētajiem produktiem un ja minētās aktivitātes ekonomiskā vērtība ir mazāka par tās pārdotās produkcijas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 22. pantu.

3.   Tirdzniecību ar augļiem un dārzeņiem, kas ir nopirkti tieši no citas ražotāju organizācijas, un ar produktiem, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācijai nav piešķirta atzīšana, neuzskata par daļu no ražotāju organizācijas aktivitātēm.

4.   Gadījumos, kad piemēro 22. panta 8. punktu, attiecīgajiem meitasuzņēmumiem mutatis mutandis piemēro šā panta 2. punktu.

1.   Ja ražotāju organizācija to atļauj un ja tas ir saskaņā ar dalībvalsts un ražotāju organizācijas paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem, biedri ražotāji drīkst:

2.   Jebkura biedra ražotāja produkcijas procentuālā daļa, kas pārdota bez ražotāju organizācijas starpniecības, nepārsniedz 25 % apjoma vai vērtības izteiksmē. Tomēr dalībvalstis var noteikt mazāku procentuālo daļu. Turklāt dalībvalstis var minēto procentuālo daļu palielināt līdz 40 % tādu produktu gadījumā, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (8), vai gadījumā, kad biedri ražotāji savu produkciju pārdod ar citas ražotāju organizācijas starpniecību, ko izraudzījusies viņu pašu ražotāju organizācija.

1.   Aktivitātes, kuru veikšanai dalībvalstis var atļaut izmantot ārpakalpojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 155. pantu, ir saistītas ar mērķiem, kas noteikti minētās regulas 152. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un tās cita starpā var ietvert ražotāju organizācijas biedru produktu savākšanu, uzglabāšanu, iepakošanu un tirdzniecību.

2.   Ražotāju organizācija, kas aktivitātes veikšanai izmanto ārpakalpojumus, ar citu subjektu, kas var būt arī viens vai vairāki tās biedri vai tās meitasuzņēmums, noslēdz rakstisku komerciālu vienošanos līguma, vienošanās vai protokola formā par attiecīgās aktivitātes veikšanu. Ražotāju organizācija saglabā atbildību par ārpakalpojumu sniedzējam uzticētās aktivitātes izpildes nodrošināšanu un par aktivitātes izpildei noslēgtās komerciālās vienošanās vispārējās pārvaldības kontroli un uzraudzību.

Tomēr uzskata, ka ražotāju organizācija pati ir īstenojusi aktivitāti, ja to ir īstenojusi ražotāju organizāciju apvienība vai kooperatīvs, kura biedri paši ir kooperatīvi, ja ražotāju organizācija ir to biedrs, vai meitasuzņēmums, kas atbilst 22. panta 8. punktā minētajai “90 % prasībai”.

3.   Vispārējā pārvaldības kontrole un uzraudzība, kas minēta 2. punkta pirmajā daļā, ir iedarbīga un nosaka, ka ārpakalpojuma līgums, vienošanās vai protokols:

Ārpakalpojumu līgumus, vienošanās vai protokolus, kā arī pirmās daļas b) apakšpunktā minētos ziņojumus ražotāju organizācija glabā vismaz 5 gadus ex post pārbaužu vajadzībām, un tie pēc pieprasījuma ir pieejami visiem biedriem.

1.   Starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kurā organizācija sasniedz lielāko daļu no pārdotās produkcijas vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 22. un 23. pantu.

Galvenais birojs var būt izveidots arī dalībvalstī, kurā atrodas lielākā daļa biedru ražotāju, ja vien attiecīgās dalībvalstis tam piekrīt.

2.   Ja starptautiska ražotāju organizācija īsteno darbības programmu un ja laikā, kad tiek iesniegts jaunas darbības programmas pieteikums, lielākā daļa pārdotās produkcijas vērtības tiek sasniegta citā dalībvalstī vai ja lielākā daļa biedru ražotāju atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas starptautiskās ražotāju organizācijas galvenais birojs, tad galvenais birojs paliek pašreizējā dalībvalstī līdz jaunās darbības programmas īstenošanas beigām.

Tomēr tad, ja minētās jaunās darbības programmas īstenošanas beigās lielākā daļa pārdotās produkcijas vērtības joprojām tiek sasniegta vai lielākā daļa organizācijas biedru joprojām atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas starptautiskās ražotāju organizācijas galvenais birojs, galveno biroju pārceļ uz minēto citu dalībvalsti, ja vien attiecīgās dalībvalstis nevienojas par to, ka galvenā biroja atrašanās vieta nav jāmaina.

3.   Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs, ir atbildīga par:

1.   Ja ražotāju organizācijas apvienojas, ražotāju organizācija, kas rodas apvienošanās rezultātā, uzņemas apvienojušos individuālo ražotāju organizāciju tiesības un pienākumus. Dalībvalsts pārliecinās par to, vai jaunā ražotāju organizācija atbilst visiem atzīšanas kritērijiem, un piešķir tai jaunu numuru Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 22. pantā minētās unikālās identifikācijas sistēmas vajadzībām.

Apvienošanās rezultātā izveidojusies ražotāju organizācija var turpināt īstenot darbības programmas paralēli un atsevišķi līdz tā gada 1. janvārim, kas seko pēc apvienošanās, vai arī apvienot darbības programmas no apvienošanās brīža.

Apvienotajām darbības programmām piemēro šīs regulas 34. pantu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis, balstoties uz pienācīgi pamatotu pieprasījumu, var atļaut turpināt īstenot darbības programmas paralēli līdz to dabiskajam noslēgumam.

1.   Dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, ar kuriem par ražotāju organizācijas biedru var uzņemt fizisku vai juridisku personu, kas nav ražotājs.

2.   Kad dalībvalstis nosaka 1. punktā minētos nosacījumus, tās jo īpaši nodrošina to, lai tiktu ievērots Regulas (ES) Nr. 1308/2013 153. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 159. panta a) punkta i) apakšpunkts.

3.   Fiziskās un juridiskās personas, kas minētas 1. punktā:

Saskaņā ar 1. punktā minētajiem nosacījumiem dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt fizisku vai juridisku personu tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības fondiem.

1.   Ja ražotāju organizācijai ir juridiska struktūra, kam demokrātiska pārskatatbildība tiek prasīta saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, šīs regulas piemērošanas vajadzībām šo prasību uzskata par izpildītu, ja vien dalībvalsts nenolemj citādi.

2.   Attiecībā uz ražotāju organizācijām, kas nav tādas, kā minēts 1. punktā, dalībvalstis nosaka balsstiesību un daļu vai kapitāla maksimālo procentuālo daļu, ko fiziska vai juridiska persona var turēt ražotāju organizācijā. Balsstiesību un daļu vai kapitāla maksimālā procentuālā daļa ir mazāka par 50 % no visām balsstiesībām un mazāka par 50 % no daļām vai kapitāla.

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var noteikt lielāku daļu vai kapitāla maksimālo procentuālo daļu, ko juridiska persona var turēt ražotāju organizācijā, ja tiek pieņemti pasākumi, kas nodrošina to, ka nekādā gadījumā netiek pieļauta šādas juridiskas personas varas ļaunprātīga izmantošana.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja ražotāju organizācijas īsteno darbības programmu 2014. gada 17. maijā, daļu vai kapitāla maksimālo procentuālo daļu, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar pirmo daļu, piemēro tikai pēc minētās darbības programmas beigām.

