10.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 64/10

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/421

(2017. gada 9. marts),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 18. pantu,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā (“attiecīgā valsts”) un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8545 11 00 (Taric kods 8545110010) un ex 8545 90 90 (Taric kods 8545909010).

(2)	Pēc antidempinga izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004 (3) noteica arī galīgo antidempinga maksājumu tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā.

(3)	Pēc kompensācijas pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas ex officio Padome ar Regulu (EK) Nr. 1354/2008 (4) grozīja Regulu (EK) Nr. 1628/2004 un Regulu (EK) Nr. 1629/2004.

(4)

Pēc kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi pamatregulas 18. pantam Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1185/2010 (5) pagarināja kompensācijas pasākumus. Pēc antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1186/2010 (6) pagarināja antidempinga pasākumus.

(5)	Kompensācijas pasākumus noteica kā 6,3 % un 7,0 % procentuālā nodokļa likmi atsevišķi minēto eksportētāju importam (7,2 % atlikusī maksājuma likme).

2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(6)	Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (7) spēkā esošajiem kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam, Komisija atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 (8) 18. pantam saņēma pārskatīšanas pieprasījumu.

(7)	Pieprasījumu iesniedza uzņēmumi SGL CARBON GmbH, TOKAI ERFTCARBON GmbH un GrafTech Switzerland SA (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas reprezentē vairāk nekā 25 % no Savienības konkrētu grafīta elektrodu sistēmu kopējā ražošanas apjoma.

(8)	Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu beigšanās varētu izraisīt subsidēšanas turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos un atkārtošanos.

3. Procedūras sākšana

(9)

Noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija, 2015. gada 15. decembrī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 597/2009 18. pantam.

4. Paralēlā izmeklēšana

(10)

Komisija, 2015. gada 15. decembrī publicējot paziņojumu (10) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, paziņoja arī par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (11) 11. panta 2. punktam, attiecībā uz spēkā esošajiem galīgajiem antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam Savienībā.

5. Ieinteresētās personas

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras piekrīt piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos attiecīgos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus Savienībā un Indijas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(12)	Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

5.1. Atlase

(13)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tā varētu atlasīt ieinteresētās personas.

a) Savienības ražotāju atlase

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko atrašanās vietu. Izlasē bija četri Savienības ražotāji. Saskaņā ar pašreizējās procedūras ietvaros iegūto informāciju izlasē iekļautie Savienības ražotāji ražoja vairāk nekā 80 % Savienības kopējā ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un tādējādi tika apstiprināta izlase. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

b) Importētāju atlase

(15)	Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja visus zināmos nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(16)	Neviens importētājs nepieteicās sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju.

5.2. Anketas un pārbaudes apmeklējumi

(17)	Komisija nosūtīja anketas Indijas valdībai, visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, diviem zināmajiem Indijas ražotājiem/eksportētājiem un 53 lietotājiem, kuri pieteicās pēc procedūras sākšanas.

(18)	Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no Indijas valdības, četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, viena Indijas ražotāja eksportētāja un astoņiem lietotājiem.

(19)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un tās radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 26. pantu pārbaudes apmeklējumi tika veikti Indijas valdības iestāžu un šādu uzņēmumu telpās Deli un Bopālā:

ražotāji Savienībā:

—	Graftech France SNC Calais, Francija,

—	Graftech Iberica S.L., Navarra, Spānija,

—	SGL Carbon SA, Wiesbaden, Vācija,

—	Tokai Erftcarbon GmbH, Grevenbroich, Vācija;

ražotājs eksportētājs Indijā:

—	HEG Limited, Bhopal (“HEG”).

6. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(20)

Subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(21)

Attiecīgais ražojums ir tādi Indijas izcelsmes grafīta elektrodi, ko izmanto elektriskajās krāsnīs un kuru tilpummasa ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektriskā pretestība ir 6,0 μ.Ω.m vai mazāk, un šajos elektrodos izmantotie savienotāji, neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi (“GES” vai “pārskatāmais ražojums”), kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8545 11 00 (Taric kods 8545110010) un ex 8545 90 90 (Taric kods 8545909010).

2. Līdzīgais ražojums

(22)

Izmeklēšana liecina, ka visiem šiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	pārskatāmajam ražojumam un

—	Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam ražojumam.

(23)	Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgie ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

C. SUBSIDĒŠANAS TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Ievads

(24)	Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties.

(25)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, iespējams, piešķir subsīdijas.

Valsts mēroga shēmas

a)	Nodokļu atmaksas shēma (“DDS”);

b)	Iepriekšēju atļauju shēma (“AAS”);

c)	Mērķa tirgus shēma (“FMS”);

d)	Shēma “Preču eksports no Indijas” (“MEIS”);

e)	Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (“EPCGS”);

f)	Eksporta kredītu shēma (“ECS”).

Reģionālā shēma

g)	Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma shēma (“EDES”)

(26)

Iepriekš a) līdz e) punktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Divi ārējās tirdzniecības politikas dokumenti ir būtiski šīs izmeklēšanas PIP: Foreign Trade Policy 2009–2014 (“FTP 09–14”) un Foreign Trade Policy 2015–2020 (“FTP 15–20”). Pēdējais dokuments stājās spēkā 2015. gada aprīlī. Indijas valdība arī paredz procedūras, kas reglamentē FTP 09–14 un FTP 15–20, attiecīgi procedūru rokasgrāmatās Handbook of Procedures, Volume I, 2009-2014 (“HOP I 04–09”) un Handbook of Procedures, Volume I, 2015-2020 (“HOP I 15–20”). Procedūru rokasgrāmatas tiek regulāri atjauninātas.

(27)	ECS shēma, kas minēta iepriekš f) punktā, ir balstīta uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A sadaļu, kas ļauj Indijas Rezervju bankai eksporta kredītu jomā sniegt norādījumus komercbankām.

(28)	Shēmu, kas minēta iepriekš g) punktā, pārvalda Madhjas Pradēšas (Madhya Pradesh) štata iestādes.

(29)	DDS shēmas priekšgājēja “Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem” (“DEPB”) (12) un EPCGS jau ir kompensētas sākotnējā izmeklēšanā, savukārt AAS, FMS, MEIS, ECS un EDES netika izmeklētas.

(30)

Kā minēts iepriekš 18. apsvērumā, sadarbojās tikai viens no Indijas ražotājiem eksportētājiem. Šis ražotājs eksportētājs pārstāvēja vairāk nekā 95 % visa Indijas izcelsmes GES importa Savienībā un 50 % kopējās lēstās ražošanas jaudas Indijā. Ražošanas jauda Indijā tika noteikta, pamatojoties uz ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem un ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, publiski pieejamiem finanšu pārskatiem. Tādējādi Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni uzskatīja par zemu. Indijas iestādes tika pienācīgi informētas, ka, ņemot vērā zemo Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, Komisija var piemērot pamatregulas 28. pantu. Par to netika saņemtas piezīmes.

(31)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas valdība apgalvoja, ka sadarbības līmeni nevarēja uzskatīt par zemu, jo ražotājs, kas sadarbojās, PIP laikā pārstāvēja vairāk nekā 95 % Indijas izcelsmes GES eksporta uz Savienību un 50 % kopējās lēstās ražošanas jaudas Indijā. Šajā ziņā jāprecizē, ka Komisija sadarbības līmeni noteica, pamatojoties uz kopējo ražošanas jaudu Indijā, kas termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā bija uzskatāma par atbilstīgāku rādītāju par Indijas izcelsmes GES eksporta apjomiem uz Savienību PIP laikā. Tā kā Indijā ir tikai divi vienlīdz lieli ražotāji un tikai viens no tiem ir sadarbojies, ir pamatoti šo sadarbības līmeni novērtēt kā zemu, jo uzņēmumam, kas nesadarbojās, ir potenciāli liela ietekme uz novērtējumu par subsidēšanas turpināšanās iespējamību un kaitējuma atkārtošanos. Patiešām, kā paskaidrots 155. apsvērumā, maksājumu līmeņu dēļ ražotājs, kas nesadarbojās, ir gandrīz pārtraucis eksportu uz Savienību un, visticamāk, tas atsāktu eksportu ievērojamos apjomos, ja pasākumi tiktu atcelti. Tādējādi, tā kā abi zināmie ražotāji katrs pārstāv 50 % no kopējās ražošanas jaudas Indijā, nevar izslēgt iespēju, ka to attiecīgās daļas kopējā Indijas eksportā uz Savienību kļūtu līdzsvarotākas un tādējādi pilnīgi atšķirtos no PIP laikā novērotās aptuvenās attiecības 95/5. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Jebkurā gadījumā Komisija norāda, ka termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā šis apgalvojums ir nevietā, jo mērķis ir noteikt, vai subsidēšana turpinās. Pamatojoties uz konstatējumiem, kas izdarīti attiecībā uz vienīgo ražotāju eksportētāju, Komisija jau tagad var secināt, ka subsidēšana turpinās. Tādējādi ir pilnīgi nebūtiski, cik zema vai augsta ir sadarbības pakāpe.

2. Nodokļu atmaksas shēma (“DDS”)

2.1. Juridiskais pamats

(32)	Sīks DDS apraksts ir ietverts 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumos (Custom & Central Excise Duties Drawback Rules), kas grozīti ar vēlākiem paziņojumiem.

2.2. Atbilstība

(33)	Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

2.3. Īstenošana praksē

(34)

Atbilstīgie eksportētāji var pieteikties uz atmaksas summu, ko aprēķina procentos no to ražojumu franko uz kuģa klāja (“FOB”) vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes ir noteikušas atmaksas likmes virknei ražojumu, tostarp pārskatāmajam ražojumam. Tās tiek noteiktas, pamatojoties uz ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību un par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo apjomu. Tās piemēro neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodokļi ir faktiski samaksāti. PIP laikā DDS likme bija 3 % ar maksimālo vērtību 3,2 INR/kg līdz 2014. gada 22. novembrim un 2,4 % ar maksimālo vērtību 8 INR/kg turpmākajam laikposmam.

(35)

Lai varētu izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī (ICEGATE), norāda, ka eksports notiek, izmantojot DDS, un tiek neatsaucami noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārīgo eksporta formulāru un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar kravaszīmes datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai ļautu veikt atmaksu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā vai ar čeku.

(36)	Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu pierādījums – bankas realizācijas sertifikāts. Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja noteiktā termiņā eksportētājs bankas realizācijas sertifikātu neiesniedz.

(37)	Atmaksas summu drīkst izmantot jebkuram mērķim.

(38)	Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu uzkrājumu veidā var iegrāmatot darījumu kontā kā ienākumus.

(39)	Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, PIP laikā turpināja izmantot DDS.

2.4. Secinājums par DDS

(40)

Kā norādīts sākotnējā izmeklēšanā, DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta I) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā saucamā nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas izpaužas kā tiešs Indijas valdības veikts līdzekļu pārskaitījums. Attiecībā uz šo līdzekļu izmantošanu nav nekādu ierobežojumu. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz ieguvumu eksportētājam, jo uzlabo eksportētāja likviditāti.

(41)

Indijas valdība nodokļu atmaksas likmi eksportam nosaka katram ražojumu veidam atsevišķi. Tomēr, lai gan subsīdija tiek saukta par nodokļu atmaksu, šai shēmai nav pieļaujamas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas iezīmju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Naudas pārskaitījums eksportētājam nav saistīts ar faktiskajiem ievedmuitas nodokļu maksājumiem par izejvielām, un tas nav nodokļa kredīts, kas izmantojams, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par iepriekš importētām vai nākotnē importējamām izejvielām.

(42)

Pārbaudes apmeklējuma laikā Indijas valdība un ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka starp atmaksas likmēm un nodokļiem, kuri samaksāti par izejvielām, ir pietiekama saikne. Šā iemesla dēļ Indijas valdība, nosakot nodokļa atmaksas likmes, ņem vērā ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību, kā arī par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo apjomu.

(43)

Komisija tomēr neuzskata, ka saikne, kas, kā tiek apgalvots, starp nodokļu atmaksas likmēm un nodokļiem, kuri samaksāti par izejvielām, ir pietiekama, lai uzskatītu, ka minētā shēma atbilst noteikumiem pamatregulas I pielikuma, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Proti, kredīta apmēru neaprēķina attiecībā pret faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli (ieskaitot to daudzumus un izcelsmi) ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā, vai apstiprinātu to, vai ir tikuši pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Turklāt Indijas valdība neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem un darījumiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir ticis pārsniegts maksājums. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(44)

Tādējādi maksājums, ko Indijas valdība veic kā tiešu līdzekļu pārskaitījumu pēc tam, kad ir noticis eksports, ir uzskatāms par tiešu Indijas valdības dotāciju, kas atkarīga no eksporta rādītājiem, un tādējādi uzskatāma par īpašu un kompensējamu pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē.

2.5. Subsīdijas summas aprēķināšana

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju summu aprēķināja kā ieguvumu, ko guva saņēmējs un kas konstatēts PIP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tad Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta kravaszīmi, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par konkrēto eksporta darījumu, Indijas valdībai vairs nav rīcības brīvības lemt par subsīdijas piešķiršanu. Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, tiek uzskatīts par lietderīgu saskaņā ar DDS saņemto ieguvumu vērtēt kā atmaksas summas, kas PIP laikā nopelnītas par eksporta darījumiem saskaņā ar šo shēmu.

(46)	Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šīs subsīdijas summas attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(47)	Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 2,02 %.

3. Iepriekšēju atļauju shēma (“AAS”)

3.1. Juridiskais pamats

(48)	Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09–14 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 09–14 4.1.– 4.30. nodaļā, kā arī FTP 15–20 4.03–4.24. punktā un HOP I 15–20 4.04–4.52. nodaļā.

3.2. Atbilstība

(49)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kā sīkāk aprakstīts 50. apsvērumā. Minētās apakšshēmas atšķiras cita starpā atbilstības tvērumā. Tiesības izmantot AAS fiziskā eksporta un AAS ikgadējā pieprasījuma apakšshēmas ir ražotājiem eksportētājiem un tirgotājiem eksportētājiem, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. Ražotājiem eksportētājiem, kas veic piegādi galīgajam eksportētājam, ir tiesības izmantot AAS starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādēm. AAS nosacītā eksporta apakšshēmu ir tiesīgi izmantot galvenie līgumslēdzēji, kuri veic piegādes FTP 09–14 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām – piemēram, piegādātāji uz eksportu orientētām struktūrām (“EOU”). Nosacītā eksporta priekšrocības atbilstīgi iepriekšējā izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmai un kompensācijas iekšzemes kredītvēstules apakšshēmai var izmantot arī starpproduktu piegādātāji, kas apgādā ražotājus eksportētājus.

3.3. Īstenošana praksē

(50)

AAS apakšshēmas ir šādas:

Fiziskais eksports. Šī ir galvenā apakšshēma. Tā ļauj bez nodokļiem importēt izejmateriālus, kas vajadzīgi konkrēta eksporta ražojuma ražošanai. “Fizisks” šajā kontekstā nozīmē, ka eksporta ražojums ir jāizved no Indijas teritorijas. Atļaujā ir norādīts importa apjoms bez nodokļiem un eksporta pienākums, tostarp eksporta ražojuma veids.

ii)

Ikgadējais pieprasījums. Šāda atļauja ir saistīta nevis ar konkrētu eksporta ražojumu, bet gan ar plašāku ražojumu grupu (piemēram, ķīmiski un saistīti produkti). Atļaujas īpašnieks līdz noteiktam apjomam, kas noteikts atkarībā no agrākiem eksporta rādītājiem, var bez nodokļiem importēt jebkādus izejmateriālus, kas tiks lietoti ražojumu ražošanai, ja tie pieder pie šīs ražojumu grupas. Tas var izvēlēties eksportēt jebkādu galaražojumu no šīs ražojumu grupas, kur izmantots šāds no nodokļiem atbrīvots materiāls.

iii)

Starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegāde. Šī apakšshēma aptver gadījumus, kad divi ražotāji ir iecerējuši ražot vienu eksporta ražojumu, savstarpēji sadalot ražošanas procesu. Ražotājs eksportētājs, kas ražo starpproduktu, var bez nodokļiem importēt izejmateriālus un starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādei tādēļ izmantot AAS. Galīgais eksportētājs pabeidz ražošanu, un tā pienākums ir eksportēt gatavo ražojumu.

iv)

Nosacītais eksports. Šī apakšshēma ļauj galvenajam līgumslēdzējam bez nodokļiem importēt izejmateriālus, kas vajadzīgi tādu preču ražošanai, kuras paredzēts pārdot kā nosacītu eksportu FTP 09–14 8.2. punkta b)–f), g), i) un j) apakšpunktā minēto kategoriju klientiem. Saskaņā ar Indijas valdības informāciju nosacītais eksports ir darījumi, kuros piegādātās preces netiek izvestas no valsts. Par nosacīto eksportu uzskata virkni piegādes kategoriju ar nosacījumu, ka preces ir ražotas Indijā, piemēram, preču piegāde uz eksportu orientētai struktūrai (“EOU”) vai uzņēmumam, kas atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā (“SEZ”).

Iepriekšējs izlaides pasūtījums (“ARO”). AAS turētājs, kas izejmateriālus vēlas importēt netieši, bet iegādāties tos no vietējiem piegādātājiem, šajā nolūkā var izmantot ARO. Šādos gadījumos iepriekšējās atļaujas tiek validētas kā ARO, un tajās pie norādīto resursu piegādes tiek norādīts vietējais piegādātājs. ARO validēšana dod tiesības vietējam piegādātājam izmantot nosacītā eksporta sniegtās priekšrocības, kā norādīts FTP 09–14 8.3. punktā (t. i., AAS starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādēm/nosacītajam eksportam, nosacītā eksporta nodokļu atmaksu un galīgā akcīzes nodokļa atmaksu). ARO mehānisms paredz nodokļu un nodevu atmaksāšanu piegādātājam tā vietā, lai tos atmaksātu galīgajam eksportētājam nodokļu atmaksas veidā. Nodokļu/nodevu atmaksu var saņemt gan par iekšzemes tirgū iegādātiem, gan importētiem izejmateriāliem.

vi)

Kompensācijas iekšzemes kredītvēstule. Arī šī apakšshēma attiecas uz iekšzemes izejmateriālu piegādi iepriekšējas atļaujas turētājam. Iepriekšējas atļaujas turētājs var bankā iesniegt pieprasījumu atvērt iekšzemes kredītvēstuli par labu vietējam piegādātājam. Banka apstiprina atļauju tiešam importam tikai attiecībā uz to preču vērtību un apjomu, kas iepirktas iekšzemes tirgū, nevis importētas. Vietējais piegādātājs būs tiesīgs saņemt nosacītā eksporta sniegtās priekšrocības, kā norādīts FTP 09–14 8.3. punktā (t. i., AAS starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādēm/nosacītajam eksportam, nosacītā eksporta nodokļu atmaksu un galīgā akcīzes nodokļa atmaksu).

(51)	Konstatēts, ka PIP laikā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ieguva koncesijas saskaņā ar pirmo apakšshēmu, t. i., AAS fiziskam eksportam. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(52)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pienācīgu pārskatu par preču, kas bez nodokļiem importētas/iekšzemē iepirktas, patēriņu un izmantošanu” norādītajā formātā (HOP I 09–14 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/izmaksu un darba analītiķim, kas izsniedz sertifikātu, apliecinot, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstoši 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(53)

Apakšshēmai, ko PIP laikā izmantoja attiecīgais uzņēmums, t. i., fiziskajam eksportam, Indijas valdība nosaka gan importa apjomu bez nodokļiem, gan eksporta pienākumu apjoma un vērtības ziņā, un to norāda atļaujā. Turklāt, veicot importu un eksportu, valsts amatpersonas attiecīgos darījumus dokumentē atļaujā. Saskaņā ar AAS atļautā importa apjomu nosaka Indijas valdība, pamatojoties uz ielaides/izlaides normām (SION), kas ir paredzētas lielākajai daļai ražojumu, ieskaitot pārskatāmo ražojumu.

(54)	Importētie izejmateriāli nav pārvedami, un tie jāizmanto eksporta ražojuma ražošanai. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas izdošanas (24 mēnešos ar diviem iespējamiem pagarinājumiem (katrs uz sešiem mēnešiem)).

(55)

Kā paskaidrots 26. apsvērumā jaunais FTP dokuments stājās spēkā 2015. gada aprīlī. Kas attiecas uz praktisko īstenošanu, kura aprakstīta 50.–54. apsvērumā, vienīgās izmaiņas, kas ieviestas ar jauno FTP, ir eksporta pienākuma perioda saīsinājums no 24 uz 18 mēnešiem. Tāpat jāatzīmē, ka uz visām atļaujām, ko PIP laikā izmantoja ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, joprojām attiecās FTP 09–14, jo tās tika izdotas pirms 2015. gada aprīļa.

(56)	Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības vēl netika izpildītas vai arī netika pārbaudītas praksē.

(57)

Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija ražošanas un patēriņa reģistrs. Tomēr nebija iespējams pārbaudīt, kuri izejmateriāli (ieskaitot to izcelsmi) un kādos daudzumos tikuši patērēti eksportētā ražojuma ražošanā. Jo īpaši ar ieviesto sistēmu nebija iespējams precīzi noteikt un izmērīt to, vai ir notikusi nodokļu pārliekā atmaksa.

(58)

Attiecībā uz pārbaudes prasībām, kas minētas 52. apsvērumā, tika konstatēts, ka neviena no AAS atļaujām, ko izmantoja uzņēmums, nebija tajā termiņa posmā, kurā iestādēm būtu jāiesniedz 23. papildinājums. Tomēr tika arī konstatēts, ka uzņēmumu glabātā dokumentācija neļautu aprēķināt nodokļu pārlieko atmaksu, kā prasīts 23. papildinājumā, tādējādi padarot neiespējamu neatkarīga zvērināta grāmatveža/izmaksu un darba analītiķa turpmāku sertifikāciju.

(59)

Turklāt tika konstatēts, ka tikai 75–85 % no galvenā izejmateriāla (kalcinēts naftas koks jeb “CPC”), ko importēja bez nodokļa atbilstoši AAS, tika fiziski iestrādāts GES, savukārt 15–25 % bija iestrādāti divos blakusproduktos, proti, gabalos un smalknē. Turklāt tika konstatēts, ka vismaz daļu no blakusproduktiem pārdeva iekšzemes tirgū un ka nebija sistēmas, ko izmantot, lai mērītu faktiskos kalcinētā naftas koksa daudzumus, kas importēti bez nodokļa un iestrādāti eksportētajos vai iekšzemē pārdotajos blakusproduktos.

(60)	Kopumā tiek uzskatīts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, nespēja apliecināt attiecīgo FTP noteikumu ievērošanu.

3.4. Secinājums par AAS

(61)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, proti, tas ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas samazina ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi tiktu saņemti, un nodrošina ieguvumu izmeklētajam eksportētājam, jo tas uzlabo tā likviditāti.

(62)	Turklāt AAS fiziskā eksporta nosacījums pēc likuma ir eksporta rādītāji, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šo shēmu sniegtās priekšrocības tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(63)

Šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Indijas valdība faktiski nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā daudzumā eksportētā ražojuma ražošanā tikuši patērēti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma shēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Tika arī uzskatīts, ka SION pārskatāmajam ražojumam nebija pietiekami precīzas un tās vien nevar izmantot kā faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo minēto standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejmateriālu daudzumi patērēti eksporta produkcijā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu jāveic, ja netiek faktiski piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(64)	Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama.

3.5. Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(65)	Ja nav atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais ieguvums ir ievedmuitas nodokļu atmaksa, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus.

(66)

Tā kā nebija ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, subsīdijas summu ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, aprēķināja, pamatojoties uz nepiemērotajiem importa nodokļiem (pamata muitas nodoklis un īpašais papildu muitas nodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu PIP laikā (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja tika iesniegtas pamatotas prasības, no subsīdijas apjoma atskaitīja izmaksas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz pārskatāmā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(67)	Subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 0,30 %.

4. Mērķa tirgus shēma (“FMS”)

4.1. Juridiskais pamats

(68)	Detalizēts FMS apraksts sniegts FTP 09–14 3.14. punktā un HOP I 09–14 3.8. punktā.

4.2. Atbilstība

(69)	Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

4.3. Īstenošana praksē

(70)

Saskaņā ar šo shēmu par visu ražojumu, tostarp GES, eksportu uz valstīm, kas iekļautas HOP I 09–14 37.C papildinājuma 1. un 2. tabulā, var saņemt 3 % nodokļa kredītu no FOB vērtības. No 2011. gada 1. aprīļa par visu ražojumu eksportu uz valstīm, kas iekļautas 37.C papildinājuma 3. tabulā (“Īpašie mērķa tirgi”), var saņemt 4 % nodokļa kredītu no FOB vērtības. Daži eksporta darbību veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientētas uz eksportu.

(71)	FMS nodokļa kredīti ir brīvi pārvedami un derīgi 24 mēnešus no attiecīgā kredīta tiesību sertifikāta izdošanas dienas. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par jebkādu izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, importu pēc tam.

(72)

Kredīta tiesību sertifikātu izdod ostā, no kuras veikts eksports, pēc eksporta realizācijas vai preču nosūtīšanas. Ja sūdzības iesniedzējs var nodrošināt iestādēm visu attiecīgo eksporta dokumentu kopijas (proti, eksporta pasūtījumus, rēķinus, kravaszīmes, bankas realizācijas sertifikātus), Indijas valdība nevar ietekmēt nodokļa kredīta piešķiršanu.

(73)	Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, PIP laikā saņēmis ieguvumu no FMS.

4.4. Secinājums par FMS

(74)

FMS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. FMS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi mazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt FMS nodokļa kredīts sniedz ieguvumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(75)	Arī pēc likuma FMS ir atkarīga no eksporta rādītājiem, tādēļ tā uzskatāma par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(76)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā tiešām izmantot bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli (ieskaitot to daudzumus un izcelsmi) ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un tādējādi, vai ir tikuši pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājam ir tiesības izmantot FMS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai to izmantotu, eksportētājam pietiek vienkārši eksportēt preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad FMS var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus pērk uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem. Turklāt eksportētājs var izmantot FPS nodokļa kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, kaut gan pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksporta produkcijas ražošanā tie netiek izmantoti. Turklāt komisija konstatēja, ka Indijas valdība neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem un darījumiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir ticis pārsniegts maksājums.

4.5. Subsīdijas summas aprēķināšana

(77)

Tā kā nebija ticamu pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, kompensējamo subsīdiju summa aprēķināta, pamatojoties uz PIP laikā konstatēto saņēmējam piešķirto ieguvumu, kuru pieteikuma iesniedzēji iegrāmatojuši uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(78)	Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 0,13 %.

FMS atsaukšana un aizstāšana

(79)

Pēc tam, kad 2015. gada 1. aprīlī stājās spēkā FTP 15–20, FMS kopā ar četrām pārējām shēmām tika apvienota Preču eksporta stimulēšanas shēmā (“MEIS”), kas aprakstīta 83.–100. apsvērumā. Kā paskaidrots dokumentā Highlights of the Foreign Trade Policy 2015–2020 (13), ko publicēja Indijas valdības Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāts: “Iepriekš bija spēkā piecas dažādas shēmas (Mērķa ražojumu shēma, ar tirgu saistīta Mērķa ražojumu shēma, Mērķa tirgus shēma, Lauksaimniecības infrastruktūras stimulēšanas likme, VKGUY) preču eksporta atbalstam ar dažādām nodokļu likmēm ar atšķirīgiem nosacījumiem to izmantošanai (konkrētā nozarē vai tikai faktiskajam lietotājam). Tagad visas šīs shēmas tika apvienotas vienotā shēmā, proti, shēmā “Preču eksports no Indijas” (…).”

(80)	Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, tiklīdz FMS tika atsaukta, pārgāja no FMS uz MEIS.

(81)	Ņemot vērā 79. un 80. apsvērumu, Komisija uzskata, ka subsīdijas, ko piešķir ar FMS, tika nevis izbeigtas, bet gan tikai apvienotas un pārdēvētas, un ka ar FMS piešķirtie ieguvumi joprojām tiek piešķirti ar jauno shēmu. Pamatojoties uz minēto, FMS uzskatāma par kompensējamu līdz tās atsaukšanai.

5. Shēma “Preču eksports no Indijas” (“MEIS”)

5.1. Juridiskais pamats

(82)	Detalizēts MEIS apraksts sniegts FTP 15–20 3. nodaļā un HOP I 15–20 3. nodaļā.

(83)	MEIS stājās spēkā 2015. gada 1. aprīlī, t. i., PIP vidū. Jāatgādina, kā paskaidrots 79.–81. apsvērumā, MEIS ir FMS un četru pārējo shēmu turpinājums (Mērķa ražojumu shēma, ar tirgu saistīta Mērķa ražojumu shēma, Mērķa tirgus shēma, Lauksaimniecības infrastruktūras stimulēšanas likme un VKGUY).

5.2. Atbilstība

(84)	Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

5.3. Īstenošana praksē

(85)

Tiesības izmantot MEIS ir tiem uzņēmumiem, kuri eksportē konkrētus ražojumus uz konkrētām valstīm, kuras sagrupētas A grupā (“Tradicionālie tirgi”, tostarp visas ES dalībvalstis), B grupā (“Jaunietekmes un mērķa tirgi”) un C grupā (“Citi tirgi”). Valstis, kuras sagrupētas katrā grupā, un ražojumu saraksts ar atbilstošām atbalsta likmēm ir norādīti attiecīgi FTP 15–20 3.B papildinājuma 1. un 2. tabulā.

(86)

Ieguvums izpaužas kā nodokļa kredīts, kas ir vienāds ar procentuālo daļu no FOB eksporta vērtības. Attiecībā uz GES šī procentuālā daļa PIP laikā bija 2 % eksportam uz B grupas valstīm un 0 % eksportam uz A un C grupas valstīm. Daži eksporta veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās/kas orientētas uz eksportu.

(87)

Nodokļa kredīti saskaņā ar MEIS ir brīvi pārvedami un derīgi 18 mēnešus no izsniegšanas dienas. Tos var izmantot: i) muitas nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, importu, ii) akcīzes nodokļu samaksai par izejmateriālu vai preču, arī ražošanas līdzekļu, iegādi, un iii) pakalpojumu nodokļa samaksai par pakalpojumu iegādi.

(88)

Pieteikums ieguvuma saņemšanai saskaņā ar MEIS ir jāaizpilda tiešsaistē Ārējās tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Attiecīgā dokumentācija (kravaszīmes, bankas realizācijas sertifikāts un apliecinājums par izkraušanu) jāpievieno tiešsaistes pieteikumam. Indijas valdības attiecīgā reģionālā iestāde izsniedz nodokļa kredītu pēc dokumentu rūpīgas pārbaudes. Ja eksportētājs iesniedz attiecīgo informāciju, reģionālajai iestādei nav rīcības brīvības lemt par nodokļa kredīta piešķiršanu.

(89)	Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, PIP laikā saņēmis ieguvumu no MEIS.

5.4. Secinājums par MEIS

(90)

MEIS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. MEIS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi mazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu iekasējami. Turklāt MEIS nodokļa kredīts sniedz ieguvumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(91)	Arī pēc likuma MEIS ir atkarīga no eksporta rādītājiem, tādēļ tā uzskatāma par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(92)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma ražošanas procesā tiešām izmantot bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir izmantoti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti ievedmuitas nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājam ir tiesības izmantot MEIS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai to izmantotu, eksportētājam pietiek vienkārši eksportēt preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad MEIS var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus pērk uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem. Turklāt eksportētājs var izmantot MEIS nodokļa kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, kaut gan pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksporta produkcijas ražošanā tie netiek izmantoti. Turklāt Indijas valdība neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izejmateriāliem un darījumiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir ticis pārsniegts maksājums.

(93)

PIP laikā eksporta darījumiem uz Eiropas Savienību nevarēja izmantot MEIS, jo ES dalībvalstis ir daļa no A grupas, kura šajā periodā nebija atbilstīga MEIS ieguvumu saņemšanai. Pamatojoties uz minēto, Indijas valdība apgalvoja, ka MEIS nebūtu jāuzskata par kompensējamu. Tomēr MEIS nodokļa kredīti, kas iegūti, eksportējot GES uz trešām valstīm, ir brīvi pārvedami un tos var izmantot, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par izejmateriāliem, kuri iestrādāti pārskatāmajā ražojumā, pat ja tas tiek eksportēts uz Savienību. Šā iemesla dēļ tika uzskatīts, ka saskaņā ar MEIS ieguvumus piešķīra GES eksporta darbībām kopumā, ieskaitot eksportam uz Savienību, un tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(94)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas valdība atkārtoti apgalvoja – tā kā eksports uz trešām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, PIP laikā bija tieši atbilstīgs MEIS ieguvumu saņemšanai, shēmu nevarēja uzskatīt par kompensējamu. Indijas valdība tomēr nesniedza jaunus argumentus, kas varētu apšaubīt 93. apsvēruma konstatējumus un jo īpaši faktu, ka nodokļa kredīti, kas iegūti, eksportējot GES uz trešām valstīm, ir brīvi pārvedami un tos var izmantot, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par izejmateriāliem, kuri iestrādāti pārskatāmajā ražojumā, kad to eksportē uz Savienību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

5.5. Subsīdijas summas aprēķināšana

(95)	Kompensējamo subsīdiju summa aprēķināta, pamatojoties uz PIP laikā konstatēto saņēmējam piešķirto ieguvumu, kuru pieprasījuma iesniedzēji iegrāmatojuši uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā.

(96)	Tika konstatēts – lai gan MEIS un tās priekšgājēja shēma, FMS, bija spēkā sešus mēnešus (FMS bija spēkā PIP pirmajā pusē un MEIS – otrajā pusē), saskaņā ar MEIS piešķirto kompensējamo subsīdiju summa bija aptuveni trīskārt lielāka par summu, kas piešķirta saskaņā ar FMS.

(97)

Informācijas izpaušanas reizē Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(98)

Indijas valdība apgalvoja, ka 97. apsvērumā aprakstītās Komisijas aprēķina metodes dēļ MEIS ieguvumi tika aprēķināti divreiz, proti, vienreiz eksportam uz valstīm, kas ir tieši atbilstīgas MEIS, un vienreiz pasaules mēroga eksportam (ieskaitot eksportu uz Savienību). Tomēr, tā kā atbilstīgi 97. apsvērumā aprakstītajai aprēķina metodei piešķirtais ieguvums visam eksportam ir dalīts pēc eksporta apgrozījuma (ieskaitot eksportu uz Savienību), ieguvumi netika aprēķināti divreiz. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(99)

Jebkurā gadījumā šīs termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā nav nepieciešams noteikt precīzu MEIS subsīdijas likmi, jo ir pietiekami pierādījumi tam, ka subsidēšana turpinās, ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz pārējām shēmām, kuras tika izmeklētas. Līdz ar to vien nepieciešams noteikt, ka saskaņā ar FMS piešķirtos ieguvumus turpināja piešķirt saskaņā ar MEIS, jo MEIS ir FMS turpinājuma shēma, kā noteikts 79.–81. apsvērumā. Tālab Komisija pārrēķināja subsīdijas likmi iespējami konservatīvi, izmantojot lielāko pieejamo saucēju, t. i., GES kopējo apgrozījumu. Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu aprēķināta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 0,31 %. Šī likme ir zemākās robežas subsīdijas likme PIP laikā.

(100)

Jānorāda, ka šīs shēmas subsidēšanas likme acīmredzami ievērojami palielināsies pēc PIP, jo saskaņā ar 2015. gada 29. oktobra publisku paziņojumu Nr. 44/2015–2020 Indijas valdība ir attiecinājusi 2 % likmes ieguvumu uz A un C grupu, tādējādi paplašinot MEIS tirgus tvērumu uz visām valstīm un konkrēti ES dalībvalstīm. Šī tendence palielinās subsidēšanas līmeni salīdzinājumā ar līmeni, kāds novērots PIP laikā. Patiesi, tā kā MEIS ieguvumi principā var tikt pieprasīti visu veidu eksportam, subsīdiju likme šai shēmai acīmredzami ievērojami palielināsies un sasniegs 2 % līmeni.

6. Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (“EPCGS”)

6.1. Juridiskais pamats

(101)

Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09–14 un FTP 15–20 5. nodaļā un HOP I 09–14 un HOP I 15–20 5. nodaļā.

6.2. Atbilstība

(102)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ražotājiem eksportētājiem, kā arī tirgotājiem eksportētājiem, kam “ir saikne” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

6.3. Īstenošana praksē

(103)

Saskaņā ar nosacījumu par eksporta pienākumu uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus. Eksporta pienākums ir pienākums eksportēt preces, kuru vērtību atbilst vismaz ietaupītajai nodokļa summai, kura, atkarībā no izvēlētās apakšshēmas, reizināta ar koeficientu seši vai astoņi. Tālab Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un attiecīga maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Shēma paredz samazinātu 3 % ievedmuitas nodokļa likmi, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē, izmantojot šo shēmu. Lai eksporta pienākums tiktu izpildīts, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksporta preču daudzumu. Ražošanas līdzekļus var importēt ar 0 % ievedmuitas nodokļa likmi atbilstīgi EPCGS, taču šādā gadījumā eksporta pienākuma īstenošanas termiņš ir īsāks.

(104)

EPCGS atļaujas turētājs var arī iegūt ražošanas līdzekļus iekšzemes tirgū. Tādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var saņemt ieguvumu bez nodokļiem importēt sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Alternatīvi vietējais ražotājs var arī prasīt uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS atļaujas turētājam attiecināt nosacītā eksporta priekšrocības.

(105)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšana, tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, PIP laikā turpināja izmantot EPCGS.

6.4. Secinājums par EPCGS

(106)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmes samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šādu koncesiju tiek samazināti tādi Indijas valdības ieņēmumi no nodokļiem, kas citādi būtu iekasējami. Bez tam nodokļa samazinājums piešķir ieguvumu eksportētājam, jo uz importa rēķina ietaupītie nodokļi uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(107)

Turklāt pēc likuma EPCGS ir atkarīga no eksporta rādītājiem, jo šādas atļaujas nevar saņemt, ja neapņemas veikt eksportu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka shēma ir īpaša un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(108)

Shēmu EPCGS nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas, kas aprakstītas pamatregulas I pielikuma i) punktā, nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek izmantoti.

