|
ISSN 1977-0715 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 55 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
60. gadagājums |
|
|
|
Labojumi |
|
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
2.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 55/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/363
(2017. gada 1. marts),
ar ko Regulu (ES) Nr. 965/2012 groza attiecībā uz īpašo apstiprinājumu lidmašīnu ar vienu turbodzinēju ekspluatācijai naktī vai instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos un apstiprinājuma prasībām apmācībai darbībām ar bīstamiem izstrādājumiem, kas attiecas uz komerciālo specializēto ekspluatāciju, kompleksu gaisa kuģu ar dzinēju nekomerciālo ekspluatāciju un kompleksu gaisa kuģu ar dzinēju nekomerciālo specializēto ekspluatāciju
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 216/2008 Komisijai būtu jāpieņem vajadzīgie īstenošanas noteikumi, lai izstrādātu nosacījumus drošai gaisa kuģu ekspluatācijai. Šādi nosacījumi izstrādāti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 965/2012 (2). |
|
(2) |
Regulas (ES) Nr. 965/2012 piemērošana gaisa kuģu pārtransportēšanas lidojumiem radītu nesamērīgu administratīvo slogu nozarei un kompetentajām iestādēm. Lai ieviestu samērīgāku un vairāk uz risku balstītu pieeju minētās regulas piemērošanai, vienreizēji lidojumi, kuros nepārvadā pasažierus vai kravu, bet kuros gaisa kuģi pārtransportē atjaunošanai, remontam, tehniskajai apkopei, apskatei, piegādei, eksportam vai līdzīgiem mērķiem, būtu jāatbrīvo no Regulas (ES) Nr. 965/2012 piemērošanas. |
|
(3) |
Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartos un ieteicamajā praksē, kas izklāstīti Čikāgā 1944. gada 7. decembrī parakstītās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 6. pielikuma I daļā, ietverti noteikumi par lidmašīnu ar vienu turbodzinēju ekspluatāciju naktī vai instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos. Šie noteikumi cita starpā paredz prasību, ka, apstiprinot šādu ekspluatāciju, ekspluatanta valstij jānodrošina, ka ir izpildīti konkrēti nosacījumi, tostarp nosacījumi, kas attiecas uz uzstādītajām iekārtām, dzinēja drošumu, dzinēja uzraudzību, ekspluatanta procedūrām un lidojuma apkalpes apmācību. Savienības tiesību akti būtu jāsaskaņo ar šiem noteikumiem, šādā nolūkā nodrošinot, ka komerciālus gaisa pārvadājumus ar viendzinēja lidmašīnām naktī vai instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos var veikt, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi attiecīgu apstiprinājumu. |
|
(4) |
Šādas saskaņošanas rezultātā Regulas (ES) Nr. 965/2012 6. panta 5. punktā paredzētā iespēja, izmantojot atkāpi, ekspluatēt viendzinēja lidmašīnas atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti spēkā esošajos atbrīvojumos, kurus dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3922/91 (3) 8. panta 2. punktu, ir kļuvusi lieka. Tāpēc minētais noteikums būtu jāsvītro. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, šie viendzinēja lidmašīnu ekspluatācijai piešķirtie atbrīvojumi, ietverot tajos izklāstītos nosacījumus, atbilstīgu laika posmu pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāuzskata par kompetentās iestādes piešķirtiem apstiprinājumiem, kas prasīti saskaņotajā tiesiskajā regulējumā. Pēc šā pārejas perioda vairs nevajadzētu būt iespējai paļauties uz minētajiem atbrīvojumiem, bet tā vietā būtu jāpieprasa minētie apstiprinājumi. Minētajā pārejas periodā būtu jāturpina paziņot par visām attiecīgajām izmaiņām šo lidmašīnu ekspluatācijā. |
|
(5) |
Ekspluatantiem, kas īsteno komerciālo specializēto ekspluatāciju, kā arī ekspluatantiem, kas īsteno kompleksu gaisa kuģu ar dzinēju nekomerciālo ekspluatāciju vai kompleksu gaisa kuģu ar dzinēju nekomerciālo specializēto ekspluatāciju, un kas neveic bīstamu izstrādājumu pārvadājumus, būtu jāturpina izveidot un uzturēt programmas personāla apmācībai darbībām ar bīstamiem izstrādājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 965/2012 III pielikumu (Part-ORO). Tomēr, lai ieviestu samērīgāku un vairāk uz risku balstītu pieeju minēto noteikumu piemērošanai, kompetentajai iestādei vairs nebūtu nepieciešams apstiprināt šādas mācību programmas. |
|
(6) |
Tādēļ Regula (ES) Nr. 965/2012 būtu attiecīgi jāgroza. Jo īpaši būtu jāgroza minētās regulas III pielikums (Part-ORO), lai pieņemtu samērīgāku un vairāk uz risku balstītu pieeju apstiprināšanas prasībām, kuras attiecas uz programmām personāla apmācībai darbībām ar bīstamiem izstrādājumiem, un regulas V pielikumam (Part-SPA) būtu jāpievieno jauna apakšdaļa par lidmašīnu ar vienu turbodzinēju ekspluatāciju. |
|
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi attiecībā uz lidmašīnām ar vienu turbodzinēju pamatojas uz atzinumu (4), ko devusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 19. panta 1. punktu. |
|
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 965/2012 groza šādi:
|
1) |
regulas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Atkāpjoties no 5. panta un neskarot Regulu (EK) Nr. 216/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 748/2012 (*1), kas attiecas uz lidošanas atļauju, ar gaisa kuģu tipu ieviešanu vai modificēšanu saistītus lidojumus, kurus veic projektēšanas vai ražošanas organizācijas atbilstīgi savām tiesībām, kā arī lidojumus, kuros nepārvadā pasažierus vai kravu, bet kuros gaisa kuģi pārtransportē atjaunošanai, remontam, tehniskajai apkopei, apskatei, piegādei, eksportam vai līdzīgiem mērķiem, veic atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. (*1) Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).”;" |
|
2) |
regulas 6. panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Līdz 2017. gada 2. septembrim atbrīvojumus, kas pirms 2017. gada 22. marta piešķirti atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 3922/91 8. panta 2. punktam, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 965/2012 6. panta 5. punktā, kā piemērojams pirms 2017. gada 22. marta, uzskata par IV pielikuma (Part-CAT) CAT.POL.A.300. punkta a) apakšpunktā minētajiem apstiprinājumiem. Pēc 2017. gada 2. septembra minētie atbrīvojumi vairs nav derīgi viendzinēja lidmašīnu ekspluatācijai. Ja laikā no 2017. gada 22. marta līdz 2017. gada 2. septembrim ir paredzētas jebkādas izmaiņas minēto lidmašīnu ekspluatācijā, kuras ietekmē minētajos atbrīvojumos izklāstītos nosacījumus, paredzētās izmaiņas pirms to īstenošanas paziņo Komisijai un Aģentūrai. Komisija un Aģentūra izvērtē paredzētās izmaiņas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 5. punktu.”; |
|
3) |
regulas II, III, IV un V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 1. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.
(2) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).
(3) Padomes 1991. gada 16. decembra Regula (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.).
(4) Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2015. gada 11. novembra atzinums Nr. 06/2015 par Komisijas regulu, ar ko izveido tehniskās īpašā apstiprinājuma prasības gaisa kuģu ar vienu turbodzinēju ekspluatācijai naktī vai instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos.
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 965/2012 II, III, IV un V pielikumu groza šādi:
|
1) |
II pielikuma (Part-ARO) II papildinājumu aizstāj ar šādu: |
|
2) |
III pielikumu (PART-ORO) groza šādi:
|
|
3) |
IV pielikumu (PART-CAT) groza šādi:
|
|
4) |
V pielikumam (Part-SPA) pievieno šādu L apakšdaļu: “L APAKŠDAĻA LIDMAŠĪNU AR VIENU TURBODZINĒJU EKSPLUATĀCIJA NAKTĪ VAI INSTRUMENTĀLAJOS METEOROLOĢISKAJOS APSTĀKĻOS (SET-IMC) SPA.SET-IMC.100 SET-IMC ekspluatācija Komerciālos gaisa pārvadājumos (CAT) lidmašīnas ar vienu turbodzinēju naktī vai instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos (IMC) ekspluatē tikai tad, ja kompetentā iestāde ekspluatantam piešķīrusi SET-IMC apstiprinājumu. SPA.SET-IMC.105 SET-IMC ekspluatācijas apstiprinājums Lai no kompetentās iestādes saņemtu SET-IMC apstiprinājumu, ekspluatants iesniedz pierādījumus, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
SPA.SET-IMC.110 Prasības iekārtām SET-IMC ekspluatācijā SET-IMC ekspluatācijā izmantojamās lidmašīnas aprīko ar visām šādām iekārtām:
|
|
2.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 55/10 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/364
(2017. gada 1. marts),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
|
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 1. martā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
|
0702 00 00 |
EG |
232,7 |
|
IL |
149,3 |
|
|
MA |
98,0 |
|
|
TR |
92,9 |
|
|
ZZ |
143,2 |
|
|
0707 00 05 |
MA |
80,2 |
|
TR |
196,9 |
|
|
ZZ |
138,6 |
|
|
0709 91 00 |
EG |
97,7 |
|
ZZ |
97,7 |
|
|
0709 93 10 |
MA |
53,4 |
|
TR |
164,4 |
|
|
ZZ |
108,9 |
|
|
0805 10 22 , 0805 10 24 , 0805 10 28 |
EG |
43,8 |
|
IL |
72,5 |
|
|
MA |
45,0 |
|
|
TN |
55,7 |
|
|
TR |
75,0 |
|
|
ZZ |
58,4 |
|
|
0805 50 10 |
EG |
74,7 |
|
TR |
71,7 |
|
|
ZZ |
73,2 |
|
|
0808 30 90 |
CL |
157,0 |
|
CN |
100,4 |
|
|
ZA |
108,2 |
|
|
ZZ |
121,9 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
|
2.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 55/12 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/365
(2016. gada 4. jūlijs)
par valsts atbalstu SA.36387 (2013/C) (ex 2013/NN) (ex 2013/CP), ko Spānija sniegusi Valencia Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva, Hércules Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva un Elche Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva
(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 4060)
(Autentisks ir tikai teksts spāņu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Komisijas lēmumu, ar kuru attiecībā uz atbalstu SA.36387 (2013/C) (ex 2013/NN) (ex 2013/CP) Komisija nolēma sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā noteikto procedūru (1),
pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes atbilstoši minētajiem noteikumiem, un ņemot vērā to iesniegtās piezīmes,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
|
(1) |
Komisijas uzmanību piesaistīja preses ziņojumi un iedzīvotāju nosūtītā informācija 2012. un 2013. gadā, radot aizdomas, ka Valensijas reģionālā pašvaldība (“Generalitat Valenciana”) ir sniegusi valsts atbalstu aizdevumu garantiju veidā trīs futbola klubiem Valensijā: Valencia Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva (“Valencia CF”), Hércules Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva (“Hércules CF”) un Elche Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva (“Elche CF”). Šie ziņojumi liecina, ka garantija par labu Valencia CF pēc tam vismaz divas reizes tika palielināta, lai segtu kavēto pamatsummas un procentu maksājumu un izmaksas. Spānijai 2013. gada 8. aprīlī tika lūgts sniegt piezīmes par šiem ziņojumiem. Spānija nosūtīja Komisijai informāciju 2013. gada 27. maijā un 3. jūnijā. |
|
(2) |
Komisija 2013. gada 18. decembra vēstulē informēja Spāniju, ka tā ir nolēmusi sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz minēto atbalstu (“lēmums par procedūras sākšanu”). Piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu Spānija iesniedza 2014. gada 10. februāra vēstulē. |
|
(3) |
Komisija 2014. gada 1. augusta vēstulē pieprasīja Spānijai sniegt informāciju un saņēma atbildi 2014. gada 30. septembrī un 13. oktobrī. Komisija 2015. gada 23. janvāra vēstulē pieprasīja Spānijai sniegt papildu informāciju un saņēma atbildi 2015. gada 27. aprīlī. |
|
(4) |
Generalitat Valenciana finanšu iestāde Instituto Valenciano de Finanzas (“IVF”) iesniedza piezīmes 2014. gada 3. novembrī un 15. decembrī un 2015. gada 20. februārī, 25. februārī, 31. martā un 18. maijā. IVF iesniedza papildu informāciju 2015. gada 3., 5., 13., 19., 20., 26. un 30. novembra, 2015. gada 1., 11., 14., 15., 16., 17. un 18. decembra un 2016. gada 4. un 13. maija e-pasta vēstulēs. |
|
(5) |
Lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2)2014. gada 7. martā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par minētajiem pasākumiem. Komisija saņēma apsvērumus no trīs ieinteresētajām personām: no Liga Nacional de Fútbol Profesional2014. gada 7. aprīlī, no Valencia CF2014. gada 7. aprīlī, 16. jūnijā, 30. oktobrī un 15. decembrī un 2015. gada 12. maijā un no Fundaciόn Valencia Club de Fútbol (“Fundaciόn Valencia”) 2015. gada 19. maijā. Tie tika nosūtīti Spānijai, kurai tika dota iespēja paust savu nostāju. Spānijas piezīmes tika saņemtas 2014. gada 30. septembra un 13. oktobra un 2015. gada 3. jūlija vēstulēs. Valencia CF papildu skaidrojumus iesniedza 2015. gada 14. decembrī un 2016. gada 26. janvārī. Briselē 2015. gada 29. janvārī norisinājās tikšanās, kurā piedalījās Komisijas dienesti, Spānijas iestādes, IVF pārstāvji un Valencia CF pārstāvji. |
2. PASĀKUMU UN ATBALSTA SAŅĒMĒJU APRAKSTS
2.1. 1. pasākums. 2009. gada valsts garantija par labu Valencia CF
|
(6) |
IVF2009. gada 5. novembrī piešķīra garantiju bankas aizdevumam EUR 75 miljonu apmērā, ko Bancaja (pašreiz Bankia) izsniedza Fundaciόn Valencia. IVF ir publiska finanšu iestāde, ko kontrolē Generalitat Valenciana, kuras pārstāvji darbojas arī IVF Ģenerālpadomē un Ieguldījumu komitejā. |
|
(7) |
Aizdevuma mērķis, kā norādīts lēmumā piešķirt Fundaciόn Valencia IVF garantiju, bija finansēt Valencia CF kapitāla daļu nonākšanu Fundaciόn Valencia īpašumā saskaņā ar Valencia CF lēmumu palielināt kapitālu par EUR 92,4 miljoniem 1 922 250 jaunu kapitāla daļu emisijai (kapitāla daļu kopskaitam sasniedzot 2 114 475). Jaunās kapitāla daļas tika parakstītas atbilstoši esošajām par nominālo vērtību EUR 48,08 par vienu kapitāla daļu. Ar šo aizdevumu Fundaciόn Valencia ieguva 70,6 % Valencia CF kapitāla daļu par iepriekš minēto cenu – EUR 48,08 par vienu kapitāla daļu. Citu veidu līdzdalība minētajā kapitāla palielināšanā sasniedza EUR 18,8 miljonu apmēru. Pēc tam 52 212 no šīm kapitāla daļām tika pārdotas par EUR 56,50 par vienību 2010.–2011. finanšu gadā, 878 kapitāla daļas tika pārdotas par EUR 57,00 par vienību 2011.–2012. finanšu gadā, un 1 481 368 kapitāla daļas tika pārdotas par EUR 67,50 par vienību 2013.–2014. finanšu gadā. |
|
(8) |
Ar IVF garantiju tika segti 100 % aizdevuma pamatsummas, kā arī procenti un garantētā darījuma izmaksas. IVF bija gada garantijas prēmija 0,5 % apmērā un vienreizēja 1 % saistību maksa (3), kas bija jāmaksā Fundaciόn Valencia. IVF kā pretgarantiju saņēma otrā līmeņa ķīlu aiz Bankia par Fundaciόn Valencia piederošajām Valencia CF kapitāla daļām. Pamatā esošā aizdevuma termiņš bija 6 gadi, kam bija 4 gadu labvēlības laikposms (aizdevuma pamatsummas atmaksai). Pamatā esošā aizdevuma procentu likme bija: a) 6 % līdz 2010. gada 26. augustam (aizdevuma pirmais gads) un b) 1 gada EURIBOR + 3,5 % likme ar minimālo likmi 6 % no 2010. gada 26. augusta. Saskaņotajā aizdevuma pamatsummas atmaksas grafikā bija paredzēta ikgadēja procentu atmaksa no 2010. gada augusta, savukārt attiecībā uz aizdevuma pamatsummu tika noslēgta vienošanās atmaksāt EUR 37,5 miljonus 2014. gada 26. augustā un EUR 37,5 miljonus 2015. gada 26. augustā. Aizdevuma pamatsummu un procentus bija paredzēts atmaksāt no ieņēmumiem par to kapitāla daļu pārdošanu, kuras Fundaciόn Valencia ieguva no Valencia CF. |
2.2. 2. pasākums. 2010. gada valsts garantija par labu Hércules CF
|
(9) |
IVF2010. gada 26. jūlijā piešķīra garantiju bankas aizdevumam EUR 18 miljonu apmērā, ko Caja de Ahorros del Mediterráneo izsniedza Fundaciόn Hércules. Aizdevuma mērķis, kā norādīts lēmumā piešķirt Fundaciόn Hércules IFV garantiju, bija finansēt Hércules CF kapitāla daļu nonākšanu Fundaciόn Hércules īpašumā saskaņā ar Hércules CF lēmumu palielināt kapitālu ar kapitāla iepludināšanu. Ar garantiju tika segti 100 % aizdevuma pamatsummas, kā arī procenti un garantētā darījuma izmaksas. IVF bija gada garantijas prēmija 1 % apmērā, kas bija jāmaksā Fundaciόn Hércules. IVF kā pretgarantiju saņēma ķīlu uz Fundaciόn Hércules piederošajām Hércules CF kapitāla daļām; provizoriski līdz kapitāla daļu ieķīlāšanai IVF saņēma garantiju no José Rico Pérez stadiona īpašnieka Aligestión Integral SA un kapitāla daļu ieķīlāšanu Aligestión Integral SA piederošajam Hércules CF. Pamatā esošā aizdevuma termiņš bija 5 gadi. Pamatā esošā aizdevuma procentu likme bija: a) fiksēta 4 % likme pirmos 36 mēnešus un b) 1 gada EURIBOR + 2 % likme pēdējos 24 mēnešus. Bija arī saistību maksa 0,5 % apmērā. Garantēto aizdevumu (pamatsummu un procentus) bija paredzēts atmaksāt, pārdodot iegūtās Hércules CF kapitāla daļas. |
|
(10) |
Pēc IVF piešķirtās valsts garantijas Fundaciόn Hércules neatmaksāja pamatā esošo aizdevumu. Tādēļ 2012. gada 24. janvārīIVF, kam bija jāpilda savas likumīgās saistības kā garantijas devējam, atmaksāja EUR 18,4 miljonus aizdevējbankai, aizstājot to un kļūstot par attiecīgā aizdevuma kreditoru, un pēc tam uzsāka tiesvedību pret Fundaciόn Hércules CF, lai atgūtu minēto summu. |
2.3. 3. pasākums. 2011. gada valsts garantijas par labu Elche CF
|
(11) |
IVF2011. gada 17. februārī piešķīra divas garantijas banku aizdevumiem par kopsummu EUR 14 miljoni, kurus Caja de Ahorros del Mediterráneo (EUR 9 miljonus) un Banco de Valencia (EUR 5 miljonus) izsniedza Fundaciόn Elche. Abu aizdevumu mērķis, kā norādīts lēmumos piešķirt Fundaciόn Elche IFV garantijas, bija finansēt Elche CF kapitāla daļu nonākšanu Fundaciόn Elche īpašumā saskaņā ar Elche CF lēmumu palielināt kapitālu ar kapitāla iepludināšanu. Ar garantijām tika segti 100 % aizdevuma pamatsummas, kā arī procenti un garantētā darījuma izmaksas. IVF bija gada garantijas prēmija 1 % apmērā, kas bija jāmaksā Fundaciόn Elche. IVF kā pretgarantiju saņēma ķīlu uz Fundaciόn Elche piederošajām Elche CF kapitāla daļām. Pamatā esošā aizdevuma termiņš bija 5 gadi. Pamatā esošā aizdevuma procentu likme bija 1 gada EURIBOR + 3,5 % likme. Bija arī saistību maksa 0,5 % apmērā. Garantēto aizdevumu (pamatsummu un procentus) bija paredzēts atmaksāt, pārdodot iegūtās Elche CF kapitāla daļas. |
2.4. 4. pasākums. 2009. gada valsts garantijas par labu Valencia CF palielināšana 2010. un 2013. gadā
|
(12) |
IVF2010. gada 10. novembrī palielināja savu Fundaciόn Valencia piešķirto garantiju par EUR 6 miljoniem. Garantijas palielināšanas mērķis bija segt esošā Bankia aizdevuma palielinājumu par EUR 6 miljoniem, lai nodrošinātu iespēju samaksāt nokavēto pamatsummu, procentus un izmaksas saistībā ar nokavēto 2010. gada 26. augusta garantētā aizdevuma procentu maksājumu. Palielinājuma dēļ sākotnējais pamatā esošā aizdevuma pamatsummas (sk. iepriekš norādīto 7. apsvērumu) atmaksas grafiks tika mainīts, paredzot atmaksāt EUR 40,5 miljonus 2014. gada 26. augustā un EUR 40,5 miljonus 2015. gada 26. augustā. Aizdevuma procentu likme nemainījās. |
|
(13) |
Spānijas iestāžu un Valencia CF sniegtās piezīmes oficiālās izmeklēšanas laikā liecina, ka 2013. gada februārī IFV samaksāja EUR 4,9 miljonus, lai segtu Bankia daļējo valsts garantijas pieprasījumu saistībā ar 2012. gada 26. augustā nesamaksāto procentu maksājumu. Ņemot vērā tajā laikā pieejamo informāciju, Komisija 2013. gada decembrī sāka oficiālās izmeklēšanas procedūru, balstoties uz uzskatu, ka IFV 2013. gada februārī bija palielinājis savu esošo garantiju līdzīgi kā 2010. gada 10. novembrī. |
2.5. Atbalsta saņēmēji
|
(14) |
Valencia CF ir profesionāls Spānijas futbola klubs, kas atrodas Valensijā un ir dibināts 1919. gadā. Tas ietilpst Spānijas futbola čempionāta Pirmajā divīzijā (“La Liga”) un ir viens no lielākajiem futbola klubiem Spānijā un Eiropā. Valencia CF ir izcīnījis sešus La Liga titulus un septiņas reizes ieguvis Copa del Rey (Spānijas Karaļa kauss). La Liga kopvērtējuma tabulā Valencia CF ieņem trešo vietu aiz Real Madrid CF un FC Barcelona. Tas ir spēlējis astoņos lielos Eiropas kausa izcīņas finālos, uzvarot piecos no tiem. Valencia CF bija arī Eiropā vadošo futbola klubu grupas G-14 sastāvā. Spānijā fanu ziņā tas ir trešais atbalstītākais futbola klubs. Tas ir arī viens no lielākajiem klubiem pasaulē biedru (reģistrētu maksājošu atbalstītāju) skaita ziņā – sezonas biļetes ir vairāk nekā 50 tūkstošiem fanu, bet vairāk nekā 20 tūkstoši sezonas biļešu turētāju gaida rindā. Kluba mājas spēles notiek Mestalla stadionā, kurā ir vietas 55 tūkstošiem skatītāju. |
|
(15) |
Turpmāk norādītajā 1. tabulā ir apkopoti dati par Valencia CF finanšu rādītājiem laikposmā no 2007. gada jūnija līdz 2012. gada jūnijam. 1. tabula Valencia CF svarīgākie finanšu rādītāji no 2007. gada jūnija līdz 2012. gada jūnijam
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(16) |
Fundaciόn Valencia ir bezpeļņas organizācija, kuras dibināšanas mērķis ir saglabāt, izplatīt un veicināt Valencia Club de Fútbol ar sportu saistītos, kulturālos un sociālos aspektus un saikni starp klubu un tā faniem. Fundaciόn Valencia ir dibināts 1996. gadā un kopš tā laika ir Valencia CF kapitāla daļu īpašnieks. Cita starpā Fundaciόn Valencia darbība ir saistīta arī ar futbola popularizēšanu, Valencia CF jauniešu komandu pārvaldību, kā arī sieviešu un amatieru futbola popularizēšanu. Pēc attiecīgās kapitāla iepludināšanas (sk. iepriekš minēto 7. apsvērumu) Fundaciόn Valencia kļuva par Valencia CF kontrolpaketes turētāju, iegūstot 72 % kapitāla daļu salīdzinājumā ar 1,6 %, kurus tā kontrolēja pirms kapitāla iepludināšanas, un kļuva par Valencia CF mātessabiedrību (4). Turklāt visi Valencia CF Direktoru padomes locekļi bija arī Fundaciόn Valencia valdes locekļi. |
|
(17) |
Turpmāk norādītajā 2. tabulā ir apkopoti Fundaciόn Valencia finanšu rādītāji laikposmā no 2008. gada jūnija līdz 2011. gada jūnijam. 2. tabula Fundaciόn Valencia svarīgākie finanšu rādītāji no 2008. gada jūnija līdz 2011. gada jūnijam
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(18) |
Hércules CF ir profesionāls Spānijas futbola klubs, kas atrodas Alikantē (Valensijas apgabals). Tas ir dibināts 1922. gadā un pašreiz spēlē Spānijas futbola čempionāta Trešajā divīzijā (“Segunda División B”). Kluba mājas spēles notiek José Rico Pérez stadionā, kurā ir vietas 30 tūkstošiem skatītāju. Novērtējamā pasākuma laikā (2010. gada jūlijā) Hércules CF tikko bija kvalificējies La Liga kā Spānijas futbola čempionāta Otrās divīzijas (“Segunda División”) otrās vietas ieguvējs 2009.–2010. gada sezonā. Kā norādīts Spānijas iestāžu piezīmēs, 2012. gada 25. janvārīHércules CF noslēdza vienošanos ar lielāko daļu savu privāto kreditoru, kas 2011. gada 5. jūlijā uzsāka maksātnespējas procesu (“concurso de acreedores”), kas ietvēra 50 % diskontu viņu prasībām un parasto prasību maksājumu atlikšanu par septiņiem gadiem, ko tā profesionālā statusa zaudēšanas gadījumā varēja pagarināt par diviem gadiem. Turpmāk norādītajā 3. tabulā ir apkopoti dati par Hércules CF finanšu rādītājiem laikposmā no 2008. gada jūnija līdz 2012. gada jūnijam. 3. tabula Hércules CF svarīgākie finanšu rādītāji no 2008. gada jūnija līdz 2012. gada jūnijam
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(19) |
Fundaciόn Hércules de Alicante (“Fundaciόn Hércules”) ir organizācija, kuras misija ir popularizēt sociālo labklājību un jautājumus saistībā ar Hércules CF, un tā neveic saimniecisko darbību. Pēc attiecīgās kapitāla iepludināšanas (sk. iepriekš norādīto 9. apsvērumu) Fundaciόn Hércules ieguva 81,96 % kapitāla daļu, kļūstot par Hércules CF kontrolpaketes turētāju, otram lielākajam kapitāla daļu īpašniekam atstājot 16,99 % kapitāla daļu (pirms kapitāla iepludināšanas Fundaciόn Hércules nebija kapitāla daļu īpašnieks). Turklāt saskaņā ar Fundaciόn Hércules statūtiem un saistītajiem noteikumiem Hércules CF Direktoru padomes locekļi juridiski ir arī Fundaciόn Hércules vadības struktūras (“Patronato”) locekļi. Turpmāk norādītajā 4. tabulā ir apkopoti Fundaciόn Hércules finanšu rādītāji laikposmā no 2009. gada jūnija līdz 2011. gada jūnijam. 4. tabula Fundaciόn Hércules svarīgākie finanšu rādītāji no 2009. gada jūnija līdz 2011. gada jūnijam
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(20) |