3.   Dalībvalstu iestādes, pamatojoties uz riska analīzi, veic balsstiesību un kapitāldaļu pārbaudes. Ja ražotāju organizācijas biedri paši ir juridiskas personas, šīs pārbaudes ietver to fizisko vai juridisko personu identitātes pārbaudes, kas ir biedru daļu vai kapitāla turētāji.

4.   Ja ražotāju organizācija ir skaidri noteikta daļa no tiesību subjekta, dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai ierobežotu vai aizliegtu minētā tiesību subjekta pilnvaras izmainīt, apstiprināt vai noraidīt ražotāju organizācijas lēmumus.

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 156. pantu var atzīt ražotāju organizāciju apvienības attiecībā uz aktivitāti vai aktivitātēm, kas saistītas ar atzīšanas pieteikumā norādītu produktu vai produktu grupu, ja vien ražotāju organizāciju apvienība ir spējīga faktiski veikt minētās aktivitātes.

2.   Ražotāju organizāciju apvienības, kas atzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 156. pantu, drīkst veikt jebkādas ražotāju organizācijas aktivitātes vai funkcijas arī tādā gadījumā, ja attiecīgo produktu tirdzniecību joprojām veic tās biedri.

3.   Attiecībā uz konkrētu produktu vai produktu grupu un konkrētu aktivitāti ražotāju organizācija ir biedre tikai vienā ražotāju organizāciju apvienībā, kas īsteno darbības programmu.

4.   Dalībvalstis var pieņemt papildinošus noteikumus par ražotāju organizāciju apvienību atzīšanu.

1.   Dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, ar par ražotāju organizāciju apvienības biedru kuriem var kļūt fiziska vai juridiska persona, kas nav atzīta ražotāju organizācija.

2.   Atzītas ražotāju organizāciju apvienības biedri, kas nav atzītas ražotāju organizācijas:

Dalībvalstis var atļaut, ierobežot vai aizliegt minēto biedru tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības programmām.

1.   Starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kurā ražotāju organizācijas, kas ir attiecīgās apvienības biedri, sasniedz lielāko daļu no pārdotās produkcijas vērtības.

Galvenais birojs var būt izveidots arī dalībvalstī, kurā atrodas lielākā daļa ražotāju organizāciju, kas ir attiecīgās apvienības biedri, ja vien attiecīgās dalībvalstis tam piekrīt.

2.   Ja starptautiska ražotāju organizāciju apvienība īsteno darbības programmu un ja laikā, kad tiek iesniegts jaunas darbības programmas pieteikums, lielākā daļa pārdotās produkcijas vērtības tiek sasniegta vai lielākā daļa ražotāju organizāciju, kas ir attiecīgās apvienības biedri, atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas starptautiskās apvienības galvenais birojs, tad galveno biroju saglabā pašreizējā dalībvalstī līdz jaunās darbības programmas īstenošanas beigām.

Tomēr tad, ja jaunās darbības programmas īstenošanas beigās lielākā daļa pārdotās produkcijas vērtības joprojām tiek sasniegta vai lielākā daļa ražotāju organizāciju, kas ir attiecīgās apvienības biedri, joprojām atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā patlaban atrodas galvenais birojs, galveno biroju pārceļ uz minēto citu dalībvalsti, ja vien attiecīgās dalībvalstis nevienojas par to, ka galvenā biroja atrašanās vieta nav jāmaina.

3.   Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir atbildīga par:

1.   Ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtību aprēķina, pamatojoties uz pašas ražotāju organizācijas un tās biedru ražotāju produkciju, un tā ietver tikai to augļu un dārzeņu produkciju, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācijai ir piešķirta atzīšana. Pārdotās produkcijas vērtībā var iekļaut augļus un dārzeņus, kuriem nav obligāti jāatbilst tirdzniecības standartiem, ja minētos standartus nepiemēro.

Ražotāju organizāciju apvienības pārdotās produkcijas vērtību aprēķina, pamatojoties uz produkciju, ko pārdevusi pati ražotāju organizāciju apvienība un ražotāju organizācijas, kas ir tās biedri, un tā ietver tikai to augļu un dārzeņu produkciju, attiecībā uz kuriem ražotāju organizāciju apvienībai ir piešķirta atzīšana. Šajos aprēķinos nepieļauj divkāršu uzskaiti.

2.   Pārdotās produkcijas vērtība neietver pārstrādātu augļu un dārzeņu vērtību vai tādu citu produktu vērtību, kas nav augļu un dārzeņu nozares produkti.

Tomēr to augļu un dārzeņu pārdotās produkcijas vērtību, kuri paredzēti vienīgi pārstrādei un kurus ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība vai to biedri ražotāji, vai šā panta 8. punktā minētajai “90 % prasībai” atbilstoši meitasuzņēmumi ir vai nu paši, vai izmantojot ārpakalpojumus pārveidojuši par kādu no pārstrādātu augļu un dārzeņu produktiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma X daļā, vai jebkuru citu pārstrādātu produktu, kas minēts šajā pantā un sīkāk aprakstīts šīs regulas I pielikumā, aprēķina kā vienotu procentuālo likmi, ko piemēro minēto pārstrādāto produktu rēķinā norādītajai vērtībai. Minētā vienotā likme ir:

3.   Dalībvalstis var ražotāju organizācijām atļaut pārdotās produkcijas vērtībā iekļaut arī blakusproduktu vērtību.

4.   Pārdotās produkcijas vērtībā iekļauj arī tās produkcijas vērtību, kas izņemta no tirgus un realizēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktu. Vērtību aprēķina, pamatojoties uz vidējo cenu par minētajiem produktiem, ko ražotāju organizācija pārdevusi attiecīgajā periodā.

5.   Pārdotās produkcijas vērtībā ieskaita tikai to ražotāju organizāciju un tās biedru ražotāju produkciju, kuru pārdevusi minētā ražotāju organizācija. To biedru ražotāju produkciju, ko pārdevusi cita ražotāju organizācija, kuru izraudzījusies viņu pašu organizācija, ieskaita otras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtībā. Nepieļauj divkāršu uzskaiti.

6.   Izņemot gadījumus, kad piemēro 8. punktu, rēķinu par pārdoto augļu un dārzeņu produkciju izraksta posmā “izvedot no ražotāju organizācijas” kā par Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma IX daļā minētu produktu, kas ir sagatavots un iepakots, un tajā neiekļauj:

7.   Pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no ražotāju organizācijas apvienības” uz tā paša pamata, kas noteikts 6. punktā.

8.   Pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no meitasuzņēmuma” uz tā paša pamata, kas noteikts 6. punktā, ja vismaz 90 % no meitasuzņēmuma daļām vai kapitāla pieder:

9.   Gadījumos, kad izmanto ārpakalpojumus, pārdotās produkcijas vērtību aprēķina posmā “izvedot no ražotāju organizācijas”, un tajā iekļauj tās aktivitātes pievienoto ekonomisko vērtību, ko ražotāju organizācija uzticējusi kā ārpakalpojumu saviem biedriem, trešām personām vai tādam meitasuzņēmumam, kas atšķiras no 8. punktā minētā.