6.5. Subsīdijas summas aprēķināšana

(109)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu kompensējamo subsīdiju summa tika aprēķināta, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem laikposmā, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma laikposmam konkrētajā ražošanas nozarē. Lai atspoguļotu laika gaitā iegūto naudas līdzekļu pilno vērtību, šādi aprēķinātajai summai, kas attiecināma uz PIP, tika pieskaitīti šajā periodā gūtie procenti. Tika uzskatīts, ka tam piemērota ir PIP laikā Indijā piemērotā komerciālā procentu likme.

(110)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu PIP laikā (saucēju), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rādītājiem un nav piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(111)

Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 0,27 %.

(112)

Pēc informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, šīs shēmas subsīdijas likmes aprēķinam subsīdijas summa būtu jāattiecina uz uzņēmuma kopējo apgrozījumu, ieskaitot eksportu un pārdevumus iekšzemes tirgū, nevis tikai uz eksporta apgrozījumu. Tas pamatoja savu apgalvojumu ar to, ka iekārtas, par kurām var saņemt ieguvumus no EPCGS subsidēšanas, var izmantot arī iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu ražošanai, un atsaucās uz F panta b) apakšpunkta 2. daļu dokumentā Guidelines for the calculation of the amount of subsidy in countervailing duty investigations (14) (“pamatnostādnes”), kas ietver norādi par subsīdiju likmju aprēķināšanu, kuras attiecas uz neeksporta subsīdijām. Tomēr iekšzemes tirgū pārdotā GES ražošanas iespējamība, izmantojot saskaņā ar EPCGS importētas iekārtas, nemaina to, ka EPCGS ir kvalificēta kā eksporta subsīdija, jo, kā paskaidrots 103. un 107. apsvērumā, šī subsīdija pēc likuma ir atkarīga no eksporta rādītājiem. Tādēļ pamatnostādņu F panta b) apakšpunkta 2. daļa, kas attiecas uz neeksporta subsīdijām, neattiecas uz EPCGS aprēķinu, un apgalvojums tika noraidīts. Turklāt tiek atgādināts, ka aprēķina metode, kas šajā procedūrā izmantota attiecībā uz EPCGS, ir tāda pati, kā tā, kas izmantota citās procedūrās attiecībā uz Indijas izcelsmes GES, t. i., sākotnējā izmeklēšanā (sk. Komisijas Regulas (EK) Nr. 1008/2004 (15) 57. apsvērumu), daļējā starpposma pārskatīšanā (sk. Regulas (EK) Nr. 1354/2008 54. apsvērumu) un pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā (sk. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1185/2010 47. apsvērumu).

7. Eksporta kredītu shēma (“ECS”)

(113)

Pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka saskaņā ar ECS Indijas Rezervju banka noteica maksimālās procentu likmes banku piešķirtajiem eksporta kredītu aizdevumiem. Šī maksimālā robežvērtība esot noteikta bankas aizdevuma bāzes likmes apmērā mīnus 2,5 %.

(114)

Tomēr tika konstatēts, ka maksimālās procentu likmes, kuras bankām noteica saistībā ar eksporta kredītu aizdevumiem Indijas rūpijās, tika atsauktas no 2010. gada 1. jūlija, stājoties spēkā Indijas Rezervju bankas galvenajam apkārtrakstam DBOD No DIR(Exp.) BC 06/04.02.002/2010-11, un maksimālās procentu likmes, kuras bankām noteica saistībā ar eksporta kredītu aizdevumiem ārvalstu valūtā, tika atsauktas no 2012. gada 5. maija, stājoties spēkā Indijas Rezervju bankas galvenajam apkārtrakstam DBOD No DIR(Exp.) BC 04/04.02.002/2011-2012 (izņemot ierobežotam rūpniecības nozaru skaitam). GES netika iekļauti izņēmumu sarakstā, un saskaņā ar spēkā esošo juridisko pamatu ECS shēma PIP laikā tādējādi nebija pieejama GES ražotājiem.

(115)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka faktiskās likmes, kuras piemērotas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, aizdevumiem, bija vienādas ar attiecīgo banku, kuras piešķīra aizdevumus, bāzes likmēm vai tikai nedaudz atšķīrās no tām. Tā kā nekas neliecināja arī par to, ka Indijas Rezervju banka lēma par banku bāzes likmēm, tika secināts, ka bankas brīvi noteica eksporta kredītu aizdevumu likmes.

(116)

Jānorāda, ka Indijas Rezervju banka drīz pēc PIP 2015. gada 4. decembra galvenajā apkārtrakstā DBR.Dir.BC.No.62/04.02.001/2015-16 paziņoja par jaunu “Procentu tuvināšanas shēmu attiecībā uz pirmspiegādes un pēcpiegādes eksporta kredītiem Indijas rūpijās” (Interest Equalisation Scheme on Pre and Post Shipment Rupee Export Credit). Shēma ir pieejama plaša ražojumu klāsta eksportam, tostarp GES, neatkarīgi no ražotāja eksportētāja lieluma, un visu veidu eksportam, ko veic mazie un vidējie uzņēmumi. Pamatojoties uz to, nevar izslēgt, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, sāka izmantot vai nākotnē izmantos šo shēmu. Tomēr ieguvumi, ja tādi vispār būs, attieksies uz laikposmu pēc PIP.

(117)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šīs termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā Komisija neuzskata, ka ir nepieciešams izdarīt konstatējumus par šo shēmu.

8. Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma shēma (“EDES”)

(118)

Atbilstīgi 2004. gada Rūpniecības veicināšanas politikai Madhjas Pradēšas (Madhya Pradesh) štats piedāvā elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu rūpniecības uzņēmumiem, kuri iegulda elektroenerģijas ražošanā pašu patēriņam.

8.1. Juridiskais pamats

(119)

Madhjas Pradēšas valdības piemērotā Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma shēma ir aprakstīta 1949. gada Elektroenerģijas nodokļa likuma 3.-B sadaļā.

8.2. Atbilstība

(120)

Tiesības izmantot šo shēmu ir visiem ražotājiem, kas iegulda zināmus līdzekļus spēkstaciju izveidē Madhjas Pradēšas štatā.

8.3. Īstenošana praksē

(121)

Saskaņā ar Madhjas Pradēšas valdības 2004. gada 29. septembra paziņojumu Nr. 5691-XIII-2004 uzņēmumi vai personas, kas iegulda pašu patēriņam paredzētās jaunās spēkstacijās ar vairāk nekā 10 KW jaudu, var iegūt no Madhjas Pradēšas Elektroenerģijas inspekcijas elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma sertifikātu. Atbrīvojums tiek piešķirts tikai par elektroenerģiju, ko ražo pašu patēriņam, un tikai tad, ja jaunā pašu patēriņam paredzētā spēkstacija neaizstāj vecāku spēkstaciju. Atbrīvojumu piešķir uz pieciem gadiem.

(122)

Ar 2005. gada 5. aprīļa paziņojumu Nr. 3023/F-4/3/13/03 Madhjas Pradēšas valdība uz 10 gadiem no 2005. gada 6. aprīļa atbrīvoja pirmo spēkstaciju, ko uzcēla ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, (“30 MW spēkstacija”). Jānorāda, ka šis paziņojums attiecas tikai uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, un tādēļ tas ir izņēmums no vispārīgā piecu gadu atbrīvojuma perioda, kas noteikts paziņojumā Nr. 5691-XIII-2004. Tas liek domāt, ka šis stimuls netiek piešķirts sistemātiski saskaņā ar kritērijiem, kuri skaidri noteikti ar likumu vai noteikumiem.

(123)

Ar 2006. gada 21. jūlija paziņojumu Nr. 4328-XIII-2006 Madhjas Pradēšas valdība ieviesa atšķirīgus atbrīvojuma periodus (pieci, septiņi un desmit gadi), kas piemērojami atkarībā no ieguldījumu vērtības subsidētā spēkstacijā.

(124)

Saskaņā ar 2015. gada 4. februāra Madhjas Pradēšas valdības vēstuli ražotāja eksportētāja, kas sadarbojas, otrajai spēkstacijai (“33 MW spēkstacija”) tika piešķirts septiņu gadu atbrīvojums no 2009. gada 10. jūnija līdz 2016. gada 9. jūnijam.

8.4. Secinājums par EDES

(125)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto tirdzniecības nodokli par elektroenerģiju, kas iegādāta PIP (skaitītājs), un uzņēmuma kopējo tirdzniecības apgrozījumu (saucējs), jo EDES nav atkarīga no eksporta rādītājiem, turklāt elektroenerģijas izmantošana nav ierobežota, proti, to var izmantot arī citiem mērķiem, nevis tikai pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(126)

Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 2 %.

(127)

Tomēr 30 MW spēkstacija, ko pārvaldīja ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, saskaņā ar 122. apsvērumā minēto paziņojumu Nr. 3023/F-4/3/13/03 2015. gada aprīlī vairs nebija atbilstīga EDES (t. i., pārskatīšanas izmeklēšanas periodā). Izmeklēšanā apstiprinājās, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pēc šā datuma nesaņēma ieguvumu no nodokļu atbrīvojuma.

(128)

Attiecībā uz 33 MW spēkstaciju, kā paskaidrots 124. apsvērumā, tā vairs nebija atbilstīga 2016. gada jūnijā. Tā kā pārbaudes apmeklējums tika veikts 2016. gada jūnijā, nebija iespējams pārbaudīt uz vietas, vai ieguvums pēc šā datuma vairs netiek nodrošināts. Tomēr, tā kā bija iespējams pārbaudīt to, ka ieguvums 30 MW spēkstacijai vairs netiek nodrošināts, nav vērā ņemamu iemeslu, kas liktu apšaubīt, ka ieguvums vairs netiek nodrošināts arī 33 MW spēkstacijai.

(129)

Ņemot vērā šīs shēmas sniegto ieguvumu termiņa beigas, Komisija konstatēja, ka ražotājs eksportētājs vairs neizmanto šo shēmu. Jebkurā gadījumā šīs termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā Komisija neuzskata, ka ir nepieciešams izdarīt konstatējumus par šo shēmu, jo, kā tika konstatēts iepriekš, ir pietiekami pierādījumi, kas ļauj secināt, ka subsidēšana turpinās, ņemot vērā shēmas, par kurām Komisija izdara konstatējumus.

9. Kompensējamo subsīdiju summa

(130)

Ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, kompensējamo eksporta subsīdiju summas saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, izteiktas kā procentuālais nodoklis, ir šādas:

1. tabula

SHĒMAS	DDS	AAS	FMS	MEIS	EPCGS	Kopā
HEG Limited (%)	2,02	0,30	0,13	0,31	0,27	3,03

(131)

Subsidēšanas kopējā summa pārsniedz de minimis robežvērtību, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punktā.

(132)

Indijas valdība apgalvoja, ka ražotājs eksportētājs, kas nesadarbojās, proti, Graphite India Limited (“GIL”), neizmantoja nevienu no piecām kompensējamām shēmām, par kurām konstatēts, ka tās sniedz ieguvumus HEG, pamatojoties uz šādiem apgalvojumiem:

a)	PIP laikā DDS nodokļa kredīts nav izsniegts saistībā ar eksportu uz Savienību;

b)	PIP laikā FMS ir pārtraukta un nākotnē šī shēma vairs nesniegs ieguvumus ražotājiem eksportētājiem;

c)	PIP laikā MEIS nebija pieejama eksportam uz Savienību, ciktāl runa ir par GES;

d)	PIP laikā AAS vai EPCGS licences GIL netika piešķirtas.

(133)

Tomēr minētie apgalvojumi jānoraida šādu iemeslu dēļ.

a)	Pat ja GIL nesaņēma DDS nodokļa kredītus eksportam uz Savienību, tas tik un tā neļautu izdarīt secinājumu, ka shēma nesniedza ieguvumus GIL. Patiešām, DDS subsīdijas likme tiek aprēķināta, pamatojoties uz visu uzņēmuma eksportu, kas ietver arī eksportu uz citām trešām valstīm.

b)	Lai gan izmeklēšana apstiprināja, ka FMS PIP laikā ir pārtraukta, ir konstatēts arī, kā aprakstīts 79.–81. apsvērumā, ka FMS sniegtos ieguvumus pirms šīs shēmas pārtraukšanas turpināja sniegt ar jauno shēmu – MEIS –, kas stājās spēkā nekavējoties pēc tam, kad FMS tika pārtraukta.

Kā paskaidrots 93. apsvērumā, apstāklis, ka eksports uz Savienību nav tieši atbilstīgs MEIS nodokļa kredītiem, neļauj secināt, ka ražotājs eksportētājs kopumā nesaņem ieguvumu no MEIS attiecībā uz tā eksporta vai ražošanas darbībām. Patiešām MEIS nodokļa kredīti, kas iegūti, eksportējot GES uz trešām valstīm, ir brīvi pārvedami un tos var izmantot, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus par izejmateriāliem, kuri iestrādāti pārskatāmajā ražojumā, pat ja tas tiek eksportēts uz Savienību. Tādēļ tiek uzskatīts, ka šie nodokļa kredīti sniedz ieguvumus GES eksportam un GIL ražošanai kopumā, ieskaitot eksportam uz Savienību.

Pat ja GIL PIP laikā netika piešķirtas jaunas AAS vai EPCGS licences, tas tik un tā neļautu izdarīt secinājumu, ka shēma nesniedza ieguvumus GIL. GIL varētu būt saņēmis ieguvumu no attiecīgajām programmām, izmantojot licences, kuras piešķirtas pirms PIP. Šajā sakarībā ir vērts atzīmēt, ka, lai gan PIP laikā ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, netika piešķirtas jaunas AAS vai EPCGS licences, tika konstatēts, ka tas joprojām saņēma ieguvumus no abām shēmām, izmantojot licences, kuras piešķirtas pirms PIP.

(134)

Saskaņā ar pārskatīšanas pieprasījumu GIL saņēma ieguvumus no tām pašām kompensējamām shēmām kā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās. Nav pieejama informācija, kas liecinātu par pretējo. Faktiski pašreizējā izmeklēšanā konstatēts, ka abas shēmas, no kurām GIL saņēma ieguvumus un kas tika kompensētās sākotnējā izmeklēšanā (DDS un EPCGS), joprojām ir spēkā un sniedz ieguvumus eksportētājam, kas sadarbojās. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un saskaņā ar pamatregulas 28. pantu, tika secināts, ka subsidēšana PIP laikā ir turpinājusies valsts līmenī.

10. Secinājumi par subsidēšanas turpināšanās iespējamību

(135)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, turpināja saņemt ieguvumu no kompensējamas subsidēšanas, ko PIP laikā veica Indijas iestādes. 134. apsvērumā tika konstatēts, ka subsidēšana turpinājās arī valsts līmenī.

(136)

Kompensējamās subsīdiju shēmas nodrošināja atkārtotus ieguvumus, un nekas neliecina (izņemot FMS, kas nekavējoties aizstāta ar MEIS), ka šīs shēmas tiks pārtrauktas vai ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, vairs nesaņems ieguvumus, izmantojot šīs shēmas. Tieši pretēji, šīs shēmas PIP laikā atjaunotas kā daļa no ārējās tirdzniecības politikas 2015.–2020. gadam, kas būs spēkā līdz 2020. gada martam. Turklāt tiek atgādināts, ka pēc PIP i) MEIS subsīdijas likme palielinājās (sk. 96. un 100. apsvērumu) un ii) eksporta kredītu subsidēšanas shēma tika atjaunota (sk. 116. apsvērumu). Turklāt katrs eksportētājs drīkst izmantot vairākas subsīdiju shēmas.

(137)

Tika pārbaudīts arī tas, vai eksports uz Savienību būtu ievērojams, ja pasākumi tiktu atcelti. Šajā analīzē tika izvērtēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indijā, eksports no Indijas uz citām trešām valstīm un Savienības tirgus pievilcīgums.

(138)

Kā minēts 30. apsvērumā, sadarbojās tikai viens Indijas ražotājs eksportētājs un tā ražošanas jauda veidoja tikai pusi no kopējās ražošanas jaudas Indijā. Tāpēc nākamajās sadaļās aprakstītie konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 28. pantu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem. Šajā sakarībā Komisija izmantoja informāciju, ko termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāzi, Indijas valdības sniegto statistiku (Komercinformācijas un statistikas ģenerāldirektorāts (“DGCIS”)) un publiski pieejamo informāciju.

10.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda

(139)

Pamatojoties uz publisko finanšu informāciju un pārbaudītiem datiem, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, (HEG) (16) (17) abi Indijas ražotāji pēc iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas (sk. 4. apsvērumu) par 27 % palielināja savu ražošanas jaudu. PIP beigās kopējā ražošanas jauda Indijā bija 160 000 t gadā, kas vienādi sadalījās starp abiem ražotājiem (18). Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, vēl vairāk palielinās jaudu gadījumā, ja palielināsies pieprasījums (19).

(140)

Abu Indijas ražotāju ražošanas apjoms PIP laikā svārstījās no 110 000 t līdz 120 000 t. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Indijas kopējā neizmantotā jauda tika aplēsta no 40 000 t līdz 50 000 t, kas PIP laikā atbilda 29–36 % Savienības patēriņa.

(141)

Jauda palielinājās vienlaicīgi ar GES patēriņa samazinājumu Indijā un visā pasaulē. GES galvenokārt lieto elektrotehniskā tērauda rūpniecībā, konkrētāk to izmanto tērauda rūpnīcās tērauda lūžņu kausēšanai. GES patēriņa tendence tādējādi korelē ar elektrotehniskā tērauda ražošanas tendenci, un tās ir līdzīgas. Izmeklēšanā konstatēts, ka no 2012. gada līdz PIP (20) elektrotehniskā tērauda ražošana Indijā un pasaules mērogā samazinājās, kamēr GES ražošanas jauda Indijā palielinājās.

(142)

2014. gada novembra beigās Indijas iestādes noteica antidempinga pasākumus GES importam no Ķīnas (21). Paredzams, ka Indijas ražotāji palielinās savu tirgus daļu iekšzemes tirgū.

10.2. Eksports uz trešām valstīm

(143)

Pamatojoties uz publiskiem finanšu pārskatiem, abi Indijas ražotāji eksportētāji ir vērsti uz eksportu (22) (23) (PIP laikā tie eksportēja aptuveni 60 % no to kopējā ražošanas apjoma).

(144)

Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, (HEG) Eiropas Savienība joprojām bija nozīmīgs eksporta galamērķis. PIP laikā HEG eksportēja 10–17 % kopējā pārdošanas apjoma vērtības izteiksmē un 10–20 % apjoma izteiksmē. Indijas uzņēmums, kas nesadarbojās (GIL), PIP laikā eksportēja uz Savienību ļoti nelielos apjomos. Tomēr tas ir jāaplūko saistībā ar antidempinga un kompensācijas maksājumiem, kas piemērojami GIL (kopā 15,7 %) salīdzinājumā ar HEG (kopā 7 %).

(145)

Tā kā nav neviena cita ticamāka avota, lai noteiktu eksporta apjomus no Indijas uz citiem trešo valstu tirgiem, tika izmantota Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāze. Saskaņā ar šo datubāzi eksports uz citām trešām valstīm 2012.–2013. gadā palielinājās par 43 % un pēc tam 2014.–2015. gadā samazinājās par 38 % salīdzinājumā ar 2013. gadu. Eksporta apjoms no 2012. gada līdz PIP kopumā samazinājās (par 10 %). Galvenie Indijas eksporta galamērķi 2015. gadā: ASV, Saūda Arābija, Irāna, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Korejas Republika un Ēģipte. No 2012. gada līdz 2015. gadam eksports no Indijas palielinājās uz dažiem no šiem galamērķiem (piemēram, Saūda Arābiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un ASV), savukārt uz dažiem citiem galamērķiem (Irānu, Turciju, Korejas Republiku un Ēģipti) samazinājās (kopumā par 9 %).

(146)

Lai gan Krievija 2012. gadā bija trešais Indijas ražotāju eksporta tirgus apjoma ziņā, pēc tam, kad 2012. gada decembrī (24) Krievija noteica 16,04–32,83 % procentuālo nodokli GES importam no Indijas, eksports no Indijas uz Krieviju 2015. gadā samazinājās no 4 415 t līdz 638 t (par 86 %).

(147)

Informāciju par eksporta apjomiem Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāzē varēja savstarpēji salīdzināt ar DGCIS statistiku, un šis salīdzinājums parādīja līdzīgas tendences kā tās, kas novērotas Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāzē.

(148)

Turklāt ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, (HEG) eksporta apjoms uz citām trešām valstīm arī sekoja līdzīgām tendencēm, proti, eksporta apjoma pieaugums uz trešām valstīm 2012.–2013. gadā un samazinājums no 2014. gada līdz PIP (ar kopēju samazināšanās tendenci attiecīgajā periodā). Jāatzīmē, ka, neraugoties uz šo eksporta apjoma samazinājumu, PIP laikā kopējais līmenis joprojām bija ievērojams (20 000–30 000 t).

(149)

Attiecībā uz eksporta cenu līmeni, kura pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāze, izmeklēšanā atklājās, ka Indijas eksporta cenas uz atsevišķām valstīm, piemēram, ASV un Korejas Republiku, kuras 2012.–2014. gadā vidēji bija zemākas nekā cenas ES, 2015. gadā ir palielinājušās, sasniedzot aptuveni ES cenu līmeni. Turklāt Indijas eksporta cenas uz citām valstīm, piemēram, Saūda Arābiju, kas 2012.–2014. gadā bijušas zemākas nekā cenas ES, 2015. gadā sasniedza augstāku līmeni par ES cenu līmeni. Turklāt Indijas eksporta cenas uz dažām citām valstīm, piemēram, Turciju, visā attiecīgajā periodā joprojām bija zemākas nekā ES cenas. Tomēr būtu jāatzīmē, ka šajā datubāzē nenošķir starp dažādu ražojuma veidu cenām, un tādēļ šāda cenu salīdzinājuma ticamība ir ierobežota.

(150)

Analizējot ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, informāciju par eksporta cenām uz trešo valstu tirgiem, atklājās, ka 2012.–2014. gadā vidējās cenas Savienības tirgū bija augstākas nekā HEG vidējās cenas citu trešo valstu tirgos (koriģētas, par pamatu ņemot kalendāro gadu, jo dati sniegti, pamatojoties uz finanšu gadu), kamēr PIP laikā vidējās cenas Savienības tirgū bija zemākas par HEG vidējām cenām citu trešo valstu tirgos.

(151)

Lai noteiktu precīzus Indijas ražotāju eksportētāju cenu līmeņus uz citiem trešo valstu tirgiem, citi dati nebija pieejami.

10.3. Savienības tirgus pievilcīgums

(152)

Par Savienības tirgus pievilcīgumu liecina tas, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga un kompensācijas maksājumiem, Indijas GES turpināja ienākt Savienības tirgū. Attiecīgajā periodā Indija pēc Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) joprojām bija otrā lielākā eksportētājvalsts uz Savienību. Lai gan no 2012. gada līdz PIP novērots samazinājums, Indija eksportēja uz Savienību ievērojamos apjomos, un tās tirgus daļu bija būtiska (sk. 179. apsvērumu turpmāk).

(153)

Eksporta pārdevumu uz Savienību iespējamā dinamika, ja pasākumi tiktu atcelti, jāaplūko, ņemot vērā GES vispārējo patēriņa kritumu Indijā un citur pasaulē apvienojumā ar neizmantoto jaudu Indijā. Tas, visticamāk, vēl vairāk palielinās spiedienu uz Indijas ražotājiem eksportētājiem meklēt jaunus tirgus, īpaši ņemot vērā šo ražotāju uzņēmējdarbības modeli, kas vērsts uz eksportu. Tāpēc, ja pasākumi Savienībā tiktu atcelti un piekļuve Savienības tirgum būtu brīva no antidempinga un kompensācijas maksājumiem, patiešām ir iespējams, ka liela daļa pieejamās neizmantotās jaudas tiks izmantota eksportam uz Savienības tirgu. Konkrētāk, izmeklēšana liecina – lai gan dažos eksporta tirgos (piemēram, Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un ASV) eksports no Indijas 2015. gadā palielinājās, tendence kopējam eksporta apjomam no Indijas uz citiem trešo valstu tirgiem ir lejupvērsta. Tas nozīmē, ka dažās trešās valstīs acīmredzami ir ierobežota spēja absorbēt papildu eksporta apjomus.

(154)

Turklāt, kā minēts 146. apsvērumā, Krievija ir noteikusi antidempinga maksājumus GES importam no Indijas. Tādējādi Indijas ražotājiem eksportētājiem ir ierobežota piekļuve šim tirgum un tie nevar palielināt vai novirzīt savus eksporta apjomus uz Krieviju, par ko liecina eksporta samazinājums uz šo galamērķi no 2012. gada.

(155)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja pasākumi tiktu atcelti, Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, turpinātu eksportēt ievērojamus apjomus uz Savienību un pat audzētu pašreizējos eksporta apjomus, ņemot vērā savu lielo neizmantoto jaudu. Tas tik tiešām ir iespējams attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās un kam būs stimuls vēl vairāk palielināt savu jau tā ievērojamo klātbūtni Savienības tirgū, un vēl vairāk attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās (tas ir gandrīz pārtraucis eksportu uz Savienības tirgu) un kuram maksājuma līmeņi ir augstāki salīdzinājumā ar ražotāja eksportētāju, kas sadarbojās.

10.4. Secinājums par subsidēšanas turpināšanās iespējamību

(156)

Iepriekš minētā analīze liecina, ka i) Indijas subsidētais imports PIP laikā turpināja ienākt Savienības tirgū ievērojamos apjomos; ii) subsīdiju shēmas tuvākajā nākotnē arī turpmāk būs pieejamas; iii) abi Indijas ražotāji ir vērsti uz eksportu un tiem ir neizmantota jauda, ko varētu izmantot, lai palielinātu eksporta apjomus uz Savienību; iv) patēriņam visā pasaulē ir tendence samazināties, tādējādi samazinās eksporta iespējas uz dažiem citiem trešo valstu tirgiem; v) antidempinga pasākumi pret Indijas GES Krievijā vēl vairāk ierobežo Indijas ražotāju eksportētāju eksporta iespējas. Tādēļ ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Indijas GES varētu turpināt ienākt Savienības tirgū ievērojamos apjomos un par subsidētām cenām.

(157)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu Komisija secināja, ka ir subsidēšanas turpināšanās iespējamība, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

(158)

Pēc informācijas izpaušanas vienīgais Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, (HEG) apgalvoja, ka Komisija savā novērtējumā par subsidēšanas turpināšanās iespējamību nav ņēmusi vērā faktus, kas attiecas uz periodu pēc PIP laika. Šajā sakarībā Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, piemērojot pamatregulas 28. pantu, Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka GIL (otrais Indijas ražotājs) ir veicis ieguldījumu ražošanas uzņēmumā Savienībā, proti, Graphite Cova GmbH (“GIL Cova”). HEG arī apgalvoja, ka GIL ir stratēģisks ilgtermiņa līgums par apdedzināto zaļo elektrodu (pusfabrikātu) tirdzniecību tā grafitizācijas rūpnīcai GIL Cova. Turklāt HEG apgalvoja, ka, ņemot vērā GIL stratēģisko ieguldījumu, Komisijas secinājums par to, ka eksports no Indijas uz Savienību palielināsies, ir nepareizs, un ka konstatējums par to, ka abiem Indijas ražotājiem ir pieejama neizmantota jauda eksporta vajadzībām, ir balstīts uz pieņēmumiem vien. HEG arī apgalvoja, ka, beidzoties pasākumiem, importa apjoms uz Savienību nepalielināsies, pamatojoties uz to, ka pēc PIP tendence eksportam no Indijas uz Savienību ir lejupvērsta (tostarp HEG eksportam uz Savienību).

(159)

Papildus HEG apgalvoja, ka HEG plāni palielināt ražošanas jaudu bija vien tās priekšsēdētāja redzējums, ņemot vērā labvēlīgu ekonomikas scenāriju 2010. gadā. Tādējādi HEG gada ziņojumā par gadu, kas beidzās 2016. gada 31. martā, direktoru padome vairs neapspriež jaunus priekšlikumus par jaudas palielināšanu.

(160)

Attiecībā uz cenu salīdzinājumu, ko Komisijas veica 149. un 150. apsvērumā, ņemot vērā eksportu uz citiem trešo valstu tirgiem, HEG iesniedza analīzi par tās vidējām CIF/CFR cenām uz četrām citām trešām valstīm, salīdzinot ar tā CIF cenām uz Savienību, un izdarīja secinājumu par to, ka kopumā tā vidējās cenas uz četrām citām trešām valstīm bija augstākas nekā cenas uz Savienību. Tāpēc HEG apgalvoja, ka Savienības tirgus ar zemākiem cenu līmeņiem būtu salīdzinājumā mazāk pievilcīgs.

(161)

Attiecībā uz HEG apgalvojumu par GIL ieguldījumu uzņēmumā GIL Cova attiecīgajā periodā, jānorāda, ka GIL eksportēja ļoti nelielu apjomu uz Savienības tirgu. Tomēr tiek uzskatīts, ka tas ir ne tikai GIL ieguldījuma dēļ uzņēmumā GIL Cova, bet galvenokārt augstu antidempinga un kompensācijas maksājumu dēļ, ko piemēro uzņēmuma GIL India eksportam uz Savienību (kopā 15,7 %). Tāpēc saskaņā ar scenāriju, kad antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi ir atcelti, ir iespējams, ka GIL, neraugoties uz tā ieguldījumu GIL Cova, atsāks eksportu uz Savienību, arī ņemot vērā pieejamo neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu, kā aprakstīts iepriekš 152.–155. apsvērumā.

(162)

Attiecībā uz HEG apgalvojumu par eksporta tendenci pēc PIP tiek uzsvērts, ka šis eksports veikts, kad antidempinga un kompensācijas pasākumi bija spēkā. Tāpēc, pat ja HEG eksporta apjomam pēc PIP bija lejupvērsta tendence, ir iespējams, ka HEG eksports uz Savienību palielināsies, ja antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi tiktu atcelti, ņemot vērā to, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, HEG turpināja eksportēt uz Savienības tirgu par ievērojamām dempinga un subsidētām cenām, tā uzņēmējdarbības modelis ir vērsts un eksportu un tam ir neizmantotā jauda, kas neizslēdz, ka nākotnē tā palielināsies, ja palielināsies pieprasījums pēc tā ražojumiem, kā aprakstīts iepriekš 139.–155. apsvērumā.

(163)

Turklāt attiecībā uz HEG ieceri palielināt jaudu jāuzsver, ka uz vietas veiktās pārbaudes apmeklējuma laikā 2016. gadā HEG parādīja darba grupai īsfilmu, kas sniedz pārskatu par HEG grupu. Viens no šajā filmā izklāstītajiem elementiem bija turpmākie uzņēmuma plāni palielināt ražošanas jaudu. Turklāt uz vietas veiktās pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji paskaidroja, ka pašlaik šie plāni apturēti, ņemot vērā to, ka uzņēmums pilnībā neizmantoja savu jaudu un pasaules mērogā samazinājās pieprasījums. Tāpēc, ja antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi tiek atcelti, ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc Indijas GES Savienības tirgū palielināsies un ka HEG tādēļ būs stimuls palielināt savu jaudu, lai apmierinātu pieprasījumu.

(164)

Attiecībā uz HEG apgalvojumu par cenu atšķirībām starp Savienības tirgu un citu trešo valstu tirgiem, tiek uzsvērts, ka Komisijas 149. un 150. apsvērumā veiktais salīdzinājums ir starp Indijas ražotāju eksportētāju vidējām cenām citu trešo valstu tirgos un Savienības ražotāju vidējām cenām Savienības tirgū, nevis Indijas ražotāju vidējām cenām Savienības tirgū. Jāatgādina, ka HEG vidējā cena Savienības tirgū ir būtiska dempinga cenu līmenī, un tā ir ievērojami mazāka par Savienības ražotāju vidējo cenu un tādēļ nav piemērota attiecīgajam salīdzinājumam.

(165)

Ņemot vērā iepriekš minēto, HEG apgalvojumi tiek noraidīti.

(166)

Komisijas secinājums par subsidēšanas turpināšanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti, tiek apstiprināts.

D. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(167)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja astoņi ražotāji (divi atsevišķi uzņēmumi un divās grupas). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

2. Ievadpiezīmes

(168)

Kā minēts 141. apsvērumā, GES ražošanas nozares stāvoklis ir cieši saistīts ar elektrotehniskā tērauda rūpniecības stāvokli, kurā GES izmanto elektrotehniskā tērauda krāsnīs tērauda lūžņu kausēšanai. Šajā kontekstā elektrotehniskā tērauda nozarē attiecīgajā periodā tirgus apstākļi bija negatīvi, samazinoties patēriņam, par ko liecina arī GES patēriņa samazinājums.

(169)

Tā kā Indijā ir tikai divi ražotāji eksportētāji, lai nodrošinātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 29. pantu, dati par GES importu no Indijas un citām trešām valstīm uz Eiropas Savienību netiek sniegti kā precīzi skaitļi.

3. Patēriņš Savienībā

(170)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot:

i)	izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdevumus, par kuriem informācija iegūta no atbildēm uz anketas jautājumiem,

ii)	Savienības ražotāju, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, pārdevumus, par kuriem informācija iegūta no pārskatīšanas pieprasījuma,

iii)	Savienības ražotāja, kas nesadarbojās un netika iekļauts izlasē, pārdevumus, par kuriem informācija iegūta no tā gada pārskatiem,

iv)	importu no Indijas, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi un

v)	importu no visām citām trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat informāciju (Taric līmenī).

(171)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Savienības patēriņam bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Patēriņš Savienībā (t)	151 508	140 244	146 637	139 974
Indekss (2012. g. = 100)	100	93	97	92
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, gada pārskati, pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat (Taric līmenī), 14. panta 6. punkta datubāze.

(172)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 8 %. Konkrētāk 2013. gadā Savienības patēriņš samazinājās par 7 %, no 2013. gada līdz 2014. gadam tas palielinājās par 4 % un no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas atkal samazinājās par 5 %.

(173)

Kā norādīts 141. un 168. apsvērumā, vispārējais pieprasījuma samazinājums bija saistīts ar negatīviem tirgus apstākļiem elektrotehniskā tērauda nozarē, jo grafīta elektrodu pārdošanas apjomu tendence seko elektriskajās krāsnīs ražotā tērauda apjoma tendencei.

(174)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tirgus daļas un patēriņa analīzē jāņem vērā Savienības ražotāju imports no to saistītajiem uzņēmumiem ASV, Meksikā, Japānā un Malaizijā, kas pēdējo trīs gadu laikā ievērojami pieauga.

(175)

Imports no visām citām trešām valstīm tika pienācīgi ņemts vērā, aprēķinot patēriņu Savienībā, kā paskaidrots 170. apsvērumā, un tādēļ tas ir pienācīgi atspoguļots kopējā patēriņā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

4. Imports no attiecīgās valsts

4.1. Attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

Valsts		2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Indija	Importa apjoms (t)	9 000 –10 000	5 000 –6 000	7 000 –8 000	6 500 –7 500
	Indeksētais importa apjoms (2012. g. = 100)	100	57	80	74
	Tirgus daļa (%)	6–7	3–4	5–6	4–5
	Indeksētā tirgus daļa	100	62	83	80
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(176)

Importa apjomi attiecīgajā periodā samazinājās. 2013. gadā tie būtiski samazinājās (par 43 %), 2014. gadā palielinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās. Kopumā attiecīgajā periodā tie samazinājās par 26 %.

(177)

Komisija noteica importa tirgus daļu, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas noteikts iepriekš 170. apsvērumā.

(178)

Tirgus daļas izmaiņas uzrādīja līdzīgas tendences kā importa apjomi, t. i., samazinājums no 2012. līdz 2013. gadam, palielinājums no 2013. līdz 2014. gadam un tad atkal samazinājums no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējā tirgus daļa salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājās par 1,2 procentpunktiem.

(179)

Indijas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgā perioda sākumā svārstījās no 6 % līdz 7 %. Līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām tā samazinājās līdz 4–5 % diapazonam.

4.2. Attiecīgās valsts izcelsmes importa cenas

(180)

Komisija noteica Indijas izcelsmes importa cenu tendences, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem. Tās kopumā atbilst cenām, par ko ziņoja ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās.

(181)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās cenas dinamika:

4. tabula

Importa cena (*1)

Valsts		2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Indija	Importa cenas (EUR/t)	2 500 –3 500	3 000 –4 000	2 500 –3 500	2 200 –3 200
	Indekss (2012. g. = 100)	100	105	89	86

(182)

Attiecīgajā periodā vidējās importa cenas kopumā samazinājās par 14 % No 2012. gada līdz 2013. gadam importa cenas palielinājās par 5 %, 2014. gadā tās samazinājās par 16 % un PIP laikā samazinājās vēl par 3 %.

4.3. Cenu samazinājums

(183)

Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot i) katra Savienības ražotāju ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī, un ii) atbilstošās katra ražojuma veida vidējās svērtās importa cenas, ko Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, noteica pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas (CIF) līmenī, ar attiecīgām korekcijām, kas saistītas ar antidempinga/kompensācijas maksājumu un pēcimportēšanas izmaksām.

(184)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(185)

Salīdzinājums liecināja par ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, 3 % vidējo svērto cenu samazinājuma starpību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū. Tomēr, no aprēķiniem atskaitot antidempinga un kompensācijas maksājumus, cenu samazinājuma starpība sasniegtu 9 %. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, PIP laikā tika importēti tikai ļoti nelieli apjomi. Tomēr Komisija veica cenu samazinājuma aprēķinu. No aprēķiniem atskaitot spēkā esošos antidempinga un kompensācijas maksājumus, Komisija konstatēja 12 % cenu samazinājuma starpību. Tomēr šajā aprēķinā balstās uz ļoti nelielu importa apjomu un, tā kā trūkst sadarbības, tajā nav ņemti vērā ražojumu veidi. Tādēļ tā ticamība ir ierobežota.

