ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 66

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

60. gadagājums
2017. gada 11. marts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/428 (2017. gada 10. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū apstiprina pamatvielu mālotā kokogle un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/429 (2017. gada 10. marts) par atļauju izmantot no Aspergillus aculeatinus (kas agrāk klasificēta kā Aspergillus aculeatus) (CBS 589.94) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes, no Trichoderma reesei (kas agrāk klasificēta kā Trichoderma longibrachiatum) (CBS 592.94) iegūtas endo-1,4-beta-glikanāzes, no Bacillus amyloliquefaciens (DSM 9553) iegūtas alfa-amilāzes un no Trichoderma viride (NIBH FERM BP4842) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātu par barības piedevu visām putnu sugām un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 358/2005 un (EK) Nr. 1284/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 516/2010 (atļaujas turētājs Kemin Europa NV) ( 1 )

4

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/430 (2017. gada 10. marts), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/1713, ar ko nosaka kvantitatīvo ierobežojumu ārpuskvotas cukura eksportam līdz 2016./2017. tirdzniecības gada beigām, un ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/1810

11

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/431 (2017. gada 10. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

13

 

 

IETEIKUMI

 

*

Komisijas Ieteikums (ES) 2017/432 (2017. gada 7. marts) par to, kā panākt efektīvāku atgriešanu, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK

15

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

11.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/428

(2017. gada 10. marts),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū apstiprina pamatvielu “mālotā kokogle” un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 23. panta 5. punktu saistībā ar 13. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 23. panta 3. punktu Komisija 2015. gada 18. maijā saņēma uzņēmuma Ets Christian Callegari pieteikumu uz mālotās ogles apstiprināšanu par pamatvielu. Pieteikumam bija pievienota informācija, kas iesniedzama saskaņā ar 23. panta 3. punkta otro daļu.

(2)

Komisija lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk “Iestāde”) sniegt zinātnisku palīdzību. 2016. gada 6. jūlijā Iestāde Komisijai iesniedza tehnisko ziņojumu (2). 2016. gada 7. oktobrī Komisija Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai iesniedza pārskata ziņojumu (3) un šīs regulas projektu un tos pabeidza uz minētās komitejas 2017. gada 24. janvāra sanāksmi.

(3)

Pieteikuma iesniedzēja iesniegtā dokumentācija liecina, ka mālotajai kokoglei pašai par sevi nepiemīt spēja izraisīt endokrīni disruptīvu, neirotoksisku vai imūntoksisku ietekmi un ka tā arī nav viela, kas raisa bažas. Turklāt minēto vielu netirgo kā augu aizsardzības līdzekli,un arī tās galvenais lietojums nav augu aizsardzībā, tomēr līdzeklis, kas sastāv no šīs vielas un ūdens, augu aizsardzībā ir noderīgs. Tādēļ tā uzskatāma par pamatvielu. Mālotā kokogle ir granulēts maisījums, kas sastāv no Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (4) definētās ogles un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1060/2013 (5) specificētā bentonīta.

(4)

Veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka māloto kokogli var uzskatīt par vielu, kas kopumā atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 23. panta prasībām, it īpaši attiecībā uz lietojuma veidiem, kas pārbaudīti un detalizēti aprakstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi māloto kokogli apstiprināt par pamatvielu.

(5)

Tomēr, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā zinātnes un tehnikas pašreizējās atziņas, ir jāiekļauj daži apstiprinājuma nosacījumi, kas detalizēti šīs regulas I pielikumā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (6) pielikums.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pamatvielas apstiprināšana

I pielikumā specificētā viela mālotā kokogle ar minētajā pielikumā noteiktajiem nosacījumiem tiek apstiprināta par pamatvielu.

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 grozījumi

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 10. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)   EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), 2016. Technical report on the outcome of the consultation with Member States and EFSA on the basic substance application for clayed charcoal for use in plant protection as a protectant in grapevines. EFSA supporting publication 2016:13(7):EN-1061. 28 lpp.

(3)  http://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.selection&language=EN

(4)  Komisijas 2012. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2013. gada 29. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1060/2013 par atļauju lietot bentonītu kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām (OV L 289, 31.10.2013., 33. lpp.).

(6)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Parastais nosaukums, Identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Īpaši noteikumi

Mālota kokogle

CAS Nr. 7440-44-0 231-153-3 (Einecs) (aktivētā kokogle)

CAS Nr. 1333-86-4 215-609-9 (Einecs) (kvēpi)

CAS Nr. 1302-78-9 215-108-5 (Einecs) (bentonīts)

Nav pieejams.

Kokogle: Regulā (ES) Nr. 231/2012 prasītā tīrība

Bentonīts: Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1060/2013 prasītā tīrība

2017. gada 31. marts

Māloto kokogli izmanto saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas iekļauti pārskata ziņojuma secinājumos par māloto kokogli (SANTE/11267/2016) un jo īpaši tā I un II papildinājumā.


(1)  Sīkāka informācija par pamatvielas identitāti, tās specifikāciju un lietošanas veidu ir norādīta pārskata ziņojumā.


II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma C daļā pievieno šādu ierakstu:

“13

Mālotā kokogle

CAS Nr. 7440-44-0 231-153-3 (Einecs) (aktivētā kokogle)

CAS Nr. 1333-86-4 215-609-9 (Einecs) (kvēpi)

CAS Nr. 1302-78-9 215-108-5 (Einecs) (bentonīts)

Nav pieejams.

Kokogle: Regulā (ES) Nr. 231/2012 prasītā tīrība (*1)

Bentonīts: Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1060/2013 prasītā tīrība (*2)

2017. gada 31. marts

Māloto kokogli izmanto saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas iekļauti pārskata ziņojuma secinājumos par māloto kokogli (SANTE/11267/2016) un jo īpaši tā I un II papildinājumā.


(*1)  Komisijas 2012. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).

(*2)  Komisijas 2013. gada 29. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1060/2013 par atļauju lietot bentonītu kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām (OV L 289, 31.10.2013., 33. lpp.).”


11.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/4


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/429

(2017. gada 10. marts)

par atļauju izmantot no Aspergillus aculeatinus (kas agrāk klasificēta kā Aspergillus aculeatus) (CBS 589.94) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes, no Trichoderma reesei (kas agrāk klasificēta kā Trichoderma longibrachiatum) (CBS 592.94) iegūtas endo-1,4-beta-glikanāzes, no Bacillus amyloliquefaciens (DSM 9553) iegūtas alfa-amilāzes un no Trichoderma viride (NIBH FERM BP4842) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātu par barības piedevu visām putnu sugām un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 358/2005 un (EK) Nr. 1284/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 516/2010 (atļaujas turētājs Kemin Europa NV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), jāizvērtē atkārtoti.

