23.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/1

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/542

(2017. gada 22. marts),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, pievienojot tai pielikumu par saskaņotu informāciju, kura saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (1), un jo īpaši tās 45. panta 4. punktu un 53. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Lai veiktu savus pienākumus, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 45. panta 1. punktu pilnvarotajām iestādēm vajadzīga informācija par tirgū laistiem maisījumiem, kas, ņemot vērā to ietekmi uz veselību vai pamatojoties uz to fizikālo ietekmi, klasificēti kā bīstami. Minēto informāciju importētāji un pakārtotie lietotāji iesniedz pilnvarotajām iestādēm valsts līmenī, un tā parasti ietver produkta identifikāciju, bīstamības identifikāciju, informāciju par sastāvu un toksikoloģisko informāciju. Saindēšanās centri paļaujas uz informāciju, ko sniedz minētās pilnvarotās iestādes, un dažreiz paši pilda šādu iestāžu funkcijas.

(2)

Komisija veica Regulas (EK) Nr. 1272/2008 45. panta 4. punktā paredzēto pārskatu, un tās atzinumi, kas balstījās uz rūpīgu konsultēšanos ar ekspertiem, tika publicēti 2012. gada janvārī. Pārskatā tika konstatēts, ka attiecībā uz pieprasīto informāciju dalībvalstu starpā pastāv būtiskas atšķirības pašreiz izmantoto paziņošanas sistēmu, datu formātu un konkrētu valsts prasību ziņā. Tas nozīmē, ka importētājiem un pakārtotiem lietotājiem, kas maisījumus laiž tirgū dažādās dalībvalstīs, informācija, kura bieži vien ir līdzīga, jāiesniedz daudzas reizes un dažādos formātos. Pārskatā tika konstatēts arī tas, ka šī dažādība rada nekonsekvenci informācijā, kas saindēšanās gadījumos dažādās dalībvalstīs pieejama medicīniskajam personālam un plašai sabiedrībai.

(3)	Pārskata atzinumus apstiprināja pētījums par izmaksām un ieguvumiem, kuru Komisija veica 2015. gada martā (2) un kura rezultāti apstiprināja, ka papildus uzlabotai reaģēšanai veselības jomā pilnvarotajām iestādēm sniedzamās informācijas saskaņošana kopumā radītu būtiskus izmaksu ietaupījumus.

(4)	Apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, Eiropas Toksikoloģijas centru un klīnisko toksikologu apvienību (EAPCCT) jo īpaši notika pētījuma par izmaksām un ieguvumiem ietvaros un vairāku darbsemināru laikā.

(5)	Tāpēc ir lietderīgi saskaņot informāciju, kas pilnvarotajām iestādēm jāsaņem no importētājiem un pakārtotiem lietotājiem, kā arī noteikt informācijas iesniegšanas formātu.

(6)

Nepieciešams precizēt, kāda informācija ir jāiesniedz pilnvarotajai iestādei. Tā ietver informāciju par maisījuma un iesniedzēja identifikāciju, bīstamības identifikāciju un informāciju par maisījuma komponentiem. Sakarā ar to, ka maisījumu sastāvā regulāri var tikt izdarītas nelielas izmaiņas, kam var būt neliela ietekme vai arī var nebūt ietekmes uz nepieciešamo reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, prasīt informāciju par maisījuma komponentu precīzu procentuālo daudzumu būtu nesamērīgi. Tādēļ attiecībā uz maisījumu komponentiem kā alternatīvu varētu iesniegt koncentrācijas diapazonus. Minētie diapazoni būtu jānosaka, balstoties uz maisījuma komponentu ietekmi uz veselību un to fizikālo ietekmi un šādas informācijas būtiskumu reaģēšanai ārkārtas situācijās veselības jomā.

(7)

Ņemot vērā to, ka maisījumi, kas klasificēti kā bīstami, var saturēt arī neklasificētus komponentus, kuriem var būt kaitīga ietekme, ja tos lieto neparedzētiem mērķiem (piem., norij), pilnvaroto iestāžu rīcībā par minētajiem komponentiem vajadzētu būt informācijai, kas nepieciešama, lai izstrādātu piemērotus profilakses vai aprūpes pasākumus.

(8)

Lai importētāji un pakārtotie lietotāji, kas darbojas dažādās dalībvalstīs, tajās visās varētu izmantot vienu iesniegumu vai iesniegšanas formātu, būtu jāsaskaņo informācijas iesniegšanas formāts. Informācija būtu jāiesniedz elektroniski, saskaņotā XML formātā, kuru uztur Eiropas Ķimikāliju aģentūra un kurš ir pieejams bez maksas.

(9)	Lai sekmētu apmaiņu ar informāciju par maisījuma paredzēto izmantošanu un lai atbalstītu saistītu saindēšanās gadījumu statistisko analīzi, Eiropas Ķimikāliju aģentūrai būtu jāizstrādā Eiropas produktu kategoriju sistēma, un šī sistēma būtu jāizmanto, iesniedzot informāciju.

(10)

Saskaņā ar Komisijas pētījumu par izmaksām un ieguvumiem saindēšanās centri un citas pilnvarotās iestādes ir ziņojušas, ka tās 40 % gadījumu, kad ir nepieciešama to palīdzība, saskaras ar problēmām, kas saistītas ar attiecīgo maisījumu pareizu identificēšanu. Tā rezultātā pacienti var tikt pārlieku intensīvi ārstēti un piesardzības nolūkos hospitalizēti. Tāpēc kā daļa no informācijas saskaņošanas ir jāparedz maisījuma identificēšana ar individuālu burtciparu kodu (individuāls maisījuma identifikators), kas jānorāda marķējumā.

(11)

Lielākā daļa saindēšanās centriem un citām pilnvarotajām iestādēm adresēto pieprasījumu ir saistīti ar nejaušu eksponētību bīstamiem maisījumiem, ko izmanto patērētāji un – mazākā mērā – profesionāļi. Tikai neliela daļa pieprasījumu ir saistīta ar maisījumiem, kas paredzēti rūpnieciskai izmantošanai un ko izmanto rūpnieciskās iekārtās. Turklāt rūpniecības uzņēmumos parasti ir labākas zināšanas par izmantotajiem maisījumiem un parasti ir pieejama medicīniskā palīdzība. Tāpēc tādu maisījumu importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem, kas paredzēti rūpnieciskai izmantošanai, būtu jāļauj izpildīt samazinātas prasības par informēšanu.

(12)

Lai sadalītu darbu, kas nepieciešams datu iesniegšanas formāta pielāgošanai, un lai prioritātes informācijas sniegšanā noteiktu tur, kur tā ir nepieciešama visvairāk, tiek uzskatīts, ka ir saprātīgi un samērīgi paredzēt pakāpenisku un maisījuma izmantošanai atbilstošu to jauno informēšanas prasību piemērošanu, kas noteiktas ar šo regulu.

(13)

Lai nodrošinātu raitu pāreju un izvairītos no nesamērīgām izmaksām, informācijai, kas pilnvarotajām iestādēm iesniegta pirms šīs regulas piemērošanas dienas, vajadzētu būt derīgai noteiktu laiku pēc šīs regulas piemērošanas sākšanas. Tomēr, ja pa to laiku notiek būtiskas izmaiņas maisījumā, produkta identifikatorā vai maisījuma toksiskumā, būtu nepieciešama iesniegtās informācijas atjaunināšana saskaņā ar šo regulu.

(14)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 54. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1272/2008 groza šādi:

1)	regulas 25. pantam pievieno šādu 7. punktu: “7. Ja iesniedzējs saskaņā ar VIII pielikumu izstrādā individuālu maisījuma identifikatoru, to ietver marķējumā saskaņā ar minētā pielikuma A daļas 5. punktu.”;

2)	regulai pievieno VIII pielikumu, kas noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 22. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(2) Pētījums, ar ko pamato tās informācijas saskaņošanu, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (CLP regula) 45. pantu jāiesniedz saindēšanās centriem, 3.3.2015.

PIELIKUMS

“

VIII PIELIKUMS

Saskaņota informācija, kura saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā un preventīviem pasākumiem

A DAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1. Piemērošana

1.1. Importētāji un pakārtotie lietotāji, kas laiž tirgū maisījumus privātai lietošanai šā pielikuma A daļas 2.4. punkta nozīmē, no 2020. gada 1. janvāra ievēro šā pielikuma noteikumus.

1.2. Importētāji un pakārtotie lietotāji, kas laiž tirgū maisījumus profesionālai lietošanai šā pielikuma A daļas 2.4. punkta nozīmē, no 2021. gada 1. janvāra ievēro šā pielikuma noteikumus.

1.3. Importētāji un pakārtotie lietotāji, kas laiž tirgū maisījumus rūpnieciskai izmantošanai šā pielikuma A daļas 2.4. punkta nozīmē, no 2024. gada 1. janvāra ievēro šā pielikuma noteikumus.

1.4. Importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem, kas saskaņā ar 45. panta 1. punktu pilnvarotai iestādei informāciju par bīstamiem maisījumiem iesnieguši pirms piemērošanas datumiem, kuri minēti 1.1., 1.2. un 1.3. punktā, un kas neatbilst šā pielikuma noteikumiem, attiecībā uz minētajiem maisījumiem līdz 2025. gada 1. janvārim nav pienākuma ievērot šā pielikuma noteikumus.

1.5. Atkāpjoties no 1.4. punkta, ja viena no izmaiņām, kas aprakstītas šā pielikuma B daļas 4.1. punktā, notiek pirms 2025. gada 1. janvāra, importētāji un pakārtotie lietotāji pirms minētā izmainītā maisījuma laišanas tirgū ievēro šā pielikuma noteikumus.

2. Mērķis, definīcijas un darbības joma

2.1. Šajā pielikumā ietvertas prasības, kuras importētāji un pakārtotie lietotāji, kas laiž tirgū maisījumus, turpmāk – “iesniedzēji”, ievēro attiecībā uz informācijas iesniegšanu, lai pilnvaroto iestāžu rīcībā būtu informācija to uzdevumu veikšanai, par kuriem tās ir atbildīgas saskaņā ar 45. pantu.

2.2. Šo pielikumu nepiemēro maisījumiem, kas paredzēti zinātniskai pētniecībai un izstrādei, un maisījumiem, kas paredzēti uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, kas definēta Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 22. punktā.

Šo pielikumu nepiemēro maisījumiem, kas klasificēti tikai vienam vai vairākiem šādiem apdraudējumiem:

1)	gāzes zem spiediena;

2)	sprāgstvielas (nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1. līdz 1.6. apakšgrupa).

2.3. Gadījumos, kad runa ir par maisījumiem, kas laisti tirgū tikai rūpnieciskai izmantošanai, iesniedzēji kā alternatīvu vispārīgajām iesniegšanas prasībām var izvēlēties saīsinātu iesniegumu saskaņā ar šīs daļas 5.3. punktu un B daļas 3.1.1. punktu, ar nosacījumu, ka papildu detalizēta informācija par produktu ir ātri pieejama saskaņā ar B daļas 1.3. punktu.

2.4. Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“maisījums privātai lietošanai” ir maisījums, kas paredzēts lietošanai patērētājiem;

2)	“maisījums profesionālai lietošanai” ir maisījums, kas paredzēts lietošanai profesionāliem lietotājiem, bet ne rūpniecības uzņēmumos;

3)	“maisījums rūpnieciskai izmantošanai” ir maisījums, kas paredzēts lietošanai tikai rūpniecības uzņēmumos;

ja maisījums ir paredzēts vairāk nekā viena veida lietojumam, tas atbilst visu attiecīgo lietošanas kategoriju prasībām.

3. Iesniegšanas prasības

3.1. Pirms maisījumu laišanas tirgū iesniedzēji par maisījumiem, kas, ņemot vērā to ietekmi uz veselību vai to fizikālo ietekmi, klasificēti kā bīstami, sniedz informāciju iestādēm, kas pilnvarotas saskaņā ar 45. panta 1. punktu (turpmāk “pilnvarotās iestādes”), dalībvalstī vai dalībvalstīs, kurās maisījums ir laists tirgū.

Iesniegumā norāda informāciju, kas noteikta B daļā. To iesniedz elektroniski, izmantojot XML formātu, ko nodrošina Aģentūra un kas ir pieejams bez maksas.

3.2. Ja pēc iesnieguma saņemšanas saskaņā ar 3.1. punktu, pilnvarotā iestāde izsaka pamatotu pieprasījumu iesniedzējam par papildu informāciju vai precizējumu, kas ir nepieciešams, lai pilnvarotā iestāde varētu veikt uzdevumus, par kuriem tā ir atbildīga saskaņā ar 45. pantu, iesniedzējs bez liekas kavēšanās sniedz nepieciešamo pieprasīto informāciju vai precizējumu.

3.3. Iesniegums ir tās (to) dalībvalsts(-u) valodā, kurā(-ās) maisījumu laiž tirgū, ja vien attiecīgajā(-ās) dalībvalstī(-īs) nav noteikts citādi.

3.4. Maisījuma paredzēto izmantošanu apraksta saskaņā ar produktu saskaņotu kategoriju sistēmu, ko nodrošina Aģentūra.

3.5. Iesniegto informāciju atjaunina bez nepamatotas kavēšanās, ja tiek izpildīti B daļas 4.1. punktā paredzētie nosacījumi.

4. Grupveida iesniegums

4.1. Vienotu iesniegumu, turpmāk “grupveida iesniegums”, var iesniegt par vairāk nekā vienu maisījumu, ja tiem visiem ir vienāda bīstamības klasifikācija attiecībā uz to ietekmi uz veselību un to fizikālo bīstamību un tie pieder pie vienas produktu kategorijas, kas minēta 3.4. punktā.

4.2. Grupveida iesniegumu ir atļauts izmantot tikai tad, ja visiem grupas maisījumiem ir tie paši komponenti (kas norādīti B daļas 3.2. punktā), un katra komponenta paziņotais koncentrācijas diapazons ir vienāds visos maisījumos (kas noteikts B daļas 3.4. punktā).

4.3. Atkāpjoties no 4.2. punkta, grupveida iesniegumu ir atļauts izmantot arī tad, ja dažādu grupā iekļautu maisījumu sastāva atšķirība attiecas tikai uz smaržām vai smaržvielām, ar nosacījumu, ka kopējā smaržu un smaržvielu koncentrācija katrā maisījumā nepārsniedz 5 %.

4.4. Grupveida iesnieguma gadījumā, ja nepieciešams, B daļā prasīto informāciju sniedz par katru grupas maisījumu.

5. Individuāls maisījuma identifikators (UFI)

5.1. Iesniedzējs ar elektroniskajiem līdzekļiem, kurus dara pieejamus Aģentūra, izveido individuālu maisījuma identifikatoru, turpmāk UFI. UFI ir individuāls burtciparu kods, kas iesniegto informāciju par maisījuma vai maisījumu grupas sastāvu nepārprotami saista ar konkrētu maisījumu vai maisījumu grupu. UFI piešķir bez maksas.

Jaunu UFI izveido tad, ja izmaiņas maisījuma vai maisījumu grupas sastāvā atbilst vienam vai vairākiem nosacījumiem, kas paredzēti B daļas 4.1. punkta ceturtā ievilkuma a), b) un c) apakšpunktā.

Atkāpjoties no otrās daļas, jauns UFI nav nepieciešams tādiem maisījumiem grupveida iesniegumā, kas satur smaržas vai smaržvielas, ar nosacījumu, ka sastāva izmaiņas skar tikai minētās smaržas vai smaržvielas vai jaunu smaržu vai smaržvielu pievienošanu.

5.2. Iesniedzējs UFI drukā uz bīstama maisījuma etiķetes vai piestiprina pie tās. Pirms UFI iekļauj akronīmu “UFI” ar lielajiem burtiem, un tas ir marķēts skaidri redzami, salasāmi un neizdzēšami.

5.3. Atkāpjoties no 5.2. punkta, bīstamiem maisījumiem rūpnieciskai izmantošanai un maisījumiem, kas nav iepakoti, UFI var norādīt arī drošības datu lapā.

6. Informācijas iesniegšanas formāti un tehniskais atbalsts

6.1. Aģentūra nosaka, uztur un atjaunina UFI ģeneratoru, XML formātus datu iesniegšanai un produktu saskaņotu kategoriju sistēmu, un dara tos bez maksas pieejamus savā tīmekļa vietnē.

6.2. Aģentūra sniedz tehniskas un zinātniskas pamatnostādnes, tehnisko atbalstu un rīkus, kas atvieglo informācijas iesniegšanu.

B DAĻA

IESNIEGUMĀ IETVERTĀ INFORMĀCIJA

1. Maisījuma un iesniedzēja identificēšana

1.1. Maisījuma produkta identifikators

Produkta identifikatoru norāda saskaņā ar 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Sniedz tādu pilnu maisījuma tirdzniecības nosaukumu vai nosaukumus, tostarp, attiecīgā gadījumā, zīmola nosaukumu, produkta nosaukumu un varianta nosaukumus, kas norādīti uz etiķetes, bez saīsinājumiem, ļaujot to identificēt.

Iesniegumā iekļauj arī UFI.

1.2. Informācija par iesniedzēju

Norāda iesniedzēja nosaukumu, pilnu adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi. Šī informācija atbilst datiem, kas norādīti uz etiķetes saskaņā ar 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

1.3. Tālruņa numurs un e-pasta adrese ātrai piekļuvei papildu informācijai par produktu

Saīsināta iesnieguma gadījumā, kas noteikts A daļas 2.3. punktā, norāda tālruņa numuru un e-pasta adresi ātrai piekļuvei produkta informācijas pakalpojumiem, kuros pilnvarotajām iestādēm ārkārtas situācijās ir ātri pieejama detalizēta papildu informācija par produktu valodā, kas noteikta A daļas 3.3. punktā. Tālruņa numurs ir pieejams 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

2. Bīstamības identificēšana un papildu informācija

Šajā iedaļā noteiktas prasības informācijai par maisījuma ietekmi uz veselību un tā fizikālo bīstamību un par atbilstošu ar šādu bīstamību saistītu brīdinājuma informāciju, kā arī papildu informācija, kas iekļaujama iesniegumā.

2.1. Maisījuma klasifikācija

Maisījuma klasifikāciju attiecībā uz ietekmi uz veselību un tā fizikālo bīstamību (bīstamības klase un kategorija) norāda saskaņā ar klasifikācijas noteikumiem, kas sniegti I pielikumā.

2.2. Marķējuma elementi

Attiecīgā gadījumā norāda šādus marķējuma elementus, kas prasīti saskaņā ar 17. pantu:

—	bīstamības piktogrammas kodus (V pielikums),

—	signālvārdu,

—	bīstamības apzīmējuma kodus (III pielikums, tostarp papildu informācija par bīstamību),

—	drošības prasību apzīmējuma kodus.

2.3. Toksikoloģiskā informācija

Iesniegumā norāda tādu informāciju par maisījuma vai tā komponentu toksikoloģisko ietekmi, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumu ir prasīta maisījuma drošības datu lapas 11. iedaļā.

2.4. Papildu informācija

Sniedz šādu papildu informāciju:

—	tā iepakojuma tips(-i) un izmērs(-i), ko izmanto maisījuma laišanai tirgū privātai vai profesionālai lietošanai,

—	maisījuma krāsa(-as) un agregātstāvoklis(-i), to piegādājot,

—	pH, attiecīgā gadījumā,

—	produkta kategorija (sk. A daļas 3.4. punktu),

—	lietošana (privāta, profesionāla, industriāla vai jebkura to kombinācija).

3. Informācija par maisījuma komponentiem

3.1. Vispārīgas prasības

Saskaņā ar 3.2., 3.3. un 3.4. punktu iesniegumā norāda maisījuma komponentu ķīmisko identitāti un to koncentrāciju.

Komponentus, kas nav maisījumā, nenorāda.

Atkāpjoties no otrās daļas, grupveida iesniegumā smaržu vai smaržvielas komponentus norāda vismaz vienam no maisījumiem.

Ja grupveida iesniegumos smaržas vai smaržvielas grupā iekļauto maisījumu starpā atšķiras, iesniedz sarakstu ar maisījumiem un to saturā esošām smaržvielām, tostarp to klasifikāciju.

3.1.1. Prasības maisījumiem rūpnieciskai izmantošanai

Saīsināta iesnieguma gadījumā, kas noteikts A daļas 2.3. punktā, informācijā, kas jāiesniedz par maisījumu rūpnieciskai izmantošanai, pietiek norādīt tikai informāciju, kas ietverta drošības datu lapā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumu, ar nosacījumu, ka papildu informācija par komponentiem ārkārtas gadījumos ir ātri pieejama pēc pieprasījuma saskaņā ar 1.3. punktu.

3.2. Maisījumu komponenti

3.2.1. Vielas

Produkta identifikatoru vielām, kas identificētas saskaņā ar 3.3. punktu, sniedz saskaņā ar 18. panta 2. punktu. Tomēr var izmantot INCI nosaukumu, krāsu indeksa nosaukumu vai citu starptautisku ķīmisko nosaukumu, ar nosacījumu, ka ķīmiskais nosaukums ir labi zināms un nepārprotami definē vielas identitāti. Vielām, attiecībā uz kurām saskaņā ar 24. pantu ir atļauts izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu, norāda arī ķīmisko nosaukumu.