10.   Ja produkcijas apjoms ir samazinājies dabas katastrofas, klimatisko apstākļu, dzīvnieku vai augu slimību vai kaitēkļu invāzijas dēļ, pārdotās produkcijas vērtībā var ieskaitīt visas apdrošināšanas atlīdzības, kas minēto iemeslu dēļ saņemtas par ražas apdrošināšanas darbībām, uz kurām attiecas III nodaļas 7. iedaļa, vai līdzvērtīgām darbībām, ko pārvalda ražotāju organizācija.

1.   Dalībvalstis katrai ražotāju organizācijai nosaka 12 mēnešu atsauces periodu, kas sākas ne agrāk kā tā gada 1. janvārī, kas ir trīs gadus pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts, un beidzas ne vēlāk kā tā gada 31. decembrī, kas ir tieši pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts.

Šis 12 mēnešu atsauces periods ir attiecīgās ražotāju organizācijas pārskata periods.

Darbības programmas laikā atsauces periods nedrīkst mainīties, izņemot pienācīgi pamatotas situācijas.

2.   Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apjomu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punktā, aprēķina katru gadu, pamatojoties uz tās produkcijas vērtību, ko atsauces periodā pārdevuši ražotāji, kuri tā gada 1. janvārī, par kuru pieprasīts atbalsts, ir ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedri.

3.   Dalībvalstis var nolemt, ka ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, kas nav starptautiskas, par 2. punktā noteiktās metodes alternatīvu tiek izmantota attiecīgās ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības pārdotās produkcijas faktiskā vērtība atsauces periodā. Tādā gadījumā šo noteikumu šajā dalībvalstī piemēro visām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kas nav starptautiskas.

4.   Ja produkta vērtība ir samazinājusies vismaz par 35 % tādu iemeslu dēļ, kas nav ražotāju organizācijas atbildībā un kontrolē, uzskata, ka minētā produkta pārdotās produkcijas vērtība ir 65 % no tā vērtības iepriekšējā atsauces periodā.

Ražotāju organizācija attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei sniedz pirmajā daļā minēto iemeslu pamatojumu.

Šo punktu piemēro arī tādēļ, lai noteiktu atbilstību pārdotās produkcijas minimālajai vērtībai, kā paredzēts 9. pantā.

5.   Ja jaunatzītām ražotāju organizācijām nav 1. punkta piemērošanai pietiekamu vēsturisko datu par pārdoto produkciju, tad pārdotās produkcijas vērtība ir pārdodamās produkcijas vērtība, kuru ražotāju organizācija iesniegusi atzīšanas vajadzībām.

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās finansiālās iemaksas darbības fondā nosaka ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība.

2.   Visiem biedriem ražotājiem vai organizācijām, kas ir apvienības biedri, ir iespēja gūt labumu no darbības fonda un demokrātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā par ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības darbības fonda izlietojumu un par finansiālajām iemaksām darbības fondā.

3.   Ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības statūtos iekļauj prasību, ka biedri ražotāji vai organizācijas, kas ir apvienības biedri, saskaņā ar tās statūtiem veic finansiālās iemaksas, lai varētu izveidot un papildināt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. pantā paredzēto darbības fondu.

1.   Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, vēlākais, līdz 15. septembrim paziņo dalībvalstij, kas piešķīrusi atzīšanu, Savienības finansiālās palīdzības aplēstās summas un to biedru un pašas ražotāju organizācijas vai apvienības iemaksu aplēstās summas, kas iemaksājamas darbības fondos nākamajam gadam, un iesniedz darbības programmas vai visus lūgumus apstiprināt grozījumus pašreizējā darbības programmā.

Tomēr dalībvalstis var noteikt par 15. septembri vēlāku datumu.

2.   Darbības fondu aplēsto summu aprēķina, pamatojoties uz darbības programmām un pārdotās produkcijas vērtību. Aprēķinā nodala izdevumus par krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un izdevumus par citiem pasākumiem.

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 2. punktā minēto valsts stratēģiju, tostarp valsts satvaru, uz ko norādīts minētās regulas 36. panta 1. punktā, izveido pirms darbības programmu projektu ikgadējās iesniegšanas. Valsts satvaru integrē valsts stratēģijā pēc iesniegšanas Komisijai un – attiecīgā gadījumā – pēc grozījumu izdarīšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 1. punkta otro daļu.

Valsts stratēģiju var sīkāk sadalīt reģionālos elementos.

2.   Papildus Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 2. punktā minētajiem elementiem valsts stratēģijā integrē visus lēmumus un noteikumus, ko dalībvalsts pieņēmusi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152.–165. panta piemērošanas vajadzībām.

3.   Daļa no valsts stratēģijas izstrādes procesa ir sākotnējās situācijas analīze, un to veic dalībvalsts atbildībā.

Tajā identificē un izvērtē prioritārās vajadzības, mērķus, gaidāmos rezultātus un kvantitatīvus mērķrādītājus attiecībā pret sākotnējo situāciju.

Tajā nosaka arī instrumentus un darbības, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

4.   Dalībvalstis uzrauga un izvērtē valsts stratēģiju un tās īstenošanu ar darbības programmu palīdzību.

Valsts stratēģiju var grozīt pirms darbības programmu projektu ikgadējās iesniegšanas.

5.   Lai nodrošinātu līdzsvaru starp dažādiem pasākumiem, dalībvalstis savā valsts stratēģijā nosaka darbības fonda maksimālās procentuālās daļas, kuras var iztērēt katram individuālajam pasākumam vai darbības veidam.

1.   a saskaņā ar dalībvalsts lauku attīstības programmu vai programmām atbalsts ir piešķirts darbībām, kas ir identiskas ar darbībām, par kurām varētu pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, dalībvalsts nodrošina to, ka saņēmējs atbalstu par konkrētu darbību saņem tikai saskaņā ar vienu no shēmām.

Ja dalībvalsts šādas darbības iekļauj lauku attīstības programmā vai programmās, tā nodrošina to, ka valsts stratēģijā ir norādīti aizsardzības pasākumi, noteikumi un pārbaudes, kas ieviesti, lai nepieļautu vienas un tās pašas darbības divkāršu finansēšanu.

2.   Ražotāju organizācijas, kam ir piešķirts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantā vai Komisijas Regulas (ES) Nr. 702/2014 (9) 19. pantā paredzēts atbalsts, darbības programmu tajā pašā periodā neīsteno.

3.   Attiecīgā gadījumā un neskarot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 1. un 3. punktu un 35. pantu, atbalsta apmērs minētajā regulā paredzētajiem pasākumiem nepārsniedz atbalsta apmēru, kādu piemēro lauku attīstības programmā paredzētajiem pasākumiem.

4.   Atbalstu vidiskām darbībām, kas ir identiskas ar agrovides un klimata vai bioloģiskās lauksaimniecības saistībām, kas minētas attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā, ierobežo līdz maksimālajām summām, kas minētās regulas II pielikumā noteiktas agrovides un klimata maksājumiem vai bioloģiskās lauksaimniecības maksājumiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos minētās summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kam jābūt pamatotiem valsts stratēģijā un ražotāju organizāciju darbības programmās.

5.   Vidiskām darbībām, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistītas ar konkrētu zemes gabalu, 4. punktu nepiemēro.

