25.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/1

(1)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/2251 (2) tika pieņemta 2016. gada 4. oktobrī un publicēta 2016. gada 15. decembrī. Tajā ir izklāstīti standarti savlaicīgai, precīzai un pienācīgi nošķirtai nodrošinājuma apmaiņai, ja atvasināto instrumentu līgumiem tīrvērti nav veicis centrālais darījumu partneris, un tā ietver vairākas sīki izklāstītas prasības, kas grupai ir jāizpilda, lai iegūtu atbrīvojumu no maržas sniegšanas attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem. Papildus minētajām saistībām, ja viens vai divi darījumu partneri grupā ir reģistrēti trešā valstī, attiecībā uz kuru vēl nav sniegta līdzvērtības noteikšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktu, grupai ir jāapmainās ar mainīgajām un pienācīgi nošķirtām sākotnējām maržām attiecībā uz visiem grupas iekšējiem darījumiem ar meitasuzņēmumiem minētajās trešās valstīs. Lai novērstu maržas prasību nesamērīgu piemērošanu un ņemot vērā līdzīgas prasības tīrvērtes pienākumiem, deleģētajā regulā paredzēta minētās konkrētās prasības novēlota īstenošana, tādējādi dodot pietiekamu laiku procesa pabeigšanai, lai radītu līdzvērtīgu noteikšanu, vienlaikus nepieprasot līdzekļu neefektīvu piešķiršanu grupām, kuru meitasuzņēmumi ir reģistrēti trešās valstīs.

(2)

Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 37. pantā nav iekļauts noteikums par mainīgās maržas prasību pakāpenisku ieviešanu attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem, kas būtu analogs 36. panta 2. punktā paredzētajam noteikumam (kurš attiecas uz sākotnējās maržas prasībām). Tāpēc 37. pantam, kurā ir noteikts mainīgās maržas prasību pakāpeniskas ieviešanas grafiks, būtu jāpievieno divi jauni punkti. Šiem punktiem vajadzētu būt analogiem pašreizējam 36. panta 2. un 3. punktam, lai gadījumā, kad grupas iekšējais darījums notiek starp Savienības vienību un trešās valsts vienību, apmaiņa ar mainīgo maržu tiktu prasīta tikai tad, kad pagājuši trīs gadi pēc regulas stāšanās spēkā, ja attiecībā uz šo trešo valsti nav pieņemts lēmums par līdzvērtību. Ja lēmums par līdzvērtību ir pieņemts, prasības būtu jāpiemēro vai nu četrus mēnešus pēc dienas, kad stājas spēkā lēmums par līdzvērtību, vai saskaņā ar vispārējo grafiku atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.

(3)

Regulatīvo tehnisko standartu projektā, uz kuru balstīta Deleģētā regula (ES) 2016/2251 un kuru Eiropas uzraudzības iestādes iesniedza Komisijai 2016. gada 8. martā, bija paredzēts viens un tas pats pakāpeniskās ieviešanas periods gan sākotnējai, gan mainīgajai maržai. Iemesls, kāpēc nepieciešams veikt labojumu, ir tehniska kļūda Deleģētās regulas (ES) 2016/2251 pieņemšanas procesā, kurā netika iekļauti abi punkti par mainīgās maržas prasību pakāpenisku ieviešanu attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jālabo Deleģētā regula (ES) 2016/2251.

(5)

Deleģētā regula (ES) 2016/2251 stājās spēkā 2017. gada 4. janvārī. Lai izvairītos no jebkādas pārtraukšanas, piemērojot pakāpeniskās ieviešanas periodu sākotnējai un mainīgajai maržai, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, piemērojot to ar atpakaļejošu spēku,

25.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/4

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (3) noteiktas Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas.

(2)

Minētās specifikācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā minēto vienoto procedūru var atjaunināt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas.

(3)

2014. gada 21. novembrī tika iesniegts pieteikums, kurā lūdza grozīt pārtikas piedevas metakrilāta bāzes kopolimēra (E 1205) specifikācijas. Pieteikumu darīja pieejamu dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 4. pantu.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs ir pieprasījis pārtikas piedevas definīciju grozīt attiecībā uz ražošanas procesa īso aprakstu ražošanas procesa modernizācijas dēļ. Pēc pašreizējā specifikācijā noteiktā daļiņu izmēra rūpīgas pārskatīšanas pieteikuma iesniedzējs ir pieprasījis mainīt pulvera daļiņu izmēru.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieņēma atzinumu par pārtikas piedevas metakrilāta bāzes kopolimēra (E 1205) specifikāciju ierosinātā grozījuma drošumu (4). Pamatojoties uz datiem, ko sniedzis pieteikuma iesniedzējs, un ņemot vērā 2010. gadā veikto sākotnējo vielas novērtējumu (5), Iestāde secināja, ka ierosinātie grozījumi attiecībā uz pārtikas piedevas metakrilāta bāzes kopolimēra (E 1205) specifikācijām nerada bažas par drošumu.

(6)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 231/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

25.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/6

(1)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1105/2010 (2) noteica galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”) izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importam.

(2)

Noteiktie pasākumi bija procentuālais maksājums ar 9,8 % atlikušo likmi, bet uzņēmumiem, kuriem noteica antidempinga maksājumus, tika noteikta individuāla maksājuma likme diapazonā no 5,1 % līdz 9,8 %. Sākotnējā izmeklēšanā tika atzīts, ka divi uzņēmumi neveic eksportu par dempinga cenām.

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3), Komisija saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pieprasījumu 2015. gada 31. augustā iesniedza CIRFS (Eiropas Ķīmisko šķiedru apvienība) (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri saražo vairāk nekā 25 % no augstas stiprības poliestera pavedienu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka tad, ja pasākumus vairs nepiemērotu, dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei turpinātos un/vai atkārtotos.

