(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumi attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un konkrētos īpašos gadījumos arī uz to eksportu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 15. pantā paredzēts, ka liellopu, aitu vai kazu un to spermas, embriju un olšūnu laišana tirgū vai – vajadzības gadījumā – eksportēšana notiek ar VIII pielikumā paredzētajiem nosacījumiem. Minētā pielikuma A nodaļas A iedaļas 3.1. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka dalībvalsts, kurai ir valsts programma klasiskās skrepi slimības kontrolei (“valsts programma”), kas aptver visu tās teritoriju, var iesniegt savu valsts programmu apstiprināšanai Komisijā. Minētās iedaļas 3.1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka Komisija šo valsts programmu var apstiprināt, ja tā atbilst 3.1. punkta a) apakšpunkta kritērijiem. Minētās iedaļas 3.2. punktā uzskaitītas dalībvalstis, kuru valsts programmas ir apstiprinātas.

(3)

Slovēnija 2016. gada 13. septembrī iesniedza Komisijai lūgumu apstiprināt šīs valsts programmu. 2017. gada 8. janvārī pēc tam, kad bija pieprasīta papildu informācija, Slovēnija iesniedza grozītu valsts programmu, kurā daži tās aspekti bija paskaidroti un papildināti ar sīkāku informāciju. Šī grozītā valsts programma būtu jāapstiprina, jo tā atbilst kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 3.1. punkta a) apakšpunktā.

(4)

Tādēļ Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 3.2. punkts būtu jāgroza, lai to dalībvalstu sarakstam, kurās ir apstiprinātas valsts programmas, pievienotu Slovēniju.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Direktīvā 2009/48/EK rotaļlietām vai rotaļlietu sastāvdaļām ir noteiktas dažādu elementu, tostarp svina, migrācijas robežvērtības sausā, šķidrā un noskrāpētā rotaļlietas materiālā. Svina robežvērtības katrā rotaļlietas materiālā ir attiecīgi 13,5 mg/kg, 3,4 mg/kg un 160 mg/kg.

(2)

Minētās robežvērtības balstās uz Nīderlandes Nacionālā sabiedrības veselības un vides institūta (Dutch National Institute for Public Health and the Environment, RIVM) 2008. gada ziņojuma “Ķīmiskās vielas rotaļlietās. Vispārīga metodika rotaļlietu ķīmiskā drošuma novērtēšanai, īpaši ņemot vērā ķīmiskos elementus” ieteikumiem. RIVM ieteikumu pamatā ir secinājums, ka bērnu eksponētība svinam nedrīkst pārsniegt konkrētu līmeni jeb tā saukto “nepārsniedzamo dienas devu”. Minētajā ziņojumā svinam par toksikoloģisko etalonvērtību tika noteikta nepārsniedzamā dienas deva 3,6 mikrogrami uz kilogramu ķermeņa masas dienā.

(3)

Tā kā bērni tiek eksponēti svinam ne tikai ar rotaļlietām, uz tām būtu jāattiecina tikai noteikta toksikoloģiskās etalonvērtības procentuālā daļa. Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskā komiteja 2004. gada 22. jūnija pieņemtajā atzinumā “Assessment of the bioavailability of certain elements in toys” ieteica maksimālo svina daudzumu, ko var uzņemt no rotaļlietām, noteikt 10 % apmērā no maksimālās nepārsniedzamās devas. Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCHER) 2010. gada 1. jūlijā pieņemtajā atzinumā “Evaluation of the migration limits for chemical elements in toys” atbalstīja pieeju, ka svina daudzumam, ko uzņem ar rotaļlietām, nevajadzētu pārsniegt 10 % no toksikoloģiskās etalonvērtības. Turklāt, tā kā svins tiek uzskatīts par īpaši toksisku, Direktīvā 2009/48/EK tam ir noteiktas uz pusi mazākas robežvērtības, nekā ir uzskatāms par drošu saskaņā ar attiecīgās zinātniskās komitejas kritērijiem, lai nodrošinātu, ka rotaļlietās ir tikai tāds atlikums, kas ir saderīgs ar labu ražošanas praksi. Attiecīgi svina robežvērtības minētajā direktīvā izteica kā svina migrāciju no rotaļlietām un noteica, ka tās ir 5 % no nepārsniedzamās dienas devas.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) secināja, ka svinam kā toksiskam metālam nav sliekšņa, zem kura eksponētība svinam neradītu būtisku ietekmi uz veselību. Pat zema līmeņa eksponētība svinam var izraisīt neirotoksicitāti, proti, nervu sistēmas un smadzeņu bojājumus, it sevišķi mācīšanās grūtības. Tāpēc, ņemot vērā minētās jaunās zinātniskās atziņas, ko publicējusi EFSA, nepārsniedzamo dienas devu turpmāk vairs nebūtu jāizmanto par toksikoloģisko etalonvērtību.