Elche CF ir profesionāls Spānijas futbola klubs, kas atrodas Elčē (Alikantes province, Valensijas apgabals). Tas ir dibināts 1923. gadā, pašreiz spēlē Spānijas futbola čempionāta Otrajā divīzijā un savas mājas spēles aizvada Manuel Martínez Valero stadionā, kurā ir vietas 38 750 skatītāju. Attiecīgā pasākuma piemērošanas laikā (2011. gada februāris) tas spēlēja Otrajā divīzijā, bet 2013.–2014. gada un 2014.–2015. gada sezonā – La Liga. Turpmāk norādītajā 5. tabulā ir apkopoti dati par Elche CF finanšu rādītājiem laikposmā no 2007. gada jūnija līdz 2011. gada jūnijam (avots: Elche CF gada pārskati). Kā savās piezīmēs norāda Spānijas iestādes, Elche CF maksātnespējas process tika uzsākts 2015. gada 6. augustā. 5. tabula Elche CF svarīgākie finanšu rādītāji no 2007. gada jūnija līdz 2011. gada jūnijam
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(21) |
Fundaciόn Elche Club de Fútbol (“Fundaciόn Elche”) ir bezpeļņas organizācija Valensijas apgabalā, kuras mērķis ir popularizēt un izplatīt ar sportu saistītas aktivitātes, un tā neveic saimniecisko darbību. Pēc attiecīgās kapitāla iepludināšanas (sk. iepriekš norādīto 10. apsvērumu) Fundaciόn Elche ar 63,45 % kapitāla daļu kļuva par kontrolpaketes turētāju un vienīgo Elche CF kapitāla daļu īpašnieku ar vairāk nekā 10 % kapitāla daļu (pirms kapitāla iepludināšanas tam nepiederēja kapitāla daļas). Tāpat vairums Elche CF Direktoru padomes locekļu bija arī Fundaciόn Elche valdes locekļi. |
|
(22) |
Turpmāk norādītajā 6. tabulā ir apkopoti Fundaciόn Elche finanšu rādītāji laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam. 6. tabula Fundaciόn Elche svarīgākie finanšu rādītāji no 2009. gada decembra līdz 2011. gada decembrim
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
2.6. 2009. gada Valencia CF dzīvotspējas plāns
|
(23) |
Saskaņā ar Spānijas iestādēm IVF lēmums piešķirt 2009. gada garantiju par labu Valencia CF tika pieņemts, pamatojoties uz 2009. gada maija “dzīvotspējas plānu”. Dzīvotspējas plānā bija iekļauti šādi elementi:
7. tabula Valencia CF prognozētie finanšu rādītāji no 2010. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam saskaņā ar “dzīvotspējas plānu”
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2.7. Fundaciόn Valencia piederošo Valencia CF kapitāla daļu pārdošana 2014. gadā
|
(24) |
Kā liecina Spānijas, Fundaciόn Valencia un Valencia CF sniegtās piezīmes, Fundaciόn Valencia pēc atļaujas saņemšanas no IVF (šāda atļauja bija IVF garantijas noteikums) 2014. gada janvārī publiski paziņoja par savu nodomu uzsākt sev piederošo Valencia CF kapitāla daļu pārdošanas procesu. Tā pārraudzībai 2014. gada februārī tika izveidota Vadības komiteja, kuras sastāvā bija Bankia, Generalitat Valenciana (ko pārstāvēja IVF), Valencia CF un Fundaciόn Valencia pārstāvji. Pārdošanas procesu vadīja KPMG (ko izraudzījās Bankia) un PwC. Procesā piedalījās šādi septiņi pretendenti no Ķīnas, ASV, Saūda Arābijas, Singapūras, Krievijas un Kostarikas:
|
|
(25) |
Galvenie piedāvājumu novērtēšanas kritēriji bija:
|
|
(26) |
KPMG un PwC izraudzītajiem ieguldītājiem nosūtīja norādījumus saistošu piedāvājumu izstrādei. Pēc saistošo piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām piedāvājumi tika atvērti un Vadības komiteja pārbaudīja, vai tie atbilst konkursa procesa prasībām. Par neatbilstošiem tika atzīti šo trīs ieinteresēto ieguldītāju piedāvājumi: […] (atteikums), […] (atteikums) un […] (nav iesniegta maksātspējas informācija). Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa tika noteikts trīs nedēļu laikposms, lai izvēlētos labāko ieguldītāju. Pēdējā posmā četrus atlikušos piedāvājumus novērtēja Vadības komiteja, kā arī PwC un KPMG padomdevēju struktūras. Fundaciόn Valencia valde pieņēma galīgo lēmumu, izdarot izvēli no atlasītajiem ieguldītājiem. |
|
(27) |
Izvēlēto piedāvājumu iesniedza Meriton Holdings Limited, kas piedāvāja 70,06 % Valencia CF kapitāla daļu iegādi par EUR 100 miljoniem, t. i., 1 481 368 kapitāla daļas jeb EUR 67,5 par vienu kapitāla daļu, Valencia CF EUR 229 miljonu parāda Bankia ilgtermiņa refinansēšanu, EUR 100 miljonu kapitāla daļu īpašnieka kredītlīniju un apņemšanos nemazināt kapitāla daļas, kas pieder mazākuma kapitāla daļu īpašniekiem. |
|
(28) |
Pēc iepriekš minētās summas saņemšanas Fundaciόn Valencia 2014. gada oktobrī atmaksāja Bankia visu 2009. gada aizdevumu EUR 75 miljonu apmērā un 2010. gada palielinājumu par EUR 6 miljoniem kopā ar nokavētajiem procentiem un citiem izdevumiem un saistībām. Pēc tam IVF valsts garantija tika atcelta. Fundaciόn Valencia pēc Bankia aizdevuma atmaksas palika EUR 6 miljonu pārpalikums. |
3. OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANAS PAMATOJUMS
|
(29) |
Komisija 2013. gada 18. decembrī nolēma sākt oficiālās izmeklēšanas procedūru. Savā lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu Komisijas sākotnējais uzskats bija tāds, ka laikā, kad noteiktie pasākumi tika sniegti, Valencia CF, Hércules CF un Elche CF varēja būt uzskatāmi par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Komisija arī izteica šaubas par pasākumu atbilstību Komisijas paziņojumam par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (5) (“2008. gada paziņojums par garantijām”) un sākotnēji secināja, ka pasākumi sniedza priekšrocību atbalsta saņēmējiem. |
|
(30) |
Turklāt Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu sākotnēji uzskatīja, ka Spānijas valstij ar Generalitat Valenciana starpniecību bija skaidra un tieša ietekme uz IVF, un sākotnēji secināja, ka pasākumi ir attiecināmi uz valsti. |
|
(31) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija pauda bažas par četriem novērtētajiem pasākumiem un sākotnēji secināja, ka tie visi ir saistīti ar valsts atbalstu. |
|
(32) |
Turklāt Komisija uzskatīja, ka uzņēmumi, kas galu galā guva labumu no valsts garantētajiem aizdevumiem, bija Valencia CF, Hércules CF un Elche CF, jo aizdevumi un garantijas tika piešķirtas no jauna emitētu klubu kapitāla daļu iegādei, lai palielinātu to pašu kapitālu. Komisija arī sākotnēji uzskatīja, ka nevar izslēgt iespēju, ka Fundaciόn Valencia, Fundaciόn Hércules un Fundaciόn Elche arī guva labumu no noteiktajiem pasākumiem, nevis bija tikai starpnieki starp valsti un klubiem atbalsta piešķiršanai. |
|
(33) |
Komisija arī apšaubīja šo četru novērtējamo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu, jo īpaši tāpēc, ka Spānijas iestādes nesniedza nekādu iespējamo saderības pamatojumu. |
|
(34) |
Ņemot vērā minēto pasākumu būtību un to, ka Valencia CF, Hércules CF un Elche CF pasākumu apstiprināšanas laikā varēja uzskatīt par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, Komisija norādīja, ka pasākumu saderību varētu novērtēt tikai saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un jo īpaši 2004. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (6) (“2004. gada GP pamatnostādnes”). Vispirms Komisija norādīja, ka 2004. gada GP pamatnostādņu 3.1. iedaļā minētie glābšanas atbalsta nosacījumi nešķita izpildīti. Attiecībā uz 2004. gada GP pamatnostādņu 3.2. iedaļā noteikto pārstrukturēšanas atbalstu Komisija uzsvēra, ka noteiktie pasākumi tika apstiprināti bez reāla pārstrukturēšanas plāna, kas atbilst 2004. gada GP pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem. |
|
(35) |
Visbeidzot, Komisija norādīja, ka Valencia CF, iespējams, guva labumu no atkārtotiem pasākumiem, kamēr tas bija grūtībās, tādējādi pārkāpjot 2004. gada GP pamatnostādņu 3.3. iedaļā minēto nosacījumu “vienreiz un pēdējoreiz”. |
4. DALĪBVALSTS NOSTĀJA
|
(36) |
Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā piezīmes iesniedza gan Spānijas iestādes, gan IVF (Generalitat Valenciana pakļautībā esoša iestāde un arī novērtējamo pasākumu piešķīrēja iestāde). Šīs piezīmes savā ziņā ir līdzīgas, tādēļ turpmākajos apsvērumos tiks izklāstītas kopā. Tās tiks izklāstītas kā Spānijas piezīmes, jo IFV ir iestāde, kas pieder Generalitat Valenciana un ir tās pakļautībā. |
|
(37) |
Spānija uzskata, ka 1., 2., 3. un 4. pasākums nebija saistīts ar valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, jo attiecīgo garantiju piešķiršana un arī to noteikumi atbilda budžetiem, ko apstiprināja Spānijas tiesību aktos paredzētie noteikumi un ierobežojumi (7). |
|
(38) |
Spānija arī norāda, ka 1., 2., 3. un 4. pasākums attiecīgo garantiju saņēmējiem nesniedza nepamatotu priekšrocību saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, jo bija izpildīti nosacījumi, kas minēti 2008. gada paziņojumā par garantijām, proti:
|
|
(39) |
Turklāt Spānija apgalvo, ka Fundaciόn Valencia 2009. gada lēmums ieguldīt Valencia CF kapitāla daļu paketē atbilda tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, tādējādi netika sniegta nepamatota priekšrocība saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu šādu iemeslu dēļ:
|
|
(40) |
Turklāt Spānija uzstāj, ka novērtējamie pasākumi neatbilst kritērijam par konkurences izkropļojumiem un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, jo:
|
|
(41) |
Spānija norāda, ka saskaņā ar Fundaciόn Valencia garantētā aizdevuma atmaksas plānu Fundaciόn Valencia bija pienākums līdz 2015. gada 30. jūnijam pārdot visas iegūtās Valencia CF kapitāla daļas šādā kārtībā: a) pirmajā posmā līdz 2010. gada 31. decembrimFundaciόn Valencia bija jāpārdod vismaz 47 663 kapitāla daļas par cenu EUR 53,5 par vienu kapitāla daļu un b) otrajā posmā līdz 2015. gada 30. jūnijamFundaciόn Valencia bija jāpārdod 852 452 kapitāla daļas. Fundaciόn Valencia pienākums bija izmantot ieņēmumus no kapitāla daļu pārdošanas garantētā aizdevuma atmaksai. |
|
(42) |
Spānija neiebilst pret Komisijas sākotnējiem secinājumiem (un pat apstiprina), ka IVF lēmumi apstiprināt izmeklētos pasākumus bija attiecināmi uz valsti un ka Valencia CF, Hércules CF un Elche CF attiecīgo pasākumu apstiprināšanas laikā bija nonākuši grūtībās. Spānija arī apstiprina, ka IVF piešķirtās garantijas Fundaciόn Valencia, Fundaciόn Hércules un Fundaciόn Elche aizdevumiem visos gadījumos sedza 100 % pamatā esošā aizdevuma pamatsummas, kā arī procentus un garantētā darījuma izmaksas. |
|
(43) |
Spānija arī sniedza pamatojumu 1. un 4. pasākuma (par labu Valencia CF un Fundaciόn Valencia) saderībai saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādnēm gadījumā, ja Komisija secinātu, ka tie ir uzskatāmi par valsts atbalstu. |
|
(44) |
Attiecībā uz dzīvotspējas atgūšanu Spānija uzskata, ka, izstrādājot 2009. gada dzīvotspējas plānu, ir nodrošināta Valencia CF ilgtermiņa dzīvotspēja. Turklāt Spānija uzskata, ka Valencia CF vērtīgāko spēlētāju pārdošana ir piemērots un samērīgs kompensācijas pasākums. Savukārt attiecībā uz atbalstu, kas nepārsniedz minimumu (pašu ieguldījumu), Spānija apgalvo, ka privāto pircēju dalība 2009. gada kapitāla palielināšanā EUR 18,8 miljonu vērtībā ir jāuzskata par pašu ieguldījumu. Visbeidzot, attiecībā uz principu “vienreiz un pēdējoreiz” Spānija uzskata, ka tas tika ievērots, jo 4. pasākums ietver tikai esošās garantijas palielināšanu par EUR 6 miljoniem 2010. gada 10. novembrī, tādēļ to nevar uzskatīt par jaunu garantiju un jaunu valsts atbalstu Valencia CF. Spānija apgalvo, ka 4. pasākums neietver citu valsts garantiju, jo 2013. gada februārī IVF tikai samaksāja EUR 4,9 miljonus, lai segtu Bankia daļējo valsts garantijas pieprasījumu saistībā ar 2012. gada 26. augustā nesamaksāto procentu maksājumu. |
|
(45) |
Visbeidzot, Komisija norāda, ka Spānija nav iesniegusi plānu par Hércules CF un Elche CF finanšu perspektīvām laikā, kad tiem par labu tika apstiprinātas valsts garantijas (2010. un 2011. gads). Spānija savās piezīmēs arī nav sniegusi pamatojumu 2. un 3. pasākuma saderībai ar iekšējo tirgu. |
5. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES
|
(46) |
Oficiālās izmeklēšanas laikā Komisija saņēma piezīmes no Valencia CF un Fundaciόn Valencia, kas savā ziņā ir līdzīgas Spānijas un IVF piezīmēm (sk. iepriekš minēto 36.–45. apsvērumu). Papildus līdzīgajiem argumentiem šīs ieinteresētās personas sniedza turpmāk izklāstītās piezīmes.