(6)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2015. gada 28. novembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pārbaudītas laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus un importētājus, uz kuriem tā attiecās, kā arī attiecīgās eksportējošās valsts pārstāvjus.

(9)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu Komisijā.

(10)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(11)

Lai Komisija varētu izlemt, vai būtu vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidot reprezentatīvu izlasi, Ķīnas ražotāji eksportētāji un nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties 15 dienās pēc pārskatīšanas sākšanas un iesniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju.

(12)

Neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(13)

Paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas posmā tika sākta saziņa ar sešiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem. Tika saņemtas atbildes no 15 nesaistītajiem importētājiem. Ņemot vērā to importētāju lielo skaitu, kas sadarbojās izmeklēšanā, Komisija izmantoja atlasi. Komisija izveidoja izlasi, balstoties uz lielāko reprezentatīvo importa apjomu, ko noteiktajā termiņā varētu pamatoti izmeklēt. Izlasē sākotnēji bija trīs uzņēmumi, kuri saražo 29 % no aplēstā importa apjoma no ĶTR uz Savienību un 85 % no importa apjomiem, par kuriem ziņoja 15 respondenti. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas tikai no viena nesaistītā importētāja.

(14)

Paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas posmā tika sākta saziņa ar kopā desmit zināmajiem lietotājiem. Tika saņemtas atbildes no četriem no tiem. Nebija paredzēts veikt atlasi lietotājiem, un Komisija nolēma izmeklēt tos visus.

(15)

Pieci Savienības ražotāji, kas saražo apmēram 97 % no Savienības augstas stiprības poliestera pavedienu ražošanas kopapjoma, PIP laikā sadarbojās ar Komisiju. Ņemot vērā šo nelielo skaitu, Komisija nolēma nepiemērot atlasi.

(16)

Anketas tika nosūtītas pieciem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, un vienam ražotājam iespējamajā analogajā valstī, kurš piekrita sadarboties.

(17)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

(18)

Attiecīgais ražojums ir augstas stiprības poliestera pavedieni (izņemot šujamos diegus), nesagatavoti mazumtirdzniecībai, arī monopavedieni ar lineāro blīvumu mazāku par 67 deciteksiem, kuru izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums” jeb “ASP”) un ko pašlaik klasificē ar KN kodu 5402 20 00.

(19)

Pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka attiecīgajam ražojumam, augstas stiprības poliestera pavedieniem, ko Savienības tirgū ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un augstas stiprības poliestera pavedieniem, ko ražo un pārdod analogajā valstī (ASV), ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats pamatlietojums. Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(21)

Neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Ņemot vērā to, ka ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, kopējā analīze, ieskaitot dempinga aprēķinu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika balstīta uz pieejamajiem faktiem. Tāpēc dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika novērtēta, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, tirdzniecības statistiku par importu un eksportu (Eurostat dati un Ķīnas eksporta dati), analogās valsts ražotāja atbildi un citu publiski pieejamu informāciju (5).

(22)

Sadarbības trūkums ietekmēja dažādo ražojuma veidu normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu. Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika uzskatīts par lietderīgu gan normālo vērtību, gan eksporta cenu noteikt globālā mērogā.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu gadījumos, kad apstākļi nebija mainījušies, tika pielietota sākotnējā izmeklēšanā dempinga noteikšanai izmantotā metode.

(24)

Normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenām, kas maksātas attiecīgā tirgus ekonomikas trešajā valstī (“analogā valsts”).

(25)

Lai attiecībā uz ĶTR noteiktu normālo vērtību, sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti izmantoja Taivānu. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izmantot Taivānu par analogo valsti, un aicināja tās sniegt piezīmes. Paziņojumā par procedūras sākšanu tika arī piebilsts, ka saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju citi piegādātāji no tirgus ekonomikas valstīm uz Savienību varētu būt atradušies, inter alia, ASV un Korejas Republikā.

(26)

Viena ieinteresētā persona atbalstīja Taivānas izvēlēšanos par analogo valsti, jo tajā izmanto līdzīgas iekārtas un ražošanas procesu, kādu izmanto Ķīnas ražotāji. Tomēr neviens Taivānas ražotājs nepiekrita sadarboties izmeklēšanā.

(27)

Pamatojoties uz importa statistiku un pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, Komisija uzskatīja, ka papildus Taivānai arī vairākas citas valstis varētu būt potenciālās analogās valstis, piemēram, Korejas Republika, Indija, Japāna un ASV (6). Sadarbības pieprasījumi tika nosūtīti visiem zināmajiem ražotājiem un ražotāju apvienībām minētajās valstīs. Tikai viens ražotājs ASV (Dura Fibres) piekrita sadarboties.

(28)

Komisija konstatēja, ka ASV ir ievērojama (8,8 %) ar līgumu pamatotā muitas nodokļa likme ASP importam no trešām valstīm, taču nav antidempinga maksājumu. Dura Fibres ir vienīgais attiecīgā ražojuma ražotājs ASV, kura tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir aptuveni 30 %, taču spēcīgu konkurenci tam rada eksportētājas valstis (7).

(29)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, Komisija secināja, ka ASV ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(30)

Informācija, kas bija saņemta no analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, tika izmantota par pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai ASV ražotāju, kuri sadarbojās, līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo no ĶTR eksportam uz Savienību pārdoto apjomu, t. i., vai šis kopējais iekšzemes tirgū pārdotais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas tika pārdots eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū analogajā valstī bijuši reprezentatīvi.

(32)

Komisija arī pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tādējādi normālā vērtība tika pamatota ar faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējā cena no iekšzemes tirgū pārdotā apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(33)

Kā minēts iepriekš 15. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju.