4.4. Imports no citām trešām valstīm

5. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

Valsts		2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Citas trešās valstis kopā	Imports (t)	33 000 –35 000	30 000 –32 000	34 000 –36 000	30 000 –32 000
	Indekss	100	90	103	90
	Tirgus daļa (%)	22–23	22–23	24–25	22–23
	Cena (EUR/t)	2 500 –3 500	2 400 –3 400	2 400 –3 400	2 300 –3 300
	Indekss	100	98	89	92
Ķīna	Imports (t)	14 000 –15 000	11 000 –12 000	16 000 –17 000	14 000 –15 000
	Indekss	100	80	117	103
	Tirgus daļa (%)	9–10	8–9	11–12	10–11
	Cena (EUR/t)	2 000 –3 000	1 500 –2 500	1 400 –2 400	1 600 –2 600
	Indekss	100	94	90	99
ASV	Imports (t)	3 000 –4 000	4 000 –5 000	4 200 –5 200	4 200 –5 200
	Indekss	100	118	129	128
	Tirgus daļa (%)	2–3	3–4	3–4	3–4
	Cena (EUR/t)	3 300 –4 300	3 200 –4 200	3 000 –4 000	2 800 –3 800
	Indekss	100	96	84	81
Meksika	Imports (t)	3 000 –4 000	4 000 –5 000	5 500 –6 500	4 000 –5 000
	Indekss	100	127	165	119
	Tirgus daļa (%)	2–3	3–4	4–5	3–4
	Cena (EUR/t)	3 800 –4 800	3 900 –4 900	3 900 –4 900	4 000 –5 000
	Indekss	100	103	103	115
Krievija	Imports (t)	3 000 –4 000	2 500 –3 500	3 500 –4 500	3 700 –4 700
	Indekss	100	70	101	103
	Tirgus daļa (%)	2–3	1–2	2–3	2–3
	Cena (EUR/t)	3 000 –4 000	2 800 –3 800	2 500 –3 500	2 100 –3 100
	Indekss	100	91	79	75
Japāna	Imports (t)	4 500 –5 500	3 000 –4 000	3 000 –4 000	2 000 –3 000
	Indekss	100	74	62	50
	Tirgus daļa (%)	3–4	2–3	2–3	1–2
	Cena (EUR/t)	3 400 –4 400	3 300 –4 300	2 800 –3 800	2 900 –3 900
	Indekss	100	99	82	83
Citas trešās valstis	Imports (t)	4 000 –5 000	4 000 –5 000	1 000 –2 000	700–1 700
	Indekss	100	104	25	19
	Tirgus daļa (%)	2–3	3–4	0,5–1,5	0,5–1,5
	Cena (EUR/t)	2 600 –3 600	2 000 –3 000	1 900 –2 900	1 600 –2 600
	Indekss	100	83	78	72
Avots: Eurostat (Taric līmenī).

(186)

Atbilstoši patēriņa samazinājuma dinamikai no 2012. gada līdz PIP importa apjoms no visām citām trešām valstīm samazinājās par 10 %. Tirgus daļa importam no visām citām trešām valstīm svārstījās no 22 % līdz 23 %. Galvenokārt importa izcelsme bija Ķīnā, Meksikā, Krievijā un Japānā, kas PIP laikā bija vienīgās valstis ar atsevišķām tirgus daļām, kas lielākas par 1 %.

(187)

Importa cenas no ASV, Japānas un Meksikas bija augstākas par Indijas eksportētāju un Savienības ražotāju cenām. ASV un Meksikas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par mazāk nekā 1 procentpunktu. Japānas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 1,5 procentpunktu.

(188)

Importa cenas no Ķīnas un Krievijas bija zemākas par Indijas eksportētāju un Savienības ražotāju cenām (izņemot 2012. gadā Krievijai). Saskaņā ar informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza Savienības ražošanas nozare, daļa Ķīnas izcelsmes importa ir maza diametra GES (diametrā mazāk nekā 400 mm), savukārt lielāko daļu Indijas izcelsmes importa un Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma veido liela diametra GES (25) (diametrā vairāk nekā 400 mm), kas ir dārgāki.

(189)

Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 1 procentpunktu un PIP laikā tā svārstījās no 10 % līdz 11 %, savukārt Krievijas izcelsmes importa tirgus daļa PIP laikā svārstījās vien no 2 % līdz 3 %. Visā attiecīgajā periodā tā palielinājās par 0,3 procentpunktiem. Tomēr šis pieaugums nekaitēja Savienības ražošanas nozares tirgus daļai, kas, kā paskaidrots nākamajā 202. apsvērumā, visā attiecīgajā periodā palielinājās par 1,9 procentpunktiem.

(190)

Noslēgumam – ņemot vērā to, ka pieejamie importa statistikas dati nenošķir starp dažādiem ražojuma veidiem un ka tādēļ nebija iespējams veikt jēgpilnu cenu salīdzinājumu katram ražojuma veidam (kā tas bija iespējams attiecībā uz Indiju, pamatojoties uz detalizētu informāciju, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās), nebija iespējams skaidri noteikt importa no Ķīnas un Krievijas ietekmi.

5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.1. Vispārīgas piezīmes

(191)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu, pārbaudot subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(192)

Kā minēts 14. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(193)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti pārskatīšanas pieprasījumā, Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, gada pārskatos un izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītās atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(194)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, produktivitāte, subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas.

(195)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(196)

Tika konstatēts, ka abi datu kopumi ir reprezentatīvi Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim.

5.2. Makroekonomiskie rādītāji

a) Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(197)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Savienības ražotāju ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Ražošanas apjoms (t)	235 915	235 502	241 623	221 971
Indekss (2012. g. = 100)	100	100	102	94
Ražošanas jauda (t)	297 620	297 245	299 120	290 245
Indekss (2012. g. = 100)	100	100	101	98
Jaudas izmantojums (%)	79	79	81	76
Avots: pārskatīšanas pieprasījums, Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, gada pārskati un izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(198)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Konkrētāk, sākumā līdz 2014. gadam tas palielinājās par 2 % un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2014. gadu samazinājās par 8 %.

(199)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %.

(200)

Samazinoties ražošanas apjomam, jaudas izmantojuma rādītājs attiecīgajā periodā samazinājās par 3 procentpunktiem.

b) Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(201)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Pārdošanas apjoms Savienībā (t)	107 655	103 779	103 704	102 123
Indekss (2012. g. = 100)	100	96	96	95
Tirgus daļa (%)	71,1	74,0	70,7	73,0
Avots: pārskatīšanas pieprasījums, Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, gada pārskati un izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(202)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par aptuveni 5 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā svārstījās. 2013. gadā tā palielinājās par 2,9 procentpunktiem. Pēc tam 2014. gadā tā samazinājās par 3,3 procentpunktiem un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā atkal palielinājās par 2,3 procentpunktiem. Kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 1,9 procentpunktiem.

(203)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, nosakot Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, būtu jāņem vērā Savienības ražotāju imports no to saistītiem uzņēmumiem ASV, Meksikā, Japānā un Malaizijā. Tomēr Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir aprēķināta, pamatojoties uz tās produkcijas pārdošanas apjomu Savienības tirgū. Savienības ražošanas nozares veiktais imports netiek ņemts vērā, jo tas varētu radīt kropļojošu ietekmi uz kopējo ainu, ņemot vērā to, ka imports tiktu aprēķināts divreiz; kā imports, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozares pārdevumi, no otras puses. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

c) Izaugsme

(204)

Patēriņš Savienībā no 2012. gada līdz PIP samazinājās par 8 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 5 %, tomēr tās tirgus daļa palielinājās par 1,9 procentpunktiem.

d) Nodarbinātība un ražīgums

(205)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Savienības ražotāju nodarbinātība un ražīgums

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nodarbināto skaits	1 526	1 539	1 475	1 523
Indekss (2012. g. = 100)	100	101	97	100
Ražīgums (t uz nodarbināto)	155	153	164	146
Indekss (2012. g. = 100)	100	99	106	94
Avots: pārskatīšanas pieprasījums, Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, gada pārskati un izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(206)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā saglabājās apmēram tādā pašā līmenī. Ņemot vērā ražošanas apjoma samazinājumu (6 % samazinājums attiecīgajā periodā), arī darba ražīgums tajā pašā periodā samazinājās par 6 %.

e) Subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējas subsidēšanas

(207)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka GES imports no Indijas turpināja ienākt Savienības tirgū par subsidētām cenām. Subsīdijas starpība, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā noteikta Indijai, kā aprakstīts 130. apsvērumā, ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Tas sakrita ar importa cenu samazinājumu salīdzinājumā ar 2012. gadu. Tomēr Savienības ražošanas nozare varēja saņemt ieguvumu no spēkā esošajiem kompensācijas pasākumiem, saglabājot un nedaudz palielinot savu tirgus daļu.

5.3. Mikroekonomiskie rādītāji

f) Cenas un tās ietekmējoši faktori

(208)

Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu dinamika nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/t)	3 784	3 468	2 997	2 825
Indekss (2012. g. = 100)	100	92	79	75
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)	3 357	3 116	2 776	2 745
Indekss (2012. g. = 100)	100	93	83	82
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(209)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā nepārtraukti samazinājās (par 25 %) un sasniedza EUR 2 825/t. Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt cenas, lai atspoguļotu pārdošanas cenu vispārējo samazinājumu GES tirgū, kas bija saistīts ar sarūkošo pieprasījumu elektrotehniskā tērauda nozarē.

(210)

Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā saruka par 18 %. Galvenais faktors, kas ietekmējis vienības ražošanas izmaksu samazinājumu, bija izejvielu cenu samazinājums.

(211)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka izejvielu cenas pasaulē samazinājās vairāk nekā izejvielu izmaksas, kas attiecīgajā periodā radušās Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc Savienības ražošanas nozare, iegādājoties izejvielas, bija neefektīva, un tādēļ tās dzīvotspēja esot apšaubāma.

(212)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare līdzīgā cenu līmenī iegādājās izejvielas visā pasaulē no saistītām un nesaistītām personām, un nekas neliecina, ka izejvielu iegādes ziņā tā bija neefektīva. Tā kā apgalvojums turpmāk netika pamatots, tas tika noraidīts.

g) Darbaspēka izmaksas

(213)

Vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR/nodarbinātais)	66 111	66 842	67 113	67 253
Indekss (2012. g. = 100)	100	101	102	102
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(214)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās (par 2 %).

h) Krājumi

(215)

Krājumu līmeņa dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Krājumi

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Krājumi perioda beigās	8 952	8 821	13 770	18 465
Indekss (2012. g. = 100)	100	99	154	206
Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma (%)	6	5	7	11
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(216)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās absolūta izteiksmē vairāk nekā divkāršojās. PIP laikā krājumu līmenis veidoja aptuveni 11 % no to ražošanas apjoma.

i) Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(217)

Rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	11,3	10,2	7,4	2,8
Naudas plūsma (EUR)	47 981 432	46 443 978	30 426 147	31 283 121
Indekss (2012. g. = 100)	100	97	63	65
Ieguldījumi (EUR)	25 293 559	23 133 505	21 672 869	12 313 975
Indekss (2012. g. = 100)	100	91	86	49
Ienākums no ieguldījumiem (%)	16,5	13,9	10,1	3,9
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem.

(218)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās – no 11,3 % 2012. gadā līdz 2,8 % PIP laikā, t. i., par 8,5 procentpunktiem.

(219)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Savienības ražotāju rentabilitātes samazinājumu izraisīja augstas administratīvās un pārdošanas izmaksas.

(220)

Izmeklēšanā konstatēja, ka attiecīgajā periodā vienības ražošanas izmaksas samazinājās (sk. iepriekš 210. apsvērumu). Pat ja lielākā daļa izmaksu samazinājuma bija saistīta ar izejvielām, šis vienības ražošanas izmaksu samazinājums skāra arī administratīvās un pārdošanas izmaksas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(221)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāja spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 35 %. Būtiskais naudas plūsmas samazinājums galvenokārt skaidrojams ar ievērojamo rentabilitātes samazinājumu (sk. 218. apsvērumu).

(222)

Attiecīgajā periodā tāda ikgadējā ieguldījumu plūsma attiecīgajā ražojumā, ko īstenoja Savienības ražošanas nozare, samazinājās vairāk nekā uz pusi, proti, no 25 milj. EUR 2012. gadā līdz 12 milj. EUR PIP laikā.

(223)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka ieguldījumu samazinājums ir pilnīgi saistāms ar pieprasījuma samazināšanos un GES ražošanas jaudas pārpalikumu pasaulē.

(224)

Patiešām izmeklēšana apstiprināja, ka, kā paskaidrots iepriekš 172. apsvērumā, attiecīgajā periodā GES patēriņš samazinājās visā pasaulē. Tomēr būtu jāatzīmē, ka ieguldījumi attiecīgajā ražojumā, ko Savienības ražošanas nozare īstenoja pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas PIP laikā, kad tā arī saskārās ar patēriņa samazināšanos, bija trīsreiz lielāki par ieguldījumu līmeni, kurš panākts pašreizējās pārskatīšanas PIP laikā.

(225)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās no 16,5 % 2012. gadā līdz 3,9 % PIP laikā.

5.4. Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(226)

Izmeklēšana liecina, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, lielākā daļa kaitējuma rādītāju un ekonomikas un finanšu stāvoklis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā pasliktinājās. Tomēr Savienības ražošanas nozarei ir izdevies saglabāt un nedaudz palielināt savu tirgus daļu, kas bija iespējams vienīgi uz zemāka gūtās peļņas līmeņa rēķina.

(227)

Lai arī šīs negatīvās tendences var izskaidrot ar patēriņa samazināšanos, kas attiecīgajā periodā saruka par 8 %, Indijas izcelsmes imports joprojām bija Savienības tirgū. Šis imports tika pārdots par cenām, kas PIP laikā bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un cenu samazinājums attiecībā pret Savienības ražošanas nozares cenām bija 3 %. Turklāt tika konstatēts, ka mērķa cenu samazinājuma starpība ir 9 %. Tādējādi Indijas izcelsmes subsidēts imports par dempinga cenām joprojām radīja cenu spiedienu. Patiešām, cenu spiediens PIP laikā palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu, kad cenu samazinājums bija mazāks par 2 %.

(228)

Ņemot vērā patēriņa samazināšanos un subsidēta importa par dempinga cenām radīto cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt savas pārdošanas cenas. Līdz ar to tās peļņa, lai gan joprojām pozitīva (2,8 %), pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija zemāka par 8 % mērķa peļņu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(229)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja – tā kā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir palielinājusies par 2 %, Savienības ražotāji ir saņēmuši ieguvumu no Indijas izcelsmes importa apjoma sarukuma. Saskaņā ar apgalvoto Savienības ražošanas nozares tirgus daļa būtu vēl lielāka, ja tiktu ņemts vērā arī Savienības ražošanas nozares imports no citām trešām valstīm. Vienlaikus Savienības ražošanas nozare ir saskārusies ar sīvu konkurenci no citiem avotiem (īpaši importu par zemām cenām no Ķīnas un Krievijas). Tika apgalvots, ka tāpēc kaitējumu nevar attiecināt uz importu no Indijas, ko izraisīja it kā Savienības ražotāju mazāka tirgus daļa.

(230)

Patiešām, izmeklēšana liecina, ka ir samazinājies Indijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa, tomēr, kā paskaidrots 227. apsvērumā, subsidēts imports par dempinga cenām no Indijas joprojām radīja cenu spiedienu, kas PIP laikā salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu pat palielinājās. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(231)

Tā pati ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka imports par zemām cenām no Ķīnas un Krievijas ir viens no galvenajiem iemesliem cenu spiedienam Savienības tirgū, un mudināja, pirms noteikt kaitējuma atkārtošanās iespējamību Savienības ražošanas nozarei, veikt pilnīgu analīzi attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu par zemām cenām no Ķīnas un Krievijas. Šī persona arī apgalvoja, ka daži Ķīnas ražotāji palielināja liela diametra GES importu Savienības tirgū.

(232)

Attiecībā uz GES importa cenām no Ķīnas un Krievijas, kā paskaidrots iepriekš 188. un 190. apsvērumā, būtu jāatgādina, ka: i) nebija iespējams veikt jēgpilnu cenu salīdzinājumu katram ražojuma veidam (kā tas bija iespējams attiecībā uz Indiju, pamatojoties uz detalizētu informāciju, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās); ii) pieejamie importa statistikas dati neļauj Komisijai nošķirt starp dažādiem ražojuma veidiem un iii) saskaņā ar informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza Savienības ražošanas nozare, lielākā daļa importa no minētajām valstīm ir maza diametra GES, kas ir lētāki. Turklāt ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, nepamatoja savu apgalvojumu par lielāka diametra GES importa apjoma pieaugumu no Ķīnas uz Savienību.

(233)

Attiecībā uz Ķīnas un Krievijas izcelsmes GES importa apjomiem un tirgus daļām, kā paskaidrots iepriekš 189. apsvērumā, attiecīgajā periodā Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 1 procentpunktu, bet Krievijas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 0,3 procentpunktiem. Šie pieaugumi nekaitēja Savienības ražošanas nozares tirgus daļai, kas, kā paskaidrots 189. apsvērumā, visā attiecīgajā periodā palielinājās par 1,9 procentpunktiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(234)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare, ražojot mazāka diametra GES, ir bijusi neefektīva, jo šādu ražojumu pārdevumi veidoja tikai daļu no tās kopējā pārdošanas apjoma.

(235)

Tirgus nosacījumi parasti nodrošina, ka pieprasījums virza piedāvājumu, proti, pārdotā ražojuma veidu. Tā kā apgalvojums par neefektivitāti saistībā ar Savienības ražošanas nozares ražotiem mazāka diametra GES netika sīkāk pamatots, tas tika noraidīts.

(236)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka trūkst analīzes par arvien lielākiem importa apjomiem par dempinga cenām no citām valstīm, ieskaitot importu no saistītajiem uzņēmumiem ASV, Meksikā, Malaizijā un Japānā.

(237)

Kā norādīts iepriekš 187. apsvērumā, importa cenas no ASV, Japānas un Meksikas bija augstākas par Indijas eksportētāju un Savienības ražotāju cenām. Tirgus daļa importam no šīm valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 0,1 procentpunktu un PIP beigās bija mazāka par 10 %. Tāpat Komisijai nebija pierādījumu, ka imports no šīm valstīm bija par dempinga cenām. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(238)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka, aprēķinot cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības katram ražojuma veidam, Komisija izmantoja ražojuma kontroles numuru (“PKN”), un tādējādi netika ņemta vērā izmantotā izejviela, kam tomēr ir būtiska ietekme uz izmaksām un cenām. Ja salīdzinātu ražojuma veidus, kas ražoti no vienas un tās pašas izejvielas, mērķa cenu samazinājuma starpība samazinātos no 9 % līdz 8 %.

(239)

Patiešām, izejvielas atšķirība nebija atspoguļota PKN struktūrā, un tāpēc, aprēķinot cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības, šo atšķirību neņēma vērā. Tomēr, ja ražojuma veidus iedalītu, ņemot vērā cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinam izmantoto izejvielu, kā pēc informācijas izpaušanas norādījusi šī ieinteresētā persona, 227. apsvērumā norādītā mērķa cenu samazinājuma starpība samazinātos vien par 1 procentpunktu (līdz 8 %). Tāpēc šim samazinājumam nebija būtiskas ietekmes uz Komisijas konstatējumiem par cenu samazinājuma starpību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(240)

Tā pati ieinteresētā persona apstrīdēja 8 % mērķa peļņu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā, apgalvojot, ka GES ražotāji cieš zaudējumus, jo samazinās starptautisks pieprasījums pēc tērauda, un tādējādi 8 % mērķa peļņa vairs neesot pamatota.

(241)

Jāatgādina, ka būtu pamatoti, ja šāda veida ražošanas nozare šajā jomā parastos konkurences apstākļos, proti, kad nav importa par dempinga cenām/subsidēta importa, varētu sasniegt mērķa peļņas līmeni par līdzīgā ražojuma pārdevumiem Savienības tirgū. Šajā sakarībā, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1628/2004 34. apsvērumā, tika rūpīgi pārbaudīts Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis, kad subsidēta importa tirgus daļa bija viszemākā (t. i., 1999. gadā). Tādējādi tika izdarīts galīgs secinājums, ka kaitējuma starpības aprēķinā izmantojamais peļņas rādītājs, ko var pamatoti uzskatīt par reprezentatīvu Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa rādītāju, ja nebūtu kaitējumu radošas subsidēšanas no Indijas, ir jānosaka 8 % apmērā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(242)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare bija ārkārtīgi nestabilā situācijā, kas lielākoties saistāma ar negatīviem tirgus nosacījumiem un sekojošu patēriņa kritumu. Šā iemesla dēļ Komisijas novērtējums ir vērsts uz kaitējuma atkārtošanās iespējamību no subsidēta importa no Indijas.

6. Kaitējuma atkārtošanās iespējamība

(243)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi pret Indiju tiktu atcelti, tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indijā, eksports no Indijas uz citām trešām valstīm un Savienības tirgus pievilcīgums.

(244)

155. apsvērumā tika secināts – ja pasākumi tiktu atcelti, Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, turpinātu eksportēt ievērojamus apjomus uz Savienību un pat audzētu pašreizējos eksporta apjomus, un šis eksports, visticamāk, notiktu par subsidētām cenām.

(245)

Kā noteikts 139. un 140. apsvērumā, Indijas jauda aplēsta aptuveni 160 000 t apmērā PIP laikā, savukārt neizmantotā jauda aplēsta no 40 000 t līdz 50 000 t, kas tajā pašā periodā atbilda 29–36 % Savienības patēriņa. Turklāt, kā norādīts 139. apsvērumā, Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, vēl vairāk palielinās jaudu gadījumā, ja palielināsies pieprasījums. Kā norādīts 142. apsvērumā, 2014. gada novembra beigās Indijas iestādes noteica antidempinga pasākumus GES importam no Ķīnas. Tādēļ paredzams, ka Indijas ražotāji palielinās savu tirgus daļu iekšzemes tirgū.

(246)

Sakarā ar Savienības tirgus pievilcīgumu, kā aprakstīts 152.–155. apsvērumā, ja pasākumi tiktu atcelti, vismaz daļa no šīs neizmantotās jaudas, visticamāk, tiktu novirzīta uz Savienības tirgu. Turklāt, kā aprakstīts 143. apsvērumā, Indijas ražotāji lielā mērā ir vērsti uz eksportu. Attiecībā uz GES cenām, kā aprakstīts 149. apsvērumā, dažiem Indijas eksporta galamērķiem konstatētas augstākas cenas nekā Savienībā. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgo ražojumu klāstu, šī informācija nemaina kopējo novērtējumu, ka radītā jauda tiks novirzīta uz Savienības tirgu, jo šo cenu salīdzinājumu ticamība ir ierobežota.

(247)

Kā norādīts 146. apsvērumā, Krievija GES importam no Indijas noteica antidempinga pasākumus, un eksports no Indijas uz Krieviju attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Tas nozīmē, ka Indijas ražotāju eksportētāju piekļuve to trešajam lielākajam eksporta tirgum ir ierobežota un, ņemot vērā pašreizējo neizmantoto jaudu, kas, iespējams, tiks palielināta (sk. 245. apsvērumu), ir liela iespējamība, ka Indijas ražotāji eksportētāji ievērojami palielinās attiecīgā ražojuma importa apjomu uz Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(248)

Kā konstatēts 185. apsvērumā, bez antidempinga un kompensācijas maksājumiem Indijas izcelsmes importa cenas par 9 % būtu mazākas par Savienības pārdošanas cenām. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, bez antidempinga un kompensācijas maksājumiem paredzamā cenu samazinājuma starpība aprēķināta 12 % apmērā. Tā liecina par to, kāds varētu būt iespējamais cenu līmenis importam no Indijas, ja pasākumi tiktu atcelti. Pamatojoties uz to, ir iespējams, ka cenu spiediens Savienības tirgū ievērojami palielināsies, ja pasākumi tiktu atcelti, tādējādi vēl vairāk pasliktinot Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(249)

Runājot par apjomu, jāatzīmē, ka pasākumu atcelšana, visticamāk, ļaus Indijas ražotājiem eksportētājiem palielināt savu tirgus daļu Savienības tirgū. Jo īpaši ražotājam eksportētājam, kas nesadarbojās un kuram pašlaik piemēro lielāko maksājuma likmi (15,7 %), būtu spēcīgs stimuls ievērojamos apjomos atsākt eksportu uz Savienības tirgu. Ja rastos šī situācija, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa nekavējoties samazinātos.

(250)

Pamatojoties uz to, ja pasākumu nebūtu, Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, palielinātu klātbūtni Savienības tirgū importa apjomu un tirgus daļas ziņā (par dempinga un subsidētām cenām, kas būtu ievērojami mazākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas). Tas radītu lielāku spiedienu uz cenām Savienības tirgū, tādējādi negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un finanšu stāvokli. Turklāt tas vēl vairāk pasliktinās Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(251)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv liela iespējamība, ka kaitējums atkārtotos.

E. SAVIENĪBAS INTERESES

(252)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana pret Indiju būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(253)

Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(254)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 31. panta 2. punktu.

(255)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par subsidēšanas turpināšanos un kaitējuma atkārtošanos pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

1. Savienības ražošanas nozares intereses

(256)

Kā paskaidrots 226. apsvērumā, pasākumi ļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt savu tirgus daļu. Vienlaikus 250. apsvērumā tika arī secināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties, ja kompensācijas pasākumi pret Indiju tiktu izbeigti. Tādēļ var secināt, ka pasākumu turpināšana pret Indiju nodrošinātu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei.

2. Importētāju/tirgotāju intereses

(257)

Kā minēts 16. apsvērumā, šajā izmeklēšanā importētāji nesadarbojās un nepieteicās. Tāpēc nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda negatīva ietekme uz importētājiem, kura būtu tik liela, ka tā pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

3. Lietotāju intereses

(258)

Kā minēts 18. apsvērumā, 8 no 53 lietotājiem, ar kuriem sazinājās, sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Četri no tiem ir izmantojuši GES, kas importēts no Indijas. To imports veidoja aptuveni 20 % no visa attiecīgā ražojuma importa no Indijas.

(259)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā konstatēts, ka pasākumu ieviešana būtiski neietekmēs lietotājus. Neraugoties uz to, ka pasākumi bija spēkā desmit gadus, lietotāji Savienībā joprojām saņēma piegādes, tostarp arī no Indijas. Lietotāji neiesniedza informāciju, kas liecinātu par to, ka būtu grūti atrast citus piegādes avotus un izmeklēšanā arī netika atklāta šāda informācija.

(260)

Turklāt attiecībā uz pasākumu noteikšanas ietekmi ir jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā secināts – ņemot vērā ar GES saistīto izmaksu nebūtisko ietekmi uz lietotāju nozarēm, izmaksu pieaugumam, visticamāk, nebūs būtiskas ietekmes uz lietotāju nozari. Šie konstatējumi apstiprināti pašreizējā pārskatīšanā, jo pēc pasākumu noteikšanas nav konstatētas norādes, kas liecinātu par pretējo. Turklāt neviens no šiem četriem lietotājiem neizvirzīja argumentus pret spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

(261)

Viena tērauda ražotāju federācija – Vācijas tērauda rūpniecības federācija (Wirtschaftsvereinigung Stahl) – iebilda pret pasākumu turpināšanu un apgalvoja, ka pasākumu rezultātā tērauda ražotājiem Savienībā rodas konkurences trūkumi salīdzinājumā ar tērauda ražotājiem citos reģionos, kuros GES importam nav noteikti pasākumi. Minētā federācija apgalvoja, ka pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei arī turpmāk atrasties dominējošā stāvoklī. Tomēr importa no Indijas dinamika liecina, ka attiecīgajā periodā pēc pasākumu noteikšanas imports no Indijas turpinājās. Turklāt izmeklēšanā liecina, ka GES arvien vairāk ienāk Savienības tirgū no vairākām citām trešām valstīm.

(262)

Uz šā pamata un atbilstīgi sākotnējā izmeklēšanā izdarītajiem secinājumiem ir gaidāms, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotājiem un nav pārliecinošu iemeslu, lai secinātu, ka esošo pasākumu pagarināšana nebūtu Savienības interesēs.

4. Secinājums par Savienības interesēm

(263)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu neturpināt spēkā esošos kompensācijas pasākumus pret importu no Indijas.

F. KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI

(264)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā kompensācijas pasākumus. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā.

(265)

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu būtu jāsaglabā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1185/2010 noteiktie kompensācijas pasākumi, kas piemērojami Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam.

(266)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, lūdza Komisiju apsvērt iespēju turpināt pasākumus divu gadu laikposmā. Tomēr izmeklēšanā netika atklāti ārkārtas apstākļi, kas pamatotu pasākumu ilguma ierobežošanu uz diviem gadiem.

(267)

Kompensācijas maksājuma likmes atsevišķiem uzņēmumiem, kas minēti šajā regulā, ir piemērojamas tikai attiecīgā ražojuma importam, kuru izgatavojuši šie uzņēmumi, proti, minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu attiecīgā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likmes.

(268)

Visi lūgumi piemērot individuālas kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) nekavējoties jānosūta Komisijai (26), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(269)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (27) 15. panta 1. punktu.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo kompensācijas maksājumu importētiem Indijas izcelsmes grafīta elektrodiem, ko izmanto elektriskajās krāsnīs un kuru tilpummasa ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektriskā pretestība ir 6,0 μ.Ω.m vai mazāk, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8545 11 00 (Taric kods 8545110010), un šajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8545 90 90 (Taric kods 8545909010), neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi.

2. Maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstīto, turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums	Maksājuma likme (%)	Taric papildu kods
Graphite India Limited (GIL), 31 Chowringhee Road, Kolkatta – 700016, West Bengal	6,3	A530
HEG Limited, Bhilwara Towers, A-12, Sector-1, Noida – 201301, Uttar Pradesh	7,0	A531
Visi pārējie uzņēmumi	7,2	A999

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 9. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.

(2) Padomes 2004. gada 13. septembra Regula (EK) Nr. 1628/2004, ar kuru uzliek galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā (OV L 295, 18.9.2004., 4. lpp.).

(3) Padomes 2004. gada 13. septembra Regula (EK) Nr. 1629/2004, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam (OV L 295, 18.9.2004., 10. lpp.).

(4) Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1354/2008 par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1628/2004, ar kuru uzliek galīgo kompensācijas maksājumu tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā, un Regulā (EK) Nr. 1629/2004, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam (OV L 350, 30.12.2008., 24. lpp.).

(5) Padomes 2010. gada 13. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1185/2010, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam pēc tam, kad veikta termiņbeigu pārskatīšana saskaņā ar 18. pantu Regulā (EK) Nr. 597/2009 (OV L 332, 16.12.2010., 1. lpp.).

(6) Padomes 2010. gada 13. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1186/2010, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam pēc tam, kad veikta termiņbeigu pārskatīšana saskaņā ar 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 332, 16.12.2010., 17. lpp.).

(7) OV C 82, 10.3.2015., 4. lpp.

(8) Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalsti (OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.). Regula kodificēta ar pamatregulu.

(9) Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam (OV C 415, 15.12.2015., 25. lpp.).

(10) Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam (OV C 415, 15.12.2015., 33. lpp.).

(11) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(12) Pāreja no DEPB uz DDS ir izskaidrota cita starpā 47.–54. apsvērumā Padomes 2013. gada 21. maija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 461/2013, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 18. pantu nosaka galīgo kompensācijas maksājumu dažu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) veidu importam (OV L 137, 23.5.2013., 1. lpp.).

(13) http://dgft.gov.in/exim/2000/highlight2015.pdf

(14) OV C 394, 17.12.1998., 6. lpp.

(15) Komisijas 2004. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 1008/2004, ar kuru dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam piemēro pagaidu antisubsidēšanas nodokli (OV L 183, 20.5.2004., 35. lpp.).

(16) http://www.google.be/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=1&cad=rja&uact=8&ved=0ahUKEwiqt6H2u9_QAhWEzRoKHYUwBVEQFggfMAA&url=http%3A%2F%2Fhegltd.com%2Fwebmaster%2FDownloadFile.aspx%3Fd%3D..%2Fuploads%2FFinance%2F70Results_Release.pdf&usg=AFQjCNGMpUymLm4BNOjIMmolLDgwSGgcDw

(17) http://content.icicidirect.com/mailimages/IDirect_GraphiteIndia_Q1FY16.pdf

(18) http://hegltd.com/ un http://www.graphiteindia.com/

(19) http://hegltd.com/WEBMASTER/DownloadFile.aspx?D=../Uploads/Newsletter/News9.pdf

(20) https://www.worldsteel.org/statistics/statistics-archive/yearbook-archive.html

(21) http://www.dgtr.gov.in/sites/default/files/adfin_Graphite_Electrodes_diameters_ChinaPR.pdf

(22) http://hegltd.com/pdf/HEGLtd_Q1_FY_16_Investors_Presentation.pdf

(23) http://www.graphiteindia.com/View/investor_relation.aspx (sk. GIL Q3 FY2015 Earnings Presentation.pdf, 14. lpp.).

(24) http://www.eurasiancommission.org/_layouts/Lanit.EEC.Desicions/Download.aspx?IsDlg=0&ID=3805&print=1

(*1) Vidējā cena neietver spēkā esošos antidempinga/kompensācijas maksājumus.

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(25) Gan maza, gan liela diametra grafīta elektrodi ir ietverti tajos pašos Taric kodos.

(26) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.).

10.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 64/46

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/422

(2017. gada 9. marts),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā (“attiecīgā valsts”) un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8545 11 00 (Taric kods 8545110010) un ex 8545 90 90 (Taric kods 8545909010).

(2)	Pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 (3) noteica arī galīgos kompensācijas maksājumus tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā.

(3)	Pēc kompensācijas pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas ex officio Padome ar Regulu (EK) Nr. 1354/2008 (4) grozīja Regulu (EK) Nr. 1628/2004 un Regulu (EK) Nr. 1629/2004.

(4)

Pēc antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam Padome ar Īstenošanas regulu Nr. 1186/2010 (5) pagarināja antidempinga pasākumus. Pēc kompensācijas pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Īstenošanas regulu Nr. 1185/2010 (6) pagarināja kompensācijas pasākumus.

(5)	Antidempinga pasākumus noteica kā procentuālā nodokļa likmi 9,4 % un 0 % apmērā atsevišķi minēto eksportētāju importam (8,5 % atlikusī maksājuma likme).

2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(6)	Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (7) spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam, Komisija atbilstīgi 11. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (8) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu.

(7)	Pieprasījumu iesniedza uzņēmumi SGL Carbon GmbH, TOKAI Erftcarbon GmbH un GrafTech Switzerland SA (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas reprezentē vairāk nekā 25 % no Savienības konkrētu grafīta elektrodu sistēmu kopējā ražošanas apjoma.

(8)	Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu beigšanās varētu izraisīt dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

3. Procedūras sākšana

(9)

4. Paralēlā izmeklēšana

(10)

Komisija, 2015. gada 15. decembrī publicējot paziņojumu (10) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, paziņoja arī par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstīgi 18. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 597/2009 (11) attiecībā uz spēkā esošajiem galīgajiem kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam Savienībā.

5. Ieinteresētās personas

(11)

(12)	Visām ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

5.1. Atlase

(13)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

a) Savienības ražotāju atlase

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko atrašanās vietu. Izlasē bija četri Savienības ražotāji. Saskaņā ar pašreizējās procedūras ietvaros iegūto informāciju izlasē iekļautie Savienības ražotāji ražoja vairāk nekā 80 % Savienības kopējā ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un tādējādi tika apstiprināta izlase. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

b) Importētāju atlase

(15)	Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja visus zināmos nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(16)	Neviens importētājs nepieteicās sniegt paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

5.2. Anketas un pārbaudes apmeklējumi

(17)	Komisija nosūtīja anketas visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem un 53 lietotājiem, kuri pieteicās pēc procedūras sākšanas.

(18)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, viena Indijas ražotāja eksportētāja un astoņiem pārskatāmā ražotāja lietotājiem. Otrs ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, proti, Graphite India Limited (“GIL”), nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem šajā izmeklēšanā.

(19)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā radītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās.

Ražotāji Savienībā:

—	Graftech France S.N.C. Calais, Francija

—	Graftech Iberica S.L., Navarra, Spānija

—	SGL Carbon S.A., Wiesbaden, Vācija

—	Tokai Erftcarbon GmbH, Grevenbroich, Vācija

Ražotājs eksportētājs Indijā:

—	HEG Limited, Bhopal (“HEG”)

6. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(20)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(21)

Attiecīgais ražojums ir tādi Indijas izcelsmes grafīta elektrodi, ko izmanto elektriskajās krāsnīs un kuru tilpummasa ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektriskā pretestība ir 6,0 μ.Ω.m vai mazāk, un šajos elektrodos izmantotie savienotāji, neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi (“GES” jeb “pārskatāmais ražojums”), kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8545 11 00 (Taric kods 8545110010) un ex 8545 90 90 (Taric kods 8545909010).

2. Līdzīgais ražojums

(22)

Izmeklēšana liecina, ka visiem šiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	pārskatāmajam ražojumam;

—	Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam ražojumam.

(23)	Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Ievadpiezīmes

(24)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai, beidzoties spēkā esošo pasākumu piemērošanas termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(25)

Kā minēts 18. apsvērumā, šajā izmeklēšanā sadarbojās tikai viens Indijas ražotājs eksportētājs. PIP laikā šis uzņēmums veica vairāk nekā 95 % no GES eksporta no Indijas uz Savienību. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija, lai novērtētu eksporta cenu un dempinga starpību PIP laikā.

(26)

Tomēr šis ražotājs eksportētājs pārstāvēja tikai 50 % no kopējās ražošanas jaudas un tikai 40–50 % no kopējās GES ražošanas Indijā PIP laikā. Turklāt tā eksports uz trešām valstīm bija tikai 43–52 % no kopējā Indijas eksporta apjoma uz trešām valstīm PIP laikā (konfidencialitātes apsvērumu dēļ nevar izpaust precīzus datus par vienīgā Indijas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, īpatsvaru kopējā Indijas ražošanas apjomā un kopējā eksportā). Tāpēc un ņemot vērā, ka otrais Indijas GES ražotājs nesadarbojās, Komisija uzskatīja, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai pārbaudītu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija nepieciešams izmantot pieejamos faktus, lai novērtētu importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā.

(27)	Indijas iestādes tika pienācīgi informētas, ka, ņemot vērā zemo Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, Komisija var piemērot pamatregulas 18. pantu. Par to netika saņemtas piezīmes.

(28)

Tādējādi 3. iedaļas konstatējumi tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. Tālab tika izmantota ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, sniegtā informācija, informācija no termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma, Eurostat statistika, saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu dalībvalstu savāktie dati (“14. panta 6. punkta datubāze”) un publiski pieejamā informācija.

2. Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

2.1. Normālā vērtība

(29)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja PIP laikā ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas kopējais apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no ražotāja eksportētāja pārskatāmā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību. Tādējādi vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs.

