|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
60. gadagājums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/565
(2016. gada 25. aprīlis),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu, 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta otro daļu, 4. panta 2. punktu, 16. panta 12. punktu, 23. panta 4. punktu, 24. panta 13. punktu, 25. panta 8. punktu, 27. panta 9. punktu, 28. panta 3. punktu, 30. panta 5. punktu, 31. panta 4. punktu, 32. panta 4. punktu, 33. panta 8. punktu, 52. panta 4. punktu, 54. panta 4. punktu, 58. panta 6. punktu, 64. panta 7. punktu, 65. panta 7. punktu un 79. panta 8. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Direktīvu 2014/65/ES tiek noteikts Savienības finanšu tirgu regulējuma režīma satvars, kas regulē ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumus saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un attiecīgos gadījumos arī papildpakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu darbības; organizatoriskās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz šādus pakalpojumus un veic šādas darbības, regulētajiem tirgiem un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem; pārskatu sniegšanas prasības par darījumiem ar finanšu instrumentiem; preču atvasināto instrumentu pozīciju ierobežojumus un pozīciju pārvaldības kontroli; pārredzamības prasības darījumiem ar finanšu instrumentiem. |
|
(2) |
Komisija ar Direktīvu 2014/65/ES ir pilnvarota pieņemt vairākus deleģētos aktus. Ir svarīgi, lai visi detalizētie papildu noteikumi par atļaujām, pašreizējo darbību, tirgus pārredzamību un integritāti jeb šiem nedalāmi saistītajiem aspektiem, kuri nav nošķirami no Direktīvā 2014/65/ES iekļauto pakalpojumu un darbību veikšanas un izpildes, stātos spēkā vienlaikus ar Direktīvu 2014/65/ES, lai jaunās prasības tiktu efektīvi īstenotas. Lai nodrošinātu saskaņotību un lai atvieglotu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, kā arī ieguldītājiem ir visaptverošs pārskats par noteikumiem un viegla piekļuve tiem, šajā regulā ir vēlams iekļaut ar iepriekšminētajiem noteikumiem saistītos deleģētos aktus. |
|
(3) |
Papildus ir nepieciešams precizēt kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kādos gadījumos veic fizisku piegādi saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punktā izklāstīto darbības jomu ierobežojumu mērķiem. Lai nodrošinātu šā atbrīvojuma darbības jomas ierobežošanu ar mērķi izvairīties no neskaidrībām, ir nepieciešams, lai šādos līgumos gan pircējam, gan pārdevējam būtu paredzēti samērīgi nosacījumi, atbilstīgi kuriem līgumā paredzētā prece tiek piegādāta vai saņemta līguma darbības termiņa beigās. Lai novērstu neskaidrības ar pārvades sistēmas operatoru noslēgtu balansēšanas līgumu gadījumos elektroenerģijas un gāzes piegādes jomā, šādas balansēšanas vienošanās jāuzskata par samērīgu pasākumu tikai gadījumā, ja vienošanās pusēm ir pienākums veikt fizisku elektroenerģijas vai gāzes piegādi. Līgumos arī jāparedz nepārprotamas fiziskas piegādes saistības, kuras nevar kompensēt, vienlaikus atzīstot, ka operacionālā ieskaita formas, kuras ir definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 (2) vai valstu tiesību aktos, nav uzskatāmas par kompensēšanu. Fiziskās piegādes līgumos jāatļauj dažādas piegādes metodes, tomēr visām metodēm jāietver īpašumtiesību uz līgumā paredzēto attiecīgo preci vai tās atbilstošu daudzumu nodošana. |
|
(4) |
Lai precizētu gadījumus, kuros par līgumiem saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem var norēķināties ar fizisku piegādi, ir nepieciešams papildus precizēt noteiktus apstākļus, piemēram, kuros pastāv nepārvarama vara vai labticīga nespēja norēķināties, kuri nemaina šādu līgumu būtību par norēķināšanos ar fizisku piegādi. Tāpat arī ir svarīgi precizēt, kā Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punktā jāizprot naftas un ogļu enerģētikas atvasinātie instrumenti. Šajā kontekstā līgumi saistībā ar degslānekli nav uzskatāmi par ogļu enerģētikas atvasinātajiem instrumentiem. |
|
(5) |
Atvasināts līgums uzskatāms par finanšu instrumentu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 7. punkta izpratnē tikai tad, ja tas saistīts ar preci un atbilst kritērijiem, lai noteiktu, vai līgums uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības un kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem. Tam jāietver līgumi, kuri ir standartizēti un tiek tirgoti tirdzniecības vietās, vai šādu līgumu ekvivalenti, ja šādu līgumu visi noteikumi ir tādi paši kā līgumiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietās. Šajā gadījumā šo līgumu noteikumiem jāietver arī preces kvalitātes vai piegādes vietas nosacījumi. |
|
(6) |
Lai noteiktu skaidras definīcijas līgumiem, kuru pamatā ir Direktīvas 2014/65/ES C iedaļas 10. punktā paredzētie mainīgie lielumi, jānosaka kritēriji šādu līgumu noteikumiem un to pamatā esošajiem mainīgajiem lielumiem. Aktuārās statistikas iekļaušanas pamata faktoru sarakstā dēļ nav uzskatāms, ka šādi līgumi attiecas arī uz apdrošināšanu un pārapdrošināšanu. |
|
(7) |
Direktīva 2014/65/ES nosaka Savienības finanšu tirgu regulējuma režīma vispārējo satvaru, un tās I pielikuma C iedaļā ir ar finanšu instrumentu saraksts, uz kuriem tā attiecas. Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā ir iekļauti valūtu finanšu instrumenti, tādējādi arī tie ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. |
|
(8) |
Lai nodrošinātu Direktīvas 2014/65/ES vienveidīgu piemērošanu, ir nepieciešams izskaidrot Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā paredzētās definīcijas attiecībā uz citiem atvasināto instrumentu līgumiem saistībā ar valūtām un precizēt, ka tūlītēja darījuma ar valūtām līgumi nav citi atvasinātie instrumenti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punkta mērķiem. |
|
(9) |
Norēķinu periods tūlītēja darījuma līgumam parasti lielākajai daļai valūtu ir divas dienas vai mazāk, tomēr, ja šāda prakse tirgū nav pieņemta, ir nepieciešams noteikt, ka norēķins var notikt atbilstoši ierastajai tirgus praksei. Šādos gadījumos fiziskajam norēķinam nav nepieciešams izmantot papīra naudu un norēķinu var veikt elektroniski. |
|
(10) |
Maksājuma veikšanai var izmantot arī ārvalstu valūtas maiņas līgumus, un šādi līgumi nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem, ja tie netiek tirgoti tirdzniecības vietā. Tādējādi par tūlītēja darījuma līgumiem var uzskatīt tos ārvalstu valūtas maiņas līgumus, kurus izmanto, lai veiktu maksājumu par finanšu instrumentiem, ja norēķinu periods šādiem līgumiem ir garāks par divām tirdzniecības dienām, taču mazāks par piecām tirdzniecības dienām. Tāpat arī ir atbilstīgi apsvērt kā maksāšanas līdzekļus tos ārvalstu valūtas maiņas līgumus, kuri ir noslēgti, lai iegūtu noteiktību par preču, pakalpojumu un reālo ieguldījumu līmeni. Šādi no finanšu instrumentu definīcijas tiks izslēgti ārvalstu valūtas maiņas līgumi, kurus ir noslēgušas nefinanšu sabiedrības, kas saņem maksājumus ārvalstu valūtā par identificējamu preču un pakalpojumu eksportu, un nefinanšu sabiedrības, kas veic maksājumus ārvalstu valūtā par konkrētu preču un pakalpojumu importu. |
|
(11) |
Maksājumu ieskaits ir būtisks valūtas norēķinu sistēmu efektīvai darbībai, un tāpēc ārvalstu valūtas maiņas līguma klasificēšana par tūlītēju darījumu nenozīmē, ka par katru ārvalstu valūtas maiņas tūlītēja darījuma līgumu jānorēķinās atsevišķi. |
|
(12) |
Nenododami nestandartizēti nākotnes līgumi ir līgumi par starpību starp iepriekš saskaņotu valūtas maiņas likmi un faktisko tūlītējo likmi dzēšanas termiņa iestāšanās brīdī, tādējādi tos nevar uzskatīt par tūlītēja darījuma līgumiem neatkarīgi no to norēķinu perioda. |
|
(13) |
Līgums par vienas valūtas maiņu pret citu valūtu jāuzskata par šādu valūtu tiešas un beznosacījumu maiņas līgumu. Ja līgums attiecas uz vairāku valūtu maiņu, katra šāda maiņa jāņem vērā atsevišķi. Tomēr iespēju līgums vai mijmaiņas līgums par valūtu nav uzskatāms par valūtas pārdošanas vai maiņas līgumu, tātad tas nav ne tūlītēja darījuma līgums, ne arī maksāšanas līdzeklis neatkarīgi no mijmaiņas vai iespēju līguma darbības termiņa un neatkarīgi no tā, vai tas tiek tirgots tirdzniecības vietā. |
|
(14) |
Plašai sabiedrībai paredzēta konsultācija par finanšu instrumentiem nav uzskatāma par personisku ieteikumu Direktīvā 2014/65/ES noteiktās “ieguldījumu konsultāciju” definīcijas mērķiem. Ņemot vērā arvien lielāku tādu starpnieku skaitu, kuri sniedz personiskus ieteikumus, izmantojot izplatīšanas kanālus, jāprecizē, ka pat ar izplatīšanas kanālu, piemēram, tīmekļa starpniecību ekskluzīvi sniegtu ieteikumu var kvalificēt kā personisku ieteikumu. Tāpēc situācijas, kurās, piemēram, informācijas sniegšanas visai sabiedrībai kopumā vietā izmanto e-pasta saraksti personiska ieteikuma paušanai, var uzskatīt par ieguldījumu konsultāciju. |
|
(15) |
Vispārīgu konsultāciju par finanšu instrumenta veidu neuzskata par ieguldījumu konsultāciju Direktīvas 2014/65/ES mērķiem. Tomēr, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz klientam vispārīgu konsultāciju par finanšu instrumenta veidu, kuru tā apraksta kā piemērotu šādam konkrētajam klientam vai kā pamatotu, ievērojot klienta apstākļus, taču patiesībā šāda konsultācija nav piemērota klientam vai nav balstīta klienta apstākļu izvērtējumā, sabiedrība būtībā pārkāpj Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 1. vai 3. punktu. Jo īpaši sabiedrība, kura sniedz klientam šādu konsultāciju, visticamāk, pārkāptu 24. panta 1. punktā paredzēto prasību rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm. Tāpat šāda konsultācija būs pretrunā 24. panta 3. punktā noteiktajai prasībai, ka informācijai, ko klientiem adresējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, ir jābūt patiesai, skaidrai un nav jābūt maldinošai. |
|
(16) |
Darbības, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība veic, lai sagatavotu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ieguldījumu darbības īstenošanu, uzskata par šā pakalpojuma vai darbības neatņemamu sastāvdaļu. Tas ietver, piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegtas vispārīgas konsultācijas klientiem vai iespējamajiem klientiem pirms ieguldījumu konsultācijas sniegšanas vai cita ieguldījumu pakalpojuma vai darbības vai tās laikā. |
|
(17) |
Vispārīga ieteikuma sniegšana par darījumu ar finanšu instrumentu vai finanšu instrumenta veidu ir papildpakalpojuma sniegšana Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 5. punkta izpratnē, un tādējādi šāda ieteikuma sniegšanai piemēro Direktīvu 2014/65/ES un tajā paredzēto aizsardzību. |
|
(18) |
Lai nodrošinātu objektīvu un efektīvu sistemātisku internalizētāju definīcijas piemērošanu Savienībā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktu, ir papildus jādefinē piemērojamās iepriekš noteiktās robežvērtības biežai sistemātiskai un būtiskai ārpusbiržas tirdzniecībai. Jānosaka atbilstošs robežvērtību līmenis, lai akta darbības jomā ietilptu ārpusbiržas tirdzniecība tādā apmērā, kas būtiski ietekmē cenas veidošanos, vienlaikus izslēdzot tik maza apmēra ārpusbiržas tirdzniecību, kuras gadījumā būtu nesamērīgi pieprasīt ievērot prasības, kuras attiecas uz sistemātiskajiem internalizētājiem. |
|
(19) |
Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES sistemātiskajam internalizētājam nevar atļaut apvienot trešās puses pirkšanas un pārdošanas intereses funkcionāli tādā pašā veidā, kā to dara tirdzniecības vieta. Sistemātiskais internalizētājs nedrīkst ietvert iekšējās saskaņošanas sistēmu, kas izpilda klienta rīkojumus uz daudzpusīguma pamata, jo šādai darbībai ir nepieciešama daudzpusējas tirdzniecības sistēmas (DTS) darbības atļauja. Iekšējās saskaņošanas sistēma šajā kontekstā ir sistēma klienta rīkojumu saskaņošanai, kuras rezultātā ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri un sistemātiski uzņemas sapārotus darījumus savā vārdā. |
|
(20) |
Skaidrības un juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu, ir lietderīgi paredzēt papildu noteikumus saistībā ar algoritmiskās tirdzniecības, augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metožu un tiešās elektroniskās piekļuves definīcijām. Automatizētajā tirdzniecībā izmanto dažādus tehniskos pasākumus. Ir svarīgi precīzi noteikt šādu tehnisko pasākumu iedalījumu saistībā ar algoritmiskās tirdzniecības un tiešās elektroniskās piekļuves definīcijām. Uz tiešās elektroniskās piekļuves balstīti tirdzniecības procesi nav savstarpēji izslēdzoši attiecībā pret algoritmisko tirdzniecību vai tās augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes apakšsegmentu. Tādējādi tirdzniecību, ko veic persona, kurai ir tieša elektroniskā piekļuve, arī var uzskatīt par algoritmisko tirdzniecību, tostarp arī atbilstoši augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes definīcijai. |
|
(21) |
Algoritmiskā tirdzniecība saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktu nozīmē situāciju, kurā sistēma jebkurā tirdzniecības procesa posmā, tostarp rīkojumu ierosināšanas, sagatavošanas, novirzīšanas vai izpildes posmā pieņem lēmumus, nevis tikai nosaka tirdzniecības vietu vai vietas, kurās jāiesniedz rīkojums. Tādējādi jāprecizē, ka algoritmiskā tirdzniecība, kura ietver tirdzniecību ar minimālu cilvēka līdzdalību vai pilnīgi bez tās, nozīmē ne tikai rīkojumu automātisku sagatavošanu, bet arī rīkojumu izpildes procesu optimizāciju ar automatizētiem līdzekļiem. |
|
(22) |
Algoritmiskajā tirdzniecībā jāiekļauj arī viedā rīkojumu novirzīšana (VRN), ja šādas ierīces izmanto algoritmus rīkojumu izpildes procesu optimizācijai, nosakot rīkojuma parametrus, nevis vietu vai vietas, kur jāiesniedz rīkojums. Algoritmiskajai tirdzniecībai nav jāietver automatizēta rīkojumu novirzīšana (ARN), jo, lai gan šādas ierīces izmanto algoritmus, tās tikai nosaka tirdzniecības vietu vai vietas, kurām jāiesniedz rīkojums, nemainot nekādus citus rīkojuma parametrus. |
|
(23) |
Ir papildus jāprecizē algoritmiskās tirdzniecības paveids – augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktam, nosakot kritērijus, lai definētu augstus vienas dienas ziņojumu līmeņus, kurus veido rīkojumi, kotējumi, izmaiņas vai anulācijas. Absolūtu kvantitatīvo robežvērtību izmantošana, pamatojoties uz ziņojumu līmeņiem, sniedz juridisko noteiktību, ļaujot sabiedrībām un kompetentajām iestādēm novērtēt sabiedrību individuālo tirdzniecības aktivitāti. Šo robežvērtību līmenim un darbības jomai jābūt pietiekami plašai, lai aptvertu tirdzniecību, kura atbilst augstas intensitātes tirdzniecības metodei, ieskaitot saistībā ar vienu instrumentu un vairākiem instrumentiem. |
|
(24) |
Tā kā augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode ir galvenokārt raksturīga likvīdiem instrumentiem, augsta vienas dienas ziņojumu līmeņa aprēķinā jāiekļauj tikai tie instrumenti, kuriem ir likvīds tirgus. Tāpat arī vienas dienas ziņojumu līmeņu aprēķinā jāiekļauj ziņojumi, kuri ir ieviesti Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 4. punktā paredzētajiem kritērijiem atbilstošas tirdzniecības mērķiem, ņemot vērā, ka augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode ir algoritmiskās tirdzniecības paveids. Lai izslēgtu tirdzniecības darbību, kas nav augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode, ņemot vērā minētās tirdzniecības īpatnības, kā izklāstīts Direktīvas 2014/65/ES 61. apsvērumā, jo īpaši to, ka minēto tirdzniecību parasti veic tirgotāji, tirdzniecībā izmantojot savu kapitālu, lai īstenotu tradicionālākas tirdzniecības stratēģijas, piemēram, tirgus veidošanu un arbitrāžu, izmantojot sarežģītu tehnoloģiju, augstu vienas dienas ziņojumu līmeņu aprēķinā jāiekļauj tikai tie ziņojumi, kas ieviesti tirdzniecības savā vārdā mērķiem, nevis ziņojumi, kas ieviesti rīkojumu saņemšanai un nosūtīšanai vai rīkojumu izpildei klientu vārdā. Tomēr augsta vienas dienas ziņojumu līmeņa aprēķinā būtu jāiekļauj ziņojumi, kas ieviesti, izmantojot citas metodes, nevis paļaušanos uz sava kapitāla izmantošanu tirdzniecībā; aplūkojot šo aprēķinu kopumā un ņemot vērā visus apstākļus, šīs metodes izmantošana ir strukturēta tā, lai izvairītos no tās izmantošanas savā vārdā, piemēram, rīkojumu nosūtīšanas starp vienas grupas sabiedrībām. Nosakot, kas ir augsts vienas dienas ziņojumu līmenis, vajadzētu ņemt vērā darījuma galaklienta identitāti un izslēgt no šā aprēķina ziņojumus, ko iniciējuši tiešas elektroniskas piekļuves pakalpojumu sniedzēju klienti. |
|
(25) |
Papildus jāprecizē tiešas elektroniskās piekļuves definīcija. Tiešas elektroniskās piekļuves definīcijai nav jāietver jebkāda cita darbība, kas nav saistīta ar tiešas piekļuves tirgum un garantētas piekļuves nodrošināšanu. Tāpēc jānošķir situācijas, kurās klienta rīkojumus tirdzniecības vietas, piemēram, tiešsaistes brokeru pakalpojumu uzņēmumu biedri vai dalībnieki pārsūta, izmantojot elektroniskos līdzekļus, no situācijām, kurās klientiem ir tieša elektroniskā piekļuve tirdzniecības vietai. |
|
(26) |
Rīkojumu pārsūtīšanas ar starpnieku gadījumā rīkojumu iesniedzējiem nav pietiekamas kontroles attiecībā uz piekļuves tirgum nosacījumiem, tāpēc šādas situācijas neietilpst tiešas elektroniskās piekļuves darbības jomā. Tāpēc situācijās, kurās klienti var pārsūtīt rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrībai elektroniskā formā, piemēram, tiešsaistes brokeru pakalpojumu uzņēmumu gadījumā, nav uzskatāms, ka pastāv tieša elektroniskā piekļuve, ja klientiem nav iespējas noteikt rīkojuma ievadīšanas laika sekundes daļu un rīkojumu derīguma ilgumu šajā laika posmā. |
|
(27) |
Sistēmas, kurās tirdzniecības vietas biedra vai dalībnieka klients, ieskaitot organizētu tirdzniecības sistēmu (OTS) tiešo klientu klients, iesniedz savus rīkojumus, izmantojot rīkojumu izpildes procesu optimizācijas sistēmas, kuras nosaka rīkojuma parametrus, izņemot tirdzniecības vietu vai vietas, kurās rīkojums jāiesniedz, izmantojot pakalpojumu sniedzēja, nevis klienta infrastruktūrā iegultu uzskaites sistēmu, jāizslēdz no tiešās elektroniskās piekļuves darbības jomas, jo rīkojuma iesniegšanas laiks un tā derīguma termiņš nav pakalpojumu sniedzēja klienta kontrolē. Tāpēc tiešās elektroniskās piekļuves formulējums viedās rīkojumu novirzīšanas izmantošanas gadījumā ir atkarīgs no tā, vai viedā rīkojuma novirzīšana ir iegulta klientu, nevis pakalpojumu sniedzēja sistēmās. |
|
(28) |
Noteikumiem, ar kuriem īsteno režīmu, kas regulē organizatoriskās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus un, attiecīgos gadījumos, papildpakalpojumus un ieguldījumu darbības kā profesionālu darbību, regulētajiem tirgiem un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, jāatbilst Direktīvas 2014/65/ES mērķiem. Tie jāizstrādā tā, lai nodrošinātu augstu integritātes, kompetences un stabilitātes līmeni ieguldījumu brokeru sabiedrībām un organizatoriskajām struktūrvienībām, kuras darbojas regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētajās tirdzniecības sistēmās, un šo noteikumu vienādu piemērošanu. |
|
(29) |
Ir nepieciešams precizēt konkrētas organizatoriskās prasības un procedūras, kas jāievēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas veic šādus pakalpojumus vai darbības. Jo īpaši jānodrošina stingras procedūras attiecībā uz atbilstību, riska pārvaldību, sūdzību izskatīšanu, personīgiem darījumiem, ārpakalpojumiem un identifikāciju, pārvaldību un informācijas atklāšanu par interešu konfliktiem. |
|
(30) |
Organizatoriskās prasības un nosacījumi atļauju piešķiršanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāizklāsta kā noteikumu kopums, kas nodrošina Direktīvas 2014/65/ES attiecīgo noteikumu vienveidīgu piemērošanu. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrībām vienlīdzīgu piekļuvi ar vienādiem nosacījumiem visiem Savienības tirgiem un novērstu ar atļauju izsniegšanas procedūrām saistītos šķēršļus pārrobežu darbībām ieguldījumu pakalpojumu jomā. |
|
(31) |
Noteikumiem, ar kuriem īsteno režīmu, kas regulē darbības nosacījumus ieguldījumu un papildpakalpojumu veikšanai un ieguldījumu darbībām, jāatspoguļo šā režīma mērķis. Tāpēc tie jāizstrādā tā, lai nodrošinātu ieguldītājiem augstu aizsardzības līmeni, ko piemēro vienādi, nosakot precīzus standartus un prasības, kas regulē ieguldījumu brokeru sabiedrības un tās klienta attiecības. No otras puses, saistībā ar ieguldītāju aizsardzību un jo īpaši ieguldītāju nodrošināšanu ar informāciju vai informācijas saņemšanu no ieguldītājiem, jāņem vērā tas, vai klients vai potenciālais klients ir privātais klients vai profesionāls klients. |
|
(32) |
Lai nodrošinātu Direktīvas 2014/65/ES dažādo attiecīgo noteikumu vienādu piemērošanu, ir nepieciešams izveidot organizatorisko prasību un darbības nosacījumu saskaņotu kopumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām. |
|
(33) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrības būtiski atšķiras pēc to lieluma, struktūras un to darījumu rakstura. Regulējošais režīms jāpielāgo šai daudzveidībai, nosakot regulējuma pamatprasības, kas ir piemērotas visām sabiedrībām. Regulētām vienībām jāpilda tām noteiktie augsta līmeņa pienākumi un jāizstrādā, un jāpieņem pasākumi, kas ir vislabāk piemēroti to īpašajam raksturam un apstākļiem. |
|
(34) |
Lai nodrošinātu saskaņotu un stingru Direktīvā 2014/65/ES paredzētā atbrīvojuma ievērošanu, ir nepieciešams izstrādāt vienotus kritērijus, saskaņā ar kuriem izvērtē, vai persona savas profesionālās darbības laikā ieguldījumu pakalpojumu sniedz neregulāri. Atbrīvojumu var piemērot tikai gadījumā, ja ieguldījumu pakalpojums ir patiešām saistīts ar profesionālās darbības pamatvirzienu un ir tam pakārtots. |
|
(35) |
Organizatoriskās prasības, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, neskar sistēmas, kas ar valstu tiesību aktiem ir izveidotas, lai kompetentās iestādes reģistrētu vai uzraudzītu personas, kuras strādā ieguldījumu brokeru sabiedrībās. |
|
(36) |
Lai pieprasītu ieguldījumu brokeru sabiedrībai izveidot, īstenot un uzturēt piemērotu riska pārvaldības kārtību, ar sabiedrības darbību saistītajiem riskiem, procedūrām un sistēmām jāietver riski, ko rada ārpakalpojumu piesaistīšana ieguldījumu kritisku vai būtisku funkciju veikšanai. Šādi riski ietver tos, kas saistīti ar sabiedrības attiecībām ar pakalpojumu sniedzēju, un potenciālos riskus, kas rodas, ja daudzas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citas regulētas vienības funkcijas, ko koncentrēti sniedz ierobežots pakalpojumu sniedzēju skaits, nodod ārpakalpojumu sniedzējiem. |
|
(37) |
Apstāklis, ka riska pārvaldību un atbilstības funkcijas veic viena un tā pati persona, nav uzskatāms par tādu, kas noteikti apdraud katras funkcijas neatkarīgu darbību. Attiecībā uz mazām ieguldījumu brokeru sabiedrībām varētu nebūt samērīga tādu nosacījumu piemērošana, ka atbilstības prasībām kontroles funkciju veikšanā iesaistītās personas nedrīkst veikt tās funkcijas, kuru izpildi tās uzrauga, un ka šādu personu atlīdzības noteikšanas metode nedrīkst būt tāda, kas var ietekmēt viņu objektivitāti. Tomēr attiecībā uz lielākām sabiedrībām tos par nesamērīgiem varētu uzskatīt tikai izņēmuma gadījumos. |
|
(38) |
Klientiem vai iespējamajiem klientiem jābūt iespējai paust savu neapmierinātību par ieguldījumu brokeru sabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem ieguldītāju aizsardzības, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākumu stingrākas ievērošanas interesēs. Klientu vai iespējamo klientu sūdzības ir pienācīgi jāizskata neatkarīgam par sūdzību izskatīšanu atbildīgam darbiniekam. Atbilstoši samērīguma principam šādus pienākumus var veikt par atbilstības prasību kontroli atbildīgie darbinieki. |
|
(39) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums vākt un glabāt informāciju par klientiem un tiem sniegtajiem pakalpojumiem. Gadījumos, kuros šādas prasības ir saistītas ar personas datu vākšanu un apstrādi, jānodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību ievērošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (4), kas regulē personas datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo direktīvu. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) personas datu apstrādi šīs regulas piemērošanas kontekstā veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (5). |
|
(40) |
Jāievieš atalgojuma definīcija, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu interešu konfliktu kontroli un profesionālās darbības ētikas normu ievērošanu atlīdzības jomā, iekļaujot šajā definīcijā visus materiālo vai nemateriālo labumu veidus vai maksājumus, kurus sabiedrības tieši vai netieši izmaksā attiecīgajām personām ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu klientiem sniegšanas laikā, tostarp maksājumus skaidrā naudā, akcijas, iespēju līgumus, aizdevumu attiecīgajām personām dzēšanu darba tiesisko attiecību izbeigšanas brīdī, iemaksas pensiju fondos, trešo pušu izmaksāto atalgojumu, piemēram, procentu no peļņas veidā, darba samaksas paaugstināšanu vai prēmijas, veselības apdrošināšanu, atvieglojumus vai īpašus pabalstus, reprezentācijas izdevumu apmaksai piešķirtos līdzekļus vai ceļojumus uz eksotiskiem galamērķiem. |
|
(41) |
Lai nepieļautu kaitējumu klientu interesēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāizstrādā un jāievieš atalgojuma politika attiecībā uz visām personām, kuras var ietekmēt sabiedrības sniegtos pakalpojumus vai saimniecisko darbību, ieskaitot administratīvo personālu, pārdošanas personālu vai citu personālu, kas ir netieši iesaistīts ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanā. Atalgojumu regulējošo noteikumu darbības jomā jāiekļauj arī personas, kuras uzrauga pārdošanas speciālistus, piemēram, tiešie vadītāji, kuri var būt ieinteresēti ietekmēt pārdošanas personālu, vai finanšu analītiķi, kuru dokumentāciju pārdošanas personāls var izmantot, lai pārliecinātu klientus par ieguldījumu lēmumiem, vai darbinieki, kuri izskata sūdzības, veido vai izstrādā produktus. Minētais attiecas arī uz uzņēmuma pārstāvjiem. Nosakot atalgojumu uzņēmuma pārstāvjiem, sabiedrībām jāņem vērā pārstāvju speciālais statuss un katras attiecīgās valsts vietējās īpatnības. Tomēr arī šādos gadījumos sabiedrības atalgojuma politikā un praksē jāparedz atbilstoši kritēriji attiecīgo personu darba rezultātu novērtēšanai, tostarp kvalitatīvie kritēriji, lai motivētu attiecīgās personas strādāt klienta interesēs. |
|
(42) |
Ja secīgi personīgie darījumi tiek veikti personas vārdā atbilstoši šīs personas iepriekš sniegtajiem norādījumiem, pienākumus saistībā ar personīgiem darījumiem nepiemēro atsevišķi katram no šiem secīgajiem darījumiem, ja šie norādījumi ir spēkā un nav mainīti. Tāpat šos pienākumus nepiemēro šādu norādījumu pārtraukšanai vai atsaukšanai, ja finanšu instrumenti, kas iepriekš ir iegādāti saskaņā ar norādījumiem, netiek laisti apgrozībā tajā pašā laikā, kad norādījumi tiek pārtraukti vai atsaukti. Tomēr šos pienākumus piemēro tikai personīgiem darījumiem vai kārtējo personīgo darījumu uzsākšanai, ko veic tās pašas personas vārdā, ja šie norādījumi tiek mainīti vai tiek sniegti jauni norādījumi. |
|
(43) |
Kompetentajām iestādēm atļauju veikt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības nevajadzētu saistīt ar vispārēju aizliegumu ārpakalpojumu uzticēšanai attiecībā uz vienu vai vairākām kritiskām vai būtiskām funkcijām. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāatļauj nodot minētās funkcijas ārpakalpojumu sniedzējiem, ja sabiedrības ārpakalpojumi atbilst noteiktiem nosacījumiem. |
|
(44) |
Ārpakalpojumu piesaistīšana attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām vai kritiskām un būtiskām funkcijām var nozīmēt būtiskas izmaiņas atļaujas ieguldījumu brokeru sabiedrībai piešķiršanas nosacījumos, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES 21. panta 2. punktā. Ja šādi ārpakalpojumu pasākumi tiks noteikti pēc tam, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES II sadaļas I nodaļu, par šiem pasākumiem jāziņo kompetentajai iestādei, kā noteikts minētās Direktīvas 21. panta 2. punktā. |
|
(45) |
Apstākļiem, kas uzskatāmi par tādiem, kas rada interešu konfliktu, jāietver gadījumi, kur pastāv konflikts starp sabiedrības interesēm vai ar sabiedrību vai sabiedrības grupu saistītu noteiktu personu interesēm un pienākumiem, kas sabiedrībai jāpilda attiecībā pret klientu; vai pastāv divu vai vairāku sabiedrības klientu, attiecībā pret kuriem sabiedrībai ir pienākumi, interešu atšķirības. Nav pietiekams fakts, ka sabiedrība varētu gūt peļņu, ja nepastāv varbūtība, ka tiks skartas arī klienta intereses, vai, ja viens klients, attiecībā pret kuru sabiedrībai ir pienākumi, var gūt peļņu vai izvairīties no zaudējumiem, un vienlaikus citam šādam klientam tāpēc nevarētu rasties iespējami zaudējumi. |
|
(46) |
Interešu konflikti jāregulē tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus. Šim nolūkam nav svarīgs tā klienta statuss (vai tas ir privātais klients, profesionāls vai tiesīgs darījumu partneris), kuram tiek sniegts pakalpojums. |
|
(47) |
Izpildot savu pienākumu saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES izstrādāt politiku attiecībā uz interešu konfliktiem, kas identificētu apstākļus, kas rada vai var izraisīt interešu konfliktu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāpievērš īpaša uzmanība ieguldījumu izpētei un konsultācijām, darījumu veikšanai savā vārdā, portfeļa pārvaldībai un uzņēmumu finanšu darījumiem, ieskaitot riska parakstīšanu vai pārdošanu, piedāvājot vērtspapīrus un konsultējot apvienošanās un pārņemšanas gadījumos. Īpaša uzmanības veltīšana ir vajadzīga tad, ja sabiedrība vai persona, kas ir tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības kontroli, veic divas vai vairākas šādas darbības. |
|
(48) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībām jātiecas apzināt un novērst vai pārvaldīt interešu konfliktus, kas rodas saistībā ar dažādiem to darījumu veidiem un grupas, kurai pieder sabiedrība, darbību, izmantojot vispusīgu politiku attiecībā uz interešu konfliktiem. Lai gan Direktīvas 2014/65/ES 23. panta 2. punktā ir paredzēta noteiktu interešu konfliktu atklāšana, tā var būt tikai galējs līdzeklis, ko izmanto tikai gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ieviestie organizatoriskie un administratīvie pasākumi tās interešu konfliktu novēršanai vai pārvaldībai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 23. panta 1. punktu nav pietiekami, lai ar pamatotu pārliecību nodrošinātu kaitējuma klienta interesēm risku novēršanu. Nav pieļaujama sasteigta atklāšana, iekams nav pienācīgi izvērtēts, kādā veidā konfliktus var atbilstoši novērst vai pārvaldīt. Ieguldījumu brokeru sabiedrības veiktā informācijas sniegšana par interešu konfliktiem neatbrīvo to no pienākuma uzturēt un īstenot efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, kuri ir paredzēti Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punktā. |
|
(49) |
Sabiedrībām vienmēr jāievēro Direktīvas 2014/65/ES 24. pantā paredzētie noteikumi par pamudinājumiem, tostarp sniedzot izvietošanas pakalpojumus. Jo īpaši maksām, kuras saņem ieguldījumu brokeru sabiedrības, izvietojot saviem ieguldījumu klientiem emitētos finanšu instrumentus, jāatbilst šiem noteikumiem, bet vairāku finanšu instrumentu ar dažādiem dzēšanas termiņiem iegāde vai finanšu instrumentu piedāvāšana priviliģētiem klientiem ir uzskatāma par ļaunprātīgu praksi. |
|
(50) |
Ieguldījumu izpēte ir informācijas veida apakškategorija, kura ir definēta kā ieteikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (6) (tirgus ļaunprātīga izmantošana). |
|
(51) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrības pieņemtie pasākumi, kas paredzēti to interešu konfliktu pārvaldībai, kas var rasties no ieguldījumu izpētes materiālu izstrādes un izplatīšanas, ir atbilstīgi, ja tie aizsargā finanšu analītiķa un viņa izstrādātā ieguldījumu izpētes materiāla objektivitāti un neatkarību. Šie pasākumi nodrošina, ka analītiķi ir pietiekami neatkarīgi no to personu interesēm, kuru pienākumus vai uzņēmējdarbības intereses var uzskatīt par konfliktējošām ar to personu interesēm, kurām ieguldījumu izpēte tiek izplatīta. |
|
(52) |
Personas, kuru pienākumus vai uzņēmējdarbības intereses var uzskatīt par konfliktējošām ar to personu interesēm, kurām ieguldījumu izpēte tiek izplatīta, ietver uzņēmuma finanšu personālu un personas, kas ir iesaistītas pārdošanā un tirdzniecībā klientu vai sabiedrības vārdā. |
|
(53) |
Īpašie apstākļi, kuros finanšu analītiķi un citas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistītas personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes izstrādē, var ar iepriekšēju rakstisku piekrišanu veikt personīgus darījumus ar pētījumā apskatītajiem instrumentiem, ietver tādus apstākļus, kad personisku iemeslu dēļ saistībā ar finansiālām grūtībām analītiķim vai citai personai ir nepieciešams likvidēt posteni. |
|
(54) |
Maksājumu, komisijas maksu, materiālu vai nemateriālu labumu pieņemšana no jebkādas trešās puses sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu izpētes pakalpojumus, ir pieļaujama tikai gadījumā, ja šādi labumi tiek piešķirti saskaņā ar prasībām, kas paredzētas Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 9. punktā un 13. pantā Komisijas Deleģētajā direktīvā (ES) 2017/593 (7). |
|
(55) |
Jēdziens par ieguldījumu izpētes izplatīšanu klientiem vai sabiedrībai neietver izplatīšanu tikai tām personām, kas ietilpst ieguldījumu brokeru sabiedrības grupā. Par spēkā esošiem ieteikumiem uzskata tās ieguldījumu izpētē iekļautās rekomendācijas, kas nav tikušas atsauktas vai kas nav zaudējušas spēku. Uz trešās puses veiktām ieguldījumu izpētes būtiskām izmaiņām attiecas tādas pašas prasības kā uz izpētes sagatavošanu. |
|
(56) |
Finanšu analītiķi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas nav saistītas ar ieguldījumu izpētes sagatavošanu, ja šāda iesaistīšanās nav savienojama ar šīs personas objektivitātes nodrošināšanu. Minētais ietver iesaistīšanos investīciju bankas darbībā, piemēram, uzņēmuma finanšu darījumi un riska parakstīšana, dalība jaunu darījumu veidu attīstīšanā vai jaunu finanšu instrumentu laidienu prezentācijās; vai citādu iesaistīšanos emitenta tirgvedības materiālu sagatavošanā. |
|
(57) |
Ņemot vērā parakstīšanas un izvietošanas pakalpojumu īpatnības, kā arī interešu konflikta rašanās saistībā ar šādiem pakalpojumiem iespējamību, šajā regulā jānosaka detalizētākas un precīzākas prasības. Jo īpaši šādām prasībām jānodrošina parakstīšanas un izvietošanas procesa vadība, ievērojot dažādu dalībnieku intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām nevajadzētu pieļaut, ka pašu sabiedrību intereses vai citu to klientu intereses nelabvēlīgi ietekmē klientam emitentam sniegto pakalpojumu kvalitāti. Šādi pasākumi būtu jāizskaidro konkrētajam klientam, sniedzot arī citu nozīmīgu informāciju par piedāvājuma procesu, pirms sabiedrība piekrīt uzņemties piedāvājumu. |
|
(58) |
Parakstīšanas vai izvietošanas darbībā iesaistītajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka cenu noteikšanas process, tostarp iespējamo ieguldītāju pieteikumu apkopošana nekaitē emitentu interesēm. |
|
(59) |
Izvietošanas procesa laikā ieguldījumu brokeru sabiedrībai jālemj par laidiena sadali, balstoties uz konkrētiem faktiem un organizatoriskiem apstākļiem, kuri rada interešu konflikta riskus. Sabiedrībai jābūt izstrādātām efektīvām organizatoriskajām prasībām, lai nepieļautu, ka izvietošanas procesa laikā veiktās sadales rezultātā sabiedrības intereses kļūst prioritārākas par klienta emitenta interesēm, vai viena klienta ieguldītāja intereses – prioritārākas par cita klienta ieguldītāja interesēm. Jo īpaši sabiedrībām sadales politikā ir precīzi jāapraksta sadales ieteikumu izstrādes kārtība. |
|
(60) |
Šajā regulā noteiktās prasības, ieskaitot tās, kas attiecas uz personīgiem darījumiem, darījumu kārtošanu, pamatojoties uz zināšanām par ieguldījumu izpēti, un uz ieguldījumu izpētes izstrādi vai izplatīšanu, piemēro, neierobežojot citas prasības, kuras noteiktas Direktīvā 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 596/2014 un to attiecīgajos īstenošanas pasākumos. |
|
(61) |
Šajā regulā ir noteiktas prasības attiecībā uz klientiem vai iespējamajiem klientiem adresēto informāciju, ieskaitot tirgvedības paziņojumus, lai nodrošinātu šādas informācijas godīgumu, skaidrību un patiesumu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 3. punktu. |
|
(62) |
Šajā regulā nav ietvertas nekādas prasības, kuras pieprasītu kompetentajām iestādēm apstiprināt tirgvedības paziņojumu saturu un formu. Tomēr tā arī neaizliedz to darīt tiktāl, ciktāl šāda iepriekšēja apstiprināšana ir balstīta tikai uz Direktīvā 2014/65/ES noteiktā pienākuma izpildi, ka klientiem vai iespējamajiem klientiem adresētajai informācijai, ieskaitot tirgvedības paziņojumus, jābūt patiesai, skaidrai un nemaldinošai. |
|
(63) |
Jānosaka prasības attiecībā uz informāciju, ņemot vērā klienta statusu, proti, privāts klients, profesionāls vai tiesīgs darījumu partneris. Direktīvas 2014/65/ES mērķis ir nodrošināt samērīgu līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību un informācijas atklāšanas pienākumu, kas attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tādēļ ir atbilstīgi attiecībā uz profesionāliem klientiem noteikt mazāk stingras prasības informācijas sniegšanai nekā privātajiem klientiem. |
|
(64) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāsniedz klientiem vai iespējamajiem klientiem nepieciešamā informācija par finanšu instrumentu raksturu un riskiem, kas saistīti ar ieguldījumu veikšanu tajos, lai klienti būtu pienācīgi informēti. Sniedzamās informācijas apjoms var atšķirties atkarībā no tā, vai to sniedz privātajam klientam vai profesionālajam klientam, piedāvājamo finanšu instrumentu rakstura un riska īpatnībām, taču tai vienmēr jāietver visi būtiskākie elementi. Dalībvalstis var izstrādāt precīzus noteikumus attiecībā uz šajā regulā paredzēto risku aprakstu vai tā saturu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1286/2014 (8) paredzētās informācijas prasības. |
|
(65) |
Nosacījumus, kas jāizpilda, lai ieguldījumu brokeru sabiedrību klientiem un iespējamajiem klientiem adresētā informācija būtu patiesa, skaidra un nebūtu maldinoša, piemēro privātajiem vai profesionālajiem klientiem domātajiem paziņojumiem atbilstīgā un samērīgā veidā, ņemot vērā, piemēram, saziņas līdzekļus un informāciju, ko ar šo paziņojumu ir paredzēts nodot klientiem vai iespējamajiem klientiem. Jo īpaši nebūtu atbilstīgi piemērot šādus nosacījumus tirgvedības paziņojumiem, kas satur tikai vienu vai vairākus no šādiem elementiem: sabiedrības nosaukumu, logotipu vai citu ar uzņēmumu saistītu attēlu, kontaktpunktu, informāciju par sabiedrības sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem. |
|
(66) |
Lai uzlabotu ieguldītāju saņemtās informācijas konsekvenci, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jānodrošina, ka katram klientam sniegtā informācija ir konsekventi izklāstīta vienā un tajā pašā valodā visos konkrētajam klientam sniegtās informācijas nesējos un tirgvedības materiālos. Tomēr minētais nenozīmē prasību sabiedrībām tulkot klientiem izsniedzamos reklāmizdevumus, kuri ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (9) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (10). |
|
(67) |
Lai sniegtu godīgu un līdzsvarotu ieguvumu un risku izklāstu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām vienmēr ir skaidri un precīzi jānorāda jebkādi saistītie riski, tostarp trūkumi un nepilnības, informējot par pakalpojuma vai finanšu instrumenta iespējamajiem ieguvumiem. |
|
(68) |
Informācija ir uzskatāma par maldinošu, ja tai ir tendence maldināt personu vai personas, kurām tā ir adresēta vai kuras to, visticamāk, saņems, neatkarīgi no tā, vai persona, kas sniedz informāciju, uzskata to par maldinošu vai ir iecerējusi to kā maldinošu. |
|
(69) |
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāsniedz informācija klientam pirms pakalpojuma sniegšanas, katru darījumu ar viena veida finanšu instrumentiem neuzskata par jaunu vai atšķirīgu pakalpojumu. |
|
(70) |
Visaptverošai informācijai par to, vai ieguldījumu konsultācija ir sniegta uz neatkarības pamata, par dažādu instrumentu veidu izvērstu vai ierobežotu analīzi un par izmantoto atlases procesu jāpalīdz klientiem novērtēt sniegtās konsultācijas piemērošanas jomu. Klientiem jāsniedz pietiekamas ziņas par sabiedrību analizēto finanšu instrumentu skaitu. Izvērtējamo finanšu instrumentu skaitam un dažādībai, kas nav ieguldījumu brokeru sabiedrības vai ar to saistīto struktūrvienību piedāvātie finanšu instrumenti, jābūt samērīgam ar sniedzamās konsultācijas piemērošanas jomu, jāatbilst klienta vēlmēm un vajadzībām. Tomēr neatkarīgi no piedāvāto pakalpojumu apmēra visu novērtējumu pamatā jābūt atbilstošam tirgū pieejamu finanšu instrumentu skaitam, lai varētu pienācīgi izvērtēt tirgus piedāvātās alternatīvas. |
|
(71) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrību uz neatkarības pamata sniegtās konsultācijas var būt plašas un vispārīgas vai arī specializētas un konkrētas. Lai nodrošinātu, ka uz konsultāciju pamata var veikt godīgu un atbilstošu dažādu finanšu instrumentu salīdzināšanu, ieguldījumu konsultantiem, kuri specializējas noteiktās finanšu instrumentu kategorijās un koncentrējas uz kritērijiem, kuri nav balstīti uz paša instrumenta tehnisko struktūru, piemēram, “zaļie” vai “ētiskie” ieguldījumi, jāievēro noteikti nosacījumi, ja šādi speciālisti pozicionē sevi kā neatkarīgus konsultantus. |
|
(72) |
Iespējas piešķiršana vienam un tam pašam konsultantam sniegt gan neatkarīgas konsultācijas, gan konsultācijas, kuras nav uzskatāmas par neatkarīgām, var izraisīt klientam neskaidrības. Jānosaka noteiktas organizatoriskās prasības, lai klienti varētu izprast sniegtās ieguldījumu konsultācijas būtību un pamatojumu. |
|
(73) |
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izsniedz klientam prospekta kopiju, kas ir izstrādāts un publicēts saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK, tad šajā gadījumā nedrīkst uzskatīt, ka sabiedrība saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES ir sniegusi klientam informāciju to darbības nosacījumu mērķiem, kas ir saistīti ar šādas informācijas kvalitāti un saturu, ja sabiedrība saskaņā ar šo direktīvu nav atbildīga par prospektā sniegto informāciju. |
|
(74) |
Ar Direktīvu 2014/65/ES nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām stingrākus pienākumus atklāt informāciju par visām izmaksām un maksām, paredzot, ka šie pienākumi attiecas arī uz attiecībām ar profesionālajiem klientiem un tiesīgajiem darījumu partneriem. Lai šāda lielāka pārredzamība attiecībā uz izmaksām un maksām būtu izdevīga visām klientu kategorijām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteiktās situācijās ieguldījumu pakalpojumu profesionālajiem klientiem vai tiesīgajiem darījumu partneriem sniegšanas laikā jāatļauj vienoties ar šādiem klientiem par šajā regulā izklāstīto detalizēto prasību ierobežošanu. Tomēr tas nedrīkst izraisīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu noteikto pienākumu piemērošanas pārtraukšanu. Šajā kontekstā ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāinformē profesionālie klienti par visām izmaksām un maksām atbilstoši šai regulai, ja tiek sniegts ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojums vai ja neatkarīgi no sniegtā ieguldījumu pakalpojuma attiecīgais finanšu instruments ietver atvasinātu instrumentu. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām arī jāinformē tiesīgie darījumu partneri par visām izmaksām un maksām, kā ir noteikts šajā regulā, ja neatkarīgi no sniegtā ieguldījumu pakalpojuma attiecīgais finanšu instruments ietver atvasināto instrumentu un tas ir paredzēts izplatīšanai sabiedrības klientiem. Tomēr citos gadījumos, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus profesionālajiem klientiem vai tiesīgajiem darījumu partneriem, ieguldījumu brokeru sabiedrības, piemēram, pēc attiecīgā klienta lūguma var piekrist nesniegt aprakstu par izmaksu kopējo ietekmi uz atdevi vai nenorādīt iesaistīto valūtu un piemērojamās valūtas maiņas likmes un izmaksas, ja jebkāda kopējo izmaksu un maksu daļa ir izteikta ārvalstu valūtā. |
|
(75) |
Ņemot vērā noteicošo pienākumu rīkoties atbilstoši klientu interesēm un klientu informēšanas uz ex-ante pamata par visām izmaksām un maksām svarīgumu, atsaucē uz ieteicamajiem vai tirgotajiem finanšu instrumentiem jo īpaši jāiekļauj ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, sabiedrības, kuras sniedz vispārīgus ieteikumus par finanšu instrumentiem vai popularizē noteiktus finanšu instrumentus ieguldījumu un papildpakalpojumu klientiem sniegšanas laikā. Tas, piemēram, attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ar produkta radītāju vai emitentu ir noslēgušas izplatīšanas vai izvietošanas līgumus. |
|
(76) |
Saskaņā ar noteicošo pienākumu rīkoties atbilstoši klientu interesēm un ņemot vērā pienākumus, kuri izriet no speciāliem Savienības tiesību aktiem, kuri regulē noteiktus finanšu instrumentus (jo īpaši kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu apliecības un standartizēti privātie un uz apdrošināšanu balstītie ieguldījumu produkti (PRIIP)), ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāatklāj un jāapkopo visas izmaksas un maksas, ieskaitot finanšu instrumenta izmaksas, visos gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums sniegt klientam informāciju par finanšu instrumenta izmaksām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. |
|
(77) |
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības nav tirgojušas vai ieteikušas finanšu instrumentu vai tām Savienības tiesību aktos nav noteikts pienākums sniegt klientiem informāciju par finanšu instrumenta izmaksām, tām var nebūt iespējas ņemt vērā visas ar konkrēto finanšu instrumentu saistītās izmaksas. Tomēr pat šādos izņēmuma gadījumos ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāinformē klienti ex-ante kārtībā par visām izmaksām un maksām, kuras ir saistītas ar ieguldījumu pakalpojumu un attiecīgā finanšu instrumenta iegādes cenu. Tāpat arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāievēro jebkādi citi pienākumi sniegt atbilstošu informāciju par attiecīgā finanšu instrumenta riskiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkta b) apakšpunktu vai jāsniedz klientiem ex-ante kārtībā atbilstoši pārskati par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punktu, norādot arī izmaksas. |
|
(78) |
Lai nodrošinātu klientu informētību par visām izmaksām un maksām, kā arī šādas informācijas izvērtēšanu un salīdzināšanu ar dažādiem finanšu instrumentiem un ieguldījumu pakalpojumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāsniedz klientiem skaidra un visaptveroša informācija par visām izmaksām un maksām laikus pirms pakalpojuma sniegšanas. Ex-ante informāciju par izmaksām, kuras saistītas ar finanšu instrumentu vai papildpakalpojumu, var sniegt, pamatojoties uz teorētisko ieguldījuma summu. Tomēr paziņotajām izmaksām un maksām jāatbilst izmaksām, kas klientam faktiski radīsies, pamatojoties uz šādu teorētisko ieguldījuma summu. Piemēram, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība piedāvā virkni aktuālu pakalpojumu, taču katram pakalpojumam ir noteikta atšķirīga maksa, sabiedrībai jāatklāj tā pakalpojuma izmaksas, uz kuru klients ir pieteicies. Paziņošanas ex-post kārtībā gadījumā ar izmaksām un maksām saistītajai informācijai jāatspoguļo klienta faktiskā ieguldījuma summa paziņošanas brīdī. |
|
(79) |
Lai nodrošinātu, ka ieguldītāji saņem informāciju par visām izmaksām un maksām saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu, ir uzskatāms, ka izrietošais tirgus risks attiecas tikai uz ieguldītā kapitāla vērtības izmaiņām, kuras tieši izraisa iegūto aktīvu vērtības izmaiņas. Tādējādi pieprasītajā izmaksu un maksu apkopojumā jāiekļauj arī darījumu izmaksas un aktuālās maksas par finanšu instrumentiem, un tās jāaprēķina, izmantojot pamatotus pieņēmumus, tāpat arī apkopojumam jāpievieno paskaidrojums, ka šādi aprēķini ir balstīti uz pieņēmumiem un var atšķirties no izmaksām un maksām, kuras var faktiski rasties. Ievērojot tādu pašu pilnīgas informācijas atklāšanas mērķi, no pienākuma sniegt informāciju par izmaksām un maksām nav izslēdzama prakse, saskaņā ar kuru izmanto izmaksu savstarpējā ieskaita metodes. Izmaksu un maksu atklāšanas pamatā ir princips, ka klientam jāatklāj katra starpība starp pozīcijas cenu, kas noteikta sabiedrībai, un attiecīgo cenu klientam, ieskaitot pozitīvās un negatīvās starpības. |
|
(80) |
Lai gan ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu jāapkopo visas izmaksas un maksas un jāpaziņo klientiem kopējās izmaksas, kuras izteiktas gan naudas, gan procentuālā izteiksmē, papildus tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāatļauj sniegt klientiem vai iespējamajiem klientiem atsevišķus rādītājus, kuri ietver apkopotas sākotnējās izmaksas un maksas, apkopotas pašreizējās izmaksas un maksas un apkopotas galīgās izmaksas. |
|
(81) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras izplata finanšu instrumentus, attiecībā uz kuriem informācija par izmaksām un maksām nav pietiekama, papildus jāinformē savi klienti gan par šīm izmaksām, gan arī par visām citām izmaksām un saistītajām maksām, kuras attiecas uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar šādiem finanšu instrumentiem, lai garantētu, ka ir ievērotas klientu tiesības uz pilnīgu izmaksu un maksu atklāšanu. Minētais attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras izplata kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu apliecības, kurām darījumu izmaksas nav norādītas, piemēram, atbilstoši pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldības uzņēmuma apliecībām. Šādos gadījumos ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāsazinās ar PVKIU pārvaldības uzņēmumiem, lai iegūtu attiecīgo informāciju. |
|
(82) |
Lai uzlabotu ar klientu ieguldījumiem saistīto izmaksu pārredzamību un klientu ieguldījumu ilgtermiņa ienesīgumu attiecībā pret atbilstošajām izmaksām un maksām, jāparedz arī periodiska informācijas atklāšana ex-post kārtībā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir faktiskas attiecības ar klientu vai tādas ir pastāvējušas gada laikā. Ex-post informācija par visām attiecīgajām izmaksām un maksām jāsniedz individualizētā veidā. Periodisku informācijas atklāšanu ex-post kārtībā var veikt, pildot jau pastāvošos ziņošanas pienākumus, piemēram, rīkojumu izpildes pakalpojumu sniedzēju sabiedrību pienākumus, izņemot sabiedrības, kas pārvalda portfeli vai glabā klientu finanšu instrumentus vai fondus. |
|
(83) |
Informācija, ko ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāsniedz klientiem par izmaksām un saistītajām maksām, ietver informāciju par maksāšanas kārtību vai ieguldījumu pakalpojumu līguma izpildi vai citu līgumu izpildi saistībā ar piedāvājamo finanšu instrumentu. Šiem mērķiem maksāšanas kārtība galvenokārt ir būtiska, ja finanšu instrumenta līguma beigās ir paredzēti norēķini skaidrā naudā. Izpildes kārtība galvenokārt ir būtiska tad, ja pēc līguma termiņa beigām finanšu instruments paredz akciju, obligāciju, garantiju, dārgmetālu vai citu instrumentu, vai preču piegādi. |
|
(84) |
Ir nepieciešams paredzēt dažādas prasības Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktā minētās piemērotības novērtēšanas piemērošanai un minētās direktīvas 25. panta 3. punktā paredzētajai atbilstības novērtēšanai. Šiem kritērijiem ir dažādas jomas attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem, kas ir saistīti ar tiem, un dažādas funkcijas un īpatnības. |
|
(85) |
Informācija par to, vai attiecībā uz ieteicamajiem pakalpojumiem vai instrumentiem privātajam klientam varētu būt nepieciešams veikt periodisku to nosacījumu pārvērtēšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāiekļauj piemērotības ziņojumā un jāpievērš klientu uzmanība tai. Tas ietver situācijas, kurās klientam var būt nepieciešama konsultācija, lai atkal saskaņotu ieguldījumu portfeli ar sākotnējo ieteikto sadalījumu, ja pastāv varbūtība, ka portfelis varētu atšķirties no aktīvu mērķa sadalījuma. |
|
(86) |
Lai ņemtu vērā tirgus norises un nodrošinātu tādu pašu ieguldītāja aizsardzības līmeni, jāprecizē, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības atbild par piemērotības novērtējuma veikšanu arī tad, ja ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus pilnībā vai daļēji sniedz ar automatizētas vai pusautomatizētas sistēmas starpniecību. |
|
(87) |
Saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktā paredzēto piemērotības novērtējuma prasību ir arī jāprecizē, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāuzņemas atbildība par piemērotības novērtējumu ne tikai saistībā ar ieteikumiem pirkt finanšu instrumentu, bet arī saistībā ar visiem lēmumiem par tirdzniecību, tostarp par to, vai ieguldījums ir vai nav jāpērk, jātur vai jāpārdod. |
|
(88) |
Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punkta mērķiem darījums var būt nepiemērots klientam vai iespējamajam klientam finanšu instrumentam raksturīgo risku, darījumu veida, rīkojuma īpatnību vai tirdzniecības biežuma dēļ. Darījumu virkne, kur katrs darījums var būt piemērots, ja to apskata atsevišķi, var būt nepiemērota, ja ieteikums vai lēmumi veikt darījumus notiek ar tādu biežumu, kas nav klienta interesēs. Ja tiek pārvaldīts portfelis, darījums var būt nepiemērots, ja tā rezultātā rodas nepiemērots portfelis. |
|
(89) |
Ja portfeļa pārvaldītājs klientam sniedz ieteikumu, pieprasījumu vai konsultāciju, kuru izpildot klients izdotu portfeļa pārvaldītājam pilnvaru vai mainītu to, un šī pilnvara noteiktu portfeļa pārvaldītāja rīcības brīvības pakāpi, tas uzskatāms par ieteikumu Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punkta izpratnē. |
|
(90) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un klienti varētu labāk izprast sniedzamo pakalpojumu raksturu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz klientiem ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumus, jānoslēdz ar klientu rakstveida pamatlīgums, kurā izklāsta sabiedrības un klienta būtiskākās tiesības un pienākumus. |
|
(91) |
Neviens no šīs regulas noteikumiem neparedz prasību, ka kompetentajām iestādēm būtu jāapstiprina pamatlīguma starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās klientiem saturs. Tomēr iestādēm tas nav aizliegts tiktāl, ciktāl šāds apstiprinājums tiek pamatots tikai ar to, lai sabiedrība pildītu Direktīvā 2014/65/ES noteiktos pienākumus rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm un izveidotu uzskaiti, kurā norādītas ieguldījumu brokeru sabiedrības un tās klientu tiesības un pienākumi, kā arī citi noteikumi, atbilstoši kuriem sabiedrības sniedz pakalpojumus saviem klientiem. |
|
(92) |
Uzskaitei, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir jākārto, jāatbilst saimnieciskās darbības veidam, sniegto ieguldījumu pakalpojumu un veikto darbību klāstam ar noteikumu, ka tiek ievēroti uzskaites kārtošanas pienākumi, kuri ir paredzēti Direktīvā 2014/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (11), Regulā (ES) Nr. 596/2014, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/57/ES (12) un šajā regulā, un ka kompetentās iestādes spēj pildīt savus uzraudzības uzdevumus un piemērot sankcijas, lai nodrošinātu gan ieguldītāju, gan tirgus integritātes aizsardzību. |
|
(93) |
Ņemot vērā pārskatu un periodisku paziņojumu svarīgumu visiem klientiem, kā arī Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punkta attiecināšanu uz attiecībām ar tiesīgiem darījumu partneriem, šajā regulā izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības ir piemērojamas visām klientu kategorijām. Ievērojot attiecību ar tiesīgiem darījumiem partneriem raksturu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāatļauj slēgt līgumus, nosakot konkrētu pārskatu saturu un termiņus, kuri var atšķirties no privātajiem un profesionālajiem klientiem piemērojamajiem nosacījumiem. |
|
(94) |
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus, jānodrošina klientiem vai iespējamajiem klientiem informācija par finanšu instrumentu veidiem, ko var iekļaut klienta portfelī, un darījumu veidiem, ko var veikt ar šādiem instrumentiem, šajā informācijā atsevišķi jānorāda, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pilnvarota ieguldīt finanšu instrumentos, ko nedrīkst tirgot regulētā tirgū, atvasinātos instrumentos, nelikvīdos vai ļoti nepastāvīgos instrumentos; vai veikt īso pārdošanu, pirkumus ar aizņemtiem līdzekļiem, vērtspapīru finansēšanas darījumus vai jebkurus darījumus, iekļaujot maržas maksājumus, garantijas noguldījumus vai ārvalstu valūtas maiņas risku. |
|
(95) |
Klientus informē par viņu portfeļa ienesīgumu un viņu sākotnējo ieguldījumu vērtības samazināšanos. Portfeļa pārvaldības gadījumā šāds informēšanas pienākums iestājas, ja amortizācija ir 10 %, un ja turpmāk analītiskais rādītājs ir 10 % no visa portfeļa kopējās vērtības un nebūtu jāpiemēro individuālajai līdzdalībai. |
|
(96) |
Ziņošanas pienākumu mērķiem attiecībā uz portfeļa pārvaldību iespējamu saistību darījums ir darījums, kurš paredz klientam jebkādas esošas vai potenciālas saistības, kuras pārsniedz instrumenta iegādes izmaksas. |
|
(97) |
Attiecībā uz noteikumiem par klienta informēšanu atsauci uz rīkojuma veidu saprot kā atsauci uz tā statusu, ko nosaka kā ierobežotu rīkojumu, tirgus rīkojumu vai citu īpašu rīkojuma veidu. |
|
(98) |
Attiecībā uz noteikumiem par paziņojuma sniegšanu klientam atsauci uz rīkojuma raksturu saprot kā atsauci uz rīkojumiem par parakstīšanos uz vērtspapīriem, iespēju līguma īstenošanu vai līdzīgu klientu rīkojumu. |
|
(99) |
Izstrādājot savu izpildes politiku saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 4. punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka minētās direktīvas 27. panta 1. punktā uzskaitīto faktoru salīdzinošo nozīmīgumu vai vismaz nosaka procedūru, ar kuru tā nosaka šo faktoru salīdzinošo nozīmīgumu, lai tā varētu sasniegt saviem klientiem labākos iespējamos rezultātus. Lai īstenotu šo politiku, ieguldījumu brokeru sabiedrība izvēlas izpildes vietas, kas ļauj tai pastāvīgi gūt labākos iespējamos rezultātus klientu rīkojumu izpildei. Lai izpildītu juridisko pienākumu nodrošināt labāko izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, piemērojot labākās izpildes kritērijus profesionāliem klientiem, vērtspapīru finansēšanas darījumiem (VFD) un citiem darījumiem, parasti neizmanto tās pašas izpildes vietas. Tas tā ir tāpēc, ka par finansējuma avotu izmanto VFD ar nosacījumu, ka aizņēmējs uzņemas saistības atdot atpakaļ ekvivalentus vērtspapīrus kādā datumā nākotnē, un pirms izpildes darījumu partneri abpusēji definē VFD nosacījumus. Tādējādi VFD izpildes vietas izvēles iespējas ir ierobežotākas nekā citu darījumu gadījumā, ņemot vērā, ka tā ir atkarīga no īpašiem nosacījumiem, kurus darījuma partneri abpusēji definē iepriekš, un no pieprasījuma pēc šīm izpildes vietām attiecībā uz iesaistītajiem finanšu instrumentiem. Tāpēc ieguldījumu brokeru sabiedrību izveidotajā rīkojumu izpildes politikā ir jāņem vērā VFD konkrētās īpatnības un atsevišķi jānorāda izpildes vietas, ko izmanto VFD. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpiemēro izpildes politika visiem klientu rīkojumiem, ko tās izpilda, lai atbilstīgi šai politikai gūtu labākos iespējamos rezultātus klientiem. |
|
(100) |
Lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras nosūta vai izvieto klientu rīkojumus izpildei citās struktūrvienībās, rīkojas savu klientu interesēs saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 1. punktu un Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu un sniedz klientiem atbilstošu informāciju par sabiedrību un tās pakalpojumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāsniedz klientiem atbilstoša informācija par piecām labākajām struktūrvienībām katrā finanšu instrumentu kategorijā, kurām sabiedrības nosūta vai kurās izvieto klientu rīkojumus, kā arī jāsniedz klientiem informācija par izpildes kvalitāti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 6. punktu un attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras nosūta vai izvieto rīkojumus izpildei citās struktūrās, var izvēlēties vienu struktūru tikai tad, ja tās spēj pierādīt, ka tas ļauj tām konsekventi gūt vislabāko iespējamo rezultātu to klientiem, un ja tās var pamatoti sagaidīt, ka izvēlētā struktūra ļaus tām klientu labā gūt rezultātus, kas ir tikpat labi kā rezultāti, ko tās varētu pamatoti sagaidīt, izpildei izmantojot alternatīvas struktūras. Šādas cerības būtu jāpamato ar attiecīgajiem datiem, kas publicēti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. pantu vai minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību veiktu iekšēju analīzi. |
|
(101) |
Lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība gūst klientiem labākos iespējamos rezultātus, izpildot privāta klienta rīkojumu, par kuru klients nav sniedzis īpašus norādījumus, sabiedrībai jāapsver visi faktori, kas ļautu tai sasniegt labākos iespējamos rezultātus, ko izsaka kā kopējo maksu, norādot finanšu instrumenta cenu un izmaksas, kas ir saistītas ar izpildi. Ātrumam, izpildes un norēķinu iespējamībai, rīkojuma apjomam un raksturam, tirgus ietekmei un citām netiešām darījuma izmaksām priekšroka attiecībā pret tiešiem cenas un izmaksu apsvērumiem ir dodama tikai tad, ja tie ir būtiski labāko iespējamo rezultātu, ko izsaka kā kopējo maksu, sasniegšanai privāta klienta interesēs. |
|
(102) |
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda rīkojumu, ievērojot īpašus klienta norādījumus, uzskatāms, ka tā ir apmierinoši izpildījusi labākās izpildes prasības tikai attiecībā uz to rīkojuma daļu vai aspektu, kas ir saistīta ar klienta norādījumiem. Fakts, ka klients ir devis īpašus norādījumus, kas skar vienu rīkojuma daļu vai aspektu, nav uzskatāms par tādu, kas atbrīvo ieguldījumu brokeru sabiedrību no labākās izpildes pienākumiem attiecībā uz citām klienta rīkojuma daļām vai aspektiem, kurus neskar šie norādījumi. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst mudināt klientu sniegt norādījumus par rīkojuma izpildi noteiktā veidā, tieši vai netieši norādot klientam norādījumu saturu, ja sabiedrībai vajadzētu zināt, ka šāds norādījums var kavēt to gūt klientiem labākos iespējamos rezultātus. Tomēr tam nevajadzētu kavēt ieguldījumu brokeru sabiedrību mudināt klientu izvēlēties starp divām vai vairākām noteiktām tirdzniecības vietām, ja šīs tirdzniecības vietas atbilst sabiedrības izpildes politikai. |
|
(103) |
Darījumi ar klientiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība veic savā vārdā, ir uzskatāmi par klientu rīkojumu izpildi, tāpēc tiem ir piemērojamas Direktīvas 2014/65/ES un šīs regulas prasības, jo īpaši labākās izpildes pienākumi. Tomēr, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka klientam cenu un šī noteiktā cena atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 1. punktu, un sabiedrība ir izpildījusi darījumu ar šādu cenu laikā, kad tā tika noteikta, tad sabiedrība būs izpildījusi šos pienākumus, ja tā izpildīs darījumu ar noteikto cenu pēc tam, kad klients tai ir piekritis, ja, ņemot vērā mainīgus tirgus apstākļus un laika posmu no cenas piedāvāšanas līdz apstiprināšanai, noteiktā cena nav acīmredzami novecojusi. |
|
(104) |
Pienākums sasniegt labākos iespējamos rezultātus klientu rīkojumu izpildē ir piemērojams visu veidu finanšu instrumentiem. Tomēr, ņemot vērā atšķirības tirgus struktūrās vai finanšu instrumentu struktūrā, var būt sarežģīti noteikt un piemērot vienotu standartu un procedūru labākajai izpildei, kas būtu spēkā un būtu efektīva visām finanšu instrumentu kategorijām. Labākās izpildes pienākumus tāpēc piemēro tā, lai ņemtu vērā dažādos apstākļus rīkojumu izpildē, kas ir saistīti ar finanšu instrumentu veidiem. Piemēram, darījumi ar ārpusbiržas tirgus finanšu instrumentiem, kur līgumattiecības ir īpaši pielāgotas klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības apstākļiem, labākās izpildes mērķiem nav salīdzināmi ar darījumiem, kuros akciju tirdzniecība notiek centralizētās izpildes vietās. [Tā kā labākās izpildes pienākumi attiecas uz visiem finanšu instrumentiem, kuri tiek tirgoti tirdzniecības vietās vai organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS), ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāiegūst atbilstoši tirgus dati, lai pārbaudītu, vai klientam piedāvātā OTS cena ir taisnīga un nodrošina labākās izpildes pienākuma ievērošanu. |
|
(105) |
Šīs regulas noteikumi attiecībā uz izpildes politiku neskar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 7. punktā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības vispārējo pienākumu regulāri uzraudzīt tās rīkojumu izpildes kārtības un politikas efektivitāti, un novērtēt tirdzniecības vietas savā izpildes politikā. |
|
(106) |
Šīs regulas mērķis nav darba dublēšana attiecībā uz labāko izpildi ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz rīkojumu pieņemšanas un nodošanas vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, un ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai pirmā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība nodod savus rīkojumus izpildei. |
|
(107) |
Direktīvā 2014/65/ES noteiktais labākās izpildes pienākums paredz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu saviem klientiem labāko iespējamo rezultātu. Izpildes kvalitāte, kas ietver tādus faktorus kā ātrums, izpildes iespējamība (izpildīto uzdevumu kvota) un cenu uzlabojumu pieejamība un biežums, ir svarīgs faktors labākās izpildes sasniegšanā. Ar izpildes kvalitāti saistīto datu pieejamība, salīdzināmība un konsolidācija, ko sniedz dažādas izpildes vietas, ir svarīgi elementi, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldītāji varētu noteikt tās izpildes vietas, kuras nodrošina augstāko izpildes kvalitāti saviem klientiem. Lai nodrošinātu klientam labāko izpildes rezultātu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāsalīdzina un jāanalizē attiecīgie dati, tostarp dati, kuri ir publiskoti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 3. punktu un attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem. |
|
(108) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras izpilda rīkojumus, drīkst iekļaut savā politikā tikai vienu izpildes tirdzniecības vietu, ja spēj pierādīt, ka tas ļauj tām nodrošināt labāko izpildi. Ieguldījumu brokeru sabiedrības drīkst izvēlēties tikai vienu izpildes vietu gadījumā, ja tās var pamatoti prognozēt, ka izvēlētā izpildes vieta ļaus tām nodrošināt klientiem rezultātus, kas ir vismaz tikpat labi kā rezultāti, kurus tās varētu pamatoti gūt, izmantojot alternatīvas izpildes vietas. Šādām pamatotām prognozēm jābalstās uz attiecīgiem datiem, kuri publicēti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. pantu, vai sabiedrību veiktu citu iekšējo analīzi. |
|
(109) |
Darījumu pārdali uzskata par kaitējošu klientam, ja šādas pārdales rezultātā negodīgi ir sniegta priekšroka ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kādam īpašam klientam. |
|
(110) |
Neskarot Regulas (ES) Nr. 596/2014 noteikumus, attiecībā uz šīs regulas noteikumiem par klientu rīkojumu izpildi klientu rīkojumus neuzskata par citādi salīdzināmiem, ja tie ir saņemti no dažādiem datu nesējiem un nebūtu praktiski tos izpildīt secīgi. Par informācijas ļaunprātīgu izmantošanu uzskata jebkuru situāciju, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto informāciju, kas saistīta ar vēl neizpildītu klienta rīkojumu, lai savā vārdā veiktu darījumus ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas klienta rīkojums, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem. Tomēr pats fakts, ka tirgus līderi vai organizācijas, kurām ir atļauts rīkoties kā darījumu partneriem, nodarbojas tikai ar likumīgiem finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas darījumiem vai personas, kurām ir atļauts izpildīt rīkojumus trešo personu vārdā, veic tikai pienācīgu uzdevuma izpildi, nav uzskatāms par informācijas ļaunprātīgu izmantošanu. |
|
(111) |
Izvērtējot, vai tirgus pilda prasību, kura ir noteikta Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā par to, ka vismaz 50 % emitentu, kuriem ir atļauts veikt tirdzniecību konkrētajā tirgū, ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kompetentajām iestādēm jāievēro elastīga pieeja attiecībā uz tirgiem bez iepriekšējas darbības vēstures, jaunizveidotiem MVU, kuru finanšu instrumenti ir laisti tirdzniecībā mazāk nekā pirms trim gadiem, un emitentiem, kuri strādā tikai ar finanšu instrumentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti. |
|
(112) |
Ņemot vērā pastāvošo daudzpusējo tirdzniecības sistēmu (DTS), kuras koncentrējas uz MVU, darbības modeļu dažādību Savienībā, un lai nodrošinātu jaunas MVU izaugsmes tirgus kategorijas panākumus, ir lietderīgi piešķirt MVU izaugsmes tirgiem atbilstošu elastības pakāpi, novērtējot, vai emitenti ir piemēroti dalībai attiecīgajā tirdzniecības vietā. Jebkurā gadījumā MVU izaugsmes tirgum nevajadzētu paredzēt noteikumus, kas emitentiem rada lielāku slogu nekā noteikumi, kurus emitentiem piemēro regulētajos tirgos. |
|
(113) |
Attiecībā uz apstiprinājuma dokumenta saturu, kuru emitentam ir pienākums iesniegt tā vērtspapīru sākotnējās laišanas tirdzniecībā MVU izaugsmes tirgū brīdī, ja neattiecas prasība publicēt prospektu saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK, ir atbilstīgi, ka kompetentās iestādes pēc saviem ieskatiem saglabā tiesības izvērtēt, vai MVU izaugsmes tirgus operatora izstrādātie noteikumi nodrošina atbilstošas informācijas sniegšanu ieguldītājiem. Lai gan emitents pilnībā atbild par apstiprinājuma dokumentā iekļauto informāciju, MVU izaugsmes tirgus operatoram jādefinē, kādā veidā notiek apstiprinājuma dokumenta atbilstoša izskatīšana. Šim mērķim nav obligāti nepieciešams kompetentās iestādes vai operatora oficiāls apstiprinājums. |
|
(114) |
Emitentu gada un pusgada finanšu pārskatu publicēšana ir atbilstošs pārredzamības minimālais standarts, kas atbilst noteicošajai labākajai praksei esošajos tirgos, kuri koncentrējas uz MVU. Attiecībā uz finanšu pārskatu saturu MVU izaugsmes tirgus operators var brīvi izvēlēties, vai emitentiem, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti operatora tirdzniecības vietā, jāievēro starptautiskie finanšu pārskatu standarti vai saskaņā ar vietējiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem atļautie finanšu pārskatu standarti, vai abu veidu standarti. Finanšu pārskatu publicēšanas termiņiem jābūt mazāk apgrūtinošiem nekā ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/EK (13), jo mazāk stingri termiņi ir labāk piemēroti MVU vajadzībām un apstākļiem. |
|
(115) |
Tā kā Direktīvā 2004/109/EK paredzētie noteikumi attiecībā uz informācijas par emitentiem regulētajos tirgos izplatīšanu izraisītu pārāk lielu slogu MVU izaugsmes tirgu emitentiem, ir atbilstīgi izmantot kā kontaktpunktu MVU izaugsmes tirgus operatora tīmekļa vietni, kurā ieguldītāji var atrast informāciju par emitentiem, kuri veic tirdzniecību attiecīgā operatora tirdzniecības vietā. Publicēšanu MVU izaugsmes tirgus operatora tīmekļa vietnē var arī veikt, iekļaujot tiešu saiti uz emitenta tīmekļa vietni, ja vien tajā ir publicēta informācija un ja saite nodrošina tiešu piekļuvi emitenta tīmekļa vietnes attiecīgajai daļai, kur ieguldītāji var viegli atrast regulējuma informāciju. |
|
(116) |
Ir nepieciešams papildus precizēt, kādos gadījumos finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšana vai pārtraukšana var izraisīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai tirgus drošai funkcionēšanai. Šajā jomā ir nepieciešama konverģence, lai nepieļautu nelabvēlīgākas situācijas rašanos tirgus dalībniekiem dalībvalstī, kurā finanšu instrumentu tirdzniecība ir apturēta vai pārtraukta, salīdzinājumā ar tirgus dalībniekiem citā dalībvalstī, kur tirdzniecība joprojām notiek. |
|
(117) |
Lai nodrošinātu nepieciešamo konverģences līmeni, ir atbilstīgi izstrādāt to apstākļu sarakstu, kas rada būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm un tirgus drošai funkcionēšanai, uz kuru pamata valsts kompetentā iestāde, tirgus dalībnieks, kas uztur regulētu tirgu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kurš uztur DTS vai OTS, varētu lemt nepieprasīt finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai pārtraukšanu vai nepildīt iesniegumu par šādām darbībām. Ir ieteicams, lai šāds saraksts būtu tikai orientējošs, jo šādi valstu kompetentajām iestādēm tiks nodrošināta izvērtēšanas autonomija un nepieciešamais elastības līmenis atsevišķu gadījumu izskatīšanai. |
|
(118) |
Direktīvas 2014/65/ES 31. panta 2. punktā un 54. panta 2. punktā ir attiecīgi noteikts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kuri darbojas kā DTS vai OTS, un regulēto tirgu operatoriem ir nekavējoties jāinformē savu valstu kompetentās iestādes par noteiktiem apstākļiem. Šīs prasības mērķis ir nodrošināt, ka valstu kompetentās iestādes var pildīt savus regulējuma uzdevumus un tiek savlaicīgi informētas par attiecīgiem incidentiem, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt tirgu darbību un integritāti. Izmantojot no tirdzniecības vietu operatoriem saņemto informāciju, valstu kompetentās iestādes varēs apzināt un novērtēt riskus tirgiem un to dalībniekiem, kā arī efektīvi reaģēt un nepieciešamības gadījumā rīkoties. |
|
(119) |
Ir atbilstīgi izstrādāt orientējošu sarakstu ar augsta riska apstākļiem, kuru iestāšanās gadījumā var uzskatīt, ka ir noticis būtisks tirdzniecības vietas noteikumu pārkāpums, piemēroti netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi vai ir radušies sistēmas darbības traucējumi saistībā ar finanšu instrumentu, un šādos gadījumos tirdzniecības vietu operatoriem ir pienākums nekavējoties informēt savu valstu kompetentās iestādes, kā ir noteikts Direktīvas 2014/65/ES 31. panta 2. punktā un 54. panta 2. punktā. Šim mērķim atsauce uz “tirdzniecības vietas noteikumiem” jāsaprot plašā kontekstā, proti, tā ietver visus noteikumus, lēmumus, rīkojumus, kā arī starp tirdzniecības vietu un tās dalībniekiem noslēgtu līgumu vispārējos noteikumus un nosacījumus, kuri reglamentē tirdzniecības noteikumus un piekļuvi tirdzniecības vietai. |
|
(120) |
Attiecībā uz rīcību, kura var nozīmēt ļaunprātīgu darbību Regulas (ES) Nr. 596/2014 izpratnē, ir arī atbilstīgi izstrādāt orientējošu sarakstu ar pazīmēm, kuras liecina par iekšējās informācijas izmantošanas darījumiem un tirgus manipulācijām, kuras tirdzniecības vietas operators var izmantot, pārbaudot darījumus vai tirdzniecības rīkojumus, lai noteiktu, vai attiecas Direktīvas 2014/65/ES 31. panta 2. punktā un 54. panta 2. punktā paredzētais pienākums informēt attiecīgās valsts kompetento iestādi. Šim mērķim atsauce uz “tirdzniecības rīkojumu” ietver visus rīkojumu veidus, tostarp sākotnējos rīkojumus, rīkojumu izmaiņas, precizējumus un anulējumus neatkarīgi no tā, vai tie ir izpildīti, un neatkarīgi no tā, kādi līdzekļi tika izmantoti, lai piekļūtu tirdzniecības vietai. |
|
(121) |
Iekšējās informācijas izmantošanas darījumu un tirgus manipulāciju pazīmju sarakstam nav jābūt ne pilnīgam, ne arī izšķirošam, lai konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai tās mēģinājumus, jo katra atsevišķa pazīme pati par sevi ne vienmēr obligāti nozīmē tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumus. Saskaņā ar likumīgu pamatojumu vai atbilstoši tirdzniecības vietas noteikumiem var pārbaudīt darījumus vai tirdzniecības rīkojumus, kuri atbilst vienai vai vairākām pazīmēm. |
|
(122) |
Lai nodrošinātu tirgū iesaistītajām darījumu pusēm pārredzamību, vienlaikus novēršot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un saglabājot pozīciju turētāju personas datu konfidencialitāti, iknedēļas pozīciju pārskatu kopsavilkuma publicēšana par Direktīvas 2014/65/ES 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajām pozīcijām attiecas tikai uz līgumiem, kurus tirgo noteikts personu skaits, kas pārsniedz noteiktu šajā regulā paredzētu lielumu. |
|
(123) |
Lai Savienībā nodrošinātu tirgus datu vienveidīgu sniegšanu atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, šajā regulā ir norādīti nosacījumi, kas jāievēro apstiprinātām publicēšanas struktūrām (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (KDLN). Šo nosacījumu pamatā ir mērķis nodrošināt tirgus datu sniegšanas atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem pienākuma pietiekamu skaidrību, lai to varētu efektīvi un vienveidīgi piemērot, vienlaikus ņemot vērā datu sniedzēju dažādos darbības modeļus un izmaksu struktūras. |
|
(124) |
Lai nodrošinātu pamatotu maksu par tirgus datiem noteikšanu, pienākuma sniegt tirgus datus atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem izpildei ir nepieciešams, lai cenas būtu balstītas uz pamatotu attiecību starp minēto datu sagatavošanas un izplatīšanas izmaksām. Tādējādi, nekaitējot konkurences noteikumu piemērošanai, datu sniedzējiem savas maksas jānosaka uz izmaksu pamata, tomēr datu sniedzējiem ir atļauts iekļaut pamatotu peļņas normu, ņemot vērā tādus faktorus kā tīro peļņu no pamatdarbības, izmaksu rentabilitāti, apgrozāmo līdzekļu rentabilitāti un kapitāla ienesīgumu. Ja datu sniedzējiem ir radušās kopīgas izmaksas par datu sniegšanu un citiem pakalpojumiem, datu sniegšanas izmaksās var iekļaut izmaksu atbilstošu daļu, kuras rodas saistībā ar citu attiecīgu pakalpojumu sniegšanu. Tā kā precīzi noteikt izmaksas ir ļoti sarežģīti, tā vietā ir jāprecizē izmaksu sadalījuma un izmaksu iedalījuma metodikas, atstājot minēto izmaksu precizēšanu tirgus datu sniedzēju ziņā. |
|
(125) |
Tirgus datus sniedz nediskriminējošā veidā, proti, saskaņā ar publicētiem objektīviem kritērijiem visiem vienas un tās pašas kategorijas klientiem piedāvā tādu pašu cenu un citus noteikumus un nosacījumus. |
|
(126) |
Lai datu lietotāji varētu iegūt tirgus datus bez nepieciešamības pirkt citus pakalpojumus, tirgus dati jāpiedāvā nodalīti no citiem pakalpojumiem. Lai nepieļautu vairākkārtējas maksas iekasēšanu no datu lietotājiem par vieniem un tiem pašiem tirgus datiem, pērkot datus no dažādiem tirgus datu izplatītājiem, tirgus dati būtu jāpiedāvā katram lietotājam atsevišķi, ja vien minēto datu piedāvāšana šādā veidā nerada nesamērīgas izmaksas, ņemot vērā APS un KDLN tirgus datu sniegšanas mērogu un apjomu. |
|
(127) |
Lai datu lietotāji un kompetentās iestādes varētu efektīvi izvērtēt, vai tirgus dati tiek sniegti atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, sabiedrība jāinformē par šādu datu sniegšanas visiem būtiskākajiem nosacījumiem. Tāpēc datu sniedzējiem būtu jāizpauž informācija par maksām un tirgus datu saturu, kā arī par visām to izmaksu noteikšanai izmantotajām izmaksu uzskaites metodikām, neizpaužot faktiskās izmaksas. |
|
(128) |
Ir lietderīgi noteikt kritērijus, atbilstoši kuriem izvērtējams regulēta tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS) vai organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS) operāciju nozīmīgums uzņēmējā dalībvalstī, lai tas neradītu pienākumu tirdzniecības vietai sadarboties ar vairāk nekā vienu kompetento iestādi vai atrasties vairāku šādu iestāžu uzraudzībā, ja tas nav nepieciešams saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Attiecībā uz DTS un OTS ir atbilstīgi, ka par būtiski nozīmīgām uzskata tikai tās DTS un OTS, kurām pieder ievērojama tirgus daļa, lai nekāda ekonomiski maznozīmīgas DTS vai OTS atrašanās vietas maiņa vai pārpirkšana nenozīmētu Direktīvas 2014/65/ES 79. panta 2. punktā paredzēto sadarbības pasākumu automātisku uzsākšanu. |
|
(129) |
Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (Harta). Attiecīgi šī regula jāpiemēro un jāinterpretē atbilstīgi šīm tiesībām un principiem, jo īpaši saskaņā ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, saimnieciskās darbības veikšanas brīvību, tiesībām uz patērētāju aizsardzību, tiesībām uz efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem un taisnīgu tiesu. Personas datu apstrādes saskaņā ar šo regulu laikā jāievēro pamattiesības, tostarp tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu, un šādu apstrādi veic atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK un Regulai (EK) Nr. 45/2001. |
|
(130) |
Tehnisko konsultāciju nolūkā ir notikusi apspriešanās ar EVTI, kas ir izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (14). |
|
(131) |
Ar mērķi nodrošināt iespēju kompetentajām iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām pielāgoties jaunajām šajā regulā izklāstītajām prasībām, lai tās varētu piemērot sekmīgi un efektīvi, šīs regulas piemērošanas sākuma datums jāsalāgo ar Direktīvas 2014/65/ES piemērošanas uzsākšanas datumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šīs regulas II nodaļu un 1. līdz 4. iedaļu, 59. panta 4. punktu, 60. pantu, III nodaļas 6. un 8. iedaļu un, ciktāl pastāv saistība ar šiem noteikumiem, I nodaļu, III nodaļas 9. iedaļu un IV nodaļu piemēro pārvaldības sabiedrībām atbilstoši 6. panta 4. punktam Direktīvā 2009/65/EK un 6. panta 6. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (15).
2. Atsauces uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām ietver kredītiestādes un atsauces uz finanšu instrumentiem ietver strukturētos noguldījumus saistībā ar visām prasībām, kuras ir paredzētas Direktīvas 2014/65/ES 1. panta 3. un 4. punktā un to īstenošanas noteikumos, kā ir noteikts šajā regulā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā ir izmantotas šādas definīcijas:
|
1) |
“attiecīgā persona” saistībā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību ir:
|
|
2) |
“finanšu analītiķis” ir attiecīgā persona, kas veic ieguldījuma pētījuma būtiskāko daļu; |
|
3) |
“ārpakalpojums” ir jebkura veida vienošanās starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un pakalpojuma sniedzēju, kad šis pakalpojuma sniedzējs izpilda procesu, pakalpojumu vai citu darbību, ko citādi darītu pati ieguldījumu brokeru sabiedrība; |
|
3a) |
“persona, ar kuru attiecīgajai personai ir radnieciskas saites” ir:
|
|
4) |
“vērtspapīru finansēšanas darījums” ir vērtspapīru finansēšanas darījums, kurš ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 (16) 3. panta 11. punktā. |
|
5) |
“atalgojums” ir visu veidu maksājumi, materiāli vai nemateriāli labumi, kurus sabiedrības tieši vai netieši piešķir attiecīgajām personām ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu klientiem sniegšanas laikā; |
|
6) |
“preces” ir jebkura veida atvietojamas preces, ko var piegādāt, tostarp metāli un to rūdas un sakausējumi, lauksaimniecības produkti un enerģija, piemēram, elektroenerģija. |
3. pants
Informācijas sniegšanai piemērojamie nosacījumi
1. Ja šīs regulas nolūkiem ir noteikta prasība sniegt informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja, kā ir noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 62. apakšpunktā, ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir tiesības sniegt šādu informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīra veidā, tikai tad, ja:
|
a) |
informācijas sniegšana uz šāda informācijas nesēja ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp sabiedrību un klientu; kā arī |
|
b) |
personai, kurai sniegs informāciju, tika piedāvāts izvēlēties, vai tā saņems informāciju uz papīra vai ar šo citu pastāvīgu informācijas nesēju, un tā ir īpaši norādījusi, ka vēlas saņemt informāciju ar šo citu informācijas nesēju. |
2. Ja saskaņā ar šīs regulas 46., 47., 48., 49., 50. pantu vai 66. panta 3. punktu ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz klientam informāciju tīmekļa vietnē, un šī informācija nav adresēta personiski klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina šādu nosacījumu izpildi:
|
a) |
informācijas sniegšana uz šāda informācijas nesēja ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp sabiedrību un klientu; |
|
b) |
klients ir īpaši norādījis, ka piekrīt šīs informācijas sniegšanai šādā veidā; |
|
c) |
šim klientam elektroniski ir paziņota tīmekļa vietnes adrese un vieta tīmekļa vietnē, no kuras ir pieejama informācija; |
|
d) |
informācija atbilst aktuālajai situācijai; |
|
e) |
informācija šajā tīmekļa vietnē ir pastāvīgi pieejama tik ilgi, cik klientam ir pamatoti nepieciešams, lai varētu to pārbaudīt. |
3. Šā panta nolūkiem informācijas sniegšanu ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību uzskata par piemērotu apstākļiem, kādos notiek vai notiks darījumi starp sabiedrību un klientu, ja ir pierādīts, ka klientam ir regulāri pieejams tīmeklis. Ja klients ir norādījis e-pasta adresi darījumu veikšanai, to uzskata par šādu pierādījumu.
4. pants
Ieguldījumu pakalpojuma neregulāra sniegšana
(Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkts)
Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā izņēmuma mērķiem ieguldījumu pakalpojums uzskatāms par neregulāri sniegtu profesionālās darbības laikā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
|
a) |
pastāv cieša un faktiska saikne starp profesionālo darbību un ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu vienam un tam pašam klientam, līdz ar ko ieguldījumu pakalpojumu var uzskatīt par galvenās profesionālās darbības papildinājumu; |
|
b) |
ieguldījumu pakalpojuma sniegšana galvenās profesionālās darbības klientiem nenotiek ar mērķi nodrošināt sistemātiskus ienākumus personai, kas veic profesionālo darbību, un |
|
c) |
persona, kas veic profesionālo darbību, nereklamē vai citādi nepopularizē savu spēju sniegt ieguldījumu pakalpojumus, izņemot, ja tie klientiem tiek izpausti kā papildinājums galvenajiem profesionālajiem pienākumiem. |
5. pants
Vairumtirdzniecības energoprodukti, kam norēķinu veic ar fizisku piegādi
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts)
1. Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punkta vajadzībām vairumtirdzniecības energoproduktiem norēķinu veic ar fizisku piegādi, ja izpildīti visi šādi nosacījumi:
|
a) |
tas satur noteikumus, kas nodrošina, ka līguma puses ir veikušas pienācīgus pasākumus, lai varētu veikt pamatā esošās preces piegādi vai to pieņemt, līdzsvarošanas līgums ar pārvades sistēmas operatoru elektroenerģijas un gāzes jomā ir uzskatāms par pienācīgu pasākumu, ja līguma pusē jānodrošina elektroenerģijas vai gāzes fiziska piegāde; |
|
b) |
tas paredz beznosacījumu, neierobežotas un izpildāmas līguma pušu saistības piegādāt pamatā esošo preci un pieņemt tās piegādi; |
|
c) |
tas nepieļauj, ka kāda no pusēm fizisku piegādi varētu aizstāt ar norēķināšanos naudā; |
|
d) |
līgumā paredzētajām saistībām nevar veikt ieskaitu pret saistībām no citiem konkrēto pušu starpā noslēgtajiem līgumiem, neskarot līguma pušu tiesības, lai apmierinātu to naudas maksājumu saistības; |
d) punkta vajadzībām operatīvais ieskaits enerģijas un gāzes tirgos nav uzskatāms par līgumsaistību ieskaitu pret saistībām no citiem līgumiem.
2. Ar “operatīvo ieskaitu” saprot jebkādu enerģijas vai gāzes daudzuma noteikšanu pievadīšanai tīklā, ja to ir noteicis vai lūdz pārvades sistēmas operators Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (17) 2. panta 4. punkta definīcijas izpratnē, par labu vienībai, kas valsts līmenī veic pārvades sistēmas operatoram ekvivalentu funkciju. Jebkāda daudzuma noteikšana operatīvā ieskaita kārtībā nav atkarīga tikai no līguma pušu ieskatiem.
3. Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punkta vajadzībām “nepārvarama vara” ir jebkurš ārkārtas gadījums vai apstākļu kopums, kas atrodas ārpus līguma pušu kontroles, ko līguma puses nebūtu varējušas saprātīgi paredzēt vai novērst, rīkojoties ar pienācīgu un saprātīgu rūpību, un kas liedz vienai vai abām līguma pusēm pildīt to no līguma izrietošās saistības.
4. Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punkta vajadzībām “patiesa nespēja darboties” ietver jebkuru notikumu vai apstākļu kopumu, kas nav 3. punktā minētā nepārvarama vara, kas ir objektīvi un skaidri izklāstīts līguma noteikumos par vienas vai abu līguma pušu nespēju, rīkojoties labticīgi, pildīt savas līgumsaistības.
5. Tas, ka pastāv nepārvarama vara vai patiesa nespēja piegādāt preces, neliedz līgumu uzskatīt par tādu, kam norēķinu veic ar “fizisku piegādi” Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punkta izpratnē.
6. Tas, ka pastāv noteikums par saistību neizpildi, kas paredz, ka pusei ir tiesības saņemt finansiālu kompensāciju saistību neizpildes vai neatbilstošas izpildes gadījumā, neliedz līgumu uzskatīt par tādu, kam norēķinu veic ar “fizisku piegādi” Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punkta izpratnē.
7. Līgumu, kurus Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punkta izpratnē uzskata par tādiem, kam norēķinu veic ar fizisku piegādi, piegādes metodes ietver vismaz:
|
a) |
attiecīgo preču fizisku piegādi; |
|
b) |
tāda dokumenta piegādi, ar kuru tiek piešķirtas īpašuma tiesībām atbilstošas tiesības uz attiecīgajām precēm vai attiecīgu daudzumu preču; |
|
c) |
citus paņēmienus, ar kuriem nodod īpašuma tiesībām atbilstošas tiesības uz attiecīgo daudzumu preču, tās fiziski nepiegādājot, tostarp paziņojumus, plānus vai pieteikumus energoapgādes tīkla operatoram, kas saņēmējam piešķir tiesības uz attiecīgo daudzumu preču. |
6. pants
Enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz naftas un ogļu, un vairumtirdzniecības energoproduktu tirdzniecību
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts)
1. Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punkta vajadzībām “enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz naftas tirdzniecību” ir līgumi, kuru pamatā ir jebkāda veida minerāleļļa un naftas gāzes kā šķidrā, tā gāzveida stāvoklī, ieskaitot naftas un naftas transporta degvielas produktus, sastāvdaļas un blakusproduktus, tostarp ar biodegvielas piedevām.
2. Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punkta vajadzībām “enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz ogļu tirdzniecību” ir līgumi, kuru pamatā ir ogles, ko definē kā melnu vai tumši brūnu degošu minerālvielu, kas satur pārogļotu augu materiālu un ko izmanto kā degvielu.
3. Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 6. punkta vajadzībām atvasināto instrumentu līgumi, kam ir vairumtirdzniecības energoproduktu pazīmes atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 4. punkta definīcijai, ir atvasinātie instrumenti, kuru pamatā ir elektroenerģija vai dabasgāze atbilstoši minētās regulas 2. panta 4. punkta b) un d) apakšpunktiem.
7. pants
Citi atvasinātie finanšu instrumenti
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts)
1. Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 7. punkta vajadzībām līgums, kas nav līgums par tūlītēju darījumu 2. punkta nozīmē un kuram nav komerciāla mērķa 4. punkta izpratnē, uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības un kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:
|
a) |
tas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
|
|
b) |
tas ir standartizēts, lai cenu, loti, piegādes datumu un citus noteikumus pamatā noteiktu, atsaucoties uz regulāri publicētām cenām, standartlotēm un parastajiem piegādes datumiem. |
2. Līgums par tūlītēju darījumu 1. punkta vajadzībām ir līgums par preces, aktīva vai tiesību pārdošanu, saskaņā ar kura noteikumiem piegāde ir paredzēta kādā no šiem termiņiem, atkarībā no tā, kurš no tiem ir garāks:
|
a) |
2 tirdzniecības dienu laikā; |
|
b) |
laikposmā, kas vispārpieņemts tirgū kā šīs preces, aktīva vai tiesību parastais piegādes termiņš. |
Līgums nav līgums par tūlītēju darījumu, ja, neraugoties uz tajā skaidri izklāstītajiem noteikumiem, līguma puses vienojas, ka bāzes aktīva piegāde jāatliek un nav jāveic 2. punktā minētajā termiņā.
3. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (18) I pielikuma C iedaļas 10. punkta vajadzībām atvasināts līgums, kas saistīts ar attiecīgajā iedaļā vai šīs regulas 8. pantā minētu bāzes aktīvu, uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
|
a) |
par to norēķinās skaidrā naudā vai par to var norēķināties skaidrā naudā pēc vienas vai vairāku pušu izvēles, kas nav saistīta ar saistību nepildīšanu vai kādu citu iemeslu izbeigt līgumu; |
|
b) |
to tirgo regulētā tirgū, DTS, OTS vai trešās valsts tirdzniecības sistēmā, kas veic regulētam tirgum, DTS vai OTS līdzīgas funkcijas; |
|
c) |
attiecībā uz šo līgumu ir ievēroti 1. punktā minētie nosacījumi. |
4. Līgumu uzskata par tādu, kam ir komerciāls mērķis Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 7. punkta izpratnē, un tādu, kam nav citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmju šā pielikuma C iedaļas 7. un 10. punkta izpratnē, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:
|
a) |
to ir noslēdzis, vai tas ir noslēgts ar enerģijas pārvades tīkla, enerģētiskā līdzsvara mehānisma vai cauruļvadu tīkla operatoru vai administratoru, |
|
b) |
tas ir nepieciešams, lai saglabātu enerģijas pieprasījuma un patēriņa līdzsvaru konkrētā laikā, ieskaitot gadījumus, ja rezerves jauda, par ko līgumu noslēdzis pārvades sistēmas operators Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. punkta izpratnē, tiek nodota no viena kvalificēta balansēšanas pakalpojuma sniedzēja citam kvalificētam balansēšanas pakalpojuma sniedzējam ar attiecīgā pārvades sistēmas operatora piekrišanu. |
8. pants
Atvasināti instrumenti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 10. punkta izpratnē
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts)
Papildus atvasināto instrumentu līgumiem, kas ir tieši minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 10. punktā, minētās iedaļas noteikumus attiecina uz atvasināto instrumentu līgumiem, ja tie atbilst iedaļā un šīs regulas 7. panta 3. punktā paredzētajiem kritērijiem un ir saistīti ar kādu no turpmāk minētajiem:
|
a) |
telekomunikāciju frekvenču joslas platums; |
|
b) |
preču noliktavietilpība; |
|
c) |
pārvades vai transportēšanas jauda precēm, kuras piegādā, izmantojot kabeļus, caurules vai citus līdzekļus, izņemot ar elektroenerģijas pārvades starpzonu jaudu saistītas pārvades tiesības, ja tās galvenajā tirgū ir noslēdzis vai tās noslēgtas ar pārvades sistēmas operatoru vai jebkuru personu, kas tā vārdā darbojas kā pakalpojumu sniedzējs, lai sadalītu pārvades jaudu; |
|
d) |
pabalsts, kredīts, atļauja, tiesības vai līdzīgs aktīvs, kas ir tieši saistīts ar tādas enerģijas piegādi, sadali vai patēriņu, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, izņemot, ja uz līgumu jau attiecas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļa; |
|
e) |
ģeoloģisks, vides vai cits mainīgs fizikāls faktors, izņemot, ja līgums attiecas uz jebkādām vienībām, kas atzītas par atbilstīgām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK prasībām (19); |
|
f) |
kāds cits atvietojams aktīvs vai tiesības, izņemot tiesības saņemt pakalpojumu, kas ir pārvedami; |
|
g) |
cenas jeb vērtības vai apjoma rādītājs vai mērs darījumiem ar aktīviem, tiesībām, pakalpojumiem vai saistībām; |
|
h) |
rādītājs vai mērs, kas ir balstīts uz aktuāro statistiku. |
9. pants
Ieguldījumu konsultācija
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 4. apakšpunkts)
Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā minētā jēdziena “ieguldījumu konsultācijas” definīcijas nolūkiem par personisku ieteikumu uzskata ieteikumu, kas sniegts personai kā ieguldītājam vai potenciālam ieguldītājam, vai kā ieguldītāja vai potenciāla ieguldītāja aģentam.
Ieteikumam jābūt piemērotam šai personai, vai tas ir pamatojams ar šīs personas konkrēto situāciju, un tas ietver ieteikumu veikt vienu no šādiem pasākumu kopumiem:
|
c) |
pirkt, pārdot, parakstīties, apmainīt, atpirkt, parakstīt risku vai turēt noteiktu finanšu instrumentu; |
|
d) |
izmantot vai neizmantot jebkuras tiesības, ko piešķir attiecīgais finanšu instruments, pirkt, pārdot, parakstīties uz to, apmainīt vai atpirkt finanšu instrumentu. |
Ieteikumu neuzskata par personisku ieteikumu, ja to dara zināmu tikai plašākai sabiedrībai.
10. pants
Citu atvasinātu līgumu, kas attiecas uz valūtu, pazīmes
1. Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punkta vajadzībām citi atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz valūtu, nav finanšu instrumenti, ja līgums ir viens no turpmāk minētajiem:
|
a) |
līgums par tūlītēju darījumu šā panta 2. punkta nozīmē, |
|
b) |
maksāšanas līdzeklis:
|
2. Līgums par tūlītēju darījumu 1. punkta vajadzībām ir līgums par vienas valūtas apmaiņu pret citu valūtu, saskaņā ar kura noteikumiem piegāde ir paredzēta kādā no šiem termiņiem, atkarībā no tā, kurš no tiem ir garāks:
|
a) |
divas tirdzniecības dienas attiecībā uz jebkuru 3. punktā minēto galveno valūtu pāri; |
|
b) |
jebkuram valūtu pārim, kurā vismaz viena valūta nav galvenā valūta – divas tirdzniecības dienas vai termiņš, kas konkrētā valūtu pāra tirgū ir vispārpieņemtais standarta piegādes termiņš, atkarībā no tā, kurš no minētajiem ir garāks; |
|
c) |
ja līgums par šo valūtu maiņu tiek izmantots galvenokārt, lai pārdotu vai pirktu pārvedamu vērtspapīru vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma vienību – termiņš, kas konkrētā pārvedamā vērtspapīra vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma vienības tirgū ir vispārpieņemtais norēķinu termiņš, vai piecas tirdzniecības dienas, atkarībā no tā, kurš no minētajiem ir īsāks. |
Līgums nav līgums par tūlītēju darījumu, ja, neraugoties uz tajā skaidri izklāstītajiem noteikumiem, līguma puses vienojas, ka valūtas piegāde jāatliek un nav jāveic pirmajā apakšpunktā minētajā termiņā.
3. 2. punkta nolūkiem par “galvenajām valūtām” uzskata vienīgi ASV dolāru, euro, Japānas jenu, sterliņu mārciņu, Austrālijas dolāru, Šveices franku, Kanādas dolāru, Honkongas dolāru, Zviedrijas kronu, Jaunzēlandes dolāru, Singapūras dolāru, Norvēģijas kronu, Meksikas peso, Horvātijas kunu, Bulgārijas levu, Čehijas kronu, Dānijas kronu, Ungārijas forintu, Polijas zlotu un Rumānijas levu.
4. 2. punkta nolūkiem “tirdzniecības diena” ir jebkura parastās tirdzniecības diena abu saskaņā ar līgumu apmainīto valūtu jurisdikcijās šo valūtu apmaiņai un trešās valūtas jurisdikcijā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
šo valūtu apmaiņa ietver to konvertēšanu caur minēto trešo valūtu likviditātes vajadzībām; |
|
b) |
šo valūtu apmaiņas standarta piegādes termiņš ietver norādi uz trešās valūtas jurisdikciju. |
11. pants
Naudas tirgus instrumenti
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 17. apakšpunkts)
Naudas tirgus instrumenti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 17. apakšpunkta izpratnē ietver valsts kases parādzīmes, depozītu sertifikātus, īstermiņa parāda vērtspapīrus un citus instrumentus ar pēc būtības ekvivalentām pazīmēm, kam ir šādas īpašības:
|
a) |
to vērtību var noteikt jebkurā laikā; |
|
b) |
tie nav atvasināti instrumenti; |
|
c) |
to termiņš nav garāks par 397 dienām no emisijas. |
12. pants
Sistemātiski akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu fondu, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu internalizētāji
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzskata par sistemātisku internalizētāju Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta izpratnē attiecībā uz katru akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu fondu (ETF), sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu, ja saistībā ar jebkādu šāda veida instrumentu tā internalizē atbilstoši šādiem kritērijiem:
|
a) |
atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā:
|
|
b) |
atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā ārpusbiržas darījumi, ko tā veikusi savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, notikuši vidēji reizi dienā; |
|
c) |
atbilstoši pamatīguma robežvērtībai – saistībā ar finanšu instrumentu, ar kuru tās savā vārdā veikto ārpusbiržas darījumu apmērs, izpildot klientu rīkojumus, pēdējo sešu mēnešu laikā ir vienāds ar vai lielāks par:
|
13. pants
Sistemātiski obligāciju internalizētāji
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzskata par sistemātisku internalizētāju Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta izpratnē attiecībā uz visām kādas obligāciju kategorijas, ko emitējusi viena un tā pati juridiskā persona vai jebkura vienas un tās pašas grupas juridiskā persona, obligācijām, ja saistībā ar jebkādu šāda veida obligāciju tā internalizē atbilstoši šādiem kritērijiem:
|
a) |
atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar obligāciju, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā:
|
|
b) |
atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar obligāciju, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā ārpusbiržas darījumi, ko tā veikusi savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, notikuši vidēji reizi nedēļā; |
|
c) |
atbilstoši pamatīguma robežvērtībai – saistībā ar obligāciju, ar kuru tās savā vārdā veikto ārpusbiržas darījumu apmērs, izpildot klientu rīkojumus, pēdējo sešu mēnešu laikā ir vienāds ar vai lielāks par jebkuru no šādiem rādītājiem:
|
14. pants
Sistemātiski strukturētā finansējuma produktu internalizētāji
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzskata par sistemātisku internalizētāju Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta izpratnē attiecībā uz visiem kādas strukturētā finansējuma produktu kategorijas, ko emitējusi viena un tā pati juridiskā persona vai jebkura vienas un tās pašas grupas juridiskā persona, strukturētā finansējuma produktiem, ja saistībā ar jebkādu šāda veida atvasināto instrumentu tā internalizē atbilstoši šādiem kritērijiem:
|
a) |
atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar strukturētā finansējuma produktu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā:
|
|
b) |
atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar strukturētā finansējuma produktu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā ārpusbiržas darījumi, ko tā veikusi savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, notikuši vidēji reizi nedēļā; |
|
c) |
atbilstoši pamatīguma robežvērtībai – saistībā ar strukturētā finansējuma produktu, ar kuru tās savā vārdā veikto ārpusbiržas darījumu apmērs, izpildot klientu rīkojumus, pēdējo sešu mēnešu laikā ir vienāds ar vai lielāks par jebkuru no šādiem rādītājiem:
|
15. pants
Sistemātiski atvasināto instrumentu internalizētāji
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzskata par sistemātisku internalizētāju Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta izpratnē attiecībā uz visiem kādas atvasināto instrumentu kategorijas instrumentiem, ja saistībā ar jebkādu šāda veida atvasināto instrumentu tā internalizē atbilstoši šādiem kritērijiem:
|
a) |
atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar atvasināto instrumentu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā:
|
|
b) |
atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar atvasināto instrumentu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā ārpusbiržas darījumi ar attiecīgās kategorijas atvasinātajam instrumentam, ko tā veikusi savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, notikuši vidēji reizi nedēļā; |
|
c) |
atbilstoši pamatīguma robežvērtībai – saistībā ar atvasināto instrumentu, ar kuru tās savā vārdā veikto ārpusbiržas darījumu skaits, izpildot klientu rīkojumus, pēdējo sešu mēnešu laikā ir vienāds ar vai lielāks par jebkuru no šādiem rādītājiem:
|
16. pants
Sistemātiski emisiju kvotu internalizētāji
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzskata par sistemātisku internalizētāju Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta izpratnē attiecībā uz emisiju kvotām, ja saistībā ar jebkādu šāda veida instrumentu tā internalizē atbilstoši šādiem kritērijiem:
|
a) |
atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar emisijas kvotu, attiecībā uz kuru pastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā:
|
|
b) |
atbilstoši biežuma un sistemātiskuma robežvērtībai – saistībā ar emisiju kvotu, attiecībā uz kuru nepastāv likvīds tirgus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta a) punktā, ja iepriekšējo sešu mēnešu laikā ārpusbiržas darījumi ar attiecīgās kategorijas emisiju kvotām, ko tā veikusi savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, notikuši vidēji reizi nedēļā; |
|
c) |
atbilstoši pamatīguma robežvērtībai emisijas kvotu, ar kuru tās savā vārdā veikto ārpusbiržas darījumu apmērs, izpildot klientu rīkojumus, pēdējo sešu mēnešu laikā ir vienāds ar vai lielāks par jebkuru no šādiem rādītājiem:
|
17. pants
Piemērojamie vērtēšanas laikposmi
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkts)
12.–16. pantā minētos nosacījumus izvērtē reizi ceturksnī, pamatojoties uz iepriekšējo 6 mēnešu datiem. Vērtēšanas laikposms sākas janvāra, aprīļa, jūlija un oktobra pirmajā darbdienā.
Jaunus instrumentus izvērtēšanā ņem vērā tikai tad, ja vēsturiskie dati aptver vismaz trīs mēnešus akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu fondu, sertifikātu un līdzīgu instrumentu gadījumā vai sešas nedēļas – obligāciju, strukturētā finansējuma produktu un atvasināto instrumentu gadījumā.
18. pants
Algoritmiskā tirdzniecība
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkts)
Lai sīkāk precizētu algoritmiskās tirdzniecības definīciju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktu, sistēmu uzskata par tādu, kurā nav cilvēka līdzdalības vai tā ir minimāla, ja jebkura rīkojuma vai kotējuma ģenerēšanas procesā vai jebkurā rīkojumu izpildes optimizācijas procesā jebkurā – rīkojumu vai kotējumu sākšanas, ģenerēšanas, novirzīšanas vai izpildes – stadijā lēmumus pieņem automatizēta sistēma atbilstoši iepriekš noteiktiem parametriem.
19. pants
Augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 40. apakšpunkts)
1. Augsts vienas dienas ziņojumu līmenis atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktam ir jebkurš no šādiem ziņojumu iesniegšanas vidējiem rādītājiem:
|
d) |
vismaz 2 ziņojumi sekundē par jebkuru atsevišķu finanšu instrumentu, ko tirgo tirdzniecības vietā; |
|
e) |
vismaz 4 ziņojumi sekundē par visiem finanšu instrumentiem, ko tirgo tirdzniecības vietā. |
2. 1. punkta vajadzībām aprēķinos iekļauj ziņojumus par finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem pastāv likvīds tirgus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunktu. Aprēķinos iekļauj ziņojumus, kas nosūtīti Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 4. punkta kritērijiem atbilstošajam tirdzniecības mērķim.
3. 1. punkta vajadzībām aprēķinos būtu jāiekļauj ziņojumi, kas ieviesti, lai veiktu darījumus savā vārdā. Ja sabiedrības izpildes metodes ir strukturētas tā, lai izvairītos no izpildes savā vārdā, aprēķinā būtu jāiekļauj ziņojumi, kas ieviesti, izmantojot citas metodes, nevis paļaušanos uz tirdzniecību savā vārdā.
4. Lai 1. punkta vajadzībām aprēķinātu augstu vienas dienas ziņojumu līmeni attiecībā pret tiešas elektroniskas piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, no aprēķiniem jāizslēdz ziņojumi, kurus sniedz to tiešas elektroniskas piekļuves klienti.
5. 1. punkta vajadzībām reizi mēnesī, divas nedēļas pēc kalendārā mēneša beigām tirdzniecības vietas pēc attiecīgo sabiedrību pieprasījuma dara tām pieejamu vidējo sekundē nosūtīto ziņojumu skaita aprēķinu, tādējādi iekļaujot visus ziņojumus, kas iesniegti iepriekšējo 12 mēnešu laikā.
20. pants
Tieša elektroniska piekļuve
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 41. apakšpunkts)
1. Personu neuzskata par tādu, kas var elektroniski nosūtīt rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentu tieši tirdzniecības vietai Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 41. apakšpunkta izpratnē, ja šī persona nevar pieņemt lēmumu par konkrēto sekundes daļu, kad ievada rīkojumu, un rīkojuma darbības laiku šajā laika periodā.
2. Personu neuzskata par tādu, kas var tieši elektroniski nosūtīt rīkojumus, ja nosūtīšana notiek, izmantojot rīkojumu izpildes procesa optimizācijas pasākumus, kuri nosaka rīkojuma parametrus, neskaitot tirdzniecības vietu vai vietas, kam iesniegt rīkojumu, izņemot, ja šie pasākumi ir iegulti klientu, nevis regulēta tirgus biedra vai dalībnieka, DTS vai OTS klienta sistēmās.
II NODAĻA
ORGANIZATORISKĀS PRASĪBAS
1. IEDAĻA
Organizācija
21. pants
Vispārējās organizatoriskās prasības
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts līdz10. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro šādas organizatoriskās prasības:
|
a) |
izveido, īsteno un nodrošina lēmumu pieņemšanas procedūras un organizatorisko struktūru, kas skaidri un dokumentētā veidā nosaka ziņojumu sniegšanas kārtību un piešķir funkcijas un pienākumus; |
|
b) |
nodrošina, ka to attiecīgās personas ir informētas par procedūrām, kuras jāievēro, lai pienācīgi izpildītu savus pienākumus; |
|
c) |
izveido, īsteno un nodrošina atbilstošus iekšējās kontroles mehānismus, kas paredzēti, lai visos ieguldījumu brokeru sabiedrības līmeņos nodrošinātu atbilstību lēmumiem un procedūrām; |
|
d) |
pieņem darbā darbiniekus ar tādām spējām, zināšanām un kompetenci, kas ir nepieciešama tiem piešķirto pienākumu izpildē; |
|
e) |
izveido, īsteno un nodrošina efektīvu iekšējo pārskatu sniegšanas un informēšanas sistēmu visos ieguldījumu brokeru sabiedrības līmeņos; |
|
f) |
nodrošina atbilstošu un sakārtotu lietvedību par darījumiem un iekšējo organizāciju; |
|
g) |
nodrošina, ka sabiedrību attiecīgajām personām uzdotā vairāku funkciju izpilde netraucē un nevar traucēt šīm personām izpildīt katru funkciju pareizi, godīgi un profesionāli. |
Ievērojot šajā punktā minētās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrības ņem vērā uzņēmuma darījumu raksturu, apjomu un sarežģītību, kā arī savas darbības laikā veikto ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturu un klāstu.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido, īsteno un administrē sistēmas un procedūras, kas ir piemērotas, lai nodrošinātu informācijas drošību, integritāti un konfidencialitāti, ņemot vērā informācijas raksturu.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido, īsteno un administrē atbilstošu darbības nepārtrauktības politiku, kuras mērķis ir nodrošināt svarīgu datu un funkciju saglabāšanu un ieguldījumu pakalpojumu un darbību uzturēšanu gadījumā, ja tās sistēmās un procedūrās rodas pārtraukumi, vai – ja tas nav iespējams – iespēju laikus atjaunot šādus datus un funkcijas un laikus atsākt ieguldījumu pakalpojumus un darbības.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido, īsteno un administrē grāmatvedības politiku un procedūras, kas nodrošina, ka pēc kompetentas iestādes pieprasījuma tās var savlaicīgi iesniegt kompetentajai iestādei finanšu pārskatus, kas sniedz pareizu un patiesu pārskatu par tās finansiālo stāvokli un kuri atbilst visiem piemērojamiem grāmatvedības standartiem un noteikumiem.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības kontrolē un regulāri novērtē saskaņā ar 1. līdz 4. punktu izveidoto sistēmu, iekšējās kontroles mehānismu un kārtības atbilstību un efektivitāti un veic atbilstošus pasākumus trūkumu novēršanai.
22. pants
Atbilstība
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido, īsteno un nodrošina atbilstīgas politikas un procedūras, kas paredzētas, lai atklātu risku, ka sabiedrība var nepildīt Direktīvā 2014/65/ES paredzētos pienākumus, kā arī ar to saistītos riskus, un izstrādātu piemērotus pasākumus un procedūras, lai mazinātu šādus riskus un ļautu kompetentajām iestādēm efektīvi īstenot savas pilnvaras saskaņā ar minēto direktīvu.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības ņem vērā uzņēmuma darījumu raksturu, apjomu un sarežģītību, kā arī savas darbības laikā veikto ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturu un klāstu.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido un nodrošina pastāvīgu un efektīvu atbilstības uzraudzītāju, kurš ir neatkarīgs un kuram ir šādi pienākumi:
|
a) |
pastāvīgi uzraudzīt un izvērtēt atbilstību un efektivitāti pasākumiem, politikai un procedūrām, kas ir izveidotas atbilstoši 1. punkta pirmajai daļai, un darbībām, kas novērš tos trūkumus, kuru dēļ sabiedrība nepilda šīs prasības; |
|
b) |
sniegt padomus un palīdzēt attiecīgajām personām, kuras ir atbildīgas par ieguldījumu pakalpojumu un darbību veikšanu, nodrošināt sabiedrības atbilstību Direktīvas 2014/65/ES prasībām; |
|
c) |
vismaz reizi gadā ziņot vadības struktūrai par vispārējās ieguldījumu pakalpojumu un darbību kontroles vides īstenošanu un efektivitāti, par identificētajiem riskiem un par sūdzību apstrādes ziņojumiem, kā arī pasākumiem, kas ir veikti vai tiks veikti; |
|
d) |
uzraudzīt sūdzību apstrādes procesu un uzskatīt sūdzības par savu vispārīgo uzraudzības pienākumu būtiskas informācijas avotu. |
Lai ievērotu šā punkta a) un b) apakšpunktus, atbilstības uzraudzītājs veic izvērtējumu, saskaņā ar kuru tas ievieš uz risku balstītu uzraudzības programmu, kurā ņem vērā visus ieguldījumu brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojumus, darbības un jebkurus būtiskus palīgpakalpojumus, ieskaitot būtisku informāciju, kas iegūta, uzraugot sūdzību apstrādi. Uzraudzības programmā paredz prioritātes, kas noteiktas atbilstības riska izvērtējumā, nodrošinot, ka atbilstības risks tiek vispusīgi uzraudzīts.
3. Lai 2. punktā minētās atbilstības uzraudzības veicēji varētu veikt savus pienākumus pareizi un neatkarīgi, ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina šādu nosacījumu ievērošanu:
|
a) |
atbilstības uzraudzītājam ir vajadzīgās pilnvaras, resursi, kompetence un pieeja visai būtiskajai informācijai; |
|
b) |
vadības struktūra ieceļ un nomaina atbilstības amatpersonu, kas ir atbildīga par atbilstības uzraudzību un par jebkuru ziņošanu par atbilstību, ko paredz Direktīvas 2014/65/ES un šīs regulas 25. panta 2. punkts; |
|
c) |
atbilstības uzraudzītājs, ja tas ir konstatējis būtisku risku, ka sabiedrība nevarēs ievērot savas Direktīvā 2014/65/ES paredzētās saistības, ad hoc kārtībā ziņo tieši vadības struktūrai; |
|
d) |
attiecīgās personas, kas veic atbilstības uzraudzību, nav iesaistītas to pakalpojumu un darbību izpildē, ko tās uzrauga; |
|
e) |
atalgojuma noteikšanas metode attiecīgajām personām, kuras veic atbilstības uzraudzību, neietekmē to objektivitāti un nepieļauj šādu iespēju. |
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav jānodrošina atbilstība 3. punkta d) vai e) apakšpunktam, ja tā spēj pierādīt, ka, ņemot vērā šīs sabiedrības darījumu raksturu, apjomu un sarežģītību un ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturu un klāstu, d) vai e) apakšpunkta prasības nav samērīgas un ka sabiedrības atbilstības uzraudzītājs turpina būt efektīvs. Šādā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība izvērtē, vai necieš atbilstības uzraudzītāja efektivitāte. Izvērtējumu regulāri atjaunina.
23. pants
Riska pārvaldība
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 5. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības attiecībā uz riska pārvaldību veic šādas darbības:
|
a) |
izveido, īsteno un nodrošina piemērotu riska pārvaldības politiku un procedūras, kas identificē riskus, kuri ir saistīti ar sabiedrības darbībām, procesiem un sistēmām, un, ja vajadzīgs, nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības pieļaujamo riska pakāpi; |
|
b) |
pieņem efektīvus pasākumus, procesus un mehānismus, lai pārvaldītu riskus, kas ir saistīti ar sabiedrības darbībām, procesiem un sistēmām, ņemot vērā šo pieļaujamo riska pakāpi; |
|
c) |
uzrauga šādus faktorus:
|
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja vajadzīgs un proporcionāli to darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai un savas darbības laikā veikto ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturam un klāstam, izveido un nodrošina riska pārvaldības funkciju, kas darbotos neatkarīgi un veiktu šādus uzdevumus:
|
a) |
šā panta 1. punktā minētās politikas un procedūru īstenošana; |
|
b) |
pārskati un ieteikumi augstākajai vadībai atbilstoši 25. panta 2. punktam. |
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība neizveido un nenodrošina riska pārvaldības funkciju saskaņā ar 1. apakšpunktu, tā pēc pieprasījuma pierāda, ka politika un procedūras, ko tā pieņēmusi saskaņā ar 1. apakšpunktu, atbilst tajā paredzētajām prasībām.
24. pants
Iekšējā revīzija
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 5. punkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja vajadzīgs un proporcionāli to darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai un savas darbības laikā veikto ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturam un klāstam, izveido un nodrošina iekšējās revīzijas funkciju, kas ir nodalīta un neatkarīga no citām ieguldījumu brokeru sabiedrības funkcijām un darbībām un kas veic šādus uzdevumus:
|
a) |
izveido, īsteno un nodrošina revīziju plānu, lai pārbaudītu un izvērtētu atbilstību un efektivitāti ieguldījumu brokeru sabiedrības sistēmām, iekšējās kontroles mehānismiem un pasākumiem; |
|
b) |
sniedz ieteikumus, pamatojoties uz darba rezultātiem, kas veikts saskaņā ar a) punktu, un pārbauda, vai šie ieteikumi tiek ievēroti; |
|
c) |
ziņo par iekšējās revīzijas jautājumiem saskaņā ar 25. panta 2. punktu. |
25. pants
Augstākās vadības atbildība
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, nosakot iekšējās funkcijas, nodrošina, ka augstākā vadība un, ja nepieciešams, uzraudzības funkcija, ir atbildīga par to, ka sabiedrība atbilst Direktīvas 2014/65/ES prasībām. Jo īpaši jāpieprasa, lai augstākā līmeņa vadība un, ja vajadzīgs, uzraudzības funkcija, novērtētu un periodiski pārskatītu to politiku, sistēmu un procedūru efektivitāti, kas ieviestas, lai izpildītu Direktīvā 2014/65/ES noteiktās, un veiktu atbilstošus pasākumus jebkuru trūkumu novēršanai.
Būtisko funkciju sadale starp augstākā līmeņa vadītājiem skaidri nosaka, kas atbild par uzņēmuma organizatorisko prasību uzraudzību un administrēšanu. Būtisku funkciju sadalījuma ierakstus aktualizē.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka to augstākā vadība pastāvīgi un vismaz reizi gadā saņem rakstveida pārskatus par jautājumiem, kas noteikti 22., 23. un 24. pantā, jo īpaši norādot, vai ir veikti atbilstoši pasākumi atklāto trūkumu novēršanai.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka, ja pastāv uzraudzības funkcija, tā regulāri saņem rakstveida ziņojumus par 22., 23. un 24. pantā paredzētajiem jautājumiem.
4. Šā panta nolūkiem “uzraudzības funkcija” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības funkcija, kas atbild par tās augstākās vadības uzraudzību.
26. pants
Sūdzību apstrāde
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš, īsteno un nodrošina efektīvu un pārskatāmu sūdzību pārvaldības politiku un procedūras, lai ātri apstrādātu klientu vai potenciālo klientu sūdzības. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido saņemto sūdzību un to risināšanai veikto pasākumu uzskaiti.
Sūdzību pārvaldības politikai jāsatur skaidra, precīza un aktuāla informācija par sūdzību apstrādes procesu. Šo politiku apstiprina uzņēmuma vadības struktūra.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības publisko ziņas par procesu, kas tiek ievērots, apstrādājot sūdzību. Minētās ziņas ietver informāciju par sūdzību pārvaldības politiku un sūdzību pārvaldības funkcijas kontaktinformāciju. Šo informāciju klientiem vai potenciālajiem klientiem sniedz pēc pieprasījuma vai apstiprinot sūdzības saņemšanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka klienti un potenciālie klienti var iesniegt sūdzības bez maksas.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido sūdzību pārvaldības funkciju, kas atbild par sūdzību izskatīšanu. Šo funkciju var veikt atbilstības uzraudzības funkcija.
4. Apstrādājot sūdzību, ieguldījumu brokeru sabiedrības ar klientiem vai potenciālajiem klientiem sazinās skaidri un vienkāršos vārdos, ko ir viegli saprast, un atbild uz sūdzību bez nepamatotas kavēšanās.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientus vai potenciālos klientus par sabiedrības nostāju pret sūdzību un informē klientus vai potenciālos klientus par tiem pieejamajiem rīcības variantiem, ieskaitot to, ka tiem var būt tiesības vērsties ar sūdzību strīdu alternatīvās risināšanas vienībā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/11/ES (21) par patērētāju SAI 4. panta h) punktam, vai ka klienti var iesniegt civilprasību.
6. Ieguldījumu brokeru sabiedrības informāciju par sūdzībām un sūdzību apstrādi sniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un, ja to paredz valsts tiesību akti – strīdu alternatīvās izšķiršanas (SAI) vienībai.
7. Ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstības uzraudzītājs analizē sūdzības un sūdzību apstrādes datus, lai nodrošinātu, ka tās identificē un risina jebkurus riskus vai problēmas.
27. pants
Atlīdzības politikas un prakse
(Direktīvas 2014/65/ES 16., 23. un 24. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības definē un īsteno atlīdzības politiku un praksi saskaņā ar piemērotām iekšējām procedūrām, ņemot vērā visu sabiedrības klientu intereses, ar mērķi nodrošināt, ka attieksme pret klientiem ir godīga un uzņēmuma pieņemtā atlīdzības prakse nekaitē to īstermiņa, vidējā termiņa vai ilgtermiņa interesēm.
Atlīdzības politika un prakse jāveido tā, lai neradītu interešu konfliktu vai stimulu, kas attiecīgās personas varētu rosināt dot priekšroku savām vai uzņēmuma interesēm, potenciāli kaitējot jebkuram klientam.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka to atlīdzības politika un prakse tiek piemērota visām attiecīgajām personām, kam ir tieša vai netieša ietekme uz uzņēmuma sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem un palīgpakalpojumiem vai uz tās korporatīvo rīcību neatkarīgi no klientu veida, ciktāl šādu personu atlīdzība un līdzīgi stimuli var radīt interešu konfliktu, kas veicina to darbību pret jebkura uzņēmuma klienta interesēm.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūra pēc konsultēšanās ar atbilstības uzraudzītāju apstiprina uzņēmuma atalgojuma politiku. Ieguldījumu brokeru sabiedrības augstākā līmeņa vadība atbild par atalgojuma politikas īstenošanu ikdienā un ar politiku saistīto atbilstības risku novērošanu.
4. Atalgojumu un tam līdzīgus stimulus nenosaka, balstoties tikai vai galvenokārt uz kvantitatīviem komerciāliem kritērijiem, un tie pilnībā ņem vērā attiecīgus kvalitatīvos kritērijus, kuri atspoguļo piemērojamo noteikumu ievērošanu, taisnīgu attieksmi pret klientiem un klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Starp atlīdzības fiksēto un mainīgo daļu nepārtraukti jānodrošina līdzsvars, lai atlīdzības struktūra ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās attiecīgo personu interesēm nedotu priekšrocības pret jebkura klienta interesēm.
28. pants
Personīgo darījumu darbības joma
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts)
Šīs direktīvas 29. un 37. panta nolūkiem “personīgais darījums” ir tirdzniecības darījums ar finanšu instrumentu, ko ir veikusi attiecīgā persona vai kas veikts tās vārdā, ja ir ievērots vismaz viens no šādiem kritērijiem:
|
a) |
attiecīgā persona rīkojas ārpus to darbību jomas, kuras tā veic kā savus profesionālos pienākumus; |
|
b) |
darījums tiek veikts kādas turpmāk minētās personas vārdā:
|
29. pants
Personīgie darījumi
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido, īsteno un nodrošina attiecīgu sistēmu, kas novērš 2., 3. un 4. punktā minētās darbības, ko varētu veikt attiecīgā persona, kurai saistībā ar tās veikto darbību sabiedrības vārdā ir iespējams interešu konflikts vai ir pieejama iekšējā informācija Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta nozīmē vai cita konfidenciāla informācija, kas ir saistīta ar klientiem, darījumiem ar klientiem vai darījumiem klientu vārdā.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka attiecīgās personas neveic personīgu darījumu, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
|
a) |
šai personai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 ir aizliegts veikt šādu darījumu; |
|
b) |
darījums ietver šādas konfidenciālas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai neatbilstošu izpaušanu; |
|
c) |
darījums ir konfliktā vai var nonākt konfliktā ar Direktīvas 2014/65/ES prasībām attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību. |
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka attiecīgās personas nesniedz konsultācijas vai informāciju citādi, nekā tas ir prasīts darba pienākumos vai pakalpojumu līgumā, jebkurai citai personai, lai veiktu darījumu, kas saistīts ar finanšu instrumentiem, uz kuru attiecīgās personas personīga darījuma gadījumā attiektos 2. punkts vai 37. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkts vai 67. panta 3. punkts.
4. Neskarot Regulas (ES) Nr. 596/2014 10. panta 1. punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka attiecīgās personas neizpauž informāciju vai atzinumu kādai citai personai citādi, nekā tas ir prasīts darba pienākumos vai pakalpojumu līgumā, ja attiecīgā persona zina vai tai loģiski vajadzētu zināt, ka informācijas paziņošanas rezultātā šī persona veiks, vai ir paredzams, ka tā veiks kādu no šādām darbībām:
|
a) |
veiks darījumu ar finanšu instrumentiem, uz kuru attiecīgās personas personīga darījuma gadījumā attiektos 2. vai 3. punkts, 37. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkts vai 67. panta 3. punkts; |
|
b) |
ieteiks citai personai vai pārliecinās citu personu veikt šādu darījumu. |
5. Šā panta 1. punktā paredzētā kārtība jāizveido tā, lai nodrošinātu, ka:
|
a) |
katra attiecīgā persona, uz kuru attiecas 1., 2., 3. un 4. punkta noteikumi, ir informēta par ieguldījumu brokeru sabiedrības noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz personīgiem darījumiem un iedibināto kārtību saistībā ar personīgajiem darījumiem un informācijas izpaušanu saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. punktu; |
|
b) |
sabiedrība tiek nekavējoties informēta par attiecīgās personas personīgo darījumu, informējot par šādu darījumu, vai citādā veidā, kas ļauj sabiedrībai atklāt šādu darījumu; |
|
c) |
tiek izveidota personīgo darījumu uzskaite, par kuriem sabiedrība ir saņēmusi informāciju vai kurus tā pati ir atklājusi, ieskaitot jebkurus pilnvarojumus vai aizliegumus saistībā ar šo darījumu. |
Ja tiek izmantoti ārpakalpojumi, ieguldījumu brokeru sabiedrība pārliecinās, ka sabiedrība, kurai tiek uzticēts ārpakalpojums, veic to personīgo darījumu uzskaiti, kas noslēgti ar attiecīgajām personām, un pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šo informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrībai.
6. 1. līdz 5. punktu nepiemēro šādiem personīgiem darījumiem:
|
a) |
personīgie darījumi, ko veic, izmantojot diskrecionārus portfeļa pārvaldīšanas pakalpojumus, kad saistībā ar darījumu nav notikusi iepriekšēja saziņa starp portfeļa pārvaldītāju un attiecīgo personu vai citu personu, uz kuras rēķina tiek veikts darījums; |
|
b) |
personīgi darījumi ar pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) vai alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, kas ir pakļauti uzraudzībai atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, ar kuriem pieprasa nodrošināt vienādu riska sadalījumu to aktīvos, ja attiecīgā persona un jebkura cita persona, kuras vārdā tiek veikts darījums, nav iesaistīta attiecīgā uzņēmuma pārvaldībā. |
2. IEDAĻA
Ārpakalpojumi
30. pants
Kritisko un svarīgo darbības funkciju joma
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts un 16. panta 5. punkta pirmā daļa)
1. Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 5. punkta pirmajā daļā minētā darbības funkcija ir uzskatāma par kritisku vai svarīgu, ja tās nepilnīga izpilde vai izpildes trūkums būtiski vājinātu ieguldījumu brokeru sabiedrības nepārtrauktu atbilstību darbības atļaujā paredzētajiem nosacījumiem un saistībām vai citiem tās pienākumiem saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, vai tās finansiālo stāvokli, vai stabilitāti, vai tās ieguldījumu pakalpojumu un darbību nepārtrauktību.
2. Neskarot jebkuras citas funkcijas statusu, par kritiskām vai svarīgām 1. punkta nolūkiem neuzskata šādas funkcijas:
|
a) |
konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, kuri nav sabiedrības ieguldījumu pakalpojumi, tostarp juridiskas konsultācijas sabiedrībai, sabiedrības darbinieku apmācība, rēķinu apstrādes pakalpojumi un sabiedrības telpu un darbinieku apsardze; |
|
b) |
standartizēti pakalpojumi, ieskaitot tirgus informācijas pakalpojumus un informēšanu par cenu izmaiņām. |
31. pants
Ārpakalpojumu uzticēšana attiecībā uz kritisku vai būtisku darbības funkciju veikšanu
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts un 16. panta 5. punkta pirmā daļa)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izmanto kritisku vai būtisku darbības funkciju ārpakalpojumus, saglabā pilnu atbildību par pienākumu izpildi saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES noteikto saistību izpildi un ievēro šādus nosacījumus:
|
a) |
ar ārpakalpojumiem neparedz augstākās vadības atbildības deleģēšanu; |
|
b) |
ieguldījumu brokeru sabiedrības saistības un pienākumi attiecībā uz tās klientiem saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES netiek mainīti; |
|
c) |
nepasliktinās nosacījumi, kuri jāievēro ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai saņemtu atļauju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5. pantu un saglabātu to; |
|
d) |
netiek atcelti vai grozīti jebkuri citi nosacījumi, ar kādiem sabiedrībai tika izsniegta atļauja. |
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības rīkojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi, uzsākot, pārvaldot un izbeidzot jebkuru ārpakalpojuma pasākumu ar pakalpojumu sniedzēju par kritisku vai būtisku darbības funkciju nodošanu, un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
a) |
pakalpojumu sniedzējam ir prasmes, iespējas, pietiekami resursi, atbilstoša organizatoriskā struktūra, kas atbalsta ārpakalpojuma funkciju veikšanu, un visas tiesību aktos pieprasītās atļaujas, lai ārpakalpojuma funkcijas veiktu droši un profesionāli; |
|
b) |
pakalpojumu sniedzējs veic ārpakalpojumus efektīvi un atbilstoši piemērojamajiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām, un šajā sakarā sabiedrība ir noteikusi metodes un procedūras, lai novērtētu pakalpojuma sniedzēja darbu un pastāvīgi izvērtētu pakalpojumu sniedzēja sniegtos pakalpojumus; |
|
c) |
pakalpojumu sniedzējs pienācīgi uzrauga ārpakalpojuma funkciju izpildi un pienācīgi pārvalda ar ārpakalpojumu uzticēšanu saistītos riskus; |
|
d) |
tiek veikti atbilstoši pasākumi, ja tiek konstatēts, ka pakalpojumu sniedzējs nevar veikt funkcijas efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvajām prasībām; |
|
e) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība efektīvi uzrauga ārpakalpojumā nodotās funkcijas vai pakalpojumus un pārvalda ar ārpakalpojumu izmantošanu saistītos riskus, un šim nolūkam sabiedrība nodrošina nepieciešamo kompetenci, lai efektīvi uzraudzītu ārpakalpojumā nodotās funkcijas un pārvaldītu šos riskus; |
|
f) |
pakalpojuma sniedzējs ir informējis ieguldījumu brokeru sabiedrību par jebkurām izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt tā spēju efektīvi izpildīt ārpakalpojumā nodoto funkciju atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvajām prasībām; |
|
g) |
vajadzības gadījumā, bet, ja tas ir tās klientu interesēs – nekavējoties, ieguldījumu brokeru sabiedrība spēj pārtraukt ārpakalpojumu izmantošanu, nekaitējot savu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai un kvalitātei; |
|
h) |
pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajām iestādēm saistībā ar ārpakalpojumu funkcijām; |
|
i) |
ieguldījumu brokeru sabiedrībai, tās revidentiem un attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir efektīva pieeja datiem saistībā ar ārpakalpojuma funkcijām, kā arī attiecīgajām pakalpojuma sniedzēja darba telpām, ja tas nepieciešams, lai saskaņā ar šo pantu veiktu efektīvu uzraudzību, un kompetentās iestādes spēj īstenot savas piekļuves tiesības; |
|
j) |
pakalpojuma sniedzējs aizsargā jebkuru konfidenciālu informāciju, kas attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās klientiem; |
|
k) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība un pakalpojuma sniedzējs ir izstrādājuši, ieviesuši un nodrošinājuši ārkārtas stāvokļa plānu negadījumu seku novēršanai un dublējuma iekārtu periodiskai pārbaudei, ja tas ir nepieciešams attiecībā uz funkciju, pakalpojumu vai darbību, kas ir uzticēta kā ārpakalpojums; |
|
l) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība ir nodrošinājusi, ka ārpakalpojumā nodoto funkciju vai pakalpojumu nepārtrauktība un kvalitāte saglabājas arī gadījumā, kad ārpakalpojuma izmantošana tiek pārtraukta, nododot ārpakalpojuma funkcijas vai pakalpojumus citai trešai personai vai veicot tās pati. |
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrību un pakalpojuma sniedzēja attiecīgās tiesības un pienākumi ir skaidri noteikti un noformēti kā rakstveida vienošanās. Konkrēti ieguldījumu brokeru sabiedrība saglabā savas norādījumu sniegšanas un līguma izbeigšanas tiesības, tiesības uz informāciju, tiesības veikt pārbaudes un tiesības piekļuvei uzskaites datiem un telpām. Līgumam jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēja veiktā ārpakalpojumu sniegšana notiek vienīgi ar ieguldījumu brokeru sabiedrības rakstveida piekrišanu.
4. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un pakalpojuma sniedzējs ir vienas grupas locekļi, ieguldījumu brokeru sabiedrība, lai izpildītu šā panta un 32. panta prasības, var ņemt vērā pakāpi, kādā sabiedrība kontrolē pakalpojuma sniedzēju vai spēj ietekmēt tā darbības.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc pieprasījuma dara kompetentajai iestādei pieejamu visu informāciju, kas vajadzīga, lai iestāde uzraudzītu ārpakalpojumu funkciju izpildes atbilstību Direktīvā 2014/65/ES un tās īstenošanas pasākumos noteiktajām prasībām.
32. pants
Pakalpojumu sniedzēji no trešām valstīm
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts un 16. panta 5. punkta pirmā daļa)
1. Papildus 31. pantā noteiktajām prasībām, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība uztic ārpakalpojumu sniedzējam trešā valstī funkcijas, kas saistītas ar privāto klientu portfeļu pārvaldes ieguldījumu pakalpojumiem, šī ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina šādu nosacījumu izpildi:
|
a) |
pakalpojuma sniedzējs savā piederības valstī ir saņēmis atļauju šāda pakalpojuma sniegšanai vai ir reģistrēts kā tā sniedzējs, un to efektīvi uzrauga attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde; |
|
b) |
starp ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetento iestādi un pakalpojuma sniedzēja uzraudzības iestādi ir noslēgts atbilstošs sadarbības līgums. |
2. 1. punkta b) apakšpunktā minētais sadarbības līgums nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentās iestādes var vismaz:
|
a) |
pēc pieprasījuma saņemt informāciju, kas ir nepieciešama, lai tās veiktu savus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un Regulu (ES) Nr. 600/2014; |
|
b) |
iegūt piekļuvi dokumentiem, kas ir būtiski to trešā valstī pārvaldīto uzraudzības pienākumu veikšanai; |
|
c) |
iespējami ātri saņemt informāciju no trešās valsts uzraudzības iestādes, lai izmeklētu varbūtējos Direktīvas 2014/65/ES un tās īstenošanas pasākumu, kā arī Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasību pārkāpumus; |
|
d) |
piedalīties izpildes nodrošināšanā atbilstīgi valstu un starptautiskajiem tiesību aktiem, kas piemērojami trešās valsts uzraudzības iestādei un Savienības kompetentajām iestādēm gadījumos, ja notikuši Direktīvas 2014/65/ES, tās īstenošanas pasākumu un atbilstošo valsts tiesību aktu prasību pārkāpumi. |
3. Kompetentās iestādes savā mājaslapā publicē trešo valstu uzraudzības iestāžu sarakstu, ar kurām tām ir 1. punktā b) apakšpunktā minētais sadarbības līgums.
Kompetentās iestādes atjaunina sadarbības līgumus, kas noslēgti pirms regulas piemērošanas sākuma, sešu mēnešu laikā no minētā datuma.
3. IEDAĻA
Interešu konflikti
33. pants
Klientam iespējami kaitējoši interešu konflikti
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkts un 23. pants)
Tādu interešu konfliktu veidu identificēšanai, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai abus, un kuru esamība var kaitēt klientu interesēm, ieguldījumu brokeru sabiedrības ņem vērā kā minimālo kritēriju jautājumu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, attiecīgā persona vai persona, kas ir tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības kontroli, un neatkarīgi no tā, vai veicot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai citādi, ir iesaistīta kādā no šādām situācijām:
|
a) |
sabiedrība vai šī persona iespējami gūst finansiālu ienākumu vai novērš finansiālu zaudējumu uz klienta rēķina; |
|
b) |
sabiedrībai vai šai personai ir interese attiecībā uz klientam sniegtā pakalpojuma rezultātu vai darījumu, kas tiek veikts klienta vārdā, kas ir atšķirīgs no klienta intereses attiecībā uz pakalpojuma rezultātu; |
|
c) |
sabiedrībai vai šai personai ir finansiāls vai cits rosinājums dot priekšroku cita klienta vai klientu grupas interesēm, nevis attiecīgā klienta interesēm; |
|
d) |
sabiedrība vai šī persona veic tādu pašu uzņēmējdarbību kā klients; |
|
e) |
sabiedrība vai šī persona saņem vai saņems no personas, kas nav klients, pamudinājumu saistībā ar klientam sniegtajiem pakalpojumiem monetāru vai nemonetāru labumu vai pakalpojumu izteiksmē. |
34. pants
Interešu konfliktu politika
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkts un 23. pants)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido, īsteno un nodrošina efektīvu politiku attiecībā uz interešu konfliktiem, kas ir izklāstīta rakstveidā un atbilst sabiedrības darījumu raksturam, apmēram un sarežģītībai.
Ja sabiedrība ir kādas grupas locekle, šī politika arī ņem vērā visus apstākļus, par ko sabiedrība zina vai par ko tai būtu jābūt informētai, kas grupas citu locekļu uzņēmējdarbības vai struktūras dēļ var izraisīt interešu konfliktu.
2. Atbilstoši 1. punktam sabiedrības politikā attiecībā uz interešu konfliktiem jāiekļauj šādi elementi:
|
a) |
tā nosaka apstākļus, kuri rada vai var izraisīt interešu konfliktu, kas savukārt rada apdraudējumu vai kaitējumu viena vai vairāku klientu interesēm attiecībā uz noteiktiem ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām un papildpakalpojumiem, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tās vārdā; |
|
b) |
tā nosaka procedūras, kas jāievēro, un pasākumus, kas jāveic, lai novērstu vai pārvaldītu šādus konfliktus. |
3. 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās procedūras un pasākumi ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgās personas, kuras ir iesaistītas dažādās uzņēmējdarbības aktivitātēs, kas ietver interešu konfliktu, kā norādīts 2. punkta a) apakšpunktā, veic šīs darbības ar tādu neatkarības pakāpi, kas atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības un grupas, kurai tā pieder, lielumam un darbībām, kā arī klientu interešu apdraudējuma nopietnībai.
2. punkta b) apakšpunkta nolūkiem izpildāmās procedūras un pieņemtie pasākumi ietver šādas turpmākajā sarakstā minētas procedūras un pasākumus, kas ir nepieciešami, lai sabiedrība varētu nodrošināt prasīto neatkarības pakāpi:
|
a) |
efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp attiecīgām personām, kuras ir iesaistītas darbībās, kurās pastāv interešu konflikta risks, kur šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm; |
|
b) |
atsevišķa uzraudzība attiecīgām personām, kuru galvenās funkcijas ietver darbību veikšanu klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuru intereses var būt konfliktā, vai kuri citādā veidā pārstāv citas intereses, kas var būt konfliktā, ieskaitot sabiedrības intereses; |
|
c) |
jebkuras tiešas saiknes novēršana starp to attiecīgo personu atalgojumu, kuras galvenokārt iesaistītas vienā darbībā, un citu attiecīgo personu atalgojumu vai gūtiem ienākumiem, kuras galvenokārt iesaistītas citā darbībā, ja saistībā ar šīm darbībām var rasties interešu konflikts; |
|
d) |
pasākumi, lai novērstu vai ierobežotu iespēju, ka kāda persona izraisa neatbilstīgu ietekmi uz to, kā attiecīgā persona veic ieguldījumu pakalpojumus, papildpakalpojumus vai darbības; |
|
e) |
pasākumi, lai novērstu vai kontrolētu attiecīgās personas vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu atsevišķos ieguldījumu pakalpojumos, papildpakalpojumos vai darbībās, ja šāda iesaistīšana var vājināt pareizu pārvaldi attiecībā uz interešu konfliktiem. |
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka informācijas atklāšana klientiem Direktīvas 2014/65/ES 23. panta 2. punkta kārtībā ir galējais līdzeklis, ko izmanto vienīgi tad, ja ar faktisko organizatorisko un administratīvo kārtību, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība izveidojusi, lai novērstu vai pārvaldītu tās interešu konfliktus saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 23. pantu, nav pietiekami, lai ticami nodrošinātu, ka tiks novērsts risks kaitēt klienta interesēm.
Atklājot informāciju klientiem, skaidri jānorāda, ka organizatoriskā un administratīvā kārtība, ko izveidojusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, lai novērstu vai pārvaldītu konkrēto konfliktu, ir nepietiekama, lai ticami nodrošinātu, ka tiks novērsts risks kaitēt klienta interesēm. Atklātā informācija ietver konkrētu tā interešu konflikta aprakstu, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un/vai palīgpakalpojumus, ņemot vērā klientu, kam tiek atklāta informācija. Interešu konflikta vispārīgo būtību un iemeslus, kā arī riskus, kas klientam rodas interešu konflikta rezultātā, un pasākumus, kas veikti, lai mazinātu šos riskus, aprakstā izskaidro pietiekami detalizēti, lai klients varētu pieņemt informētu lēmumu attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu vai palīgpakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikts.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības ne retāk kā reizi gadā izvērtē un periodiski pārskata saskaņā ar 1.–4. punktu ieviesto interešu konfliktu politiku un veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jebkurus trūkumus. Pārlieku paļaušanos uz informācijas par interešu konfliktiem atklāšanu uzskata par ieguldījumu brokeru sabiedrības interešu konfliktu politikas trūkumu.
35. pants
Tādu pakalpojumu vai darbību uzskaite, kuras izraisa kaitējumu radošu interešu konfliktu
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 6. punkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido un regulāri atjaunina uzskaiti par tāda veida ieguldījumu pakalpojumiem, papildpakalpojumiem vai darbībām, ko veikusi sabiedrība vai kas veikti tās vārdā, kad ir radies vai, vēl notiekošas darbības gadījumā, var rasties tāds interešu konflikts, kas būtiski apdraud viena vai vairāku klientu intereses.
Augstākā vadība regulāri un vismaz vienu reizi gadā saņem rakstveida pārskatus pār šajā pantā minētajām situācijām.
36. pants
Ieguldījumu izpēte un tirgvedības paziņojumi
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 3. punkts)
1. 37. panta nolūkiem “ieguldījumu izpēte” ir izpēte vai cita informācija, ar kuru tieši vai netieši rekomendē vai iesaka ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentu emitentiem, ietverot jebkuru atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai iespējamo vērtību vai cenu, un kas ir paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, un attiecībā uz kuru ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
izpēte vai informācija ir definēta vai aprakstīta kā ieguldījumu izpēte vai līdzīgi, vai citādi atspoguļota kā mērķis vai neatkarīgs skaidrojums par rekomendācijā iekļautiem jautājumiem; |
|
b) |
ja minēto rekomendāciju sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība klientam, tā netiek uzskatīta par ieguldījumu konsultāciju Direktīvas 2014/65/ES nolūkiem. |
2. Tāda veida rekomendāciju, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 35) apakšpunkts, bet kura neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskata par tirgvedības paziņojumu Direktīvas 2014/65/ES nolūkiem, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sagatavo vai izplata šādu rekomendāciju, nodrošina, ka tā tiek skaidri norādīta.
Turklāt šīs sabiedrības nodrošina, ka šāda rekomendācija satur skaidru un nepārprotamu apgalvojumu (arī sniedzot mutisku rekomendāciju), ka tā nav sagatavota atbilstoši tiesiskām prasībām, kuras paredz ieguldījumu izpētes neatkarības veicināšanu, un uz to neattiecas ierobežojumi, kas regulē ieguldījumu izpētes izplatīšanu.
37. pants
Papildu organizatoriskās prasības ieguldījumu izpētei un tirgvedības paziņojumiem
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izstrādā vai organizē ieguldījumu izpētes izstrādi, ko ir paredzēts izplatīt sabiedrības klientiem vai plašākai sabiedrībai uz savu vai grupas locekļu atbildību, nodrošina visu 34. panta 3. punktā paredzēto pasākumu īstenošanu attiecībā uz finanšu analītiķiem, kas ir iesaistīti ieguldījumu izpētes sagatavošanā, un citām attiecīgām personām, kuru atbildība vai uzņēmējdarbības intereses var nonākt konfliktā ar to personu interesēm, kurām tiek izplatīta ieguldījumu izpēte.
Pirmajā daļā paredzētie pienākumi attiecas arī uz ieteikumiem, kas minēti 36. panta 2. punktā.
2. 1. punkta pirmajā daļā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš pasākumus, kas izstrādāti, lai nodrošinātu šādu nosacījumu izpildi:
|
a) |
finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas drīkst veikt personīgos darījumus vai tirdzniecību tikai kā tirgus līderi, kas rīkojas godprātīgi un saskaņā ar tirgus līderu ierasto kārtību, vai, citas personas vārdā, tai skaitā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, izpildot nepieprasītu klienta uzdevumu ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas ieguldījumu izpēte, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem, ja tiek izmantotas zināšanas par šīs ieguldījumu izpētes iespējamiem termiņiem vai saturu, kas nav publiski pieejams vai nav pieejams klientiem un nav viegli izsecināms no publiski pieejamās informācijas, kamēr ieguldījumu izpētes saņēmējiem nav pamatotas iespējas rīkoties saskaņā ar to; |
|
b) |
apstākļos, kas nav aprakstīti a) apakšpunktā, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kuras ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, neveic personīgus darījumus ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas ieguldījumu izpēte, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem pretrunā esošajām rekomendācijām; tas ir iespējams tikai ārkārtas apstākļos un, saņemot iepriekšēju piekrišanu no sabiedrības amatpersonas, kas atbild par juridisko vai atbilstības funkciju; |
|
c) |
pastāv finanšu analītiķu, kuri ir iesaistīti ieguldījumu izpētes sagatavošanā, fiziska nodalīšana no citām attiecīgajām personām, kuru pienākumi vai uzņēmējdarbības intereses var nonākt pretrunā to personu interesēm, kurām tiek izplatīta ieguldījumu izpēte, vai, ja tas, ņemot vērā uzņēmuma lielumu un organizāciju, kā arī tā uzņēmējdarbības būtību, apmērus un sarežģītību, būtu uzskatāms par nepiemērotu – atbilstošu alternatīvu informācijas barjeru noteikšana un īstenošana; |
|
d) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, nepieņem pamudinājumus no tādām personām, kurām ir mantiska ieinteresētība ieguldījumu izpētes priekšmetā; |
|
e) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, nesola emitentiem labvēlīgu izpētes rezultātu; |
|
f) |
pirms ieguldījumu izpētes izplatīšanas emitentiem, attiecīgām personām, kas nav finanšu analītiķi, un jebkurām citām personām nav atļauts pārskatīt ieguldījumu izpētes projektu, lai pārbaudītu faktus, kas minēti šajā izpētē vai citiem mērķiem, izņemot atbilstības pārbaudi attiecībā uz sabiedrības tiesisko saistību ievērošanu, ja projekts satur rekomendāciju vai mērķa cenu. |
Šā punkta nolūkiem “saistītais finanšu instruments” ir jebkurš finanšu instruments, kura cenu tieši ietekmē šā cita finanšu instrumenta cenas svārstības, kurš ir ieguldījumu izpētes priekšmets un ietver šā cita finanšu instrumenta atvasinājumu.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras izplata citu personu sagatavotu ieguldījumu izpēti plašākai sabiedrībai vai saviem klientiem, ir atbrīvotas no 1. punkta noteikumu izpildes, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
persona, kas sagatavo ieguldījumu izpēti, nav tās grupas locekle, kurai pieder ieguldījumu brokeru sabiedrība; |
|
b) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība neveic būtiskas izmaiņas ieguldījumu izpētē sniegtajās rekomendācijās; |
|
c) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība neapgalvo, ka tā ir sagatavojusi ieguldījumu izpēti; |
|
d) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība pārliecinās, ka uz izpētes sagatavotāju attiecas prasības, kas ir pielīdzināmas šīs regulas prasībām attiecībā uz izpētes sagatavošanu, vai tas ir izstrādājis politiku, kas paredz šādas prasības. |
38. pants
Papildu prasības attiecībā uz riska parakstīšanu vai izvietošanu
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkts, 23. pants un 24. pants)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz konsultācijas korporatīvās finanšu stratēģijas jautājumos, kā minēts I pielikuma B iedaļas 3. punktā, un sniedz riska parakstīšanas vai finanšu instrumentu izvietošanas pakalpojumus, pirms piedāvājuma pārvaldīšanas uzdevuma pieņemšanas izstrādā pasākumus, lai informētu emitējošo klientu par šādiem jautājumiem:
|
a) |
dažādās sabiedrībai pieejamas finansējuma alternatīvas un ar katru alternatīvu saistīto darījuma maksu summas aplēse; |
|
b) |
laika grafiks un process attiecībā uz korporatīvajām finanšu konsultācijām par piedāvājuma cenas noteikšanu; |
|
c) |
laika grafiks un process attiecībā uz korporatīvajām finanšu konsultācijām par piedāvājuma izvietošanu; |
|
d) |
informācija par potenciālajiem ieguldītājiem, kam uzņēmums plāno piedāvāt finanšu instrumentus; |
|
e) |
amata nosaukumi un nodaļas, kurā strādā attiecīgās personas, kas ir iesaistītas korporatīvo finanšu konsultāciju sniegšanā attiecībā uz finanšu instrumentu cenu un piešķiršanu; un |
|
f) |
sabiedrības pasākumi interešu konfliktu novēršanai vai pārvaldīšanai, kuri var rasties, ja sabiedrība attiecīgos finanšu instrumentus izvieto saviem ieguldījumu klientiem vai savā īpašumtiesību reģistrā. |
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izstrādā centralizētu procedūru visu sabiedrības riska parakstīšanas un izvietošanas operāciju identifikācijai un uzskaita minēto informāciju, ieskaitot datumu, kad sabiedrība tikusi informēta par iespējamām riska parakstīšanas un izvietošanas operācijām. Sabiedrības identificē visus iespējamos interešu konfliktus, kas rodas no citām ieguldījumu brokeru sabiedrības vai grupas darbībām, un ievieš attiecīgas pārvaldības procedūras. Gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība nevar pārvaldīt interešu konfliktu, īstenojot atbilstīgas procedūras, ieguldījumu brokeru sabiedrība operāciju neveic.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz izpildes un izpētes pakalpojumus, kā arī nodarbojas ar riska parakstīšanu un izvietošanu, nodrošina, ka ir ieviesta atbilstoša kontrole, lai pārvaldītu jebkādus iespējamos interešu konfliktus starp šīm darbībām un starp to atšķirīgajiem klientiem, kas šos pakalpojumus saņem.
39. pants
Papildu prasības attiecībā uz piedāvājuma cenas noteikšanu saistībā ar finanšu instrumentu emisiju
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkts, 23. pants un 24. pants)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības administrē sistēmas, kontroli un procedūras, lai identificētu un novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktus, kas rodas saistībā ar iespējamu pārāk zemu vai pārāk augstu emisijas cenu vai attiecīgo personu iesaistīšanos procesā. Jo īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš, īsteno un administrē vismaz tādus iekšējos pasākumus, lai nodrošinātu turpmāk minēto:
|
a) |
piedāvājuma cena neveicina citu klientu vai paša uzņēmuma intereses tādā veidā, kas varētu nonākt konfliktā ar emitējošā klienta interesēm, un |
|
b) |
tiek novērstas vai pārvaldītas situācijas, kad personas, kas ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu sabiedrības ieguldījumu klientiem, ir tieši iesaistītas lēmumu pieņemšanā par cenu korporatīvo finanšu konsultāciju sniegšanu emitējošajiem klientiem. |
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz klientiem informāciju par to, kā tiek formulēts ieteikums par piedāvājuma cenu un ar to saistītajiem termiņiem. Sabiedrībai jo īpaši jāinformē emitējošais klients un ar to jāapspriež jebkuras riska ierobežošanas vai stabilizēšanas stratēģijas, ko tā plāno izmantot piedāvājumā, ieskaitot to, kā minētās stratēģijas varētu ietekmēt emitējošā klienta intereses. Piedāvājuma procesa laikā sabiedrības arī veic visus nepieciešamos pasākumus, lai informētu emitējošo klientu par izmaiņām attiecībā uz emisijas cenu.
40. pants
Papildu prasības attiecībā uz izvietošanu
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkts, 23. pants un 24. pants)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izvieto finanšu instrumentus, ievieš, īsteno un nodrošina efektīvus pasākumus, lai novērstu, ka izvietošanas ieteikumus neatbilstoši ietekmē jebkādas esošas vai nākotnes attiecības.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš, īsteno un nodrošina efektīvus pasākumus, lai novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktus, kas rodas, ja personas, kas ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu sabiedrības ieguldījumu klientiem, ir tieši iesaistītas lēmumu pieņemšanā par izvietošanas ieteikumiem emitējošajam klientam.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nepieņem nekādus trešo pušu maksājumus vai labumus, ja šie maksājumi vai labumi neatbilst pamudinājumu prasībām, kas ir paredzētas Direktīvas 2014/65/ES 24. pantā. Jo īpaši šāda prakse ir uzskatāma par neatbilstošu šīm prasībām un līdz ar to jāuzskata par nepieņemamu:
|
a) |
piešķīrums, kas veikts, lai stimulētu nepamatoti augstu maksu iekasēšanu par nesaistītiem pakalpojumiem, ko sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība (laddering), piemēram, ieguldījumu klienta samaksāta nesamērīgi augsta maksa vai komisijas nauda, vai ieguldījumu klienta nodrošināts nesamērīgi liels komercdarbības apjoms par normālo komisijas naudu kā kompensācija par emisijas daļas saņemšanu; |
|
b) |
piešķīrums esoša vai iespējama ieguldījumu klienta vadošam darbiniekam vai uzņēmuma amatpersonai apmaiņā pret nākotnes vai agrāku korporatīvo uzņēmumu darījumu organizēšanu (spinning); |
|
c) |
piešķīrums, kas tieši vai netieši ir atkarīgs no tā, vai ieguldījumu klients vai jebkurš cits uzņēmums, kura amatpersona ir ieguldītājs, nākotnē iesniegs rīkojumu vai iegādāsies citu pakalpojumu no ieguldījumu brokeru sabiedrības. |
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš, īsteno un nodrošina sadalīšanas politiku, kas nosaka sadalīšanas ieteikumu izstrādes procesu. Sadalīšanas politiku izsniedz emitējošajam klientam pirms piekrišanas uzņemties sniegt jebkādus izvietošanas pakalpojumus. Politikai jāatspoguļo šajā stadijā pieejamā nozīmīgā informācija par ieteikto emisijas sadalīšanas metodoloģiju.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāiesaistās diskusijās ar emitējošo klientu par izvietošanas procesu, lai sabiedrība varētu izprast un ņemt vērā klienta intereses un mērķus. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāsaņem emitējošā klienta piekrišana tās ieteiktajam darījuma sadalījumam pa klientu tipiem saskaņā ar sadalīšanas politiku.
41. pants
Papildu prasības attiecībā uz konsultācijām, izplatīšanu un pašreklāmu
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkts, 23. pants un 24. pants)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina sistēmas, kontroli un procedūras, lai identificētu un novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktus, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus ieguldījumu klientam, lai piedalītos jaunā emisijā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība saņem komisijas naudu, maksu vai jebkādu finansiālu vai nefinansiālu labumu saistībā ar emisijas organizēšanu. Jebkurai komisijas naudai, maksām vai finansiāliem vai nefinansiāliem labumiem jāatbilst Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 7. punkta, 8. punkta un 9. punkta prasībām, jābūt dokumentētiem ieguldījumu brokeru sabiedrības interešu konfliktu politikā un atspoguļotiem sabiedrības pamudinājumu kārtībā.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nodarbojas ar finanšu instrumentu, ko tās emitējušas pašas vai to grupas juridiskas personas, izvietošanu saviem klientiem, ieskaitot esošos noguldījumu klientus kredītiestāžu gadījumā, vai to grupas uzņēmumu pārvaldītos ieguldījumu fondos, ievieš, īsteno un nodrošina skaidrus un efektīvus pasākumus, lai identificētu, novērstu vai pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus, kas varētu rasties saistībā ar šāda veida darbībām. Šādiem pasākumiem jāietver apsvērumi par atteikšanos veikt darbību, ja interešu konfliktus nevar atbilstoši pārvaldīt tā, lai novērstu jebkādu klientiem nelabvēlīgu ietekmi.
3. Ja nepieciešams atklāt interešu konfliktu, ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro 34. panta 4. punkta prasības, tostarp paskaidrojot no darbības izrietošā interešu konflikta būtību un iemeslu, sniedzot ziņas par konkrētajiem šādas prakses riskiem, lai ļautu klientiem pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldīšanu.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas finanšu instrumentus, kurus tās emitējušas pašas vai citas to grupas juridiskas personas, piedāvā saviem klientiem, un kuri ir iekļauti prudenciālo prasību aprēķinos, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (22), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (23) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (24), minētajiem klientiem sniedz papildu informāciju un izskaidro atšķirības starp finanšu instrumentu un bankas noguldījumiem attiecībā uz ienesīgumu, risku, likviditāti un jebkādu aizsardzību, kas tiek sniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES (25).
42. pants
Papildu prasības attiecībā uz aizdošanu vai kredīta piešķiršanu riska parakstīšanas vai izvietošanas kontekstā
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkts, 23. pants un 24. pants)
1. Ja iepriekšējs ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās pašas grupas uzņēmuma aizdevums vai kredīts emitējošajam klientam var tikt atmaksāts, izmantojot ienākumus no emisijas, ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā pasākumus, lai identificētu un novērstu vai pārvaldītu jebkādus interešu konfliktus, kas tādējādi varētu rasties.
2. Ja pasākumi, kas ir veikti, lai pārvaldītu interešu konfliktus, izrādās nepietiekami, lai nodrošinātu, ka kaitējuma risks emitējošajam klientam tiks novērsts, ieguldījumu brokeru sabiedrība atklāj emitējošajam klientam konkrētos interešu konfliktus, kas ir radušies saistībā ar tās vai tās grupas uzņēmumu darbību kā kredīta izsniedzējam un to ar vērtspapīru piedāvājumu saistīto darbību.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrību interešu konfliktu politika paredz, ka informācija par emitenta finanšu stāvokli tiek nodota grupas uzņēmumiem, kas darbojas kā kredīta izsniedzēji, ja šāda rīcība nepārkāpj informācijas barjeras, ko noteikusi sabiedrība, lai aizsargātu klienta intereses.
43. pants
Riska parakstīšanas vai izvietošanas uzskaite
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkts, 23. pants un 24. pants)
Ieguldījumu brokeru sabiedrības glabā ierakstus par klientu sniegto rīkojumu saturu un laiku. Par katru operāciju pieņemtos lēmumus par sadalījumu uzskaita, lai nodrošinātu pilnīgu revīzijas izsekojamību starp izmaiņām, kas reģistrētas klientu kontos, un ieguldījumu brokeru sabiedrības saņemtajiem rīkojumiem. Jo īpaši galīgais sadalījums katram ieguldījumu klientam ir skaidri jāpamato un jāuzskaita. Pilno riska parakstīšanas un izvietošanas procesa būtisko soļu revīzijas izsekojamību pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajām iestādēm.
III NODAĻA
IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBU DARBĪBAS NOSACĪJUMI
1. IEDAĻA
Informācija klientiem un potenciāliem klientiem
44. pants
Prasības taisnīgai, skaidrai un nemaldinošai informācijai
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 3. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka visa informācija, kas adresēta vai izplatīta tādā veidā, ka to varētu saņemt privātais vai profesionālais klients vai potenciāls privātais vai profesionālais klients, ieskaitot tirgvedības paziņojumus, atbilst 2. līdz 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka 1. punktā minētā informācija atbilst šādām prasībām:
|
a) |
informācijā ir iekļauts ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaukums; |
|
b) |
informācija ir precīza un vienmēr sniedz godīgu un redzamu norādi par jebkuriem saistītajiem riskiem, ja tiek minēts jebkāds iespējamais labums no kāda ieguldījumu pakalpojuma vai finanšu instrumenta; |
|
c) |
informācijā, norādot saistītos riskus, tiek izmantots burtu izmērs, kas ir vismaz tāds pats kā galvenais viscaur informācijā izmantotais burtu izmērs, un izkārtojums nodrošina, ka šī norāde ir redzama; |
|
d) |
informācija ir pietiekama un tiek atspoguļota tādā veidā, lai to varētu saprast vidusmēra pārstāvis grupā, kurai tā ir nosūtīta vai kura to var saņemt; |
|
e) |
informācijā netiek slēptas, padarītas nenozīmīgas vai sagrozītas svarīgas ziņas, ziņojumi vai brīdinājumi; |
|
f) |
informācija ir konsekventi izklāstīta vienā un tajā pašā valodā visos informācijas un tirgvedības materiālos, kas tiek piedāvāti katram klientam, ja klients nav piekritis saņemt informāciju vairāk nekā vienā valodā; |
|
g) |
informācija ir atjaunināta un atbilst izmantotajam saziņas līdzeklim. |
3. Ja informācijā ir sniegts salīdzinājums ieguldījumu pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, finanšu instrumentiem vai personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
a) |
salīdzinājums ir pamatots un atspoguļots godīgi un izsvērti; |
|
b) |
ir norādīti salīdzinājumam izmantotie informācijas avoti; |
|
c) |
ir ietverti salīdzinājumam izmantotie svarīgākie fakti un pieņēmumi. |
4. Ja informācija satur norādi par finanšu instrumenta, finanšu indeksa vai ieguldījumu pakalpojuma agrākiem rezultātiem, ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
a) |
šī norāde nav visredzamākā paziņojuma daļa; |
|
b) |
informācijā ir iekļautas atbilstīgas ziņas par izpildi pēdējo 5 gadu laikā vai par visu termiņu, kurā tika piedāvāts finanšu instruments, noteikts finanšu indekss vai sniegts ieguldījumu pakalpojums, ja šis termiņš ir īsāks par 5 gadiem, vai par garāku termiņu pēc sabiedrības ieskatiem; jebkurā gadījumā ziņas par izpildi tiek sniegtas, pamatojoties uz pabeigtiem 12 mēnešu periodiem; |
|
c) |
skaidri ir norādīts attiecīgais periods un informācijas avots; |
|
d) |
informācija satur nepārprotamu brīdinājumu, ka skaitļi attiecībā uz pagātni un rezultāti pagātnē nav drošs rādītājs rezultātiem nākotnē; |
|
e) |
ja šāda norāde pamatojas uz skaitļiem, kas izteikti valūtā, kas nav oficiālā valūta dalībvalstī, kurā privāts klients vai potenciāls privāts klients ir rezidents, tiek skaidri norādīta valūta un iekļauts brīdinājums, ka ienākumi var palielināties vai samazināties valūtas kursa svārstību rezultātā; |
|
f) |
ja norāde ir izteikta bruto skaitļos, tiek sniegta informācija par komisijas maksu, maksu vai citu maksājumu ietekmi. |
5. Ja informācija satur norādi vai atsauci uz modelētiem agrākiem rezultātiem, ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka informācija ir saistīta ar finanšu instrumentu vai finanšu indeksu, un tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
a) |
modelētie agrākie rezultāti ir pamatoti ar viena vai vairāku finanšu instrumentu vai finanšu indeksu, kuri ir pielīdzināmi vai būtībā pielīdzināmi attiecīgajam finanšu instrumentam vai ir tā pamatā, faktiskiem agrākiem rezultātiem; |
|
b) |
attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem faktiskajiem agrākiem rezultātiem tiek ievēroti 4. punkta a) līdz c), e) un f) apakšpunktā paredzētie nosacījumi; |
|
c) |
informācija satur nepārprotamu brīdinājumu, ka skaitļi attiecas uz modelētiem agrākiem rezultātiem un rezultāti pagātnē nav drošs rādītājs izpildei nākotnē. |
6. Ja informācija satur informāciju par nākotnes prognozēm, ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
a) |
informācija nav pamatota ar modelētiem agrākiem rezultātiem un neatsaucas uz tiem; |
|
b) |
informācija ir pamatota ar objektīviem un pamatotiem pieņēmumiem, kas balstās uz objektīviem datiem; |
|
c) |
ja informācija ir izteikta bruto skaitļos, tiek sniegta informācija par komisijas maksu, maksu vai citu maksājumu ietekmi; |
|
d) |
informācija ir balstīta uz darbības rezultātu prognozēm dažādos tirgus apstākļos (kā negatīviem, tā pozitīviem scenārijiem) un atspoguļo konkrēto analīzē iekļauto instrumentu veidu būtību un riskus; |
|
e) |
informācija satur nepārprotamu brīdinājumu, ka šādas prognozes nav ticams rādītājs rezultātiem nākotnē. |
7. Ja informācija attiecas uz noteiktu nodokļu režīmu, nepārprotami jānorāda, ka nodokļu režīms var būt atkarīgs no katra klienta īpašajiem apstākļiem un nākotnē tas var mainīties.
8. Informācija nesatur nevienas kompetentās iestādes nosaukumu tādā veidā, ka tiktu norādīts vai būtu secināms, ka šī iestāde ir atbalstījusi vai atzinīgi novērtējusi ieguldījumu brokeru sabiedrības produktus vai pakalpojumus.
45. pants
Informācija par klientu iedalījumu kategorijās
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības paziņo jauniem klientiem un esošajiem klientiem, ka atbilstīgi Direktīvai 2014/65/ES tās ir noteikušas jaunu iedalījumu kategorijās, vai atbilstīgi minētajai direktīvai iedalījušas šos klientus privātu klientu, profesionālu klientu vai tiesīgu darījumu partneru kategorijā.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, informē klientus par klienta tiesībām pieprasīt iedalījumu citā kategorijā un par visiem ar iedalījumu citā kategorijā saistītiem klienta aizsardzības līmeņa ierobežojumiem.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgā klienta pieprasījuma klientu var uzskatīt par:
|
a) |
profesionālu vai privātu klientu, kas citos gadījumos būtu klasificējams kā tiesīgs darījumu partneris saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 30. panta 2. punktu; |
|
b) |
privātu klientu, ja tāds klients saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļu uzskatāms par profesionālu klientu. |
46. pants
Vispārējas prasības informācijai, ko sniedz klientiem
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības laikus, pirms klientam vai potenciālam klientam saistības uzliek kāds līgums par ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem vai pirms šādu pakalpojumu sniegšanas, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, sniedz klientam vai potenciālajam klientam šādu informāciju:
|
a) |
šāda līguma noteikumi; |
|
b) |
ar šo līgumu vai ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem saistīta informācija, kas pieprasīta 47. pantā. |
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem vai potenciālajiem klientiem pirms ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanas laikus dara zināmu 47. līdz 50. pantā pieprasīto informāciju.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz uz pastāvīga informācijas nesēja vai tīmekļa vietnē (kur to neuzskata par pastāvīgu informācijas nesēju) ar noteikumu, ka ir izpildīti 3. panta 2. punkta nosacījumi.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrības laikus informē klientu par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kura minēta 47. līdz 50. pantā un kura ir saistīta ar pakalpojumiem, ko sabiedrība sniedz klientam. Šo paziņojumu sniedz uz pastāvīga informācijas nesēja, ja informācija, ar kuru tas ir saistīts, arī ir sniegta uz pastāvīga informācijas nesēja.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka tirgvedības paziņojumā ietvertā informācija ir saskaņota ar jebkuru citu informāciju, ko sabiedrība izplata klientiem, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus.
6. Tirgvedības paziņojumos ir ietverta 47. līdz 50. pantā minētā informācija, ciktāl tā ir piemērojama, ja paziņojums satur šāda rakstura piedāvājumu vai uzaicinājumu un norāda atbildes veidu vai ietver veidlapu, ar kuru iespējams sniegt atbildi:
|
a) |
piedāvājums noslēgt līgumu par finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu ar jebkuru personu, kas atbild uz šo paziņojumu; |
|
b) |
uzaicinājums jebkurai personai, kas atbild uz šo paziņojumu, izteikt piedāvājumu par līguma noslēgšanu attiecībā uz finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu. |
Tomēr punkta pirmo daļu nepiemēro, ja, atbildot uz tirgvedības paziņojumā izteikto piedāvājumu vai uzaicinājumu, potenciālajam klientam jāizmanto cits atsauces dokuments vai dokumenti, kurā vai kuru kopumā ir norādīta šī informācija.
47. pants
Informācija, ko sniedz klientiem un potenciālajiem klientiem, par ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās pakalpojumiem
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības attiecīgā gadījumā sniedz klientiem vai potenciālajiem klientiem šādu vispārēju informāciju:
|
a) |
ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaukums un adrese, un kontaktinformācija, lai klienti varētu efektīvi sazināties ar sabiedrību; |
|
b) |
valodas, kurās klients var sazināties ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, saņemt dokumentus un citu informāciju no sabiedrības; |
|
c) |
saziņas metodes, ko izmanto starp sabiedrību un klientu, ieskaitot, ja piemērojams, metodes rīkojuma nosūtīšanai un saņemšanai; |
|
d) |
paziņojums, ka sabiedrībai ir izsniegta atļauja, un kompetentās iestādes, kura izsniegusi šo atļauju, nosaukums un kontakta adrese; |
|
e) |
ja sabiedrība veic pakalpojumus, izmantojot saistīto aģentu, paziņojums par to, norādot dalībvalsti, kurā ir reģistrēts šis aģents; |
|
f) |
veids, biežums un termiņi ieguldījumu brokeru sabiedrības pakalpojumu izpildes paziņojumam, ko saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punktu ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz klientam; |
|
g) |
ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tur klienta finanšu instrumentus vai naudas līdzekļus, kopsavilkuma apraksts par pasākumiem, ko sabiedrība veic, lai nodrošinātu to aizsardzību, ieskaitot informācijas kopsavilkumus par jebkuru attiecīgo ieguldītāju kompensācijas sistēmu vai noguldījumu garantiju sistēmu, ko sabiedrība piemēro attiecībā uz savām darbībām dalībvalstī; |
|
h) |
apraksts, ko var sniegt kā kopsavilkumu, par politiku attiecībā uz interešu konfliktiem, ko sabiedrība īsteno saskaņā ar 34. pantu; |
|
i) |
pēc klienta pieprasījuma – sīkāka informācija par politiku attiecībā uz interešu konfliktiem uz pastāvīga informācijas nesēja vai tīmekļa vietnē (ja tā nav uzskatāma par pastāvīgu informācijas nesēju), ja ir izpildīti 3. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi. |
informāciju, kas uzskaitīta a) līdz i) apakšpunktā, sniedz laikus pirms ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanas klientiem vai potenciālajiem klientiem.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, sniedzot portfeļa pārvaldības pakalpojumus, izstrādā piemērotu novērtēšanas un salīdzinājumu metodi, piemēram, pamatotu etalonu, pamatojoties uz klienta ieguldījumu mērķiem un klienta portfelī iekļauto finanšu instrumentu veidiem, lai klientam, kuram tiek sniegti šie pakalpojumi, nodrošinātu iespēju novērtēt sabiedrības darbības rezultātus.
3. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz vai piedāvā sniegt portfeļa pārvaldības pakalpojumus klientam vai potenciālajam klientam, tās papildus 1. punktā prasītajai informācijai klientam sniedz norādīto informāciju:
|
a) |
informācija par klienta portfeļa finanšu instrumentu izvērtēšanas metodi un biežumu; |
|
b) |
sīka informācija par klienta portfeļa visu finanšu instrumentu vai naudas līdzekļu vai to daļu pārvaldības deleģēšanu; |
|
c) |
etalona noteikšana, ar kuru tiks salīdzināta klienta portfeļa izpilde; |
|
d) |
finanšu instrumentu veidi, ko var iekļaut klienta portfelī, un darījumu veidi, ko var veikt ar šādiem instrumentiem, ieskaitot jebkurus ierobežojumus; |
|
e) |
pārvaldības mērķi, riska pakāpe, ko paredz vadītāja rīcības brīvības īstenošana, un īpaši ierobežojumi saistībā ar šo rīcības brīvību. |
Informāciju, kas uzskaitīta a) līdz e) apakšpunktā, sniedz laikus pirms ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanas klientiem vai potenciālajiem klientiem.
48. pants
Informācija par finanšu instrumentiem
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības laikus pirms ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanas klientiem vai potenciālajiem klientiem sniedz vispārīgu aprakstu par finanšu instrumentu specifiku un riskiem, jo īpaši ņemot vērā klientu iedalījumu kategorijās – vai klients ir privāts klients, profesionāls klients vai tiesīgs darījumu partneris. Šajā aprakstā pietiekami detalizēti izskaidro attiecīgā instrumenta veida specifiku, finanšu instrumenta darbību un darbības rādītājus dažādās – gan pozitīvās, gan negatīvās – tirgus situācijās, kā arī riskus, kas ir raksturīgi šim instrumenta veidam, lai klienta saņemtā informācija būtu pietiekama ieguldījumu lēmumu pieņemšanai.
2. Šā panta 1. punktā minētajā risku aprakstā attiecīgā gadījumā, ņemot vērā attiecīgā instrumenta veidu un klienta statusu un zināšanu līmeni, iekļauj šādus elementus:
|
a) |
riski saistībā ar šāda veida finanšu instrumentiem, ietverot skaidrojumu par izlietojumu un tā sekām, un risku zaudēt visu ieguldījumu, tostarp riski, kas saistīti ar emitenta maksātnespēju vai tādiem saistītiem notikumiem kā, piemēram, iekšējā rekapitalizācija; |
|
b) |
šādu instrumentu cenas nepastāvība un jebkuri ierobežojumi attiecībā uz šādu instrumentu pieejamo tirgu; |
|
c) |
informācija par traucējumiem vai ierobežojumiem aktīvu pārdošanai vai likvidēšanai, piemēram, attiecībā uz nelikvīdiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentiem, kuriem ir noteikts ieguldījuma termiņš, norādot iespējamās izstāšanās metodes un izstāšanās sekas, finanšu instrumenta pārdošanas iespējamos ierobežojumus un prognozēto pārdošanas grafiku līdz sākotnējo izmaksu atgūšanai darījumam ar attiecīgā veida finanšu instrumentiem; |
|
d) |
tas, ka ieguldītājam darījumi ar šādiem instrumentiem var uzlikt finanšu saistības un citus papildpienākumus, tostarp jebkuras iespējamās saistības, papildus instrumentu iegādes izmaksām; |
|
e) |
jebkuras drošības rezerves prasības vai līdzīgi pienākumi, kas piemērojami šāda veida instrumentiem. |
3. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz privātam klientam vai potenciālam privātam klientam informāciju par finanšu instrumentu, kas ir iekļauts aktuālā piedāvājumā plašākai sabiedrībai, un par šo piedāvājumu ir publicēts prospekts atbilstīgi Direktīvai 2003/71/EK, sabiedrība laikus pirms ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanas klientiem vai potenciālajiem klientiem informē klientu vai potenciālo klientu par to, kur šis prospekts ir pieejams sabiedrībai.
4. Ja finanšu instrumentu veido divi vai vairāki dažādi finanšu instrumenti vai pakalpojumi, ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilstīgi apraksta finanšu instrumenta juridisko statusu, šā instrumenta elementus un to, kā šo elementu mijiedarbība ietekmē ieguldījuma risku.
5. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas ietver garantiju vai kapitāla aizsardzību, ieguldījumu brokeru sabiedrība klientam vai potenciālajam klientam sniedz informāciju par šādas garantijas vai kapitāla aizsardzības tvērumu un būtību. Ja garantiju sniedz trešā persona, tad informācijā par garantiju iekļauj pietiekamus datus par galvotāju un garantijas noteikumiem, kas klientam vai potenciālam klientam nodrošina iespēju pareizi novērtēt garantiju.
49. pants
Informācija par klientu finanšu instrumentu vai līdzekļu aizsardzību
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru turējumā ir finanšu instrumenti vai līdzekļi, kas pieder klientiem, attiecīgos gadījumos sniedz šiem klientiem vai potenciālajiem klientiem informāciju, kas norādīta 2. līdz 7. punktā.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu vai potenciālo klientu, ja šā klienta finanšu instrumentus vai līdzekļus var turēt trešā persona ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, kā arī informē par valsts tiesību aktos paredzēto ieguldījumu brokeru sabiedrības atbildību par trešās puses darbībām vai bezdarbību un sekām, ko klientam rada trešās personas maksātnespēja.
3. Ja valsts tiesību aktos atļauts, ka klienta vai potenciāla klienta finanšu instrumentus trešā persona var turēt vispārējā kontā, ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu par šo faktu un sniedz nepārprotamu brīdinājumu par izrietošajiem riskiem.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu vai potenciālo klientu, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav iespējams, ka klienta finanšu instrumenti, ar kuriem rīkojas trešā persona, ir atsevišķi identificējami no šai trešai personai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošajiem finanšu instrumentiem, un sniedz nepārprotamu brīdinājumu par izrietošajiem riskiem.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē privāto klientu vai potenciālo privāto klientu, ja kontos iekļautajiem finanšu instrumentiem vai līdzekļiem, kas pieder klientam vai potenciālam klientam, ir vai būs piemērojami citas valsts tiesību akti, kas nav attiecīgā dalībvalsts, un norāda uz iespējamām atšķirībām klienta vai potenciālā klienta tiesībās attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem vai līdzekļiem.
6. Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu par to, vai pastāv jebkādi procenti no vērtspapīriem vai pārņemti apgrūtinājumi, uz ko sabiedrībai ir vai varētu būt tiesības, un to nosacījumiem, vai par jebkurām tiesībām uz kompensāciju, kas tai ir attiecībā uz šiem instrumentiem vai naudas līdzekļiem. Ja vajadzīgs, ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu par faktu, ka depozitārijam var būt procenti no vērtspapīriem vai pārņemts apgrūtinājums, vai tiesības uz kompensāciju saistībā ar šiem instrumentiem vai naudas līdzekļiem.
7. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, pirms veic vērtspapīru finansēšanas darījumus ar finanšu instrumentiem, ko tā tur klienta vārdā, vai pirms citādi izmanto šādus finanšu instrumentus savā vārdā vai cita klienta vārdā, laikus pirms šo instrumentu izmantošanas sniedz klientam skaidru, pilnīgu un precīzu informāciju pastāvīgā informācijas nesējā par ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumiem un atbildību attiecībā šo finanšu instrumentu izmantošanu, ieskaitot to atgriešanas noteikumus, un ar to saistītajiem riskiem.
50. pants
Informācija par izmaksām un saistītām maksām
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkts)
1. Lai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktu klientiem sniegtu informāciju par visām izmaksām un maksām, ieguldījumu brokeru sabiedrības izpilda 2. līdz 10. punktā uzskaitītās sīki izstrādātas prasības.
Neskarot pienākumus, kas noteikti Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktā, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus profesionāliem klientiem, ir tiesības vienoties ar šiem klientiem par šajā pantā noteikto sīki izstrādāto prasību piemērošanu ierobežotā mērā. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nedrīkst vienoties par šādiem ierobežojumiem gadījumos, kad sniedz ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus vai kad, neatkarīgi no sniegtā ieguldījumu pakalpojuma, attiecīgajos finanšu instrumentos iekļauts atvasināts instruments.
Neskarot pienākumus, kas noteikti Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktā, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz pakalpojumus atbilstīgiem darījumu partneriem, ir tiesības vienoties par šajā pantā noteikto sīki izstrādāto prasību piemērošanu ierobežotā mērā, izņemot gadījumus, kad, neatkarīgi no sniegtā ieguldījumu pakalpojuma, attiecīgajos finanšu instrumentos iekļauts atvasināts instruments un atbilstīgais darījumu partneris plāno piedāvāt šos instrumentus saviem klientiem.
2. Lai klientiem izpaustu ex ante un ex post informāciju par izmaksām un maksām, ieguldījumu brokeru sabiedrības apkopo norādītos elementus:
|
a) |
visas izmaksas un maksas, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai citas puses, ja klients ir nosūtīts pie šādām citām pusēm, uzliek par klientam sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem un/vai papildpakalpojumiem; |
|
b) |
visas izmaksas un saistītās maksas, kas attiecas uz finanšu instrumentu izstrādi un pārvaldību. |
Izmaksas, kas minētas a) un b) apakšpunktā, ir uzskaitītas šīs regulas II pielikumā. Šā panta a) apakšpunkta īstenošanas nolūkā trešo pušu maksājumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības saņēmušas saistībā ar klientam sniegto ieguldījumu pakalpojumu, norāda atsevišķos punktos un apkopotās izmaksas un maksas saskaita un izsaka gan kā naudas summu, gan kā procentuālo daļu.
3. Ja kāda no izmaksu un maksu kopējās summas daļām jāmaksā vai tiek atspoguļota kā summa ārvalstu valūtā, jānorāda attiecīgā valūta un piemērojamie valūtas konvertācijas koeficienti un izmaksas. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz informāciju arī par maksāšanas kārtību vai citu izpildi.
4. Attiecībā uz informācijas izpaušanu par produkta izmaksām un maksām, kas nav iekļautas PVKIU ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā, ieguldījumu brokeru sabiedrības aprēķina un izpauž šīs izmaksas, piemēram, sadarbojoties ar PVKIU pārvaldības sabiedrībām, lai iegūtu attiecīgo informāciju.
5. Pienākums iepriekš laikus izpaust informāciju par kopējām izmaksām un maksām, kas attiecas uz finanšu instrumentu, ieguldījumu vai sniegto papildpakalpojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāpilda šādās situācijās:
|
a) |
ja ieguldījumu brokeru sabiedrība iesaka vai tirgo finanšu instrumentus klientiem; vai |
|
b) |
ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz jebkādus ieguldījumu pakalpojumus, saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem ir obligāti jānodrošina klientiem attiecībā uz PVKIU ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju vai KPIAIP pamatinformācijas dokumentu par attiecīgajiem finanšu instrumentiem. |
6. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība neiesaka vai netirgo finanšu instrumentus klientiem vai tai nav obligāti jānodrošina klientiem pamatinformācijas dokuments/ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas dokuments saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem, tā saviem klientiem sniedz informāciju par visām izmaksām un maksām saistībā ar sniegto ieguldījumu pakalpojumu un/vai papildpakalpojumu.
7. Ja klientam ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniedz vairāk nekā viena ieguldījumu brokeru sabiedrība, katra ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz informāciju par savu sniegto ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu izmaksām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas klientiem iesaka vai tirgo citas sabiedrības sniegtus pakalpojumus, apkopo savu sniegto pakalpojumu izmaksas un maksas un citas sabiedrības sniegto pakalpojumu izmaksas un maksas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība uzskaita izmaksas un maksas, kas saistītas ar citu sabiedrību sniegtajiem ieguldījumiem vai papildpakalpojumiem, ja tā ir nosūtījusi klientu uz šīm citām sabiedrībām.
8. Veicot izmaksu un maksu iepriekšēju aprēķinu, ieguldījumu brokeru sabiedrības, lai noteiktu prognozēto izmaksu un maksu aizstājējvērtību, izmanto faktiskās izmaksas. Ja faktiskās izmaksas nav pieejamas, ieguldījumu brokeru sabiedrība veic šo izmaksu pamatotas aplēses. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, pamatojoties uz ex post novērtējumu, veic iepriekšējo pieņēmumu pārskatīšanu un vajadzības gadījumā koriģē šos pieņēmumus.
9. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ieteikušas vai tirgojušas finanšu instrumentus, vai sniegušas klientiem pamatinformācijas dokumentu/ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas dokumentu par finanšu instrumentiem, vai tām gada laikā ir vai ir bijušas pastāvīgas attiecības ar klientu, tās reizi gadā sniedz informāciju par visām izmaksām un maksām, kas saistītas gan ar finanšu instrumentiem un ieguldījumu, gan ar papildpakalpojumiem. Šādu informāciju pamato ar faktiskajām izmaksām un sniedz atbilstīgi katram klientam.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības šādu apkopotu informāciju par ieguldījumu pakalpojumu un finanšu instrumentu izmaksām un maksām var izvēlēties sniegt, iekļaujot to klientiem sniegtajos regulārajos ziņojumos.
10. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz saviem klientiem piemēru, kur parādīta izmaksu kumulatīvā iedarbība uz ieguldījumu ienesīgumu, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus. Šādu piemēru sniedz, atspoguļojot gan ex ante, gan ex post informāciju. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka piemērs atbilst šādām prasībām:
|
a) |
piemērā parādīta kopējo izmaksu un maksu iedarbība uz ieguldījuma ienesīgumu; |
|
b) |
piemērā parādīta prognozētā izmaksu paaugstināšanās un izmaksu svārstības; un |
|
c) |
piemēru papildina piemēra apraksts. |
51. pants
Informācija, ko sniedz saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un Regulu (ES) Nr. 1286/2014
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izplata savus sertifikātus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos vai KPIAIP, saviem klientiem sniedz papildu informāciju par visām pārējām izmaksām un saistītajām maksām saistībā ar produktu, kas var nebūt iekļautas PVKIU pamatinformācijas dokumentā vai KPIAIP pamatinformācijas dokumentā, un par izmaksām un maksām saistībā ar to sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu.
2. IEDAĻA
Ieguldījumu konsultācijas
52. pants
Informācija par ieguldījumu konsultācijām
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības skaidri un īsi paskaidro, kādos gadījumos uzskata, ka ieguldījumu konsultācijas ir neatkarīgas un kādos – saistītas, kā arī ierobežojumu veidu un būtību, tostarp – sniedzot neatkarīgas konsultācijas par ieguldījumiem – stimulēšanas aizliegumu.
Ja vienam un tam pašam klientam sniedz gan neatkarīgas, gan saistītas konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrības izskaidro abu pakalpojumu tvērumu, lai ieguldītāji varētu izprast to atšķirības; tās nedrīkst paziņot, ka sniedz neatkarīgus konsultāciju pakalpojumus par attiecīgo darbību kopumā. Paziņojumos, ko sniedz klientiem, sabiedrības nepamatoti neuzsver, kādas ir neatkarīgu ieguldījumu konsultāciju pakalpojumu priekšrocības, salīdzinot ar saistītu konsultāciju pakalpojumiem.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz gan neatkarīgas, gan saistītas ieguldījumu konsultācijas, paskaidro klientiem, kādu finanšu instrumentu klāstu tās var ieteikt, paskaidrojot arī sabiedrības attiecības ar šo instrumentu emitentiem vai piedāvātājiem.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības apraksta attiecīgos finanšu instrumentu veidus, finanšu instrumentu un piedāvātāju klāstu, analizējot katru instrumentu veidu atbilstīgi pakalpojuma tvērumam, un, sniedzot neatkarīgas konsultācijas, apraksta, kā sniegtais pakalpojums atbilst neatkarīgām ieguldījumu konsultācijām piemērojamiem nosacījumiem, kā arī izklāsta faktorus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība apsvērusi, atlasot iesakāmos finanšu instrumentus, piemēram, finanšu instrumentu riskus, izmaksas un sarežģītību.
4. Ja finanšu instrumentu klāstā, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība novērtē, sniedzot neatkarīgas ieguldījumu konsultācijas, ir pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu instrumenti vai finanšu instrumenti, ko emitējušas vai piedāvā vienības, kurām ir cieša saikne vai citas ciešas juridiskās vai saimnieciskās attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, kā arī finanšu instrumenti, kuriem ir citi emitenti vai piedāvātāji, kuri nav saistīti ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kuriem nav attiecību ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecībā uz katru finanšu instrumentu veidu nošķir to finanšu instrumentu klāstu, kurus emitējušas vai piedāvā vienības, kas nav saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas periodiski novērtē ieteikto finanšu instrumentu piemērotību saskaņā ar 54. panta 12. punktu, sniedz informāciju par:
|
a) |
periodiskā piemērotības novērtējuma biežumu un apmēru un – vajadzības gadījumā – nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šāds novērtējums jāveic; |
|
b) |
iepriekš iegūtās informācijas pārvērtēšanas apmēru; un |
|
c) |
klientam sniegtā atjauninātā ieteikuma paziņošanas veidu. |
53. pants
Neatkarīgas ieguldījumu konsultācijas
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkts un 24. panta 7. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz neatkarīgas ieguldījumu konsultācijas, nosaka un ievieš atlases procedūru, lai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 7. punkta a) apakšpunktu novērtētu un salīdzinātu pietiekami lielu klāstu tirgū pieejamo finanšu instrumentu. Atlases procedūra ietver šādus elementus:
|
a) |
izvērtēto finanšu instrumentu skaits un daudzveidība ir samērīgi ar neatkarīga ieguldījuma konsultanta sniegto ieguldījumu pakalpojumu tvērumu; |
|
b) |
izvērtēto finanšu instrumentu skaits un daudzveidība pienācīgi ataino tirgū pieejamos finanšu instrumentus; |
|
c) |
ieguldījumu brokeru sabiedrības vai ar ieguldījumu brokeru sabiedrību cieši saistīto vienību emitēto finanšu instrumentu skaits un daudzveidība ir samērīgs ar kopējo izvērtēto finanšu instrumentu apjomu; un |
|
d) |
dažādu finanšu instrumentu atlases kritērijos iekļauj visus būtiskos aspektus, piemēram, riskus, izmaksas un sarežģītību, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu aprakstu, un šie kritēriji nodrošina potenciāli ieteicamo finanšu instrumentu atlases objektivitāti. |
Ja uzņēmējdarbības modeļa vai sniegtā pakalpojuma tvēruma dēļ šāds salīdzinājums nav iespējams, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, nepiedāvā neatkarīgas konsultācijas.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sniedz neatkarīgas ieguldījumu konsultācijas un kura galveno uzmanību pievērš konkrētām finanšu instrumentu kategorijām vai konkrētam finanšu instrumentu klāstam, izpilda šādas prasības:
|
a) |
sabiedrība reklamē sevi tā, lai piesaistītu tikai klientus, kuri ir ieinteresēti iegādāties šo kategoriju vai šā klāsta finanšu instrumentus; |
|
b) |
sabiedrība prasa, lai klienti norāda, ka viņi ir ieinteresēti iegādāties tikai šo kategoriju vai šā klāsta finanšu instrumentus; un |
|
c) |
pirms pakalpojumu sniegšanas sabiedrība, ņemot vērā sava uzņēmējdarbības modeļa atbilstību klienta vajadzībām un mērķiem, kā arī klientam piemēroto finanšu instrumentu klāstu, nodrošina, ka tās pakalpojumi ir piemēroti katram jaunajam klientam. Ja tas nav iespējams, sabiedrība klientam šādu pakalpojumu nesniedz. |
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz gan neatkarīgas, gan saistītas ieguldījumu konsultācijas, izpilda šādus pienākumus:
|
a) |
laikus pirms pakalpojumu sniegšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība uz pastāvīga informācijas nesēja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir informējusi savus klientus par to, vai konsultācija tiek sniegta neatkarīgi; |
|
b) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība ir paziņojusi par savu neatkarību attiecībā uz pakalpojumiem, par kuriem tā sniedz neatkarīgas ieguldījumu konsultācijas; |
|
c) |
ieguldījumu brokeru sabiedrības ir ieviesušas atbilstīgas organizatoriskās prasības un kontroles pasākumus, lai nodrošinātu, ka abu veidu konsultāciju pakalpojumi savstarpēji ir skaidri nošķirti un ka klienti netiek maldināti par saņemtās konsultācijas veidu, kā arī klientiem tiek sniegta piemērota veida konsultācija. Ieguldījumu brokeru sabiedrība neļauj fiziskai personai sniegt gan neatkarīgas, gan saistītas konsultācijas. |
3. IEDAĻA
Piemērotības un atbilstības novērtēšana
54. pants
Piemērotības novērtēšana un ziņojumi par piemērotību
(Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nerada nenoteiktību vai neskaidrību par saviem pienākumiem procesā, ko veic, lai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktu novērtētu ieguldījumu pakalpojumu vai finanšu instrumentu piemērotību. Veicot piemērotības novērtējumu, sabiedrība skaidri un vienkārši informē klientus vai potenciālos klientus, ka piemērotības novērtējumu veic, lai sabiedrība varētu rīkoties klientu labākajās interesēs.
Ja ieguldījumu konsultācijas vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus pilnīgi vai daļēji sniedz automatizētā vai daļēji automatizētā sistēmā, piemērotības novērtējumu veic ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz pakalpojumu, un to neaizstāj ar elektroniskas sistēmas izmantošanu individuālu ieteikumu sniegšanai vai tirgošanas lēmuma pieņemšanai.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaka tās informācijas apjomu, kas jāiegūst no klientiem, ņemot vērā visas šiem klientiem sniedzamo ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumu iezīmes. Ieguldījumu brokeru sabiedrības iegūst no klientiem vai potenciāliem klientiem to informāciju, kas sabiedrībai ir vajadzīga, lai uzzinātu nepieciešamos faktus par klientu un būtu pietiekams pamats noteikt, pienācīgi ievērojot piedāvāto pakalpojumu veidu un apjomu, ka konkrētais ieteiktais vai veiktais darījums, sniedzot portfeļa pārvaldības pakalpojumu, atbilst šādiem kritērijiem:
|
a) |
tas atbilst attiecīgā klienta ieguldījumu mērķim, tostarp klienta noturībai pret risku; |
|
b) |
tas ir tāds, ka klients spēj finansiāli uzņemties jebkurus ieguldījumu riskus, kas ir saistīti ar viņa ieguldījumu mērķiem; |
|
c) |
tas ir tāds, ka klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai saprastu ar darījumu vai ar viņa portfeļa pārvaldību saistīto risku. |
3. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumu profesionālam klientam, tai ir tiesības pieņemt, ka saistībā ar produktiem, darījumiem un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem klientu klasificē šādi, klientam ir nepieciešamā pieredze un zināšanas 2. punkta c) apakšpunkta mērķiem.
Ja ieguldījumu pakalpojums ir ieguldījumu konsultācijas sniegšana profesionālam klientam, uz kuru attiecas Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma 1. iedaļa, ieguldījumu brokeru sabiedrībai 2. punkta b) apakšpunkta nolūkiem ir tiesības pieņemt, ka klients ir spējīgs finansiāli uzņemties ieguldījumu riskus, kas ir saistīti ar šā klienta ieguldījumu mērķiem.
4. Informācija par klienta vai potenciālā klienta finansiālo stāvokli ietver, ja vajadzīgs, informāciju par viņa regulāro ienākumu avotiem un apjomu, viņa aktīviem, ieskaitot likvīdos aktīvus, ieguldījumiem un nekustamajiem īpašumiem, un par viņa regulārām finanšu saistībām.
5. Informācija par klienta vai potenciālā klienta ieguldījumu mērķiem ietver, ja vajadzīgs, informāciju par termiņu, uz kādu klients vēlas turēt ieguldījumu, viņa izvēli saistībā ar riska uzņemšanos, riska profilu un ieguldījuma nolūkus.
6. Ja klients ir juridiska persona vai divu vai vairāku fizisku personu grupa vai ja vienu vai vairākas fiziskas personas pārstāv cita fiziska persona, ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido un ievieš politiku, ko piemēro, lai noteiktu, kuras personas piemērotība jāvērtē un kā šis novērtējums praktiski jāveic, tostarp norādot, no kuras personas jāiegūst informācija par zināšanām un pieredzi, finansiālo stāvokli un ieguldījumu mērķiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība dokumentē šo politiku.
Ja fizisko personu pārstāv cita fiziska persona vai ja juridiskai personai, kas pieprasījusi, lai viņu uzskata par profesionālu klientu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma 2. iedaļu, jāveic piemērotības novērtējums, šīs personas finanšu stāvoklim un ieguldījumu mērķiem jāatbilst juridiskai personai vai attiecībā uz fizisku personu – galvenajam klientam, nevis tā pārstāvim. Zināšanām un pieredzei jāatbilst fiziskās personas pārstāvim vai personai, kas pilnvarota veikt darījumus galvenā klienta vārdā.
7. Ieguldījumu brokeru sabiedrības veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija, kas apkopota par to klientiem vai potenciālajiem klientiem, ir ticama. Cita starpā šāda rīcība ietver norādītās darbības:
|
a) |
nodrošināt, ka klienti apzinās pareizas un atjauninātas informācijas sniegšanas nozīmi; |
|
b) |
nodrošināt, ka visi rīki, piemēram, riska novērtējuma profilēšanas rīki vai klienta zināšanu un pieredzes novērtēšanas rīki, ko izmanto piemērotības novērtēšanas procesā, ir piemēroti paredzētajam nolūkam un ir atbilstīgi izstrādāti izmantošanai klientiem, ir konstatēti un piemērotības novērtēšanas procesā ir aktīvi mazināti visi ierobežojumi; |
|
c) |
nodrošināt, ka procesā uzdotie jautājumi būs saprotami klientam, nodrošināt klienta mērķu un vajadzību apzināšanu un pareizu atspoguļošanu, kā arī piemērotības novērtējumam vajadzīgo informāciju; un |
|
d) |
veikt attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu klienta informācijas atbilstību, piemēram, izvērtējot, vai klientu sniegtā informācija nav acīmredzami neprecīza. |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pastāvīgas attiecības ar klientiem, piemēram, pastāvīgi sniedzot konsultācijas vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, ir ieviestas un pierādāmas politika un procedūras, ko izmanto, lai uzturētu atbilstīgu un atjauninātu informāciju par klientiem tādā mērā, kāds vajadzīgs, lai izpildītu 2. punktā noteiktās prasības.
8. Ja, sniedzot ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus vai veicot portfeļa pārvaldību, ieguldījumu brokeru sabiedrība nav ieguvusi Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktā prasīto informāciju, sabiedrība neiesaka klientam vai potenciālajam klientam ieguldījumu pakalpojumus vai finanšu instrumentus.
9. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir ieviesta un pierādāma politika un procedūras, ko izmanto, lai nodrošinātu, ka tās apzinās saviem klientiem atlasīto ieguldījumu pakalpojumu un finanšu instrumentu būtību, īpatnības, tostarp izmaksas un riskus, un ka tās, ņemot vērā izmaksas un sarežģītību, novērtē, vai līdzvērtīgi ieguldījumu pakalpojumi vai finanšu instrumenti varētu atbilst klientu profilam.
10. Sniedzot ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus vai veicot portfeļa pārvaldību, ieguldījumu brokeru sabiedrība neiesaka vai un nepieņem lēmumu tirgot tādus pakalpojumus vai instrumentus, kas nav piemēroti klientam.
11. Sniedzot ieguldījumu konsultāciju vai veicot portfeļa pārvaldības pakalpojumus, kas ietver instrumentu maiņu, pārdodot vienu instrumentu un pērkot citu instrumentu vai izmantojot tiesības veikt esošā instrumenta izmaiņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība iegūst vajadzīgo informāciju par klienta esošajiem ieguldījumiem un ieteiktajiem jaunajiem instrumentiem un veic maiņas izmaksu un ieguvumu analīzi, lai tās pamatoti spētu pierādīt, ka maiņas izraisītie ieguvumi ir lielāki par izmaksām.
12. Sniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrības privātam klientam sniedz ziņojumu, kur īsi apraksta sniegtās konsultācijas un sniegtā ieteikuma piemērotību privātajam klientam, norādot tā atbilstību klienta mērķiem un konkrētajai situācijai saistībā ar vajadzīgo ieguldījuma termiņu, klienta zināšanām un pieredzi, kā arī klienta gatavību uzņemties risku un spēju uzņemties zaudējumus.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības vērš klienta uzmanību uz to, ka ieteiktie pakalpojumi vai instrumenti varētu būt tādi, ka privātam klientam būtu jāprasa periodiski pārskatīt to nosacījumus, un šo informāciju iekļauj piemērotības ziņojumā.
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pakalpojumu, saistībā ar kuru jāveic periodiska piemērotības pārbaude un jāsniedz ziņojumi, nākamajos ziņojumos pēc sākotnēja pakalpojuma izveidošanas var iekļaut tikai iesaistīto pakalpojumu vai instrumentu un/vai klienta situācijas izmaiņas un tajā nav jāatkārto visa pirmajā ziņojumā iekļautā informācija.
13. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas periodiski veic piemērotības novērtējumu, vismaz reizi gadā pārskata sniegto ieteikumu piemērotību, lai uzlabotu pakalpojuma piemērotību. Šā novērtējuma biežumu palielina, ņemot vērā klienta riska profilu un ieteiktā finanšu instrumenta veidu.
55. pants
Piemērotības vai atbilstības novērtējumam piemērojamie kopējie noteikumi
(Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punkts un 25. panta 3. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka informācija par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā ietver šādas ziņas atkarībā no klienta statusa, veicamā pakalpojuma veida un apjoma, un produkta vai paredzētā darījuma veida, ņemot vērā to sarežģītību un ar tiem saistīto risku:
|
a) |
pakalpojumu, darījumu un finanšu instrumentu veidi, kurus klients pārzina; |
|
b) |
informācija par klienta darījumu ar finanšu instrumentiem būtību, apjomu un biežumu, kā arī laika periodu, kurā tie tika veikti; |
|
c) |
informācija par klienta vai potenciālā klienta izglītības līmeni un profesiju vai attiecīgo agrāko profesiju. |
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība neattur klientu vai potenciālu klientu sniegt informāciju, kas tiek prasīta Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. un 3. punkta vajadzībām.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga paļauties uz savu klientu vai potenciālo klientu sniegto informāciju, ja vien tai nav zināms vai būtu jāzina, ka šī informācija ir acīmredzami novecojusi, neprecīza vai nepilnīga.
56. pants
Piemērotības novērtēšana un saistītie dokumentācijas pienākumi
(Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 3. punkts un 25. panta 5. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 3. punktu novērtējot ieguldījumu pakalpojuma piemērotību klientam, nosaka, vai klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai apzinātos ar piedāvāto vai pieprasīto produktu vai ieguldījumu pakalpojumu saistītos riskus.
Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības pieņemt, ka profesionālam klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai saprastu riskus, kas saistīti ar šiem īpašajiem pakalpojumiem vai darījumiem vai darījumu vai produktu veidiem, attiecībā uz kuriem klients ir klasificēts kā profesionāls klients.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības dokumentē veiktos piemērotības novērtējumus, ierakstot norādītos elementus:
|
a) |
piemērotības novērtējuma rezultātus; |
|
b) |
visus klientam izteiktos brīdinājumus gadījumos, kad ieguldījumu pakalpojums vai produkta iegāde novērtēti kā potenciāli nepiemēroti klientam, ja klients prasījis turpināt darījumu, lai gan saņēmis brīdinājumu, un ja sabiedrība apstiprinājusi klienta pieprasījumu turpināt darījumu; |
|
c) |
visus klientam izteiktos brīdinājumus gadījumos, kad klients nav sniedzis pietiekamu informāciju, lai sabiedrība varētu veikt piemērotības novērtējumu, ja klients prasījis turpināt darījumu, lai gan saņēmis šādu brīdinājumu, un ja sabiedrība apstiprinājusi klienta pieprasījumu turpināt darījumu. |
57. pants
Ar vienkāršiem finanšu instrumentiem saistītu pakalpojumu sniegšana
(Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkts)
Uzskata, ka finanšu instruments, kas nav skaidri norādīts Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā, ir vienkāršs instruments Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunkta vi) punkta īstenošanai, ja tas atbilst norādītajiem kritērijiem:
|
a) |
uz to neattiecas Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punkts vai tās I pielikuma C iedaļas 4. līdz 11. punkts; |
|
b) |
pastāv iespēja bieži laist apgrozībā, atpirkt, vai citādi pārdot šo instrumentu par tirgus dalībniekiem publiski pieejamām cenām, kas ir tirgus cenas vai cenas, kuras ir pieejamas vai apstiprinātas no emitenta neatkarīgās vērtēšanas sistēmās; |
|
c) |
tas neietver nekādas pastāvošas vai iespējamas saistības klientam, kas pārsniedz instrumenta iegādes izmaksas; |
|
d) |
tas neietver klauzulu, noteikumu vai nosacījumu, kas varētu būtiski mainīt ieguldījuma būtību, risku vai, piemēram, ieguldījumi, kas ietver tiesības pārvērst instrumentu citā ieguldījumā; |
|
e) |
tas neietver tiešas vai netiešas izstāšanās maksas, kuru dēļ ieguldījums varētu zaudēt likviditāti arī tad, ja būtu vairākas tehniskas iespējas to pārdot, izpirkt vai citādi realizēt; |
|
f) |
atbilstīga informācija par tā īpašībām ir publiski pieejama, un var pieņemt, ka tā ir viegli saprotama un ļauj vidusmēra privātam klientam pieņemt apzinātu lēmumu par to, vai veikt darījumu ar šo instrumentu. |
58. pants
Līgumi ar privātiem un profesionāliem klientiem
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 1. punkts un 25. panta 5. punkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas klientiem sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktā, pēc datuma, kad jāsāk piemērot šī regula, ar klientu rakstiski noslēdz pamatlīgumu, kas fiksēts uz papīra vai cita pastāvīga informācijas nesēja, kur ar klientu vienojas par sabiedrības un klienta galvenajām tiesībām un pienākumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, pilda šo pienākumu tikai tad, ja periodiski tiek veikts ieteikto finanšu instrumentu vai pakalpojumu piemērotības novērtējums.
Rakstiski noslēgtajā līgumā nosaka pušu tiesības un pienākumus un tajā iekļauj:
|
a) |
pakalpojumu aprakstu un attiecīgā gadījumā sniedzamās ieguldījumu konsultācijas būtības un apmēra aprakstu; |
|
b) |
sniedzot portfeļa pārvaldības pakalpojumus – pirkšanai un pārdošanai pieejamos finanšu instrumentu veidus un darījumus, ko iespējams veikt klienta vārdā, kā arī visus aizliegtos instrumentus vai darījumus; |
|
c) |
visu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktā minēto sniedzamo pakalpojumu iezīmju aprakstu, attiecīgā gadījumā atspoguļojot sabiedrības uzdevumu saistībā ar korporatīvām darbībām, kas attiecas uz klienta instrumentiem, kā arī norādot termiņus, kad vērtspapīru finansēšanas darbības, kur iesaistīti klienta vērtspapīri, klientam kļūs ienesīgas. |
4. IEDAĻA
Ziņošana klientiem
59. pants
Ziņošanas pienākumi saistībā ar citu rīkojumu izpildi, kas neattiecas uz portfeļa pārvaldību
(Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras klienta vārdā izpildījušas rīkojumu, kas neattiecas uz portfeļa pārvaldību, attiecībā uz šo rīkojumu:
|
a) |
nekavējoties sniedz klientam būtisku informāciju par rīkojuma izpildi uz pastāvīga informācijas nesēja; |
|
b) |
nosūta klientam paziņojumu uz pastāvīga informācijas nesēja, kurā apstiprina rīkojuma izpildi, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc izpildes vai, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība šo apstiprinājumu saņem no trešās personas, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc apstiprinājuma saņemšanas no trešās personas. |
Šā punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja apstiprinājumā ir tā pati informācija, kas ietverta apstiprinājumā, ko klientam nekavējoties nosūta cita persona.
Šā punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro, ja klientu vārdā izpildītie rīkojumi ir saistīti ar obligācijām, ar kurām finansē minēto klientu hipotekāro aizdevumu līgumus, un šādā gadījumā ziņojumu par darījumu sagatavo vienlaicīgi ar hipotekārā aizdevuma konsolidēto noteikumu paziņošanu, taču ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc rīkojuma izpildes.
2. Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrības pēc pieprasījuma sniedz klientam informāciju par viņa rīkojuma statusu.
3. Gadījumos, kad klientu rīkojumi attiecas uz ieguldījumu apliecībām vai daļām kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā un tiek izpildīti periodiski, ieguldījumu brokeru sabiedrība veic 1. punkta b) apakšpunktā norādītās darbības, vai vismaz reizi sešos mēnešos sniedz klientam 4. punktā prasīto informāciju attiecībā uz šiem darījumiem.
4. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā paziņojumā ietver šādu informāciju, kur tā ir piemērojama un vajadzīga atbilstīgi regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par ziņošanas pienākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantu:
|
a) |
pārskata sniedzējas sabiedrības kods; |
|
b) |
klienta vārds un uzvārds vai cits nosaukums; |
|
c) |
tirdzniecības diena; |
|
d) |
tirdzniecības laiks; |
|
e) |
rīkojuma veids; |
|
f) |
izpildes vietas apzīmējums; |
|
g) |
finanšu instrumenta identifikācija: |
|
h) |
pirkšana/pārdošana; |
|
i) |
rīkojuma specifika, ja tā nav pirkšana vai pārdošana; |
|
j) |
daudzums; |
|
k) |
vienības cena; |
|
l) |
kopējā maksa; |
|
m) |
uzliktās komisijas maksas un izmaksas un – pēc klienta pieprasījuma – iedalījums pa pozīcijām, kur attiecīgā gadījumā norāda uzcenojumus vai cenas samazinājumus, kas uzlikti, ja darījumu veikusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, veicot darījumus savā vārdā, un ieguldījumu brokeru sabiedrība pilda labākās izpildes pienākumu attiecībā pret klientu; |
|
n) |
valūtas kurss gadījumos, kad darījums saistīts ar valūtas konvertēšanu; |
|
o) |
klienta atbildība saistībā ar norēķiniem par darījumu, ieskaitot maksājuma termiņu vai piegādes termiņu, kā arī atbilstoša informācija par bankas kontu, ja šāda informācija un atbildības apraksts nav iepriekš nosūtīts klientam; |
|
p) |
ja klienta darījuma partneris bija pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai jebkura persona ieguldījumu brokeru sabiedrības grupā, vai cits ieguldījumu brokeru sabiedrības klients, apstiprinājums, ka tā ir bijis, ja vien rīkojums netika izpildīts, izmantojot tirdzniecības sistēmu, kas atvieglo anonīmu tirdzniecību. |
Šā punkta k) apakšpunkta izpildei, ja rīkojums ir izpildīts pa daļām, ieguldījumu brokeru sabiedrība var sniegt klientam informāciju par katras atsevišķas daļas cenu vai par vidējo cenu. Ja norāda vidējo cenu, ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc pieprasījuma sniedz klientam informāciju par katras atsevišķās daļas cenu.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrība var sniegt klientam 4. punktā minēto informāciju, izmantojot standartizētus kodus, ja tā sniedz arī izmantoto kodu skaidrojumu.
60. pants
Ziņošanas pienākumi saistībā ar portfeļa pārvaldību
(Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas klientiem sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumu, katram šādam klientam periodiski sniedz paziņojumus uz pastāvīga informācijas nesēja par portfeļa pārvaldības darbībām, kas veiktas šā klienta vārdā, ja vien šādu ziņojumus nesniedz citas personas.
2. Periodiskajā ziņojumā, kas prasīts 1. punktā sniedz godīgu un samērīgu pārskatu par veiktajām darbībām un portfeļa rezultātiem pārskata periodā un tajā attiecīgā gadījumā iekļauj šādu informāciju:
|
a) |
ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaukums; |
|
b) |
klienta konta nosaukums vai cits apzīmējums; |
|
c) |
ziņojums par portfeļa saturu un novērtējumu, ieskaitot sīku informāciju par katru tās turēto finanšu instrumentu, tā tirgus vērtību vai patieso vērtību, ja tirgus vērtība nav pieejama, un skaidrās naudas atlikumu perioda sākumā un beigās, kā arī portfeļa rezultātus attiecīgajā periodā; |
|
d) |
kopējā maksu un izdevumu summa attiecīgajā periodā, uzskaitot vismaz kopējās pārvaldības maksas un kopējās maksas par izpildi, iekļaujot, ja vajadzīgs, apliecinājumu, ka detalizēts uzskaitījums tiks izsniegts pēc pieprasījuma; |
|
e) |
salīdzinājums izpildei attiecīgā perioda laikā ar ieguldījumu izpildes etalonu (ja tāds ir), par kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vienojusies ar klientu; |
|
f) |
kopējā summa par dividendēm, procentiem un citiem maksājumiem, kas saņemti pārskata periodā attiecībā uz klienta portfeli; |
|
g) |
informācija par citām korporatīvām darbībām, kas dod tiesības attiecībā uz finanšu instrumentiem portfelī; |
|
h) |
informācija, kas minēta attiecīgi 59. panta 4. punkta c) līdz l) apakšpunktā, par katru attiecīgā periodā veikto darījumu, ja vien klients nav vēlējies saņemt informāciju par veiktajiem darījumiem katrā gadījumā atsevišķi, šajā gadījumā piemēro šā panta 4. punktu. |
3. Šā panta 1. punktā minēto periodisko ziņojumu sniedz reizi trijos mēnešos, izņemot šādus gadījumus:
|
a) |
ja ieguldījumu brokeru sabiedrība saviem klientiem nodrošinājusi piekļuvi tiešsaistes sistēmai, ko uzskata par pastāvīgu informācijas nesēju, kur var skatīt klienta portfeļa jaunāko vērtējumu un kur klients var viegli piekļūt informācijai, kas prasīta 63. panta 2. punktā, un sabiedrībai ir pierādījums, ka klients vismaz vienu reizi attiecīgajā ceturksnī ir skatījis sava portfeļa vērtējumu; |
|
b) |
ja tiek piemērots 4. punkts, periodisko ziņojumu sniedz vismaz reizi 12 mēnešos; |
|
c) |
ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un klienta līgumā par portfeļa pārvaldību ir atļauti darījumi, izmantojot aizņemtus līdzekļus, tad periodiskais ziņojums jāsniedz vismaz reizi mēnesī. |
Šā punkta b) apakšpunktā paredzēto izņēmumu nepiemēro finanšu instrumentu darījumiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunkta c) punktā vai tās I pielikuma C iedaļas 4. līdz 11. punktā.
4. Gadījumos, kad klients ir vēlējies saņemt informāciju par veiktajiem darījumiem katrā gadījumā atsevišķi, ieguldījumu brokeru sabiedrības uzreiz pēc tam, kad portfeļa pārvaldītājs ir veicis darījumu, sniedz klientam būtisku informāciju par šo darījumu uz pastāvīga informācijas nesēja.
Ieguldījumu brokeru sabiedrība, nosūta klientam paziņojumu, kas apstiprina darījumu un satur 59. panta 4. punktā norādīto informāciju, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc uzdevuma izpildes vai, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība šo apstiprinājumu saņem no trešās personas, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc apstiprinājuma saņemšanas no trešās personas.
Šā panta otro daļu nepiemēro, ja apstiprinājums satur to pašu informāciju, kas ietverta apstiprinājumā, ko klientam nekavējoties nosūta cita persona.
61. pants
Ziņošanas pienākumi saistībā ar atbilstīgiem darījumu partneriem
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkts un 25. panta 6. punkts)
Piemēro prasības, kas 49. un 59. pantā noteiktas privātiem un profesionāliem klientiem, izņemot gadījumus, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība noslēdz līgumus ar atbilstīgiem darījumu partneriem, lai noteiktu ziņojumu saturu un termiņus.
62. pants
Papildu ziņošanas pienākumi saistībā ar portfeļa pārvaldību vai iespējamo saistību darījumiem
(Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus, gadījumos, kad portfeļa kopējā vērtība saskaņā ar novērtējumu katra pārskata perioda sākumā samazinās par 10 %, bet pēc tam vairākkārt par 10 %, informē klientus ne vēlāk kā tās darba dienas beigās, kurā šī robežvērtība ir pārsniegta, vai gadījumos, kad robežvērtība ir pārsniegta dienā, kas nav darba diena, nākamajā darba dienā pēc brīvdienas.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru turējumā ir privāto klientu konti, kuros ir pozīcijas ar aizņemtiem finanšu instrumentiem vai iespējamo saistību darījumiem, informē klientus, ja katra instrumenta sākotnējā vērtība samazinās par 10 %, bet pēc tam vairākkārt par 10 %. Šajā punktā paredzēto ziņojumu sniedz par katru instrumentu, izņemot gadījumus, kad ar klientu ir notikusi citāda vienošanās, un ne vēlāk kā tās darba dienas beigās, kurā robežvērtība ir pārsniegta, vai gadījumos, kad robežvērtība ir pārsniegta dienā, kas nav darba diena, nākamajā darba dienā pēc brīvdienas.
63. pants
Paziņojumi par klientu finanšu instrumentiem vai klientu līdzekļiem
(Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas tur klientu finanšu instrumentus vai klientu līdzekļus, katram klientam, kura finanšu instrumentus vai līdzekļus tās tur, vismaz reizi ceturksnī nosūta paziņojumu uz pastāvīga informācijas nesēja par finanšu instrumentiem vai līdzekļiem, ja vien šāds paziņojums nav iekļauts citā periodiskā paziņojumā. Pēc klienta pieprasījuma sabiedrības par maksu sniedz šādus paziņojumus biežāk.
Pirmā daļa neattiecas uz kredītiestādi, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK (26) attiecībā uz noguldījumiem, kuri tiek glabāti šajā iestādē minētās direktīvas izpratnē.
2. Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā par klientu aktīviem iekļauj šādu informāciju:
|
a) |
sīka informācija par visiem finanšu instrumentiem, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur klientam, tā perioda beigās, par kuru ir sagatavots paziņojums; |
|
b) |
tas, kādā apmērā ar klienta finanšu instrumentiem vai klienta līdzekļiem ir veikti vērtspapīru finansēšanas darījumi; |
|
c) |
norāde par jebkuriem ienākumiem, kas ir uzkrājušies klientam, piedaloties vērtspapīru finansēšanas darījumos, un šo ienākumu veidošanās pamatojums; |
|
d) |
skaidra norāde par aktīviem vai līdzekļiem, attiecībā uz kuriem piemēro Direktīvas 2014/65/ES noteikumus un tās īstenošanas pasākumus, kā arī attiecībā uz kuriem šos noteikumus nepiemēro, bet, piemēram, piemēro līgumu par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanu; |
|
e) |
skaidra norāde, kuriem aktīviem ir dažas specifiskas iezīmes attiecībā uz īpašumtiesībām, piemēram, nodrošinājuma tiesību dēļ; |
|
f) |
paziņojumā iekļauto finanšu instrumentu tirgus vērtība vai paredzamā vērtība, ja tirgus vērtība nav zināma, skaidri norādot, ka tirgus cenas neesība, iespējams, norāda uz nelikviditāti. Paredzamo vērtību sabiedrība aprēķina maksimāli izdevīgi. |
Ja klienta portfelī ir iekļauti ieņēmumi no viena vai vairākiem nenokārtotiem darījumiem, a) apakšpunktā minētā informācija var būt pamatota ar darījuma vai arī norēķina datumu, nodrošinot, ka šādu pamatojumu izmanto, sagatavojot visu informāciju šajā ziņojumā.
Periodisko paziņojumu par klientu aktīviem, kas minēts 1. punktā, nesniedz, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība saviem klientiem nodrošinājusi piekļuvi tiešsaistes sistēmai, ko uzskata par pastāvīgu informācijas nesēju, kur viegli var piekļūt jaunākajam paziņojumam par klienta instrumentiem vai līdzekļiem, un sabiedrībai ir pierādījums, ka klients vismaz vienu reizi attiecīgajā ceturksnī ir skatījis šo paziņojumu.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras tur finanšu instrumentus vai naudas līdzekļus un sniedz klientam portfeļa pārvaldības pakalpojumus, var iekļaut 1. punktā prasīto paziņojumu par klienta aktīviem periodiskajā paziņojumā, ko tās sniedz klientam saskaņā ar 60. panta 1. punktu.
5. IEDAĻA
Labākā izpilde
64. pants
Labākās izpildes kritēriji
(Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 1. punkts un 24. panta 1. punkts)
1. Izpildot klienta uzdevumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība ņem vērā šādus kritērijus, lai noteiktu Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 1. punktā uzskaitīto faktoru relatīvo nozīmi:
|
a) |
klienta raksturojums, ieskaitot klienta piederību privātu klientu vai profesionālu klientu kategorijai; |
|
b) |
klienta rīkojuma raksturojums, tostarp ja rīkojums ir saistīts ar vērtspapīru finansēšanas darījumu (VFD); |
|
c) |
finanšu instrumenta, kas ir rīkojuma priekšmets, raksturojums; |
|
d) |
to izpildes vietu specifika, uz kurām var būt novirzīts šis rīkojums. |
Šā panta un 65. un 66. panta īstenošanas nolūkā “izpildes vieta” ir regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma, organizēta tirdzniecības sistēma, sistemātisks internalizētājs, tirgus uzturētājs vai cits likviditātes nodrošinātājs, vai iestāde, kas trešā valstī veic funkcijas, kas ir pielīdzināmas minētajām.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi savu Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 1. punktā noteikto pienākumu – veikt visus pasākumus, kas ir pietiekami, lai sasniegtu klientam vislabāko rezultātu, ja tā ir izpildījusi rīkojumu vai īpašu rīkojuma aspektu, ievērojot klienta īpašos norādījumus, kas attiecas uz rīkojumu vai rīkojuma īpašo aspektu.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrību komisijas maksu struktūra un iekasēšanas veids nerada nevienlīdzīgu attieksmi pret izpildes vietām.
4. Izpildot rīkojumus vai pieņemot lēmumus tirgot ārpusbiržas produktus, tostarp pasūtītus produktus, ieguldījumu brokeru sabiedrība pārbauda klientam ieteiktās cenas objektivitāti, apkopojot tirgus datus, kas izmantoti šāda produkta cenas aplēsē, un, ja iespējams, salīdzinot ar līdzīgiem vai salīdzināmiem produktiem.
65. pants
Ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras veic portfeļa pārvaldību un rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu, pienākums rīkoties savu klientu labākajās interesēs
(Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 1. punkts un 24. panta 4. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, veicot portfeļa pārvaldību, izpilda Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 1. punktā noteikto prasību rīkoties atbilstīgi savu klientu interesēm, kad tās citās organizatoriskajās vienībās izpildei izvieto rīkojumus, kas izriet no ieguldījumu brokeru sabiedrības lēmuma slēgt darījumus ar finanšu instrumentiem klienta vārdā.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, sniedzot rīkojumu pieņemšanas un nodošanas pakalpojumus un nododot klientu rīkojumus citām organizatoriskām vienībām izpildei, izpilda Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 1. punktā noteikto prasību rīkoties savu klientu interesēs.
3. Lai izpildītu 1. vai 2. punkta prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrības pilda šā panta 4. līdz 7. punktu un 64. panta 4. punktu.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, ņemot vērā Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 1. punktā minētos faktorus, veic visus pasākumus, kas ir pietiekami, lai saviem klientiem gūtu iespējami labākos rezultātus. Minēto faktoru relatīvo nozīmību nosaka, atsaucoties uz kritērijiem, kas noteikti 64. panta 1. punktā, un attiecībā uz privātiem klientiem – Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 1. punkta prasību.
Ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda 1. vai 2. punktā noteiktās prasības, un tai nav jāpilda šajā punktā minētie pasākumi, ja tā ir izpildījusi īpašus klienta norādījumus attiecībā uz rīkojuma izvietošanu vai nodošanu citai organizatoriskai vienībai izpildei.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido un īsteno politiku, kas nodrošina tām iespēju izpildīt 4. punktā noteikto prasību. Šajā politikā katram instrumentu veidam jānorāda organizatoriskās vienības, kurās ir izvietoti uzdevumi vai kurām ieguldījumu brokeru sabiedrības ir nodevušas rīkojumus izpildei. Norādītās organizatoriskās vienībās īsteno izpildes kārtību, kas nodrošina ieguldījumu brokeru sabiedrībai iespēju izpildīt šā panta prasības, izvietojot vai nododot šai organizatoriskai vienībai rīkojumus izpildei.
6. Ieguldījumu brokeru sabiedrības informē klientus par politiku, kas izveidota saskaņā ar 5. punktu un 66. panta 2. līdz 9. punktu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz klientiem atbilstīgu informāciju par sabiedrību, tās pakalpojumiem un rīkojumu izpildei izvēlētām organizatoriskām vienībām. Proti, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība rīkojuma izpildes pakalpojumu sniegšanai izvēlas citas sabiedrības, tā reizi gadā par katru finanšu instrumentu kategoriju apkopo un publisko piecas tirdzniecības apjoma ziņā galvenās ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām tā iepriekšējā gadā nosūtījusi vai kurās izvietojusi rīkojumus izpildei, kā arī sniedz informāciju par izpildes kvalitāti. Šai informācijai jāatbilst informācijai, kas publicēta saskaņā ar tehniskajiem standartiem, kuri izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 10. punkta b) apakšpunktu.
Saņemot pamatotu pieprasījumu no klienta, ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz klientiem vai potenciālajiem klientiem informāciju par organizatoriskajām vienībām, kurām nosūtīti vai kurās izvietoti rīkojumi izpildei
7. Ieguldījumu brokeru sabiedrības regulāri uzrauga saskaņā ar 5. punktu izveidotās politikas efektivitāti un jo īpaši uzrauga šajā politikā norādīto organizatorisko vienību izpildes kvalitāti, vajadzības gadījumā novēršot visus trūkumus.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības vismaz reizi gadā pārskata politiku un izpildes kārtību. Šāda pārskatīšana jāveic arī katru reizi, kad notiek būtiskas izmaiņas, kas spēj ietekmēt sabiedrības spēju gūt labākos iespējamos rezultātus saviem klientiem.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības novērtē, vai ir notikušas būtiskas izmaiņas, un apsver iespēju mainīt izpildes vietas vai organizatoriskās vienības, no kurām noteikti sagaida, ka tās ievēros galveno prasību par labāko izpildi.
Būtiskas izmaiņas ir ievērojams notikums, kas varētu ietekmēt labākās izpildes parametrus, piemēram, izmaksas, cenu, ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, apjomu, specifiku vai jebkādu citu apsvērumu attiecībā uz rīkojuma izpildi.
8. Šo pantu nepiemēro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus vai rīkojumu saņemšanu un nodošanu, izpilda arī saņemtos rīkojumus vai lēmumus rīkoties sava klienta portfeļa vārdā. Šādos gadījumos piemēro Direktīvas 2014/65/ES 27. pantu.
66. pants
Izpildes politika
(Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 5. punkts un 7. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības vismaz reizi gadā pārskata izpildes politiku, kas ir izstrādāta saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 4. punktu, un rīkojumu izpildes kārtību.
Šādu pārskatīšanu veic arī visos gadījumos, kad ir notikušas būtiskas izmaiņas, kā definēts 65. panta 7. punktā, kas ietekmē sabiedrības spēju pastāvīgi turpināt sasniegt labāko iespējamo rezultātu attiecībā uz klienta rīkojumu izpildi, izmantojot izpildes vietas, kas iekļautas tās izpildes politikā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība novērtē, vai ir notikušas būtiskas izmaiņas, un apsver iespēju mainīt labākās izpildes faktoru salīdzinošo nozīmīgumu attiecībā uz galvenās prasības par labāko izpildi ievērošanu.
2. Informāciju par izpildes politiku pielāgo atbilstīgi finanšu instrumenta kategorijai un sniegtā pakalpojuma veidam, un tajā iekļauj 3. līdz 9. punktā prasīto informāciju.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības laikus pirms pakalpojumu sniegšanas sniedz klientiem šādu detalizētu informāciju par savu izpildes politiku:
|
a) |
pārskats par salīdzinošo nozīmīgumu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilstīgi kritērijiem, kas norādīti 59. panta 1. punktā, piešķir Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 1. punktā minētajiem faktoriem, vai procedūru, ar kuru sabiedrība nosaka šo faktoru salīdzinošo nozīmīgumu; |
|
b) |
to izpildes vietu uzskaitījums, no kurām sabiedrība noteikti sagaida, ka tās pildīs savu pienākumu veikt visas darbības, kas ir pamatotas, lai pastāvīgi gūtu labāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē, norādot, kuras izpildes vietas izmanto katrai finanšu instrumentu kategorijai attiecībā uz privāto klientu rīkojumiem, profesionālo klientu rīkojumiem un VFD; |
|
c) |
izpildes vietas izvēlei izmantoto faktoru saraksts, tostarp kvalitatīvie faktori, piemēram, tīrvērtes shēmas, bloķēšanas sistēmas, plānotās darbības vai jebkuri citi attiecīgi apsvērumi, kā arī katra faktora salīdzinošais nozīmīgums. Informācijai par faktoriem, kas izmantoti izpildes vietas izvēlei, jāatbilst kontroles pasākumiem, ko sabiedrība izmanto, lai klientiem pierādītu, ka, pārskatot politiku un izpildes kārtību, konsekventi tiek nodrošināta labākā izpilde; |
|
d) |
kā visos pietiekamajos pasākumos, lai iegūtu klientam labāko iespējamo rezultātu, tiek ņemti vērā izpildes faktori – cena, izmaksas, ātrums, izpildes iespējamība un jebkādi citi būtiski faktori; |
|
e) |
attiecīgā gadījumā – informācija par to, ka sabiedrība izpilda rīkojumus ārpus tirdzniecības vietas, sekas, piemēram, darījuma partnera risks, kas izriet no izpildes ārpus tirdzniecības vietas, un pēc klienta pieprasījuma – papildu informācija par šā izpildes līdzekļa izmantošanas sekām; |
|
f) |
skaidrs un nepārprotams brīdinājums, ka klientu īpašie norādījumi var kavēt sabiedrību veikt darbības, kas ir izstrādātas un tiek īstenotas tās izpildes politikā, lai šo rīkojumu izpildē sasniegtu labāko iespējamo rezultātu attiecībā uz elementiem, kas ir iekļauti šajās norādēs; |
|
g) |
izpildes vietu izvēles procesa apkopojums, izmantotās izpildes stratēģijas, procedūras un izpildes rezultāta kvalitātes analīzes process, uzraudzība un pārbaude, ko sabiedrības veic, lai pārliecinātos, ka klientiem ir iegūts labākais iespējamais rezultāts. |
Šo informāciju sniedz uz pastāvīga informācijas nesēja vai tīmekļa vietnē (ko neuzskata par pastāvīgu informācijas nesēju), ja ir ievēroti 3. panta 2. apakšpunktā minētie nosacījumi.
4. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības vietām piemēro atšķirīgas maksas, sabiedrība pietiekami izsmeļoši paskaidro šīs atšķirības, lai klients varētu izprast konkrētas izpildes vietas izvēles priekšrocības un trūkumus.
5. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības aicina klientus izvēlēties izpildes vietu, jāsniedz objektīva, precīza un nemaldinoša informācija, lai novērstu situāciju, kad klients izvēlas konkrētu vietu, tikai ņemot vērā sabiedrības piemēroto cenu politiku.
6. Ieguldījumu brokeru sabiedrības saņem tikai tādus trešo pušu maksājumus, kas atbilst Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 9. punktam, un informē klientus par atlīdzību, ko sabiedrība varētu saņemt no izpildes vietām. Šajā informācijā norāda maksas, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība uzliek visiem darījumā iesaistītajiem darījuma partneriem, un gadījumos, kad dažādiem klientiem noteiktas atšķirīgas maksas, šajā informācijā norāda maksimālo maksu vai maksājamo maksu iespējamo diapazonu.
7. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilstīgi Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 9. punktam uzliek lielāku maksu nekā cits darījuma partneris, sabiedrība informē savus klientus par visiem sabiedrības saņemtajiem finansiālajiem vai nefinansiālajiem labumiem.
8. Ja klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai iesniedz pamatotus un samērīgus informācijas pieprasījumus par sabiedrības politiku vai izpildes kārtību un to pārskatīšanas veidu, ieguldījumu brokeru sabiedrība pieņemamā laikposmā sniedz precīzu atbildi.
9. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda privātu klientu rīkojumus, tā šiem klientiem sniedz attiecīgās politikas kopsavilkumu, galveno uzmanību pievēršot klientu kopējām izmaksām. Kopsavilkumā jānorāda arī saite uz jaunākajiem izpildes kvalitātes datiem, kas publicēti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 3. punktu, katrai izpildes vietai, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība iekļāvusi savā izpildes politikā.
6. IEDAĻA
Klientu rīkojumu apstrāde
67. pants
Vispārējie principi
(Direktīvas 2014/65/ES 28. panta 1. punkts un 24. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, izpildot klientu rīkojumus, ievēro šādus nosacījumus:
|
a) |
nodrošina, ka klientu vārdā veiktie rīkojumi tiek nekavējoties un pareizi reģistrēti un sadalīti; |
|
b) |
izpilda salīdzināmus klienta rīkojumus secīgi un nekavējoties, ja vien rīkojuma īpatnības vai dominējošie tirgus nosacījumi nepadara to neizpildāmu vai klienta interešu dēļ tas jāpilda citādi; |
|
c) |
informē privāto klientu par jebkurām nozīmīgām grūtībām attiecībā uz pienācīgu rīkojumu izpildi, tiklīdz ir kļuvis zināms par grūtībām. |
2. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atbildīga par izpildīta uzdevuma norēķinu pārzināšanu vai sagatavošanu, tā veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka jebkuri klienta finanšu instrumenti vai klienta naudas līdzekļi, kas ir saņemti kā norēķini par izpildīto uzdevumu, tiek nekavējoties un precīzi nogādāti uz katra attiecīgā klienta kontu.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst ļaunprātīgi izmantot informāciju par neizpildītiem klienta rīkojumiem, un tai jāveic visi pamatotie pasākumi, lai novērstu, ka tās attiecīgās personas ļaunprātīgi izmanto šādu informāciju.
68. pants
Rīkojumu apvienošana un sadale
(Direktīvas 2014/65/ES 28. panta 1. punkts un 24. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nedrīkst pildīt klienta rīkojumu vai darījumu savā vārdā kopā ar cita klienta uzdevumu, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
nekas neliecina, ka rīkojumu un darījumu apvienošana kaitēs to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno; |
|
b) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība ir informējusi katru klientu, kura rīkojums ir apvienots ar citiem, ka rīkojumu apvienošana var izraisīt zaudējumus attiecībā uz konkrēto rīkojumu; |
|
c) |
ir izveidota un efektīvi īstenota rīkojumu sadales politika, kas nodrošina objektīvu apvienoto rīkojumu un darījumu sadali, tostarp rīkojumu apjoma un cenas ietekmi uz sadali un daļu izpildes kārtību. |
2. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība apvieno rīkojumu ar vienu vai vairākiem citu klientu rīkojumiem un šis apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tā sadala attiecīgos darījumus saskaņā ar savu rīkojumu sadales politiku.
69. pants
Savā vārdā veiktu darījumu apvienošana un sadale
(Direktīvas 2014/65/ES 28. panta 1. punkts un 24. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras ir apvienojušas darījumus savā vārdā ar vienu vai vairākiem klientu rīkojumiem, darījumu sadali veic tā, lai tas nekaitētu klienta interesēm.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja tās apvieno klienta rīkojumu ar darījumu savā vārdā un apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tās attiecīgos darījumus sadala prioritārā kārtībā vispirms par labu klientam un tad sabiedrībai.
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi izpildīt rīkojumu ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai nebūtu varējusi izpildīt to vispār, tā attiecībā uz darījumu savā vārdā var piemērot proporcionālu sadalījumu saskaņā ar 68. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto rīkojumu sadales politiku.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības kā daļu no 68. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās rīkojumu sadales politikas ievieš procedūras, kas izstrādātas, lai novērstu klienta interesēm kaitējošu pārdali attiecībā uz tiem darījumiem savā vārdā, kas ir izpildīti kopā ar klienta rīkojumiem.
70. pants
Godīga un ātra klientu rīkojumu izpilde un neizpildīto klienta limita rīkojumu attiecībā uz akciju tirdzniecību tirdzniecības vietā publicēšana
(Direktīvas 2014/65/ES 28. pants)
1. Uzskata, ka klienta limita rīkojums, kas attiecas uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta vai kuras tiek tirgotas tirdzniecības vietās, un kas dominējošos tirgus apstākļos nav tūlīt izpildīts, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES 28. panta 2. punktā, ir publiskojams, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir iesniegusi rīkojumu izpildei regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, vai rīkojumu ir publicējis datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts kādā dalībvalstī, un to var viegli izpildīt, tiklīdz tirgus apstākļos tas ir iespējams.
2. Regulētiem tirgiem un daudzpusējai tirdzniecības sistēmai saskaņā ar sabiedrības izpildes politiku piešķir prioritāti nodrošināt izpildi, tiklīdz tirgus apstākļos tas ir iespējams.
7. IEDAĻA
Atbilstīgi darījumu partneri
71. pants
Atbilstīgi darījumu partneri
(Direktīvas 2014/65/ES 30. pants)
1. Papildus kategorijām, kas skaidri noteiktas Direktīvas 2014/65/ES 30. panta 2. punktā, saskaņā ar minētās direktīvas 30. panta 3. punktu dalībvalstis par atbilstīgiem darījuma partneriem var arī atzīt citu uzņēmumu, kas atbilst klientu kategorijai, kurus uzskata par profesionāliem klientiem atbilstīgi minētās direktīvas II pielikuma I iedaļas 1., 2. un 3. punktam.
2. Ja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 30. panta 2. punktu atbilstīgs darījumu partneris pieprasa tam piemērot režīmu, kādu piemēro klientiem, uz kuru darījumiem ar ieguldījuma sabiedrību attiecas minētās direktīvas 24., 25., 27. un 28. punkts, šo lūgumu iesniedz rakstiski un norāda, vai režīms, ko piemēro privātam klientam vai profesionālam klientam, attiecas uz vienu vai vairākiem ieguldījumu pakalpojumiem vai darījumiem, vai vienu vai vairākiem darījumu vai produktu veidiem.
3. Ja atbilstīgs darījumu partneris pieprasa tam piemērot režīmu, kādu piemēro klientiem, uz kuru darījumiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrību attiecas Direktīvas 2014/65/ES 25., 27. un 28. punkts, tomēr nav īpaši pieprasījis tam piemērot režīmu, kādu piemēro privātiem klientiem, sabiedrība šo tiesīgo darījumu partneri uzskata par profesionālu klientu.
4. Ja šis atbilstīgais darījumu partneris īpaši pieprasa tam piemērot režīmu, kādu piemēro privātiem klientiem, piemēro noteikumus par pieprasījumiem piešķirt neprofesionālu statusu, kas paredzēti Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.
5. Ja klients saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 30. panta 3. punktu pieprasa tam piemērot režīmu, kādu piemēro tiesīgam darījumu partnerim, ievēro šādu procedūru:
|
a) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība klientu rakstiski skaidri brīdina par sekām, kādas klientam radīs šāds pieprasījums, tostarp iespējamo aizsardzības zaudējumu; |
|
b) |
klients rakstiski apstiprina pieprasījumu par atbilstīga darījumu partnera režīma piemērošanu vispārīgi vai attiecībā uz vienu ieguldījumu pakalpojumu vai vairākiem ieguldījumu pakalpojumiem, vai darījumu vai darījuma vai produkta veidu, kā arī apstiprina, ka apzinās sekas, ko pēc šāda pieprasījuma izpildes var izraisīt aizsardzības zaudēšana. |
8. IEDAĻA
Uzskaite
72. pants
Uzskaites datu saglabāšana
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 6. punkts)
1. Uzskaites datus uzglabā informācijas nesējā, kas nodrošina informācijas uzglabāšanu tā, lai nākotnē to varētu izmantot kompetentā iestāde un tiktu ievēroti šādi nosacījumi:
|
a) |
kompetentā iestāde var viegli piekļūt šiem datiem un spēj rekonstruēt katru būtisko apstrādes posmu visiem darījumiem; |
|
b) |
iespējams viegli atklāt visus labojumus vai citus grozījumus, kā arī uzskaites datu saturu pirms labojumiem vai grozījumiem; |
|
c) |
uzskaites datus nav iespējams citādi pārveidot vai mainīt; |
|
d) |
iespējams izmantot IT vai citas efektīvas metodes, ja datu apjoma un specifikas dēļ datu analīzi nav iespējams viegli izpildīt; un |
|
e) |
neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas sabiedrības uzskaites kārtība atbilst uzskaites prasībām. |
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, ņemot vērā savu darbību specifiku, uzglabā vismaz šīs regulas I pielikumā norādītos uzskaites datus.
Šīs regulas I pielikumā norādīto uzskaites datu saraksts neietekmē citus uzskaites pienākumus, kas noteikti citos tiesību aktos.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības veic rakstisku uzskaiti par politiku un procedūrām, kas tām jādokumentē saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, Regulu (ES) Nr. 600/2014, Direktīvu 2014/57/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 un saistītajiem īstenošanas pasākumiem.
Kompetentās iestādes var pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām veikt uzskaiti papildus šīs regulas I pielikumā minētajiem uzskaites datiem.
73. pants
Ieguldījumu brokeru sabiedrības un tās klientu tiesību un pienākumu uzskaite
(Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 5. punkts)
Uzskaites datus, kuros izklāstītas ieguldījumu brokeru sabiedrības un klienta tiesības un pienākumi saskaņā ar līgumu par pakalpojumu sniegšanu vai noteikumi, saskaņā ar kuriem sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam, uzglabā vismaz tik ilgi, kamēr ir spēkā darījumu attiecības ar klientu.
74. pants
Klientu rīkojumu un tirdzniecības lēmumu uzskaite
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 6. punkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties reģistrē katru sākotnējo rīkojumu, kas saņemts no klienta, un katru sākotnēji pieņemto tirdzniecības lēmumu un kompetentās iestādes vajadzībām ieraksta vismaz informāciju, kas prasīta šīs regulas IV pielikuma 1. iedaļā, tādā mērā, kādā tā piemērojama attiecīgajam rīkojumam vai tirdzniecības lēmumam.
Ja šīs regulas IV pielikuma 1. iedaļā prasītā informācija ir prasīta arī Regulas (ES) Nr. 600/2014 25. un 26. pantā, šī informācija jādokumentē atbilstīgi un saskaņā ar tiem pašiem standartiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 600/2014 25. un 26. pantā.
75. pants
Darījumu un rīkojumu apstrādes uzskaite
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 6. punkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrības tūlīt pēc klienta rīkojuma saņemšanas vai tirdzniecības lēmuma pieņemšanas reģistrē informāciju, kas prasīta IV pielikuma 2. iedaļā, tādā mērā, kādā tā piemērojama attiecīgajam rīkojumam vai tirdzniecības lēmumam, un uzglabā to kompetentās iestādes vajadzībām.
Ja IV pielikuma 2. iedaļā prasītā informācija ir prasīta arī Regulas (ES) Nr. 600/2014 25. un 26. pantā, tā jādokumentē atbilstīgi un saskaņā ar tiem pašiem standartiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 600/2014 25. un 26. pantā.
76. pants
Telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ieraksti
(Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 7. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido, īsteno un uztur efektīvu politiku attiecībā uz telefonsarunu un elektroniskās saziņas ierakstīšanu, kas ir izklāstīta rakstiski un atbilst sabiedrības darījumu būtībai, apmēram un sarežģītībai. Minētajā politikā ir šādi elementi:
|
a) |
telefonsarunu un elektroniskās saziņas, tostarp attiecīgo iekšējo telefonsarunu un iekšējās elektroniskās saziņas, uz ko attiecas Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 7. punktā minētās prasības par ierakstīšanu, identifikācija; un |
|
b) |
noteiktas procedūras, kas jāievēro un pasākumi, kas jāpieņem, lai nodrošinātu, ka sabiedrība izpilda Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 7. punkta trešās un astotās daļas prasības ārkārtas situācijās, kad sabiedrība nevar ierakstīt sarunas/saziņu, kas veikta, izmantojot sabiedrības nodrošinātās, apstiprinātās vai atļautās ierīces. Šādu situāciju pierādījumi jāsaglabā un tiem jābūt pieejamiem kompetentajām iestādēm. |
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka vadības struktūra efektīvi pārrauga un pārbauda sabiedrības politiku un procedūras attiecībā uz telefonsarunu un elektroniskās saziņas ierakstīšanu.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka ierakstīšanas prasību izpilde nav piesaistīta konkrētai tehnoloģijai. Sabiedrības periodiski izvērtē sabiedrības politikas un procedūru efektivitāti un vajadzības gadījumā pieņem piemērotus alternatīvus vai papildu pasākumus un procedūras. Šādus alternatīvus vai papildu pasākumus pieņem vismaz tādos gadījumos, kad sabiedrība ir apstiprinājusi vai atļāvusi jauna saziņas līdzekļa lietošanu.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrības saglabā un regulāri atjaunina to personu sarunu un saziņas ierakstus, kuras lieto sabiedrības izsniegtas ierīces vai privātas ierīces, kuru lietošanu sabiedrība ir apstiprinājusi.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izglīto un apmāca darbiniekus par procedūrām, kuras piemēro, lai izpildītu Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 7. punkta prasības.
6. Lai uzraudzītu Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 7. punktā noteikto ierakstīšanas un uzskaites prasību izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrības periodiski novēro darījumu un rīkojumu, kuriem piemēro šīs prasības, ierakstus, tostarp attiecīgās sarunas. Šādai novērošanai jābūt pamatotai ar risku un samērīgai.
7. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pēc attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma pierāda ierakstīšanas noteikumu politiku, procedūras un pārraudzību, ko veic vadība.
8. Pirms ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas un darbībām, kas saistītas ar rīkojumu saņemšanu, nodošanu un izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrības klientus informē:
|
a) |
ka sarunas un saziņa tiek ierakstītas; un |
|
b) |
ka šādu ar klientu veiktu sarunu un saziņas kopija pēc pieprasījuma būs pieejama piecus gadus, bet pēc kompetentās iestādes pieprasījuma – līdz septiņiem gadiem. |
Informāciju, kas minēta pirmajā daļā, sniedz tajās pašās valodās, kas tika lietotas, sniedzot klientam ieguldījumu pakalpojumus.
9. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pastāvīgā informācijas nesējā ieraksta visu būtisko informāciju, kas attiecas uz attiecīgajām sarunām, kas notikušas ar klientu klātienē. Šajā ierakstītajā informācijā iekļauj vismaz norādītos elementus:
|
a) |
tikšanās datums un laiks; |
|
b) |
tikšanās vieta; |
|
c) |
dalībnieku identitāte; |
|
d) |
tikšanās ierosinātājs; un |
|
e) |
attiecīgā informācija par klienta rīkojumu, norādot rīkojuma cenu, apjomu, veidu un to, vai rīkojums jānodod vai jāizpilda. |
10. Ierakstus glabā pastāvīgā informācijas nesējā, kas nodrošina iespēju tos atskaņot vai kopēt, un tie jāglabā tādā formātā, kurā sākotnējo ierakstu nav iespējams pārveidot vai dzēst.
Ierakstus informācijas nesējā glabā tā, lai tiem varētu ātri piekļūt un tie pēc pieprasījuma būtu pieejami klientiem.
Sabiedrības nodrošina visu telefonsarunu un elektroniskās saziņas ierakstu kvalitāti, precizitāti un pilnīgumu.
11. Ieraksta glabāšanas termiņš sākas datumā, kurā ieraksts ir izdarīts.
9. IEDAĻA
MVU izaugsmes tirgi
77. pants
MVU kategorija
(Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 13. apakšpunkts)
1. Lai izpildītu Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta a) apakšpunkta prasības, uzskata, ka emitents, kura akcijas atļauts tirgot ne ilgāk par trim gadiem, ir MVU, ja tā tirgus kapitāls ir mazāks par EUR 200 miljoniem, pamatojoties uz kādu no minētajiem elementiem:
|
a) |
akcijas cena biržas slēgšanas brīdī pirmajā tirdzniecības dienā, ja tā akcijas atļauts tirgot ne ilgāk par nepilnu gadu; |
|
b) |
akcijas cena biržas slēgšanas brīdī pirmajā tirdzniecības dienā, ja tā akcijas atļauts tirgot ilgāk par gadu, bet ne ilgāk par diviem gadiem; |
|
c) |
vidējā akcijas cena biržas slēgšanas brīdī katrā no pirmajiem diviem tirdzniecības gadiem, ja tā akcijas atļauts tirgot ilgāk par gadu, bet ne ilgāk par diviem gadiem. |
2. Emitentu, kas nevienā tirdzniecības vietā netirgo kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentus, Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 13. apakšpunkta vajadzībām uzskata par MVU, ja saskaņā ar jaunāko gada vai konsolidēto pārskatu tas atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem: darbinieku vidējais skaits finanšu gadā ir mazāks par 250, kopsavilkuma bilance nepārsniedz EUR 43 000 000, un gada neto apgrozījums nepārsniedz EUR 50 000 000.
78. pants
MVU izaugsmes tirgus reģistrācija
(Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkts)
1. Lai nolūkā veikt MVU izaugsmes tirgus reģistrāciju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta a) apakšpunktu noteiktu, vai vismaz 50 % emitentu, kuriem atļauts veikt tirdzniecību daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ir MVU, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas operatora piederības dalībvalsts kompetentā iestāde aprēķina MVU vidējo attiecību pret emitentu, kuru finanšu instrumentus atļauts tirgot šajā tirgū, kopējo skaitu. Vidējo attiecību aprēķina iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrī kā vidējo attiecību no mēneša beigu attiecības šā kalendārā gada divpadsmit mēnešos.
Neskarot citus reģistrācijas nosacījumus, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta b) līdz g) apakšpunktā, kompetentā iestāde kā MVU izaugsmes tirgu reģistrē pieteikuma iesniedzēju, kam nav iepriekšējas darbības pieredzes, un pēc trīs kalendārajiem gadiem pārbauda, vai tas ievēro prasību par MVU minimālo procentuālo daļu, kā noteikts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.
2. Ņemot vērā kritērijus, kas noteikti Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas operatora piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nereģistrē daudzpusējo tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu, izņemot gadījumus, kad ir pierādīts, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma:
|
a) |
ir izveidojusi un piemēro noteikumus, kur paredzēti objektīvi un pārredzami kritēriji, ko piemēro, lai emitenti saņemtu sākotnēju un pastāvīgu atļauju tirgošanai savā tirdzniecības vietā; |
|
b) |
ir ieviesusi savu funkciju izpildei piemērotu darbības modeli un nodrošina savā tirdzniecības vietā tirgošanai atļauto finanšu instrumentu godīgu un noteikumiem atbilstīgu tirdzniecību; |
|
c) |
ir izveidojusi un piemēro noteikumus, kur prasīts, lai emitents, kas vēlas saņemt atļauju savu finanšu instrumentu tirdzniecībai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, gadījumos, kad nepiemēro Direktīvu 2003/71/EK, publicē atbilstīgu apstiprinājuma dokumentu, par kura sagatavošanu atbild emitents un kurā skaidri norādīts, vai tas ir vai nav šīs darbības ir veicis; |
|
d) |
ir izveidojusi un piemēro noteikumus, kur definēts c) apakšpunktā minētā apstiprinājuma dokumenta obligātais saturs tādā veidā, lai ieguldītājiem sniegtu informāciju, kas ir pietiekama, lai viņi varētu objektīvi novērtēt emitenta finansiālo stāvokli un izredzes, un ar tā vērtspapīriem saistītās tiesības; |
|
e) |
prasa emitentam c) apakšpunktā minētajā apstiprinājuma dokumentā norādīt, vai, viņaprāt, tā apgrozāmais kapitāls ir pietiekams tā pašreizējām prasībām vai, ja tā nav, kā tas ierosina papildus nodrošināt vajadzīgo apgrozāmo kapitālu; |
|
f) |
ir izveidojusi kārtību, ko piemēro, lai pienācīgi izvērtētu c) apakšpunktā minētā apstiprinājuma dokumenta pilnīgumu, atbilstību un saprotamību; |
|
g) |
prasa emitentiem, kuru vērtspapīrus tā tirgo savā tirdzniecības vietā, reizi gadā publicēt finanšu ziņojumus 6 mēnešos pēc katra finanšu gada beigām un reizi pusgadā publicēt finanšu ziņojumus 4 mēnešos pēc katra finanšu gada pirmo 6 mēnešu beigām; |
|
h) |
nodrošina saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK sagatavoto prospektu, c) apakšpunktā minēto apstiprinājuma dokumentu, g) apakšpunktā minēto finanšu ziņojumu un Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. panta 1. punktā noteiktās informācijas, ko publiski izpauduši emitenti, kuru vērtspapīri tiek tirgoti tās tirdzniecības vietā, izplatīšanu sabiedrībā, publicējot to savā tīmekļa vietnē vai norādot tajā tiešu saiti uz emitenta tīmekļa vietni, kur ir publicēti šādi dokumenti, ziņojumi un informācija; |
|
i) |
nodrošina, ka h) apakšpunktā minētā informācija par regulējumu un tiešās saites vismaz piecus gadus ir pieejamas tās tīmekļa vietnē. |
79. pants
MVU izaugsmes tirgus reģistrācijas atcelšana
(Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkts)
1. Ņemot vērā MVU procentuālo daļu un neskarot citus nosacījumus, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta b) līdz g) apakšpunktā un šīs regulas 78. panta 2. punktā, MVU izaugsmes tirgus reģistrāciju atceļ tikai tā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, ja MVU procentuālā daļa, kā noteikts saskaņā ar šīs regulas 78. panta 1. punktu, trīs secīgos kalendārajos gados kļūst mazāka par 50 %.
2. Ņemot vērā nosacījumus, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 33. panta 3. punkta b) līdz g) apakšpunktā un šīs regulas 78. panta 2. punktā, MVU izaugsmes tirgus operatora reģistrāciju atceļ kompetentā iestāde tā piederības dalībvalstī, kurā šie noteikumi vairs netiek izpildīti.
IV NODAĻA
PIENĀKUMI SAISTĪBĀ AR TIRDZNIECĪBAS VIETU DARBĪBU
80. pants
Apstākļi, kas uzskatāmi par būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai
(Direktīvas 2014/65/ES 32. panta 1. punkts, 32. panta 2. punkts, 52. panta 1. punkts un 52. panta 2. punkts)
1. Lai izpildītu Direktīvas 2014/65/ES 32. panta 1. punkta, 32. panta 2. punkta, 52. panta 1. punkta un 52. panta 2. punkta prasības, uzskata, ka finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšana vai atcelšana varētu nodarīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai vismaz šādos apstākļos:
|
a) |
ja šāda rīcība izraisītu sistēmisku risku, kas mazinātu finanšu stabilitāti, piemēram, ja nepieciešams slēgt dominējošo pozīciju tirgū vai ievērojamā apmērā netiktu izpildītas maksājumu saistības; |
|
b) |
ja tirgošanas turpināšana tirgū ir nepieciešama, lai pēc tirdzniecības pildītu būtiski svarīgas riska pārvaldības funkcijas, ja CDP saistību neizpildes procedūrā tīrvērtes veicēja saistību neizpildes dēļ ir nepieciešama finanšu instrumentu likvidēšana un, nespējot aprēķināt drošības rezerves prasības, CDP būtu pakļauts nepieņemamiem riskiem |
|
c) |
ja tiktu apdraudēta emitenta finansiālā dzīvotspēja, piemēram, ja tas ir iesaistīts korporatīvā darījumā vai kapitāla piesaistīšanā. |
2. Lai noteiktu, vai katrā konkrētajā gadījumā finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšana vai atcelšana varētu nodarīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai, valsts kompetentā iestāde, tirgus dalībnieks, kas uztur regulētu tirgu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kurš uztur DTS vai OTS, izvērtē visus attiecīgos faktorus, tostarp:
|
a) |
tirgus nozīme likviditātes ziņā, proti, minēto darbību sekas varētu būt ievērojamākas, ja šie tirgi likviditātes ziņā ir nozīmīgāki nekā citi tirgi; |
|
b) |
paredzēto darbību specifika, ja darbības, piemēram, atcelšana, kas ilgstoši vai noturīgi ietekmē ieguldītāju spēju tirgot finanšu instrumentu tirdzniecības vietās, ieguldītājus varētu ietekmēt lielākā mērā nekā citas darbības; |
|
c) |
pietiekami nozīmīgu atvasināto finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanas vai atcelšanas viļņveidīga ietekme, indeksi vai etaloni, kuru pamatā vai kuru sastāvdaļa ir vairs netirgotais vai atceltais instruments; |
|
d) |
finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanas ietekme uz tirgus galalietotājiem, piemēram, vienībām, kas tirgo finanšu instrumentus, lai ierobežotu finanšu riskus. |
3. Faktorus, kas minēti 2. punktā, ņem vērā arī tad, ja valsts kompetentā iestāde, tirgus dalībnieks, kas uztur regulētu tirgu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kurš uztur DTS vai OTS, nolemj nepārtraukt vai neatcelt kāda finanšu instrumentu tirdzniecību, pamatojoties uz apstākļiem, kas nav iekļauti 1. punkta sarakstā.
81. pants
Apstākļi, kuros var uzskatīt, ka notikuši būtiski noteikumu pārkāpumi, nesakārtoti tirdzniecības nosacījumi vai sistēmas traucējumi attiecībā uz finanšu instrumentu
(Direktīvas 2014/65/ES 31. panta 2. punkts un 54. panta 2. punkts)
1. Lai novērtētu, vai ir izpildīta prasība nekavējoties informēt savas kompetentās iestādes par būtiskiem noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu, tirdzniecības vietu operatori ņem vērā pazīmes, kas uzskaitītas šīs regulas III pielikuma A iedaļā.
2. Informācija jāsniedz tikai nozīmīgu notikumu gadījumos, kas var apdraudēt tirdzniecības vietu nozīmi un funkciju finanšu tirgus infrastruktūrā.
82. pants
Apstākļi, kuros var uzskatīt, ka varētu būt notikusi rīcība, kas ir aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014
(Direktīvas 2014/65/ES 31. panta 2. punkts un 54. panta 2. punkts)
1. Lai novērtētu, vai ir izpildīta prasība nekavējoties informēt savas kompetentās iestādes, ka varētu būt notikusi rīcība, kas ir aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, tirdzniecības vietu operatori ņem vērā pazīmes, kas uzskaitītas šīs regulas III pielikuma B iedaļā.
2. Vienas vai vairāku tirdzniecības vietu, kur tirgo finanšu instrumentus un/vai saistītos finanšu instrumentus, operators pirms attiecīgās valsts kompetentās iestādes informēšanas piemēro samērīgu pieeju un novērtē pamanītās pazīmes, tostarp visas attiecīgās pazīmes, kas nav īpaši iekļautas šīs regulas III pielikuma B iedaļā, ņemot vērā:
|
a) |
novirzes no savā tirdzniecības vietā tirgošanai atļauto finanšu instrumentu parastā tirdzniecības modeļa un |
|
b) |
operatoram pieejamo vai iegūstamo kā iekšējo, ar darbībām saistīto informāciju, tā publiski pieejamo informāciju. |
3. Vienas vai vairāku tirdzniecības vietu operators ņem vērā rīcību, kas saistīta ar informācijas negodīgu izmantošanu, proti, tirgus loceklis vai dalībnieks veic tirdzniecību savā vārdā, apsteidzot savus klientus, un šim nolūkam izmanto rīkojumu reģistra datus, kas tirdzniecības vietai jāreģistrē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 25. pantu, jo īpaši tādu rīcību, kas attiecas uz tirgus locekļa vai dalībnieka tirdzniecības darbības veidu.
V NODAĻA
ZIŅOŠANA PAR PREČU ATVASINĀTO INSTRUMENTU POZĪCIJĀM
83. pants
Ziņošana par pozīcijām
(Direktīvas 2014/65/ES 58. panta 1. punkts)
1. Attiecībā uz Direktīvas 2014/65/ES 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem iknedēļas ziņojumiem tirdzniecības vieta pilda pienākumu publiskot šādu ziņojumu, ja ir sasniegtas abas norādītās robežvērtības:
|
a) |
attiecīgajā līgumā vai attiecīgajā tirdzniecības vietā ir 20 atvērto pozīciju turētāji; un |
|
b) |
kopējā bruto garo vai īso atvērto pozīciju apmēra absolūtā summa, izteikta kā attiecīgā preču atvasinātā instrumenta partiju skaits, četras reizes pārsniedz tā paša preču atvasinātā instrumenta piegādājamās darījumu pamatā esošās preces, izteiktas kā partiju skaits. |
Šā punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja preču atvasinātā instrumenta pamatā nav fiziski piegādājams aktīvs, kā arī attiecībā uz emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem.
2. Robežvērtību, kas noteikta 1. punkta a) apakšpunktā piemēro, apkopojot visas personu kategorijas neatkarīgi no pozīciju turētāju skaita katrā atsevišķā personu kategorijā.
3. Attiecībā uz līgumiem, kuros konkrētajā personu kategorijā ir mazāk par pieciem pozīciju turētājiem, pozīciju turētāju skaitu šajā kategorijā nepublicē.
4. Attiecībā uz līgumiem, kuros pirmo reizi ir izpildīti 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, tirdzniecības vietas pirmos iknedēļas ziņojumus par līgumiem publicē, tiklīdz tas ir praktiski iespējams un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 3 nedēļas no datuma, kad robežvērtības sasniegtas pirmo reizi.
5. Ja 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, tirdzniecības vietas trīs mēnešus turpina publicēt iknedēļas ziņojumus. Pienākums publicēt iknedēļas ziņojumus vairs nav jāpilda, ja 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi pēc šā perioda beigām vairs netiek pastāvīgi izpildīti.
VI NODAĻA
DATU ZIŅOŠANAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU DATU SNIEGŠANAS PIENĀKUMS
84. pants
Pienākums sniegt tirgus datus atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem
(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punkts un 65. panta 1. punkts)
1. Lai publiskotu tirgus datus, kuros ir informācija, kas prasīta 6., 20. un 21. pantā Regulā (ES) Nr. 600/2014, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punktu un 65. panta 1. punktu, apstiprinātas publicēšanas struktūras (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātāji (KDLN) pilda pienākumus, kas noteikti 85. līdz 89. pantā.
2. Šīs regulas 85. pantu, 86. panta 2. punktu, 87. pantu, 88. panta 2. punktu un 89. pantu nepiemēro APS un KDLN, kas tirgus datus publisko bez maksas.
85. pants
Tirgus datu sniegšana atbilstīgi izmaksām
(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punkts un 65. panta 1. punkts)
1. Tirgus datu cenu pamato ar šādu datu sagatavošanas un izplatīšanas izmaksām, un tajā var iekļaut pamatotu rezervi.
2. Tirgus datu sagatavošanas un izplatīšanas izmaksās var iekļaut citu APS un KDLN sniegto pakalpojumu kopējo izmaksu atbilstīgu daļu.
86. pants
Pienākums sniegt tirgus datus nediskriminējoši
(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punkts un 65. panta 1. punkts)
1. APS un KDLN visiem vienas kategorijas klientiem nodrošina tirgus datu pieejamību par vienādu cenu un ar vienādiem nosacījumiem, ievērojot publicētus objektīvus kritērijus.
2. Visas dažādu kategoriju klientiem piemēroto cenu atšķirības ir samērīgas ar tirgus datu nozīmīgumu klientiem, ņemot vērā:
|
a) |
tirgus datu tvērumu un mērogu, tostarp aptverto finanšu instrumentu skaitu un tirdzniecības apjomu; |
|
b) |
tirgus datu izmantošanas veidu, tostarp, vai klients tos izmanto savām tirdzniecības darbībām, tālākpārdošanai vai datu apkopošanai. |
3. Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkā APS un KDLN jābūt ieviestām pielāgojamām iespējām, lai nodrošinātu, ka klienti tirgus datiem var piekļūt laikus jebkurā laikā un bez diskriminācijas.
87. pants
Maksa vienam lietotājam
(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punkts un 65. panta 1. punkts)
1. APS un KDLN piemēro maksu par tirgus datu izmantošanu, pamatojoties uz lietojumu, ko veic atsevišķi galalietotāji (“maksa vienam lietotājam”). APS un KDLN ir ieviesuši kārtību, lai nodrošinātu, ka par katru atsevišķu tirgus datu lietošanas reizi maksu piemēro tikai vienreiz.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, APS un KDLN var pieņemt lēmumu nenodrošināt tirgus datu pieejamību, pamatojoties uz vienu lietotāju, ja maksa vienam lietotājam ir nesamērīga attiecībā pret tirgus datu pieejamības nodrošināšanas izmaksām, ņemot vērā tirgus datu mērogu un tvērumu.
3. APS un KDLN pamato, kādēļ tirgus dati netiek nodrošināti, pamatojoties uz vienu lietotāju, uz publicē šos iemeslus savā tīmekļa vietnē.
88. pants
Tirgus datu nodalīšana un sadalīšana
(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punkts un 65. panta 1. punkts)
1. APS un KDLN nodrošina tirgus datu pieejamību atsevišķi no citiem pakalpojumiem.
2. Tirgus datu cenas nosaka, pamatojoties uz tirgus datu sadalīšanu, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 600/2014 12. panta 1. punktā un precizēta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/572 (27) pantos.
89. pants
Pārredzamības pienākums
(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punkts un 65. panta 1. punkts)
1. APS un KDLN izpauž informāciju par cenu un citiem nosacījumus, kas attiecas uz tirgus datu sniegšanu, un nodrošina, ka sabiedrība vienkārši pieejamā veidā var piekļūt šai informācijai.
2. Minētajā informācijā iekļauj:
|
a) |
pašreizējo cenu sarakstus, tostarp šādu informāciju:
|
|
b) |
iepriekšēju informāciju, vismaz 90 dienas iepriekš paziņojot par turpmākajām cenu izmaiņām; |
|
c) |
informāciju par tirgus datu saturu, tostarp šādu informāciju:
|
|
d) |
ieņēmumiem no tirgus datu pieejamības nodrošināšanas un šo ieņēmumu procentuālo daļu attiecībā pret APS un KDLN kopējiem ieņēmumiem; |
|
e) |
informāciju par cenas noteikšanas veidu, tostarp, izmantoto izmaksu uzskaites metodiku un informāciju par konkrētiem principiem, saskaņā ar kuriem ir iedalītas kopējās tiešās un mainīgās izmaksas un sadalītas fiksētās kopējās izmaksas atbilstīgi tirgus datu sagatavošanai un izplatīšanai un citiem APS un KDLN sniegtajiem pakalpojumiem. |
VII NODAĻA
KOMPETENTĀS IESTĀDES UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
90. pants
Tirdzniecības vietas īpašā nozīmīguma noteikšana uzņēmējā dalībvalstī
(Direktīvas 2014/65/ES 79. panta 2. punkts)
1. Regulēta tirgus darbības uzņēmējā dalībvalstī uzskatāmas par īpaši nozīmīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai šajā uzņēmējā dalībvalstī, ja ir piemērojams vismaz viens no šādiem kritērijiem:
|
a) |
uzņēmēja dalībvalsts ir attiecīgā regulētā tirgus bijusī piederības dalībvalsts; |
|
b) |
attiecīgais regulētais tirgus, apvienojot, pārņemot vai citādi saņemot, ir ieguvis uzņēmējdarbību vai tās daļu regulētā tirgū, ko iepriekš uzturēja tirgus operators, kura reģistrētais birojs vai galvenais birojs bija uzņēmējā dalībvalstī. |
2. Uzskata, ka daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas darbības ir īpaši nozīmīgas vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai šajā uzņēmējā dalībvalstī, ja attiecībā uz DTS un OTS ir izpildīts vismaz viens no 1. punkta kritērijiem un vismaz viens no papildu kritērijiem:
|
a) |
pirms attiecībā uz DTS un OTS ir iestājusies viena no 1. punktā noteiktajām situācijām, tirdzniecības vietas tirgus daļa bija vismaz 10 % tirdzniecības kopējā apgrozījuma ziņā monetārajā izteiksmē, uzņēmējā dalībvalstī tirdzniecības vietā un sistemātiskā internalizētājā tirgojot vismaz vienu aktīvu kategoriju, kurai piemēro Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumus par pārredzamību; |
|
b) |
DTS un OTS ir reģistrēti kā MVU izaugsmes tirgi. |
VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
91. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no dienas, kas Direktīvas 2014/65/ES 93. panta 1. punkta otrajā daļā ir minēta vispirms.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 25. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
(7) Komisijas 2016. gada 7. aprīļa Deleģētā direktīva (ES) 2017/593, ar ko attiecībā uz finanšu instrumentu un klientiem piederošu līdzekļu aizsardzību, produktu pārvaldības prasībām un noteikumiem, kurus piemēro maksu, komisijas naudas vai jebkādus finansiālu vai nefinansiālu labumu sniegšanai vai saņemšanai, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (skatīt šā Oficialā Vēstneša 500. lappusi).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/57/ES par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (OV L 173, 12.6.2014., 179. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010, 84. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīva 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.)
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maij Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.).
(27) Komisijas 2016. gada 2. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/572, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par specifikāciju attiecībā uz pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datu piedāvājumu un līmeni, kādā dati sniegti neapkopotā veidā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (skatīt šā oficiālā Vēstneša 142. lappusi).
I PIELIKUMS
Uzskaite
Minimālā uzskaite, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrības atkarībā no to veiktajām darbībām
|
Pienākuma būtība |
Ieraksta veids |
Satura kopsavilkums |
Likumdošanas atsauces |
|
Klienta izvērtējums |
|||
|
|
Informācija klientiem |
Saturs atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punktam un šīs regulas 39.–45. pantam |
FITD II 24. panta 4. punkts Šīs regulas 39.–45. pants |
|
|
Līgumi ar klientiem |
Ieraksti, kas paredzēti Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 5. punktā |
FITD II 25. panta 5. punkts Šīs regulas 53. pants |
|
|
Piemērotības un atbilstības novērtēšana |
Saturs atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktam un 3. punktam un šīs regulas 50. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. un 3. punkts Šīs regulas 35., 36. un 37. pants |
|
Rīkojumu apstrāde |
|||
|
|
Klientu rīkojumu apstrāde – Summētie darījumi |
Ieraksti atbilstoši šīs regulas 63.–66. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 1. punkts un 28. panta 1. punkts Šīs regulas 63.–66. pants |
|
|
Darījumu uz sava rēķina apvienošana un sadalīšana |
Ieraksti atbilstoši šīs regulas 65. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 28. panta 1. punkts un 24. panta 1. punkts Šīs regulas 65. pants |
|
Klientu rīkojumi un darījumi |
|||
|
|
Klientu rīkojumu vai darījumu veikšanas lēmumu uzskaite |
Ieraksti atbilstoši šīs regulas 69. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 6. punkts Šīs regulas 69. pants |
|
|
Darījumu un rīkojumu apstrādes uzskaite |
Ieraksti atbilstoši šīs regulas 70. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 6. punkts Šīs regulas 70. pants |
|
Klienta informēšana |
|||
|
|
Saistības attiecībā uz klientiem sniegtajiem pakalpojumiem |
Ieraksti atbilstoši šīs regulas 53.–58. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 1. un 6. punkts un 25. panta 1. un 6. punkts Šīs regulas 53.–58. pants |
|
Klienta aktīvu aizsardzība |
|||
|
|
Klienta finanšu instrumenti, kuru turētājs ir ieguldījumu brokeru sabiedrība |
Ieraksti atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 8. punktam un Deleģētās direktīvas (ES) 2017/593 2. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 8. punkts Deleģētās direktīvas (ES) 2017/593 2. pants |
|
|
Klienta naudas līdzekļi, kuru turētājs ir ieguldījumu brokeru sabiedrība |
Ieraksti atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 9. punktam un Deleģētās direktīvas (ES) 2017/593 2. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 9. punkts Deleģētās direktīvas (ES) 2017/593 2. pants |
|
|
Klientu finanšu instrumentu izmantošana |
Ieraksti atbilstoši Deleģētās direktīvas (ES) 2017/593 5. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 8.–10. punkts Deleģētās direktīvas (ES) 2017/593 5. pants |
|
Saziņa ar klientiem |
|||
|
|
Informācija par izmaksām un saistītām maksām |
Saturs atbilstoši šīs regulas 45. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkta c) apakšpunkts Šīs regulas 45. pants |
|
|
Informācija par ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās pakalpojumiem, finanšu instrumentiem un klientu aktīvu aizsardzību |
Saturs atbilstoši šīs regulas pantiem |
Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkts Šīs regulas 45. un 46. pants |
|
|
Informācija klientiem |
Ieraksti par paziņojumiem |
Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 3. punkts Šīs regulas 39. pants |
|
|
Mārketinga paziņojumi (izņemot mutiskos) |
Ikviens mārketinga paziņojums (izņemot mutiskos), ko izdod ieguldījumu brokeru sabiedrība, atbilstoši šīs regulas 36. un 37. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 3. punkts Šīs regulas 36. un 37. pants |
|
|
Ieguldījumu konsultācijas privātajiem klientiem |
i) Ieguldījumu konsultācijas fakts, laiks un datums ii) ieteiktais finanšu instruments iii) klientam piedāvātais piemērotības ziņojums |
Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punkts Šīs regulas 54. pants |
|
|
Ieguldījumu izpēte |
Ikviens ieguldījumu izpētes objekts, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība izdevusi uz pastāvīga informācijas nesēja |
Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 3. punkts Šīs regulas 36. un 37. pants |
|
Organizatoriskas prasības |
|||
|
|
Uzņēmuma komercdarbības un iekšējā organizācija |
Ieraksti atbilstoši šīs regulas 21. panta 1. punkta h) apakšpunktam |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2.–10. punkts Šīs regulas 21. panta 1. punkta h) apakšpunkts |
|
|
Atbilstības ziņojumi |
Ikviens atbilstības ziņojums vadības struktūrai |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts Šīs regulas 22. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 25. panta 2. punkts |
|
|
Interešu konflikta ieraksti |
Ieraksti atbilstoši šīs regulas 35. pantam |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkts Šīs regulas 35. pants |
|
|
Pamudinājumi |
Klientiem izpaustā informācija atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 9. punktam |
Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 9. punkts Deleģētās direktīvas (ES) 2017/593 11. pants |
|
|
Riska pārvaldības ziņojumi |
Ikviens riska pārvaldības ziņojums augstākā līmeņa vadībai |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 5. punkts Šīs regulas 23. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 25. panta 2. punkts |
|
|
Iekšējās revīzijas ziņojumi |
Ikviens iekšējās revīzijas ziņojums augstākā līmeņa vadībai |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 5. punkts Šīs regulas 24. pants un 25. panta 2. punkts |
|
|
Sūdzību apstrādes ieraksti |
Ikviena sūdzība un sūdzības apstrādes pasākumi, kas veikti, lai novērstu sūdzību |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts Šīs regulas 26. pants |
|
|
Personīgo darījumu ieraksti |
Ieraksti atbilstoši šīs regulas 29. panta 2. punkta c) apakšpunktam |
Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 2. punkts Šīs regulas 29. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
II PIELIKUMS
Izmaksas un maksas
Identificētās izmaksas, kam jābūt daļai no klientiem izpaužamajām izmaksām (1)
1. tabula – Visas izmaksas un saistītās maksas, ko iekasē par ieguldījumu pakalpojuma(-u) un/vai palīgpakalpojumu sniegšanu klientam, un kas veido daļu no izpaužamās summas
|
Izpaužamās izmaksu pozīcijas |
Piemēri |
|
|
Vienreizēja maksa par ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu |
Visas izmaksas un maksas, ko maksā ieguldījumu brokeru sabiedrībai, sākot vai beidzot sniegt ieguldījumu pakalpojumu(-us). |
Depozīta maksas, izbeigšanas maksas, pārejas izmaksas (2). |
|
Pastāvīgas maksas par ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu |
Visas pastāvīgās izmaksas un maksas, ko maksā ieguldījumu brokeru sabiedrībai par pakalpojumiem, ko tā sniedz klientam. |
Pārvaldīšanas maksas, konsultāciju maksas, depozitāra maksas. |
|
Visas izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas gaitā sāktajiem darījumiem |
Visas izmaksas un maksas, kas ir saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citu personu veiktajiem darījumiem. |
Brokera komisijas nauda (3), fonda pārvaldniekam samaksātā iestāšanās un izstāšanās maksa, platformas maksas, darījuma cenā iekļautais uzcenojums, zīmognodeva, darījumu nodoklis un ārvalstu valūtas darījumu izmaksas. |
|
Jebkādas ar palīgpakalpojumiem saistītās maksas |
Visas izmaksas un maksas, kas ir saistītas ar palīgpakalpojumiem un neietilpst iepriekš minētajās izmaksās. |
Pētniecības izmaksas. Glabāšanas izmaksas. |
|
Saistītās izmaksas |
|
Maksa par rezultātiem |
2. tabula – Visas izmaksas un saistītās maksas, kas attiecas uz finanšu instrumentu un kas veido daļu no izpaužamās summas
|
Izpaužamās izmaksu pozīcijas |
Piemēri |
|
|
Vienreizējas maksas |
Visas izmaksas un maksas (iekļautas finanšu instrumenta cenā vai pievienotas tā cenai), ko maksā produktu piegādātājiem, sākot vai beidzot ieguldīt finanšu instrumentā. |
Pārvaldīšanas maksa ar priekšapmaksu, strukturēšanas maksa (4), izplatīšanas maksa. |
|
Pastāvīgas maksas |
Visas pastāvīgās maksas un izmaksas, kas saistītas ar finanšu produkta pārvaldīšanu, ko atrēķina no finanšu instrumenta vērtības, kad tiek ieguldīts finanšu instrumentā. |
Pārvaldīšanas maksas, apkalpošanas izmaksas, mijmaiņas maksas, vērtspapīru aizdošanas izmaksas un nodokļi, finansēšanas izmaksas. |
|
Visas ar darījumiem saistītās izmaksas |
Visas izmaksas un maksas, kas rodas ieguldījumu iegūšanas un atsavināšanas rezultātā. |
Brokeru komisijas nauda, fonda samaksātā iestāšanās un izstāšanās maksa, darījuma cenā iekļautais uzcenojums, zīmognodeva, darījumu nodoklis un ārvalstu valūtas darījumu izmaksas. |
|
Saistītās izmaksas |
|
Maksa par rezultātiem |
(1) Jāievēro, ka noteiktas izmaksu pozīcijas parādās abās tabulās, bet viena otru nedublē, jo nozīmē attiecīgi produkta un pakalpojuma izmaksas. Piemēri – pārvaldīšanas maksa (1. tabulā tā attiecas uz pārvaldīšanas maksu, ko iekasē ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sniedz portfeļa pārvaldīšanas pakalpojumus klientiem, bet 2. tabulā tā attiecas uz pārvaldīšanas maksu, ko ieguldījumu fonda pārvaldnieks iekasē no ieguldītāja) un brokera komisijas nauda (1. tabulā tā attiecas uz komisijas maksu, kas jāmaksā ieguldījumu brokeru sabiedrībai par tirdzniecību savu klientu vārdā, bet 2. tabulā tā attiecas uz komisijas maksu, ko maksā ieguldījumu fondi par tirdzniecību fonda vārdā).
(2) Pārejas izmaksas ir izmaksas (ja tādas ir), kas ieguldītājam rodas, pārejot no vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības pie citas ieguldījumu brokeru sabiedrības.
(3) Ar brokera komisijas naudu saprot izmaksas, ko iekasē ieguldījumu brokeru sabiedrība par rīkojumu izpildīšanu.
(4) Strukturēšanas maksas ir maksas, ko strukturētā ieguldījuma produktu izstrādātāji iekasē par produktu strukturēšanu. Tās var attiekties uz plašāku izstrādātāja piedāvāto pakalpojumu klāstu.
III PIELIKUMS
Tirdzniecības vietu operatoru pienākums nekavējoties ziņot savas valsts kompetentajai iestādei
A IEDAĻA
Pazīmes, kas var liecināt par būtiskiem tirdzniecības vietas noteikumu pārkāpumiem vai nepienācīgiem tirdzniecības apstākļiem, vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu
Būtiski tirdzniecības vietas noteikumu pārkāpumi
|
1. |
Tirgus dalībnieki pārkāpj tirdzniecības vietas noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt tirgus integritāti, tirgus pienācīgu darbību vai būtiskas citu tirgus dalībnieku intereses. |
|
2. |
Tirdzniecības vieta uzskata, ka pārkāpums ir pietiekami nopietns vai rada sekas, un tādēļ ir pamatoti apsvērt disciplināratbildības piemērošanu. |
Nepienācīgi tirdzniecības apstākļi
|
3. |
Cenu atklāšanas process ievērojamu laika periodu tiek būtiski traucēts. |
|
4. |
Tiek sasniegta vai pārsniegta tirdzniecības sistēmas jauda. |
|
5. |
Tirgus uzturētāji/likviditātes nodrošinātāji atkārtoti ziņo par nenotikušiem darījumiem; vai |
|
6. |
Saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 48. pantu un tās īstenošanas pasākumiem, kuri ir izveidoti, lai aizsargātu tirdzniecības vietu pret algoritmiskās tirdzniecības riskiem, kritisku mehānismu apstāšanās vai kļūda. |
Sistēmas traucējumi
|
7. |
Jebkuri tirgus piekļuves sistēmas būtiski traucējumi vai apstāšanās, kā rezultātā dalībniekiem zūd iespēja ievadīt, precizēt vai atcelt to rīkojumus. |
|
8. |
Jebkuri darījumu savietošanas sistēmas būtiski traucējumi vai apstāšanās, kā rezultātā dalībniekiem zūd noteiktība par izpildīto darījumu vai aktuālo rīkojumu statusu, kā arī nav pieejama informācija, kas ir neaizstājama tirdzniecībā (piemēram, netiek izplatīta indeksa vērtība, lai tirgotu noteiktus šā indeksa atvasinātos instrumentus). |
|
9. |
Jebkuri pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības darbību pārredzamības un citu attiecīgo datu, kurus tirdzniecības vietas publisko atbilstoši to Direktīvā 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajiem pienākumiem, izplatīšanas sistēmu traucējumi vai apstāšanās. |
|
10. |
Jebkuri tirdzniecības vietas sistēmu, ar kurām uzrauga un kontrolē tirgus dalībnieku tirdzniecības darbības, traucējumi vai apstāšanās, un jebkuri citu saistīto pakalpojumu sniedzēju, īpaši centrālo darījumu partneru un centrālo vērtspapīru depozitāriju, traucējumi vai apstāšanās, kas ietekmē tirdzniecības sistēmu. |
B SADAĻA
Pazīmes, kas var liecināt par ļaunprātīgu uzvedību Regulas (ES) Nr. 596/2014 izpratnē
Iespējamas iekšējās informācijas izmantošanas vai tirgus manipulācijas pazīmes
|
1. |
Neparasta darījumu un/vai tirdzniecības rīkojumu ar konkrētu finanšu instrumentu koncentrācija ar vienu biedru/dalībnieku vai starp noteiktiem biedriem/dalībniekiem. |
|
2. |
Neparasta darījuma atkārtošanās neliela skaita biedru/dalībnieku starpā noteiktā laika periodā. |
Iespējamas iekšējās informācijas izmantošanas pazīmes
|
3. |
Neparasta un ievērojama tirdzniecība vai tirdzniecības rīkojumu iesniegšana attiecībā uz uzņēmuma finanšu instrumentiem, ko veic noteikti biedri/dalībnieki pirms nozīmīgu ar uzņēmumu saistītu korporatīvu notikumu vai informācijas, kas var ietekmēt cenas, paziņošanas; tirdzniecības rīkojumi/darījumi, kuru rezultāts ir pēkšņas un neparastas tirdzniecības rīkojumu/darījumu skaita un/vai cenu izmaiņas, pirms publiskiem paziņojumiem, kas attiecas uz konkrēto finanšu instrumentu. |
|
4. |
Ja tirgus biedrs/dalībnieks iesniedz tirdzniecības rīkojumus vai veic darījumus pirms vai nekavējoties pēc tam, kad konkrētais biedrs/dalībnieks vai personas, par kurām ir publiski zināms, ka tās ir saistītas ar šo biedru/dalībnieku, sagatavo vai izplata izpēti vai ieguldījumu rekomendācijas, kas tiek darītas publiski pieejamas. |
Iespējamas tirgus manipulācijas pazīmes
Turpmāk 18.–23. punktā aprakstītās pazīmes ir īpaši nozīmīgas automatizētā tirdzniecības vidē.
|
5. |
Tādu tirdzniecības rīkojumu iesniegšana vai darījumu veikšana, kas veido būtisku ar attiecīgo finanšu instrumentu konkrētajā tirdzniecības vietā veikto dienas darījumu apjoma daļu, īpaši, ja ar šādām darbībām izraisa būtiskas finanšu instrumentu cenas izmaiņas. |
|
6. |
Biedra/dalībnieka ar būtiskām finanšu instrumenta pirkšanas vai pārdošanas interesēm iesniegti tirdzniecības rīkojumi vai veikti darījumi, kas izraisa būtiskas tirdzniecības vietā tirdzniecībai pieņemta finanšu instrumenta cenas izmaiņas. |
|
7. |
Tādu tirdzniecības rīkojumu iesniegšana vai darījumu veikšana, kas notiek īsā tirgus sesijas laika periodā un izraisa cenas izmaiņas, kas vēlāk tiek novērstas. |
|
8. |
Tādu tirdzniecības rīkojumu iesniegšana, kas maina tirdzniecības vietā tirdzniecībai pieņemta vai tirgota finanšu instrumenta cenas labākā pieprasījuma vai piedāvājuma atspoguļojumu, vai, vispārīgi, tirgus dalībniekiem pieejamā rīkojumu reģistra atspoguļojumu, un tiek dzēsti pirms to izpildes. |
|
9. |
Tirgus dalībnieka darījumi vai tirdzniecības rīkojumi, kam šķietami nav cita iemesla kā vien palielināt/samazināt finanšu instrumenta cenu vai vērtību, vai būtiski ietekmēt tā piedāvājumu vai pieprasījumu, proti, tuvu tirdzniecības dienas atskaites punktam, piemēram, tās sākumam vai beigām. |
|
10. |
Finanšu instrumenta pirkšana vai pārdošana tirdzniecības sesijas atskaites brīdī (piemēram, atvēršana, slēgšana, norēķini), lai palielinātu, samazinātu vai saglabātu atskaites cenu (piemēram, sākotnējo cenu, noslēguma cenu, norēķina cenu) noteiktā līmenī (to parasti dēvē par “ietekmi uz slēgšanas cenu”). |
|
11. |
Darījumi vai tirdzniecības rīkojumi, kas izraisa vai varētu izraisīt dienas vai sesijas perioda vidējās svērtās cenas palielināšanos vai samazināšanos. |
|
12. |
Darījumi vai tirdzniecības rīkojumi, kas izraisa vai var izraisīt ietekmi, kuras rezultātā tiek noteikta tirgus cena, kad finanšu instrumenta likviditāte vai rīkojumu reģistra dziļums nav pietiekams, lai sesijas ietvaros fiksētu cenu. |
|
13. |
Darījuma izpilde, mainot pirkšanas un pārdošanas cenas, ja to starpība ir faktors, kas ietekmē cita darījuma cenas noteikšanu tajā pašā vai citā tirdzniecības vietā. |
|
14. |
Liela apmēra tirdzniecības rīkojumu reģistrācija tirdzniecības sistēmas centrālajā rīkojumu reģistrā dažas minūtes pirms izsoles cenu noteikšanas posma un šo rīkojumu atcelšana dažas sekundes pirms rīkojumu reģistra iesaldēšanas izsoles cenas aprēķināšanai, lai teorētiskā sākotnējā cena varētu izskatīties augstāka/zemāka, nekā tas būtu parasti. |
|
15. |
Iesaistīšanās darījumā vai darījumu sērijā, kas parādās publisko tablo ekrānos, lai sniegtu iespaidu par aktivitāti vai cenu svārstībām saistībā ar finanšu instrumentu (to parasti dēvē par painting the tape); |
|
16. |
Darījumi, ko veic viens vai pēc savstarpējas vienošanās dažādi biedri/dalībnieki, izdodot pirkšanas un pārdošanas rīkojumus, lai veiktu tirdzniecību vienlaicīgi vai gandrīz vienlaicīgi ļoti līdzīgā apjomā un par līdzīgām cenām (parasti dēvē par “neatbilstoši saskaņotiem rīkojumiem”). |
|
17. |
Darījumi vai tirdzniecības rīkojumi, kuru sekas vai ticamās sekas ir tirdzniecības drošības mehānismu apiešana tirgū (piemēram, attiecībā uz daudzuma ierobežojumiem, cenu ierobežojumiem, pieprasījuma/piedāvājuma cenas parametriem utt.). |
|
18. |
Tirdzniecības rīkojumu vai tirdzniecības rīkojumu sērijas izdošana vai darījumu vai darījumu sērijas veikšana, kas varētu sākt vai pastiprināt tendenci un mudināt citus dalībniekus paātrināt vai paplašināt šo tendenci, lai sniegtu iespēju slēgt/atvērt pozīciju par labvēlīgu cenu (parasti dēvē par kustības sākšanas jeb momentum ignition praksi). |
|
19. |
Vairāku vai liela apmēra nereālu tirdzniecības rīkojumu izdošana vienā rīkojumu reģistra daļā, lai veiktu darījumu rīkojumu reģistra otrā daļā. Tiklīdz tirdzniecība ir notikusi, manipulatīvie rīkojumi tiks dzēsti (to parasti dēvē par layering un spoofing – manipulācijas un izlikšanās praksi). |
|
20. |
Neliela mēroga tirdzniecības rīkojumu (tā dēvētie “izpētes rīkojumi”) izdošana, lai noteiktu slēpto rīkojumu līmeni un jo īpaši novērtētu situāciju saistībā ar “tumšajā platformā” notiekošo. |
|
21. |
Daudzu tirdzniecības rīkojumu un/vai tirdzniecības atcelšanas rīkojumu un/vai tirdzniecības rīkojumu atjauninājumu ievadīšana, lai izraisītu neskaidrību citiem dalībniekiem, palēninot to darbību, un maskētu savu stratēģiju (parasti dēvē par “kotējumu pārslodzi” jeb quote stuffing). |
|
22. |
Tirdzniecības rīkojumu publiskošana, lai piesaistītu citus tirgus biedrus/dalībniekus, kuri izmanto tradicionālās tirdzniecības metodes (“lēnie tirgotāji”), pēc tam ātri mainot šos tirdzniecības rīkojumus un paredzot nelabvēlīgākus nosacījumus, cerībā noslēgt izdevīgus darījumus uz ienākošo “lēno tirgotāju” tirdzniecības rīkojumu plūsmas fona (parasti dēvē par “dūmu radīšanu” jeb smoking). |
|
23. |
Tirdzniecības rīkojumu vai secīgu tirdzniecības rīkojumu izpilde, lai uzzinātu citu dalībnieku rīkojumus, un vēlāka tirdzniecības rīkojuma ievadīšana, izmantojot iegūto informāciju (parasti dēvē par “izlikšanos” jeb phishing). |
|
24. |
Ciktāl zināms tirdzniecības vietas operatoram, iesniegtie tirdzniecības rīkojumi vai veiktie darījumi pierāda pozīcijas maiņu īsā laika periodā un veido būtisku daļu no dienas darījumiem ar attiecīgo finanšu instrumentu konkrētajā tirdzniecības vietā, un var būt saistīti ar būtiskām tirdzniecības vietā tirdzniecībai pieņemta vai tirgota finanšu instrumenta cenas izmaiņām. |
Starppakalpojumu tirgus manipulācijas pazīmes, tostarp dažādās tirdzniecības vietās
Turpmāk minētās pazīmes tirdzniecības vietas operatoram īpaši jāņem vērā, ja gan finanšu instruments, gan saistītais finanšu instruments tiek pieņemti tirdzniecībai vai tiek tirgoti, vai, ja minētie instrumenti tiek tirgoti vairākās viena operatora tirdzniecības vietās.
|
25. |
Darījumi vai tirdzniecības rīkojumi, kas izraisa vai varētu izraisīt ietekmi, kuras rezultātā dienās pirms saistīta atvasinātā instrumenta vai konvertējamā vērtspapīra emitēšanas, brīvprātīgas dzēšanas vai derīguma termiņa beigām cena pazeminās, paaugstinās vai saglabājas nemainīga. |
|
26. |
Darījumi vai tirdzniecības rīkojumi, kas izraisa vai varētu izraisīt ietekmi, kuras rezultātā pamatā esošā finanšu instrumenta cena saglabājas virs vai zem norunas cenas vai cita elementa, kas tiek izmantots, lai noteiktu saistītā atvasinātā instrumenta izmaksu (piemēram, barjeru) termiņa beigu dienā. |
|
27. |
Darījumi vai tirdzniecības rīkojumi, kas izraisa vai varētu izraisīt ietekmi, kuras rezultātā pamatā esošā finanšu instrumenta cena mainās tā, ka tiek pārsniegta/nesasniegta norunas cena vai cits elements, kas tiek izmantots, lai noteiktu saistītā atvasinātā instrumenta izmaksu (piemēram, barjeru) termiņa beigu dienā. |
|
28. |
Darījumi, kas izraisa vai varētu izraisīt ietekmi, kuras rezultātā finanšu instrumenta cena tiek mainīta, ja šī cena tiek izmantota kā atsauce vai noteicošais kritērijs, proti, drošības rezerves noteikšanas prasību aprēķināšanā. |
|
29. |
Biedra/dalībnieka ar būtiskām finanšu instrumenta pirkšanas vai pārdošanas interesēm iesniegti tirdzniecības rīkojumi vai veikti darījumi, kas izraisa būtiskas tirdzniecības vietā tirdzniecībai pieņemta saistīta atvasinātā instrumenta vai pamatā esoša aktīva cenas izmaiņas. |
|
30. |
Tirdzniecības veikšana vai rīkojumu izdošana vienā tirdzniecības vietā vai ārpus tirdzniecības vietas (tostarp norāžu par interesi sniegšana), lai neatbilstoši ietekmētu tā paša finanšu instrumenta cenu citā tirdzniecības vietā vai ārpus tirdzniecības vietas (parasti zināma kā “manipulācija starp tirdzniecības vietām” (tirdzniecība vienā tirdzniecības vietā vai ārpus tirdzniecības vietas, lai neatbilstoši noteiktu finanšu instrumenta cenu citā tirdzniecības vietā vai ārpus tirdzniecības vietas)). |
|
31. |
Arbitrāžas iespēju radīšana vai veicināšana starp finanšu instrumentu un citu, saistītu finanšu instrumentu, ietekmējot viena finanšu instrumenta standarta cenu, var tikt veikta ar dažādiem finanšu instrumentiem (piemēram, tiesībām/akcijām, naudas tirgiem/atvasināto instrumentu tirgiem, garantijām/akcijām, …). Attiecībā uz tiesību emisiju to ir iespējams īstenot, ietekmējot tiesību (teorētisko) sākumcenu vai (teorētisko) noslēguma cenu. |
IV PIELIKUMS
1. IEDAĻA
Klientu rīkojumu un darījumu veikšanas lēmumu uzskaite
|
1. |
Klienta vārds un nosaukums. |
|
2. |
Attiecīgās personas, kas darbojas klienta vārdā, vārds un nosaukums. |
|
3. |
Apzīmējums, ar ko identificē tirgotāju (tirgotāja ID), kurš ieguldījumu brokeru sabiedrībā pieņem lēmumu ieguldīt. |
|
4. |
Apzīmējums, ar ko identificē algoritmu (algoritma ID), kas ieguldījumu brokeru sabiedrībā pieņem lēmumu ieguldīt. |
|
5. |
B/S indikators. |
|
6. |
Instrumenta identifikācija. |
|
7. |
Cena par vienību un cenas pieraksts. |
|
8. |
Cena. |
|
9. |
Cenas reizinātājs. |
|
10. |
1. valūta. |
|
11. |
2. valūta. |
|
12. |
Sākotnējais daudzums un daudzuma pieraksts. |
|
13. |
Derīguma termiņš. |
|
14. |
Rīkojuma veids. |
|
15. |
Jebkuras citas ziņas, nosacījumi un īpaši klienta norādījumi. |
|
16. |
Datums un precīzs laiks, kad saņemts rīkojums, vai datums un precīzs laiks, kad pieņemts lēmums veikt darījumu. Konkrēto laiku mēra saskaņā ar metodoloģiju, kas noteikta Direktīvas 2014/65/ES 50. panta 2. punktā paredzētajā pulksteņu sinhronizācijas standartā. |
2. IEDAĻA
Darījumu un rīkojumu apstrādes uzskaite
|
1. |
Klienta vārds un nosaukums. |
|
2. |
Attiecīgās personas, kas darbojas klienta vārdā, vārds un nosaukums. |
|
3. |
Apzīmējums, ar ko identificē tirgotāju (tirgotāja ID), kurš ieguldījumu brokeru sabiedrībā pieņem lēmumu ieguldīt. |
|
4. |
Apzīmējums, ar ko identificē algoritmu (algoritma ID), kas ieguldījumu brokeru sabiedrībā pieņem lēmumu ieguldīt. |
|
5. |
Darījuma uzskaites numurs. |
|
6. |
Apzīmējums rīkojuma identificēšanai (rīkojuma ID). |
|
7. |
Rīkojuma identifikācijas kods, ko piešķir tirdzniecības vieta, saņemot rīkojumu. |
|
8. |
Unikāls identifikators katrai summēto klientu rīkojumu grupai (kas tirdzniecības vietā vēlāk tiks iesniegti kā viens kopējais rīkojums). Šim identifikatoram jābūt formā “aggregated_X”, kur X apzīmē klientu skaitu, kuru rīkojumi ir tikuši summēti. |
|
9. |
Tirdzniecības vietas segmenta MIC kods, kurai iesniegts rīkojums. |
|
10. |
Personas, kam nosūtīts rīkojums, vārds un cits apzīmējums. |
|
11. |
Apzīmējums, ar ko identificē pircēju un pārdevēju. |
|
12. |
Tirdzniecības jauda. |
|
13. |
Apzīmējums, ar ko identificē tirgotāju (tirgotāja ID), kurš veic izpildi. |
|
14. |
Apzīmējums, ar ko identificē algoritmu (algoritma ID), kurš veic izpildi. |
|
15. |
B/S indikators. |
|
16. |
Instrumenta identifikācija. |
|
17. |
Galīgais pamatā esošais aktīvs. |
|
18. |
Pārdošanas/pirkšanas iespējas identifikators. |
|
19. |
Izpildes cena. |
|
20. |
Priekšapmaksa. |
|
21. |
Piegādes veids. |
|
22. |
Iespējas līguma veids. |
|
23. |
Dzēšanas termiņš. |
|
24. |
Cena par vienību un cenas pieraksts. |
|
25. |
Cena. |
|
26. |
Cenas reizinātājs. |
|
27. |
1. valūta. |
|
28. |
2. valūta. |
|
29. |
Atlikušais daudzums. |
|
30. |
Grozītais daudzums. |
|
31. |
Izpildītais daudzums. |
|
32. |
Rīkojuma vai darījumu veikšanas lēmuma iesniegšanas datums un precīzs laiks. Konkrēto laiku mēra saskaņā ar metodoloģiju, kas noteikta Direktīvas 2014/65/ES 50. panta 2. punktā paredzētajā pulksteņu sinhronizācijas standartā. |
|
33. |
Jebkura ziņojuma, kas tiek nosūtīts tirdzniecības vietai vai saņemts no tās saistībā ar jebkādu notikumu, kas ietekmē kādu rīkojumu, datums un precīzs laiks. Precīzu laiku mēra saskaņā ar metodoloģiju, kas noteikta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/574 (1). |
|
34. |
Jebkura ziņojuma, kas tiek nosūtīts citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai saņemts no tās saistībā ar jebkādu notikumu, kas ietekmē kādu rīkojumu, datums un precīzs laiks. Konkrēto laiku mēra saskaņā ar metodoloģiju, kas noteikta Direktīvas 2014/65/ES 50. panta 2. punktā paredzētajā pulksteņu sinhronizācijas standartā. |
|
35. |
Jebkurš ziņojums, kas tiek nosūtīts tirdzniecības vietai vai saņemts no tās, attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegtajiem rīkojumiem. |
|
36. |
Jebkuras citas ziņas un nosacījumi, kas tikuši nosūtīti un saņemti no citas ieguldījumu brokeru sabiedrības saistībā ar rīkojumu. |
|
37. |
Katra iesniegtā ziņojuma secība, lai hronoloģiski atspoguļotu katru notikumu, kas to skar, tostarp arī grozījumus, atcelšanu un izpildi. |
|
38. |
Atzīme par īso pārdošanu. |
|
39. |
Atzīme par ĪPR izņēmumu. |
|
40. |
Atzīme par atteikšanos. |
(1) Komisijas 2016. gada 7. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/574, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par uzņēmumu pulksteņu precizitātes līmeni (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 148. lappusi).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/84 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/566
(2016. gada 18. maijs),
ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem nolūkā novērst nesakārtotus tirdzniecības apstākļus papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1) un jo īpaši tās 48. panta 12. punkta b) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Tirdzniecības vietās vajadzētu būt ieviestām vairākām sistēmām, procedūrām un noteikumiem, lai nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas nevar radīt vai veicināt nesakārtotus tirdzniecības apstākļus, tostarp sistēmām, ar kurām uzrauga un vajadzības gadījumā ierobežo neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem. |
|
(2) |
Ņemot vērā balss tirdzniecības sistēmu būtību, tās būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, kas būtu jāpiemēro tikai tirdzniecības vietām, kuras izmanto elektronisku pastāvīgu izsoles rīkojumu reģistru vai cenu piedāvājuma virzītas vai hibrīdas tirdzniecības sistēmas. |
|
(3) |
Ar Direktīvu 2014/65/ES prasības par neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem tiek attiecinātas arī uz daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un organizētām tirdzniecības sistēmām. Tāpēc ir svarīgi, lai minētās vietas arī ietilptu šīs regulas darbības jomā. |
|
(4) |
Lai efektīvi nodrošinātu, ka attiecība nerada instrumenta pārmērīgu svārstīgumu, tirdzniecības vietām būtu jāaprēķina neizpildīto rīkojumu attiecība pret to locekļu vai dalībnieku faktiski veiktajiem darījumiem katra tajās tirgotā finanšu instrumenta līmenī |
|
(5) |
Lai nodrošinātu noteikumu pietiekamu saskaņošanu Savienībā nolūkā novērst nesakārtotus tirdzniecības apstākļus, izmantojot neizpildīto rīkojumu un darījumu attiecības ierobežojumu, attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem būtu jānosaka skaidra metodika, kā aprēķina neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem. |
|
(6) |
Būtu jāprecizē konkrētu būtisku parametru nozīme, kuri jāizmanto, lai aprēķinātu neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem. |
|
(7) |
Locekļa vai dalībnieka sistēmā ievadīto neizpildīto rīkojumu un darījumu attiecības aprēķinā būtu jāizmanto atbilstošs novērošanas periods. Pamatojoties uz minēto, neizpildīto rīkojumu un darījumu faktiskās attiecības aprēķina periodam nevajadzētu būt ilgākam par tirdzniecības sesiju. Tomēr būtu jāļauj tirdzniecības vietām noteikt īsākus novērošanas periodus gadījumā, kad šādi īsāki novērošanas periodi efektīvāk veicinātu sakārtotu tirdzniecības apstākļu uzturēšanu. |
|
(8) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību, ir nepieciešams, lai šajā regulā paredzētos noteikumus un saistītos valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemēro no tās pašas dienas. |
|
(9) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde. |
|
(10) |
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kura ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“rīkojums” ietver visus ievades ziņojumus, tostarp ziņojumus par iesniegšanu, grozīšanu un atcelšanu, kurus nosūta tirdzniecības vietas tirdzniecības sistēmai un kuri attiecas uz rīkojumu vai cenu piedāvājumu, izņemot anulēšanas ziņojumus, ko nosūta pēc:
|
|
b) |
“darījums” ir pilnībā vai daļēji izpildīts rīkojums; |
|
c) |
“apjoms” ir tirgoto finanšu instrumentu daudzums, kas izteikts vienā no šādiem veidiem:
|
2. pants
Pienākums aprēķināt neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem
Tirdzniecības vietas aprēķina neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem, ko sistēmā faktiski ievada katrs no to locekļiem un dalībniekiem, par katru finanšu instrumentu, ko tirgo elektroniskā pastāvīgā izsoles rīkojumu reģistrā vai cenu piedāvājuma virzītā vai hibrīdā tirdzniecības sistēmā.
3. pants
Metodika
1. Tirdzniecības vietas aprēķina neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem par katru no to locekļiem vai dalībniekiem vismaz katras tirdzniecības sesijas beigās abos no šādiem veidiem:
|
a) |
apjoma izteiksmē |
: |
(rīkojumu kopējais apjoms / darījumu kopējais apjoms) – 1; |
|
b) |
skaita izteiksmē |
: |
(rīkojumu kopējais skaits / darījumu kopējais skaits) – 1. |
2. Uzskata, ka tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks tirdzniecības sesijas laikā ir pārsniedzis tirdzniecības vietas aprēķināto neizpildīto rīkojumu maksimālo attiecību pret darījumiem, ja minētā locekļa vai dalībnieka tirdzniecības darbība ar vienu konkrētu instrumentu, ņemot vērā visus tirdzniecības sesijas posmus, tostarp izsoles, pārsniedz vienu vai abas no divām 1. punktā noteiktajām attiecībām.
3. Tirdzniecības vietas aprēķina no katra locekļa vai dalībnieka saņemto rīkojumu skaitu atbilstīgi skaitīšanas metodei par katru rīkojuma veidu, kā noteikts pielikumā.
4. Ja tirdzniecības vieta izmanto rīkojuma veidu, kas nav skaidri paredzēts pielikumā, tā skaita ziņojumus saskaņā ar skaitīšanas metodikas pamatā esošo vispārējo sistēmu un pamatojoties uz pielikumā norādīto vislīdzīgāko rīkojuma veidu.
4. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no datuma, kas pirmoreiz norādīts Direktīvas 2014/65/ES 93. panta 1. punkta otrajā daļā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 18. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
PIELIKUMS
Skaitīšanas metode rīkojumiem dalījumā pa to veidiem
|
Rīkojuma veidi |
Tirdzniecības vietas saņemto rīkojumu skaits, kas jāizmanto, aprēķinot neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem (katru iesniegšanu, grozīšanu un atcelšanu skaita kā vienu rīkojumu) |
Tirdzniecības vietas iespējami nosūtītie atjauninājumi, kurus neskaita, aprēķinot neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem (izņemot ar tirgus darbībām veiktās izpildes/atcelšanas) |
|
Limita rīkojums |
1 |
0 |
|
Limita rīkojums – pievienošana |
1 |
0 |
|
Limita rīkojums – dzēšana |
1 |
0 |
|
Limita rīkojums – grozīšana |
2 (grozījumi nozīmē atcelšanu un jaunu iekļaušanu) |
0 |
|
Apturēšana |
1 |
1 (ja aktivē) |
|
Tūlītēja izpilde (tirgus) |
1 |
0 |
|
Tūlītēja izpilde (pildīt vai iznīcināt (Fill-or-Kill), izpildīt tūlīt vai atcelt) |
1 (2, ja dzēsts/atcelts) |
0 |
|
Aisbergs/rezerve |
1 |
0 |
|
Tirgus pret limitu |
1 |
1 (ja aktivē) |
|
Cenu piedāvājums |
2 (1 pircējam un 1 pārdevējam) |
0 |
|
Cenu piedāvājums – pievienošana |
2 |
0 |
|
Cenu piedāvājums – dzēšana |
2 |
0 |
|
Cenu piedāvājums – grozīšana |
4 (grozījumi nozīmē atcelšanu un jaunu iekļaušanu) |
0 |
|
Indeksācija |
1 |
potenciāli neierobežots, jo rīkojums izseko BBO |
|
Indeksācija tirgū: rīkojums (Eiropas) labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma (BBO) pretējai pusei |
||
|
Primārā indeksācija: rīkojums (Eiropas) BBO tai pašai pusei |
||
|
Viduspunkta indeksācija: rīkojums (Eiropas) BBO viduspunktam |
||
|
Viduspunkta vai 1 atzīmes indeksācija pēc mazāk agresīvās cenas |
||
|
Viduspunkts aizsargāta BBO tās pašas puses ietvaros |
||
|
Viens atceļ otru: divi rīkojumi ir saistīti tā, ka gadījumā, ja viens no abiem tiek izpildīts, tad otru atceļ ar tirgus darbībām |
2 |
1 (ja vienu daļu tirgo, otru atceļ) |
|
Viens atceļ otru – pievienošana |
2 |
|
|
Viens atceļ otru – dzēšana |
2 |
|
|
Viens atceļ otru – grozīšana |
4 |
|
|
Sekojošā apturēšana: apturēšanas rīkojums, kuram apturēšanas cena, pie kuras tiek aktivēts rīkojums, mainās atkarībā no (Eiropas) BBO |
1 |
potenciāli neierobežots, jo apturēšanas limits izseko BBO |
|
Labākā limita rīkojums, kuram limita cena ir vienāda ar (Eiropas) BBO pretējo pusi iekļaušanas brīdī |
1 |
0 |
|
Starpības limita rīkojums, kura ienesīgumu aprēķina, pieskaitot starpību standarta ienesīgumam (divi parametri: starpība un standarts) |
1 |
potenciāli neierobežots, jo limits ir atkarīgs no cita aktīva cenu piedāvājuma |
|
Norunas atbilstība: minimālā cena pirkšanas rīkojumiem un maksimālā cena pārdošanas rīkojumiem |
1 |
potenciāli neierobežots, bet ar ierobežotu termiņu (izsoles ilgums) |
|
Rīkojums notikuma rezultātā: rīkojums, kas ir neaktīvs, kamēr to aktivē konkrēts notikums (līdzīgs apturēšanas rīkojumam, izņemot, ka rīkojumam, kad tas aktivēts, nav obligāti jāuzvedas tāpat kā pamatā esošā aktīva tendencei: var tikt aktivēts pirkšanas rīkojums, kaut gan apturēšanas cenu aktivēja finanšu instrumenta kritums) |
1 |
1 (ja aktivē) |
|
“Atvēršana”/“Slēgšana”: rīkojums, kas ir neaktīvs, kamēr to aktivē tirgus atvēršana vai slēgšana |
1 |
1 (ja aktivē) |
|
Uzskaitīt vai atcelt/postenis: rīkojums, kas nespēj nodrošināt atbilstību rīkojumu reģistra otrai pusei brīdī, kad to iekļauj rīkojumu reģistrā |
|
|
|
Uzskaitīt vai atcelt/postenis – pievienošana |
1 (2, ja dzēsts/atcelts) |
0 |
|
Uzskaitīt vai atcelt/postenis – dzēšana |
1 (2, ja dzēsts/atcelts) |
0 |
|
Uzskaitīt vai anulēt/postenis – grozīšana |
2 |
0 |
|
Aizturēts: rīkojumu reģistrā iekļauts rīkojums, kas ir gatavs pārveidošanai par stingru rīkojumu |
2 (rīkojuma iesniegšana + apstiprināšana) |
0 |
|
Darījuma rīkojums |
1 |
0 |
|
TOP, TOP+ vai nu novieto reģistra augšgalā, vai noraida (+: pieejamā apjoma pārbaude): rīkojums, kam jābūt gan pasīvam, gan BBO, pretējā gadījumā to noraida. |
1 |
0 |
|
Nelīdzsvarotības rīkojums (IOOP vai IOOC): rīkojums, kas ir derīgs tikai izsolēm un kura mērķis ir novērst kvantitatīvu nelīdzsvarotību (starp pārpalikumu un deficītu), neietekmējot cenu līdzsvaru. |
1 |
potenciāli neierobežots, bet ar ierobežotu termiņu (izsoles ilgums) |
|
Saistīts rīkojums: rīkojums, kas atbilst vairākiem atsevišķiem rīkojumiem, no kuriem katrs ir par citu finanšu instrumentu. Ja par vienu no šiem rīkojumiem notiek tirdzniecība, nekavējoties tiks proporcionāli samazināts pārējo rīkojumu apjoms. Šī veida rīkojumu parasti izmanto obligāciju tirgū. |
1 |
potenciāli vienāds ar iekļautā pamatā esošā aktīva daudzumu |
|
Sweep: ļauj dalībniekiem piekļūt integrētiem rīkojumu reģistriem. |
1 |
0 |
|
Labāko cenu sweep: virzīšanās pa cenu līmeņiem apvienotajos rīkojumu reģistros līdz limita cenai |
||
|
Secīga atklāta sweep: izpilde līdz limita rīkojuma cenai iekļaušanas reģistrā, pirms jebkādu daudzumu nosūta otram reģistram |
||
|
Nosaukuma: neanonīms rīkojums |
1 |
0 |
|
Ja sasniegts: aktivē, ja pēdējā piedāvātā vai pieprasītā cena sasniedz noteiktu līmeni |
1 |
1 (ja aktivē) |
|
Garantēta apturēšana: garantē izpildi par apturēšanas cenu |
1 |
1 (ja aktivē) |
|
Kombinēti rīkojumi, piemēram, iespējas līgumu stratēģija, regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu pagarināšana utt.) |
1 |
potenciāli neierobežots |
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/90 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/567
(2016. gada 18. maijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz definīcijām, pārredzamību, portfeļa sablīvēšanu un produktu intervences un pozīciju uzraudzības pasākumiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 15. panta 5. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 2. punktu, 19. panta 3. punktu, 31. panta 4. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu un 45. panta 10. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Šajā regulā ir papildus konkretizēti kritēriji, pēc kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punktu konstatē, vai pastāv “likvīds tirgus”. Šajā nolūkā ir nepieciešams konkretizēt kritērijus attiecībā uz brīvo publisko apgrozību, vidējo dienas darījumu skaitu un vidējo dienas apgrozījumu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem un sertifikātiem, lai ņemtu vērā katra šā finanšu instrumentu veida specifiku. Ir nepieciešami noteikumi, kuros konkretizē, kā sākotnējā posmā pēc tam, kad tiek atļauta finanšu instrumenta tirdzniecība regulētā tirgū, ir veicami likviditātes aprēķini, lai nodrošinātu konsekventu un vienveidīgu piemērošanu visā Savienībā. |
|
(2) |
Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie, no vienas puses, aptver definētos terminus un konkrētas prasības attiecībā uz pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību, ko nodrošina sistemātiskie internalizētāji, un datu publicēšanu, ko veic tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji, un, no otras puses, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) pilnvaras produktu intervences un pozīciju pārvaldības jomā. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un lai sekmētu vispusīgu priekšstatu ieinteresētajām personām un it īpaši tām, uz kurām šie pienākumi attiecas, ir nepieciešams šos noteikumus iekļaut vienā regulā. |
|
(3) |
Lai dodu iespēju visā Savienībā izmantot vismaz likvīdu kapitāla??? instrumentu minimumu, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kur tiek tirgoti mazāk nekā pieci likvīdi finanšu instrumenti attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem vai sertifikātiem (t. i., attiecībā uz katru no šīm kategorijām), vajadzētu būt iespējām papildus izraudzīties vienu vai vairākus likvīdus finanšu instrumentus, ja vien to finanšu instrumentu kopskaits, attiecībā uz kuriem ir uzskatāms, ka pastāv likvīds tirgus, nepārsniedz piecus ikvienā no šīm finanšu instrumentu kategorijām. |
|
(4) |
Lai nodrošinātu, ka visā Savienībā tirgus dati tiek sniegti ar pamatotiem komerciāliem noteikumiem un vienveidīgi, šajā regulā ir konkretizēti nosacījumi, kas ir jāievēro tirgus operatoriem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras uztur tirdzniecības vietas, un sistemātiskiem internalizētājiem. Šo nosacījumu pamatā ir mērķis nodrošināt, ka pienākums sniegt tirgus datus ar pamatotiem komerciāliem noteikumiem ir pietiekami skaidrs, lai būtu iespējams tos iedarbīgi un vienveidīgi piemērot, vienlaikus ņemot vērā tirgus operatoru, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras uztur konkrētu tirdzniecības vietu, un sistemātisko internalizētāju dažādos darbības modeļus un izmaksu struktūras. |
|
(5) |
Lai nodrošinātu, ka apmērs maksai par tirgus datiem tiek noteikts saprātīgi, pienākuma sniegt tirgus datus ar pamatotiem komerciāliem noteikumiem izpildei ir nepieciešams, ka maksai būtu balstīta uz pamatotu saistību ar šo datu izstrādes un izplatīšanas izmaksām. Tādēļ, neskarot konkurences noteikumu piemērošanu, datu sniedzējiem savas maksas būtu jānosaka, balstoties uz savām izmaksām, vienlaikus tiem vajadzētu būt iespējai gūt pamatotu peļņu, balstoties uz tādiem faktoriem kā darbības peļņas norma, ienesīguma attiecība pret izmaksām, ienesīguma attiecība pret pamatdarbības aktīviem un ienesīguma attiecība pret kapitālu (kapitāla atdeve). Ja datu sniedzējiem kopīgi rodas izmaksas saistībā ar datu sniegšanu un citiem pakalpojumiem, tirgus datu sniegšanas izmaksas var iekļaut atbilstošu daļa no kopējām izmaksām, kas saistītas ar citiem attiecīgiem, sniegtiem pakalpojumiem. Tā kā konkrēto izmaksu precizēšana ir sarežģīta, drīzāk būtu jākonkretizē izmaksu attiecināšanas un sadalīšanas metodikas, savukārt šādu izmaksu precizēšanu atstājot tirgus datu sniedzēju ziņā, vienlaikus ņemot vērā mērķi – nodrošināt, ka Savienībā apmērs maksai par tirgus datiem tiek noteikts saprātīgi. |
|
(6) |
Tirgus dati būtu jāsniedz nediskriminējošā veidā, kas nozīmē, ka tā pati cena un tādi paši pārējie noteikumi un nosacījumi būtu jāpiedāvā visiem klientiem, kuri, vērtējot pēc publicētiem objektīviem kritērijiem, ietilpst vienā un tajā pašā kategorijā. |
|
(7) |
Lai datu lietotājiem dotu iespēju iegūt tirgus datus bez pienākuma pirkt citus pakalpojumus, tirgus dati būtu jāpiedāvā atsaistīti no citiem pakalpojumiem. Lai izvairītos no tā, ka datu lietotājiem, pērkot datu kopas no tirdzniecības vietām un citiem tirgus datu izplatītājiem, par tiem pašiem tirgus datiem būtu jāmaksā vairākkārt, tirgus dati būtu jāpiedāvā, rēķinot uz vienu lietotāju, ja vien tāda rīcība nebūtu nesamērīga, ņemot vērā šādas šo datu sniegšanas izmaksas attiecībā pret tirgus operatora vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, vai sistemātiska internalizētāja veiktās tirgus datu sniegšanas mērogu un tvērumu. |
|
(8) |
Lai datu lietotājiem un kompetentajām iestādēm dotu iespēju iedarbīgi novērtēt, vai tirgus dati tiek sniegti ar pamatotiem komerciāliem noteikumiem, ir nepieciešams, ka tiek publiskoti datu sniegšanas būtiskie nosacījumi. Tādēļ datu sniedzējiem būtu jāsniedz informācija par savām maksām un tirgus datu saturu, kā arī izmaksu uzskaites metodikām, kas izmantotas savu izmaksu konstatēšanai, tomēr tiem nebūtu pienākuma atklāt informāciju par savām faktiskajām izmaksām. |
|
(9) |
Šajā regulā ir papildus konkretizēti nosacījumi, kuri sistemātiskiem internalizētājiem ir jāievēro, lai izpildītu pienākumu parastajā tirdzniecības laikā regulāri un pastāvīgi publiskot cenu piedāvājumus, kuriem citi tirgus dalībnieki var viegli piekļūt, un lai tādējādi nodrošinātu, ka tirgus dalībnieki, kas vēlas piekļūt cenu piedāvājumiem, faktiski var tiem piekļūt. |
|
(10) |
Ja sistemātiskie internalizētāji cenu piedāvājumus publicē, izmantojot vairākus publicēšanas līdzekļus, tiem savi cenu piedāvājumi būtu jāsniedz vienlaikus ar visiem šādiem mehānismiem, lai nodrošinātu, ka publicētie cenu piedāvājumi ir saskanīgi un ka tirgus dalībnieki var vienlaikus piekļūt šai informācijai. Ja sistemātiskie internalizētāji cenu piedāvājumus publisko, izmantojot regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS) mehānismus vai ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, tiem cenas piedāvājumā būtu jāatklāj sava identitāte, lai tirgus dalībnieki savus rīkojumus varētu adresēt tiem. |
|
(11) |
Šajā regulā ir papildus konkretizēti dažādi sistemātisko internalizētāju pārredzamības pienākumu tvēruma tehniskie aspekti, lai visā Savienībā nodrošinātu konsekventu un vienveidīgu piemērošanu. Ir nepieciešams, ka izņēmums no sistemātisko internalizētāju pienākuma regulāri un pastāvīgi publiskot savus cenu piedāvājumus, ir piemērojams vienīgi situācijās, kurās nemainīgu cenu nepārtraukta sniegšana klientiem būtu pretrunā piesardzīgai tādu risku pārvaldībai, kuriem ir pakļauta attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas darbojas kā sistemātiskais internalizētājs, ņemot vērā citus mehānismus, kas var nodrošināt papildu aizsardzību pret šādiem riskiem. |
|
(12) |
Lai nodrošinātu, ka izņēmums no sistemātisko internalizētāju pienākuma izpildīt rīkojumu ar kotēto cenu rīkojuma saņemšanas brīdī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 2. punktu tiek attiecināts vienīgi uz darījumiem, kuri savas būtības dēļ neietekmē cenu veidošanos, šajā regulā papildus ir izsmeļoši konkretizēti nosacījumi, ar kuriem darījumi attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir uzskatāmi par daļu no viena darījuma, un noteikumiem pakļauti rīkojumi, kas nav pašreizējās tirgus cenas. |
|
(13) |
Kritērijs, kas konkretizē, ka cena ietilpst publiskotā diapazonā tuvu tirgus apstākļiem, atspoguļo nepieciešamību nodrošināt, ka sistemātisko internalizētāju veiktā izpilde veicina cenu veidošanos, vienlaikus neierobežojot sistemātisko internalizētāju iespējas pamatotos gadījumos piedāvāt labāku cenu. |
|
(14) |
Lai nodrošinātu, ka klientiem nediskriminējošā veidā tiek nodrošināta piekļuve sistemātisko internalizētāju cenas piedāvājumiem, bet vienlaikus nodrošinot pienācīgu riska pārvaldību, kurā ņemta vērā atsevišķu sabiedrību darbības būtība, mērogs un sarežģītība, ir nepieciešams konkretizēt, ka no viena un tā paša klienta saņemto rīkojumu skaits vai apjoms būtu jāuzskata par tādu, kas ievērojami pārsniedz normu, kad sistemātiskais internalizētājs šos rīkojumus nevar izpildīt, nepakļaujot sevi liekam riskam, kas būtu jānosaka jau iepriekš sabiedrības risku pārvaldības politikas ietvaros, jābalsta uz objektīviem faktoriem, jāformulē rakstveidā un jādara pieejams esošiem un potenciāliem klientiem. |
|
(15) |
Tā kā gan likviditātes nodrošinātāji, gan sistemātiskie internalizētāji veic tirdzniecību uz sava rēķina un ir pakļauti salīdzināma apjoma riskiem, attiecībā uz minētajām kategorijām būtu lietderīgi vienveidīgi noteikt instrumentam raksturīgo apjomu. Tādēļ instrumentam raksturīgajam apjomam Regulas (ES) Nr. 600/2014 18. panta 6. punkta izpratnē vajadzētu būt tāda instrumenta raksturīgajam apjomam, kas konstatēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 9. panta 5. punkta d) apakšpunktu un kas saskaņā ar minēto normu papildus konkretizēts regulatīvajos tehniskajos standartos. |
|
(16) |
Lai konkretizētu portfeļa sablīvēšanas elementus, lai to varētu norobežot no tirdzniecības un tīrvērtes pakalpojumiem, ir nepieciešams identificēt procesu, kurā tiek pilnīgi vai daļēji izbeigta atvasināto instrumentu darbība un tie tiek aizstāti ar jaunu atvasināto instrumentu, it īpaši procesa posmus, līguma saturu un juridisko dokumentāciju attiecībā uz portfeļa sablīvēšanu. |
|
(17) |
Lai nodrošinātu, ka darījuma partneru veiktas portfeļa sablīvēšanas ietvaros tiek panākta atbilstoša pārredzamība, ir nepieciešams konkretizēt publiskojamo informāciju. |
|
(18) |
Ir nepieciešams konkretizēt dažus intervences pilnvaru aspektus attiecībā uz attiecīgajām kompetentajām iestādēm un – izņēmuma gadījumos – EVTI, kura izveidota un savas pilnvaras izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (2), un Eiropas Banku iestādei (EBI), kas izveidota un savas pilnvaras izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (3), attiecībā uz nozīmīgām bažām par ieguldītāju aizsardzību vai finanšu tirgu vai biržā tirgotu izejvielu (preču) tirgu pienācīgas darbības un integritātes vai attiecīgi vismaz vienas dalībvalsts vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātes apdraudējumu. Lai varētu izmantot intervences pilnvaras “apdraudējuma” gadījumā, kas ir viens no priekšnosacījumiem intervencei, lai nodrošinātu finanšu tirgu vai biržā tirgotu izejvielu (preču) tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti, būtu jākonstatē, ka pastāv bažas, kuras pārsniedz “nozīmīgas bažas”, kas ir priekšnosacījums intervencei ieguldītāju tiesību aizsardzības nolūkā. |
|
(19) |
Būtu jāizveido saraksts ar kritērijiem un faktoriem, kuri jāņem vērā kompetentajām iestādēm, EVTI un EBI, kad tās konstatē, vai pastāv šādas bažas vai apdraudējums, lai nodrošinātu konsekventu pieeju, vienlaikus pieļaujot, ka nelabvēlīgu notikumu vai norišu gadījumā tiek veiktas atbilstošas darbības. Tomēr nepieciešamībai novērtēt visus kritērijus un faktorus, kas varētu būt nozīmīgi konkrētā faktiskā situācijā, nebūtu jāliedz kompetentajām iestādēm, EVTI un EBI izmantot pagaidu intervences pilnvaras gadījumos, kad šādas bažas vai apdraudējumu izraisa tikai viens no faktoriem vai kritērijiem. |
|
(20) |
Ir nepieciešams konkretizēt apstākļus, kādos EVTI var izmantot savas pozīciju pārvaldības pilnvaras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, lai nodrošinātu konsekventu pieeju, vienlaikus atļaujot neparedzētu nelabvēlīgu notikumu vai norišu gadījumā veikt atbilstošas darbības. |
|
(21) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu vienmērīgu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šās regulas normas un Regulā (ES) Nr. 600/2014 ietvertās normas piemēro no vienas un tās pašas dienas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka jaunais pārredzamības normatīvais regulējums var darboties iedarbīgi, atsevišķas šās regulas normas būtu jāpiemēro no dienas, kad tā stājas spēkā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
LIKVĪDA TIRGUS KONSTATĒŠANA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA INSTRUMENTIEM
1. pants
Likvīda tirgus konstatēšana attiecībā uz akcijām
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām ir uzskatāms, ka kādas sabiedrības akcijām, kas tiek tirgotas ik dienu, ir likvīds tirgus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
|
a) |
šīs akcijas brīvās publiskās apgrozības apjoms:
|
|
b) |
vidējais ar šo akciju saistīto darījumu skaits dienā ir vismaz 250; |
|
c) |
šīs akcijas vidējais dienas apgrozījums ir vismaz 1 miljons euro. |
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā vajadzībām akcijas brīvās publiskās apgrozības daļu aprēķina, emitēto akciju skaitu reizinot ar vienas akcijas cenu, izņemot atsevišķus šīs akcijas turējumus, kas pārsniedz 5 % no emitenta balsstiesību kopsummas, ja vien šīs akcijas netur kolektīvo ieguldījumu uzņēmums vai pensiju fonds. Balsstiesības aprēķina, ņemot vērā balsstiesīgo akciju kopskaitu, neatkarīgi no tā, vai balsstiesību izmantošana ir apturēta.
3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām, ja nav pieejama 2. punktā minētā aktuālā informācija, brīvā apgrozībā esošo akciju, kuras tirgo vienīgi DTS vidē, skaitu aprēķina, emitēto akciju skaitu reizinot ar vienas akcijas cenu.
4. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām akcijas dienas apgrozījumu aprēķina, summējot (visiem tirdzniecības dienā izpildītajiem darījumiem) starp pircēju un pārdevēju apmainīto akciju skaita reizinājumu ar vienas akcijas cenu.
5. Sešu nedēļu laikā no pirmās tirdzniecības dienas pēc tam, kad saņemta pirmā atļauja akcijas tirdzniecībai regulētā tirgū vai DTS, Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām ir uzskatāms, ka šai akcijai ir likvīds tirgus, ja summa, kas iegūta, reizinot emitēto akciju skaitu ar šīs akcijas cenu pirmās tirdzniecības dienas sākumā, tiek lēsta vismaz 200 miljonu euro apmērā un ja pēc aplēsēm attiecībā uz šo laikposmu ir izpildīti 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi.
6. Ja attiecībā uz mazāk nekā piecām akcijām, kuras tiek tirgotas kādas dalībvalsts tirdzniecības vietās un kuras pirmoreiz atļauts tirgot minētajā dalībvalstī, saskaņā ar 1. punktu tiek uzskatīts, ka tām ir likvīds tirgus, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas akcijas, kuras pirmoreiz atļauts tirgot minētajās tirdzniecības vietās, kā akcijas, attiecībā uz kurām tiek uzskatīts, ka pastāv likvīds tirgus, ja vien to akciju, kuras pirmoreiz atļauts tirgot minētajā dalībvalstī un attiecībā uz kurām tiek uzskatīts, ka pastāv likvīds tirgus, kopskaits nepārsniedz piecas.
2. pants
Likvīda tirgus konstatēšana attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām ir uzskatāms, ka depozitārajam sertifikātam, kas tiek tirgots ik dienu, ir likvīds tirgus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
|
a) |
brīvās publiskās apgrozības apjoms sasniedz vismaz 100 miljonus euro; |
|
b) |
vidējais dienas darījumu skaits ar šo depozitāro sertifikātu ir vismaz 250; |
|
c) |
šā depozitārā sertifikāta vidējais dienas apgrozījums ir vismaz 1 miljons euro. |
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām depozitārā sertifikāta brīvās publiskās apgrozības daļu aprēķina, emitēto depozitāro sertifikātu apliecību skaitu reizinot ar vienas apliecības cenu.
3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām depozitārā sertifikāta dienas apgrozījumu aprēķina, summējot (visiem tirdzniecības dienā izpildītajiem darījumiem) starp pircēju un pārdevēju apmainīto depozitāro sertifikātu apliecību skaita reizinājumu ar vienas apliecības cenu.
4. Sešu nedēļu laikā no pirmās tirdzniecības dienas pēc tam, kad saņemta pirmā atļauja depozitārā sertifikāta tirdzniecībai konkrētā tirdzniecības vietā, Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām ir uzskatāms, ka šim depozitārajam sertifikātam ir likvīds tirgus, ja tā brīvā apgrozība pirmās tirdzniecības dienas sākumā tiek lēsta vismaz 100 miljonu euro apmērā un ja pēc aplēsēm attiecībā uz šo laikposmu ir izpildīti 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi.
5. Ja attiecībā uz mazāk nekā pieciem depozitārajiem sertifikātiem, kas tiek tirgoti kādas dalībvalsts tirdzniecības vietās un kurus pirmoreiz atļauts tirgot minētajā dalībvalstī, saskaņā ar 1. punktu tiek uzskatīts, ka tiem ir likvīds tirgus, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākus depozitāros sertifikātus, kurus pirmoreiz atļauts tirgot minētajās tirdzniecības vietās, kā depozitāros sertifikātus, attiecībā uz kuriem tiek uzskatīts, ka pastāv likvīds tirgus, ja vien to depozitāro sertifikātu, kurus pirmoreiz atļauts tirgot minētajā dalībvalstī un attiecībā uz kuriem tiek uzskatīts, ka pastāv likvīds tirgus, kopskaits nepārsniedz piecus.
3. pants
Likvīda tirgus konstatēšana attiecībā uz biržā tirgotiem fondiem
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām ir uzskatāms, ka biržā tirgotam fondam, kas tiek tirgots ik dienu, ir likvīds tirgus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
|
a) |
brīvā publiskā apgrozībā atrodas vismaz 100 ieguldījumu apliecības; |
|
b) |
vidējais dienas darījumu skaits ar šo biržā tirgoto fondu ir vismaz 10; |
|
c) |
šā biržā tirgotā fonda vidējais dienas apgrozījums sasniedz vismaz 500 000 euro. |
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām biržā tirgota fonda brīvās publiskās apgrozības apjoms ir tirdzniecības nolūkā emitēto ieguldījumu apliecību skaits.
3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām biržā tirgotā fonda dienas apgrozījumu aprēķina, summējot (visiem tirdzniecības dienā izpildītajiem darījumiem) starp pircēju un pārdevēju apmainīto biržā tirgotā fonda ieguldījumu apliecību skaita reizinājumu ar vienas ieguldījumu apliecības cenu.
4. Sešu nedēļu laikā no pirmās tirdzniecības dienas pēc tam, kad saņemta pirmā atļauja depozitārā sertifikāta tirdzniecībai konkrētā tirdzniecības vietā, Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām ir uzskatāms, ka šim depozitārajam sertifikātam ir likvīds tirgus, ja tā brīvā apgrozība pirmās tirdzniecības dienas sākumā tiek lēsta vismaz 100 ieguldījumu apliecību apmērā un ja pēc aplēsēm attiecībā uz šo laikposmu ir izpildīti 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi.
5. Ja attiecībā uz mazāk nekā pieciem biržā tirgotiem fondiem, kas tiek tirgoti kādas dalībvalsts tirdzniecības vietās un kurus pirmoreiz atļauts tirgot minētajā dalībvalstī, saskaņā ar 1. punktu tiek uzskatīts, ka tiem ir likvīds tirgus, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākus biržā tirgotos fondus, kurus pirmoreiz atļauts tirgot minētajās tirdzniecības vietās, kā biržā tirgotos fondus, attiecībā uz kuriem tiek uzskatīts, ka pastāv likvīds tirgus, ja vien to biržā tirgoto fondu, kurus pirmoreiz atļauts tirgot minētajā dalībvalstī un attiecībā uz kuriem tiek uzskatīts, ka pastāv likvīds tirgus, kopskaits nepārsniedz piecus.
4. pants
Likvīda tirgus konstatēšana attiecībā uz sertifikātiem
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām ir uzskatāms, ka sertifikātam, kas tiek tirgots ik dienu, ir likvīds tirgus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
|
a) |
brīvās publiskās apgrozības apjoms sasniedz vismaz 1 miljonus euro; |
|
b) |
vidējais ar šo sertifikātu saistīto darījumu skaits dienā ir vismaz 20; |
|
c) |
šā sertifikāta vidējais dienas apgrozījums ir vismaz 500 000 miljoni euro. |
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām sertifikāta brīvās publiskās apgrozības apjoms ir emisijas apjoms (neatkarīgi no emitēto apliecību skaita).
3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām sertifikāta dienas apgrozījumu aprēķina, summējot (visiem tirdzniecības dienā izpildītajiem darījumiem) starp pircēju un pārdevēju apmainīto sertifikāta apliecību skaita reizinājumu ar vienas apliecības cenu.
4. Sešu nedēļu laikā no pirmās tirdzniecības dienas pēc tam, kad saņemta pirmā atļauja sertifikāta tirdzniecībai konkrētā tirdzniecības vietā, Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām ir uzskatāms, ka šim sertifikātam ir likvīds tirgus, ja tā brīvā apgrozība pirmās tirdzniecības dienas sākumā tiek lēsta vismaz 1 miljona euro apmērā un ja pēc aplēsēm attiecībā uz šo laikposmu ir izpildīti 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi.
5. Ja attiecībā uz mazāk nekā pieciem sertifikātiem, kuri tiek tirgoti kādas dalībvalsts tirdzniecības vietās un kurus pirmoreiz atļauts tirgot minētajā dalībvalstī, saskaņā ar 1. punktu tiek uzskatīts, ka tiem ir likvīds tirgus, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākus sertifikātus, kurus pirmoreiz atļauts tirgot minētajās tirdzniecības vietās, kā sertifikātus, attiecībā uz kuriem tiek uzskatīts, ka pastāv likvīds tirgus, ja vien to sertifikātu, kurus pirmoreiz atļauts tirgot minētajā dalībvalstī un attiecībā uz kuriem tiek uzskatīts, ka pastāv likvīds tirgus, kopskaits nepārsniedz piecus.
5. pants
Kompetento iestāžu veikta kapitāla instrumentu likviditātes novērtēšana
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkts)
1. Likviditātes ziņā nozīmīgākā tirgus kompetentā iestāde, kas norādīta saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/590 (4) 16. pantā, Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām saskaņā ar 1.–4. pantu novērtē, vai konkrētai akcijai, depozitārajam sertifikātam, biržā tirgotam fondam vai sertifikātam ir likvīds tirgus ikvienā no šādiem scenārijiem:
|
a) |
pirms finanšu instruments pirmoreiz tiek tirgots konkrētā tirdzniecības vietā, kā konkretizēts 1. panta 5. punktā, 2. panta 4. punktā, 3. panta 4. punktā un 4. panta 4. punktā; |
|
b) |
starp finanšu instrumenta pirmo četru tirdzniecības nedēļu beigām un pirmo sešu tirdzniecības nedēļu beigām. Novērtējumu attiecībā uz šo scenāriju balsta uz brīvās apgrozības apjomu, kāds pastāv pirmo četru tirdzniecības nedēļu pēdējā tirdzniecības dienā, vidējo darījumu skaitu dienā un vidējo apgrozījumu dienā ņemot vērā visus darījumus, kas attiecībā uz minēto finanšu instrumentu Savienībā izpildīti pirmo četru tirdzniecības nedēļu laikā; |
|
c) |
starp katra kalendārā gada beigām un pirms nākamā gada 1. marta attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti konkrētā tirdzniecības vietā pirms attiecīgā kalendārā gada 1. decembra. Novērtējumu attiecībā uz šo scenāriju balsta uz brīvās apgrozības apjomu attiecīgā kalendārā gada pēdējā tirdzniecības dienā, vidējo darījumu skaitu dienā un vidējo apgrozījumu dienā, ņemot vērā visus ar minēto finanšu instrumentu saistītos darījumus, kas Savienībā izpildīti šajā gadā; |
|
d) |
uzreiz pēc brīža, kad sabiedrības kapitālpasākumu (corporate action) ietekmē ir mainījies iepriekšējais novērtējums. |
Kompetentās iestādes nodrošina, ka uzreiz pēc to novērtējuma pabeigšanas tiek publicēti novērtējuma rezultāti.
2. Kompetentās iestādes, tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, izmanto informāciju, kas publicēta saskaņā ar šā panta 1. punktu:
|
a) |
attiecībā uz sešu nedēļu posmu, kas sākas finanšu instrumenta tirdzniecības pirmajā dienā, ja novērtējums tiek veikts saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu; |
|
b) |
attiecībā uz laikposmu, kas sākas, kad apritējušas sešas nedēļas pēc šā finanšu instrumenta tirdzniecības pirmās dienas, un beidzas saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu veiktas informācijas publicēšanas gada 31. martā, ja novērtējums tiek veikts saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu; |
|
c) |
attiecībā uz viena gada posmu, kas sākas 1. aprīlī pēc publikācijas, ja novērtējums tiek veikts saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu. |
Ja saskaņā ar šā panta 1. punkta d) apakšpunktu informāciju, kas minēta šajā punktā, aizstāj ar jaunu informāciju, kompetentās iestādes, tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, izmanto šo jauno informāciju Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām.
3. Šā panta 1. punkta vajadzībām tirdzniecības vieta iesniedz kompetentajām iestādēm informāciju, kas norādīta pielikumā, ievērojot šādus termiņus:
|
a) |
attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus pirmoreiz atļauts tirgot, pirms dienas, kad pirmoreiz notiek finanšu instrumenta tirdzniecība; |
|
b) |
attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecība bija atļauta jau iepriekš, visos šādos termiņos:
|
II NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS VIETU UN SISTEMĀTISKO INTERNALIZĒTĀJU PIENĀKUMI SNIEGT DATUS
6. pants
Pienākums sniegt tirgus datus ar pamatotiem komerciāliem noteikumiem
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 13. panta 1. punkts, 15. panta 1. punkts un 18. panta 8. punkts)
1. Lai ar pamatotiem komerciāliem noteikumiem publiskotu tirgus datus, kuros iekļauta Regulas (ES) Nr. 600/2014 3., 4., 6.–11., 15. un 18. pantā minētā informācija, tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, un sistemātiskie internalizētāji saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 13. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu un 18. panta 8. punktu ievēro šīs regulas 7.–11. pantā minētos pienākumus.
2. 7. pants, 8. panta 2. punkts, 9. pants, 10. panta 2. punkts un 11. pants neattiecas uz tirgus operatoriem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietas, un sistemātiskiem internalizētājiem, kuri bez maksas publisko tirgus datus.
7. pants
Pienākums sniegt tirgus datus par maksu, kas balstīta uz izmaksām
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 13. panta 1. punkts, 15. panta 1. punkts un 18. panta 8. punkts)
1. Tirgus datu cenu nosaka, balstoties uz šādu datu sagatavošanas un izplatīšanas izmaksām, un tā var ietvert pamatotu peļņas uzcenojumu.
2. Tirgus datu sagatavošanas un izplatīšanas izmaksas var ietvert pienācīgu daļu no kopējām izmaksām saistībā ar citiem pakalpojumiem, kurus sniedz tirgus operators, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu vai sistemātiskais internalizētājs.
8. pants
Pienākums sniegt tirgus datus nediskriminējošā veidā
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 13. panta 1. punkts, 15. panta 1. punkts un 18. panta 8. punkts)
1. Tirgus operatori, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, un sistemātiskie internalizētāji tirgus datus par to pašu cenu un ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem dara pieejamus visiem klientiem, kuri ietilpst vienā un tajā pašā kategorijā, ievērojot publicētus, objektīvus kritērijus.
2. Jebkuras atšķirības starp cenām, kuras jāmaksā dažādām pircēju kategorijām, ir samērīgas ar to, cik šie tirgus dati ir vērtīgi šiem klientiem, ņemot vērā:
|
a) |
tirgus datu tvērumu un mērogu, tai skaitā aptverto finanšu instrumentu skaitu un to tirdzniecības apjomu; |
|
b) |
to, kā klients izmanto tirgus datus, tostarp to, vai tie tiek izmantoti klienta paša tirdzniecības darbībai, tālākpārdošanai vai datu apkopošanai. |
3. Šā panta 1. punkta vajadzībām tirgus operatori, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, un sistemātiskie internalizētāji ievieš mērogojamus resursus, lai varētu nodrošināt, ka klienti vienmēr laikus un nediskriminējošā veidā iegūst piekļuvi tirgus datiem.
9. pants
Pienākumi attiecībā uz maksām par katru lietotāju
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 13. panta 1. punkts, 15. panta 1. punkts un 18. panta 8. punkts)
1. Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, un sistemātiskie internalizētāji par tirgus datu izmantošanu ietur maksu atbilstoši atsevišķu tirgus datu galalietotāju izmantojumam (princips “par katru lietotāju”). Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, un sistemātiskie internalizētāji ievieš mehānismus, lai nodrošinātu, ka maksa par katru tirgus datu izmantošanas reizi tiek ieturēta tikai vienreiz.
2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, tirgus operatori, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, un sistemātiskie internalizētāji var izlemt, ka tirgus dati netiek darīti pieejami pēc principa katram atsevišķam lietotājam, ja maksas ieturēšana no katra lietotāja būtu nesamērīga ar šādu datu pieejamības nodrošināšanas izmaksām, ņemot vērā šo datu mērogu un tvērumu.
3. Tirgus operatori, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, un sistemātiskie internalizētāji sniedz pamatojumu atteikumam darīt pieejamus tirgus datus katram lietotājam un publicē šo pamatojumu savā tīmekļa vietnē.
10. pants
Pienākums glabāt atsaistītus datus un sadalīt tirgus datus
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 13. panta 1. punkts, 15. panta 1. punkts un 18. panta 8. punkts)
1. Tirgus operatori, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, un sistemātiskie internalizētāji dara pieejamus tirgus datus, kas nav piesaistīti citiem pakalpojumiem.
2. Tirgus datu cenu nosaka, balstoties uz tirgus datu sadalījuma pakāpi, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 600/2014 12. panta 1. punktā.
11. pants
Pārredzamības pienākums
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 13. panta 1. punkts, 15. panta 1. punkts un 18. panta 8. punkts)
1. Tirgus operatori, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, un sistemātiskie internalizētāji atklāj cenu un citus noteikumus un nosacījumus attiecībā uz tirgus datu sniegšanu veidā, kas ir viegli pieejams plašai sabiedrībai.
2. Atklātie dati ietver šādas ziņas:
|
a) |
aktuālo cenu saraksti, tostarp:
|
|
b) |
iepriekšēja atklāšana, vismaz 90 dienas iepriekš informējot par turpmākām cenu izmaiņām; |
|
c) |
informācija par tirgus datu saturu, tai skaitā:
|
|
d) |
ieņēmumi, kas gūti, tirgus datus darot pieejamus, un šādu ieņēmumu attiecība pret tirgus operatora, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, vai sistemātiskā internalizētāja ieņēmumu kopsummu; |
|
e) |
informācija par to, kā noteikta cena, tai skaitā izmantotā izmaksu uzskaites metodika un konkrētie principi, pēc kuriem tiek attiecinātas tiešās un mainīgās kopīgās izmaksas un nemainīgās kopīgās izmaksas tiek sadalītas starp tirgus datu sagatavošanu un izplatīšanu un citiem pakalpojumiem, kurus sniedz tirgus operatori, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, vai sistemātiskie internalizētāji. |
III NODAĻA
DATU PUBLICĒŠANAS PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ SISTEMĀTISKIEM INTERNALIZĒTĀJIEM
12. pants
Sistemātisko internalizētāju pienākums parastajā tirdzniecības laikā regulāri un pastāvīgi publiskot cenu piedāvājumus
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 1. punkts)
Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 1. punkta vajadzībām vienīgi tad ir uzskatāms, ka sistemātiskais internalizētājs savus cenu piedāvājumus publisko parastajā tirdzniecības laikā regulāri un pastāvīgi, ja šie sistemātiskā internalizētāja cenu piedāvājumi vienmēr ir pieejami laikā, ko sistemātiskais internalizētājs iepriekš ir noteicis un publicējis kā savu parasto tirdzniecības darblaiku.
13. pants
Sistemātisko internalizētāju pienākums nodrošināt vienkāršu piekļuvi cenu piedāvājumiem
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 1. punkts)
1. Sistemātiskie internalizētāji savā tīmekļa vietnē norāda un atjaunina informāciju par to, kuru no publicēšanas mehānismiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 17. panta 3. punkta a) apakšpunktā, tie izmanto savu cenu piedāvājumu publiskošanai.
2. Ja sistemātiskais internalizētājs savu cenas piedāvājumu publisko, izmantojot kādas tirdzniecības vietas mehānismus vai APS, sistemātiskais internalizētājs cenas piedāvājumā atklāj savu identitāti.
3. Ja sistemātiskais internalizētājs izmanto vairākus mehānismus, lai publiskotu savus cenu piedāvājumus, visi šādi cenu piedāvājumi tiek publicēti vienlaikus.
4. Sistemātiskie internalizētāji savus cenu piedāvājumus publisko mašīnlasāmā formātā. Cenu piedāvājums ir uzskatāms par publicētu mašīnlasāmā veidā, ja publikācija atbilst kritērijiem, kas noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/571 (6).