3.2.2. Maisījums maisījumā

Ja maisījumu izmanto cita tāda maisījuma sastāvā, kuru laiž tirgū, pirmo maisījumu sauc par maisījumu maisījumā (turpmāk “MIM”).

Informāciju par vielām, kas ir MIM sastāvā, sniedz saskaņā ar 3.2.1. punktā noteiktajiem kritērijiem, izņemot, ja iesniedzējam nav pieejama informācija par pilnu MIM sastāvu. Pēdējā minētajā gadījumā saskaņā ar 3. punktu sniedz informāciju par zināmajiem maisījuma komponentiem un MIM identificē, izmantojot produkta identifikatoru saskaņā ar 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kā arī norāda tā koncentrāciju un UFI, ja šādi dati ir pieejami. Ja UFI nav pieejams, iesniedz MIM drošības datu lapu, kā arī MIM piegādātāja nosaukumu, e-pasta adresi un tālruņa numuru.

3.2.3. Vispārīgi produkta identifikatori

Atkāpjoties no 3.2.1. un 3.2.2. punkta, vispārīgos produkta identifikatorus “smaržas”, “smaržvielas” vai “krāsvielas” var izmantot maisījumu komponentiem, ko izmanto vienīgi, lai pievienotu smaržu, aromātu vai krāsu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

—	maisījuma komponenti nav klasificēti kā bīstami veselībai,

—

to maisījuma komponentu koncentrācija, kas identificēti ar attiecīgo vispārīgo produkta identifikatoru, kopā nepārsniedz:

a)	5 % no smaržu un smaržvielu summas un

b)	25 % no krāsvielu summas.

3.3. Maisījuma komponenti, par kuriem jāsniedz informācija

Norāda šādus maisījuma komponentus (vielas un MIM):

maisījuma komponentus, kuri klasificēti kā bīstami, pamatojoties uz to ietekmi uz veselību vai fizikālo ietekmi un:

—	kuru koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka nekā 0,1 %,

—	kuri ir identificēti – pat ja to koncentrācija ir mazāka par 0,1 % –, izņemot, ja iesniedzējs var pierādīt, ka minētie komponenti reaģēšanai ārkārtas situācijās veselības jomā un preventīviem pasākumiem ir nebūtiski;

2)	maisījuma komponentus, kuri nav klasificēti kā bīstami, pamatojoties uz to ietekmi uz veselību vai fizikālo ietekmi, kuri ir identificēti un kuru koncentrācija līdzinās 1 % vai ir lielāka par to.

3.4. Maisījuma komponentu koncentrācija un koncentrācijas diapazoni

Iesniedzēji sniedz informāciju, kas noteikta 3.4.1. un 3.4.2. punktā, attiecībā uz to maisījuma komponentu (vielu un MIM) koncentrāciju, kas identificēti saskaņā ar 3.3. punktu.

3.4.1. Bīstami komponenti, kas rada lielas bažas par reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā un preventīviem pasākumiem

Ja maisījuma komponenti saskaņā ar šo regulu ir klasificēti vismaz vienā no turpmāk norādītajām bīstamības kategorijām, to koncentrāciju maisījumā izsaka precīzi procentuāli dilstošā kārtībā pēc masas vai tilpuma:

—	akūts toksiskums, 1., 2. vai 3. kategorija,

—	toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, vienreizēja eksponētība, 1. vai 2. kategorija,

—	toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, atkārtota eksponētība, 1. vai 2. kategorija,

—	kodīgums ādai, 1, 1.A, 1.B vai 1.C kategorija,

—	nopietni acu bojājumi, 1. kategorija.

Kā alternatīvu precīzas procentuālas koncentrācijas sniegšanai var iesniegt procentu diapazonu saskaņā ar 1. tabulu.

1. tabula

Koncentrācijas diapazoni, ko piemēro bīstamiem komponentiem, kuri rada lielas bažas par reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā (vielas vai MIM)

Maisījuma bīstamo komponentu koncentrācijas diapazons (%)	Maksimālais koncentrācijas diapazons, kas izmantojams iesniegumā
≥ 25 – < 100	5 % vienības
≥ 10 – < 25	3 % vienības
≥ 1 – < 10	1 % vienības
≥ 0,1 – < 1	0,3 % vienības
> 0 – < 0,1	0,1 % vienības

3.4.2. Citi bīstami komponenti un komponenti, kas nav klasificēti kā bīstami

Bīstamo komponentu koncentrāciju maisījumā, kas nav klasificēts kādā no bīstamības kategorijām, kuras uzskaitītas 3.4.1. punktā, un tādu identificēto komponentu koncentrāciju, kas nav klasificēti kā bīstami, saskaņā ar 2. tabulu izsaka kā procentu diapazonu dilstošā kārtībā pēc masas vai tilpuma. Alternatīvi var norādīt precīzu procentuālo vērtību.

Atkāpjoties no pirmās daļas, attiecībā uz smaržu un smaržvielu komponentiem, kas nav klasificēti vai ir klasificēti tikai kā ādu sensibilizējoši (1., 1.A vai 1.B kategorija) vai kā toksiski ieelpojot, iesniedzējiem nav jāsniedz informācija par to koncentrāciju, ar nosacījumu, ka kopējā koncentrācija nepārsniedz 5 %.

2. tabula

Koncentrācijas diapazoni, kas piemērojami citiem bīstamiem komponentiem un komponentiem, kuri nav klasificēti kā bīstami (vielas vai MIM)

Maisījuma komponentu koncentrācijas diapazons (%)	Maksimālais koncentrācijas diapazons, kas izmantojams iesniegumā
≥ 25 – < 100	20 % vienības
≥ 10 – < 25	10 % vienības
≥ 1 – < 10	3 % vienības
> 0 – < 1	1 % vienības

3.5. Maisījuma komponentu (vielu un MIM) klasifikācija

Nodrošina maisījuma komponentu klasifikāciju attiecībā uz ietekmi uz veselību un fizikālo bīstamību (bīstamības klases, bīstamības kategorijas un bīstamības paziņojumi). Tas ietver vismaz visu to vielu klasifikāciju, attiecībā uz kurām Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikuma 3.2.1. punktā minēta prasība par drošības datu lapas izveidi. MIM gadījumā alternatīvi var sniegt tikai tā klasifikāciju attiecībā uz ietekmi uz veselību un fizikālo bīstamību.

4. Iesniegtās informācijas atjaunināšana

4.1. Ja viena no turpmāk minētajām izmaiņām attiecas uz maisījumu, par kuru informācija iesniegta ar individuālu vai grupveida iesniegumu, iesniedzēji nodrošina iesniegtās informācijas atjaunināšanu pirms minētā mainītā maisījuma laišanas tirgū,

—	ja ir mainījies maisījuma produkta identifikators (tostarp UFI),

—	ja ir mainījusies maisījuma klasifikācija attiecībā uz ietekmi uz veselību vai fizikālo bīstamību,

—	ja kļūst pieejama jauna būtiska toksikoloģiskā informācija, kas ir prasīta drošības datu lapas 11. iedaļā, par maisījuma vai tā komponentu bīstamām īpašībām,

—

ja izmaiņas maisījuma sastāvā atbilst vienam no šiem nosacījumiem:

a)	viena vai vairāku tādu maisījuma komponentu pievienošana, aizstāšana vai svītrošana, kurus norāda saskaņā ar 3.3. punktu;

b)	maisījuma komponenta koncentrācijas izmaiņas, kas pārsniedz koncentrācijas diapazonu, kurš norādīts sākotnējā iesniegumā;

c)	saskaņā ar 3.4.1. vai 3.4.2. punktu tika sniegta komponenta precīza koncentrācija, un minētajā koncentrācijā ir notikušas izmaiņas, kas pārsniedz 3. tabulā norādītās robežvērtības.

3. tabula

Komponentu koncentrācijas izmaiņas, saistībā ar kurām jāatjaunina iesniegtā informācija

Maisījuma komponenta precīza koncentrācija (%)	Komponenta sākotnējās koncentrācijas izmaiņas (±), saistībā ar kurām jāatjaunina iesniegtā informācija
> 25 – ≤ 100	5 %
> 10 – ≤ 25	10 %
> 2,5 – ≤ 10	20 %
≤ 2,5	30 %

Ja mainās tādu smaržu vai smaržvielu koncentrācija, par kurām informācija iesniegta ar grupveida iesniegumu, atjaunina maisījumu un to sastāvā esošo smaržvielu un smaržu sarakstu, kā norādīts 3.1. punktā.

4.2. Iesniegtās informācijas atjauninājuma saturs

Iesniegtās informācijas atjauninājums iekļauj pārskatītu iepriekšējā iesnieguma redakciju, kurā ietverta jaunā pieejamā informācija, kā aprakstīts 4.1. punktā.

C DAĻA

IESNIEGUMA FORMĀTS

1.1. Iesnieguma formāts

Iestādēm, kas pilnvarotas saskaņā ar 45. pantu, informāciju iesniedz formātā, kuru jānodrošina Aģentūrai. Iesnieguma formāts ietver turpmāk norādītos elementus.

1.2. Maisījuma un iesniedzēja identificēšana

Produkta identifikators

—	Pilns produkta tirdzniecības nosaukums (grupveida iesnieguma gadījumā uzskaita visu produktu identifikatorus)

—	Citi nosaukumi, sinonīmi

—	Individuāls maisījuma identifikators(-i) (UFI)

—	Citi identifikatori (atļaujas numurs, uzņēmuma produkta kodi)

Iesniedzēja kontaktinformācija

—

Nosaukums

—	Pilna adrese

—	Tālruņa numurs

—	E-pasta adrese

Kontaktinformācija, lai varētu ātri piekļūt papildu informācijai par produktu (24/7). Tikai saīsinātam iesniegumam.

—

Nosaukums

—	Tālruņa numurs (24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā)

—	E-pasta adrese

1.3. Maisījuma klasifikācija, marķējuma elementi un toksikoloģija

Maisījuma un marķējuma elementu klasifikācija

—	Bīstamības klase un kategorija

—	Bīstamības piktogrammas kodi (V pielikums)

—	Signālvārds

—	Bīstamības apzīmējuma kodi, tostarp papildu bīstamības informācijas kodi (III pielikums)

—	Drošības prasību apzīmējuma kodi (IV pielikums)

Toksikoloģiskā informācija

—	Maisījuma vai tā komponentu toksiskuma apraksts (kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumu ir prasīts maisījuma drošības datu lapas 11. iedaļā)

Papildu informācija par maisījumu

—

Krāsa

—	pH (attiecīgā gadījumā)

—	Agregātstāvoklis

—	Iepakojums (tips un izmērs)

—	Paredzētā izmantošana (produkta kategorijas kods)

—	Lietošana (privāta, profesionāla, industriāla)

1.4. Maisījuma komponentu produkta identifikatori

Maisījuma komponentu produkta identifikatori (vielas un maisījumi maisījumos, ja piemērojami)

—	Komponenta ķīmiskais/tirdzniecības nosaukums

—	CAS numurs (ja piemērojams)

—	EK numurs (ja piemērojams)

—	UFI (ja piemērojams)

Maisījuma komponentu koncentrācija un koncentrācijas diapazoni

—	Precīza koncentrācija vai koncentrācijas diapazons

Maisījuma komponentu (vielu un MIM) klasifikācija

—	Bīstamības klasifikācija (ja piemērojama)

—	Papildu identifikatori (ja piemērojami un būtiski reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā)

Saraksts saskaņā ar B daļas 3.1. punkta ceturto daļu (attiecīgā gadījumā).

”

23.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/13

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/543

(2017. gada 22. marts),

ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu, ka dati, kas iegūti dalībvalstīs veiktajās iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanās, būtu salīdzināmi un ļautu izstrādāt ticamus Savienības mēroga pārskatus, visās dalībvalstīs vienādi jānosaka un jādala skaitīšanas temati. Tāpēc būtu jāpieņem minēto tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas.

(2)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā ir norādītas skaitīšanas tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas, kas jāpiemēro datiem, kuri jānosūta Komisijai par 2021. pārskata gadu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 22. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 218, 13.8.2008., 14. lpp.

PIELIKUMS

Skaitīšanas tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas

Tehniskās specifikācijas tiek atspoguļotas šādi.

—	Katram tematam ir nosaukums.

—	Temata nosaukumam var sekot tehniskās specifikācijas, kas kopumā attiecas uz minēto tematu.

—

Pēc tam ir norādīts(-i) temata dalījums(-i). Dažiem tematiem ir vairāki dalījumi, kuriem ir atšķirīgas detalizācijas pakāpes. Atkarībā no attiecīgā gadījuma ar “H” apzīmē dalījumus, kuriem ir vislielākā detalizācijas pakāpe, ar “M” – dalījumus ar vidēju detalizācijas pakāpi, ar “L” – dalījumus ar mazāko detalizācijas pakāpi un “N” – dalījumus, kas attiecas uz valsts līmeni.

—	Tiek norādītas kopējās vērtības, uz kurām attiecas dalījumi. Katram dalījumam var sekot turpmākas tehniskās specifikācijas, kas īpaši attiecas uz minēto dalījumu.

Temats – Pastāvīgā dzīvesvieta

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 763/2008 2. panta d) punktā norādīto “pastāvīgās dzīvesvietas” definīciju, īpašos gadījumos dalībvalstis rīkojas šādi.

Ja persona pastāvīgi gada laikā dzīvo vairākās dzīvesvietās, dzīvesvieta, kurā tā uzturas lielāko gada daļu, tiek uzskatīta par tās pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai šī dzīvesvieta ir valstī vai ārvalstī. Tomēr persona, kas nedēļas laikā strādā tālu prom no mājas un atgriežas ģimenes dzīvesvietā nedēļas nogalēs, uzskata ģimenes dzīvesvietu par savu pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai darbavieta ir valstī vai ārvalstī.

b)	Pamatskolas un vidusskolas skolēni, kas skolas laikā nedzīvo mājās, un neatkarīgi no tā, cik bieži tie atgriežas savā ģimenes dzīvesvietā, uzskata ģimenes dzīvesvietu par savu pastāvīgo dzīvesvietu (neatkarīgi no tā, vai tie izglītību iegūst valstī vai ārvalstī).

Augstākās izglītības programmu studenti, kas studiju laikā nedzīvo mājās, uzskata studiju adresi par pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai tā ir iestāde (piemēram, internāts) vai privāta dzīvesvieta, un neatkarīgi no tā, vai tie izglītību iegūst valstī vai ārvalstī. Ja izglītības vieta atrodas valstī, izņēmuma kārtā par pastāvīgo dzīvesvietu var uzskatīt ģimenes dzīvesvietu.

d)	Iestādi uzskata par visu to iemītnieku pastāvīgo dzīvesvietu, kuri skaitīšanas laikā ir tajā pavadījuši vai, paredzams, pavadīs 12 mēnešus vai vairāk.

e)	Vispārējs noteikums par to, kur persona parasti pavada dienas atpūtas daļu, attiecas uz personām, kuras veic obligāto militāro dienestu, un bruņoto spēku locekļiem, kuri dzīvo kazarmās vai nometnēs.

f)	Skaitīšanas vieta uzskatāma par pastāvīgo dzīvesvietu attiecībā uz bezpajumtniekiem, nomadiem, klaidoņiem un personām bez pastāvīgas dzīvesvietas.

Bērnam, kurš pārmaiņus uzturas divās dzīvesvietās (piemēram, ja vecāki ir šķīrušies), par pastāvīgo dzīvesvietu uzskata to dzīvesvietu, kur šis bērns pavada lielāko daļu laika. Ja tas pie abiem vecākiem pavada vienādu laika posmu, par bērna pastāvīgo dzīvesvietu uzskata to vietu, kur bērns nakšņo skaitīšanas laikā vai alternatīvi – mājsaimniecību, kurā bērnam ir juridiskā vai reģistrētā dzīvesvieta.

h)	Tiek iekļauti tirdzniecības flotes jūrnieki un zvejnieki, kas pastāvīgi dzīvo valstī, bet skaitīšanas laikā ir jūrā (tostarp tie, kam, izņemot telpu uz kuģa, nav dzīvesvietas).

Tiek iekļautas personas, kas uzturas neregulāri vai bez personu apliecinošiem dokumentiem, kā arī patvēruma meklētāji un personas, kas iesniegušas pieteikumu bēgļa statusa piešķiršanai vai kam piešķirts bēgļa statuss vai līdzīga veida starptautiskā aizsardzība, ja tās atbilst kritērijiem attiecībā uz pastāvīgo dzīvesvietu valstī. Nolūks nav nošķirt šīs personas, bet gan nodrošināt, ka tās netiek izlaistas skaitīšanā.

j)	Tiek iekļauti bērni, kuri dzimuši divpadsmit mēnešu laikā pirms skaitīšanas pārskata laika un kuru ģimeņu pastāvīgā dzīvesvieta skaitīšanas pārskata laikā ir valstī.

k)	Tiek iekļautas personas, kuru uzturēšanās ilgums valstī (faktiskais un/vai plānotais) ir tieši viens gads. Militārpersonas, jūras spēku personāls un diplomātiskais personāls un viņu ģimenes locekļi

l)	Ārvalstu militārpersonas, jūras spēku personālu un diplomātisko personālu un viņu ģimenes, kas atrodas valstī, neatkarīgi no to uzturēšanās ilguma nepieskaita pie valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Ja attiecībā uz valsts militārpersonām, jūras spēku personālu un diplomātiskā dienesta personālu un viņu ģimenēm, kas atrodas ārpus valsts, var noteikt uzturēšanās ilgumu ārpus valsts, piemēro šādus noteikumus:

—

ja šīs personas uzturas ārvalstīs uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, un plāno atgriezties izbraukšanas vietā, tās tiek iedalītas valstī saskaņā ar noteikumiem par pastāvīgo dzīvesvietu. Konkrēti, tās var iedalīt (lejupvērstā prioritārā secībā):

i)	pie ģimenes dzīvesvietas adreses valstī, ja tāda ir, vai

ii)	pie darbvietas valstī, ar kuru tās bija saistītas, pirms došanās prom.

—	Ja šīs personas uzturas ārvalstīs vismaz 12 mēnešus vai ja tās neplāno atgriezties izbraukšanas vietā (neraugoties uz atgriešanos valstī 12 mēnešu periodā), tās attiecina uz “virtuālu vietu” (papildu reģions) nosūtīšanas valstī.

Pamatojoties uz pastāvīgās dzīvesvietas definīciju, personas, kas parasti uzturas skaitīšanas vietā, tomēr skaitīšanas laikā atrodas prombūtnē vai, sagaidāms, ka būs prombūtnē mazāk par vienu gadu, uzskata par personām, kas uz laiku atrodas prombūtnē un tādējādi pieskaitāmas iedzīvotāju kopskaitam. Turpretī personas, kas dzīvo vai, sagaidāms, dzīvos ārpus skaitīšanas vietas vienu gadu vai vairāk, neuzskata par uz laiku prombūtnē esošām, tāpēc tās izslēdz no iedzīvotāju kopskaita. Tas ir neatkarīgi no to apmeklējumu ilguma, kurus tās laiku pa laikam veic pie savām ģimenēm.

Personas, kas tiek skaitītas, taču neatbilst pastāvīgās dzīvesvietas kritērijiem attiecībā uz skaitīšanas vietu, proti, skaitīšanas laikā nepārtraukti nedzīvo vai, paredzams, nedzīvos skaitīšanas vietā vismaz 12 mēnešus, uzskata par uz laiku klātesošām personām, tāpēc tās netiek ieskaitītas pastāvīgi dzīvojošo personu kopskaitā.

Ģeogrāfiskais apgabals (1)					GEO.N.	GEO.L.	GEO.M.	GEO.H.
0.	Kopā (dalībvalsts teritorijā)				0.	0.	0.	0.
x.	Visi NUTS 1. līmeņa reģioni dalībvalstī					x.	x.	x.
	x.x.	Visi NUTS 2. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.	x.x.	x.x.
		x.x.x.	Visi NUTS 3. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.x.	x.x.x.
			x.x.x.x.	Visi LAU 2. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.x.x.

Dalījumi attiecībā uz “Ģeogrāfisko apgabalu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām (Pastāvīgā dzīvesvieta). Tos var arī izmantot, lai reģionāli dalītu visas kopsummas, uz kurām neattiecas ne temats “Pastāvīgā dzīvesvieta”, ne “Darbavietas atrašanās vieta”.

Dalījumos attiecībā uz “Ģeogrāfisko apgabalu” izmanto tās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS (2)) un vietējo administratīvo vienību klasifikācijas (LAU) redakcijas, kas ir spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Temats – Darbavietas atrašanās vieta

Darbavietas atrašanās vieta ir ģeogrāfiskais apgabals, kurā pašlaik nodarbināta persona veic savu darbu.