(30)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību, attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kuram ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū. Elementi, kas ņemti vērā GES ražojuma veidu noteikšanā, bija šādi: i) tas, vai ražojumi tika pārdoti ar savienotājiem, ii) to diametrs un iii) to garums.

(31)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tas, ka GES tiek ražoti no dažādas kvalitātes tā saucamā adatveida koksa (needle coke), kas ir galvenā izejviela, būtu jāņem vērā, nosakot identiskus jeb tieši salīdzināmus GES veidus. Izmeklēšana patiešām apliecināja, ka uzņēmums ražošanas procesā izmantoja divus atšķirīgus adatveida koksa veidus, proti, importēto adatveida koksu, kuram bija augstākā kvalitāte, un parasto adatveida koksu, ko iegādājās Indijas tirgū. Tāpat apstiprinājās, ka izmantotais koksa veids nosaka ražošanas izmaksas un galaprodukta cenu.

(32)	Tādēļ, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija dempinga aprēķināšanai katru ražojuma veidu iedalīja zemas kvalitātes un augstas kvalitātes ražojumos.

(33)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ir reprezentatīvs iekšzemes pārdošanas apjoms vienīgajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja PIP laikā šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka šie ražojuma veidi ir reprezentatīvi.

(34)	Pēc tam, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem pircējiem veiktās iekšzemes pārdošanas apjoma rentablo daļu PIP laikā.

(35)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir rentabls, ja:

a)	tā ražojuma veida iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma un

b)	minētā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai pārsniedz tās.

(36)	Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visu iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas apjomu vidējā svērtā vērtība PIP laikā.

(37)

Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena PIP laikā, ja:

a)	šā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms nepārsniedz 80 % no tā kopējā pārdošanas apjoma vai

b)	šā ražojuma veida vidējā svērtā cena ir zemāka par vienības ražošanas izmaksām.

(38)	Ja kāds līdzīgā ražojuma veids parastā tirdzniecības apritē nebija pārdots vai bija pārdots nepietiekamā daudzumā, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(39)

Šādiem ražojuma veidiem saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām PIP laikā pieskaitot:

a)	vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas, kas vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, radušās, PIP laikā pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē, un

b)	vidējo svērto peļņu, ko vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, guvis, PIP laikā pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(40)	Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

2.2. Eksporta cena

(41)	Vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(42)	Pārbaudes apmeklējumā uz vietas tika konstatētas vairākas to eksporta cenu kļūdas, par kurām bija ziņojis eksportētājs, kas sadarbojās. Šīs kļūdas tika izlabotas un ražotājs eksportētājs – attiecīgi informēts.

2.3. Salīdzinājums

(43)	Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas tika noteikta, par pamatu ņemot EXW cenu, kā aprakstīts iepriekš.

(44)

Gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, pakalpojumu, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas un kredīta izmaksām, bankas maksām un kompensācijas maksājumiem, kurus attiecīgā un pamatotā gadījumā samaksāja ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās.

(45)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pieprasīja korekciju, ņemot vērā par izejvielām veiktos ievedmuitas maksājumus, kas samaksāti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, jo ievedmuitas maksājumi bija par GES, kas ražoti patēriņam Indijā, bet, izmantojot Nodokļu atmaksas shēmu (“DDS”), tie tika atmaksāti, kad ražojums tika pārdots eksportam uz Savienību. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka nav tiešas saiknes starp DDS summām, kas saņemtas par GES eksportu, un faktiski samaksātajiem maksājumiem par ietverto importēto izejvielu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt, ka nodokļu atmaksa par eksporta pārdošanu bija iekļauta iekšzemes tirgū prasītajā cenā. Tas tika apliecināts arī paralēlās antisubsidēšanas izmeklēšanas 38 līdz 42. apsvērumā, nosakot, ka DDS ir subsīdija Indijas valdības finanšu ieguldījuma veidā un to nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai aizstājēju atmaksas sistēmu. Tāpēc korekciju nevar atļaut.

(46)

Turklāt Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pieprasīja korekciju, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, jo ievedmuitas maksājumi esot bijuši par līdzīgo ražojumu, kas bija paredzēts patēriņam Indijā, bet šie maksājumi netika iekasēti saistībā ar iepriekšēju atļauju shēmu (“AAS”), kad ražojums tika pārdots eksportam uz Savienību. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka nebija ieviesta sistēma, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, ka izejvielas, kas tika importētas bez nodokļa atbilstoši AAS, tika iekļautas tikai eksportētajos GES. Tāpēc Komisija uzskata, ka ražotājs eksportētājs nav pierādījis, ka iekšzemes tirgū prasītajā cenā tika iekļauts nodoklis, kas netika maksāts par eksporta pārdošanu. Tas tika apliecināts arī paralēlās antisubsidēšanas izmeklēšanas 59. līdz 62. apsvērumā, nosakot, ka AAS ir subsīdija Indijas valdības finanšu ieguldījuma veidā un to nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai aizstājēju atmaksas sistēmu. Tāpēc šo korekciju nevar atļaut.

2.4. Dempinga starpība

(47)	Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Pamatojoties uz šo metodi, ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, PIP laikā bija noteikta dempinga starpība 29,8 %.

(48)

Uzņēmumā Indijā uz vietas veiktās pārbaudes laikā pie vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, uzņēmums apgalvoja, ka galvenās izejvielas (adatveida koksa) šķietamās ievērojamās cenas svārstības PIP laikā būtu jāņem vērā, un pieprasīja, lai Komisija šim nolūkam aprēķinātu ceturkšņa dempinga starpību. Tā pierādītu, ka PIP laikā netika veikts dempings. Šajā sakarā uzņēmums pārbaudes uz vietas beigās iesniedza ceturkšņa ražošanas izmaksas (“CRI”).

(49)	Ņemot vērā to, ka šāds pieprasījums netika izteikts agrākā procedūras posmā, ne arī minēts atbildēs uz aptaujas jautājumiem, Komisija nevarēja pienācīgi pārbaudīt šo pieprasījumu un tāpēc nevarēja noteikt, vai sniegtie dati bija pilnīgi un precīzi.

(50)

Katrā gadījumā, pamatojoties uz datiem, kas sniegti pārbaudes laikā uz vietas, tika noteikts, ka PIP laikā vienības ceturkšņa ražošanas izmaksām par ražojuma veidu, aplūkojot pa ceturkšņiem, bija lejupvērsta tendence attiecībā uz dažiem, bet ne visiem ražojuma veidiem. Attiecībā uz lielu daļu PKN vienības CRI palielinājās pēdējā ceturksnī. Vienības eksporta cenai bija līdzīga tendence samazināties, izņemot pēdējo ceturksni, kura laikā eksporta cenas pieauga, izņemot divus ražojuma veidus. Uzņēmums katrā PIP ceturksnī eksportēja ievērojamus apjomus, kas tika izplatīti dažādos ceturkšņos, kā parādīts turpmāk tabulā (precīzos apjoma datus nevar izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ). Turklāt ne visi ražojuma veidi tika pārdoti visos ceturkšņos; no 23 ražojuma veidiem, kurus ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārdeva uz Savienības tirgu, tikai seši tika pārdoti katru ceturksni.

(51)

Dempinga starpības, kas tika aprēķinātas katram ceturksnim saskaņā ar metodi, kura paskaidrota 29. līdz 47. apsvērumā, liecināja par ievērojamu dempingu katrā PIP ceturksnī.

1. tabula

PIP	Dempinga starpība (%)	Eksporta apjoms (t)
2014. gada oktobris–2014. gada decembris	23,1	[1 500 –1 700 ]
2015. gada janvāris–2015. gada marts	32,3	[1 900 –2 100 ]
2015. gada aprīlis–2015. gada jūnijs	15,4	[1 500 –1 700 ]
2015. gada jūlijs–2015. gada septembris	6,4	[1 100 –1 400 ]

(52)

Tāpēc bija nepareizs ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, apgalvojums par to, ka dempinga starpība, kas aprēķināta pa ceturkšņiem, neuzrādīs dempingu. Katrā ceturksnī bija ievērojamas dempinga starpības; tāpat arī vidējā dempinga starpība, kas aprēķināta, pamatojoties uz šīm ceturkšņa starpībām, PIP laikā joprojām bija augstā līmenī, proti, 19,3 %.

(53)

Dempinga starpības dažādajos ceturkšņos, aprēķinot pa ražojuma veidiem, uzrāda svārstīgu tendenci (palielinājums no 2014. gada oktobra–decembra līdz 2015. gada janvārim–martam un tad samazinājums no 2015. gada janvāra–marta līdz PIP beigām), savukārt CRI pakāpeniskajam samazinājumam PIP laikā nebija apgalvotās ietekmes. Faktiski ir jāatzīmē, ka dempinga starpības samazinājums bija daļēji saistīts arī ar eksporta cenas pieaugumu. Jāatgādina, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, apgalvojuma par ceturkšņa dempinga starpību pamatā bija vienīgi izejvielu cenas svārstības. Tāpēc Komisija secināja, ka, ievērojot sniegto informāciju, nevar apšaubīt konstatējumus par dempingu PIP laikā un tādējādi – konstatējumus par dempinga turpināšanos 57. līdz 87. apsvērumā.

(54)

Pēc informācijas izpaušanas vienīgais Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, argumentēja, ka nolūkā aprēķināt rentabilitāti, ko izmantoja, lai aprēķinātu salikto normālo vērtību, Komisijai būtu jānošķir ražojumi, kas ražoti no vietējā koksa, no vienas puses, un ražojumi, kas ražoti no importētā adatveida koksa, no otras puses. Tas jāveic, jo atšķiras šo ražojumu izmantošana. Turklāt tas apgalvoja, ka Savienības tirgū tiek pārdoti tikai tie ražojumi, kas ražoti no importētā adatveida koksa, ko izmanto lieljaudas elektriskajās loka krāsnīs, un tāpēc rentabilitāte, ko izmanto, lai aprēķinātu salikto normālo vērtību, būtu jāaprēķina, izmantojot tikai šos ražojuma veidus. Uzklausīšanā Komisijā pēc informācijas izpaušanas HEG norādīja, ka, ņemot vērā šos apgalvojumus, Komisijai saliktās normālās vērtības aprēķinā nevajadzētu izmantot vidējo svērto rentabilitātes rādītāju, kas aprēķināts, pamatojoties uz visu iekšzemes pārdošanas apjomu. HEG argumentēja, ka Komisijai būtu jāaprēķina divi atsevišķi rentabilitātes rādītāji, ņemot vērā koksa izcelsmi, un tas attiecīgi jāizmanto saliktās normālās vērtības aprēķinā.

(55)

Atbildēs uz anketas jautājumiem HEG katram ražojuma veidam norādīja izejvielas izcelsmi un GES darbības rezultātus. Tomēr, ņemot vērā tikai šos divus elementus un salīdzinot ražojuma veidus, kas pārdoti Savienības tirgū, ar tiem ražojuma veidiem, kas pārdoti Indijas tirgū, tika noskaidrots, ka HEG pārskatīšanas izmeklēšanas periodā abos tirgos pārdeva vienus un tos pašus ražojuma veidus. Līdz ar to apgalvojuma pirmā daļa ir faktiski nepareiza.

(56)

Turklāt, kā paskaidrots 39. un 40. apsvērumā, lai aprēķinātu salikto normālo vērtību Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu izmantoja vidējo svērto peļņu, kas gūta, PIP laikā iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē pārdodot visus līdzīgos ražojumus. Tomēr, ja izmantotu individuālos peļņas koeficientus katram ražojuma veidam, kurus iesniedzis uzņēmums 54. apsvērumā minētās uzklausīšanas laikā, 47. apsvērumā minētā dempinga starpība samazinātos tikai par 3,2 procentpunktiem (līdz 26,7 %). Tāpēc šim samazinājumam nav būtiskas ietekmes uz Komisijas konstatējumiem par dempingu PIP laikā un līdz ar to – par konstatējumiem par dempinga turpināšanos 57. līdz 87. apsvērumā.

3. Importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

(57)

Komisija ne vien konstatēja ievērojamu dempingu PIP laikā, bet arī analizēja, vai pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv dempinga turpināšanās iespējamība. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indijā, eksports no Indijas uz citām trešām valstīm un Savienības tirgus pievilcīgums.

(58)

Kā minēts 25. apsvērumā, sadarbojās tikai viens Indijas ražotājs eksportētājs un tā ražošanas jauda veidoja tikai pusi no kopējās ražošanas jaudas Indijā. Tāpēc nākamajās sadaļās aprakstītie konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem. Šajā sakarībā Komisija izmantoja informāciju, ko termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāzi, Indijas valdības sniegto informāciju vienlaikus notiekošajā antisubsidēšanas izmeklēšanā, kas minēta 10. apsvērumā, un publiski pieejamo informāciju.

3.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda

(59)

Pamatojoties uz publisko finanšu informāciju un pārbaudītiem datiem, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās (12) (13), Indijas ražotāji pēc iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas (sk. 4. apsvērumu) par 27 % palielināja savu ražošanas jaudu. PIP beigās kopējā ražošanas jauda Indijā bija 160 000 t/gadā, vienādi sadaloties starp abiem ražotājiem (14). Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, vēl vairāk palielinās jaudu gadījumā, ja palielināsies pieprasījums (15).

(60)	Abu Indijas ražotāju ražošanas apjoms PIP laikā svārstījās no 110 000 t līdz 120 000 t. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Indijas kopējā neizmantotā jauda tika aplēsta no 40 000 t līdz 50 000 t, kas PIP laikā atbilda 29–36 % Savienības patēriņa.

(61)

Jauda palielinājās vienlaicīgi ar GES patēriņa samazinājumu Indijā un visā pasaulē. GES galvenokārt lieto elektrotehniskā tērauda rūpniecībā, konkrētāk, to izmanto tērauda rūpnīcās tērauda lūžņu kausēšanai. GES patēriņa tendence tādējādi korelē ar elektrotehniskā tērauda ražošanas tendenci, un tās ir līdzīgas. Izmeklēšanā konstatēts, ka no 2012. gada līdz PIP (16) elektrotehniskā tērauda ražošana Indijā un pasaules mērogā samazinājās, savukārt GES ražošanas jauda Indijā palielinājās.

(62)	2014. gada novembra beigās Indijas iestādes noteica antidempinga pasākumus GES importam no Ķīnas (17). Paredzams, ka Indijas ražotāji palielinās savu tirgus daļu iekšzemes tirgū.

3.2. Eksports uz trešām valstīm

(63)	Pamatojoties uz publiskiem finanšu pārskatiem, abi Indijas ražotāji eksportētāji ir vērsti uz eksportu (18) (19) (PIP laikā tie eksportēja aptuveni 60 % no to kopējā ražošanas apjoma).

(64)

Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, proti, (HEG), Eiropas Savienība joprojām bija nozīmīgs eksporta galamērķis. PIP laikā HEG eksportēja 10–17 % kopējā pārdošanas apjoma vērtības izteiksmē un 10–20 % – apjoma izteiksmē. Indijas uzņēmums, kas nesadarbojās, proti, (GIL), PIP laikā eksportēja uz Savienību ļoti mazus apjomus. Tomēr tas ir jāaplūko saistībā ar antidempinga un kompensācijas maksājumiem, kas piemērojami GIL (kopā 15,7 %) salīdzinājumā ar HEG (kopā 7 %).

(65)

Tā kā nav neviena cita ticamāka avota, lai noteiktu eksporta apjomus no Indijas uz citiem trešo valstu tirgiem, tika izmantota Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāze. Saskaņā ar šo datubāzi eksports uz citām trešām valstīm 2012.–2013. gadā palielinājās par 43 % un pēc tam 2014.–2015. gadā samazinājās par 38 % salīdzinājumā ar 2013. gadu. Eksporta apjoms kopumā samazinājās no 2012. gada līdz PIP (par 10 %). Galvenie Indijas eksporta galamērķi 2015. gadā bija ASV, Saūda Arābija, Irāna, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Korejas Republika un Ēģipte. No 2012. līdz 2015. gadam palielinājās Indijas eksports uz dažiem no šiem galamērķiem (piemēram, Saūda Arābiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, ASV), savukārt uz dažiem citiem (Irānu, Turciju, Korejas Republiku, Ēģipti) tas samazinājās kopumā par 9 %.

(66)

Apjoma ziņā Krievija 2012. gadā bija trešais Indijas ražotāju eksporta tirgus; pēc tam, kad Krievija GES importam no Indijas 2012. gada decembrī noteica procentuālo nodokli 16,04 % līdz 32,83 % robežās (20), eksporta apjoms no Indijas uz Krieviju samazinājās no 4 415 t līdz 638 t 2015. gadā (samazinājums par 86 %).

(67)

Informāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāzē par eksporta apjomiem varēja salīdzināt ar Indijas valdības, proti, Komercinformācijas un statistikas ģenerāldirektorāta (“DGCIS”), sniegto eksporta statistiku, kas liecināja par līdzīgām tendencēm kā tās, kas novērotas Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāzē.

(68)

Turklāt ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, proti, HEG, eksporta apjoms uz citām trešām valstīm uzrādīja līdzīgas tendences, proti, eksporta apjoma uz citām trešām valstīm palielinājumu no 2012. līdz 2013. gadam un samazinājumu no 2014. gada līdz PIP ar vispārēju samazināšanās tendenci attiecīgajā periodā. Jānorāda, ka, neraugoties uz šo eksporta apjoma samazinājumu, kopējais līmenis PIP laikā joprojām bija ievērojams, proti, 20 000 t līdz 30 000 t.

(69)

Attiecībā uz eksporta cenu līmeni, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas datubāzi, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas eksporta cenas uz konkrētām valstīm, piemēram, ASV un Korejas Republiku, kas 2012.–2014. gadā parasti vidēji bija zemākas nekā cenas ES, 2015. gadā pieauga aptuveni tādā pašā līmenī kā cenas ES. Turklāt Indijas eksporta cenas uz citām valstīm, piemēram, Saūda Arābiju, kas bija zemākas par cenām ES laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam, 2015. gadā palielinājās augstākā līmenī nekā ES cenas. Arī Indijas eksporta cenas uz dažām citām valstīm, piemēram, Turciju, joprojām bija zemākas par ES cenām visā attiecīgajā periodā. Tomēr jāpiebilst, ka pēc cenām šajā datubāzē nevar nošķirt dažādus ražojuma veidus, tāpēc uz šā pamata veikta šāda cenu salīdzinājuma ticamība ir ierobežota.

(70)

Informācijas par ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenām uz citu trešo valstu tirgiem analīze liecina, ka 2012. un 2014. gadā vidējās cenas Savienības tirgū bija augstākas nekā HEG vidējās cenas citu trešo valstu tirgos (koriģētas, pamatojoties uz kalendāro gadu, jo dati bija iesniegti par finanšu gadu), savukārt PIP laikā vidējās cenas Savienības tirgū bija zemākas par HEG vidējām cenām citu trešo valstu tirgos.

(71)	Nebija pieejami citi dati, ko varētu izmantot, lai noteiktu Indijas ražotāju eksportētāju uz citiem trešo valstu tirgiem precīzu cenu līmeni.

3.3. Savienības tirgus pievilcīgums

(72)

Par Savienības tirgus pievilcīgumu liecina tas, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga un kompensācijas maksājumiem, Indijas izcelsmes GES turpināja ienākt Savienības tirgū. Attiecīgajā periodā Indija joprojām bija otrā lielākā eksportētājvalsts uz Savienību pēc Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”). Neraugoties uz samazinājumu no 2012. gada līdz PIP, Indija saglabāja ievērojamu eksporta apjomu uz Savienību un tirgus daļas, kā paskaidrots turpmāk 100. apsvērumā.

(73)

Eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību iespējamās pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā būtu jāskata, ņemot vērā vispārējo GES patēriņa kritumu Indijā un pasaulē kopā ar neizmantoto jaudu Indijā. Tas, visticamāk, palielinās spiedienu uz Indijas ražotājiem eksportētājiem un liks tiem meklēt jaunus eksporta tirgus, jo īpaši ņemot vērā šo ražotāju uzņēmējdarbības modeli, kas vērsts uz eksportu. Tāpēc, ja pasākumi Savienībā tiktu atcelti un piekļuve Savienības tirgum būtu brīva, proti, bez antidempinga un kompensācijas maksājumiem, patiesi ir iespējams, ka liela daļa no pieejamās neizmantotās jaudas tiks izmantota eksportam uz Savienības tirgu. Jo īpaši tāpēc, ka izmeklēšanā noskaidrojās – lai gan dažos eksporta tirgos (piemēram, Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu, ASV) 2015. gadā Indijas eksports palielinājās, vispārīgi eksportam no Indijas uz citiem trešo valstu tirgiem bija tendence samazināties. Tas nozīmē, ka konkrētās trešās valstīs, šķiet, ir ierobežota spēja absorbēt papildu eksporta daudzumus.

(74)

Turklāt, kā minēts 66. apsvērumā, Krievija ir noteikusi antidempinga pasākumus GES importam no Indijas. Tāpēc Indijas ražotājiem eksportētājiem ir ierobežota piekļuve šim tirgum un tie nevar palielināt vai novirzīt savus eksporta apjomus uz Krieviju, par ko liecina eksporta samazinājums uz šo galamērķi no 2012. gada.

(75)

Pamatojoties uz to, ir iespējams, ka Indijas ražotāji eksportētāji, ja pasākumi tiktu atcelti, turpinās eksportēt ievērojamus daudzumus uz Savienību un pat palielinās pašreizējos eksporta apjomus, ņemot vērā savu ievērojamo neizmantoto jaudu. Patiesi, tas ir iespējams attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kam būs stimuls vēl vairāk palielināt savu jau tā ievērojamo klātbūtni Savienības tirgū, un pat vēl vairāk iespējams attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, kura maksājuma līmeņi ir augstāki salīdzinājumā ar ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, un kas gandrīz pārtraucis eksportu uz Savienības tirgu.

3.4. Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(76)

Iepriekšējā analīze liecina, ka i) Indijas eksports turpināja ienākt Savienības tirgū par ļoti zemām dempinga cenām un ievērojamos daudzumos; ii) abi Indijas ražotāji ir orientēti uz eksportu un tiem ir neizmantota jauda, kuru varētu izmantot, lai palielinātu eksporta apjomu uz Savienību par dempinga cenām; iii) patēriņam visā pasaulē ir tendence samazināties, tādējādi samazinās eksporta iespējas uz dažiem citiem trešo valstu tirgiem; iv) antidempinga pasākumu noteikšana Krievijā pret Indijas GES vēl vairāk ierobežo Indijas ražotāju eksportētāju eksporta iespējas.

(77)	Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek secināts, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv iespējamība, ka dempings turpinātos.

(78)

Pēc informācijas izpaušanas vienīgais Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka novērtējumā par dempinga turpināšanās iespējamību Komisija nav ņēmusi vērā faktus, kas attiecas uz periodu pēc PIP. Šajā sakarā Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, piemērojot pamatregulas 18. pantu, Komisija nav ņēmusi vērā to, ka GIL, Indijas otrais GES ražotājs, ir veicis ieguldījumu ražošanas uzņēmumā Savienībā, proti, Graphite Cova GmbH (“GIL Cova”). Turklāt HEG argumentēja, ka GIL ir stratēģisks ilgtermiņa līgums par apdedzinātu zaļo elektrodu (pusfabrikāts) pārdošanu savai grafitizācijas rūpnīcai GIL Cova. HEG arī apgalvoja, ka GIL stratēģiskā ieguldījuma dēļ ir nepareizs Komisijas secinājums par to, ka palielināsies eksports no Indijas uz Savienību un ka tikai uz pieņēmumiem ir balstīts konstatējums par to, ka abiem Indijas ražotājiem ir neizmantota jauda, kas pieejama eksportam. HEG arī apgalvoja, ka, beidzoties pasākumiem, importa apjoms uz Savienību nepalielināsies, pamatojoties uz to, ka pēc PIP tendence eksportam no Indijas uz Savienību ir lejupvērsta (tostarp HEG eksportam uz Savienību).

(79)

Turklāt HEG apgalvoja, ka HEG plāni palielināt ražošanas jaudu bija tikai tā priekšsēdētāja redzējums, ņemot vērā 2010. gada labvēlīgo ekonomisko scenāriju. Tādējādi HEG gada pārskatā par gadu, kas beidzās 2016. gada 31. martā, vairs nav ietverti jauni priekšlikumi par jaudas palielināšanu, kurus būtu apspriedusi direktoru padome.

(80)

Attiecībā uz cenu salīdzinājumu, ko Komisija veica 69. un 70. apsvērumā attiecībā uz eksportu uz citiem trešo valstu tirgiem, HEG iesniedza analīzi par tā vidējām CIF/CFR cenām uz četrām citām trešām valstīm salīdzinājumā ar vidējām CIF cenām uz Savienību un secināja, ka kopumā tā vidējās cenas uz četrām citām trešām valstīm bija augstākas nekā tā cenas uz Savienību. Tāpēc HEG apgalvoja, ka Savienības tirgus ar zemākiem cenu līmeņiem būtu salīdzinājumā mazāk pievilcīgs.

(81)

Attiecībā uz HEG apgalvojumu par GIL ieguldījumu GIL Cova – attiecīgajā periodā GIL uz Savienības tirgu eksportēja ļoti mazu apjomu. Tomēr tiek uzskatīts, ka tas ir ne tikai GIL ieguldījuma dēļ GIL Cova, bet galvenokārt lielu antidempinga un kompensācijas maksājumu dēļ, kurus piemēro GIL eksportam no Indijas uz Savienību (kopā 15,7 %). Tāpēc saskaņā ar scenāriju, ka antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi tiek atcelti, ir iespējams, ka, neraugoties uz GIL ieguldījumu GIL Cova, GIL atsāks eksportu uz Savienību, arī ņemot vērā tā pieejamo neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu, kā aprakstīts iepriekš 72. līdz 75. apsvērumā.

(82)

Attiecībā uz HEG apgalvojumu par eksporta tendenci pēc PIP jānorāda, ka šis eksports tika veikts, kamēr bija spēkā antidempinga un kompensācijas pasākumi. Tāpēc, pat ja HEG eksportam pēc PIP bija tendence samazināties, ir iespējams, ka HEG eksports uz Savienību palielināsies, ja tiks atcelti antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi, ņemot vērā to, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, HEG turpināja eksportēt uz Savienības tirgu par ļoti zemām dempinga cenām, un ņemot vērā tā uz eksportētu orientēto uzņēmējdarbības modeli un tā neizmantoto jaudu, kas var palielināties nākotnē, ja neaugs pieprasījums pēc tā ražojumiem, kā aprakstīts iepriekš 59. līdz 75. apsvērumā.

(83)

Turklāt attiecībā uz HEG nodomu palielināt jaudu jānorāda, ka pārbaudes apmeklējuma laikā uz vietas, kas notika 2016. gadā, HEG parādīja lietas izskatītājiem īsfilmu, kas sniedz pārskatu par HEG grupu. Viens no elementiem, kas tika parādīts šajā filmā, bija uzņēmuma turpmākie plāni palielināt ražošanas jaudu. Turklāt uzņēmuma pārstāvji apmeklējuma laikā uz vietas paskaidroja, ka šie plāni patlaban ir apturēti, ņemot vērā to, ka uzņēmums neizmanto savu pilno jaudu un ņemot vērā pieprasījuma kritumu pasaulē. Tāpēc, ja antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi tiktu atcelti, ir iespējams, ka, visticamāk, palielināsies pieprasījums pēc Indijas GES Savienības tirgū un tāpēc HEG būs stimuls palielināt jaudu, lai apmierinātu pieprasījumu.

(84)

Attiecībā uz HEG apgalvojumu par cenu atšķirībām starp Savienības tirgu un citu trešo valstu tirgiem jānorāda, ka Komisijas salīdzinājums 69. un 70. apsvērumā ir veikts starp Indijas ražotāju eksportētāju vidējām cenām citu trešo valstu tirgos un Savienības ražotāju vidējām cenām Savienības tirgū un nevis Indijas ražotāju vidējām cenām Savienības tirgū. Jāatgādina, ka HEG vidējā cena Savienības tirgū ir ļoti zemā dempinga līmenī, kas ir zemāks par Savienības ražotāju vidējo cenu, un tāpēc nav piemērota attiecīgajam salīdzinājumam.

(85)	Ņemot vērā iepriekš minēto, HEG apgalvojumi tiek noraidīti.

(86)

Kāda cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka sakarā ar mazāku enerģijas patēriņu kā galveno izmaksu faktoru un mazākām darbaspēka izmaksām Indijas ražotājiem, ņemot vērā rentabilitāti, ir acīmredzamas salīdzinošas priekšrocības. Tomēr jānorāda, ka izmeklēšanā atklājās, ka galvenais izmaksu faktors GES ražošanas procesā Indijā faktiski ir kokss nevis enerģija vai darbaspēks. Katrā ziņā, pat ja Indijas ražotājiem būtu salīdzinoša priekšrocība, tam būtu līdzīga ietekme uz eksporta cenu un normālo vērtību un līdz ar to nebūtu ietekmes uz dempinga starpību. Tādējādi šis apgalvojums ir faktiski nepareizs un tāpēc tiek noraidīts.

(87)	Tāpēc tiek apstiprināts Komisijas secinājums, ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti.

D. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(88)	Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja astoņi ražotāji (divi atsevišķi uzņēmumi un divas grupas). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

2. Ievadpiezīmes

(89)

Kā minēts 61. apsvērumā, GES nozares stāvoklis ir cieši saistīts ar stāvokli elektrotehniskā tērauda rūpniecībā, kurā GES izmanto elektriskajās tērauda krāsnīs, lai kausētu metāllūžņus. Šajā kontekstā elektrotehniskā tērauda nozarē attiecīgajā periodā tirgus apstākļi bija negatīvi, samazinoties patēriņam, par ko liecina arī GES patēriņa samazinājums.

(90)	Tā kā Indijā ir tikai divi ražotāji eksportētāji, lai nodrošinātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, dati par GES importu no Indijas un citām trešām valstīm uz Eiropas Savienību netiek sniegti kā precīzi skaitļi.

3. Patēriņš Savienībā

(91)

Patēriņu Savienībā Komisija noteica, saskaitot:

i)	izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomu, ko ieguva pēc tam, kad tika pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem;

ii)	izlasē neiekļauto Savienības ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjomu, ko ieguva no pārskatīšanas pieprasījuma;

iii)	izlasē neiekļautā Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, pārdošanas apjomu, ko ieguva no tā gada pārskatiem;

iv)	importu no Indijas, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi, un

v)	importu no visām citām trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat (Taric līmenis).

(92)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā mainījās šādi.

2. tabula

Patēriņš Savienībā

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Patēriņš Savienībā (t)	151 508	140 244	146 637	139 974
Indekss (2012. gads = 100)	100	93	97	92
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, gada pārskati, pārskatīšanas pieprasījums, Eurostat (Taric līmenis), 14. panta 6. punkta datubāze.

(93)	Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 8 %. Konkrētāk, 2013. gadā patēriņš Savienībā samazinājās par 7 %, savukārt no 2013. līdz 2014. gadam tas atkal palielinājās par 4 % un tad no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam atkal samazinājās par 5 %.

(94)	Kā minēts 61. un 89. apsvērumā, vispārējais pieprasījuma samazinājums bija saistīts ar negatīvo tirgus stāvokli, kas dominēja elektrotehniskā tērauda nozarē, jo grafīta elektrodu pārdošanas apjoms ir atkarīgs no elektriskajās krāsnīs ražotā tērauda ražošanas apjoma pārmaiņām.

(95)	Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tirgus daļas un patēriņa analīzē būtu jāņem vērā Savienības ražotāju veiktais imports no to saistītajiem uzņēmumiem ASV, Meksikā, Japānā un Malaizijā, kas pēdējo trīs gadu laikā esot ievērojami palielinājies.

(96)	Imports no visām pārējām trešām valstīm tika pienācīgi ņemts vērā, aprēķinot patēriņu Savienībā, kā paskaidrots iepriekš 91. apsvērumā, tāpēc tas ir pienācīgi atspoguļots kopējā patēriņā. Tādējādi arguments tika noraidīts.

4. Imports no attiecīgās valsts

4.1. Attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

Valsts		2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Indija	Importa apjoms (t)	9 000 –10 000	5 000 –6 000	7 000 –8 000	6 500 –7 500
	Indeksēts importa apjoms (2012. gads = 100)	100	57	80	74
	Tirgus daļa (%)	6–7	3–4	5–6	4–5
	Indeksētā tirgus daļa	100	62	83	80
Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(97)	Attiecīgajā periodā importa apjoms samazinājās. 2013. gadā tas būtiski samazinājās (par 43 %), palielinājās 2014. gadā un atkal samazinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kopumā tas attiecīgajā periodā samazinājās par 26 %.

(98)	Komisija noteica importa tirgus daļu, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas noteikts iepriekš 91. apsvērumā.

(99)

Tirgus daļai bija līdzīgas tendences kā importa apjomiem, proti, samazinājums laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam, palielinājums laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam un tad samazinājums laikposmā no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Kopumā tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājās par 1,2 procentpunktiem.

(100)

Indijas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgā perioda sākumā bija 6–7 % robežās. Līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām tā samazinājās līdz 4–5 % robežai.

4.2. Attiecīgās valsts izcelsmes importa cenas

(101)

Komisija noteica Indijas izcelsmes importa cenu tendences, pamatojoties uz datiem, kas reģistrēti 14. panta 6. punkta datubāzē. Tās lielā mērā atbilda cenām, kuras bija paziņojis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās.

(102)

Tāda importa vidējā cena, kas ievests Savienībā no attiecīgās valsts, mainījās šādi.

4. tabula

Importa cena (21)

Valsts		2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Indija	Importa cenas (EUR/t)	2 500 –3 500	3 000 –4 000	2 500 –3 500	2 200 –3 200
Indija	Indekss (2012. gads = 100)	100	105	89	86

(103)

Attiecīgajā periodā vidējās importa cenas kopumā samazinājās par 14 %. Importa cenas 2012.–2013. gadā palielinājās par 5 %, 2014. gada tās samazinājās par 16 % un PIP laikā samazinājās vēl par 3 %.

4.3. Cenu samazinājums

(104)

(105)

(106)

Salīdzinājums liecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība Savienības tirgū bija 3 %. Tomēr, atskaitot no aprēķiniem antidempinga un kompensācijas maksājumus, cenu samazinājuma starpība sasniegtu 9 %. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, jānorāda, ka PIP laikā tika importēti tikai ļoti mazi apjomi. Tomēr Komisija veica cenu samazinājuma aplēsi. No aprēķiniem atskaitot antidempinga un kompensācijas maksājumus, Komisija konstatēja, ka cenu samazinājuma starpība ir 12 %. Tomēr aplēse pamatojas uz ļoti mazu importa apjomu un tajā nav ņemti vērā ražojuma veidi, jo nenotika sadarbība. Tāpēc tās ticamība ir ierobežota.

4.4. Imports no citām trešām valstīm

5. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

Valsts		2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Citas trešās valstis kopā	Imports (t)	33 000 –35 000	30 000 –32 000	34 000 –36 000	30 000 –32 000
	Indekss	100	90	103	90
	Tirgus daļa (%)	22–23	22–23	24–25	22–23
	Cena (EUR/t)	2 500 –3 500	2 400 –3 400	2 400 –3 400	2 300 –3 300
	Indekss	100	98	89	92
Ķīna	Imports (t)	14 000 –15 000	11 000 –12 000	16 000 –17 000	14 000 –15 000
	Indekss	100	80	117	103
	Tirgus daļa (%)	9–10	8–9	11–12	10–11
	Cena (EUR/t)	2 000 –3 000	1 500 –2 500	1 400 –2 400	1 600 –2 600
	Indekss	100	94	90	99
ASV	Imports (t)	3 000 –4 000	4 000 –5 000	4 200 –5 200	4 200 –5 200
	Indekss	100	118	129	128
	Tirgus daļa (%)	2–3	3–4	3–4	3–4
	Cena (EUR/t)	3 300 –4 300	3 200 –4 200	3 000 –4 000	2 800 –3 800
	Indekss	100	96	84	81
Meksika	Imports (t)	3 000 –4 000	4 000 –5 000	5 500 –6 500	4 000 –5 000
	Indekss	100	127	165	119
	Tirgus daļa (%)	2–3	3–4	4–5	3–4
	Cena (EUR/t)	3 800 –4 800	3 900 –4 900	3 900 –4 900	4 000 –5 000
	Indekss	100	103	103	115
Krievija	Imports (t)	3 000 –4 000	2 500 –3 500	3 500 –4 500	3 700 –4 700
	Indekss	100	70	101	103
	Tirgus daļa (%)	2–3	1–2	2–3	2–3
	Cena (EUR/t)	3 000 –4 000	2 800 –3 800	2 500 –3 500	2 100 –3 100
	Indekss	100	91	79	75
Japāna	Imports (t)	4 500 –5 500	3 000 –4 000	3 000 –4 000	2 000 –3 000
	Indekss	100	74	62	50
	Tirgus daļa (%)	3–4	2–3	2–3	1–2
	Cena (EUR/t)	3 400 –4 400	3 300 –4 300	2 800 –3 800	2 900 –3 900
	Indekss	100	99	82	83
Citas trešās valstis	Imports (t)	4 000 –5 000	4 000 –5 000	1 000 –2 000	700–1 700
	Indekss	100	104	25	19
	Tirgus daļa (%)	2–3	3–4	0,5–1,5	0,5–1,5
	Cena (EUR/t)	2 600 –3 600	2 000 –3 000	1 900 –2 900	1 600 –2 600
	Indekss	100	83	78	72
Avots: Eurostat (Taric līmenis).

(107)

No 2012. gada līdz PIP atbilstoši patēriņa samazinājumam importa apjoms no visām pārējām trešām valstīm samazinājās par 10 %. Visu pārējo trešo valstu importa tirgus daļa attiecīgajā periodā bija 22–23 % robežās. Galvenokārt importa izcelsme bija Ķīnā, Meksikā, Krievijā un Japānā, kas PIP laikā bija vienīgās valstis ar atsevišķām tirgus daļām, kas lielākas par 1 %.

(108)

Importa cenas no ASV, Japānas un Meksikas bija lielākas par Indijas eksportētāju un Savienības ražotāju cenām. ASV un Meksikas importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par mazāk nekā 1 procentpunktu. Japānas importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 1,5 procentpunktiem.