|
|
(47) |
Komisija saņēma piezīmes arī no Liga Nacional de Fútbol Profesional (Profesionālā futbola līga “LFP”), kas ir sporta apvienība, kuras sastāvā ir visas sporta akciju sabiedrības un futbola klubi, kas ir Spānijas pirmajā un otrajā divīzijā un piedalās valsts līmeņa oficiālās profesionālās sacensībās. |
|
(48) |
LFP savās piezīmēs apgalvo, ka sākotnējā lēmuma par procedūras sākšanu lasījumā nav sniegta nepieciešamā skaidrība attiecībā uz iespējamo ietekmi uz konkurenci, ko varētu radīt iespējamais atbalsts, kā arī nav sniegta skaidrība par ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Turklāt LFP uzsver, ka sporta nozarei kopumā un futbola nozarei jo īpaši, proti, ņemot vērā tā popularitāti jaunu cilvēku vidū, būtu jāpiešķir īpašs statuss saskaņā ar LESD 165. pantu. Visbeidzot, LFP apgalvo, ka profesionālu sporta klubu sporta aktivitātes neapšaubāmi pilda sabiedrisko pakalpojumu funkciju, kas nosaka, ka saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu konkurences noteikumu piemērojums šiem klubiem nedrīkst “juridiski vai faktiski” traucēt veikt tiem uzticētos uzdevumus. Šajā ziņā LPF norāda, ka LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētais izņēmums, kurā noteikts, ka par saderīgu ar iekšējo tirgu uzskata “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, skaidri atbilst šai idejai. Turklāt LFP uzskata, ka fakts, ka Komisija līdz šim nav apstiprinājusi pamatnostādnes Līgumā minēto valsts atbalsta noteikumu piemērošanai komerciālajām sporta aktivitātēm, rada grūtības izskatīt šo lietu, jo tiek līdzvērtīgi piemēroti tikai vispārēji, neviendabīgi noteikumi, kas nav saistīti ar pārbaudāmo nozari, nespējot nodrošināt piemērotu risinājumu, jo šajā gadījumā ir skaidrs un acīmredzams risks veikt neobjektīvu un daļēju novērtējumu, nemaz nenorādot uz juridisko neskaidrību, ko tas rada. Visbeidzot, LFP norāda, ka, lai novērtētu iespējamo atbalstu un tā likumību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, Komisijai būtu jāņem vērā atsevišķi LFP noteikumi, kas īpaši attiecas uz klubu budžetu pieņemšanu, klubu izdevumu ierobežojumiem, klubu ekonomisko un finansiālo nodrošinājumu, kreditoru aizsardzību, klubu finanšu racionalitāti, atbildīgas līdzekļu tērēšanas veicināšanu un klubu ilgtermiņa dzīvotspējas un ilgtspējas aizsardzību. |
6. SPĀNIJAS APSVĒRUMI PAR IEINTERESĒTO TREŠO PERSONU PIEZĪMĒM
|
(49) |
Spānija savos apsvērumos par ieinteresēto personu iesniegtajām piezīmēm vēlreiz atkārtoja savu nostāju, kas pausta arī tās 2015. gada 27. aprīļa vēstulē, kurā bija iekļauta lielākā daļa argumentu, kas iepriekš aprakstīti no 36. līdz 45. apsvērumam. |
7. PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS
7.1. Valsts atbalsta esība
|
(50) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
|
(51) |
Lai konstatētu valsts atbalsta esību, Komisijai jānovērtē, vai katrs no četriem novērtējamajiem pasākumiem atbilst LESD 107. panta 1. punktā minētajiem kumulatīvajiem kritērijiem (t. i., valsts līdzekļu nodošana, izvēles priekšrocība, iespējami konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp ES dalībvalstīm). |
7.1.1. Valsts līdzekļi un attiecināmība uz valsti
|
(52) |
Lai pasākumu uzskatītu par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, tas jāpiešķir tieši vai netieši no valsts līdzekļiem un tam jābūt attiecināmam uz valsti. Saskaņā ar judikatūru uzņēmuma līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem, ja valsts, izmantojot vadošo ietekmi šādos uzņēmumos, var virzīt to līdzekļu izlietojumu (11). |
|
(53) |
Valsts līdzekļi var tikt piešķirti dažādos veidos, tostarp kā valsts garantijas. Tās pakļāva riskam valsts līdzekļus, jo to prasījums tiek maksāts no valsts budžeta. Turklāt visas garantijas, kas netiek pienācīgi atmaksātas, nozīmē valsts finanšu līdzekļu zaudējumu. Turklāt 107. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā pietiek ar to, ka ar garantiju ir radīts konkrēts risks nākotnē izraisīt papildu izmaksas valstij (12). |
|
(54) |
Vispirms Komisija norāda, ka IVF pilnībā atbalstīja visus pārbaudāmos pasākumus. Saskaņā ar iestāžu informāciju, kas pieejama IVF tīmekļa vietnē (13), IVF tika izveidota ar 1990. gada 28. decembra Likumu Nr. 7/1990 kā Valensijas valdībai pakļauts publisko tiesību subjekts, kurš paredzēts, lai darbotos kā galvenais publiskās kredītpolitikas instruments un sekmētu Valensijas valdības pilnvaru īstenošanu finanšu sistēmas jomā. IVF ir publiska finanšu iestāde, ko kontrolē Generalitat Valenciana, kuras pārstāvji darbojas arī IVF Ģenerālpadomē un Ieguldījumu komitejā. Pašreiz IVF ir piesaistīta Generalitat Valenciana Finanšu departamentam (14). |
|
(55) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka IVF mērķis ir cieši saistīts ar valsts pārvaldi un valsts pārvaldes iestāžu lēmumu īstenošanu. Iestādes darbības publiskais raksturs ir būtisks rādītājs iestādes rīcības attiecināmībai uz valsti (15), jo īpaši tiktāl, ciktāl valsts izmanto iestādi kā instrumentu politikas īstenošanai (16), nevis tīri komerciāla mērķa sasniegšanai (17). Spānija nav sniegusi nekādas piezīmes attiecībā uz šo rādītāju. Turklāt ir norādīts, ka Generalitat Valenciana pārstāvji piedalās IVF Ģenerālpadomē (sk. iepriekš minēto 6. apsvērumu). |
|
(56) |
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka valsts atbalstam bija skaidra un tieša ietekme uz IVF. Spānija to neapstrīd, turklāt norāda, ka attiecīgo garantiju piešķiršana un arī to noteikumi atbilda budžetiem, ko apstiprināja Spānijas tiesību aktos paredzētie noteikumi un ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz IVF (sk. 37. apsvērumu), kas liecina, ka attiecīgie pasākumi bija saistīti ar valsts līdzekļiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka IVF apstiprinātie pasākumi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem un attiecināmi uz Spāniju. |
7.1.2. Izvēles priekšrocība
|
(57) |
Īstenojot pārbaudītos valsts pasākumus, tiek piešķirta izvēles priekšrocība, jo tie dod labumu atsevišķiem uzņēmumiem. Šajā gadījumā attiecīgie valsts pasākumi ļāva finansēt trīs pārbaudīto klubu kapitāla daļu nonākšanu attiecīgo Fundaciόn struktūru īpašumā, veicot kapitāla iepludināšanu. |
|
(58) |
Attiecībā uz priekšrocības esību Spānija apgalvo, ka lēmums apstiprināt 1. pasākumu 2009. gada dzīvotspējas plāna dēļ atbilda tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Komisija nevar piekrist šim argumentam turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.
|
|
(59) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka 2009. gada dzīvotspējas plānā nebija saskatāmas Valencia CF izredzes atmaksāt 2009. gada garantēto aizdevumu, jo tajā nebija iekļauti nekādi elementi Valencia CF spējai atgūties no gada zaudējumiem vai atmaksāt ievērojamo parādu, kā arī tajā nebija reālu un izvērstu finanšu prognožu, kam jābūt iekļautam rūpīgi izstrādātā un ticamā dzīvotspējas plānā. |
|
(60) |
Valencia CF arī uzskata, ka uzsāktā atklātā konkursa procedūra, lielais pretendentu skaits un Meriton Holdings Limited samaksātā iepirkuma cena apstiprina, ka Valencia CF faktiskā ekonomiskā vērtība ir lielāka par neto vērtību, kas atspoguļota Valencia CF gada pārskatos un ietver tās spēlētāju tirgus vērtību, kluba zīmola nosaukumu un starptautisko tēlu. Komisija nevar piekrist šim argumentam, jo kluba kapitāla daļu pārdošana sabiedrībai Meriton Holdings Limited notika 2014. gadā, t. i., piecus gadus pēc 2009. gada, kad tika apstiprināts 1. pasākums, un vairāk nekā trīs gadus pēc 4. pasākuma apstiprināšanas, tādēļ šo faktu nevar piemērot Valencia CF finansiālā stāvokļa novērtēšanai 2009. gadā. |
|
(61) |
Valencia CF arī apgalvo, ka Fundaciόn Valencia 2009. gadā iegūto kapitāla daļu pārdošana par cenu, kas bija augstāka par to iegādes cenu – EUR 48,08 par kapitāla daļu –, un fakts, ka IFV ieķīlāja šīs kapitāla daļas pret savu garantiju, apliecina, ka IVF kā garantijas devējs rīkojās saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, jo šo daļu vērtība segtu IVF kā garantijas devēja risku. Komisija nevar piekrist šim argumentam, jo attiecīgo kapitāla daļu pārdošana notika pēc tam, kad IVF tās ieķīlāja – 2010.–2011., 2011.–2012. un 2013.–2014. finanšu gadā. Tādēļ nevar uzskatīt, ka pārdošanas cenas norāda attiecīgo kapitāla daļu vērtību 2009. gadā. |
|
(62) |
Attiecībā uz 4. pasākumu un jo īpaši tā daļu, kas saistīta ar iespējamo esošās garantijas palielinājumu 2013. gada februārī, par kuru Komisija uzsāka oficiālās izmeklēšanas procedūru, Komisija norāda, ka Spānijas iestādes oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā skaidroja, ka tas bija IVF maksājums EUR 4,9 miljonu apmērā 2013. gada februārī, lai segtu Bankia daļējo valsts garantijas pieprasījumu saistībā ar 2012. gada 26. augustā nesamaksāto procentu maksājumu. Komisija uzskata, ka šis maksājums bija IVF kā garantijas devēja saistību izpilde, nevis jauns pasākums par labu atbalsta saņēmējam. Tādēļ Komisija uzskata, ka ar šo 2013. gada februāra maksājumu atbalsta saņēmējam netika sniegta papildu priekšrocība, tādēļ tas nav uzskatāms par valsts atbalstu. |
|
(63) |
Attiecībā uz atbalsta saņēmēju noteikšanu Komisija norāda, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru struktūra, kurai pieder uzņēmuma kontrolpakete, ir uzskatāma par iesaistītu attiecīgā uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, ja tā reāli īsteno savu kontroli, tieši vai netieši iesaistoties tā vadībā, ja: a) tās valdes (valžu) locekļi ir iecelti kontrolētā uzņēmuma valdē (valdēs), un b) abas struktūras ir vienojušās par finansēšanas noteikumiem (18). |
|
(64) |
Šajā gadījumā kapitāla iepludināšana ļāva visām trijām Fundaciόn struktūrām iegūt attiecīgo futbola klubu kontrolpaketes. Proti, Fundaciόn Valencia ieguva 72 % kapitāla daļu (salīdzinājumā ar 1,6 %, kurus tā kontrolēja pirms kapitāla iepludināšanas). Arī Valencia CF (2012. gada jūnijs) gada pārskatā ir norādīts, ka Valencia CF pieder uzņēmumu grupai, kuras mātessabiedrība jeb pārvaldītājsabiedrība ir Fundaciόn Valencia. |
|
(65) |
Fundaciόn Hércules ieguva 81,96 % kapitāla daļu, otram lielākajam kapitāla daļu īpašniekam atstājot 16,99 % kapitāla daļu (pirms kapitāla iepludināšanas Fundaciόn Hércules nebija kapitāla daļu īpašnieks). |
|
(66) |
Visbeidzot, Fundaciόn Elche ieguva 63,45 % kapitāla daļu un kļuva par vienīgo Elche CF kapitāla daļu īpašnieku ar vairāk nekā 10 % kapitāla daļu (pirms kapitāla iepludināšanas tam nepiederēja kapitāla daļas). |
|
(67) |
Attiecībā uz Fundaciόn struktūru un futbola klubu valdēm Komisija norāda, ka: a) visi Valencia CF Direktoru padomes locekļi bija arī Fundaciόn Valencia valdes locekļi; b) vairums Elche CF Direktoru padomes locekļu bija arī Fundaciόn Elche valdes locekļi, un c) saskaņā ar Fundaciόn Hércules statūtiem un saistītajiem noteikumiem Hércules CF Direktoru padomes locekļi juridiski ir arī Fundaciόn Hércules vadības struktūras (“Patronato”) locekļi. Visbeidzot, attiecībā uz finansēšanas noteikumiem starp Fundaciόn struktūrām un attiecīgajiem futbola klubiem Komisija norāda, ka šīs struktūras bija iesaistītas to aizdevumu atmaksāšanā, ar kuriem klubi tika finansēti, piemēram, pārdodot tādējādi iegūtās kapitāla daļas. Tādēļ Fundaciόn struktūrām bija aktīva un ilgstoša nozīme klubu finansēšanā ne tikai kā personām, kas finansēja klubu kapitāla pieaugumu, bet arī kā personām, kas apkalpoja aizdevumus, izmantojot kurus šie klubi ieguva kapitālu. Iepriekš minētā informācija liecina, ka visas trīs Fundaciόn struktūras bija iesaistītas attiecīgo futbola klubu vadībā kā mātessabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības. |
|
(68) |