6.   Ja ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas gūst labumu no veicināšanas programmām, kas apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014 (10), dalībvalstis nodrošina to, ka saņēmējs atbalstu attiecīgajai darbībai var saņemt tikai saskaņā ar vienu no shēmām.

1.   Darbības programmās neiekļauj darbības vai izdevumus, kas norādīti II pielikumā. Papildināms atbalsttiesīgo darbību saraksts ir norādīts III pielikumā.

2.   Darbības programmās iekļautie izdevumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, aprobežojas tikai ar faktiskajām izmaksām. Tomēr dalībvalstis var noteikt standarta vienotās likmes vai vienības izmaksu standarta skalas šādos gadījumos:

Turklāt dalībvalstis var nolemt izmantot diferencētas vienības izmaksu skalas, lai ņemtu vērā reģionālo vai vietējo specifiku.

Standarta vienotās likmes vai vienības izmaksu standarta skalas dalībvalstis izskata vismaz reizi piecos gados.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgie aprēķini ir atbilstoši un pareizi, un iepriekš noteikti, pamatojoties uz taisnīgu, godīgu un verificējamu aprēķinu. Šajā nolūkā dalībvalstis:

4.   Darbība ir atbalsttiesīga, ja produkti, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācijai ir piešķirta atzīšana, veido vairāk nekā 50 % no darbības aptverto produktu vērtības. Turklāt attiecīgie produkti nāk no ražotāju organizācijas biedriem vai no citas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedriem ražotājiem. Vērtības aprēķinam mutatis mutandis piemēro 22. un 23. pantu.

5.   Uz ieguldījumiem materiālajos aktīvos attiecas šādas saistības:

Tomēr pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis var paredzēt, ka piemēro periodu, kas atšķiras no fiskālās amortizācijas perioda. Šādu periodu norāda un pienācīgi pamato valsts stratēģijā, un tas aptver vismaz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (11) 71. panta 1. punktā minēto periodu.

6.   Ieguldījumus, arī ar izpirkumnomas līgumiem saistītos ieguldījumus, var finansēt no darbības fonda ar vienu summu vai vairākiem vienādiem daļmaksājumiem, kā apstiprināts darbības programmā. Dalībvalstis var apstiprināt grozījumus darbības programmā, pienācīgi pamatotos gadījumos paredzot daļmaksājumu jaunu sadalījumu.

Ja ieguldījuma fiskālās amortizācijas periods pārsniedz darbības programmas ilgumu, to var pārnest uz nākamo darbības programmu.

Ja ieguldījumi tiek aizstāti, aizstāto ieguldījumu atlikušo vērtību:

Ja ieguldījums ir pārdots pirms 5. punktā minētā perioda beigām, bet nav aizstāts, Savienības atbalstu, kas izmaksāts ieguldījuma finansēšanai, atgūst un atmaksā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā (ELGF) proporcionāli tādu pilnu gadu skaitam, kas palikuši līdz 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktā fiskālās amortizācijas perioda beigām.

7.   Darbības, arī ieguldījumus, var īstenot ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedru ražotāju vai 22. panta 8. punktā minētajai “90 % prasībai” atbilstošu meitasuzņēmumu individuālajās saimniecībās vai telpās, arī tad, ja darbības īsteno kā ārpakalpojumus, kas uzticēti ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības biedriem, ar nosacījumu, ka tās palīdz sasniegt darbības programmas mērķus.

Ja biedrs ražotājs izstājas no ražotāju organizācijas, dalībvalsts nodrošina to, ka ražotāju organizācija atgūst ieguldījumu vai tā atlikušo vērtību un pēdējā minētajā gadījumā ieskaita to darbības fondā.

Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var paredzēt, ka ražotāju organizācijai netiek prasīts atgūt ieguldījumu vai tā atlikušo vērtību.

8.   Par darbībām, arī ieguldījumiem, kas saistīti ar augļu un dārzeņu pārveidošanu par pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem, var pretendēt uz atbalstu, ja ar šādām darbībām un ieguldījumiem tiecas sasniegt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 1. punktā izklāstītos mērķus, arī minētās regulas 160. pantā noteiktos mērķus, un ja tie ir noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. pantā minētajā valsts stratēģijā.

9.   Par ieguldījumiem nemateriālajos aktīvos var pretendēt uz atbalstu, ja ar šādiem ieguldījumiem tiecas sasniegt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 1. punktā izklāstītos mērķus, arī minētās regulas 160. pantā noteiktos mērķus, un ja tie ir noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. pantā minētajā valsts stratēģijā.

1.   Dalībvalstis var atļaut to, ka ražotāju organizāciju apvienību biedri ražotāji, kas nav ražotāju organizācijas, bet ir šādu apvienību biedri atbilstīgi 20. pantam, finansē ražotāju organizāciju apvienības īstenotos pasākumus proporcionāli daļai, ko iemaksājušas ražotāju organizācijas, kas ir apvienības biedri.

2.   Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmām mutatis mutandis piemēro šīs regulas 30., 31., 33. un 34. pantu un Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 4.–7. pantu. Tomēr attiecībā uz ražotāju organizāciju apvienību daļējām darbības programmām Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto aktivitāšu līdzsvars nav jāievēro.

3.   Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmās paredzēto krīžu pārvarēšanas un novēršanas izdevumu maksimālo apjomu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta ceturtajā daļā, aprēķina katrai ražotāju organizācijai, kas ir apvienības biedrs.

1.   Dalībvalstis:

2.   Lēmumus par darbības programmām un darbības fondiem dalībvalstis pieņem līdz to iesniegšanas gada 15. decembrim.

Dalībvalstis minētos lēmumus līdz 15. decembrim paziņo ražotāju organizācijām.

Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ šādus lēmumus var pieņemt pēc minētā datuma, bet ne vēlāk kā līdz 20. janvārim pēc iesniegšanas dienas. Apstiprinājuma lēmumā var paredzēt, ka izdevumi ir attiecināmi no 1. janvāra nākamajā gadā pēc iesniegšanas.

1.   Ražotāju organizācijas var pieprasīt attiecībā uz nākamajiem gadiem grozīt darbības programmu, tostarp to ilgumu. Dalībvalstis nosaka šādu pieprasījumu iesniegšanas un apstiprināšanas termiņu tā, lai apstiprinātie grozījumi būtu piemērojami no nākamā gada 1. janvāra.

Pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ šādus pieprasījumus var apstiprināt pēc dalībvalstu noteikto termiņu beigām, bet ne vēlāk kā līdz 20. janvārim gadā, kas seko pieprasījuma iesniegšanas gadam. Apstiprinājuma lēmumā var paredzēt, ka izdevumi ir attiecināmi no 1. janvāra, kas seko pieprasījuma iesniegšanas gadam.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar pašu noteiktiem nosacījumiem var atļaut gada laikā izdarīt grozījumus darbības programmās. Lēmumus par minētajiem grozījumiem pieņem līdz 20. janvārim gadā, kas seko grozījumu pieprasījuma iesniegšanas gadam.

Dalībvalstis gada laikā var ražotāju organizācijām atļaut:

Dalībvalstis paredz nosacījumus, ar kuriem darbības programmas gada laikā var grozīt bez dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekšēja apstiprinājuma. Par minētajiem grozījumiem ir tiesības pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja ražotāju organizācija tos nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis var mainīt otrās daļas c) apakšpunktā noteikto procentuālo daļu, ja ražotāju organizācijas apvienojas, kā minēts 15. panta 1. punktā.