To personu darbavieta, kuras lielākoties strādā mājās, ir pastāvīgā dzīvesvieta. Termins “strādā” attiecas uz darbu, ko veic kā “nodarbināta persona”, kā definēts tematā “Pašreizējais aktivitātes statuss”. “Lielākoties” strādāt mājās nozīmē, ka persona visu vai lielāko daļu darba laika pavada mājās un mazāk laika vai vispār nemaz – citā darba vietā, nevis mājās.

Dalījumos attiecībā uz “Darbavietas atrašanās vietu” izmanto statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) redakciju, kas ir spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Informācijā par personām, kurām nav noteiktas darbavietas, bet kuras, sākot darbu, piesakās noteiktā adresē (piemēram, autobusu vadītāji, aviosabiedrību apkalpes, strādājošie ielu tirgus novietnēs, kas darba dienas beigās netiek novāktas), būtu jānorāda atsauce uz minēto adresi. Šajā grupā var iekļaut arī indivīdus, kas regulāri dodas uz darbu pāri robežai uz kaimiņvalsti. Dalījums “Nav noteiktas darbavietas (dalībvalstī vai ārpus tās)” ietver visas personas, kurām nav noteiktas darbavietas, bet tas attieksies arī uz tādām personām kā jūrnieki, zvejnieki un jūrā (atkrastē) strādājošie, kuriem var nebūt iespējams noteikt darba vietu.

Darbavietas atrašanās vieta (3)				LPW.N.	LPW.L.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Dalībvalsts teritorijā			1.	1.
	1.x.	Visi NUTS 1. līmeņa reģioni dalībvalstī			1.x.
		1.x.x.	Visi NUTS 2. līmeņa reģioni dalībvalstī		1.x.x.
	1.y.	Nezināma darbavieta dalībvalstī			1.y.
2.	Nav dalībvalsts teritorijā			2.	2.
3.	Nav noteiktas darbavietas (dalībvalstī vai ārpus tās)			3.	3.
4.	Nezināma darbavieta (nezināma, ja dalībvalstī vai ārpus tās)			4.	4.
5.	Nepiemēro (nestrādā)			5.	5.

Dalījumi attiecībā uz “Darbavietas atrašanās vietu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Apdzīvota vieta

Apdzīvotu vietu definē kā nošķirtu apmešanās vietu, kurā iedzīvotāji dzīvo ēkās, kas atrodas kaimiņos vai netālu. Šādas ēkas var

a)	veidot nepārtraukti apbūvētu platību, kurā ir skaidri atpazīstams ielu zīmējums; vai

b)	veidot ēku grupu, kurai ir piešķirts savs lokāli atpazīstams vietas nosaukums, lai gan tās nav daļa no šādas apbūvētas platības; vai

c)	veidot ēku grupu, kurā neviena ēka neatrodas tālāk par 200 metriem no tuvākā kaimiņa, lai gan tās neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem kritērijiem.

Piemērojot šo definīciju, uz atsevišķām zemes izmantošanas kategorijām neattiecina nepārtraukti apbūvētas platības nosacījumu. Šīs kategorijas ir rūpnieciskas un komerciālas ēkas un iekārtas, publiski parki, bērnu rotaļu laukumi un dārzi, futbola laukumi un citas sporta būves, upes ar tiltiem, dzelzceļa līnijas, kanāli, automobiļu stāvvietas un cita transporta infrastruktūra, kā arī kapsētas.

LAU 2. līmeņa reģionus, kuros kopējais iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2 000, var uzskatīt par vienu apdzīvotu vietu.

Apdzīvotas vietas iedzīvotāji ir personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta atrodas minētajā apdzīvotajā vietā.

Atsevišķa ēka pieskaitāma kategorijai, kas atspoguļo to personu skaitu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ēkā.

Apdzīvotas vietas lielums		LOC.
0.	Kopā	0.
1.	1 000 000 un vairāk personu	1.
2.	500 000 – 999 999 personas	2.
3.	200 000 – 499 999 personas	3.
4.	100 000 – 199 999 personas	4.
5.	50 000 – 99 999 personas	5.
6.	20 000 – 49 999 personas	6.
7.	10 000 – 19 999 personas	7.
8.	5 000 – 9 999 personas	8.
9.	2 000 – 4 999 personas	9.
10.	1 000 – 1 999 personas	10.
11.	500 līdz 999 personas	11.
12.	200 līdz 499 personas	12.
13.	mazāk par 200 personām	13.

Dalījums “Apdzīvotas vietas lielums” ir paredzēts, lai dalītu visas to vienību kopsummas vai starpsummas, kas var atrasties “apdzīvotās vietās”, tostarp visas summas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Dzimums

Dzimums		SEX.
0.	Kopā	0.
1.	Vīrieši	1.
2.	Sievietes	2.

Dalījums “Dzimums” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Vecums

Sniedz informāciju par pārskata dienā sasniegto vecumu (pilni gadi).

Vecums				AGE.L.	AGE.M.	AGE.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	mazāk par 15 gadiem			1.	1.	1.
	1.1.	mazāk par 5 gadiem			1.1.	1.1.
		1.1.1.	mazāk par 1 gadu			1.1.1.
		1.1.2.	1 gads			1.1.2.
		1.1.3.	2 gadi			1.1.3.
		1.1.4.	3 gadi			1.1.4.
		1.1.5.	4 gadi			1.1.5.
	1.2.	5 līdz 9 gadi			1.2.	1.2.
		1.2.1.	5 gadi			1.2.1.
		1.2.2.	6 gadi			1.2.2.
		1.2.3.	7 gadi			1.2.3.
		1.2.4.	8 gadi			1.2.4.
		1.2.5.	9 gadi			1.2.5.
	1.3.	10 līdz 14 gadi			1.3.	1.3.
		1.3.1.	10 gadi			1.3.1.
		1.3.2.	11 gadi			1.3.2.
		1.3.3.	12 gadi			1.3.3.
		1.3.4.	13 gadi			1.3.4.
		1.3.5.	14 gadi			1.3.5.
2.	15 līdz 29 gadi			2.	2.	2.
	2.1.	15 līdz 19 gadi			2.1.	2.1.
		2.1.1.	15 gadi			2.1.1.
		2.1.2.	16 gadi			2.1.2.
		2.1.3.	17 gadi			2.1.3.
		2.1.4.	18 gadi			2.1.4.
		2.1.5.	19 gadi			2.1.5.
	2.2.	20 līdz 24 gadi			2.2.	2.2.
		2.2.1.	20 gadi			2.2.1.
		2.2.2.	21 gads			2.2.2.
		2.2.3.	22 gadi			2.2.3.
		2.2.4.	23 gadi			2.2.4.
		2.2.5.	24 gadi			2.2.5.
	2.3.	25 līdz 29 gadi			2.3.	2.3.
		2.3.1.	25 gadi			2.3.1.
		2.3.2.	26 gadi			2.3.2.
		2.3.3.	27 gadi			2.3.3.
		2.3.4.	28 gadi			2.3.4.
		2.3.5.	29 gadi			2.3.5.
3.	30 līdz 49 gadi			3.	3.	3.
	3.1.	30 līdz 34 gadi			3.1.	3.1.
		3.1.1.	30 gadi			3.1.1.
		3.1.2.	31 gads			3.1.2.
		3.1.3.	32 gadi			3.1.3.
		3.1.4.	33 gadi			3.1.4.
		3.1.5.	34 gadi			3.1.5.
	3.2.	35 līdz 39 gadi			3.2.	3.2.
		3.2.1.	35 gadi			3.2.1.
		3.2.2.	36 gadi			3.2.2.
		3.2.3.	37 gadi			3.2.3.
		3.2.4.	38 gadi			3.2.4.
		3.2.5.	39 gadi			3.2.5.
	3.3.	40 līdz 44 gadi			3.3.	3.3.
		3.3.1.	40 gadi			3.3.1.
		3.3.2.	41 gads			3.3.2.
		3.3.3.	42 gadi			3.3.3.
		3.3.4.	43 gadi			3.3.4.
		3.3.5.	44 gadi			3.3.5.
	3.4.	45 līdz 49 gadi			3.4.	3.4.
		3.4.1.	45 gadi			3.4.1.
		3.4.2.	46 gadi			3.4.2.
		3.4.3.	47 gadi			3.4.3.
		3.4.4.	48 gadi			3.4.4.
		3.4.5.	49 gadi			3.4.5.
4.	50 līdz 64 gadi			4.	4.	4.
	4.1.	50 līdz 54 gadi			4.1.	4.1.
		4.1.1.	50 gadi			4.1.1.
		4.1.2.	51 gads			4.1.2.
		4.1.3.	52 gadi			4.1.3.
		4.1.4.	53 gadi			4.1.4.
		4.1.5.	54 gadi			4.1.5.
	4.2.	55 līdz 59 gadi			4.2.	4.2.
		4.2.1.	55 gadi			4.2.1.
		4.2.2.	56 gadi			4.2.2.
		4.2.3.	57 gadi			4.2.3.
		4.2.4.	58 gadi			4.2.4.
		4.2.5.	59 gadi			4.2.5.
	4.3.	60 līdz 64 gadi			4.3.	4.3.
		4.3.1.	60 gadi			4.3.1.
		4.3.2.	61 gads			4.3.2.
		4.3.3.	62 gadi			4.3.3.
		4.3.4.	63 gadi			4.3.4.
		4.3.5.	64 gadi			4.3.5.
5.	65 līdz 84 gadi			5.	5.	5.
	5.1.	65 līdz 69 gadi			5.1.	5.1.
		5.1.1.	65 gadi			5.1.1.
		5.1.2.	66 gadi			5.2.1.
		5.1.3.	67 gadi			5.1.3.
		5.1.4.	68 gadi			5.1.4.
		5.1.5.	69 gadi			5.1.5.
	5.2.	70 līdz 74 gadi			5.2.	5.2.
		5.2.1.	70 gadi			5.2.1.
		5.2.2.	71 gads			5.2.2.
		5.2.3.	72 gadi			5.2.3.
		5.2.4.	73 gadi			5.2.4.
		5.2.5.	74 gadi			5.2.5.
	5.3.	75 līdz 79 gadi			5.3.	5.3.
		5.3.1.	75 gadi			5.3.1.
		5.3.2.	76 gadi			5.3.2.
		5.3.3.	77 gadi			5.3.3.
		5.3.4.	78 gadi			5.3.4.
		5.3.5.	79 gadi			5.3.5.
	5.4.	80 līdz 84 gadi			5.4.	5.4.
		5.4.1.	80 gadi			5.4.1.
		5.4.2.	81 gads			5.4.2.
		5.4.3.	82 gadi			5.4.3.
		5.4.4.	83 gadi			5.4.4.
		5.4.5.	84 gadi			5.4.5.
6.	85 gadus vecas un vecākas personas			6.	6.	6.
	6.1.	85 līdz 89 gadi			6.1.	6.1.
		6.1.1.	85 gadi			6.1.1.
		6.1.2.	86 gadi			6.1.2.
		6.1.3.	87 gadi			6.1.3.
		6.1.4.	88 gadi			6.1.4.
		6.1.5.	89 gadi			6.1.5.
	6.2.	90 līdz 94 gadi			6.2.	6.2.
		6.2.1.	90 gadi			6.2.1.
		6.2.2.	91 gads			6.2.2.
		6.2.3.	92 gadi			6.2.3.
		6.2.4.	93 gadi			6.2.4.
		6.2.5.	94 gadi			6.2.5.
	6.3.	95 līdz 99 gadi			6.3.	6.3.
		6.3.1.	95 gadi			6.3.1.
		6.3.2.	96 gadi			6.3.2.
		6.3.3.	97 gadi			6.3.3.
		6.3.4.	98 gadi			6.3.4.
		6.3.5.	99 gadi			6.3.5.
	6.4.	100 gadus vecas un vecākas personas			6.4.	6.4.

Dalījumi attiecībā uz “Vecumu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Juridiskais ģimenes stāvoklis

Ģimenes stāvoklis ir indivīda (juridiskais) laulības statuss saskaņā ar laulību regulējošiem valsts tiesību aktiem (vai tradīcijām), proti, de jure statuss.

Personu klasificē atbilstoši tās ģimenes stāvoklim pārskata dienā.

Dalībvalstīs, kurās tiesību aktos iekļauti noteikumi par “juridiski šķirti dzīvojošiem” laulātajiem partneriem vai partneriem reģistrētās partnerattiecībās, šādas “juridiski šķirti dzīvojošas” personas klasificē kā “Precējušās vai reģistrētās partnerattiecībās” (LMS.L. 2. un LMS.H. 2.).

Juridiskais ģimenes stāvoklis			LMS.L.	LMS.H.
0.	Kopā		0.	0.
1.	Persona nekad nav bijusi precējusies un tai nekad nav bijušas reģistrētas partnerattiecības		1.	1.
2.	Precējusies vai reģistrētās partnerattiecībās		2.	2.
	2.1.	Laulība vai reģistrētas partnerattiecības ar pretēja dzimuma personu		2.1.
	2.2.	Laulība vai reģistrētas partnerattiecības ar sava dzimuma personu		2.2.
3.	Atraitnis(-e) vai reģistrētās partnerattiecības beidzās ar partnera nāvi (un persona nav precējusies vēlreiz vai tai nav reģistrētu partnerattiecību)		3.	3.
4.	Šķirtenis(-e) vai reģistrētās partnerattiecības tika juridiski pārtrauktas (un persona nav precējusies vēlreiz vai tai nav reģistrētu partnerattiecību)		4.	4.
5.	Nav norādīts		5.	5.

Dalījums “Juridiskais ģimenes stāvoklis” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Pašreizējais aktivitātes statuss

“Pašreizējais aktivitātes statuss” ir personas pašreizējā iesaiste ekonomiskajā darbībā, pamatojoties uz vienas nedēļas pārskata periodu, kas var būt precīzi norādīta, nesen bijusi, noteikta, kalendārā nedēļa vai pēdējā pilnā kalendārā nedēļa, vai pēdējās septiņas dienas pirms skaitīšanas.

“Darbaspēks” ir visas personas, kas atbilst prasībām, lai tos pieskaitītu nodarbinātām personām vai bezdarbniekiem.

“Nodarbinātas” personas ir visas personas no 15 gadu vecuma, kuras pārskata nedēļā

a)	vismaz vienu stundu veica darbu par samaksu vai guva ar to peļņu skaidrā naudā vai natūrā, vai

b)	uz laiku bija prombūtnē no darba, kur tās jau bija strādājušas un kurā tās ir oficiāli nodarbinātas, vai no pašnodarbinātības.

Darbiniekus, kas uz laiku nav darbā, uzskata par algotā darbā esošiem, ja tie tika oficiāli nodarbināti. Prombūtnei uz laiku ir šādi iespējamie iemesli:

a)	slimība vai ievainojums; vai

b)	brīvdienas vai atvaļinājums; vai

c)	streiks vai lokauts; vai

d)	mācību vai kvalifikācijas celšanas atvaļinājums; vai

e)	grūtniecības un dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājums; vai

f)	ekonomiskās aktivitātes kritums; vai

g)	darba pagaidu dezorganizācija vai pārtraukšana, piemēram, slikta laika, mehāniska bojājuma vai enerģijas padeves pārrāvuma dēļ, vai izejmateriālu vai degvielas trūkuma dēļ; vai

h)	cita veida pagaidu prombūtne ar atļauju vai bez tās.

Oficiālo piesaisti darbam nosaka, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem:

a)	joprojām turpinās algas saņemšana; vai

b)	ir garantija, ka varēs atgriezties darbā pēc tam, kad būs novērsta neparedzētā situācija, vai ir vienošanās par atgriešanās datumu; vai

c)	prombūtnes ilgums no darba, kas attiecīgā gadījumā var būt laikposms, par kuru darbinieki var saņemt kompensācijas pabalstus un nepiekrist citiem darba piedāvājumiem.

Pašnodarbinātas personas uzskata par “nodarbinātām”, ja tās ir strādājušas pārskata nedēļā vai tās uz laiku ir prombūtnē no darba un to uzņēmums šajā laikā turpina pastāvēt.

Ģimenes locekļus, kas piedalās darbā, uzskata par “nodarbinātiem” darbā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citi darbinieki; tas ir neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita pārskata periodā. Tāpat personas, kas veic uzdevumus vai pienākumus algotā darbā, kurā nodarbināts ģimenes loceklis, kurš dzīvo tajā pašā vai citā mājsaimniecībā, arī uzskata par nodarbinātām personām.

“Bezdarbnieki” ir visas personas no 15 gadu vecuma, kuras bija

a)	“bez darba”, proti, nebija nodarbinātas algotā darbā vai nebija pašnodarbinātas pārskata nedēļā; un

b)	“pašlaik pieejamas nodarbinātībai”, proti, bija pieejamas algotam darbam vai pašnodarbinātībai pārskata nedēļā vai divas nedēļas pēc tās; un

c)	“darbu meklējošas”, proti, bija veikušas īpašus pasākumus, lai atrastu algotu darbu vai sāktu pašnodarbinātību pēdējo četru nedēļu laikā, kas beidzās ar pārskata nedēļu.

“Citi” ietver personas, kas neietilpst darbaspēkā un saņem valsts palīdzību vai privātu atbalstu, un visas pārējās personas, kas neietilpst nevienā no iepriekš minētajām kategorijām.

Attiecinot vienu nodarbinātības statusu uz katru personu, priekšroka ir statusam “Nodarbināts” pretstatā statusam “Bezdarbnieks” un statusam “Bezdarbnieks” ir priekšroka pretstatā statusam “Ārpus darbaspēka”.

Attiecinot vienu nodarbinātības statusu uz katru personu, kas patlaban ir ārpus darbaspēka, priekšroka ir statusam “Personas, kas nav sasniegušas valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvas” pretstatā statusam “Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji”, statusam “Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji” pretstatā statusam “Studenti” un statusam “Studenti” pretstatā statusam “Citi”.

Tādējādi kategorijā “Studenti” (CAS.H.2.3.) ir vidējās un augstākās izglītības programmu studenti, kuri

—	ir sasnieguši valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvi, vai ir vecāki, un

—	ir ārpus darbaspēka, un

—	nesaņem pensijas vai kapitāla ienākumus.

Pašreizējais aktivitātes statuss			CAS.L.	CAS.H.
0.	Kopā		0.	0.
1.	Darbaspēks		1.	1.
	1.1.	Nodarbinātie	1.1.	1.1.
	1.2.	Bezdarbnieki	1.2.	1.2.
2.	Ārpus darbaspēka		2.	2.
	2.1.	Personas, kas nav sasniegušas valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvas		2.1.
	2.2.	Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji		2.2.
	2.3.	Studenti		2.3.
	2.4.	Citi		2.4.
3.	Nav norādīts		3.	3.

Dalījumi attiecībā uz “Pašreizējo aktivitātes statusu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Profesija

“Profesija” attiecas uz darba veidu, ko veic darbavietā. “Darba veids” ir aprakstīts galvenajos darba uzdevumos un pienākumos.

Personu klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē profesijā, pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

1.	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

2.	pēc saņemtajiem ienākumiem.

Personas no 15 gadu vecuma, kas bija nodarbinātas (t. i., tām bija “Pašreizējais aktivitātes statuss” (CAS) – “Nodarbinātie” (CAS.L. un CAS.H. 1.1)) pārskata nedēļā, klasificē tikai vienā OCC.1. līdz OCC.11 kategorijā.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras bija

—	bez darba pārskata nedēļā (“Pašreizējais aktivitātes statuss” – “Bezdarbnieks” (CAS.L. 1.2)) vai kuras bija

—	ārpus darbaspēka (“Pašreizējais aktivitātes statuss” –“Ārpus darbaspēka” (CAS.L. un CAS.H.2.)), klasificē kategorijā “Nepiemēro” (OCC.12.).

Ja 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās ISCO klasifikācijas kategoriju nosaukumi atšķiras no OCC.2. līdz OCC.11. kategorijā iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās ISCO klasifikācijas nosaukumus.

Profesija		OCC.
0.	Kopā	0.
1.	Vadītāji	1.
2.	Vecākie speciālisti	2.
3.	Speciālisti	3.
4.	Kalpotāji	4.
5.	Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki	5.
6.	Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki	6.
7.	Kvalificēti strādnieki un amatnieki	7.
8.	Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri	8.
9.	Vienkāršās profesijas	9.
10.	Bruņoto spēku profesijas	10.
11.	Nav norādīts	11.
12.	Nepiemēro	12.

Dalījums “Profesija” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Nozare

Nozare (saimnieciskās darbības nozare) attiecas uz uzņēmuma vai līdzīgas vienības produkcijas vai darbības veidu, kurā atrodas nodarbinātas personas darbs. Attiecībā uz personām, kuras ir pieņemtas darbā un tiek nodarbinātas vienā uzņēmumā, bet kuru faktiskā darbavieta atrodas citā uzņēmumā (“aģentūru darbinieki”, “norīkotie darbinieki”), jāsniedz informācija par tā uzņēmuma vai līdzīgas vienības nozari (saimnieciskās darbības nozare), kurā faktiski ir darbavieta.