Vienlaikus Komisija norāda, ka saskaņā ar aizdevumu un garantiju līgumiem garantijas EUR 75 miljonu aizdevumam Fundaciόn Valencia, EUR 18 miljonu aizdevumam Fundaciόn Hércules un EUR 14 miljonu aizdevumam Fundaciόn Elche piešķīra IVF, un to vienīgais mērķis bija attiecīgi Valencia CF, Hércules CF un Elche CF kapitāla daļu nonākšana attiecīgo Fundaciόn struktūru īpašumā. Komisija norāda, ka šāda finanšu mehānisma mērķis bija atvieglot futbola klubu kapitāla palielināšanas finansēšanu, izmantojot Fundaciόn struktūras kā finanšu virzītājspēkus, tādējādi pasākumu mērķis bija sniegt labumu nevis Fundaciόn struktūrām, bet attiecīgajiem klubiem. Šajā ziņā Komisija arī norāda, ka Fundaciόn struktūru finansiālais stāvoklis attiecīgo pasākumu apstiprināšanas laikā (sk. 2., 4. un 6. tabulu) liecina, ka Fundaciόn struktūru situācija attiecīgo garantiju dēļ neuzlabojās, bet palika nemainīga, un to joprojām raksturoja zemi ienākumi, zaudējumi vai rezultāti bez peļņas, zema aktīvu vērtība un relatīvi pieaugošs parāds. Turklāt, lai arī Fundaciόn struktūras bija aizdevumu aizņēmēji debitori un struktūras sedza garantijas, garantiju aktivizēšanas risks bija saistīts ar klubu sniegumu, jo garantēto aizdevumu (pamatsummas un procentu) atmaksu bija paredzēts veikt, pārdodot futbola klubos iegūtās kapitāla daļas. Tas attiecas arī uz 4. pasākumu, jo tā iemesls bija ieilgušais pirmais posms iegūto Valencia CF kapitāla daļu pārdošanā, no kā bija plānots finansēt aizdevuma amortizāciju. |
|
(69) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka attiecīgo atbalsta pasākumu saņēmēji ir Valencia CF 1. un 4. pasākumam, Hércules CF 2. pasākumam un Elche CF 3. pasākumam. |
|
(70) |
Attiecībā uz atbalsta saņēmēju finansiālajām grūtībām, kā jau minēts, attiecīgo pasākumu mērķis bija atvieglot futbola klubu kapitāla palielināšanas finansēšanu, un to garantiju aktivizēšanas risks bija saistīts ar futbola klubu sniegumu, jo garantēto aizdevumu atmaksu bija paredzēts veikt, pārdodot futbola klubos iegūtās kapitāla daļas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, turpmākā analīze ir balstīta uz Valencia CF, Hércules CF un Elche CF finanšu rādītājiem, ņemot vērā katra atbalsta saņēmēja individuālo sniegumu. |
|
(71) |
Lai noteiktu īstenoto valsts pasākumu tirgum atbilstīgas cenas slieksni (un tādējādi noteiktu, vai valsts garantijas deva priekšrocības klubiem), Komisijai ir jānosaka atbalsta saņēmēju kredītreitings. Spānija nesniedza informāciju par atbalsta saņēmēju kredītreitingu pasākumu apstiprināšanas laikā. Taču Komisija norāda, ka saskaņā ar iepriekš norādītajā 1., 3. un 5. tabulā izklāstīto informāciju Valencia CF, Hércules CF un Elche CF bija nonākuši finansiālās grūtībās pirms pārbaudāmo pasākumu īstenošanas. |
|
(72) |
Grūtībās nonākušu uzņēmumu definīcija, kas tika piemērota pasākumu apstiprināšanas laikā, ir sniegta 2004. gada GP pamatnostādnēs. 2004. gada GP pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās, “ja ir zudusi vairāk nekā puse tā statūtkapitāla un vairāk nekā ceturtdaļa no šā kapitāla ir zaudēta iepriekšējos 12 mēnešos”. Tajā atspoguļots pieņēmums, ka uzņēmums, kas zaudējis milzīgu daļu sava statūtkapitāla, nespēs apturēt zaudējumus, kuri īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti novedīs to līdz nespējai turpināt darbību (kā noteikts 2004. gada GP pamatnostādņu 9. punktā). |
|
(73) |
Valencia CF gadījumā no tā finanšu pārskatiem izriet, ka laikposmā no 2007. gada jūnija līdz 2009. gada jūnijam tā reģistrētais pamatkapitāls bija nevis zaudēts, bet gan saglabājās stabils. Taču Valencia CF finanšu pārskati par trīs finanšu gadiem pēc valsts garantijas piešķiršanas (par finanšu gadiem, kas beidzās 2007. gada jūnijā, 2008. gada jūnijā un 2009. gada jūnijā) liecina, ka uzņēmuma pašu kapitāla vērtība 2007. gada jūnijā un 2009. gada jūnijā bija negatīva, ko radīja būtiski zaudējumi attiecīgajos gados. Šā iemesla dēļ Komisija uzskata, ka ir piemērojams 2004. gada GP pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkts, jo viss kapitāls ir zudis un vairāk nekā ceturtdaļa no šā kapitāla ir zaudēta finanšu gadā, kas beidzās 2009. gada jūnijā. Iepriekšējās lietās (19) Komisija secināja, ka gadījumos, kad uzņēmumam bija negatīva pašu kapitāla vērtība, tika izvirzīts a priori pieņēmums, ka ir izpildīti 10. punkta a) apakšpunkta kritēriji. Vispārējā tiesa nesenā spriedumā (20) arī secināja, ka uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitāla vērtību var uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādnēm: “negatīvs pašu kapitāls, ko […] var uzskatīt par svarīgu rādītāju tam, ka uzņēmums ir grūtā finansiālā situācijā”. |
|
(74) |
Komisija uzskata, ka laikposmā no 2007. gada jūnija līdz 2009. gada jūnijam Valencia CF reģistrētais pamatkapitāls šķiet stabils, jo šajā laikposmā klubs neapstiprināja nevienu atbilstīgu pasākumu ar mērķi pārvērst negatīvo pašu kapitālu pozitīvā un vienlaikus palielināt to līdz adekvātam līmenim. Šādi atbilstīgi pasākumi varētu būt vai nu zaudējumu kapitalizācija, vai kapitāla palielināšana, vai abi minētie pasākumi. Šajā ziņā Komisija uzskata, ka zaudējumu kapitalizācija būtu izraisījusi kluba visa reģistrētā pamatkapitāla zaudējumu, jo uzkrātā deficīta summa būtu lielāka par reģistrētā pamatkapitāla summu. Šā iemesla dēļ Komisija uzskata, ka šajā lietā ir izpildīti 2004. gada GP pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunktā minētie kritēriji. |
|
(75) |
Turklāt attiecībā uz 2004. gada GP pamatnostādņu 11. punktā minētajiem kritērijiem Komisija norāda, ka Valencia CF cieta ievērojamus zaudējumus finanšu gados, kas beidzās 2007. gada jūnijā un 2009. gada jūnijā – attiecīgi EUR 26,1 miljonu un EUR 59,2 miljonus. Turklāt Valencia CF apgrozījums samazinājās par vairāk nekā 20 % no EUR 107,6 miljoniem finanšu gadā, kas beidzās 2007. gada jūnijā, līdz EUR 99,4 miljoniem 2008. gada jūnijā un EUR 82,4 miljoniem 2009. gada jūnijā. Turklāt Valencia CF bija arī ievērojams parāds, par ko liecina tā parāda un pašu kapitāla attiecība, kas 2008. gada jūnijā bija 73,5, bet 2007. un 2009. gadā negatīva. Šajā pašā jautājumā Komisija norāda, ka Valencia CF parāda un pašu kapitāla attiecība 2010. gada jūnijā kļuva pozitīva, bet iepriekšējos finanšu gados tā bija negatīva, taču šādas izmaiņas notika tikai 2009. gada kapitāla iepludināšanas dēļ, pateicoties attiecīgajai valsts garantijai, nevis kluba darbībai. Turklāt Komisija norāda, ka, lai arī Valencia CF parāda un pašu kapitāla attiecība finanšu gadā, kas beidzās 2010. gada jūnijā, kļuva pozitīva, tā attiecīgajā gadā joprojām bija liela, kas liecina par kluba ievērojamo parādu. |
|
(76) |
Turklāt finanšu gadā, kas beidzās 2011. gada jūnijā (gadā, kad tika apstiprināts 4. pasākums), palielinājās Valencia CF apgrozījums un uzrādītie ieņēmumi, taču kluba peļņas rādītājs saglabājās tuvu nullei, bet tā parāds saglabājās ievērojami augsts. |
|
(77) |
Iepriekš minētā informācija liecina, ka jau kopš 2007. gada jūnija un 1. un 4. pasākuma apstiprināšanas laikā Valencia CF bija grūtībās 2004. gada GP pamatnostādņu 11. punkta izpratnē, kurā norādīts, ka uzņēmumus var uzskatīt par nonākušiem grūtībās, “ja novērojamas parastās […] pazīmes, tādas kā zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugšana, jaudas pārpalikums, naudas plūsmas samazināšanās, parāda pieaugums, procentu likmju celšanās un krītoša vai nulles neto aktīvu vērtība”. |
|
(78) |
Attiecībā uz Hércules CF tā finanšu rādītāji (sk. iepriekš norādīto 3. tabulu) liecina, ka finanšu gados, kas beidzās 2008., 2009. un 2010. gada jūnijā, tam palielinājās zaudējumi (no EUR 5,7 miljoniem finanšu gadā, kas beidzās 2008. gada jūnijā, līdz EUR 17,6 miljoniem finanšu gadā, kas beidzās 2010. gada jūnijā). Šo zaudējumu dēļ attiecīgajos gados tam bija negatīvs pašu kapitāls (attiecīgi EUR 22,6 miljoni, EUR 29,6 miljoni un EUR 29,4 miljoni). Tas liecina, ka pirms 2. pasākuma īstenošanas Hércules CF 2004. gada GP pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta (tāpat kā Valencia CF, sk. iepriekš minēto 74. un 75. apsvērumu) un 11. punkta izpratnē bija finansiālās grūtībās. |
|
(79) |
Attiecībā uz Elche CF tā finanšu pārskati (sk. iepriekš norādīto 5. tabulu) liecina, ka klubam bija samazinājies apgrozījums (no 2008. līdz 2010. gadam) finanšu gadā, kas beidzās 2009. gada jūnijā, negatīva peļņa pirms nodokļiem finanšu gados, kas beidzās 2007., 2008., 2009. un 2010. gada jūnijā, un negatīvs pašu kapitāls finanšu gados, kas beidzās 2009. un 2010. gada jūnijā (EUR – 10,2 miljoni abos finanšu gados). Kluba finanšu rādītāji uzlabojās finanšu gadā, kas beidzās 2011. gada jūnijā, kad pirmo reizi kopš 2007. gada jūnija tas uzrādīja peļņu un pirmo reizi kopš 2009. gada jūnija pašu kapitāls no negatīva kļuva par pozitīvu (EUR 4,3 miljoni). Taču situācijas uzlabojums bija saistīts ar šajā pašā gadā īstenoto kapitāla iepludināšanu, ņemot vērā attiecīgo valsts garantiju (3. pasākums). Šie elementi liecina, ka Elche CF 3. pasākuma apstiprināšanas laikā 2004. gada GP pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunkta un 11. punkta izpratnē bija finansiālās grūtībās. |
|
(80) |
Vienlaikus Komisija norāda, ka Valencia CF, Hércules CF un Elche CF gados pēc pārbaudāmo pasākumu apstiprināšanas nebija ļoti lielas finansiālas grūtības saskaņā ar 2.2. punktu un 4.1. punkta a) apakšpunktu 2008. gada paziņojumā par garantijām. Nevar ignorēt faktu, ka finanšu gadā, kas beidzās 2008. gada jūnijā, Valencia CF bija EUR 12,4 miljonu peļņa un iespaidīgi nemateriālie aktīvi futbola spēlētāju līgumu veidā. Proti: a) Valencia CF spēlētāju līgumu kopējā tīrā vērtība (pirkuma cena mīnus gada amortizācija) saskaņā ar 2008./2009. gada pārskatiem bija EUR 95,7 miljoni; b) Valencia CF spēlētāju līgumu lēstā kopējā tirgus vērtība 2009. gada jūnijā bija aptuveni EUR 235,7 miljoni un c) finanšu gadā, kas beidzās 2010. gada jūnijā, spēlētāju līgumi tika pārdoti par EUR 78,7 miljoniem (savukārt jaunu līgumu kopējā izdevumu summa bija EUR 14,5 miljoni). Attiecībā uz Hércules CF bija vērojams kluba gada apgrozījuma palielinājums par 35 % no EUR 4 miljoniem finanšu gadā, kas beidzās 2008. gada jūnijā, līdz EUR 5,4 miljoniem finanšu gadā, kas beidzās 2010. gada jūnijā. Visbeidzot, Elche CF zaudējumi samazinājās par 82 % no EUR 6,2 miljoniem finanšu gadā, kas beidzās 2007. gada jūnijā, līdz EUR 1,1 miljonam finanšu gadā, kas beidzās 2010. gada jūnijā. |
|
(81) |
Komisija arī norāda, ka reitingu aģentūru standarta metodikā ir ņemti vērā debitori, kas nepilda saistības, to reitingam samazinoties līdz zemākam par “CCC” (vai jebkuram C kategorijas vērtējumam). Piemēram, Standard & Poor's definīcija (21) C kategorijas reitingam īstermiņa parādsaistību emitentiem raksturo “riskam pakļautus” debitorus (22), savukārt tās definīcija nepārprotami zemajiem “R” un “SD-D” reitingiem raksturo attiecīgi debitorus, kuriem piemērota “regulatīvā uzraudzība” (23) vai izvēles maksātnespēja vai maksātnespēja (24). Tā kā ne Valencia CF, ne Hércules CF, ne Elche CF nebija uzsākts maksātnespējas process un laikā, kad attiecīgie pasākumi tika apstiprināti, tie nebija maksātnespējīgi, Komisija uzskata, ka to kredītreitings tajā laikā nebija zemāks par kategoriju “CCC”. |
|
(82) |
Visbeidzot, Komisija norāda, ka relatīvi augstā Valencia futbola spēlētāju (aktīvu) tīrā vērtība nevar nozīmēt, ka klubs nebija nonācis finansiālās grūtībās. Lai arī saskaņā ar Valencia CF finanšu pārskatiem tā spēlētāju tīrā vērtība bija augsta, šo spēlētāju ārkārtas pārdošanas vērtība būtu relatīvi zema, jo pircēji savā labā izmantotu tiem zināmo faktu par pārdevēja (Valencia CF) grūtībām, lai samazinātu cenas. Turklāt spēlētāju tirgus vērtība savā ziņā ir atkarīga no neplānotiem notikumiem, piemēram, traumām u. c., kas šo tirgus vērtību padara ārkārtīgi nestabilu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Valencia CF 1. un 4. pasākuma apstiprināšanas laikā bija grūtībās. |
|
(83) |
Nobeigumā Komisija secina, ka, ņemot vērā, ka visi trīs klubi pirms pasākumu īstenošanas bija finansiālās grūtībās, var uzskatīt, ka to kredītreitings bija kategorijā “CCC” (25). |
|
(84) |
Valencia CF uzstāj, ka tā spēlētāju kopējā tirgus vērtība un fakts, ka tā reģistrētais pamatkapitāls laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam bija nevis zaudēts, bet gan saglabājās stabils, un klubs 2011. un 2012. gadā atguva peļņu, bija pietiekams pamats, lai atspēkotu pieņēmumu, ka Valencia CF bija finansiālas grūtības, jo tā pašu kapitāla vērtība laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam bija negatīva. Komisija 70.–83. apsvērumā minēto iemeslu dēļ nevar piekrist iepriekš izklāstītajiem argumentiem. |
|
(85) |
