3.5.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/763

(2017. gada 2. maijs),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Pagaidu pasākumi

(1)	Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 16. novembrī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2005 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrēta Korejas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes vieglā termopapīra (“LWTP”) importam.

(2)	Izmeklēšanu sāka 2016. gada 18. februārī (3), proti, pēc tam, kad 2016. gada 4. janvārī Eiropas Termopapīra ražotāju apvienība (“ETPA” jeb “sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no konkrētā vieglā termopapīra kopējā saražotā apjoma Savienībā, iesniedza sūdzību.

(3)

Kā norādīts pagaidu regulas 14. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.2. Turpmākā procedūra

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“informācijas pagaidu izpaušana”), trīs ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kuras to lūdza, deva iespēju tikt uzklausītām.

(5)

Gan Hansol Group, gan ETPA lūdza tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas (“uzklausīšanas amatpersona”) iesaistīšanos. Uzklausīšanās, kas notika 2016. gada 13. decembrī un 2017. gada 2. martā, Hansol Group atkal pievērsās jautājumiem, kas tika apspriesti 2016. gada 10. marta uzklausīšanā (t. i., par atbrīvojumu no atbilžu sniegšanas uz anketas jautājumiem, kas tika prasīta virknei saistīto pārveidotāju), un apstrīdēja metodiku, kas izmantota dempinga un kaitējuma aprēķiniem. Hansol Group2017. gada 22. marta uzklausīšanā pievērsās dažiem dempinga aprēķina jautājumiem un ierosināja pasākumu veida maiņu. 2017. gada 24. janvāra uzklausīšanā ETPA pauda bažas par dažiem konfidencialitātes jautājumiem un apstrīdēja Hansol Group apgalvojumus par ražojuma klāstu un pasākumu atbalsta līmeni.

(6)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija turpināja apkopot un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Komisija informēja visas personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā paredzēja nenoteikt galīgo antidempinga maksājumu Korejas Republikas izcelsmes LWTP importam Savienībā (informācijas galīgā izpaušana). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar informācijas galīgo izpaušanu. Pēc informācijas galīgās izpaušanas dempinga un kaitējuma aprēķinos tika veiktas vēl vairākas izmaiņas, par kurām visas personas tika informētas, un tika noteikts laikposms, kurā tās varēja sniegt piezīmes (papildu informācijas galīgā izpaušana). Pēc tam visām personām tika noteikts laikposms, kurā tās varēja sniegt piezīmes par pasākumu veida maiņu.

(7)	Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

1.3. Attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums

1.3.1. Attiecīgais ražojums

(8)

Kā minēts pagaidu regulas 15. apsvērumā, attiecīgais ražojums ir vieglais termopapīrs, kas sver 65 g/m2 vai mazāk; ruļļos, kuru platums ir 20 cm vai vairāk, ar ruļļa svaru (ieskaitot papīru) 50 kg vai vairāk un ruļļa diametru (ieskaitot papīru) 40 cm vai vairāk (“lielie ruļļi”); ar bāzes pārklājumu no vienas vai abām pusēm vai bez tā; ar termojutīgas vielas (krāsvielas un attīstītāja maisījums, kas karsēšanas procesā reaģē un veido attēlu) pārklājumu no vienas vai abām pusēm; ar virspārklājumu vai bez tā, ar izcelsmi Korejas Republikā, kas patlaban tiek klasificēts ar KN kodiem ex 4809 90 00, ex 4811 90 00, ex 4816 90 00 un ex 4823 90 85.

1.3.2. Apgalvojumi par ražojuma klāstu

(9)

Hansol Group atkārtoti pauda savu prasību izslēgt LWTP bez fenola no ražojuma klāsta, pamatojoties uz to, ka Komisija nav veikusi pienācīgu novērtējumu par virkni faktoru. Saskaņā ar Hansol Group viedokli LWTP bez fenola un cita veida LWTP ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs, ražošanas procesi un patērētāju uztvere.

(10)

Attiecībā uz ķīmisko sastāvu persona norādīja, ka LWTP ar fenolu un LWTP bez fenola ir ļoti atšķirīgs ķīmiskais sastāvs, pamatojoties uz to, ka no regulatīvā viedokļa tiem ES tirgū tiek piemērots atšķirīgs režīms atkarībā no attīstītāja, ko izmanto to ražošanas procesā. Tomēr jānorāda, ka tikai bisfenols A (“BPA”), t. i., viens no dažādiem iespējamiem fenolu saturošiem attīstītājiem, Savienībā nesen tika aizliegts (aizliegums stājas spēkā ar 2020. gadu) un nav noteikts atsevišķs tiesiskais režīms attiecībā uz visiem pārējiem fenolu saturošajiem attīstītājiem. Reglamentējošais režīms attiecībā uz diviem bisfenolu saturošiem attīstītājiem, par ko tika apgalvots, ka tas ir stingrāks, nepierāda, ka visas bisfenola un fenola vielas, ko izmanto par attīstītājiem, atšķiras no citiem krāsu attīstītājiem. Lai gan attīstītājs ir ļoti svarīgs, vēl jānorāda, ka tas ir tikai viens no daudziem ķīmisko vielu veidiem, kas nepieciešamas LWTP ražošanā. Turklāt nekas lietas materiālos neapstiprina, ka LWTP, kas satur BPA, dažās dalībvalstīs jau būtu aizliegts. Tādēļ, raugoties no materiālo tiesību viedokļa, tiek secināts, ka LWTP ar fenolu un LWTP bez fenola nav atšķirīga ķīmiskā sastāva. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(11)

Attiecībā uz ražošanas procesiem persona apgalvoja, ka vienā un tajā pašā ražošanas līnijā nav iespējams ražot LWTP bez fenola un bez BPA. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka vienā un tajā pašā ražošanas līnijā tehniski ir iespējams ražot LWTP bez fenola un LWTP ar fenolu, kaut arī dažādās partijās, un Savienības ražotāji to dara.

(12)

Attiecībā uz patērētāju uztveri persona apgalvoja, ka patērētāji ir informēti, ka LWTP satur bisfenolu. Turklāt Hansol Group apgalvoja, ka kāds ASV LWTP ražotājs, reaģējot uz klientu pieprasījumu, sācis ražot LWTP bez fenola un ka lielveikalu ķēde Savienībā paudusi bažas par attīstītāja veidu, kas izmantots LWTP. Tomēr, lai gan patērētāju vēlmes ir dažādas, no pieprasījuma viedokļa visi ražojuma veidi kopumā ir savstarpēji aizstājami (bez jebkādām galapatērētāju veiktām izmaiņām) un konkurē savā starpā.

(13)	Hansol Group arī apgalvoja, ka Pergafast 201 (krāsvielas attīstītājs bez fenola) pieejamība ir ierobežota un pastāv būtiska cenas atšķirība starp LWTP ar fenolu un LWTP bez fenola, ņemot vērā divu ar Hansol Group saistītu Savienības uzņēmumu iepirkuma cenas.

(14)

Ņemot vērā to, ka ir daudzi attīstītāju veidi, apgalvotajai viena konkrēta veida, proti, Pergafast 201 (kuru Hansol Group, šķiet, jebkurā gadījumā nav izmantojusi), ierobežotajai pieejamībai nav nozīmes, jo ir citi alternatīvi avoti. Piemēram, 2015. gadā Eiropas Ķīmikāliju aģentūras komitejas, proti, Riska novērtēšanas komiteja (“RAC”) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas (“SEAC”), uzskatīja, ka ir aptuveni 10 reālas alternatīvas bisfenolam A termopapīrā, kā arī jaunas daudzsološas alternatīvas (4). Sagaidāms, ka ķīmisko attīstītāju piegādātāji līdz 2019. gadam būs sagatavojušies, ka tiks īstenots 10. apsvērumā minētais BPA aizliegums un Pergafast 201 beigsies patenta termiņš.

(15)

Attiecībā uz apgalvojumu par cenu starpību bieži ir tā, ka ražojums, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ietver dažādus veidus ar dažādiem cenu diapazoniem. Tomēr ar šo cenu starpību nepietiek, lai dažādos veidus uzskatītu par dažādiem ražojumiem nolūkā noteikt ražojumu, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ja dažādajiem veidiem ir vienas un tās pašas pamatīpašības un tie konkurē cits ar citu, kā tas ir šajā gadījumā. Katrā gadījumā jebkurš elements, kas ietekmē cenas, ir ņemts vērā cenu salīdzinājuma nolūkā. Hansol Group atkārtoti uzsvēra, ka ir nozīmīga cenu atšķirība starp LWTP bez fenola un ar fenolu (saskaņā ar Savienības pārveidotāju iepirkuma cenām), kas, kā tika apgalvots, pierāda, ka runa ir par atšķirīgiem ražojumiem. Šajā sakarā vispārējo secinājumu pagaidu regulas 113. apsvērumā par to, ka LWTP bez fenola vienības pārdošanas cenas samazinājās mazāk nekā LWTP ar fenolu vienības pārdošanas cenas, nevar atspēkot ar divu tādu Savienības uzņēmumu iepirkuma cenām, kas saistīti ar Hansol Group un kas pārstāv nelielu daļu no Savienības patēriņa.

(16)	Hansol Group sākotnēji apgalvoja, ka izmeklēšana nebūtu jāattiecina uz LWTP bez fenola, jo Korejas Republikā neražo LWTP bez fenola un to neeksportē no turienes. Šajā sakarā Hansol Group tīmekļa lapas liecina, ka šī persona piedāvā termopapīru bez bisfenola un LWTP bez BPA.

(17)

Hansol Group arī apgalvoja, ka Komisija bija kļūdaini noteikusi pārāk plašu ražojuma klāstu, jo tas kavēs tehnoloģiju turpmāko attīstību. Konkrēti persona apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēju katalogi neuzrāda LWTP, kas sver mazāk par 44 g/m2, atkārtoti paužot apgalvojumu, kas minēts pagaidu regulas 20. apsvērumā, ka šāda veida LWTP būtu jāizslēdz.

(18)

Iepriekš minētais apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem. Pirmkārt, nekas neliecina, ka LWTP, kas sver mazāk nekā 44 g/m2, ir atšķirīgas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, lietojums, patērētāju uztvere, izplatīšanas kanāli, ražošanas process, ražošanas izmaksas un kvalitāte salīdzinājumā ar citiem LWTP vai tie nav savstarpēji aizstājami. Otrkārt, nav tehnisku šķēršļu, kas varētu kavēt ražotājus ražot LWTP, kas sver mazāk par 44 g/m2. Faktiski pašlaik viens Savienības ražotājs pārdod LWTP, kas sver 42 g/m2. Treškārt, kad runa ir par gramāžu, nav skaidra nodalījuma. Svara ziņā termopapīra ražotāji strādā ar pielaidi. Piemēram, ir iespējams, ka papīrs, kuru tirgo kā papīru, kas sver 45 g/m2, faktiski sver nedaudz mazāk, vai papīrs, kuru tirgo kā papīru, kas sver 44 g/m2, sver vairāk, nekā norādīts. Tādēļ apgalvojums tika noraidīts.

1.3.3. Secinājumi

(19)	Līdz ar to tika apstiprināti pagaidu regulas 16.–24. apsvērumā izdarītie secinājumi par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu.

2. DEMPINGS

2.1. Normālā vērtība

(20)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 12. apsvērumā, Hansol Group ietilpst Korejas ražotāji eksportētāji Hansol Paper un Artone. Artone gadījumā bija divi ražojuma veidi, kuri vispār netika pārdoti vietējā tirgū vai to pārdošanas apjoms šajā tirgū nebija reprezentatīvs. Attiecībā uz šiem diviem ražojuma veidiem normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu tika aprēķināta, pamatojoties uz Artone ražošanas izmaksām (skatīt pagaidu regulas 34.–36. apsvērumu). Pēc informācijas pagaidu izpaušanas Hansol Group apgalvoja, ka, nosakot normālo vērtību šiem diviem ražojuma veidiem, Komisijai būtu vajadzējis izmantot otrā ražotāja Hansol Paper cenas, nevis aprēķināt salikto normālo vērtību, pamatojoties uz Artone ražošanas izmaksām. Pēc informācijas galīgās izpaušanas šis apgalvojums tika atkārtots.

(21)

Apgalvojums tika noraidīts, jo Komisija konstatēja, ka Artone izmaksu struktūra un pārdošanas cenas ievērojami atšķīrās no Hansol Paper izmaksu struktūras un pārdošanas cenām. Turklāt tika konstatēts, ka vienam no šiem diviem ražojuma veidiem, kurus pārdeva Hansol Paper, pārdošanas apjoms vietējā tirgū nebija reprezentatīvs. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka šajos apstākļos bija lietderīgāk šo ražojuma veidu normālo vērtību aprēķināt saskaņā ar pirmo iespēju, kas minēta pamatregulas 2. panta 3. punktā, pamatojoties uz Artone ražošanas izmaksām, kam pieskaitītas samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņa.

2.2. Eksporta cena

(22)

Savās piezīmēs par informācijas pagaidu izpaušanu Hansol Group divu iemeslu dēļ apstrīdēja mazo ruļļu iekļaušanu dempinga aprēķinos. Pirmkārt, lielo ruļļu pārdošanas apjoms nesaistītām personām esot ievērojams, tādēļ aprēķins, pamatojoties uz minēto pārdošanas apjomu, esot reprezentatīvs. Otrkārt, mazie ruļļi nav attiecīgais ražojums.