(34)

CIF cenu līdz Savienības robežai noteica, pamatojoties uz pieejamo Eurostat statistiku. Importa apjomu no Ķīnas ražotājiem, par kuriem sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tie neveic dempingu, (aptuveni 40 % no Ķīnas importa) neņēma vērā eksporta cenas noteikšanai.

(35)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka importa apjoms no Ķīnas ražotājiem, par kuriem sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tie neveic dempingu, nebūtu jāizslēdz no dempinga aprēķina, jo pamatregulā nav noteikumu, kas to paredzētu. Tomēr Komisijas prakse (8) ir, piemērojot Antidempinga nolīguma interpretāciju, ko izmantoja PTO Strīdu izšķiršanas padome lietā “Liellopu gaļa un rīsi” (9), izslēgt no pārskatīšanas uzņēmumus, kuriem sākotnējā izmeklēšanā ir konstatēta de minimis dempinga starpība. Tāpēc prasību noraida.

(36)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu. Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(37)

Attiecībā uz analogās valsts ražotāja iekšzemes cenām tika veiktas korekcijas iekšzemes transporta izmaksām un iesaiņojuma izmaksām ([2–4 %] no rēķina vērtības) un komisijas maksām [0,5–1,5 %]. Attiecībā uz eksporta cenām EXW vērtību noteica, no CIF cenas līdz Savienības robežai atņemot transporta, apdrošināšanas, apstrādes un citu pārskatīšanas pieprasījumā aplēsto korekciju procentuālo daļu (12,98 %). Attiecībā uz eksporta preču pārdošanas apjomu korekcijām viena ieinteresētā persona kritiski izteicās par pamatregulas 18. panta piemērošanu un ierosināja, ka pārskatīšanas pieprasījumā aplēsto korekciju vietā būtu jāizmanto analogās valsts ražotāja korekcijas. Tomēr minētās personas ierosinātā metode nešķiet piemērota, jo korekcijas, par kurām ziņoja analogās valsts ražotājs, ir saistītas ar ASV iekšzemes tirgū pārdoto apjomu un nav būtiskas, lai novērtētu korekcijas eksportam no ĶTR uz Savienību. Citas ticamas informācijas nav, tādēļ Komisija balstās uz pieprasījumā ietverto aplēsi par eksporta preču pārdošanas apjomu korekcijām.

(38)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka dempinga starpība, kas izteikta procentos no cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 54,4 %.

(39)

Neskatoties uz ievērojamo atšķirību starp sākotnējā izmeklēšanā konstatēto dempinga starpību un šajā analīzē noteikto dempinga starpību, nekas neliecina par to, ka Ķīnas ražotāji būtu mainījuši eksporta praksi. Tieši pretēji, ir ticams, ka šīs atšķirības galvenais iemesls varētu būt tas, ka nebija iespējams (tādēļ, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās) veikt sīku analīzi katram ražojuma veidam.

(40)

Komisija konstatēja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājuši eksportēt attiecīgo ražojumu uz Savienību par dempinga cenām.

(41)

Komisija arī analizēja, vai būtu iespējama dempinga turpināšanās, ja pasākumus vairs nepiemērotu. Tā pētīja Ķīnas ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, Ķīnas eksportētāju rīcību citos tirgos, stāvokli Ķīnas iekšzemes tirgū un Savienības tirgus pievilcīgumu.

(42)

Neizmantoto jaudu Ķīnā ir grūti noteikt tādēļ, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojas. Lai savāktu pēc iespējas lielāku informācijas apjomu, Komisija pieprasīja informāciju divām Ķīnas eksportētāju apvienībām (Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības palātai, “CCOIC”, un Ķīnas Tekstilizstrādājumu importa un eksporta tirdzniecības palātai, “CCCT”), kuru biedru ražošanas jauda ir lielāka par pusi no Ķīnas aplēstā ražošanas jaudas. Šīs apvienības atsūtīja sīki izstrādātu atbildi, taču to nevarēja pārbaudīt tādēļ, ka ražotāji eksportētāji nesadarbojās. Turpmākajos punktos ir minēta viņu sniegtā informācija un tā ir salīdzināta ar citu pieejamo informāciju (no pārskatīšanas pieprasījuma un citiem pieejamajiem avotiem (10)).

(43)

Saskaņā ar CCOIC un CCCT neizmantotā jauda Ķīnā laikposmā no 2012. gada līdz PIP pieaugusi tikai nedaudz, un varētu lēst, ka tā attīstījusies no sākotnējā līmeņa 150 000–250 000 tonnu 2012. gadā līdz 200 000–300 000 tonnu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(44)

Komisijas dienesti arī veica sīku neizmantotās jaudas aprēķinu, pamatojoties uz citu pieejamo informāciju. Šā aprēķina galvenie elementi ir: i) Ķīnas ražotāju uzstādītā jauda, ii) iekšzemes pieprasījums un iii) eksports uz citām valstīm.

(45)

Runājot par Ķīnas iekšzemes patēriņu, šķiet, ka visas ieinteresētās personas ir vienisprātis par pieprasījumā ietvertajiem datiem. Šie dati paredz Ķīnas iekšzemes pieprasījuma pieaugumu attiecīgajā periodā (+ 20 % no aptuveni 900 000 tonnām 2012. gadā līdz aptuveni 1 150 000 tonnām 2015. gadā).

(46)

Attiecībā uz Ķīnas eksporta datiem Komisija ņēma vērā Ķīnas eksporta statistiku, kas liecina par 47 % pieaugumu laikposmā no 2012. gada līdz PIP.

(47)

Visbeidzot, attiecībā uz Ķīnas ražošanas jaudas aplēsi saskaņā ar sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, kas atsaucas uz starptautiski atzītu nozares pētījumu (11), Ķīnas ražošanas jaudas no vairāk nekā 1 600 000 tonnām sākotnējā līmeņa 2012. gadā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza aptuveni 2 400 000 tonnu.