Attiecībā uz atbalsta elementu pasākumos, no kuriem visi bija saistīti ar valsts garantijām, Komisija ņem vērā 2.2. un 3.2. punktu 2008. gada paziņojumā par garantijām. Minētajā paziņojumā ir noteikts, ka Komisijai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka valsts atbalsta nav, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, piemēram, aizņēmējam nav finansiālu grūtību un garantija aptver ne vairāk kā 80 % aizdevuma vai citu finanšu saistību nenomaksātās daļas. Taču, ja aizņēmējs nesamaksā garantijas riska cenu, tas gūst priekšrocību. Turklāt, ja nebūtu valsts garantijas, finansiālās grūtībās nonācis aizņēmējs nevarētu atrast finanšu iestādi, kas vispār būtu gatava tam aizdot. |
|
(86) |
Šajā ziņā Komisija nepiekrīt Spānijas argumentam par to, ka bija izpildīti nosacījumi, kas minēti 2008. gada paziņojumā par garantijām. Piemērojot šos kritērijus konkrētajā gadījumā, Komisija konstatē, ka:
|
|
(87) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka, īstenojot 1., 2., 3. un 4. pasākumu, nav ievēroti nosacījumi, kas minēti 2008. gada paziņojumā par garantijām, tādēļ secina, ka atbalsta saņēmēji nebūtu saņēmuši tādu atbalstu no tirgus atbilstīgi šādiem pašiem noteikumiem, tādējādi atbalsta saņēmēji guva nepienācīgu priekšrocību. |
|
(88) |
Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka valsts nodrošinātais 1., 2., 3. un 4. pasākums 2009., 2010. un 2011. gadā sniedza atbalsta saņēmējiem nepienācīgu priekšrocību. |
7.1.3. Konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm
|
(89) |
Priekšrocība būt profesionālam klubam, kas spēlē valsts pirmajā vai otrajā divīzijā, var ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Pirmajā un otrajā divīzijā spēlējošie profesionālie klubi sacenšas par dalību Eiropas līmeņa sacensībās. Spānijā tas notiek ar Spānijas kausa (“Copa del Rey”) izcīņas starpniecību, kurā piedalās La Liga, kā arī Segunda A un Segunda B divīzijas komandas, uzvarētājam gūstot iespēju piedalīties UEFA Eiropas līgas sacensībās (ja vien komanda nekvalificējas UEFA Čempionu līgai). Pārbaudāmo pasākumu īstenošanas laikā Valencia CF piedalījās starptautiskās sacensībās (Eiropas līgas 2008.–2009. gada un 2009.–2010. gada sezona), savukārt Hércules CF nupat bija kvalificējies La Liga kā Otrās divīzijas otrās vietas ieguvējs, bet Elche CF spēlēja Otrajā divīzijā (2013.–2014. gada sezonā tas spēlēja La Liga). Hércules CF un Elche CF 2. un 3. pasākuma īstenošanas laikā piedalījās arī Copa del Rey izcīņā. Turklāt pirmajā un otrajā divīzijā spēlējošie profesionālie futbola klubi aktīvi darbojas tirdzniecībā un televīzijas apraides tiesību tirgū. Apraides tiesības, tirdzniecība un sponsorēšana ir ieņēmumu avoti, par kuriem šie klubi konkurē ar citiem klubiem gan savā valstī, gan ārpus tās. Jo vairāk līdzekļu klubiem ir pieejami labāko iespējamo spēlētāju piesaistīšanai, jo lielāka ir to iespēja gūt panākumus sporta sacensībās, kas ļauj gūt ieņēmumus no minētajām darbībām. Tādēļ Komisija uzskata, ka novērtējamie pasākumi var radīt vai draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
7.1.4. Secinājums par atbalsta esību
|
(90) |
Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija secina, ka 1., 2., 3. un 4. pasākums bija saistīts ar valsts atbalstu, kas piešķirts Valencia CF (1. un 4. pasākums), Hércules CF (2. pasākums) un Elche CF (3. pasākums). |
7.2. Atbalsta elements kvantitatīvā izteiksmē
|
(91) |
Komisija 2008. gada paziņojumā par garantijām ir noteikusi vispārējus principus valsts atbalsta elementa aprēķināšanai. |
|
(92) |
Komisija norāda, ka pārbaudāmie pasākumi ļāva atbalsta saņēmējiem turpināt darboties tā, lai atšķirībā no citiem konkurentiem, kuriem bija finansiālas grūtības, šiem atbalsta saņēmējiem nebūtu jāsaskaras ar to finanšu rezultātu radītajām ierastajām negatīvajām sekām. |
|
(93) |
Saskaņā ar 4.2. punktu 2008. gada paziņojumā par garantijām Komisija uzskata, ka katras garantijas atbalsta apmērs ir vienāds ar garantijas dotācijas elementu, t. i., apmēram to veido atšķirība starp, no vienas puses, ar valsts garantiju iegūtā aizdevuma procentu likmi plus garantijas maksu un, no otras puses, procentu likmi, kas tiktu piemērota aizdevumam bez valsts garantijas. Komisija norāda, ka, ņemot vērā nelielo skaitu līdzīgu tirgū novērotu darījumu, šāds rādītājs nenodrošinās jēgpilnu salīdzinājumu. Tādēļ Komisija izmantos atbilstīgo atsauces likmi (26), kas ir 1 000 bāzes punkti, ņemot vērā visu trīs futbola klubu grūtības un aizdevumu nodrošinājumu ļoti zemo vērtību, plus 124–149 bāzes punkti, kas bija Spānijas bāzes likme atbalsta pasākumu īstenošanas laikā. Katra aizdevuma nodrošinājums patiešām bija ķīla uz klubos iegūtajām kapitāla daļām. Taču klubi bija nonākuši grūtībās, t. i., tie veica darbības, kas noveda pie zaudējumiem, un tiem nebija ticama dzīvotspējas plāna, kas liecinātu, ka šīs darbības novedīs pie to kapitāla daļu īpašnieku peļņas. Tādēļ šo klubu zaudējumi aptvēra šo klubu kapitāla daļu vērtību, tātad šo kapitāla daļu vērtība kā aizdevuma nodrošinājumam bija tuvu nullei. Pamatojoties uz Komisijas aprēķiniem, novērtējamo pasākumu atbalsta apmērs ir EUR 20,381 miljons Valencia CF gadījumā (EUR 19,193 miljoni 1. pasākumam un EUR 1,188 miljoni 4. pasākumam), EUR 6,143 miljoni Hércules CF gadījumā un EUR 3,688 miljoni Elche CF gadījumā. Komisijas aprēķini ir šādi:
|
|
(94) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, 1., 2., 3. un 4. pasākuma atbalsta elements kopā veido EUR 30,212 miljonus. |
|
(95) |
Fundaciόn Valencia uzskata, ka, ja tiks noteikts, ka attiecīgā garantija ir saistīta ar kādu valsts atbalsta elementu, Komisijai savā novērtējumā būtu jāņem vērā arī garantijas atcelšanas un spēkā neesamības laikposmi, kas tika noteikti vairākos Spānijā uzsāktos tiesas procesos (sk. 46. apsvēruma h) apakšpunktu). Komisija nevar piekrist šim uzskatam, jo pirms Valencia CF kapitāla daļu pārdošanas nenotika neatsaucama garantijas atcelšana un turpmāka pamatā esošā aizdevuma atmaksa, tādēļ ar garantiju sniegtā priekšrocība saglabājās visā laikposmā no garantijas piešķiršanas līdz garantijas atcelšanai pēc Valencia CF kapitāla daļu pārdošanas. |
7.3. Atbalsta likumība
|
(96) |
LESD 108. panta 3. punktā ir norādīts, ka dalībvalsts nedrīkst īstenot atbalstu, kamēr nav pieņemts Komisijas lēmums atbalstu atļaut. Komisija secina, ka konstatētie pasākumi tika īstenoti, pārkāpjot paziņošanas un īstenošanas aizlieguma nosacījumus, kas noteikti LESD 108. panta 3. punktā. Tādēļ Komisija uzskata, ka 1., 2., 3. un 4. pasākums ir nelikumīgs valsts atbalsts. |
7.4. Atbalsta saderība
|
(97) |
Komisijai jānovērtē, vai iepriekš izklāstītos atbalsta pasākumus var uzskatīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu. Saskaņā ar Savienības tiesu judikatūru dalībvalstij jāpaskaidro iespējamais saderības pamatojums un jāpierāda, ka ir izpildīti saderības nosacījumi (29). |
|
(98) |
Komisija norāda, ka Spānija (un arī neviena cita ieinteresētā persona) nav sniegusi piezīmes par 2., 3. un 4. pasākuma saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu vai kādu citu pamatojumu. |
|
(99) |
Valencia CF uzsver, ka 1. pasākums ir saderīgs ar 2009. gada Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos (30) (“2009. gada pagaidu shēma”), kas tika apstiprināta, lai novērstu trūkumus, ko izraisīja ekonomikas un finanšu krīze, kas sākās 2008. gada oktobrī. Taču Komisija norāda, ka Valencia CF grūtības sākās pirms finanšu krīzes, jau finanšu gadā, kas beidzās 2007. gada jūnijā (sk. iepriekš norādīto 1. tabulu), savukārt 2009. gada pagaidu shēmas mērķis bija to problēmu risināšana, kas radās krīzes dēļ. Saskaņā ar 2009. gada pagaidu shēmas 4.3.2. punkta i) apakšpunktu “atbalstu piešķir uzņēmumiem, kuri 2008. gada 1. jūlijā nebija nonākuši grūtībās; to var piešķirt uzņēmumiem, kuri minētajā datumā nebija nonākuši grūtībās, bet globālās finanšu un ekonomikas krīzes dēļ nonāca grūtībās vēlāk”. Tā kā Valencia CF bija grūtības jau kopš 2007. gada jūnija, Komisija uzskata, ka 2009. gada pagaidu shēmu nevar piemērot pasākumiem par labu Valencia CF. |
|
(100) |
Komisija novērtēs, vai atbalsta pasākumus var uzskatīt par saderīgiem saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ar ko ir ļauts veicināt konkrētu saimniecisko darbību, ja šādam atbalstam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. |
|
(101) |
Novērtējot nodomu par “saimnieciskās darbības attīstību” sporta nozarē, Komisija pilnībā ņem vērā LESD 165. panta 1. punktu un 165. panta 2. punkta pēdējo ievilkumu, kas nosaka, ka Savienība palīdz risināt Eiropas sporta nozares jautājumus, ņemot vērā šīs nozares īpatnības, tās struktūras, kas balstās uz brīvprātīgu darbu, un tās sociālo un audzinošo nozīmi. |
|
(102) |
LFP savās oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā iesniegtajās piezīmēs apgalvo, ka profesionālu sporta klubu sporta aktivitātes pilda sabiedrisko pakalpojumu funkciju, kas nosaka, ka saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu konkurences noteikumu piemērojums šiem klubiem nedrīkst traucēt veikt tiem uzticētos uzdevumus. Komisija norāda, ka, īstenojot attiecīgos pasākumus, tika atbalstītas profesionālā futbola aktivitātes, nevis amatieru sports. Profesionālā futbola pakalpojumus nodrošina tirgus spēki, tādēļ valstij nav nepieciešams piemērot sabiedrisko pakalpojumu pienākumus šādu pakalpojumu sniegšanai. Vienlaikus Komisija norāda, ka nav pierādīts, ka Spānijas iestādes piemēroja Valencia CF pakalpojumus tādā veidā, kas atbilst LESD 106. panta 2. punktam, t. i., ar aktu, kurā skaidri noteikts sabiedriskais pakalpojums, tā ilgums un attiecīgā kompensācija vai tās aprēķins. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija nepiekrīt, ka pasākumi par labu Valencia CF var būt saderīgi ar LESD 106. panta 2. punktu. |
|
(103) |
Lai varētu novērtēt LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētos atbalsta pasākumus, Komisija ir pieņēmusi vairākas regulas, stratēģijas, pamatnostādnes, kā arī paziņojumus par atbalsta veidiem un horizontāliem vai nozaru mērķiem, kuriem tiek piešķirts atbalsts. |
|
(104) |
Ņemot vērā vērtējamo pasākumu būtību un faktu, ka laikā, kad atbalsts tika piešķirts, attiecīgie futbola klubi bija nonākuši finansiālās grūtībās un atbalsts tika sniegts ar mērķi novērst šīs grūtības, Komisija novērtēs, vai varētu būt piemērojami 2004. gada GP pamatnostādnēs noteiktie kritēriji, jo tās bija spēkā laikā, kad attiecīgie pasākumi tika apstiprināti (2009., 2010. un 2011. gadā), un šie trīs klubi saskaņā ar šīm pamatnostādnēm ir kvalificējami kā grūtībās nonākuši uzņēmumi. Šajā ziņā Spānija uzskata, ka, ja Komisija konstatētu valsts atbalstu saistībā ar 1. un 4. pasākumu, šis atbalsts būtu atbilstīgs iekšējam tirgum, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo īpaši kā pārstrukturēšanas atbalsts saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādnēm. |
|
(105) |
Kā izskaidrots turpmāk, Komisija norāda, ka pārbaudāmos atbalsta pasākumus nevar uzskatīt par atbilstīgu atbalstu saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādnēm, jo nav izpildīti tajās minētie nosacījumi un principi. |
7.4.1. Ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana
|
(106) |
Saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādņu 34. punktu pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanai jābūt ar nosacījumu, ka tiks īstenots Komisijas apstiprināts pārstrukturēšanas plāns attiecībā uz visiem individuālā atbalsta gadījumiem. Pamatnostādņu 35. punktā ir paskaidrots, ka pārstrukturēšanas plānam, kurš īstenojams pēc iespējas īsā laikposmā, pieņemamā termiņā jāatjauno uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem attiecībā uz turpmākiem darbības apstākļiem. |
|
(107) |
Saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādņu 36. punktu plānā jāapraksta apstākļi, kas izraisījuši uzņēmuma problēmas, un jāņem vērā pašreizējais stāvoklis un tirgus nākotnes prognozes, norādot labāko notikumu attīstību, sliktāko notikumu attīstību un pamata prognozes. |
|
(108) |
Plānā jāparedz tādas izmaiņas, kas pēc pārstrukturēšanas ļaus uzņēmumam segt visas tā izmaksas, ietverot nolietojuma un finansiālās izmaksas. Paredzamajai kapitāla peļņai jābūt pietiekamai, lai ļautu pārstrukturētajam uzņēmumam konkurēt tirgū pašam saviem spēkiem (37. punkts). |