5. Ja sistemātiskie internalizētāji savus cenu piedāvājumus publisko, izmantojot vienīgi privātīpašumā esošus mehānismus, tie šos cenu piedāvājumus publisko arī cilvēklasāmā formātā. Cenas piedāvājumu uzskata par publicētu cilvēklasāmā formātā, ja:
|
a) |
cenas piedāvājuma saturs ir sniegts formātā, kas saprotama parastam lasītājam; |
|
b) |
cenas piedāvājums ir publicēts sistemātiskā internalizētāja tīmekļa vietnē, un tīmekļa vietnes mājaslapa ietver skaidrus norādījumus, kā piekļūt cenas piedāvājumam. |
6. Cenu piedāvājumus publicē, izmantojot standartus un specifikācijas, kas izklāstīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/587 (7).
14. pants
Sistemātisko internalizētāju veikta rīkojumu izpilde
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 1. punkts, 15. panta 2. punkts un 15. panta 3. punkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 1. punkta vajadzībām tiek uzskatīts, ka pastāv ārkārtēji tirgus apstākļi, ja tas, ka sistemātiskajam internalizētājam tiktu piemērots pienākums sniegt klientiem nemainīgus cenu piedāvājumus, būtu pretrunā piesardzīgas riska pārvaldības principam, it īpaši, ja:
|
a) |
tirdzniecības vieta, kurā pirmoreiz tika atļauts tirgot attiecīgo finanšu instrumentu, vai likviditātes ziņā visnozīmīgākais tirgus saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 5. punktu pārstāj šā finanšu instrumenta tirdzniecību; |
|
b) |
tirdzniecības vieta, kurā pirmoreiz tika atļauts tirgot attiecīgo finanšu instrumentu, vai likviditātes ziņā visnozīmīgākais tirgus atļauj tirgus uzturēšanas pienākumu apturēšanu; |
|
c) |
biržā tirgota fonda gadījumā – ievērojamam skaitam biržā tirgotam fondam vai indeksam pamatā esošo instrumentu nav pieejama ticama tirgus cena; |
|
d) |
kāda kompetentā iestāde aizliedz šā finanšu instrumenta īspārdošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 236/2012 (8) 20. pantu. |
2. Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 1. punkta vajadzībām sistemātiskais internalizētājs jebkurā laikā var atjaunināt savus cenu piedāvājumus, ja vien atjauninātie cenu piedāvājumu cēlonis ir (un tie ir konsekventi saskanīgi ar) sistemātiskā internalizētāja patiesajiem nodomiem nediskriminējoši veikt tirdzniecību ar saviem klientiem.
3. Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 2. punkta vajadzībām cena ietilpst publiskotā diapazonā, kas tuvs tirgus noteikumiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
cena ietilpst sistemātiskā internalizētāja pirkšanas cenas piedāvājuma un pārdošanas cenas piedāvājuma diapazonā; |
|
b) |
cenu piedāvājumi, kas minēti a) apakšpunktā, atspoguļo dominējošos tirgus noteikumus attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 600/2014 14. panta 7. punktam. |
4. Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 3. punkta vajadzībām izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir uzskatāma par daļu no viena darījuma, ja tā atbilst kritērijiem, kas noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2017/587.
5. Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 3. punkta vajadzībām ir uzskatāms, ka rīkojums ir pakļauts citiem noteikumiem (nevis aktuālajai tirgus cenai), ja tas atbilst kritērijiem, kas noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2017/587.
15. pants
Rīkojumi, kas ievērojami pārsniedz normu
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 17. panta 2. punkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 17. panta 2. punkta vajadzībām ir uzskatāms, ka rīkojumu skaits vai apjoms ievērojami pārsniedz normu, ja sistemātiskais internalizētājs šo rīkojumu skaitu vai apjomu nevar izpildīt, nepakļaujot sevi liekam riskam.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas darbojas kā sistemātiskie internalizētāji, iepriekš un veidā, kas ir objektīvs un atbilst savai risku pārvaldības politikai un procedūrām, kas minētas 23. pantā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 (9), konstatē, kad ir uzskatāms, ka klientu rīkojumu skaits vai apjoms sabiedrību pakļauj liekam riskam.
3. Šā panta 2. punkta vajadzībām sistemātiskais internalizētājs savas risku pārvaldības politikas un procedūru ietvaros izveido, uztur un īsteno politiku, kas paredz konstatēt to rīkojumu skaitu un apjomu, kurus tas var izpildīt, sevi nepakļaujot liekam riskam, ņemot vērā gan kapitālu, kas sabiedrībai ir pieejams, lai segtu risku saistībā ar šāda veida darījumu, un dominējošajiem tirgus noteikumiem.
4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 17. panta 2. punktu šā panta 3. punktā minētā politika nav diskriminējoša pret klientiem.
16. pants
Instrumentam raksturīgais apjoms
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 18. panta 6. punkts)
Regulas (ES) Nr. 600/2014 18. panta 6. punkta vajadzībām instrumentam raksturīgais apjoms attiecībā uz instrumentiem, kas tiek tirgoti cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēmā, balss tirdzniecības sistēmā, hibrīdā sistēmā vai citā tirdzniecības formā, ir apjoms, kas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/583 (10) III pielikumā.
IV NODAĻA
ATVASINĀTIE INSTRUMENTI
17. pants
Portfeļa sablīvēšanas elementi
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 31. panta 4. punkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 31. panta 1. punkta vajadzībām ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas sniedz portfeļa sablīvēšanas pakalpojumus, atbilst 2.–6. punktā minētajiem nosacījumiem.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori ar portfeļa sablīvēšanas dalībniekiem noslēdz līgumu, kurā reglamentē sablīvēšanas procesu un tā juridiskās sekas, tai skaitā brīdi, kad ikviens portfeļa sablīvēšanas gadījums kļūst juridiski saistošs.
3. Līgums, kas minēts 2. punktā, ietver visu nozīmīgo juridisko dokumentāciju, kurā aprakstīts veids, kā iekļaušanai sablīvēšanā iesniegtie atvasinātie instrumenti tiek izbeigti un aizstāti ar citiem atvasinātajiem instrumentiem.
4. Pirms ikvienas sablīvēšanas procesa sākšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas sniedz portfeļa sablīvēšanas pakalpojumus:
|
a) |
pieprasa, lai katrs portfeļa sablīvēšanas dalībnieks iesniegtu informāciju par tā riska pielaidi, tai skaitā darījuma partnera riska ierobežojumu, tirgus riska ierobežojumu un skaidras naudas maksājumu pielaidi. Ieguldījumu brokeru sabiedrība (vai attiecīgi tirgus operators) ievēro portfeļa sablīvēšanas dalībnieku riska pielaidi; |
|
b) |
konstatē saikni starp atvasinātajiem instrumentiem, kas iesniegti sablīvēšanai, un iesniedz katram dalībniekam sablīvēšanas priekšlikumu, kurā ietverta šāda informācija:
|
5. Lai sablīvēšanu pielāgotu ikviena portfeļa sablīvēšanas dalībnieka riska pielaides pakāpei un maksimāli palielinātu portfeļa sablīvēšanas efektivitāti, ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori var piešķirt dalībniekiem papildu laiku, lai tie papildus iekļautu atvasinātos instrumentus, kas atbilst izbeigšanas vai samazināšanas kritērijiem.
6. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori sablīvēšanu veic vienīgi tad, kad visi portfeļa sablīvēšanas dalībnieki ir vienojušies par portfeļa sablīvēšanas priekšlikumu.
18. pants
Publicēšanas prasības attiecībā uz portfeļa sablīvēšanu
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 31. panta 4. punkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 31. panta 2. punkta vajadzībām ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, izmantojot APS, attiecībā uz ikvienu sablīvēšanas ciklu publisko šādu informāciju:
|
a) |
saraksts ar atvasinātajiem instrumentiem, kas iesniegti iekļaušanai portfeļa sablīvēšanā, |
|
b) |
saraksts ar atvasinātajiem instrumentiem, ar kuriem aizstāj izbeigtos atvasinātos instrumentus, |
|
c) |
saraksts ar atvasinātajiem instrumentiem, kas portfeļa sablīvēšanas ietekmē tika mainīti vai izbeigti, |
|
d) |
atvasināto instrumentu skaits un to vērtība, kas izteikta kā teorētiskā nominālvērtība. |
Šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz sadalījumā pa atvasināto instrumentu veidiem un pa valūtām.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori 1. punktā minēto informāciju publisko tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, un ne vēlāk kā nākamās darbdienas beigās pēc tam, kad sablīvēšanas priekšlikums uz 17. panta 2. punktā minētā līguma pamata kļūst juridiski saistošs.
V NODAĻA
UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTU INTERVENCI UN POZĪCIJU PĀRVALDĪBU
1. IEDAĻA
Produktu intervence
19. pants
Kritēriji un faktori attiecībā uz EVTI pagaidu pilnvarām produktu intervences jomā
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 40. panta 2. punkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 40. panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām EVTI novērtē visu 2. punktā minēto faktoru un kritēriju nozīmīgumu un ņem vērā visus nozīmīgos faktorus un kritērijus, lai konstatētu, kad konkrētu finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu ar konkrēti norādītām iezīmēm vai finanšu darbības veida vai prakses tirgvedība, izplatīšana vai pārdošana rada ievērojamas bažas par ieguldītāju aizsardzību vai apdraudējumu finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei.
Šā punkta pirmās daļas vajadzībām ievērojamas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai finanšu tirgu vai biržā tirgotu izejvielu (preču) tirgu pienācīgas darbības un integritātes vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātes apdraudējumu EVTI var konstatēt, balstoties uz vienu no minētajiem faktoriem un kritērijiem.
2. Faktori un kritēriji, kurus EVTI novērtē, lai konstatētu, vai pastāv ievērojamas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai finanšu tirgu vai biržā tirgotu izejvielu (preču) tirgu pienācīgas darbības un integritātes vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātes apdraudējums, ir šādi:
|
a) |
finanšu instrumenta vai finanšu darbības veida vai prakses sarežģītības pakāpe attiecībā pret klientu kategoriju, kas novērtēta saskaņā ar c) apakšpunktu un kas iesaistīta finanšu darbībā vai finanšu praksē, vai kurai finanšu instruments tiek piedāvāts vai pārdots, it īpaši ņemot vērā:
|
|
b) |
potenciālo nelabvēlīgo seku apmēru, it īpaši ņemot vērā:
|
|
c) |
to klientu kategoriju, kuri ir iesaistīti finanšu darbībā vai finanšu praksē vai kuriem finanšu instruments tiek piedāvāts vai pārdots, it īpaši ņemot vērā:
|
|
d) |
finanšu instrumenta vai finanšu darbības vai finanšu prakses veida pārredzamības pakāpe, it īpaši ņemot vērā:
|
|
e) |
finanšu instrumenta, finanšu darbības vai finanšu prakses konkrētās iezīmes vai sastāvdaļas, tostarp iegultu daudzkāršojošo (sviras) iedarbību, it īpaši ņemot vērā:
|
|
f) |
starp sagaidāmo ieguldītāja ienesīgumu jeb peļņu un zaudējumu risku attiecībā uz finanšu instrumentu, finanšu darbību vai finanšu praksi pastāvošās atšķirības un to pakāpi, it īpaši ņemot vērā:
|
|
g) |
to, cik vienkārši ieguldītājiem ir pārdot attiecīgo finanšu instrumentu (un cik tas izmaksā) vai apmainīt pret citu finanšu instrumentu, it īpaši ņemot vērā:
|
|
h) |
cenu noteikšana finanšu instrumentam, finanšu darbībai vai finanšu praksei un saistītās izmaksas, it īpaši ņemot vērā:
|
|
i) |
finanšu instrumenta, finanšu darbības vai finanšu prakses inovācijas pakāpi, it īpaši ņemot vērā:
|
|
j) |
pārdošanas praksi saistībā ar finanšu instrumentu, it īpaši ņemot vērā:
|
|
k) |
finanšu instrumenta emitenta finansiālais un komercdarbības stāvoklis, it īpaši ņemot vērā:
|
|
l) |
vai pastāv nepietiekama vai nepietiekami uzticama informācija par finanšu instrumentu, ko sniedzis izstrādātājs vai izplatītāji, lai tirgus dalībniekiem, kuriem tas adresēts, dotu iespēju pieņemt informētu lēmumu, ņemot vērā finanšu instrumenta būtību un veidu; |
|
m) |
to, vai finanšu instruments, finanšu darbība vai finanšu prakse rada augstu risku tādu darījumu rezultativitātei, kurus noslēguši attiecīgā tirgus dalībnieki vai ieguldītāji; |
|
n) |
to, vai finanšu darbība vai finanšu prakse ievērojami kaitētu cenu veidošanās procesa integritātei attiecīgajā tirgū, tā ka attiecīgā finanšu instrumenta cena vai vērtība vairs netiek noteikta pamatotas tirgus piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības ietekmē, vai tā ka tirgus dalībnieki, lemjot par saviem ieguldījumiem, vairs nevar paļauties uz cenām šajā tirgū vai uz tirdzniecības apjomiem; |
|
o) |
to, vai finanšu instrumenta iezīmju dēļ tas ir īpaši neaizsargāts pret izmantošanu finanšu noziegumos, un it īpaši to, vai šo iezīmju dēļ var tikt veicināta finanšu instrumenta izmantošana šādā nolūkā:
|
|
p) |
to, vai finanšu darbība vai finanšu prakse rada īpaši augstu risku tirgu un to infrastruktūras izturētspējai vai vienmērīgai darbībai; |
|
q) |
to, vai finanšu instruments, finanšu darbība vai finanšu prakse var izraisīt ievērojamu un mākslīgu atšķirību starp atvasinātā instrumenta cenu un pamatā esošo aktīvu tirgus cenām; |
|
r) |
to, vai finanšu instruments, finanšu darbība vai finanšu prakse rada lielu traucējuma risku finanšu iestādēm, kas uzskatāmas par svarīgām Savienības finanšu sistēmai; |
|
s) |
finanšu instrumenta izplatīšanas kā finansējuma avota nozīmīgums emitentam; |
|
t) |
to, vai finanšu instruments, finanšu darbība vai finanšu prakse rada konkrētus riskus tirgus vai maksājumu sistēmas infrastruktūrai, tai skaitā tirdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmām; vai |
|
u) |
to, vai finanšu instruments, finanšu darbība vai finanšu prakse var apdraudēt ieguldītāju uzticēšanos finanšu sistēmai. |
20. pants
Kritēriji un faktori attiecībā uz EBI pagaidu pilnvarām produktu intervences jomā
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 41. panta 2. punkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts vajadzībām EBI novērtē visu 2. punktā minēto faktoru un kritēriju nozīmīgumu un ņem vērā visus nozīmīgos faktorus un kritērijus, lai konstatētu, kad konkrētu strukturēto noguldījumu tirgvedība, izplatīšana vai pārdošana vai strukturētie noguldījumi ar konkrētām norādītām iezīmēm, vai konkrēta veida finanšu darbība vai prakse rada ievērojamas bažas par ieguldītāju aizsardzību vai apdraudējumu finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei.
Šā punkta pirmās daļas vajadzībām to, vai pastāv ievērojamas bažas par ieguldītāju aizsardzību vai apdraudējums finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, EBI var konstatēt, balstoties uz vienu vai vairākiem no minētajiem faktoriem un kritērijiem.
2. Lai konstatētu, vai pastāv ievērojamas bažas par ieguldītāju aizsardzību vai apdraudējums finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, EBI novērtē šādus faktorus un kritērijus:
|
a) |
strukturētā noguldījuma vai finanšu darbības veida vai finanšu prakses sarežģītības pakāpe attiecībā pret klientu kategoriju, kas novērtēta saskaņā ar c) apakšpunktu un kas iesaistīta finanšu darbībā vai finanšu praksē, it īpaši ņemot vērā:
|
|
b) |
potenciālo nelabvēlīgo seku apmērs, it īpaši ņemot vērā:
|
|
c) |
to klientu kategorija, kuri ir iesaistīti finanšu darbībā vai finanšu praksē, vai kuriem strukturētais noguldījums tiek piedāvāts vai pārdots, it īpaši ņemot vērā:
|
|
d) |
strukturētā noguldījuma vai finanšu darbības vai finanšu prakses veida pārredzamības pakāpe, it īpaši ņemot vērā:
|
|
e) |
strukturētā noguldījuma, finanšu darbības vai finanšu prakses konkrētās iezīmes vai sastāvdaļas, tostarp iegultu daudzkāršojošo (sviras) iedarbību, it īpaši ņemot vērā:
|
|
f) |
starp sagaidāmo ieguldītāja ienesīgumu jeb peļņu un zaudējumu risku attiecībā uz strukturēto noguldījumu, finanšu darbību vai finanšu praksi pastāvošās atšķirības un to pakāpi, it īpaši ņemot vērā:
|
|
g) |
to, cik vienkārši ieguldītājam ir izbeigt strukturētā noguldījuma darījumu (un cik tas izmaksā), īpaši ņemot vērā:
|
|
h) |
cenu noteikšana finanšu instrumentam, finanšu darbībai vai finanšu praksei un saistītās izmaksas, it īpaši ņemot vērā:
|
|
i) |
strukturētā noguldījuma, finanšu darbības vai finanšu prakses inovācijas pakāpi, it īpaši ņemot vērā:
|
|
j) |
pārdošanas praksi saistībā ar strukturēto noguldījumu, it īpaši ņemot vērā:
|
|
k) |
strukturētā noguldījuma emitenta finansiālais un komercdarbības stāvoklis, it īpaši ņemot vērā:
|
|
l) |
vai pastāv nepietiekama vai nepietiekami uzticama informācija par strukturēto noguldījumu, ko sniedzis izstrādātājs vai izplatītāji, lai tirgus dalībniekiem, kuriem tas adresēts, dotu iespēju pieņemt informētu lēmumu, ņemot vērā strukturētā noguldījuma būtību un veidu; |
|
m) |
to, vai strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse rada augstu risku tādu darījumu veikšanai, kurus noslēguši attiecīgā tirgus dalībnieki vai ieguldītāji; |
|
n) |
to, vai strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse izraisītu Savienības ekonomikas neaizsargātību pret riskiem; |
|
o) |
to, vai strukturētā noguldījuma iezīmju dēļ tas ir īpaši neaizsargāts pret izmantošanu finanšu noziegumos, un it īpaši to, vai šo iezīmju dēļ var tikt veicināta strukturēto noguldījumu izmantošana šādā nolūkā:
|
|
p) |
to, vai finanšu darbība vai finanšu prakse rada īpaši augstu risku tirgu un to infrastruktūras izturētspējai vai vienmērīgai darbībai; |
|
q) |
to, vai strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse var izraisīt ievērojamu un mākslīgu atšķirību starp atvasinātā instrumenta cenu un pamatā esošo aktīvu tirgus cenām; |
|
r) |
to, vai strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse rada traucējuma risku finanšu iestādei, kas uzskatāma par svarīgu Savienības finanšu sistēmai, it īpaši ņemot vērā finanšu iestādes īstenoto riska ierobežošanas stratēģiju attiecībā uz strukturētā noguldījuma emisiju, tai skaitā pamatkapitāla garantijas cenas nepareizu noteikšanu termiņa beigās vai reputācijas riskus, kurus finanšu iestādei rada strukturētais noguldījums, prakse vai darbība; |
|
s) |
cik šo strukturēto noguldījumu izplatīšana ir nozīmīga finanšu iestādei kā finansējuma avots; |
|
t) |
to, vai strukturētais noguldījums, finanšu prakse vai finanšu darbība rada īpašus riskus tirgum vai maksājumu sistēmu infrastruktūrai; vai |
|
u) |
to, vai strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse varētu apdraudēt ieguldītāju uzticēšanos finanšu sistēmai. |
21. pants
Kritēriji un faktori, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā attiecībā uz produktu intervences pilnvarām
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 42. panta 2. punkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 42. panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām kompetentās iestādes novērtē visu 2. punktā minēto faktoru un kritēriju nozīmīgumu un ņem vērā visus nozīmīgos faktorus un kritērijus, lai konstatētu, kad konkrētu finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu vai finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu ar konkrēti norādītām iezīmēm vai finanšu darbības veida vai prakses tirgvedība, izplatīšana vai pārdošana rada ievērojamas bažas par ieguldītāju aizsardzību vai apdraudējumu finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai Savienības vai vismaz vienas dalībvalsts finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei.
Šā punkta pirmās daļas vajadzībām ievērojamas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai finanšu tirgu vai biržā tirgotu izejvielu (preču) tirgu pienācīgas darbības un integritātes vai Savienības vai vismaz vienas dalībvalsts finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātes apdraudējumu kompetentās iestādes var konstatēt, balstoties uz vienu no minētajiem faktoriem un kritērijiem.
2. Faktori un kritēriji, kuri kompetentajām iestādēm ir jānovērtē, lai konstatētu, vai pastāv ievērojamas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai finanšu tirgu vai biržā tirgotu izejvielu (preču) tirgu pienācīgas darbības un integritātes vai Savienības vai vismaz vienas dalībvalsts finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātes apdraudējums, citstarp ir šādi:
|
a) |
finanšu instrumenta vai finanšu darbības veida vai prakses sarežģītības pakāpe attiecībā pret klientu kategoriju, kas novērtēta saskaņā ar c) apakšpunktu un kas iesaistīta finanšu darbībā vai finanšu praksē, vai kurai finanšu instruments vai strukturētais noguldījums tiek piedāvāts vai pārdots, it īpaši ņemot vērā:
|
|
b) |
potenciālo nelabvēlīgo seku apmēru, it īpaši ņemot vērā:
|
|
c) |
to klientu kategorija, kuri ir iesaistīti finanšu darbībā vai finanšu praksē, vai kuriem finanšu instruments vai strukturētais noguldījums tiek piedāvāts vai pārdots, it īpaši ņemot vērā:
|
|
d) |
finanšu instrumenta, strukturētā noguldījuma vai finanšu darbības vai finanšu prakses veida pārredzamības pakāpe, it īpaši ņemot vērā:
|
|
e) |
strukturētā noguldījuma, finanšu instrumenta vai finanšu darbības vai finanšu prakses konkrētās iezīmes vai sastāvdaļas, tostarp iegultu daudzkāršojošo (sviras) iedarbību, it īpaši ņemot vērā:
|
|
f) |
starp sagaidāmo ieguldītāja ienesīgumu jeb peļņu un zaudējumu risku attiecībā uz finanšu instrumentu, strukturēto noguldījumu, finanšu darbību vai finanšu praksi pastāvošās atšķirības un to pakāpi, it īpaši ņemot vērā:
|
|
g) |
to, cik vienkārši ieguldītāji var pārdot attiecīgo finanšu instrumentu (un cik tas izmaksā) vai apmainīt pret citu finanšu instrumentu, vai izbeigt strukturētā noguldījuma darbību, attiecīgā gadījumā – atkarībā no tā, vai produkts ir finanšu instruments vai strukturētais noguldījums – it īpaši ņemot vērā:
|
|
h) |
cenu noteikšana strukturētajam noguldījumam, finanšu instrumentam, finanšu darbībai vai finanšu praksei un saistītās izmaksas, it īpaši ņemot vērā:
|
|
i) |
finanšu instrumenta, strukturētā noguldījuma, finanšu darbības vai finanšu prakses inovācijas pakāpi, it īpaši ņemot vērā:
|
|
j) |
pārdošanas praksi saistībā ar finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu, it īpaši ņemot vērā:
|
|
k) |
finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma emitenta finansiālais un komercdarbības stāvoklis, it īpaši ņemot vērā:
|
|
l) |
vai pastāv nepietiekama vai nepietiekami uzticama informācija par finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu, ko sniedzis izstrādātājs vai izplatītāji, lai tirgus dalībniekiem, kuriem tas adresēts, dotu iespēju pieņemt informētu lēmumu, ņemot vērā finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma būtību un veidu; |
|
m) |
to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse rada augstu risku tādu darījumu rezultativitātei, kurus noslēguši attiecīgā tirgus dalībnieki vai ieguldītāji; |
|
n) |
to, vai finanšu darbība vai finanšu prakse ievērojami kaitētu cenu veidošanās procesa integritātei attiecīgajā tirgū, tā ka attiecīgā finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma cena vai vērtība vairs netiek noteikta pamatotas tirgus piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības ietekmē, vai tā ka tirgus dalībnieki, lemjot par saviem ieguldījumiem, vairs nevar paļauties uz cenām šajā tirgū vai uz tirdzniecības apjomiem; |
|
o) |
to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai prakse izraisītu valsts ekonomikas neaizsargātību pret riskiem; |
|
p) |
to, vai finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma iezīmju dēļ tas ir īpaši neaizsargāts pret izmantošanu finanšu noziegumos, un it īpaši to, vai šo iezīmju dēļ potenciāli varētu tikt veicināta finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma izmantošana šādā nolūkā:
|
|
q) |
to, vai kāda finanšu darbība vai finanšu prakse rada īpaši augstu risku tirgu un to infrastruktūras izturētspējai vai vienmērīgai darbībai; |
|
r) |
to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse varētu izraisīt ievērojamu un mākslīgu atšķirību starp atvasinātā instrumenta cenu un pamatā esošo aktīvu tirgus cenām; |
|
s) |
to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse rada lielu traucējuma risku finanšu iestādei, kas uzskatāma par svarīgu attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalsts finanšu sistēmai, it īpaši ņemot vērā finanšu iestādes īstenoto riska ierobežošanas stratēģiju attiecībā uz strukturētā noguldījuma emisiju, tai skaitā pamatkapitāla garantijas cenas nepareizu noteikšanu termiņa beigās vai reputācijas riskus, kurus finanšu iestādei rada strukturētais noguldījums, prakse vai darbība; |
|
t) |
finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma kā finansējuma avota izplatīšanas nozīmīgums emitentam vai finanšu iestādēm; |
|
u) |
to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse rada konkrētus riskus tirgus vai maksājumu sistēmu infrastruktūrai, tai skaitā tirdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmām; vai |
|
v) |
to, vai finanšu instruments, strukturētais noguldījums, finanšu darbība vai finanšu prakse var apdraudēt ieguldītāju uzticēšanos finanšu sistēmai. |
2. IEDAĻA
Pozīciju pārvaldības pilnvaras
22. pants
EVTI pozīciju pārvaldības pilnvaras
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 45. pants)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 45. panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām, lai konstatētu apdraudējumu pienācīgai finanšu tirgu, tostarp biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasināto instrumentu tirgu, pienācīgai darbībai un integritātei atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā minētajiem mērķiem un saistībā ar fizisko izejvielu (preču) piegādes mehānismiem, vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, izmanto šādus kritērijus un faktorus:
|
a) |
nopietnas finansiālas, monetāras vai budžeta problēmas, kuras varētu izraisīt finanšu nestabilitāti, kas skar dalībvalsti vai finanšu iestādi, kura uzskatāma par svarīgu pasaules finanšu sistēmai, piemēram, kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju vai aktīvu pārvaldības sabiedrību, kas darbojas Savienībā, ar nosacījumu, ka šādas problēmas var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Savienības finanšu sistēmas stabilitāti; |
|
b) |
reitinga noteikšanas darbība vai jebkuras dalībvalsts, kredītiestādes vai citas finanšu iestādes, kura uzskatāma par svarīgu pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzēja un aktīvu pārvaldības sabiedrības, kas darbojas Savienībā, saistību neizpilde, kas izraisa vai, objektīvi spriežot, varētu izraisīt lielu nenoteiktību par tās maksātspēju; |
|
c) |
būtisks ar pārdošanu saistīts spiediens vai neparasts svārstīgums, kas izraisa cenas ievērojamu, lejupejošu spirālveida attīstību finanšu instrumentam, kurš saistīts ar kredītiestādi vai citu finanšu iestādi, kas uzskatāma par svarīgu pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrību, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju un aktīvu pārvaldības sabiedrību, kura darbojas Savienībā, vai valsti, kas ir vērtspapīru emitents; |
|
d) |
kaitējums svarīga finanšu emitenta, tirgus infrastruktūras, tīrvērtes un norēķinu sistēmas vai kompetento iestāžu fiziskai struktūrai, kas var nelabvēlīgi un nozīmīgi ietekmēt tirgus, it īpaši tad, ja šāda kaitējuma cēlonis ir dabas katastrofa vai teroristu uzbrukums; |
|
e) |
maksājumu sistēmas vai norēķinu procesa traucējums, piemēram, ja tas saistīts ar starpbanku darījumiem, kas izraisa vai var izraisīt ievērojamus maksājumu vai norēķinu traucējumus vai kavējumus Savienības maksājumu sistēmās, it īpaši tad, ja tie var izraisīt finansiālas vai ekonomiskas spriedzes izplatīšanos kredītiestādē vai citā finanšu iestādē, kas uzskatāma par svarīgu pasaules finanšu sistēmai, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībā, tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējā vai aktīvu pārvaldības sabiedrībā, vai arī kādā dalībvalstī; |
|
f) |
nozīmīgs un straujš biržā tirgotu izejvielu (preču) piedāvājuma kritums vai pieprasījuma kāpums, kas izjauc piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru; |
|
g) |
nozīmīga konkrētas biržā tirgotas izejvielas (preces) pozīcija, ko vienā vai vairākās tirdzniecības vietās tur viena persona vai vairākas personas, kuras rīkojas saskaņoti, izmantojot viena vai vairāku tirgus dalībnieku starpniecību; |
|
h) |
komercdarbības nepārtrauktības problēmas dēļ konkrēta tirdzniecības vieta nespēj izmantot savas pozīciju pārvaldības pilnvaras. |
2. Regulas (ES) Nr. 600/2014 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām, lai noteiktu atbilstošu pozīcijas vai riska darījuma samazinājumu, izmanto šādus kritērijus un faktorus:
|
a) |
pozīcijas turētāju, tostarp izstrādātāja, patērētāja vai finanšu iestādes būtība; |
|
b) |
finanšu instrumenta beigu termiņš; |
|
c) |
pozīcijas apmērs salīdzinājumā ar attiecīgā biržā tirgotu izejvielu (preču) atvasināto instrumentu tirgus lielumu; |
|
d) |
pozīcijas apmērs salīdzinājumā ar pamatā esošās biržā tirgotās izejvielas (preces) tirgus lielumu; |
|
e) |
pozīcijas virziens (īsā vai garā pozīcija) un delta koeficients vai delta koeficienta diapazoni; |
|
f) |
pozīcijas nolūks, it īpaši tas, vai pozīcija ir paredzēta riska ierobežošanas nolūkiem vai arī tā tiek turēta finanšu riska darījumiem; |
|
g) |
pozīcijas turētājas pieredze ar konkrētā apmēra pozīciju turējumiem vai ar konkrētās biržā tirgotās izejvielas (preces) piegādes veikšanu vai pieņemšanu; |
|
h) |
citas pozīcijas, ko persona tur pamatā esošā aktīva tirgū vai tajos pašos atvasinātajos instrumentos, bet ar citu termiņu; |
|
i) |
tirgus likviditāte un pasākuma ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem; |
|
j) |
piegādes metode. |
3. Regulas (ES) Nr. 600/2014 45. panta 3. punkta b) apakšpunkta vajadzībām, lai konkretizētu situācijas, kad var rasties regulējuma arbitrāžas risks, izmanto šādus kritērijus:
|
a) |
tas, vai tas pats līgums tiek tirgots arī citā tirdzniecības vietā vai ārpusbiržas tirgū; |
|
b) |
tas, vai pēc būtības līdzvērtīgs līgums (līdzīgs un savstarpēji saistīts, bet nav uzskatāms par saistītu ar tām pašām aizstājamām, atklātām interesēm) tiek tirgots arī citā tirdzniecības vietā vai ārpusbiržas tirgū; |
|
c) |
lēmuma ietekme uz pamatā esošās biržā tirgotās izejvielas (preces) tirgu; |
|
d) |
lēmuma ietekme uz tirgiem un dalībniekiem, uz kuriem neattiecas EVTI pozīciju pārvaldības pilnvaras; un |
|
e) |
varbūtējo ietekmi uz tirgu pienācīgu darbību un integritāti, kad EVTI neveic nekādas darbības. |
4. Regulas (ES) Nr. 600/2014 45. panta 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām EVTI izmanto šā panta 1. punktā noteiktos kritērijus un faktorus, ņemot vērā to, vai plānotais pasākums ir reakcija uz kompetentās iestādes bezdarbību vai uz papildu risku, kuru kompetentā iestāde nespēj pienācīgi risināt, kā paredzēts Direktīvas 2014/65/ES 69. panta 2. punkta j) vai o) apakšpunktā.
Šā punkta pirmās daļas vajadzībām ir uzskatāms, ka kompetentā iestāde ir pieļāvusi bezdarbību, ja, pamatojoties uz tai piešķirtajām pilnvarām, tās rīcībā ir pietiekamas regulatīvās pilnvaras, lai problēmu gadījumā pilnīgi un bez citas kompetentās iestādes palīdzības novērstu apdraudējumu, taču tā neveic attiecīgas darbības.
Ir uzskatāms, ka kompetentā iestāde nevar pietiekami novērst apdraudējumu, ja kompetentās iestādes jurisdikcijā un papildus vienā vai vairākās citās tiesību sistēmās iestājas viens vai vairāki faktori, kas minēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 45. panta 10. punkta a) apakšpunktā.
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
23. pants
Pārejas noteikumi
1. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta noteikumiem, no dienas, kad šī regula stājas spēkā, līdz dienai, kad to sāk piemērot, kompetentās iestādes veic likviditātes novērtējumus un uzreiz pēc šo novērtējumu pabeigšanas publicē to rezultātus šādos termiņos:
|
a) |
ja diena, kurā finanšu instrumenti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena vismaz desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, kompetentās iestādes novērtēšanas rezultātus publicē ne vēlāk kā četras nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas; |
|
b) |
ja diena, kurā finanšu instrumenti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena laikposmā, kas sākas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas un beidzas iepriekšējā dienā pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, kompetentās iestādes novērtēšanas rezultātus publicē ne vēlāk kā Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienā. |
2. Novērtēšanu, kas minēta 1. punktā, veic šādi:
|
a) |
ja diena, kurā finanšu instrumenti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena vismaz sešpadsmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, šādu novērtēšanu balsta uz datiem, kas pieejami attiecībā uz četrdesmit nedēļas ilgu atsauces laikposmu, kas sākas piecdesmit divas nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas; |
|
b) |
ja diena, kurā finanšu instrumenti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena laikposmā, kas sākas sešpadsmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas un beidzas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, šādu novērtēšanu balsta uz datiem, kas pieejami attiecībā uz šā finanšu instrumenta pirmo četru tirdzniecības nedēļu laikposmu; |
|
c) |
ja diena, kurā finanšu instrumenti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena laikposmā, kas sākas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas un beidzas iepriekšējā dienā pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, šādu novērtēšanu balsta uz tirdzniecības vēsturi attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem vai citiem finanšu instrumentiem, kuru īpašības uzskatāmas par līdzīgām šo finanšu instrumentu īpašībām. |
3. Kompetentās iestādes, tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, izmanto informāciju, kas Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām publicēta saskaņā ar 1. punktu, līdz 1. aprīlim gadā pēc šīs regulas piemērošanas sākumdienas.
4. Šā panta 3. punktā minētajā laikposmā kompetentās iestādes attiecībā uz 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem nodrošina, ka:
|
a) |
informācija, kas publicēta saskaņā ar šā panta 1. punktu, joprojām ir atbilstoša Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunkta b) punkta vajadzībām; |
|
b) |
informācija, kas publicēta saskaņā ar šā panta 1. punktu, vajadzības gadījumā tiek atjaunināta, balstoties uz ilgāku tirdzniecības laikposmu un vispusīgāku tirdzniecības vēsturi. |
24. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Tomēr 23. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 18. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(4) Komisijas 2016. gada 28.jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/590, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 449. lpp.).
(5) Komisijas 2016. gada 2. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/572, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par specifikāciju attiecībā uz pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datu piedāvājumu un līmeni, kādā dati sniegti neapkopotā veidā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 142. lpp.).
(6) Komisijas 2016. gada 2. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/571, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 126. lpp.).
(7) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/587, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un par darījumu izpildes prasībām attiecībā uz konkrētām akcijām tirdzniecības vietā vai attiecībā uz sistemātisku internalizētāju (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 387. lpp.), I pielikuma 2. tabula.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.).
(9) Komisijas 2016. gada 25.aprīļa Deleģētā regula (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).
(10) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/583, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 229. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).
PIELIKUMS
Dati, kas sniedzami, lai konstatētu, vai attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem un sertifikātiem pastāv likvīds tirgus
1. tabula
Simbolu tabula
|
Simbols |
Datu veids |
Definīcija |
||||||
|
{ALPHANUM-n} |
Ne vairāk par n burtciparu zīmēm |
Teksts brīvā formā. |
||||||
|
{ISIN} |
12 burtciparu zīmes |
ISIN kods (definēts ISO 6166) |
||||||
|
{MIC} |
4 burtciparu zīmes |
Tirgus identifikators (definēts ISO 10383) |
||||||
|
{DATEFORMAT} |
Datuma formāts (saskaņā ar ISO 8601) |
Datumu norāda šādā formātā: GGGG-MM-DD. |
||||||
|
{DECIMAL-n/m} |
Decimālskaitlis, kas sastāv no maksimāli n cipariem, no kuriem maksimāli m cipari var būt cipari aiz komata |
Skaitļi (gan pozitīvas, gan negatīvas vērtības).
|
2. tabula
Ziņas par datiem, kas sniedzami, lai konstatētu, vai attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem un sertifikātiem pastāv likvīds tirgus
|
# |
Aile |
Sniedzamās ziņas |
Ziņošanas formāts un standarti |
||||||||||||||||
|
1 |
Instrumenta identifikācijas kods |
Kods, ko izmanto finanšu instrumenta identificēšanai |
{ISIN} |
||||||||||||||||
|
2 |
Instrumenta pilns nosaukums |
Finanšu instrumenta pilns nosaukums |
{ALPHANUM-350} |
||||||||||||||||
|
3 |
Tirdzniecības vieta |
Segmenta MIC attiecībā uz tirdzniecības vietu, ja ir pieejams; pretējā gadījumā darbības MIC. |
{MIC} |
||||||||||||||||
|
4 |
FITR identifikators |
Kapitāla finanšu instrumenta identifikācija
|
Kapitāla finanšu instrumenti:
|
||||||||||||||||
|
5 |
Ziņošanas diena |
Datums, par kuru sniedz datus Dati ir sniedzami vismaz par šādiem datumiem:
Attiecībā uz 1. gadījumu aplēses ir sniedzamas attiecīgi par 6.–12. punktu. |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||
|
6 |
Apgrozībā esošo instrumentu skaits |
Attiecībā uz akcijām un depozitārajiem sertifikātiem Apgrozībā esošo instrumentu kopskaits. Attiecībā uz biržā tirgotiem fondiem Tirdzniecībai emitēto ieguldījumu apliecību skaits. |
{DECIMAL-18/5} |
||||||||||||||||
|
7 |
Turējumi (līdzdalība), kas pārsniedz 5 % no balsstiesību kopskaita |
Vienīgi attiecībā uz akcijām Akciju kopskaits, kas atbilst turējumiem (līdzdalībai), kuri pārsniedz 5 % no emitenta balsstiesību kopskaita, ja vien šādi turējumi (līdzdalība) neatrodas kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma vai pensiju fonda turējumā. Šis lauks ir aizpildāms vienīgi tad, ja ir pieejami aktuāla informācija. |
{DECIMAL-18/5} |
||||||||||||||||
|
8 |
Instrumenta cena |
Vienīgi attiecībā uz akcijām un depozitārajiem sertifikātiem Instrumenta cena ziņošanas dienas beigās. Cena ir norādāma euro izteiksmē. |
{DECIMAL-18/13} |
||||||||||||||||
|
9 |
Emisijas apjoms |
Vienīgi attiecībā uz sertifikātiem Sertifikāta emisijas apjoms euro izteiksmē. |
{DECIMAL-18/5} |
||||||||||||||||
|
10 |
Tirdzniecības dienu skaits attiecīgajā laikposmā |
Tirdzniecības dienu, par kurām sniedz datus, kopskaits |
{DECIMAL-18/5} |
||||||||||||||||
|
11 |
Apgrozījuma kopsumma |
Apgrozījuma kopsumma par attiecīgo laikposmu |
{DECIMAL-18/5} |
||||||||||||||||
|
12 |
Darījumu kopskaits |
Attiecīgajā laikposmā notikušo darījumu kopskaits |
{DECIMAL-18/5} |
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/117 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/568
(2016. gada 24. maijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu pielaišanu tirdzniecībā regulētajos tirgos
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1) un jo īpaši tās 51. panta 6. punkta trešo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Pārvedami vērtspapīri būtu jāuzskata par brīvi apgrozāmiem tikai tad, ja pirms pielaišanas tirdzniecībā nepastāv nekādi ierobežojumi, kas kavē šo vērtspapīru pārvešanu, tādējādi kavējot taisnīga, organizēta un efektīva tirgus veidošanos. |
|
(2) |
Regulētā tirgū pielaižot tirdzniecībā pārvedamu vērtspapīru, kā tas definēts Direktīvā 2014/65/ES, gadījumā, ja runa ir par vērtspapīru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK (2) nozīmē, ir jābūt publiski pieejamai pietiekamai informācijai šā finanšu instrumenta vērtības noteikšanai, lai to varētu tirgot taisnīgi, organizēti un efektīvi. Turklāt attiecībā uz daļām būtu jābūt pieejamam pienācīgam to skaitam publiskai izplatīšanai un attiecībā uz vērtspapīrotiem atvasinātajiem instrumentiem būtu jābūt ieviestai piemērotai norēķinu un piegādes kārtībai. |
|
(3) |
Pārvedami vērtspapīri, kas atbilst prasībām iekļaušanai oficiālā sarakstā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/34/EK (3), būtu jāuzskata par brīvi apgrozāmiem un tādiem, kurus ir iespējams tirgot taisnīgi, organizēti un efektīvi. |
|
(4) |
Regulētā tirgū pielaižot tirdzniecībā ieguldījumu apliecības, kuras uzņēmumi emitējuši kolektīvai ieguldīšanai pārvedamos vērtspapīros vai alternatīvo ieguldījumu fondos, nedrīkstētu pieļaut izvairīšanos no attiecīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (4) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (5). Tāpēc regulētā tirgus operatoram ir jāpārbauda, vai ieguldījumu apliecības, kuras tas pielaiž tirdzniecībā, nāk no kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma, kas atbilst attiecīgajiem nozares tiesību aktiem. Attiecībā uz biržā tirgotiem fondiem regulētā tirgus operatoram ir jānodrošina, ka visu laiku pastāv pienācīga izpirkšanas kārtība, kas piemērojama ieguldītājiem. |
|
(5) |
Regulētā tirgū pielaižot tirdzniecībā atvasinātos instrumentus, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4.–10. punktā, būtu jāņem vērā, vai ir pieejama pietiekama informācija atvasinātā instrumenta, kā arī tam pamatā esošā aktīva vērtības noteikšanai, un attiecībā uz līgumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, – vai pastāv atbilstīgas norēķinu un piegādes procedūras. |
|
(6) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (6) ir noteikti atsevišķi nosacījumi emisijas kvotām, lai nodrošinātu, ka tās ir brīvi apgrozāmas un tiek tirgotas taisnīgi, organizēti un efektīvi. Tāpēc ikvienu emisijas kvotu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punkta nozīmē, kas atzīta par atbilstīgu Direktīvas 2003/87/EK prasībām, būtu jāļauj pielaist tirdzniecībā regulētā tirgū, neizvirzot nekādas papildu prasības šajā regulā. |
|
(7) |
Kārtībai, kādā regulētie tirgi pārbauda emitentu atbilstību Savienības tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem un kādā tie sekmē piekļuvi informācijai, kura ir publiskota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, būtu jāietver pienākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (7), Direktīvā 2003/71/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes un Direktīvā 2004/109/EK (8), jo minētie tiesību akti ietver emitentu pamata un svarīgākos pienākumus pēc sākotnējās pielaišanas tirdzniecībā regulētā tirgū. |
|
(8) |
Regulētajiem tirgiem būtu jāievieš emitentiem un sabiedrībai pieejamas procedūras, saskaņā ar kurām pārbauda pārvedamo vērtspapīru emitentu atbilstību Savienības tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem. Šīm procedūrām būtu jānodrošina, ka atbilstības pārbaudes ir efektīvas un ka regulētais tirgus informē emitentus par to pienākumiem. |
|
(9) |
Regulētajiem tirgiem būtu atbilstoši kārtībai, kas visiem locekļiem un dalībniekiem nodrošina vieglu, taisnīgu un nediskriminējošu piekļuvi, jāsekmē piekļuve informācijai, kura tiek publicēta atbilstoši Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem un ir pieejama locekļiem un dalībniekiem. Šiem mērķiem atbilstīgie Savienības tiesību akti ietver Direktīvu 2003/71/EK, Direktīvu 2004/109/EK, Regulu (ES) Nr. 596/2014, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (9). Piekļuves kārtībai būtu jānodrošina, ka locekļiem un dalībniekiem ir ar vienādiem noteikumiem pieejama attiecīgā informācija, kas var ietekmēt finanšu instrumenta vērtības noteikšanu. |
|
(10) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā paredzētie noteikumi un saistītie valsts noteikumi, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, tiek piemēroti no viena un tā paša datuma. |
|
(11) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(12) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (10) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pārvedami vērtspapīri – brīva apgrozāmība
1. Pārvedami vērtspapīri ir uzskatāmi par brīvi apgrozāmiem vērtspapīriem, ja darījuma puses var tirgoties ar tiem un pēc tam pārvest tos bez ierobežojumiem un ja visi tās pašas kategorijas vērtspapīri, pie kuras pieder attiecīgais vērtspapīrs, ir savstarpēji aizstājami.
2. Pārvedami vērtspapīri, kuriem ir piemērojams pārveduma ierobežojums, nav uzskatāmi par brīvi apgrozāmiem vērtspapīriem saskaņā ar 1. punktu, izņemot, ja šis ierobežojums, visticamāk, neradītu tirgus traucējumus. Pārvedamus vērtspapīrus, kas nav pilnībā apmaksāti, var uzskatīt par brīvi apgrozāmiem vērtspapīriem, ja ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādu vērtspapīru apgrozāmība netiek ierobežota un ir publiski pieejama pietiekama informācija par to, ka vērtspapīri nav pilnībā apmaksāti, un par šā fakta ietekmi uz dalībniekiem.
2. pants
Pārvedami vērtspapīri – taisnīga, organizēta un efektīva tirdzniecība
1. Izvērtējot, vai pārvedamu vērtspapīru ir iespējams tirgot taisnīgi, organizēti un efektīvi, regulētais tirgus ņem vērā informāciju, kuru ir prasīts sagatavot saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK, vai kādā citā veidā publiski pieejamu informāciju, piemēram, šādu:
|
a) |
vēsturiskā finanšu informācija; |
|
b) |
informācija par emitentu; |
|
c) |
informācija, kas sniedz ieskatu par attiecīgo darījumdarbību. |
2. Papildus 1. punktā paredzētajam, izvērtējot, vai daļu ir iespējams tirgot taisnīgi, organizēti un efektīvi, regulētais tirgus ņem vērā šo daļu publisko izplatīšanu.
3. Izvērtējot, vai Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktā minētu pārvedamu vērtspapīru ir iespējams tirgot taisnīgi, organizēti un efektīvi, regulētais tirgus atkarībā no pielaižamā vērtspapīra veida ņem vērā, vai ir ievēroti šādi kritēriji:
|
a) |
vērtspapīra noteikumi ir skaidri un nepārprotami, un tie nodrošina korelāciju starp vērtspapīra cenu un pamatā esošā aktīva cenu vai citu vērtības mēru; |
|
b) |
pamatā esošā aktīva cena vai cits vērtības mērs ir uzticams un publiski pieejams; |
|
c) |
publiski ir pieejama pietiekama informācija, kas nepieciešama vērtspapīra vērtības noteikšanai; |
|
d) |
vērtspapīra norēķinu cenas noteikšanas kārtība nodrošina, ka šī cena pienācīgi atspoguļo pamatā esošā aktīva cenu vai citu vērtības mēru; |
|
e) |
ja vērtspapīra norēķinam ir nepieciešams vai iespējams piegādāt pamatā esošo vērtspapīru vai aktīvu tā vietā, lai norēķinātos naudā, šim pamatā esošajam vērtspapīram vai aktīvam ir paredzētas pienācīgas norēķinu un piegādes procedūras, kā arī pienācīga kārtība būtiskās informācijas iegūšanai par to. |
3. pants
Pārvedami vērtspapīri – iekļaušana oficiālajā sarakstā
Pārvedams vērtspapīrs, kas iekļauts oficiālajā sarakstā saskaņā ar Direktīvu 2001/34/EK un kura kotācija nav apturēta, ir uzskatāms par brīvi apgrozāmu vērtspapīru, kuru iespējams tirgot taisnīgi, organizēti un efektīvi.
4. pants
Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības un daļas
1. Regulētais tirgus, pielaižot tirdzniecībā kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecības vai daļas, pārliecinās, ka minētās ieguldījumu apliecības vai daļas ir atļauts tirgot šā regulētā tirgus dalībvalstī.
2. Izvērtējot, vai atvērta tipa kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecības vai daļas ir iespējams tirgot taisnīgi, organizēti un efektīvi, regulētais tirgus ņem vērā:
|
a) |
šo ieguldījumu apliecību vai daļu publisku izplatīšanu; |
|
b) |
to, vai pastāv atbilstīga tirgus uzturēšanas kārtība vai arī ieguldījumu plāna pārvaldes sabiedrība ir paredzējusi atbilstīgu alternatīvu kārtību, kādā ieguldītāji var izpirkt ieguldījumu apliecības vai daļas; |
|
c) |
attiecībā uz biržā tirgotiem fondiem – to, vai papildus tirgus uzturēšanas kārtībai ir paredzēta atbilstīga alternatīva kārtība, kādā ieguldītāji var izpirkt ieguldījumu apliecības vai daļas, vismaz tajos gadījumos, kad ieguldījumu apliecību vai daļu vērtība ievērojami atšķiras no aktīvu neto vērtības; |
|
d) |
to, vai ieguldījumu apliecību vai daļu vērtība ieguldītājiem ir pietiekami pārredzama – vai tiek periodiski publicēta aktīvu neto vērtība. |
3. Izvērtējot, vai slēgta tipa kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecības vai daļas ir iespējams tirgot taisnīgi, organizēti un efektīvi, regulētais tirgus ņem vērā:
|
a) |
šo ieguldījumu apliecību vai daļu publisku izplatīšanu; |
|
b) |
to, vai ieguldījumu apliecību vai daļu vērtība ieguldītājiem ir pietiekami pārredzama – vai tiek publicēta informācija par fonda ieguldījumu stratēģiju vai arī tiek periodiski publicēta aktīvu neto vērtība. |
5. pants
Atvasinātie instrumenti
1. Izvērtējot, vai finanšu instrumentu, kas minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4.–10. punktā, ir iespējams tirgot taisnīgi, organizēti un efektīvi, regulētais tirgus pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
noteikumi līgumā, ar kuru izveido finanšu instrumentu, ir skaidri un nepārprotami, un tie nodrošina korelāciju starp finanšu instrumenta cenu un pamatā esošā aktīva cenu vai citu vērtības mēru; |
|
b) |
pamatā esošā aktīva cena vai cits vērtības mērs ir uzticams un publiski pieejams; |
|
c) |
publiski ir pieejama pietiekama informācija, kas nepieciešama atvasinātā instrumenta vērtības noteikšanai; |
|
d) |
līguma norēķinu cenas noteikšanas kārtība nodrošina, ka cena pienācīgi atspoguļo pamatā esošā aktīva cenu vai citu vērtības mēru; |
|
e) |
ja atvasinātā instrumenta norēķinam ir nepieciešams vai iespējams piegādāt pamatā esošo vērtspapīru vai aktīvu tā vietā, lai veiktu norēķinus naudā, ir paredzēta pienācīga kārtība, kas tirgus dalībniekiem dod iespēju iegūt būtisko informāciju par šo pamatā esošo vērtspapīru vai aktīvu, kā arī pienācīgas tā norēķinu un piegādes procedūras. |
2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro finanšu instrumentiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
līgums, ar kuru izveido šo instrumentu, visticamāk, nodrošina iespēju darīt zināmu tirgum pamatā esošā aktīva cenu vai citu vērtības mēru vai dod iespēju tirgum novērtēt to, ja šī cena vai cits vērtības mērs nav publiski pieejami kādā citā veidā; |
|
b) |
regulētais tirgus nodrošina, ka pastāv atbilstīga uzraudzības kārtība, kas dod iespēju uzraudzīt šādu finanšu instrumentu tirdzniecību un norēķinus; |
|
c) |
regulētais tirgus nodrošina, ka norēķinus un piegādi neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska piegāde vai norēķini naudā, var veikt saskaņā ar šo finanšu instrumentu līgumos paredzētajiem noteikumiem. |
6. pants
Emisijas kvotas
Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā minētās emisijas kvotas, kas atzītas par atbilstīgām Direktīvas 2003/87/EK prasībām, var pielaist tirdzniecībā regulētā tirgū, neizvirzot nekādas papildu prasības.
7. pants
Emitentu pienākumu izpildes pārbaude
1. Regulētie tirgi pieņem un savā tīmekļa vietnē publicē procedūras, saskaņā ar kurām tiek pārbaudīta pārvedamo vērtspapīru emitentu atbilstība Savienības tiesību aktos paredzētajiem pienākumiem.
2. Regulētie tirgi nodrošina, ka atbilstību 1. punktā minētajiem pienākumiem faktiski pārbauda atbilstoši izskatāmā pienākuma būtībai, ņemot vērā uzraudzības uzdevumus, kurus pilda attiecīgās kompetentās iestādes.
3. Regulētie tirgi nodrošina, ka 1. punktā minētajās procedūrās ir aprakstīts:
|
a) |
tas, kādus procesus regulētie tirgi izmanto, lai sasniegtu 1. punktā norādīto rezultātu; |
|
b) |
vislabākais veids, kādā emitents var regulētajam tirgum pierādīt savu atbilstību 1. punktā minētajiem pienākumiem. |
4. Regulētie tirgi nodrošina, ka emitentus par 1. punktā minētajiem pienākumiem informē, kad tirdzniecībā tiek pielaists attiecīgā emitenta pārvedamais vērtspapīrs, un pēc emitenta pieprasījuma.
8. pants
Informācijas pieejamības sekmēšana
Regulētie tirgi ievieš viegli un bez maksas savā tīmekļa vietnē pieejamu kārtību, ar kuru tiek sekmēta to locekļu vai dalībnieku piekļuve informācijai, kura ir publiskota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
9. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no datuma, kas norādīts Direktīvas 2014/65/ES 93. panta 1. punkta otrajā daļā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 24. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 28. maija Direktīva 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/122 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/569
(2016. gada 24. maijs),
ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un atcelšanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 32. panta 2. punkta desmito apakšpunktu un 52. panta 2. punkta desmito daļu,
tā kā:
|
(1) |
Finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanas vai atcelšanas mērķis dažos gadījumos netiks sasniegts, ja netiks apturēta vai atcelta arī tāda veida atvasinātā instrumenta tirdzniecība, kas minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4.–10. punktā un kas ir saistīts ar vai atsaucas uz šo finanšu instrumentu. |
|
(2) |
Nosakot gadījumus, kuros saikne ir tāda, ka ir nepieciešams apturēt vai atcelt saistītos atvasinātos instrumentus, būtu jāņem vērā, cik stipra ir saikne starp atvasināto instrumentu un finanšu instrumentu, kura tirdzniecību aptur vai atceļ. Šajā sakarībā atvasināts instruments, kura cenas vai vērtības veidošana ir atkarīga no viena vienīga pamatā esošā finanšu instrumenta cenas vai vērtības, būtu jānošķir no atvasinātiem instrumentiem, kuru cena vai vērtība ir atkarīga no daudziem cenas faktoriem, piemēram, ar indeksu vai finanšu instrumentu grozu saistītiem atvasinātiem instrumentiem. |
|
(3) |
Nespēja pareizi noteikt saistītu atvasināto instrumentu cenu, tādējādi apdraudot pienācīgu tirgus darbību, būtu jāuzskata par visizteiktāko gadījumos, kad atvasinātais instruments ir saistīts ar vai atsaucas tikai uz vienu finanšu instrumentu. Ja atvasinātais instruments ir saistīts ar vai atsaucas uz finanšu instrumentu grozu vai indeksu, kurā apturētais finanšu instruments ir tikai viena daļa, tirgus dalībnieku spēja noteikt pareizo cenu tiktu ietekmēta mazāk. Tādējādi, apsverot apturēšanas vai atcelšanas vispārējo mērķi, būtu jāņem vērā atvasinātā instrumenta un pamatā esošā instrumenta saiknes iezīmes. |
|
(4) |
Jāņem vērā, ka tirgus dalībnieka pienākums ir nodrošināt taisnīgu, sakārtotu un efektīvu tirdzniecību savā tirgū. Ārpus šīs regulas darbības jomas tirgus dalībniekam ir jāveic novērtējums par to, vai pamatā esošā finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšana vai atcelšana apdraud atvasinātā instrumenta taisnīgu un sakārtotu tirdzniecību tā tirdzniecības vietā, tostarp jāveic atbilstīgi pasākumi, piemēram, saistīto atvasināto instrumentu apturēšana vai atcelšana pēc savas iniciatīvas. |
|
(5) |
Direktīvas 2014/65/ES 32. panta 2. punkts un 52. panta 2. punkts būtu konsekventi jāpiemēro dažādu veidu tirdzniecības vietām. Tie ir cieši saistīti, jo tie precizē apturēšanu un atcelšanu dažādu veidu tirdzniecības vietās. Lai nodrošinātu šo noteikumu konsekventu piemērošanu, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi, un sekmētu vispusīgu priekšstatu ieinteresētajām personām un jo īpaši tām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir nepieciešams konsolidēt vienā regulā regulatīvos tehniskos standartus, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 32. panta 2. punktu un 52. panta 2. punktu. |
|
(6) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību, ir nepieciešams šajā regulā paredzētos noteikumus un saistītos valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemērot no tās pašas dienas. |
|
(7) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(8) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Saikne starp atvasināto instrumentu, kas ir saistīts ar vai atsaucas uz finanšu instrumentu, kura tirdzniecība apturēta vai atcelta, un oriģinālo finanšu instrumentu
Regulēta tirgus operators un ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas apkalpo daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai organizētu tirdzniecības sistēmu, aptur vai atceļ Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4.–10. punktā minētā atvasinātā instrumenta tirdzniecību, ja minētais atvasinātais instruments ir saistīts ar vai atsaucas tikai uz vienu finanšu instrumentu un minētā finanšu instrumenta tirdzniecība ir apturēta vai atcelta.
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 24. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/124 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/570
(2016. gada 26. maijs),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai noteiktu būtisku tirgu no likviditātes viedokļa attiecībā uz paziņojumiem par tirdzniecības pagaidu pārtraukšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 48. panta 12. punkta e) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Ir nepieciešams precizēt, kuri regulētie tirgi būtu jāuzskata par būtiskiem no likviditātes viedokļa attiecībā uz katru finanšu instrumenta veidu, lai minētajos tirgos tiktu ieviestas atbilstošas sistēmas un procedūras, ar kurām kompetentajām iestādēm paziņo par tirdzniecības pagaidu apturēšanu. |
|
(2) |
Ar Direktīvu 2014/65/ES prasības par tirdzniecības pagaidu apturēšanu attiecina arī uz daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un organizētajām tirdzniecības sistēmām, tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka šādās tirdzniecības vietās tirgotie finanšu instrumenti arī būtu ietverti minēto regulatīvo tehnisko standartu darbības jomā. |
|
(3) |
Ir būtiski nodrošināt, lai prasību par paziņošanu piemēro samērīgi. Pēc paziņojuma saņemšanas par tirdzniecības pagaidu pārtraukšanu kompetentajai iestādei ir jāizvērtē, vai minētais paziņojums ir jānodod pārējiem tirgus dalībniekiem, un vajadzības gadījumā jākoordinē reakcija visā tirgū. Lai ierobežotu administratīvo slogu tirdzniecības vietām, prasība par paziņošanu būtu jāpiemēro tikai tām tirdzniecības vietām, kurām ir vislielākais potenciāls plaši ietekmēt tirgu laikposmā, kad tirdzniecība ir uz laiku apturēta. |
|
(4) |
Attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem līdzīgiem finanšu instrumentiem būtiskam tirgum no likviditātes viedokļa vajadzētu būt tirdzniecības vietai, kam ir vislielākais darījumu skaits ar attiecīgo finanšu instrumentu Savienībā, jo šādai tirdzniecības vietai ir vislielākais potenciāls plaši ietekmēt tirgu, ja tirdzniecība ir uz laiku apturēta. |
|
(5) |
Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, būtiskam tirgum no likviditātes viedokļa vajadzētu būt tam regulētajam tirgum, kurā pirmoreiz tika atļauts tirgot attiecīgo finanšu instrumentu. Ja finanšu instrumentu, kas nav kapitāla vērtspapīru instruments, neļauj tirgot regulētā tirgū, būtiskajam tirgum no likviditātes viedokļa vajadzētu būt tirdzniecības vietai, kurā tas tika pirmoreiz tirgots. Tam būtu jānodrošina noteiktība attiecībā uz virkni sarežģītu finanšu instrumentu, nosakot vienkāršu atsauci uz tirdzniecības vietu, kurā notikumi būtiski ietekmē likviditāti citos tirgos, kuros tiek tirgots tas pats finanšu instruments, parasti saistībā ar būtisku darījumu apjomu, kas tiek veikts ar minēto instrumentu attiecīgajā tirdzniecības vietā. |
|
(6) |
Konsekvences nolūkos un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams šajā regulā paredzētos noteikumus un saistītos valsts noteikumus, ar ko transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemērot no tās pašas dienas. Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir iesniegusi Komisijai. |
|
(7) |
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu (2), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Būtisks tirgus no likviditātes viedokļa
Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 5. punkta otrās daļas nolūkā par būtisku tirgu no likviditātes viedokļa uzskata:
|
a) |
attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem – tirdzniecības vietu, kas ir visbūtiskākā no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrētu instrumentu, kā noteikts 4. pantā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/587 (3), |
|
b) |
attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav uzskaitīti a) apakšpunktā un ko ļauj tirgot regulētā tirgū – regulētais tirgus, kurā pirmoreiz atļāva tirgot konkrēto finanšu instrumentu; |
|
c) |
attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav uzskaitīti b) apakšpunktā un ko neļauj tirgot regulētā tirgū – tirdzniecības vieta, kurā pirmoreiz tika tirgots konkrētais finanšu instruments. |
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro no dienas, kas Direktīvas 2014/65/ES 93. panta 1. punkta otrajā daļā ir minēta vispirms.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 26. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(3) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/587, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un par darījumu izpildes prasībām attiecībā uz konkrētām akcijām tirdzniecības vietā vai attiecībā uz sistemātisku internalizētāju (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 387. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/126 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/571
(2016. gada 2. jūnijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1) un ko īpaši tās 61. panta 4. punktu, 64. panta 6. punktu, 64. panta 8. punktu, 65. panta 6. punktu, 65. panta 8. punktu un 66. panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji ietver trīs dažādus vienību veidus – apstiprinātas ziņošanas sistēmas (AZS), apstiprinātas publicēšanas struktūras (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātājus (KDLN). Lai gan šāda veida vienības ir iesaistītas dažādās darbībās, Direktīvā 2014/65/ES ir paredzēts līdzīgs atļauju izsniegšanas process attiecībā uz visām minētajām vienībām. |
|
(2) |
Pieteikuma iesniedzējam, kas vēlas saņemt atļauju kā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, pieteikumā atļaujas saņemšanai būtu jānorāda darbības programma un struktūrshēma. Struktūrshēmā būtu jānosaka, kurš ir atbildīgs par dažādajām darbībām, lai kompetentā iestāde varētu novērtēt, vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir pietiekami cilvēkresursi un pārraudzība pār savu darbību. Struktūrshēmai būtu jāaptver ne vien datu ziņošanas pakalpojumu joma, bet arī jāietver jebkuri citi vienības sniegtie pakalpojumi, jo tas varētu izcelt jomas, kas var ietekmēt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja neatkarību un izraisīt interešu konfliktu. Pieteikuma iesniedzējam, kas vēlas saņemt atļauju kā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, būtu arī jāsniedz informācija par tā pārvaldības struktūru sastāvu, darbību un neatkarību, lai kompetentās iestādes varētu izvērtēt, vai politikas nostādņu, procedūru un korporatīvās pārvaldības struktūra nodrošina datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja neatkarību un interešu konfliktu novēršanu. |
|
(3) |
Interešu konflikti var rasties starp datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju un klientiem, kuri izmanto tā pakalpojumus, lai īstenotu savus regulatīvos pienākumus, un citām vienībām, kas pērk datus no datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem. Konkrētāk, šie konflikti varētu rasties, ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ir iesaistīts citās darbībās, piemēram, darbojas kā tirgus operators, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai darījumu reģistrs. Konfliktu neatrisināšanas gadījumā varētu rasties situācija, kurā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir stimuls atlikt datu publicēšanu vai iesniegšanu vai veikt tirdzniecību, pamatojoties uz saņemto konfidenciālo informāciju. Tāpēc datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāpieņem visaptveroša pieeja attiecībā uz esošu un iespējamu interešu konfliktu atklāšanu, novēršanu un pārvaldīšanu, tostarp sagatavojot interešu konfliktu uzskaiti un īstenojot atbilstošas politikas nostādnes un procedūras, lai pārvaldītu minētos konfliktus un, ja nepieciešams, nošķirtu saimnieciskās darbības funkcijas un personālu nolūkā ierobežot konfidenciālas informācijas plūsmu starp dažādām datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības jomām. |
|
(4) |
Visiem datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras locekļiem vajadzētu būt personām, kurām ir pietiekami laba reputācija un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, jo šīm personām ir būtiska nozīme, nodrošinot, lai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs atbilstu tā regulatīvajām prasībām un sekmētu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības stratēģiju. Tāpēc ir svarīgi, lai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs pierādītu, ka tam ir stabils process, kādā tiek ievēlēti vadības struktūras locekļi un tiek izvērtēts to veikums, un ka ir ieviesta skaidra ziņošanas kārtība un tiek regulāri sniegti ziņojumi vadības struktūrai. |
|
(5) |
Ārpakalpojumu izmantošana konkrētām darbībām, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgām funkcijām, var nozīmēt būtiskas izmaiņas nosacījumos, uz kuru pamata datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam tiek izsniegta atļauja. Lai nodrošinātu, ka ārpakalpojumu izmantošana konkrētām darbībām nemazina datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja spēju pildīt savus pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un nerada interešu konfliktus, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāspēj pierādīt pietiekamu pārraudzību un kontroli pār minētajām darbībām. |
|
(6) |
IT sistēmām, ko izmanto datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, vajadzētu būt labi pielāgotām dažādu veidu darbībām, ko šīs vienības varētu veikt, proti, publicējot ziņojumus par tirdzniecību, iesniedzot ziņojumus par darījumiem vai nodrošinot konsolidētu datu lenti, un pietiekami stabilām, lai nodrošinātu nepārtrauktību un regularitāti, sniedzot minētos pakalpojumus. Tas nozīme arī nodrošināt, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja IT sistēmas ir spējīgas pielāgoties svārstīgam datu apjomam, kas tām ir jāapstrādā. Šādas svārstības, jo īpaši negaidīts datu plūsmas pieaugums, var nelabvēlīgi ietekmēt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja sistēmu efektivitāti un līdz ar to – tā spēju noteiktajā grafikā publicēt vai ziņot pilnīgu un precīzu informāciju. Lai to izdarītu, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu regulāri jātestē savas sistēmas ar mērķi nodrošināt, ka tās ir pietiekami stabilas, lai pielāgotos izmaiņām darba apstākļos, un ka tās ir pietiekami elastīgas. |
|
(7) |
Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja izveidotajām rezerves iekārtām un pasākumiem vajadzētu būt pietiekamiem, lai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs varētu sniegt savus pakalpojumus pat traucējumus radoša incidenta gadījumā. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jānosaka maksimāli pieļaujamais kritiski svarīgo funkciju atjaunošanas laiks, ko piemērotu traucējumus radoša incidenta gadījumā, kas ļautu ievērot ziņošanas un informācijas atklāšanas termiņu. |
|
(8) |
Lai nodrošinātu, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs var sniegt savus pakalpojumus, tam būtu jāizvērtē, kuriem uzdevumiem un darbībām ir kritiski svarīga nozīme tā pakalpojumu sniegšanā un kādi ir iespējamie scenāriji, kas var izraisīt traucējumus radošu incidentu, tostarp veicamie pasākumi, lai novērstu šādas situācijas un mazinātu to ietekmi. |
|
(9) |
Ja notiek pakalpojumu pārtraukums, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu par to jāpaziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, jebkurai citai attiecīgajai kompetentajai iestādei, klientiem un sabiedrībai, jo traucējumi varētu arī nozīmēt, ka minētās puses nespēs izpildīt savus regulatīvos pienākumus, piemēram, pienākumu nosūtīt ziņojumus par darījumiem citām kompetentām iestādēm vai publiskot sīkāku informāciju par veiktajiem darījumiem. Paziņojumam būtu jādod iespēja minētajām pusēm veikt alternatīvus pasākumus, lai tās izpildītu savus pienākumus. |
|
(10) |
IT sistēmu atjauninājumu izvēršana var potenciāli ietekmēt datu pakalpojumu sniegšanai izmantoto sistēmu efektivitāti un stabilitāti. Lai novērstu to, ka tās IT sistēma kādā brīdī būtu nesaderīga ar tās regulatīvajiem pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz stabilu drošības mehānismu, kura mērķis ir garantēt informācijas pārsūtīšanas veidu drošību, līdz minimumam samazināt datu sagrozīšanas risku un novērst informācijas noplūdi pirms tās publicēšanas, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāizmanto skaidri nodalītas izstrādes un testēšanas metodes, lai nodrošinātu, ka sistēmās iegultā atbilstības un riska pārvaldības kontrole darbojas, kā paredzēts, un ka sistēma var efektīvi darboties jebkuros apstākļos. Ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic būtiskas izmaiņas sistēmā, tam būtu par to jāpaziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm un vajadzības gadījumā citām kompetentajām iestādēm, lai tās varētu izvērtēt, vai atjauninājums ietekmēs to sistēmas un vai joprojām tiek pildīti atļaujas izsniegšanas nosacījumi. |
|
(11) |
Priekšlaicīga informācijas atklāšana attiecībā uz ziņojumiem par tirdzniecību vai neatļauta informācijas atklāšana attiecībā uz ziņojumiem par darījumiem varētu sniegt norādi par tirdzniecības stratēģiju vai atklāt konfidenciālus datus, piemēram, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja klientu personas datus. Tāpēc datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāievieš fiziska kontrole, piemēram, slēdzamas telpas un elektroniska kontrole, tostarp ugunsmūri un paroles, lai nodrošinātu, ka piekļuve datiem ir tikai pilnvarotam personālam. |
|
(12) |
Pārkāpumi datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja fiziskās vai elektroniskās drošības jomā apdraud klientu datu konfidencialitāti. Tādēļ, ja notiek šāds pārkāpums, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu nekavējoties par to jāpaziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei, kā arī jebkuram klientam, kurus ir skāris šis pārkāpums. Paziņojums piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei ir vajadzīgs, lai šī kompetentā iestāde varētu pastāvīgi veikt savus uzraudzības pienākumus attiecībā uz to, vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs pareizi uztur stabilus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas drošību un līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku. Paziņojums būtu jāsniedz arī citām kompetentajām iestādēm, kurām ir tehniska saskarne ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, jo tās var būt nelabvēlīgi ietekmētas, jo īpaši gadījumā, ja pārkāpums ir saistīts ar veidu, kādā informācija tiek pārsūtīta starp datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju un kompetento iestādi. |
|
(13) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir pienākums sniegt ziņojumu par darījumiem un kura tiek dēvēta par “ziņotāju sabiedrību”, var izvēlēties izmantot trešo personu – “iesniedzēju sabiedrību” –, lai tā ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā apstiprinātai ziņošanas sistēmai iesniegtu ziņojumus par darījumiem. Pildot iesniedzējas sabiedrības funkcijas, tai būs piekļuve konfidenciālajai informācijai, ko tā iesniedz. Tomēr iesniedzējai sabiedrībai nevajadzētu būt tiesībām uz piekļuvi citiem datiem attiecībā uz ziņotāju sabiedrību vai ziņotājas sabiedrības darījumiem, kas tiek glabāti AZS. Šādi dati var attiekties uz ziņojumiem par darījumiem, kurus ziņotāja sabiedrība ir pati iesniegusi AZS vai kurus tā ir nosūtījusi citai iesniedzējai sabiedrībai, lai tā tos pārsūtītu AZS. Šiem datiem nevajadzētu būt pieejamiem iesniedzējai sabiedrībai, jo tie var ietvert konfidenciālu informāciju, piemēram, attiecībā uz ziņotājas sabiedrības klientu personas datiem. |
|
(14) |
Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzrauga, lai tā publicētie vai iesniegtie dati būtu precīzi un pilnīgi, un būtu jānodrošina, lai tam būtu mehānismi, ar kuriem atklāt klienta vai paša izraisītās kļūdas vai trūkstošu informāciju. AZS gadījumā tas var nozīmēt saskaņot datu parauga atlases kopu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība ir iesniegusi AZS vai ko AZS ir sagatavojusi ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, ar atbilstošajiem kompetentās iestādes iesniegtajiem datiem. Šādas saskaņošanas biežumam un apjomam vajadzētu būt samērīgam ar AZS apstrādāto datu apjomu, un to, cik lielā mērā tā no klientu datiem sagatavo ziņojumus par darījumiem vai nodod tālāk klientu pabeigtos ziņojumus par darījumiem. Lai nodrošinātu savlaicīgu ziņošanu bez kļūdām un trūkstošas informācijas, AZS būtu pastāvīgi jāuzrauga savu sistēmu darbība. |
|
(15) |
Ja AZS pati izraisa kļūdu vai trūkstošu informāciju, tai būtu nekavējoties šī informācija jāizlabo, kā arī nekavējoties jāpaziņo par to savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un jebkurai citai kompetentajai iestādei, kurai tā iesniedz ziņojumu par kļūdu vai trūkstošu informāciju, jo minētās kompetentās iestādes ir ieinteresētas to datu kvalitātē, kas tām tiek iesniegti. AZS būtu arī jāpaziņo savam klientam par kļūdu vai trūkstošu informāciju un jāsniedz klientam atjaunināta informācija, lai klienta iekšējās uzskaites dati varētu tikt saskaņoti ar informāciju, ko AZS ir klienta vārdā iesniegusi kompetentajai iestādei. |
|
(16) |
APS un KDLN vajadzētu būt iespējai dzēst un grozīt informāciju, kuru tie saņem no vienības, kas tiem sniedz informāciju, lai risinātu situācijas, kad izņēmuma gadījumos ziņotāja sabiedrība saskaras ar tehniskiem sarežģījumiem un nevar pati dzēst un grozīt informāciju. Tomēr APS un KDLN citos gadījumos nebūtu atbildīgi par publicētajos ziņojumos ietvertās informācijas labošanu, ja kļūda vai trūkstošā informācija bija attiecināma uz vienību, kas sniedza informāciju. Tas ir tādēļ, ka APS un KDLN nevar droši zināt, vai šķietamā kļūda vai trūkstošā informācija tiešām ir kļūdaina, jo tie nepiedalījās veiktajā tirdzniecībā. |
|
(17) |
Lai atvieglotu uzticamus sakarus starp APS un ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas ziņo par tirdzniecību, jo īpaši attiecībā uz konkrētu darījumu atcelšanu un grozījumiem tajos, APS būtu apstiprinājuma ziņojumos, ko nosūta ziņotājām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, jāiekļauj darījuma identifikācijas kods, ko APS piešķīrusi, publiskojot šo informāciju. |
|
(18) |
Lai izpildītu savus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (2) noteiktos ziņošanas pienākumus, AZS būtu jānodrošina vienmērīga informācijas plūsma uz kompetento iestādi un no tās, tostarp spēja nosūtīt ziņojumus un izskatīt noraidītos ziņojumus. Tāpēc AZS būtu jāspēj pierādīt, ka tā var ievērot tehniskās specifikācijas, ko kompetentā iestāde noteikusi attiecībā uz saskarni starp AZS un kompetento iestādi. |
|
(19) |
Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam būtu arī jānodrošina, ka tas pietiekami ilgu laikposmu uzglabā tā apstrādāto ziņoto informāciju par darījumiem un tirdzniecību, lai kompetentajām iestādēm atvieglotu vēsturiskās informācijas izgūšanu. Konkrētajā APS un KDLN gadījumā tiem būtu jānodrošina, ka tie izveido vajadzīgo organizatorisko kārtību, lai uzglabātu datus vismaz tik ilgu laikposmu, kā ir noteikts Regulā (ES) Nr. 600/2014, un spētu reaģēt uz pieprasījumiem sniegt šajā regulā reglamentētos pakalpojumus. |
|
(20) |
Šajā regulā ir izklāstīti vairāki papildpakalpojumi, ko KDLN varētu veikt, lai palielinātu tirgus efektivitāti. Ņemot vērā iespējamo tirgus attīstību, nav lietderīgi noteikt izsmeļošu sarakstu ar papildpakalpojumiem, ko KDLN varētu veikt. KDLN būtu jāspēj sniegt vēl citus pakalpojumus, kas nav konkrētie papildpakalpojumi, kuri ir īpaši uzskaitīti šajā regulā, tomēr ar noteikumu, ka šie citi pakalpojumi neapdraud KDLN neatkarību vai konsolidēto datu lentes kvalitāti. |
|
(21) |
Lai nodrošinātu efektīvu APS un KDLN publiskotās informācijas izplatīšanu un lai nodrošinātu tirgus dalībniekiem vieglu piekļuvi šādai informācijai un tās izmantošanu, šī informācija būtu jāpublicē mašīnlasāmā formātā, izmantojot stabilus kanālus, kuros ir iespējams automātiski piekļūt datiem. Kaut arī tīmekļa vietnes ne vienmēr piedāvā pietiekami stabilu un elastīgu struktūru, kas ļauj viegli automātiski piekļūt datiem, šīs tehniskās problēmas nākotnē varētu būt pārvaramas. Tāpēc nebūtu jāparedz kāda konkrēta tehnoloģija, bet būtu jānosaka kritēriji, kas izmantojamajai tehnoloģijai būtu jāievēro. |
|
(22) |
Attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem līdzīgiem instrumentiem Regulā (ES) Nr. 600/2014 netiek izslēgts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības publisko savus darījumus, izmantojot vairāk nekā vienu APS. Tomēr būtu jāievieš īpašs režīms, lai ieinteresētās personas varētu konsolidēt tirdzniecības informāciju no dažādiem APS, jo īpaši KDLN, lai atklātu šādas iespējamas dublējošas tirdzniecības darbības, jo pretējā gadījumā vienu un to pašu tirdzniecības darījumu varētu konsolidēt vairākas reizes un atkārtoti publicēt, izmantojot KDLN. Tas apdraudētu konsolidēto datu lentes kvalitāti un lietderīgumu. |
|
(23) |
Tāpēc, publicējot darījumu, APS būtu jāpublicē ieguldījumu brokeru sabiedrību ziņotie dati par darījumiem, ietverot lauku “atkārtots izdevums”, norādot, vai ziņojums ir dublikāts. Lai nodrošinātu pieeju, kas ir neitrāla attiecībā uz izmantoto tehnoloģiju, ir nepieciešams paredzēt dažādus iespējamos veidus, kā APS var konstatēt dublikātus. |
|
(24) |
Lai nodrošinātu, ka katrs darījums konsolidēto datu lentē tiek iekļauts tikai vienu reizi, tādējādi stiprinot sniegtās informācijas ticamību, KDLN nebūtu jāpublicē informācija saistībā ar APS publicētu darījumu, par kuru ir konstatēts, ka tas ir dublikāts. |
|
(25) |
APS būtu jāpublicē informācija par darījumiem, tostarp attiecīgajiem laika zīmogiem, piemēram, laiku, kad darījumi tika izpildīti, un laiku, kad par darījumiem tika ziņots. Turklāt detalizētajos datos par laika zīmogiem būtu jāatspoguļo tās tirdzniecības sistēmas būtība, kurā darījums tika izpildīts. Publicējot informāciju par darījumiem, kas ir izpildīti elektroniskās sistēmas, būtu jāsniedz vēl detalizētāki dati nekā tad, ja darījumi ir izpildīti neelektroniskās sistēmās. |
|
(26) |
KDLN var publicēt informāciju par kapitāla vērtspapīru instrumentiem un tādiem instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Ņemot vērā dažādas prasības attiecībā uz minēto datu lenšu darbību un jo īpaši ievērojami plašāku klāstu ar finanšu instrumentiem, kas ietilpst instrumentos, kuri nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, un atlikto Direktīvas 2014/65/ES noteikumu piemērošanu attiecībā uz instrumentu, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, konsolidētu datu lenti, šajā regulā precizē tikai KDLN konsolidējošās informācijas darbības jomu attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem. |
|
(27) |
Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un sekmētu vispusīgu priekšstatu ieinteresētajām personām un it īpaši tām, uz kurām šie pienākumi attiecas, ir nepieciešams šos regulatīvos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā. |
|
(28) |
Šī regula precizē datu publicēšanas prasības, kas piemērojamas APS un KDLN. Lai nodrošinātu konsekventu praksi tirdzniecības informācijas publicēšanai visās tirdzniecības vietās, apstiprinātās publicēšanas struktūrās un KDLN un lai sekmētu KDLN veiktu datu konsolidāciju, šī regula būtu jāpiemēro saistībā ar Komisijas Deleģētajām regulām (ES) 2017/587 (3) un (ES) 2017/583 (4), kurās ir izklāstītas detalizētas prasības, ko piemēro tirdzniecības informācijas publicēšanai. |
|
(29) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams šajā regulā paredzētos noteikumus un saistītos valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemērot no tās pašas dienas. Tā kā Direktīvas 2014/65/ES 65. panta 2. punktu piemēro no tā gada 3. septembra, kas ir nākamais gads pēc tam, kad sāk piemērot šo regulu, daži šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no minētā vēlākā datuma. |
|
(30) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(31) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanos par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (5), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
ATĻAUJU IZSNIEGŠANA
(Direktīvas 2014/65/ES 61. panta 2. punkts)
1. pants
Informācija kompetentajām iestādēm
1. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, iesniedz kompetentajai iestādei informāciju, kas noteikta 2., 3. un 4. pantā, un informāciju par visām organizatoriskajām prasībām, kuras izklāstītas II un III nodaļā.
2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kas tika sniegta atļaujas izsniegšanas laikā un pēc tam.
2. pants
Informācija par organizāciju
1. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj darbības programmu, kas minēta Direktīvas 2014/65/ES 61. panta 2. punktā. Darbību programmā iekļauj vismaz šādu informāciju:
|
a) |
informāciju par pieteikuma iesniedzēja organizatorisko struktūru, tostarp par struktūrshēmu un aprakstu par cilvēkresursiem un tehniskiem un tiesiskiem līdzekļiem, kas ir atvēlēti tā saimnieciskajām darbībām; |
|
b) |
informāciju par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atbilstības politikas nostādnēm un procedūrām, tostarp:
|
|
c) |
sarakstu ar visām ārpakalpojumu sniedzējam nodotajām funkcijām un resursiem, kas atvēlēti kontrolei par ārpakalpojumu sniedzējiem nodotajām funkcijām. |
2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā pakalpojumus, kuri nav datu ziņošanas pakalpojumi, apraksta minētos pakalpojumus struktūrshēmā.
3. pants
Korporatīvā pārvaldība
1. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj informāciju par iekšējās korporatīvās pārvaldības politikas nostādnēm un procedūrām, kas reglamentē tā vadības struktūru, augstāko vadību un komitejas, ja tādas ir izveidotas.
2. Informācija, kas minēta 1. punktā, ietver:
|
a) |
aprakstu par augstākās vadības un vadības struktūras locekļu atlases procesu, iecelšanu amatā, izpildes novērtējumu un atcelšanu; |
|
b) |
aprakstu par kārtību un biežumu, kādā augstākajai vadībai un vadības struktūrai tiek sniegti ziņojumi; |
|
c) |
aprakstu par politikas nostādnēm un procedūrām attiecībā uz vadības struktūras locekļu piekļuvi dokumentiem. |
4. pants
Informācija par vadības struktūras locekļiem
1. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj šādu informāciju par katru vadības struktūras locekli:
|
a) |
vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu, personas valsts identifikācijas numuru vai tā ekvivalentu, adresi un kontaktinformāciju; |
|
b) |
amatu, kurā persona tiek vai tiks iecelta; |
|
c) |
dzīves aprakstu (CV), kas apliecina pietiekamu pieredzi un zināšanas, kas ļauj pienācīgi pildīt pienākumus; |
|
d) |
izrakstu no sodāmības reģistra, proti, oficiāla apliecinājuma veidā, vai, ja šāds dokuments nav pieejams attiecīgajā dalībvalstī, pašdeklarāciju par labu reputāciju un atļauju kompetentajai iestādei pārbaudīt, vai attiecīgais loceklis ir atzīts par vainīgu kādā noziedzīgā nodarījumā saistībā ar finanšu vai datu pakalpojumu sniegšanu vai saistībā ar krāpšanu vai līdzekļu piesavināšanos; |
|
e) |
pašdeklarāciju par labu reputāciju un atļauju kompetentajai iestādei pārbaudīt, vai:
|
|
f) |
norādi par minimālo laikposmu, kas ir jāveltī šīs personas funkciju izpildei attiecīgajā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējā; |
|
g) |
deklarāciju par jebkuriem iespējamiem interešu konfliktiem, kas var rasties vai kas rodas, veicot savus pienākumus, un kā šie konflikti tiek pārvaldīti. |
II NODAĻA
ORGANIZATORISKĀS PRASĪBAS
(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 3. punkts, 64. panta 4. punkts, 64. panta 5. punkts, 65. panta 4. punkts, 65. panta 5. punkts, 65. panta 6. punkts, 66. panta 2. punkts, 66. panta 3. punkts un 66. panta 4. punkts)
5. pants
Interešu konflikti
1. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs pārvalda un uztur efektīvu administratīvo kārtību, kas izveidota, lai novērstu interešu konfliktus ar klientiem, kuri izmanto tā pakalpojumus, lai apmierinātu savus regulatīvos pienākumus, un citām vienībām, kas pērk datus no datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem. Šī kārtība ietver politikas nostādnes un procedūras, ar kurām identificē, pārvalda un izpauž esošos un iespējamos interešu konfliktus, un tā ietver:
|
a) |
esošo un iespējamo interešu konfliktu uzskaiti, norādot to aprakstu, atklāšanu, novēršanu, pārvaldību un atklāšanu; |
|
b) |
datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu un darbības funkciju nošķiršanu, tostarp:
|
|
c) |
aprakstu par maksu politiku, ar kādu nosaka maksu, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iekasē, un par uzņēmumiem, ar kuriem datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir ciešas saites; |
|
d) |
vadības struktūras locekļu un augstākās vadības atalgojuma politikas aprakstu; |
|
e) |
noteikumus par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja personāla un vadības struktūras naudas, dāvanu vai labvēlības izpausmju pieņemšanu. |
2. Interešu konfliktu uzskaitē, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, iekļauj interešu konfliktus, kas rodas situācijas, kad datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs:
|
a) |
var – uz klienta rēķina – gūt finansiālu labumu vai novērst finansiālu zaudējumu; |
|
b) |
var būt ieinteresēts klientam sniegta pakalpojuma iznākumā, kas atšķiras no klienta interesēm attiecībā uz šo iznākumu; |
|
c) |
var būt ieinteresēts dot priekšroku paša interesēm vai cita klienta vai klientu grupas interesēm, nevis tā klienta interesēm, kuram tiek sniegts pakalpojums; |
|
d) |
attiecībā uz klientam sniegto pakalpojumu saņem vai var saņemt no jebkuras personas, kas nav klients, stimulu naudas, preču vai pakalpojumu izteiksmē, kas nav komisijas maksa vai maksa, ko saņem par attiecīgo pakalpojumu. |
6. pants
Organizatoriskās prasības attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu
1. Ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs organizē darbības, kuras tā vārdā veiks trešās personas, tostarp uzņēmumi, ar kuriem tam ir ciešas saites, tas pārliecinās, ka trešās puses pakalpojumu sniedzējam ir spējas un kapacitāte šīs darbības veikt uzticami un profesionāli.
2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs precizē, kuras darbības nodod ārpakalpojumā, tostarp konkrēti norādot cilvēkresursus un tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami, lai veiktu katru no šīm darbībām.
3. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas nodod darbības ārpakalpojumā, nodrošina, ka ārpakalpojumu izmantošana nemazina tā spējas vai pilnvaras veikt augstākās vadības vai vadības struktūras funkcijas.
4. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs joprojām ir atbildīgs par visām ārpakalpojumā nodotajām darbībām un veic organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu:
|
a) |
ka tas izvērtē, vai trešās personas pakalpojumu sniedzējs ārpakalpojumā nodotās darbības veic efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvām prasībām un atbilstīgi novēršot konstatētās darbību neizpildes; |
|
b) |
to risku apzināšanu, kas saistīti ar ārpakalpojumā nodotām darbībām, un atbilstīgu regulāru uzraudzību; |
|
c) |
atbilstīgas kontroles procedūras saistībā ar ārpakalpojumā nodotām darbībām, tostarp efektīvi uzraugot darbības un to riskus attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju; |
|
d) |
atbilstīgu ārpakalpojumiem nodoto darbību saimnieciskās darbības nepārtrauktību; |
Šā panta 4. punkta d) apakšpunkta vajadzībām datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs saņem informāciju par trešās personas pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumiem, izvērtē tās kvalitāti un, ja nepieciešams, pieprasa uzlabojumus.
5. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka trešās personas pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja kompetento iestādi saistībā ar ārpakalpojumiem nodotām darbībām.
6. Ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ārpakalpojumā nodod jebkuras kritiski svarīgas funkcijas, tas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz:
|
a) |
trešās personas pakalpojumu sniedzēja identifikācijas datus; |
|
b) |
organizatoriskos pasākumus un politikas nostādnes attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu un to radītos riskus, kā noteikts 4. punktā; |
|
c) |
iekšējos vai ārējos ziņojumus par ārpakalpojumiem nodotajām darbībām. |
Šā panta 6. punkta pirmās daļas vajadzībām funkciju uzskata par kritiski svarīgu, ja tās nepilnīga izpilde vai neizpilde būtiski mazinātu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pastāvīgu atbilstību tās atļaujā noteiktajiem nosacījumiem un pienākumiem saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.
7. pants
Saimnieciskās darbības nepārtrauktība un rezerves iekārtas
1. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izmanto sistēmas un iekārtas, kas ir piemērotas un pietiekami stabilas, lai nodrošinātu darbību nepārtrauktību un regularitāti, sniedzot Direktīvā 2014/65/ES minētos pakalpojumus.
2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic periodiskas pārbaudes vismaz reizi gadā, novērtējot savu tehnisko infrastruktūru un saistītās politikas nostādnes un procedūras, tostarp saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumus. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs novērš visus trūkumus, kas ir konstatēti pārskatīšanas laikā.
3. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ievieš efektīvus saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu traucējumus radošus incidentus, tostarp:
|
a) |
procesus, kas ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, tostarp eskalācijas procedūras, attiecīgās ārpakalpojumiem nodotās darbības vai atkarību no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem; |
|
b) |
konkrētus nepārtrauktības pasākumus, kas aptver atbilstīgu iespējamo scenāriju klāstu īstermiņā un vidējā termiņā, tostarp sistēmu kļūmes, dabas katastrofas, sakaru traucējumus, būtisko darbinieku zaudējumu un nespēju izmantot regulāri izmantotās telpas; |
|
c) |
aparatūras komponentu, tostarp tīklu savienojamības un sakaru kanālu, dublēšanu, ļaujot kļūmjpārlēcei pārslēgties uz rezerves infrastruktūru; |
|
d) |
saimnieciskajai darbībai kritiski svarīgo datu rezervi un atjauninātu informāciju par vajadzīgajiem kontaktiem, nodrošinot sakarus ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju un klientiem; |
|
e) |
procedūras datu ziņošanas pakalpojumu pārvietošanai uz rezerves vietni un pārvaldībai no tās; |
|
f) |
paredzēto kritiski svarīgo funkciju maksimālo atjaunošanas laiku, kas ir pēc iespējas īsāks un katrā ziņā ne ilgāks par sešām stundām apstiprinātu publicēšanas struktūru (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātāju (KDLN) gadījumā un līdz nākamās darba dienas beigām apstiprinātu ziņošanas sistēmu (AZS) gadījumā; |
|
g) |
personāla apmācību par saimnieciskās darbības nepārtrauktības kārtības darbību, individuālajiem uzdevumiem, tostarp attiecībā uz konkrētiem drošības operāciju darbiniekiem, kas ir gatavi nekavējoties reaģēt uz pakalpojumu traucējumiem. |
4. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido programmu saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumu regulārai testēšanai, pārskatīšanai un, ja vajadzīgs, koriģēšanai.
5. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļa vietnē publicē un nekavējoties informē savas piederības dalībvalsts kompetento iestādi un savus klientus par jebkuru pakalpojumu pārtraukumu vai savienojuma traucējumiem, kā arī laiku, kādā paredzēts atsākt regulāros pakalpojumus.
6. AZS gadījumā 5. punktā minētos paziņojumus dara zināmus arī jebkurai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem.
8. pants
Testēšana un kapacitāte
1. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ievieš skaidri nodalītas izstrādes un testēšanas metodes, nodrošinot, ka:
|
a) |
IT sistēmu darbība atbilst datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja regulatīvajiem pienākumiem; |
|
b) |
IT sistēmās iegultā atbilstības un riska pārvaldības kontrole darbojas, kā paredzēts; |
|
c) |
IT sistēmas var vienmēr turpināt efektīvi darboties. |
2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izmanto metodes, kas minētas 1. punktā, arī pirms un pēc tam, kad ir izvērsti visi IT sistēmu atjauninājumi.
3. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par plānotajām būtiskajām izmaiņām IT sistēmā pirms to ieviešanas.
4. AZS gadījumā 3. punktā minētos paziņojumus dara zināmus jebkurai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem.
5. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido pastāvīgu programmu izstrādes un testēšanas metožu regulārai pārskatīšanai un, ja vajadzīgs, koriģēšanai.
6. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs regulāri – vismaz reizi gadā – veic spriedzes testus. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs spriedzes testa nelabvēlīgajos scenārijos iekļauj savu sistēmu un sakaru līniju kritiski svarīgo sastāvdaļu neparedzētu darbību. Spriedzes testā noskaidro, kā aparatūra, programmatūra un sakari reaģē uz iespējamiem draudiem, nosakot, kuras sistēmas nespēj tikt galā ar nelabvēlīgo scenāriju. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, lai novērstu atklātos trūkumus šajās sistēmās.
7. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam:
|
a) |
ir pietiekama kapacitāte, lai pildītu savas funkcijas bez traucējumiem vai kļūmēm, tostarp datu trūkuma vai nepareiziem datiem; |
|
b) |
ir pietiekama elastība, lai bez nepamatotas kavēšanās pielāgotos jebkādam apstrādājamās informācijas pieaugumam un klientu iesniegto piekļuves pieprasījumu skaita palielinājumam. |
9. pants
Drošība
1. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido un uztur fiziskās un elektroniskās drošības procedūras un pasākumus, kas paredzēti, lai:
|
a) |
aizsargātu IT sistēmas pret ļaunprātīgu izmantošanu vai neatļautu piekļuvi; |
|
b) |
līdz minimumam samazinātu riskus saistībā ar uzbrukumiem informācijas sistēmām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/40/ES (6) 2. panta a) punktā; |
|
c) |
novērstu neatļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu; |
|
d) |
gādātu par datu drošību un integritāti. |
2. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība (“ziņotāja sabiedrība”) izmanto trešo personu (“iesniedzēja sabiedrība”), lai tā iesniegtu AZS informāciju tās vārdā, AZS ievieš procedūras un kārtību, lai nodrošinātu, ka iesniedzējai sabiedrībai nav piekļuves nekādai citai informācijai par ziņotāju sabiedrību vai informācijai, kuru pārskata ziņotāja sabiedrība ir iesniegusi AZS, ko ziņotāja sabiedrība varētu būt nosūtījusi AZS tieši vai izmantojot citu iesniedzēju sabiedrību.
3. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido un uztur pasākumus un procedūras, lai varētu ātri atklāt un pārvaldīt 1. punktā minētos riskus.
4. Attiecībā uz pārkāpumiem 1., 2. un 3. punktā minēto fiziskās un elektroniskās drošības pasākumu jomā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties par to paziņo:
|
a) |
savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un iesniedz incidenta ziņojumu, norādot incidenta būtību, pasākumus, kas pieņemti, lai pārvarētu incidentu, un iniciatīvas, kas veiktas, lai novērstu līdzīgus incidentus; |
|
b) |
saviem klientiem, kurus šis drošības pārkāpums ir skāris. |
5. AZS gadījumā 4. punktā minēto paziņojumu dara zināmus arī jebkurai citai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem.
10. pants
APS un KDLN īstenota nepilnīgas vai, iespējams, kļūdainas informācijas pārvaldība
1. APS un KDLN izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie precīzi publicē ziņojumus par tirdzniecību, kuri ir saņemti no ieguldījumu brokeru sabiedrībām un KDLN gadījumā – no tirdzniecības vietām un APS –, pašiem neieviešot nekādas kļūdas vai trūkstošu informāciju, un izlabo informāciju, ja tie paši ir ieviesuši kļūdu vai trūkstošu informāciju.
2. APS un KDLN pastāvīgi reāllaikā uzrauga savu IT sistēmu darbību, lai nodrošinātu, ka to saņemtie ziņojumi par tirdzniecību tiek sekmīgi publicēti.
3. APS un KDLN regulāri veic saskaņošanu starp to saņemtajiem ziņojumiem par tirdzniecību un to publicētajiem ziņojumiem par tirdzniecību, pārbaudot, vai informācija ir publicēta pareizi.
4. APS apstiprina ziņotājai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ka ir saņēmusi ziņojumu par tirdzniecību, tostarp paziņojot APS piešķirto darījuma identifikācijas kodu. APS atsaucas uz darījuma identifikācijas kodu jebkādā turpmākā saziņā ar ziņotāju sabiedrību attiecībā uz konkrēto ziņojumu par tirdzniecību.
5. APS izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai, saņemot minētos ziņojumus, varētu atklāt, ka tie ir nepilnīgi vai satur informāciju, kas visticamāk ir kļūdaina. Šie pasākumi ietver automatizētus brīdinājumus par cenu un apjomu, ņemot vērā:
|
a) |
nozari un segmentu, kurā finanšu instruments tiek tirgots; |
|
b) |
likviditātes līmeņus, tostarp vēsturiskos tirdzniecības līmeņus; |
|
c) |
attiecīgos cenu un apjoma kritērijus; |
|
d) |
ja nepieciešams, citus parametrus atkarībā no finanšu instrumenta īpatnībām. |
6. Ja APS konstatē, ka saņemtais ziņojums par tirdzniecību ir nepilnīgs vai ietver informāciju, kas visticamāk ir kļūdaina, tā nepublicē attiecīgo ziņojumu par tirdzniecību un nekavējoties brīdina ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas iesniedza šo ziņojumu par tirdzniecību.
7. Izņēmuma gadījumos APS un KDLN pēc informāciju sniegušās vienības pieprasījuma dzēš un groza ziņojumā par tirdzniecību esošo informāciju ar noteikumu, ka attiecīgā vienība tehnisku iemeslu dēļ nevar izdzēst vai grozīt savu informāciju.
8. APS publicē nediskrecionāras politikas nostādnes attiecībā uz informācijas anulēšanu un grozīšanu ziņojumos par tirdzniecību, kurās ir noteikti sodi, ko KDLN var piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ziņojumus par tirdzniecību, ja nepilnīgas vai kļūdainas informācijas dēļ ziņojumi par tirdzniecību ir atcelti vai grozīti.
11. pants
AZS īstenota nepilnīgas vai, iespējams, kļūdainas informācijas pārvaldība
1. AZS izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai atklātu ziņojumus par tirdzniecību, kas ir nepilnīgi vai satur acīmredzamas klientu ieviestas kļūdas. AZS validē ziņojumus par darījumiem saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā attiecībā uz lauku, formu un lauku saturu saskaņā ar I pielikuma 1. tabulu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/590 (7).
2. AZS izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai atklātu ziņojumus par tirdzniecību, kas satur AZS pašas ieviestas kļūdas vai trūkstošu informāciju, un lai tos izlabotu, tostarp dzēšot vai grozot šādas kļūdas vai trūkstošo informāciju. AZS validē lauku, formu un lauku saturu saskaņā ar I pielikuma 1. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/590.
3. AZS pastāvīgi reāllaikā uzrauga savu sistēmu darbību, lai nodrošinātu, ka to saņemtais ziņojums par darījumu, tiek sekmīgi ziņots kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantu.
4. AZS regulāri pēc savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai tās kompetentās iestādes, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem, pieprasījuma veic saskaņošanu starp informāciju, ko AZS saņem no klienta vai ko tā sagatavo klienta vārdā, lai ziņotu par darījumu, un kompetentās iestādes sniegtās informācijas datu paraugiem.
5. Jebkuras korekcijas, tostarp informācijas anulēšanu vai grozīšanu ziņojumos par darījumiem, kas nav AZS ieviestu kļūdu vai trūkstošas informācijas izlabošana, AZS veic tikai pēc klienta pieprasījuma un attiecībā uz katru ziņojumu par darījumu atsevišķi. Ja AZS pēc klienta pieprasījuma anulē vai groza ziņojumu par darījumu, tā klientam sniedz šo atjaunināto ziņojumu par darījumu.
6. Ja AZS pirms ziņojuma par darījumu iesniegšanas atklāj klienta ieviestu kļūdu vai trūkstošu informāciju, tā šo ziņojumu par darījumu neiesniedz un nekavējoties paziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībai sīkāku informāciju par kļūdu vai trūkstošu informāciju, lai klients iesniegtu izlabotu informāciju.
7. Ja AZS uzzina par AZS pašas ieviestām kļūdām vai trūkstošu informāciju, tā nekavējoties iesniedz pareizu un pilnīgu ziņojumu.
8. AZS nekavējoties paziņo klientam sīkāku informāciju par kļūdu vai trūkstošu informāciju un sniedz tam atjauninātu ziņojumu par darījumu. AZS par kļūdu vai trūkstošu informāciju arī nekavējoties paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un tai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedza ziņojumus par darījumiem.
9. Prasība izlabot vai anulēt kļūdainos ziņojumus par darījumiem vai ziņot par nenorādītajiem darījumiem neattiecas uz kļūdām vai trūkstošo informāciju, kas notikusi vairāk nekā piecus gadus pirms dienas, kad AZS uzzināja par šādām kļūdām vai trūkstošo informāciju.
12. pants
AZS savienojamība
1. AZS ievieš politikas nostādnes, pasākumus un tehniskās iespējas, lai izpildītu savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un citu kompetento iestāžu, kurām AZS iesniegusi ziņojumus par darījumiem, noteikto tehnisko specifikāciju attiecībā uz ziņojumu par darījumiem iesniegšanu.
2. AZS ievieš politikas nostādnes, pasākumus un tehniskās iespējas, lai no klientiem saņemtu ziņojumus par darījumiem un lai nosūtītu informāciju tiem atpakaļ. AZS sniedz klientam tā ziņojuma par darījumu kopiju, kuru AZS klienta vārdā iesniedza kompetentajai iestādei.
13. pants
Citi KDLN sniegtie pakalpojumi
1. KDLN var sniegt šādus papildpakalpojumus:
|
a) |
sniegt pirmstirdzniecības pārredzamības datus; |
|
b) |
sniegt vēsturiskos datus; |
|
c) |
sniegt atsauces datus; |
|
d) |
veikt izpēti; |
|
e) |
apstrādāt, izplatīt un tirgot datus un statistiku attiecībā uz finanšu instrumentiem, tirdzniecības vietām un citiem ar tirgu saistītiem datiem; |
|
f) |
izstrādāt, pārvaldīt, uzturēt un tirgot programmatūru, aparatūru un tīklus saistībā ar datu un informācijas nosūtīšanu. |
2. KDLN var veikt citus pakalpojumus, kas nav minēti 1. punktā un kas palielinātu tirgus efektivitāti ar noteikumu, ka šādi pakalpojumi nerada riskus, kas ietekmētu konsolidēto datu lentes kvalitāti vai KDLN neatkarību un kas nav pienācīgi novēršami vai mazināmi.
III NODAĻA
PUBLICĒŠANAS KĀRTĪBA
(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punkts, 64. panta 2. punkts un 65. panta 1. punkts)
14. pants
Mašīnlasāmība
1. APS un KDLN mašīnlasāmā veidā publicē informāciju, kas ir publiskojama saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punktu un 65. panta 1. punktu.
2. KDLN mašīnlasāmā veidā publicē informāciju, kas ir publiskojama saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 65. panta 2. punktu.
3. Informāciju uzskata par publicētu mašīnlasāmā veidā tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
a) |
tās elektroniskais formāts ir izstrādāts tā, lai to tieši un automātiski nolasītu ar datoru; |
|
b) |
tā tiek glabāta tādā atbilstīgā IT struktūrā saskaņā ar 8. panta 7. punktu, kas dod iespēju tai piekļūt automātiski; |
|
c) |
tā ir pietiekami stabila, lai nodrošinātu nepārtrauktību un regularitāti, sniedzot pakalpojumus, un tā nodrošina atbilstošu piekļuves ātrumu; |
|
d) |
tai var piekļūt un to var lasīt, izmantot un kopēt ar datoru programmatūru, kas ir bez maksas un publiski pieejama. |
Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām elektronisko formātu nosaka saskaņā ar brīviem, nepatentētiem un atvērtiem standartiem.
4. Šā panta 3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām elektroniskais formāts ietver datņu vai paziņojumu veidus, noteikumus to identificēšanai un to lauku nosaukumus un datu veidu, ko tie satur.
5. APS un KDLN:
|
a) |
nodrošina, ka norādījumi ir publiski pieejami, paskaidrojot, kā un kur viegli piekļūt datiem un tos izmantot, tostarp identificējot elektronisko formātu; |
|
b) |
publisko visas izmaiņas a) apakšpunktā minētajos norādījumos vismaz trīs mēnešus pirms to stāšanās spēkā, ja vien nepastāv steidzama un pienācīgi pamatota nepieciešamība pēc tā, lai izmaiņas norādījumos stātos spēkā ātrāk; |
|
c) |
savā tīmekļa vietnē norāda saiti uz a) apakšpunktā minētajiem norādījumiem. |
15. pants
Konsolidēto datu lentes darbības joma attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem
1. KDLN savā elektroniskajā datu plūsmā iekļauj datus, kas tiek publiskoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6. un 20. pantu un kas attiecas uz visiem šajos pantos minētajiem finanšu instrumentiem.
2. Ja darbību sāk jauna APS vai jauna tirdzniecības vieta, datus, ko ir publiskojusi APS vai tirdzniecības vieta, KDLN iekļauj savas konsolidēto datu lentes elektroniskajā datu plūsmā pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad APS vai tirdzniecības vieta ir sākusi darbību.
16. pants
Akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu fondu, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu oriģinālo un dublējošos tirdzniecības ziņojumu identifikācija
1. Ja APS publicē ziņojumu par tirdzniecību, kurš ir dublikāts, tā atkārtota izdevuma laukā ieraksta kodu “DUPL”, lai datu saņēmēji varētu atšķirt oriģinālo ziņojumu par tirdzniecību no minētā ziņojuma dublikātiem.
2. Šā panta 1. punkta vajadzībām APS pieprasa, lai katra ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro vienu no šādiem nosacījumiem:
|
a) |
apstiprina, ka tā ziņo par darījumiem ar konkrētu finanšu instrumentu, izmantojot tikai minēto APS; |
|
b) |
izmanto identifikācijas mehānismu, ar kuru vienu ziņojumu marķē kā oriģinālo ziņojumu (“ORGN”), bet visus pārējos ziņojumus par to pašu darījumu – kā dublikātus (“DUPL”). |
17. pants
Oriģinālo ziņojumu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem publicēšana
KDLN nekonsolidē ziņojumus par tirdzniecību, kuriem atkārtota izdevuma laukā ir rakstīts kods “DUPL”.
18. pants
Sīka informācija, kas APS ir jāpublicē
1. APS publicē:
|
a) |
par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, – sīku informāciju par darījumu saskaņā ar I pielikuma 2. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/587 un attiecīgo marķējumu izmantošanu, kas ir uzskaitīti I pielikuma 3. tabulā Deleģētajā regulā (ES) 2017/587; |
|
b) |
par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, – sīku informāciju par darījumu saskaņā ar II pielikuma 1. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/583 un attiecīgo marķējumu izmantošanu, kas ir uzskaitīti II pielikuma 2. tabulā Deleģētajā regulā (ES) 2017/583. |
2. Ja tiek publicēta informācija par to, kad tika ziņots par darījumu, APS norāda datumu un laiku – līdz pat sekundei, kad tā publicē šo darījumu.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, APS, kura publicē informāciju par darījumu, kas izpildīts elektroniskā sistēmā, norāda datumu un laiku – līdz pat milisekundei, kad tās ziņojumā par tirdzniecību ir publicēts minētais darījums.
4. Šā panta 3. punkta vajadzībām “elektroniska sistēma” ir sistēma, kurā rīkojumi ir elektroniski tirgojami vai kurā rīkojumi ir tirgojami ārpus sistēmas ar noteikumu, ka tos reklamē, izmantojot minēto sistēmu.
5. Laika zīmogi, kas minēti 2. un 3. punktā, attiecīgi vairāk par vienu sekundi vai milisekundi nenovirzās no koordinētā universālā laika, ko sniedz un uztur viens no laika noteikšanas centriem, kuri uzskaitīti jaunākajā Starptautiskā Svaru un mēru biroja (Bureau International des Poids et Mesures) gada pārskatā par darbībām laika noteikšanas jomā.
19. pants
Nediskriminēšana
APS un KDSN nodrošina, ka publiskojamo informāciju nosūta, izmantojot visus izplatīšanas kanālus vienlaikus, tostarp gadījumos, kad informācija tiek publiskota, cik vien tuvu reālajam laikam tehniski ir iespējams vai 15 minūtes pēc pirmās publikācijas.
20. pants
Informācija, kas jāpublicē konsolidētu datu lentes nodrošinātājam
Konsolidētu datu lentes nodrošinātājs publicē:
|
a) |
par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, – sīku informāciju par darījumu saskaņā ar I pielikuma 2. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/587 un attiecīgo marķējumu izmantošanu, kas ir uzskaitīti I pielikuma 3. tabulā Deleģētajā regulā (ES) 2017/587; |
|
b) |
par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, – sīku informāciju par darījumu saskaņā ar II pielikuma 1. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/583 un attiecīgo marķējumu izmantošanu, kas ir uzskaitīti II pielikuma 2. tabulā Deleģētajā regulā (ES) 2017/583. |
21. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no dienas, kas Direktīvas 65/2014/ES 93. panta 1. punkta otrajā daļā ir minēta vispirms.
Tomēr 14. panta 2. punktu 20. panta b) punktu piemēro no devītā mēneša pirmās dienas pēc dienas, kad sāka piemērot Direktīvu 65/2014/ES.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 2. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(3) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/587, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un par darījumu izpildes prasībām attiecībā uz konkrētām akcijām tirdzniecības vietā vai attiecībā uz sistemātisku internalizētāju (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 387. lpp.).
(4) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/583, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 229. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīva 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.).
(7) Komisijas 2016. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/590, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 449. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/142 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/572
(2016. gada 2. jūnijs),
ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par specifikāciju attiecībā uz pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datu piedāvājumu un līmeni, kādā dati sniegti neapkopotā veidā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 12. panta 2. punkta trešo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Lai samazinātu izmaksas tirgus dalībniekiem, kad tie pērk datus, Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzēta pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības datu publiskošana “katram par sevi” atsevišķiem datu posteņiem. Jāprecizē līmenis, kādā tirdzniecības vietas piedāvātu datus neapkopotā veidā. Ņemot vērā pierādījumus par pieprasījumu pēc šādiem datiem no citu ieinteresēto personu puses, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, būtu jāsadala dati pa aktīvu klasēm, pa emisijas valstīm, pa valūtām, kurā tirgo finanšu instrumentu, un atkarībā no tā, vai datus iegūst no plānotām ikdienas izsolēm vai no pastāvīgas tirdzniecības. |
|
(2) |
Lai nodrošinātu, ka piedāvātie pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības dati attiecīgi atbilst pieprasījumam no tirgus dalībnieku puses, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, būtu jāpiedāvā jebkurš sadalījuma kritēriju apvienojums saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem. |
|
(3) |
Attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem, piemēram, atvasinātajiem instrumentiem, ne vienmēr var būt iespējams nepārprotami noteikt konkrēto aktīvu klasi, pie kuras šis instruments pieder, jo aktīvu klase ir atkarīga no tā, kuras finanšu instrumentu iezīmes tiek uzskatītas par noteicošajām. Tāpat ne vienmēr var būt iespējams nepārprotami noteikt, kuriem citiem kritērijiem datu veids atbilst. Lai nodrošinātu to, ka tirgus dalībnieki, kas pērk datus no konkrētas tirdzniecības vietas, saņem konsekventu datu kopumu, ir jāprasa, lai tajos gadījumos, kad sadalījuma kritērijus nevar piemērot nepārprotami, tirgus dalībnieki vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, nosaka, kuriem kritērijiem finanšu instruments vai datu veids jāuzskata par atbilstošu. |
|
(4) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību, ir nepieciešams, lai šajā regulā paredzētos noteikumus un Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētos noteikumus piemēro no tās pašas dienas. |
|
(5) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(6) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības datu piedāvājums
1. Tirgus uzturētājs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas uztur tirdzniecības vietu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 3., 4. un 6.–11. pantu publicēto informāciju publisko pēc pieprasījuma, piedāvājot pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem saskaņā ar šādiem kritērijiem:
|
a) |
aktīvu klases veids:
|
|
b) |
akciju un valsts parāda vērtspapīru emisijas valsts; |
|
c) |
valūta, kurā tirgo finanšu instrumentu; |
|
d) |
plānotas ikdienas izsoles pretstatā pastāvīgai tirdzniecībai. |
2. Atvasinātos finanšu instrumentus, kas minēti a) apakšpunkta v) punktā, sadala saskaņā ar šādiem kritērijiem:
|
a) |
kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti; |
|
b) |
procentu likmju atvasinātie instrumenti; |
|
c) |
kredītu atvasinātie instrumenti; |
|
d) |
ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti; |
|
e) |
preču un emisijas kvotu atvasinātie instrumenti; |
|
f) |
citi atvasinātie instrumenti. |
3. Tirgus uzturētājs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas uztur tirdzniecības vietu, nosaka, kādiem kritērijiem finanšu instruments vai datu veids atbilst, ja 1. vai 2. punktā noteiktos sadalījuma kritērijus nevar piemērot nepārprotamā veidā.
4. Tirgus uzturētājs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas uztur tirdzniecības vietu, piemēro 1. un 2. punktā noteiktos kritērijus jebkādā apvienojumā pēc pieprasījuma.
5. Papildus datu piedāvāšanai saskaņā ar 1. un 2. punktu tirgus uzturētājs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas uztur tirdzniecības vietu, var piedāvāt datu apkopojumus.
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no Regulas (ES) Nr. 600/2014 55. panta otrajā daļā minētā datuma.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 2. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/145 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/573
(2016. gada 6. jūnijs),
ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām nodrošināt taisnīgus un nediskriminējošus līdzāsatrašanās pakalpojumus un maksas struktūras papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 48. panta 12. punkta d) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Ir svarīgi pieņemt sīki izstrādātus regulatīvos tehniskos standartus, lai precīzi noteiktu apstākļus, kad tirdzniecības vietu izmantotā līdzāsatrašanās un maksas struktūras var tikt uzskatītas par taisnīgām un nediskriminējošām. |
|
(2) |
Ar Direktīvu 2014/65/ES prasības par līdzāsatrašanos un maksas struktūrām tiek attiecinātas arī uz daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un organizētām tirdzniecības sistēmām. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai minētās vietas arī ietilpst šīs regulas darbības jomā. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus, kopīgas prasības būtu jāpiemēro visu veidu līdzāsatrašanās pakalpojumiem un tirdzniecības vietām, kas organizē pašas savus datu centrus vai izmanto trešo personu īpašumā vai pārvaldībā esošus datu centrus. |
|
(4) |
Tirdzniecības vietām būtu jānodrošina iespēja noteikt savu tirdzniecības politiku attiecībā uz līdzāsatrašanos un noteikt, kādu veidu tirgus dalībniekiem tās vēlas piešķirt piekļuvi šiem pakalpojumiem, ja to tirdzniecības politika ir balstīta uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. Nebūtu jāprasa, lai tirdzniecības vietas paplašinātu savas līdzāsatrašanās spējas, pārsniedzot pieejamo telpas, jaudas, dzesēšanas vai līdzīgu iespēju ierobežojumus, un tām būtu jādod rīcības brīvība izlemt, vai tās paplašina savu līdzāsatrašanās telpu, vai ne. |
|
(5) |
Taisnīgiem un nediskriminējošiem līdzāsatrašanās pakalpojumiem un maksas struktūrām ir nepieciešama pietiekama pārredzamības pakāpe, lai nodrošinātu Direktīvā 2014/65/ES noteikto pienākumu izpildi. Tāpēc tirdzniecības vietām būtu jāizmanto objektīvi kritēriji, nosakot atlaides, stimulus un šķēršļus. |
|
(6) |
Būtu jāaizliedz tādas maksas struktūras, kas rada tādus apstākļus, kuri izraisa nesakārtotus tirdzniecības apstākļus, veicinot intensīvu tirdzniecību, un kas var izraisīt tirgus infrastruktūru spriedzi. Tāpēc apjoma atlaides būtu jāatļauj ar noteikumu, ka kā cenu diferenciācijas shēmas tās ir balstītas uz viena locekļa kopējo tirdzniecības apjomu, kopējo darījumu skaitu vai kopējām tirdzniecības maksām, tā kā tikai robežtirdzniecību, ko veic pēc robežvērtības sasniegšanas, veic par samazinātu cenu. |
|
(7) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību, ir nepieciešams, lai šajā regulā paredzētos noteikumus un saistītos valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemēro no tās pašas dienas. |
|
(8) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir iesniegusi Komisijai. |
|
(9) |
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Taisnīgi un nediskriminējoši līdzāsatrašanās pakalpojumi
1. Tirdzniecības vietas, kas sniedz līdzāsatrašanās pakalpojumus, ievērojot pieejamo telpas, jaudas, dzesēšanas un līdzīgu iespēju ierobežojumus, nodrošina, ka šādus pakalpojumus sniedz taisnīgā un nediskriminējošā veidā, kā noteikts 2., 3. un 4. punktā attiecībā uz:
|
a) |
to īpašumā un pārvaldībā esošiem datu centriem; |
|
b) |
to īpašumā esošiem datu centriem, kurus pārvalda to izraudzīta trešā persona; |
|
c) |
tādas trešās personas īpašumā un pārvaldībā esošiem datu centriem, ar kuru tirdzniecības vietai ir ārpakalpojumu vienošanās par tirdzniecības vietas izpildes infrastruktūras organizēšanu, kā arī vieglu piekļuvi tai; |
|
d) |
tuvumā esošiem uzņemošiem dienestiem, kuri ir tādas trešās personas īpašumā un pārvaldībā, kurai ir līgumiska vienošanās ar tirdzniecības vietu. |
2. Tirdzniecības vietas nodrošina visiem lietotājiem, kas abonē vienus un tos pašus līdzāsatrašanās pakalpojumus, piekļuvi savam tīklam ar tādiem pašiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz telpu, jaudu, dzesēšanu, kabeļa garumu, piekļuvi datiem, tirgus pieejamību, tehnoloģiju, tehnisko atbalstu un ziņapmaiņas veidiem.
3. Tirdzniecības vietas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai uzraudzītu visus savienojumus un latentuma mērījumus, lai nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi pret visiem līdzāsatrašanās pakalpojumu lietotājiem, kuriem ir tāda paša veida latentuma piekļuve.
4. Tirdzniecības vietas dara pieejamus atsevišķus līdzāsatrašanās pakalpojumus, neprasot iegādāties kompleksos pakalpojumus.
2. pants
Pārredzamība, sniedzot līdzāsatrašanās pakalpojumus
Tirdzniecības vietas publicē šādu informāciju par saviem līdzāsatrašanās pakalpojumiem savās tīmekļa vietnēs:
|
a) |
sniegto pakalpojumu saraksts, sniedzot informāciju par telpu, jaudu, dzesēšanu, kabeļa garumu, piekļuvi datiem, tirgus pieejamību, tehnoloģiju, tehnisko atbalstu, ziņojumu veidiem, telekomunikācijām un saistītiem produktiem un pakalpojumiem; |
|
b) |
maksu struktūra par katru pakalpojumu, kā izklāstīts 3. panta 2. punktā; |
|
c) |
nosacījumi par piekļuvi pakalpojumiem, tostarp IT prasības un darbības noteikumi; |
|
d) |
pieejamie piekļuves dažādie latentuma veidi; |
|
e) |
procedūra, saskaņā ar kuru piešķir līdzāsatrašanās telpu; |
|
f) |
attiecīgā gadījumā prasības līdzāsatrašanās pakalpojumu sniedzējiem, kas ir trešās personas. |
3. pants
Taisnīgas un nediskriminējošas maksas
1. Tirdzniecības vietas piemēro tādu pašu maksu un nodrošina tādus pašus nosacījumus visiem tāda paša veida pakalpojumu lietotājiem, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Tirdzniecības vietas nosaka atšķirīgas maksas struktūras par tāda paša veida pakalpojumiem tikai tad, ja šo maksas struktūru pamatā ir nediskriminējoši, izmērāmi un objektīvi kritēriji, kuri attiecas uz:
|
a) |
kopējo tirdzniecības apjomu, darījumu skaitu vai kopējām tirdzniecības maksām; |
|
b) |
tirdzniecības vietas sniegtajiem pakalpojumiem vai pakalpojumu kopumiem; |
|
c) |
prasītā lietojuma darbības jomu vai nozari; |
|
d) |
likviditātes nodrošinājumu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 2. punktu vai spēju būt tirgus uzturētājam, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktā. |
2. Tirdzniecības vietas nodrošina, ka to maksas struktūra ir pietiekami graduēta, lai lietotāji varētu paredzēt veicamās maksas, pamatojoties uz vismaz šādiem elementiem:
|
a) |
maksas pakalpojumi, tostarp darbība, kas izraisa maksu; |
|
b) |
maksa par katru pakalpojumu, norādot, vai tā ir fiksēta, vai mainīga; |
|
c) |
atlaides, stimuli vai šķēršļi. |
3. Tirdzniecības vietas dara pieejamus atsevišķus pakalpojumus, kas nav kompleksā ar citiem pakalpojumiem.
4. pants
Maksas struktūru pārredzamība
Tirdzniecības vietas publicē objektīvus kritērijus to maksu un maksas struktūru noteikšanai un citus nosacījumus, kas paredzēti 3. pantā, kopā ar izpildes maksu, papildu maksu, atlaidēm, stimuliem un šķēršļiem vienā visaptverošā un publiski pieejamā dokumentā savā tīmekļa vietnē.
5. pants
Aizliegtas maksas struktūras
Tirdzniecības vietas nepiedāvā saviem locekļiem, dalībniekiem vai klientiem maksas struktūru, saskaņā ar ko pēc tam, kad to darījumi pārsniedz noteiktu robežvērtību, noteiktu laika posmu piemēro mazāku maksu visiem to darījumiem, tostarp darījumiem, kas veikti pirms minētās robežvērtības sasniegšanas.
6. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 6. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/148 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/574
(2016. gada 7. jūnijs),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par uzņēmumu pulksteņu precizitātes līmeni
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 50. panta 2. punkta trešo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Pulksteņu sinhronizācija tieši ietekmē daudzas jomas. Tā jo īpaši palīdz nodrošināt, ka pēctirdzniecības pārredzamības datus var viegli ietvert uzticamā konsolidētā datu lentē. Tā ir arī svarīga rīkojumu uzraudzībai starp tirdzniecības vietām un tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu atklāšanai un ļauj precīzāk salīdzināt konkrēto darījumu un tirgus apstākļus, kādi dominēja darījuma izpildes laikā. |
|
(2) |
Rīkojumu skaits, ko saņem tirdzniecības vieta ik sekundi, var būt ļoti liels, daudz lielāks par izpildīto darījumu skaitu. Tie var būt vairāki tūkstoši rīkojumu sekundē atkarībā no tirdzniecības vietas, konkrētās tirdzniecības vietas locekļu, dalībnieku vai klientu veida un attiecīgo finanšu instrumentu svārstīguma un likviditātes. Līdz ar to vienas sekundes laika granularitāte nebūtu pietiekama, lai efektīvi veiktu tirgus manipulācijas uzraudzību attiecībā uz konkrētiem tirdzniecības darbību veidiem. Tādēļ ir nepieciešams noteikt minimālās granularitātes prasības attiecībā uz darījumu, par kuriem ir jāziņo, datuma un laika reģistrēšanu, ko veic tirdzniecības vietu uzturētāji un to locekļi vai dalībnieki. |
|
(3) |
Kompetentajām iestādēm ir jāspēj precīzā laika secībā rekonstruēt visus ar rīkojumu saistītus darījumus, kas veikti katra rīkojuma darbības laikā. Kompetentajām iestādēm ir jāspēj konsolidētā līmenī rekonstruēt minētie darījumi vairākās tirdzniecības vietās, lai spētu veikt efektīvu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas uzraudzību starp tirdzniecības vietām. Tādēļ ir nepieciešams izveidot kopīgu atsauces laiku un noteikumus par maksimālo novirzīšanos no kopīgā atsauces laika, lai nodrošinātu, ka visi tirdzniecības vietu uzturētāji un to locekļi vai dalībnieki reģistrē datumu un laiku, pamatojoties uz to pašu laika avotu un saskaņā ar konsekventiem standartiem. Ir arī nepieciešams nodrošināt precīzu laika zīmogošanu, lai kompetentās iestādes varētu atšķirt dažādus darījumus, par kuriem ir jāziņo un par kuriem pretējā gadījumā var pieņemt, ka tie ir notikuši vienlaicīgi. |
|
(4) |
Tomēr ir tirdzniecības modeļi, attiecībā uz kuriem lielāka precizitāte var nebūt svarīga vai iespējama. Balss tirdzniecības sistēmām vai cenas pieprasījuma sistēmām, kurās atbildes sniegšanai ir nepieciešama cilvēka iejaukšanās vai kuras neļauj veikt algoritmisko tirdzniecību, vai sistēmām, kuras izmanto nolīgto darījumu noslēgšanai, būtu jāpiemēro atšķirīgi precizitātes standarti. Tirdzniecības vietas, kuras strādā ar minētajām tirdzniecības sistēmām, parasti nesaņem lielu darījumu apjomu, kas var notikt tajā pašā sekundē, tādēļ minēto darījumu reģistrācijai nav nepieciešams noteikt smalkāku granularitāti, jo ir maz ticams, ka vairāki darījumi notiks vienlaicīgi. Turklāt, par darījumiem minētajās tirdzniecības vietās var vienoties, izmantojot manuālas metodes, kam var būt nepieciešams laiks. Minētajās tirdzniecības vietās ir arī raksturīga kavēšanās starp brīdi, kad darījums ir izpildīts, un brīdi, kad darījums ir reģistrēts tirdzniecības sistēmā, tāpēc stingrāku precizitātes prasību piemērošana nebūt nenozīmē, ka tirdzniecības vietas uzturētājs, tās locekļi vai dalībnieki nodrošinātu nozīmīgāku un precīzāku uzskaiti. |
|
(5) |
Kompetentajām iestādēm ir jāsaprot, kā tirdzniecības vietas un to locekļi vai dalībnieki nodrošina savu darījumu izsekojamību saskaņā ar koordinēto universālo laiku (UTC). Tas ir skaidrojams ar dažādo sistēmu sarežģītību un vairākām alternatīvām metodēm, kuras var izmantot, lai sinhronizētu pulksteņus ar UTC. Ņemot vērā to, ka pulksteņu novirzes var ietekmēt daudzi dažādi elementi, ir arī lietderīgi noteikt pieļaujamo līmeni attiecībā uz maksimālo novirzi no UTC. |
|
(6) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā paredzētie noteikumi un saistītie valsts noteikumi, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemēro no tās pašas dienas. |
|
(7) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(8) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atsauces laiks
Tirdzniecības vietu uzturētāji un to locekļi vai dalībnieki sinhronizē uzņēmumu pulksteņus, ko tie izmanto, lai reģistrētu darījuma, par kuru ir jāziņo, datumu un laiku koordinētā universālā laika (UTC) sistēmā, ko sniedz un uztur laika noteikšanas centri, kuri uzskaitīti jaunākajā Starptautiskā Svaru un mēru biroja (Bureau international des poids et mesures) gada pārskatā par darbībām laika noteikšanas jomā. Tirdzniecības vietu uzturētāji un to locekļi vai dalībnieki var arī sinhronizēt uzņēmumu pulksteņus, ko tie izmanto, lai reģistrētu darījumu, par kuru ir jāziņo, datumu un laiku saskaņā ar UTC, ko sniedz satelītu sistēma, ar nosacījumu, ka jebkura novirze no UTC tiek ņemta vērā un labota laika zīmogā.
2. pants
Precizitātes līmenis, kas jāievēro tirdzniecības vietu uzturētājiem
1. Tirdzniecības vietu uzturētāji nodrošina, ka to uzņēmumu pulksteņi atbilst šīs regulas pielikuma 1. tabulā noteiktajiem precizitātes līmeņiem saskaņā ar katras no to tirdzniecības sistēmu vārteju latentumu.
Vārteju latentums ir laiks, kas izmērīts no brīža, kad ziņa ir saņemta tirdzniecības vietas sistēmas ārējā vārtejā, nosūtīta, izmantojot rīkojuma iesniegšanas protokolu, apstrādāta sapārošanas noteikšanas programmā un pēc tam nosūtīta atpakaļ, līdz no minētās vārtejas ir nosūtīts apstiprinājums.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, tirdzniecības vietu uzturētāji, kas uztur balss tirdzniecības sistēmu, cenas pieprasījuma sistēmu, kurās atbildes sniegšanai ir nepieciešama cilvēka iejaukšanās vai kuras neļauj veikt algoritmisko tirdzniecību, vai sistēmu, kas oficiāli noformē nolīgtos darījumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (3) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nodrošina, ka to uzņēmumu pulksteņi nenovirzās no šīs regulas 1. pantā minētā koordinētā universālā laika vairāk par vienu sekundi. Tirdzniecības vietas uzturētājs nodrošina, ka laiks tiek reģistrēts vismaz ar vienas sekundes granularitāti.
3. To tirdzniecības vietu uzturētāji, kurās darbojas vairāku veidu tirdzniecības sistēmas, nodrošina, ka katra sistēma ievēro precizitātes līmeni, kas piemērojams konkrētajai sistēmai saskaņā ar 1. un 2. punktu.
3. pants
Precizitātes līmenis, kas jāievēro tirdzniecības vietu locekļiem vai dalībniekiem
1. Tirdzniecības vietu locekļi vai dalībnieki nodrošina, ka darījumu, par kuriem ir jāziņo, reģistrācijai izmantoto uzņēmumu pulksteņu laiks atbilst šīs regulas pielikuma 2. tabulā noteiktajam precizitātes līmenim.
2. Tirdzniecības vietu locekļi vai dalībnieki, kas iesaistās vairākos tirdzniecības darbību veidos, nodrošina, ka sistēmas, kuras tie izmanto, lai reģistrētu darījumus, par ko ir jāziņo, atbilst precizitātes līmenim, kas piemērojams katrai no šīm tirdzniecības darbībām, saskaņā ar šīs regulas pielikuma 2. tabulā noteiktajām prasībām.
4. pants
Atbilstība prasībām par maksimālo novirzīšanos
Tirdzniecības vietu uzturētāji un to locekļi vai dalībnieki izveido izsekojamības sistēmu attiecībā uz UTC. Tie spēj pierādīt izsekojamību attiecībā uz UTC, dokumentējot sistēmas projektu, darbību un specifikācijas. Tie spēj identificēt konkrētu punktu, kurā piemēro laika zīmogu, un pierādīt attiecīgā punkta konsekvenci sistēmā, kurā piemēro laika zīmogu. Tie vismaz reizi gadā veic pārskatu par to, vai izsekojamības sistēma atbilst šai regulai.
5. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 7. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., p. 84).
PIELIKUMS
1. tabula
Precizitātes līmenis, kas jāievēro tirdzniecības vietu uzturētājiem
|
Tirdzniecības sistēmas vārteju latentuma laiks |
Maksimālā novirzīšanās no UTC |
Laika zīmoga granularitāte |
|
> 1 milisekunde |
1 milisekunde |
1 milisekunde vai labāk |
|
≤ 1 milisekunde |
100 mikrosekundes |
1 mikrosekunde vai labāk |
2. tabula
Precizitātes līmenis, kas jāievēro tirdzniecības vietu locekļiem vai dalībniekiem
|
Tirdzniecības darbības veids |
Apraksts |
Maksimālā novirzīšanās no UTC |
Laika zīmoga granularitāte |
|
Darbība, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības darījumu metodi |
Augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības darījumu metode |
100 mikrosekundes |
1 mikrosekunde vai labāk |
|
Darbība balss tirdzniecības sistēmās |
Balss tirdzniecības sistēmas, kā definēts 5. panta 5. punktā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/583 (1) |
1 sekunde |
1 sekunde vai labāk |
|
Darbība cenas pieprasījuma sistēmās, kurās atbildes sniegšanai ir nepieciešama cilvēka iejaukšanās vai kurās sistēma neļauj veikt algoritmisko tirdzniecību |
Cenas pieprasījuma sistēmas, kā definēts 5. panta 4. punktā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/583 |
1 sekunde |
1 sekunde vai labāk |
|
Nolīgtu darījumu slēgšanas darbība |
Nolīgts darījums, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā. |
1 sekunde |
1 sekunde vai labāk |
|
Jebkura cita tirdzniecības darbība |
Visas pārējās tirdzniecības darbības, kas nav ietvertas šajā tabulā. |
1 milisekunde |
1 milisekunde vai labāk |
(1) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/583 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 229. lappusi.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/152 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/575
(2016. gada 8. jūnijs),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saistībā ar darījumu izpildes kvalitātes datiem, kas jāpublicē izpildes vietām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 27. panta 10. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai publiskajām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām sniegtu būtiskus datus par izpildes kvalitāti un tādējādi palīdzētu tām noteikt, kā vislabāk izpildīt klientu rīkojumus, ir svarīgi noteikt konkrēto saturu, formātu un periodiskumu tirdzniecības vietu un sistemātisko internalizētāju publicējamajiem datiem par tādu finanšu instrumentu, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (2) 23. un 28. pantā paredzētais pienākums veikt tirdzniecību, izpildes kvalitāti. Ir svarīgi noteikt arī konkrēto saturu, formātu un periodiskumu datiem, kuri izpildes vietām ir jāpublicē par tādu citu finanšu instrumentu, uz kuriem neattiecas pienākums veikt tirdzniecību, izpildes kvalitāti. Šajā sakarā būtu pienācīgi jāņem vērā izpildes vietas veids un attiecīgā finanšu instrumenta veids. |
|
(2) |
Lai pilnībā novērtētu Savienībā notiekošo darījumu izpildes kvalitāti, ir lietderīgi, ka izpildes vietas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības var izvēlēties, lai izpildītu klientu rīkojumus, atbilst prasībām par datiem, kas izpildes vietām jāsniedz saskaņā ar šo regulu. Šajā nolūkā minētajām izpildes vietām būtu jāietver arī regulēti tirgi, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, organizētas tirdzniecības sistēmas, sistemātiski internalizētāji, tirgus uzturētāji un citi likviditātes nodrošinātāji. |
|
(3) |
Ņemot vērā atšķirīgos izpildes vietu un finanšu instrumentu veidus, ziņojumu saturam vajadzētu atšķirties atkarībā no vairākiem faktoriem. Ir lietderīgi diferencēt paziņoto datu apjomu un raksturu atbilstoši tirdzniecības sistēmām, tirdzniecības veidiem un tirdzniecības platformām, lai nodrošinātu pareizu kontekstu iegūtajiem izpildes kvalitātes datiem. |
|
(4) |
Lai izvairītos no nepiemērota salīdzinājuma starp izpildes vietām un nodrošinātu apkopoto datu būtiskumu, izpildes vietām vajadzētu iesniegt atsevišķus ziņojumus, kas atbilst segmentiem, kuri uztur atšķirīgus rīkojumu reģistrus vai kuri tiek atšķirīgi regulēti vai izmanto atšķirīgus tirgus segmentu identifikatorus. |
|
(5) |
Lai nodrošinātu precīzu priekšstatu par faktiski veiktās izpildes kvalitāti, tirdzniecības vietām nevajadzētu starp datiem par izpildītajiem rīkojumiem publicēt datus par tādiem rīkojumiem, ko tirgo ārpusbiržas tirgos un par kuriem ziņo tirdzniecības vietā. |
|
(6) |
Ja tirgus uzturētāji un citi likviditātes nodrošinātāji kā izpildes vietas sniedz ziņojumus par tādiem finanšu instrumentiem, uz kuriem neattiecas pienākums veikt tirdzniecību, tiem būtu jāpublicē tikai informācija par izpildītajiem rīkojumiem vai saviem klientiem piedāvāto cenu, ja rīkojumi ir vai nu kotēti vai izpildīti kā ārpusbiržas darījumi, vai izpildīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. un 9. pantu, izņemot rīkojumus, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko. |
|
(7) |
Ir lietderīgi ņemt vērā, ka pie citiem likviditātes nodrošinātājiem būtu jāpieder sabiedrībām, kuras izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā un kurām likviditātes nodrošināšana ir daļa no to parastās saimnieciskās darbības, neatkarīgi no tā, vai tām ir oficiāli nolīgumi un vai tās apņemas pastāvīgi nodrošināt likviditāti. |
|
(8) |
Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību par darījumu izpildes kvalitāti attiecībā uz cenu, būtu lietderīgi no sniegtās informācijas par cenu attiecīgā gadījumā izslēgt visas komisijas vai uzkrātos procentus, ja piemērojams. |
|
(9) |
Nosakot atbilstīgu informāciju cenas kvalitātes izvērtēšanai, būtu vajadzīga informācija gan par diennakts vidējiem līmeņiem, gan attiecīgā laika brīža informācija. Tas nodrošinās dalībniekiem atbilstīgu kontekstu un pilnīgāku ainu sasniegtās izpildes kvalitātes analīzē. Lai būtu iespējams veikt cenas salīdzinājumu starp finanšu instrumentiem, ir nepieciešams arī precizēt katra paziņotā darījuma valūtas kodu. |
|
(10) |
Lai nodrošinātu regulējuma saskaņotību, nav lietderīgi prasīt, lai tirdzniecības vietas sniegtu informāciju par darījumiem, uz kuriem publicēšanas laikā joprojām attiecas publicēšanas atlikšana saskaņā ar pēctirdzniecības pārredzamības prasībām. Ir lietderīgi, ka sistemātiskie internalizētāji, tirgus uzturētāji un citi likviditātes nodrošinātāji ir atbrīvoti no pienākuma ziņot attiecīgā laika brīža darījuma datus par jebkādiem darījumiem, kas pārsniedz standarta tirgus apjomu vai finanšu instrumentam raksturīgo apjomu, lai izvairītos no tā, ka šīs vietas tiek pakļautas nepamatotam riskam atklāt sensitīvu komercinformāciju, kas varētu kavēt to spējas ierobežot riska darījumu risku un nodrošināt likviditāti. Akcijām, biržā tirgotiem fondiem un sertifikātiem, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 uzskata par nelikvīdiem, izmantojamā standarta tirgus apjoma robežvērtība ir minimālais pieejamais standarta tirgus apjoms šāda veida finanšu instrumentiem. Lai izvairītos no nenoteiktības, ir lietderīgi precizēt, ka atsaucei uz lielu apjomu un finanšu instrumentam raksturīgo apjomu ir tāda pati nozīme, kā izklāstīts pēctirdzniecības pārredzamības prasībās. |
|
(11) |
Ja ar konkrētas vietas starpniecību tiek izpildīts rīkojums, ir svarīgi nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz visām izmaksām. Ir jānorāda visas izmaksas, kuras, izpildot klienta rīkojumu, rodas saistībā ar konkrētās vietas izmantošanu un kuras tieši vai netieši sedz klients. Šīm izmaksām būtu jāietver izpildes maksas, tostarp maksas par rīkojumu iesniegšanu, labošanu vai atcelšanu vai cenu piedāvājumu atsaukšanu, kā arī jebkādas maksas, kas saistītas ar piekļuvi tirgus datiem vai termināļu izmantošanu. Attiecīgās izmaksas var ietvert arī tīrvērtes vai norēķinu maksas vai jebkādas citas maksas, kas jāmaksā rīkojuma izpildē iesaistītām trešām personām, ja tās ir daļa no izpildes vietas sniegtajiem pakalpojumiem. Informācijai par izmaksām būtu jāietver arī nodokļi vai nodevas, par kurām vietai tieši piestādīts rēķins vai kuras tai radušās izpildes vietas locekļu vai lietotāju vārdā, vai klienta, uz kuru attiecas rīkojums, vārdā. |
|
(12) |
Izpildes iespējamība norāda, kāda ir konkrētā veida rīkojuma izpildes varbūtība, un to pamato informācija par konkrēta instrumenta tirdzniecības apjomiem vai citiem rīkojumu un darījumu raksturlielumiem. Informācijai par izpildes iespējamību vajadzētu sniegt iespēju aprēķināt tādus rādītājus kā vietas relatīvais tirgus apjoms attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu kategoriju. Izpildes iespējamība būtu jāizvērtē arī, izmantojot datus par darījumiem, kas nav izdevušies vai tikuši atcelti, vai par labotiem rīkojumiem. |
|
(13) |
Izpildes ātrumam attiecībā uz dažādu veidu izpildes vietām var būt dažādas nozīmes, jo ātruma mērīšana atšķiras gan atkarībā no tirdzniecības sistēmām, gan no tirdzniecības platformas. Pastāvīgas izsoles rīkojumu reģistriem izpildes ātrums būtu jāizsaka milisekundēs, savukārt attiecībā uz citām tirdzniecības sistēmām ir lietderīgi izmantot lielākās laika vienības. Tāpat ir lietderīgi neiekļaut neiekļaut informāciju par to, cik latents ir konkrēta dalībnieka savienojums ar izpildes vietu, jo pati izpildes vieta to nespēj kontrolēt. |
|
(14) |
Lai salīdzinātu dažādu apjomu rīkojumu izpildes kvalitāti, uz izpildes vietām būtu jāattiecas prasībai ziņot par darījumiem vairāku apjomu diapazonu dalījumā. Šo diapazonu robežvērtībām vajadzētu būt atkarīgām no finanšu instrumenta veida un tā likviditātes, lai nodrošinātu, ka tās sniedz adekvātu izpildes paraugu tādā apjomā, kas raksturīgs attiecīgajam instrumentam. |
|
(15) |
Ir svarīgi, lai izpildes vietas apkopotu datus visā to parastajā darbības laikā. Tāpēc ziņošana būtu jāveic bez maksas mašīnlasāmā elektroniskā formātā, izmantojot tīmekļa vietni, lai dotu iespēju sabiedrībai lejupielādēt, meklēt, šķirot un analizēt visus sniegtos datus. |
|
(16) |
Izpildes vietu ziņojumi būtu jāpapildina ar konsolidētu datu lentes, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, nodrošinātāja sniegtajiem datiem, tādējādi dodot iespēju izstrādāt pastiprinātus izpildes kvalitātes pasākumus. |
|
(17) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams, ka šajā regulā izklāstītos noteikumus piemēro no tās pašas dienas, kurā sāk piemērot Direktīvā 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 600/2014 izklāstītos noteikumus. |
|
(18) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(19) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanos par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir noteikts uz izpildes kvalitāti attiecošos datu, kas jāpublicē izpildes vietām, konkrētais saturs, formāts un periodiskums. To piemēro attiecībā uz tirdzniecības vietām, sistemātiskiem internalizētājiem, tirgus uzturētājiem vai citiem likviditātes nodrošinātājiem.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“tirdzniecības sistēma” ir veids, kādā izpildes vieta izpilda rīkojumus, piemēram, kā pastāvīgas izsoles rīkojumu reģistrs, cenu piedāvājuma virzīta nepārtrauktas tirdzniecības sistēma, cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēma, periodiskas izsoles vai jebkāda hibrīdsistēma, kas iedalāma divās vai vairākās no šīm kategorijām vai sistēmā, kurā cenu noteikšanas process atšķiras no tā, kas piemērojams iepriekš izklāstīto veidu sistēmās; |
|
b) |
“finanšu instrumentam raksturīgais apjoms” ir apjoms, kas raksturīgs tirdzniecības vietā tirgotai obligācijai, strukturētam finanšu produktam, emisijas kvotai vai atvasinātam instrumentam, kam nav likvīda tirgus un ar kuriem veikto darījumu publicēšana ir atlikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. pantu; |
|
c) |
“liels apjoms” nozīmē liela apjoma rīkojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 7. un 11. pantu; |
|
d) |
“neizdevies darījums” ir darījums, kuru izpildes vieta ir anulējusi; |
|
e) |
“cenas reizinātājs” ir pamatā esošā instrumenta vienību skaits, ko pārstāv viens atvasinātā instrumenta līgums; |
|
f) |
“cenas pieraksts” ir norāde par to, vai darījuma cena ir izteikta monetārā vērtībā, procentos vai peļņā; |
|
g) |
“daudzuma pieraksts” ir norāde par to, vai darījuma daudzums ir izteikts vienību skaitā vai nominālā vērtībā, vai monetārā vērtībā; |
|
h) |
“piegādes veids” ir norāde par to, vai norēķins par finanšu instrumentu notiek fiziskos aktīvos vai naudā, tostarp gadījumos, kad darījuma partneris var izvēlēties vai kad to nosaka trešā puse; |
|
i) |
“tirdzniecības režīms” ir plānota sākumizsole, noslēgumizsole vai tekošās dienas izsole, neplānota izsole, tirgus slēgšanas tirdzniecība, tirdzniecība ārpus galvenās sesijas vai ziņojumu par tirdzniecību sniegšana; |
|
j) |
“tirdzniecības platforma” ir izpildes vietas uzturētās platformas veids: elektroniskā, balss vai fiziskas sasaukšanās platforma; |
|
k) |
“rīkojumu reģistra dziļums” ir kopējā pieejamā likviditāte, kas izteikta kā cenas un apjoma rezultāts visiem pirkšanas un pārdošanas piedāvājumiem attiecībā uz konkrētu cenas pieaugumu skaitu no labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma vidējās cenas; |
|
l) |
“vidējā efektīvā starpība” ir vidējā divkāršā starpība starp faktisko izpildes cenu salīdzinājumā ar labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma vidējo cenu saņemšanas brīdī rīkojumiem vai tirgojamiem ierobežojošiem rīkojumiem; |
|
m) |
“vidējais izpildes ātrums pasīviem rīkojumiem, kuri nav laboti, pie labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma” ir vidējais laiks, kas pagājis starp ierobežojošu rīkojumu, kurš atbilst izpildes vietas saņemtajam labākajam pirkšanas un pārdošanas piedāvājumam, un sekojošu šā rīkojuma izpildi; |
|
n) |
“agresīvs rīkojums” ir rīkojums, kurš reģistrēts rīkojumu reģistrā un kas mazinājis likviditāti; |
|
o) |
“pasīvs rīkojums” ir rīkojums, kurš reģistrēts rīkojumu reģistrā, kas nodrošinājis likviditāti; |
|
p) |
“tūlītēji izpildāms vai atceļams (immediate or cancel) rīkojums” ir rīkojums, ko izpilda līdz ar tā iereģistrēšanu rīkojumu reģistrā un kas nepaliek rīkojumu reģistrā attiecībā ne uz kādu atlikušo neizpildīto daudzumu; |
|
q) |
“tūlītēji pilnībā izpildāms vai atceļams (fill or kill) rīkojums” ir rīkojums, ko izpilda līdz ar tā iereģistrēšanu rīkojumu reģistrā, ar nosacījumu, ka to ir iespējams izpildīt pilnībā. Ja rīkojumu var izpildīt tikai daļēji, to automātiski noraida un neizpilda. |
3. pants
Informācijas par izpildes vietu un finanšu instrumentu publicēšana
1. Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji attiecībā uz katru tirgus segmentu, kurā tie darbojas, un katru tādu finanšu instrumentu, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā paredzētais pienākums veikt tirdzniecību, publicē informāciju par izpildes vietas veidu saskaņā ar šā punkta trešo daļu.
Izpildes vietas attiecībā uz katru tirgus segmentu, kurā tās darbojas, un katru tādu finanšu instrumentu, uz kuru neattiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā paredzētais pienākums veikt tirdzniecību, publicē informāciju par izpildes vietas veidu saskaņā ar šā punkta trešo daļu.
Pielikuma 1. tabulā noteiktajā formātā publicē šādu informāciju:
|
i) |
izpildes vietas nosaukums un vietas identifikators; |
|
ii) |
kompetentās iestādes atrašanās vietas valsts; |
|
iii) |
tirgus segmenta nosaukums un tirgus segmenta identifikators; |
|
iv) |
tirdzniecības dienas datums; |
|
v) |
visu tādu vietas parastajā tirdzniecības periodā notikušu pārtraukumu veids, skaits un vidējais ilgums, kuri pārtraukuši tirdzniecību ar visiem attiecīgajai vietai tirdzniecības dienas datumā tirdzniecībai pieejamajiem instrumentiem; |
|
vi) |
visu vietas parastajā tirdzniecības periodā tirdzniecības dienas datumā plānoto izsoļu veids, skaits un vidējais ilgums; |
|
vii) |
neizdevušos darījumu skaits tirdzniecības dienas datumā; |
|
viii) |
neizdevušos darījumu vērtība, izteikta procentos no to darījumu kopējās vērtības, kuri tikuši izpildīti tirdzniecības dienas datumā. |
2. Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji attiecībā uz katru tirgus segmentu, kurā tie darbojas, un katru tādu finanšu instrumentu, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā paredzētais pienākums veikt tirdzniecību, publicē informāciju par finanšu instrumenta veidu saskaņā ar šā punkta trešo daļu.
Izpildes vietas attiecībā uz katru tirgus segmentu, kurā tās darbojas, un katru tādu finanšu instrumentu, uz kuru neattiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā paredzētais pienākums veikt tirdzniecību, publicē informāciju par finanšu instrumenta veidu saskaņā ar šā punkta trešo daļu.
Pielikuma 2. tabulā noteiktajā formātā publicē šādu informāciju:
|
a) |
attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuriem ir identifikatori, kā izklāstīts pielikuma 2. tabulā:
|
|
b) |
attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuriem nav identifikatoru, kā izklāstīts pielikuma 2. tabulā:
|
4. pants
Cena
Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji attiecībā uz katru tirgus segmentu, kurā tie darbojas, un katru tādu finanšu instrumentu, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā paredzētais pienākums veikt tirdzniecību, saskaņā ar šā panta trešo un ceturto daļu publicē informāciju par cenu katrai tirdzniecības dienai, kurā tikuši izpildīti rīkojumi attiecībā uz finanšu instrumentu.
Tirdzniecības vietas attiecībā uz katru tirgus segmentu, kurā tie darbojas, un katru tādu finanšu instrumentu, uz kuru neattiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā paredzētais pienākums veikt tirdzniecību, saskaņā ar šā panta trešo un ceturto daļu publicē informāciju par cenu katrai tirdzniecības dienai, kurā tikuši izpildīti rīkojumi attiecībā uz finanšu instrumentu.
Publicē šādu informāciju:
|
a) |
tekošās dienas informācija:
|
|
b) |
dienas informācija:
|
Dienas informāciju publicē tādā formātā, kā izklāstīts pielikuma 4. tabulā.
5. pants
Izmaksas
Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji attiecībā uz katru tirgus segmentu, kurā tie darbojas, un katru tādu finanšu instrumentu, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā paredzētais pienākums veikt tirdzniecību, saskaņā ar šā panta trešo daļu publicē informāciju par izmaksām, ko tirdzniecības vieta piemēro jebkuram tirdzniecības vietas loceklim vai lietotājam.
Izpildes vietas attiecībā uz katru tirgus segmentu, kurā tie darbojas, un katru tādu finanšu instrumentu, uz kuru neattiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā paredzētais pienākums veikt tirdzniecību, saskaņā ar šā panta trešo daļu publicē informāciju par izmaksām, ko izpildes vieta piemēro jebkuram izpildes vietas loceklim vai lietotājam.
Pielikuma 5. tabulā noteiktajā formātā publicē šādu informāciju:
|
a) |
apraksts par visu izmaksu komponentu, ko piemēro izpildes vieta, veidu un līmeni pirms jebkādu procentu likmes subsīdiju vai atlaižu piemērošanas, un informācija par to, kā šīs izmaksas atšķiras atkarībā no iesaistītā finanšu instrumenta lietotāja, un attiecīgās atšķirību summas. Izmaksu komponenti ietver:
|
|
b) |
apraksts par visu izpildes vietas lietotājiem piedāvāto procentu likmes subsīdiju, atlaižu vai citu maksājumu veidu un apjomu, tostarp informācija par to, kā šīs procentu likmes subsīdijas, atlaides vai citi maksājumi atšķiras atkarībā no iesaistītā finanšu instrumenta lietotāja, un to atšķirību summas; |
|
c) |
apraksts par visu izpildes vietas lietotājiem piedāvāto nemonetāro labumu veidu un summu, tostarp informācija par to, kā šie nemonetārie labumi atšķiras atkarībā no iesaistītā finanšu instrumenta lietotāja, un to atšķirību vērtība; |
|
d) |
apraksts par visu nodokļu vai nodevu veidu un lielumu, par kuriem vietai tieši piestādīts rēķins vai kas tai radušies izpildes vietas locekļu vai lietotāju vārdā, vai klienta, uz kuru attiecas rīkojums, vārdā; |
|
e) |
saite uz vietas tīmekļa vietni vai jebkuru citu avotu, kur ir pieejama papildu nformācija par izmaksām; |
|
f) |
visu procentu likmes subsīdiju, atlaižu, nemonetāro labumu vai citu maksājumu, kā izklāstīts b) un c) punktā, kopējā vērtība, izteikta kā procentuālā daļa no kopējās tirdzniecības vērtības pārskata periodā; |
|
g) |
visu izmaksu, kā izklāstīts a) punktā, neskaitot procentu likmes subsīdijas, atlaides, nemonetāros labumus vai citus maksājumus, kā izklāstīts b) un c) punktā, kopējā vērtība, izteikta kā procentuālā daļa no kopējās tirdzniecības vērtības pārskata periodā. |
6. pants
Izpildes iespējamība
Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji attiecībā uz katru tirgus segmentu, kurā tie darbojas, un katru tādu finanšu instrumentu, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā paredzētais pienākums veikt tirdzniecību, saskaņā ar šā panta trešo daļu publicē informāciju par izpildes iespējamību katrai tirdzniecības dienai.
Izpildes vietas attiecībā uz katru tirgus segmentu, kurā tie darbojas, un katru tādu finanšu instrumentu, uz kuru neattiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā paredzētais pienākums veikt tirdzniecību, saskaņā ar šā panta trešo daļu publicē informāciju par izpildes iespējamību katrai tirdzniecības dienai.
Pielikuma 6. tabulā noteiktajā formātā publicē šādu informāciju:
|
a) |
rīkojumu vai cenu piedāvājuma pieprasījumu skaits, ja tādi ir saņemti; |
|
b) |
izpildīto darījumu, ja tādu ir vairāk nekā viens, skaits un vērtība; |
|
c) |
tādu saņemto rīkojumu vai cenu piedāvājuma pieprasījumu skaits, kuri tikuši atcelti vai atsaukti, izņemot pasīvos rīkojumus ar norādījumiem, kuriem beigsies termiņš vai kuri jāatceļ dienas beigās; |
|
d) |
tādu saņemto rīkojumu vai cenu piedāvājuma pieprasījumu skaits, kuri attiecīgajā datumā tikuši laboti; |
|
e) |
mediānais darījumu apjoms attiecīgajā datumā, ja noticis vairāk nekā viens darījums; |
|
f) |
mediānais visu rīkojumu vai cenu piedāvājuma pieprasījumu apjoms attiecīgajā datumā, ja ticis saņemts vairāk nekā viens rīkojums vai cenu piedāvājuma pieprasījums; |
|
g) |
izraudzīto tirgus uzturētāju skaits. |
7. pants
Papildu informācija pastāvīgas izsoles rīkojumu reģistram un cenu piedāvājuma virzītas nepārtrauktas izpildes vietām
1. Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji, kas darbojas pastāvīga izsoles rīkojumu reģistra, cenu piedāvājuma virzītas nepārtrauktas tirdzniecības sistēmas vai cita veida tirdzniecības sistēmas ietvaros, kurai šī informācija ir pieejama, par katru tirgus segmentu, kuru tie uztur, un par katru finanšu instrumentu, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktais pienākums veikt tirdzniecību, 4. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā noteiktajos atsauces laikos saskaņā ar šā punkta trešo daļu publicē papildu informāciju par katru tirdzniecības dienu.
Izpildes vietas, kas darbojas pastāvīga izsoles rīkojumu reģistra, cenu piedāvājuma virzītas nepārtrauktas tirdzniecības sistēmas vai cita veida tirdzniecības sistēmas ietvaros, kurai šī informācija ir pieejama, par katru tirgus segmentu, kuru tie uztur, un par katru finanšu instrumentu, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktais pienākums veikt tirdzniecību, 4. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā noteiktajos atsauces laikos saskaņā ar šā punkta trešo daļu publicē papildu informāciju par katru tirdzniecības dienu.
Pielikuma 7. tabulā noteiktajā formātā publicē šādu informāciju:
|
i) |
labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma cena un attiecīgie apjomi; |
|
ii) |
rīkojumu reģistra dziļums trim cenas pieaugumiem. |
2. Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji, kas darbojas pastāvīga izsoles rīkojumu reģistra, cenu piedāvājuma virzītas nepārtrauktas tirdzniecības sistēmas vai cita veida tirdzniecības sistēmas ietvaros, kurai šī informācija ir pieejama, par katru tirgus segmentu, kuru tie uztur, un par katru finanšu instrumentu, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktais pienākums veikt tirdzniecību, saskaņā ar šā punkta trešo daļu publicē papildu informāciju par katru tirdzniecības dienu.
Izpildes vietas, kas darbojas pastāvīga izsoles rīkojumu reģistra, cenu piedāvājuma virzītas nepārtrauktas tirdzniecības sistēmas vai cita veida tirdzniecības sistēmas ietvaros, kurai šī informācija ir pieejama, par katru tirgus segmentu, kuru tie uztur, un par katru finanšu instrumentu, uz kuru neattiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktais pienākums veikt tirdzniecību, saskaņā ar šā punkta trešo daļu publicē papildu informāciju par katru tirdzniecības dienu.
Pielikuma 8. tabulā noteiktajā formātā publicē šādu informāciju:
|
a) |
vidējā efektīvā starpība; |
|
b) |
vidējais apjoms pie labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma; |
|
c) |
vidējā starpība pie labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma; |
|
d) |
atcelšanu skaits pie labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma; |
|
e) |
labojumu skaits pie labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma; |
|
f) |
vidējais rīkojumu reģistra dziļums 3 cenas pieaugumiem; |
|
g) |
vidējais aritmētiskais un mediānais laiks, kas pagājis starp izpildes vietas saņemta agresīva rīkojuma vai cenas piedāvājuma pieņemšanu un sekojošu pilnīgu vai daļēju izpildi; |
|
h) |
vidējais izpildes ātrums pasīviem rīkojumiem, kuri nav laboti, pie labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma; |
|
i) |
tādu tūlītēji pilnībā izpildāmu vai atceļamu (fill or kill) rīkojumu skaits, kuru izpilde nav izdevusies; |
|
j) |
tādu tūlītēji izpildāmu vai atceļamu (immediate or cancel) rīkojumu skaits, kuru izpildes likme ir nulle; |
|
k) |
tādu darījumu skaits un vērtība, kuri tikuši izpildīti tirdzniecības vietā un kuri ir liela apjoma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. vai 9. pantu; |
|
l) |
tādu darījumu skaits un vērtība, kuri tikuši izpildīti tirdzniecības vietā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. vai 9. pantu, izņemot rīkojumus, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko, un kuri nav iekļauti k) apakšpunktā; |
|
m) |
tādu tirdzniecības pārtraukumu skaits un vidējais ilgums, kuri radušies jebkādu svārstīguma izsoļu vai bloķēšanas sistēmu darbības rezultātā vietas parastā tirdzniecības perioda laikā; |
|
n) |
tādu tirdzniecības apturēšanu veids, skaits un vidējais ilgums, kuras radušās vietas lēmuma rezultātā vietas parastā tirdzniecības perioda laikā, izņemot 3. panta 1. punkta v) apakšpunktā norādīto pārtraukumu laikā. |
3. Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji, kas pilnībā vai daļēji darbojas cenu piedāvājuma virzītas nepārtrauktas tirdzniecības sistēmas ietvaros, par katru tirgus segmentu, kuru tie uztur, un par finanšu instrumentu, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktais pienākums veikt tirdzniecību, saskaņā ar šā punkta trešo daļu publicē papildu informāciju.
Izpildes vietas, kas pilnībā vai daļēji darbojas cenu piedāvājuma virzītas nepārtrauktas tirdzniecības sistēmas ietvaros, par katru tirgus segmentu, kuru tie uztur, un par katru finanšu instrumentu, uz kuru neattiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktais pienākums veikt tirdzniecību, publicē papildu informāciju saskaņā ar šā punkta trešo daļu.
Pielikuma 8. tabulā noteiktajā formātā publicē šādu informāciju:
|
a) |
katrai tirdzniecības dienai – visu tādu vietas parastā tirdzniecības laika periodu skaits un vidējais ilgums, kuri ilguši vairāk nekā 15 minūtes un kuru laikā nav ticis sniegts neviens piedāvājums vai piedāvājums; |
|
b) |
vidējais cenas piedāvājuma esības rādītājs, kas izteikts procentos no vietas parastā tirdzniecības perioda attiecīgajā datumā. |
8. pants
Papildu informācija cenas piedāvājuma pieprasījumu izpildes vietām
Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji, kas darbojas saskaņā ar cenu piedāvājumu pieprasīšanas tirdzniecības sistēmu vai jebkāda cita veida tirdzniecības sistēmu, kurai šī informācija ir pieejama, par katru tirgus segmentu, kuru tie uztur, un par katru finanšu instrumentu, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktais pienākums veikt tirdzniecību, saskaņā ar šā panta trešo daļu publicē papildu informāciju par katru tirdzniecības dienu.
Izpildes vietas, kas darbojas saskaņā ar cenu piedāvājumu pieprasīšanas tirdzniecības sistēmu vai jebkāda cita veida tirdzniecības sistēmu, kurai šī informācija ir pieejama, par katru tirgus segmentu, kuru tās uztur, un par katru finanšu instrumentu, uz kuru neattiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktais pienākums veikt tirdzniecību, saskaņā ar šā panta trešo daļu publicē papildu informāciju par katru tirdzniecības dienu.
Pielikuma 9. tabulā noteiktajā formātā publicē šādu informāciju:
|
a) |
vidējais aritmētiskais laiks un mediānais laiks, kas pagājis starp cenas piedāvājuma pieņemšanu un izpildi, – visiem darījumiem ar attiecīgo finanšu instrumentu; un |
|
b) |
vidējais aritmētiskais laiks un mediānais laiks, kas pagājis starp cenas piedāvājuma pieprasījumu un jebkādu atbilstīgu cenas piedāvājumu sniegšanu, – visiem cenas piedāvājumiem attiecībā uz attiecīgo finanšu instrumentu. |
9. pants
Ziņošanas diapazonu noteikšana
Izpildes vietas ziņo par izpildītajiem darījumiem, kā norādīts 4. pantā, šādos diapazonos:
|
a) |
visiem finanšu instrumentiem, kas nav naudas tirgus instrumenti:
|
|
b) |
nelikvīdām akcijām, biržā tirgotiem fondiem vai sertifikātiem:
|
|
c) |
naudas tirgus instrumentiem:
|
10. pants
Publicēšanas formāts
Izpildes vietas par katru tirdzniecības dienu mašīnlasāmā elektroniskā formātā atbilstīgi pielikumā sniegtajām veidnēm publicē informāciju, kura ir publiski pieejama lejupielādei.
11. pants
Publicējamās informācijas regularitāte
Izpildes vietas informāciju publicē reizi ceturksnī un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc katra ceturkšņa beigām, šādi:
|
a) |
līdz 30. jūnijam – informāciju par laikposmu no 1. janvāra līdz 31. martam; |
|
b) |
līdz 30. septembrim – informāciju par laikposmu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam; |
|
c) |
līdz 31. decembrim – informāciju par laikposmu no 1. jūlija līdz 30. septembrim; |
|
d) |
līdz 31. martam – informāciju par laikposmu no 1. oktobra līdz 31. decembrim. |
12. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 8. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
PIELIKUMS
1. tabula. Publicējamā identifikācijas informācija, kā minēts 3. panta 1. punktā, – izpildes vietas veids
|
Vieta |
Nosaukums |
Identifikators (ISO 10383 tirgus identifikatora kods (MIC) vai juridiskās personas identifikators (LEI) |
|
|
Kompetentās iestādes valsts |
Nosaukums |
|
|
|
Tirgus segments |
Nosaukums |
Identifikators (ISO 10383 tirgus segmenta MIC) |
|
|
Tirdzniecības dienas datums |
ISO 8601 |
|
|
|
Pārtraukumi |
Veids |
Skaits |
Vidējais ilgums |
|
Plānota izsole |
Veids |
Skaits |
Vidējais ilgums |
|
Neizdevušies darījumi |
|
Skaits |
Vērtība (% no attiecīgajā dienā izpildīto darījumu kopējās vērtības) |
2. tabula. Publicējamā identifikācijas informācija, kā minēts 3. panta 2. punktā, – finanšu instrumenta veids
|
Finanšu instruments |
Nosaukums |
Identifikators (ISO 6166) |
|
Rakstisks finanšu instrumenta apraksts, ja nav pieejams identifikators (tostarp pamatā esošā instrumenta valūta, cenas reizinātājs, cenas pieraksts, daudzuma pieraksts un piegādes veids) |
|
|
|
Instrumenta klasifikācija |
(ISO 10962 CFI kods) |
|
|
Valūta |
(ISO 4217) |
|
3. tabula. Publicējamā cenas informācija, kā minēts 4. panta a) punktā
|
|
Apjoma diapazons |
Visi darījumi, kas izpildīti pirmo divu minūšu laikā pēc laika T |
Pirmais darījums pēc laika T (ja nav darījumu pirmo divu minūšu laikā pēc laika T) |
|||||||
|
Laiks (T) |
|
Vienkārša vidējā izpildes cena (bez komisijas maksām un uzkrātajiem procentiem) |
Kopējā izpildes vērtība |
Cena |
Izpildes laiks |
Darījuma apjoms |
Tirdzniecības sistēma |
Tirdzniecības režīms |
Tirdzniecības platforma |
Labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma cena vai piemērota atsauces cena izpildes laikā |
|
09.30.00 |
1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
11.30.00 |
1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
13.30.00 |
1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
15.30.00 |
1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. tabula. Publicējamā cenas informācija, kā minēts 4. panta b) punktā
|
Vienkārša vidējā darījuma cena |
|
|
Pēc apjoma svērtā darījuma cena |
|
|
Augstākā izpildes cena |
|
|
Zemākā izpildes cena |
|
5. tabula. Publicējamā izmaksu informācija, kā minēts 5. pantā
|
Saskaņā ar 5. panta a) līdz d) punktu sniedzamā informācija |
(Apraksts) |
|
Saite uz tīmekļa vietni vai citu avotu, kur ir pieejama papildu informācija par izmaksām |
|
|
Visu piedāvāto procentu likmes subsīdiju, atlaižu vai citu maksājumu kopējā vērtība (% no kopējās tirdzniecības vērtības pārskata periodā) |
% |
|
Visu izmaksu kopējā vērtība (% no kopējās tirdzniecības vērtības pārskata periodā) |
% |
6. tabula. Publicējamā izpildes iespējamības informācija, kā minēts 6. pantā
|
Saņemto rīkojumu vai cenas piedāvājuma pieprasījumu skaits |
|
|
Izpildīto darījumu skaits |
|
|
Kopējā izpildīto darījumu vērtība |
|
|
Tādu saņemto rīkojumu vai cenas piedāvājuma pieprasījumu skaits, kuri tikuši atcelti vai atsaukti |
|
|
Tādu saņemto rīkojumu vai cenas piedāvājuma pieprasījumu skaits, kuri tikuši laboti |
|
|
Mediānais darījumu apjoms |
|
|
Visu rīkojumu vai cenas piedāvājuma pieprasījumu mediānais apjoms |
|
|
Izraudzīto tirgus uzturētāju skaits |
|
7. tabula. Publicējamā izpildes iespējamības informācija, kā minēts 7. panta 1. punktā
|
Laiks |
Labākā pirkšanas piedāvājuma cena |
Labākā pārdošanas piedāvājuma cena |
Pirkšanas piedāvājuma apjoms |
Pārdošanas piedāvājuma apjoms |
Likviditātes apjoms trim cenas pieaugumiem |
|
9.30.00 |
|
|
|
|
|
|
11.30.00 |
|
|
|
|
|
|
13.30.00 |
|
|
|
|
|
|
15.30.00 |
|
|
|
|
|
8. tabula. Publicējamā informācija, kā minēts 7. panta 2. un 3. punktā
|
Vidējā efektīvā starpība |
|
|
Vidējais apjoms pie labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma |
|
|
Vidējā starpība pie labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma |
|
|
Atcelšanu skaits pie labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma |
|
|
Labojumu skaits pie labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma |
|
|
Vidējais likviditātes apjoms 3 cenas pieaugumiem |
|
|
Vidējais aritmētiskais laiks, kas pagājis (ar precizitāti līdz milisekundēm) starp izpildes vietas saņemta agresīva rīkojuma vai cenas piedāvājuma pieņemšanu un sekojošu pilnīgu vai daļēju izpildi |
|
|
Mediānais laiks, kas pagājis (ar precizitāti līdz milisekundēm) starp tirgus rīkojuma saņemšanu izpildes vietā un sekojošu pilnīgu vai daļēju izpildi |
|
|
Vidējais izpildes ātrums pasīviem rīkojumiem, kuri nav laboti, pie labākā pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma |
|
|
Tādu tūlītēji pilnībā izpildāmu vai atceļamu (fill or kill) rīkojumu skaits, kuru izpilde nav izdevusies |
|
|
Tādu tūlītēji izpildāmu vai atceļamu rīkojumu skaits, kuru izpildes likme ir nulle |
|
|
Tādu darījumu skaits, kuri tikuši izpildīti tirdzniecības vietā un kuri ir liela apjoma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. vai 9. pantu |
|
|
Tādu darījumu vērtība, kuri tikuši izpildīti tirdzniecības vietā un kuri ir liela apjoma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. vai 9. pantu |
|
|
Tādu darījumu skaits, kuri tikuši izpildīti tirdzniecības vietā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. vai 9. pantu, izņemot rīkojumus, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko, un kuri nav liela apjoma |
|
|
Tādu darījumu vērtība, kuri tikuši izpildīti tirdzniecības vietā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. vai 9. pantu, izņemot rīkojumus, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko, un kuri nav liela apjoma |
|
|
Tirdzniecības pārtraukumu skaits |
|
|
Tirdzniecības pārtraukumu vidējais ilgums |
|
|
Tirdzniecības apturēšanu skaits |
|
|
Tirdzniecības apturēšanu raksturs |
|
|
Tirdzniecības apturēšanu vidējais ilgums |
|
|
Cenu piedāvājuma virzītas nepārtrauktas izpildes vietām – tādu periodu skaits, kuros netika sniegti cenu piedāvājumi |
|
|
Cenu piedāvājuma virzītas nepārtrauktas izpildes vietām – tādu periodu vidējais ilgums, kuros netika sniegti cenu piedāvājumi |
|
|
Vidējais cenas piedāvājuma esības rādītājs |
|
9. tabula. Publicējamā informācija, kā minēts 8. pantā
|
Vidējais aritmētiskais laiks, kas pagājis starp pieņemšanu un izpildi |
|
|
Mediānais laiks, kas pagājis starp pieņemšanu un izpildi |
|
|
Vidējais aritmētiskais laiks, kas pagājis starp pieprasījumu un visu atbilstīgu cenu piedāvājumu sniegšanu |
|
|
Mediānais laiks, kas pagājis starp pieprasījumu un visu atbilstīgu cenu piedāvājumu sniegšanu |
|
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/166 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/576
(2016. gada 8. jūnijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību veikto ikgadējo informācijas publicēšanu par izpildes vietu identitāti un izpildes kvalitāti
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 27. panta 10. punkta pirmās daļas b) punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ir svarīgi sabiedrībai un ieguldītājiem sniegt iespēju novērtēt ieguldījumu brokeru sabiedrības izpildes prakses kvalitāti un apzināt piecas tirdzniecības apjomu ziņā labākās izpildes vietas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrības iepriekšējā gadā ir izpildījušas klientu rīkojumus. Lai veiktu jēgpilnu salīdzinājumu un izvērtētu piecu labāko izpildes vietu izvēli, ir nepieciešams, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības šo informāciju publicētu atsevišķi par katru finanšu instrumentu kategoriju. Lai ieguldītāji un sabiedrība varētu pilnībā izvērtēt klientu rīkojumu plūsmas uz izpildes vietām, vajadzētu būt iespējai skaidri noteikt, vai pati ieguldījumu brokeru sabiedrība ir bijusi viena no piecām galvenajām izpildes vietām attiecībā uz katru finanšu instrumentu kategoriju. |
|
(2) |
Lai pilnībā novērtētu faktiskās izpildes kvalitātes līmeni izpildes vietās, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības izmantojušas klientu rīkojumu izpildei, tostarp izpildes vietās trešās valstīs, ir lietderīgi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības publicē saskaņā ar šo regulu prasīto informāciju attiecībā uz tirdzniecības vietām, tirgus uzturētājiem vai citiem likviditātes nodrošinātājiem vai jebkuru vienību, kas trešā valstī pilda funkcijas, kuras ir līdzīgas jebkuras iepriekš minētās vienības pildītajām funkcijām. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu precīzu un salīdzināmu informāciju, ir jānosaka finanšu instrumentu kategorijas, pamatojoties uz to iezīmēm, kuras ir būtiskas publicēšanas mērķiem. Finanšu instrumentu kategorijai vajadzētu būt pietiekami šaurai, lai atklātu atšķirības rīkojumu izpildes uzvedībā starp kategorijām, bet vienlaikus arī pietiekami plašai, lai nodrošinātu, ka ziņošanas pienākums attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir samērīgs. Ņemot vērā, cik plaša finanšu instrumentu vidū ir kapitāla instrumentu kategorija, ir lietderīgi sadalīt šo kategoriju apakškategorijās, pamatojoties uz likviditāti. Likviditāte ir būtisks faktors, kas ietekmē izpildes uzvedību, un, tā kā izpildes vietas bieži sacenšas, lai piesaistītu visbiežāk tirgoto vērtspapīru plūsmas, ir lietderīgi klasificēt kapitāla instrumentus atbilstīgi to likviditātei, kā noteikts saskaņā ar cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu, kā izklāstīts Direktīvā 2014/65/ES. |
|
(4) |
Publicējot informāciju par to piecu labāko izpildes vietu identitāti, kurās tās izpilda klientu rīkojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir lietderīgi publicēt informāciju par katrā izpildes vietā izpildīto rīkojumu apjomu un skaitu, lai ieguldītāji varētu gūt ieskatu par klientu rīkojumu plūsmu no sabiedrības uz izpildes vietu. Ja attiecībā uz vienu vai vairākām finanšu instrumentu kategorijām ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda tikai ļoti nelielu skaitu rīkojumu, informācija par piecām labākajām izpildes vietām nebūtu nedz īpaši nozīmīga, nedz reprezentatīva attiecībā uz rīkojumu izpildes pasākumiem. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām skaidri norādīt tās finanšu instrumentu kategorijas, attiecībā uz kurām tās izpilda ļoti nelielu skaitu rīkojumu. |
|
(5) |
Lai novērstu potenciāli sensitīvas tirgu ietekmējošas informācijas atklāšanu par ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu apjomu, izpildes apjoms un izpildīto rīkojumu skaits būtu jāizsaka procentos no ieguldījumu brokeru sabiedrības kopējiem izpildes apjomiem un no kopējā izpildīto rīkojumu skaita attiecīgajā finanšu instrumentu kategorijā, nevis absolūtajās vērtībās. |
|
(6) |
Ir lietderīgi pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām publicēt informāciju, kas ir būtiska to rīkojumu izpildes uzvedībai. Lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām nenākas atbildēt par rīkojumu izpildes lēmumiem, par kuriem tās nav atbildīgas, ir lietderīgi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības atklāj izpildīto rīkojumus procentuālo daļu katrā no piecām labākajām izpildes vietām gadījumos, kad izpildes vietu ir noteikuši klienti. |
|
(7) |
Ir vairāki faktori, kas var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības rīkojumu izpildes uzvedību, piemēram, ciešas saites starp ieguldījumu brokeru sabiedrībām un izpildes vietām. Ņemot vērā šo faktoru iespējamo būtiskumu, ir lietderīgi pieprasīt šādu faktoru izvērtējumu, novērtējot faktiskās izpildes kvalitāti visās izpildes vietās. |
|
(8) |
Dažādie rīkojumu veidi var būt svarīgs faktors, kas izskaidro, kā un kāpēc ieguldījumu brokeru sabiedrības izpilda rīkojumus konkrētā izpildes vietā. Tas var ietekmēt arī veidu, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība veidos savas izpildes stratēģijas, ieskaitot viedo rīkojumu maršrutētāju programmēšanu, lai īstenotu šo rīkojumu konkrētos mērķus. Tāpēc ir lietderīgi ziņojumā skaidri nošķirt dažādu kategoriju rīkojumu veidus. |
|
(9) |
Lai lietotāji varētu pienācīgi izvērtēt informāciju, ir svarīgi, lai lietotājiem būtu iespējams atšķirt izpildes vietas, ko izmanto profesionālu klientu rīkojumiem, un izpildes vietas, ko izmanto privāto klientu rīkojumiem, jo pastāv ievērojamas atšķirības tajā, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības panāk vislabāko iespējamo rezultātu attiecībā uz privātajiem klientiem un attiecībā uz profesionāliem klientiem, – proti, izpildot privāto klientu rīkojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir galvenokārt jānovērtē cenu un izmaksu faktori. Tādēļ ir lietderīgi, ka informāciju par piecām labākajām izpildes vietām sniedz atsevišķi par privātiem klientiem un par profesionāliem klientiem, lai būtu iespējams veikt kvalitatīvu novērtējumu par rīkojumu plūsmu uz šādām izpildes vietām. |
|
(10) |
Lai izpildītu juridisko labākās izpildes pienākumu, ieguldījumu brokeru sabiedrības, piemērojot kritēriju par labāko izpildi profesionālajiem klientiem, parasti neizmantos vienas un tās pašas izpildes vietas vērtspapīru finansēšanas darījumiem (VFD) un citiem darījumiem. Tas tāpēc, ka VFD izmanto kā finansējuma avotu ar nosacījumu, ka aizņēmējs apņemas atdot līdzvērtīgus vērtspapīrus kādā nākotnes datumā, un VFD noteikumi parasti tiek noteikti divpusēji starp darījuma partneriem pirms izpildes. Tāpēc izpildes vietu izvēle VFD ir ierobežotāka nekā citu darījumu gadījumā, jo tā ir atkarīga no konkrētiem, darījumu partneru iepriekš definētiem noteikumiem un no tā, vai šajās izpildes vietās ir īpašs pieprasījums pēc iesaistītajiem fiannšu instrumentiem. Tāpēc ir lietderīgi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības apkopo un atsevišķā ziņojumā publisko informāciju par tirdzniecības apjomu ziņā piecām labākajām izpildes vietām, kurās tās ir izpildījušas VFD, lai būtu iespējams veikt kvalitatīvu novērtējumu par rīkojumu plūsmu uz šādām izpildes vietām. Ņemot vērā VFD īpašo raksturu un to lielo apjomu, kā rezultātā varētu tikt kropļots reprezentatīvāks klientu darījumu kopums (tiem, kuri nav saistīti ar VFD), ir nepieciešams tos izslēgt no tabulām, kas attiecas uz piecām labākajām izpildes vietām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrības izpildījušas citus klientu rīkojumus. |
|
(11) |
Ir lietderīgi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības publicē faktiskās izpildes kvalitātes novērtējumu par visām sabiedrības izmantotajām vietām. Šī informācija sniegs skaidru priekšstatu par izpildes stratēģijām un instrumentiem, kas izmantoti faktiskās izpildes kvalitātes novērtēšanai šajās vietās. Šī informācija arī ļaus ieguldītājiem izvērtēt, cik efektīva ir ieguldījumu brokeru sabiedrību veiktā uzraudzība attiecībā uz šīm izpildes vietām. |
|
(12) |
Konkrēti vērtējot visās izpildes vietās veiktās faktiskās izpildes kvalitāti attiecībā pret izmaksām, ir lietderīgi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība arī izvērtē vienošanos ar šīm izpildes vietām saistībā ar veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem un saņemtajām atlīdzībām, atlaidēm vai nemonetāriem labumiem. Šādam novērtējumam būtu arī jādod sabiedrībai iespēja apsvērt, kā šādas vienošanās ietekmē ieguldītāju izmaksas un kā tās atbilst Direktīvas 2014/65/ES 27. panta 2. punktam. |
|
(13) |
Ir lietderīgi arī noteikt šādas publicēšanas apjomu un tās būtiskās iezīmes, tostarp to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/575 (2) no izpildes vietām iegūstamos datus par izpildes kvalitāti. |
|
(14) |
Informācija par izpildes vietu identitāti un par izpildes kvalitāti būtu jāpublicē reizi gadā un tai būtu jāattiecas uz rīkojumu izpildes uzvedību attiecībā uz katru finanšu instrumentu kategoriju, lai aptvertu attiecīgās izmaiņas iepriekšējā kalendārajā gadā. |
|
(15) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībām nevajadzētu liegt iespēju ieviest papildu līmeni detalizētākai ziņošanai ar nosacījumu, ka šādā gadījumā papildu ziņojumā sniegtā informācija papildina, nevis aizstāj saskaņā šo regulu prasīto. |
|
(16) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību, ir nepieciešams, lai šajā regulā paredzētos noteikumus un saistītos valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemēro no tās pašas dienas. |
|
(17) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(18) |
EVTI ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu paredz noteikumus par tās informācijas saturu un formātu, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībām katru gadu jāpublicē saistībā ar klientu rīkojumiem, kas izpildīti ar tirdzniecības vietu, sistemātisko internalizētāju, tirgus uzturētāju vai citu likviditātes nodrošinātāju starpniecību vai ar vienību, kuras trešā valstī pilda līdzīgas funkcijas tām funkcijām, kas pilda jebkura no iepriekš minētajām vienībām, starpniecību.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“pasīvs rīkojums” ir rīkojums, kurš reģistrēts rīkojumu reģistrā un kurš nodrošinājis likviditāti; |
|
b) |
“agresīvs rīkojums” ir rīkojums, kurš reģistrēts rīkojumu reģistrā un kurš mazinājis likviditāti; |
|
c) |
“virzīts rīkojums” ir rīkojums, kuram klients pirms rīkojuma izpildes ir norādījis konkrētu izpildes vietu. |
3. pants
Informācijas par piecām labākajām izpildes vietām un par faktiskās izpildes kvalitāti
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības publicē informāciju par tirdzniecības apjomu ziņā piecām labākajām izpildes vietām attiecībā uz visiem izpildītajiem klientu rīkojumiem par katru I pielikumā minēto finanšu instrumentu kategoriju. Informāciju par privātajiem klientiem publicē II pielikuma 1. tabulā izklāstītajā formātā un informāciju par profesionālajiem klientiem – II pielikuma 2. tabulā izklāstītajā formātā. Publikācijā neiekļauj vērtspapīru finansēšanas darījumu (VFD) rīkojumus un tajā ir ietverta šāda informācija:
|
a) |
finanšu instrumentu kategorija; |
|
b) |
vietas nosaukums un identifikators; |
|
c) |
attiecīgajā izpildes vietā izpildīto klientu rīkojumu apjoms, kas izteikts procentos no kopējā izpildīto rīkojumu apjoma; |
|
d) |
attiecīgajā izpildes vietā izpildīto klientu rīkojumu skaits, kas izteikts procentos no kopējā izpildīto rīkojumu skaita; |
|
e) |
izpildītu pasīvo un agresīvo rīkojumu procentuālā daļa, kā minēts d) apakšpunktā; |
|
f) |
izpildītu virzīto rīkojumu procentuālā daļa, kā minēts d) apakšpunktā; |
|
g) |
apstiprinājums par to, vai sabiedrība iepriekšējā gadā attiecīgajā finanšu instrumentu kategorijā ir izpildījusi vidēji mazāk nekā vienu tirdzniecības darījumu darba dienā. |
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības publicē informāciju par tirdzniecības apjomu ziņā piecām labākajām izpildes vietām attiecībā uz visiem izpildītajiem klientu VFD rīkojumiem I pielikumā minētajai finanšu instrumentu kategorijai formātā, kurš noteikts II pielikuma 3. tabulā. Publikācijā ir ietverta šāda informācija:
|
a) |
attiecīgajā izpildes vietā izpildīto klientu rīkojumu apjoms, kas izteikts procentos no kopējā izpildīto rīkojumu apjoma; |
|
b) |
attiecīgajā izpildes vietā izpildīto klientu rīkojumu skaits, kas izteikts procentos no kopējā izpildīto rīkojumu skaita; |
|
c) |
apstiprinājums par to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība iepriekšējā gadā attiecīgajā finanšu instrumentu kategorijā ir izpildījusi vidēji mazāk nekā vienu tirdzniecības darījumu darba dienā. |
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības par katru finanšu instrumentu kategoriju publicē kopsavilkumu par izvērtējumu un secinājumiem, kas gūti, tām veicot detalizētu faktiskās izpildes kvalitātes uzraudzību izpildes vietās, kurās tās iepriekšējā gadā izpildījušas visus klientu rīkojumus. Šī informācija ietver:
|
a) |
paskaidrojumu par relatīvo nozīmi, kādu sabiedrība, novērtējot izpildes kvalitāti, piešķīrusi izpildes faktoriem – cenai, izmaksām, izpildes ātrumam, izpildes iespējamībai vai jebkuram citam apsvērumam, tostarp kvalitatīviem faktoriem; |
|
b) |
aprakstu par jebkādām ciešām saitēm, interešu konfliktiem un kopīgām īpašumtiesībām attiecībā uz jebkuru izpildes vietu, kas izmantota rīkojumu izpildei; |
|
c) |
aprakstu par jebkādu konkrētu vienošanos ar jebkuru izpildes vietu saistībā ar veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem un saņemtajām atlīdzībām, atlaidēm vai nemonetāriem labumiem; |
|
d) |
paskaidrojumu par faktoriem, kas bijuši par iemeslu izmaiņām sabiedrības izpildes politikā uzskaitīto izpildes vietu sarakstā, ja šādas izmaiņas ir notikušas; |
|
e) |
paskaidrojumu, kā rīkojumu izpilde atšķiras atkarībā no klientu kategorizācijas, ja sabiedrība dažādām klientu kategorijām piemēro atšķirīgu pieeju un ja tas var ietekmēt rīkojumu izpildes pasākumus; |
|
f) |
paskaidrojumu par to, vai, izpildot privāto klientu rīkojumus, prioritāte tikusi piešķirta nevis tiešiem cenas un izmaksu apsvērumiem, bet citiem kritērijiem, un kā šo citu kritēriju piemērošana ir veicinājusi klienta saņemtās kopējās atlīdzības ziņā labākā iespējamā rezultāta sasniegšanu; |
|
g) |
paskaidrojumu par to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izmantojusi jebkurus datus vai instrumentus saistībā ar izpildes kvalitāti, ieskaitot jebkurus datus, kas publicēti saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2017/575; |
|
h) |
attiecīgā gadījumā paskaidrojumu par to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izmantojusi konsolidētu datu lentes, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 65. pantu, nodrošinātāja sniegtos datus. |
4. pants
Formāts
Ieguldījumu brokeru sabiedrības publicē saskaņā ar 3. panta 1. un 2. punktu prasīto informāciju savās tīmekļa vietnēs mašīnlasāmā elektroniskā formātā atbilstīgi II pielikumā sniegtajām veidnēm un dara to publiski pieejamu lejupielādei; saskaņā ar 3. panta 3. punktu prasīto informāciju tās publicē savās tīmekļa vietnēs elektroniskā formātā un dara to publiski pieejamu lejupielādei.
5. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 8. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Komisijas 2016. gada 8. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/575, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saistībā ar darījumu izpildes kvalitātes datiem, kas jāpublicē izpildes vietām (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 152. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
I PIELIKUMS
Finanšu instrumentu kategorijas
|
a) |
Kapitāla vērtspapīri – akcijas un depozitārie sertifikāti
|
|
b) |
Parāda instrumenti
|
|
c) |
Procentu likmju atvasinātie instrumenti
|
|
d) |
Kredīta atvasinātie instrumenti
|
|
e) |
Valūtas atvasinātie instrumenti
|
|
f) |
Strukturēti finanšu instrumenti |
|
g) |
Atvasinātie kapitāla instrumenti
|
|
h) |
Vērtspapīroti atvasinātie instrumenti
|
|
i) |
Preču atvasinātie instrumenti un emisiju kvotu atvasinātie instrumenti
|
|
j) |
Līgumi par cenu starpībām |
|
k) |
Biržā tirgoti produkti (biržā tirgoti fondi, biržā tirgotas parādzīmes un biržā tirgotas preces) |
|
l) |
Emisiju kvotas |
|
m) |
Citi instrumenti |
II PIELIKUMS
1. tabula
|
Instrumenta kategorija |
|
||||
|
Paziņojums, vai iepriekšējā gadā vidēji < 1 tirdzniecības darījums darba dienā |
JĀ/NĒ |
||||
|
Piecas labākās izpildes vietas, sarindotas pēc tirdzniecības apjomiem (dilstošā secībā) |
Tirdzniecības apjoma procentuālā daļa, izteikta procentos no kopējā apjoma attiecīgajā kategorijā |
Izpildīto darījumu procentuālā daļa, izteikta procentos no kopējā skaita attiecīgajā kategorijā |
Pasīvo rīkojumu procentuālā daļa |
Agresīvo rīkojumu procentuālā daļa |
Novirzīto rīkojumu procentuālā daļa |
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
|
|
2. tabula
|
Instrumenta kategorija |
|
||||
|
Paziņojums, vai iepriekšējā gadā vidēji < 1 tirdzniecības darījums darba dienā |
JĀ/NĒ |
||||
|
Piecas labākās izpildes vietas, sarindotas pēc tirdzniecības apjomiem (dilstošā secībā) |
Tirdzniecības apjoma procentuālā daļa, izteikta procentos no kopējā apjoma attiecīgajā kategorijā |
Izpildīto darījumu procentuālā daļa, izteikta procentos no kopējā skaita attiecīgajā kategorijā |
Pasīvo rīkojumu procentuālā daļa |
Agresīvo rīkojumu procentuālā daļa |
Novirzīto rīkojumu procentuālā daļa |
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
|
|
3. tabula
|
Instrumenta kategorija |
|
|
|
Paziņojums, vai iepriekšējā gadā vidēji < 1 tirdzniecības darījums darba dienā |
JĀ/NĒ |
|
|
Piecas labākās izpildes vietas, sarindotas pēc apjomiem (dilstošā secībā) |
Izpildīto rīkojumu apjoma procentuālā daļa, izteikta procentos no kopējā apjoma attiecīgajā kategorijā |
Izpildīto darījumu procentuālā daļa, izteikta procentos no kopējā skaita attiecīgajā kategorijā |
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
Nosaukums un vietas identifikators (MIC vai LEI) |
|
|
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/174 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/577
(2016. gada 13. jūnijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par apjoma ierobežošanas mehānismu un informācijas sniegšanu pārredzamības un citu aprēķinu nolūkā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 5. panta 9. punktu un 22. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (ES) Nr. 600/2014 ir noteikts, ka kompetentajām iestādēm un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir jāveic ievērojams skaits aprēķinu, lai pielāgotu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības režīma piemērojamību un tirdzniecības pienākumu attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kā arī lai noteiktu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs. |
|
(2) |
Lai veiktu nepieciešamos aprēķinus, gan kompetentajām iestādēm, gan EVTI ir jābūt iespējai iegūt drošus un kvalitatīvus datus par katru aktīvu kategoriju, uz kuru attiecas Regula (ES) Nr. 600/2014. Tādēļ ir jāuzlabo gan piekļuve datiem, gan to datu kvalitāte, kas kompetentajām iestādēm un EVTI ir pieejami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (2) un Regulu (ES) Nr. 600/2014, lai pēc tam, kad režīms ir ticis piemērots konkrētu laikposmu, varētu veikt informācijā vairāk pamatotus aprēķinus attiecībā uz finanšu instrumentu klasifikāciju, tostarp attiecībā uz robežvērtībām, ko piemēro pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības nolūkos, un vajadzības gadījumā šo robežvērtību atkārtotas pielāgošanas nolūkā. |
|
(3) |
Būtu jānosaka noteikumi, kuros vispārīgā veidā konkretizē kopīgos elementus attiecībā uz tādu datu saturu un formātu, kas tirdzniecības vietām, apstiprinātām publicēšanas struktūrām (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (KDLN) ir jāiesniedz pārredzamības un citu aprēķinu nolūkā. Minētie noteikumi būtu jāskata saistībā ar Komisijas Deleģētajām regulām (ES) 2017/587 (3), (ES) 2017/583 (4), (ES) 2017/567 (5), (ES) 2017/565 (6) un (ES) 2016/2020 (7), kurās tiek aprakstīta aprēķinu veikšanai nepieciešamā metodika un dati un konkretizēts pārredzamības aprēķinu veikšanai nepieciešamais saturs un tvērums. Līdz ar to, veicot šādus aprēķinus, iesniedzamo datu saturam, formātam un kvalitātei attiecībā uz tirdzniecības vietām, APS un KDLN būtu jāatbilst piemērojamajai metodikai, kas paredzēta attiecīgajos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 600/2014 īstenošanas aktos. |
|
(4) |
Tirdzniecības vietām, APS un KDLN būtu katru dienu jāiesniedz ziņojumi, izņemot iespējamos ad hoc informācijas pieprasījumus un aprēķinus, kas jāveic apjoma ierobežošanas mehānisma nolūkā. Ņemot vērā aptverto finanšu instrumentu plašo klāstu un apstrādājamo datu lielo daudzumu, tas, ka ziņojumi tiek sniegti katru dienu, ļauj kompetentajām iestādēm precīzāk apstrādāt pārvaldāma apmēra lietas un nodrošina datu sniegšanas efektīvu un savlaicīgu pārvaldību, datu kvalitatīvu pārbaudi un datu apstrādi. Turklāt datu vākšana katru dienu tirdzniecības vietām, APS un KDLN vienkāršo pienākumu sniegt datus, atbrīvojot tos no sloga, ko rada tirdzniecības dienu skaita aprēķināšana gadījumos, kad ir piemērojams minētais kvantitatīvais likviditātes kritērijs, un no datu apkopošanas attiecībā uz vienu un to pašu finanšu instrumentu dažādās laika termiņu grupās gadījumos, kad ir jāņem vērā līdz termiņam atlikušais laiks. Centralizējot minēto aprēķināšanu, tiek arī nodrošināts, ka kritērijus izmanto konsekventi attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem un tirdzniecības vietām. |
|
(5) |
Tirdzniecības vietām būtu jāglabā dati, kas ir vispusīgi un ļauj kompetentajām iestādēm un EVTI veikt precīzus aprēķinus. Kaut gan nepieciešamo informāciju parasti sniedz pēctirdzniecības ziņojumos, dažos gadījumos aprēķiniem ir vajadzīga smalkāka informācija nekā tā, kas ir pieejama minētajos ziņojumos. Tas ietver, piemēram, informāciju par darījumiem, kas izpildīti uz rīkojumu pamata un kas guvuši labumu no liela apjoma atbrīvojuma. Šī informācija nebūtu jāiekļauj tirdzniecības ziņojumos, jo tā varētu pakļaut šādus darījumus negatīvai tirgus ietekmei. Tomēr, tā kā šī informācija varētu būt nepieciešama kompetentajām iestādēm, lai veiktu precīzus aprēķinus, tirdzniecības vietām, APS un KDLN tā būtu pienācīgi jāuzglabā un vajadzības gadījumā jādara zināma kompetentajām iestādēm un EVTI. Tirdzniecības vietām būtu jānodrošina, ka tās atbilstoši izplata informāciju, kas ir jāsniedz kompetentajām iestādēm un EVTI. Ziņojumos, ko tās sniedz KDLN, būtu pienācīgi jānorāda darījumi, kas izpildīti uz liela apjoma rīkojumu pamata. |
|
(6) |
Dati būtu jāvāc no dažādiem avotiem, jo vienam avotam, iespējams, ne vienmēr ir pilnīgs datu kopums par aktīvu kategoriju vai pat konkrētu instrumentu. Tāpēc, ar mērķi dot iespēju kompetentajām iestādēm un EVTI iegūt un apkopot augstas kvalitātes datus no dažādiem avotiem, ja iespējams, tirdzniecības vietām, APS un KDLN būtu jāizmanto iepriekš noteiktas specifikācijas attiecībā uz saturu un formātu, lai atvieglotu datu vākšanu un padarītu to izmaksu ziņā efektīvāku. |
|
(7) |
Ņemot vērā nepieciešamo aprēķinu sensitivitāti un iespējamās komerciālās sekas tirdzniecības vietām, emitentiem un citiem tirgus dalībniekiem, publicējot nepareizu informāciju, kā rezultātā apjoma ierobežošanas mehānisma gadījumā varētu tikt apturēta atbrīvojumu izmantošana attiecībā uz vienu konkrētu tirdzniecības vietu vai visā Savienībā attiecībā uz vienu konkrētu finanšu instrumentu, ir būtiski precizēt kompetentajām iestādēm un EVTI iesniedzamo datu formātu, lai izveidotu efektīvus saziņas kanālus ar tirdzniecības vietām un KDLN un nodrošinātu pieprasīto datu savlaicīgu un pareizu publicēšanu. |
|
(8) |
Regulā (ES) Nr. 600/2014 ir noteikts, ka EVTI attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuriem piemēro apjoma ierobežošanas mehānismu, ir jāpublicē aprēķini par kopējo tirdzniecības apjomu iepriekšējo 12 mēnešu laikā un procentuālo daļu tirdzniecībai, kas veikta saskaņā ar nolīgto tirdzniecību un salīdzināmās cenas atbrīvojumiem, visā Savienībā un katrā tirdzniecības vietā iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti vairāk nekā vienā valūtā, apjoms, kas izpildīts dažādās valūtās, ir jākonvertē vienā kopīgā valūtā, lai varētu sarēķināt šo apjomu un lai veiktu nepieciešamos aprēķinus. Tāpēc būtu jāparedz metodika un valūtas maiņas kurss, kas jāizmanto, lai vajadzības gadījumā konvertētu tirdzniecības apjomu. |
|
(9) |
Apjoma ierobežošanas mehānisma nolūkā būtu jānosaka prasība, ka tirdzniecības vietas iesniedz ziņojumus par tirdzniecības apjomu, kas izpildīts saskaņā ar salīdzināmās cenas atbrīvojumiem un – attiecībā uz likvīdiem instrumentiem – saskaņā ar nolīgto tirdzniecības atbrīvojumu. Ņemot vērā to, ka atbrīvojumus piemēro rīkojumiem, nevis darījumiem, ir svarīgi precizēt, ka paziņojamajā apjomā būtu jāietver visi darījumi, kas iezīmēti ar “RFPT” vai “NLIQ”, attiecībā uz darījumu pēctirdzniecības publicēšanu un kā noteikts Deleģētajā regulā (ES) 2017/587. Ja darījums tika izpildīts, pamatojoties uz diviem rīkojumiem, kas gūst labumu no liela apjoma atbrīvojuma, šo darījumu nebūtu jāiekļauj apjomā, ko aprēķina saskaņā ar salīdzināmās cenas atbrīvojumu un nolīgto tirdzniecības atbrīvojumu. |
|
(10) |
Apjoma ierobežošanas mehānisma nolūkā tirdzniecības vietām un KDLN būtu jānodrošina, lai tirdzniecības vieta, kurā darījums tika izpildīts, tiek identificēta pietiekami detalizēti, lai EVTI varētu veikt visus Regulā (ES) Nr. 600/2014 minētos aprēķinus. Konkrētāk, izmantotajam tirdzniecības vietas identifikatoram vajadzētu būt unikālam attiecībā uz šo tirdzniecības vietu, un tam nevajadzētu būt kopīgam ar citām tirdzniecības vietām, kuras pārvalda tas pats tirgus operators. Tirdzniecības vietas identifikatoriem būtu jāļauj EVTI nepārprotami atšķirt visas tirdzniecības vietas, attiecībā uz kurām tirgus operators ir saņēmis īpašu atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. |
|
(11) |
Apjoma ierobežošanas mehānisma nolūkā ir jānosaka prasība tirdzniecības vietām pirmo ziņojumu iesniegt dienā, kad sāk piemērot Direktīvu 2014/65/ES un Regulu (ES) Nr. 600/2014, norādot tirdzniecības apjomu saskaņā ar salīdzināmās cenas atbrīvojumiem un – attiecībā uz likvīdiem instrumentiem – saskaņā ar nolīgto tirdzniecības atbrīvojumu par iepriekšējo kalendāro gadu. Lai nodrošinātu šīs prasības samērīgu piemērošanu, tirdzniecības vietām būtu šajā nolūkā jābalsta savs ziņojums uz pielāgoto tirdzniecības apjomu, kas izpildīts saskaņā ar līdzvērtīgiem atbrīvojumiem, kuri ir spēkā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/39/EK (8) un Komisijas Regulai (EK) Nr. 1287/2006 (9). |
|
(12) |
Lai sniegtu kompetentajām iestādēm un EVTI precīzus datus, tirdzniecības vietām, APS un KDLN būtu jānodrošina, ka tie ziņojumos iekļauj tikai vienreiz uzskaitītus darījumus. |
|
(13) |
Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz datu pieprasījumu saturu, biežumu un formātu, šo datu apstrādei izmantojamo metodi un citām specifikācijām attiecībā uz informācijas publicēšanu pārredzamības nolūkā, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 600/2014. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem noteikumiem, kas stāsies spēkā vienlaikus, un lai sekmētu vispusīgu priekšstatu ieinteresētajām personām un jo īpaši tām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir vēlams tos iekļaut vienā regulā. |
|
(14) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā paredzētos noteikumus un Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētos noteikumus piemēro no tās pašas dienas. |
|
(15) |
Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EVTI iesniegusi Komisijai. |
|
(16) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanos par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (10), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un piemērošanas joma
1. Šajā regulā ir noteikta sīkāka informācija par kompetento iestāžu nosūtāmajiem datu pieprasījumiem un sīkāka informācija par tirdzniecības vietu, apstiprinātu publicēšanas struktūru (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātāju (KDLN) nosūtāmo atbildi uz šiem pieprasījumiem, lai aprēķinātu un pielāgotu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības un tirdzniecības pienākuma režīmus un jo īpaši lai noteiktu šādus faktorus:
|
a) |
vai kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem, kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti, ir likvīds tirgus; |
|
b) |
pirmstirdzniecības pārredzamības atbrīvojumu robežvērtības attiecībā uz kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem, kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti; |
|
c) |
pēctirdzniecības pārredzamības atlikšanas robežvērtības attiecībā uz kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem, kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti; |
|
d) |
kad finanšu instrumentu kategorijas likviditāte vairs nesasniedz paredzēto robežvērtību; |
|
e) |
vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs; |
|
f) |
standarta tirgus apmēru, kas piemērojams sistemātiskiem internalizētājiem, kuri tirgo kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentus un kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem līdzīgus finanšu instrumentus, un instrumentam raksturīgo apmēru, kas piemērojams sistemātiskiem internalizētājiem, kuri tirgo finanšu instrumentus, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti; |
|
g) |
attiecībā uz kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem un kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem līdzīgiem finanšu instrumentiem – kopējais tirdzniecības apjoms pēdējo 12 mēnešu laikā un procentuālā daļa tādai tirdzniecībai, kas veikta saskaņā ar nolīgto tirdzniecību un salīdzināmās cenas atbrīvojumiem, visā Savienībā un katrā tirdzniecības vietā iepriekšējo 12 mēnešu laikā; |
|
h) |
vai atvasinātie instrumenti ir pietiekami likvīdi, lai īstenotu tirdzniecības pienākumu attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem. |
2. pants
Datu pieprasījumu saturs un paziņojamā informācija
1. Lai veiktu aprēķinus iepriekš noteiktos datumos vai iepriekš noteiktā biežumā, tirdzniecības vietām, APS un KDLN būtu kompetentajām iestādēm jāsniedz visi dati, kas nepieciešami, lai veiktu aprēķinus, kas paredzēti šādās regulās:
|
a) |
Deleģētā regula (ES) 2017/587; |
|
b) |
Deleģētā regula (ES) 2017/583; |
|
c) |
Deleģētā regula (ES) 2017/567; |
|
d) |
Deleģētā regula (ES) 2017/565. |
2. Kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt tirdzniecības vietām, APS un KDLN sniegt papildu informāciju, lai uzraudzītu un pielāgotu robežvērtības un parametrus, kas minēti 1. panta a) līdz f) punktā un h) punktā.
3. Kompetentās iestādes var pieprasīt visus datus, kas EVTI ir jāņem vērā saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2020, attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti, tostarp šādus datus:
|
a) |
vidējais tirdzniecības biežums; |
|
b) |
vidējais tirdzniecības apmērs un sadalījums; |
|
c) |
tirgus dalībnieku skaits un veids; |
|
d) |
vidējais starpības apmērs. |
3. pants
Datu pieprasījumu biežums un laikposms, kādā tirdzniecības vietas, APS un KDLN sniedz atbildes
1. Tirdzniecības vietas, APS un KDLN katru dienu iesniedz 2. panta 1. punktā minētos datus.
2. Tirdzniecības vietas, APS un KDLN iesniedz datus, atbildot uz ad hoc pieprasījumu, kā minēts 2. panta 2. punktā, četru nedēļu laikā pēc minētā pieprasījuma saņemšanas, ja vien ārkārtas apstākļu dēļ atbilde nav vajadzīga īsākā laika periodā, kā norādīts pieprasījumā.
3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, tirdzniecības vietas un KDLN iesniedz datus, kas izmantojami apjoma ierobežošanas mehānisma nolūkā, kā izklāstīts 6. panta 6. līdz 9. punktā.
4. pants
Datu pieprasījumu formāts
Tirdzniecības vietas, APS un KDLN iesniedz 2. panta minētos datus kopējā XML formātā un, ja iespējams, saskaņā ar jebkuru citu noteikto specifikāciju attiecībā uz saturu un formātu, lai sekmētu efektīvu un automatizētu datu piegādes procesu, kā arī to apkopošanu ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.
5. pants
Glabājamo datu veidi un minimālais laikposms, kādā tirdzniecības vietas, APS un KDLN glabā datus
1. Tirdzniecības vietas, APS un KDLN glabā visus datus, kas nepieciešami, lai aprēķinātu, uzraudzītu vai pielāgotu 2. pantā noteiktās robežvērtības un parametrus neatkarīgi no tā, vai šī informācija ir publiskota vai nē.
2. Tirdzniecības vietas, APS un KDLN glabā 1. punktā minētos datus vismaz trīs gadus.
6. pants
Tirdzniecības vietu un KDLN ziņošanas prasības apjoma ierobežošanas mehānisma vajadzībām
1. Attiecībā uz katru finanšu instrumentu, kam piemēro Regulas (ES) Nr. 600/2014 3. pantā noteiktās pārredzamības prasības, tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei iesniedz šādus datus:
|
a) |
kopējais finanšu instrumenta tirdzniecības apjoms, kas ir izpildīts attiecīgajā tirdzniecības vietā; |
|
b) |
kopējais finanšu instrumenta tirdzniecības apjoms, kurš ir izpildīts attiecīgajā tirdzniecības vietā un uz kuru attiecas atbrīvojumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, attiecīgi norādot kopējo apjomu attiecībā uz katru atbrīvojumu. |
2. Attiecībā uz katru finanšu instrumentu, kam piemēro Regulas (ES) Nr. 600/2014 3. pantā noteiktās pārredzamības prasības, un ja to pieprasa kompetentā iestāde, KDLN kompetentajai iestādei iesniedz šādus datus:
|
a) |
kopējais finanšu instrumenta tirdzniecības apjoms, kas ir izpildīts visās tirdzniecības vietās Savienībā, atsevišķi norādot kopējo apjomu attiecībā uz katru tirdzniecības vietu; |
|
b) |
kopējais tirdzniecības apjoms, kurš ir izpildīts visās tirdzniecības vietās Savienībā un uz kuru attiecas atbrīvojumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, attiecīgi norādot kopējo apjomu attiecībā uz katru atbrīvojumu un katru tirdzniecības vietu. |
3. Tirdzniecības vietas un KDLN kompetentajai iestādei sniedz 1. un 2. punktā noteiktos datus, izmantojot pielikumā minētos formātus. Tie jo īpaši nodrošina, ka to sniegtie tirdzniecības vietas identifikatori ir pietiekami detalizēti, lai ļautu kompetentajai iestādei un EVTI apzināt tirdzniecības apjomu, kas izpildīts saskaņā ar salīdzināmās cenas atbrīvojumiem un – attiecībā uz likvīdiem instrumentiem – saskaņā ar nolīgto tirdzniecības atbrīvojumu katrai tirdzniecības vietai, un lai varētu veikt aprēķinus par attiecību, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 600/2014 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
4. Lai aprēķinātu 1. un 2. punktā minēto apjomu:
|
a) |
atsevišķa darījuma apjomu nosaka, reizinot finanšu instrumenta cenu ar tirgoto vienību skaitu; |
|
b) |
kopējo 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minēto katra finanšu instrumenta tirdzniecības apjomu nosaka, summējot visu atsevišķo un vienreiz uzskaitīto darījumu apjomu attiecībā uz minēto finanšu instrumentu; |
|
c) |
šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minēto tirdzniecības apjomu nosaka, summējot visu atsevišķo un vienreiz uzskaitīto darījumu apjomu attiecībā uz minēto finanšu instrumentu, par ko ziņo ar marķējumu “salīdzināmā cena” un “nolīgti darījumi ar likvīdiem finanšu instrumentiem” saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/587 I pielikuma 4. tabulu. |
5. Tirdzniecības vietas un KDLN summē vienīgi darījumus, kas izpildīti tajā pašā valūtā un sniedz atsevišķu ziņojumu par katru summēto apjomu darījumiem izmantotajā valūtā.
6. Tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei sniedz 1.–5. punktā minētos datus katra kalendārā mēneša pirmajā un sešpadsmitajā dienā līdz plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika. Ja kalendārā mēneša pirmā vai sešpadsmitā diena tirdzniecības vietai nav darba diena, tirdzniecības vieta sniedz datus kompetentajai iestādei līdz nākamās dienas plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika.
7. Tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei iesniedz datus par kopējo tirdzniecības apjomu, kas noteikts saskaņā ar 1.–5. punktu attiecībā uz šādiem laikposmiem:
|
a) |
attiecībā uz ziņojumiem, kas jāiesniedz katra kalendārā mēneša sešpadsmitajā dienā – izpildes laikposms ir no tā paša kalendārā mēneša pirmās dienas līdz piecpadsmitajai dienai; |
|
b) |
attiecībā uz ziņojumiem, kas jāiesniedz katra kalendārā mēneša pirmajā dienā – izpildes laikposms ir no iepriekšējā kalendārā mēneša sešpadsmitās dienas līdz iepriekšējā kalendārā mēneša pēdējai dienai. |
8. Atkāpjoties no 6. un 7. punkta, tirdzniecības vietas iesniedz pirmo ziņojumu par katru finanšu instrumentu dienā, kad sāk piemērot Direktīvu 2014/65/ES un Regulu (ES) Nr. 600/2014, līdz plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika, iekļaujot datus par tirdzniecības apjomu, kas minēts 1. punktā, par iepriekšējo kalendāro gadu. Šajā nolūkā tirdzniecības vietas atsevišķi par katru kalendāro mēnesi sniedz šādus datus:
|
a) |
tirdzniecības apjoms laikposmā no katra kalendārā mēneša pirmās dienas līdz piecpadsmitajai dienai; |
|
b) |
tirdzniecības apjoms laikposmā no katra kalendārā mēneša sešpadsmitās dienas līdz katra kalendārā mēneša pēdējai dienai. |
9. Tirdzniecības vietas un KDLN sniedz atbildi uz jebkuru ad hoc pieprasījumu, ko iesniegušas kompetentās iestādes, par tirdzniecības apjomu saistībā ar aprēķinu, kas jāveic, lai uzraudzītu, kā tiek izmantoti salīdzināmās cenas vai nolīgti tirdzniecības atbrīvojumi, līdz nākamās darba dienas beigām pēc tās dienas, kad tika iesniegts pieprasījums.
7. pants
Kompetento iestāžu EVTI ziņošanas prasības apjoma ierobežošanas mehānisma nolūkā un tirdzniecības pienākums attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem
1. Kompetentās iestādes sniedz EVTI datus, kas saņemti no tirdzniecības vietas vai KDLN saskaņā ar 6. pantu līdz plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika nākamajā darba dienā pēc to saņemšanas.
2. Kompetentās iestādes sniedz EVTI datus, kas saņemti no tirdzniecības vietas, APS vai KDLN, lai noteiktu, vai atvasinātie instrumenti ir pietiekami likvīdi, kā noteikts 1. panta h) punkta, bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc attiecīgo datu saņemšanas.
8. pants
EVTI ziņošanas prasības apjoma ierobežošanas mehānisma nolūkā
1. EVTI publicē aprēķinus par katra finanšu instrumenta tirdzniecības kopējo apjomu iepriekšējo 12 mēnešu laikā un procentuālo daļu tādai tirdzniecībai, kas veikta saskaņā gan ar nolīgto tirdzniecību, gan ar salīdzināmās cenas atbrīvojumiem, visā Savienībā un katrā tirdzniecības vietā iepriekšējo 12 mēnešu laikā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 600/2014 5. panta 4., 5. un 6. punktam, ne vēlāk kā plkst. 22.00 pēc Viduseiropas laika piektajā darbdienā pēc ziņošanas periodu beigām, kas noteikts šīs regulas 6. panta 6. punktā.
2. 1. punktā minētā publikācija ir bez maksas un ir mašīnlasāmā un cilvēklasāmā formātā, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/571 (11) 14. pantā un Deleģētās regulas (ES) 2017/567 13. panta 4. un 5. punktā.
3. Ja finanšu instrumentu tirgo vairāk nekā vienā valūtā visā Savienībā, EVTI visu apjomu konvertē euro, izmantojot vidējos valūtas maiņas kursus, kas aprēķināti, pamatojoties uz dienas euro valūtas maiņas atsauces kursiem, ko Eiropas Centrālā banka savā tīmekļa vietnē publicējusi iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Minēto konvertēto apjomu izmanto, lai aprēķinātu un publicētu kopējo tirdzniecības apjomu un procentuālo daļu tādai tirdzniecībai, kas veikta saskaņā gan ar nolīgto tirdzniecību, gan ar salīdzināmās cenas atbrīvojumiem, visā Savienībā un katrā tirdzniecības vietā, kā minēts 1. punktā.
9. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 13. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(3) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/587, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un par darījumu izpildes prasībām attiecībā uz konkrētām akcijām tirdzniecības vietā vai attiecībā uz sistemātisku internalizētāju (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 387. lpp.).
(4) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/583, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 229. lpp.).
(5) Komisijas 2016. gada 18. maija Deleģētā regula (ES) 2017/567, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz definīcijām, pārredzamību, portfeļa sablīvēšanu un produktu intervences un pozīciju uzraudzības pasākumiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 90. lpp.).
(6) Komisijas 2016. gada 25. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).
(7) Komisijas 2016. gada 26. maija Deleģētā regula (ES) 2016/2020, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai uz atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt tīrvērti, būtu jāattiecina arī pienākums veikt tirdzniecību, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem (OV L 313, 19.11.2016., 2. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
(9) Komisijas 2006. gada 10. augusta Regula (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.)
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(11) Komisijas 2016. gada 2. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/571, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 126. lpp.).
PIELIKUMS
1. tabula
2. tabulas simbolu tabula
|
SIMBOLS |
DATU TIPS |
DEFINĪCIJA |
||||
|
{ALPHANUM-n} |
Līdz n burtciparu zīmēm |
Brīvas formas teksta lauks. |
||||
|
{DECIMAL-n/m} |
Decimālskaitlis, kas sastāv no maksimāli n zīmēm, no kurām maksimāli m zīmes var būt cipari aiz komata |
Ciparu lauks gan pozitīvām, gan negatīvām vērtībām.
Attiecīgā gadījumā vērtības noapaļo un nesaīsina. |
||||
|
{CURRENCYCODE_3} |
3 burtciparu zīmes |
Valūtas trīsburtu kods, kā definēts ISO 4217. |
||||
|
{DATEFORMAT} |
Datuma formāts saskaņā ar ISO 8601 |
Datumus norāda šādā formātā: GGGG-MM-DD. |
||||
|
{ISIN} |
12 burtciparu zīmes |
ISIN kods, kā definēts ISO 6166. |
||||
|
{MIC} |
4 burtciparu zīmes |
Tirgus identifikators, kas definēts ISO 10383. |
2. tabula
Ziņojuma formāts apjoma ierobežošanas mehānisma nolūkā
|
Datu lauka nosaukums |
Formāts |
|
Pārskata periods |
{DATEFORMAT}/{DATEFORMAT} Pirmais datums ir pārskata perioda sākums un otrais datums ir pārskata perioda beigas. |
|
Pārskata sniedzējas vienības kods |
Ja pārskata sniedzēja vienība ir tirdzniecības vieta: {MIC} (segmenta MIC vai attiecīgā gadījumā darbības MIC) vai {ALPHANUM-50}, ja pārskata sniedzēja vienība ir KDLN. |
|
Tirdzniecības vietas identifikators |
{MIC} (ja pieejams, segmenta MIC, pretējā gadījumā darbības MIC). |
|
Instrumenta identifikators |
{ISIN} |
|
Darījuma valūta |
{CURRENCYCODE_3} |
|
Kopējais tirdzniecības apjoms (uz katru valūtu) |
{DECIMAL-18/5} |
|
Kopējais tirdzniecības apjoms saskaņā ar salīdzināmās cenas atbrīvojumu, kā noteikts FITR 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā (uz katru valūtu) |
{DECIMAL-18/5} |
|
Kopējais tirdzniecības apjoms saskaņā ar nolīgto darījumu atbrīvojumu, kā noteikts FITR 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā (uz katru valūtu) |
{DECIMAL-18/5} |
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/183 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/578
(2016. gada 13. jūnijs),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē prasības par tirgus veidošanas līgumiem un shēmām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 17. panta 7. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 48. panta 12. punkta a) un f) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Precizējot tirgus veidošanas pienākumus tirgotājiem, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību un īsteno tirgus veidošanas stratēģijas, un tirdzniecības vietām paredzētos saistītos pienākumus, būtu jāsasniedz divi galvenie mērķi. Pirmkārt, būtu jāievieš paredzamības elements par rīkojumu reģistrā paredzēto likviditāti, izveidojot līgumiskās saistības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas īsteno tirgus veidošanas stratēģijas. Otrkārt, būtu jārosina minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību klātbūtne tirgū, īpaši saspringtos tirgus apstākļos. |
|
(2) |
Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz saistītu pienākumu kopumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir iesaistītas algoritmiskā tirdzniecībā un īsteno tirgus veidošanas stratēģijas, un tirdzniecības vietām, kurās var īstenot minētās tirgus veidošanas stratēģijas. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, tostarp ieguldītājiem, kas nav Savienības rezidenti, ir iespējams noteikumu visaptverošs pārskats un viegla piekļuve tiem, ir vēlams minētos noteikumus iekļaut vienā regulā. |
|
(3) |
Šī regula būtu jāpiemēro ne tikai regulētiem tirgiem, bet arī daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un organizētām tirdzniecības sistēmām, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 18. panta 5. punktā. |
|
(4) |
Tirgus veidošanas stratēģijas var attiekties uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem un uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecības vietai var nebūt iespējams uzraudzīt stratēģijas, kas ietver vairāk nekā vienu tirdzniecības vietu vai instrumentu. Šādos gadījumos tirdzniecības vietām saskaņā ar to darījumdarbības būtību, mērogu un sarežģītību būtu jāspēj uzraudzīt tirgus veidošanas stratēģijas, kas īstenotas pašu tirdzniecības vietā, un līdz ar to attiecīgie tirgus veidošanas līgumi un shēmas būtu jāattiecina tikai uz minētajām situācijām. |
|
(5) |
Visiem locekļiem vai dalībniekiem, kas iesaistīti algoritmiskā tirdzniecībā, kuri īsteno tirgus veidošanas stratēģiju tirdzniecības vietā, kas ļauj veikt algoritmisko tirdzniecību vai dara to iespējamu, būtu jānoslēdz tirgus veidošanas līgums ar attiecīgās tirdzniecības vietas operatoru. Tomēr tirgus veidošanas shēmas stimuli būtu jāpieprasa tikai konkrētiem instrumentiem, kurus tirgo izsoles rīkojumu reģistra nepārtrauktās tirdzniecības sistēmā. Nekam nebūtu jārada šķēršļi tirdzniecības vietām izveidot jebkāda cita veida stimulus pēc to pašu iniciatīvas citiem finanšu instrumentiem vai tirdzniecības sistēmām. |
|
(6) |
Būtu skaidri jānosaka gadījumi, kad tirdzniecības vietām nav noteikta obligātā prasība izklāstīt tirgus veidošanas shēmu, ņemot vērā tirdzniecības būtību un mērogu minētajās tirdzniecības vietās. Šajā nolūkā ir lietderīgi noteikt finanšu instrumentus un tirdzniecības sistēmas, kas paaugstina liela svārstīguma risku un attiecībā uz ko ir svarīgi, lai tiktu stimulēts noteikums par likviditāti, lai nodrošinātu tirgu efektīvu un pareizu darbību. Šajā ziņā regulā būtu jāņem vērā, ka, algoritmiski tirgojot konkrētus likvīdus instrumentus izsoles rīkojumu reģistra nepārtrauktās tirdzniecības sistēmās, ir lielāks risks, ka būs pārāk asa reakcija uz ārējiem notikumiem, kas var izraisīt tirgus svārstīgumu. |
|
(7) |
Tirdzniecības vietām, attiecībā uz kurām uzskata par piemērotu ieviest tirgus veidošanas shēmas saskaņā ar šo regulu, būtu jāpieprasa pārskatīt to esošos līgumus, lai nodrošinātu, ka minēto līgumu noteikumi attiecībā uz tirgotājiem, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību un īsteno tirgus veidošanas stratēģiju, atbilst šai regulai. |
|
(8) |
Šī tirgus veidošanas shēma var stimulēt ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras ir parakstījušas tirgus veidošanas līgumu, pildīt savus pienākumus parastos tirdzniecības apstākļos, bet tai būtu jārada stimuls sabiedrībām, efektīvi veicinot likviditātes nodrošināšanu saspringtos tirgus apstākļos. Tādēļ būtu jāievieš stimulu shēma, lai ierobežotu negaidītu un apjomīgu skaidras naudas izņemšanu saspringtos tirgus apstākļos. Lai novērstu minētā pienākuma atšķirīgu piemērošanu, ir svarīgi, ka tirdzniecības vietas paziņo par saspringtiem tirgus apstākļiem visām pusēm, kas ir iesaistītas tirgus veidošanas shēmā. Ārkārtas apstākļi būtu jānosaka izsmeļoši, un līdz ar to tie neietver nekādus parastos vai iepriekš plānotus informācijas pasākumus, kas var ietekmēt finanšu instrumenta patieso vērtību saistībā ar izmaiņām tirgus riska uztverē, neatkarīgi no tā, vai tas notiek tirdzniecības laikā, vai ārpus tā. |
|
(9) |
Locekļiem, dalībniekiem vai klientiem, kas ir parakstījuši tirgus veidošanas līgumu, ir jāizpilda minimālo prasību kopums attiecībā uz klātbūtni, lielumu un cenas starpību visos gadījumos. Tomēr locekļiem, dalībniekiem vai klientiem, kas atbilst minētajām minimālajām prasībām tikai parastos tirdzniecības apstākļos, var nebūt piekļuves nevienam stimula veidam. Tirdzniecības vietas var noteikt tirgus veidošanas shēmas, kas atlīdzina tikai tos locekļus, dalībniekus vai klientus, kuri atbilst stingrākiem parametriem attiecībā uz klātbūtni, lielumu un cenas starpību. Tirdzniecības vietu ieviestajās tirgus veidošanas shēmās līdz ar to būtu skaidri jānorāda nosacījumi piekļūšanai stimuliem un būtu jāņem vērā faktiskais ieguldījums likviditātē tirdzniecības vietā, kas izmērīts, ņemot vērā shēmās iesaistīto dalībnieku klātbūtni, lielumu un cenas starpību. |
|
(10) |
Lai novērstu šīs regulas atšķirīgu piemērošanu un nodrošinātu tirgus veidošanas shēmu taisnīgu un nediskriminējošu īstenošanu, ir svarīgi, lai visi tirdzniecības vietas locekļi, dalībnieki un klienti tiktu saskaņotā veidā informēti par ārkārtas apstākļiem. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt tirdzniecības vietu saziņas pienākumus šādos ārkārtas apstākļos. |
|
(11) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgus vienmērīgu darbību, ir nepieciešams šajā regulā paredzētos noteikumus un saistītos valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemērot no tās pašas dienas. |
|
(12) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir iesniegusi Komisijai. |
|
(13) |
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākums noslēgt tirgus veidošanas līgumu
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības noslēdz tirgus veidošanas līgumu attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai instrumentiem, kuros tie īsteno tirgus veidošanas stratēģiju, ar tirdzniecības vietu vai vietām, kurās šī stratēģija tiek īstenota, kur pusi no tirdzniecības dienām viena mēneša laikā, īstenojot tirgus veidošanas stratēģiju, tās
|
a) |
uzrāda noturīgu, vienlaicīgu, divvirzienu konkurējošu cenu ar līdzvērtīgu apmēru kotējumu; |
|
b) |
tirgo pašu kontā vismaz vienu finanšu instrumentu vienā tirdzniecības vietā vismaz 50 % no ikdienas tirdzniecības stundām nepārtrauktas tirdzniecības režīmā attiecīgajā tirdzniecības vietā, izņemot sākuma vai beigu izsoles. |
2. Šā panta 1. punktā:
|
a) |
kotējumu uzskata par noturīgu kotējumu, ja tas ietver rīkojumus un kotējumus, ko saskaņā ar tirdzniecības vietas noteikumiem var savietot ar pretēju rīkojumu vai kotējumu; |
|
b) |
kotējumus uzskata par vienlaicīgiem divvirzienu kotējumiem, ja tos uzrāda tādā veidā, ka gan piedāvājuma, gan pieprasījuma cena tiek reģistrēta rīkojumu reģistrā vienlaikus; |
|
c) |
uzskata, ka divi kotējumi ir salīdzināma lieluma, ja to lielums viens no otra neatšķiras par vairāk nekā 50 %; |
|
d) |
uzskata, ka kotējumiem ir konkurētspējīgas cenas, ja tās uzrāda, nepārsniedzot maksimālo pieprasījuma un piedāvājuma diapazonu, ko noteikusi tirdzniecības vieta un kas noteikts katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir parakstījusi tirgus veidošanas līgumu ar attiecīgo tirdzniecības vietu. |
2. pants
Tirgus veidošanas līgumu saturs
1. Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 48. panta 2. punktā minētā saistošā rakstiskā līguma saturs ietver vismaz:
|
a) |
finanšu instrumentu vai instrumentus, uz ko attiecas līgums; |
|
b) |
minimālās prasības, kas ir jāizpilda ieguldījumu brokeru sabiedrībai attiecībā uz klātbūtni, lielumu un cenas starpību, kam nepieciešams, lai tiktu uzrādīti noturīgi, vienlaicīgi divvirzienu salīdzināma lieluma un konkurētspējīgu cenu kotējumi vismaz vienā finanšu instrumentā tirdzniecības vietā vismaz 50 % no ikdienas tirdzniecības stundām, kurās notiek nepārtraukta tirdzniecība, izņemot sākuma un beigu izsoles, un kas ir aprēķināti katrai tirdzniecības dienai; |
|
c) |
attiecīgā gadījumā piemērojamās tirgus veidošanas shēmas noteikumus; |
|
d) |
ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu attiecībā uz tirdzniecības atsākšanu pēc svārstīguma izraisīta pārtraukuma; |
|
e) |
ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības, atbilstības un revīzijas pienākumus, kas ļauj tai uzraudzīt tirgus veidošanas darbību; |
|
f) |
pienākumu marķēt noturīgus kotējumus, kas iesniegti tirdzniecības vietai, saskaņā ar tirgus veidošanas līgumu, lai atšķirtu minētos kotējumus no citu rīkojumu plūsmām; |
|
g) |
pienākumu uzturēt noturīgu kotējumu un darījumu uzskaiti, kas attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus veidošanas darbībām, kuras ir skaidri nošķirtas no citām tirdzniecības darbībām, un pēc pieprasījuma darīt minēto uzskaiti pieejamu tirdzniecības vietai un attiecīgajai kompetentajai iestādei. |
2. Tirdzniecības vietas nepārtraukti uzrauga, vai attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības ir faktiski panākušas atbilstību tirgus veidošanas līgumiem.
3. pants
Ārkārtas apstākļi
Ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākumu regulāri un paredzami nodrošināt likviditāti, kas noteikts Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 3. punkta a) apakšpunktā, nepiemēro nevienā no šādiem ārkārtas apstākļiem:
|
a) |
pārmērīga svārstīguma apstākļi, kas aktivizē svārstīguma mehānismus vairumam finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu pamatā esošajiem aktīviem, kas tirgoti tirdzniecības segmentā tirdzniecības vietā, uz ko attiecas pienākums parakstīt tirgus veidošanas līgumu; |
|
b) |
karš, protesta akcija, iedzīvotāju nemieri vai kibersabotāža; |
|
c) |
nesakārtoti tirdzniecības apstākļi, kuros ir apdraudēta taisnīga, sakārtota un pārredzama tirdzniecības darījumu veikšana, un pierādījumi, kas liecina par vienu no šādiem faktiem:
|
|
d) |
ja ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja veikt piesardzīgas riska pārvaldības darbības tiek kavēta kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:
|
|
e) |
attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti, apturēšanas periodā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (3) 9. panta 4. punktā. |
4. pants
Ārkārtas apstākļu noteikšana
1. Tirdzniecības vietas paziņo par ārkārtas apstākļiem, kas minēti 3. panta a), b), c) un e) punktā, un, tiklīdz tehniski iespējams, par to parastās tirdzniecības atsākšanu pēc tam, kad ārkārtas apstākļu vairs nav.
2. Tirdzniecības vietas izklāsta precīzas procedūras, lai atsāktu parasto tirdzniecību pēc tam, kad ārkārtas apstākļu vairs nav, tostarp šādas atsākšanas laika grafiku, un publisko minētās procedūras.
3. Tirdzniecības vietas nepagarina paziņojumu par ārkārtas apstākļiem pēc tirdzniecības slēgšanas, izņemot, ja tas ir nepieciešams apstākļos, kas minēti 3. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā.
5. pants
Tirdzniecības vietu pienākums ieviest tirgus veidošanas shēmas
1. Tirdzniecības vietām nepieprasa ieviest tirgus veidošanas shēmu, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 2. punkta b) apakšpunktā, izņemot attiecībā uz jebkuru no turpmāk minēto finanšu instrumentu klasēm, ko tirgo izsoles rīkojumu reģistra nepārtrauktā tirdzniecības sistēmā:
|
a) |
akcijas un biržā tirgotie fondi, kuriem ir likvīds tirgus, kā definēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunktu un precizēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/567 (4); |
|
b) |
iespēju līgumi un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, kas ir tieši saistīti ar a) apakšpunktā izklāstītajiem finanšu instrumentiem; |
|
c) |
kapitāla vērtspapīru indeksa regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un kapitāla vērtspapīru indeksa iespēju līgumi, kuriem ir likvīds tirgus, kā precizēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/583 (5). |
2. Panta 1. punktā izsoles rīkojumu reģistra nepārtrauktā tirdzniecības sistēma ir sistēma, kas, izmantojot rīkojumu reģistru un tirdzniecības algoritmu, darbojas bez cilvēka iejaukšanās un regulāri saskaņo pārdošanas rīkojumus ar pirkšanas rīkojumiem, pamatojoties uz vislabāko pieejamo cenu.
6. pants
Minimālie pienākumi attiecībā uz tirgus veidošanas shēmām
1. Tirdzniecības vietas savā tirgus veidošanas shēmā apraksta stimulus un prasības, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāievēro attiecībā uz klātbūtni, lielumu un cenu starpību, lai piekļūtu minētajiem stimuliem:
|
a) |
parastajos tirdzniecības apstākļos, ja tirdzniecības vieta piedāvā stimulus šādos apstākļos; |
|
b) |
saspringtos tirgus apstākļos, ņemot vērā papildu risku, kas rodas šādos apstākļos. |
2. Tirdzniecības vietas izklāsta parametrus, lai noteiktu saspringtus tirgus apstākļus, ko ataino cenas un apjoma īstermiņa izmaiņās. Pēc pārtraukuma periodiem, kam raksturīgs svārstīgums, tirdzniecības vietas apsver tirdzniecības atsākšanu saspringtos tirgus apstākļos.
3. Panta 1. punkta a) apakšpunktā tirdzniecības vietas savās tirgus veidošanas shēmās var precizēt, ka stimulus garantē tikai labākajai vai labākajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.
7. pants
Taisnīgas un nediskriminējošas tirgus veidošanas shēmas
1. Tirdzniecības vietas savās tīmekļa vietnēs publicē tirgus veidošanas shēmu noteikumus, sabiedrību nosaukumus, kas ir parakstījušas tirgus veidošanas līgumus saskaņā ar katru no minētajām shēmām, un finanšu instrumentus, uz ko attiecas minētie līgumi.
2. Tirdzniecības vietas paziņo par visām tirgus veidošanas shēmu noteikumu izmaiņām tajās esošajiem dalībniekiem vismaz vienu mēnesi pirms to piemērošanas.
3. Tirdzniecības vietas nodrošina tos pašus stimulus visiem dalībniekiem, kas uzrāda vienlīdzīgus rezultātus attiecībā uz klātbūtni, apjomu un cenu starpību, savās tirgus veidošanas shēmās.
4. Tirdzniecības vietas neierobežo dalībnieku skaitu tirgus veidošanas shēmā. Tomēr tās var ierobežot piekļuvi stimuliem, kas ir ietverti shēmā, sabiedrībām, kas ir panākušas atbilstību iepriekš noteiktiem kritērijiem.
5. Tirdzniecības vietas nepārtraukti uzrauga, vai dalībnieki ir faktiski panākuši atbilstību tirgus veidošanas shēmām.
6. Tirdzniecības vietas izveido procedūras, lai paziņotu par saspringtiem tirgus apstākļiem savā tirdzniecības vietā visiem dalībniekiem tirgus veidošanas shēmā, izmantojot viegli pieejamus kanālus.
8. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 13. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(4) Komisijas 2016. gada 18. maija Deleģētā regula (ES) 2017/567, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz definīcijām, pārredzamību, portfeļa sablīvēšanu un produktu intervences un pozīciju uzraudzības pasākumiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 90. lappusi).
(5) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/583, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 229. lappusi).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/189 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/579
(2016. gada 13. jūnijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atvasināto instrumentu līgumu tiešu, būtisku un paredzamu ietekmi Savienībā un attiecībā uz to, kā novērst izvairīšanos no noteikumiem un pienākumiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 28. panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ņemot vērā lielo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klāstu, lai noteiktu, kad kādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu var uzskatīt par tādu, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. panta 2. punktā, un lai precizētu, kādos gadījumos ir nepieciešams vai lietderīgi novērst izvairīšanos no noteikumu un saistību ievērošanas, kas izriet no jebkāda Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (2) noteikuma, būtu jāpieņem uz kritērijiem balstīta pieeja. |
|
(2) |
Regulas (ES) Nr. 600/2014 33. panta 3. punktā noteikts, ka minētās regulas 28. un 29. panta izklāstītie nosacījumi ir uzskatāmi par izpildītiem, ja vismaz viens no darījuma partneriem veic uzņēmējdarbību valstī, attiecībā uz ko Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu par līdzvērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 33. panta 2. punktu. Tāpēc šie regulatīvie tehniskie standarti būtu jāpiemēro arī attiecībā uz līgumiem, kuros abi darījuma partneri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kuras tiesiskie, uzraudzības un izpildes pasākumi vēl nav atzīti par līdzvērtīgiem minētajā regulā noteiktajām prasībām. |
|
(3) |
Noteikta informācija par līgumiem, ko noslēgušas trešo valstu vienības, joprojām būtu pieejama tikai trešo valstu kompetentajām iestādēm. Tāpēc Savienības kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas ar minētajām trešo valstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka attiecīgie noteikumi tiek piemēroti un izpildīti. |
|
(4) |
Ņemot vērā būtisko saikni starp šo regulu un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 285/2014 (3), tehniskajiem terminiem, kas vajadzīgi visaptverošai izpratnei par tehniskajiem standartiem, vajadzētu būt vienai un tai pašai nozīmei. |
|
(5) |
Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, ko noslēgušas vienības, kuras veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un ko sedz garantija, kuru sniedz vienības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, rada finansiālu risku garantijas devējam, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā. Ņemot vērā to, ka risks būtu atkarīgs no garantijas apmēra, ko finanšu darījumu partneri sniedz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu segšanai, un to, ka starp finanšu darījumu partneriem – salīdzinājumā ar nefinanšu darījumu partneriem – pastāv savstarpēja saikne, tikai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, ko noslēgušas vienības, kuras veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un ko sedz garantija, kura pārsniedz noteiktus kvantitatīvos sliekšņus un kuru sniedz finanšu darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, būtu uzskatāmi par tādiem līgumiem, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā. |
|
(6) |
Finanšu darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, var noslēgt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, izmantojot savas filiāles Savienībā. Ņemot vērā to, kā šo filiāļu darbība ietekmē Savienības tirgu, starp šīm Savienības filiālēm noslēgtie ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi būtu jāuzskata par tādiem, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā. |
|
(7) |
Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, ko konkrēti darījuma partneri noslēdz, lai galvenokārt izvairītos no pienākuma veikt tirdzniecību, kas piemērojams vienībām, kas būtu bijušas līguma parastie darījuma partneri, būtu jāuzskata par izvairīšanos no Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētajiem noteikumiem un pienākumiem, jo šādi līgumi traucē sasniegt vienu no minētās regulas mērķiem. |
|
(8) |
Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kas ir daļa no mehānisma, kura iezīmes neatbilst uzņēmējdarbības apsvērumiem vai komerciālam raksturam, un kā galvenais mērķis ir apiet Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanu, tostarp noteikumus, kuri saistīti ar atbrīvojuma nosacījumiem, būtu jāuzskata par izvairīšanos no minētajā regulā paredzētajiem noteikumiem un pienākumiem. |
|
(9) |
Tādas situācijas, kad mehānisma atsevišķie komponenti neatbilst mehānisma juridiskai būtībai kopumā, kad mehānismu realizē veidā, kāds parasti nebūtu sagaidāms saprātīgas uzņēmējdarbības veikšanā, kad mehānisms vai virkne mehānismu ietver elementus, kuru ietekmē tiek izlīdzināta vai atcelta to savstarpējā ekonomiskā būtība, kad darījumi pēc būtības ir apļveida, būtu jāuzskata par indikatoriem, kas liecina par mākslīgu mehānismu vai virkni mākslīgu mehānismu. |
|
(10) |
Ņemot vērā to, ka trešās valsts vienībām, uz ko attiecas šie regulatīvie tehniskie standarti, ir vajadzīgs laiks, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasībām, ja minēto vienību ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi atbilst šajos regulatīvajos tehniskajos standartos izklāstītajiem nosacījumiem, lai tos uzskatītu par līgumiem, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, šos nosacījumus ietverošā noteikuma piemērošanu ir lietderīgi atlikt par sešiem mēnešiem. |
|
(11) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību, ir nepieciešams, lai šajā regulā paredzētos noteikumus un Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētos noteikumus piemēro no tās pašas dienas. |
|
(12) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(13) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (4) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādu definīciju:
|
|
“garantija” ir skaidri dokumentētas garantijas devēja juridiskās saistības saņēmējam segt maksājumus par summām, kas pienākas vai varētu pienākties saskaņā ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus sedz minētā garantija un kurus noslēgusi vienība, uz ko attiecas garantija, ja saskaņā ar garantiju ir iestājusies saistību neizpilde vai garantijas saņēmēja vienība nav veikusi maksājumu. |
2. pants
Līgumi ar tiešu, būtisku un paredzamu ietekmi Savienībā
1. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi uzskatāmi par tādiem, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, ja vismaz viena trešās valsts vienība gūst labumu no tādas finanšu darījumu partnera, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, sniegtas garantijas, kas sedz visas minētās vienības saistības vai daļu saistību, kuras izriet no šā ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma, ciktāl garantija atbilst abiem šiem nosacījumiem:
|
a) |
tā sedz visas no viena vai vairākiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem izrietošās trešās valsts vienības saistības tādā apmērā, kura kopējā nosacītā summa ir vismaz EUR 8 miljardi vai līdzvērtīga summa attiecīgajā ārvalstu valūtā; vai arī tā sedz tikai daļu no viena vai vairākiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem izrietošo trešās valsts vienības saistību tādā apmērā, kura kopējā nosacītā summa ir vismaz EUR 8 miljardi vai līdzvērtīga summa attiecīgajā ārvalstu valūtā dalīta ar segto saistību procentuālo attiecību; |
|
b) |
tā garantiju izsniedzošā finanšu darījumu partnera, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos ir vismaz vienāda ar 5 procentiem no pašreizējo riska darījumu vērtības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (5) 272. panta 17. punktā. |
2. Ja garantiju izsniedz par maksimālo summu, kas ir mazāka par 1. punkta a) apakšpunktā noteikto slieksni, nav uzskatāms, ka līgumiem, kurus sedz minētā garantija, ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, izņemot gadījumos, kad garantijas summu palielina – šādā gadījumā garantijas devējs palielinājuma dienā līgumu tiešo, būtisko un paredzamo ietekmi Savienībā atkārtoti novērtē pret nosacījumiem, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā.
3. Ja saistības, kas izriet no viena vai vairākiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, ir mazākas par 1. punkta a) apakšpunktā noteikto slieksni, šādi līgumi nav uzskatāmi par tādiem, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, pat gadījumos, kad šādas saistības sedzošās garantijas maksimālā summa ir vienāda ar 1. punkta a) apakšpunktā noteikto robežvērtību vai lielāka par to un kad ir izpildīti 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumi.
4. Ja saistību pieaugums izriet no ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem vai pašreizējā riska darījuma samazinājuma, garantijas devējs atkārtoti novērtē, vai ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi. Šādu novērtējumu attiecīgi veic saistību pieauguma dienā attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktā minēto nosacījumu un reizi mēnesī attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minēto nosacījumu
5. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuru kopējā nosacītā summa ir vismaz EUR 8 miljardi vai līdzvērtīga summa attiecīgajā ārvalstu valūtā un kuri noslēgti pirms garantijas izsniegšanas vai palielināšanas, un pēc tam segti ar garantiju, kas atbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskatāmi par tādiem līgumiem, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā.
6. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu uzskata par tādu, kam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, ja divas vienības, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izmantojot savas filiāles Savienībā, noslēdz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu un tiktu kvalificētas kā finanšu darījumu partneri, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā.
3. pants
Gadījumi, kad ir nepieciešams vai lietderīgi novērst izvairīšanos no Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumu vai pienākumu izpildes
1. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu uzskata par tādu, kas izveidots, lai apietu jebkāda Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikuma piemērošanu, ja attiecībā uz veidu, kādā līgums noslēgts, aplūkojot kopumā un ņemot vērā visus apstākļus, uzskatāms, ka tā galvenais mērķis ir izvairīties no jebkāda minētās regulas noteikuma piemērošanas.
2. Šā panta 1. punkta nolūkos uzskata, ka līguma galvenais mērķis ir izvairīties no jebkāda Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikuma piemērošanas, ja ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu saistītā mehānisma vai mehānismu virknes galvenais mērķis ir pretrunā jebkura Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikuma priekšmetam, garam un mērķim, kas citādi tiktu piemērots – arī tad, ja tas ir daļa no mākslīga mehānisma vai mākslīgu mehānismu virknes.
3. Mehānisms, kam būtībā trūkst uzņēmējdarbības apsvērumu, komerciāla rakstura vai attiecīga ekonomiskā pamatojuma un ko veido jebkāds līgums, darījums, režīms, pasākums, darbība, vienošanās, dotācija, saprašanās, solījums, saistības vai notikums, ir uzskatāms par mākslīgu mehānismu. Mehānisms var ietvert vairākus posmus vai daļas.
4. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 13. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2014. gada 13. februāra Deleģētā regula (ES) Nr. 285/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par līgumu tiešu, būtisku un paredzamu ietekmi Savienībā un attiecībā uz to, kā novērst izvairīšanos no noteikumiem un pienākumiem (OV L 85, 21.3.2014., 1. lpp.)
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/193 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/580
(2016. gada 24. jūnijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgu datu, kuri saistīti ar finanšu instrumentu rīkojumiem, saglabāšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 25. panta 3. punkta ceturto daļu,
tā kā:
|
(1) |
Tirdzniecības vietu uzturētājiem vajadzētu būt tiesībām noteikt veidu, kādā tie saglabā uzskaiti par attiecīgajiem datiem, kas saistīti ar visiem finanšu instrumentu rīkojumiem. Tomēr, lai tirgus uzraudzības nolūkos varētu efektīvi un iedarbīgi apkopot, salīdzināt un izvērtēt attiecīgos rīkojumu datus, šādu informāciju vajadzētu darīt pieejamu kompetentajām iestādēm, izmantojot vienotus standartus un formātus, ja kompetentā iestāde pieprasa šādu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 25. panta 2. punktu. |
|
(2) |
Lai nodrošinātu skaidrību, juridisko noteiktību un izvairītos no vienas un tās pašas informācijas dubultas uzglabāšanas, šajā regulā būtu jāaptver visi datu elementi, kas attiecas uz rīkojumiem, tostarp sīka informācija, kura jāpaziņo saskaņā ar 26. panta 1. un 3. punktu. |
|
(3) |
Lai efektīvi konstatētu un izmeklētu potenciālu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumu, kompetentajām iestādēm ir nekavējoties jāidentificē personas un vienības, kas var būt nozīmīgi dalībnieki rīkojumu procesā, tostarp tirdzniecības vietu locekļi vai dalībnieki, par ieguldījumu un izpildes lēmumiem atbildīgas vienības, brokeri, kas neveic izpildi, un klienti, kuru vārdā ir sākti rīkojumi. Attiecīgi tirdzniecības vietu uzturētājiem būtu jāsaglabā informācija par šādām personām. |
|
(4) |
Lai kompetentās iestādes varētu efektīvāk identificēt aizdomīgus iespējami ļaunprātīgas rīcības modeļus, kas nāk no viena klienta, tostarp, ja klients darbojas ar vairāku ieguldījumu brokeru sabiedrību starpniecību, tirdzniecības vietu uzturētājiem būtu jāreģistrē to klientu identitāte, kuru vārdā viņu locekļi vai dalībnieki ir iesnieguši rīkojumu. Uzturētājiem minētie klienti būtu jāidentificē, izmantojot unikālus identifikatorus, lai atvieglotu drošu un efektīvu šādu personu identificēšanu un tādējādi sekmētu efektīvāku izvērtējumu par iespējamu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kurā klienti var būt iesaistīti. |
|
(5) |
No tirdzniecības vietu uzturētājiem nebūtu jāpieprasa reģistrēt klientu identifikatorus attiecībā uz visiem tirdzniecības ķēdes klientiem, bet tikai attiecībā uz to klientu, kura vārdā loceklis vai dalībnieks ir iesniedzis rīkojumu. |
|
(6) |
Tirgus veidošanas stratēģiju vai līdzīgu darbību identificēšana ir svarīga, lai ļautu efektīvi atklāt tirgus manipulācijas. Tas ļauj kompetentajām iestādēm rīkojumu plūsmas, kas nāk no ieguldījumu brokeru sabiedrības, kura darbojas, pamatojoties uz noteikumiem, ko iepriekš noteicis tāda finanšu instrumenta emitents, uz kuru attiecas rīkojums, vai ko iepriekš noteikusi tirdzniecības vieta, kam iesniedz rīkojumu, nošķirt no rīkojumu plūsmas, kura nāk no ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas darbojas pēc saviem vai sava klienta ieskatiem. |
|
(7) |
Būtu jāsaglabā uzskaite par precīzu datumu un laiku un sīka informācija par rīkojumu izvietošanu, grozīšanu, atcelšanu, noraidīšanu un izpildi. Tas ļauj uzraudzīt rīkojuma izmaiņas visā tā darbības laikā, kas var būt svarīgi, lai noteiktu un novērtētu iespējamās tirgus manipulācijas un apsteidzošu rīcību. |
|
(8) |
Lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu priekšstatu par tirdzniecības vietas rīkojumu reģistru, kompetentās iestādes pieprasa informāciju par tirdzniecības sesijām, kurās tirgo finanšu instrumentus. Proti, šo informāciju var izmantot, lai noteiktu, kad izsoles periodi vai nepārtraukta tirdzniecība sākas un beidzas un vai rīkojumi rada neplānotas bloķēšanas sistēmas. Šī informācija ir nepieciešama arī tāpēc, lai noteiktu, kāda būs rīkojumu mijiedarbība, jo īpaši tad, kad beidzas sesijas izlases veida periodos, piemēram, izsolēs. Arī informācija par paredzamām savietotajām cenām un apjomiem varētu palīdzēt izvērtēt iespējamās izsoles manipulācijas. Ņemot vērā, ka atsevišķs rīkojums var ietekmēt izsoles savietoto cenu, izsoles savietoto apjomu vai abus šos elementus, kompetentajām iestādēm ir jāizskata katra rīkojuma ietekme uz šīm vērtībām. Bez šīs informācijas būtu grūti identificēt, kurš rīkojums ir ietekmējis minētās vērtības. Turklāt katram attiecīgajam notikumam būtu jāpiešķir kārtas numurs, lai noteiktu notikumu secību, ja divi vai vairāki notikumi norisinās vienlaicīgi. |
|
(9) |
Specifikācija par to, kāda ir rīkojumu pozīcija rīkojumu reģistrā, ļauj rekonstruēt rīkojumu reģistru un veikt izvērtējumu par rīkojumu izpildes secību, kas ir būtisks elements tirgus ļaunprātīgas izmantošanas uzraudzībā. Rīkojumam piešķirtā pozīcija ir atkarīga no tā, kādu prioritāti ir noteikusi tirdzniecības sistēma. Tādēļ tirdzniecības vietu uzturētājiem būtu jānosaka rīkojumu prioritāte un jāsaglabā sīka informācija par tiem saskaņā ar “cenas – redzamības – laika” prioritāti vai “apjoma – laika” prioritātes metodi. |
|
(10) |
Lai nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzību, ir nepieciešams rīkojumus spēt sasaistīt ar attiecīgajiem darījumiem. Līdz ar to tirdzniecības vietu uzturētājiem būtu jāsaglabā atšķirīgi identifikācijas kodi, ar ko rīkojumus sasaista ar darījumiem. |
|
(11) |
Tirdzniecības vietu uzturētājiem būtu par katru saņemto rīkojumu jāreģistrē un jāsaglabā informācija par rīkojuma veidu un saistītās īpašās specifikācijas, kas kopā nosaka, kā katrs rīkojums ir jāapstrādā viņu sapārošanas noteikšanas programmās saskaņā ar viņu pašu klasifikāciju. Šī sīkā informācija ir būtiska, lai kompetentās iestādes (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas uzraudzības ietvaros) varētu uzraudzīt tirdzniecības darbību noteiktas tirdzniecības vietas rīkojumu reģistrā, un jo īpaši, lai replicētu katra rīkojuma uzvedību rīkojumu reģistrā. Tomēr, ņemot vērā, cik plašs ir esošo un iespējamo jauno rīkojumu veidu, ko izstrādājuši tirdzniecības vietu uzturētāji, klāsts un kādi ir īpašie tehniskie aspekti, kas saistīti ar iespējamajiem jaunajiem rīkojumiem, šīs sīkās informācijas saglabāšana saskaņā ar uzturētāju iekšējās klasifikācijas sistēmu šobrīd var liegt kompetentajām iestādēm replicēt visu tirdzniecības vietu rīkojumu reģistru darbību konsekventā veidā. Tāpēc, lai kompetentās iestādes varētu precīzi noteikt katra rīkojuma atrašanās vietu rīkojumu reģistrā, tirdzniecības vietu uzturētājiem būtu arī jāklasificē katrs saņemtais rīkojums vai nu kā ierobežojošs rīkojums, ja rīkojums ir tirgojams, vai arī kā apturēšanas rīkojums, ja rīkojums kļūst tirgojams tikai pēc tam, kad īstenojas iepriekšnoteikts cenas notikums. |
|
(12) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību, ir nepieciešams šajā regulā paredzētos noteikumus un Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētos noteikumus piemērot no tās pašas dienas. |
|
(13) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(14) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (2), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Attiecīgo rīkojumu datu tvērums, standarti un formāts
1. Tirdzniecības vietu uzturētāji savai kompetentajai iestādei dara pieejamu sīku informāciju par katru rīkojumu, kas publicēts to sistēmās un izklāstīts 2. līdz 13. pantā, kā norādīts pielikuma 2. tabulas otrajā un trešajā ailē, ciktāl minētā informācija attiecas uz attiecīgo rīkojumu.
2. Ja kompetentās iestādes pieprasa 1. punktā minēto sīko informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 25. panta 2. punktu, tirdzniecības vietu uzturētāji sniedz šādu sīku informāciju, izmantojot standartus un formātus, kuri paredzēti šīs regulas pielikuma 2. tabulas ceturtajā slejā.
2. pants
Attiecīgo personu identificēšana
1. Attiecībā uz visiem rīkojumiem tirdzniecības vietu uzturētāji veic uzskaiti par:
|
a) |
tirdzniecības vietas locekli vai dalībnieku, kurš tirdzniecības vietai iesniedzis rīkojumu un kurš identificēts saskaņā ar pielikuma 2. tabulas 1. lauku; |
|
b) |
personu vai datora algoritmu, kas pieder pie tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka, kuram ir iesniegts rīkojums un kurš attiecībā uz rīkojumu ir atbildīgs par ieguldījuma lēmumu, kas identificēts saskaņā ar pielikuma 2. tabulas 4. lauku; |
|
c) |
personu vai datora algoritmu, kas pieder pie tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka, kurš ir atbildīgs par rīkojuma izpildi, kas identificēts saskaņā ar pielikuma 2. tabulas 5. lauku; |
|
d) |
tirdzniecības vietas locekli vai dalībnieku, kurš citas tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka vārdā un labā ir maršrutējis rīkojumu un kurš identificēts kā brokeris, kas neveic izpildi, kā norādīts pielikuma 2. tabulas 6. laukā; |
|
e) |
klientu, kura vārdā tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks ir tirdzniecības vietai iesniedzis rīkojumu un kurš norādīts pielikuma 2. tabulas 3. laukā. |
2. Ja tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks, vai klients saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir saņēmis atļauju rezervēt rīkojumu savam klientam pēc tam, kad rīkojums ir iesniegts tirdzniecības vietai, un tas rīkojumu vēl nav rezervējis savam klientam rīkojuma iesniegšanas brīdī, šādu kārtību identificē saskaņā ar pielikuma 2. tabulas 3. lauku.
3. Ja tirdzniecības vietai vairāki rīkojumi ir iesniegti kopā kā apvienots rīkojums, apvienoto rīkojumu identificē saskaņā ar pielikuma 2. tabulas 3 laukā.
3. pants
Tirdzniecības vietas locekļu vai dalībnieku tirdzniecības statuss un likviditātes nodrošināšanas darbība
1. Tirdzniecības statusu, ar kādu tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks iesniedz rīkojumu, apraksta saskaņā ar pielikuma 2. tabulas 7. lauku.
2. Šādus rīkojumus identificē saskaņā ar pielikuma 2. tabulas 8. lauku:
|
a) |
rīkojums, ko tirdzniecības vietai iesniedzis loceklis vai dalībnieks saistībā ar tirgus veidošanas stratēģiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 17. un 48. punktu (3); |
|
b) |
rīkojums, ko tirdzniecības vietai iesniedzis loceklis vai dalībnieks saistībā ar jebkuru citu likviditātes nodrošināšanas darbību, kuru veic, pamatojoties uz noteikumiem, ko iepriekš noteicis vai nu tā instrumenta emitents, uz kuru attiecas rīkojums, vai arī attiecīgā tirdzniecības vieta. |
4. pants
Datuma un laika uzskaite
1. Tirdzniecības vietu uzturētāji veic tā datuma un laika uzskaiti, kad notiek katrs šīs regulas pielikuma 2. tabulas 21. laukā uzskaitītais notikums, darot to ar tādu precizitāti, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/574 (4) 2. pantā, kā norādīts šīs regulas pielikuma 2. tabulas 9. laukā. Izņemot tā datuma uzskaiti, kad tirdzniecības vietu sistēmas noraida rīkojumus, uzskaita visus šīs regulas pielikuma 2. tabulas 21. laukā minētos notikumus, izmantojot savus uzņēmumu pulksteņus, ko lieto tirdzniecības vietas sapārošanas noteikšanas programmas.
2. Tirdzniecības vietu uzturētāji par katru šīs regulas pielikuma 2. tabulas 49., 50. un 51. laukā uzskaitīto datu elementu veic datuma un laika uzskaiti, darot to ar tādu precizitāti, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2017/574 2. pantā.
5. pants
Derīguma termiņš un rīkojumu ierobežojumi
1. Tirdzniecības vietu uzturētāji veic uzskaiti par derīguma termiņiem un rīkojumu ierobežojumiem, kas ir uzskaitīti pielikuma 2. tabulas 10. un 11. laukā.
2. Uzskaite par datumiem un laikiem saistībā ar derīguma termiņiem ir jāsaglabā, kā attiecībā uz katru derīguma termiņu noteikts pielikuma 2. tabulas 12. laukā.
6. pants
Prioritāte un kārtas numuri
1. Tirdzniecības vietu uzturētāji, kuri uztur tirdzniecības sistēmas, pamatojoties uz “cenas – redzamības – laika” prioritāti, veic uzskaiti par prioritātes laika zīmogu attiecībā uz visiem rīkojumiem, kā norādīts pielikuma 2. tabulas 13. laukā. Prioritātes laika zīmogu saglabā ar tādu pašu precizitāti, kā norādīts 4. panta 1. punktā.
2. Tirdzniecības vietu uzturētāji, kuri uztur tirdzniecības sistēmas, pamatojoties uz “apjoma – laika” prioritāti, veic uzskaiti par daudzumu, kas nosaka rīkojumu prioritāti, kā norādīts pielikuma 2. tabulas 14. laukā, kā arī prioritātes laika zīmogu, kurš minēts panta 1. punktā.
3. Tirdzniecības vietu uzturētāji, kas izmanto “cenas – redzamības – laika” prioritātes un “apjoma – laika” prioritātes kombināciju, kā arī rīkojumus savā rīkojumu reģistrā uzrāda ar laika prioritāti, izpilda 1. punkta prasības.
4. Tirdzniecības vietu uzturētāji, kas izmanto “cenas – redzamības – laika” prioritātes un apjoma – laika prioritātes kombināciju, kā arī rīkojumus savā rīkojumu reģistrā uzrāda ar “apjoma – laika” prioritāti, izpilda 2. punkta prasības.
5. Tirdzniecības vietu uzturētāji piešķir un saglabā kārtas numuru visiem notikumiem, kas norādīti pielikuma 2. tabulas 15. laukā.
7. pants
Identifikācijas kodi finanšu instrumentu rīkojumiem
1. Tirdzniecības vietu uzturētāji saglabā individuālu identifikācijas kodu katram rīkojumam, kas norādīts pielikuma 2. tabulas 20. laukā. Identifikācijas kodam jābūt unikālam katram rīkojumu reģistram, katrai tirdzniecības dienai un katram finanšu instrumentam. To piemēro no brīža, kad tirdzniecības vietas uzturētājs saņem rīkojumu līdz brīdim, kad rīkojumu izņem no rīkojumu reģistra. Identifikācijas kodu piemēro arī noraidītiem rīkojumiem – neatkarīgi no noraidīšanas iemesla.
2. Tirdzniecības vietas uzturētājs saglabā attiecīgo sīko informāciju par stratēģiskiem rīkojumiem ar ietverto funkcionalitāti (strategy orders with implied functionality – SOIF), kas nonāk atklātībā, kā norādīts pielikumā. Pielikuma 2. tabulas 33. laukā iekļauj paziņojumu, ka rīkojums ir nosacīts rīkojums.
Pēc SOIF izpildes tirdzniecības vietas uzturētājs par to saglabā sīku informāciju, kā norādīts pielikumā.
Pēc SOIF izpildes ar stratēģiju saistītā rīkojuma identifikācijas kodu norāda, izmantojot to pašu identifikācijas kodu visiem rīkojumiem, kas piesaistīti attiecīgajai stratēģijai. Stratēģijas saistītā rīkojuma identifikācijas kods ir tāds, kā noteikts pielikuma 2. tabulas 46. laukā.
3. Tirdzniecības vietā iesniegtos rīkojumus, kas pieļauj maršrutēšanas stratēģijas izmantošanu, minētā tirdzniecības vieta identificē kā “maršrutētus” saskaņā ar pielikuma 2. tabulas 33. lauku, ja tos maršrutē uz citu tirdzniecības vietu. Tirdzniecības vietā iesniegtie rīkojumi, kas pieļauj maršrutēšanas stratēģijas izmantošanu, saglabā to pašu identifikācijas kodu visā savas darbības laikā, neatkarīgi no tā, vai jebkādu atlikušo daudzumu no jauna ievieto rīkojumu reģistrā.
8. pants
Notikumi, kas ietekmē finanšu instrumentu rīkojumus
Tirdzniecības vietu uzturētāji veic uzskaiti par pielikuma 2. tabulas 21. laukā minēto sīko informāciju attiecībā uz jauniem rīkojumiem.
9. pants
Finanšu instrumentu rīkojumu veidi
1. Tirdzniecības vietu uzturētāji veic uzskaiti par katra tāda rīkojuma veidu, kas saņemts, izmantojot viņu pašu klasifikāciju, kā norādīts pielikuma 2. tabulas 22. laukā.
2. Tirdzniecības vietu uzturētāji katru saņemto rīkojumu klasificē kā ierobežojošu rīkojumu vai kā apturēšanas rīkojumu, kā norādīts pielikuma 2. tabulas 23. laukā.
10. pants
Ar rīkojumiem saistītas cenas
Tirdzniecības vietu uzturētāji veic uzskaiti par visu pielikuma 2. tabulas I iedaļā minēto sīko informāciju saistībā ar cenām, ja tā attiecas uz rīkojumiem.
11. pants
Rīkojumu specifikācijas
Tirdzniecības vietu uzturētāji veic uzskaiti par visām rīkojumu specifikācijām, kas saņemtas par katru rīkojumu, kā norādīts pielikuma 2. tabulas J iedaļā.
12. pants
Tirdzniecības vietas darījuma identifikācijas kods
Tirdzniecības vietu uzturētāji saglabā individuālu darījuma identifikācijas kodu katram darījumam, kas izriet no pilnīgas vai daļējas rīkojuma izpildes, kā norādīts pielikuma 2. tabulas 48. laukā.
13. pants
Tirdzniecības posmi un paredzamā izsoles cena un apjoms
1. Tirdzniecības vietu uzturētāji veic uzskaiti par rīkojumu sīku informāciju, kā norādīts pielikuma 2. tabulas K iedaļā.
2. Ja kompetentās iestādes saskaņā ar 1. pantu ir pieprasījušas K iedaļā minēto sīko informāciju, arī pielikuma 2. tabulas 9. un 15. līdz 18. laukā minēto sīko informāciju uzskata par sīku informāciju, kas saistīta ar attiecīgo rīkojumu, uz kuru attiecas minētais pieprasījums.
14. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro, sākot no Regulas (ES) Nr. 600/2014 55. panta otrajā daļā minētās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 24. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(4) Komisijas 2016. gada 7. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/574, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par uzņēmumu pulksteņu precizitātes līmeni (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 148. lpp.).
PIELIKUMS
1. tabula
Apzīmējumi 2. tabulai
|
SIMBOLS |
DATU TIPS |
DEFINĪCIJA |
||||||||||||||||
|
{ALPHANUM-n} |
Līdz n burtciparu zīmēm |
Brīvas formas teksta lauks. |
||||||||||||||||
|
{CURRENCYCODE_3} |
3 burtciparu zīmes |
Valūtas trīsburtu kods, kā definēts ar ISO 4217 valūtas kodiem. |
||||||||||||||||
|
{DATE_TIME_FORMAT} |
Datuma un laika formāts saskaņā ar ISO 8601 |
Datums un laiks šādā formātā: GGGG-MM-DDThh:mm:ss.ddddddZ.
Datumus un laikus norāda pēc koordinētā universālā laika. |
||||||||||||||||
|
{DATEFORMAT} |
Datuma formāts saskaņā ar ISO 8601 |
Datumus norāda šādā formātā: GGGG-MM-DD. |
||||||||||||||||
|
{DECIMAL-n/m} |
Decimālskaitlis, kas sastāv no maksimāli n zīmēm, no kurām maksimāli m zīmes var būt cipari aiz komata |
Ciparu lauks gan pozitīvām, gan negatīvām vērtībām.
|
||||||||||||||||
|
{INTEGER-n} |
Vesels skaitlis, kas sastāv no maksimāli n cipariem |
Ciparu lauks gan pozitīvām, gan negatīvām veselu skaitļu vērtībām. |
||||||||||||||||
|
{ISIN} |
12 burtciparu zīmes |
ISIN kods, kā definēts ISO 6166. |
||||||||||||||||
|
{LEI} |
20 burtciparu zīmes |
Juridiskās personas identifikators, kas definēts ISO 17442. |
||||||||||||||||
|
{MIC} |
4 burtciparu zīmes |
Tirgus identifikators, kas definēts ISO 10383. |
||||||||||||||||
|
{NATIONAL_ID} |
35 burtciparu zīmes |
Identifikators ir izklāstīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/590 (1) 6. pantā un II pielikumā. |
2. tabula
Sīka informācija par rīkojumiem
|
N. |
Lauks |
Rīkojuma sīkās informācijas saturs, kas jāsaglabā kompetentās iestādes rīcībā |
Rīkojuma sīkās informācijas standarti un formāti, kas jāizmanto, attiecīgo sīko informāciju par rīkojumu pēc pieprasījuma sniedzot kompetentajai iestādei |
|
A iedaļa – attiecīgo personu identifikācija |
|||
|
1. |
Tās vienības identifikācija, kura iesniegusi rīkojumu. |
Tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka identitāte. Tiešas elektroniskas piekļuves (TEP) gadījumā norādāmā identitāte ir TEP sniedzēja identitāte. |
{LEI} |
|
2. |
Tieša elektroniska piekļuve (TEP) |
“pareizi”, ja rīkojums tika iesniegts tirdzniecības vietā, izmantojot TEP, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 41. apakšpunktā. “nepareizi”, ja rīkojums netika iesniegts tirdzniecības vietā, izmantojot TEP, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 41. apakšpunktā. |
“pareizi” “nepareizi” |
|
3. |
Klienta identifikācijas kods |
Tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka klienta identifikācijai izmantotais kods. TEP gadījumā izmanto TEP lietotāja kodu. Ja klients ir juridiska persona, izmanto klienta LEI kodu. Ja klients nav juridiska persona, izmanto {NATIONAL_ID} kodu. Ja ir runa par apvienotiem rīkojumiem, izmanto karodziņu “AGGR”, kā noteikts šīs regulas 2. panta 3. punktā. Vēl neveiktas rezervācijas gadījumā izmanto karodziņu “PNAL”, kā noteikts šīs regulas 2. panta 2. punktā. Šo lauku atstāj tukšu tikai tad, ja tirdzniecības vietas loceklim vai dalībniekam nav klienta. |
{LEI} {NATIONAL_ID} “AGGR” – apkopoti rīkojumi “PNAL” – vēl neveiktas rezervācijas |
|
4. |
Ieguldījumu lēmums sabiedrībā |
Kods, ko izmanto, lai identificētu personu vai algoritmu, kas pieder pie tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka, kurš ir atbildīgs par ieguldījumu lēmumu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/590 8. pantu. Ja fiziska persona vai personas, kas pieder pie tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka, kurš atbild par ieguldījuma lēmumu, tad ar {NATIONAL_ID} identificē personu, kura ir atbildīga par ieguldījumu lēmumu vai kurai ir galvenā atbildība par ieguldījumu lēmumu Ja par ieguldījuma lēmumu ir atbildīgs algoritms, lauku aizpilda saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/590 8. pantu. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja ieguldījuma lēmumu nav pieņēmusi persona vai algoritms, kas pieder pie tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka. |
{NATIONAL_ID} – fiziskas personas {ALPHANUM-50} – algoritmi |
|
5. |
Izpilde sabiedrībā |
Kods, ko izmanto, lai identificētu personas vai algoritmu, kas pieder pie tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka, kurš atbild par darījuma veikšanu, kas izriet no rīkojuma saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/590 9. pantu. Ja fiziska persona atbild par darījuma veikšanu, to identificē ar {NATIONAL_ID}. Ja par darījuma izpildi ir atbildīgs algoritms, šo lauku aizpilda saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/590 9. pantu. Ja darījuma izpildē ir iesaistīta vairāk nekā viena persona vai personu un algoritmu kombinācija, tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks, vai klients nosaka galveno atbildīgo tirgotāju vai algoritmu, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2017/590 9. panta 4. punktā, un šajā laukā ieraksta minētā tirgotāja vai algoritma identitāti. |
{NATIONAL_ID} – fiziskas personas {ALPHANUM-50} – algoritmi |
|
6. |
Brokeris, kas neveic izpildi |
Saskaņā ar 2. panta d) punktu. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{LEI} |
|
B iedaļa – tirdzniecības statuss un likviditātes nodrošināšana |
|||
|
7. |
Tirdzniecības statuss |
Norāda, vai rīkojums iesniegts tāpēc, ka tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks veic sapārotu tirdzniecību savā vārdā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 38. punktu vai veic darījumus savā vārdā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 6. punktu. Ja rīkojums nav iesniegts tāpēc, ka tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks ir veicis sapārotu tirdzniecību savā vārdā vai veicis darījumus savā vārdā, laukā norāda, ka darījums ir veikts citā statusā. |
“DEAL” – darījumu veikšana savā vārdā “MTCH” – sapārota tirdzniecība savā vārdā “AOTC” – jebkurš cits statuss |
|
8. |
Likviditātes nodrošināšanas darbība |
Norāde par to, vai rīkojums tirdzniecības vietai ir iesniegts tirgus veidošanas stratēģijas ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 17. un 48. pantu vai citas darbības ietvaros saskaņā ar šīs regulas 3. pantu. |
“pareizi” “nepareizi” |
|
C iedaļa – datums un laiks |
|||
|
9. |
Datums un laiks |
Datums un laiks katram [G] un [K] iedaļā uzskaitītajam notikumam. |
{DATE_TIME_FORMAT} Zīmju skaitu aiz “sekundes” nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/574 2. pantu. |
|
D iedaļa – derīguma termiņš un rīkojuma ierobežojumi |
|||
|
10. |
Derīguma termiņš |
Dienas rīkojums (Good-For-Day): rīkojuma termiņš iestājas tās tirdzniecības dienas beigās, kurā tas tika ievadīts rīkojumu reģistrā. |
“DAVY” – dienas rīkojums |
|
Derīgs, līdz tiek atcelts (Good-Till-Cancelled): rīkojums turpinās būt aktīvs rīkojumu reģistrā un būs izpildāms līdz brīdim, kad tas tiek faktiski atcelts. |
“GTCV” – derīgs, līdz tiek atcelts |
||
|
Derīgs līdz noteiktam laikam (Good-till-time): rīkojuma termiņš iestājas vēlākais iepriekš noteiktā laikā pašreizējās tirdzniecības sesijas ietvaros. |
“GTTV” – derīgs līdz noteiktam laikam |
||
|
Derīgs līdz noteiktam datumam (Good-till-date): rīkojuma termiņš iestājas noteikta datuma beigās. |
“GTDV” – derīgs līdz noteiktam datumam |
||
|
Derīgs līdz noteiktam datumam un laikam (Good-Till-Specified Date and Time): rīkojuma termiņš iestājas noteiktā datumā un laikā. |
“GTSV” – derīgs līdz noteiktam datumam un laikam |
||
|
Derīgs pēc noteikta laika (Good After Time): rīkojums kļūst aktīvs tikai pēc iepriekš noteikta laikā pašreizējās tirdzniecības sesijas ietvaros. |
“GATV” – derīgs pēc noteikta laika |
||
|
Derīgs pēc noteikta datuma (Good After Date): rīkojums kļūst aktīvs tikai no iepriekš noteikta datuma sākuma. |
“GADV” – derīgs pēc noteikta datuma |
||
|
Derīgs pēc noteikta datuma un laika (Good After Specified Date and Time): rīkojums kļūst aktīvs tikai no iepriekš noteikta laika iepriekš noteiktā datumā. |
“GASV” – derīgs pēc noteikta datuma un laika |
||
|
Tūlītēji izpildāms vai atceļams (Immediate-or-cancel): rīkojums, ko izpilda brīdī, kad tas ievadīts rīkojumu reģistrā (attiecībā uz daudzumu, ko var izpildīt), un kas nepaliek rīkojumu reģistrā attiecībā uz atlikušo daudzumu (ja tāds ir), kas nav izpildīts. |
“IOCV” – tūlītēji izpildāms vai atceļams |
||
|
Tūlītēji pilnībā izpildāms vai atceļams (Fill-or-kill): rīkojums, ko izpilda brīdī, kad tas ievadīts rīkojumu reģistrā, ja to ir iespējams pilnībā izpildīt; ja rīkojumu var izpildīt tikai daļēji, to automātiski noraida un tāpēc to nevar izpildīt. |
“FOKV” – tūlītēji pilnībā izpildāms vai atceļams vai {ALPHANUM-4} zīmes, kas vēl netiek izmantotas tirdzniecības vietas pašu klasifikācijā. |
||
|
Cits: jebkādas papildu norādes, kas ir unikālas attiecībā uz konkrētiem uzņēmējdarbības modeļiem, tirdzniecības platformām vai sistēmām. |
|
||
|
11. |
Rīkojuma ierobežojums |
Atbilstošs beigu cenas pārejas sesijai: ja rīkojums kvalificējas beigu cenas pārejas sesijai. |
“SESR”– atbilstošs beigu cenas pārejas sesijai. |
|
Derīgs izsolei: rīkojums ir aktīvs un var tikt izpildīts tikai izsoles posmos (kurus tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks, kas iesniedzis rīkojumu, var noteikt iepriekš, piemēram, tirdzniecības sesijas sākumizsole un/vai noslēgumizsole un/vai tekošās dienas izsole). |
“VFAR” – derīgs izsolei |
||
|
Derīgs tikai nepārtrauktai tirdzniecībai: rīkojums ir aktīvs tikai nepārtrauktas tirdzniecības laikā. |
“VFCR” – derīgs tikai nepārtrauktai tirdzniecībai |
||
|
Cits: jebkādas papildu norādes, kas ir unikālas attiecībā uz konkrētiem uzņēmējdarbības modeļiem, tirdzniecības platformām vai sistēmām. |
{ALPHANUM-4} zīmes, kas vēl netiek izmantotas tirdzniecības vietas pašu klasifikācijā. Šo lauku aizpilda ar vairākiem karodziņiem, kas atdalīti ar komatiem, ja ir piemērojami vairāki veidi. |
||
|
12. |
Derīguma termiņš un laiks |
Šis attiecas uz laika zīmogu, kas atspoguļo laiku, kad rīkojums kļūst aktīvs vai kad tas visbeidzot tiek izņemts no rīkojumu reģistra. Dienas rīkojums: attiecas uz ievadīšanas datumu ar laika zīmogu tieši pirms pusnakts. Derīgs līdz noteiktam laikam: attiecas uz ievadīšanas datumu un laiku šim konkrētajam rīkojumam. Derīgs līdz noteiktam datumam: attiecas uz noteikto termiņa datumu ar laika zīmogu tieši pirms pusnakts. Derīgs līdz noteiktam datumam un laikam: attiecas uz noteikto termiņa datumu un laiku. Derīgs pēc noteikta laika: attiecas uz ievadīšanas datumu un norādīto laiku, kad rīkojums kļūst aktīvs. Derīgs pēc noteikta datuma: attiecas uz noteikto datumu ar laika zīmogu tieši pēc pusnakts. Derīgs pēc noteikta datuma un laika: attiecas uz ievadīšanas datumu un norādīto laiku, kad rīkojums kļūst aktīvs. Derīgs, līdz tiek atcelts: attiecas uz galīgo datumu un laiku, kad rīkojums tiek automātiski izņemts no tirgus darbībām. Cits: laika zīmogs papildu darbības derīguma termiņa veidiem. |
{DATE_TIME_FORMAT} Zīmju skaitu aiz “sekundes” nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/574 2. pantu. |
|
E iedaļa – prioritāte un kārtas numurs |
|||
|
13. |
Prioritārs laika zīmogs |
Šo lauku atjaunina ikreiz, kad mainās rīkojuma prioritāte. |
{DATE_TIME_FORMAT} Zīmju skaitu aiz “sekundes” nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/574 2. pantu. |
|
14. |
Prioritārs apjoms |
Attiecībā uz tirdzniecības vietām, kuras izmanto apjoma-laika prioritāti, šo lauku aizpilda ar pozitīvu skaitli, kas atbilst daudzumam. Šo lauku atjaunina ikreiz, kad mainās rīkojuma laika prioritāte. |
Maksimāli 20 pozitīvas ciparu zīmes. |
|
15. |
Kārtas numurs |
Katru G iedaļā uzskaitīto notikumu identificē ar pozitīvu veselu skaitli augošā secībā. Kārtas numurs ir unikāls katram notikuma veidam; tas ir konsekvents attiecībā uz visiem notikumiem, kuriem tirdzniecības vietas uzturētājs piemērojis laika zīmogu; tas ir pastāvīgs attiecībā uz datumu, kad iestājas notikums. |
{INTEGER-50} |
|
F iedaļa – rīkojuma identifikācija |
|||
|
16. |
Segmenta tirgus identifikācijas kods (MIC) |
Tās tirdzniecības vietas, kur rīkojums tika iesniegts, identifikācija. Ja tirdzniecības vieta izmanto segmenta MIC, tad izmanto segmenta MIC. Ja tirdzniecības vieta neizmanto segmenta MIC, tad izmanto operatīvo MIC. |
{MIC} |
|
17. |
Rīkojumu reģistra kods |
Burtciparu kods, ko tirdzniecības vieta ieviesusi attiecībā uz katru rīkojumu reģistru. |
{ALPHANUM-20} |
|
18. |
Finanšu instrumenta identifikācijas kods |
Unikāls un nepārprotams finanšu instrumenta identifikators |
{ISIN} |
|
19. |
Saņemšanas datums |
Sākotnējā rīkojuma saņemšanas datums. |
{DATEFORMAT} |
|
20. |
Rīkojuma identifikācijas kods |
Burtciparu kods, ko tirdzniecības vietas uzturētājs piešķīris individuālam rīkojumam. |
{ALPHANUM-50} |
|
G iedaļa – notikumi, kas skar rīkojumu |
|||
|
21. |
Jauns rīkojums, rīkojuma grozīšana, rīkojuma atcelšana, rīkojuma noraidīšana, daļēja vai pilnīga izpilde |
Jauns rīkojums: tirdzniecības vietas uzturētājs saņem jaunu rīkojumu. |
“NEWO” – jauns rīkojums |
|
Izraisīts rīkojums: rīkojums, kas kļūst izpildāms vai, attiecīgā gadījumā, neizpildāms, ja īstenojas iepriekš noteikti nosacījumi. |
“TRIG” – izraisīts rīkojums |
||
|
Tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka aizvietots rīkojums: ja tirdzniecības vietas loceklis, dalībnieks vai klients pēc savas iniciatīvas nolemj mainīt tāda rīkojuma parametru, ko tas iepriekš ir ievadījis rīkojumu reģistrā. |
“REME” – tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka aizvietots rīkojums |
||
|
Tirgus darbību (automātiski) aizvietots rīkojums: ja tirdzniecības vietas uzturētāja IT sistēmas ir mainījušas rīkojuma parametru. Tas ietver gadījumus, kad rīkojuma ar piesaistītu cenu (peg order) vai apturēšanas rīkojuma ar mainīgu apturēšanas cenas vērtību (trailing stop order) pašreizējos parametrus maina, lai atspoguļotu to, kur rīkojums atrodas rīkojumu reģistrā. |
“REMA” – tirgus darbību (automātiski) aizvietots rīkojums |
||
|
Tirgus darbību (cilvēkam iejaucoties) aizvietots rīkojums: ja tirdzniecības vietas uzturētāja darbinieki ir mainījuši rīkojuma parametru. Tas ietver gadījumus, kad tirdzniecības vietas loceklim, dalībniekam vai klientam ir IT problēmas un ir nepieciešams steidzami atcelt tā rīkojumus. |
“REMH” – tirgus darbību (cilvēkam iejaucoties) aizvietots rīkojums |
||
|
Statusa maiņa pēc tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka iniciatīvas. Tas ietver aktivēšanu un deaktivēšanu. |
“CHME” – statusa maiņa pēc tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka iniciatīvas |
||
|
Statusa maiņa saistībā ar tirgus darbībām. |
“CHMO” – statusa maiņa saistībā ar tirgus darbībām |
||
|
Atcelts pēc tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka iniciatīvas; ja loceklis, dalībnieks vai klients nolemj pēc savas iniciatīvas atcelt rīkojumu, ko tas iepriekš ir ievadījis. |
“CAME” – atcelts pēc tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka iniciatīvas |
||
|
Tirgus darbību atcelts. Tas ietver aizsardzības mehānismu, kas paredzēts ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic tirgus veidošanas darbības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 17. un 48. pantu. |
“CAMO” – tirgus darbību atcelts |
||
|
Noraidīts rīkojums: saņemts, bet tirdzniecības vietas uzturētāja noraidīts rīkojums. |
“REMO” – noraidīts rīkojums |
||
|
Rīkojums, kura termiņš ir iestājies: ja rīkojumu izņem no rīkojumu reģistra brīdī, kad beidzas tā derīguma termiņš. |
“EXPI” – rīkojums, kura termiņš ir iestājies |
||
|
Daļēji izpildīts: ja rīkojums nav izpildīts pilnībā un atliek izpildāms daudzums. |
“PARF” – daļēji izpildīts |
||
|
Izpildīts: ja vairs nav daudzuma, kas jāizpilda. |
“FILL” – izpildīts {ALPHANUM-4} zīmes, kas vēl netiek izmantotas tirdzniecības vietas pašu klasifikācijā. |
||
|
H iedaļa – rīkojuma veids |
|||
|
22. |
Rīkojuma veids |
Norāda tirdzniecības vietai iesniegtā rīkojuma veidu saskaņā ar tirdzniecības vietas specifikācijām. |
{ALPHANUM-50} |
|
23. |
Rīkojuma veida klasifikācija |
Rīkojuma klasifikācija saskaņā ar diviem vispārējiem rīkojumu veidiem. IEROBEŽOJOŠS rīkojums: gadījumos, kad rīkojums ir tirgojams kā arī APTURĒŠANAS rīkojums: gadījumos, kad rīkojums kļūst tirgojams tikai pēc noteikta cenas notikuma īstenošanās. |
Burti “LMTO” attiecas uz ierobežojošu rīkojumu un “STOP” – uz apturēšanas rīkojumu. |
|
I iedaļa – cenas |
|||
|
24. |
Ierobežojuma cena |
Maksimālā cena, par kuru var tirgot pirkšanas rīkojumu, vai minimālā cena, par kuru var tirgot pārdošanas rīkojumu. Stratēģijas rīkojuma starpības cena. Tā var būt pozitīva vai negatīva. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja rīkojumam nav ierobežojuma cenas vai ja rīkojumiem nav noteiktas cenas. Konvertējamas obligācijas gadījumā šajā laukā uzrāda rīkojumam izmantoto faktisko cenu (“tīro” vai “netīro”). |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuāli vai kā peļņas likme. {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos |
|
25. |
Papildu ierobežojuma cena |
Citas ierobežojuma cenas, ko var piemērot rīkojumam. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuāli vai kā peļņas likme. {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos |
|
26. |
Apturēšanas cena |
Cena, kas jāsasniedz, lai rīkojums kļūtu aktīvs. Attiecībā uz apturēšanas rīkojumiem, ko izraisa no finanšu instrumenta cenas neatkarīgi notikumi, šajā laukā ieraksta apturēšanas cenu, kas ir vienāda ar nulli. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuāli vai kā peļņas likme. {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos. |
|
27. |
Piesaistīta ierobežojuma cena |
Maksimālā cena, par kuru var tirgot pirkšanas rīkojumu ar piesaistītu cenu, vai minimālā cena, par kuru var tirgot pārdošanas rīkojumu ar piesaistītu cenu. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuāli vai kā peļņas likme. {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos |
|
28. |
Darījuma cena |
Darījuma tirdzniecības cena, izņemot (ja piemērojams) komisijas maksu un uzkrātos procentus. Iespējas līgumu gadījumā tā ir atvasinātā instrumenta līguma prēmija par katru pamatā esošo instrumentu vai indeksa punktu. Cenas starpības derību gadījumā tā ir tieša pamatā esošā instrumenta atsauces cena. Attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījumiem (CDS) tas ir kupons bāzes punktos. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. Ja cena nav piemērojama, lauku aizpilda ar vērtību “NOAP”. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuālā izteiksme vai kā ienesīgums {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos “NOAP” |
|
29. |
Cenas valūta |
Valūtā, kurā ir izteikta tirdzniecības cena par finanšu instrumentu, kas saistīts ar rīkojumu (piemērojams, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība). |
{CURRENCYCODE_3} |
|
30. |
Otrās daļas valūta |
Vairāku valūtu vai starpvalūtu mijmaiņas darījumu gadījumā otrās daļas valūta ir valūta, kurā ir denominēta līguma otrā daļa. Mijmaiņas iespējas līgumiem, kura pamatā ir vairāku valūtu mijmaiņas darījums, otrās daļas valūta ir valūta, kurā denominēta mijmaiņas līguma otrā daļa. Šis lauks jāaizpilda tikai tad, ja ir procentu likmes un valūtas atvasināto instrumentu līgumi. |
{CURRENCYCODE_3} |
|
31. |
Cenas apzīmējums |
Norāda, vai cena ir izteikta monetārā vērtībā, procentos, kā peļņas likme vai bāzes punktos. |
“MONE” – monetāra vērtība “PERC” – procenti “YIEL” – ienesīgums “BAPO” – bāzes punkti |
|
J iedaļa – rīkojuma specifikācijas |
|||
|
32. |
Pirkšanas-pārdošanas rādītājs |
Norāda, vai rīkojums ir pārdodams vai pērkams. Iespējas līgumu un mijmaiņas iespējas līgumu gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kam ir tiesības izmantot iespēju, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš pārdod iespēju un saņem prēmiju. Tādu regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu un regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu gadījumā, kas nav regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi, kuri attiecas uz valūtām, pircējs ir darījuma partneris, kas pērk instrumentu, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš pārdod instrumentu. Tādu mijmaiņas līgumu gadījumā, kas saistīti ar vērtspapīriem, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem pamatā esošā vērtspapīra cenu svārstību risku un saņem nodrošinājuma summu. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas maksā nodrošinājuma summu. Tādu mijmaiņas līgumu gadījumā, kas saistīti ar procentu likmēm vai inflācijas indeksiem, pircējs ir darījuma partneris, kurš maksā fiksētu likmi. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas saņem fiksēto likmi. Bāzes mijmaiņas līgumu gadījumā (mijmaiņas līgumi, kurā mainīga procentu likme tiek apmainīta pret mainīgu procentu likmi) pircējs ir darījuma partneris, kurš maksā cenas starpību, un pārdevējs ir darījuma partneris, kas saņem cenas starpību. Tādu mijmaiņas līgumu un regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu gadījumā, kas saistīti ar valūtām, un starpvalūtu mijmaiņas līgumu gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kas saņem valūtu, kura ir pirmā no valūtām, kas sakārtotas alfabētiskā secībā saskaņā ar ISO 4217 standartu, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš piegādā minēto valūtu. Tādu mijmaiņas līgumu gadījumā, kas saistīti ar dividendēm, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem līdzvērtīgu faktisko dividenžu maksājumu. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas izmaksā dividendes un saņem fiksētu likmi. Atvasinātu finanšu instrumentu gadījumā kredītriska pārvešanai, izņemot iespējas līgumus un mijmaiņas iespējas līgumus, pircējs ir darījuma partneris, kas pērk aizsardzību. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas pārdod aizsardzību. Tādu atvasinātu instrumentu līgumu gadījumā, kas saistīti ar precēm vai emisiju kvotām, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem preci vai emisijas kvotu, kas norādīta ziņojumā, un pārdevējs ir darījumu partneris, kurš piegādā minēto preci vai emisijas kvotu. Biržā netirgota procentu likmes nākotnes līguma gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kas maksā fiksēto procentu likmi, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš saņem fiksēto procentu likmi. Nosacītās summas pieauguma gadījumā pircējs ir tāds pats kā finanšu instrumenta ieguvējs sākotnējā darījumā, un pārdevējs ir tāds pats kā finanšu instrumenta turētājs sākotnējā darījumā. Nosacītās summas samazinājuma gadījumā pircējs ir tāds pats kā finanšu instrumenta turētājs sākotnējā darījumā, un pārdevējs ir tāds pats kā finanšu instrumenta ieguvējs sākotnējā darījumā. |
“BUYI” – pirkt “SELL” – pārdot |
|
33. |
Rīkojuma statuss |
Lai identificētu rīkojumus, kas ir aktīvi/neaktīvi/apturēti/neatkarīgi/indikatīvi (attiecībā tikai pret kotāciju)/nosacīti/maršrutēti. Aktīvs – pret kotāciju neattiecināmi rīkojumi, kas ir tirgojami. Neaktīvs – pret kotāciju neattiecināmi rīkojumi, kas nav tirgojami. Stabils/indikatīvs – attiecināmi tikai pret kotāciju. Indikatīvas kotācijas ir redzamas, bet tās nevar izpildīt. Tas ietver garantijas dažās tirdzniecības vietās. Neatkarīgas kotācijas var izpildīt. Nosacīti – izmanto stratēģiskiem rīkojumiem, kas iegūti no tādas funkcionalitātes, kas saistīta ar pozīcijas izveidošanu vai pozīcijas slēgšanu. Maršrutēti – izmanto rīkojumiem, kurus tirdzniecības vieta maršrutē uz citām vietām. |
“ACTI” – aktīvs vai “INAC” – neaktīvs vai “FIRM” – neatkarīgas kotācijas vai “INDI” – indikatīvas kotācijas vai “IMPL” – nosacīti stratēģiskie rīkojumi vai “ROUT” – maršrutēti rīkojumi. Ja ir piemērojami vairāki statusi, šajā laukā norāda vairākus karodziņus, atdalot tos ar komatu. |
|
34. |
Daudzuma apzīmējums |
Norāda, vai daudzums ir izteikts vienību skaitā, nominālvērtībā vai monetārā vērtībā. |
“UNIT” – vienību skaits “NOML” – nominālvērtība “MONE” – monetāra vērtība |
|
35. |
Daudzuma valūta |
Valūta, kurā izteikts daudzums. Lauks ir jāaizpilda tikai tad, ja daudzums ir izteikts kā nominālvērtība vai monetāra vērtība. |
{CURRENCYCODE_3} |
|
36. |
Sākotnējais daudzums |
Attiecīgā finanšu instrumenta vienību skaits vai atvasināto instrumentu līgumu skaits rīkojumā. Finanšu instrumenta nominālā vai monetārā vērtība. Attiecībā uz cenas starpības derībām daudzums ir monetārā vērtība, par kuru noslēgtas derības uz katru pamatā esošā finanšu instrumenta punkta kustību. Attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumu nosacītās vērtības palielinājumu vai samazinājumu skaitlis atspoguļo izmaiņu absolūto vērtību, un to izsaka kā pozitīvu skaitli. Attiecībā uz kredītriska mijmaiņas līgumiem daudzums ir nosacītā summa, par kuru iegādāta vai pārdota aizsardzība. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
|
37. |
Atlikušais daudzums, tostarp slēptais |
Kopējais daudzums, kas rīkojumu reģistrā atliek pēc daļējas izpildes vai tāda jebkura cita notikuma gadījumā, kas skar rīkojumu. Daļējas izpildes rīkojuma gadījumā tas ir kopējais atlikušais apjoms pēc minētās daļējās izpildes. Rīkojuma ieraksta gadījumā tas ir sākotnējais daudzums. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
|
38. |
Norādītais daudzums |
Rīkojumu reģistrā redzamais daudzums (pretstatā slēptajam). |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
|
39. |
Tirgotais daudzums |
Pilnīgas vai daļējas izpildes gadījumā šajā laukā ieraksta izpildes daudzumu. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
|
40. |
Minimālais pieļaujamais daudzums (MPD) |
Minimālais pieļaujamais daudzums rīkojuma izpildei, kas var sastāvēt no vairākām daļējām izpildēm un parasti attiecas tikai uz nepastāvīgiem rīkojumu veidiem. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
|
41. |
Minimālais izpildāmais apjoms (MIA) |
Minimālais katras atsevišķas iespējamās izpildes izpildāmais apjoms. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
|
42. |
MIA tikai pirmajā izpildē |
Norāda, vai MIA attiecas tikai uz pirmo izpildi. Šo lauku var atstāt neaizpildītu, ja nav aizpildīts 41. lauks. |
“pareizi” “nepareizi” |
|
43. |
Tikai pasīvs rādītājs |
Norāda, vai rīkojums tirdzniecības vietai ir iesniegts ar parametru/karodziņu, kas liedz rīkojumu nekavējoties izpildīt pret jebkādiem kontrāriem redzamiem rīkojumiem. |
“pareizi” “nepareizi” |
|
44. |
Pasīvs vai agresīvs rādītājs |
Daļējas un pilnīgas izpildes gadījumā norāda, vai rīkojums jau bija ievadīts rīkojumu reģistrā un nodrošināja likviditāti (pasīvs), vai arī rīkojums uzsāka tirdzniecību un tādēļ mazināja likviditāti (agresīvs). Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
“PASV” – pasīvs vai “AGRE” – agresīvs. |
|
45. |
Pašizpildes novēršana |
Norāda, vai ar rīkojums ir ievadīts ar pašizpildes novēršanas kritēriju, lai to nevarētu izpildīt ar rīkojumu pretējā reģistra pusē, ko ievadījis tas pats loceklis vai dalībnieks. |
“pareizi” “nepareizi” |
|
46. |
Ar stratēģiju saistīta rīkojuma identifikācija |
Burtciparu kods, ar ko sasaista visus saistītos rīkojumus, kas ir daļa no stratēģijas saskaņā ar 7. panta 2. punktu. |
{ALPHANUM-50} |
|
47. |
Maršrutēšanas stratēģija |
Piemērojamā maršrutēšanas stratēģija saskaņā ar tirdzniecības vietas specifikāciju. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{ALPHANUM-50} |
|
48. |
Tirdzniecības vietas darījuma identifikācijas kods |
Burtciparu kods, ko darījumam piešķīrusi tirdzniecības vieta saskaņā ar šīs regulas 12. pantu. Tirdzniecības vietas darījuma identifikācijas kods ir unikāls, konsekvents un pastāvīgs katram ISO10383 MIC segmentam un katrai tirdzniecības dienai. Ja tirdzniecības vieta neizmanto MIC segmentu, tirdzniecības vietas darījuma identifikācijas kods ir unikāls, konsekvents un pastāvīgs katram operatīvajam MIC katrai tirdzniecības dienai. Darījuma identifikācijas koda komponenti nedrīkst izpaust ziņas par tā darījuma partneru identitāti, kura kods tiek saglabāts. |
{ALPHANUM-52} |
|
K iedaļa – tirdzniecības posmi, paredzamā izsoles cena un apjoms |
|||
|
49. |
Tirdzniecības posmi |
Katra tā atšķirīgā tirdzniecības posma nosaukums, kura laikā rīkojums atrodas rīkojumu reģistrā, tostarp tirdzniecības pārtraukšana, bloķēšanas sistēma un apturēšana. |
{ALPHANUM-50} |
|
50. |
Paredzamā tirdzniecības cena |
Cena, par kādu katra izsole ir jāsavieto attiecībā uz finanšu instrumentu, par kuru ir izvietots viens vai vairāki rīkojumi. |
{DECIMAL-18/5}, ja cena ir izteikta kā monetāra vai nomināla vērtība. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuāli vai kā peļņas likme. |
|
51. |
Paredzamā izsoles cena |
Apjoms (finanšu instrumenta vienību skaits), ko var izpildīt ar 50. laukā norādīto paredzamo izsoles cenu, ja izsole ir beigusies precīzi tajā laika brīdī. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
(1) Komisijas 2016. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/590, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 449. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/212 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/581
(2016. gada 24. jūnijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par tīrvērtes piekļuvi tirdzniecības vietām un centrālajiem darījumu partneriem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 35. panta 6. punktu un 36. panta 6. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai novērstu konkurences izkropļojumus, centrālajiem darījumu partneriem, kā arī tirdzniecības vietām vajadzētu būt iespējai atteikt pieprasījumu par piekļuvi centrālajam darījumu partnerim vai tirdzniecības vietai tikai tad, ja pēc visiem saprātīgajiem centieniem pārvaldīt risku, kas rodas no minētās piekļuves piešķiršanas, taču saglabājas būtisks nepamatots risks. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, ja centrālais darījumu partneris vai tirdzniecības vieta atsaka piekļuves pieprasījumu, tiem ir jāsniedz pilnīgs minētā lēmuma pamatojums, tostarp jānorāda, kā attiecīgie riski, kas izrietētu no piekļuves piešķiršanas, konkrētajā situācijā nebūtu pārvaldāmi, un ka saglabātos būtisks nepamatots risks. Piemērots veids, kā to izdarīt, ir piekļuvi atsakošajai pusei skaidri izklāstīt tās izmaiņas riska pārvaldībā, ko radītu piekļuves piešķiršana, kā tai būtu jāpārvalda risks saistībā ar izmaiņām, kuras rastos no piekļuves piešķiršanas, un paskaidrot ietekmi uz tās darbību. |
|
(3) |
Regulā (ES) Nr. 600/2014 nenošķir riskus, kas centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības vietām rodas, kad tās piešķir piekļuvi, un ir ietvertas tās pašas vispārējās nosacījumu kategorijas, kuras tirdzniecības vietām un centrālajiem darījumu partneriem ir jāņem vērā, izskatot piekļuves pieprasījumus. Tomēr, ņemot vērā to, kā centrālo darījumu partneru darbība atšķiras no tirdzniecības vietu darbības, riski, kas izriet no piekļuves piešķiršanas, praksē centrālos darījumu partnerus un tirdzniecības vietas var ietekmēt atšķirīgi, tādējādi norādot uz nepieciešamību izmantot diferencētu pieeju centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības vietām. |
|
(4) |
Ja kompetentā iestāde novērtē, vai piekļuve apdraudētu tirgu vienmērīgu un pienācīgu darbību vai negatīvi ietekmētu sistēmisko risku, būtu jāapsver, vai attiecīgajam centrālajam darījumu partnerim vai tirdzniecības vietai ir atbilstīgas riska pārvaldības procedūras, tostarp attiecībā uz operacionālo un juridisko risku, lai izvairītos no tā, ka piekļuves nolīgums trešām personām rada tādus būtiskus nepamatotus riskus, kurus nevar mazināt. |
|
(5) |
Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir jāatļauj piekļuve, vajadzētu būt samērīgiem un nediskriminējošiem, lai neapdraudētu nediskriminējošas piekļuves mērķi. Nav pieļaujama diskriminējoša veida maksu iekasēšana, lai novērstu piekļuvi. Tomēr maksas varētu atšķirties objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, ja izmaksas saistībā ar piekļuves pasākumu īstenošanu ir augstākas. Piešķirot piekļuvi, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības vietām rodas gan vienreizējas izmaksas, piemēram, novērtējot juridiskās prasības, gan pastāvīgas izmaksas. Tā kā piekļuves pieprasījuma darbības joma un saistītās izmaksas par piekļuves nolīguma īstenošanu var atšķirties katrā atsevišķā gadījumā, šajā regulā nav lietderīgi ietvert konkrētu izmaksu sadalījumu starp centrālo darījumu partneri un tirdzniecības vietu. Tomēr izmaksu sadalījums ir svarīgs piekļuves nolīguma elements, tādēļ abām pusēm minētajā nolīgumā būtu jāprecizē izmaksu segšana. |
|
(6) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (2) centrālajam darījumu partnerim, kas vēlas paplašināt savu darījumdarbību uz papildu pakalpojumiem vai darbības veidiem, kuri nav ietverti sākotnējā atļaujā, būtu jāiesniedz pieprasījums par atļaujas paplašināšanu. Atļaujas paplašinājums ir nepieciešams, ja centrālais darījumu partneris plāno piedāvāt tīrvērtes pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kam ir atšķirīgs riska profils vai kas būtiski atšķiras no centrālā darījumu partnera esošo produktu kopuma. Ja līgums, kas tirgots tirdzniecības vietā, kurai centrālais darījumu partneris ir piešķīris piekļuvi, ietilpst finanšu instrumentu klasē, uz ko attiecas centrālā darījumu partnera esošā atļauja, un ja tam tādēļ ir līdzīgas riska iezīmes kā līgumiem, kuriem centrālais darījumu partneris jau ir veicis tīrvērti, šāds līgums būtu jāuzskata par ekonomiski līdzvērtīgu. |
|
(7) |
Lai nodrošinātu, ka centrālais darījumu partneris nepiemēro diskriminējošas nodrošinājuma un drošības rezerves noteikšanas prasības ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem, ko tirgo tirdzniecības vietā, kurai ir piešķirta piekļuve centrālajam darījumu partnerim, jebkādas izmaiņas, kuras tiek veiktas attiecībā uz drošības rezerves noteikšanas metodiku un darbības prasībām saistībā ar drošības rezerves noteikšanu un savstarpējo prasījumu ieskaitu, ko piemēro ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem, kuriem centrālais darījumu partneris jau veicis tīrvērti, būtu jāpārskata centrālā darījumu partnera riska novērtēšanas komitejai un būtu jāuzskata par būtiskām izmaiņām modeļos un parametros, lai veiktu pārskatīšanas procedūru, kas paredzēta Regulā (ES) Nr. 648/2012. Šādai pārskatīšanai būtu jāapstiprina, ka jaunie modeļi un parametri ir nediskriminējoši un pamatojas uz attiecīgajiem riska apsvērumiem. |
|
(8) |
Regula (ES) Nr. 648/2012 novērš konkurences izkropļojumus, pieprasot nediskriminējošu piekļuvi centrālajiem darījumu partneriem, kuri tirdzniecības vietām piedāvā ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti. Savukārt Regula (ES) Nr. 600/2014 atzīst nepieciešamību ieviest līdzīgus noteikumus regulētiem tirgiem. Ņemot vērā to, ka centrālais darījumu partneris var veikt gan ārpusbiržas atvasināto instrumentu, gan biržā tirgotu atvasināto instrumentu tīrvērti, lai nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi pret ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem, ko tirgo tirdzniecības vietā, kura pieprasa piekļuvi centrālajam darījumu partnerim, būtu jāņem vērā visi attiecīgie līgumiem, kam tīrvērti veic minētais centrālais darījumu partneris, neatkarīgi no tā, kur līgumus tirgo. |
|
(9) |
Attiecīgās kompetentās iestādes paziņojums centrālā darījumu partnera kolēģijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) par centrālā darījumu partnera pārejas pasākumu apstiprināšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 35. pantu būtu jāsniedz bez nepamatotas kavēšanās, lai palīdzētu citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm izprast, kāda būs ietekme uz centrālo darījumu partneri un tirdzniecības vietām, kam ir ciešas saiknes ar attiecīgo centrālo darījumu partneri. Paziņojumā būtu jāiekļauj visa būtiskā informācija, kas vajadzīga, lai centrālā darījumu partnera kolēģija un EVTI varētu saprast šādu lēmumu un uzlabot pārredzamību. |
|
(10) |
Skaidrām prasībām par informāciju, kas jāsniedz centrālajam darījumu partnerim un tirdzniecības vietām, kad tās kompetentajām iestādēm un EVTI sniedz paziņojumu, ka tās vēlas izmantot pārejas noteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 35. un 36. pantu, būtu jāveicina pārredzama un saskaņota paziņošanas procedūras piemērošana. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt, ka paziņošanas procedūra ietver vienotas veidnes informācijas paziņošanai, lai nodrošinātu konsekventu un vienotu uzraudzības praksi. |
|
(11) |
Ir svarīgi izvairīties no riska, ka lielākas tirdzniecības vietas izmanto aprēķina metodes, lai samazinātu to ikgadējās nosacītās summas ar mērķi gūt labumu no piekļuves noteikumu atteikšanās mehānisma. Ja pastāv vienlīdz atzītas alternatīvas pieejas, lai aprēķinātu nosacīto summu, tāda aprēķina izmantošana, kas sniedz lielāko summu, palīdz novērst šo risku. Metodēm, ko izmanto, lai aprēķinātu nosacīto summu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, būtu jāļauj patiesi mazākām tirdzniecības vietām, kurām vēl nav tehnoloģisko spēju darboties vienlīdzīgos apstākļos ar pēctirdzniecības infrastruktūras tirgus vairākumu, izmantot atteikšanās mehānismu. Turklāt ir svarīgi, lai paredzētās metodes būtu vienkāršas un nepārprotamas un veicinātu konsekventu un vienotu uzraudzības praksi. |
|
(12) |
Ir svarīgi, lai tirdzniecības vietas izmantotu konsekventu pieeju nosacītās summas aprēķinam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, jo tādējādi tirdzniecības vietas varētu taisnīgi piemērot piekļuves noteikumus. Tas ir jo īpaši svarīgi dažiem biržā tirgotu atvasināto instrumentu veidiem, kas tirgoti vienībās, piemēram, barelos vai tonnās. |
|
(13) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā paredzētos noteikumus un Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētos noteikumus piemēro no tās pašas dienas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka centrālais darījumu partneris un tirdzniecības vietas var gūt labumu no Regulas (ES) Nr. 600/2014 35. panta 5. punktā un 36. panta 5. punktā paredzētajiem pārejas pasākumiem, daži šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no tās spēkā stāšanās dienas. |
|
(14) |
Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz piekļuves atteikšanu un piešķiršanu centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības vietām, iekļaujot procedūru, saskaņā ar kuru centrālie darījumu partneri un tirdzniecības vietas var atteikties no šajā regulā noteiktajām piekļuves prasībām. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, vairākumam no kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi, un personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, atvieglotu to visaptverošu pārskatu un visaptverošu piekļuvi, ir vēlams visus Regulas (ES) Nr. 600/2014 35. panta 6. punktā un 36. panta 6. punktā paredzētos regulatīvos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā. |
|
(15) |
Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EVTI iesniegusi Komisijai. |
|
(16) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanos par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (3), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
NEDISKRIMINĒJOŠA PIEKĻUVE CENTRĀLAJIEM DARĪJUMU PARTNERIEM UN TIRDZNIECĪBAS VIETĀM
1. IEDAĻA
Nediskriminējoša piekļuve centrālajiem darījumu partneriem
1. pants
Nosacījumi tam, lai centrālais darījumu partneris atteiktu piekļuvi
1. Centrālais darījumu partneris novērtē, vai piekļuves piešķiršana varētu radīt kādu no 2., 3. un 4. pantā norādītajiem riskiem, un centrālais darījumu partneris var atteikt piekļuvi tikai tad, ja pēc visiem saprātīgajiem centieniem pārvaldīt savus riskus, centrālais darījumu partneris secina, ka pastāv būtiski nepamatoti riski, ko nav iespējams pārvaldīt.
2. Ja centrālais darījumu partneris atsaka piekļuvi, tas norāda, kuri 2., 3. un 4. pantā norādītie riski rastos no piekļuves piešķiršanas, un paskaidro, kāpēc minētos riskus nav iespējams pārvaldīt.
2. pants
Centrālā darījumu partnera piekļuves atteikums, kas balstīts uz darījumu paredzamo apjomu
Centrālais darījumu partneris var atteikt piekļuves pieprasījumu, pamatojoties uz darījumu paredzamo apjomu, kas rodas no šādas piekļuves, tikai tad, ja tā rezultātā:
|
a) |
centrālā darījumu partnera pielāgojamā uzbūve tiktu pārsniegta tādā mērā, ka centrālais darījumu partneris nevarētu pielāgot savas sistēmas, lai tiktu galā ar darījumu paredzamo apjomu; |
|
b) |
centrālā darījumu partnera plānotā jauda tiktu pārsniegta tādā mērā, ka centrālais darījumu partneris nevarētu iegūt vajadzīgo papildu jaudu, lai veiktu darījumu paredzamā apjoma tīrvērti. |
3. pants
Centrālā darījumu partnera piekļuves atteikums, kas balstīts uz operacionālo risku un sarežģītību
Centrālais darījumu partneris var atteikt piekļuves pieprasījumu, pamatojoties uz operacionālo risku un sarežģītību.
Operacionālais risks un sarežģītība ietver:
|
a) |
centrālā darījumu partnera un tirdzniecības vietas IT sistēmu nesaderību, kas centrālajam darījumu partnerim neļauj nodrošināt sistēmu savienojamību; |
|
b) |
tādu cilvēkresursu nepietiekamību, kuriem būtu nepieciešamās zināšanas, prasmes un pieredze, lai pildītu centrālā darījumu partnera funkcijas attiecībā uz risku, kas izriet no papildu finanšu instrumentiem, ja tie atšķiras no finanšu instrumentiem, kuru tīrvērti centrālais darījumu partneris jau ir veicis, vai nespēju izmantot šādus cilvēkresursus. |
4. pants
Centrālā darījumu partnera piekļuves atteikums, kas balstīts uz citiem faktoriem, kuri rada būtiskus nepamatotus riskus
1. Centrālais darījumu partneris var atteikt piekļuves pieprasījumu, pamatojoties uz būtisku nepamatotu risku, ja ir izpildīts kāds no minētajiem nosacījumiem:
|
a) |
centrālais darījumu partneris nesniedz tīrvērtes pakalpojumus finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem tiek pieprasīta piekļuve, un nevarētu ar visiem saprātīgajiem centieniem uzsākt tīrvērtes pakalpojumus, kas būtu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 II, III un IV sadaļā noteiktajām prasībām; |
|
b) |
piekļuves piešķiršana apdraudētu centrālā darījumu partnera ekonomisko dzīvotspēju vai tā spēju izpildīt obligātās kapitāla prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. pantu; |
|
c) |
pastāv juridiski riski; |
|
d) |
pastāv centrālā darījumu partnera un tirdzniecības vietas noteikumu nesaderība, ko centrālais darījumu partneris nespēj novērst sadarbībā ar attiecīgo tirdzniecības vietu. |
2. centrālais darījumu partneris var atteikt piekļuves pieprasījumu, pamatojoties uz juridisko risku, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, ja centrālā darījumu partnera piekļuves piešķiršanas rezultātā nespētu īstenot savus noteikumus, kas attiecas uz noslēguma savstarpējo prasījumu ieskaitu un saistību neizpildes procedūrām, vai nevarētu pārvaldīt riskus, kuri rodas no vienlaicīgas dažādu tirdzniecības pieņemšanas modeļu izmantošanas.
2. IEDAĻA
Nediskriminējoša piekļuve tirdzniecības vietām
5. pants
Nosacījumi tam, lai tirdzniecības vieta atteiktu piekļuvi
1. Tirdzniecības vieta novērtē, vai piekļuves piešķiršana varētu radīt kādu no 6. un 7. pantā norādītajiem riskiem, un tirdzniecības vieta var atteikt piekļuvi tikai tad, ja pēc visiem saprātīgajiem centieniem pārvaldīt savus riskus, tirdzniecības vieta secina, ka pastāv būtiski nepamatoti riski, ko nav iespējams pārvaldīt.
2. Ja tirdzniecības vieta atsaka piekļuvi, tā norāda, kuri 6. un 7. pantā norādītie riski rastos no piekļuves piešķiršanas, un paskaidro, kāpēc minētos riskus nav iespējams pārvaldīt.
6. pants
Tirdzniecības vietas piekļuves atteikums, kas balstīts uz operacionālo risku un sarežģītību
Tirdzniecības vieta var atteikt piekļuves pieprasījumu, pamatojoties uz operacionālo risku un sarežģītību, kas izriet no šādas piekļuves, tikai tad, ja pastāv centrālā darījumu partnera un tirdzniecības vietas IT sistēmu nesaderības risks, kas neļautu tirdzniecības vietai nodrošināt minēto sistēmu savienojamību.
7. pants
Tirdzniecības vietas piekļuves atteikums, kas balstīts uz citiem faktoriem, kuri rada būtiskus nepamatotus riskus
Tirdzniecības vieta var atteikt piekļuves pieprasījumu, pamatojoties uz būtisku nepamatotu risku, ja pastāv kāda no šīm situācijām:
|
a) |
apdraudējums tirdzniecības vietas ekonomiskajai dzīvotspējai vai tās spējai izpildīt obligātās kapitāla prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 47. panta 1. punkta f) apakšpunktu (4); |
|
b) |
tirdzniecības vietas un centrālā darījumu partnera noteikumu neatbilstība, ko tirdzniecības vieta nespēj novērst sadarbībā ar attiecīgo centrālo darījumu partneri. |
8. pants
Noteikumi, saskaņā ar kuriem tiek uzskatīts, ka piekļuve apdraud tirgu vienmērīgu un pienācīgu darbību vai negatīvi ietekmē sistēmisko risku
Papildus likviditātes fragmentācijai, kas definēta Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 45. apakšpunktā minētās regulas 35. panta 4. punkta b) apakšpunkta un 36. panta 4. punkta b) apakšpunkta nolūkos, uzskata, ka piekļuves piešķiršana apdraud tirgu vienmērīgu un pienācīgu darbību vai negatīvi ietekmē sistēmisko risku, ja kompetentā iestāde var pamatot atteikumu, ietverot pierādījumus, ka viena vai abu piekļuves pieprasījuma pušu riska pārvaldības procedūras ir nepietiekamas, lai novērstu to, ka piekļuves piešķiršana trešām personām rada būtisku nepamatotu risku, un ka nav korektīvu pasākumu, kas pietiekami mazinātu šos riskus.
II NODAĻA
NOTEIKUMI, SASKAŅĀ AR KURIEM IR JĀATĻAUJ PIEKĻUVE
9. pants
Noteikumi, saskaņā ar kuriem ir jāatļauj piekļuve
1. Puses vienojas par to attiecīgajām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no piešķirtās piekļuves, tostarp par piemērojamiem tiesību aktiem, kuri reglamentē to attiecības. Piekļuves nolīguma nosacījumi:
|
a) |
ir skaidri definēti, pārredzami, spēkā esoši un izpildāmi; |
|
b) |
gadījumā, ja diviem vai vairākiem centrālajiem darījumu partneriem ir piekļuve tirdzniecības vietai, nosaka veidu, kādā darījumi tirdzniecības vietā tiek iedalīti centrālajam darījumu partnerim, kas ir nolīguma puse; |
|
c) |
ietver skaidrus noteikumus par pārveduma rīkojumu reģistrēšanas brīdi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (5) attiecīgajās sistēmās un par neatsaucamības brīdi; |
|
d) |
ietver tādus noteikumus par piekļuves nolīguma izbeigšanu pēc jebkuras puses iniciatīvas, kuri:
|
|
e) |
precizē finanšu instrumentus, kam piemēro piekļuves nolīgumu; |
|
f) |
precizē piekļuves pieprasījuma radītu vienreizēju un pastāvīgu izmaksu segumu; |
|
g) |
iekļauj noteikumus par prasībām un saistībām, kas izriet no piekļuves nolīguma. |
2. Piekļuves nolīguma nosacījumos paredzēts, ka nolīguma pusēm ir jāievieš atbilstīga politika, procedūras un sistēmas, lai nodrošinātu:
|
a) |
savlaicīgu, uzticamu un drošu saziņu starp pusēm; |
|
b) |
iepriekšēju apspriešanos ar otru pusi, ja izmaiņas jebkuras puses darbībā var būtiski ietekmēt piekļuves nolīgumu vai riskus, kam otra puse ir pakļauta; |
|
c) |
savlaicīgu paziņošanu otrai pusei pirms izmaiņas ieviešanas tādos gadījumos, uz kuriem neattiecas b) apakšpunkts; |
|
d) |
strīdu izšķiršanu; |
|
e) |
iespējamo risku, kas rodas no piekļuves nolīguma, identificēšanu, pārraudzību un pārvaldību; |
|
f) |
tirdzniecības vietas veiktu visas nepieciešamās informācijas saņemšanu, lai pildītu savus pienākumus attiecībā uz atklātas intereses uzraudzību; |
|
g) |
centrālā darījumu partnera veiktu tādu preču piegādes pieņemšanu, par kurām norēķins veikts fiziski. |
3. Attiecīgās piekļuves nolīguma puses nodrošina, ka:
|
a) |
piešķirot piekļuvi, tiek saglabāti atbilstīgi riska pārvaldības standarti; |
|
b) |
piekļuves pieprasījumā sniegtā informācija tiek atjaunināta piekļuves nolīguma laikā, tostarp informācija par būtiskām izmaiņām; |
|
c) |
konfidenciālu un komerciāli sensitīvu informāciju, tostarp informāciju, kas sniegta finanšu instrumenta izstrādes posmā, drīkst izmantot tikai tam īpašajam mērķim, kura nolūkā tā tiek sniegta, un ar to drīkst rīkoties tikai tā konkrētā mērķa vārdā, par ko puses ir vienojušās. |
10. pants
Centrālā darījumu partnera iekasētas nediskriminējošas un pārredzamas tīrvērtes maksas
1. Centrālais darījumu partneris iekasē maksas tikai par tādā tirdzniecības vietā veiktiem tīrvērtes darījumiem, kurai tas ir piešķīris piekļuvi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas piemērojami visiem tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā klientiem. Šajā nolūkā centrālais darījumu partneris visiem tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā klientiem piemēro vienādu maksu un rabatu grafiku, un tā maksas nav atkarīgas no tirdzniecības vietas, kur darījums tiek veikts.
2. Centrālais darījumu partneris no tirdzniecības vietas iekasē maksu tikai attiecībā uz piekļuvi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Šajā nolūkā tāda pati maksa un rabati attiecas uz visām tirdzniecības vietām, kas piekļūst centrālajam darījumu partnerim, attiecībā uz vienādiem vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, izņemot gadījumos, ja var objektīvi pamatot atšķirīgu maksu grafiku.
3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 38. pantu centrālais darījumu partneris nodrošina, ka šā panta 1. un 2. punktā minētie maksu grafiki ir viegli pieejami, atbilstīgi identificēti atkarībā no pakalpojumu sniedzēja un pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka iekasētās maksas ir paredzamas.
4. Šā panta 1. līdz 3. punktu piemēro maksām, kas iekasētas, lai segtu vienreizējās un pastāvīgas izmaksas.
11. pants
Tirdzniecības vietu iekasētas nediskriminējošas un pārredzamas maksas
1. Tirdzniecības vieta iekasē maksu tikai attiecībā uz piekļuvi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Šajā nolūkā tāds pats maksu un rabatu grafiks attiecas uz visiem centrāliem darījumu partneriem, kas piekļūst tirdzniecības vietai, attiecībā uz vienādiem vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, izņemot gadījumos, ja var objektīvi pamatot atšķirīgu maksu grafiku.
2. Tirdzniecības vieta nodrošina, ka 1. punktā minētie maksu grafiki ir viegli pieejami, ka minētās maksas tiek adekvāti identificētas atkarībā no pakalpojumu sniedzēja un ir pietiekami detalizētas, lai nodrošinātu, ka izrietošās maksas ir paredzamas.
3. Šā panta 1. un 2. punkts attiecas uz visām maksām, kas ir saistītas ar piekļuvi, tostarp tām maksām, kuras iekasē, lai segtu vienreizējās un pastāvīgās izmaksas.
III NODAĻA
NOSACĪJUMI NEDISKRIMINĒJOŠAI ATTIEKSMEI PRET LĪGUMIEM
12. pants
Ekonomiski līdzvērtīgu līgumu nodrošinājuma un drošības rezerves noteikšanas prasības
1. Centrālais darījumu partneris nosaka, vai līgumi, ko tirgo tirdzniecības vietā, kurai tas ir piešķīris piekļuvi, ir ekonomiski līdzvērtīgi tiem līgumiem ar līdzīgām riska iezīmēm, kuru tīrvērti centrālais darījumu partneris jau ir veicis.
2. Piemērojot šo pantu, centrālais darījumu partneris visus tos līgumus, ko tirgo tirdzniecības vietā, kurai tas ir piešķīris piekļuvi, un kas ietilpst finanšu instrumentu kategorijā, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantā minētā centrālo darījumu partneru atļauja vai jebkāds minētās regulas 15. pantā minēts atļaujas papildu paplašinājums, uzskata par ekonomiski līdzvērtīgiem attiecīgajā finanšu instrumentu kategorijā esošajiem līgumiem, kuriem centrālais darījumu partneris jau veicis tīrvērti.
3. Centrālais darījumu partneris līgumu, kas tiek tirgots tirdzniecības vietā, kurai tas ir piešķīris piekļuvi, un kas rada ievērojami atšķirīgu riska profilu vai būtiskas atšķirības no līgumiem, kuriem centrālais darījumu partneris jau veicis tīrvērti attiecīgajā finanšu instrumentu klasē, var uzskatīt par ekonomiski nelīdzvērtīgu, ja centrālais darījumu partneris attiecībā uz minēto līgumu un saistībā ar tirdzniecības vietas piekļuves pieprasījumu ir saņēmis atļaujas paplašinājumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 15. pantu.
4. Centrālais darījumu partneris ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem, kas minēti 1. punktā, piemēro vienādas drošības rezerves un nodrošinājuma metodes neatkarīgi no tā, kur līgumus tirgo. Centrālais darījumu partneris 1. punktā minētā ekonomiski līdzvērtīgā līguma tīrvērtei piemēro izmaiņas, kas pieņemtas attiecībā uz centrālo darījumu partneru riska moduļiem un parametriem, tikai tad, ja tas vajadzīgs, lai mazinātu riska faktorus saistībā ar minēto tirdzniecības vietu vai tajā tirgotajiem līgumiem. Šādas izmaiņas uzskata par tādām būtiskām izmaiņām centrālo darījumu partneru modeļos un parametros, kas minētas Regulas (ES) Nr. 648/2012 28. un 49. pantā.
13. pants
Ekonomiski līdzvērtīgu līgumu savstarpējo prasījumu ieskaits
1. Centrālais darījumu partneris šīs regulas 12. panta 1. punktā minētajiem ekonomiski līdzvērtīgajiem līgumiem piemēro vienādas savstarpējo prasījumu ieskaita procedūras neatkarīgi no tā, kur šie līgumi tika tirgoti, ar nosacījumu, ka piemērotā ieskaita procedūra ir spēkā esoša un izpildāma saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK un piemērojamajiem maksātnespējas tiesību aktiem.
2. Centrālais darījumu partneris, kas uzskata, ka juridiskais vai bāzes risks, kurš ir saistīts ar savstarpējo prasījumu ieskaita procedūru, ko tas piemēro ekonomiski līdzvērtīgam līgumam, nav pietiekami mazināts, šāda līguma tīrvērtei piemēro izmaiņas, kas pieņemtas attiecībā uz šādu savstarpējo prasījumu ieskaita procedūru, izņemot šāda līguma savstarpējo prasījumu ieskaita procedūru. Šādas izmaiņas uzskata par tādām būtiskām izmaiņām centrālo darījumu partneru riska modeļos un parametros, kas minētas Regulas (ES) Nr. 648/2012 28. un 49. pantā.
3. Šā panta 2. punkta nolūkā “bāzes risks” ir risks, ko rada nepilnīgi korelējoša dinamika starp diviem vai vairākiem aktīviem vai līgumiem, kuriem centrālais darījumu partneris veic tīrvērti.
14. pants
Tādu korelētu līgumu drošības rezervju savstarpēja pārvietošana, kuriem tīrvērti ir veicis tas pats centrālais darījumu partneris
Ja centrālais darījumu partneris aprēķina drošības rezerves saistībā ar tādu korelētu līgumu drošības rezervju savstarpēju pārvietošanu, kuriem tīrvērti ir veicis tas pats centrālais darījumu partneris (drošības rezerves noteikšana portfelim) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 153/2013 27. pantu (6), centrālais darījumu partneris savu portfeļa drošības rezerves noteikšanas pieeju piemēro visiem attiecīgajiem korelētajiem līgumiem neatkarīgi no tā, kur līgumus tirgo. Līgumi ar ievērojamu un stabilu korelāciju vai līdzvērtīgu atkarības statistisko parametru, gūst labumu no tādām pašām kompensācijām vai samazinājumiem.
IV NODAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI UN PAGAIDU NOTEIKUMI
15. pants
Procedūra, saskaņā ar ko centrālais darījumu partneris sniedz paziņojumu savai kompetentajai iestādei
Ja centrālais darījumu partneris lūdz atļauju izmantot Regulas (ES) Nr. 600/2014 35. panta 5. punktā minētos pārejas pasākumus, tas savai kompetentajai iestādei iesniedz rakstisku paziņojumu, izmantojot šīs regulas pielikumā norādīto 1. veidlapu.
16. pants
Procedūra, saskaņā ar ko kompetentā iestāde sniedz paziņojumu EVTI un centrālā darījumu partnera kolēģijai
Attiecīgās kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas EVTI un centrālā darījumu partnera kolēģijai, izmantojot šīs regulas pielikumā norādīto 2. veidlapu, sniedz rakstisku paziņojumu par katru lēmumu apstiprināt pārejas pasākumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 35. panta 5. punktu.
17. pants
Procedūra, saskaņā ar ko tirdzniecības vieta sniedz paziņojumu savai kompetentajai iestādei par sākotnējo pārejas periodu
Ja tirdzniecības vieta nevēlas, lai Regulas (ES) Nr. 600/2014 36. panta noteikumi būtu tai saistoši, tā savai kompetentajai iestādei un EVTI iesniedz rakstisku paziņojumu, izmantojot šīs regulas pielikumā norādīto 3.1. un 3.2. veidlapu.
18. pants
Procedūra, saskaņā ar ko tirdzniecības vieta sniedz paziņojumu savai kompetentajai iestādei par pārejas perioda pagarināšanu
Ja tirdzniecības vieta vēlas, lai Regulas (ES) Nr. 600/2014 36. panta noteikumi turpmākos 30 mēnešus nebūtu tai saistoši, tā savai kompetentajai iestādei un EVTI iesniedz rakstisku paziņojumu, izmantojot šīs regulas pielikumā norādīto 4.1. un 4.2. veidlapu.
19. pants
Turpmākas norādes par nosacītās summas aprēķināšanu
1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 36. panta 5. punktu tirdzniecības vieta, kas nevēlas, lai minētās regulas 36. panta noteikumi būtu tai saistoši trīsdesmit mēnešus ilgā periodā no dienas, kad sāk piemērot Regulu (ES) Nr. 600/2014, savā aprēķinā par gada nosacīto summu ietver visus darījumus ar biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, kas noslēgti iepriekšējā kalendārajā gadā pirms tās noteikumu piemērošanas.
2. Lai attiecībā uz gadu pirms spēkā stāšanās gada aprēķinātu gada nosacīto summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 36. panta 5. punktu, tirdzniecības vieta izmanto faktiskos rādītājus par periodu, kurā tie ir pieejami.
Ja tirdzniecības vietai attiecībā uz gadu pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākšanas gada, ir pieejami dati par mazāk nekā 12 mēnešiem, tā attiecībā uz minēto gadu sagatavo aplēstus rādītājus, izmantojot šādus trīs ievaddatu veidus:
|
a) |
faktiskie dati par ilgāko periodu, kas sācies tā gada sākumā, kurš ir pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākšanas gada, tostarp par vismaz pirmajiem astoņiem mēnešiem; |
|
b) |
faktiskie dati par līdzvērtīgu periodu tajā gadā, kas ir pirms šā punkta a) apakšpunktā minētā gada; |
|
c) |
faktiskie dati par visu gadu, kas ir pirms šā punkta a) apakšpunktā minētā gada. |
Aplēsto gada nosacītās summas rādītāju aprēķina, reizinot šā punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētos ievaddatus ar šā punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētajiem ievaddatiem un dalot tos ar šā punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētajiem ievaddatiem.
3. Ja tirdzniecības vieta vēlas, lai pirmā vai jebkura turpmāka 30 mēnešu perioda beigās Regulas (ES) Nr. 600/2014 36. panta noteikumi turpmākus 30 mēnešus nebūtu tai saistoši, tā savā aprēķinā par gada nosacīto summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 36. panta 5. punktu ietver visus darījumus ar biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, kas saskaņā ar tās noteikumiem noslēgti katrā no iepriekšējo 30 mēnešu perioda pirmajiem diviem secīgajiem gadiem.
4. Ja attiecībā uz gada nosacītās summas aprēķinu konkrētiem instrumentu veidiem pastāv pieņemamas alternatīvas, bet ir ievērojamas atšķirības vērtībās, kuras izriet no šādām aprēķina metodēm, izmanto aprēķinu, kas sniedz lielāko vērtību. Jo īpaši attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, piemēram, regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem vai iespējas līgumiem, tostarp visu veidu preču atvasinātajiem instrumentiem, kuri tiek apzīmēti ar vienībām, gada nosacītā summa ir atvasinātā instrumenta pamatā esošo aktīvu pilnā cena laikā, kad darījums tiek noslēgts.
20. pants
EVTI apstiprinājuma un pārbaudes metode
1. Lai veiktu pārbaudi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 36. panta 6. punkta d) apakšpunktu, tirdzniecības vieta pēc pieprasījuma iesniedz EVTI visus faktus un rādītājus, uz kuru pamata veikti aprēķini.
2. Pārbaudot iesniegtos gada nosacītās summas rādītājus, EVTI ņem vērā arī attiecīgos pēctirdzniecības datus un gada statistiku.
3. EVTI trīs mēnešu laikā pēc tam, kad saņemta visa attiecīgā informācija paziņojumam saskaņā ar 16. vai 17. pantu, tostarp 19. pantā norādītā informācija, apstiprina vai noraida iespēju izmantot atteikšanos.
21. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Tomēr 15., 16., 17., 19. un 20. pantu piemēro no dienas, kad stājas spēkā šī regula.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 24. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).
(6) Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 153/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām centrālajiem darījumu partneriem (OV L 52, 23.2.2013., 41. lpp.).
PIELIKUMS
1. veidlapa
Paziņojums, kas minēts 15. pantā
|
Centrālā darījumu partnera nosaukums |
Attiecīgā kontaktinformācija |
Tirdzniecības vietas(-u), kam ir ciešas saiknes, nosaukums(-i) |
Tirdzniecības vietas(-u), kam ir ciešas saiknes, jurisdikcija(-as) |
|
|
|
1. 2. 3. … |
1. 2. 3. … |
2. veidlapa
Paziņojums, kas minēts 16. pantā
|
Centrālā darījumu partnera nosaukums |
Attiecīgā kontaktinformācija |
Apstiprinājuma lēmuma datums |
Pārejas perioda sākuma un beigu datums |
Tirdzniecības vietas(-u), kam ir ciešas saiknes, nosaukums(-i) |
Tirdzniecības vietas(-u), kam ir ciešas saiknes, jurisdikcija(-as) |
|
|
|
|
Sākums: Beigas: |
1. 2. 3. … |
1. 2. 3. … |
3.1. veidlapa
Vispārīgs paziņojums, kas minēts 17. pantā
|
Tirdzniecības vietas nosaukums |
Attiecīgā kontaktinformācija |
Tirdzniecības vietu, kas ir tajā pašā grupā, kura atrodas Savienībā, nosaukums(-i) un jurisdikcija(-as) |
Centrālā(-o) darījumu partnera(-u), kam ir ciešas saiknes, nosaukums(-i) un jurisdikcija(-as) |
|
|
|
1. 2. 3. … |
1. 2. 3. … |
3.2. veidlapa
Paziņojums par nosacīto summu, kas minēts 17. pantā
|
Tirdzniecības vieta: |
2016. gada tirgotā nosacītā summa |
|
Aktīvu klase X: |
|
|
Aktīvu klase Y: |
|
|
Aktīvu klase Z: … |
|
4.1. veidlapa
Vispārīgs paziņojums, kas minēts 18. pantā
|
Tirdzniecības vietas nosaukums |
Attiecīgā kontaktinformācija |
Tirdzniecības vietu, kas ir tajā pašā grupā, kura atrodas Savienībā, nosaukums(-i) un jurisdikcija(-as) |
Centrālā(-o) darījumu partnera(-u), kam ir ciešas saiknes, nosaukums(-i) un jurisdikcija(-as) |
|
|
|
1. 2. 3. … |
1. 2. 3. … |
4.2. veidlapa
Paziņojums par nosacīto summu, kas minēts 18. pantā
|
Tirdzniecības vietas nosaukums: |
Nosacītā summa par secīgo gadu … |
Nosacītā summa par secīgo gadu … |
|
Aktīvu klase X: |
|
|
|
Aktīvu klase Y: |
|
|
|
Aktīvu klase Z: … |
|
|
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/224 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/582
(2016. gada 29. jūnijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē pienākumu veikt tīrvērti darījumiem ar regulētos tirgos tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem un termiņus, kādos darījumus pieņem tīrvērtei
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 29. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai pārvaldītu operacionālos un citus riskus, kad tiek iesniegti un pieņemti tīrvērtei darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti, un lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu drošību darījumu partneriem, ir svarīgi agrīnā posmā noteikt, vai CDP pieņems tīrvērtei darījumu ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, un tiktāl, cik iespējams, pirms tiek noslēgts darījums, kā arī sekas tam, ka CDP nepieņem tīrvērtei iesniegto darījumu ar atvasināto instrumentu. |
|
(2) |
Lai piemērotu pielāgojamus tehniskos risinājumus, ar ko nodrošina, ka darījumus ar atvasinātiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti, var iesniegt un pieņemt tīrvērtei tik ātri, cik vien tehnoloģiski iespējams, informācijai, kas nepieciešama tirdzniecības vietai un CDP, lai veiktu savus uzdevumus, vajadzētu būt iepriekš noteiktai un skaidri izklāstītai tirdzniecības vietas un CDP dokumentācijā. |
|
(3) |
Lai atbilstoši noteiktu cenu darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, darījumu partneri ņem vērā, ka darījumiem, kuriem veikta centralizēta tīrvērte, piemēro atšķirīgu nodrošinājuma režīmu nekā darījumiem, kuriem tīrvērti neveic centralizēti, neatkarīgi no tā, vai darījumam ir veikta tīrvērte, jo ir pieprasīts veikt tā tīrvērti, vai darījumam ir veikta tīrvērte, jo par tā tīrvērti attiecīgās puses ir vienojušās citādi. Līdz ar to darījumu partneriem vajadzētu gūt labumu no tiem pašiem procesiem un tām pašām prasībām, ko piemēro darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veic obligātu vai brīvprātīgu tīrvērti, lai nodrošinātu, ka darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti, tiek iesniegti un pieņemti tīrvērtei tik ātri, cik vien tehnoloģiski iespējams. |
|
(4) |
Ja darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti, ir noslēgti tirdzniecības vietā, nolūkā pirms darījuma noslēgšanas identificēt, vai attiecīgajam darījumam tīrvērti veiks CDP, tirdzniecības vietai un CDP vajadzētu būt ieviestiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka minētajam darījumam var automātiski veikt tīrvērti. Pretējā gadījumā tirdzniecības vietai būtu CDP tīrvērtes dalībniekiem jānodrošina iespēja pārbaudīt rīkojumus, salīdzinot tos ar saviem klientiem noteiktajām robežvērtībām. |
|
(5) |
Laikam, kas tirdzniecības vietai piešķirts, lai apstrādātu darījumu ar atvasināto instrumentu, kuram veic tīrvērti, vajadzētu būt īsākam attiecībā uz elektroniski tirgotajiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti, jo automatizētās apstrādes līmenim iepriekšminētajā gadījumā jābūt augstākam. |
|
(6) |
Tirdzniecības vietai informācija, kas saistīta ar darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, būtu jānosūta CDP iepriekš noteiktā elektroniskā formātā attiecībā uz elektroniski un neelektroniski tirgotajiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti. Līdz ar to laikam, kas piešķirts CDP, lai izlemtu, vai darījumu ar atvasināto instrumentu var pieņemt tīrvērtei, vajadzētu būt tādam pašam attiecībā uz elektroniski tirgotiem un neelektroniski tirgotiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti. |
|
(7) |
Uz divpusēja pamata noslēgtu darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, apstrāde parasti ir mazāk automatizēta nekā tirdzniecības vietā noslēgtu darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, apstrāde. Līdz ar to laikam, kas darījumu partneriem piešķirts, lai uz divpusēja pamata noslēgtu darījumu ar atvasinātu instrumentu, kam veic tīrvērti, iesniegtu CDP, vajadzētu būt garākam par laiku, kas piešķirts tirdzniecības vietā noslēgtam darījumam ar atvasinātu instrumentu, kam veic tīrvērti. |
|
(8) |
Lai pārvaldītu kredītriskus, kas saistīti ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, darījumiem, kuri ir noslēgti uz divpusēja pamata, CDP vajadzētu tīrvērtes dalībniekiem ļaut pārskatīt savu klientu informāciju par darījumu un izlemt, vai to pieņemt. Tā kā process starp CDP un tīrvērtes dalībnieku parasti ir automatizēts, šim procesam būtu vajadzīgs ierobežots laiks. |
|
(9) |
CDP un tīrvērtes dalībnieki pārvalda kredītrisku, kas saistīts ar pašreizējo riska darījumu uzkrāšanos, kura izriet no darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem tīrvērtes. Parasti tas ietver to, ka CDP vai tīrvērtes dalībnieks katram darījumu partnerim nosaka robežvērtības, lai mazinātu saistīto riska darījumu, kā rezultātā var rasties jauni pieprasījumi veikt tīrvērti konkrētiem tīrvērtes dalībnieka vai CDP nepieņemtiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti. Tāpēc tas, ka tiek nodrošināts, ka darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, tiek iesniegti tīrvērtei tik ātri, cik vien tehnoloģiski iespējams, nenozīmē to, ka visi darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, tiks pieņemti tīrvērtei visos apstākļos. Ja darījumi, kuriem veic tīrvērti, netiek pieņemti tīrvērtei, darījumu pusēm vajadzētu būt skaidrībai par to, kā rīkoties ar minētajiem darījumiem, lai ierobežotu risku. |
|
(10) |
Elektroniski tirdzniecības vietā noslēgta un CDP tīrvērtei iesniegta darījuma ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, apstrādei ir nepieciešams ierobežots laiks, līdz ar to arī laiks, kas nepieciešams virzībai tirgū un tam, lai mainītos darījuma ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, vērtība un risks, starp rīkojumu un darījuma nepieņemšanuir ļoti ierobežots. Tā kā potenciālie zaudējumi darījumu partneriem, kuru darījumus CDP nepieņem tīrvērtei, ir nenozīmīgi, un lai nodrošinātu drošību darījumu partneriem, elektroniski tirdzniecības vietā noslēgti un CDP tīrvērtei nepieņemti darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, ir jāuzskata par spēkā neesošiem. |
|
(11) |
Tā kā laiks, kas nepieciešams, lai apstrādātu tādus darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, kuri nav tirdzniecības vietā elektroniski noslēgti darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, šis laikposms var būt pietiekami ilgs virzībai tirgū un tam, lai darījuma ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, vērtība un risks pa to laiku būtu būtiski mainījies. Tādēļ darījuma padarīšana par spēkā neesošu var nebūt piemērota rīcība visiem darījumiem, kurus nav pieņēmis CDP. Lai sniegtu noteiktību attiecībā uz to, kā jārīkojas ar tādiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, kuri nav elektroniski tirdzniecības vietā noslēgti un CDP tīrvērtei nepieņemti darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, tirdzniecības vietas noteikumos un, attiecīgajā gadījumā, darījuma partneru līgumiskajās attiecībās būtu iepriekš jāprecizē, kā rīkoties ar minētajiem darījumiem. |
|
(12) |
Ja darījums ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, nav pieņemts tīrvērtei tādu iemeslu dēļ, kas nav ar kredītrisku saistīti iemesli, piemēram, tehniskas vai administratīvas problēmas, ko rada neprecīzas vai nepilnīgas informācijas nodošana, darījumu partneri joprojām var vēlēties veikt minētā atvasinātā darījuma tīrvērti. Gadījumā, kad abi darījumu partneri piekrīt atkārtoti iesniegt darījumu, ja minētais darījums tiek iesniegts salīdzinoši īsā laikposmā no pirmās iesniegšanas reizes un ja atkārtota iesniegšana ļauj izpētīt un atrisināt iemeslu, kura dēļ konkrētais darījums netika pieņemts tīrvērtei, ir pieļaujams veikt atkārtotu iesniegšanu jauna darījuma ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, formātā, piemērojot tos pašus ekonomiskos nosacījumus, jo tas joprojām nodrošina operacionālo vai citu ar kredītu nesaistītu risku pareizu pārvaldību. |
|
(13) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā paredzētos noteikumus un Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētos noteikumus piemēro no tās pašas dienas. |
|
(14) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(15) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (2), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kārtība, kādā veicina informācijas nodošanu
1. Tirdzniecības vieta savos noteikumos precizē informāciju, kas tai no darījumu partneriem ir nepieciešama par darījumu ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, lai minēto darījumu iesniegtu tīrvērtei CDP, un formātu, kādā minētā informācija tiks sniegta.
2. CDP savos noteikumos precizē informāciju, kas tam no darījumu partneriem un no tirdzniecības vietām ir nepieciešama par darījumu ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, lai veiktu minētā darījuma tīrvērti, un formātu, kādā minētā informācija tiks sniegta.
2. pants
Pirmstirdzniecības pārbaude tirdzniecības vietā noslēgtiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti
1. Tirdzniecības vietas un tīrvērtes dalībnieki rīkojumiem, ar ko tirdzniecības vietā noslēdz darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti, piemēro 2., 3. un 4. punktā izklāstītās prasības, izņemot tad, ja ir izpildīti šā punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi:
|
a) |
tirdzniecības vietas noteikumos ir paredzēts, ka katrs tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks, kas nav CDP tīrvērtes dalībnieks, ar kura starpniecību tiek veikta tīrvērte darījumam ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, ir noslēdzis līgumisku vienošanos ar CDP tīrvērtes dalībnieku, saskaņā ar kuru tīrvērtes dalībnieks automātiski kļūst par darījuma ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, darījuma partneri; |
|
b) |
CDP noteikumos paredzēts, ka tirdzniecības vietā noslēgtam darījumam ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, automātiski un nekavējoties veic tīrvērti, a) apakšpunktā minētajam tīrvērtes dalībniekam kļūstot par CDP darījuma partneri; |
|
c) |
tirdzniecības vietas noteikumos paredzēts, ka tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks, vai tās klients kļūst par darījuma partneri darījumam ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, pēc tam, kad atbilstīgi tiešiem vai netiešiem ar tīrvērtes dalībnieku noslēgtas līgumiskās vienošanās noteikumiem ir veikta tīrvērte darījumam ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti. |
2. Tirdzniecības vieta sniedz instrumentus, ar ko nodrošināt, ka katrs tīrvērtes dalībnieks pirms noslēgšanas veic katra rīkojuma pārbaudi attiecībā uz robežvērtībām, kuras attiecīgais tīrvērtes dalībnieks savam klientam noteicis un uztur saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/589 (3).
3. Pirms rīkojuma noslēgšanas tirdzniecības vieta nodrošina, ka klienta rīkojums nepārsniedz šim klientam piemērojamās robežvērtības saskaņā ar 2. punktu:
|
a) |
60 sekunžu laikā no rīkojuma saņemšanas, ja rīkojums tiek veikts elektroniski; |
|
b) |
10 minūšu laikā no rīkojuma saņemšanas, ja rīkojums netiek veikts elektroniski. |
4. Ja rīkojums pārsniedz konkrētajam klientam saskaņā ar 2. punktu piemērojamās robežvērtības, tirdzniecības vieta klientu un tīrvērtes dalībnieku par to, ka rīkojumu nevar noslēgt, informē atbilstīgi šādiem termiņiem:
|
a) |
ja rīkojums ir noslēgts elektroniski – reāllaikā; |
|
b) |
ja rīkojums nav noslēgts elektroniski – piecu minūšu laikā no brīža, kad rīkojums tika pārbaudīts, salīdzinot ar piemērojamajām robežvērtībām. |
3. pants
Termiņi, kādos jānodod informācija par tirdzniecības vietā noslēgtiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti
1. Tirdzniecības vietai, CDP un tīrvērtes dalībniekam ir jāievēro prasības, kas izklāstītas šā panta 2. līdz 5. punktā, izņemot gadījumus, ja ir izpildīti visi 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.
2. Attiecībā uz elektroniski tirdzniecības vietā noslēgtiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, tirdzniecības vieta CDP informāciju, kura attiecas uz katru darījumu, nosūta 10 sekunžu laikā no darījuma noslēgšanas brīža.
3. Attiecībā uz neelektroniski tirdzniecības vietā noslēgtiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, tirdzniecības vieta CDP informāciju, kas attiecas uz katru darījumu, nosūta 10 minūšu laikā no darījuma noslēgšanas brīža.
4. CDP tirdzniecības vietā noslēgtu darījumu ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, pieņem vai nepieņem tīrvērtei 10 sekunžu laikā no brīža, kad tas saņēmis informāciju no tirdzniecības vietas, un reāllaikā informē tīrvērtes dalībnieku un tirdzniecības vietu par to, vai darījums ir pieņemts tīrvērtei.
5. Tīrvērtes dalībnieks un tirdzniecības vieta darījuma partneri, kurš tirdzniecības vietā noslēdzis darījumu ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, informē par to, ka darījums nav pieņemts tīrvērtei, tiklīdz šāda informācija ir saņemta no CDP.
4. pants
Termiņi, kādos jānodod informācija par uz divpusēja pamata noslēgtem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti
1. Attiecībā uz darījumu partneru uz divpusēja pamata noslēgtiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti, tīrvērtes dalībnieks:
|
a) |
iegūst pierādījumu no sava klienta par tīrvērtei iesniegtā darījuma noslēgšanas laikposmu; |
|
b) |
nodrošina, ka darījumu partneri CDP 1. panta 2. punktā minēto informāciju nosūta 30 minūšu laikā no darījuma noslēgšanas brīža. |
2. CDP savam tīrvērtes dalībniekam 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju, kas saistīta ar konkrēto darījumu, nosūta 60 sekunžu laikā no brīža, kad šī informācija ir saņemta no darījumu partneriem. Tīrvērtes dalībnieks darījumu pieņem vai nepieņem 60 sekunžu laikā no brīža, kad ir saņemta informācija no CDP.
3. CDP uz divpusēja pamata noslēgtu darījumu ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, pieņem vai nepieņem tīrvērtei 10 sekunžu laikā no brīža, kad saņemta informācija par to, vai tīrvērtes dalībnieks ir pieņēmis vai nav pieņēmis darījumu tīrvērtei.
4. Tomēr šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
a) |
CDP noteikumi nodrošina, ka tīrvērtes dalībnieks savam klientam saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2017/589 regulāri nosaka un uztur robežvērtības; |
|
b) |
CDP noteikumos paredzēts, ka saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu robežvērtības nepārsniedzošam darījumam ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, CDP tīrvērti veic automātiski 60 sekunžu laikā no brīža, kad no darījuma partneriem saņemta informācija par darījumu ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti. |
5. CDP, kas tīrvērtei nepieņem uz divpusēja pamata noslēgtu darījumu ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, par to reālajā laikā informē tīrvērtes dalībnieku. Tiklīdz ir saņemta informācija no CDP, tīrvērtes dalībnieks par darījuma nepieņemšanu tīrvērtei informē darījuma partneri, kas noslēdzis darījumu.
5. pants
Kārtība, ko piemēro tīrvērtei nepieņemtiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kam veic tīrvērti
1. Ja CPD nepieņem elektroniski tirdzniecības vietā noslēgtu darījumu ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, tirdzniecības vieta šādu līgumu padara par spēkā neesošu.
2. Ja CDP nepieņem tādu darījumu ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, kurš nav šāda veida elektroniski tirdzniecības vietā noslēgts darījums ar atvasināto instrmentu, kam veic tīrvērti, tad to, kā rīkojas ar attiecīgo darījumu, regulē:
|
a) |
tirdzniecības vietas noteikumi, ja līgums ir iesniegts tīrvērtei saskaņā ar tirdzniecības vietas noteikumiem; |
|
b) |
līgums starp darījumu partneriem visās pārējās situācijās. |
3. Ja darījums nav pieņemts tehniskas vai administratīvas problēmas dēļ, darījumu ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, var iesniegt tīrvērtei vēl vienu reizi stundas laikā no iepriekšējā iesniegšanas brīža kā jaunu darījumu, bet, piemērojot tos pašus ekonomiskos nosacījumus, ja abi darījumu partneri ir vienojušies par otrreizēju iesniegšanu. Tirdzniecības vietai, kurā sākotnēji tika noslēgts darījums ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, nepiemēro Regulas (ES) Nr. 600/2014 8. panta prasības attiecībā uz otrā darījuma ar atvasināto instrumentu, kam veic tīrvērti, iesniegšanu tīrvērtei.
6. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro, sākot no Regulas (ES) Nr. 600/2014 55. panta otrajā daļā minētās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 29. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(3) Komisijas 2016. gada 19. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/589, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas precizē algoritmiskajā tirdzniecībā iesaistīto ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskās prasības (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 417. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/229 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/583
(2016. gada 14. jūlijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 1. panta 8. punktu, 9. panta 5. punktu, 11. panta 4. punktu, 21. panta 5. punktu un 22. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ir nepieciešama augsta pārredzamības pakāpe, lai nodrošinātu, ka ieguldītāji ir pienācīgi informēti par patieso līmeni attiecībā uz faktiskajiem un potenciāliem darījumiem ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem, neatkarīgi no tā, vai minētie darījumi tiek veikti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS), organizētās tirdzniecības sistēmās, sistemātiskajos internalizētājos vai ārpus minētajām sistēmām. Šai augstajai pārredzamības pakāpei būtu arī jāizveido vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp tirdzniecības vietām, lai likviditātes sadrumstalotība nemazina cenu atklāšanas procesu attiecībā uz konkrētiem finanšu instrumentiem, un ieguldītāji nenonāk neizdevīgā situācijā. |
|
(2) |
Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīt, ka var būt apstākļi, kuros būtu jānodrošina atbrīvojumi no pirmstirdzniecības pārredzamības vai pēctirdzniecības pārredzamības pienākumu atlikšana, lai novērstu likviditātes pasliktināšanos, ko var izraisīt negribētas sekas pienākumam atklāt informāciju par darījumiem un tādējādi darīt zināmus atklātībai riska faktorus. Tādēļ ir lietderīgi konkretizēt precīzus apstākļus, kādos var piešķirt atbrīvojumus no pirmstirdzniecības pārredzamības un pēctirdzniecības pārredzamības atlikšanu. |
|
(3) |
Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tajos ir precizētas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības, kas attiecas uz tirdzniecību ar instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un sekmētu vispusīgu priekšstatu ieinteresētajām personām un it īpaši tām, uz kurām šie pienākumi attiecas, ir nepieciešams šos regulatīvos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā. |
|
(4) |
Ja kompetentās iestādes piešķir atbrīvojumus attiecībā uz pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām vai pilnvaro pēctirdzniecības pārredzamības pienākumu atlikšanu, tām būtu jānodrošina vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret visiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, organizētajām tirdzniecības sistēmām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas veic tirdzniecību ārpus tirdzniecības vietām. |
|
(5) |
Ir lietderīgi sniegt paskaidrojumu par konkrētu skaitu tehnisku terminu. Minētās tehniskās definīcijas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu šajā regulā ietverto noteikumu vienādu piemērošanu Savienībā un līdz ar to veicinātu vienota noteikumu kopuma izveidi Savienības finanšu tirgiem. Minētās definīcijas ir nepieciešamas tikai nolūkā izklāstīt pārredzamības pienākumus attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, un tām būtu stingri jāattiecas tikai uz šīs regulas izpratni. |
|
(6) |
Biržā tirgotas preces (ETC) un biržā tirgotas parādzīmes (ETN), kurām piemēro šo regulu, būtu jāuzskata par parāda instrumentiem to juridiskās struktūras dēļ. Tomēr tā kā to tirdzniecība ir līdzīga biržā tirgotu fondu tirdzniecībai, būtu jāpiemēro līdzīgs pārredzamības režīms, ko piemēro biržā tirgotiem fondiem. |
|
(7) |
Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 vairāki instrumenti būtu jāuzskata par atbilstīgiem pirmstirdzniecības pārredzamības atbrīvojumam, ko piemēro instrumentiem, kuriem nav likvīda tirgus. Šī prasība arī būtu jāattiecina uz atvasinātajiem instrumentiem, kuriem piemēro tīrvērtes pienākumu, bet kuriem nepiemēro pienākumu veikt tirdzniecību, kā arī obligācijām, atvasinātajiem instrumentiem, strukturētā finansējuma produktiem un emisijas kvotām, kas nav likvīdas. |
|
(8) |
Tirdzniecības vietai, kura uztur cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēmu, būtu jāpublicē stabilas pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas vai izmantojamas norādes par interesi un ar minētajām cenām saistīto tirdzniecības sesijas “dziļumu”, vēlākais, tajā brīdī, kad pieprasītājs spēj veikt darījumu, ievērojot minētās sistēmas noteikumus. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka locekļi vai dalībnieki, kuri pirmie sniedz savus cenu piedāvājumus pieprasītājam, nenonāktu neizdevīgā situācijā. |
|
(9) |
Lielākā daļa likvīdu segto obligāciju ir hipotēkas obligācijas, kas izsniegtas, lai piešķirtu aizdevumus privātpersonu mājokļa iegādes finansēšanai, un to vidējā vērtība ir tieši saistīta ar aizdevuma vērtību. Segto obligāciju tirgū likviditātes nodrošinātāji nodrošina, ka profesionālie ieguldītāji, kas slēdz liela apjoma darījumus, tiek savietoti ar mājokļu īpašniekiem, kas slēdz neliela apjoma darījumus. Lai novērstu šīs funkcijas traucējumus un no tiem izrietošās nelabvēlīgās sekas mājokļu īpašniekiem, apmērs, kas raksturīgs iepriekš minētajam instrumentam, kuru pārsniedzot, likviditātes nodrošinātāji var iegūt atbrīvojumu no pirmstirdzniecības pārredzamības, būtu jānosaka tirdzniecības apjomā, kas pārsniedz 40 % darījumu, jo uzskata, ka šāds tirdzniecības apjoms atspoguļo mājokļa vidējo cenu. |
|
(10) |
Informācija, kas ir jādara pieejama iespējami tuvāk reāllaikam, būtu jādara pieejama nekavējoties, cik vien tehniski iespējams, pieņemot, ka attiecīgais tirgus uzturētājs, apstiprināta publicēšanas struktūra (APS) vai ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecībā uz sistēmām ir nodrošinājusi saprātīgu izmaksu līmeni un efektivitāti. Informāciju var publicēt tuvu iepriekš noteiktam maksimālajam termiņam tikai ārkārtējos gadījumos, ja pieejamās sistēmas nepieļauj informācijas publicēšanu īsākā laikā. |
|
(11) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpublicē informācija par darījumiem, kas izpildīti ārpus tirdzniecības vietas, izmantojot APS. Šajā regulā būtu jānosaka veids, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības ziņo par saviem darījumiem APS, un tā būtu jāpiemēro saistībā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/571 (2). |
|
(12) |
Regulā (ES) Nr. 600/2014 ir noteikta iespēja precizēt, kā tiek īstenots pienākums veikt pirmstirdzniecības informācijas atklāšanu par darījumiem, kas noslēgti starp divām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp sistemātiskajiem internalizētājiem, ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem, kurus nosaka faktori, kas nav pašreizējā tirgus vērtība, piemēram, finanšu instrumentu kā nodrošinājuma pārvešana. Šādi darījumi neveicina cenu atklāšanas procesu vai rada risku, radot neskaidrības ieguldītājiem, vai kavē labāko izpildi, tādēļ šajā regulā ir precizēti darījumi, kurus nosaka faktori, kas nav pašreizējā tirgus vērtība, kuri nebūtu jāpublicē. |
|
(13) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrības savā vārdā vai klientu vārdā bieži veic darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem un citiem finanšu instrumentiem vai aktīviem, ko veido vairāki savstarpēji saistīti nosacīti darījumi. Šādi paketes darījumi sniedz iespēju ieguldījumu brokeru sabiedrībām un to klientiem labāk pārvaldīt savus riskus attiecībā uz paketes darījuma katras komponentes cenu, kas atspoguļo paketes vispārējo riska profilu, nevis katras komponentes dominējošo tirgus cenu. Paketes darījumi var izpausties dažādos veidos, piemēram, kā apmaiņa ar fiziskiem līdzekļiem, tirdzniecības vietās īstenotas tirdzniecības stratēģijas vai nestandartizēti paketes darījumi, un ir svarīgi šīs īpatnības ņemt vērā, pielāgojot piemērojamo pārredzamības režīmu. Tādēļ ir lietderīgi šīs regulas nolūkos precizēt nosacījumus, lai paketes darījumiem piemērotu pēctirdzniecības pārredzamības atlikšanu. Šādi pasākumi nebūtu jādara pieejami darījumiem, ar ko ierobežo finanšu instrumentu risku un kuri ir noslēgti, veicot parastu uzņēmējdarbību. |
|
(14) |
Apmaiņa ar fiziskiem līdzekļiem ir finanšu tirgu būtiska daļa, ļaujot tirgus dalībniekiem organizēt un izpildīt darījumus ar biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri ir tieši saistīti ar konkrētu darījumu pamatā esošajā fiziskajā tirgū. Tos plaši izmanto, un tie ietver vairākus dalībniekus, piemēram, lauksaimniekus, izgatavotājus, ražotājus un preču apstrādātājus. Parasti apmaiņa ar fiziskiem līdzekļiem notiek tad, ja fiziskā aktīva pārdevējs mēģina slēgt savu attiecīgo riska ierobežošanas pozīciju atvasināto instrumentu līgumā ar fiziskā aktīva pircēju, kas arī tur attiecīgo riska ierobežošanas pozīciju tajā pašā atvasināto instrumentu līgumā. Līdz ar to viņi sekmē vairs nevajadzīgu ierobežošanas pozīciju efektīvu noslēgšanu. |
|
(15) |
Attiecībā uz darījumiem, kas izpildīti, neievērojot tirdzniecības vietas noteikumus, ir svarīgi precizēt, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir jāpublicē darījums gadījumos, kad abas darījuma puses ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai nodrošinātu, ka darījumu publicēšana nenotiek divkārši. Tādēļ atbildība par darījuma publicēšanu vienmēr būtu jāuzņemas ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas veic pārdošanu, izņemot, ja viena no pusēm ir sistēmiskais internalizētājs un ja tā ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas veic iegādi. |
|
(16) |
Ja tikai viena no darījuma pusēm ir sistemātiskais internalizētājs darījumā ar konkrētu finanšu instrumentu un ir arī ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas veic attiecīgā instrumenta iegādi, tai būtu jāuzņemas atbildība par šāda darījuma publicēšanu, jo tās klienti sagaidītu šādu rīcību un tā ir labākā situācijā, lai aizpildītu paredzēto lauku, norādot savu sistemātiskā internalizētāja statusu. Lai nodrošinātu, ka darījums tiek publicēts tikai vienreiz, sistemātiskajam internalizētājam būtu jāpaziņo otrai pusei, ka tas publicē attiecīgo darījumu. |
|
(17) |
Ir svarīgi uzturēt pašreizējos standartus tādu darījumu publicēšanai, kas veikti kā kompensējoši darījumi, lai novērstu to, ka viens darījums tiek publicēts kā vairāki darījumi, un lai nodrošinātu juridisko noteiktību par to, kura ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atbildīga par darījuma publicēšanu. Tādēļ divi sapāroti darījumi, kas iegrāmatoti par to pašu cenu vienam un tam pašam darījuma partnerim vienlaikus, būtu jāpublicē kā viens darījums. |
|
(18) |
Ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 kompetentajām iestādēm ļauj pieprasīt, lai tiktu publicēti papildu dati, kad tiek publicēta informācija par atlikšanu, vai ļaut piešķirt atlikšanu uz ilgāku laikposmu. Lai veicinātu šo noteikumu vienādu piemērošanu visā Savienībā, ir jāparedz nosacījumi un kritēriji, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var piešķirt papildu atlikšanu. |
|
(19) |
Tirdzniecība ar daudziem instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti, jo īpaši ar atvasinātajiem instrumentiem, ir epizodiska, mainīga un pakļauta tirdzniecības modeļu regulārām izmaiņām. Nebūtu piemēroti piešķirt pastāvīgu statusu finanšu instrumentiem, kuriem nav likvīda tirgus, un nemainīgi noteikt dažādas robežvērtības nolūkā kalibrēt pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības pienākumus, nenodrošinot iespēju pielāgot likviditātes statusu un robežvērtības saistībā ar tirdzniecības modeļu pārmaiņām. Tādēļ ir piemēroti paredzēt metodi un parametrus, kuri ir nepieciešami, lai veiktu likviditātes novērtējumu un robežvērtību aprēķināšanu pirmstirdzniecības pārredzamības atbrīvojumu un pēctirdzniecības pārredzamības atlikšanu regulārai piemērošanai. |
|
(20) |
Lai nodrošinātu pirmstirdzniecības pārredzamības un pēctirdzniecības atlikšanas konsekventu piemērošanu, ir nepieciešams izstrādāt vienādus noteikumus attiecībā uz to datu saturu un biežumu, ko kompetentās iestādes var pieprasīt no tirdzniecības vietām, APS un konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (KDLN) pārredzamības nolūkos. Ir arī nepieciešams precizēt metodi attiecīgo robežvērtību aprēķināšanai un izstrādāt vienādus noteikumus attiecībā uz informācijas publicēšanu visā Savienībā. Konkrētā metode un dati, kas nepieciešami, lai veiktu aprēķinus ar mērķi precizēt pārredzamības režīmu, kas piemērojams instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti, būtu jāpiemēro saistībā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/577 (3), kurā izklāstīti kopējie elementi attiecībā uz tādu datu saturu un biežumu, kas jāpieprasa no tirdzniecības vietām, apstiprinātām publicēšanas struktūrām un konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos kopumā. |
|
(21) |
Attiecībā uz obligācijām, kas nav biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes, darījumus, kas ir zemāki par EUR 100 000, būtu jāizslēdz no pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības robežvērtību aprēķiniem, jo tos uzskata par privāto ieguldījumu darījumiem. Minētajiem privāto ieguldījumu darījumiem visos gadījumos būtu jāgūst labums no jaunā pārredzamības režīma, un visas robežvērtības, uz kā pamata tiek piešķirts atbrīvojums vai pārredzamības atlikšana, būtu jānosaka virs minētā līmeņa. |
|
(22) |
Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktā atbrīvojuma no pārredzamības pienākumiem mērķis ir nodrošināt, ka Eurosistēmas veikto operāciju efektivitāti, veicot galvenos uzdevumus, kā izklāstīts Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtos, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību (“Statūti”), un saskaņā ar līdzvērtīgām valsts tiesību normām Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) locekļiem dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, kuras paļaujas uz savlaicīgiem un konfidenciāliem darījumiem, neapdraud informācijas atklāšana par šādiem darījumiem. Ir svarīgi, lai centrālās bankas spētu kontrolēt, vai, kad un kā informācija par to darbībām tiek atklāta, lai maksimāli palielinātu plānoto ietekmi un ierobežotu jebkādu neplānotu ietekmi uz tirgu. Tādēļ ECBS locekļiem un to attiecīgajiem darījumu partneriem būtu jānodrošina juridiskā noteiktība attiecībā uz darbības jomu, kurā piemēro atbrīvojumu no pārredzamības prasībām. |
|
(23) |
Viens no galvenajiem ECBS pienākumiem saskaņā ar Līgumu un statūtiem un saskaņā ar valsts tiesību normām ECBS dalībniekiem dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, ir ārvalstu valūtas politikas darbība, kas ietver ārvalstu valūtu rezervju turēšanu un pārvaldību, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā ir pieejams pietiekams daudzums likvīdu resursu tās ārvalstu valūtas politikas darbībām. Piemērojot pārredzamības prasības ārējo rezervju pārvaldības darbībām, var rasties neparedzēti signāli tirgum, kas varētu traucēt Eurosistēmas ārvalstu valūtas politiku un ECSB locekļu ārvalstu valūtas politiku dalībvalstīs, kuru valūta nav euro. Līdzīgi apsvērumi arī var attiekties uz ārējo rezervju pārvaldības darbībām, īstenojot monetāro un finanšu stabilitātes politiku katrā atsevišķā gadījumā. |
|
(24) |
Atbrīvojums no pārredzamības pienākumiem attiecībā uz darījumiem, kuros darījumu partneris ir ECBS loceklis, nebūtu jāpiemēro attiecībā uz darījumiem, kurus noslēdzis jebkurš ECBS dalībnieks, veicot savas investīciju operācijas. Tam būtu jāietver operācijas, kas veiktas administratīvos nolūkos vai ECBS locekļa darbiniekam, tostarp darījumi, kurus veicis pensiju shēmas pārvaldnieks saskaņā ar statūtu 24. pantu. |
|
(25) |
Pārredzamības pienākumu pagaidu apturēšana būtu jāpiemēro tikai ārkārtējās situācijās, kas norāda uz būtisku likviditātes samazināšanos finanšu instrumentu klasē, pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem faktoriem. Ir nepieciešams nošķirt klases, par kurām sākotnēji ir noteikts, ka tām ir likvīds tirgus vai tā nav, jo, visticamāk, ka turpmāks būtisks samazinājums relatīvā izteiksmē ātrāk notiks tajā klasē, kas jau noteikta kā nelikvīda. Līdz ar to pārredzamības prasību apturēšana attiecībā uz instrumentiem, par kuriem ir noteikts, ka tiem nav likvīda tirgus, būtu jāpiemēro tikai tad, ja ir samazinājusies augstāka relatīva robežvērtība. |
|
(26) |
Ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 izveidotais pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības režīms būtu atbilstīgi jāpielāgo tirgum un jāpiemēro vienādi visā Savienībā. Līdz ar to ir svarīgi noteikt nepieciešamos veicamos aprēķinus, tostarp aprēķināšanas laikposmus un metodes. Tādēļ, lai novērstu tirgus traucējumu sekas, šajā regulā noteiktajiem aprēķināšanas laikposmiem būtu jānodrošina, ka attiecīgās režīma robežvērtības tiek atjauninātas pienācīgos intervālos, lai atspoguļotu tirgus apstākļus. Ir arī lietderīgi nodrošināt, ka aprēķinu rezultāti tiek publicēti centralizēti, lai tos darītu pieejamus visiem finanšu tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm Savienībā vienuviet un lietotājam parocīgā veidā. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo EVTI par savu aprēķinu rezultātiem un EVTI būtu jāpublicē minētie aprēķini savā tīmekļa vietnē. |
|
(27) |
Lai nodrošinātu jauno pārredzamības prasību raitu īstenošanu, ir lietderīgi pakāpeniski ieviest pārredzamības noteikumus. Likviditātes robežvērtība “vidējais dienas darījumu skaits”, kas izmantots, lai noteiktu obligācijas, kurām ir likvīds tirgus, būtu jāpielāgo pakāpeniski. |
|
(28) |
Līdz 30. jūlijam gadā pēc Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas EVTI katru gadu būtu Komisijai jāiesniedz novērtējums par likviditātes robežvērtību, kas nosaka pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 8. un 9. pantu un, attiecīgā gadījumā, jāiesniedz pārskatīts regulatīvais tehniskais standarts, lai pielāgotu likviditātes robežu. |
|
(29) |
Tāpat tirdzniecības procentīles, ko izmanto, lai noteiktu konkrētam instrumentam raksturīgu apjomu, ar ko ļauj piešķirt atbrīvojumu no pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumiem attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti, būtu jāpielāgo pakāpeniski. |
|
(30) |
Šajā nolūkā EVTI katru gadu būtu Komisijai jāiesniedz novērtējums par atbrīvojuma robežvērtībām un, attiecīgā gadījumā, jāiesniedz pārskatīts regulatīvais standarts, lai pielāgotu atbrīvojuma robežvērtības, kuras piemēro instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti. |
|
(31) |
Pārredzamības aprēķinu nolūkā ir nepieciešami atsauces dati, lai noteiktu aktīvu apakšklasi, pie kuras pieder katrs finanšu instruments. Līdz ar to ir nepieciešams tirdzniecības vietām pieprasīt, lai papildus datiem, kurus pieprasa ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/585 (4), tās nodrošinātu atsauces datus. |
|
(32) |
Nosakot finanšu instrumentus, kam nav likvīda tirgus attiecībā uz ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem, bija nepieciešams veikt kvalitatīvu novērtējumu, jo nebija datu visaptverošai kvantitatīvai analīzei par visu tirgu. Tā rezultātā līdz brīdim, kad kļūs pieejami labākas kvalitātes dati, būtu jāuzskata, ka ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem nav likvīda tirgus šīs regulas nolūkos. |
|
(33) |
Lai sāktu efektīvi piemērot jaunos pārredzamības noteikumus, tirgus dalībniekiem būtu jānodrošina dati tādu finanšu instrumentu aprēķināšanai un publicēšanai, kuriem nav likvīda tirgus, un rīkojumiem, kuri ir lieli pēc apjoma vai pārsniedz konkrētam instrumentam raksturīgo apjomu, pietiekami savlaicīgi pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas. |
|
(34) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šo regulu un Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētos noteikumus piemēro no tās pašas dienas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka jaunais pārredzamības režīms var efektīvi darboties, konkrēti šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no regulas spēkā stāšanās dienas. |
|
(35) |
Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EVTI iesniegusi Komisijai. |
|
(36) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (5), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DEFINĪCIJAS
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“paketes darījums” ir jebkurš šāds darījums:
|
|
2) |
“cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēma” ir tirdzniecības sistēma, kurā ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
|
3) |
“balss tirdzniecības sistēma” ir tirdzniecības sistēma, kurā darījumi starp dalībniekiem tiek kārtoti balss sarunu veidā. |
II NODAĻA
PIRMSTIRDZNIECĪBAS PĀRREDZAMĪBA REGULĒTIEM TIRGIEM, DAUDZPUSĒJĀM TIRDZNIECĪBAS SISTĒMĀM UN ORGANIZĒTĀM TIRDZNIECĪBAS SISTĒMĀM
2. pants
Pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumi
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 8. panta 1. un 2. punkts)
Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas un tirdzniecības interešu dziļumu pie šādām cenām saskaņā ar tirdzniecības sistēmu, ko tie uztur, un I pielikumā izklāstītajām informācijas prasībām.
3. pants
Apjomīgi rīkojumi
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
Rīkojums, kurš ir liels pēc apjoma, salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, ir rīkojums, kura ievietošanas brīdī vai pēc jebkura grozījuma izdarīšanas rīkojumā, ir līdzvērtīgs rīkojuma minimālajam apjomam vai lielāks par to saskaņā ar 13. pantā noteikto metodi.
4. pants
Rīkojumu pārvaldības sistēmā turēto rīkojumu veids un minimālais apjoms
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
1. Tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā turēta rīkojuma veids, par kuru vēl nav veikta informācijas atklāšana un attiecībā uz ko var atcelt pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumus, ir rīkojums:
|
a) |
ko ir plānots atklāt rīkojumu reģistrā, ko uztur attiecīgā tirdzniecības vieta un kas ir atkarīgs no objektīviem apstākļiem, kuri ir iepriekš noteikti sistēmas protokolā; |
|
b) |
kas nav saistīts ar citām tirdzniecības interesēm pirms atklāšanas tirdzniecības vietas rīkojumu reģistrā; |
|
c) |
kas, tiklīdz atklāts rīkojumu reģistrā, ir saistīts ar citiem rīkojumiem saskaņā ar attiecīgā veida rīkojumiem informācijas atklāšanas laikā piemērojamajiem noteikumiem. |
2. Tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā turēto rīkojumu, par kuriem vēl nav veikta informācijas atklāšana un kuriem var piemērot atbrīvojumu no pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumiem, minimālais apjoms reģistrēšanas brīdī un pēc jebkurām izmaiņām ir šāds:
|
a) |
rezerves rīkojuma apjoms ir EUR 10 000 vai lielāks; |
|
b) |
attiecībā uz pārējiem rīkojumiem apjoms ir vienāds ar minimālo tirgojamo daudzumu, ko iepriekš noteicis sistēmas operators saskaņā ar saviem noteikumiem un protokoliem, vai lielāks par to. |
3. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto rezerves rīkojumu uzskata par ierobežojošu rīkojumu, ko veido atklāts rīkojums, kas attiecas uz konkrēta daudzuma daļu, un neatklāts rīkojums, kas attiecas uz šāda daudzuma atlikumu, ja ar neatklāto daudzumu var veikt darījumu tikai pēc tam, kad tas ir reģistrēts rīkojumu reģistrā kā jauns rīkojums, par ko atklāta informācija.
5. pants
Konkrētam finanšu instrumentam raksturīgs apjoms
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 8. panta 4. punkts un 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
1. Izmantojama norāde par interesi pārsniedz konkrētam finanšu instrumentam raksturīgu apjomu, ja tā reģistrēšanas brīdī vai pēc jebkura grozījuma izdarīšanas tajā, minētais apjoms ir līdzvērtīgs izmantojamās norādes par interesi minimālajam apjomam, ko nosaka saskaņā ar 13. pantā noteikto metodi, vai lielāks par to.
2. Orientējošas pirmstirdzniecības cenas izmantojamām norādēm par interesi, kas pārsniedz konkrētam finanšu instrumentam raksturīgu apjomu, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu un ir mazāks nekā attiecīgais daudzums rīkojumiem, kas lieli pēc apjoma, kas noteikts saskaņā ar 3. pantu, uzskata par tuvām tirdzniecības interešu cenām, ja tirdzniecības vieta publicē kādu no turpmāk minētajiem:
|
a) |
labākā pieejamā cena; |
|
b) |
cenu vienkāršais vidējais rādītājs; |
|
c) |
vidējā cena, kura svērta, pamatojoties uz izmantojamo norāžu par interesi apjomu, cenu, laiku vai skaitu. |
3. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publicē pirmstirdzniecības cenu aprēķināšanas metodi un publicēšanas vietu, reģistrējot un atjauninot orientējošās pirmstirdzniecības cenas.
6. pants
Finanšu instrumentu klases, kurām nav likvīda tirgus
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
Uzskata, ka finanšu instrumentam vai finanšu instrumentu klasei nav likvīda tirgus, ja tā ir norādīts saskaņā ar 13. pantā noteikto metodi.
III NODAĻA
PĒCTIRDZNIECĪBAS PĀRREDZAMĪBA TIRDZNIECĪBAS VIETĀM UN IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBĀM, KAS VEIC TIRDZNIECĪBU ĀRPUS TIRDZNIECĪBAS VIETAS
7. pants
Pēctirdzniecības pārredzamības pienākumi
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 10. panta 1. punkts un 21. panta 1. un 5. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic tirdzniecību, neievērojot tirdzniecības vietas noteikumus, un tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, atsaucoties uz katru darījumu, publicē informāciju, kas noteikta II pielikuma 1. un 2 tabulā, un izmanto II pielikuma 3. tabulā uzskaitīto katru piemērojamo karodziņu.
2. Ja tiek atcelts iepriekš publicēts ziņojums par tirdzniecību, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic tirdzniecību ārpus tirdzniecības vietas, un tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publicē jaunu ziņojumu par tirdzniecību, kas ietver visu sākotnējā tirdzniecības ziņojumā ietverto informāciju un II pielikuma 3. tabulā precizēto atcelšanas karodziņu.
3. Ja tiek veiktas izmaiņas iepriekš publicētā ziņojumā par tirdzniecību, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic tirdzniecību ārpus tirdzniecības vietas, un tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publicē šādu informāciju:
|
a) |
jauns ziņojums par tirdzniecību, kas ietver visu sākotnējā tirdzniecības ziņojumā ietverto informāciju, un atcelšanas karodziņš, kā precizēts II pielikuma 3. tabulā; |
|
b) |
jauns ziņojums par tirdzniecību, kas ietver visu sākotnējā tirdzniecības ziņojumā ietverto informāciju ar visu nepieciešamo laboto informāciju, un grozījumu karodziņš, kā precizēts II pielikuma 3. tabulā. |
4. Pēctirdzniecības informāciju dara pieejamu iespējami tuvāk reāllaikam, cik vien tehniski iespējams, un jebkurā gadījumā:
|
a) |
pirmajos trīs gados no Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas 15 minūšu laikā pēc attiecīgā darījuma izpildes; |
|
b) |
pēc tam 5 minūšu laikā pēc attiecīgā darījuma izpildes. |
5. Ja tirdzniecību starp abām ieguldījumu brokeru sabiedrībām veic, neievērojot tirdzniecības vietas noteikumus, pašu vārdā vai klientu vārdā, tikai tā ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas pārdod attiecīgo finanšu instrumentu, publicē konkrēto darījumu, izmantojot APS.
6. Atkāpjoties no 5. punkta, ja tikai viena no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir darījuma puse, ir sistēmiskais internalizētājs konkrētajam finanšu instrumentam un rīkojas kā sabiedrība, kas to iegādājas, tikai šāda sabiedrība darījumu publicē, izmantojot APS, par izdarīto informējot pārdevēju.
7. Ieguldījumu brokeru sabiedrības veic visus saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darījums tiek darīts publiski pieejams kā viens darījums. Šim mērķim divi sapāroti darījumi, kas iegrāmatoti vienlaikus par to pašu cenu vienam un tam pašam darījuma partnerim, uzskatāmi par vienu darījumu.
8. Informāciju, kas attiecas uz paketes darījumu, dara pieejamu attiecībā uz katru komponenti iespējami tuvāk reāllaikam, cik vien tehniski iespējams, ņemot vērā vajadzību piešķirt cenas konkrētiem finanšu instrumentiem, un tā ietver paketes darījuma karodziņu vai karodziņu, kas norāda apmaiņu ar fiziskiem līdzekļiem, kā precizēts II pielikuma 3. tabulā. Ja paketes darījums ir atbilstīgs atliktai publicēšanai saskaņā ar 8. pantu, informāciju par visām komponentēm dara pieejamu pēc tam, kad ir beidzies attiecīgā darījuma atlikšanas laikposms.
8. pants
Darījumu atlikta publicēšana
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 1. un 3. punkts un 21. panta 4. punkts)
1. Ja kompetentā iestāde atļauj veikt darījumu informācijas atliktu publicēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 1. punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic tirdzniecību ārpus tirdzniecības vietas, un tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publicē katru darījumu ne vēlāk kā 19:00 pēc vietējā laika otrajā darbdienā pēc attiecīgā darījuma noslēgšanas dienas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
|
a) |
darījums ir liels pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, kā precizēts 9. pantā; |
|
b) |
darījums ir veikts ar finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu klasi, kurai nav likvīda tirgus, kā ir norādīts saskaņā ar 13. pantā noteikto metodi; |
|
c) |
darījums ir noslēgts starp ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas rīkojas savā vārdā, nevis pēc sapārotas tirdzniecības principa, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (6) 4. panta 1. punkta 38) apakšpunktā, un citu darījumu partneri un pārsniedz attiecīgajam instrumentam raksturīgo apjomu, kā precizēts 10. pantā; |
|
d) |
darījums ir paketes darījums, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
|
2. Kad ir beidzies 1. punktā noteiktais atlikšanas laikposms, publicē visu informāciju par darījumu, izņemot, ja saskaņā ar 11. pantu ir piešķirts atlikšanas laikposma pagarinājums uz pagaidu vai nenoteiktu laiku.
3. Ja darījums starp divām ieguldījumu brokeru sabiedrībām savā vārdā vai klientu vārdā ir veikts, neievērojot tirdzniecības vietas noteikumus, attiecīgā kompetentā iestāde nolūkā noteikt piemērojamo atlikšanas režīmu ir tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par darījuma publicēšanu, izmantojot APS, saskaņā ar 7. panta 5., 6. un 7. punktu.
9. pants
Darījumi, kas ir lieli pēc apjoma
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
Darījumu uzskata par lielu pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, ja tas ir līdzvērtīgs darījuma minimālajam apjomam, ko aprēķina saskaņā ar 13. pantā noteikto metodi, vai lielāks par to.
10. pants
Konkrētam finanšu instrumentam raksturīgs apjoms
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
Uzskata, ka darījuma apjoms pārsniedz konkrētam finanšu instrumentam raksturīgu apjomu, ja tas ir līdzvērtīgs darījuma minimālajam apjomam, ko aprēķina saskaņā ar 13. pantā noteikto metodi, vai lielāks par to.
11. pants
Pārredzamības prasības saistībā ar atliktu publicēšanu, par ko izlemj kompetentās iestādes
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 3. punkts)
1. Ja kompetentās iestādes izmanto savas pilnvaras saistībā ar atliktās publicēšanas atļaušanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 3. punktu, piemēro šādus noteikumus:
|
a) |
ja piemēro Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kompetentās iestādes pieprasa, lai visu atlikšanas laikposmu, kas minēts 8. pantā, tiek publicēta šāda informācija:
|
|
b) |
ja piemēro Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kompetentās iestādes ļauj nepublicēt atsevišķa darījuma apjomu četru nedēļu pagarinātā laikposmā; |
|
c) |
attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti, kas nav valsts parāds, un ja piemēro Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kompetentās iestādes uz četru nedēļu pagarinātu laikposmu ļauj atlikt vairāku darījumu apkopojuma publicēšanu, kuri izpildīti vienas kalendārās nedēļas laikā, nākamajā otrdienā līdz 9:00 pēc vietējā laika; |
|
d) |
attiecībā uz valsts parāda instrumentiem un ja piemēro Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 3. punkta d) apakšpunktu, kompetentās iestādes uz nenoteiktu laiku ļauj publicēt vairāku darījumu apkopojumu, kuri izpildīti vienas kalendārās nedēļas laikā, nākamajā otrdienā līdz 9:00 pēc vietējā laika. |
2. Ja ir beidzies 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais atliktā laikposma pagarinājums, piemēro šādas prasības:
|
a) |
attiecībā uz instrumentiem, kas nav valsts parāds, publicē visu informāciju par katru atsevišķu darījumu nākamajā darbdienā līdz 9:00 pēc vietējā laika; |
|
b) |
attiecībā uz valsts parāda instrumentiem gadījumos, kad kompetentās iestādes izlemj neizmantot Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktā nodrošinātās iespējas pēc kārtas, visu informāciju par katru atsevišķu darījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 3. punkta otro daļu publicē nākamajā darbdienā līdz 9:00 pēc vietējā laika; |
|
c) |
attiecībā uz valsts parāda instrumentiem gadījumos, kad kompetentās iestādes izlemj izmantot Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktā nodrošinātās iespējas pēc kārtas, apkopotu informāciju par vairākiem darījumiem, kas izpildīti tajā pašā kalendārajā nedēļā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 11. panta 3. punkta otro daļu publicē nākamajā otrdienā, kas seko pēc četru nedēļu pagarinātā atlikšanas laikposma beigām, skaitot no minētās kalendārās nedēļas pēdējās dienas līdz 9:00 pēc vietējā laika. |
3. Attiecībā uz visiem instrumentiem, kas nav valsts parāds, visu informāciju par atsevišķiem darījumiem publicē četras nedēļas pēc tam, kad publicēta apkopotā informācija, saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu līdz 9:00 pēc vietējā laika.
4. Šā panta 1. un 2. punktā minētā apkopotā informācija ietver turpmāk norādīto informāciju attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, atvasinātajiem instrumentiem un emisijas kvotām attiecībā uz konkrētā kalendārā laikposma katru dienu vai nedēļu:
|
a) |
vidējā svērtā cena; |
|
b) |
tirgoto darījumu kopapjoms, kā minēts II pielikuma 4. tabulā; |
|
c) |
darījumu kopskaits. |
5. Darījumus apkopo pēc ISIN koda. Ja ISIN kods nav pieejams, darījumus apkopo tās finanšu instrumentu kategorijas līmenī, kurai piemēro 13. pantā paredzēto likviditātes testu.
6. Ja publicēšanai paredzētā nedēļas diena, kas noteikta 1. punkta c) un d) apakšpunktā un 2. un 3. punktā, nav darbdiena, publicēšanu veic nākamajā darbdienā līdz 9:00 pēc vietējā laika.
12. pants
Pēctirdzniecības pārredzamības piemērošana konkrētiem darījumiem, kas izpildīti ārpus tirdzniecības vietas
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 21. panta 1. punkts)
Pienākumu publicēt darījumu apjomu un cenu un laiku, kurā tie tika noslēgti, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 600/2014 21. panta 1. punktā, nepiemēro šādiem darījumiem:
|
a) |
darījumiem, kas uzskaitīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/590 (7) 2. panta 5. punktā; |
|
b) |
darījumiem, ko veikusi pārvaldības sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (8) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (9) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kas akciju faktiskās īpašumtiesības no viena kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma nodod citam, un neviena no ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav konkrētā darījuma puse; |
|
c) |
“pastarpināts darījums” (give-up transaction), kas ir darījums, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība nodod klienta darījumu citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai saņem no tās klienta darījumu, lai veiktu tā pēctirdzniecības apstrādi; |
|
d) |
darījumiem, kuros finanšu instrumenti tiek nodoti kā nodrošinājums divpusējos darījumos vai saistībā ar centrālā darījuma partnera (CCP) drošības rezervi vai nodrošinājuma prasībām vai CCP saistību neizpildes pārvaldības procedūras ietvaros. |
IV NODAĻA
PIRMSTIRDZNIECĪBAS UN PĒCTIRDZNIECĪBAS PĀRREDZAMĪBAI KOPĪGIE NOTEIKUMI
13. pants
Metode pārredzamības aprēķinu veikšanai
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 9. panta 1. un 2. punkts, 11. panta 1. punkts un 22. panta 1. punkts)
1. Lai noteiktu finanšu instrumentus vai finanšu instrumentu klases, kurām nav likvīda tirgus, 6. panta un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos, aktīvu klasēm piemēro šādas metodes:
|
a) |
stabili nosakot likviditāti:
|
|
b) |
veicot periodisku novērtējumu, pamatojoties uz kvantitatīviem un, ja piemērojams, kvalitatīviem likviditātes kritērijiem, par
|
|
c) |
Veicot periodisku novērtējumu, pamatojoties uz kvalitatīviem likviditātes kritērijiem, par
|
|
d) |
Veicot periodisku novērtējumu, pamatojoties uz divu pārbaužu metodi strukturētā finansējuma produktiem, kā definēts III pielikuma 3.1. tabulā. |
2. Lai noteiktu konkrētam finanšu instrumentam raksturīgu apjomu, kā minēts 5. pantā, un rīkojumus, kuri ir lieli pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, kā minēts 3. pantā, piemēro šādas metodes:
|
a) |
robežvērtības vērtība:
|
|
b) |
lielākais no tirdzniecības apjomiem, kas pārsniedz to darījumu procentuālo skaitu, kas atbilst tirdzniecības procentīlim, kā turpmāk precizēts 17. panta 3. punktā, un robežvērtības vērtība
|
3. Lai noteiktu konkrētam finanšu instrumentam raksturīgu apjomu, kā minēts 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un darījumus, kas ir lieli pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, kā minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro šādas metodes:
|
a) |
robežvērtības vērtība:
|
|
b) |
tirdzniecības apjoms, kas pārsniedz to darījumu procentuālo skaitu, kas atbilst katra obligāciju veida, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes, tirdzniecības procentīlei, kā definēts III pielikuma 2.3. tabulā; |
|
c) |
lielākais no tirdzniecības apjomiem, kas pārsniedz to darījumu procentuālo skaitu, kas atbilst tirdzniecības procentīlei, tirdzniecības apjoms, kas pārsniedz to darījumu procentuālo skaitu, kas atbilst apjoma procentīlei, un robežvērtība katrai apakšklasei, par kuru uzskata, ka tai ir likvīds tirgus procentu likmju atvasināto instrumentu, preču atvasināto instrumentu, kredītu atvasināto instrumentu, C10 atvasināto instrumentu un līgumu par cenu starpībām aktīvu klasēm, kā noteikts III pielikuma 5.2., 7.2., 9.2., 10.2. un 11.2. tabulā; |
|
d) |
lielākais no tirdzniecības apjomiem, kas pārsniedz to darījumu procentuālo skaitu, kas atbilst tirdzniecības procentīlei, un robežvērtība
|
4. Šā panta 3. punkta c) apakšpunkta vajadzībām, ja tirdzniecības apjoms, kas atbilst apjoma procentīlei, lai noteiktu darījumu, kas ir liels pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, ir lielāks par 97,5 tirdzniecības procentīli, tirdzniecības apjomu neņem vērā, un konkrētam finanšu instrumentam raksturīgu apjomu, kā minēts 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un to darījumu apjomu, kuri ir lieli pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, kā minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nosaka kā lielāko no tirdzniecības apjomiem, kas pārsniedz to darījumu procentuālo skaitu, kas atbilst tirdzniecības procentīlei un minimālajai robežvērtībai.
5. Saskaņā ar Deleģētajām regulām (ES) 2017/590 un (ES) 2017/577 kompetentās iestādes katru dienu apkopo datus no tirdzniecības vietām, apstiprinātām publicēšanas struktūrām un konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem, kas ir nepieciešams aprēķinu veikšanai, lai noteiktu:
|
a) |
finanšu instrumentus un finanšu instrumentu klases, kurām nav likvīda tirgus, kā noteikts 1. punktā; |
|
b) |
lielus apjomus salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu un konkrētam instrumentam raksturīgu apjomu, kā noteikts 2. un 3. punktā. |
6. Kompetentās iestādes, kas veic aprēķinus finanšu instrumentu klasei, izveido savstarpējus sadarbības pasākumus, lai nodrošinātu aprēķiniem nepieciešamo datu apkopošanu visā Savienībā.
7. Šā panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta, 2. punkta b) apakšpunkta un 3 punkta b), c) un d) apakšpunkta vajadzībām kompetentās iestādes ņem vērā darījumus, kas izpildīti Savienībā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
8. Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta un 3. punkta b), c) un d) apakšpunkta vajadzībām tirdzniecības apjomu nosaka saskaņā ar apjoma mēru, kā noteikts II pielikuma 4. tabulā. Ja 2. un 3. punkta nolūkā definētais tirdzniecības apjoms ir izteikts monetārā vērtībā un finanšu instruments nav denominēts euro, tirdzniecības apjomu konvertē valūtā, kurā minētais finanšu instruments ir denominēts, piemērojot Eiropas Centrālās bankas noteikto euro valūtas maiņas kursa atsauces likmi iepriekšējā gada 31. decembrī.
9. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, var konvertēt tirdzniecības apjomus, kas noteikti saskaņā ar 2. un 3. punktu, par atbilstošu daļu skaitu, kā to iepriekš noteikusi attiecīgā tirdzniecības vieta attiecībā uz konkrēto apakšklasi vai aktīvu apakšklasi. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, var saglabāt šādus tirdzniecības apjomus, līdz tiek piemēroti nākamo aprēķinu rezultāti, ko veic saskaņā ar 17. punktu.
10. Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 3. punkta b) apakšpunktā minētie aprēķini neietver darījumus, kuru apjoms ir līdzvērtīgs EUR 100 000 vai mazāks par to.
11. Šā panta 2. un 3. punktā noteiktajiem apjomiem nepiemēro 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu, ja aprēķinos vērā ņemto darījumu skaits nepārsniedz 1 000, un šādā gadījumā piemēro turpmāk norādītās robežvērtības:
|
a) |
EUR 100 000 visiem obligāciju veidiem, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes; |
|
b) |
Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punkta a) apakšpunktā definētās robežvērtības visiem finanšu instrumentiem, kam nepiemēro šā punkta a) apakšpunktu. |
12. Izņemot, ja tie attiecas uz emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punkta b), c) un d) apakšpunkta minētos aprēķinus noapaļo šādi:
|
a) |
100 000, ja robežvērtības vērtība nepārsniedz 1 miljonu; |
|
b) |
500 000, ja robežvērtības vērtība ir vienāda ar 1 miljonu vai lielāka par to, bet nepārsniedz 10 miljonus; |
|
c) |
5 miljoni, ja robežvērtības vērtība ir vienāda ar 10 miljoniem vai lielāka par to, bet nepārsniedz 100 miljonus; |
|
d) |
25 miljoni, ja robežvērtības vērtība ir vienāda ar 100 miljoniem vai lielāka par to. |
13. Šā panta 1. punkta nolūkā kvantitatīvos likviditātes kritērijus, kas III pielikumā precizēti katrai aktīvu klasei, nosaka saskaņā ar III pielikuma 1. iedaļu.
14. Attiecībā uz kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus pirmoreiz tirgo tirdzniecības vietā, kuri nepieder apakšklasei, attiecībā uz kuru ir publicēts 5. pantā un 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais konkrētam finanšu instrumentam raksturīgais apjoms un rīkojumu un tādu darījumu apjoms, kas ir lieli pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, kā minēts 3. pantā un 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un kuri pieder kādai no 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā precizētajai aktīvu apakšklasei, konkrētam finanšu instrumentam raksturīgs apjoms un rīkojumu un tādu darījumu apjoms, kas ir lieli pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, ir apjoms, ko piemēro tādas aktīvu apakšklases vismazākās joslas vidējai dienas nosacītajai summai (ADNA), kurai pieder kapitāla vērtspapīru atvasinātais instruments.
15. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus pirmoreiz tirgo tirdzniecības vietā, kuri nepieder nevienai apakšklasei, attiecībā uz kuru ir publicēts 5. pantā un 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais konkrētam finanšu instrumentam raksturīgais apjoms un rīkojumu un tādu darījumu apjoms, kas ir lieli pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, kā minēts 3. pantā un 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, uzskata, ka tiem nav likvīda tirgus, līdz ir piemēroti saskaņā ar 17. punktu veikto aprēķinu rezultāti. Piemērojamais 5. pantā un 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais konkrētam finanšu instrumentam raksturīgais apjoms un rīkojumu un tādu darījumu apjoms, kas ir lieli pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, kā minēts 3. pantā un 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir to apakšklašu apjoms, par kurām ir noteikts, ka tām nav likvīda tirgus un kuras pieder pie tās pašas aktīvu apakšklases.
16. Tirdzniecības dienas beigās, bet pirms šādas dienas beigām, tirdzniecības vietas kompetentajām iestādēm iesniedz IV pielikumā ietverto informāciju ar mērķi veikt 5. punktā minētos aprēķinus ikreiz, kad attiecīgo finanšu instrumentu atļauj tirgot vai tas tiek pirmoreiz tirgots tirdzniecības vietā, vai ikreiz, kad ir mainījusies iepriekš iesniegtā informācija.
17. Kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek publicēti 5. punktā minētie aprēķinu rezultāti par katru finanšu instrumentu un finanšu instrumentu klasi līdz 30. aprīlim gadā, kas seko pēc Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas, un pēc tam līdz katra gada 30. aprīlim. Aprēķinu rezultātus piemēro no 1. jūnija katru gadu pēc publicēšanas.
18. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto aprēķinu nolūkā un atkāpjoties no 7.,15. un 17. punkta, kompetentās iestādes attiecībā uz obligācijām, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes, nodrošina, ka tiek publicēti 5. punkta a) apakšpunktā minētie aprēķini ik ceturksni februāra, maija, augusta un novembra pirmajā dienā pēc Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas un pēc tam katra gada februāra, maija, augusta un novembra pirmajā dienā. Aprēķini ietver darījumus, kas izpildīti Savienībā iepriekšējā gada ceturksnī, un attiecas uz 3 mēnešu laikposmu, kas sākas katra gada februāra, maija, augusta un novembra sešpadsmitajā dienā.
19. Attiecībā uz obligācijām, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes, kuras atļauts tirgot vai kuras tiek pirmoreiz tirgotas tirdzniecības vietā, ceturkšņa pirmajos divos mēnešos uzskata, ka tām nav likvīda tirgus, kā precizēts III pielikuma 2.2. tabulā, līdz tiek piemēroti kalendārā ceturkšņa aprēķinu rezultāti.
20. Attiecībā uz obligācijām, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes, kuras atļauts tirgot vai kuras tiek pirmoreiz tirgotas tirdzniecības vietā, ceturkšņa pēdējā mēnesī uzskata, ka tām nav likvīda tirgus, kā precizēts III pielikuma 2.2. tabulā, līdz tiek piemēroti nākamā kalendārā ceturkšņa aprēķinu rezultāti.
14. pants
Darījumi, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 1. panta 6. punktā minētais atbrīvojums
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 1. panta 6. punkts)
Uzskata, ka darījumu ir noslēdzis Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieks, īstenojot monetāro, valūtas maiņas kursa un finanšu stabilitātes politiku, ja attiecīgais darījums atbilst jebkurai no šādām prasībām:
|
a) |
darījumu veic monetārās politikas nolūkā, tostarp operācija, kas veikta saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību, 18. un 20. pantu, vai operācija, kas veikta saskaņā ar valsts tiesību normām ECBS dalībniekiem dalībvalstīs, kuru valūta nav euro; |
|
b) |
darījums ir operācija ar valūtas maiņas kursu, tostarp operācijas, kas veiktas, lai turētu vai pārvaldītu dalībvalstu oficiālās ārvalstu valūtas rezerves, vai rezervju pārvaldības pakalpojums, ko sniedz ECBS dalībnieks centrālajām bankām citās valstīs, attiecībā uz kurām ir pagarināts atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 1. panta 9. punktu; |
|
c) |
darījumu veic finanšu stabilitātes politikas nolūkā. |
15. pants
Darījumi, uz kuriem neattiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 1. panta 6. punktā minētais atbrīvojums
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 1. panta 7. punkts)
Regulas (ES) Nr. 600/2014 1. panta 6. punktu nepiemēro šādiem darījumu veidiem, kurus noslēdzis ECBS dalībnieks, lai veiktu investīciju operāciju, kas nav saistīta ar kāda no minētā dalībnieka uzdevuma veikšanu, kā minēts 14. pantā:
|
a) |
darījumi, kas noslēgti, lai pārvaldītu pašu kapitālu; |
|
b) |
darījumi, kas noslēgti administratīvos nolūkos vai ECBS dalībnieka darbiniekam, tostarp darījumi, kurus veicis darbinieku pensiju shēmas pārvaldnieks; |
|
c) |
darījumi, kas noslēgti savam ieguldījumu portfelim saskaņā ar pienākumiem, kas noteikti valsts tiesību aktos. |
16. pants
Pārredzamības pienākumu pagaidu apturēšana
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 9. panta 5. punkta a) apakšpunkts)
1. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuriem ir likvīds tirgus saskaņā ar 13. pantā izklāstīto metodi, kompetentā iestāde var uz laiku apturēt Regulas (ES) Nr. 600/2014 8. un 10. pantā minētos pienākumus, ja attiecībā uz obligāciju, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātajiem instrumentiem kopapjoms, kā definēts II pielikuma 4. tabulā, kas aprēķināts par iepriekšējām 30 kalendārajām dienām, ir mazāk nekā 40 % no vidējā mēneša apjoma, kas aprēķināts par 12 pilniem kalendārajiem mēnešiem, kuriem seko minētās 30 kalendārās dienas.
2. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuriem nav likvīda tirgus saskaņā ar 13. pantā izklāstīto metodi, kompetentā iestāde var uz laiku apturēt Regulas (ES) Nr. 600/2014 8. un 10. pantā minētos pienākumus, ja attiecībā uz obligāciju klasi, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātajiem instrumentiem kopapjoms, kā definēts II pielikuma 4. tabulā, kas aprēķināts par iepriekšējām 30 kalendārajām dienām, ir mazāk nekā 20 % no vidējā mēneša apjoma, kas aprēķināts par 12 pilniem kalendārajiem mēnešiem, kuriem seko minētās 30 kalendārās dienas.
3. Kompetentās iestādes, veicot 1. un 2. punktā minētos aprēķinus, ņem vērā darījumus, kas izpildīti visās vietās Savienībā, ar obligāciju, strukturētā finansējuma produktu, emisijas kvotu vai attiecīgo atvasināto instrumentu klasēm. Aprēķinus veic tās finanšu instrumentu kategorijas līmenī, kurai piemēro 13. pantā paredzēto likviditātes pārbaudi.
4. Pirms kompetentās iestādes izlemj apturēt pārredzamības pienākumus, tās nodrošina, ka būtiska likviditātes samazināšanās visās tirdzniecības vietās nav sekas, ko ir izraisījusi finanšu instrumentu attiecīgās klases sezonālā ietekme uz likviditāti.
17. pants
Noteikumi, kas attiecas uz obligāciju likviditātes novērtēšanu un konkrētam instrumentam raksturīga pirmstirdzniecības apjoma robežvērtības noteikšanu, balstoties uz tirdzniecības procentīlēm
1. Lai noteiktu obligācijas, kurām nav likvīda tirgus, 6. panta nolūkos un saskaņā ar 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā precizēto metodi, pieeju likviditātes kritērijiem, kas ietver “dienas vidējo darījumu skaitu”, izmanto, piemērojot “dienas vidējo darījumu skaitu”, kas atbilst S1 posmam (15 dienas darījumi).
2. Attiecībā uz uzņēmuma obligācijām un segtajām obligācijām, kuras atļauts tirgot vai kuras tiek pirmoreiz tirgotas tirdzniecības vietā, uzskata, ka tām ir likvīds tirgus, līdz tiek piemēroti pirmās ceturkšņa likviditātes noteikšanas rezultāti, kā izklāstīts 13. panta 18. punktā, ja:
|
a) |
emisijas apmērs pārsniedz EUR 1 000 000 000 S1 un S2 posmos, kā noteikts saskaņā ar 6. punktu; |
|
b) |
emisijas apmērs pārsniedz EUR 500 000 000 S3 un S4 posmos, kā noteikts saskaņā ar 6. punktu. |
3. Lai noteiktu konkrētam finanšu instrumentam raksturīgu apjomu 5. punkta nolūkā un saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā precizēto metodi, piemērojamo pieeju tirdzniecības procentīlei izmanto, piemērojot to tirdzniecības procentīli, kas atbilst S1 posmam (30. procentīle).
4. EVTI līdz 30. jūlijam gadā, kas seko Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienai, un pēc tam līdz katra gada 30. jūlijam iesniedz Komisijai novērtējumu par robežvērtību darbību attiecībā uz likviditātes kritēriju “dienas vidējais darījumu skaits” obligācijām, kā arī tirdzniecības procentīlēm, kuras nosaka apjomu, kas raksturīgs finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas 8. punkts. Pienākums iesniegt novērtējumu par robežvērtību darbību attiecībā uz likviditātes kritēriju obligācijām beidzas tad, kad ir sasniegts 6. punktā minētās kārtības S4 posms. Pienākums iesniegt novērtējumu par tirdzniecības procentīlēm beidzas tad, kad ir sasniegts 8. punktā minētās kārtības S4 posms.
5. Šā panta 4. punktā minētajā novērtējumā ņem vērā:
|
a) |
tirdzniecības apjomu tendences attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, uz kuriem attiecas pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 8. un 9. pantu; |
|
b) |
ietekmi uz likviditātes nodrošinātājiem, ko rada procentīļu robežvērtības, ko izmanto, lai noteiktu konkrētam finanšu instrumentam raksturīgu apjomu; un |
|
c) |
pārējos attiecīgos faktorus. |
6. EVTI, ņemot vērā novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 4. un 5. punktu, iesniedz Komisijai regulatīvo tehnisko standartu grozīto redakciju, pielāgojot robežvērtību likviditātes kritērijam “dienas vidējais darījumu skaits” obligācijām saskaņā ar šādu kārtību:
|
a) |
S2 (10 dienas darījumi) līdz 30. jūlijam gadā pēc Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas; |
|
b) |
S3 (7 dienas darījumi) līdz 30. jūlijam turpmākajā gadā; un |
|
c) |
S4 (2 dienas darījumi) līdz 30. jūlijam turpmākajā gadā. |
7. Ja EVTI neiesniedz grozītu regulatīvo tehnisko standartu, pielāgojot robežvērtību nākamajam posmam saskaņā ar 6. punktā minēto kārtību, EVTI novērtējumā, kas veikts saskaņā ar 4. un 5. punktu, sniedz paskaidrojumu, kāpēc nav nodrošināta attiecīgās robežvērtības pielāgošana nākamajam saistītajam posmam. Šajā gadījumā pāreja uz nākamo posmu tiks atlikta par vienu gadu.
8. EVTI, ņemot vērā novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 4. un 5. punktu, iesniedz Komisijai regulatīvo tehnisko standartu grozīto redakciju, pielāgojot robežvērtību tirdzniecības procentīlēm saskaņā ar šādu kārtību:
|
a) |
S2 (40. procentīle) līdz 30. jūlijam gadā pēc Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas; |
|
b) |
S3 (50. procentīle) līdz 30. jūlijam turpmākajā gadā; un |
|
c) |
S4 (60. procentīle) līdz 30. jūlijam turpmākajā gadā. |
9. Ja EVTI neiesniedz grozītu regulatīvo tehnisko standartu, pielāgojot robežvērtību nākamajam posmam saskaņā ar 8. punktā minēto kārtību, EVTI novērtējumā, kas veikts saskaņā ar 4. un 5. punktu, sniedz paskaidrojumu, kāpēc nav nodrošināta attiecīgās robežvērtības pielāgošana nākamajam saistītajam posmam. Šajā gadījumā pāreja uz nākamo posmu tiks atlikta par vienu gadu.
18. pants
Pārejas noteikumi
1. Kompetentās iestādes ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas, apkopo nepieciešamos datus, veic aprēķinus un nodrošina 13. panta 5. punktā minētās informācijas publicēšanu.
2. Šā panta 1. punktā:
|
a) |
aprēķinu pamatā ir sešu mēnešu atsauces laikposms, kas sākas 18 mēnešus pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas; |
|
b) |
aprēķinu rezultātus, kas ietverti pirmajā publicēšanas kārtā, izmanto, līdz sāk piemērot pirmos regulāros aprēķinus, kā izklāstīts 13. panta 17. punktā. |
3. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz visām obligācijām, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes, kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai nodrošinātu pārredzamības aprēķinu rezultātu publicēšanu, kā precizēts 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, ne vēlāk kā tā mēneša pirmajā dienā, pēc kura seko Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas diena, pamatojoties uz trīs mēnešu atsauces laikposmu, kas sākas tā piektā mēneša pirmajā dienā, pēc kura seko Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas diena.
4. Kompetentās iestādes, tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur konkrētu tirdzniecības vietu, izmanto informāciju, kas publicēta saskaņā ar 3. punktu, līdz tiek piemēroti pirmo regulāro aprēķinu rezultāti, kā izklāstīts 13. panta 18. punktā.
5. Attiecībā uz obligācijām, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes, kuras atļauts tirgot vai kuras tiek pirmoreiz tirgotas tirdzniecības vietā, trīs mēnešu laikposmā, pēc kura seko Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas diena, uzskata, ka tām nav likvīda tirgus, kā precizēts III pielikuma 2.2. tabulā, līdz tiek piemēroti pirmo regulāro aprēķinu rezultāti, kā izklāstīts 13. panta 18. punktā.
19. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra. Tomēr 18. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(2) Komisijas 2016 gada 2. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/571, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 126. lappusi).
(3) Komisijas 2016. gada 13 jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/577, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par apjoma ierobežošanas mehānismu un informācijas sniegšanu pārredzamības un citu aprēķinu nolūkā (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 174. lappusi).
(4) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/585, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 368. lappusi).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(7) Komisijas 2016. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/590, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 449. lappusi).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Sistēmas veida apraksts un ar to saistītā informācija, kas jādara publiski pieejama saskaņā ar 2. pantu
Informācija, kas jādara publiski pieejama saskaņā ar 2. pantu
|
Sistēmas veids |
Sistēmas apraksts |
Informācija, kas jādara publiski pieejama |
|
Izsoles rīkojumu reģistra nepārtrauktās tirdzniecības sistēma |
Sistēma, kas nepārtraukti ar rīkojumu reģistra un tirdzniecības algoritma palīdzību automātiski savieto pārdošanas rīkojumus ar pirkšanas rīkojumiem, pamatojoties uz labāko pieejamo cenu. |
Attiecībā uz katru finanšu instrumentu – rīkojumu kopējais skaits un to apjoms katrā cenu līmenī par vismaz pieciem labākajiem pirkšanas un pārdošanas cenu līmeņiem. |
|
Cenu piedāvājuma virzīta tirdzniecības sistēma |
Sistēma, kurā darījumi tiek slēgti, pamatojoties tikai uz stabiliem cenu piedāvājumiem, ko pastāvīgi dara pieejamus dalībniekiem, un saskaņā ar kuriem tirgus uzturētājiem cenu piedāvājumi jāuztur tādā apjomā, kas līdzsvaro locekļu un dalībnieku vajadzības veikt darījumus komerciālos apjomos un ar risku, ko uzņemas attiecīgais tirgus uzturētājs. |
Attiecībā uz katru finanšu instrumentu – katra tirgus uzturētāja instrumenta vislabākais pirkšanas un pārdošanas cenas piedāvājums kopā ar apjomu, kas piesaistīts šādām cenām. Publicētie cenu piedāvājumi ir juridisko saistību piedāvājumi pirkt un pārdot finanšu instrumentus un norāda finanšu instrumentu cenu un apjomu, kādā reģistrēti tirgus uzturētāji ir gatavi pirkt vai pārdot. Tomēr ārkārtas tirgus apstākļos uz ierobežotu laikposmu pieļaujamas indikatīvas cenas vai vienpusējas (tikai pirkšanas vai pārdošanas) cenas. |
|
Periodisko izsoļu tirdzniecības sistēma |
Sistēma, kas uzdevumus savieto automātiski, pamatojoties uz periodiskām izsolēm un tirdzniecības algoritmu |
Attiecībā uz katru finanšu instrumentu – cena, kas izsoļu tirdzniecības sistēmā vislabāk atbilstu tās tirdzniecības algoritmam, un apjoms, ko, iespējams, varētu izpildīt minētās sistēmas dalībnieki par minēto cenu. |
|
Cenu piedāvājumu pieprasīšanas tirdzniecības sistēma |
Tirdzniecības sistēma, kurā cenas piedāvājumu vai cenu piedāvājumus sniedz pēc viena vai vairāku locekļu vai dalībnieku pieprasījuma. Cenas piedāvājumu var izpildīt vienīgi pieprasītājs loceklis vai tirgus dalībnieks. Pieprasītājs loceklis vai dalībnieks var noslēgt darījumu, pieņemot tam pēc pieprasījuma sniegto cenas piedāvājumu vai cenu piedāvājumus. |
Jebkura locekļa vai dalībnieka cenu piedāvājumi un saistītie apjomi, kuri, ja tiek pieņemti, veidotu darījumu saskaņā ar attiecīgās sistēmas noteikumiem. Visus pēc pieprasījuma iesniegtos cenu piedāvājumus var publicēt vienlaikus, bet ne vēlāk kā no brīža, kad tie kļūst izpildāmi. |
|
Balss tirdzniecības sistēma |
Tirdzniecības sistēma, kurā darījumi starp biedriem tiek organizēti, izmantojot mutiskas sarunas. |
Pirkšanas un pārdošanas piedāvājumi un jebkura biedra vai dalībnieka pievienotie apjomi, kuru pieņemšanas gadījumā tiks veikts darījums saskaņā ar sistēmas noteikumiem. |
|
Tirdzniecības sistēma, kas nav iekļauta pirmajās 5 rindās |
Hibrīdā sistēma, uz kuru attiecināmas divas vai vairākas no pirmajām piecām rindām, vai sistēma, kur cenu noteikšanas process atšķiras no tā procesa, ko piemēro pirmajās piecās rindās iekļauto sistēmu veidiem. |
Pienācīga informācija attiecībā uz rīkojumu vai cenu piedāvājumu un tirdzniecības interešu līmeni; konkrētāk, ja cenu atklāšanas mehānisms to pieļauj, pieci labākie pirkšanas un pārdošanas cenu līmeņi un/vai katra tirgus uzturētāja divpusēji (pirkšanas un pārdošanas) cenu piedāvājumi ar konkrēto instrumentu. |
II PIELIKUMS
Sīkāka informācija par darījumiem, kas jādara publiski pieejama
1. tabula
2. tabulas simbolu tabula
|
SIMBOLS |
DATU TIPS |
DEFINĪCIJA |
||||||||||||||||
|
{ALPHANUM-n} |
Līdz n burtciparu zīmēm |
Brīvas formas teksta lauks. |
||||||||||||||||
|
{CURRENCYCODE_3} |
3 burtciparu zīmes |
Valūtas trīsburtu kods, kā definēts ISO 4217. |
||||||||||||||||
|
{DATE_TIME_FORMAT} |
Datuma un laika formāts saskaņā ar ISO 8601 |
Datums un laiks šādā formātā: GGGG-MM-DDThh:mm:ss.ddddddZ. kur:
Datumus un laikus norāda pēc koordinētā universālā laika. |
||||||||||||||||
|
{DECIMAL-n/m} |
Decimālskaitlis, kas sastāv no maksimāli n zīmēm, no kurām maksimāli m zīmes var būt cipari aiz komata |
Ciparu lauks gan pozitīvām, gan negatīvām vērtībām:
Attiecīgā gadījumā vērtības noapaļo un nesaīsina. |
||||||||||||||||
|
{ISIN} |
12 burtciparu zīmes |
ISIN kods, kā definēts ISO 6166. |
||||||||||||||||
|
{MIC} |
4 burtciparu zīmes |
Tirgus identifikators, kas definēts ISO 10383. |
2. tabula
Sīkās informācijas saraksts pēctirdzniecības pārredzamības nolūkā
|
Sīkāka informācija |
Finanšu instrumenti |
Apraksts/sīkāka informācija, kas jāpublicē |
Izpildes/publicēšanas veids |
Formāts, kas jāaizpilda, kā noteikts 1. tabulā |
|
Tirdzniecības datums un laiks |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem |
Datums un laiks, kad darījums tika veikts. Attiecībā uz darījumiem, kas izpildīti tirdzniecības vietā, – granularitātes līmenis ir saskaņā ar prasībām Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/574 (1) 3. pantā. Attiecībā uz darījumiem, kas nav izpildīti tirdzniecības vietā, – datums un laiks, kad puses vienojas par šādām jomām: daudzums, cena, valūtas (31., 34. un 40. laukā, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2017/590 I pielikuma 2. tabulā, un attiecīgā gadījumā instrumenta identifikācijas kods, instrumenta klasifikācija un pamatā esošā instrumenta kods. Attiecībā uz darījumiem, kas nav izpildīti tirdzniecības vietā, – paziņotais laiks ir granulārs vismaz līdz tuvākajai sekundei. Ja darījuma pamatā ir rīkojums, ko trešajai pusei nodevusi izpildošā sabiedrība klienta vārdā, ja nebija ievēroti nodošanas nosacījumi, kas izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2017/590 5. pantā, šis ir darījuma datums un laiks, nevis rīkojuma nodošanas laiks. |
Regulēts tirgus (RT), daudzpusēja tirdzniecības sistēma (DTS) un organizēta tirdzniecības sistēma (OTS) Apstiprināta publicēšanas struktūra (APS) Konsolidētu datu lentes nodrošinātājs (KDLN) |
{DATE_TIME_FORMAT} |
|
Instrumenta identifikācijas koda veids |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem |
Koda veids, ko izmanto finanšu instrumenta identificēšanai |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
“ISIN” = ISIN-kods, ja ISIN ir pieejams “OTHR” = cits identifikators |
|
Instrumenta identifikācijas kods |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem |
Kods, ko izmanto finanšu instrumenta identificēšanai |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
{ISIN} Ja instrumenta identifikācijas kods nav ISIN, atvasināto instrumentu identificējošā identifikatora pamatā ir 3.–5., 7., 8. un 12.–42. lauks, kā noteikts IV pielikumā, un 13. un 24.–48. lauks, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2017/585 pielikumā, un III pielikumā izklāstītā atvasināto instrumentu grupa. |
|
Cena |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem |
Darījuma tirdzniecības cena, izņemot (ja piemērojams) komisijas maksu un uzkrātos procentus. Iespējas līgumu gadījumā tā ir atvasinātā instrumenta līguma prēmija par katru pamatā esošo instrumentu vai indeksa punktu. Cenas starpības derību gadījumā tā ir pamatā esošā instrumenta atsauces cena. Attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījumiem (CDS) tas ir kupons bāzes punktos. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. Ja cena pašlaik nav pieejama, bet vēl tiks noteikta, vērtībai vajadzētu būt “PNDG”. Ja cena nav piemērojama, lauku neaizpilda. Šajā laukā ziņotā informācija saskan ar vērtību, kas norādīta laukā “Daudzums”. |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuālā izteiksme vai kā ienesīgums “PNDG”, ja cena nav pieejama {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos |
|
Izpildes vieta |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem |
Darījuma izpildes vietas identifikācija. Izmanto ISO 10383 segmenta tirgus identifikācijas kodu (MIC) darījumiem, kurus izpilda tirdzniecības vietā. Ja segmenta MIC nepastāv, izmanto darbības MIC. Izmanto MIC kodu “XOFF” attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā, ja darījums ar attiecīgo finanšu instrumentu nav izpildīts tirdzniecības vietā vai sistemātiskā internalizētājā, vai organizētā tirdzniecības platformā ārpus Savienības. Izmanto SINT attiecībā uz finanšu instrumentu, kurš ir iesniegts tirgošanai vai kuru tirgo tirdzniecības vietā, ja darījums ar attiecīgo finanšu instrumentu tiek izpildīts sistemātiskā internalizētājā. |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
{MIC} – tirdzniecības vietas “SINT” – sistemātisks internalizētājs |
|
Cenas apzīmējums |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem |
Norāde par to, vai cena ir izteikta monetārā vērtībā, procentos vai peļņā |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
“MONE” – monetāra vērtība “PERC” – procenti “YIEL” – ienesīgums “BAPO” – bāzes punkti |
|
Cenas valūta |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem |
Valūta, kurā cena ir izteikta (piemēro, ja cena ir izteikta monetārā vērtībā) |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
{CURRENCYCODE_3} |
|
Daudzuma pieraksts mērvienībā |
Attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem – emisiju kvotu atvasinātie instrumenti un emisiju kvotas, izņemot gadījumos, kas minēti šīs regulas 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā. |
Norāde par mērvienībām, kādās izsaka daudzumu mērvienībās |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
“TOCD” – Oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas vai {ALPHANUM-25} citi gadījumi |
|
Daudzums mērvienībās |
Attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem – emisiju kvotu atvasinātie instrumenti un emisiju kvotas, izņemot gadījumos, kas minēti šīs regulas 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā. |
Līdzvērtīgais tirgoto preču vai emisiju kvotu daudzums, kas izteikts mērvienībās |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
{DECIMAL-18/17} |
|
Daudzums |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem, izņemot gadījumos, kas minēti šīs regulas 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā. |
Attiecīgā finanšu instrumenta vienību skaits vai atvasināto instrumentu līgumu skaits darījumā. |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
{DECIMAL-18/17} |
|
Nosacītā summa |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem, izņemot gadījumos, kas minēti šīs regulas 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā. |
Nominālsumma vai nosacītā summa Attiecībā uz cenas starpības derībām nosacītā summa ir monetārā vērtība, par kuru noslēgtas derības uz katru pamatā esošā finanšu instrumenta punkta kustību. Attiecībā uz kredītriska mijmaiņas līgumiem tā ir nosacītā summa, par kuru iegādāta vai pārdota aizsardzība. Šajā laukā ziņotā informācija saskan ar vērtību, kas norādīta laukā “Cena”. |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
{DECIMAL-18/5} |
|
Nosacītā valūta |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem, izņemot gadījumos, kas minēti šīs regulas 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā. |
Valūta, kurā denominēta nosacītā summa |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
{CURRENCYCODE_3} |
|
Rezultāta veids |
Tikai attiecībā uz emisiju kvotām un emisiju kvotu atvasinātajiem instrumentiem |
Šo lauku piemēro tikai attiecībā uz emisiju kvotām un emisiju kvotu atvasinātajiem instrumentiem. |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
“EUAE” – emisijas kvota (EUA) “CERE” – sertificētas emisijas samazināšanas vienība (CER) “ERUE” – emisijas samazināšanas vienība (ERU) “EUAA” – aviācijas nozares kvota (EUAA) “OTHR” – citi (tikai attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem) |
|
Publicēšanas datums un laiks |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem |
Datums un laiks, kad darījumu publicēja tirdzniecības vieta vai apstiprināta publicēšanas struktūra. Attiecībā uz darījumiem, kas izpildīti tirdzniecības vietā, – līmenis ir saskaņā ar prasībām Deleģētās regulas (ES) 2017/574 2. pantā. Attiecībā uz darījumiem, kas nav izpildīti tirdzniecības vietā, – paziņotais laiks ir granulārs vismaz līdz tuvākajai sekundei. |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
{DATE_TIME_FORMAT} |
|
Publicēšanas vieta |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem |
Kods, ko izmanto, lai identificētu tirdzniecības vietu un APS, kas publicē darījumu. |
KDLN |
Tirdzniecības vieta {MIC} APS {MIC}, ja tas ir pieejams. Citos gadījumos – 4 burtu kods, kas EVTI tīmekļa vietnē publicēts sarakstā ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem. |
|
Darījuma identifikācijas kods |
Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem |
Burtciparu kods, ko piešķīrusi tirdzniecības vieta (ievērojot 12. pantu Komisijas Deleģētajā Regulā (ES) 2017/580 (2)) un APS, un ko izmanto visās turpmākās atsaucēs uz šo konkrēto darījumu. Darījuma identifikācijas kods ir unikāls, konsekvents un pastāvīgs katram ISO10383 MIC segmentam un katrai tirdzniecības dienai. Ja tirdzniecības vieta neizmanto MIC segmentu, darījuma identifikācijas kods ir unikāls, konsekvents un pastāvīgs katram operatīvajam MIC katrai tirdzniecības dienai. Ja APS neizmanto MIC, tam vajadzētu būt unikālam, konsekventam un pastāvīgam katram 4 burtu kodam, ko izmanto, lai identificētu APS katrā tirdzniecības dienā. Darījuma identifikācijas koda komponentes nedrīkst izpaust ziņas par tā darījuma partneru identitāti, kura kods tiek saglabāts. |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
{ALPHANUMERICAL-52} |
|
Darījumi, kuriem jāveic tīrvērte |
Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem |
Kods, kas identificē, vai darījumam veikta tīrvērte. |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
“jā” – darījumam jāveic tīrvērte “nē” – darījumam nav jāveic tīrvērte |
3. tabula
Karodziņu saraksts pēctirdzniecības pārredzamības nolūkā
|
|
Karodziņš |
Karodziņa nosaukums |
Izpildes/publicēšanas veids |
Apraksts |
|
|
“BENC” |
Karodziņš, ar ko apzīmē etalona darījumu |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Visu veidu apjomsvērtās vidējās cenas darījumi un visi citi darījumi, kuros cena aprēķināta vairākos laika brīžos saskaņā ar konkrēto etalonu. |
|
|
“ACTX” |
Karodziņš, ar ko apzīmē pirkšanas un pārdošanas rīkojumu izpildi vienā darījumā |
APS KDLN |
Darījumi, kuros ieguldījumu brokeru sabiedrība ir apkopojusi klientu rīkojumus, pirkšanu un pārdošanu veicot kā vienu darījumu un kuri ietver to pašu apjomu un cenu. |
|
|
“NPFT” |
Cenu neveidojoša darījuma karodziņš |
RT, DTS, OTS KDLN |
Visu veidu darījumi, kas uzskaitīti šīs regulas 12. pantā un kas neietekmē cenu veidošanu. |
|
|
“LRGS” |
Karodziņš, ar ko apzīmē pēctirdzniecības darījumu, kas ir liels pēc apjoma |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Darījumi, kas izpildīti saskaņā ar pēctirdzniecības liela apjoma atlikšanu. |
|
|
“ILQD” |
Karodziņš, ar ko apzīmē darījumu ar nelikvīdu instrumentu |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Darījumi, kas izpildīti saskaņā ar to instrumentu atlikšanu, kuriem nav likvīda tirgus. |
|
|
“SIZE” |
Karodziņš, ar ko apzīmē darījumu, kas pārsniedz standarta tirgus apjomu SSTI |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Darījumi, kas izpildīti saskaņā ar pēctirdzniecības instrumentam raksturīga apjoma atlikšanu. |
|
|
“TPAC” |
Karodziņš, ar ko apzīmē paketes darījumu |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Paketes darījumi, kas nav nomaiņa ar fiziskiem līdzekļiem, kā noteikts 1. pantā. |
|
|
“XFPH” |
Nomaiņas ar fiziskiem līdzekļiem darījuma karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Nomaiņa ar fiziskiem līdzekļiem, kā noteikts 1. pantā |
|
|
“CANC” |
Atcelšanas karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Ja ir atcelts iepriekš publicēts darījums. |
|
|
“AMND” |
Grozījumu karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Ja ir grozīts iepriekš publicēts darījums. |
|
PAPILDU ATLIKŠANAS KARODZIŅI |
||||
|
11. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts. |
“LMTF” |
Ierobežota apjoma sīkākas informācijas karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Pirmais ziņojums ar ierobežota apjoma sīkākas informācijas publicēšanu saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu. |
|
“FULF” |
Pilna apjoma sīkākas informācijas karodziņš |
Darījums, par kuru saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu iepriekš tika publicēta ierobežota apjoma sīkāka informācija. |
||
|
11. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts. |
“DATF” |
Dienas kopējo darījumu karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Dienas kopējo darījumu publicēšana saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. |
|
“FULA” |
Pilna apjoma sīkākas informācijas karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Atsevišķi darījumi, par kuriem saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu iepriekš tika publicēta kopēja sīkāka informācija. |
|
|
11. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
“VOLO” |
Apjoma nepublicēšanas karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Darījums, par kuru saskaņā ar 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir publicēta ierobežota apjoma sīkāka informācija. |
|
“FULV” |
Pilna apjoma sīkākas informācijas karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Darījums, par kuru saskaņā ar 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu iepriekš tika publicēta ierobežota apjoma sīkāka informācija. |
|
|
11. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
“FWAF” |
Četru nedēļu apkopojuma karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Kopējo darījumu publicēšana saskaņā ar 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu. |
|
“FULJ” |
Pilna apjoma sīkākas informācijas karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Atsevišķi darījumi, kas iepriekš guvuši labumu no apkopojuma publicēšanas saskaņā ar 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu. |
|
|
11. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
“IDAF” |
Nenoteikta apkopojuma karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Darījumi, par kuriem ir atļauts saskaņā ar 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu publicēt informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā uz nenoteiktu laiku. |
|
Secīgi izmanto 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 11. panta 2. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz valsts parāda instrumentiem |
“VOLW” |
Apjoma nepublicēšanas karodziņš |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Darījums, par kuru saskaņā ar 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu publicē ierobežotu sīkāku informāciju un par kuru tiks secīgi atļauts saskaņā ar 11. panta 2. punkta c) apakšpunktu publicēt informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā uz nenoteiktu laiku. |
|
“COAF” |
Secīga apkopojuma karodziņš (pēc apjoma nepublicēšanas attiecībā uz valsts parāda instrumentiem) |
RT, DTS, OTS APS KDLN |
Darījumi, par kuriem saskaņā ar 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu iepriekš tika publicēta ierobežota sīkāka informācija un par kuru tika secīgi atļauts saskaņā ar 11. panta 2. punkta c) apakšpunktu publicēt informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā uz nenoteiktu laiku. |
|
4. tabula
Apjoma mērs
|
Instrumenta veids |
Apjoms |
|
Visas obligācijas, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes, un strukturētus finanšu produktus |
Tirgoto parāda instrumentu kopējā nominālā vērtība |
|
Biržā tirgotu preču un biržā tirgotu parādzīmju obligāciju veidi |
Tirgoto vienību skaits (3) |
|
Vērtspapīroti atvasinātie instrumenti |
Tirgoto vienību skaits (3) |
|
Procentu likmju atvasinātie instrumenti |
Tirgoto līgumu nosacītā summa |
|
Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti |
Tirgoto līgumu nosacītā summa |
|
Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti |
Tirgoto līgumu nosacītā summa |
|
Atvasinātie preču instrumenti |
Tirgoto līgumu nosacītā summa |
|
Kredītu atvasinātie instrumenti |
Tirgoto līgumu nosacītā summa |
|
Līgums par cenu starpībām |
Tirgoto līgumu nosacītā summa |
|
C10 atvasinātie instrumenti |
Tirgoto līgumu nosacītā summa |
|
Emisiju kvotu atvasinātie instrumenti |
Oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
Emisiju kvotas |
Oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
(1) Komisijas 2016. gada 7. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/574, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par uzņēmumu pulksteņu precizitātes līmeni (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 148. lappusi).
(2) Komisijas 2016. gada 24. jūnija Deleģētā Regula (ES) 2017/580, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgu datu, kuri saistīti ar finanšu instrumentu rīkojumiem, saglabāšanu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 193. lappusi).
(3) Cena par vienību.
III PIELIKUMS
Likviditātes novērtējums, LIS un SSTI robežvērtības attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti
1. Šajā pielikumā lieto šādas norādes
|
1. |
Atsauce uz “aktīvu klasi” ir atsauce uz šādam finanšu instrumentu klasēm: obligācijas, strukturēti finanšu produkti, vērtspapīroti atvasinātie instrumenti, procentu likmju atvasinātie instrumenti, kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti, preču atvasinātie instrumenti, ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti, kredītu atvasinātie instrumenti, C10 atvasinātie instrumenti, līgumi par cenu starpībām (CFD), emisiju kvotas un emisiju kvotu atvasinātie instrumenti. |
|
2. |
Atsauce uz “aktīvu apakšklasi” ir atsauce uz aktīvu klasi, kas iedalīta granulārākā līmenī, pamatojoties uz līguma veidu un/vai pamatā esošā instrumenta veidu. |
|
3. |
Atsauce uz “apakšklasi” ir atsauce uz aktīvu apakšklasi, kas iedalīta granulārākā līmenī, pamatojoties uz sīkākiem kvalitatīvajiem segmentācijas kritērijiem, kā noteikts šā pielikuma 2.1.–13.3. tabulās. |
|
4. |
“Dienas vidējais apgrozījums (ADT)” ir kopējais konkrēta finanšu instrumenta apgrozījums, ko nosaka saskaņā ar apjoma mēru, kas izklāstīts II pielikuma 4. tabulā, un ko izpilda laikposmā, kas noteikts 13. panta 7. punktā, to dalot ar tirdzniecības dienu skaitu minētajā laikposmā vai attiecīgā gadījumā tajā gada daļā, kurā šo finanšu instrumentu bija atļauts tirgot vai to tirgoja tirdzniecības vietā, un tā tirdzniecība nebija apturēta. |
|
5. |
“Dienas vidējā nosacītā summa (ADNA)” ir kopējā konkrēta finanšu instrumenta nosacītā summa, ko nosaka saskaņā ar apjoma mēru, kas izklāstīts II pielikuma 4. tabulā, un ko izpilda laikposmā, kas noteikts 13. panta 18. punktā attiecībā uz visām obligācijām, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes, un 13. panta 7. punktā attiecībā uz visiem pārējiem finanšu instrumentiem, to dalot ar tirdzniecības dienu skaitu minētajā laikposmā vai, attiecīgā gadījumā, tajā gada daļā, kurā šo finanšu instrumentu bija atļauts tirgot vai to tirgoja tirdzniecības vietā, un tā tirdzniecība nebija apturēta. |
|
6. |
“To dienu procentuālais īpatsvars, kurās aplūkotajā laikposmā notika tirdzniecība” ir dienu skaits laikposmā, kas noteikts 13. panta 18. punktā attiecībā uz visām obligācijām, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes, un 13. panta 7. punktā attiecībā uz strukturētā finansējuma produktiem, par kuriem ir izpildīts vismaz viens darījums attiecībā uz šo finanšu instrumentu, to dalot ar tirdzniecības dienu skaitu minētajā laikposmā vai, attiecīgā gadījumā, tajā gada daļā, kurā šo finanšu instrumentu bija atļauts tirgot vai to tirgoja tirdzniecības vietā, un tā tirdzniecība nebija apturēta. |
|
7. |
“Dienas vidējais darījumu skaits” ir kopējais darījumu skaits, kas attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu izpildīti laikposmā, kas noteikts 13. panta 18. punktā attiecībā uz visām obligācijām, izņemot biržā tirgotas prēčes un biržā tirgotas parādzīmes, un 13. panta 7. punktā attiecībā uz visiem pārējiem finanšu instrumentiem, to dalot ar tirdzniecības dienu skaitu šajā laikposmā vai, attiecīgā gadījumā, tajā gada daļā, kurā finanšu instrumentu bija atļauts tirgot vai to tirgoja tirdzniecības vietā, un tā tirdzniecība nebija apturēta. |
|
8. |
“Regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums” ir līgums par preces vai finanšu instrumenta pirkšanu vai pārdošanu noteiktā datumā nākotnē par cenu, par kuru tika panākta vienošanās, pircējam un pārdevējam noslēdzot šo līgumu. Visiem regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem ir standarta noteikumi, kas nosaka minimālo pirkšanas vai pārdošanas daudzumu un kvalitāti, mazāko summu, par kādu cena var mainīties, piegādes procedūras, termiņu un citas līguma īpašības. |
|
9. |
“Iespējas līgums” ir līgums, kas īpašniekam dod tiesības, tomēr neuzliek saistības pirkt (call) vai pārdot (put) konkrētu finanšu instrumentu vai preci par iepriekš noteiktu cenu, iespējas līguma izmantošanas cenu (strike vai exercise price) vai nu noteiktā datumā, vai līdz noteiktam iespējas līguma izmantošanas datumam (exercise vai maturity date). |
|
10. |
“Mijmaiņas līgums” ir līgums, kurā divas puses vienojas kādā konkrētā dienā nākotnē apmainīt naudas plūsmas vienā finanšu instrumentā pret cita finanšu instrumenta naudas plūsmām. |
|
11. |
“Portfeļa mijmaiņas līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru galalietotāji var tirgoties ar vairākiem mijmaiņas līgumiem. |
|
12. |
“Regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums” ir privāta vienošanās starp divām pusēm par preces vai finanšu instrumenta pirkšanu vai pārdošanu noteiktā datumā nākotnē par cenu, par kuru tika panākta vienošanās, pircējam un pārdevējam noslēdzot šo līgumu. |
|
13. |
“Mijmaiņas iespējas līgums” ir līgums, kas īpašniekam dod tiesības, tomēr neuzliek saistības noslēgt mijmaiņas līgumu vai nu noteiktā datumā, vai līdz noteiktam iespējas līguma izmantošanas datumam (exercise vai maturity date). |
|
14. |
“Regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu” ir regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums, kas īpašniekam dod tiesības, tomēr neuzliek saistības noslēgt mijmaiņas līgumu vai nu noteiktā datumā, vai līdz noteiktam nākotnes datumam. |
|
15. |
“Regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu” ir regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums, kas īpašniekam dod tiesības, tomēr neuzliek saistības noslēgt mijmaiņas līgumu vai nu noteiktā datumā, vai līdz noteiktam nākotnes datumam. |
2. Obligācijas
2.1. tabula
Obligācijas (visi obligāciju veidi, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes) – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – obligācijas (visi obligāciju veidi, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes) |
|||||
|
Par katru atsevišķu finanšu instrumentu uzskata, ka tam nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tas kumulatīvi neatbilst vienai vai visām šādām kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām |
|||||
|
Dienas vidējā nosacītā summa [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
To dienu procentuālais īpatsvars, kurās aplūkotajā laikposmā notika tirdzniecība [3. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
|||
|
EUR 100 000 |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
80 % |
|
15 |
10 |
7 |
2 |
||
2.2. tabula
Obligācijas (visi obligāciju veidi, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes) – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – obligācijas (visi obligāciju veidi, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes) |
|||||||||||||||
|
Par katru atsevišķu obligāciju uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 13. panta 18. punktu, ja to raksturo obligācijas veida un emitēšanas lieluma konkrēta kombinācija, kā norādīts katrā tabulas rindā |
|||||||||||||||
|
Obligācijas veids |
|
Emisijas apjoms |
|||||||||||||
|
Valsts obligācija |
ir obligācija, ko emitējis valsts emitents, kas ir:
|
mazāka nekā (EUR) |
1 000 000 000 |
||||||||||||
|
Cita valsts obligācija |
ir obligācija, ko emitējis jebkurš no šādiem publiskiem emitentiem:
|
mazāka nekā (EUR) |
500 000 000 |
||||||||||||
|
Konvertējama obligācija |
ir instruments, ko veido obligācija vai vērtspapīrots parāda instruments ar iegultu atvasināto instrumentu, piemēram, iespēju iegādāties pamatā esošu kapitāla vērtspapīru instrumentu |
mazāka nekā (EUR) |
500 000 000 |
||||||||||||
|
Segtā obligācija |
ir obligācija, kas minēta Direktīvas 2009/65/ES 52. panta 4. punkta a) apakšpunktā; |
S1 un S2 posma laikā |
S3 un S4 posma laikā |
||||||||||||
|
mazāka nekā (EUR) |
1 000 000 000 |
mazāka nekā (EUR) |
500 000 000 |
||||||||||||
|
Uzņēmuma obligācija |
ir obligācija, ko izsniegusi Societas Europaea, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2157/2001 (1), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/101/EK (2) 1. pantā uzskaitīts uzņēmuma veids vai tam līdzvērtīgs uzņēmuma veids trešās valstīs |
S1 un S2 posma laikā |
S3 un S4 posma laikā |
||||||||||||
|
mazāka nekā (EUR) |
1 000 000 000 |
mazāka nekā (EUR) |
500 000 000 |
||||||||||||
|
Obligācijas veids |
Lai noteiktu finanšu instrumentus, par kuriem uzskata, ka tiem nav likvīda tirgus saskaņā ar 13. panta 18. punktu, piemēro šādu metodi |
||||||||||||||
|
Citas obligācijas |
Tiek uzskatīts, ka obligācijām, kas nepieder ne pie viena no iepriekš minēto obligāciju veidiem, nav likvīda tirgus |
||||||||||||||
2.3. tabula
Obligācijas (visi obligāciju veidi, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes) – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības
|
Aktīvu klase – obligācijas (visi obligāciju veidi, izņemot biržā tirgotas preces un biržā tirgotas parādzīmes) |
||||||||||
|
Obligācijas veids |
Darījumi, kas jāņem vērā, aprēķinot robežvērtības katram obligāciju veidam |
Procentīles, kas jāpiemēro, aprēķinot pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības katram obligāciju veidam |
||||||||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|||||||
|
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Tirdzniecība – procentīle |
|||||
|
Valsts obligācija |
darījumi, kas izpildīti ar valsts obligācijām pēc 13. panta 10. punktā norādīto darījumu izslēgšanas |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 300 000 |
70 |
EUR 300 000 |
80 |
90 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||
|
Cita valsts obligācija |
darījumi, kas izpildīti ar citām valsts obligācijām pēc 13. panta 10. punktā norādīto darījumu izslēgšanas |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 300 000 |
70 |
EUR 300 000 |
80 |
90 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||
|
Konvertējama obligācija |
darījumi, kas izpildīti ar konvertējamām obligācijām pēc 13. panta 10. punktā norādīto darījumu izslēgšanas |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 200 000 |
70 |
EUR 200 000 |
80 |
90 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||
|
Segtā obligācija |
darījumi, kas izpildīti ar segtām obligācijām pēc 13. panta 10. punktā norādīto darījumu izslēgšanas |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 300 000 |
70 |
EUR 300 000 |
80 |
90 |
|
30 |
40 |
40 |
40 |
|||||||
|
Uzņēmuma obligācija |
darījumi, kas izpildīti ar uzņēmuma obligācijām pēc 13. panta 10. punktā norādīto darījumu izslēgšanas |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 200 000 |
70 |
EUR 200 000 |
80 |
90 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||
|
Citas obligācijas |
darījumi, kas izpildīti ar citām obligācijām pēc 13. panta 10. punktā norādīto darījumu izslēgšanas |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 200 000 |
70 |
EUR 200 000 |
80 |
90 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||
2.4. tabula
Obligācijas (biržā tirgotu preču un biržā tirgotu parādzīmju obligāciju veidi) – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – obligācijas (biržā tirgotu preču un biržā tirgotu parādzīmju obligāciju veidi) |
||
|
Obligācijas veids |
Par katru atsevišķu finanšu instrumentu uzskata, ka tam nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tas neatbilst vienai vai visām šādām kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām |
|
|
Dienas vidējais apgrozījums (ADT) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
|
|
Biržā tirgotas preces (ETC) parāda instruments, kas emitēts emitenta tiešam ieguldījumam preču vai preču atvasināto instrumentu līgumos. ETC cena ir tieši vai netieši saistīti ar pamatā esošā instrumenta darbības rezultātiem. ETC pasīvi seko tās preces vai preces indeksa darbības rezultātiem, uz ko tās attiecas. |
EUR 500 000 |
10 |
|
Biržā tirgotas parādzīmes (ETN) parāda instruments, kas emitēts emitenta tiešam ieguldījumam pamatā esošos atvasinātos instrumentos vai pamatā esošo atvasināto instrumentu līgumos. ETN cena ir tieši vai netieši saistīti ar pamatā esošā instrumenta darbības rezultātiem. ETN pasīvi seko tā pamatā esošā instrumenta darbības rezultātiem, uz ko tās attiecas. |
EUR 500 000 |
10 |
2.5. tabula
Obligācijas (biržā tirgotu preču un biržā tirgotu parādzīmju obligāciju veidi) – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības
|
Aktīvu klase – obligācijas (biržā tirgotu preču un biržā tirgotu parādzīmju obligāciju veidi) |
||||
|
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības katram atsevišķam instrumentam, par kuru konstatēts, ka tam ir likvīds tirgus |
||||
|
Obligācijas veids |
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
|
ETC |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 50 000 000 |
EUR 50 000 000 |
|
ETN |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 50 000 000 |
EUR 50 000 000 |
|
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības katram atsevišķajam instrumentam, par kuru konstatēts, ka tam nav likvīda tirgus |
||||
|
Obligācijas veids |
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
|
ETC |
EUR 900 000 |
EUR 900 000 |
EUR 45 000 000 |
EUR 45 000 000 |
|
ETN |
EUR 900 000 |
EUR 900 000 |
EUR 45 000 000 |
EUR 45 000 000 |
3. Strukturētā finansējuma produkti (SFP)
3.1. tabula
SFP – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – strukturētā finansējuma produkti (SFP) |
||
|
1. tests – SFP aktīvu klases novērtējums |
||
|
SFP aktīvu klases novērtējums, lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu |
||
|
Darījumi, kas jāņem vērā, aprēķinot vērtības, kas saistītas ar kvantitatīvajiem likviditātes kritērijiem, lai novērtētu SFP aktīvu klasi |
SFP aktīvu klasi novērtē, piemērojot šādas kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtības |
|
|
Dienas vidējā nosacītā summa (ADNA) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
|
|
Darījumi, kas izpildīti visos SFP |
EUR 300 000 000 |
500 |
|
2. tests – SFP, kam nav likvīda tirgus |
||
|
Ja vērtības, kas saistītas ar kvantitatīvajiem likviditātes kritērijiem, abas pārsniedz kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtības, kas noteiktas, lai novērtētu SFP aktīvu klasi, 1. tests ir nokārtots un tiek veikts 2. tests. Par katru atsevišķu finanšu instrumentu uzskata, ka tam nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tas neatbilst vienai vai visām šādām kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām |
||
|
Dienas vidējā nosacītā summa (ADNA) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
To dienu procentuālais īpatsvars, kurās aplūkotajā laikposmā notika tirdzniecība [3. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
|
EUR 100 000 |
2 |
80 % |
3.2. tabula
SFP – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības, ja 1. tests nav nokārtots
|
Aktīvu klase – strukturētā finansējuma produkti (SFP) |
|||
|
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības visiem SFP, ja 1. tests nav nokārtots |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
EUR 100 000 |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 1 000 000 |
3.3. tabula
SFP – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības, ja 1. tests ir nokārtots
|
Aktīvu klase – strukturētā finansējuma produkti (SFP) |
|||||||||||
|
Darījumi, kas jāņem vērā, aprēķinot robežvērtības |
Procentīles un minimālās robežvērtības, kas jāpiemēro, aprēķinot pirmstirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības SFP, par kuriem konstatēts, ka tiem ir likvīds tirgus, ja 1. tests ir nokārtots |
||||||||||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
||||||||
|
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
||||
|
Darījumi, kas izpildīti visos SFP, par kuriem konstatēts, ka tiem ir likvīds tirgus |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 100 000 |
70 |
EUR 250 000 |
80 |
EUR 500 000 |
90 |
EUR 1 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
||||||||
|
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības SFP, par kuriem konstatēts, ka tiem nav likvīda tirgus, ja 1. tests ir nokārtots |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
EUR 100 000 |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 1 000 000 |
4. Vērtspapīroti atvasinātie instrumenti
4.1. tabula
Vērtspapīroti atvasinātie instrumenti – klases, kurām nav likvīda tirgus
Aktīvu klase – vērtspapīroti atvasinātie instrumenti
ir pārvedami vērtspapīri, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunkta c) punktā, kas nav strukturētā finansējuma produkti, un tiem būtu jāietver vismaz:
|
a) |
tradicionālas (plain vanilla) segtas garantijas ir vērtspapīri, kas turētājam dod tiesības, tomēr neuzliek saistības termiņa beigās vai līdz termiņa beigām pirkt (pārdot) noteiktu pamatā esoša aktīva apjomu par iepriekš noteiktu iespējas līguma izmantošanas cenu vai gadījumā, ja ir noteikta samaksa skaidrā naudā, pozitīvās starpības maksājumu starp pašreizējo tirgus cenu (iespējas līguma izmantošanas cenu) un iespējas līguma izmantošanas cenu (pašreizējo tirgus cenu); |
|
b) |
sviras sertifikāts ir sertifikāts, kas seko pamatā esoša aktīva darbības rezultātiem ar sviras efektu; |
|
c) |
eksotiskas segtas garantijas ir segtas garantijas, kuru galvenais komponents ir iespējas līgumu kombinācija; |
|
d) |
maināma instrumenta tiesības; |
|
e) |
ieguldījuma sertifikāts ir sertifikāts, kas seko pamatā esoša aktīva darbības rezultātiem bez sviras efekta. |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādu metodi
tiek uzskatīts, ka visiem vērtspapīrotiem atvasinātiem instrumentiem ir likvīds tirgus
4.2. tabula
Vērtspapīroti atvasinātie instrumenti – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības
|
Aktīvu klase – vērtspapīroti atvasinātie instrumenti |
|||
|
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
EUR 50 000 |
EUR 60 000 |
EUR 90 000 |
EUR 100 000 |
5. Procentu likmju atvasinātie instrumenti
5.1. tabula
Procentu likmju atvasinātie instrumenti – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – procentu likmju atvasinātie instrumenti |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
jebkurš līgums, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā, kura galīgais pamatā esošais instruments ir procentu likme, obligācija, aizdevums, grozs, portfelis vai indekss, kas ietver procentu likmi, obligāciju, aizdevumu vai jebkuru citu produktu, kas ataino procentu likmes, obligācijas vai aizdevuma darbības rezultātus. |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, katru aktīvu apakšklasi sīkāk iedala apakšklasēs, kā noteikts turpmāk |
Par katru apakšklasi uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tā neatbilst vienai vai visām šādām kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām Apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām ir likvīds tirgus, attiecīgā gadījumā piemēro papildu kvalitatīvo likviditātes kritēriju |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dienas vidējā nosacītā summa (ADNA) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Papildu kvalitatīvais likviditātes kritērijs |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
Obligāciju regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi |
obligāciju regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu/regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 5 000 000 |
10 |
ikreiz, kad par kādu apakšklasi tiek konstatēts, ka tai ir likvīds tirgus attiecībā uz laiku, kāds atlicis līdz termiņam, un par to apakšklasi, kuru definē saskaņā ar nākamo laiku, kāds atlicis līdz termiņam, tiek konstatēts, ka tai nav likvīda tirgus, uzskata, ka pirmā iepriekšējā mēneša (back month) līgumam ir likvīds tirgus divas nedēļas līdz esošā mēneša (front month) beigām |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Obligāciju iespējas līgumi |
obligācijas iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 5 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Procentu likmju (IR) regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un biržā netirgoti procentu likmes nākotnes līgumi (FRA) |
procentu likmes regulētā tirgū tirgota nākotnes līguma apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 500 000 000 |
10 |
ikreiz, kad par kādu apakšklasi tiek konstatēts, ka tai ir likvīds tirgus attiecībā uz laiku, kāds atlicis līdz termiņam, un par to apakšklasi, kuru definē saskaņā ar nākamo laiku, kāds atlicis līdz termiņam, tiek konstatēts, ka tai nav likvīda tirgus, uzskata, ka pirmā iepriekšējā mēneša (back month) līgumam ir likvīds tirgus divas nedēļas līdz esošā mēneša (front month) beigām |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Procentu likmes iespējas līgumi |
procentu likmes iespējas līguma apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 500 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Mijmaiņas iespējas līgumi |
mijmaiņas iespējas līguma apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 500 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
5. segmentācijas kritērijs – līdz termiņam atlikušais laiks iespējas līguma termiņu grupā ir definēts šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Fiksētās un mainīgās procentu likmes “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksētās un mainīgās procentu likmes “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” mijmaiņas līgums vai regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu, kurā divas puses apmainās ar naudas plūsmām, kas denominētas dažādās valūtās, un kurā vismaz vienu daļu nosaka saskaņā ar mainīgu procentu likmi |
fiksētās un mainīgās procentu likmes vairāku valūtu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 50 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Mainīgo procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par mainīgo procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” mijmaiņas līgums vai regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu, kurā divas puses apmainās ar naudas plūsmām, kas denominētas dažādās valūtās, un kurā abu daļu naudas plūsmas nosaka saskaņā ar mainīgām procentu likmēm |
mainīgo procentu likmju vairāku valūtu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 50 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Fiksēto procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksēto procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” mijmaiņas līgums vai regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu, kurā divas puses apmainās ar naudas plūsmām, kas denominētas dažādās valūtās, un kurā abu daļu naudas plūsmas nosaka saskaņā ar fiksētām procentu likmēm |
fiksēto procentu likmju vairāku valūtu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 50 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” mijmaiņas līgums vai regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu, kurā divas puses apmainās ar naudas plūsmām, kas denominētas dažādās valūtās, un kurā vismaz vienas daļas naudas plūsmas nosaka atbilstīgi uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) likmei |
uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) vairāku valūtu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 50 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Inflācijai piesaistītu “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par inflācijai piesaistītiem “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” mijmaiņas līgums vai regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu, kurā divas puses apmainās ar naudas plūsmām, kas denominētas dažādās valūtās, un kurā vismaz vienas daļas naudas plūsmas nosaka saskaņā ar inflācijas likmi |
inflācijai piesaistītu vairāku valūtu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 50 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Fiksētās un mainīgās procentu likmes “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksētās un mainīgās procentu likmes “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” mijmaiņas līgums vai regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu, kurā divas puses apmainās ar naudas plūsmām, kas denominētas vienā un tajā pašā valūtā, un kurā vismaz vienu daļu nosaka saskaņā ar inflācijas likmi |
fiksētās un mainīgās procentu likmes vienas valūtas apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 50 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Mainīgo procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par mainīgo procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” mijmaiņas līgums vai regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu, kurā divas puses apmainās ar naudas plūsmām, kas denominētas vienā un tajā pašā valūtā, un kurā abu daļu naudas plūsmas nosaka saskaņā ar mainīgām procentu likmēm |
mainīgo procentu likmju vienas valūtas apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 50 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Fiksēto procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksēto procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” mijmaiņas līgums vai regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu, kurā divas puses apmainās ar naudas plūsmām, kas denominētas vienā un tajā pašā valūtā, un kurā abu daļu naudas plūsmas nosaka saskaņā ar fiksētām procentu likmēm |
fiksēto procentu likmju vienas valūtas apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 50 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” mijmaiņas līgums vai regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu, kurā divas puses apmainās ar naudas plūsmām, kas denominētas vienā un tajā pašā valūtā, un kurā vismaz vienas daļas naudas plūsmas nosaka atbilstīgi uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) likmei |
uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) vienas valūtas apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 50 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Inflācijai piesaistīti “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par inflācijai piesaistītiem “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” mijmaiņas līgums vai regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu, kurā divas puses apmainās ar naudas plūsmām, kas denominētas vienā un tajā pašā valūtā, un kurā vismaz vienu daļu nosaka pēc inflācijas likmes |
inflācijai piesaistītas vienas valūtas apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 50 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu klase – procentu likmju atvasinātie instrumenti |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādu metodi |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Citi procentu likmju atvasinātie instrumenti |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
procentu likmes atvasinātais instruments, kas nepieder nevienai no iepriekšminētajām aktīvu apakšklasēm |
par visiem pārējiem procentu likmes atvasinātajiem instrumentiem uzskata, ka tiem nav likvīda tirgus |
|||||||||||||||||||||||||||||||
5.2. tabula
Procentu likmes atvasinātie instrumenti –pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām ir likvīds tirgus
|
Aktīvu klase – procentu likmju atvasinātie instrumenti |
||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Procentīles un minimālās robežvērtības, kas jāpiemēro, aprēķinot pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības katrai apakšklasei, par kuru konstatēts, ka tai ir likvīds tirgus |
|||||||||||||
|
Darījumi, kas jāņem vērā, aprēķinot robežvērtības |
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
||||||||||
|
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Apjoms – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Apjoms – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
|||||
|
Obligāciju regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 20 000 000 |
90 |
70 |
EUR 25 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Obligāciju iespējas līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 20 000 000 |
90 |
70 |
EUR 25 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Procentu likmes (IR) regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un biržā netirgoti procentu likmes nākotnes līgumi (FRA) |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 5 000 000 |
70 |
EUR 10 000 000 |
80 |
60 |
EUR 20 000 000 |
90 |
70 |
EUR 25 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Procentu likmes iespējas līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 5 000 000 |
70 |
EUR 10 000 000 |
80 |
60 |
EUR 20 000 000 |
90 |
70 |
EUR 25 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Mijmaiņas iespējas līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 9 000 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Fiksētās un mainīgās procentu likmes “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksētās un mainīgās procentu likmes “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 9 000 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Mainīgo procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par mainīgo procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 9 000 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Fiksēto procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksēto procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 9 000 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 9 000 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Inflācijai piesaistītu “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par inflācijai piesaistītiem “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 9 000 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Fiksētās un mainīgās procentu likmes “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksētās un mainīgās procentu likmes“vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 9 000 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Mainīgo procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par mainīgo procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 9 000 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Fiksēto procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksēto procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 9 000 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 9 000 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Inflācijai piesaistīti “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par inflācijai piesaistītiem “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 4 000 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 9 000 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
5.3. tabula
Procentu likmes atvasinātie instrumenti –pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām konstatēts, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – procentu likmju atvasinātie instrumenti |
||||
|
Aktīvu apakšklase |
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecībasSSTI un LIS robežvērtības katrai apakšklasei, par kuru konstatēts, ka tai nav likvīda tirgus |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
|
Obligāciju regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
|
Obligācijas iespējas līgumi |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
|
Procentu likmju (IR) regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un biržā netirgoti procentu likmes nākotnes līgumi (FRA) |
EUR 5 000 000 |
EUR 10 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
|
Procentu likmes iespējas līgumi |
EUR 5 000 000 |
EUR 10 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
|
Mijmaiņas iespējas līgumi |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Fiksētās un mainīgās procentu likmes “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksētās un mainīgās procentu likmes “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Mainīgo procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par mainīgo procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Fiksēto procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksēto procentu likmju “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Inflācijai piesaistītu “vairāku valūtu mijmaiņas līgumi” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par inflācijai piesaistītiem “vairāku valūtu mijmaiņas līgumiem” vai “starpvalūtu mijmaiņas līgumiem” |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Fiksētās un mainīgās procentu likmes “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksētās un mainīgās procentu likmes“vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Mainīgo procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par mainīgo procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Fiksēto procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par fiksēto procentu likmju “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par uz nakti izsniegto kredītu indeksu mijmaiņas darījumu (OIS) “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Inflācijai piesaistīti “vienas valūtas mijmaiņas līgumi” un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par inflācijai piesaistītiem “vienas valūtas mijmaiņas līgumiem” |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Citi procentu likmju atvasinātie instrumenti |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 9 000 000 |
EUR 10 000 000 |
6. Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti
6.1. tabula
Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
jebkurš līgums, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā, kas attiecas uz:
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādu metodi |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Akciju indeksa iespējas līgumi iespējas līgums, kura pamatā esošais atvasinātais instruments ir indekss, ko veido akcijas |
tiek uzskatīts, ka visiem indeksa iespējas līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Akciju indeksa regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums, kura pamatā esošais atvasinātais instruments ir indekss, ko veido akcijas |
tiek uzskatīts, ka visiem indeksa regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem/regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Akciju iespējas līgumi iespējas līgums, kura pamatā esošais atvasinātais instruments ir akcija vai akciju grozs, kas tapis korporatīvas darbības rezultātā |
tiek uzskatīts, ka visiem akciju iespējas līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Akciju regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums, kura pamatā esošais atvasinātais instruments ir akcija vai akciju grozs, kas tapis korporatīvas darbības rezultātā |
tiek uzskatīts, ka visiem akciju regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem/regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Akciju dividenžu iespējas līgumi iespējas līgums konkrētas akcijas dividendei |
tiek uzskatīts, ka visiem akciju dividenžu iespējas līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Akciju dividenžu regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums konkrētas akcijas dividendei |
tiek uzskatīts, ka visiem akciju dividenžu regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem/regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Dividenžu indeksa iespējas līgumi iespējas līgums indeksam, ko veido dividendes vairāk nekā vienai akcijai |
tiek uzskatīts, ka visiem dividenžu indeksa iespējas līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Dividenžu indeksa regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums indeksam, ko veido dividendes vairāk nekā vienai akcijai |
tiek uzskatīts, ka visiem dividenžu indeksa regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem/regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Svārstīguma indeksa iespējas līgums iespējas līgums, kura pamatā esošais atvasinātais instruments ir svārstīguma indeksa iespējas līgums, kas tiek definēts kā indekss, kas ir saistīts ar konkrēta pamatā esoša kapitāla vērtspapīru instrumentu indeksa svārstīgumu |
tiek uzskatīts, ka visiem svārstīguma indeksa iespējas līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Svārstīguma indeksa regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums, kura pamatā esošais atvasinātais instruments ir svārstīguma indeksa iespējas līgums, kas tiek definēts kā indekss, kas ir saistīts ar konkrēta pamatā esoša kapitāla vērtspapīru instrumentu indeksa svārstīgumu |
tiek uzskatīts, ka visiem svārstīguma indeksa regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem/regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Biržā tirgotu fondu iespējas līgumi iespējas līgums, kura pamatā esošais atvasinātais instruments ir biržā tirgots fonds |
tiek uzskatīts, ka visiem biržā tirgotu fondu iespējas līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Biržā tirgotu fondu regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums, kura pamatā esošais atvasinātais instruments ir biržā tirgots fonds |
tiek uzskatīts, ka visiem biržā tirgotu fondu regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem/regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem ir likvīds tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu klase – kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, katru aktīvu apakšklasi sīkāk iedala apakšklasēs, kā noteikts turpmāk |
Par katru apakšklasi uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tā neatbilst vienai vai visām šādām kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām |
|||||||||||||||||||||||||||
|
Dienas vidējā nosacītā summa (ADNA) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvaislikviditātes kritērijs] |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Mijmaiņas līgumi |
mijmaiņas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 50 000 000 |
15 |
||||||||||||||||||||||||||
|
Cenas ieņēmumu darbības bāzes parametrs |
Ieņēmumu dispersijas/svārstīguma parametrs |
Ieņēmumu no dividendēm parametrs |
|||||||||||||||||||||||||||
|
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 mēnesis |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 mēneši |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
|||||||||||||||||||||||||||
|
2. termiņu grupa: 1 mēnesis < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 mēneši |
2. termiņu grupa: 3 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 6 mēneši |
2. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
|||||||||||||||||||||||||||
|
3. termiņu g rupa: 3 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 6 mēneši |
3. termiņu grupa: 6 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
3. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
|||||||||||||||||||||||||||
|
4. termiņu grupa: 6 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
4. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
… |
|||||||||||||||||||||||||||
|
5. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
5. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|||||||||||||||||||||||||||
|
6. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
… |
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
… |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|
|||||||||||||||||||||||||||
|
Portfeļa mijmaiņas līgumi |
portfeļa mijmaiņas līgumu apakšklasi veido īpaša kombinācija:
|
EUR 50 000 000 |
15 |
||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu klase – kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādu metodi |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Citi kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
kapitāla vērtspapīru atvasinātais instruments, kas nepieder nevienai no iepriekšminētajām aktīvu apakšklasēm |
par visiem pārējiem kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem instrumentiem uzskata, ka tiem nav likvīda tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||
6.2. tabula
Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām konstatēts, ka tām ir likvīds tirgus
|
Aktīvu klase – kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības, katru aktīvu apakšklasi turpmāk sadala apakšklasēs, kā definēts turpmāk |
Darījumi, kas jāņem vērā, aprēķinot robežvērtības |
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības vērtības, kas noteiktas apakšklasēm, par kurām konstatēts, ka tām ir likvīds tirgus, pamatojoties uz tās joslas vidējo dienas nosacīto summu (ADNA), pie kuras pieder konkrētā apakšklase |
||||||||||||||
|
Dienas vidējā nosacītā summa (ADNA) |
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|||||||||||||
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
||||||||||||||
|
Akciju indeksa iespējas līgumi |
akciju indeksa iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērijs – pamatā esošu akciju indekss |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 100 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
||||||||||
|
EUR 100 milj. ≤ ADNA < EUR 200 milj. |
EUR 2 500 000 |
EUR 3 000 000 |
EUR 25 000 000 |
EUR 30 000 000 |
|||||||||||||
|
EUR 200 milj. ≤ ADNA < EUR 600 milj. |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
EUR 50 000 000 |
EUR 55 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 600 milj. |
EUR 15 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 150 000 000 |
EUR 160 000 000 |
|||||||||||||
|
Akciju indeksa regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi |
akciju indeksa regulētā tirgū tirgoto nākotnes līgumu/akciju regulētā tirgū netirgoto nākotnes līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērijs – pamatā esošu akciju indekss |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 100 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
||||||||||
|
EUR 100 milj. ≤ ADNA < EUR 1 mljrd. |
EUR 500 000 |
EUR 550 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
|||||||||||||
|
EUR 1 mljrd. ≤ ADNA < EUR 3 mljrd. |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
EUR 50 000 000 |
EUR 55 000 000 |
|||||||||||||
|
EUR 3 mljrd. ≤ ADNA < EUR 5 mljrd. |
EUR 15 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 150 000 000 |
EUR 160 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 5 mljrd. |
EUR 25 000 000 |
EUR 30 000 000 |
EUR 250 000 000 |
EUR 260 000 000 |
|||||||||||||
|
Akciju iespējas līgumi |
akcijas iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērijs – pamatā esoša akcija |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 5 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 250 000 |
||||||||||
|
EUR 5 milj. ≤ ADNA < EUR 10 milj. |
EUR 250 000 |
EUR 300 000 |
EUR 1 250 000 |
EUR 1 500 000 |
|||||||||||||
|
EUR 10 milj. ≤ ADNA < EUR 20 milj. |
EUR 500 000 |
EUR 550 000 |
EUR 2 500 000 |
EUR 3 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 20 milj. |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
|||||||||||||
|
Akciju regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi |
akciju regulētā tirgū tirgoto nākotnes līgumu/regulētā tirgū netirgoto nākotnes līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērijs – pamatā esoša akcija |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 5 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 250 000 |
||||||||||
|
EUR 5 milj. ≤ ADNA < EUR 10 milj. |
EUR 250 000 |
EUR 300 000 |
EUR 1 250 000 |
EUR 1 500 000 |
|||||||||||||
|
EUR 10 milj. ≤ ADNA < EUR 20 milj. |
EUR 500 000 |
EUR 550 000 |
EUR 2 500 000 |
EUR 3 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 20 milj. |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
|||||||||||||
|
Akciju dividenžu iespējas līgumi |
akciju dividendes iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērijs – pamatā esoša akcija, kas piešķir tiesības uz dividendēm |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 5 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 400 000 |
EUR 450 000 |
||||||||||
|
EUR 5 milj. ≤ ADNA < EUR 10 milj. |
EUR 25 000 |
EUR 30 000 |
EUR 500 000 |
EUR 550 000 |
|||||||||||||
|
EUR 10 milj. ≤ ADNA < EUR 20 milj. |
EUR 50 000 |
EUR 100 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 20 milj. |
EUR 100 000 |
EUR 150 000 |
EUR 2 000 000 |
EUR 2 500 000 |
|||||||||||||
|
Akciju dividenžu regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi |
akciju dividenžu regulētā tirgū tirgoto nākotnes līgumu/regulētā tirgū netirgoto nākotnes līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērijs – pamatā esoša akcija, kas piešķir tiesības uz dividendēm |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 5 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 400 000 |
EUR 450 000 |
||||||||||
|
EUR 5 milj. ≤ ADNA < EUR 10 milj. |
EUR 25 000 |
EUR 30 000 |
EUR 500 000 |
EUR 550 000 |
|||||||||||||
|
EUR 10 milj. ≤ ADNA < EUR 20 milj. |
EUR 50 000 |
EUR 100 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 20 milj. |
EUR 100 000 |
EUR 150 000 |
EUR 2 000 000 |
EUR 2 500 000 |
|||||||||||||
|
Dividenžu indeksa iespējas līgumi |
dividenžu indeksa iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērijs – pamatā esošu dividenžu indekss |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 100 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
||||||||||
|
EUR 100 milj. ≤ ADNA < EUR 200 milj. |
EUR 2 500 000 |
EUR 3 000 000 |
EUR 25 000 000 |
EUR 30 000 000 |
|||||||||||||
|
EUR 200 milj. ≤ ADNA < EUR 600 milj. |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
EUR 50 000 000 |
EUR 55 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 600 milj. |
EUR 15 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 150 000 000 |
EUR 160 000 000 |
|||||||||||||
|
Dividenžu indeksa regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi |
dividenžu indeksa regulētā tirgū tirgoto nākotnes līgumu/regulētā tirgū netirgoto nākotnes līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērijs – pamatā esošu dividenžu indekss |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 100 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
||||||||||
|
EUR 100 milj. ≤ ADNA < EUR 1 mljrd. |
EUR 500 000 |
EUR 550 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
|||||||||||||
|
EUR 1 mljrd. ≤ ADNA < EUR 3 mljrd. |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
EUR 50 000 000 |
EUR 55 000 000 |
|||||||||||||
|
EUR 3 mljrd. ≤ ADNA < EUR 5 mljrd. |
EUR 15 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 150 000 000 |
EUR 160 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 5 mljrd. |
EUR 25 000 000 |
EUR 30 000 000 |
EUR 250 000 000 |
EUR 260 000 000 |
|||||||||||||
|
Svārstīguma indeksa iespējas līgumi |
svārstīguma indeksa iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērijs – pamatā esoša svārstīguma indekss |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 100 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
||||||||||
|
EUR 100 milj. ≤ ADNA < EUR 200 milj. |
EUR 2 500 000 |
EUR 3 000 000 |
EUR 25 000 000 |
EUR 30 000 000 |
|||||||||||||
|
EUR 200 milj. ≤ ADNA < EUR 600 milj. |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
EUR 50 000 000 |
EUR 55 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 600 milj. |
EUR 15 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 150 000 000 |
EUR 160 000 000 |
|||||||||||||
|
Svārstīguma indeksa regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi |
svārstīguma indeksa regulētā tirgū tirgoto nākotnes līgumu/regulētā tirgū netirgoto nākotnes līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērij s – pamatā esoša svārstīguma indekss |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 100 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
||||||||||
|
EUR 100 milj. ≤ ADNA < EUR 1 mljrd. |
EUR 500 000 |
EUR 550 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
|||||||||||||
|
EUR 1 mljrd. ≤ ADNA < EUR 3 mljrd. |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
EUR 50 000 000 |
EUR 55 000 000 |
|||||||||||||
|
EUR 3 mljrd. ≤ ADNA < EUR 5 mljrd. |
EUR 15 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 150 000 000 |
EUR 160 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 5 mljrd. |
EUR 25 000 000 |
EUR 30 000 000 |
EUR 250 000 000 |
EUR 260 000 000 |
|||||||||||||
|
Biržā tirgotu fondu iespējas līgumi |
Biržā tirgotu fondu iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērijs – pamatā esošs biržā tirgots fonds |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 5 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 250 000 |
||||||||||
|
EUR 5 milj. ≤ ADNA < EUR 10 milj. |
EUR 250 000 |
EUR 300 000 |
EUR 1 250 000 |
EUR 1 500 000 |
|||||||||||||
|
EUR 10 milj. ≤ ADNA < EUR 20 milj. |
EUR 500 000 |
EUR 550 000 |
EUR 2 500 000 |
EUR 3 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 20 milj. |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
|||||||||||||
|
Biržā tirgotu fondu regulētā tirgū tirgotie nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgotie nākotnes līgumi |
Biržā tirgotu fondu regulētā tirgū tirgoto nākotnes līgumu/regulētā tirgū netirgoto nākotnes līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem: 1. segmentācijas kritērijs – pamatā esošs biržā tirgots fonds |
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
< EUR 5 milj. ADNA |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 250 000 |
||||||||||
|
EUR 5 milj. ≤ ADNA < EUR 10 milj. |
EUR 250 000 |
EUR 300 000 |
EUR 1 250 000 |
EUR 1 500 000 |
|||||||||||||
|
EUR 10 milj. ≤ ADNA < EUR 20 milj. |
EUR 500 000 |
EUR 550 000 |
EUR 2 500 000 |
EUR 3 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 20 milj. |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
|||||||||||||
|
Mijmaiņas līgumi |
mijmaiņas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
EUR 50 milj. ≤ ADNA < EUR 100 milj. |
EUR 250 000 |
EUR 300 000 |
EUR 1 250 000 |
EUR 1 500 000 |
||||||||||
|
EUR 100 milj. ≤ ADNA < EUR 200 milj. |
EUR 500 000 |
EUR 550 000 |
EUR 2 500 000 |
EUR 3 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 200 milj. |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
|||||||||||||
|
Cenas ieņēmumu darbības bāzes parametrs |
Ieņēmumu dispersijas/svārstīguma parametrs |
Ieņēmumu no dividendēm parametrs |
|
|
|
|
|
|
|||||||||
|
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 mēnesis |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 mēneši |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
|
|
|
|
|
|
|||||||||
|
2. termiņu grupa: 1 mēnesis < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 mēneši |
2. termiņu grupa: 3 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 6 mēneši |
2. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|||||||||
|
3. termiņu grupa: 3 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 6 mēneši |
3. termiņu grupa: 6 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
3. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
|
|
|
|
|
|
|||||||||
|
4. termiņu grupa: 6 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
4. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
… |
|
|
|
|
|
|
|||||||||
|
5. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
5. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|
|
|
|
|
|||||||||
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||
|
6. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
… |
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||
|
… |
m termiņ u grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||
|
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||
|
Portfeļa mijmaiņas līgumi |
portfeļa mijmaiņas līgumu apakšklasi veido īpaša kombinācija:
|
robežvērtību aprēķins katrai apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
EUR 50 milj. ≤ ADNA < EUR 100 milj. |
EUR 250 000 |
EUR 300 000 |
EUR 1 250 000 |
EUR 1 500 000 |
||||||||||
|
EUR 100 milj. ≤ ADNA < EUR 200 milj. |
EUR 500 000 |
EUR 550 000 |
EUR 2 500 000 |
EUR 3 000 000 |
|||||||||||||
|
ADNA ≥ EUR 200 milj. |
EUR 1 000 000 |
EUR 1 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 5 500 000 |
|||||||||||||
|
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 mēnesis |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||
|
2. termiņu grupa: 1 mēnesis < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 mēneši |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||
|
3. termiņu grupa: 3 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 6 mēneši |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||
|
4. termiņu grupa: 6 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||
|
5. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||
|
6. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||
|
… |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||
|
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|
|
|
|
|
|||||||||||
6.3. tabula
Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām konstatēts, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti |
||||
|
Aktīvu apakšklase |
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām konstatēts, ka tām nav likvīda tirgus |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
|
Mijmaiņas līgumi |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 100 000 |
EUR 150 000 |
|
Portfeļa mijmaiņas līgumi |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 100 000 |
EUR 150 000 |
|
Citi kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti |
EUR 20 000 |
EUR 25 000 |
EUR 100 000 |
EUR 150 000 |
7. Preču atvasinātie instrumenti
7.1. tabula
Preču atvasinātie instrumenti – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – preču atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, katru aktīvu apakšklasi sīkāk iedala apakšklasēs, kā noteikts turpmāk |
Par katru apakšklasi uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tā neatbilst vienai vai visām šādām kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām |
|||||||||||||||||||||||
|
Dienas vidējā nosacītā summa (ADNA) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
||||||||||||||||||||||||
|
Regulētā tirgū tirgoti preču metālu nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti preču metālu nākotnes līgumi |
regulētā tirgū tirgoto preču metālu nākotnes līgumu/regulētā tirgū netirgoto preču metālu nākotnes līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 10 000 000 |
10 |
||||||||||||||||||||||
|
Dārgmetāli |
Nedārgmetāli |
|
|||||||||||||||||||||||
|
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 mēneši |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
|
|||||||||||||||||||||||
|
2. termiņu grupa: 3 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
2. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
|
|||||||||||||||||||||||
|
3. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
3. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
|
|||||||||||||||||||||||
|
4. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
… |
|
|||||||||||||||||||||||
|
… |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|||||||||||||||||||||||
|
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Preču metālu iespējas līgumi |
preču metālu iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 10 000 000 |
10 |
||||||||||||||||||||||
|
Dārgmetāli |
Metāli, kas nav dārgmetāli |
|
|||||||||||||||||||||||
|
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 mēneši |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
|
|||||||||||||||||||||||
|
2. termiņu grupa: 3 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
2. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
|
|||||||||||||||||||||||
|
3. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
3. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
|
|||||||||||||||||||||||
|
4. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
… |
|
|||||||||||||||||||||||
|
… |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|||||||||||||||||||||||
|
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Preču metālu mijmaiņas līgumi |
preču metālu mijmaiņas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 10 000 000 |
10 |
||||||||||||||||||||||
|
Dārgmetāli |
Nedārgmetāli |
|
|||||||||||||||||||||||
|
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 mēneši |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
|
|||||||||||||||||||||||
|
2. termiņu grupa: 3 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
2. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
|
|||||||||||||||||||||||
|
3. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
3. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
|
|||||||||||||||||||||||
|
4. termiņu grupa: 2 gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 3 gadi |
… |
|
|||||||||||||||||||||||
|
… |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|||||||||||||||||||||||
|
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Regulētā tirgū tirgoti energopreču nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti energopreču nākotnes līgumi |
regulētā tirgū tirgoto energopreču nākotnes līgumu/regulētā tirgū netirgoto energopreču nākotnes līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 10 000 000 |
10 |
||||||||||||||||||||||
|
Nafta/naftas destilāti/naftas vieglās beigu frakcijas |
Ogles |
Dabasgāze/elektroenerģija/saistīti enerģētikas produkti |
|||||||||||||||||||||||
|
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 4 mēneši |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 6 mēneši |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 mēnesis |
|||||||||||||||||||||||
|
2. termiņu grupa: 4 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 8 mēneši |
2. termiņu grupa: 6 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
2. termiņu grupa: 1 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
|||||||||||||||||||||||
|
3. termiņu grupa: 8 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
3. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
3. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
|||||||||||||||||||||||
|
4. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
… |
… |
|||||||||||||||||||||||
|
… |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|||||||||||||||||||||||
|
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Energopreču iespējas līgumi |
energopreču iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 10 000 000 |
10 |
||||||||||||||||||||||
|
Nafta/naftas destilāti/naftas vieglās beigu frakcijas |
Ogles |
Dabasgāze/elektroenerģija/saistīti enerģētikas produkti |
|||||||||||||||||||||||
|
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 4 mēneši |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 6 mēneši |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 mēnesis |
|||||||||||||||||||||||
|
2. termiņu grupa: 4 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 8 mēneši |
2. termiņu grupa: 6 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
2. termiņu grupa: 1 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
|||||||||||||||||||||||
|
3. termiņu grupa: 8 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
3. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
3. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
|||||||||||||||||||||||
|
4. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
… |
… |
|||||||||||||||||||||||
|
… |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|||||||||||||||||||||||
|
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Energopreču mijmaiņas līgumi |
energopreču mijmaiņas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 10 000 000 |
10 |
||||||||||||||||||||||
|
Nafta/naftas destilāti/naftas vieglās beigu frakcijas |
Ogles |
Dabasgāze/elektroenerģija/saistīti enerģētikas produkti |
|||||||||||||||||||||||
|
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 4 mēneši |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 6 mēneši |
1. termiņu grupa: 0 < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 mēnesis |
|||||||||||||||||||||||
|
2. termiņu grupa: 4 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 8 mēneši |
2. termiņu grupa: 6 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
2. termiņu grupa: 1 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
|||||||||||||||||||||||
|
3. termiņu grupa: 8 mēneši < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 1 gads |
3. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
3. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
|||||||||||||||||||||||
|
4. termiņu grupa: 1 gads < līdz termiņam atlikušais laiks≤ 2 gadi |
… |
… |
|||||||||||||||||||||||
|
… |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|||||||||||||||||||||||
|
m termiņu grupa: (n-1) gadi < līdz termiņam atlikušais laiks≤ n gadi |
|
|
|||||||||||||||||||||||
|
Regulētā tirgū tirgoti lauksaimniecības preču nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti lauksaimniecības preču nākotnes līgumi |
regulētā tirgū tirgoto lauksaimniecības preču nākotnes līgumu/regulētā tirgū netirgoto lauksaimniecības preču nākotnes līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 10 000 000 |
10 |
||||||||||||||||||||||
|
Lauksaimniecības preču iespējas līgumi |
lauksaimniecības preču iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 10 000 000 |
10 |
||||||||||||||||||||||
|
Lauksaimniecības preču mijmaiņas līgumi |
lauksaimniecības preču mijmaiņas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 10 000 000 |
10 |
||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādu metodi |
||||||||||||||||||||||||
|
Citi preču atvasinātie instrumenti |
|
||||||||||||||||||||||||
|
preču atvasinātais instruments, kas nepieder nevienai no iepriekšminētajām aktīvu apakšklasēm |
par visiem pārējiem preču atvasinātajiem instrumentiem uzskata, ka tiem nav likvīda tirgus |
||||||||||||||||||||||||
7.2. tabula
Preču atvasinātie instrumenti –pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām konstatēts, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – preču atvasinātie instrumenti |
||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Procentīles un minimālās robežvērtības, kas jāpiemēro, aprēķinot pirmstirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības katrai apakšklasei, par kuru konstatēts, ka tai ir likvīds tirgus |
|||||||||||||
|
Darījumi, kas jāņem vērā, aprēķinot robežvērtības |
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
||||||||||
|
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Apjoms – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Apjoms – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
|||||
|
Regulētā tirgū tirgoti preču metālu nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti preču metālu nākotnes līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 250 000 |
70 |
EUR 500 000 |
80 |
60 |
EUR 750 000 |
90 |
70 |
EUR 1 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Preču metālu iespējas līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 250 000 |
70 |
EUR 500 000 |
80 |
60 |
EUR 750 000 |
90 |
70 |
EUR 1 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Preču metālu mijmaiņas līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 250 000 |
70 |
EUR 500 000 |
80 |
60 |
EUR 750 000 |
90 |
70 |
EUR 1 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Regulētā tirgū tirgoti energopreču nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti energopreču nākotnes līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 250 000 |
70 |
EUR 500 000 |
80 |
60 |
EUR 750 000 |
90 |
70 |
EUR 1 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Energopreču iespējas līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 250 000 |
70 |
EUR 500 000 |
80 |
60 |
EUR 750 000 |
90 |
70 |
EUR 1 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Energopreču mijmaiņas līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 250 000 |
70 |
EUR 500 000 |
80 |
60 |
EUR 750 000 |
90 |
70 |
EUR 1 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Regulētā tirgū tirgoti lauksaimniecības preču nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti lauksaimniecības preču nākotnes līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 250 000 |
70 |
EUR 500 000 |
80 |
60 |
EUR 750 000 |
90 |
70 |
EUR 1 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Lauksaimniecības preču iespējas līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 250 000 |
70 |
EUR 500 000 |
80 |
60 |
EUR 750 000 |
90 |
70 |
EUR 1 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Lauksaimniecības preču mijmaiņas līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 250 000 |
70 |
EUR 500 000 |
80 |
60 |
EUR 750 000 |
90 |
70 |
EUR 1 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
7.3. tabula
Preču atvasinātie instrumenti – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – preču atvasinātie instrumenti |
||||
|
Aktīvu apakšklase |
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
|
Regulētā tirgū tirgoti preču metālu nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti preču metālu nākotnes līgumi |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 750 000 |
EUR 1 000 000 |
|
Preču metālu iespējas līgumi |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 750 000 |
EUR 1 000 000 |
|
Preču metālu mijmaiņas līgumi |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 750 000 |
EUR 1 000 000 |
|
Regulētā tirgū tirgoti energopreču nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti energopreču nākotnes līgumi |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 750 000 |
EUR 1 000 000 |
|
Energopreču iespējas līgumi |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 750 000 |
EUR 1 000 000 |
|
Energopreču mijmaiņas līgumi |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 750 000 |
EUR 1 000 000 |
|
Regulētā tirgū tirgoti lauksaimniecības preču nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti lauksaimniecības preču nākotnes līgumi |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 750 000 |
EUR 1 000 000 |
|
Lauksaimniecības preču iespējas līgumi |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 750 000 |
EUR 1 000 000 |
|
Lauksaimniecības preču mijmaiņas līgumi |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 750 000 |
EUR 1 000 000 |
|
Citi preču atvasinātie instrumenti |
EUR 250 000 |
EUR 500 000 |
EUR 750 000 |
EUR 1 000 000 |
8. Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti
8.1. tabula
Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||
|
finanšu instruments, kas attiecas uz valūtām, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā |
|||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, katru aktīvu apakšklasi sīkāk iedala apakšklasēs, kā noteikts turpmāk |
Par katru apakšklasi uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tā neatbilst vienai vai visām šādām kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām |
|||||||||||||||||||
|
Dienas vidējā nosacītā summa (ADNA) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
||||||||||||||||||||
|
Regulētā tirgū netirgots nepiegādājams nākotnes līgums (NDF) ir regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums, par ko darījumu partneri norēķinās naudā, ja norēķinu summu nosaka starpība starp divu valūtu valūtas maiņas kursu, piemēram, starp tirdzniecības datumu un novērtēšanas datumu. Norēķinu dienā viena puse būs otrai pusei parādā neto starpības summu starp i) tirdzniecības datumā fiksēto valūtas maiņas kursu; un ii) novērtēšanas datumā fiksēto valūtas maiņas kursu, pamatojoties uz nosacīto summu, un šāda neto summa ir jāizmaksā līgumā noteiktajā norēķinu valūtā. |
nepiegādājama ārvalstu valūtas regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
tiek uzskatīts, ka nepiegādājamiem regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem nav likvīda tirgus |
|||||||||||||||||||
|
Regulētā tirgū netirgots piegādājams nākotnes līgums (DF) ir regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums, kas ietver divu dažādu valūtu apmaiņu konkrēta regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma norēķinu datumā ar fiksētu likmi, par ko panākta vienošanās, noslēdzot līgumu, kas attiecas uz valūtu apmaiņu. |
piegādājama ārvalstu valūtas regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
tiek uzskatīts, piegādājamiem regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem nav likvīda tirgus |
|||||||||||||||||||
|
Nepiegādājami ārvalstu valūtas iespējas līgumi (NDO) iespējas līgums, par ko saskaņā ar tā noteikumiem darījumu partneri norēķinās naudā, ja norēķinu summu nosaka starpība starp divu valūtu valūtas maiņas kursu, piemēram, starp tirdzniecības datumu un novērtēšanas datumu. Norēķinu dienā viena puse būs otrai pusei parādā neto starpības summu starp i) tirdzniecības datumā fiksēto valūtas maiņas kursu; un ii) novērtēšanas datumā fiksēto valūtas maiņas kursu, pamatojoties uz nosacīto summu, un šāda neto summa ir jāizmaksā līgumā noteiktajā norēķinu valūtā. |
nepiegādājama ārvalstu valūtas iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
tiek uzskatīts, ka nepiegādājamiem ārvalstu valūtas iespējas līgumiem nav likvīda tirgus |
|||||||||||||||||||
|
Piegādājami ārvalstu valūtas iespējas līgumi (DO) iespējas līgums, kas ietver tikai divu dažādu valūtu apmaiņu konkrēta regulētā tirgū tirgota nākotnes līguma norēķinu datumā ar fiksētu likmi, par ko panākta vienošanās, noslēdzot līgumu, kas attiecas uz valūtu apmaiņu. |
piegādājama ārvalstu valūtas iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
tiek uzskatīts, ka piegādājamiem ārvalstu valūtas iespējas līgumiem nav likvīda tirgus |
|||||||||||||||||||
|
Nepiegādājami ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi (NDS) mijmaiņas līgums, par ko saskaņā ar tā noteikumiem darījumu partneri norēķinās naudā, ja norēķinu summu nosaka starpība starp divu valūtu valūtas maiņas kursu, piemēram, starp tirdzniecības datumu un novērtēšanas datumu. Norēķinu dienā viena puse būs otrai pusei parādā neto starpības summu starp i) tirdzniecības datumā fiksēto valūtas maiņas kursu; un ii) novērtēšanas datumā fiksēto valūtas maiņas kursu, pamatojoties uz nosacīto summu, un šāda neto summa ir jāizmaksā līgumā noteiktajā norēķinu valūtā. |
nepiegādājama ārvalstu valūtas mijmaiņas līguma apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
tiek uzskatīts, ka nepiegādājamiem ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumiem nav likvīda tirgus |
|||||||||||||||||||
|
Piegādājami ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi mijmaiņas līgums, kas ietver divu dažādu valūtu apmaiņu konkrēta regulētā tirgū tirgota nākotnes līguma norēķinu datumā ar fiksētu likmi, par ko panākta vienošanās, noslēdzot līgumu, kas attiecas uz valūtu apmaiņu. |
piegādājamu ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
tiek uzskatīts, ka piegādājamiem ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumiem nav likvīda tirgus |
|||||||||||||||||||
|
Regulētā tirgū tirgoti ārvalstu valūtas nākotnes līgumi |
regulētā tirgū tirgoto ārvalstu valūtas nākotnes līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
tiek uzskatīts, ka regulētā tirgū tirgotiem ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem nav likvīda tirgus |
|||||||||||||||||||
|
Aktīvu klase – ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādu metodi |
||||||||||||||||||||
|
Citi ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti |
|
||||||||||||||||||||
|
ārvalstu valūtas atvasinātais instruments, kas nepieder nevienai no iepriekšminētajām aktīvu apakšklasēm |
par visiem pārējiem ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem uzskata, ka tiem nav likvīda tirgus |
||||||||||||||||||||
8.2. tabula
Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti |
||||
|
Aktīvu apakšklase |
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām konstatēts, ka tām nav likvīda tirgus |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
|
Regulētā tirgū netirgots nepiegādājams nākotnes līgums (NDF) |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
|
Regulētā tirgū netirgots piegādājams nākotnes līgums (DF) |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
|
Nepiegādājami ārvalstu valūtas iespējas līgumi (NDO) |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
|
Piegādājami ārvalstu valūtas iespējas līgumi (DO) |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
|
Nepiegādājami ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi (NDS) |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
|
Piegādājami ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi (DS) |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
|
Regulētā tirgū tirgoti ārvalstu valūtas nākotnes līgumi |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
|
Citi ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti |
EUR 4 000 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 20 000 000 |
EUR 25 000 000 |
9. Kredītu atvasinātie instrumenti
9.1. tabula
Vērtspapīroti atvasinātie instrumenti – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, katru aktīvu apakšklasi sīkāk iedala apakšklasēs, kā noteikts turpmāk |
Par katru apakšklasi uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tā neatbilst vienai vai visām šādām kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām Attiecībā uz apakšklasēm, par kurām konstatēts, ka tām ir likvīds tirgus, vajadzības gadījumā piemēro papildu kvalitatīvo likviditātes kritēriju |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dienas vidējā nosacītā summa (ADNA) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Indeksa “likviditātes” statuss [Papildu kvalitatīvais likviditātes kritērijs] |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Indeksa kredītriska mijmaiņas darījums (CDS) mijmaiņas darījums, kura naudas plūsmu apmaiņa ir saistīta ar indeksu veidojošo finanšu instrumentu vairāku emitentu kredītspēju un kredītnotikumiem |
indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 200 000 000 |
10 |
Tiek uzskatīts, ka pamatā esošajam indeksam ir likvīds tirgus:
“likvīds” indekss ir indeksa pašreizējā jaunākā versija (sērijas), kas izveidota dienā, kad indeksa saturs stājas spēkā, un kas beidzas dienā pirms datuma, kurā indeksa nākamās versijas (sēriju) saturs stājas spēkā. “1x zemākas likviditātes statuss” ir tāda indeksa versija (sērijas), kas ir spēkā pirms pašreizējās “likvīdās” versijas (sērijas) kādā konkrētā brīdī. Versija (sērijas) zaudē “likviditātes” statusu un iegūst “1x likviditātes” statusu, kad ir izveidota jaunākā indeksa versija (sērija). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ar vienu parādnieku saistīts kredītriska mijmaiņas līgums (CDS) mijmaiņas līgums, kura naudas plūsmu apmaiņa ir saistīta ar indeksu veidojošo finanšu instrumentu viena emitenta kredītspēju un kredītnotikumiem |
ar vienu parādnieku saistīta kredītriska mijmaiņas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 10 000 000 |
10 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu klase – kredītu atvasinātie instrumenti |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, katru aktīvu apakšklasi sīkāk iedala apakšklasēs, kā noteikts turpmāk |
Par katru apakšklasi uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tā neatbilst šādam kvalitatīvajam likviditātes kritērijam |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kredītriska mijmaiņas darījuma indeksa iespējas līgumi iespējas līgums, kura pamatā esošais instruments ir kredītriska mijmaiņas darījuma indekss |
kredītriska mijmaiņas darījumu indeksa iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
kredītriska mijmaiņas darījumu indeksa iespējas līgums, kura pamatā esošais kredītriska mijmaiņas darījumu indekss ir apakšklase, par kuru konstatēts, ka tai ir likvīds tirgus, un kura līdz termiņam atlikušais laiks termiņu grupā ir 0 līdz 6 mēneši, un par kuru tiek uzskatīts, ka tam ir likvīds tirgus kredītriska mijmaiņas darījumu indeksa iespējas līgums, kura pamatā esošais kredītriska mijmaiņas darījumu indekss ir apakšklase, par kuru konstatēts, ka tai ir likvīds tirgus, un kura līdz termiņam atlikušais laiks termiņu grupā nav 0 līdz 6 mēneši, un par kuru netiek uzskatīts, ka tam ir likvīds tirgus kredītriska mijmaiņas darījumu indeksa iespējas līgums, kura pamatā esošo kredītriska mijmaiņas darījumu indekss ir tāda apakšklase, par kuru uzskata, ka tai nav likvīda tirgus, par kuru uzskata, ka tai nav likvīda tirgus konkrētajā līdz termiņam atlikušajā laikā |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas darījumu iespējas līgumi iespējas līgums, kura pamatā esošais atvasinātais instruments ir ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas darījums |
ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas darījumu iespējas līgumu apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas darījumu iespējas līgums, kura pamatā esošais ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas darījums ir apakšklase, par kuru konstatēts, ka tai ir likvīds tirgus, un kura līdz termiņam atlikušais laiks termiņu grupā ir 0 līdz 6 mēneši, un par kuru tiek uzskatīts, ka tam ir likvīds tirgus ar viena parādnieka saistīta kredītriska mijmaiņas darījumu iespējas līgums, kura pamatā esošais ar vienu parādnieku saistīta kredītriska mijmaiņas darījums ir apakšklase, par kuru konstatēts, ka tai ir likvīds tirgus, un kura līdz termiņam atlikušais laiks termiņu grupā nav 0 līdz 6 mēneši, un par kuru netiek uzskatīts, ka tam ir likvīds tirgus ar vienu parādnieku saistīta kredītriska mijmaiņas darījumu iespējas līgums, kura pamatā esošais ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas darījums ir tāda apakšklase, par kuru uzskata, ka tai nav likvīda tirgus, par kuru uzskata, ka tai nav likvīda tirgus konkrētajā līdz termiņam atlikušajā laikā |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu klase – kredītu atvasinātie instrumenti |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādu metodi |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Citi kredītu atvasinātie instrumenti |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
kredītu atvasinātais instruments, kas nepieder nevienai no iepriekšminētajām aktīvu apakšklasēm |
par visiem pārējiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem uzskata, ka tiem nav likvīda tirgus |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
9.2. tabula
Kredītu atvasinātie instrumenti – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – kredītu atvasinātie instrumenti |
||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Procentīles un minimālās robežvērtības, kas jāpiemēro, aprēķinot pirmstirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības katrai apakšklasei, par kuru konstatēts, ka tai ir likvīds tirgus |
|||||||||||||
|
Darījumi, kas jāņem vērā, aprēķinot robežvērtības |
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
||||||||||
|
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Apjoms – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Apjoms – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
|||||
|
Indeksa kredītriska mijmaiņas darījums |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 2 500 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 7 500 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Ar vienu parādnieku saistīts kredītriska mijmaiņas līgums |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 2 500 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 7 500 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Nestandartizēts ar vairākiem parādniekiem saistīts kredītriska mijmaiņas līgums (CDS) |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 2 500 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 7 500 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Kredītriska mijmaiņas darījuma indeksa iespējas līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 2 500 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 7 500 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas darījumu iespējas līgumi |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 2 500 000 |
70 |
EUR 5 000 000 |
80 |
60 |
EUR 7 500 000 |
90 |
70 |
EUR 10 000 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
9.3. tabula
Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – kredītu atvasinātie instrumenti |
||||
|
Aktīvu apakšklase |
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām konstatēts, ka tām nav likvīda tirgus |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
|
Indeksa kredītriska mijmaiņas darījums (CDS) |
EUR 2 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 7 500 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Ar vienu parādnieku saistīts kredītriska mijmaiņas līgums (CDS) |
EUR 2 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 7 500 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Nestandartizēts ar vairākiem parādniekiem saistīts kredītriska mijmaiņas līgums (CDS) |
EUR 2 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 7 500 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Kredītriska mijmaiņas darījuma indeksa iespējas līgumi |
EUR 2 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 7 500 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas darījumu iespējas līgumi |
EUR 2 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 7 500 000 |
EUR 10 000 000 |
|
Citi kredīta atvasinātie instrumenti |
EUR 2 500 000 |
EUR 5 000 000 |
EUR 7 500 000 |
EUR 10 000 000 |
10. C10 atvasinātie instrumenti
10.1. tabula
C10 atvasinātie instrumenti – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – C10 atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, katru aktīvu apakšklasi sīkāk iedala apakšklasēs, kā noteikts turpmāk |
Par katru apakšklasi uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tā neatbilst vienai vai visām šādām kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Dienas vidējā nosacītā summa (ADNA) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kravu pārvadājumu likmes atvasinātie instrumenti finanšu instruments, kas attiecas uz kravu pārvadājumu likmēm, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 10. punktā |
kravu pārvadājumu likmju apakšklasi definē saskaņā ar šādiem segmentācijas kritērijiem:
|
EUR 10 000 000 |
10 |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu klase – C10 atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādu metodi |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pārējie C10 atvasinātie instrumenti |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
finanšu instruments, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 10. punktā, kas nav “kravas pārvadājumu likmes atvasinātais instruments', jebkura no turpmāk minētajiem procentu likmju atvasināto instrumentu aktīvu apakšklasēm:” Inflācijai piesaistītu vairāku valūtu mijmaiņas līgums vai starpvalūtu mijmaiņas līgums“,” regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par inflācijai piesaistītu vairāku valūtu mijmaiņas līgumu vai starpvalūtu mijmaiņas līgumu“,” inflācijai piesaistīts vienas valūtas mijmaiņas līgums“,” regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par inflācijai piesaistītu vienas valūtas mijmaiņas līgumu “un kāda no turpmāk minētajām kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu aktīvu apakšklasēm:” Svārstīguma indeksa iespējas līgums“,” svārstīguma indeksa regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi“, mijmaiņas līgums ar ieņēmumu dispersijas parametru, mijmaiņas līgums ar ieņēmumu svārstīguma parametru, portfeļa mijmaiņas līgums ar ieņēmumu dispersijas parametru, portfeļa mijmaiņas līgums ar ieņēmumu svārstīguma parametru” |
par visiem pārējiem C10 atvasinātajiem instrumentiem uzskata, ka tiem nav likvīda tirgus |
||||||||||||||||||||||||||||||||
10.2. tabula
C10 atvasinātie instrumenti – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kuram uzskata, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – C10 atvasinātie instrumenti |
||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Procentīles un minimālās robežvērtības, kas jāpiemēro, aprēķinot pirmstirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības katrai apakšklasei, par kuru konstatēts, ka tai ir likvīds tirgus |
|||||||||||||
|
Darījumi, kas jāņem vērā, aprēķinot robežvērtības |
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
||||||||||
|
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Apjoms – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Apjoms – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
|||||
|
Kravu pārvadājumu likmes atvasinātie instrumenti |
robežvērtību aprēķins katrai aktīvu apakšklases apakšklasei būtu jāveic, ņemot vērā izpildītos darījumus ar finanšu instrumentiem, kas pieder attiecīgajai apakšklasei |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 25 000 |
70 |
EUR 50 000 |
80 |
60 |
EUR 75 000 |
90 |
70 |
EUR 100 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
10.3. tabula
C10 atvasinātie instrumenti – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – C10 atvasinātie instrumenti |
||||
|
Aktīvu apakšklase |
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām konstatēts, ka tām nav likvīda tirgus |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
|
Kravu pārvadājumu likmes atvasinātie instrumenti |
EUR 25 000 |
EUR 50 000 |
EUR 75 000 |
EUR 100 000 |
|
Citi C10 atvasinātie instrumenti |
EUR 25 000 |
EUR 50 000 |
EUR 75 000 |
EUR 100 000 |
11. Finanšu līgumi par cenu starpībām
11.1. tabula
Līgumi par cenu starpībām – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – līgumi par cenu starpībām (CFD) |
||||
|
atvasināto instrumentu līgums, kas ilgtermiņā vai īstermiņā pakļauj tā turētāju riskam, ko rada cenu starpība starp pamatā esošā aktīva cenu līguma sākumā un tā cenu brīdī, kad līgums tiek slēgts |
||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, katru aktīvu apakšklasi sīkāk iedala apakšklasēs, kā noteikts turpmāk |
Par katru apakšklasi uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tā neatbilst vienai vai visām šādām kvalitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām |
||
|
Kvalitatīvais likviditātes kritērijs |
Dienas vidējā nosacītā summa (ADNA) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
||
|
Līgumi par valūtas cenu starpībām |
līguma par valūtas cenu starpībām apakšklasi raksturo pamatā esošais valūtu pāris, kas definēts kā divu valūtu kombinācija, kas ir līguma par cenu starpībām/starpību derību līguma pamatā |
|
EUR 50 000 000 |
100 |
|
Līgumi par preču cenu starpībām |
līguma par preču cenu starpībām apakšklasi definē pamatā esošais līgums par preču cenu starpībām/starpību derību līgums |
|
EUR 50 000 000 |
100 |
|
Līgumi par kapitāla vērtspapīru cenu starpībām |
līguma par kapitāla vērtspapīru cenu starpībām apakšklasi definē pamatā esošais līgums par kapitāla vērtspapīru cenu starpībām/starpību derību līgums |
uzskata, ka līguma par kapitāla vērtspapīru cenu starpībām apakšklasei ir likvīds tirgus, ja pamatā esošais instruments ir kapitāla vērtspapīrs, kuram ir likvīds tirgus, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17.apakšpunkta b) punktu |
|
|
|
Līgumi par obligāciju cenu starpību |
līguma par obligāciju cenu starpībām apakšklasi definē pamatā esošā obligācija vai līguma par cenu starpībām regulētā tirgū tirgots obligāciju nākotnes līgums/starpību derību līgums |
uzskata, ka līguma par kapitāla obligāciju cenu starpībām apakšklasei ir likvīds tirgus, ja pamatā esošais instruments ir obligācija vai regulētā tirgū tirgots obligāciju nākotnes līgums, kuram ir likvīds tirgus, kā noteikts saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1.punkta b) apakšpunktu. |
|
|
|
Līgumi par cenu starpībām par regulētā tirgū tirgotiem kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumiem/regulētā tirgū netirgotiem kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumiem |
līguma par cenu starpībām par regulētā tirgū tirgotu kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumu/regulētā tirgū netirgotu kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumu apakšklasi definē pamatā esošais regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums par līguma par kapitāla vērtspapīru cenu starpībām/starpību derību līgumu |
uzskata, ka līguma par cenu starpībām par regulētā tirgū tirgotu kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumu/regulētā tirgū netirgotu kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumu apakšklasei ir likvīds tirgus, ja pamatā esošais instruments ir regulētā tirgū tirgots kapitāla vērtspapīru nākotnes līgums/regulētā tirgū netirgots kapitāla vērtspapīru nākotnes līgums, kuram ir likvīds tirgus, kā noteikts saskaņā ar 6. pantu un 8. punkta 1. punkta b) apakšpunktu. |
|
|
|
Līgumi par cenu starpībām par kapitāla vērtspapīru iespējas līgumiem |
līguma par cenu starpībām par kapitāla vērtspapīru iespējas līgumiem apakšklasi definē pamatā esošais iespējas līgums par līguma par kapitāla vērtspapīru cenu starpībām/starpību derību līgumu |
uzskata, ka līguma par kapitāla vērtspapīru iespējas līgumu cenu starpībām apakšklasei ir likvīds tirgus, ja pamatā esošais instruments ir kapitālā vērtspapīru iespējas līgums, kuram ir likvīds tirgus, kā noteikts saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1.punkta b) apakšpunktu. |
|
|
|
Aktīvu klase – finanšu līgumi par cenu starpībām (CFD) |
||||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klases, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādu metodi |
|||
|
Citi līgumi par cenu starpībām |
|
|||
|
līgums par cenu starpībām/starpību derību līgums, kas nepieder nevienai no iepriekšminētajām aktīvu apakšklasēm |
par visiem pārējiem līgumiem par cenu starpībām/starpību derību līgumiem uzskata, ka tiem nav likvīda tirgus |
|||
11.2. tabula
Līgumi par cenu starpībām – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kuram uzskata, ka tām ir likvīds tirgus
|
Aktīvu klase – līgumi par cenu starpībām (CFD) |
||||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Procentīles un minimālās robežvērtības, kas jāpiemēro, aprēķinot pirmstirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības katrai apakšklasei, par kuru konstatē, ka tai ir likvīds tirgus |
|||||||||||||
|
Darījumi, kas jāņem vērā, aprēķinot robežvērtības |
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
||||||||||
|
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Apjoms – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Apjoms – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
|||||
|
Līgumi par valūtas cenu starpībām |
darījumi, kas veikti ar līgumu par valūtas cenu starpībām, par kuriem uzskata, ka tiem ir likvīds tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 50 000 |
70 |
EUR 60 000 |
80 |
60 |
EUR 90 000 |
90 |
70 |
EUR 100 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Līgumi par preču cenu starpībām |
darījumi, kas veikti ar līgumu par preču cenu starpībām, par kuriem uzskata, ka tiem ir likvīds tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 50 000 |
70 |
EUR 60 000 |
80 |
60 |
EUR 90 000 |
90 |
70 |
EUR 100 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Līgumi par kapitāla vērtspapīru cenu starpībām |
darījumi, kas veikti ar līgumu par kapitāla vērtspapīru cenu starpībām, par kuriem uzskata, ka tiem ir likvīds tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 50 000 |
70 |
EUR 60 000 |
80 |
60 |
EUR 90 000 |
90 |
70 |
EUR 100 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Līgumi par obligāciju cenu starpībām |
darījumi, kas veikti ar līgumiem par obligāciju cenu starpībām, par kuriem uzskata, ka tiem ir likvīds tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 50 000 |
70 |
EUR 60 000 |
80 |
60 |
EUR 90 000 |
90 |
70 |
EUR 100 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Līgumi par cenu starpībām par regulētā tirgū tirgotiem kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumiem/regulētā tirgū netirgotiem kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumiem |
darījumi, kas veikti ar līgumiem par cenu starpībām par regulētā tirgū tirgotiem kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumiem, par kuriem uzskata, ka tiem ir likvīds tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 50 000 |
70 |
EUR 60 000 |
80 |
60 |
EUR 90 000 |
90 |
70 |
EUR 100 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
|
Līgumi par cenu starpībām par kapitāla vērtspapīru iespējas līgumiem |
darījumi, kas veikti ar līgumiem par cenu starpībām par kapitāla vērtspapīru iespējas līgumiem, par kuriem uzskata, ka tiem ir likvīds tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
EUR 50 000 |
70 |
EUR 60 000 |
80 |
60 |
EUR 90 000 |
90 |
70 |
EUR 100 000 |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||||
11.3. tabula
Līgumi par cenu starpībām – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – finanšu līgumi par cenu starpībām (CFD) |
||||
|
Aktīvu apakšklase |
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
|
Līgumi par valūtas cenu starpībām |
EUR 50 000 |
EUR 60 000 |
EUR 90 000 |
EUR 100 000 |
|
Līgumi par preču cenu starpībām |
EUR 50 000 |
EUR 60 000 |
EUR 90 000 |
EUR 100 000 |
|
Līgumi par kapitāla vērtspapīru cenu starpībām |
EUR 50 000 |
EUR 60 000 |
EUR 90 000 |
EUR 100 000 |
|
Līgumi par obligāciju cenu starpībām |
EUR 50 000 |
EUR 60 000 |
EUR 90 000 |
EUR 100 000 |
|
Līgumi par cenu starpībām par regulētā tirgū tirgotiem kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumiem/regulētā tirgū netirgotiem kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumiem |
EUR 50 000 |
EUR 60 000 |
EUR 90 000 |
EUR 100 000 |
|
Līgumi par cenu starpībām par kapitāla vērtspapīru iespējas līgumiem |
EUR 50 000 |
EUR 60 000 |
EUR 90 000 |
EUR 100 000 |
|
Citi līgumi par cenu starpībām/starpību derību līgumi |
EUR 50 000 |
EUR 60 000 |
EUR 90 000 |
EUR 100 000 |
12. Emisijas kvotas
12.1. tabula
Emisijas kvotas – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – emisijas kvotas |
||
|
Aktīvu apakšklase |
Par katru aktīvu apakšklasi uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tā neatbilst vienai vai visām šādām kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām |
|
|
Dienas vidējā summa (ADA) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
|
|
Eiropas Savienības emisijas kvotas (EUA) jebkura struktūra, kas atzīta par atbilstīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (3) prasībām (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma), kas atbilst tiesībām emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda (tCO2e) ekvivalenta |
150 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
5 |
|
Eiropas Savienības aviācijas nozares kvotas (EUAA) jebkura struktūra, kas atzīta par atbilstīgu Direktīvas 2003/87/EK prasībām (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma), kas atbilst tiesībām aviācijas darbību rezultātā emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda (tCO2e) ekvivalenta |
150 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
5 |
|
Sertificētas emisijas samazināšana (EUA) jebkura struktūra, kas atzīta par atbilstīgu Direktīvas 2003/87/EK prasībām (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma), kas samazina emisijas vienas tonnas oglekļa dioksīda (tCO2e) ekvivalenta apmērā |
150 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
5 |
|
Emisijas samazināšanas vienības (ERU) jebkura struktūra, kas atzīta par atbilstīgu Direktīvas 2003/87/EK prasībām (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma), kas samazina emisijas vienas tonnas oglekļa dioksīda (tCO2e) ekvivalenta apmērā |
150 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
5 |
12.2. tabula
Emisijas kvotas – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības aktīvu apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām ir likvīds tirgus
|
Aktīvu klase – emisijas kvotas |
||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Darījumi, kas jāņem vērā, aprēķinot robežvērtības |
Procentīles un minimālās robežvērtības, kas jāpiemēro, aprēķinot pirmstirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības katrai aktīvu apakšklasei, par kuru konstatē, ka tai ir likvīds tirgus |
||||||||||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|||||||||
|
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
|||||
|
Eiropas Savienības emisijas kvotas (EUA) |
darījumi, kas izpildīti attiecībā uz visām Eiropas Savienības emisijas kvotām (EUA) |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
70 |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
80 |
90 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
90 |
100 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||
|
Eiropas Savienības aviācijas nozares kvotas (EUAA) |
darījumi, kas izpildīti attiecībā uz visām Eiropas Savienības aviācijas nozares kvotām (EUA) |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
70 |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
80 |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
90 |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||
|
Sertificēta emisiju samazināšana (CER) |
darījumi, kas izpildīti attiecībā uz visu sertificētu emisiju samazināšanu |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
70 |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
80 |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
90 |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||
|
Emisiju samazināšanas vienības (ERU) |
darījumi, kas izpildīti attiecībā uz visām emisiju samazināšanas vienībām |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
70 |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
80 |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
90 |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||
12.3. tabula
Emisijas kvotas – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības aktīvu apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – emisijas kvotas |
||||
|
Aktīvu apakšklase |
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
|
Eiropas Savienības emisijas kvotas (EUA) |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
90 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
100 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
Eiropas Savienības aviācijas nozares kvotas (EUAA) |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
Sertificēta emisiju samazināšana (CER) |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
Emisiju samazināšanas vienības (ERU) |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
13. Emisiju kvotu atvasinātie instrumenti
13.1. tabula
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti – klases, kurām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – emisijas kvotu atvasinātie instrumenti |
||
|
Aktīvu apakšklase |
Par katru aktīvu apakšklasi uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tā neatbilst vienai vai visām šādām kvantitatīvo likviditātes kritēriju robežvērtībām |
|
|
Dienas vidējā summa (ADA) [1. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
Dienas vidējais darījumu skaits [2. kvantitatīvais likviditātes kritērijs] |
|
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuru pamatā esošais instruments ir Eiropas Savienības emisijas kvotu (EUA) veids finanšu instruments, kas attiecas uz emisijas kvotām, kas ir Eiropas Savienības emisijas kvotu veids, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā |
150 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
5 |
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuru pamatā esošais instruments ir Eiropas Savienības aviācijas nozares kvotu (EUA) veids finanšu instruments, kas attiecas uz emisijas kvotām, kas ir Eiropas Savienības aviācijas nozares kvotu veids, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā |
150 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
5 |
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, uz kuru pamatā esošo instrumentu attiecas Sertificētas emisijas samazināšana (EUA) finanšu instruments, kas attiecas uz emisijas kvotām, uz ko attiecas Sertificētas emisijas samazināšana, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā |
150 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
5 |
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no Emisijas samazināšanas vienībām (EUA) finanšu instruments, kas attiecas uz emisijas kvotām, kas ir emisijas samazināšanas vienību veids, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. punktā |
150 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
5 |
|
Aktīvu klase – emisijas kvotu atvasinātie instrumenti |
||
|
Aktīvu apakšklase |
Lai noteiktu finanšu instrumentu klasi, par kuru uzskata, ka tai nav likvīda tirgus saskaņā ar 6. pantu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādu metodi |
|
|
Citi emisijas kvotu atvasinātie instrumenti |
|
|
|
emisijas kvotu atvasinātais instruments, kura pamatā nav Eiropas Savienības emisijas kvotas (EUA), Eiropas Savienības aviācijas nozares kvotas (EUAA), sertificētas emisijas samazināšanas vienības (CER) un emisijas samazināšanas vienības (ERU) |
visi pārējie emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, par kuriem uzskata, ka tiem nav likvīda tirgus |
|
13.2. tabula
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības aktīvu apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām ir likvīds tirgus
|
Aktīvu klase – emisijas kvotu atvasinātie instrumenti |
||||||||||||
|
Aktīvu apakšklase |
Darījumi, kas jāņem vērā, aprēķinot robežvērtības |
Procentīles un minimālās robežvērtības, kas jāpiemēro, aprēķinot pirmstirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības katrai aktīvu apakšklasei, par kuru konstatē, ka tai ir likvīds tirgus |
||||||||||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|||||||||
|
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
Tirdzniecība – procentīle |
Minimālā robežvērtība |
|||||
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no Eiropas Savienības emisijas kvotām (EUA) |
darījumi, kas izpildīti ar visiem emisijas kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no Eiropas Savienības emisijas kvotām (EUA) |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
70 |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
80 |
90 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
90 |
100 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no Eiropas Savienības aviācijas nozares kvotām (EUAA) |
darījumi, kas izpildīti ar visiem emisijas kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no Eiropas Savienības aviācijas nozares kvotām (EUAA) |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
70 |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
80 |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
90 |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no sertificētas emisijas samazināšanas vienībām (CER) |
darījumi, kas izpildīti ar visiem emisijas kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no sertificētas emisijas samazināšanas vienībām (CER) |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
70 |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
80 |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
90 |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no emisijas samazināšanas vienībām (ERU) |
darījumi, kas izpildīti ar visiem emisijas kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no emisijas samazināšanas vienībām (ERU) |
S1 |
S2 |
S3 |
S4 |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
70 |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
80 |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
90 |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
30 |
40 |
50 |
60 |
|||||||||
13.3. tabula
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti – pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības aktīvu apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus
|
Aktīvu klase – emisijas kvotu atvasinātie instrumenti |
||||
|
Aktīvu apakšklase |
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības SSTI un LIS robežvērtības aktīvu apakšklasēm, par kurām uzskata, ka tām nav likvīda tirgus |
|||
|
SSTI pirmstirdzniecība |
LIS pirmstirdzniecība |
SSTI pēctirdzniecība |
LIS pēctirdzniecība |
|
|
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
Robežvērtības vērtība |
|
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no Eiropas Savienības emisijas kvotām (EUA) |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
90 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
100 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no Eiropas Savienības aviācijas nozares kvotām (EUAA) |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no sertificētas emisijas samazināšanas vienībām (CER) |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
Emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, kuru pamatā esošais instruments ir kāda no emisijas samazināšanas vienībām (ERU) |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
|
Citi emisiju kvotu atvasinātie instrumenti |
20 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
25 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
40 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
50 000 oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas |
(1) Padomes 2001. gada 8. oktobra Regula (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem (OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
IV PIELIKUMS
Atsauces dati, kas jāsniedz pārredzamības aprēķinu nolūkā
1. tabula
2. tabulas simbolu tabula
|
SIMBOLS |
DATU TIPS |
DEFINĪCIJA |
||||
|
{ALPHANUM-n} |
Līdz n burtciparu zīmēm |
Brīvas formas teksta lauks. |
||||
|
{DECIMAL-n/m} |
Decimālskaitlis, kas sastāv no maksimāli n zīmēm, no kurām maksimāli m zīmes var būt cipari aiz komata |
Ciparu lauks gan pozitīvām, gan negatīvām vērtībām:
Attiecīgā gadījumā vērtības noapaļo un nesaīsina. |
||||
|
{COUNTRYCODE_2} |
2 burtciparu zīmes |
valsts kods (2 burtu zīmes), definēts ISO 3166-1 |
||||
|
{CURRENCYCODE_3} |
3 burtciparu zīmes |
Valūtas trīsburtu kods, kā definēts ISO 4217. |
||||
|
{DATEFORMAT} |
Datuma formāts saskaņā ar ISO 8601 |
Datumus norāda šādā formātā: GGGG-MM-DD. |
||||
|
{ISIN} |
12 burtciparu zīmes |
ISIN kods, kā definēts ISO 6166. |
||||
|
{LEI} |
20 burtciparu zīmes |
Juridiskās personas identifikators, kas definēts ISO 17442. |
||||
|
{MIC} |
4 burtciparu zīmes |
Tirgus identifikators, kas definēts ISO 10383. |
||||
|
{INDEX} |
4 burtu zīmes |
“EONA” – EONIA “EONS” – EONIA mijmaiņas darījums “EURI” – EURIBOR “EUUS” – EURODOLLAR “EUCH” – EuroSwiss “GCFR” – GCF pārdošana ar atpirkšanu (repo) “ISDA” – ISDAFIX “LIBI” – LIBID “LIBO” – LIBOR “MAAA” – pašvaldību parādzīmes (AAA) “PFAN” – ķīlu zīmes “TIBO” – TIBOR “STBO” – STIBOR “BBSW” – BBSW “JIBA” – JIBAR “BUBO” – BUBOR “CDOR” – CDOR “CIBO” – CIBOR “MOSP” – MOSPRIM “NIBO” – NIBOR “PRBO” – PRIBOR “TLBO” – TELBOR “WIBO” – WIBOR “TREA” – valsts parādzīmes “SWAP” – mijmaiņas darījums “FUSW” – regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums par mijmaiņas līgumu |
2. tabula
Pārskats par atsauces datiem, kas jāsniedz pārredzamības aprēķinu nolūkā
|
# |
LAUKS |
SNIEDZAMĀS ZIŅAS |
ZIŅOJUMU IESNIEGŠANAS FORMĀTS |
||||||||||||||||||||||||||||
|
1 |
Instrumenta identifikācijas kods |
Kods, ko izmanto finanšu instrumenta identificēšanai |
{ISIN} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
2 |
Instrumenta pilns nosaukums |
Finanšu instrumenta pilns nosaukums |
{ALPHANUM-350} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
3 |
FITR identifikators |
Finanšu instrumentu, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti, identifikācija
|
Finanšu instrumenti, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
4 |
Pamatā esošā instrumenta aktīvu klase |
Jāaizpilda, ja FITR identifikators ir vērtspapīrots atvasinātais instruments vai atvasinātais instruments. |
“INTR” – procentu likme “EQUI” – kapitāla vērtspapīrs “COMM” – prece “CRDT” – kredīts “CURR” – valūta “EMAL” – emisijas kvotas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
5 |
Līguma veids |
Jāaizpilda, ja FITR identifikators ir atvasinātais instruments. |
“OPTN” – iespējas līgums “FUTR” – nākotnes līgums “FRAS” – regulētā tirgū netirgots procentu likmes nākotnes līgums (FRA) “FORW” – regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi “SWAP” – mijmaiņas darījums “SWAP” – portfeļa mijmaiņas darījums “SWPT” – mijmaiņas iespējas līgumi “FONS” – regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi par mijmaiņas līgumu “FWOS” – regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par mijmaiņas līgumu “FFAS” – regulētā tirgū netirgots kravas nākotnes līgums (FFA) “SPDB” – starpības derības “CFDS” – līgums par cenu starpību “OTHR” – cits |
||||||||||||||||||||||||||||
|
6 |
Ziņošanas diena |
Diena, par kuru sniedz atsauces datus |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
7 |
Tirdzniecības vieta |
Segments MIC attiecībā uz tirdzniecības vietu, ja ir pieejams; pretējā gadījumā operatora MIC. |
{MIC} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
8 |
Termiņš |
Finanšu instrumenta termiņš Lauks, kurā norāda obligāciju aktīvu klases, procentu likmju atvasinātos instrumentus, kapitāla vērtspapīru atvasinātos instrumentus, preču atvasinātos instrumentus, ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus, kredītu atvasinātos instrumentus, C10 atvasinātos instrumentus un emisijas kvotu atvasinātos instrumentus. |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Obligācijas (visi obligāciju veidi, izņemot ar biržā tirgotām precēm un biržā tirgotām parādzīmēm saistītos laukus) |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
9 |
Obligācijas veids |
Obligāciju veids, kā precizēts III pielikuma 2. iedaļas 2.2. tabulā. Jāaizpilda tikai, ja FITR identifikators ir līdzvērtīgs obligācijām. |
“EUSB” – valsts obligācija “OEPB” – cita valsts obligācija “CVTB” – konvertējama obligācija “CVDB” – segtā obligācija “CVPB” – uzņēmuma obligācija “OTHR” – cits |
||||||||||||||||||||||||||||
|
10 |
Emisijas datums |
Datums, kurā obligācija ir emitēta un sāk uzkrāt procentus. |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ar emisijas kvotām saistītie lauki |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lauki šajā iedaļā jāaizpilda tikai attiecībā uz emisijas kvotām, kā definēts III pielikuma 12. iedaļas 12.1. tabulā |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
11 |
Emisijas kvotu paveids |
Emisijas kvotas |
“CERE” – sertificētas emisijas samazināšanas vienība (CER) “ERUE” – emisijas samazināšanas vienība (ERU) “EUAE” – emisijas kvota “EUAA” – aviācijas nozares kvota |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ar atvasinātajiem instrumentiem saistītie lauki |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Preču atvasinātie instrumenti un C10 atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
12 |
Ar kravas paveidu saistīta apjoma apraksts |
Jāaizpilda, ja bāzes produkts, kas precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/585 pielikuma 2. tabulas 35. laukā, ir līdzvērtīgs kravai. |
{ALPHANUM-25} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
13 |
Konkrēta maršruta vai fraktēšanas vidējais rādītājs |
Jāaizpilda, ja bāzes produkts, kas precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/585 pielikuma 2. tabulas 35. laukā, ir līdzvērtīgs kravai. |
{ALPHANUM-25} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
14 |
Piegādes/norēķina ar naudu vieta |
Jāaizpilda, ja bāzes produkts, kas precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/585 pielikuma 2. tabulas 35. laukā, ir līdzvērtīgs enerģijai. |
{ALPHANUM-25} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
15 |
Nosacītā valūta |
Valūta, kurā ir denominēta teorētiskā pamatsumma |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Procentu likmju atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lauki šajā iedaļā jāaizpilda tikai attiecībā uz procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem, kā definēts III pielikuma 5. iedaļas 5.1. tabulā |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
16 |
Pamatā esošā instrumenta veids |
Jāaizpilda attiecībā uz līguma veidu, kas nav mijmaiņas līgumi, mijmaiņas iespējas līgumi, regulētā tirgū tirgoti līgumi par mijmaiņas līgumu un regulētā tirgū netirgoti līgumi par mijmaiņas līgumu, ar kādu no norādītajiem variantiem Jāaizpilda ar kādu no norādītajiem variantiem attiecībā uz mijmaiņas līgumiem, mijmaiņas iespējas līgumiem, regulētā tirgū tirgotiem līgumiem par mijmaiņas līgumu un regulētā tirgū netirgotiem līgumiem par mijmaiņas līgumu, ņemot vērā pamatā esošo mijmaiņas līgumu |
“BOND” – obligācija “BNDF” – regulētā tirgū tirgoti obligāciju nākotnes līgumi “INTR” – procentu likme “IFUT” – regulētā tirgū tirgoti procentu likmes nākotnes līgumi-FRA “FFMC” – MAINĪGO PROCENTU LIKMJU VAIRĀKU VALŪTU MIJMAIŅAS LĪGUMI “XFMC” – FIKSĒTĀS UN MAINĪGĀS PROCENTU LIKMES VAIRĀKU VALŪTU MIJMAIŅAS LĪGUMI “XXSC” – FIKSĒTO PROCENTU LIKMJU VAIRĀKU VALŪTU MIJMAIŅAS LĪGUMI “OSMC” – UZ NAKTI IZSNIEGTO KREDĪTU INDEKSA VAIRĀKU VALŪTU MIJMAIŅAS LĪGUMI “IFMC” – INFLĀCIJAI PIESAISTĪTI VAIRĀKU VALŪTU MIJMAIŅAS LĪGUMI “FFSC” – MAINĪGO PROCENTU LIKMJU VIENAS VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI “XFSC” – FIKSĒTĀS UN MAINĪGĀS PROCENTU LIKMES VIENAS VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI “XXSC” – FIKSĒTO PROCENTU LIKMJU VIENAS VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI “OSSC” – UZ NAKTI IZSNIEGTO KREDĪTU INDEKSA VIENAS VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI “IFSC” – INFLĀCIJAI PIESAISTĪTI VIENAS VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI |
||||||||||||||||||||||||||||
|
17 |
Pamatā esošās obligācijas emitents |
Jāaizpilda, ja pamatā esošā instrumenta veids ir obligācija vai regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums par obligāciju, norādot tiešās vai galīgās pamatā esošās obligācijas emitenta juridiskās personas identifikatora kodu (LEI). |
{LEI} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
18 |
Pamatā esošās obligācijas termiņš |
Jāaizpilda ar pamatā esošās obligācijas termiņa datumu Lauks attiecas uz parāda instrumentiem ar noteiktu termiņu. |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
19 |
Pamatā esošās obligācijas emisijas datums |
Jāaizpilda ar pamatā esošās obligācijas emisijas datumu |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
20 |
Mijmaiņas iespējas līguma nosacītā valūta |
Jāaizpilda attiecībā uz mijmaiņas iespējas līgumiem. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
21 |
Pamatā esošā mijmaiņas līguma termiņš |
Aizpildāms tikai attiecībā uz mijmaiņas iespējas līgumiem, regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem par mijmaiņas līgumiem un regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem par mijmaiņas līgumu. |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
22 |
Inflācijas indeksa ISIN kods |
Mijmaiņas iespējas līgumi par vienu no turpmāk minētajiem pamatā esošajiem mijmaiņas līgumu veidiem: inflācijai piesaistīts vienas valūtas mijmaiņas līgums, regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par inflācijai piesaistītu vienas valūtas mijmaiņas līgumu, inflācijai piesaistīts vairāku valūtu mijmaiņas līgums, regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par vairāku valūtu mijmaiņas līgumu. ja inflācijas indeksam ir ISIN, lauks jāaizpilda ar ISIN kodu attiecīgajam indeksam. |
{ISIN} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
23 |
Inflācijas indeksa nosaukums |
Jāaizpilda ar indeksa standartizētu nosaukumu attiecībā uz mijmaiņas iespējas līgumiem par vienu no turpmāk minētajiem pamatā esošajiem mijmaiņas līgumu veidiem: inflācijai piesaistīts vienas valūtas mijmaiņas līgums, regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par inflācijai piesaistītu vienas valūtas mijmaiņas līgumu, inflācijai piesaistīts vairāku valūtu mijmaiņas līgums, regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi/regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par vairāku valūtu mijmaiņas līgumu. |
{ALPHANUM-25} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
24 |
Atsauces likme |
Atsauces likmes nosaukums. |
{INDEX} vai {ALPHANUM-25} – ja atsauces likme nav iekļauta {INDEX} sarakstā |
||||||||||||||||||||||||||||
|
25 |
PL līguma termiņš |
Šajā laukā ir noteikts līguma termiņš. Termiņu izsaka dienās, nedēļās, mēnešos vai gados. |
INTEGER-3+“DAYS” – dienas INTEGER-3+“WEEK” – nedēļas INTEGER-3+“MNTH” – mēneši INTEGER-3+“YEAR” – gadi |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lauki šajā iedaļā jāaizpilda tikai attiecībā uz ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem, kā definēts III pielikuma 8. iedaļas 8.1. tabulā |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
26 |
Līguma paveids |
Jāaizpilda, lai nošķirtu piegādājamos un nepiegādājamos regulētā tirgū netirgotus nākotnes līgumus, iespējas līgumus un mijmaiņas līgumus, kā definēts III pielikuma 8. iedaļas 8.1. tabulā. |
“DLVR” – piegādājami “NDLV” – nepiegādājami |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lauki šajā iedaļā jāaizpilda tikai attiecībā uz kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem instrumentiem, kā definēts III pielikuma 6. iedaļas 6.1. tabulā |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
27 |
Pamatā esošā instrumenta veids |
Jāaizpilda, ja FITR identifikators ir atvasināts instruments, pamatā esošā instrumenta aktīvu klase ir kapitāla vērtspapīrs un aktīvu apakšklase nav ne mijmaiņas līgumi, ne portfeļa mijmaiņas līgumi, lauks ir jāaizpilda, izmantojot kādu no šādiem variantiem: |
“STIX” – Akciju indekss “SHRS” – Daļa/akcija “VOLI” – Dividenžu indekss “DVSE” – Akciju dividende “BSKT” – Sabiedrības kapitālpasākumu rezultātā izveidots akciju grozs “ETFS” = biržā tirgoti fondi “VOLI” – Svārstīguma indekss “OTHR” – Citi (tostarp depozitārie sertifikāti, sertifikāti un citi kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem līdzīgi finanšu instrumenti) |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Jāaizpilda, ja FITR identifikators ir atvasināts instruments, pamatā esošā instrumenta aktīvu klase ir kapitāla vērtspapīrs, aktīvu apakšklase ir vai nu mijmaiņas līgumi vai portfeļa mijmaiņas līgumi, un 2. segmentācijas kritērijs, kā definēts III pielikuma 6. iedaļas 6.1. tabulā, ir ar vienu parādnieku saistīts līgums, lauks ir jāaizpilda, izmantojot kādu no šādiem variantiem: |
“SHRS” – Daļa/akcija “DVSE” – Akciju dividende “ETFS” = biržā tirgoti fondi “OTHR” – Citi (tostarp depozitārie sertifikāti, sertifikāti un citi kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem līdzīgi finanšu instrumenti) |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jāaizpilda, ja FITR identifikators ir atvasināts instruments, pamatā esošā instrumenta aktīvu klase ir kapitāla vērtspapīrs, aktīvu apakšklase ir vai nu mijmaiņas līgumi vai portfeļa mijmaiņas līgumi un 2. segmentācijas kritērijs, kā definēts III pielikuma 6. iedaļas 6.1. tabulā, ir indekss, lauks ir jāaizpilda, izmantojot kādu no šādiem variantiem: |
“VOLI” – Akciju indekss “VOLI” – Dividenžu indekss “VOLI” – Svārstīguma indekss “OTHR” – cits |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jāaizpilda, ja FITR identifikators ir atvasināts instruments, pamatā esošā instrumenta aktīvu klase ir kapitāla vērtspapīrs, aktīvu apakšklase ir vai nu mijmaiņas līgumi vai portfeļa mijmaiņas līgumi un 2. segmentācijas kritērijs, kā definēts III pielikuma 6. iedaļas 6.1. tabulā, ir grozs, lauks ir jāaizpilda, izmantojot kādu no šādiem variantiem: |
“BSKT” – Grozs |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
28 |
Parametrs |
Jāaizpilda, ja FITR identifikators ir atvasināts instruments, pamatā esošā instrumenta aktīvu klase ir kapitāla vērtspapīrs un aktīvu apakšklase ir viena no šādiem variantiem: mijmaiņas līgumi, portfeļa mijmaiņas līgumi. |
“PRBP” – cenas ieņēmumu darbības bāzes parametrs “PRDV” – ieņēmumu no dividendēm parametrs “PRVA” – ieņēmumu dispersijas parametrs “PRVO” – ieņēmumu svārstīguma parametrs |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Līgumi par cenu starpībām |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lauki ir jāaizpilda tikai tad, ja līguma veids ir līdzvērtīgs līgumam par cenu starpībām vai starpību derībām |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
29 |
Pamatā esošā aktīva veids |
Jāaizpilda, ja FITR identifikators ir atvasinātais instruments un līguma veids ir līdzvērtīgs līgumam par cenu starpībām vai starpību derībām |
“CURR” – valūta “EQUI” – kapitāla vērtspapīrs “BOND” – obligācijas “FTEQ” – regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi par kapitāla vērtspapīru “OPEQ” – iespējas līgumi par kapitāla vērtspapīru “COMM” – prece “EMAL” – emisijas kvotas “OTHR” – cits |
||||||||||||||||||||||||||||
|
30 |
Nosacītā 1. valūta |
Pamatā esošo valūtu pāra 1. valūta. Lauku izmanto, ja pamatā esošais instruments ir valūta. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
31 |
Nosacītā 2. valūta |
Lauku izmanto, ja pamatā esošais instruments ir valūta. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Kredītu atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
32 |
Pamatā esošā kredītriska mijmaiņas darījuma ISIN kods |
Jāaizpilda attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījuma atvasinātajiem instrumentiem, kam ir pamatā esošā mijmaiņas darījuma ISIN kods. |
{ISIN} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
33 |
Pamatā esošā indeksa kods |
Jāaizpilda attiecībā uz indeksa kredītriska mijmaiņas darījumu, kam ir indeksa ISIN kods. |
{ISIN} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
34 |
Pamatā esošā indeksa nosaukums |
Jāaizpilda attiecībā uz indeksa kredītriska mijmaiņas darījumu atvasinātajiem instrumentiem, izmantojot standartizētu indeksa nosaukumu. |
{ALPHANUM-25} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
35 |
Sērija |
Indeksa satura sērijas numurs, ja piemērojams. Jāaizpilda par kredītriska mijmaiņas darījumu indeksu vai kredītriska mijmaiņas darījumu indeksa atvasināto instrumentu ar kredītriska mijmaiņas darījumu indeksa sērijām. |
{DECIMAL-18/17} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
36 |
Versija |
Jaunu sēriju versiju emitē, ja notiek viena instrumenta saistību neizpilde un indekss ir atkārtoti jāsver, lai noteiktu indeksā esošo kopējo instrumentu jauno skaitu. Jāaizpilda par kredītriska mijmaiņas darījumu indeksu vai kredītriska mijmaiņas darījumu indeksa atvasināto instrumentu ar kredītriska mijmaiņas darījumu indeksa attiecīgo versiju. |
{DECIMAL-18/17} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
37 |
Pagarinājuma mēneši |
Visi mēneši, kuros ir plānots pagarinājums, kā to ir noteicis indeksa sniedzējs konkrētajam gadam. Lauks ir jāatkārto katram pagarinātajam mēnesim. Jāaizpilda par kredītriska mijmaiņas darījumu indeksu vai kredītriska mijmaiņas darījumu indeksa atvasināto instrumentu. |
“01”, “02”, “03”, “04”, “05”, “06”, “07”, “08”, “09”, “10”, “11”, “12” |
||||||||||||||||||||||||||||
|
38 |
Nākamais pagarinājuma datums |
Jāaizpilda par kredītriska mijmaiņas darījumu indeksu vai kredītriska mijmaiņas darījumu indeksa atvasināto instrumentu ar indeksa nākamo pagarinājuma datumu, kā noteicis indeksa sniedzējs. |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
39 |
Valsts un publiskā sektora emitents |
Jāaizpilda, ja ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas līguma atsauces struktūra vai ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas līguma atvasinātā instrumenta atsauces struktūra ir valsts emitents, kā definēts III pielikuma 9. iedaļas 9.1. tabulā. |
“TRUE” – atsauces struktūra ir valsts un publiskā sektora emitents “FALSE” – atsauces struktūra nav valsts un publiskā sektora emitents |
||||||||||||||||||||||||||||
|
40 |
Atsauces pienākums |
Jāaizpilda par ar vienu parādnieku saistīta kredītriska mijmaiņas darījuma atvasināto instrumentu ar atsauces pienākuma ISIN kodu. |
{ISIN} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
41 |
Atsauces vienība |
Jāaizpilda, norādot ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas līguma vai ar vienu parādnieku saistītā kredītriska mijmaiņas līguma atvasinātā instrumenta atsauces struktūru. |
{COUNTRYCODE_2} vai ISO 3166-2 – 2 zīmju valsts kods, kam seko defise “-” un līdz pat 3 burtciparu zīmju valsts iedalījuma kods vai {LEI} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
42 |
Nosacītā valūta |
Valūta, kurā ir denominēta teorētiskā pamatsumma. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Emisiju kvotu atvasinātie instrumenti |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lauki šajā iedaļā jāaizpilda tikai attiecībā uz emisijas kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kā definēts III pielikuma 13. iedaļas 13.1. tabulā |
|||||||||||||||||||||||||||||||
|
43 |
Emisijas kvotu atvasināto instrumentu paveids |
Jāaizpilda, ja mainīgais #3 “FITR identifikators” ir “DERV”-atvasinātais instruments un mainīgais #4 “pamatā esošā instrumenta aktīvu klase” ir “EMAL”-emisijas kvotas. |
“CERE” – sertificētas emisijas samazināšanas vienība “ERUE” – emisijas samazināšanas vienība “EUAE” – Eiropas Savienības emisijas kvota “EUAA” – aviācijas nozares kvota “OTHR” – cits |
||||||||||||||||||||||||||||
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/350 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/584
(2016. gada 14. jūlijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām attiecībā uz tirdzniecības vietu organizāciju
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), jo īpaši tās 48. panta 12. punkta a), c) un g) apakšpunktu.
tā kā:
|
(1) |
Ir svarīgi nodrošināt, ka tirdzniecības vietām, kas dod iespēju veikt algoritmisko tirdzniecību, ir pietiekamas sistēmas un kontrolpasākumi. |
|
(2) |
Šīs regulas normas ir piemērojamas ne tikai attiecībā uz regulētiem tirgiem, bet arī uz daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un organizētām tirdzniecības sistēmām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES 18. panta 5. punktā. |
|
(3) |
Tehnoloģiju attīstības un it īpaši algoritmiskās tirdzniecības ietekme ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem, kas nosaka tirdzniecības vietu pārvaldīšanas spēju un mehānismus. Riski, kas izriet no algoritmiskās tirdzniecības, var pastāvēt jebkura veida tirdzniecības sistēmā, kuras darbība tiek atbalstīta ar elektroniskiem līdzekļiem. Tādēļ būtu jānosaka konkrētas prasības attiecībā uz regulētu tirgu, daudzpusēju tirdzniecības sistēmu un organizētu tirdzniecības sistēmu organizāciju (“organizatoriskās prasības”), kas atļauj vai dod iespēju veikt algoritmisko tirdzniecību to sistēmās. Šādās tirdzniecības sistēmās var notikt algoritmiskā tirdzniecība (pretstatā tirdzniecības sistēmām, kurās algoritmiskā tirdzniecība nav atļauta), tostarp tirdzniecības sistēmās, kurās vienošanās par darījumiem tiek noslēgtas mutvārdu sarunās. |
|
(4) |
Pārvaldības kārtība, darbības atbilstības uzraudzības funkcijas ietekme, personāla jautājumi un ārpakalpojumu izmantošana būtu jāreglamentē to organizatorisko prasību ietvaros, ar kurām paredzēts nodrošināt elektronisko tirdzniecības sistēmu izturētspēju. |
|
(5) |
Būtu jānosaka prasības attiecībā uz tirdzniecības vietu sistēmām, kas atļauj vai dod iespēju veikt algoritmisko tirdzniecību. Tomēr to konkrētajai piemērošanai būtu jānotiek kopsakarā ar pašnovērtējumu, kas katrai tirdzniecības vietai ir jāveic, jo ne visi tirdzniecības modeļi rada tādus pašus riskus. Tādēļ dažas organizatoriskās prasības varētu nebūt atbilstošas konkrētiem tirdzniecības modeļiem, lai gan to tirdzniecības sistēmas zināmā mērā varētu tikt atbalstītas ar elektroniskiem līdzekļiem. Konkrētāk, konkrētās prasības, kas nosakāmas attiecībā uz cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēmām vai hibrīdām sistēmām, būtu jāapsver, ņemot vērā veiktās algoritmiskās tirdzniecības darbības būtību, mērogu un sarežģītību. Tāpat attiecīgā gadījumā tirdzniecības vietām būtu jāievieš stingrākas prasības. |
|
(6) |
Būtu rūpīgi jāņem vērā riski, kas izriet no algoritmiskās tirdzniecības, īpašu uzmanību pievēršot riskiem, kas varētu ietekmēt tirdzniecības sistēmas pamatelementus, tostarp datoraparatūru, programmatūru un saistītās sakaru līnijas, kuras izmanto tirdzniecības vietas un tirdzniecības vietu dalībnieki, iesaistītās personas vai klienti (turpmāk “dalībnieki”), lai veiktu savu darbību un jebkāda veida izpildes sistēmas vai rīkojumu pārvaldības sistēmas, kuras izmanto tirdzniecības vieta, tostarp savietošanas algoritmus. |
|
(7) |
Konkrētās organizatoriskās prasības attiecībā uz tirdzniecības vietām ir jānosaka, izmantojot stabilu pašnovērtējumu, kurā būtu jānovērtē vairāki parametri. Šādā pašnovērtējumā būtu jāiekļauj jebkādi citi apstākļi, kas nav tieši izklāstīti un kas varētu ietekmēt to organizāciju. |
|
(8) |
Minimālajam laikposmam dalībnieku pašnovērtējuma un uzticamības pārbaudes dokumentācijas uzglabāšanai šīs regulas vajadzībām vajadzētu būt tādam pašam kā vispārīgajam dokumentācijas uzglabāšanas termiņam, kas paredzēts Direktīvā 2014/65/ES. |
|
(9) |
Ja tirdzniecības vietām ir pienākums veikt uzraudzīšanu reāllaikā, ir nepieciešams, ka, lai brīdinājumu raidīšana pēc šādas uzraudzīšanas būtu iedarbīga, tā tiktu veikta maksimāli pietuvināti tūlītējai reakcijai, cik vien tas tehniski ir iespējams, tātad maksimāli piecu sekunžu laikā. Tā paša iemesla dēļ jebkādas darbības pēc šādas uzraudzīšanas būtu jāveic pēc iespējas drīz, pieņemot, ka attiecīgās personas attiecībā uz sistēmām rīkojas ar pārdomātu efektivitātes un izdevumu pakāpi. |
|
(10) |
Tirdzniecības vietu piedāvātās testēšanas ietaises nedrīkstētu radīt riskus sakārtotai tirdzniecībai. Šajā nolūkā būtu jānosaka, ka tirdzniecības vietām ir pienākums ieviest atbilstošu godīgas izmantošanas politiku, nodrošināt striktu nodalīšanu starp testēšanas vidi un darba vidi vai arī atļaut testēšanu vienīgi pēc tirdzniecības laika. |
|
(11) |
Atbilstības testēšanā būtu jānodrošina, ka sistēmas vai algoritmu pamatelementi, kurus izmanto dalībnieki, darbojas pareizi un atbilstoši tirdzniecības vietas noteiktajām prasībām, tai skaitā spēj plānotā veidā savstarpēji iedarboties uz tirdzniecības vietas savietošanas loģiku un atbilstoši apstrādāt datu plūsmas uz tirdzniecības vietu un no tās. Testēšana attiecībā pret nesakārtotiem tirdzniecības apstākļiem būtu jāveic tā, lai konkrēti risinātu algoritma vai stratēģijas reakciju uz apstākļiem, kas varētu radīt nesakārtotu tirgu. |
|
(12) |
Ja tirdzniecības vietas piedāvā algoritmu testēšanas mehānismus, piedāvājot testēt simbolus, būtu uzskatāms, ka to pienākums nodrošināt ietaises testēšanai attiecībā pret nesakārtotiem tirdzniecības apstākļiem ir izpildīts. Lai dalībniekiem dotu iespēju iedarbīgi izmantot šādus testēšanas simbolus, tirdzniecības vietām būtu jāpublicē testēšanas simbolu specifikācijas un īpašības tādā pašā detalizācijas pakāpē, kāda ir publiskota attiecībā uz īstajiem, darba vidē izmantotajiem līgumiem. |
|
(13) |
Būtu jāparedz tirdzniecības vietu pienākums nodrošināt līdzekļus, ar kuriem var atvieglot testēšanu attiecībā pret nesakārtotiem tirdzniecības apstākļiem. Tomēr nebūtu jāparedz, ka to dalībniekiem ir pienākums izmantot šos līdzekļus. Kā pietiekama garantija būtu jāuzskata tas, ka tirdzniecības vieta no saviem dalībniekiem saņem apliecinājumu par to, ka šāda testēšana ir notikusi un kādi līdzekļi ir izmantoti šādā testēšanā, tomēr tirdzniecības vietām nebūtu pienākuma pārbaudīt, vai šie līdzekļi ir atbilstoši un kādi ir šīs testēšanas rezultāti. |
|
(14) |
Būtu jāparedz tirdzniecības vietu un to dalībnieku pienākums iegādāties atbilstošu aprīkojumu, lai ārkārtas gadījumos, ja rodas neparedzēti apstākļi, varētu atcelt neizpildītos rīkojumus. |
|
(15) |
Tiešas elektroniskas piekļuves (TEP) pakalpojumu sniegšana nenoteiktam skaitam personu varētu radīt risku šo pakalpojumu sniedzējam un arī tās tirdzniecības vietas izturētspējai un jaudai, kurā šādi rīkojumi ir iesūtīti. Lai risinātu šādus riskus, ja tirdzniecības vieta atļauj apakšdeleģēšanu, TEP sniedzējam vajadzētu būt iespējai apzināt dažādās rīkojumu plūsmas no apakšdeleģēšanas adresātiem. |
|
(16) |
Ja tirdzniecības vieta atļauj garantētu (sponsorētu) piekļuvi, potenciālajiem garantētās piekļuves klientiem būtu jāpiemēro tirdzniecības vietas atļaujas piešķiršanas procedūra. Būtu jāatļauj tirdzniecības vietām lemt par to, ka to dalībniekiem ir nepieciešams saņemt atļauju, lai tie varētu sniegt pakalpojumu – tiešo piekļuvi tirgum. |
|
(17) |
Tirdzniecības vietām būtu jākonkretizē prasības, kas ir jāievēro to dalībniekiem, lai tiem tiktu atļauta TEP sniegšana, un būtu jānosaka minimālie standarti, kas būtu jāievēro potenciālajiem TEP klientiem uzticamības pārbaudes procedūras ietvaros. Šīs prasības un standarti būtu jāpielāgo riskiem, kurus rada to sagaidāmās tirdzniecības būtība, mērogs un sarežģītība, un sniegtajiem pakalpojumiem. Konkrētāk, tajās būtu jāiekļauj novērtējums par sagaidāmo tirdzniecības apmēru, rīkojumu apjomu un piedāvātā savienojuma veidu. |
|
(18) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu raitu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā izklāstītos noteikumus un saistītās valsts tiesību normas, ar kurām transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemēro no viena un tā paša datuma. |
|
(19) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde. |
|
(20) |
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGAS ORGANIZATORISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ TIRDZNIECĪBAS VIETĀM, KURAS DOD IESPĒJU VEIKT VAI ATĻAUJ ALGORITMISKO TIRDZNIECĪBU SAVĀS SISTEMĀS
1. pants
Priekšmets un tvērums
(Direktīvas 2014/65/ES 48. pants)
1. Šajā regulā ir izklāstīti detalizēti noteikumi par organizatoriskām prasībām attiecībā uz tirdzniecības vietu sistēmām, kuri atļauj vai dod iespēju veikt algoritmisko tirdzniecību, saistībā ar to izturētspēju un jaudu, prasībām tirdzniecības vietām nodrošināt atbilstošu algoritmu testēšanu un prasībām par kontrolpasākumiem attiecībā uz TEP saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 12. punkta a), b) un g) apakšpunktu.
