6.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/9

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/644

(2017. gada 5. aprīlis),

ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu, dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 589/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 (2) noteikta polihlorbifenilu (PCB), kas nav līdzīgi dioksīniem, dioksīnu un furānu maksimālā pieļaujamā koncentrācija, kā arī dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgu PCB summa konkrētos pārtikas produktos.

(2)

Komisijas Ieteikumā 2013/711/ES (3) noteikti intervences līmeņi, lai rosinātu aktīvu pieeju polihlordibenzo-para-dioksīnu un polihlordibenzfurānu (PCDD/PCDF) un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtnes samazināšanai pārtikā. Kompetentās iestādes un tirgus dalībnieki izmanto šos intervences līmeņus, lai pievērstu uzmanību gadījumiem, kad būtu ieteicams identificēt piesārņojuma avotu un veikt pasākumus tā mazināšanai vai likvidēšanai.

(3)	Komisijas Regulā (EK) Nr. 589/2014 (4) paredzēti īpaši noteikumi paraugu ņemšanas procedūrai un analīzes metodēm dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālai kontrolei.

(4)

Šajā regulā paredzētie noteikumi attiecas tikai uz dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, paraugu ņemšanu un analīzi, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 1881/2006 un Ieteikumu 2013/711/ES. Tie neietekmē paraugu ņemšanas stratēģiju, paraugu daudzumu un ņemšanas biežumu, kas noteikti Padomes Direktīvas 96/23/EK (5) III un IV pielikumā. Tie neietekmē paraugu ņemšanai izvirzītos kritērijus, kas noteikti Komisijas Lēmumā 98/179/EK (6).

(5)

Ir lietderīgi nodrošināt, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kuri piemēro kontroles, kas veiktas saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (7), veiktu paraugu ņemšanas procedūras, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā paredzētajām paraugu ņemšanas procedūrām, lai nodrošinātu, ka šīm kontrolēm ņemtie paraugi ir reprezentatīvi. Turklāt Eiropas Savienības references laboratorija dioksīnu un PCB noteikšanai ir sniegusi pierādījumus par to, ka atsevišķos gadījumos analīžu rezultāti nav ticami, ja laboratorijas, kas veic analīzes pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku ņemtajiem paraugiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantu, nav piemērojušas šajā regulā paredzētos veiktspējas kritērijus. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka veiktspējas kritēriji ir obligāti jāpiemēro arī šo paraugu analīzē.

(6)

Ņemot vērā to, ka šī pieeja izmantot izšķiršanas robežu, lai nodrošinātu, ka analīzes rezultāts ir lielāks par maksimāli pieļaujamo koncentrāciju ar zināmu varbūtību, kā paredzēts Komisijas Lēmumā 2002/657/EK (8), vairs netiek piemērota analīzei, lai noteiktu dioksīnu un PCB klātbūtni pārtikā, ir lietderīgi svītrot šo pieeju un saglabāt tikai paplašinātās nenoteiktības pieeju, izmantojot paplašinājuma koeficientu 2, kas dod aptuveni 95 % ticamības līmeni.

(7)	Saskaņā ar ziņošanas prasībām attiecībā uz bioanalīžu skrīninga metodēm, ir lietderīgi paredzēt arī fizikāli ķīmiskās metodes, kuras izmanto, lai pārbaudītu īpašas ziņošanas prasības.

(8)

Ņemot vērā to, ka dioksīnu, dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, analīzi vairumā gadījumu nosaka kopā, ir lietderīgi PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, veiktspējas kritērijus pielāgot dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB veiktspējas kritērijiem. Tā ir vienkāršošana, kas būtiski neietekmē praksi, jo attiecībā uz PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, kvalifikatora jonu relatīvā intensitāte salīdzinājumā ar mērķa joniem ir > 50 %.

(9)	Turklāt spēkā esošajos noteikumos ir ierosināts veikt vēl citas nelielas izmaiņas, kā rezultātā jāatceļ Regula (ES) Nr. 589/2014 un jāaizstāj tā ar jaunu regulu, lai saglabātu teksta lasāmību.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā piemēro I pielikumā izklāstītās definīcijas un saīsinājumus.

2. pants

Paraugus dioksīnu, furānu, dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālai kontrolei pārtikas produktos, kuri uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 5. sadaļā, ņem saskaņā ar šīs regulas II pielikumā aprakstītajām metodēm.

3. pants

Paraugu sagatavošanu un analīzes dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas kontrolei pārtikas produktos, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 5. sadaļā, veic saskaņā ar šīs regulas III pielikumā aprakstītajām metodēm.

4. pants

Analīzes PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālai kontrolei pārtikas produktos, kuri uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 5. sadaļā, veic saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā aprakstītajām analīzes procedūru prasībām.

5. pants

Regulu (ES) Nr. 589/2014 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

6. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 5. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).

(3) Komisijas 2013. gada 3. decembra Ieteikums 2013/711/ES par dioksīnu, furānu un polihlorbifenilu (PHB) klātbūtnes samazināšanu barībā un pārtikā (OV L 323, 4.12.2013., 37. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 2. jūnija Regula (ES) Nr. 589/2014, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kuri nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 252/2012 (OV L 164., 3.6.2014., 18. lpp.).

(5) Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

(6) Komisijas 1998. gada 23. februāra Lēmums 98/179/EK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par paraugu oficiālu ņemšanu konkrētu vielu un to atlieku kontrolei dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku produktos (OV L 65, 5.3.1998., 31. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(8) Komisijas 2002. gada 14. augusta Lēmums 2002/657/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp.).

I PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS UN SAĪSINĀJUMI

I. DEFINĪCIJAS

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Lēmuma 2002/657/EK I pielikumā.

Papildus šīm definīcijām regulā piemēro arī turpmāk izklāstītās definīcijas.

1.1.	“Intervences līmenis” ir konkrētās vielas koncentrācija, kas noteikta Ieteikuma 2013/711/ES pielikumā un kas ir pamatā tam, lai gadījumos, kad tiek konstatēta šīs vielas paaugstināta koncentrācija, sāktu izmeklēšanu ar mērķi identificēt tās avotu.

1.2.

“Skrīninga metodes” ir metodes, ko izmanto to paraugu atlasei, kuros PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Tās nodrošina iespēju rentabli apstrādāt lielu daudzumu paraugu, tādējādi uzlabojot izredzes atklāt jaunus gadījumus ar augstu patērētāju eksponētību un apdraudējumu to veselībai. Skrīninga metožu pamatā ir bioanalīzes vai GC-MS metodes. Rezultātus no paraugiem, kas pārsniedz robežvērtību, kas izveidota, lai pārbaudītu atbilstību maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, pārbauda ar pilnīgu atkārtotu analīzi no sākotnējā parauga, izmantojot apstiprinājuma metodi.

1.3.

“Apstiprinājuma metodes” ir metodes, ar kurām iegūst pilnīgu informāciju vai papildu informāciju, kas vajadzīga PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB precīzai kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai maksimālajā koncentrācijā vai, vajadzības gadījumā, intervences līmenī. Šādas metodes izmanto gāzu hromatogrāfiju/augstas izšķirtspējas masspektrometriju (GC-HRMS) vai gāzu hromatogrāfiju/tandēma masspektrometriju (GC-MS/MS).

1.4.

“Bioanalīzes metodes” ir metodes, kas balstītas uz tādu bioloģisko principu izmantošanu kā, piemēram, šūnu testi, receptoru testi vai imūntesti. Tās nesniedz rezultātus radniecīgas vielas līmenī, bet gan vienīgi norāda (1) toksiskuma ekvivalenta (TEQ) koncentrāciju, izteiktu bioanalīzes ekvivalentos (BEQ), lai atzītu to, ka ne visi parauga ekstraktā esošie savienojumi, kas rada signālu testā, var atbilst visām TEQ principa prasībām.

1.5.

“Biotesta acīmredzamā atgūstamība” ir BEQ līmenis, ko aprēķina, pamatojoties uz TCDD vai PCB 126 kalibrēšanas līkni, koriģētu ar tukšo paraugu un tad sadalītu ar TEQ līmeni, kas noteikts, izmantojot apstiprinājuma metodi. Nolūks ir koriģēt tādus faktorus kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu savienojumu zudumu ekstrakcijas un attīrīšanas posmos, vienlaikus ekstrahētos savienojumus, kas palielina vai samazina signālu (agoniska vai antagoniska ietekme), līknes atbilstības kvalitāti vai atšķirības starp TEF un relatīvās spējas (REP) vērtībām. Biotesta acīmredzamo atgūstamību aprēķina, pamatojoties uz piemērotiem standartparaugiem ar reprezentatīvām radniecīgām vielām maksimālajā koncentrācijā vai intervences līmenī.

1.6.	“Otrreizēja analīze” ir atsevišķa interesējošo analizējamo vielu analīze, izmantojot otru tā paša homogenizētā parauga alikvotu.

1.7.

“Pieņemtā īpašā kvantitatīvās noteikšanas (2) robeža atsevišķām radniecīgām vielām paraugā” ir zemākā analizējamās vielas koncentrācija, ko var izmērīt ar pietiekamu statistisku ticamību, kas atbilst identifikācijas kritērijiem, kuri aprakstīti starptautiski atzītos standartos, piemēram, standartā EN 16215:2012 (Dzīvnieku barība – dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB noteikšana ar GC/HRMS un indikatoru PCB noteikšana ar GC/HRMS) un/vai EPA 1613. un 1668. metodes pārskatītajā redakcijā.

Atsevišķas radniecīgas vielas kvantitatīvās noteikšanas robežu var identificēt kā

a)	analizējamās vielas koncentrāciju parauga ekstraktā, kas izraisa atbilstošu reakciju pie diviem dažādiem joniem, kurus uzrauga ar signāla/trokšņa attiecību 3:1 mazāk jutīgam izejas datu signālam; vai, ja tehnisku iemeslu dēļ signāla/trokšņa attiecības aprēķins nenodrošina ticamus rezultātus,

b)	zemāko koncentrācijas punktu kalibrēšanas līknē, kas dod pieņemamu (≤ 30 %) un pastāvīgu (ko mēra vismaz analītisko paraugu sēriju sākumā un beigās) novirzi no vidējās signāla relatīvās attiecības pret masas vienību, ko aprēķina visiem kalibrēšanas līknes punktiem katrā paraugu sērijā (3).

1.8.	“Lielākais analītiskais rezultāts” ir jēdziens, kas paredz kvantitatīvās noteikšanas robežas izmantošanu attiecībā uz katru kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu.

1.9.	“Zemākais analītiskais rezultāts” ir jēdziens, kas paredz nulles izmantošanu attiecībā uz katru kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu.

1.10.

“Vidējais analītiskais rezultāts” ir jēdziens, kas paredz puses no kvantitatīvās noteikšanas robežas izmantošanu katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļas aprēķināšanai.

1.11.

“Partija” ir identificējams pārtikas daudzums, ko piegādā vienā reizē un kam ir oficiāli noteikti kopīgi raksturlielumi, piemēram, izcelsme, šķirne, iepakojuma veids, iepakotājs, nosūtītājs vai marķējums. Zivju un zvejniecības produktu gadījumā arī zivju lielumam jābūt salīdzināmam. Ja vienā sūtījumā esošo zivju lielums un/vai svars nav salīdzināms, sūtījumu tomēr var uzskatīt par partiju, tikai jāpielieto īpaša paraugu ņemšanas procedūra.

1.12.

“Apakšpartija” ir lielas partijas daļa, kas izraudzīta paraugu ņemšanai, izmantojot noteiktu paraugu ņemšanas metodi. Katrai apakšpartijai jābūt fiziski nodalītai un identificējamai.

1.13.

“Elementārparaugs” ir tāda materiāla daudzums, kas ņemts kādā vienā partijas vai apakšpartijas vietā.

1.14.

“Kopparaugs” ir visu no partijas vai apakšpartijas ņemto elementārparaugu kopums.

1.15.

“Laboratorijas paraugs” ir analīzēm laboratorijā paredzēta kopparauga reprezentatīva daļa vai daudzums.

II. LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

BEQ	bioanalīzes ekvivalenti
GC	gāzu hromatogrāfija
HRMS	augstas izšķirtspējas masspektrometrija
LRMS	zemas izšķirtspējas masspektrometrija
MS/MS	tandēma masspektometrija
PCB	polihlorbifenils
PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem	PCB 28, PCB 52, PCB 101, PCB 138, PCB 153 un PCB 180
PCDD	polihlordibenzo-p-dioksīni
PCDF	polihlordibenzofurāni
QC	kvalitātes kontrole
REP	relatīvā spēja
TEF	toksiskuma ekvivalenta koeficients
TEQ	toksiskuma ekvivalenti
TCDD	2,3,7,8-tetrahlordibenzo-p-dioksīns
U	mērījuma paplašinātā nenoteiktība

(1) Bioanalīzes metodes neattiecas konkrēti uz radniecīgajām vielām, kas iekļautas toksiskuma ekvivalenta koeficienta (TEF) shēmā. Parauga ekstraktā, kas veido kopējo signālu, var ietilpt citi strukturāli saistīti AhR-aktīvi savienojumi. Tāpēc bioanalīzes rezultāti nevar būt aplēse, bet drīzāk gan norāde par TEQ koncentrāciju paraugā.

(2) Attiecīgā gadījumā piemēro principus, kas aprakstīti vadlīniju dokumentā par mērījumu noteikšanas robežu (LOD) un kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ) attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā un barībā [saite uz tīmekļa vietni].

(3) LOQ aprēķina pēc zemākā koncentrācijas punkta, ņemot vērā iekšējos standartus un parauga daudzumu.

II PIELIKUMS

PARAUGU ŅEMŠANAS METODES DIOKSĪNU (PCDD/PCDF), DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB UN PCB, KAS NAV LĪDZĪGI DIOKSĪNIEM, KONCENTRĀCIJAS OFICIĀLAI KONTROLEI KONKRĒTOS PĀRTIKAS PRODUKTOS

I. DARBĪBAS JOMA

Paraugus dioksīnu (PCDD/F), dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos ņem saskaņā ar šajā pielikumā aprakstītajām metodēm. Tādā veidā iegūtos kopparaugus uzskata par reprezentatīviem attiecīgajām partijām vai apakšpartijām, no kurām tie ņemti. Atbilstību Regulā (EK) Nr. 1881/2006 paredzētajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai nosaka, pamatojoties uz laboratorijas paraugos noteikto koncentrāciju.

Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantā noteiktajām prasībām, pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, ņemot kontroles paraugus dioksīnu (PCDD/F), dioksīniem līdzīgu PCB un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas noteikšanai, tos ņem saskaņā ar metodēm, kas aprakstītas šā pielikuma III nodaļā, vai piemēro līdzvērtīgu paraugu ņemšanas procedūru, kas ir apliecinājusi to pašu pārstāvības līmeni kā paraugu ņemšanas procedūrai, kas aprakstīta šā pielikuma III nodaļā.

II. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Personāls

Paraugu ņemšanu veic pilnvarota persona, kuru izraudzījusies dalībvalsts.

2. Materiāls, no kā ņem paraugus

No katras pārbaudāmās partijas vai apakšpartijas paraugus ņem atsevišķi.

3. Piesardzības pasākumi

Ņemot paraugus un gatavojot paraugus, jāveic piesardzības pasākumi, lai nepieļautu paraugu izmaiņas, kas varētu ietekmēt dioksīnu un PCB saturu tajos, nevēlami ietekmēt analīzi vai padarīt kopparaugus nereprezentatīvus.

4. Elementārparaugi

Cik vien iespējams, elementārparaugus ņem dažādās partijas vai apakšpartijas vietās. Atkāpes no šīs procedūras jāreģistrē šā pielikuma II.8. punktā paredzētajā paraugu ņemšanas protokolā.

5. Kopparauga sagatavošana

Kopparaugu veido, apvienojot elementārparaugus. Tā masa ir vismaz 1 kg, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams, piemēram, ja paraugam ņem vienu iepakotu vienību vai ja produktam ir ļoti augsta komerciālā vērtība.

6. Paralēlie paraugi

Paralēlos paraugus prasību izpildes, apstiprināšanas un kontroles nolūkiem ņem no homogenizēta kopparauga, ja tas nav pretrunā noteikumiem dalībvalstu pārtikas nozares uzņēmēju tiesībās. Prasību izpildes nolūkiem laboratorijas paraugiem jābūt vismaz tik lieliem, lai vajadzības gadījumā varētu veikt atkārtotas analīzes.

7. Paraugu iepakošana un pārsūtīšana

Katru paraugu ievieto tīrā inerta materiāla konteinerā, kas pietiekami aizsargā pret piesārņojumu, no analizējamo vielu zudumiem, kuri rodas, tiem adsorbējoties uz konteinera iekšējās sienas, kā arī pret bojājumiem transportēšanas laikā. Ievēro visus piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu jebkādas pārmaiņas parauga sastāvā, kas varētu rasties transportēšanas vai uzglabāšanas laikā.

8. Paraugu aizzīmogošana un marķēšana

Katru oficiāliem mērķiem ņemtu paraugu aizzīmogo parauga ņemšanas vietā un identificē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem.

Par katru paraugu ņemšanu raksta protokolu, nodrošinot to, ka katru partiju var nepārprotami identificēt, un norādot paraugu ņemšanas vietu un dienu, kā arī visu analīžu veicējiem noderīgo papildu informāciju.

III. PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNS

Ar paraugu ņemšanas metodi nodrošina, ka kopparaugs ir reprezentatīvs pārbaudāmajai (apakš)partijai.

1. Partiju sadalīšana apakšpartijās

Lielas partijas sadala apakšpartijās ar nosacījumu, ka apakšpartijas var fiziski nošķirt. Ražojumiem, ko pārdod lielos beztaras apjomos (piemēram, augu eļļas), piemēro 1. tabulu. Citiem ražojumiem piemēro 2. tabulu. Tā kā apakšpartiju svars ne vienmēr precīzi sakrīt, tas nedrīkst pārsniegt vidējo aritmētisko apakšpartijas svaru par vairāk nekā 20 %.

1. tabula

Partiju sadalīšana apakšpartijās liela apjoma beztaras ražojumiem

Partijas svars (t)	Apakšpartiju svars vai skaits
≥ 1 500	500 tonnas
> 300 un < 1 500	3 apakšpartijas
≥ 50 un ≤ 300	100 tonnas
< 50	—

2. tabula

Partiju sadalīšana apakšpartijās (citi ražojumi)

Partijas svars (t)	Apakšpartiju svars vai skaits
≥ 15	15–30 tonnas
< 15	—

2. Elementārparaugu skaits

No visiem elementārparaugiem izveidotā kopparauga masa ir vismaz 1 kg (sk. II.5. punktu).

Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem no vienas partijas vai apakšpartijas, norādīts 3. un 4. tabulā.

Šķidrajiem beztaras ražojumiem partiju un apakšpartiju tieši pirms paraugu ņemšanas kārtīgi samaisa manuāli vai mehāniski, bet tikai tik daudz, lai nepasliktinātu ražojuma kvalitāti. Šādi attiecīgajā partijā vai apakšpartijā iegūst vienmērīgu piesārņotāju koncentrāciju. Tādēļ kopparauga veidošanai pietiek ar trijiem no partijas vai apakšpartijas ņemtiem elementārparaugiem.

Visu elementārparaugu masa ir aptuveni vienāda. Elementārparauga masa ir vismaz 100 gramu.

Atkāpes no šīs procedūras reģistrē šā pielikuma II.8. punktā paredzētajā protokolā. Saskaņā ar Komisijas Lēmuma 97/747/EK (1) noteikumiem, vistu olu kopparaugā ir vismaz 12 olu (attiecībā uz beztaras partijām un partijām, kas sastāv no atsevišķiem iepakojumiem, piemēro 3. un 4. tabulu).

3. tabula

Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem no partijas vai apakšpartijas

Partijas/apakšpartijas svars vai tilpums (kilogramos vai litros)	Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem
< 50	3
50 līdz 500	5
> 500	10

Ja partija vai apakšpartija sastāv no atsevišķiem iepakojumiem vai vienībām, tad kopparauga izveidošanai ņem tādu iepakojumu vai vienību skaitu, kāds norādīts 4. tabulā.

4. tabula

Iepakojumu vai vienību (elementārparaugu) skaits, ko ņem, lai izveidotu kopparaugu, ja partija vai apakšpartija sastāv no atsevišķiem iepakojumiem vai vienībām

Iepakojumu vai vienību skaits partijā/apakšpartijā	Iepakojumu vai vienību skaits, kas jāņem
1 līdz 25	vismaz 1 iepakojums vai vienība
26 līdz 100	aptuveni 5 %, vismaz 2 iepakojumi vai vienības
> 100	aptuveni 5 %, ne vairāk par 10 iepakojumiem vai vienībām

3. Īpaši noteikumi par paraugu ņemšanu no partijām, kurās ir veselas zivis ar salīdzināmu svaru un lielumu

Zivju izmēru un svaru uzskata par salīdzināmiem, ja tie neatšķiras vairāk kā par 50 %.

No partijas ņemamo elementārparaugu skaits ir norādīts 3. tabulā. No visiem elementārparaugiem izveidotā kopparauga masa ir vismaz 1 kg (sk. II.5. punktu).

—

Ja partijā, no kuras ņemams paraugs, ir mazas zivis (atsevišķas zivs svars aptuveni < 1 kg), kopparaugam kā elementārparaugu ņem visu zivi. Ja šādi iegūtais kopparaugs sver vairāk par 3 kg, elementārparaugi var sastāvēt no kopparaugu veidojošo zivju vidējās daļas, kas katra sver vismaz 100 gramus. Parauga homogenizēšanai izmanto visu daļu, uz kuru attiecas maksimālā pieļaujamā koncentrācija.

Zivs vidējā daļā ir tās smaguma centrs. Tas lielākoties atrodas tās muguras spurā (ja zivij ir muguras spura) vai tieši vidū starp žaunu atveri un anālo atveri.

—

Ja partijā, no kuras ņemams paraugs, ir lielākas zivis (atsevišķas zivs svars ir lielāks par aptuveni 1 kg), elementārparaugu veido zivs vidējā daļa. Katrs elementārparaugs sver vismaz 100 gramus.

Vidēja lieluma zivīm (apmēram 1–6 kg) elementārparaugu ņem, zivs vidējā daļā nogriežot sloksni zivs gaļas no mugurkaula līdz vēderdaļai.

Ļoti lielām zivīm (piemēram, smagākām par 6 kg) elementārparaugu ņem no gaļas zivs labajā pusē (frontālais skats) pie dorsālā laterālā muskuļa zivs vidējā daļā. Ja, ņemot šādu paraugu zivs vidējā daļā, tiktu ievērojami mazināta tās tirdzniecības vērtība, šādu paraugu var aizstāt ar trim elementārparaugiem, kas katrs sver vismaz 350 gramus, neatkarīgi no partijas lieluma, vai – pastāv alternatīva iespēja tikpat lielu elementārparaugu, kurš uzskatāms par reprezentatīvu dioksīnu koncentrācijai visā zivī, ņemt no muskuļu gaļas, kas atrodas zivs astes daļā, un no muskuļu gaļas, kura atrodas tuvu tās pašas zivs galvas daļai.

4. Paraugu ņemšana no zivju partijām, kurās ir veselas zivis ar dažādiem izmēriem un/vai svaru

—	Piemēro III.3. punkta noteikumus par parauga veidošanu.

—	Ja kāds zivs izmērs vai svars ir pārsvarā (apmēram 80 % vai vairāk no partijas apjoma), paraugu ņem no šā pārsvarā esošā izmēra vai svara zivīm. Šo paraugu uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz visu partiju.

—

Ja neviens zivs izmērs vai svars nav pārsvarā, jānodrošina, lai paraugam izvēlētās zivis būtu reprezentatīvas attiecībā uz partiju. Īpaši ieteikumi saistībā ar šādiem gadījumiem ir sniegti “Guidance on sampling of whole fishes of different size and/or weight” (Vadlīnijas paraugu atlasei no dažāda lieluma un/vai svara veselām zivīm) (2).

5. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā

Pārtikas produktu paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā pēc iespējas jāveic saskaņā ar paraugu ņemšanas nosacījumiem, kas noteikti III.2. punktā.

Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas procedūru, ja tā nodrošina partijai vai apakšpartijai pietiekami reprezentatīvu paraugu iegūšanu.

IV. PARTIJAS VAI APAKŠPARTIJAS ATBILSTĪBA SPECIFIKĀCIJAI

1. Attiecībā uz PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem

Partija ir atbilstoša, ja analīžu rezultāti attiecībā uz PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, summu nepārsniedz attiecīgo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību (3).

Partija tiek uzskatīta par neatbilstošu maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ja divu lielāko analīžu rezultātu vidējais, kas iegūts otrreizējā analīzē (4), ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību, neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

Mērījuma paplašināto nenoteiktību aprēķina, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina apmēram 95 % ticamības līmeni. Partija nav atbilstoša, ja no izmērīto vērtību vidējā lieluma atskaitot vidējā lieluma paplašināto nenoteiktību, iegūst starpību, kas pārsniedz noteikto maksimālo koncentrāciju.

Šā punkta iepriekšminētajos apakšpunktos minētos noteikumus piemēro analīzes rezultātam, kas iegūts parauga oficiālajā kontrolē. Analīzēm, kas vajadzīgas aizstāvības vai arbitrāžas vajadzībām, piemēro attiecīgās valsts tiesību normas.

2. Attiecībā uz dioksīniem (PCDD/F) un dioksīniem līdzīgiem PCB

Partiju ir atbilstoša, ja rezultāti, kurus iegūst tādā atsevišķā analīzē:

—	ko veic, izmantojot skrīninga metodi ar šķietamās atbilstības attiecību zemāku par 5 %, liecina par to, ka koncentrācija nepārsniedz attiecīgo maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, kas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 noteikta attiecībā uz PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB summu,

—	ko veic, izmantojot apstiprinājuma metodi, nepārsniedz attiecīgo maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, kas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 noteikta attiecībā uz PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB summu, ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību (5).

Skrīninga testos robežvērtību nosaka, lai lemtu par atbilstību attiecīgajai maksimālajai pieļaujamai koncentrācijai, kas noteikta attiecībā uz PCDD/F vai PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB summu.

Partija tiek uzskatīta par neatbilstošu maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ja divu lielāko analīžu rezultātu vidējais (otrreizējā analīze (6)), kas iegūts ar apstiprinājuma metodi, ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību, neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo līmeni.

Mērījuma paplašināto nenoteiktību aprēķina, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina apmēram 95 % ticamības līmeni. Partija nav atbilstoša, ja no izmērīto vērtību vidējā lieluma atskaitot vidējā lieluma izvērsto nenoteiktību, iegūst starpību, kas pārsniedz noteikto maksimālo koncentrāciju.

Atsevišķo PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB analīžu rezultātu aprēķinātā paplašinātās nenoteiktības summa ir jāizmanto kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas aprēķinātā paplašinātā nenoteiktība,

V. INTERVENCES LĪMEŅA PĀRSNIEGŠANA

Intervences līmeni izmanto paraugu atlasei gadījumos, kad ir jāidentificē piesārņojuma avots un jāveic pasākumi tā samazināšanai vai likvidēšanai. Skrīninga metodes nosaka šo paraugu atlasei piemērotās robežvērtības. Ja avota identificēšanai un piesārņojuma samazināšanai vai novēršanai jāveic plašas darbības, var būt lietderīgi apstiprināt intervences līmeņa pārsniegšanu, veicot otrreizēju analīzi ar apstiprinājuma metodi un ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību (7).

(1) Komisijas 1997. gada 27. oktobra Lēmums 97/747/EK, ar ko nosaka, cik daudz un cik bieži ņem paraugus, kas paredzēti ar Padomes Direktīvu 96/23/EK, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (OV L 303, 6.11.1997., 12. lpp.).

(2) https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/cs_contaminants_catalogue_dioxins_guidance-sampling_exemples-dec2006_en.pdf .

(3) Attiecīgā gadījumā piemēro principus, kas aprakstīti vadlīniju dokumentā “Guidance Document on Measurement Uncertainty for Laboratories performing PCDD/F and PCB Analysis using Isotope Dilution Mass Spectrometry” (Vadlīnijas par mērījumu nenoteiktību attiecībā uz laboratorijām, kas veic PCDD/F un PCB analīzi, izmantojot izotopu atšķaidīšanas masspektrometriju) [saite uz tīmekļa vietni].

(4) Otrreizēja analīze ir nepieciešama, ja pirmās noteikšanas rezultāti, ir neatbilstoši. Otrreizējā analīze ir nepieciešama, lai izslēgtu iekšējas savstarpējas piesārņošanās iespēju vai paraugu nejaušu samainīšanu. Ja analīze tiek veikta sakarā ar piesārņojumu, otrreizēju analīzi apstiprinājuma gūšanai var neveikt, ja iespējams izsekot tam, ka analīzei atlasītie paraugi ir saistīti ar notikušo piesārņojumu un konstatētā koncentrācija ir ievērojami augstāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

(5) “Guidance Document on Measurement Uncertainty for Laboratories performing PCDD/F and PCB Analysis using Isotope Dilution Mass Spectrometry” (Vadlīnijas par mērījumu nenoteiktību attiecībā uz laboratorijām, kas veic PCDD/F un PCB analīzi, izmantojot izotopu atšķaidīšanas masspektrometriju) [saite uz tīmekļa vietni], “Guidance Document on the Estimation of LOD and LOQ for Measurements in the Field of Contaminants in Feed and Food” (Vadlīnijas par mērījumu noteikšanas robežu (LOD) un kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ) attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā un barībā [saite uz tīmekļa vietni].

(6) Otrreizēja analīze ir nepieciešama, ja pirmās noteikšanas rezultāti, piemērojot apstiprinājuma metodes ar13 C-marķētiem iekšējiem standartiem attiecīgajām analizējamām vielām, nav atbilstoši. Otrreizējā analīze ir nepieciešama, lai izslēgtu iekšējas savstarpējas piesārņošanās iespēju vai paraugu nejaušu samainīšanu. Ja analīze tiek veikta piesārņojuma laikā, otrreizēju analīzi apstiprinājuma gūšanai var neveikt, ja iespējams izsekot tam, ka analīzei atlasītie paraugi ir saistīti ar notikušo piesārņojumu un konstatētā koncentrācija ir ievērojami augstāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

(7) Intervences līmeņa kontroles nolūkā veiktās otrreizējās analīzes skaidrojums un prasības identiskas tam, kā norādīts 6. zemsvītras piezīmē attiecībā uz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

III PIELIKUMS

PARAUGU GATAVOŠANA UN PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ANALĪZES METODĒM, KO IZMANTO DIOKSĪNU (PCDD/F) UN DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB KONCENTRĀCIJAS KONTROLEI NOTEIKTOS PĀRTIKAS PRODUKTOS

1. PIEMĒROŠANAS JOMA

Šajā pielikumā noteiktās prasības jāpiemēro gadījumos, kad pārtikas produktu analizē, lai veiktu 2,3,7,8-aizvietoto polihlordibenzo-p-dioksīnu un polihlordibenzofurānu (PCDD/F) un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (dioksīniem līdzīgu PCB) koncentrācijas oficiālu kontroli, un attiecībā uz paraugu gatavošanu un analītiskajām prasībām citiem regulatīviem mērķiem, tostarp kontroli, ko veic pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks, lai nodrošinātu atbilstību 4. panta noteikumiem Regulā (EK) Nr. 852/2004.

PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB klātbūtnes uzraudzību pārtikas produktos var veikt, izmantojot divu dažādu veidu analīzes metodes:

a) Skrīninga metodes

Skrīninga metožu mērķis ir atlasīt tos paraugus, kuros PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Skrīninga metodēm jānodrošina iespēja rentabli apstrādāt lielu daudzumu paraugu, tādējādi uzlabojot izredzes atklāt jaunus incidentus, kuros augsta eksponētība var radīt apdraudējumu patērētāju veselībai. Tos piemēro, lai izvairītos no šķietamās atbilstības rezultātiem. Tās var ietvert bioanalīzes metodes un GC-MS metodes.

Skrīninga metodes analīzes rezultātu salīdzina ar robežvērtību, sniedzot “jā/nē” atbildi uz jautājumu par maksimālās pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa iespējamo pārsniegšanu. PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas koncentrācija paraugos, kas, iespējams, neatbilst maksimālajai pieļaujamai koncentrācijai, ir jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprinājuma metodi.