1. tabula

(48)

Pamatojoties uz šo aprēķinu, tika aplēsts, ka Ķīnas ražotāju neizmantotā jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedz 800 000 tonnu, proti, tā ir aptuveni septiņas reizes lielāka par kopējo pieejamo ES tirgu (15) un gandrīz deviņas reizes lielāka par ES ražotāju ražošanas apjomiem (aplēstais apjoms 92 461 tonna).

(49)

Tātad ir pamats uzskatīt, ka jaudas aplēse, ko ierosinājusi CCOIC un CCCT, varētu būt pārāk konservatīva. It īpaši salīdzinot ar Ķīnas iekšzemes pieprasījuma un eksporta aplēsēm, šo pētījumu rezultāts varētu būt jaudas izmantošanas rādītājs virs 90 % 2012. un 2013. gadā, un tas liecina, ka ražošanas jauda minētajos gados lielākoties ir novērtēta pārāk zemu. Katrā ziņā, arī akceptējot šo aprēķinu, esošā Ķīnas ražotāju neizmantotā jauda joprojām ir 200 000–300 000 tonnu, kas ir vienāda ar vai lielāka par Eiropas tirgus kopējo lielumu (aptuveni 217 000 tonnu, no kurām aptuveni 98 000 tonnu jau nosedz Ķīnas ražojumi).

(50)

Attiecībā uz jaudas aprēķinu, ko ierosinājusi CCOIC un CCCT, tās pašas apvienības apstrīdēja secinājumu, ka to jaudas aplēse būtu pārāk konservatīva. Tās uzskatīja, ka pārbaudītu datu trūkuma dēļ gan to aplēse, gan neatkarīgais pētījums būtu jāuzskata par “vienlīdz ticamiem”. Tomēr CCOIC un CCCT iesniegtās aplēses novērtējums nešķiet pārāk augsts ne vien attiecībā uz neatkarīgajā pētījumā ietvertajiem datiem, bet arī uz zināmiem vai neapstrīdētiem datiem, piemēram, Ķīnas iekšzemes patēriņu un Ķīnas eksportu. Piemēram, par 2012. gadu Ķīnas apvienības ir aplēsušas, ka Ķīnas faktiskais ražošanas apjoms bijis 1 000 000 tonnu. Tomēr minētajā gadā Ķīnas vietējā patēriņa (dati, ko apvienības nav apstrīdējušas) un eksporta apjomu (Ķīnas eksporta datubāzes dati) summa bija 1 151 000 tonnu, t. i., par 15,1 % augstāka nekā aplēstais ražošanas apjoma rādītājs. Tādējādi šajā gadījumā abu apvienību sniegtie dati šķiet pārāk konservatīvi, jo ar ziņotajiem ražošanas apjoma rādītājiem nevar pamatot aprēķināto patēriņu.

(51)

Turklāt Ķīnas apvienību savāktie dati attiecas tikai aptuveni uz pusi no Ķīnas ražotājiem, savukārt neatkarīgo pētījumu sagatavoja konsultantu uzņēmums ar trīsdesmit gadu pieredzi šajā jomā, kas saviem pasūtītājiem profesionāli sniedz prognozes un aplēses par šķiedru tirgu. Tāpēc, ņemot vērā šo datu avotu un uzticamību (arī salīdzinājumā ar neatkarīgajā pētījumā norādīto (16)), nav nepieciešams mainīt secinājumu, saskaņā ar kuru Ķīnas apvienību iesniegtais neizmantotās jaudas aprēķins varētu būt pārāk konservatīvs. Tomēr ir jāatzīmē, ka secinājums par neizmantoto jaudu nemainītos, pat pieņemot ierosināto aprēķinu, kā aprakstīts nākamajā apsvērumā.

(52)

Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš minēto aprēķinu, šķiet, nevar noliegt, ka Ķīnas neizmantotā jauda ir milzīga un tās apmērs (atkarībā no aplēsēm) svārstās no 92–138 % no Savienības tirgus lieluma līdz aptuveni 385 %. Ja salīdzinām Ķīnas neizmantoto jaudu ar to Savienības tirgus daļu, kuru vēl nenosedz Ķīnas ražojumi, tās apmērs svārstās no aptuveni 168–252 % līdz aptuveni 700 %. Visbeidzot, Ķīnas neizmantotā jauda atbilst no 216–324 % līdz 904 % no izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(53)

Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnas ražotāju rīcībā ir milzīga neizmantotā jauda, salīdzinot ar Eiropas tirgus lielumu.

(54)

