(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 13. februārī sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2016. gada 4. janvārī Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un tā nodarīto būtisko kaitējumu, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(2)

Ar Komisijas Regulu (ES) 2016/1977 (2) (“pagaidu regula”) Komisija 2016. gada 12. novembrī noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, importam.

(3)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), Savienības ražotāji, Ķīnas ražotāji eksportētāji un Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība iesniedza rakstiskus apsvērumus. Personām, kuras to lūdza, deva iespēju tikt uzklausītām.

(4)

Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu konstatējumus.

(5)

Komisija visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tā plāno noteikt galīgos antidempinga maksājumus bezšuvju caurulēm un caurulītēm (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgo informācijas izpaušanu. Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgi ņemtas vērā.

(6)

Pagaidu regulas 7.–9. apsvērumā Komisija aicināja iesniegt piezīmes par viena no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem reprezentativitāti.

(7)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka viens Savienības ražotājs būtu jāizslēdz no izlases, jo tā dati varētu izkropļot konstatējumus par nozari kopumā. Otrs Ķīnas ražotājs eksportētājs uzsvēra, ka Vallourec bija lielākais uzņēmums izlasē, tādējādi nebija skaidrs, vai izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji arvien vairāk konkurē arī ar īpaši pielāgotiem un augstas kvalitātes ražojumiem. Tas arī norādīja, ka ražojumi, kuri paredzēti naftas un dabasgāzes nozarei, tiek galvenokārt eksportēti ārpus Savienības, tāpēc šai atšķirībai ražojumu kopumos ir vien neliela nozīme Savienības tirgū.

(8)

Komisija pieprasīja papildu datus un veica papildu pārbaudes apmeklējumu Savienības ražotāja telpās. Konstatējumi liecina, ka Savienības ražotājs ražo plašāku ražojumu veidu kopumu nekā citi izlasē iekļautie Savienības ražotāji, tomēr šis plašais ražojumu kopums, tostarp caurules elektroenerģijas ražošanai, naftas un dabasgāzes nozarei un būvniecībai, bija ražojumu klāstā. Gan Savienības ražotāji, gan Ķīnas ražotāji ir iesaistīti gan plaša patēriņa ražojumu, gan augstas kvalitātes ražojumu ražošanā. Konkrētais Savienības ražotājs ražo lielu daļu Savienības ražošanas apjoma. Tādēļ Komisija secināja, ka šis Savienības ražotājs veido daļu Savienības ražošanas nozares un ka nav pamata to izslēgt no izlases. Kā skaidrots 81., 84. un 146. apsvērumā, šā uzņēmuma īpašā stāvokļa nepamatota ietekme kaitējuma ainā tika novērsta, izmantojot izmaksu korekcijas un svarus.

(9)

Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība atkārtoja savas iepriekš paustās piezīmes pret izmeklēšanas sākšanu, tostarp savu iebildumu pret metodi provizoriskās izlases veidošanai pirms procedūras sākšanas. Tā arī apgalvoja, ka sūdzība ir nepamatota, tās kvalitāte ir slikta un tā ir balstīta pieņēmumos, ražojumu klāsts ir pārāk plašs un ir sagrupēti pārāk atšķirīgi ražojumi, un tajā ir pārāk daudz konfidenciālo elementu.

(10)

Komisija atgādināja, ka ieinteresētās personas varēja sniegt piezīmes par izlasē iekļauto uzņēmumu provizorisko izvēli. Ķīnas apvienības piezīmes tika saņemtas vien pēc termiņa beigām, un šajā posmā izlase jau bija apstiprināta. Tāpēc tās noraidīja. Attiecībā uz pārējiem apgalvojumiem Komisija norādīja, ka sūdzības posmā nebija nepieciešams, lai jau būtu pieejami tie paši pierādījumi par dempingu un kaitējumu, kas būtu nepieciešami pasākumu noteikšanai. Apgalvojumi par sūdzības konfidenciāliem pielikumiem tika izskatīti, un konfidencialitātes pamatojums tika apstiprināts. Jebkurā gadījumā Ķīnas apvienība saņēma sīki izstrādātas atbildes uz iebildumiem pret procedūras sākšanu.

(11)

Tā kā citas piezīmes par atlases metodi netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 10.–13. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi.

(12)

Kā minēts pagaidu regulas 14. apsvērumā, trīs ražotāji eksportētāji, kuri netika iekļauti izlasē, pieprasīja individuālas dempinga starpības noteikšanu atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam. Tomēr pēc pagaidu pasākumu publicēšanas divi no tiem nolēma atsaukt pieprasījumus par individuālo pārbaudi. Zhejiang Gross Seamless Steel Tube Co., Ltd. bija vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš apstiprināja savu sākotnējo pieprasījumu par individuālo pārbaudi.

(13)

Ražotāji eksportētāji izmeklēšanas laikā nav iesnieguši tirgus ekonomikas režīma pieprasījuma veidlapas. Tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 15. apsvēruma konstatējumi.

(14)

Papildus pagaidu regulas 16. un 17. apsvērumā minētajām anketām un apmeklējumiem Komisija sūdzības iesniedzējam un vienam Savienības ražotājam nosūtīja papildu jautājumus, kas nepieciešami, lai veiktu pārbaudes attiecībā uz pagaidu regulā konstatēto kaitējumu un cēloņsakarību. Turklāt viens Ķīnas ražotājs eksportētājs saņēma anketu individuālajai pārbaudei.

(15)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu personu telpās:

(16)

Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība kritizēja attiecīgā perioda sākumpunktu (2012. gads), apgalvojot, ka 2011. gads būtu bijis piemērotāks sākumpunkts. Tā apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas uz ES samazinājās no 2011. gada (46 657 t) līdz 2012. gadam (39 195 t). Tā rezultātā 2012. gads kā bāzes gads parāda importa pieaugumu attiecīgajā periodā (līdz 42 539 t), savukārt, ja kā bāzes gadu izmantotu 2011. gadu, tiktu konstatēts importa no Ķīnas samazinājums. Tā lūdza papildu paskaidrojumu par 2012. gada izvēli.

(17)

Komisija norādīja, ka attiecīgais periods noteikts, ievērojot standarta praksi. Kā paskaidrots pagaidu regulas 18. apsvērumā, attiecīgais periods aptver trīs pilnus kalendāros gadus pirms izmeklēšanas perioda. Nav pamata izvēlēties citu periodu. Tāpēc šī piezīme tika noraidīta. Jebkurā gadījumā no ieinteresētajām personām savāktie dati aptvēra tikai attiecīgo periodu. Tāpēc kaitējuma rādītāju noteikšana bija iespējama vienīgi periodam no 2012 līdz 2015. gadam. Līdz ar to dati par importa apjomiem no ĶTR kopš 2011. gada neļāva Komisijai izdarīt secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokļa vispārējo dinamiku. Ņemot vērā rentabilitātes samazināšanās tendenci kopš 2012. gada, kā aprakstīts 91. un 92. apsvērumā, 2011. gada iekļaušana attiecīgajā periodā parādītu vēl krasāku Savienības ražošanas nozares stāvokļa negatīvo dinamiku.

(18)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs un Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība apgalvoja, ka 59. apsvērumā (atbilst Vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta 47. apsvērumam) izklāstītais Komisijas paskaidrojums par atšķirībām eksporta apjomos nav balstīts pierādījumos.

(19)

Komisija paskaidroja, ka 59. apsvērums neattiecas uz apgalvojumu par 2011. gada iekļaušanu izmeklēšanas periodā, bet gan uz citu piezīmi, ko sniedza cita ieinteresētā persona, kura apgalvoja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo izmeklēšanu attiecībā uz to pašu ražojumu pastāv neatbilstība. Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienības apgalvojumi par izmeklēšanas periodu tika izskatīti 17. apsvērumā.

(20)

Tā kā citas piezīmes par izmeklēšanas periodu netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 18. apsvērums.

(21)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ražojumu klāsts esot pārāk plašs, jo tas ietver ražojuma veidus no leģētā tērauda, kura attiecīgās izmaksas un cenas būtiski atšķiras no standarta attiecīgā ražojuma. Tas pieprasīja izslēgt no ražojumu klāsta ražojuma veidus, kas ražoti no leģētā tērauda un augsta piemaisījumu līmeņa leģētā tērauda (3).

(22)

Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība apstiprināja, ka ražojumu klāsts apvieno trīs dažādus tirgus segmentus: a) naftas/dabasgāzes nozari, b) spēkstacijas un c) būvniecību un ka kaitējums būtu jāvērtē atsevišķi katram no šiem segmentiem. Tā norādīja, ka uz ražojumu, kas paredzēts vienam tirgus segmentam, attiecas konkrēti nozares standarti, un tāpēc to nevar izmantot citā segmentā. Kā pierādījumu iepriekš minētājam tā norādīja uz praksi Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur antidempinga izmeklēšanās tika nošķirtas caurules un caurulītes, kas ražotas naftas/dabasgāzes nozarei, no caurulēm un caurulītēm, kas ražotas citām nozarēm.

(23)

Attiecībā uz pēdējo apgalvojumu viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka tās eksports uz Savienību bija paredzēts tikai būvniecības nozarei.