Turklāt, izmantojot skrīninga metodes, var iegūt norādes par PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju paraugā. Ja piemēro bioanalīzes skrīninga metodes, rezultātu izsaka bioanalīzes ekvivalentos (BEQ), savukārt, ja piemēro fizikāli ķīmiskās GC-MS metodes, to izsaka toksicitātes ekvivalentos (TEQ). Skrīninga metožu skaitliski izteiktie rezultāti ir piemēroti, lai pierādītu atbilstību vai iespējamu neatbilstību vai intervences līmeņu pārsniegšanu un norādītu koncentrācijas atbilstošo diapazonu, ja turpmāk piemērotas apstiprinājuma metodes. Tās nav piemērotas tādiem nolūkiem kā fona līmeņu novērtēšanai, uzņemtā daudzuma novērtēšanai, līmeņu tendenču sekošanai laikā vai maksimālās pieļaujamās koncentrācijas un intervences līmeņa atkārtotai novērtēšanai.

b) Apstiprinājuma metodes

Apstiprinājuma metodes ļauj nepārprotami identificēt un kvantitatīvi noteikt PCDD/F un dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni paraugā un sniedz pilnu informāciju par radniecīgo vielu pamatu. Tādēļ šīs metodes ļauj kontrolēt maksimālo pieļaujamo koncentrāciju un intervences līmeni, tostarp apstiprināt rezultātus, kas iegūti, izmantojot skrīninga metodes. Turklāt rezultāti var tikt izmantoti citiem nolūkiem, piemēram, lai noteiktu zemus fona līmeņus pārtikas uzraudzībā, uzraudzītu tendences laikā, novērtētu populācijas eksponētību un izveidotu datubāzi intervences līmeņa un maksimālās pieļaujamās koncentrācijas iespējamai atkārtotai novērtēšanai. Turklāt tiem ir būtiska nozīme arī radniecīgo struktūru noteikšanā, lai identificētu iespējamā piesārņojuma avotu. Šajās metodēs izmanto GC-HRMS. Lai apstiprinātu atbilstību vai neatbilstību maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, var izmantot arī GC-MS/MS.

2. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Lai aprēķinātu toksiskuma ekvivalentu (TEQ) koncentrāciju, attiecīgajā paraugā ietilpstošo atsevišķo vielu koncentrāciju reizina ar šo vielu toksiskuma ekvivalenta koeficientu (TEF), ko noteikusi Pasaules Veselības organizācija un kas norādīts šā pielikuma papildinājumā, un rezultātus pēc tam summē, iegūstot dioksīniem līdzīgo savienojumu kopējo koncentrāciju, kura izteikta kā TEQ.

Skrīninga un apstiprinājuma metodes var piemērot noteiktas matricas kontrolē vienīgi tad, ja šīs metodes ir pietiekami jutīgas, lai ar tām varētu noteikt koncentrācijas ticamību attiecībā uz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni.

3. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS PRASĪBAS

—	Jāveic pasākumi, lai nevienā paraugu ņemšanas un analīzes posmā nepieļautu paraugu savstarpēju piesārņošanos.

—	Paraugi jāglabā un jātransportē stikla, alumīnija, polipropilēna vai polietilēna traukos, kas piemēroti glabāšanai un neietekmē PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju paraugos. No parauga trauka jānotīra papīra putekļu paliekas.

—	Paraugi jāglabā un jātransportē tā, lai nodrošinātu attiecīgo pārtikas produktu paraugu integritāti.

—	Vajadzības gadījumā katru laboratorijas paraugu rūpīgi sasmalcina un rūpīgi samaisa, izmantojot apstrādi, kas nodrošina pilnīgu homogenizāciju (piemēram, samaļ tā, lai paraugs pilnībā izietu caur 1 mm sietu); pārlieku mitri paraugi pirms sasmalcināšanas jāizžāvē.

—	Ļoti svarīgi pārbaudīt, kā reaģenti, stikla trauki un aprīkojums ietekmē uz TEQ un BEQ balstītus rezultātus.

—	Tukšo analīzi veic, izpildot visu analītisko procedūru bez analizējamā parauga.

—

Bioanalīzes metožu gadījumā ir ļoti svarīgi pārbaudīt, vai analīzē izmantotie stikla trauki un šķīdinātāji nesatur savienojumus, kas traucētu nosakāmo savienojumu konstatēšanu darba diapazonā. Stikla trauki jāskalo ar šķīdinātājiem un/vai jākarsē temperatūrā, kas piemērota tam, lai notīrītu PCDD/F, dioksīnam līdzīgu savienojumu un traucējošo savienojumu pēdas no to virsmas.

—	Ekstrakcijai izmantojamā parauga daudzumam jābūt pietiekami lielam, lai tiktu ievērotas prasības attiecībā uz pietiekami zemu darba diapazonu, kurā ietilpst pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis.

—	Īpašajām paraugu sagatavošanas procedūrām, ko izmanto attiecīgajiem produktiem, jāatbilst starptautiski pieņemtām vadlīnijām.

—	Pārbaudot zivis, tām ir jānoņem āda, jo maksimālā koncentrācija attiecas uz muskuļu gaļu bez ādas. Tomēr visa atlikusī muskuļu gaļa un taukaudi ādas iekšpusē ir uzmanīgi un pilnībā jānokasa no ādas, un šie muskuļu gaļas un taukaudu atlikumi ir jāpievieno analizējamajam paraugam.

4. PRASĪBAS LABORATORIJĀM

—

Lai garantētu, ka laboratorijas izmanto kvalitātes sistēmu analītisko rezultātu kvalitātes nodrošināšanai, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem tās jāakreditē atzītā iestādē, kas darbojas saskaņā ar ISO Guide 58. Laboratorijas akreditē atbilstīgi EN ISO/IEC 17025 standartam. Attiecīgā gadījumā piemēro principus, kas aprakstīti vadlīniju dokumentā “Technical Guidelines for the estimation of measurement uncertainty and limits of quantification for PCDD/F and PCB analysis” (Tehniskie norādījumi par mērījumu nenoteiktības skaitlisko noteikšanu un kvantitatīvās noteikšanas robežas PCDD/F un PCB analīzei) (1).

—	Laboratoriju kompetence ir pastāvīgi jāapliecina, tām sekmīgi piedaloties starplaboratoriju pētījumos, kuros kvantitatīvi nosaka PCDD/F un dioksīniem līdzīgus PCB attiecīgajās pārtikas matricās un koncentrācijas diapazonos.

—	Laboratorijas, kas piemēro skrīninga metodes paraugu regulārai pārbaudei, gan kvalitātes kontrolē, gan aizdomīgo paraugu analīzes rezultātu apstiprināšanā izveido ciešu sadarbību ar laboratorijām, kuras piemēro apstiprinājuma metodi.

5. PAMATPRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, VEICOT ANALĪZES PROCEDŪRAS DIOKSĪNU (PCDD/F) UN DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB NOTEIKŠANAI

5.1. Zems darbības diapazons un kvantitatīvās noteikšanas robežas

—

PCDD/F gadījumā nosakāmajam daudzumam jābūt augšējā femtograma (10-15g) diapazonā, jo daži no šiem savienojumiem ir ārkārtīgi toksiski. Attiecībā uz lielāko daļu PCB radniecīgo vielu kvantitatīvās noteikšanas robežu ir pietiekami izteikt nanogramos (10-9g). Tomēr, lai kvantitatīvi noteiktu toksiskākas dioksīniem līdzīgu PCB radniecīgās vielas (jo īpaši orto-neizvietotās radniecīgās vielas), darbības diapazona lejasgalam jāsasniedz zema pikogramu (10-12g) koncentrācija.

5.2. Augsta selektivitāte (specifiskums)

—

Jāatšķir PCDD/F un dioksīniem līdzīgi PCB no daudziem citiem vienlaikus ekstrahētiem savienojumiem un varbūtēji traucējošiem savienojumiem, kuru koncentrācija līdz vairākām kārtām pārsniedz nosakāmās vielas koncentrāciju. Ja izmanto gāzu hromatogrāfijas/masspektrometrijas (GC–MS) metodes, jādiferencē dažādas tādas atšķirīgas radniecīgas vielas kā toksiskās radniecīgās vielas (piemēram, septiņpadsmit 2,3,7,8-aizvietotie PCDD/F un divpadsmit dioksīniem līdzīgie PCB) un citas radniecīgas vielas.

—

Izmantojot bioanalīzes metodes, nosakāmos savienojumus jāspēj konstatēt kā PCDD/F un/vai dioksīniem līdzīgo PCB summu. Parauga attīrīšanā jācenšas atbrīvot to no visiem savienojumiem, kas rada šķietami neatbilstošus rezultātus, vai no savienojumiem, kuri var samazināt signālu, radot šķietami atbilstošus rezultātus.

5.3. Augsta precizitāte (pareizība un precizitāte, biotesta acīmredzamā atgūstamība)

—

Attiecībā uz GC-MS metodēm kvantitatīvajā noteikšanā jāiegūst pareizs patiesās koncentrācijas novērtējums paraugā. Augsta precizitāte (mērījuma precizitāte – mērāmā lieluma izmērītās vērtības un tā patiesās vai pieņemtās vērtības sakritība) ir vajadzīga, lai noteiktā TEQ līmeņa mazās ticamības dēļ nevarētu noraidīt parauga analīzes rezultātus. Precizitāti izsaka ar ticamību (starpība starp analizējamās vielas vidējo vērtību, kas izmērīta, analizējot sertificētu standartmateriālu, un tās sertificēto vērtību, kuru izsaka procentos no šīs vērtības) un precizitāti (RSDR relatīvā standartnovirze, ko aprēķina no atkārtojamības apstākļos iegūtiem rezultātiem).

—	Bioanalīzes metodēs ir jānosaka biotestu acīmredzamā atgūstamība.

5.4. Validācija maksimāli pieļaujamās koncentrācijas diapazonā un vispārīgi kvalitātes kontroles pasākumi

—	Apstiprināšanas procedūrā un/vai regulārajā analīzē laboratorijas pierāda metodes efektivitāti maksimālās pieļaujamās koncentrācijas diapazonā, kas ir, piemēram, 0,5x, 1x un 2x maksimālā pieļaujamā koncentrācija, un ka šajā diapazonā ir pieņemams atkārtotu analīžu noviržu koeficients.

—

Kvalitātes iekšējās kontroles nolūkos regulāri izdara tukšo paraugu analīzes un eksperimentus ar standartpiedevu metodi vai kontrolparaugu analīzes (ja iespējams, ieteicams izmantot sertificētu standartmateriālu). Lai pārliecinātos, ka analīzes veiktspēja atbilst prasībām, izveido un pārbauda tukšo paraugu analīžu, kontrolparaugu analīžu ar standartvielu piedevas analīzi vai kontrolparaugu analīžu kvalitātes kontroles grafikus.

5.5. Kvantitatīvās noteikšanas robeža

—

Bioanalīzes skrīninga metodes gadījumā LOQ noteikšana nav obligāta prasība, bet ir jāapliecina, ka ar šo metodi ir iespējams atšķirt tukšo paraugu no parauga ar robežvērtību. Sniedzot BEQ koncentrāciju, jānosaka ziņošanas līmenis, lai risinātu jautājumu par tiem paraugiem, kuru signāls ir zemāks par šo koncentrāciju. Ziņošanas līmenim ievērojami jāatšķiras (vismaz trīs reizes) no procedūras tukšajiem paraugiem ar signālu, kas zemāks par darbības diapazonu. Tāpēc tas jāaprēķina, izmantojot paraugus, kas satur nosakāmos savienojumus aptuveni noteiktajā minimālajā koncentrācijā, nevis izmantojot signāla/trokšņa attiecību vai tukšo testa paraugu.

—	Kvantitatīvās noteikšanas robeža (LOQ) apstiprinājuma metodē ir aptuveni viena piektdaļa no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas.

5.6. Analīzes kritēriji

—

Lai ar apstiprinājuma vai skrīninga metodēm iegūtu ticamus rezultātus, turpmāk norādītie kritēriji ir jāizpilda maksimālās pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa diapazonā attiecībā uz TEQ vērtību, proti, attiecībā uz BEQ vērtību, ko nosaka kā kopējo TEQ (kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu) vai atsevišķi PCDD/F un dioksīniem līdzīgajiem PCB.

	Skrīnings, izmantojot bioanalīzes vai fizikāli ķīmiskās metodes	Apstiprinājuma metodes
Šķietami atbilstoša attiecība (*1)	< 5 %
Ticamība		no – 20 % līdz + 20 %
Atkārtojamība (RSDr)	< 20 %
Starpprecizitāte (RSDR)	< 25 %	< 15 %

5.7. Īpašas prasības skrīninga metodēm

—	Skrīningā var izmantot gan GC-MS, gan bioanalīžu metodes. Attiecībā uz GC/MS metodēm jāievēro 6. punktā noteiktās prasības. Īpašas prasības attiecībā uz šūnu bioanalīžu metodēm tiek noteiktas 7. punktā.

—	Laboratorijas, kas piemēro skrīninga metodes paraugu regulārajās pārbaudēs, izveido ciešu sadarbību ar laboratorijām, kuras piemēro apstiprinājuma metodi.

—	Skrīninga metodes veiktspējas pārbaude ir vajadzīga regulāras analīzes laikā, veicot analīzes kvalitātes kontroli un metožu pastāvīgu validēšanu. Jāpiemēro nepārtraukta programma atbilstīgo rezultātu kontrolei.

—

Šūnas signāla un citotoksicitātes iespējamās apslāpēšanas kontrole.

20 % no parauga ekstraktiem mērījumus veic regulārajā skrīningā, pievienojot vai nepievienojot TCDD atbilstoši maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai vai intervences līmenim, lai pārbaudītu, vai parauga ekstraktā ietilpstošās traucējošās vielas neapslāpē signālu. Izmērīto piesātinātā parauga koncentrāciju salīdzina ar nepiesātinātā ekstrakta koncentrācijas un piesātinājuma koncentrācijas summu. Ja šī izmērītā koncentrācija ir par vairāk nekā 25 % mazāka par aprēķināto (summāro) koncentrāciju, tas liecina par iespējamo signāla apslāpēšanu, un attiecībā uz konkrēto paraugu ir jāveic apstiprinājuma analīze. Rezultātus novēro kvalitātes kontroles grafikos.

—	Kvalitātes kontrole attiecībā uz atbilstīgiem paraugiem. Atkarībā no paraugmatricas un laboratorijas pieredzes ir jāapstiprina aptuveni 2 %–10 % no atbilstīgajiem paraugiem.

—

Šķietamās atbilstības attiecības noteikšana, pamatojoties uz kvalitātes kontroles datiem.

Jānosaka tādu paraugu skrīningā iegūto šķietamās atbilstības rezultātu attiecība, kuros koncentrācija ir zemāka un augstāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Faktiskajai šķietamās atbilstības attiecībai jābūt mazākai par 5 %.

Pēc tam, kad atbilstīgo paraugu kvalitātes kontrolē no katras matricas/matricu grupas ir iegūti vismaz 20 apstiprināti rezultāti, izdara secinājumus par šķietamās atbilstības attiecību, pamatojoties uz šo datubāzi. Minimālajā 20 rezultātu grupā, ko izmanto šķietamās atbilstības attiecības novērtēšanai, var iekļaut arī rezultātus, kuri iegūti, analizējot paraugus starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā vai piesārņojuma incidentos, ar koncentrācijas diapazonu līdz, piemēram, 2x maksimālā pieļaujamā koncentrācija (ML). Ar paraugiem ir jāaptver visbiežāk sastopamās radniecīgās struktūras no dažādiem avotiem.

Lai gan skrīninga testos pirmām kārtām jācenšas noteikt paraugus, kas pārsniedz intervences līmeni, šķietamās atbilstības attiecības noteikšanas kritērijs ir maksimālā pieļaujamā koncentrācija, ievērojot apstiprinājuma metodes mērījuma paplašināto nenoteiktību.

—

Potenciāli neatbilstošus skrīningā iegūtus rezultātus verificē, oriģinālparaugam ar apstiprinājuma metodi no jauna veicot pilnu analīzi. Šos paraugus var arī izmantot, lai novērtētu šķietami neatbilstošo rezultātu attiecību. Skrīninga metožu gadījumā “šķietami neatbilstošo rezultātu” attiecība ir to rezultātu daļa, kas apstiprināti kā atbilstoši apstiprinājuma analīzē, lai gan iepriekšējā skrīningā bija radušās aizdomas, ka attiecīgais paraugs ir neatbilstošs. Tomēr skrīninga metodes izdevīgumu novērtē, pamatojoties uz šķietami neatbilstošu paraugu salīdzinājumu ar kopējo pārbaudīto paraugu skaitu. Lai skrīninga instrumenta izmantošana būtu izdevīga, šai attiecībai ir jābūt pietiekami zemai.

—	Vismaz apstiprināšanas apstākļos bioanalīzes metodes sniedz ticamu norādi par TEQ koncentrāciju, kas aprēķināta un izteikta kā BEQ.

—	Starplaboratoriju pētījumos iegūtā RSDr parasti būs mazāka par reproducējamības RSDR, tostarp attiecībā uz bioanalīžu metodēm, kas veiktas saskaņā ar atkārtojamības nosacījumiem.

6. ĪPAŠAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO UN KAS ATTIECAS UZ GC-MS METODĒM, KURAS IZMANTO SKRĪNINGAM VAI APSTIPRINĀJUMAM

6.1. Pieļaujamā starpība starp lielāko un mazāko PVO TEQ analītisko rezultātu

—	Lai apstiprinātu, ka ir pārsniegta maksimālā pieļaujamā koncentrācija vai, vajadzības gadījumā, intervences līmenis, starpība starp lielāko un mazāko analītisko rezultātu nedrīkst pārsniegt 20 %.

6.2. Atgūstamības kontrole

—

Lai analīzes procedūra būtu atzīstama par derīgu, sākot analīzi, piemēram, pirms ekstrakcijas, jāpievieno ar 13 C iezīmēti 2,3,7,8-hloraizvietoti iekšējie PCDD/F standarti un ar 13C iezīmēti dioksīniem līdzīgu PCB iekšējie standarti. Katrai tetra- līdz oktahloratvasināto PCDD/F homologu grupai jāpievieno vismaz viena radniecīga viela, un vismaz viena radniecīga viela jāpievieno katrai dioksīniem līdzīgu PCB homologu grupai (alternatīvi jāpievieno vismaz viena radniecīga viela uz katru masspektrometrijai izraudzīto reģistrējamo jonu funkciju, ko izmanto PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB uzraudzībai). Apstiprinājuma metožu gadījumā izmanto visus 17 ar 13C iezīmētus 2,3,7,8,-aizvietotos iekšējos PCDD/F standartus un visus 12 ar 13C iezīmētus dioksīniem līdzīgu PCB iekšējos standartus.

—	Izmantojot attiecīgus kalibrēšanas šķīdumus, nosaka relatīvā signāla koeficientus tām radniecīgajām vielām, kurām nav pievienots ar 13C iezīmēts analogs.

—

Pirms ekstrakcijas iekšējie standarti obligāti jāpievieno tiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kuros ir mazāk nekā 10 % taukvielu. Analizējot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, kas satur vairāk nekā 10 % tauku, iekšējos standartus var pievienot pirms vai pēc tauku ekstrakcijas. Atkarībā no tā, kurā analīzes posmā pievieno iekšējos standartus un vai rezultātus izsaka produktam vai arī tikai taukiem, jānovērtē ekstrakcijas efektivitāte.

—	Pirms GC-MS analīzes jāpievieno 1 vai 2 atgūstamības (surogāta) standarti.

—

Nepieciešama atgūstamības kontrole. Attiecībā uz apstiprinājuma metodēm atsevišķo iekšējo standartu atgūstamībai jābūt diapazonā no 60 % līdz 120 %. Lielāka vai mazāka atsevišķu radniecīgo vielu, jo īpaši dažu hepta- un oktahloratvasināto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu, atgūstamība ir pieņemama ar nosacījumu, ka to daļa TEQ vērtībā nepārsniedz 10 % no kopējās TEQ vērtības (pamatojoties uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu). Ja piemēro GC-MS skrīninga metodes, atgūstamībai jābūt intervālā no 30 % līdz 140 %.

6.3. Traucējošo vielu izvadīšana

—	No tādiem traucējošiem hloratvasinātiem savienojumiem kā PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, un hloratvasinātiem difenilēteriem PCDD/F jāatdala ar piemērotām hromatogrāfijas metodēm (ieteicams, ar florisila, alumīnija oksīda un/vai aktīvās ogles kolonnu).

—	Izomēru atdalīšanai gāzu hromatogrāfijā jābūt pietiekamai (1,2,3,4,7,8-HxCDF signāla attiecība pret 1,2,3,6,7,8-HxCDF signālu < 25 %).

6.4. Kalibrēšana ar standartlīkni

—	Attiecīgajam maksimālās pieļaujamās koncentrācijas un intervences līmeņa vērtību diapazonam jāietilpst kalibrēšanas līknes diapazonā.

6.5. Īpaši kritēriji apstiprinājuma metodēm

—

GC-HRMS

—	Augstas izšķirtspējas masspektrometrijā (HRMS) izšķirtspēja parasti ir lielāka par 10 000 visam masas diapazonam 10 % atstarpē starp signāliem.

—

Papildu identifikācijas un apstiprināšanas kritēriju ievērošana, kā aprakstīts starptautiski atzītos standartos, piemēram, standartā EN 16215:2012 (Dzīvnieku barība – dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB noteikšana ar GC/HRMS un indikatoru PCB noteikšana ar GC/HRMS) un/vai EPA 1613. un 1668. metodes pārskatītajā redakcijā.

—

GC-MS/MS

—	Vismaz divu īpašu prekursoru jonu, kuriem ir viens konkrēts atbilstošs pārejas produkta jons, uzraudzība visām marķētajām un nemarķētajām analizējamajām vielām analīzes jomā.

—

Maksimālā atļautā ± 15 % pielaide relatīvajai jonu intensitātei, atlasītiem produkta pārejas joniem salīdzinājumā ar aprēķinātajām vai noteiktajām vērtībām (kalibrēšanas standarta vidējais rādītājs), piemērojot identiskus MS/MS apstākļus, jo īpaši sadursmes enerģiju un sadursmes gāzes spiedienu katrā analizējamās vielas pārejā.

—	Katra četrpola izšķirtspēja jānosaka vienāda ar vai augstāka par masas vienības izšķirtspēju (masas vienības izšķirtspēja: pietiekama izšķirtspēja, lai atdalītu vienas masas vienības divus pīķus), lai mazinātu iespējamos traucējumus interesējošajām analizējamajām vielām.

—

7. ĪPAŠAS PRASĪBAS BIOANALĪZES METODĒM

Bioanalīzes metodes ir metodes, kuru pamatā ir tādu bioloģisko principu izmantošana kā šūnu testi, receptoru testi vai imūntesti. Šajā punktā noteiktas vispārējās prasības bioanalīzes testiem.

Ar skrīninga metodi paraugs principā tiek klasificēts kā atbilstīgs paraugs vai kā tāds paraugs, attiecībā uz kuru pastāv aizdomas par neatbilstību. Tādēļ aprēķinātais BEQ līmenis tiek salīdzināts ar robežvērtību (sk. 7.3. punktu). Paraugi, kuri nesasniedz robežvērtību, tiek uzskatīti par atbilstošiem paraugiem, bet paraugi, kuri ir vienādi ar robežvērtību vai pārsniedz to, tiek uzskatīti par iespējami neatbilstošiem paraugiem, kas jāanalizē, izmantojot apstiprinājuma metodi. Praksē BEQ koncentrāciju, kas atbilst divām trešdaļām no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas, var izmantot kā robežvērtību, ja tiek nodrošināts, ka šķietamās atbilstības attiecība ir zemāka par 5 %, un pieņemamu šķietami neatbilstošo rezultātu attiecību. Ņemot vērā, ka PCDD/F maksimālā pieļaujamā koncentrācija atšķiras no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas, ko piemēro attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu, paraugu atbilstības pārbaudei, neveicot frakcionēšanu, nepieciešamas piemērotas PCDD/F biotestu robežvērtības. Intervences līmeni pārsniegušo paraugu pārbaudēm kā robežvērtību var izmantot atbilstīgu procentuālo daļu no šā intervences līmeņa.

Ja paredzamā koncentrācija ir izteikta BEQ, rezultāti no parauga jānorāda darba diapazonā un paraugiem, kuros pārsniegta ziņojamā līmeņa robeža (skatīt 7.1.1. un 7.1.6. punktu).

7.1. Testa signāla novērtējums

7.1.1. Vispārīgas prasības

—

Kad aprēķina koncentrāciju no TCDD kalibrēšanas līknes, vērtības līknes lejasgalā un augšgalā atspoguļos augstu variāciju (augsts variācijas koeficients (CV)). Darbības diapazons ir lauks, kurā CV ir mazāks par 15 %. Darbības diapazona lejasgals (ziņošanas robeža) ir jānosaka ievērojami (vismaz trīs reizes) augstāk par procedūras tukšajiem paraugiem. Darba diapazona augstāko punktu parasti apzīmē ar EC70 vērtību (70 % no maksimāli efektīvās koncentrācijas), bet zemāko norāda, ja CV šajā diapazonā ir augstāks par 15 %. Darbības diapazons ir jāizveido apstiprināšanas procesa laikā. Robežvērtībām (sk. 7.3. punktu) jāatbilst darba diapazonam.

—

Standarta šķīdumi un parauga ekstrakti jātestē trijos vai vismaz divos eksemplāros. Ja izmanto divus eksemplārus, standarta šķīdumam vai kontroles ekstraktam, kas testēts četros līdz sešos vienā platē nodalītos padziļinājumos, jārada signāls vai koncentrācija (iespējams vienīgi darbības diapazonā), pamatojoties uz CV < 15 %.

7.1.2. Kalibrēšana

7.1.2.1. Kalibrēšana ar standartlīkni

—	Paraugos koncentrāciju var novērtēt, salīdzinot testa signālu ar TCDD kalibrēšanas līkni (vai PCB 126 vai PCDD/F/dioksīnam līdzīga PCB standartmaisījumu), lai aprēķinātu BEQ koncentrāciju ekstraktā un pēc tam arī paraugā.

—

Kalibrēšanas līknēs jāietilpst astoņām līdz 12 koncentrācijas vērtībām (vismaz divu eksemplāru gadījumā) ar pietiekamu koncentrācijas vērtību skaitu līknes lejasdaļā (darbības diapazons). Īpaša uzmanība jāpievērš līknes atbilstības kvalitātei darbības diapazonā. Nelineārā regresijā R2 vērtībai pašai par sevi nav būtiskas nozīmes atbilstības ticamības noteikšanā. Labāka līknes atbilstība tiks nodrošināta, samazinot atšķirību starp aprēķināto koncentrāciju un novēroto koncentrāciju līknes darbības diapazonā (piemēram, samazinot atlikumu kvadrātu summu).

—

Prognozētā koncentrācija parauga ekstraktā pēc tam tiek koriģēta, ņemot vērā BEQ koncentrāciju, kas aprēķināts attiecībā uz matricas/šķīdinātāja tukšo paraugu (lai ņemtu vērā izmantoto šķīdinātāju un ķimikāliju piemaisījumus), un acīmredzamo atgūstamību (kas aprēķināta, pamatojoties uz piemērotu standartparaugu ar reprezentatīvām radniecīgām struktūrām BEQ koncentrāciju aptuveni maksimālajā pieļaujamajā koncentrācijā vai intervences līmenī). Lai varētu veikt atgūstamības korekciju, acīmredzamajai atgūstamībai vienmēr ir jāietilpst noteiktajā diapazonā (sk. 7.1.4. punktu). Atgūstamības korekcijā izmantotajiem standartparaugiem jāatbilst 7.2. punktā noteiktajām prasībām.

7.1.2.2. Kalibrēšana ar standartparaugiem

Var izmantot arī tādu kalibrēšanas līkni, kas sagatavota no vismaz četriem standartparaugiem (sk. 7.2. punktu: var izmantot vienu tukšu matricu kopā ar trīs standartparaugiem, kuru maksimālā pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis ir 0,5x, 1,0x un 2,0x, tādējādi likvidējot nepieciešamību veikt ar tukšo paraugu un atgūstamību saistītas korekcijas, ja standartparaugu matricas īpašības atbilst nezināmajiem paraugiem. Šajā gadījumā testa signālu, kas atbilst divām trešdaļām no maksimāli pieļaujamās koncentrācijas (sk. 7.3. punktu), var aprēķināt tieši no šiem paraugiem un izmantot par robežvērtību. Intervences līmeni pārsniegušo paraugu pārbaudēm kā robežvērtību var izmantot atbilstīgu procentuālo daļu no šā intervences līmeņa.

7.1.3. PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB atsevišķa noteikšana

Ekstraktus var sadalīt daļās, kas satur PCDD/F un dioksīniem līdzīgus PCB, ļaujot atsevišķi norādīt PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB TEQ līmeņus (izteiktus BEQ). PCB 126 standarta kalibrēšanas līkni vēlams izmantot, lai novērtētu dioksīniem līdzīgu PCB saturošas frakcijas rezultātus.

7.1.4. Biotestu acīmredzamā atgūstamība

“Biotesta acīmredzamo atgūstamību” aprēķina no piemērotiem standartparaugiem ar reprezentatīvām radniecīgām vielām, kurās ir aptuveni maksimālā pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis un kuras salīdzinājumā ar TEQ koncentrāciju izteiktas kā BEQ koncentrācijas procentuālā daļa. Atkarībā no izmantotā testa veida un TEF (2) atšķirības starp TEF un REP koeficientiem, ko piemēro attiecībā uz dioksīniem līdzīgiem PCB, var radīt zemu acīmredzamo atgūstamību dioksīniem līdzīgajiem PCB salīdzinājumā ar PCDD/F. Tāpēc, ja PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB noteikšanu veic atsevišķi, biotestu acīmredzamajai atgūstamībai jābūt šādai: dioksīniem līdzīgajiem PCB – 20–60 %, PCDD/F – 50–130 % (diapazoni attiecas uz TCDD kalibrēšanas līkni). Tā kā dažādās matricās un paraugos dioksīniem līdzīgu PCB daļa PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summā var savstarpēji atšķirties, biotestu acīmredzamā atgūstamība summas rādītājam atspoguļo šos diapazonus, un tai jāietilpst 30–130 % diapazonā.

7.1.5. Atgūstamības kontrole attīrīšanas gadījumā

Apstiprināšanā ir jāpārbauda attīrīšanā zaudētie savienojumi. Tukšais paraugs, kam pievienots standarts ar dažādu radniecīgo vielu maisījumu, jāiesniedz attīrīšanai (vismaz n = 3), pārbaudot atgūstamību un atšķirību ar apstiprinājuma metodi. Atgūstamībai jābūt 60–120 % diapazonā, un tas jo īpaši attiecas uz tām radniecīgajām vielām, kas dažādos maisījumos veido vairāk par 10 % no TEQ līmeņa.

7.1.6. Ziņošanas robeža

Kad tiek paziņoti BEQ līmeņi, ziņošanas robežas noteikšanai jāizmanto attiecīgie matricas paraugi ar tipiskajām radniecīgajām struktūrām, bet ne standartu kalibrācijas līkne, ņemot vērā līknes zemākā diapazona zemo precizitāti. Jāņem vērā ekstrahēšanas un attīrīšanas radītā ietekme. Ziņošanas robeža ir jānosaka ievērojami (vismaz trīs reizes) augstāk par procedūras tukšajiem paraugiem.

7.2. Standartparaugu izmantošana

—	Standartparaugi ir paraugmatrica, radniecīgas vielas un koncentrācijas diapazoni attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgiem PCB aptuveni maksimālajā pieļaujamajā koncentrācijā vai intervences līmenī.

—

Katrā analīžu sērijā jāiekļauj procedūras tukšais paraugs vai, ieteicams, tukša matrica un standartparaugs ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni. Šie paraugi ir jāekstrahē un jātestē vienlaikus un identiskos apstākļos. Salīdzinājumā ar tukšo paraugu standartparauga signālam ir jābūt izteikti augstākam, tādējādi apliecinot testa piemērotību. Šos paraugus var izmantot tukšo paraugu un atgūstamības korekcijām.

—	Standartparaugiem, kas izraudzīti atgūstamības korekcijas veikšanai, jāreprezentē testa paraugi, proti, radniecīgās vielas nedrīkst izraisīt to, ka koncentrācija tiek novērtēta pārāk zemu.

—

Papildu standartparaugus, kuros attiecīgā koncentrācija ir, piemēram, 0,5 un 2 reizes lielāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni, var iekļaut, lai pierādītu testa veiktspēju vajadzīgajā diapazonā maksimālās pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa kontrolei. Lai testa paraugos aprēķinātu BEQ līmeņus, šos paraugus var kombinēt (sk. 7.1.2.2. apakšpunktu).