Ķīna eksportē ievērojamus daudzumus attiecīgā ražojuma uz trešām valstīm, kas nav Savienība, it īpaši uz ASV, Korejas Republiku, Brazīliju, Indiju un Turciju. Vidējā cenu līmeņa kilogramā salīdzinājums parādīja, ka vidējā cena galvenajos eksporta tirgos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijusi saskaņā ar vidējo pārdošanas cenu Savienībā vai zem tās. ASV tirgū (otrais aiz ES eksporta apjomu ziņā) vidējā cena PIP laikā ir nedaudz zem vidējās cenas Eiropas tirgū (1,85 USD/kg, salīdzinot ar 1,89 USD/kg), savukārt Korejas tirgū (trešais attiecīgā ražojuma eksporta tirgus aiz ES un ASV) vidējā cena ir ievērojami zemāka (1,58 USD/kg, t. i., aptuveni par 16 % zemāka nekā ES cenas). Saistībā ar šiem konstatējumiem viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka ir trīs nozīmīgi Ķīnas preču eksporta tirgi, kuros vidējās cenas ir augstākas par cenām Savienības tirgū, proti, Kanādas (1,90 USD/kg), Indonēzijas (2,07 USD/kg) un Brazīlijas (1,95 USD/kg) tirgus. Attiecībā uz šo apgalvojumu, pirmkārt, ir jāatzīmē, ka cenu starpība ir salīdzinoši neliela (no + 0,5 % līdz 9,4 %). Turklāt eksporta apjoms uz šiem tirgiem ir diezgan mazs, salīdzinot ar eksportu uz Eiropu. Savienības tirgus absorbēja 30,3 % no Ķīnas eksporta PIP laikā, savukārt Kanādas tirgus – tikai 3,1 % no kopējā apjoma, bet Brazīlijas – 5,1 %. Turklāt Indonēzija, valsts, kura izceļas ar vislielāko cenu starpību (+ 9,4 %), saņem tikai 2 % no Ķīnas eksporta, tādēļ iespējas izmantot tās cenas secinājumiem ir ierobežotas. Turklāt ieinteresētā persona nav minējusi četrus citus eksporta tirgus, kuros ir līdzīgi importa apjomi, t. i., Indijas (5,6 %), Turcijas (4,3 %), Taivānas (2,4 %) un Dienvidāfrikas (2,3 %) tirgu. Visās šajās valstīs vidējās cenas bija zemākas par Savienībā ziņotajām cenām PIP laikā – no aptuveni 4 % līdz vairāk nekā 12 %. Tāpēc sniegtie pierādījumi nebija pietiekami, lai mainītu secinājumu par Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā.

(55)

Lai gan šo salīdzinājumu nevar uzskatīt par pārliecinošu, jo trūkst informācijas par ražojumu veidu klāstu, cenu līmenis galvenajā eksporta tirgū šķietami norāda uz to, ka dempings varētu būt strukturāls un raksturīgs arī citiem galvenajiem Ķīnas preču galamērķa tirgiem.

(56)

Dempinga turpināšanās iespējamības galvenais pierādījums tomēr ir laiks, kurā ir ņemti vērā Ķīnas eksporta apjomi uz ES. Eksporta pārdošanas attīstība laikposmā no 2012. gada līdz PIP liecina, ka Ķīnas ražotāju eksports palielinājās par 47 %. Tā tas ir pat tad, ja no analīzes izslēdz to divu eksportētāju pārdošanas apjomu, kuriem sākotnējā izmeklēšanā netika konstatēts dempings, un tādējādi tiem nepiemēro pašreizējos antidempinga pasākumus. Pārējo uzņēmumu eksporta pārdošanas apjomam tajā pašā laikposmā bija līdzīga tendence (+ 48 %). Kad Komisija salīdzināja šo pieauguma tempu ar iekšzemes pieprasījuma daudz ierobežotāko pieauguma tempu tajā pašā laikposmā (+ 20 %) un ar daudz ātrāko uzstādītās jaudas pieauguma tempu Ķīnā (+ 54 % saskaņā ar eksportētāju apvienībām, un + 69 % saskaņā ar sūdzības iesniedzēju), kļuva skaidrs, ka Ķīnas uzņēmumiem ir jāpaļaujas uz agresīvu cenu stratēģiju savā eksporta tirgū, lai panāktu pieņemamu jaudas izmantošanas līmeni.

(57)

Attiecībā uz šiem eksporta rādītājiem viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka samazinās Ķīnas eksporta daļa, kas vērsta uz Savienības tirgu. Ķīnas eksporta daļa, kas vērsta uz Savienību laikposmā no 2012. gada līdz PIP tiešām samazinājās no aptuveni 35 % līdz 30 %. Attiecībā uz šo apgalvojumu, pirmkārt, būtu jāpiemin, ka Ķīnas eksportētājiem ES joprojām ir galvenais eksporta tirgus. Turklāt šis nelielais samazinājums galvenokārt izriet no Ķīnas eksportētāju labajiem darbības rādītājiem citos tirgos, un šie labie rādītāji, šķiet, ir arī agresīvas cenu politikas rezultāts šajos tirgos. Piemēram, tajā pašā laikposmā no 2012. gada līdz PIP Ķīnas eksports uz Korejas Republiku (tirgus, kurā, kā minēts iepriekš, Ķīnas preču cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir par aptuveni 16 % zemākas nekā cenas ES) palielinājās par apmēram 72 %. No otras puses, Indonēzijas tirgū, kas iepriekš tika minēts kā godīgas cenu noteikšanas piemērs (+ 9,4 % virs Savienības vidējās cenas), Ķīnas eksporta rādītāji pasliktinājās, eksporta apjomam samazinoties par aptuveni 16 %. Tāpēc, ņemot vērā šo analīzi, tiek apstiprināts secinājums, ka Ķīnas uzņēmumiem ir jāpaļaujas uz agresīvu cenu stratēģiju savā eksporta tirgū.

(58)

Turklāt attiecībā uz nākotnes prognozēm neatkarīgs nozares pētījums paredz, ka Ķīnā vismaz līdz 2018. gadam saglabāsies nemainīgs pieprasījums pēc ķīmiskām šķiedrām (plašāka ražojumu kategorija, kurā ietilpst attiecīgais ražojums) (17). Cits pētījums arī liecina, ka Ķīnas krājumu noliktavas ir pilnas, jo ir kritušās izejvielu cenas (18). Tādējādi pakārtotajām ražošanas nozarēm bija jāsamazina augstas stiprības pavedienu piegāde līdz nepieciešamajam minimumam, lai novērstu cenu svārstību izraisītos riskus.

(59)

Tāpēc ir iespējams, ka gadījumā, ja pasākumus vairs nepiemērotu, Ķīnas ražotāji eksportētāji turpinātu īstenot agresīvu cenu politiku, lai savam ievērojamajam jaudas pārpalikumam iegūtu papildu tirgus daļu Eiropā.

