28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/1

PADOMES REGULA (ES) 2017/330

(2017. gada 27. februāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/849 (2016. gada 27. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183/KĀDP (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopēju priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 329/2007 (2) tiek īstenoti pasākumi, kas paredzēti Lēmumā (KĀDP) 2016/849, ar ko inter alia atcēla un aizstāja Lēmumu 2013/183/KĀDP (3). Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2016. gada 30. novembrī pieņēma Rezolūciju 2321 (2016), ar kuru nosaka jaunus pasākumus pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku. Tie ietver vara, niķeļa, sudraba, cinka, statuju, helikopteru un kuģu eksporta aizliegumu, aizliegumu pastiprināšanu transporta nozarē un jaunus ierobežojumus banku nozarē.

(2)	Padome 2017. gada 27. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/345 (4), ar kuru īsteno šos pasākumus.

(3)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 329/2007.

(4)	Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 329/2007 groza šādi:

regulas 1. pantam pievieno šādu punktu:

“15)

“diplomātiskās misijas, konsulārās pārstāvniecības un to locekļi” ir ar to pašu nozīmi kā 1961. gada Vīnes Konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963. gada Vīnes Konvencijā par konsulārajiem sakariem, un aptver arī Ziemeļkorejas misijas dalībvalstīs izvietotās starptautiskās organizācijās un Ziemeļkorejas locekļus minētajās misijās.”;

regulas 2. pantu groza šādi:

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Regulas I pielikumā ir iekļauti visi izstrādājumi, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas, tostarp programmatūra, kas ir divējāda lietojuma preces, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009 (*1).

Regulas I.a pielikumā ir iekļauti citi izstrādājumi, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas, kuras varētu sekmēt Ziemeļkorejas programmas, kas saistītas ar kodolieročiem, citiem masu iznīcināšanas ieročiem vai ballistiskām raķetēm.

Regulas I.b pielikumā ir iekļauti konkrēti būtiski komponenti ballistisko raķešu nozarei.

Regulas I.e pielikumā ir iekļauta aviācijas degviela, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā.

Regulas I.g pielikumā ir iekļauti ar masu iznīcināšanas ieročiem saistīti izstrādājumi, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas, kas noteiktas un apzīmētas atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2270 (2016) 25. punktam un ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2321 (2016) 4. un 7. punktam.

(*1) Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).”;"

4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Ir aizliegts:

a)	tieši vai netieši no Ziemeļkorejas importēt, pirkt vai nodot zeltu, titāna rūdu, vanādija rūdu un retzemju minerālus, kā uzskaitīts I.c pielikumā, un akmeņogles, dzelzi un dzelzsrūdu, kā uzskaitīts I.d pielikumā, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Ziemeļkorejā;

b)	tieši vai netieši no Ziemeļkorejas importēt, pirkt vai nodot varu, niķeli, sudrabu un cinku, kā uzskaitīts I.h pielikumā, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Ziemeļkorejā;

c)	tieši vai netieši no Ziemeļkorejas importēt, pirkt vai nodot naftas produktus, kā uzskaitīts I.f pielikumā, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Ziemeļkorejā;

d)	apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis ir apiet šīs daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos aizliegumus vai kuru rezultātā šie aizliegumi tiek apieti.

Regulas I.c pielikumā ir iekļauts pirmās daļas a) apakšpunktā minētais zelts, titāna rūda, vanādija rūda un retzemju minerāli.

Regulas I.d pielikumā ir iekļautas pirmās daļas a) apakšpunktā minētās akmeņogles, dzelzs un dzelzsrūda.

Regulas I.f pielikumā ir iekļauti pirmās daļas c) apakšpunktā minētie naftas produkti.

Regulas I.h pielikumā ir iekļauts pirmās daļas b) apakšpunktā minētais varš, niķelis, sudrabs un cinks.”;

5. punktu groza šādi:

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

darījumus dzelzs un dzelzsrūdas jomā, par kuriem ir konstatēts, ka tie ir paredzēti vienīgi iztikas vajadzībām un nav saistīti ar tādu ienākumu gūšanu, kas paredzēti Ziemeļkorejas kodolprogrammai vai ballistisko raķešu programmai, vai citām darbībām, kas ir aizliegtas ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) vai 2321 (2016) vai ar šo regulu;”;

ii)

pievieno šādu apakšpunktu:

“c)

darījumus akmeņogļu jomā, par kuriem ir konstatēts, ka tie ir paredzēti vienīgi iztikas vajadzībām, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)	darījumi nav saistīti ar tādu ienākumu gūšanu, kas paredzēti Ziemeļkorejas kodolprogrammai vai ballistisko raķešu programmai, vai citām darbībām, kas ir aizliegtas ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) vai 2321 (2016);

ii)

darījumos nav iesaistītas personas vai vienības, kas ir saistītas ar Ziemeļkorejas kodolprogrammu vai ballistisko raķešu programmu vai citām darbībām, kuras ir aizliegtas ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) vai 2321(2016), tostarp IV pielikumā uzskaitītās personas, vienības un struktūras, vai personas vai vienības, kas rīkojas to vārdā vai to vadībā, vai vienības, kas tieši vai netieši ir to īpašumā vai kontrolē, vai personas vai vienības, kas palīdz izvairīties no sankcijām; un

iii)	Sankciju komiteja nav paziņojusi dalībvalstīm, ka ir sasniegta kopīgā gada robežvērtība.”;

iekļauj šādus pantus:

“4.c pants

1. Ir aizliegts no Ziemeļkorejas tieši vai netieši importēt, pirkt vai nodot III.a pielikumā uzskaitītās statujas neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Ziemeļkorejā.

2. Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut šādu importu, pirkšanu vai nodošanu ar noteikumu, ka dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā ir saņēmusi Sankciju komitejas iepriekšēju apstiprinājumu.

III.a pielikumā ir iekļautas 1. punktā minētās statujas.

4.d pants

1. Ir aizliegts uz Ziemeļkoreju tieši vai netieši pārdot, tai piegādāt vai tai nodot un uz to eksportēt III.b pielikumā uzskaitītos helikopterus un kuģus.

2. Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut šādu pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu ar noteikumu, ka dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā ir saņēmusi Sankciju komitejas iepriekšēju apstiprinājumu.

3. Regulas III.b pielikumā ir iekļauti 1. punktā minētie helikopteri un kuģi.

4.e pants

1. Ir aizliegts:

tieši vai netieši iznomāt vai citādi darīt pieejamu nekustamo īpašumu Ziemeļkorejas valdības personām, vienībām vai struktūrām jebkādam citam nolūkam kā vienīgi diplomātiskām vai konsulārām darbībām, ievērojot 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963. gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem;

b)	tieši vai netieši iznomāt nekustamo īpašumu no Ziemeļkorejas valdības personām, vienībām vai struktūrām; vai

iesaistīties jebkādās darbībās, kuras saistītas ar tāda nekustamā īpašuma izmantošanu, kas pieder Ziemeļkorejas valdības personām, vienībām vai struktūrām vai ko tās iznomā vai ir citādi tiesīgas izmantot, izņemot tādu preču un pakalpojumu nodrošināšanu, kas:

i)	ir būtiski diplomātisko misiju un konsulāro pārstāvniecību darbībai, ievērojot 1961. gada un 1963. gada Vīnes konvencijas; un

ii)	nevar tikt izmantoti, lai tieši vai netieši radītu ienākumus vai peļņu Ziemeļkorejas valdībai.

2. Šajā pantā “nekustamais īpašums” ir zeme, ēkas un to daļas, kas atrodas ārpus Ziemeļkorejas teritorijas.”;

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Kravām, tostarp personīgajai bagāžai un reģistrētajai bagāžai, ko pārvadā Savienībā vai tranzītā caur Savienību, tostarp lidostās, ostās un brīvajās zonās, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 243.–249. pantā, veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tajās nav izstrādājumu, kas aizliegti ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) vai 2321 (2016) vai ar šo regulu, ja:

a)	kravas izcelsme ir Ziemeļkorejā;

b)	kravas galamērķis ir Ziemeļkoreja;

c)	kravas starpnieks vai organizētājs ir Ziemeļkoreja vai tās valstspiederīgie, vai personas vai vienības, kas darbojas to vārdā vai vadībā, vai vienības, kas ir to īpašumā vai kontrolē;

d)	kravas starpnieki vai organizētāji ir IV pielikumā minētās personas, vienības vai struktūras; vai

e)	krava tiek pārvadāta ar Ziemeļkorejas karoga kuģiem vai gaisa kuģiem, kas ir reģistrēti Ziemeļkorejā, vai ar kuģiem vai gaisa kuģiem bez valstspiederības.”;

regulas 5.a panta 1.d punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	slēdz jebkuru bankas kontu kredītiestādē vai finanšu iestādē, kas minēta 5.c panta 2. punktā;”;

6)	regulas 5.a pantā svītro 1.e punktu;

regulas 5.a panta 1.f punktu aizstāj ar šādu:

“1.f Atkāpjoties no 1.d punkta a) un c) apakšpunkta, dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut konkrētiem pārstāvju birojiem, meitasuzņēmumiem vai banku kontiem turpināt darboties ar noteikumu, ka Sankciju komiteja katrā atsevišķā gadījumā ir noteikusi, ka šādi biroji, meitasuzņēmumi vai konti ir nepieciešami, lai veiktu humanitārās darbības vai diplomātisko misiju darbības Ziemeļkorejā vai Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās specializēto aģentūru un ar tām saistīto organizāciju darbības, vai jebkurā citā nolūkā, kas atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270(2016) vai 2321 (2016) mērķiem.”;

iekļauj šādu pantu:

“5.aa pants

1. Kredītiestādēm un finanšu iestādēm, uz kurām attiecas 16. panta darbības joma, ir aizliegts atvērt bankas kontu Ziemeļkorejas diplomātiskajām misijām vai konsulārajām pārstāvniecībām un to Ziemeļkorejas locekļiem.

2. Kredītiestādes un finanšu iestādes, uz kurām attiecas 16. panta darbības joma, vēlākais 2017. gada 11. aprīlī slēdz jebkuru bankas kontu, kas ir Ziemeļkorejas diplomātiskās misijas vai konsulārās pārstāvniecības un to Ziemeļkorejas locekļu turējumā vai kontrolē.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecīgā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, pēc Ziemeļkorejas diplomātiskās misijas, konsulārās pārstāvniecības vai kāda to locekļa lūguma var atļaut atvērt vienu bankas kontu uz misiju pārstāvniecību un locekli ar noteikumu, ka misija vai pārstāvniecība ir izvietota minētajā dalībvalstī vai misijas vai pārstāvniecības loceklis ir akreditēts minētajā dalībvalstī.

4. Atkāpjoties no 2. punkta, attiecīgā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, pēc Ziemeļkorejas misijas, pārstāvniecības vai kāda to locekļa lūguma var atļaut atstāt atvērtu vienu bankas kontu ar noteikumu, ka dalībvalsts ir konstatējusi, ka misija vai pārstāvniecība ir izvietota minētajā dalībvalstī vai minētās misijas vai pārstāvniecības loceklis ir akreditēts minētajā dalībvalstī un tiem šajā dalībvalstī nav citu bankas kontu. Gadījumā, ja misijai, pārstāvniecībai vai to Ziemeļkorejas loceklim minētajā dalībvalstī ir vairāk nekā viens bankas konts, misija, pārstāvniecība vai loceklis var norādīt, kuru bankas kontu saglabāt.

5. Ievērojot piemērojamos 1961. gada Vīnes Konvencijas par diplomātiskajiem sakariem un 1963. gada Vīnes Konvencijas par konsulārajiem sakariem noteikumus, dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkura attiecīgajā dalībvalstī akreditēta Ziemeļkorejas diplomātiskās misijas un konsulārās pārstāvniecības locekļa vārdu un identifikācijas informāciju vēlākais 2017. gada 13. martā un par turpmākiem atjauninājumiem – vienas nedēļas laikā pēc jebkādām izmaiņām šajā sarakstā. Dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 3. un 4. punktu. Attiecīgā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var informēt kredītiestādes un finanšu iestādes attiecīgā dalībvalstī par jebkura tajā vai jebkurā citā dalībvalstī akreditēta Ziemeļkorejas diplomātiskās misijas vai konsulārās pārstāvniecības locekļa identitāti.”;

regulas 6. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a Tiek iesaldēti visi IV.a pielikumā uzskaitītie kuģi, kā arī līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir to turējumā, ja Sankciju komiteja tā nolemj. Regulas IV.a pielikumā iekļauj kuģus, kurus norādījusi Sankciju komiteja saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2321 (2016) 12. punktu.”;

10)

regulas 9.b pantu aizstāj ar šādu:

“9.b pants

1. Ir aizliegts sniegt finansējumu vai finansiālu palīdzību tirdzniecībai ar Ziemeļkoreju, tostarp piešķirot eksporta kredītus, garantijas vai apdrošināšanu, fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iesaistītas šādā tirdzniecībā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut šādu finansiālu atbalstu tirdzniecībai ar Ziemeļkoreju ar noteikumu, ka dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā ir saņēmusi Sankciju komitejas iepriekšēju apstiprinājumu.

3. Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 2. punktu.”;

11)

regulas 11.a pantu groza šādi:

1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“f)	kurš ir uzskaitīts IV.a pielikumā, ja Sankciju komiteja tā nolemj.”;

2. līdz 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a)	ārkārtas situācijā;

b)	ja kuģis atgriežas izbraukšanas ostā;

c)	kuģim, kas iebrauc ostā uz pārbaudi, ja tas attiecas uz kuģi 1. punkta a) līdz e) apakšpunkta nozīmē.

3. Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, ja tas attiecas uz kuģi 1. punkta a) līdz e) apakšpunkta nozīmē, attiecīgā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut kuģim iebraukt ostā, ja:

a)	Sankciju komiteja ir iepriekš konstatējusi, ka tas ir vajadzīgs humānās palīdzības nolūkiem vai jebkādam citam nolūkam, kas atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2270 (2016) mērķiem; vai

b)	dalībvalsts ir iepriekš konstatējusi, ka tas ir vajadzīgs humānās palīdzības nolūkiem vai jebkādam citam nolūkam, kas atbilst šīs regulas mērķiem.

4. Atkāpjoties no 1. punkta f) apakšpunktā noteiktā aizlieguma, attiecīgā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut kuģim iebraukt ostā, ja Sankciju komiteja ir devusi tādu norādījumu.

5. Gaisa kuģiem, kurus ekspluatē Ziemeļkorejas pārvadātāji vai kuru izcelsme ir Ziemeļkorejā, ir aizliegts pacelties no Savienības teritorijas, nolaisties tajā vai pārlidot to.

6. Šā panta 5. punktu nepiemēro:

a)	ja gaisa kuģis ir nolaidies uz pārbaudi;

b)	ārkārtas nolaišanās situācijā.

7. Atkāpjoties no 5. punkta, attiecīgā dalībvalsts kompetentā iestāde, kura norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut gaisa kuģim pacelties no Savienības teritorijas, nolaisties tajā vai pārlidot to, ja minētā kompetentā iestāde ir iepriekš konstatējusi, ka tas ir vajadzīgs humānās palīdzības nolūkiem vai jebkādam citam nolūkam, kas atbilst šīs regulas mērķiem.”;

12)

regulas 11.b pantu aizstāj ar šādu:

“11.b pants

1. Ir aizliegts:

iznomāt vai fraktēt kuģus vai gaisa kuģus vai sniegt apkalpes pakalpojumus Ziemeļkorejai, personām vai vienībām, kas minētas IV pielikumā, jebkurām citām Ziemeļkorejas vienībām, jebkurām citām personām vai vienībām, kas ir palīdzējušas pārkāpt noteikumus, kas izklāstīti ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) vai 2321 (2016), vai jebkurai personai vai vienībai, kas rīkojas jebkuras šādas personas vai vienības vārdā vai uzdevumā, un vienībām, kas ir to īpašumā vai kontrolē;

b)	iepirkt kuģu vai gaisa kuģu apkalpes pakalpojumus no Ziemeļkorejas;

c)	iegādāties, izīrēt, ekspluatēt, apdrošināt vai nodrošināt kuģu klasificēšanas pakalpojumus vai saistītos pakalpojumus jebkuram Ziemeļkorejas karoga kuģim;

d)	reģistrēt vai reģistrā saglabāt jebkuru kuģi, kas ir Ziemeļkorejas vai Ziemeļkorejas valstspiederīgo īpašumā, kontrolē vai ekspluatācijā vai kuru kāda cita valsts ir svītrojusi no reģistra, ievērojot ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2321 (2016) 24. punktu;

e)	sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus kuģiem, kas ir Ziemeļkorejas īpašumā, kontrolē vai ekspluatācijā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā aizlieguma, dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut šādu nomāšanu, fraktēšanu un apkalpes pakalpojumu sniegšanu ar noteikumu, ka dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā ir saņēmusi Sankciju komitejas iepriekšēju apstiprinājumu.

3. Atkāpjoties no 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem aizliegumiem, dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut iegādāties, iznomāt, ekspluatēt jebkuru Ziemeļkorejas karoga kuģi vai nodrošināt kuģu klasificēšanas pakalpojumus vai saistītos pakalpojumus jebkuram Ziemeļkorejas karoga kuģim, vai reģistrēt vai reģistrā saglabāt jebkuru kuģi, kas ir Ziemeļkorejas vai Ziemeļkorejas valstspiederīgo īpašumā, kontrolē vai ekspluatācijā, ar noteikumu, ka dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā ir saņēmusi Sankciju komitejas iepriekšēju apstiprinājumu.

4. Atkāpjoties no 1. punkta e) apakšpunkta, dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus ar noteikumu, ka Sankciju komiteja katrā atsevišķā gadījumā ir iepriekš noteikusi, ka kuģis ir iesaistīts darbībās, kas ir paredzētas vienīgi iztikas vajadzībām un ko Ziemeļkorejas personas vai vienības neizmantos, lai gūtu ienākumus, vai kas tiek veiktas vienīgi humanitāros nolūkos.

5. Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu.”;

13)

iekļauj šādu pantu:

“11.c pants

Atkāpjoties no aizliegumiem, kas izriet no ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2070 (2016) vai 2321 (2016), dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde, kas norādīta II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut jebkuras darbības, ja Sankciju komiteja katrā atsevišķā gadījumā ir noteikusi, ka tās ir nepieciešamas, lai atvieglotu tādu starptautisko un nevalstisko organizāciju darbu, kuras Ziemeļkorejā veic palīdzības un glābšanas darbības Ziemeļkorejas civiliedzīvotāju labā, atbilstoši ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2321 (2016) 46. punktam.”;

14)

regulas 13. panta 1. punkta c), d) un g) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“c)

grozīt III, III.a un III.b pielikumu, lai sīkāk izstrādātu vai pielāgotu tajā ietverto preču sarakstu, ņemot vērā definīcijas vai pamatnostādnes, ko Sankciju komiteja vai ANO Drošības padome varētu izdot, un lai pievienotu atsauces numurus no kombinētās nomenklatūras, kā izklāstīts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā, ja tas būtu vajadzīgs vai būtu lietderīgi;”

“d)	grozīt IV un IV.a pielikumu, pamatojoties uz Sankciju komitejas vai ANO Drošības padomes konstatējumiem;”;

“g)	grozīt I.g un I.h pielikumu, pamatojoties uz Sankciju komitejas vai ANO Drošības padomes konstatējumiem, un pievienot atsauces numurus, kas doti kombinētajā nomenklatūrā, kā norādīts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā.”

2. pants

Šīs regulas I, II, III un IV pielikumu pievieno Regulai (EK) Nr. 329/2007 kā attiecīgi I.h, III.a, III.b un IV.a pielikumu.

3. pants

I.g pielikumā tekstu:

“Ar masu iznīcināšanas ieročiem saistīti izstrādājumi, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas, kas noteiktas un apzīmētas kā paaugstināta riska preces atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2270 25. punktam.”

aizstāj ar šādu:

“Ar masu iznīcināšanas ieročiem saistīti izstrādājumi, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas, kas noteiktas un apzīmētas atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2270 (2016) 25. punktam un ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2321 (2016) 4. un 7. punktam.”

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. MIZZI

(1) OV L 141, 28.5.2016., 79. lpp.

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 329/2007 (2007. gada 27. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV L 88, 29.3.2007., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2013/183/KĀDP (2013. gada 22. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2010/800/KĀDP (OV L 111, 23.4.2013., 52. lpp.).

(4) Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/345 (2017. gada 27. februāris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 59. lpp.).

I PIELIKUMS

“III.a PIELIKUMS

4.c panta 1. punktā minētās statujas.”

II PIELIKUMS

“III.a PIELIKUMS

4.c panta 1. punktā minētās statujas.”

III PIELIKUMS

“III.b PIELIKUMS

4.d panta 1. punktā minētie helikopteri un kuģi.”

IV PIELIKUMS

“IV.a PIELIKUMS

Kuģi, kurus norādījusi Sankciju komiteja saskaņā ar ANO DPR 2321 (2016) 12. punktu.”

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/9

PADOMES REGULA (ES) 2017/331

(2017. gada 27. februāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2012/642/KĀDP (2012. gada 15. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2006 (2) ir noteikts aizliegums eksportēt jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Baltkrievijā aprīkojumu, ko iespējams izmantot iekšējām represijām, kā arī sniegt attiecīgu tehnisku palīdzību, starpnieku pakalpojumus, finansējumu vai finanšu palīdzību.

(2)	Ar Regulu (EK) Nr. 765/2006 tiek īstenoti pasākumi, kas paredzēti Lēmumā 2012/642/KĀDP.

(3)	Ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/350 (3), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP, no eksportēšanas aizlieguma atbrīvo biatlona aprīkojumu.

(4)	Nekas šajā regulā neietekmē licences prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 258/2012 (4).

(5)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 765/2006.

(6)	Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulu (EK) Nr. 765/2006 groza šādi:

regulas 1.a pantā pievieno šādu punktu:

“4. Šā panta 1. punktu nepiemēro IV pielikumā norādītajām biatlona šautenēm, to munīcijai un tēmekļiem, kas atbilst arī specifikācijām biatlona aprīkojumam, kā definēts Starptautiskās biatlona federācijas pasākumu un sacensību noteikumos, un kas ir paredzēti izmantošanai vienīgi biatlona pasākumos un treniņos.”;

regulas 1.b pantā pievieno šādu punktu:

2. Šīs regulas pielikuma tekstu pievieno kā IV pielikumu Regulai (EK) Nr. 765/2006.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. MIZZI

(1) OV L 285, 17.10.2012., 1. lpp.

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/350 (2017. gada 27. februāris), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV L 50, 28.2.2017., 81. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2012 (2012. gada 14. marts), ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (OV L 94, 30.3.2012., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

Regulas 1.a un 1.b pantā minētās biatlona šautenes, to munīcija un tēmekļi, kas atbilst arī specifikācijām biatlona aprīkojumam, kā definēts Starptautiskās biatlona federācijas pasākumu un sacensību noteikumos

Biatlona šautenes:

ex 9303 30

citādas sporta, medību vai sacensību šautenes

Biatlona šauteņu munīcija:

ex 9306 21	patronas
ex 9306 29	patronu daļas
ex 9306 30 90	patronas un to daļas pozīcijas 9302 revolveriem un pistolēm un pozīcijas 9301 mašīnpistolēm

Biatlona šauteņu tēmekļi:

ex 9305 20

daļas un piederumi bisēm vai šautenēm, kas minētas pozīcijā 9303”

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/11

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/332

(2017. gada 14. februāris),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pistacchio Verde di Bronte (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Pistacchio Verde di Bronte, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 21/2010 (2).

(2)	Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(3)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu Pistacchio Verde di Bronte (ACVN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 14. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) Komisijas 2010. gada 12. janvāra Regula (ES) Nr. 21/2010 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pistacchio Verde di Bronte (ACVN)) (OV L 8, 13.1.2010., 3. lpp.).

(3) OV C 403, 1.11.2016., 14. lpp.

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/12

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/333

(2017. gada 14. februāris),

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Vācijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Schwäbische Spätzle / Schwäbische Knöpfle, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 186/2012 (2).

(2)	Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(3)	Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu Schwäbische Spätzle / Schwäbische Knöpfle (AĢIN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 14. februārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Phil HOGAN

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) Komisijas 2012. gada 7. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 186/2012 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Schwäbische Spätzle / Schwäbische Knöpfle (AĢIN)) (OV L 69, 8.3.2012., 3. lpp.).

(3) OV C 403, 1.11.2016., 20. lpp.

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/13

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/334

(2017. gada 27. februāris),

ar ko labo Regulas (ES) Nr. 1321/2014 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu redakciju bulgāru, holandiešu, igauņu un vācu valodā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1) un jo īpaši tās 5. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 1321/2014 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2015/1088 (3), ir kļūda holandiešu valodas redakcijā, konkrēti tās II pielikuma (145. daļas) 145.A.55. iedaļas c) punkta 3. apakšpunktā attiecībā uz gadu skaitu, ko aptver saglabātie tehniskās apkopes uzskaites dati, kuri tiek izsniegti. Tāpēc ir vajadzīgs labojums holandiešu valodas redakcijā. Tas neskar pārējo valodu redakcijas.