(2)

Saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK no Aspergillus aculeatinus (kas agrāk klasificēta kā Aspergillus aculeatus) (CBS 589.94) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes, no Trichoderma reesei (kas agrāk klasificēta kā Trichoderma longibrachiatum) (CBS 592.94) iegūtas endo-1,4-beta-glikanāzes, no Bacillus amyloliquefaciens (DSM 9553) iegūtas alfa-amilāzes un no Trichoderma viride (NIBH FERM BP4842) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātu ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 358/2005 (3) uz neierobežotu laiku atļāva lietot par barības piedevu gaļas cāļiem, ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1284/2006 (4) – gaļas tītariem un ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 516/2010 (5) – dējējvistām. Pēc tam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu minēto preparātu kā esošu barības līdzekli iekļāva Lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu ir iesniegts pieteikums, kurā ir lūgts no jauna izvērtēt no Aspergillus aculeatinus (kas agrāk klasificēta kā Aspergillus aculeatus) (CBS 589.94) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes, no Trichoderma reesei (kas agrāk klasificēta kā Trichoderma longibrachiatum) (CBS 592.94) iegūtas endo-1,4-beta-glikanāzes, no Bacillus amyloliquefaciens (DSM 9553) iegūtas alfa-amilāzes un no Trichoderma viride (NIBH FERM BP4842) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātu kā barības piedevu gaļas cāļiem, gaļas tītariem un dējējvistām un saskaņā ar minētās regulas 7. pantu ir lūgta jauna atļauja to izmantot par barības piedevu visām citām putnu sugām. Pieteikuma iesniedzējs lūdza minēto piedevu klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”. Pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2015. gada 9. septembra atzinumā (6) secināja, ka ar piedāvātajiem izmantošanas nosacījumiem šai piedevai nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēka veselību un vidi. Iestāde secināja arī, ka minētā preparāta lietošana ir potenciāli efektīva gaļas cāļu, gaļas tītaru un dējējvistu zootehnisko parametru uzlabošanai. Uzskatīja, ka šos secinājumus var attiecināt arī uz dējējvistu cāļiem un vaislas tītariem. Turklāt Iestāde uzskata, ka šīs piedevas sastāvā esošo fermentu iedarbības veidu var uzskatīt par līdzīgu visām mājputnu sugām, tāpēc secinājumus par iedarbību uz plaši izplatītām mājputnu sugām var ekstrapolēt uz mazāk izplatītām mājputnu sugām un dekoratīvajiem putniem. Tā uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Iestāde pārbaudīja arī ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

No Aspergillus aculeatinus (kas agrāk klasificēta kā Aspergillus aculeatus) (CBS 589.94) iegūtas endo-1,3(4)-beta-glikanāzes, no Trichoderma reesei (kas agrāk klasificēta kā Trichoderma longibrachiatum) (CBS 592.94) iegūtas endo-1,4-beta-glikanāzes, no Bacillus amyloliquefaciens (DSM 9553) iegūtas alfa-amilāzes un no Trichoderma viride (NIBH FERM BP4842) iegūtas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ minēto preparātu būtu jāatļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 358/2005 un (EK) Nr. 1284/2006. Regula (ES) Nr. 516/2010 būtu jāatceļ.

(7)

Drošības apsvērumi neprasa atļaujas nosacījumu grozījumus piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atļaujas piešķiršana

Pielikumā aprakstīto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts lietot par piedevu dzīvnieku ēdināšanā saskaņā ar minētajā pielikumā ietvertajiem nosacījumiem.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 358/2005

Regulas (EK) Nr. 358/2005 I pielikumā svītro ierakstu E1621 par endo-1,3(4)-beta-glikanāzi EC 3.2.1.6, endo-1,4-beta-glikanāzi EC 3.2.1.4, alfa-amilāzi EC 3.2.1.1 un endo-1,4-beta-ksilanāzi EC 3.2.1.8.

3. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1284/2006

Regulu (EK) Nr. 1284/2006 groza šādi:

1)

regulas 2. pantu svītro;

2)

regulas II pielikumu svītro.

4. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 516/2010 atceļ.

5. pants

Pārejas pasākumi

Pielikumā norādīto preparātu un šo preparātu saturošu barību, kas ražoti un marķēti pirms 2017. gada 30. septembra saskaņā ar noteikumiem, kuri bija piemērojami pirms 2017. gada 31. marta, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 10. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības piedevām (OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2005. gada 2. marta Regula (EK) Nr. 358/2005 par beztermiņa atļaujām izmantot lopbarībā atsevišķas piedevas un atļaujām izmantot jau atļautu piedevu jaunus lietošanas veidus (OV L 57, 3.3.2005., 3. lpp.).

(4)  Komisijas 2006. gada 29. augusta Regula (EK) Nr. 1284/2006 par pastāvīgām atļaujām izmantot noteiktas barības piedevas (OV L 235, 30.8.2006., 3. lpp.).

(5)  Komisijas 2010. gada 15. jūnija Regula (ES) Nr. 516/2010 par pastāvīgu atļauju izmantot piedevu dzīvnieku barībā (OV L 150, 16.6.2010., 46. lpp.).

(6)   EFSA Journal, 2015; 13(9):4235.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Aktīvās vienības uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a1621i

Kemin Europa NV

Endo-1,3(4)-beta-glikanāze EC 3.2.1.6

Endo-1,4-beta-glikanāze EC 3.2.1.4

Alfa-amilāze EC 3.2.1.1

Endo-1,4-beta-ksilanāze EC 3.2.1.8

Piedevas sastāvs

Preparāts, kas sastāv no:

—

endo-1,3(4)-beta-glikanāzes, kura iegūta no Aspergillus aculeatinus (agrāk klasificēta kā Aspergillus aculeatus) (CBS 589.94),

—

endo-1,4-beta-glikanāzes, kura iegūta no Trichoderma reesei (agrāk klasificēta kā Trichoderma longibrachiatum) (CBS 592.94),

—

alfa-amilāzes, kura iegūta no Bacillus amyloliquefaciens (DSM 9553),

—

endo-1,4-beta-ksilanāzes, kura iegūta no Trichoderma viride (NIBH FERM BP4842) ar minimālo aktivitāti:

—

endo-1,3(4)-beta-glikanāze: 10 000 U (1)/g,

—

endo-1,4-beta-glikanāze: 310 000 U (2)/g,

—

alfa-amilāze: 400 U (3)/g,

—

endo-1,4-beta-ksilanāze: 210 000 U (4)/g.