(5)

EFSA uzskata, ka jaunā toksikoloģiskā etalonvērtība, kas jāizmanto svina robežvērtību noteikšanai, ir BMDL 01 (etalondevas robežvērtība) saistībā ar neiroloģiskās attīstības traucējumiem. BMDL 01 ir etalondevas zemākā ticamības robežvērtība (95. procentile), kas atbilst bērna intelektuālās attīstības traucējumu riska palielinājumam par 1 %, mērot pēc intelekta koeficienta vispārējās skalas, t. i., intelekta rādītājs samazinās par 1 punktu. BMDL 01 ir līdzvērtīga 0,5 mikrogramu svina uzņemšanai uz katru ķermeņa masas kilogramu dienā.

(6)

Eiropas Ķimikāliju aģentūras Riska novērtēšanas komiteja piekrita EFSA, ka BMDL 01 ir augstākā nepārsniedzamā eksponētība svinam. Tā kā pašreizējais vidējais svina līmenis asinīs Eiropas bērniem ir pat četras reizes augstāks nekā minētais augstākās nepārsniedzamās eksponētības līmenis un tā kā nevar noteikt slieksni attiecībā uz neiroloģiskās attīstības traucējumiem, pēc iespējas jānovērš papildu eksponētība.

(7)

Jaunākos zinātnes atklājumus piemērojot metodikai, kas aprakstīta RIVM 2008. gada ziņojumā un ar ko aprēķina rotaļlietu sastāvā esošo elementu drošas robežvērtības, un piemērojot Direktīvā 2009/48/EK izmantoto pieeju tādu īpaši toksisku elementu kā svins radītā riska pārvaldībai, Direktīvā 2009/48/EK noteiktās svina robežvērtības rotaļlietās būtu jāpārskata un bērnu veselības aizsardzības nodrošināšanai tās būtu jānosaka 5 % apmērā no BMDL 01.

(8)

RIVM 2008. gada ziņojuma kļūdas labojumā, kas tika publicēts 2015. gadā, pausts uzskats, ka pieņemtie sausu un šķidru rotaļlietas materiālu daudzumi, kurus bērni norij, t. i. daudzumi, uz kuriem balstījās RIVM 2008. gada ziņojuma ieteikumi, būtu jāizsaka kā nedēļā nevis dienā norītie daudzumi. SHER pēc tam apliecināja, ka sākotnēji ieteiktie norīšanas daudzumi ir atbilstoši un tos būtu jāturpina izteikt kā dienā nevis nedēļā norītos daudzumus, tādējādi apstiprinot, ka RIVM 2008. gada ziņojumā izmantotā metodika rotaļlietu sastāvā esošo elementu drošas robežvērtības aprēķināšanai ir pareiza. Tāpēc RIVM 2008. gada ziņojumā izmantoto metodiku būtu jāturpina piemērot, nosakot pārskatītās svina robežvērtības rotaļlietās.

(9)

Tāpēc Direktīva 2009/48/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Ar Direktīvas 2009/48/EK 47. pantu izveidotā komiteja nav sniegusi atzinumu par šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem, tāpēc Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu par minētajiem pasākumiem un nosūtīja to Eiropas Parlamentam,