(23)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 25. un 37. apsvērumā, lielākā daļa (75 % līdz 85 %) no Hansol Paper un Artone Savienības pārdošanas apjoma bija paredzēta saistītām personām pārveidošanai mazos ruļļos. Ņemot vērā to lielo ruļļu ievērojamo daudzumu, kas tika pārveidoti mazajos ruļļos un tikai pēc tam tālāk pārdoti nesaistītiem pircējiem, Komisija apgalvoja, ka šos mazos ruļļus nevarēja neņemt vērā aprēķinos. Tādējādi bija atbilstoši, ka attiecībā uz lielo ruļļu pārdošanu saistītām personām, kas tos pārveidoja mazos ruļļos, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto un pārveidoto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā.

(24)	Pēc informācijas galīgās izpaušanas Hansol Group atkārtoti iebilda pret mazo ruļļu iekļaušanu dempinga aprēķinā. Taču jauni fakti netika iesniegti.

(25)	Turklāt Hansol Group kritizēja to, ka attiecībā uz pārdošanu, ko veica, izmantojot saistītas personas, dempinga starpību aprēķināja, izmantojot viena saistītā pārveidotāja datus nevis visu četru saistīto pārveidotāju datus.

(26)

Šajā sakarā jāatzīmē šādi faktori. Hansol Group2016. gada 19. februārī pieprasīja, lai Komisija pilnībā atbrīvotu trīs no četriem saistītajiem pārveidotājiem no atbilžu sniegšanas uz anketas jautājumiem. Komisija 2016. gada 23. februārī piekrita šai prasībai, vienlaikus īpaši saglabājot tiesības veikt turpmākus izziņu/informācijas pieprasījumus, ja tas ir nepieciešams un kad tas ir nepieciešams attiecībā uz šiem pārējiem trim saistītajiem pārveidotājiem. 2016. gada 7. martā, pēc tam, kad 2016. gada 22. februāra sanāksmes laikā tika sīkāk analizēta Hansol Group sniegtā informācija, Komisija lūdza šiem saistītajiem pārveidotājiem atbildēt uz pielāgotas anketas jautājumiem, kas, inter alia, ietvēra datu pieprasījumus par pārveidošanas izmaksām un mazo ruļļu tālākpārdošanu. Hansol Group2016. gada 8. martā lūdza uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, kura notika 2016. gada 10. martā. Tā pamatoja savu uzklausīšanas lūgumu, atkārtojot savu pieprasījumu atbrīvot trīs saistītos pārveidotājus no atbilžu sniegšanas uz anketas jautājumiem, jo tā nevarēja saprast, “kāpēc Komisija (prasa) izmaksu un pārdošanas datus ražojumam, kas nav attiecīgais ražojums, un kā šos datus jēgpilni varētu izmantot šajā izmeklēšanā”. Šī nostāja tika atkārtota uzklausīšanā.

(27)

Uzklausīšanas amatpersona ierosināja rast kompromisu starp Komisijas dienestiem un ieinteresēto personu jautājumā par to, kā pārbaudīt, vai datu apjoms, eksporta cenas izsekojamība un noteikšana, pamatojoties uz mazo ruļļu pārdošanu, ir svarīga izmeklēšanai, un tā ierosināja veikt pirmspārbaudes apmeklējumu pie ceturtā saistītā importētāja, kuram netika pieprasīts atbrīvojums, lai pārbaudītu personas iepriekš izklāstīto paskaidrojumu pareizību, un, pamatojoties uz pozitīviem rezultātiem, aprobežot izmeklēšanu ar minēto personu attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu saistībā ar Hansol Group mazo ruļļu pārdošanu. Papildus šiem ierosinājumiem Komisija apsvēra, kā varētu samazināt slogu saistītiem pārveidošanas uzņēmumiem un kā noteikt izsekojamību starp mazo ruļļu pārdošanu un lielo ruļļu importu.

(28)

Pēc pirmās uzklausīšanas 2016. gada martā un pēc turpmākā apmeklējuma uz vietas Komisija konstatēja šādus faktus. Pirmkārt, viens saistītais pārveidotājs (no četriem saistītajiem pārveidotājiem) iepirka lielos ruļļus, kas bija paredzēti pārveidošanai, no citiem nesaistītiem lielo ruļļu ražotājiem, kas nebija Korejas ražotāji, turklāt iepirkto ruļļu īpatsvars bija vismazākais (t. i., mazāk nekā 25 % no tā lielo ruļļu pirkumiem). Otrkārt, tas pats saistītais pārveidotājs iepirka no Hansol Group lielāko apjomu lielo ruļļu, kas bija paredzēti pārveidošanai mazos ruļļos. Treškārt, tas pats saistītais pārveidotājs veidoja lielāko daļu no Hansol Group lielo ruļļu pārdošanas apjoma saistītiem pārveidotājiem Savienībā, un tas veidoja arī lielo ruļļu tālākpārdošanas lielāko apjomu neatkarīgiem pircējiem. Visbeidzot, tā pārdošanas apjoms nesaistītiem mazo ruļļu pircējiem arī bija ievērojami lielāks par visu četru saistīto pārveidotāju apjomu, izņemot vienu. Tomēr pēdējais pārveidotājs tika piesaistīts tikai izmeklēšanas perioda otrajā pusē un līdz ar to bija mazāk reprezentatīvs.

(29)

Ņemot to vērā, Komisija nolēma pamatot savus konstatējumus attiecībā uz Hansol Group pārdošanas apjomu saistītiem pārveidotājiem uz datiem, ko sniedza saistītais pārveidotājs, kas tika uzskatīts par visreprezentatīvāko. Šie konstatējumi tika uzskatīti par reprezentatīviem attiecībā uz uzņēmuma ražojumu pārdošanu, kas veikta, izmantojot saistītu pārveidotāju, ņemot vērā šā saistītā pārveidotāja tādu pārveidošanai paredzēto lielo ruļļu pirkumu mazos apjomus, kuru izcelsme nebija Korejā, kā arī Hansol Group lielos pārdošanas apjomus nesaistītām personām, kurā tā bija iesaistīta.

(30)

Turklāt, kā norādīts pagaidu regulas 25. apsvērumā, abiem pārdošanas kanāliem (t. i., lielo ruļļu pārdošanai nesaistītām personām un tādu lielo ruļļu pārdošanai saistītām personām, kas paredzēti pārveidošanai mazos ruļļos) tika piešķirts attiecīgs svērums. Tādējādi, kā paskaidrots pagaidu regulas 45. apsvērumā, konstatējums attiecībā uz lielo ruļļu pārdošanu saistītām personām pārveidošanai mazos ruļļos un turpmākai tālākpārdošanai mazo ruļļu veidā nesaistītām personām tika ekstrapolēts, lai atspoguļotu faktiskās Hansol Group pārdošanas plūsmas izmeklēšanas laikā. Komisija apstiprināja, ka šī pieeja bija piemērota šādu iemeslu dēļ. Tika atgādināts, ka izmeklēšanas periodā 75–85 % Hansol Group pārdošanas apjoma uz Savienību veica, izmantojot saistītus pārveidotājus, kas pārveidoja lielos ruļļus mazākos ruļļos. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šāda pārdošana, kas aprēķināta lielo ruļļu līmenī, tika veikta par atšķirīgām cenām salīdzinājumā ar lielo ruļļu pārdošanu nesaistītiem pircējiem. Tādēļ, lai pienācīgi atspoguļotu veiktā dempinga patieso apmēru, abiem pārdošanas kanāliem tika piešķirts attiecīgs svērums, atbilstoši ņemot vērā pārdošanas apjomus un vērtības katrā pārdošanas kanālā.

(31)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Hansol Group arī apgalvoja, ka Komisija faktiski iekļāvusi izlasē saistīto pārveidotāju. Tā apgalvoja, ka, izmeklēšanas laikā un jo īpaši pirms informācijas pagaidu izpaušanas neinformējot Hansol Group, ka konstatējums attiecībā uz lielo ruļļu pārdošanu saistītām personām pārveidošanai mazos ruļļos un tālākpārdošanai mazo ruļļu veidā nesaistītām personām tiks ekstrapolēts, lai atspoguļotu Hansol Group faktiskās pārdošanas plūsmas, Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 17. pantu. Šis apgalvojums tika atkārtots pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas. Hansol Group arī apgalvoja, ka Komisijas lēmumam ekstrapolēt saistītā pārveidotāja konstatējumus nebija juridiska pamata.

(32)

Sākumā Komisija norādīja, ka tā neesot izmantojusi pamatregulas 17. pantu. Ņemot vērā, ka Hansol Group bija iebildusi pret to, ka uz anketas jautājumiem jāatbild visiem četriem saistītajiem pārveidotājiem un lai ņemtu vērā uzklausīšanas amatpersonas ierosinājumu ierobežot slogu attiecīgajai personai un lai iegūtu uzticamus konstatējumus attiecībā uz mazo ruļļu pārdošanu un lielo ruļļu tālākpārdošanu, Komisija koncentrējās uz attiecīgo saistīto pārveidotāju, jo, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza Hansol Group un kas pēc tam tika pārbaudīta apmeklējumā uz vietas, tas bija vispiemērotākais risinājums, lai nodrošinātu precīzus skaitļus attiecībā uz lielāko daļu Hansol Group pārdošanas apjoma Savienībā (t. i., tās pārdošanu saistītiem pārveidotājiem turpmākai tālākpārdošanai mazo ruļļu veidā nesaistītiem pircējiem). Attiecībā uz pārējiem trim saistītajiem pārveidotājiem Komisija konstatēja, ka to ES pārdošanas apjoms bija daudz neprecīzāks un nereprezentatīvāks, kam par iemeslu ir vairāki faktori, kas minēti iepriekš 28. apsvērumā. Patiešām, daudz lielāks tādu lielo ruļļu līmenis, kas nebija iegādāti Korejā, un tas, ka viens no trim pārējiem saistītajiem pārveidotājiem tika piesaistīts tikai izmeklēšanas perioda vidū, nosaka to, ka būtu iegūts mazāk uzticams konstatējums attiecībā uz šo Korejas ražojumu pārdošanu, ja tie būtu iekļauti analīzē. Tāpēc Komisija neizmantoja pamatregulas 17. pantu, un nav pareizs Hansol Group apgalvojums par to, ka Komisija attiecībā uz saistītajiem pārveidotājiem bija piemērojusi atlasi. Gluži otrādi – saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu Komisija, ņemot vērā īpašos apstākļus konkrētajā gadījumā, kā aprakstīts iepriekš 28. un 29. apsvērumā, mēģināja noteikt ticamāko eksporta cenu tādu lielo ruļļu pārdošanai saistītām personām, kas paredzēti pārveidošanai mazos ruļļos. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta 8. punktu Komisija iespējami rūpīgi pārbaudīja informāciju, ko iesniedza ieinteresētā persona.

(33)

Turklāt no izmeklēšanas sākumposmiem Hansol Group būtu bijis jāzina par to pārdošanas apjomu nozīmīgumu, kas veikti, izmantojot saistītus pārveidotājus. Pirmkārt, norādot dempinga starpību, sūdzības iesniedzējs sūdzībā jau vērsa uzmanību uz to, ka lielākā daļa Hansol Group Savienības pārdošanas apjoma tika veikta, izmantojot saistītus pārveidotājus, un ka dempings attiecībā uz šiem pārdošanas apjomiem bija ievērojami lielāks nekā dempings attiecībā uz tiešās pārdošanas apjomiem. Sūdzības iesniedzējs aprēķināja divas starpības (vienu tiešās pārdošanas apjomiem un vienu – tādas pārdošanas apjomiem, kas veikta, izmantojot saistītus uzņēmumus), attiecībā uz kurām tas noteica arī vienkāršu vidējo lielumu, jo tas nevarēja precīzi zināt, cik nozīmīga ir Hansol Group veiktā tiešā pārdošana nesaistītām personām (tomēr procentuālā daļa, kas minēta sūdzībā attiecībā uz šo pārdošanas apjomu daļu Hansol Group kopējā Savienības pārdošanas apjomā, bija ļoti tuva realitātei). Otrkārt, jau pirmajā uzklausīšanā Komisija skaidri pauda Hansol Group, ka tā nevarēja ignorēt lielāko daļu Hansol Group pārdošanas apjoma, kas veikta, izmantojot saistītus pārveidotājus, un ka tas būtu pienācīgi jāņem vērā dempinga aprēķinā. Šā iemesla dēļ saistītajiem pārveidotājiem paredzētajās anketās Komisija ir iekļāvusi pieprasījumu sniegt pilnīgas ziņas par mazo ruļļu tālākpārdošanu un izmaksām, kas rodas, pārveidojot lielo rulli mazajā rullī. Treškārt, ņemot vērā turpmākās diskusijas un to, ka Komisija piekrita (piekrišana pausta 2016. gada 21. marta e- pasta vēstulē) Hansol Group lūgumam atcelt prasību, lai pārējie trīs saistītie pārveidotāji atbildētu uz anketas jautājumiem, Komisijai savā minētās pārdošanas apjomu analīzē bija jāaprobežojas tikai ar attiecīgo saistīto pārveidotāju.

(34)

Visbeidzot, Komisija atklāja visus iemeslus un skaitļus, kas izmantoti ekstrapolācijā, kura veikta attiecībā uz šo pārdošanu pagaidu pasākumu noteikšanas posmā, kā arī informācijas galīgās izpaušanas posmā. Tādējādi attiecīgās ieinteresētās personas tiesības ir pilnībā ievērotas. Tāpēc Hansol Group apgalvojumi tiek noraidīti.

(35)

Hansol Group arī apgalvoja, ka cenas, ko tā iekasēja no saviem saistītajiem pārveidotājiem, bija atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam. Tā apgalvoja, ka tādējādi attiecībā uz tās pārdošanu, ko veica, izmantojot saistītus pārveidotājus, nebija nepieciešams aprēķināt salikto eksporta cenu, izmantojot mazo ruļļu pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem.