(2)

Regulā (ES) Nr. 1321/2014, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2015/1088, ir kļūda bulgāru, igauņu un vācu valodas redakcijā, konkrēti tās II pielikuma (145. daļas) 145.A.70. iedaļas a) punkta 6. apakšpunktā, proti, ir izlaists vārds “palīgpersonāla”. Tāpēc ir vajadzīgs labojums bulgāru, igauņu un vācu valodas redakcijā. Tas neskar redakcijas pārējās valodās.

(3)	Tāpēc attiecīgi būtu jālabo Regula (ES) Nr. 1321/2014.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecas tikai uz redakciju bulgāru, holandiešu, igauņu un vācu valodā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1321/2014 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2015. gada 3. jūlija Regula (ES) 2015/1088, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1321/2014 par vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģu tehniskās apkopes procedūru atvieglojumiem (OV L 176, 7.7.2015., 4. lpp.).

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/15

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/335

(2017. gada 27. februāris),

ar ko attiecībā uz steviolglikozīdu (E 960) kā saldinātāja lietošanu noteiktos konditorejas izstrādājumos ar samazinātu enerģētisko vērtību groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (1) un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietošanas nosacījumi.

(2)	Minēto sarakstu pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas var atjaunināt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1331/2008 (2) 3. panta 1. punktā minēto vienoto procedūru.

(3)	2015. gada 27. maijā tika iesniegts pieteikums uz to, lai steviolglikozīdus (E 960) atļautu lietot par saldinātāju noteiktos konditorejas izstrādājumos ar samazinātu enerģētisko vērtību. Pēc tam pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 4. pantu darīja pieejamu dalībvalstīm.

(4)

Steviolglikozīdi ir bezkaloriju komponenti ar saldu garšu, un tos var izmantot, lai noteiktos konditorejas izstrādājumos aizstātu cukurus ar augstu kaloritāti, tādējādi samazinot kaloriju daudzumu šajos produktos, un patērētājiem piedāvātu produktus ar samazinātu enerģētisko vērtību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1333/2008 7. pantu. Salīdzinājumā ar produktiem, kuros saldināšanas nolūkā izmanto tikai steviolglikozīdus, steviolglikozīdu lietošana kopā ar cukuru piedod produktiem saldumu un uzlabo garšas īpašības, jo cukurs nomāc steviolglikozīdu pēcgaršu.

(5)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 2. punktu Komisijai jālūdz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“iestāde”) atzinums, lai atjauninātu Savienības pārtikas piedevu sarakstu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā.

(6)	Iestāde 2010. gadā pieņēma zinātnisku atzinumu (3) par steviolglikozīdu nekaitīgumu attiecībā uz ierosinājumu tos lietot par pārtikas piedevu (E 960) un noteica pieļaujamo diennakts devu (PDD) 4 mg/kg ķermeņa svara/dienā, kas izteikta steviolekvivalentos.

(7)

Iestāde 2015. gadā pārskatīja steviolglikozīdu eksponētības novērtējumu un secināja, ka aplēses par eksponētību bija zem PDD visām vecuma grupām, izņemot vienā valstī attiecībā uz augsta līmeņa augstākās robežvērtības (95. procentile) aplēsēm maziem bērniem (4). Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu 2015. gadā veiktie eksponētības aprēķini parādīja, ka ierosinātais plašākais lietojums, pieņemot, ka steviolglikozīdus saturošu produktu tirgus daļa ir 25 % un uzticēšanās preču zīmei ir 100 %, neietekmē eksponētības 95. procentili uz maziem bērniem vecumā no diviem līdz sešiem gadiem Nīderlandē.

(8)

Iestāde 2015. gada atzinumā norādīja, ka FoodEx klasifikācijas sistēmā nebija iespējams atspoguļot ierobežojumus/izņēmumus, kas attiecas uz steviolglikozīdu (E 960) lietošanu 05.2. pārtikas apakškategorijas pārtikā. Tāpēc maksimālo līmeni 2 000 mg/kg attiecināja uz visu pārtikas kategoriju, kā dēļ iedarbība tika pārvērtēta. Turklāt pārtika, kas ietilpst 05.2. kategorijā “Citi konditorejas izstrādājumi, tostarp elpu atsvaidzinoši mikrosaldumi”, nebija noteikta par vienu no galvenajām pārtikas kategorijām, kas veicina eksponētību steviolglikozīdiem (E 960).

(9)	Ņemot vērā, ka aplēses par eksponētību ir zem PDD visām vecuma grupām, ierosinātie steviolglikozīdu (E 960) kā saldinātāja lietojumi un lietošanas daudzumi, nerada bažas par kaitīgumu.

(10)

Tāpēc ir lietderīgi atļaut steviolglikozīdus (E 960) lietot par saldinātāju noteiktos konditorejas izstrādājumos ar samazinātu enerģētisko vērtību, kuri ietilpst 05.2. pārtikas apakškategorijā “Citi konditorejas izstrādājumi, tostarp elpu atsvaidzinoši mikrosaldumi”, proti, cietos konditorejas izstrādājumos (konfektēs un sūkājamajās konfektēs uz kociņa), mīkstos konditorejas izstrādājumos (košļājamās konfektēs, augļu gumijas konfektēs un cukura putu masas izstrādājumos/pastilās (marshmallows)), lakricā, nugā un marcipānā (ne vairāk kā 350 mg/kg), stipri aromatizētās atsvaidzinošās kakla pastilās (ne vairāk kā 670 mg/kg) un elpu atsvaidzinošos mikrosaldumos (ne vairāk kā 2 000 mg/kg).

(11)	Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.).

(3) EFSA Journal 2010;8(4):1537.

(4) EFSA Journal 2015;13(6):4146.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma E daļā 05.2. pārtikas apakškategoriju “Citi konditorejas izstrādājumi, tostarp elpu atsvaidzinoši mikrosaldumi” groza šādi:

ierakstu par E 960 steviolglikozīdiem ar norādi “Tikai konditorejas izstrādājumos bez pievienota cukura” aizstāj ar šādu:

“E 960

Steviolglikozīdi

350

(60)

Tikai konditorejas izstrādājumos bez pievienota cukura

Tikai cietos konditorejas izstrādājumos ar samazinātu enerģētisko vērtību (konfektēs un sūkājamajās konfektēs uz kociņa)

Tikai mīkstos konditorejas izstrādājumos ar samazinātu enerģētisko vērtību (košļājamās konfektēs, augļu gumijas konfektēs un cukura putu masas izstrādājumos/pastilās (marshmallows))

Tikai lakricā ar samazinātu enerģētisko vērtību

Tikai nugā ar samazinātu enerģētisko vērtību

Tikai marcipānā ar samazinātu enerģētisko vērtību”;

ierakstu par E 960 steviolglikozīdiem ar norādi “Tikai stipri aromatizētās atsvaidzinošās kakla pastilās bez pievienota cukura” aizstāj ar šādu:

“E 960

Steviolglikozīdi

670

(60)

Tikai stipri aromatizētās atsvaidzinošās kakla pastilās ar samazinātu enerģētisko vērtību vai bez pievienota cukura”;

ierakstu par E 960 steviolglikozīdiem ar norādi “Tikai elpu atsvaidzinošos mikrosaldumos bez pievienota cukura” aizstāj ar šādu:

“E 960

Steviolglikozīdi

2 000

(60)

Tikai elpu atsvaidzinošos mikrosaldumos ar samazinātu enerģētisko vērtību vai bez pievienota cukura”

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/18

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/336

(2017. gada 27. februāris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda biezlokšņu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Pagaidu pasākumi

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 7. oktobrī, pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1777 (2) (“pagaidu regula”), noteica pagaidu antidempinga maksājumu attiecībā uz Eiropas Savienībā (“Savienība”) importētiem neleģētā un leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu, elektrotehnisko silīcijtēraudu, instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu) karsti velmētiem, neplaķētiem, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, ruļļos netītiem plakaniem izstrādājumiem ar biezumu vairāk par 10 mm un ar platumu 600 mm vai vairāk vai ar biezumu 4,75 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 10 mm un ar platumu 2 050 mm vai vairāk (“biezloksnes”), kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Pēc tam, kad Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer”) 2016. gada 4. janvārī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no biezlokšņu ražošanas kopapjoma Savienībā, Komisija 2016. gada 13. februārī sāka izmeklēšanu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(3)

Kā norādīts pagaidu regulas 28. un 29. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”), un kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.2. Reģistrācija

(4)	Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1357 (3) (“reģistrācijas regula”), sākot no 2016. gada 11. augusta, uz ĶTR izcelsmes biezlokšņu importu attiecināja reģistrāciju. Importa reģistrācija beidzās līdz ar pagaidu pasākumu noteikšanu 2016. gada 8. oktobrī.

(5)	Pēc reģistrācijas sākšanas ieinteresētajām personām bija dotas 20 dienas piezīmju iesniegšanai. Piezīmes netika saņemtas.

1.3. Turpmākā procedūra

(6)

Pēc būtisko faktu un apsvērumu izpaušanas, pamatojoties uz kuriem bija noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), Eurofer, ĶTR tērauda ražotāju asociācija (“CISA”), ĶTR ražotājs eksportētājs, biezlokšņu importētājs Savienībā, kas minēts pagaidu regulas 34. apsvērumā (“viens importētājs”), un ad-hoc lietotāju asociācija pakārtotajās ražošanas nozarēs (vējturbīnu torņi), iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros pauda viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(7)	Personām, kuras to lūdza, deva iespēju tikt uzklausītām. Notikušajās uzklausīšanās piedalījās viens ĶTR ražotājs eksportētājs, CISA un viens importētājs.

(8)	Komisija izskatīja ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un attiecīgi sniedza turpmāk iekļautās atbildes.

(9)

Komisija turpināja apkopot un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Lai pārbaudītu nesaistīto importētāju atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem, tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu personu telpās:

—	Network Steel S.L., Madride, Spānija,

—	Primex Steel Trading GmbH, Diseldorfa, Vācija,

—	Salzgitter Mannesmann International GmbH, Diseldorfa, Vācija.

(10)	Komisija informēja visas personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes biezlokšņu importam Savienībā un galīgi iekasēt ar pagaidu maksājumu nodrošinātās summas (“galīgā informācijas izpaušana”).

(11)

Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo izpausto informāciju. Eurofer, CISA un viens importētājs pēc galīgās informācijas izpaušanas un uzklausīšanas laikā iesniedza rakstiskas piezīmes. Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

1.4. Izlase

(12)	CISA apgalvoja, ka Savienības ražotāju izlase, kas veido 28,5 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdevumu apjoma, ir pārāk maza un neaptver pietiekamu pārdošanas apjomu.

(13)	Kā minēts pagaidu regulas 12. apsvērumā, Savienības ražotāju izlase tika izveidota, pamatojoties uz vislielāko pārdošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt.

(14)

Jau šī iemesla dēļ arguments ir jānoraida. Kā norādīts turpmāk 197. apsvērumā, vairāk nekā 90 % (pēc apjoma) un aptuveni 70 % (pēc produkta kontroles numura (PKN), ko izmanto, lai izmeklēšanas nolūkos nošķirtu ražojumu veidus) gadījumu ir gandrīz pilnīga atbilstība starp produktu veidiem, ko eksportē izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji no ĶTR, un produktu veidiem, ko Savienības tirgū pārdod izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(15)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA atgriezās pie šā jautājuma savās piezīmēs un uzklausīšanā, norādot, ka ir grūti noticēt, ka pastāv gandrīz pilnīga PKN atbilstība, ja lielāko daļu PKN nepārdod visi trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Komisija atzīmē, ka PKN atbilstība tika vēlreiz pārbaudīta un 14. apsvērumā minētie procentuālie apjomi tika atzīti par pareiziem.

(16)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka “atbilstība” nozīmē to, ka vienam ražojumu veidam ar noteiktu PKN, ko eksportē izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji, atbilst vismaz viens darījums attiecībā uz ražojumu veidu ar to pašu PKN, ko ražo izlasē iekļautie Savienības ražotāji. 90 % atbilstība pēc apjoma nozīmē, ka uz 90 % izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju importa darījumu izmeklēšanas periodā attiecas PKN, kuram atbilst vismaz viens izlasē iekļauto Savienības ražotāju darījums. 70 % atbilstība pēc PKN nozīmē, ka 70 % ražojumu veidu, ko importē ar noteiktu PKN, atbilst vismaz viens izlasē iekļauto Savienības ražotāju darījums.

(17)	Tādējādi Komisija secina, ka Savienības ražotāju izlase ir reprezentatīva, pat ja pats fakts, ka tās pamatā ir vislielākais apjoms, ko var pienācīgi pārbaudīt, nebija pietiekams.

(18)	Tā kā turpmākas piezīmes par izlases veidošanas metodi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 11.–24. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi.

1.5. Atsevišķa pārbaude

(19)	Pagaidu regulas 25. apsvērumā bija minēts, ka septiņi ražotāji eksportētāji ĶTR norādīja, ka vēlas pieprasīt atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(20)

Lai gan neviens no šiem ražotājiem eksportētājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un tāpēc tika uzskatīts, ka pieprasījumi netika saņemti, viens no šiem septiņiem ražotājiem eksportētājiem iesniedza tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un pēc pagaidu regulas publicēšanas lūdza Komisijai izvērtēt tā TER pieprasījumu.

(21)

Tā kā ražotājs eksportētājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, uzņēmuma pieprasījums veikt atsevišķu pārbaudi tika noraidīts, jo šis ražotājs eksportētājs nebija apliecinājis, ka tas atbilst atsevišķas pārbaudes piešķiršanas nosacījumiem. Šajā saistībā to informēja, ka tikai TER pieprasījuma veidlapas iesniegšana vien nav pietiekama, lai pamatotu atsevišķas pārbaudes pieprasījumu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta d) apakšpunktu Komisija neizvērtēja šo TER pieprasījumu, jo šis ražotājs eksportētājs nebija iekļauts izlasē un tas nebija sekmīgi pieprasījis atsevišķu pārbaudi.

(22)	Tā kā turpmākas piezīmes par atsevišķu pārbaudi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 25. apsvērumā minētie pagaidu konstatējumi.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Apgalvojumi par ražojumu klāstu

(23)	Attiecīgā ražojuma pagaidu definīcija noteikta pagaidu regulas 30. un 31. apsvērumā.

(24)	Pagaidu regulas 34. un 41. apsvērumā ir izklāstīti apgalvojumi, ko sniedzis viens importētājs, un Komisijas izvērtējums par tiem attiecībā uz ražojumu klāstu.

(25)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens importētājs un CISA iesniedza papildu apgalvojumus, līdzīgā veidā norādot, ka daži ražojuma veidi, proti:

—	konstrukciju tērauds ar tērauda kategoriju S500 un vairāk,

—	tērauds metāla virsmas cietināšanai, dzesēšanai un atlaidināšanai,

—	cauruļvadu tērauds,

—	pret berzēšanu noturīgs tērauds,

—	cita veida tērauds (4),

—	visas biezloksnes, kuru biezums pārsniedz 150 mm,

ko apgalvojumu iesniedzēji dēvē par “īpašajām biezloksnēm”, būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta.

(26)	Komisija norāda, ka gan “īpašās biezloksnes”, gan citas biezloksnes var izgatavot pēc noteikta izmēra, tāpēc tas nav atbilstošs kritērijs, lai tās nošķirtu.

(27)	Tika izvirzīti vairāki argumenti, kas pamato prasību par izslēgšanu, un tie ir atsevišķi analizēti turpmāk.

(28)

Vispirms Komisija atgādina, ka saskaņā ar judikatūru ne pamatregulā, ne arī PTO Antidempinga nolīgumā nav precizēts jēdziena “attiecīgais ražojums” tvērums. Līdz ar to Tiesa uzskata, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība, definējot attiecīgo ražojumu. Jo īpaši, nepastāv nekādas prasības attiecībā uz konkrēto ražojumu viendabību vai līdzību. Gluži pretēji, Savienības tiesas uzskatīja, ka nozīmīgi ir tas, vai visiem attiecīgajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās īpašības. Turklāt Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka galīgais izmantojums un savstarpējā aizstājamība var būt attiecīgi kritēriji.

(29)	Vispirms Komisija izklāstīs šo kritēriju analīzi šajā lietā un tad paskaidros, kā tā nolēma izmantot savu plašo rīcības brīvību uz šī pamata.

2.1.1. Fizikālo, ķīmisko un tehnisko īpašību atšķirības

(30)

Viens importētājs apgalvoja, ka “īpašās biezloksnes” var viegli atšķirt no “izejmateriāla biezloksnēm”, pamatojoties uz ķīmiskajām īpašībām, piemēram, oglekļa saturu, fizikālajām īpašībām, piemēram, materiāla tecēšanas robežu vai Brinela cietības skaitli, tehniskajām īpašībām, piemēram, kategorijas apzīmējumu, vai biezumu.

(31)

CISA apgalvoja, ka pats svarīgākais kritērijs (pēc eksporta apjoma), lai atšķirtu “īpašās biezloksnes”, ir loksnes biezums, kas attiecas vairāk nekā uz pusi no visiem izslēdzamajiem ražojumiem. CISA pamatoja šo argumentu par izslēgšanu no ražojumu klāsta ar PKN struktūru, ko izmantoja dažādu ražojumu veidu grupēšanai izmeklēšanas nolūkos.

(32)

PKN struktūru izmanto, lai nodrošinātu ražojumu ar salīdzināmām izmaksām un cenām salīdzināšanu; tajā nav nekādu norāžu par ražojuma izmantošanu vai savstarpējo aizstājamību. Attiecībā uz biezumu tajā nekas nav minēts par ražojuma fizikālajām, ķīmiskajām vai tehniskajām īpašībām. Jo īpaši, neviena no ieinteresētajām personām nevarēja pierādīt, ka biezloksnei ar biezumu 155 mm nav tāds pats galīgais izmantojums un tā nav aizstājama ar biezloksni, kuras biezums ir 145 mm, ja visi pārējie parametri ir vienādi.

(33)	Turklāt, lai gan patiešām varētu būt šīs konkrēto īpašību specifiskās atšķirības, kā minēts iepriekš 30. apsvērumā, tas neliecina, ka “īpašajām biezloksnēm” un `“izejmateriāla biezloksnēm” nav vienas un tās pašas pamatīpašības.

(34)	Eurofer pieprasīja nemainīt ražojuma definīciju un atbalstīja Komisijas argumentus, kas norādīti pagaidu regulas 36. un 41. apsvērumā.

(35)

Turklāt tas apgalvoja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ietver daudzu dažādu kategoriju un izmēru tērauda ražojumus, kā arī leģētas un neleģētas tērauda biezloksnes. Visbeidzot, tie norādīja, ka uz ražojumiem, kas ir iekļauti attiecīgā ražojuma jomā, neattiecas nekādas “īpašas prasības attiecībā uz ražojumu viendabību vai līdzību”.

(36)	Komisija norāda, ka antidempinga izmeklēšanās bieži vien ražojumu klāsts aptver simtiem vai pat tūkstošiem ražojumu veidu, kas nav identiski vai homogēni, bet tik un tā tiem ir dažas kopīgas pamatīpašības, kā tas ir šajā izmeklēšanā.

(37)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA, Eurofer un viens importētājs atgriezās pie šā jautājuma savās piezīmēs un uzklausīšanā:

a)	CISA neizvirzīja nekādus jaunus būtiskus argumentus.

Viens importētājs apgalvoja, ka “īpašajām biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” nav vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un ka fakts, ka biezloksnes var izgatavot pēc noteikta izmēra, nevar atspēkot ar lokšņu biezumu pamatotu atšķirību starp “īpašajam biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm”.

Šajā saistībā šis importētājs atsaucās uz trim iepriekšējām antidempinga lietām, kurās izmeklējamo ražojumu definēšanai tika izmantoti tādi rādītāji kā maksimālais šķērsgriezums (tērauda troses un tauvas, kuru izcelsme ir ĶTR un Ukrainā (5)), noteikts biezuma diapazons apvienojumā ar noteiktu platumu (alumīnija folija, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un ĶTR (6)) vai atsauce uz fizikālām un ķīmiskām īpašībām (nerūsošais tērauds, kura izcelsme ir ĶTR (7)).

Uz šā pamata minētais importētājs secināja, ka Komisija varēja par atsauci izmantot 150 mm biezumu, lai nošķirtu “īpašās biezloksnes” un “izejmateriāla biezloksnes”.

Turpretim Eurofer apgalvoja, ka visām biezloksnēm ir līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, visas biezloksnes ir izgatavotas no plakana velmēta tērauda, tās ir plakanas (t. i., ruļļos netītas) un tām ir līdzīgs izmēru diapazons, kas atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai.

Šajā saistībā Eurofer atsaucās uz trim iepriekšējām antdempinga lietām tērauda nozarē, kur izmeklējamais ražojums tika definēts kā viena ražojumu grupa neatkarīgi no tērauda biezuma vai kategorijas (karsti velmēti plakani ražojumi, kuru izcelsme ir Bulgārijā, Indijā, Dienvidāfrikā, Taivānā un Dienvidslāvijā (8)), neraugoties uz visu ražojumu veidu plašu klāstu (nerūsējošā tērauda stieples, kuru izcelsme ir Indijā (9)) vai neraugoties uz magnētisko zudumu vai trokšņu līmeņu atšķirībām (plakani velmēti ražojumi ar orientētu graudu no elektrotehniskā silīcijtērauda, kuru izcelsme ir ĶTR, Japānā, Dienvidkorejā, Krievijā un ASV (10)).

Eurofer atsaucās arī uz gadījumiem citās nozarēs, piemēram, ĶTR izcelsmes saules enerģijas paneļu nozarē un ĶTR un Vjetnamas izcelsmes apavu nozarē, kur tika konstatēts, ka ražojumi ar atšķirīgām īpašībām ietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā.

Visbeidzot, Eurofer norādīja arī uz to, ka Pirmās instances tiesa (11) ir norādījusi, ka Komisijai esot “plaša rīcības brīvība”, lai noteiktu līdzīgo ražojumu.

(38)

Attiecībā uz iepriekš minētajām piezīmēm Komisija atzīmē, ka – tāpat kā vairumā izmeklēšanu – attiecīgā ražojuma definīcija attiecas uz dažādiem ražojumu veidiem, kam ir vienādas vai līdzīgas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Apstāklis, ka šīs īpašības var atšķirties atkarībā no ražojuma veida, nudien var novest pie tā, ka jāapskata daudzi dažādi veidi.

(39)

Komisija norāda arī, ka, lai gan dažāda veida biezloksnēm ir atšķirīgs biezums, tērauda kategorijas u. c., CISA un viens importētājs nevarēja apliecināt un iesniegt pierādījumus vai būtiskus argumentus, ka 150 mm biezums būtu piemērots nošķīrums starp “īpašajām biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” fizikālo, ķīmisko un tehnisko pamatīpašību vai galalietojuma un savstarpējās aizstājamības dēļ (skatīt turpmāk 2.1.2. iedaļu).

(40)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka “īpašajām biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības.

2.1.2. Atšķirīgs galīgais izmantojums un savstarpēja aizstājamība

(41)

CISA un viens importētājs arī apgalvoja, ka importētajām “īpašajām biezloksnēm” ir pilnīgi atšķirīgs galīgais izmantojums un ka tās nav savstarpēji aizvietojamas ar “izejmateriāla biezloksnēm”. CISA apgalvoja, ka “īpašo biezlokšņu” imports galvenokārt ir paredzēts Savienības metālapstrādes rūpniecībai, kas ir atkarīga no šāda importa.

(42)	Tajā pašā laikā viens importētājs norādīja, ka “īpašās biezloksnes” tiek izmantotas daudzās dažādās nozarēs, tostarp kalnrūpniecības un zemesdarbu mašīnu (yellow goods), celtņu un pacelšanas iekārtu, tiltu konstrukciju, vējturbīnu torņu, enerģētikas nozarē u. c.

(43)

Neviens lietotājs Savienībā vai 41. un 42. apsvērumā minēto rūpniecības nozaru lietotājs nepamatoja šo 40. apsvērumā izklāstīto argumentu. Gluži otrādi, jo īpaši attiecībā uz vējturbīnu torņiem šā importētāja un citu ieinteresēto personu sniegtie pierādījumi norāda, ka vējturbīnu ražotāji pērk biezloksnes, kas neatbilst definīcijai “īpašās biezloksnes”, kā to ierosinājis viens importētājs vai CISA, bet atbilst definīcijai “izejmateriāla biezloksnes”.