(24)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu par leģēto un augsta piemaisījumu līmeņa leģēto tēraudu Komisija norādīja, ka attiecīgā ražojuma definīcija ietver dažādus ražojuma veidus, kam ir vienādas vai līdzīgas tehniskās un fizikālās īpašības. Komisija ņēma vērā atšķirības starp ražojuma veidiem un nodrošināja taisnīgu salīdzinājumu. Katram ražojuma veidam, ko ražoja un pārdeva Ķīnas ražotāji eksportētāji, un katram veidam, ko ražoja un pārdeva Savienības ražošanas nozare, tika piešķirts unikāls produkta kontroles numurs (“PKN”). PKN bija atkarīgs no ražojuma pamatīpašībām, kas šajā gadījumā ir ražojuma veids, ārējais diametrs, sieniņu biezums, dzēšana un rūdīšana, garums, caurules gals un testēšana. Tāpēc no Ķīnas Savienībā importētos ražojuma veidus, pamatojoties uz PKN, salīdzināja ar ražojumiem, ko ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare un kam ir vienādas vai līdzīgas īpašības. Konkrētāk, pirmā īpašība (ražojuma veids) nošķir neleģēto, leģēto un augsta piemaisījumu līmeņa leģēto tēraudu. Tādēļ, veicot salīdzinājumus, izmaksu un cenu atšķirības, kas saistītas ar leģēto un augsta piemaisījumu līmeņa leģēto tēraudu, tika ņemtas vērā. Saskaņā ar judikatūru (4), nosakot, vai ražojumi ir tik līdzīgi, ka uzskatāmi par vienu ražojumu, ir jāizvērtē, vai tiem ir vienādas tehniskās un fizikālās īpašības, viens un tas pats galalietojums un vienāda cenas un kvalitātes attiecība. Šajā sakarā būtu jāizvērtē arī aizvietojamība un konkurence starp šiem ražojumiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi ražojuma veidi tiek izgatavoti no tērauda, izmantojot ražošanas procesus, kas nepieciešami, lai ražotu bezšuvju caurules, tādējādi izmantojot līdzīgas iekārtas, kuras ražotāji atkarībā no pieprasījuma var pārslēgt starp dažādiem ražojuma variantiem. Tāpēc, lai gan visi atšķirīgie ražojuma veidi nav tieši savstarpēji aizstājami, ražotāji konkurē par pasūtījumiem, kas attiecas uz plašu ražojuma veidu klāstu. Turklāt šiem ražojuma veidiem, ko ražo un pārdod gan Savienības ražošanas nozare, gan Ķīnas ražotāji eksportētāji, izmanto līdzīgu ražošanas metodi.

(25)

Otrais apgalvojums par tirgus segmentiem nesniedz pamatojumu tam, kādus kritērijus izmantot, lai kāda tirgus segmenta ražojuma veidus izslēgtu no ražojumu klāsta. Nav arī paskaidrots, kādēļ būtu jāveic atsevišķs kaitējuma novērtējums pa segmentiem. Attiecīgā ražojuma definīcija, kas attiecas uz bezšuvju caurulēm un caurulītēm, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, nav apstrīdēts ne pēc paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu, ne atbildēs uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumu laikā. Kā paskaidrots 24. apsvērumā, PKN pamatā ir fizikālās un tehniskās īpašības nevis iespējamais galapatēriņš vai tirgus segments. Jebkurā gadījumā izmeklēšanā konstatēts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji un Savienības ražotāji konkurē visos trijos segmentos. Turklāt maksājuma likmes katram atsevišķajam Ķīnas ražotājam eksportētājam ir aprēķinātas, pamatojoties uz vidējo svērto lielumu katram ražojuma veidam. No tā izriet, ka kopējie veicamie maksājumi saglabātos identiski konkrētajam ražojumu klāstam. Lai gan dažiem ražojuma veidiem piemērotu zemākas starpības, bet citiem augstākas, visu starpību summa būtu vienāda ar visu ražojuma veidu vidējo svērto lielumu.

(26)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs un Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība vēl apstrīdēja ražojumu klāstu. Tie apgalvoja, ka, ņemot vērā atšķirīgās prasības standartu, sakausējuma satura un tiešo lietotāju ziņā, naftas un dabasgāzes segmentam paredzētie ražojumi atšķīrās no pārējiem diviem segmentiem paredzētajiem ražojumiem un nebija savstarpēji aizvietojami ar tiem. PKN neesot ļāvis veikt pienācīgus salīdzinājumus starp ražojuma veidiem, jo ražojumu klāsts pats par sevi netika pienācīgi noteikts. Attiecībā uz ražotājiem, kas pārorientējās starp segmentiem, tie apgalvoja, ka grūtības abos pārējos segmentos tādējādi bija izraisījuši tirgus spēki, nevis imports no Ķīnas. Turklāt tie apgalvoja, ka Savienības ražotāju pārorientēšanās uz citiem segmentiem bija komercstratēģija, kas nepārprotami nozīmēja mazākus ieņēmumus, ņemot vērā zemākas pārdošanas cenas citos tirgus segmentos, salīdzinot ar naftas un dabasgāzes segmenta ražojumiem.

(27)

Komisija atsaucās uz 24. apsvērumu, kurā tā secināja, ka, lai gan daži atšķirīgi ražojuma veidi nebija tieši savstarpēji aizstājami, īpaši ņemot vērā atšķirīgās prasības standartu un izejmateriālu ziņā, tiem tomēr ir vienādas vai līdzīgas tehniskās un fizikālās pamatīpašības. Attiecībā uz pārorientēšanos uz citiem segmentiem ieinteresēto personu piezīmēs nav apstrīdēta ražotāju spēja pārorientēties no viena segmenta uz citu. Tādējādi piezīmes apstiprināja 24. apsvēruma konstatējumus, ka vieni un tie paši ražotāji ir ražojuši atšķirīgiem segmentiem paredzētos ražojumus, izmantojot līdzīgas iekārtas, kuras tie var pārslēgt starp dažādiem ražojuma variantiem. Tādēļ Komisija secināja, ka ražojumu klāsts ir pareizs un tādējādi salīdzinājumi starp ražojuma veidiem, pamatojoties uz PKN, bija iespējami. Līdz ar to tā secināja, ka šie apgalvojumi nebija pretrunā izmeklēšanas konstatējumiem.

(28)

Tādēļ Komisija secināja, ka visiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās īpašības. Tāpēc minētie apgalvojumi tika noraidīti un tika apstiprināti pagaidu regulas 19.–22. apsvēruma konstatējumi.

(29)

Kā minēts pagaidu regulas 24.–28.apsvērumā, normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu par piemērotu analogo valsti izvēlējās Meksiku.

(30)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Dienvidkoreja uzskatāma par piemērotāku analogo valsti, jo Korejas un Ķīnas ražotnēs izmaksas un ražošanas procesi līdzinās daudz vairāk. Tika arī apgalvots, ka izmaksu un ražošanas procesā izmantotās tehnoloģijas ziņā ir būtiskas atšķirības starp dažiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un analogās valsts ražotāju vai Savienības ražotājiem. Ķīnas ražotāju ražošanas process esot progresīvāks un, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, nepieciešams veikt zināmas korekcijas.

(31)

Jāatzīmē, ka attiecīgais ražojums veido tirgus nišu, tāpēc to spēj ražot vien neliels ražotāju skaits. Turklāt sadarbība ar analogās valsts ražotājiem ir brīvprātīga. Lai gan CISA ierosināja, ka Dienvidkoreja ir piemērotāka analogās valsts izvēle, tā nav ieteikusi konkrētu Korejas ražotāju, kurš piekristu sadarboties. Tiek atgādināts, ka pagaidu posmā Komisija aicināja sadarboties trīspadsmit uzņēmumus astoņās valstīs. Lai gan uzņēmums Dienvidkorejā bija starp šiem uzņēmumiem, konkrētais uzņēmums nav atbildējis uz pieprasījumu. Interneta meklēšanas rezultāti un 41 tērauda ražotāja Dienvidkorejā tīmekļa vietnes liecina, ka tikai trīs no tiem ražo bezšuvju caurules un caurulītes. Divi no minētajiem uzņēmumiem ražo maza diametra caurules un caurulītes, kas nav attiecīgais ražojums, un vienīgais ražotājs Dienvidkorejā, kurš ražoja attiecīgo ražojumu, izmantoja ražošanas tehnoloģiju, kas nav salīdzināma ar ražošanas tehnoloģijām, kuras galvenokārt izmanto Ķīnas ražotāji. Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka Dienvidkorejā galvenokārt ražo maza diametra bezšuvju caurules un caurulītes, kas nav izmeklējamais ražojums, vai izmanto ražošanas tehnoloģiju, kas nav salīdzināma ar attiecīgā ražojuma ražotāju izmantotajām tehnoloģijām Ķīnā. Tādēļ Komisija secināja, ka Dienvidkoreju nevarēja uzskatīt par piemērotu analogo valsti.

(32)

Turklāt, lai gan Ķīnas ražotāji izmanto dažādus ražošanas procesus, Meksikas ražotāja ražošanas process ir viens no tiem, ko izmanto Ķīnas ražotāji. Līdzības ražošanas procesos Meksikā un Ķīnā vēl vairāk apstiprināja secinājumu, ka Meksika šai izmeklēšanai ir piemērota analogā valsts.

(33)

Ieinteresētā persona nesniedza pietiekamus pierādījumus, lai izskaidrotu un kvantificētu izmaksu atšķirības starp šķietami progresīvāku ražošanas tehnoloģiju un Meksikā izmantoto tehnoloģiju. Tā nesniedza tādu informāciju par konkrētā Ķīnas ražotāja izmaksām un darbības nozari Ķīnā un par citiem ražotājiem, kuri izmanto līdzīgus ražošanas procesus; šī informācija būtu ļāvusi Komisijai novērtēt šķietamās atšķirības starp Ķīnā izmantoto tehnoloģiju un Meksikas ražotāja, kas sadarbojās, izmantoto tehnoloģiju un ietekmi, ja tāda vispār ir, uz Meksikas izvēles par analogo valsti piemērotību. Turklāt Dienvidkorejas ražotāji nesadarbojās. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts. Līdz ar to Komisija apstiprināja Meksiku kā vienīgo pieejamo piemēroto analogo valsti.

(34)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija nekritiski apstiprināja Meksiku kā analogo valsti tikai tāpēc, ka šāda izvēle ļāva tai noteikt augstas dempinga starpības.