2. Šīs regulas vajadzībām ir uzskatāms, ka tirdzniecības vieta atļauj vai dod iespēju veikt algoritmisko tirdzniecību, ja rīkojumu iesniegšana un rīkojumu savietošana tiek atvieglota ar elektroniskiem līdzekļiem.
3. Šīs regulas vajadzībām ir uzskatāms, ka mehānismi vai sistēmas, kas atļauj vai dod iespēju veikt algoritmisko tirdzniecību, ir “algoritmiskās tirdzniecības sistēmas”.
2. pants
Pašnovērtējums par atbilstību Direktīvas 2014/65/ES 48. pantam
(Direktīvas 2014/65/ES 48. pants)
1. Pirms tirdzniecības sistēmas ieviešanas un vismaz vienreiz gadā ikviena tirdzniecības vieta veic pašnovērtējumu par savu atbilstību Direktīvas 2014/65/ES 48. pantam, ņemot vērā savas komercdarbības būtību, mērogu un sarežģītību. Pašnovērtējums ietver izvērtējumu par visiem parametriem, kas minēti šīs regulas pielikumā.
2. Tirdzniecības vieta sava pašnovērtējuma dokumentāciju uzglabā vismaz piecus gadus.
3. pants
Tirdzniecības vietas pārvaldība
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta sava pārvaldības un lēmumu pieņemšanas vispārīgā regulējuma ietvaros izveido un uzrauga savu tirdzniecības sistēmu, izmantojot skaidru un formalizētu pārvaldības kārtību, kurā izklāstīti šādi aspekti:
|
a) |
to izvērtējums par tehniskiem, risku un atbilstības jautājumiem, ko veic pirms izšķirošu lēmumu pieņemšanas; |
|
b) |
skaidra pārskatatbildības hierarhija, tai skaitā procedūras par tirdzniecības sistēmu izstrādi, ieviešanu un pēcāku atjauninājumu apstiprināšanu un tirdzniecības sistēmu uzraudzīšanas gaitā konstatēto problēmu risināšanu; |
|
c) |
iedarbīgas procedūras par informācijas nosūtīšanu nolūkā efektīvi un laikus saņemt un īstenot norādījumus; |
|
d) |
uzdevumu un atbildības nošķiršana, lai nodrošinātu iedarbīgu uzraudzību pār to, kā tirdzniecības vietas ievēro atbilstību. |
2. Tirdzniecības vietas izpildinstitūcija vai augsta līmeņa vadība apstiprina:
|
a) |
atbilstības pašnovērtējumu, kas veikts saskaņā ar 2. pantu; |
|
b) |
pasākumus, ar kuriem paredzēts palielināt tirdzniecības vietas jaudu, lai attiecīgā gadījumā ievērotu atbilstību 11. pantam; |
|
c) |
darbības, ar kurām paredzēts labot būtiskus trūkumus, kas atklāti saskaņā ar 12. un 13. pantu veiktās uzraudzīšanas gaitā un pēc tirdzniecības sistēmu darbības rezultātu un jaudas regulārās pārskatīšanas saskaņā ar 14. pantu. |
4. pants
Darbības atbilstības uzraudzības funkcija pārvaldības mehānismu ietvaros
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka tās darbības atbilstības uzraudzības funkcija ir atbildīga par:
|
a) |
to, lai nodrošinātu, ka visam personālam, kas iesaistīts algoritmiskajā tirdzniecībā, būtu skaidrs priekšstats par tirdzniecības vietas juridiski saistošiem pienākumiem attiecībā uz šādu tirdzniecību; |
|
b) |
tādu politiku un procedūru izstrādi un uzturēšanu, ar kurām paredzēts nodrošināt, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas atbilst šiem pienākumiem. |
2. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka tās darbības atbilstības uzraudzības funkcijas personālam ir vismaz vispārīga izpratne par to, kā darbojas algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un algoritmi.
Darbības atbilstības uzraudzības funkcijas personāls pastāvīgi sazinās ar personām tirdzniecības vietas ietvaros, kurām ir detalizētas tehniskās zināšanas par šīs tirdzniecības vietas algoritmiskās tirdzniecības sistēmu vai algoritmiem.
Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina arī to, ka darbības atbilstības uzraudzības funkcijas personālam jebkurā laikā ir iespēja tieši sazināties ar personām, kurām ir piekļuve 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajai funkcionalitātei (turpmāk “kritiskā (kill) funkcionalitāte”), vai tam pašam ir piekļuve minētajai kritiskajai funkcionalitātei un iespēja sazināties ar personām, kas atbildīgas par algoritmiskās tirdzniecības sistēmu.
3. Ja darbības atbilstības uzraudzības funkciju pilnīgi vai daļēji veic piesaistīta trešā persona, kas sniedz ārpakalpojumu, tirdzniecības vieta šai trešai personai nodrošina tādu pašu piekļuvi informācija, kādu tā nodrošinātu savam darbības atbilstības uzraudzības funkcijas personālam. Ikviena tirdzniecības vieta noslēdz līgumu ar šādu darbības atbilstības uzraudzības konsultantu, nodrošinot, ka:
|
a) |
tiek aizsargāts datu privātums; |
|
b) |
netiek aizkavēta darbības atbilstības uzraudzības funkcijas revīzija, ko veic iekšējie un ārējie revidenti vai kompetentā iestāde. |
5. pants
Personāls
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta nodarbina pietiekamu skaitu darbinieku, kuriem ir nepieciešamās iemaņas, lai vadītu tās algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un tirdzniecības algoritmus, un pietiekamas zināšanas par šādiem aspektiem:
|
a) |
attiecīgās tirdzniecības sistēmas un algoritmi; |
|
b) |
šādu sistēmu un algoritmu uzraudzīšana un testēšana; |
|
c) |
tirdzniecības vietas dalībnieku, iesaistīto personu vai klientu (turpmāk “dalībnieki”) veiktās tirdzniecības veidi; |
|
d) |
tirdzniecības vietas juridiski saistošie pienākumi. |
2. Ikviena tirdzniecības vieta nosaka 1. punktā minētās nepieciešamās iemaņas. Šīs nepieciešamās iemaņas 1. punktā minētajiem darbiniekiem ir darbā pieņemšanas laikā, vai arī viņi tās apgūst apmācības ietvaros pēc pieņemšanas darbā. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka minētās darbinieku iemaņas pastāvīgi tiek atjauninātas, un regulāri veic šo iemaņu izvērtēšanu.
3. Apmācības, kas minētas 2. punktā, pielāgo attiecīgo darbinieku pieredzei un atbildībai, ņemot vērā viņu darbības būtību, mērogu un sarežģītību.
4. Darbinieki, kas minēti 1. punktā, ietver darbiniekus, kuru pieredzes un/vai atbildības pakāpe ir pietiekama, lai iedarbīgi veiktu savas funkcijas tirdzniecības vietas ietvaros.
6. pants
Ārpakalpojumi un iepirkumi
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta, kas savu pamatdarbības funkciju, kuras saistītas ar sistēmām, kas atļauj vai dod iespēju veikt algoritmiskās tirdzniecību, veikšanai pilnā vai daļējā apmērā piesaista ārpakalpojumus, nodrošina, ka:
|
a) |
ārpakalpojumu līgums attiecas vienīgi uz pamatdarbības funkcijām un neparedz izmaiņas attiecībā uz augsta līmeņa vadības un izpildinstitūcijas atbildību; |
|
b) |
tirdzniecības vietas attiecības ar un saistības pret saviem dalībniekiem, kompetentajām iestādēm vai trešām personām, piemēram, datu plūsmas pakalpojumu klientiem, paliek nemainītas; |
|
c) |
tie atbilst prasībām, kurām tiem ir jāatbilst, lai tiktu apstiprināti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES III sadaļu. |
2. Šā panta vajadzībām pamatdarbības funkcijas citstarp ietver visas ar tirdzniecības sistēmas darbību un uzraudzību saistītās tiešās darbības, kuras atbalsta šādus elementus:
|
a) |
augšupēja savienojamība, rīkojumu iesniegšanas jauda, to ierobežošanas spēja un spēja līdzsvarot ienākošos klientu rīkojumus, izmantojot atšķirīgas vārtejas; |
|
b) |
programma, kas paredzēta tirdzniecības rīkojumu savietošanai; |
|
c) |
lejupēja savienojamība, rīkojumu un darījumu rediģēšana un citu veidu tirgus datu plūsma; |
|
d) |
infrastruktūra, kas paredzēta a), b) un c) apakšpunktā minēto elementu darbības uzraudzīšanai. |
3. Ikviena tirdzniecības vieta dokumentē to, kā tā izraugās ārpakalpojumu sniedzēju, kuram tiek uzticēta pamatdarbības funkciju veikšana (turpmāk “pakalpojumu sniedzējs”). Tā veic nepieciešamos pasākumus, lai pirms ārpakalpojumu līguma noslēgšanas un visā tā darbības laikā nodrošinātu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
pakalpojumu sniedzējs spēj veikt minētās funkcijas, profesionāli sniedzot ārpakalpojumus, uz kuriem var paļauties, un tas ir saņēmis šim nolūkam nepieciešamās, tiesību aktos paredzētās atļaujas; |
|
b) |
pakalpojumu sniedzējs pienācīgi uzrauga šo funkciju veikšanu ārpakalpojumu veidā un pienācīgi pārvalda ar ārpakalpojumu līgumu saistītos riskus; |
|
c) |
ārpakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar ārpakalpojumu līgumā izklāstītajām specifikācijām, kuras ir balstītas uz iepriekš noteiktām metodēm pakalpojumu sniedzēja darbības standarta novērtēšanai, tostarp sniegto pakalpojumu mērīšanas metriku un specifikācijām par prasībām, kas jāievēro; |
|
d) |
tirdzniecības vietai ir nepieciešamās speciālās zināšanas, lai varētu iedarbīgi uzraudzīt ārpakalpojumu sniedzējam uzticētās funkcijas un pārvaldīt ar ārpakalpojumu līgumu saistītos riskus; |
|
e) |
tirdzniecības vieta spēj ātri veikt attiecīgas darbības, ja pakalpojumu sniedzējs šīs funkcijas neveic iedarbīgi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvajām prasībām; |
|
f) |
pakalpojumu sniedzējs atklāj tirdzniecības vietai ziņas, kas varētu būtiski ietekmēt tā spēju ārpakalpojumu veidā iedarbīgi veikt minētās funkcijas, izpildot savus juridiski saistošos pienākumus; |
|
g) |
tirdzniecības vieta spēj nepieciešamības gadījumā izbeigt ārpakalpojumu līguma darbību, nekaitējot klientiem sniegto pakalpojumu nepārtrauktībai un kvalitātei; |
|
h) |
pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar tirdzniecības vietas kompetentajām iestādēm saistībā ar darbībām, kas tiek veiktas ārpakalpojumu veidā; |
|
i) |
tirdzniecības vietai ir faktiska piekļuve datiem saistībā ar darbībām, kas tiek veiktas ārpakalpojumu veidā, un pakalpojumu sniedzēja komercdarbības telpām, un tirdzniecības vietas revidentiem un kompetentajām iestādēm ir faktiska piekļuve datiem saistībā ar darbībām, kas tiek veiktas ārpakalpojumu veidā; |
|
j) |
tirdzniecības vieta nosaka prasības, kas pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju par tirdzniecības vietu un tās dalībniekiem, kā arī tirdzniecības vietas īpašumā esošu informāciju un programmatūru; |
|
k) |
pakalpojumu sniedzējs ievēro j) apakšpunktā minētās prasības; |
|
l) |
tirdzniecības vieta un pakalpojuma sniedzējs izstrādā, ievieš un uztur plānu neparedzētiem gadījumiem par negadījumu seku novēršanu un datu dublēšanas ietaišu regulārām pārbaudēm, ja tas ir nepieciešams attiecībā uz pamatdarbības funkciju, kas tiek veikta ārpakalpojumu veidā; |
|
m) |
ārpakalpojumu līgumā konkretizē pakalpojumu sniedzēja pienākumus gadījumos, kad tas nevar sniegt savus pakalpojumus, tai skaitā gadījumos, kad šos pakalpojumus sniedz aizvietotājs; |
|
n) |
tirdzniecības vietai ir piekļuve informācijai par pakalpojumu sniedzēja darbības nepārtrauktības mehānismu, kas minēts 16. pantā. |
4. Ārpakalpojumu līgumu noslēdz rakstveidā, un tas ietver:
|
a) |
tiesību un saistību cesiju (vai pārjaunojumu) starp pakalpojumu sniedzēju un tirdzniecības vietu; |
|
b) |
skaidri saprotamu aprakstu par:
|
|
c) |
līdzekļus, ar kuriem var nodrošināt, ka gan tirdzniecības vieta, gan pakalpojumu sniedzējs jebkādā nepieciešamā veidā veicina to, ka kompetentā iestāde var izmantot savas uzrauga pilnvaras. |
5. Ikviena tirdzniecības vieta ziņo kompetentajām iestādēm par saviem plāniem piesaistīt ārpakalpojumus pamatdarbības funkciju veikšanai šādos gadījumos:
|
a) |
ja pakalpojumu sniedzējs tādus pašus pakalpojumus sniedz arī citām tirdzniecības vietām; |
|
b) |
ja ārpakalpojumi tiktu piesaistīti tādu izšķirošu pamatdarbības funkciju veikšanai, kuras nepieciešamas darbības nepārtrauktībai; tādā gadījumā tirdzniecības vieta lūdz, lai kompetentā iestāde piešķir iepriekšēju atļauju. |
6. Šā panta 5. punkta b) apakšpunkta vajadzībām izšķirošas pamatdarbības funkcijas ietver funkcijas, kas nepieciešamas, lai izpildītu Direktīvas 2014/65/ES 47. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā minētās saistības.
7. Ikviena tirdzniecības vieta informē kompetentās iestādes par ārpakalpojumu līgumiem, uz kuriem neattiecas prasības par iepriekšēju atļauju uzreiz pēc līguma parakstīšanas.
II NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS VIETAS JAUDA UN IZTURĒTSPĒJA
7. pants
Tirdzniecības vietas dalībnieku uzticamības pārbaude
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta paredz nosacījumus, ar kādiem tās dalībnieki var izmantot tās elektronisko rīkojumu iesniegšanas sistēmu. Šie nosacījumi, kuru noteikšanā ņem vērā tirdzniecības vietas tirdzniecības modeli, aptver vismaz šādus aspektus:
|
a) |
pirmstirdzniecības kontrolpasākumi attiecībā uz rīkojumu cenu, apjomu un vērtību un sistēmas un pēctirdzniecības kontrolpasākumu izmantošanu attiecībā uz dalībnieku tirdzniecības darbību; |
|
b) |
kvalifikācija, kas nepieciešama dalībnieku darbiniekiem vadošos amatos; |
|
c) |
tehniskās un funkcionālās atbilstības testēšana; |
|
d) |
kritiskās funkcionalitātes izmantošanas politika; |
|
e) |
noteikumi par to, vai dalībnieks drīkst arī saviem klientiem nodrošināt tiešu elektronisku piekļuvi sistēmai, un ja tas tā ir, nosacījumi, kas attiecas uz šādiem klientiem. |
2. Ikviena tirdzniecības vieta veic uzticamības pārbaudes novērtējumu par saviem potenciālajiem dalībniekiem, ņemot vērā 1. punktā minētos nosacījumus, un nosaka šādas novērtēšanas procedūras.
3. Ikviena tirdzniecības vieta vienreiz gadā veic uz riskiem balstītu novērtējumu par tās dalībnieku atbilstību 1. punktā minētajiem nosacījumiem un pārbauda, vai tās dalībnieki joprojām ir reģistrēti kā ieguldījumu brokeru sabiedrības. Uz riskiem balstītajā novērtējumā ņem vērā katra dalībnieka veiktās tirdzniecības mērogu un potenciālo ietekmi, kā arī laiku, kas pagājis kopš dalībnieka pēdējā uz riskiem balstītā novērtējuma.
4. Ikviena tirdzniecības vieta pēc 3. punktā minētā ikgadējā uz riskiem balstītā novērtējuma attiecīgā gadījumā veic papildu novērtējumu par savu dalībnieku atbilstību 1. punktā minētajiem nosacījumiem.
5. Ikviena tirdzniecības vieta nosaka kritērijus un procedūras attiecībā uz sankciju piemērošanu neatbilstīgam dalībniekam. Šādas sankcijas citstarp ietver piekļuves tirdzniecības vietai apturēšanu un dalībnieka statusa zaudēšanu.
6. Ikviena tirdzniecības vieta vismaz piecus gadus uzglabā dokumentāciju ar šādu informāciju:
|
a) |
uzticamības pārbaudes novērtējuma nosacījumi un procedūras; |
|
b) |
sankciju piemērošanas kritēriji un procedūras; |
|
c) |
sākotnējais uzticamības pārbaudes novērtējums par tās dalībniekiem; |
|
d) |
ikgadējais uz riskiem balstītais novērtējums par tās dalībniekiem; |
|
e) |
dalībnieki, kuri nav izturējuši ikgadējo uz riskiem balstīto novērtējumu; un šādiem dalībniekiem piemērotās sankcijas. |
8. pants
Tirdzniecības sistēmu testēšana
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta pirms tirdzniecības sistēmas ieviešanas vai atjaunināšanas izmanto skaidri noteiktu izstrādes un testēšanas metodiku, kas nodrošina vismaz šādus rezultātus:
|
a) |
tirdzniecības sistēma nedarbojas, kā paredzēts; |
|
b) |
atbilstības un risku pārvaldības kontrolpasākumi, kas iegulti sistēmās, darbojas, kā paredzēts, tai skaitā automātiski tiek sagatavoti ziņojumi par kļūdām; |
|
c) |
gadījumā, ja ievērojami pieaug sistēmā apstrādāto ziņojumu skaits, tirdzniecības sistēma var turpināt darboties iedarbīgi. |
2. Ikviena tirdzniecības vieta spēj jebkurā laikā pierādīt, ka tā ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu, ka tās tirdzniecības sistēmas veicinātu nesakārtotu tirdzniecības apstākļu veidošanos.
9. pants
Atbilstības testēšana
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 6. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta paredz, ka tās dalībnieki veic atbilstības testēšanu, pirms tiek ieviesti vai būtiski atjaunināta:
|
a) |
piekļuve tirdzniecības vietas sistēmai; |
|
b) |
dalībnieka tirdzniecības sistēma, tirdzniecības algoritms vai tirdzniecības stratēģija. |
2. Atbilstības testēšanā nodrošina, ka dalībnieka tirdzniecības sistēmas pamatdarbība, algoritms un stratēģija atbilst tirdzniecības vietas noteiktajiem nosacījumiem.
3. Atbilstības testēšanā pārbauda, kā darbojas:
|
a) |
sistēmas vai algoritma plānotā spēja mijiedarboties ar tirdzniecības vietas savietošanas loģiku un datu plūsmu (no tirdzniecības vietas un uz to) adekvāta apstrāde; |
|
b) |
pamatfunkcionalitāte, piemēram, rīkojuma vai intereses apliecinājuma iesniegšana, grozīšana vai atcelšana, statisku un tirgus datu lejupielādēšana un visas komercdatu plūsmas; |
|
c) |
savienojamība, tai skaitā atcelšana pārtraukta savienojuma gadījumā (cancel-on-disconnect), tirgus datu plūsmu zaudēšana, algoritmu darbības ierobežošanas mehānismi (throttles) un datu atgūšana, tai skaitā tirdzniecības atsākšana dienas ietvaros, un apturētas tirdzniecības instrumentu vai neatjauninātu tirgus datu apstrāde. |
4. Ikviena tirdzniecības vieta saviem pašreizējiem un potenciāliem dalībniekiem nodrošina atbilstības testēšanas vidi, kas:
|
a) |
ir pieejama ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi nosacījumiem, kuri attiecas uz tirdzniecības vietas citiem testēšanas pakalpojumiem; |
|
b) |
sniedz sarakstu ar finanšu instrumentiem, kurus var testēt un kuri reprezentatīvi pārstāv katru instrumentu kategoriju, kas pieejama darba vidē; |
|
c) |
ir pieejama parastajā tirgus darbalaikā vai, ja pieejama tikai ārpus tirgus darbalaika, iepriekš noteiktos regulāros laikposmos; |
|
d) |
saņem atbalstu no darbiniekiem ar pietiekamām zināšanām. |
5. Ikviena tirdzniecības vieta ziņojumu par atbilstības testēšanas rezultātiem iesniedz vienīgi pašreizējiem un potenciāliem dalībniekiem.
6. Ikviena tirdzniecības vieta paredz, ka tās pašreizējie un potenciālie dalībnieki izmanto tās atbilstības testēšanas ietaises.
7. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka 1.–3. punktā minētās testēšanas vajadzībām testēšanas vide tiek faktiski nošķirta no darba vides.
10. pants
Dalībnieku algoritmu testēšana, lai novērstu nesakārtotus tirdzniecības apstākļus
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 6. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta paredz, ka tās dalībnieki pirms tirdzniecības algoritma vai tirdzniecības stratēģijas ieviešanas vai būtiskas atjaunināšanas apliecina, ka šādi ieviešamie algoritmi ir testēti, lai novērstu nesakārtotu tirdzniecības apstākļu veicināšanu vai radīšanu, un paskaidro, kādi līdzekļi ir izmantoti šādai testēšanai.
2. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina saviem dalībniekiem piekļuvi testēšanas videi, kas ietver jebkuru no šādām sastāvdaļām:
|
a) |
simulācijas ietaises, kas pēc iespējas pietuvināti īstenībai kopē darba vidi, tai skaitā nesakārtotus tirdzniecības apstākļus, un kas nodrošina funkcionalitāti, protokolus un struktūru, kuri dalībniekiem dod iespēju testēt vairākus scenārijus, kurus tie uzskata par nozīmīgiem savai darbībai; |
|
b) |
tirdzniecības vietas noteikti un uzturēti testēšanas simboli. |
3. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka 1. punktā minēto testu vajadzībām testēšanas vide tiek faktiski nošķirta no darba vides.
11. pants
Tirdzniecības vietas jauda
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka tās tirdzniecības sistēmām ir pietiekama spēja veikt savas funkcijas bez sistēmu darbības kļūmēm, pārtraukumiem vai kļūdām darījumu savietošanā vismaz ar tādu ziņojumu vislielāko skaitu (sekundē), kuri attiecīgajā sistēmā ierakstīti iepriekšējo piecu gadu laikā (kas reizināts ar divi).
Lai konstatētu vislielāko skaitu ziņojumu, ņem vērā šādus ziņojumus:
|
a) |
datu, tostarp rīkojumu, ievade un rīkojumu grozīšana vai atcelšana; |
|
b) |
datu izvade, tai skaitā sistēmas atbilde uz ievaddatiem, rīkojumu reģistra datu attēlojums un pēctirdzniecības plūsmas izplatīšana, kas ļauj secināt par tirdzniecības sistēmas jaudas neatkarīgu izmantošanu. |
2. Tirdzniecības sistēmas elementi, kas ņemami vērā 1. punkta vajadzībām, ir elementi, kuri atbalsta šādas darbības:
|
a) |
augšupēja savienojamība, rīkojumu iesniegšanas jauda, to ierobežošanas jauda un spēja līdzsvarot ienākošos klientu rīkojumus, izmantojot atšķirīgas vārtejas; |
|
b) |
programma, kas paredzēta tirdzniecībai un kas tirdzniecības vietai dod iespēju savietot rīkojumus ar atbilstošu latentumu; |
|
c) |
lejupēja savienojamība, rīkojumu un darījumu rediģēšana un citu veidu tirgus datu plūsma; |
|
d) |
infrastruktūra, kas paredzēta iepriekš minēto elementu darbības uzraudzīšanai. |
3. Kad ziņojumu skaits ir pārsniedzis tādu ziņojumu vislielāko skaitu (sekundē), kuri šajā sistēmā ierakstīti iepriekšējo piecu gadu laikā, tirdzniecības vieta novērtē, vai tās tirdzniecības sistēmas jauda joprojām ir atbilstoša. Pēc šādas novērtēšanas tirdzniecības vieta informē kompetento iestādi par plānotiem pasākumiem, ar kuriem paredzēts palielināt tās jaudu un šādu pasākumu īstenošanas laiku.
4. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka tās sistēmas spēj tikt galā ar pieaugošām ziņojumu plūsmām bez tās sistēmu darbības rezultātu būtiskas pasliktināšanās. Konkrētāk, tirdzniecības sistēmas uzbūve dod iespēju nepieciešamības gadījumā saprātīgā termiņā palielināt tās jaudu.
5. Ikviena tirdzniecības vieta nekavējoties publisko un ziņo kompetentajai iestādei un dalībniekiem par smagiem tirdzniecības pārtraukšanas gadījumiem, kuru iemesls nav tirgus svārstīgums, un citiem būtiskiem savienojamības traucējumiem.
12. pants
Vispārīgs pienākums veikt uzraudzīšanu
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka to algoritmiskās tirdzniecības sistēmas jebkurā laikā ir pielāgotas tajā notiekošajai komercdarbībai un ir pietiekami stabilas, lai varētu nodrošināt darbības nepārtrauktību un regularitāti tirgos, kuros tā darbojas neatkarīgi no izmantotā tirdzniecības modeļa.
2. Ikviena tirdzniecības vieta veic savu algoritmiskās tirdzniecības sistēmu uzraudzīšanu reāllaikā attiecībā uz šādiem aspektiem:
|
a) |
to darbība un 11. panta 4. punktā minētā jauda; |
|
b) |
rīkojumi, kurus atsevišķi vai apkopotā veidā nosūtījuši tās dalībnieki. |
Konkrētāk, tirdzniecības vietas izmanto datu ierobežošanas limitus un uzrauga rīkojumu koncentrēšanas plūsmu, lai atklātu pienācīgas tirgus darbības potenciālu apdraudējumu.
3. Reāllaika brīdinājumus raida piecu sekunžu laikā pēc attiecīgā gadījuma.
13. pants
Pastāvīga uzraudzīšana
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta jebkurā laikā spēj pierādīt savai kompetentajai iestādei, ka tā reāllaikā uzrauga 11. panta 2. punktā minēto tirdzniecības sistēmu elementu darbību un izmantošanu attiecībā uz šādiem parametriem:
|
a) |
maksimālās ziņojumu nosūtīšanas jaudas izmantojums (sekundē) procentuālā izteiksmē; |
|
b) |
tirdzniecības sistēmas pārvaldīto ziņojumu kopskaits sadalījumā pa tirdzniecības sistēmas elementiem, tai skaitā:
|
|
c) |
laikposms starp ziņojuma saņemšanu tirdzniecības sistēmas ārējā vārtejā un saistīta ziņojuma nosūtīšanai no tās pašas vārtejas pēc tam, kad savietošanas programma ir apstrādājusi sākotnējo ziņojumu; |
|
d) |
savietošanas programmas darbības rezultāti. |
2. Ikviena tirdzniecības vieta pēc iespējas drīz un prioritārā secībā veic visas nepieciešamās darbības attiecībā uz jautājumiem, kas tirdzniecības sistēmā apzināti pastāvīgās uzraudzīšanas gaitā, un spēj pielāgot vai izbeigt tirdzniecības sistēmas darbību vai nepieciešamības gadījumā to slēgt.
14. pants
Algoritmiskās tirdzniecības sistēmu darbības un jaudas regulāra pārskatīšana
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta saskaņā ar 2. pantu veicamā pašnovērtējuma kontekstā savu algoritmiskās tirdzniecības sistēmu un saistīto pārvaldības, pārskatatbildības, apstiprināšanas un darbības izvērtē nepārtrauktības mehānisma procesu darbības rezultātus un jaudu.
2. Šā panta 1. punktā minētās izvērtēšanas ietvaros tirdzniecības vieta veic spriedzes testus, kuros tā simulē nelabvēlīgus scenārijus, lai pārbaudītu datoraparatūras, programmatūras un sakaru līdzekļu darbības rezultātus un konstatētu, kuros scenārijos tirdzniecības sistēma vai tās sastāvdaļas savas funkcijas veic ar sistēmu darbības kļūmēm, pārtraukumiem vai kļūdām darījumu savietošanā.
3. Spriedzes testi aptver visas tirdzniecības stadijas, tirdzniecības segmentus un tirdzniecības vietas tirgoto instrumentu veidus, un tajos simulē dalībnieku darbības ar esošo savienojamības iestatījumiem.
4. Nelabvēlīgos scenārijus, kas minēti 2. punktā, balsta uz šādu informāciju:
|
a) |
palielināts saņemto ziņojumu skaits, sākot ar vislielāko skaitu ziņojumu, kuri tirdzniecības vietas sistēmā apstrādāti iepriekšējo piecu gadu laikā; |
|
b) |
tirdzniecības vietas pamatdarbības funkciju neparedzēta darbība; |
|
c) |
spriedzes apstākļu un parasto tirgus apstākļu un tirdzniecības vietas pamatdarbības funkciju neparedzētas darbības kombinācija (pēc nejaušības principa). |
5. Šā panta 1.–4. punktā minēto tirdzniecības vietas darbības rezultātu un jaudas izvērtēšanu veic neatkarīgs vērtētājs vai tirdzniecības vietas nodaļa, kura nav atbildīga par pārskatāmo funkciju.
6. Ikviena tirdzniecības vieta veic darbības, lai ātri un iedarbīgi izlabotu 1.–4. punktā minētajā tirdzniecības vietas darbības rezultātu un jaudas izvērtēšanā konstatētās nepilnības un vismaz piecus gadus uzglabā dokumentāciju par pārskatīšanu un šajā sakarā veiktajām koriģējošām darbībām.
15. pants
Darbības nepārtrauktības mehānismi
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta spēj jebkurā laikā pierādīt, ka tās sistēmas ir pietiekami stabilas, proti, ka tai ir iedarbīgi darbības nepārtrauktības mehānismi, ar kuriem var risināt traucējumus radošus incidentus.
2. Darbības nepārtrauktības mehānisms nodrošina, ka tirdzniecību var atsākt divās stundās vai apmēram tādā laikā pēc traucējumus radoša incidenta un ka maksimālais datu apjoms, kas varētu tikt zaudēts no jebkura tirdzniecības vietas IT pakalpojuma pēc traucējumus radoša incidenta, ir tuvu nullei.
16. pants
Darbības nepārtrauktības plāns
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta sava 3. pantā minētā pārvaldības un lēmumu pieņemšanas regulējuma kontekstā izveido darbības nepārtrauktības plānu, lai īstenotu iedarbīgus darbības nepārtrauktības mehānismus, kas paredzēti 15. pantā. Darbības nepārtrauktības plānā izklāsta procedūras un mehānismus par traucējumus radošu incidentu pārvaldību.
2. Darbības nepārtrauktības plānā paredz šādu satura minimumu:
|
a) |
virkne iespējamu nelabvēlīgu scenāriju attiecībā uz algoritmiskās tirdzniecības sistēmu darbību, tai skaitā sistēmu, personāla, darba telpu, ārējo piegādātāju vai datu centru nepieejamība vai izšķiroši svarīgu datu un dokumentu zaudēšana vai pārveidošana; |
|
b) |
procedūras, kas jāievēro traucējumus radoša incidenta gadījumā; |
|
c) |
maksimālais laiks, lai atsāktu tirdzniecības darbību un datu apjoms, kas varētu tikt zaudēts IT sistēmā; |
|
d) |
procedūras par tirdzniecības sistēmas pārcelšanu uz dublējumobjektu (rezerves iekārtu) un tirdzniecības sistēmas darbības veikšanu no šā objekta; |
|
e) |
izšķiroši svarīgu komercdatu, tostarp aktuālas informācijas par nepieciešamajiem kontaktiem, dublēšana, lai nodrošinātu saziņu tirdzniecības vietas ietvaros, starp tirdzniecības vietu un tās dalībniekiem, kā arī starp tirdzniecības vietu un tīrvērtes un norēķinu infrastruktūru; |
|
f) |
personāla apmācība par darbības nepārtrauktības mehānismu izmantošanu; |
|
g) |
uzdevumu uzticēšana speciāli izveidotai drošības pasākumu vienībai, kas ir gatava reaģēt uzreiz pēc traucējumus radoša incidenta; |
|
h) |
pastāvīga mehānismu testēšanas, izvērtēšanas un pārskatīšanas programma, tai skaitā procedūras par mehānismu pārveidošanu, ņemot vērā šās programmas rezultātus. |
3. Darbības nepārtrauktības plāns paredz arī pulksteņu sinhronizāciju pēc traucējumus radoša incidenta.
4. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka tiek veikts ietekmes novērtējums, kura ietvaros apzina traucējumus radošu incidentu riskus un sekas, un ka tas regulāri tiek pārskatīts. Šajā nolūkā tirdzniecības vieta pienācīgi dokumentē lēmumu par konstatēta tirdzniecības sistēmas nepieejamības riska neņemšanu vērā darbības nepārtrauktības plānā, un tirdzniecības vietas izpildinstitūcija to apstiprina ar tiešu formulējumu.
5. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka tās augsta līmeņa vadība:
|
a) |
nosaka darbības nepārtrauktības ziņā skaidri formulētus mērķus un stratēģijas; |
|
b) |
atvēl atbilstošus cilvēku, tehnoloģiskos un finanšu resursus a) apakšpunktā minēto mērķu un stratēģiju sasniegšanai vai attiecīgi īstenošanai; |
|
c) |
apstiprina darbības nepārtrauktības plānu un tā grozījumus, kas nepieciešami organizācijas, tehnoloģisko un juridisku izmaiņu dēļ; |
|
d) |
vismaz vienreiz gadā tiek informēta par ietekmes novērtējuma vai tā pārskatīšanas iznākumu un par konstatējumiem attiecībā uz darbības nepārtrauktības plāna atbilstību; |
|
e) |
organizācijas ietvaros izveido darbības nepārtrauktības funkciju. |
6. darbības nepārtrauktības plānā nosaka procedūras par traucējumus radošu incidentu risināšanu ārpakalpojumu veidā veiktu izšķirošu pamatdarbības funkciju jomā, tai skaitā gadījumos, ja šīs izšķirošās pamatdarbības funkcijas kļūst nepieejamas.
17. pants
Darbības nepārtrauktības mehānismu regulāra pārskatīšana
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta sava 2. pantā minētā pašnovērtējuma kontekstā, balstoties uz īstenības apstākļiem pietuvinātiem scenārijiem, veic darbības nepārtrauktības plāna darbības testēšanu un pārbauda tirdzniecības vietas spēju atgūt datus pēc traucējumus radošiem incidentiem un atsākt tirdzniecību, kā paredzēts 15. panta 2. punktā.
2. Ikviena tirdzniecības vieta, kas to uzskata par nepieciešamu, ņemot vērā 1. punktā paredzētās regulārās pārskatīšanas rezultātus, nodrošina, ka tās darbības nepārtrauktības plāna un mehānismu pārskatīšanu veic neatkarīgs vērtētājs vai pašas tirdzniecības vietas nodaļa, kas nav atbildīga par pārskatāmo funkciju. Testēšanas darbības rezultātus dokumentē rakstveidā, uzglabā un iesniedz tirdzniecības vietas augsta līmeņa vadībai, kā arī pamatdarbības struktūrvienībām, kas iesaistītas darbības nepārtrauktības plānā.
3. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka darbības nepārtrauktības plāna testēšana neskar tās parasto tirdzniecību darbību.
18. pants
Nesakārtotu tirdzniecības apstākļu novēršana
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 4., 5. un 6. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta ievieš vismaz šādus mehānismus, lai novērstu nesakārtotu tirdzniecību un jaudas limitu pārkāpumus:
|
a) |
limiti (sadalījumā pa dalībniekiem) attiecībā uz nosūtīto rīkojumu skaitu (sekundē); |
|
b) |
svārstīguma pārvaldības mehānismi; |
|
c) |
pirmstirdzniecības kontrolpasākumi. |
2. Ikviena tirdzniecības vieta 1. punkta vajadzībām spēj:
|
a) |
pieprasīt no jebkura dalībnieka vai garantētas piekļuves lietotāja informāciju par tā organizatoriskajām prasībām un tirdzniecības kontrolpasākumiem; |
|
b) |
apturēt dalībnieka vai tirgotāja piekļuvi tirdzniecības sistēmai pēc tirdzniecības vietas ierosmes vai pēc šā dalībnieka, tīrvērtes dalībnieka, CCP, ja tas paredzēts CCP piemērojamajos noteikumos, vai kompetentās iestādes lūguma; |
|
c) |
izmantot kritisko funkcionalitāti, lai atceltu neizpildītos rīkojumus, kurus iesniedzis dalībnieks vai garantētas piekļuves klients šādos apstākļos:
|
|
d) |
atcelt vai atsaukt darījumu tirdzniecības vietas svārstīguma pārvaldības mehānismu vai tirdzniecības sistēmas pamatdarbības funkcijas nepareizas darbības gadījumā; |
|
e) |
līdzsvarot ienākošos rīkojumu plūsmu starp savām dažādajām vārtejām, ja tirdzniecības vieta izmanto vairāk nekā vienu vārteju, lai novērstu sabrukumu. |
3. Ikviena tirdzniecības vieta nosaka politikas un mehānismus attiecībā uz:
|
a) |
svārstīguma pārvaldības mehānismiem, kas paredzēti 19. pantā; |
|
b) |
tirdzniecības vietas izmantotiem pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības kontrolpasākumiem un pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības kontrolpasākumiem, kas nepieciešami tās dalībniekiem, lai piekļūtu tirgum; |
|
c) |
dalībnieku pienākumu izmantot pašiem savu kritisko funkcionalitāti; |
|
d) |
prasībām attiecībā uz dalībnieku sniegtu informāciju; |
|
e) |
piekļuves apturēšanu; |
|
f) |
atcelšanas politiku attiecībā uz rīkojumiem un darījumiem, tai skaitā:
|
|
g) |
rīkojumu ierobežošanas mehānismus, tostarp:
|
4. Ikviena tirdzniecības vieta publisko savas politikas un mehānismus, kas minēti 2. un 3. punktā. Šis pienākums neattiecas uz konkrēto rīkojumu skaitu (sekundē) iepriekš noteiktos laikposmos un to svārstīguma pārvaldības mehānismu konkrētajiem parametriem.
5. Ikviena tirdzniecības vieta vismaz piecus gadus uztur pilna apmēra dokumentāciju par savām 3. punktā minētajām politikām un mehānismiem.
19. pants
Svārstīguma pārvaldības mehānismi
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 5. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka jebkurā brīdī tirdzniecības laika ietvaros darbojas atbilstoši mehānismi, kas paredzēti tirdzniecības automātiskai apstādināšanai vai ierobežošanai.
2. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka:
|
a) |
mehānismi, kas paredzēti tirdzniecības apstādināšanai vai ierobežošanai, ir testēti pirms ieviešanas un regulāri pēc tam, kad tiek pārskatīta tirdzniecības sistēmu jauda un darbības rezultāti; |
|
b) |
ir rezervēti IT un cilvēkresursi, ar kuriem paredzēts risināt tirdzniecības apstādināšanas vai ierobežošanas vajadzībām ieviesto mehānismu uzbūves, uzturēšanas un uzraudzīšanas jautājumus; |
|
c) |
pastāvīgi tiek uzraudzīti tirgus svārstīguma pārvaldīšanas mehānismi. |
3. Ikviena tirdzniecības vieta uztur dokumentāciju par svārstīguma pārvaldības mehānismu noteikumiem un parametriem un to izmaiņām, kā arī dokumentāciju par šo mehānismu izmantošanu, vadīšanu un atjaunināšanu.
4. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka tās noteikumi par svārstīguma pārvaldības mehānismiem ietver procedūras par rīcību situācijās, kad parametri tiek ignorēti, ar manuāliem līdzekļiem, lai nodrošinātu sakārtotu tirdzniecību.
20. pants
Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības kontrolpasākumi
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 4. un 6. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta veic šādus pirmstirdzniecības kontrolpasākumus, kas pielāgoti katram finanšu instrumentam, kas tajā tiek tirgots:
|
a) |
cenu atšķirības (collars), kas automātiski bloķē rīkojumus, kuri neatbilst iepriekš noteiktiem cenu parametriem, izskatot rīkojumu pēc rīkojuma; |
|
b) |
maksimālā rīkojuma vērtība, kas automātiski liedz rīkojumiem ar neparasti lielu rīkojuma vērtību iekļūt rīkojumu reģistrā, atsaucoties uz teorētisko nominālvērtību par katru finanšu instrumentu; |
|
c) |
maksimālais rīkojuma apjoms, kas automātiski liedz rīkojumiem ar neparasti lielu rīkojuma apmēru iekļūt rīkojumu reģistrā. |
2. Pirmstirdzniecības kontrolpasākumus, kas minēti 1. punktā, veido tā, lai nodrošinātu, ka:
|
a) |
to automatizētā piemērošana spēj no jauna koriģēt limitu tirdzniecības sesijas laikā un visās tās stadijās; |
|
b) |
to uzraudzīšana nekavējas par vairāk nekā piecām sekundēm; |
|
c) |
rīkojums tiek noraidīts, tiklīdz ir pārsniegts limits; |
|
d) |
ir ieviestas procedūras un mehānismi, ar kuriem paredzēts pēc attiecīgā dalībnieka lūguma atļaut rīkojumus, kuri pārsniedz limitus. Šādas procedūras un mehānismus ārkārtas apstākļos piemēro pagaidu statusā attiecībā uz konkrētu rīkojumu vai rīkojumu kopu. |
3. Ikviena tirdzniecības vieta var ieviest pēctirdzniecības kontrolpasākumus, kurus tā uzskata par atbilstošiem, balstoties uz risku novērtējumu par tās dalībnieku darbību.
21. pants
Tiešas elektroniskas piekļuves nodrošināšanas nosacījumu iepriekšēja noteikšana
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 7. punkts)
Ikviena tirdzniecības vieta, kas atļauj TEP caur savu sistēmu, nosaka un publicē noteikumus un nosacījumus, pēc kuriem tās dalībnieki var nodrošināt TEP saviem klientiem. Šie noteikumi un nosacījumi ietver vismaz konkrētās prasības, kas izklāstītas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/589 (3) 22. pantā.
22. pants
Speciālas prasības attiecībā uz tirdzniecības vietām, kuras atļauj garantētu piekļuvi
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 7. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta nosaka, ka garantētas piekļuves nodrošināšana ir atkarīga no to atļaušanas, un paredz, ka uz sabiedrībām, kurām ir garantēta piekļuve, attiecas vismaz tie paši kontrolpasākumi, kas minēti 18. panta 3. punkta b) apakšpunktā.
2. Ikviena tirdzniecības vieta nodrošina, ka vienīgi garantētas piekļuves nodrošinātāji jebkurā laikā ir tiesīgi noteikt vai pārveidot parametrus, kuri attiecas uz 1. punktā minētajiem kontrolpasākumiem attiecībā pret tās garantētās piekļuves klientu rīkojumu plūsmu.
23. pants
Drošība un piekļuves ierobežojumi
(Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 1. punkts)
1. Ikviena tirdzniecības vieta ievieš procedūras un mehānismus attiecībā uz fizisko un elektronisko drošību, ar kuriem paredzēts aizsargāt tās sistēmas no ļaunprātīgas izmantošanas vai neatļautas piekļuves un nodrošināt tās sistēmās ietilpstošu vai caur to plūstošu datu integritāti, tostarp mehānismus, kas dod iespēju novērst vai pēc iespējas mazināt riskus saistībā ar uzbrukumiem informācijas sistēmām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/40/ES (6) 2. panta a) punktā.
2. Konkrētāk, tirdzniecības vieta ievieš un uztur pasākumus un mehānismus attiecībā uz fizisko un elektronisko drošību, lai varētu nekavējoties apzināt un novērst vai pēc iespējas mazināt riskus saistībā ar:
|
a) |
neatļautu piekļuvi tās tirdzniecības sistēmai vai tās sastāvdaļai, tai skaitā neatļautu piekļuvi darba telpām un datu centriem; |
|
b) |
sistēmas traucējumiem, kas ievērojami apgrūtina vai pārtrauc informācijas sistēmas darbību, ievadot, pārsūtot, bojājot, dzēšot, pasliktinot, pārveidojot vai slāpējot datus vai padarot šādus datus nepieejamus; |
|
c) |
datu traucējumiem, dzēšot, bojājot, pasliktinot, pārveidojot vai slāpējot datus informācijas sistēmā vai padarot šādus datus nepieejamus; |
|
d) |
to, ka ar tehniskiem līdzekļiem pārtver uz informācijas sistēmu vai no tās, vai tās ietvaros nepubliski pārsūtītus datus, tostarp šādus datus saturošu elektromagnētisko starojumu no informācijas sistēmas. |
3. Ikviena tirdzniecības vieta nekavējoties informē kompetento iestādi par ļaunprātīgas izmantošanas vai neatļautas piekļuves incidentiem, nekavējoties sniedzot ziņojumu par incidentu, kurā norāda incidenta būtību, pasākumus, kas veikti, reaģējot uz incidentu, un iniciatīvas par līdzīgu incidentu novēršanu nākotnē.
24. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no dienas, kas Direktīvas 2014/65/ES 93. panta 1. punkta otrajā daļā ir minēta vispirms.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(3) Komisijas 2016. gada 19. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/589, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas precizē algoritmiskajā tirdzniecībā iesaistīto ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskās prasības (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 417. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīva 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.).
PIELIKUMS
Parametri, kas jāņem vērā, veicot 2. panta 1. punktā minēto tirdzniecības vietas pašnovērtējumu
|
a) |
Tirdzniecības vietas būtība, ko raksturo šādi aspekti:
|
|
b) |
Mērogs, ņemot vērā tirdzniecības vietas potenciālo ietekmi uz tirgu taisnīgu un pienācīgu darbību, balstoties uz vismaz šādiem elementiem:
|
|
c) |
Sarežģītība, ko raksturo šādi aspekti:
|
(1) Komisijas 2016. gada 18. maija Deleģētā regula (ES) 2017/566, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem nolūkā novērst nesakārtotus tirdzniecības apstākļus papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 84. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/368 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/585
(2016. gada 14. jūlijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 27. panta 3. punkta trešo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Lai kompetentās iestādes varētu iedarbīgi veikt tirgus uzraudzību, finanšu instrumentu atsauces dati būtu jāziņo konsekventā formātā un pēc vienotiem standartiem. |
|
(2) |
Atsauces datu ziņošana un publicēšana elektroniskā, mašīnlasāmā un lejupielādējamā veidā un formātā atvieglo šo datu efektīvu izmantošanu un apmaiņu. |
|
(3) |
Tas, ka nekavējoties var saņemt atsauces datus par visiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo konkrētā tirdzniecības vietā vai ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kompetentajām iestādēm un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) dod iespēju nodrošināt datu kvalitāti un iedarbīgu tirgus uzraudzību un tādējādi veicināt tirgus integritāti. |
|
(4) |
Lai nodrošinātu, ka tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji iesniedz pilnīgus un precīzus atsauces datus un ka kompetentās iestādes faktiski var laikus saņemt un izmantot šos datus, būtu jānosaka atbilstoši iesniegšanas termiņi. Ir jāatvēl pietiekams laiks, lai pirms publicēšanas varētu konstatēt to neprecizitātes vai nepilnības. Lai nodrošinātu, ka iesniegtie atsauces dati saskan ar attiecīgo informāciju, kas paziņota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantu, kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto atsauces dati par attiecīgo dienu, lai validētu ziņojumus par darījumiem, kas izpildīti tajā pašā dienā, un apmainītos ar tiem. |
|
(5) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 27. panta 2. punktu atsauces datu nosūtītājiem un saņēmējiem ir jānodrošina datu iedarbīga saņemšana, efektīva apmaiņa, kā arī datu kvalitāte un saskanība ar attiecīgajiem ziņojumiem par darījumiem, kas paredzēti minētās regulas 26. pantā. Tādēļ tirdzniecības vietām un sistemātiskajiem internalizētājiem būtu jāsniedz pilnīgi un precīzi atsauces dati un būtu nekavējoties jāinformē kompetentās iestādes par jau sniegtajos datos konstatētajām nepilnībām un neprecizitātēm. Tām būtu arī jāuztur pienācīgas sistēmas un kontroles sistēmas, lai atsauces datus varētu sniegt precīzi, pilnīgi un laikus. |
|
(6) |
Lai efektīvi veiktu atsauces datu izmantošanu un apmaiņu un lai nodrošinātu, ka atsauces dati saskan ar attiecīgajiem datiem, kas sniegti ziņojumos par darījumiem, tirdzniecības vietām un sistemātiskajiem internalizētājiem atsauces datos iekļaujamo finanšu instrumentu un juridisko personu identificēšana ir jābalsta uz vienotiem un atzītiem standartiem. Konkrētāk, lai nodrošinātu, ka atsauces dati atbilst attiecīgiem ziņojumiem par darījumiem, tirdzniecības vietām un sistemātiskajiem internalizētājiem būtu jānodrošina, ka attiecībā uz paziņotajiem finanšu instrumentiem tiek iegūti un paziņotajos datos iekļauti starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura kodi (pēc ISO 6166). |
|
(7) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu raitu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā ietvertos noteikumus un Regulā (ES) Nr. 600/2014 ietvertos noteikumus sāk piemērot vienā un tajā pašā dienā. |
|
(8) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi EVTI. |
|
(9) |
EVTI ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šīs regula, izvērtējusi tā potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atsauces datu saturs, standarti, veids un formāts
Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji sniedz kompetentajām iestādēm visas ziņas par finanšu instrumentu atsauces datiem (turpmāk “atsauces dati”), kas minētas šīs regulas pielikuma 3. tabulā un kas attiecas uz konkrēto finanšu instrumentu. Visas šādas ziņas iesniedz, ievērojot pielikuma 3. tabulā konkretizētos standartus un formātus, elektroniskā un mašīnlasāmā veidā, izmantojot parasto XML veidni, un saskaņā ar ISO 20022 metodiku.
2. pants
Termiņi atsauces datu sniegšanai kompetentajām iestādēm
1. Ikviena tirdzniecības vieta un ikviens sistemātiskais internalizētājs ik dienu, kad tā/tas atvērts tirdzniecībai, līdz plkst. 21.00 (pēc Viduseiropas laika) savai kompetentajai iestādei sniedz atsauces datus par visiem finanšu instrumentiem, par kuriem attiecīgajā dienā pirms plkst. 18.00 (pēc Viduseiropas laika) ir piešķirta atļauja tirdzniecībai vai kuri tiek tirgoti, tai skaitā par gadījumiem, kad rīkojumi vai cenu piedāvājumi tiek izvietoti caur savu sistēmu.
2. Ja finanšu instrumentu ir atļauts tirgot vai tas tiek tirgots, tai skaitā ja rīkojums vai cenas piedāvājums tiek izvietots pirmoreiz, pēc plkst. 18.00 (pēc Viduseiropas laika) dienā, kurā tirdzniecības vieta vai sistemātiskais internalizētājs ir atvērts tirdzniecībai, atsauces datus par attiecīgo finanšu instrumentu sniedz līdz plkst. 21.00 (pēc Viduseiropas laika) nākamajā dienā, kurā attiecīgā tirdzniecības vieta vai sistemātiskais internalizētājs ir atvērts tirdzniecībai.
3. pants
Finanšu instrumentu un juridisko personu identifikācija
1. Pirms konkrētā tirdzniecības vietā vai pie sistemātiskā internalizētāja tiek sākta tirdzniecība ar konkrētu finanšu instrumentu, attiecīgā tirdzniecības vieta vai sistemātiskais internalizētājs attiecībā uz šo finanšu instrumentu iegūst starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN) kodu (pēc ISO 6166).
2. Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji nodrošina, ka juridiskās personas identifikatora kodi, kas iekļauti sniegtajos atsauces datos, atbilst standartam ISO 17442:2012, attiecas uz attiecīgo emitentu un ir uzskaitīti globālo juridiskās personas identifikatoru datubāzē, ko uztur centrālā darbības struktūrvienība, kuru izveidojusi Juridiskās personas identifikatoru regulatīvās uzraudzības komiteja.
4. pants
Atsauces datu iedarbīgas saņemšanas nodrošināšanas mehānismi
1. Kompetentās iestādes uzrauga un novērtē, vai atsauces dati, kurus tās saņem no tirdzniecības vietas vai sistemātiskā internalizētāja, ir pilnīgi, un to, vai šie dati atbilst standartiem un formātiem, kas konkretizēti pielikuma 3. tabulā.
2. Pēc tam, kad saņemti atsauces dati par katru dienu, kurā tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji ir atvērti tirdzniecībai, kompetentās iestādes informē attiecīgās tirdzniecības vietas un sistemātiskos internalizētājus par šajos datos konstatētajām nepilnībām un par ikvienu gadījumu, kad atsauces dati netiek iesniegti līdz 2. pantā noteiktajiem termiņiem.
3. EVTI uzrauga un novērtē no kompetentajām iestādēm saņemto atsauces datu pilnīgumu un atbilstību pielikuma 3. tabulā konkretizētajiem standartiem un formātiem.
4. Pēc atsauces datu saņemšanas no kompetentajām iestādēm EVTI tās informē par šajos datos konstatētajām nepilnībām un par ikvienu gadījumu, kad atsauces dati netiek iesniegti līdz 7. panta 1. punktā noteiktajiem termiņiem.
5. pants
Atsauces datu kvalitātes nodrošināšanas mehānismi
Kompetentās iestādes vismaz vienreiz ceturksnī veic kvalitātes novērtējumu par atsauces datiem, kas saņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 27. panta 1. punktu, saturu un precizitāti.
6. pants
Atsauces datu iesniegšanas metodes un mehānismi
1. Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji nodrošina, ka atsauces dati, kurus tie sniedz savām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 1. un 3. pantu, ir pilnīgi un precīzi.
2. Tirdzniecības vietas un sistemātiskie internalizētāji ievieš metodes un mehānismus, kas tiem dod iespēju konstatēt nepilnības un neprecizitātes iepriekš iesniegtos atsauces datos. Tirdzniecības vieta vai sistemātiskais internalizētājs, kas konstatē, ka iesniegtie atsauces dati ir nepilnīgi vai neprecīzi, nekavējoties par to informē savu kompetento iestādi un bez liekas kavēšanās nosūta kompetentajai iestādei pilnīgus un precīzus attiecīgos atsauces datus.
7. pants
Atsauces datu efektīvas apmaiņas un publicēšanas mehānismi
1. Ikviena kompetentā iestāde ik dienu līdz plkst. 23.59 (pēc Viduseiropas laika) nosūta uz EVTI pilnīgus un precīzus atsauces datus, izmantojot drošo elektroniskās saziņas kanālu, kas šim nolūkam izveidots starp kompetentajām iestādēm un EVTI.
2. Nākamajā dienā pēc tam, kad atsauces dati saņemti saskaņā ar 1. punktu, EVTI konsolidē no katras kompetentās iestādes saņemtos datus.
3. Līdz plkst. 8.00 (pēc Viduseiropas laika) nākamajā dienā pēc šo konsolidēto datu saņemšanas pa 1. punktā minēto drošo elektroniskās saziņas kanālu EVTI tos dara pieejamus visām kompetentajām iestādēm.
4. Kompetentās iestādes izmanto konsolidētos datus par konkrētu dienu, lai validētu ziņojumus par darījumiem, kas attiecīgajā dienā izpildīti un paziņoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantu.
5. Katra kompetentā iestāde izmanto konsolidētos datus par konkrētu dienu, lai apmainītos ar ziņojumiem par darījumiem, kas attiecīgajā dienā iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 1. punkta otro daļu.
6. EVTI atsauces datus publicē elektroniskā, lejupielādējamā un mašīnlasāmā veidā.
8. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no dienas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 600/2014 55. panta otrajā daļā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
PIELIKUMS
1. tabula
Apzīmējumi 3. tabulai
|
SIMBOLS |
DATU TIPS |
DEFINĪCIJA |
||||||||||||||||||
|
{ALPHANUM-n} |
Līdz n burtciparu zīmēm |
Aile brīvas formas tekstam. |
||||||||||||||||||
|
{CFI_CODE} |
6 zīmes |
ISO 10962 CFI kods |
||||||||||||||||||
|
{COUNTRYCODE_2} |
2 burtciparu zīmes |
valsts kods (2 burtu zīmes), definēts ISO 3166-1 |
||||||||||||||||||
|
{CURRENCYCODE_3} |
3 burtciparu zīmes |
valūtas kods (3 burtu zīmes), definēts ISO 4217 |
||||||||||||||||||
|
{DATE_TIME_FORMAT} |
Datuma un laika formāts saskaņā ar ISO 8601 |
Datumu un laiku norāda pēc koordinētā universālā laika. |
||||||||||||||||||
|
{DATEFORMAT} |
Datuma formāts saskaņā ar ISO 8601 |
Datumu norāda šādā formātā: GGGG-MM-DD |
||||||||||||||||||
|
{DECIMAL-n/m} |
Decimālskaitlis, kas sastāv no maksimāli n cipariem, no kuriem maksimāli m cipari var būt decimāldaļas cipari |
Ciparu aile gan pozitīvām, gan negatīvām vērtībām.
|
||||||||||||||||||
|
{INDEX} |
4 burtu zīmes |
“EONA” – EONIA “EONS” – EONIA mijmaiņas darījums “EURI” – EURIBOR “EUUS” – EURODOLLAR “EUCH” – EuroSwiss “GCFR” – GCF pārdošana ar atpirkšanu (repo) “ISDA” – ISDAFIX “LIBI” – LIBID “LIBO” – LIBOR “MAAA” – pašvaldību parādzīmes (AAA) “PFAN” – ķīlu zīmes (Pfandbriefe) “TIBO” – TIBOR “STBO” – STIBOR “BBSW” – BBSW “JIBA” – JIBAR “BUBO” – BUBOR “CDOR” – CDOR “CIBO” – CIBOR “MOSP” – MOSPRIM “NIBO” – NIBOR “PRBO” – PRIBOR “TLBO” – TELBOR “WIBO” – WIBOR “TREA” – valsts parādzīmes “SWAP” – mijmaiņas darījums “FUSW” – nākotnes mijmaiņas darījums |
||||||||||||||||||
|
{INTEGER-n} |
Vesels skaitlis, kas sastāv no maksimāli n cipariem |
Ciparu aile gan pozitīvām, gan negatīvām veselu skaitļu vērtībām |
||||||||||||||||||
|
{ISIN} |
12 burtciparu zīmes |
ISIN kods, definēts ISO 6166 |
||||||||||||||||||
|
{LEI} |
20 burtciparu zīmes |
Juridiskās personas identifikators, definēts ISO 17442 |
||||||||||||||||||
|
{MIC} |
4 burtciparu zīmes |
Tirgus identifikators, definēts ISO 10383 |
||||||||||||||||||
|
{FISN} |
35 burtciparu zīmes |
FISN kods, definēts ISO 18774 |
2. tabula
Biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasināto instrumentu un emisijas kvotu atvasināto instrumentu klasifikācija 3. tabulas vajadzībām (35.–37. aile)
|
Bāzes produkts |
Apakšprodukts |
Lejupējāks apakšprodukts |
|
“AGRI” – lauksaimniecība |
“GROS” – graudi un eļļas augu sēklas |
“FWHT” – lopbarības kvieši “SOYB” – sojas pupas “CORN” – kukurūza “RPSD” – rapša sēklas “RICE” – rīsi “OTHR” – citi |
|
“SOFT” – neapstrādāti lauksaimniecības izcelsmes produkti (softs) |
“CCOA” – kakao “ROBU” – kafija “Robusta” “WHSG” – baltais cukurs “BRWN” – jēlcukurs “OTHR” – cits veids |
|
|
“POTA” – kartupeļi |
|
|
|
“OOLI” – olīveļļa |
“LAMP” – spīdīgā olīveļļa |
|
|
“DIRY” – piena produkti |
|
|
|
“FRST” – mežsaimniecība |
|
|
|
“SEAF” – jūras veltes |
|
|
|
“LSTK” – mājlopi |
|
|
|
“GRIN” – graudi |
“MWHT” – malšanai paredzētie kvieši |
|
|
“NRGY” – enerģija |
“ELEC” – elektroenerģija |
“BSLD” – bāzes slodzes elektroenerģija “FITR” – finansiālās pārvades tiesības “PKLD” – maksimālās slodzes laikposmu elektroenerģija “OFFP” – zemas slodzes laikposmu elektroenerģija “OTHR” – cits veids |
|
“NGAS” – dabasgāze |
“GASP” – GASPOOL “LNGG” – sašķidrināta dabasgāze (LNG) “NBPG” – NBP “NCGG” – NCG “TTFG” – TTF |
|
|
“OILP” – nafta |
“BAKK” – Bakken “BDSL” – biodīzeļdegviela “BRNT” – Brent “BRNX” – Brent NX “CNDA” – Kanādas “COND” – kondensāts “DSEL” – dīzeļdegviela “DUBA” – Dubaijas “ESPO” – ESPO “ETHA” – etanols “FUEL” – degviela “FOIL” – degvieleļļa “GOIL” – gāzeļļa “GSLN” – benzīns “HEAT” – krāšņu kurināmais “JTFL” – reaktīvā degviela “KERO” – petroleja “LLSO” – Light Louisiana Sweet (LLS) “MARS” – Mars “NAPH” – ligroīns “NGLO” – NGL “TAPO” – Tapis “URAL” – Urālu “WTIO” – WTI |
|
|
“COAL” – ogles “INRG” – Inter Energy “RNNG” – enerģija no atjaunojamiem energoresursiem “LGHT” – vieglās beigu frakcijas “DIST” – destilāti |
|
|
|
“ENVR” – vides |
“EMIS” – emisijas kvotas |
“CERE” – sertificētas emisijas samazināšanas vienība “ERUE” – emisijas samazināšanas vienība “EUAE” – emisijas kvota “EUAA” – aviācijas nozares kvota “OTHR” – cits veids |
|
“WTHR” – laikapstākļi “CRBR” – saistīts ar oglekli |
|
|
|
“FRGT” – krava |
“WETF” – šķidra |
“TNKR” – tankeri |
|
“DRYF” – sausa |
“DBCR” – kuģi sauso beramkravu pārvadāšanai |
|
|
“CSHP” – konteinerkuģi |
|
|
|
“FRTL” – mēslojums |
“AMMO” – amonjaks “DAPH” – DAP (diamonija fosfāts) “PTSH” – potašs “SLPH” – sērs “UREA” – karbamīds “UAAN” – UAN (karbamīda un amonija nitrāta šķīdums) |
|
|
“INDP” – rūpniecības ražojumi |
“CSTR” – būvniecība “MFTG” – ražošana |
|
|
“METL” – metāli |
“NPRM” – nedārgmetāli |
“ALUM” – alumīnijs “ALUA” – alumīnija sakausējums “CBLT” – kobalts “COPR” – varš “IRON” – dzelzsrūda “LEAD” – svins “MOLY” – molibdēns “NASC” – NASAAC “NICK” – niķelis “STEL” – tērauds “TINN” – alva “ZINC” – cinks “OTHR” – cits veids |
|
“PRME” – dārgmetāli |
“GOLD” – zelts “SLVR” – sudrabs “PTNM” – platīns “PLDM” – pallādijs “OTHR” – cits veids |
|
|
“MCEX” – dažādas izejvielas (preces), eksotiskas |
|
|
|
“PAPR” – papīrs |
“CBRD” – iepakojuma kartons “NSPT” – avīžu papīrs “PULP” – koksnes masa un celuloze “RCVP” – pārstrādāts papīrs |
|
|
“POLY” – polipropilēns |
“PLST” – plastmasa |
|
|
“INFL” – inflācija |
|
|
|
“OEST” – oficiālie ekonomikas statistikas dati |
|
|
|
“OTHC” – citi C10, kā noteikts III pielikuma 10. iedaļas 10.1. tabulā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/583 (1) |
|
|
|
“OTHR” – cits veids |
|
|
3. tabula
Kā finanšu instrumentu atsauces dati sniedzamās ziņas
|
N. |
AILE |
ZIŅOJUMA SATURS |
ZIŅOŠANAI IZMANTOJAMIE STANDARTI UN FORMĀTS |
||||||||
|
Vispārīgu ziņu ailes |
|||||||||||
|
1 |
Instrumenta identifikācijas kods |
Kods, ko izmanto finanšu instrumenta identificēšanai. |
{ISIN} |
||||||||
|
2 |
Instrumenta pilns nosaukums |
Finanšu instrumenta pilns nosaukums. |
{ALPHANUM-350} |
||||||||
|
3 |
Instrumenta klasifikācija |
Kods, ko izmanto finanšu instrumenta klasificēšanai. Norāda pilnu un precīzu finanšu instrumenta klasifikācijas (CFI) kodu. |
{CFI_CODE} |
||||||||
|
4 |
Preču vai emisijas kvotu atvasināto instrumentu rādītājs |
Norāde par to, vai finanšu instrumentu aptver biržā tirgotu izejvielu (preču) atvasināto instrumentu definīcija, ko ietver Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 30. apakšpunkts, vai arī tas ir atvasinātais instruments, kas saistīts ar emisijas kvotām, kuras minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C.4. iedaļā. |
“pareizi” – jā “nepareizi” – nē |
||||||||
|
Ar emitentu saistītās ailes |
|||||||||||
|
5 |
Emitenta vai tirdzniecības vietas operatora identifikators |
Emitenta vai tirdzniecības vietas operatora LEI kods. |
{LEI} |
||||||||
|
Ar tirdzniecības vietu saistītās ailes |
|||||||||||
|
6 |
Tirdzniecības vieta |
Tirdzniecības vietas segmenta vai sistemātiskā internalizētāja tirgus identifikācijas kods (MIC), ja tāds ir; pretējā gadījumā operatora MIC. |
{MIC} |
||||||||
|
7 |
Finanšu instrumenta saīsinātais nosaukums |
Finanšu instrumenta saīsinātais nosaukums saskaņā ar ISO 18774. |
{FISN} |
||||||||
|
8 |
Emitenta lūgums piešķirt atļauju tirdzniecībai |
Norāde, vai finanšu instrumenta emitents ir lūdzis vai apstiprinājis sava finanšu instrumenta tirdzniecību vai atļauju tirdzniecībai konkrētā tirdzniecības vietā. |
“pareizi” – jā “nepareizi” – nē |
||||||||
|
9 |
Tirdzniecības atļaujas apstiprināšanas datums |
Datums un laiks, kad emitents ir apstiprinājis atļauju tirdzniecībai vai sava finanšu instrumenta tirdzniecībai konkrētā tirdzniecības vietā. |
{DATE_TIME_FORMAT} |
||||||||
|
10 |
Datums, kurā lūgta atļauja tirdzniecībai |
Datums un laiks, kad iesniegts piešķirt atļauju tirdzniecībai konkrētā tirdzniecības vietā. |
{DATE_TIME_FORMAT} |
||||||||
|
11 |
Tirdzniecības atļaujas vai pirmās tirgošanas datums |
Datums, kurā piešķirta atļauja tirdzniecībai konkrētā tirdzniecības vietā, un laiks vai datums un laiks, kad instruments pirmo reizi tirgots vai kad tirdzniecības vieta pirmo reizi saņēmusi rīkojumu vai cenu piedāvājumu. |
{DATE_TIME_FORMAT} |
||||||||
|
12 |
Izbeigšanas datums |
Datums un laiks, kad tiek pārtraukta tirdzniecība ar finanšu instrumentu vai atcelta atļauja tirdzniecībai tirdzniecības vietā (ja ir zināms) |
{DATE_TIME_FORMAT} |
||||||||
|
Ailes, kas attiecas uz teorētiskās pamatsummas (notional) vērtībām |
|||||||||||
|
13 |
Teorētiskās pamatsummas valūta Nr. 1 |
Valūta, kurā ir denominēta teorētiskā pamatsumma Attiecībā uz procentu likmju vai valūtu maiņas atvasinātajiem instrumentiem tā būs 1. daļas teorētiskās pamatsummas valūta vai valūtu pāra valūta Nr. 1. Mijmaiņas iespējas līgumiem, kuru pamatā ir vienas valūtas mijmaiņas darījums, tā būs pamatā esošā mijmaiņas darījuma teorētiskās pamatsummas valūta. Mijmaiņas iespējas līgumiem, kuru pamatā ir vairāku valūtu mijmaiņas darījums, tā būs mijmaiņas darījuma 1. daļas teorētiskās pamatsummas valūta. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||
|
Ar obligācijām vai citādām vērtspapīrotām parādsaistībām saistītas ailes |
|||||||||||
|
14 |
Emitēto nominālu kopsumma |
Emitēto nominālu kopsumma naudas izteiksmē |
{DECIMAL-18/5} |
||||||||
|
15 |
[Atmaksas] termiņa diena |
Finanšu instrumenta [atmaksas] termiņa diena Aile attiecas uz parāda instrumentiem ar noteiktu termiņu. |
{DATEFORMAT} |
||||||||
|
16 |
Nominālvērtības valūta |
Parāda instrumentu nominālvērtības valūta. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||
|
17 |
Nominālvērtība par katru vienību/minimālo tirgoto vērtību |
Katra instrumenta nominālvērtība. Ja nav pieejama, norāda minimālo tirdzniecības vērtību. |
{DECIMAL-18/5} |
||||||||
|
18 |
Nemainīga likme |
Līdz termiņam turēta parāda instrumenta ienesīguma fiksētā procentu likme, izteikta procentos. |
{DECIMAL-11/10} Izteikta procentos (piem., 7,0 nozīmē 7 % un 0,3 nozīmē 0,3 %) |
||||||||
|
19 |
Obligācijas ar svārstīgu procentu likmi indeksa/etalona identifikators |
Ja identifikators eksistē. |
{ISIN} |
||||||||
|
20 |
Obligācijas ar svārstīgu procentu likmi indeksa/etalona nosaukums |
Ja identifikatora nav, indeksa nosaukums. |
{INDEX} Vai ALPHANUM-25 – ja indeksa nosaukums nav iekļauts INDEX sarakstā |
||||||||
|
21 |
Obligācijas ar svārstīgu procentu likmi indeksa/etalona termiņš. |
Obligācijas ar svārstīgu procentu likmi indeksa/etalona termiņš. Termiņu izsaka dienās, nedēļās, mēnešos vai gados. |
INTEGER-3+“DAYS” – dienas INTEGER-3+“WEEK” – nedēļas INTEGER-3+“MNTH” – mēneši INTEGER-3+“YEAR” – gadi |
||||||||
|
22 |
Obligācijas ar svārstīgu procentu likmi indeksa/etalona bāzespunktu starpība |
Bāzespunktu skaits virs vai zem indeksa, ko izmanto, lai aprēķinātu cenu. |
{INTEGER-5} |
||||||||
|
23 |
Obligācijas prioritātes ranžējuma pakāpe |
Norāda obligācijas veidu: augstākās prioritātes, mezanīna, subordinēta vai zemākās prioritātes. |
“SNDB” – augstākās prioritātes parādsaistības “MZZD” – mezanīna (vidējas prioritātes) parādsaistības “SBOD” – subordinētas parādsaistības “JUND” – zemākās prioritātes parādsaistības |
||||||||
|
Ailes saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem un vērtspapīrotiem atvasinātajiem instrumentiem |
|||||||||||
|
24 |
Termiņš |
Finanšu instrumenta termiņš. Aile attiecas tikai uz atvasinātajiem instrumentiem, kam ir noteikts beigu termiņš. |
{DATEFORMAT} |
||||||||
|
25 |
Cenas reizinātājs |
Pamatā esošā instrumenta vienību skaits, kuras aptver viens atvasināto instrumentu līgums. Indeksu nākotnes līgumam vai indeksu iespējas līgumam – summa uz vienu indeksa punktu. Likmēm par starpību – starpības likmes pamatā esošā instrumenta cenas izmaiņas. |
{DECIMAL-18/17} |
||||||||
|
26 |
Pamatā esošā instrumenta kods |
Pamatā esošā instrumenta ISIN kods. Amerikas depozitārajiem sertifikātiem, globālajiem depozitārajiem sertifikātiem un līdzīgiem instrumentiem – šo instrumentu pamatā esošā finanšu instrumenta ISIN kods. Konvertējamām obligācijām – instrumenta, uz kuru obligāciju var konvertēt, ISIN kods. Atvasinātajiem instrumentiem vai citiem instrumentiem, kuriem ir pamatā esošs instruments, – pamatā esošā instrumenta ISIN kods brīdī, kad instruments ir pielaists tirdzniecībā vai to tirgo tirdzniecības vietā. Ja pamatā ir akciju dividende – attiecīgās akcijas, kura piešķir tiesības uz pamatā esošajām dividendēm, instrumenta kods. Kredītriska mijmaiņas darījumiem norāda atsauces saistības ISIN kods. Ja pamatā ir indekss un tam ir ISIN – attiecīgā indeksa ISIN kods. Ja pamatā ir grozs, iekļauj katra groza komponenta, kura tirdzniecība ir atļauta vai kuru tirgo tirdzniecības vietā, ISIN kodu. Tādējādi 26. un 27. aili aizpilda tik reizes, cik nepieciešams, lai uzskaitītu grozā ietilpstošos visus instrumentus. |
{ISIN} |
||||||||
|
27 |
Pamatā esošā instrumenta emitents |
Ja ir instruments attiecas uz emitentu, nevis vienu instrumentu – emitenta LEI kods. |
{LEI} |
||||||||
|
28 |
Pamatā esošā indeksa nosaukums |
Ja pamatā ir indekss – šā indeksa nosaukums. |
{INDEX} Vai ALPHANUM-25 – ja indeksa nosaukums nav iekļauts INDEX sarakstā |
||||||||
|
29 |
Pamatā esošā indeksa termiņš |
Ja pamatā ir indekss – šā indeksa termiņš. |
INTEGER-3+“DAYS” – dienas INTEGER-3+“WEEK” – nedēļas INTEGER-3+“MNTH” – mēneši INTEGER-3+“YEAR” – gadi |
||||||||
|
30 |
Iespējas līguma veids |
Norāde par to, vai atvasinātais instruments ir pirkšanas iespējas līgums (tiesības pirkt konkrētu pamatā esošu aktīvu) vai pārdošanas iespējas līgums (tiesības pārdot konkrētu pamatā esošu aktīvu), vai arī par to, ka izpildes laikā nav iespējams konstatēt, vai līgums ir pirkšanas iespējas līgums vai pārdošanas iespējas līgums. Mijmaiņas iespējas līgumu gadījumā tas ir:
Procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumu un procentu likmju minimālās robežvērtības līgumu gadījumā tas ir:
|
“PUTO” – pārdošanas iespējas līgums “CALL” – pirkšanas iespējas līgums “OTHR” – ja nav iespējams konstatēt, vai tas ir pirkšanas vai pārdošanas iespējas līgums |
||||||||
|
31 |
Iespējas izmantošanas cena |
Iepriekš noteikta cena, par kādu turētājam būs jāpērk vai jāpārdod pamatā esošais instruments, vai norāde, ka izpildes laikā cenu nav iespējams noteikt. Aile attiecas tikai uz tādiem iespējas līgumiem vai pirkšanas iespējas sertifikātiem, kuriem iespējas izmantošanas cenu var noteikt izpildes laikā. Ja cena pašlaik nav pieejama, bet vēl tiks noteikta, vērtība ir “PNDG”. Ja iespējas izmantošanas cena nav piemērojama, aili neaizpilda. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuālā izteiksme vai kā ienesīgums {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos “PNDG”, ja cena nav zināma |
||||||||
|
32 |
Iespējas izmantošanas cenas valūta |
Iespējas izmantošanas cenas valūta |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||
|
33 |
Iespējas izmantošanas veids |
Norāde, vai iespējas līgumu var izpildīt tikai konkrētā datumā (Eiropas un Āzijas izpildes veids), vairākos iepriekš noteiktos datumos (Bermudu) vai jebkurā brīdī līguma darbības laikā (Amerikas izpildes veids). Šī aile attiecas vienīgi uz iespējas līgumiem, pirkšanas iespējas sertifikātiem un tiesību sertifikātiem. |
“EURO” – Eiropas “AMER” – Amerikas “ASIA” – Āzijas “BERM” – Bermudu “OTHR” – cits veids |
||||||||
|
34 |
Piegādes veids |
Norāde, vai norēķins par finanšu instrumentu notiek fiziskos aktīvos vai naudā. Ja piegādes veidu nevar noteikt izpildes laikā, vērtība ir “OPTL”. Šī aile attiecas vienīgi uz atvasinātajiem instrumentiem. |
“PHYS” – aktīvu fiziska piegāde “PHYS” – norēķini naudā “OPTN” – pēc darījuma partnera izvēles vai tad, ja to nosaka trešā puse |
||||||||
|
Biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasinātie instrumenti un emisijas kvotu atvasinātie instrumenti |
|||||||||||
|
35 |
Bāzes produkts |
Bāzes produkts pamatā esošu aktīvu klasei, kā noteikts biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasināto instrumentu un emisiju kvotu atvasināto instrumentu klasifikācijas tabulā. |
Vērtības atļauts norādīt vienīgi biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasināto instrumentu klasifikācijas slejā “Bāzes produkts”. |
||||||||
|
36 |
Apakšprodukts |
Apakšprodukts pamatā esošu aktīvu klasei, kā noteikts biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasināto instrumentu un emisiju kvotu atvasināto instrumentu klasifikācijas tabulā. Ailē norāda bāzes produktu. |
Vērtības atļauts norādīt vienīgi biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasināto instrumentu klasifikācijas slejā “Apakšprodukts”. |
||||||||
|
37 |
Lejupējāks apakšprodukts |
Apakšprodukts sīkākā dalījumā pamatā esošu aktīvu klasei, kā noteikts biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasināto instrumentu un emisiju kvotu atvasināto instrumentu klasifikācijas tabulā. Ailē norāda apakšproduktu. |
Vērtības atļauts norādīt vienīgi biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasināto instrumentu klasifikācijas slejā “Lejupējāks apakšprodukts”. |
||||||||
|
38 |
Darījuma veids |
Tirdzniecības vietas norādītais darījuma veids |
“FUTR” – nākotnes līgums “OPTN” – iespējas līgums “TAPO” – tirgotās vidējās cenas iespējas līgums “SWAP” – mijmaiņas darījums “MINI” – mini līgums “OTCT” – ārpusbiržas “ORIT” – tiešie “CRCK” – krekinga starpības darījumi “DIFF” – diferencēti nākotnes līgumi “OTHR” – cits veids |
||||||||
|
39 |
Galīgās cenas veids |
Galīgās cenas veids, kā noteikusi tirdzniecības vieta. |
“ARGM” – Argus/McCloskey “BLTC” – Baltic “EXOF” – Exchange “GBCL” – GlobalCOAL “IHSM” – IHS McCloskey “PLAT” – Platts “OTHR” – cits veids |
||||||||
|
Procentu likmju atvasinātie instrumenti |
|||||||||||
|
|||||||||||
|
40 |
Atsauces likme |
Atsauces likmes nosaukums. |
{INDEX} Vai ALPHANUM-25 – ja atsauces likme nav iekļauta INDEX sarakstā |
||||||||
|
41 |
PL līguma termiņš |
Ja aktīvu klase ir procentu likmes, šajā ailē norāda līguma termiņu. Termiņu izsaka dienās, nedēļās, mēnešos vai gados. |
INTEGER-3+“DAYS” – dienas INTEGER-3+“WEEK” – nedēļas INTEGER-3+“MNTH” – mēneši INTEGER-3+“YEAR” – gadi |
||||||||
|
42 |
Teorētiskās pamatsummas valūta Nr. 2 |
Vairāku valūtu vai starpvalūtu mijmaiņas darījumiem – valūta, kurā denominēta līguma 2. daļa. Mijmaiņas iespējas līgumiem, kura pamatā ir vairāku valūtu mijmaiņas darījums – valūta, kurā denominēta mijmaiņas darījuma 2. daļa. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||
|
43 |
1. daļas nemainīgā likme |
Attiecīgā gadījumā norāda 1. daļai izmantoto fiksēto likmi. |
{DECIMAL -11/10} Izteikta procentos (piem., 7,0 nozīmē 7 % un 0,3 nozīmē 0,3 %) |
||||||||
|
44 |
2. daļas nemainīgā likme |
Attiecīgā gadījumā – norāde par 2. daļai izmantoto nemainīgo likmi |
{DECIMAL -11/10} Izteikta procentos (piem., 7,0 nozīmē 7 % un 0,3 nozīmē 0,3 %) |
||||||||
|
45 |
2. daļas svārstīgā likme |
Attiecīgā gadījumā norāda izmantoto procentu likmi. |
{INDEX} Vai {ALPHANUM-25} – ja atsauces likme nav iekļauta {INDEX} sarakstā |
||||||||
|
46 |
PL līguma termiņš (2. daļai) |
Norāde par procentu likmju atsauces periodu, kas ir noteikts iepriekš paredzētos intervālos, atsaucoties uz tirgus atsauces likmi. Termiņu izsaka dienās, nedēļās, mēnešos vai gados. |
INTEGER-3+“DAYS” – dienas INTEGER-3+“WEEK” – nedēļas INTEGER-3+“MNTH” – mēneši INTEGER-3+“YEAR” – gadi |
||||||||
|
Valūtu maiņas atvasinātie instrumenti |
|||||||||||
|
|||||||||||
|
47 |
Teorētiskās pamatsummas valūta Nr. 2 |
Šajā ailē no valūtu pāra norāda pamatā esošā aktīva valūtu Nr. 2 (valūta Nr. 1 tiks norādīta ailē Nr. 13 “Teorētiskās pamatsummas valūta Nr. 1”). |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||
|
48 |
Valūtu maiņas veids |
Pamatā esošā aktīva valūtas veids |
“FXCR” – šķērslikmju valūtas maiņa “FXEM” – jaunietekmes tirgu valūtas “FXMJ” – galvenās valūtas |
||||||||
(1) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/583, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 229. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/382 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/586
(2016. gada 14. jūlijs),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm, kad tās sadarbojas saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 80. panta 3. punkta trešo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Informācijai, ar kuru jāapmainās saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, būtu jābūt pietiekami plašai un saturīgai, lai kompetentās iestādes varētu efektīvi izpildīt savus uzraudzības pienākumus un funkcijas. Tāpēc kompetentajām iestādēm ir jāspēj apmainīties ar informāciju, kas ļautu tām savā jurisdikcijā uzraudzīt fizisko un juridisko personu rīcību. |
|
(2) |
Lai kompetentās iestādes varētu efektīvi uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operatoru un datu pakalpojumu sniedzēju darbību, tām ir svarīgi apmainīties ar atbilstošu informāciju par šādiem tematiem: vispārīga pamatinformācija un dibināšanas dokumenti (tostarp valsts noteiktie dibināšanas dokumenti vai citi dokumenti, kas sniedz priekšstatu par saimnieciskās vienības struktūru un darbību); informācija par atļaujas saņemšanas procesu; informācija par ieguldījumu brokeru sabiedrību vadības struktūrām, tostarp, piemēram, informācija, kas ļauj pārliecināties par vadības struktūras locekļu atbilstību, piemēram, ziņas par viņu darba pieredzi (tostarp šo personu CV, kurā norādītas ziņas par atbilstošu izglītību un mācībām, iepriekšējo darba pieredzi un profesionālo darbību vai citām līdzīgām funkcijām, kas nepieciešamas saistībā ar Direktīvas 2014/65/ES piemērošanu); informācija par šo personu reputāciju; informācija par akcionāriem un dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība, piemēram, vispārīga korporatīvā informācija un ziņas par reputāciju; informācija par atļaujas piešķiršanu attiecīgajai sabiedrībai, tostarp informācija par sabiedrībām, kurām ir vai nav piešķirta atļauja; informācija par regulēto tirgu organizatoriskajām prasībām; informācija par atļaujas piešķiršanu datu pakalpojumu sniedzējiem; informācija par pieprasījumiem par atteikšanos, kas pieņemti vai noraidīti saistībā ar tiesībām klasificēt klientus kā profesionālus klientus; informācija par sankcijām un izpildes kontroles darbībām; informācija par saimnieciskās vienības darbību, līdzšinējo rīcību un prasību izpildi. |
|
(3) |
Ir svarīgi, lai kompetentās iestādes varētu apmainīties ar atbilstošu informāciju, lai efektīvi uzraudzītu arī kredītiestāžu darbību, ja šīs iestādes sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības. |
|
(4) |
Lai kompetentās iestādes varētu vispusīgi pildīt savus uzraudzības pienākumus, ir svarīgi, lai šīs iestādes varētu apmainīties ar to rīcībā esošo atbilstošo informāciju, tostarp informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem, datu pakalpojumu sniedzējiem, kredītiestādēm, finanšu darījumu partneriem, regulēto tirgu locekļiem vai dalībniekiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām vai personām, kurām piemēro izņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 2. vai 3. pantu. Kompetentajām iestādēm būtu jāvar apmainīties ar atbilstošu pamatinformāciju par personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, bet nav saņēmušas nepieciešamo atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. |
|
(5) |
Konsekvences labad un tādēļ, lai nodrošinātu finanšu tirgu nevainojamu darbību, šīs regulas noteikumi un saistītās valsts tiesību normas, ar kurām transponē Direktīvu 2014/65/ES, jāpiemēro no tās pašas dienas. |
|
(6) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(7) |
EVTI ir lūgusi Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu (2), sniegt savu atzinumu. |
|
(8) |
EVTI nerīkoja šā regulatīvo tehnisko standartu projekta sabiedrisko apspriešanu, jo šie standarti attiecas uz informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kad tās sadarbojas saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu, un tika uzskatīts, ka sabiedriskā apspriešana nebūtu samērīga ar standartu darbības jomu un ietekmi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Darbības joma
Informācija, ar kuru saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 80. pantu jāapmainās kompetentajai iestādei, kas ir saņēmusi sadarbības pieprasījumu (pieprasījuma saņēmēja iestāde), un kompetentajai iestādei, kas iesniedz sadarbības pieprasījumu (pieprasījuma iesniedzēja iestāde), var attiekties uz šādām fiziskām vai juridiskām personām:
|
a) |
ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operatoru vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES; |
|
b) |
kredītiestādi, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (3) un kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības; |
|
c) |
jebkuru citu fizisku vai juridisku personu vai nereģistrētu sabiedrību vai biedrību, kas nav minēta a) un b) punktā. |
2. pants
Informācija, ar kuru jāapmainās attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem
1. Ja kompetentā iestāde nolemj lūgt sadarbību, tā var pieprasīt šādu informāciju par 1. panta a) punktā minētajām saimnieciskajām vienībām:
|
a) |
vispārīgu informāciju un dokumentus, kas attiecas uz saimniecisko vienību dibināšanu:
|
|
b) |
informāciju, kas minēta Direktīvas 2014/65/ES 7. panta 4. punktā attiecībā uz saimnieciskās vienības atļaujas saņemšanas procesu, ja šī informācija nav norādīta EVTI publiskajā reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 8. panta 1. punkta k) apakšpunktu; |
|
c) |
informāciju par saimniecisko vienību vadības struktūras locekļiem vai personām, kuras faktiski vada saimniecisko vienību darbību, kas sniegta saistībā ar atļaujas saņemšanas procesu, tostarp:
|
|
d) |
informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu vadības struktūras locekļu vai to personu atbilstību, kuras faktiski vada saimniecisko vienību darbību, tostarp:
|
|
e) |
informāciju par akcionāriem un dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība, tostarp:
|
|
f) |
informāciju par organizatorisko struktūru, darbības nosacījumiem un atbilstību Direktīvā 2014/65/ES noteiktajām prasībām, tostarp:
|
|
g) |
informāciju par atļaujām, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5.–10. pantu; |
|
h) |
informāciju par atļaujām, kas regulētajiem tirgiem un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem piešķirtas attiecīgi saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 44., 45. un 46. pantu, kā arī 59.–63. pantu; |
|
i) |
informāciju par pieprasījumiem par atteikšanos, kas pieņemti vai noraidīti attiecībā uz klientiem, ko var uzskatīt par profesionāliem pēc to pieprasījuma, kā tas noteikts Direktīvas 2014/65/ES II pielikumā; |
|
j) |
informāciju par sankcijām un izpildes kontroles darbībām, kas piemērotas saimnieciskajām vienībām, tostarp:
|
|
k) |
informāciju par pieprasījuma subjekta saimniecisko darbību, līdzšinējo rīcību un prasību izpildi, tostarp:
|
|
l) |
jebkādu citu informāciju, kas nepieciešama sadarbībai, veicot uzraudzības darbības, pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanu, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 80. panta 1. punktā. |
2. Ja dalībvalsts prasa, lai trešās valsts sabiedrība izveido filiāli saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 39. panta 1. un 2. punktu, citas dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt iestādi, kuras kompetencē ir minētās filiāles darbības uzraudzība, sniegt informāciju, kas saņemta no piederības valsts kompetentās iestādes par atļauju izveidot filiāli, tostarp:
|
a) |
informāciju, kas nepieciešama, lai uzraudzītu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 600/2014 (5) vai tiesību normām un pasākumiem, kas pieņemti Direktīvas 2014/65/ES transponēšanai; |
|
b) |
trešās valsts ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras vai to personu atbildes uz kompetentās iestādes jautājumiem, kuras faktiski vada šīs saimnieciskās vienības darbību. |
3. pants
Informācija, ar kuru jāapmainās attiecībā uz kredītiestādēm
Ja kompetentā iestāde nolemj lūgt sadarbību, tā var pieprasīt šādu informāciju par 1. panta b) punktā minētajām saimnieciskajām vienībām:
|
a) |
informāciju, kas minēta 2. panta 1. punkta a), f), i) un j) apakšpunktā; |
|
b) |
jebkādu citu informāciju, kas nepieciešama, lai uzraudzītu kredītiestāžu atbilstību Regulai (ES) Nr. 600/2014 vai tiesību normām un pasākumiem, kas pieņemti Direktīvas 2014/65/ES transponēšanai; |
|
c) |
jebkādu citu informāciju, kas nepieciešama sadarbībai, veicot uzraudzības darbības, pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanu, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 80. panta 1. punktā. |
4. pants
Informācija, ar kuru jāapmainās attiecībā uz 1. panta c) punktā minētajām personām
1. Ja kompetentā iestāde nolemj lūgt sadarbību attiecībā uz fiziskām personām, kuras minētas 1. panta c) punktā, tā var pieprasīt vismaz attiecīgās personas vārdu un uzvārdu, dzimšanas vietu un datumu, valsts noteikto personas identifikācijas numuru, adresi un kontaktinformāciju.
2. Attiecībā uz juridiskām personām vai nereģistrētām sabiedrībām vai biedrībām, kas minētas 1. panta c) punktā, kompetentā iestāde var pieprasīt vismaz dokumentus, kas apliecina uzņēmuma nosaukumu un tā galvenā biroja reģistrēto adresi, kā arī pasta adresi, ja tās atšķiras, kontaktinformāciju un valsts identifikācijas numuru, juridiskās formas reģistrāciju saskaņā ar atbilstošajiem valsts tiesību aktiem, pilnīgu to personu sarakstu, kuras faktiski vada attiecīgās saimnieciskās vienības darbību, šo personu vārdu un uzvārdu, dzimšanas vietu un datumu, adresi, kontaktinformāciju un valsts noteikto personas identifikācijas numuru.
3. Kompetentās iestādes var pieprasīt arī šādu informāciju par personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, bet nav saņēmušas nepieciešamo atļauju vai veikušas reģistrāciju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES:
|
a) |
sīkāku informāciju par to, kādi ieguldījumu pakalpojumi tiek sniegti un kādas ieguldījumu darbības tiek veiktas; |
|
b) |
sīkāku informāciju par personām, par kurām zināms, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ar tām ir sazinājusies saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ieguldījumu darbību veikšanu bez nepieciešamās atļaujas vai reģistrācijas. |
4. Kompetentās iestādes jebkurā gadījumā var pieprasīt informāciju par 1. panta c) punktā minētajām personām, kas iegūta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 vai tiesību normām, kas pieņemtas, īstenojot Direktīvu 2014/65/ES, un ir nepieciešama, lai uzraudzītu atbilstību minētajiem tiesību aktiem, vai jebkādu citu informāciju, kas nepieciešama sadarbībai, veicot uzraudzības darbības, pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanu, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 80. panta 1. punktā.
5. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no pirmā datuma, kas minēts Direktīvas 2014/65/ES 93. panta 1. punkta otrajā daļā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/387 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/587
(2016. gada 14. jūlijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un par darījumu izpildes prasībām attiecībā uz konkrētām akcijām tirdzniecības vietā vai attiecībā uz sistemātisku internalizētāju
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 4. panta 6. punktu, 7. panta 2. punktu, 14. panta 7. punktu, 20. panta 3. punktu, 22. panta 4. punktu un 23. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ir nepieciešama augsta pārredzamības pakāpe, lai nodrošinātu, ka ieguldītāji ir pienācīgi informēti par faktisko un potenciālo darījumu ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem patieso līmeni, neatkarīgi no tā, vai minētie darījumi tiek veikti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS), tos veic sistemātiski internalizētāji, vai tie notiek ārpus minētajām sistēmām. Šai augstajai pārredzamības pakāpei būtu arī jānodrošina, ka cenu atklāšanas procesu attiecībā uz konkrētiem atšķirīgās tirdzniecības vietās tirgotiem finanšu instrumentiem neietekmē likviditātes sadrumstalotība un līdz ar to ieguldītāji nenonāk neizdevīgā situācijā. |
|
(2) |
Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīt, ka var būt apstākļi, kuros būtu jānodrošina atbrīvojumi no pirmstirdzniecības pārredzamības vai atkāpes no pēctirdzniecības pārredzamības pienākumiem, lai novērstu likviditātes pasliktināšanos, ko var izraisīt nevēlamas sekas saistībā ar pienākumu atklāt informāciju par rīkojumiem un darījumiem un tādējādi darīt zināmus atklātībai riska faktorus. Tādēļ ir lietderīgi konkretizēt precīzus apstākļus, kādos var piešķirt atbrīvojumus no pirmstirdzniecības pārredzamības un atkāpes no pēctirdzniecības pārredzamības. |
|
(3) |
Šajā regulā paredzētie noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz pārredzamības prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem noteikumiem, kam būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un lai sekmētu vispusīgu priekšstatu un efektīvu piekļuvi ieinteresētajām personām un jo īpaši tām personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir lietderīgi tos iekļaut vienā regulā. |
|
(4) |
Ja kompetentās iestādes piešķir atbrīvojumus attiecībā uz pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām vai pieļauj atkāpes attiecībā uz pēctirdzniecības pārredzamības pienākumiem, tām būtu jānodrošina vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret visiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas veic tirdzniecību ārpus tirdzniecības vietām. |
|
(5) |
Ir lietderīgi sniegt paskaidrojumu par konkrētu skaitu tehnisku terminu. Minētās tehniskās definīcijas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu šajā regulā ietverto noteikumu vienādu piemērošanu, un līdz ar to veicinātu vienota noteikumu kopuma izveidi finanšu tirgiem Savienībā. Minētās definīcijas ir tikai funkcionālas nolūkā izklāstīt pārredzamības pienākumus attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem un kapitāla vērtspapīriem līdzīgiem instrumentiem, un tām vajadzētu stingri attiekties tikai uz šīs regulas izpratni. |
|
(6) |
Ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 pārredzamības režīmā ir ietverti kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem līdzīgi instrumenti, piemēram, depozitārie sertifikāti, biržā tirgoti fondi un sertifikāti, kā arī akcijas un citi kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem līdzīgi instrumenti, kurus tirgo tikai DTS. Lai izveidotu visaptverošu un vienotu pārredzamības režīmu, ir jākalibrē pirmstirdzniecības informācijas saturs, ko tirdzniecības vietām ir pienākums publiskot. |
|
(7) |
Tirdzniecības vietai, kura uztur cenas piedāvājumu pieprasījuma sistēmu, būtu vismaz jāpublicē stabilās pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas vai izmantojamas norādes par interesi un ar minētajām cenām saistīto tirdzniecības sesijas “dziļumu”, ja pieprasītājs spēj veikt darījumu, ievērojot minētās sistēmas noteikumus. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka locekļi vai dalībnieki, kuri pirmie sniedz savus cenu piedāvājumus pieprasītājam, nenonāktu neizdevīgā stāvoklī. |
|
(8) |
Konkrētā metode un dati, kas nepieciešami, lai veiktu aprēķinus ar mērķi precizēt pārredzamības režīmu, kas piemērojams kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem un kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem līdzīgiem instrumentiem, būtu jāizmanto kopā ar kopējiem elementiem attiecībā uz tādu datu pieprasījumu saturu un biežumu, kas jāiesniedz tirdzniecības vietām, apstiprinātām publicēšanas struktūrām (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (KDLN) pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/577 (2). |
|
(9) |
Ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 izveidotais pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības režīms būtu atbilstīgi jāpielāgo tirgum un jāpiemēro vienādi visā Savienībā. Konkrētāk, stabili nosakot visbūtiskākos tirgus no likviditātes viedokļa, rīkojumu apjomus, kas ir lieli pēc apjoma, un standarta tirgus apjomus, netiktu pienācīgi ņemtas vērā tirdzniecības modeļu regulāras izmaiņas, kas ietekmē kapitāla vērtspapīru instrumentus un kapitāla vērtspapīru instrumentiem līdzīgus instrumentus. Tādēļ ir svarīgi noteikt nepieciešamos veicamos aprēķinus, tostarp laikposmus, kas ir jāņem vērā aprēķinos, un laikposmus, kuros minēto aprēķinu rezultāti ir izmantojami, aprēķina metodes, kā arī kompetentās iestādes identifikāciju, kas ir atbildīga par aprēķinu veikšanu saskaņā ar attiecīgās kompetentās iestādes noteikšanu Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta nolūkā, kā precizēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/571 (3). Tādēļ nolūkā novērst tirgus traucējumu sekas aprēķināšanas laikposmiem būtu jānodrošina, ka attiecīgās režīma robežvērtības ir atjauninātas pienācīgos intervālos, lai atspoguļotu tirgus apstākļus. Ir arī lietderīgi nodrošināt, ka aprēķinu rezultāti tiek publicēti centralizēti, lai tos darītu pieejamus visiem finanšu tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm Savienībā vienuviet un lietotājam parocīgā veidā. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo EVTI par savu aprēķinu rezultātiem un EVTI būtu jāpublicē minētie aprēķini savā tīmekļa vietnē. |
|
(10) |
Lai veiktu aprēķinus, ar ko nosaka pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 22. panta 1. punktu, būtu jāizstrādā saturs, datu pieprasījumu biežums, formāti un grafiks, kādā tirdzniecības vietām, APS un KDLN ir jāsniedz atbildes uz šādiem pieprasījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 22. panta 4. punktu. Aprēķinu rezultāti, kuru pamatā ir dati, kuri apkopoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 22. panta 1. punktu, ir jāpublicē, lai informētu tirgus dalībniekus par minētajiem rezultātiem un panāktu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību praksē. Ir arī lietderīgi nodrošināt, ka aprēķinu rezultāti tiek publicēti centralizēti, lai tos darītu pieejamus visiem finanšu tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm Savienībā vienuviet un lietotājam parocīgā veidā. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) par savu aprēķinu rezultātiem un pēc tam EVTI būtu jāpublicē minētie aprēķini savā tīmekļa vietnē. |
|
(11) |
Attiecībā uz biržā tirgotiem fondiem un pretstatā akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem vidējais dienas darījumu skaits nešķiet piemērots parametrs robežvērtību kalibrēšanai, lai noteiktu rīkojumus, kas ir lieli pēc apjoma. Minētajiem instrumentiem faktiskās likviditātes mēru nevar pienācīgi noteikt, izmantojot vidējo dienas darījumu apjomu, jo biržā tirgotu fondu izveides un dzēšanas mehānismi ļauj piekļūt papildus un neuzrādītai likviditātei. Lai samazinātu apiešanas risku, ir svarīgi, lai diviem biržā tirgotiem fondiem, kuri ir izveidoti uz tiem pašiem pamatā esošiem aktīviem, būtu tās pašas robežvērtības, ko piemēro liela apjoma rīkojumiem, neatkarīgi no tā, vai tiem ir līdzīgs vidējais dienas darījumu skaits vai nē. Līdz ar to būtu jāizveido vienotas robežvērtības rīkojumiem, kas ir lieli pēc apjoma, attiecībā uz visiem biržā tirgotiem fondiem, kas būtu jāpiemēro, neatkarīgi no to pamatā esošā aktīva vai to likviditātes. |
|
(12) |
Informācija, kas jādara pieejama pēc iespējas tuvāk reāllaikam, būtu jādara pieejama nekavējoties, tiklīdz tas ir tehniski iespējams, pieņemot, ka attiecīgā persona attiecībā uz sistēmām ir nodrošinājusi saprātīgu izmaksu līmeni un efektivitāti. Informāciju būtu jāpublicē neilgi no iepriekš noteikta maksimālā termiņa tikai ārkārtējos gadījumos, ja pieejamās sistēmas nepieļauj informācijas publicēšanu īsākā laikā. |
|
(13) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpublisko informācija par darījumiem, kas izpildīti ārpus tirdzniecības vietas, izmantojot APS. Līdz ar to būtu jānosaka, kādā veidā ieguldījumu brokeru sabiedrības paziņo informāciju par darījumiem apstiprinātām publicēšanas struktūrām, un minētie noteikumu būtu jāpiemēro kopā ar APS piemērojamajām prasībām, kā precizēts Deleģētajā regulā (ES) 2017/571. |
|
(14) |
Ieguldītājiem ir jāsaņem uzticama un savlaicīga informācija par intereses līmeni tirdzniecībā ar finanšu instrumentiem. Informācija par konkrētu darījumu veidiem, piemēram, finanšu instrumentu pārvešana kā nodrošinājums, nesniegtu nozīmīgu informāciju ieguldītājiem attiecībā uz patiesas intereses līmeni tirdzniecībā ar kādu finanšu instrumentu. Pieprasot ieguldījumu brokeru sabiedrībām publicēt minētos darījumus, rastos būtiski darbības sarežģījumi un izmaksas, kas neuzlabotu cenu veidošanas procesu. Tādēļ pēctirdzniecības pārredzamības pienākumus attiecībā uz darījumiem, kas veikti ārpus tirdzniecības vietas, būtu jāpiemēro tikai tad, ja tiek veikta akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu fondu, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu pirkšana vai pārdošana. Ir svarīgi, lai konkrēti darījumi, piemēram, darījumi, kuros ir iesaistīta jebkādu minēto instrumentu izmantošana nodrošinātajiem aizdevumiem vai citiem nolūkiem, kur apmaiņu nosaka faktori, kas nav pašreizējā tirgus vērtēšana, netiktu publicēti, jo tie neveicina cenu atklāšanas procesu un radītu apjukumu ieguldītājiem un kavētu labāko izpildi. |
|
(15) |
Attiecībā uz darījumiem, kas izpildīti, neievērojot tirdzniecības vietas noteikumus, ir svarīgi precizēt, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir jāpublicē darījums tad, ja abas darījuma puses ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai nodrošinātu, ka darījumu publicēšana nenotiek divkārši. Tādēļ atbildība par darījuma publicēšanu vienmēr būtu jāuzņemas ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas veic pārdošanu, izņemot, ja tikai viena no darījuma pusēm ir sistemātiskais internalizētājs un tā ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas veic iegādi. |
|
(16) |
Ja tikai viena no darījuma pusēm ir sistemātiskais internalizētājs darījumā ar konkrētu finanšu instrumentu un ir arī ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas veic attiecīgā instrumenta iegādi, tai būtu jāuzņemas atbildība par šāda darījuma publicēšanu, jo tās klienti sagaidītu šādu rīcību un tā ir labākā situācijā, lai aizpildītu paredzēto lauku, norādot savu sistemātiskā internalizētāja statusu. Lai nodrošinātu, ka darījums tiek publicēts tikai vienreiz, sistemātiskajam internalizētājam būtu jāpaziņo otrai pusei, ka tas publisko attiecīgo darījumu. |
|
(17) |
Ir svarīgi uzturēt pašreizējos standartus tādu darījumu publicēšanai, kas veikti kā kompensējoši darījumi, lai novērstu to, ka viens darījums tiek publicēts kā vairāki darījumi, un lai nodrošinātu juridisko noteiktību par to, kura ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atbildīga par darījuma publicēšanu. Tādēļ divi savietoti darījumi, kas iegrāmatoti par to pašu cenu vienam un tam pašam darījuma partnerim vienlaikus, būtu jāpublicē kā viens darījums. |
|
(18) |
Lai nodrošinātu, ka jaunais pārredzamības regulatīvais režīms var darboties efektīvi, ir lietderīgi paredzēt, ka tiek apkopoti konkrēti dati un laikus publicēta informācija par visbūtiskākajiem tirgiem no likviditātes viedokļa, tādu rīkojumu apjoms, kuri ir lieli pēc apjoma, atliktas publicēšanas robežvērtības un standarta tirgus apjomi. |
|
(19) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šīs regulas noteikumus un Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētos noteikumus piemēro no tās pašas dienas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka jaunais pārredzamības režīms var efektīvi darboties, konkrēti šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no regulas spēkā stāšanās dienas. |
|
(20) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(21) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanos par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (4) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“portfeļa darījums” ir darījumi ar pieciem vai vairākiem dažādiem finanšu instrumentiem, ja minētie darījumi notiek vienlaikus un tos veic tas pats klients vienā partijā par noteiktu atsauces cenu; |
|
2) |
“pastarpināts darījums” (give-up vai give-in transaction) ir darījums, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība nodod klienta darījumu citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai saņem no tās klienta darījumu, lai veiktu tā pēctirdzniecības apstrādi; |
|
3) |
“vērtspapīru finansēšanas darījums” ir vērtspapīru finansēšanas darījums, kā definēts Deleģētās regulas (ES) 2017/577 3. panta 6. punktā; |
|
4) |
“sistemātiskais internalizētājs” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (5) 4. panta 1. punkta 20) apakšpunktā. |
2. pants
Darījumi, kas neveicina cenu atklāšanas procesu
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. panta 1. punkts)
Darījums ar akcijām neveicina cenu atklāšanas procesu jebkurā no šādām situācijām:
|
a) |
darījums ir veikts, atsaucoties uz cenu, kas aprēķināta vairākos laika brīžos saskaņā ar konkrētu etalonu, tostarp darījumi, kas veikti, atsaucoties uz pēc apjoma svērto vidējo cenu vai laikā svērto vidējo cenu; |
|
b) |
darījums ir daļa no portfeļa darījuma; |
|
c) |
darījums ir atkarīgs no tāda atvasinātā instrumenta līguma vai cita finanšu instrumenta iegādes, pārdošanas, izveides vai dzēšanas, kurā visas darījuma komponentes ir jāizpilda tikai kā viens darījums; |
|
d) |
darījumu veic pārvaldības sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (6) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (7) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kas akciju faktiskās īpašumtiesības no viena kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma nodod citam un neviena no ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav konkrētā darījuma puse; |
|
e) |
darījums ir pastarpināts darījums; |
|
f) |
darījuma mērķis ir nodot akcijas kā nodrošinājumu divpusējos darījumos vai saistībā ar centrālā darījuma partnera (CDP) drošības rezervi vai nodrošinājuma prasībām, vai kā daļu no CDP saistību neizpildes pārvaldības procedūras; |
|
g) |
darījuma rezultātā tiek piegādātas akcijas saistībā ar konvertējamo obligāciju, iespējas līgumu, segto garantiju vai citu līdzīgu atvasināto instrumentu izmantošanu; |
|
h) |
darījums ir vērtspapīru finansēšanas darījums; |
|
i) |
darījumu veic saskaņā ar tirdzniecības vietas, CDP vai centrālā vērtspapīru depozitārija noteikumiem vai procedūrām, lai ietekmētu nenokārtoto darījumu iepirkšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 (8). |
II NODAĻA
PIRMSTIRDZNIECĪBAS PĀRREDZAMĪBA
1. iedaļa
Pirmstirdzniecības pārredzamība, kas jānodrošina tirdzniecības vietām
3. pants
Pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumi
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 3. panta 1. un 2. punkts)
1. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenu diapazonu un intereses pakāpi veikt darījumus ar šādām cenām. Informācija ir jāpublicē saskaņā ar tirdzniecības sistēmu veidu, ko tās uztur, kā izklāstīts I pielikuma 1. tabulā.
2. Šā panta 1. punktā minētās pārredzamības prasības attiecas arī uz visām izmantojamām norādēm par interesi, kā definēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 33) apakšpunktā un 8. pantā.
4. pants
Visbūtiskākais tirgus no likviditātes viedokļa
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām par visbūtiskāko tirgu no likviditātes viedokļa akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgoties fondiem, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem uzskata tirdzniecības vietu, kurā ir vislielākais darījumu skaits Savienībā attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu.
2. Lai noteiktu visbūtiskākos tirgus no likviditātes viedokļa saskaņā ar 1. punktu, kompetentās iestādes aprēķina darījumu apjomu saskaņā ar 17. panta 4. punktā izklāstīto metodi attiecībā uz katru finanšu instrumentu, attiecībā uz kuru tās ir kompetentās iestādes, un attiecībā uz katru tirdzniecības vietu, kurā tiek tirgots konkrētais finanšu instruments.
3. Aprēķinu, kas minēts 2. punktā, raksturo šādi parametri:
|
a) |
tas attiecībā uz katru tirdzniecības vietu ietver darījumus, kas izpildīti saskaņā ar konkrētās tirdzniecības vietas noteikumiem, izņemot atsauces cenu un nolīgtos iezīmētos darījumus, kā izklāstīts I pielikuma 4. tabulā, un darījumus, kas ir izpildīti, pamatojoties uz vismaz vienu rīkojumu, uz ko ir attiecināts atbrīvojums, kuru piemēro rīkojumiem, kas ir lieli pēc apjoma, un kur darījuma apjoms pārsniedz šādiem rīkojumiem piemērojamo robežvērtību, kā noteikts saskaņā ar 7. pantu; |
|
b) |
tas ietver vai nu iepriekšējo kalendāro gadu vai, ja piemērojams, iepriekšējā kalendārā gada laikposmu, kurā konkrēto finanšu instrumentu tika atļauts tirgot vai kad tas tika tirgots tirdzniecības vietā un netika izslēgts no tirdzniecības. |
4. Kamēr saskaņā ar 1. līdz 3. punktā precizēto procedūru nav noteikts visbūtiskākais tirgus no likviditātes viedokļa, visbūtiskākais tirgus no likviditātes viedokļa ir tirdzniecības vieta, kurā attiecīgo finanšu instrumentu tika atļauts tirgot pirmoreiz vai kurā tas tika tirgots pirmoreiz.
5. Šā panta 2. un 3. punkts neattiecas uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tika atļauts tirgot pirmoreiz vai kuri tika tirgoti pirmoreiz tirdzniecības vietā četras nedēļas vai mazāk pirms iepriekšējā kalendārā gada beigām.
5. pants
Īpašas nolīgto darījumu pazīmes
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Par nolīgtu darījumu ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem uzskata darījumu, par ko vienošanās ir panākta privāti, bet par ko ir paziņots saskaņā ar tirdzniecības vietas noteikumiem, un kur pastāv kāds no šādiem apstākļiem:
|
a) |
attiecīgās tirdzniecības vietas divi locekļi vai dalībnieki ir iesaistīti kādā no šādām funkcijām:
|
|
b) |
attiecīgās tirdzniecības vietas viens loceklis vai dalībnieks ir iesaistīts kādā no šādām funkcijām:
|
6. pants
Nolīgtie darījumi, uz kuriem attiecas apstākļi, kas nav pašreizējā tirgus cena
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Nolīgtiem darījumiem ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem piemēro noteikumus, kas nav attiecīgā finanšu instrumenta pašreizējā tirgus cena, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem:
|
a) |
darījums ir veikts, atsaucoties uz cenu, kas aprēķināta vairākos laika brīžos saskaņā ar konkrētu etalonu, tostarp darījumi, kas veikti, atsaucoties uz pēc apjoma svērto vidējo cenu vai laikā svērto vidējo cenu; |
|
b) |
darījums ir daļa no portfeļa darījuma; |
|
c) |
darījums ir atkarīgs no tāda atvasinātā instrumenta līguma vai cita finanšu instrumenta iegādes, pārdošanas, izveides vai dzēšanas, kurā visas darījuma komponentes ir paredzēts izpildīt vienā darījumā; |
|
d) |
darījumu veic pārvaldības sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kas finanšu instrumentu faktiskās īpašumtiesības no viena kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma nodod citam un neviena no ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav konkrētā darījuma puse; |
|
e) |
darījums ir pastarpināts darījums; |
|
f) |
darījuma mērķis ir nodot finanšu instrumentus kā nodrošinājumu divpusējos darījumos vai saistībā ar centrālā darījuma partnera (CDP) drošības rezervi vai nodrošinājuma prasībām vai kā daļu no CDP saistību neizpildes pārvaldības procedūras; |
|
g) |
darījuma rezultātā tiek piegādāti finanšu instrumenti saistībā ar konvertējamo obligāciju, iespējas līgumu, segto garantiju vai citu līdzīgu atvasināto instrumentu izmantošanu; |
|
h) |
darījums ir vērtspapīru finansēšanas darījums; |
|
i) |
darījumu veic saskaņā ar tirdzniecības vietas, CDP vai centrālā vērtspapīru depozitārija noteikumiem vai procedūrām, lai ietekmētu nenokārtoto darījumu iepirkšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014; |
|
j) |
jebkurš cits darījums, kas ir līdzvērtīgs kādam no a) līdz i) apakšpunktā aprakstītajiem darījumiem attiecībā uz tehniskajām pazīmēm, kas nav saistītas ar tirgotā finanšu instrumenta pašreizējotirgus vērtību. |
7. pants
Rīkojumi, kuri ir lieli pēc apjoma
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
1. Rīkojumu attiecībā uz akciju, depozitāro sertifikātu, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu uzskata par lielu pēc apjoma, ja konkrētais rīkojums ir līdzvērtīgs vai lielāks par rīkojumu minimālo lielumu, kas norādīts II pielikuma 1. un 2. tabulā.
2. Rīkojumu attiecībā uz biržā tirgotu fondu uzskata par lielu pēc apjoma, ja konkrētais rīkojums ir līdzvērtīgs vai lielāks par EUR 1 000 000.
3. Lai noteiktu rīkojumus, kas ir lieli pēc apjoma, kompetentās iestādes saskaņā ar 4. punktu aprēķina vidējo dienas darījumu skaitu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā.
4. Aprēķinu, kas minēts 3. punktā, raksturo šādi parametri:
|
a) |
tas ietver Savienībā izpildītos darījumus ar attiecīgo finanšu instrumentu, neatkarīgi no tā, vai tas tiek tirgots tirdzniecības vietā vai ārpus tās; |
|
b) |
tas ietver laikposmu, kas sākas iepriekšējā kalendārā gada 1. janvārī un beidzas tā paša gada 31. decembrī, vai, ja piemērojams, iepriekšējā kalendārā gada laikposmu, kurā konkrēto finanšu instrumentu tika atļauts tirgot vai kad tas tika tirgots tirdzniecības vietā un netika izslēgts no tirdzniecības. |
Šā panta 3. un 4. punkts neattiecas uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, sertifikātiem un līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tika atļauts tirgot pirmoreiz vai kuri tika tirgoti pirmoreiz tirdzniecības vietā četras nedēļas vai mazāk pirms iepriekšējā kalendārā gada beigām.
5. Ja nav mainīta cena vai citi būtiskie apstākļi rīkojuma izpildei, Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punktā minēto atbrīvojumu turpina piemērot attiecībā uz rīkojumu, kas ir liels pēc apjoma brīdī, kad tas tiek ievadīts rīkojumu reģistrā, bet kas pēc daļējas izpildes vairs neatbilst konkrētajam finanšu instrumentam piemērojamai robežvērtībai, kā noteikts saskaņā ar 1. un 2. punktu.
6. Pirms akcija, depozitārais sertifikāts, sertifikāts vai cits līdzīgs finanšu instruments tirdzniecības vietā Savienībā tiek tirgots pirmoreiz, kompetentā iestāde novērtē vidējo dienas darījumu skaitu ar attiecīgo finanšu instrumentu, ņemot vērā visus iepriekšējos tirdzniecības darījumus ar konkrēto finanšu instrumentu vai citiem finanšu instrumentiem, kuriem ir līdzīgas pazīmes, un nodrošina minētās aplēses publicēšanu.
7. Šā panta 6. punktā minēto aplēsto vidējo dienas darījumu skaitu izmanto, lai rīkojumus, kas ir lieli pēc apjoma, aprēķinātu sešu nedēļu laikposmā pēc datuma, kurā pirmoreiz tirdzniecības vietā tika atļauts tirgot vai tika tirgota attiecīgā akcija, depozitārais sertifikāts, sertifikāts vai cits līdzīgs finanšu instruments.
8. Kompetentā iestāde aprēķina vidējo dienas darījumu skaitu un nodrošina tā publicēšanu, pamatojoties uz pirmajām četrām tirdzniecības nedēļām, pirms beidzas 7. punktā minētais sešu nedēļu laikposms.
9. Šā panta 8. punktā minēto vidējo dienas darījumu skaitu izmanto, lai aprēķinātu rīkojumus, kas ir lieli pēc apjoma, un līdz brīdim, kad piemēro vidējo dienas darījumu skaitu, kurš aprēķināts saskaņā ar 3. punktu.
10. Šā panta vajadzībām vidējo dienas darījumu skaitu aprēķina, ar konkrēto finanšu instrumentu veikto kopējo darījumu skaitu, kā precizēts 17. panta 4. punktā, dalot ar attiecīgā laikposma tirdzniecības dienu skaitu. Attiecīgajā laikposmā tirdzniecības dienu skaits ir tirdzniecības dienu skaits visbūtiskākajā tirgū no likviditātes viedokļa konkrētajam finanšu instrumentam, kā noteikts saskaņā ar 4. pantu.
8. pants
Rīkojumu pārvaldības sistēmā turēto rīkojumu veids un minimālais apjoms
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta d) apakšpunkts)
1. Tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā turēta rīkojuma veids, par kuru vēl nav veikta informācijas atklāšana un attiecībā uz ko var atcelt pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumus, ir rīkojums, ko:
|
a) |
ir plānots atklāt attiecīgās tirdzniecības vietas rīkojumu reģistrā un kas ir atkarīgs no objektīviem apstākļiem, kuri ir iepriekš noteikti sistēmas protokolā; |
|
b) |
nevar saistīt ar citām tirdzniecības interesēm pirms atklāšanas tirdzniecības vietas rīkojumu reģistrā; |
|
c) |
saista ar citiem rīkojumiem, tiklīdz tas ir atklāts rīkojumu reģistrā, saskaņā ar attiecīgā veida rīkojumiem informācijas atklāšanas laikā piemērojamajiem noteikumiem. |
2. Tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā turētajiem rīkojumiem, par kuriem vēl nav veikta informācijas atklāšana un attiecībā uz kuriem var atcelt pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumus, ievadīšanas brīdī un pēc jebkurām izmaiņām ir šāds apjoms:
|
a) |
rezerves rīkojuma gadījumā apjoms, kas ir EUR 10 000 vai lielāks; |
|
b) |
attiecībā uz pārējiem rīkojumiem apjoms ir lielāks par minimālo tirgojamo daudzumu, ko iepriekš noteicis sistēmas operators saskaņā ar saviem noteikumiem un protokoliem, vai vienāds ar to. |
3. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto rezerves rīkojumu uzskata par ierobežojošu rīkojumu, ko veido atklāts rīkojums, kas attiecas uz daudzuma daļu, un neatklāts rīkojums, kurš attiecas uz daudzuma atlikumu, ja ar neatklāto daudzumu var veikt darījumu tikai pēc tam, kad tas ir ievadīts rīkojumu reģistrā kā jauns atklāts rīkojums.
2. iedaļa
Pirmstirdzniecības pārredzamība, kas jānodrošina sistemātiskiem internalizētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic tirdzniecību ārpus tirdzniecības vietas
9. pants
Stabila cenu piedāvājuma publicēšanas sistēma
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 14. panta 1. punkts)
Jebkura sistēma, ko pieņem sistemātiskais internalizētājs, lai izpildītu pienākumu publicēt stabilus cenu piedāvājumus, atbilst šādiem nosacījumiem:
|
a) |
attiecīgā sistēma ietver visus saprātīgos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka publicējamā informācija ir ticama, tās atbilstība tiek pastāvīgi uzraudzīta un kļūdas tiek izlabotas tūlīt pēc to konstatēšanas; |
|
b) |
sistēma atbilst tehniskajiem pasākumiem, kas līdzvērtīgi pasākumiem, kuri precizēti attiecībā uz apstiprinātām publicēšanas struktūrām (APS) Deleģētās regulas (ES) 2017/571 15. pantā, kas atvieglo datu konsolidēšanu ar datiem, kas iegūti no citiem avotiem; |
|
c) |
sistēma nediskriminējošā veidā dara informāciju pieejamu sabiedrībai; |
|
d) |
sistēmas ietvaros tiek publicēts laiks, kad ir ievadīti vai mainīti cenu piedāvājumi saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 50. pantu, kā precizēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/574 (9). |
10. pants
Cenas, kas atspoguļo dominējošos tirgus apstākļus
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 14. panta 3. punkts)
Cenas, ko publicējis sistemātiskais internalizētājs, atspoguļo dominējošos tirgus apstākļus, ja tie publicēšanas laikā ir cenu ziņā līdzīgi tā paša finanšu instrumenta līdzvērtīga apjoma cenu piedāvājumiem visbūtiskākajā tirgū no likviditātes viedokļa, kā noteikts saskaņā ar 4. pantu konkrētajam finanšu instrumentam.
11. pants
Standarta tirgus apjoms
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 14. panta 2. un 4. punkts)
1. Standarta tirgus apjomu akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuriem ir likvīds tirgus, nosaka, pamatojoties uz katra finanšu instrumenta darījumu vidējo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 2. un 3. punktu un saskaņā ar II pielikuma 3. tabulu.
2. Lai noteiktu standarta tirgus apjomu, ko piemēro konkrētam finanšu instrumentam, kā izklāstīts 1. punktā, kompetentās iestādes aprēķina darījumu vidējo vērtību attiecībā uz visām akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem tirdzniecības vietā tirgotiem finanšu instrumentiem, kuriem ir likvīds tirgus un kuriem tās ir kompetentā iestāde.
3. Aprēķinu, kas minēts 2. punktā, raksturo šādi parametri:
|
a) |
tajā ir ņemti vērā Savienībā izpildītie darījumi ar attiecīgo finanšu instrumentu, neatkarīgi no tā, vai tie ir izpildīti tirdzniecības vietā vai ārpus tās; |
|
b) |
tas attiecas vai nu uz iepriekšējo kalendāro gadu vai, ja piemērojams, iepriekšējā kalendārā gada laikposmu, kurā konkrēto finanšu instrumentu tika atļauts tirgot vai kad tas tika tirgots tirdzniecības vietā un netika izslēgts no tirdzniecības; |
|
c) |
no tā ir izslēgti pēctirdzniecības darījumi, kas ir lieli pēc apjoma, kā izklāstīts I pielikuma 4. tabulā. |
Šā panta 2. un 3. punkts neattiecas uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tika atļauts tirgot pirmoreiz vai kuri tika tirgoti pirmoreiz tirdzniecības vietā četras nedēļas vai mazāk pirms iepriekšējā kalendārā gada beigām.
4. Pirms akcija, depozitārais sertifikāts, biržā tirgots fonds, sertifikāts vai cits līdzīgs finanšu instruments tirdzniecības vietā Savienībā tiek tirgots pirmoreiz, kompetentā iestāde novērtē vidējo dienas darījumu skaitu ar attiecīgo finanšu instrumentu, ņemot vērā visus iepriekšējos tirdzniecības darījumus ar konkrēto finanšu instrumentu vai citiem finanšu instrumentiem, kuriem ir līdzīgas pazīmes, un nodrošina minētās aplēses publicēšanu.
5. Šā panta 4. punktā noteikto aplēsto darījumu vidējo vērtību izmanto kā standarta tirgus apjomu akcijai, depozitārajam sertifikātam, biržā tirgotam fondam, sertifikātam vai citam līdzīgam finanšu instrumentam sešu nedēļu laikposmā pēc datuma, kurā pirmoreiz tirdzniecības vietā tika atļauts tirgot vai tika tirgota attiecīgā akcija, depozitārais sertifikāts, biržā tirgots fonds, sertifikāts vai cits līdzīgs finanšu instruments.
6. Kompetentā iestāde aprēķina darījumu vidējo vērtību un nodrošina tās publicēšanu, pamatojoties uz pirmajām četrām tirdzniecības nedēļām, pirms beidzas 5. punktā minētais sešu nedēļu laikposms.
7. Šā panta 6. punktā minēto darījumu vidējo vērtību piemēro nekavējoties pēc tās publicēšanas un līdz brīdim, kad tiek aprēķināta jauna darījumu vidējā vērtība saskaņā ar 2. un 3. punktu.
8. Šā panta vajadzībām darījumu vidējo vērtību aprēķina, ar konkrētu finanšu instrumentu veikto kopējo darījumu skaitu, kā precizēts 17. panta 4. punktā, dalot ar attiecīgajā laikposmā veikto kopējo darījumu skaitu ar konkrēto finanšu instrumentu.
III NODAĻA
PĒCTIRDZNIECĪBAS PĀRREDZAMĪBA, KAS JĀNODROŠINA TIRDZNIECĪBAS VIETĀM UN IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBĀM, KURAS VEIC TIRDZNIECĪBU ĀRPUS TIRDZNIECĪBAS VIETAS
12. pants
Pēctirdzniecības pārredzamības pienākumi
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 6. panta 1. punkts un 20. panta 1. un 2. punkts)
1. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras veic tirdzniecību, neievērojot tirdzniecības vietas noteikumus, publicē sīku informāciju par katru darījumu, piemērojot I pielikuma 2., 3. un 4. atsauces tabulu.
2. Ja tiek atcelts iepriekš publicēts ziņojums par tirdzniecību, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic tirdzniecību ārpus tirdzniecības vietas, un tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras uztur tirdzniecības vietu, publicē jaunu tirdzniecības ziņojumu, kas ietver visu sākotnējā tirdzniecības ziņojumā ietverto informāciju un I pielikuma 4. tabulā precizēto atcelšanas karodziņu.
3. Ja tiek mainīts iepriekš publicēts tirdzniecības ziņojums, tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras veic tirdzniecību ārpus tirdzniecības vietas, publicē šādu informāciju:
|
a) |
jauns tirdzniecības ziņojums, kas ietver visu informāciju par sākotnējo tirdzniecības ziņojumu, un atcelšanas karodziņu, kā precizēts I pielikuma 4. tabulā; |
|
b) |
jauns tirdzniecības ziņojums, kas ietver visu informāciju par sākotnējo tirdzniecības ziņojumu ar visu nepieciešamo laboto informāciju un atcelšanas karodziņu, kā precizēts I pielikuma 4. tabulā. |
4. Ja tirdzniecību starp abām ieguldījumu brokeru sabiedrībām veic, neievērojot tirdzniecības vietas noteikumus, vai nu pašu vārdā vai klientu vārdā, tikai tā ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas pārdod attiecīgo finanšu instrumentu, publicē konkrēto darījumu, izmantojot APS.
5. Atkāpjoties no 4. punkta, ja tikai viena no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir darījuma puse, ir sistemātiskais internalizētājs konkrētajam finanšu instrumentam un rīkojas kā sabiedrība, kura to iegādājas, tikai šāda sabiedrība darījumu publicē, izmantojot APS, par izdarīto informējot pārdevēju.
6. Ieguldījumu brokeru sabiedrības veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darījums tiek darīts publiski pieejams kā viens darījums. Šim mērķim divi savietoti darījumi, kas iegrāmatoti vienlaikus par to pašu cenu vienam un tam pašam darījuma partnerim, uzskatāmi par vienu darījumu.
13. pants
Pēctirdzniecības pārredzamības piemērošana konkrētiem darījumu veidiem, kas izpildīti ārpus tirdzniecības vietas
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 20. panta 1. punkts)
Regulas (ES) Nr. 600/2014 20. panta 1. punktu nepiemēro šādiem darījumiem:
|
a) |
izslēgtiem darījumiem, kas uzskaitīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/590 (10) 2. panta 5. punktā, ja piemērojams; |
|
b) |
darījumiem, ko veikusi pārvaldības sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kas akciju faktiskās īpašumtiesības no viena kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma nodod citam un neviena no ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav konkrētā darījuma puse; |
|
c) |
pastarpinātiem darījumiem; |
|
d) |
darījumiem, kuros finanšu instrumenti tiek nodoti kā nodrošinājums divpusējos darījumos vai saistībā ar centrālā darījuma partnera (CDP) drošības rezervi vai nodrošinājuma prasībām, vai CDP saistību neizpildes pārvaldības procedūras ietvaros. |
14. pants
Darījumu publicēšana reāllaikā
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 6. panta 1. punkts)
1. Darījumiem, kurus slēdz konkrētā tirdzniecības vietā, pēctirdzniecības informāciju publisko šādos apstākļos:
|
a) |
ja darījumu slēdz tirdzniecības vietas dienas tirdzniecības laikā, pēc iespējas tuvāk reāllaikam, cik vien tehniski iespējams, un jebkurā gadījumā minūtes laikā no attiecīgā darījuma noslēgšanas; |
|
b) |
ja darījumu slēdz ārpus tirdzniecības vietas dienas tirdzniecības laika, pirms tiek atvērta attiecīgās tirdzniecības vietas nākamā tirdzniecības diena. |
2. Darījumiem, kurus slēdz ārpus tirdzniecības vietas, pēctirdzniecības informāciju publisko šādos apstākļos:
|
a) |
ja darījumu slēdz no likviditātes viedokļa visbūtiskākā tirgus dienas tirdzniecības laikā, kas noteikts saskaņā ar 4. pantu, attiecībā uz akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu fondu, sertifikātu vai citu attiecīgo līdzīgu finanšu instrumentu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības stundās pēc iespējas tuvāk reāllaikam, cik vien tehniski iespējams, un jebkurā gadījumā minūtes laikā no attiecīga darījuma noslēgšanas; |
|
b) |
ja darījumu slēdz jebkurā no gadījumiem, kas nav ietverts a) punktā, nekavējoties pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības dienas tirdzniecības darba laika sākšanās un vēlākais pirms nākamās tirdzniecības dienas atvēršanas visbūtiskākajā tirgū no likviditātes viedokļa, kas noteikts saskaņā ar 4. pantu. |
3. Informāciju, kas attiecas uz portfeļa darījumu, publicē attiecībā uz katru darījuma sastāvdaļu pēc iespējas tuvāk reāllaikam, cik vien tehniski iespējams, ņemot vērā vajadzību piešķirt cenu konkrētām akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem. Katru portfeļa darījuma sastāvdaļu izvērtē atsevišķi, lai konstatētu, vai ir piemērojama atlikta informācijas publicēšana attiecībā uz šo darījumu saskaņā ar 15. pantu.
15. pants
Darījumu atlikta publicēšana
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 7. panta 1. punkts un 20. panta 1. un 2. punkts)
1. Ja kompetentā iestāde atļauj veikt informācijas par darījumiem atliktu publicēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 7. panta 1. punktu, tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras veic tirdzniecību ārpus tirdzniecības vietas, publicē katru darījumu ne vēlāk kā attiecīgā laikposma beigās, kas izklāstīts II pielikuma 4., 5. un 6. tabulā, ja ir izpildīti šādi kritēriji:
|
a) |
darījums ir noticis starp ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas rīkojas savā vārdā, veidā, kas nav sapārota tirdzniecība savā vārdā, un neizmantojot citu darījumu pusi; |
|
b) |
darījuma apjoms ir vienāds ar vai pārsniedz attiecīgo minimālo atbilstīgo apjomu, kas precizēts attiecīgi II pielikuma 4., 5. vai 6. tabulā. |
2. Attiecīgo minimālo atbilstīgo apjomu 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām nosaka saskaņā ar vidējo dienas darījumu skaitu, kas aprēķināts saskaņā ar 7. pantā sniegtajām norādēm.
3. Darījumiem, attiecībā uz kuriem ļauj veikt atliktu publicēšanu līdz tirdzniecības dienas beigām, kā precizēts II pielikuma 4., 5. un 6. tabulā, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic tirdzniecību ārpus tirdzniecības vietas, un tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras uztur tirdzniecības vietu, informāciju par minētajiem darījumiem publicē:
|
a) |
vai nu pēc iespējas tuvāk reāllaikam pēc tirdzniecības dienas beigām, kas attiecīgā gadījumā ietver noslēgumizsoli, darījumiem, kuri izpildīti vairāk nekā divas stundas pirms tirdzniecības dienas beigām; |
|
b) |
vai ne vēlāk kā pusdienlaikā pēc vietējā laika nākamajā tirdzniecības dienā darījumiem, kas nav ietverti a) apakšpunktā. |
Darījumiem, kas notiek ārpus tirdzniecības vietas, atsauces uz tirdzniecības dienām un noslēgumizsolēm ir atsauces visbūtiskākajā tirgū no likviditātes viedokļa, kā noteikts saskaņā ar 4. pantu.
4. Ja darījums starp divām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir veikts, neievērojot tirdzniecības vietas noteikumus, kompetentā iestāde nolūkā noteikt piemērojamo atlikšanas režīmu ir tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par darījuma publicēšanu, izmantojot APS, saskaņā ar 12. panta 5. un 6. punktu.
16. pants
Atsauces uz tirdzniecības dienu un dienas tirdzniecības laiku
1. Atsauce uz tirdzniecības dienu attiecībā uz tirdzniecības vietu ir atsauce uz jebkuru dienu, kurā attiecībā tirdzniecības vieta ir atvērta tirdzniecībai.
2. Atsauce uz tirdzniecības vietas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības dienas tirdzniecības laiku ir atsauce uz stundām, kuras tirdzniecības vieta vai ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka iepriekš un publicē kā savu tirdzniecības laiku.
3. Atsauce uz tirdzniecības dienas atvēršanu konkrētā tirdzniecības vietā ir atsauce uz attiecīgās tirdzniecības vietas dienas tirdzniecības laika sākumu.
4. Atsauce uz tirdzniecības dienas beigām konkrētā tirdzniecības vietā ir atsauce uz attiecīgās tirdzniecības vietas dienas tirdzniecības laika beigām.
IV NODAĻA
NOTEIKUMI, KAS KOPĪGI PIRMSTIRDZNIECĪBAS UN PĒCTIRDZNIECĪBAS PĀRREDZAMĪBAS APRĒĶINIEM
17. pants
Metode, publicēšanas datums un pārredzamības aprēķinu piemērošanas datums
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 22. panta 1. punkts)
1. Vēlākais 14 mēnešus pēc dienas, kad spēkā stājusies Regula (ES) Nr. 600/2014, un pēc tam līdz katra gada 1. martam kompetentās iestādes attiecībā uz katru finanšu instrumentu, saistībā ar ko tās ir kompetentās iestādes, apkopo datus, aprēķina un nodrošina šādas informācijas publicēšanu:
|
a) |
tirdzniecības vieta, kas ir visbūtiskākais tirgus no likviditātes viedokļa, kā noteikts 4. panta 2. punktā; |
|
b) |
vidējais dienas apgrozījums, lai noteiktu rīkojumu apjomu, kas ir lieli pēc apjoma, kā noteikts 7. panta 3. punktā; |
|
c) |
darījumu vidējā vērtība, lai noteiktu standarta tirgus apjomu, kā izklāstīts 11. panta 2. punktā. |
2. Kompetentās iestādes, tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, izmanto informāciju, kas ir publicēta saskaņā ar 1. punktu, Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta un 14. panta 2. un 4. punkta vajadzībām uz 12 mēnešu laikposmu no 1. aprīļa tajā gadā, kurā attiecīgā informācija ir publicēta.
Ja pirmajā daļā minētā informācija tiek aizstāta ar jaunu informāciju saskaņā ar 3. punktu minētajā 12 mēnešu laikposmā, kompetentās iestādes, tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, izmanto minēto jauno informāciju Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta un 14. panta 2. un 4. punkta vajadzībām.
3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu publicējamā informācija tiek regulāri atjaunināta Regulas (ES) Nr. 600/2014 vajadzībām, un visas izmaiņas attiecībā uz konkrētu akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu fondu, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu, kas būtiski ietekmē iepriekšējos aprēķinus un publicēto informāciju, ir ietvertas šādos atjauninājumos.
4. Šā panta 1. punktā minēto aprēķinu nolūkos darījumu skaitu attiecībā uz finanšu instrumentu aprēķina, saskaitot rezultātus, kurus iegūst, attiecībā uz katru konkrētā laikposmā izpildītu darījumu, attiecīgā instrumenta vienību skaitu, ar ko apmainījušies pārdevēji un pircēji, reizinot ar vienības cenu, kas piemērojama šādam darījumam.
5. Tirdzniecības dienas beigās, bet pirms attiecīgās dienas beigām, tirdzniecības vietas iesniedz kompetentajām iestādēm III pielikuma 1. un 2. tabulā izklāstīto informāciju ikreiz, kad finanšu instrumentu atļauj tirgot pirmoreiz vai kad tas tiek pirmoreiz tirgots tirdzniecības vietā, vai ikreiz, kad ir mainījusies iepriekš iesniegtā informācija.
18. pants
Atsauce uz kompetentajām iestādēm
(Regulas (ES) Nr. 600/2014 22. panta 1. punkts)
Konkrēta finanšu instrumenta kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par aprēķinu veikšanu un 4., 7., 11. un 17. pantā minētās informācijas publicēšanu, ir no likviditātes viedokļa visbūtiskākā tirgus kompetentā iestāde, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā un precizēts Deleģētās regulas (ES) 2017/571 16. pantā.
19. pants
Pārejas noteikumi
1. Atkāpjoties no 17. panta 1. punkta, kompetentās iestādes apkopo datus, aprēķina un nodrošina publicēšanu nekavējoties pēc to apstrādes saskaņā ar šādu grafiku:
|
a) |
ja datums, kurā finanšu instrumentus pirmoreiz tirgo tirdzniecības vietā Savienībā, ir datums, kas nav mazāk kā desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas, kompetentās iestādes publicē aprēķinu rezultātu ne vēlāk kā četras nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas; |
|
b) |
ja datums, kurā finanšu instrumentus pirmoreiz tirgo tirdzniecības vietā Savienībā, ir datums, kas ir laikposmā, kas sākas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas, un kas beidzas dienu pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas, kompetentās iestādes publicē aprēķinu rezultātu ne vēlāk kā Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienā. |
2. Aprēķinus, kas minēti 1. punktā, veic šādi:
|
a) |
ja datums, kurā finanšu instrumentus pirmoreiz tirgo tirdzniecības vietā Savienībā, ir datums, kas nav mazāk kā sešpadsmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas, aprēķinu pamatā ir dati, kas ir pieejami četrdesmit nedēļu laikposmā, kas sākas piecdesmit divas nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas; |
|
b) |
ja datums, kurā finanšu instrumentus pirmoreiz tirgo tirdzniecības vietā Savienībā, ir datums, kas sākas sešpadsmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas, un kas beidzas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas, aprēķinu pamatā ir dati, kas ir pieejami attiecīgā finanšu instrumenta tirdzniecības laikposma pirmajās četrās nedēļās; |
|
c) |
ja datums, kurā finanšu instrumentus pirmoreiz tirgo tirdzniecības vietā Savienībā, ir datums, kas ir laikposmā, kurš sākas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas un kurš beidzas dienu pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas, aprēķinu pamatā ir attiecīgo finanšu instrumentu vai citu finanšu instrumentu, par kuriem uzskata, ka tiem ir šādiem finanšu instrumentiem līdzīgas pazīmes, iepriekšējā tirdzniecības vēsture. |
3. Kompetentās iestādes, tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, izmanto informāciju, kas ir publicēta saskaņā ar 1. punktu, Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta un 14. panta 2. un 4. punkta vajadzībām uz piecpadsmit mēnešu laikposmu, kas sākas minētās regulas piemērošanas dienā.
4. Šā panta 3. punktā minētajā laikposmā kompetentās iestādes attiecībā uz 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem nodrošina, ka:
|
a) |
saskaņā ar 1. punktu publicētā informācija ir atbilstīga Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta un 14. panta 2. un 4. punkta vajadzībām; |
|
b) |
saskaņā ar 1. punktu publicēto informāciju atjaunina, pamatojoties uz ilgāku tirdzniecības laikposmu un visaptverošāku tirdzniecības vēsturi, ja nepieciešams. |
20. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Tomēr 19. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) Komisijas 2016. gada 13. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/577, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par apjoma ierobežošanas mehānismu un informācijas sniegšanu pārredzamības un citu aprēķinu nolūkā (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 174. lpp.).
(3) Komisijas 2016. gada 2. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/571 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 126. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
(9) Komisijas 2016. gada 7. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/574, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par uzņēmumu pulksteņu precizitātes līmeni (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 148. lpp.).
(10) Komisijas 2016. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/590, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 449. lpp.)
I PIELIKUMS
Publiskojamā informācija
1. tabula
Saskaņā ar 3. pantu publiskojamā tirdzniecības sistēmu veida un saistītās informācijas apraksts
|
Tirdzniecības sistēmas veids |
Tirdzniecības sistēmas apraksts |
Publiskojamā informācija |
|
Izsoles rīkojumu reģistra nepārtrauktās tirdzniecības sistēma |
Sistēma, kas nepārtraukti ar rīkojumu reģistra un tirdzniecības algoritma palīdzību automātiski savieto pārdošanas uzdevumus ar atbilstīgiem pirkšanas uzdevumiem, pamatojoties uz labāko pieejamo cenu. |
Rīkojumu kopējais skaits un akcijas, depozitārie sertifikāti, biržā tirgoti fondi, sertifikāti un citi līdzīgi finanšu instrumenti, ko tie piedāvā katrā cenu līmenī vismaz piecos labākajos pirkšanas un pārdošanas cenu līmeņos. |
|
Cenu piedāvājuma virzīta tirdzniecības sistēma |
Sistēma, kurā darījumi tiek slēgti, pamatojoties tikai uz stabiliem cenu piedāvājumiem, ko pastāvīgi dara pieejamus dalībniekiem, un saskaņā ar kuriem tirgus uzturētājiem cenu piedāvājumi jāuztur tādā apjomā, kas līdzsvaro locekļu un dalībnieku vajadzības veikt darījumus komerciālos apjomos un ar risku, ko uzņemas attiecīgais tirgus uzturētājs. |
Katra tirgus uzturētāja, kas veic tirdzniecību ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības sistēmā, vislabākais pirkšanas un pārdošanas cenas piedāvājums kopā ar apjomu, kas piesaistīts šādām cenām. Publicētie cenu piedāvājumi ir juridisko saistību piedāvājumi pirkt un pārdot finanšu instrumentus un norāda finanšu instrumentu cenu un apjomu, kādā reģistrēti tirgus uzturētāji ir gatavi pirkt vai pārdot. Tomēr ārkārtas tirgus apstākļos uz ierobežotu laikposmu pieļaujamas indikatīvas cenas vai vienpusējas (tikai pirkšanas vai pārdošanas) cenas. |
|
Periodisko izsoļu tirdzniecības sistēma |
Sistēma, kas uzdevumus savieto automātiski, pamatojoties uz periodiskām izsolēm un tirdzniecības algoritmu |
Cena, kas izsoļu tirdzniecības sistēmā vislabāk atbilstu tās tirdzniecības algoritmam attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības sistēmā, un apjoms, ko, iespējams, varētu izpildīt minētās sistēmas dalībnieki par minēto cenu. |
|
Cenu piedāvājumu pieprasīšanas tirdzniecības sistēma |
Tirdzniecības sistēma, kurā cenas piedāvājumu vai cenu piedāvājumus sniedz pēc viena vai vairāku locekļu vai dalībnieku pieprasījuma. Cenas piedāvājumu var izpildīt vienīgi pieprasītājs loceklis vai dalībnieks. Pieprasītājs loceklis vai dalībnieks var noslēgt darījumu, pieņemot pēc pieprasījuma sniegto cenas piedāvājumu vai cenu piedāvājumus. |
Jebkura locekļa vai dalībnieka cenu piedāvājumi un saistītie apjomi, kuri, ja tiek pieņemti, veidotu darījumu saskaņā ar attiecīgās sistēmas noteikumiem. Visus pēc pieprasījuma iesniegtos cenu piedāvājumus var publicēt vienlaikus, bet ne vēlāk kā no brīža, kas tie kļūst izpildāmi. |
|
Jebkura cita tirdzniecības sistēma |
Jebkurš cits tirdzniecības sistēmas veids, tostarp hibrīda sistēma, kas atbilst diviem vai vairākiem šajā tabulā minētajiem tirdzniecības sistēmu veidiem. |
Pienācīga informācija attiecībā uz rīkojumu vai cenu piedāvājumu līmeni un tirdzniecības interesi attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kas tirgoti tirdzniecības sistēmā; jo īpaši, ja cenu atklāšanas mehānisms to pieļauj, pieci labākie pirkšanas un pārdošanas cenu līmeņi un/vai katra tirgus uzturētāja divpusēji (pirkšanas un pārdošanas) cenu piedāvājumi ar konkrēto instrumentu. |
2. tabula
3. tabulas simbolu tabula
|
Simbols |
Datu veids |
Definīcija |
||||||||||||||||
|
{ALPHANUM-n} |
Līdz n burtciparu zīmēm |
Brīvas formas teksta lauks. |
||||||||||||||||
|
{CURRENCYCODE_3} |
3 burtciparu zīmes |
Valūtas trīsburtu kods, kā definēts ar ISO 4217 valūtas kodiem. |
||||||||||||||||
|
{DATE_TIME_FORMAT} |
Datuma un laika formāts saskaņā ar ISO 8601 |
Datums un laiks šādā formātā: GGGG-MM-DDThh:mm:ss.ddddddZ.
Datumus un laikus norāda pēc koordinētā universālā laika. |
||||||||||||||||
|
{DECIMAL-n/m} |
Decimālskaitlis, kas sastāv no maksimāli n zīmēm, no kurām maksimāli m zīmes var būt cipari aiz komata |
Ciparu lauks gan pozitīvām, gan negatīvām vērtībām.
Attiecīgā gadījumā vērtības noapaļo un nesaīsina. |
||||||||||||||||
|
{ISIN} |
12 burtciparu zīmes |
ISIN kods, kā definēts ISO 6166. |
||||||||||||||||
|
{MIC} |
4 burtciparu zīmes |
Tirgus identifikators, kas definēts ISO 10383. |
3. tabula
Informācijas saraksts pēctirdzniecības pārredzamībai
|
Lauka identifikators |
Publicējamais apraksts un informācija |
Izpildes vai publicēšanas vietas veids |
Aizpildāmais formāts, kā noteikts 2. tabulā |
|
Tirdzniecības laiks un datums |
Darījuma izpildes laiks un datums. Darījumiem, kas izpildīti tirdzniecības vietā, granularitātes līmenis ir saskaņā ar prasībām Deleģētās regulas (ES) 2017/574 2. pantā. Darījumiem, kas izpildīti tirdzniecības vietā, datums un laiks, kad puses vienojas par saturu šādos laukos: apjoms, cena, valūtas 31., 34. un 44. laukā, kā precizēts Deleģētās regulas (ES) 2017/590 1. pielikuma 2. tabulā, instrumenta identifikācijas kods, instrumenta klasifikācija un pamatā esošā instrumenta kods, ja piemērojams. Attiecībā uz darījumiem, kas nav izpildīti tirdzniecības vietā, ziņošanas laiks ir granulārs vismaz līdz tuvākajai sekundei. Ja darījuma pamatā ir rīkojums, ko trešajai pusei nodevusi izpildošā sabiedrība klienta vārdā, ja nebija ievēroti nodošanas nosacījumi, kas izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2017/590 4. pantā, šis ir darījuma datums un laiks, nevis rīkojuma nodošanas laiks. |
Regulēts tirgus (RT), daudzpusēja tirdzniecības sistēma (DTS), organizēta tirdzniecības sistēma (OTS) Apstiprināta publicēšanas struktūra (APS) konsolidētu datu lentes nodrošinātājs (KDLN) |
{DATE_TIME_FORMAT} |
|
Instrumenta identifikācijas kods |
Kods, ko izmanto finanšu instrumenta identificēšanai |
RT, DTS APS CDP |
{ISIN} |
|
Cena |
Darījuma tirdzniecības cena, izņemot (ja piemērojams) komisijas maksu un uzkrātos procentus. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. Ja cena pašlaik nav pieejama, bet vēl tiks noteikta, vērtība ir “PNDG”. Ja cena nav piemērojama, lauku neaizpilda. Šajā laukā sniegtā informācija atbilst vērtībām, kas sniegtas laukā “Daudzums”. |
RT, DTS APS CDP |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuālā izteiksmē vai kā ienesīgums “PNDG”, ja cena nav zināma |
|
Cenas valūta |
Valūta, kurā ir izteikta cena (piemēro tikai, ja cena ir izteikta kā monetārā vērtība). |
RT, DTS APS CDP |
{CURRENCYCODE_3} |
|
Daudzums |
Finanšu instrumentu vienību skaits. Finanšu instrumenta nominālā vai monetārā vērtība. Šajā laukā sniegtā informācija atbilst vērtībām, kas sniegtas laukā “Cena”. |
RT, DTS APS CDP |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
|
Izpildes vieta |
Darījuma izpildes vietas identifikācija. Izmantojiet ISO 10383 segmentu MIC darījumiem, kas izpildīti tirdzniecības vietā. Ja segments MIC neeksistē, izmantojiet operatora MIC. Izmantojiet MIC kodu “XOFF” finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kuri tiek tirgoti tirdzniecības vietā, ja darījums ar konkrēto finanšu instrumentu nav veikts tirdzniecības vietā, sistemātiskajā internalizētājā vai organizētā tirdzniecības platformā ārpus Savienības. Izmantojiet SINT finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kuri tiek tirgoti tirdzniecības vietā, ja darījums ar konkrēto finanšu instrumentu ir veikts sistemātiskajā internalizētājā. |
RT, DTS APS CDP |
Tirdzniecības vietas: {MIC} sistemātiskie internalizētāji: “SINT” |
|
Publicēšanas datums un laiks |
Datums un laiks, kad darījumu publicējusi tirdzniecības vieta vai apstiprināta publicēšanas struktūra. Darījumiem, kas izpildīti tirdzniecības vietā, granularitātes līmenis ir saskaņā ar prasībām Deleģētās regulas (ES) 2017/574 2. pantā. Attiecībā uz darījumiem, kas nav izpildīti tirdzniecības vietā, datums un laiks ir granulārs vismaz līdz tuvākajai sekundei. |
RT, DTS APS CDP |
{DATE_TIME_FORMAT} |
|
Publicēšanas vieta |
Kods, kas izmantots, lai identificētu tirdzniecības vietu vai apstiprinātu publicēšanas struktūru, kura publicē konkrēto darījumu. |
CDP |
Tirdzniecības vieta {MIC} APS ISO 10383 segments MIC (4 zīmes), ja pieejams. Pretējā gadījumā 4 zīmju kods, kā publicēts datu ziņošanas pakalpojumu nodrošinātāju sarakstā EVTI tīmekļa vietnē. |
|
Darījuma identifikācijas kods |
Burtciparu kods, ko piešķīrušas tirdzniecības vietas (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/580 (1) 12. pantu) un apstiprinātas publicēšanas struktūras un ko izmanto jebkurā turpmākā atsaucē uz konkrēto darījumu. Darījuma identifikācijas kods ir unikāls, konsekvents un pastāvīgs katram ISO 10383 MIC segmentam un katrai tirdzniecības dienai. Ja tirdzniecības vieta neizmanto MIC segmentu, darījuma identifikācijas kods ir unikāls, konsekvents un pastāvīgs katram operatīvajam MIC katrai tirdzniecības dienai. Ja APS neizmanto MIC, tam vajadzētu būt unikālam, konsekventam un pastāvīgam 4 zīmju kodam, ko izmanto, lai identificētu APS katrai tirdzniecības dienai. Darījuma identifikācijas koda komponenti nedrīkst izpaust ziņas par tā darījuma partneru identitāti, kura kods tiek saglabāts. |
RT, DTS APS CDP |
{ALPHANUM-52} |
4. tabula
Karodziņu saraksts pēctirdzniecības pārredzamībai
|
Karodziņš |
Nosaukums |
Izpildes vai publicēšanas vietas veids |
Apraksts |
||||
|
“BENC” |
Etalona darījuma karodziņš |
RT, DTS APS CDP |
Darījums ir veikts, atsaucoties uz cenu, kas aprēķināta vairākos laika brīžos saskaņā ar konkrēto etalonu, piemēram, pēc apjoma svērtā vidējā cena vai laikā svērtā vidējā cena. |
||||
|
“ACTX” |
Karodziņš, ar ko apzīmē pirkšanas un pārdošanas rīkojumu izpildi vienā darījumā |
APS CDP |
Darījumi, kuros ieguldījumu brokeru sabiedrība ir apkopojusi klientu rīkojumus, pirkšanu un pārdošanu veicot kā vienu darījumu un kuri ietver to pašu apjomu un cenu. |
||||
|
“NPFT” |
Karodziņš, ar ko apzīmē cenu neveidojošus darījumus |
RT, DTS CDP |
Darījumi, kuros apmaiņu ar finanšu instrumentiem nosaka faktori, kas nav finanšu instrumenta pašreizējais tirgus novērtējums, kā noteikts saskaņā ar 13. pantu. |
||||
|
“TNCP” |
Karodziņš, ar ko apzīmē darījumus, kas neveicina cenu atklāšanas procesu Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. panta nolūkos. |
RT, DTS APS CDP |
Darījums, kas neveicina cenu atklāšanas procesu Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. panta nolūkos un kā izklāstīts 2. pantā. |
||||
|
“SDIV” |
Karodziņš, ar ko apzīmē darījumu ar īpašām dividendēm |
RT, DTS APS CDP |
Darījumi, kas ir:
|
||||
|
“LRGS” |
Karodziņš, ar ko apzīmē pēctirdzniecības darījumu, kas ir liels pēc apjoma |
RT, DTS APS CDP |
Darījumi, kas ir lieli pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 15. pantu ir atļauta atlikta publicēšana. |
||||
|
“RFPT” |
Karodziņš, ar ko apzīmē darījumu ar atsauces cenu |
RT, DTS CDP |
Darījumi, kas izpildīti sistēmās, kuras darbojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu. |
||||
|
“NLIQ” |
Karodziņš, ar ko apzīmē nolīgtu darījumu ar nelikvīdiem finanšu instrumentiem |
RT, DTS CDP |
Darījumi, kas izpildīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu. |
||||
|
“OILQ” |
Karodziņš, ar ko apzīmē darījumu ar nelikvīdiem finanšu instrumentiem |
RT, DTS CDP |
Darījumi, kas izpildīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu. |
||||
|
“PRIC” |
Karodziņš, ar ko apzīmē nolīgtu darījumu, kam piemēro apstākļus, kas nav pašreizējā tirgus cena |
RT, DTS CDP |
Darījumi, kas izpildīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu un kā izklāstīts 6. pantā. |
||||
|
“ALGO” |
Karodziņš, ar ko apzīmē algoritmisko darījumu |
RT, DTS CDP |
Darījumi, kas izpildīti, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir iesaistījusies algoritmiskajā tirdzniecībā, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā. |
||||
|
“SIZE” |
Karodziņš, ar ko apzīmē darījumu, kas pārsniedz standarta tirgus apjomu |
APS CDP |
Darījumi, kas izpildīti sistemātiskajā internalizētājā, ja ienākošā rīkojuma apjoms pārsniedzis standarta tirgus apjomu, kā noteikts saskaņā ar 11. pantu. |
||||
|
“ILQD” |
Karodziņš, ar ko apzīmē darījumu ar nelikvīdu instrumentu |
APS CDP |
Darījumi ar nelikvīdiem instrumentiem, kā noteikts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/567 (2) 1. līdz 9. pantu, kas izpildīti sistemātiskajā internalizētājā. |
||||
|
“RPRI” |
Darījumi, kas ir saņēmuši karodziņu, ar ko apzīmē cenas uzlabojumu |
APS CDP |
Darījumi, kas izpildīti sistemātiskajā internalizētājā ar cenu uzlabojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 15. panta 2. punktu. |
||||
|
“CANC” |
Atcelšanas karodziņš |
RT, DTS APS CDP |
Ja ir atcelts iepriekš publicēts darījums. |
||||
|
“AMND” |
Grozījumu karodziņš |
RT, DTS APS CDP |
Ja ir grozīts iepriekš publicēts darījums. |
||||
|
“DUPL” |
Dublējošos tirdzniecības ziņojumu karodziņš |
APS |
Ja par darījumu ziņo vairāk nekā vienai APS saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/571 17. panta 1. punktu. |
(1) Komisijas 2016. gada 24. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/580, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgu datu, kuri saistīti ar finanšu instrumentu rīkojumiem, saglabāšanu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 193. lpp.).
(2) Komisijas 2016. gada 18. maija Deleģētā regula (ES) 2017/567, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz definīcijām, pārredzamību, portfeļa sablīvēšanu un produktu intervences un pozīciju uzraudzības pasākumiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 90. lpp.).