|
(109) |
Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Spānija norādīja, ka lēmums apstiprināt 1. pasākumu par labu Fundaciόn Valencia bija balstīts uz 2009. gada maija dzīvotspējas plānu. |
|
(110) |
Komisija norāda, ka dzīvotspējas plānā nav iekļauta labāko notikumu attīstība, sliktāko notikumu attīstība un pamata prognozes vai to risku analīze, kas varēja ietekmēt Valencia CF pārstrukturēšanu, piemēram, kluba dažādo iespējamo pozīciju čempionātu gala vērtējumos ietekme, izmaiņas nekustamā īpašuma tirgus, sponsoru tirgus vai apraides tirgus cenās, iespējamie riski saistībā ar fanu iespēju samaksāt par sezonas vai viena mača biļetēm, spēlētāju traumu gūšanas riski, izmaiņas spēlētāju pārvietošanas tirgū u. c. |
|
(111) |
Turklāt dzīvotspējas plānā prognozētie finanšu rezultāti bija zemāki par līmeni, kas būtu uzskatāms par atbilstīgu Valencia CF ilgtermiņa dzīvotspējas atgūšanai. Kā norādīts iepriekš minētajā 6. tabulā, 2009. gada dzīvotspējas plānā patiešām bija paredzēti pamatdarbības zaudējumi līdz pat finanšu gadam, kas beidzās 2013. gada jūnijā, t. i., četrus gadus pēc 2009. gada valsts garantijas piešķiršanas. Turklāt prognozētajai pamatdarbības peļņai finanšu gados, kas beidzās 2014. gada jūnijā un 2015. gada jūnijā, bija ļoti zems pieauguma rādītājs – attiecīgi 1 % un 4 %. Visbeidzot, attiecībā uz prognozēto kluba peļņu pirms nodokļiem līdz saimnieciskajam gadam, kas beidzās 2015. gada jūnijā, tāda pati analīze ir attiecināma uz iepriekš minētajiem pamatdarbības rezultātiem, savukārt ievērojami augstais rādītājs EUR 50,5 miljoni finanšu gadā, kas beidzās 2011. gada jūnijā, un EUR 154,8 miljoni finanšu gadā, kas beidzās 2012. gada jūnijā, atspoguļo nevis kluba finansiālo situāciju, bet gan rezultātus, kas saistīti ar zemesgabalu pārdošanu. |
|
(112) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, attiecībā uz dzīvotspējas atgūšanu Komisija secina, ka dažādo pasākumu ietekme nav pienācīgi uzskaitīta un dzīvotspēja nav atbilstoši paredzēta, ņemot vērā dažādu notikumu attīstību. Tādēļ Komisija uzskata, ka, lai arī dzīvotspējas plāns tika uzskatīts par reālu pārstrukturēšanas plānu 2004. gada GP pamatnostādņu izpratnē, tas bija nepilnīgs, lai ļautu Valencia CF pieņemamā laika posmā atgūt tā ilgtermiņa dzīvotspēju. |
|
(113) |
Attiecībā uz Hércules CF un Elche CF Komisija norāda, ka netika iesniegts neviens plāns saistībā ar šo divu klubu dzīvotspēju, tādēļ arī attiecībā uz šiem diviem klubiem nav izpildīts 2004. gada GP pamatnostādņu 34. punkts. |
7.4.2. Nepamatotu konkurences izkropļojumu novēršana (kompensācijas pasākumi)
|
(114) |
Saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādņu 38. punktu kompensācijas pasākumi jāveic, lai pēc iespējas tiktu samazināta negatīvā ietekme uz tirdzniecības apstākļiem. Šie pasākumi var ietvert aktīvu atsavināšanu, jaudu vai tirgus daļas samazināšanu vai piekļuves šķēršļu samazināšanu attiecīgajos tirgos (39. punkts). |
|
(115) |
Šajā saistībā zaudējumus nesošajās darbībās izmantoto aktīvu pārdošana, kas jebkurā gadījumā būtu vajadzīga dzīvotspējas atjaunošanai, kompensācijas pasākumu novērtēšanas nolūkos netiek uzskatīta par jaudas vai tirgus daļas samazinājumu (40. punkts). |
|
(116) |
Spānijas piedāvātie kompensācijas pasākumi Valenica CF ir kluba vērtīgāko spēlētāju pārdošana (sk. iepriekš minēto 41. apsvērumu). Taču Komisija norāda, ka pārdotie spēlētāji tika izmantoti kluba zaudējumus nesošajā darbībā, t. i., dalībā futbola sacensībās, tādēļ to pārdošanu nevar uzskatīt par jaudas vai veiktspējas samazinājumu Valencia ienesīgajās darbības jomās. Komisija arī norāda, ka iepriekš minēto spēlētāju pārdošana drīzāk bija nepieciešama kā pārstrukturēšanas pasākums Valencia CF dzīvotspējas nodrošināšanai, kā norādīts arī kluba 2009. gada dzīvotspējas plānā. Šī pārdošana patiešām bija nepieciešama, lai klubs varētu atgūties, palielinot ieņēmumus un samazinot lielās izmaksas par dārgiem spēlētājiem. Pat ja ieguvējs no šīs pārdošanas galu galā būtu konkurents, galvenais mērķis bija nodrošināt Valencia atgūšanos. Tādēļ nevar uzskatīt, ka tā deva kādu labumu Valencia CF konkurentiem. |
|
(117) |
Šajā kontekstā Komisija uzskata, ka Spānijas piedāvātie kompensācijas pasākumi nav pietiekami saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādnēm, lai nodrošinātu, ka negatīvā ietekme uz tirdzniecības apstākļiem, ko radīja Valencia CF piešķirtais atbalsts, būtu pēc iespējas mazāka. |
|
(118) |
Attiecībā uz Hércules CF un Elche CF Komisija norāda, ka netika piedāvāts neviens kompensācijas pasākums saistībā ar šiem diviem klubiem, tādēļ arī attiecībā uz tiem nav izpildīts 2004. gada GP pamatnostādņu 38. punkts. |
7.4.3. Atbalsta ierobežošana līdz minimumam (pašu ieguldījums)
|
(119) |
Saskaņā ar 2004. gada GP pamatnostādņu 43. punktu, lai ierobežotu atbalstu līdz stingram pārstrukturēšanas izmaksu minimumam, atbalsta saņēmējiem jānodrošina ievērojams ieguldījums pārstrukturēšanas plānā no saviem pašu resursiem. Tas var ietvert tādu aktīvu pārdošanu, kas nav būtiski uzņēmuma izdzīvošanai, vai ārēju finansējumu, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem. |
|
(120) |
Pašu ieguldījumam jābūt reālam, t. i., faktiskam, neņemot vērā nākotnē paredzamus ienākumus, piemēram, naudas plūsmas (2004. gada GP pamatnostādņu 43. punkts). Pašu ieguldījums pēc būtības nedrīkst iekļaut jebkādu papildu atbalstu no valsts. Komisija parasti uzskata, ka tādu lielu uzņēmumu kā Valencia CF (31) gadījumā pienācīgs ir ieguldījums vismaz 50 % apmērā no pārstrukturēšanas izmaksām. Tomēr ārkārtas apstākļos un īpašu grūtību gadījumos Komisija var piekrist mazākam ieguldījumam (2004. gada GP pamatnostādņu 44. punkts). |
|
(121) |
Ņemot vērā Valencia CF 2009. gada kopējo kapitāla pieaugumu par EUR 92,4 miljoniem, ko var uzskatīt par pārstrukturēšanas izmaksām, Spānija piedāvā par pašu ieguldījumu uzskatīt privāto iesaisti, kas veidoja EUR 18,8 miljonus. Taču Komisija norāda, ka šī privātā iesaiste atbilda 20 % no kopējām pārstrukturēšanas izmaksām. Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka privātā iesaiste Valencia CF 2009. gada kapitāla palielināšanā nebija pietiekama, lai to varētu uzskatīt par pieņemamu pašu ieguldījumu. |
|
(122) |
Attiecībā uz Hércules CF un Elche CF Komisija norāda, ka 2. un 3. pasākums veidoja 100 % finanšu resursu šo klubu kapitāla iepludināšanā, tādēļ šajos pasākumos nebija privātās iesaistes. |
|
(123) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka 2004. gada GP pamatnostādņu 43. punkta prasības nav izpildītas. |
7.4.4. Princips “vienreiz un pēdējoreiz”
|
(124) |
Visbeidzot, sniedzot atbalstu, jāievēro 2004. gada GP pamatnostādņu 72. punkts, kurā noteikts, ka uzņēmums, kas pēdējo desmit gadu laikā jau saņēmis glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu, vairs nevar pretendēt uz glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu (princips “vienreiz un pēdējoreiz”). Attiecībā uz Valencia CF, kas guva labumu no 1. un 4. pasākuma, Spānija apgalvo, ka 4. pasākums ir tikai esošās garantijas palielināšana par EUR 6 miljoniem, tādēļ to nevar uzskatīt par jaunu garantiju un jaunu valsts atbalstu Valencia CF. Taču Komisija norāda, ka iepriekš minētā 2010. gadā notikusī 2009. gada valsts garantijas palielināšana nebija paredzēta vai ieplānota no paša sākuma, kad tika piešķirta 2009. gada valsts garantija, bet tai bija ad hoc raksturs, jo tā tika apstiprināta, lai segtu negaidīto saistību neizpildi attiecībā uz garantētā aizdevuma procentu maksājumu 2010. gada 26. augustā (sk. iepriekš minēto 10 apsvērumu). Tādēļ Komisija uzskata, ka 4. pasākums ir jauna valsts garantija par labu Valencia CF un ir atdalāma no 1. pasākuma. Tā kā Valencia CF desmit gadu laikā no pārstrukturēšanas atbalsta guva labumu divas reizes, t. i., 2009. un 2010. gadā, kad tas saņēma 2009. gada valsts garantiju un 2010. gadā notikusī iepriekšējās (2009. gada) garantijas palielināšana, Komisija secina, ka attiecībā uz 4. pasākumu, kas tika apstiprināts par labu Valencia CF, netika ievērots princips “vienreiz un pēdējoreiz”. |
7.5. Secinājums
|
(125) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka 2009. gada valsts garantija un tās 2010. gada palielināšana par labu Valencia CF, 2011. gada valsts garantija par labu Hércules CF un 2011. gada valsts garantija par labu Elche CF tika piešķirta, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Komisija arī uzskata, ka šie pasākumi neatbilst 2004. gada GP pamatnostādnēs minētajiem nosacījumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu. |
7.6. Atgūšana
|
(126) |
Saskaņā ar LESD un Tiesas iedibināto judikatūru, ja Komisija ir konstatējusi atbalsta neatbilstību iekšējam tirgum, tai ir tiesības pieprasīt dalībvalstij atcelt šo atbalstu vai mainīt to (32). Tāpat Tiesa ir pastāvīgi lēmusi, ka dalībvalsts pienākums ir atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu; tas jādara iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas nolūkā (33). No Tiesas apsvērumiem izriet, ka šis mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis nelikumīgā atbalsta summas un tādējādi zaudējis priekšrocību, kas tam bija tirgū attiecībā pret citiem konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta izmaksas (34). |
|
(127) |
Saskaņā šo judikatūru Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (35) 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka tad, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja […]”. |
|
(128) |
Tā kā novērtējamie pasākumi netika paziņoti Komisijai, tādējādi pārkāpjot LESD 108. pantu, un tāpēc tie ir nelikumīgs un ar iekšējo tirgu nesaderīgs atbalsts, tas ir jāatgūst, lai atjaunotu stāvokli, kāds bija tirgū pirms atbalsta piešķiršanas. Tāpēc atbalsta atgūšana ir jāattiecina uz laikposmu, kurā atbalsta saņēmējam bija priekšrocība, t. i., laikposmu no brīža, kad atbalsts tika nodots saņēmēja rīcībā, līdz atbalsta faktiskajai atmaksāšanai, un atgūstamās summas ietver arī procentus, kas piemēroti līdz faktiskajai atmaksāšanai. |
|
(129) |
Komisija norāda, ka Valencia CF ir apgalvojis, ka (sk. iepriekš minēto 41. apsvēruma b) apakšpunktu), tā kā Valencia CF īpašumtiesības tika nodotas atklātas un taisnīgas konkursa procedūras ietvaros, iespējamais atbalsta elements būtu atspoguļots tirgus cenā un iekļauts iepirkuma cenā, tādēļ labumu no atbalsta gūst kapitāla daļu pārdevējs. Kā apgalvo Valencia CF, ņemot vērā iepriekš minēto, valsts garantijas atbalsta summa ir jāatgūst no pārdevēja, t. i., Fundaciόn Valencia. |
|
(130) |
Kā izskaidrots iepriekš minētajā 47.–48. apsvērumā, Komisija uzskata, ka, tā kā labumu no 1. un 4. pasākuma guva klubs, ar 2014. gada pārdošanu atbalsts tika nodots arī jaunajam Valencia CF īpašniekam. |
|
(131) |
Komisija norāda, ka Elche CF un Hércules CF pašreiz ir piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra (sk. iepriekš minēto 18. un 20. apsvērumu). Saskaņā ar iedibināto judikatūru fakts, ka atbalsta saņēmējs ir maksātnespējīgs vai pakļauts maksātnespējas procedūrai, neietekmē tā pienākumu atmaksāt nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu (36). |
8. SECINĀJUMS
|
(132) |
Komisija secina, ka Spānija ir nelikumīgi īstenojusi atbalstu EUR 30,212 miljonu apmērā, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, šādā veidā:
|
|
(133) |
Komisija secina, ka Spānija ar 2013. gada maksājumu EUR 4,9 miljonu apmērā par IVF apstiprinātajām valsts garantijām par labu Valencia CF nav piešķīrusi jaunu atbalstu. |
|
(134) |
Atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, jo to nevar atļaut ne kā pārstrukturēšanas atbalstu, ne kā cita veida atbalstu. |
|
(135) |
Atgūstamās summas ir EUR 20,381 miljoni no Valencia CF, EUR 6,143 miljoni no Hércules CF un EUR 3,688 miljoni no Elche CF, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Turpmāk norādītie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, ko Spānija īstenoja nelikumīgi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, un kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.