Šķidrā veidā.

Aktīvās vielas raksturojums

—

No Aspergillus aculeatinus (CBS 589.94) iegūta endo-1,3(4)-beta-glikanāze,

—

no Trichoderma reesei (CBS 592.94) iegūta endo-1,4-beta-glikanāze,

—

no Bacillus amyloliquefaciens (DSM 9553) iegūta alfa-amilāze,

—

no Trichoderma viride (NIBH FERM BP4842) iegūta endo-1,4-beta-ksilanāze.

Analītiskā metode  (5)

Šādu fermentu noteikšanai barības piedevā:

—

endo-1,3(4)-beta-glikanāze barības piedevā: kolorimetriskā metode, pēc kuras uz miežu beta-glikāna substrāta 30 °C temperatūrā pie pH 7,5 enzimātiski hidrolizē glikanāzi,

—

endo-1,4-beta-glikanāze barības piedevā: kolorimetriskā metode, pēc kuras uz karboksimetilcelulozes 50 °C temperatūrā pie pH 4,8 enzimātiski hidrolizē celulāzi,

—

alfa-amilāze barības piedevā: kolorimetriskā metode, pēc kuras veido ūdenī šķīstošus krāsotos fragmentus, kurus iegūst, amilāzei 37 °C temperatūrā pie pH 7,5 iedarbojoties uz azurīnam piesaistīta cietes polimēra substrātiem,

—

endo-1,4-beta-ksilanāze barības piedevā: kolorimetriskā metode, pēc kuras uz bērza koksnes ksilāna substrāta 50 °C temperatūrā pie pH 5,3 enzimātiski hidrolizē ksilanāzi.

Šādu fermentu noteikšanai premiksos un barībā:

—

endo-1,3(4)-beta-glikanāze: plātnes testa metode, pēc kuras tiek izkliedēta glikanāze un pēc tam barotnē izbalināts sarkanais agars beta-glikāna hidrolīzes rezultātā,

—

endo-1,4-beta-glikanāze: kolorimetriskā metode, pēc kuras tiek kvantitatīvi noteikti ūdenī šķīstoši krāsotie fragmenti, kas iegūti, celulāzei iedarbojoties uz azurīnam piesaistītas ūdenī nešķīstošas HE-celulozes substrātu,

—

alfa-amilāze: kolorimetriskā metode, pēc kuras tiek veidoti ūdenī šķīstoši zilie fragmenti, kas iegūti, amilāzei iedarbojoties uz azurīnam piesaistīta nešķīstoša zila cietes polimēra substrātiem,

—

endo-1,4-beta-ksilanāze: kolorimetriskā metode, pēc kuras tiek kvantitatīvi noteikti ūdenī šķīstoši krāsotie fragmenti, kas iegūti, ksilanāzei iedarbojoties uz azurīnam piesaistītu kviešu arabinoksilānu.

Visas putnu sugas

—

Endo-1,3(4)- beta-glikanāze

500 U

Endo-1,4-beta-glikanāze

15 500 U

Alfa-amilāze

20 U

Endo-1,4-beta-ksilanāze

10 500 U

—

1.

Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos norāda glabāšanas apstākļus un noturību pret granulēšanos.

2.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, ko varētu radīt to lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, tostarp elpceļu aizsarglīdzekļus.

2027. gada 31. marts


(1)  1 U ir fermenta daudzums, kas no miežu beta-glikāna vienā minūtē 30 °C temperatūrā pie pH 7,5 atbrīvo 0,0056 mikromolus reducējošo cukuru (glikozes ekvivalentus).

(2)  1 U ir fermenta daudzums, kas no karboksimetilcelulozes vienā minūtē 50 °C temperatūrā pie pH 4,8 atbrīvo 0,0056 mikromolus reducējošo cukuru (glikozes ekvivalentus).

(3)  1 U ir fermenta daudzums, kas no piesaistīta cietes polimēra vienā minūtē 37 °C temperatūrā pie pH 7,5 atbrīvo 1 mikromolu glikozes.

(4)  1 U ir fermenta daudzums, kas no bērza koksnes ksilāna vienā minūtē 50 °C temperatūrā pie pH 5,3 atbrīvo 0,0067 mikromolus reducējošo cukuru (ksilozes ekvivalentus).

(5)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir references laboratorijas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


11.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/11


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/430

(2017. gada 10. marts),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/1713, ar ko nosaka kvantitatīvo ierobežojumu ārpuskvotas cukura eksportam līdz 2016./2017. tirdzniecības gada beigām, un ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/1810

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 139. panta 2. punktu un 144. panta pirmās daļas g) punktu,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 7.e pantu saistībā ar tās 9. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 139. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu cukura vai izoglikozes daudzumu, kas saražots tirdzniecības gada laikā, pārsniedzot minētās regulas 136. pantā norādīto kvotu, var eksportēt tikai tad, ja ir ievērots Komisijas noteiktais kvantitatīvais ierobežojums.

(2)

Regulā (EK) Nr. 951/2006 ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot ārpuskvotas eksportu, jo īpaši attiecībā uz eksporta licenču izdošanu.

(3)

Sākotnēji attiecībā uz 2016./2017. tirdzniecības gadu tika lēsts, ka tirgus pieprasījumam atbilstu baltā cukura ekvivalentā izteiktā ārpuskvotas cukura eksporta kvantitatīvais ierobežojums 650 000 tonnu apmērā. Šāds ierobežojums ir ticis noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1713 (3). Tomēr saskaņā ar jaunākajām aplēsēm sagaidāms, ka saražotā ārpuskvotas cukura daudzums sasniegs 4 100 000 tonnu. Tādēļ ārpuskvotas cukuram būtu jānodrošina papildu noiets tirgū.

(4)

Ņemot vērā to, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteiktais maksimālais eksporta apjoms 2016./2017. tirdzniecības gadā nav pilnībā izmantots, ir lietderīgi ārpuskvotas cukura eksporta kvantitatīvo ierobežojumu palielināt par 700 000 tonnām, lai Savienības cukura ražotājiem nodrošinātu papildu komerciespējas.