(44)

Komisija norāda, ka “īpašajām biezloksnēm” patiešām ir plašs un daudzveidīgs galīgais izmatojums. Tomēr ieinteresētās personas nav sniegušas detalizētus pierādījumus ((piemēram, rēķinus lietotājiem šajās nozarēs, kas liecinātu, ka šīs nozares faktiski izmanto šos ražojumus), kas Komisijai būtu ļāvuši veikt novērtējumu par to, vai “īpašajam biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” ir atšķirīgi galalietotāji vai arī patiesībā visi galalietotāji vai lielākā viņu daļa var aizstāt vienu ražojumu ar otru. Tādējādi netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka “īpašās biezloksnes” nav savstarpēji aizstājamas ar citām biezloksnēm.

(45)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA, viens importētājs un Eurofer atgriezās pie šā jautājuma savās piezīmēs un uzklausīšanā. CISA neizvirzīja nekādus jaunus argumentus. Viens importētājs apgalvoja, ka biezlokšņu izmantošana ir atkarīga no aprēķinātās strukturālās vērtības un mehāniskās ietekmes (saistībā ar fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām), kā arī no komerciālajiem aspektiem (saistībā ar ražošanas procesu cenām un izmaksām).

(46)

Lai pamatotu savu argumentu, tie atsaucās uz:

a)	Vācijas Tērauda ražotāju asociācijas publikāciju, kurā norādītas korelācijas starp svaru, biezumu, izturību un tērauda kategoriju;

b)	Savienības ražotāju cenu politiku, saskaņā ar kuru uz biezloksnēm, kuru biezums pārsniedz 120 mm, attiecas papildu maksa par biezumu;

c)	salīdzinājumu starp divām biezlokšņu ražošanas tehnoloģijām, t. i., no lietņiem (dārgāka tehnoloģija) un no nepārtrauktās liešanas plāksnēm (lētāka tehnoloģija);

d)	faktu, ka ĶTR maksimālais plāksnes biezums ir 400 mm, un tas nozīmē, ka biezlokšņu, kuru biezums pārsniedz 200 mm, ražošanai kā izejvielas ir nepieciešami lietņi (tas nozīmē dārgāku procesu);

e)	to, ka daži Savienības ražotāji eksportē īpašu kategoriju biezloksnes uz ĶTR.

(47)	Komisija norāda, ka gan CISA, gan viens importētājs neiesniedza nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu, ka objektīva atšķirība starp “īpašajām biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” ir tas, vai plāksnes biezums pārsniedz 150 mm vai ir zem šā rādītāja.

(48)

Turklāt nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka nepastāv pārklāšanās un konkurence starp blakus esošajiem biezlokšņu segmentiem, piemēram, starp biezloksnēm ar biezumu 155 mm un biezloksnēm ar biezumu 145 mm. Gluži pretēji, no vairākiem rēķiniem, ko iesniedza viens importētājs, izriet, ka “izejmateriāla biezloksnes” un “īpašās biezloksnes” tika pārdotas ar to pašu rēķinu tam pašam klientam.

(49)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens importētājs norādīja, ka Komisija varētu izveidot jaunu atsevišķu Taric kodu, lai nošķirtu “izejmateriāla biezloksnes” un “īpašās biezloksnes”, atsaucoties uz fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī uz biezumu. Šī ieinteresētā persona arī ierosināja noteikt oficiālu prasību par inspekcijas ziņojumu, ko veiktu neatkarīgs izpētes uzņēmums, lai apliecinātu iepriekš minēto atšķirību muitošanas brīdī.

(50)

Tā kā 150 mm biezuma parametrs kā robežšķirtne starp “īpašajām biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” nav pienācīgi pamatots, arguments par muitas kodu definīciju un oficiālu pārbaudi, kā to ierosinājis minētais importētājs, nav jāizskata. Tomēr Komisija piekrīt, ka, raugoties no tehniskā viedokļa, principā ir iespējams noteiktus produktus izslēgt no ražojumu klāsta. Tomēr izšķirošais jautājums ir, vai šāda izslēgšana, pamatojoties uz juridiskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem apsvērumiem, ir pamatota (attiecībā uz šo skatīt nākamo iedaļu).

(51)

Viens importētājs piezīmēs par informācijas galīgo izpaušanu iesniedza vairākus anonimizētus rēķinus, aprakstot tos kā “īpašo biezlokšņu” pārdevumus lietotājiem kalnrūpniecības un zemesdarbu mašīnu (yellow goods), celtņu un pacelšanas iekārtu, tiltu konstrukciju, vējturbīnu torņu, enerģētikas nozarē u. c. Šis importētājs arī piedāvāja vienoties ar Komisiju par šo datu pārbaudes kārtību.

(52)	Komisija uzskata, ka šajā lietā šāda pārbaude nav nepieciešama. Ņemot vērā ļoti novēloto piedāvājumu, to būtu ļoti grūti, pat neiespējami īstenot praksē.

(53)

Tomēr, kā norādīts iepriekš 47. apsvērumā, vairāki rēķini, ko iesniedza šis importētājs, liecināja, ka “izejmateriāla biezloksnes” un “īpašās biezloksnes” tika pārdotas ar to pašu rēķinu tam pašam klientam. Tas skaidri parāda, ka vieni un tie paši klienti var izmantot un izmanto abu veidu biezloksnes.

(54)

Viens importētājs savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu atsaucās arī uz Stahl-Informations-Zentrum publikāciju, ilustrējot biezlokšņu izmantošanas dažādos veidus. Komisija pieņem zināšanai šo ziņojumu un ir informēta par dažādiem biezlokšņu izmantošanas veidiem. Tomēr, kā minēts iepriekš 44. apsvērumā, netika iesniegti nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka “īpašās biezloksnes” nav savstarpēji aizstājamas ar citām biezloksnēm.

(55)	Visbeidzot, viens importētājs savās piezīmēs par informācijas galīgo izpaušanu atsaucās uz antidempinga pasākumiem attiecībā uz biezloksnēm Austrālijā un ASV, kur noteikti ražojumu veidi tika izslēgti, pamatojoties uz kategorijām un biezumu.

(56)	Tomēr Komisija norāda, ka šī izslēgšana tika veikta procedūras uzsākšanas posmā un nav sniegts nekāds pamatojums, kāpēc tika nolemts šo izslēgšanu veikt. Jebkurā gadījumā lēmumi, kurus pieņēmušas citas PTO dalībvalstis, neskar situāciju Savienībā.

(57)

Eurofer savās piezīmēs par informācijas galīgo izpaušanu apgalvoja, ka kategorijas, ko viens importētājs un CISA norādīja kā “īpašās biezloksnes”, balstās tikai uz viņu pašu pieņemto klasifikāciju. Lai to ilustrētu, Eurofer minēja divus piemērus, kas apstiprina Komisijas konstatējumus iepriekš 47. apsvērumā:

a)	šīs ieinteresētās personas konstrukciju tēraudu ar kategoriju S500 klasificē kā “īpašās biezloksnes”, savukārt kuģubūves tēraudu ar kategoriju AQ51 – kā “izejmateriāla biezloksnes”, lai gan šo abu kategoriju tēraudam ir līdzīga materiāla tecēšanas robeža un agregātizturība;

b)	šīs ieinteresētās personas spiedtvertnes leģēto tēraudu klasificē kā “izejmateriāla biezloksnes”, savukārt dažādas citas leģētā tērauda kategorijas – kā “īpašās biezloksnes”.

(58)	Pamatojoties uz to, Komisija noraida argumentu, ka “īpašajām biezloksnēm” ir atšķirīgs galīgais izmantojums un ka tās nav savstarpēji aizvietojamas ar citiem ražojumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana.

2.1.3. Novērtējums par iespēju noteiktus ražojumus izslēgt no ražojumu klāsta

(59)

Komisija atzīmē, ka fakts, ka uz biezloksnēm attiecināmajā ražojumu klāstā var nošķirt dažādu veidu, kategoriju, īpašību utt. biezloksnes un ka, iespējams, pastāv atšķirības ražošanas metodēs un izmaksās, neizslēdz to, ka tās var uzskatīt par vienu ražojumu, ja vien tām ir vienādas fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās īpašības. Šajā saistībā Komisija atsaucas uz judikatūru, kas citēta iepriekš 28. apsvērumā.

(60)	Komisija arī atzīst, ka tā varētu, ja tā šādu rīcību uzskatītu par atbilstošu, izslēgt noteiktus ražojumus no izmeklēšanas jomas, kā to ir darījušas izmeklēšanas iestādes citās PTO dalībvalstīs.

(61)	Tomēr Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā konstatēto faktu izvērtējumu, šāda izslēgšana nav pamatota.

(62)

CISA iesniedza aprēķinus, kas liecina, ka izslēgtās “īpašās biezloksnes” veidotu 9,2 % no kopējā importa apjoma no ĶTR. Uz šā pamata tie apgalvoja, ka “īpašo biezlokšņu” izslēgšanai no ražojumu klāsta “būs ļoti ierobežota ietekme uz kopējiem izmeklēšanas konstatējumiem” un ka tas “neapdraudētu antidempinga pasākumu vispārējo ietekmi uz biezlokšņu importu par dempinga cenām”, jo uz “izejmateriāla biezloksnēm” joprojām attiektos attiecīgie pasākumi.

(63)	Analīze par izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju no ĶTR eksporta pārdevumiem, pamatojoties uz PKN, liecina, ka “īpašās biezloksnes” samazina Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas un tādējādi palielina Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(64)

Tā kā nevar konstatēt, ka “īpašajām biezloksnēm” un “izejmateriāla biezloksnēm” ir atšķirīgs galīgais izmantojums un ka tās nav savstarpēji aizstājamas, šos pašlaik nelielos pārdošanas apjomus nevar izmantot kā norādi, ka to izslēgšana neapdraudētu pasākumu efektivitāti. Ja “īpašās biezloksnes” izslēgtu no ražojumu klāsta, lietotāji, kuri patlaban pērk “izejmateriāla biezloksnes”, varētu pāriet uz “īpašajām biezloksnēm”, tādējādi apejot nodokļus un apdraudot pasākumu efektivitāti.

(65)	Turklāt atšķirībā no situācijas citās PTO dalībvalstīs Savienības ražotāji ražo visu veidu biezloksnes ievērojamos daudzumos, un uz visiem šiem ražojumiem attiecas kaitējumu radošā dempinga prakse.

(66)	Uz šā pamata Komisija noraida argumentu, ka “īpašo biezlokšņu” izslēgšana neapdraudētu antidempinga pasākumu efektivitāti.

2.1.4. Secinājumi

(67)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka neviens no CISA un viena importētāja izvirzītajiem argumentiem neliecina, ka “īpašās biezloksnes” būtu jāizslēdz no izmeklēšanā aplūkojamo ražojumu klāsta.

(68)	Tā kā papildu piezīmes par ražojumu klāstu nav saņemtas, Komisija apstiprina attiecīgā ražojuma definīciju, kas minēta pagaidu regulas 30. un 31. apsvērumā.

3. DEMPINGS

3.1. Normālā vērtība

3.1.1. Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(69)	Kā izklāstīts pagaidu regulas 43. apsvērumā, neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja TER un netika pieņemti nekādi pieprasījumi par atsevišķu pārbaudi, tostarp TER pieprasījumi.

3.1.2. Analogā valsts

(70)	Pagaidu regulā Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu kā analogo valsti izvēlējās Austrāliju.

(71)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas CISA norādīja, ka izmeklēšanas sākumā iesniegtajos apsvērumos tā bija sniegusi piezīmes par Amerikas Savienoto Valstu iespējamo izmantošanu par analogo valsti, paužot nopietnas bažas par šo izvēli, jo tas nozīmētu, ka Komisija izmanto tādu uzņēmumu datus, kas ir saistīti ar Savienības ražošanas nozari. CISA norādīja, ka Komisijai vajadzētu izmantot datus no citām valstīm un ASV izmantot tikai kā pēdējo iespēju, ja citas valstis nesadarbojas.

(72)	Pēc pagaidu regulas publicēšanas Eurofer, viens ĶTR ražotājs eksportētājs un CISA iesniedza piezīmes par Austrālijas izvēli un lūdza, lai Komisija tās vietā izmanto Amerikas Savienotās Valstis.

(73)	Eurofer un ĶTR ražotājs eksportētājs ierosināja Komisijai izmantot Amerikas Savienoto Valstu datus, jo ASV ir vairāk konkurējošu iekšzemes ražotāju un tādējādi būtu iespējams iegūt datus par vairākiem ražojumu veidiem, nekā tas bija pieejams no vienīgā Austrālijas ražotāja.

(74)	Ņemot vērā to, ka izmeklēšanā sadarbojās tikai viens ASV ražotājs, citu ražotāju dati nebūtu pieejami, ja ASV tiktu izvēlēta kā analogā valsts.

(75)	CISA pieprasīja Komisijai aprēķināt dempinga starpības, izmantojot vienīgā ASV ražotāja, kurš sadarbojās, datus, un, ja rezultāts būtu “pilnīgi atšķirīgs” no rezultāta, kas iegūts pagaidu posmā, izmantojot Austrāliju, noteikt, ka Austrālija nav “derīga analogā valsts”, un tās vietā izmantot ASV.

(76)	Šis pieprasījums tika noraidīts. Kā norādīts pagaidu regulas 44. līdz 52. apsvērumā, Austrālija ir izvēlēta par analogo valsti, un CISA jaunie argumenti nepierādīja, ka Austrālija nav atbilstīga.

(77)	Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA iesniedza papildu piezīmes par Austrālijas kā analogās valsts piemērotību.

(78)

Pirmkārt, tā norādīja, ka dempinga starpības, kas aprēķinātas ražotājiem eksportētājiem no ĶTR, bija augstākas nekā kaitējuma starpības, un tāpēc Austrālijas normālā vērtība bija augstāka nekā kaitējumu neradošā Savienības ražošanas nozares cena, ja to skatās kā vidējo rādītāju. Uz šā pamata CISA secināja, ka Austrāliju “nekādā gadījumā nevar uzskatīt par derīgu analogo valsti”.

(79)

Šis arguments tika noraidīts. Normālās vērtības līmenis, ko nosaka, pamatojoties uz cenām vai izmaksām attiecīgajā tirgus ekonomikas valstī, tiek pārbaudīts pēc analogās valsts izvēles. Normālā vērtība ir līdzīgā ražojuma iekšzemes cena iekšzemes tirgū kādā tirgus ekonomikas valstī, un tā nav iemesls Austrālijas kā analogās valsts izslēgšanai.

(80)	Otrkārt, CISA atsaucās uz neseno lietu pret ĶTR (HFP stiegrojuma stieņi) (12), apgalvojot, ka Komisija bija izslēgusi noteiktus ražojumu veidus no normālās vērtības analogajā valstī pēc tam, kad “ieinteresētās personas apstrīdēja ļoti augstās iekšzemes cenas un ražošanas izmaksas”.

(81)

CISA citētais piemērs neattiecas uz pašreizējo izmeklēšanu. Lietā “HFP stiegrojuma stieņi” Komisija noteica konkrētus ražojumu veidus, kas ražoti atbilstoši analogās valsts standartiem un kas nekonkurē ar ražojumu veidiem, ko eksportē no ĶTR. Šie konkrētie ražojumu veidi netika ņemti vērā, salīdzinot normālo vērtību un ĶTR ražotāju eksportētāju noteikto eksporta cenu.

(82)	Tā kā CISA nav iesniegusi apgalvojumu, ka Austrālijas ražotājs ražo tādus ražojumu veidus, kas nekonkurē ar ražojumu veidiem, ko eksportē no ĶTR uz Savienību, šim piemēram nav nozīmes.

(83)	Tā kā papildu piezīmes par analogo valsti nav saņemtas, tiek apstiprināts Komisijas provizoriskais secinājums izmantot Austrāliju kā analogo valsti, kā tas noteikts pagaidu regulas 52. apsvērumā.

3.1.3. Normālā vērtība

(84)

Eurofer iesniedza piezīmes par Komisijas pagaidu metodoloģiju, kas izklāstīta pagaidu regulas 68. apsvērumā, attiecībā uz ražojumu veidiem, ko nepārdod analogais ražotājs. Tā pieprasīja Komisijai “iekļaut korekciju, lai ņemtu vērā lielākas izmaksas” attiecībā uz ražojumiem, kas netiek pārdoti analogās valsts iekšzemes tirgū.

(85)	Komisija noraida šo pieprasījumu, jo vienīgie pieejamie dati par biezlokšņu izmaksām vai cenu Austrālijā ir pārbaudītie analogās valsts ražotāja dati. Ja ražotājs neražo konkrētu ražojuma veidu, ko eksportē ĶTR ražotājs eksportētājs, nav pieejami nekādi dati, lai veiktu šādu korekciju.

(86)	Citas piezīmes par normālo vērtību nav saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 53.–68. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.2. Eksporta cena

(87)	Tā kā piezīmes par eksporta cenu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 69. un 70. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.3. Salīdzinājums

(88)	Tā kā piezīmes par salīdzinājumu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 71.–73. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

3.4. Dempinga starpības

(89)	Tā kā piezīmes par dempinga starpībām nav saņemtas, tiek apstiprinātas pagaidu regulas 2. tabulā norādītās pagaidu dempinga starpības.

4. KAITĒJUMS

4.1. Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīcija

(90)	Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīciju nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 82.–85. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.2. Patēriņš Savienībā

(91)	Tā kā piezīmes par Savienības patēriņu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 86.–89. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.3. Importa apjoms un tirgus daļas

(92)	Tā kā piezīmes par importa no ĶTR apjomu un tirgus daļu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 90.–94. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.4. Importa no ĶTR cenas un cenu samazinājums

(93)	Eurofer paziņoja, ka “Komisijai būtu jāraugās, lai cenu samazinājuma starpība netiktu novērtēta pārāk zemu, veicot pārlieku lielas korekcijas attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām.”

(94)	Tomēr Komisija norāda, ka summas attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām tika apstiprinātas pārbaudēs uz vietas un tādēļ tās nevar uzskatīt par pārlieku lielām.

(95)	Turklāt Eurofer apgalvoja, ka “Savienības ražošanas nozares cenas nebūtu jāsamazina arī attiecībā uz saistīto pušu komisijas maksām, kas samaksātas uzņēmumu grupas ietvaros.”

(96)

Komisija norāda, ka komisijas maksu ieturēšana ir pamatota, ja uzņēmums, kas iesaistās darījumā, veic pārstāvja funkcijas, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir ar to saistīts. Turklāt ne Eurofer, ne kāds atsevišķs Savienības ražotājs neiesniedza nekādus pierādījumus, ka tas tā nav. Tāpēc Komisija saglabā nostāju, ka ieturējums ir pamatots.

(97)

Eurofer arī apgalvoja, ka “Ķīnas ražotāji eksportētāji bieži vien parastajam konstrukciju tēraudam pievieno noteiktu daudzumu bora vai hroma, lai varētu saņemt Ķīnas nodokļu atlaides, bet pēc tam šo tēraudu pārdod Savienības tirgū kā parasto neleģēto konstrukciju tēraudu (piemēram, S235, S275 un S355 kategorijas)”. Eurofer pieprasīja, lai Komisija nodrošina, ka “tās veiktajā analīzē šie ražojumi tiek pienācīgi saskaņoti ar Savienības ražošanas nozares pārdotajiem S235, S275 un S355 kategorijas ražojumiem”.

(98)

Cenu samazinājuma analīzē tiek salīdzinātas ĶTR importa cenas un Savienības cenas, pamatojoties uz produkta kontroles numuru (PKN), kas ir kopīgs visām izmeklēšanas daļām. Tērauda kategorija ir daļa no PKN, un tā tika pārbaudīta pārbaudes apmeklējumu laikā izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāju telpās. Tāpēc cenu samazinājuma analīzē tika saskaņotas tās pašas tērauda kategorijas.

(99)	Tā kā turpmākas piezīmes par ĶTR importa cenām un cenu samazinājumu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 95.–99. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1. Vispārīgas piezīmes

(100)

Pagaidu regulas 104. apsvērumā Komisija norāda, ka viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem 2015. gada decembrī pārtrauca biezlokšņu ražošanu.

(101)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs paziņoja, ka Komisijai šis izlasē iekļautais Savienības ražotājs būtu jāizslēdz no kaitējuma analīzes, jo “kropļojuma iespēja saglabājas, tāpēc vai nu būtu jāveic pārskatīta analīze, kurā netiek ņemta vērā darbību pārtraukušā uzņēmuma informācija, vai arī būtu jāievāc dati no cita ES ražotāja”.

(102)

Minētais ražošanas pārtraukums neietekmē kaitējuma rādītājus, jo tas notika izmeklēšanas perioda pēdējās dienās, un tādējādi abas datu kopas, t. i., makroekonomiskie dati, kas attiecas uz visiem Savienības ražotājiem, un mikroekonomiskie dati, kas attiecas uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, tika atzītas par reprezentatīvām attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(103)

Tā kā piezīmes par vispārīgajām piezīmēm attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 100.–104. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(104)

Tā kā piezīmes par ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un tās izmantojumu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 105.–110. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(105)

CISA paziņoja, ka tā nepiekrīt kaitējuma rādītāja noteikšanas metodoloģijai, kurā tiek salīdzināti pārdošanas apjomi no “sākuma punkta” (2012. g.) līdz “beigu punktam” (2015. g., t. i., IP), un no tās izrietošajam secinājumam, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ir samazinājies par 7 %. CISA uzskata, ka kaitējuma noteikšanai piemērotāki ir jaunāki dati. Turklāt CISA apgalvo, ka Komisijai vajadzēja “vairāk ņemt vērā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma jaunāko tendenci, kas pēdējo trīs gadu laikā, proti, no 2013. gada līdz 2015. gadam, neuzrāda nekādu samazinājumu”.

(106)

Komisija noraida minēto argumentu šādu iemeslu dēļ.

(107)

Pirmkārt, Komisija atgādina par 3. apsvērumu, kurā noteikts, ka kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām.

(108)

Komisija pārbaudīja visus kaitējuma rādītājus, norādot to tendenci visā attiecīgajā periodā, kā arī attiecīgā gadījumā – ikgadējo datu analīzi.

(109)

Otrkārt, pagaidu regulas 112. apsvērumā ir noteikts, ka “pēc tam, kad no 2012. līdz 2013. gadam pārdošanas apjoms samazinājās par 7 % un 2014. gadā tas samazinājās vēl vairāk – par 2 procentpunktiem, izmeklēšanas periodā tas nedaudz palielinājās – par 2 procentpunktiem”. Tāpēc ir skaidrs, ka Komisija veica nevis vienkāršu salīdzinājumu no “sākuma punkta” (2012. g.) līdz “beigu punktam” (2015. g., t. i., IP), kā tas apgalvots, bet gan visaptverošu salīdzinājumu par visiem gadiem attiecīgajā periodā.

(110)

Treškārt, stabilais pārdošanas apjoms laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam jāskata saistībā ar strauji pieaugošo patēriņu (11 procentpunkti), kā norādīts pagaidu regulas 3. tabulā. Tādējādi stabilais pārdošanas apjoms nenovērsa ievērojamu tirgus daļas zaudējumu 9,3 procentpunktu apmērā tajā pašā laika posmā, kā norādīts pagaidu regulas 7. tabulā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka stabilais pārdošanas apjoms laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam liecina par kaitējumu, jo pārdošanas apjoms ir jāanalizē saistībā ar patēriņa pieaugumu un tirgus daļas samazinājumu.

(111)

Tā kā turpmākas piezīmes par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu un tirgus daļu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 111.–114. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.2.3. Nodarbinātība un ražīgums

(112)

Tā kā piezīmes par nodarbinātību un ražīgumu Savienības ražošanas nozarē nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 115.–117. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.2.4. Darbaspēka izmaksas

(113)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares darbaspēka izmaksām nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 118. un 119. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.2.5. Izaugsme

(114)

Tā kā piezīmes par izaugsmi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 120. un 121. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.2.6. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(115)

Tā kā piezīmes par dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 122. un 124. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1. Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(116)

Tā kā piezīmes par izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām un faktoriem, kas tās ietekmē, nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 125.–127. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.3.2. Krājumi

(117)

Tā kā piezīmes par izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 128.–130. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.3.3. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(118)

CISA apgalvoja, ka attiecīgajā periodā, neraugoties uz ĶTR importa apjomu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības ražošanas izmaksas vienmēr ir bijušas augstākas nekā to pārdošanas cenas.

(119)

Pagaidu regulas 10. tabulā ir atspoguļotas izlasē iekļauto Savienības ražotāju vienības pārdošanas cenu un vienības ražošanas izmaksu tendences attiecīgajā periodā. Kā norādīts pagaidu regulas 126. apsvērumā, “pārdošanas cenas ir samazinājušās straujāk un vidēji bijušas zemākas par vienības ražošanas izmaksām”.

(120)

CISA apgalvoja arī, ka tai nav saprotams, kāpēc 2012. gadā, kad vienības ražošanas izmaksas bija augstākas nekā vienības vidējā pārdošanas cena, izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija rentabli.