Personas klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē nozarē (saimnieciskās darbības nozare), pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras bija

—	bez darba pārskata nedēļā (“Pašreizējais aktivitātes statuss” – “Bezdarbnieks” (CAS.L. un CAS.H.1.2)) vai kuras bija

—	ārpus darbaspēka (“Pašreizējais aktivitātes statuss” –“Ārpus darbaspēka” (CAS.L. un CAS.H.2.)), klasificē kategorijā “Nepiemēro” (IND.12.).

Nozare			IND.L.	IND.H.
0.	Kopā		0.	0.
1.	Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība		1.	1.
2.	Apstrādes rūpniecība, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde un citas nozares		2.	2.
	2.1.	Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde		2.1.
	2.2.	Apstrādes rūpniecība		2.2.
	2.3.	Elektroapgāde, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana		2.3.
	2.4	Ūdensapgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija		2.4.
3.	Būvniecība		3.	3.
4.	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi		4.	4.
	4.1	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts		4.1.
	4.2	Transports un uzglabāšana		4.2.
	4.3	Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi		4.3.
5.	Informācijas un komunikācijas pakalpojumi		5.	5.
6.	Finanšu un apdrošināšanas darbības		6.	6.
7.	Operācijas ar nekustamo īpašumu		7.	7.
8.	Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi;		8.	8.
	8.1.	Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi		8.1.
	8.2.	Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība		8.2.
9.	Valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe		9.	9.
	9.1.	Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana		9.1.
	9.2.	Izglītība		9.2.
	9.3.	Veselība un sociālā aprūpe		9.3.
10.	Citi pakalpojumi		10.	10.
	10.1.	Māksla, izklaide un atpūta		10.1.
	10.2.	Citas pakalpojumu darbības		10.2.
	10.3.	Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās		10.3.
	10.4.	Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība		10.4.
11.	Nav norādīts		11.	11.
12.	Nepiemēro		12.	12.

Ja 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās NACE klasifikācijas kategoriju nosaukumi atšķiras no IND.1. līdz IND.10. kategorijā iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās NACE klasifikācijas nosaukumus.

Dalījums “Nozare (saimnieciskās darbības nozare)” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Nodarbinātības statuss

“Darba ņēmējs” ir persona, kura strādā “algotu darbu”, kas ir darbs, kurā ar tiešu vai netiešu darba līgumu darba ņēmējam tiek nodrošināta pamatatlīdzība, kas nav atkarīga no tās vienības ieņēmumiem, kurā darba ņēmējs(-a) strādā (šī vienība var būt korporācija, bezpeļņas organizācija, valdības struktūra vai mājsaimniecība). Personas, kurām ir “algots darbs”, parasti kā atlīdzību saņem algu, taču tās var saņemt arī komisijas naudu par noietu, akordsamaksu, prēmijas vai atalgojumu natūrā, piemēram, pārtiku, mājokli vai mācības. Daži vai visi instrumenti, proti, darbarīki, informācijas sistēmas un/vai telpas, ko darba ņēmējs izmanto, var piederēt citiem, un darba ņēmējs var strādāt tiešā īpašnieka(-u) vai tā(-o) nodarbinātu personu uzraudzībā vai saskaņā ar tā(-o) stingriem norādījumiem.

“Darba devējs” ir persona, kas, strādājot savā vārdā vai ar nedaudziem partneriem, ir “pašnodarbināta” un šajā statusā ilgstoši (tostarp arī pārskata nedēļā) nodarbina vienu vai vairākas personas kā “darba ņēmējus”. Darba devējs pieņem darbības lēmumus, kas skar uzņēmumu, vai deleģē šos lēmumus, vienlaikus saglabājot atbildību par uzņēmuma labklājību.

Ja persona ir gan darba devējs, gan darba ņēmējs, to pieskaita tikai vienai grupai

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

“Individuālā darba veicējs” ir persona, kas, strādājot savā vārdā vai ar vienu vai nedaudziem partneriem, ir “pašnodarbināta” un ilgstoši (tostarp arī pārskata nedēļā) nenodarbina “darba ņēmējus”.

“Citas nodarbinātas personas” ietver personas, kas ir “ģimenes locekļi, kas piedalās darbā” un “ražošanas kooperatīva locekļi”.

“Ģimenes loceklis, kas piedalās darbā”, ir persona, kas

—	ir “pašnodarbināta” uz tirgu orientētā uzņēmumā, kuru vada radinieks(-ce), kas dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā, un

—	ko nevar uzskatīt par partneri (proti, par darba devēju vai individuālā darba veicēju), jo šīs personas iesaiste uzņēmuma darbā gan darba laika, gan citu faktoru ziņā, ko nosaka atkarībā no valsts situācijas, nav salīdzināma ar uzņēmuma vadītāja iesaisti.

“Ražošanas kooperatīva loceklis” ir persona, kura ir pašnodarbināta uzņēmumā, kas ir organizēts kā kooperatīvs, kurā katrs loceklis līdztiesīgi kopā ar citiem locekļiem piedalās lēmumu pieņemšanā par ražošanas, pārdošanas un/vai citu darbu organizāciju, kā arī par ieguldījumiem un ieņēmumu sadali locekļiem.

Personu klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē nodarbinātības statusā, pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

Personas no 15 gadu vecuma, kas bija nodarbinātas (t. i., tām bija “Pašreizējais aktivitātes statuss” (CAS) – “Nodarbinātie” (CAS.L. un CAS.H.1.1)) pārskata nedēļā, klasificē tikai vienā SIE.1. līdz SIE.5. kategorijā atkarībā no nodarbinātības statusa.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras bija

—	bez darba pārskata nedēļā (“Pašreizējais aktivitātes statuss” – “Bezdarbnieks” (CAS.L.1.2. un CAS.H. 1.2)) vai kuras bija

—	ārpus darbaspēka (“Pašreizējais aktivitātes statuss” –“Ārpus darbaspēka” (CAS.L.2. un CAS.H.2.)), klasificē kategorijā “Nepiemēro” (SIE.6.).

Nodarbinātības statuss		SIE.
0.	Kopā	0.
1.	Darba ņēmēji	1.
2.	Darba devēji	2.
3.	Individuālā darba veicēji	3.
4.	Citas nodarbinātas personas	4.
5.	Nav norādīts	5.
6.	Nepiemēro	6.

Dalījums “Nodarbinātības statuss” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Iegūtā izglītība

Iegūtā izglītība attiecas uz augstāko izglītības sistēmas līmeni, kas sekmīgi pabeigts valstī, kurā iegūta izglītība. Jāņem vērā visa veida izglītība, kas ir svarīga, lai pabeigtu līmeni, pat ja tā nav iegūta skolā un augstskolā.

Personas no 15 gadu vecuma klasificē tikai vienā EDU.1. līdz EDU.10. kategorijā atkarībā no iegūtās izglītības (augstākais pabeigtais līmenis). Personas, kas ir jaunākas par 15 gadu vecumu, klasificē “Nepiemēro” (EDU.11.).

EDU.1. attiecas uz personām, kas nav sekmīgi pabeigušas ISCED 1. līmeni. Tā ietver indivīdus, kas: nekad nav apguvuši kādu izglītības programmu; zināmā mērā ir apguvuši agrīno pirmsskolas izglītību (izglītības programmu klasifikācijā definēts kā ISCED 0. līmenis); vai zināmā mērā ir apguvuši pamatizglītības pirmo posmu, bet nav sekmīgi pabeiguši ISCED 1. līmeni.

Ja 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās ISCED klasifikācijas kategoriju nosaukumi atšķiras no EDU.2. līdz EDU.9. kategorijā iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās ISCED klasifikācijas nosaukumus.

Iegūtā izglītība (augstākais pabeigtais līmenis)		EDU.
0.	Kopā	0.
1.	ISCED 0. līmenis. Zemāk par sākumskolas izglītību	1.
2.	ISCED 1. līmenis. Sākumskolas izglītība	2.
3.	ISCED 2. līmenis. Pamatskolas izglītība	3.
4.	ISCED 3. līmenis. Vidējā izglītība	4.
5.	ISCED 4. līmenis. Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība	5.
6.	ISCED 5. līmenis. Īsā cikla augstākā izglītība	6.
7.	ISCED 6. līmenis. Bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis	7.
8.	ISCED 7. līmenis. Maģistra vai līdzvērtīgs līmenis	8.
9.	ISCED 8. līmenis. Doktora vai līdzvērtīgs līmenis	9.
10.	Nav norādīts (personas no 15 gadu vecuma)	10.
11.	Nepiemēro (personas, kas jaunākas par 15 gadu vecumu)	11.

Dalījums “Iegūtā izglītība (augstākais pabeigtais līmenis)” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Dzimšanas valsts/vieta

Informāciju par “Dzimšanas vietu” vāc saskaņā ar mātes pastāvīgo dzīvesvietu dzimšanas laikā vai, ja informācija nav pieejama, vietu, kur persona piedzima.

Informāciju par dzimšanas valsti vāc, pamatojoties uz 2021. gada 1. janvārī esošajām starptautiskajām robežām.

“ES dalībvalsts” ir valsts, kas ir Eiropas Savienības locekle 2021. gada 1. janvārī.

Dzimšanas valsts/vieta					POB.L.	POB.M.	POB.H.
0.	Kopā				0.	0.	0.
1.	Dzimšanas vieta ziņotājvalstī				1.	1.	1.
2.	Dzimšanas vieta, kas nav ziņotājvalstī				2.	2.	2.
	2.1.	Cita ES dalībvalsts			2.1.	2.1.	2.1.
		2.1.01.	Beļģija				2.1.01.
		2.1.02.	Bulgārija				2.1.02.
		2.1.03.	Čehijas Republika				2.1.03.
		2.1.04.	Dānija				2.1.04.
		2.1.05.	Vācija				2.1.05.
		2.1.06.	Igaunija				2.1.06.
		2.1.07.	Īrija				2.1.07.
		2.1.08.	Grieķija				2.1.08.
		2.1.09.	Spānija				2.1.09.
		2.1.10.	Francija				2.1.10.
		2.1.11.	Horvātija				2.1.11.
		2.1.12.	Itālija				2.1.12.
		2.1.13.	Kipra				2.1.13.
		2.1.14.	Latvija				2.1.14.
		2.1.15.	Lietuva				2.1.15.
		2.1.16.	Luksemburga				2.1.16.
		2.1.17.	Ungārija				2.1.17.
		2.1.18.	Malta				2.1.18.
		2.1.19.	Nīderlande				2.1.19.
		2.1.20.	Austrija				2.1.20.
		2.1.21.	Polija				2.1.21.
		2.1.22.	Portugāle				2.1.22.
		2.1.23.	Rumānija				2.1.23.
		2.1.24.	Slovēnija				2.1.24.
		2.1.25.	Slovākija				2.1.25.
		2.1.26.	Somija				2.1.26.
		2.1.27.	Zviedrija				2.1.27.
		2.1.28.	Apvienotā Karaliste				2.1.28.
	2.2.	Citur			2.2.	2.2.	2.2.
		2.2.1.	Citur Eiropā			2.2.1.	2.2.1.
			2.2.1.01.	Albānija			2.2.1.01.
			2.2.1.02.	Andora			2.2.1.02.
			2.2.1.03.	Baltkrievija			2.2.1.03.
			2.2.1.04.	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika			2.2.1.04.
			2.2.1.05.	Islande			2.2.1.05.
			2.2.1.06.	Kosova (*1)			2.2.1.06.
			2.2.1.07.	Lihtenšteina			2.2.1.07.
			2.2.1.08.	Moldova			2.2.1.08.
			2.2.1.09.	Monako			2.2.1.09.
			2.2.1.10.	Melnkalne			2.2.1.10.
			2.2.1.11.	Norvēģija			2.2.1.11.
			2.2.1.12.	Bosnija un Hercegovina			2.2.1.12.
			2.2.1.13.	Krievijas Federācija			2.2.1.13.
			2.2.1.14.	Sanmarīno			2.2.1.14.
			2.2.1.15.	Serbija			2.2.1.15.
			2.2.1.16.	Šveice			2.2.1.16.
			2.2.1.17.	Turcija			2.2.1.17.
			2.2.1.18.	Ukraina			2.2.1.18.
			2.2.1.19.	Vatikāna Pilsētvalsts			2.2.1.19.
			2.2.1.20.	Farēru salas			2.2.1.20.
			2.2.1.21.	Gibraltārs			2.2.1.21.
			2.2.1.22.	Gērnsija			2.2.1.22.
			2.2.1.23.	Menas Sala			2.2.1.23.
			2.2.1.24.	Džersija			2.2.1.24.
			2.2.1.25.	Sarka			2.2.1.25.
			2.2.1.26.	Cita valsts Eiropā			2.2.1.26.
		2.2.2.	Āfrika			2.2.2.	2.2.2.
			2.2.2.01.	Alžīrija			2.2.2.01.
			2.2.2.02.	Angola			2.2.2.02.
			2.2.2.03.	Benina			2.2.2.03.
			2.2.2.04.	Botsvāna			2.2.2.04.
			2.2.2.05.	Burkinafaso			2.2.2.05.
			2.2.2.06.	Burundi			2.2.2.06.
			2.2.2.07.	Kamerūna			2.2.2.07.
			2.2.2.08.	Kaboverde			2.2.2.08.
			2.2.2.09.	Centrālāfrikas Republika			2.2.2.09.
			2.2.2.10.	Čada			2.2.2.10.
			2.2.2.11.	Komoru salas			2.2.2.11.
			2.2.2.12.	Kongo			2.2.2.12.
			2.2.2.13.	Kotdivuāra			2.2.2.13.
			2.2.2.14.	Kongo Demokrātiskā Republika			2.2.2.14.
			2.2.2.15.	Džibutija			2.2.2.15.
			2.2.2.16.	Ēģipte			2.2.2.16.
			2.2.2.17.	Ekvatoriālā Gvineja			2.2.2.17.
			2.2.2.18.	Eritreja			2.2.2.18.
			2.2.2.19.	Etiopija			2.2.2.19.
			2.2.2.20.	Gabona			2.2.2.20.
			2.2.2.21.	Gambija			2.2.2.21.
			2.2.2.22.	Gana			2.2.2.22.
			2.2.2.23.	Gvineja			2.2.2.23.
			2.2.2.24.	Gvineja-Bisava			2.2.2.24.
			2.2.2.25.	Kenija			2.2.2.25.
			2.2.2.26.	Lesoto			2.2.2.26.
			2.2.2.27.	Libērija			2.2.2.27.
			2.2.2.28.	Lībija			2.2.2.28.
			2.2.2.29.	Madagaskara			2.2.2.29.
			2.2.2.30.	Malāvija			2.2.2.30.
			2.2.2.31.	Mali			2.2.2.31.
			2.2.2.32.	Mauritānija			2.2.2.32.
			2.2.2.33.	Maurīcija			2.2.2.33.
			2.2.2.34.	Maroka			2.2.2.34.
			2.2.2.35.	Mozambika			2.2.2.35.
			2.2.2.36.	Namībija			2.2.2.36.
			2.2.2.37.	Nigēra			2.2.2.37.
			2.2.2.38.	Nigērija			2.2.2.38.
			2.2.2.39.	Ruanda			2.2.2.39.
			2.2.2.40.	Sv. Helēnas sala			2.2.2.40.
			2.2.2.41.	Santome un Prinsipi			2.2.2.41.
			2.2.2.42.	Senegāla			2.2.2.42.
			2.2.2.43.	Seišelu salas			2.2.2.43.
			2.2.2.44.	Sjerraleone			2.2.2.44.
			2.2.2.45.	Somālija			2.2.2.45.
			2.2.2.46.	Dienvidāfrika			2.2.2.46.
			2.2.2.47.	Sudāna			2.2.2.47.
			2.2.2.48.	Dienvidsudāna			2.2.2.48.
			2.2.2.49.	Svazilenda			2.2.2.49.
			2.2.2.50.	Togo			2.2.2.50.
			2.2.2.51.	Tunisija			2.2.2.51.
			2.2.2.52.	Uganda			2.2.2.52.
			2.2.2.53.	Tanzānija			2.2.2.53.
			2.2.2.54.	Rietumsahāra			2.2.2.54.
			2.2.2.55.	Zambija			2.2.2.55.
			2.2.2.56.	Zimbabve			2.2.2.56.
			2.2.2.57.	Cita valsts Āfrikā			2.2.2.57.
		2.2.3.	Karību jūras reģiona valstis, Dienvidamerika vai Centrālamerika			2.2.3.	2.2.3.
			2.2.3.01.	Angilja			2.2.3.01.
			2.2.3.02.	Antigva un Barbuda			2.2.3.02.
			2.2.3.03.	Argentīna			2.2.3.03.
			2.2.3.04.	Aruba			2.2.3.04.
			2.2.3.05.	Bahamu Salas			2.2.3.05.
			2.2.3.06.	Barbadosa			2.2.3.06.
			2.2.3.07.	Beliza			2.2.3.07.
			2.2.3.08.	Bolīvija			2.2.3.08.
			2.2.3.09.	Brazīlija			2.2.3.09.
			2.2.3.10.	Britu Virdžīnu Salas			2.2.3.10.
			2.2.3.11.	Kaimanu salas			2.2.3.11.
			2.2.3.12.	Čīle			2.2.3.12.
			2.2.3.13.	Kolumbija			2.2.3.13.
			2.2.3.14.	Kostarika			2.2.3.14.
			2.2.3.15.	Kuba			2.2.3.15.
			2.2.3.16.	Kirasao			2.2.3.16.
			2.2.3.17.	Dominika			2.2.3.17.
			2.2.3.18.	Dominikānas Republika			2.2.3.18.
			2.2.3.19.	Ekvadora			2.2.3.19.
			2.2.3.20.	Salvadora			2.2.3.20.
			2.2.3.21.	Folklenda (Malvinu) Salas			2.2.3.21.
			2.2.3.22.	Grenāda			2.2.3.22.
			2.2.3.23.	Gvatemala			2.2.3.23.
			2.2.3.24.	Gajāna			2.2.3.24.
			2.2.3.25.	Haiti			2.2.3.25.
			2.2.3.26.	Hondurasa			2.2.3.26.
			2.2.3.27.	Jamaika			2.2.3.27.
			2.2.3.28.	Meksika			2.2.3.28.
			2.2.3.29.	Montserrata			2.2.3.29.
			2.2.3.30.	Nikaragva			2.2.3.30.
			2.2.3.31.	Panama			2.2.3.31.
			2.2.3.32.	Paragvaja			2.2.3.32.
			2.2.3.33.	Peru			2.2.3.33.
			2.2.3.34.	Senbartelmī			2.2.3.34.
			2.2.3.35.	Sentkitsa un Nevisa			2.2.3.35.
			2.2.3.36.	Sentlūsija			2.2.3.36.
			2.2.3.37.	Senmartēna (Francija)			2.2.3.37.
			2.2.3.38.	Sentmartēna (Nīderlande)			2.2.3.38.
			2.2.3.39.	Sentvinsenta un Grenadīnas			2.2.3.39.
			2.2.3.40.	Surinama			2.2.3.40.
			2.2.3.41.	Trinidāda un Tobāgo			2.2.3.41.
			2.2.3.42.	Tērksas un Kaikosas Salas			2.2.3.42.
			2.2.3.43.	Urugvaja			2.2.3.43.
			2.2.3.44.	Venecuēla			2.2.3.44.
			2.2.3.45.	Cita valsts Karību jūras reģionā, Dienvidamerikā vai Centrālamerikā			2.2.3.45.
		2.2.4.	Ziemeļamerika			2.2.4.	2.2.4.
			2.2.4.01.	Kanāda			2.2.4.01.
			2.2.4.02.	Grenlande			2.2.4.02.
			2.2.4.03.	Amerikas Savienotās Valstis			2.2.4.03.
			2.2.4.04.	Bermudu salas			2.2.4.04.
			2.2.4.05.	Senpjēra un Mikelona			2.2.4.05.
			2.2.4.06.	Cita valsts Ziemeļamerikā			2.2.4.06.
		2.2.5.	Āzija			2.2.5.	2.2.5.
			2.2.5.01.	Afganistāna			2.2.5.01.
			2.2.5.02.	Armēnija			2.2.5.02.
			2.2.5.03.	Azerbaidžāna			2.2.5.03.
			2.2.5.04.	Bahreina			2.2.5.04.
			2.2.5.05.	Bangladeša			2.2.5.05.
			2.2.5.06.	Butāna			2.2.5.06.
			2.2.5.07.	Brunejas Darusalamas Valsts			2.2.5.07.
			2.2.5.08.	Kambodža			2.2.5.08.
			2.2.5.09.	Ķīna			2.2.5.09.
			2.2.5.10.	Gruzija			2.2.5.10.
			2.2.5.11.	Indija			2.2.5.11.
			2.2.5.12.	Indonēzija			2.2.5.12.
			2.2.5.13.	Irāka			2.2.5.13.
			2.2.5.14.	Irāna			2.2.5.14.
			2.2.5.15.	Izraēla			2.2.5.15.
			2.2.5.16.	Japāna			2.2.5.16.
			2.2.5.17.	Jordānija			2.2.5.17.
			2.2.5.18.	Kazahstāna			2.2.5.18.
			2.2.5.19.	Ziemeļkoreja			2.2.5.19.
			2.2.5.20.	Dienvidkoreja			2.2.5.20.
			2.2.5.21.	Kuveita			2.2.5.21.
			2.2.5.22.	Kirgizstāna			2.2.5.22.
			2.2.5.23.	Laosa			2.2.5.23.
			2.2.5.24.	Libāna			2.2.5.24.
			2.2.5.25.	Malaizija			2.2.5.25.
			2.2.5.26.	Maldīvija			2.2.5.26.
			2.2.5.27.	Mongolija			2.2.5.27.
			2.2.5.28.	Mjanma			2.2.5.28.
			2.2.5.29.	Nepāla			2.2.5.29.
			2.2.5.30.	Omāna			2.2.5.30.
			2.2.5.31.	Pakistāna			2.2.5.31.
			2.2.5.32.	Filipīnas			2.2.5.32.
			2.2.5.33.	Katara			2.2.5.33.
			2.2.5.34.	Saūda Arābija			2.2.5.34.
			2.2.5.35.	Singapūra			2.2.5.35.
			2.2.5.36.	Šrilanka			2.2.5.36.
			2.2.5.37.	Sīrija			2.2.5.37.
			2.2.5.38.	Taivāna			2.2.5.38.
			2.2.5.39.	Tadžikistāna			2.2.5.39.
			2.2.5.40.	Taizeme			2.2.5.40.
			2.2.5.41.	Austrumtimora			2.2.5.41.
			2.2.5.42.	Turkmenistāna			2.2.5.42.
			2.2.5.43.	Apvienotie Arābu Emirāti			2.2.5.43.
			2.2.5.44.	Uzbekistāna			2.2.5.44.
			2.2.5.45.	Vjetnama			2.2.5.45.
			2.2.5.46.	Palestīna			2.2.5.46.
			2.2.5.47.	Jemena			2.2.5.47.
			2.2.5.48.	Cita valsts Āzijā			2.2.5.48.
		2.2.6.	Okeānija			2.2.6.	2.2.6.
			2.2.6.01.	Austrālija			2.2.6.01.
			2.2.6.02.	Mikronēzijas Federatīvās Valstis			2.2.6.02.
			2.2.6.03.	Kuka Salas (Jaunzēlande)			2.2.6.03.
			2.2.6.04.	Fidži			2.2.6.04.
			2.2.6.05.	Francijas Polinēzija			2.2.6.05.
			2.2.6.06.	Francijas Dienvidjūru teritorijas			2.2.6.06.
			2.2.6.07.	Kiribati			2.2.6.07.
			2.2.6.08.	Māršala salas			2.2.6.08.
			2.2.6.09.	Nauru			2.2.6.09.
			2.2.6.10.	Jaunkaledonija			2.2.6.10.
			2.2.6.11.	Jaunzēlande			2.2.6.11.
			2.2.6.12.	Palau			2.2.6.12.
			2.2.6.13.	Papua-Jaungvineja			2.2.6.13.
			2.2.6.14.	Samoa			2.2.6.14.
			2.2.6.15.	Zālamana Salas			2.2.6.15.
			2.2.6.16.	Tonga			2.2.6.16.
			2.2.6.17.	Tuvalu			2.2.6.17.
			2.2.6.18.	Pitkērna			2.2.6.18.
			2.2.6.19.	Vanuatu			2.2.6.19.
			2.2.6.20.	Volisa un Futunas Salas			2.2.6.20.
			2.2.6.21.	Cita valsts Okeānijā			2.2.6.21.
3.	Cita				3.	3.	3.
4.	Nav norādīts				4.	4.	4.