(109)

Importa cenas no Ķīnas un Krievijas bija mazākas par Indijas eksportētāju un Savienības ražotāju cenām (izņemot Krieviju 2012. gadā). Saskaņā ar informāciju, ko Savienības ražošanas nozare bija sniegusi pārskatīšanas pieprasījumā, daļa Ķīnas izcelsmes importa ir maza diametra GES (diametrs ir mazāks par 400 mm), savukārt lielākā daļa Indijas izcelsmes importa un Savienības ražošanas nozares produkcijas ir liela diametra GES (22) (diametrs ir lielāks par 400 mm), kas ir dārgāki.

(110)

Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 1 procentpunktu un PIP laikā bija 10–11 % robežās, savukārt Krievijas izcelsmes importa tirgus daļa PIP laikā bija tikai 2–3 % robežās un attiecīgajā periodā palielinājās par 0,3 procentpunktiem. Tomēr šis pieaugums nebija kaitējis Savienības ražošanas nozares tirgus daļai, kas, kā paskaidrots turpmāk 123. apsvērumā, attiecīgajā periodā palielinājās par 1,9 procentpunktiem.

5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.1. Vispārīgas piezīmes

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(113)

Kā minēts 14. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(114)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas bija iekļauti pārskatīšanas pieprasījumā, Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, gada pārskatos un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(115)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(116)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(117)

Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

5.2. Makroekonomiskie rādītāji

a) Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(118)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums mainījās šādi.

6. tabula

Savienības ražotāju ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Ražošanas apjoms (t)	235 915	235 502	241 623	221 971
Indekss (2012. gads = 100)	100	100	102	94
Ražošanas jauda (t)	297 620	297 245	299 120	290 245
Indekss (2012. gads = 100)	100	100	101	98
Jaudas izmantojums (%)	79	79	81	76
Avots: pārskatīšanas pieprasījums, Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, gada pārskati un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(119)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Konkrētāk, līdz 2014. gadam tas vispirms palielinājās par 2 % un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2014. gadu samazinājās par 8 %.

(120)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %.

(121)

Ražošanas apjoma samazināšanās rezultātā jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 3 procentpunktiem.

b) Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(122)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7. tabula

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)	107 655	103 779	103 704	102 123
Indekss (2012. gads = 100)	100	96	96	95
Tirgus daļa (%)	71,1	74,0	70,7	73,0
Avots: pārskatīšanas pieprasījums, Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, gada pārskati un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(123)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par aptuveni 5 %. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija svārstīga. 2013. gadā tā palielinājās par 2,9 procentpunktiem. 2014. gadā tā samazinājās par 3,3 procentpunktiem un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal palielinājās par 2,3 procentpunktiem. Kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 1,9 procentpunktiem.

(124)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka, nosakot Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, būtu jāņem vērā Savienības ražotāju veiktais imports no to saistītajiem uzņēmumiem ASV, Meksikā, Japānā un Malaizijā. Tomēr Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tika aprēķināta, pamatojoties uz tās produkcijas pārdošanas apjomu Savienības tirgū. Savienības ražošanas nozares veiktais imports netika ņemts vērā, jo tam būtu kropļojošu ietekme uz kopējo ainu, ievērojot to, ka minētais imports tiktu uzskaitīts dubulti; proti, kā imports, no vienas puses, un kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, no otras puses. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

c) Izaugsme

(125)

Laikposmā no 2012. gada līdz PIP patēriņš Savienībā samazinājās par 8 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 5 %, tomēr tirgus daļa palielinājās 1,9 procentpunktu apmērā.

d) Nodarbinātība un ražīgums

(126)

Nodarbinātība un ražīgums attiecīgajā periodā mainījās šādi.

8. tabula

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē un tās ražīgums

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nodarbināto skaits	1 526	1 539	1 475	1 523
Indekss (2012. gads = 100)	100	101	97	100
Ražīgums (t uz nodarbināto)	155	153	164	146
Indekss (2012. gads = 100)	100	99	106	94
Avots: pārskatīšanas pieprasījums, Savienības ražotāja, kas nesadarbojās, gada pārskati un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(127)

Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā nodarbinātība lielā mērā saglabājās nemainīgā līmenī. Ražošanas apjoma krituma dēļ (attiecīgajā periodā samazinājums par 6 %) arī ražīgums tajā pašā periodā samazinājās par 6 %.

e) Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(128)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības tirgū turpinājis ienākt GES imports no Indijas par dempinga cenām. Dempinga starpība, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteikta Indijai, ievērojami pārsniedza de minimis līmeni, kā aprakstīts 47. apsvērumā. Tas sakrita ar importa cenu samazinājumu salīdzinājumā ar 2012. gadu. Tomēr Savienības ražošanas nozare spēja izmantot savā labā spēkā esošos antidempinga pasākumus, uzturot un nedaudz palielinot savu tirgus daļu.

5.3. Mikroekonomiskie rādītāji

a) Cenas un tās ietekmējoši faktori

(129)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/t)	3 784	3 468	2 997	2 825
Indekss (2012. gads = 100)	100	92	79	75
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)	3 357	3 116	2 776	2 745
Indekss (2012. gads = 100)	100	93	83	82
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(130)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā PIP laikā pastāvīgi samazinājās (par 25 %) un nokrita līdz 2 825 EUR/t. Savienības ražošanas nozare bija spiesta pazemināt cenas, lai atspoguļotu pārdošanas cenu vispārējo kritumu GES tirgū, ko izraisīja sarūkošais pieprasījums elektrotehniskā tērauda nozarē.

(131)

Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās mazāk, proti, par 18 %. Galvenais faktors, kas ietekmēja vienības ražošanas izmaksu kritumu, bija izejvielu cenas samazinājums.

(132)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka attiecīgajā periodā izejvielu cenas pasaulē samazinājās vairāk, nekā samazinājās izejvielu izmaksas Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc Savienības ražošanas nozare, iegādājoties izejvielas, bija neefektīva, un tādēļ tās dzīvotspēja esot apšaubāma.

(133)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare iepirka izejvielas visā pasaulē no saistītām un nesaistītām personām līdzīgā cenu līmenī un izejvielu iegādes ziņā nekas neliecināja par neefektivitāti. Tā kā apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem, tas tika noraidīts.

b) Darbaspēka izmaksas

(134)

Vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR/nodarbinātais)	66 111	66 842	67 113	67 253
Indekss (2012. gads = 100)	100	101	102	102
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(135)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās (par 2 %).

c) Krājumi

(136)

Krājumu līmenis attiecīgajā periodā mainījās šādi.

11. tabula

Krājumi

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Krājumi perioda beigās	8 952	8 821	13 770	18 465
Indekss (2012. gads = 100)	100	99	154	206
Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma	6	5	7	11
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(137)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu perioda beigās līmenis attiecīgajā periodā vairāk nekā dubultojās absolūtā izteiksmē. PIP laikā krājumu līmenis bija apmēram 11 % no ražošanas apjoma.

d) Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(138)

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā mainījās šādi.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2012	2013	2014	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	11,3	10,2	7,4	2,8
Naudas plūsma (EUR)	47 981 432	46 443 978	30 426 147	31 283 121
Indekss (2012. gads = 100)	100	97	63	65
Ieguldījumi (EUR)	25 293 559	23 133 505	21 672 869	12 313 975
Indekss (2012. gads = 100)	100	91	86	49
Ienākums no ieguldījumiem (%)	16,5	13,9	10,1	3,9
Avots: pārbaudītas izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(139)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte pakāpeniski samazinājās no 11,3 % 2012. gadā līdz 2,8 % PIP, proti, tas bija samazinājums par 8,5 procentpunktiem.

(140)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Savienības ražotāju rentabilitātes kritumu bija izraisījušas lielās administratīvās un pārdošanas izmaksas.

(141)

Izmeklēšanā konstatēja, ka vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās, kā norādīts iepriekš 131. apsvērumā. Šis vienības ražošanas izmaksu samazinājums skāra administratīvās un pārdošanas izmaksas, pat ja lielākā izmaksu daļa tika attiecināta uz izejvielām. Tāpēc arguments tika noraidīts.

(142)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāja spēja pašam finansēt savu darbību. Neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 35 %. Būtiskais naudas plūsmas samazinājums galvenokārt skaidrojams ar ievērojamo rentabilitātes kritumu, kā paskaidrots iepriekš 139. apsvērumā.

(143)

Attiecīgajā periodā ikgadējā ieguldījumu plūsma attiecīgajā ražojumā, ko veica Savienības ražošanas nozare, samazinājās vairāk nekā uz pusi, proti, no EUR 25 milj. 2012. gadā līdz EUR 12 milj. PIP.

(144)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka ieguldījumu samazinājums bijis tieši saistīts ar pieprasījuma kritumu un GES ražošanas jaudas pārpalikumu pasaulē.

(145)

Patiesi, izmeklēšana apstiprināja, ka, kā izklāstīts iepriekš 93. apsvērumā, attiecīgajā periodā bija vērojams GES patēriņa samazinājums. Tomēr būtu jānorāda, ka Savienības ražošanas nozares veiktie ieguldījumi attiecīgajā ražojumā pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas PIP laikā bija trīs reizes lielāki nekā ieguldījumu līmenis pašreizējās pārskatīšanas PIP laikā, lai gan bija vērojams patēriņa kritums.

(146)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem līdzīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā pakāpeniski samazinājās no 16,5 % 2012. gadā līdz 3,9 % PIP.

5.4. Secinājums par stāvokli Savienības ražošanas nozarē

(147)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, vairākums kaitējuma rādītāju mainījās negatīvi un Savienības ražošanas nozares ekonomiskais un finanšu stāvoklis attiecīgajā periodā pasliktinājās. Tomēr Savienības ražošanas nozarei izdevās noturēt un nedaudz palielināt savu tirgus daļu; tas bija iespējams tikai uz zemāku gūtās peļņas līmeņu rēķina.

(148)

Lai gan šos negatīvos notikumus var izskaidrot ar patēriņa kritumu, kas attiecīgajā periodā saruka par 8 %, tomēr Indijas izcelsmes imports joprojām bija Savienības tirgū. Šis imports tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un cenu samazinājums attiecībā pret Savienības nozares cenām PIP laikā bija 3 %. Turklāt tika konstatēts, ka mērķa cenu samazinājuma starpība ir 9 %. Tāpēc Indijas izcelsmes imports par dempinga cenām un subsidētais imports joprojām radīja cenu spiedienu. Patiesi, cenu spiediens pašreizējā PIP laikā palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu, kad cenu samazinājums bija mazāks nekā 2 %.

(149)

Ņemot vērā patēriņa samazināšanos un cenu spiedienu, ko izraisīja imports par dempinga cenām un subsidētais imports, Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt pārdošanas cenas. Līdz ar to tās peļņa (lai gan joprojām pozitīva, proti, 2,8 %) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija zem 8 % mērķa peļņas, kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(150)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir palielinājusies par 2 %, tāpēc Savienības ražotāji ir saņēmuši ievērojamu ieguvumu no Indijas izcelsmes importa samazinājuma. Tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa būtu pat vēl lielāka, ja tiktu ņemts vērā arī Savienības ražošanas nozares imports no citām trešām valstīm. Vienlaikus Savienības ražošanas nozare ir saskārusies ar sīvu konkurenci no citiem avotiem (īpaši importu par zemām cenām no Ķīnas un Krievijas). Tāpēc tika apgalvots, ka kaitējumu (kā Savienības ražotāju iespējamas mazākas tirgus daļas rezultātu) nevar saistīt ar Indijas izcelsmes importu.

(151)

Patiesi, izmeklēšana parādīja, ka Indijas izcelsmes importa apjomi un tirgus daļas samazinājās, tomēr, kā paskaidrots iepriekš 148. apsvērumā, Indijas izcelsmes imports par dempinga cenām un subsidētais imports joprojām radīja cenu spiedienu, kas pašreizējās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pat palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu. Tāpēc arguments tika noraidīts.

(152)

Tā pati ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā to, ka zemas cenas imports no Ķīnas un Krievijas ir viens no galvenajiem cenu spiediena iemesliem Savienības tirgū, un aicināja veikt pilnu analīzi par zemās cenas importu no Ķīnas un Krievijas, kas satur attiecīgo ražojumu, pirms noteikt Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Šī persona arī apgalvoja, ka daži Ķīnas ražotāji palielinājuši liela diametra GES importa apjomu uz Savienības tirgu.

(153)

Attiecībā uz GES no Ķīnas un Krievijas, kā paskaidrots iepriekš 109. un 111. apsvērumā, būtu jāatgādina, ka: i) nevarēja veikt tādu jēgpilnu cenu salīdzinājumu katram šīm valstīm importētajam ražojuma veidam, kāds bija iespējams Indijai, pamatojoties uz detalizēto informāciju, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās; ii) šo valstu importa statistikā, kas ir pieejama Komisijai, nav iespējams nošķirt dažādos ražojuma veidus un iii) saskaņā ar informāciju, ko Savienības ražošanas nozare bija sniegusi pārskatīšanas pieprasījumā un ko bija apstiprinājuši lietotāji, lielākā daļa importa no šīm valstīm ir mazāka diametra GES, kas ir lētāki. Turklāt Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, nepamatoja savu apgalvojumu par lielāka diametra GES pieaugušo importa apjomu no Ķīnas Savienībā.

(154)

Attiecībā uz GES importa apjomiem no Ķīnas un Krievijas un to tirgus daļām, kā paskaidrots iepriekš 110. apsvērumā, attiecīgajā periodā Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās par 1 procentpunktu, savukārt Krievijas importa tirgus daļa palielinājās par 0,3 procentpunktiem. Šie pieaugumi nekaitēja Savienības ražošanas nozares tirgus daļai, kas, kā paskaidrots 110. apsvērumā, attiecīgajā periodā palielinājās par 1,9 procentpunktiem. Tāpēc arguments tika noraidīts.

(155)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare ir bijusi neefektīva, ražojot mazāka diametra GES, jo šādu ražojumu pārdošana bija tikai daļa no kopējā pārdošanas apjoma.

(156)

Tirgus nosacījumi parasti nodrošina, ka piedāvājumu, proti, pārdotā ražojuma veidu, nosaka pieprasījums. Tā kā apgalvojums par neefektivitāti saistībā ar Savienības ražošanas nozares ražotiem mazāka diametra GES netika sīkāk pamatots, tas tika noraidīts.

(157)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka nav analizēta ietekme, kāda bija pieaugušajam importa daudzumam par dempinga cenām no citām valstīm, tostarp importam no saistītajiem uzņēmumiem ASV, Meksikā, Malaizijā un Japānā.

(158)

Kā norādīts iepriekš 108. apsvērumā, importa cenas no ASV, Japānas un Meksikas bija lielākas par Indijas eksportētāju un Savienības ražotāju cenām. Importa no šīm valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 0,1 procentpunktu, un PIP beigās tā bija mazāka par 10 %. Līdzīgi Komisijai nebija nekādu pierādījumu par to, ka šo valstu cenas bija dempinga cenas. Tāpēc arguments tika noraidīts.

(159)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka, aprēķinot cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības katram ražojuma veidam, Komisija izmantoja produkta kontroles numuru (“PKN”), kurā nav ņemta vērā izmantotā izejviela, bet kam ir ievērojama ietekme uz izmaksām un cenām. Ja tiktu salīdzināti ražojuma veidi, kas izgatavoti no vienas un tās pašas izejvielas, mērķa cenu samazinājuma starpība samazinātos no 9 līdz 8 %.

(160)

Patiešām, izejvielas atšķirība nebija atspoguļota PKN struktūrā, tāpēc cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpību aprēķinā netika ņemta vērā šāda atšķirība. Tomēr, ja cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķina nolūkā ražojuma veidi tikti nodalīti, ņemot vērā izmantoto izejvielu, kā to pēc informācijas izpaušanas vēlējās ieinteresētā persona, mērķa cenu samazinājuma starpība, kas norādīta 148. apsvērumā, samazinātos tikai par 1 procentpunktu (līdz 8 %). Tāpēc šim samazinājumam nebija būtiskas ietekmes uz Komisijas konstatējumiem par mērķa cenu samazinājuma starpību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(161)

Tā pati ieinteresētā persona apstrīdēja mērķa peļņu 8 % apmērā, kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā, apgalvojot, ka GES ražotājiem bija radušies zaudējumi saistībā ar tērauda pieprasījuma kritumu starptautiskā mērogā un tāpēc 8 % mērķa peļņa vairs nebija pamatota.

(162)

Jāatgādina, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas mērķa peļņas līmenim Savienības tirgū vajadzētu būt tādam, ko šāda veida ražošanas nozare šajā jomā varētu pamatoti sasniegt normālos konkurences apstākļos, proti, ja nav importa par dempinga cenām/subsidēta importa. Šajā sakarā, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1629/2004 26. apsvērumā, tika izpētīta Savienības ražošanas nozares peļņa laikā, kad importa par dempinga cenām tirgus daļa bija viszemākā (t. i., 1999. gadā). Tāpēc tika galīgi secināts, ka kaitējuma starpības aprēķina vajadzībām peļņas starpību, kuru varētu pamatoti uzskatīt par reprezentatīvu Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvoklim, ja nebūtu kaitējumu izraisoša dempinga no Indijas, būtu jānosaka 8 % līmenī. Tāpēc arguments tika noraidīts.

(163)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ārkārtīgi nestabilā situācijā; tas lielākoties saistāms ar negatīviem tirgus nosacījumiem un izrietošu patēriņa kritumu. Šā iemesla dēļ Komisijas novērtējumā galvenā uzmanība bija veltīta importa par dempinga cenām no Indijas nodarītā kaitējuma atkārtošanās iespējamībai.

6. Kaitējuma atkārtošanās iespējamība

(164)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja tiktu atcelti pasākumi pret Indiju, tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indijā, eksports no Indijas uz citām trešām valstīm un Savienības tirgus pievilcīgums.

(165)

Regulas 75. apsvērumā tika secināts, ka ir iespējams, ka Indijas ražotāji eksportētāji, ja pasākumi tiktu atcelti, turpinās eksportēt ievērojamus daudzumus uz Savienību un pat palielinās pašreizējos eksporta apjomus, un ka šis eksports, visticamāk, būs par dempinga cenām.

(166)

Kā noteikts 60. apsvērumā, Indijas jauda PIP laikā tika lēsta aptuveni 160 000 t apmērā, savukārt neizmantotā jauda tika lēsta no 40 000 t līdz 50 000 t, kas tajā pašā periodā atbilda 29–36 % Savienības patēriņa. Turklāt, kā norādīts 59. apsvērumā, Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, vēl vairāk palielinās jaudu gadījumā, ja palielināsies pieprasījums. Kā minēts 62. apsvērumā, 2014. gada novembra beigās Indijas iestādes noteica antidempinga pasākumus GES importam no Ķīnas. Rezultātā paredzams, ka Indijas ražotāji palielinās savu tirgus daļu iekšzemes tirgū.

(167)

Sakarā ar Savienības tirgus pievilcību, kā aprakstīts 72. līdz 75. apsvērumā, gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, vismaz daļa no šīs neizmantotās jaudas, visticamāk, tiktu novirzīta uz Savienības tirgu. Turklāt, kā aprakstīts 63. apsvērumā, Indijas ražotāji ir ļoti orientēti uz eksportu. Attiecībā uz GES cenām, kā aprakstīts 69. apsvērumā, dažiem Indijas eksporta galamērķiem konstatētas augstākas cenas nekā Savienībā. Tomēr, ņemot vērā dažādo ražojumu klāstu, šī informācija nemaina kopējo novērtējumu, ka uz Savienības tirgu tiks novirzīta jauna jauda, jo šā cenu salīdzinājuma ticamība ir ierobežota.

(168)

Kā norādīts 66. apsvērumā, Krievija noteica antidempinga pasākumus pret GES importu no Indijas, un Indijas eksports uz Krieviju attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Tas nozīmē, ka Indijas ražotāju eksportētāju piekļuve trešajam galvenajam eksporta tirgum ir ierobežota un, ņemot vērā pašreizējo vai pat, visticamāk, palielināto neizmantoto jaudu, kā minēts iepriekš 166. apsvērumā, ir liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Indijas ražotāji eksportētāji ievērojami palielinās attiecīgā ražojuma importa apjomu uz Savienības tirgu.

(169)

Kā noteikts 106. apsvērumā, Indijas izcelsmes importa cenas bez antidempinga un kompensācijas maksājumiem būtu par 9 % zemākas nekā Savienības pārdošanas cenas. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, paredzamā cenu samazinājuma starpība bez antidempinga un kompensācijas maksājumiem bija aprēķināta 12 % apmērā. Tā ir norāde par to, kāds varētu būt iespējamais importa no Indijas cenu līmenis, ja pasākumi tiktu atcelti. Pamatojoties uz to, ir iespējams, ka cenu spiediens Savienības tirgū ievērojami palielināsies, ja pasākumi tiktu atcelti, tādējādi vēl vairāk pasliktinot Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(170)

Runājot par apjomu, jāatzīmē, ka pasākumu atcelšana, visticamāk, ļautu Indijas ražotājiem eksportētājiem iegūt tirgus daļas Savienības tirgū. Jo īpaši ražotājam eksportētājam, kas nesadarbojās un kuram pašlaik ir lielākā maksājuma likme 15,7 % apmērā, būtu spēcīgs stimuls ievērojamos daudzumos atsākt eksportu uz Savienības tirgu. Ja rastos šī situācija, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa nekavējoties samazinātos.

(171)

Pamatojoties uz to, ja pasākumu nebūtu, Indijas ražotāji eksportētāji, visticamāk, palielinātu klātbūtni Savienības tirgū importa apjomu un tirgus daļas ziņā (par dempinga un subsidētām cenām, kas būtu ievērojami mazākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas). Tas radīs lielāku spiedienu uz cenām Savienības tirgū, līdz ar to negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un finanšu stāvokli. Tas vēl vairāk pasliktinās Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(172)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv importa par dempinga cenām no Indijas nodarītā kaitējuma atkārtošanās liela iespējamība.

E. SAVIENĪBAS INTERESES

(173)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana pret Indiju būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(174)

Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(175)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(176)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

1. Savienības ražošanas nozares intereses

(177)

Kā paskaidrots 147. apsvērumā, pasākumi ļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt savas tirgus daļas. Vienlaikus 172. apsvērumā tika arī secināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu pasliktināties, ja antidempinga pasākumi pret Indiju tiktu atcelti. Tādēļ var secināt, ka pasākumu turpināšana pret Indiju nodrošinātu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei.

2. Importētāju/tirgotāju intereses

(178)

Kā minēts 16. apsvērumā, šajā izmeklēšanā neviens importētājs nesadarbojās vai nepieteicās. Tāpēc nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda negatīva ietekme uz importētājiem, kura būtu tik liela, ka tā pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

3. Lietotāju intereses

(179)

Kā minēts 18. apsvērumā, no 53 lietotājiem, ar kuriem sazinājās, astoņi sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Četri no tiem izmantoja no Indijas importēto GES. Viņu imports veidoja aptuveni 20 % no visa attiecīgā ražojuma importa apjoma no Indijas.

(180)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu noteikšana būtiski neietekmēs lietotājus. Neraugoties uz to, ka pasākumi bija spēkā desmit gadus, Savienības lietotāji joprojām saņēma piegādes, tostarp arī no Indijas. Lietotāji neiesniedza informāciju, kas liecina par to, ka būtu grūti atrast citus piegādes avotus, un izmeklēšanā arī neatklāja šādu informāciju.

(181)

Turklāt attiecībā uz noteikto pasākumu ietekmi uz lietotājiem jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka, ievērojot GES izmaksu niecīgo daļu lietotāju nozarēs, nebūtu domājams, ka jebkāds izmaksu sadārdzinājums ievērojami ietekmētu lietotāju nozari. Šie konstatējumi tika apstiprināti šajā pārskatīšanā, jo pēc pasākumu noteikšanas netika konstatētas nekādas pazīmes, kas liecinātu par pretējo. Turklāt neviens no šiem četriem lietotājiem neizvirzīja argumentus pret pasākumu saglabāšanu.

(182)

Viena tērauda ražotāju federācija – Vācijas tērauda rūpniecības federācija (Wirtschaftsvereinigung Stahl) – iebilda pret pasākumu turpināšanu un apgalvoja, ka pasākumu rezultātā tērauda ražotājiem Savienībā rodas konkurences trūkumi salīdzinājumā ar tērauda ražotājiem citos reģionos, kuros GES importam nav noteikti pasākumi. Minētā federācija apgalvoja, ka pasākumu turpināšana ļautu Savienības ražošanas nozarei arī turpmāk atrasties dominējošā stāvoklī. Tomēr, ņemot vērā Indijas izcelsmes importa pārmaiņas pēc pasākumu noteikšanas, ir skaidrs, ka imports no Indijas attiecīgajā periodā turpinājās. Turklāt izmeklēšanā konstatēts, ka GES arvien vairāk ienāk Savienības tirgū no vairākām citām trešām valstīm.

(183)

4. Secinājums par Savienības interesēm

(184)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu neturpināt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret importu no Indijas.

F. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(185)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā antidempinga pasākumus. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā.

(186)

No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Regulu (ES) Nr. 1225/2009 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami Indijas izcelsmes GES.

(187)

Pēc informācijas izpaušanas Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, lūdza Komisiju apsvērt iespēju turpināt pasākumus divus gadus. Tomēr izmeklēšanā netika atklāti nekādi ārkārtas apstākļi, kas pamatotu pasākumu ilguma ierobežojumu līdz diviem gadiem.

(188)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, ir piemērojamas tikai to attiecīgo ražojumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tātad – minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu attiecīgā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likmes.

(189)

Ikviena prasība piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (23) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām tādām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam un kas, piemēram, saistītas ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražotnēs un pārdošanas struktūrās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(190)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu importētiem Indijas izcelsmes grafīta elektrodiem, ko izmanto elektriskajās krāsnīs un kuru tilpummasa ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektriskā pretestība ir 6,0 μ.Ω.m vai mazāk, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8545 11 00 (Taric kods 8545110010), un šajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8545 90 90 (Taric kods 8545909010), neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi.

2. Maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstīto, turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums	Maksājuma likme	Taric papildu kods
Graphite India Limited (GIL), 31 Chowringhee Road, Kolkatta – 700016, West Bengal	9,4 %	A530
HEG Limited, Bhilwara Towers, A-12, Sector-1, Noida – 201301, Uttar Pradesh	0 %	A531
Visi pārējie uzņēmumi	8,5 %	A999

3. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 9. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes 2004. gada 13. septembra Regula (EK) Nr. 1629/2004, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam (OV L 295, 18.9.2004., 10. lpp.).

(3) Padomes 2004. gada 13. septembra Regula (EK) Nr. 1628/2004, ar kuru uzliek galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā (OV L 295, 18.9.2004., 4. lpp.).

(5) Padomes 2010. gada 13. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1186/2010, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam pēc tam, kad veikta termiņbeigu pārskatīšana saskaņā ar 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 332, 16.12.2010., 17. lpp.).

(6) Padomes 2010. gada 13. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1185/2010, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam pēc tam, kad veikta termiņbeigu pārskatīšana saskaņā ar 18. pantu Regulā (EK) Nr. 597/2009 (OV L 332, 16.12.2010., 1. lpp.).

(7) OV C 82, 10.3.2015., 5. lpp.

(8) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.). Regula kodificēta ar pamatregulu.

(9) Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam (OV C 415, 15.12.2015., 33. lpp.).

(10) Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami konkrētu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam (OV C 415, 15.12.2015., 25. lpp.).

(11) Padomes 2009. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.). Šī regula kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1037 (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.).

(12) http://www.google.be/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=1&cad=rja&uact=8&ved=0ahUKEwiqt6H2u9_QAhWEzRoKHYUwBVEQFggfMAA&url=http%3A%2F%2Fhegltd.com%2Fwebmaster%2FDownloadFile.aspx%3Fd%3D..%2Fuploads%2FFinance%2F70Results_Release.pdf&usg=AFQjCNGMpUymLm4BNOjIMmolLDgwSGgcDw

(13) http://content.icicidirect.com/mailimages/IDirect_GraphiteIndia_Q1FY16.pdf

(14) http://hegltd.com/ and http://www.graphiteindia.com/

(15) http://hegltd.com/WEBMASTER/DownloadFile.aspx?D=../Uploads/Newsletter/News9.pdf

(16) https://www.worldsteel.org/statistics/statistics-archive/yearbook-archive.html

(17) http://www.dgtr.gov.in/sites/default/files/adfin_Graphite_Electrodes_diameters_ChinaPR.pdf

(18) http://hegltd.com/pdf/HEGLtd_Q1_FY_16_Investors_Presentation.pdf

(19) http://www.graphiteindia.com/View/investor_relation.aspx (see GIL Q3 FY2015 Earnings Presentation.pdf, page 14)

(20) http://www.eurasiancommission.org/_layouts/Lanit.EEC.Desicions/Download.aspx?IsDlg=0&ID=3805&print=1

(21) Vidējā cena neietver spēkā esošos antidempinga/kompensācijas maksājumus.

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(22) Gan maza, gan liela diametra grafīta elektrodi ir iekļauti vienos un tajos pašos Taric kodos.

(23) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.

10.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 64/72

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/423

(2017. gada 9. marts),

ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Fujian Viscap Shoes Co. Ltd, Vietnam Ching Luh Shoes Co. Ltd, Vinh Thong Producing-Trading-Service Co. Ltd, Qingdao Tae Kwang Shoes Co. Ltd, Maystar Footwear Co. Ltd, Lien Phat Company Ltd, Qingdao Sewon Shoes Co. Ltd, Panyu Pegasus Footwear Co. Ltd, PanYu Leader Footwear Corporation, Panyu Hsieh Da Rubber Co. Ltd, An Loc Joint Stock Company, Qingdao Changshin Shoes Company Limited, Chang Shin Vietnam Co. Ltd, Samyang Vietnam Co. Ltd, Qingdao Samho Shoes Co. Ltd, Min Yuan, Chau Giang Company Limited, Foshan Shunde Fong Ben Footwear Industrial Co. Ltd un Dongguan Texas Shoes Limited Co., un ar kuru īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un jo īpaši tā 266. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 14. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

(1)	Komisija 2006. gada 23. martā pieņēma Regulu (EK) Nr. 553/2006 (2) par pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanu dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) un Vjetnamas izcelsmes apavu ievedumiem, kuriem ir ādas virsa (“apavi”) (“pagaidu regula”).

(2)	Ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 (3) Padome uz diviem gadiem noteica galīgo antidempinga maksājumu 9,7–16,5 % apmērā tādu konkrētu Vjetnamas un ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (“Regula (EK) Nr. 1472/2006” jeb “apstrīdētā regula”).

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 388/2008 (4) Padome paplašināja galīgos antidempinga pasākumus, kas noteikti tādu konkrētu ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un tos attiecināja arī uz importu, kas nosūtīts no Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala (“Makao”) un ir deklarēts vai nav deklarēts kā Makao izcelsmes ražojums.

(4)	Pēc 2008. gada 3. oktobrī sāktās termiņbeigu pārskatīšanas (5) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 (6) (“Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009”) pagarināja antidempinga pasākumus vēl par 15 mēnešiem, proti, līdz 2011. gada 31. martam, kad pasākumu termiņš beidzās.

(5)

Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd un Risen Footwear (HK) Co. Ltd, kā arī Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd (“pieprasījuma iesniedzēji”) apstrīdēja apstrīdēto regulu Pirmās instances tiesā (tagad – Vispārējā tiesa). Vispārējā tiesa noraidīja šīs prasības ar 2010. gada 4. marta spriedumu lietā T-401/06 Brosmann Footwear (HK) un citi/Padome un 2010. gada 4. marta spriedumu apvienotajās lietās T-407/06 un T-408/06 Zhejiang Aokang Shoes un Wenzhou Taima Shoes/Padome.

(6)

Pieprasījuma iesniedzēji iesniedza apelācijas sūdzību par minētajiem spriedumiem. Tiesa ar 2012. gada 2. februāra spriedumu lietā C-249/10 P Brosmann Footwear (HK) un citi/Padome un ar 2012. gada 15. novembra spriedumu lietā C-247/10 P Zhejiang Aokang Shoes/Padome (“spriedumi Brosmann un Aokang lietās”) atcēla šos spriedumus. Tiesa lēma, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā bija lēmusi, ka Komisijai nebija pienākuma izvērtēt neatlasīto uzņēmēju iesniegtos tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījumus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu (Tiesas sprieduma lietā C-249/10 P 36. punkts un Tiesas sprieduma lietā C-247/10 P 29. un 32. punkts).

(7)

Tad Tiesa pasludināja spriedumu pēc būtības. Tiesa lēma: “Komisijai bija jāizskata pamatotie iesniegumi, ko tai iesniegušas apelācijas sūdzības iesniedzējas atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktam, lūdzot tām piešķirt TES [TER] apstrīdētajā regulā aplūkojamās antidempinga procedūras ietvaros. Turpinājumā ir jākonstatē, ka nav izslēgts, ka šādas izskatīšanas rezultātā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējām tiktu noteikts galīgais antidempinga maksājums, kurš atšķirtos no maksājuma 16,5 % apmērā, kas tām ir piemērojams atbilstoši apstrīdētās regulas 1. panta 3. punktam. No šīs pašas normas izriet, ka attiecībā uz vienīgo atlasīto Ķīnas uzņēmēju, kam piešķirts TES, ticis noteikts galīgais antidempinga maksājums 9,7 % apmērā. Kā izriet no šā sprieduma 38. punkta, ja Komisija būtu konstatējusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos, tām, ja individuālās dempinga starpības aprēķins nebūtu iespējams, būtu arī jāpiemēro pēdējā minētā likme.” (Tiesas sprieduma lietā C-249/10 P 42. punkts un Tiesas sprieduma lietā C-247/10 P 36. punkts).

(8)	Rezultātā Tiesa atcēla apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecas uz attiecīgajiem pieprasījuma iesniedzējiem.

(9)

Komisija 2013. gada oktobrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7), darīja zināmu, ka tā ir nolēmusi atsākt antidempinga procedūru tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, un izvērtēt, vai no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējiem dominējuši tirgus ekonomikas apstākļi. Minētajā paziņojumā ieinteresētās personas tika aicinātas iesaistīties un pieteikties.

(10)

Padome 2014. gada martā ar Īstenošanas lēmumu 2014/149/ES (8) noraidīja Komisijas priekšlikumu pieņemt Padomes īstenošanas regulu, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co. Ltd un Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd, un izbeidza procedūru attiecībā uz minētajiem ražotājiem. Padome uzskatīja, ka importētāji, kas bija pirkuši apavus no tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kompetentās valsts iestādes bija atmaksājušas attiecīgos muitas nodokļus, pamatojoties uz 236. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/1992 (9) (“Kopienas Muitas kodekss”), bija guvuši tiesisko paļāvību uz apstrīdētās regulas 1. panta 4. punkta pamata, kā rezultātā Kopienas Muitas kodeksa noteikumi, jo īpaši tā 221. pants, bija kļuvuši piemērojami nodokļu iekasēšanai.

(11)

Trīs attiecīgā ražojuma importētāji – C&J Clark International Ltd (“Clark”), Puma SE (“Puma”) un Timberland Europe B.V. (“Timberland”) (“attiecīgie importētāji”) – valstu tiesās apstrīdēja antidempinga pasākumus, kas noteikti konkrētu Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, atsaucoties uz 5.–7. apsvērumā minēto judikatūru, un minētās tiesas lūdza Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu par šo jautājumu.

(12)

Apvienotajās lietās C-659/13 C & J Clark International Limited un C-34/14 Puma SE (10) Tiesa 2016. gada 4. februārī atzina Regulu (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 par spēkā neesošām tiktāl, ciktāl Eiropas Komisija neizvērtēja TER un individuālā režīma (“IR”) pieprasījumus, ko bija iesnieguši neatlasīti ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji (“spriedumi”), pretrunā prasībām, kas noteiktas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā un 9. panta 5. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (11).

(13)	Lietā C-571/14 Timberland Europe2016. gada 11. aprīlī Tiesa pēc valsts iesniedzējtiesas pieprasījuma nolēma izņemt lietu no reģistra.

(14)

LESD 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumus. Gadījumā, ja tiek atcelts iestāžu pieņemts akts saistībā ar administratīvu procedūru, tādu kā antidempings, Tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (12).

(15)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (13). Konkrētāk tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru izbeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antidempinga procedūras sākšana. Ja tiek atcelta regula, ar kuru nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tas nozīmē, ka pēc akta atcelšanas antidempinga procedūra vēl nav pabeigta, jo akts, kas pabeidz antidempinga procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā (14), izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi procedūras sākšanas posmā.

(16)	Izņemot faktu, ka iestādes neizvērtēja TER un IR pieprasījumus, ko bija iesnieguši neatlasītie ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji, visi pārējie Regulā (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1294/2009 izdarītie konstatējumi paliek spēkā.

(17)

Šajā lietā nelikumība notika pēc procedūras sākšanas posma. Tāpēc Komisija nolēma atsākt šo antidempinga procedūru, kas pēc spriedumiem joprojām nebija pabeigta, tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, un izvērtēt, vai no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam, kas bija izmeklēšanas periods (“izmeklēšanas periods”), attiecībā uz attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem dominējuši tirgus ekonomikas apstākļi. Komisija turklāt attiecīgā gadījumā pārbaudīja, vai attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem bija tiesības uz IR saskaņā ar 9. panta 5. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (15) (“pamatregula pirms grozījumu stāšanās spēkā”) (16).

(18)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1395 (17) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts Clark un Puma veiktam tādu konkrētu ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo trīspadsmit Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(19)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1647 (18) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts Clark, Puma un Timberland veiktam tādu konkrētu Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo konkrēti Vjetnamas ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(20)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1731 (19) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts Puma un Timberland veiktam tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo General Footwear Ltd, un tādu konkrētu Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Diamond Vietnam Co. Ltd un Ty Hung Footgearmex/Footwear Co. Ltd (“Ty Hung Co. Ltd”), kuri bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(21)

Puma un Timberland Vispārējā tiesā lietās T-781/16 Puma un citi/Komisija un T-782/16 Timberland Europe/Komisija apstrīdēja Īstenošanas regulu (ES) 2016/1395, (ES) 2016/1647 un (ES) 2016/1731 spēkā esību. Turklāt Clark Vispārējā tiesā lietās T-790/16 C & J Clark International/Komisija un T-861/16 C & J Clark International/Komisija apstrīdēja Īstenošanas regulas (ES) 2016/1395 spēkā esību.