(36)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo lietas dati neliecināja par to. Pirmkārt, visvairāk pārdotais ražojuma veids (kas veido vairāk nekā 30 % no Hansol Group Savienības pārdošanas kopapjoma) tika pārdots saistītām personām par pārdošanas cenu, kas bija 8–15 % augstāka nekā vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem. Otrkārt, aplūkojot visus ražojuma veidus kopā, saistītie uzņēmumi maksāja tādu cenu, kas bija 3–6 % augstāka nekā cena, ko iekasēja no nesaistītiem pircējiem. Tāpēc apgalvojums, ka Hansol Group pārdošanas cenas saistītajiem pārveidotājiem bija atbilstošas nesaistītu pušu darījuma principam, netika apstiprināts ar lietas datiem. Turklāt Komisija arī konstatēja, ka divas pārbaudītās saistītās personas Savienībā cieta ievērojamus zaudējumus saistībā ar attiecīgo ražojumu. Tas apstiprina iepriekš minēto konstatējumu, ka iepirkuma cena, ko maksāja Hansol Group saistītie uzņēmumi Savienībā, nav lielo ruļļu tirgus cena, ņemot vērā izmaksas, kas tiem rodas kā pārveidošanas izmaksas un/vai PVA izmaksas, atkarībā no saistītā uzņēmuma. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka tādējādi tai bija tiesības noteikt salikto eksporta cenu pārdošanai, kas veikta, izmantojot saistītas personas.

(37)

Turklāt Hansol Group apgalvoja, ka daži apsvērumi saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru izbeigšanu attiecībā uz lašiem (5) un antidempinga procedūru attiecībā uz dažiem bezšuvju cauruļvadiem un caurulēm (6) liecina, ka Komisijas prakse ir izmantot saistīto personu maksātās cenas apstākļos, kas līdzinās apstākļiem šajā procedūrā. Attiecībā uz šo procedūru Komisija uzsver, ka, kā paskaidrots iepriekš 36. apsvērumā, tika konstatēts, ka pārdošana saistītiem pircējiem netika veikta par nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošām cenām, bet par izkropļotām transfertcenām, tāpēc tās tika atzītas par neuzticamām eksporta cenas noteikšanai. Šie apstākļi atšķiras no Hansol Group minētajām procedūrām, jo minētajās lietās tika konstatēts, ka pārdošana saistītajām personām notika par cenām, kas pilnībā atbilst cenām, kuras tika iekasētas no neatkarīgiem pircējiem. Turklāt Komisija minētajās procedūrās arī konstatēja, ka saistītās personas darbojās ar pietiekamu peļņu, kā tas nav šajā procedūrā (sk. 36. apsvērumu). Tāpēc šī piezīme tika noraidīta.

(38)	Hansol Group arī norādīja, ka, izmantojot mazo ruļļu pārdošanu, Komisijai iekļāvusi arī tādu dažu mazo ruļļu pārdošanas apjomus, ko nebija ražojis (t. i., pārveidojis) attiecīgais saistītais pārveidotājs, bet kas bija iepirkti no saistītiem un nesaistītiem avotiem.

(39)

Komisijas rīcībā nebija informācijas par iepirkuma cenām vai piegādātāju identitāti saistībā ar mazo ruļļu pirkumiem, ko veicis šis saistītais pārveidotājs. Tomēr bija iespējams pārbaudīt un noskaidrot, ka šāds iepirkto mazo ruļļu pārdošanas apjoms veidoja 10–15 % (svara) no kopējā mazo ruļļu pārdošanas apjoma nesaistītiem pircējiem. Ņemot vērā to, ka 85–90 % no pārdotajiem mazajiem ruļļiem attiecīgais pārveidotājs pārveidoja no lielajiem ruļļiem, Komisija savu pieeju uzskatīja par pamatotu. Turklāt dempinga aprēķins pamatojās uz mazo ruļļu pārdošanas cenām. Tajā pašā laikā Hansol Group nesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka mazo ruļļu pārdošanas cena atšķirtos pašu ražotiem maziem ruļļiem salīdzinājumā ar iepirkto mazo ruļļu cenu. Tādējādi nav pierādījumu, ka iepirkto mazo ruļļu mazais īpatsvars ietekmēja dempinga aprēķinu. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(40)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas Hansol Group kritizēja Savienībā iepirkto lielo ruļļu iekļaušanu dempinga aprēķinā, kas attiecas uz mazajiem ruļļiem. Kā paskaidrots pagaidu regulas 43. apsvērumā, tā kā nav iespējams izsekot mazo ruļļu pārdošanai un atbilstošajai lielo ruļļu pārdošanai, no tādu lielo ruļļu, kas pārveidoti mazajos ruļļos un pārdoti kā mazie ruļļi, saliktās eksporta cenas aprēķina nevarēja izslēgt mazos ruļļus, kas ražoti no lielajiem ruļļiem ar izcelsmi ārpus Hansol Group. Šis jautājums rodas tikai tāpēc, jo Hansol Group nav ieviesusi izsekojamības sistēmu, kā to ir izdarījuši citi pārveidotāji Savienībā. Katrā gadījumā, kā minēts arī iepriekš 28.–29. apsvērumā, Komisija ierobežoja ārpus Hansol iepirkto lielo ruļļu iespējamo daudzumu saliktās eksporta cenas aprēķinā, aprobežojot šādas pārdošanas aprēķinu ar attiecīgo saistīto pārveidotāju. Tas galvenokārt ražo un tālāk pārdod mazos ruļļus, kas iegūti no lielajiem ruļļiem, kurus izmeklēšanas perioda laikā ražojusi Hansol Group un kuri iepirkti no Hansol Group. Minēto ruļļu iekļaušanai varētu būt tikai niecīga ietekme uz dempinga aprēķinu (ja vispār tāda ir), ņemot vērā nelielo lielo ruļļu daļu, kas netika iepirkta no Hansol Group. Katrā ziņā dempinga aprēķins pamatojās uz mazo ruļļu pārdošanas cenu, kas neatkarīgi no lielā ruļļa izcelsmes, visticamāk, bija identiska. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(41)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Hansol Group apgalvoja, ka, aprēķinot salikto eksporta cenu, dažiem darījumiem transporta izmaksas ir atskaitītas divreiz, un šis dubultais atskaitījums piemērots arī aprēķinātajai saliktajai CIF cenai, kas tika izmantota kā saucējs. Šo apgalvojumu pienācīgi pārbaudīja, un tika konstatēts, ka patiešām attiecībā uz to saistītā pārveidotāja mazo ruļļu pārdošanas apjomu, kas ir iepirkti no Hansol Group, izmantojot saistīto tirgotāju, konkrētas korekcijas ir atskaitītas divreiz. Tāpēc šī kļūda tika koriģēta gan attiecībā uz salikto eksporta cenu, gan CIF cenu.

(42)

Arī saistībā ar saliktās eksporta cenas aprēķināšanu Hansol Group apgalvoja, ka attiecībā uz korekciju atskaitīšanu no mazo ruļļu pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem nebija pietiekami ņemti vērā konkrēti iekļautā galvenā materiāla apjomi, kuru izcelsme nebija Koreja, kā rezultātā korekcijas kopumā bija pārlieku lielas. Pēc tam, kad šis apgalvojums bija pārbaudīts, tika secināts, ka nav pamatoti izmantot korekcijas Korejas ražotāja EXW eksporta cenas aprēķināšanā attiecībā uz to mazo ruļļu daļu, kuri ražoti no Eiropā iegādātiem lieliem ruļļiem. Tas tika labots, reprezentatīvam mazo ruļļu pārdošanas apjomam atskaitot korekcijas tikai līdz CIF līmenim. Patiesi, pamatojoties uz lietas materiāliem, varēja noteikt, ka Eiropas ražotājs bija pārdevis lielos ruļļus ar Hansol saistītajam pārveidotājam saskaņā ar CIP piegādes noteikumiem. Tika uzskatīts, ka aprēķinātā CIF vērtība šiem pārdošanas apjomiem ir salīdzināma ar Korejas izcelsmes pārdošanas apjomu daļas EXW vērtību.

(43)

Pēc papildu informācijas galīgās izpaušanas Hansol Group apstrīdēja to, ka pārskatītās vienības korekcijas tika aprēķinātas kā vidējā svērtā vērtība visiem ražojuma veidiem, un ierosināja viena veida ražojumam izmantot konkrētās korekcijas tikai minētā ražojuma veida pārdošanā starp uzņēmumiem. Komisija uzskatīja, ka saistītā pārveidotāja minētā konkrētā ražojuma veida pirkumu apjoms, ko varētu izmantot šim aprēķinam, izmeklēšanas perioda laikā nebija pietiekami reprezentatīvs, lai veidotu uzticamu pamatu korekciju noteikšanai, ko veic, lai aprēķinātu Korejas ražotāja EXW eksporta cenu minētajam ražojuma veidam. Patiešām, minētā ražojuma veida lielākais daudzums tika iegādāts, izmantojot citu saistītu pirkumu kanālu, kas netika izmantots šim aprēķinam. Turklāt Hansol Group nevarēja pierādīt, ka Komisijas izmantotā metode, lai aprēķinātu un piemērotu vidējo vērtību, nav bijusi precīza. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(44)

Attiecībā uz PVA izmaksām, kas aprēķinātas un piemērotas pārdošanai, kura veikta, izmantojot saistītu tirgotāju Savienībā, Hansol Group pēc pagaidu un vēlreiz pēc informācijas galīgās izpaušanas apstrīdēja summu, kuru Komisija pieskaitījusi kā izdevumus saistītā tirgotāja peļņas un zaudējumu aprēķina tabulā attiecībā uz pārvaldības izdevumiem. Šajā saistībā Komisija atgādina, ka attiecīgais saistītais tirgotājs no Hansol Korejā un citiem saistītiem pārveidotājiem saņēma finansiālu ieguldījumu attiecībā uz pārvaldības izmaksām. Minētās maksas kā ienākums tika iekļautas saistītā tirgotāja peļņas un zaudējumu aprēķina tabulā, un Komisija bija to apstiprinājusi. Komisija uzskatīja, ka, ievērojot šos apstākļus, ir lietderīgi ņemt vērā arī 100 % no saistītajiem izdevumiem, t. i., algu izdevumus attiecīgajiem vadītājiem. Šīs izmaksas tika noteiktas uz vietas Korejā veiktās pārbaudes laikā, konvertētas euro valūtā, izmantojot Komisijas sniegto vidējo maiņas kursu izmeklēšanas periodā, un kā izdevumi iekļautas saistītā tirgotāja peļņas un zaudējumu aprēķina tabulā. Tādējādi režīms saistībā ar pārvaldības maksām (ienākums) tika līdzsvarots ar režīmu saistībā ar vadības algām (izmaksas).

(45)

Hansol Group apgalvoja, ka tās saistītais tirgotājs bija radījis apgrozījumu tikai izmeklēšanas perioda daļā un ka neviens no vadītājiem nebija iesaistīts attiecīgā ražojuma pārdošanā. Tādēļ izmantotais PVA skaitlis esot noteikts par lielu. Komisijas pieeja bija noteikt saistītā tirgotāja PVA koeficientu (tostarp attiecīgos izdevumus) attiecībā pret minētā tirgotāja kopējo apgrozījumu. Minētais apgrozījums kopumā attiecas uz attiecīgo ražojumu. Pat ja PVA izmaksas, kas galu galā tika ņemtas vērā, daļēji var būt radušās, pirms tika radīts apgrozījums, tās nevar atsaistīt no šā apgrozījuma, jo izmaksas ir radušās ar mērķi panākt šo apgrozījumu. Tādēļ Komisija uzskata, ka izmantotā pieeja ir bijusi pareiza. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(46)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas Hansol Group apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāpārklasificē viena ražojuma veida pārdošana, kas veikta, izmantojot saistīto pārveidotāju, jo galapatērētājam ir izrakstīts rēķins par atšķirīgu ražojuma veidu, nekā viņš faktiski saņēmis. Attiecībā uz šo jautājumu Komisija uz vietas veiktās pārbaudes laikā konstatēja, ka saistītais pārveidotājs no Hansol Group iepirka to pašu lielo ruļļu daudzumu, kas satur attīstītāju bisfenolu-S, taču šis ražojums pēc tam tika tālāk pārdots nesaistītam pircējam kā bisfenolu-A saturošs ražojums. Šis apgalvojums tika pienācīgi pārbaudīts, un tiek norādīti šādi apsvērumi. Pirmkārt, šie abi ražojumi nepārprotami ir atšķirīgi ražojuma veidi, kuriem ir atšķirīgas ražošanas izmaksas un kurus Korejas iekšzemes tirgū pārdod par dažādām cenām. Otrkārt, tas, ka saistītais pārveidotājs, ņemot vērā tā rēķinu, ir pārdevis ražojumu kā atšķirīgu ražojuma veidu Savienības tirgū, nav pamatots iemesls, lai cenu salīdzinājuma nolūkā neņemtu vērā faktiskās ražojuma specifikācijas. Persona nav sniegusi pierādījumus par to, ka maldinošais ražojuma apraksts tālākpārdošanas posmā ietekmējis arī tā pārdošanas cenu. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

2.3. Salīdzinājums

(47)	Gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(48)

Pēc Hansol Group sniegtajām piezīmēm pēc informācijas pagaidu izpaušanas tika pieņemta prasība attiecībā uz aprēķina metodi un pārveidošanas izmaksu izmantošanu. Šā labojuma rezultātā tika arī identificēta līdzīga metodikas kļūda attiecībā uz konkrētu transporta korekciju atskaitīšanu, kas tādējādi tika izlabota. Turklāt pēc Hansol Group piezīmes tika izlabota pārrakstīšanās kļūda aprēķinos. Visbeidzot, Hansol Group arī apgalvoja, ka būtu bijis jāatļauj vairākas korekcijas (saistībā ar kredīta izmaksām un nodokļu atmaksu) un būtu jāpārskata metodika, kas izmantota, lai attiecīgajā valstī aprēķinātu kravas pārvadājuma izmaksas, izmantojot sadales metodi, kuru nodrošināja Hansol Group. Komisija piekrita arī šīm prasībām un attiecīgi koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenas aprēķinus.