7.3. Robežvērtību noteikšana

Jānoskaidro saistība starp bioanalīzes rezultātiem, izteiktiem ar BEQ, un apstiprinājuma metožu rezultātiem, izteiktiem ar TEQ (piemēram, veicot matricās saskaņotus kalibrēšanas eksperimentus ar standartparaugiem, kuros piesātinājuma koncentrācija ir 0, 0,5 1 un 2 reizes lielāka par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju (ML), ar 6 atkārtojumiem katrā koncentrācijas līmenī (n = 24)). Korekcijas koeficientus (tukšs paraugs un atgūstamība) var aprēķināt, pamatojoties uz šo saistību, taču katrā analīžu sērijā tā ir jāpārbauda, iekļaujot procedūras tukšos paraugus/tukšās matricas un atgūstamības paraugus (sk. 7.2. punktu).

Robežvērtības nosaka, lai varētu noteikt parauga atbilstību maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai vai nepieciešamības gadījumā veikt intervences līmeņa kontroli, attiecīgajai maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai vai intervences līmenim esot noteiktiem atsevišķi attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgiem PCB vai attiecībā uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu. Tās reprezentē bioanalīzes rezultātu sadalījuma zemākais parametrs (koriģēts attiecībā uz tukšajiem paraugiem un atgūstamību) atbilstīgi apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežai, pamatojoties uz 95 % augstu ticamības līmeni, kas nozīmē, ka šķietamās atbilstības attiecība ir mazāka par 5 %, un uz RSDR, kurš ir mazāks par 25 %. Apstiprinājuma metodes izšķiršanas robeža ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija, ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību.

Praksē robežvērtību (izteiktu ar BEQ) var aprēķināt, piemērojot turpmāk izklāstītās pieejas (sk. 1. attēlu).

7.3.1. 95 % prognozes intervāla zemākā diapazona izmantošana pie apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežas

Formula

kur:

BEQ DL	BEQ, kas atbilst apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežai, kura ir ML, ņemot vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību,
sy,x	atlikuma standartnovirze,
t α,f = m-2	studentu faktors (α = 5 %, f = brīvības pakāpes, vienpusējas),
m	kalibrācijas punktu kopējais skaits (rādītājs j),
n	atkārtojumu skaits katrā līmenī,
xi	apstiprinājuma metodes paraugu koncentrācija (izteikta ar TEQ) kalibrācijas punktam i
	visu kalibrācijas paraugu koncentrācijas vērtību vidējā vērtība (izteikta ar TEQ)

Formula kvadrātu summas parametrs,

kalibrācijas punkta i rādītājs.

7.3.2. Aprēķins, izmantojot bioanalīzes rezultātus (koriģētus attiecībā uz tukšajiem paraugiem un atgūstamību) no apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežas līmenī piesārņotu paraugu vairākkārtīgas analīzes (n≥ 6), kā datu sadalījuma zemākais parametrs pie atbilstošās vidējās BEQ vērtības:

Robežvērtība = BEQ DL – 1,64 × SDR

kur:

SDR	biotesta rezultātu standartnovirze pie BEQ DL, mērīta laboratorijas reproducējamības apstākļos.

7.3.3. Aprēķins kā tādu bioanalīzes rezultātu (izteiktu ar BEQ, koriģētu attiecībā uz tukšajiem paraugiem un atgūstamību) vidējā vērtība, kas iegūti tādu paraugu vairākkārtīgā analīzē (n ≥ 6), kuru piesārņojums ir divas trešdaļas no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa. Tā pamatā ir novērojums, ka šāda koncentrācija aptuveni atbildīs robežvērtībai, kas noteikta saskaņā ar 7.3.1. vai 7.3.2. punktu.

Robežvērtību aprēķins, pamatojoties uz 95 % augstu ticamības līmeni, kas nozīmē, ka šķietamās atbilstības attiecība ir mazāka par 5 %, un uz RSDR, mazāku par 25 %:

1)	no 95 % prognozes intervāla zemākā diapazona pie apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežas;

2)	no tādu paraugu vairākkārtīgas analīzes (n ≥ 6), kas piesārņoti apstiprinājuma metodes izšķiršanas robežas līmenī, kā datu sadalījuma zemākais parametrs (attēlots ar zvana formas līkni) pie atbilstošās vidējās BEQ vērtības.

1. attēls

7.3.4. Robežvērtību ierobežojumi

Uz BEQ balstītas robežvērtības, kuru aprēķināšanai izmantots RSDR, kas iegūts apstiprināšanā, izmantojot ierobežotu paraugu skaitu ar atšķirīgu matricu/radniecīgām struktūrām, var būt augstākas par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni, kas balstīti uz TEQ, ņemot vērā, ka ir iespējams iegūt augstāku precizitāti salīdzinājumā ar regulārajiem pasākumiem, kad jāpārbauda nezināms iespējamo radniecīgo vielu spektrs. Šādos gadījumos robežvērtības aprēķina, pamatojoties uz RSDR = 25 %, vai izvēlas divas trešdaļas no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas vai intervences līmeņa.

7.4. Veiktspējas raksturlielumi

—

Tā kā bioanalīzes metodēs nav iespējams izmantot iekšējos standartus, tad, lai noteiktu rezultātu standartnovirzi vienā analīžu sērijā un starp analīžu sērijām, ir jāveic atkārtojamības testi. Atkārtojamībai jābūt zemākai par 20 %, un reproducējamībai laboratorijā jābūt zemākai par 25 %. Tam jābūt balstītam uz aprēķinātajiem līmeņiem bioanalīzes ekvivalentos pēc tukšo paraugu un atgūstamības koriģēšanas.

—	Apstiprināšanas procesā jāparāda, ka tests spēj izšķirt starp tukšu paraugu un robežvērtībai atbilstošu koncentrāciju, ļaujot veikt visu to paraugu identifikāciju, kas pārsniedz atbilstīgo robežvērtību (sk. 7.1.2. punktu).

—	Jādefinē nosakāmie savienojumi, iespējamie traucējumi un maksimālās pieļaujamās tukšo paraugu koncentrācijas vērtības.

—	Procentuālā standartnovirze signālā vai koncentrācijā, kas aprēķināta, pamatojoties uz parauga ekstrakta trīskāršā kvantitatīvajā noteikšanā iegūtu signālu (iespējams vienīgi darbības diapazonā), nedrīkst pārsniegt 15 %.

—	Standartparauga(-u) nekoriģētos rezultātus, izteiktus ar BEQ (tukšais paraugs un maksimālā pieļaujamā koncentrācija vai intervences līmenis), izmanto bioanalīzes metodes veiktspējas novērtēšanā konstantā laikposmā.

—

Jāizveido un jāpārbauda procedūru tukšo paraugu un katra standartparauga veida kvalitātes kontroles grafiki, lai pārliecinātos, ka analītiskā veiktspēja atbilst prasībām, jo īpaši procedūras tukšo paraugu gadījumā attiecībā uz noteikto minimālo atšķirību no darbības diapazona lejasgala vērtības un standartparaugu gadījumā – attiecībā uz reproducējamību laboratorijā. Procedūru tukšie paraugi ir pienācīgi jākontrolē, lai novērstu šķietami atbilstošus rezultātus, kad tiek veikta atņemšana.

—

Rezultāti, kas iegūti aizdomīgo paraugu apstiprinājuma metodēs, un 2–10 % no atbilstošajiem paraugiem (vismaz 20 paraugi katrā matricā) ir jāapkopo un jāizmanto, lai novērtētu skrīninga metodes veiktspēju un BEQ un TEQ savstarpējo saistību. Šo datubāzi varētu izmantot to robežvērtību atkārtotai novērtēšanai, ko piemēro attiecībā uz regulārajiem paraugiem apstiprinātajās matricās.

—

Efektīvas metodes veiktspēju var arī pierādīt, piedaloties salīdzinošu testu veikšanā. Rezultātus, kas iegūti no starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā analizētajiem paraugiem un aptver koncentrācijas diapazonu līdz, piemēram, 2x ML, var iekļaut arī šķietamās atbilstības attiecības novērtējumā, ja laboratorija spēj pierādīt tās sekmīgo veiktspēju. Ar paraugiem ir jāaptver visbiežāk sastopamās radniecīgās struktūras no dažādiem avotiem.

—	Piesārņošanas gadījumos robežvērtības var atkārtoti novērtēt, atspoguļojot šā konkrētā piesārņojuma īpašo matricu un radniecīgo vielu īpašības.

8. REZULTĀTU PAZIŅOŠANA

Apstiprinājuma metodes

—

Analīžu rezultātos jānorāda atsevišķu PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB radniecīgu vielu koncentrācija, un TEQ vērtības, norādot mazāko, lielāko un vidējo analītisko rezultātu, lai ziņojumā iekļautu maksimāli daudz informācijas par rezultātiem un tā dotu iespēju tos interpretēt saskaņā ar īpašām prasībām.

—

Ziņojumā norāda arī izmantotā PCDD/F, dioksīniem līdzīgu PCB un lipīdu ekstrakcijas metodi. Lipīdu saturu paraugā nosaka un paziņo attiecībā uz pārtikas matricām ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, izsakot attiecībā pret tauku saturu, un ar paredzamo tauku koncentrāciju diapazonā 0–2 % (atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem). Bet citu paraugu gadījumā lipīdu satura noteikšana nav obligāta.

—	Atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība jānorāda, ja atgūstamība nav 6.2. punktā norādītajās robežās, kur ir pārsniegta maksimālā pieļaujamā koncentrācija (šajā gadījumā atgūstamība vienā no divām otrreizējām analīzēm), kā arī citos gadījumos pēc pieprasījuma.

—

Tā kā, lemjot par parauga atbilstību, ir jāņem vērā mērījuma paplašināto nenoteiktību, ir jāsniedz arī šis rādītājs. Līdz ar to analīžu rezultātus paziņo kā “x ± U”, kur x ir analīzes rezultāts un U – mērījuma paplašinātā nenoteiktība, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības pakāpi. Ja PCDD/F un dioksīniem līdzīgus PCB nosaka atsevišķi, atsevišķo PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB analīžu rezultātu aprēķinātā paplašinātās nenoteiktības summa ir jāizmanto kā PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summa.

—	Rezultāti jāizsaka tādās pašās vienībās un ar tādu pašu zīmīgo ciparu skaitu kā maksimālā pieļaujamā koncentrācija, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006.

Bioanalīzes skrīninga metodes

—	Skrīninga rezultāti ir jāizsaka kā atbilstoši rezultāti vai kā tādi rezultāti, attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas par neatbilstību (“aizdomīgie rezultāti”).

—

Turklāt attiecībā uz PCDD/F un/vai dioksīniem līdzīgiem PCB var sniegt BEQ (nevis TEQ) izteiktus indikatīvos rezultātus (sk. 1. punktu). Paraugus, kuru signālu vērtība ir zemāka par ziņošanas robežu, izsaka kā tādus, kas ir zemāki par ziņošanas robežu. Paraugus, kuru signālu vērtība pārsniedz darbības diapazonu, paziņo kā darbības diapazonu pārsniedzošus, un koncentrāciju, kas atbilst darbības diapazona augstākajam punktam, jāizsaka BEQ.

—	Attiecībā uz visiem paraugmatricas veidiem ziņojumā norāda novērtējuma pamatā esošo maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni.

—	Ziņojumā norāda izmantotā testa veidu, galveno testa principu un kalibrēšanas veidu.

—

—	Attiecībā uz paraugiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie nav atbilstoši, ziņojumā jāiekļauj piezīme par veicamajiem pasākumiem. PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas koncentrācija šajos paraugos ar ievērojamu koncentrāciju ir jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprinājuma metodi.

—	Neatbilstošos rezultātus jāpaziņo tikai no apstiprinājuma analīzes.

Fizikāli ķīmiskā skrīninga metodes

—	Skrīninga rezultāti ir jāizsaka kā atbilstoši rezultāti vai kā tādi rezultāti, attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas par neatbilstību (“aizdomīgie rezultāti”).

—	Attiecībā uz visiem paraugmatricas veidiem ziņojumā norāda novērtējuma pamatā esošo maksimālo pieļaujamo koncentrāciju vai intervences līmeni.

—

Turklāt var norādīt atsevišķu PCDD/F un/vai dioksīniem līdzīgo PCB radniecīgo vielu koncentrāciju un TEQ vērtības, kas ziņotas kā mazākā, lielākā un vidējā vērtība. Rezultāti jāizsaka tādās pašās vienībās un ar (vismaz) tādu pašu zīmīgo ciparu skaitu kā maksimālā pieļaujamā koncentrācija, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006.

—	Atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība jānorāda, ja atgūstamība nav 6.2. punktā norādītajās robežās, kā arī citos gadījumos pēc pieprasījuma.

—	Ziņojumā jānorāda izmantotā GC-MS metode.

—

—	Attiecībā uz paraugiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie nav atbilstoši, ziņojumā jāiekļauj piezīme par veicamajiem pasākumiem. PCDD/F un PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summas koncentrācija šajos paraugos ar ievērojamu koncentrāciju ir jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprinājuma metodi.

—	Par neatbilstību var lemt tikai pēc apstiprinājuma analīzes.

(1) “Guidance Document on Measurement Uncertainty for Laboratories performing PCDD/F and PCB Analysis using Isotope Dilution Mass Spectrometry” (Vadlīnijas par mērījumu nenoteiktību attiecībā uz laboratorijām, kas veic PCDD/F un PCB analīzi, izmantojot izotopu atšķaidīšanas masspektrometriju) [saite uz tīmekļa vietni], “Guidance Document on the Estimation of LOD and LOQ for Measurements in the Field of Contaminants in Feed and Food” (Vadlīnijas par mērījumu noteikšanas robežu (LOD) un kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ) attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā un barībā [saite uz tīmekļa vietni].

(*1) Attiecībā uz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju

(2) Spēkā esošo prasību pamatā ir TEF, kas publicēts: M. Van den Berg et al, Toxicol Sci 93 (2), 223.–241. lpp. (2006. gads).

Papildinājums

PVO-TEF riska novērtējumam attiecībā uz cilvēku veselību, kura pamatā ir secinājumi, kas sagatavoti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskās ķīmiskās drošības programmas (IPCS) ekspertu sanāksmē, kura notika 2005. gada jūnijā Ženēvā (1)

Radniecīgā viela

TEF vērtība

Radniecīgā viela

TEF vērtība

Dibenzo-p-dioksīni (“PCDD”)

“Dioksīniem līdzīgi” PCB:

Neorto PCB + Mono-orto PCB

2,3,7,8-TCDD

1,2,3,7,8-PeCDD

Neorto PCB

1,2,3,4,7,8-HxCDD

0,1

PCB 77

0,0001

1,2,3,6,7,8-HxCDD

0,1

PCB 81

0,0003

1,2,3,7,8,9-HxCDD

0,1

PCB 126

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDD

0,01

PCB 169

0,03

OCDD

0,0003

Dibenzofurāni (PCDF)

Mono-orto PCB

2,3,7,8-TCDF

0,1

PCB 105

0,00003

1,2,3,7,8-PeCDF

0,03

PCB 114

0,00003

2,3,4,7,8-PeCDF

0,3

PCB 118

0,00003

1,2,3,4,7,8-HxCDF

0,1

PCB 123

0,00003

1,2,3,6,7,8-HxCDF

0,1

PCB 156

0,00003

1,2,3,7,8,9-HxCDF

0,1

PCB 157

0,00003

2,3,4,6,7,8-HxCDF

0,1

PCB 167

0,00003

1,2,3,4,6,7,8-HpCDF

0,01

PCB 189

0,00003

1,2,3,4,7,8,9-HpCDF

0,01

OCDF

0,0003

Lietotie saīsinājumi:

“T” = tetra; “Pe” = penta; “Hx” = heksa; “Hp” = hepta; “O” = okta; “CDD” = hlordibenzodioksīns; “CDF” = hlordibenzofurāns; “CB” = hlorbifenils.

(1) Martin van den Berg et al., The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological Sciences 93(2), 223.–241. lpp. (2006)).

IV PIELIKUMS

PARAUGU GATAVOŠANA UN PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ANALĪZES METODĒM, KO IZMANTO TĀDU PCB KONCENTRĀCIJAS KONTROLEI KONKRĒTOS PĀRTIKAS PRODUKTOS, KAS NAV LĪDZĪGI DIOKSĪNIEM

Šajā pielikumā noteiktās prasības jāpiemēro gadījumos, kad pārtikas produktu analizē, lai veiktu PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas oficiālu kontroli, un attiecībā uz paraugu gatavošanu un analītiskajām prasībām citiem regulatīviem mērķiem, tostarp kontroli, ko veic pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks, lai nodrošinātu atbilstību 4. panta noteikumiem Regulā (EK) Nr. 852/2004.

Šīs regulas III pielikuma 3. punktā paredzētais noteikumus par paraugu gatavošanu ir jāpiemēro arī PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, daudzumu kontrolei pārtikā.

1. Piemērojamās noteikšanas metodes

Gāzes hromatogrāfija/elektronu satveres detektors (GC-ECD), GC-LRMS, GC-MS/MS GC-HRMS vai līdzvērtīgas metodes.

2. Nosakāmo vielu identifikācija un apstiprināšana

—	Relatīvais aiztures laiks attiecībā uz iekšējiem standartiem vai atsauces standartiem (pieļaujamā novirze ± 0,25 %).

—	PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, atdalīšana gāzu hromatogrāfijā (no traucējošajām vielām, jo īpaši no vienlaikus eluējošajiem PCB, it īpaši tad, ja paraugu koncentrācijas vērtības ietilpst atļauto robežu diapazonā un ir jāapstiprina neatbilstība (1)).

—

GC-MS paņēmieni:

—

kontrolēt vismaz šādu skaitu molekulāro jonu vai raksturīgo jonu no molekulu klastera:

—	divus konkrētus jonus HRMS gadījumā,

—	trīs konkrētus jonus LRMS gadījumā,

—	divus konkrētus prekursora jonus, kuriem katram ir viens konkrēts atbilstošs pārejas produkta jons MS-MS gadījumā,

—	maksimālās atļautās pielaides satura attiecībai atlasītajiem masas fragmentiem: Atlasīto masas fragmentu satura attiecības relatīvā novirze no teorētiskās satura attiecības vai kalibrācijas standarta mērķa jonam (visizplatītākajam novērotajam jonam) un kvalifikatoram(-iem) jonam(-iem): ± 15 %.

—	GC-ECD gadījumā To rezultātu apstiprināšana, kuri pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju ar divām GC ailēm ar atšķirīgas polaritātes nekustīgajām fāzēm.

3. Metodes veiktspējas demonstrējums

Apstiprinājums interesējošās koncentrācijas diapazonā (0,5–2 reizes vairāk par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju) ar pieņemamu variāciju koeficientu atkārtotai analīzei (prasības, ko piemēro attiecībā uz starpprecizitāti, sk. 8. punktā).

4. Kvantitatīvās noteikšanas robeža

PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, LOQ summa (2) nepārsniedz vienu trešdaļu no maksimālās pieļaujamās koncentrācijas (3).

5. Kvalitātes kontrole

Regulāra tukšo paraugu kontrole, piesātināto paraugu analīze, kvalitātes kontroles paraugi, līdzdalība attiecīgajām matricām veltītos starplaboratoriju pētījumos.

6. Atgūstamības kontrole

—	Izmantot piemērotus iekšējos standartus ar fizikāli ķīmiskām īpašībām, kas ir salīdzināmas ar nosakāmajām vielām.

—

Iekšējo standartu pievienošana:

—	pievienošana produktiem (pirms ekstrakcijas un attīrīšanas procesa),

—	pievienošanu iespējams veikt arī ekstrahētajiem taukiem (pirms attīrīšanas procesa), ja maksimālā pieļaujamā koncentrācija izteikta uz tauku bāzes.

—

Prasības metodēm, kurās izmanto visas sešas ar izotopiem marķētās PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, radniecīgās vielas:

—	rezultātu korekcija iekšējo standartu atgūstamībai,

—	ar izotopiem marķētu iekšējo standartu vispāratzīta atgūstamība ir diapazonā no 60 % līdz 120 %,

—	ir pieņemama lielāka vai mazāka atsevišķu radniecīgo vielu atgūstamība, kuru veidotā daļa PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, indikatoru summā nepārsniedz 10 %.

—

Prasības metodēm, kurās neizmanto visus sešus ar izotopiem marķētos iekšējos standartus vai izmanto citus iekšējos standartus:

—	iekšējā(-o) standarta(-u) atgūstamības kontrole katra parauga gadījumā,

—	60–120 % liela iekšējā(-o) standarta(-u) atgūstamība ir pieņemama,

—	rezultātu korekcija iekšējo standartu atgūstamībai.

—	Nemarķēto radniecīgo vielu atgūstamību pārbauda, izmantojot piesātinātos paraugus vai kvalitātes kontroles paraugus, kuru koncentrācijas vērtības ietilpst maksimālās pieļaujamās koncentrācijas diapazonā. Attiecībā uz šīm radniecīgajām vielām ir pieņemama 60–120 % liela atgūstamība.

7. Prasības laboratorijām

Lai garantētu, ka laboratorijas izmanto kvalitātes sistēmu analītisko rezultātu kvalitātes nodrošināšanai, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem tās jāakreditē atzītā iestādē, kas darbojas saskaņā ar ISO Guide 58. Laboratorijas akreditē atbilstīgi EN ISO/IEC 17025 standartam. Turklāt attiecīgā gadījumā piemēro principus, kas aprakstīti vadlīniju dokumentā “Technical Guidelines for the estimation of measurement uncertainty and limits of quantification for PCDD/F and PCB analysis” (Tehniskie norādījumi par mērījumu nenoteiktības skaitlisko noteikšanu un kvantitatīvās noteikšanas robežas PCDD/F un PCB analīzei) (4).

8. Veiktspējas raksturlielumi kritēriji PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, summas noteikšanai maksimāli pieļaujamajā koncentrācijā

	Izotopu atšķaidīšanas masspektrometrija (*1)	Citi paņēmieni
Ticamība	– 20 līdz + 20 %	– 30 līdz + 30 %
Starpprecizitāte (RSDR)	≤ 15 %	≤ 20 %
Atšķirība starp aprēķināto lielāko un mazāko analītisko rezultātu	≤ 20 %	≤ 20 %

9. Rezultātu paziņošana

—

Analīžu rezultātos jānorāda atsevišķu PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, radniecīgo vielu koncentrācija un PCB, kas nav dioksīniem līdzīgi, summa, norādot mazāko, lielāko un vidējo analītisko rezultātu, lai ziņojumā iekļautu maksimāli daudz informācijas par rezultātiem un tā dotu iespēju tos interpretēt saskaņā ar īpašām prasībām.

—

Ziņojumā jānorāda arī izmantotā PCB un lipīdu ekstrakcijas metode. Lipīdu saturu paraugā nosaka un paziņo attiecībā uz pārtikas matricēm ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, izsakot attiecībā pret tauku saturu, un ar paredzamo tauku koncentrāciju diapazonā 0–2 % (atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem). Bet citu paraugu gadījumā lipīdu satura noteikšana nav obligāta.

—	Atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība jānorāda, ja atgūstamība nav 6. punktā norādītajās robežās, ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kā arī citos gadījumos pēc pieprasījuma.

—

Tā kā, lemjot par parauga atbilstību, ir jāņem vērā mērījuma paplašinātā nenoteiktība, ir jāsniedz arī šis rādītājs. Līdz ar to analīžu rezultātus paziņo kā “x ± U”, kur x ir analīzes rezultāts un U – mērījuma paplašinātā nenoteiktība, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības pakāpi.

—	Rezultāti jāizsaka tādās pašās vienībās un ar tādu pašu zīmīgo ciparu skaitu kā maksimālā pieļaujamā koncentrācija, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006.

(1) Radniecīgās vielas, kas bieži vien eluē vienlaikus, ir, piemēram, PCB 28/31, PCB 52/69 un PCB 138/163/164. GC/MS gadījumā ir jāapsver arī iespējamie traucējumi, ko var radīt augstāk hloratvasinātas radniecīgās vielas.

(3) Ļoti ieteicams, lai reaģenta tukšā parauga koncentrācijas daļa parauga piesārņojuma koncentrācijā būtu iespējami zemāka. Laboratorija ir atbildīga par tukšā parauga koncentrācijas vērtību maiņas kontroli, jo īpaši, ja tukšā parauga koncentrācijas vērtības tiek atskaitītas.

(4) “Guidance Document on Measurement Uncertainty for Laboratories performing PCDD/F and PCB Analysis using Isotope Dilution Mass Spectrometry” (Vadlīnijas par mērījumu nenoteiktību attiecībā uz laboratorijām, kas veic PCDD/F un PCB analīzi, izmantojot izotopu atšķaidīšanas masspektrometriju) [saite uz tīmekļa vietni], “Guidance Document on the Estimation of LOD and LOQ for Measurements in the Field of Contaminants in Feed and Food” (par mērījumu noteikšanas robežu (LOD) un kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ) attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā un barībā [saite uz tīmekļa vietni].

(*1) Jālieto visi seši ar 13C iezīmētie analogi, kā iekšējie standarti

6.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/48

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/648

(2017. gada 5. aprīlis),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoume saplākšņa importam

EIROPAS KOMISIJA,

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1942/2004 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”, jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes okoume saplākšņa importam. Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu, un piemērotais maksājuma līmenis četriem ražotājiem bija robežas no 6,5 % līdz 23,5 % un visiem pārējiem ražotājiem tas bija 66,7 %. Pēc termiņbeigu pārskatīšanas šie pasākumi tika saglabāti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 82/2011 (3) (“iepriekšējā pārskatīšana”).

2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(2)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4), Komisija saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu pasākumiem pret ĶTR saskaņā ar 11. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (5) (“termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums” jeb “pieprasījums”).

(3)

Eiropas koksnes paneļu federācija (“EPF”) (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2015. gada 22. oktobrī to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no okoume saplākšņa kopējā ražošanas apjoma Savienībā, iesniedza pieprasījumu. Pieprasījuma pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums varētu atkārtoties.

3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(4)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2016. gada 29. janvārī ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstoši 11. panta 2. punktam Regulā (EK) Nr. 1225/2009.

4. Izmeklēšana

4.1. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(5)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika periodam no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

4.2. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(6)	Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, pārējos zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus ĶTR, importētājus/lietotājus, par kuriem zināms, ka tie ir iesaistīti, kā arī ĶTR iestādes.

(7)	Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

4.3. Atlase

(8)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

4.3.1. ĶTR ražotāju eksportētāju atlase

(9)	Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase.

(10)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(11)	Tā kā pieteicās tikai divi uzņēmumi ĶTR, atlase nebija vajadzīga.

4.3.2. Savienības ražotāju atlase

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ņemot vērā arī pārdošanas apjomu un ģeogrāfisko atrašanās vietu. Izlasē bija pieci Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcija PIP laikā veidoja aptuveni 74 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un pagaidu izlase tādējādi tika apstiprināta. Izlase ir uzskatāma par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

4.3.3. Nesaistīto importētāju atlase, anketas un sadarbība

(13)	Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(14)	Sākumposmā tika uzrunāti aptuveni 35 zināmi potenciāli importētāji/lietotāji, kuri tika aicināti sniegt skaidrojumu par savu darbību, kā arī attiecīgā gadījumā aizpildīt atlases veidlapu, kas paredzēta nesaistītiem importētājiem un kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu.

(15)	Trīspadsmit importētāji iesniedza atlases veidlapu. Visas šīs veidlapas liecināja, ka tie nebija importējuši okoume saplāksni no Ķīnas. Pamatojoties uz to, atlase netika uzskatīta par pamatotu.

4.4. Anketas un pārbaudes apmeklējumi

(16)	Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(17)	Komisija nosūtīja ražotāju eksportētāju anketas diviem uzņēmumiem ĶTR, kas minēti 11. apsvērumā, divpadsmit zināmajiem ražotājiem potenciālajās analogajās valstīs (Gabona, Maroka, Šveice un Turcija) un pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(18)	Tikai viens ĶTR uzņēmums daļēji atbildēja uz anketas jautājumiem, savukārt pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem ražotājiem Gabonā, viena ražotāja Marokā un pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem.

(19)

Komisija veica pārbaudes šādos uzņēmumos.

ražotāji Savienībā:

—	F.A. MOURIKIS S.A. (Grieķija),

—	GARNICA PLYWOOD S.A. (Spānija),

—	JEAN THÉBAULT SAS (Francija),

—	JOUBERT LES ELIOTS SAS (Francija),

—	JOUBERT ST JEAN D'ANGÉLY SAS (Francija);

ražotājs tirgus ekonomikas valstī:

—	CEMA BOIS DE L'ATLAS (Maroka).

4.5. Informācijas izpaušana

(20)	Komisija 13. februārī visām ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā plāno saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus, un aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Piezīmes netika iesniegtas.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(21)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā un kas definējams šādi: saplāksnis, kurš sastāv tikai no koksnes loksnēm (katras plāksnes biezums nav lielāks par 6 mm un vismaz viena ārējā okoume plāksne nav pārklāta ar pastāvīgu cita materiāla kārtu), kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 4412 31 10 (Taric kods 4412311010). Attiecīgajam ražojumam ir plašs galapatēriņš. To izmanto celtniecībā galdniecības un namdara apšuvuma darbos, slēģu plāksnēm, pagraba apšuvumam, margām un krasta apšuvuma plāksnēm. To izmanto arī vairāk dekoratīviem mērķiem, cita starpā autotransportā (piemēram, automobiļos, autobusos, tūristu autofurgonos un tūristu treileros), jūras transportā (jahtās), mēbeļu un durvju ražošanā.

(22)

Ir šādi divi galvenie okoume saplākšņa veidi: saplāksnis, kas izgatavots tikai no okoume (“viendabīgais okoume”), un saplāksnis, kam vismaz viena ārējā kārta ir izgatavota no okoume, bet pārējā daļa izgatavota no citas koksnes (“plaknes okoume”) (to var saukt arī par “kombinēto” vai “dubulto”). Abi galvenie okoume saplākšņa veidi ārēji izskatās līdzīgi. Neskatoties uz atšķirīgām mehāniskajām īpašībām, tiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tos pamatā izmanto vienādā nolūkā.

2. Līdzīgais ražojums

(23)

Izmeklēšana liecina, ka visiem šiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās īpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	attiecīgajam ražojumam,

—	Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam ražojumam.

(24)	Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Ievadpiezīmes

(25)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai, beidzoties spēkā esošo pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(26)	Kā minēts iepriekš 18. apsvērumā, tikai viens ĶTR uzņēmums daļēji atbildēja uz anketas jautājumiem. Šis uzņēmums paziņoja, ka attiecīgajā periodā tas neražoja un nepārdeva okoume saplāksni.

(27)	Ņemot vērā, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens cits ražotājs ĶTR, Komisija informēja Ķīnas iestādes, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izmantot pieejamos faktus. Komisija no ĶTR iestādēm nesaņēma nekādas piezīmes vai lūgumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(28)

Šā iemesla dēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, konkrēti:

i)	termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju;

ii)	Eurostat statistiku un saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu dalībvalstu savāktajiem datiem (“16. panta 4. punkta datubāze”);

iii)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (“FAO”) publiski pieejamajiem statistikas datiem.

Ķīnas eksporta statistikas datubāzi nevarēja izmantot, jo tās kodu struktūra nav pietiekami precīza, lai sniegtu noderīgu informāciju.

(29)	Eurostat un 16. panta 4. punkta datubāze neuzrādīja attiecīgā ražojuma importu no ĶTR PIP laikā; tāpēc šajā periodā Savienības tirgū nebija iespējams noteikt dempingu.

(30)	Dempinga aprēķini tika veikti saistībā ar dempinga atkārtošanās iespējamību.

2. Importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

(31)	Lai noteiktu dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti, tika analizēti šādi elementi: i) iespējamie dempinga līmeņi Savienības tirgū un citās trešās valstīs, ii) ražošanas apjoms un ražošanas jauda Ķīnā un iii) Savienības tirgus pievilcīgums.

(32)	Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, proti avotiem, kas minēti 28. apsvērumā.

i) Iespējamie dempinga līmeņi Savienības tirgū un citās trešās valstīs

Analogā valsts

(33)

Četriem ražotājiem eksportētājiem sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts tirgus ekonomikas režīms (TER). Normālo vērtību pārējiem ražotājiem eksportētājiem nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts (“analogā valsts”).

(34)	Turcija tika izvēlēta par analogo valsti sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā pārskatīšanā. Paziņojumā par šīs pārskatīšanas sākšanu Komisija ierosināja par analogo valsti izmantot Turciju.