(22)

Lai īstenotu spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 C & J Clark International Limited un C-34/14 Puma SE, kas minēts iepriekš 12. apsvērumā, Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2016/223 (20). Minētās regulas 1. pantā Komisija uzdeva valstu muitas dienestiem pārsūtīt visus par Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu importu samaksāto galīgo antidempinga maksājumu atmaksas pieprasījumus, kurus iesnieguši importētāji, pamatojoties uz Kopienas Muitas kodeksa 236. pantu un uz faktu, ka kāds neatlasīts ražotājs eksportētājs ir pieprasījis TER vai IR sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 (“sākotnējā izmeklēšana”) tika noteikti galīgie pasākumi. Komisija novērtē attiecīgo TER vai IR pieprasījumu un atkārtoti nosaka attiecīgu maksājuma likmi. Pamatojoties uz to, valstu muitas dienestiem pēc tam būtu jāpieņem lēmums par antidempinga maksājumu atmaksas un atlaišanas pieprasījumu.

(23)

Finanzgericht Düsseldorf2016. gada 9. maijā iesniedza lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 spēkā esību (lieta C-256/16 Deichmann). Minētais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika iesniegts saistībā ar strīdu starp Vācijas apavu importētāju Deichmann un attiecīgo valsts muitas dienestu Hauptzollamt Duisburg. Strīds attiecās uz to antidempinga maksājumu atmaksu, ko Deichmann SE bija samaksājis par apavu importu cita starpā no sava Ķīnas piegādātāja Chengdu Sunshine Shoes Co. Ltd, kurš bija iesniedzis TER un IR pieprasījumu un netika atlasīts. Otru lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 spēkā esību 2016. gada 28. novembrī iesniedza Apvienotās Karalistes First-tier Tribunal (Tax Chamber) (lieta C-612/16 C & J Clark International).

(24)

Turklāt pēc Francijas muitas dienestu paziņojuma, kas veikts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 1. pantu, Komisija analizēja TER/IR pieprasījumus no trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem: Chengdu Sunshine Shoes Co. Ltd, Foshan Nanhai Shyang Yuu Footwear Ltd un Fujian Sunshine Footwear Co. Ltd.

(25)

Iepriekšminēto darbību rezultātā ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2257 (21) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo trīs ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(26)	Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 1. pantu Apvienotās Karalistes muitas dienesti 2016. gada 12. jūlijā informēja Komisiju par atmaksas pieprasījumiem, kas saņemti no importētājiem Savienībā, un iesniedza apliecinošos dokumentus.

(27)	Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 1. pantu Beļģijas muitas dienesti 2016. gada 13. jūlijā informēja Komisiju par atmaksas pieprasījumiem, kas saņemti no importētājiem Savienībā, un iesniedza apliecinošos dokumentus.

(28)	Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 1. pantu Zviedrijas muitas dienesti 2016. gada 26. jūlijā informēja Komisiju par atmaksas pieprasījumiem, kas saņemti no importētājiem Savienībā, un iesniedza apliecinošos dokumentus.

(29)	Minētajos paziņojumos, uz kuriem attiecas šī regula, uzskaitīti pavisam divi simti četrdesmit seši uzņēmumi, kas piegādā apavus no Ķīnas un Vjetnamas.

(30)

Tika konstatēts, ka par lielu skaitu šo uzņēmumu (simt sešdesmit astoņi uzņēmumi, kas uzskaitīti šīs regulas III pielikumā) Komisijai nav informācijas, ka tie sākotnējā izmeklēšanā būtu iesnieguši TER vai IR pieprasījuma veidlapu. Starp šiem uzņēmumiem bija arī uzņēmumi, uz kuriem izmeklēšana neattiecas, jo, piemēram, tie neatrodas Ķīnā vai Vjetnamā vai tie ir tirdzniecības uzņēmumi, kam nekādā ziņā nav tiesību saņemt individuālo dempinga starpību. III pielikumā uzskaitītie uzņēmumi nevarēja pierādīt, ka tie ir saistīti ar kādu Ķīnas vai Vjetnamas ražotāju eksportētāju, kas sākotnējā izmeklēšanā bija iesniedzis TER/IR pieprasījumu. Tomēr, kā minēts 79. apsvērumā, Komisija atzīst, ka, iespējams, ne visiem importētajiem, kuri pirka apavus no attiecīgiem tirgotājiem, bija zināms, ka ir nepieciešams darīt Komisijai zināmus to ražotāju eksportētāju nosaukumus, no kuriem minētie tirgotāji iegādājušies apavus. 79. apsvērumā ir arī sīkāk skaidrots, kāpēc Komisija ar šādu pamatojumu nolēma uz laiku apturēt III pielikumā uzskaitīto uzņēmumu pārbaudi.

(31)

No atlikušajiem uzņēmumiem divdesmit jau sākotnējā izmeklēšanā tika novērtēti individuāli vai kā Ķīnas un Vjetnamas ražotāju eksportētāju izlasē iekļautas uzņēmumu grupas daļa (uzskaitīti šīs regulas IV pielikumā). Neviens no šiem uzņēmumiem nesaņēma individuālu maksājuma likmi, tāpēc maksājums 16,5 % apmērā, ko piemēro Ķīnai, vai 10 % apmērā, kuru piemēro Vjetnamai, attiecās uz apavu importu, ko attiecīgi veic minētie uzņēmumi. Šīs likmes 12. apsvērumā minētais spriedums neskāra.

(32)

No atlikušajiem uzņēmumiem trīsdesmit viens (uzskaitīti šīs regulas V pielikumā) jau 12. apsvērumā minētajā sprieduma izpildes kontekstā tika novērtēts individuāli vai kā uzņēmumu grupas daļa; proti, attiecīgi Īstenošanas lēmumā 2014/149/ES vai Īstenošanas regulās (ES) 2016/1395, (ES) 2016/1647, (ES) 2016/1731 un (ES) 2016/2257. Tika novērtēti arī tie astoņi uzņēmumi, kuri tika paziņoti Komisijai piezīmēs, kas pēc informācijas izpaušanas tika saņemtas no Eiropas Sporta preču nozares federācijas (“FESI”) un Footwear Coalition, un par kuriem tika norādīts, ka tie ir saistīti ar vienu uzņēmumu vai uzņēmumu grupu, kas jau novērtēti iepriekš vienā no minētajām regulām.

(33)

Kā jau minēts 10. apsvērumā, uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kas tika novērtētas ar Īstenošanas Lēmumu 2014/149/ES, netika atkārtoti noteikts antidempinga maksājums, pamatojoties uz to, ka minētajiem uzņēmumiem jau bija atmaksāti attiecīgie muitas nodokļi un tie bija guvuši tiesisko paļāvību, ka maksājums netiks noteikts atkārtoti. No otras puses, nebūtu jāapmierina atmaksas pieprasījumi, kas saņemti no importētājiem Savienībā, kuri saistīti ar uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kas attiecīgi novērtēti ar Īstenošanas regulām (ES) 2016/1395, (ES) 2016/1647, (ES) 2016/1731 un (ES) 2016/2257. Tas skaidrojams ar to, ka minēto importētāju juridiskā situācija bija citāda nekā importētājiem, kas tika novērtēti ar Īstenošanas lēmumu 2014/149/ES, proti, tie nebija guvuši tiesisko paļāvību.

(34)

Piezīmēs, kas pēc informācijas izpaušanas tika saņemtas no FESI un Footwear Coalition, tika norādīts, ka viens Komisijai paziņotais Ķīnas ražotājs eksportētājs sākotnējā izmeklēšanā iesniedzis TER/IR pieprasījuma veidlapu, bet nav ne atlasīts, ne novērtēts iepriekšējā īstenošanā, kas minēta 18.–20. un 25. apsvērumā. Tās pašas personas norādīja arī, ka vēl četri citi Komisijai paziņotie uzņēmumi, kas saistīti ar Ķīnas vai Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kuri iesnieguši TER/IR pieprasījuma veidlapu sākotnējā izmeklēšanā, nav ne atlasīti, ne novērtēti iepriekšējā īstenošanā, kas minēta 18.–20. un 25. apsvērumā. Tādējādi būtu jānovērtē pavisam piecu uzņēmumu (uzskaitīti VI pielikumā) vai ar tiem saistīto uzņēmumu TER/IR pieprasījumi. Novērtēšanu nevar pabeigt šai īstenošanai noteiktajā termiņā, tāpēc tā tiks veikta nākamajā īstenošanā. Tāpēc uz laiku, kamēr kļūst zināms attiecīgo Ķīnas un/vai Vjetnamas piegādātāju TER/IR pieprasījumu novērtēšanas rezultāts, būtu jāaptur to atmaksas pieprasījumu izskatīšana, kuri saņemti no minēto uzņēmumu (uzskaitīti VI pielikumā) attiecīgajiem importētajiem Savienībā.

(35)

Visbeidzot, pēc informācijas izpaušanas tās pašas personas apgalvoja, ka seši no III pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem ir saistīti ar uzņēmumu vai uzņēmumu grupu, kas jau novērtēta iepriekšējā īstenošanā, un tāpēc tie būtu jāatzīst par saistītiem uzņēmumiem. Tomēr lietas materiālos ietvertie pierādījumi nepamato minēto pieprasījumu, kas turklāt nekādā ziņā nav pamatots ar kādiem papildu pierādījumiem. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(36)

Atlikušie deviņpadsmit uzņēmumi bija Ķīnas vai Vjetnamas ražotāji eksportētāji, kas netika atlasīti sākotnējā izmeklēšanā un kas bija iesnieguši TER/AR pieprasījuma veidlapu. Tāpēc Komisija novērtēja šo uzņēmumu iesniegtos TER un IR pieprasījumus. Tika novērtēti arī divi Komisijai paziņoti uzņēmumi, par kuriem piezīmēs, kas pēc informācijas izpaušanas tika saņemtas no FESI un Footwear Coalition, tika norādīts, ka tie ir saistīti ar vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas pašreizējais novērtējums.

(37)

Kopumā šajā regulā Komisija ir novērtējusi TER/IR pieprasījuma veidlapas no Fujian Viscap Shoes Co. Ltd, Vietnam Ching Luh Shoes Co. Ltd, Vinh Thong Producing-Trading-Service Co. Ltd, Qingdao Tae Kwang Shoes Co. Ltd, Maystar Footwear Co. Ltd, Lien Phat Company Ltd, Qingdao Sewon Shoes Co. Ltd, Panyu Pegasus Footwear Co. Ltd, PanYu Leader Footwear Corporation, Panyu Hsieh Da Rubber Co. Ltd, An Loc Joint Stock Company, Qingdao Changshin Shoes Company Limited, Chang Shin Vietnam Co. Ltd, Samyang Vietnam Co. Ltd, Qingdao Samho Shoes Co. Ltd, Min Yuan, Chau Giang Company Limited, Foshan Shunde Fong Ben Footwear Industrial Co. Ltd un Dongguan Texas Shoes Limited Co.

B. TIESAS SPRIEDUMA APVIENOTAJĀS LIETĀS C-659/13 UN C-34/14 PAR IMPORTU NO ĶĪNAS ĪSTENOŠANA

(38)	Komisijai ir iespēja labot tos apstrīdētās regulas aspektus, kuru dēļ tā tika atcelta, vienlaikus atstājot negrozītas tās novērtējuma daļas, kuras spriedums (22) neietekmē.

(39)	Šīs regulas mērķis ir labot tos apstrīdētās regulas aspektus, par kuriem tika konstatēts, ka tie neatbilst pamatregulai, un kuri tādējādi tika atzīti par spēkā neesošiem attiecībā uz 37. apsvērumā minētajiem ražotājiem eksportētājiem.

(40)	Visi pārējie konstatējumi, kas ietverti apstrīdētajā regulā un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1294/2009 un ko Tiesa neatzina par spēkā neesošiem, paliek spēkā un ar šo tiek iestrādāti šajā regulā.

(41)	Tāpēc nākamie apsvērumi attiecas tikai uz jauno novērtējumu, kas nepieciešams Tiesas spriedumu izpildei.

(42)

Komisija ir pārbaudījusi, vai 37. apsvērumā minētie ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER/IR pieprasījumus attiecībā uz izmeklēšanas periodu (“attiecīgie ražotāji eksportētāji”), pārsvarā bija darbojušies TER vai IR apstākļos. Šīs izvērtēšanas nolūks ir noskaidrot, kādā mērā attiecīgajiem importētājiem ir tiesības uz tā antidempinga maksājuma atmaksu, kas veikts saistībā ar antidempinga maksājumiem par minēto piegādātāju veikto eksportu.

(43)

Ja analīzē tiktu atklāts, ka attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kuru eksportam ticis uzlikts attiecīgo importētāju samaksātais antidempinga maksājums, piešķirams TER, tad šim ražotājam eksportētājam būtu jāpiemēro individuāla maksājuma likme un maksājuma atmaksa tiktu ierobežota līdz summai, kas atbilst starpībai starp samaksāto nodokli un individuālo maksājuma likmi, proti, importa no Ķīnas gadījumā – starpībai starp 16,5 % un maksājumu, kurš noteikts vienīgajam izlasē iekļautajam eksportētājam uzņēmumam, kam piešķirts TER, konkrēti, 9,7 %; un importa no Vjetnamas gadījumā tā būtu starpība starp 10 % un individuālo maksājuma likmi, kas attiecīgā gadījumā aprēķināta attiecīgajam ražotājam eksportētājam.

(44)

Ja analīzē tiktu atklāts, ka ražotājam eksportētājam, kura TER pieteikums ticis noraidīts, piešķirams IR, tad attiecīgajam ražotājam eksportētājam būtu jāpiemēro individuāla maksājuma likme un maksājuma atmaksa tiktu ierobežota līdz summai, kas atbilst starpībai starp veikto maksājumu, proti, 16,5 % importam no Ķīnas un 10 % importam no Vjetnamas, un attiecīgā gadījumā konkrētajam ražotājam eksportētājam aprēķināto individuālo maksājumu.

(45)	Savukārt, ja šādu TER un IR pieprasījumu analīzē tiktu atklāts, ka gan TER, gan IR būtu jānoraida, tad antidempinga maksājumu atmaksu piešķirt nevarētu.

(46)

Kā paskaidrots 12. apsvērumā, Tiesa atcēla apstrīdēto regulu un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 attiecībā uz konkrētu Ķīnas un Vjetnamas ražotāju eksportētāju veiktu konkrētu apavu eksportu, ciktāl Komisija nebija izvērtējusi TER un IR pieprasījumus, ko šie ražotāji eksportētāji bija iesnieguši.

(47)

Tāpēc Komisija ir izvērtējusi attiecīgo ražotāju eksportētāju TER un IR pieprasījumus, lai noteiktu viņu eksportam piemērojamo maksājuma likmi. Novērtējums liecina – iesniegtā informācija neapstiprina, ka attiecīgie ražotāji eksportētāji būtu darbojušies tirgus ekonomikas apstākļos vai ka tiem būtu tiesības uz individuālu režīmu (sīkāku paskaidrojumu sk. (48). un turpmākajos apsvērumos).

1. TER pieprasījumu novērtējums

(48)

Nepieciešams uzsvērt, ka pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kurš vēlas pieprasīt TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Šajā ziņā 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā ir noteikts, ka šāda ražotāja iesniegtajā prasībā jābūt pietiekamiem pierādījumiem, kā noteikts minētajā noteikumā, par to, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Attiecīgi Savienības iestādēm nav pienākuma pierādīt, ka ražotājs neatbilst noteiktajiem šā statusa piešķiršanas nosacījumiem. Gluži pretēji, Savienības iestādes novērtē, vai attiecīgā ražotāja iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā noteiktie kritēriji, lai ražotājam piešķirtu TER, un Savienības tiesas pārbauda, vai novērtējumā nav pieļauta acīmredzama kļūda (sprieduma lietā C-249/10 P 32. punkts un sprieduma lietā C-247/10 P 24. punkts).

(49)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, lai ražotājam eksportētājam piešķirtu TER, ir jāizpilda visi pieci minētajā pantā uzskaitītie kritēriji. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka vismaz viena kritērija neizpilde ir pietiekams iemesls TER pieprasījuma noraidīšanai.

(50)

Neviens no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem nespēja pierādīt atbilstību 1. kritērijam (ar darījumdarbību saistītie lēmumi). Konkrētāk, Komisija konstatēja, ka lielākā daļa no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem (7., 11., 12., 13., 14., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. uzņēmums) (23) nevar brīvi noteikt savus pārdošanas apjomus iekšzemes un eksporta tirgū. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka pastāv ierobežojumi attiecībā uz saražojamo apjomu un/vai ierobežojums attiecībā uz konkrētos tirgos (iekšzemes un eksporta) pārdodamajiem daudzumiem. Turklāt daži attiecīgie ražotāji eksportētāji (8., 9. 10., 15. uzņēmums) nespēja sniegt būtisku un pilnīgu informāciju (piemēram, pierādījumus par uzņēmuma struktūru un kapitālu, pierādījumus vai skaidrojumus par lēmumu pieņemšanu uzņēmumā), lai pierādītu, ka viņu lēmumi, kas saistīti ar darījumdarbību, tika pieņemti atbilstoši tirgus situācijai, bez izteiktas valsts ietekmes.

(51)

Attiecībā uz 2. kritēriju (grāmatvedība) 8., 10., 13., 14., 15., 16., 17., 19., 20., 21., 24. un 25. uzņēmums nepierādīja arī, ka tiem būtu pamata grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. TER novērtējumi konkrēti atklāja, ka minētie uzņēmumi vai nu Komisijai neuzrādīja neatkarīga revidenta atzinumu/ziņojumu, vai arī to grāmatvedības uzskaite netika revidēta, vai vairākām pozīcijām to bilancē vai ienākumu pārskatā nebija paskaidrojumu.

(52)

Attiecībā uz 3. kritēriju (aktīvi un pārnešana) 7., 8., 9., 10., 11., 13., 15., 16., 17., 18., 19., 22., 23. un 25. uzņēmums nepierādīja, ka no sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, nav mantoti izkropļojumi. Konkrēti šie uzņēmumi cita starpā nesniedza būtisku un pilnīgu informāciju par aktīviem, kas pieder uzņēmumam, un zemes izmantošanas tiesību noteikumiem un vērtību.

(53)

Visbeidzot un ņemot vērā 49. apsvērumā izklāstītos iemeslus, Komisija nevienam attiecīgajam ražotājam eksportētājam nevērtēja 4. kritēriju (bankrots un īpašumtiesības) un 5. kritēriju (valūtas konvertēšana). Komisija informēja attiecīgos ražotājus eksportētājus par TER konstatējumiem un aicināja tos iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

2. IR pieprasījumu novērtējums

(54)

Saskaņā ar 9. panta 5. punktu pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā, ja piemēro tās 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, tad eksportētājiem, kuri var pierādīt, ka atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti 9. panta 5. punktā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā, tomēr var noteikt individuālu maksājumu.

(55)

Kā minēts 48. apsvērumā, nepieciešams uzsvērt, ka pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kurš vēlas pieprasīt IR saskaņā ar 9. panta 5. punktu pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā. Tālab 9. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka iesniegtajam pieprasījumam jābūt pienācīgi pamatotam. Tādējādi Savienības iestādēm nav pienākuma pierādīt, ka eksportētājs neatbilst nosacījumiem, kas noteikti šāda statusa atzīšanai. Gluži pretēji, Savienības iestādes novērtē, vai attiecīgā eksportētāja iesniegtie pierādījumi pietiekami pierāda atbilstību visiem IR piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti 9. panta 5. punktā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā.

(56)

Saskaņā ar 9. panta 5. punktu pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā eksportētājiem pienācīgi pamatotā pieprasījumā būtu jāpierāda, ka ir izpildīti visi pieci minētajā punktā uzskaitītie IR piešķiršanas kritēriji. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pat viena kritērija neizpilde jau ir iemesls IR pieprasījuma noraidīšanai.

(57)

Minētie pieci kritēriji ir šādi:

1)	ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem vai kopuzņēmumiem, var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu;

2)	eksporta cenas un daudzumi, un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti;

3)	vairākums akciju pieder privātpersonām; valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās;

4)	valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei; un

5)	valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja individuālajiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.

(58)	Visi deviņpadsmit attiecīgie ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī IR gadījumā, ja TER tiem netiktu piešķirts. Tāpēc Komisija novērtēja katra attiecīgā ražotāja eksportētāja IR pieprasījumu.

(59)	Attiecībā uz 1. kritēriju (kapitāla un peļņas repatriācija), 9. un 20. uzņēmums neiesniedza pierādījumus, ka var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu, un tādējādi nepierādīja, ka šis kritērijs ir izpildīts.

(60)

Attiecībā uz 2. kritēriju (brīvi noteikta eksporta pārdošana un cenas) Komisija secināja, ka 7., 8., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 20., 21., 22., 23. un 24. uzņēmums nav pierādījuši, ka tādi ar darījumdarbību saistīti lēmumi, kas attiecas uz eksporta cenām un daudzumiem un pārdošanas noteikumiem, netiek pieņemti brīvi, reaģējot uz tirgus signāliem, – par to liecina tādi analizētie pierādījumi kā statūti un darījumdarbības licence, kas atklāj, ka saražojamais apavu daudzums un/vai konkrētos tirgos pārdodamie daudzumi tiek ierobežoti.

(61)

Attiecībā uz 3. kritēriju (uzņēmums – galvenie amati vadībā un akcijas – ir pietiekami neatkarīgs no valsts iejaukšanās) 7., 8., 9., 10., 13., 15., 16., 17., 18., 19., 22., 23. un 25. uzņēmums nav snieguši nepieciešamo informāciju, lai pierādītu, ka ir pietiekami neatkarīgs no valsts iejaukšanās. Cita starpā netika sniegta informācija, kā un ar kādiem noteikumiem šiem uzņēmumiem nodotas zemes izmantošanas tiesības.

(62)	Turklāt 8., 10., 17., 18. un 25. uzņēmums nepierādīja arī, ka atbilst 5. kritērija (apiešana) prasībām, jo netika sniegta informācija par to, kā uzņēmumā tiek pieņemti lēmumi.

(63)	Visbeidzot, ņemot vērā 56. apsvērumā minētos noteikumus, Komisija nevienam attiecīgajam ražotājam eksportētājam nevērtēja 4. kritēriju (valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei).

(64)

Neviens no deviņpadsmit attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem neatbilda 9. panta 5. punktā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā noteiktajiem kritērijiem, un tāpēc tiem visiem IR piešķiršana tika noraidīta. Komisija attiecīgi informēja attiecīgos ražotājus eksportētājus un aicināja tos iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(65)

Tāpēc šo deviņpadsmit attiecīgo ražotāju eksportētāju veiktajam eksportam Padomes Regulas (EK) Nr. 1472/2006 piemērošanas laika posmā būtu jānosaka atlikušais antidempinga maksājums, kas piemērojams Ķīnai un Vjetnamai, attiecīgi 16,5 % un 10 %. Minētās regulas piemērošanas laika posms sākotnēji bija no 2006. gada 7. oktobra līdz 2008. gada 7. oktobrim. Pēc termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas tas 2009. gada 30. decembrī tika pagarināts līdz 2011. gada 31. martam. Spriedumos konstatētā nelikumība ir tāda, ka Savienības iestādes nenoskaidroja, vai attiecībā uz tiem ražojumiem, ko ražo attiecīgie ražotāji eksportētāji, būtu jānosaka atlikušais maksājums vai individuālais maksājums. Pamatojoties uz Tiesas konstatēto nelikumību, nav juridiska pamatojuma atbrīvot attiecīgo ražotāju eksportētāju ražotos ražojumus no antidempinga maksājumu samaksas. Tāpēc jaunajā aktā, ar ko novērš Tiesas konstatēto nelikumību, atkārtoti jānovērtē tikai piemērojamā antidempinga maksājumu likme, nevis paši pasākumi.

(66)

Tā kā ir secināts, ka atlikušais maksājums, kas piemērojams attiecīgi Ķīnai un Vjetnamai, būtu atkārtoti jānosaka attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem ar tādu pašu likmi, kāda sākotnēji noteikta ar apstrīdēto regulu un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009, tad nav nepieciešams izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 388/2008. Pēdējā minētā regula paliek spēkā.

C. SECINĀJUMI

(67)	Ņemot vērā sniegtās piezīmes un to analīzi, tika secināts, ka Ķīnai un Vjetnamai piemērojamais atlikušais antidempinga maksājums, proti, attiecīgi 16,5 % un 10 %, būtu jānosaka atkārtoti uz laika posmu, kurā bija piemērojama apstrīdētā regula.

D. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(68)

Attiecīgie ražotāji eksportētāji un visas personas, kuras pieteicās, tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ierosināt atkārtoti noteikt galīgo antidempinga maksājumu deviņpadsmit attiecīgo ražotāju eksportētāju veiktajam eksportam. Tiem tika dots laiks, kurā tie pēc informācijas izpaušanas varēja iesniegt apsvērumus.

E. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES PĒC INFORMĀCIJAS IZPAUŠANAS

(69)	Pēc informācijas izpaušanas Komisija saņēma piezīmes i) FESI un Footwear Coalition (24) vārdā, kuri pārstāv apavu importētājus Savienībā un ii) apavu importētāja Savienībā Cortina NV (“Cortina”) vārdā.

(70)

Piezīmēs par informācijas izpaušanu FESI un Footwear Coalition, pirmkārt, norādīja, ka pašreizējai īstenošanai ir tas pats juridiskais pamatojums un apsvērumi, kurš Komisijas iepriekš pieņemtajām regulām, kuras attiecas uz to pašu īstenošanas procedūru, proti, tās ir Īstenošanas regulas (ES) 2016/1395, (ES) 2016/1647, (ES) 2016/1731 un (ES) 2016/2257. Tāpēc atbildē uz informācijas izpaušanu tie atsaucās un iekļāva atsauci uz piezīmēm, ko tie bija iesnieguši saistībā ar iepriekšminētajām regulām attiecīgi 2015. gada 16. decembrī, 2016. gada 6. jūnijā, 2016. gada 16. jūnijā un 2016. gada 11. augustā, tomēr neprecizēja sīkāk šīs piezīmes un apgalvojumus.

(71)

Atbildot uz šīm piezīmēm, Komisija atsaucas uz Īstenošanas regulām (ES) 2016/1395, (ES) 2016/1647, (ES) 2016/1731 un (ES) 2016/2257, kurās pilnībā bija analizētas piezīmes, ko FESI un Footwear Coalition iesniedza pašreizējā īstenošanā. Tā kā FESI un Footwear Coalition sīkāk nepaskaidroja savus argumentus, Komisija uzskata, ka uz tiem ir pilnībā sniegtas atbildes iepriekšminētajās regulās, un ar šo tiek apstiprināti minētajās regulās izdarītie secinājumi šajā sakarā.

(72)	Bez tam FESI un Footwear Coalition sniedza piezīmes, kas tiek analizētas tālāk.

III pielikumā uzskaitīto uzņēmumu statuss

(73)

FESI un Footwear Coalition nāk klajā ar apgalvojumu, ka pieeja, ko izmantojusi Komisija attiecībā uz III pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, ir bijusi nelikumīga. Tādejādi, iekļaudama III pielikumā uzņēmumus, kuri bijuši saistīti ar uzņēmumiem, kas jau tika novērtēti Īstenošanas regulu (ES) 2016/1395, (ES) 2016/1647, (ES) 2016/1731 vai (ES) 2016/2257 kontekstā, Komisija esot pārkāpusi “vienas saimnieciskas vienības” konceptu, kas ticis piemērots sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt šāda pieeja varētu radīt juridisku nekonsekvenci, jo ar iepriekšminētajām regulām Komisija šiem uzņēmumiem atkārtoti noteikusi antidempinga maksājumus, savukārt III pielikumā uzskaitīti tie paši uzņēmumi ar norādi, ka tie sākotnējā izmeklēšanā nav iesnieguši TER/IR pieprasījumu.

(74)	Tā kā uz nesaistītiem tirgotājiem sākotnējā izmeklēšanā nav attiekusies prasība iesniegt TER/IR pieprasījumu, tad nekādā ziņā netiktu prasīts tos uzskaitīt III pielikumā.

(75)

Visbeidzot, FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka III pielikumā nebūtu vajadzējis iekļaut uzņēmumus, kas saistīti ar Ķīnas vai Vjetnamas piegādātājiem, kuri sākotnējā izmeklēšanā iesnieguši TER/IR pieprasījumu, bet nav novērtēti nevienā no 63. apsvērumā minētajām regulām 12. apsvērumā minēto tiesas spriedumu īstenošanas kontekstā. Jo īpaši tiek apgalvots, ka nākotnē šāda pieeja liegtu Komisijai novērtēt TER/IR pieprasījumus, ko iesniedz to saistītie piegādātāji Ķīnā un Vjetnamā. Šīs pašas personas apgalvo arī, ka valstu muitas dienestu paziņoto uzņēmumu sarakstā atpazīt uzņēmumus/tirgotājus, kas pieder pie vienas un tās pašas uzņēmumu grupas, un noteikt, vai tie pieder pie kāda Ķīnas vai Vjetnamas ražotāja eksportētāja, kas sākotnējā izmeklēšanā iesniedzis TER/IR pieprasījumu, bet sākotnējā izmeklēšanā nav atlasīts, būtu Komisijas pienākums. Citādi Komisija uzliktu neizpildāmu pierādīšanas pienākumu ieinteresētajām personām.

(76)

Kā minēts 34. apsvērumā, pēc informācijas izpaušanas FESI un Footwear Coalition tiešām norādīja uzņēmumus, kas saistīti ar Ķīnas vai Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kuri iesnieguši TER/IR pieprasījuma veidlapu sākotnējā izmeklēšanā, bet netika ne atlasīti, ne novērtēti iepriekšējā īstenošanā, kas minēta 18.–20. un 25. apsvērumā. Informācija lietas materiālos apstiprināja informāciju, ko saņēma minētās ieinteresētās personas, tā ka minēto uzņēmumu TER/IR pieprasījumi tiks novērtēti. Uz novērtēšanas rezultātu attieksies atsevišķs tiesību akts. Tāpēc tika apmierināts pieprasījums, kas attiecās uz minētajiem uzņēmumiem, un minētie uzņēmumi nav iekļauti III pielikumā.

(77)	Attiecībā uz tirgotājiem (saistītiem vai nesaistītiem ar Ķīnas vai Vjetnamas piegādātājiem), kas prasīja tiem atmaksāt samaksātos maksājumus, Komisija uzskata, ka pierādīšanas pienākums ir minētajiem tirgotājiem.

(78)	Tomēr neviens III pielikumā uzskaitīts tirgotājs nesniedza informāciju vai pierādījumus par saviem piegādātājiem Ķīnā vai Vjetnamā (izņemot 76. apsvērumā minētos).

(79)

Tomēr Komisija atzīst, ka, iespējams, ne visiem importētajiem, kuri pirka apavus no attiecīgiem tirgotājiem, bija zināms, ka ir nepieciešams darīt Komisijai zināmus ražotāju eksportētāju nosaukumus, no kuriem minētie tirgotāji iegādājušies apavus. Tāpēc, lai nodrošinātu to, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz aizstāvību, Komisija nolēma sazināties ar konkrētiem importētājiem un tos informēt par situāciju un pierādīšanas pienākumu. Lai atvēlētu laiku, kas vajadzīgs šā lēmuma īstenošanai, uz laiku, līdz Komisija būs sazinājusies ar attiecīgajiem importētājiem un devusi tiem laiku rīkoties, tiek apturēta III pielikumā uzskaitīto uzņēmumu pārbaude. Astoņu mēnešu termiņš TER/IR pieprasījumu novērtēšanai sāksies dienā, kad importētājs Komisijai darīs zināmus attiecīgo ražotāju eksportētāju nosaukumus un adreses, vai, ja netiks saņemta atbilde, Komisijas noteiktā laikposmā no dienas, kad beigsies minētais laikposms.

Procesā esošās īstenošanas apturēšana

(80)

FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka juridiskās noteiktības labad Komisijai nebūtu jāpieņem un jāpublicē turpmāki tiesību akti attiecībā uz Tiesas sprieduma īstenošanu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14, kamēr Tiesa nebūs pieņēmusi procesā esošos prejudiciālos nolēmumus par 23. apsvērumā minētās Īstenošanas regulas (ES) 2016/223, 19. apsvērumā minētās Īstenošanas regulas (ES) 2016/1647 un 20. apsvērumā minētās Īstenošanas regulas (ES) 2016/1731 spēkā esību. Šajā sakarā tiek apgalvots – lai arī lietas izskatīšana tiesā neaptur iestāžu pieņemtu aktu piemērošanu, LESD 278. pants nav piemērojams šajā lietā, jo šajā sakarā iesniegtā prasība neattiecas uz Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 piemērošanas apturēšanu, bet uz atturēšanos no citu tādu regulu pieņemšanas, ar kurām atkārtoti nosaka galīgos antidempinga maksājumus apavu importam no Ķīnas un Vjetnamas. Šo pašu iemeslu dēļ tiek apgalvots arī, ka atsaukšanās uz spriedumiem Zuckerfabrik Süderdithmarschen/Altana lietās nav juridiski nozīmīga.

(81)

Attiecībā uz LESD 278. pantu un spriedumiem lietās Zuckerfabrik Süderdithmarschen/Altana Komisija piekrīt FESI un Footwear Coalition, ka judikatūra nav piemērojama, lai novērtētu, vai apturēt apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 pieņemtā Tiesas sprieduma īstenošanu. Tomēr Komisija uzskata, ka tai ir pienākums īstenot spriedumu samērīgā termiņā un ka tāda procesā esoša tiesvedība, kura skar agrāk pieņemtus aktus, ar ko spriedumu īsteno, nav pienācīgs pamats, lai nenoslēgtu sprieduma īstenošanu. Konkrēti tā uzskata, ka tādejādi ieinteresētajām personām, kuras nav FESI un Footwear Coalition, tiktu liegts izmantot tiesības administratīvā procesā un iespējamā tiesvedībā.

(82)

Attiecībā uz Īstenošanas regulu (ES) 2016/1647 un (ES) 2016/1731 spēkā esību FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka pēdējai minētajai regulai un ikvienai jaunai regulai, ar kuru atkārtoti nosaka galīgos maksājumus Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, ir tas pats juridiskais pamats, Komisijas pieeja un pamatojums un ka Īstenošanas regulu (ES) 2016/1647 un (ES) 2016/1731 atzīšana par spēkā neesošām nozīmētu arī, ka ikviena turpmāka līdzīga regula tikpat lielā mērā nebūtu spēkā. Tāpēc Komisijas pieeja nenozīmētu 12. apsvērumā minētajās apvienotajās lietās C-659/13 C & J Clark International un C-34/14 Puma pieņemto spriedumu labticīgu īstenošanu.

(83)

Visbeidzot, FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka, īstenojot iepriekšminēto spriedumu, nebūtu jāievēro Tiesas noteikts termiņš, ka šāda īstenošana negatīvi ietekmētu importētājus Savienībā, bez tam tā nenodrošinātu fiskālus ieguvumus Savienībai. Šo iemeslu dēļ Komisijai vajadzētu atturēties no sprieduma īstenošanas, kamēr Tiesā tiek izspriestas 80. apsvērumā minētās lietas.

(84)	Komisija atsaucas uz 81. apsvērumā izklāstīto pamatojumu.

Procedūras noteikumi, kas attiecas uz TER un IR pieprasījuma veidlapu novērtēšanu

(85)

FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka TER/IR pieprasījumu novērtēšanā pierādīšanas pienākums ir Komisijai, jo Ķīnas un Vjetnamas ražotāji eksportētāji ir izpildījuši savu pienākumu, sākotnējā izmeklēšanā iesniedzot TER/IR pieprasījumus. FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas šī īstenošana, būtu bijis jāpiešķir tādas pašas procesuālās tiesības, kādas bija atlasītajiem ražotājiem eksportētajiem sākotnējā izmeklēšanā. FESI un Footwear Coalition konkrēti apgalvo, ka veikta vienīgi dokumentu analīze, nevis apmeklējumi uz vietas, un ka, nenosūtot Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem vēstules par nepilnībām, tiem netika dota iespēja papildināt TER/IR pieprasījuma veidlapas.

(86)

Bez tam FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas šī īstenošana, netika nodrošinātas tādas pašas procesuālās garantijas, kādas piemēro standarta antidempinga izmeklēšanās, bet tika piemēroti stingrāki standarti. FESI un Footwear Coalition norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā laika posmu starp TER/IR pieprasījuma iesniegšanu sākotnējā izmeklēšanā un šo pieprasījumu novērtēšanu. Turklāt ražotājiem eksportētājiem sākotnējā izmeklēšanā TER/IR pieprasījumu aizpildīšanai ierastās 21 dienas vietā tika dotas tikai 15 dienas.

(87)

Pamatojoties uz minēto, FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka nav ievērots tiesību pamatprincips dot ieinteresētajām personām iespēju pilnībā izmantot tiesības uz aizstāvību, kuras noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā. Tādējādi tika apgalvots, ka, nedodot ražotājiem eksportētājiem iespēju papildināt nepilnīgo informāciju, Komisija ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras un īstenošanas posmā faktiski apvērsusi pierādīšanas pienākumu.

(88)

Visbeidzot, FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka šāda pieeja būt diskriminējoša attiecībā pret Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kas atlasīti sākotnējā izmeklēšanā, kā arī pret citiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas antidempinga izmeklēšana un kuri šajā izmeklēšanā iesnieguši TER/IR pieprasījumus, valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas. Tādējādi attiecībā uz Ķīnas un Vjetnamas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī īstenošana, nevajadzētu noteikt tādu pašu informācijas sniegšanas slieksni, kādu piemēro parastajā 15 mēnešu izmeklēšanā, un uz tiem nevajadzētu attiecināt stingrākus procesuālos standartus.

(89)	FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka Komisija de facto piemērojusi pieejamos faktus pamatregulas 18. panta 1. punkta nozīmē, taču Komisija nav ievērojusi pamatregulas 18. panta 4. punktā izklāstītos procedūras noteikumus.

(90)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar judikatūru pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kurš vēlas iegūt TER/IR atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam. Šajā ziņā 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā ir noteikts, ka šāda ražotāja iesniegtajā prasībā jābūt pietiekamiem pierādījumiem, kā noteikts minētajā noteikumā, par to, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Tādejādi atbilstoši Tiesas spriedumiem Brosmann un Aokang lietās iestādēm nav pienākuma pierādīt, ka ražotājs neatbilst noteiktajiem šā statusa piešķiršanas nosacījumiem. Gluži pretēji, Komisija novērtē, vai attiecīgā ražotāja iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā noteiktie kritēriji TER/IR piešķiršanai (sk. 48. apsvērumu). Šai sakarā tiek atgādināts, ka Komisijai nav pienākuma pieprasīt ražotājam eksportētājam, lai tas papildina TER/IR pieprasījumu. Komisija novērtējumu var balstīt uz ražotāja eksportētāja sniegto informāciju.