2.4. Dempinga starpība

2.4.1. Dempinga starpību svērums

(49)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 46. apsvērumā, provizoriskā dempinga starpība, kas tika noteikta Hansol Group, bija to dempinga starpību vidējā svērtā starpība, kuras noteiktas lielo ruļļu pārdošanai (0,5–5 %; svērums 15– 25 %) un mazo ruļļu pārdošanai (10–15 %; svērums 75–85 %). Šo svērumu pamatā bija Hansol Group pārdošanas apjoms Savienībā saistītiem un nesaistītiem pircējiem izmeklēšanas periodā.

(50)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas Hansol Group apgalvoja, ka nav bijis juridiska pamata piemērot šādus svērumus un ka svērumu piemērošanas pamatā bija nepamatoti pieņēmumi. Šis apgalvojums tika noraidīts, jo svērumu piemērošanas pamatā bija attiecīgā ražojuma importa apjoms izmeklēšanas periodā, par ko bija ziņojusi Hansol Group. Komisija uzskata, ka ir lietderīgi pielāgot svērumu dempinga starpībai, kas noteikta saistītām personām veiktai pārdošanai (turpmākai tālākpārdošanai mazo ruļļu veidā nesaistītiem pircējiem), tās faktiskajam svērumam pie Savienības robežas izmeklēšanas perioda laikā.

(51)

Hansol Group arī apstrīdēja to, ka Komisija noteica salikto CIF cenu, ko izmanto kā saucēju, tiem pārdošanas apjomiem, kurus, pirms pārdot nesaistītiem lietotājiem, saistītās personas Savienībā vispirms pārveidoja mazos ruļļos. Tā ierosināja, ka Komisijai šiem pārdošanas darījumiem būtu jāizmanto vidējā norādītā lielo ruļļu CIF transfertcena vai arī aprēķinātā vidējā CIF vērtība par tonnu, pamatojoties uz Hansol Group veiktās tiešās pārdošanas apjomiem nesaistītiem pircējiem. Savukārt, ja Komisija nevēlas izmantot kādu no iepriekš minētajām metodēm, Hansol Group aicināja Komisiju piemērot antidempinga maksājumu kā konkrētu summu par tonnu nevis procentuālo maksājumu. Persona apgalvoja, ka maksājums, kas izteikts kā konkrēta summa par tonnu, pienācīgi novērsīs tās bažas par to, ka iekasētais procentuālais antidempinga maksājums varētu pārsniegt konstatēto dempinga summu.

(52)	Attiecībā uz pēdējo argumentu – tas ir īpaši apskatīts un pieņemts turpmāk 127. un 128. apsvērumā. Tādēļ Komisija neieņem nostāju attiecībā uz abām alternatīvajām CIF vērtību iespējām, ko ierosināja Hansol Group, jo tās vairs nav būtiskas.

(53)	Pēc informācijas galīgās izpaušanas Hansol Group apstrīdēja kredīta izmaksu atskaitīšanu saliktās CIF vērtības aprēķinā. Šim apgalvojumam varēja piekrist. Turklāt CIF cenu, ko izmantoja kā saucēju, ietekmēja pārmaiņas, kas aprakstītas iepriekš 41. un 42. apsvērumā.

(54)

Ņemot vērā eksporta cenas, normālās vērtības un CIF cenas noteikšanas pārmaiņas, kas minētas iepriekš 41., 42., 48. un 53. apsvērumā, un apstiprinot pagaidu regulas 25. līdz 47. apsvēruma pārējos konstatējumus, Hansol Group galīgā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, bija 10,3 %. Kā minēts pagaidu regulas 49. un 50. apsvērumā, atlikusī dempinga starpība tika noteikta tādā pašā līmenī.

3. KAITĒJUMS

3.1. Ievads

(55)	Hansol Group apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis nav pasliktinājies, jo vairāki kaitējuma rādītāji liecināja par pozitīvām tendencēm vai bija stabili. Šis apgalvojums tika noraidīts jau pagaidu regulas 95. un 96. apsvērumā, un ar šo tiek galīgi noraidīts.

(56)

Lai secinātu, ka ir nodarīts būtisks kaitējums, nav nepieciešams, lai kaitējuma analīze liecina, ka ikviens rādītājs norāda uz situāciju, kurā tiek nodarīts kaitējums. Patiešām, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu viens vai vairāki attiecīgie kaitējuma faktori var nebūt izšķiroši. Šajā lietā konstatētais kaitējums ir būtisks. Tas īpaši labi redzams, aplūkojot rentabilitātes līmeni, ar cenu saistītos rādītājus un Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Visi izlasē iekļautie ražotāji pieredzēja ievērojamu lineāru peļņas un naudas plūsmas kritumu, kas sakrita ar importa ieplūdumu no Korejas Republikas. Turklāt saglabājās relatīvi stabils Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū, taču Savienības ražošanas nozares tirgus daļa faktiski samazinājās, jo nozīmīgi pieauga patēriņš Savienībā (+ 15 %). Pat ja tādi daži kaitējuma faktori kā jaudas izmantojums, nodarbinātība, darbaspēka izmaksas un ieguldījumi viennozīmīgi neliecināja par kaitējumu Savienības ražotājiem, tie nebija pretrunā ar konstatējumu par būtisku kaitējumu un neizslēdza to.

(57)	Hansol Group izvirzītie specifiskie argumenti par konkrētiem kaitējuma rādītājiem ir sīkāk izklāstīti turpmāk šajā iedaļā.

3.2. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(58)	Par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīciju nav saņemtas piezīmes, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 51. un 52. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.3. Patēriņš Savienībā

(59)	Tā kā netika saņemtas piezīmes par patēriņu Savienībā, tika apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 53. līdz 55. apsvērumā.

3.4. Imports no attiecīgās valsts

3.4.1. Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(60)	Importa apjoms no attiecīgās valsts izmeklēšanas periodā bija krietni virs nenozīmīga apjoma (7).

(61)	Tā kā nav saņemtas piezīmes par importa no attiecīgās valsts apjomu un tirgus daļu, tika apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 56. līdz 58. apsvērumā.

3.4.2. Importa no attiecīgās valsts cena un cenu samazinājums

(62)

Hansol Group uzskatīja, ka ierobežotā importa apjoma (13,6 % no patēriņa Savienībā) dēļ provizoriski noteiktā cenu samazinājuma starpība 8,1 % apmērā nav ievērojama. Šī persona apgalvoja, ka PTO ekspertu grupas ziņojumā DRAM mikroshēmas (8) teikts, ka “ievērojams” ir svarīga, liela, ar ievērojamām sekām, vairāk nekā tikai nomināla/minimāla attīstība. Tā arī citē divas lietas (nātrija karbonāts ar lielu blīvumu (9) un konkrētas lāzera optiskās lasīšanas sistēmas (10)), kurās Komisija uzskatīja, ka cenu samazinājuma starpība bija ierobežota.

(63)

Komisija noraidīja Hansol Group apgalvojumus šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pat ja lietā nātrija karbonāts ar lielu blīvumu Komisija uzskatīja, ka cenu samazinājuma starpība 6 % apmērā nav ievērojama, tiek atzīmēts, ka importa tirgus daļa minētajā lietā bija daudz mazāka (3,2 % pirms 1983. gada; 1,4 % pēc tam) nekā šajā lietā. Otrkārt, lēmums lietā konkrētas lāzera optiskās lasīšanas sistēmas attiecās galvenokārt uz tādiem viendabīgiem ražojumiem ar ļoti dažādām iezīmēm un tehniskajām atšķirībām, kuru tehnoloģija ātri attīstās; tas tā nenotiek LWTP ražojumu gadījumā. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais aspekts – Komisija uzskatīja, ka cenu samazinājuma starpība 8,1 % apmērā bija ievērojama, ņemot vērā to, ka importa apjoma līmenis par dempinga cenām bija svarīgs un attiecīgajā periodā tas strauji palielinājās. Kā norādīts iepriekš 67. apsvērumā, konstatētā galīgā cenu samazinājuma starpība bija pat lielāka nekā provizoriskā cenu samazinājuma starpība; tas arī atspēko argumentu, ka starpība bija jāuzskata par ierobežotu.

(64)	Hansol Group apgalvojums par to, ka cenu samazinājuma aprēķins bija nelikumīgs, tika noraidīts līdzīgu iemeslu dēļ, kā tie, kas ir norādīti turpmāk 6.1. iedaļā.

(65)

Lai ievērotu to pašu metodiku kā dempinga aprēķinā, galīgajā posmā tika nolemts aprēķināt cenu samazinājumu, piemērojot tos pašus svērumus kā šīs regulas 2.4.1. iedaļā. Cenu samazinājuma starpība, kas tika noteikta Hansol Group, bija to starpību vidējā svērtā starpība, kuras noteiktas lielo ruļļu pārdošanas apjomam (– 5–0 %; svērums 15–25 %) un mazo ruļļu pārdošanas apjomam (10–20 %; svērums 75–85 %). Šī pieeja un korekcijas, kas skaidrotas iepriekš 2. iedaļā, ietvēra provizoriski noteiktās cenu samazinājuma starpības pārskatīšanu.

(66)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Hansol Group apgalvoja, ka Komisija neizdarīja secinājumus no cenu samazinājuma negatīvās starpības, kas tika konstatēta attiecībā uz vienu daļu no pārdošanas apjoma, un tādējādi pārkāpa pamatregulas 3. panta 2. punktu un 3. punktu. Tomēr šī prasība tika noraidīta, jo Komisija saskaņā ar savu parasto praksi izdarīja secinājumus, pamatojoties uz kopējo cenu samazinājuma starpību.

(67)	Galīgā cenu samazinājuma starpība ir 9,4 %.

(68)	Tā kā nav saņemtas turpmākas piezīmes par importa no attiecīgās valsts cenu, izņemot attiecībā uz cenu samazinājuma starpību, kā skaidrots iepriekšējos apsvērumos, tika apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 59. līdz 64. apsvērumā.

3.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

3.5.1. Makroekonomiskie rādītāji

3.5.1.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(69)

Hansol Group apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis nav pasliktinājies, jo, izņemot vienu uzņēmumu, ražošanas rezultāti bija iespaidīgi un daži Savienības ražotāji palielināja ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu. Tā arī apgalvoja, ka jaudas izmantojums bija gandrīz pilnas jaudas apmērā.

(70)

Tomēr attiecībā uz ražošanu pagaidu regulas 70. apsvērumā parādīts, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms kopumā samazinājās par vienu procentu. Šī negatīvā tendence atbilst secinājumam, ka ražošanas nozarei tika radīts kaitējums, ņemot vērā augstās nemainīgās izmaksas, kas tai bija radušās. Šis vispārējais secinājums nevar tikt atspēkots ar atsevišķu ražotāju stāvokli. Jebkurā gadījumā viena izlasē neiekļauta ražotāja būtiskais produkcijas izlaides palielinājums bija tikai matemātiskais rezultāts, jo atsākās darbības, kas uz laiku bija pārtrauktas, kā paskaidrots pagaidu regulas 71. apsvērumā. Turklāt viens ražotājs pakāpeniski pārtrauca LWTP ražošanu. Tas notika kontekstā ar arvien pieaugošo Savienības patēriņu attiecīgajā periodā (+ 15 %). Iepriekšējās lietās, piemēram, konkrētas sveces (11), Komisija konstatēja kaitējumu ražošanas apjoma pieauguma laikā (kas nav LWTP gadījums), jo šāds palielinājums bija mazāks nekā Savienības patēriņa pieaugums.

(71)

Attiecībā uz ražošanas jaudu nav pareizi, kā to apgalvoja persona, ka visi Savienības ražotāji palielināja savu ražošanas jaudu, izņemot vienu uzņēmumu. Savienības ražotājs, kas minēts pagaidu regulas 71. apsvērumā, nepalielināja savu ražošanas jaudu kā tādu. Tas vienkārši atsāka ražošanu, izmantojot ražošanas iekārtu, kas nebija pieejama izmantošanai 2012. gadā, proti, netika uzskatīta par esošu ražošanas jaudu minētajā gadā. Turklāt pagaidu regulas 70. apsvērumā uzsvērtas grūtības, ar kādām attiecībā uz ražošanu saskārās viens izlasē iekļautais uzņēmums.

(72)

Kopumā aprakstot jaudas izmantojumu, pagaidu regulas 4. tabula attiecīgajā periodā neliecina par pieaugumu, bet ražošanas jaudas izmantojuma samazināšanos Savienības ražošanas nozarē. Viena ražotāja būtiskais jaudas izmantojuma palielinājums bija tādu darbību atsākšanas rezultāts, kas uz laiku bija pārtrauktas, kā teikts pagaidu regulas 71. apsvērumā.