Dalījumi attiecībā uz “Dzimšanas valsti/vietu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījuma “Dzimšanas valsts/vieta” valstu sarakstu piemēro vienīgi statistikas vajadzībām.

Temats – Valstiskā piederība

Valstiskā piederība ir indivīda un viņa valsts īpaša juridiska saikne, ko iegūst, piedzimstot vai naturalizējoties (iesniedzot deklarāciju, izdarot izvēli, apprecoties vai citā veidā) saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Personu, kurai ir divas vai vairākas valstiskās piederības, klasificē pēc vienas valstiskās piederības, ko nosaka šādā secībā:

1.	ziņotājvalsts; vai

2.	ja personai nav ziņotājvalsts valstiskās piederības, cita ES dalībvalsts; vai

3.	ja personai nav citas ES dalībvalsts valstiskās piederības, cita valsts ārpus Eiropas Savienības.

Dubultās valstiskās piederības gadījumos, ja abas valstis ir Eiropas Savienībā, bet neviena no tām nav ziņotājvalsts, dalībvalstis nosaka piešķiramo valstisko piederību.

“ES dalībvalsts” ir valsts, kas ir Eiropas Savienības locekle 2021. gada 1. janvārī.

Ziņotājvalstīm, kas ir ES dalībvalstis, nepiemēro kategorijas “Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts” (COC.H.2.1.) apakškategoriju, kura attiecas uz šīm dalībvalstīm. Ziņotājvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, kategoriju “Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts” (COC.L.2.1. COC.M.2.1. COC.H.2.1.) maina uz “Piederība ES dalībvalstij”.

Personas, kas nav valstspiederīgās nevienā valstī, nedz arī bez valstiskās piederības un kurām ir dažas, bet ne visas ar valstisko piederību saistītās tiesības un pienākumi, klasificē kategorijā “Atzīti nepilsoņi” (COC.H. 2.2.1.20.).

Valstiskā piederība					COC.L.	COC.M.	COC.H.
0.	Kopā				0.	0.	0.
1.	Piederība ziņotājvalstij				1.	1.	1.
2.	Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts				2.	2.	2.
	2.1.	Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts			2.1.	2.1.	2.1.
		2.1.01.	Beļģija				2.1.01.
		2.1.02.	Bulgārija				2.1.02.
		2.1.03.	Čehijas Republika				2.1.03.
		2.1.04.	Dānija				2.1.04.
		2.1.05.	Vācija				2.1.05.
		2.1.06.	Igaunija				2.1.06.
		2.1.07.	Īrija				2.1.07.
		2.1.08.	Grieķija				2.1.08.
		2.1.09.	Spānija				2.1.09.
		2.1.10.	Francija				2.1.10.
		2.1.11.	Horvātija				2.1.11.
		2.1.12.	Itālija				2.1.12.
		2.1.13.	Kipra				2.1.13.
		2.1.14.	Latvija				2.1.14.
		2.1.15.	Lietuva				2.1.15.
		2.1.16.	Luksemburga				2.1.16.
		2.1.17.	Ungārija				2.1.17.
		2.1.18.	Malta				2.1.18.
		2.1.19.	Nīderlande				2.1.19.
		2.1.20.	Austrija				2.1.20.
		2.1.21.	Polija				2.1.21.
		2.1.22.	Portugāle				2.1.22.
		2.1.23.	Rumānija				2.1.23.
		2.1.24.	Slovēnija				2.1.24.
		2.1.25.	Slovākija				2.1.25.
		2.1.26.	Somija				2.1.26.
		2.1.27.	Zviedrija				2.1.27.
		2.1.28.	Apvienotā Karaliste				2.1.28.
	2.2.	Piederība valstij, kas nav ES dalībvalsts			2.2.	2.2.	2.2.
		2.2.1.	Cita Eiropas valsts			2.2.1.	2.2.1.
			2.2.1.01.	Albānija			2.2.1.01.
			2.2.1.02.	Andora			2.2.1.02.
			2.2.1.03.	Baltkrievija			2.2.1.03.
			2.2.1.04.	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika			2.2.1.04.
			2.2.1.05.	Islande			2.2.1.05.
			2.2.1.06.	Kosova (*2)			2.2.1.06.
			2.2.1.07.	Lihtenšteina			2.2.1.07.
			2.2.1.08.	Moldova			2.2.1.08.
			2.2.1.09.	Monako			2.2.1.09.
			2.2.1.10.	Melnkalne			2.2.1.10.
			2.2.1.11.	Norvēģija			2.2.1.11.
			2.2.1.12.	Bosnija un Hercegovina			2.2.1.12.
			2.2.1.13.	Krievijas Federācija			2.2.1.13.
			2.2.1.14.	Sanmarīno			2.2.1.14.
			2.2.1.15.	Serbija			2.2.1.15.
			2.2.1.16.	Šveice			2.2.1.16.
			2.2.1.17.	Turcija			2.2.1.17.
			2.2.1.18.	Ukraina			2.2.1.18.
			2.2.1.19.	Vatikāna Pilsētvalsts			2.2.1.19.
			2.2.1.20.	Atzīti nepilsoņi			2.2.1.20.
			2.2.1.21.	Cita valsts Eiropā			2.2.1.21.
		2.2.2.	Valsts Āfrikā			2.2.2.	2.2.2.
			2.2.2.01.	Alžīrija			2.2.2.01.
			2.2.2.02.	Angola			2.2.2.02.
			2.2.2.03.	Benina			2.2.2.03.
			2.2.2.04.	Botsvāna			2.2.2.04.
			2.2.2.05.	Burkinafaso			2.2.2.05.
			2.2.2.06.	Burundi			2.2.2.06.
			2.2.2.07.	Kamerūna			2.2.2.07.
			2.2.2.08.	Kaboverde			2.2.2.08.
			2.2.2.09.	Centrālāfrikas Republika			2.2.2.09.
			2.2.2.10.	Čada			2.2.2.10.
			2.2.2.11.	Komoru salas			2.2.2.11.
			2.2.2.12.	Kongo			2.2.2.12.
			2.2.2.13.	Kotdivuāra			2.2.2.13.
			2.2.2.14.	Kongo Demokrātiskā Republika			2.2.2.14.
			2.2.2.15.	Džibutija			2.2.2.15.
			2.2.2.16.	Ēģipte			2.2.2.16.
			2.2.2.17.	Ekvatoriālā Gvineja			2.2.2.17.
			2.2.2.18.	Eritreja			2.2.2.18.
			2.2.2.19.	Etiopija			2.2.2.19.
			2.2.2.20.	Gabona			2.2.2.20.
			2.2.2.21.	Gambija			2.2.2.21.
			2.2.2.22.	Gana			2.2.2.22.
			2.2.2.23.	Gvineja			2.2.2.23.
			2.2.2.24.	Gvineja-Bisava			2.2.2.24.
			2.2.2.25.	Kenija			2.2.2.25.
			2.2.2.26.	Lesoto			2.2.2.26.
			2.2.2.27.	Libērija			2.2.2.27.
			2.2.2.28.	Lībija			2.2.2.28.
			2.2.2.29.	Madagaskara			2.2.2.29.
			2.2.2.30.	Malāvija			2.2.2.30.
			2.2.2.31.	Mali			2.2.2.31.
			2.2.2.32.	Mauritānija			2.2.2.32.
			2.2.2.33.	Maurīcija			2.2.2.33.
			2.2.2.34.	Maroka			2.2.2.34.
			2.2.2.35.	Mozambika			2.2.2.35.
			2.2.2.36.	Namībija			2.2.2.36.
			2.2.2.37.	Nigēra			2.2.2.37.
			2.2.2.38.	Nigērija			2.2.2.38.
			2.2.2.39.	Ruanda			2.2.2.39.
			2.2.2.40.	Santome un Prinsipi			2.2.2.40.
			2.2.2.41.	Senegāla			2.2.2.41.
			2.2.2.42.	Seišelu salas			2.2.2.42.
			2.2.2.43.	Sjerraleone			2.2.2.43.
			2.2.2.44.	Somālija			2.2.2.44.
			2.2.2.45.	Dienvidāfrika			2.2.2.45.
			2.2.2.46.	Sudāna			2.2.2.46.
			2.2.2.47.	Dienvidsudāna			2.2.2.47.
			2.2.2.48.	Svazilenda			2.2.2.48.
			2.2.2.49.	Togo			2.2.2.49.
			2.2.2.50.	Tunisija			2.2.2.50.
			2.2.2.51.	Uganda			2.2.2.51.
			2.2.2.52.	Tanzānija			2.2.2.52.
			2.2.2.53.	Rietumsahāra			2.2.2.53.
			2.2.2.54.	Zambija			2.2.2.54.
			2.2.2.55.	Zimbabve			2.2.2.55.
			2.2.2.56.	Cita valsts Āfrikā			2.2.2.56.
		2.2.3.	Valsts Karību jūras reģionā, Dienvidamerikā vai Centrālamerikā			2.2.3.	2.2.3.
			2.2.3.01.	Antigva un Barbuda			2.2.3.01.
			2.2.3.02.	Argentīna			2.2.3.02.
			2.2.3.03.	Aruba			2.2.3.03.
			2.2.3.04.	Bahamu Salas			2.2.3.04.
			2.2.3.05.	Barbadosa			2.2.3.05.
			2.2.3.06.	Beliza			2.2.3.06.
			2.2.3.07.	Bolīvija			2.2.3.07.
			2.2.3.08.	Brazīlija			2.2.3.08.
			2.2.3.09.	Čīle			2.2.3.09.
			2.2.3.10.	Kolumbija			2.2.3.10.
			2.2.3.11.	Kostarika			2.2.3.11.
			2.2.3.12.	Kuba			2.2.3.12.
			2.2.3.13.	Kirasao			2.2.3.13.
			2.2.3.14.	Dominika			2.2.3.14.
			2.2.3.15.	Dominikānas Republika			2.2.3.15.
			2.2.3.16.	Ekvadora			2.2.3.16.
			2.2.3.17.	Salvadora			2.2.3.17.
			2.2.3.18.	Grenāda			2.2.3.18.
			2.2.3.19.	Gvatemala			2.2.3.19.
			2.2.3.20.	Gajāna			2.2.3.20.
			2.2.3.21.	Haiti			2.2.3.21.
			2.2.3.22.	Hondurasa			2.2.3.22.
			2.2.3.23.	Jamaika			2.2.3.23.
			2.2.3.24.	Meksika			2.2.3.24.
			2.2.3.25.	Nikaragva			2.2.3.25.
			2.2.3.26.	Panama			2.2.3.26.
			2.2.3.27.	Paragvaja			2.2.3.27.
			2.2.3.28.	Peru			2.2.3.28.
			2.2.3.29.	Sentkitsa un Nevisa			2.2.3.29.
			2.2.3.30.	Sentlūsija			2.2.3.30.
			2.2.3.31.	Sentmartēna (Nīderlande)			2.2.3.31.
			2.2.3.32.	Sentvinsenta un Grenadīnas			2.2.3.32.
			2.2.3.33.	Surinama			2.2.3.33.
			2.2.3.34.	Trinidāda un Tobāgo			2.2.3.34.
			2.2.3.35.	Urugvaja			2.2.3.35.
			2.2.3.36.	Venecuēla			2.2.3.36.
			2.2.3.37.	Cita valsts Karību jūras reģionā, Dienvidamerikā vai Centrālamerikā			2.2.3.37.
		2.2.4.	Valsts Ziemeļamerikā			2.2.4.	2.2.4.
			2.2.4.01.	Kanāda			2.2.4.01.
			2.2.4.02.	Amerikas Savienotās Valstis			2.2.4.02.
			2.2.4.03.	Cita valsts Ziemeļamerikā			2.2.4.03.
		2.2.5.	Valsts Āzijā			2.2.5.	2.2.5.
			2.2.5.01.	Afganistāna			2.2.5.01.
			2.2.5.02.	Armēnija			2.2.5.02.
			2.2.5.03.	Azerbaidžāna			2.2.5.03.
			2.2.5.04.	Bahreina			2.2.5.04.
			2.2.5.05.	Bangladeša			2.2.5.05.
			2.2.5.06.	Butāna			2.2.5.06.
			2.2.5.07.	Brunejas Darusalamas Valsts			2.2.5.07.
			2.2.5.08.	Kambodža			2.2.5.08.
			2.2.5.09.	Ķīna			2.2.5.09.
			2.2.5.10.	Gruzija			2.2.5.10.
			2.2.5.11.	Indija			2.2.5.11.
			2.2.5.12.	Indonēzija			2.2.5.12.
			2.2.5.13.	Irāka			2.2.5.13.
			2.2.5.14.	Irāna			2.2.5.14.
			2.2.5.15.	Izraēla			2.2.5.15.
			2.2.5.16.	Japāna			2.2.5.16.
			2.2.5.17.	Jordānija			2.2.5.17.
			2.2.5.18.	Kazahstāna			2.2.5.18.
			2.2.5.19.	Ziemeļkoreja			2.2.5.19.
			2.2.5.20.	Dienvidkoreja			2.2.5.20.
			2.2.5.21.	Kuveita			2.2.5.21.
			2.2.5.22.	Kirgizstāna			2.2.5.22.
			2.2.5.23.	Laosa			2.2.5.23.
			2.2.5.24.	Libāna			2.2.5.24.
			2.2.5.25.	Malaizija			2.2.5.25.
			2.2.5.26.	Maldīvija			2.2.5.26.
			2.2.5.27.	Mongolija			2.2.5.27.
			2.2.5.28.	Mjanma/Birma			2.2.5.28.
			2.2.5.29.	Nepāla			2.2.5.29.
			2.2.5.30.	Omāna			2.2.5.30.
			2.2.5.31.	Pakistāna			2.2.5.31.
			2.2.5.32.	Filipīnas			2.2.5.32.
			2.2.5.33.	Katara			2.2.5.33.
			2.2.5.34.	Saūda Arābija			2.2.5.34.
			2.2.5.35.	Singapūra			2.2.5.35.
			2.2.5.36.	Šrilanka			2.2.5.36.
			2.2.5.37.	Sīrija			2.2.5.37.
			2.2.5.38.	Taivāna			2.2.5.38.
			2.2.5.39.	Tadžikistāna			2.2.5.39.
			2.2.5.40.	Taizeme			2.2.5.40.
			2.2.5.41.	Austrumtimora			2.2.5.41.
			2.2.5.42.	Turkmenistāna			2.2.5.42.
			2.2.5.43.	Apvienotie Arābu Emirāti			2.2.5.43.
			2.2.5.44.	Uzbekistāna			2.2.5.44.
			2.2.5.45.	Vjetnama			2.2.5.45.
			2.2.5.46.	Palestīna			2.2.5.46.
			2.2.5.47.	Jemena			2.2.5.47.
			2.2.5.48.	Cita valsts Āzijā			2.2.5.48.
		2.2.6.	Valsts Okeānijā			2.2.6.	2.2.6.
			2.2.6.01.	Austrālija			2.2.6.01.
			2.2.6.02.	Mikronēzijas Federatīvās Valstis			2.2.6.02.
			2.2.6.03.	Fidži			2.2.6.03.
			2.2.6.04.	Kiribati			2.2.6.04.
			2.2.6.05.	Māršala salas			2.2.6.05.
			2.2.6.06.	Nauru			2.2.6.06.
			2.2.6.07.	Jaunzēlande			2.2.6.07.
			2.2.6.08.	Palau			2.2.6.08.
			2.2.6.09.	Papua-Jaungvineja			2.2.6.09.
			2.2.6.10.	Samoa			2.2.6.10.
			2.2.6.11.	Zālamana Salas			2.2.6.11.
			2.2.6.12.	Tonga			2.2.6.12.
			2.2.6.13.	Tuvalu			2.2.6.13.
			2.2.6.14.	Vanuatu			2.2.6.14.
			2.2.6.15.	Cita valsts Okeānijā			2.2.6.15.
3.	Bez valstiskās piederības				3.	3.	3.
4.	Nav norādīts				4.	4.	4.

Dalījumi attiecībā uz “Valstisko piederību” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījuma “Valstiskā piederība” valstu sarakstu piemēro vienīgi statistikas vajadzībām.

Temats – Dzīvošana ārzemēs un ierašanās gads valstī (no 1980. gada)

Ierašanās gads ir kalendārais gads, kad persona pēdējo reizi reģistrēja pastāvīgo dzīvesvietu valstī. Sniedz informāciju par pēdējās ierašanās gadu valstī, nevis par pirmās ierašanās gadu valstī (proti, temats “Ierašanās gads valstī” nesniedz informāciju par pārtrauktām uzturēšanās reizēm).

Dalījums “Ierašanās gads valstī kopš 2010. gada” ir vērsts uz pēdējo starptautisko migrāciju kopš 2010. gada.

Ierašanās gads valstī kopš 2010. gada		YAT.
0.	Kopā	0.
1.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 2010. gadā vai vēlāk	1.
2.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 2009. gadā vai pirms tam, vai nekad nedzīvoja ārzemēs	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums “Ierašanās gads valstī kopš 2010. gada” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījumi attiecībā uz “Ierašanās gadu valstī kopš 1980. gada” ir vērsti uz starptautisko migrāciju kopš 1980. gada.

Dati par 2021. gadu attiecas uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz pārskata datumam.