(35)	Komisija meklēja informāciju par okoume saplākšņa ražotājiem citās iespējamās analogās valstīs un sazinājās ar zināmajiem okoume saplākšņa ražotājiem Gabonā, Marokā un Šveicē, un aicināja tos sniegt vajadzīgo informāciju.

(36)	Divi ražotāji Gabonā un viens ražotājs Marokā pieteicās un sniedza pieprasīto informāciju. Neviens Turcijas ražotājs nesadarbojās.

(37)

Gabona netika uzskatīta par piemērotu analogo valsti, jo vietējiem okoume saplākšņa ražotājiem bija nepārprotama salīdzinoša priekšrocība, proti, tie guva labumu no ievērojami zemākām izejmateriālu izmaksām (7), Gabonā ražotais ražojums pārdošanai vietējā tirgū bija zemas kvalitātes, vietējais tirgus bija mazs un tajā netika importēts okoume saplāksnis un tika iekasēts ievedmuitas nodoklis 30 % apmērā.

(38)	Maroka tika uzskatīta par piemērotu analogo valsti, jo, lai gan tajā ir lieli ievedmuitas nodokļi, tajā tika ievests ievērojams līdzīgā ražojuma importa apjoms, kas konkurēja ar iekšzemē ražoto ražojumu.

(39)	Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes par šo izvēli. Piezīmes netika saņemtas.

Normālā vērtība

— ražotājiem eksportētājiem, kam sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts TER

(40)

Kā minēts iepriekš 33. apsvērumā, četriem ražotājiem eksportētājiem sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts TER. Tā kā nenotika sadarbība, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu šiem ražotājiem eksportētājiem normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, proti, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajām aplēsēm.

— ražotājiem eksportētājiem, kam sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts TER

(41)	Viens Marokas ražotājs sadarbojās un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz šā ražotāja telpās pārbaudītajiem datiem, kā norādīts turpmāk.

(42)	Normālo vērtību noteica abiem galvenajiem ražojuma veidiem, kuri aprakstīti 22. apsvērumā.

(43)

Tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To veica, nosakot PIP laikā Marokas tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem.

(44)	Līdzīgā ražojuma rentablās pārdošanas apjoms bija mazāks par 80 % no kopējā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma, tāpēc normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena vietējā tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena tikai rentablajos darījumos.

Eksporta cena

(45)

Kā minēts iepriekš 28. apsvērumā, Ķīnas ražotāju nesadarbošanās dēļ eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju. Konkrēti, eksporta cena abiem galvenajiem ražojuma veidiem, kuri aprakstīti 22. apsvērumā, pamatojās uz vairāk nekā desmit Savienības tirgum un citām trešām valstīm (proti, Bosnijai un Hercegovinai, Šveicei, Turcijai, Persijas līča valstīm un Norvēģijai) adresētu komerciālu piedāvājumu, kas PIP laikā izteikti pa e-pastu vai pieejami kā publiski komerciāli piedāvājumi dažādās Ķīnas tīmekļa vietnēs, kā paskaidrots termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā. Komerciālajos piedāvājumos iekļautās cenas bija robežās no EUR 313/m3 līdz EUR 540/m3 (CIF). Jāatzīmē, ka šie cenu līmeņi bija tādās pašās robežās kā Ķīnas okoume saplākšņa importa cenu līmenis (norādīts Eurostat un 14. panta 6. punkta datubāzē) pēc PIP (2016. gada trešajā ceturksnī). Kaut arī attiecīgie daudzumi bija nelieli, šis cenu līmenis apstiprina to, ka komerciālie piedāvājumi kā norāde uz iespējamām Ķīnas okoume saplākšņa eksporta cenām bija reprezentatīvi.

Salīdzinājums

(46)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas tādējādi tika noteikta, par pamatu ņemot EXW cenu katram ražojuma veidam, kas aprakstīts 22. apsvērumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to prasīja nepieciešamība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cena un normālā vērtība tika koriģētas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t. i., pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju, tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta izmaksām (iekšzemes un jūras pārvadājumu) saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

Dempinga starpība

(47)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu Komisija salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu katram ražojuma veidam, kā noteikts iepriekš.

— ražotājiem eksportētājiem, kam sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts TER

(48)	Pamatojoties uz to, vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas (CIF) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, PIP laikā bija virs 45 % gan Savienības tirgū, gan citās trešās valstīs.

— ražotājiem eksportētājiem, kam sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts TER

(49)	Vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas (CIF) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, bija virs 100 % gan Savienības tirgū, gan citās trešās valstīs.

ii) Ražošanas apjoms un ražošanas jauda Ķīnā

Ražošanas apjoms Ķīnā

(50)	Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās un nebija publiski pieejamas informācijas, ražošanas apjoms ĶTR tika noteikts, pamatojoties uz aplēsēm, ko pieprasījuma iesniedzējs, izmantojot savā rīcībā esošo informāciju par tirgu, sniedza savā pieprasījumā par pašreizējo termiņbeigu pārskatīšanu.

(51)

Pieprasījuma iesniedzējs aplēsa okoume saplākšņa ražošanas apjomu Ķīnā, pamatojoties uz okoume baļķu daudzumu, kas 2014. gadā bija importēti Ķīnā un kas tika izmantoti saplākšņa ražošanā. Pamatojoties uz šo informāciju, okoume saplākšņa ražošanas apjoms tika lēsts no vismaz 290 000 m3 līdz lielākais 2,9 miljoniem m3 atkarībā no ražotā ražojuma veida, kā aprakstīts 22. apsvērumā, proti, attiecīgi viendabīgā okoume vai plaknes okoume. Tas ir vismaz 1,5 reizes līdz lielākais 15 reizēm vairāk nekā kopējais patēriņš Savienībā.

Ražošanas jauda Ķīnā

(52)

Tā kā okoume saplākšņa ražotāji Ķīnā nesadarbojās vai nebija pieejama cita informācija par Ķīnas okoume saplākšņa ražošanas nozari, Ķīnas saplākšņa ražošanas nozares stāvoklis tika izskatīts kopumā (neatkarīgi no izmantotās koku sugas veida), kā tas tika darīts iepriekšējā pārskatīšanā. Saskaņā ar iepriekšējām izmeklēšanām tika apstiprināts, ka saplāksni ražo vieni un tie paši uzņēmumi, izmantojot vienas un tās pašas iekārtas neatkarīgi no izmantotās koku sugas. Iepriekšējā pārskatīšanā arī tika konstatēts, ka okoume saplāksnis ir ienesīgāks nekā citi saplākšņa veidi. Tādēļ pasākumu neesības gadījumā paredzams, ka Ķīnas ražotāji no citu saplākšņa veidu ražošanas pāries uz ienesīgāko okoume saplākšņa ražošanu.

(53)

Pamatojoties uz to, Ķīnā potenciāli ir pieejama ievērojama ražošanas jauda, kā norāda visu veidu saplākšņa ražošanas apjomi, kas, pamatojoties uz FAO statistiku, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 113 miljoni m3. Tādējādi vajadzīga tikai neliela pāreja no cita veida koksnes uz okoume, lai būtiski palielinātu okoume saplākšņa ražošanas apjomus, ko varētu izmantot eksportam.

iii) Savienības tirgus pievilcīgums

(54)

Galvenais elements, ko izmantoja, lai noteiktu Savienības tirgus pievilcīgumu, ja pasākumi tiktu atcelti, bija Ķīnas eksporta cenu līmenis uz citām trešām valstīm salīdzinājumā ar Ķīnas eksporta cenu līmeni uz Savienību. Kā minēts iepriekš 45. apsvērumā, komerciālie piedāvājumi uz Savienības tirgu un uz citām trešām valstīm liecināja, ka PIP laikā Savienības tirgus patiešām bija pievilcīgs, jo Ķīnas okoume saplākšņa eksporta cenas uz Savienības tirgu bija augstākas nekā Ķīnas eksporta cenas uz visiem citiem trešo valstu tirgiem, par kuriem bija pieejami komerciālie piedāvājumi, izņemot Norvēģiju. Proti, eksporta cenu piedāvājumi uz Savienības tirgu bija aptuveni par 30 % augstāki nekā uz Bosniju un Hercegovinu un aptuveni par 40 % augstāki nekā uz Turciju un Persijas līča valstīm. Tā kā nebija pieejami statistikas dati par okoume saplākšņa Ķīnas eksporta apjomu uz šīm valstīm, nebija iespējams noteikt reprezentativitāti apjoma izteiksmē. Tomēr augstākas iespējamās cenas eksportam uz Savienību padarītu Savienības tirgu pievilcīgu, jo eksports uz Savienību nestu lielāku peļņu.

(55)

Turklāt antidempinga maksājumi par Ķīnas saplākšņa (8) importu ir ieviesti Korejas Republikā, Marokā un Turcijā, savukārt Amerikas Savienotās Valstis 2017. gada janvārī provizoriski noteica kompensācijas pasākumus pret Ķīnas saplāksni. Tādējādi Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būs ierobežotas iespējas piekļūt šiem tirgiem un eksportēt savu produkciju vai pārvirzīt savu eksportu uz šiem tirgiem. Tas nozīmē, ka Savienības tirgus būs vēl pievilcīgāks, lai veiktu saplākšņa importu no Ķīnas.

(56)

Tāpēc, ņemot vērā ievērojamo ražošanas jaudu ĶTR, ko varētu bez pūlēm palielināt, ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības tirgū ievērojamos apjomos atsāktos Ķīnas eksports. Ir vērts atgādināt, ka pirms sākotnējo pasākumu noteikšanas 2004. gadā, Ķīnas pārdošanas apjomi Savienības tirgū sasniedza 83 606 m3, kas atbilst 44 % patēriņa Savienībā PIP laikā.

3. Secinājumi par dempinga atsākšanās iespējamību

(57)

Apkopojot var secināt, ka būtiskā pieejamā ražošanas jauda Ķīnā, Ķīnas ražotāju iespēja viegli palielināt ražošanas apjomus, kas izmantojami eksportam, iespējamās lielās dempinga cenas citos trešo valstu tirgos un Savienības tirgū un Savienības tirgus pievilcīgums norāda uz to, ka pasākumu atcelšanas rezultātā Ķīnas ražotāji eksportētāji, visticamāk, atkal ienāks Savienības tirgū ar ražojumiem par dempinga cenām un ievērojamos daudzumos. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ir dempinga atkārtošanas iespējamība, ja tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

D. SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(58)

Ir zināms, ka Savienībā līdzīgo ražojumu ražo trīspadsmit ražotāji Francijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā un Spānijā. Tiek lēsts, ka Savienības kopējā ražošanas jauda ir aptuveni 162 000 m3. Savienības ražotāji, kuru saražotā produkcija veido kopējo ražošanas apjomu Savienībā, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(59)	Kā minēts 12. apsvērumā, tika izveidota izlase, kurā ietilpa pieci Savienības ražotāji, kas pārstāv 74 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma PIP laikā.

E. STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1. Patēriņš Savienībā

(60)	Okoume saplākšņa patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz sūdzību iesniegušo Savienības ražotāju un citu Savienības ražotāju pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un importa apjomiem no trešām valstīm Savienībā, izmantojot Eurostat datus.

(61)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā mainījās šādi.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

	2012	2013	2014	PIP
Kopējais patēriņš (m3)	181 749	176 005	175 652	188 727
Indekss (2012. gads = 100)	100	97	97	104
Avots: termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat, pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(62)

No 2012. līdz 2013. gadam patēriņš Savienībā samazinājās. Laikā no 2012. gada līdz 2014. gadam tendence samazināties pakāpeniski bija nostabilizējusies un PIP laikā mainījās, proti, atsākās pieaugums, kas liecina par nelieliem uzlabojumiem dažās rūpnieciskajās darbībās. Rezultātā patēriņš Savienībā nedaudz palielinājās, proti, attiecīgajā periodā par 4 %.

(63)

Tomēr tas jāaplūko, ņemot vērā pārmaiņas, kas notikušas pēc iepriekšējās pārskatīšanas. Laikā no iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas perioda (no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim) līdz pašreizējās pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patēriņš Savienībā kopumā samazinājās par 35 % (no 291 421 m3 iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdz 188 727 m3 pašreizējās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā), neskatoties uz to, ka attiecīgajā periodā bija vērojama neliela pieauguma tendence. Vispārējā samazināšanās tendence, kas faktiski sākās pat pirms iepriekšējās pārskatīšanas, bija izskaidrojama ar to, ka okoume saplāksni zināmā mērā bija aizstājušas citas tropu koku sugas. Arī ekonomikas krīze un tai sekojošais konkrētu rūpniecisko darbību samazinājums, ieskaitot būvniecību, kuģubūvi un vieglos komerciālos/tūrisma transportlīdzekļus, veicināja pieprasījuma kritumu pēc okoume saplākšņa Savienībā.

2. Importa no ĶTR apjoms, cenas un tirgus daļa

2.1. Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļa

2. tabula

Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļas

	2012	2013	2014	PIP
Importa apjoms (m3)	1 043	0	62	0
Indekss (2012. gads = 100)	100	0	6	0
Tirgus daļa (%)	0,57	0,00	0,04	0,00
Avots: Eurostat.

(64)

Sākotnējās izmeklēšanas attiecīgajā periodā Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa bija strauji pieaugusi (gandrīz no nulles līdz 18,7 %) (9). Pēc tam iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā bija samazinājusies līdz 4,3 % (12 620 m3) (10). Pašreizējās pārskatīšanas attiecīgajā periodā imports no Ķīnas praktiski apstājās, izņemot 2012. gadu, kad Ķīnas izcelsmes importa apjoms bija aptuveni 1 000 m3.

2.2. Importa cena un cenu samazinājums

3. tabula

ĶTR izcelsmes importa vidējā cena un cenu samazinājums

	2012	2013	2014	PIP
Vidējā cena EUR/m3	549	0,00	168	0,00
Indekss (2012. gads = 100)	100	0	31	0
Avots: Eurostat.

(65)	Vienīgais gads, kad bija ievērojams Ķīnas izcelsmes importa daudzums, bija 2012. gads. Minētā gada laikā Ķīnas izcelsmes importa vidējā cena bija 549 EUR/m3, kas bija ievērojami mazāka par Savienības ražošanas nozares cenām tajā pašā gadā (756 EUR/m3).

3. Imports no citām trešām valstīm

4. tabula

Importa apjomi, tirgus daļas un citu trešo valstu cenas

	2012	2013	2014	PIP
Gabona	40 467	43 964	41 029	42 711
Indekss (2012. gads = 100)	100	109	101	106
Tirgus daļa (%)	22,3	25,0	23,4	22,6
Vidējā cena (EUR/m3)	628,64	625,76	636,40	645,32
Indekss (2012. gads = 100)	100	100	101	103
Maroka	15 431	7 298	5 182	4 492
Indekss (2012. gads = 100)	100	47	34	29
Tirgus daļa (%)	8,5	4,1	3,0	2,4
Vidējā cena (EUR/m3)	662,27	678,51	696,75	700,81
Indekss (2012. gads = 100)	100	102	105	106
Citas trešās valstis (*1)	774	549	1 550	78
Indekss (2012. gads = 100)	100	71	200	10
Tirgus daļa (%)	0,4	0,3	0,9	0,0
Vidējā cena (EUR/m3)	545,80	572,55	576,47	842,50
Indekss (2012. gads = 100)	100	105	106	154
Citas trešās valstis kopā	56 672	51 812	47 761	47 281
Indekss (2012. gads = 100)	100	91	84	83
Tirgus daļa (%)	31,2	29,4	27,2	25,1
Vidējā cena (EUR/m3)	636,66	632,63	641,01	650,92
Indekss (2012. gads = 100)	100	99	101	102

(66)

Attiecīgajā periodā importu no citām trešām valstīm veidoja gandrīz tikai imports no Gabonas un Marokas, savukārt citu trešo valstu īpatsvars bija nenozīmīgs. Importa apjoms no Gabonas un Marokas Savienībā nepārtraukti samazinājās – no 55 899 m3 2012. gadā līdz 47 203 m3 pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., par 16 %. Tā kā patēriņš Savienībā palielinājās tikai par 4 % (sk. 62. apsvērumu un 1. tabulu), Gabonas un Marokas attiecīgā tirgus daļa samazinājās pat vēl lielākā mērā, proti, no 30,8 % 2012. gadā līdz 25,0 % PIP laikā (jeb par 5,7 procentpunktiem).

(67)

Pašreizējās izmeklēšanas attiecīgajā periodā Gabonas un Marokas izcelsmes importa cenas vidēji bija par 16 % līdz 17 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū (sk. 8. tabulu). Salīdzinājumā ar Ķīnas izcelsmes importa cenām 2012. gadā (vienīgais gads attiecīgajā periodā, kurā Ķīna eksportēja ievērojamus daudzumus uz Savienību) šo valstu importa cenas bija vidēji par 16 % augstākas nekā Ķīnas izcelsmes importa cenas.

(68)

Konkrētāk, Gabona ir lielākā eksportētāja trešā valsts uz Savienību. Importa apjomi no Gabonas palielinājās no 40 467 m3 2012. gadā līdz 42 711 m3 pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., par 6 %. Šis palielinājums nozīmēja arī tās tirgus daļas nelielu pieaugumu no 22,3 % 2012. gadā līdz 22,6 % PIP laikā, proti, kāpumu par 0,3 procentpunktiem. Gabonas izcelsmes importa vidējās cenas bija no 17 % līdz 18 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (sk. 8. tabulu), bet tās bija virs Ķīnas izcelsmes importa vidējām cenām 2012. gadā, kas ir vienīgais gads ar būtisku importa apjomu no šīs valsts Savienības tirgū. Tās bija arī lielākas par potenciāli iespējamajām Ķīnas izcelsmes importa cenām, pamatojoties uz komerciālajiem piedāvājumiem PIP laikā, kas minēti iepriekš 45. apsvērumā. Tās nedaudz palielinājās no EUR 628,64/m3 2012. gadā līdz EUR 645,32/m3 PIP laikā, kas atbilst pieaugumam par 3 %.

(69)

Attiecībā uz Maroku – importa apjomi no šīs valsts attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās (no 15 431 m3 2012. gadā līdz 4 492 m3 pārskatīšanas izmeklēšanas periodā). Līdz ar to tirgus daļa saruka no 8,5 % 2012. gadā līdz 2,4 % PIP laikā. Marokas izcelsmes importa cenas 2012. gadā bija augstākas nekā Ķīnas izcelsmes importa cenas, un augstākas par potenciāli iespējamajām importa cenām, pamatojoties uz komerciālajiem piedāvājumiem PIP laikā, kas minēti iepriekš 45. apsvērumā.

4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.1. Vispārīgas piezīmes

(70)	Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienas ražošanas nozares stāvokli.

(71)	Kā minēts 12. apsvērumā, kaitējuma noteikšanai tika izmantota atlase.

(72)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus visai Savienības ražošanas nozarei, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā un informāciju, kas sniegta izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus vienīgi izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(73)	Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(74)	Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(75)

Savienības kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2012	2013	2014	PIP
Ražošanas apjoms (m3)	143 729	145 002	146 287	147 767
Indekss (2012. gads = 100)	100	101	102	103
Ražošanas jauda (m3)	179 561	182 583	184 388	184 738
Indekss (2012. gads = 100)	100	102	103	103
Jaudas izmantojums (%)	80	79	79	80
Indekss (2012. gads = 100)	100	99	99	100
Avots: termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(76)

Ražošanas apjoms nedaudz palielinājās no 143 729 m3 2012. gadā līdz 147 767 m3 PIP laikā, t. i., par 3 %. Šis palielinājums atspoguļoja nelielo uzlabojumu Savienības okoume tirgū, kā minēts 62. apsvērumā. Neraugoties uz šo nelielo pieaugumu, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms bija mazāks par apjomu, kāds tika konstatēts sākotnējās izmeklēšanas periodā un iepriekšējās pārskatīšanas PIP laikā, t. i., mazāks nekā 267 591 m3. Tas atspoguļoja patēriņa kritumu tirgū un to, ka ražošana galvenokārt notiek pēc pasūtījuma.

(77)

Ražošanas jauda nedaudz palielinājās atbilstoši ražošanas apjomam, proti, no 179 561 m3 2012. gadā līdz 184 738 m3 PIP laikā, t. i., par 3 %. Šī jauda tomēr ir ievērojami zemākā līmenī nekā iepriekšējā pārskatīšanā, t. i., par 68 % mazāka nekā 577 205 m3, kas tika noteikti iepriekšējās pārskatīšanas PIP laikā. Tas bija saistīts ar vairāku okoume saplākšņa Savienības ražotāju ražotņu slēgšanu, tostarp lielākā ražotāja Savienībā Plysorol, kā arī tādu Savienības ražotāju ražošanas apjoma samazināšanos, kas joprojām veic uzņēmējdarbību.

(78)	Tā kā ražošanas jaudas pielāgošana, lai tā atbilstu zemākam patēriņa līmenim, galvenokārt notika pirms attiecīgā perioda, jaudas izmantojuma rādītājs ir bijis stabils un augstākā līmenī, salīdzinot ar rādītājiem, kas iepriekšējā pārskatīšanā noteikti PIP laikā (41 %) (11).

4.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(79)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2012	2013	2014	PIP
Pārdošanas apjoms (m3)	124 033	124 193	127 829	141 446
Indekss (2012. gads = 100)	100	100	103	114
Tirgus daļa (%)	68,2	70,6	72,8	74,9
Avots: termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(80)

Pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās no 124 033 m3 2012. gadā līdz aptuveni 141 446 m3 PIP laikā, t. i., par 14 %, kas ir vairāk par patēriņa pieaugumu 4 % apmērā, kā aprakstīts 62. apsvērumā. Tādēļ, ņemot vērā arī paralēlo importa apjoma samazināšanos no citām trešām valstīm, kas aprakstīta 66. apsvērumā, pārdošanas apjoma pieaugums veicināja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas palielināšanos – no 68,2 % 2012. gadā līdz 74,9 % PIP laikā. Tomēr šī tirgus daļa joprojām nesasniedz Savienības ražošanas nozares tirgus daļu (80,2 %) iepriekšējās pārskatīšanas PIP laikā.

4.2.3. Izaugsme

(81)	Lai gan Savienības patēriņa pieaugums attiecīgajā periodā bija 4 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma pieaugums bija lielāks, proti, 14 %, tādējādi tās tirgus daļa palielinājās par 6,7 procentpunktiem.

4.2.4. Nodarbinātība un ražīgums

(82)

Nodarbinātība un ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2012	2013	2014	PIP
Nodarbināto skaits	543	480	470	492
Indekss (2012. gads = 100)	100	88	87	91
Ražīgums (m3/nodarbinātais)	265	302	311	300
Indekss (2012. gads = 100)	100	114	118	113
Avots: termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums, pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(83)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē no 2012. līdz 2014. gadam kopumā samazinājās par 13 % un pēc tam laikā no 2014. gada līdz PIP mazliet pieauga (par 4 %). Kopumā attiecīgajā periodā tā samazinājās par 9 %. Uzņēmumu slēgšanas un pārstrukturēšanas dēļ nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā bija tikai aptuveni puse no līmeņa, ko noteica iepriekšējās pārskatīšanas PIP laikā (983 personas).

(84)

Kā paskaidrots 76. apsvērumā, ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 3 %. Tādējādi ražīgums, kas izteikts kā gada produkcijas izlaide (kubikmetros) uz vienu nodarbināto, attiecīgajā periodā palielinājās par 13 %. Tas atspoguļo faktu, ka ražošanas apjoms nedaudz palielinājās, lai gan nodarbinātības līmenis samazinājās. Tas liecina par labāku efektivitāti un Savienības ražotāju veiktajā pārstrukturēšanā gūtajiem rezultātiem.

4.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(85)

Kā minēts 29. apsvērumā, no ĶTR PIP laikā netika veikts attiecīgā ražojuma imports. Tāpēc šajā periodā nevarēja konstatēt dempingu Savienības tirgū un nevarēja novērtēt dempinga starpības lielumu. Līdz ar to attiecīgajā periodā nebija arī tieša cenu spiediena Savienības tirgū. Pamatojoties uz to, spēkā esošie antidempinga pasākumi kopumā bija efektīvi.

4.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.3.1. Cenas un tās ietekmējoši faktori

(86)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas un vienības izmaksas

	2012	2013	2014	PIP
Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/m3)	756	760	771	780
Indekss (2012. gads = 100)	100	101	102	103
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/3)	783	762	759	778
Indekss (2012. gads = 100)	100	97	97	99
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(87)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 3 %. Tomēr šie cenu līmeņi bija zemāki, nekā attiecīgi novērots iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas laikā, kad tie bija palielinājušies no 786 EUR/m3 2006. gadā līdz 887 EUR/m3 PIP laikā, sasniedzot augstāko līmeni – 930 EUR/m3 – 2008. gadā (12).

(88)	Attiecīgajā periodā vienības ražošanas izmaksas nedaudz saruka (par 1 %).

(89)

Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare ir pielāgojusies sliktākam tirgus stāvoklim, samazinot ražošanas jaudu un ražošanas izmaksas (salīdzinājumā ar iepriekšējās pārskatīšanas PIP). Kā paskaidrots 77. apsvērumā, tas bija saistīts ar lielu Savienības ražotāju ražotņu slēgšanu un ražošanas apjoma samazināšanu pirms attiecīgā perioda un ražīguma pieaugumu attiecīgajā periodā, kā aprakstīts 84. apsvērumā.

4.3.2. Darbaspēka izmaksas

(90)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Darbaspēka izmaksas

	2012	2013	2014	PIP
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)	32 266	33 259	33 516	32 638
Indekss (2012. gads = 100)	100	103	104	101
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(91)	Laikā no 2012. gada līdz PIP vidējās darbaspēka izmaksas par vienu izlasē iekļauto Savienības ražotāju nodarbināto bija stabilas. Tās tikai nedaudz palielinājās, proti, par 1 %.

4.3.3. Krājumi

(92)

Savienības ražošanas nozares krājumu apjoms attiecīgajā periodā mainījās šādi.

10. tabula

Krājumi

	2012	2013	2014	PIP
Krājumi perioda beigās (m3)	10 172	10 780	12 060	7 661
Indekss (2012. gads = 100)	100	106	119	75
Krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma	9	9	10	7
Indekss (2012. gads = 100)	100	106	117	73
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(93)

Lielākoties, kā tas tika novērots arī sākotnējā izmeklēšanā, okoume saplāksni ražo pēc pasūtījuma, tāpēc krājumu līmenis parasti ir zems. Tomēr krājumu līmenis iepriekšējās pārskatīšanas attiecīgajā periodā palielinājās, iepriekšējās PIP laikā sasniedzot 6 589 m3, jo samazinājās pārdošanas apjomi. Pašreizējās pārskatīšanas attiecīgajā periodā tas joprojām saglabājās salīdzinoši augstā līmenī un samazinājās tikai pašreizējās PIP laikā. Katrā ziņā, tas joprojām bija augstāks par līmeni, ko varētu uzskatīt par tādu, kas atspoguļo to preču apjomus, kas ir pārdotas, bet vēl nav piegādātas.

(94)	Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās kopumā samazinājās par 25 %. Krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma, samazinājās no 9 % 2012. gadā līdz 7 % PIP laikā, t. i., par 2 procentpunktiem.

4.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu

	2012	2013	2014	PIP
Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	– 3,5	– 0,2	1,6	0,3
Indekss (2012. gads = 100)	100	195	247	208
Naudas plūsma (EUR)	2 212 306	3 019 172	3 020 670	1 614 559
Indekss (2012. gads = 100)	100	136	137	73
Ieguldījumi (EUR)	665 967	3 052 041	9 226 166	1 991 786
Indekss (2012. gads = 100)	100	458	1 385	299
Ienākums no ieguldījumiem (%)	– 8,2	– 0,4	3,9	0,7
Indekss (2012. gads = 100)	100	195	247	208
Avots: pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(95)

Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija ļoti zema. Tā bija negatīva attiecīgā perioda sākumā un mainījās, kļūstot tikai nedaudz pozitīva 2014. gadā un PIP laikā. Kopumā tā palielinājās no – 3,5 % 2012. gadā līdz 0,3 % PIP laikā. Šis līmenis ir ievērojami zemāks nekā iepriekšējā pārskatīšanā novērotais līmenis, ja toreiz tas bija robežās no 4,3 % līdz 9,8 %. Kā paskaidrots iepriekš 86. līdz 89. apsvērumā, rentabilitāte uzlabojās, jo nedaudz palielinājās pārdošanas cenas un pārdošanas apjoms, kā arī nedaudz samazinājās ražošanas izmaksas, kas daļēji notika arī tāpēc, ka uzlabojās ražīgums.

(96)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Naudas plūsma pieauga no 2012. līdz 2014. gadam un samazinājās PIP laikā, sarūkot līdz līmenim, kas bija zemāks par 2012. gada līmeni. Kopumā naudas plūsma absolūtos skaitļos visā attiecīgajā periodā bija zemā līmenī, un tas bija ievērojami zemāks nekā iepriekšējās pārskatīšanas attiecīgajā periodā, kad tas bija robežās no EUR 10,5 miljoniem līdz EUR 15,9 miljoniem. Naudas plūsmas zemais līmenis atbilst zemajai rentabilitātei, kas tika novērota visā pašreizējās pārskatīšanas attiecīgajā periodā.

(97)

Saistībā ar to, ka Savienības ražošanas nozare samazināja darbību, attiecīgā perioda sākumā (2012. gadā) ieguldījumi bija ļoti zemā līmenī un būtiski zemāki nekā iepriekšējā pārskatīšanā novērotie līmeņi, kā arī zemāki par līmeni, kas nepieciešams, lai kompensētu pamatlīdzekļu nolietojumu. Tie bija salīdzināmā līmenī ar iepriekšējo pārskatīšanu (no EUR 3,6 miljoniem līdz EUR 8,1 miljonam) 2013. un 2014. gadā, taču atkal samazinājās pašreizējās izmeklēšanas PIP laikā.

(98)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, izteikta procentos no pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Tāpat kā citi finanšu rādītāji 2012. gadā un 2013. gadā arī ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas bija negatīvs un nedaudz pozitīvs 2014. gadā un PIP laikā, kad tas atbilda rentabilitātes tendencei. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā palielinājās no -8,2 % līdz 0,7 %.

(99)

Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu jānorāda, ka mazā Savienības ražošanas nozares peļņa un tās vājā spēja radīt naudas plūsmu noteica to, ka iekšēji radīto līdzekļu kāpums bija ļoti mazs. Tāpēc salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatīšanu spēja piesaistīt kapitālu ir mazinājusies. Dažos gadījumos tas ietekmēja spēju veikt ieguldījumus.

5. Secinājums par kaitējumu

(100)

Analīze parādīja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir nestabils. Pēc Savienības tirgus patēriņa samazināšanās pēc iepriekšējās pārskatīšanas, kā aprakstīts 62. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare bija spiesta pielāgoties sliktākiem tirgus apstākļiem, kas uzlabojās tikai PIP laikā. Savienības ražošanas nozare atbildēja, veicot pārstrukturēšanu un ievērojamu darbības samazināšanu; tā rezultātā tika slēgtas vairākas Savienības ražotāju ražotnes, būtiski saruka darbavietu skaits, kā arī ievērojami samazinājās ražošanas jauda un ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatīšanu. Šo centienu pozitīvā ietekme sāka izpausties pašreizējās pārskatīšanas attiecīgā perioda beigās, kad atkal pieauga Savienības ražošanas nozares ražīgums, pārdošanas apjomi, tirgus daļa un rentabilitāte. Tomēr Savienības ražošanas nozares atgūšanās process joprojām ir lēns un ļoti agrīnā tā posmā, jo tās peļņa PIP laikā bija ļoti maza salīdzinājumā ar to peļņu, kas tika gūta iepriekšējās pārskatīšanas attiecīgajā periodā.

F. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS VAI TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(101)

Iepriekšējā pārskatīšanā tika secināts, ka pēc pasākumu termiņa beigām, iespējams, ka varētu atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei, ko rada attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām no Ķīnas (13).

(102)

Pēc iepriekšējās pārskatīšanās Savienības okoume saplākšņa tirgus situācija bija pasliktinājusies un samazinājās patēriņš, kā aprakstīts iepriekš 63. apsvērumā. Līdz ar to atgūšanās process, kas bija novērots iepriekšējā pārskatīšanā, pavērsās pretējā virzienā un Savienības ražošanas nozarē tika slēgta virkne ražotņu. Tikai pašreizējās pārskatīšanas attiecīgā perioda pēdējos divos gados Savienības ražošanas nozare atsāka strādāt ar peļņu, kas joprojām bija ļoti maza, un tikai nedaudz pārsniedza peļņas un zaudējumu slieksni PIP laikā.