(91)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka veikta vienīgi dokumentu analīze, Komisija norāda, ka dokumentu analīze ir procedūra, kurā analizē TER/IR pieprasījumus, pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedzis ražotājs eksportētājs. Dokumentu analīzi Komisija veic visiem TER/IR pieprasījumiem. Turklāt Komisija var nolemt veikt pārbaudes uz vietas. Pārbaudes uz vietas tomēr nav nepieciešamas un netiek veiktas katram TER/IR pieprasījumam. Ja pārbaudes uz vietas tiek veiktas, to nolūks parasti ir apstiprināt konkrētu sākotnēju novērtējumu, ko veikušas iestādes, un/vai pārbaudīt attiecīgā ražotāja eksportētāja sniegtās informācijas ticamību. Citiem vārdiem, ja ražotāja eksportētāja sniegtie pierādījumi skaidri parāda, ka TER/IR nav pamatots, tad neobligātā pārbaude uz vietas parasti papildus nenotiek. Komisija novērtē, vai pārbaudes apmeklējums ir lietderīgs (25). Minētajai iestādei ir rīcības brīvība lemt par TER/IR veidlapā ietvertās informācijas pārbaudes līdzekļiem. Tādējādi, ja, kā tas ir šajā lietā, Komisija, pamatojoties uz dokumentu analīzi, lemj, ka tās rīcībā ir pietiekami pierādījumi, lai lemtu par TER/IR pieprasījumu, pārbaudes apmeklējums nav nepieciešams un to nevar prasīt.

(92)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka ar Komisijas lēmumu nenosūtīt vēstules par nepilnībām nav pienācīgi ievērotas tiesības uz aizstāvību, pirmkārt, tiek atgādināts, ka tiesības uz aizstāvību ir subjektīvās tiesības un ka FESI un Footwear Coalition nevar atsaukties uz citu uzņēmumu subjektīvo tiesību pārkāpumu. Otrkārt, Komisija apstrīd pārliecību, ka tad, ja tiek izmantota tikai dokumentu analīze, pretstatā dokumentu analīzei apvienojumā ar pārbaudes apmeklējumu uz vietas, Komisijai būtu prakse veikt nozīmīgu informācijas apmaiņu un detalizēti novērst informācijas trūkumus. Faktiski FESI un Footwear Coalition nav sniegušas pierādījumus par pretējo.

(93)

Arī FESI un Footwear Coalition piezīmes par diskrimināciju nepamatotības dēļ ir jānoraida. Tiek atgādināts, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts tad, ja Savienības iestāžu attieksme līdzīgās lietās atšķiras, tādējādi bez šādu atšķirību pamatošanas ar būtiskām objektīvām atšķirībām dažus tirgotājus nostādot nelabvēlīgākā situācijā kā citus (26). Tomēr Komisija tā nerīkojas: lūgdama neatlasītos Ķīnas un Vjetnamas ražotājus eksportētājus iesniegt TER/IR pieprasījumus atkārtotai novērtēšanai, tā ir iecerējusi pret šiem iepriekš neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem īstenot tādu pašu attieksmi kā pret tiem, kas tika atlasīti sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt, ņemot vērā, ka pamatregulā šajā ziņā nav noteikts minimālais laikposms, ja atvēlētais laikposms šai vajadzībai ir piemērots un nodrošina personām pietiekamas iespējas savākt (vai atkārtoti savākt) nepieciešamo informāciju, vienlaikus aizsargājot to tiesības uz aizstāvību, diskriminācija nenotiek.

(94)

Attiecībā uz pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu konkrētajā lietā Komisija pieņēma attiecīgo ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, tā šo informāciju nenoraidīja un balstīja novērtējumu uz to. Tāpēc Komisija nepiemēroja 18. pantu. Tas nozīmē, ka nebija vajadzības izmantot pamatregulas 18. panta 4. punktā paredzēto procedūru. Pamatregulas 18. panta 4. punktā paredzēto procedūru izmanto gadījumos, kad Komisija plāno noraidīt konkrētu informāciju, ko sniegusi ieinteresētā persona, un tās vietā izmantot pieejamos faktus.

Izmeklēšanas atsākšanas juridiskais pamats

(95)

FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka Komisija varētu būt pārkāpusi LESD 266. pantu, jo tas nav juridiskais pamats, lai atsāktu izmeklēšanu attiecībā uz pasākumu, kam beidzies termiņš. FESI un Footwear Coalition atkārto arī, ka LESD 266. pants neļauj noteikt antidempinga maksājumus ar atpakaļejošu spēku, ko apstiprinot arī Tiesas nolēmums lietā C-458/98P IPS/Padome.

(96)

Šajā ziņā FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka antidempinga procedūra, kas attiecas uz apavu importu no Ķīnas un Vjetnamas, ir noslēgta 2011. gada 31. martā, beidzoties pasākumu termiņam. Tālab Komisija 2011. gada 16. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par maksājumu termiņa beigām (27) (“paziņojums par termiņa beigām”), Savienības ražošanas nozare nav nākusi klajā ar apgalvojumu, ka dempings turpinātos, un arī Eiropas Savienības Tiesas spriedums paziņojumu nav atzinis par spēkā neesošu.

(97)	Turklāt tās pašas personas apgalvo, ka arī pamatregula nav pamats, kas ļautu Komisijai atkārtoti sākt antidempinga izmeklēšanu.

(98)

Šajā kontekstā FESI un Footwear Coalition bez tam apgalvo, ka izmeklēšanas atsākšana un to TER/IR pieprasījumu novērtēšana, kurus iesnieguši Ķīnas un Vjetnamas ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecās sākotnējā izmeklēšana, pārkāpj universālo noilguma vai ierobežojuma principu. Minētais princips ir izklāstīts PTO nolīgumā un pamatregulā, kur noteikts 5 gadu pasākumu termiņš, un Kopienas Muitas kodeksa 236. panta 1. punktā un 221. panta 3. punktā, kur noteikts 3 gadu termiņš, kurā importētāji var pieprasīt antidempinga maksājumu atmaksu, no vienas puses, un valstu muitas dienesti var iekasēt ievedmuitu un antidempinga maksājumus, no otras puses (28). LESD 266. pants nepieļauj atkāpes no šā principa.

(99)	Visbeidzot, tiek apgalvots, ka Komisija nav sniegusi pamatojumu vai atsaukusies uz agrāku judikatūru, kas pamatotu LESD 266. panta izmantošanu par juridisko pamatu procedūras atsākšanai.

(100)

Attiecībā uz juridiska pamata trūkumu izmeklēšanas atsākšanai Komisija atsaucas uz iepriekš 15. apsvērumā citēto judikatūru, kur teikts, ka tā drīkst atsākt izmeklēšanu tajā posmā, kurā notikusi nelikumība. Saskaņā ar judikatūru antidempinga regulas likumība ir jānovērtē, ņemot vērā Savienības tiesību aktu objektīvās normas, nevis lēmumu pieņemšanas praksi, pat ja šāda prakse pastāv (konkrētajā gadījumā tā nepastāv). Tādējādi no Komisijas iepriekšējās prakses, kuras nav, nevar gūt tiesisko paļāvību: ievērojot iedibināto Tiesas judikatūru, tiesisko paļāvību var gūt vienīgi tad, ja iestādes ir devušas konkrētus solījumus, kas ļautu ieinteresētai personai likumīgi secināt, ka Savienības iestādes rīkosies konkrētā veidā (29). Ne FESI, ne Footwear Coalition nav apliecinājusi, ka šajā lietā būtu doti šādi solījumi. Tas vēl jo vairāk tā ir tāpēc, ka minētā agrākā prakse neatbilst konkrētās lietas faktiskajai un juridiskajai situācijai, un tās atšķirības var būt izskaidrojamas ar faktiskajām un juridiskajām atšķirībām salīdzinājumā ar konkrēto lietu.

(101)

Minētās atšķirības ir šādas. Tiesas konstatētā nelikumība neattiecas uz konstatējumiem par dempingu, kaitējumu un Savienības interesēm un tādējādi arī uz maksājuma noteikšanas principu – tā attiecas tikai uz precīzu maksājuma likmi. Iepriekšējās tiesību aktu atcelšanas, uz kurām atsaucas ieinteresētās personas, gluži pretēji, bija saistītas tieši ar konstatējumiem par dempingu, kaitējumu un Savienības interesēm. Tāpēc iestādēm ir ļauts pārrēķināt precīzu nodokļa likmi attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem.

(102)

Šajā lietā jo īpaši nebija nepieciešams ieinteresētajām personām lūgt papildu informāciju. Komisijai toties bija jānovērtē iesniegtā informācija, kas tika iesniegta, bet nebija novērtēta pirms Regulas (EK) Nr. 1472/2006 pieņemšanas. Katrā ziņā, kā jau norādīts 100. apsvērumā, iepriekšējā prakse citās lietās nav uzskatāma par precīzu un beznosacījuma pamatojumu šai lietai.

(103)

Visbeidzot, visas personas, pret kurām ir vērsta procedūra, t. i., attiecīgie ražotāji eksportētāji, kā arī puses tiesvedībā un apvienība, kas pārstāv kādu no šīm personām, tika informētas, izpaužot informāciju par attiecīgajiem faktiem, uz kuru pamata Komisija plāno pieņemt pašreizējo TER/IR novērtējumu. Tādējādi tiek nodrošinātas viņu tiesības uz aizstāvību. Šajā ziņā jo īpaši nepieciešams norādīt, ka nesaistītajiem importētājiem antidempinga procedūrā nav tiesību uz aizstāvību, jo minētā procedūra nav vērsta pret viņiem.

(104)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka attiecīgo pasākumu termiņš beidzās 2011. gada 31. martā, Komisija neuzskata, ka pasākumu termiņa beigām būtu kāda saistība ar iespēju Komisijai pieņemt jaunu tiesību aktu, lai aizstātu atcelto aktu, izpildot spriedumu, ar kuru sākotnējais akts tiek atcelts. Saskaņā ar 15. apsvērumā minēto judikatūru administratīvā procedūra būtu jāatsāk tajā posmā, kurā notikusi nelikumība.

(105)

Tāpēc tā akta atcelšanas rezultātā, ar kuru procedūra tika noslēgta, antidempinga procedūra vēl joprojām nav pabeigta. Komisijai ir pienākums noslēgt šo procedūru; pamatregulas 9. panta 4. punktā ir noteikts, ka izmeklēšana jānoslēdz, Komisijai pieņemot tiesību aktu.

Kopienas Muitas kodeksa 236. pants

(106)

FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka procedūra, kas pieņemta, lai atsāktu izmeklēšanu un ar atpakaļejošu spēku noteiktu maksājuma apmēru, ļaunprātīgi izmanto Komisijas pilnvaras un pārkāpj LES. FESI un Footwear Coalition šajā ziņā paliek pie uzskata, ka Komisijai nav pilnvaru rīkoties pretēji Kopienas Muitas kodeksa 236. panta 1. punktam, liedzot antidempinga maksājumu atmaksu. Tās apgalvo, ka valstu muitas dienestiem jāreaģē uz sekām, kas izriet no tā akta atzīšanas par spēkā neesošu, ar kuru nosaka antidempinga maksājumus, un ka valstu muitas dienestiem vajadzētu arī atmaksāt šos maksājumus, ko Tiesa atzinusi par spēka neesošiem.

(107)

Šajā ziņā FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka pamatregulas 14. panta 3. punkts neļauj Komisijai atkāpties no Kopienas Muitas kodeksa 236. panta, jo abi ir viena līmeņa tiesību akti un pamatregulu nevar uzskatīt par Kopienas Muitas kodeksa lex specialis.

(108)

Turklāt tās pašas personas turpina, ka pamatregulas 14. panta 3. punkts neatsaucas uz Kopienas Muitas kodeksa 236. pantu un ka tajā tikai noteikts, ka Komisija var pieņemt īpašus noteikumus, nevis atkāpes no Kopienas Muitas kodeksa.

(109)

Lai atbildētu uz šādu apgalvojumu, svarīgi uzsvērt, ka pamatregulas 14. panta 1. punkts noteikumus, kas reglamentē Savienības tiesību aktus muitas jomā, nedara automātiski piemērojamus individuālo antidempinga maksājumu noteikšanai (30). Toties pamatregulas 14. panta 3. punkts dod Savienības iestādēm tiesības, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, pārņemt un noteikt par piemērojamiem noteikumus, kas reglamentē Savienības tiesību aktus muitas jomā (31).

(110)

Lai pārņemtu noteikumus, nav nepieciešams pilnībā piemērot visus noteikumus, kas ietilpst Savienības tiesību aktos muitas jomā. Pamatregulas 14. panta 3. punktā skaidri paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes koncepcijas kopējo definīciju, ka ir labs piemērs tam, kā tiek pieļauta atkāpe no Savienības tiesību aktiem muitas jomā. Atkāpes pamatā ir tas, ka Komisija izmanto pilnvaras, kas izriet no pamatregulas 14. panta 3. punkta, un lūdz valstu muitas dienestus uz laiku neveikt atmaksu. Tas nemazina valstu muitas dienestu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz strīdiem, kas saistīti ar muitas parādu: pilnvaras pieņemt lēmumus paliek dalībvalstu muitas dienestiem. Pamatojoties uz secinājumiem, ko izdarījusi Komisija par TER un IR pieprasījumiem, dalībvalstu muitas dienesti joprojām lemj, vai būtu jāpiešķir atmaksa.

(111)

Tādējādi, kaut arī Savienības tiesību akti muitas jomā tik tiešām neļauj likt šķēršļus kļūdaini samaksāto muitas nodokļu atmaksai, attiecībā uz antidempinga maksājumu atmaksu nevar nākt klajā ar šādu pārsteidzīgu paziņojumu. Tādējādi un ņemot vērā principiālo nepieciešamību aizsargāt Savienības pašu resursus no nepamatotiem atmaksas pieprasījumiem un saistītajām grūtībām, ko tas varētu radīt, veicot nepamatotas atmaksas pēc tam, Komisijai uz laiku bija jāatkāpjas no Savienības tiesību aktiem muitas jomā, izmantojot pilnvaras, kas izriet no pamatregulas 14. panta 3. punkta.

Juridiskā pamata trūkums

(112)

FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka, pārkāpjot LESD 296. pantu, Komisija nav sniegusi atbilstošu pamatojumu un nav norādījusi juridisko pamatu maksājumu atkārtotai noteikšanai ar atpakaļejošu spēku un tādējādi arī importētājiem, uz kuriem attiecas šī īstenošana, liegtajai iespējai saņemt veikto maksājumu atmaksu. FESI un Footwear Coalition attiecīgi apgalvo, ka Komisija pārkāpusi ieinteresēto personu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

(113)

Komisija uzskata, ka plašais pamatojums, kas sniegts vispārīgajām informācijas izpaušanas dokumentā un šajā regulā, pienācīgi pamato šo regulu.

Tiesiskā paļāvība

(114)

Turklāt FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka to pasākumu labošana ar atpakaļejošu spēku, kuriem beidzies termiņš, pārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. FESI apgalvo, ka, pirmkārt, ieinteresētās personas, ieskaitot importētājus, bija guvušas apliecinājumu, ka pasākumu termiņš beidzas 2011. gada 31. martā, un, ņemot vērā laiku, kas pagājis kopš sākotnējās izmeklēšanas, ieinteresētajām personām ir tiesības pamatoti paļauties uz to, ka sākotnējā izmeklēšana netiks atsākta no jauna. Līdzīgā kārtā Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem bijušas tiesības tiesiski paļauties uz to, ka TER/IR pieprasījumus, ko tie iesniedza sākotnējā izmeklēšanā, Komisija vairs nepārskatīs, jo šie pieprasījumi netika novērtēti triju mēnešu termiņā, kas bija piemērojams sākotnējā izmeklēšanā.

(115)

Attiecībā uz ieinteresēto personu tiesisko paļāvību, ka antidempinga pasākumiem ir beidzies termiņš un izmeklēšana vairs netiks atsākta, tiek norādīts, ka 104. un 105. apsvērumā šie argumenti jau ir detalizēti aplūkoti.

(116)

Attiecībā uz Ķīnas un Vjetnamas ražotāju eksportētāju tiesisko paļāvību uz to, ka to iesniegtie TER/IR pieprasījumi netiks pārskatīti, tiek izdarīta atsauce uz šīs regulas 100. apsvērumu, kur šis jautājums jau aplūkots, ņemot vērā Tiesas judikatūru šajā jautājumā.

Nediskriminēšanas princips

(117)

FESI un Footwear Coalition piebilst, ka antidempinga pasākumu noteikšana ar atpakaļejošu spēku uzskatāma par i) minēto importētāju diskrimināciju pretstatā importētājiem, uz kuriem attiecas 6. apsvērumā minēto spriedumu Brosmann un Aokang lietās īstenošana un kuriem tika atmaksāti veiktie maksājumi par apavu importu no pieciem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas minētie spriedumi, kā arī ii) to ražotāju eksportētāju diskrimināciju, uz kuriem attiecas pašreizējā īstenošana, pretstatā pieciem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas spriedumu Brosmann un Aokang lietās īstenošana un kuriem netika noteikti maksājumi saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2014/149/ES.

(118)

Attiecībā uz apgalvojumu par diskrimināciju Komisija vispirms atgādina 93. apsvērumā izklāstītās prasības, kas attiecas uz diskrimināciju.

(119)

Turklāt tā norāda, ka atšķirība starp importētājiem, uz kuriem attiecas pašreizējā īstenošana, un importētājiem, uz kuriem attiecas Brosmann un Aokang spriedumu īstenošana, ir tāda, ka pēdējie minētie nolēma Vispārējā tiesā apstrīdēt Regulu (EK) Nr. 1472/2006, savukārt pirmie minētie tā nerīkojās.

(120)

Savienības iestādes pieņemts lēmums, ko tā adresāts nav apstrīdējis LESD 263. panta sestajā daļā noteiktajā termiņā, attiecībā uz viņu kļūst galīgs. Minētais noteikums jo īpaši balstīts uz apsvērumu, ka termiņi, kuros notiek tiesvedība, ir paredzēti tam, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, nepieļaujot to, ka Savienības pasākumus, no kuriem rodas juridiskas sekas, var apstrīdēt bezgalīgi (32).

(121)

Šāds Savienības tiesību procesuālais princips neizbēgami rada divas grupas: tie, kas apstrīdējuši Savienības pasākumu un, iespējams, rezultātā nonākuši izdevīgākā stāvoklī (kā Brosmann un pārējie četri ražotāji eksportētāji), un tie, kas šādi nav rīkojušies. Tomēr tas nenozīmē, ka Komisijas attieksme pret abām grupām nav bijusi vienlīdzīga un tā pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu. Atzinums, ka persona pieder pie otrās grupas tāpēc, ka tā apzināti lēmusi neapstrīdēt Savienības pasākumu, nenozīmē šīs grupas diskrimināciju.

(122)

Tādējādi visas ieinteresētās personas nevar jebkurā laikā izmantot tiesību aizsardzību Savienības tiesās.

(123)

Attiecībā uz apgalvojumu par to ražotāju eksportētāju diskrimināciju, uz kuriem attiecas šī īstenošana un kuriem pēc Īstenošanas lēmuma 2014/149/ES pieņemšanas netika piemērots maksājums, būtu jānorada, ka Padomes lēmums atkārtoti nenoteikt maksājumus, tika nepārprotami pieņemts attiecībā uz konkrētiem apstākļiem konkrētā situācijā laikā, kad Komisija iesniedza priekšlikumu atkārtoti noteikt minētos maksājumus, un jo īpaši tas pamatojās uz to, ka attiecīgie antidempinga maksājumi jau bija atmaksāti un to, ka pēc tam, kad tika pieņemti spriedumi Brosmann un Aokang lietās, sākotnējais paziņojums par parādu konkrētajam parādniekam tika atsaukts. Padome uzskatīja, ka atmaksa attiecīgajiem importētājiem radījusi tiesisko paļāvību. Ņemot vērā, ka citiem importētājiem salīdzināma atmaksa netika veikta, tie nav salīdzināmā situācijā ar importētājiem, uz kuriem attiecas Padomes lēmums.

(124)

Katrā ziņā no fakta, ka Padome izvēlējusies rīkoties noteiktā veidā, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, nevar izrietēt pienākums Komisijai īstenot kādu citu spriedumu tieši tādā pašā veidā.

Komisijas pilnvaras noteikt galīgos antidempinga pasākumus

(125)

Turklāt FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka šīs sprieduma īstenošanas ietvaros Komisijai nav pilnvaru pieņemt regulu, ar ko nosaka antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu spēku, un ka šādas pilnvaras vienmēr ir Padomei. Šis apgalvojums balstīts uz argumentu, ka tad, ja izmeklēšanu atsāktu tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, būtu piemērojami tie paši noteikumi, kuri sākotnējās izmeklēšanas laikā, kad Padome pieņēma galīgos pasākumus. Minētās personas apgalvo, kas saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 37/2014 (33) (saukta arī par “Kopoto regulu I”) jauna lēmumu pieņemšanas procedūra kopējās tirdzniecības politikas jomā neattiecas uz šo konkrēto kontekstu, jo pirms Kopotās regulas I stāšanās spēkā Komisija i) aktu (pagaidu regulu) jau bija pieņēmusi, ii) bija sāktas uz pabeigtas konsultācijas, kas nepieciešamas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 384/96, un iii) Komisija jau bija pieņēmusi priekšlikumu Padomes regulai, ar ko pieņem galīgos pasākumus. Pamatojoties uz to, minētās personas secina, ka būtu jāpiemēro lēmumu pieņemšanas procedūras, kas izmantotas, pirms stājās spēkā Kopotā regula I.

(126)

Taču apgalvojums koncentrējas uz izmeklēšanas sākšanas dienu (kas tik tiešām ir būtiska saistībā ar citiem būtiskiem grozījumiem pamatregulā), bet nenorāda, ka Regulā (ES) Nr. 37/2014 izmantots citāds kritērijs (proti, procedūras sākšana pasākumu pieņemšanai). FESI un Footwear Coalition nostāja tāpēc balstīta uz Regulas (ES) Nr. 37/2014 pārejas noteikuma nepareizu interpretāciju.

(127)

Patiešām, ņemot vērā norādi uz “pasākumu pieņemšanai sāktajām procedūrām”, kas iekļauta 3. pantā Regulai (ES) Nr. 37/2014, kurā izklāstīti pārejas noteikumi attiecībā uz izmaiņām lēmumu pieņemšanas procedūrās antidempinga pasākumu pieņemšanai, un ņemot vērā termina “procedūra” nozīmi pamatregulā, attiecībā uz izmeklēšanu, kura sākta pirms Regulas (ES) Nr. 37/2014 stāšanās spēkā, bet kurā Komisija, lai pieņemtu pasākumus, pirms tie stājas spēkā, nebija apspriedusies ar attiecīgo komiteju, jaunie noteikumi attiecas uz procedūru minēto antidempinga pasākumu pieņemšanai. Tas pats attiecas uz procedūrām gadījumos, kad pasākumi noteikti, pamatojoties uz vecajiem noteikumiem, un tiek pārskatīti, vai uz tādiem pasākumiem, kad, pamatojoties uz vecajiem noteikumiem, noteikti pagaidu maksājumi, bet, stājoties spēkā Regulai (ES) Nr. 37/2014, galīgo pasākumu noteikšanas procedūra vēl nav sākta. Citiem vārdiem, Regula (ES) Nr. 37/2014 attiecas uz “pieņemšanas procedūru”, nevis visu konkrētās izmeklēšanas vai pat procedūras periodu.

(128)

Tādējādi pareizā piemērojamā procedūra bija ar Kopoto regulu I ieviestā lēmumu pieņemšanas procedūra.

(129)

Savukārt Cortina, pirmkārt, apgalvo, ka Komisijai nav juridiska pamata izmeklēt TER/IR pieprasījumus, ko sākotnējā izmeklēšanā bija iesnieguši ražotāji eksportētāji. Cortina apgalvo, ka procedūra, kas beidzās 2011. gada 31. martā, beidzoties pasākumu termiņam, ar spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 netika atzīta par spēkā neesošu, tāpēc to nevar atsākt.

(130)

Atbildot uz šo piezīmi, Komisija atsaucas uz skaidrojumu, kas sniegts 104. un 105. apsvērumā.

(131)

Otrkārt, Cortina apgalvo, ka ar šo procedūru tiek pārkāpts atpakaļejoša spēka neesamības un juridiskās noteiktības princips, kas noteikti pamatregulas 10. pantā.

(132)

Saistībā ar apgalvojumu par atpakaļejošu spēku, kas balstīts uz pamatregulas 10. pantu un PTO Antidempinga nolīguma (“PTO AN”) 10. pantu, pamatregulas 10. panta 1. punktā, kura teksts atbilst PTO AN 10. panta 1. punktam, noteikts, ka pagaidu pasākumus un galīgos antidempinga maksājumus piemēro tikai tiem ražojumiem, kas tiek laisti brīvā apgrozībā pēc tam, kad ir stājies spēkā pasākums, kas pieņemts, ievērojot attiecīgi pamatregulas 7. panta 1. punktu vai 9. panta 4. punktu. Šajā gadījumā konkrētie antidempinga maksājumi tiek piemēroti tikai tiem ražojumiem, kuri tika laisti brīvā apgrozībā pēc tam, kad bija stājusies spēkā pagaidu un apstrīdētā (galīgā) regula, kas pieņemta, ievērojot attiecīgi pamatregulas 7. panta 1. punktu un 9. panta 4. punktu. Taču pamatregulas 10. panta 1. punkta nozīmē atpakaļejošs spēks attiecināms tikai uz situāciju, kurā preces laistas brīvā apgrozībā pirms pasākumu ieviešanas, kā tas redzams minētā noteikuma tekstā, kā arī izņēmumā, kurš noteikts pamatregulas 10. panta 4. punktā.

(133)

Komisija arī norāda, ka šajā gadījumā nav pārkāpts ne atpakaļejoša spēka neesamības, ne juridiskās noteiktības princips, ne tiesiskā paļāvība.

(134)

Ciktāl ir runa par atpakaļejošu spēku, tad, novērtējot, vai pasākumam ir atpakaļejošs spēks, Tiesas judikatūrā šai sakarā izšķir jauna noteikuma piemērošanu situācijai, kas ir kļuvusi galīga (tā tiek dēvēta arī par pastāvošu vai pilnīgi pabeigtu juridisku situāciju) (34), un situācijai, kura ir sākusies, pirms jaunais noteikums ir stājies spēkā, bet kura vēl nav galīga (tā tiek dēvēta arī par pagaidu situāciju) (35).

(135)

Šajā lietā attiecīgo ražojumu importam, kas notika laikposmā, kurā tika piemērota Regula (EK) Nr. 1472/2006, piemērojamā situācija vēl nav kļuvusi galīga, jo apstrīdētās regulas atcelšanas rezultātā šiem ražojumiem piemērojamie antidempinga maksājumi vēl nav galīgi noteikti. Vienlaikus, publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu (36) un pagaidu regulu, apavu importētāji tika brīdināti, ka šādu maksājumu var noteikt. Savienības tiesu judikatūrā ir iedibināts, ka uzņēmējiem nav tiesiskās paļāvības, līdz iestādes ir pieņēmušas tiesību aktu, ar ko izbeidz administratīvo procedūru un kas ir kļuvis galīgs (37).

(136)

Šī regula paredz, ka to nekavējoties piemēro pašreizējās procesā esošas situācijas sekām nākotnē. Valstu muitas dienesti ir iekasējuši maksājumus par apaviem. Atmaksas pieprasījumu dēļ, par kuriem vēl nav pieņemts galīgais lēmums, situācija uzskatāma par procesā esošu situāciju. Šajā regulā ir noteikta minētajam importam piemērojamā maksājuma likme, un tāpēc tā regulē procesā esošas situācijas sekas nākotnē.

(137)

Katrā ziņā, pat ja būtu notikusi piemērošana ar atpakaļejošu spēku Savienības tiesību nozīmē, kas tā nav, šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu pamatota turpmāk izklāstītā iemesla dēļ.

(138)

Savienības tiesību materiālās normas var piemērot situācijām, kas ir pastāvējušas pirms šo normu stāšanās spēkā, ciktāl no šo normu noteikumiem, mērķiem vai vispārējās shēmas ir nepārprotams, ka minētajām normām šāds spēks ir jāpiešķir (38). Jo īpaši lietā C-337/88 Società agricola fattoria alimantare (SAFA) Tiesa lēma: “[L]ai gan vispārīgi juridiskās noteiktības princips neļauj Kopienu pasākumam stāties spēkā, pirms šis pasākums ir publicēts, var pieļaut izņēmuma gadījumus tad, ja tas nepieciešams mērķa sasniegšanai un ja tiek pienācīgi ievērota iesaistīto personu tiesiskā paļāvība.” (39)

(139)

Šajā lietā mērķis ir ievērot Komisijas pienākumu atbilstoši LESD 266. pantam. Tā kā iepriekš 12. apsvērumā minētajos spriedumos Tiesa konstatēja nelikumību tikai saistībā ar piemērojamās maksājuma likmes noteikšanu, nevis pasākumu noteikšanu vispār (tas ir, attiecībā uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm), attiecīgie ražotāji eksportētāji nevarēja tiesiski paļauties, ka netiks noteikti galīgie antidempinga pasākumi. Tādējādi pasākumu noteikšanu, pat ja tā būtu ar atpakaļejošu spēku, kas tā nav, nevar uzskatīt par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.

(140)

Treškārt, Cortina apgalvo, ka Komisijas apgalvojums 46. apsvērumā, ka Tiesa atcēlusi apstrīdēto regulu un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 attiecībā uz konkrētu Ķīnas un Vjetnamas ražotāju eksportētāju veiktu konkrētu apavu eksportu, nav pareizs, jo spriedums lietās C-659/13 un C-34/14 neatcēla Regulu (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 attiecībā uz attiecīgajiem deviņpadsmit ražotājiem eksportētājiem, bet gan atcēla minētās regulas ar erga omnes ietekmi. Cortina uzskata, ja Komisija atkārtoti noteiktu antidempinga maksājumu vienīgi deviņpadsmit attiecīgo ražotāju eksportētāju importam, nevis citu ražotāju eksportētāju importam, kurus vienlīdz skar Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 C & J Clark International Limited un Puma SE, tā būtu neattaisnojama diskriminācija attiecībā uz šo citu ražotāju eksportētāju importu, un tas būtu arī LESD 266. panta pārkāpums.

(141)

Attiecībā uz apgalvojumu par diskriminējošu attieksmi pret to citu ražotāju eksportētāju importu, kurus skar Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 C & J Clark International Limited un Puma SE, Komisija norāda, ka ražotāji eksportētāji un daži importētāji, uz kuriem attiecas šī regula, bauda tiesisko aizsardzību pret to Savienības tiesās. Citi importētāji bauda šādu aizsardzību valstu tiesās, kuru tiesneši piemēro Savienības vispārējos tiesību aktus.

(142)

Kā minēts 21. apsvērumā, lai īstenotu spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 C & J Clark International Limited un Puma SE, Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2016/223. Minētās regulas 1. pantā Komisija uzdeva valstu muitas dienestiem pārsūtīt visus par Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu importu samaksāto galīgo antidempinga maksājumu atmaksas pieprasījumus, kurus iesnieguši importētāji, pamatojoties uz Kopienas Muitas kodeksa 236. pantu un uz faktu, ka kāds neatlasīts ražotājs eksportētājs ir pieprasījis TER vai IR sākotnējā izmeklēšanā. Komisija novērtēs attiecīgo TER vai IR pieprasījumu un atkārtoti noteiks attiecīgu maksājuma likmi. Pamatojoties uz to, valstu muitas dienesti pēc tam pieņems lēmumu par antidempinga maksājumu atmaksas un atlaišanas pieprasījumu.

(143)

Tāpēc, ja ir izpildīti iepriekšminētie kritēriji, Komisija attiecībā uz visu apavu importu izskatīs TER un IR pieprasījumus, un antidempinga maksājumi tiks noteikti atkārtoti, pamatojoties uz objektīvajiem kritērijiem, kas noteikti 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā un 9. panta 5. punktā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā. Tāpēc pret visiem citiem neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem no ĶTR un Vjetnamas un to importētājiem attieksme turpmāk būs tāda pati atbilstīgi Īstenošanas regulā (ES) 2016/223 noteiktajai procedūrai. Tikai tad, ja nav nenokārtotu valsts procedūru, netiks veikti TER un IR pieprasījumu novērtējumi, jo tam nav praktiskas nozīmes.

(144)

Ceturtkārt, Cortina apgalvo, ka būtu diskriminējoši atkārtoti noteikt antidempinga maksājumu deviņpadsmit attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, ņemot vērā to, ka antidempinga maksājumu atkārtoti neuzlika pēc spriedumiem Brosmann un Aokang lietās.

(145)

Apgalvojums ir nepamatots. Importētāji, kas importējuši no Brosman un pārējiem četriem ražotājiem eksportētājiem, kurus skar spriedums lietās C-247/10 P un C-249/10 P, atrodas citā faktiskajā un juridiskajā situācijā, jo to ražotāji eksportētāji nolēma apstrīdēt apstrīdēto regulu un tiem tika atmaksāti to veiktie maksājumi, tādējādi tos aizsargā Kopienas Muitas kodeksa 221. panta 3. punkts. Attiecībā uz citiem nav bijis nedz šādas apstrīdēšanas, nedz šādas atmaksas. Šajā sakarā sk. arī 118.–122. apsvērumu.

(146)

Piektkārt, Cortina apgalvo, ka šīs izmeklēšanas rezultātā pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi. Pirmkārt, tiek apgalvots, ka attiecīgie ražotāji eksportētāji, iespējams, vairs nevar sniegt jēgpilnas piezīmes vai iesniegt papildu pierādījumus, lai pamatotu savus TER/IR pieprasījumus, kurus tie bija iesnieguši pirms vairākiem gadiem. Piemēram, ir iespējams, ka uzņēmumi vairs nepastāv vai vairs nav pieejami attiecīgie dokumenti

(147)

Turklāt Cortina apgalvo, ka, atšķirībā no sākotnējās izmeklēšanas, Komisijas pasākumi de facto un de jure ietekmē tikai importētājus, lai gan tie nevar dot jēgpilnu ieguldījumu un nevar pieprasīt, lai piegādātāji sadarbojas ar Komisiju.

(148)

Komisija norāda, ka pamatregulā nekur nav prasīts, lai Komisija eksportētājiem uzņēmumiem, kuri pieprasa TER/IR, sniegtu iespēju papildināt trūkstošo faktu informāciju. Komisija atgādina, ka saskaņā ar judikatūru pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kurš vēlas iegūt TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Šajā ziņā 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā ir noteikts, ka šāda ražotāja iesniegtajā prasībā jābūt pietiekamiem pierādījumiem, kā noteikts minētajā noteikumā, par to, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Tādejādi atbilstoši Tiesas spriedumiem Brosmann un Aokang lietās iestādēm nav pienākuma pierādīt, ka ražotājs neatbilst noteiktajiem šā statusa piešķiršanas nosacījumiem. Gluži pretēji, Komisija novērtē, vai attiecīgā ražotāja iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā noteiktie kritēriji TER/IR piešķiršanai (sk. 44. apsvērumu). Tiesības tikt uzklausītam attiecas uz minēto faktu novērtējumu, bet neietver tiesības papildināt trūkstošu informāciju. Pretējā gadījumā ražotājs eksportētājs varētu bezgalīgi pagarināt novērtēšanas procesu, iesniedzot informāciju pa daļām.

(149)

Šai sakarā tiek atgādināts, ka Komisijai nav pienākuma prasīt ražotājam eksportētājam, lai tas papildina TER/IR pieprasījumu. Kā minēts iepriekšējā apsvērumā, Komisija var veikt novērtējumu, pamatojoties uz ražotāja eksportētāja iesniegto informāciju. Katrā ziņā minētie ražotāji eksportētāji nav apstrīdējuši Komisijas veikto TER/IR pieprasījumu novērtējumu, un tie nav arī norādījuši, uz kuriem dokumentiem vai cilvēkiem tie vairs nevar atsaukties. Tāpēc šis apgalvojums ir tik abstrakts, ka iestādes nevar ņemt vērā šīs grūtības, veicot TER/IR pieprasījumu novērtējumu. Minētais arguments ir balstīts uz pieņēmumu un nav pamatots ar precīzām norādēm par to, kuri dokumenti un cilvēki vairs nav pieejami, kā arī par to, kāda ir šo dokumentu un cilvēku nozīme TER/IR pieprasījumu novērtēšanā, tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(150)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka importētājam nav iespējas dot jēgpilnu ieguldījumu, Komisija norāda uz šādiem aspektiem: pirmkārt, importētāji nevar izmantot tiesības uz aizstāvību, jo antidempinga pasākums nav vērsts pret tiem, bet gan pret ražotājiem eksportētājiem. Otrkārt, tiem bija iespēja izteikt piezīmes par šo jautājumu jau administratīvās procedūras laikā pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas. Treškārt, ja importētāji uzskatīja, ka šajā ziņā ir izdarīts pārkāpums, viņiem vajadzēja veikt nepieciešamos līgumā paredzētos pasākumus ar saviem piegādātājiem, lai nodrošinātu, ka ir pieejama nepieciešamā dokumentācija. Tāpēc šis apgalvojums ir jānoraida.

(151)

Sestkārt, Cortina apgalvo, ka Komisija nav pārbaudījusi, vai antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības interesēs, un apgalvo, ka pasākumi būtu pretrunā Savienības interesēm, jo i) ar pasākumiem jau bija panākta paredzētā ietekme, kad tos noteica pirmoreiz; ii) pasākumi nenodrošinātu papildu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei; iii) pasākumi neietekmētu ražotājus eksportētājus un iv) pasākumi radītu būtiskas izmaksas importētājiem Savienībā.