II PIELIKUMS
Rīkojumi, kuri ir lieli pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, standarta tirgus apjomi un atliktā publicēšana un kavējumi
1. tabula
Rīkojumi, kas ir lieli pēc apjoma, salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, attiecībā uz akcijām un depozitārajiem sertifikātiem
|
Vidējais dienas darījumu skaits (ADT), izteikts EUR |
ADT < 50 000 |
50 000 ≤ ADT < 100 000 |
100 000 ≤ ADT < 500 000 |
500 000 ≤ ADT < 1 000 000 |
1 000 000 ≤ ADT < 5 000 000 |
5 000 000 ≤ ADT < 25 000 000 |
25 000 000 ≤ ADT < 50 000 000 |
50 000 000 ≤ ADT < 100 000 000 |
ADT ≥ 100 000 000 |
|
Rīkojumu minimālais apjoms, ko var uzskatīt par lielu pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu EUR |
15 000 |
30 000 |
60 000 |
100 000 |
200 000 |
300 000 |
400 000 |
500 000 |
650 000 |
2. tabula
Rīkojumi, kas ir lieli pēc apjoma salīdzinājumā ar parastā tirgus apjoma sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem
|
Vidējais dienas darījumu skaits (ADT), izteikts EUR |
ADT < 50 000 |
ADT ≥ 50 000 |
|
Rīkojumu minimālais apjoms, ko var uzskatīt par lielu pēc apjoma salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu EUR |
15 000 |
30 000 |
3. tabula
Parastie tirgus apjomi
|
Vidējā darījumu vērtība (AVT), izteikta EUR |
AVT < 20 000 |
20 000 ≤ AVT < 40 000 |
40 000 ≤ AVT < 60 000 |
60 000 ≤ AVT < 80 000 |
80 000 ≤ AVT < 100 000 |
100 000 ≤ AVT < 120 000 |
120 000 ≤ AVT < 140 000 |
utt. |
|
Tirgus standarta apjoms |
10 000 |
30 000 |
50 000 |
70 000 |
90 000 |
110 000 |
130 000 |
utt. |
4. tabula
Atliktās publicēšanas robežvērtības un kavējumi attiecībā uz akcijām un depozitārajiem sertifikātiem
|
Vidējais dienas darījumu skaits (ADT), izteikts EUR |
Minimālais darījuma apjoms, attiecībā uz kuru pieļaujama novēlota informācijas publicēšana, izteikts EUR |
Publicēšanas laiks pēc darījuma izpildes |
|
> 100 m |
10 000 000 . |
60 minūtes |
|
20 000 000 |
120 minūtes |
|
|
35 000 000 |
Tirdzniecības dienas beigas |
|
|
50 m – 100 m |
7 000 000 |
60 minūtes |
|
15 000 000 |
120 minūtes |
|
|
25 000 000 |
Tirdzniecības dienas beigas |
|
|
25 m – 50 m |
5 000 000 |
60 minūtes |
|
10 000 000 |
120 minūtes |
|
|
12 000 000 |
Tirdzniecības dienas beigas |
|
|
5 m – 25 m |
2 500 000 |
60 minūtes |
|
4 000 000 |
120 minūtes |
|
|
5 000 000 |
Tirdzniecības dienas beigas |
|
|
1 m – 5 m |
450 000 |
60 minūtes |
|
750 000 |
120 minūtes |
|
|
1 000 000 |
Tirdzniecības dienas beigas |
|
|
500 000 – 1 m |
75 000 |
60 minūtes |
|
150 000 |
120 minūtes |
|
|
225 000 |
Tirdzniecības dienas beigas |
|
|
100 000 –500 000 |
30 000 |
60 minūtes |
|
80 000 |
120 minūtes |
|
|
120 000 |
Tirdzniecības dienas beigas |
|
|
50 000 –100 000 |
15 000 |
60 minūtes |
|
30 000 |
120 minūtes |
|
|
50 000 |
Tirdzniecības dienas beigas |
|
|
< 50 000 |
7 500 |
60 minūtes |
|
15 000 |
120 minūtes |
|
|
25 000 |
Nākamās tirdzniecības dienas beigas |
5. tabula
Atliktās publicēšanas robežvērtības un kavējumi attiecībā uz biržā tirgotiem fondiem
|
Minimālais darījuma apjoms, attiecībā uz kuru pieļaujama novēlota informācijas publicēšana, izteikts EUR |
Publicēšanas laiks pēc darījuma izpildes |
|
10 000 000 |
60 minūtes |
|
50 000 000 |
Tirdzniecības dienas beigas |
6. tabula
Atliktās publicēšanas robežvērtības un kavējumi attiecībā uz sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem
|
Vidējais dienas darījumu skaits (ADT), izteikts EUR |
Minimālais darījuma apjoms, attiecībā uz kuru pieļaujama novēlota informācijas publicēšana, izteikts EUR |
Publicēšanas laiks pēc darījuma izpildes |
|
ADT < 50 000 |
15 000 |
120 minūtes |
|
30 000 |
Tirdzniecības dienas beigas |
|
|
ADT ≥ 50 000 |
30 000 |
120 minūtes |
|
60 000 |
Tirdzniecības dienas beigas |
III PIELIKUMS
Atsauces dati, kas jāsniedz pārredzamības aprēķinu nolūkā
1. tabula
Simbolu tabula
|
Simbols |
Datu veids |
Definīcija |
|
{ALPHANUM-n} |
Līdz n burtciparu zīmēm |
Brīvas formas teksta lauks. |
|
{ISIN} |
12 burtciparu zīmes |
ISIN kods, kā definēts ISO 6166. |
|
{MIC} |
4 burtciparu zīmes |
Tirgus identifikators, kas definēts ISO 10383. |
2. tabula
Informācija par atsauces datiem, kas jāsniedz pārredzamības aprēķinu nolūkā
|
# |
Lauks |
Sniedzamā informācija |
Ziņošanas formāts un standarti |
||||||||||||||||||||
|
1. |
Instrumenta identifikācijas kods |
Kods, ko izmanto finanšu instrumenta identificēšanai |
{ISIN} |
||||||||||||||||||||
|
2. |
Instrumenta pilns nosaukums |
Finanšu instrumenta pilns nosaukums |
{ALPHANUM-350} |
||||||||||||||||||||
|
3. |
Tirdzniecības vieta |
Tirdzniecības vietas segmenta vai sistemātiskā internalizētāja tirgus identifikācijas kods (MIC), ja tāds ir; pretējā gadījumā operatora MIC. |
{MIC} |
||||||||||||||||||||
|
4. |
FITR identifikators |
Kapitāla finanšu instrumenta identifikācija
|
Kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti:
|
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/411 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/588
(2016. gada 14. jūlijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem un biržā tirgotiem fondiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1) un jo īpaši tās 49. panta 3. un 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
lai nodrošinātu tirgu pienācīgu darbību, attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem būtu jānosaka cenas izmaiņas minimālā soļa režīms vai cenas izmaiņas minimālais solis. Konkrētāk, risks, ka cenas izmaiņas minimālais solis attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem un dažiem biržā tirgotiem fondiem varētu pastāvīgi samazināties, kā arī šā riska ietekme uz tirgus pienācīgu darbību būtu jākontrolē, piemērojot obligātu cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu. |
|
(2) |
Attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem, ņemot vērā šo instrumentu būtību un to tirgu mikrostruktūras, kuros tos tirgo, nevar prezumēt, ka cenas izmaiņas minimālā soļa režīms iedarbīgi veicinās tirgu pienācīgu darbību, un tādēļ šiem instrumentiem nebūtu jāpiemēro cenas izmaiņas minimālā soļa režīms. |
|
(3) |
Turklāt sertifikātus tirgo tikai dažās dalībvalstīs. Ņemot vērā šo finanšu instrumentu īpašības un likviditāti, kā arī tirgu, kurā tie tiek tirgoti, mērogu un būtību, obligāts cenas izmaiņas minimālā soļa režīms nav nepieciešams, lai novērstu nesakārtotu tirdzniecības apstākļu izveidošanos. |
|
(4) |
Finanšu instrumentus, kas nav kapitāla finanšu instrumenti, un fiksēta ienākuma vērtspapīrus lielā mērā tirgo ārpus regulētā tirgus, un tikai nedaudzi darījumi tiek izpildīti tirdzniecības vietās. Ņemot vērā elektroniskās platformās izmantotu instrumentu likviditātes raksturīgās īpašības un to sadrumstalotību, obligāts cenas izmaiņas minimālā soļa režīms netiek uzskatīts par nepieciešamu arī attiecībā uz šiem instrumentiem. |
|
(5) |
Starp biržā tirgotiem fondiem un to pamatā esošajiem kapitāla instrumentiem pastāvošās saistības dēļ ir jānosaka cenas izmaiņas minimālais solis attiecībā uz biržā tirgotiem fondiem, kuru pamatā ir akcijas un depozitārie sertifikāti. Tomēr biržā tirgotiem fondiem, kuru pamatā ir finanšu instrumenti, kas nav akcijas vai depozitārie sertifikāti, nevajadzētu piemērot obligātu cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu. |
|
(6) |
Ir svarīgi, lai visiem biržā tirgotiem fondiem, uz kuriem attiecas šī regula, būtu vienāds cenas izmaiņas minimālā soļa režīms, kas balstīts uz vienu likviditātes diapazonu, neatkarīgi no to vidējā dienas darījumu skaita, lai samazinātu šiem instrumentiem piemērotā cenas izmaiņas minimālā soļa režīma apiešanas risku. |
|
(7) |
Šajā regulā būtu jāprecizē termins “likviditātes ziņā visatbilstīgākais tirgus”, jo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (2) šo jēdzienu izmanto gan attiecībā uz salīdzināmās cenas atbrīvojumu, gan attiecībā uz ziņošanu par darījumiem. |
|
(8) |
Cenas izmaiņas minimālā soļa režīms nosaka tikai minimālo atšķirību starp diviem cenu līmeņiem rīkojumiem, kas nosūtīti attiecībā uz rīkojumu reģistrā ietvertu finanšu instrumentu. Tādēļ tas būtu jāpiemēro vienādi neatkarīgi no finanšu instrumenta valūtas. |
|
(9) |
Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj reaģēt uz iepriekš zināmiem notikumiem, kuri rada izmaiņas finanšu instrumenta darījumu skaitā un kuru rezultātā piemērojamais cenas izmaiņas minimālais solis varētu vairs nebūt atbilstīgs. Tāpēc būtu jānosaka īpaša procedūra, lai izvairītos no nesakārtotiem tirgus apstākļiem, kas izriet no korporatīvām darbībām, kuru rezultātā viena konkrēta instrumenta cenas izmaiņas minimālais solis var būt nepiemērojams. Minētā procedūra būtu jāpiemēro tādām korporatīvām darbībām, kas varētu ievērojami ietekmēt šā instrumenta likviditāti. Vērtējot korporatīvās darbības ietekmi uz īpašu finanšu instrumentu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visas iepriekšējās korporatīvās darbības ar līdzīgām īpašībām. |
|
(10) |
Lai nodrošinātu, ka cenas izmaiņas minimālā soļa režīms var darboties iedarbīgi un ka tirgus dalībniekiem ir pietiekami daudz laika, lai īstenotu jaunās prasības, ir lietderīgi paredzēt konkrētu datu vākšanu un agrīnu vidējā dienas darījumu skaita publicēšanu attiecībā uz katru finanšu instrumentu, uz ko attiecas šī regula. |
|
(11) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā paredzētie noteikumi un saistītie valsts noteikumi, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, tiek piemēroti no viena un tā paša datuma. Tomēr, lai nodrošinātu, ka cenas izmaiņas minimālā soļa regulējums var darboties iedarbīgi, atsevišķas šās regulas normas būtu jāpiemēro no dienas, kad tā stājas spēkā. |
|
(12) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(13) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (3), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Likviditātes ziņā visatbilstīgākais tirgus
Šajā regulā par akcijai vai depozitārajam sertifikātam likviditātes ziņā visatbilstīgāko tirgu uzskata par likviditātes ziņā visatbilstīgāko tirgu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/587 (4) 4. pantā.
2. pants
Cenas izmaiņas minimālais solis attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem un biržā tirgotiem fondiem
(Direktīvas 2014/65/ES 49. panta 1. un 2. punkts)
1. Tirdzniecības vietas rīkojumiem attiecībā uz akcijām vai depozitārajiem sertifikātiem piemēro cenas izmaiņas minimālo soli, kas ir vienāds vai lielāks par to, kas atbilst:
|
a) |
pielikumā pievienotajā tabulā norādītajam likviditātes diapazonam, kurš atbilst vidējam dienas darījumu skaitam šim instrumentam likviditātes ziņā visatbilstīgākajā tirgū; kā arī |
|
b) |
cenu diapazonam likviditātes diapazonā, kas atbilst rīkojuma cenai. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, kur akcijai vai depozitārajam sertifikātam likviditātes ziņā visatbilstīgākais tirgus uztur tikai tirdzniecības sistēmu, kas automātiski saskaņo rīkojumus, balstoties uz periodisku izsoli un tirdzniecības algoritmu, tirdzniecības vietas piemēro likviditātes diapazonu, kas atbilst pielikumā pievienotajā tabulā norādītajam zemākajam vidējam dienas darījumu skaitam.
3. Tirdzniecības vietas rīkojumiem attiecībā uz biržā tirgotiem fondiem piemēro cenas izmaiņas minimālo soli, kas ir vienāds vai lielāks nekā tas, kas atbilst:
|
a) |
pielikumā pievienotajā tabulā norādītajam likviditātes diapazonam, kurš atbilst augstākajam vidējam dienas darījumu skaitam; kā arī |
|
b) |
cenu diapazonam likviditātes diapazonā, kas atbilst rīkojuma cenai. |
4. Prasības, kas noteiktas 3. punktā, attiecas tikai uz biržā tirgotiem fondiem, kuriem pamatā esošie finanšu instrumenti ir atsevišķi kapitāla vērtspapīri, uz ko attiecas cenas izmaiņas minimālā soļa režīms saskaņā ar 1. punktu, vai šādu kapitāla vērtspapīru grozs.
3. pants
Vidējais dienas darījumu skaits attiecībā uz akcijām un depozitārajiem sertifikātiem
(Direktīvas 2014/65/ES 49. panta 1. un 2. punkts)
1. Līdz 1. martam nākamajā gadā pēc Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas un turpmāk katru gadu līdz 1. martam kompetentā iestāde attiecībā uz konkrētu akciju vai depozitāro sertifikātu, nosakot šai akcijai vai depozitārajam sertifikātam likviditātes ziņā visatbilstīgāko tirgu, aprēķina vidējo dienas darījumu skaitu minētajam finanšu instrumentam minētajā tirgū un nodrošina minētās informācijas publicēšanu.
1. apakšpunktā minētā kompetentā iestāde ir likviditātes ziņā visatbilstīgākā tirgus kompetentā iestāde, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/590 (5) 16. pantā.
2. 1. punktā minētajā aprēķinā ietver šādus elementus:
|
a) |
tas attiecībā uz katru tirdzniecības vietu ietver darījumus, kas veikti saskaņā ar minētās tirdzniecības vietas noteikumiem, izņemot salīdzināmās cenas un nolīgtos darījumus, kuri atzīmēti, kā noteikts I pielikuma 4. tabulā Deleģētajā regulā (ES) 2017/587, un darījumus, kuri veikti, pamatojoties uz vismaz vienu rīkojumu, kam piemērots liela apjoma atbrīvojums, un ja darījumu apjoms pārsniedz piemērojamo liela apjoma darījumu slieksni, kā noteikts saskaņā ar 7. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2017/587. |
|
b) |
Tas attiecas vai nu uz iepriekšējo kalendāro gadu vai, attiecīgā gadījumā, iepriekšējā kalendārā gada laikposmu, kurā finanšu instrumentu bija atļauts tirgot vai tas tika tirgots tirdzniecības vietā un tā tirdzniecība netika apturēta. |
3. Minētā panta 1. un 2. punktu nepiemēro akcijām un depozitārajiem sertifikātiem, kuru tirdzniecība pirmoreiz tika atļauta vai kuri pirmoreiz tika tirgoti tirdzniecības vietā četras nedēļas vai mazāk pirms iepriekšējā kalendārā gada beigām.
4. Tirdzniecības vietas piemēro tā likviditātes diapazona cenas izmaiņas minimālo soli, kas atbilst vidējam dienas darījumu skaitam, kurš publicēts saskaņā ar 1. punktu, no 1. aprīļa pēc minētās publicēšanas.
5. Pirms pirmo reizi tiek atļauta akcijas vai depozitārā sertifikāta tirdzniecība vai pirms to pirmās tirdzniecības dienas tirdzniecības vietas kompetentā iestāde, kurā pirmo reizi atļaus tirgot vai pirmo reizi tirgos minēto finanšu instrumentu, aplēš vidējo dienas darījumu skaitu šajā tirdzniecības vietā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā attiecīgā finanšu instrumenta iepriekšējās tirdzniecības vēsturi, kā arī līdzīga rakstura finanšu instrumentu iepriekšējās tirdzniecības vēsturi, un publicē savas aplēses.
Tā likviditātes diapazona cenas izmaiņas minimālo soli, kas atbilst publicētajam aplēstajam vidējam dienas darījumu skaitam, piemēro no aplēses publicēšanas līdz brīdim, kad tiek publicēts šā instrumenta vidējais dienas darījumu skaits saskaņā ar 6. punktu.
6. Ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc akcijas vai depozitārā sertifikāta pirmās tirdzniecības dienas tās tirdzniecības vietas kompetentā iestāde, kurā finanšu instrumentu pirmo reizi atļauts tirgot vai kurā tas pirmo reizi tika tirgots, aprēķina un publicē vidējo dienas darījumu skaitu minētajam finanšu instrumentam šajā tirdzniecības vietā, izmantojot datus par attiecīgā finanšu instrumenta pirmo četru nedēļu tirdzniecību.
Tā likviditātes diapazona cenas izmaiņas minimālos soļus, kas atbilst publicētajam vidējam dienas darījumu skaitam, piemēro no publicēšanas brīža līdz brīdim, kad saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 1. līdz 4. punktā, attiecīgajam instrumentam ir aprēķināts un publicēts jauns vidējais dienas darījumu skaits.
7. Piemērojot šo pantu, vidējo dienas darījumu skaitu finanšu instrumentam aprēķina, dalot attiecīgā laikposma un attiecīgās tirdzniecības vietas darījumu kopējo skaitu attiecīgajā finanšu instrumentā ar tirdzniecības dienu skaitu.
4. pants
Korporatīvās darbības
(Direktīvas 2014/65/ES 49. panta 1. un 2. punkts)
Ja kompetentā iestāde uzskata, ka korporatīva darbība varētu mainīt konkrēta finanšu instrumenta vidējo dienas darījumu skaitu, tādējādi šo finanšu instrumentu iekļaujot citā likviditātes diapazonā, kompetentā iestāde nosaka un publicē šim finanšu instrumentam piemērojamo jauno likviditātes diapazonu, it kā attiecīgajā tirdzniecības vietā to būtu atļauts tirgot pirmo reizi vai tas tiktu tirgots pirmo reizi, un piemēro 3. panta 5. un 6. punktā noteikto procedūru.
5. pants
Pārejas noteikumi
1. Tirdzniecības vietas kompetentā iestāde, kurā pirmo reizi tika atļauts tirgot akciju vai depozitāro sertifikātu vai kurā tas ir tirgots pirmo reizi pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, vāc nepieciešamos datus, kā arī aprēķina un publicē vidējo dienas darījumu skaitu attiecīgajam finanšu instrumentam un attiecīgajai tirdzniecības vietai, ievērojot šādus termiņus:
|
a) |
ne vēlāk kā četras nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas dienas, ja diena, kad akcijas vai depozitāros sertifikātus pirmo reizi tirgo tirdzniecības vietā Savienībā, ir ne mazāk kā desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas; |
|
b) |
ne vēlāk kā pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, ja diena, kad finanšu instrumentus pirmo reizi tirgo tirdzniecības vietā Savienībā, iekļaujas laikposmā, kas sākas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, un beidzas dienā pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas. |
2. Aprēķinu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, veic šādi:
|
a) |
ja diena, kurā akcijas vai depozitārie sertifikāti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena vismaz sešpadsmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, šādu aprēķinu balsta uz datiem, kas pieejami attiecībā uz četrdesmit nedēļas ilgu atsauces laikposmu, kas sākas piecdesmit divas nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas; |
|
b) |
ja diena, kurā akcijas vai depozitārie sertifikāti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena laikposmā, kas sākas sešpadsmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas un beidzas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, šādu aprēķinu balsta uz datiem, kas pieejami attiecībā uz šā finanšu instrumenta pirmo četru tirdzniecības nedēļu laikposmu; |
|
c) |
ja diena, kurā akcijas vai depozitārie sertifikāti pirmoreiz tiek tirgoti kādā tirdzniecības vietā Savienības teritorijā, ir diena laikposmā, kas sākas desmit nedēļas pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas un beidzas iepriekšējā dienā pirms Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas, šādu aprēķinu balsta uz tirdzniecības vēsturi attiecībā uz šīm akcijām vai depozitārajiem sertifikātiem vai citiem finanšu instrumentiem, kuru īpašības uzskatāmas par līdzīgām šo akciju vai depozitāro sertifikātu īpašībām. |
3. Likviditātes diapazona cenas izmaiņas minimālos soļus, kas atbilst 1. punktā minētajam publicētajam vidējam dienas darījumu skaitam, piemēro līdz 1. aprīlim gadā pēc Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas. Minētajā laikposmā kompetentās iestādes nodrošina, ka cenas izmaiņas minimālie soļi attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri minēti 2. punkta b) un c) apakšpunktā un attiecībā uz kuriem tā ir kompetentā iestāde, neveicina nesakārtotus tirdzniecības apstākļus. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka pastāv risks attiecībā uz tirgu pienācīgu darbību cenas izmaiņas minimālo soļu dēļ, tā nosaka un publicē attiecīgo finanšu instrumentu atjauninātu vidējo dienas darījumu skaitu, lai novērstu minēto risku. Tas jādara, pamatojoties uz minēto instrumentu visaptverošu tirdzniecības vēsturi. Tirdzniecības vietas nekavējoties piemēro likviditātes diapazonu, kas atbilst atjauninātajam precizētajam vidējam dienas darījumu skaitam. Tās šādi rīkojas līdz nākamā gada 1. aprīlim pēc Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas sākumdienas vai līdz jaunai publikācijai, ar ko nāk klajā kompetentā iestāde saskaņā ar šo punktu.
6. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Tomēr 5. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(4) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/587, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un par darījumu izpildes prasībām attiecībā uz konkrētām akcijām tirdzniecības vietā vai attiecībā uz sistemātisku internalizētāju (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 387. lappusi).
(5) Komisijas 2016. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/590 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 449. lappusi).
PIELIKUMS
Cenas izmaiņas minimālo soļu tabula
|
|
Likviditātes diapazoni |
|||||
|
Cenu diapazoni |
0 ≤ Vidējais dienas darījumu skaits < 10 |
10 ≤ Vidējais dienas darījumu skaits < 80 |
80 ≤ Vidējais dienas darījumu skaits < 600 |
600 ≤ Vidējais dienas darījumu skaits < 2 000 |
2 000 ≤ Vidējais dienas darījumu skaits < 9 000 |
9 000 ≤ Vidējais dienas darījumu skaits |
|
0 ≤ cena < 0.1 |
0,0005 |
0,0002 |
0,0001 |
0,0001 |
0,0001 |
0,0001 |
|
0.1 ≤ cena < 0.2 |
0,001 |
0,0005 |
0,0002 |
0,0001 |
0,0001 |
0,0001 |
|
0.2 ≤ cena < 0.5 |
0,002 |
0,001 |
0,0005 |
0,0002 |
0,0001 |
0,0001 |
|
0.5 ≤ cena < 1 |
0,005 |
0,002 |
0,001 |
0,0005 |
0,0002 |
0,0001 |
|
1 ≤ cena < 2 |
0,01 |
0,005 |
0,002 |
0,001 |
0,0005 |
0,0002 |
|
2 ≤ cena < 5 |
0,02 |
0,01 |
0,005 |
0,002 |
0,001 |
0,0005 |
|
5 ≤ cena < 10 |
0,05 |
0,02 |
0,01 |
0,005 |
0,002 |
0,001 |
|
10 ≤ cena < 20 |
0,1 |
0,05 |
0,02 |
0,01 |
0,005 |
0,002 |
|
20 ≤ cena < 50 |
0,2 |
0,1 |
0,05 |
0,02 |
0,01 |
0,005 |
|
50 ≤ cena < 100 |
0,5 |
0,2 |
0,1 |
0,05 |
0,02 |
0,01 |
|
100 ≤ cena < 200 |
1 |
0,5 |
0,2 |
0,1 |
0,05 |
0,02 |
|
200 ≤ cena < 500 |
2 |
1 |
0,5 |
0,2 |
0,1 |
0,05 |
|
500 ≤ cena < 1 000 |
5 |
2 |
1 |
0,5 |
0,2 |
0,1 |
|
1 000 ≤ cena < 2 000 |
10 |
5 |
2 |
1 |
0,5 |
0,2 |
|
2 000 ≤ cena < 5 000 |
20 |
10 |
5 |
2 |
1 |
0,5 |
|
5 000 ≤ cena < 10 000 |
50 |
20 |
10 |
5 |
2 |
1 |
|
10 000 ≤ cena < 20 000 |
100 |
50 |
20 |
10 |
5 |
2 |
|
20 000 ≤ cena < 50 000 |
200 |
100 |
50 |
20 |
10 |
5 |
|
50 000 ≤ cena |
500 |
200 |
100 |
50 |
20 |
10 |
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/417 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/589
(2016. gada 19. jūlijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas precizē algoritmiskajā tirdzniecībā iesaistīto ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskās prasības
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1) un jo īpaši tās 17. panta 7. punkta a) un b) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Sistēmām un riska kontrolpasākumiem, ko izmanto algoritmiskajā tirdzniecībā iesaistītās ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sniedz tiešu elektronisku piekļuvi vai darbojas kā vispārēji tīrvērtes dalībnieki, vajadzētu būt efektīviem, noturīgiem un pietiekami jaudīgiem, ņemot vērā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības modeļa būtību, apjomu un sarežģītību. |
|
(2) |
Šajā nolūkā ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jānovērš visi riski, kas var ietekmēt algoritmiskas tirdzniecības sistēmas pamatelementus, tostarp jānovērš riski saistībā ar minētās sabiedrības tirdzniecības darbību veikšanai izmantoto aparatūru, programmatūru un saistītajām sakaru līnijām. Lai nodrošinātu vienādus algoritmiskās tirdzniecības nosacījumus neatkarīgi no tirdzniecības formas, šī regula būtu jāattiecina uz visiem ieguldījumu brokeru sabiedrības izmantoto izpildes sistēmu vai rīkojumu pārvaldības sistēmu veidiem. |
|
(3) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībai savas vispārīgās pārvaldības un lēmumu pieņemšanas sistēmas ietvaros vajadzētu būt skaidram un formalizētam pārvaldības mehānismam, tostarp skaidrai pārskatatbildības hierarhijai, efektīvām informācijas paziņošanas procedūrām un nodalītiem uzdevumiem un atbildībai. Mehānismam būtu jāierobežo atkarība no tikai vienas personas vai vienības. |
|
(4) |
Būtu jāveic atbilstības testēšana, lai pārliecinātos, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības sistēmas pareizi komunicē un mijiedarbojas ar tirdzniecības vietas vai tiešas tirgus piekļuves (TTP) nodrošinātāja tirdzniecības sistēmām un ka tirgus dati tiek apstrādāti pareizi. |
|
(5) |
Ieguldījumu lēmumu algoritmi pieņem automatizētus tirdzniecības lēmumus, nosakot, kurš finanšu instruments būtu jāpērk un kurš – jāpārdod. Rīkojumu izpildes algoritmi optimizē rīkojumu izpildes procesus, automātiski ģenerējot un iesniedzot rīkojumus vai kotācijas vienai vai vairākām tirdzniecības vietām tad, kad pieņemts ieguldījumu lēmums. Tirdzniecības algoritmi, kas ir ieguldījumu lēmumu algoritmi, būtu jānošķir no rīkojumu izpildes algoritmiem, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz taisnīgu un pienācīgu tirgus vispārējo darbību. |
|
(6) |
Prasības attiecībā uz tirdzniecības algoritmu testēšanu būtu jābalsta uz iespējamo ietekmi, ko minētie algoritmi varētu radīt uz taisnīgu un pienācīgu tirgus vispārējo darbību. Šajā sakarā no testēšanas prasībām būtu jāizslēdz tikai tīri ieguldījumu lēmumu algoritmi, kas ģenerē rīkojumus, kuri ir izpildāmi tikai ar neautomātiskiem līdzekļiem un ar cilvēka iejaukšanos. |
|
(7) |
Sākot izmantot tirdzniecības algoritmus, ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jānodrošina kontrolēta tirdzniecības algoritmu ieviešana neatkarīgi no tā, vai šie algoritmi ir jauni vai iepriekš ir tikuši veiksmīgi ieviesti citā tirdzniecības vietā, un tā, vai struktūra ir tikusi būtiski grozīta. Ar tirdzniecības algoritmu kontrolētu ieviešanu būtu jānodrošina, ka tirdzniecības algoritmi darba vidē sniedz gaidītos rezultātus. Tāpēc ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jānosaka piesardzīgi ierobežojumi attiecībā uz tirgoto finanšu instrumentu skaitu, rīkojumu cenu, vērtību un skaitu, stratēģijas pozīcijām un iesaistīto tirgu skaitu un intensīvāk jāuzrauga algoritmu darbība. |
|
(8) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstība īpašajām organizatoriskajām prasībām būtu jānosaka saskaņā ar pašnovērtējumu, kas ietver novērtējumu par atbilstību kritērijiem, kuri norādīti šīs regulas I pielikumā. Turklāt pašnovērtējumā būtu jāiekļauj visi pārējie apstākļi, kas varētu ietekmēt minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību. Pašnovērtējums būtu jāveic regulāri un tam vajadzētu ļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai gūt pilnīgu izpratni par tās izmantotajām tirdzniecības sistēmām un tirdzniecības algoritmiem, kā arī par riskiem, kas izriet no algoritmiskās tirdzniecības, neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība minētās sistēmas un algoritmus ir izstrādājusi pati, iegādājusies no trešās personas vai projektējusi vai izstrādājusi ciešā sadarbībā ar klientu vai trešo personu. |
|
(9) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vajadzības gadījumā vajadzētu būt spējīgai atsaukt visus vai dažus savus rīkojumus (“atcelšanas funkcionalitāte”). Lai šāda atsaukšana būtu efektīva, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienmēr vajadzētu būt iespējai uzzināt, kuri tirdzniecības algoritmi, tirgotāji vai klienti ir atbildīgi par rīkojumu. |
|
(10) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas veic algoritmisko tirdzniecību, būtu jāuzrauga, ka tās tirdzniecības sistēmas nevar izmantot nolūkā, kas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (2) noteikumiem vai tās tirdzniecības vietas noteikumiem, ar ko sabiedrība ir savienota. Saskaņā ar minēto regulu par aizdomīgiem darījumiem vai rīkojumiem būtu jāziņo kompetentajām iestādēm. |
|
(11) |
Dažāda veida riski būtu jānovērš ar dažāda veida kontrolpasākumiem. Pirms rīkojuma iesniegšanas tirdzniecības vietai būtu jāveic pirmstirdzniecības kontrolpasākumi. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu arī jāuzrauga sava tirdzniecības darbība un jāievieš reāllaika brīdinājumi, ar ko konstatēt nepienācīgas tirdzniecības pazīmes vai pirmstirdzniecības ierobežojumu pārkāpumus. Būtu jāievieš pēctirdzniecības kontrolpasākumi, lai ar pēctirdzniecības saskaņošanas palīdzību uzraudzītu ieguldījumu brokeru sabiedrību tirgus riskus un kredītriskus. Turklāt iespējama tirgus ļaunprātīga izmantošana un tirdzniecības vietas noteikumu pārkāpumi būtu jānovērš, izmantojot īpašas uzraudzības sistēmas, kas vēlākais nākamajā dienā ģenerē brīdinājumu un kas ir kalibrētas tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu kļūdainu pozitīvo un negatīvo brīdinājumu skaitu. |
|
(12) |
Brīdinājumi pēc reāllaikā veiktas uzraudzības būtu jāģenerē nekavējoties, tiklīdz tas ir tehniski iespējams. Visas darbības pēc šādas uzraudzības būtu jāveic, tiklīdz tas ir iespējams, ņemot vērā saprātīgu efektivitātes līmeni un attiecīgo personu un sistēmu izmaksas. |
|
(13) |
Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz tiešu elektronisku piekļuvi (TEP sniedzējs), vajadzētu palikt atbildīgai par veikto tirdzniecību, nodrošinot, ka tās TEP klienti izmanto sabiedrības tirdzniecības kodu. Tāpēc TEP sniedzējam būtu jānosaka politika un procedūras, ar ko nodrošināt, ka tā TEP klientu tirdzniecība atbilst prasībām, kuras piemērojamas šim pakalpojumu sniedzējam. Šādai atbildībai vajadzētu būt galvenajam faktoram, lai noteiktu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības kontrolpasākumus un novērtētu potenciālo TEP klientu piemērotību. Tādēļ TEP sniedzējam vajadzētu būt pietiekamām zināšanām par TEP klientu nodomiem, spējām, finanšu resursiem un uzticamību, tostarp, ja tā ir publiski pieejama, informācijai par potenciālo TEP klientu disciplināro vēsturi ar kompetentajām iestādēm un tirdzniecības vietām. |
|
(14) |
TEP sniedzējam būtu jāatbilst šīs regulas noteikumiem pat tad, ja tas nav iesaistīts algoritmiskajā tirdzniecībā, jo tā klienti var izmantot TEP, lai iesaistītos algoritmiskajā tirdzniecībā. |
|
(15) |
TEP potenciālo klientu uzticamības pārbaude būtu jāpielāgo riskiem, ko rada to sagaidāmo tirdzniecības darbību būtība, apjoms un sarežģītība, un sniegtajai tiešajai elektroniskajai piekļuvei. Konkrēti, būtu jānovērtē sagaidāmais tirdzniecības līmenis un rīkojumu apjoms, kā arī attiecīgajām tirdzniecības vietām piedāvātā savienojuma veids. |
|
(16) |
Būtu jānosaka saturs un formāts veidlapām, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura izmanto augstas intensitātes tirdzniecības metodi, lieto, lai kompetentajām iestādēm iesniegtu datus par saviem izvietotajiem rīkojumiem, un jānosaka minēto datu uzglabāšanas ilgums. |
|
(17) |
Lai nodrošinātu atbilstību vispārējai prasībai ieguldījumu brokeru sabiedrībai glabāt datus par rīkojumiem, nepieciešamie datu uzglabāšanas periodi ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, būtu jāsaskaņo ar tiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (3) 25. panta 1. punktā. |
|
(18) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā paredzētie noteikumi un saistītie valsts noteikumi, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, tiek piemēroti no viena un tā paša datuma. |
|
(19) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(20) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (4), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGAS ORGANIZATORISKĀS PRASĪBAS
1. pants
Vispārīgas organizatoriskās prasības
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrība vispārīgā pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesa ietvaros, izmantojot skaidru un formalizētu pārvaldības mehānismu, izveido un uzrauga savas tirdzniecības sistēmas un algoritmus, ņemot vērā savas darījumdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un nosakot:
|
a) |
skaidru pārskatatbildības hierarhiju, tostarp procedūras tirdzniecības algoritmu izstrādes, ieviešanas un turpmākas atjaunināšanas apstiprināšanai un tirdzniecības algoritmu uzraudzības laikā identificēto problēmu atrisināšanai; |
|
b) |
efektīvas procedūras informācijas paziņošanai ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšienē, lai norādījumus varētu iegūt un īstenot efektīvi un savlaicīgi; |
|
c) |
tirdzniecības struktūrvienību uzdevumu un pienākumu nodalīšanu no atbalsta funkcijām, tostarp riska kontroles un atbilstības funkcijām, lai nodrošinātu, ka neatļautu tirdzniecības darbību nav iespējams noslēpt. |
2. pants
Atbilstības funkcijas loma
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka atbilstības jomā nodarbinātajiem darbiniekiem ir vismaz vispārēja izpratne par to, kā darbojas ieguldījumu brokeru sabiedrības algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un tirdzniecības algoritmi. Atbilstības jomā nodarbinātie darbinieki uztur pastāvīgu saziņu ar tām personām attiecīgajā sabiedrībā, kam ir detalizētas zināšanas par sabiedrības algoritmiskās tirdzniecības sistēmām un algoritmiem.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina arī to, ka atbilstības jomā nodarbinātajiem darbiniekiem jebkurā laikā ir iespēja sazināties ar tādu personu vai personām attiecīgajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kam ir piekļuve 12. pantā minētajai funkcionalitātei (“atcelšanas funkcionalitāte”), vai ka tiem ir tieša piekļuve minētajai atcelšanas funkcionalitātei un tām personām, kas ir atbildīgas par katru tirdzniecības sistēmu vai algoritmu.
3. Ja sabiedrības atbilstības funkcija vai tās elementi tiek kā ārpakalpojums uzticēti trešai personai, ieguldījumu brokeru sabiedrība trešai personai sniedz tādu pašu piekļuvi informācijai, kādu tā sniegtu saviem darbiniekiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka, izmantojot šādu ārēju atbilstības funkciju:
|
a) |
tiek garantēts datu privātums; |
|
b) |
atbilstības funkciju var revidēt iekšēji un ārēji revidenti vai kompetentā iestāde. |
3. pants
Darbinieki
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodarbina pietiekamu tādu darbinieku skaitu, kam ir nepieciešamās prasmes, lai pārvaldītu algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un tirdzniecības algoritmus, un kam ir pietiekamas tehniskās zināšanas par:
|
a) |
attiecīgajām tirdzniecības sistēmām un algoritmiem; |
|
b) |
šādu sistēmu un algoritmu uzraudzību un testēšanu; |
|
c) |
tirdzniecības stratēģijām, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto savās algoritmiskās tirdzniecības sistēmās un tirdzniecības algoritmos; |
|
d) |
ieguldījumu brokeru sabiedrības juridiskajām saistībām. |
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība precizē nepieciešamās 1. punktā minētās prasmes. Šā panta 1. punktā minētajiem darbiniekiem nepieciešamās prasmes piemīt darbā pieņemšanas laikā vai tie šīs prasmes apmācības ceļā iegūst pēc pieņemšanas darbā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka minēto darbinieku prasmes pastāvīgi tiek atjauninātas apmācības ceļā, un regulāri izvērtē viņu prasmes.
3. Šā panta 2. punktā minētā darbinieku apmācība ir pielāgota darbinieku pieredzei un atbildībai, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību būtību, apjomu un sarežģītību. Konkrēti, rīkojumu iesniegšanā iesaistītajiem darbiniekiem nodrošina apmācību par rīkojumu iesniegšanas sistēmām un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka par algoritmiskās tirdzniecības riska un atbilstības funkcijām atbildīgajiem darbiniekiem ir:
|
a) |
pietiekamas zināšanas par algoritmisko tirdzniecību un stratēģijām; |
|
b) |
pietiekamas prasmes, kā reaģēt uz automātisko brīdinājumu sniegto informāciju; |
|
c) |
pietiekamas pilnvaras apstrīdēt par algoritmisko tirdzniecību atbildīgo darbinieku darbības, ja šāda tirdzniecība rada nepienācīgus tirdzniecības apstākļus vai aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. |
4. pants
IT ārpakalpojumi un iepirkums
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tirdzniecības darbībām izmantotu programmatūru vai iekārtas iegūst no ārpakalpojumu sniedzēja vai iepērk, tā saglabā pilnu atbildību par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pietiekamas zināšanas un nepieciešamā dokumentācija, lai nodrošinātu algoritmiskajā tirdzniecībā izmantoto iepirkto vai no ārpakalpojumu sniedzēja iegūto iekārtu vai programmatūras efektīvu atbilstību 1. punktam.
II NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS SISTĒMU NOTURĪBA
I IEDAĻA
Tirdzniecības algoritmu sistēmu un stratēģiju testēšana un ieviešana
5. pants
Vispārīgā metodoloģija
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Pirms algoritmiskas tirdzniecības sistēmas, tirdzniecības algoritma vai algoritmiskas tirdzniecības stratēģijas ieviešanas vai būtiskas atjaunināšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido skaidri noteiktas metodoloģijas šādu sistēmu, algoritmu vai stratēģiju izstrādāšanai un testēšanai.
2. Algoritmiskas tirdzniecības sistēmas, tirdzniecības algoritma vai algoritmiskas tirdzniecības stratēģijas ieviešanu vai būtisku atjaunināšanu atļauj ieguldījumu brokeru sabiedrības augstākās vadības norīkota persona.
3. Šā panta 1. punktā minētās metodoloģijas attiecas uz algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, tirdzniecības algoritma vai algoritmiskās tirdzniecības stratēģijas izstrādi, sniegumu, datu uzglabāšanu un apstiprināšanu. Tās nosaka arī pienākumu sadali, pietiekamu līdzekļu piešķiršanu, kā arī procedūras norādījumu pieprasīšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā.
4. Šā panta 1. punktā minētās metodoloģijas nodrošina, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēma, tirdzniecības algoritms vai algoritmiskās tirdzniecības stratēģija:
|
a) |
neuzvedas neparedzētā veidā; |
|
b) |
atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumiem saskaņā ar šo regulu; |
|
c) |
atbilst to tirdzniecības vietu noteikumiem un sistēmām, kurām piekļūst ieguldījumu brokeru sabiedrība; |
|
d) |
neveicina nepienācīgus tirdzniecības apstākļus, turpina efektīvi darboties tirgus spriedzes apstākļos un, ja nepieciešams, šādos apstākļos ļauj izslēgt algoritmiskās tirdzniecības sistēmu vai tirdzniecības algoritmu. |
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrība testēšanas metodoloģijas pielāgo tirdzniecības vietām un tirgiem, kuros tiks ieviests tirdzniecības algoritms. Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic papildu testus, ja notiek būtiskas izmaiņas algoritmiskās tirdzniecības sistēmā vai piekļuvē tirdzniecības vietai, kurā paredzēts izmantot algoritmiskās tirdzniecības sistēmu, tirdzniecības algoritmu vai algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju.
6. Šā panta 2. līdz 5. punktu piemēro tikai tirdzniecības algoritmiem, kas noved pie rīkojumu izpildes.
7. Ieguldījumu brokeru sabiedrība datus par visām būtiskajām izmaiņām, kas ieviestas algoritmiskajā tirdzniecībā izmantotajā programmatūrā, saglabā, lai varētu noteikt:
|
a) |
kad ir izdarīta izmaiņa; |
|
b) |
personu, kas izdarījusi izmaiņu; |
|
c) |
personu, kas apstiprinājusi izmaiņu; |
|
d) |
izmaiņas būtību. |
6. pants
Atbilstības testēšana
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība testē savas algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un tirdzniecības algoritmu atbilstību:
|
a) |
tirdzniecības vietas sistēmai jebkurā no šādiem gadījumiem:
|
|
b) |
tiešas tirgus piekļuves sniedzēja sistēmai jebkurā no šādiem gadījumiem:
|
2. Ar atbilstības testiem pārbauda, vai algoritmiskās tirdzniecības sistēmas vai tirdzniecības algoritma pamatelementi darbojas pareizi un saskaņā ar tirdzniecības vietas vai tiešas tirgus piekļuves sniedzēja prasībām. Šajā nolūkā ar testēšanu pārliecinās, ka algoritmiskā tirdzniecības sistēma vai tirdzniecības algoritms:
|
a) |
ar tirdzniecības vietas savietošanas loģiku mijiedarbojas, kā paredzēts; |
|
b) |
pienācīgi apstrādā no tirdzniecības vietas lejupielādētās datu plūsmas. |
7. pants
Testēšanas vide
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka testēšana par atbilstību 5. panta 4. punkta a), b) un d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem tiek veikta vidē, kas ir nodalīta no darba vides un ko izmanto tieši algoritmiskās tirdzniecības sistēmu un tirdzniecības algoritmu testēšanai un izstrādei.
Pirmās daļas nolūkos darba vide ir vide, kurā algoritmiskās tirdzniecības sistēmas faktiski darbojas un kura ietver tirgotāju izmantoto programmatūru un aparatūru, rīkojumu maršrutēšanu uz tirdzniecības vietām, tirgus datus, atkarīgās datubāzes, riska vadības sistēmas, datu vākšanu, analizēšanas sistēmas un pēctirdzniecības apstrādes sistēmas.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība var izpildīt 1. punktā minētās testēšanas prasības, izmantojot savu pašu testēšanas vidi vai tirdzniecības vietas, TEP sniedzēja vai pārdevēja nodrošinātu testēšanas vidi.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pilnībā atbildīga par tās algoritmiskās tirdzniecības sistēmu, tirdzniecības algoritmu vai algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju testēšanu un par nepieciešamo izmaiņu veikšanu tajos.
8. pants
Kontrolēta algoritmu ieviešana
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
Pirms tirdzniecības algoritma ieviešanas ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka iepriekš noteiktus ierobežojumus:
|
a) |
tirgoto finanšu instrumentu skaitam; |
|
b) |
rīkojumu cenai, vērtībai un skaitam; |
|
c) |
stratēģijas pozīcijām; un |
|
d) |
to tirdzniecības vietu skaitam, kam tiek nosūtīti rīkojumi. |
2. IEDAĻA
Pēcieviešanas pārvaldība
9. pants
Ikgadējs pašnovērtējums un validācija
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība ik gadu veic pašnovērtējuma un validācijas procesu un, pamatojoties uz šo procesu, sagatavo validācijas ziņojumu. Šā procesa gaitā ieguldījumu brokeru sabiedrība pārskata, novērtē un validē:
|
a) |
savas algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, tirdzniecības algoritmus un algoritmiskās tirdzniecības stratēģijas; |
|
b) |
savu pārvaldības, pārskatatbildības un apstiprināšanas satvaru; |
|
c) |
savu darbības nepārtrauktības mehānismu; |
|
d) |
savu vispārējo atbilstību Direktīvas 2014/65/ES 17. pantam, ņemot vērā darījumdarbības būtību, apjomu un sarežģītību. |
Pašnovērtējums ietver arī vismaz analīzi par atbilstību šīs regulas I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem.
2. Validācijas ziņojumu sagatavo ieguldījumu brokeru sabiedrības riska pārvaldības funkcija, kas minēta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 (5) 23. panta 2. punktā, un šajā nolūkā iesaista darbiniekus ar nepieciešamajām tehniskajām zināšanām. Riska pārvaldības funkcija informē atbilstības funkciju par visiem trūkumiem, kas konstatēti validācijas ziņojumā.
3. Validācijas ziņojumu revidē sabiedrības iekšējās revīzijas funkcija, ja tāda ir, un apstiprina ieguldījumu brokeru sabiedrības augstākā vadība.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrība novērš jebkādus trūkumus, kas konstatēti validācijas ziņojumā.
5. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nav izveidojusi Deleģētās regulas (ES) 2017/565 23. panta 2. punktā minēto riska pārvaldības funkciju, šajā regulā riska pārvaldības funkcijai noteiktās prasības piemēro citai funkcijai, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība izveidojusi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/565 23. panta 2. punktu.
10. pants
Spriedzes testēšana
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
Šīs regulas 9. pantā minētā ikgadējā pašnovērtējuma ietvaros ieguldījumu brokeru sabiedrība pārbauda, vai algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un 12. līdz 18. pantā minētās procedūras un kontrolpasākumi var izturēt lielāku rīkojumu plūsmu vai spriedzi tirgū. Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā šādus testus, ņemot vērā tās tirdzniecības darbības un tirdzniecības sistēmas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka testi tiek veikti tā, ka tie neietekmē darba vidi. Minētajos testos ietilpst:
|
a) |
liela apjoma ziņojumapmaiņas testu veikšana ar visaugstāko ieguldījumu brokeru sabiedrības saņemto un nosūtīto ziņojumu skaitu pēdējo sešu mēnešu laikā, reizinātu ar divi; |
|
b) |
liela tirdzniecības apjoma testu veikšana ar visaugstāko ieguldījumu brokeru sabiedrības sasniegto tirdzniecības līmeni pēdējo sešu mēnešu laikā, reizinātu ar divi. |
11. pants
Būtisku izmaiņu pārvaldība
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka tādas būtiskas ierosinātas izmaiņas darba vidē, kas attiecas uz algoritmisko tirdzniecību, iepriekš pārskata ieguldījumu brokeru sabiedrības augstākās vadības iecelta persona. Pārskatīšanas dziļums ir proporcionāls ierosināto izmaiņu apjomam.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido procedūras, lai nodrošinātu, ka visas izmaiņas tās sistēmu funkcionalitātē dara zināmas par tirdzniecības algoritmu atbildīgajiem tirgotājiem, atbilstības funkcijai un riska pārvaldības funkcijai.
3. IEDAĻA
Noturības nodrošināšanas līdzekļi
12. pants
Atcelšanas funkcionalitāte
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība spēj ārkārtas pasākuma ietvaros nekavējoties atcelt kādu vai visus neizpildītos rīkojumus, kas iesniegti kādā vai visās tirdzniecības vietās, ar kurām ieguldījumu brokeru sabiedrība ir savienota (“atcelšanas funkcionalitāte”).
2. Šā panta 1. punkta nolūkos neizpildītie rīkojumi ietver rīkojumus no atsevišķiem tirgotājiem, tirdzniecības struktūrvienībām vai attiecīgā gadījumā no klientiem.
3. Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrība spēj identificēt, kurš tirdzniecības algoritms un tirgotājs, tirdzniecības struktūrvienība vai attiecīgā gadījumā klients ir atbildīgs par katru rīkojumu, kas nosūtīts tirdzniecības vietai.
13. pants
Automatizēta uzraudzības sistēma, ar ko konstatēt tirgus manipulācijas
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība uzrauga visas tirdzniecības darbības, kas notiek, izmantojot tās tirdzniecības sistēmas, tostarp tās klientu tirdzniecības darbības, lai konstatētu iespējamu tirgus manipulāciju pazīmes, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 596/2014 12. pantā.
2. Šā panta 1. punkta nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido un uztur automatizētu uzraudzības sistēmu, kas efektīvi uzrauga rīkojumus un darījumus, ģenerē brīdinājumus un ziņojumus un attiecīgā gadījumā izmanto vizualizācijas rīkus.
3. Automatizētā uzraudzības sistēma aptver visas tirdzniecības darbības, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība, un visus rīkojumus, ko tā iesniedz. Tā ir projektēta, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības darbību būtību, apjomu un sarežģītību, piemēram, tirgoto instrumentu veidu un apjomu, rīkojumu plūsmas apmēru un sarežģītību un tirgus, kam piekļūts.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrība visas tās norādes par aizdomīgām tirdzniecības darbībām, kuras izmeklēšanas posmā ģenerējusi tās automatizētā uzraudzības sistēma, salīdzina ar citām atbilstīgām šīs sabiedrības tirdzniecības darbībām.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības automatizētā uzraudzības sistēma ir pielāgojama izmaiņām regulatīvajos pienākumos un ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībās, tostarp izmaiņām tās tirdzniecības stratēģijā un klientu tirdzniecības stratēģijā.
6. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vismaz reizi gadā pārskata savu automatizēto uzraudzības sistēmu, lai novērtētu, vai šī sistēma un tās izmantotie parametri un filtri joprojām atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības regulatīvajiem pienākumiem un tirdzniecības darbībai, tostarp tās spēju mazināt kļūdaini negatīvu un kļūdaini pozitīvu uzraudzības brīdinājumu ģenerēšanu.
7. Izmantojot pietiekami detalizētu laika granularitātes līmeni, ieguldījumu brokeru sabiedrības automatizētā uzraudzības sistēma spēj lasīt, reproducēt un analizēt rīkojuma un darījuma datus ex post, ar pietiekamu jaudu, lai attiecīgā gadījumā spētu darboties automatizētā zema latentuma tirdzniecības vidē. Tā spēj arī ģenerēt funkcionālus brīdinājumus nākamās tirdzniecības dienas sākumā vai, ja ir iesaistīts manuāls process, nākamās tirdzniecības dienas beigās. Ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības sistēmai ir atbilstoša dokumentācija un procedūras, lai efektīvi reaģētu uz tās ģenerētajiem brīdinājumiem.
8. Personāls, kas ir atbildīgs par ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības darbību uzraudzību 1. līdz 7. punkta nolūkos atbilstības funkcijai ziņo par ikvienu tirdzniecības darbību, kas varētu neatbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības politikai un procedūrām vai tās regulatīvajiem pienākumiem. Atbilstības funkcija novērtē minēto informāciju un attiecīgi rīkojas. Šāda rīcība ietver ziņošanu tirdzniecības vietai vai ziņojuma iesniegšanu par aizdomīgu darījumu vai rīkojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 16. pantu.
9. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka tās tirdzniecības un uzskaites dati ir precīzi, pilnīgi un konsekventi, pēc iespējas drīz savu elektroniskās tirdzniecības reģistru saskaņojot ar tirdzniecības vietu, brokeru, tīrvērtes dalībnieku, centrālo darījumu partneru, datu sniedzēju vai citu attiecīgo darījumu partneru sniegtajiem datiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā darījumdarbības būtību, apjomu un sarežģītību.
14. pants
Darījumdarbības nepārtrauktības mehānismi
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai attiecībā uz tās algoritmiskās tirdzniecības sistēmām ir darījumdarbības nepārtrauktības mehānismi, kas ir piemēroti darījumdarbības būtībai, apjomam un sarežģītībai. Šie mehānismi ir dokumentēti pastāvīgā informācijas nesējā.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības nepārtrauktības mehānismi efektīvi atrisina traucējumus radošus incidentus un vajadzības gadījumā nodrošina savlaicīgu algoritmiskās tirdzniecības atsākšanu. Minētie mehānismi ir pielāgoti katras piekļuves tirdzniecības vietas tirdzniecības sistēmām un ietver:
|
a) |
pārvaldības sistēmu darījumdarbības nepārtrauktības mehānismu izstrādei un ieviešanai; |
|
b) |
virkni iespējamo nelabvēlīgo scenāriju, kas attiecas uz algoritmiskās tirdzniecības sistēmu darbību, tostarp sistēmu, darbinieku, darba vietas, ārējo piegādātāju vai datu centru nepieejamību vai kritiski svarīgu datu un dokumentu pazaudēšanu vai izmainīšanu; |
|
c) |
procedūras tirdzniecības sistēmas pārvietošanai uz rezerves objektu un tirdzniecības sistēmas darbināšanu no minētā objekta, ja šāda objekta pastāvēšana ir piemērota ieguldījumu brokeru sabiedrības algoritmiskās tirdzniecības darbības būtībai, apjomam un sarežģītībai; |
|
d) |
personāla mācības par darījumdarbības nepārtrauktības mehānismiem; |
|
e) |
izmantošanas politiku attiecībā uz 12. pantā minēto funkcionalitāti; |
|
f) |
mehānismus attiecīgā tirdzniecības algoritma vai tirdzniecības sistēmas slēgšanai, ja tas nepieciešams; |
|
g) |
alternatīvus mehānismus, ar ko ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārvaldīt neizpildītos rīkojumus un pozīcijas. |
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka tās tirdzniecības algoritmu vai tirdzniecības sistēmu var slēgt saskaņā ar darījumdarbības nepārtrauktības mehānismiem, neradot neatbilstīgus tirdzniecības apstākļus.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrība katru gadu pārskata un testē savus darījumdarbības nepārtrauktības mehānismus un maina mehānismus, ņemot vērā minēto pārskatīšanu.
15. pants
Pirmstirdzniecības kontrolpasākumi rīkojumu reģistrēšanas brīdī
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem rīkojumu reģistrēšanas brīdī veic šādus pirmstirdzniecības kontrolpasākumus:
|
a) |
cenu atšķirības (collars), kas automātiski bloķē vai atceļ rīkojumus, kuri neatbilst iepriekš noteiktiem cenu parametriem, nošķirot dažādus finanšu instrumentus, gan izskatot rīkojumu pēc rīkojuma, gan vērtējot konkrētā laika posmā; |
|
b) |
maksimālās rīkojumu vērtības, kas neļauj rīkojumu reģistrā ievadīt rīkojumus ar nepieredzēti lielu vērtību; |
|
c) |
maksimālie rīkojumu apjomi, kas neļauj rīkojumu reģistrā ievadīt rīkojumus ar nepieredzēti lielu apjomu; |
|
d) |
maksimālais ziņojumu limits, kas nepieļauj uz rīkojumu reģistriem nosūtīt pārmērīgu ziņojumu skaitu par rīkojuma iesniegšanu, grozīšanu vai atcelšanu. |
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība visus tirdzniecības vietai nosūtītos rīkojumus nekavējoties iekļauj 1. punktā minēto pirmstirdzniecības limitu aprēķinā.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievieš automatizētus izpildes ierobežošanas mehānismus (throttles), ar ko kontrolē algoritmiskās tirdzniecības stratēģijas piemērošanas reižu skaitu. Pēc iepriekš noteikta atkārtotas izpildes reižu skaita tirdzniecības sistēma tiek automātiski atspējota līdz brīdim, kad to atkal iespējo norīkots darbinieks.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka tirgus risku un kredītrisku limitus, kuru pamatā ir kapitāla bāze, tīrvērtes mehānismi, tirdzniecības stratēģija, riska tolerance, pieredze un daži mainīgie lielumi, piemēram, laiks, cik ilgi ieguldījumu brokeru sabiedrība ir bijusi iesaistīta algoritmiskajā tirdzniecībā, un tas, kādā mērā tā izmanto pārdevējus, kas ir trešās personas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība koriģē minētos tirgus riska un kredītriska limitus, lai ņemtu vērā rīkojumu mainīgo ietekmi uz attiecīgo tirgu saistībā ar dažādiem cenas un likviditātes līmeņiem.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrība automātiski bloķē vai atceļ rīkojumus no tirgotāja, ja tai kļūst zināms, ka minētajam tirgotājam nav atļaujas pārdot konkrētu finanšu instrumentu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība automātiski bloķē vai atceļ rīkojumus, ja šie rīkojumi var apdraudēt ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu riska sliekšņus. Kontrolpasākumus attiecīgā gadījumā piemēro riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, finanšu instrumentiem, tirgotājiem, tirdzniecības struktūrvienībām vai ieguldījumu sabiedrību kopumā.
6. Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievieš procedūras un mehānismus saistībā ar rīkojumiem, kas automātiski bloķēti ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmstirdzniecības kontrolpasākumos, bet ko ieguldījumu brokeru sabiedrība tomēr vēlas iesniegt. Šādas procedūras un mehānismus uz laiku un izņēmuma apstākļos piemēro attiecībā uz konkrētu darījumu. Tos pārbauda riska pārvaldības funkcija un tiem piešķir atļauju ieguldījumu brokeru sabiedrības norīkota persona.
16. pants
Uzraudzība reāllaikā
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība laikā, kad tā nosūta rīkojumus tirdzniecības vietām, reāllaikā uzrauga visas algoritmiskās tirdzniecības darbības, kas notiek ar tās tirdzniecības kodu (tostarp klientu tirdzniecības darbības), lai konstatētu nepienācīgas tirdzniecības pazīmes, tostarp attiecībā uz tirdzniecību dažādos tirgos, aktīvu kategorijās vai ar dažādiem produktiem, ja sabiedrība vai tās klienti ir iesaistīti šādās darbībās.
2. Algoritmiskās tirdzniecības darbību uzraudzību reāllaikā veic tirgotājs, kurš atbild par tirdzniecības algoritmu vai algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju, un riska pārvaldības funkcija vai neatkarīga riska kontroles funkcija, kas izveidota šīs normas nolūkā. Minēto riska kontroles funkciju uzskata par neatkarīgu neatkarīgi no tā, vai uzraudzību reāllaikā veic ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieks vai trešā persona, ar nosacījumu, ka šī funkcija nav hierarhiski atkarīga no tirgotāja un nepieciešamības gadījumā var apstrīdēt tirgotāja rīcību 1. pantā minētajā pārvaldības sistēmā.
3. Darbinieki, kas atbild par uzraudzību reāllaikā, savlaicīgi risina ar darbību un regulējumu saistītās problēmas un vajadzības gadījumā ierosina koriģējošus pasākumus.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka kompetentā iestāde, attiecīgās tirdzniecības vietas un attiecīgā gadījumā TEP sniedzēji, tīrvērtes dalībnieki un centrālie darījumu partneri var jebkurā laikā piekļūt darbiniekiem, kas atbild par uzraudzību reāllaikā. Šajā nolūkā ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka un periodiski testē savus saziņas kanālus, tostarp saziņas procedūras ārpus tirdzniecības laika, lai nodrošinātu, ka ārkārtas gadījumā darbinieki ar attiecīga līmeņa pilnvarojumu var savlaicīgi savstarpēji sazināties.
5. Sistēmām uzraudzībai reāllaikā ir brīdinājumi reāllaika režīmā, lai palīdzētu darbiniekiem identificēt neparedzētas tirdzniecības darbības, kas veiktas, izmantojot algoritmu. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir procedūra, ar ko veikt koriģējošus pasākumus iespējami drīz pēc brīdinājuma ģenerēšanas, tostarp nepieciešamības gadījumā veikt pienācīgu atsaukšanu no tirgus. Šīs sistēmas arī ģenerē brīdinājumus saistībā ar algoritmiem un TEP rīkojumiem, kas iedarbina tirdzniecības vietas bloķēšanas mehānismu. Brīdinājumi reāllaikā tiek ģenerēti piecu sekunžu laikā pēc attiecīgā notikuma.
17. pants
Pēctirdzniecības kontrolpasākumi
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība pastāvīgi piemēro pēctirdzniecības kontrolpasākumus, ko tā ir ieviesusi. Ja tiek uzsākts pēctirdzniecības kontrolpasākums, ieguldījumu brokeru sabiedrība veic atbilstīgus pasākumus, kas var ietvert attiecīgā tirdzniecības algoritma vai tirdzniecības sistēmas pielāgojumus vai slēgšanu, vai pienācīgu atsaukšanu no tirgus.
2. Šā panta 1. punktā minētie pēctirdzniecības kontrolpasākumi ietver ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus risku un kredītrisku pastāvīgu novērtēšanu un uzraudzību efektīvu riska darījumu ziņā.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrība glabā tirdzniecības un uzskaites datus, kas ir pilnīgi, precīzi un konsekventi. Ieguldījumu brokeru sabiedrība savus elektroniskās tirdzniecības reģistrus saskaņo ar tirdzniecības vietu, uz kurām tā nosūta rīkojumus, brokeru vai TEP sniedzēju, tīrvērtes dalībnieku vai centrālo darījumu partneru un datu sniedzēju vai citu attiecīgo darījumu partneru sniegto informāciju par neizpildītajiem rīkojumiem un riska darījumiem. Ja iepriekš minētie tirgus dalībnieki informāciju sniedz reāllaikā, tad saskaņošana notiek reāllaikā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība spēj reāllaikā aprēķināt savu neizpildīto riska darījumu vērtību un savu tirgotāju un klientu neizpildīto riska darījumu vērtību.
4. Atvasināto instrumentu gadījumā pēctirdzniecības kontrolpasākumi, kas minēti 1. punktā, ietver kontrolpasākumus attiecībā uz maksimālajām garajām, īsajām un kopējām stratēģijas pozīcijām, ar tirdzniecības limitiem, kas jānosaka vienībās, kuras atbilst attiecīgo finanšu instrumentu veidiem.
5. Pēctirdzniecības uzraudzību veic tirgotāji, kas atbild par algoritmu, un ieguldījumu brokeru sabiedrības riska kontroles funkcija.
18. pants
Drošība un piekļuves ierobežojumi
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 1. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība īsteno IT stratēģiju ar noteiktiem mērķiem un pasākumiem, kas:
|
a) |
atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības un riska stratēģijai un ir pielāgota operatīvajai darbībai un riskiem, kam tā ir pakļauta; |
|
b) |
balstās uz uzticamu IT organizāciju, tostarp pakalpojumu, darba un izstrādes jomā; |
|
c) |
atbilst efektīvai IT drošības pārvaldībai. |
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido un uztur atbilstošus mehānismus fiziskās un elektroniskās drošības nodrošināšanai, kas mazina risku saistībā ar uzbrukumiem tās informācijas sistēmām un ietver efektīvu identitātes un piekļuves pārvaldību. Minētie mehānismi nodrošina datu konfidencialitāti, integritāti, autentiskumu un pieejamību un ieguldījumu brokeru sabiedrības informācijas sistēmu uzticamību un robustumu.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties informē kompetento iestādi par visiem būtiskajiem fiziskās un elektroniskās drošības pasākumu pārkāpumiem. Tā kompetentajai iestādei iesniedz ziņojumu par incidentu, norādot incidenta veidu, pēc incidenta veiktos pasākumus un iniciatīvas, kas veiktas, lai novērstu līdzīgus incidentus nākotnē.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrība ik gadu veic ielaušanās testus un neaizsargātības skenēšanu, lai simulētu kiberuzbrukumus.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka tā spēj identificēt visas personas, kurām ir kritiski svarīgas lietotāja piekļuves tiesības attiecībā uz tās IT sistēmām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība ierobežo šādu personu skaitu un uzrauga to piekļuvi IT sistēmām, lai pastāvīgi nodrošinātu izsekojamību.
III NODAĻA
TIEŠA ELEKTRONISKA PIEKĻUVE
19. pants
Vispārīgi noteikumi par TEP
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 5. punkts)
TEP sniedzējs izstrādā politiku un procedūras, kas nodrošina, ka tā TEP klientu tirdzniecība atbilst tirdzniecības vietas noteikumiem, lai panāktu, ka TEP nodrošinātājs atbilst Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 5. punkta prasībām.
20. pants
TEP sniedzēju kontrolpasākumi
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 5. punkts)
1. TEP sniedzējs katra TEP klienta rīkojumu plūsmai piemēro 13., 15. un 17. pantā minētos kontrolpasākumus un 16. pantā noteikto uzraudzību reāllaikā. Minēties kontrolpasākumi un uzraudzība ir nošķirti un ir atšķirīgi no TEP klientu piemērotajiem kontrolpasākumiem un uzraudzības. Konkrēti, TEP klienta rīkojumam vienmēr tiek piemēroti pirmstirdzniecības kontrolpasākumi, ko nosaka un kontrolē TEP sniedzējs.
2. TEP sniedzējs var izmantot paša pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības kontrolpasākumus, trešās personas veiktus kontrolpasākumus vai tirdzniecības vietas piedāvātus kontrolpasākumus un uzraudzību reāllaikā. TEP sniedzējs visos apstākļos saglabā atbildību par minēto kontrolpasākumu efektivitāti. TEP sniedzējs arī nodrošina, ka vienīgi tam ir tiesības noteikt vai mainīt minēto pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības kontrolpasākumu un uzraudzības reāllaikā parametrus vai limitus. TEP sniedzējs pastāvīgi uzrauga pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības kontrolpasākumu sniegumu.
3. Pirmstirdzniecības kontrolpasākumu limiti attiecībā uz rīkojumu iesniegšanu ir balstīti uz kredītu un riska ierobežojumiem, ko TEP sniedzējs piemēro savu TEP klientu tirdzniecības darbībai. Šos limitus nosaka, pamatojoties uz sākotnējo TEP klienta uzticamības pārbaudi un periodisku pārskatīšanu, ko veic TEP sniedzējs.
4. TEP klientiem, kas izmanto sponsorētu piekļuvi, piemēroto kontrolpasākumu parametri un limiti ir tikpat stingri kā tie, kas tiek piemēroti TEP klientiem, kuri izmanto TTP.
21. pants
TEP sniedzēju sistēmu specifikācijas
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 5. punkts)
1. TEP sniedzējs pārliecinās, ka tā tirdzniecības sistēmas tam ļauj:
|
a) |
uzraudzīt TEP klienta iesniegtos rīkojumus, izmantojot TEP sniedzēja tirdzniecības kodu; |
|
b) |
automātiski bloķēt vai atcelt rīkojumus no indivīdiem, kas apkalpo tirdzniecības sistēmas, kuras iesniedz ar algoritmisko tirdzniecību saistītus rīkojumus un kurām nav atļaujas rīkojumus nosūtīt ar TEP; |
|
c) |
automātiski bloķēt vai atcelt rīkojumus no TEP klienta par finanšu instrumentiem, kurus minētajam klientam nav atļauts tirgot, izmantojot iekšējo marķēšanas sistēmu, kas identificē un bloķē atsevišķu TEP klientu vai TEP klientu grupu; |
|
d) |
automātiski bloķēt vai atcelt tādus rīkojumus no TEP klienta, kas pārkāpj TEP sniedzēja riska pārvaldības sliekšņus, piemērojot kontrolpasākumus riska darījumiem ar atsevišķiem TEP klientiem, finanšu instrumentiem vai TEP klientu grupām; |
|
e) |
apstādināt tā TEP klientu rīkojumu plūsmas; |
|
f) |
apturēt vai atsaukt TEP pakalpojumus jebkuram TEP klientam, ja TEP sniedzējs nav pārliecināts, ka turpinātas piekļuves nodrošināšana atbilstu tā noteikumiem un procedūrām attiecībā uz taisnīgu un pienācīgu tirdzniecību un tirgus integritāti; |
|
g) |
vajadzības gadījumā pārskatīt TEP klientu iekšējās riska vadības sistēmas. |
2. TEP sniedzējam ir procedūras, lai novērtētu, pārvaldītu un mazinātu tirgus traucējumus un sabiedrībām raksturīgus riskus. TEP sniedzējs spēj identificēt personas, kas jāinformē tādas kļūdas gadījumā, kuras rezultātā rodas riska profila pārkāpumi vai iespējami tirdzniecības vietas noteikumu pārkāpumi.
3. TEP sniedzējs piešķir unikālu identifikācijas kodu, ar ko tas vienmēr spēj identificēt savus dažādos TEP klientus un to TEP klientu tirdzniecības struktūrvienības un tirgotājus, kas iesniedz rīkojumus caur TEP sniedzēja sistēmām;
4. TEP sniedzējs, kas ļauj TEP klientam nodrošināt TEP piekļuvi tā klientiem (“pastarpināta deleģēšana”), spēj identificēt dažādās rīkojumu plūsmas no labuma guvējiem šīs pastarpinātās deleģēšanas ietvaros, taču tam nav nepieciešams zināt šo labuma guvēju identitāti.
5. TEP sniedzējs reģistrē datus par rīkojumiem, kurus iesnieguši tā TEP klienti, tostarp izmaiņas un atcelšanu, brīdinājumus, ko ģenerējušas tā uzraudzības sistēmas, un filtrēšanas procesā veiktās izmaiņas.
22. pants
Potenciālo TEP klientu uzticamības pārbaude
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 5. punkts)
1. TEP sniedzējs veic savu potenciālo TEP klientu uzticamības pārbaudi, lai pārliecinātos par atbilstību šajā regulā izklāstītajām prasībām un tās tirdzniecības vietas noteikumiem, kuras piekļuvi tas piedāvā.
2. Šā panta 1. punktā minētā uzticamības pārbaude ietver:
|
a) |
potenciālā TEP klienta pārvaldības un īpašumtiesību struktūru; |
|
b) |
potenciālā TEP klienta izmantoto stratēģiju veidus; |
|
c) |
potenciālā TEP klienta darbības struktūru, sistēmas, pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības kontrolpasākumus un uzraudzību reāllaikā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas piedāvā TEP un ļauj TEP klientiem izmantot trešās personas programmatūru, lai piekļūtu tirdzniecības vietām, nodrošina, ka programmatūra ietver pirmstirdzniecības kontrolpasākumus, kuri ir līdzvērtīgi šajā regulā noteiktajiem pirmstirdzniecības kontrolpasākumiem; |
|
d) |
potenciālā TEP klienta pienākumus attiecībā uz darbību un kļūdu risināšanu; |
|
e) |
perspektīvā TEP klienta vēsturisko tirdzniecības modeli un uzvedību; |
|
f) |
potenciālā TEP klienta paredzamās tirdzniecības līmenī un rīkojumu apjomu; |
|
g) |
potenciālā TEP klienta spēju izpildīt tā finanšu saistības pret TEP sniedzēju; |
|
h) |
potenciālā TEP klienta disciplināro vēsturi, ja tā ir pieejama. |
3. TEP sniedzējs, kas ļauj veikt pastarpinātu deleģēšanu, nodrošina, ka potenciālajam TEP klientam, pirms tas piešķir piekļuvi citam klientam, ir uzticamības pārbaudes satvars, kas ir vismaz līdzvērtīgs 1. un 2. punktā minētajam.
23. pants
TEP klientu periodiska pārskatīšana
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 5. punkts)
1. TEP sniedzējs katru gadu pārskata savu uzticamības pārbaudes procesu.
2. TEP sniedzējs katru gadu veic atkārtotu riska novērtēšanu attiecībā uz klientu sistēmu un kontrolpasākumu piemērotību, jo īpaši ņemot vērā izmaiņas to tirdzniecības darbību vai stratēģiju apjomā, būtībā vai sarežģītībā, izmaiņas to darbinieku vidū, īpašumtiesību struktūrā, tirdzniecības vai bankas kontā, tiesiskajā statusā, finanšu stāvoklī un attiecībā uz to, vai TEP klients ir izteicis vēlmi pastarpināti deleģēt piekļuvi, ko tas iegūst no TEP sniedzēja.
IV NODAĻA
IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBAS, KAS DARBOJAS KĀ VISPĀRĒJI TĪRVĒRTES DALĪBNIEKI
24. pants
Ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas darbojas kā vispārēji tīrvērtes dalībnieki, sistēmas un kontrolpasākumi
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 6. punkts)
Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas darbojas kā vispārējs tīrvērtes dalībnieks (“tīrvērtes sabiedrība”), visām sistēmām, kuras palīdz sniegt tīrvērtes pakalpojumus klientiem, piemēro attiecīgas uzticamības pārbaudes, kontrolpasākumus un uzraudzību.
25. pants
Potenciālo tīrvērtes klientu uzticamības pārbaudes
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 6. punkts)
1. Tīrvērtes sabiedrība veic potenciālā tīrvērtes klienta sākotnējo novērtējumu, ņemot vērā klienta darījumdarbības būtību, apjomu un sarežģītību. Katru potenciālo tīrvērtes klientu novērtē pēc šādiem kritērijiem:
|
a) |
kredītspēja, tostarp jebkuras sniegtās garantijas; |
|
b) |
iekšējās riska kontroles sistēmas; |
|
c) |
paredzētā tirdzniecības stratēģija; |
|
d) |
maksājumu sistēmas un mehānismi, kas ļauj potenciālajam tīrvērtes klientam nodrošināt aktīvu vai naudas kā drošības rezerves savlaicīgu nodošanu, kā pieprasīts no tīrvērtes sabiedrības attiecībā uz tās sniegtajiem tīrvērtes pakalpojumiem; |
|
e) |
sistēmas iestatījumi un piekļuve informācijai, kas ļauj potenciālajam tīrvērtes klientam ievērot jebkādus maksimālos tirdzniecības limitus, par kuriem panākta vienošanās ar tīrvērtes sabiedrību; |
|
f) |
jebkāds nodrošinājums, ko tīrvērtes sabiedrībai sniedzis potenciālais tīrvērtes klients; |
|
g) |
darbības resursi, tostarp tehniskās saskarnes un savienojamība; |
|
h) |
potenciālā klienta iesaiste finanšu tirgu integritāti nodrošinošu tīrvērtes noteikumu pārkāpumos, tostarp iesaiste tirgus ļaunprātīgā izmantošanā, finanšu noziegumā vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbībās. |
2. Tīrvērtes sabiedrība katru gadu tīrvērtes klientu sniegumu pārskata attiecībā pret šā panta 1. punktā uzskaitītajiem kritērijiem. Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 6. punktā minētā saistošā rakstiskā vienošanās ietver šos kritērijus un nosaka to, cik bieži tīrvērtes sabiedrība pārskata savu tīrvērtes klientu sniegumu attiecībā pret šiem kritērijiem, ja šāda pārskatīšana ir jāveic biežāk kā reizi gadā. Saistošajā rakstiskajā vienošanās izklāsta sekas, kas iestājas tīrvērtes klientiem, kuri neizpilda šos kritērijus.
26. pants
Pozīciju limiti
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 6. punkts)
1. Tīrvērtes sabiedrība nosaka un paziņo saviem tīrvērtes klientiem atbilstošos tirdzniecības un pozīciju limitus, lai mazinātu un pārvaldītu savus darījuma partneru, likviditātes, operacionālos un citus riskus.
2. Tīrvērtes sabiedrība uzrauga savu tīrvērtes klientu pozīcijas attiecībā pret 1. punktā minētajiem limitiem pēc iespējas tuvāk reāllaikam, un tai ar atbilstošām drošības rezervēm un citiem līdzekļiem ir pienācīgas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības procedūras pozīciju limitu pārkāpuma risku pārvaldībai.
3. Tīrvērtes sabiedrība rakstveidā dokumentē 2. punktā minētās procedūras un reģistrē to, vai tīrvērtes klienti ievēro šīs procedūras.
27. pants
Informācijas atklāšana par sniegtajiem pakalpojumiem
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 6. punkts)
1. Tīrvērtes sabiedrība publicē nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā sniedz tīrvērtes pakalpojumus. Tā šos pakalpojumus piedāvā, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem.
2. Tīrvērtes sabiedrība tās potenciālos un esošos tīrvērtes klientus informē par aizsardzības līmeņiem un izmaksām, kas saistītas ar dažādajiem nošķīruma līmeņiem, ko tā sniedz. Informācija par dažādajiem nošķīruma līmeņiem ietver attiecīgo piedāvāto nošķīruma līmeņu galveno juridisko seku aprakstu, tostarp informāciju par attiecīgajā jurisdikcijā piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem.
V NODAĻA
AUGSTAS INTENSITĀTES ALGORITMISKĀS TIRDZNIECĪBAS METODE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
28. pants
Rīkojumu datu saturs un formāts
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 2. punkts)
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, nekavējoties pēc rīkojuma iesniegšanas reģistrē datus par katru iesniegto rīkojumu, izmantojot II pielikuma 2. un 3. tabulā norādīto formātu.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, atjaunina 1. punktā minēto informāciju, ievērojot standartus un formātus, kas norādīti II pielikuma 2. un 3. tabulas ceturtajā ailē.
3. Datus, kas minēti 1. un 2. punktā, glabā piecus gadus no dienas, kad rīkojums iesniegts tirdzniecības vietai vai citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai tā izpildei.
29. pants
Spēkā stāšanās un piemērošana
(Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 2. punkts)
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 19. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(5) Komisijas 2016. gada 25. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Kritēriji, kas ņemami vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības pašnovērtējumā, kā minēts 9. panta 1. punktā
|
1. |
Izvērtējot savas darījumdarbības būtību, ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecīgā gadījumā ņem vērā:
|
|
2. |
Izvērtējot savas darījumdarbības apjomu, ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecīgā gadījumā ņem vērā:
|
|
3. |
Izvērtējot savas darījumdarbības sarežģītību, ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecīgā gadījumā ņem vērā:
|
II PIELIKUMS
Rīkojumu datu saturs un formāts, kā minēts 28. pantā
1. tabula
Apzīmējumi 2. un 3. tabulai
|
SIMBOLS |
DATU TIPS |
DEFINĪCIJA |
||||||||||||||||
|
{ALPHANUM-n} |
Līdz n burtciparu zīmēm |
Brīvas formas teksta lauks. |
||||||||||||||||
|
{CURRENCYCODE_3} |
3 burtciparu zīmes |
Valūtas trīsburtu kods, kā definēts ar ISO 4217 valūtas kodiem. |
||||||||||||||||
|
{DATE_TIME_FORMAT} |
Datuma un laika formāts saskaņā ar ISO 8601 |
Datums un laiks šādā formātā: GGGG-MM-DDThh:mm:ss.ddddddZ.
Datumus un laikus norāda pēc koordinētā universālā laika. |
||||||||||||||||
|
{DECIMAL-n/m} |
Decimālskaitlis, kas sastāv no maksimāli n zīmēm, no kurām maksimāli m zīmes var būt cipari aiz komata |
Ciparu lauks gan pozitīvām, gan negatīvām vērtībām.
|
||||||||||||||||
|
{INTEGER-n} |
Vesels skaitlis, kas sastāv no maksimāli n cipariem |
Ciparu lauks gan pozitīvām, gan negatīvām veselu skaitļu vērtībām. |
||||||||||||||||
|
{ISIN} |
12 burtciparu zīmes |
ISIN kods, kā definēts ISO 6166. |
||||||||||||||||
|
{LEI} |
20 burtciparu zīmes |
Juridiskās personas identifikators, kas definēts ISO 17442. |
||||||||||||||||
|
{MIC} |
4 burtciparu zīmes |
Tirgus identifikators, kas definēts ISO 10383. |
||||||||||||||||
|
{NATIONAL_ID} |
35 burtciparu zīmes |
Identifikators ir izklāstīts 6. pantā un II pielikumā [22. RTS par ziņošanas pienākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantu]. |
2. tabula
Informācija par katru sākotnējo lēmumu veikt darījumu un no klientiem saņemtajiem rīkojumiem
|
N. |
Lauks |
Apraksts |
Standarts un formāts |
||||||||
|
1. |
Klienta vārds(-i) |
Klienta pilns vārds(-i). Ja ir vairāk nekā viens vārds, visus vārdus iekļauj šajā laukā un atdala ar komatu. Šo lauku atstāj tukšu gadījumā, ja ir piemērojams juridiskās personas identifikators (LEI). |
{ALPHANUM-140} |
||||||||
|
2. |
Klienta uzvārds(-i) |
Klienta pilns uzvārds(-i). Ja ir vairāk nekā viens uzvārds, visus uzvārdus iekļauj šajā laukā un atdala ar komatu. Šo lauku atstāj tukšu gadījumā, ja ir piemērojams LEI. |
{ALPHANUM-140} |
||||||||
|
3. |
Klienta identifikācijas kods |
Kods, ko izmanto, lai identificētu ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu. TEP gadījumā izmanto TEP lietotāja kodu. Ja klients ir juridiska persona, izmanto klienta LEI kodu. Ja klients nav juridiska persona, izmanto {NATIONAL_ID} kodu. Apkopotu rīkojumu gadījumā izmanto karodziņu “AGGR” , kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/580 (1) 2. panta 3. punktā. Vēl neveiktas rezervācijas gadījumā izmanto karodziņu “PNAL”, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2017/580 2. panta 2. punktā. Šo lauku atstāj tukšu tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav klienta. |
{LEI} {NATIONAL_ID} “AGGR” – apkopoti rīkojumi “PNAL” – vēl neveiktas rezervācijas |
||||||||
|
4. |
Tās personas vārds(-i), kas rīkojas klienta vārdā |
Šajā laukā ieraksta tās personas vārdu(-us), kas rīkojas klienta vārdā. Ja ir vairāk nekā viens vārds, visus vārdus iekļauj šajā laukā un atdala ar komatu. |
{ALPHANUM-140} |
||||||||
|
5. |
Tās personas uzvārds(-i), kas rīkojas klienta vārdā |
Šajā laukā ieraksta tās personas uzvārdu(-us), kas rīkojas klienta vārdā. Ja ir vairāk nekā viens uzvārds, visus uzvārdus iekļauj šajā laukā un atdala ar komatu. |
{ALPHANUM-140} |
||||||||
|
6. |
Ieguldījumu lēmums sabiedrībā |
Kods, ko izmanto, lai identificētu personu vai algoritmu, kas pieder pie tirdzniecības vietas un kas ir atbildīgs par ieguldījumu lēmumu saskaņā ar 8. pantu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/590 (2). Ja fiziska persona atbild par ieguldījuma lēmumu, tad ar {NATIONAL_ID} identificē personu, kura ir atbildīga par ieguldījumu lēmumu vai kurai ir galvenā atbildība par ieguldījumu lēmumu. Ja par ieguldījuma lēmumu ir atbildīgs algoritms, lauku aizpilda saskaņā ar 8. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2017/590. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja ieguldījuma lēmumu nav pieņēmusi persona vai algoritms, kas pieder pie ieguldījumu brokeru sabiedrības. |
{NATIONAL_ID} – fiziskas personas {ALPHANUM-50} – algoritmi |
||||||||
|
7. |
Sākotnējā līguma apzīmējums |
Kods, ko izmanto, lai identificētu rīkojumu, kas saņemts no klienta vai ko ieguldījumu brokeru sabiedrība ģenerējusi pirms pasūtījuma apstrādāšanas un iesniegšanas tirdzniecības vietai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai. |
{ALPHANUM-50} |
||||||||
|
8. |
Pirkšanas-pārdošanas rādītājs |
Norāda, vai rīkojums ir pārdodams vai pērkams. Iespējas līgumu un mijmaiņas iespējas līgumu gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kam ir tiesības izmantot iespēju, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš pārdod iespēju un saņem prēmiju. Tādu regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu un regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu gadījumā, kas nav regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi, kuri attiecas uz valūtām, pircējs ir darījuma partneris, kas pērk instrumentu, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš pārdod instrumentu. Tādu mijmaiņas līgumu gadījumā, kas saistīti ar vērtspapīriem, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem pamatā esošā vērtspapīra cenu svārstību risku un saņem nodrošinājuma summu. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas maksā nodrošinājuma summu. Tādu mijmaiņas līgumu gadījumā, kas saistīti ar procentu likmēm vai inflācijas indeksiem, pircējs ir darījuma partneris, kurš maksā fiksētu likmi. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas saņem fiksēto likmi. Bāzes mijmaiņas līgumu gadījumā (mijmaiņas līgumi, kurā mainīga procentu likme tiek apmainīta pret mainīgu procentu likmi) pircējs ir darījuma partneris, kurš maksā cenas starpību, un pārdevējs ir darījuma partneris, kas saņem cenas starpību. Tādu mijmaiņas līgumu un regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu gadījumā, kas saistīti ar valūtām, un starpvalūtu mijmaiņas līgumu gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kas saņem valūtu, kura ir pirmā no valūtām, kas sakārtotas alfabētiskā secībā saskaņā ar ISO 4217 standartu, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš piegādā minēto valūtu. Tādu mijmaiņas līgumu gadījumā, kas saistīti ar dividendēm, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem līdzvērtīgu faktisko dividenžu maksājumu. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas izmaksā dividendes un saņem fiksētu likmi. Atvasinātu finanšu instrumentu gadījumā kredītriska pārvešanai, izņemot iespējas līgumus un mijmaiņas iespējas līgumus, pircējs ir darījuma partneris, kas pērk aizsardzību. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas pārdod aizsardzību. Tādu atvasinātu instrumentu līgumu gadījumā, kas saistīti ar precēm vai emisiju kvotām, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem preci vai emisijas kvotu, kas norādīta ziņojumā, un pārdevējs ir darījumu partneris, kurš piegādā minēto preci vai emisijas kvotu. Biržā netirgota procentu likmes nākotnes līguma gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kas maksā fiksēto procentu likmi, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš saņem fiksēto procentu likmi. Nosacītās summas pieauguma gadījumā pircējs ir tāds pats kā finanšu instrumenta ieguvējs sākotnējā darījumā, un pārdevējs ir tāds pats kā finanšu instrumenta turētājs sākotnējā darījumā. Nosacītās summas samazinājuma gadījumā pircējs ir tāds pats kā finanšu instrumenta turētājs sākotnējā darījumā, un pārdevējs ir tāds pats kā finanšu instrumenta ieguvējs sākotnējā darījumā. |
“BUYI” – pirkt “SELL” – pārdot |
||||||||
|
9. |
Finanšu instrumenta identifikācijas kods |
Unikāls un nepārprotams finanšu instrumenta identifikators |
{ISIN} |
||||||||
|
10. |
Cena |
Rīkojuma limita cena, izņemot (ja piemērojams) komisijas maksu un uzkrātos procentus. Apturēšanas rīkojumu gadījumā tā ir apturēšanas cena attiecībā uz rīkojumu. Iespējas līgumu gadījumā tā ir atvasinātā instrumenta līguma prēmija par katru pamatā esošo instrumentu vai indeksa punktu. Cenas starpības derību gadījumā tā ir tieša pamatā esošā instrumenta atsauces cena. Attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījumiem tas ir kupons bāzes punktos. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. Ja cena nav piemērojama, lauku aizpilda ar vērtību “NOAP”. Ja cena pašlaik nav pieejama, bet vēl tiks noteikta, vērtība ir “PNDG”. Ja norunātā cena ir vienāda ar nulli, izmanto nulles cenu. Attiecīgā gadījumā vērtības nenoapaļo un nesaīsina. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuālā izteiksmē vai kā ienesīgums. {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos. “PNDG”, ja cena nav zināma. “NOAP”, ja cena nav piemērojama. |
||||||||
|
11. |
Cenas apzīmējums |
Norāda, vai norunas cena ir izteikta monetārā vērtībā, procentos, ienesīgumā vai bāzes punktos. |
“MONE” – monetāra vērtība “PERC” – procenti “YIEL” – ienesīgums “BAPO” – bāzes punkti |
||||||||
|
12. |
Cenas reizinātājs |
Pamatā esošā instrumenta vienību skaits, kuras aptver viens atvasināto instrumentu līgums. Monetārā vērtība, uz ko attiecas viens mijmaiņas līgums, ja to daudzuma lauks norāda mijmaiņas līgumu skaitu darījumā. Indeksu nākotnes līgumam vai indeksu iespējas līgumam – summa uz vienu indeksa punktu. Likmēm par starpību – starpības likmes pamatā esošā instrumenta cenas izmaiņas. Šajā laukā ziņotā informācija saskan ar vērtībām, kas norādītas 10 un 26. laukā. |
{DECIMAL- 18/17} “1” – neatvasināti finanšu instrumenti, kura tirdzniecība nenotiek ar līgumiem. |
||||||||
|
13. |
Cenas valūta |
Valūta, kurā ir izteikta tirdzniecības cena par finanšu instrumentu, kas saistīts ar rīkojumu (piemērojams, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība). |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||
|
14. |
Otrās daļas valūta |
Vairāku valūtu vai starpvalūtu mijmaiņas darījumu gadījumā otrās daļas valūta ir valūta, kurā ir denominēta līguma otrā daļa. Mijmaiņas iespējas līgumiem, kura pamatā ir vairāku valūtu mijmaiņas darījums, otrās daļas valūta ir valūta, kurā denominēta mijmaiņas līguma otrā daļa. Šis lauks ir piemērojams tikai procentu likmes un valūtas atvasināto instrumentu līgumiem. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||
|
15. |
Pamatā esošā instrumenta kods |
Pamatā esošā instrumenta ISIN kods. Amerikas depozitārajiem sertifikātiem, globālajiem depozitārajiem sertifikātiem un līdzīgiem instrumentiem – šo instrumentu pamatā esošā finanšu instrumenta ISIN kods. Konvertējamām obligācijām – instrumenta, uz kuru obligāciju var konvertēt, ISIN kods. Atvasinātajiem instrumentiem vai citiem instrumentiem, kuriem ir pamatā esošs instruments, – pamatā esošā instrumenta ISIN kods, ja instrumenta tirdzniecība ir atļauta vai to tirgo tirdzniecības vietā. Ja pamatā ir akciju dividende – attiecīgās akcijas, kura piešķir tiesības uz pamatā esošajām dividendēm, ISIN kods. Kredītriska mijmaiņas darījumiem norāda atsauces saistības ISIN kodu. Ja pamatā ir indekss un tam ir ISIN – attiecīgā indeksa ISIN kods. Ja pamatā ir grozs, iekļauj katra groza komponenta, kura tirdzniecība ir atļauta vai kuru tirgo tirdzniecības vietā, ISIN kodu. Šo lauku aizpilda tik daudzas reizes, cik nepieciešams, lai uzskaitītu visus uzrādāmos instrumentus grozā. |
{ISIN} |
||||||||
|
16. |
Iespējas līguma veids |
Norāde par to, vai atvasinātais instruments ir pirkšanas iespējas līgums (tiesības pirkt konkrētu pamatā esošu aktīvu) vai pārdošanas iespējas līgums (tiesības pārdot konkrētu pamatā esošu aktīvu), vai arī par to, ka rīkojuma izvietošanas laikā nav iespējams konstatēt, vai līgums ir pirkšanas iespējas līgums vai pārdošanas iespējas līgums. Mijmaiņas iespējas līgumu gadījumā tas ir:
Procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumu un procentu likmju minimālās robežvērtības līgumu gadījumā tas ir:
Lauks attiecas tikai uz atvasinātajiem instrumentiem, kas ir iespējas līgumi vai regulētā tirgū tirgotas garantijas. |
“PUTO” – pārdošanas iespējas līgums “CALL” – pirkšanas iespējas līgums “OTHR” – ja nav iespējams konstatēt, vai tas ir pirkšanas vai pārdošanas iespējas līgums |
||||||||
|
17. |
Norunas cena |
Iepriekš noteikta cena, par kādu turētājam būs jāpērk vai jāpārdod pamatā esošais instruments, vai norāde, ka rīkojuma izvietošanas laikā cenu nav iespējams noteikt. Lauks attiecas tikai uz tādiem iespējas līgumiem vai regulētā tirgū tirgotām garantijām, kuriem norunas cenu var noteikt rīkojuma izvietošanas laikā. Ja norunas cena nav piemērojama, aili neaizpilda. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuālā izteiksmē vai kā ienesīgums. {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos. “PNDG”, ja cena nav zināma. |
||||||||
|
18. |
Norunas cenas valūta |
Norunas cenas valūta. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||
|
19. |
Avansa maksājums |
Visu avansa maksājumu monetārā vērtība pārdevēja saņemtās vai izmaksātās nominālās summas bāzes punktos. Ja pārdevējs saņem avansa maksājumu, ierakstītā vērtība ir pozitīva. Ja pārdevējs izmaksā avansa maksājumu, ierakstītā vērtība ir negatīva. Attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumu nosacītās vērtības palielinājumu vai samazinājumu skaitlis atspoguļo izmaiņu absolūto vērtību, un to izsaka kā pozitīvu skaitli. |
{DECIMAL-18/5} |
||||||||
|
20. |
Piegādes veids |
Norāda, vai darījumu apmaksā fiziskos aktīvos vai skaidrā naudā. Ja piegādes veidu nevar noteikt rīkojuma izvietošanas laikā, vērtība ir “OPTL”. Lauks ir jāaizpilda tikai tad, ja ir atvasinātie instrumenti. |
“PHYS” – aktīvu fiziska piegāde “PHYS” – norēķini naudā “OPTN” – pēc darījuma partnera izvēles vai tad, ja to nosaka trešā puse. |
||||||||
|
21. |
Iespējas izmantošanas veids |
Jānorāda, vai iespējas līgumu var izpildīt tikai konkrētā datumā (Eiropas un Āzijas tips), vairākos iepriekš noteiktos datumos (Bermudu tips) vai jebkurā brīdī līguma darbības laikā (Amerikas tips). Šis lauks ir piemērojams tikai attiecībā uz iespējas līgumiem. |
“EURO” – Eiropas “AMER” – Amerikas “ASIA” – Āzijas “BERM” – Bermudu “OTHR” – cits veids |
||||||||
|
22. |
Termiņa diena |
Finanšu instrumenta [atmaksas] termiņa diena Lauks ir piemērojams tikai parāda instrumentiem ar noteiktu termiņu termiņa dienu. |
{DATEFORMAT} |
||||||||
|
23. |
Termiņš |
Finanšu instrumenta termiņš. Lauks ir piemērojams tikai atvasinātajiem instrumentiem, kam ir noteikts termiņš. |
{DATEFORMAT} |
||||||||
|
24. |
Daudzuma valūta |
Valūta, kurā izteikts daudzums. Lauks ir piemērojams tikai tad, ja daudzums ir izteikts kā nomināla vai monetāra vērtība. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||
|
25. |
Daudzuma apzīmējums |
Norāda, vai daudzums ir izteikts vienību skaitā, nominālvērtībā vai monetārā vērtībā. |
“UNIT” – vienību skaits “NOML” – nominālvērtība “MONE” – monetāra vērtība |
||||||||
|
26. |
Sākotnējais daudzums |
Attiecīgā finanšu instrumenta vienību skaits vai atvasināto instrumentu līgumu skaits rīkojumā. Finanšu instrumenta nominālā vai monetārā vērtība. Attiecībā uz cenas starpības derībām daudzums ir monetārā vērtība, par kuru noslēgtas derības uz katru pamatā esošā finanšu instrumenta punkta kustību. Attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumu nosacītās vērtības palielinājumu vai samazinājumu skaitlis atspoguļo izmaiņu absolūto vērtību, un to izsaka kā pozitīvu skaitli. Attiecībā uz kredītriska mijmaiņas līgumiem daudzums ir nosacītā summa, par kuru iegādāta vai pārdota aizsardzība. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
||||||||
|
27. |
Datums un laiks |
Precīzs datums un laiks, kad saņemts rīkojums, vai precīzs datums un laiks, kad tika pieņemts lēmums veikt darījumu. Šo lauku attiecīgā gadījumā saglabā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/574 (3) 3. pantu un pielikuma 2. tabulu. |
{DATE_TIME_FORMAT} Attiecīgā gadījumā ciparu skaitu aiz “sekundes” nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/574 pielikuma 2. tabulu. |
||||||||
|
28. |
Papildu informācija no klienta |
Norādījumi, parametri, nosacījumi un cita informācija par rīkojumu, ko klients ir nosūtījis ieguldījumu brokeru sabiedrībai. |
Brīvā tekstā |
3. tabula
Informācija, kas attiecas uz izejošiem un izpildītiem rīkojumiem
|
N. |
Lauks/saturs |
Apraksts |
Formāts |
||||||||||||||||||||||||
|
1. |
Pirkšanas-pārdošanas rādītājs |
Norāda, vai rīkojums ir par pirkšanu vai pārdošanu, kā noteikts 2. tabulas 8. laukā. |
“BUYI” – pirkt “SELL” – pārdot |
||||||||||||||||||||||||
|
2. |
Tirdzniecības statuss |
Norāda, vai rīkojums iesniegts tāpēc, ka tirdzniecības vietas loceklis, dalībnieks vai klients veic sapārotu tirdzniecību savā vārdā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 38. punktu vai veic darījumus savā vārdā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 6. punktu. Ja rīkojums nav iesniegts tāpēc, ka tirdzniecības vietas loceklis, dalībnieks vai klients ir veicis sapārotu tirdzniecību savā vārdā vai veicis darījumus savā vārdā, laukā norāda, ka darījums ir veikts citā statusā. |
“DEAL” – darījumu veikšana savā vārdā “MTCH” – sapārota tirdzniecība savā vārdā “AOTC” – jebkurš cits statuss |
||||||||||||||||||||||||
|
3. |
Likviditātes nodrošināšanas darbība |
Norāde par to, vai rīkojums tirdzniecības vietai ir iesniegts tirgus veidošanas stratēģijas ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 17. un 48. pantu vai citas darbības ietvaros saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/575 (4) 3. pantu. |
“pareizi” “nepareizi” |
||||||||||||||||||||||||
|
4. |
Izpilde sabiedrībā |
Kods, ko izmanto, lai identificētu personu vai algoritmu, kas ir atbildīgs par darījuma, kurš izriet no rīkojuma, izpildi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/590 9. pantu. Ja par darījuma izpildi ir atbildīga fiziska persona, šo personu identificē ar {NATIONAL_ID}. Ja par darījuma izpildi ir atbildīgs algoritms, lauku aizpilda saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/590 9. pantu. Ja darījuma izpildē ir iesaistīta vairāk nekā viena persona vai personu un algoritmu kombinācija, sabiedrība nosaka galveno atbildīgo tirgotāju vai algoritmu, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2017/590 9. pantā, un šajā laukā ieraksta minētā tirgotāja vai algoritma identitāti. Šis lauks ir piemērojams tikai attiecībā uz izpildītiem rīkojumiem. |
{NATIONAL_ID} – fiziskas personas {ALPHANUM-50} – algoritmi |
||||||||||||||||||||||||
|
5. |
Tirdzniecības vietai vai citai ieguldījumu sabiedrībai iesniegtā rīkojuma identifikācijas kods |
Iekšējais kods, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto, lai identificētu tirdzniecības vietām vai citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām iesniegto rīkojumu ar noteikumu, ka kods ir unikāls katrai tirdzniecības dienai un katram finanšu instrumentam. |
{ALPHANUM-50} |
||||||||||||||||||||||||
|
6. |
Rīkojuma identifikācijas kods, ko piešķīrusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirdzniecības vieta, kurā rīkojums tika iesniegts |
Burtciparu kods, ko piešķīrusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirdzniecības vieta, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir iesniegusi rīkojumu tā izpildei. Šo lauku aizpilda ar identifikācijas kodu, ko piešķir pēdējā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirdzniecības vieta. |
{ALPHANUM-50} |
||||||||||||||||||||||||
|
7. |
Rīkojuma saņēmēja identifikācijas kods |
Tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kods, kurai rīkojums nosūtīts, vai tās tirdzniecības vietas kods, kurai rīkojums nosūtīts. |
Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību: {LEI} Attiecībā uz tirdzniecības vietu: {MIC} |
||||||||||||||||||||||||
|
8. |
Rīkojuma veids |
Norāda tirdzniecības vietai iesniegtā rīkojuma veidu saskaņā ar tirdzniecības vietas specifikācijām. |
{ALPHANUM-50} |
||||||||||||||||||||||||
|
9. |
Ierobežojuma cena |
Maksimālā cena, par kuru var tirgot pirkšanas rīkojumu, vai minimālā cena, par kuru var tirgot pārdošanas rīkojumu. Stratēģijas rīkojuma starpības cena. Tā var būt pozitīva vai negatīva. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja rīkojumam nav ierobežojuma cenas vai ja rīkojumiem nav noteiktas cenas. Konvertējamas obligācijas gadījumā šajā laukā uzrāda rīkojumam izmantoto faktisko cenu (“tīro” vai “netīro”). Ja rīkojums ir izpildīts, ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrē arī cenu, par kādu darījums ticis izpildīts. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuāli vai kā peļņas likme. {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos. |
||||||||||||||||||||||||
|
10. |
Cenas valūta |
Valūta, kurā ir izteikta finanšu instrumenta, kas saistīts ar rīkojumu, tirdzniecības cena (piemērojams, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība). |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||
|
11. |
Cenas apzīmējums |
Norāda, vai norunas cena ir izteikta monetārā vērtībā, procentos, ienesīgumā vai bāzes punktos. |
“MONE” – monetāra vērtība “PERC” – procenti “YIEL” – ienesīgums “BAPO” – bāzes punkti |
||||||||||||||||||||||||
|
12. |
Papildu ierobežojuma cena |
Citas ierobežojuma cenas, ko var piemērot rīkojumam. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuāli vai kā peļņas likme. {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos. |
||||||||||||||||||||||||
|
13. |
Apturēšanas cena |
Cena, kas jāsasniedz, lai rīkojums kļūtu aktīvs. Attiecībā uz apturēšanas rīkojumiem, ko izraisa no finanšu instrumenta cenas neatkarīgi notikumi, šajā laukā ieraksta apturēšanas cenu, kas ir vienāda ar nulli. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuāli vai kā peļņas likme. {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos. |
||||||||||||||||||||||||
|
14. |
Piesaistīta ierobežojuma cena |
Maksimālā cena, par kuru var tirgot pirkšanas rīkojumu ar piesaistītu cenu, vai minimālā cena, par kuru var tirgot pārdošanas rīkojumu ar piesaistītu cenu. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuāli vai kā peļņas likme. {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos. |
||||||||||||||||||||||||
|
15. |
Atlikušais daudzums, tostarp slēptais |
Kopējais daudzums, kas rīkojumu reģistrā atliek pēc daļējas izpildes vai tāda jebkura cita notikuma gadījumā, kas skar rīkojumu. Daļējas izpildes rīkojuma gadījumā tas ir kopējais atlikušais apjoms pēc minētās daļējās izpildes. Rīkojuma ieraksta gadījumā tas ir sākotnējais daudzums. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
||||||||||||||||||||||||
|
16. |
Norādītais daudzums |
Rīkojumu reģistrā redzamais daudzums (pretstatā slēptajam). |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
||||||||||||||||||||||||
|
17. |
Tirgotais daudzums |
Pilnīgas vai daļējas izpildes gadījumā šajā laukā ieraksta izpildes daudzumu. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
||||||||||||||||||||||||
|
18. |
Minimālais pieļaujamais daudzums (MPD) |
Minimālais pieļaujamais daudzums rīkojuma izpildei, kas var sastāvēt no vairākām daļējām izpildēm un parasti attiecas tikai uz nepastāvīgiem rīkojumu veidiem. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
||||||||||||||||||||||||
|
19. |
Minimālais izpildāmais apjoms (MIA) |
Minimālais katras atsevišķas iespējamās izpildes izpildāmais apjoms. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
||||||||||||||||||||||||
|
20. |
MIA tikai pirmajā izpildē |
Norāda, vai MIA attiecas tikai uz pirmo izpildi. Šo lauku var atstāt neaizpildītu, ja nav aizpildīts 19. lauks. |
“pareizi” “nepareizi” |
||||||||||||||||||||||||
|
21. |
Tikai pasīvs rādītājs |
Norāda, vai rīkojums tirdzniecības vietai ir iesniegts ar parametru/karodziņu, kas liedz rīkojumu nekavējoties izpildīt pret jebkādiem kontrāriem redzamiem rīkojumiem. |
“pareizi” “nepareizi” |
||||||||||||||||||||||||
|
22. |
Pašizpildes novēršana |
Norāda, vai ar rīkojums ir ievadīts ar pašizpildes novēršanas kritēriju, lai to nevarētu izpildīt ar rīkojumu pretējā reģistra pusē, ko ievadījis tas pats loceklis vai dalībnieks. |
“pareizi” “nepareizi” |
||||||||||||||||||||||||
|
23. |
Datums un laiks (rīkojuma iesniegšana) |
Precīzs datums un laiks, kad rīkojums iesniegts tirdzniecības vietai vai citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai. |
{DATE_TIME_FORMAT} Ciparu skaitu aiz “sekundes” nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/574 pielikuma 2. tabulu. |
||||||||||||||||||||||||
|
24. |
Datums un laiks (rīkojuma saņemšana) |
Precīzs datums un laiks visiem ar rīkojumu saistītajiem ziņojumiem, kas nosūtīti tirdzniecības vietai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai un saņemti no tām. |
{DATE_TIME_FORMAT} Ciparu skaitu aiz “sekundes” nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/574 pielikuma 2. tabulu. |
||||||||||||||||||||||||
|
25. |
Kārtas numurs |
Ieguldījumu brokeru sabiedrība katru 26. laukā uzskaitīto notikumu identificē, izmantojot pozitīvus veselus skaitļus augošā secībā. Kārtas skaitlis ir unikāls katram notikuma veidam, konsekvents attiecībā uz visiem notikumiem, ar ieguldījumu brokeru sabiedrības laika zīmogu un pastāvīgs attiecībā uz dienu, kad iestājas notikums. |
{INTEGER-50} |
||||||||||||||||||||||||
|
26. |
Jauns rīkojums, rīkojuma grozīšana, rīkojuma atcelšana, rīkojuma noraidīšana, daļēja vai pilnīga izpilde |
Jauns rīkojums: tirdzniecības vietas uzturētājs saņem jaunu rīkojumu. |
“NEWO” – jauns rīkojums |
||||||||||||||||||||||||
|
Izraisīts rīkojums: rīkojums, kas kļūst izpildāms vai, attiecīgā gadījumā, neizpildāms, ja īstenojas iepriekš noteikti nosacījumi. |
“TRIG” – izraisīts rīkojums |
||||||||||||||||||||||||||
|
Tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta aizvietots rīkojums: ja tirdzniecības vietas loceklis, dalībnieks vai klients pēc savas iniciatīvas nolemj mainīt tāda rīkojuma parametru, ko tas iepriekš ir ievadījis rīkojumu reģistrā. |
“REME” – tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta aizvietots rīkojums. |
||||||||||||||||||||||||||
|
Tirgus darbību (automātiski) aizvietots rīkojums: ja tirdzniecības vietas uzturētāja IT sistēmas ir mainījušas rīkojuma parametru. Tas ietver gadījumus, kad rīkojuma ar piesaistītu cenu (peg order) vai apturēšanas rīkojuma ar mainīgu apturēšanas cenas vērtību (trailing stop order) pašreizējos parametrus maina, lai atspoguļotu to, kur rīkojums atrodas rīkojumu reģistrā. |
“REMA” – tirgus darbību (automātiski) aizvietots rīkojums. |
||||||||||||||||||||||||||
|
Tirgus darbību (cilvēkam iejaucoties) aizvietots rīkojums: ja tirdzniecības vietas uzturētāja darbinieki ir mainījuši rīkojuma parametru. Tas ietver gadījumus, kad tirdzniecības vietas loceklim, dalībniekam vai klientam ir IT problēmas un ir nepieciešams steidzami atcelt tā rīkojumus. |
“REMH” – tirgus darbību (cilvēkam iejaucoties) aizvietots rīkojums. |
||||||||||||||||||||||||||
|
Statusa maiņa pēc tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta iniciatīvas. Tas ietver aktivēšanu un deaktivēšanu. |
“CHME” – statusa maiņa pēc tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka/klienta iniciatīvas. |
||||||||||||||||||||||||||
|
Statusa maiņa saistībā ar tirgus darbībām. |
“CHMO” – statusa maiņa saistībā ar tirgus darbībām. |
||||||||||||||||||||||||||
|
Atcelts pēc tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta iniciatīvas. |
“CAME” – atcelts pēc tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka, vai klienta iniciatīvas. |
||||||||||||||||||||||||||
|
Tirgus darbību atcelts. Tas ietver aizsardzības mehānismu, kas paredzēts ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir iesaistītas algoritmiskajā tirdzniecībā un izmanto tirgus veidošanas stratēģiju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 17. un 48. pantu. |
“CAMO” – tirgus darbību atcelts. |
||||||||||||||||||||||||||
|
Noraidīts rīkojums: saņemts, bet tirdzniecības vietas uzturētāja noraidīts rīkojums. |
“REMO” – noraidīts rīkojums |
||||||||||||||||||||||||||
|
Rīkojums, kura termiņš ir iestājies. Ja rīkojumu izņem no rīkojumu reģistra brīdī, kad beidzas tā derīguma termiņš. |
“EXPI” – rīkojums, kura termiņš ir iestājies |
||||||||||||||||||||||||||
|
Daļēji izpildīts: ja rīkojums nav izpildīts pilnībā un atliek izpildāms daudzums. |
“PARF” – daļēji izpildīts |
||||||||||||||||||||||||||
|
Izpildīts: ja vairs nav daudzuma, kas jāizpilda. |
“FILL” – izpildīts {ALPHANUM-4} zīmes, kas vēl netiek izmantotas tirdzniecības vietas pašu klasifikācijā. |
||||||||||||||||||||||||||
|
27. |
Īso pozīciju pārdošanas indikators |
Īsās pozīcijas pārdošanas darījums, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība noslēgusi savā vārdā vai klienta vārdā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/590 11. pantu. |
“SSHO” – īsās pozīcijas pārdošana bez izņēmumiem |
||||||||||||||||||||||||
|
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda darījumu klienta vārdā, kurš veic pārdošanu, un ieguldījumu brokeru sabiedrība, rīkojoties, cik vien labi iespējams, nespēj noteikt, vai tas ir īsās pozīcijas pārdošanas darījums, šo lauku aizpilda ar “UNDI”. |
“SSEX” – īsās pozīcijas pārdošana ar izņēmumiem |
||||||||||||||||||||||||||
|
Ja darījums attiecas uz nosūtītu rīkojumu, kas atbilst nosūtīšanas nosacījumiem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/590 4. pantu, saņēmēja sabiedrība šo lauku aizpilda saņēmējas sabiedrības ziņojumā, izmantojot informāciju, kas saņemta no nosūtītājas sabiedrības. Šis lauks ir piemērojams tikai tad, ja uz instrumentu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012 (5) un pārdevējs ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrības klients. Šis lauks ir piemērojams tikai izpildītu rīkojumu gadījumā. |
“SELL” – nav īsās pozīcijas pārdošanas “UNDI” – informācija nav pieejama |
||||||||||||||||||||||||||
|
28. |
Atbrīvojuma indikators |
Norāda, vai darījums tika veikts saskaņā ar pirmstirdzniecības atbrīvojumu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. un 9. pantam. Attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem:
Attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti:
Šis lauks ir piemērojams tikai tad, ja ir rīkojumi, kas izpildīti, piemērojot atbrīvojumu attiecībā uz tirdzniecības vietu. |
Aizpilda vienu vai vairākus šādus karodziņus:
|
||||||||||||||||||||||||
|
29. |
Maršrutēšanas stratēģija |
Piemērojamā maršrutēšanas stratēģija saskaņā ar tirdzniecības vietas specifikāciju. Šo lauku atstāj neaizpildītu, ja nav piemērojams. |
{ALPHANUM-50} |
||||||||||||||||||||||||
|
30. |
Tirdzniecības vietas darījuma identifikācijas kods |
Burtciparu kods, ko darījumam piešķīrusi tirdzniecības vieta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/575 12. pantu. Šis lauks ir piemērojams tikai tad, ja ir rīkojumi, kas izpildīti tirdzniecības vietā. |
{ALPHANUM-52} |
||||||||||||||||||||||||
|
31. |
Derīguma termiņš |
Dienas rīkojums (Good-For-Day): rīkojuma termiņš iestājas tās tirdzniecības dienas beigās, kurā tas tika ievadīts rīkojumu reģistrā. |
“GDAY” – dienas rīkojums |
||||||||||||||||||||||||
|
Derīgs, līdz tiek atcelts (Good-Till-Cancelled): rīkojums turpinās būt aktīvs rīkojumu reģistrā un būs izpildāms līdz brīdim, kad tas tiek faktiski atcelts. |
“GTCA” – derīgs, līdz tiek atcelts |
||||||||||||||||||||||||||
|
Derīgs līdz noteiktam laikam (Good-till-time): rīkojuma termiņš iestājas vēlākais iepriekš noteiktā laikā pašreizējās tirdzniecības sesijas ietvaros. |
“GTHT” – derīgs līdz noteiktam laikam |
||||||||||||||||||||||||||
|
Derīgs līdz noteiktam datumam (Good-till-date): rīkojuma termiņš iestājas noteikta datuma beigās. |
“GTHD” – derīgs līdz noteiktam datumam |
||||||||||||||||||||||||||
|
Derīgs līdz noteiktam datumam un laikam (Good-Till-Specified Date and Time): rīkojuma termiņš iestājas noteiktā datumā un laikā. |
“GTDT” – derīgs līdz noteiktam datumam un laikam |
||||||||||||||||||||||||||
|
Derīgs pēc noteikta laika (Good After Time): rīkojums kļūst aktīvs tikai pēc iepriekš noteikta laikā pašreizējās tirdzniecības sesijas ietvaros. |
“GAFT” – derīgs pēc noteikta laika |
||||||||||||||||||||||||||
|
Derīgs pēc noteikta datuma (Good After Date): rīkojums kļūst aktīvs tikai no iepriekš noteikta datuma sākuma. |
“GAFD” – derīgs pēc noteikta datuma |
||||||||||||||||||||||||||
|
Derīgs pēc noteikta datuma un laika (Good After Specified Date and Time): rīkojums kļūst aktīvs tikai no iepriekš noteikta laika iepriekš noteiktā datumā. |
“GADT” – derīgs pēc noteikta datuma un laika |
||||||||||||||||||||||||||
|
Tūlītēji izpildāms vai atceļams (Immediate-or-cancel): rīkojums, ko izpilda brīdī, kad tas ievadīts rīkojumu reģistrā (attiecībā uz daudzumu, ko var izpildīt), un kas nepaliek rīkojumu reģistrā attiecībā uz atlikušo daudzumu (ja tāds ir), kas nav izpildīts. |
“IOCA” – tūlītēji izpildāms vai atceļams |
||||||||||||||||||||||||||
|
Tūlītēji pilnībā izpildāms vai atceļams (Fill-or-kill): rīkojums, ko izpilda brīdī, kad tas ievadīts rīkojumu reģistrā, ja to ir iespējams pilnībā izpildīt; ja rīkojumu var izpildīt tikai daļēji, to automātiski noraida un tāpēc to nevar izpildīt. Cits: jebkādas papildu norādes, kas ir unikālas attiecībā uz konkrētiem uzņēmējdarbības modeļiem, tirdzniecības platformām vai sistēmām. |
“F” – tūlītēji pilnībā izpildāms vai atceļams vai {ALPHANUM-4} zīmes, kas vēl netiek izmantotas tirdzniecības vietas pašu klasifikācijā. |
||||||||||||||||||||||||||
|
32. |
Rīkojuma ierobežojums |
Atbilstošs beigu cenas pārejas sesijai: ja rīkojums kvalificējas beigu cenas pārejas sesijai. |
“SESR”– atbilstošs beigu cenas pārejas sesijai. |
||||||||||||||||||||||||
|
Derīgs izsolei: rīkojums ir aktīvs un var tikt izpildīts tikai izsoles posmos (kurus tirdzniecības vietas loceklis, dalībnieks vai klients, kas iesniedzis rīkojumu, var noteikt iepriekš, piemēram, tirdzniecības sesijas sākumizsole un/vai noslēgumizsole un/vai tekošās dienas izsole). |
“VFAR” – derīgs izsolei |
||||||||||||||||||||||||||
|
Derīgs tikai nepārtrauktai tirdzniecībai: rīkojums ir aktīvs tikai nepārtrauktas tirdzniecības laikā. |
“VFCR” – derīgs tikai nepārtrauktai tirdzniecībai |
||||||||||||||||||||||||||
|
Cits: jebkādas papildu norādes, kas ir unikālas attiecībā uz konkrētiem uzņēmējdarbības modeļiem, tirdzniecības platformām vai sistēmām. |
{ALPHANUM-4} zīmes, kas vēl netiek izmantotas tirdzniecības vietas pašu klasifikācijā. Šo lauku aizpilda ar vairākiem karodziņiem, kas atdalīti ar komatiem, ja ir piemērojami vairāki veidi. |
||||||||||||||||||||||||||
|
33. |
Derīguma termiņa datums un laiks |
Šis attiecas uz laika zīmogu, kas atspoguļo laiku, kad rīkojums kļūst aktīvs vai kad tas visbeidzot tiek izņemts no rīkojumu reģistra. Dienas rīkojums: attiecas uz ievadīšanas datumu ar laika zīmogu tieši pirms pusnakts. Derīgs līdz noteiktam laikam: attiecas uz ievadīšanas datumu un laiku šim konkrētajam rīkojumam. Derīgs līdz noteiktam datumam: attiecas uz noteikto termiņa datumu ar laika zīmogu tieši pirms pusnakts. Derīgs līdz noteiktam datumam un laikam: attiecas uz noteikto termiņa datumu un laiku. Derīgs pēc noteikta laika: attiecas uz ievadīšanas datumu un norādīto laiku, kad rīkojums kļūst aktīvs. Derīgs pēc noteikta datuma: attiecas uz noteikto datumu ar laika zīmogu tieši pēc pusnakts. Derīgs pēc noteikta datuma un laika: pēc noklusējuma attiecas uz ievadīšanas datumu un norādīto laiku, kad rīkojums kļūst aktīvs. Derīgs, līdz tiek atcelts: attiecas uz galīgo datumu un laiku, kad rīkojums tiek automātiski izņemts no tirgus darbībām. Cits: laika zīmogs papildu darbības derīguma termiņa veidiem. |
{DATE_TIME_FORMAT} Ciparu skaitu aiz “sekundes” nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/574 pielikuma 2. tabulu. |
||||||||||||||||||||||||
|
34. |
Apkopots rīkojums |
Norāda, vai rīkojums ir apkopots rīkojums saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/575 2. panta 3. punktu. |
“pareizi” “nepareizi” |
||||||||||||||||||||||||
|
35. |
Papildu informācijai, kas attiecas uz izejošo rīkojumu |
Norādījumi, parametri, nosacījumi un cita informācija par rīkojumu, ko: ieguldījumu brokeru sabiedrība nosūta tirdzniecības vietai un jo īpaši tie norādījumi, parametri, nosacījumi un informācija, kas vajadzīga tirdzniecības vietai, lai būtu skaidra izpratne par to, kā tai jārīkojas ar rīkojumu; vai tirdzniecības vieta nosūta ieguldījumu brokeru sabiedrībai un jo īpaši tie norādījumi, parametri, nosacījumi un informācija, kas vajadzīga ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai būtu skaidra atgriezeniska informācija par to, kā tai jārīkojas ar rīkojumu. |
Brīvā tekstā |
(1) Komisijas 2016. gada 24. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/580, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgu datu, kuri saistīti ar finanšu instrumentu rīkojumiem, saglabāšanu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 193. lpp.).
(2) Komisijas 2016. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/590, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 449. lpp.).
(3) Komisijas 2016. gada 7. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/574, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par uzņēmumu pulksteņu precizitātes līmeni (skatīt šā Oficiālā Vēstnešā 148. lpp.).
(4) Komisijas 2016. gada 8. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/575, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saistībā ar darījumu izpildes kvalitātes datiem, kas jāpublicē izpildes vietām (skatīt šā Oficiālā Vēstnešā 152. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 236/2012 par īso pozīciju pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/449 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/590
(2016. gada 28. jūlijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 26. panta 9. punkta trešo apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
lai nodrošinātu kompetento iestāžu veiktās datu analīzes efektivitāti, standartiem un formātiem, ko izmanto, ziņojot par darījumiem, vajadzētu būt konsekventiem. |
|
(2) |
Ņemot vērā tirgus praksi, pieredzi uzraudzības jomā un tirgus attīstību, darījuma jēdzienam attiecībā uz ziņošanu par darījumiem vajadzētu būt plašam. Tam būtu jāaptver tādu instrumentu pirkšana un pārdošana, par kuriem ir jāziņo, kā arī citi gadījumi, kad tiek iegādāti vai atsavināti tādi instrumenti, par kuriem ir jāziņo, jo tie arī var radīt bažas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt nosacītās summas izmaiņas var radīt bažas par iespējamu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, jo tās pēc būtības ir līdzīgas papildu pirkšanas vai pārdošanas darījumiem. Lai kompetentās iestādes varētu atšķirt minētās izmaiņas no citiem pirkšanas vai pārdošanas darījumiem, informācija par šīm izmaiņām būtu īpaši jānorāda ziņojumos par darījumiem. |
|
(3) |
Darījuma jēdzienā nebūtu jāiekļauj darbības vai pasākumi, par kuriem nav jāziņo kompetentajām iestādēm tirgus uzraudzības nolūkā. Lai nodrošinātu, ka informāciju par šādām darbībām un pasākumiem neiekļauj ziņojumos par darījumiem, tie būtu īpaši īpaši jāizslēdz no darījuma jēdziena. |
|
(4) |
Lai precizētu, kādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums ziņot par darījumiem, būtu jākonkretizē darbības vai pakalpojumi, kuru rezultātā tiek noslēgts darījums. Tāpēc būtu uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda darījumu, ja tā veic pakalpojumu vai darbību, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (2) I pielikuma A iedaļas 1., 2. un 3. punktā, pieņem lēmumu par ieguldījumu saskaņā ar klienta piešķirtu diskrecionāru pilnvarojumu, vai pārved finanšu instrumentus uz vai no kontiem, ar noteikumu, ka visos gadījumos šādu pakalpojumu vai darbību rezultātā ir noslēgts darījums. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 4. punktu nebūtu jāuzskata, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, par kurām uzskatāms, ka tās ir nosūtījušas rīkojumus, kuru rezultātā ir noslēgts darījums, ir izpildījušas šos darījumus. |
|
(5) |
Lai izvairītos no situācijas, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras nosūta rīkojumus viena otrai, ziņojumus nesniedz vai sniedz dubultus ziņojumus, tai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas plāno nosūtīt rīkojumu, būtu jāvienojas ar sabiedrību, kura saņem rīkojumu, par to, vai saņēmēja sabiedrība ziņos visu sīkāko informāciju par izrietošo darījumu vai pārsūtīs rīkojumu tālāk citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Ja šādas vienošanās nav, būtu jāuzskata, ka rīkojums nav nosūtīts, un katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jāiesniedz pašai savs ziņojums par darījumu, kurā ir ietverta [visa] sīkākā informācija, kas attiecas uz darījumu, par kuru ziņo katra ieguldījumu brokeru sabiedrība. Turklāt būtu jāprecizē šī sīkākā informācija par rīkojumu, kas ir jāpārsūta starp sabiedrībām, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes saņem atbilstīgu, precīzu un pilnīgu informāciju. |
|
(6) |
Lai nodrošinātu konkrētu un efektīvu tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību identificēšanu, kas atbild par darījumu izpildi, šīm sabiedrībām būtu jānodrošina, ka tās ir ziņojumā par darījumu, kas iesniegts atbilstīgi to pienākumam ziņot par darījumiem, ir identificētas ar apstiprinātiem, izdotiem un pienācīgi atjaunotiem juridisko personu identifikatoriem (LEI). |
|
(7) |
Lai nodrošinātu konsekventu un stabilu to fizisko personu identificēšanu, kas ir minētas ziņojumos par darījumiem, tās būtu jāidentificē, norādot to valstspiederības valsts kopāsarakstījumu, kam seko šo personu valstspiederības valsts piešķirtie identifikatori. Ja šie identifikatori nav pieejami, fiziskās personas būtu jāidentificē, norādot identifikatorus, kas ir izveidoti no viņu dzimšanas datuma un vārda un uzvārda kopāsarakstījuma. |
|
(8) |
Lai atvieglotu tirgus uzraudzību, klienta identifikācijai vajadzētu būt konsekventai, unikālai un stabilai. Tāpēc ziņojumos par darījumiem būtu jāiekļauj pilns vārds, uzvārds un dzimšanas datums klientiem, kas ir fiziskas personas, un tajā būtu jāidentificē klienti, kas ir juridiskas personas, norādot to LEI. |
|
(9) |
Personas vai datoru algoritmi, kas izdara lēmumus par ieguldījumiem, var būt atbildīgas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzību, ja lēmumus par ieguldījumiem izdara persona, kas nav klients, vai datora algoritms, šī persona vai algoritms būtu jāidentificē ziņojumā par darījumu, izmantojot unikālus, stabilus un konsekventu identifikatorus. Ja lēmumu par ieguldījumiem izdara vairāk nekā viena persona ieguldījumu brokeru sabiedrībā, ziņojumā būtu jāidentificē tā persona, kura uzņemas galveno atbildību par šo lēmumu. |
|
(10) |
Personas vai datora algoritmi, kas atbild par to, lai noteiktu piekļuves vietu vai to, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrībai rīkojumi ir jānosūta, vai par jebkuriem citiem nosacījumiem, kas saistīti ar rīkojuma izpildi, var tādējādi būt atbildīgi par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzību, par šādām darbībām atbildīgā persona vai datora algoritms ieguldījumu brokeru sabiedrībā būtu jāidentificē ziņojumā par darījumu. Ja šajā procesā ir iesaistīta gan persona, gan datora algoritms vai vairāk nekā viena persona vai algoritms, ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu regulāri un saskaņā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem jānosaka, kura persona vai algoritms ir galvenokārt atbildīgs par šīm darbībām. |
|
(11) |
Lai nodrošinātu efektīvu tirgus pārraudzību, ziņojumos par darījumiem būtu jāiekļauj precīza informācija par jebkādām ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās klienta pozīcijas izmaiņām, kas izriet no paziņojamā darījuma tajā brīdī, kad noticis šāds darījums. Tāpēc ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu konsekventi jānorāda saistītie lauki atsevišķā ziņojumā par darījumu un būtu jāziņo par darījumu vai darījuma dažādām daļām tā, lai viņu ziņojumi kopīgi sniegtu skaidru kopainu, kas precīzi atspoguļo pozīcijas izmaiņas. |
|
(12) |
Īsās pozīcijas pārdošanas darījumi būtu īpaši jāmarķē neatkarīgi no tā, vai šie darījumi ir pilnīgi vai daļēji īsās pozīcijas pārdošanas darījumi. |
|
(13) |
Efektīva tirgus uzraudzība gadījumā, kad tiek izpildīts darījums ar finanšu instrumentu kombināciju, ir saistīta ar īpašām problēmām tirgus uzraudzības jomā. Kompetentajai iestādei ir vajadzīgs visaptverošs skatījums, un tai ir jāspēj darījumā atsevišķi izskatīt katru finanšu instrumentu, kas ir daļa no darījuma, kurš ietver vairāk nekā vienu finanšu instrumentu. Tādēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izpilda darījumus ar finanšu instrumentu kombināciju, būtu ziņojumā par darījumu jānorāda katrs finanšu instruments atsevišķi un jāsasaista šie ziņojumi ar identifikatoru, kas sabiedrības līmenī ir unikāls attiecībā uz grupu ar ziņojumiem par darījumiem, kas ir saistīti ar minēto izpildi. |
|
(14) |
Lai nodrošinātu tirgus ļaunprātīgu izmantošanas uzraudzības efektivitāti, dalībvalstīm būtu jārūpējas par to, ka LEI tiek izstrādāti, piešķirti un uzturēti saskaņā ar starptautiski atzītiem principiem, nolūkā nodrošināt juridisko personu konsekventu un unikālu identificēšanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāsaņem LEI no saviem klientiem pirms pakalpojumu sniegšanas, kas būtu par pamatu pienākumam sniegt ziņojumu attiecībā uz darījumiem, kuri veikti šo klientu vārdā, un būtu jāizmanto šie LEI savos ziņojumos par darījumiem. |
|
(15) |
Lai nodrošinātu efektīvu un iedarbīgu tirgus uzraudzību, ziņojumi par darījumiem būtu jāiesniedz tikai vienu reizi un vienai kompetentai iestādei, kura var tos nodot tālāk citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Tādēļ, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda darījumu, tai būtu jāiesniedz ziņojums ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei neatkarīgi no tā, vai ir iesaistīta filiāle un vai ziņojumu sniedzošā brokeru sabiedrība ir izpildījusi darījumu, izmantojot filiāli citā dalībvalstī. Turklāt, ja darījums ir pilnībā vai daļēji izpildīts, izmantojot citā dalībvalstī esošas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāli, ziņojums būtu jāiesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei tikai vienu reizi, ja piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nav vienojušās citādi. Lai nodrošinātu, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var uzraudzīt filiāļu sniegtos pakalpojumus to teritorijā, tām ir jāsaņem darījumu ziņojumi par filiāļu darbībām. Šā iemesla dēļ un lai ziņojumus par darījumiem varētu nosūtīt visām attiecīgajām to filiāļu kompetentajām iestādēm, kas piedalās šajos darījumos, ir nepieciešams ziņojumos iekļaut detalizētus datus par filiāles darbību. |
|
(16) |
Pilnīgiem un precīziem ziņojuma datiem par darījumu ir būtiska nozīme tirgus ļaunprātīgas izmantošanas uzraudzības jomā. Tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt metodēm un mehānismiem, lai nodrošinātu, ka kompetentajām iestādēm iesniedz pilnīgus un precīzus ziņojumus par darījumiem. Šīs regula nebūtu jāpiemēro AZS, jo uz tiem attiecas īpašs režīms, kas ir noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/571 (3) un līdzīgām prasībām, lai nodrošinātu datu pilnīgumu un precizitāti. |
|
(17) |
Lai varētu sekot līdzi atcelšanai vai labojumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jāglabā AZS tai sniegtā sīkākā informācija par labojumiem un atcelšanu, gadījumā ja AZS saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības instrukcijām atceļ vai labo ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā iesniegto ziņojumu par darījumu. |
|
(18) |
Likviditātes ziņā visatbilstīgākā tirgus noteikšana ļauj nosūtīt ziņojumus par darījumiem citām kompetentajām iestādēm un dod ieguldītājiem iespēju identificēt kompetentās iestādes, kurām viņiem ir jāziņo par savām īsajām pozīcijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 236/2012 (4) 5., 7. un 8. pantu. Noteikumi attiecīgās kompetentās iestādes noteikšanai saskaņā ar Eiropas Parlaments un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (5), ir darbojušies efektīvi attiecībā uz lielāko daļu finanšu instrumentu, un tāpēc tiem būtu jāpaliek nemainīgiem. Tomēr būtu jāievieš jauni noteikumi, īpaši par tiem instrumentiem, kas nav ietverti Direktīvas 2004/39/EK darbības jomā, proti, par parāda instrumentiem, kurus emitējusi trešās valsts vienība, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kuriem tiešajam pamatā esošajam instrumentam nav globāla identifikatora vai tas ir ir grozs vai indekss ārpus EEZ. |
|
(19) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību, ir nepieciešams, lai šajā regulā paredzētos noteikumus un Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētos noteikumus piemēro no tās pašas dienas. |
|
(20) |
Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(21) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (6), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ziņojumā par darījumu izmantojamie datu standarti un formāti
Ziņojumā par darījumu iekļauj visu I pielikuma 2. tabulā minēto sīkāko informāciju, kas ir saistīta ar attiecīgo finanšu instrumentu. Visu informāciju, kas ir jāiekļauj ziņojumā par darījumu, iesniedz saskaņā ar I pielikuma 2. tabulā noteiktajiem standartiem un formātiem, elektroniskā un mašīnlasāmā formā un kopējā XML veidnē saskaņā ar ISO 20022 metodoloģiju.
2. pants
Darījuma nozīme
1. Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta nozīmē darījums ir Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 2. punktā minēta finanšu instrumenta iegādes vai atsavināšanas darījuma noslēgšana.
2. Šā panta 1. punktā minētā iegāde ir:
|
a) |
finanšu instrumenta pirkšana; |
|
b) |
atvasinātā instrumenta līguma noslēgšana; |
|
c) |
atvasinātā instrumenta līguma nosacītās summas palielinājums. |
3. Šā panta 1. punktā minētā atsavināšana ir:
|
a) |
finanšu instrumenta pārdošana; |
|
b) |
atvasinātā instrumenta līguma izslēgšana; |
|
c) |
atvasinātā instrumenta līguma nosacītās summas samazinājums. |
4. Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta nozīmē darījums ietver arī vienlaicīgu finanšu instrumenta iegādi vai atsavināšanu, ja attiecīgā finanšu instrumenta īpašumtiesības nav mainījušās, bet saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6., 10., 20. vai 21. pantu ir vajadzīga pēctirdzniecības publikācija.
5. Darījums Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta nozīmē neietver:
|
a) |
vērtspapīru finansēšanas darījumus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 3. panta 11. punktā (7); |
|
b) |
līgumu, kas noslēgts vienīgi tīrvērtes vai norēķina nolūkā; |
|
c) |
pušu savstarpējo saistību nokārtošanu, ja ir pārnestas neto saistības; |
|
d) |
iegādi vai atsavināšanu, kas notiek tikai turēšanas darbības rezultātā; |
|
e) |
atvasinātā instrumenta līguma pēctirdzniecības cesiju vai pārjaunošanu, kurā vienu no atvasinātā instrumenta līguma pusēm aizstāj trešā persona; |
|
f) |
portfeļa sablīvēšanu; |
|
g) |
kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma administratora veiktu kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma vienību izveidi vai atpakaļpirkšanu; |
|
h) |
finanšu instrumentu iegultu tiesību izmantošanu vai konvertējamas obligācijas konvertēšanu un izrietošo darījumu ar pamatā esošo finanšu instrumentu; |
|
i) |
finanšu instrumenta izveidi, izbeigšanu vai izpirkšanu iepriekš noteiktu līguma noteikumu rezultātā vai tādu obligātu pasākumu rezultātā, ko ieguldītājs nevar kontrolēt, ja ieguldījums nepieņem nekādu lēmumu par ieguldījumu finanšu instrumenta izveides, izbeigšanas vai izpirkšanas brīdī; |
|
j) |
atvasinātā instrumenta līguma nosacītās summas samazinājumu vai palielinājumu iepriekš noteiktu līguma noteikumu rezultātā vai tādu obligātu pasākumu rezultātā, ko ieguldītājs nevar kontrolēt, ja ieguldītājs nosacītās summas izmaiņu brīdī nepieņem nekādu lēmumu par ieguldījumu; |
|
k) |
izmaiņas indeksa vai groza sastāvā pēc darījuma izpildes; |
|
l) |
iegādi saskaņā ar dividenžu atkārtotas ieguldīšanas plānu; |
|
m) |
iegādi vai atsavināšanu saskaņā ar darbinieka akciju veicināšanas plānu vai izrietot no nepieprasītu aktīvu trasta vai atlikušo akciju tiesību daļu pārvaldības pēc korporatīviem notikumiem vai akcionāru samazināšanas programmu ietvaros, ja ir izpildīti visi šie kritēriji:
|
|
n) |
obligācijas vai cita veida vērtspapīrota parāda apmaiņu vai piedāvājumu, ja piedāvājuma noteikumi un nosacījumi ir iepriekš noteikti un publicēti, un lēmums par ieguldījumu ir ieguldītāja izvēle noslēgt darījumu bez iespējas vienpusēji mainīt tā noteikumus; |
|
o) |
iegādi vai atsavināšanu, kas notiek tikai nodrošinājuma pārvešanas rezultātā. |
Šā punkta a) apakšpunktā paredzētā izslēgšana neattiecas uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kuros Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieks ir darījuma partneris.
Šā punkta i) apakšpunktā paredzētā izslēgšana neattiecas uz sākotnējo publisko piedāvājumu vai sekundāro publisko piedāvājumu vai vērtspapīru izvietošanu ar starpnieku palīdzību, vai parāda vērtspapīru emisiju.
3. pants
Darījuma izpildes nozīme
1. Tiek uzskatīts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi darījumu 2. panta nozīmē, ja tā sniedz kādu no šādiem pakalpojumiem vai veic kādu no šādām darbībām, kuru rezultātā tiek noslēgts darījums:
|
a) |
rīkojumu pieņemšana un pārsūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem; |
|
b) |
rīkojumu izpilde klientu vārdā; |
|
c) |
darījumu veikšana uz sava rēķina; |
|
d) |
ieguldījuma lēmuma pieņemšana saskaņā ar klienta piešķirtu diskrecionāru pilnvarojumu; |
|
e) |
finanšu instrumentu pārvedums uz kontu vai no tā. |
2. Tiek uzskatīts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība nav izpildījusi darījumu, ja tā ir nosūtījusi rīkojumu saskaņā ar 4. pantu.
4. pants
Rīkojuma nosūtīšana
1. Tiek uzskatīts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nosūta rīkojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 4. punktu (nosūtītāja sabiedrība) ir nosūtījusi minēto rīkojumu tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
rīkojums tika saņemts no klienta vai tas izriet no lēmuma iegādāt vai atsavināt konkrētu finanšu instrumentu saskaņā ar viena vai vairāku klientu piešķirtu diskrecionāru pilnvarojumu; |
|
b) |
nosūtītāja sabiedrība ir nosūtījusi citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai (saņēmēja sabiedrība) 2. punktā minēto sīkāko informāciju par rīkojumu; |
|
c) |
uz saņēmēju sabiedrību attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 1. punkts, un tā piekrīt vai nu ziņot par darījumu, kas izriet no attiecīgā rīkojuma, vai arī nosūtīt citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai sīkāku informāciju par rīkojumu saskaņā ar šo pantu. |
Pirmās daļas c) apakšpunkta vajadzībām līgumā norāda termiņu, kādā nosūtītājai sabiedrībai sīkāka informācija par rīkojumu jānosūta saņēmējai sabiedrībai, un paredz, ka saņēmēja sabiedrība pārbauda, vai saņemtajā informācijā par rīkojumu ir acīmredzamas kļūdas vai trūkstoši dati, pirms tā iesniedz ziņojumu par darījumu vai nosūta rīkojumu saskaņā ar šo pantu.
2. Saskaņā ar 1. punktu tiek nosūtīta šāda sīkāka informācija par rīkojumu, ciktāl tā attiecas uz konkrēto rīkojumu:
|
a) |
finanšu instrumenta identifikācijas kods; |
|
b) |
tas, vai rīkojums attiecas uz finanšu instrumenta iegādi vai atsavināšanu; |
|
c) |
rīkojumā norādīta cena un daudzums; |
|
d) |
rīkojuma vajadzībām – nosūtītājas sabiedrības klienta apzīmējums un sīkāka informācija; |
|
e) |
ja lēmumu par ieguldījumu pieņem saskaņā ar pārstāvēšanas pilnvarām – klienta lēmumu pieņēmēja apzīmējums un sīkāka informācija; |
|
f) |
apzīmējums, lai identificētu īsās pozīcijas pārdošanu; |
|
g) |
apzīmējums, lai identificētu personu vai algoritmu, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībā atbild par ieguldījuma lēmumu; |
|
h) |
tās ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles valsts, kura uzrauga par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu atbildīgo personu, un tās ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles valsts, kas saņēmusi rīkojumu no klienta vai pieņēmusi lēmumu par ieguldījumu klienta vārdā saskaņā ar klienta piešķirtu diskrecionāru pilnvarojumu; |
|
i) |
attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem – norāde par to, vai darījumam ir objektīvi izmērāmā veidā jāsamazina risks saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu; |
|
j) |
kods, lai identificētu nosūtītāju sabiedrību. |
Pirmās daļas d) apakšpunkta vajadzībām –, ja klients ir fiziska persona, klientam piešķir apzīmējumu saskaņā ar 6. pantu.
Pirmās daļas j) apakšpunkta vajadzībām –, ja nosūtītais rīkojums ticis saņemts no iepriekšējas sabiedrības, kas nav nosūtījusi rīkojumu saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, attiecīgais kods ir kods, ar kuru identificē nosūtītāju sabiedrību. Ja nosūtītais rīkojums ticis saņemts no iepriekšējas nosūtītājas sabiedrības saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, sniegtais kods saskaņā ar j) apakšpunktu, kas minēts pirmajā daļā, ir kods, ar kuru identificē iepriekšējo nosūtītāju sabiedrību.
3. Ja attiecībā uz konkrēto rīkojumu ir vairāk nekā viena nosūtītāja sabiedrība, 2. punkta pirmās daļas d) līdz i) apakšpunktos minēto sīkāko informāciju par rīkojumu nosūta attiecībā uz pirmās nosūtītājas sabiedrības klientu.
4. Ja rīkojums attiecas uz vairākiem klientiem, 2. punktā minēto informāciju nosūta par katru klientu.
5. pants
Darījumu izpildošās ieguldījumu brokeru sabiedrības identificēšana
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izpilda darījumu, nodrošina, ka to identificē ar apstiprinātu, izdotu un pienācīgi atjaunotu ISO 17442 juridiskās personas identifikatora kodu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 1. punktu iesniegtajā ziņojumā par darījumu.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izpilda darījumu, nodrošina, ka atsauces datus, kas attiecas uz juridiskās personas identifikatoru, atjauno saskaņā ar jebkuru akreditētu Globālā juridisko personu identifikatoru sistēmas vietējo struktūrvienību noteikumiem.
6. pants
Apzīmējums, lai identificētu fiziskas personas
1. Ziņojumā par darījumu fizisku personu identificē, izmantojot apzīmējumu, kas izriet no ISO 3166-1 alpha-2 (valsts divburtu koda) kopāsarakstījuma, norādot personas valstspiederību, kam seko II pielikuma sarakstā minētais valsts klienta identifikators, kura pamata ir attiecīgās personas valstspiederība.
2. Pirmajā punktā minēto valsts klienta identifikatoru piešķir saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem prioritātes līmeņiem, izmantojot augstākās prioritātes identifikatoru, kāds personai ir, neatkarīgi no tā, vai šis identifikators ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir jau zināms.
3. Ja fiziska persona ir vairāk nekā vienas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts valstspiederīgais, izmanto pirmās valsts valstspiederību, sakārtojot alfabētiskā secībā atbilstoši ISO 3166-1 alpha-2 kodam un identifikatoram, kāds saskaņā ar 2. punktu ir piešķirts attiecīgajai valstspiederībai. Ja fiziska persona nav valstspiederīgais EEZ valstī, izmanto augstākās prioritātes identifikatoru saskaņā ar II pielikuma lauku “visas pārējās valstis”. Ja fiziska persona ir valstspiederīgais gan EEZ valstī, gan ārpus EEZ esošā valstī, izmanto EEZ valstspiederības valsts kodu un minētās valstspiederības augstākās prioritātes identifikatoru, kas piešķirts saskaņā ar 2. punktu.
4. Ja identifikators, kas piešķirts saskaņā ar 2. punktu, atsaucas uz CONCAT, ieguldījumu brokeru sabiedrība identificē fizisko personu, izmantojot šādu elementu kopāsarakstījumu šādā secībā:
|
a) |
personas dzimšanas datums šādā formātā – GGGGMMDD; |
|
b) |
vārda pirmie pieci burti; |
|
c) |
uzvārda pirmie pieci burti. |
5. Šā panta 4. punkta vajadzībām vārdu priedēkļus nenorāda, un vārdus un uzvārdus, kas ir īsāki nekā pieci burti, papildina ar “#”, lai nodrošinātu to, ka atsauces uz vārdu un uzvārdu saskaņā ar 4. punktu ietver piecus burtus. Visi burti ir lielie burti. Neizmanto apostrofus, diakritiskās zīmes, defises, pieturzīmes vai atstarpes.
7. pants
Sīkāka informācija par klienta identitāti un identifikatoru un sīkāka informācija par lēmuma pieņēmēju
1. Ziņojumā par darījumu, kas izpildīts tāda klienta vārdā, kas ir fiziska persona, ietver attiecīgā klienta pilnu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datumu, kā noteikts I pielikuma 2. tabulas 9., 10., 11., 18., 19. un 20. laukā.
2. Ja klients nav persona, kas pieņem lēmumu par ieguldījumu attiecībā uz šo darījumu, ziņojumā par darījumu identificē personu, kas pieņem šādu lēmumu klienta vārdā, kā noteikts I pielikuma 2. tabulas 12.–15. laukā par pircēju un 21.–24. laukā par pārdevēju.
8. pants
Par ieguldījuma lēmuma atbildīgās personas vai datora algoritma identificēšana
1. Ja persona vai datora algoritms ieguldījumu brokeru sabiedrībā pieņem ieguldījuma lēmumu par konkrēta finanšu instrumenta iegādi vai atsavināšanu, šo personu vai datora algoritmu identificē, kā noteikts I pielikuma 2. tabulas 57. laukā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība identificē šādu personu vai datora algoritmu tikai tādā gadījumā, ja lēmums par ieguldījumu ticis pieņemts pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, vai arī klienta vārdā saskaņā ar klienta piešķirtu diskrecionāru pilnvarojumu.
2. Ja lēmumu par ieguldījumu pieņem vairāk nekā viena persona ieguldījumu brokeru sabiedrībā, ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka, kura persona uzņemas galveno atbildību par šo lēmumu. Personu, kura uzņemas galveno atbildību attiecībā uz lēmumu par ieguldījumu, nosaka saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības iepriekš noteiktiem kritērijiem.
3. Ja saskaņā ar 1. punktu par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu atbildīgs ir datora algoritms ieguldījumu brokeru sabiedrībā, ieguldījumu brokeru sabiedrība piešķir apzīmējumu, ar ko ziņojumā par darījumu identificēt datora algoritmu. Minētais apzīmējums atbilst šādiem nosacījumiem:
|
a) |
tas ir unikāls katram kodu kopumam vai tirdzniecības stratēģijai, kas veido algoritmu, neatkarīgi no tā, uz kuriem finanšu instrumentiem vai tirgiem algoritms attiecas; |
|
b) |
pēc tam, kad tas ir piešķirts, to izmanto konsekventi attiecībā uz algoritmu vai algoritma versiju; |
|
c) |
tas ir unikāls laika gaitā. |
9. pants
Par darījuma izpildi atbildīgās personas vai datora algoritma identificēšana
1. Ja persona vai datora algoritms ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kas izpilda darījumu, nosaka, kurai tirdzniecības vietai, sistemātiskajam internalizētājam vai organizētai tirdzniecības platformai ārpus Savienības piekļūt, kurām sabiedrībām nosūtīt rīkojumus vai kādi nosacījumi ir saistīti ar rīkojuma izpildi, šo personu vai datora algoritmu identificē I pielikuma 2. tabulas 59. laukā.
2. Ja par darījuma izpildi ieguldījumu brokeru sabiedrībā atbild persona, ieguldījumu brokeru sabiedrība piešķir apzīmējumu, ar ko saskaņā ar 6. pantu ziņojumā par darījumu norādīt minēto personu.
3. Ja par darījuma izpildi ieguldījumu brokeru sabiedrībā atbild datora algoritms, ieguldījumu brokeru sabiedrība piešķir apzīmējumu, ar ko saskaņā ar 8. panta 3. punktu norādīt minēto datora algoritmu.
4. Ja darījuma izpildē ir iesaistīta gan persona, gan datora algoritms vai ja tajā ir iesaistīta vairāk nekā viena persona vai algoritms, ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka, kura persona vai algoritms ir galvenokārt atbildīgs par darījuma izpildi. Personu vai datora algoritmu, kurš ir galvenokārt atbildīgs par darījuma izpildi, nosaka saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības iepriekš noteiktiem kritērijiem.
10. pants
Apzīmējums, ar ko identificēt piemērojamu atbrīvojumu
Ziņojumos par darījumiem identificē piemērojamo atbrīvojumu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. vai 9. pantam, kuru ievērojot ir izpildīts darījums saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 2. tabulas 61. lauku.
11. pants
Apzīmējums, ar ko identificēt īsās pozīcijas pārdošanu
1. Ziņojumos par darījumiem identificē darījumus, kuri to izpildes brīdī saskaņā ar I pielikuma 2. tabulas 62. lauku ir īsās pozīcijas pārdošanas darījumi vai daļēji ir īsās pozīcijas pārdošanas darījumi.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, cik vien labi iespējams, nosaka īsās pozīcijas pārdošanas darījumus, kuros tās klients ir pārdevējs, tostarp, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība apkopo vairāku klientu rīkojumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība savā ziņojumā par darījumu saskaņā ar I pielikuma 2. tabulas 62. lauku identificē šos īsās pozīcijas pārdošanas darījumus.
3. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda īsās pozīcijas pārdošanas darījumu savā vārdā, tā ziņojumā par darījumu norāda, vai īsās pozīcijas pārdošanas darījums tika veikts tirgus uzturētāja vai primārā tirgotāja statusā saskaņā ar atbrīvojumu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 236/2012 17. pantā.
12. pants
Ziņošana par finanšu instrumentu kombinācijas izpildi
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda darījumu, kas ietver divus vai vairākus finanšu instrumentus, ieguldījumu brokeru sabiedrība ziņojumā par darījumu norāda katru finanšu instrumentu atsevišķi un sasaista šos ziņojumus ar identifikatoru, kurš sabiedrības līmenī ir unikāls attiecībā uz grupu ar ziņojumiem par darījumiem, kas ir saistīti ar minēto izpildi, kā noteikts I pielikuma 2. tabulas 40. laukā.
13. pants
Nosacījumi, ar kādiem ir jāizstrādā, jāpiešķir un jāuztur juridisko personu identifikatori
1. Dalībvalstis nodrošina, ka juridisko personu identifikatorus izstrādā, piešķir un uztur saskaņā ar šādiem principiem:
|
a) |
unikālas īpašības; |
|
b) |
precizitāte; |
|
c) |
konsekvence; |
|
d) |
neitralitāte; |
|
e) |
drošība; |
|
f) |
no atvērta avota; |
|
g) |
elastība; |
|
h) |
mērogojamība; |
|
i) |
pieejamība. |
Dalībvalstis arī nodrošina, ka juridisko personu identifikatorus izstrādā, piešķir un uztur, izmantojot vienotus vispārējus darbības standartus, kuriem piemēro Juridiskās personas identifikatoru regulatīvās uzraudzības komitejas pārvaldības sistēmu un kuri ir pieejami par saprātīgu cenu.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nesniedz pakalpojumu, kas izraisa pienākumu iesniegt ziņojumu par darījumu, kas noslēgts tāda klienta vārdā, kurš ir tiesīgs saņemt juridiskās personas identifikatora kodu, pirms tā no minētā klienta ir ieguvusi šo juridiskās personas identifikatora kodu.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka koda garums un uzbūve atbilst ISO 17442 standartam un ka šis kods ir iekļauts globālajā LEI datubāzē, ko uztur centrālā darbības struktūrvienība, kuru izveidojusi Juridiskās personas identifikatoru regulatīvās uzraudzības komiteja.
14. pants
Ziņošana par filiāļu izpildītiem darījumiem
1. Ieguldījumu brokeru sabiedrība ziņo ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par darījumiem, kas pilnībā vai daļēji izpildīti ar tās filiāles starpniecību, ja piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nav vienojušās citādi.
2. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pilnībā vai daļēji izpilda darījumu ar filiāles starpniecību, tā ziņo par darījumu tikai vienu reizi.
3. Ja ziņojumā par darījumu saskaņā ar I pielikuma 2. tabulas 8., 17., 37., 58. vai 60. lauku ir jāiekļauj sīkāka informācija par valsts kodu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāli, jo šis darījums ticis pilnībā vai daļēji izpildīts ar minētās filiāles starpniecību, ieguldījumu brokeru sabiedrība ziņojumā par darījumu norāda attiecīgās filiāles ISO 3166 valstu kodu visos šādos gadījumos:
|
a) |
ja filiāle saņēmusi no klienta rīkojumu vai pieņēmusi lēmumu par ieguldījumu klienta vārdā saskaņā ar klienta piešķirtu diskrecionāru pilnvarojumu; |
|
b) |
ja filiālei ir uzraudzības pienākums attiecībā uz personu, kas atbild par attiecīgo lēmumu par ieguldījumu; |
|
c) |
ja filiālei ir uzraudzības pienākums attiecībā uz personu, kas atbild par darījuma izpildi; |
|
d) |
ja darījums ticis izpildīts tirdzniecības vietā vai organizētā tirdzniecības platformā ārpus Savienības, izmantojot filiāles dalību šajā tirdzniecības vietā vai organizētā tirdzniecības platformā. |
4. Ja uz ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāli neattiecas viens vai vairāki no 3. punktā minētajiem gadījumiem, attiecīgos I pielikuma 2. tabulas laukus aizpilda ar aizpilda ar ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts ISO valsts kodu vai – trešās valsts sabiedrības gadījumā – tās valsts kodu, kurā sabiedrība ir reģistrējusi savu galveno biroju vai juridisko adresi.
5. Trešās valsts sabiedrības filiāle iesniedz ziņojumu par darījumu tai kompetentajai iestādei, kura izsniegusi atļauju attiecīgajai filiālei. Trešās valsts sabiedrības filiāle aizpilda attiecīgos I pielikuma 2. tabulas laukus ar atļauju izsniegušās kompetentās iestādes dalībvalsts ISO valsts kodu.
Ja trešās valsts sabiedrība ir izveidojusi filiāles vairāk nekā vienā dalībvalstī Savienībā, šīs filiāles kopīgi izvēlas vienu no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurām sūtīt ziņojumus par darījumiem saskaņā ar 1. līdz 3. punktu.
15. pants
Metodes un mehānismi ziņošanai par finanšu darījumiem
1. Metodes un mehānismi, ar ko tirdzniecības vietas un ieguldījumu brokeru sabiedrības sagatavo un iesniedz ziņojumus par darījumiem, ietver:
|
a) |
sistēmas, ar kurām nodrošina sniegto datu drošību un konfidencialitāti; |
|
b) |
mehānismus, ar kuriem autentificē avotu ziņojumiem par darījumiem; |
|
c) |
piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ziņojumu sniegšanas atsākšanu sistēmas kļūmes gadījumā; |
|
d) |
mehānismus kļūdu konstatēšanai un labošanai ziņojumos par darījumiem; |
|
e) |
mehānismus, ar kuriem novērš ziņojumu par darījumiem dubultu iesniegšanu, tostarp gadījumos, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība paļaujas, ka tirdzniecības vieta sniegs sīkāku informāciju par darījumiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība izpildījusi, izmantojot attiecīgās tirdzniecības vietas sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 7. punktu; |
|
f) |
mehānismus, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības vieta iesniedz ziņojumus tikai to ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā, kuras ir izvēlējušās paļauties, ka tirdzniecības vieta ziņojumus par to vārdā pabeigtiem darījumiem nosūtīs, izmantojot tirdzniecības vietas sistēmas; |
|
g) |
mehānismus, ar ko novērst ziņošanu par tādiem darījumiem, par kuriem nav pienākuma ziņot saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 1. punktu, – vai nu tādēļ, ka nav darījuma šīs regulas 2. panta nozīmē, vai arī tādēļ, ka instruments, ar kuru veic darījumu, neietilpst Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 2. punkta darbības jomā; |
|
h) |
mehānismus, ar ko identificēt darījumus, par kuriem nav ziņots, bet par kuriem ir pienākums ziņot saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantu, tostarp gadījumos, kad ziņojumi par darījumiem, ko attiecīgā kompetentā iestāde ir noraidījusi, nav sekmīgi atkārtoti iesniegti. |
2. Ja tirdzniecības vietai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai kļūst zināms par kļūdu vai trūkstošu informāciju kompetentajai iestādei iesniegtajā ziņojumā par darījumu, par to, ka ziņojums par darījumu nav iesniegts, tostarp par to, ka noraidītais ziņojums par darījumu, par kuru ir jāziņo, nav sekmīgi atkārtoti iesniegts, vai par to, ka ir iesniegts ziņojums, par kuru nav pienākums ziņot, tā nekavējoties par šo faktu informē attiecīgo kompetento iestādi.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš mehānismus, lai nodrošinātu, ka to ziņojumi par darījumiem ir pilnīgi un precīzi. Šie mehānismi ietver pārbaudes par ziņošanas procesu un darījumu struktūrvienības tirdzniecības pierakstu regulāru salīdzināšanu ar datu paraugiem, ko tiem šajā sakarā ir sniegušas kompetentās iestādes.
4. Ja kompetentās iestādes nesniedz datu paraugus, ieguldījumu brokeru sabiedrības salīdzina savus darījumu struktūrvienības tirdzniecības pierakstus ar informāciju, kas ir iekļauta ziņojumos par darījumiem, ko tās ir iesniegušas kompetentajām iestādēm, vai ziņojumos par darījumiem, ko AZS vai tirdzniecības vietas ir iesniegušas viņu vārdā. Veicot salīdzināšanu, tiek pārbaudīts ziņojuma savlaicīgums, atsevišķo datu lauku precizitāte un pilnīgums un to atbilstība standartiem un formātiem, kas precizēti I pielikuma 2. tabulā.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš mehānismus, lai nodrošinātu, ka to ziņojumi par darījumiem, aplūkojot kopumā, atspoguļo visas izmaiņas to pozīcijā un to klientu pozīcijā saistībā ar attiecīgajiem finanšu instrumentiem brīdī, kad tika izpildīti darījumi ar šiem finanšu instrumentiem.
6. Ja saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības instrukcijām AZS atceļ vai labo ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā iesniegtu ziņojumu par darījumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība saglabā AZS tai sniegto sīkāko informāciju par labojumiem un atcelšanu.
7. Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 5. punktā minētos ziņojumus nosūta tirdzniecības vietas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.
8. Kompetentās iestādes izmanto drošus elektroniskās saziņas kanālus, lai savstarpēji apmainītos ar ziņojumiem par darījumiem.
16. pants
Likviditātes ziņā atbilstīgākā tirgus noteikšana
1. Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunkta a) punkta nozīmē, emisijas kvotu vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecību likviditātes ziņā atbilstīgāko tirgu šim finanšu instrumentam (atbilstīgākais tirgus) nosaka reizi katrā kalendārajā gadā, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem ar noteikumu, ka finanšu instrumentu tika atļauts tirgot vai to tirgoja iepriekšējā kalendārā gada sākumā, šādā veidā:
|
a) |
attiecībā uz instrumentiem, kurus atļauts tirgot vienā vai vairākos regulētos tirgos, atbilstīgākais tirgus ir regulētais tirgus, kur iepriekšējā kalendārajā gadā šim instrumentam bijis visaugstākais apgrozījums, kā definēts 17. panta 4. punktā Komisijas deleģētajā regulā (ES) 2017/587 (8); |
|
b) |
attiecībā uz instrumentiem, kurus nav atļauts tirgot regulētos tirgos, atbilstīgākais tirgus ir DTS, kur iepriekšējā kalendārajā gadā šim instrumentam bijis visaugstākais apgrozījums; |
|
c) |
šā punkta a) un b) apakšpunkta vajadzībām visaugstāko apgrozījumu aprēķina, izslēdzot visus darījumus, kas gūst labumu no pirmstirdzniecības pārredzamības atbrīvojumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu. |
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja pārvedamu vērtspapīru Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunkta a) punkta nozīmē, emisijas kvotu vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecību nav bijis atļauts tirgot vai tā nav tirgota iepriekšējā kalendārā gada sākumā vai ja ir nepietiekami dati vai datu nav, lai aprēķinātu apgrozījumu saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, nolūkā noteikt šim finanšu instrumentam visatbilstīgāko tirgu, šā finanšu instrumenta visatbilstīgākais tirgus ir tās dalībvalsts tirgus, kurā pirmo reizi ticis iesniegts pieteikums atļaut tirgot attiecīgo instrumentu vai kurā šis instruments pirmo reizi tirgots.
3. Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunkta b) punkta nozīmē vai naudas tirgus instrumentu, kura emitents veic uzņēmējdarbību Savienībā, atbilstīgākais tirgus ir tās dalībvalsts tirgus, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese.
4. Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunkta b) punkta nozīmē vai naudas tirgus instrumentu, kura emitents veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, atbilstīgākais tirgus ir tās dalībvalsts tirgus, kurā pirmo reizi ticis iesniegts pieteikums atļaut tirgot attiecīgo finanšu instrumentu vai kurā šis finanšu instrumentu pirmo reizi tirgots tirdzniecības vietā.
5. Attiecībā uz tādu finanšu instrumentu, kas ir atvasinātā instrumenta līgums vai līgums par cenu starpību, vai pārvedams vērtspapīrs Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunkta c) punkta nozīmē, atbilstīgāko tirgu nosaka šādi:
|
a) |
ja pamatā esošais finanšu instruments ir pārvedams vērtspapīrs Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunkta a) punkta nozīmē vai emisijas kvota, kuru atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuru tirgo DTS, atbilstīgākais tirgus ir tirgus, ko uzskata par visatbilstīgāko tirgu pamatā esošajam vērtspapīram saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu; |
|
b) |
ja pamatā esošais finanšu instruments ir pārvedams vērtspapīrs Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunkta b) punkta nozīmē vai naudas tirgus instruments, kuru atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuru tirgo DTS vai OTS, atbilstīgākais tirgus ir tirgus, ko uzskata par visatbilstīgāko tirgu pamatā esošajam finanšu instrumentam saskaņā ar šā panta 3. vai 4. punktu; |
|
c) |
ja pamatā esošais finanšu instruments ir grozs, kas ietver finanšu instrumentus, atbilstīgākais tirgus ir tās dalībvalsts tirgus, kurā finanšu instrumentu pirmo reizi tika atļauts tirgot vai kurā tas tika tirgots tirdzniecības vietā; |
|
d) |
ja pamatā esošais finanšu instruments ir indekss, kas ietver finanšu instrumentus, atbilstīgākais tirgus ir tās dalībvalsts tirgus, kurā finanšu instrumentu pirmo reizi tika atļauts tirgot vai kurā tas tika tirgots tirdzniecības vietā; |
|
e) |
ja pamatā esošais finanšu instruments ir atvasinātais instruments, kuru atļauts tirgot vai kuru tirgo tirdzniecības vietā, atbilstīgākais tirgus ir tās dalībvalsts tirgus, kurā atvasināto instrumentu ir atļauts tirgot vai kurā to tirgo tirdzniecības vietā. |
6. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, uz kuriem neattiecas 1. līdz 5. punkts, atbilstīgākais tirgus ir tās tirdzniecības vietas dalībvalsts tirgus, kurā finanšu instrumentu pirmo reizi tika atļauts tirgot vai kurā šo finanšu instrumentu pirmo reizi tirgoja.
17. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Tomēr 2. panta 5. punkta otro daļu piemēro 12 mēnešus pēc dienas, kad stājas spēkā deleģētais akts, ko Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2015/2365 4. panta 9. punktu.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 28. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(3) Komisijas 2016. gada 2. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/571, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 126. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 236/2012 par īso pozīciju pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015 gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).
(8) Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/587, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un par darījumu izpildes prasībām attiecībā uz konkrētām akcijām tirdzniecības vietā vai attiecībā uz sistemātisku internalizētāju (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 387. lpp.).
I PIELIKUMS
1. tabula
Apzīmējumi 2. tabulai
|
SIMBOLS |
DATU TIPS |
DEFINĪCIJA |
||||||||||||||||
|
{ALPHANUM-n} |
Līdz n burtciparu zīmēm |
Brīvas formas teksta lauks. |
||||||||||||||||
|
{CFI_CODE} |
6 zīmes |
ISO 10962 CFI kods |
||||||||||||||||
|
{COUNTRYCODE_2} |
2 burtciparu zīmes |
Valsts divburtu kods, kā definēts ar ISO 3166-1 alpha-2 valsts kodu. |
||||||||||||||||
|
{CURRENCYCODE_3} |
3 burtciparu zīmes |
Valūtas trīsburtu kods, kā definēts ar ISO 4217 valūtas kodiem. |
||||||||||||||||
|
{DATE_TIME_FORMAT} |
Datuma un laika formāts saskaņā ar ISO 8601 |
Datums un laiks šādā formātā: GGGG-MM-DDThh:mm:ss.ddddddZ.