(5)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2016/1713 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Lai varētu atsākt ārpuskvotas cukura papildu daudzuma eksporta licenču pieteikumu pieņemšanu, būtu jāatceļ pieteikumu iesniegšanas pārtraukšana, kas paredzēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1810 (4) 1. panta 3. punktā.

(7)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2016/1810 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2016/1713 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ārpuskvotas baltajam cukuram, kuru eksportē bez kompensācijas un kurš atbilst KN kodam 1701 99, 2016./2017. tirdzniecības gadam kvantitatīvais ierobežojums, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 139. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā, ir 1 350 000 tonnu.”

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2016/1810 1. panta 3. punktu svītro.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 10. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)   OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  Komisijas 2016. gada 20. septembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1713, ar ko nosaka kvantitatīvo ierobežojumu ārpuskvotas cukura un izoglikozes eksportam līdz 2016./2017. tirdzniecības gada beigām (OV L 258, 24.9.2016., 8. lpp.).

(4)  Komisijas 2016. gada 12. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2016/1810, ar ko nosaka piešķiramā daudzuma ierobežojuma koeficientu, kas piemērojams, izdodot eksporta licences, ar ko noraida eksporta licenču pieteikumus un pārtrauc ārpuskvotas cukura eksporta licenču pieteikumu pieņemšanu (OV L 276, 13.10.2016., 9. lpp.).


11.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/13


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/431

(2017. gada 10. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 10. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)   OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

EG

235,2

MA

88,9

SN

205,2

TN

194,0

TR

102,0

ZZ

165,1

0707 00 05

MA

80,2

TR

183,5

ZZ

131,9

0709 91 00

EG

97,7

ZZ

97,7

0709 93 10

MA

52,6

TR

150,2

ZZ

101,4

0805 10 22 , 0805 10 24 , 0805 10 28

EG

47,7

IL

70,7

MA

48,1

TN

55,3

TR

68,8

ZZ

58,1

0805 50 10

EG

68,9

TR

70,0

ZZ

69,5

0808 10 80

CL

90,0

CN

154,7

US

120,0

ZA

86,6

ZZ

112,8

0808 30 90

AR

124,1

CL

152,6

CN

102,2

ZA

113,0

ZZ

123,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


IETEIKUMI

11.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 66/15


KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2017/432

(2017. gada 7. marts)

par to, kā panākt efektīvāku atgriešanu, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (1) paredz kopīgus standartus un procedūras, kas piemērojamas dalībvalstīs attiecībā uz tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

(2)

Šengenas izvērtēšanas mehānisms (2) un informācija, kas savākta, izmantojot Eiropas migrācijas tīklu (3), ir ļāvuši visaptveroši izvērtēt to, kā dalībvalstis īsteno Savienības politiku atgriešanas jomā.

(3)

Izvērtējumi liecina, ka rīcības brīvība, kas dalībvalstīm piešķirta ar Direktīvu 2008/115/EK, ir izraisījusi nekonsekventu transponēšanu valstu tiesību aktos, negatīvi ietekmējot Savienības politikas atgriešanas jomā efektivitāti.

(4)

Kopš Direktīvas 2008/115/EK stāšanās spēkā un ņemot vērā pieaugošo migrācijas spiedienu uz dalībvalstīm, ir palielinājušās problēmas, uz kurām Savienības politikai atgriešanās jomā būtu jāreaģē, izvirzot šo Eiropas vispārējās migrācijas politikas aspektu priekšplānā. Savos 2016. gada 20. un 21. oktobra secinājumos (4) Eiropadome aicināja stiprināt valsts administratīvo procesus atgriešanas jomā.

(5)

Maltas 2017. gada 3. februāra valstu un to valdību vadītāju paziņojumā (5) tika uzsvērts, ka ir jāpārskata Eiropas politika atgriešanas jomā, pamatojoties uz objektīvu analīzi par to, kā tiek piemēroti Savienības un valstu mērogā pieejamie juridiskie, operatīvie, finanšu un praktiskie rīki. Tajā tika pausts gandarījums par Komisijas ieceri drīzumā nākt klajā ar atjauninātu ES Rīcības plānu par atgriešanu un sniegt norādījumus par operatīvākām ES un dalībvalstu atgriešanas operācijām un efektīvu atpakaļuzņemšanu, balstoties uz spēkā esošo acquis.

(6)

Ņemot vērā, ka pašlaik pieaug tādu trešo valstu valstspiederīgo skaits, kas nelikumīgi ieceļo un uzturas dalībvalstīs, un lai nodrošinātu atbilstošas spējas aizsargāt tos, kuriem tas ir nepieciešams, ir pilnā mērā jāizmanto elastība, kas paredzēta Direktīvā 2008/115/EK. Efektīvāka minētās direktīvas īstenošana samazinātu procedūru nepareizas izmantošanas iespējas un novērstu nepilnības, vienlaikus nodrošinot pamattiesību aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(7)

Šajā ieteikumā sniegti norādījumi par to, kā būtu jāizmanto Direktīvas 2008/115/EK noteikumi, lai panāktu efektīvākas atgriešanas procedūras, un pausts aicinājums dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu juridiskos un praktiskos šķēršļus atgriešanai.

(8)

Lai Savienības politika atgriešanas jomā būtu iedarbīga, ir nepieciešami efektīvi un proporcionāli pasākumi tādu trešo valstu valstspiederīgo aizturēšanai un identificēšanai, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, ātra viņu lietu izskatīšana un pienācīgi resursi, lai nodrošinātu to klātbūtni saistībā ar atgriešanu.

(9)

Organizējot atgriešanu, ir vajadzīga saskaņota un labi integrēta daudzdisciplināru kompetenču organizēšana valsts līmenī. Turklāt ir vajadzīgas procedūras un instrumenti, kas ļauj informāciju nekavējoties darīt pieejamu kompetentajām iestādēm, kā arī sadarbība starp visiem dalībniekiem, kas ir iesaistīti dažādajās procedūrās.

(10)

Ir nepieciešams daudzās disciplīnās apmācīts un kompetents personāls, kam piemistu visas attiecīgās kompetences, lai nodrošinātu, ka valstu iestādes var reaģēt uz attiecīgajām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad dalībvalstis saskaras ar ievērojamu slogu, īstenojot pienākumu atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi. Organizējot šādu integrētu un saskaņotu pieeju, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto pieejamie Savienības finanšu instrumenti, programmas un projekti atgriešanas jomā, jo īpaši Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī migrācijas spiediens, ar ko saskaras kompetentās iestādes.