3.   Grozījumu pieprasījumiem pievieno apliecinošus dokumentus, kuros norāda izmaiņu iemeslu, veidu un ietekmi.

1.   Dalībvalstis var atļaut ražotāju organizācijām iesniegt pieteikumu uz atbalsta daļas avansa maksājumu. Avansa maksājums atbilst prognozētajiem izdevumiem, kuri rodas darbības programmas rezultātā trīs vai četru mēnešu periodā, kas sākas mēnesī, kurā iesniegts pieteikums uz avansa maksājumu.

Dalībvalstis paredz nosacījumus, lai nodrošinātu to, ka finansiālās iemaksas darbības fondā ir tikušas iekasētas saskaņā ar 24. un 25. pantu un iepriekšējie avansa maksājumi un attiecīgās ražotāju organizācijas iemaksas ir tikušas faktiski izlietotas.

2.   Pieteikumus uz nodrošinājumu atbrīvošanu var iesniegt kārtējā programmas gada laikā, un tiem pievieno apliecinošus dokumentus, piemēram, rēķinus un dokumentus, kas apliecina, ka maksājums ir veikts.

Nodrošinājumus atbrīvo attiecībā uz summu, kas nepārsniedz 80 % no izmaksātajiem avansiem.

3.   Ja darbības programmas netiek izpildītas vai tiek pieļauta Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 5. panta b) un c) punktā paredzēto pienākumu būtiska neizpilde, nodrošinājumu ietur, neskarot citus administratīvos sodus, kas piemērojami saskaņā ar šīs sadaļas V nodaļas 3. iedaļu.

Ja netiek izpildītas citas prasības, nodrošinājumu ietur proporcionāli konstatētā pārkāpuma smagumam.

1.   Ja ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība pārtrauc īstenot darbības programmu pirms paredzētā termiņa beigām, turpmāki maksājumi šādai organizācijai vai apvienībai par darbībām, kas īstenotas pēc pārtraukšanas dienas, netiek veikti.

2.   Atbalsts, kas saņemts par atbalsttiesīgām darbībām, kas veiktas pirms darbības programmas pārtraukšanas, netiek atgūts, ja:

3.   Savienības finansiālo palīdzību daudzgadu saistībām, piemēram, vidiskām darbībām, kuru ilgtermiņa mērķus un gaidāmos ieguvumus nevar realizēt pasākuma pārtraukšanas dēļ, atgūst un atmaksā ELGF.

4.   Šo pantu mutatis mutandis piemēro ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības brīvprātīgas atzīšanas apturēšanas, atzīšanas anulēšanas vai likvidēšanas gadījumā.

5.   Nepamatoti izmaksātu atbalstu atgūst saskaņā ar 67. pantu.

1.   Dalībvalsts savā valsts stratēģijā iekļauj sarakstu ar atbalsttiesīgiem ieguldījumiem, kuru mērķis ir tirgū laisto apjomu pārvaldību padarīt efektīvāku, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

2.   Pirms tādu darbības programmu apstiprināšanas, kurās iekļautas darbības, kas saistītas ar 1. punktā minētajiem ieguldījumiem, dalībvalstis pieprasa pamatojumu tam, ka ierosinātais ieguldījums ir piemērots efektīvai krīzes novēršanai vai izturēšanai.

1.   Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai paredzētu atbalstu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā.

2.   Atbalsts, kas minēts 1. punktā, ietver gan Savienības finansiālo palīdzību, gan ražotāju organizācijas iemaksas. Šāda atbalsta kopējais apjoms pirmajā, otrajā un trešajā darbības gadā nepārsniedz attiecīgi 5 %, 4 % un 2 % no ražotāju organizācijas iemaksām kopējā fondā.

3.   Ražotāju organizācija var saņemt 1. punktā minēto atbalstu tikai vienu reizi un tikai fonda darbības pirmo triju gadu laikā. Ja ražotāju organizācija pieprasa atbalstu tikai otrajā vai trešajā fonda darbības gadā, atbalsta apjoms ir attiecīgi 4 % un 2 %.

4.   Dalībvalstis var noteikt maksimālo apjomu summām, ko ražotāju organizācija var saņemt kā atbalstu kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai.

1.   Ja dalībvalstis savā valsts stratēģijā iekļauj augļu dārzu vēlreizēju apstādīšanu pēc tam, kad tie tikuši obligātā kārtā izarti veselības vai fitosanitāru iemeslu dēļ, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā, veiktie pasākumi atbilst Padomes Direktīvai 2000/29/EK (12).

2.   Augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana neaptver vairāk kā 20 % no darbības programmās paredzētajiem kopējiem izdevumiem. Dalībvalstis var nolemt noteikt mazāku procentuālo daļu.

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā minēto limitu 5 % apmērā no pārdotās produkcijas apjoma aprēķina, pamatojoties uz to produktu kopējo apjomu vidējo aritmētisko, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācijai ir piešķirta atzīšana un kuri trīs iepriekšējo gadu laikā ir tirgoti ar ražotāju organizācijas starpniecību.

2.   Jaunatzītām ražotāju organizācijām dati par tirdzniecības gadiem pirms atzīšanas ir:

1.   Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības iepriekš rakstiski vai elektroniski paziņo dalībvalsts kompetentajām iestādēm nodomu izņemt produktus no tirgus.

Šādā paziņojumā konkrēti norāda no tirgus izņemamo produktu sarakstu un to galvenās īpašības saskaņā ar attiecīgajiem tirdzniecības standartiem, katra attiecīgā produkta aplēsto daudzumu, to paredzēto galamērķi un vietu, kurā var inspicēt no tirgus izņemtos produktus, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 29. pantā.

Paziņojumos iekļauj rakstisku deklarāciju, kurā apliecināts, ka no tirgus izņemamie produkti atbilst piemērojamajiem tirdzniecības standartiem vai prasību minimumam, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 15. pantā.

2.   Dalībvalstis ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām nosaka sīki izstrādātus noteikumus par 1. punktā paredzētajiem paziņojumiem, jo īpaši par termiņiem.

1.   Atbalsts par produktu izņemšanu no tirgus, kas ietver gan Savienības finansiālo palīdzību, gan ražotāju organizācijas iemaksas, nepārsniedz IV pielikumā noteiktās summas.

Attiecībā uz IV pielikumā neiekļautiem produktiem dalībvalstis atbalsta maksimālās summas, kas ietver gan Savienības finansiālo palīdzību, gan ražotāju organizācijas iemaksas, nosaka tādā apmērā, kas bezmaksas izplatīšanas gadījumā nepārsniedz 40 % no vidējās tirgus cenas iepriekšējo piecu gadu laikā, un tādā apmērā, kas citu galamērķu, nevis bezmaksas izplatīšanas, gadījumā nepārsniedz 30 % no vidējās tirgus cenas iepriekšējo piecu gadu laikā.

Ja ražotāju organizācija no trešām personām ir saņēmusi kompensāciju par produktiem, kas izņemti no tirgus, pirmajā daļā minēto atbalstu samazina par summu, kas ir vienāda ar saņemto kompensāciju. Lai būtu tiesības pretendēt uz atbalstu par attiecīgajiem produktiem, tos nedrīkst atkal piedāvāt komerciālajā augļu un dārzeņu tirgū.