(35)

Konkrētā pretenzija bija tukšs apgalvojumus un ieinteresētā persona nepamatoja to un nesniedza pierādījumus, ka Meksika nav piemērota analogā valsts. Katrā ziņā Komisija atgādina – ja tirgus ekonomikas valstī piekrīt sadarboties tikai viens ražotājs eksportētājs, Komisijai saskaņā ar Tiesas GLS spriedumu (C-338/10) ir pienākums izmantot šo valsti. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(36)

Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķināšanu ir izklāstīta pagaidu regulas 29.–37. apsvērumā.

(37)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka lielākā daļa datu attiecībā uz dempinga starpības noteikšanu turēti nepamatoti konfidenciāli. Ieinteresētā persona īpaši norādīja, ka ražotāja, kas sadarbojās, normālā vērtība nav tikusi izpausta.

(38)

Saskaņā ar pamatregulas 19. panta 1. punktu konfidenciāla informācija pēc būtības ir informācija, kuras izpaušana var: 1) sniegt ievērojamas priekšrocības konkurentam vai 2) izraisīt negatīvas sekas personai, kas sniedz šādu informāciju, vai personai, no kuras informācija ir iegūta. Tā kā pārdošanas un izmaksu dati ir konfidenciāli pēc būtības, analogās valsts ražotāja peļņas, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu dati pagaidu regulā sniegti procentuālos diapazonos, tādējādi nodrošinot iespējami lielāku pārredzamību, nekaitējot to konfidencialitātei. Analogās valsts ražotājs pieprasīja ievērot tā pārdošanas apjoma un izmaksu konfidencialitāti un pamatoja to, norādot, ka šo datu izpaušana varētu kaitēt uzņēmuma konkurētspējai. Turklāt normālās vērtības izpaušana varētu sniegt iespēju konkurentam izsecināt analogās valsts ražotāja cenas un izmaksas. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(39)

Tā kā citas piezīmes par normālo vērtību netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 29.–37. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(40)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs (Zhejiang Gross Seamless Steel Tube Co., Ltd. (“Gross”)) apgalvoja, ka Komisija izmantoja saliktu normālo vērtību tikai 27 ražojuma veidiem, ko izmeklēšanas periodā eksportēja Gross, nenošķirot dažādas tērauda kategorijas un dzēšanas un rūdīšanas izmaksas tā ražošanas procesā. Konkrētais apgalvojums bija balstīts uz Vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta atsevišķu daļu nolasījumu un interpretāciju, izolējot to nozīmi no dokumenta nozīmes kopumā.

(41)

Komisija atgādināja, ka sīkāka informācija par dempinga aprēķināšanu tika izklāstīta pagaidu regulas 44.–47. apsvērumā un minēta Vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta 41. apsvērumā. Pagaidu regulas 44. apsvērumā ir tieši minēts, ka Komisija veica normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu katram ražojuma veidam atsevišķi un nekad neizmantoja vienu normālo vērtību visiem ražojuma veidiem. Ražojuma veidi, kas izmantoti salīdzinājumam, tika noteikti anketās, kuras nosūtītas analogās valsts ražotājam, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražotājiem. Tērauda kategorija, dzēšana un rūdīšana un citas īpašības tika norādītas un ņemtas vērā, aprēķinot ražošanas izmaksas un nosakot normālo vērtību katram ražojuma veidam atsevišķi un pareizi koriģējot katru īpašību. Tā kā apgalvojums bija balstīts uz nepareizu Vispārīgā informācijas izpaušanas dokumenta interpretāciju, tas tika noraidīts.

(42)

Uzņēmums Gross arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāsvītro no tā eksporta pārdošanas tie ražojuma veidi, ko neražo uzņēmums TAMSA (ražotājs analogajā valstī, t. i., Meksikā).

(43)

Komisijas prakse, kas izriet no PTO nolēmumiem lietā “Eiropas Kopienas – Galīgie antidempinga pasākumi konkrētiem dzelzs un tērauda savienotājelementiem no Ķīnas” (5), – normālā vērtība būtu jāatrod vai jānosaka visiem ražotāja eksportētāja eksportētajiem veidiem. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(44)

Tā kā piezīmes par eksporta cenu netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 38. un 39. apsvērums.

(45)

Sīka informācija par metodi, ko izmanto normālās vērtības un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenas salīdzinājumam, ir izklāstīta pagaidu regulas 40.–43. apsvērumā.

(46)

Jāatgādina, ka Ķīna PVN atmaksas politiku piemēro tikai daļēji pēc eksporta veikšanas. Lai nodrošinātu, ka normālā vērtība tiek izteikta tādā pašā nodokļu līmenī kā eksporta cena, normālā vērtība pagaidu regulā tika noteikta, iekļaujot PVN, ko piemēro liela diametra bezšuvju cauruļu un caurulīšu eksportam un ko Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neatmaksā. Visiem ražojuma veidiem īpašais neatmaksājamais PVN bija 8 % līmenī.

(47)

Šajā sakarā sūdzību iesniedzēji norādīja, ka atmaksājamais PVN Ķīnā nebija vienāds visiem ražojumu veidiem. Konkrētāk, caurulēm un caurulītēm, ko izmanto naftas un dabasgāzes izpētes nozarē, atmaksājamais PVN bija 13 % un citiem ražojuma veidiem – 9 %. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka dempinga starpības būtu atbilstīgi jāpārrēķina un pieprasīja apstiprinājumu tam, ka īpašais PVN pirms atmaksas bija faktiski samaksāts.

(48)

Tā kā PVN Ķīnā bija vienāds visiem ražojuma veidiem (17 % līmenī), neatmaksājamais PVN caurulēm un caurulītēm, ko izmanto naftas un dabasgāzes izpētes komercdarbībā, tādējādi bija 4 % un pārējiem ražojuma veidiem – 8 %.

(49)

Tādējādi Komisija pārskatīja korekcijas uzņēmumiem, kuri atbildēs uz anketas jautājumiem bija ziņojuši par faktiski atmaksāto PVN par katru darījumu. Konkrētie ražotāji eksportētāji bija Yangzhou Lontrin Steel Tube Co., Ltd. un Hengyang Valin MPM Co., Ltd. Šiem uzņēmumiem tika attiecīgi aprēķinātas dempinga starpības. Pārrēķina rezultātā, kurā ņemtas vērā īpašās neatmaksājamās PVN likmes, dempinga starpības tika nedaudz pazeminātas. Dempinga starpības pārējiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem tika saglabātas pagaidu līmenī.

(50)

Pārbaudes apmeklējumu laikā tika apstiprināts, ka PVN pirms atmaksas tika faktiski samaksāts.

(51)

Sīkāka informācija par dempinga aprēķināšanu ir izklāstīta pagaidu regulas 44.–47. apsvērumā.

(52)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem pēc tam, kad veiktas precīzākas PVN korekcijas līdz normālām vērtībām, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

Vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš pieprasīja individuālu pārbaudi, Zhejiang Gross Seamless Steel Tube Co., Ltd., galīgā dempinga starpība vispārīgajos informācijas izpaušanas dokumentos tika noteikta 66,0 % līmenī.

(53)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs (Zhejiang Gross Seamless Steel Tube Co., Ltd. (“Gross”)) apgalvoja, ka tā dempinga starpība (66,0 %) nevar pārsniegt uzņēmumu Yangzhou Chengde Steel Pipe Co., Ltd. (“Chengde”) un Yangzhou Lontrin Steel Tube Co., Ltd. (“Lontrin”) dempinga starpības, kuras attiecīgi bija 45,4 % un 39,9 %. Šā apgalvojuma pamatā bija divi saistīti apsvērumi: i) pieņēmums, ka normālā vērtība, ko izmantoja dempinga starpību aprēķinam, bija vienāda šiem trim eksportētājiem no Ķīnas, un ii) apstāklis, ka saskaņā ar Ķīnas tirdzniecības statistiku muitas kodu līmenī uzņēmuma Gross vienības vidējā eksporta cena bija augstāka par uzņēmumu Chengde un Lontrin attiecīgajām cenām.

(54)

Attiecībā uz Gross pieņēmumu Komisija atgādināja, ka dempinga starpības aprēķins nebija balstīts uz vidējo normālo vērtību katram ražotājam eksportētājam, bet uz normālo vērtību katram ražojuma veidam, ko šis ražotājs eksportētājs eksportējis uz Savienības tirgu. Tādējādi eksportētais ražojumu klāsts bija noteicošais vidējās svērtās dempinga starpības aprēķinam. Tā kā šie trīs ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā neeksportēja vienu un to pašu ražojumu klāstu, konkrētais uzņēmuma Gross pieņēmums ir kļūdains. Turklāt vienības eksporta cenas, kas izmantotas dempinga starpības aprēķinam, bija balstītas uz faktiskiem eksporta darījumiem, nevis statistikas datiem. Vienlaikus eksporta cenas tika noteiktas tādu ražojuma veidu līmenī, kuri neatbilda muitas kodu līmenī, kurus savā apgalvojumā izmantoja Gross. Tā kā apgalvojums bija balstīts uz nepareiziem pieņēmumiem un nepietiekamiem faktiem, tas tika noraidīts. Tomēr pēc tam, kad tika atkārtoti pārbaudīti dempinga starpības aprēķini un labotas dažas pārrakstīšanās kļūdas, galīgā dempinga starpība tika samazināta no 66,0 % līdz 52,3 %.

(55)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozari netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 49.–51. apsvērums.

(56)

Piezīmes par pagaidu regulas 52. apsvērumu attiecībā uz Savienības ražošanas nozares atlasi aplūkotas iepriekš saistībā ar piezīmēm par pagaidu regulas 7.–9. apsvērumu.

(57)

Tā kā piezīmes par patēriņu Savienībā netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 53. apsvērumā izdarītie konstatējumi.

(58)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja 2012. gada importa apjomu pagaidu regulas 54. apsvērumā, apgalvojot, ka apjoms atšķīrās no datiem, kuri izmantoti iepriekš pārtrauktā izmeklēšanā, kas attiecās to pašu ražojumu.