(11)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 1. punktu dalībvalstīm būtu sistemātiski jāpieņem atgriešanas lēmumi trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nelikumīgi uzturas to teritorijā. Dalībvalstu tiesību aktos un praksē šis pienākums nav visos apstākļos pilnībā izpildīts, tādējādi mazinot Savienības atgriešanas sistēmas efektivitāti. Piemēram, dažas dalībvalstis nepieņem atgriešanas lēmumus pēc negatīva lēmuma pieņemšanas par patvēruma pieteikumu vai uzturēšanās atļauju vai nepieņem šādus lēmumus par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi un kuriem nav derīga personu apliecinoša vai ceļošanas dokumenta.

(12)

Atkarībā no dalībvalstu institucionālās struktūras, jo īpaši tad, ja šajā procesā ir iesaistītas dažādas iestādes, pēc atgriešanas lēmuma ne vienmēr obligāti vai uzreiz seko pieprasījums, lai trešo valstu iestādes pārbaudītu personas identitāti trešās valsts valstspiederīgajam, kurš dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un nosūtītu derīgu ceļošanas dokumentu.

(13)

Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa (6) 13. pantu persona, kura ir nelikumīgi šķērsojusi robežu un kurai nav tiesību uzturēties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, tiek aizturēta un attiecībā uz šo personu tiek sāktas procedūras saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK.

(14)

Direktīvā 2008/115/EK ir noteikts, ka, īstenojot minēto direktīvu, ir jāņem vērā attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā veselības stāvoklis un ka pirms atgriešanas ir jānodrošina neatliekamā veselības aprūpe un slimību primārā ārstēšana. Tomēr ir būtiski nodrošināt, ka tiek izpildīta trešo valstu valstspiederīgo, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, izraidīšana un ka tiek veikti pasākumi, kas nepieļautu rīcību, kuras mērķis ir kavēt vai novērst atgriešanu, piemēram, nepatiesas jaunas medicīniskās prasības. Turklāt ir nepieciešams arī ieviest pasākumus, kuri efektīvi novērstu patvēruma pieteikumus, kas iesniegti vienīgi tādēļ, lai kavētu vai izjauktu atgriešanas lēmumu izpildi.

(15)

Lai gan Direktīvā 2008/115/EK ir noteikts pienākums trešās valsts valstspiederīgajam, kurš dalībvalstī uzturas nelikumīgi, izceļot no Savienības, tajā ir paredzēts, ka atgriešanas lēmumu izpildi panāk tikai lēmumu pieņēmusī dalībvalsts. Atgriešanas procesu var ierosināt katrā dalībvalstī, kas ir aizturējusi attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo, kurš dalībvalstī uzturas nelikumīgi. Atgriešanas lēmumu savstarpēja atzīšana, kas paredzēta Padomes Direktīvā 2001/40/EK (7) un Padomes Lēmumā 2004/191/EK (8), paātrinātu atgriešanas procesu un novērstu neatļautu sekundāru kustību Eiropas Savienībā.

(16)

Aizturēšana var būt nozīmīgs elements, kurš varētu uzlabot Savienības atgriešanas sistēmas efektivitāti, kas būtu jāizmanto tikai tad, ja nav citu pietiekamu, bet mazāk ierobežojošu pasākumu, kurus var efektīvi piemērot saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 15. panta 1. punktu. Konkrētāk, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka trešo valstu valstspiederīgie, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, neaizbēg, to aizturēšana var dot iespēju sekmīgi sagatavot un noorganizēt atgriešanas operāciju.

(17)

Aizturēšanas maksimālais ilgums, ko patlaban izmanto vairākās dalībvalstīs, ir ievērojami īsāks nekā laikposms, kas ir atļauts Direktīvā 2008/115/EK un kas ir nepieciešams, lai sekmīgi pabeigtu atgriešanas procedūru. Šie īsie aizturēšanas laikposmi liedz efektīvi īstenot izraidīšanu.

(18)

Termiņi pārsūdzības iesniegšanai pret lēmumiem, kas saistīti ar atgriešanu, starp dalībvalstīm būtiski atšķiras, sākot no dažām dienām līdz vienam mēnesim vai ilgākam laikam. Atbilstoši pamattiesībām šādam termiņam būtu jānodrošina pietiekami daudz laika, lai garantētu pieeju efektīvai tiesību aizsardzībai, vienlaikus ņemot vērā to, ka ilgi termiņi var negatīvi ietekmēt atgriešanas procedūras.

(19)

Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstī uzturas neatbilstīgi, būtu jāpiešķir tiesības tikt uzklausītiem kompetentajās iestādēs, pirms tiek veikts jebkāds individuāls pasākums, kas attiektos uz viņiem.

(20)

Saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK ar pārsūdzību būtu automātiski jāaptur atgriešanas lēmums, ja pastāv risks, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais atgriešanas gadījumā tiktu pakļauts reālam ļaunprātīgas izturēšanās riskam, pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 19. panta 2. punktu un 47. pantu, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa (9).

(21)

Liels skaits dalībvalstu veic atkārtotus izraidīšanas riska izvērtējumus dažādos patvēruma un atgriešanas procedūru posmos, kas var radīt nevajadzīgus aizkavējumus tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanā, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

(22)

Nepavadīta nepilngadīgā atgriešana izcelsmes trešā valstī un atkalapvienošanās ar ģimeni var būt bērna interesēs. Ar vairāku dalībvalstu tiesību aktos noteikto aizliegumu pieņemt atgriešanas lēmumus par nepavadītiem nepilngadīgajiem pilnībā netiek izpildīts dalībvalstu pienākums pienācīgi ņemt vērā bērna intereses un pievērst uzmanību katras atsevišķās lietas apstākļiem. Šādi aizliegumi var radīt neparedzētas sekas attiecībā uz nelegālo imigrāciju, mudinot nepavadītus nepilngadīgos doties bīstamā ceļā, lai sasniegtu Savienību.

(23)

Pieņemot lēmumus par nepavadītu nepilngadīgo juridisko statusu un atgriešanu, vienmēr būtu jābalstās uz individuāliem, daudzdisciplināriem un pamatīgiem viņu interešu izvērtējumiem, tostarp attiecībā uz ģimenes locekļu meklēšanu un ģimenes situācijas izvērtējumu. Šāds izvērtējums būtu pienācīgi jādokumentē.