Ierašanās gads valstī kopš 1980. gada				YAE.L.	YAE.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1980. gadā vai vēlāk			1.	1.
	1.1.	2020. līdz 2021. gads		1.1.	1.1.
		1.1.1.	2021		1.1.1.
		1.1.2.	2020		1.1.2.
	1.2.	2015. līdz 2019. gads		1.2.	1.2.
		1.2.1.	2019		1.2.1.
		1.2.2.	2018		1.2.2.
		1.2.3.	2017		1.2.3.
		1.2.4.	2016		1.2.4.
		1.2.5.	2015		1.2.5.
	1.3.	2010. līdz 2014. gads		1.3.	1.3.
		1.3.1.	2014		1.3.1.
		1.3.2.	2013		1.3.2.
		1.3.3.	2012		1.3.3.
		1.3.4.	2011		1.3.4.
		1.3.5.	2010		1.3.5.
	1.4.	2005. līdz 2009. gads		1.4.	1.4.
		1.4.1.	2009		1.4.1.
		1.4.2.	2008		1.4.2.
		1.4.3.	2007		1.4.3.
		1.4.4.	2006		1.4.4.
		1.4.5.	2005		1.4.5.
	1.5.	2000. līdz 2004. gads		1.5.	1.5.
	1.6.	1995. līdz 1999. gads		1.6.	1.6.
	1.7.	1990. līdz 1994. gads		1.7.	1.7.
	1.8.	1985. līdz 1989. gads		1.8.	1.8.
	1.9.	1980. līdz 1984. gads		1.9.	1.9.
2.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1979. gadā vai pirms tam, vai nekad nedzīvoja ārzemēs			2.	2.
3.	Nav norādīts			3.	3.

Dalījumi attiecībā uz “Ierašanās gadu valstī kopš 1980. gada” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta un ierašanās datums pašreizējā dzīvesvietā; vai pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas

Sniedz informāciju par pašreizējo pastāvīgo dzīvesvietu attiecībā pret pastāvīgo dzīvesvietu gadu pirms skaitīšanas.

Dalījumā “Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas” visas dzīvesvietas pārmaiņas attiecas uz laikposmu, sākot no viena gada pirms pārskata datuma līdz pārskata datumam. Pārcelšanos vienā un tajā pašā LAU 2. līmeņa apgabalā uzskata arī par pārcelšanos vienā un tajā pašā NUTS 3. līmeņa apgabalā.

Bērnus līdz viena gada vecumam klasificē kategorijā “Nepiemēro” (ROY.4.).

Valstis, kuras vāc informāciju par tematu “Iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta un ierašanās datums pašreizējā dzīvesvietā”, klasificē visas personas, kas gada laikā pirms pārskata datuma ir mainījušas savu pastāvīgo dzīvesvietu vairāk nekā vienu reizi, iepriekšējā pastāvīgajā dzīvesvietā, proti, pastāvīgajā dzīvesvietā, no kuras tās pārcēlās uz pašreizējo pastāvīgo dzīvesvietu.

Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas				ROY.
0.	Kopā			0.
1.	Pastāvīgā dzīvesvieta nav mainījusies			1.
2.	Pastāvīgā dzīvesvieta ir mainījusies			2.
	2.1.	Pārcelšanās ziņotājvalstī		2.1.
		2.1.1.	Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas tajā pašā pašreizējās pastāvīgās dzīvesvietas NUTS 3. līmeņa apgabalā	2.1.1.
		2.1.2.	Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas ārpus pašreizējās pastāvīgās dzīvesvietas NUTS 3. līmeņa apgabalā	2.1.2.
	2.2.	Pārcelšanās no ārpus ziņotājvalsts esošas vietas		2.2.
3.	Nav norādīts			3.
4.	Nepiemēro			4.

Dalījums “Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Ģimenes statuss

Ģimenes kodolu definē šaurā nozīmē; tās ir divas vai vairākas personas, kuras pieder pie vienas mājsaimniecības un kuras ir saistītas kā vīrs un sieva, kā partneri reģistrētās partnerattiecībās, kā partneri civillaulībā vai kā vecāki un bērns. Tādējādi ģimeni veido pāris bez bērniem, pāris ar vienu vai vairākiem bērniem vai vientuļais vecāks ar vienu vai vairākiem bērniem. Šis ģimenes jēdziens ierobežo bērnu un pieaugušo attiecības, un tās ir tiešās (pirmās pakāpes) attiecības, proti, bērnu un vecāku attiecības.

Bērns (dēls/meita) ir paša un adoptēts dēls vai meita, vai padēls vai pameita (neatkarīgi no vecuma vai ģimenes stāvokļa), kam ir pastāvīga dzīvesvieta mājsaimniecībā vismaz pie viena no vecākiem un kuram nav partnera vai paša bērnu tajā pašā mājsaimniecībā. Audžubērni nav iekļauti. Dēls vai meita, kas dzīvo ar laulāto, ar reģistrētu partneri, ar partneri civillaulībā vai ar vienu vai vairākiem bērniem, netiek uzskatīta par bērnu. Bērns, kurš pārmaiņus uzturas divās mājsaimniecībās (piemēram, ja vecāki ir šķīrušies), par savu mājsaimniecību uzskata to mājsaimniecību, kur tas pavada lielāko daļu laika. Ja pie abiem vecākiem tas pavada vienādu laika posmu, par bērna mājsaimniecību uzskata to, kur bērns nakšņo skaitīšanas laikā vai alternatīvi – mājsaimniecību, kurā bērnam ir juridiskā vai reģistrētā dzīvesvieta.

Termins “partneri” ietver precētus pārus, pārus reģistrētās partnerattiecībās un pārus, kuri dzīvo civillaulībā. “Reģistrētas partnerattiecības” tiek definētas tāpat kā temata “Juridiskais ģimenes stāvoklis” tehniskajās specifikācijās.

Divas personas uzskata par partneriem “civillaulībā”, ja tās

—	pieder pie vienas un tās pašas mājsaimniecības un

—	tām ir laulībām līdzīgas attiecības vienam ar otru, un

—	tās nav precējušās vai nav reģistrētās partnerattiecībās viena ar otru.

“Vecvecāku un mazbērnu mājsaimniecības” (mājsaimniecības, kurās ir kāds no vecvecākiem vai abi vecvecāki un viens vai vairāki mazbērni, taču nav minēto mazbērnu vecāki) nav iekļautas ģimenes definīcijā.

Ģimenes statuss				FST.L.	FST.M.	FST.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	Partneri			1.	1.	1.
	1.1.	Personas precētā pārī vai reģistrētās partnerattiecībās			1.1.	1.1.
		1.1.1.	Personas precētā pārī vai reģistrētās partnerattiecībās ar pretēja dzimuma personu			1.1.1.
		1.1.2.	Personas precētā pārī vai reģistrētās partnerattiecībās ar sava dzimuma personu			1.1.2.
	1.2.	Partneri civillaulībā			1.2.	1.2.
2.	Vientuļie vecāki			2.	2.	2.
3.	Dēli/meitas			3.	3.	3.
	3.1.	Ne vientuļā vecāka			3.1.	3.1.
	3.2.	Vientuļā vecāka			3.2.	3.2.
4.	Nav norādīts			4.	4.	4.
5.	Nepiemēro – nepieder ģimenes kodolam			5.	5.	5.

Dalījumi attiecībā uz “Ģimenes statusu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Ģimenes kodola veids

Ģimenes jēdzienu specifikācijas un terminu “ģimenes kodols”, “bērns”, “pāris” un “civillaulība” definīcijas, kas sniegtas tematam “Ģimenes statuss”, piemēro arī tematam “Ģimenes kodola veids”.

Ģimenes kodola veids				TFN.L.	TFN.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Precēta vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes			1.	1.
	1.1.	Precēta vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes, kurās nedzīvo bērni			1.1.
		1.1.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes		1.1.1.
		1.1.2.	Viena dzimuma personu precēta pāra vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes		1.1.2.
	1.2.	Precēta vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			1.2.
		1.2.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes		1.2.1.
		1.2.2.	Viena dzimuma personu precēta pāra vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes		1.2.2.
	1.3.	Precēta vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			1.3.
		1.3.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes		1.3.1.
		1.3.2.	Viena dzimuma personu precēta pāra vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes		1.3.2.
2.	Civillaulībā dzīvojoša pāra ģimenes			2.	2.
	2.1.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem nedzīvo bērni			2.1.
	2.2.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.2.
	2.3.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.3.
3.	Vientuļā tēva ģimenes			3.	3.
	3.1.	Vientuļā tēva ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			3.1.
	3.2.	Vientuļā tēva ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			3.2.
4.	Vientuļās mātes ģimenes			4.	4.
	4.1.	Vientuļās mātes ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			4.1.
	4.2.	Vientuļās mātes ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			4.2.

Dalījumi attiecībā uz “Ģimenes kodola veidu” paredzēti, lai dalītu “ģimenes kodolu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Ģimenes kodola lielums

Tematam “Ģimenes statuss” sniegto termina “ģimenes kodols” definīciju piemēro arī tematam “Ģimenes kodola lielums”.

Ģimenes kodola lielums			SFN.
0.	Kopā		0.
1.	2 personas		1.
2.	3 līdz 5 personas		2.
	2.1.	3 personas	2.1.
	2.2.	4 personas	2.2.
	2.3.	5 personas	2.3.
3.	6 un vairāk personas		3.
	3.1.	6 līdz 10 personas	3.1.
	3.2.	11 un vairāk personas	3.2.

Dalījumi attiecībā uz “Ģimenes kodola lielumu” paredzēti, lai dalītu “ģimenes kodolu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Mājsaimniecības statuss

Dalībvalstis piemēro “kopīgas saimniekošanas” jēdzienu, lai noteiktu privātas mājsaimniecības vai, ja tas nav iespējams, “kopīgas dzīvošanas” jēdzienu.

1. Kopīgas saimniekošanas jēdziens

Saskaņā ar kopīgas saimniekošanas jēdzienu privāta mājsaimniecība ir

vienas personas mājsaimniecība, kuru veido viena persona, kas viena dzīvo atsevišķā dzīvojamā vienībā vai kas kā apakšīrniece apdzīvo atsevišķu istabu (vai istabas) dzīvojamā vienībā, taču neapvienojas ar kādu citu iemītnieku dzīvojamā vienībā, lai veidotu vairāku personu mājsaimniecību, kā definēts turpmāk; vai

b)	vairāku personu mājsaimniecība, kas ir divu vai vairāku personu grupa, kas apvienojas un apdzīvo visu dzīvojamo vienību vai tās daļu un apgādā sevi ar pārtiku un, iespējams, citām dzīvei nepieciešamām lietām. Grupas dalībnieki var vairāk vai mazāk apvienot savus ienākumus.

2. Kopīgas dzīvošanas jēdziens

Saskaņā ar kopīgas dzīvošanas jēdzienu visas dzīvojamā vienībā dzīvojošās personas ir vienas un tās pašas mājsaimniecības locekles; apdzīvotā dzīvojamā vienībā ir viena mājsaimniecība. Saskaņā ar kopīgas dzīvošanas jēdzienu apdzīvoto dzīvojamo vienību skaits ir vienāds ar to mājsaimniecību skaitu, kuras tās apdzīvo, un dzīvojamo vienību un mājsaimniecību atrašanās vietas ir identiskas.

Kategorija “Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas” ietver “Personas ģimenes kodolā” (HST.M. un HST.H.1.1.) un “Personas, kas nepieder ģimenes kodolam” (HST.M. un HST.H. 1.2.). Kategorija “Personas ģimenes kodolā” ietver visas personas, kas pieder pie privātas mājsaimniecības ar ģimenes kodolu, kurā tās ir locekles. “Personas, kas nepieder ģimenes kodolam” ietver visas personas, kuras pieder pie neģimenes mājsaimniecības vai ģimenes mājsaimniecības, taču nav ģimenes kodola locekles minētajā mājsaimniecībā.

Neģimenes mājsaimniecība var būt vienas personas mājsaimniecība (persona “Dzīvo viena” (HST.H.1.2.1.)) vai vairāku personu mājsaimniecība bez ģimenes kodola. Kategorija “Nedzīvo viena” (HST.H.1.2.2.) ietver personas, kuras dzīvo vairāku personu mājsaimniecībā bez ģimenes kodola vai ģimenes mājsaimniecībā, taču nav ģimenes kodola locekles minētajā mājsaimniecībā.

Kolektīvās mājsaimniecības ietver personas, kuru vajadzības pēc pajumtes un iztikas nodrošina kāda iestāde. Iestāde ir juridiska persona, kas paredzēta, lai tajā ilglaicīgi izmitinātu personu grupu un sniegtu tām pakalpojumus. Iestādēm parasti ir kopīgas telpas, kuras kopīgi izmanto iemītnieki (vannas istabas, atpūtas telpas, ēdamtelpas, guļamtelpas utt.).

“Bezpajumtnieki” (HST.M. 2.2. un HST.H.2.2.) ir personas, kas dzīvo uz ielas bez pajumtes, ko varētu uzskatīt par dzīvojamām telpām (primārā bezpajumtniecība), vai personas, kas bieži maina pagaidu mītnes vietas (sekundārā bezpajumtniecība).

Mājsaimniecības statuss				HST.L.	HST.M.	HST.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas			1.	1.	1.
	1.1.	Personas ģimenes kodolā			1.1.	1.1.
	1.2.	Personas, kas nepieder ģimenes kodolam			1.2.	1.2.
		1.2.1.	Dzīvo viena			1.2.1.
		1.2.2.	Nedzīvo viena			1.2.2.
	1.3.	Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas, taču nenorādot kategoriju			1.3.	1.3.
2.	Privātā mājsaimniecībā nedzīvojošas personas			2.	2.	2.
	2.1.	Personas kolektīvā mājsaimniecībā			2.1.	2.1.
	2.2.	Privātā mājsaimniecībā nedzīvojošas personas (tostarp bezpajumtnieki), taču nenorādot kategoriju			2.2.	2.2.

Dalījumi attiecībā uz “Mājsaimniecības statusu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Privātās mājsaimniecības veids

Tematam “Mājsaimniecības statuss” sniegtās mājsaimniecības jēdzienu specifikācijas piemēro arī tematam “Privātās mājsaimniecības veids”.

“Pāru mājsaimniecības” ietver precētu pāru mājsaimniecības, reģistrētu partnerattiecību mājsaimniecības un civillaulībā dzīvojošu pāru mājsaimniecības.

Privātās mājsaimniecības veids				TPH.L.	TPH.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Neģimenes mājsaimniecības			1.	1.
	1.1.	Vienas personas mājsaimniecības		1.1.	1.1.
	1.2.	Vairāku personu mājsaimniecības		1.2.	1.2.
2.	Vienas ģimenes mājsaimniecības			2.	2.
	2.1.	Pāru mājsaimniecības			2.1.
		2.1.1.	Pāri, ar kuriem nedzīvo bērni		2.1.1.
		2.1.2.	Pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu		2.1.2.
		2.1.3.	Pāri, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka		2.1.3.
	2.2.	Vientuļā tēva mājsaimniecības			2.2.
		2.2.1.	Vientuļā tēva mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu		2.2.1.
		2.2.2.	Vientuļā tēva mājsaimniecības, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka		2.2.2.
	2.3.	Vientuļās mātes mājsaimniecības			2.3.
		2.3.1.	Vientuļās mātes mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu		2.3.1.
		2.3.2.	Vientuļās mātes mājsaimniecības, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka		2.3.2.
3.	Divu vai vairāku ģimeņu mājsaimniecības			3.	3.

Dalījumi attiecībā uz “Privātās mājsaimniecības veidiem” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Privātās mājsaimniecības lielums

Tematam “Mājsaimniecības statuss” sniegtās mājsaimniecības jēdzienu specifikācijas piemēro arī tematam “Privātās mājsaimniecības lielums”.

Privātās mājsaimniecības lielums			SPH.
0.	Kopā		0.
1.	1 persona		1.
2.	2 personas		2.
3.	3 līdz 5 personas		3.
	3.1.	3 personas	3.1.
	3.2.	4 personas	3.2.
	3.3.	5 personas	3.3.
4.	6 līdz 10 personas		4.
5.	11 vai vairāk personas		5.

Dalījumi attiecībā uz “Privātās mājsaimniecības lielumu” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Mājokļu apstākļi

Temats “Mājokļu apstākļi” ietver visus iedzīvotājus un attiecas uz to mājokļu veidu, kuros persona pastāvīgi dzīvo skaitīšanas laikā. Tas attiecas uz visām personām, kurām skaitīšanas laikā pastāvīgā dzīvesvieta ir dažādu veidu dzīvojamās telpās vai kurām nav pastāvīgās dzīvesvietas un tās uz laiku uzturas kādās dzīvojamās telpās, vai kuras ir bez pajumtes, nakšņo uz ielas vai patversmēs.

Iedzīvotāji ir personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir vietās, kuras nosauktas attiecīgajā kategorijā.

“Tradicionālie mājokļi” ir tādas strukturāli atsevišķas un neatkarīgas telpas noteiktās atrašanās vietās, kas ir paredzētas pastāvīgai apdzīvošanai un pārskata datumā

a)	tiek izmantotas kā dzīvesvieta vai

b)	ir brīvas, vai

c)	ir rezervētas sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu.

“Atsevišķas” nozīmē, ka tās norobežo sienas un klāj jumts vai griesti tā, lai viena vai vairākas personas varētu norobežoties. “Neatkarīgas” nozīmē, ka ir tieša piekļuve no ielas vai kāpņu telpas, pasāžas, galerijas vai zemesgabala.

“Citas dzīvojamās vienības” ir būdas, kajītes, barakas, šķūņi, autotreileri, laivas, kurās var dzīvot, klētis, dzirnavas, pagrabi vai visi citi mājokļu veidi, ko cilvēki izmanto dzīvošanai skaitīšanas laikā, neatkarīgi no tā, vai tie bija paredzēti dzīvošanai.

“Kopējas dzīvojamās telpas” ir telpas, kuras ir paredzētas lielu indivīdu grupu vai vairāku mājsaimniecību dzīvošanai un kuras skaitīšanas laikā par pastāvīgo dzīvesvietu izmanto vismaz viena persona.

“Apdzīvotie tradicionālie mājokļi”, citas dzīvojamās vienības un kopējas dzīvojamās telpas kopā ir “dzīvojamās telpas”. Katram “mājoklim” jābūt vismaz vienas personas pastāvīgajai dzīvesvietai.

Apdzīvoto tradicionālo mājokļu un citu dzīvojamo vienību summa veido “dzīvojamās vienības”.

Bezpajumtnieki (personas, kuras pastāvīgi nedzīvo nevienā dzīvojamo telpu kategorijā) ir personas, kas dzīvo uz ielas bez pajumtes, ko varētu uzskatīt par dzīvojamām telpām (primārā bezpajumtniecība), vai personas, kas bieži maina pagaidu mītnes vietas (sekundārā bezpajumtniecība).

Mājokļu apstākļi			HAR.
0.	Kopā		0.
1.	Iemītnieki, kas dzīvo tradicionālā mājoklī vai kopējās dzīvojamās telpās		1.
	1.1.	Iemītnieki, kas dzīvo tradicionālā mājoklī	1.1.
	1.2.	Iemītnieki, kas dzīvo kopējās dzīvojamās telpās	1.2.
2.	Iemītnieki, kas dzīvo citā dzīvojamā vienībā, un bezpajumtnieki		2.
3.	Nav norādīts		3.

Dalījumi attiecībā uz “Mājokļu apstākļiem” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss

Temats “Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss” attiecas uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem privāta mājsaimniecība aizņem visu dzīvojamo vienību vai tās daļu.

Mājsaimniecības, kas atmaksā aizdevumu par dzīvojamo vienību, kurā tās dzīvo, vai laika gaitā iegādājas savu dzīvojamo vienību, izmantojot citas finanšu vienošanās, klasificē kategorijā “Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īpašnieks” (TSH.1.).

Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir dzīvojamās vienības īpašnieks un vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īrnieks, klasificē kategorijā “Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īpašnieks” (TSH.1.).

Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss		TSH.
0.	Kopā	0.
1.	Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īpašnieks	1.
2.	Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īrnieks (un neviens cits loceklis nav īpašnieks)	2.
3.	Mājsaimniecības, kas aizņem visu dzīvojamo vienību vai tās daļu, pamatojoties uz citu īpašumtiesību formu	3.
4.	Nav norādīts	4.

Dalījumi attiecībā uz “Mājsaimniecību īpašumtiesību statusu” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Dzīvojamo telpu veids

Dzīvojamās telpas ir mājoklis, ko viena vai vairākas personas izmanto par pastāvīgo dzīvesvietu. Termini “Tradicionālie mājokļi”, “Citas dzīvojamās vienības” un “Kopējas dzīvojamās telpas” ir definēti tematā “Mājokļu apstākļi”.

Dzīvojamo telpu veids		TLQ.
0.	Kopā	0.
1.	Apdzīvotie tradicionālie mājokļi	1.
2.	Citas dzīvojamās vienības	2.
3.	Kopējas dzīvojamās telpas	3.
4.	Nav norādīts	4.

Dalījums “Dzīvojamo telpu veids” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo telpu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss

“Apdzīvotie tradicionālie mājokļi” ir tradicionālie mājokļi, kurus skaitīšanas laikā viena vai vairākas personas izmanto par pastāvīgo dzīvesvietu. “Neapdzīvotie tradicionālie mājokļi” ir tradicionālie mājokļi, kurus skaitīšanas laikā neviena persona neizmanto par pastāvīgo dzīvesvietu.