(59)

Komisija paskaidroja, ka sūdzība iepriekšējā izmeklēšanā tika iesniegta 2012. gada decembrī. Tādēļ tā neietvēra visu importa apjomu 2012. gadā, bet bija balstīta uz 2011. gada otrās puses un 2012. gada pirmās puses datiem. Dati, kas izmantoti pagaidu regulas 54. apsvērumā, atspoguļoja Eurostat datus par visiem gadiem, sākot no 2012. līdz 2015. gadam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(60)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs un Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība apgalvoja, ka Komisijas skaidrojums 59. apsvērumā neattiecas uz to apgalvojumu, ka 2011. gads būtu bijis piemērotāks izmeklēšanas perioda sākuma gads.

(61)

Komisija paskaidroja, ka 59. apsvērums attiecas uz citas ieinteresētās personas atšķirīgu apgalvojumu. Apgalvojums par izmeklēšanas periodu aplūkots 17. apsvērumā.

(62)

Tā kā citas piezīmes par importa apjomu netika saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 54. un 55. apsvērums.

(63)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas pagaidu regulas 56.–58. apsvērumā un 105. apsvērumā tika konstatēta pārrakstīšanās kļūda, kas attiecas uz importa statistiku.

(64)

Līdz ar to konstatējumi pagaidu regulas 56. apsvērumā tika laboti šādi.

Turpmākajā tabulā parādīta importa no Ķīnas vidējā cena.

(65)

Konstatējumi pagaidu regulas 57. apsvērumā tika laboti šādi.

Vidējās importa cenas tika noteiktas, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem par importu. Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabilas. Importa cenas 2014. gadā bija nedaudz zemākas nekā iepriekšējos gados, bet 2015. gadā cenas palielinājās līdz to sākotnējam līmenim.

(66)

Konstatējumi pagaidu regulas 58. apsvērumā tika laboti šādi.

Tomēr vidējās importa cenas ir atkarīgas no ražojumu klāsta, jo īpaši no tērauda kategorijas, kas tirdzniecības statistikā neparādās. Izmeklēšanas periodā vidējā eksporta pārdošanas cena visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija 1 099 EUR/t, bet izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējā eksporta pārdošanas cena bija 1 102 EUR/t (diapazonā no 946 EUR/t līdz 1 444 EUR/t).

(67)

Tā kā citas piezīmes par importa cenām netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 56.–59. apsvērums ar labojumiem 64.–66. apsvērumā.

(68)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs un Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība pieprasīja sniegt sīkāku pamatojumu divu īpašību izslēgšanai no PKN, ko veica, lai noteiktu cenu samazinājuma un kaitējuma starpības. Tie apgalvoja, ka minēto divu īpašību izslēgšana, iespējams, izraisījusi nesamērīgi augstas kaitējuma starpības. Tie lūdza arī paskaidrot, kādēļ PKN 214NN un PKN 215NN, kas eksportēti no Ķīnas, neatbilda Savienības ražotāju pārdošanas apjomam Savienībā.

(69)

Ievērojot pagaidu informācijas izpaušanas reizē ražotājiem eksportētājiem sniegto informāciju, Komisija paskaidroja, ka nav konstatēta pietiekama atbilstība, izmantojot pilnīgus PKN, ko veido septiņas īpašības. PKN tika vienkāršots, izslēdzot no tā ražojuma īpašības“dzēšana un rūdīšana” un “testēšana”. Vienkāršošanas rezultātā pagaidu posmā 62 %–99 % izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta atbilda ražojuma veidiem, ko Savienībā pārdeva Savienības ražošanas nozare. Pretēji apgalvotajam augstāki atbilstības rādītāji nodrošināja to, ka kaitējuma konstatējumi izdarīti, ņemot vērā reprezentatīvu pamatu, nevis dažus darījumus. Pēc Ķīnas ražotāju eksportētāju pieprasījumiem Komisija koriģēja salīdzināšanas metodi. Tādu pārējo ražojuma veidu importa cenas, kurus nepārdeva Savienības ražošanas nozare, tika salīdzinātas ar saliktu pārdošanas cenu Savienībā, kas bija balstīta uz vidējo pārdošanas cenu Savienībā tuvākajai ražojuma veidu grupai, t. i., ar tām pašām PKN īpašībām. Tā rezultātā tika panākta izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju 100 % eksporta atbilstība pārdošanas apjomam Savienībā. Cenu samazinājuma starpības bija diapazonā no 15,2 % līdz 29,1 %.

(70)

Attiecībā uz konkrētajiem PKN Komisija paskaidroja, ka šīs eksporta pārdošanas neatbilstības iemesls pagaidu posmā bija tas, ka Savienībā netika pārdots šis ražojuma veids ar sieniņu biezumu virs 30 mm pārdošanas. Galīgajā posmā arī šie ražojuma veidi tika iekļauti cenu salīdzinājumā, izmantojot iepriekš izskaidroto koriģēto metodi.

(71)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs pieprasīja papildu skaidrojumu par tā individuālo kaitējuma starpību salīdzinājumā ar citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz muitas statistikas cenu salīdzinājumu. Otrkārt, šis ražotājs eksportētājs apstrīdēja PKN koda vienkāršošanu, kurā likvidētas divas īpašības, apgalvojot, ka šāda vienkāršošana nebija pamatota un, iespējams, ir izraisījusi to, ka tika salīdzināti atšķirīgi līmeņi. Tas pieprasīja, lai Komisija tā vietā veiktu korekciju par fizikālajām īpašībām attiecībā uz dzēšanu un rūdīšanu dažiem uzņēmuma ražojuma veidiem, no cenu samazinājuma izslēdzot dzēšanas un rūdīšanas vidējās izmaksas. Treškārt, tas pats ražotājs norādīja, ka pārdošanas cenas Savienībā nesekoja loģiskām tendencēm garuma un sieniņu biezuma ziņā. Ceturtkārt, tas pieprasīja arī skaidrojumu par avotu, kas izmantots saliktajai pārdošanas cenai Savienībā, kura bija noteikta ražojuma veidiem, kuriem netika konstatēta pārdošana Savienībā.

(72)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Komisija paskaidroja, ka cenu salīdzinājumi tiek veikti, balstoties uz katru ražojuma veidu. Šā iemesla dēļ rezultāts ne vienmēr seko vidējās cenas tendencēm muitas kodu līmenī, jo ražojumu klāsti tajā pašā muitas kodā nav identiski diviem dažādiem ražotājiem eksportētājiem. Attiecībā uz otro apgalvojumu Komisija apstiprināja korekcijas pieprasījumu. Attiecīgi kaitējuma starpība šim ražotājam eksportētājam tika pārrēķināta attiecībā uz ražojuma veidiem, uz kuriem attiecas pieprasījums. Tika konstatēts, ka dzēšana un rūdīšana attiecas uz mazāk nekā 5 % attiecīgo ražojumu pārdošanas apjomu Savienībā. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tika konstatēts, ka dzēšanas un rūdīšanas izmaksas ir 30–60 EUR/t. Korekcijas ietekme uz ĶTR ražotāja eksportētāja kaitējuma starpību bija mazāka par 0,2 %. Attiecībā uz trešo apgalvojumu par cenu tendencēm Komisija paskaidroja, ka vidējās pārdošanas cenas Savienībā tika noteiktas, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītiem darījumiem. Cenas ir atkarīgas no konkrētajiem tirgus apstākļiem katra darījuma brīdī. Ceturtkārt, attiecībā uz avotu, kas izmantots saliktajai pārdošanas cenai, Komisija paskaidroja, ka saskaņā ar informācijas izpaušanas dokumentos sniegto informāciju vienības pārdošanas cena tika salikta kā pārdošanas cenu Savienībā vidējais lielums ražojuma veidiem ar tādu pašu pirmo PKN īpašību.

(73)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas otrais Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja salikto pārdošanas cenu Savienībā. Tas apgalvoja, ka tā vietā, lai pārdošanas cenu Savienībā noteiktu, pamatojoties uz vidējo pārdošanas cenu Savienībā visiem ražojumiem vienā un tajā pašā kategorijā, kā paskaidrots 69. apsvērumā, pārdošanas cena Savienībā būtu jānosaka kā vidējā pārdošanas cena Savienībā tikai tiem ražojuma veidiem, kurus eksportējis atsevišķs Ķīnas ražotājs eksportētājs.

(74)

Komisija norādīja, ka, izmantojot šādu metodi, tiktu iegūtas dažādas pārdošanas cenas Savienībā tam pašam PKN atkarībā no katra individuālā ražotāja eksportētāja ražojumu klāsta. Tādēļ šāda metode negarantētu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Konstatējumi, kas balstīti uz mazāku ražojumu veidu skaitu, arī būtu mazāk reprezentatīvi nekā konstatējumi, kas balstīti uz visiem ražojuma veidiem, kuri pārdoti Savienībā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(75)

Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja pārdošanas cenu Savienībā izmantošanu cenu samazinājuma aprēķinam (sk. 60. apsvērumu) un kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinam (sk. pagaidu regulas 138.–140. apsvērumu). Tas apgalvoja, ka metode ir nepareiza, jo Savienības ražošanas nozares vidējais rezultāts acīmredzot nav vienāds ar katra PKN konkrētu peļņu. Tas apgalvoja, ka tā vietā salīdzinājums bija jāveic, izmantojot izmaksas.

(76)

Komisija norādīja, ka, cenu vietā izmantojot Savienības ražošanas nozares izmaksas, kā to ierosināja Ķīnas ražotājs eksportētājs, nonāktu pie neprecīzāka salīdzinājuma. Tas ir tāpēc, ka salīdzinājumu, kura pamatā ir izmaksas, nevarētu koriģēt, lai ņemtu vērā tirdzniecības līmeni, jo tirdzniecības līmeni var ņemt vērā tikai tad, ja neņem vērā konkrētus pārdošanas darījumus, proti, tiešo pārdošanu tiešajiem lietotājiem. Izmaksās balstīts aprēķins turpretim būtu jāpamato ar ražošanas izmaksām, tādējādi sagrupējot kopā visus ražojumus. Imports no Ķīnas notiek, izmantojot tirgotājus. Tiešā pārdošana tiešajiem lietotājiem parasti ietver papildu īpaši pielāgotas prasības, kā paskaidrots pagaidu regulas 61. apsvērumā. Izmaksās balstīta aprēķina rezultātā tādējādi nāktos savstarpēji salīdzināt atšķirīgus darījumu veidus un ražojumus. Tādējādi pretēji apgalvotajam, ņemot vērā tirdzniecības līmeni, nonāca pie zemākām kaitējuma starpībām, jo augstu izmaksu pārdošana tiešajiem lietotājiem netika iekļauta aprēķinā.