|
|
1. pasākums IFV 2009. gada 5. novembrī apstiprinātā valsts garantija bankas aizdevumam Fundación Valencia, lai parakstītos uz Valencia CF kapitāla daļām Valencia CF kapitāla palielināšanas ietvaros par EUR 19,193 miljoniem. |
|
|
2. pasākums IFV 2010. gada 26. jūlijā apstiprinātā valsts garantija bankas aizdevumam Fundación Hércules, lai parakstītos uz Hércules CF kapitāla daļām Hércules CF kapitāla palielināšanas ietvaros par EUR 6,143 miljoniem. |
|
|
3. pasākums IFV 2011. gada 17. februārī apstiprinātā valsts garantija diviem bankas aizdevumiem Fundación Elche, lai parakstītos uz Elche CF kapitāla daļām Elche CF kapitāla palielināšanas ietvaros par EUR 3,688 miljoniem. |
|
|
4. pasākums IVF 2010. gada 10. novembrī apstiprinātais garantijas palielinājums Fundación Valencia par EUR 1,188 miljoniem ar 1. pasākumu sniegtā aizdevuma nokavētās pamatsummas, procentu un izmaksu segšanai. |
2. pants
1. Spānija atgūst 1. pantā minēto piešķirto nesaderīgo atbalstu no Valencia CF par 1. un 4. pasākumu, no Hércules CF par 2. pasākumu un no Elche CF par 3. pasākumu.
2. Atgūstamajām summām pieskaita procentus par laikposmu no dienas, kad atbalsts nodots saņēmējiem, līdz tā faktiskās atgūšanas dienai.
3. Procentus aprēķina saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (37) V nodaļu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 271/2008 (38), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 794/2004.
4. Spānija no šā lēmuma pieņemšanas dienas atceļ visas neizmaksātās 1. pantā minētā atbalsta summas.
3. pants
1. Šā lēmuma 1. pantā minētā atbalsta atgūšana ir tūlītēja un spēkā esoša.
2. Spānijas Karaliste nodrošina, ka šis lēmums tiek īstenots četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.
4. pants
1. Divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas Spānija iesniedz Komisijai šādu informāciju:
|
a) |
kopējā no katra atbalsta saņēmēja atgūstamā summa (pamatsumma ar procentiem); |
|
b) |
šā lēmuma izpildes nodrošināšanas nolūkā veikto un plānoto pasākumu precīzs apraksts; |
|
c) |
dokumentus, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu. |
2. Spānija informē Komisiju par šā lēmuma izpildei īstenoto valsts pasākumu norisi, līdz 1. pantā minētais atbalsts ir pilnībā atgūts. Pēc Komisijas vienkārša pieprasījuma tā nekavējoties sniedz informāciju par jau veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, lai izpildītu šo lēmumu. Tā arī sniedz sīku informāciju par atbalsta summām un atmaksāšanas procentiem, kas jau ir atgūti no saņēmēja.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Spānijas Karalistei.
Briselē, 2016. gada 4. jūlijā
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Margrethe VESTAGER
(1) OV C 69, 7.3.2014., 99. lpp.
(2) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.
(3) Maksa, ko aizdevējs pieprasa aizņēmējam par neizsniegtu kredītlīniju vai neizmaksātu aizdevumu.
(4) Valencia CF 2012. gada jūnija gada pārskatā ir norādīts, ka Valencia CF pieder uzņēmumu grupai, kuras mātessabiedrība jeb pārvaldītājsabiedrība ir Fundacion Valencia.
(*1) Konfidenciāla informācija.
(5) OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.
(6) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.
(7) Proti: a) Astotais papildu noteikums 1990. gada 28. decembra Generalitat Valenciana Likumā Nr. 7/1990 par budžetiem 1991. gadam, ar ko izveidoja,IVF un b) Valensijas Domes 1991. gada 26. jūnija Likumdošanas dekrēts, ar ko grozīja Generalitat Valenciana Likumu par publiskajām finansēm.
(8) Komisijas 2004. gada 12. maija lēmums lietā C40/00, 120. apsvērums; Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedums lietā C-390/98, 77.–78. apsvērums, un Tiesas 2003. gada 8. maija spriedums lietās C-328/99 un C-399/00, 83. apsvērums.
(9) Valencia CF sniegtā informācija: a) Valencia CF spēlētāju kopējā tīrā vērtība (pirkuma cena mīnus gada amortizācija) saskaņā ar 2008./2009. gada pārskatiem bija EUR 95,7 miljoni; b) Valencia CF spēlētāju lēstā kopējā tirgus vērtība 2009. gada jūnijā bija aptuveni EUR 235,7 miljoni un c) finanšu gadā, kas beidzās 2010. gada jūnijā, spēlētāji tika pārdoti par EUR 78,7 miljoniem (savukārt jaunu līgumu kopējā izdevumu summa bija EUR 14,5 miljoni).
(10) OV C 16, 22.1.2009., 1. lpp.
(11) Tiesas spriedums Francijas Republika/Komisija (Stardust Marine), lieta C-482/99, 2002. gads, Recueil, I-4397. lpp.
(12) Tiesas spriedums Ecotrade, lieta C-200/97, EU:C:1998:579, 41. punkts, un Bouygues and Bouygues Télécom/Komisija un citi, apvienotās lietas C-399/10 P un C-401/10 P, EU:C:2013:175, 137.–139. punkts.
(13) http://www.ivf.gva.es/
(14) http://www.ivf.gva.es/p.aspx?pag=InformacionInstitucional
(15) Stardust Marine, 56. punkts; Air France, 58. punkts.
(16) 1977. gada 22. marta spriedums Steinlike & Weinlig/Vācija, lieta 78/76, 17. un 18. punkts.
(17) 2004. gada 15. jūlija spriedums Pearle BV u. c./Hoofdbedrijfschap Ambachten, lieta C-345/02, 37. punkts.
(18) Sk. Tiesas spriedumu Cassa di Risparmio di Firenze, lieta C-222/04.
(19) Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Lēmums 2008/716/EK par valsts atbalstu C 38/07 (ex NN 45/07), ko Francija piešķīrusi Arbel Fauvet Rail SA (OV L 238, 5.9.2008., 27. lpp.), Komisijas 2012. gada 22. februāra Lēmums 2012/541/ES par valsts atbalstu SA.26534 (C 27/10, ex NN 6/09), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Enómeni Klostoÿfantourgía (United Textiles) AE (OV L 279, 12.10.2012., 30. lpp.), Komisijas 2014. gada 27. marta Lēmums 2014/539/ES par valsts atbalstu SA.34572 (13/C) (ex 13/NN), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Larco General Mining & Metallurgical Company S.A. (OV L 254, 28.8.2014., 24. lpp.).
(20) Apvienotās lietas T-102/07 Saksijas brīvvalsts/Komisija un T-120/07 MB Immobilien un MB System/Komisija, 2010. gads, Krājums, II-585. lpp.
(21) https://www.standardandpoors.com/en_US/web/guest/article/-/view/sourceId/504352
(22) Parādnieks ar vērtējumu “C” ir pakļauts maksātnespējas riskam, kādēļ tiek piešķirts reitings “SD” vai “D”, un tā finansiālo saistību izpilde ir atkarīga no labvēlīgiem uzņēmējdarbības, finanšu un ekonomiskajiem apstākļiem.
(23) Parādniekam ar vērtējumu “C” tā finansiālā stāvokļa dēļ ir piemērota regulatīvā uzraudzība. Regulatīvās uzraudzības laikā regulatoriem ir pilnvaras dot priekšroku konkrētas klases parādsaistībām vai likt nokārtot vienas parādsaistības, nevis citas.
(24) Parādnieks ar vērtējumu “SD” (izvēles maksātnespēja) vai “D” nav izpildījis vienas vai vairākas finanšu saistības (novērtētas vai nenovērtētas), izņemot hibrīdinstrumentus, kas tiek klasificēti kā regulatīvais kapitāls, vai nesamaksāšanu saskaņā ar noteikumiem, kad ir pienācis samaksas termiņš. Parādnieks tiek uzskatīts par maksātnespējīgu, ja vien Standard & Poor's neuzskata, ka šādi maksājumi tiks veikti noteiktajā labvēlības laikposmā. Taču jebkurš noteiktais labvēlības laikposms, kas būs garāks par piecām darba dienām, tiks uzskatīts par piecām darba dienām. Reitings “D” tiek piešķirts, ja Standard & Poor's uzskata, ka maksātnespēja ir vispārēja maksātnespēja un parādnieks nespēs atmaksāt visu vai lielāko daļu parādsaistību noteiktajā termiņā. Reitings “SD” tiek piešķirts, ja Standard & Poor's uzskata, ka parādnieka maksātnespēja ir izvēles attiecībā uz konkrētām parādsaistībām vai parādsaistību kategoriju, izņemot hibrīdinstrumentus, kas tiek klasificēti kā regulatīvais kapitāls, taču tas turpinās laikus veikt maksājumus attiecībā uz citām parādsaistībām vai parādsaistību kategorijām. Parādnieka reitings tiek pazemināts līdz “D” vai “SD”, ja tas izsaka grūtībās nonākuša uzņēmuma apmaiņas priekšlikumu.
(25) Šo kategoriju piemēro uzņēmumiem, kuru maksātspēja ir atkarīga no labvēlīgu apstākļu noturīguma, un tas ietver reitingus “CCC+”, “CCC”, “CCC-” un “CC” saskaņā ar Standard & Poor's reitingu tabulu.
(26) Komisijas paziņojums par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.).
(27) Sk. http://ec.europa.eu/competition/state_aid/legislation/base_rates_eu27_en.pdf
(28) Sk. 27. zemsvītras piezīmi.
(29) C-364/90, Itālija/Komisija, 20. punkts.
(30) OV C 83, 7.4.2009., 1. lpp.
(31) Saskaņā ar Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.) mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategoriju veido uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz EUR 43 miljonus. Turklāt dati, ko izmanto, nosakot darbinieku skaitu un finanšu līdzekļus, attiecas uz pēdējo apstiprināto grāmatvedības pārskata periodu un ir aprēķināti, pamatojoties uz kārtējo gadu. Šajā gadījumā pēdējā apstiprinātajā grāmatvedības pārskata periodā pirms 1. un 2. pasākuma apstiprināšanas Valencia CF gada apgrozījums bija EUR 99,4 miljoni finanšu gadā, kas beidzās 2008. gada jūnijā, un EUR 82,4 miljoni finanšu gadā, kas beidzās 2009. gada jūnijā. Valencia CF pārsniedza vienu no noteiktajiem sliekšņiem, līdz kuram uzņēmums tiek uzskatīts par MVU.
(32) Sk. Tiesas spriedumu Komisija/Vācija, lieta C-70/72, 1973. gads, Recueil, 00813. lpp., 13. punkts.
(33) Sk. Tiesas spriedumu Spānija/Komisija, apvienotās lietas C-278/92, C-279/92 un C-280/92, 1994, gads, Recueil, I-4103. lpp., 75. punkts.
(34) Sk. spriedumu Beļģija/Komisija, lieta C-75/97, 1999. gads, Recueil, I-030671. lpp., 64.–65. punkts.
(35) Padomes 2015. gada 13. jūlija Regula (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).
(36) Spriedums Spānija/Komisija (“Merco”), lieta C-42-93, 1994. gads, Recueil, I-4175. lpp.
(37) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).
(38) Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 82, 25.3.2008., 1. lpp.).
Labojumi
|
2.3.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 55/38 |
Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1062/2010 (2010. gada 28. septembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz televizoru energomarķējumu
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 314, 2010. gada 30. novembris )
70. lappusē III pielikumā:
tekstu:
|
“g) |
Gatavības režīma un izslēgtā režīma vai abu režīmu elektroenerģijas patēriņš, ko mēra atbilstoši VII pielikumā noteiktajai procedūrai.” |
lasīt šādi:
|
“g) |
Gatavības režīma un izslēgtā režīma elektroenerģijas patēriņš, kurus abus mēra atbilstoši VII pielikumā noteiktajai procedūrai.”; |
77. lappusē V pielikumā:
tekstu:
“Energoefektivitātes klase
|
— |
Bultiņa: platums: 26 mm, augstums: 8 mm, 100 % melna;” |
lasīt šādi:
“Energoefektivitātes klase
|
— |
Bultiņa: platums: 16 mm, augstums: 8 mm, 100 % melna;”. |