(24)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 17. pantu, kurā ir noteikti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var izmantot aizturēšanu attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem un ģimenēm ar nepilngadīgajiem kā galējo līdzekli un uz īsāko atbilstīgo laikposmu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pieejamas alternatīvas bērnu aizturēšanai. Ja tomēr šādu alternatīvu nav, ar absolūtu aizturēšanas aizliegumu šādos gadījumos varētu nepietikt, lai pilnībā izpildītu pienākumu veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atgriešanu, un rezultātā atgriešanas pasākums netiktu īstenots aizbēgšanas dēļ.

(25)

Kamēr nav pieņemts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Šengenas Informācijas sistēmas izmantošanu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi (10), dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto iespēja izdot brīdinājumu par ieceļošanas aizliegumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1987/2006 (11) 24. panta 3. punktu.

(26)

Šis ieteikums būtu jāadresē visām dalībvalstīm, kurām ir saistoša Direktīva 2008/115/EK.

(27)

Dalībvalstīm savām iestādēm, kuras ir kompetentas veikt ar atgriešanu saistītus uzdevumus, būtu jādod norādījums piemērot šo ieteikumu savu pienākumu veikšanā.

(28)

Šis ieteikums atbilst pamattiesībām un principiem, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrētāk, ar šo ieteikumu nodrošina, ka tiek pilnībā ievērota cilvēka cieņa un piemērots hartas 1., 4., 14., 18., 19., 24. un 47. pants, un tas ir atbilstoši jāīsteno,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

PASTIPRINĀTAS UN LABĀKAS SPĒJAS ATGRIEŠANAS JOMā

1.

Lai novērstu procesuālos, tehniskos un operatīvos šķēršļus efektīvākai atgriešanai, dalībvalstīm līdz 2017. gada 1. jūnijam, nodrošinot integrētu un saskaņotu pieeju, būtu jāpastiprina savas spējas veikt tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

2.

Īstenojot šādu integrētu un saskaņotu pieeju atgriešanas jomā, mērķiem vajadzētu būt šādiem:

a)

nodrošināt ātras atgriešanas procedūras un būtiski palielināt atgriešanas gadījumu skaitu;

b)

ja vajadzīgs, mobilizēt tiesībaizsardzības un imigrācijas iestādes un saskaņot savu darbību ar tiesu iestādēm, aizturēšanas iestādēm, aizbildniecības sistēmām, medicīnas un sociāliem dienestiem, lai nodrošinātu visu atgriešanās procedūrās iesaistīto iestāžu ātru un pienācīgu daudzdisciplināru reakciju;

c)

nodrošināt, ka ir pieejams pietiekams skaits apmācītu un kompetentu darbinieku no visām par atgriešanās procedūrām atbildīgām iestādēm, lai reaģētu ātri un, ja vajadzīgs, saskaņā ar 24/7 principu, jo īpaši saskaroties ar arvien lielāku slogu, īstenojot pienākumu atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi;

d)

atkarībā no konkrētās situācijas dalībvalstī pie Savienības ārējām robežām norīkot papildu darbiniekus, kuriem ir pilnvaras un spējas veikt tūlītējus pasākumus, lai noteiktu un pārbaudītu trešo valstu valstspiederīgo identitāti un juridisko statusu, un nekavējoties atteikt ieceļošanu vai pieņemt atgriešanas lēmumus par tiem, kuriem nav tiesību ieceļot vai uzturēties Eiropas Savienībā.

3.

Ar integrēto un saskaņoto pieeju atgriešanas jomā būtu jo īpaši jāīsteno šādi uzdevumi:

a)

ātri veikt medicīnisko pārbaudi, lai izvairītos no iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, kas minēti 9. punkta b) apakšpunktā;

b)

uzturēt saziņu un veikt attiecīgās operatīvās informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru to uzdevumu un mērķu sasniegšanai;

c)

pilnībā izmantot attiecīgās IT sistēmas, piemēram, Eurodac, Šengenas informācijas sistēmu (SIS) un vīzu informācijas sistēmu (VIS), lai laikus iegūtu informāciju par attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo identitāti un juridisko statusu.

4.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vienībām vai struktūrām, kuru uzdevums ir nodrošināt integrētas un saskaņotas pieejas īstenošanu, tiek piešķirti visi vajadzīgie cilvēkresursi un finanšu un materiālie resursi.

SISTEMĀTISKA ATGRIEŠANAS LĒMUMU PIEŅEMŠANA

5.

Lai nodrošinātu, ka atgriešanas lēmumi tiek sistemātiski pieņemti trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav vai vairs nav tiesību uzturēties Eiropas Savienībā, dalībvalstīm būtu:

a)

jāievieš pasākumi, lai efektīvi noteiktu atrašanās vietu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un aizturētu tos;

b)

jāpieņem atgriešanas lēmumi neatkarīgi no tā, vai trešās valsts valstspiederīgajam, kurš dalībvalstī uzturas nelikumīgi, ir personu apliecinošs vai ceļošanas dokuments;

c)

pēc iespējas labi jāizmanto iespēja, kas paredzēta Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 6. punktā, apvienot vienā aktā vai vienlaikus pieņemt lēmumu par likumīgas uzturēšanās izbeigšanu un atgriešanas lēmumu ar noteikumu, ka katrā atsevišķajā lēmumā tiek ievērotas attiecīgās garantijas un noteikumi.

6.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atgriešanas lēmumiem ir neierobežots ilgums, lai jebkurā brīdī var panākt to izpildi bez nepieciešamības pēc noteikta laika atsākt atgriešanas procedūras. Šim noteikumam nebūtu jāskar pienākums ņemt vērā izmaiņas attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo individuālajā situācijā, tostarp attiecībā uz izraidīšanas risku.

7.

Lai aizkavētu un novērstu neatļautu sekundāru kustību, dalībvalstīm atgriešanas lēmumos būtu sistemātiski jāiekļauj informācija, ka trešo valstu valstspiederīgajiem ir jāatstāj dalībvalsts teritorija, lai sasniegtu trešo valsti.

8.

Dalībvalstīm būtu jāizmanto atkāpe, kas paredzēta Direktīvas 2008/115/EK 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja tas var nodrošināt efektīvākas procedūras, jo īpaši saskaroties ar ievērojamu migrācijas spiedienu.