(77)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja tiešās pārdošanas tiešajiem lietotājiem izslēgšanu no pagaidu regulas (sk. 61. apsvērumu). Tas apgalvoja, ka, lai arī Ķīnas ražojumu pārdošana patiešām notiek, izmantojot izplatītājus, šī pārdošana ietver arī īpaši pielāgotus un augstvērtīgus ražojumus. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka tādējādi nav iemesla tiešo pārdošanu tiešajiem lietotājiem izslēgt no salīdzinājuma.

(78)

Komisija norādīja, ka gan Savienības ražošanas nozare, gan Ķīnas eksportētāji galvenokārt veic pārdošanu, izmantojot tirgotājus. Tādējādi tā uzskatīja, ka cenu salīdzinājumi tajā pašā tirdzniecības līmenī, kā aprakstīts pagaidu regulas 60. un 61. apsvērumā, ir precīzākā pieejamā metode, lai salīdzinātu Ķīnas izcelsmes importa cenas ar līdzīgiem pārdošanas darījumiem Savienībā.

(79)

Tādējādi tika apstiprināti pagaidu regulas 60.–62. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(80)

Pagaidu regulas 8. un 107. apsvērumā uzsvērtas viena no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem augstās izmaksas. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas šis jautājums tika izpētīts sīkāk.

(81)

Pirmkārt, viena Savienības ražotāja ārkārtas norakstījumu ietekme netika ņemta vērā attiecībā uz pārdošanas rentabilitāti Savienībā. Ārkārtas norakstījumi gada pārskatos bija saistīti ar dažu aktīvu vērtības zudumu pēc tam, kad samazinājās pārdošanas apjoms naftas un dabasgāzes segmentā ārpus Savienības. No 2014. līdz 2015. gadam šī grupa kopā norakstīja aptuveni EUR 1 400 milj. Daļa šo norakstījumu ietekmēja ražošanas aktīvu vērtību attiecīgajam ražojumam Eiropā un tika iegrāmatota kā ražošanas izmaksas. Šī daļa no norakstījumiem tādējādi lika pārdošanai Savienībā izskatīties tā, it ka tā nestu vairāk zaudējumu nekā tā būtu nesusi pārdošanas Savienībā parastajā izmaksu struktūrā. Tādējādi šis aktīvu nolietojums netika iekļauts pārdošanas Savienībā izmaksās. Rezultātā pārdošanas Savienībā vidējās izmaksas tika samazinātas par 60–80 EUR/t 2014. un 2015. gadā.

(82)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs pieprasīja skaidrojumu par to, vai Komisija bija izpētījusi visu četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju aktīvu nolietojumu, un kā minētais aktīvu nolietojums ir attiecināts uz attiecīgo ražojumu.

(83)

Komisija paskaidroja, ka visu četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju parastais aktīvu nolietojums tika ņemts vērā. Tajos gadījumos, kad šie aktīvi tika izmantoti, lai ražotu arī citus ražojumus, kas nav attiecīgais ražojums, kā attiecīgā ražojuma izmaksas tika ņemts vērā tikai tas kopējā aktīvu nolietojuma īpatsvars, kurš atbilst attiecīgā ražojuma apjoma īpatsvaram. 81. apsvērumā minētā korekcija nemainīja parastā aktīvu nolietojuma ietekmi. Tā attiecās tikai uz viena Savienības ražotāja ārkārtas norakstījumiem 2014. un 2015. gadā.

(84)

Otrkārt, nemainīgās izmaksas, kas attiecas uz šā Savienības ražotāja neizmantoto rezerves jaudu, netika ņemtas vērā, aprēķinot pārdošanas rentabilitāti Savienībā. No 2012. līdz 2015. gadam tas zaudēja ievērojamu (20 %–40 %) pārdošanas daļu (galvenokārt eksportam paredzēto daļu). Jauda netika samazināta, lai atspoguļotu šos zaudējumus, un tā tika saglabāta, lai nepieciešamības gadījumā to varētu izmantot, kad pieprasījums atjaunosies. Tādējādi minētā rezerves jauda netika iekļauta pārdošanas Savienībā izmaksās.

(85)

Komisija izvērtēja, vai būtu pamatoti izdarīt tādu pašu korekciju arī attiecībā uz pārējiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Tā konstatēja, ka pārējie Savienības ražotāji, lai arī mazākā mērogā, arī bija zaudējuši eksporta pārdošanu, vienlaikus saglabājot stabilu jaudu. Lai nodrošinātu konsekvenci, Komisija veica tādu pašu izmaksu korekciju par visu izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmaksām; šai korekcijai tomēr bija neliela ietekme (tā nepārsniedza 0,5 procentpunktus no kaitējuma starpības).

(86)

Rezultātā pārdošanas Savienībā vidējās izmaksas tika samazinātas par 30–100 EUR/t 2014. un 2015. gadā.

(87)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs pieprasīja papildu informāciju par izmaksu korekciju, to dalījumu un korekcijas ietekmi. Otrkārt, tas apgalvoja, ka viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja publicētie finanšu pārskati ietvēra finanšu rezultātus, kas atšķīrās no izmaksām un rentabilitātes, par ko ziņots galīgās informācijas izpaušanā.

(88)

Attiecībā uz informācijas izpaušanu par izmaksu korekciju Komisija norādīja, ka 2014. un 2015. gada izmaksu korekcijas kopējā ietekme tika izpausta 86. apsvērumā. Komisija paskaidroja, ka izmaksu korekcijā tika ņemtas vērā visas nemainīgās izmaksas, tostarp netiešās izmaksas, netiešās darbaspēka izmaksas, nolietojums un tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas. Ņemot vērā individuālo Savienības ražotāju izmaksu datu komerciāli sensitīvu raksturu, Komisija nevarēja atklāt izmaksu detalizētu dalījumu. Tā vietā Komisija izpauda ietekmes diapazonu. Attiecībā uz otro apgalvojumu Komisija norādīja, ka publicētie finanšu pārskati attiecās uz visas grupas un visu ražojumu rezultātiem. Turpretim attiecīgās izmeklēšanas konstatējumi konkrēti attiecās uz attiecīgā ražojuma pārdošanu Savienībā. Divu minēto avotu izmaksu dati par izmaksām un rentabilitāti tādējādi atšķīrās, jo tie neattiecās uz to pašu darbības jomu.

(89)

Korekcijas samazina netiešo izmaksu īpatsvaru, kas iezīmētas pārdošanai Savienībā, un tādējādi samazina pārdošanas Savienībā zaudējumus 2014. un 2015. gadā.

(90)

Izmaksu korekciju rezultātā Komisija šādi pārskatīja konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 79. apsvērumā.

Tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares izmaksas saglabājās samērā nemainīgas, kad ārkārtas izmaksu un rezerves jaudas ietekme tika novērsta. Nemainīgās izmaksas apvienojumā ar pārdošanas cenu samazinājumu izraisīja to, ka ražošanas nozare, sākot no 2013. gada, kļuva nerentabla.

(91)

Turklāt Komisija šādi pārskatīja konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 80. apsvērumā.

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu attīstījās šādi.

(92)

Visbeidzot Komisija šādi pārskatīja konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 88. apsvērumā.

Kā norādīts iepriekš, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms un attiecīgi arī nodarbinātība samazinājās. Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu un tirgus daļu, bet imports no Ķīnas tika pārdots par cenām, kuras bija zemākas par Savienības cenām, tādējādi radot spiedienu uz cenām. Tādēļ pārdošanas cenas samazinājās. Vissvarīgākais ir tas, ka nozare kļuva nerentabla – rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās, sliktāko rezultātu sasniedzot IP laikā.

(93)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs pieprasīja papildu precizējumus par kaitējuma rādītāju noteikšanu gadījumos, kad tās pašas ražošanas līnijas var izmantot arī mazāka diametra cauruļu ražošanā, kā minēts pagaidu regulas 68.–70. apsvērumā.

(94)

Komisija precizēja, ka jaudas izmantojums ir noteikts, pamatojoties uz kopējo jaudu izmantojumu visiem ražojumiem tajās pašās ražošanas līnijās. Attiecībā uz visiem pārējiem kaitējuma rādītājiem ir ņemts vērā tikai attiecīgais ražojums.

(95)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka pagaidu regulas 76. apsvērumā novērtētā dempinga ietekme būtu uzskatāma par nozīmīgu. Tas arī pieprasīja skaidrojumu par iepriekš regulas 77. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka dempings netika konstatēts.

(96)

Komisija paskaidroja, ka, ņemot vērā importa no Ķīnas lielās dempinga starpības, ievērojamo apjomu un tirgus daļu un ievērojami zemākas cenas, dempinga starpības lielums ir tāds, lai to varētu uzskatīt par kaitējuma faktoru, kam ir ietekme uz Savienības ražošanas nozari, ievērojot pamatregulas 3. panta 5. punktu. Komisija arī paskaidroja, ka pagaidu regulas 77. apsvērums attiecas uz to, ka Komisija iepriekš nav izdarījusi secinājumu par dempingu attiecībā uz attiecīgo ražojumu attiecīgajā periodā. Savukārt iepriekšējā izmeklēšana tika sākta 2013. gadā un tā tika izbeigta, neizdarot secinājumu, ka dempings ir noticis izmeklēšanas periodā vai pirms tā.