(73)

Turklāt, pat ja jaudas izmantojums 92 % apmērā patiešām var šķist liels, tiek uzskatīts, ka 8 % starpība starp jaudu un faktisko izmantojumu, jo īpaši nozarē ar lielām fiksētajām izmaksām, nav nenozīmīga. LWTP ražotājiem ir jāsaglabā pastāvīgs pasūtījumu reģistrs, jāsaglabā pienācīga tirdzniecība un ražošana, lai izvairītos no ražošanas līniju dīkstāves. Papīra ražotājs izvēlētos pārdot ražojumu par zemāku cenu, nevis ražot mazāk, jo iekārtu dīkstāve varētu radīt vēl lielāku kaitējumu. Ņemot vērā papīra ražošanas nozares lielo kapitāla intensitāti un bieži vien ierobežoto cenu noteikšanas diapazonu tirdzniecībā, augsts izmantojuma līmenis ir būtisks, lai saglabātu rentabilitāti. Tādējādi, nenozīmīgas izmantojuma rādītāju izmaiņas var palīdzēt uzņēmumam vai to sagraut. Attiecībā uz 8 % atšķirību tās ir 32 240 tonnas LWTP produkcijas, kas ir vairāk nekā Hansol Group importa apjoms 2015. gadā. Turklāt Savienības ražotājiem ir daudzfunkcionālas iekārtas ar “drošības rezervi” un tie viegli var piedāvāt vairāk jaudas, kā norādīts pagaidu regulas 125. apsvērumā. Tomēr “drošības rezervi” nevar izmantot tirgū, kurā ir konstatēta dempinga prakse.

(74)	Līdz ar to iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti un, tā kā citas piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 69. līdz 72. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.5.1.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(75)	Hansol Group apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis nav pasliktinājies, jo i) Savienības ražotāji palielināja savu pārdošanas apjomu Savienībā un ii) nolēma samazināt attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomu Savienības tirgū, lai galveno uzmanību veltītu trešo valstu tirgiem.

(76)

Iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti, jo, pat ja Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū kopumā attiecīgajā periodā palielinājās par 1 %, Savienības ražotāji nevarēja gūt pilnīgu labumu no patēriņa kāpuma (+ 15 %) Savienībā. Tas izpaudās kā būtisks tirgus daļu zaudējums. Kas attiecas uz apgalvojumu par pārdošanas apjoma samazinājumu Savienības tirgū, tas ir pretrunā ar apgalvojuma pirmo daļu.

(77)	Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tika apstiprināti pagaidu regulas 73.–75. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.5.1.3. Nodarbinātība, darbaspēka izmaksas un ražīgums

(78)

Hansol Group apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis nav pasliktinājies, jo pagaidu regulas 6. tabulā bija apkopoti Savienības ražošanas nozares labie rezultāti attiecībā uz nodarbinātību. Persona norādīja arī to, ka nebija inflācijas, kas varētu izskaidrot darbaspēka izmaksu pieaugumu.

(79)

Attiecībā uz nodarbinātību Komisija nekonstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei bija labi rezultāti. Kā norādīts pagaidu regulā, tā tieši pretēji konstatēja, ka nodarbinātības līmenis bija samazinājies par 1 %. Saskaņā ar dokumentāciju, kas pieejama izskatīšanai ieinteresētajām personām, nodarbinātības līmenis ievērojami palielinājās diviem Savienības ražotājiem. Tomēr, ņemot vērā šo ražošanas uzņēmumu lielumu, tas nozīmē tikai nedaudz jaunu darbavietu absolūtā izteiksmē un vispārēju sarukumu Savienības ražošanas nozarē kopumā. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā to, ka šajā konkrētajā nozarē nodarbinātības līmenis tieši atkarīgs no ražošanas, nodarbinātība netiek uzskatīta par izšķirošu rādītāju, liecinot par nodarīto kaitējumu Savienības ražotājiem.

(80)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Hansol Group apgalvoja, ka divu Savienības ražotāju darbaspēks būtu jāizslēdz no pagaidu regulas 6. tabulas, ņemot vērā to īpašo situāciju. Šis apgalvojums tika noraidīts, jo netika sniegts pamatojums, kas ļautu Komisijai atkāpties no tās parastās prakses attiecībā uz makroekonomisko kaitējuma rādītāju analīzi.

(81)	Attiecībā uz darbaspēka izmaksām pagaidu regulas 86. apsvērums ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka darbaspēka izmaksu pieaugums, šķiet, nebija pārāk liels, ņemot vērā gada inflācijas līmeni.

(82)	Līdz ar to iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti un, tā kā citas piezīmes netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 77. līdz 79. apsvērumā un 85. un 86. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.5.1.4. Cenas un tās ietekmējoši faktori

(83)

Hansol Group apgalvoja, ka Savienības ražotāju cenas Savienībā būtu jāpēta sīkāk. Šī persona apšaubīja to, ka Savienības ražotāju cenas izmeklēšanas periodā nav palielinājušās, un apgalvoja, ka daži Savienības ražotāji palielināja savas pārdošanas cenas. Hansol Group arī norādīja, ka pārdošanas cenu samazinājumu laikā no 2013. līdz 2014. gadam izraisīja tas, ka kāds Savienības ražotājs pārpludināja Savienības tirgu ar precēm, kuras tas nevarēja pārdot Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”).

(84)

Minētie apgalvojumi tika noraidīti. Attiecībā uz pirmo apgalvojumu jānorāda, ka tas, ka daži ražotāji paziņoja par virkni cenu paaugstinājumu, nenozīmē, ka visi paaugstinājumi ir īstenojušies. Personas apgalvojuma pamatā ir Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu paaugstināšana saviem saistītajiem uzņēmumiem, kas pārstāv tikai nelielu daļu no Savienības patēriņa. Saskaņā ar pagaidu regulas 7. tabulu, kas ir balstīta uz pārbaudītiem skaitļiem, Savienībā nenotika vispārēja cenu paaugstināšana. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka pārdošanas cenu kritums no 2013. līdz 2014. gadam laika ziņā sakrita ar vislielāko Korejas Republikas izcelsmes importa cenu samazinājumu saskaņā ar pagaidu regulas 3. tabulu.

(85)	Attiecībā uz otro apgalvojumu – pagaidu regulas 5. tabulā (Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū) nekas neliecina, ka Savienības tirgus tika pārpludināts ar precēm. Laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam indekss samazinājās no 101 līdz 97.

(86)	Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tika apstiprināti pagaidu regulas 82.–84. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.5.1.5. Krājumi

(87)	Hansol Group apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis nav pasliktinājies, jo krājumu līmenis samazinājās gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, tādēļ Savienības ražošanas nozarei nebija grūtību pārdot savu produkciju.

(88)

Iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti, jo, kā teikts pagaidu regulas 88. apsvērumā, vispārīgi līdzīgo ražojumu ražo, pamatojoties uz konkrētiem lietotāju pasūtījumiem. Tāpēc šajā nozarē krājumus neuzskata par nozīmīgu kaitējuma rādītāju, jo parasti tie atbilst ražošanai un attiecīgā perioda laikā tie pastāvīgi nepārsniedza viena mēneša ražošanas apjomu.

(89)	Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tika apstiprināti pagaidu regulas 87. un 88. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.5.1.6. Rentabilitāte un ieguldījumi

(90)

Hansol Group apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis nav pasliktinājies, jo izmeklēšanas periodā tās ieguldījumi vairāk nekā divkāršojās. Tā uzskatīja, ka pagaidu regulas 10. tabula un ierakstu pierādījumi nesniedz pamatojumu apgalvojumam pagaidu regulas 93. apsvērumā par to, ka izlasē iekļautie ražotāji saglabāja savu ieguldījumu līmeni tādu summu apmērā, kas ir absolūti nepieciešamas, lai turpinātu darbību. Tā arī apgalvoja, ka divi izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2014. gadā veica lielus ieguldījumus.

(91)

Tomēr iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti, jo, neraugoties uz to, ka ieguldījumi divkāršojās, absolūtais ieguldījumu līmenis joprojām bija neliels, īpaši ņemot vērā to, ka, piemēram, jaunas LWTP ražošanas līnijas vērtība tiek lēsta EUR 120 miljonu apmērā. Attiecīgajā periodā, kā minēts pagaidu regulas 119. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare atlika dažus ieguldījumus, jo samazinājās peļņa.

(92)

Tā pati persona arī pieprasīja vēlreiz novērtēt Savienības ražošanas nozares rentabilitāti saistībā ar problēmām, kas kādam izlasē iekļautajam Savienības ražotājam šķietami radās tādu faktoru dēļ, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet jo īpaši tādu milzīgu izmaksu dēļ, kas saistītas ar divu ražotņu slēgšanu, un, papildus tam, cita uzņēmuma rezervju dēļ, kas veidotas, lai segtu turpmākos antidempinga maksājumus ASV. Tā piebilda, ka būtu jānovērš jebkāda neobjektivitāte attiecībā uz tirgus stratēģiju, ko īsteno pārējie divi izlasē iekļautie uzņēmumi dažādos ģeogrāfiskajos tirgos, un apgalvoja, ka kopumā izmeklēšanas perioda laikā tie paši abi uzņēmumi guva ievērojamu peļņu.

(93)

Komisija uzskatīja, ka nav vajadzīgs vēlreiz novērtēt Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, jo visas šķietamās ārkārtas izmaksas jau bija izolētas un izslēgtas, nosakot uzņēmuma rentabilitāti pagaidu posmā. Turklāt, kā minēts pagaidu regulas 90. apsvērumā, Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma, t. i., rentabilitāte ārpussavienības tirgos netika ņemta vērā. Tāpēc minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(94)	Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tika apstiprināti pagaidu regulas 89.–91. apsvērumā un attiecībā uz ieguldījumiem – 93. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.5.1.7. Dempinga starpības lielums, izaugsme, naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(95)	Tā kā netika saņemtas piezīmes par dempinga starpības lielumu, izaugsmi, naudas plūsmu, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu, tiek apstiprināti pagaidu regulas 76., 80. līdz 81., 92., 93. apsvērumā un attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem – 94. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.5.2. Secinājums par kaitējumu

(96)	Pamatojoties uz piezīmju analīzi, kas apkopota iepriekš 55. līdz 95. apsvērumā, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 95. līdz 98. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4. CĒLOŅSAKARĪBA

(97)

Ar Hansol Group apgalvoja, ka kaitējumu nevar attiecināt uz importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts, bet gan uz šādiem faktoriem: ASV antidempinga pasākuma ietekme uz vienu izlasē iekļauto Savienības ražotāju; ietekme, ko rada ražošanas izmaksas kopā ar maiņas kursu; un LWTP bez fenola cenas ietekme. Lielākā daļa argumentu bija to argumentu atkārtošana, kas jau tika izvirzīti pagaidu posmā. Tie visi ir izklāstīti turpmāk 98. līdz 101. apsvērumā.

(98)

Attiecībā uz ASV antidempinga pasākumu Komisija atzīmēja, ka pagaidu regulas 109. apsvērumā tika atzīts, ka tam bija zināma ietekme uz attiecīgo Savienības ražotāju. Pat ja šāda ietekme neaprobežojās tikai ar šo uzņēmumu, kā paskaidrots pagaidu regulas 110. apsvērumā, attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari kopumā vispārējā ietekme izmeklēšanas periodā gandrīz nebija jūtama. Pagaidu regulas 110. apsvērumā tika konstatēts, ka ASV noteica lielus maksājumus tikai vienam Savienības ražotājam, bet šie maksājumi tika atcelti 2015. gadā un izlasē iekļautais Savienības ražotāju spēja tos daļēji kompensēt, palielinot eksportu uz citiem tirgiem. Tam, vai attiecīgais izlasē iekļautais Savienības ražotājs spēja pilnībā kompensēt neveikto pārdošanu ASV un atgūties, nav nozīmes, jo, kā norādīts pagaidu regulas 109. apsvērumā, minētajiem apstākļiem nebūtu ietekmes uz lielāko daļu datu, kas attiecas uz minēto Savienības ražotāju. Pretēji tam, ko apgalvo Hansol Group, tirgus netika pārpludināts ar Savienības izcelsmes LWTP laikā, kad tika ieviesti ASV lielie maksājumi (šis apgalvojums ir sīkāk atspēkots iepriekš 85. apsvērumā), vai nebija pārdošanas cenu pieauguma 2015. gadā (kā parādīts pagaidu regulas 3. un 7. tabulā). Pamatojoties uz iepriekš minēto un uz konstatējumiem pagaidu posmā, tika secināts, ka ASV antidempinga pasākumu rezultātā cenas un rentabilitāte Savienības tirgū nesamazinājās.

(99)

Attiecībā uz ražošanas izmaksām persona vispirms pievērsās tikai laikposmam no 2014. līdz 2015. gadam. Pēc informācijas galīgās izpaušanas tā apgalvojumu attiecināja uz visu izmeklēšanas periodu un norādīja, ka izejvielu cenu pieaugums kopā ar euro maiņas kursa lejupvērsto tendenci īpaši ietekmēja Savienības ražošanas nozari. Tomēr tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā rentabilitātes samazināšanās notika tāpēc, ka izmaksas (+ 3 %) nekorelēja ar cenu (– 11 %), jo cenu kritums bija lielāks par izmaksu pieaugumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto un konstatējumiem pagaidu posmā, tika secināts, ka izmaksu pieaugums nebija izjaucis cēloņsakarību starp būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no Korejas Republikas.

(100)

Attiecībā uz LWTP bez fenola cenas ietekmi – ar ražotāju eksportētāju saistītu dažu tādu uzņēmumu šķietami augstākās iepirkuma cenas nav pretrunā vispārējam konstatējumam pagaidu regulas 113. apsvērumā par to, ka “attiecīgajā periodā LWTP bez fenola vienības pārdošanas cenas saruka mazāk nekā LWTP ar fenolu vienības pārdošanas cenas”. Minētie uzņēmumi pārstāv nelielu daļu no Savienības patēriņa. Pamatojoties uz iepriekš minēto un konstatējumiem pagaidu posmā, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares cenu kritumu nevar saistīt ar LWTP bez fenola šķietamo cenu samazināšanos.