ATGRIEŠANAS LĒMUMU EFEKTĪVA IZPILDE

9.

Lai nodrošinātu tādu trešo valstu valstspiederīgo ātru atgriešanu, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, dalībvalstīm būtu:

a)

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/32/ES (12) jāorganizē procedūras, lai ātri izskatītu starptautiskās aizsardzības pieteikumus paātrinātā procedūrā vai – ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu – robežprocedūrā, tostarp, ja patvēruma pieteikums ir iesniegts vienīgi tādēļ, lai kavētu vai izjauktu atgriešanas lēmuma izpildi;

b)

jāveic pasākumi, lai novērstu iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, kas saistīti ar nepatiesām jaunām medicīniskām prasībām, kuru mērķis ir novērst izraidīšanu, piemēram, nodrošinot, ka ir pieejami attiecīgās valsts iestādes norīkotie medicīnas darbinieki, lai sniegtu objektīvu un neatkarīgu viedokli;

c)

jānodrošina, ka pēc atgriešanas lēmumiem nekavējoties tiek nosūtīts pieprasījums atpakaļuzņemšanas trešai valstij nosūtīt derīgus ceļošanas dokumentus vai piekrist, ka tiek izmantots Eiropas ceļošanas dokuments personu atgriešanai, kas izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1953 (13);

d)

jāizmanto atgriešanas lēmumu savstarpējās atzīšanas instruments, kas paredzēts Direktīvā 2001/40/EK un Lēmumā 2004/191/EK.

10.

Lai efektīvi nodrošinātu tādu trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanu, kuri dalībvalstī uzturas nelegāli, dalībvalstīm būtu:

a)

jāizmanto aizturēšana, ja tas ir vajadzīgs un lietderīgi, gadījumos, kas paredzēti Direktīvas 2008/115/EK 15. panta 1. punktā, un jo īpaši, ja pastāv bēgšanas iespējamība, kā paredzēts šā ieteikuma 15. un 16. punktā;

b)

valsts tiesību aktos jāparedz maksimālais sākotnējās aizturēšanas laikposms – seši mēneši, kuru tiesu iestādes var pielāgot, ņemot vērā lietas apstākļus, un iespēja aizturēšanas ilgumu pagarināt līdz 18 mēnešiem gadījumos, kas paredzēti Direktīvas 2008/115/EK 15. panta 6. punktā;

c)

jāpanāk, ka aizturēšanas spējas atbilst faktiskajām vajadzībām, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot atkāpi ārkārtas gadījumiem, kā paredzēts Direktīvas 2008/115/EK 18. pantā.

11.

Attiecībā uz tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi un kuri apzināti traucē atgriešanas procesu, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja piemērot sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām, un tām nebūtu jātraucē sasniegt Direktīvas 2008/115/EK mērķus.

PROCESUĀLĀS GARANTIJAS UN TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI

12.

Dalībvalstīm būtu:

a)

ciktāl iespējams, vienā procesuālā darbībā jāapvieno administratīvās uzklausīšanas, ko kompetentās iestādes veic dažādiem nolūkiem, piemēram, attiecībā uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, atgriešanu vai aizturēšanu. Būtu arī jāizstrādā jauni veidi, kā organizēt šādas trešo valstu valstspiederīgo uzklausīšanas, piemēram, izmantojot videokonferences;

b)

jāparedz īsākais iespējamais termiņš pārsūdzības iesniegšanai pret atgriešanas lēmumiem, kāds saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteikts salīdzināmās situācijās, lai novērstu tiesību un procedūru nepareizu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz pārsūdzībām, kas iesniegtas neilgi pirms paredzētā izraidīšanas datuma;

c)

jānodrošina, ka ar pārsūdzību atgriešanas lēmumu automātiski aptur tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams, lai izpildītu hartas 19. panta 2. punktu un 47. pantu;

d)

jāizvairās no atkārtotiem neizraidīšanas principa pārkāpuma riska izvērtējumiem, ja citās procedūrās jau ir izvērtēts, ka šis princips tiek ievērots, ja minētais izvērtējums ir galīgs un ja nav nekādu izmaiņu attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo individuālajā situācijā.

ĢIMENE UN BĒRNI

13.

Lai nodrošinātu bērnu tiesību ievērošanu un pilnībā ņemot vērā bērna intereses un ģimenes dzīvi saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 5. pantu, dalībvalstīm būtu:

a)

jānosaka skaidri noteikumi par nepavadītu nepilngadīgo juridisko statusu, kas ļauj vai nu pieņemt atgriešanas lēmumus un īstenot atgriešanu, vai piešķirt tiem tiesības palikt;

b)

jānodrošina, ka, pieņemot lēmumus par nepavadītu nepilngadīgo juridisko statusu, vienmēr būtu jābalstās uz viņu interešu individuālu izvērtējumu. Šajā izvērtējumā būtu sistemātiski jāņem vērā tas, vai nepavadīta nepilngadīgā atgriešana izcelsmes valstī un atkalapvienošanās ar ģimeni ir viņa interesēs;

c)

jāievieš mērķtiecīga reintegrācijas politika attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem;

d)

jānodrošina, ka kompetentās iestādes sistemātiski izvērtē bērna intereses, pamatojoties uz daudzdisciplināru pieeju, un ka nepavadīto nepilngadīgo uzklausa un tiek pienācīgi iesaistīts tā aizbildnis.

14.

Attiecībā uz pamattiesībām un nosacījumiem, kas paredzēti Direktīvā 2008/115/EK, dalībvalstīm nebūtu savos tiesību aktos jāliedz iespēja aizturēt nepilngadīgo, ja tas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīts galīgais atgriešanas lēmums, ciktāl dalībvalstis nespēj nodrošināt par aizturēšanu mazāk ierobežojošus pasākumus, kurus var efektīvi piemērot efektīvas atgriešanas nodrošināšanai.

BĒGŠANAS IESPĒJAMĪBA

15.