(121)

Vidējās ražošanas izmaksas, kas norādītas pagaidu regulas 10. tabulā, patiešām ir augstākas nekā vidējā pārdošanas cena 2012. gadā. Parastos apstākļos tas liecinātu par zaudējumiem šajā gadā. Tomēr pagaidu regulas 12. tabulā norādītā peļņa 2012. gadā ir skaidrojama ar viena no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ienākumiem saistībā ar biezlokšņu ražošanu, tomēr tie nav atspoguļoti uzņēmuma izmaksu uzskaites sistēmā un tāpēc nav iekļauti pagaidu regulas 10. tabulā.

(122)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA vēlējās noskaidrot, kāpēc viena no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ienākumi saistībā ar biezlokšņu ražošanu nav atspoguļoti uzņēmuma iekšējā izmaksu uzskaites sistēmā (ražojumu izmaksu sistēmā).

(123)

Kā to norādīja minētais izlasē iekļautais Savienības ražotājs un kā to pārbaudīja Komisija, šī situācija skaidrojama ar to, ka šī peļņas summa pilnībā atbilst gada beigās veiktajai korekcijai saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”) attiecībā uz uzņēmuma ierasto darījumdarbību. Tāpēc šī summa nav iekļauta attiecīgā gada laikā saražoto ražojumu izmaksu uzskaites dokumentos, bet ir ietverta vairākos peļņas un zaudējumu aprēķina posteņos (kā noteikts 1. SGS). Ja šī peļņa netiktu ņemta vērā, Savienības ražošanas nozare ciestu zaudējumus arī 2012. gadā (zaudējumi mazāk nekā 1 % apmērā).

(124)

Turklāt pagaidu regulas 10. tabulā norādītās vidējās ražošanas izmaksas attiecas uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējo pārdošanas apjomu, savukārt vidējā pārdošanas cena attiecas tikai uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdevumiem pirmajam nesaistītajam pircējam Savienībā. Šie divi vidējie rādītāji nav tieši salīdzināmi šādu iemeslu dēļ:

a)	pirmkārt, ražošanas apjoms ievērojami pārsniedz pārdošanas apjomu pirmajam nesaistītajam pircējam Savienībā, galvenokārt pateicoties eksportam. Šajā saistībā jāņem vērā arī izlasē iekļauto Savienības ražotāju pašpatēriņš; tomēr, kā minēts pagaidu regulas 89. apsvērumā, pašpatēriņš ir nenozīmīgs;

b)	otrkārt, izmeklējamais ražojums ietver lielu skaitu ražojumu veidu, ko pārdod par atšķirīgām cenām, un ražojumu sortiments Savienības tirgū un eksporta tirgos ir atšķirīgs.

(125)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA vēlējās noskaidrot, vai pagaidu regulas 7. tabulā norādītais pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecas uz pārdevumiem nesaistītiem pircējiem vai arī gan saistītajiem, gan nesaistītajiem pircējiem. Komisija atgādina, ka pagaidu regulas 102. apsvērumā ir noteikts, ka makroekonomiskos rādītājus, piemēram, ražošanas vai pārdošanas apjomu, izvērtē visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Tādejādi 7. tabulas dati attiecas uz pārdošanu pirmajam nesaistītajam pircējam, kā to ziņoja Eurofer. Iekļaujot pārdevumus saistītajām personām, rastos dubultas uzskaites risks.

(126)

Turklāt piezīmēs par informācijas galīgo izpaušanu CISA apgalvoja, ka atšķirība starp Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu pirmajam nesaistītajam pircējam Savienībā ir skaidrojama ar ievērojamu pārdošanas apjomu saistītajiem pircējiem. Uz šā pamata CISA apgalvoja arī, ka Komisija nav ievākusi un sniegusi informāciju par pārdošanas apjomu saistītajiem pircējiem un tādējādi atklājusi tikai daļu no kopainas Savienības tirgū.

(127)

Iepriekš minētie apgalvojumi ir balstīti uz nepareizu pieņēmumu. Komisija atgādina, ka starpība starp ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu nesaistītiem pircējiem Savienībā izriet ne tikai no pārdošanas saistītajiem pircējiem, bet arī no pārdošanas pircējiem ārpus Savienības. Turklāt attiecībā uz izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem var būt atšķirība, ko izraisa pārdošana pirmajiem nesaistītajiem pircējiem, par kuriem Eurofer neziņoja, kā to pārbaudīja Komisija, ņemot vērā ziņošanas metodi, kas aprakstīta iepriekš 125. apsvērumā, lai izvairītos no dubultas uzskaites riska. Pagaidu regulas 7. tabula attiecas tikai uz pārdevumu apjomu un tirgus daļu Savienības tirgū.

(128)

CISA atsaucās arī uz divām lietām, kurās Komisija veica atsevišķu analīzi par saistītajiem un nesaistītajiem pircējiem, proti, izmeklēšanu attiecībā uz paaugstinātas izturības stiegrojuma stieņiem, kuru izcelsme ir ĶTR (13), un izmeklēšanu attiecībā uz auksti velmētiem plakaniem tērauda ražojumiem, kuru izcelsme ir ĶTR un Krievijā (14).

(129)

Komisija atgādina, ka šajās lietās analīze attiecās uz pašpatēriņu (auksti velmētu plakanu tērauda ražojumu gadījumā) vai pārdošanu saistītajiem lietotājiem (paaugstinātas izturības stiegrojuma stieņu gadījumā), nevis uz pārdošanu saistītajiem pircējiem, piemēram, saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem. Kā minēts pagaidu regulas 89. apsvērumā, Savienības ražotāju pašpatēriņš ir nenozīmīgs.

(130)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka attiecībā uz cenām un rentabilitāti Savienības tirgū tās ir būtiskas tikai tad, kad tās ir cenas pārdošanas darījumos starp nesaistītām personām.

(131)

Tā kā turpmākas piezīmes par izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 131.–138. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

4.5.4. Secinājums par kaitējumu

(132)

Tā kā turpmākas piezīmes nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 139.–147. apsvērumā izklāstītie secinājumi par kaitējumu.

5. CĒLOŅSAKARĪBA

5.1. Importa par dempinga cenām izraisītā ietekme

(133)

Eurofer apgalvoja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir “vissvarīgākais faktors, kas ietekmēja Savienības ražošanas nozari attiecīgajā periodā”. Turklāt tas norādīja, ka “ĶTR importa apjoms laikposmā no 2013. gada līdz 2014. gadam divkāršojās un tad laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam atkal divkāršojās” un ka 2015. gadā importa apjoms no ĶTR “pārsniedza importa apjomu no visām pārējām trešām valstīm kopā”.

(134)

Eurofer novēroja līdzīgas tendences arī attiecībā uz ĶTR importa par dempinga cenām tirgus daļām, norādot, ka tās “palielinājās no 4,1 % 2013. gadā līdz 14,4 % 2015. gadā, savukārt tajā pašā laikā tirgus daļa importam no visām pārējām trešām valstīm samazinājās no 13,2 % 2013. gadā līdz 12,2 % 2015. gadā”.

(135)

Visbeidzot, Eurofer secināja, ka “gandrīz viss Ķīnas importa par dempinga cenām tirgus daļas palielinājums notika uz Savienības ražošanas nozares tirgus daļas rēķina”. Tas piebilda, ka “attiecīgajā periodā Ķīnas importa dempinga cenas samazinājās gandrīz par 30 % un šā importa cenas bija vidēji par 29 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.”

(136)

Tas apstiprina pagaidu regulas 151. apsvērumā izklāstītos secinājumus, ka pēc 2013. gada gandrīz pastāvīgi pieaugošajam importa apjomam no ĶTR par samazinātām cenām pilnīgi noteikti bija negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem.

(137)

Tā kā nekādas turpmākas piezīmes par to, kāda bijusi importa par dempinga cenām ietekme, nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 150.–157. apsvērumā izklāstītie secinājumi par importa par dempinga cenām izraisīto ietekmi.

5.2. Citu faktoru ietekme

5.2.1. Sīvā konkurence, ko izraisīja pieprasījuma problēmas Savienības tirgū

(138)

Tā kā piezīmes par sīvās konkurences, ko izraisīja pieprasījuma problēmas Savienības tirgū, ietekmi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 158.–163. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

5.2.2. Savienības ražotāju zems jaudas izmantojums

(139)

Tā kā piezīmes par Savienības ražotāju zemā jaudas izmantojuma ietekmi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 164.–166. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

5.2.3. Imports no citām trešām valstīm

(140)

CISA apgalvoja, ka “Komisija atsevišķi analizēja importu no Krievijas un Ukrainas un tādējādi nekonstatēja nekādas pazīmes, ka imports no šīm divām valstīm būtu izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei”.

(141)

Turklāt CISA apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja veikt “kumulatīvu novērtējumu par importu no Ukrainas un Krievijas” un pat “kumulatīvu novērtējumu par importu no visām trim valstīm (Ķīnas, Krievijas un Ukrainas)”, norādot, ka “izmeklēšanas periodā importa apjoms no Ukrainas vai Krievijas nav maznozīmīgs salīdzinājumā ar Savienības tirgu” un ka “vidējās cenas importam no abām šīm valstīm bija pat zemākas nekā Ķīnas importa cenas”.

(142)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, CISA iesniedza secinājumu, ka gadījumā, “ja tiek konstatēts, ka Ķīnas importa cenas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, Ukrainas un Krievijas importa cenas ir pat vēl zemākas par ES ražošanas nozares cenām. Ja Komisija būtu izmantojusi to pašu metodoloģiju, ko tā piemēroja Ķīnai, t. i., salīdzinājumu starp “sākuma punktu” un “beigu punktu”, Komisija būtu konstatējusi, ka pārdošanas apjoms un tirgus daļa importam no šīm divām valstīm ir palielinājušies attiecīgi par 41 % un 2,2 procentpunktiem”.

(143)

Komisija atsaucas uz pamatregulas 3. panta 4. punktu, kurā noteikts, ka kumulatīvi var novērtēt tikai importu, uz ko attiecas antidempinga izmeklēšana. Uz importu no Ukrainas un Krievijas antidempinga izmeklēšana neattiecas, tāpēc to nevar kumulēt ar importu no ĶTR.

(144)

Arī vidējās cenas importam no Ukrainas, Krievijas un ĶTR ne vienmēr ir tieši salīdzināmas, jo vidējo cenu ietekmē ražojumu klāsts. Atbilstošākas ir cenu tendences attiecīgajā periodā. Pagaidu regulas 13. tabulā ir skaidri norādīts, ka vidējās cenas importam no Ukrainas un Krievijas samazinājās daudz lēnāk nekā ĶTR importa cenas attiecīgajā periodā.

(145)

Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga, bet importa no ĶTR tirgus daļa palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš palielinājās par 5 % un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 10 procentpunktiem, kas nozīmē, ka ĶTR importa tirgus daļa pieauga tikai uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(146)

Visbeidzot, importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz par vienu miljonu tonnu, savukārt importa apjoms no Ukrainas palielinājās aptuveni par 160 000 tonnu un no Krievijas aptuveni par 75 000 tonnu.

(147)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā daudz mazāku importa apjomu no Ukrainas un Krievijas salīdzinājumā ar importa apjomu no ĶTR, nekas neliecina par to, ka imports no šīm divām valstīm varētu izjaukt cēloņsakarību starp iespējamo importu par dempinga cenām no ĶTR un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(148)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par importa no trešām valstīm ietekmi, tiek apstiprināti pagaidu regulas 167.–178. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

5.2.4. Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas rādītāji

(149)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas rādītāju ietekmi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 179.–183. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

5.2.5. Konkurence starp vertikāli integrētiem Savienības ražotājiem un pārstrādātājiem Savienībā

(150)

Tā kā piezīmes par ietekmi, ko rada konkurence starp vertikāli integrētiem Savienības ražotājiem un pārstrādātājiem Savienībā, nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 184.–189. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

5.2.6. Savienības ražotāju nepietiekamā peļņa neatkarīgi no importa apjoma par dempinga cenām no ĶTR

(151)

CISA apgalvoja arī, ka laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam izlasē iekļautie Savienības ražotāji lielā mērā bija nerentabli un ka vislielākos zaudējumus tie cieta 2013. gadā, kas ir tieši tas gads, kad biezlokšņu imports no ĶTR sasniedza zemāko līmeni.

(152)

Šis arguments ir izskatīts pagaidu regulas 134. apsvērumā, kur ir paskaidrots, ka, “lai arī lielos 12,2 % zaudējumus 2013. gadā ietekmēja īpaši vājš pieprasījums šajā gadā, ievērojamo cenu un apjoma spiedienu uz Savienības ražošanas nozari 2014. gadā un izmeklēšanas periodā izraisīja pieaugošais importa apjoms no ĶTR, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei gūt labumu no Savienības patēriņa dinamiska pieauguma par 11 procentpunktiem”. Kā norādīts pagaidu regulas 93. apsvērumā, šo pieaugumu gandrīz pilnībā absorbēja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(153)

Tāpēc Komisija secina, ka 2013. gadā piedzīvotos lielos zaudējumus neizraisīja zemais importa apjoms no ĶTR, bet gan īpaši zemais pieprasījums Savienības tirgū. Savukārt zaudējumus, kas Savienības ražošanas nozarē radās 2014. un 2015. gadā, izraisīja pastāvīgi pieaugošais imports par dempinga cenām no ĶTR.

(154)

Turklāt Komisija atzīmē, ka Savienības ražošanas nozare 2011. un 2012. gadā bija rentabla. Kā norādīts pagaidu regulas 221. apsvērumā, 2011. gadā, kad imports no ĶTR bija vēl nebija ievērojamos apjomos, Savienības ražošanas nozares peļņas norma bija 7,9 %. 2012. gadā peļņas norma bija ievērojami zemāka, proti, tikai 1,6 %, kas skaidrojams ar ievērojamo importu par dempinga cenām no ĶTR. Jāpiezīmē, ka neviena no ieinteresētajām personām neizteica piezīmes par Savienības ražošanas nozares rentabilitāti 2011. un 2012. gadā.

5.2.7. Citu svarīgu faktoru ietekme

(155)

CISA apgalvo, ka pastāv vēl “citi svarīgi faktori” (kas nav imports no ĶTR par dempinga cenām), “kas rada iespējamu kaitējumu Savienības ražošanas nozarē”, un ka “tas var izjaukt cēloņsakarību starp iespējamo importu par dempinga cenām” no ĶTR un kaitējumu. CISA lūdza Komisiju pārskatīt savu cēloņsakarības analīzi un ņemt vērā visus citus faktorus.

(156)

Šajā saistībā jānorāda, ka seši citi iepriekš minētie faktori tika aplūkoti vai nu pagaidu regulā, vai šajā regulā. Līdz ar to ir skaidrs, ka Komisija ir rūpīgi izanalizējusi visus faktorus, uz kuriem norādījušas ieinteresētās personas. CISA pat nenorādīja, kuri “citi būtiski faktori” papildus sešiem faktoriem, par kuriem jau ir veikta detalizēta analīze, būtu jāizskata. CISA tikai norādīja, ka tie ir “acīmredzami”, nesniedzot nekādu papildu informāciju. Tāpēc Komisija noraida minēto apgalvojumu.

5.3. Secinājums par cēloņsakarību

(157)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tā kā citas piezīmes nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 190.–194. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

6. SAVIENĪBAS INTERESES

(158)

CISA apgalvoja, ka attiecīgajā periodā Savienības ražotājiem piederēja vairāk nekā 70 % no Savienības tirgus. Turklāt asociācija apgalvoja, ka šiem ražotājiem ir dominējoša pozīcija Savienības tirgū, savukārt vienīgais nopietnais konkurences avots ir imports no ĶTR.

(159)

Komisija atzīmē, ka CISA argumentācijā nav ņemts vērā tas, ka Savienības ražotāji konkurē savā starpā un ar importu no ĶTR un no citām trešām valstīm, kuru tirgus daļa ir 12,2 %, kā norādīts pagaidu regulas 13. tabulā. Turklāt nekas neliecina par to, ka nepastāv konkurence starp Savienības ražotājiem.

(160)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas arī viens importētājs apgalvoja, ka antidempinga pasākumu noteikšana mākslīgi samazinās konkurenci Savienības tirgū un radīs oligopolu tirgu “biezlokšņu” segmentā, jo jau tagad šajā segmentā dominē tikai viens dalībnieks.

(161)

Tomēr Komisija norāda, ka šī ieinteresētā persona neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tieši pretēji, Eurofer iesniegtajās piezīmēs par informācijas galīgo izpaušanu ir uzskaitīti vairāki Savienības ražotāji, kuri piedāvā dažādus “biezlokšņu” veidus.

(162)

Komisija atzīst, ka maksājumu noteikšana var samazināt konkurentu skaitu atsevišķos “biezlokšņu” segmentos Savienības tirgū. Tomēr antidempinga izmeklēšanas ietvaros netiek definēti produktu un ģeogrāfiskie tirgi, nedz arī izvērtēta tirgus vara un tās iespējamā attīstība. Tāpēc šajā izmeklēšanā nevarēja un nevajadzēja izdarīt secinājumus par to, vai pastāv risks radīt vai pastiprināt dominējošo stāvokli vienā no tirgiem konkurences tiesību izpratnē.

(163)

Analīzē par Savienības interesēm Komisijai ir jāņem vērā citas Savienības politikas jomas, piemēram, konkurences politika. Tomēr attiecībā uz šiem apsvērumiem turpmāka izmeklēšana ir nepieciešama tikai gadījumos, kad ir konkrēti pierādījumi par dominējošu stāvokli un iespējamu tā ļaunprātīgu izmantošanu. Ieinteresētās personas vēl nav iesniegušas šādu informāciju.

(164)

Jebkurā gadījumā Komisija atgādina, ka antidempinga maksājumi tiek noteikti, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga ietekmi, kas tika konstatēts visos biezlokšņu segmentos, un ka dominējošais stāvoklis tirgū nenozīmē, ka tas tiek ļaunprātīgi izmantots. Ja ieinteresētās personas turpmāk novēro iespējamus konkurences noteikumu pārkāpumus, tās var izmantot savas tiesības iesniegt sūdzību kompetentajai konkurences iestādei.

(165)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens importētājs paziņoja, ka antidempinga pasākumu noteikšanai nevajadzētu palielināt cenas Savienības tirgū.

(166)

Komisija atgādina, ka antidempinga pasākumu mērķis ir novērst dempinga radīto tirdzniecības kropļojumu. Šo pasākumu ietekme uz cenām ir atkarīga no dažādu tirgus dalībnieku cenu noteikšanas lēmumiem, tāpēc to nav iespējams paredzēt. Cenas var palielināties gadījumos, kad tirgus spēki uzskata, ka tirgū bez kropļojumiem būtu jāpiemēro šādas augstākas cenas.

(167)

Turklāt CISA apgalvoja, ka Savienības lietotājiem ir nepieciešami konkurētspējīgi un stabili piegādes avoti un ka antidempinga pasākumu piemērošana “varētu radīt ievērojamus zaudējumus un/vai darbvietu aizplūšanu no Eiropas Savienības pakārtotajās ražošanas nozarēs”.

(168)

Tomēr izmeklēšanas periodā Savienībā bija 30 ražotāji un tika veikts imports no vairākām valstīm, tostarp no Krievijas un Ukrainas, nodrošinot biezlokšņu stabilu piegādi lietotājiem Savienībā. Turklāt neviens pakārtoto ražošanas nozaru lietotājs neiesniedza pierādījumus par nespēju iegādāties biezloksnes antidempinga pasākumu ieviešanas dēļ. Attiecībā uz risku, ka tiks zaudēts ievērojams skaits darbvietu un/vai darbvietas pārvietotas prom no Savienības, tikai vienas pakārtotās ražošanas nozares pārstāvis, proti, vējturbīnu torņu ražotājs, izteica līdzīgu apgalvojumu. Šis apgalvojums ir izskatīts turpmāk.

(169)

Ad hoc lietotāju asociācija pakārtotajās ražošanas nozarēs (vējturbīnu torņi) apgalvoja, ka pasākumu piemērošana biezlokšņu nozarei nākotnē radīs risku, ka vējturbīnu torņu ražošana varētu tikt pārvietota uz ĶTR, un izraisīs pilnīgi vai daļēji pabeigto ražoto vējturbīnu torņu piegādes drošības problēmas. Šādu argumentu attiecībā uz vējturbīnu torņiem un citām vēja enerģijas sistēmu daļām izvirzīja arī viens importētājs savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu.

(170)

Komisija noraida šos apgalvojumus, jo šīs ieinteresētās personas nevarēja pamatot savus apgalvojumus ar pierādījumiem vai analīzi, piemēram, nodrošinot, ka šie vējturbīnu ražotāji piesakās termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, un atbild uz anketas jautājumiem, norādot biezlokšņu veidus, ko šīs nozares pārstāvji izmanto vējturbīnu torņu būvniecībā, un sniedzot analīzi par to, vai šie biezlokšņu veidi ir savstarpēji aizstājami ar citās nozarēs izmantojamo biezlokšņu veidiem.

(171)

Komisija norāda, ka sniegtā informācija liecina, ka vējturbīnu torņu ražotāji nevarēja gūt labumu no “īpašo biezlokšņu” izslēgšanas no ražojumu klāsta, kā aprakstīts 42. apsvērumā. Tāpēc šīs bažas varētu novērst tikai, Savienības interesēs izslēdzot vējturbīnu torņu ražošanā izmantojamās biezloksnes. Tomēr šajā posmā vējturbīnu torņu ražotāji nav iesnieguši nekādu konkrētu un sīki izstrādātu analīzi, nedz arī paskaidrojumu par maksājumu noteikšanu attiecībā uz to ražošanas izmaksām un to spēju novirzīt šīs izmaksas uz to pircējiem, kas varētu attaisnot šādu izslēgšanu.

(172)

Turklāt Komisija norāda, ka vējturbīnu torņu ražotāji var pieprasīt, ja tas ir pietiekami pamatoti, starpposma pārskatīšanu par Savienības interesēm attiecībā uz pasākumiem biezlokšņu nozarē. Turklāt izmeklēšanā netika atklātas nekādas norādes uz to, ka Savienības ražošanas nozare apdraudētu lietotāju darbības. Normālas tirgus konjunktūras darbības apstākļos šāda rīcība nav sagaidāma.

(173)

Viens importētājs norādīja, ka “īpašo biezlokšņu” izslēgšana no ražojumu klāsta ir Savienības interesēs, jo “vairākas galvenās nozares”, piemēram, “mašīnbūves un enerģētikas nozare”, Savienībā esot atkarīgas no “īpašo biezlokšņu” importa no ĶTR. Tomēr neviens no lietotājiem šajās nozarēs neiesniedza informāciju, kas apstiprinātu šo apgalvojumu.

(174)

Šis importētājs apgalvoja arī, ka “īpašās biezloksnes”, kuru biezums pārsniedz 150 mm, ražo tikai trīs Savienības ražotāji. Iespējams, ka paaugstinātas izturības lokšņu, dzesētu un atlaidinātu lokšņu un pret berzēšanu noturīgu biezlokšņu ražošanu kontrolē tikai četri Savienības ražotāji. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tas apgalvo, ka Savienībā pakārtotā ražošanas nozare “jau tagad cieš no piedāvājuma trūkuma un ievērojami pieaugušajām pārdošanas cenām” un ka to var līdzsvarot tikai ar “īpašo biezlokšņu” importu no ĶTR.

(175)

Turklāt CISA apgalvoja, ka arī “īpašo biezlokšņu” lietotāji metālapstrādes rūpniecībā varētu ciest no piegādes trūkuma, ņemot vērā “īpašo biezlokšņu” Eiropas ražotāju ierobežoto skaitu. Tomēr neviens no lietotājiem šajā pakārtotajā ražošanas nozarē neizvirzīja jautājumu par piedāvājuma trūkumu.

(176)

Komisija noraida 173.–175. apsvērumā minētos apgalvojumus, jo šīs ieinteresētās personas nevarēja pamatot savus apgalvojumus ne ar kādiem pierādījumiem vai analīzi. Gluži pretēji, izmeklēšanā tika konstatēts ievērojams biezlokšņu cenu kritums Savienībā attiecīgajā periodā. Turklāt izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozarei ir ievērojama neizmantotā jauda, jo jaudas izmantojums nepārtraukti ir samazinājies. Saskaņā ar CISA sniegto informāciju ĶTR eksportēto “īpašo biezlokšņu” apjoms ir neliels.

(177)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens importētājs atgriezās pie šā jautājuma savās piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu. Tomēr jauni būtiski argumenti netika izvirzīti.

(178)

Ja nav nekādu faktisku pierādījumu par iespējamo piegādes trūkumu saistībā ar antidempinga pasākumu noteikšanu, Komisija nevar secināt, ka šādu pasākumu noteikšana izraisīs “īpašo biezlokšņu” piedāvājuma trūkumu.