Datumus un laikus norāda pēc koordinētā universālā laika. |
||||||||||||||||
|
{DATEFORMAT} |
Datuma formāts saskaņā ar ISO 8601 |
Datumus norāda šādā formātā: GGGG-MM-DD. |
||||||||||||||||
|
{DECIMAL-n/m} |
Decimālskaitlis, kas sastāv no maksimāli n zīmēm, no kurām maksimāli m zīmes var būt cipari aiz komata |
Ciparu lauks gan pozitīvām, gan negatīvām vērtībām.
vērtības noapaļo un nesaīsina. |
||||||||||||||||
|
{INDEX} |
4 burtu zīmes |
“EONA” – EONIA “EONS” – EONIA mijmaiņas darījums “EURI” – EURIBOR “EUUS” – EURODOLLAR “EUCH” – EuroSwiss “GCFR” – GCF pārdošana ar atpirkšanu (repo) “ISDA” – ISDAFIX “LIBI” – LIBID “LIBO” – LIBOR “MAAA” – pašvaldību parādzīmes (AAA) “PFAN” – ķīlu zīmes (Pfandbriefe) “TIBO” – TIBOR “STBO” – STIBOR “BBSW” – BBSW “JIBA” – JIBAR “BUBO” – BUBOR “CDOR” – CDOR “CIBO” – CIBOR “MOSP” – MOSPRIM “NIBO” – NIBOR “PRBO” – PRIBOR “TLBO” – TELBOR “WIBO” – WIBOR “TREA” – valsts parādzīmes “SWAP” – mijmaiņas darījums “FUSW” – nākotnes mijmaiņas darījums |
||||||||||||||||
|
{INTEGER-n} |
Vesels skaitlis, kas sastāv no maksimāli n cipariem |
Ciparu lauks gan pozitīvām, gan negatīvām veselu skaitļu vērtībām. |
||||||||||||||||
|
{ISIN} |
12 burtciparu zīmes |
ISIN kods, kā definēts ISO 6166 |
||||||||||||||||
|
{LEI} |
20 burtciparu zīmes |
Juridiskās personas identifikators, kas definēts ISO 17442 |
||||||||||||||||
|
{MIC} |
4 burtciparu zīmes |
Tirgus identifikators, kas definēts ISO 10383 |
||||||||||||||||
|
{NATIONAL_ID} |
35 burtciparu zīmes |
Identifikatoru nosaka saskaņā ar 6. pantu un II pielikuma tabulu. |
2. tabula
Sīkāka informācija, kas ir jānorāda ziņojumos par darījumu
Visi lauki ir obligāti jāaizpilda, ja nav norādīts citādi.
|
N |
LAUKS |
DATI, KAS JĀIETVER ZIŅOJUMĀ |
ZIŅOŠANAI IZMANTOJAMIE STANDARTI UN FORMĀTS |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1. |
Ziņojuma statuss |
Norāde par to, vai ziņojums par darījumu ir jauns vai atceļošs. |
“NEWT” – jauns “CANC” – atcelšana |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2. |
Darījuma atsauces numurs |
Identifikācijas numurs, kas ir unikāls izpildītājai sabiedrībai attiecībā uz katru ziņojumu par darījumu. Ja, ievērojot Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 5. punktu, ziņojumu par darījumu tirdzniecības vieta iesniedz tādas sabiedrības vārdā, uz kuru neattiecas Regula (ES) Nr. 600/2014, tirdzniecības vieta aizpilda šo lauku ar numuru, ko iekšējām vajadzībām radījusi tirdzniecības vieta un kas ir unikāls attiecībā uz katru tirdzniecības vietas iesniegto ziņojumu par darījumu. |
{ALPHANUM-52} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3. |
Tirdzniecības vietas darījuma identifikācijas kods |
Šis ir tirdzniecības vietas radīts numurs, ko izplata gan pērkošajai, gan pārdodošajai pusei saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/580 (1) 12. pantu. Šis lauks ir vajadzīgs tikai attiecībā uz tirdzniecības vietā izpildīta darījuma tirgus pusi. |
{ALPHANUM-52} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
4. |
Izpildītājas vienības identifikācijas kods |
Kods, ko izmanto, lai identificētu vienību, kas izpilda darījumu. |
{LEI} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
5. |
Ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz ko attiecas Direktīva 2014/65/ES |
Norāda, vai 4. laukā identificētā vienība ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz ko attiecas Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkts. |
“pareizi” – jā “nepareizi” – nē |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
6. |
Iesniedzējas vienības identifikācijas kods |
Kods, ko izmanto, lai identificētu vienību, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 7. punktu kompetentajai iestādei iesniedz ziņojumu par darījumu. Ja izpildītāja sabiedrība ziņojumu iesniedz tieši kompetentajai iestādei, to aizpilda ar izpildītājas sabiedrības juridiskās personas identifikatoru (LEI) (ja izpildītāja sabiedrība ir juridiska persona). Ja ziņojumu iesniedz tirdzniecības vieta, to aizpilda ar tirdzniecības vietas operatora LEI. Ja ziņojumu iesniedz AZS, to aizpilda ar AZS LEI. |
{LEI} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sīkāka informācija par pircēju
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
7. |
Pircēja identifikācijas kods |
Kods, ko izmanto finanšu instrumenta ieguvēja identificēšanai. Ja ieguvējs ir juridiska persona, izmanto ieguvēja LEI kodu. Ja ieguvējs nav juridiska persona, izmanto 6. pantā norādīto identifikatoru. Ja darījums ir izpildīts tirdzniecības vietā vai organizētā tirdzniecības platformā ārpus Savienības, kas izmanto centrālo darījumu partneri (CDP), un ja ieguvēja identitāte netiek izpausta, izmanto CDP LEI kodu. Ja darījums ir izpildīts tādā tirdzniecības vietā vai organizētā tirdzniecības platformā ārpus Savienības, kas neizmanto CCP, un ja ieguvēja identitāte netiek izpausta, izmanto tirdzniecības vietas vai organizētās tirdzniecības platformas ārpus Savienības MIC kodu. Ja ieguvējs ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas darbojas kā sistemātisks internalizētājs (SI), izmanto SI LEI kodu. “INTC” izmanto ar mērķi apzīmēt kopējo klienta kontu ieguldījumu brokeru sabiedrībā, lai ziņotu par pārvedumu no minētā konta vai uz to un attiecīgi ar to saistītu piešķiršanu atsevišķajam(-iem) klientam(-iem) no šā konta vai uz to. Iespējas līgumu un mijmaiņas iespējas līgumu gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kam ir tiesības izmantot iespēju, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš pārdod iespēju un saņem prēmiju. Tādu regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu un regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu gadījumā, kas nav regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi, kuri attiecas uz valūtām, pircējs ir darījuma partneris, kas pērk instrumentu, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš pārdod instrumentu. Tādu mijmaiņas līgumu gadījumā, kas saistīti ar vērtspapīriem, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem pamatā esošā vērtspapīra cenu svārstību risku un saņem nodrošinājuma summu. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas maksā nodrošinājuma summu. Tādu mijmaiņas līgumu gadījumā, kas saistīti ar procentu likmēm vai inflācijas indeksiem, pircējs ir darījuma partneris, kurš maksā fiksētu likmi. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas saņem fiksēto likmi. Bāzes mijmaiņas līgumu gadījumā (mijmaiņas līgumi, kurā mainīga procentu likme tiek apmainīta pret mainīgu procentu likmi) pircējs ir darījuma partneris, kurš maksā cenas starpību, un pārdevējs ir darījuma partneris, kas saņem cenas starpību. Tādu mijmaiņas līgumu un regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu gadījumā, kas saistīti ar valūtām, un starpvalūtu mijmaiņas līgumu gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kas saņem valūtu, kura ir pirmā no valūtām, kas sakārtotas alfabētiskā secībā saskaņā ar ISO 4217 standartu, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš piegādā minēto valūtu. Tāda mijmaiņas līguma gadījumā, kas saistīts ar dividendēm, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem līdzvērtīgu faktisko dividenžu maksājumu. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas izmaksā dividendes un saņem fiksētu likmi. Atvasinātu finanšu instrumentu gadījumā kredītriska pārvešanai, izņemot iespējas līgumus un mijmaiņas iespējas līgumus, pircējs ir darījuma partneris, kas pērk aizsardzību. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas pārdod aizsardzību. Tāda atvasinātu instrumentu līguma gadījumā, kas saistīts ar precēm, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem preci, kas norādīta ziņojumā, un pārdevējs ir darījumu partneris, kurš piegādā minēto preci. Biržā netirgota procentu likmes nākotnes līguma gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kas maksā fiksēto procentu likmi, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš saņem fiksēto procentu likmi. Nosacītās summas pieauguma gadījumā pircējs ir tas pats, kas finanšu instrumenta ieguvējs sākotnējā darījumā, un pārdevējs ir tas pats, kas persona, kura atbrīvojas no finanšu instrumenta sākotnējā darījumā. Nosacītās summas samazinājuma gadījumā pircējs ir tas pats, kas persona, kura atbrīvojas no finanšu instrumenta sākotnējā darījumā, un pārdevējs ir tas pats, kas finanšu instrumenta ieguvējs sākotnējā darījumā. |
{LEI} {MIC} {NATIONAL_ID} “INTC” |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Papildinformācija
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
8. |
Pircēja filiāles valsts |
Ja ieguvējs ir klients, šajā laukā norāda tās valsts filiāli, kurā saņemts klienta rīkojums vai tika pieņemts lēmums par ieguldījumu saskaņā ar klienta piešķirtu diskrecionāru pilnvarojumu, kā tas ir paredzēts 14. panta 3. punktā. Ja šo darbību nav veikusi filiāle, norāda ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts valsts kodu vai tās valsts kodu, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir reģistrējusi savu galveno biroju vai juridisko adresi (trešo valstu sabiedrību gadījumā). Ja darījums attiecas uz nosūtītu rīkojumu, kas atbilst 4. pantā izklāstītajiem nosūtīšanas nosacījumiem, šo lauku aizpilda, izmantojot informāciju, kas saņemta no nosūtītājas sabiedrības. |
{COUNTRYCODE_2} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
9. |
Pircējs – vārds(-i) |
Pircēja pilnais(-ie) vārds(-i). Ja ir vairāk nekā viens vārds, šajā laukā norāda visus vārdus, atdalot tos ar komatu. |
{ALPHANUM-140} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
10. |
Pircējs – uzvārds(-i) |
Pircēja pilnais(-ie) uzvārds(-i). Ja ir vairāk nekā viens uzvārds, šajā laukā norāda visus uzvārdus, atdalot tos ar komatu. |
{ALPHANUM-140} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
11. |
Pircējs – dzimšanas datums |
Pircēja dzimšanas datums |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pircēja lēmumu pieņēmējs
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
12. |
Pircēja lēmumu pieņēmēja kods |
Kods, ko izmanto, lai identificētu personu, kas pieņem lēmumu par finanšu instrumenta iegādāšanos. Ja lēmumu pieņem ieguldījumu brokeru sabiedrība, šo lauku aizpilda ar ieguldījumu brokeru sabiedrības, nevis ieguldījuma lēmumu pieņēmušās personas datiem. Ja lēmumu pieņēmējs ir juridiska persona, izmanto lēmumu pieņēmēja LEI kodu. Ja lēmumu pieņēmējs nav juridiska persona, izmanto 6. pantā norādīto identifikatoru. |
{LEI} {NATIONAL_ID} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sīkāka informācija par pircēja lēmumu pieņēmēju
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
13. |
Pirkšanas lēmuma pieņēmējs – vārds(-i) |
Pircēja lēmumu pieņēmēja pilnais(-ie) vārds(-i). Ja ir vairāk nekā viens vārds, šajā laukā norāda visus vārdus, atdalot tos ar komatu |
{ALPHANUM-140} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
14. |
Pirkšanas lēmuma pieņēmējs – uzvārds(-i) |
Pircēja lēmumu pieņēmēja pilnais(-ie) uzvārds(-i). Ja ir vairāk nekā viens uzvārds, šajā laukā norāda visus uzvārdus, atdalot tos ar komatu |
{ALPHANUM-140} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
15. |
Pirkšanas lēmuma pieņēmējs – dzimšanas datums |
Pircēja lēmumu pieņēmēja dzimšanas datums |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sīkāka informācija par pārdevēju un lēmumu pieņēmējs
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
16. |
Pārdevēja identifikācijas kods |
Kods, ko izmanto, lai identificētu personu, kas atbrīvojas no finanšu instrumenta. Ja persona, kas atbrīvojas no finanšu instrumenta, ir juridiska persona, izmanto personas, kas atbrīvojas no finanšu instrumenta, LEI kodu. Ja persona, kas atbrīvojas no finanšu instrumenta, nav juridiska persona, izmanto 6. pantā norādīto identifikatoru. Ja darījums ir izpildīts tādā tirdzniecības vietā vai organizētā tirdzniecības platformā ārpus Savienības, kas izmanto CCP, un ja personas, kas atbrīvojas no finanšu instrumenta, identitāte netiek izpausta, izmanto CCP LEI kodu. Ja darījums ir izpildīts tādā tirdzniecības vietā vai organizētā tirdzniecības platformā ārpus Savienības, kas neizmanto CCP, un ja personas, kas atbrīvojas no finanšu instrumenta, identitāte netiek izpausta, izmanto tirdzniecības vietas vai organizētās tirdzniecības platformas ārpus Savienības MIC kodu. Ja persona, kas atbrīvojas no finanšu instrumenta, ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas darbojas kā SI, izmanto SI LEI kodu. “INTC” izmanto, lai apzīmētu kopējo klienta kontu ieguldījumu brokeru sabiedrībā, lai ziņotu par pārvedumu no minētā konta vai uz to un attiecīgi ar to saistītu piešķiršanu atsevišķajam(-iem) klientam(-iem) no šā konta vai uz to. Iespējas līgumu un mijmaiņas iespējas līgumu gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kam ir tiesības izmantot iespēju, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš pārdod iespēju un saņem prēmiju. Tādu regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu un regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu gadījumā, kas nav regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi, kuri attiecas uz valūtām, pircējs ir darījuma partneris, kas pērk instrumentu, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš pārdod instrumentu. Tādu mijmaiņas līgumu gadījumā, kas saistīti ar vērtspapīriem, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem pamatā esošā vērtspapīra cenu svārstību risku un saņem nodrošinājuma summu. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas maksā nodrošinājuma summu. Tādu mijmaiņas līgumu gadījumā, kas saistīti ar procentu likmēm vai inflācijas indeksiem, pircējs ir darījuma partneris, kurš maksā fiksētu likmi. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas saņem fiksēto likmi. Bāzes mijmaiņas līgumu gadījumā (mijmaiņas līgumi, kurā mainīga procentu likme tiek apmainīta pret mainīgu procentu likmi) pircējs ir darījuma partneris, kurš maksā cenas starpību, un pārdevējs ir darījuma partneris, kas saņem cenas starpību. Tādu mijmaiņas līgumu un regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu gadījumā, kas saistīti ar valūtām, un starpvalūtu mijmaiņas līgumu gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kas saņem valūtu, kura ir pirmā no valūtām, kas sakārtotas alfabētiskā secībā saskaņā ar ISO 4217 standartu, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš piegādā minēto valūtu. Tāda mijmaiņas līguma gadījumā, kas saistīts ar dividendēm, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem līdzvērtīgu faktisko dividenžu maksājumu. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas izmaksā dividendes un saņem fiksētu likmi. Atvasinātu finanšu instrumentu gadījumā kredītriska pārvešanai, izņemot iespējas līgumus un mijmaiņas iespējas līgumus, pircējs ir darījuma partneris, kas pērk aizsardzību. Pārdevējs ir darījuma partneris, kas pārdod aizsardzību. Tādu atvasinātu instrumentu līgumu gadījumā, kas saistīti ar precēm, pircējs ir darījuma partneris, kurš saņem preci, kas norādīta ziņojumā, un pārdevējs ir darījumu partneris, kurš piegādā minēto preci. Biržā netirgota procentu likmes nākotnes līguma gadījumā pircējs ir darījuma partneris, kas maksā fiksēto procentu likmi, un pārdevējs ir darījuma partneris, kurš saņem fiksēto procentu likmi. Nosacītās summas pieauguma gadījumā pārdevējs ir tāds pats kā persona, kura atbrīvojas no finanšu instrumenta sākotnējā darījumā. Nosacītās summas samazinājuma gadījumā pircējs ir tāds pats kā finanšu instrumenta ieguvējs sākotnējā darījumā. |
{LEI} {MIC} {NATIONAL_ID} “INTC” |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
17.–24. |
17.–24. lauks atspoguļo visus ar pircēju saistītos laukus ar numerāciju no 8 līdz 15 (sīkāka informācija par pircēju un lēmumu pieņēmējs) attiecībā uz pārdevēju. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sīkāka informācija par nosūtīšanu
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
25. |
Rīkojuma nosūtīšanas indikators |
“pareizi” – nosūtītāja sabiedrība aizpilda nosūtītājas sabiedrības ziņojumā, ja nav izpildīti 4. pantā norādītie nosūtīšanas nosacījumi “nepareizi” – visos citos gadījumos |
“pareizi” “nepareizi” |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
26. |
Nosūtītājas sabiedrības identifikācijas kods attiecībā uz pircēju |
Kods, ko izmanto, lai identificētu sabiedrību, kas nosūta rīkojumu. Saņēmēja sabiedrība to aizpilda saņēmējas sabiedrības ziņojumā ar nosūtītājas sabiedrības sniegto identifikācijas kodu. |
{LEI} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
27. |
Nosūtītājas sabiedrības identifikācijas kods attiecībā uz pārdevēju |
Kods, ko izmanto, lai identificētu sabiedrību, kas nosūta rīkojumu. Saņēmēja sabiedrība to aizpilda saņēmējas sabiedrības ziņojumā ar nosūtītājas sabiedrības sniegto identifikācijas kodu. |
{LEI} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Informācija par darījumu |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
28. |
Tirdzniecības datums un laiks |
Datums un laiks, kad darījums tika veikts. Attiecībā uz darījumiem, kas izpildīti tirdzniecības vietā, – detalizētības līmenis ir saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/574 (2) 3. panta prasībām. Attiecībā uz darījumiem, kas nav izpildīti tirdzniecības vietā, – datums un laiks, kad puses vienojas par šādām jomām: daudzums, cena, valūtas 31., 34. un 44. laukā; un attiecīgā gadījumā instrumenta identifikācijas kods, instrumenta klasifikācija un pamatā esošā instrumenta kods. Attiecībā uz darījumiem, kas nav izpildīti tirdzniecības vietā, – paziņotais laiks ir norādīts vismaz līdz tuvākajai sekundei. Ja darījuma pamatā ir rīkojums, ko trešajai pusei nodevusi izpildošā sabiedrība klienta vārdā, ja nebija ievēroti nodošanas nosacījumi, kas izklāstīti Komisijas 4. pantā, šis ir darījuma datums un laiks, nevis rīkojuma nodošanas laiks. |
{DATE_TIME_FORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
29. |
Tirdzniecības statuss |
Norāde par to, vai darījuma pamatā ir tas, ka izpildītāja sabiedrība ir veikusi sapārotu tirdzniecību savā vārdā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 38. apakšpunktu vai veikusi darījumus savā vārdā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 6. apakšpunktu. Ja darījuma pamatā nav tas, ka izpildītāja sabiedrība ir veikusi sapārotu tirdzniecību vai veikusi darījumus savā vārdā, šajā laukā norāda, ka darījums ir veikts citā statusā. |
“DEAL” – darījumu veikšana savā vārdā “MTCH” – sapārota tirdzniecība savā vārdā “AOTC” – jebkurš cits statuss |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
30. |
Daudzums |
Attiecīgā finanšu instrumenta vienību skaits vai atvasināto instrumentu līgumu skaits darījumā. Finanšu instrumenta nominālā vai monetārā vērtība. Attiecībā uz cenas starpības derībām daudzums ir monetārā vērtība, par kuru noslēgtas derības uz katru pamatā esošā finanšu instrumenta punkta kustību. Attiecībā uz kredītriska mijmaiņas līgumiem daudzums ir nosacītā summa, par kuru aizsardzību iegādājas vai no tās atbrīvojas. Attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumu nosacītās summas palielinājumu vai samazinājumu skaits atspoguļo izmaiņu absolūto vērtību, un to izsaka kā pozitīvu skaitli. Šajā laukā ziņotā informācija saskan ar vērtībām, kas norādītas 33. un 46. laukā. |
{DECIMAL-18/17}, ja daudzums ir izteikts kā vienību skaits. {DECIMAL-18/5}, ja daudzums ir izteikts kā monetāra vai nomināla vērtība. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
31. |
Daudzuma valūta |
Valūta, kurā izteikts daudzums. Piemēro tikai tad, ja daudzums ir izteikts kā nomināla vai monetāra vērtība. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
32. |
Atvasināto instrumentu nosacīts palielinājums/samazinājums |
Norāde par to, vai darījums ir atvasināto instrumentu līguma nosacītās summas palielinājums vai samazinājums. Lauku piemēro tikai tad, ja pastāv atvasināto instrumentu līguma nosacītās summas izmaiņas. |
“INCR” – pieaugums “DECR” – samazinājums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
33. |
Cena |
Darījuma tirdzniecības cena, izņemot (ja piemērojams) komisijas maksu un uzkrātos procentus. Iespējas līgumu gadījumā tā ir atvasinātā instrumenta līguma prēmija par katru pamatā esošo instrumentu vai indeksa punktu. Cenas starpības derību gadījumā tā ir pamatā esošā instrumenta atsauces cena. Attiecībā uz kredītriska mijmaiņas darījumiem (CDS) tas ir kupons bāzes punktos. Ja cena ir uzrādīta naudas izteiksmē, to norāda lielāko valūtu vienībās. Ja cena pašlaik nav pieejama, bet vēl tiks noteikta, vērtība ir “PNDG”. Ja cena nav piemērojama, vērtība ir “NOAP”. Šajā laukā ziņotā informācija saskan ar vērtībām, kas norādītas 30. un 46. laukā. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuālā izteiksme vai kā ienesīgums {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos “PNDG”, ja cena nav zināma “NOAP”, ja cena nav piemērojama |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
34. |
Cenas valūta |
Valūta, kurā cena ir izteikta (piemēro, ja cena ir izteikta monetārā vērtībā) |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
35. |
Neto apjoms |
Darījuma neto summa ir naudas summa, ko parāda instrumenta pircējs samaksā, norēķinoties par darījumu. Minētā naudas summa ir vienāda ar: (tīrā cena * nominālā vērtība)+visi uzkrātie kuponi. Tādējādi darījuma neto summa neietver nekādas komisijas naudas vai maksas, ko iekasē no parāda instrumenta pircēja. Lauku piemēro tikai tad, ja finanšu instruments ir parāda vērtspapīrs. |
{DECIMAL-18/5} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
36. |
Vieta |
Darījuma izpildes vietas identifikācija. Izmanto ISO 10383 segmenta MIC attiecībā uz darījumiem, kurus izpilda tirdzniecības vietā, sistemātiskā internalizētājā (SI) vai organizētā tirdzniecības platformā ārpus Savienības. Ja segmenta MIC nepastāv, izmanto darbības MIC. Izmanto MIC kodu “XOFF” attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā, vai par kuriem iesniegts pieteikums, ja darījumu ar minēto finanšu instrumentu neizpilda tirdzniecības vietā, SI vai organizētās tirdzniecības platformā ārpus Savienības vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav zināms, ka tā tirgojas ar citu ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas darbojas kā sistemātisks internalizētājs. Izmanto MIC kodu “XXXX” attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus nav atļauts tirgot vai kurus netirgo tirdzniecības vietā, vai par kuriem nav iesniegts pieteikums un kuri netiek tirgoti organizētā tirdzniecības platformā ārpus Savienības, bet ja pamatā esošo instrumentu ir atļauts tirgot vai to tirgo tirdzniecības vietā. |
{MIC} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
37. |
Filiāles dalības valsts |
Kods, ko izmanto, lai identificētu tās ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles valsti, kuras tirgus dalība tika izmantota darījuma izpildei. Ja filiāles tirgus dalība netika izmantota, šo lauku aizpilda ar ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts valsts kodu vai tās valsts kodu, kurā brokeru sabiedrība ir reģistrējusi savu galveno biroju vai juridisko adresi (trešo valstu sabiedrību gadījumā). Šo lauku aizpilda tikai attiecībā uz tirdzniecības vietā vai organizētā tirdzniecības platformā ārpus Savienības izpildīta darījuma tirgus pusi. |
{COUNTRYCODE_2} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
38. |
Avansa maksājums |
Pārdevēja saņemta vai samaksāta avansa maksājuma monetārā vērtība. Ja pārdevējs saņem avansa maksājumu, aizpildītā vērtība ir pozitīva. Ja pārdevējs samaksā avansa maksājumu, aizpildītā vērtība ir negatīva. |
{DECIMAL-18/5} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
39. |
Avansa maksājuma valūta |
Avansa maksājuma valūta. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
40. |
Sarežģīta tirdzniecības elementa ID |
Identifikators, ko ziņotāja sabiedrība izmanto, lai identificētu visus ziņojumus, kas attiecas uz vienu un to pašu finanšu instrumentu kombinācijas izpildi saskaņā ar 12. pantu. Kodam jābūt unikālam sabiedrības līmenī attiecībā uz grupu ar ziņojumiem, kas saistīti ar izpildi. Lauks ir piemērojams tikai tādos gadījumos, ja piemēro 12. pantā norādītos nosacījumus. |
{ALPHANUM-35} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sīkāka informācija par instrumentu |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
41. |
Instrumenta identifikācijas kods |
Kods, ko izmanto finanšu instrumenta identificēšanai Šo lauku piemēro tiem finanšu instrumentiem, par kuriem iesniegts pieteikums atļaut to tirdzniecību, kurus ir atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā vai sistemātiskā internalizētājā. To piemēro arī finanšu instrumentiem, kuriem ir ISIN un kurus tirgo organizētā tirdzniecības platformā ārpus Savienības, ja pamatā esošais instruments ir finanšu instruments, kuru tirgo tirdzniecības vietā. |
{ISIN} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
42.–56. lauku nepiemēro, ja: darījumus izpilda tirdzniecības vietā vai ar ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, kas darbojas kā SI; vai 41. lauku aizpilda ar EVTI atsauces datu sarakstā esošu ISIN |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
42. |
Instrumenta pilns nosaukums |
Finanšu instrumenta pilns nosaukums |
{ALPHANUM-350} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
43. |
Instrumenta klasifikācija |
Kods, ko izmanto finanšu instrumenta klasificēšanai. Norāda pilnu un precīzu finanšu instrumenta klasifikācijas (CFI) kodu. |
{CFI_CODE} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
44. |
Nosacītās summas valūta Nr. 1 |
Valūta, kurā ir denominēta nosacītā summa. Attiecībā uz procentu likmju vai valūtu maiņas atvasinātajiem instrumentiem tā būs 1. daļas nosacītās summas valūta vai valūtu pāra valūta Nr. 1. Mijmaiņas iespējas līgumiem, kuru pamatā ir vienas valūtas mijmaiņas darījums, tā būs pamatā esošā mijmaiņas darījuma teorētiskās pamatsummas valūta. Mijmaiņas iespējas līgumiem, kuru pamatā ir vairāku valūtu mijmaiņas darījums, tā būs mijmaiņas darījuma 1. daļas nosacītās summas valūta. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
45. |
Nosacītās summas valūta Nr. 2 |
Vairāku valūtu vai starpvalūtu mijmaiņas darījumiem – valūta, kurā denominēta līguma 2. daļa. Mijmaiņas iespējas līgumiem, kura pamatā ir vairāku valūtu mijmaiņas darījums, – valūta, kurā denominēta mijmaiņas līguma 2. daļa. |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
46. |
Cenas reizinātājs |
Pamatā esošā instrumenta vienību skaits, kuras aptver viens atvasināto instrumentu līgums. Monetārā vērtība, uz kuru attiecas viens mijmaiņas līgums, ja daudzuma laukā ir norādīts mijmaiņas darījumu skaits līgumā. Indeksu nākotnes līgumam vai indeksu iespējas līgumam – summa uz vienu indeksa punktu. Likmēm par starpību – starpības likmes pamatā esošā instrumenta cenas izmaiņas. Šajā laukā ziņotā informācija saskan ar vērtībām, kas norādītas 30. un 33. laukā. |
{DECIMAL-18/17} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
47. |
Pamatā esošā instrumenta kods |
Pamatā esošā instrumenta ISIN kods. Amerikas depozitārajiem sertifikātiem, globālajiem depozitārajiem sertifikātiem un līdzīgiem instrumentiem – šo instrumentu pamatā esošā finanšu instrumenta ISIN kods. Konvertējamām obligācijām – instrumenta, uz kuru obligāciju var konvertēt, ISIN kods. Atvasinātajiem instrumentiem vai citiem instrumentiem, kuriem ir pamatā esošs instruments, – pamatā esošā instrumenta ISIN kods brīdī, kad instruments ir pielaists tirdzniecībā vai to tirgo tirdzniecības vietā. Ja pamatā ir akciju dividende – attiecīgās akcijas, kura piešķir tiesības uz pamatā esošajām dividendēm, ISIN kods. Kredītriska mijmaiņas darījumiem norāda atsauces saistības ISIN kodu. Ja pamatā ir indekss un tam ir ISIN – attiecīgā indeksa ISIN kods. Ja pamatā ir grozs, iekļauj katra groza komponenta, kura tirdzniecība ir atļauta vai kuru tirgo tirdzniecības vietā, ISIN kodu. 47. lauku aizpilda tik reizes, cik nepieciešams, lai uzskaitītu visus grozā esošos uzrādāmos instrumentus. |
{ISIN} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
48. |
Pamatā esošā indeksa nosaukums |
Ja pamatā esošais instruments ir indekss – šā indeksa nosaukums. |
{INDEX} vai {ALPHANUM-25} – ja indeksa nosaukums nav iekļauts {INDEX} sarakstā |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
49. |
Pamatā esošā indeksa termiņš |
Ja pamatā ir indekss – šā indeksa termiņš. |
{INTEGER-3}+“DAYS” – dienas {INTEGER-3}+“WEEK” – nedēļas {INTEGER-3}+“MNTH” – mēneši {INTEGER-3}+“YEAR” – gadi |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
50. |
Iespējas līguma veids |
Norāde par to, vai atvasinātais instruments ir pirkšanas iespējas līgums (tiesības pirkt konkrētu pamatā esošu aktīvu) vai pārdošanas iespējas līgums (tiesības pārdot konkrētu pamatā esošu aktīvu), vai arī par to, ka izpildes laikā nav iespējams konstatēt, vai līgums ir pirkšanas iespējas līgums vai pārdošanas iespējas līgums. Mijmaiņas iespējas līgumu gadījumā tas ir:
Procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumu un procentu likmju minimālās robežvērtības līgumu gadījumā tas ir:
Lauks attiecas tikai uz atvasinātajiem instrumentiem, kas ir iespējas līgumi vai regulētā tirgū tirgotas garantijas. |
“PUTO” – pārdošanas iespējas līgums “CALL” – pirkšanas iespējas līgums “OTHR” – ja nav iespējams konstatēt, vai tas ir pirkšanas vai pārdošanas iespējas līgums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
51. |
Līguma izmantošanas cena |
Iepriekš noteikta cena, par kādu turētājam būs jāpērk vai jāpārdod pamatā esošais instruments, vai norāde, ka izpildes laikā cenu nav iespējams noteikt. Lauks attiecas tikai uz tādu iespējas līgumu vai regulētā tirgū tirgotu garantiju, kurai līguma izmantošanas cenu var noteikt izpildes laikā. Ja cena pašlaik nav pieejama, bet vēl tiks noteikta, vērtība ir “PNDG”. Ja iespējas izmantošanas cena nav piemērojama, lauku neaizpilda. |
{DECIMAL-18/13}, ja cena ir izteikta kā monetāra vērtība {DECIMAL-11/10}, ja cena ir izteikta procentuālā izteiksme vai kā ienesīgums {DECIMAL-18/17}, ja cena ir izteikta bāzespunktos “PNDG”, ja cena nav zināma |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
52. |
Līguma izmantošanas cenas valūta |
Līguma izmantošanas cenas valūta |
{CURRENCYCODE_3} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
53. |
Iespējas izmantošanas veids |
Norāde, vai iespējas līgumu var izpildīt tikai konkrētā datumā (Eiropas un Āzijas izpildes veids), vairākos iepriekš noteiktos datumos (Bermudu) vai jebkurā brīdī līguma darbības laikā (Amerikas izpildes veids). Šis lauks attiecas vienīgi uz iespējas līgumiem, pirkšanas iespējas sertifikātiem un tiesību sertifikātiem. |
“EURO” – Eiropas “AMER” – Amerikas “ASIA” – Āzijas “BERM” – Bermudu “OTHR” – cits veids |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
54. |
Termiņa diena |
Finanšu instrumenta [atmaksas] termiņa diena Lauks attiecas uz parāda instrumentiem ar noteiktu termiņu. |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
55. |
Termiņa beigas |
Finanšu instrumenta termiņš. Lauks attiecas tikai uz atvasinātajiem instrumentiem, kam ir noteikts termiņš. |
{DATEFORMAT} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
56. |
Piegādes veids |
Norāde, vai norēķins par darījumu notiek fiziskos aktīvos vai naudā. Ja piegādes veidu nevar noteikt izpildes laikā, vērtība ir “OPTL”. Šis lauks ir piemērojams tikai attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem. |
“PHYS” – aktīvu fiziska piegāde “CASH” – norēķini naudā “OPTN” – pēc darījuma partnera izvēles vai tad, ja to nosaka trešā puse |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Tirgotājs, algoritmi, atbrīvojumi un indikatori |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
57. |
Ieguldījumu lēmums sabiedrībā |
Kods, ko izmanto, lai identificētu ieguldījumu brokeru sabiedrības personu vai algoritmu, kas ir atbildīgs par ieguldījuma lēmumu. Attiecībā uz fiziskām personām izmanto 6. pantā minēto identifikatoru Ja lēmumu par ieguldījumu izdara algoritms, šo lauku aizpilda, kā noteikts 8. pantā. Lauks attiecas tikai uz sabiedrībā pieņemtu lēmumu par ieguldījumu. Ja darījums attiecas uz nosūtītu rīkojumu, kas atbilst 4. pantā izklāstītajiem nosūtīšanas nosacījumiem, saņēmēja sabiedrība aizpilda šo lauku saņēmējas sabiedrības ziņojumā, izmantojot informāciju, kas saņemta no nosūtītājas sabiedrības. |
{NATIONAL_ID} – fiziskas personas {ALPHANUM-50} – algoritmi |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
58. |
Tās filiāles valsts, kas uzrauga personu, kura ir atbildīga par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu |
Kods, ko izmanto, lai identificētu tās ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles valsti, kurā atrodas persona, kas atbild par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu, kā noteikts 14. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Ja filiāle nav uzraudzījusi personu, kas atbild par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu, šo lauku aizpilda ar ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts valsts kodu vai tās valsts kodu, kurā sabiedrība ir reģistrējusi savu galveno biroju vai juridisko adresi (trešo valstu sabiedrību gadījumā). Ja darījums attiecas uz nosūtītu rīkojumu, kas atbilst 4. pantā izklāstītajiem nosūtīšanas nosacījumiem, saņēmēja sabiedrība aizpilda šo lauku saņēmējas sabiedrības ziņojumā, izmantojot informāciju, kas saņemta no nosūtītājas sabiedrības. Šo lauku nepiemēro, ja lēmumu par ieguldījumu ir izdarījis algoritms |
{COUNTRYCODE_2} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
59. |
Izpilde sabiedrībā |
Kods, ko izmanto, lai identificētu pie ieguldījumu brokeru sabiedrības piederīgo personu vai algoritmu, kas ir atbildīgs par izpildi. Attiecībā uz fiziskām personām izmanto 6. pantā norādīto kodu. Ja izpildi veicis algoritms, lauku aizpilda, kā noteikts 9. pantā. |
{NATIONAL_ID} – fiziskas personas {ALPHANUM-50} – algoritmi |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
60. |
Tās filiāles valsts, kurā tiek uzraudzīta par izpildi atbildīgā persona |
Kods, ko izmanto, lai identificētu tās ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles valsti, kurā atrodas persona, kas atbild par darījuma izpildi, kā noteikts 14. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Ja filiāle nav uzraudzījusi atbildīgo personu, šo lauku aizpilda ar ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts valsts kodu vai tās valsts kodu, kurā sabiedrība ir reģistrējusi savu galveno biroju vai juridisko adresi (trešo valstu sabiedrību gadījumā). Šo lauku nepiemēro, ja darījumu ir veicis algoritms |
{COUNTRYCODE_2} |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
61. |
Atbrīvojuma indikators |
Norāde par to, vai darījums izpildīts saskaņā ar pirmstirdzniecības atbrīvojumu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. un 9. pantam. Attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem:
Attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti:
Šo lauku aizpilda tikai attiecībā uz tāda darījuma tirgus pusi, kas saskaņā ar atbrīvojumu izpildīts tirdzniecības vietā. |
Aizpilda vienu vai vairākus šādus karodziņus:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
62. |
Īsās pozīcijas pārdošanas indikators |
Īsās pozīcijas pārdošana, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība noslēdz savā vai klienta vārdā, kā aprakstīts 11. pantā. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda darījumu klienta vārdā, kurš veic pārdošanu, un ieguldījumu brokeru sabiedrība, rīkojoties, cik vien labi iespējams, nespēj noteikt, vai tas ir īsās pozīcijas pārdošanas darījums, šo lauku aizpilda ar “UNDI”. Ja darījums attiecas uz nosūtītu rīkojumu, kas atbilst šīs regulas 4. pantā izklāstītajiem nosūtīšanas nosacījumiem, saņēmēja sabiedrība aizpilda šos lauku saņēmējas sabiedrības ziņojumos, izmantojot informāciju, kas saņemta no nosūtītājas sabiedrības. Šis lauks ir piemērojams tikai tad, ja uz instrumentu attiecas Regula (ES) Nr. 236/2012 un pārdevējs ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrības klients. |
“SESH” – īsās pozīcijas pārdošana bez izņēmumiem “SSEX” – īsās pozīcijas pārdošana ar izņēmumu “SELL” – nav īsās pozīcijas pārdošana “UNDI” – informācija nav pieejama |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
63. |
Ārpusbiržas pēctirdzniecības rādītājs |
Indikators attiecībā uz darījuma veidu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 21. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz visiem instrumentiem:
Attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem:
Attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti:
|
Aizpilda vienu vai vairākus šādus karodziņus:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
64. |
Preču atvasināto instrumentu rādītājs |
Norāde par to, vai darījums objektīvi izmērāmā veidā samazina risku saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu. Ja darījums attiecas uz nosūtītu rīkojumu, kas atbilst 4. pantā izklāstītajiem nosūtīšanas nosacījumiem, saņēmēja sabiedrība aizpilda šos lauku saņēmējas sabiedrības ziņojumos, izmantojot informāciju, kas saņemta no nosūtītājas sabiedrības. Šis lauks ir piemērojams tikai attiecībā uz darījumiem ar preču atvasinātajiem instrumentiem. |
“pareizi” – jā “nepareizi” – nē |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
65. |
Vērtspapīru finansēšanas darījumu indikators |
“pareizi” – aizpilda, ja darbības joma attiecas uz darījumu, bet tas ir atbrīvots no ziņošanas saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2365 “nepareizi” – citādi. |
“pareizi” – jā “nepareizi” – nē |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(1) Komisijas 2016. gada 24. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/580, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgu datu, kuri saistīti ar finanšu instrumentu rīkojumiem, saglabāšanu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 193. lpp.).
(2) Komisijas 2016. gada 7. jūnija Deleģētā regula (ES) 2017/574, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par uzņēmumu pulksteņu precizitātes līmeni (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 148. lpp.).
II PIELIKUMS
Valsts klienta identifikatori, kas fiziskām personām jāizmanto, ziņojot par darījumu
|
ISO 3166 – 1 alpha 2 |
Valsts Nosaukums |
1. prioritātes identifikators |
2. prioritātes identifikators |
3. prioritātes identifikators |
|
AT |
Austrija |
CONCAT |
|
|
|
BE |
Beļģija |
Beļģijas valsts numurs (Numéro de registre national – Rijksregisternummer) |
CONCAT |
|
|
BG |
Bulgārija |
Bulgārijas personas kods |
CONCAT |
|
|
CY |
Kipra |
Valsts pases numurs |
CONCAT |
|
|
CZ |
Čehijas Republika |
Valsts identifikācijas numurs (Rodné číslo) |
Pases numurs |
CONCAT |
|
DE |
Vācija |
CONCAT |
|
|
|
DK |
Dānija |
Personas identifikācijas kods 10 burtciparu rakstzīmes: DDMMGGXXXX |
CONCAT |
|
|
EE |
Igaunija |
Igaunijas personas identifikācijas kods (Isikukood) |
|
|
|
ES |
Spānija |
Nodokļu identifikācijas numurs (Código de identificación fiscal) |
|
|
|
FI |
Somija |
Personas identifikācijas kods |
CONCAT |
|
|
FR |
Francija |
CONCAT |
|
|
|
GB |
Apvienotā Karaliste |
AK Valsts apdrošināšanas numurs |
CONCAT |
|
|
GR |
Grieķija |
10 DSS zīmju ieguldītāja daļa |
CONCAT |
|
|
HR |
Horvātija |
Personas identifikācijas numurs (OIB – Osobni identifikacijski broj) |
CONCAT |
|
|
HU |
Ungārija |
CONCAT |
|
|
|
IE |
Īrija |
CONCAT |
|
|
|
IS |
Islande |
Personas identifikācijas kods (Kennitala) |
|
|
|
IT |
Itālija |
Fiskālais kods (Codice fiscale) |
|
|
|
LI |
Lihtenšteina |
Valsts pases numurs |
Valsts personas apliecības numurs |
CONCAT |
|
LT |
Lietuva |
Personas kods (Asmens kodas) |
Valsts pases numurs |
CONCAT |
|
LU |
Luksemburga |
CONCAT |
|
|
|
LV |
Latvija |
Personas kods (Personas kods) |
CONCAT |
|
|
MT |
Malta |
Valsts identifikācijas numurs |
Valsts pases numurs |
|
|
NL |
Nīderlande |
Valsts pases numurs |
Valsts personas apliecības numurs |
CONCAT |
|
NO |
Norvēģija |
11 zīmju personu apliecinošs dokuments (Foedselsnummer) |
CONCAT |
|
|
PL |
Polija |
Valsts identifikācijas numurs (PESEL) |
Nodokļu numurs (Numer identyfikacji podatkowej) |
|
|
PT |
Portugāle |
Nodokļu numurs (Número de Identificação Fiscal) |
Valsts pases numurs |
CONCAT |
|
RO |
Rumānija |
Valsts identifikācijas numurs (Cod Numeric Personal) |
Valsts pases numurs |
CONCAT |
|
SE |
Zviedrija |
Personas identifikācijas numurs |
CONCAT |
|
|
SI |
Slovēnija |
Personas identifikācijas numurs (EMŠO: Enotna Matična Številka Občana) |
CONCAT |
|
|
SK |
Slovākija |
Personas numurs (Rodné číslo) |
Valsts pases numurs |
CONCAT |
|
Visas pārējās valstis |
Valsts pases numurs |
CONCAT |
|
|
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/479 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/591
(2016. gada 1. decembris),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pozīciju limitu piemērošanu preču atvasinātajiem instrumentiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (1) un jo īpaši tās 57. panta 3. un 12. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz pozīciju limitu piemērošanu preču atvasinātajiem instrumentiem Savienībā, būtu jāprecizē metodika šo limitu aprēķināšanai. Minētajai metodikai būtu jānovērš regulējuma arbitrāža un jāveicina saskaņotība, vienlaikus nodrošinot kompetentajām iestādēm pietiekamu elastību, lai ņemtu vērā atšķirības starp dažādiem preču atvasināto instrumentu tirgiem un darījumu pamatā esošo preču tirgiem. Limitu aprēķināšanas metodikai būtu jāļauj kompetentajām iestādēm panākt līdzsvaru starp mērķiem noteikt limitus pietiekami zemā līmenī, lai novērstu, ka personas, kas tur šo preču atvasināto instrumentu pozīcijas, ļaunprātīgi izmanto vai kropļo tirgu, un mērķiem atbalstīt sakārtotas cenu noteikšanas un norēķinu sistēmas, izveidot jaunus preču atvasinātos instrumentus un ļaut preču atvasinātajiem instrumentiem turpināt atbalstīt komercdarbības darījumu pamatā esošo preču tirgū. |
|
(2) |
Lai skaidri noteiktu ierobežotu skaitu jēdzienu, kuri izriet no Direktīvas 2014/65/ES, kā arī precizētu tehniskos terminus, kas vajadzīgi šai regulai, būtu jādefinē vairāki termini, lai nodrošinātu vienādu piemērošanu. |
|
(3) |
Tirgus dalībnieku preču atvasināto instrumentu garajām un īsajām pozīcijām būtu jāveic savstarpēja tīrvērte, lai noteiktu pozīcijas faktisko apjomu, kādu persona jebkurā brīdī kontrolē. Tās pozīcijas apjoms, kura turēta, izmantojot iespējas līgumu, būtu jāaprēķina uz delta ekvivalenta pamata. Tā kā šī regula paredz atšķirīgas metodikas piemērošanu, lai aprēķinātu pozīciju limitus termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu līgumiem, šāda tīrvērte būtu jāpiemēro atsevišķi termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu pozīcijām. |
|
(4) |
Direktīvā 2014/65/ES ir pieprasīts, lai visas pozīcijas, kuras citas personas tur kādas personas vārdā, būtu jāiekļauj minētās personas pozīciju limita aprēķinā un pozīciju limiti jāpiemēro gan uzņēmuma līmenī, gan grupas līmenī, un tāpēc ir nepieciešams apkopot pozīcijas grupas līmenī. Ir lietderīgi nodrošināt tikai apkopojumu grupas līmenī, ja mātesuzņēmums var kontrolēt pozīciju izmantojumu. Tādējādi mātesuzņēmumiem tās pozīcijas, kuras tur to meitasuzņēmumi, būtu jāapkopo ar visām pozīcijām, kuras tieši tur mātesuzņēmums, papildus tam, ka meitasuzņēmumi apkopo savas pozīcijas. Šādas apkopošanas rezultātā pozīcijas aprēķina mātesuzņēmuma līmenī, kas ir lielākas vai sakarā ar dažādu meitasuzņēmumu turēto garo un īso pozīciju tīrvērti mazākas nekā atsevišķu meitasuzņēmumu līmenī. Pozīcijas nebūtu jāapkopo mātesuzņēmuma līmenī, ja šīs pozīcijas tur kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri minētās pozīcijas tur ieguldītāju vārdā, nevis savu mātesuzņēmumu vārdā, ja mātesuzņēmums nevar kontrolēt šo pozīciju izmantošanu savā labā. |
|
(5) |
Tāda paša preču atvasinātā instrumenta jēdzienam būtu jānosaka stingra robežvērtība, lai novērstu to, ka personas neatbilstoši veic pozīciju tīrvērti starp atšķirīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem, lai apietu un vājinātu limita noturību galvenā preču atvasināto instrumentu līguma pozīcijai. Tam nebūtu jāliedz kompetentajām iestādēm noteikt līdzīgus pozīciju limitus līdzīgiem preču atvasināto instrumentu līgumiem saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI). Preču atvasinātie instrumenti būtu jāuzskata par tirdzniecību nozīmīgā apjomā tirdzniecības vietā tikai tad, ja tie pietiekami ilgu laiku pārsniedz šajā regulā noteikto likviditātes robežvērtību. |
|
(6) |
Ja ārpusbiržas (OTC) līgumu vērtē pēc tās pašas pamatā esošās preces, kas ir piegādājama tajā pašā vietā un ar tiem pašiem līguma noteikumiem, un ja tā ekonomiskais rezultāts ir cieši saistīts ar līgumu, kuru tirgo tirdzniecības vietā, tas būtu jāuzskata par ekonomiski līdzvērtīgu neatkarīgi no nelielām atšķirībām līguma specifikācijās attiecībā uz partijas lielumu un piegādes datumu. Arī atšķirībām pēctirdzniecības riska pārvaldības pasākumos, piemēram, tīrvērtes pasākumos, nevajadzētu būt šķēršļiem, lai šādus līgumus atzītu par ekonomiski līdzvērtīgiem. Lai novērstu tādu iespējami dominējošu pozīciju neatbilstīgu tīrvērti, kuras tirgo tirdzniecības vietā, izmantojot divpusējas vienošanās OTC līgumos, un lai nodrošinātu pozīciju limitu režīma efektīvu darbību praksē, ir nepieciešams, lai OTC tirgotos preču atvasinātos instrumentus uzskatītu par ekonomiski līdzvērtīgiem tirdzniecības vietas līgumiem tikai ierobežotos gadījumos. Lai novērstu izvairīšanos no pozīciju limitiem un uzlabotu pozīciju limitu režīma integritāti, ir nepieciešams, lai ekonomiski līdzvērtīga OTC līguma definīcija būtu šaura un neļautu personai veikt OTC pozīcijas tīrvērti pret vairākām citām pozīcijām vai izmantot rīcības brīvību izvēlēties pozīcijas, pret kurām veic tās tīrvērti. |
|
(7) |
Lai noteiktu, kuras atvasināto preču instrumentu pozīcijas ir objektīvi izmērāmas kā tādas, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbību, būtu jānosaka konkrēti kritēriji, tostarp riska ierobežošanas līguma grāmatvedības definīcijas izmantošana, pamatojoties uz Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) noteikumiem. Minētajai grāmatvedības definīcijai vajadzētu būt pieejamai arī nefinanšu uzņēmumiem pat tad, ja tie nepiemēro SFPS noteikumus uzņēmuma līmenī. |
|
(8) |
Turklāt nefinanšu uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izmantot riska pārvaldības metodes, lai samazinātu vispārējos riskus, kas rodas no to komercdarbības vai to grupas komercdarbības, tostarp riskus, kuri rodas no vairākiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, vairākiem produktiem, termiņiem vai uzņēmumiem (“makro vai portfeļa riska ierobežošana”). Kad nefinanšu uzņēmums izmanto makro vai portfeļa riska ierobežošanu, tas var nebūt spējīgs noteikt tiešu saikni starp preču atvasinātā instrumenta konkrētu pozīciju un konkrētu risku, kas rodas no komercdarbības, kuras risku ir paredzēts ierobežot ar preču atvasināto instrumentu. Nefinanšu uzņēmums var izmantot arī nevienlīdzīgu preču atvasināto instrumentu, lai ierobežotu konkrētu risku, kas rodas no komercdarbības, ja identisks preču atvasinātais instruments nav pieejams vai ja ciešāk saistītam preču atvasinātajam instrumentam nav pietiekama likviditāte (“riska netieša ierobežošana (proxy hedging”). Šādos gadījumos riska pārvaldības politikai un sistēmām būtu jāspēj novērst to, ka ar riska ierobežošanu nesaistīti darījumi tiek kategorizēti kā riska ierobežošana, un būtu jāspēj nodrošināt pietiekami nodalīts viedoklis par riska ierobežošanas portfeli, lai tiktu apzināti spekulatīvi elementi un ieskaitīti pozīciju limitos. Pozīcijas nebūtu jāuzskata par tādām, kas samazina riskus, kas ir saistīti ar komercdarbību, tikai pamatojoties uz to, ka tās ir iekļautas kā daļa no riskus samazinošā portfeļa kopumā. |
|
(9) |
Risks laika gaitā var mainīties, un, lai piemērotos riska izmaiņām, preču atvasinātos instrumentus, kas sākotnēji izpildīti, lai samazinātu risku, kurš saistīts ar komercdarbību, var būt jākompensē, izmantojot papildu preču atvasināto instrumentu līgumus, ar ko izbeidz tos preču atvasināto instrumentu līgumus, kuri vairs nav saistīti ar komercdarbības risku. Turklāt tāda riska izmaiņām, kas ir novērsts, iekļaujot preču atvasinātā instrumenta pozīcijā, lai samazinātu risku, vēlāk nebūtu jāizraisa minētās pozīcijas kā neprivileģēta darījuma ab initio pārvērtēšana. |
|
(10) |
Nefinanšu uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai pieteikties atbrīvojumam saistībā ar komercdarbības riska ierobežošanu pirms iekļaušanas pozīcijā. Pieteikumam būtu jāsniedz kompetentajai iestādei skaidrs un kodolīgs pārskats par nefinanšu uzņēmuma komercdarbību attiecībā uz pamatā esošo preci, ar to saistītajiem riskiem un to, kā preču atvasinātie instrumenti tiek izmantoti, lai mazinātu šos riskus. Pozīciju limitus piemēro visu laiku, un, ja kompetentā iestāde atbrīvojumu galu galā nepiešķir, nefinanšu uzņēmumam būtu attiecīgi jāsamazina jebkura pozīcija, kas pārsniedz limitu, un tam var piemērot uzraudzības pasākumus par limita pārsniegumu. Nefinanšu uzņēmumiem būtu periodiski jāpārvērtē sava darbība, lai nodrošinātu, ka atbrīvojuma turpmākā piemērošana ir pamatota. |
|
(11) |
Termiņam tuvākā mēneša periods, kas ir laika periods tieši pirms piegādes termiņa beigām, ir specifisks katram preču atvasinātajam instrumentam un var precīzi neatbilst vienam mēnesim. Tāpēc termiņam tuvākā mēneša līgumiem būtu jāattiecas uz līgumu, kas ir nākamais šā preču atvasinātā instrumenta līgums, kuram beigsies termiņš. Ierobežojot pozīcijas, kuras viena persona var turēt tajā periodā, kurā ir jāveic fiziskās preces piegāde, ierobežo pamatā esošo piegādājamo preču daudzumu, ko katra persona var veikt vai saņemt, tādējādi novēršot personu veiktu dominējošu pozīciju uzkrāšanu, kas tām var ļaut samazināt tirgu, ierobežojot piekļuvi precei. Tāpēc standarta bāzes līnija termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitam tādiem preču atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi un skaidrā naudā, būtu jāaprēķina kā procentuālā daļa no piegādājamo preču aplēses. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai īstenot grafiku ar samazinošiem pozīciju limitiem no brīža, kad līgums kļūst par termiņam tuvākā mēneša līgumu, līdz termiņa beigām, lai precīzāk nodrošinātu, ka pozīciju limiti ir pienācīgi noteikti visā termiņam tuvākā mēneša periodā, un nodrošinātu pienācīgu norēķinu. |
|
(12) |
Citu mēnešu pozīciju limits tiek piemērots visiem termiņiem, izņemot termiņam tuvāko mēnesi. Standarta bāzes līnija citu mēnešu pozīciju limitiem tādiem preču atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi un skaidrā naudā, būtu jāaprēķina kā procentuālā daļa no kopējās atvērtās pozīcijas. Pozīciju sadalījums pa preču līguma citiem mēnešiem bieži tiek koncentrēts termiņam tuvākajos mēnešos. Tāpēc kopējā atvērtā pozīcija ir piemērotāka bāzes līnija, nosakot pozīciju limitus, nekā visu termiņu vidējā skaitļa izmantošana. |
|
(13) |
Standarta bāzes līnija 25 % apmērā no piegādājamām precēm un atvērtās pozīcijas ir noteikta, atsaucoties uz pieredzi citos tirgos un citās jurisdikcijās. Kompetentajām iestādēm būtu jākoriģē bāzes līnija, lai to varētu samazināt ne vairāk kā par 20 % (vai 22,5 % dažu lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu gadījumā) un palielināt ne vairāk kā par 10 % (vai 15 % tādu preču atvasināto instrumentu gadījumā, kas ir mazāk likvīdi), ja tas ir nepieciešams tirgus iezīmju dēļ, piemēram, tirgus dalībnieku trūkums, lai atbalstītu pienācīgu norēķinu un līguma un tā pamatā esošā tirgus darbību. Tā kā bāzes līnijas rādītāju piemēro tikai tādos gadījumos un tik ilgi, ja to pieprasa objektīvas tirgus īpašības, jāparedz iespēja veikt bāzes līnijas pagaidu korekcijas. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka bāzes līnijas lejupēja korekcija tiek veikta, kad tas ir nepieciešams, lai novērstu dominējošas pozīcijas un atbalstītu pienācīgu cenu noteikšanu preču atvasinātajam instrumentam un pamatā esošajai precei. Diapazons liecina, ka Direktīva 2014/65/ES attiecas uz preču atvasināto instrumentu plašāku diapazonu un tirgiem nekā citi tirgi un jurisdikcijas. Preču atvasinātā instrumenta definīcija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (2) 2. panta 1. punkta 30. apakšpunktu ir plaša, ietverot arī vērtspapīrotus atvasinātos instrumentus un atvasinātos instrumentus, par kuriem norēķins veikts skaidrā naudā un kuriem nav materiāla bāzes aktīva, piemēram, klimatiskie mainīgie lielumi. Vērtspapīrotiem atvasinātajiem instrumentiem nepiemēro termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu jēdzienu. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem bez materiāla bāzes aktīva nevar izmantot piegādājamās preces, lai noteiktu pozīcijas limitu. Tāpēc kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai uzlabot vai koriģēt metodes, lai noteiktu šo preču atvasināto instrumentu pozīciju limitus, pamatojoties uz atšķirīgiem parametriem, piemēram, emitēto vērtspapīru skaitu vai atvērtās pozīcijas izmantošanu arī termiņam tuvākajam mēnesim. |
|
(14) |
Daži preču atvasinātie instrumenti, jo īpaši elektroenerģijai un gāzei, paredz, ka bāzes aktīvu piegādā pastāvīgi noteikta perioda laikā, piemēram, dienas, mēneša vai gada laikā. Turklāt konkrētus līgumus, kuriem ir garāki piegādes periodi, piemēram, gads vai ceturksnis, var automātiski aizstāt ar saistītiem līgumiem, kuriem ir īsāki piegādes periodi, piemēram, ceturksnis vai mēnesis (kaskādes veida līgumi). Šādos gadījumos termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limits līgumam, kas jāaizstāj pirms piegādes, nebūtu atbilstīgs, jo šāds limits neattiektos uz līguma termiņa beigām un fizisku piegādi vai norēķinu skaidrā naudā. Ja līgumu piegādes periodi par to pašu bāzes aktīvu pārklājas, visiem saistītajiem līgumiem būtu jāpiemēro vienots pozīcijas limits, lai pienācīgi ņemtu vērā šo līgumu pozīcijas, kas var tikt piegādātas. Lai to veicinātu, saistīti līgumi būtu jāmērī bāzes aktīva vienībās, jāapkopo un attiecīgi jāveic to tīrvērte. |
|
(15) |
Dažiem lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, kuriem ir būtiska ietekme uz patērētāju pārtikas cenām, metodika ļauj kompetentajai iestādei noteikt bāzes līniju un pozīcijas limitu zem vispārējā diapazona minimuma, ja tā atrod pierādījumus par spekulatīvu darbību, kas būtiski ietekmē cenas. |
|
(16) |
Kompetentajai iestādei būtu jānovērtē, vai Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punktā uzskaitītajiem faktoriem ir nepieciešama bāzes līnijas korekcija, lai noteiktu pozīcijas limita galīgo līmeni. Šajā vērtējumā būtu jāņem vērā šie faktori, kas attiecas uz konkrēto preču atvasināto instrumentu. Metodēm būtu jānodrošina virziens, kā noteikt limitu, neatņemot kompetentajai iestādei galīgo lēmumu par attiecīgu pozīcijas limitu preču atvasinātajam instrumentam, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Šiem faktoriem būtu jāsniedz būtiski signāli kompetentajām iestādēm un arī EVTI, lai palīdzētu tai formulēt savus atzinumus un nodrošināt pozīciju limitu pienācīgu saskaņošanu visā Savienībā, tostarp novērtējot svārstīguma ietekmi katrā gadījumā atsevišķi un tik bieži, cik tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka pozīciju limiti aizvien ir atbilstoši. |
|
(17) |
Pozīciju limitiem nebūtu jārada šķēršļi jaunu preču atvasināto instrumentu izveidei un nebūtu jānovērš preču atvasināto instrumentu tirgu mazāk likvīdu daļu pienācīga darbība. Kompetentajām iestādēm, piemērojot metodiku, būtu jāņem vērā laiks, kas nepieciešams, lai izveidotu un piesaistītu likviditāti gan jauniem, gan esošiem preču atvasinātajiem instrumentiem un jo īpaši preču atvasinātajiem instrumentiem, kas var atbalstīt riska pārvaldību norādītos vai nepietiekami attīstītos tirgos vai mēģināt veidot jaunus riska ierobežošanas pasākumus jaunām precēm. Ņemot vērā tirgu un preču plašo diapazonu, uz kuriem attiecas pozīciju limitu režīms, nav viena un iepriekš noteikta laika perioda, kas pienācīgi atspoguļotu pāreju no jauna preču atvasināto instrumentu līguma uz izplatītu preču atvasināto instrumentu līgumu. Tāpat pastāv daudzi preču atvasināto instrumentu līgumi, kuri nekad nevar piesaistīt pietiekamu skaitu dalībnieku vai likviditāti, lai ļautu efektīvi piemērot pozīciju limitus bez riska, ka dalībnieki regulāri un netīšām pārkāptu limitu un tādējādi traucētu šo preču atvasināto instrumentu cenu noteikšanai un norēķiniem. Lai novērstu šos riskus efektīvai tirgu darbībai, metodika paredz daudzpakāpju pieeju, saskaņā ar kuru pozīcijas limitu termiņam tuvākajam mēnesim un citiem mēnešiem nosaka fiksētā līmenī 2 500 partijas attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem un 2,5 miljoni emitēto vērtspapīru attiecībā uz vērtspapīrotiem atvasinātajiem instrumentiem ar pamatā esošo preci, līdz tiek pārsniegta robežvērtība attiecīgi 10 000 partiju vai 10 miljoni vērtspapīru. Līgumiem, kas pārsniedz šīs robežvērtības, bet kas joprojām ir samērā nelikvīdi, attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai piemērot augstāku limitu, lai nodrošinātu, ka netiek nepamatoti ierobežota tirdzniecība ar šādiem līgumiem. |
|
(18) |
Preču atvasinātā instrumenta tirgus dalībnieku skaits, sastāvs un loma var ietekmēt to pozīciju veidu un apmēru, kuras atsevišķi tirgus dalībnieki tur tirgū. Attiecībā uz dažiem preču atvasinātajiem instrumentiem atsevišķi tirgus dalībnieki var turēt lielu pozīciju, kas atspoguļo viņu lomu preces pirkšanā, pārdošanā un piegādē, ja viņi ir tirgus pretējā pusē nekā vairākums citu tirgus dalībnieku, kurš sniedz likviditātes vai riska pārvaldības pakalpojumus pamatā esošo preču tirgū. |
|
(19) |
Pamatā esošās preces piegāde, izmantošana, pieejamība un piekļuve tai ir pamatā esošo preču tirgus iezīmes. Izvērtējot šo iezīmju sīkākus komponentus, piemēram, preces bojāšanos un pārvadāšanas metodi, kompetentā iestāde var noteikt tirgus elastību un attiecīgi pielāgot pozīciju limitus. |
|
(20) |
Attiecībā uz dažiem preču atvasinātajiem instrumentiem var būt liela neatbilstība starp atvērto pozīciju un piegādājamām precēm. Tas var notikt, ja ir samērā neliela atvasināto instrumentu tirdzniecība salīdzinājumā ar piegādājamām precēm, kad atvērtā pozīcija būs mazāka salīdzinājumā ar piegādājamām precēm, vai, piemēram, ja konkrētu preču atvasināto instrumentu plaši izmanto, lai ierobežotu daudzus un dažādus riska darījumus, un tāpēc piegādājamo preču ir mazāk salīdzinājumā ar atvērto pozīciju. Šādas būtiskas neatbilstības starp atvērto pozīciju un piegādājamām precēm pamato pielāgojumus no bāzes līnijas, ko piemēro citu mēnešu limitam uz augšu vai uz leju, lai izvairītos no nesakārtota tirgus, kad tuvojas termiņam tuvākais mēnesis. |
|
(21) |
Ar tādu pašu mērķi ierobežot nesakārtotus tirgus, kad tuvojas termiņam tuvākais mēnesis sakarā ar lielām neatbilstībām starp piegādājamo preču aprēķiniem un atvērto pozīciju, definē piegādājamās preces, lai iekļautu preces jebkādas aizstājējas kategorijas vai veidus, kurus iespējams piegādāt, norēķinoties par preču atvasināto instrumentu līgumu saskaņā ar minētā līguma noteikumiem. |
|
(22) |
Eiropas Parlamenta un Padomes jaunos tiesību aktus par finanšu instrumentu tirgiem, kas izklāstīti Direktīvā 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 600/2014, piemēro no 2017. gada 3. janvāra. Lai nodrošinātu konsekvenci un juridisko noteiktību, šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma. |
|
(23) |
Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EVTI iesniegusi Komisijai. |
|
(24) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu paredz noteikumus attiecībā uz tās neto pozīcijas aprēķināšanu, ko persona tur preču atvasinātajā instrumentā, un metodiku, lai aprēķinātu pozīciju limitus minētās pozīcijas apjomam.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“nefinanšu uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas nav:
Trešās valsts uzņēmums ir nefinanšu uzņēmums, kur tam atļauja nebūtu vajadzīga saskaņā ar iepriekšminētajiem tiesību aktiem, ja minētais uzņēmums atrodas Savienībā un tam piemēro Savienības tiesību aktus; |
|
2) |
“termiņam tuvākā mēneša līgums” ir preču atvasināto instrumentu līgums par konkrēto pamatā esošo preci, kuram nākamajam beigsies termiņš saskaņā ar noteikumiem, kurus paredzējusi tirdzniecības vieta; |
|
3) |
“citu mēnešu līgums” ir jebkāds preču atvasināto instrumentu līgums, kas nav termiņam tuvākā mēneša līgums. |
II NODAĻA
PERSONAS NETO POZĪCIJAS APJOMA APRĒĶINĀŠANAS METODE
3. pants
Preču atvasinātā instrumenta pozīciju apkopošana un tīrvērte
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punkts)
1. Personas preču atvasinātā instrumenta neto pozīcija ir to pozīciju apkopojums, kuras persona tur minētajā preču atvasinātajā instrumentā, ko tirgo tirdzniecības vietā, preču atvasinātajos instrumentos, kurus uzskata par tādu pašu preču atvasināto instrumentu kā preču atvasinātais instruments saskaņā ar 5. panta 1. punktu, un ekonomiski līdzvērtīgos ārpusbiržas līgumos saskaņā ar 6. pantu.
2. Ja persona tur gan garās, gan īsās pozīcijas jebkurā no 1. punktā minētajiem preču atvasinātajiem instrumentiem, persona veic šo pozīciju tīrvērti, lai noteiktu tās neto pozīciju attiecībā uz minēto preču atvasināto instrumentu.
3. Pozīcijas, kuras nefinanšu uzņēmums tur preču atvasinātajos instrumentos, kas ir objektīvi izmērāmi kā riskus samazinoši saskaņā ar 7. pantu, kā apstiprinājusi kompetentā iestāde saskaņā ar 8. pantu, neapkopo, lai noteiktu minētā nefinanšu uzņēmuma neto pozīciju.
4. Persona atsevišķi nosaka neto pozīciju, kuru tā tur preču atvasinātajā instrumentā gan termiņam tuvākā mēneša līgumiem, gan citu mēnešu līgumiem.
4. pants
Pozīciju aprēķināšanas metode juridiskām personām grupā
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punkts)
1. Mātesuzņēmums nosaka neto pozīciju, saskaņā ar 3. pantu apkopojot šādas pozīcijas:
|
a) |
savu neto pozīciju; |
|
b) |
katra sava meitasuzņēmuma neto pozīcijas. |
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma mātesuzņēmums vai, ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmums ir iecēlis pārvaldības sabiedrību, šīs pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums nedrīkst apkopot preču atvasināto instrumentu pozīcijas kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā, ja tas nekādā veidā neietekmē ieguldījumu lēmumus attiecībā uz šo pozīciju atvēršanu, turēšanu vai slēgšanu.
5. pants
Tie paši preču atvasinātie instrumenti un nozīmīgi apjomi
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 6. punkts)
1. Tirdzniecības vietā tirgotu preču atvasināto instrumentu uzskata par tādu pašu preču atvasināto instrumentu kā citā tirdzniecības vietā tirgotu preču atvasināto instrumentu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
abiem preču atvasinātajiem instrumentiem ir identiskas līguma specifikācijas un noteikumi, izņemot pēctirdzniecības riska pārvaldības pasākumus; |
|
b) |
abi preču atvasinātie instrumenti veido vienu radniecīgu portfeli, kurā ir atvērtā pozīcija, vai tādu preču atvasināto instrumentu gadījumā, kas definēti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktu, emitētie vērtspapīri, par kuriem pozīcijas, kuras tur vienā tirdzniecības vietā tirgotos preču atvasinātajos instrumentos, var tikt izslēgts pret citā tirdzniecības vietā tirgotā preču atvasinātajā instrumentā turētām pozīcijām. |
2. Preču atvasināto instrumentu uzskata par tirgotu nozīmīgā apjomā tirdzniecības vietā, ja tirdzniecība ar preču atvasināto instrumentu šajā tirdzniecības vietā secīgu trīs mēnešu periodā:
|
a) |
pārsniedz vidējo dienas atvērto pozīciju 10 000 partiju apmērā termiņam tuvākā mēnesī un citos mēnešos kopā; vai |
|
b) |
tādu preču atvasināto instrumentu gadījumā, kas definēti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktu, ja tirgoto vienību skaits, kas reizināts ar cenu, pārsniedz vidējo dienas summu EUR 1 miljona apmērā. |
3. Tirdzniecības vieta, kurā ir tā paša preču atvasinātā instrumenta vislielākais tirdzniecības apjoms, ir tirdzniecības vieta, kurai viena gada periodā ir šādas iezīmes:
|
a) |
vislielākā vidējā dienas atvērtā pozīcija; vai |
|
b) |
tādu preču atvasināto instrumentu gadījumā, kas definēti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktu, augstākā vidējā dienas summa. |
6. pants
OTC līgumi, kas ir ekonomiski līdzvērtīgi tirdzniecības vietās tirgotiem preču atvasinātajiem instrumentiem
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punkts)
OTC atvasināto instrumentu uzskata par ekonomiski līdzvērtīgu tirdzniecības vietā tirgotam preču atvasinātajam instrumentam, ja tam ir identiskas līguma specifikācijas un noteikumi, izņemot dažādu partiju izmēru specifikācijas, piegādes datumi, kas atšķiras par mazāk nekā vienu kalendāro dienu, un dažādi pēctirdzniecības riska pārvaldības pasākumi.
7. pants
Pozīcijas, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbību
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punkts)
1. Pozīciju, kuru nefinanšu uzņēmums tur tirdzniecības vietās tirgotos preču atvasinātajos instrumentos vai ekonomiski līdzvērtīgos OTC līgumos, saskaņā ar 6. pantu var kvalificēt kā tādu, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar šā nefinanšu uzņēmuma komercdarbību, ja pozīcija pati par sevi vai kombinācijā ar citiem atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar 2. punktu (“pozīcija preču atvasināto instrumentu portfelī”) atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
|
a) |
tā samazina riskus, kas rodas no potenciālajām izmaiņām to aktīvu, pakalpojumu, izejvielu, produktu, preču vai saistību vērtībā, kuri ir nefinanšu uzņēmuma vai tā grupas īpašumā, kurus tas ražo, izgatavo, pārstrādā, nodrošina, pērk, izplata, iznomā, pārdod vai izmanto, vai plāno iegūt īpašumā, ražot, izgatavot, pārstrādāt, nodrošināt, pirkt, izplatīt, iznomāt, pārdot vai izmantot parastā uzņēmējdarbības gaitā; |
|
b) |
tā ir atzīstama par riska ierobežošanas līgumu atbilstīgi Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 (13) 3. pantu. |
2. Piemērojot 1. punktu, kvalificējoša risku samazinoša pozīcija atsevišķi vai kopā ar citiem atvasinātajiem instrumentiem ir tāda, attiecībā uz kuru nefinanšu uzņēmums vai persona, kas tur pozīciju šā uzņēmuma vārdā:
|
a) |
iekšējā politikā apraksta šādus elementus:
|
|
b) |
spēj sniegt pietiekami neapkopotu priekšstatu par portfeļiem preču atvasinātā instrumenta klases, pamatā esošās preces, laika grafika un citu attiecīgo faktoru izteiksmē. |
8. pants
Pieteikums atbrīvojumam no pozīciju limitiem
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punkts)
1. Nefinanšu uzņēmums, kas tur būtisku pozīciju preču atvasinātajā instrumentā, kompetentajai iestādei, kas nosaka šā preču atvasinātā instrumenta pozīcijas limitu, iesniedz pieteikumu, lai saņemtu Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punkta otrajā daļā minēto atbrīvojumu.
2. Šā panta 1. punktā minētā persona iesniedz kompetentajai iestādei šādu informāciju, kas pierāda, ka pozīcija samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar nefinanšu uzņēmuma komercdarbību:
|
a) |
apraksts par nefinanšu uzņēmuma veiktās komercdarbības veidu un vērtību attiecībā uz preci, uz kuru attiecas preču atvasinātais instruments, par ko tiek pieprasīts atbrīvojums; |
|
b) |
apraksts par nefinanšu uzņēmuma veiktās darbības veidu un vērtību attiecībā uz tirdzniecību ar preču atvasinātajiem instrumentiem un pozīcijām, kas tiek turētas attiecīgajos tirdzniecības vietās tirgotajos preču atvasinātajos instrumentos un to ekonomiski līdzvērtīgajos OTC līgumos; |
|
c) |
apraksts par riska darījumu veidu un apmēru un preces riskiem, kas nefinanšu uzņēmumam ir vai ko tas sagaida savas komercdarbības rezultātā, un kas tiek vai tiks samazināts, izmantojot preču atvasinātos instrumentus; |
|
d) |
paskaidrojums par to, kā nefinanšu uzņēmuma izmantotie preču atvasinātie instrumenti tieši samazina tā riska darījumu un riskus komercdarbībā. |
3. Kompetentā iestāde apstiprina vai noraida pieteikumu 21 kalendārās dienas laikā pēc tam, kad tā ir saņēmusi pieteikumu, un paziņo to nefinanšu uzņēmumam par atbrīvojuma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
4. Nefinanšu uzņēmums paziņo kompetentajai iestādei, ja notiek būtiskas izmaiņas nefinanšu uzņēmuma komercdarbības veidā vai vērtībā vai tā tirdzniecības darbībās ar preču atvasinātajiem instrumentiem, un šīs izmaiņas attiecas uz informāciju, kas izklāstīta 2. punkta b) apakšpunktā, un iesniedz jaunu pieteikumu par atbrīvojumu, ja tas plāno turpināt to izmantot.
III NODAĻA
POZĪCIJU LIMITU APRĒĶINĀŠANAS METODIKA KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM
1. IEDAĻA
Bāzes līnijas rādītāju noteikšana
9. pants
Bāzes līnijas rādītāja noteikšanas metodika termiņam tuvākā mēneša limitiem
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 4. punkts)
1. Kompetentās iestādes nosaka bāzes līnijas rādītāju termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitam preču atvasinātajā instrumentā, aprēķinot 25 % no piegādājamām precēm šim preču atvasinātajam instrumentam.
2. Bāzes līnijas rādītāju norāda partijās, kas ir izmantotā tirdzniecības vienība tirdzniecības vietā, kurā preču atvasinātais instruments tiek tirgots, pārstāvot pamatā esošās preces standartizētu daudzumu.
3. Ja kompetentā iestāde nosaka dažādus pozīciju limitus dažādiem laikiem termiņam tuvākā mēneša periodā, šo pozīciju limitus pakāpeniski samazina, tuvojoties preču atvasinātā instrumenta termiņa beigām, un ņem vērā tirdzniecības vietas pozīciju pārvaldības pasākumus.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes nosaka bāzes līnijas rādītāju termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitam jebkuram atvasināto instrumentu līgumam ar pamatā esošo preci, ko var uzskatīt par pārtiku, kas paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, ar kopējo apvienoto atvērto pozīciju termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu līgumiem, kas pārsniedz 50 000 partiju secīgu trīs mēnešu periodā, aprēķinot 20 % no piegādājamajām precēm šim preču atvasinātajam instrumentam.
10. pants
Piegādājamās preces
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punkts)
1. Kompetentās iestādes aprēķina piegādājamās preces attiecībā uz preču atvasināto instrumentu, nosakot pamatā esošās preces daudzumu, ko var izmantot, lai izpildītu preču atvasinātā instrumenta piegādes prasības.
2. Kompetentās iestādes nosaka piegādājamās preces attiecībā uz 1. punktā minēto preču atvasināto instrumentu, atsaucoties uz tādas pamatā esošās preces vidējo ikmēneša summu, kas ir pieejama piegādei viena gada laikā uzreiz pirms noteikšanas.
3. Lai noteiktu tādas pamatā esošās preces daudzumu, kas atbilst 1. punkta nosacījumiem, kompetentās iestādes ņem vērā šādus kritērijus:
|
a) |
pamatā esošās preces uzglabāšanas pasākumi; |
|
b) |
faktori, kas var ietekmēt pamatā esošās preces piegādi. |
11. pants
Bāzes līnijas rādītāja noteikšanas metodika citu mēnešu limitiem
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 4. punkts)
1. Kompetentās iestādes nosaka bāzes līnijas rādītāju citu mēnešu pozīcijas limitam preču atvasinātajā instrumentā, aprēķinot 25 % no atvērtās pozīcijas šim preču atvasinātajam instrumentam.
2. Bāzes līnijas rādītāju norāda partijās, kas ir izmantotā tirdzniecības vienība tirdzniecības vietā, kurā preču atvasinātais instruments tiek tirgots, pārstāvot pamatā esošās preces standartizētu daudzumu.
12. pants
Atvērtā pozīcija
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punkts)
Kompetentās iestādes aprēķina preču atvasināto instrumentu atvērto pozīciju, apkopojot šā preču atvasinātā instrumenta partiju skaitu, kas nav apmaksātas tirdzniecības vietās konkrētā brīdī.
13. pants
Bāzes līnijas rādītāja noteikšanas metodika atsevišķiem līgumiem
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 4. punkts)
1. Atkāpjoties no 9. panta, kompetentās iestādes nosaka bāzes līnijas rādītāju termiņam tuvākā mēneša pozīciju limitiem termiņiem tuvākā mēneša līgumiem, par kuriem norēķins veikts skaidrā naudā un uz kuriem attiecas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C daļas 10. punkts, un kuriem nav piegādājamu izmērāmu pamatā esošo preču, aprēķinot 25 % no atvērtās pozīcijas šajos preču atvasināto instrumentu līgumos.
2. Atkāpjoties no 9. un 11. panta, kompetentās iestādes nosaka bāzes līnijas rādītāju pozīciju limitiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kas definēti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktu, aprēķinot 25 % no emitēto vērtspapīru skaita. Bāzes līnijas rādītāju norāda ar vērtspapīru skaitu.
3. Atkāpjoties no 9. un 11. panta, ja preču atvasinātais instruments paredz, ka pamatā esošo preci piegādā nepārtraukti konkrētā laika posmā, bāzes līnijas rādītājus, kas aprēķināti saskaņā ar 9. un 11. pantu, piemēro ar saistītiem preču atvasinātajiem instrumentiem par to pašu pamatā esošo preci, ja to piegādes periodi pārklājas. Bāzes līnijas rādītāju norāda pamatā esošās preces vienībās.
II IEDAĻA
Faktori, kas ir svarīgi pozīciju limitu aprēķināšanai
14. pants
Faktoru novērtējums
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punkts)
Kompetentās iestādes nosaka termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu pozīciju limitus preču atvasinātajam instrumentam, izmantojot bāzes līnijas rādītāju, kas noteikts saskaņā ar 9., 11. un 13. pantu, un koriģējot to atbilstīgi 16.–20. pantā minēto faktoru iespējamai ietekmei uz minētā atvasinātā instrumenta tirgus integritāti attiecībā uz šo atvasināto instrumentu un tā pamatā esošo preci, līdz limitam:
|
a) |
no 5 % līdz 35 %; vai |
|
b) |
no 2,5 % līdz 35 % par katru atvasinātā instrumenta līgumu ar pamatā esošo preci, ko var uzskatīt par pārtiku, kas paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, ar kopējo apvienoto atvērto pozīciju termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu līgumiem, kas pārsniedz 50 000 partiju secīgu trīs mēnešu periodā. |
15. pants
Jauni un nelikvīdi līgumi
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punkta g) apakšpunkts)
1. Atkāpjoties no 14. panta:
|
a) |
tirdzniecības vietā tirgotiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kuru kopējā apvienotā atvērtā pozīcija termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu līgumiem nepārsniedz 10 000 partiju secīgu trīs mēnešu periodā, kompetentās iestādes nosaka šajos preču atvasinātajos instrumentos turēto pozīciju limitu 2 500 partiju apmērā; |
|
b) |
tirdzniecības vietā tirgotiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kuru kopējā apvienotā atvērtā pozīcija termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu līgumiem pārsniedz 10 000, bet nepārsniedz 20 000 partiju secīgu trīs mēnešu periodā, kompetentās iestādes nosaka termiņam tuvākā un citu mēnešu pozīcijas limitu no 5 % līdz 40 % apmērā; |
|
c) |
saistībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktā, ja emitēto vērtspapīru kopējais skaits nepārsniedz 10 miljonus secīgu trīs mēnešu periodā, kompetentā iestāde nosaka šajos preču atvasinātajos instrumentos turēto pozīciju limitu 2,5 miljonu vērtspapīru apmērā; |
|
d) |
saistībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44 apakšpunkta c) punktā, ja emitēto vērtspapīru kopējais skaits pārsniedz 10 miljonus euro, bet nepārsniedz 20 miljonus secīgu trīs mēnešu periodā, kompetentā iestāde nosaka termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu pozīcijas limitu no 5 % līdz 40 % apmērā. |
2. Tirdzniecības vieta paziņo kompetentajai iestādei, ja šāda preču atvasinātā instrumenta kopējā atvērtā pozīcija sasniedz kādu no partiju summām vai emitēto vērtspapīru skaitu, kas minēts iepriekšējā punktā, secīgu trīs mēnešu periodā. Kompetentās iestādes pārskata pozīciju limitu pēc šādu paziņojumu saņemšanas.
16. pants
Preču atvasināto instrumentu līgumu termiņa beigas
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punkta a) apakšpunkts)
1. Attiecībā uz termiņam tuvākā mēneša pozīciju limitiem, ja preču atvasinātajam instrumentam ir īss termiņš, kompetentās iestādes veic pozīcijas limita lejupēju korekciju.
2. Attiecībā uz citu mēnešu pozīciju limitiem, ja preču atvasinātajam instrumentam ir liels skaits atsevišķu termiņu, kompetentās iestādes veic pozīcijas limita augšupēju korekciju.
17. pants
Piegādājamās pamatā esošās preces
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
Ja piegādājamās pamatā esošās preces var ierobežot vai kontrolēt vai ja piegādājamo preču līmenis ir zems salīdzinājumā ar summu, kas vajadzīga pienācīgai nokārtošanai, kompetentās iestādes veic pozīcijas limita lejupēju korekciju. Kompetentās iestādes novērtē, cik lielā mērā šīs piegādājamās preces tiek izmantotas arī kā piegādājamās preces citiem preču atvasinātajiem instrumentiem.
18. pants
Kopējā atvērtā pozīcija
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punkta c) apakšpunkts)
1. Ja pastāv kopējās atvērtās pozīcijas liels apmērs, kompetentās iestādes veic pozīcijas limita lejupēju korekciju.
2. Ja atvērtā pozīcija ir ievērojami lielāka nekā piegādājamās preces, kompetentās iestādes veic pozīcijas limita lejupēju korekciju.
3. Ja atvērtā pozīcija ir ievērojami mazāka nekā piegādājamās preces, kompetentās iestādes veic pozīcijas limita augšupēju korekciju.
19. pants
Tirgus dalībnieku skaits
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punkta e) apakšpunkts)
1. Ja to tirgus dalībnieku dienas vidējais skaits, kuri tur kādu atvasinātā preču instrumenta pozīciju viena gada laikā, ir liels, kompetentā iestāde veic pozīcijas limita lejupēju korekciju.
2. Atkāpjoties no 14. panta, kompetentās iestādes nosaka termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu pozīcijas limitu no 5 % līdz 50 % apmērā, ja:
|
a) |
to tirgus dalībnieku vidējais skaits, kuri tur kādu preču atvasinātā instrumenta pozīciju periodā pirms pozīcijas limita noteikšanas, ir mazāks par 10; vai |
|
b) |
to ieguldījumu brokeru sabiedrību skaits, kas darbojas kā tirgus uzturētājas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktu attiecībā uz preču atvasināto instrumentu pozīciju pozīcijas limita noteikšanas vai pārskatīšanas brīdī, ir mazāks par trim. |
Pirmās daļas nolūkā kompetentās iestādes var noteikt dažādus pozīciju limitus dažādiem laikiem termiņam tuvākā mēneša periodā, pārējo mēnešu periodā vai abiem periodiem.
20. pants
Pamatā esošo preču tirgus iezīmes
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punkta f) apakšpunkts)
1. Kompetentās iestādes ņem vērā, kā pamatā esošā tirgus iezīmes ietekmē preču atvasinātā instrumenta darbību un tirdzniecību un tirgus dalībnieku turēto pozīciju apmēru, tostarp ņemot vērā vieglu un ātru piekļuvi, kas tirgus dalībniekiem ir pamatā esošai precei.
2. Novērtējumā par pamatā esošo preču tirgu, kas minēts 1. punktā, ņem vērā:
|
a) |
vai pastāv ierobežojumi attiecībā uz preces piegādi, tostarp ātrbojīga piegādājamā prece; |
|
b) |
fiziskās preces pārvadāšanas un piegādes metode, tostarp:
|
|
c) |
tirgus struktūra, organizācija un darbība, tostarp sezonalitāte ieguves un lauksaimniecības preču tirgos, saskaņā ar kuru fiziskā piegāde kalendārā gada laikā svārstās; |
|
d) |
tirgus dalībnieku sastāvs un loma pamatā esošo preču tirgū, tostarp apsvērums par to tirgus dalībnieku skaitu, kas sniedz konkrētus pakalpojumus, kuri nodrošina pamatā esošo preču tirgus darbību, piemēram, riska pārvaldības, piegādes, uzglabāšanas vai norēķinu pakalpojumus; |
|
e) |
makroekonomikas vai citi saistītie faktori, kas ietekmē pamatā esošo preču tirgus darbību, tostarp piegāde, uzglabāšana un norēķini par preci; |
|
f) |
pamatā esošās preces īpatnības, fizikālās īpašības un aprites cikli. |
21. pants
Attiecīgo tirgu svārstīgums
(Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punkta d) apakšpunkts)
Pēc 16. līdz 20. pantā minēto faktoru piemērošanas, kas ir svarīgi, lai noteiktu pozīciju limitu katram līgumam ar preču atvasinātajiem instrumentiem, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 4. punktā, kompetentās iestādes veic papildu korekcijas šādam pozīcijas limitam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
ir reģistrēts preces atvasinātā instrumenta vai pamatā esošās preces cenas pārmērīgs svārstīgums; |
|
b) |
pozīcijas limita turpmāka korekcija efektīvi samazinātu attiecīgās preces atvasinātā instrumenta vai pamatā esošās preces cenas pārmērīgo svārstīgumu. |
22. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 1. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 173. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(5) Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmā direktīva 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīva 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes Direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī Direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/492 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/592
(2016. gada 1. decembris),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz nosakāmajiem kritērijiem, ja darbību uzskata par papilddarbību pamatdarbībai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (1) un jo īpaši tās 2. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Novērtējums par to, vai personas, veicot darījumus savā vārdā vai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, tirgojas ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem Savienībā papildus to pamatdarbībai, būtu jāveic grupas līmenī. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (2) 2. panta 11. punktu uzskata, ka grupa ietver mātesuzņēmumu un visus tā meitasuzņēmumus un ietver struktūras, kuras ir reģistrētas Savienībā un trešajās valstīs, neatkarīgi no tā, vai grupas galvenā mītne atrodas Savienībā vai ārpus tās. |
|
(2) |
Novērtējums būtu jāveic divu testu veidā, kur abi no tiem ir balstīti uz attiecīgās grupas personu tirdzniecības darbībām, un būtu jāaprēķina, balstoties uz aktīvu klasi. Pirmajam testam vajadzētu noteikt, vai attiecīgās grupas personas ir apjomīgi dalībnieki salīdzinājumā ar finanšu tirgus apjomu konkrētajā aktīvu klasē, un līdz ar to būtu jāpieprasa, lai grupa iegūst atļauju darboties ieguldījumu brokeru sabiedrības statusā. Otrajā testā būtu jānosaka, vai attiecīgās grupas personas, veicot darījumus savā vārdā vai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, tirgojas ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem tik lielā mērā salīdzinājumā ar grupas pamatdarbību, ka minētās darbības nevar uzskatīt par papilddarbībām grupas līmenī, un tādējādi attiecīgajām personām būtu jāpieprasa, lai tās iegūtu atļauju darboties ieguldījumu brokeru sabiedrības statusā. |
|
(3) |
Pirmais tests salīdzina personas tirdzniecības darbības apjomu ar vispārējo tirdzniecības darbību Savienībā, balstoties uz aktīvu klasi, lai noteiktu attiecīgās personas tirgus daļu. Tirdzniecības darbības lielums būtu jānosaka, no vispārējā tirdzniecības darbību apjoma, ko veic attiecīgā persona, atņemot to darījumu apjoma summu, kas veikti grupas iekšējās likviditātes vai riska pārvaldības nolūkos, kas ir objektīvi izmērāma tādu risku samazināšana, kuri tieši attiecas uz komerciālo vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību vai pienākumu izpildi nolūkā nodrošināt likviditāti tirdzniecības vietā (priekšrocību ieguvušie darījumi). |
|
(4) |
Tirdzniecības darbības apjoms būtu jānosaka pēc to līgumu bruto nosacītās vērtības, kas noslēgti par preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem, pamatojoties uz iepriekšējo trīs gadu periodu slīdošo vidējo rādītāju. Vispārējais tirgus apjoms būtu jānosaka, pamatojoties uz tirdzniecības darbību, kas veikta Savienībā, salīdzinājumā ar katru aktīvu klasi, kurai vēlas piemērot atbrīvojumu, tostarp līgumiem, kas tiek tirgoti Savienības tirdzniecības vietās un ārpus tām. |
|
(5) |
Tā kā preču tirgi būtiski atšķiras pēc apjoma, tirgus dalībnieku skaita, likviditātes līmeņa un citām īpašībām, atšķirīgām aktīvu klasēm piemēro atšķirīgas robežvērtības attiecībā uz testu par tirdzniecības darbības apjomu. |
|
(6) |
Otrais tests nodrošina divas metodes, lai noteiktu tirdzniecības darbības apjomu nolūkā to salīdzināt ar grupas veiktās pamatdarbības apjomu. Minētajam testam ir divi veidi, lai labāk atspoguļotu to personu pamatā esošās darbības, kuras vēlas izmantot atbrīvojumu, vienlaikus samazinot regulatīvo slogu un testa īstenošanas sarežģītību. Kapitāla tests ir paredzēts kā alternatīva tirdzniecības testam, lai ņemtu vērā ļoti viendabīgu grupu ekonomisko realitāti, kurām ir jāveic novērtējums par to, vai to tirdzniecība ir papilddarbība to pamatdarbībai, tostarp grupām, kas veic būtiskus kapitāla ieguldījumus salīdzinājumā ar to apjomu, veidojot infrastruktūras, transporta un ražošanas iekārtas, kā arī ieguldījumus, kurus nevar viegli nodrošināt pret risku finanšu tirgos. Tā kā otrā testa abi veidi atbilst dažādu grupu atšķirīgām pamatā esošajām realitātēm, abi testi ir vienlīdz piemērotas metodes, lai noteiktu, vai tirdzniecības darbība ir papilddarbība konkrētas grupas pamatdarbībai. |
|
(7) |
Tirdzniecības darbības apjomu, kas izmantots saskaņā ar otrā testa pirmo metodi, izmanto kā aplēsto vērtību komercdarbībai, kurā persona vai grupa iesaistās kā savā pamatdarbībā. Personām šīs aplēstās vērtības piemērošanai vajadzētu būt vieglai un rentablai, jo tajā izmantoti dati, ko jau ir nepieciešams apkopot pirmajam testam, vienlaikus nosakot nozīmīgu testu. |
|
(8) |
Šī aplēstā vērtība ir piemērota, ja tiek uzskatīts, ka racionāla struktūra, kas nevēlas uzņemties risku, piemēram, preču vai emisijas kvotu ražotājs, pārstrādātājs vai patērētājs ierobežo risku attiecībā uz tā pamatdarbības komercdarbības apjomu ar preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu līdzvērtīgu apjomu. Tādēļ visu tās tirdzniecības darījumu apjoms ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, kas izmērīts pamatā esošā instrumenta bruto nosacītajā vērtībā, ir piemērota aplēstā vērtība attiecībā uz grupas pamatdarbības apjomu. Tā kā grupas, kuru pamatdarbības veidi nav saistīti ar precēm vai emisijas kvotām, neizmantotu preču vai emisijas kvotu atvasinātos instrumentos kā riska mazināšanas instrumentu, to tirdzniecību ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem nevarētu uzskatīt par riska ierobežošanu. |
|
(9) |
Tomēr preču atvasināto instrumentu vērtību, ko izmanto kā riska mazināšanas instrumentu, nevar uzskatīt par ideālu aplēsto vērtību attiecībā uz visām komerciālajām darbībām, ko persona vai grupa veic kā savu pamatdarbību, jo tajā, iespējams, nav ņemti vērā citi ieguldījumi pamatlīdzekļos, kas nav saistīti ar atvasināto instrumentu tirgiem. Lai izlabotu iespējamo nesakritību starp grupas tirdzniecību ar preču atvasinātajiem instrumentiem un tā pamatdarbības faktisko apjomu attiecībā jo īpaši uz mazām grupām, otrā testa pirmajai metodei būtu jāietver atbalsta mehānisms, kas atzīst, ka tirdzniecības darbībai, ko veic personas grupā, nevajadzētu arī pārsniegt konkrētu procentuālo lielumu no jebkurām robežvērtībām, kas noteiktas pirmajā testā katrai attiecīgajai aktīvu klasei, lai to uzskatītu par papilddarbību. Jo augstāks spekulatīvās darbības procentuālais lielums visos tirdzniecības darījumos grupā, jo zemāka robežvērtība ir noteikta saskaņā ar pirmo testu. |
|
(10) |
Atbalsta mehānisms, kas balstīts uz grupu, kura nepārsniedz konkrētu procentuālo lielumu jebkurā no robežvērtībām, kas noteiktas pirmajā testā katrai attiecīgajai aktīvu klasei, ir jo īpaši svarīgs ļoti mazām grupām ar nenozīmīgu vispārējo ietekmi attiecīgajā preču atvasināto instrumentu tirdzniecībā. No vienas puses, minētajām grupām var pieprasīt veikt to tirdzniecības darbību dārgu analīzi, lai noteiktu, vai tirdzniecība mazina risku vai ne, neatkarīgi no tā, vai rezultātā tiek secināts, ka tirdzniecības darbībai ir papilddarbības raksturs. No otras puses, minētajām grupām parasti nav resursu, lai iesaistītos kapitāla testā, kas ir alternatīva testam, kura pamatā ir tirdzniecība. Lai novērstu nesamērīgu slogu minētajām grupām, ir lietderīgi, ka grupas, kuru tirdzniecības darbība katrai attiecīgajai aktīvu klasei veido mazāk nekā vienu piekto daļu no pirmajā testā noteiktās robežvērtības, uzskata par tādām, kas veic tirdzniecību kā to pamatdarbības papilddarbību. Tomēr otrā testa pirmā metode var nepietiekami izmērīt to personu pamatdarbību, kas ir veikušas būtiskus kapitāla ieguldījumus salīdzinājumā ar to apjomu, veidojot infrastruktūras, transporta un ražošanas iekārtas. Tā arī neatzīst ieguldījumus, kurus nevar nodrošināt pret risku finanšu tirgos. Tādēļ ir nepieciešams, lai otrajā testā tiktu ietverta otra metode, kas izmanto uz kapitālu balstītu parametru, lai izmērītu, ka minētā tirdzniecības darbība ir grupas pamatdarbības papilddarbība. |
|
(11) |
Otrā testa otrā metode izmanto aplēsto kapitālu, ko nefinanšu grupai būtu pieprasīts turēt, lai nodrošinātos pret tirgus risku, kurš piemīt tās pozīcijās un rodas no tirdzniecības ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem, kas nav pozīcijas, kuras rodas no priekšrocību ieguvušajiem darījumiem, kā aplēsto vērtību to papilddarbību apjomam, kuras veikušas personas grupā. Bāzeles komitejas aizbildnībā izstrādātā sistēma, kas Savienībā īstenota ar Kapitāla prasību direktīvu, tiek izmantota, lai pozīcijām piemērotu proporcionālu nosacīto kapitāla svērumu. Šīs sistēmas ietvaros preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotas vai tās atvasinātā instrumenta neto pozīciju nosaka, veicot ieskaitu garajām un īsajām pozīcijām preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu īpašā līguma veidā, piemēram, regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums, iespējas līgums, regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums vai garantijas līgumi. Nosakot neto pozīciju, ieskaitam jānotiek neatkarīgi no tā, kur līgums tiek tirgots, līguma darījumu partnera vai tā termiņa. No otras puses, attiecīgajā preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu līgumā bruto pozīcija būtu jāaprēķina, pieskaitot tādu līgumu neto pozīcijas, kas attiecas uz konkrētu preci, emisijas kvotu vai tās atvasināto instrumentu. Šajā saistībā konkrēta preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu līguma neto pozīcijām būtu jāveic to savstarpējs ieskaits. |
|
(12) |
Saskaņā ar otrā testa otro metodi grupas aplēstā kapitāla apjomu pēc tam salīdzina ar tās pašas grupas ieguldītā kapitāla faktisko apjomu, kam būtu jāatspoguļo tās pamatdarbības apjoms. Ieguldītais kapitāls ir aprēķināts, balstoties uz grupas kopējiem aktīviem, no kuriem atņemts tās pašreizējais parāds. Pašreizējam parādam būtu jāietver parāds, kas ir jānomaksā divpadsmit mēnešu laikā. |
|
(13) |
Papilddarbības testu mērķis ir pārbaudīt, vai personām grupā, kurām nav piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, būtu jāpiesakās atļaujai saistībā ar to darbību relatīvo vai absolūto apjomu ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem. Tādējādi papilddarbības testi nosaka darījumu ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem apjomu, ko personas grupā var veikt bez Direktīvas 2014/65/ES noteiktās atļaujas, jo minētās darbības ir grupas pamatdarbības papilddarbības. Tādēļ ir lietderīgi aprēķināt grupas papilddarbību apjomu, izmantojot kritērijus, kas izslēdz to grupas dalībnieku veiktās darbības, kuriem ir atļaujas saskaņā ar minēto direktīvu, lai noteiktu patieso papilddarbību apjomu, ko veic grupas locekļi, kam nav piešķirta šāda atļauja. |
|
(14) |
Lai ļautu tirgus dalībniekiem plānot un veikt savu darījumdarbību pārdomātā veidā un ņemtu vērā darbības sezonālās tendences, to testu aprēķināšanas pamatā, ar ko nosaka, vai darbību uzskata par pamatdarbības papilddarbību, vajadzētu būt trīs gadu periodam. Līdz ar to struktūrām katru gadu būtu jāveic novērtējums par to, vai tās pārkāpj vienu no divām robežvērtībām, regulāri aprēķinot trīs gadu vienkāršo vidējo rādītāju, lai spētu iesniegt savu gada paziņojumu kompetentajai iestādei. Šim pienākumam nevajadzētu skart kompetentās iestādes tiesības jebkurā laikā pieprasīt ziņojumu no personas par pamatojumu, uz kuru balstoties attiecīgā persona saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta j) apakšpunkta i) un ii) punktu uzskata savu darbību par pamatdarbības papilddarbību. |
|
(15) |
Darījumi, kas ir objektīvi izmērāmi kā darījumi, kas samazina risku attiecībā uz komerciālo darbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, un grupas iekšējie darījumi būtu savā ziņā jāuzskata par atbilstīgiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 648/2012 (3). Tomēr attiecībā uz darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, kas ir objektīvi izmērāmi kā darījumi, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komerciālo darbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013 (4) attiecas tikai uz atvasinātajiem instrumentiem, ko netirgo regulētajos tirgos, savukārt Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkts attiecas uz atvasinātajiem instrumentiem, ko tirgo tirdzniecības vietās. Tādēļ šajā regulā būtu arī jāņem vērā atvasinātie instrumenti, ko tirgo regulētos tirgos, attiecībā uz darījumiem, kurus uzskata par objektīvi izmērāmiem kā darījumus, kas mazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komerciālo vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību. |
|
(16) |
Atsevišķos gadījumos var nebūt iespējams nodrošināties pret komerciālo risku, izmantojot tieši saistītu preču atvasināto instrumentu līgumu: līgums ar tieši tādu pašu bāzes aktīvu un norēķinu datumu kā sedzamais risks. Šādā gadījumā attiecīgā persona drīkst īstenot aplēstā riska ierobežošanu, riska darījuma segšanai izmantojot cieši saistītu instrumentu, piemēram, instrumentu ar atšķirīgu, bet no ekonomiskās darbības viedokļa ļoti tuvu bāzes aktīvu. Turklāt tās personas, kuras noslēdz preču atvasināto instrumentu līgumus, var izmantot makro līmeņa vai portfeļa riska ierobežošanu, lai ierobežotu risku attiecībā uz saviem vispārējiem riskiem vai grupas vispārējiem riskiem. Minētie makro līmeņa, portfeļa vai aplēstā riska ierobežošanas preču atvasinātie instrumenti var veidot riska ierobežošanu šīs regulas nolūkā. |
|
(17) |
Ja persona, kas piemēro papilddarbības testu, izmanto portfeļa vai makro līmeņa riska ierobežošanu, var nebūt iespējams noteikt tiešu saikni starp konkrētu darījumu ar preču atvasināto instrumentu un konkrētu risku, kas tieši saistīts ar komerciālajām un finanšu līdzekļu pārvaldības darbībām, kas veiktas, lai pret to nodrošinātos. Riski, kas ir tieši saistīti ar komerciālajām un finanšu līdzekļu pārvaldības darbībām, var būt sarežģīti, piemēram, vairāki ģeogrāfiskie tirgi, vairāki produkti, termiņi vai struktūras. Preču atvasināto instrumentu līgumu portfeļa pamatā, kas noslēgti, lai mazinātu minētos riskus, var būt sarežģītas riska pārvaldības sistēmas. Šādos gadījumos riska pārvaldības sistēmām būtu jānovērš tas, ka ar riska neierobežošanu saistīti darījumi tiek klasificēti kā riska ierobežošanas darījumi, un jānodrošina pietiekami nodalīts viedoklis par riska ierobežošanas portfeli, lai spekulatīvie elementi tiktu apzināti un ņemti vērā robežvērtībās. Pozīcijas nebūtu jāuzskata par tādām, kas samazina riskus, kuri ir saistīti ar komercdarbību, tikai pamatojoties uz to, ka tās veido daļu no riskus samazinošā portfeļa kopumā. |
|
(18) |
Risks var rasties laika gaitā, un, lai pielāgotos riska attīstībai, preču vai emisijas kvotu atvasinātos instrumentus, kas sākotnēji veikti, lai samazinātu risku saistībā ar komerciālo darbību, var būt jākompensē, izmantojot papildu preču vai emisijas kvotu atvasināto instrumentu līgumus. Tādējādi riska ierobežošanu var panākt, kombinējot preču vai emisijas kvotu atvasināto instrumentu līgumus, tostarp kompensējot preču atvasināto instrumentu līgumus, ar ko izbeidz tos preču atvasināto instrumentu līgumus, kas vairs nav saistīti ar komercrisku. Turklāt tāda riska izmaiņām, kas ir novērsts, iekļaujot preču vai emisijas kvotu atvasinātā instrumenta pozīcijā, lai samazinātu risku, vēlāk nebūtu jāizraisa minētās pozīcijas kā nepriviliģēta darījuma ab initio pārvērtēšana. |
|
(19) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI). |
|
(20) |
EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (5) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu. |
|
(21) |
Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams noteikt, ka šajā regulā paredzētie noteikumi un saistītie valsts noteikumi, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, tiek piemēroti no viena un tā paša datuma, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Robežvērtību piemērošana
Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta j) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto personu darbības tiek uzskatītas par grupas pamatdarbības papilddarbībām, ja minētās darbības atbilst 2. pantā izklāstītajiem noteikumiem un veido darbību mazākumu grupas līmenī saskaņā ar 3. pantu.
2. pants
Vispārējā tirgus robežvērtība
1. 1. pantā ietverto darbību apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu un izdalīts ar vispārējo tirgus tirdzniecības darbību, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu, katrā no turpmākajām aktīvu klasēm veido mazākas vērtības par turpmāk norādītajām:
|
a) |
4 % attiecībā uz metālu atvasinātajiem instrumentiem; |
|
b) |
3 % attiecībā uz naftas un naftas produktu atvasinātajiem instrumentiem; |
|
c) |
10 % attiecībā uz akmeņogļu atvasinātajiem instrumentiem; |
|
d) |
3 % attiecībā uz dabasgāzes atvasinātajiem instrumentiem; |
|
e) |
6 % attiecībā uz elektroenerģijas atvasinātajiem instrumentiem; |
|
f) |
4 % attiecībā uz lauksaimniecības produktu atvasinātajiem instrumentiem; |
|
g) |
15 % attiecībā uz citu preču atvasinātajiem instrumentiem, tostarp kravu un precēm, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 10. punktā; |
|
h) |
20 % attiecībā uz emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem. |
2. 1. pantā minēto darbību apjomu, ko Savienībā veikusi persona grupas līmenī katrā no 1. punktā minētajām aktīvu klasēm, aprēķina, apkopojot visu to līgumu bruto nosacīto vērtību attiecīgajā aktīvu klasē, kuriem attiecīgā persona ir darījuma puse.
Pirmajā daļā minētajā apkopošanā neietver līgumus, kas izriet no darījumiem, kuri minēti Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkta piektās daļas a), b) un c) punktos, vai līgumus, kuros konkrētā persona attiecīgajā grupā, kas jebkurā no līgumiem ir darījuma puse, ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (6).
3. Vispārējo tirgus tirdzniecības darbību apjomu katrā no šā panta 1. punktā minētajām aktīvu klasēm aprēķina, apkopojot visu to līgumu bruto nosacīto vērtību, kas netiek tirgoti tirdzniecības vietā attiecīgo aktīvu klasē, kuriem jebkura persona, kas atrodas Savienībā, ir darījuma puse, un jebkuru citu līgumu bruto nosacīto vērtību attiecīgajā aktīvu klasē, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietā, kura atrodas Savienībā 4. panta 2. punktā minētajā attiecīgajā gada pārskata periodā.
4. Šā panta 2. un 3. punktā minētās apkopotās vērtības denominē euro valūtā.
3. pants
Pamatdarbības robežvērtība
1. Uzskata, ka 1. pantā minētās darbības veido darbību mazākumu grupas līmenī, ja tās atbilst kādam no turpmāk minētajiem noteikumiem:
|
a) |
minēto darbību apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu, neveido vairāk kā 10 % no grupas tirdzniecības darbības kopapjoma, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punkta otro daļu; |
|
b) |
aplēstais kapitāls, kas ieguldīts, lai veiktu minētās darbības, aprēķināts saskaņā ar 5. līdz 7. punktu, neveido vairāk kā 10 % no ieguldītā kapitāla grupas līmenī, lai veiktu pamatdarbību, kas aprēķināta saskaņā ar 9. pantu. |
2. 1. panta a) apakšpunktam piemēro šādas atkāpes:
|
a) |
ja 1. pantā minētās darbības, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu, veido vairāk nekā 10 %, bet mazāk nekā 50 % no grupas tirdzniecības kopapjoma, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punkta otro daļu, uzskata, ka papilddarbības veido darbību mazākumu grupas līmenī tikai tad, ja katras aktīvu klases tirdzniecības darbību apjoms, kas minēts 2. panta 1. punktā, veido mazāk kā 50 % no 2. panta 1. punktā noteiktās robežvērtības katrai attiecīgajai aktīvu klasei; |
|
b) |
ja tirdzniecības darbības, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu, ir līdzvērtīgas vai pārsniedz 50 % no grupas tirdzniecības kopapjoma, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punkta otro daļu, uzskata, ka papilddarbības veido darbību mazākumu grupas līmenī tikai tad, ja katras aktīvu klases tirdzniecības darbību apjoms, kas minēts 2. panta 1. punktā, veido mazāk nekā 20 % no 2. panta 1. punktā noteiktās robežvērtības katrai attiecīgajai aktīvu klasei. |
3. Šīs regulas 1. pantā minēto darbību apjomu, ko veic persona attiecīgajā grupā, aprēķina, apkopojot darbību apjomu, ko veikusi attiecīgā persona attiecībā uz visām 2. panta 1. punktā minētajām aktīvu klasēm saskaņā ar tiem pašiem aprēķināšanas kritērijiem, kas minēti 2. panta 2. punktā.
Grupas tirdzniecības darbību kopapjomu aprēķina, apkopojot visu līgumu ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem bruto nosacīto vērtību, kuros attiecīgās grupas personas ir darījuma puses.
4. Šā panta 3. punkta pirmajā daļā minētais apkopojums neietver līgumus, ja persona attiecīgajā grupā, kas ir jebkura minēto līgumu darījumu puse, ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai Direktīvu 2013/36/ES.
5. Aplēstais kapitāls, kas ieguldīts, lai veiktu 1. pantā minētās darbības, ir šādu elementu summa:
|
a) |
15 % no katras neto pozīcijas, garās vai īsās, kas reizināti ar cenu par preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai tās atvasinātajiem instrumentiem; |
|
b) |
3 % no bruto pozīcijas, garās un īsās, kas reizināti ar cenu par preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai tās atvasinātajiem instrumentiem. |
6. Šā panta 5. punkta a) apakšpunkta nolūkā preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotas vai tās atvasinātā instrumenta neto pozīciju nosaka, veicot garo un īso pozīciju ieskaitu:
|
a) |
katrā preču atvasināto instrumentu līguma veidā ar īpašu preci kā bāzes aktīvu, lai aprēķinātu neto pozīciju katram līguma veidam ar attiecīgo preci kā bāzes aktīvu; |
|
b) |
emisijas kvotu līgumā, lai aprēķinātu neto pozīciju minētajā emisiju kvotu līgumā; vai |
|
c) |
katrā emisijas kvotu atvasināto instrumentu līguma veidā, lai aprēķinātu neto pozīciju katram emisijas kvotu atvasināto instrumentu līguma veidam. |
Šā panta 5. punkta a) apakšpunkta nolūkā dažādos līgumu veidos ar to pašu preci kā bāzes aktīvu vai dažādos atvasināto instrumentu līgumu veidos ar to pašu emisijas kvotu kā bāzes aktīvu, neto pozīcijām var veikt savstarpēju ieskaitu.
7. Šā panta 5. punkta b) apakšpunkta nolūkā preču atvasinātā instrumenta, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu bruto pozīciju nosaka, aprēķinot neto pozīciju absolūtās vērtības katram līguma veidam ar konkrētu preci kā bāzes aktīvu, katram emisijas kvotas līgumam vai katram līgumam ar īpašu emisijas kvotu kā bāzes aktīvu.
Šā panta 5. punkta b) apakšpunkta nolūkā dažādos atvasināto instrumentu līgumu veidos ar to pašu preci kā bāzes aktīvu vai dažādos atvasināto instrumentu līgumu veidos ar to pašu emisijas kvotu kā bāzes aktīvu, neto pozīcijām nevar veikt savstarpēju ieskaitu.
8. Aplēstā kapitāla aprēķinā neietver pozīcijas, kas izriet no darījumiem, kuri minēti Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkta 5. apakšpunkta a), b) un c) punktā.
9. Kapitāls, kas ieguldīts, lai veiktu grupas pamatdarbību, ir grupas kopējo aktīvu summa, no kuras atņemts īstermiņa parāds, kā noteikts grupas konsolidētajos finanšu pārskatos attiecīgā gada aprēķina perioda beigās. Šī punkta pirmā teikuma nolūkā īstermiņa parāds ir parāds, kura termiņš ir mazāks par 12 mēnešiem.
10. Vērtības, kas izriet no šajā pantā minētajiem aprēķiniem, ir denominētas euro valūtā.
4. pants
Aprēķināšanas procedūra
1. Šīs regulas 2. un 3. pantā minēto tirdzniecības darbību un kapitāla apjoma aprēķina pamatā ir ikdienas tirdzniecības darbību vienkāršais vidējais rādītājs vai aplēstais kapitāls, kas iedalīts šādām tirdzniecības darbībām, pirmajos trīs gada aprēķina periodos, kas ir pirms aprēķināšanas dienas. Aprēķinus veic katru gadu tā kalendārā gada pirmajā ceturksnī, kas seko gada aprēķina periodam.
2. Šā panta 1. punkta nolūkā gada aprēķina periods ir periods, kas sākas konkrētā gada 1. janvārī un beidzas tā paša gada 31. decembrī.
3. Šā panta 1. punkta nolūkā tirdzniecības darbību apjoma vai tirdzniecības darbībām iedalītā aplēstā kapitāla aprēķināšanā 2018. gadā ņem vērā trīs iepriekšējos gada aprēķināšanas periodus, kas sākas 2015. gada 1. janvārī, 2016. gada 1. janvārī un 2017. gada 1. janvārī, un aprēķināšanā 2019. gadā ņem vērā trīs iepriekšējos gada aprēķināšanas periodus, kas sākas 2016. gada 1. janvārī, 2017. gada 1. janvārī un 2018. gada 1. janvārī.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, atsauces periods ikdienas tirdzniecības darbību vai šādām tirdzniecības darbībām iedalītā aplēstā kapitāla aprēķināšanai ietver tikai nesenāko gada aprēķina periodu, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:
|
a) |
ikdienas tirdzniecības darbības vai aplēstais kapitāls, kas iedalīts šādām tirdzniecības darbībām, samazinās par vairāk nekā 10 %, jaunāko no trīs iepriekšējiem gada aprēķinu periodiem salīdzinot ar nesenāko gada aprēķina periodu; kā arī |
|
b) |
ikdienas tirdzniecības darbības vai aplēstais kapitāls, kas iedalīts šādām tirdzniecības darbībām, jaunākajā no trīs gada aprēķina periodiem ir zemāks nekā divos iepriekšējos aprēķina periodos. |
5. pants
Darījumi, kas klasificējami kā riskus mazinoši
1. Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 4. punkta piektās daļas b) punkta nolūkos darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem uzskata par objektīvi izmērāmu kā darījumu, kas samazina riskus, kuri tieši attiecas uz komerciālo darbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību, ja ir izpildīts viens vai vairāki no turpmāk minētajiem kritērijiem:
|
a) |
darījums samazina riskus, kas rodas no potenciālajām izmaiņām to aktīvu, pakalpojumu, izejvielu, produktu, preču vai saistību vērtībā, kuri ir personas vai tās grupas īpašumā, kurus tas ražo, izgatavo, pārstrādā, nodrošina, pērk, izplata, iznomā, pārdod vai izmanto, vai plāno iegūt īpašumā, ražot, izgatavot, pārstrādāt, nodrošināt, pirkt, izplatīt, iznomāt, pārdot vai izmantot parastās darījumdarbības gaitā; |
|
b) |
darījums sedz riskus, kas rodas no potenciālās netiešās ietekmes uz a) apakšpunktā minēto aktīvu, pakalpojumu, izlietojuma, produktu, izejvielu vai saistību vērtību procentu likmju, inflācijas, valūtas maiņas likmju vai kredītriska svārstību rezultātā; |
|
c) |
darījums ir atzīstams par riska ierobežošanas līgumu atbilstīgi Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 (7) 3. pantu. |
2. Šā panta 1. punkta nolūkā atbilstīgs riska ierobežošanas darījums, kas veikts atsevišķi vai kombinācijā ar citiem atvasinātajiem instrumentiem, ir tāds, kuram nefinanšu uzņēmums:
|
a) |
iekšējā politikā apraksta šādus elementus:
|
|
b) |
spēj sniegt pietiekami nedalītu viedokli par portfeļiem attiecībā uz preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasināto instrumentu klasi, bāzes preci, termiņu un citiem būtiskajiem faktoriem. |
6. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 1. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(4) Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 149/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismu, tīrvērtes pienākumu, publisko reģistru, pieeju tirdzniecības vietai, nefinanšu darījuma partneriem un riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris (OV L 52, 23.2.2013., 11. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
DIREKTĪVAS
|
31.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 87/500 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA (ES) 2017/593
(2016. gada 7. aprīlis),
ar ko attiecībā uz finanšu instrumentu un klientiem piederošu līdzekļu aizsardzību, produktu pārvaldības prasībām un noteikumiem, kurus piemēro maksu, komisijas naudas vai jebkādus finansiālu vai nefinansiālu labumu sniegšanai vai saņemšanai, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1) un jo īpaši tās 16. panta 12. punktu un 24. panta 13. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvā 2014/65/ES ir izklāstīts visaptverošs regulējums, ar kuru paredzēts nodrošināt ieguldītāju aizsardzību. |
|
(2) |
Klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzība ir svarīga minētā režīma sastāvdaļa, jo ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums veikt atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāja īpašumtiesības un citas tiesības attiecībā uz vērtspapīriem un naudas līdzekļiem, kas uzticēti ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāievieš atbilstoša un konkrēta kārtība, lai nodrošinātu klienta finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzību. |
|
(3) |
Lai sīkāk precizētu ieguldītāju aizsardzības tiesisko regulējumu un viestu lielāku skaidrību, kas nepieciešama klientiem, un lai atbilstīgi vispārējai stratēģijai veicinātu nodarbinātību un izaugsmi Eiropas Savienībā, izmantojot integrētu juridisko un ekonomisko ietvaru, kas ir efektīvs un nodrošina taisnīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem, Komisija ir pilnvarota pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, kas mazinātu konkrētos riskus, kuriem pakļauta ieguldītāju aizsardzība un tirgus integritāte. |
|
(4) |
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība klienta uzdevumā turētos naudas līdzekļus nogulda atbilstīgā naudas tirgus fondā, šā naudas tirgus fonda daļas vai akcijas būtu jātur saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecībā uz klientiem piederošu finanšu instrumentu turēšanu. Klientiem būtu jādod skaidri formulēta piekrišana šo naudas līdzekļu noguldīšanai. Novērtējot naudas tirgus instrumenta kvalitāti, uz ārējiem reitingiem mehāniski nebūtu jāpaļaujas. Tomēr, ja kāda no EVTI reģistrētām un uzraudzītām aģentūrām, kas instrumentu ir novērtējusi, ir tam kredītreitingu pazeminājusi zem diviem augstākajiem īstermiņa kredītreitingiem, pārvaldniekam būtu jāveic jauns novērtējums par naudas tirgus instrumenta kredītkvalitāti, lai pārliecinātos, ka tam joprojām piemīt augsta kvalitāte. |
|
(5) |
Būtu jānorīko viens darbinieks ar vispārēju atbildību par klientu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzību, lai samazinātu riskus, kas saistīti ar sadrumstalotu atbildību dažādās struktūrvienībās, jo īpaši lielās un sarežģītās brokeru sabiedrībās, un lai novērstu neapmierinošo situāciju, kad brokeru sabiedrībām trūkst visaptveroša skatījuma par savām iespējām izpildīt savus pienākumus. Šim vienam darbiniekam vajadzētu būt pietiekamām prasmēm un pilnvarām, lai varētu iedarbīgi un netraucēti veikt savus pienākumus, tostarp pienākumu ziņot brokeru sabiedrības augsta līmeņa vadītājiem par pārraudzību pār to, cik iedarbīgi brokeru sabiedrība ievēro klientu aktīvu aizsardzības prasības. Šāda viena darbinieka norīkošanai nebūtu jāliedz minētajam darbiniekam veikt papildu funkcijas, ja tas netraucē izpildīt pienākumu –iedarbīgi aizsargāt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus. |
|
(6) |
Direktīvā 2014/65/ES ir noteikts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāaizsargā klientu aktīvi. Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 10. punkts ietver aizliegumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām noslēgt ar individuāliem privātiem klientiem līgumus par nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā (LNĪNV) nolūkā nodrošināt jeb segt esošas vai nākamas, faktiskas, eventuālas vai nosacītas saistības. Tomēr ieguldījumu sabiedrībām nav aizliegts noslēgt LNĪNV ar klientiem, kas nav privātie klienti. Tādēļ pastāv risks, ka bez turpmākas virzības ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu izmantot LNĪNV biežāk, nekā tas būtu saprātīgi pamatots, attiecībā uz klientiem, kas nav privātie klienti, apdraudot vispārējo regulējumu, kas ir ieviests, lai aizsargātu klientu aktīvus. Tāpēc, ņemot vērā LNĪNV ietekmi uz brokeru sabiedrību pienākumiem pret klientiem un lai nodrošinātu, ka netiek negatīvi ietekmēti aizsardzības un nodalīšanas noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 2014/65/ES, ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāapsver, vai ir pareizi izmantot LNĪNV attiecībā uz klientiem, kuri nav individuālie privātie klienti, radot saikni starp klienta saistībām pret brokeru sabiedrību un klienta aktīviem, uz kuriem attiecas LNĪNV. Brokeru sabiedrībām šāda iespēja noslēgt LNĪNV ar klientu, kas nav individuālais privātais klients, būtu jādod vienīgi tad, ja tā pierāda, ka LNĪNV atbilst minētā klienta interesēm, un atklāj klientam saistītos riskus un LNĪNV ietekmi uz klienta aktīviem. Brokeru sabiedrībām būtu jādokumentē LNĪNV izmantošanas procedūra. Brokeru sabiedrību spējai noslēgt LNĪNV ar klientu, kas nav individuālais privātais klients, nebūtu jāmazina nepieciešamība no klienta iepriekš saņemt tieši formulētu piekrišanu izmantot klienta aktīvus. |
|
(7) |
Tam, ka tiek pierādīta stabila saikne starp nodrošinājumu, kas nodots saskaņā ar LNĪNV, un klienta atbildību, nebūtu jāliedz iegūt atbilstīgu nodrošinājumu par klienta saistībām. Tādējādi ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu turpināt pieprasīt pietiekamu nodrošinājumu un vajadzības gadījumā to darīt, izmantojot LNĪNV. Šim pienākumam nebūtu jānovērš atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (2) noteiktajām prasībām un nebūtu jāliedz pienācīgi izmantot LNĪNV saistībā ar tādu klientu iespējamo saistību darījumiem vai repo darījumiem, kas nav individuālie privātie klienti. |
|
(8) |
Kaut arī dažiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem var būt nepieciešama klientu aktīvu īpašumtiesību nodošana, šajā kontekstā nebūtu pieļaujams, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu izpildīt līgumus, kas aizliegti Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 10. punktā. |
|
(9) |
Lai klientiem nodrošinātu pienācīgu aizsardzību saistībā ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem (VFD), ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpieņem speciāla kārtība, kas nodrošinātu, ka klienta aktīvu aizņēmējs sniedz atbilstošu nodrošinājumu un ka brokeru sabiedrība pastāvīgi uzrauga šāda nodrošinājuma ilgstošo atbilstību. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums uzraudzīt nodrošinājumu būtu jāpiemēro gadījumos, kad tā ir VFD līguma puse, tostarp gadījumos, kad tā ir pilnvarota noslēgt VFD līgumu citas personas uzdevumā, vai gadījumos, kad tiek slēgts trīspusējs līgums starp ārējo aizņēmēju, klientu un ieguldījumu brokeru sabiedrību. |
|
(10) |
Klientam būtu jādod skaidra iepriekšēja piekrišana, un ieguldījumu brokeru sabiedrībai tā būtu jāreģistrē, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu nepārprotami pierādīt, kam klients ir piekritis, un lai palīdzētu precizēt klienta aktīvu statusu. Tomēr nebūtu jānosaka nekāda likumiska prasība attiecībā uz formu, kādā šādu piekrišanu var sniegt, un ar reģistrēšanu būtu jāsaprot jebkurš valsts tiesību aktos atļauts pierādījums. Klients, uzsākot komercattiecības, var dot vienreizēju piekrišanu, ja vien ir pietiekami skaidrs, ka klients ir piekritis savu vērtspapīru izmantošanai. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība rīkojas saskaņā ar klienta norādījumu aizdot finanšu instrumentus un ja tas nozīmē piekrišanu noslēgt darījumu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jāuzglabā pierādījumi, kas to apliecina. |
|
(11) |
Lai uzturētu augstus ieguldītāju aizsardzības standartus, ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas finanšu instrumentus, kurus tā tur savu klientu uzdevumā, nogulda vienā vai vairākos kontos, kuri atvērti pie trešās personas, būtu jārīkojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un piesardzīgi, izvēloties, norīkojot un periodiski izvērtējot šādu trešo personu un minēto finanšu instrumentu turēšanas un glabāšanas kārtību. Lai nodrošinātu, ka finanšu instrumentiem vienmēr tiek piemērota pienācīga rūpība un aizsardzība, ieguldījumu brokeru sabiedrībām to uzticamības pārbaudes ietvaros būtu jāņem vērā arī to citu trešo personu īpašās zināšanas un tirgus reputācija, kurām sākotnējā trešā puse, pie kuras tās varētu noguldīt finanšu instrumentus, iespējams, ir deleģējusi funkcijas saistībā ar finanšu instrumentu turēšanu un glabāšanu. |
|
(12) |
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība klienta naudas līdzekļus nogulda pie trešās personas, ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jārīkojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un piesardzīgi, izvēloties, norīkojot un periodiski izvērtējot šādu trešo personu un minēto finanšu instrumentu turēšanas un glabāšanas kārtību, un būtu jāņem vērā diversifikācijas un riska mazināšanas nepieciešamība, attiecīgā gadījumā klienta naudas līdzekļus noguldot pie vairākām trešām personām, lai aizsargātu klienta tiesības un mazinātu zaudējumu un ļaunprātīgas izmantošanas risku. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām nebūtu jāizvairās no sava pienākuma apsvērt diversifikāciju, pieprasot, lai klienti atsakās no aizsardzības. Diversifikācijas prasība būtu jāpiemēro klienta naudas līdzekļiem, kas noguldīti saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu. Diversifikācijas prasība nebūtu jāpiemēro klienta naudas līdzekļiem, kas ieguldīti trešā personā vienīgi ar nolūku veikt darījumu klienta vārdā. Tāpēc, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pārskaitījusi klienta naudas līdzekļus uz darījumu kontu, lai veiktu konkrētu darījumu klienta vārdā, prasība par diversifikāciju uz šādiem naudas līdzekļiem nebūtu jāattiecina, piemēram, gadījumā, kad brokeru sabiedrība ir pārskaitījusi naudas līdzekļus centrālajam darījuma partnerim vai biržai, reaģējot uz drošības rezerves pieprasījumu. |
|
(13) |
Lai nodrošinātu, ka klienta naudas līdzekļi tiek pienācīgi aizsargāti, kā paredzēts Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 9. punktā, ir jānosaka konkrēts limits klienta naudas līdzekļu procentuālajam apmēram, ko var noguldīt grupā ietilpstošā kredītiestādē. Tam būtu ievērojami jāmazina iespējamā neatbilstība uzticamības pārbaudes prasībām un jāmazina netiešas kaitīgas ietekmes risks, kas raksturīgs tam, ja visus klienta naudas līdzekļus nogulda kredītiestādē no tās pašas grupas, kurā ietilpst ieguldījumu brokeru sabiedrība. Lai gan atsevišķos gadījumos var būt samērīgi un atbilstoši, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc pienācīgas apsvēršanas klienta naudas līdzekļus nogulda savas grupas vienībās, valsts iestādēm būtu cieši jāuzrauga iemesli, kāpēc klienta naudas līdzekļi netiek diversificēti ārpus ieguldījumu brokeru sabiedrības grupas, lai nepieļautu, ka rodas nepilnības, piemērojot vispārējo limitu noguldījumiem grupas ietvaros. |
|
(14) |
Lai klienta finanšu instrumentus vai naudas līdzekļus aizsargātu no tādu trešo personu prasījumiem, kuras vēlas atgūt parādus vai maksas, kas nav klienta parādi vai maksas, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jābūt iespējai vienoties par savām interesēm attiecībā uz nodrošinājumu vai par apgrūtinājumiem, vai ieskaita tiesībām attiecībā uz klienta aktīviem, ja vien tas ir paredzēts trešajā valstī piemērojamajos tiesību aktos. Klientiem būtu jāsaņem pietiekami pielāgota informācija par risku, lai klienti būtu brīdināti par konkrētajiem riskiem, ar kuriem tie saskaras šādos gadījumos. |
|
(15) |
Lai jau agrīnā posmā novērstu un samazinātu ieguldītāju aizsardzības noteikumu neievērošanas iespējamos riskus, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izstrādā un izplata finanšu instrumentus, būtu jāievēro produktu pārvaldības prasības. Produktu pārvaldības prasību nolūkā ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas rada, izstrādā, emitē un/vai veido finanšu instrumentus, tai skaitā gadījumos, kad tās konsultē korporatīvos emitentus par jaunu finanšu instrumentu laišanu tirgū, būtu jāuzskata par izstrādātājiem, savukārt ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas finanšu instrumentus un pakalpojumus piedāvā vai pārdod klientiem, būtu jāuzskata par izplatītājiem. |
|
(16) |
Vienībām, uz kurām neattiecas Direktīvas 2014/65/ES prasības, bet kuras var saņemt atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus saskaņā ar minēto direktīvu, attiecībā uz šādiem pakalpojumiem arī būtu jāievēro Direktīvā 2014/65/ES noteiktās produktu pārvaldības prasības. |
|
(17) |
Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas rada, izstrādā, emitē un/vai veido finanšu instrumentus, ir iesaistīta arī minēto produktu izplatīšanā, tai būtu jāpiemēro gan produktu pārvaldības noteikumi, kas attiecas uz izstrādātājiem, gan produktu pārvaldības noteikumi, kas attiecas uz izplatītājiem. Lai gan nav vajadzības dublēt mērķtirgus novērtējumu un izplatīšanas stratēģiju, brokeru sabiedrībām būtu jānodrošina, ka vienotā mērķtirgus novērtējums un izplatīšanas stratēģija ir pietiekami detalizēti, lai izpildītu attiecīgos izstrādātāju un izplatītāju pienākumus šajā jomā. |
|
(18) |
Ņemot vērā Direktīvā 2014/65/ES noteiktās prasības un ieguldītāju aizsardzības intereses, produktu pārvaldības noteikumi būtu jāpiemēro visiem produktiem, ko pārdod primārajos un sekundārajos tirgos, neatkarīgi no pārdotā produkta vai sniegtā pakalpojuma veida un prasībām, kuras piemēro pārdošanas vietā. Tomēr minētos noteikumus var piemērot proporcionāli un atkarībā no produkta sarežģītības un no tā, ciktāl var iegūt publiski pieejamu informāciju, ņemot vērā instrumenta būtību, ieguldījumu pakalpojumu un mērķtirgu. Proporcionalitāte nozīmē to, ka šie noteikumi varētu būt samērā vienkārši attiecībā uz konkrētiem vienkāršiem produktiem, kurus izplata tikai to izpildes nolūkā, ja šādi produkti atbilstu vispārējā patēriņa mazumtirdzniecības tirgus vajadzībām un īpatnībām. |
|
(19) |
Mērķtirgus granularitātes pakāpei un kritērijiem, ko izmanto, lai definētu mērķtirgu un noteiktu piemērotu izplatīšanas stratēģiju, būtu jāatbilst produktam un būtu jādod iespēja novērtēt, kuri klienti ietilpst mērķtirgū, piemēram, lai palīdzētu veikt pastāvīgo pārskatīšanu pēc tam, kad finanšu instruments ir laists tirgū. Attiecībā uz vienkāršākiem, izplatītākiem produktiem mērķtirgu varētu apzināt ne tik detalizēti, savukārt attiecībā uz sarežģītākiem produktiem, piemēram, iekšējās rekapitalizācijas instrumentiem, vai mazāk izplatītiem produktiem mērķtirgus būtu jāapzina detalizētāk. |
|
(20) |
Lai produktu pārvaldības pienākumi darbotos efektīvi, izplatītājiem būtu periodiski jāinformē izstrādātāji par savu pieredzi ar attiecīgajiem produktiem. Kaut arī izplatītājiem nebūtu jāziņo izstrādātājiem par katru pārdevumu, tiem būtu jāsniedz dati, kas izstrādātājam ir vajadzīgi, lai pārskatītu produktu un pārbaudītu, vai tas joprojām atbilst izstrādātāja definētajām mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem. Attiecīgā informācija varētu ietvert datus par apjomu, kādā produkts ir pārdots ārpus izstrādātāja mērķtirgus, kopsavilkuma informāciju par klientu veidiem, kopsavilkumu par saņemtajām sūdzībām vai atbildes uz izstrādātāja ierosinātiem jautājumiem, kas saņemtas no šajā nolūkā izraudzītiem klientiem. |
|
(21) |
Lai stiprinātu ieguldītāju aizsardzību un klientu vidū viestu lielāku skaidrību par sniegto pakalpojumu kvalitāti, ar Direktīvu 2014/65/ES vēl vairāk tika ierobežota brokeru sabiedrību iespēja saņemt vai maksāt pamudinājumus. Šajā nolūkā būtu jānosaka sīki izstrādāti nosacījumi attiecībā uz pamudinājumu saņemšanu vai maksāšanu. Konkrētāk, būtu sīkāk jāprecizē un jāformulē nosacījums, ka pamudinājumiem būtu jāuzlabo klientam sniegto pakalpojumu kvalitāte. Šajā nolūkā, ievērojot dažus citus nosacījumus, būtu jāparedz neizsmeļošs saraksts ar situācijām, kuras uzskatāmas par nozīmīgām nosacījumam, ka pamudinājumiem būtu jāuzlabo attiecīgajam klientam sniegto pakalpojumu kvalitāte. |
|
(22) |
Maksa, komisijas nauda vai nefinansiāls labums būtu jāmaksā vai jāsaņem tikai tādā gadījumā, ja to attaisno tas, ka attiecīgajam klientam tiek sniegti papildu vai augstāka līmeņa pakalpojumi. Tas var ietvert ieguldījumu konsultācijas sniegšanu un piekļuvi plašam piemērotu finanšu instrumentu klāstam, tostarp attiecīgam trešās puses produktu sniedzēju instrumentu skaitam, vai tādu konsultāciju sniegšanu, kas nav neatkarīgas, apvienojumā ar piedāvājumu klientam vismaz vienreiz gadā novērtēt, vai finanšu instrumenti, kuros klients ir ieguldījis, joprojām ir tam noderīgi, vai ar citu pastāvīgu pakalpojumu, kas klientam varētu būt noderīgs. Līdzīgi varētu būt arī pakalpojumi jomā, kas neietver konsultācijas, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības par konkurētspējīgām cenām nodrošina pieeju plašam finanšu instrumentu klāstam, kas varētu atbilst klienta vajadzībām, tostarp attiecīgam trešās puses produktu sniedzēju instrumentu skaitam, kuram nav ciešas saiknes ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, vienlaikus sniedzot rīkus ar pievienoto vērtību, piemēram, objektīvas informācijas rīkus, kas attiecīgajam klientam palīdz pieņemt lēmumus par ieguldījumiem vai attiecīgajam klientam dod iespēju uzraudzīt, modelēt un pielāgot to finanšu instrumentu klāstu, kuros tie ir ieguldījuši. To minēto kvalitātes uzlabojumu vērtībai, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz klientiem, kas saņem attiecīgo pakalpojumu, ir jābūt proporcionālai ar ieguldījumu brokeru sabiedrības saņemtajiem pamudinājumiem. |
|
(23) |
Kaut arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām pēc kvalitātes uzlabošanas kritērija izpildīšanas būtu jāuztur paaugstinātas kvalitātes līmenis, tam nebūtu jānozīmē, ka tām laika gaitā ir jānodrošina nemitīgi pieaugoša pakalpojumu kvalitāte. |
|
(24) |
Būtu sīkāk jāprecizē ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākums nodot tālāk klientiem no trešajām personām saņemtās maksas, komisijas naudu vai finansiālos labumus, kas saistīti ar neatkarīgiem ieguldīšanas ieteikumiem vai ar portfeļa pārvaldības pakalpojumiem. Kaut arī brokeru sabiedrībām pamudinājumi būtu jānodod tālāk pēc iespējas drīzāk, konkrēts termiņš nebūtu jāpiemēro, jo pastāv iespēja, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība trešās personas maksājumus saņem dažādos laikos un vienlaikus par vairākiem klientiem. |
|
(25) |
Lai nodrošinātu, ka klienti saņem visaptverošu pārskatu ar attiecīgo informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāinformē klienti par maksām, komisijas naudu vai jebkādiem citiem finansiāliem labumiem, kas tām ir pārskaitīti. |
|
(26) |
brokeru sabiedrībām, kas sniedz gan izpildes, gan pētījumu pakalpojumus, to cena būtu jānosaka atsevišķi un tie jāsniedz, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas savu uzņēmējdarbību veic Savienībā, dotu iespēju ievērot prasību nepieņemt un nepaturēt maksas, komisijas naudu vai citus finansiālus vai nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas uzdevumā, saistībā ar pakalpojuma sniegšanu klientiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 7. un 8. punktā. |
|
(27) |
Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, piemērojot jaunos noteikumus par pamudinājumu saņemšanu vai maksāšanu, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz neatkarīgas konsultācijas par ieguldījumiem vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, būtu vēl jāprecizē maksājumi par pētījumiem vai to saņemšana. Konkrētāk, būtu jāparedz būtiski nosacījumi gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība nemaksā par pētniecību tieši ar saviem līdzekļiem, bet gan apmaiņā pret maksājumiem no atsevišķa maksājumu konta, kas paredzēts pētījumiem. Pētniecības maksājumu konts būtu jāfinansē tikai ar konkrētu klientam noteiktu pētījuma maksu, kura būtu jābalsta vienīgi uz pētniecības budžetu, ko noteikusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, to nesaistot ar klientu uzdevumā veiktu darījumu apjomu un/vai vērtību. Darbības kārtībai attiecībā uz klientam noteiktas pētījumu maksas iekasēšanu būtu pilnībā jāatbilst šiem nosacījumiem. Izmantojot šādu kārtību, ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jānodrošina, ka tādu pētījumu izmaksas, kuri tiek finansēti ar klientiem noteiktām maksām, nav saistītas ar citu pakalpojumu vai labumu apjomu vai vērtību un netiek izmantotas citiem nolūkiem, piemēram, kā izpildes maksas. |
|
(28) |
Lai nodrošinātu, ka portfeļa pārvaldītāji un neatkarīgie ieguldījumu konsultanti pareizi uzrauga par pētniecību samaksātās summas, un nodrošinātu, ka izmaksas pētniecības jomā atbilst klienta labākajām interesēm, ir lietderīgi precizēt sīki izstrādātas pārvaldības prasības par izdevumiem pētniecības jomā. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu arī jāsaglabā pietiekama kontrole pār vispārējiem pētniecības izdevumiem, klientam noteiktas pētījumu maksas iekasēšanu un maksājumu noteikšanu. Pētniecība šajā kontekstā būtu jāsaprot kā pētījumi, kas aptver izpētes materiālus vai pakalpojumus attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai citiem aktīviem vai finanšu instrumentu emitentus vai potenciālos emitentus vai kas ir cieši saistīti ar konkrētu nozari vai tirgu, tā ka tie pauž informētu viedokli par finanšu instrumentiem, aktīviem vai emitentiem minētajā nozarē. Šāda veida materiāli vai pakalpojumi tieši vai netieši iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju un sniedz pamatotu viedokli par šādu instrumentu vai aktīvu pašreizējo vai nākotnes vērtību vai cenu vai ietver citādu analīzi un sākotnējās atziņas un pauž secinājumus, balstoties uz jaunu vai esošu informāciju, kuru varētu izmantot, lai sniegtu informāciju par ieguldījumu stratēģiju, un kura būtu nozīmīga un spētu pievienot vērtību ieguldījumu brokeru sabiedrības lēmumiem, kurus tā pieņem to klientu uzdevumā, no kuriem tiek iekasēta maksa par minētajiem pētījumiem. |
|
(29) |
Lai viestu lielāku skaidrību par ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteikto ierobežojumu saņemt pamudinājumus saistībā ar neatkarīgām ieguldījumu konsultācijām vai portfeļa pārvaldību un pētniecības noteikumu piemērošanu, ir lietderīgi arī norādīt, kā var piemērot nebūtisku izņēmumu nefinansiālam labumam attiecībā uz dažiem citiem trešo personu sniegtiem informācijas vai materiāla veidiem. Konkrētāk, no trešās personas saņemti rakstveida materiāli, ko ir pasūtījis un apmaksājis korporatīvs emitents vai potenciāls emitents, lai veicinātu jaunu šās komercsabiedrības veiktu emisiju, vai gadījumā, kad trešajai personai ir līgumiskas saistības pret emitentu un emitents tai maksā, lai tā regulāri sagatavotu šādus materiālus, būtu atzīstams par pieņemamu, nebūtisku nefinansiālu labumu, ja vien uz šiem materiāliem attiecas informācijas atklāšana un tie ir atklāti pieejami. Turklāt nebūtiski materiāli vai pakalpojumi, kuri ietver, piemēram, īstermiņa komentārus par tirgu un jaunāko ekonomikas statistiku vai komercsabiedrības darbības rezultātiem, vai informāciju par gaidāmajām publikācijām vai notikumiem un kurus sniedz trešā persona, un kuri ietver tikai īsu viedokļa kopsavilkumu par šādu informāciju, kas nav nedz pamatots, nedz ietver pamatīgu analīzi, piemēram, ja tie tikai atkārto viedokli, kas balstās uz jau esošu ieteikumu vai pamatotiem izpētes materiāliem vai pakalpojumiem, var tikt uzskatīti par informāciju, kas saistīta ar finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumiem un kas sava mēroga un būtības dēļ ir uzskatāma par pieņemamu, nebūtisku nefinansiālu labumu. |
|
(30) |
Konkrētāk, jebkāds nefinansiāls labums, kas saistīts ar trešo personu, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībai piešķir vērtīgus resursus, nav uzskatāms par nenozīmīgu un ir atzīstams par tādu, kas negatīvi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstību pienākumam rīkoties, pēc iespējas ievērojot klientu intereses. |
|
(31) |
Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un konkrēti tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz patērētāju tiesību aizsardzību, tiesības uz iedarbīgu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, un šī direktīva ir piemērojama, ievērojot minētās tiesības un principus. |
|
(32) |
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (3), ir sniegusi tehniskas konsultācijas par šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem. |
|
(33) |
Lai kompetentajām iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām dotu iespēju pielāgoties jaunajām prasībām, kas ietvertas šajā direktīvā, lai varētu tās piemērot efektīvi un iedarbīgi, šīs direktīvas transponēšanas datums un tās piemērošanas datums būtu attiecīgi jāsaskaņo ar Direktīvas 2014/65/ES transponēšanas un piemērošanas sākuma datumiem. |
|
(34) |
Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgajām daļām valsts pieņemtajos transponēšanas instrumentos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
I NODAĻA
PIEMĒROŠANAS JOMA
1. pants
Piemērošanas joma un definīcijas
1. Šo direktīvu piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, pārvaldības sabiedrībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (4) 6. panta 4. punktu un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (5) 6. panta 6. punktu.
2. Attiecībā uz visām Direktīvas 2014/65/ES 1. panta 3. un 4. punktā minētajām prasībām šīs direktīvas II, III un IV nodaļā iekļautās norādes uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu instrumentiem nozīmē arī norādes uz kredītiestādēm un strukturētiem noguldījumiem.
3. “Vērtspapīru finansēšanas darījums” ir darījums, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 (6) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību 3. pants 11. punktā.
4. “Atbilstīgs naudas tirgus fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kurš ir saņēmis atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK vai kurš ir pakļauts uzraudzībai un, ja vajadzīgs, ir saņēmis attiecīgas iestādes atļauju saskaņā ar atļaujošās dalībvalsts tiesību aktiem, un kurš atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
|
a) |
tā ieguldījumu galvenais mērķis ir uzturēt uzņēmuma neto aktīvu vērtību – vai nu konstantu pēc nominālvērtības (atskaitot peļņu) vai pēc ieguldītāju sākotnējā kapitāla vērtības, pieskaitot peļņu; |
|
b) |
ņemot vērā minēto galveno ieguldījumu mērķi, uzņēmums ieguldījumus veic tikai augstas kvalitātes naudas tirgus instrumentos, kuru atmaksas termiņš vai atlikušais termiņš nepārsniedz 397 dienas vai kuru ienākumu korekcijas ir atbilstošas šādam termiņam un kuru vidējais svērtais termiņš ir 60 dienas. Tas so mērķi var arī sasniegt, papildus veicot ieguldījumus kredītiestāžu noguldījumos; |
|
c) |
tas nodrošina likviditāti, izmantojot tās pašas dienas vai nākamās dienas norēķinus. |
Šā punkta b) apakšpunktā naudas tirgus instrumentu uzskata par augstas kvalitātes instrumentu, ja pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība pati veic dokumentētu novērtējumu par naudas tirgus instrumentu kredītkvalitāti, kas tai ļauj uzskatīt, ka naudas tirgus instrumentam piemīt augsta kvalitāte. Ja viena vai vairākas EVTI reģistrētas un uzraudzītas kredītreitingu aģentūras ir sniegušas šā instrumenta reitingu, pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējā novērtējumā ņem vērā arī minētos kredītreitingus.
II NODAĻA
KLIENTU FINANŠU INSTRUMENTU UN NAUDAS LĪDZEKĻU AIZSARDZĪBA
2. pants
Klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzība
1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro šādas prasības:
|
a) |
tām ir jāveic uzskaite un jāsagatavo pārskati tā, lai tām jebkurā laikā un nekavējoties būtu iespējams nošķirt viena klienta aktīvus, ko tās tur, no jebkura cita klienta aktīviem un no saviem aktīviem; |
|
b) |
tām ir jāuztur sava uzskaite un pārskati tādā veidā, kas nodrošina to pareizību un jo īpaši to atbilstību turētajiem klientu finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem un dod iespēju tos izmantot revīzijas izsekojamības nolūkā; |
|
c) |
tām ir regulāri jāsalīdzina savi iekšējie pārskati un uzskaite ar to trešo personu pārskatiem un uzskaiti, kuras tur šos aktīvus; |
|
d) |
tām ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkura klienta finanšu instrumenti, kas saskaņā ar 3. pantu ir noguldīti pie trešās personas, ir identificējami atsevišķi no ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošiem finanšu instrumentiem un no minētajai trešajai personai piederošiem finanšu instrumentiem, izmantojot kontus ar dažādiem nosaukumiem trešās personas grāmatvedības dokumentos vai līdzīgus pasākumus, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni; |
|
e) |
tām ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka klienta naudas līdzekļi, kas saskaņā ar 4. pantu ir noguldīti kādā centrālajā bankā, kredītiestādē, trešā valstī atļauju saņēmušā bankā vai atbilstīgā naudas tirgus fondā, tiek turēti kontā vai kontos identificēti atsevišķi no kontiem, kurus izmanto ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošo naudas līdzekļu turēšanai; |
|
f) |
tām ir jāievieš atbilstošas organizācijas darbības, lai mazinātu klienta aktīvu vai ar šiem aktīviem saistīto tiesību zaudējumu vai samazinājuma risku, kas iestātos aktīvu ļaunprātīgas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldības, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ. |
2. Ja piemērojamos tiesību aktos, jo īpaši īpašumtiesību (lietu) vai maksātnespējas tiesību aktos ietverto prasību dēļ ieguldījumu brokeru sabiedrības nevar ievērot šā panta 1. punkta noteikumus par klientu tiesību aizsardzību, kas paredzēta Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 8. un 9. punktā, dalībvalstis ievieš kārtību nolūkā nodrošināt, ka klientu aktīvi tiek aizsargāti, un tādējādi sasniegt šā panta 1. punktā minētos mērķus.
3. Ja tiesību sistēmā, kurā tiek turēti klienta naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti, piemērojamie tiesību akti ieguldījumu brokeru sabiedrībai liedz izpildīt 1. punkta d) vai e) apakšpunkta prasības, attiecīgā dalībvalsts nosaka prasības, kurām klientu tiesību aizsardzības ziņā ir līdzvērtīga iedarbība.
Ja dalībvalsts atsaucas uz šādām līdzvērtīgām prasībām 2. panta 1. punkta d) vai e) apakšpunkta kontekstā, tā nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības informē klientus par to, ka šādos gadījumos uz tiem neattiecas labvēlīgie noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 2014/65/ES un šajā direktīvā.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka nav pieļaujamas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumi (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta finanšu instrumentiem vai naudas līdzekļiem, kas trešai personai dod iespēju atsavināt klienta finanšu instrumentus vai naudas līdzekļus, lai atgūtu parādus, kuri nav saistīti ar klientu vai pakalpojumu sniegšanu klientam, ja vien to neparedz tiesību akti, kas piemērojami trešās valsts tiesību sistēmā, kur tiek turēti klienta naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti.
Dalībvalstis paredz, ka gadījumos, kad brokeru sabiedrībai ir pienākums slēgt līgumu, kas rada šādas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības, ieguldījumu brokeru sabiedrība minēto informāciju atklāj klientiem, norādot ar minētajiem līgumiem saistītos riskus.
Ja brokeru sabiedrība ir radījusi ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta finanšu instrumentiem vai naudas līdzekļiem vai ja brokeru sabiedrība tiek informēta, ka tās ir piešķirtas, tas tiek ierakstīts klienta līgumos un pašas brokeru sabiedrības grāmatvedības dokumentos, lai skaidri norādītu klienta aktīvu īpašumtiesību statusu, piemēram, maksātnespējas gadījumā.
5. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības informāciju, kas attiecas uz klienta finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem, darītu brīvi pieejamu šādām vienībām: kompetentajām iestādēm, ieceltiem maksātnespējas procesa administratoriem un personām, kas atbildīgas par maksātnespējīgu iestāžu noregulējumu. Minētā brīvi pieejamā informācija ietver:
|
a) |
saistītos iekšējos pārskatus un uzskaites dokumentus, kas pienācīgi atspoguļo katra klienta uzdevumā turēto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu atlikumus; |
|
b) |
informāciju par vienībām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar 4. pantu tur klienta naudas līdzekļus, sīkāku informāciju par kontiem, kuros tiek turēti klienta naudas līdzekļi, un par attiecīgajiem līgumiem ar minētajām sabiedrībām; |
|
c) |
informāciju par vienībām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar 3. pantu tur finanšu instrumentus, sīkāku informāciju par kontiem, kas atvērti pie trešām personām, un par attiecīgajiem līgumiem ar minētajām trešām personām, kā arī sīkāku informāciju par attiecīgajiem līgumiem ar minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām; |
|
d) |
sīkāku informāciju par trešām personām, kas veic saistītas funkcijas (kā ārpakalpojumus), un sīkāku informāciju par funkcijām, kuras tiek veiktas kā ārpakalpojumi; |
|
e) |
informāciju par brokeru sabiedrības galvenajām amatpersonām, kas iesaistītas attiecīgajos procesos, tostarp personām, kuras atbild par pārraudzību pār brokeru sabiedrības noteiktajām prasībām attiecībā uz klienta aktīvu aizsardzību; un |
|
f) |
līgumus, kas ir nozīmīgi situācijā, kad tiek nostiprinātas klienta īpašumtiesības uz aktīviem. |
3. pants
Klienta finanšu instrumentu noguldīšana
1. Dalībvalstis ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām noguldīt finanšu instrumentus, ko tās tur savu klientu uzdevumā, vienā vai vairākos kontos, kas ir atvērti pie trešās personas, ar noteikumu, ka brokeru sabiedrības, izvēloties, nosakot un periodiski izvērtējot šo trešo personu un minēto finanšu instrumentu turēšanas un glabāšanas kārtību, rīkojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi.
Konkrētāk, dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības ņem vērā šīs trešās personas īpašās zināšanas un reputāciju tirgū, kā arī jebkuras tiesiskās prasības attiecībā uz minēto finanšu instrumentu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klientu tiesības.
2. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ierosina noguldīt klienta finanšu instrumentus pie trešās personas, dalībvalstis nodrošina, ka šī ieguldījumu brokeru sabiedrība nogulda finanšu instrumentus pie trešās personas tikai tādā tiesību sistēmā, kur finanšu instrumentu glabāšanai citas personas interesēs piemēro konkrētu regulējumu un uzraudzību, kas attiecas arī uz minēto trešo personu.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu uzdevumā turētos finanšu instrumentus nenogulda pie trešās personas trešā valstī, kurā netiek regulēta finanšu instrumentu turēšana un glabāšana citas personas interesēs, ja vien nav izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
|
a) |
šo finanšu instrumentu vai ar šiem instrumentiem saistīto ieguldījumu pakalpojumu būtības dēļ ir nepieciešams tos noguldīt pie trešās personas minētajā trešā valstī; |
|
b) |
ja finanšu instrumenti tiek turēti profesionāla klienta uzdevumā, šis klients rakstiski lūdz brokeru sabiedrību tos noguldīt pie trešās personas minētajā trešā valstī. |
4. Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības piemēro arī tad, ja šī trešā persona kādu no savām funkcijām attiecībā uz finanšu instrumentu turēšanu un glabāšanu ir deleģējusi kādai citai trešai personai.
4. pants
Klienta naudas līdzekļu noguldīšana
1. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai tās, saņemot klienta naudas līdzekļus, tos nekavējoties nogulda vienā vai vairākos kontos, kas ir atvērti:
|
a) |
centrālajā bankā; |
|
b) |
kredītiestādē, kurai izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (7); |
|
c) |
bankā, kurai izsniegta atļauja trešā valstī; |
|
d) |
atbilstīgā naudas tirgus fondā. |
Pirmā daļa neattiecas uz kredītiestādi, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, attiecībā uz noguldījumiem minētās direktīvas izpratnē, kuri tiek turēti šajā kredītiestādē.
2. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības savu klientu naudas līdzekļus neiegulda centrālajā bankā, tās, izvēloties, nolīgstot un periodiski pārbaudot kredītiestādi, banku vai naudas tirgus fondu, kurā naudas līdzekļi ieguldīti, un šo naudas līdzekļu turēšanas kārtību, rīkojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un piesardzīgi un tās uzticamības pārbaudes ietvaros apsver iespēju šos naudas līdzekļus diversificēt.
Konkrētāk, dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ņem vērā šo iestāžu vai naudas tirgus fondu īpašās zināšanas un reputāciju tirgū, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzību, kā arī jebkuras tiesiskās vai normatīvās prasības vai tirgus praksi attiecībā uz klientu naudas līdzekļu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klientu tiesības.
Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka klienti dod tieši formulētu piekrišanu savu naudas līdzekļu izvietošanai atbilstīgā naudas tirgus fondā. Lai nodrošinātu, ka šīs tiesības uz piekrišanu ir iedarbīgas, ieguldījumu brokeru sabiedrības informē klientus, ka naudas līdzekļi, kas izvietoti atbilstīgā naudas tirgus fondā, netiks turēti saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajām prasībām par klientu naudas līdzekļu aizsardzību.
3. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nogulda klientu naudas līdzekļus tās pašas grupas kredītiestādē, bankā vai naudas tirgus fondā, kurā ietilpst šī ieguldījumu brokeru sabiedrība, tā ierobežo to naudas līdzekļu apjomu, kurus tā nogulda jebkurā šīs grupas vienībā vai jebkurā šīs grupas vienību kombinācijā, lai minētie naudas līdzekļi nepārsniegtu 20 % no šādu naudas līdzekļu kopsummas.
Ieguldījumu brokeru sabiedrība var neievērot šo ierobežojumu, ja tā spēj pierādīt, ka iepriekšējā punktā minētās prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās darbības būtību, apjomu un sarežģītību, kā arī drošību, ko piedāvā iepriekšējā daļā minētās trešās personas, un jebkurā gadījumā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības turēto klienta naudas līdzekļu nelielo atlikumu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības regulāri pārskata novērtējumus, kas veikti saskaņā ar šo daļu, un valstu kompetentajām iestādēm iesniedz savu sākotnējo un pārskatīto novērtējumu.
5. pants
Klienta finanšu instrumentu izmantošana
1. Dalībvalstis liedz ieguldījumu sabiedrībām noslēgt līgumus par vērtspapīru finansēšanas darījumiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko tās tur savu klientu uzdevumā, vai citādi izmantot šādus finanšu instrumentus savās, jebkuras citas personas vai cita sava klienta interesēs, ja vien nav izpildīti abi šādi nosacījumi:
|
a) |
klients ir devis nepārprotamu iepriekšēju piekrišanu instrumentu izmantošanai ar konkrētiem noteikumiem, kas ir skaidri apliecināta rakstveidā ar parakstu vai tam pielīdzināmu apstiprinājumu; un |
|
b) |
klienta instrumentu izmantošana ir ierobežota ar konkrētajiem noteikumiem, kuriem klients ir piekritis. |
2. Dalībvalstis liedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām noslēgt līgumus par vērtspapīru finansēšanas darījumiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus tās tur klientu uzdevumā vispārējā kontā, ko uztur trešā persona, vai citādi izmantot šādā kontā turētus finanšu instrumentus savās vai jebkuras citas personas interesēs, ja vien papildus 1. punktā minētajiem nosacījumiem nav ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
|
a) |
visi klienti, kuru finanšu instrumenti tiek turēti kopā vispārējā kontā, ir snieguši nepārprotamu iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; |
|
b) |
ieguldījumu brokeru sabiedrība ir ieviesusi sistēmas un kontroles, kas nodrošina, ka tādā veidā tiek izmantoti vienīgi tie finanšu instrumenti, kas pieder klientiem, kuri ir devuši savu nepārprotamu iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu. |
Ieguldījumu sabiedrība uzskaitē iekļauj detalizētus datus par klientu, pēc kura norādījumiem ir izmantoti finanšu instrumenti, un katram klientam, kurš ir devis savu piekrišanu, piederošo izmantoti finanšu instrumentu skaitu, lai būtu iespējams precīzi attiecināt zaudējumus.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu klientu finanšu instrumentu neatļautu izmantošanu savās vai uz jebkuras citas personas interesēs, piemēram:
|
a) |
noslēdzot vienošanos ar klientu par pasākumiem, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāveic gadījumā, ja norēķinu dienā klienta kontā nav pietiekami liels nodrošinājums, piemēram, par attiecīgo vērtspapīru aizņemšanos klienta uzdevumā vai pozīcijas slēgšanu; |
|
b) |
cieši uzraugot tās prognozēto spēju piegādāt vērtspapīrus norēķinu dienā un ieviešot korektīvus pasākumus, ja tas nav iespējams; un |
|
c) |
cieši uzraugot un nekavējoties pieprasot apgrozībā esošos vērtspapīrus, kas nav piegādāti norēķinu dienā vai pēc tās. |
4. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības pieņem īpašu kārtību attiecībā uz visiem klientiem, lai nodrošinātu, ka klienta finanšu instrumentu aizņēmējs sniedz atbilstošu nodrošinājumu un ka brokeru sabiedrība uzrauga šāda nodrošinājuma pastāvīgu atbilstību un veic vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu klienta instrumentu vērtībai atbilstošu atlikumu.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības nenoslēdz līgumus, kas ir aizliegti ar Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 10. punktu.
6. pants
Līguma par nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā nepareiza izmantošana
1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības pienācīgi ņem vērā –un var pierādīt, ka tās ir pienācīgi ņēmušas vērā, – līgumu par nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā izmantošanu saistībā ar saikni starp klienta saistībām pret brokeru sabiedrību un klienta aktīviem, kuriem brokeru sabiedrība piemēro līgumu par nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā.
2. Apsverot un dokumentējot līguma par nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā izmantošanas atbilstību, ieguldījumu brokeru sabiedrības ņem vērā visus šādus faktorus:
|
a) |
to, vai pastāv tikai ļoti vāja saikne starp klienta saistībām pret brokeru sabiedrību un līguma par nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā izmantošanu, tostarp to, vai klienta iespējamā atbildība pret brokeru sabiedrību ir maza vai vērā neņemama; |
|
b) |
to, vai klienta naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu apjoms, kuriem piemēro līgumu par nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, ievērojami pārsniedz klienta saistības vai ir pat neierobežots, ja klientam vispār ir kādas saistības pret brokeru sabiedrību; un |
|
c) |
to, vai uz visiem klientu finanšu instrumentiem vai naudas līdzekļiem ir attiecināms līgums par nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, neņemot vērā to, kādas katram klientam ir saistības pret brokeru sabiedrību. |
3. Izmantojot līgumu par nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālajiem klientiem un tiesīgajiem darījumu partneriem īpaši norāda saistītos riskus un ietekmi, kādu uz klienta finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem atstāj jebkāds līgums par nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā.
7. pants
Pārvaldības kārtība attiecībā uz klienta aktīvu aizsardzību
Dalībvalstis nodrošina, ka katra ieguldījumu brokeru sabiedrība norīko vienu darbinieku, kuram piemīt pietiekamas prasmes un pilnvaras un kurš konkrēti atbild par jautājumiem saistībā ar to, vai brokeru sabiedrība ievēro savas saistības klienta finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzības jomā.
Dalībvalstis paredz ieguldījumu brokeru sabiedrībām iespēju, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šīs direktīvas prasībām, izlemt, vai norīkotais darbinieks veic vienīgi šo uzdevumu vai arī minētais darbinieks var iedarbīgi pildīt savus pienākumus, vienlaikus pildot citus pienākumus.
8. pants
Ārējo revidentu ziņojumi
Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai tās nodrošina, ka to ārējie revidenti vismaz vienreiz gadā iesniedz ziņojumu piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par brokeru sabiedrības pasākumiem, kas veikti, lai ievērotu Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 8., 9. un 10. punktā un šajā nodaļā noteiktās prasības.
III NODAĻA
PRODUKTU PĀRVALDĪBAS PRASĪBAS
9. pants
Produktu pārvaldības pienākumi attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izstrādā finanšu instrumentus
1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības pildītu šo pantu, izstrādājot finanšu instrumentus, kas ietver finanšu instrumentu radīšanu, izstrādāšanu, emitēšanu un/vai veidošanu.
Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izstrādā finanšu instrumentus, pareizi un samērīgi ievēro attiecīgās 2. līdz 15. punktā noteiktās prasības, ņemot vērā finanšu instrumenta, ieguldījumu pakalpojuma un produkta mērķtirgus būtību.
2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš, īsteno un uztur procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumentu izstrāde atbilst prasībām par interešu konfliktu pareizu pārvaldību, tai skaitā atalgojumu. Konkrētāk, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izstrādā finanšu instrumentus, nodrošina, ka finanšu instrumenta izveidei, tostarp tā iezīmēm, nav nelabvēlīga ietekme uz gala klientiem un nerada problēmas tirgus integritātes jomā, ļaujot brokeru sabiedrībai mazināt un/vai atsavināt savu risku vai risku, kas izriet no produkta pamatā esošajiem aktīviem, ja brokeru sabiedrībai uz sava rēķina jau tur pamatā esošos aktīvus.
3. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām analizēt iespējamos interešu konfliktus ikreiz, kad tiek izstrādāts finanšu instruments. Konkrētāk, brokeru sabiedrības novērtē, vai finanšu instruments rada situāciju, kas var nelabvēlīgi ietekmēt gala klientus, ja tie veic:
|
a) |
riska darījumu, kas ir pretējs tam, ko brokeru sabiedrība pati iepriekš ir veikusi; vai |
|
b) |
riska darījumu, kas ir ir pretējs tam, ko brokeru sabiedrība vēlas veikt pēc produkta pārdošanas. |
4. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības apsver, vai finanšu instruments var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību vai stabilitāti, pirms tās pieņem lēmumu laist produktu tirgū.
5. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka attiecīgajam personālam, kas ir iesaistīts finanšu instrumentu izstrādāšanā, ir vajadzīgās īpašās zināšanas, lai izprastu to finanšu instrumentu īpatnības un riskus, kurus tie ir iecerējuši izstrādāt.
6. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka izpildinstitūcijai (vadībai) ir iedarbīga kontrole pār brokeru sabiedrības produktu pārvaldības procesu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka atbilstības ziņojumos izpildinstitūcijai (vadībai) sistemātiski tiek iekļauta informāciju par brokeru sabiedrības izstrādātajiem finanšu instrumentiem, tostarp informāciju par izplatīšanas stratēģiju. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pēc pieprasījuma dara ziņojumus pieejamus attiecīgajai kompetentajai iestādei.
7. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka ar atbilstības funkciju tiek uzraudzīta un periodiski pārskatīta produktu pārvaldības kārtība, lai atklātu jebkādu risku, ka brokeru sabiedrība neizpildīs šajā pantā noteiktos pienākumus.
8. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja tās veic sadarbību, tostarp ar vienībām, kas nav pilnvarotas un netiek uzraudzītas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, vai ar trešo valstu brokeru sabiedrībām, lai radītu, izstrādātu, emitētu un/vai veidotu produktu, rakstveida līgumā izklāstītu savus savstarpējos pienākumus.
9. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības pietiekami detalizētā līmenī identificē potenciālo mērķtirgu katram finanšu instrumentam un precizē to klientu veidu(-us), kuru vajadzībām, īpatnībām un mērķiem finanšu instruments atbilst. Šā procesa ietvaros brokeru sabiedrība identificē to klientu grupu(-as), kuru vajadzībām, īpatnībām un mērķiem finanšu instruments neatbilst. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības sadarbojas finanšu instrumenta izstrādē, ir jāidentificē tikai viena mērķtirgus vajadzības.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izstrādā finanšu instrumentus, kurus izplata ar citu ieguldījumu brokeru sabiedrību palīdzību, nosaka to klientu vajadzības un īpatnības, kuriem šis produkts atbilst, pamatojoties uz savām teorētiskajām zināšanām un pagātnes pieredzi ar finanšu instrumentu vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, finanšu tirgiem un iespējamo gala klientu vajadzībām, īpatnībām un mērķiem.
10. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības veic scenārija analīzi attiecībā uz saviem finanšu instrumentiem, izvērtējot produkta radīta nelabvēlīga iznākuma risku gala klientiem un apstākļus, kādos šāds iznākums var notikt. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izvērtē finanšu instrumentu nelabvēlīgu apstākļu gadījumā un to, kas varētu notikt, ja, piemēram:
|
a) |
tirgus vide pasliktinās; |
|
b) |
izstrādātājs vai trešā persona, kas darbojas finanšu instrumenta izstrādāšanā un/vai darbībā, nonāk finansiālās grūtībās vai ir īstenojies risks, kas ir saistīts ar citu darījuma partneri; |
|
c) |
finanšu instruments nespēj kļūt komerciāli dzīvotspējīgs; vai |
|
d) |
pieprasījums pēc finanšu instrumenta ir daudz augstāks, nekā tika paredzēts, radot spiedienu uz brokeru sabiedrības resursiem un/vai pamatā esošā instrumenta tirgu. |
11. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nosaka, vai finanšu instruments atbilst identicētajām mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem, tostarp izpētot šādus elementus:
|
a) |
finanšu instrumentu riska/ienesīguma profils atbilst mērķtirgum; un |
|
b) |
finanšu instrumenta izveidi virza iezīmes, kas nes labumu klientam, nevis darījumdarbības modelis, kas, lai tas būtu ienesīgs, balstās uz nelabvēlīgu iznākumu klientiem. |
12. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ņem vērā maksas noteikšanas struktūru attiecībā uz finanšu instrumentu, tostarp izpētot:
|
a) |
finanšu instrumenta izmaksas un maksas atbilst mērķtirgus vajadzībām, mērķiem un īpatnībām; |
|
b) |
maksas neapdraud finanšu instrumenta peļņas izredzes, piemēram, gadījumā, ja izmaksas vai nodevas ir vienādas ar gandrīz visām paredzētajām nodokļu priekšrocībām, kas saistītas ar finanšu instrumentu, pārsniedz vai atceļ tās; un |
|
c) |
maksas noteikšanas struktūra attiecībā uz finanšu instrumentu ir mērķtirgum pietiekami pārredzama, piemēram, tajā nav slēptu maksu un tā nav pārāk grūti saprotama. |
13. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka, sniedzot izplatītājiem informāciju par finanšu instrumentu, tiek ietverta informācija par atbilstošajiem finanšu instrumentu izplatīšanas kanāliem, produktu apstiprināšanas procesu un mērķtirgus novērtējumu, un informācija atbilst attiecīgiem standartiem, lai izplatītāji varētu pareizi saprast un ieteikt vai pārdot finanšu instrumentu.
14. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības regulāri pārskata finanšu instrumentus, kurus tās izstrādā, ņemot vērā visus gadījumus, kuri varētu būtiski ietekmēt apzinātā mērķtirgus iespējamo risku. Ieguldījumu brokeru sabiedrība apsver, vai finanšu instruments joprojām atbilst mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem, un vai tas tiek izplatīts mērķtirgū vai sasniedz tos klientus, kuru vajadzībām, īpatnībām un mērķiem šis finanšu instruments neatbilst.
15. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības pārskata finanšu instrumentus pirms turpmākas emitēšanas vai atkārtotas laišanas tirgū, ja tām ir informācija par jebkuru gadījumu, kas varētu būtiski ietekmēt ieguldītāju iespējamo risku, un regulāri izvērtē, vai finanšu instrumenti darbojas, kā bija paredzēts. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaka, cik regulāri tiek pārskatīti to finanšu instrumenti, pamatojoties uz būtiskiem faktoriem, tostarp faktoriem, kas saistīti ar īstenoto ieguldījumu stratēģiju sarežģītību vai novatorisko būtību. Brokeru sabiedrības identificē arī būtiskākos gadījumus, kas varētu ietekmēt iespējamo risku vai finanšu instrumenta peļņas izredzes, piemēram:
|
a) |
tādas robežvērtības pārsniegšanu, kas ietekmēs finanšu instrumenta peļņas profilu; vai |
|
b) |
tādu konkrētu emitentu maksātspēju, kuru vērtspapīri vai garantijas var ietekmēt finanšu instrumenta darbības rādītājus. |
Dalībvalstis nodrošina, ka, iestājoties šādam gadījumam, ieguldījumu brokeru sabiedrības veic attiecīgus pasākumus, kas var ietvert šādus pasākumus:
|
a) |
sniegt visu nozīmīgo informāciju par šo gadījumu un tā ietekmi uz finanšu instrumentu attiecībā uz finanšu instrumenta klientiem vai izplatītājiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nepiedāvā vai nepārdod finanšu instrumentu tieši klientiem; |
|
b) |
mainīt produkta apstiprināšanas procesu; |
|
c) |
apturēt turpmāku finanšu instrumentu emisiju; |
|
d) |
veikt izmaiņas finanšu instrumentā, lai izvairītos no negodīgiem līguma noteikumiem; |
|
e) |
apsvērt, vai pārdošanas kanāli, pa kuriem finanšu instrumenti tiek pārdoti, ir piemēroti, ja brokeru sabiedrībai kļūst zināms, ka finanšu instruments netiek pārdots, kā bija paredzēts; |
|
f) |
sazināties ar izplatītāju, lai apspriestu izmaiņas izplatīšanas procesā; |
|
g) |
pārtraukt attiecības ar izplatītāju; vai |
|
h) |
informēt attiecīgo kompetento iestādi. |
10. pants
Produktu pārvaldības pienākumi attiecībā uz izplatītājiem
1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības, lemjot par finanšu instrumentu klāstu, ko tās emitējušas pašas vai ko emitējušas citas brokeru sabiedrības, un pakalpojumiem, ko tās plāno piedāvāt vai ieteikt klientiem, pareizi un samērīgi ievēro attiecīgās 2. līdz 10. punktā noteiktās prasības, ņemot vērā finanšu instrumenta, ieguldījumu pakalpojuma un produkta mērķtirgus būtību.
Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro Direktīvas 2014/65/ES prasības arī tad, kad piedāvā vai iesaka finanšu instrumentus, kurus izstrādā vienības, kurām nepiemēro Direktīvu 2014/65/ES. Šā procesa ietvaros šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš efektīvu kārtību, lai nodrošinātu, ka tās no minētajiem izstrādātājiem iegūst pietiekamu informāciju par šiem finanšu instrumentiem.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaka attiecīgā finanšu instrumenta mērķtirgu, pat ja izstrādātājs mērķtirgu nav definējis.
2. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām ieviest atbilstošu produktu pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu, ka produkti un pakalpojumi, ko tās plāno piedāvāt vai ieteikt, atbilst apzināta mērķtirgus īpatnībām, mērķiem un vajadzībām un ka paredzētā izplatīšanas stratēģija atbilst apzinātajam mērķtirgum. Ieguldījumu sabiedrības attiecīgi apzina un izvērtē to klientu apstākļus un vajadzības, pie kuriem tās gatavojas galvenokārt vērsties, lai nodrošinātu, ka klientu intereses netiek apdraudētas komerciāla vai finansēšanas spiediena rezultātā. Šā procesa ietvaros brokeru sabiedrības apzina klientu grupu, kuru vajadzībām, īpatnībām un mērķiem finanšu produkts vai pakalpojums neatbilst.
Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības no izstrādātājiem, kuriem piemēro Direktīvu 2014/65/ES, iegūst informāciju ar mērķi gūt vajadzīgo izpratni un zināšanas par produktiem, kurus tās plāno ieteikt un pārdot, lai nodrošinātu to, ka šie produkti tiks izplatīti atbilstoši apzinātā mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem.
Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās iegūst arī pietiekamu un ticamu informāciju no izstrādātājiem, kuriem nepiemēro Direktīvu 2014/65/ES, lai nodrošinātu to, ka produkti tiks izplatīti atbilstoši mērķtirgus īpatnībām, mērķiem un vajadzībām. Ja attiecīgā informācija nav publiski pieejama, izplatītājs veic visus pamatotos pasākumus, lai no izstrādātāja vai tā pārstāvja iegūtu šādu attiecīgo informāciju. Pieņemama publiski pieejama informācija ir tāda informācija, kas ir skaidra, uzticama un sagatavota tā, lai izpildītu normatīvās prasības, piemēram, attiecībā uz informācijas izpaušanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2003/71/EK (8) vai 2004/109/EK (9). Šis pienākums attiecas uz produktiem, ko pārdod primārajos un sekundārajos tirgos, un to piemēro samērīgi, atkarībā no tā, cik lielā mērā publiski pieejamā informācija ir iegūstama un cik sarežģīts ir produkts.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto informāciju, kas iegūta no izstrādātājiem, un informāciju par saviem klientiem, lai apzinātu mērķtirgu un izplatīšanas stratēģiju. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība darbojas gan kā izstrādātājs, gan kā izplatītājs, ir nepieciešams tikai viens mērķtirgus novērtējums.
3. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, lemjot par finanšu instrumentu un pakalpojumu klāstu, ko tās piedāvā vai iesaka, un attiecīgo mērķtirgu, saglabā procedūras un pasākumus, ar kuriem nodrošina atbilstību visām piemērojamajām prasībām saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, tostarp prasībām, kas attiecas uz informācijas atklāšanu, piemērotības vai atbilstības novērtējumu, pamudinājumiem un interešu konfliktu pareizu pārvaldību. Šajā sakarā īpašu uzmanību pievērš tad, kad izplatītāji plāno piedāvāt vai ieteikt jaunus produktus vai rodas izmaiņas to sniegtajos pakalpojumos.
4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības regulāri pārskata un atjaunina savu produktu pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu, ka tā joprojām ir stabila un atbilst paredzētajam mērķim, un vajadzības gadījumā veic attiecīgus pasākumus.
5. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības pārskata to piedāvātos vai ieteiktos ieguldījumu produktus un sniegtos pakalpojumus, ņemot vērā visus gadījumus, kas varētu būtiski ietekmēt apzinātā mērķtirgus iespējamo risku. Brokeru sabiedrības novērtē vismaz to, vai produkts vai pakalpojums joprojām atbilst apzinātā mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem un vai paredzētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstoša. Brokeru sabiedrības atkārtoti pārskata mērķtirgu un/vai atjaunina produktu pārvaldības kārtību, ja tām kļūst zināms, ka tās ir nepareizi apzinājušas konkrēta produkta vai pakalpojuma mērķtirgu, vai ka produkts vai pakalpojums vairs neatbilst apzinātā mērķtirgus apstākļiem, piemēram, ja produkts kļūst nelikvīds vai ļoti svārstīgs sakarā ar izmaiņā tirgū.
6. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka ar to atbilstības funkciju tiek pārraudzīta un periodiski pārskatīta produktu pārvaldības kārtība, lai atklātu risku, ka netiks izpildīti šajā pantā noteiktie pienākumi.
7. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām, lai tās nodrošina, ka attiecīgajam personālam ir vajadzīgās īpašās zināšanas, lai izprastu to produktu īpatnības un riskus, kurus ir plānots piedāvāt vai ieteikt, un sniegtos pakalpojumus, kā arī apzinātā mērķtirgus vajadzības, īpatnības un mērķus.
8. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka izpildinstitūcijai (vadībai) ir efektīva kontrole pār brokeru sabiedrības produktu pārvaldības procesu, lai noteiktu to ieguldījumu produktu klāstu, kurus tās piedāvā vai iesaka, un attiecīgajiem mērķtirgiem sniegtos pakalpojumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka atbilstības ziņojumos izpildinstitūcijai (vadībai) sistemātiski tiek iekļauta informācija par produktiem, ko tās piedāvā vai iesaka, un sniegtajiem pakalpojumiem. Atbilstības ziņojumus pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajām iestādēm.
9. Dalībvalstis nodrošina, ka izplatītāji sniedz izstrādātājiem informāciju par pārdošanu un, ja vajadzīgs, informāciju par minēto pārskatīšanu, lai atbalstītu izstrādātāju veiktās produktu pārbaudes.
10. Ja brokeru sabiedrības sadarbojas, izplatot produktu vai pakalpojumu, dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai ir tiešās attiecības ar klientu, ir galīgā atbildība par šajā pantā izklāstītajām produktu pārvaldības prasībām. Tomēr starpniecības ieguldījumu brokeru sabiedrības:
|
a) |
nodrošina, ka attiecīgā informācija par produktu nonāk no izstrādātāja līdz ķēdes gala izplatītājam; |
|
b) |
ja izstrādātājs pieprasa informāciju par produkta tirdzniecību, lai izpildītu savus produktu pārvaldības pienākumus, palīdz to iegūt; un |
|
c) |
attiecīgā gadījumā piemēro produktu pārvaldības pienākumus, kas noteikti izstrādātajiem, attiecībā uz pakalpojumiem, ko tās sniedz. |
IV NODAĻA
PAMUDINĀJUMI
11. pants
Pamudinājumi
1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas maksā vai saņem maksu vai komisijas naudu, vai sniedz vai saņem nefinansiālu labumu saistībā ar ieguldījumu pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniegšanu klientam, nodrošina, ka vienmēr tiek izpildīti visi nosacījumi, kas izklāstīti Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 9. punktā, un prasības, kas noteiktas 2.–5. punktā.
2. Tiek uzskatīts, ka maksu, komisijas naudu vai nefinansiālu labumu paredz, lai uzlabotu attiecīgā klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
a) |
tas ir pamatots ar papildu vai augstāka līmeņa pakalpojuma sniegšanu attiecīgajam klientam, proporcionāli saņemto pamudinājumu līmenim, piemēram:
|
|
b) |
tas nenes tiešu labumu saņēmējai brokeru sabiedrībai, tās akcionāriem vai darbiniekiem bez jūtama labuma attiecīgajam klientam; |
|
c) |
tas ir pamatots ar pastāvīga labuma sniegšanu attiecīgajam klientam saistībā ar pastāvīgu pamudinājumu. |
Maksa, komisijas nauda vai nefinansiāls labums nav uzskatāms par pieņemamu, ja attiecīgu pakalpojumu sniegšana klientam ir neobjektīva vai izkropļota maksas, komisijas naudas vai nefinansiāla labuma rezultātā.
3. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pastāvīgi pilda 2. punktā noteiktās prasības, kamēr vien tās turpina maksāt vai saņemt maksu, komisijas naudu vai nefinansiālo labumu.
4. Ieguldījumu brokeru sabiedrības glabā pierādījumu, ka maksas, komisijas naudas vai citi nefinansiāli labumi, ko brokeru sabiedrība ir maksājusi vai saņēmusi, ir paredzēti, lai uzlabotu attiecīgā klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti:
|
a) |
saglabājot iekšēju sarakstu ar visām maksām, komisijas naudām un nefinansiāliem labumiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi no trešās personas saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu; un |
|
b) |
dokumentējot, kā maksas, komisijas nauda un nefinansiāli labumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība ir maksājusi vai saņēmusi, vai plāno izmantot, uzlabo attiecīgajiem klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, un kādi pasākumi veikti, lai negatīvi neietekmētu brokeru sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši klienta interesēm. |
5. Attiecībā uz jebkādu maksājumu vai labumu, kas saņemts no trešām personām vai maksāts tām, ieguldījumu brokeru sabiedrības atklāj klientam šādu informāciju:
|
a) |
pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniegšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība atklāj klientam informāciju par attiecīgo maksājumu vai labumu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 9. punkta otro daļu. Nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā. Citiem nefinansiāliem labumiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi vai maksājusi saistībā ar klientam sniegto ieguldījumu pakalpojumu, cenu nosaka un informāciju atklāj atsevišķi; |
|
b) |
ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nevarēja uz ex ante pamata pārbaudīt jebkura saņemamā vai maksājamā maksājuma vai labuma summu, un ta vietā atklāja klientam šīs summas aprēķināšanas metodi, brokeru sabiedrība sniedz saviem klientiem arī informāciju par precīzu maksājuma vai labuma summu, kas saņemta vai samaksāta, pamatojoties uz izpildes novērtējumu (ex post); un |
|
c) |
vismaz vienreiz gadā, ja vien ieguldījumu brokeru sabiedrība (pastāvīgi) saņem pamudinājumus attiecībā uz attiecīgajiem klientiem sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem, ieguldījumu sabiedrība individuāli informē savus klientus par saņemto vai samaksāto faktisko maksājumu vai labumu summu. Nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā. |
Īstenojot minētās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrības ņem vērā noteikumus par izmaksām un maksām, kas izklāstīti Direktīvas 2014/65/ES 24. panta 4. punkta c) apakšpunktā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 (10) 50. pantā.
Kad izplatīšanas kanālā ir iesaistītas vairākas brokeru sabiedrības, katra ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumus, ievēro savus pienākumus attiecībā uz informācijas atklāšanu saviem klientiem.
12. pants
Pamudinājumi attiecībā uz neatkarīgām konsultācijām par ieguldījumiem vai uz portfeļa pārvaldības pakalpojumiem
1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz neatkarīgu konsultāciju par ieguldījumiem vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, cik drīz vien praktiski iespējams, pēc saņemšanas atgriež klientiem jebkādas maksas, komisijas naudu vai finansiālus labumus, ko samaksājusi vai sniegusi jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti minētajam klientam. Visas maksas, komisijas naudu vai finansiālos labumus, kas saņemti no trešās personas saistībā ar sniegto neatkarīgo konsultāciju par ieguldījumiem un portfeļa pārvaldību, pilnībā pārskaita klientam.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības izveido un īsteno politiku, lai nodrošinātu, ka jebkādas maksas, komisijas naudu vai finansiālus labumus, ko samaksājusi vai sniegusi jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, saistībā ar sniegto neatkarīgo konsultāciju par ieguldījumiem un portfeļa pārvaldību, sadala un pārskaita katram atsevišķajam klientam.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības informē klientus par tiem pārskaitītām maksām, komisijas naudu vai jebkādiem finansiāliem labumiem, piemēram, izmantojot regulāros pārskata ziņojumus, ko sniedz klientam.
2. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz neatkarīgu konsultāciju par ieguldījumiem vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, nepieņem nefinansiālus labumus, kas nav atzīstami kā pieņemami nebūtiski nefinansiāli labumi saskaņā ar trešo punktu.
3. Šādus labumus var uzskatīt par pieņemamiem nebūtiskiem nefinansiāliem labumiem tikai tad, ja tie ir:
|
a) |
informācija vai dokumentācija, kas attiecas uz finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu, ir vispārīga vai individualizēta, lai atspoguļotu individuāla klientu apstākļus; |
|
b) |
trešās personas rakstveida materiāls, ko ir pasūtījis un apmaksājis korporatīvs emitents vai iespējams emitents, lai veicinātu jaunu šā uzņēmuma emisiju, vai ja trešajai personai ir līgumiskas saistības ar emitentu un emitents tai maksā, lai tā regulāri izstrādātu šādu materiālu, ar nosacījumu, ka šīs attiecības ir skaidri atspoguļotas materiālā un materiālu vienlaikus dara pieejamu visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas to vēlas saņemt, vai plašākai sabiedrībai; |
|
c) |
dalība konferencēs, semināros un citos apmācības pasākumos par konkrēta finanšu instrumenta vai ieguldījumu pakalpojuma labumiem un iezīmēm; |
|
d) |
viesmīlības izpausmes ar saprātīgu de minimis vērtību, piemēram, pārtika un dzērieni darba sanāksmes vai konferences, semināra vai cita c) apakšpunktā minēta apmācības pasākuma laikā; un |
|
e) |
citu nebūtisku nefinansiālu labumu, par kuriem dalībvalsts uzskata, ka tie spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti, un, ņemot vērā kopējo labumu līmeni, ko sniegusi viena vienība vai vienību grupa, apjoms un būtība ir tāda, ka tie, visticamāk, negatīvi neietekmēs ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu rīkoties, ievērojot klientu labākās intereses. |
Pieņemami nebūtiski nefinansiāli labumi ir pamatoti un samērīgi, un to apjoms visticamāk ieguldījumu brokeru sabiedrība uzskata, ka tie visticamāk, nekādā veidā neietekmēs ieguldījumu brokeru sabiedrības rīcību, kas radītu kaitējumu attiecīgā klienta interesēm.
Informāciju par nebūtiskiem nefinansiāliem labumiem atklāj pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniegšanas klientiem. Saskaņā ar 11. panta 5. punkta a) apakšpunktu nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā.
13. pants
Pamudinājumi attiecībā uz pētījumiem
1. Dalībvalstis nodrošina, ka pētījumi, kurus trešās personas sagatavo ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas klientiem sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus vai citus ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, nav uzskatāmi par pamudinājumu, ja vien tie tiek saņemti apmaiņā pret kādu no turpmāk minētajiem maksājumiem:
|
a) |
ieguldījumu brokeru sabiedrības tiešiem maksājumiem no saviem līdzekļiem; |
|
b) |
maksājumiem no atsevišķa pētniecības maksājumu konta, kuru kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrība ar noteikumu, ka attiecībā uz konta apkalpošanu ir ievēroti šādi nosacījumi:
|
Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu – ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto pētniecības maksājumu kontu, tā saviem klientiem sniedz šādu informāciju:
|
a) |
pirms ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas klientiem, – informāciju par pētniecības budžeta summu un pētniecības maksas aplēsi attiecībā uz katru klientu; |
|
b) |
ikgadēju informāciju par izmaksu kopsummu, kas saistīta ar trešo personu pētījumu nodrošināšanu katram klientam. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība apkalpo pētniecības maksājumu kontu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir arī pienākums pēc tās klientu vai kompetento iestāžu pieprasījuma sniegt kopsavilkuma informāciju par pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir samaksāts no šā konta, kopsummu, kas tiem samaksāta noteiktā laikposmā, ieguvumiem un pakalpojumiem, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi, un par kopsummas, kas izmaksāta no šā konta, attiecību pret budžetu, ko brokeru sabiedrība sastādījusi minētajam laikposmam, norādot atlaides vai līdzekļu pārnešanu uz citu laikposmu, ja kontā ir atlikuši naudas līdzekļi. 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta vajadzībām konkrētā pētniecības maksa:
|
a) |
balstās vienīgi uz pētniecības budžetu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība sastāda, lai konstatētu vajadzību pēc trešo personu veiktiem pētījumiem attiecībā uz tās klientiem sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem; un |
|
b) |
nav saistīta ar to darījumu apjomu un/vai vērtību, kuri ir izpildīti klientu uzdevumā. |
3. Katrā darbības kārtībā attiecībā uz klientam piemērojamas pētījuma maksas iekasēšanu, ja to iekasē nevis atsevišķi, bet kopā ar komisijas naudu par darījumu, norāda atsevišķi identificējamu pētniecības maksu, un tā pilnībā atbilst 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 1. punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.
4. Saņemto pētījuma maksu kopsumma nevar pārsniegt pētniecības budžetu.
5. Ieguldījumu brokeru sabiedrība tās noslēgtā ieguldījumu pārvaldības līgumā vai uz vispārīgo darbības noteikumu pamata vienojas ar klientu par pētījuma maksu, ko brokeru sabiedrība paredzējusi savā budžetā, un par to, cik reizes gadā no klienta naudas līdzekļiem tiks ieturēta konkrētā pētniecības maksa. Pētniecības budžetu palielina tikai pēc tam, kad klientiem ir sniegta nepārprotama informācija par šādu plānotu palielinājumu. Ja laikposma beigās pētniecības maksājumu kontā ir izveidojies pārpalikums, brokeru sabiedrība piemēro procedūru, kurā šos naudas līdzekļus atmaksā klientam vai tos ieskaita pētniecības budžetu un pret maksu, kas aprēķināta par nākamo laikposmu.
6. 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām pētniecības budžetu pārvalda vienīgi ieguldījumu brokeru sabiedrība, balstoties uz saprātīgu novērtējumu par vajadzību pēc trešo personu veiktiem pētījumiem. Pētniecības budžeta līdzekļi trešo personu veiktu pētījumu iegādei ir pakļauti pienācīgai kontrolei un augsta līmeņa vadības pārraudzībai, lai nodrošinātu, ka tie pēc iespējas tiek pārvaldīti un izlietoti brokeru sabiedrības klientu interesēs. Minētā kontrole ietver arī nepārprotamu revīzijas izsekojamības dokumentāciju par maksājumiem, kas veikti pētījumu sagatavotājiem, un par to, kā samaksātās summas tika noteiktas atkarībā no kvalitātes kritērijiem, kas minēti 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pētniecības budžetu un pētniecības maksājumu kontu neizmanto iekšēji veiktu pētījumu finansēšanai.
7. 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkta vajadzībām pētniecības maksājumu konta pārvaldību var deleģēt trešai personai, ja vien šī kārtība atvieglo trešo personu veiktu pētījumu iegādādi un maksājumu veikšanu pētījumu sagatavotājiem ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā bez liekas kavēšanās un saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības norādījumiem.
8. Ieguldījumu brokeru sabiedrības 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkta vajadzībām visus nepieciešamos elementus iekļauj rakstveida politikā, ko iesniedz saviem klientiem. Tajā atspoguļo arī to, cik lielā mērā no iegādātajiem pētījumiem, par kuriem ir samaksāts no pētniecības maksājumu konta, var iegūt klientu portfeļi, piemēram, attiecīgā gadījumā ņemot vērā ieguldījumu stratēģijas, ko piemēro dažādu veidu portfeļiem, un pieeju, kādu brokeru sabiedrība izmantos, lai šādas izmaksas taisnīgi sadalītu starp dažādu klientu portfeļiem.
9. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz izpildes pakalpojumus, atsevišķi norāda tādas maksas par šiem pakalpojumiem, kuras atspoguļo tikai darījuma izpildes izmaksas. Citiem labumiem vai pakalpojumiem, kurus tā pati ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, piemēro atsevišķi identificējamu maksu; par izpildes pakalpojumiem veiktās samaksas apmērs neietekmē un nerada nosacījumus attiecībā uz minēto labumu vai pakalpojumu sniegšanu un maksu par tiem.
V NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
14. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2017. gada 3. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties nosūta Komisijai minēto aktu tekstus.
Tās minētos aktus piemēro no 2018. gada 3. janvāra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmas to valsts tiesību aktu galvenās normas, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.
15. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
16. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2016. gada 7. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
(10) Komisijas 2016. gada 25. aprīļa Deleģētā regula (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).