(103)

Pašreizējā pārskatīšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozare ir nestabilā stāvoklī. Tāpēc Savienības ražošanas nozare varētu būt īpaši neaizsargāta, ja imports par zemām dempinga cenām no Ķīnas atgrieztos Savienības tirgū. Tāpēc, ja pasākumus atceltu, ir ļoti ticams, ka būtiskais kaitējums atkārtotos. Vairāki elementi apliecina šo novērtējumu.

(104)

Pirmkārt, kā izklāstīts iepriekš 52. un 53. apsvērumā, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju ievērojamo ražošanas jaudu, ievērojamo lēsto neizmantoto jaudu Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgumu, ir iespējams, ka tad, ja netiks piemēroti pasākumi, ievērojama apmērā atsāksies imports no Ķīnas. Jāatgādina, ka par Ķīnas ražotāju eksportētāju potenciālu strauji palielināt savu okoume saplākšņa ražošanas un eksporta apjomu liecina tas, ka sākotnējā izmeklēšanā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem izdevās palielināt savu eksportu uz Savienības tirgu no aptuveni 9 500 m3 līdz vairāk nekā 83 500 m3 mazāk nekā trijos gados (no 2001. gada līdz 2003. gada vidum).

(105)

Netika konstatēti nekādi elementi, kas varētu liecināt, ka okoume izmantošana saplākšņa ražošanā stabili ir aizstāta ar citām koku sugām. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas ražotāji saplākšņa ražošanā joprojām izmanto okoume, izmantojot ievērojamo okoume saplākšņa ražošanas apjomu, kas pieejams Ķīnā, kā pierādīts iepriekš 51. apsvērumā. Ieviesto antidempinga maksājumu dēļ attiecīgajā periodā gandrīz vairs netika ievests imports no Ķīnas, tomēr, kā apstiprināts izmeklēšanā, tajā pašā periodā Savienības tirgū bija pieprasījums pēc okoume saplākšņa.

(106)

Otrkārt, tā kā PIP laikā netika ievests imports no Ķīnas, iespējamais cenu līmenis, kādā Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu eksportēt uz Savienības tirgu, tika noteikts, pamatojoties uz komerciālajiem piedāvājumiem uz Savienības tirgu un citām trešām valstīm, kas tika norādīti termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, kā aprakstīts 45. apsvērumā. Pamatojoties uz to, cenas varētu būt robežās no 313 EUR/m3 līdz 540 EUR/m3. Šo cenu reprezentativitāti apstiprināja cenu līmenis, kas pēc pašreizējās pārskatīšanas PIP norādīts 14. panta 6. punkta datubāzē, kā minēts 45. apsvērumā.

(107)

Pamatojoties uz to, Ķīnas importa cenas būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām vidēji par vairāk nekā 100 %.

(108)

Ja īstenotos iespējamais scenārijs, kas nosaka, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas atgrieztos Savienības tirgū par dempinga cenām, kas ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un ievērojamos daudzumos, Savienības ražošanas nozare nespētu uzturēt pašreizējo cenu līmeni. Šis iespējamais cenu pazeminājums apdraudētu pašreizējo, vēl aizvien vājo, Savienības ražošanas nozares atgūšanos, un Savienības ražošanas nozare ļoti ātri varētu ciest zaudējumus.

(109)

Turklāt Savienības ražošanas nozare strauji zaudētu pārdošanas apjomus un tirgus daļu Savienības tirgū un tādējādi samazinātos ražošanas apjoms. Tā rezultātā atkal samazinātos jaudas izmantojuma līmenis, kas tikai pēc ievērojama pārstrukturēšanas procesa bija atgriezies līdz pieņemamam līmenim. Šī attīstība var izraisīt Savienības ražotāju ražotņu turpmāku slēgšanu. Faktiski, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares joprojām nestabilo stāvokli, nav izslēgts, ka būtu apdraudēta Savienības ražošanas nozares pastāvēšana.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir secināts, ka pasākumu termiņa izbeigšanās gadījumā pastāv būtiska kaitējuma straujas atkārtošanās iespējamība, ko rada Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa atsākšana par dempinga cenām.

G. SAVIENĪBAS INTERESES

1. Ievadpiezīmes

(111)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret Ķīnu būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

2. Savienības ražošanas nozares intereses

(112)

Attiecīgā ražojuma importam no Ķīnas piemērojamo antidempinga pasākumu saglabāšana dotu iespēju Savienības ražošanas nozarei panākt samērīgu rentabilitātes līmeni, jo tas palīdzētu Savienības ražošanas nozarei saglabāt cenas samērīgā līmenī, kas sedz ražošanas izmaksas. Pasākumi novērstu to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu būtiski palielināt savus eksporta apjomus par zemām dempinga cenām un tādējādi izspiest Savienības ražošanas nozari no tirgus. Patiešām, pastāv nepārprotama iespējamība, ka kaitējumu nodarošs dempings atkārtosies nozīmīgā apjomā, ko Savienības ražošanas nozare nevarētu izturēt, jo īpaši ņemot vērā tās neaizsargāto stāvokli pēc tirgus situācijas pasliktināšanās. Pasākumi ļautu Savienības ražošanas nozarei nostiprināt atgūšanos un uzlabot ekonomiskos un finanšu rādītājus virzībā uz stabilu un pietiekamu rentabilitāti. No otras puses, ja pasākumus atceltu, būtu apdraudēta Savienības ražošanas nozares pastāvēšana, izraisot ražotņu slēgšanu un darbavietu zaudējumus Savienības tirgū.

(113)

Tādējādi tiek secināts, ka pret Ķīnu vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana neapšaubāmi būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

3. Importētāju intereses

(114)

Sākumposmā tika uzrunāti aptuveni 36 zināmi potenciāli importētāji/lietotāji, kuri tika aicināti sniegt skaidrojumu par savu darbību, kā arī attiecīgā gadījumā aizpildīt atlases veidlapu, kas paredzēta nesaistītiem importētājiem un kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu.

(115)

Trīspadsmit importētāji iesniedza atlases veidlapu. Visas šīs veidlapas liecināja, ka tie nebija importējuši okoume saplāksni no Ķīnas.

(116)

Tā kā nebija pierādījumu, kas apliecinātu pašreizējo spēkā esošo antidempinga pasākumu ievērojamo ietekmi uz importētājiem, tiek secināts, ka pasākumu turpināšana būtiski neietekmēs Savienības importētājus.

(117)

Lielākā daļa lietotāju ir būvniecības nozarē, ražojums paredzēts rūpnieciskam pielietojumam, piemēram, transportam un ar jūru saistītiem galapatēriņa veidiem, kā arī cita veida noietam, piemēram, mēbelēm. Saskaņā ar termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu šīs nozares veido aptuveni 80 % no okoume saplākšņa patēriņa. Citi galvenie lietotāji ir kustamu ražojumu, piemēram, ceļu, dzelzceļa un jūras transporta un vertikālā transporta (pacēlāju) rūpnieciskie ražotāji.

(118)

Neviens no lietotājiem, ar kuriem sazinājās sākumposmā, neizteica piezīmes. Turklāt neviens uzņēmums nepieteicās pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas.

(119)

Tā kā nav zināma neviena okoume saplākšņa lietotāju apvienība, Komisija sazinājās ar Eiropas Patērētāju organizāciju un uzaicināja to darīt zināmu savu viedokli. Piezīmes netika saņemtas.

(120)

Turklāt neviens cits lietotājs vai apvienība neizteica piezīmes.

(121)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu saglabāšanai nebūtu ievērojamas negatīvas ietekmes uz lietotājiem Savienībā.

4. Secinājums par Savienības interesēm

(122)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, lai uzskatītu, ka Ķīnas izcelsmes okoume saplākšņa importam noteikto pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

H. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(123)

No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 82/2011 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes okoume saplākšņa importam.

(124)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, ir piemērojamas tikai to attiecīgo ražojumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tātad – minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu attiecīgā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likmes.

(125)

Prasība piemērot šīs atsevišķās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc subjekta nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties nosūtāma Komisijai kopā ar visu attiecīgo informāciju, it īpaši par visām izmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksporta pārdošanu, kuras saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Vajadzības gadījumā šo regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemērojamas individuālās maksājuma likmes.

(126)

Lai pēc iespējas samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ietver tāda derīga rēķina uzrādīšanu dalībvalstu muitas dienestiem, kurš atbilst šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo antidempinga maksājumu.

(127)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu kā tādu var uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņu, ko izraisījusi pasākumu noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam noteikt attiecīgo valsts mēroga maksājumu.

(128)

Komiteja, kas izveidota atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktam, atzinumu nesniedza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tāda okoume saplākšņa importam, kas definēts kā saplāksnis, kurš sastāv tikai no koksnes loksnēm (katras plāksnes biezums nav lielāks par 6 mm un vismaz viena ārējā okoume plāksne nav pārklāta ar pastāvīgu cita materiāla kārtu), kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 4412 31 10 (Taric kods 4412311010) un kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2. Antidempinga maksājuma likme, ko piemēro Savienības brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas, ražojumiem, kuri minēti 1. punktā un kurus ražo tabulā norādītie uzņēmumi, ir šāda:

Uzņēmums	Maksājuma likme	Taric papildu kods
Nantong Zongyi Plywood Co. Ltd Xingdong Town, Tongzhou City, Jiangsu Province, Ķīnas Tautas Republika	9,6 %	A526
Zhejiang Deren Bamboo-Wood Technologies Co. Ltd Linhai Economic Development Zone, Zhejiang, Ķīnas Tautas Republika	23,5 %	A527
Zhonglin Enterprise (Dangshan) Co. Ltd Xue Lou Miao Pu, Dangshan County, Anhui Province 235323, Ķīnas Tautas Republika	6,5 %	A528
Jiaxing Jinlin Lumber Co. Ltd North of Ganyao Town, Jiashan, Zhejiang Province, Ķīnas Tautas Republika	17 %	A529
Visi pārējie uzņēmumi	66,7 %	A999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurā ir šāda deklarācija, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka eksportam uz Eiropas Savienību pārdotais okoume saplāksnis (apjoms), uz kuru attiecas šis rēķins, ir ražots (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) (attiecīgajā valstī). Apliecinu, ka rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.” Ja šādu rēķinu neuzrāda, tad piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu.

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 5. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes 2004. gada 2. novembra Regula (EK) Nr. 1942/2004, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoume saplākšņa importu (OV L 336, 12.11.2004., 4. lpp.).

(3) Padomes 2011. gada 31. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 82/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoume saplākšņa importam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu un izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktu (OV L 28, 2.2.2011., 1. lpp.).

(4) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 161, 14.5.2015., 8. lpp.).

(5) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.). Šī regula tika atcelta ar Regulu (ES) 2016/1036.

(6) Paziņojums par to antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoume saplākšņa importam (OV C 34, 29.1.2016., 5. lpp.).

(7) Okoume ir tādu tropisku koku koksne, kuri aug galvenokārt Gabonā un retāk ir sastopami Ekvatoriālajā Gvinejā un Kamerūnā.

(8) HS kods 4412 31.

(9) Sk. 77. apsvērumu Komisijas 2004 gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 988/2004, ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoumes saplākšņa importam (OV L 181, 18.5.2004., 5. lpp.).

(10) Sk. 42. un 43. apsvērumu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 82/2011.

(*1) Izņemot Gabonu un Maroku.

Avots: Eurostat.

(11) Sk. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 82/2011 50. apsvērumu.

(12) Sk. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 82/2011 53. apsvērumu.

(13) Sk. 64. līdz 72. apsvērumu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 82/2011.

6.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 92/68

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/649

(2017. gada 5. aprīlis),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Pagaidu pasākumi

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 7. oktobrī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1778 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu šāda ražojuma importam: konkrēti Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes karsti velmēti plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot “sagarumotos velmējumus” un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma.

(2)

Izmeklēšana tika sākta 2016. gada 13. februārī (3) pēc sūdzības saņemšanas, kuru 2016. gada 4. janvārī iesniedza European Steel Association (“EUROFER” jeb “sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 90 % no konkrētu karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu ražošanas apjoma Savienībā.

(3)

Kā norādīts pagaidu regulas 23. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Kā minēts pagaidu regulas 3. apsvērumā, Komisija arī uzsāka divas šādas izmeklēšanas:

a)	2016. gada 13. maijā (4) – antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz tā paša Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojuma importu;

b)	2016. gada 7. jūlijā (5) – antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz tā paša Brazīlijas, Irānas, Krievijas, Serbijas un Ukrainas izcelsmes ražojuma importu.

1.2. Reģistrēšana

(5)

Kā minēts pagaidu regulas 4. apsvērumā, sūdzības iesniedzējs 2016. gada 5. aprīlī iesniedza lūgumu reģistrēt attiecīgā ražojuma importu no ĶTR. Sūdzības iesniedzējs 2016. gada 2. jūnijā iesniedza atjauninātu informāciju saistībā ar minēto lūgumu, proti, jaunākus finanšu datus, taču 2016. gada 11. augustā šo informāciju atsauca.

1.3. Turpmākā procedūra

(6)	Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“informācijas pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus apsvērumus. Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(7)

Kā sīkāk izklāstīts (135). un turpmākajos apsvērumos, Komisijas dienesti aicināja vienu ieinteresēto personu pieprasīt konkrētu tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas (“uzklausīšanas amatpersona”) iejaukšanos attiecībā uz pagaidu aprēķinu precizitāti un attiecībā uz tās tiesībām piekļūt konfidenciālai informācijai. Šī uzklausīšana notika 2017. gada 7. februārī.

(8)

Komisija turpināja apkopot un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Lai gūtu pilnīgāku informāciju par Savienības ražošanas izmaksām (katram ražojuma veidam katrā izmeklēšanas perioda ceturksnī), atlasītajiem Savienības ražotājiem tika lūgts sniegt papildu informāciju. Visi atlasītie Savienības ražotāji iesniedza pieprasīto informāciju.

(9)

Komisija visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu attiecīgā ražojuma importam Savienībā. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo izpausto informāciju.

(10)	Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

1.4. Attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums

(11)	Attiecīgā ražojuma pagaidu definīcija noteikta pagaidu regulas 24. apsvērumā.

(12)	Pagaidu regulas 29.–35. apsvērumā izklāstīts Ķīnas ražotāja eksportētāja un importētāja pieprasījums izslēgt instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu no ražojumu klāsta, kā arī iemesli, kādēļ Komisija provizoriski izslēdza instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu no ražojumu klāsta.

(13)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs atkārtoti norādīja, ka minētais pieprasījums nav pietiekami pamatots un ka pastāv apiešanas risks, ja Komisija pieņemtu šīs prasības. Komisija norādīja, ka tā izskatīja apiešanas risku jau pagaidu posmā. Kā izklāstīts pagaidu regulas 34. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka instrumentu tērauda un ātrgriezējtērauda imports apjoma ziņā ir apmēram 1,25 % no visa Ķīnas izcelsmes importa 2015. gadā un ka tam piemēro citus, īpašus KN kodus. Turklāt Komisija nav saņēmusi nekādus pierādījumus, kas liecinātu par pārmaiņām tirdzniecības modelī pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, norādot uz iespējamu apiešanu.

(14)	Pagaidu regulas 32.–34. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ un sakarā ar to, ka nav jaunu faktu vai pierādījumu, Komisija atstāja spēkā savu lēmumu izslēgt instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu no ražojumu klāsta.

(15)

Pagaidu regulas 36.–37. apsvērumā izklāstīts kāda Itālijas lietotāja pieprasījums no ražojumu klāsta izslēgt dažus citus ražojuma veidus. Kā norādīts pagaidu regulas 38. un 39. apsvērumā, Komisija provizoriski noraidīja šos pieprasījumus, bet norādīja, ka tā turpinās pētīt šo ražojuma veidu izslēgšanas pieprasījumu. Pēc informācijas pagaidu izpaušanas šis Itālijas lietotājs atkārtoja savu pieprasījumu.

(16)	Pārbaudes apmeklējuma laikā uz vietas uzņēmuma telpās Komisija centās noskaidrot šā lietotāja norādītās problēmas.

(17)	Tomēr lietotājs šajās sarunās nesniedza nekādus jaunus elementus. Tāpēc Komisija noraidīja šos pieprasījumus un apstiprināja pagaidu regulas 38. un 39. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(18)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Itālijas lietotājs atkārtoti lūdza izslēgt attiecīgā ražojuma veidus no mīksta tērauda ar ārkārtīgi zemu oglekļa saturu (interstitial-free steel), no divfāzu tērauda, no tērauda ar augstu oglekļa saturu un no neteksturēta tērauda. Šis lietotājs norādīja uz apspriešanos ar Komisijas izmeklētājiem, kurā, kā lietotājs apgalvoja, Komisijas ierēdņi piekrita, ka pastāv ķīmisko īpašību un galalietojuma atšķirības starp attiecīgā ražojuma “parastajiem” un citiem augstas kvalitātes veidiem. Turklāt šis lietotājs norādīja uz divām citām izmeklēšanām, kurās Komisija nolēma izslēgt konkrētus ražojuma veidus. Pirmais gadījums bija izmeklēšana par pasākumu apiešanu, no Ķīnas Tautas Republikas importējot konkrētu alumīnija foliju, pamatojoties uz apgalvojumu par ražojuma nelielu pārveidošanu. Šajā gadījumā konkrētam alumīnija folijas veidam, ko izmanto turpmākai pārstrādei, saskaņā ar apgalvoto nepiemēroja pasākumu attiecināšanu uz nedaudz pārveidoto ražojumu (6). Otrajā gadījumā izmeklēšanā attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes korozijizturīgu tēraudu (7) ražojumu klāsts tika definēts tā, ka no pasākumu piemērošanas jomas tika izslēgts autoražošanā izmantojamais tērauds.

(19)

Komisija noraidīja šo lūgumu. Pirmkārt, tikšanās uzņēmuma telpās bija informācijas apmaiņa, lai noskaidrotu dažas lietas, ko minēja lietotājs. Lietotājs no šādas neformālas tikšanās nevar gūt nekādu tiesisko paļāvību. Turklāt, pretēji tam, ko apgalvo lietotājs, Komisijas izmeklētāji nepiekrita, ka pastāv atšķirība starp konkrētiem attiecīgā ražojuma veidiem ķīmisko īpašību un galalietojuma ziņā. Otrkārt, ir taisnība, ka attiecīgā ražojuma pašreizējais apraksts un KN kodi patiešām aptver kvalitātes ziņā ļoti plašu ražojuma veidu klāstu. Tomēr tas, ka gan Savienība, gan ražotāji eksportētāji ražo augstas kvalitātes attiecīgā ražojuma veidus, ir attiecīgā ražojuma ražošanas procesa neatņemama sastāvdaļa, un augstākas kvalitātes ražojuma veidi tiek izgatavoti no tā paša pamatmateriāla un ar tām pašām ražošanas iekārtām. Tādēļ šāds arguments nav pietiekams, lai veiktu lietotāja pieprasīto izslēgšanu. Treškārt, abas lietas, uz kurām lietotājs norāda, joprojām nav slēgtas un tajās nav izdarīti galīgie secinājumi. Turklāt viena no šīm lietām (lieta par konkrētu alumīnija folijas veidu) attiecas uz pasākumu apiešanu, tādēļ uz to nevar atsaukties. Ceturtkārt, starp dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem, tai skaitā tā sauktajiem augstas kvalitātes veidiem, nav iespējams noteikt atšķirību tikai ar vizuālu pārbaudi, tāpēc muitas iestādes nevarētu nodrošināt izslēgšanu. Piektkārt, daudzos gadījumos ražojumus nav iespējams nošķirt pat ar ķīmisku analīzi vai mikrostruktūru testiem, jo šādas īpašas pazīmes rodas tikai vēlāk – papildu aukstās velmēšanas procesā. Tiek secināts, ka arī šie salīdzinoši augstākas kvalitātes ražojuma veidi pilnībā atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai, un nav sniegts neviens pārliecinošs arguments, lai izslēgtu tos no attiecīgo ražojumu klāsta.

(20)	Tā kā citas piezīmes par ražojumu klāstu un līdzīgo ražojumu netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 24.–28. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(21)

Tādējādi attiecīgais ražojums ir konkrēti ĶTR izcelsmes plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot “sagarumotos velmējumus” un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma.

Attiecīgais ražojums neietver:

—	ražojumus no nerūsējošā tērauda un teksturēta elektrotehniskā silīcijtērauda,

—	ražojumus no instrumentu tērauda un ātrgriezējtērauda,

—	ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir biezāki par 10 mm un 600 mm plati vai platāki,

—	ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir 4,75 mm biezi vai biezāki, bet kuru biezums nepārsniedz 10 mm, un 2 050 mm plati vai platāki.

Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 10, 7208 52 99, 7208 53 10, 7208 53 90, 7208 54 00, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00, ex 7225 19 10, 7225 30 90, ex 7225 40 60, 7225 40 90, ex 7226 19 10, 7226 91 91 un 7226 91 99.

2. DEMPINGS

2.1. Normālā vērtība

(22)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un pēc informācijas galīgās izpaušanas Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija (CISA) apgalvoja, ka kaitējuma un dempinga starpību atšķirība rada šaubas attiecībā uz Komisijas metodoloģijas pareizību. CISA lēsa, ka normālā vērtība analogajā valstī bija par 61 % augstāka nekā Savienības ražošanas nozares mērķa cena. Saskaņā ar CISA normālās vērtības, ko norāda ražotājs, kurš ir saistīts ar sūdzības iesniedzēju, kā tas ir šajā izmeklēšanā, mēdz būt nesamērīgi augstas.

(23)	Tādēļ CISA apgalvoja – ja dati ir pareizi, ņemot vērā šādu atšķirību, Komisijai būtu jāatceļ ASV kā derīgas analogās valsts izvēle, jākoriģē dati vai tā vietā jāizmanto ES dati.

(24)

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem Komisijai ir atļauts izmantot ar ES ražotājiem saistītu uzņēmumu cenas, ja ir atrasta piemērota analogā valsts. Tā notika izmeklēšanās attiecībā uz betona stiegrojuma stieņiem no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, (Dienvidāfrika) (8) un auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem (Kanāda) (9), uz ko CISA norādīja. Tas, ka analogās valsts ražotājs un Savienības ražotājs ir saistīti, nepadara nederīgu normālo vērtību un neietekmē tās noteikšanu pēc pienācīgi pārbaudītiem datiem.

(25)	Normālās vērtības aprēķini tika veikti un apstiprināti saskaņā ar piemērojamām tiesību normām. Tie ir faktu ziņā pareizi.

(26)

ASV tirgū valdakonkurence; tajā ir desmit vietējie ražotāji un ievērojams importa apjoms no vairākām valstīm. Tajā ir spēkā antidempinga un kompensācijas pasākumi, kas ļauj uzņēmumiem darboties normālos konkurences apstākļos. Tāpēc Komisija uzskata, ka nav iemesla neizmantot ASV cenas. Turklāt nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas pamatotu korekcijas nepieciešamību.

(27)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas kāda ieinteresētā persona atkārtoti apšaubīja ASV izvēli par analogo valsti šajā gadījumā, apšaubot, vai šīs valsts normālā vērtība ir ticama, un norādot, ka tā ir pārāk augsta salīdzinājumā ar cenu Savienības tirgū. Tā kā analogās valsts ražotāja dati ir pārbaudīti un atzīti par pareiziem, šis arguments tika noraidīts.

(28)

Attiecībā uz ierosinājumu par cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas Savienībā, pamatregulas 2. panta 7. punkts ļauj izmantot šīs cenas vienīgi tad, ja nav iespējama tirgus ekonomikas trešās valsts cenu vai eksporta izmantošana. Tā kā šajā gadījumā ir iespējams izmantot ASV cenas (analogās valsts metode), šis ierosinājums tika noraidīts.

(29)	Tāpēc Komisija apstiprināja savus konstatējumus par normālo vērtību.

2.2. Eksporta cenas

(30)	Pagaidu posmā Komisija veica korekcijas darījumiem, kuros ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kas pilda importētāja funkcijas.

(31)	Šīs korekcijas tika veiktas, ņemot vērā saistīto importētāju faktisko peļņu.

(32)

Sakarā ar saistību starp šiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgajiem tirgotājiem/importētājiem saistīto importētāju faktiskā peļņa tomēr ir jāuzskata par neuzticamiem datiem. Šā iemesla dēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu pienācīgs peļņas procents būtu samērīgi jānosaka izmeklēšanas iestādei. Komisija šajā situācijā par samērīgu pamatu uzskatīja peļņu, ko guvis nesaistīts importētājs.

(33)

Tomēr, ņemot vērā to, ka ar Komisiju šajā izmeklēšanā nesadarbojās neviens nesaistīts importētājs, tā izmantoja kāda stipri līdzīga ražojuma nesaistīta importētāja peļņu. Tāpēc Komisija izmantoja peļņu, ko guvis auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importētājs – šis ražojums ir daudzējādā ziņā līdzīgs attiecīgajam ražojumam, kā paskaidrots pagaidu regulas 221. apsvērumā. Minētā peļņa tika noteikta izmeklēšanā attiecībā uz auksti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, kas minēta 24. apsvērumā. Tika attiecīgi koriģēts eksporta cenu aprēķins.

2.3. Salīdzinājums

(34)

Ražotājs eksportētājs Jiangsu Shagang Group apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi visas korekcijas, kas veiktas Shagang eksporta cenai, un norādīja uz vienu konkrētu korekciju. Komisija precizēja, ka šīs korekcijas juridiskais pamats ir pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts, jo tas attiecas uz uzcenojumu, ko saņem saistīts uzņēmums, kurš veic funkcijas, kas līdzīgas tāda pārstāvja funkcijām, kurš strādā par komisijas maksu. Shagang atbildēja, ka tas kopā ar tā saistītajiem uzņēmumiem būtu jāuzskata par vienu saimniecisko vienību un tādēļ šī korekcija nebūtu jāveic. Pēc Shagang pieprasījuma 2016. gada 16. novembrī notika tikšanās starp Shagang un Komisijas dienestiem, lai sīkāk apspriestu šo jautājumu. Turklāt pēc informācijas galīgās izpaušanas 2017. gada 12. janvārī notika otra tikšanās, lai cita starpā apspriestu šo korekciju.

(35)

Shagang atkārtoti norādīja, ka tā saistītie uzņēmumi (divi tirgotāji, kas atrodas attiecīgi Honkongā un Singapūrā) strādā tikai ar Shagang ražojumiem, ciktāl tas attiecas uz tērauda ražojumiem, un ka nosakot, vai pastāv viena saimnieciskā vienība, nav nozīmes tam, ka saistītie tirgotāji tirgo arī tādus ražojumus (izņemot tērauda ražojumus), kurus neražo Shagang.

(36)

Saskaņā ar iedibinātu judikatūru Savienības iestādēm ir pienākums ņemt vērā visus faktorus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, vai saistītais tirgotājs veic konkrētā ražotāja struktūrā integrētas pārdošanas nodaļas funkcijas, un minētais neaprobežojas tikai ar attiecīgo ražojumu. Konkrētāk, Savienības iestādēm ir atļauts ņemt vērā tādus faktorus kā citu ražojumu, ne tikai attiecīgā ražojuma, pārdošana, ko veic saistītais tirgotājs, kā arī tādu ražojumu pārdošana, kurus piegādā ražotāji, ar ko tas nav saistīts. Tāpēc Komisija analizēja vairākus faktorus un cita starpā konstatēja, ka: i) saistīts uzņēmums Ķīnā no tā saistītiem tirgotājiem ārvalstīs iekasē pastāvīgu uzcenojumu; ii) šo tirgotāju galvenā darbība, kas rada aptuveni 90 % no to apgrozījuma, bija tādu ražojumu tirdzniecība, kuri nav attiecīgais ražojums, tostarp tirdzniecība ar nesaistītām personām; iii) dažos gadījumos eksporta pārdošanā uz Savienību tika konstatētas samaksātas maksas un izdevumi; iv) viena no šiem saistītajiem tirgotājiem uzņēmējdarbības atļaujā tā galvenā darbība tika aprakstīta kā “vairumtirdzniecība par atlīdzību vai uz līguma pamata, piemēram, par komisijas maksu”; v) pamatojoties uz pārbaudītu peļņas un zaudējumu aprēķinu, tika konstatēts, ka saistīto tirgotāju peļņa sedza visus attiecīgos biroja izdevumus tā vietā, lai šos izdevumus segtu ar mātesuzņēmuma finanšu pārskaitījumiem. Tāpēc Komisija konstatēja, ka saistītie tirgotāji un Shagang nav viena saimnieciska vienība. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts un tika saglabāta korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

2.4. Dempinga starpība

(37)

Sakarā ar eksporta cenas aprēķinā veikto labojumu, kā aprakstīts iepriekš 33. apsvērumā, abām uzņēmumu grupām tika pārrēķinātas dempinga starpības, kas nedaudz palielinājās. Šis pieaugums ietekmēja arī dempinga starpību visiem pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās un kas nesadarbojās, jo šīs starpības pamatā ir uzņēmumiem, kuri sadarbojās, noteiktās starpības.

(38)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

1. tabula

Dempinga starpības ĶTR

Ķīnas ražotāji eksportētāji	Galīgā dempinga starpība
Bengang Steel Plates Co., Ltd.	97,3 %
Hesteel Group Co., Ltd.	95,5 %
Jiangsu Shagang Group	106,9 %
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	100,5 %
Visi pārējie uzņēmumi	106,9 %

3. KAITĒJUMS

3.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(39)	Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu, tika apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 62.–66. apsvērumā.

3.2. Patēriņš Savienībā

(40)	Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības kopējais patēriņš ir novērtēts par zemu, jo no Savienības patēriņa aprēķina ir izslēgta Savienības ražotāju pārdošana saistītajiem uzņēmumiem, kura veikta brīvajam tirgum līdzvērtīgos apstākļos.

(41)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Pirmkārt, kā norādīts pagaidu regulas 69. apsvērumā, kaitējuma analīzē ir svarīgi nošķirt pašpatēriņa tirgu no brīvā tirgus, jo ražojumi, kas paredzēti pašu vajadzībām, tieši nekonkurē ar importu, un transfertcenas tiek noteiktas grupu iekšienē saskaņā ar atšķirīgu cenu politiku. Turpretī ražojumi, kas paredzēti brīvam tirgum, tieši konkurē ar importēto attiecīgo ražojumu, un cenas ir brīvā tirgus cenas. Otrkārt, brīvais tirgus kopumā ietver Savienības ražotāju pārdošanu nesaistītiem pircējiem, kā arī saistītajiem uzņēmumiem veiktu tādu ražojumu pārdošanu, kas nav paredzēti pašu patēriņam. Ir pārbaudīts un apstiprināts, ka tādu ražojumu pārdošana, kas nav paredzēti pašu patēriņam, ir notikusi par tirgus cenām un ka saistītais pircējs varēja brīvi izvēlēties piegādātāju neatkarīgi no tā, vai šis piegādātājs ir saistīts piegādātājs. Tādēļ Savienības patēriņš (brīvajā tirgū) nav novērtēts par zemu.

(42)

Šajā sakarībā pagaidu regulas 2. un 3. tabulā sniegti dati un skaidrojums par Savienības patēriņa attīstību pašpatēriņa tirgū un brīvajā tirgū. Apvienojot šīs abas tabulas, attiecīgajā periodā veidojās šāds kopējais patēriņš (kas tādējādi ietver pašpatēriņa un brīvo tirgu).

2. tabula

Kopējais patēriņš (pašpatēriņa un brīvais tirgus) (tonnās)

	2012	2013	2014	IP
Kopējais patēriņš	72 181 046	74 710 254	76 026 649	77 427 389
Indekss (2012 = 100)	100	104	105	107
Avots: Eurofer atbildes uz anketas jautājumiem un Eurostat dati

(43)	Iepriekš sniegtajā tabulā redzams, ka kopējais patēriņš ir palielinājies līdz līmenim, kas izmeklēšanas periodā bija augstāks nekā attiecīgā perioda sākumā. Tendenci skaidro pašpatēriņa kāpums, kas bija daudz lielāks par brīvā tirgus patēriņa pieaugumu absolūtā izteiksmē.

(44)	Tādējādi Komisija apstiprināja secinājumus par Savienības patēriņu, kas izklāstīti pagaidu regulas 67.–74. apsvērumā.

3.3. Imports no attiecīgās valsts

(45)	Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes attiecībā uz attiecīgās valsts izcelsmes importa apjomu, tirgus daļu un cenu, Komisija arī apstiprināja secinājumus par šiem tematiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 75.–82. apsvērumā.