(97)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apšaubīja pagaidu regulas 79. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, īpaši attiecībā uz to, kādēļ pārdoto preču vidējās izmaksas attiecīgajā periodā pieauga par 8 % un, ja šis pieaugums konstatēts tika vienam Savienības ražotājam, vai tas atspoguļoja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei kopumā.

(98)

Komisija norādīja, ka pēc izmaksu korekcijām, kas paskaidrotas 81. un 84. apsvērumā, attiecīgajā periodā pārdoto preču vidējās izmaksas kopumā saglabājās stabilas. Vienlaikus pārdošanas Savienībā vidējās cenas ir samazinājušās par 14 %, kā norādīts pagaidu regulas 78. un 79. apsvērumā. Tas ir izraisījis Savienības ražošanas nozares zaudējumus no 2013. gada un turpmāk. Līdz ar to jāsecina, ka Savienības ražošanas nozarei kopumā pārdošanas cenu samazinājuma rezultātā ir nodarīts kaitējums.

(99)

Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība pieprasīja papildu paskaidrojumus par darbaspēka izmaksām pagaidu regulas 87. apsvērumā un par netiešo izmaksu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares darbības rezultātiem.

(100)

Komisija paskaidroja, ka kopējais nodarbināto skaits attiecīgajā periodā ir samazinājies par 13 %, kā norādīts pagaidu regulas 75. apsvērumā, un vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto ir samazinājušās par 8 %, kā norādīts pagaidu regulas 87. apsvērumā. Šis vidējo darbaspēka izmaksu uz vienu nodarbināto samazinājums ir daļēji saistīts ar atalgojuma samazinājumu un daļēji – ar nostrādāto stundu skaita samazinājumu. Mazāks nostrādāto stundu skaits uz vienu nodarbināto ir atspoguļots arī izlaidē uz vienu nodarbināto, kas ir samazinājusies par 13 %, kā norādīts pagaidu regulas 75. apsvērumā. Tā rezultātā vispārējā ietekme, kas bija darbaspēka izmaksām uz vienu tonnu, attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabila, tādējādi to nevar uzskatīt par būtisku kaitējuma faktoru.

(101)

Tā kā citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli netika saņemtas un pēc izmaiņām, kas veiktas 79., 80. un 88. apsvērumā, tiek apstiprināti secinājumi, kas izdarīti pagaidu regulas 63.–89. apsvērumā.

(102)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība norādīja, ka saskaņā ar pagaidu regulas 56. apsvērumu importa no Ķīnas uz Savienību maksimālās cenas bija 2014. gadā, savukārt Savienības ražošanas nozares kaitējuma rādītāju tendences tajā pašā gadā nav tieši saistītas ar importa no Ķīnas tendencēm.

(103)

Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība apstrīdēja arī pagaidu regulas 94. apsvēruma konstatējumus. Tā apstrīdēja to, ka pastāv cēloņsakarība starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares zaudējumiem. Pirmkārt, tā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nonāca grūtībās jau labu laiku pirms 2013. gada, ko pierāda iepriekšējā antidempinga sūdzība, kas iesniegta 2012. gadā. Otrkārt, importa no Ķīnas pieaugumu nevar uzskatīt par būtisku. Treškārt, nav izskaidrota ietekme, ko izraisīja importa no Ķīnas sarukums 2013. gadā. Ceturtkārt, kaitējuma analīze nebūtu jākoncentrē tikai uz vienu konkrētu gadu. Piektkārt, neraugoties uz importa no Ķīnas palielināšanos, 2014. gadā Savienības ražošanas nozares cenu dinamika bija pozitīva. Kopumā tā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares zaudējumi ir svārstījušies pārāk daudz, lai varētu noteikt saikni ar importa apjomiem no Ķīnas. Kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādējādi esot izraisījuši citi faktori, kas nav imports no Ķīnas.

(104)

Turklāt Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība apgalvoja, ka kaitējuma analīze būtu jāveic atsevišķi par katru no trim segmentiem ražojumu klāstā (naftas un dabasgāzes nozare, elektroenerģijas ražošana un mašīnbūve/būvniecība). Pretējā gadījumā atšķirības starp ražojumiem un cenām neļaujot veikt pienācīgu salīdzinājumu. Konkrētāk, imports no Ķīnas galvenokārt bija mašīnbūves/būvniecības segmentā, savukārt Savienības ražotāji relatīvi vairāk bija iesaistīti elektroenerģijas ražošanas un naftas un dabasgāzes segmentos.

(105)

Ķīnas ražotājs eksportētājs norādīja, ka saskaņā ar tirdzniecības statistiku attiecīgajā periodā importa no Ķīnas vidējās cenas saglabājās stabilas. Tāpēc importa no Ķīnas izraisītais cenu samazinājums nevarēja būt iemesls tam, ka samazinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi.

(106)

Tas pats ražotājs eksportētājs arī apšaubīja tās cenas importam no Ķīnas un citām valstīm, kuras bija minētas pagaidu regulas 105. apsvērumā. Tas norādīja, ka importa no Ķīnas vidējās zemās cenas neatspoguļo izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju augstākas cenas.

(107)

Komisija piekrita, ka visi kaitējuma rādītāji neliecina par ikgadējo korelāciju ar importa no Ķīnas dinamiku. Tomēr iedarbība tiek atlikta no viena gada uz nākamo, jo cenas un darījumu attiecības pielāgojas, pieaugot negodīgai konkurencei. Tā kā imports no Ķīnas notiek ar tirgotāju starpniecību, nesaistīto importētāju izmeklēšana liecina, ka pastāv ievērojama laika nobīde starp brīdi, kad ražojumi tiek pasūtīti no Ķīnas, un to piegādes brīdi tiešajam lietotajam; minētā nobīde saistīta ar laiku, kas nepieciešams ražošanai, transportēšanai, uzglabāšanai tirgotāja līmenī un galīgajai piegādei. Importa par zemām cenām vispārējo ietekmi tādējādi iespējams novērot tikai par attiecīgo periodu kopumā. Neviena ieinteresētā persona neapstrīdēja pagaidu regulas 62. apsvēruma konstatējumus par to, ka imports no Ķīnas ienāca Savienības tirgū par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības cenām. Tāpat netika apstrīdēts arī tas, ka imports no Ķīnas, samazinoties patēriņam Savienībā, attiecīgajā periodā palielinājās absolūtā izteiksmē, kas izraisījis vēl lielāku palielinājumu relatīvā izteiksmē.

(108)

Attiecībā uz segmentiem Komisija norādīja, ka attiecīgās atšķirības starp ražojuma veidiem ir atspoguļotas produkta kontroles numurā (PKN), kas nodrošina to, ka savstarpēji tiek salīdzināti tikai salīdzināmi ražojumi. Segmentu pamatīpašības ir nošķirtas PKN: leģētie un augsta piemaisījumu līmeņa leģētie tēraudi (elektroenerģijas ražošanas segments), neleģētie tēraudi (būvniecība) un īpašas ražojumu kategorijas: caurules, urbumu nostiprināšanas caurules, sūkņu un kompresoru caurules (naftas un dabasgāzes segments). Turklāt, kā paskaidrots 25. apsvērumā, pat ja atsevišķas kaitējuma starpības būtu noteiktas katram segmentam, kopējie maksājumi, kas maksājami par attiecīgo ražojumu klāstu, joprojām būtu identiski.

(109)

Attiecībā uz tirdzniecības statistiku Komisija novēroja, ka tirdzniecības statistikā nav ņemts vērā ražojumu klāsts, kā paskaidrots pagaidu regulas 58. apsvērumā. Tāpēc vidējās cenas var attiekties uz dažādiem ražojumiem dažādos gados. Turpretī 15,1 %–30,2 % cenu samazinājums, kas norādīts pagaidu regulas 62. apsvērumā, tika noteikts, salīdzinot vienādu ražojuma veidu cenas, nevis vidējos rādītājus. Tāpēc izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju dažādi ražojumu klāsti ir ņemti vērā, nosakot to individuālās kaitējuma starpības.

(110)

Tādējādi tika apstiprināti pagaidu regulas 91.–95. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(111)

Saskaņā ar pagaidu regulas 114. apsvērumu Komisija turpināja izmeklēt iemeslus, kas ir izraisījuši ievērojamu Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazinājumu.

(112)

Kā lūgts pagaidu regulas 98. apsvērumā, sūdzības iesniedzējs sniedza datus, kas pierāda, ka attiecīgajā periodā bezšuvju cauruļu un caurulīšu patēriņš pasaules mērogā ir samazinājies par vairāk nekā 10 %. Samazinājums galvenokārt novērots naftas ieguves reģionos, ņemot vērā to, ka zemo naftas cenu dēļ atlikti jauni naftas un dabasgāzes urbumi. Turpretim elektroenerģijas ražošanas un mašīnbūves segmentus nav tieši skārušas grūtības naftas un dabasgāzes segmentā, taču tajos ir novērotas netiešas sekas. Kā norādījusi Savienības ražošanas nozare, tā kā naftas un dabasgāzes segmentā trūka pieprasījuma, ražotāji mēģināja pārdot citos segmentos, un tas palielinājis konkurences spiedienu arī citos tirgus segmentos.

(113)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Ķīnas ražotāji eksportētāji un to apvienība papildus procentuālajiem īpatsvariem, kas sniegti pagaidu regulas 96. apsvērumā, pieprasīja Savienības ražošanas nozares eksporta datus. Tie arī apgalvoja, ka sliktie eksporta rādītāji, īpaši naftas un dabasgāzes segmentā, bija Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls. Tie apgalvoja, ka zaudēto pārdošanas apjomu ietekme bija daudz nozīmīgāka nekā salīdzinoši nelielam importa pieaugumam no Ķīnas uz Savienību. Savienības ražošanas nozares zaudējumu iemesls esot ražīguma samazinājums, kas saistīts mazākiem ražošanas apjomiem.

(114)

Komisija turpmākajā tabulā sniedza pieprasītos eksporta apjomus.