(60)

Izmeklēšanā, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem, konstatēja, ka Ķīnas ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarbojušies ar dempingu. Tika konstatēts, ka Ķīnas rīcībā ir milzīga neizmantotā jauda (salīdzinājumā ar Savienības tirgus lielumu). Turklāt, ņemot vērā Ķīnas iekšzemes tirgus lēno izaugsmi, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir nepieciešams turpināt ienākt Savienības tirgū ar ievērojamu attiecīgā ražojuma daudzumu, lai panāktu pieņemamu pārdošanas līmeni.

(61)

Šādos apstākļos ir jāsecina, ka gadījumā, ja pasākumus vairs nepiemērotu, ļoti iespējams, ka dempings, ko neapturēja pasākumi, ES tirgū turpinātos.

(62)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja seši Savienības ražotāji, kas veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Neviens no viņiem neiebilda pret šīs pārskatīšanas sākšanu.

(63)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz pieejamo importa statistiku, Savienības ražotāju, kas sadarbojās, faktisko pārdošanas apjomu Savienības tirgū un Savienības ražotāju, kas nesadarbojās, aplēsto pārdošanas apjomu. Patēriņa jēdziens nozīmē pārdošanas apjomu brīvajā tirgū, ieskaitot pārdošanu saistītajām personām, bet neieskaitot izmantošanu pašu vajadzībām. Izmantošana pašu vajadzībām, proti, līdzīgā ražojuma iekšēji pārvedumi starp integrētajiem Savienības ražotājiem turpmākai pārstrādei, nav iekļauta Savienības patēriņā, jo šie iekšējie pārvedumi nekonkurē ar neatkarīgu piegādātāju veikto pārdošanu brīvajā tirgū. Pārdošana saistītiem uzņēmumiem ir iekļauta Savienības patēriņā, jo saskaņā ar izmeklēšanā iegūtajiem datiem minētie saistītie uzņēmumi varēja brīvi iegādāties attiecīgo ražojumu arī no citiem avotiem. Turklāt tika konstatēts, ka Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas saistītajām personām atbilst vidējām pārdošanas cenām nesaistītajām personām.

(64)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņa dinamika Savienībā bija šāda:

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(65)

Patēriņš Savienībā palielinājās par 11 % – no 196 478 tonnām 2012. gadā līdz 217 171 tonnai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Gandrīz visā attiecīgajā periodā patēriņš bija lielāks par patēriņu sākotnējā izmeklēšanā noteiktajā izmeklēšanas periodā (no 2008. gada jūlija līdz 2009. gada jūnijam), kad tas bija 205 912 tonnu.

(66)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisijas dienestiem, nosakot patēriņu, būtu vajadzējis ņemt vērā arī pārdošanu iekšējām vajadzībām un ka, rīkojoties šādi, Ķīnas tirgus daļa būtu bijusi stabila. Tā apgalvoja, ka Komisijas dienesti ir aplami nošķīruši trīs tirgus, t. i., pārdošanu nesaistītajiem uzņēmumiem, pārdošanu saistītajiem uzņēmumiem, kas paredzēta pārdošanai brīvajā tirgū, un pārdošanu saistītajiem uzņēmumiem, kas paredzēta izmantošanai pašu vajadzībām, vienlaikus apgalvojot, ka visu šo pārdošanu būtu vajadzējis ņemt vērā, nosakot patēriņu Savienībā.

(67)

Pirmkārt, jāuzsver, ka netika nošķirti trīs atšķirīgi tirgi. Tika izslēgts, ka saistītie uzņēmumi ražojumus izmantotu pašu vajadzībām, jo šie ražojumi nav laisti brīvā apgrozībā ES tirgū, un tādēļ tie nekonkurē ar importu. Minētā pārdošana notika, tikai pārvedot ražojumus uz saistītajiem uzņēmumiem iekļaušanai tādu citu ražojumu ražošanas procesā, uz kuriem neattiecas izmeklēšana. Tādējādi minēto izmantošanu pašu vajadzībām nevar uzskatīt par daļu no attiecīgā ražojuma patēriņa Savienībā.

(68)

Otrkārt, jebkurā gadījumā, hipotētiski pievienojot pārdošanu pašu vajadzībām patēriņam Savienībā, tomēr nevarētu uzskatīt, ka Ķīnas tirgus daļa attīstās stabili. Tieši pretēji, tendence lielā mērā paliekt tāda pati, kā redzams turpmāk 3. tabulā.

(69)

Jāatceras, ka sākotnējā izmeklēšanā tie importa apjomi, par ko tika konstatēts, ka tie nebija par dempinga cenām, tika izslēgti no analīzes par ĶTR importa dinamiku Savienības tirgū un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(70)

Importa par dempinga cenām no Ķīnas apjoms un tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi, un to dinamika bija šāda:

3. tabula

Tā importa apjoms un tirgus daļa, kam piemēro pasākumus

(71)

Lai gan sākotnējās izmeklēšanas periodā Ķīnas importa par dempinga cenām īpatsvars tirgus daļā bija 18,8 % un 38 404 tonnas, tas ir ievērojami palielinājies šīs pārskatīšanas attiecīgajā periodā. Reāli attiecīgajā periodā imports par dempinga cenām no Ķīnas palielinājās no 44 484 līdz 57 465 tonnām, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā īpatsvars tirgus daļā bija 26,5 %.

(72)

Importa cenas tika noteiktas, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi, un attiecīgajā periodā vidēji samazinājās par 12 %.