3.4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

3.4.1. Vispārīgas piezīmes

(46)	Netika saņemtas nekādas piezīmes par šo pagaidu regulas daļu.

3.4.2. Makroekonomiskie rādītāji

(47)	Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka lielākā daļa Savienības ražošanas nozares makroekonomisko rādītāju uzrāda pozitīvu tendenci, un nepiekrita Komisijas konstatējumam, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(48)

Šis apgalvojums tika noraidīts. Pirmkārt, Komisija pagaidu regulā neapgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Gluži pretēji – tā pagaidu regulas 119. apsvērumā norādīja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis izmeklēšanas perioda beigās ir bijis novājināts, taču ne tādā mērā, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā būtu nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Otrkārt, kā aprakstīts pagaidu regulas 117. apsvērumā, šajā ziņā Komisija norādīja uz apstākli, ka dažiem makroekonomiskajiem rādītājiem (piemēram, ražošanas apjomam un jaudas izmantojumam, jo ir pieaudzis pašpatēriņš un brīvā tirgus patēriņš) joprojām ir pozitīva tendence.

(49)	Tādējādi Komisija apstiprināja secinājumus par makroekonomiskajiem rādītājiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 87.–103. apsvērumā.

3.4.3. Mikroekonomiskie rādītāji

(50)

Tā pati ieinteresētā persona norādīja, ka attiecīgajā periodā, neraugoties uz Ķīnas izcelsmes importa apjomu (liels vai mazs), atlasīto Savienības ražotāju vienas vienības izmaksas vienmēr bija augstākas nekā to pārdošanas cenas (vienīgais izņēmums bija 2014. gads). Tā arī norādīja, ka atlasītie Savienības ražotāji attiecīgajā periodā joprojām darbojās lielā mērā nerentabli. Tādēļ šī ieinteresētā persona lūdza Komisijai sīkāk izpētīt, kāpēc:

a)	atlasītie Savienības tērauda ražotāji piedzīvoja lielākos zaudējumus laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam, kad Ķīnas izcelsmes importa apjoms bija neliels un Ķīnas izcelsmes importa cenas bija vienādas ar Savienības ražošanas nozares cenām vai pat augstākas par tām;

b)	tajā pašā laikposmā to pārdošanas cenas bija zemākas nekā vienas vienības ražošanas izmaksas.

(51)

Šajā sakarā Komisija vispirms norādīja uz pagaidu regulas 106. apsvērumu. Tajā Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus negatīvi ietekmēja eurozonas parādu krīzes sekas 2012. un 2013. gadā un tērauda pieprasījuma samazināšanās 2012. gadā. 2014. gadā Savienības ražošanas nozare sāka atlabt, un tas turpinājās arī 2015. gada pirmajā pusē. Šis ES ražošanas nozares stāvokļa īslaicīgais uzlabojums notika, pateicoties ieguldītajam lielajam darbam, lai saglabātu konkurētspēju, it īpaši palielinot Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgumu. Otrkārt, kā minēts pagaidu regulas 107. apsvērumā, ražošanas izmaksas joprojām kopumā bija augstākas nekā krītošās pārdošanas cenas, un, lai ierobežotu tirgus daļas zudumu, Savienības ražotāji ievēroja cenu samazināšanās spirāli un ievērojami pazemināja pārdošanas cenas, it īpaši 2015. gadā. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka tā ir pienācīgi izmeklējusi un paskaidrojusi šos elementus.

(52)

Tā pati ieinteresētā persona arī norādīja, ka, no jauna aprēķinot pārdošanas daudzumu un tam par pamatu izmantojot pagaidu regulas 7. un 14. tabulu, tā ir konstatējusi, ka atlasītie Savienības ražotāji veido tikai 31 % no kopējā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma, kamēr pagaidu regulas 64. apsvērumā minēts, ka tie pārstāv 45 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka šādas lielas atšķirības rada šaubas par izlases reprezentativitāti un ka jebkādas izmaiņas izlasē nozīmētu pilnīgi atšķirīgus konstatējumus par kaitējumu.

(53)

Kā minēts pagaidu regulas 64. apsvērumā, Savienības ražošanas kopapjoms bija apmēram 74,7 miljoni tonnu. Tas ietver gan brīvo tirgu, gan pašpatēriņu. Turpretī pagaidu regulas 7. un 14. tabula nepārprotami attiecas vienīgi uz brīvo tirgu. Tādējādi tās ietver tikai pārdošanas apjomus brīvajā tirgū. Konstatētā starpība ir skaidrojama ar faktu, ka kopējais ražošanas apjoms, kas izmantots šīs ieinteresētās personas salīdzinājumā, ietver pārdošanu pašpatēriņam, taču šai personai vajadzēja izmantot tikai pārdošanas apjomus brīvajā tirgū. Līdz ar to nav nekāda iemesla šaubīties par izvēlētās izlases reprezentativitāti.

(54)	Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tika apstiprināti pagaidu regulas 104.–116. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.4.4. Secinājums par kaitējumu

(55)

Pamatojoties uz piezīmju analīzi, kas apkopota iepriekš 39.–54. apsvērumā, Komisija apstiprināja secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 117.–119. apsvērumā. Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis izmeklēšanas perioda beigās ir bijis novājināts, taču ne tādā mērā, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā būtu nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

4. KAITĒJUMA DRAUDI

(56)

Saskaņā ar judikatūru Savienības iestādēm ir atļauts noteiktos apstākļos ņemt vērā datus par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda beigām, veicot antidempinga izmeklēšanas, kas sāktas, pamatojoties uz apgalvojumiem par kaitējuma draudiem. Saskaņā ar judikatūru tiek uzskatīts – kaitējuma draudu noteikšana pati par sevi nozīmē, ka ir jāveic uz nākotni vērsta analīze. Turklāt no pamatregulas 3. panta 9. punkta izriet, ka būtiska kaitējuma draudu konstatējumam ir jābūt pamatotam ar faktiem un nevis ar apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maz ticamām iespējamībām un ka izmaiņām apstākļos, kas radītu situāciju, kurā dempings nodara kaitējumu, ir jābūt skaidri paredzamām un nenovēršamām.

(57)

Saskaņā ar judikatūru, kā norādīts pagaidu regulas 122. apsvērumā, Komisija turpināja veikt uz nākotni vērstu analīzi pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, apkopojot galvenokārt 2016. gada otrās puses datus par visiem faktoriem, kurus tā bija provizoriski izmeklējusi, un analizējot, vai šos papildu datus var izmantot, lai apstiprinātu vai atspēkotu secinājumus, kas tika izdarīti, pamatojoties uz izmeklēšanas perioda datiem.

(58)

Komisija turklāt norāda, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, kas tāpat attiecas arī uz izmeklēšanām, kuras sāktas, pamatojoties uz apgalvojumiem par kaitējuma draudiem, reprezentatīviem konstatējumiem jābūt balstītiem uz laikposmu, kas beidzies pirms procedūras sākšanas. Šā principa mērķis ir nodrošināt, ka izmeklēšanas rezultāti ir reprezentatīvi un uzticami, pārliecinoties, ka apstākļus, saskaņā ar kuriem ir konstatēts dempings un kaitējums, neietekmē attiecīgo ražotāju rīcība pēc antidempinga procedūras sākšanas un tādējādi – ka procedūras rezultātā noteiktais galīgais maksājums ir piemērots, lai faktiski novērstu dempinga radīto kaitējumu.

4.1. Ievērojams importa par dempinga cenām pieauguma temps Savienības tirgū, kas norāda uz importa ievērojama pieauguma iespējamību

4.1.1. Datu par periodu pēc IP atjauninājums

(59)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 124. apsvērumā, laikā no 2012. gada līdz izmeklēšanas periodam imports no attiecīgās valsts būtiski palielinājās no 246 720 tonnām līdz 1 519 304 tonnām. Tajā pašā apsvērumā bija minēts arī tas, ka Ķīnas izcelsmes importa apjoms vēl vairāk palielinājās (par 8,5 %) 2016. gada pirmajā pusē (773 275 tonnas), salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusi (712 390 tonnas).

(60)

Pieejamie dati par papildu laikposmu no 2016. gada jūlija līdz septembrim liecina par to, ka, izsakot mēneša vidējās vērtībās, Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām sāka samazināties salīdzinājumā ar IP (2015) un laiku pēc IP beigām (no 2016. gada janvāra līdz jūnijam).

3. tabula

Ķīnas izcelsmes importa apjoma attīstība (tonnās)

	2014	IP (2015)	2016. gada janvāris–jūnijs	2016. gada jūlijs–septembris
Importa apjoms no Ķīnas	592 104	1 519 304	773 275	296 267
Ķīnas izcelsmes imports vidēji mēnesī	49 342	126 608	128 879	98 756
Avots: Eurostat

(61)

Tādējādi Komisija konstatēja, ka apjomu pieauguma tendence ir beigusies. Tomēr, izvērtējot šo skaitļu nozīmīgumu un ticamību, lai apstiprinātu vai noliegtu kaitējuma draudu analīzē secināto, Komisija arī konstatēja, ka:

a)	Ķīnas izcelsmes importa apjoms vidēji mēnesī laikposmā no 2016. gada jūlija līdz septembrim joprojām ir divreiz lielāks par vidējo importa apjomu mēnesī 2014. gadā;

Ķīnas izcelsmes importa apjoma vidēji mēnesī samazinājumu 2016. gada jūlijā līdz septembrī (sal. ar 2015. gadu) var izskaidrot ar:

—	sūdzības iesniedzēja 2016. gada 5. aprīlī iesniegtā reģistrācijas pieprasījuma (kas tomēr tika atsaukts tikai 2016. gada augusta vidū) un tā atjauninājuma 2016. gada jūnijā preventīvo iedarbību,

—	to, ka tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1329 (10), ar kuru antidempinga maksājumi pirmo reizi tika iekasēti ar atpakaļejošu spēku,

—	zināšanām par Komisijas nodomu pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem 8 (nevis 9) mēnešu laikā kopš procedūras sākšanas.

4.1.2. Ieinteresēto personu piezīmes pēc pagaidu regulas

(62)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija savā analīzē balstījās galvenokārt uz datu kopumu (no 2015. gada beigām), kas izmeklēšanas laikā bija vairāk nekā deviņus mēnešus vecs un kas nevar sniegt visuzticamāko norādi attiecībā uz būtiski lielāka importa apjoma iespējamību. Turklāt tā arī apgalvoja, ka reprezentatīva laikposma importa tendenču analīze būtu parādījusi, ka importa apjomi samazinās. Tādēļ šī ieinteresētā persona uzskatīja, ka Komisijas veiktā kaitējuma draudu analīze ir kļūdaina.

(63)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka tā pagaidu regulas 124. apsvērumā ir sniegusi visus tobrīd pieejamos datus – gan par attiecīgo periodu, gan par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda beigām. Otrkārt, Komisija atkal 60. apsvērumā ir atjauninājusi visu informāciju par Ķīnas izcelsmes importa apjomu. Šajā atjauninājumā Komisija norādīja, ka vidējais mēneša importa apjoms no Ķīnas patiešām ir samazinājies, sākot no 2016. gada jūlija. Tomēr šis samazinājums skaidrojams galvenokārt ar iemesliem, kas minēti 61. apsvērumā.

4.1.3. Ieinteresēto personu piezīmes pēc informācijas galīgās izpaušanas

(64)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija (CISA) pauda gandarījumu par to, ka Komisija izmanto papildu datus par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda beigām, tomēr arī apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi novērtējusi Ķīnas izcelsmes importa attīstību no 2016. gada jūlija. Šī ieinteresētā persona norādīja, ka, ņemot vērā faktus, Ķīnas izcelsmes importa apjomi sāka ievērojami samazināties no 2016. gada sākuma. Turklāt tā apgalvoja, ka Komisija pārkāpj pamatregulas 3. panta 9. punkta vispārējo principu, paziņojot, ka nesenā Ķīnas eksporta samazināšanās, visticamāk, nebūs ilglaicīga, jo būtiska kaitējuma draudu konstatējumam ir jābūt “pamatotam ar faktiem un nevis ar apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maz ticamām iespējamībām”. Tādēļ tā lūdza Komisiju izskatīt jaunākos datus par laikposmu pēc IP, pamatojoties vien uz faktiem, un atturēties no minēto datu interpretēšanas, ņemot vērā maz ticamas iespējamības vai nepamatotus apgalvojumus. Līdzīgas piezīmes tika saņemtas no diviem citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un no Itālijas lietotāja.

(65)

Komisija piekrita, ka apjoma pieauguma tendence beidzās, bet galvenokārt no 2016. gada jūlija. Tomēr tā arī norādīja, ka līmenis absolūtos skaitļos joprojām bija augsts. Lai arī Ķīnas izcelsmes importa apjoms laikposmā no 2016. gada janvāra līdz jūnijam (773 275 tonnas 6 mēnešos) bija mazāks nekā laikposmā no 2015. gada jūlija līdz decembrim (806 914 tonnas 6 mēnešos), vidējais importa apjoms laikposmā no 2016. gada janvāra līdz jūnijam joprojām bija augstāks nekā laikposmā no 2015. gada janvāra līdz jūnijam (712 390 tonnas 6 mēnešos) un visos pārējos 6 mēnešu periodos iepriekš. Otrkārt, Komisija neanalizēja importa apjoma tendenci kā atsevišķu faktoru, bet ir ieņēmusi visaptverošu pieeju. Tā svēra un izvērtēja ne tikai visus faktorus, kas ir minēti pamatregulas 3. panta 9. punkta otrajā daļā, bet vēl arī dažus papildu faktorus, piemēram, pasūtījumus un rentabilitāti (sk. 4.2.–4.5. iedaļu), lai kopējam novērtējumam būtu spēcīga faktu bāze.

(66)

Attiecībā uz pamatojumu, kādēļ Ķīnas eksports samazinājās galvenokārt no 2016. gada otrās puses, Komisijas skaidrojumi balstās uz trīs faktiem, proti, Tērauda paziņojumā izteiktajiem publiskajiem paziņojumiem, sūdzības iesniedzēja pieprasīto reģistrāciju šajā lietā un lēmumu par maksājumu iekasēšanu par dažiem auksti velmētiem tērauda ražojumiem ar atpakaļejošu datumu:

—

ar Komisijas 2016. gada 16. marta Tērauda paziņojumu (“Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”) (11) Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika paziņots par Komisijas nodomu nekavējoties izmantot pieejamās rezerves, lai vēl vairāk paātrinātu pagaidu pasākumu apstiprināšanu, samazinot izmeklēšanas procedūru ilgumu par vienu mēnesi (no deviņiem uz astoņiem mēnešiem). Tādējādi sakarā ar šīs lietas sākšanu 2016. gada 13. februārī tiem bija zināms, ka provizoriskos pasākumus varētu noteikt 2016. gada oktobra sākumā,

—

sūdzības iesniedzējs 2016. gada 5. aprīlī iesniedza pieprasījumu reģistrēt attiecīgā ražojuma importu no ĶTR. Sūdzības iesniedzējs 2016. gada 2. jūnijā atjaunināja pieprasījumu, sniedzot jaunāku informāciju. Tādējādi labi informēti ražotāji eksportētāji un eksportētāji zināja, ka pastāv risks – ja tie nosūtīs attiecīgo ražojumu laikā no 2016. gada otrās puses, to eksportētajiem līdzīgajiem ražojumiem 90 dienas pirms pagaidu maksājumu iespējamās ieviešanas 2016. gada oktobrī, proti, no 2016. gada jūlija, varētu piemērot maksājumu ar atpakaļejošu datumu,

—

Komisija 2016. gada 29. jūlijā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2016/1329, ar kuru pirmo reizi ar atpakaļejošu spēku tika iekasēti antidempinga maksājumi par konkrētiem auksti velmētiem tērauda velmējumiem, kas arī ir tērauda ražojums. Tādējādi risks, ka šajā procedūrā pasākumi tiks piemēroti no 2016. gada jūlija sākuma, kļuva vēl lielāks sakarā ar maksājumu iekasēšanu par tērauda ražojumu ar atpakaļejošu datumu minētajā lietā.

(67)

CISA arī apgalvo, ka Komisijas paskaidrojumi par to, kāpēc Ķīnas izcelsmes importa apjoms samazinājās no 2016. gada otrās puses, ir “maz ticamas iespējamības vai nepamatoti apgalvojumi”. Kā norādīts iepriekš, Komisijas paskaidrojumi ir balstīti uz faktiem. Komisija norāda, ka CISA pati nesniedza citu pamatotu izskaidrojumu tam, kāpēc Ķīnas eksports samazinājās.

(68)

Tā kā citas piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprināja secinājumu, ka nesenā Ķīnas eksporta apjoma samazināšanās, visticamāk, nebūs ilglaicīga sakarā ar 61. apsvērumā norādītajiem īpašajiem apstākļiem un tā neatspēko Komisijas konstatējumus par kaitējuma draudu esību. Ja galīgajā posmā netiks veikti nekādi pasākumi, Ķīnas izcelsmes importa apjoms, visticamāk, atkal palielināsies, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo jaudas pārpalikumu ĶTR un nepietiekamas trešo valstu un pašas ĶTR absorbcijas spējas, kā skaidrots (70). un turpmākajos apsvērumos.

4.1.4. Secinājumi

(69)

Ķīnas izcelsmes importa apjoma samazinājumu no 2016. gada jūlija var skaidrot ar reģistrācijas pieprasījuma preventīvo iedarbību un zināšanām par Komisijas nodomu pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem 8 mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas. Turklāt absolūtos skaitļos importa apjoms no Ķīnas pēc 2016. gada jūlija joprojām ir ļoti augsts, salīdzinot ar 2014. gadu. Šo iemeslu dēļ ir ļoti iespējams, ka šis importa apjoma samazinājums būs tikai īslaicīgs un šī tendence mainīsies, ja netiks ieviesti nekādi pasākumi. Tādēļ tas nemaina Komisijas novērtējumu, ka izmeklēšanas perioda beigās pastāv skaidri un nenovēršami kaitējuma draudi.

4.2. Pietiekami liela brīvā jauda

4.2.1. Datu par periodu pēc IP atjauninājums

(70)

Kā norādīts pagaidu regulas 133. apsvērumā un 185. apsvērumā iekļautajā tabulā, 2014. gada faktiskais attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms ĶTR (317,4 miljoni tonnu) ir aptuveni piecreiz lielāks par Krievijas, Ukrainas, Irānas un Brazīlijas kopējo ražošanas apjomu (57,4 miljoni tonnu). Tas liecina par milzīgo attiecīgā ražojuma ražošanas jaudu ĶTR. Turklāt, kā noteikts pagaidu regulas 140. un 139. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka ĶTR tirgus absorbcijas spēja ir nepietiekama un ir maz ticams, ka trešās valstis varētu vienas pašas absorbēt šo milzīgo brīvi pieejamo jaudu.

(71)

Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas Komisija šādi atjaunināja tabulu pagaidu regulas 185. apsvērumā, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem.

4. tabula

Faktiskais līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms trešās valstīs (tūkstošos tonnu)

Valsts	Neapstrādāta tērauda ražošanas jauda, aplēses par 2015. gadu (12)	Neapstrādāta tērauda ražošanas apjoms 2014. gadā	Neapstrādāta tērauda ražošanas apjoms 2015. gadā (13)	Teorētiskais jaudas pārpalikums 2015. gadā (13)	Karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu faktiskais ražošanas apjoms 2014. gadā	Karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu faktiskais ražošanas apjoms 2015. gadā
Krievija	90 000	71 461	70 898	19 102	26 898	27 509
ĶTR	1 153 098	822 750	803 825	349 273	317 387	322 259
Ukraina	42 500	27 170	22 968	19 532	7 867	6 314
Irāna	28 850	16 331	16 146	12 704	8 276	7 872
Brazīlija	49 220	33 897	33 256	15 964	14 229	13 388

Iepriekš minētie atjauninātie 2015. gada skaitļi par līdzīgā ražojuma ražošanu parāda, ka attiecīgā valsts krietni pārspēj visas pārējās lielās eksportētājvalstis; tāpat iepriekš minētie atjauninātie 2015. gada jaudas rādītāji attiecībā uz neapstrādātu tēraudu liecina, ka tikai ĶTR ir šāds milzīgs jaudas pārpalikums (gandrīz 350 miljoni tonnu 2015. gadā salīdzinājumā ar 317 miljoniem tonnu 2014. gadā, kā norādīts tabulā pagaidu regulas 185. apsvērumā).

Līdz ar to Komisija atkārtoti norāda, ka tērauda ražošanas jaudas pārpalikums ĶTR ir svarīgs rādītājs, lai noteiktu, vai pastāv nenovēršami kaitējuma draudi Savienības ražošanas nozarei.

(72)

Turklāt pēc 2016. gada jūlija pieejamā informācija un prognozes attiecībā uz neapstrādāta tērauda ražošanas jaudu Ķīnā un attiecīgo ražojumu joprojām uzrāda tādas pašas nesakritības:

no vienas puses, Komisija saņēma neoficiālu informāciju, ka ĶTR, šķiet, sāk samazināt jaudas pārpalikumu – šajā sakarībā ES delegācija Pekinā ziņoja, ka Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācijas (CISA) direktora vietnieks esot apgalvojis, ka ĶTR, visticamāk, 2016. gadā samazinās tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu par 70 miljoniem tonnu (2016. gada 28. oktobra informācija). Turklāt arī Baosteel Group un Wuhan Steel Group paziņoja, ka tās ir pabeigušas 2016. gadā plānoto mērķtiecīgu jaudas samazinājumu jau 2016. gada oktobrī (2016. gada 24. oktobra informācija);

no otras puses, jaunākās ESAO prognozes (14) liecina, ka Ķīnas jauda 2016., 2017. un 2018. gadā palielināsies vēl vairāk. Ķīnas puse turpināja izvairīties no iesaistīšanās divpusējā platformā starp Savienību un ĶTR, lai uzraudzītu tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu. Turklāt 13. piecgades plānā attiecībā uz “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānu” (2016–2020) neapstrādāta tērauda ražošanas apjoma prognoze 2020. gadā ir 750–800 miljoni tonnu un līdz 2020. gadam ir paredzēta neapstrādāta tērauda ražošanas jaudas samazināšana par 100–150 miljoniem tonnu. Tajā labā stāvoklī esoši tērauda ražošanas uzņēmumi arī tiek mudināti ārvalstīs veidot tērauda ražošanas bāzes un pārstrādes un izplatīšanas centrus.

Kopumā jāteic, ka Ķīnas iestādes atzīst jaudas pārpalikumu tērauda ražošanas nozarē un, neraugoties uz dažiem paziņojumiem pēc 2016. gada 30. jūnija, šis jautājums visticamāk tuvākajā nākotnē atrisināts netiks. Ķīnas jaudas pārpalikums ir tik milzīgs, ka tas reāli nevar izzust īstermiņā vai vidējā termiņā.

(73)

Pēc 2016. gada jūlija pieejamās informācijas par ĶTR absorbcijas jaudu nav daudz. Tomēr Komisija noskaidroja, ka Ķīnas iekšzemes tērauda pieprasījuma prognoze ir tāda, ka šis pieprasījums nākamajos 4–5 gados (2015–2020) būs mazs vai nepieaugs, jo ieguldījumi (piemēram, būvniecībā) ienāk lēni, un tas būtiski ietekmēs Ķīnas saražotā tērauda iekšzemes patēriņu (15).

(74)

Pēc 2016. gada jūlija pieejamā informācija par trešo valstu absorbcijas jaudu liecina, ka:

no vienas puses, Malaizija 2016. gada janvārī beidza izmeklēšanu aizsargpasākumu noteikšanai pret Ķīnu un dažām citām valstīm saistībā ar karstiem velmējumiem ruļļos, bet Turcija 2016. gada aprīlī beidza antidempinga izmeklēšanu saistībā ar karstu velmējumu ruļļos importu no Ķīnas, Francijas, Japānas, Rumānijas, Krievijas, Slovākijas un Ukrainas;

no otras puses, Indija izmeklēšanā aizsargpasākumu noteikšanai nesen uzlika galīgās maksājumu likmes karsti velmētu leģētā un neleģētā tērauda plakanu lokšņu un plātņu importam. Turklāt Brazīlija sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu saistībā ar karsti velmēta plakana oglekļa tērauda importu. Visbeidzot, Turcijas ražotāji ir iesnieguši jaunus antidempinga un kompensācijas maksājumu lūgumrakstus pret karstu velmējumu ruļļos importu, kā izcelsme cita starpā ir Ķīnā. Attiecībā uz to pēc informācijas galīgās izpaušanas kāda ieinteresētā persona informēja Komisiju, ka Turcijas iestādes tikmēr 2016. gada 21. decembrī ir sākušas jaunu dempinga izmeklēšanu, kura attiecas uz biezām plāksnēm un konkrēta veida karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem.

Tādējādi, pamatojoties uz šo atjaunināto informāciju, trešās valstis, visticamāk, nespēs absorbēt pieaugošo Ķīnas eksportu, jo Ķīnā ir pieejama milzīga brīvā ražošanas jauda. Pat ja Ķīnas eksportā uz citām trešām valstīm saglabātos status quo, gadījumā, ja netiktu noteikti pasākumi, Savienības tirgus, visticamāk, joprojām būs viens no Ķīnas eksporta par dempinga cenām galvenajiem mērķiem.

4.2.2. Ieinteresēto personu piezīmes pēc pagaidu regulas un pēc informācijas galīgās izpaušanas

(75)

Pēc pagaidu regulas sūdzības iesniedzējs norādīja uz to, ka kopš 2008. gada ĶTR ir paziņojusi vairākus plānus, lai risinātu tērauda ražošanas nozares jaudas pārpalikuma problēmu, bet neviens no tiem nav izdevies. Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs atkārtoja, ka arī iepriekšējie Ķīnas mēģinājumi ierobežot iekšzemes tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu nav bijuši sekmīgi. Tādējādi šī ieinteresētā persona uzskata, ka Ķīnas valdība, visticamāk, nespēj likvidēt milzīgo jaudas pārpalikumu, kas ietekmē tērauda ražošanas nozari jau daudzus gadus un ko tā nesekmīgi ir mēģinājusi likvidēt vairākas iepriekšējās reizes.

(76)	No otras puses, pēc informācijas galīgās izpaušanas cita ieinteresētā persona minēja, ka Ķīnas valdība nesen ir paziņojusi, ka tā ir sasniegusi savus 2016. gada mērķus samazināt jaudu tērauda ražošanas nozarē un ka tā ir stingri apņēmusies turpināt samazināt tērauda nozares jaudu.

(77)

Attiecībā uz argumentu par to, ka Ķīnas valdībai pastāvīgi nav izdevies samazināt ievērojamo tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu, Komisijai kaitējuma draudu gadījumā ir jāveic uz nākotni vērsta analīze. Tādēļ tā uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem nav nozīmes, jo tie ir saistīti ar pagātnes notikumiem un tos nevar izmantot, lai ekstrapolētu Ķīnas valdības rīcību nākotnē.

(78)

Attiecībā uz pretējo argumentu par ĶTR ražošanas jaudas samazināšanu, kuru izteica citas ieinteresētās personas, Komisija atkārtoti uzsvēra, ka pieejamā informācija un prognozes par Ķīnas neapstrādātā tērauda ražošanas jaudu un attiecīgo ražojumu ir pretrunīgas. Tomēr, lai gan netiek apstrīdēta Ķīnas nopietnā apņemšanās samazināt jaudu, nemainīgs paliek tas, ka esošais Ķīnas ražošanas jaudas pārpalikums, kā norādīts pagaidu regulas 20. tabulā, ir tik milzīgs, ka tas reāli nevar izzust īstermiņā vai vidējā termiņā.

(79)

Attiecībā uz trešo valstu absorbcijas spēju kāda ieinteresētā persona minēja faktu, ka Malaizija un Turcija ir beigušas divas izmeklēšanas pret ĶTR saistībā ar karsti velmētiem ruļļiem. Tādēļ šī ieinteresētā persona secināja – apgalvotā iespējamība, ka tirdzniecība tiktu novirzīta uz Savienību, ir mazinājusies.

(80)	Šie argumenti tika noraidīti. Kā minēts 74. apsvērumā, citas valstis, visticamāk, pieņems pasākumus, kas padarīs neiespējamu to, ka trešās valstis varētu sākt pašas par sevi absorbēt milzīgo Ķīnas ražošanas jaudu.

(81)	Par ĶTR absorbcijas spējām neviena ieinteresētā persona piezīmes nesniedza.

4.2.3. Secinājumi

(82)

Dati par periodu pēc IP apstiprina Komisijas analīzi izmeklēšanas pagaidu posmā. Ņemot vērā nelielos panākumus milzīgā jaudas pārpalikuma samazināšanā 2016. gadā, ja netiks pieņemti pasākumi, iespējams, arī turpmāk uz Savienības tirgu ievērojamā apjomā tiks novirzīts pārmērīgs tērauda, ieskaitot līdzīgo ražojumu, ražošanas jaudas pārpalikums. Pašreizējie trešo valstu vai pašas ĶTR jaudas pārpalikumi un nepietiekamā absorbcijas spēja norāda uz iespējamu būtiski pieaugušu Ķīnas eksportu uz Savienību, ja izmeklēšanas galīgajā posmā pasākumi netiktu pieņemti.

4.3. Importa cenas līmenis

4.3.1. Datu par periodu pēc IP atjauninājums

(83)

Par importa cenas līmeni pagaidu regulas 142. apsvērumā tika minēts, ka vidējās importa cenas no attiecīgās valsts samazinājās par 33 % – no 600 EUR/t 2012. gadā līdz 404 EUR/t 2015. gadā. Turklāt pagaidu regulas 145. apsvēruma tabulā redzams, ka laikā pēc izmeklēšanas perioda no 2016. gada janvāra līdz jūnijam Ķīnas vienas vienības cenas, ienākot Savienības tirgū, turpina vēl vairāk samazināties.

(84)

Pieejamie dati attiecībā uz importa cenu līmeni laikposmā no 2016. gada jūlija līdz septembrim liecina, ka Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas pieauga.

5. tabula

Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas pēc IP

2016. gada janvāris

2016. gada jūnijs

2016. gada jūlijs

2016. gada augusts

2016. gada septembris

Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas

(EUR/t)

326

308

371

367

370

Avots: Eurostat

(85)

Nesenais Ķīnas izcelsmes importa cenu pieaugums ir jāskata šādā kontekstā:

a)	pēc 2016. gada 30. jūnija pieauga ne tikai Ķīnas izcelsmes importa cenas. Pēc 2016. gada 30. jūnija pieauga arī importa cenas no citām galvenajām eksportētājvalstīm uz Savienību;

pēdējos trīs mēnešos (no 2016. gada jūlija līdz septembrim) sasniegtais līmenis joprojām bija zemāks nekā ES ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas (apmēram 431 EUR/t ES izmeklēšanas perioda beigās, kā norādīts 11. tabulā pagaidu regulas 104. apsvērumā). Līdz ar to, neraugoties uz cenu līmeņa pieaugumu, saglabājas milzīgais spiediens samazināt cenas, kas nostāda ES ražošanas nozari nelabvēlīgā stāvoklī;

viens svarīgs iemesls šim attiecīgā ražojuma globālajam cenu paaugstinājumam ir izejvielu cenu pieaugums. Konkrētāk, koksa ogļu cenas 2016. gada oktobrī gandrīz divkāršojās (līdz aptuveni EUR 200 par tonnu), salīdzinot ar cenām 2016. gada pirmajā pusē. To izraisīja gan obligāto darba stundu samazinājums Ķīnas ogļu raktuvēs, gan vairāki Austrālijas raktuvju darbības pārtraukumi. Šajā sakarā jāatzīmē, ka ĶTR un Austrālija ir vienas no galvenajām koksa ogļu ražotājvalstīm pasaulē. Koksa ogļu cenu milzīgais pieaugums ir parādīts turpmākajā diagrammā (16).

Diagramma

Koksa ogļu cenu attīstība

Tāpēc var pieņemt, ka attiecīgā ražojuma cenas atkal sāks samazināties, tiklīdz tās vairs neietekmēs šie ārkārtas apstākļi, kas saistās ar koksa oglēm.

4.3.2. Ieinteresēto personu piezīmes pēc pagaidu regulas

(86)

Kāda ieinteresētā persona norādīja, ka Komisijas veiktā analīze attiecas vienīgi uz 2016. gada jūniju, kamēr attiecīgā ražojuma importa cenas pēc 2016. gada jūnija ir pastāvīgi palielinājušās. Tā lūdza, lai Komisija ņem vērā šos jaunākos datus. Cita ieinteresētā persona arī minēja, ka importa cenas nesen ir sākušas palielināties.