(115)

Kā redzams, Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 31 %. Šis eksporta apjoma samazinājums tādējādi bija lielāks par patēriņa samazinājumu pasaules mērogā. Kā minēts pagaidu regulas 96. apsvērumā, attiecīgajā periodā samazinājās arī pārdošanas apjoms Savienībā, līdz ar to eksporta īpatsvars saglabājās augsts, proti, 56 % no kopējā pārdošanas apjoma IP laikā. Pārējie konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 96. un 97. apsvērumā, tika apstiprināti.

(116)

Komisija secināja, ka eksporta pārdošanas apjoma samazinājumam bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli un tā veicināja kaitējumu. Pārdošanas apjomu samazinājuma rezultātā samazinājās jaudas izmantojuma rādītājs, tādējādi netiešo izmaksu īpatsvars visā pārdošanā, arī pārdošanā Savienībā, palielinājās. Vājie eksporta rādītāji tādējādi bija faktors, kas veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo pieauga pārdošanas Savienībā izmaksas. Ņemot vērā Savienības ražotāju izmaksu korekcijas, kā paskaidrots 81. un 84. apsvērumā, šā cēloņa ietekme lielā mērā tika izslēgta no kaitējuma starpības aprēķina. Ciktāl šī ietekme netika pilnība izslēgta ar korekcijām, jebkādai atlikušai ietekmei uz kaitējuma starpības līmeni vajadzētu būt vien nenozīmīgai.

(117)

Eksporta rādītāji nevar izskaidrot kaitējumu, kas izriet no importa no Ķīnas pieauguma par cenām, kas ir zemākas par cenām Savienībā, un sekojošu cenu samazinājumu Savienībā. Ja nebūtu importa par dempinga cenām, Savienības ražotāji būtu varējuši pārdot savus ražojumus Savienības tirgū par cenām, kas neradītu kaitējumu. Tādēļ eksporta rādītāji neizjauca cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(118)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 99. un 100. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(119)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs norādīja, ka importa pieaugums no Ķīnas attiecīgajā periodā bija 3 344 t. Vienlaikus patēriņš Savienībā samazinājās par 18 212 t, bet imports no citām trešām valstīm palielinājās par 9 711 t (importa no Japānas īpatsvars šajā rādītājā palielinājās līdz 3 535 t). Tas norādīja, ka visiem šiem faktoriem bija lielāka ietekme par importa apjoma pieaugumu no Ķīnas.

(120)

Komisija piekrita, ka mazāks patēriņš un importa pieaugums no citām valstīm, iespējams, veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās.

(121)

Tomēr šie faktori nevar izskaidrot importa pieaugumu no Ķīnas par cenām, kas ir zemākas par cenām Savienībā. Imports no Ķīnas ir palielinājies, patēriņam Savienībā samazinoties. Konkrēti, kā parādīts pagaidu regulas 101.–105. apsvērumā, cenas importam no citām valstīm bija augstākas nekā cenas importam no Ķīnas, šāda importa vidējās cenas attiecīgajā periodā palielinājās un tā tirgus daļa saglabājās neliela. Tādēļ imports no trešām valstīm nevarētu būt bijis iemesls pārdošanas cenu samazinājumam Savienībā. Tāpēc importa no trešām valstīm nodarīts kaitējums – ja tādu konstatētu – būtu nenozīmīgs gan cenu, gan apjomu ziņā. Līdz ar to šie faktori neizjauca cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Katrā ziņā, ciktāl šiem faktoriem bija vairāk nekā nenozīmīga ietekme, tie tika atspoguļoti korekcijā attiecībā uz neizmantoto jaudu 84. un 85. apsvērumā.

(122)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja tirdzniecības statistikas datus pagaidu regulas 105. apsvērumā, apgalvojot, ka cenas par tonnu importam no citām valstīm, izņemot Ķīnu un Japānu, bija nesamērīgi augstas. Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā galvenais iemesls bija importa apjomu nepilnīga deklarēšana, kas izraisīja augstas vidējās cenas. Tas apgalvoja, ka tādējādi konstatējumi par cēloņsakarību esot kļūdaini, jo tajos netika ņemti vērā it kā lielāki apjomi un zemākas cenas importam no trešām valstīm.

(123)

Komisija paskaidroja, ka dati pagaidu regulas 105. apsvērumā balstījās uz publiski pieejamajiem Eurostat datiem. Komisija papildināja datus ar pilnīgāku tabulu, kurā sīki atspoguļots arī imports no ASV un imports no visām pārējām valstīm, izņemot Ķīnu, Japānu un ASV. Tā laboja arī pārrakstīšanās kļūdas, kas tika konstatētas pēc galīgās informācijas izpaušanas. Līdz ar to konstatējumi pagaidu regulas 105 apsvērumā tika laboti šādi.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka šā importa ietekme nav tāda, kas izjauktu cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(124)

Importa statistika liecina, ka IP laikā importam no ASV bija īpaši augsta vienības cena. Cenas importam no pārējām trešām valstīm kopumā atbilda cenām Savienībā un laika gaitā saglabājās diezgan stabilas. Tādējādi augstās vidējās importa cenas atspoguļoja atšķirības cenās importam no ASV. Komisija norādīja, ka netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu apgalvojumu, ka importa statistika bija kļūdaina. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā relatīvi augstās cenas importam no ASV arī iepriekšējos gados un tā mazo tirgus daļu, pat ja statistikā būtu kļūdas attiecībā uz ASV, kā to apgalvoja Ķīnas ražotājs eksportētājs, šis apstāklis nebūtu mainījis 121. apsvērumā izdarītos konstatējumus par to, ka imports no trešām valstīm neizjauc cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(125)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 101.–106. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(126)

Saskaņā ar pagaidu regulas 107.–110. apsvērumu Komisija sīkāk pārbaudīja viena Savienības ražotāja stāvokli.

(127)

Šā Savienības ražotāja vidējās izmaksas patiešām bija augstākas nekā pārējiem Savienības ražotājiem. Tomēr tas ir izskaidrojams ar plašāku ražojumu klāstu nekā pārējiem Savienības ražotājiem, tostarp lielāku īpatsvaru, kas bija leģēto un augsta piemaisījumu līmeņa leģēto tēraudu ražojumiem. Savienības ražotājs pārdod arī īpaši pielāgotus ražojumus tiešajiem klientiem nevis izplatītājiem. Šāda pārdošana parasti tiek veikta par augstākām cenām.

(128)

Savienības ražotājs uzskatāmi parādīja, ka daži Ķīnas ražotāji eksportētāji ir ieguvuši vajadzīgos kvalitātes sertifikātus, lai tie varētu piegādāt būtiskākos pielietojumus Savienībā, un tādējādi tie konkurē ar Savienības ražotāju arī augstas kvalitātes segmentā Savienībā par tiem pašiem projektiem, tādējādi radot cenu spiedienu uz tā pārdošanas rezultātiem Savienībā.

(129)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotājs zaudēja ražošanas apjomus straujāk nekā pārējie Savienības ražotāji (īpaši eksporta ziņā), kas izraisīja nemainīgo izmaksu īpatsvara pieaugumu. Tādējādi, lai atspoguļotu grūtības naftas un dabasgāzes tirgos, vairākkārt veikts aktīvu ārkārtas nolietojums. Visbeidzot, pārdošanas Savienībā rentabilitāti ietekmēja arī pārdošanas cenu samazinājums Savienībā.

(130)

Lai arī Savienības ražotāja zaudējumu daļu izraisīja pārdošanas apjomu zaudējums un attiecīgi zems jaudas izmantojuma līmenis, Komisija arī konstatēja, ka tā finanšu zaudējumu zināma daļa bija saistīta ar zemākām cenām Savienības tirgū. Līdz ar to pastāv cēloņsakarība starp importu no Ķīnas par dempinga cenām, kas bija zemākas par Savienības cenām, un Savienības ražotājam nodarīto kaitējumu. Šo cēloņsakarību, kas ietekmē pārdošanas Savienībā cenas, neizjauc Savienības ražotāja īpašās izmaksas 2014. un 2015. gadā.

(131)

Kā paskaidrots 81., 84., 85., 90. un 91. apsvērumā, korekcijas veiktas Savienības ražotāja izmaksām un pārdošanas Savienībā rentabilitāte tika pārrēķināta. Korekcijas lielā mērā izslēdza eksporta pārdošanas ietekmi un aktīvu nolietojumu, kas saistīts ar konkrēto situāciju naftas un dabasgāzes tirgū. Ciktāl šī ietekme netika pilnība izslēgta ar izmaksu korekcijām, jebkādai atlikušai ietekmei uz kaitējuma starpības līmeni vajadzētu būt vien nenozīmīgai. Pat pēc tam, kad tika veiktas izmaksu korekcijas, Savienības ražotāja rentabilitāte saglabājās negatīva, ko ietekmēja pārdošana par zemākām cenām nekā tā pārdošanas cenas Savienībā.

(132)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas, kā paskaidrots 26. apsvērumā, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs un Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība apgalvoja, ka grūtības, ar ko saskārās Savienības ražošanas nozare, veicot pārdošanu citos segmentos, kas nav naftas un dabasgāzes segments, ir tirgus spēku darbības rezultāts, un tām nav saiknes ar importu no Ķīnas. Tie arī apgalvoja, ka Savienības ražotāji ir izvēlējušies komercstratēģiju pārorientēties no naftas un dabasgāzes ražojumiem uz zemāku cenu segmentiem, kas izraisījis negatīvas rentabilitātes tendences.