2.   Attiecībā uz ikvienu konkrētu produktu ikvienā konkrētā ražotāju organizācijā no tirgus izņemtie produkti nepārsniedz 5 % no pārdotās produkcijas apjoma. Tomēr minētajā procentuālajā daļā neņem vērā daudzumus, kas realizēti kādā no veidiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā, vai jebkādā citā veidā, ko dalībvalsts apstiprinājusi saskaņā ar šīs regulas 46. panta 2. punktu.

Pirmajā daļā minēto pārdotās produkcijas apjomu aprēķina kā iepriekšējos trijos gados pārdotās produkcijas vidējo apjomu. Ja šī informācija nav pieejama, izmanto pārdotās produkcijas apjomu, par kādu ražotāju organizācijai ir piešķirta atzīšana.

Pirmajā daļā minētā procentuālā daļa ir gada vidējie rādītāji trīs gadu periodā, kurā ietilpst attiecīgais gads un divi iepriekšējie gadi, turklāt pieļaujamais pārsniegums gadā ir pieci procentpunkti.

3.   Savienības finansiālā palīdzība gadījumā, kad no tirgus tiek izņemti augļi un dārzeņi, kurus realizē, nododot tos bezmaksas izplatīšanai labdarības organizācijām un institūcijām, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā, sedz tikai maksājumu par produktiem, kas realizēti saskaņā ar šā panta 1. punktu, un izmaksas, kas minētas Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 16. panta 1. punktā un 17. panta 1. punktā.

1.   Dalībvalstis nosaka no tirgus izņemto produktu pieļaujamos galamērķus. Tās pieņem noteikumus, lai nodrošinātu to, ka izņemšana no tirgus vai tās galamērķis nerada negatīvu ietekmi uz vidi, nedz negatīvas fitosanitārās sekas.

2.   Galamērķi, kas minēti 1. punktā, ietver bezmaksas izplatīšanu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punkta nozīmē un jebkurus citus līdzvērtīgus galamērķus, ko apstiprinājušas dalībvalstis.

Pēc pieprasījuma dalībvalstis var atļaut labdarības organizācijām un institūcijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā, prasīt no tirgus izņemto produktu galīgajiem saņēmējiem veikt iemaksu.

Ja attiecīgās labdarības organizācijas un institūcijas šādu atļauju ir saņēmušas, tās papildus šīs regulas 47. panta 1. punktā noteiktajiem pienākumiem kārto finanšu uzskaiti par attiecīgo darbību.

Bez maksas izplatīto produktu saņēmējiem var būt atļauts veikt samaksu natūrā augļu un dārzeņu pārstrādātājiem, ja šāds maksājums kompensē tikai pārstrādes izmaksas un ja dalībvalstī, kurā maksājums tiek veikts, ir paredzēti noteikumi, kas nodrošina, ka pārstrādātie produkti ir paredzēti otrajā daļā minēto galīgo saņēmēju patēriņam.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu kontaktus un sadarbību starp to apstiprinātajām ražotāju organizācijām un labdarības organizācijām un institūcijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā.

3.   Ir iespējama produktu nodošana pārstrādes rūpniecībai. Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu to, ka nerodas konkurences izkropļojumi attiecīgajās rūpniecības nozarēs Savienībā vai saistībā ar importētiem produktiem un ka produkti, kas izņemti no tirgus, nenonāk atpakaļ komerciālajā tirgū. Spirtu, ko iegūst destilējot, izmanto vienīgi rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām.

1.   No tirgus izņemto produktu saņēmēji, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā, apņemas:

Dalībvalstis var nolemt, ka saņēmējiem nav jākārto pirmās daļas b) apakšpunktā minētā uzskaite, ja tie saņem daudzumus, kas ir mazāki par maksimālo daudzumu, kurš dalībvalstīm jānosaka, pamatojoties uz dokumentētu riska analīzi.

2.   Citiem galamērķiem paredzēto izņemto produktu saņēmēji apņemas:

1.   Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā, tiek veikta papildus parastajai audzēšanas praksei un atšķiras no tās.

2.   Augļaugus un dārzeņaugus, no kuriem raža ir novākta priekšlaicīgi vai nav novākta vispār, neizmanto turpmākas ražošanas vajadzībām tajā pašā veģetācijas periodā pēc tam, kad notikusi šāda darbība.

3.   Priekšlaicīgas ražas novākšanas pasākumus neattiecina uz augļiem un dārzeņiem, kam jau ir sācies parastais ražas novākšanas laiks, savukārt ražas nenovākšanas pasākumus neveic gadījumos, kad no attiecīgās platības parastā ražošanas cikla laikā jau ir novākta komerciāli izmantojama produkcija.

Pirmo daļu nepiemēro, ja augļaugu un dārzeņaugu ražas novākšanas laiks ir ilgāks par vienu mēnesi. Šādos gadījumos 4. punktā minētās summas kompensē tikai to produkciju, kas jānovāc sešu nedēļu laikā pēc ražas priekšlaicīgas novākšanas vai ražas nenovākšanas darbības. Minētos augļaugus un dārzeņaugus neizmanto turpmākas ražošanas vajadzībām tajā pašā veģetācijas periodā pēc tam, kad notikusi šāda darbība.

Otrās daļas piemērošanas vajadzībām dalībvalstis var aizliegt ražas priekšlaicīgas novākšanas vai ražas nenovākšanas pasākumus, ja – ražas priekšlaicīgas novākšanas gadījumā – ievērojama daļa parastās ražas novākšanas jau ir pabeigta un ja – ražas nenovākšanas gadījumā – ievērojama daļa komerciāli izmantojamās produkcijas jau ir novākta. Dalībvalsts, kas plāno piemērot šo noteikumu, savā valsts stratēģijā nosaka, kāda daļa ir uzskatāma par ievērojamu daļu.

Konkrēta gada laikā uz vienu un to pašu produktu vienā un tajā pašā konkrētajā platībā neattiecina priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu, izņemot otrās daļas piemērošanas vajadzībām, kad abas darbības var piemērot vienlaikus.

4.   Atbalsts ražas priekšlaicīgai novākšanai attiecas vienīgi uz produktiem, kas fiziski atrodas uz lauka un ko faktiski novāc nenogatavojušos. Kompensācijas summas, kas ietver gan Savienības finansiālo palīdzību, gan ražotāju organizāciju iemaksas par ražas priekšlaicīgu novākšanu un ražas nenovākšanu, ir maksājums par hektāru, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar 49. panta pirmās daļas a) punktu tādā apmērā, lai tas segtu ne vairāk kā 90 % no maksimālā atbalsta apmēra par izņemšanu no tirgus, kas piemērojams tādai izņemšanai no tirgus, kuras mērķis nav Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā minētā bezmaksas izplatīšana.

5.   Par ražas priekšlaicīgas novākšanas vai ražas nenovākšanas nodomu ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības iepriekš rakstiski vai elektroniski paziņo dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

1.   Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par ražas apdrošināšanas darbību īstenošanu, arī noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka ražas apdrošināšanas darbības nekropļo konkurenci apdrošināšanas tirgū.