(87)

Kā izklāstīts tabulā 84. apsvērumā, Komisija apstiprināja, ka Ķīnas izcelsmes importa cenas laikposmā no 2016. gada jūlija līdz septembrim pieauga. Tomēr šīs ieinteresētās personas neminēja, ka cenas pieauga globāli, ņemot vērā izejmateriālu, jo īpaši koksa ogļu, cenu pieaugumu, kā izklāstīts iepriekš 85. apsvērumā.

4.3.3. Ieinteresēto personu piezīmes pēc informācijas galīgās izpaušanas

(88)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija (CISA) apgalvoja, ka Komisija pārkāpj pamatregulas 3. panta 9. punkta vispārējo principu, jo būtiska kaitējuma draudu konstatējumam ir jābūt “pamatotam ar faktiem un nevis ar apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maz ticamām iespējamībām”. Šajā sakarā tā norādīja uz “īpašu kontekstu, ko veido vienīgi iespējamības”. Otrkārt, tā apgalvoja, ka Komisijas paziņojums par to, ka vidējā importa cena nesenākajā laikposmā, proti, no 2016. gada jūlija līdz septembrim, bija zemāka par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām IP beigās, ir maldinošs, jo šāds salīdzinājums ir balstīts uz diviem dažādiem laikposmiem un tāpēc tas nav vienādu jēdzienu salīdzinājums. Līdzīgas piezīmes tika saņemtas no kāda Itālijas lietotāja un no pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Viens no šiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem norādīja, ka importa cenas laikposmā no 2016. gada janvāra līdz septembrim ir samazinājušās par 13,5 %.

(89)	Cits Ķīnas ražotājs eksportētājs arī izteicās, ka importa cenu pieauguma tendence norāda, ka nav kaitējuma draudu, un šajā sakarā atsaucās uz judikatūru.

(90)

Pirmkārt, attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 3. panta 9. punkta vispārējo principu, Komisija atgādina, ka tā ir balstījusi savu konstatējumu uz faktiem, nevis uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maz ticamām iespējamībām. Komisija ir ņēmusi vērā faktus, piemēram, 5. tabulas datus, un ir interpretējusi šos datus – līdz 2016. gada jūnijam bija vērojams cenu samazinājums un pēc tam pieaugums, galvenokārt sakarā ar izejmateriālu cenu palielinājumu, kā izklāstīts iepriekš 85. apsvērumā. Otrkārt, CISA pati nesniedz citu pamatotu skaidrojumu Ķīnas izcelsmes importa cenu attīstībai. Treškārt, Komisija neanalizēja Ķīnas cenu tendenci kā atsevišķu faktoru, bet ir ieņēmusi visaptverošu pieeju. Tā svēra un izvērtēja ne tikai visus faktorus, kas ir minēti pamatregulas 3. panta 9. punkta otrajā daļā, bet vēl arī dažus papildu faktorus, piemēram, pasūtījumus un rentabilitāti (sk. 4.5. iedaļu), lai tās kopējā novērtējuma pamatā būtu nepārprotami fakti.

(91)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija ir apzināti maldinājusi ieinteresētās personas, salīdzinot vidējo importa cenu laikposmā no 2016. gada jūlija līdz septembrim ar Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām IP beigās, jānorāda, ka Komisija ir skaidri nodalījusi abus periodus. Turklāt šajā kontekstā ir svarīgi uzsvērt, ka dati par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām IP beigās bija jaunākie pieejamie dati šajā procedūrā, jo dati par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām pēc IP netiek vākti. Jebkurā gadījumā pat tad, ja, hipotētiski, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas nesenākajā laikposmā būtu samazinājušās, tas neatspēko faktu, ka Ķīnas cenu līmenis 2016. gada septembrī joprojām izraisīja milzīgu cenu spiedienu uz Savienības tērauda ražošanas nozari.

(92)	Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija nav sekojusi judikatūrai, Komisija norādīja, ka šis arguments nav pamatots, jo Komisija šajā lietā analizēja izejvielu cenu attīstību laikposmā pēc izmeklēšanas perioda beigām, kā norādīts 85. apsvērumā. Tādēļ šis arguments tiek noraidīts.

4.3.4. Secinājumi

(93)

Pat ar Ķīnas izcelsmes importa cenu pieaugumu no 2016. gada jūlija un bez citām piezīmēm dati par cenām pēc IP kopumā neatspēko secinājumu, ka Ķīnas cenu samazināšanās radīja kaitējuma draudus. Ķīnas izcelsmes importa cenu nesenais pieaugums no 2016. gada jūlija šos kaitējuma draudus nelikvidēja. Kā izklāstīts 85. apsvērumā, pat šīs paaugstinātās cenas nelikvidēja milzīgo spiedienu samazināt cenas, kas ES ražošanas nozari nostāda nelabvēlīgā stāvoklī, salīdzinot paaugstinātās Ķīnas cenas ar Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas perioda beigās. Visbeidzot, Komisija secināja, ka importa cenu pieaugums varētu būt tikai īslaicīga tendence, kas, visticamāk, beigsies, tiklīdz būs beidzies pamatojums izejvielu cenu paaugstinājumam. Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija agresīva cenu noteikšanas politika Savienības tirgū, īpaši 2015. gada otrajā pusē un 2016. gada pirmajā pusē. Ja netiks veikti pasākumi, ņemot vērā milzīgo Ķīnas tērauda, tostarp attiecīgā ražojuma, ražošanas nozares jaudas pārpalikumu, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu saglabāt agresīvu cenu stratēģiju, samazinot savas pārdošanas cenas līdz minimumam.

4.4. Krājumu līmenis

4.4.1. Datu par periodu pēc IP atjauninājums

(94)	Attiecībā uz krājumu līmeni, pagaidu regulas 147. apsvērumā minēts – Komisija neuzskata, ka šim faktoram būtu īpaša nozīme galvenokārt tāpēc, ka Savienības ražotāji ražo pēc pasūtījuma un šī īpatnība ļauj tiem saglabāt krājumus zemā līmenī.

(95)	Attiecībā uz krājumiem ĶTR Komisija atkal nevarēja atrast visaptverošus datus par krājumiem pēc izmeklēšanas perioda beigām, neraugoties uz Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās, iesniegtajiem pieprasījumiem un pašas Komisijas veiktajiem pētījumiem.

(96)

Tomēr Komisija konstatēja, ka tērauda krājumi 40 lielāko Ķīnas pilsētu noliktavās 2016. gada oktobra beigās samazinājās līdz 8,89 miljoniem tonnu no 9,41 miljoniem tonnu 2016. gada septembra beigās. Turklāt 80 lielu rūpnīcu tērauda krājumi 2016. gada septembra beigās bija 13,46 miljoni tonnu (17) salīdzinājumā ar 16,07 miljoniem tonnu 2015. gada septembra beigās.

4.4.2. Ieinteresēto personu piezīmes pēc pagaidu regulas un pēc informācijas galīgās izpaušanas

(97)	Par krājumu līmeni no ieinteresētajām personām piezīmes netika saņemtas.

4.4.3. Secinājumi

(98)	Jāsecina, ka tērauda krājumi ĶTR pēc 2016. gada 30. jūnija saglabājās apmēram tajā pašā līmenī, kā aprakstīts pagaidu regulas 150. apsvērumā. Tāpēc Komisija apstiprināja savu secinājumu pagaidu regulas 151. apsvērumā.

4.5. Citi faktori: Savienības ražošanas nozares rentabilitāte un saņemtie pasūtījumi Savienībā

4.5.1. Datu par periodu pēc IP atjauninājums

(99)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 155. apsvērumā, saņemto pasūtījumu tendence bija negatīva. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēta sūdzības iesniedzēju, kas veido aptuveni 90 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas kopapjoma, rentabilitātes turpmāka pasliktināšanās.

Pieejamie dati par laikposmu no 2015. gada jūlija līdz 2016. gada jūnijam norāda uz rentabilitātes turpmāku pasliktināšanos, neraugoties uz pozitīvu tendenci (salīdzinājumā ar 2015. gadu) attiecībā uz saņemtajiem pasūtījumiem.

6. tabula

Sūdzības iesniedzēju rentabilitātes un saņemto pasūtījumu attīstība

Apraksts	2013	2014	2015	2015. gada aprīlis–2016. gada marts	2015. gada jūlijs–2016. gada jūnijs
Rentabilitāte	– 4,86 %	– 1,28 %	– 3 līdz –5 %	– 5 % līdz – 7 %	– 7 līdz – 9 %
Saņemtie pasūtījumi	16 631 630	16 677 099	15 529 155	15 636 444	15 944 183
Avots: Eurofer, visi dati pārbaudīti, izņemot pēdējo sleju

4.5.2. Ieinteresēto personu piezīmes pēc informācijas galīgās izpaušanas

(100)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija (CISA) apgalvoja, ka sakarā ar saņemto pasūtījumu pieaugumu pēc IP Savienības ražotāji ir saņēmuši vairāk pasūtījumu un tāpēc Savienības ražošanas nozarei ir pozitīva nākotne.

(101)

Komisija piekrita, ka pasūtījumi nedaudz palielinājušies, taču vienlaikus norādīja uz sūdzības iesniedzēju zaudējumiem vēl nebijušā apmērā, kuri arī ir ietverti šajā pašā tabulā. Līdz ar to, pat ja visnesenākajā laikposmā pēc IP būtu vērojama Savienības ražotāju atgūšanās, šāda atgūšanās nekompensētu dramatiski pieaugušos zaudējumus, kas radušies tajā pašā periodā.

4.5.3. Secinājumi

(102)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes, Komisija secināja, ka sūdzības iesniedzēju rentabilitāte visnesenākajā laikposmā vēl vairāk pasliktinājās. Tāpēc novērtējums par to, ka 2015. gada beigās pastāvēja nenovēršama kaitējuma draudi, netiek atspēkots. Gluži pretēji – vēl vairāk pasliktinājušies rentabilitātes rādītāji visā 2016. gada pirmajā pusē apstiprināja Komisijas vērtējuma pareizību attiecībā uz šo rādītāju.

4.6. Apstākļu izmaiņu paredzamība un nenovēršamība

(103)

Pamatregulas 3. panta 9. punktā ir paredzēts, ka “izmaiņām apstākļos, kas varētu radīt situāciju, kurā dempings rada kaitējumu, ir jābūt skaidri paredzamām un nenovēršamām”.

(104)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 157. apsvērumā, visi iepriekš minētie faktori attiecībā uz izmeklēšanas periodu ir analizēti un pārbaudīti. Konkrēti, 2015. gada ceturtajā ceturksnī, kad Ķīnas cenu spiediens bija jūtams visvairāk, izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte sasniedza neilgtspējīgu līmeni (– 10 %).

(105)

Turklāt dati par laiku pēc izmeklēšanas perioda atklāja, ka šī negatīvā Savienības rentabilitātes tendence, kas sākās 2015. gada otrajā pusē, turpinājās 2016. gada pirmajā pusē.

(106)

Pieejamie dati par laikposmu no 2016. gada jūlija līdz septembrim liecina par neviendabīgu ainu. Lai gan Ķīnas izcelsmes importa apjoms samazinājās, joprojām saglabājās draudīgs jaudas pārpalikums. Apskatot Ķīnas cenu pieaugumu tajā pašā visnesenākajā laikposmā, pat tad, ja, hipotētiski, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas nesenākajā laikposmā būtu samazinājušās, paliek spēkā fakts, ka Ķīnas cenu līmenis 2016. gada septembrī joprojām izraisīja milzīgu cenu spiedienu uz Savienības tērauda ražošanas nozari. No tā izriet, ka kaitējuma draudi pēc izmeklēšanas perioda beigām bija nenovēršami un paredzami.

(107)

Komisija tādējādi apstiprināja, ka izmeklēšanas perioda beigās bija skaidri paredzamas un nenovēršamas izmaiņas apstākļos, kas rada situāciju, kurā dempings nodara kaitējumu.

4.7. Secinājumi par kaitējuma draudiem

(108)

Kā minēts pagaidu regulas 158. apsvērumā, lai gan Savienības ražošanas nozare 2014. gadā un 2015. gada pirmajos divos ceturkšņos piedzīvoja atlabšanu, 2015. gada otrajā pusē gandrīz visi kaitējuma rādītāji sāka dramatiski kristies. Izmeklēšanā atklājās, ka šī negatīvā tendence, kas sākās 2015. gada otrajā pusē, 2016. gada pirmajā pusē neuzlabojās. Tādējādi visi faktori, kuri tika analizēti saskaņā ar pamatregulas 3. panta 9. punktu, jo īpaši ievērojamais importa par dempinga cenām pieauguma temps 2015. gadā par arvien zemākām cenām, milzīgā neizmantotā jauda ĶTR un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes negatīvā attīstība, liecina par vienu un to pašu.

(109)

Pieejamie dati par laikposmu no 2016. gada jūlija līdz septembrim liecina par neviendabīgu ainu. Lai gan Ķīnas izcelsmes importa apjoms samazinājās, jaudas pārpalikums joprojām bija draudīgs un cenas saglabājās zem Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, pat neraugoties uz šo cenu neseno pieaugumu.

(110)

Ņemot vērā šo analīzi, Komisija secināja, ka izmeklēšanas perioda beigās bija skaidri paredzama un nenovēršama kaitējuma draudi Savienības ražošanas nozarei. Šo novērtējumu neatspēko iepriekš analizētā notikumu attīstība laikposmā pēc IP.

(111)

Turklāt Komisija noraidīja CISA apgalvojumus pēc informācijas galīgās izpaušanas, ka Komisijas novērtējums nav saskaņā ar judikatūru, norādot šādas divas galvenās atšķirības starp savu nostāju šajā lietā un nostāju, kuras rezultātā tika pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 926/2009 (18):

—	pirmkārt, kā norādīts pagaidu regulas 119. apsvērumā, šajā lietā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis izmeklēšanas perioda beigās ir bijis novājināts, taču ne tādā mērā, ka tai attiecīgajā periodā būtu nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē,

—	otrkārt, Komisija šajā lietā cik vien iespējams rūpīgi analizēja un izvērtēja datus par periodu pēc izmeklēšanas perioda, lai apstiprinātu vai atspēkotu savus konstatējumus, kā to atļauj judikatūra.

5. CĒLOŅSAKARĪBA

(112)

Kāda ieinteresētā persona atkārtoti norādīja, ka izmeklēšanas perioda laikā Krievija bija lielākais eksportētājs uz Savienību un ka Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa joprojām saglabājās ļoti zemā līmenī, proti, aptuveni 4 %, pat ja visā attiecīgajā periodā tā pieauga. Pēc informācijas galīgās izpaušanas arī kāda cita ieinteresētā persona norādīja, ka Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa tikai 4 % apmērā neļauj konstatēt cēloņsakarību.

(113)

Šie apgalvojumi jau ir apskatīti pagaidu regulas 177.–188. apsvērumā. Turklāt attiecībā uz tirgus daļu pagaidu regulas 77. apsvērumā bija norādīts, ka Ķīnas izcelsmes importa Savienībā kopējā tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā piecas reizes.

(114)

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka būtu lietderīgi summēt ietekmi, ko izraisījis imports par dempinga cenām no Ķīnas, un ietekmi, kuru izraisījis imports par dempinga cenām no piecām citām valstīm, attiecībā uz ko tiek veikta izmeklēšana, kura patlaban norisinās. Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs atkal norādīja uz to.

(115)

Komisija neuzskatīja par iespējamu šajā lietā summēt visu importu par dempinga cenām, apvienojot abas izmeklēšanas. Jēdziens “vienlaicīga antidempinga izmeklēšana” pamatregulas 3. panta 4. punktā nozīmē, ka importam jābūt vai nu tajā pašā izmeklēšanā, vai importam, kuru izmeklē divās dažādās vienlaicīgās izmeklēšanās, jābūt vienādam izmeklēšanas periodam vai šiem izmeklēšanas periodiem lielā mērā jāsakrīt. Šajā gadījumā abām izmeklēšanām ir dažādi izmeklēšanas periodi un IP sakrīt vienīgi seši mēneši.

(116)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 197.–198. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

6. SAVIENĪBAS INTERESES

6.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(117)

Tā kā netika saņemta neviena piezīme par Savienības ražošanas nozares interesēm, tika apstiprināts pagaidu regulas 203. apsvērumā izdarītais secinājums.

6.2. Importētāju intereses

(118)

Tā kā netika saņemta neviena piezīme par importētāju interesēm, Komisija apstiprināja arī pagaidu regulas 204. apsvērumā izdarīto secinājumu.

6.3. Lietotāju intereses

(119)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas daži lietotāji apgalvoja, ka noteikt antidempinga pasākumus pret attiecīgo valsti nebūtu Savienības interesēs. Tie apgalvoja, ka antidempinga pasākumu turpināšana būtu pretrunā lietotāju interesēm, jo tie:

a)	vērstos pret konkurenci un

b)	radītu lielāku trešās valstīs ražotu pakārtoto ražojumu importa apjomu.

(120)

Apgalvojums, ka antidempinga pasākumi vēršas pret konkurenci, jau ir iztirzāts pagaidu regulas 205.–212. apsvērumā. Apgalvojums, ka antidempinga pasākumi, ko piemēro attiecīgajam ražojumam, radītu lielāku trešās valstīs ražotu pakārtoto ražojumu importa apjomu, netika pamatots ar būtisku papildu informāciju. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(121)

Itālijas lietotājs, kas sadarbojās izmeklēšanā, apgalvoja, ka pagaidu regulas 210. apsvērums būtu jāpapildina, norādot arī antidempinga pasākumu ietekmi uz tā peļņas procentu. Šajā sakarā Itālijas lietotājs minēja – pieņemot, ka antidempinga maksājums ir 22,6 % apmērā, viņa peļņa pirms nodokļu nomaksas samazinātos par 2,3 procentpunktiem. Tādējādi viņš secināja, ka antidempinga pasākumu noteikšanai būtu ievērojama ietekme uz viņa rentabilitāti, un, vēl jo vairāk, uz citiem mazākiem nesaistītiem lietotājiem, kuri pārstrādā attiecīgo ražojumu. Komisija atzina, ka antidempinga maksājumi negatīvi ietekmēs Itālijas lietotāja rentabilitāti. Tomēr Komisija arī norādīja, ka lietotājs izmanto ne tikai Ķīnas izcelsmes importu vien, bet izmeklēšanas periodā ir iepircis attiecīgo ražojumu arī no Savienības ražotājiem, kā arī no ražotājiem citās trešās valstīs. Turklāt viņa rentabilitāte saglabātos pozitīva, kaut arī zemāka.

(122)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šā Itālijas lietotāja rezultāti attiecībā uz izaugsmi un peļņu ir krasā pretrunā ar Savienības ražotāju rezultātiem, kuri cieš smagus zaudējumus. Komisija uzskatīja, ka šis arguments nemaina analīzi par ietekmi uz lietotājiem. Gluži pretēji – Savienības ražotāju intereses jau tika ņemtas vērā, kā izklāstīts 6.1. iedaļā.

(123)

Visbeidzot, Komisija nevarēja novērtēt pasākumu noteikšanas ietekmi uz citiem lietotājiem, jo tie šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

(124)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 213. apsvērumā izdarīto secinājumu.

6.4. Secinājums par Savienības interesēm

(125)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 214.–217. apsvērumā izdarītie secinājumi.

7. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

7.1. Kaitējuma novēršanas līmenis

(126)

Komisija provizoriski izvēlējās noteikt mērķa peļņu 7 % apmērā, ņemot vērā ESAO pētījumu, kurā modelēta Savienības ražošanas nozares atgūšanās no recesijas, ko izraisīja ekonomikas un finanšu krīze 2009. gadā. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, kā minēts pagaidu regulas 224. apsvērumā, Komisija turpināja pētīt šo jautājumu, ne vien ņemot vērā pēc informācijas izpaušanas saņemtās piezīmes, bet arī pieprasot un analizējot vairāk informācijas šajā jautājumā.

(127)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas vairākas personas izteica piezīmes par 7 % mērķa peļņu. Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka tā ir daudz par mazu, bet cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka tā ir pārmērīgi augsta.

(128)

Eurofer uzskatīja, ka 7 % mērķa peļņa ir daudz par mazu. Pirmkārt, Eurofer apgalvoja, ka vispiemērotākā metode peļņas normas noteikšanai ir vai nu datu izmantošana no iepriekšējās izmeklēšanas par karsti velmētiem plakaniem velmējumiem (2000. gadā), vai tērauda ražošanas nozares 2008. gadā sasniegtās rentabilitātes izmantošana. Veidojot mērķa peļņu atbilstīgi 2000. gadā gūtajai peļņai, varētu iegūt mērķa peļņu 12,9 % apmērā, kamēr veidojot to atbilstīgi 2008. gada peļņai, varētu iegūt mērķa peļņu 14,4 % apmērā. Eurofer apgalvoja – tā kā Savienībā kopš 2000. gada nav nekādu tehnoloģisko un finansiālo izmaiņu, būtu piemēroti izmantot 2000. gadā gūto peļņu. Vēl viena iespēja būtu izmantot 2008. gadā gūto peļņu, jo Komisija pārbaudīja rentabilitātes datus 10 gadu garumā, tostarp 2008. gadā, kas bija gads pirms finanšu krīzes sākuma. Eurofer piebilda, ka mērķa peļņu nevajadzētu vērtēt gados, ko skāra ekonomikas krīze vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Otrkārt, ja Komisija noraidītu abus variantus, Eurofer apgalvoja, ka mērķa peļņa atbilstīgi ESAO 2013. gada pētījumam būtu jākoriģē, ņemot vērā faktiskos rezultātus, ko IP laikā sasniegusi Eiropas karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu ražošanas nozare. Tas nozīmētu pieņemamu peļņas normu 10 % apmērā.

(129)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 220. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka veidot mērķa peļņu, pamatojoties uz 2000. gadā gūto peļņu, nav saprātīgs risinājums. Pat ievērojot visai neiespējamo Eurofer pieņēmumu, ka Savienībā kopš 2000. gada nav bijušas nekādas tehnoloģiskas un finansiālas izmaiņas, kopš 2000. gada ir bijušas vismaz dažas izmaiņas Savienības tirgus lielumā sakarā ar dalībvalstu pieaugošo skaitu laikposmā no 2000. līdz 2016. gadam. Otrkārt, tādu iemeslu dēļ, kas paskaidroti pagaidu regulas 222. apsvērumā, veidot mērķa peļņu, pamatojoties uz 2008. gadā gūto peļņu, arī nav piemērots risinājums galvenokārt tāpēc, ka kaitējuma draudu gadījumā drīzāk ir vajadzīga uz nākotni vērsta analīze. Visbeidzot, Eurofer pieprasījums palielināt mērķa peļņu no 7 % līdz 10 % (ja peļņas norma netiktu veidota ne pamatojoties uz 2000. gadu, ne uz 2008. gadu) nebija pietiekami pamatots.

(130)

Ķīnas ražotājs eksportētājs Hebei Iron & Steel Group (19) un tā saistītais importētājs Duferco S.A. apgalvoja, ka 7 % mērķa peļņa ir pārmērīga, nepiemērota un neprecīza turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā atspoguļo ieņēmumu aplēsi, kas ietver nenoteiktību un kā pamatā esošie parametri jau ir mainījušies. Otrkārt, tā atspoguļo rentabilitāti, kas nepieciešama visas Savienības tērauda ražošanas nozares, nevis konkrēti Savienības tērauda ražotāju, kuri ražo attiecīgo ražojumu, darbības turpināšanai. Treškārt, tā kā Komisija bija provizoriski noteikusi, ka 2015. gadā imports notika par dempinga cenām, 2012.–2014. gadā, gluži pretēji, dempinga nebija, kamēr peļņa tika gūta pēdējā minētajā periodā un svārstījās no – 3,3 % (zaudējumi) līdz 0,4 % (peļņa). Alternatīvā gadījumā pieņemot, ka 2012.–2014. gadā ir bijis dempings, pēdējais gads, par kuru nav nekādu pierādījumu attiecīgā ražojuma importam par dempinga cenām, ir 2011. gads, kad gūtā peļņa bija vidēji 3,11 %. Turklāt pēc informācijas galīgās izpaušanas tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šī pieeja acīmredzami pārkāpj Tiesas judikatūru, jo tā pievēršas citiem faktoriem nevis dempingam, un drīzāk ir domāta, lai nodrošinātu Savienības tērauda ražošanas nozares darbības turpināšanu.

(131)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka ieinteresētā persona nepamatoja savus apgalvojumus par to, ka parametri, kas ir pamatā 7 % mērķa peļņas noteikšanai izmantotajam pētījumam, jau ir mainījušies.

(132)

Otrkārt, ieinteresētā persona arī norādīja, ka pētījums atspoguļo rentabilitāti, kas nepieciešama visas Savienības tērauda ražošanas nozares, nevis konkrēti Savienības tērauda ražotāju, kuri ražo attiecīgo ražojumu, darbības turpināšanai. Šajā ziņā, kā jau izklāstīts pagaidu regulas 223. apsvērumā, tā kā nebija citu ticamu datu, Komisija šos skaitļus attiecībā uz tērauda ražošanas nozari kopumā pielīdzināja attiecīgajam ražojumam, jo karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu īpatsvars neapstrādāta tērauda ražošanas nozarē ir liels.

(133)

Treškārt, piezīme izmantot rentabilitātes datus vai nu no 2012.–2014. gada, vai no 2011. gada nešķiet lietderīga. Mērķa peļņa ir cena, ar kuru Savienības ražošanas nozare varētu pamatoti rēķināties parastos konkurences apstākļos, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Kā minēts pagaidu regulas 106. apsvērumā, 2012., 2013. un 2014. gadu nevar uzskatīt par normālu konkurences apstākļu gadiem, ņemot vērā eurozonas parādu krīzes sekas un tērauda pieprasījuma samazināšanos 2012. gadā. Turklāt, kā konstatēts auksto velmējumu lietā (20), datus par 2011. gadu nevar izmantot sakarā ar 2009. gada finanšu krīzes ietekmi, kas joprojām ietekmēja rentabilitātes datus divus gadus vēlāk.

(134)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka 7 % mērķa peļņa ir vispiemērotākais pamats šajā kaitējuma draudu lietā. Tas ir saskaņā ar Tiesas spriedumu (21), ka analīze par to, vai pastāv kaitējuma draudi, pati par sevi nozīmē, ka ir jāveic uz nākotni vērsta analīze.

7.2. Galīgie pasākumi

7.2.1. Piekļuve konfidenciāliem datiem

(135)

Ķīnas ražotāja eksportētāja juridiskais pārstāvis apgalvoja, ka informācijas pagaidu izpaušanā sniegtā informācija neļauj tam sagatavot piezīmes par to, vai ir pareizi un būtiski Komisijas konstatējumi attiecībā uz dempinga starpību, ietekmi uz cenu un kaitējuma starpības aprēķinu, tostarp to, vai cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinos ir ņemts vērā visu atlasīto Savienības ražotāju pārdošanas apjoms, vai tikai to Savienības ražotāju pārdošanas apjoms, kuri veica Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdotajiem ražojuma veidiem atbilstīgu ražojuma veidu pārdošanu. Šajā sakarā 2016. gada 8. novembrī Ķīnas ražotājs eksportētājs lūdza paskaidrojumus. Turklāt 2016. gada 8. novembrī pēc informācijas galīgās izpaušanas Ķīnas ražotājs eksportētājs arī lūdza piekļuvi konkrētai konfidenciālai informācijai. Tas ierosināja, ka šai konfidenciālajai informācijai varētu piekļūt tikai juridiskie pārstāvji vai arī tiktu iesaistīta uzklausīšanas amatpersona.

(136)

Komisijas dienesti 2016. gada 8. decembrī atbildēja, ka cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinos tika ņemti vērā tikai atbilstīgie ražojuma veidi, lai salīdzinātu Ķīnas ražotāja eksportētāja pārdošanas datus ar ES ražotāju pārdošanas datiem. Katrā ziņā salīdzināmu ražojumu apjoms, kurus pārdod Savienības ražošanas nozare, veidoja 62 % no tās eksporta kopapjoma. Tādējādi ražojumus, ko šis konkrētais ražotājs eksportētājs eksportēja uz Savienību, varēja pielīdzināt konkrētam Savienības ražojumam. Turklāt dienesti informēja personas juridisko pārstāvi, ka viņa pieprasījumu piekļūt konfidenciālai informācijai nevar pieņemt, jo Komisijai ir pienākums aizsargāt pārējo ieinteresēto personu datu konfidencialitāti. Tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nav citu līdzekļu, kā aizsargāt konfidencialitāti un vienlaikus sniegt personām pieprasīto informāciju, Komisijas dienesti viņu aicināja vērsties pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas, lai tā pārbaudītu konfidenciālo informāciju.

(137)

Attiecībā uz to pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmi, ka Komisijai ir juridiski saistošs pienākums aizsargāt konfidenciālus datus, ko iesniegušas visas ieinteresētās personas. Tādēļ tas atteicās piešķirt atbrīvojumu no tā konfidenciālo datu aizsardzības, kas noteikta ar pamatregulas 19. pantu.

(138)

Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, kas interpretēti judikatūrā, juridiski nav iespējams citai personai piešķirt piekļuvi kādas ieinteresētās personas sniegtiem konfidenciāliem datiem, ja vien tam nepiekrīt pats datu iesniedzējs vai nenotiek tiesvedība Savienības tiesās. Vienīgā alternatīva ir kontroles mehānisms, kas paredzēts Komisijas priekšsēdētāja 2012. gada 29. februāra Lēmuma par uzklausīšanas amatpersonas amatu un pilnvarām noteiktās tirdzniecības procedūrās 15. pantā (22). Uzklausīšana, kurā piedalījās uzklausīšanas amatpersona, notika 2017. gada 7. februārī, un tajā tika apspriests tiesiskais regulējums attiecībā uz piekļuvi konfidenciāliem datiem.

7.2.2. Papildu paskaidrojumu lūgums pēc informācijas galīgās izpaušanas

(139)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas tā paša Ķīnas ražotāja eksportētāja juridiskais pārstāvis vispirms tika uzklausīts 2017. gada 12. janvārī, lai detalizēti pārrunātu tā pieprasītos paskaidrojumus. Pēc šīs sanāksmes savos rakstveida apsvērumos tajā pašā dienā viņš atkārtoti lūdza informāciju par kaitējuma aprēķinu, lai “saprastu apgalvotās cenu ietekmes veidu un apjomu”.

(140)

Komisijas dienesti 2017. gada 18. janvārī atsevišķā vēstulē iespēju robežās, proti, nepārkāpjot pamatregulā noteikto juridisko pienākumu aizsargāt konfidenciālos datus, sniedza visus paskaidrojumus, ko šā ĶTR ražotāja eksportētāja juridiskais pārstāvis bija pieprasījis. Komisija turklāt norādīja, ka pastāv 100 % sakritība starp 10 attiecīgā ražojuma veidiem, ko pārdod šis Ķīnas ražotājs eksportētājs, un ražojuma veidiem, ko pārdod Savienības ražotāji. Turklāt tikai viens no šiem 10 ražojuma veidiem veido aptuveni 75 % no šā ražotāja eksportētāja kopējā pārdošanas apjoma Savienībā IP.

7.2.3. Tā sauktā “importētāja procenta” iekļaušana cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpību aprēķinā

(141)

Pēc informācijas pagaidu un galīgās izpaušanas kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja veidu, kādā Komisija bija aprēķinājusi kaitējuma starpību. Šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka Ķīnas pārdošanas cenas ir jākoriģē ar tā saukto “importētāja procentu”, t. i., ieskaitot muitošanu, pārkraušanu, finansēšanu, PVA un peļņu (5 % apmērā). Tādējādi importētāja noliktavas cena ietvertu līdzīgus izmaksu elementus kā Savienības ražošanas nozares EXW pārdošanas cena. Turklāt ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija ir ņēmusi vērā tikai cenu pēc izkraušanas (tas ir, bez jebkādu korekciju veikšanas attiecībā uz PVA un peļņu) un ka tas nav pietiekami, lai veiktu pienācīgu salīdzinājumu starp attiecīgajām Ķīnas ražotāju eksportētāju cenām un Savienības ražotāju cenu, aprēķinot cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu. Lai pamatotu šo apgalvojumu, ieinteresētā persona norādīja uz divām pagaidu regulām, kas abas bija pieņemtas pirms vairāk nekā 20 gadiem. Šis Ķīnas ražotājs eksportētājs arī apgalvoja – Komisija neesot ņēmusi vērā faktu, ka eksporta cenas līmeni pie Savienības robežas ietekmē attiecības starp eksportētāju un importētāju. Tādējādi par pamatu salīdzinājumam ar Savienības ražošanas nozares EXW cenām Komisija galu galā izmantoja transfertcenu starp saistītajiem uzņēmumiem.