(152)

Šī lieta attiecas tikai uz TER/IR pieprasījumiem, jo tas ir vienīgais posms, kurā Savienības tiesās ir konstatēta juridiska kļūda. Attiecībā uz Savienības interesēm joprojām pilnībā ir spēkā novērtējums Regulā (EK) Nr. 1472/2006. Turklāt šis pasākums ir pamatots ar Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(153)

Septītkārt, Cortina apgalvo, ja atkārtoti tiktu noteikts antidempinga maksājums, to vairs nevarētu iekasēt, jo ir beidzies Kopienas Muitas kodeksa 221. panta 3. punktā (tagad Savienības Muitas kodeksa 103. panta 1. punktā) noteiktais noilguma termiņš. Cortina apgalvo, ka šī situācija ir uzskatāma par Komisijas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

(154)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 221. panta 3. punktu/Savienības Muitas kodeksa 103. panta 1. punktu noilguma termiņu nepiemēro, ja saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 243. pantu/Savienības Muitas kodeksa 44. panta 2. punktu ir iesniegta pārsūdzība, kā tas ir noticis visās konkrētajās lietās, uz kurām attiecas pārsūdzības, pamatojoties uz Kopienas Muitas kodeksa 236. pantu/Savienības Muitas kodeksa 119. pantu. Pārsūdzību Savienības Muitas kodeksa 103. panta 3. punkta nozīmē, ievērojot skaidrojumu tās pašas regulas 44. panta 2. punktā, var izmantot, sākot ar tāda lēmuma sākotnējo apstrīdēšanu, kuru pieņēmuši valstu muitas dienesti, kas uzliek nodokļus, un beidzot ar galīgo spriedumu, ko izdevusi valsts tiesa, vajadzības gadījumā ietverot atsauci un prejudiciālu nolēmumu. Triju gadu termiņš tādējādi tiek apturēts, sākot no dienas, kad iesniegta apstrīdēšanas prasība.

(155)

Visbeidzot, Cortina apgalvo, ka pēc tam, kad 2016. gada 11. decembrī zaudēja spēku 15. panta a) punkta ii) apakšpunkts Protokolā par Ķīnas pievienošanos PTO, Komisija, lai noteiktu normālo vērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, vairs nevar izmantot to pašu metodiku, kas izmantota sākotnējā izmeklēšanā (t. i., analogās valsts metodiku, kas aprakstīta pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā).

(156)

Apstrīdētā regula tika pieņemta 2006. gadā. Šajā procedūrā piemērojamais attiecīgais tiesību akts ir Regula (EK) Nr. 2016/1036. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(157)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu Regulas (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1294/2009 piemērošanas laika posmā veiktam tādu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas vai mākslīgās ādas virsa, izņemot sporta apavus, apavus, kuru ražošanā izmantotas īpašas tehnoloģijas, čības un citus telpās valkājamus apavus un apavus ar aizsargplāksnīti purngalā, kurus ražo šīs regulas II pielikumā uzskaitītie ražotāji eksportētāji un kurus klasificē ar KN kodiem 6403 20 00, ex 6403 30 00 (40), ex 6403 51 11, ex 6403 51 15, ex 6403 51 19, ex 6403 51 91, ex 6403 51 95, ex 6403 51 99, ex 6403 59 11, ex 6403 59 31, ex 6403 59 35, ex 6403 59 39, ex 6403 59 91, ex 6403 59 95, ex 6403 59 99, ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 11, ex 6403 99 31, ex 6403 99 33, ex 6403 99 36, ex 6403 99 38, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98 un ex 6405 10 00 (41). Taric kodi ir uzskaitīti šīs regulas I pielikumā.

2. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

—	“sporta apavi” ir apavi nozīmē, kas lietota Komisijas Regulas (EK) Nr. 1719/2005 (42) I pielikuma 64. nodaļas 1. piezīmē par apakšpozīcijām,

—

“apavi, kuru ražošanā izmantotas īpašas tehnoloģijas”, ir apavi, kuru CIF cena par vienu pāri nav mazāka kā EUR 7,5, kurus izmanto sporta nodarbībās, kuros ir vienkārtas vai vairākkārtu formētas zoles, kas nav pildītas, izgatavotas no sintētiskiem materiāliem, kuri īpaši paredzēti vertikālu un sānu kustību triecienu amortizēšanai, un ar tādām tehniskām iezīmēm kā, piemēram, hermētiskas ieliekamas zolītes, kas pildītas ar gāzi vai šķidrumu, mehāniskām sastāvdaļām, kas absorbē vai neitralizē triecienu, vai ar tādiem materiāliem kā zema blīvuma polimēri, un kurus klasificē ar KN kodiem ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98,

—

“apavi ar aizsargplāksnīti purngalā” ir apavi, kuru purngalā iestrādāta aizsargplāksnīte ar triecienizturību vismaz 100 džouli (43) un kurus klasificē ar KN kodiem: ex 6403 30 00 (44), ex 6403 51 11, ex 6403 51 15, ex 6403 51 19, ex 6403 51 91, ex 6403 51 95, ex 6403 51 99, ex 6403 59 11, ex 6403 59 31, ex 6403 59 35, ex 6403 59 39, ex 6403 59 91, ex 6403 59 95, ex 6403 59 99, ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 11, ex 6403 99 31, ex 6403 99 33, ex 6403 99 36, ex 6403 99 38, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98 un ex 6405 10 00,

—	“čības un citi telpās valkājami apavi” ir apavi, kurus klasificē ar KN kodu ex 6405 10 00.

3. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama to ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, kuri minēti 1. punktā un kurus ražo šīs regulas II pielikumā uzskaitītie ražotāji eksportētāji, attiecīgajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir 16,5 % un attiecīgajiem Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem – 10 %.

2. pants

Galīgi iekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstoši Regulai (EK) Nr. 553/2006. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu likmi, atmaksā.

3. pants

Šīs regulas III pielikumā uzskaitīto uzņēmumu situācijas novērtēšana uz laiku tiek apturēta, līdz importētājs, kurš pieprasa atmaksu no valstu muitas dienestiem, ir darījis zināmu Komisijai to ražotāju eksportētāju nosaukumus, no kuriem attiecīgie tirgotāji ir pirkuši apavus, vai, ja minētajā laikā atbilde netiek saņemta, līdz tā termiņa beigām, ko minētās informācijas sniegšanai noteikusi Komisija. Termiņu nosaka Komisijas vēstulē attiecīgajam importētājam, un tas nekādā gadījumā nav īsāks par vienu mēnesi.

Astoņu mēnešu laikā no saņemšanas Komisija pārbauda saņemto informāciju. Valstu muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums neatmaksāt iekasētos muitas nodokļus, iekams Komisija nav pabeigusi minēto pieprasījumu novērtēšanu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 9. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Komisijas 2006. gada 23. marta Regula (EK) Nr. 553/2006 par pagaidu antidempinga maksājuma noteikšanu dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu ievedumiem, kuriem ir ādas virsa (OV L 98, 6.4.2006., 3. lpp.).

(3) Padomes 2006. gada 5. oktobra Regula (EK) Nr. 1472/2006, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (OV L 275, 6.10.2006., 1. lpp.).

(4) Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 388/2008, ar ko galīgos antidempinga pasākumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 noteikti tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, paplašina un attiecina uz tāda paša ražojuma importu, kas nosūtīts no Makao īpašās pārvaldes apgabala un ir deklarēts vai nav deklarēts kā Makao īpašās pārvaldes apgabala izcelsmes ražojums (OV L 117, 1.5.2008., 1. lpp.).

(5) OV C 251, 3.10.2008., 21. lpp.

(6) Padomes 2009. gada 22. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro dažu tādu Vjetnamas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un ko attiecina arī uz šā paša ražojuma importu no Makao īpašās pārvaldes apgabala, neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao īpašās pārvaldes apgabalā (OV L 352, 30.12.2009., 1. lpp.).

(7) OV C 295, 11.10.2013., 6. lpp.

(8) Padomes 2014. gada 18. marta Īstenošanas lēmums 2014/149/ES, ar ko noraida priekšlikumu Īstenošanas regulai, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co. Ltd un Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd (OV L 82, 20.3.2014., 27. lpp.).

(9) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/1992 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

(10) OV C 106, 21.3.2016., 2. lpp.

(11) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.).

(12) Apvienotās lietas 97, 193, 99 un 215/86 Asteris AE un citi un Grieķijas Republika/Komisija, Recueil 1988, 2181. lpp., 27. un 28. punkts.

(13) Lieta C-415/96 Spānija/Komisija, Recueil 1998, I-6993. lpp., 31. punkts; lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil 2000, I-8147. lpp., 80.–85. punkts; lieta T-301/01 Alitalia/Komisija, Krājums 2008, II-1753. lpp., 99. un 142. punkts; apvienotās lietas T-267/08 un T-279/08 Région Nord-Pas de Calais/Komisija, Krājums 2011, II-1999. lpp., 83. punkts.

(14) Lieta C-415/96 Spānija/Komisija, Recueil 1998, I-6993. lpp., 31. punkts; lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil 2000, I-8147. lpp., 80.–85. punkts.

(15) Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(16) Regula (EK) Nr. 1225/2009 pēc tam tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regulu (ES) Nr. 765/2012, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 237, 3.9.2012., 1. lpp.). Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 765/2012 2. pantu grozījumi, kas ieviesti ar minēto grozošo regulu, attiecas vienīgi uz tām izmeklēšanām, kuras sāktas pēc grozošās regulas stāšanās spēkā. Savukārt šī izmeklēšana tika sākta 2005. gada 7. jūlijā (OV C 166, 7.7.2005., 14. lpp.).

(17) Komisijas 2016. gada 18. augusta Īstenošanas regula (ES) 2016/1395, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Buckinghan Shoe Mfg Co. Ltd, Buildyet Shoes Mfg., DongGuan Elegant Top Shoes Co. Ltd, Dongguan Stella Footwear Co. Ltd, Dongguan Taiway Sports Goods Limited, Foshan City Nanhai Qun Rui Footwear Co., Jianle Footwear Industrial, Sihui Kingo Rubber Shoes Factory, Synfort Shoes Co. Ltd, Taicang Kotoni Shoes Co. Ltd, Wei Hao Shoe Co. Ltd, Wei Hua Shoe Co. Ltd, Win Profile Industries Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 225, 19.8.2016., 52. lpp.).

(18) Komisijas 2016. gada 13. septembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1647, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Vjetnamā un kurus ražo Best Royal Co. Ltd, Lac Cuong Footwear Co. Ltd, Lac Ty Co. Ltd, Saoviet Joint Stock Company (Megastar Joint Stock Company), VMC Royal Co. Ltd, Freetrend Industrial Ltd un ar to saistītais uzņēmums Freetrend Industrial A (Vietnam) Co. Ltd, Fulgent Sun Footwear Co. Ltd, General Shoes Ltd, Golden Star Co. Ltd, Golden Top Company Co. Ltd, Kingmaker Footwear Co. Ltd, Tripos Enterprise Inc., Vietnam Shoe Majesty Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 245, 14.9.2016., 16. lpp.).

(19) Komisijas 2016. gada 28. septembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1731, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Vjetnamā un kurus ražo General Footwear Ltd (China), Diamond Vietnam Co. Ltd un Ty Hung Footgearmex / Footwear Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 262, 29.9.2016., 4. lpp.).

(20) Komisijas 2016. gada 17. februāra Īstenošanas regula (ES) 2016/223, ar ko paredz procedūru tādu konkrētu tirgus ekonomikas režīma un individuālā režīma pieprasījumu novērtējumam, ko iesnieguši ražotāji eksportētāji no Ķīnas un Vjetnamas, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 41, 18.2.2016., 3. lpp.).

(21) Komisijas 2016. gada 14. decembra Īstenošanas regula (ES) 2016/2257, ar kuru atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu apavu ar ādas virsu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus ražo Chengdu Sunshine Shoes Co. Ltd, Foshan Nanhai Shyang Yuu Footwear Ltd un Fujian Sunshine Footwear Co. Ltd, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV L 340 I, 1, 15.12.2016., 1. lpp.).

(22) lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil 2000, I-8147. lpp., 80.–85. punkts.

(23) Lai ievērotu konfidencialitāti, uzņēmumu nosaukumi ir aizstāti ar numuriem. Uz 1.–3. uzņēmumu attiecās Īstenošanas regula (ES) 2016/1731, kas minēta 20. apsvērumā, savukārt uz 4.–6. uzņēmumu attiecās Īstenošanas regula (ES) 2016/2257, kura minēta 24. apsvērumā Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī regula, piešķirts 7.–25. kārtas numurs.

(24) Wolverine Europe BV, Wolverine Europe Limited un Damco Netherlands BV atbildē uz vispārīgo informācijas izpaušanas dokumentu atsaucās uz FESI un Footwear Coalition sniegtajām piezīmēm.

(25) Lieta T-192/08 Transnational Company Kazchrome un ENRC Marketing/Padome, Krājums 2011 II-07449, 298. punkts. Spriedums tika atstāts negrozīts apelācijas instancē, sk. lietu C-10/12 P Transnational Company Kazchrome un ENRC Marketing/Padome, ECLI:EU:C:2013:865.

(26) Lieta T-255/01 Changzhou Hailong Electronics & Light Fixtures un Zhejiang Sunlight Group/Padome, Krājums 2003 II-04741, 60. punkts.

(27) Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu termiņa beigām (OV C 82, 16.3.2011., 4. lpp.).

(28) Minētais termiņš tagad ir noteikts 103. panta 1. punktā un 121. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(29) Lieta C-373/07 P Mebrom/Komisija, Krājums 2009, I-00054. lpp., 91.–94. punkts;

(30) Skatīt Commission Staff Working Document, Compliance with the judgments of the Court of Justice of 2 February 2012 in Case C-249/10 P Brosmann and of 15 November 2012 in Case C-247/10P Zhejiang Aokang, accompanying the Proposal for a Council Implementing Regulation re-imposing a definitive anti-dumping duty and collecting definitely the provisional duty imposed on imports of certain footwear with uppers of leather originating in the People's Republic of China and produced by Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co. Ltd and Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd /* SWD/2014/046 final, 45.–48. apsvērumu

(31) Lieta C-382/09 Stils Met, Krājums 2010, I-09315. lpp., 42. un 43. punkts. Piemēram, Taric, ko arī izmanto par līdzekli, lai nodrošinātu tirdzniecības aizsardzības pasākumu ievērošanu, sākotnējie noteikumi meklējami 2. pantā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(32) Lieta C-239/99 Nachi Europe, Recueil 2001, I-01197. lpp., 29. punkts.

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 37/2014, ar ko attiecībā uz konkrētu pasākumu pieņemšanas procedūrām groza konkrētas regulas saistībā ar kopējo tirdzniecības politiku (OV L 18, 21.1.2014., 1. lpp.).

(34) Lieta 270/84 Licata/ESC, Recueil 1986, 2305. lpp., 31. punkts; Lieta C–60/98 Butterfly Music/CEDEM, Recueil 1999, 1. – 3939. lpp., 24. punkts; lieta 68/69 Bundesknappschaft/Brock, Recueil 1970, 171. lpp., 6. punkts; lieta 1/73 Westzucker GmbH/Einfuhr und Vorratsstelle für Zucker, Recueil 1973, 723. lpp., 5. punkts; lieta 143/73 SOPAD/FORMA a.o., Recueil 1973, 1433. lpp., 8. punkts; lieta 96/77 Bauche, Recueil 1978, 383. lpp., 48. punkts; lieta 125/77 KoninklijkeScholten–Honig NV/Floofdproduktschaap voor Akkerbouwprodukten, Recueil 1978, 1991. lpp., 37. punkts; lieta 40/79, P/Komisija, Recueil 1981, 361. lpp., 12. punkts; lieta T-404/05 Grieķija/Komisija, Krājums 2008, II-272. lpp., 77. punkts; lieta C-334/07 Ρ Komisija/Freistaat Sachsen, Krājums 2008, 1. – 9465. lpp., 53. punkts.

(35) Lieta T-176/01 Ferriere Nord/Komisija, Krājums 2004, II-3931. lpp., 139. punkts; C-334/07 Ρ.

(36) OV C 166, 7.7.2005., 14. lpp.

(37) Lieta C-169/95 Spānija/Komisija, Recueil 1997, I-135. lpp., 51.–54. punkts; apvienotās lietas T-116/01 un T-118/01 P&O European Ferries (Vizcaya) SA/Komisija, Recueil 2003, II–2957. lpp., 205. punkts.

(38) Lieta C-34/92 GruSa Fleisch/Hauptzollamt Hamburg-Jonas, Recueil 1993, I-4147. lpp., 22. punkts. Tāds pats vai līdzīgs formulējums izmantots, piemēram, apvienotajās lietās 212–217/80 Meridionale Industria Salumi α.δ., Recueil 1981, 2735. lpp., 9. un 10. punkts; lietā 21/81 Bout, Recueil 1982, 381. lpp., 13. punkts; lietā T-42/96 Eyckeler & Malt/Komisija, Recueil 1998, II–401. lpp., 53., 55. un 56. punkts; lietā T-180/01 Euroagri/Komisija, Recueil 2004, II-369. lpp., 36. un 37. punkts.

(39) Lieta C-337/88 Società agricola fattoria alimentare (SAFA), Recueil 1990, I-1. lpp., 13. punkts.

(40) Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 301, 31.10.2006., 1. lpp.), šo KN kodu 2007. gada 1. janvārī aizstāja ar KN kodiem ex 6403 51 05, ex 6403 59 05, ex 6403 91 05 un ex 6403 99 05.

(41) Noteikts Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulā (EK) Nr. 1719/2005 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 286, 28.10.2005., 1. lpp.). Ražojuma tvērumu nosaka, kopā ņemot vērā gan ražojuma aprakstu 1. panta 1. punktā, gan ražojuma aprakstu attiecīgajos KN kodos.

(42) Skatīt iepriekšējo zemsvītras piezīmi.

(43) Triecienizturību mērī saskaņā ar Eiropas standartiem EN345 vai EN346.

(44) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1549/2006 šo KN kodu 2007. gada 1. janvārī aizstāja ar KN kodiem ex 6403 51 05, ex 6403 59 05, ex 6403 91 05 un ex 6403 99 05.

I PIELIKUMS

Taric kodi 1. pantā definētajiem apaviem, kuriem ir ādas vai mākslīgās ādas virsa

No 2006. gada 7. oktobra

6403300039, 6403300089, 6403511190, 6403511590, 6403511990, 6403519190, 6403519590, 6403519990, 6403591190, 6403593190, 6403593590, 6403593990, 6403599190, 6403599590, 6403599990, 6403911199, 6403911399, 6403911699, 6403911899, 6403919199, 6403919399, 6403919699, 6403919899, 6403991190, 6403993190, 6403993390, 6403993690, 6403993890, 6403999199, 6403999329, 6403999399, 6403999629, 6403999699, 6403999829, 6403999899 un 6405100080

No 2007. gada 1. janvāra

6403510519, 6403510599, 6403511190, 6403511590, 6403511990, 6403519190, 6403519590, 6403519990, 6403590519, 6403590599, 6403591190, 6403593190, 6403593590, 6403593990, 6403599190, 6403599590, 6403599990, 6403910519, 6403910599, 6403911199, 6403911399, 6403911699, 6403911899, 6403919199, 6403919399, 6403919699, 6403919899, 6403990519, 6403990599, 6403991190, 6403993190, 6403993390, 6403993690, 6403993890, 6403999199, 6403999329, 6403999399, 6403999629, 6403999699, 6403999829, 6403999899 un 6405100080

No 2007. gada 7. septembra

6403510515, 6403510518, 6403510595, 6403510598, 6403511191, 6403511199, 6403511591, 6403511599, 6403511991, 6403511999, 6403519191, 6403519199, 6403519591, 6403519599, 6403519991, 6403519999, 6403590515, 6403590518, 6403590595, 6403590598, 6403591191, 6403591199, 6403593191, 6403593199, 6403593591, 6403593599, 6403593991, 6403593999, 6403599191, 6403599199, 6403599591, 6403599599, 6403599991, 6403599999, 6403910515, 6403910518, 6403910595, 6403910598, 6403911195, 6403911198, 6403911395, 6403911398, 6403911695, 6403911698, 6403911895, 6403911898, 6403919195, 6403919198, 6403919395, 6403919398, 6403919695, 6403919698, 6403919895, 6403919898, 6403990515, 6403990518, 6403990595, 6403990598, 6403991191, 6403991199, 6403993191, 6403993199, 6403993391, 6403993399, 6403993691, 6403993699, 6403993891, 6403993899, 6403999195, 6403999198, 6403999325, 6403999328, 6403999395, 6403999398, 6403999625, 6403999628, 6403999695, 6403999698, 6403999825, 6403999828, 6403999895, 6403999898, 6405100081 un 6405100089

II PIELIKUMS

To ražotāju eksportētāju saraksts, kuru veiktajam importam noteikts galīgais antidempinga maksājums

Ražotāja eksportētāja nosaukums	Taric papildu kods
An Loc Joint Stock Company (Vjetnama)	A999
Chang Shin Vietnam Co. Ltd (Dong Nai, Vjetnama) un tā saistītais uzņēmums Changshin Inc. (Busan, Dienvidkoreja)	A999
Chau Giang Company Limited (Haiphong City, Vjetnama)	A999
Dongguan Texas Shoes Limited Co.	A999
Foshan Shunde Fong Ben Footwear Industrial Co. Ltd (Foshan City, Ķīna)	A999
Fujian Viscap Shoes Co. Ltd (Quanzhou, Ķīna)	A999
Lien Phat Company Ltd (Vjetnama)	A999
Maystar Footwear Co. Ltd (Zhuhai, Ķīna) (saistīts ar Kingmaker)	A999
Min Yuan (Guangzhou, Ķīna) un saistītie uzņēmumi E-Light un Golden Chang	A999
Panyu Hsieh Da Rubber Co. Ltd (Ķīna)	A999
PanYu Leader Footwear Corporation (Guangzhou, Ķīna)	A999
Panyu Pegasus Footwear Co. Ltd (Guangzhou, Ķīna)	A999
Qingdao Changshin Shoes Company Limited (Qingdao, Ķīna) un tā saistītais uzņēmums Changshin Inc. (Busan, Dienvidkoreja)	A999
Qingdao Samho Shoes Co. Ltd (Ķīna) un saistītais uzņēmums Samho shoes Co. Ltd (Dienvidkoreja)	A999
Qingdao Sewon Shoes Co. Ltd (Qingdao, Ķīna)	A999
Qingdao Tae Kwang Shoes Co. Ltd (Ķīna) un saistītais uzņēmums Tae Kwang Industrial Co. (Koreja) (saistīts ar atlasīto uzņēmumu Taekwang Vina)	A999
Samyang Vietnam Co. Ltd (Ho Chi Minh City, Vjetnama)	A999
Vietnam Ching Luh Shoes Co. Ltd (Vjetnama)	A999
Vinh Thong Producing-Trading-Service Co. Ltd (Ho Chi Minh, Vjetnama)	A999

III PIELIKUMS

To uzņēmumu saraksts, kuru pārbaude, ievērojot 3. pantu, ir apturēta

ALAMODE

ALL PASS

ALLIED JET LIMITED

ALLIED JET LIMITED C/O SHENG RONG F

AMERICAN ZABIN INTL

AN THINH FOOTWEAR CO. LTD

AQUARIUS CORPORATION

ASIA FOOTWEAR

BCNY INTERNATIONAL INC.

BESCO ENTERPRISE

BEST CAPITAL

BRANCH OF EMPEREOR CO. LTD

BRENTWOOD FUJIAN INDUSTRY CO. LTD

BRENTWOOD TRADING COMPANY

BROWN PACIFIC TRADING LTD

BUFENG

BULLBOXER

C AND C ACCORD LTD

CALSON INVESTMENT LIMITED

CALZ.SAB SHOES S.R.L.

CARLSON GROUP

CD STAR

CHAOZHOU ZHONG TIAN CHENG

CHINA EVER

CORAL REEF ASIA PACIFIC LTD

CULT DESIGN

DHAI HOAN FOOTWEAR PRODUCTION JOINT STOCK COMPANY

DIAMOND GROUP INTERNATIONAL LTD / YONG ZHOU XIANG WAY SPORTS GOODS LTD

DONG GUAN CHANG AN XIAO BIAN SEVILLA

DONG GUAN HUA XIN SHOES LTD

DONGGUAN QIAOSHENG FOOTWEAR CO.

DONGGUAN TA YUE SHOES CO. LTD

DONGGUAN YONGXIN SHOES CO. LTD

EASTERN SHOES COLLECTION CO. LTD

EASY DENSE LIMITED

ENIGMA/MORE SHOES INC.

EVAIS CO. LTD

EVER CREDIT PACIFIC LTD

EVERGIANT

EVERGO ENTERPRISES LTD C/O THUNDER

FH SPORTS AGENCIES LTD

FIJIAN GUANZHOU FOREIGN TRADE CORP

FOSTER INVESTMENTS INC.

FREEMANSHOES CO. LTD

FU XIANG FOOTWEAR

FUJIAN JINMAIWANG SHOES & GARMENTS PRODUCTS CO. LTD

GERLI

GET SUCCESS LIMITED GLOBE DISTRIBUTING CO. LTD

GOLDEN STEPS FOOTWEAR LTD

GOODMILES

HA CHEN TRADE CORPORATION

HAI VINH TRADING COMP

HAIPHONG SHOLEGA

HANLIN (BVI) INT'L COMPNAY LTD.. C/O

HAPPY THOSE INTERNATIONAL LTD

HAWSHIN

HESHAN SHI HENGYU FOOTWEAR LTD

HIEP TRI CO. LTD

HISON VINA CO. LTD

HOLLY PACIFIC LTD

HUEY CHUEN SHOES GROUP/FUH CHUEN CO. LTD

HUI DONG FUL SHING SHOES CO. LTD

HUNEX

HUNG TIN CO. LTD

IFR

INTER – PACIFIC CORP.

IPC HONG KONG BRANCH LTD

J.C. TRADING LIMITED

JASON FOOTWEAR

JIA HSIN CO. LTD

JIA HUAN

JINJIANG YIREN SHOES CO. LTD

JOU DA

JUBILANT TEAM INTERNATIONAL LTD

JWS INTERNATIONAL CORP

KAI YANG VIETNAM CO. LTD

KAIYANG VIETNAM CO. LTD

KIM DUCK TRADING PRODUCTION

LEGEND FOOTWEAR LTD ALSO SPELLED AT LEGENT FOOTWEAR LTD

LEIF J. OSTBERG, INC.

LU XIN JIA

MAI HUONG CO. LTD

MARIO MICHELI

MASTERBRANDS

MAYFLOWER

MING WELL INT'L CORP.

MIRI FOOTWEAR INTERNATIONAL, INC.

MIX MODE

MORGAN INT'L CO. LTD C/O HWASHUN

NEW ALLIED

NEW FU XIANG

NORTHSTAR SOURCING GROUP HK LTD

O.T. ENTERPRISE CO.

O'LEAR IND VIETNAM CO. LTD ALSO SPELLED AS O'LEER IND. VIETNAM CO. LTD

O'LEER IND. VIETNAM CO. LTD

ONTARIO DC

OSCO INDUSTRIES LTD

OSCO VIETNAM COMPANY LTD

PACIFIC BEST CO. LTD.

PERFECT GLOBAL ENTERPRISES LTD

PETER TRUONG STYLE, INC.

PETRONA TRADING CORP

PHUOC BINH COMPANY LTD

PHY LAM INDUSTRY TRADING INVESTMENT CORP

POP EUROPE

POU CHEN P/A POU SUNG VIETNAM CO. LTD

POU CHEN CORP P/A IDEA

POU CHEN CORP P/A YUE YUEN INDUSTRIAL ESTATE

PRO DRAGON INC.

PUIBRIGHT INVESTMENTS LIMITED T/A

PUTIAN LIFENG FOOTWEAR CO. LTD

PUTIAN NEWPOWER INTERNATIONAL T

PUTIAN XIESHENG FOOTWEAR CO.

QUAN TAK

RED INDIAN

RICK ASIA (HONG KONG) LTD

RIGHT SOURCE INVESTMENT LIMITED/VINH LONG FOOTWEAR CO. LTD

RIGHT SOURCE INVESTMENTS LTD

ROBINSON TRADING LTD

RUBBER INDUSTRY CORP. RUBIMEX

SENG HONG SHOES (DONG GUAN) CO. LTD

SEVILLE FOOTWEAR

SHANGHAI XINPINGSHUN TRADE CO. LTD

SHENG RONG

SHENZHEN GUANGYUFA INDUSTRIAL CO. LTD

SHENZHEN HENGGTENGFA ELECTRONI

SHINING YWANG CORP

SHISHI

SHISHI LONGZHENG IMPORT AND EXPORT TRADE CO. LTD

SHOE PREMIER

SIMONATO

SINCERE TRADING CO. LTD

SINOWEST

SLIPPER HUT & CO.

SUN POWER INTERNATIONAL CO. LTD

SUNKUAN TAICHUNG OFFICE/JIA HSIN CO. LTD

SUNNY

SUNNY FAITH CO. LTD

SUNNY STATE ENTERPRISES LTD

TBS

TENDENZA ENTERPRISE LTD

TEXAS SHOE FOOTWEAR CORP

THAI BINH HOLDING & SHOES MANUFAC

THANH LE GENERAL IMPORT-EXPORT TRADING COMPANY

THUONG TANG SHOES CO. LTD

TIAN LIH

TONG SHING SHOES COMPANY

TOP ADVANCED ENTERPRISE LIMITED

TRANS ASIA SHOES CO. LTD

TRIPLE WIN

TRULLION INC.

TRUONG SON TRADE AND SERVICE CO LTD

TUNLIT INTERNATIONAL LTD- SIMPLE FOOTWEAR

UYANG

VIETNAM XIN CHANG SHOES CO.

VINH LONG FOOTWEAR CO. LTD

WINCAP INDUSTRIAL LTD

WUZHOU PARTNER LEATHER CO LTD

XIAMEN DUNCAN – AMOS SPORTSWEAR CO. LTD

XIAMEN LUXINJIA IMPORT & EXPORT CO.

XIAMEN OCEAN IMP&EXP

XIAMEN UNIBEST IMPORT AND EXPORT CO. LTD

YANGZHOU BAOYI SHOES

YDRA SHOES

YONGMING FOOTWEAR FACTORY

ZHONG SHAN POU SHEN FOOTWEAR COMPANY LTD

ZIGI NEW YORK GROUP

IV PIELIKUMS

To Komisijai paziņoto ražotāju eksportētāju saraksts, kuri jau sākotnējā izmeklēšanā novērtēti individuāli vai kā ražotāju eksportētāju izlasē iekļauto uzņēmumu grupas daļa

APACHE FOOTWEAR AND APACHE II FOOTWEAR

FOSHAN CITY NANHAI GOLDEN STEP INDUSTRIAL CO. LTD

GROWTH-LINK TRADING COMPANY LIMITED

JOINT STOCK COMPANY 32

KAI NAN JOINT VENTURE CO. LTD

NIKE (SUZHOU) SPORTS CO. LTD

POU CHEN/POU CHEN VIETNAM ENTERPRISE LTD

POU CHEN CORP P/A POU CHEN VIETNAM ENTERPRISE, LTD

POU CHEN CORPORATION/DONGGUAN YUE YUEN MFR. CO.

POU CHEN CORPORATION / POU YUEN VIETNAM ENTERPRISES LTD

POU CHEN CORPORATION / POUYUEN VIETNAM COMPANY LIMITED

POU CHEN CORPORATION / PT. POU CHEN INDONESIA

POU YUEN/POU YUEN VIETNAM COMPANY LTD / POU YUEN VIETNAM ENTERPRISE LTD

SHOES MAJESTY TRADING COMPANY LTD (VIETNAM)

SKY HIGH TRADING LTD

SUN KUAN (BVI) ENTERPRISES/SUN KUAN J V CO.

SUN SANG KONG YUEN SHOES FACTORY (HUY YANG) CO. LTD

SUNKUAN TAICHUNG OFFICE / SUN KUAN J.V. CO.

TAE KWANG INDUSTRIAL CO LTD P/A TAE KWANG VINA INDUSTRIAL CO.

YUE GROUP/YUE YUEN

V PIELIKUMS

To Komisijai paziņoto ražotāju eksportētāju saraksts, kuri jau attiecīgi Īstenošanas lēmuma (ES) 2014/149 vai Īstenošanas regulu (ES) 2016/1395, (ES) 2016/1647, (ES) 2016/1731 un (ES) 2016/2257 kontekstā novērtēti individuāli vai kā uzņēmumu grupas daļa

Ražotāja eksportētāja nosaukums	Regula, kurā ir novērtējums
BROOKDALE INVESTMENTS LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1395
WEI HUA SHOE COMPANY LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1395
DIAMOND GROUP INTERNATIONAL LTD/TAI-WAY SPORTS LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1395
DONGGUAN STELLA FOOTWEAR CO. LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1395
HK WEI HUA KIMO	Īstenošanas regula (ES) 2016/1395
HO HSING	Īstenošanas regula (ES) 2016/1395
HOPEWAY GROUP LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1395
FOSHAN CITY NANHAI QUNRUI FOOTWEAR CO. LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1395
QUN RUI FOOTWEAR	Īstenošanas regula (ES) 2016/1395
STELLA INTERNATIONAL LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1395
FENG TAY ENTERPRISES CO. LTD P/A DONA PACIFIC (VIETNAM) CO. LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1647
FENG TAY ENTERPRISES CO. LTD P/A LIFENG FOOTWEAR CORPORATION	Īstenošanas regula (ES) 2016/1647
FENG TAY ENTERPRISES CO. LTD P/A VIETNAM DONA STANDARD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1647
FENG TAY ENTERPRISES CO. LTD P/A DONA VICTOR FOOTWEAR CO. LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1647
FENG TAY ENTERPRISES CO LTD P/A VIETNAM DONA ORIENT CO. LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1647
FULGENT SUNSHINE FOOTWEAR CO LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1647
GRAND SMARTLY GROUP LTD P/A FREETREND INDUSTRIAL CO. LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1647
KINGFIELD INTERNATIONAL LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1647; Īstenošanas regula (ES) 2016/1731
VIETNAM SHOE MAJESTER CO. LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1647
GENFORT SHOES LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1647; Īstenošanas regula (ES) 2016/1731
FOOTGEARMEX FOOTWEAR CO. LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1731
DIAMOND GROUP INTERNATIONAL LTD/DIAMOND VIETNAM CO. LTD – P.T. HORN MING INDONESIA	Īstenošanas regula (ES) 2016/1731
DIAMOND VIETNAM CO. LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1731
FOOTGEARMEX FOOTWEAR CO. LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/1731
CAPITAL CONCORD ENTERPRISES LTD P/A FUJIAN SUNSHINE FOOTWEAR CO. LTD SUNNY FOOTWEAR CO. LTD	Īstenošanas regula (ES) 2016/2257
BROSMANN FOOTWEAR (HK) LTD	Īstenošanas lēmums 2014/149/ES
LUNG PAO FOOTWEAR (GUANGZHOU) LTD	Īstenošanas lēmums 2014/149/ES
NOVI FOOTWEAR	Īstenošanas lēmums 2014/149/ES
RISEN FOOTWEAR (HK) CO. LTD	Īstenošanas lēmums 2014/149/ES
SEASONABLE FOOTWEAR (ZHONGSHAN)LTD	Īstenošanas lēmums 2014/149/ES
WENZHOU TAIMA SHOES CO. LTD	Īstenošanas lēmums 2014/149/ES
ZHEJIANG AOKANG SHOES CO. LTD	Īstenošanas lēmums 2014/149/ES

VI PIELIKUMS

To Komisijai paziņoto ražotāju eksportētāju saraksts, kuri tiks novērtēti nākamajā īstenošanā individuāli vai kā uzņēmumu grupas daļa

DAH LIH PUH

EVERVAN GROUP P/A EVA OVERSEAS INTERNATIONAL, LTD

EVERVAN GROUP P/A JIANGXI GUANGYOU FOOTWEAR CO

LONG SON JOINT STOCK COMPANY

SHING TAK IND. CO. LTD

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 64

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 10. marts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/418 (2017. gada 28. februāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kuka Salu valdību un tā īstenošanas protokolu	1
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/419 (2017. gada 9. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū apstiprina pamatvielu Urtica spp. un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )	4
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/420 (2017. gada 9. marts) par atļauju timiāna eļļas, sintētiskās zvaigžņotā anīsa eļļas un ziepjukoka mizas pulvera preparātu lietot par barības piedevu gaļas cāļiem, dējējvistām, mazāk izplatītu sugu gaļas putniem un dējējputniem (atļaujas turētājs – Delacon Biotechnik GmbH) ( 1 )	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/421 (2017. gada 9. marts), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/422 (2017. gada 9. marts), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam	46
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/423 (2017. gada 9. marts), ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Fujian Viscap Shoes Co. Ltd, Vietnam Ching Luh Shoes Co. Ltd, Vinh Thong Producing-Trading-Service Co. Ltd, Qingdao Tae Kwang Shoes Co. Ltd, Maystar Footwear Co. Ltd, Lien Phat Company Ltd, Qingdao Sewon Shoes Co. Ltd, Panyu Pegasus Footwear Co. Ltd, PanYu Leader Footwear Corporation, Panyu Hsieh Da Rubber Co. Ltd, An Loc Joint Stock Company, Qingdao Changshin Shoes Company Limited, Chang Shin Vietnam Co. Ltd, Samyang Vietnam Co. Ltd, Qingdao Samho Shoes Co. Ltd, Min Yuan, Chau Giang Company Limited, Foshan Shunde Fong Ben Footwear Industrial Co. Ltd un Dongguan Texas Shoes Limited Co., un ar kuru īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14	72
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/424 (2017. gada 9. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	105
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/425 (2017. gada 9. marts) par sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu sestajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080	107
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/426 (2017. gada 7. marts), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju, ko izvirzījusi Dānijas Karaliste	108
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/427 (2017. gada 8. marts), ar ko Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/535/ES groza attiecībā uz ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodes) izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 1482)	109

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	EG	235,2
	IL	243,7
	MA	93,7
	SN	205,2
	TR	104,7
	ZZ	176,5
0707 00 05	MA	80,2
	TR	182,6
	ZZ	131,4
0709 91 00	EG	97,7
0709 91 00	ZZ	97,7
0709 93 10	MA	51,9
	TR	149,9
	ZZ	100,9
0805 10 22 , 0805 10 24 , 0805 10 28	EG	49,9
	IL	71,1
	MA	48,0
	TN	57,4
	TR	73,0
	ZZ	59,9
0805 50 10	EG	68,9
	TR	70,0
	ZZ	69,5
0808 10 80	CL	90,0
	CN	135,3
	ZA	86,6
	ZZ	104,0
0808 30 90	AR	124,1
	CL	131,5
	CN	74,5
	ZA	129,2
	ZZ	114,8

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES ( OV L 173, 12.6.2014. )	116


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.