4. tabula

Importa, kam piemēro pasākumus, cenas

(73)

Tādēļ, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, un līdz ar to nebija datu par eksporta cenām saistībā ar ražojuma veidiem, Komisija nevarēja veikt sīku cenu salīdzinājumu katram ražojuma veidam. Šo iemeslu dēļ cenu samazinājuma aprēķini tika veikti, pamatojoties uz Ķīnas eksporta, kam piemēro pasākumus, vidējo cenu salīdzinājumu ar Savienības ražošanas nozares vidējām cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Pēc 4 % ar līgumu pamatotās muitas nodokļa likmes korekcijas tika noteikta 22,7 % cenu samazinājuma starpība. Sākotnējā izmeklēšanā konstatēja līdzīgu 24,1 % cenu samazinājuma starpību. Tomēr šī starpība pamatojās uz salīdzināmu ražojumu veidu salīdzinājumu, jo Ķīnas eksportētāji minētajā lietā sadarbojās.

(74)

Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības ražotāju cenu samazināšana ir konsekventa rīcība no ĶTR eksportētāju puses.

(75)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka cenu samazinājuma aprēķinā vajadzējis iekļaut bezdempinga importu.

(76)

Tomēr Komisija uzskata, ka šāda iekļaušana nav pamatota, pamatojoties uz antidempinga nolīguma interpretāciju, ko izmantoja PTO Strīdu izšķiršanas padome lietā “Liellopu gaļa un rīsi” (19), kā minēts iepriekš 35. apsvērumā.

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, pamatojoties uz visu to ekonomisko rādītāju novērtējumu, kuri ir būtiski, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares stāvokli no 2012. gada līdz IP beigām.

(78)

Šajā procesā Komisija nodalīja makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskie rādītāji attiecīgajam periodam tika noteikti, analizēti un pārbaudīti, balstoties uz datiem par Savienības ražošanas nozari. Mikroekonomiskie rādītāji tika noteikti, balstoties uz datiem, kas tika savākti un pārbaudīti Savienības ražotāju, kas sadarbojās, līmenī. Pēc viena DuraFiber group meitasuzņēmuma reorganizācijas (DuraFiber Technologies (DFT) GmbH, Vācija) bija grūtības saskaņot datus, tādēļ šā uzņēmuma iesniegtos datus un atbildes uz anketas jautājumiem neiekļāva mikroekonomisko rādītāju noteikšanā.

(79)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, Vācijas uzņēmuma DuraFiber neiekļaušana, iespējams, būtiski mainījusi kaitējuma rādītājus.

(80)

Pirmkārt, jānorāda, ka Vācijas uzņēmuma DuraFiber daļēji pārbaudīto datu neiekļaušana ietekmēja tikai mikroekonomisko rādītāju noteikšanu. Tādējādi makroekonomiskie rādītāji nav ietekmēti. Turklāt šie mikroekonomiskie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz datiem par pārējiem četriem Savienības ražotājiem, kas saražo aptuveni 80 % no Savienības ražošanas apjoma. Tāpēc šie konkrētie rādītāji tik un tā reprezentatīvi atspoguļo Savienības ražošanas nozari. Visbeidzot, Vācijas uzņēmuma DuraFiber sniegtie daļēji pārbaudītie dati kopumā atbilda to četru Savienības ražotāju mikroekonomisko rādītāju tendencei, kuru datus ņēma vērā.

(81)

Pamatojoties uz abiem iepriekš minētajiem apsvērumiem, tiek secināts, ka Vācijas uzņēmuma DuraFiber neiekļaušana mikroekonomisko rādītāju analīzē nemainīja kaitējuma rādītāju tendences, un tādēļ attiecīgie secinājumi reprezentatīvi atspoguļo visu ražošanas nozari.

(82)

Turpmāk aprakstītie makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, krājumi, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, pašreizējās dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējā cena, ražošanas izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un darbaspēka izmaksas.

(83)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(84)

Attiecīgajā periodā saglabājās stabils ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums.

(85)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(86)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par – 3 % un tās attiecīgā tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 4,1 procentu punktu – no 34,4 % līdz 30,3 %.

(87)

Lai gan patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās aptuveni par 11 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par – 3 %.

(88)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(89)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā samazinājās par – 3 %. Tajā pašā laikā ražīgums palielinājās par 3 %, kā redzams 7. tabulā 88. apsvērumā.

(90)

Ķīnai sākotnējā izmeklēšanā noteiktā dempinga starpība krietni pārsniedza de minimis līmeni. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka augstas stiprības poliestera pavedienu imports no Ķīnas Savienības tirgū turpinājies par dempinga cenām. Arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā noteiktā dempinga starpība krietni pārsniedza de minimis līmeni, skatīt 38. apsvērumu. Tas sakrita ar importa par dempinga cenām apjoma pieaugumu no Ķīnas, un šīs cenas pastāvīgi pazeminājās, tādējādi ļaujot iegūt lielāku tirgus daļu attiecīgajā periodā. Līdz ar to Savienības ražošanas nozare tajā pašā periodā zaudēja gan tirgus daļu, gan pārdošanas apjomu. Tomēr tai izdevās samazināt zaudējumus.

(91)

Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu dinamika nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas

(92)

Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā samazinājās par 9 %. Tas daļēji skaidrojams ar vienības ražošanas izmaksu samazinājumu par 13 %. Tomēr cenas samazinājās mazāk nekā izmaksas, kas izskaidro pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kā norādīts iepriekš 98. apsvērumā.

(93)

Savienības ražošanas nozares vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(94)

Attiecīgajā periodā nemainījās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto. Tas galvenokārt varētu būt skaidrojams ar to, ka Savienības ražošanas nozare arvien vairāk cenšas kontrolēt ražošanas izmaksas un tādējādi saglabāt konkurētspēju.

(95)

Savienības ražotāju krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Krājumi

(96)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares krājumi kopumā palielinājās par 4 %. Ievērojama daļa no augstas stiprības poliestera pavedienu produkcijas ir standarta ražojumi. Tāpēc, lai spētu ātri apmierināt klientu pieprasījumu, Savienības ražošanas nozarei ir jāsaglabā noteikts krājumu līmenis. Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma saglabājās samērā stabili un atbilda Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma attīstībai.