(142)

Komisija noraidīja minēto apgalvojumu šāda iemesla dēļ – kaitējuma starpību aprēķina, lai noteiktu, vai importa par dempinga cenām attiecīgajai eksporta cenai piemērot zemāku maksājuma likmi nekā likme, kas balstīta uz dempinga starpību, būtu pietiekami, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu. Minētais novērtējums būtu jābalsta uz eksporta cenu pie Savienības robežas, kas tiek uzskatīta par salīdzināmu ar Savienības ražošanas nozares EXW cenu. Komisijas izmantotā metodika, lai salīdzinātu Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju datus cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķināšanai, nodrošina to, ka pret ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražotājiem – gluži pretēji – ir vienāda attieksme. Komisija uzskatīja, ka tam, vai tiek eksportēts Savienības saistītajiem vai neatkarīgajiem uzņēmējiem, nevajadzētu ietekmēt cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķināšanai izmantotās attiecīgās importa cenas noteikšanu. Tādēļ ir jāņem vērā tā cena, par kuru attiecīgais ražojums tiek pārdots uz Savienību, nevis cena, par kuru ražotāji importētāji importēto materiālu pārdod tālāk Savienībā. Turklāt Komisija norāda uz šīs regulas 144. apsvērumu. Tādēļ Komisija uzskata, ka tās pieeja ir bijusi pareiza.

7.2.4. Pamatregulas 2. panta 9. punkta izmantošana pēc analoģijas

(143)

Sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmi par to, ka Komisijai vajadzētu piemērot pamatregulas 2. panta 9. punktu, kaitējuma starpības aprēķina nolūkos nosakot eksporta cenas pārdošanai, kas notikusi ar saistītu importētāju starpniecību. Šī ieinteresētā persona arī norādīja, ka atšķirībā no auksti velmēta tērauda lietas informācijas pagaidu izpaušanā netika skaidri apstiprināts, ka tika izmantota šī metodika.

(144)

Komisija apstiprināja, ka kaitējuma starpību aprēķina, lai noteiktu, vai importa par dempinga cenām attiecīgajai eksporta cenai piemērot zemāku maksājuma likmi nekā likme, kas balstīta uz dempinga starpību, būtu pietiekami, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu. Minētais novērtējums būtu jābalsta uz eksporta cenu pie Savienības robežas, kas tiek uzskatīta par salīdzināmu ar Savienības ražošanas nozares EXW cenu. Pārdošanā eksportam ar saistītu importētāju starpniecību eksporta cena tiek aprēķināta, balstoties uz tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam, to pienācīgi koriģējot saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Kaitējuma starpības aprēķinā eksporta cena ir neaizstājams elements, un minētie pamatregulas noteikumi ir vienīgie noteikumi, kur sniegtas norādes, kā nosakāma eksporta cena, tāpēc ir pamatoti minētos noteikumus piemērot pēc analoģijas.

(145)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA norādīja – tā esot pārsteigta, ka Komisija ir pēc analoģijas piemērojusi pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tā apgalvoja, ka šāda piemērošana pārkāpj pašu pamatregulas 2. panta 9. punktu un rada acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Tā arī norādīja, ka vismaz viens atlasītais Ķīnas ražotājs eksportētājs eksportēja ar saistītu importētāju starpniecību un ka tādējādi tā galīgā maksājuma likme tiek noteikta pārāk augsta.

(146)

Pirmkārt, Komisija atkārtoti uzsvēra, ka pamatregulas 2. panta 9. punkts ir vienīgais pamatregulas noteikums, kurā sniegtas norādes par eksporta cenas aprēķināšanu. Tādēļ tā piemērošana kaitējuma starpības aprēķināšanā ir pamatota. Otrkārt, pretēji apgalvotajam Komisijas prakse nesenās lietās ir kaitējuma starpības aprēķināšanā konsekventi (23) pēc analoģijas piemērot pamatregulas 2. panta 9. punktu. Treškārt, kaitējuma starpības aprēķināšanas mērķis ir noteikt nevis to, kādā mērā saistīto importētāju veiktā pārdošana nodara kaitējumu Savienības ražotājiem, bet gan to, vai šāda negatīva ietekme ir Ķīnas ražotāja eksportētāja veiktajam eksportam, proti, vai tas rada Savienības ražotāju cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu. Tādēļ ir jāņem vērā tā cena, par kuru attiecīgais ražojums tiek pārdots uz Savienību, nevis cena, par kuru ražotāji importētāji importēto materiālu pārdod tālāk Savienībā. Visbeidzot, Komisija apstiprināja, ka tā ir izmantojusi šo metodi, nosakot eksporta cenas pārdošanai ar saistītu importētāju starpniecību.

7.2.5. Laikposms kaitējuma starpības aprēķināšanai kaitējuma draudu lietā

(147)

Sūdzības iesniedzējs pārmeta Komisijai, ka tā ir provizoriski piemērojusi parasto būtiska kaitējuma pieeju, ņemot vidējo kaitējuma starpību visā IP laikā (t. i., 2015. gadā). Tas apgalvoja, ka tā nav pareiza pieeja, jo kaitējuma starpības draudiem jāatspoguļo draudi, un, kad šie draudi vēlāk IP laikā rodas, kaitējuma starpībai ir jāatspoguļo draudu konkrētā ietekme. Lai faktiski novērstu kaitējuma draudu ietekmi, Komisijai būtu jāraugās uz to IP laiku, kad kaitējuma draudi sākuši īstenoties. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs atsaucās uz faktu, ka kaitējuma draudi sāka ietekmēt Savienības tērauda ražošanas nozari no 2015. gada otrās puses. Līdz ar to, lai aprēķinātu cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpību, būtu jāizmanto tikai 2015. gada otrās puses dati. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka kaitējuma draudu izmeklēšanas lietās mērķis ir ļaut Komisijai darboties efektīvi un preventīvi, pirms kaitējuma draudi ir radījuši kaitējumu. Ja Komisija nebūtu gatava mainīt kaitējuma (draudu) starpības aprēķināšanas metodi, ražošanas nozarei, lai iegūtu reālistisku kaitējuma starpību, būtu jāgaida ilgāk, ciešot būtisku kaitējumu pilnu gadu, lai varētu pieprasīt aizsardzību no importa par dempinga cenām. Ar šādu rīcību tiktu nodarīts kaitējums darbvietām un ražošanai Savienības tirgū, un tā arī negatīvi ietekmētu kaitējuma draudu sūdzību mērķus.

(148)

Pēc sūdzības iesniedzēja argumentu detalizētas analīzes Komisija atgādināja, ka tā ir provizoriski secinājusi, ka izmeklēšanas perioda beigās bija skaidri paredzamas un nenovēršamas izmaiņas apstākļos, kas rada situāciju, kurā dempings radīs kaitējumu. Šajā sakarā Komisija cita starpā atsaucās uz pagaidu regulas 157., 159. un 198. apsvērumu, kur norādīts, ka “lai gan Savienības ražošanas nozare 2014. gadā un 2015. gada pirmajos divos ceturkšņos piedzīvoja atlabšanu, 2015. gada otrajā pusē gandrīz visi kaitējuma rādītāji sāka dramatiski kristies. Izmeklēšanā atklāja, ka šī negatīvā tendence, kas sākās 2015. gada otrajā pusē, 2016. gada pirmajā pusē neuzlabojās.” Pagaidu regulas 163. apsvērumā tā turpināja: “Ievērojot laika sakritību starp pastāvīgi pieaugošo importu par dempinga cenām, kas nemitīgi samazinājās, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zudumu un cenu nospiešanu, kuras rezultātā radās vēl lielāki zaudējumi, it īpaši sākot no 2015. gada otrās puses, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.”

(149)

Otrkārt, attiecībā uz lietas būtību Komisija noteica, kā izklāstīts pagaidu regulas 157. apsvērumā, ka negatīvā tendence sākās 2015. gada otrajā pusē un tās rezultātā izmeklēšanas perioda beigās bija skaidri paredzamas un nenovēršamas izmaiņas apstākļos, kas rada situāciju, kurā dempings rada kaitējumu, ja netiktu veikti nekādi pasākumi. Tas ir saskaņā ar to, ko Komisija bija norādījusi pagaidu regulas 113. apsvērumā, proti, ka “Savienības ražotāji varēja daļēji atlabt 2014. gadā un 2015. gada pirmajā pusē”. Tā rezultātā 2015. gada otrā puse labāk atspoguļo novēršamo kaitējuma draudu faktisko ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(150)

Treškārt, Tiesa ir lēmusi, ka datu analīze par laikposmu pēc izmeklēšanas perioda beigām ir sevišķi lietderīga izmeklēšanā, lai noteiktu, vai pastāv kaitējuma draudi, kas pats par sevi nozīmē, ka ir jāveic uz nākotni vērsta analīze. Komisija uzskata, ka 2015. gada otrā puse labāk atbilst šai prasībai, jo tā ir tuvāk notikumu turpmākajai attīstībai nekā viss IP.

(151)

Ceturtkārt, aprēķins, pamatojoties uz visu izmeklēšanas periodu neatkarīgi no tā, vai atsevišķas pazīmes liecina par negatīvām tendencēm, apdraudētu kaitējuma draudu izmeklēšanas mērķi rīkoties efektīvi un preventīvi, pirms kaitējuma draudi ir radījuši kaitējumu.

(152)

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka laikposmam kaitējuma starpības aprēķināšanai šajā konkrētajā gadījumā būtu jābūt 2015. gada otrajai pusei, nevis visam izmeklēšanas periodam.

(153)

Tādējādi Komisija pieprasīja papildu datus ražotājiem, kas sadarbojās. Tā no atlasītajiem Savienības ražotājiem saņēma papildu ceturkšņa IP datus par ražošanas izmaksām katram ražojuma veidam un pārbaudīja šos datus. Pārbaudes attiecās tikai uz iesniegtajiem papildu datiem, kas iepriekš netika pieprasīti, un nodrošināja, ka dati, kas vēlāk bija Komisijas konstatējumu pamatā, ir uzticami.

(154)

Tā kā sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu, ĶTR galīgā kaitējuma starpība, kas piemērojama neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika aprēķināta kā visu trīs atlasīto ražotāju eksportētāju/uzņēmumu grupu vidējais rādītājs. ĶTR galīgā kaitējuma starpība, kas piemērojama ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, tika noteikta trīs sadarbojošos uzņēmumu/uzņēmumu grupu augstākās starpības līmenī.

(155)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA norādīja, ka viss IP tika izmantots kā pamats, lai aprēķinātu Savienības ražošanas nozares mērķa cenu par vienību, bet tikai 6 mēneši no IP tika izmantoti, lai aprēķinātu Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas pieder Shagang Group, vienas vienības pārdošanas cenu brīvā apgrozībā Savienībā. Tādēļ CISA lūdza Komisiju pārrēķināt abus elementus, izmantojot pieejamos datus par vienādu laikposmu.

(156)

Pēc analīzes šī piezīme tika atzīta par pareizu. Tāpēc Komisija pārrēķināja Savienības ražošanas nozares vienas vienības mērķa cenu saistībā ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri pieder Shagang Group, izmantojot ražošanas datus par to pašu periodu (2015. gada otrais pusgads), ko izmantoja, lai aprēķinātu visu Ķīnas ražotāju eksportētāju vienas vienības pārdošanas cenas brīvā apgrozībā Savienībā.

(157)

Pārskatīto aprēķinu rezultātā kaitējuma starpība uzņēmumiem, kas pieder Shagang Group, samazinājās no 36,6 % līdz 35,9 %.

(158)

Komisija arī pārskatīja sākotnējos kaitējuma starpības aprēķinus diviem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Lai gan Hebei Group sākotnējais aprēķins bija pareizs, pārskatot sākotnējo aprēķinu Bengang Steel Plates Co., Ltd., tika konstatēts, ka tajā ir šādas pārrakstīšanās kļūdas:

—	viens ražojuma veids nebija jāizslēdz no sākotnējā aprēķina. Tādējādi pārskatītajā aprēķinā tika iekļauts šis ražojuma veids, jo šo ražojuma veidu pārdeva gan Savienības ražotāji, gan Bengang Steel Plates Co., Ltd.,

—	datos par Savienības ražošanas nozari dažas vērtības aprēķinu lapā bija nepareizi saistītas.

Iepriekš minēto kļūdu labojuma dēļ kaitējuma starpība šim Ķīnas ražotājam eksportētājam palielinājās līdz 28,1 % (25,5 % vietā).

(159)

Savienības ražošanas nozares vienas vienības mērķa cenas pārskatītais aprēķins tika paziņots Shagang Group un Bengang Steel Plates Co., Ltd.2017. gada 16. janvārī. Tā kā vienīgais elements, kas bija mainījies salīdzinājumā ar Komisijas 2016. gada 22. decembra informācijas galīgo izpaušanu, bija Savienības ražošanas nozares mērķa cena, abas ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par šo ierobežoto informācijas papildu izpaušanu līdz 2017. gada 18. janvārim. Tomēr līdz minētajai dienai piezīmes saņemtas netika.

(160)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs arī izteica piezīmi, ka to nepārliecina norādītie iemesli, proti, ka tikai to datu izmantošana, kuri attiecas uz 2015. gada otro pusi, pareizāk atspoguļo draudu ietekmi. Tas arī apgalvoja, ka perioda selektīva izmantošana, lai aprēķinātu kaitējuma starpību, padarītu dempinga un kaitējuma starpības salīdzināšanu “mazākā maksājuma noteikuma” nolūkos neloģisku un kropļojošu un radītu lielākas starpības nekā tad, ja tiktu izmantots viss 2015. gads. Līdz ar to tas lūdza Komisiju kaitējuma starpības aprēķināšanai izmantot 12 mēnešu periodu, kas būtu līdzīgs periodam, kuru izmanto, lai aprēķinātu dempinga starpību. Līdzīgas piezīmes tika saņemtas no Itālijas lietotāja, kurš piebilda, ka informācijas, kas attiecas uz IP, selektīva izmantošana šajā gadījumā neļauj objektīvi novērtēt kaitējuma novēršanas līmeni.

(161)

Līdzīga piezīme tika saņemta no CISA un diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, un visi minētie norādīja, ka sešu mēnešu perioda izvēlē ir pārkāpta juridiskā noteiktība un tiesiskās paļāvība. Šajā ziņā, kamēr otrs Ķīnas ražotājs eksportētājs galvenokārt apgalvoja, ka ierobežojot datu kopumu tikai ar sešiem mēnešiem, to nevar uzskatīt par tiešiem pierādījumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, CISA norādīja uz paziņojuma par procedūras sākšanu 5.1. punktu, kurā teikts, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvers laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, un uz judikatūru.

(162)

Turklāt viens Ķīnas ražotājs eksportētājs arī norādīja, ka Komisijai ir ieviesta prakse atturēties izmantot datus tikai par daļu no izmeklēšanas perioda un ka šajā lietā pielietotā metodika nav saskaņā ar PTO Antidempinga komitejas ieteikumu, ka “datu vākšanas periodā [..] būtu jāiekļauj viss dempinga izmeklēšanas datu vākšanas periods.”

(163)

Komisija noraidīja visus šos argumentus. Pirmkārt, dempinga un kaitējuma noteikšana notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu, kas tiek noteikti saskaņā ar pamatregulas attiecīgajiem noteikumiem un ir iekļauti paziņojumā par procedūras sākšanu. No otras puses, pamatregula nenosaka nekādu īpašu metodi, lai aprēķinātu kaitējuma starpību, kuru izmanto mazākā maksājuma noteikuma piemērošanai. Otrkārt, pamatregula arī nesniedz īpašus kritērijus, kā noteikt laikposmu, kurā tiek izvērtēti parametri kaitējuma starpības aprēķināšanai. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka izvēlētais periods atspoguļo konkrētās lietas īpatnības un ir atbilstīgs, ņemot vērā uz nākotni vērstu analīzi. Turklāt, salīdzinot eksporta cenu un mērķa cenu, Komisija kaitējuma starpības aprēķināšanai, lai nodrošinātu objektīvu novērtējumu, izmantoja to pašu 6 mēnešu periodu.

(164)

Ņemot vērā iepriekš 135.–163. apsvērumā minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes, galīgās kaitējuma starpības tika pārrēķinātas, izmantojot datus par 2015. gada otro pusi. Šīs galīgās starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas. Šeit norādītas arī galīgā maksājuma likmes.

7. tabula

Galīgās starpības un maksājuma likmes

Ķīnas ražotāji eksportētāji	Galīgā dempinga starpība	Galīgā kaitējuma starpība	Galīgā maksājuma likme
Bengang Steel Plates Co., Ltd.	97,3 %	28,1 %	28,1 %
Hesteel Group Co., Ltd.	95,5 %	18,1 %	18,1 %
Jiangsu Shagang Group	106,9 %	35,9 %	35,9 %
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	100,5 %	27,3 %	27,3 %
Visi pārējie uzņēmumi	106,9 %	35,9 %	35,9 %

(165)

Iepriekš minētās kaitējuma starpības vajadzības gadījumā tika noapaļotas līdz tuvākajai desmitdaļai pēc tam, kad pēc informācijas galīgās izpaušanas tika saņemtas ražotāja eksportētāja piezīmes.

(166)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tiek piemērotas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražo minētie uzņēmumi, tātad konkrēti nosauktas juridiskās personas. Uz importētu attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kuras ir saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nebūtu jāattiecina šīs likmes, un tiem būtu jāpiemēro maksājuma likme, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(167)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai pārdošanas struktūrvienību izveides), būtu jāadresē Komisijai (*1) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrvienībās un attiecas uz ražošanu un pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam. Vajadzības gadījumā šī regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(168)

Hebei Iron & Steel Group Co., Ltd izmeklēšanas laikā mainīja nosaukumu uz Hesteel Group Co., Ltd.. Nosaukumu mainīja arī daži ar to saistītie uzņēmumi. Komisija pilnībā atzina šīs nosaukumu maiņas un attiecīgi pielāgoja 1. panta 2. punktu.

(169)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas riskus, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga pasākumu pienācīgu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi: dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurš atbilst šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām. Importam, kuram nav pievienots šāds rēķins, piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama visiem pārējiem uzņēmumiem.

7.3. Pagaidu maksājumu atbrīvošana

(170)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nevar galīgi iekasēt pagaidu maksājumus saskaņā ar pamatregulas 10. panta 2. punktu, ja vien netiek pierādīts, ka bez pagaidu pasākumiem pirms galīgo pasākumu pieņemšanas būtu iestājies būtisks kaitējums.

(171)

Ņemot vērā šīs lietas konstatējumus, Komisija uzskata, ka saskaņā ar pamatregulas 10. panta 2. punktu būtu jāatbrīvo summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu.

(172)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktā izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums šāda ražojuma importam: konkrēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot “sagarumotos velmējumus” un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma.

Attiecīgais ražojums neietver:

—	ražojumus no nerūsējošā tērauda un teksturēta elektrotehniskā silīcijtērauda,

—	ražojumus no instrumentu tērauda un ātrgriezējtērauda,

—	ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir biezāki par 10 mm un 600 mm plati vai platāki,

—	ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir 4,75 mm biezi vai biezāki, bet kuru biezums nepārsniedz 10 mm, un 2 050 mm plati vai platāki.

Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 10, 7208 52 99, 7208 53 10, 7208 53 90, 7208 54 00, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00, ex 7225 19 10 (Taric kods 7225191090), 7225 30 90, ex 7225 40 60 (Taric kods 7225406090), 7225 40 90, ex 7226 19 10 (Taric kods 7226191090), 7226 91 91 un 7226 91 99.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda.

Valsts	Uzņēmums	Galīgā maksājuma likme	Taric papildu kods
ĶTR	Bengang Steel Plates Co., Ltd.	28,1 %	C157
	Handan Iron & Steel Group Han-Bao Co., Ltd.	18,1 %	C158
	Hesteel Co., Ltd. Tangshan filiāle (24)	18,1 %	C159
	Hesteel Co., Ltd. Chengde filiāle (25)	18,1 %	C160
	Zhangjiagang Hongchang Plate Co., Ltd.	35,9 %	C161
	Zhangjiagang GTA Plate Co., Ltd.	35,9 %	C162
	Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un kas uzskaitīti I pielikumā	27,3 %	Skatīt pielikumu
	Visi pārējie uzņēmumi	35,9 %	C999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās antidempinga maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kur norādīts tās uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu, kas pārdoti eksportam uz Eiropas Savienību un uz ko attiecas šis rēķins, ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods), kurš atrodas (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.” Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

5. Ja kāds jauns ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka:

1)	tas no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (izmeklēšanas periodā) nav eksportējis uz Savienību 1. punktā aprakstīto ražojumu,

2)	tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie antidempinga pasākumi,

3)	tas faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc izmeklēšanas perioda, kas izmantots pasākumu noteikšanai, vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,

2. punktu var grozīt, iekļaujot jauno ražotāju eksportētāju to neatlasīto uzņēmumu sarakstā, kuri sadarbojās un kuriem tādējādi piemēro individuālu maksājuma likmi, kas nepārsniedz vidējo svērto maksājuma likmi 27,3 % apmērā.

2. pants

Galīgi atbrīvo summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumiem atbilstīgi Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2016/181 (26).

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 5. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Komisijas 2016. gada 6. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2016/1778, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 272, 7.10.2016., 33. lpp.).

(3) OV C 58, 13.2.2016., 9. lpp.

(4) Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV C 172, 13.5.2016., 29. lpp.).

(5) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas, Serbijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV C 246, 7.7.2016., 7. lpp.).

(6) Komisijas 2016. gada 31. maija Īstenošanas regula (ES) 2016/865, ar ko sāk izmeklēšanu, kura skar ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2384 konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kas varētu notikt, importējot konkrētu nedaudz mainītu alumīnija foliju no Ķīnas Tautas Republikas, un ar ko uz šādu importu attiecina reģistrāciju (OV L 144, 1.6.2016., 35. lpp.).

(7) Procedūras, kas saistītas ar kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu, Eiropas Komisija, Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes korozijizturīgu tēraudu importu (OV C 459, 9.12.2016., 17. lpp.).

(8) OV L 23, 29.1.2016., 16. lpp.

(9) OV L 210, 4.8.2016., 1. lpp.

(10) Komisijas 2016. gada 29. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2016/1329, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu reģistrētajam importam (OV L 210, 4.8.2016., 27. lpp.).

(11) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai, Briselē, 16.3.2016., COM(2016) 155 final, “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”.

(12) Jaudas datu avots: ESAO (ESAO, DSTI/SU/SC(2016)6/Final, 2016. gada 5. septembris, Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju direktorāts, Updated steelmaking capacity figures and a proposed framework for enhancing capacity monitoring activity, pielikums, 7. lpp. un turpmāk).

(13) Ražošanas datu avots: Pasaules Tērauda asociācija, Steel Statistical Yearbook 2015 (Pasaules Tērauda asociācija, Steel Statistical Yearbook 2016, 1. tabula 1. un 2. lpp. un 13. tabula 35. lpp., http://www.worldsteel.org/statistics/statistics-archive/yearbook-archive.html)

(14) ESAO Tērauda komitejas ziņojums, 2016. gada 8.–9. septembris, atjaunināti tērauda ražošanas jaudas rādītāji un ierosināts režīms jaudas uzraudzības pasākumu veicināšanai.

(15) Richard Lu, 2016. gada 15. jūlijs, Ķīnas samazinātā pieprasījuma pēc tērauda scenārijs: interesanta informācija, http://www.crugroup.com/about-cru/cruinsight/The_downside_Chinese_steel_demand_scenario_gory_details

(16) http://www.businessinsider.com.au/is-it-a-bird-a-plane-no-its-the-coking-coal-price-2016-10

https://www.bloomberg.com/news/articles/2016-09-23/goldman-says-higher-coking-coal-prices-are-here-to-stay

(17) Izraksts no Worldsteel ikmēneša jaunākās informācijas par Ķīnas tērauda ražošanas nozari, 2016. gada oktobris.

(18) Padomes 2009. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 926/2009, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts tādu konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (OV L 262, 6.10.2009., 19. lpp.).

(19) Kā paskaidrots turpmāk 168. apsvērumā, Hebei Iron & Steel Group izmeklēšanas laikā mainīja savu nosaukumu uz Hesteel Group Co., Ltd.. Nosaukumu mainīja arī tā saistītie uzņēmumi. Komisija pilnībā atzina šīs nosaukumu maiņas un attiecīgi pielāgoja 1. panta 2. punktu.

(20) OV L 210, 4.8.2016., 1. lpp.

(21) Tiesas 2016. gada 7. aprīļa spriedums lietā C-186/14, 72. apsvērums, ar ko apstiprina Vispārējās tiesas 2014. gada 29. janvāra spriedumu lietā T-528/09 Hubei Xinyegang Steel Co. Ltd pret Eiropas Savienības Padomi, 71. apsvērums.

(22) OV L 107, 19.4.2012., 5. lpp.

(23) Piemēram, var atsaukties uz turpmāko:

—	Padomes 2013. gada 11. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 217/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam (OV L 69, 13.3.2013., 11. lpp.),

—

Komisijas 2015. gada 29. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2015/1953, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam (OV L 284, 30.10.2015., 109. lpp.).

(*1) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.

(24) agrāk Hebei Iron & Steel Co., Ltd. Tangshan filiāle

(25) agrāk Hebei Iron & Steel Co., Ltd. Chengde filiāle

(26) Komisijas 2016. gada 10. februāra Īstenošanas regula (ES) 2016/181, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (OV L 37, 12.2.2016., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Valsts	Nosaukums	Taric papildu kods
Ķīnas Tautas Republika	Angang Steel Company Limited	C150
	Inner Mongolia Baotou Steel Union Co., Ltd.	C151
	Jiangyin Xingcheng Special Steel Works Co., Ltd.	C147
	Shanxi Taigang Stainless Steel Co., Ltd.	C163
	Shougang Jingtang United Iron & Steel Co., Ltd	C164
	Maanshan Iron & Steel Co., Ltd	C165
	Rizhao Steel Wire Co., Ltd.	C166
	Rizhao Baohua New Material Co., Ltd.	C167
	Tangshan Yanshan Iron and Steel Co., Ltd.	C168
	Wuhan Iron & Steel Co., Ltd.	C156

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 92

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 6. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/640 (2017. gada 23. marts) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Novac afumat din Țara Bârsei (AĢIN))	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/641 (2017. gada 3. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot sarkanspuru pageli Savienības un starptautiskajos ūdeņos VI, VII un VIII zonā	3
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/642 (2017. gada 3. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot zilo marlīnu Atlantijas okeānā	5
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/643 (2017. gada 3. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot balto marlīnu Atlantijas okeānā	7
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/644 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu, dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 589/2014 ( 1 )	9
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/645 (2017. gada 5. aprīlis), ar kuru labo Regulas (EK) Nr. 152/2009, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes barības oficiālajai kontrolei, redakciju latviešu valodā ( 1 )	35
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/646 (2017. gada 5. aprīlis), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/378, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 attiecībā uz ikgadējās grāmatojumu noskaidrošanas procedūras un atbilstības noskaidrošanas procedūras īstenošanu	36
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/647 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko pieņem ārkārtas atbalsta pasākumus cūkgaļas tirgum Polijā attiecībā uz sivēnmātēm un citām cūkām, kas tika nokautas no 2016. gada 1. augusta līdz 30. novembrim	41
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/648 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoume saplākšņa importam	48
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/649 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam	68
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/650 (2017. gada 5. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	97
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/651 (2017. gada 3. aprīlis), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Nīderlandes Karaliste	99
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2017/652 (2017. gada 29. marts) par ierosināto pilsoņu iniciatīvu Minority SafePack – one million signatures for diversity in Europe (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 2200)	100

Nr.	04/TQ2285
Dalībvalsts	Francija
Krājums	SBR/678-
Suga	Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)
Zona	Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā
Aizlieguma datums	16.2.2017.

Nr.	05/TQ127
Dalībvalsts	Spānija
Krājums	BUM/ATLANT
Suga	Zilais marlīns (Makaira nigricans)
Zona	Atlantijas okeāns
Aizlieguma datums	1.1.2017.

Nr.	06/TQ127
Dalībvalsts	Spānija
Krājums	WHM/ATLANT
Suga	Baltais marlīns (Tetrapturus albidus)
Zona	Atlantijas okeāns
Aizlieguma datums	1.1.2017.

	Pamatprasības pārvaldības un kontroles sistēmām	Attiecīgās struktūras/iestādes	Tvērums
1	Pienācīgs funkciju apraksts un nodalījums un pienācīgas ziņošanas un uzraudzības sistēmas, kurās atbildīgā iestāde uztic uzdevumu izpildi citai struktūrai	Atbildīgā iestāde/deleģētā iestāde	Iekšējā organizācija
2	Atbilstīga projektu atlase	Atbildīgā iestāde/deleģētā iestāde	Kontroles darbības
3	Pienācīga informācija saņēmējiem, iespējamajiem saņēmējiem un sabiedrībai	Atbildīgā iestāde/deleģētā iestāde	Iekšējā informācija un saziņa
4	Pienācīga kontrole	Atbildīgā iestāde/deleģētā iestāde	Kontroles darbības
5	Efektīvas sistēmas, kas nodrošina, ka visi dokumenti attiecībā uz izdevumiem un kontroli tiek glabāti, nodrošinot pienācīgas revīzijas liecības	Atbildīgā iestāde/deleģētā iestāde	Kontroles darbības
6	Uzticamas datorizētas sistēmas grāmatvedības uzskaitei, finanšu datu un datu par rādītājiem uzglabāšanai un pārsūtīšanai, uzraudzībai un ziņošanai	Atbildīgā iestāde/deleģētā iestāde	Kontroles darbības/iekšējā informācija un saziņa
7	Procedūru efektīva īstenošana attiecībā uz pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un novēršanu, tostarp samērīgi krāpšanas apkarošanas pasākumi	Atbildīgā iestāde/deleģētā iestāde	Kontroles darbības
8	Atbilstīgas procedūras ikgadējo grāmatojumu, pārvaldības deklarācijas un gada kopsavilkuma par galīgajiem revīzijas ziņojumiem un veiktajām kontrolēm sagatavošanai	Atbildīgā iestāde/deleģētā iestāde	Kontroles darbības
9	Atbilstīga un pilnīga atgūstamo, atgūto un atcelto summu uzskaite	Atbildīgā iestāde/deleģētā iestāde	Kontroles darbības
10	Pienācīgs funkciju apraksts un nodalījums, funkcionālā neatkarība no atbildīgās iestādes un pienācīgas sistēmas, lai nodrošinātu, ka jebkurai citai struktūrai, kas veic revīziju, ir nepieciešamā funkcionālā neatkarība un ir ņemti vērā starptautiski atzīti revīzijas standarti	Revīzijas iestāde	Iekšējā organizācija
11	Pienācīga sistēmas revīzija	Revīzijas iestāde	Kontroles darbības
12	Pienācīga izdevumu revīzija	Revīzijas iestāde	Kontroles darbības
13	Pienācīga pārskatu revīzija	Revīzijas iestāde	Kontroles darbības
14	Pienācīgas procedūras, lai nodrošinātu uzticamu revīzijas atzinumu un revīzijas ziņojumu	Revīzijas iestāde	Kontroles darbības

1. kategorija	Darbojas labi. Uzlabojumi nav nepieciešami vai arī nepieciešams tikai neliels uzlabojums vai uzlabojumi.
2. kategorija	Darbojas. Nepieciešami daži uzlabojumi.
3. kategorija	Darbojas daļēji. Nepieciešami būtiski uzlabojumi.
4. kategorija	Būtībā nedarbojas

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	EG	350,6
	MA	112,2
	SN	284,4
	TN	214,0
	TR	112,4
	ZZ	214,7
0707 00 05	TR	155,6
0707 00 05	ZZ	155,6
0709 93 10	MA	53,1
	TR	148,4
	ZZ	100,8
0805 10 22 , 0805 10 24 , 0805 10 28	EG	54,9
	IL	78,6
	MA	48,3
	TN	55,5
	TR	75,1
	ZZ	62,5
0805 50 10	TR	74,4
0805 50 10	ZZ	74,4
0808 10 80	BR	110,7
	CL	108,0
	CN	161,4
	US	133,8
	ZA	111,7
	ZZ	125,1
0808 30 90	AR	121,6
	CL	154,7
	CN	90,2
	ZA	127,9
	ZZ	123,6


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.