(101)

Hansol Group apgalvoja, ka, pat ja nevienam no iespējamajiem faktoriem nebija izšķirošas ietekmes, Komisijai būtu jāturpina pētīt šķietamā kaitējuma faktiskos cēloņus, tostarp to ietekmi kopumā. Tomēr šī prasība tika noraidīta, jo Komisija jau bija veikusi šādu apvienotu novērtējumu pagaidu regulas 121. apsvērumā un pēc pagaidu pasākumu noteikšanas netika izvirzīts neviens jauns elements.

(102)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tā kā citas piezīmes nav saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 99. līdz 121. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

5. SAVIENĪBAS INTERESES

5.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(103)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka iespējams turpmāks kaitējums Savienības ražotājiem, ņemot vērā Hansol Group paziņojumu par to, ka tā līdz 2019. gadam gatavojas ievērojami palielināt termopapīra ražošanas apjomu. Ņemot vērā konstatējumus par būtisko kaitējumu, Komisija neveica kaitējuma draudu analīzi.

(104)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz Savienības ražošanas nozares interesēm netika saņemtas, tika apstiprināts secinājums, kas izklāstīts pagaidu regulas 123. līdz 128. apsvērumā.

5.2. Citu ieinteresēto personu intereses

(105)

Nesniedzot papildu pierādījumus, Korejas valdība atkārtoja apgalvojumu, kas norādīts pagaidu regulas 132. apsvērumā. Šāds apgalvojums tika noraidīts jau pagaidu posmā.

(106)

Korejas Republikas valdība arī apgalvoja, ka pasākumi nav Savienības interesēs, pamatojoties uz to, ka daudzi Eiropas pārveidotāji un importētāji izteica savus iebildumus uzklausīšanā 2016. gada septembrī (sk. pagaidu regulas 5. apsvērumu), ka pasākumi negatīvi ietekmēs Hansol Group meitasuzņēmumu pārveidotājus, kas ietver lejupējo sektoru LWTP nozarē, un ka Savienības ražotāji ir lieli uzņēmumi, savukārt Hansol Group meitasuzņēmumu pārveidotāji galvenokārt ir mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”), kam nav lielas ietekmes uz cenām.

(107)

Minētie apgalvojumi tika noraidīti. Izmeklēšanā netika konstatēts, ka lielākā daļa pārveidotāju un Savienības importētāju ir pret pasākumiem, kā turpmāk izklāstīts 109. apsvērumā. Turklāt nebija iespējams secināt, cik lielā mērā pasākumi negatīvi ietekmētu Hansol Group meitasuzņēmumus Savienībā, ņemot vērā arī to, ka Hansol Group pati uzsvēra, ka vienam no šiem meitasuzņēmumiem sliktas vadības dēļ bija negatīvi rezultāti. Kas attiecas uz Hansol Group meitasuzņēmumu pārveidotājiem, tiek atzīmēts, ka galu galā tie pieder lielai grupai. Tā kā Hansol Group pati esot atzinusi galapatērētāju nevēlēšanos pieņemt cenu paaugstinājumus, tiek secināts, ka pircējiem ir iespējas aizstāvēt savas intereses sarunās par cenām.

(108)

Hansol Group apgalvoja, ka Savienības lejupējās ražošanas nozares gandrīz vienprātīgi iebilst pret pasākumu noteikšanu un ka saskaņā ar dokumentāciju, kas pieejama izskatīšanai ieinteresētajām personām, vismaz 36 nesaistīti pārveidotāji un galalietotāji pauda savu stingro nostāju pret pasākumiem. Pēc informācijas galīgās izpaušanas persona apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā to, ka vairākums lejupējo pārveidotāju un lietotāju nozares pārstāvju, kuri sadarbojās, iebilda pret pasākumu noteikšanu. Tika apgalvots, ka tas, ka ne visas Savienības lejupējās ražošanas nozares izteica savus iebildumus, vai tas, ka daudzas no tām nav atkārtoti paudušas savu viedokli pēc informācijas pagaidu izpaušanas, nemaina to noraidošo nostāju.

(109)

Minētie apgalvojumi tika noraidīti. Pagaidu regulas 129. apsvērumā tiek apskatīta dažu personu ierobežotā sadarbība. Daudzas Savienības lejupējās ražošanas nozares klusēja izmeklēšanas laikā, un neviena lejupējā ražošanas nozare neizteica viedokli pēc informācijas pagaidu vai galīgās izpaušanas. Šo klusēšanu nevar interpretēt kā iebildumus pret pasākumiem, bet gan kā “nezināmu nostāju”. Kā minēts pagaidu regulas 130. apsvērumā, LWTP iegādes apjoma ziņā tie pārveidotāji, kas pieteicās un pauda atbalstu pasākumiem, bija vairākumā, salīdzinot ar tiem, kas neizteica viedokli vai bija pret pasākumiem. Pēc papildu informācijas galīgās izpaušanas vēl viens pārveidotājs pauda, ka atbalsta pasākumus. Arī Eiropas Papīra rūpniecības konfederācija, kas galu galā pārstāv daudzas lejupējās ražošanas nozares, gan sākotnējā, gan galīgajā posmā pauda atbalstu pasākumiem. Attiecībā uz dokumentāciju, kas pieejama personām, tā liecina, ka aptuveni viena trešdaļa no iepriekšējā apsvērumā saskaitītajiem nesaistītajiem pārveidotājiem un galalietotājiem kaut kādā procedūras posmā pirms informācijas pagaidu izpaušanas iebilda pret pasākumiem.

(110)

Hansol Group apgalvoja, ka pasākumi ir pret Eiropas uzņēmumu interesēm, jo Savienības tirgu var definēt kā duopolu/oligopolu un konkurence būtu jāveicina tāpēc, ka nav alternatīvu piegādes avotu, Savienības ražotājiem trūkst konkurējošas infrastruktūras un tie nespētu efektīvi pārorientēt LWTP ražošanu, jo ir ļoti maz ticams, ka mazākais Savienības ražotājs nolems mainīt uzņēmējdarbības lēmumu, kas palielināja rentabilitāti, un jo Eiropas MVU, kas darbojas lejupējā ražošanas nozarē, saskarsies ar ierobežotu piegādes pieejamību apvienojumā ar nesamērīgām cenām, kas nopietni apdraudētu to izdzīvošanu. Turklāt pasākumi likvidētu konkurenci un izraisītu darbavietu zaudēšanu lietotājiem.

(111)

Minētie apgalvojumi tika noraidīti. Tam, ka ir tikai daži ražotāji Savienībā, nav nozīmes, un, kā norādīts pagaidu regulas 115. apsvērumā, dokumentācijā nav pierādījumu par jebkādu pret konkurenci vērstu praksi. Saskaņā ar pagaidu regulas 131. apsvērumu Savienībā ir vairāki piegādes avoti. Papildu alternatīvas: Hansol Group imports (par taisnīgām cenām) un neliels imports no citām trešām valstīm. Apgalvojums par konkurētspējīgas infrastruktūras trūkumu ir pretrunā, inter alia, Hansol Group2016. gada 8. decembra apgalvojumam, kas raksturo Savienības ražošanas nozari, kā nozari ar “ļoti labiem rezultātiem”. Attiecībā uz mazāko Savienības ražotāju – tas var mainīt lēmumu, ja LWTP paveras labākas izredzes. Attiecībā uz lejupējo ražošanas nozari, tiek uzskatīts, ka tā gūs labumu no Savienības ražošanas nozares ievērojamās jaudas (sk. 73. apsvērumu), iepriekš minētajiem dažādajiem piegādes avotiem un no atjaunotas konkurences Savienības tirgū.

(112)

Hansol Group arī apgalvoja, ka pasākumi būtu pretrunā ar patērētāju interesēm, kuriem tiks liegta piekļuve LWTP par saprātīgu cenu. Tā kā šim apgalvojumam trūkst pamatotu pierādījumu, tas tika noraidīts.

(113)

Hansol Group arī apgalvoja, ka pasākumi nozīmētu ne tikai Ķīnas izcelsmes mazo ruļļu ieplūšanu, bet arī jaunu pārveidošanas rūpnīcu izveidi pie Savienības robežas ar brīvu piekļuvi izejvielām un tādējādi – daudzu pārveidotāju slēgšanu Savienībā. Tā kā šim apgalvojumam trūkst pamatotu pierādījumu, šis apgalvojums tika noraidīts.

(114)

Tā kā citas piezīmes attiecībā uz citu ieinteresēto personu interesēm netika saņemtas, tika apstiprināts secinājums, kas izklāstīts pagaidu regulas 129. līdz 134. apsvērumā.

5.3. Citi argumenti

(115)

Hansol Group apgalvoja, ka izvēlētu Eiropas uzņēmumu grupa tiecas mākslīgi palielināt savu peļņu, mēģinot panākt, lai Komisija ļaunprātīgi izmantotu antidempinga instrumentu.

(116)

Minētajam apgalvojumam netika sniegti nekādi turpmāki pierādījumi. Komisija uzsvēra, ka izmeklēšana tika veikta piemērojamā tiesiskā regulējuma ietvaros, ievērojot visaugstākos neitralitātes un pārredzamības standartus.

5.4. Secinājums par Savienības interesēm

(117)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm nav saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 135. apsvērumā izdarītais secinājums.

6. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

6.1. Kaitējuma novēršanas līmenis

(118)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas neviena persona nesniedza piezīmes par mērķa peļņu, ko izmantoja, lai provizoriski aprēķinātu cenu samazinājumu. Arī galīgajā posmā neviena persona nesniedza piezīmes par mērķa peļņu.

(119)

Hansol Group apstrīdēja to, ka Komisija kaitējuma aprēķināšanai piemēro pamatregulas 2. panta 9. punktu, apgalvojot, ka 2. panta 9. punkts pieder pie pamatregulas dempinga noteikumiem un ka to nevar analoģiski izmantot kaitējuma starpības aprēķināšanai. Persona apstrīdēja to, ka aprēķina pamatā lielā mērā ir pielāgots mazo ruļļu pārdošanas darījums – tas ir atšķirīgs ražojums, uz ko neattiecas izmeklēšana. Saskaņā ar Hansol Group viedokli tā saistīto pārveidotāju pārdotie mazie ruļļi Savienībā nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares pārdotajiem lielajiem ruļļiem un, aprēķinot kaitējuma starpību, pamatojoties uz tāda ražojuma pārdošanas cenām, kas nav līdzīgais ražojums pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē, Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 3. panta 3. punktu. Attiecībā uz cēloņsakarību persona pamatoja savu viedokli, izmantojot pamatregulas 3. panta 6. punktu, PTO Apelācijas iestādes ziņojumu “Ķīna – GOES” (12) un PTO grupas ziņojumu “Ķīna – X-ray” (13).

(120)

Kaitējuma starpību aprēķina, lai noteiktu, vai, importa par dempinga cenām attiecīgajai eksporta cenai piemērojot zemāku maksājuma likmi nekā likme, kas balstīta uz dempinga starpību, būtu pietiekami, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu. Minētais novērtējums būtu jābalsta uz eksporta cenu pie Savienības robežas, kas tiek uzskatīta par salīdzināmu ar Savienības ražošanas nozares EXW cenu. Attiecībā uz pārdošanu eksportam ar saistīto importētāju starpniecību pēc analoģijas ar pieeju, kas tika izmantota dempinga starpības aprēķināšanai, eksporta cena tika noteikta, balstoties uz tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam, to pienācīgi koriģējot saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Kaitējuma starpības aprēķinā eksporta cena ir neaizstājams elements, un minētais pants ir vienīgais pamatregulas pants, kurā sniegtas norādes, kā nosakāma eksporta cena, tāpēc ir pamatoti minēto pantu piemērot pēc analoģijas.

(121)

Komisija uzskatīja, ka tam, vai tiek eksportēts Savienības saistītajiem vai neatkarīgajiem uzņēmējiem, nevajadzētu ietekmēt cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķināšanai izmantotās attiecīgās importa cenas noteikšanu. Komisijas izmantotā metodika abos gadījumos nodrošināja vienlīdzīgu attieksmi.

(122)

Kaitējuma starpības aprēķinam parasti vajadzētu pamatoties uz salīdzinājumu starp cenām līmenī, kurā notiek konkurences cīņa ES. Šajā gadījumā tikai neliela daļa no attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma tiek veikta nesaistītiem pircējiem ES. Lielākā daļa no attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma tiek veikta saistītiem pārveidotājiem Savienībā, kas pārveido ražojumu mazos ruļļos. Šajos apstākļos lielākā daļa konkurences cīņas notika saistīto pārveidotāju līmenī. Pēc analoģijas ar dempinga aprēķiniem šīs pārdošanas cenas nevarēja uzskatīt par ticamām, lai objektīvi salīdzinātu cenas. Līdz ar to attiecīgā ražojuma importa cenas bija jāaprēķina kā salikta vērtība. Iepriekš 2.2. iedaļā sīkāk apskatīti iemesli, kādēļ mazos ruļļus nevar neņemt vērā aprēķinos un kādēļ dažiem darījumiem bija nepieciešams noteikt saliktās eksporta cenas.

(123)

Ņemot vērā to, ka Komisija apstiprināja savu pieeju, proti, ka tā aprēķina vajadzībām ņēma vērā mazos ruļļus, atsauces uz pamatregulas 3. panta 3. un 6. punktu, PTO Apelācijas iestādes ziņojumu “Ķīna – GOES” un PTO grupas ziņojumu “Ķīna – X-ray” nav būtiskas.

(124)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka izmantotā pieeja bija precīza, un noraidīja apgalvojumus.