Mājokļi, kas ir rezervēti sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu, brīvie mājokļi, kā arī tradicionālie mājokļi, kuros uzturas personas, kas nav iekļautas skaitīšanā, klasificē kategorijā “Neapdzīvotie tradicionālie mājokļi” (OCS.2.).

Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss		OCS.
0.	Kopā	0.
1.	Apdzīvotie tradicionālie mājokļi	1.
2.	Neapdzīvotie tradicionālie mājokļi	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījumi attiecībā uz “Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statusu” paredzēti, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Īpašumtiesību veids (īpašumtiesības, saskaņā ar kurām mājoklis ir apdzīvots)

Temats “Īpašumtiesību veids” attiecas uz mājokļa īpašumtiesībām, nevis uz zemes īpašumtiesībām, uz kuras atrodas mājoklis. Tas ir paredzēts, lai norādītu īpašumtiesības, saskaņā ar kurām mājoklis ir apdzīvots.

“Īpašnieka apdzīvoti mājokļi” ir mājokļi, kuros vismaz vienam mājokļa iemītniekam pieder mājokļa daļa vai viss mājoklis.

“Īres mājokļi” ir mājokļi, kuros vismaz viens iemītnieks maksā īri par mājokļa izmantošanu un kuros nevienam iemītniekam nepieder mājokļa daļa vai viss mājoklis.

Neapdzīvotus tradicionālos mājokļus klasificē kategorijā “Nepiemēro” (OWS.5.).

Īpašumtiesību veids		OWS.
0.	Kopā	0.
1.	Īpašnieka apdzīvoti mājokļi	1.
2.	Īres mājokļi	2.
3.	Citu īpašumtiesību veidu mājokļi	3.
4.	Nav norādīts	4.
5.	Nepiemēro	5.

Dalījums “Īpašumtiesību veids” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Iemītnieku skaits

Dzīvojamās vienības iemītnieku skaits ir to cilvēku skaits, kuriem dzīvojamā vienība ir pastāvīgā dzīvesvieta.

Iemītnieku skaits				NOC.
0.	Kopā			0.
1.	1 persona			1.
2.	2 personas			2.
3.	3 līdz 5 personas			3.
	3.1.	3 personas		3.1.
	3.2.	4 personas		3.2.
	3.3	5 personas		3.3.
4.	6 un vairāk personas			4.
	4.1.	6 līdz 10 personas		4.1.
		4.1.1.	6 personas	4.1.1.
		4.1.2.	7 personas	4.1.2.
		4.1.3.	8 personas	4.1.3.
		4.1.4.	9 personas	4.1.4.
		4.1.5.	10 personas	4.1.5.
	4.2.	11 vai vairāk personas		4.2.

Dalījumi attiecībā uz “Iemītnieku skaitu” paredzēti, lai dalītu “apdzīvoto tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Izmantojamā grīdas platība un/vai dzīvojamo vienību istabu skaits

Izmantojamo grīdas platību definē kā

—	grīdas platību ārējo sienu iekšpusē, izņemot neapdzīvojamus pagrabus un bēniņus, un daudzdzīvokļu ēkās visas kopējās platības; vai

—	to istabu kopējo grīdas platību, uz kurām attiecas “istabas” jēdziens.

“Istabu” definē kā tādu telpu dzīvojamā vienībā, ko iekļauj sienas, kas sniedzas no grīdas līdz griestiem vai jumtam un kas ir pietiekami liela, lai tajā varētu ievietot pieaugušā gultu (vismaz 4 kvadrātmetri), un kas lielākoties ir vismaz 2 metrus augsta.

Dalībvalstis sniedz informāciju par “izmantojamo grīdas platību” vai, ja tas nav iespējams, par “istabu skaitu”.

Izmantojamā grīdas platība		UFS.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 30 kvadrātmetriem	1.
2.	30 – mazāk par 40 kvadrātmetriem	2.
3.	40 – mazāk par 50 kvadrātmetriem	3.
4.	50 – mazāk par 60 kvadrātmetriem	4.
5.	60 – mazāk par 80 kvadrātmetriem	5.
6.	80 – mazāk par 100 kvadrātmetriem	6.
7.	100 – mazāk par 120 kvadrātmetriem	7.
8.	120 – mazāk par 150 kvadrātmetriem	8.
9.	150 kvadrātmetri un vairāk	9.
10.	Nav norādīts	10.

Dalījums “Izmantojamā grīdas platība” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Istabu skaits		NOR.
0.	Kopā	0.
1.	1 istaba	1.
2.	2 istabas	2.
3.	3 istabas	3.
4.	4 istabas	4.
5.	5 istabas	5.
6.	6 istabas	6.
7.	7 istabas	7.
8.	8 istabas	8.
9.	9 istabas un vairāk	9.
10.	Nav norādīts	10.

Dalījums “Istabu skaits” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Iedzīvotāju blīvuma standarts

Tematā “Iedzīvotāju blīvuma standarts” izmantojamo grīdas platību kvadrātmetros vai istabu skaitu attiecina uz iemītnieku skaitu, kas norādīts tematā “Iemītnieku skaits”. Dalībvalstis sniedz informāciju par iedzīvotāju blīvuma standartu, ko mēra, izmantojot “izmantojamo grīdas platību” vai, ja tas nav iespējams, “istabu skaitu”.

Iedzīvotāju blīvuma standarts (grīdas platība)		DFS.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 10 kvadrātmetriem uz iemītnieku	1.
2.	10 – mazāk par 15 kvadrātmetriem uz iemītnieku	2.
3.	15 – mazāk par 20 kvadrātmetriem uz iemītnieku	3.
4.	20 – mazāk par 30 kvadrātmetriem uz iemītnieku	4.
5.	30 – mazāk par 40 kvadrātmetriem uz iemītnieku	5.
6.	40 – mazāk par 60 kvadrātmetriem uz iemītnieku	6.
7.	60 – mazāk par 80 kvadrātmetriem uz iemītnieku	7.
8.	80 kvadrātmetri un vairāk uz iemītnieku	8.
9.	Nav norādīts	9.

Dalījums “Iedzīvotāju blīvuma standarts (grīdas platība)” paredzēts, lai dalītu “apdzīvoto tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Iedzīvotāju blīvuma standarts (istabu skaits)		DRM.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 0,5 istabām uz iemītnieku	1.
2.	0,5 – mazāk par 1,0 istabu uz iemītnieku	2.
3.	1,0 – mazāk par 1,25 istabām uz iemītnieku	3.
4.	1,25 – mazāk par 1,5 istabām uz iemītnieku	4.
5.	1,5 – mazāk par 2,0 istabām uz iemītnieku	5.
6.	2,0 – mazāk par 2,5 istabām uz iemītnieku	6.
7.	2,5 – mazāk par 3,0 istabām uz iemītnieku	7.
8.	3,0 un vairāk istabas uz iemītnieku	8.
9.	Nav norādīts	9.

Dalījums “Iedzīvotāju blīvuma standarts (istabu skaits)” paredzēts, lai dalītu “apdzīvoto tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Ūdens piegādes sistēma

Ir atzīts, ka, pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti iepriekšējās skaitīšanās, no administratīvo datu avotiem un izlases veida apsekojumu datiem, attiecībā uz dažām dalībvalstīm var pieņemt, ka gandrīz visos tradicionālajos mājokļos ir ūdensvads. Tādēļ šīm dalībvalstīm visus tradicionālos mājokļus var kodēt kā WSS.1 – “Ūdensvads tradicionālajā mājoklī”. Ja dalībvalstis pieņem šo iespēju, tās apstiprina šo pieņēmumu un paskaidro to metadatos.

Ūdens piegādes sistēma		WSS.
0.	Kopā	0.
1.	Ūdensvads tradicionālajā mājoklī	1.
2.	Nav ūdensvada tradicionālajā mājoklī	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums “Ūdens piegādes sistēma” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Tualete

Ir atzīts, ka, pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti iepriekšējās skaitīšanās, no administratīvo datu avotiem un izlases veida apsekojumu datiem, attiecībā uz dažām dalībvalstīm var pieņemt, ka gandrīz visos tradicionālajos mājokļos ir “Tualete”. Tādēļ šīm dalībvalstīm visus tradicionālos mājokļus var kodēt kā TOI.1 – “Ūdensklozeta tualete tradicionālajā mājoklī”. Ja dalībvalstis pieņem šo iespēju, tās apstiprina šo pieņēmumu un paskaidro to metadatos.

Tualete		TOI.
0.	Kopā	0.
1.	Ūdensklozeta tualete tradicionālajā mājoklī	1.
2.	Nav ūdensklozeta tualetes tradicionālajā mājoklī	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums “Tualete” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Vanna/duša

Vanna/duša ir paredzēta, lai varētu mazgāt visu ķermeni; tajā ietilpst arī dušas.

Ir atzīts, ka, pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti iepriekšējās skaitīšanās, no administratīvo datu avotiem un izlases veida apsekojumu datiem, attiecībā uz dažām dalībvalstīm var pieņemt, ka gandrīz visos tradicionālajos mājokļos ir “Vanna/duša”. Tādēļ šīm dalībvalstīm visus tradicionālos mājokļus var kodēt kā BAT.1. – “Iebūvēta vanna vai duša tradicionālajā mājoklī”. Ja dalībvalstis pieņem šo iespēju, tās apstiprina šo pieņēmumu un paskaidro to metadatos.

Vanna/duša		BAT.
0.	Kopā	0.
1.	Iebūvēta vanna vai duša tradicionālajā mājoklī	1.
2.	Nav iebūvētas vannas vai dušas tradicionālajā mājoklī	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums “Vanna/duša” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Apkures veids

Tiek uzskatīts, ka tradicionālajā mājoklī ir centrālā apkure, ja apkuri nodrošina komunāls apkures centrs vai ēkā vai tradicionālajā mājoklī apsildes vajadzībām iebūvēta iekārta (neatkarīgi no enerģijas avota).

Ir atzīts, ka, pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti iepriekšējās skaitīšanās, no administratīvo datu avotiem un izlases veida apsekojumu datiem, attiecībā uz dažām dalībvalstīm var pieņemt, ka gandrīz visos tradicionālajos mājokļos ir “Centrālā apkure”. Tādēļ šīm dalībvalstīm visus tradicionālos mājokļus var kodēt kā TOH.1 –“Centrālā apkure”. Ja dalībvalstis pieņem šo iespēju, tās apstiprina šo pieņēmumu un paskaidro to metadatos.

Apkures veids		TOH.
0.	Kopā	0.
1.	Centrālā apkure	1.
2.	Nav centrālās apkures	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums “Apkures veids” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Mājokļu dalījums pēc ēkas tipa

Temats “Mājokļu dalījums pēc ēkas tipa” attiecas uz mājokļu skaitu ēkā, kurā atrodas mājoklis.

Ēku uzskata par nedzīvojamu ēku, ja tā kalpo galvenokārt kā nedzīvojama ēka (komerciāla ēka, biroju ēka, rūpnīca), taču tajā ir nedaudzi mājokļi, piemēram, īpašuma apsaimniekotāja vai darbinieka mājoklis.

Mājokļu dalījums pēc ēkas tipa			TOB.
0.	Kopā		0.
1.	Tradicionālie mājokļi dzīvojamās mājās		1.
	1.1.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar vienu mājokli	1.1.
	1.2.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar diviem mājokļiem	1.2.
	1.3.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar trijiem vai vairāk mājokļiem	1.3.
2.	Tradicionālie mājokļi nedzīvojamās ēkās		2.
3.	Nav norādīts		3.

Dalījums “Mājokļu dalījums pēc ēkas tipa” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Mājokļu dalījums pēc uzcelšanas laika

Temats “Mājokļu dalījums pēc uzcelšanas laika” attiecas uz gadu, kad tika pabeigta ēka, kurā atrodas mājoklis.

Mājokļu dalījums pēc uzcelšanas laika		POC.
0.	Kopā	0.
1.	Pirms 1919. gada	1.
2.	1919. līdz 1945. gads	2.
3.	1946. līdz 1960. gads	3.
4.	1961. līdz 1980. gads	4.
5.	1981. līdz 2000. gads	5.
6.	2001. līdz 2010. gads	6.
7.	2011. līdz 2015. gads	7.
8.	2016. gads un vēlāk	8.
9.	Nav norādīts	9.

Dalījums “Mājokļu dalījums pēc uzcelšanas laika” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

(1) Kods “x.”, “x.x.” un “x.x.x.” atvasināts no NUTS klasifikācijas, kods “x.x.x.x.” – no LAU klasifikācijas (redakcijā, kas dalībvalstīs spēkā 2021. gada 1. janvārī). “N” apzīmē dalījumu, kas attiecas uz valsts līmeni.

(2) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003 visā dalībvalstu statistikā, ko nosūta Komisijai un kurai jābūt teritoriālo vienību dalījumā, būtu jāizmanto NUTS klasifikācija. Tādēļ, lai sagatavotu salīdzināmu reģionālo statistiku, dati par teritoriālajām vienībām būtu jāsniedz saskaņā ar NUTS klasifikāciju. (Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maijā Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.)).

(3) Kods “1.x.” un “1.x.x.” atvasināts no NUTS klasifikācijas (redakcijā, kas dalībvalstīs spēkā 2021. gada 1. janvārī). “N” apzīmē dalījumu, kas attiecas uz valsts līmeni.

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(*2) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

23.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/59

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/544

(2017. gada 22. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 22. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	EG	288,4
	IL	234,5
	MA	112,2
	TR	106,7
	ZZ	185,5
0707 00 05	EG	241,9
	TR	184,3
	ZZ	213,1
0709 93 10	MA	47,3
	TR	153,5
	ZZ	100,4
0805 10 22 , 0805 10 24 , 0805 10 28	EG	46,2
	IL	80,3
	MA	49,4
	TN	55,3
	TR	70,9
	ZA	92,1
	ZZ	65,7
0805 50 10	AR	45,3
	TR	66,0
	ZZ	55,7
0808 10 80	CL	122,2
	CN	144,8
	ZA	111,8
	ZZ	126,3
0808 30 90	AR	119,4
	CL	135,5
	CN	77,9
	TR	148,9
	ZA	127,6
	ZZ	121,9

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

23.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/61

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/545

(2017. gada 22. marts),

ar ko nosaka piešķiramā daudzuma ierobežojuma koeficientu, kas piemērojams, izdodot eksporta licences, ar ko noraida eksporta licenču pieteikumus un pārtrauc ārpuskvotas cukura eksporta licenču pieteikumu pieņemšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 7.e pantu saistībā ar tās 9. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 139. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu cukura daudzumu, kas tirdzniecības gadā saražots, pārsniedzot minētās regulas 136. pantā norādīto kvotu, var eksportēt tikai tad, ja ir ievērots Komisijas noteiktais kvantitatīvais ierobežojums.

(2)	Minētie ierobežojumi ir noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/1713 (3).

(3)

Cukura daudzumi, uz kuriem attiecas eksporta licenču pieteikumi, pārsniedz Īstenošanas regulā (ES) 2016/1713 noteikto kvantitatīvo ierobežojumu. Tāpēc būtu jānosaka piešķiramā daudzuma ierobežojuma koeficients daudzumiem, uz kuriem attiecas no 2017. gada 13. līdz 17. martam iesniegtie pieteikumi. Līdz ar to visi pēc 2017. gada 17. marta iesniegtie cukura eksporta licenču pieteikumi būtu attiecīgi jānoraida un eksporta licenču pieteikumu pieņemšana jāpārtrauc,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Eksporta licences attiecībā uz ārpuskvotas cukuru, par ko pieteikumi iesniegti 2017. gada 13. līdz 17. martā, izdod par pieteikumos norādītajiem daudzumiem, kas reizināti ar piešķiramā daudzuma ierobežojuma koeficientu 66,806961 %.

2. Ar šo tiek noraidīti ārpuskvotas cukura eksporta licenču pieteikumi, kas iesniegti 2017. gada 20., 21., 22., 23. un 24. martā.

3. Ārpuskvotas cukura eksporta licenču pieteikumu iesniegšanu pārtrauc uz laiku no 2017. gada 27. marta līdz 2017. gada 30. septembrim.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 22. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3) Komisijas 2016. gada 20. septembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1713, ar ko nosaka kvantitatīvos ierobežojumus ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksportam līdz 2016./2017. tirdzniecības gada beigām (OV L 258, 24.9.2016., 8. lpp.).

23.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/63

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/546

(2017. gada 21. marts),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Vācijas Federatīvā Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Vācijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc Helmuth MARKOV kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)	Pēc Anne QUART kundzes iecelšanas Reģionu komitejas locekļa amatā ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:

par locekli:

—	Anne QUART kundze, Staatssekretärin für Europa und Verbraucherschutz, Ministerium der Justiz und für Europa und Verbraucherschutz des Landes Brandenburg;

par locekļa aizstājēju:

—	Stefan LUDWIG kungs, Mitglied der Landesregierung Brandenburg, Minister der Justiz und für Europa und Verbraucherschutz des Landes Brandenburg.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 21. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. SCICLUNA

(1) Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).

23.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/65

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/547

(2017. gada 21. marts)

par pagaidu eksperimenta rīkošanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/56/EK attiecībā uz sēklas kartupeļu bumbuļiem, kas iegūti no īstajām kartupeļu sēklām

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 1736)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 19. pantu,

tā kā:

(1)	Pateicoties jaunām tendencēm kartupeļu pavairošanā, varētu ievērojami samazināt attīstības programmu ilgumu, radīt lielāku ģenētisko daudzveidību un attīstīt jaunas šķirnes ar noderīgu īpašību kombinācijām.

(2)

Sēklas kartupeļu audzēšanā pašreiz pieņemtā prakse ir atkarīga no kartupeļu bumbuļu veģetatīvās pavairošanas vairākās paaudzēs. Taču 1. apsvērumā minēto jauninājumu vidū ir kartupeļu pavairošana ar sēklām, tā saucamajām īstajām kartupeļu sēklām. Pavairojot ar īstajām kartupeļu sēklām, varētu ievērojami samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai galalietotājiem/galapatēriņam? izaudzētu pietiekami daudz sēklas kartupeļu, vienlaikus samazinot slimības izraisītāju uzkrāšanās risku.

(3)

Tā kā no īstās kartupeļu sēklas iegūti sēklu bumbuļi pašreiz neatbilst prasībai, ka tiem jābūt ražotiem saskaņā ar pieņemto praksi, kā noteikts Direktīvas 2002/56/EK 2. panta b) punkta i) apakšpunktā, jāsavāc informācija par šādu sēklas bumbuļu audzēšanu un tirdzniecību, lai saprastu, kādi kvalitātes standarti un pārbaudes ir nepieciešami, lai garantētu šo sēklas bumbuļu kvalitāti un labu fitosanitāro stāvokli un lai noteiktu, kurā posmā vai ar kādiem nosacījumiem tos var iekļaut sertifikācijas sistēmā. Tāpēc ir lietderīgi saskaņā ar Direktīvu 2002/56/EK attiecīgo iestāžu uzraudzībā rīkot pagaidu eksperimentu ar sēklas bumbuļiem, kas iegūti no īstajām kartupeļu sēklām.

(4)

Attiecīgo sēklas bumbuļu fitosanitārais stāvoklis, identitāte un kvalitāte ir atkarīga no tā, vai kvalitāte, identitāte un labs fitosanitārais stāvoklis tiek nodrošināti audzēšanas procesa sākotnējā un starpposma novatoriskajā etapā. Tāpēc, lai gādātu, ka sēklu bumbuļi atbilst bāzes sēklas vai sertificētas sēklas kartupeļu prasībām, būtu jāsavāc un jāpaziņo informācija par īstajām kartupeļu sēklām un no šādām sēklām audzētiem sējeņiem.

(5)

Ir maz zināšanu par to, kā sēklas bumbuļus, kas audzēti no īstajām kartupeļu sēklām, visā audzēšanas procesā var uzturēt labā fitosanitārajā stāvoklī un ar pietiekamu šķirnes identitāti. Tāpēc attiecīgā informācija būtu jāsavāc un jāpaziņo. Informāciju, kas iegūta par eksperimentā izmantotā materiāla šķirnes identitāti un tīrību, pēc dažiem gadiem var būt nepieciešams pārskatīt, lai konstatētu iespējamās problēmas, kuras varētu ietekmēt šī materiāla identificēšanu un kvalitāti.

(6)

Dalībvalstīs, kuras piedalās eksperimentā, būtu jāatļauj tirgot sēklu bumbuļus, kuri iegūti no īstajām kartupeļu sēklām. Novatoriskā ražošanas procesa dēļ ražotājiem būtu jāatceļ dažas Direktīvā 2002/56/EK paredzētās prasības, jo īpaši attiecībā uz šādu sēklas bumbuļu minimālo lielumu, kādā tos drīkst laist tirgū, šķirnes aspektiem, maksimālo ataudzējumu skaitu uz lauka un ārējiem bojājumiem.