6.1. Secinājums par Savienības interesēm

(179)

Kopumā neviens no ieinteresēto personu izvirzītajiem argumentiem neapliecina, ka pastāvētu būtiski iemesli, lai nenoteiktu pasākumus attiecībā uz attiecīgo ražojumu importu no KTR.

(180)

Jebkādu negatīvu ietekmi uz nesaistītiem lietotājiem mazina alternatīvu piegādes avotu pieejamība. Antidempinga pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības tirgu, jo īpaši uz Savienības ražošanas nozari, atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām interešu grupām.

(181)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 195.–215. apsvērumā izdarītie secinājumi.

7. ANTIDEMPINGA MAKSĀJUMU NOTEIKŠANA AR ATPAKAĻEJOŠU DATUMU

(182)

Kā minēts 4. apsvērumā, pēc Eurofer pieprasījuma Komisija uz biezlokšņu importu no ĶTR attiecināja reģistrāciju. Imports, kas veikts laikposmā no 2016. gada 11. augusta līdz pagaidu pasākumu noteikšanai, proti, līdz 2016. gada 7. oktobrim, tika reģistrēts.

(183)

Saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktu maksājumus var piemērot atpakaļejoši, ja “papildus tam importa līmenim, kas radījis zaudējumus izmeklēšanas laikā, importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, ticams, ka tas nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu”.

7.1. Piezīmes par iespējamu antidempinga maksājumu noteikšanu ar atpakaļejošu datumu

(184)

CISA apgalvoja, ka jebkādi iespējami pasākumi ar atpakaļejošu datumu nelabvēlīgi ietekmētu importētājus, jo tiem “rastos nevajadzīgas papildu izmaksas”, maksājot antidempinga maksājumus. Saskaņā ar CISA importētāji “neplāno veidot attiecīgā ĶTR ražojuma krājumus” un reģistrētais imports bija atlikusī daļa no vecajiem līgumiem, kas bija noslēgti pirms procedūras sākšanas. CISA apgalvoja, ka “neparedzēts maksājums radīs zaudējumus” importētājiem un lietotājiem Savienībā.

(185)

Visbeidzot, CISA apgalvoja, ka “importa reģistrēšana un draudi piemērot pasākumus ar atpakaļejošu datumu nav nekas cits kā vēl viena tirdzniecības aizsardzības šķēršļa noteikšana, lai ES importētāji pārtrauktu importu no Ķīnas, pat pirms tiek pierādīts, ka šāds imports rada zaudējumus ES rūpniecībai”.

7.2. Importa statistika

(186)

Eurostat importa statistikas dati, kas norādīti 1. tabulā, liecina, ka biezlokšņu imports no ĶTR pēc izmeklēšanas perioda ievērojami samazinājās.

1. tabula

Importa vidējā mēneša apjoma izmaiņas

	IP vidējie mēneša rādītāji	Vidējie mēneša rādītāji 2016. gada martā–septembrī	Vidējie mēneša rādītāji 2016. gada martā–oktobrī
Importa apjoms no ĶTR (tonnās)	113 262	84 669	76 562
Tendence salīdzinājumā ar IP (%)	Neattiecas	– 25,2	– 32,4
Avots: Eurostat.

7.3. Secinājums par atpakaļejošu spēku

(187)

Komisija secina, ka, ņemot vērā faktu, ka nebija novērots importa ievērojams palielinājums, nav izpildīts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteiktais juridiskais nosacījums par maksājumu noteikšanu ar atpakaļejošu datumu. Tāpēc reģistrētajam importam nav jāpiemēro maksājumi ar atpakaļejošu spēku.

8. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

8.1. Kaitējuma novēršanas līmenis

(188)

Kā norādīts pagaidu regulas 222. apsvērumā, Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju no ĶTR vidējo svērto importa cenu izmeklēšanas periodā, atbilstīgi koriģētu, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas un muitas nodokļus, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas neizraisa kaitējumu.

(189)

CISA iesniedza vairākas piezīmes par metodoloģiju, kas izmantota, lai aprēķinātu kaitējumu neradošo cenu līdzīgam ražojumam, ko izmeklēšanas periodā Savienības ražotāji pārdeva Savienības tirgū.

(190)

Pirmkārt, CISA lūdza paskaidrot, kāpēc Komisija izmantoja metodoloģiju, ar kuru Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām tika pieskaitīti zaudējumi, kas radušies izmeklēšanas periodā, un pēc tam tika pieskaitīta mērķa peļņas norma 7,9 % apmērā, nevis metodoloģija, ar kuru mērķa peļņa tiek pieskaitīta ražošanas izmaksām.

(191)

Izvēle starp šīm abām metodoloģijām, ko Komisija izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni, tiek izdarīta, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu. Ja nav salīdzināmu pārdošanas apjomu Savienības ražošanas nozarē, kaitējumu neradošo cenu bieži vien nosaka, pieskaitot mērķa peļņu kopējām izmaksām. Tomēr šajā lietā bija pieejami dati par salīdzināmu pārdošanas apjomu.

(192)

Tas ir tāpēc, ka līdzīgie ražojumi, ko tirgoja Savienības ražošanas nozare, sastāvēja no simtiem ražojumu veidu un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem bija plašs saistīto uzņēmumu tīkls, tostarp tērauda pakalpojumu centri, kas rada izmaksas un kas nav reģistrēts izlasē iekļauto Savienības ražotāju grāmatvedības dokumentos tā, lai viegli varētu piešķirt dažādos PKN kodus. Šo iemeslu dēļ nebija iespējams savākt informāciju par izmaksām attiecībā uz katru PKN – ne tikai no ražošanas uzņēmumiem, bet arī no visiem saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem (jo īpaši tērauda pakalpojumu centriem) Savienībā, lai noskaidrotu kopējās izmaksas katram PKN.

(193)

Tāpēc Komisija noteica katra PKN kopējās izmaksas, vidējai svērtajai pārdošanas cenai pieskaitot vidējos svērtos zaudējumus, kas radušies izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Pēc tam šādi noteiktajām kopējām izmaksām tika pieskaitīta mērķa peļņas norma 7,9 %, par kuru pēc pagaidu pasākumiem netika saņemtas nekādas piezīmes.

(194)

Visbeidzot, CISA apgalvoja arī, ka tika izmantota “nepareizā” metodoloģija un ka abas metodoloģijas “rada pilnīgi atšķirīgus rezultātus”. Tā minēja piemēru, izmantojot hipotētiskas ražošanas izmaksas un hipotētisku pārdošanas cenu, kas, iespējams, liecina, ka nav pareizi aprēķināt mērķa cenu, balstoties uz pārdošanas cenu.

(195)

Komisija norāda, ka, tā kā lielākā daļa piemērā izmantotās informācijas ir hipotētiska un nav saistīta ar faktiskajiem datiem, šāda piemēra rezultāti nevar pierādīt, ka šajā konkrētajā gadījumā izmantotā metodoloģija ir nepareiza. Tāpēc Komisija nevar šo argumentu uzskatīt par pierādījumu. Ja būtu pieejama tikpat detalizēta informācija, abas metodoloģijas radītu līdzīgus rezultātus.

(196)

Visbeidzot, CISA norādīja, ka, “ja lielāko daļu PKN, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji, pārdod mazāk nekā trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji, būtu jāapšauba no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem saņemto pārdošanas datu reprezentativitāte un tāpēc jāsecina, ka cenu samazinājuma starpības aprēķināšana uz šā pamata ir diezgan apstrīdama. Turklāt kaitējumu gandrīz nav iespējams pierādīt, ja Savienības ražošanas nozare pat neražo/nepārdod tādus ražojumu veidus, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji”.

(197)

Komisija norāda, ka, lai arī izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, fakts, ka “lielāko daļu PKN, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji, pārdod mazāk nekā trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji”, nenozīmē, ka Savienības ražošanas nozare vai pat izlasē iekļautie Savienības ražotāji tos nepārdod vispār. Tas nozīmē tikai to, ka ne visi trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārdod visus PKN, ko eksportē izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji.

(198)

Turklāt Komisija norāda, ka ne visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji no ĶTR uz Savienību eksportēja vienus un tos pašus PKN. Lielāko daļu PKN, ko izlasē iekļautie ražotāji eksportē uz Savienību (kas veido vairāk nekā 90 % eksporta apjoma), ražo viens vai vairāki izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(199)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas CISA atgriezās pie šā jautājuma savās piezīmēs un uzklausīšanā.

(200)

CISA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare, iespējams, nav iesniegusi pareizus skaitliskos datus un ir baudījusi labvēlības režīmu, pārkāpjot citu personu tiesības uz objektīvu un nediskriminējošu izmeklēšanu. Šādu labvēlības režīmu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari it kā apliecinot arī Komisijas iecietība pret ražotājiem, kad tie nesniedza konkrētu svarīgu informāciju (CISA atsaucās uz informācijas apjomu par ražošanas izmaksām).

(201)

Apgalvojums par labvēlības režīmu tiek noraidīts. Aplūkojamais jautājums attiecas uz 191.–193. apsvēruma formulējumu. Šajos apsvērumos Komisija norādīja iemeslu izvēlei starp šīm abām metodoloģijām, ko Komisija izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

(202)

Tā kā citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 217.–223. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

8.2. Saistību piedāvājums

(203)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens ĶTR ražotājs eksportētājs Komisijai iesniedza cenu saistību piedāvājumu. Šajā piedāvājumā bija paredzētas minimālās importa cenas (“MIC”) attiecībā uz biezlokšņu veidiem, ko Savienībā pārdod ĶTR ražotājs eksportētājs, kā arī piedāvāta šo MIC indeksācijas metode, pamatojoties uz galveno izejvielu cenām.

(204)

Ņemot vērā cenu šķērskompensācijas augsto risku, Komisija noraidīja cenu saistību piedāvājumu, jo MIC atšķirība starp dažādiem grūti nošķiramiem veidiem bija pārāk liela un indeksācijas metode bija pārāk sarežģīta. Turklāt šā ražotāja eksportētāja eksporta pārdošanas kanālu struktūra un paralēli citu ražojumu eksporta pārdevumi neļāva veikt pienācīgu uzraudzību, un tādējādi bija pārāk liels risks šķērskompensācijai, izmantojot citus ražojumus, ko pārdod ražotāja eksportētāja saistītie uzņēmumi.

(205)

Ražotājs eksportētājs tika informēts par viņa saistību piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, un tam tika dota iespēja izteikt savas piezīmes.

8.3. Galīgie pasākumi

(206)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punktam attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi kaitējuma novēršanas līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(207)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, likmes, kādas tiks noteiktas antidempinga maksājumam, ir tādas, kā noteikts 2. tabulā.

2. tabula

Dempinga starpība, kaitējuma novēršanas līmenis un maksājuma likme

Uzņēmums	Dempinga starpība (%)	Kaitējuma novēršanas līmenis (%)	Maksājums (%)
Nanjing Iron and Steel Co., Ltd	120,1	73,1	73,1
Minmetals Yingkou Medium Plate Co., Ltd	126,0	65,1	65,1
Wuyang Iron and Steel Co., Ltd un Wuyang New Heavy & Wide Steel Plate Co., Ltd	127,6	73,7	73,7
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	125,5	70,6	70,6
Visi pārējie uzņēmumi	127,6	73,7	73,7
Avots: izmeklēšana.

(208)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kas attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēta izmeklēšanā. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi to ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, kuru ražo minētie uzņēmumi un tāpēc arī konkrēti minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar piemērot tāda uzņēmuma importētajam attiecīgajam ražojumam, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā ar norādītu nosaukumu un adresi, tostarp uzņēmumiem, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(209)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības izveidošanas) būtu nekavējoties jānosūta Komisijai (15), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam saistībā, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālā maksājuma likmes.

(210)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājuma pareizu piemērošanu, “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

8.4. Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(211)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(212)

Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neleģētā un leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu, elektrotehnisko silīcijtēraudu, instrumentu tēraudu un ātrgriezējtēraudu) karsti velmētu, neplaķētu, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, ruļļos netītu ražojumu importam ar biezumu vairāk par 10 mm un ar platumu 600 mm vai vairāk vai ar biezumu 4,75 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 10 mm un ar platumu 2 050 mm vai vairāk, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7208 51 20, ex 7208 51 91, ex 7208 51 98, ex 7208 52 91, ex 7208 90 20, ex 7208 90 80, ex 7225 40 40, ex 7225 40 60 un ex 7225 99 00 (Taric kodi: 7208512010, 7208519110, 7208519810, 7208529110, 7208902010, 7208908020, 7225406010, 7225990035, 7225990040), tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šāda:

Uzņēmums	Maksājums (%)	Taric papildu kods
Nanjing Iron and Steel Co., Ltd	73,1	C143
Minmetals Yingkou Medium Plate Co., Ltd	65,1	C144
Wuyang Iron and Steel Co., Ltd un Wuyang New Heavy & Wide Steel Plate Co., Ltd	73,7	C145
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un ir uzskaitīti pielikumā	70,6
Visi pārējie uzņēmumi	73,7	C999

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Galīgi iekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi Īstenošanas regulai (ES) 2016/1777.

3. pants

Ja kāds jauns ražotājs eksportētājs no Ķīnas Tautas Republikas iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka:

—	izmeklēšanas periodā (no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim) tas nav eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu,

—	tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi,

—	tas faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc izmeklēšanas perioda, kas ņemts vērā, nosakot pasākumus, vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,

pēc tam, kad visām ieinteresētajām personām ir bijusi sniegta iespēja iesniegt piezīmes, groza šīs regulas 1. panta 2. punktu, pievienojot jauno ražotāju eksportētāju to uzņēmumu sarakstam, kuri sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē un uz kuriem tādējādi attiecas vidējā svērtā maksājuma likme.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 27. februāris

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Komisijas 2016. gada 6. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2016/1777, ar ko konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda biezlokšņu importam nosaka pagaidu antidempinga maksājumu (OV L 272, 7.10.2016., 5. lpp.).

(3) Komisijas 2016. gada 9. augusta Īstenošanas regula (ES) 2016/1357, ar ko uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda biezlokšņu importu attiecina reģistrāciju (OV L 215, 10.8.2016., 23. lpp.).

(4) Tērauds, kas nav konstrukciju tērauds, kuģubūves tērauds, spiedtvertnes tērauds, tērauds metāla virsmas cietināšanai, dzesēšanai un atlaidināšanai, cauruļvadu tērauds un pret berzēšanu noturīgs tērauds.

(5) Padomes 2012. gada 27. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 102/2012, ar kuru pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu attiecina arī uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas no Marokas, Moldovas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi minētajās valstīs, un ar kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu izbeidz termiņa beigu pārskatīšanas procedūru attiecībā uz Dienvidāfrikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu (OV L 36, 9.2.2012., 1. lpp.).

(6) Padomes 2009. gada 24. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 925/2009, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts tādas dažu veidu alumīnija folijas importam, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un Ķīnas Tautas Republikā (OV L 262, 6.10.2009., 1. lpp.).

(7) Paziņojums par procedūras sākšanu (2016/C 459/11) (OV C 459, 9.12.2016., 17. lpp.).

(8) Komisijas Lēmums Nr. 283/2000/EOTK (OV L 31, 5.2.2000., 15. lpp.), 9.–12. apsvērums.

(9) Padomes 2013. gada 5. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1106/2013, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importam (OV L 298, 8.11.2013., 1. lpp.), 16. apsvērums.

(10) Komisijas 2015. gada 29. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2015/1953, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakanu velmējumu importam (OV L 284, 30.10.2015., 109. lpp.).

(11) Lieta T-2/95 Industrie des Poudres Spériques.

(12) Komisijas 2016. gada 28. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2016/1246 ), ar ko Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, importam nosaka galīgu antidempinga maksājumu (OV L 204, 29.7.2016., 70. lpp.).

(13) Komisijas 2016. gada 28. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2016/113, ar ko Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, importam nosaka pagaidu antidempinga maksājumu (OV L 23, 29.1.2016., 16. lpp.).

(14) Komisijas 2016. gada 10. februāra Īstenošanas regula (ES) 2016/181, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (OV L 37, 12.2.2016., 1. lpp.).

(15) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIË.

PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās:

Nosaukums	Pilsēta	Taric papildu kods
Angang Steel Company Limited	Anshan, Liaoning	C150
Inner Mongolia Baotou Steel Union Co., Ltd	Baotou, Iekšējā Mongolija	C151
Zhangjiagang Shajing Heavy Plate Co., Ltd	Zhangjiagang, Jiangsu	C146
Jiangsu Tiangong Tools Company Limited	Danyang, Jiangsu	C155
Jiangyin Xingcheng Special Steel Works Co., Ltd	Jiangyin, Jiangsu	C147
Laiwu Steel Yinshan Section Co., Ltd	Laiwu, Shandong	C154
Nanyang Hanye Special Steel Co., Ltd	Xixia, Henan	C152
Qinhuangdao Shouqin Metal Materials Co., Ltd	Qinhuangdao, Hebei	C153
Shandong Iron & Steel Co., Ltd, Jinan Company	Jinan, Shandong	C149
Wuhan Iron and Steel Co., Ltd	Wuhan, Hubei	C156
Xinyu Iron & Steel Co., Ltd	Xinyu, Jiangxi	C148

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/42

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/337

(2017. gada 27. februāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1375/2007 par kukurūzas cietes ražošanas blakusproduktu importu no Amerikas Savienotajām Valstīm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 178. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1375/2007 (2) paredz noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka no Amerikas Savienotajām valstīm importētie kukurūzas cietes ražošanas blakusprodukti atbilst tarifa definīcijai, par kuru notikusi vienošanās. Minētās regulas I pielikumā ir iekļauts ASV slapjās malšanas nozares izsniegta atbilstības sertifikāta paraugs.

(2)	Uzņēmums, kurš apstiprina ražotāju sertifikātu saņemšanu un izsniedz atbilstības sertifikātu, ir mainījies. Tāpēc atbilstības sertifikātā attiecīgi jāmaina uzņēmuma nosaukums.

(3)	Lai būtu iespējams izmantot sertifikātus, kas izsniegti pirms šīs regulas stāšanās spēkā dienas, būtu jāparedz attiecīgs noteikums.

(4)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 1375/2007 būtu attiecīgi jāgroza,

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1375/2007 I pielikumā “Atbilstības sertifikāta” paraugu aizstāj ar šīs regulas pielikumā iekļauto paraugu.

2. pants

Paliek spēkā sertifikāti, kas pirms šīs regulas stāšanās spēkā izsniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1375/2007.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 2007. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 1375/2007 par kukurūzas cietes ražošanas blakusproduktu importu no Amerikas Savienotajām Valstīm (OV L 307, 24.11.2007., 5. lpp.).

PIELIKUMS

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/45

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/338

(2017. gada 27. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 27. februāris

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	EG	232,7
	MA	95,7
	TR	98,6
	ZZ	142,3
0707 00 05	MA	64,9
	TR	199,6
	ZZ	132,3
0709 91 00	EG	113,1
0709 91 00	ZZ	113,1
0709 93 10	MA	55,2
	TR	163,9
	ZZ	109,6
0805 10 22 , 0805 10 24 , 0805 10 28	EG	46,9
	IL	78,9
	MA	47,0
	TN	49,5
	TR	75,0
	ZZ	59,5
0805 21 10 , 0805 21 90 , 0805 29 00	EG	100,8
	IL	125,6
	MA	103,8
	TR	88,3
	ZZ	104,6
0805 22 00	IL	117,0
	MA	97,2
	ZZ	107,1
0805 50 10	EG	82,4
	TR	74,4
	ZZ	78,4
0808 30 90	CL	125,5
	CN	85,6
	ZA	109,7
	ZZ	106,9

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/47

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/339

(2016. gada 14. decembris)

par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2016. gadā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (1) un jo īpaši tā 14. punkta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2) 13. pantā ir noteikta neparedzēto izdevumu rezerve līdz 0,03 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma.

(2)	Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu Komisija ir aprēķinājusi neparedzēto izdevumu rezerves absolūto summu 2016. gadam (3).

(3)

Pēc tam, kad ir izvērtētas visas pārējās finansiālās iespējas, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem daudzgadu finanšu shēmas 3. izdevumu kategorijas (Drošība un pilsoniskums) 2016. gadam paredzēto izdevumu maksimālā apjoma ietvaros, un pēc tam, kad par visu 2016. gadā pieejamo EUR 1 530 miljonu apjomu ir izmantots elastības instruments, šķiet nepieciešami migrācijas, bēgļu un drošības krīzes radīto vajadzību risināšanai izmantot neparedzēto izdevumu rezervi, Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžetā palielinot saistību apropriācijas virs 3. izdevumu kategorijas saistību maksimālā apjoma.

(4)	Ņemot vērā šo ļoti īpašo situāciju, ir radušies galējas nepieciešamības apstākļi, kas minēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 13. panta 1. punktā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu izmanto neparedzēto izdevumu rezervi, lai nodrošinātu saistību apropriācijas EUR 240,1 miljona apmērā, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas saistību maksimālo apjomu 3. izdevumu kategorijā.

2. pants

Saistību apropriācijas EUR 240,1 miljona apmērā, kas minētas 1. pantā, pilnīgi kompensē ar daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas (Administrācija) 2016. finanšu gadam paredzēto saistību maksimālā apjoma rezervi.

3. pants.

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2016. gada 14. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK

(1) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(2) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(3) Komisijas 2015. gada 22. maija paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par tehniskajām korekcijām 2016. gada finanšu shēmā atbilstoši NKI izmaiņām (COM(2015) 320).

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/49

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/340

(2016. gada 14. decembris)

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Vācijai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2) un jo īpaši tā 11. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas dabas katastrofas.

(2)	Fondam pieejamo līdzekļu apjoms nepārsniedz EUR 500 000 000 gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 10. pantā.

(3)	Vācija 2016. gada 19. augustā iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc vairākiem ļoti intensīviem un īslaicīgiem plūdiem, kas 2016. gada maijā un jūnijā skāra Lejasbavārijas reģionu.

(4)	Vācijas pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā ieguldījuma sniegšanai no Fonda.

(5)	Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu atbalstu Vācijai.

(6)	Lai pēc iespējas samazinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžetā Eiropas Savienības Solidaritātes fondu izmanto, lai piešķirtu Vācijai summu EUR 31 475 125 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 14. decembra.

Strasbūrā, 2016. gada 14. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(3) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/51

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/341

(2016. gada 14. decembris)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pēc Spānijas pieteikuma EGF/2016/004 ES/Comunidad Valenciana automotive saņemšanas

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1), un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, jo globalizācijas rezultātā ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai sākas jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)	EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 150 miljonus gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 12. pantā.

(3)

Spānija 2016. gada 21. jūnijā iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu attiecībā uz darbinieku atlaišanu 29 uzņēmumos autobūves nozarē Spānijā. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā noteiktajām prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.

(4)	Spānijas pieteikums ir atzīstams par pieņemamu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 4. panta 2. punktu, jo atlaišanai ir liela ietekme uz nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku.

(5)	Tāpēc būtu jāizmanto EGF, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 856 800 apmērā saistībā ar Spānijas iesniegto pieteikumu.

(6)	Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 856 800 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 14. decembra.

Strasbūrā, 2016. gada 14. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(3) Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/53

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/342

(2016. gada 14. decembris)

par elastības instrumenta izmantošanu, lai finansētu steidzamus budžeta pasākumus nolūkā risināt pašreizējo migrācijas, bēgļu un drošības krīzi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Elastības instruments ir paredzēts tam, lai finansētu skaidri noteiktus izdevumus, kurus nebūtu iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus.

(2)	Elastības instrumentam pieejamais ikgadējais maksimālais apjoms ir EUR 471 miljons (2011. gada cenās), kā tas noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2) 11. pantā.

(3)	Ņemot vērā steidzamās vajadzības, ir jāizmanto ievērojamas papildu summas, lai finansētu pasākumus ar nolūku mazināt pašreizējo migrācijas, bēgļu un drošības krīzi.

(4)

Pēc tam, kad ir tikušas izskatītas visas iespējas pārdalīt apropriācijas 3. izdevumu kategorijas (Drošība un pilsoniskums) maksimālā apjoma ietvaros, tiek atzīts par nepieciešamu izmantot elastības instrumentu, lai Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžetā papildinātu pieejamo finansējumu, pārsniedzot 3. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu par summu EUR 530,0 miljoni, nolūkā finansēt pasākumus migrācijas, bēgļu un drošības jomā.

(5)

Balstoties uz paredzamo maksājumu profilu, maksājumu apropriācijas, kas atbilst elastības instrumenta izmantošanai, būtu jāsadala pa vairākiem finanšu gadiem, un tās tiek lēstas EUR 238,3 miljonu apmērā 2017. gadā, EUR 91,0 miljona apmērā 2018. gadā, EUR 141,9 miljonu apmērā 2019. gadā un EUR 58,8 miljonu apmērā 2020. gadā.