(125)

Lai ievērotu tādu pašu metodiku kā dempinga aprēķinā, galīgajā posmā tika nolemts aprēķināt kaitējuma starpību, piemērojot tos pašus svērumus kā šīs regulas 2.4.1. iedaļā. Šī pieeja un korekcijas, kas skaidrotas iepriekš 2. iedaļā, ietvēra provizoriski noteiktās kaitējuma starpības pārskatīšanu.

(126)

Tādējādi šādi noteiktā galīgā kaitējuma starpība ir 37,0 %.

6.2. Pasākumu veids

(127)

Tiek atgādināts, ka lielākā daļa Hansol Group pārdošanas apjoma tiek veikta, izmantojot saistītās personas, ar mērķi pārveidot lielos ruļļus mazajos ruļļos. Pēc informācijas galīgās izpaušanas Hansol Group apstrīdēja faktu, ka Komisija noteica salikto CIF cenu, ko izmanto kā saucēju minētajiem pārdošanas apjomiem (sk. iepriekš 51. apsvērumu). Šajā sakarā tā, inter alia, apgalvoja, ka CIF cena, ko Komisija bija provizoriski izmantojusi kā saucēju dempinga aprēķiniem minētajiem pārdošanas apjomiem, izraisīs to, ka maksājuma summa būs lielāka par konstatēto dempinga summu. Lai novērstu šo šķietamo izkropļojumu, Hansol Group ierosināja, ka Komisijai būtu jāpiemēro antidempinga maksājums kā konkrēta summa par tonnu nevis procentuālais maksājums.

(128)

Prasība tika rūpīgi analizēta un, ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus saistībā ar uzticamas CIF cenas noteikšanu attiecībā uz šiem pārdošanas apjomiem, Komisija secināja, ka būtu lietderīgāk izmantot tādu maksājuma veidu, kuram nav nepieciešams noteikt uzticamu CIF cenu. Tādēļ Komisija nolēma, ka antidempinga maksājums būtu jānosaka kā fiksēta summa par tonnu – euro par neto tonnu nevis kā provizoriski noteiktais procentuālais maksājums.

6.3. Galīgie pasākumi

(129)

Ņemot vērā jautājumus, kas minēti iepriekšējā iedaļā, antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena pie Savienības robežas pirms muitas nodokļa nomaksas, būtu jāpamatojas uz dempinga starpību, un tām būtu jābūt šādām.

Valsts	Uzņēmums	Galīgā dempinga starpība (%)	Galīgā kaitējuma starpība (%)	Galīgā maksājuma likme (%)	Galīgā fiksētā maksājumu likme – EUR par tonnu
Korejas Republika	Hansol Group (Hansol Paper Co., Ltd un Hansol Artone Paper Co., Ltd)	10,3	37,0	10,3	104,46
Korejas Republika	Visi pārējie uzņēmumi	10,3	37,0	10,3	104,46

(130)

Pēc papildu informācijas galīgās izpaušanas Hansol Group apgalvoja, ka konkrētais maksājums, kas aprēķināts un norādīts iepriekš minētās tabulas pēdējā ailē, atspoguļotu lielāku dempinga summu, kas pārsniedz to summu, ko konstatēja izmeklēšanā. Tomēr aprēķins, ko tā bija veikusi, lai nonāktu pie šā secinājuma, bija kļūdains, jo tajā netika ņemti vērā svērumi, kas aprakstīti pagaidu regulas 46. apsvērumā un iepriekš 49. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(131)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem.

(132)

Kā jau skaidrots pagaidu regulas 50. apsvērumā, sadarbības līmenis šajā gadījumā bija augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, importa apjoms bija tikpat liels kā eksporta kopapjoms uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tāpēc atlikušais antidempinga maksājums pamatojās uz tā uzņēmuma līmeni, kurš sadarbojās.

(133)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājums, kas attiecas uz visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

6.4. Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(134)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgā maksājuma likmi, kura noteikta saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu, būtu jāatmaksā.

(135)

Komiteja, kas izveidota atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktam, atzinumu nesniedza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tāda konkrēta vieglā termopapīra importam, kas sver 65 g/m2 vai mazāk; ruļļos, kuru platums ir 20 cm vai vairāk, ar ruļļa svaru (ieskaitot papīru) 50 kg vai vairāk un ruļļa diametru (ieskaitot papīru) 40 cm vai vairāk (“lielie ruļļi”); ar bāzes pārklājumu no vienas vai abām pusēm vai bez tā; ar termojutīgas vielas pārklājumu no vienas vai abām pusēm; ar virspārklājumu vai bez tā, ar izcelsmi Korejas Republikā, kas patlaban tiek klasificēts ar KN kodiem ex 4809 90 00, ex 4811 90 00, ex 4816 90 00 un ex 4823 90 85 (Taric kodi: 4809900010, 4811900010, 4816900010, 4823908520).

2. Šā panta 1. punktā aprakstītajam ražojumam piemērojamais galīgais antidempinga maksājums ir fiksēta summa EUR 104,46 par neto tonnu.

3. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Galīgi iekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumiem atbilstīgi Īstenošanas regulai (ES) 2016/2005. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz maksājuma likmi, kura iekļauta iepriekš 1. panta 2. punktā, atmaksā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 2. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Komisijas 2016. gada 16. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/2005, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam (OV L 310, 17.11.2016., 1. lpp.).

(3) OV C 62, 18.2.2016., 7. lpp.

(4) RAC un SEAC, pamatojuma dokuments Atzinumam par XV pielikuma dokumentāciju, ar ko ierosina ierobežojumus attiecībā uz 4.4′-izopropilidēndifenolu (bisfenolu A; BPA), 2015. gada 4. decembris, pieejams vietnē http://echa.europa.eu/documents/10162/d52d2c6b-2f1c-4ddf-bb44-4e3e42ea1820, 356.–358. lpp.

(5) Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 930/2003, ar ko izbeidz antidempinga un antisubsidēšanas procedūras attiecībā uz saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes Atlantijas lašu un antidempinga procedūru attiecībā uz saimniecībās audzētu Čīles un Fēru salu izcelsmes Atlantijas lašu importu (OV L 133, 29.5.2003., 1. lpp.).

(6) Padomes 2006. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 954/2006, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 348/2000, pārtrauc starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par, inter alia, Krievijas un Rumānijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, un pārtrauc starpposma pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par dažu, inter alia, Krievijas un Rumānijas, Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu (OV L 175, 29.6.2006., 4. lpp.).

(7) Pamatregulas 5. panta 7. punktā ir noteikts nenozīmīguma robežlīmenis 1 % tirgus daļas apmērā, ja vien eksportētājas valstis kopumā nesasniedz vismaz 3 % no patēriņa Savienībā.

(8) PTO eksporta grupas ziņojums, Eiropas Kopienas – kompensācijas pasākumi attiecībā uz dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas mikroshēmām no Korejas, WT/DS299/R, 3.8.2015.

(9) Komisijas Lēmums 90/507/EEK (OV L 283, 16.10.1990., 38. lpp.).

(10) Komisijas Lēmums 1999/55/EK (OV L 18, 23.1.1999., 62. lpp.).

(11) Komisijas 2008. gada 14. novembra Regula (EK) Nr. 1130/2008, ar ko uzliek antidempinga pagaidu maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sveču, vaska sveču un līdzīgu ražojumu importam (OV L 306, 15.11.2008., 22. lpp.).

(12) Apelācijas iestādes ziņojums “Ķīna – GOES”, WT/DS414/AB/R, 2012. gada 18. oktobris, 128. punkts.

(13) Grupas ziņojums “Ķīna – X-ray”, WT/DS425/R, 2013. gada 26. februāris, 7.50. punkts.

3.5.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/26

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/767

(2017. gada 28. aprīlis),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 2741)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs. Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I, II, III un IV daļā ir norādīti un uzskaitīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no epidemioloģiskās situācijas diferencēti pēc riska līmeņa. Minētajā sarakstā cita starpā iekļauti konkrēti Polijas apgabali.

(2)

Kopš 2015. gada novembra nav ziņots par Āfrikas cūku mēra gadījumiem mežacūkām lielākajā daļā Polijas ziemeļu apgabalu, kuri uzskaitīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā. Turklāt minētajos apgabalos ir īstenoti uzraudzības un mežacūku pārvaldības pasākumi. Minētie fakti norāda uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos šajos apgabalos. Tādēļ šie Polijas apgabali tagad būtu jāuzskaita minētā pielikuma I, nevis II daļā.

(3)

No 2017. gada janvāra līdz martam vairāki Āfrikas cūku mēra gadījumi mežacūkām tika novēroti Losices povjatā (powiat łosicki) Polijā, apgabalā, kas patlaban ir iekļauts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļas sarakstā, un tuvu apgabaliem, kas patlaban iekļauti minētā pielikuma I daļas sarakstā. Minētie slimības gadījumi paaugstina riska līmeni, kas ir jāņem vērā. Tādēļ attiecīgie Polijas apgabali tagad būtu jāiekļauj minētā pielikuma II, nevis I daļas sarakstā.

(4)

Novērtējot dzīvnieku veselības risku, ko rada situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Polijā, būtu jāņem vērā minētās slimības pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstība skartajās mājas cūku un mežacūku populācijās Savienībā. Lai veiktu mērķtiecīgus dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, kas paredzēti Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES, un nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, vienlaikus novēršot nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļaujot, ka trešās valstis nosaka nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, minētā īstenošanas lēmuma pielikumā noteiktais Savienības saraksts ar apgabaliem, kuriem piemēro dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, būtu jāgroza, ņemot vērā minētās slimības pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstību Polijā.

(5)	Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 28. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“

PIELIKUMS

I DAĻA

1. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Hiiu maakond.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Bauskas novada Īslīces, Gailīšu, Brunavas un Ceraukstes pagasts,

—	Dobeles novada Bikstu, Zebrenes, Annenieku, Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu, Dobeles un Bērzes pagasts, Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa P98, un Dobeles pilsēta,

—	Jelgavas novada Glūdas, Svētes, Platones, Vircavas, Jaunsvirlaukas, Zaļenieku, Vilces, Lielplatones, Elejas un Sesavas pagasts,

—	Kandavas novada Vānes un Matkules pagasts,

—	Kuldīgas novada Rendas un Kabiles pagasts,

—	Saldus novada Jaunlutriņu, Lutriņu un Šķēdes pagasts,

—	Talsu novada Ģibuļu pagasts,

—	Ventspils novada Vārves, Užavas, Jūrkalnes, Piltenes, Zīru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts un Piltenes pilsēta,

—	Brocēnu novads,

—	Rundāles novads,

—	Tērvetes novads,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Bauskas pilsēta,

—	Talsu pilsēta,

—	republikas pilsēta Jelgava,

—	republikas pilsēta Ventspils.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Jurbarko rajono savivaldybė: Raudonės, Veliuonos, Seredžiaus ir Juodaičių seniūnijos,

—	Pakruojo rajono savivaldybė: Klovainių, Rozalimo ir Pakruojo seniūnijos,

—	Panevėžio rajono savivaldybė: Krekenavos seniūnijos dalis į vakarus nuo Nevėžio upės,

—	Pasvalio rajono savivaldybė: Joniškelio apylinkių, Joniškelio miesto, Namišių, Pasvalio apylinkių, Pumpėnų, Pušaloto, Saločių ir Vaškų seniūnijos,

—	Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos seniūnija, Ariogalos miestas, Betygalos, Pagojukų ir Šiluvos seniūnijos,

—	Šakių rajono savivaldybė: Plokščių, Kriūkų, Lekėčių, Lukšių, Griškabūdžio, Barzdų, Žvirgždaičių, Sintautų, Kudirkos Naumiesčio, Slavikų ir Šakių seniūnijos,

—	Pasvalio miesto savivaldybė,

—	Radviliškio rajono savivaldybė,

—	Vilkaviškio rajono savivaldybė,

—	Kalvarijos savivaldybė,

—	Kazlų Rūdos savivaldybė,

—	Marijampolės savivaldybė.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

—	gminy Kalinowo i Prostki w powiecie ełckim,

—	gmina Biała Piska w powiecie piskim;

w województwie podlaskim:

—	gminy Juchnowiec Kościelny, Suraż, Turośń Kościelna, Łapy i Poświętne w powiecie białostockim,

—

gmina Brańsk z miastem Brańsk, gminy Boćki, Rudka, Wyszki, część gminy Bielsk Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 (w kierunku północnym od miasta Bielsk Podlaski) i przedłużonej przez wschodnią granicę miasta Bielsk Podlaski i drogę nr 66 (w kierunku południowym od miasta Bielsk Podlaski), miasto Bielsk Podlaski, część gminy Orla położona na zachód od drogi nr 66 w powiecie bielskim,

—	gminy Drohiczyn, Dziadkowice, Grodzisk i Perlejewo w powiecie siemiatyckim,

—	gminy Grabowo i Stawiski w powiecie kolneńskim,

—	gminy Kołaki Kościelne, Szumowo, Zambrów z miastem Zambrów w powiecie zambrowskim,

—	gminy Rutka-Tartak, Szypliszki, Suwałki i Raczki w powiecie suwalskim,

—	gminy Sokoły, Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Ciechanowiec, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

—	powiat augustowski,

—	powiat łomżyński,

—	powiat miejski Białystok,

—	powiat miejski Łomża,

—	powiat miejski Suwałki,

—	powiat sejneński,

—	gminy Dąbrowa Białostocka, Janów, Nowy Dwór, Sidra, Suchowola i Korycin w powiecie sokólskim;

w województwie mazowieckim:

—	gminy Ceranów, Jabłonna Lacka, Sterdyń i Repki w powiecie sokołowskim,

—	gminy Korczew, Przesmyki, Paprotnia, Suchożebry, Mordy, Siedlce i Zbuczyn w powiecie siedleckim,

—	powiat miejski Siedlce,

—	gminy Rzekuń, Troszyn, Czerwin i Goworowo w powiecie ostrołęckim,

—	Północna część gminy Platerów do linii kolejowej Nr 31 (Czeremcha – Siedlce) oraz gminy Olszanka i Łosice w powiecie Łosickim,

—	powiat ostrowski;

w województwie lubelskim:

—	gmina Hanna w powiecie włodawskim,

—	gminy Kąkolewnica Wschodnia i Komarówka Podlaska w powiecie radzyńskim,

—	gmina Międzyrzec Podlaski z miastem Międzyrzec Podlaski, gminy Drelów, Rossosz, Sławatycze, Wisznica, Sosnówka, Łomazy i Tuczna w powiecie bialskim.

II DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Elva linn,

—	Võhma linn,

—	Kuressaare linn,

—	Rakvere linn,

—	Tartu linn,

—	Viljandi linn,

—	Harju maakond (välja arvatud osa Kuusalu vallast, mis asub lõuna pool maanteest nr 1 (E20), Aegviidu vald ja Anija vald),

—	Ida-Viru maakond,

—	Lääne maakond,

—	Pärnu maakond,

—	Põlva maakond,

—	Võru maakond,

—	Valga maakond,

—	Rapla maakond,

—	Suure-Jaani vald,

—	osa Tamsalu vallast, mis asub kirde pool Tallinna-Tartu raudteest,

—	Tartu vald,

—	Abja vald,

—	Alatskivi vald,

—	Haaslava vald,

—	Haljala vald,

—	Tarvastu vald,

—

Nõo vald,

—	Ülenurme vald,

—	Tähtvere vald,

—	Rõngu vald,

—	Rannu vald,

—	Konguta vald,

—	Puhja vald,

—	Halliste vald,

—	Kambja vald,

—	Karksi vald,

—	Kihelkonna vald,

—	Kõpu vald,

—	Lääne-Saare vald,

—	Laekvere vald,

—	Leisi vald,

—	Luunja vald,

—	Mäksa vald,

—	Meeksi vald,

—	Muhu vald,

—	Mustjala vald,

—	Orissaare vald,

—	Peipsiääre vald,

—	Piirissaare vald,

—	Pöide vald,

—	Rägavere vald,

—	Rakvere vald,

—	Ruhnu vald,

—	Salme vald,

—	Sõmeru vald,

—	Torgu vald,

—	Vara vald,

—	Vihula vald,

—	Viljandi vald,

—	Vinni vald,

—	Viru-Nigula vald,

—	Võnnu vald.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Apes novada Trapenes, Gaujienas un Apes pagasts, Apes pilsēta,

—	Balvu novada Vīksnas, Bērzkalnes, Vectilžas, Lazdulejas, Briežuciema, Tilžas, Bērzpils un Krišjāņu pagasts,

—	Bauskas novada Mežotnes, Codes, Dāviņu un Vecsaules pagasts,

—	Daugavpils novada Vaboles, Līksnas, Sventes, Medumu, Demenas, Kalkūnes, Laucesas, Tabores, Maļinovas, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Vecsalienas, Salienas un Skrudalienas pagasts,

—	Dobeles novada Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa P98,

—	Gulbenes novada Līgo pagasts,

—	Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no autoceļa P10, Ikšķiles pilsēta,

—	Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagasts,

—	Kandavas novada Cēres, Kandavas, Zemītes un Zantes pagasts, Kandavas pilsēta,

—	Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa V89 un V81, un Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa V81 un V128,

—	Limbažu novada Skultes, Limbažu, Umurgas, Katvaru, Pāles un Viļķenes pagasts, Limbažu pilsēta,

—	Preiļu novada Saunas pagasts,

—	Raunas novada Raunas pagasts,

—	Riebiņu novada Sīļukalna, Stabulnieku, Galēnu un Silajāņu pagasts,

—	Rugāju novada Lazdukalna pagasts,

—	Siguldas novada Mores pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa P3,

—	Smiltenes novada Brantu, Blomes, Smiltenes, Bilskas un Grundzāles pagasts un Smiltenes pilsēta,

—	Talsu novada Ķūļciema, Balgales, Vandzenes, Laucienes, Virbu, Strazdes, Lubes, Īves, Valdgales, Laidzes, Ārlavas, Lībagu un Abavas pagasts, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsēta,

—	Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes un Puzes pagasts,

—	Ādažu novads,

—	Aglonas novads,

—	Aizkraukles novads,

—	Aknīstes novads,

—	Alojas novads,

—	Alūksnes novads,

—	Amatas novads,

—	Babītes novads,

—	Baldones novads,

—	Baltinavas novads,

—	Beverīnas novads,

—	Burtnieku novads,

—	Carnikavas novads,

—	Cēsu novads,

—	Cesvaines novads,

—	Ciblas novads,

—	Dagdas novads,

—	Dundagas novads,

—	Engures novads,

—	Ērgļu novads,

—	Iecavas novads,

—	Ilūkstes novads,

—	Jaunjelgavas novads,

—	Jaunpils novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Kārsavas novads,

—	Ķeguma novads,

—	Ķekavas novads,

—	Kocēnu novads,

—	Kokneses novads,

—	Krāslavas novads,

—	Krustpils novads,

—	Lielvārdes novads,

—	Līgatnes novads,

—	Līvānu novads,

—	Lubānas novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mālpils novads,

—	Mārupes novads,

—	Mazsalacas novads,

—	Mērsraga novads,

—	Naukšēnu novads,

—	Neretas novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Ozolnieku novads,

—	Pārgaujas novads,

—	Pļaviņu novads,

—	Priekuļu novads,

—	Rēzeknes novads,

—	Rojas novads,

—	Rūjienas novads,

—	Salacgrīvas novads,

—	Salas novads,

—	Saulkrastu novads,

—	Skrīveru novads,

—	Strenču novads,

—	Tukuma novads,

—	Valkas novads,

—	Varakļānu novads,

—	Vecpiebalgas novads,

—	Vecumnieku novads,

—	Viesītes novads,

—	Viļakas novads,

—	Viļānu novads,

—	Zilupes novads,

—	Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no autoceļa A2,

—	Ropažu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa P10,

—	republikas pilsēta Daugavpils,

—	republikas pilsēta Jēkabpils,

—	republikas pilsēta Jūrmala,

—	republikas pilsēta Rēzekne,

—	republikas pilsēta Valmiera.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Biržų rajono savivaldybė: Nemunėlio Radviliškio, Pabiržės, Pačeriaukštės ir Parovėjos seniūnijos,

—	Kupiškio rajono savivaldybė: Noriūnų, Skapiškio, Subačiaus ir Šimonių seniūnijos,

—	Panevėžio rajono savivaldybė: Naujamiesčio, Paįstrio, Ramygalos, Smilgių, Upytės, Vadoklių, Velžio seniūnijos ir Krekenavos seniūnijos dalis į rytus nuo Nevėžio upės,

—	Alytaus miesto savivaldybė,

—	Biržų miesto savivaldybė,

—	Jonavos miesto savivaldybė,

—	Kaišiadorių miesto savivaldybė,

—	Kauno miesto savivaldybė,

—	Panevėžio miesto savivaldybė,

—	Prienų miesto savivaldybė,

—	Vilniaus miesto savivaldybė,

—	Alytaus rajono savivaldybė,

—	Anykščių rajono savivaldybė,

—	Ignalinos rajono savivaldybė,

—	Jonavos rajono savivaldybė,

—	Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—	Kauno rajono savivaldybė,

—	Kėdainių rajono savivaldybė,

—	Lazdijų rajono savivaldybė,

—	Molėtų rajono savivaldybė,

—	Prienų rajono savivaldybė,

—	Rokiškio rajono savivaldybė,

—	Šalčininkų rajono savivaldybė,

—	Širvintų rajono savivaldybė,

—	Švenčionių rajono savivaldybė,

—	Trakų rajono savivaldybė,

—	Ukmergės rajono savivaldybė,

—	Utenos rajono savivaldybė,

—	Vilniaus rajono savivaldybė,

—	Varėnos rajono savivaldybė,

—	Zarasų rajono savivaldybė,

—	Birštono savivaldybė,

—	Druskininkų savivaldybė,

—	Elektrėnų savivaldybė,

—	Visagino savivaldybė.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie podlaskim:

—	gmina Dubicze Cerkiewne, części gmin Kleszczele i Czeremcha położone na wschód od drogi nr 66 w powiecie hajnowskim,

—	gmina Rutki w powiecie zambrowskim,

—	gmina Kobylin-Borzymy w powiecie wysokomazowieckim,

—	gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Michałowo, Supraśl, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

—

część gminy Bielsk Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 (w kierunku północnym od miasta Bielsk Podlaski) i przedłużonej przez wschodnią granicę miasta Bielsk Podlaski i drogę nr 66 (w kierunku południowym od miasta Bielsk Podlaski), część gminy Orla położona na wschód od drogi nr 66 w powiecie bielskim,

—	gminy Kuźnica, Sokółka, Szudziałowo i Krynki w powiecie sokólskim;

w województwie mazowieckim:

—	południowa część gmina Platerów od linii kolejowej Nr 31 (Czeremcha – Siedlce) w powiecie łosickim;

w województwie lubelskim:

—	gminy Piszczac i Kodeń w powiecie bialskim.

III DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Jõgeva maakond,

—	Järva maakond,

—	osa Kuusalu vallast, mis asub lõuna pool maanteest nr 1 (E20),

—	osa Tamsalu vallast, mis asub edela pool Tallinna-Tartu raudteest,

—	Aegviidu vald,

—	Anija vald,

—	Kadrina vald,

—	Kolga-Jaani vald,

—

Kõo vald,

—	Laeva vald,

—	Laimjala vald,

—	Pihtla vald,

—	Rakke vald,

—	Tapa vald,

—	Väike-Maarja vald,

—	Valjala vald.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Apes novada Virešu pagasts,

—	Balvu novada Kubuļu un Balvu pagasts un Balvu pilsēta,

—	Daugavpils novada Nīcgales, Kalupes, Dubnas un Višķu pagasts,

—	Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Daukstu, Stradu, Litenes, Stāmerienas, Tirzas, Druvienas, Rankas, Lizuma un Lejasciema pagasts un Gulbenes pilsēta,

—	Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no autoceļa P10,

—	Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa V89 un V81, un Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa V81 un V128,

—	Limbažu novada Vidrižu pagasts,

—	Preiļu novada Preiļu, Aizkalnes un Pelēču pagasts un Preiļu pilsēta,

—	Raunas novada Drustu pagasts,

—	Riebiņu novada Riebiņu un Rušonas pagasts,

—	Rugāju novada Rugāju pagasts,

—	Siguldas novada Siguldas pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no autoceļa P3, un Siguldas pilsēta,

—	Smiltenes novada Launkalnes, Variņu un Palsmanes pagasts,

—	Inčukalna novads,

—	Jaunpiebalgas novads,

—	Salaspils novads,

—	Sējas novads,

—	Vārkavas novads,

—	Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no autoceļa A2,

—	Ropažu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa P10,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Biržų rajono savivaldybė: Vabalninko, Papilio ir Širvenos seniūnijos,

—	Kupiškio rajono savivaldybė: Alizavos ir Kupiškio seniūnijos,

—	Panevėžio rajono savivaldybė: Miežiškių, Raguvos ir Karsakiškio seniūnijos,

—	Pasvalio rajono savivaldybė: Daujėnų ir Krinčino seniūnijos.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie podlaskim:

—	powiat grajewski,

—	powiat moniecki,

—	gminy Czyże, Białowieża, Hajnówka z miastem Hajnówka, Narew, Narewka i części gminy Czeremcha i Kleszczele położone na zachód od drogi nr 66 w powiecie hajnowskim,

—	gminy Mielnik, Milejczyce, Nurzec-Stacja, Siemiatycze z miastem Siemiatycze w powiecie siemiatyckim;

w województwie mazowieckim:

—	gminy Sarnaki, Stara Kornica i Huszlew w powiecie łosickim;

w województwie lubelskim:

—	gminy Konstantynów, Janów Podlaski, Leśna Podlaska, Rokitno, Biała Podlaska, Zalesie i Terespol z miastem Terespol w powiecie bialskim,

—	powiat miejski Biała Podlaska.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

—	tutto il territorio della Sardegna.

”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 114

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 3. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2017/762 (2017. gada 25. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 479/2013 par atbrīvojumu no prasības iesniegt ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas Savienības precēm, ko pārvadā pa Neumas koridoru	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/763 (2017. gada 2. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/764 (2017. gada 2. maijs), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Ovčí hrudkový syr – salašnícky (GTĪ))	22
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/765 (2017. gada 2. maijs), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Ovčí salašnícky údený syr (GTĪ))	23
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/766 (2017. gada 2. maijs ), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	24
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/767 (2017. gada 28. aprīlis), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 2741) ( 1 )	26

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	EG	288,4
	MA	92,1
	TR	118,3
	ZZ	166,3
0707 00 05	MA	79,4
	TR	140,7
	ZZ	110,1
0709 93 10	TR	138,3
0709 93 10	ZZ	138,3
0805 10 22 , 0805 10 24 , 0805 10 28	EG	49,9
	IL	80,5
	MA	56,7
	TR	65,5
	ZA	43,6
	ZZ	59,2
0805 50 10	EG	56,5
	TR	54,0
	ZZ	55,3
0808 10 80	AR	89,0
	BR	117,6
	CL	121,6
	NZ	141,4
	US	116,7
	ZA	84,0
	ZZ	111,7


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.