(7)

Papildus Direktīvā 2002/56/EK paredzētajiem vispārīgajiem nosacījumiem būtu jāparedz īpaši nosacījumi attiecībā uz eksperimentālo sēklu bumbuļu tirdzniecību. Ar minētajiem nosacījumiem būtu jāpanāk pietiekamas informācijas savākšana eksperimenta novērtēšanai. Tāpēc ir jāparedz noteikumi par reģistrāciju, izsekojamību, marķēšanu, snieguma pārbaudi un ziņošanu.

(8)	Ņemot vērā šajā lēmumā paredzētā pasākuma eksperimentālo dabu, būtu jāierobežo sertificējamo sēklas kartupeļu daudzums.

(9)	Lai dalībvalstis varētu pārbaudīt, ka šis maksimālais daudzums nav pārsniegts, ražotājiem, kuri plāno audzēt šajā eksperimentā iekļautos sēklas bumbuļus vai stādīt sējeņus, būtu jānosaka par pienākumu deklarēt, cik daudz viņi plāno tos izaudzēt vai iestādīt.

(10)

Lai gūtu pārskatu par eksperimenta norisi, iesaistītajām dalībvalstīm katru gadu būtu Komisijai un pārējām dalībvalstīm jāiesniedz ziņojums ar iztirgotajiem daudzumiem. Eksperimenta beigās tām būtu jāiesniedz nobeiguma ziņojums, kurā jo īpaši jāiekļauj lauku un partiju pārbaužu rezultāti un informācija par kartupeļu īsto sēklu un no šādām sēklām audzētu sējeņu fitosanitāro stāvokli, identitāti un daudzumu.

(11)

Lai ražotāji un piegādātāji eksperimentā varētu izaudzēt un iztirgot pietiekamu daudzumu sēklas bumbuļu un lai kompetentajām iestādēm ļautu šo materiālu pārbaudīt un savākt pietiekamu un salīdzināmu informāciju, ko var izmantot nobeiguma ziņojuma sagatavošanai, eksperimentam būtu jānotiek septiņus gadus, kas ir maksimālais ilgums, kādu paredz Direktīvas 2002/56/EK 19. pants.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

1. Savienības līmenī rīko pagaidu eksperimentu, lai noteiktu, vai sēklas bumbuļu audzēšana konkrētos apstākļos no asniem, kuri izaudzēti no īstajām kartupeļu sēklām, varētu būt labāka alternatīva audzēšanai no sēklas kartupeļiem un tāpēc to var uzskatīt par pieņemtu šķirnes un laba fitosanitārā stāvokļa uzturēšanas praksi, kas paredzēta Direktīvas 2002/56/EK 2. panta b) punkta i) apakšpunktā.

2. Eksperimenta mērķis ir novērtēt šādus elementus:

vai sēklas bumbuļu audzēšanu, kas minēta 1. punktā, var uzskatīt par “pieņemtu praksi” Direktīvas 2002/56/EK 2. panta b) punkta i) apakšpunkta izpratnē un vai īstās kartupeļu sēklas var uzskatīt par sēklām no ataudzējuma pirms bāzes sēklām minētās direktīvas 2. panta c) punkta i) apakšpunkta izpratnē;

b)	vai ir pieļaujami tādi 1. punktā minētie sēklas bumbuļi, kuri ir mazāki par minimālo izmēru, kas norādīts Direktīvas 2002/56/EK 10. panta 1. punktā;

c)	vai ir pieļaujams, ka bāzes sēklas kartupeļu un sertificētas sēklas kartupeļu ataudzējumu skaits atšķiras no maksimālā skaita, kāds norādīts Direktīvas 2002/56/EK I pielikuma 7. punktā;

d)	vai ir pieļaujami tādi 1. punktā minētie sēklas bumbuļi, kuriem ārējo bojājumu īpatsvars ir lielāks par maksimālo, kāds norādīts Direktīvas 2002/56/EK II pielikuma 3. punktā;

vai 1. punktā minētie sēklas bumbuļi pēc vairākiem veģetatīvās pavairošanas cikliem uztur pietiekamu šķirnes identitāti un tīrību un vai šādiem sēklas bumbuļiem ir pieļaujami citādi ierobežojumi, nevis maksimālie procenti, kuri Direktīvas 2002/56/EK I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā noteikti bāzes sēklas kartupeļiem un 2. punkta b) apakšpunktā – sertificētas sēklas kartupeļiem;

f)	vai sēklu slimības ietekmē 1. punktā minēto sēklas bumbuļu kvalitāti un, ja ietekmē, vai attiecībā uz šīm slimībām būtu jāparedz īpašas prasības;

g)	vai ir jāievieš īpašas prasības par izsekojamību, identitāti, kvalitāti un fitosanitāro stāvokli kartupeļu īsto sēklu un no tām audzētu sējeņu audzēšanas laikā, lai nodrošinātu 1. punktā minēto sēklu bumbuļu kvalitāti, identifikāciju un labu fitosanitāro stāvokli; kā arī

h)	kāds ir vispiemērotākais paņēmiens, kā Savienībā dominējošajos agroklimatiskajos apstākļos no īstajām kartupeļu sēklām izaudzēt sertificētas sēklas kartupeļus.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

a)	“īstās kartupeļu sēklas” ir Savienībā audzētas kartupeļu sēklas botāniskajā nozīmē;

b)	“eksperimentālie sējeņi” ir Savienībā no īstajām kartupeļu sēklām izaudzēti asni, no kuriem paredzēts audzēt citus kartupeļus;

c)	“eksperimentālie sēklas bumbuļi” ir Savienībā no eksperimentālajiem sējeņiem izaudzēti kartupeļu bumbuļi;

d)	“eksperimentālais materiāls” ir īstās kartupeļu sēklas, eksperimentālie sējeņi un eksperimentālie sēklas bumbuļi.

3. pants

Dalībvalstu līdzdalība

1. Eksperimentā drīkst piedalīties jebkura dalībvalsts.

2. Dalībvalsts, kura nolemj piedalīties eksperimentā (turpmāk – “iesaistītā dalībvalsts”) par savu dalību informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

3. Iesaistītā dalībvalsts drīkst jebkurā laikā pārtraukt savu dalību, attiecīgi informējot Komisiju un pārējās dalībvalstis.

4. pants

Oficiālā sertificēšana un atkāpes no Direktīvas 2002/56/EK prasībām

Līdz 2023. gada 31. decembrim iesaistītās dalībvalstis drīkst saskaņā ar attiecīgajiem Direktīvas 2002/56/EK noteikumiem oficiāli sertificēt eksperimentālos sēklas bumbuļus kā “bāzes sēklas kartupeļus” vai “sertificētas sēklas kartupeļus”, nepārsniedzot 5. pantā paredzēto daudzuma ierobežojumu un ja šie sēklas bumbuļi atbilst šā lēmuma 6. un 7. panta prasībām un tos ir pavairojušas, audzējušas vai uzturējušas personas, kas reģistrētas saskaņā ar šā lēmuma 8. pantu, ar noteikumu, ka šie eksperimentālie sēklas bumbuļi pieder šķirnei, kura atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

a)	tā ir minēta Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā atbilstoši Padomes Direktīvas 2002/53/EK (2) 17. pantam;

b)	tā ir atzīta vēl kādā dalībvalstī atbilstoši Direktīvas 2002/53/EK 3. pantam;

c)	ir iesniegts derīgs pieteikums attiecīgās šķirnes atzīšanai atbilstoši Direktīvas 2002/53/EK 3. pantam.

Pirmās daļas vajadzībām eksperimentālos sēklas bumbuļus uzskata par tādiem, kas audzēti atbilstoši pieņemtajai šķirnes un laba fitosanitārā stāvokļa uzturēšanas praksei, kā minēts Direktīvas 2002/56/EK 2. panta b) punkta i) apakšpunktā, un uzskata par tādiem, kas audzēti no sēklām, kuras iegūtas no ataudzējuma pirms bāzes sēklām, kā minēts minētās direktīvas 2. panta c) punkta i) apakšpunktā.

Direktīvas 2002/56/EK I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu un II pielikuma 3. punktu nepiemēro.

Direktīvas 2002/56/EK 10. pantu nepiemēro no eksperimentālajiem sējeņiem iegūtiem bumbuļiem.

5. pants

Daudzuma ierobežojums

Atbilstoši 4. pantam katra iesaistītā dalībvalsts katru gadu sertificē ierobežotu daudzumu eksperimentālo sēklas bumbuļu, nepārsniedzot 0,3 % no tajā gadā attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī izaudzētajiem sēklas kartupeļiem vai ne vairāk kā 10 hektārus ar sēklas kartupeļu stādījumiem.

Līdz katra gada 30. aprīlim katrs ražotājs sertificēšanas iestādei deklarē tās platības lielumu, kurā viņš plāno tajā gadā audzēt eksperimentālos sēklas bumbuļus.

6. pants

Eksperimentālo sējeņu un īsto kartupeļu sēklu kvalitātes, identitātes un fitosanitārā stāvokļa prasības

Eksperimentālos sēklas bumbuļus audzē no eksperimentālajiem sējeņiem, kas atbilst I pielikuma A iedaļā izklāstītajām prasībām un kas izaudzēti no īstajām kartupeļu sēklām, kuras iegūtas, savstarpēji krustojot vecākaugu līnijas, un atbilst I pielikuma B iedaļā izklāstītajām prasībām.

7. pants

Maksimālais ataudzējumu skaits

Atkāpjoties no Direktīvas 2002/56/EK I pielikuma 7. punkta pirmās un otrās daļas, bāzes sēklas kartupeļu un no īstajām kartupeļu sēklām iegūtu sertificētas sēklas kartupeļu kombinēto ataudzējumu maksimālais skaits ir četri ataudzējumi.

Pirmais ataudzējums ir no eksperimentālajiem sējeņiem iegūtie bumbuļi.

8. pants

Selekcionāru, ražotāju un tādu personu reģistrācija, kuras ir atbildīgas par kartupeļu šķirņu uzturēšanu, kuras pavairo no īstajām kartupeļu sēklām

1. Katra iesaistītā dalībvalsts uztur un atjaunina publisku reģistru ar privātām vai juridiskām personām, kuras audzē un tirgo eksperimentālo materiālu.

2. Šā panta 1. punktā minētās personas sertificēšanas iestādei iesniedz pieteikumu par iekļaušanu reģistrā. Pieteikumā ietver visus šos elementus:

a)	savu vārdu vai nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju;

b)	attiecīgās šķirnes nosaukumu.

Reģistrā šie elementi ir attiecīgi par katru personu.

9. pants

Marķēšana

Papildus informācijai, kas prasīta saskaņā ar Direktīvu 2002/56/EK, uz iepakojumiem vai konteineriem ar eksperimentālajiem sēklas bumbuļiem, kurus tirgo kā bāzes sēklas kartupeļus vai sertificētas sēklas kartupeļus, ir oficiāla etiķete, uz kuras ir II pielikuma A iedaļā minētā norāde.

Eksperimentālo sējeņu konteineriem pievieno piegādātāja sagatavotu dokumentu, kurā ir II pielikuma B iedaļā izklāstītā informācija.

Uz īsto kartupeļu sēklu iepakojumiem ir piegādātāja etiķete ar II pielikuma C iedaļā izklāstīto informāciju.

Oficiālo etiķeti, eksperimentālo sējeņu konteineru pavaddokumentu un piegādātāja etiķeti izdod vismaz vienā oficiālajā Savienības valodā.

10. pants

Izsekojamība

Iesaistītās dalībvalstis nodrošina eksperimentālā materiāla izsekojamību.

Piegādātājs, kurš eksperimentālo materiālu nodod citam piegādātājam, veic uzskaiti, lai viņš varētu identificēt, kuram piegādātājam ir nodots katrs eksperimentālā materiāla gabals.

Piegādātājs, kuram ir nodots eksperimentālais materiāls, veic uzskaiti, lai viņš varētu identificēt, kurš piegādātājs ir nodevis katru eksperimentālā materiāla gabalu.

Šajā pantā minēto uzskaiti piegādātāji veic līdz 2024. gada 31. martam.

11. pants

Oficiālas pārbaudes

Iesaistīto dalībvalstu sertificēšanas iestādes veic oficiālas pārbaudes saistībā ar eksperimentālā materiāla audzēšanu un tirgošanu. Neskarot Direktīvas 2002/56/EK 23. pantu, tādās oficiālās pārbaudēs pārbauda vismaz šo:

a)	audzēšanai plānoto daudzumu deklarācijas un iztirgoto daudzumu paziņojumus;

b)	analītisko tīrību, citu šķirņu saturu un īsto kartupeļu sēklu dīgtspēju;

c)	ražotāja un visu personu, kuras tirgo eksperimentālo materiālu, atbilstību šajā lēmumā izklāstītajām prasībām.

Pārbaudes saistībā ar pirmās daļas b) punktā minēto veic vismaz reizi gadā. Tajās iekļauj pārbaudes attiecīgo personu telpās un uz laukiem un siltumnīcās, kurās audzē īstās kartupeļu sēklas un eksperimentālos sējeņus.

12. pants

Paziņošanas un ziņojumu iesniegšanas pienākumi

1. Līdz katra gada 28. februārim piegādātāji ziņo iesaistītās valsts atbildīgajai oficiālajai iestādei par to, cik daudz eksperimentālā materiāla viņi ir iztirgojuši iepriekšējā gadā. Iesaistītās dalībvalstis veic iztirgotā eksperimentālā materiāla daudzumu uzskaiti. Šo informāciju pēc pieprasījuma sniedz sertificēšanas iestādei.

2. Katra iesaistītā dalībvalsts par katru gadu Komisijai un pārējām dalībvalstīm līdz nākamā gada 31. martam iesniedz gada ziņojumu ar III pielikumā minēto informāciju, ja tā ir pieejama. Minētajā ziņojumā vienmēr iekļauj informāciju par iztirgotajiem eksperimentālā materiāla daudzumiem un, ja tas ir zināms, norāda dalībvalsti, kurai šis eksperimentālais materiāls bija domāts. Ziņojumā var iekļaut arī citu informāciju, kuru iesaistītā dalībvalsts uzskata par būtisku.

3. Katra iesaistītā dalībvalsts Komisijai un citām dalībvalstīm līdz 2024. gada 31. martam iesniedz nobeiguma ziņojumu ar III pielikumā minēto informāciju. Minētajā ziņojumā novērtē eksperimenta apstākļus un attiecīgā gadījumā interesi rīkot papildu eksperimentu. Ziņojumā var iekļaut arī citu informāciju, kuru iesaistītā dalībvalsts uzskata par būtisku, ņemot vērā eksperimenta mērķi.

4. Iesaistītā dalībvalsts, kura beidz līdzdalību pirms 2023. gada 31. decembra, nobeiguma ziņojumu iesniedz līdz 31. martam nākamajā gadā pēc līdzdalības izbeigšanas.

13. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 21. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 193, 20.7.2002., 60. lpp.

(2) Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

6. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS

A IEDAĻA

Eksperimentālajiem sējeņiem piemērojamās prasības

Sējeņi ir praktiski bez kaitīgiem organismiem un slimībām, kas ietekmē kvalitāti, vai to pazīmēm vai simptomiem, kas mazina lietderīgumu, un jo īpaši bez šādiem kaitīgiem organismiem: Rhizoctonia solani Kühn, Phytophtera infestans (Mont.) de Bary, Alternaria solani Sorauer, Alternaria alternata (Fr.) Keissl., Verticillium dahlia Kleb., Verticillium albo-atrum Reinke & Berthold, kartupeļu lapu ritināšanās vīruss, kartupeļu A tipa vīruss, kartupeļu M tipa vīruss, kartupeļu S tipa vīruss, kartupeļu X tipa vīruss un kartupeļu Y tipa vīruss.

2.	Sējeņiem nav melnkājas simptomu.

3.	Sējeņiem piemīt pietiekama šķirnes identitāte un šķirnes tīrība.

4.	Sējeņi ir praktiski bez bojājumiem, kas ietekmē stādāmā materiāla kvalitāti un lietderību.

B IEDAĻA

Īstajām kartupeļu sēklām piemērojamās prasības

1.	Sēklām piemīt pietiekama šķirnes identitāte un šķirnes tīrība.

2.	Slimības un kaitīgi organismi, kas samazina sēklu lietderību, pieļaujami vienīgi viszemākajā iespējamajā līmenī.

3.	Analītiskā tīrība, citu augu šķirņu saturs un sēklu dīgtspēja ir pietiekama, lai garantētu eksperimentālā materiāla kvalitāti un lietderību.

II PIELIKUMS

9. PANTĀ MINĒTĀS MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

A.	Norāde, kas minēta 9. panta pirmajā daļā, “No īstajām kartupeļu sēklām izaudzēti sēklas bumbuļi, pagaidu eksperiments saskaņā ar ES noteikumiem un standartiem”.

Informācija, kas minēta 9. panta otrajā daļā:

1)	norāde “Pagaidu eksperiments saskaņā ar ES noteikumiem un standartiem”;

2)	atbildīgās oficiālās iestādes un attiecīgās dalībvalsts nosaukums vai sākumburti;

3)	piegādātāja reģistrācijas vai atļaujas numurs;

4)	ražotāja nosaukums;

5)	partijas atsauces numurs;

6)	suga, kurai norādīts vismaz tās botāniskais nosaukums;

šķirne;

8)	daudzums (asnu skaits);

9)	ražotāja dalībvalsts;

10)	norāde “No īstajām kartupeļu sēklām izaudzēti sējeņi”;

11)	attiecīgā gadījumā apstrāde.

Informācija, kas minēta 9. panta trešajā daļā:

1)	norāde “Pagaidu eksperiments saskaņā ar ES noteikumiem un standartiem”;

2).	atbildīgās oficiālās iestādes un attiecīgās dalībvalsts nosaukums vai sākumburti;

3)	par etiķetes uzlikšanu atbildīgā piegādātāja vārds vai nosaukums un adrese vai reģistrācijas kods no publiskā reģistra;

4)	partijas atsauces numurs;

5)	suga, kurai norādīts vismaz tās botāniskais nosaukums;

6).

šķirne;

7)	ražotāja dalībvalsts;

8)	norāde “Īstās kartupeļu sēklas”;

9)	deklarētais neto vai bruto svars vai deklarētais sēklu skaits;

10)	ja ir norādīts svars un ir izmantotas pesticīdu granulas, granulētas vielas vai citas cietās piedevas, tad norāda šo piedevu īpašības un tīro sēklu svara un kopsvara aptuveno attiecību.

III PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS IEKĻAUJAMA 12. PANTĀ MINĒTAJĀ ZIŅOJUMĀ

1)	Saskaņā ar 8. panta 1. punktu reģistrēto personu skaits;

2)	iztirgoto īsto kartupeļu sēklu, eksperimentālo sējeņu un eksperimentālo sēklas bumbuļu daudzumi un attiecīgā gadījumā dalībvalsts, kurai šīs īstās kartupeļu sēklas, eksperimentālie sējeņi vai eksperimentālie sēklas bumbuļi bija domāti;

3)	īsto kartupeļu sēklu pārbaužu rezultāti attiecībā uz analītisko tīrību, citu šķirņu saturu un dīgtspēju, kā arī izmantotās analīzes metodes un pielaides;

4)	informācija, kas palīdz noteikt īstajām kartupeļu sēklām atbilstošu partijas lielumu un paraugu lielumus, tostarp izmantotās sēklu paraugu ņemšanas metodes un pielaides;

5)	eksperimentālo sējeņu pārbaužu rezultāti attiecībā uz šķirnes identitāti un tīrību, kā arī izmantotās metodes un pielaides;

6)	pārbaužu rezultāti attiecībā uz bumbuļu un deformētu bumbuļu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību;

7)	valstu salīdzinošo izmēģinājumu rezultāti;

8)	no īstajām kartupeļu sēklām iegūto sēklas kartupeļu fitosanitārā stāvokļa un kvalitātes novērtējums, kuru veikuši lietotāji;

9)	izmaksu un ieguvumu analīze, kas ļauj secināt, vai no īstajām kartupeļu sēklām iegūtu sēklas bumbuļu audzēšana ir labāka alternatīva sēklas kartupeļu audzēšanai.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 78

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 23. marts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/542 (2017. gada 22. marts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, pievienojot tai pielikumu par saskaņotu informāciju, kura saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/543 (2017. gada 22. marts), ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu ( 1 )	13
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/544 (2017. gada 22. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	59
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/545 (2017. gada 22. marts), ar ko nosaka piešķiramā daudzuma ierobežojuma koeficientu, kas piemērojams, izdodot eksporta licences, ar ko noraida eksporta licenču pieteikumus un pārtrauc ārpuskvotas cukura eksporta licenču pieteikumu pieņemšanu	61
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/546 (2017. gada 21. marts), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Vācijas Federatīvā Republika	63
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/547 (2017. gada 21. marts) par pagaidu eksperimenta rīkošanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/56/EK attiecībā uz sēklas kartupeļu bumbuļiem, kas iegūti no īstajām kartupeļu sēklām (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 1736) ( 1 )	65


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.