2.   Dalībvalstis var piešķirt valsts papildu finansējumu, lai atbalstītu ražas apdrošināšanas darbības, par kurām saņemti līdzekļi no darbības fonda. Tomēr kopējais publiskais atbalsts ražas apdrošināšanai nepārsniedz:

Pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto limitu piemēro arī gadījumos, kad darbības fonds citādi atbilst kritērijiem, lai saņemtu Savienības finansiālo palīdzību 60 % apmērā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 3. punktu.

3.   Ražas apdrošināšanas darbības neaptver apdrošināšanas maksājumus, kuri, ņemot vērā visas kompensācijas, ko ražotāji par apdrošināto risku saņem no citām atbalsta shēmām, ražotājiem kompensē vairāk par 100 % no ienākumu zaudējumiem.

1.   Katru trešdienu līdz plkst. 12.00 (pēc Briseles laika) dalībvalstis paziņo Komisijai iepriekšējā nedēļā reģistrētās VI pielikumā uzskaitīto augļu un dārzeņu vidējās svērtās cenas, ja šādi dati ir pieejami.

Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, uz kuriem attiecas vispārīgais tirdzniecības standarts, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 I pielikuma A daļā, paziņo tikai minētajam standartam atbilstošu produktu cenas, savukārt attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas īpašs tirdzniecības standarts, kas noteikts minētā pielikuma B daļā, paziņo tikai I šķiras produktu cenas.

Dalībvalstis paziņo vienu vidējo svērto cenu, kas atbilst šīs regulas VI pielikumā norādītajiem produktu veidiem un šķirnēm, izmēriem un noformējumiem. Ja reģistrētās cenas attiecas uz citiem produktu veidiem, šķirnēm, izmēriem vai noformējumiem, nevis tiem, kas norādīti minētajā pielikumā, dalībvalstis paziņo Komisijai produktu veidus, šķirnes, izmērus un noformējumus, uz kuriem attiecas cenas.

Paziņotās cenas ir cenas posmā “izvedot no iepakošanas punkta”, tās ir šķirotu, iepakotu un vajadzības gadījumā uz paliktņiem novietotu produktu cenas, kas izteiktas euro par 100 kilogramiem neto svara.

2.   Dalībvalstis identificē attiecīgo augļu un dārzeņu reprezentatīvos tirgus ražošanas apgabalā. Reprezentatīvos tirgus un to svērumu vidējās cenās dalībvalstis Komisijai paziņo pirmajā paziņojumā vai gadījumos, kad tās veic šo tirgu vai cenu izmaiņas. Dalībvalstis brīvprātīgi var paziņot citas cenas.

1.   Darbības programmu un valsts stratēģiju uzraudzību un izvērtēšanu veic, lai novērtētu progresu, kas panākts darbības programmās noteikto mērķu sasniegšanā, kā arī to lietderību un efektivitāti attiecībā uz minētajiem mērķiem.

2.   Progresu, lietderību un efektivitāti novērtē, izmantojot Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 II pielikumā noteiktos kopīgos veikuma rādītājus, kas saistīti ar sākotnējo situāciju, kā arī ar īstenoto darbības programmu resursiem (finansiālā izpilde), tiešajiem rezultātiem, koprezultātiem un ietekmi.

3.   Dalībvalstis savā valsts stratēģijā var noteikt papildu rādītājus.

1.   Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības izveido sistēmu, kas izmantojama, lai vāktu, reģistrētu un uzturētu informāciju to rādītāju kompilēšanai, kas piemērojami darbības programmu uzraudzībā un izvērtēšanā.

2.   Uzraudzību veic tādā veidā, lai tās rezultātā tiktu:

3.   Izvērtēšana izpaužas kā ziņojums par darbības programmas īstenošanas aizpagājušo gadu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 21. panta 4. punktā.

Izvērtēšanā pārbauda progresu, kas panākts programmas vispārīgo mērķu sasniegšanā. Šajā nolūkā izmanto kopīgos veikuma rādītājus, kas saistīti ar sākotnējo situāciju, tiešajiem rezultātiem un koprezultātiem.

Attiecīgā gadījumā izvērtēšanā ietver kvalitatīvu novērtējumu par to vidisko darbību rezultātiem un ietekmi, kuru mērķis ir:

Iegūtos rezultātus izmanto, lai:

Izvērtējuma ziņojumu pievieno atbilstošajam gada ziņojumam, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 21. panta 2. punktā.

1.   Dalībvalstis izveido sistēmu, kas izmantojama, lai vāktu, reģistrētu un uzturētu informāciju elektroniskā formā un kas būtu piemērota, lai kompilētu 56. pantā minētos rādītājus. Šajā nolūkā tās izmanto ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību iesūtīto informāciju par darbības programmu uzraudzību un izvērtēšanu.

2.   Uzraudzību veic pastāvīgi, lai varētu novērtēt progresu, kas panākts darbības programmu mērķu sasniegšanā. Šajā nolūkā izmanto informāciju, kas sniegta ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju iesūtītajos gada ziņojumos. Uzraudzību veic tādā veidā, lai tās rezultātā tiktu:

3.   Izvērtēšanas mērķis ir novērtēt progresu, kas panākts stratēģijas vispārīgo mērķu sasniegšanā. Šajā nolūkā izmanto darbības programmu uzraudzības un izvērtēšanas rezultātus, kas norādīti ražotāju organizāciju iesūtītajā pēdējā un priekšpēdējā gada ziņojumā. Izvērtēšanas rezultātus izmanto, lai:

Izvērtēšana ietver izvērtēšanu, ko veic 2020. gadā. Tās rezultātus ietver tā paša gada valsts gada ziņojumā, kas minēts 54. panta b) punktā. Ziņojumā izvērtē finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, īstenoto darbības programmu efektivitāti un lietderīgumu un novērtē minēto programmu efektu un ietekmi attiecībā uz stratēģijā noteiktajiem mērķiem, mērķrādītājiem un pasākumiem un attiecīgā gadījumā citiem mērķiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 1. punktā.

1.   Ja dalībvalsts ir konstatējusi, ka ražotāju organizācija neievēro vienu no atzīšanas kritērijiem, kas saistīti ar 5. un 7. panta, 11. panta 1. un 2. punkta un 17. panta prasībām, tā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc kritērija neievērošanas konstatēšanas nosūta attiecīgajai ražotāju organizācijai ierakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā norādīta konstatētā neievērošana, veicamie korektīvie pasākumi un termiņi, kuros šie pasākumi jāveic un kuri nepārsniedz četrus mēnešus. Dalībvalstis aptur atbalsta maksājumus no brīža, kad konstatēta kritērija neievērošana, līdz brīdim, kad ir īstenoti prasībām atbilstoši korektīvie pasākumi.

2.   Ja 1. punktā minētie korektīvie pasākumi netiek īstenoti dalībvalsts noteiktajā termiņā, ražotāju organizācijas atzīšana tiek apturēta. Dalībvalsts paziņo ražotāju organizācijai par apturēšanas periodu, kas sākas tūlīt pēc korektīvo pasākumu veikšanai noteiktā perioda beigām un nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kad ražotāju organizācija ir saņēmusi brīdinājuma vēstuli. Tas neskar tādu valsts horizontālo tiesību aktu piemērošanu, kuros var būt paredzēts, ka šāda darbība tiek apturēta pēc saistītās tiesvedības uzsākšanas.