(133)

Komisija norādīja, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas tika pārdots par cenām, kuras bija zemākas par cenām Savienībā ražojumu klāstā kopumā un ne tikai naftas un dabasgāzes nozarē. Tāpēc kaitējums, ko radījis imports no Ķīnas neattiecās tika uz vienu konkrētu segmentu. Ja nebūtu importa par dempinga cenām, ko pārdeva par zemākām cenām nekā cenas Savienībā, Savienības ražošanas nozare būtu varējusi noteikt augstākas cenas visos segmentos, neatkarīgi no tā, uz kuru no tiem orientējas Savienības ražotāji. Ciktāl pārorientēšanās uz citiem segmentiem bija kaitējuma cēlonis, tā bija saistīta ar eksporta rādītājiem un patēriņa samazināšanos, un šie abi faktori tika izvērtēti kā citi iespējamie faktori, kas izraisījuši kaitējumu, nonākot pie secinājuma, ka minētie faktori nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(134)

Komisija secināja, ka citi kaitējuma cēloņi gan atsevišķi, gan kopā, nav izjaukuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tas ir tāpēc, ka imports par dempinga cenām ir nepārprotami radījis kaitējumu, pārdošanai notiekot par cenām, kas bija zemākas par cenām Savienībā, un tādējādi izraisot pārdošanas cenu samazinājumu Savienības tirgū.

(135)

Turpretim citi kaitējuma cēloņi nav saistīti ar Savienības pārdošanas cenu samazinājumu un to kumulatīvā ietekme bija nenozīmīga. Kaitējums, ko izraisīja pārdošanas apjomu samazinājums, nebija saistīts ar cenām Savienībā un to ietekme bija ne vairāk kā nenozīmīga pēc tam, kad veiktas Savienības ražotāju izmaksu korekcijas. Importa apjoms no trešām valstīm bija neliels, un tas tika veikts par augstām un arvien augošām cenām. Tāpēc tas neradīja cenu pazemināšanos, un tā ietekme, ja tāda vispār bija, bija nenozīmīga. Viena Savienības ražotāja konkrēto izmaksu struktūra tika aplūkota izmaksu korekcijās, un jebkāda atlikušā ietekme pēc tam, kad tika veiktas izmaksu korekcijas, bija ne vairāk kā nenozīmīga.

(136)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka vispārējais atalgojuma un izmaksu līmenis Ķīnā bija zemāks nekā Savienībā, kas izskaidro to, kādēļ Ķīnas cenas bija zemākas par Savienības cenām. Tas apgalvoja, ka cenu samazinājums tādējādi bija parasta parādība, un tāpēc Savienības un importa cenu salīdzinājumi bija negodīgi.

(137)

Komisija norādīja, ka antidempinga maksājumi tiek noteikti tikai situācijās, kad eksporta pārdošanas cenas ir zemākas par normālo vērtību. Tāpēc apgalvojumi attiecībā uz zemākām izmaksām kopumā nebija relevanti.

(138)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas cits Ķīnas ražotājs eksportētājs un Ķīnas ražotāju eksportētāju apvienība apstrīdēja konstatējumus par cēloņsakarību. Tie apgalvoja, ka imports no Ķīnas nevarēja izskaidrot Savienības ražošanas nozares rentabilitātes atšķirības, ka citi cēloņi, kas nav imports no Ķīnas, radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka izmaksu korekcijas nevar aizstāt cēloņsakarības analīzi.

(139)

Komisija norādīja, ka izmaksu korekcijas noteica Savienības ražošanas nozares faktiskās izmaksas, kā paskaidrots 81., 84., 85. un 86. apsvērumā. Otrkārt, Komisija norādīja, ka apgalvojumos, ar kuriem nāca klajā pēc galīgās informācijas izpaušanas, nav apstrīdēts konstatējums, ka, samazinoties patēriņam Savienībā, imports no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās. Tāpat apgalvojumos nav apstrīdēts konstatējums, ka imports no Ķīnas tika veikts par zemākām cenām nekā cenas Savienībā, tādējādi tas veikts, radot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija 111.–135. apsvērumā ir sīki izvērtējusi citus faktorus, kas ir veicinājuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Citu faktoru attiecinājuma kumulatīvā analīze 134. un 135. apsvērumā parādīja, ka citi faktori gan atsevišķi, gan kopā nav izjaukuši cēloņsakarību starp tādu importu par dempinga cenām no Ķīnas, ko pārdeva par zemākām cenām, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, un ka kaitējums, kas attiecināms uz citiem faktoriem, nav attiecināts uz importu par dempinga cenām. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(140)

Tādējādi pat pēc tam, kad tika izvērtēta tādu citu faktoru kumulatīvā ietekme, kuri, iespējams, veicināja kaitējumu, cēloņsakarība starp dempingu un kaitējumu netika izjaukta. Pamatojoties uz to, tika apstiprināti pagaidu regulas 115. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(141)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs nepiekrita pagaidu regulas 124. apsvērumā izdarītajiem secinājumiem, saskaņā ar kuriem pastāv vairāki alternatīvi piegādes avoti. Tomēr šis apgalvojums netika pamatots. Izmeklēšanas konstatējumi liecina, ka lielākā daļa nesaistīto importētāju jau veic iepirkumus no citiem avotiem.

(142)

Apgalvojums tika noraidīts un tika apstiprināti pagaidu regulas 116.–132. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(143)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka + 5,7 % mērķa peļņa, ko izmantoja, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni, kas noteikts pagaidu regulas 137. apsvērumā, netika sasniegta parastos konkurences apstākļos. Tomēr apgalvojums netika pamatots un tajā netika norādīta metode vai peļņas likme, kas būtu jāizmanto alternatīvi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(144)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka mērķa peļņas līmenim būtu jābūt + 15 %, jo imports no Ķīnas bija pieejams jau 2012. gadā. Lai pamatotu šādu līmeni, tas ierosināja izmantot peļņas datus par gadiem pirms 2012. gada.

(145)

Komisija norādīja, ka metode, ko izmantoja, lai provizoriski noteiktu mērķa peļņu, pamatojoties uz 2012. gadu, tika ierosināta sūdzībā, un ka šis līmenis bija balstīts uz Savienības ražotāju pārbaudītajiem datiem. Savienības ražotāji nesniedza vēsturiskos peļņas datus par gadiem pirms 2012. gada, kurus varēja pārbaudīt. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts un tiek apstiprināti pagaidu regulas 134.–137. izdarītie secinājumi attiecībā uz mērķa peļņas noteikšanas metodi, balstoties uz 2012. gadu.

(146)

Pagaidu posmā augsto cenu ražojumi lielā mērā noteica vidējo rentabilitāti, jo aprēķini tika balstīti uz pārdošanas vērtībām. Tomēr lielākā daļa Savienības pārdošanas apjoma un importa no Ķīnas ir zemo cenu plaša patēriņa preces. Ar metodi, kas balstīta uz pārdošanas vērtībām, tādējādi tiek pārvērtēti augsto cenu ražojumi salīdzinājumā ar to faktisko īpatsvaru Savienības tirgū. Šo iemeslu dēļ, lai aprēķinātu kaitējuma novēršanas līmeni, Savienības ražotāju svari tika noteikti tā, lai tie atbilstu to pārdošanas apjoma īpatsvaram nevis pārdošanas vērtībai.

(147)

Vidējā svērtā rentabilitāte ir šāda.

(148)

Tādējādi 2012. gada peļņa svārstījās no + 5,7 % līdz + 4,7 %. Tāpēc mērķa peļņa tika noteikta + 4,7 % apmērā.

(149)

Savienības ražošanas nozares vidējā svērtā rentabilitāte IP laikā un mērķa peļņa tiek izmantotas, lai saskaņā ar pagaidu regulas 139. un 140. apsvērumu aprēķinātu kaitējumu neradošās cenas.

(150)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apšaubīja vienības mērķa cenas aprēķinu. Tas apgalvoja, ka vienības mērķa cenām vajadzētu būt par 4,7 % augstākām par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, lai gan galīgajā informācijas izpaušanā šī starpība starp abām cenām bija 9 %.

(151)

Komisija paskaidroja, ka šo starpību starp Savienības pārdošanas cenu un vienības mērķa cenu veido vidējie zaudējumi (– 3,9 %) un mērķa peļņa (+ 4,7 %). Minētās procentuālās daļas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz Savienības pārdošanas cenām, kā paskaidrots pagaidu regulas 139. apsvērumā. Šīs pašas summas veido 9 % starpību, izsakot to procentos no CIF importa vērtības.

(152)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas otrs Ķīnas ražotājs eksportētājs atsaucās uz viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja publicētajiem gada pārskatiem un apgalvoja, ka Savienības ražotājs 2014. gadā guva peļņu un, neraugoties uz to, ka 2015. gadā tas cieta zaudējumus, to varētu uzskatīt par rentablu, ja izmaksas tiktu koriģētas, izslēdzot aktīvu vērtības zudumu, samazinot pārdoto preču izmaksas atbilstoši pārdošanai un samazinot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas atbilstoši pārdošanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare 2013.–2015. gadā bija rentabla, un tāpēc kaitējuma starpības aprēķinā nebūtu jāiekļauj mērķa peļņa un jāņem vērā Savienības ražošanas nozares zaudējumi.

(153)

Komisija norādīja, ka finanšu rezultāti gada pārskatos attiecās uz visas grupas rezultātiem un visiem ražojumiem, savukārt izmeklēšanas konstatējumi konkrēti attiecās uz attiecīgā ražojuma pārdošanu Savienībā. Līdz ar to attiecīgā ražojuma pārdošanas Savienībā rentabilitāti nevarēja aprēķināt, pamatojoties uz publicētajiem pārskatiem, jo tie neattiecas uz to pašu darbības jomu.

(154)

Piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanas metodi tika aplūkotas 75.–78. apsvērumā. Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 138.–141. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(155)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punktam attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājuma summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(156)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgās antidempinga maksājuma likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(157)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Ja attiecīgo ražojumu importē kāds cits uzņēmums, kura nosaukums nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem, tad šim importam būtu jāpiemēro maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nebūtu jāpiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(158)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (6). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par nosaukuma maiņu.

(159)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs rēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(160)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājums, kas attiecas uz visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(161)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu, būtu jāiekasē galīgi apjomā, kas vienāds ar noteikto galīgo maksājumu summu.

(162)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,