Katram no turpmāk minētajiem objektīvajiem apstākļiem vajadzētu būt atspēkojamai prezumpcijai, ka pastāv bēgšanas iespējamība:

a)

atsacīšanās sadarboties identificēšanas procesā, nepatiesu vai viltotu personu apliecinošo dokumentu izmantošana, esošo dokumentu iznīcināšana vai cita veida atbrīvošanās no tiem, atsacīšanās sniegt pirkstu nospiedumus;

b)

vardarbīga vai krāpnieciska pretošanās atgriešanas operācijai;

c)

tāda pasākuma neievērošana, kura mērķis ir novērst bēgšanas iespējamību un kurš noteikts, piemērojot Direktīvas 2008/115/EK 7. panta 3. punktu, piemēram, nepieteikšanās kompetentajām iestādēm vai neuzturēšanās konkrētā vietā;

d)

spēkā esoša ieceļošanas aizlieguma neievērošana;

e)

neatļauta sekundāra kustība uz citu dalībvalsti.

16.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādus kritērijus pienācīgi ņem vērā kā norādi, ka trešo valstu valstspiederīgie, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, rada bēgšanas iespējamību:

a)

skaidri pausts nodoms neievērot atgriešanas lēmumu;

b)

brīvprātīgai izceļošanai noteiktā laikposma neievērošana;

c)

sodāmība par smagu noziedzīgu nodarījumu dalībvalstīs.

BRĪVPRĀTĪGA IZCEĻOŠANA

17.

Dalībvalstīm būtu jāpiešķir brīvprātīga izceļošana tikai pēc attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā pieprasījuma, vienlaikus nodrošinot, ka trešās valsts valstspiederīgais ir labi informēts par iespēju iesniegt šādu pieteikumu.

18.

Dalībvalstīm būtu atgriešanas lēmumā jāparedz īsākais iespējamais laikposms brīvprātīgai izceļošanai, kāds nepieciešams, lai noorganizētu un īstenotu atgriešanu, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus.

19.

Nosakot laikposmu brīvprātīgajai izceļošanai, dalībvalstīm būtu jāizvērtē konkrētās lietas apstākļi, jo īpaši atgriešanas prognozes un trešās valsts valstspiederīgā, kurš dalībvalstī uzturas nelikumīgi, vēlme sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai atgrieztos.

20.

Laikposms, kas ir ilgāks nekā septiņas dienas, būtu jāpiešķir tikai tad, ja trešās valsts valstspiederīgais, kurš dalībvalstī uzturas nelikumīgi, sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, lai atgrieztos.

21.

Laikposms brīvprātīgai izceļošanai nebūtu jāpiešķir gadījumos, kas paredzēti Direktīvas 2008/115/EK 7. panta 4. punktā, jo īpaši tad, ja trešo valstu valstspiederīgie, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, rada bēgšanas iespējamību, uz kuru attiecas šā ieteikuma 15. un 16. punkts, un iepriekšējas sodāmības gadījumos par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem citās dalībvalstīs.

ATBALSTĪTAS BRĪVPRĀTĪGAS ATGRIEŠANAS PROGRAMMAS

22.

Dalībvalstīm līdz 2017. gada 1. jūnijam būtu jāievieš funkcionējošas atbalstītas brīvprātīgas atgriešanas programmas, kurām būtu jāatbilst kopīgiem standartiem attiecībā uz atbalstītas brīvprātīgas atgriešanas un reintegrācijas programmām, ko Komisija izstrādājusi sadarbībā ar dalībvalstīm un ko Padome ir apstiprinājusi (14).

23.

Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai uzlabotu procesu, kā sadarbībā ar valstu izglītības, sociālajiem un veselības aprūpes dienestiem tiek izplatīta informācija par brīvprātīgas atgriešanas un atbalstītas brīvprātīgas atgriešanas programmām trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

IECEĻOŠANAS AIZLIEGUMI

24.

Lai pilnībā izmantotu ieceļošanas aizliegumus, dalībvalstīm būtu:

a)

jānodrošina, ka ieceļošanas aizliegumi stājas spēkā tajā dienā, kurā trešo valstu valstspiederīgie izceļo no ES, lai to faktiskais ilgums netiktu nepamatoti saīsināts; tas būtu jānodrošina gadījumos, kad izbraukšanas datums ir zināms valsts iestādēm, it īpaši izraidīšanas un izbraukšanas gadījumos saistībā ar atbalstītas brīvprātīgas atgriešanas programmu;

b)

jāievieš līdzekļi, lai pārbaudītu, vai trešās valsts valstspiederīgais, kas Eiropas Savienībā uzturas nelikumīgi, ir izceļojis brīvprātīgai izceļošanai noteiktajā laikposmā, un jānodrošina efektīvi turpmāki pasākumi gadījumā, ja minētā persona nav izceļojusi, tostarp nosakot ieceļošanas aizliegumu;

c)

sistemātiski jāiekļauj brīdinājums par ieceļošanas aizliegumu otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1987/2006 24. panta 3. punktu; un

d)

jāievieš sistēma atgriešanas lēmuma pieņemšanai gadījumos, kad nelikumīga uzturēšanās tiek konstatēta izceļošanas pārbaudē. Pamatotos gadījumos pēc individuāla novērtējuma un piemērojot proporcionalitātes principu, ieceļošanas aizliegums būtu jāpieņem, lai novērstu turpmāku nelegālas uzturēšanās risku.

Briselē, 2017. gada 7. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Dimitris AVRAMOPOULOS


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(2)  Padomes 2013. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 1053/2013, ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).

(3)  Padomes 2008. gada 14. maija Lēmums 2008/381/EK, ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu (OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.).

(4)  Eiropadomes 2016. gada 20. un 21. oktobra secinājumi, EUCO 31/16.

(5)  Eiropadomes 2017. gada 3. februāra paziņojums presei 43/17.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(7)  Padomes 2001. gada 28. maija Direktīva 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (OV L 149, 2.6.2001., 34. lpp.).

(8)  Padomes 2004. gada 23. februāra Lēmums 2004/191/EK, ar ko nosaka kritērijus un praktiskus pasākumus finanšu traucējumu kompensācijai, kas rodas, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (OV L 60, 27.2.2004., 55. lpp.).

(9)  Eiropas Savienības Tiesas spriedums, 2014. gada 18. decembris, Centre public d'action sociale d'Ottignies-Louvain-La-Neuve versus Moussa Abdida, C-562/13, ECLI:EU:C:2014:2453.

(10)  COM(2016) 881 final.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regula (ES) 2016/1953 par Eiropas ceļošanas dokumentu izveidi tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, un ar ko atceļ Padomes 1994. gada 30. novembra ieteikumu (OV L 311, 17.11.2016., 13. lpp.).

(14)  Padomes 2016. gada 9. un 10. jūnija secinājumi.