Atzīšanas apturēšanas periodā ražotāju organizācija var turpināt savu darbību, bet atbalsta maksājumi tiek aizturēti līdz brīdim, kad atzīšanas apturēšana ir atcelta. Ikgadējo atbalsta summu samazina par 2 % par katru kalendāra mēnesi vai tā daļu, kurā atzīšana ir bijusi apturēta.

Apturēšana beidzas dienā, kad veikta pārbaude, kas apliecina, ka attiecīgie atzīšanas kritēriji ir izpildīti.

3.   Ja līdz dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktā apturēšanas perioda beigām kritēriji netiek izpildīti, dalībvalsts atsauc atzīšanu no dienas, no kuras atzīšanas nosacījumi nebija ievēroti, vai – ja šo dienu nav iespējams noteikt – no dienas, kurā neievērošana tika konstatēta. Tas neskar tādu valsts horizontālo tiesību aktu piemērošanu, kuros var būt paredzēts, ka atzīšana tiek apturēta pēc saistītās tiesvedības uzsākšanas. Neizmaksāto atbalsta summu par periodu, kurā konstatēta neievērošana, neizmaksā, un nepamatoti izmaksāto atbalstu atgūst.

4.   Ja dalībvalsts ir konstatējusi, ka ražotāju organizācija neievēro kādu no atzīšanas kritērijiem, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. pantā, bet nav minēts šā panta 1. punktā, tā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc kritēriju neievērošanas konstatēšanas nosūta attiecīgajai ražotāju organizācijai ierakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā norādīta konstatētā neievērošana, veicamie korektīvie pasākumi un termiņi, kuros šie pasākumi jāveic un kuri nepārsniedz četrus mēnešus.

5.   Ja 4. punktā minētie korektīvie pasākumi dalībvalsts noteiktajā termiņā netiek veikti, maksājumus aptur un ikgadējo atbalsta summu samazina par 1 % par katru nākamo kalendāra mēnesi vai tā daļu pēc minētā perioda beigām. Tas neskar tādu valsts horizontālo tiesību aktu piemērošanu, kuros var būt paredzēts, ka šāda darbība tiek apturēta pēc saistītās tiesvedības uzsākšanas.

6.   Dalībvalstis atsauc atzīšanu, ja ražotāju organizācija nevar pierādīt atbilstību pārdotās produkcijas minimālā apjoma vai vērtības kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta b) apakšpunktā, līdz tā gada 15. oktobrim, kas ir otrais gads pēc gada, kad minētie kritēriji netika izpildīti. Atsaukšana stājas spēkā no dienas, kad nav izpildīti atzīšanas nosacījumi, vai – ja šo dienu nav iespējams noteikt – no dienas, kad tika konstatēta neievērošana. Neizmaksāto atbalsta summu par periodu, kurā konstatēta neievērošana, neizmaksā, un nepamatoti izmaksāto atbalstu atgūst.

Tomēr, ja ražotāju organizācija pierāda dalībvalstij, ka tā gan ir veikusi riska novēršanas pasākumus, taču dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, slimību vai kaitēkļu invāzijas dēļ nevar ievērot atzīšanas kritērijus, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikti attiecībā uz pārdodamās produkcijas minimālo apjomu vai vērtību, ko noteikušas dalībvalstis, tad attiecībā uz šo ražotāju organizāciju dalībvalsts konkrētajā gadā var atkāpties no pārdodamās produkcijas minimālā apjoma vai vērtības.

7.   Gadījumos, kad piemēro 1., 2., 4. un 5. punktu, dalībvalstis var veikt maksājumus pēc Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 10. pantā noteiktā termiņa. Tomēr šādus maksājumus neveic vēlāk kā tā gada 15. oktobrī, kas ir otrais gads pēc programmas īstenošanas gada.

8.   Ja ražotāju organizācija nesniedz dalībvalstij informāciju, kas prasīta Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 21. pantā, mutatis mutandis piemēro 1.–5. punktu.

1.   Dalībvalstis aptur maksājumus un atzīšanu attiecībā uz ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību, par kuru valsts iestāde izmeklē apsūdzību krāpšanā saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (ES) Nr. 1308/2013, līdz brīdim, kad apsūdzība ir noskaidrota.

2.   Ja tiek konstatēts, ka ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība ir veikusi krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (ES) Nr. 1308/2013, dalībvalstis, neskarot citus sodus, kas piemērojami saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem:

1.   Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz atbalsttiesīgām darbībām.

2.   Dalībvalsts pārbauda atbalsta pieteikumu un nosaka summas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Tā nosaka summu, kas:

3.   Ja summa, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, vairāk nekā par 3 % pārsniedz summu, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, piemēro sodu. Soda apmērs ir starpība starp summu, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, un summu, kas aprēķināta saskaņā ar tā b) apakšpunktu. Tomēr sodu nepiemēro, ja ražotāju organizācija var pierādīt, ka nav atbildīga par neattiecināmās summas iekļaušanu.

4.   Neattiecināmiem izdevumiem, kas atklāti pārbaudēs uz vietas vai turpmākās pārbaudēs, mutatis mutandis piemēro 2. un 3. punktu.

5.   Ja pārdotās produkcijas vērtība ir deklarēta un pārbaudīta pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, 2. punkta a) un b) apakšpunktam atbilstošo summu noteikšanai attiecīgi izmanto deklarētās un apstiprinātās vērtības.

6.   Ja darbības programmas beigās nav ievēroti nosacījumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 5. punkta b) apakšpunktā, darbības programmas pēdējā gada atbalsta kopējo summu samazina proporcionāli to izdevumu summai, kas nav radušies par vidiskām darbībām.

1.   Ja pēc pārbaudes, kas minēta Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 29. pantā, konstatē neatbilstības attiecībā uz tirdzniecības standartiem vai prasību minimumu, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 15. pantā, un tās pārsniedz noteiktās pielaides, attiecīgajai ražotāju organizācijai tiek prasīts samaksāt sodu, ko aprēķina atkarībā no neatbilstīgo izņemto produktu daļas:

2.   Šā panta 1. punktā minētos sodus piemēro, neskarot sodus, ko piemēro saskaņā ar 61. pantu.

1.   Ja ražotāju organizācija nav izpildījusi savus pienākumus saistībā ar priekšlaicīgu ražas novākšanu, tā maksā sodu, kas ir vienāds ar tās kompensācijas summu, kura attiecas uz platībām, kurās pienākums nav ievērots. Pienākumu neizpilde ietver gadījumus, kad:

2.   Ja ražotāju organizācija nav izpildījusi savus pienākumus saistībā ar ražas nenovākšanu, tā maksā sodu, kas ir vienāds ar tās kompensācijas summu, kura attiecas uz platībām, kurās pienākums nav ievērots. Pienākumu neizpilde ietver gadījumus, kad:

Ja piemēro 48. panta 3. punkta otro daļu, tad šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos sodus piemēro papildus sodiem, kas uzlikti saskaņā ar 61. pantu.

1.   Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības vai citi attiecīgie operatori atmaksā nepamatoti izmaksātu atbalstu kopā ar procentiem un maksā sodus, kas paredzēti šajā iedaļā.

Procentus aprēķina šādi:

2.   Atgūtās atbalsta summas, procenti un uzliktie sodi tiek maksāti ELGF.