(6)	Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs elastības instrumenta izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2017. finanšu gada sākuma,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Attiecībā uz Savienības vispārējo budžetu 2017. finanšu gadam izmanto elastības instrumentu, lai paredzētu summu EUR 530,0 miljonu apmērā saistību apropriācijās 3. izdevumu kategorijā (Drošība un pilsoniskums).

Minēto summu izmanto, lai finansētu pasākumus pašreizējās migrācijas, bēgļu un drošības krīzes pārvarēšanai.

2. Balstoties uz paredzamo maksājumu profilu, maksājumu apropriācijas, kas atbilst elastības instrumenta izmantošanai, būs šādas:

a)	EUR 238,3 miljoni 2017. gadā;

b)	EUR 91,0 miljons 2018. gadā;

c)	EUR 141,9 miljoni 2019. gadā;

d)	EUR 58,8 miljoni 2020. gadā.

Konkrētās summas katram finanšu gadam apstiprina saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

Strasbūrā, 2016. gada 14. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK

(1) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(2) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/55

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/343

(2016. gada 14. decembris)

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumu nodrošināšanai Savienības 2017. gada vispārējā budžetā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (1), un jo īpaši tās 4.a panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas dabas katastrofas.

(2)	Fondu var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu, kas ir EUR 500 000 000 (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 10. pantā.

(3)	Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4.a panta 4. punktā ir noteikts, ka gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu budžeta līdzekļu savlaicīgu pieejamību, Fondu var izmantot avansa maksājumiem maksimāli EUR 50 000 000 apmērā, iekļaujot attiecīgās apropriācijas Savienības vispārējā budžetā.

(4)	Lai nodrošinātu Savienības 2017. gada vispārējā budžetā pietiekamu budžeta līdzekļu savlaicīgu pieejamību, Fonds būtu jāizmanto avansa maksājumiem EUR 50 000 000 apmērā.

(5)	Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžetā Eiropas Savienības Solidaritātes fondu izmanto, lai avansa maksājumiem nodrošinātu summu EUR 50 000 000 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

Strasbūrā, 2016. gada 14. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(3) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/57

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/344

(2016. gada 14. decembris)

par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2) 13. pantā ir noteikta neparedzēto izdevumu rezerve līdz 0,03 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma.

(2)	Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu Komisija ir aprēķinājusi neparedzēto izdevumu rezerves absolūto summu 2017. gadam (3).

(3)

Pēc tam, kad ir izvērtētas visas pārējās finansiālās iespējas, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem daudzgadu finanšu shēmas 3. izdevumu kategorijas (Drošība un pilsoniskums) un 4. izdevumu kategorijas (Globālā Eiropa) 2017. gadam paredzēto saistību maksimālā apjoma ietvaros, un ņemot vērā elastības instrumenta izmantošanu par visu 2017. gadā pieejamo summu EUR 530 miljonu apmērā, šķiet nepieciešami migrācijas, bēgļu un drošības krīzes radīto vajadzību risināšanai izmantot neparedzēto izdevumu rezervi, Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžetā palielinot saistību apropriācijas virs saistību maksimālā apjoma, kas daudzgadu finanšu shēmā paredzēts 3. un 4. izdevumu kategorijai.

(4)	Ņemot vērā šo īpašo situāciju, tā atbilst galējas nepieciešamības apstākļiem, kas minēti 13. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013.

(5)	Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2017. finanšu gada sākuma,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2017. finanšu gadam izmanto neparedzēto izdevumu rezervi, lai nodrošinātu saistību apropriācijas EUR 1 176 030 960 apmērā, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas saistību maksimālo apjomu 3. izdevumu kategorijā (Drošība un pilsoniskums), un saistību apropriācijas EUR 730 120 000 apmērā, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas saistību maksimālo apjomu 4. izdevumu kategorijā (Globālā Eiropa).

2. pants

Kopējo no 1. panta izrietošo saistību apropriāciju summu EUR 1 906 150 960 kompensē ar saistību maksimālā apjoma rezervēm, kas 2017.–2019. gadam paredzētas šādās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijās:

2017. gadā:

i)	2. izdevumu kategorija (Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi): EUR 575 000 000;

ii)	5. izdevumu kategorija (Administrācija): EUR 507 268 804;

b)	2018. gadā: 5. izdevumu kategorija (Administrācija): EUR 570 000 000;

c)	2019. gadā: 5. izdevumu kategorija (Administrācija): EUR 253 882 156.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

Strasbūrā, 2016. gada 14. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK

(1) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(2) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(3) Komisijas 2016. gada 30. jūnija paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par tehniskajām korekcijām 2017. gada finanšu shēmā atbilstoši NKI izmaiņām (COM(2016) 311).

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/59

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/345

(2017. gada 27. februāris),

ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2016. gada 27. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/849 (1) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (“KTDR”), ar ko inter alia īstenoja Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas (“ANO DPR”) 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013) un 2270 (2016).

(2)

ANO Drošības padome 2016. gada 30. novembrī pieņēma ANO DPR 2321 (2016), kurā ir paustas visdziļākās bažas par kodolizmēģinājumu, ko KTDR veica 2016. gada 9. septembrī, pārkāpjot attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, un piedevām ir nosodītas notiekošās KTDR kodoldarbības un ballistisko raķešu darbības, nopietni pārkāpjot attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, un ir konstatēts, ka joprojām pastāv nepārprotams starptautiskā miera un drošības apdraudējums reģionā un ārpus tā.

(3)

ANO DPR 2321 (2016) ir paustas ANO Drošības padomes bažas, ka tādu personu personīgā bagāža un reģistrētā bagāža, kuras ieceļo KTDR vai izceļo no tās, var tikt izmantota, lai pārvadātu priekšmetus, kuru piegāde, pārdošana vai nodošana ir aizliegta ar ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) vai 2321 (2016), un ir precizēts, ka šāda personīgā un reģistrētā bagāža ir “krava” ANO DPR 2270 (2016) 18. punkta īstenošanas nolūkos, tādējādi atsaucoties uz pienākumu pārbaudīt kravu.

(4)	ANO DPR 2321 (2016) ANO Drošības padome aicina dalībvalstis samazināt personāla skaitu KTDR diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulātos.

(5)

ANO DPR 2321 (2016) ANO Drošības padome pauž bažas, ka aizliegtie priekšmeti var tikt pārvadāti uz KTDR un no tās, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ir uzsvērts, ka ANO DPR 2270 (2016) 18. punktā paredzētais pienākums pārbaudīt kravu, kura atrodas dalībvalstu teritorijā vai to šķērso tranzītā, attiecas arī uz kravu, ko pārvadā pa dzelzceļu un autoceļiem.

(6)

ANO DPR 2321 (2016) ir atzīmēts, ka tās un ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013) un 2270 (2016) īstenošanas nolūkos termins “tranzīts” ietver – bet neaprobežojas ar – personu ceļošanu caur valsts starptautiskās lidostas termināļiem ceļā uz galamērķi citā valstī neatkarīgi no tā, vai šādas personas iziet muitas vai pasu kontroli minētajā lidostā.

(7)

Ar ANO DPR 2321 (2016) ir ieviests maksimālais kopējais ogļu apjoms, ko var importēt no KTDR, un izveidots mehānisms, lai to pārraudzītu un pārbaudītu. Šā mehānisma ietvaros dalībvalstis, kuras importē ogles no KTDR, tiek aicinātas regulāri pārskatīt ANO tīmekļa vietni, lai nodrošinātu, ka maksimālais kopējais apjoms ogļu importam nav sasniegts.

(8)	ANO DPR 2321 (2016) ir atgādināts, ka KTDR diplomātiskajiem pārstāvjiem ir aizliegts veikt jebkādu profesionālo darbību vai komercdarbību personiska labuma gūšanai uzņēmējā valstī.

(9)	ANO DPR 2321 (2016) ANO Drošības padome pauž bažas par to, ka KTDR valstspiederīgie tiek nosūtīti darbā uz citām valstīm, lai nopelnītu konvertējamu valūtu, ko KTDR izmanto savām kodolprogrammām un ballistisko raķešu programmām, un dalībvalstis tiek aicinātas būt modrām attiecībā uz šo praksi.

(10)	ANO DPR 2321 (2016) ANO Drošības padome atkārtoti pauž bažas par to, ka lieli skaidras naudas apjomi var tikt izmantoti, lai izvairītos no pasākumiem, ko noteikusi Drošības padome, un dalībvalstis tiek aicinātas būt modrām attiecībā uz minēto risku.

(11)	ANO DPR 2321 (2016) ir pausta ANO Drošības padomes apņemšanās attiecībā uz mierīgu, diplomātisku un politisku situācijas risinājumu un ir atkārtoti apliecināts atbalsts sešu pušu sarunām, kā arī izteikts aicinājums tās atsākt.

(12)

ANO DPR 2321 (2016) ir apstiprināts, ka KTDR darbības ir nepārtraukti jāuzrauga un ka ANO Drošības padome ir gatava pastiprināt, grozīt, apturēt vai atcelt pasākumus, ja nepieciešams, ņemot vērā prasību ievērošanu no KTDR puses, un ka tā ir apņēmusies veikt turpmākus nozīmīgus pasākumus, ja KTDR vēl veiks kodolizmēģinājumu vai raķešu palaišanu.

(13)	Ir vajadzīga Savienības turpmāka rīcība, lai īstenotu dažus pasākumus, kas paredzēti šajā lēmumā.

(14)	Dalībvalstīm būtu jāapmainās ar attiecīgu informāciju ar pārējām dalībvalstīm, lai atbalstītu efektīvu šā lēmuma noteikumu īstenošanu ES mērogā.

(15)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (KĀDP) 2016/849,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu (KĀDP) 2016/849 groza šādi:

lēmuma 1. panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“h)	konkrēti citi priekšmeti, materiāli, aprīkojums, preces un tehnoloģija, kas iekļauti sarakstā, ievērojot ANO DPR 2321 (2016) 4. punktu;

i)	jebkurš cits priekšmets, kas iekļauts parasto ieroču divējāda lietojuma preču sarakstā, ko ir pieņēmusi Sankciju komiteja, ievērojot ANO DPR 2321 (2016) 7. punktu.”;

lēmuma 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstu valstspiederīgajiem – vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, vai dalībvalstu gaisa kuģus – ir aizliegts no KTDR iepirkt zeltu, titāna rūdu, vanādija rūdu, retus izrakteņus, varu, niķeli, sudrabu un cinku neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav KTDR teritorijā.”;

iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

1. Dalībvalstu valstspiederīgajiem – vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, vai dalībvalstu gaisa kuģus – ir aizliegts no KTDR iepirkt statujas neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav KTDR teritorijā.

2. Panta 1. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja iepriekš ir devusi apstiprinājumu katrā atsevišķā gadījumā.

3. Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu konkrētos priekšmetus, attiecībā uz kuriem piemēro šo pantu.”;

iekļauj šādu pantu:

“6.b pants

1. Dalībvalstu valstspiederīgajiem – vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, vai dalībvalstu gaisa kuģus – ir aizliegts KTDR tieši vai netieši piegādāt, pārdot vai nodot helikopterus un kuģus neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav dalībvalstu teritorijās.

2. Panta 1. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja iepriekš ir devusi apstiprinājumu katrā atsevišķā gadījumā.

3. Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu konkrētos priekšmetus, attiecībā uz kuriem piemēro šo pantu.”;

lēmuma 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

1. Dalībvalstu valstspiederīgajiem – vai izmantojot kuģus, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, vai dalībvalstu gaisa kuģus – ir aizliegts no KTDR iepirkt ogles, dzelzi un dzelzsrūdu neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav KTDR teritorijā. Savienība veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu konkrētos priekšmetus, attiecībā uz kuriem piemēro šo punktu.

2. Panta 1. punktu nepiemēro oglēm, attiecībā uz kurām iepircēja dalībvalsts, balstoties uz ticamu informāciju, apstiprinājusi, ka to izcelsme ir ārpus KTDR un ka tās transportētas caur KTDR tikai tādēļ, lai tās eksportētu, izmantojot Radžinas (Rasonas) ostu, ar noteikumu, ka minētās dalībvalsts Sankciju komitejai to paziņo iepriekš un ka šādi darījumi nav saistīti ar ienākumu radīšanu KTDR kodolprogrammām vai ballistisko raķešu programmām vai ar citām darbībām, kas ir aizliegtas ar ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) un 2321 (2016) vai ar šo lēmumu.

3. Panta 1. punktu nepiemēro KTDR izcelsmes ogļu eksporta kopapjomam uz visām ANO dalībvalstīm, kas kopumā nepārsniedz 53 495 894 ASV dolārus vai 1 000 866 metriskās tonnas – atkarībā no tā, kurš rādītājs ir zemāks, – laikposmā starp ANO DPR 2321 (2016) pieņemšanas dienu un 2016. gada 31. decembri, un KTDR izcelsmes ogļu eksporta kopapjomam uz visām ANO dalībvalstīm, kas kopumā nepārsniedz 400 870 018 ASV dolārus vai 7 500 000 metriskās tonnas – atkarībā no tā, kurš rādītājs ir zemāks, –, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, ar noteikumu, ka:

iepirkumos nav iesaistītas personas vai vienības, kas ir saistītas ar KTDR kodolprogrammām vai ballistisko raķešu programmām, vai citām darbībām, kas ir aizliegtas ar ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) un 2321 (2016), tostarp sarakstā iekļautās personas vai vienības, personas vai vienības, kas rīkojas to vārdā vai vadībā, vienības, kuras ir to tiešā vai netiešā īpašumā vai kontrolē, vai personas vai vienības, kas palīdz izvairīties no sankcijām; un

b)	iepirkumi ir paredzēti vienīgi KTDR valstspiederīgo iztikas mērķiem un nav saistīti ar ienākumu radīšanu KTDR kodolprogrammām vai ballistisko raķešu programmām vai ar citām darbībām, kas ir aizliegtas ar ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) un 2321 (2016).

4. Dalībvalsts, kas iepērk ogles tieši no KTDR, paziņo Sankciju komitejai šāda iepirkuma apjoma kopsummu katram mēnesim ne vēlāk kā 30 dienas pēc konkrētā mēneša beigām, izmantojot veidlapu, kas ietverta ANO DPR 2321 (2016) V pielikumā. Dalībvalsts informāciju, kas šajā sakarā paziņota Sankciju komitejai, dara zināmu arī pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

5. Panta 1. punktu nepiemēro darījumiem ar dzelzi un dzelzsrūdu, kas paredzēti tikai iztikas mērķiem un nav saistīti ar ienākumu radīšanu KTDR kodolprogrammām vai ballistisko raķešu programmām vai ar citām darbībām, kas ir aizliegtas ar ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) vai 2321 (2016).”;

lēmuma 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

1. Ir aizliegts sniegt publisku vai privātu finansiālu atbalstu tirdzniecībai ar KTDR, tostarp piešķirot eksporta kredītus, garantijas vai apdrošināšanu KTDR valstspiederīgajiem vai vienībām, kas iesaistītas šādā tirdzniecībā.

2. Panta 1. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja iepriekš katrā atsevišķā gadījumā ir devusi apstiprinājumu finansiālā atbalsta sniegšanai.”;

lēmuma 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

1. KTDR banku filiāļu, meitasuzņēmumu vai pārstāvniecību, tostarp KTDR Centrālās bankas, tās filiāļu un meitasuzņēmumu, un citu 13. panta 2. punktā minēto finanšu vienību atvēršana dalībvalstu teritorijās ir aizliegta.

2. Panta 1. punktā minēto vienību esošās filiāles, meitasuzņēmumus un pārstāvniecības dalībvalstu teritorijās slēdz 90 dienās no ANO DPR 2270 (2016) pieņemšanas.

3. Ja vien Sankciju komiteja nav iepriekš apstiprinājusi, KTDR bankām, tostarp KTDR Centrālajai bankai, tās filiālēm un meitasuzņēmumiem, un citām 13. panta 2. punktā minētajām finanšu vienībām ir aizliegts:

a)	veidot ar dalībvalstu jurisdikcijā esošām bankām jaunus kopuzņēmumus;

b)	pārņemt dalībvalstu jurisdikcijā esošo banku īpašumtiesības; vai

c)	veidot vai saglabāt korespondentbanku attiecības ar dalībvalstu jurisdikcijā esošām bankām.

4. Esošie kopuzņēmumi, īpašumtiesiskās intereses un korespondentbanku attiecības ar KTDR bankām beidz darbību 90 dienās no ANO DPR 2270 (2016) pieņemšanas.

5. Dalībvalstu teritorijā vai jurisdikcijā esošām finanšu iestādēm ir aizliegts atvērt pārstāvniecības, meitasuzņēmumus, filiāles vai bankas kontus KTDR.

6. Esošās pārstāvniecības, meitasuzņēmumi vai bankas konti KTDR tiek slēgti 90 dienās no ANO DPR 2321 (2016) pieņemšanas.

7. Panta 6. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja katrā atsevišķā gadījumā konstatē, ka šādas pārstāvniecības, meitasuzņēmumi vai konti ir vajadzīgi, lai sniegtu humāno palīdzību, veiktu diplomātisko misiju darbības KTDR, ievērojot Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem un konsulārajiem sakariem, ANO vai tās specializēto aģentūru vai ar tām saistītu organizāciju darbības, vai jebkādiem citiem mērķiem, kas ir saskaņā ar ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) vai 2321 (2016).”;

lēmuma 16. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai konfiscētu un atbrīvotos, piemēram, iznīcinot, padarot darbotiesnespējīgus vai izmantošanai nederīgus, uzglabājot vai nododot likvidēšanai valstij, kas nav izcelsmes vai galamērķa valsts, no tādiem priekšmetiem, kuru piegāde, pārdošana, nodošana vai eksportēšana ir aizliegta ar ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) vai 2321 (2016) un kuri ir identificēti pārbaudēs, saskaņā ar to pienākumiem, kas izriet no piemērojamām ANO Drošības padomes rezolūcijām, tostarp ANO DPR 1540 (2004).”;

iekļauj šādu pantu:

“18.a pants

1. Dalībvalsts, kas ir Sankciju komitejas norādīta kuģa karoga valsts, ja tā noteikusi komiteja, atņem šim kuģim tiesības kuģot ar tās karogu.

2. Dalībvalsts, kas ir Sankciju komitejas norādīta kuģa karoga valsts, ja tā noteikusi komiteja, norīko kuģi uz ostu, ko noteikusi komiteja, sadarbojoties ar ostas valsti.

3. Dalībvalstis, ja tā noteikts Sankciju komitejas norādē, aizliedz kuģim iebraukt to ostās, izņemot ārkārtas situāciju vai ja kuģis atgriežas izcelsmes ostā.

4. Dalībvalstis, ja tā noteikts Sankciju komitejas norādē, kuģim piemēro aktīvu iesaldēšanu.

5. IV pielikumā iekļauj kuģus, kuri minēti šā panta 1.– 4. punktā un kurus Sankciju komiteja norādījusi saskaņā ar ANO DPR 2321 (2016) 12. punktu.”;

10)

lēmuma 20. pantu groza šādi:

a)	2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Panta 1. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja iepriekš dod apstiprinājumu katrā atsevišķā gadījumā.”;

b)	3. punktu svītro;

11)	iekļauj šādu pantu: “20.a pants Ir aizliegts no KTDR iepirkt kuģu vai gaisa kuģu pakalpojumus.”;

12)	lēmuma 21. pantu aizstāj ar šādu: “21. pants Dalībvalstis anulē jebkura tāda kuģa reģistrāciju, kas ir KTDR īpašumā, kontrolē vai ekspluatācijā, un nereģistrē nevienu šādu kuģi, kura reģistrāciju ir anulējusi cita valsts, ievērojot ANO DPR 2321 (2016) 24. punktu.”;

13)

lēmuma 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

1. Ir aizliegts reģistrēt kuģus KTDR, saņemt atļauju kuģim izmantot KTDR karogu, turēt īpašumā jebkādu kuģi ar KTDR karogu, to iznomāt, ekspluatēt vai sniegt tam jebkādu kuģa klasifikācijas, sertifikācijas vai ar to saistītu pakalpojumu, vai to apdrošināt.

2. Panta 1. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja iepriekš ir devusi apstiprinājumu katrā atsevišķā gadījumā.

3. Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijām ir aizliegts sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus kuģiem, kas ir KTDR īpašumā, kontrolē vai ekspluatācijā, tostarp ar nelikumīgiem līdzekļiem.

4. Panta 3. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja katrā atsevišķā gadījumā konstatē, ka kuģis ir iesaistīts darbībās, kuras ir paredzētas vienīgi iztikas mērķiem un kuras KTDR personas vai vienības neizmantos, lai gūtu ienākumus, vai vienīgi humanitāriem nolūkiem.”;

14)

lēmuma 23. pantam pievieno šādu punktu:

“12. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu KTDR valdības locekļu, minētās valdības amatpersonu un KTDR bruņoto spēku locekļu ieceļošanu to teritorijā vai tranzītu caur to, ja šādi locekļi vai amatpersonas ir saistīti ar KTDR kodolprogrammām vai ballistisko raķešu programmām, vai citām darbībām, kas aizliegtas ar ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) un 2321 (2016).”;

15)

iekļauj šādu pantu:

“24.a pants

1. Ja dalībvalsts konstatē, ka kāda persona strādā KTDR bankas vai finanšu iestādes vārdā vai vadībā, dalībvalsts minēto personu izraida no savas teritorijas ar mērķi viņu repatriēt uz minētās personas valstspiederības valsti, atbilstīgi piemērojamām tiesībām.

2. Panta 1. punktu nepiemēro, ja personas klātbūtne ir nepieciešama, lai nodrošinātu tiesas procesu vai vienīgi medicīniskiem, drošības vai citiem humanitāriem nolūkiem, vai ja Sankciju komiteja katrā atsevišķā gadījumā ir konstatējusi, ka personas izraidīšana būtu pretrunā mērķiem, kas izvirzīti ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) un 2321 (2016).”;

16)

lēmuma 30. pantu aizstāj ar šādu:

“30. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu modrību un novērstu, ka to teritorijās vai to valstspiederīgie specializēti māca vai apmāca KTDR valstspiederīgos disciplīnās, kas sekmētu ar kodolieroču izplatīšanu saistītas KTDR darbības un kodolieroču piegādes sistēmu attīstību, tostarp mācības vai apmācību progresīvajā fizikā, progresīvajā datorsimulācijā un ar to saistītajās datorzinātnēs, ģeotelpiskajā navigācijā, kodolinženierijā, aviokosmiskajā inženierijā, aeronautikas inženierijā un ar tām saistītajās disciplīnās, progresīvajā materiālzinātnē, progresīvajā inženierķīmijā, progresīvajā mašīnbūvē, progresīvajā elektroinženierijā un progresīvajā industriālajā inženierijā.

2. Dalībvalstis aptur zinātnisko un tehnisko sadarbību, kurā ir iesaistītas personas vai grupas, ko oficiāli sponsorē KTDR vai kuras pārstāv KTDR, izņemot apmaiņu medicīnas jomā, ja vien:

saistībā ar zinātnisko vai tehnisko sadarbību kodolzinātnes un kodoltehnoloģijas, aviokosmiskās un aeronautikas inženierijas un tehnoloģijas jomā vai progresīviem ražošanas paņēmieniem un metodēm Sankciju komiteja, izskatot katru gadījumu atsevišķi, nav konstatējusi, ka konkrēta darbība nesekmēs ar kodolieroču izplatīšanu saistītas KTDR darbības vai ar ballistiskajām raķetēm saistītas KTDR programmas; vai

visu citu zinātniskās vai tehniskās sadarbības veidu gadījumā dalībvalsts, kas iesaistās zinātniskā vai tehniskā sadarbībā, nekonstatē, ka konkrētā darbība nesekmēs ar kodolieroču izplatīšanu saistītas KTDR darbības vai ar ballistiskajām raķetēm saistītas KTDR programmas, un iepriekš nepaziņo Sankciju komitejai par šādu konstatējumu.”;

17)

iekļauj šādu pantu:

“31.a pants

KTDR diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulātam un to KTDR locekļiem ir aizliegts turēt īpašumā vai kontrolēt bankas kontus Savienībā, izņemot vienu bankas kontu dalībvalstī vai dalībvalstīs, kurās izvietota pārstāvniecība vai konsulāts, vai kurās akreditēti to locekļi.”;

18)

iekļauj šādu pantu:

“31.b pants

1. Ir aizliegts iznomāt vai kā citādi darīt pieejamu KTDR nekustamo īpašumu vai KTDR to lietot vai tās labā izmantot nekustamo īpašumu jebkādā nolūkā, kas nav diplomātisko vai konsulāro darbību veikšana.

2. Ir aizliegts arī nomāt no KTDR nekustamo īpašumu, kas atrodas ārpus KTDR teritorijas.”;

19)	lēmuma 33. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Padome īsteno grozījumus I un IV pielikumā, pamatojoties uz Drošības padomes vai Sankciju komitejas noteikto.”;

20)

iekļauj šādu pantu:

“36.a pants

Atkāpjoties no pasākumiem, kas paredzēti ANO DPR 1718 (2006), 1874 (2009), 2087 (2013), 2094 (2013), 2270 (2016) vai 2321 (2016), ar noteikumu, ka Sankciju komiteja ir noteikusi, ka izņēmums ir vajadzīgs, lai atvieglotu to starptautisko un nevalstisko organizāciju darbu, kuras KTDR veic palīdzības un atbalsta darbības KTDR civiliedzīvotāju labā, dalībvalsts kompetentā iestāde piešķir nepieciešamo atļauju.”;

21)	pievieno IV pielikumu, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. MIZZI

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/849 (2016. gada 27. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183/KĀDP (OV L 141, 28.5.2016., 79. lpp.).

PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

Lēmuma 18.a pantā minēto kuģu saraksts”

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/66

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/346

(2017. gada 27. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2012. gada 25. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/440/KĀDP (1), ar ko Stavros LAMBRINIDIS kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) cilvēktiesību jautājumos. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2017. gada 28. februārī.

(2)	Padome 2015. gada 20. jūlijā pieņēma ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā laikposmam no 2015. līdz 2019. gadam.

(3)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 24 mēnešiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

ESĪP cilvēktiesību jautājumos Stavros LAMBRINIDIS kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2019. gada 28. februārim. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) vērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras beidzas agrāk.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi cilvēktiesību jomā, kas noteikti Līgumā par Eiropas Savienību, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī ES Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju un ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā:

uzlabot Savienības darbības efektivitāti, tās klātbūtni un pamanāmību saistībā ar cilvēktiesību aizsardzību un centieniem veicināt to ievērošanu pasaulē, jo īpaši pilnveidojot Savienības sadarbību un politisko dialogu ar trešām valstīm, attiecīgajiem partneriem, uzņēmējiem, pilsonisko sabiedrību un starptautiskām un reģionālām organizācijām, kā arī darbojoties attiecīgajos starptautiskajos forumos;

b)	palielināt Savienības ieguldījumu, ar ko nostiprina demokrātiju un iestāžu izveidi, tiesiskumu un labu pārvaldību, kā arī veicina cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu visā pasaulē;

c)	uzlabot to darbību saskaņotību, kuras Savienība īsteno cilvēktiesību jomā, un panākt, lai cilvēktiesību jautājums tiktu iekļauts visās Savienības ārējās darbības jomās.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	sekmēt to, ka tiek īstenota Savienības politika cilvēktiesību jomā, jo īpaši Eiropas Savienības stratēģija par cilvēktiesībām un demokrātiju un ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā, tostarp izstrādājot ieteikumus šajā nolūkā;

b)	sekmēt to, ka tiek īstenotas Savienības pamatnostādnes, instrumenti un rīcības plāni cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību jomā;

c)	pastiprināt dialogu par cilvēktiesībām ar trešo valstu valdībām un starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citiem attiecīgajiem rīcībspēkiem, lai Savienības politiku cilvēktiesību jomā padarītu efektīvāku un pamanāmāku;

d)	sekmēt, lai Savienības politika un darbības saistībā ar cilvēktiesību aizsardzību un centieniem veicināt to ievērošanu būtu saskaņotākas un konsekventākas, jo īpaši sekmējot attiecīgo Savienības politisko nostādņu izstrādi.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

2. PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, sniedz ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3. ESĪP darbojas ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajiem dienestiem, lai nodrošinātu, ka to attiecīgais darbs cilvēktiesību jomā ir saskaņots un konsekvents.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2017. gada 1. marta līdz 2018. gada 28. februārim ir EUR 860 000.

2. Lēmumu par finanšu atsauces summu turpmākajam ESĪP pilnvaru termiņam pieņem Padome.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

4. Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

1. ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Minētajam norīkotajam personālam atalgojumu maksā attiecīgi nosūtītāja dalībvalsts, nosūtītāja Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3. Viss norīkotais personāls turpina būt attiecīgi nosūtītājas dalībvalsts, nosūtītājas Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4. ESĪP darbinieki tiek izvietoti kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām, lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci.

7. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

8. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP var piekļūt jebkurai būtiskai informācijai.

2. Savienības delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības attiecīgos gadījumos nodrošina apgādes atbalstu ESĪP.

9. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un pamatojoties uz drošības situāciju teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādes un kurā ietverti konkrēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, reglamentējot personāla drošu pārvietošanos uz teritoriju, par kuru viņš ir atbildīgs, un teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs, kā arī drošības negadījumu pārvaldību, un ārkārtas situāciju un evakuācijas plāni;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs;

nodrošinot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās teritorijā, par kuru viņš ir atbildīgs, ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir minētajai teritorijai EĀDD piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar progresa ziņojumiem un ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

10. pants

Ziņojumi

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām, jo īpaši Cilvēktiesību jautājumu darba grupai. Ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.

11. pants

Koordinācija

1. ESĪP dod ieguldījumu Savienības darbības vienotībai, saskaņotībai un efektivitātei un palīdz nodrošināt, ka visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības ir saskaņotas, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus. ESĪP darbības saskaņo ar dalībvalstu un Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar citiem Eiropas Savienības īpašajiem pārstāvjiem. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2. Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar attiecīgo dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem un Savienības delegāciju vadītājiem, kā arī kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju un operāciju vadītājiem vai komandieriem un attiecīgā gadījumā ar citiem Eiropas Savienības īpašajiem pārstāvjiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras.

3. ESĪP uztur saikni un cenšas panākt darbību papildināmību un sinerģiju arī ar citiem starptautiskiem un reģionāliem rīcībspēkiem to vadības līmenī un misijas norises vietā. ESĪP uztur regulārus sakarus ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām gan vadības līmenī, gan misijas teritorijā.

12. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām regulāri pārskata. ESĪP sniedz Padomei, AP un Komisijai regulārus progresa ziņojumus un līdz 2018. gada 30. novembrim – visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. MIZZI

(1) Padomes Lēmums 2012/440/KĀDP (2012. gada 25. jūlijs), ar ko ieceļ amatā Eiropas Savienības īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos (OV L 200, 27.7.2012., 21. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/70

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/347

(2017. gada 27. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 19. janvārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/77 (1), ar ko Lars-Gunnar WIGEMARK kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Bosnijā un Hercegovinā. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2017. gada 28. februārī.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 16 mēnešiem.

(3)	ESĪP pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

ESĪP Bosnijā un Hercegovinā Lars-Gunnar WIGEMARK kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2018. gada 30. jūnijam. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) novērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikumu, var nolemt ESĪP pilnvaras izbeigt agrāk.

2. pants

Politikas mērķi

1. ESĪP pilnvaru pamatā ir šādi Savienības politikas mērķi Bosnijā un Hercegovinā:

a)	stabilizācijas un asociācijas procesa turpmāka virzība;

b)	stabila, dzīvotspējīga, miermīlīga, etniski daudzveidīga un vienota Bosnija un Hercegovina, kas miermīlīgi sadarbojas ar kaimiņvalstīm; un

c)	nodrošināt, ka Bosnija un Hercegovina neatgriezeniski virzās uz dalību Savienībā.

2. Savienība arī turpinās atbalstīt to, ka Bosnijā un Hercegovinā tiek īstenots Vispārējais pamatlīgums par mieru (GFAP).

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	piedāvāt Savienības konsultācijas un veicināt politisko procesu, jo īpaši, sekmējot dialogu starp dažādiem pārvaldes līmeņiem;

b)	nodrošināt Savienības darbību saskaņotību un konsekvenci;

c)	veicināt politisko, ekonomisko un Eiropas prioritāšu virzību, jo īpaši, sekmējot koordinācijas mehānisma ES jautājumos īstenošanu un Reformu programmas turpmāku īstenošanu;

d)	pārraudzīt un konsultēt Bosnijas un Hercegovinas izpildiestādes un likumdošanas iestādes visos pārvaldes līmeņos un nodrošināt saziņu ar Bosnijas un Hercegovinas iestādēm un politiskajām partijām;

nodrošināt Savienības centienu īstenošanu visās darbībās tiesiskuma jomā un drošības sektora reformas jomā, veicināt Savienības centienu apkarot organizēto noziedzību un korupciju, kā arī terorismu, vispārēju Savienības koordināciju un nodrošināt tiem vietēju politisku virzību, kā arī šajā saistībā pēc vajadzības sniegt AP un Komisijai izvērtējumus un konsultācijas;

f)	atbalstīt stiprāku un efektīvāku Bosnijas un Hercegovinas krimināltiesiskās sistēmas un policijas saskarsmi, kā arī atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt tiesu iestāžu efektivitāti un neatkarību, jo īpaši strukturēto dialogu par tiesiskumu;

neskarot militāro komandķēdi, sniegt ES spēku komandierim politiskas konsultācijas par militāriem jautājumiem, kas saistīti ar vietējo politisko situāciju, jo īpaši attiecībā uz sensitīvām operācijām, un par attiecībām ar vietējām iestādēm un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, un sniegt ieguldījumu konsultācijās par EUFOR/ALTHEA stratēģisko pārskatu; apspriesties ar ES spēku komandieri pirms tādu politisku darbību veikšanas, kas varētu ietekmēt drošības situāciju, un koordinēt rīcību attiecībā uz saskaņotām ziņām vietējām iestādēm un citām starptautiskām organizācijām;

h)	koordinēt un īstenot Savienības centienus sniegt Bosnijas un Hercegovinas sabiedrībai informāciju par ES jautājumiem;

veicināt ES integrācijas procesu, īstenojot mērķtiecīgu publisko diplomātiju un ES informācijas izplatīšanas pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka Bosnijas un Hercegovinas sabiedrība labāk izprot un atbalsta ar ES saistītus jautājumus, tostarp iesaistot vietējos pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus;

j)	veicināt to, ka Bosnijā un Hercegovinā attīstās un nostiprinās cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana saskaņā ar ES cilvēktiesību politiku un ES pamatnostādnēm cilvēktiesību jautājumos;

k)	sadarboties ar atbilstīgām Bosnijas un Hercegovinas iestādēm attiecībā uz to pilnīgu sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY);

l)	saskaņā ar ES integrācijas procesu sniegt konsultācijas un palīdzību politiskam dialogam par nepieciešamajām konstitucionālajām un atbilstīgām likumdošanas izmaiņām, veicināt un pārraudzīt to;

uzturēt ciešu saziņu un rūpīgi apspriesties ar Augsto pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā un ar citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, kas darbojas valstī; šajā ziņā informēt Padomi par diskusijām uz vietas attiecībā uz starptautiskās sabiedrības, tostarp Augstā pārstāvja biroja, klātbūtni valstī;

n)	pēc vajadzības sniegt AP konsultācijas par fiziskām vai juridiskām personām, kam varētu piemērot ierobežojošus pasākumus saistībā ar situāciju Bosnijā un Hercegovinā;

o)	neskarot piemērojamās komandķēdes, palīdzēt nodrošināt, ka visi Savienības instrumenti uz vietas tiek izmantoti saskaņoti, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

2. PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņā ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, sniedz ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3. ESĪP strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām.

5. pants

Finansējums

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām laikposmam no 2017. gada 1. marta līdz 2018. gada 30. jūnijam ir EUR 7 690 000.

2. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Fizisku un juridisku personu dalība procedūrās, ar ko ESĪP piešķir iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, ir bez ierobežojumiem. Turklāt ESĪP iegādātajām precēm netiek piemēroti izcelsmes noteikumi.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1. Darbā pie ESĪP norīko īpaši atlasītu personālu, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras un veicināt saskaņotību, publicitāti un efektivitāti visā Savienības darbībā Bosnijā un Hercegovinā. ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Šāda norīkota personāla atalgojumu maksā, attiecīgi, nosūtītāja dalībvalsts, nosūtītāja Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskajiem personāla līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas veikšanai un sekmīgai norisei un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgi vienojas ar uzņēmējām pusēm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2013/488/ES (2).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP var piekļūt jebkurai atbilstīgai informācijai.

2. Savienības delegācija un/vai dalībvalstis attiecīgos gadījumos nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un pamatojoties uz drošības situāciju viņa atbildībā esošajā teritorijā, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādes un kurā ietverti konkrēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, reglamentējot to, kā tiek pārvaldīta personāla droša pārvietošanās uz viņa atbildībā esošo teritoriju un droša pārvietošanās tajā, kā arī reglamentējot drošības incidentu pārvaldību, tostarp ārkārtas situāciju plānu un evakuācijas plānu;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem viņa atbildībā esošajā teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās viņa atbildībā esošajā teritorijā ir piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir riska izvērtējuma pakāpe, ko minētajai teritorijai piešķīris EĀDD;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāriem drošības izvērtējumiem, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Regulāros ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.

12. pants

Koordinācija

1. Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus, ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, saskaņotību un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības tiktu veiktas konsekventi. ESĪP darbības tiek koordinētas ar Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2. Misijas norises vietā tiek uzturēta cieša saikne ar reģionā strādājošiem dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem un Savienības delegāciju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur saikni arī ar norises vietā esošajiem starptautiskiem un reģionāliem dalībniekiem un jo īpaši cieši sadarbojas ar Augsto pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā.

3. Atbalstot Savienības krīzes pārvarēšanas operācijas, ESĪP kopā ar citiem norises vietā esošajiem Savienības dalībniekiem uzlabo veidu, kādā minētie Savienības dalībnieki izplata informāciju un apmainās ar to, lai panāktu augstu līmeni situācijas kopējā izpratnē un izvērtējumā.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP personāls palīdz, nodrošinot elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Bosnijā un Hercegovinā pilnvarām, un šādiem nolūkiem sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2017. gada 30. septembrim iesniedz Padomei, AP un Komisijai progresa ziņojumu un līdz 2018. gada 31. martam – visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. MIZZI

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/77 (2015. gada 19. janvāris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā (OV L 13, 20.1.2015., 7. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/75

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/348

(2017. gada 27. februāris),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā (*1)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2016. gada 4. augustā pieņēma Lēmumu 2016/1338 (KĀDP), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2015/2052, pagarinot pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā (1) un par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Kosovā ieceļot Nataliya APOSTOLOVA kundzi. Paredzēts, ka ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2017. gada 28. februārī.

(2)	ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 16 mēnešiem.

(3)	ESĪP pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

ESĪP Kosovā Nataliya APOSTOLOVA kundzes pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2018. gada 30. jūnijam. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) izvērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) iesniegtu priekšlikumu, var pieņemt lēmumu, ka ESĪP pilnvaras beidzas agrāk.

2. pants

Politikas mērķi

ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi Kosovā. Tie ietver vadošas lomas uzņemšanos, veicinot stabilas, dzīvotspējīgas, mierīgas, demokrātiskas un etniski daudzveidīgas Kosovas izveidi, nostiprinot stabilitāti reģionā un sekmējot reģionālu sadarbību un labas kaimiņattiecības Rietumbalkānos, mudinot Kosovu ievērot tiesiskumu un aizsargāt minoritātes un kultūras un reliģisko mantojumu, atbalstot Kosovas Eiropas perspektīvu un tuvināšanos Savienībai atbilstīgi reģiona perspektīvai un saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu (2) (turpmāk “Stabilizācijas un asociācijas nolīgums”) un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1988 (3) un atbilstīgi attiecīgajiem Padomes secinājumiem.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	piedāvāt Savienības konsultācijas un atbalstu politiskajā procesā;

b)	veicināt vispārēju Savienības politikas koordināciju Kosovā;

c)	pastiprināt Savienības klātbūtni visā Kosovā un nodrošināt tās konsekvenci un efektivitāti;

d)	Eiropas Savienības tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX KOSOVO) vadītājam sniegt norādījumus par vietējiem politiskiem jautājumiem, tostarp par politiskiem aspektiem jautājumos, kas saistīti ar izpildes pienākumiem;

e)	nodrošināt konsekvenci un saskaņotību Savienības darbībā Kosovā, tostarp uz vietas vadot EULEX pārejas procesu, iespējamai darbību nodošanai, attiecīgi, ESĪP/ES birojam un/vai vietējām iestādēm;

atbalstīt Kosovas Eiropas perspektīvu un tuvināšanos Savienībai atbilstīgi reģiona perspektīvai un saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un Lēmumu (ES) 2015/1988, un atbilstīgi attiecīgajiem Padomes secinājumiem, mērķtiecīgi veidojot saziņu ar sabiedrību un īstenojot Savienības informēšanas pasākumus, lai Kosovas sabiedrībā nodrošinātu plašāku izpratni un tās atbalstu ar Savienību saistītos jautājumos, tostarp attiecībā uz EULEX darbu;

ar visiem ESĪP pieejamajiem līdzekļiem un instrumentiem un ar ES biroja Kosovā atbalstu pārraudzīt, atbalstīt un veicināt politisku, ekonomisku un Eiropas prioritāšu īstenošanu saskaņā ar attiecīgo iestāžu kompetenci un atbildību un atbalstīt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu, tostarp ar Eiropas reformu programmu;

h)	saskaņā ar Savienības cilvēktiesību politiku un Savienības Pamatnostādnēm cilvēktiesību jomā attīstīt un nostiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Kosovā, tostarp attiecībā uz sievietēm un bērniem, kā arī minoritāšu aizsardzību;

i)	palīdzēt risināt Savienības sekmēto Belgradas un Prištinas dialogu;

j)	attiecīgā gadījumā atbalstīt specializēto palātu un Specializētās prokuratūras pilnvaras, tostarp izmantojot saziņu un izpratnes veicināšanas pasākumus.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

2. PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņā ar Padomi. Neskarot AP pilnvaras, PDK saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP sniedz stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3. ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām struktūrām.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2017. gada 1. marta līdz 2018. gada 30. jūnijam ir EUR 3 615 000.

3. Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu, ko ESĪP noslēdz ar Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1. Darbā pie ESĪP norīko uzticamu personālu, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras un kopumā Savienības darbībā Kosovā veicinātu saskaņotību, publicitāti un efektivitāti. Saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ESĪP ir atbildīgs par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP laikus informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt norīkot personālu darbā pie ESĪP. Norīkotajam personālam atalgojumu attiecīgi maksā vai nu nosūtītāja dalībvalsts, vai nosūtītāja Savienības iestāde, vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var norīkot arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3. Viss norīkotais personāls paliek attiecīgi nosūtītājas dalībvalsts, nosūtītājas Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā un veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP un ESĪP personāla misijas īstenošanai un sekmīgai darbībai, attiecīgā gadījumā vienojas ar uzņēmējām pusēm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētas informācijas drošība

1. ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (4).

2. Saskaņā ar drošības noteikumiem ES klasificētās informācijas aizsardzībai AP ir pilnvarots nodot NATO/KFOR to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti minētās darbības veikšanai un kuru klasifikācija nav augstāka par CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL.

3. Saskaņā ar drošības noteikumiem ES klasificētās informācijas aizsardzībai un ESĪP darbības vajadzībām AP ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) to klasificēto ES informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti minētās darbības veikšanai un kuru klasifikācija nav augstāka par RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Šajā nolūkā sagatavo vietējus noteikumus.

4. AP ir pilnvarots ar šo lēmumu saistītām trešām personām nodot neklasificētus ES dokumentus, kuri ir saistīti ar Padomes apspriedēm par minēto darbību un uz kuriem saskaņā ar Padomes reglamenta 6. panta 1. punktu attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu.

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2. Savienības delegācija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un, pamatojoties uz drošības situāciju teritorijā, par ko ESĪP ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kurš pamatojas uz EĀDD norādījumiem, ietverot konkrētus fiziskos, organizatoriskos un procesuālos drošības pasākumus, ar kuru noteikta personāla droša pārvietošanās uz attiecīgo teritoriju, par ko ESĪP ir atbildīgs, un minētajā teritorijā, kā arī aprakstīta rīcība drošības negadījumos, un ietverot ārkārtas situāciju plānu un evakuācijas plānu;

b)	visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, nodrošinot augsta riska apdrošināšanu, kas atbilst apstākļiem teritorijā par ko ESĪP ir atbildīgs;

nodrošinot, lai visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai pēc ierašanās teritorijā, par ko ESĪP ir atbildīgs, būtu piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir EĀDD minētajai teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;

d)	nodrošinot visu pēc regulāriem drošības izvērtējumiem saskaņoto ieteikumu īstenošanu un saistībā ar progresa ziņojumu un pilnvaru īstenošanas ziņojumu sistēmu sniedzot rakstiskus ziņojumus Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP. ESĪP regulāri sniedz ziņojumu PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.

12. pants

Koordinācija

1. Lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, ESĪP veicina Savienības darbību vienotību, saskaņotību un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības tiktu veiktas konsekventi. ESĪP darbības saskaņo ar Komisijas darbībām, kā arī vajadzības gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2. Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar attiecīgajiem reģionā strādājošiem dalībvalstu misiju vadītājiem un Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP sniedz norādījumus EULEX KOSOVO vadītājam par vietējiem politiskiem jautājumiem, tostarp par politiskajiem aspektiem tādos jautājumos, kas saistīti ar izpildes pienākumiem. ESĪP un civilo operāciju komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas.

3. ESĪP uztur sakarus arī ar attiecīgām vietējām struktūrām un citiem starptautiskiem un reģionāliem rīcībspēkiem, kas darbojas šajā teritorijā.

4. ESĪP kopā ar citiem Savienības darbību īstenotājiem šajā teritorijā nodrošina informācijas izplatīšanu un apmaiņu starp Savienības darbību īstenotājiem uz vietas, lai sasniegtu augstu situācijas kopīgas izpratnes un izvērtēšanas pakāpi.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP darbinieki palīdz, nodrošinot elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Kosovā pilnvarām, un šim nolūkam sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi būtiskajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2017. gada 30. septembrim iesniedz Padomei, AP un Komisijai progresa ziņojumu un līdz 2018. gada 31. martam – visaptverošu pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. MIZZI

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(1) OV L 212, 5.8.2016., 109. lpp.

(2) OV L 71, 16.3.2016., 3. lpp.

(3) Padomes Lēmums (ES) 2015/1988 (2015. gada 22. oktobris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu, no otras puses (OV L 290, 6.11.2015., 4. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/80

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/349

(2017. gada 27. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2012/389/KĀDP par Eiropas Savienības spēju veidošanas misiju Somālijā (EUCAP Somalia)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2012. gada 16. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/389/KĀDP (1) par Eiropas Savienības misiju saistībā ar reģiona jūras spēku izveidi Āfrikas ragā (EUCAP NESTOR).

(2)	Padome 2016. gada 12. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/2240 (2), ar ko groza Lēmumu 2012/389/KĀDP. Misijas nosaukums tika mainīts uz EUCAP Somalia, un tās pilnvaras tika pagarinātas līdz 2018. gada 31. decembrim.

(3)	Lēmums 2012/389/KĀDP būtu jāgroza, lai paredzētu finanšu atsauces summu laikposmam no 2017. gada 1. marta līdz 2018. gada 28. februārim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2012/389/KĀDP 13. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai ar EUCAP Somalia saistītos izdevumus segtu laikposmā no 2017. gada 1. martam līdz 2018. gada 28. februārim, ir EUR 22 950 000.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. MIZZI

(1) OV L 187, 17.7.2012., 40. lpp.

(2) OV L 337, 13.12.2016., 18. lpp.

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/81

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/350

(2017. gada 27. februāris),

ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju

Eiropas Savienības Padome,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2012. gada 15. oktobrī pieņēma Lēmumu 2012/642/KĀDP (1).

(2)	Pamatojoties uz Lēmuma 2012/642/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi pret Baltkrieviju būtu jāpagarina līdz 2018. gada 28. februārim.

(3)	Turklāt Padome ir vienojusies, ka dalībvalstis var atļaut uz Baltkrieviju eksportēt biatlona aprīkojumu saskaņā ar piemērojamajiem licencēšanas noteikumiem.

(4)	Tādēļ Lēmums 2012/642/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza.

(5)	Lai nodrošinātu šajā lēmumā paredzēto pasākumu efektivitāti, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2012/642/KĀDP groza šādi:

1)	lēmuma 2. pantam pievieno šādu punktu: “3. Lēmuma 1. pantu nepiemēro biatlona aprīkojumam, kas atbilst specifikācijām, kuras ir definētas Starptautiskās Biatlona federācijas (IBU) sacensību un turnīru noteikumos.”;

2)	lēmuma 8. pantu aizstāj ar šādu: “8. pants 1. Šo lēmumu piemēro līdz 2018. gada 28. februārim. 2. Šo lēmumu regulāri pārskata un attiecīgi atjauno vai groza, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2017. gada 27. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K. MIZZI

(1) Padomes Lēmums 2012/642/KĀDP (2012. gada 15. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV L 285, 17.10.2012., 1. lpp.).

28.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/82

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/351

(2017. gada 24. februāris),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 1261)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs. Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I, II, III un IV daļā ir norādīti un uzskaitīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no epidemioloģiskās situācijas diferencēti pēc riska līmeņa. Minētajā sarakstā citu starpā iekļauti konkrēti Latvijas un Lietuvas apgabali.

(2)

2017. gada februārī divi Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūkām tika konstatēti Salaspils novadā Latvijā un Biržu rajona pašvaldības teritorijā Lietuvā – apgabalos, kas patlaban ir iekļauti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļas sarakstā. Šie uzliesmojumi paaugstina riska līmeni, kas ir jāņem vērā. Tāpēc attiecīgie Latvijas un Lietuvas apgabali, kas minēti I un II daļas sarakstā, tagad būtu jāiekļauj minētā pielikuma III daļā.

(3)

2017. gada janvārī vairāki Āfrikas cūku mēra gadījumi mežacūkām tika konstatēti divos Latvijas apgabalos, kas patlaban ir iekļauti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļas sarakstā, proti, Talsu un Tukuma novadā, tuvu apgabaliem, kas iekļauti minētā īstenošanas lēmuma I daļas sarakstā. Minētie slimības gadījumi paaugstina riska līmeni, kas ir jāņem vērā. Tāpēc tagad attiecīgie Latvijas apgabali būtu jāiekļauj minētā pielikuma II, nevis I daļā un minētā pielikuma I daļā būtu jāiekļauj jauni apgabali.

(4)

Novērtējot dzīvnieku veselības risku, ko rada situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Latvijā un Lietuvā, būtu jāņem vērā minētās slimības pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstība skartajās mājas cūku un mežacūku populācijās Savienībā. Lai veiktu mērķtiecīgus dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, kas paredzēti Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES, un nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, vienlaikus novēršot nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļaujot, ka trešās valstis nosaka nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, minētā īstenošanas lēmuma pielikumā noteiktais Savienības saraksts ar apgabaliem, kuriem piemēro dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, būtu jāgroza, ņemot vērā minētās slimības pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstību Latvijā un Lietuvā.

(5)	Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 24. februāris

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

I DAĻA

1. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Hījumā apriņķis.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Bauskas novada Īslīces, Gailīšu, Brunavas un Ceraukstes pagasts,

—	Dobeles novada Bikstu, Zebrenes, Annenieku, Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu, Dobeles un Bērzes pagasts, Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa P98, un Dobeles pilsēta,

—	Jelgavas novada Glūdas, Svētes, Platones, Vircavas, Jaunsvirlaukas, Zaļenieku, Vilces, Lielplatones, Elejas un Sesavas pagasts,

—	Kandavas novada Vānes un Matkules pagasts,

—	Kuldīgas novada Rendas un Kabiles pagasts,

—	Saldus novada Jaunlutriņu, Lutriņu un Šķēdes pagasts,

—	Talsu novada Ģibuļu pagasts,

—	Ventspils novada Vārves, Užavas, Jūrkalnes, Piltenes, Zīru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts un Piltenes pilsēta,

—	Brocēnu novads,

—	Rundāles novads,

—	Tērvetes novads,

—	Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones un Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—	Bauskas pilsēta,

—	Talsu pilsēta,

—	republikas pilsēta Jelgava,

—	republikas pilsēta Ventspils.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Jurbarkas rajona pašvaldības teritorijā – Raudones, Veļonas, Seredžus un Jodaiču seņūnija,

—	Pakrojas rajona pašvaldības teritorijā – Klovaiņu, Rozalimas un Pakrojas seņūnija,

—	Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Krekenavas seņūnijas daļa, kas atrodas uz rietumiem no Nevēžas upes,

—	Pasvales rajona pašvaldības teritorijā – Jonišķēles apīliņķes, Jonišķēles pilsētas, Namišu, Pasvales apīliņķes, Pasvales pilsētas, Pumpēnu, Pušalotas, Saloču un Vašku seņūnija,

—	Raseiņu rajona pašvaldības teritorijā – Arjogalas, Arjogalas pilsētas, Betīgalas, Pagojuku un Šiluvas seņūnija,

—	Šaķu rajona pašvaldības teritorijā – Plokšču, Krjūku, Leķēču, Lukšu, Griškabūdžas, Barzdu, Žvirgždaiču, Sintautu, Kudirkas Naumiestes, Slaviku un Šaķu seņūnija,

—	Radvilišķu rajona pašvaldība,

—	Vilkavišķu rajona pašvaldība,

—	Kalvarijas pašvaldība,

—	Kazlu Rūdas pašvaldība,

—	Marijampoles pašvaldība.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

Varmijas-Mazūrijas vojevodistē:

—	Elkas povjata Kalinovas un Prostku gmins,

—	Pišas povjata Bjala Piskas gmins;

Podlases vojevodistē:

—	Bjalistokas povjata Juhnovecas Koscelni, Suražas, Turosņas Koscelnas, Lapu un Posventnes gmins,

—

Belskas povjata Braņskas gmins un Braņskas pilsēta, Bočku, Rudkas, Višku gmins, Belskas Podlaskas gmina daļa, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, kuru veido autoceļš Nr. 19 (uz ziemeļiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un turpina Belskas Podlaskas pilsētas austrumu robeža un ceļš Nr. 66 (uz dienvidiem no Belskas Podlaskas pilsētas), Belskas Podlaskas pilsēta, Orlas gmina daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa Nr. 66,

—	Semjatičes povjata Drohičinas, Dzjadkovices, Grodziskas un Perlejevas gmins,

—	Kolno povjata Grabovas un Stavisku gmins,

—	Zambrovas povjata Kolaki Koscelni, Šumovas un Zambrovas gmins ar Zambrovas pilsētu,

—	Suvalku povjata Rutka-Tartakas, Šiplišku, Suvalku un Račku gmins,

—	Visoke Mazoveckes povjata Sokolu, Kuleše Koscelnes, Nove Pekutu, Šepetovas, Klukovas, Cehanovecas gmins, Visoke Mazoveckes gmins ar Visoke Mazoveckes pilsētu un Čiževas gmins,

—	Augustovas povjats,

—	Lomžas povjats,

—	Bjalistokas pilsētas povjats,

—	Lomžas pilsētas povjats,

—	Suvalku pilsētas povjats,

—	Sejnu povjats;

Mazovijas vojevodistē:

—	Sokolovas povjata Ceranovas, Jablonnas Lackas, Sterdiņas un Repku gmins,

—	Sedlces povjata Korčevas, Pžesmikas, Paprotņas, Suhožebru, Mordu, Sedlces un Zbučinas gmins,

—	Sedlces pilsētas povjats,

—	Ostrolenkas povjata Žekuņas, Trošinas, Červinas un Govorovas gmins,

—	Losices povjata Olšankas, Losices un Platerovas gmins,

—	Ostrovas povjats;

Ļubļinas vojevodistē:

—	Vlodavas povjata Hannas gmins,

—	Radziņas povjata Konkolevņica Vshodņas un Komaruvka Podlaskas gmins,

—	Bjalas povjata Mendzižecas Podlaskas gmins ar Mendzižecas Podlaskas pilsētu, Drelovas, Rosošas, Slavatičes, Višņices, Sosnuvkas, Lomažu un Tučnas gmins.

II DAĻA

1. Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—	Elvas pilsēta,

—	Vehmas pilsēta,

—	Kuresāres pilsēta,

—	Rakveres pilsēta,

—	Tartu pilsēta,

—	Vīlandes pilsēta,

—	Harju apriņķis (izņemot Kūsalu pagasta daļu, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa Nr. 1 (E20), Aegvīdu pagastu un Anijas pagastu),

—	Austrumviru apriņķis,

—	Lēnes apriņķis,

—	Pērnavas apriņķis,

—	Pelvas apriņķis,

—	Veru apriņķis,

—	Valgas apriņķis,

—	Raplas apriņķis,

—	Sūrejāni pagasts,

—	Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

—	Tartu pagasts,

—	Abjas pagasts,

—	Alatskivi pagasts,

—	Hāslavas pagasts,

—	Haljalas pagasts,

—	Tarvastu pagasts,

—	Neo pagasts,

—	Ilenurmes pagasts,

—	Tehtveres pagasts,

—	Rengu pagasts,

—	Rannu pagasts,

—	Kongutas pagasts,

—	Puhjas pagasts,

—	Hallistes pagasts,

—	Kambjas pagasts,

—	Karksi pagasts,

—	Kihelkonnas pagasts,

—	Kepu pagasts,

—	Rietumsāres pagasts,

—	Laekveres pagasts,

—	Leizi pagasts,

—	Lūnjas pagasts,

—	Meksas pagasts,

—	Mēksi pagasts,

—	Muhu pagasts,

—	Mustjalas pagasts,

—	Orisāres pagasts,

—	Peipsiēres pagasts,

—	Pīrisāres pagasts,

—	Peides pagasts,

—	Regaveres pagasts,

—	Rakveres pagasts,

—	Ruhnu pagasts,

—	Salmes pagasts,

—	Semeru pagasts,

—	Torgu pagasts,

—	Varas pagasts,

—	Vihulas pagasts,

—	Vīlandes pagasts,

—	Vinni pagasts,

—	Viru-Nigulas pagasts,

—	Vennu pagasts.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Apes novada Trapenes, Gaujienas un Apes pagasts, Apes pilsēta,

—	Balvu novada Vīksnas, Bērzkalnes, Vectilžas, Lazdulejas, Briežuciema, Tilžas, Bērzpils un Krišjāņu pagasts,

—	Bauskas novada Mežotnes, Codes, Dāviņu un Vecsaules pagasts,

—	Daugavpils novada Vaboles, Līksnas, Sventes, Medumu, Demenas, Kalkūnes, Laucesas, Tabores, Maļinovas, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Vecsalienas, Salienas un Skrudalienas pagasts,

—	Dobeles novada Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa P98,

—	Gulbenes novada Līgo pagasts,

—	Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no autoceļa P10, Ikšķiles pilsēta un Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagasts,

—	Kandavas novada Cēres, Kandavas, Zemītes un Zantes pagasts, Kandavas pilsēta,

—	Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa V89 un V81, un Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa V81 un V128,

—	Limbažu novada Skultes, Limbažu, Umurgas, Katvaru, Pāles un Viļķenes pagasts, Limbažu pilsēta,

—	Preiļu novada Saunas pagasts,

—	Raunas novada Raunas pagasts,

—	Riebiņu novada Sīļukalna, Stabulnieku, Galēnu un Silajāņu pagasts,

—	Rugāju novada Lazdukalna pagasts,

—	Siguldas novada Mores pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa P3,

—	Smiltenes novada Brantu, Blomes, Smiltenes, Bilskas un Grundzāles pagasts un Smiltenes pilsēta,

—	Talsu novada Ķūļciema, Balgales, Vandzenes, Laucienes, Virbu, Strazdes, Lubes, Īves, Valdgales, Laidzes, Ārlavas, Lībagu un Abavas pagasts, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsēta,

—	Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes un Puzes pagasts,

—	Ādažu novads,

—	Aglonas novads,

—	Aizkraukles novads,

—	Aknīstes novads,

—	Alojas novads,

—	Alūksnes novads,

—	Amatas novads,

—	Babītes novads,

—	Baldones novads,

—	Baltinavas novads,

—	Beverīnas novads,

—	Burtnieku novads,

—	Carnikavas novads,

—	Cēsu novads,

—	Cesvaines novads,

—	Ciblas novads,

—	Dagdas novads,

—	Dundagas novads,

—	Engures novads,

—	Ērgļu novads,

—	Iecavas novads,

—	Ilūkstes novads,

—	Jaunjelgavas novads,

—	Jaunpils novads,

—	Jēkabpils novads,

—	Kārsavas novads,

—	Ķeguma novads,

—	Ķekavas novads,

—	Kocēnu novads,

—	Kokneses novads,

—	Krāslavas novads,

—	Krustpils novads,

—	Lielvārdes novads,

—	Līgatnes novads,

—	Līvānu novads,

—	Lubānas novads,

—	Ludzas novads,

—	Madonas novads,

—	Mālpils novads,

—	Mārupes novads,

—	Mazsalacas novads,

—	Mērsraga novads,

—	Naukšēnu novads,

—	Neretas novads,

—	Ogres novads,

—	Olaines novads,

—	Ozolnieku novads,

—	Pārgaujas novads,

—	Pļaviņu novads,

—	Priekuļu novads,

—	Rēzeknes novads,

—	Rojas novads,

—	Rūjienas novads,

—	Salacgrīvas novads,

—	Salas novads,

—	Saulkrastu novads,

—	Skrīveru novads,

—	Strenču novads,

—	Tukuma novads,

—	Valkas novads,

—	Varakļānu novads,

—	Vecpiebalgas novads,

—	Vecumnieku novads,

—	Viesītes novads,

—	Viļakas novads,

—	Viļānu novads,

—	Zilupes novads,

—	Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no autoceļa A2, un Ropažu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa P10,

—	republikas pilsēta Daugavpils,

—	republikas pilsēta Jēkabpils,

—	republikas pilsēta Jūrmala,

—	republikas pilsēta Rēzekne,

—	republikas pilsēta Valmiera.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Alītas rajona pašvaldības teritorijā – Pivašūnu, Punes, Daugu, Aloves, Nemunaiču, Raitininku, Miroslavas, Krokjalauķu, Simnas, Alītas seņūnija,

—	Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā — Kavarskas un Kurkļu seņūnija un Anīkšču daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa Nr. 121 un Nr. 119,

—	Biržu rajona pašvaldības teritorijā – Biržu pilsētas, Nemunēles Radvilišķu, Pabiržes, Pačeraukštes un Parovējas seņūnija,

—	Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Šilu un Bukoņu seņūnija, Žeimju seņūnijā – Bilušķu, Drobišķu, Normaiņu II, Normainēļu, Juškoņu, Pauļuku, Mitēnišķu, Zofijaukas un Naujoku ciems,

—	Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Akademijas, Alšenu, Babtu, Batnavas, Čeķišķes, Domeikavas, Ežerēles, Garļavas, Garļavas apīliņķes, Kačergines, Kulautavas, Linksmakalnes, Raudondvares, Ringaudu, Roku, Samīlu, Taurakiemu, Užliedžu, Vilkijas, Vilkijas apīliņķes un Zapišķu seņūnija,

—	Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Josvaiņu un Pernaravas seņūnija,

—	Kupišķu rajona pašvaldības teritorijā – Noriūnu, Skapišķu, Subačus un Šimoņu seņūnija,

—	Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Naujamiesta, Paīstres, Panevēžas, Ramīgalas, Smiļģu, Upītes, Vadokļu un Velžu seņūnija un Krekenavas seņūnijas daļa, kas atrodas uz austrumiem no Nevēžas upes,

—	Prienu rajona pašvaldības teritorijā – Veiveru, Šilavotu, Naujosi Ūtu, Balbierišķu, Ašmintu, Išlaužu, Pakoņu seņūnija,

—	Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Jašūnu, Turģeļu, Akmenīnes, Šaļčininku, Ģervišku, Butrimoņu, Eišišķu, Poškones, Dievenišķes seņūnija,

—	Utenas rajona pašvaldības teritorijā – Sudeiķu, Utenas seņūnija, Utenas pilsēta, Kuktišķu, Daugaiļu, Tauragnu, Saldutišķu seņūnija,

—	Varēnas rajona pašvaldības teritorijā – Kaņavas, Marcinkones, Merķines seņūnija,

—

Viļņas rajona pašvaldības teritorijā – Suderves un Dūkštas seņūnijas daļas, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa Nr. 171, Maišagalas, Zujūnu, Avižieņu, Riešes, Paberžes, Nemenčines, Nemenčines pilsētas, Sužoņu, Buivīdžu, Bezdoņu, Lavorišķes, Mickūnu, Šatrininku, Kalveļu, Nemēžas, Rudaminas, Rūkaiņu, Medininku, Marijampoles, Paģiru un Jodšiļu seņūnija,

—	Alītas pilsētas pašvaldība,

—	Kauņas pilsētas pašvaldība,

—	Panevēžas pilsētas pašvaldība,

—	Prienu pilsētas pašvaldība,

—	Viļņas pilsētas pašvaldība,

—	Ignalinas rajona pašvaldība,

—	Lazdiju rajona pašvaldība,

—	Molētu rajona pašvaldība,

—	Rokišķu rajona pašvaldība,

—	Širvintas rajona pašvaldība,

—	Švenčoņu rajona pašvaldība,

—	Ukmerģes rajona pašvaldība,

—	Zarasu rajona pašvaldība,

—	Birštonas pašvaldība,

—	Druskininku pašvaldība,

—	Visaginas pašvaldība.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

—	Hajnuvkas povjata Dubičes Cerkevnes gmins, Kleščeles un Čeremhas gmina daļas, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa Nr. 66,

—	Zambrovas povjata Rutku gmins,

—	Visoke Mazoveckes povjata Kobilin-Boržimu gmins,

—	Bjalistokas povjata Čarna Bjalostockas, Dobržiņevo Dužes, Grodekas, Mihalovas, Supraslas, Tikocinas, Vasilkovas, Zabludovas, Zavadu un Horoščas gmins,

—

Belskas povjata Belskas Podlaskas gmina daļa, kas atrodas uz austrumiem no iedomātas līnijas, kuru veido autoceļš Nr. 19 (uz ziemeļiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un turpina Belskas Podlaskas pilsētas austrumu robeža un autoceļš Nr. 66 (uz dienvidiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un Orlas gmina daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa Nr. 66,

—	Sokulkas povjats.

Ļubļinas vojevodistē:

—	Bjalas povjata Piščacas un Kodeņas gmins.

III DAĻA

1. Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—	Jegevas apriņķis,

—	Jervamā apriņķis,

—	Kūsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa Nr. 1 (E20),

—	Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

—	Aegvīdu pagasts,

—	Anijas pagasts,

—	Kadrinas pagasts,

—	Kolgajāni pagasts,

—	Keo pagasts,

—	Laevas pagasts,

—	Laimjalas pagasts,

—	Pihtlas pagasts,

—	Rakes pagasts,

—	Tapas pagasts,

—	Veikemārjas pagasts,

—	Valjalas pagasts.

2. Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—	Apes novada Virešu pagasts,

—	Balvu novada Kubuļu un Balvu pagasts un Balvu pilsēta,

—	Daugavpils novada Nīcgales, Kalupes, Dubnas un Višķu pagasts,

—	Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Daukstu, Stradu, Litenes, Stāmerienas, Tirzas, Druvienas, Rankas, Lizuma un Lejasciema pagasts un Gulbenes pilsēta,

—	Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no autoceļa P10, Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa V89 un V81, un Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa V81 un V128,

—	Limbažu novada Vidrižu pagasts,

—	Preiļu novada Preiļu, Aizkalnes un Pelēču pagasts un Preiļu pilsēta,

—	Raunas novada Drustu pagasts,

—	Riebiņu novada Riebiņu un Rušonas pagasts,

—	Rugāju novada Rugāju pagasts,

—	Siguldas novada Siguldas pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no autoceļa P3, un Siguldas pilsēta,

—	Smiltenes novada Launkalnes, Variņu un Palsmanes pagasts,

—	Inčukalna novads,

—	Jaunpiebalgas novads,

—	Salaspils novads, Sējas novads,

—	Vārkavas novads,

—	Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no autoceļa A2, Ropažu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa P10, Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones un Dauguļupes ielas un Dauguļupītes.

3. Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—	Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā – Debeiķu, Skiemoņu, Viešintas, Andrionišķu, Svēdasu, Troškūnu un Traupes seņūnija un Anīkšču seņūnijas daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa Nr. 121 un Nr. 119,

—	Alītas rajona pašvaldības teritorijā – Butrimoņu seņūnija,

—	Biržu rajona pašvaldības teritorijā – Vabalninkas, Papiles un Širvēnas seņūnija,

—

Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Upninku, Ruklas, Dumšu, Užusaļu un Kulvas seņūnija, bet Žeimju seņūnijā – Akļu, Akmeņu, Barsukines, Blauzdžu, Ģirēļu, Jagēlavas, Juljanavas, Kuigaļu, Liepkalņu, Martīnišķu, Milašišķu, Mimaļu, Naujasodes, Normaiņu I, Padobju, Palankešu, Pamelnītēles, Pēdžu, Skrīnes, Svalķeņu, Terespolas, Varpēnu ciems, Žeimju dz. st., Žievelišķu ciems, kā arī Žeimju ciemats,

—	Kaišadores rajona pašvaldība,

—	Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Vandžogalas, Lapju, Karmēlavas un Neveroņu seņūnija,

—	Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Pelēdnaģu, Kraķu, Dotnuvas, Gudžūnu, Survilišķu, Vilaiņu, Truskavas un Šētas seņūnija, kā arī Ķēdaiņu pilsētas seņūnija,

—	Kupišķu rajona pašvaldības teritorijā – Alizavas un Kupišķu seņūnija,

—	Pasvales rajona pašvaldības teritorijā – Daujēnu un Krinčinas seņūnija,

—	Prienu rajona pašvaldības teritorijā – Jieznas un Staklišķes seņūnija,

—	Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Miezišķu, Raguvas un Karsakišķu seņūnija,

—	Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Baltoji Voķes, Pabares, Dainavas un Kalesninku seņūnija,

—	Varēnas rajona pašvaldības teritorijā – Valkininku, Jaķēnu, Matuizu, Varēnas un Vīdeņu seņūnija,

—	Viļņas rajona pašvaldības teritorijā – Suderves un Dūkštas seņūnijas daļas, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa Nr. 171,

—	Utenas rajona pašvaldības teritorijā – Užpaļu, Vīžonas un Leļūnu seņūnija,

—	Elektrēnu pašvaldība,

—	Jonavas pilsētas pašvaldība,

—	Kaišadores pilsētas pašvaldība,

—	Traķu rajona pašvaldība.

4. Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

—	Grajevas povjats,

—	Moņku povjats,

—	Hajnuvkas povjata Čižes, Bjalovežas, Hajnuvkas gmins un Hajnuvkas pilsēta, Narevas un Narevkas gmins, kā arī Čeremhas un Kleščeles gminu daļas, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa Nr. 66,

—	Semjatičes povjata Meļņikas, Milejčices, Nurzecas-Stacjas, Semjatičes gmins un Semjatičes pilsēta;

Mazovijas vojevodistē:

—	Losices povjata Sarnaku, Stara Kornicas and Hušlevas gmins;

Ļubļinas vojevodistē:

—	Bjalas povjata Konstantinovas, Janovas Podlaskas, Lesnas Podlaskas, Rokitnas, Bjalas Podlaskas, Zalesjes un Terespoles gmins un Terespoles pilsēta,

—	Bjalas Podlaskas pilsētas povjats.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

—	visi Sardīnijas apgabali.”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 50

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 28. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2017/330 (2017. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku	1
	*	Padomes Regula (ES) 2017/331 (2017. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju	9
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/332 (2017. gada 14. februāris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pistacchio Verde di Bronte (ACVN))	11
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/333 (2017. gada 14. februāris), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Schwäbische Spätzle / Schwäbische Knöpfle (AĢIN))	12
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/334 (2017. gada 27. februāris), ar ko labo Regulas (ES) Nr. 1321/2014 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu redakciju bulgāru, holandiešu, igauņu un vācu valodā ( 1 )	13
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/335 (2017. gada 27. februāris), ar ko attiecībā uz steviolglikozīdu (E 960) kā saldinātāja lietošanu noteiktos konditorejas izstrādājumos ar samazinātu enerģētisko vērtību groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu ( 1 )	15
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/336 (2017. gada 27. februāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda biezlokšņu importam	18
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/337 (2017. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1375/2007 par kukurūzas cietes ražošanas blakusproduktu importu no Amerikas Savienotajām Valstīm	42
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/338 (2017. gada 27. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	45
		LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/339 (2016. gada 14. decembris) par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2016. gadā	47
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/340 (2016. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Vācijai	49
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/341 (2016. gada 14. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pēc Spānijas pieteikuma EGF/2016/004 ES/Comunidad Valenciana automotive saņemšanas	51
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/342 (2016. gada 14. decembris) par elastības instrumenta izmantošanu, lai finansētu steidzamus budžeta pasākumus nolūkā risināt pašreizējo migrācijas, bēgļu un drošības krīzi	53
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/343 (2016. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumu nodrošināšanai Savienības 2017. gada vispārējā budžetā	55
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/344 (2016. gada 14. decembris) par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā	57
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/345 (2017. gada 27. februāris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2016/849 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku	59
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/346 (2017. gada 27. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos	66
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/347 (2017. gada 27. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā	70
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/348 (2017. gada 27. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā ( *1 )	75
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/349 (2017. gada 27. februāris), ar ko groza Lēmumu 2012/389/KĀDP par Eiropas Savienības spēju veidošanas misiju Somālijā (EUCAP Somalia)	80
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/350 (2017. gada 27. februāris), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju	81
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/351 (2017. gada 24. februāris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 1261) ( 1 )	82


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.
	(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.