(97)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(98)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no tās apgrozījuma. Rentabilitāte joprojām bija negatīva, lai gan attiecīgajā periodā uzlabojās no –4,7 % līdz –1,1 %. Tomēr tā joprojām ir mazāka par sākotnējā izmeklēšanā noteikto 3 % mērķa peļņu.

(99)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, un attiecīgajā periodā tā bija negatīva. Lai gan šis rādītājs ievērojami uzlabojies – par 29 %, tas joprojām ir negatīvs. Tas rada bažas par Savienības ražošanas nozares spēju turpināt pašfinansēt savu darbību.

(100)

Minētajā periodā ievērojami palielinājās ieguldījumi, galvenokārt, lai nodrošinātu uzturēšanas vajadzības, bet neliela daļa tika ieguldīta modernizācijā, kas nedaudz ietekmēja jaudas palielināšanu.

(101)

Ienākums no ieguldījumiem ir neto peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites bruto vērtības. Rentabilitātes palielināšanās un ieguldījumu stagnācijas dēļ attiecīgajā periodā šis rādītājs minētajā periodā pieauga no – 4,3 % līdz – 1,4 %.

(102)

Ņemot vērā negatīvo rentabilitāti un negatīvo naudas plūsmu, ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu joprojām bija ļoti ierobežota.

(103)

Lielākā daļa svarīgo kaitējuma rādītāju, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, attiecīgajā periodā bija ar negatīvu tendenci. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 4,1 procentu punktu no 34,4 % līdz 30,3 %, pārdošanas apjoms un vienības pārdošanas cena ES samazinājās attiecīgi par 3 % un 9 %. Tajā pašā laikā nodarbinātība samazinājās par 3 %, eksporta pārdošanas apjoms nesaistītiem uzņēmumiem samazinājās par 28 % un attiecīgās eksporta preču vienības pārdošanas cenas samazinājās par 17 %. Ražīgums pieauga par 2,9 %.

(104)

Neatkarīgi no iepriekš minētajām tendencēm rentabilitāte attiecīgajā periodā uzlabojās no – 4,7 % līdz – 1,1 %. Lai gan tas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares rentabilitāti sākotnējās izmeklēšanas IP laikā (no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam), kas bija – 13,3 %, rentabilitāte joprojām ir negatīva. Šīs Savienības ražošanas nozarei zaudējumus radošās situācijas sekas ir ilgstoši negatīvs ienākums no ieguldījumiem. Tomēr naudas plūsma uzlabojās.

(105)

Sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka 18,8 % tirgus daļa no Ķīnas importa, par ko tika secināts, ka tas bijis par dempinga cenām un samazinājis Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas par 24,1 %, ir pietiekama, lai radītu būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Salīdzināma situācija tika konstatēta pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Ķīnas importa par dempinga cenām īpatsvars tirgus daļā bija 26,5 %, un tas samazināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas par 18,6 %, kā paskaidrots 110. apsvērumā.

(106)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei netiek nodarīts būtisks kaitējums, jo ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantošana joprojām ir stabila. Tiek uzskatīts, ka patēriņa nepareiza definīcija ietekmē pārējo rādītāju, piemēram, pārdošanas apjomu un tirgus daļas, attīstību, kā apgalvots 66. apsvērumā.

(107)

Apgalvojums par nepareizi noteiktu patēriņu ir atspēkots 67. apsvērumā. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu ne viens, ne vairāki attiecīgie kaitējuma faktori nevar droši norādīt, kāds lēmums jāpieņem. Tāpēc tas, ka daži faktori joprojām bijuši stabili, nemaina secinājumus par kaitējumu.

(108)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(109)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus par būtisku kaitējumu, Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no Ķīnas ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija arī pārbaudīja, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt nodarījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(110)

Savienības ražošanas nozare ir daļēji atguvusies, taču tās stāvoklis joprojām ir nestabils, un tiek uzskatīts, ka neatkarīgi no spēkā esošajiem pasākumiem Ķīnas imports par dempinga cenām tai turpina nodarīt būtisku kaitējumu. Pat ņemot vērā 2,7 % pēcimportēšanas izmaksu kopējo ietekmi, kas pārbaudīta to nesaistīto importētāju līmenī, kuri sadarbojās, 4 % ar līgumu pamatoto muitas nodokļa likmi un pārskata izmeklēšanas periodā samaksātos antidempinga maksājumus, tika konstatēts, ka Ķīnas importa par dempinga cenām vidējās cenas tik un tā bijušas ievērojami – par 18,6 % – mazākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena. Arī imports pēdējos gados turpināja palielināties, un tas negatīvi ietekmēja tirgu kopumā, samazinot cenas un veicinot Savienības ražošanas nozares tirgus daļas sarukšanu. Nepārtrauktais spiediens uz Savienības tirgu neļāva Savienības ražošanas nozarei pilnībā izmantot izejvielu izmaksu samazināšanos.

(111)

Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka nav saistības starp Ķīnas cenām un Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(112)

Tomēr šī analīze bija balstīta uz 2011.–2015. gadā konstatētajām tendencēm, kas atšķiras no pašreizējās izmeklēšanas attiecīgā perioda, t. i., no 2012. gada līdz PIP (kas beigsies 2015. gada septembrī). Tāpēc šo analīzi nevarēja ņemt vērā. Katrā ziņā ir jānorāda, ka Ķīnas importa dempinga cenas attiecīgajā periodā kopumā samazinājās un bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Dažos gados (PIP) Ķīnas eksporta cenas palielinājās un Savienības ražošanas nozares stāvoklis nepasliktinājās, taču tas neapstiprina šā apsvēruma pamatotību. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(113)

Pamatojoties uz izmeklēšanā apkopoto informāciju, tika konstatēts, ka pašu vajadzībām saražotās produkcijas daļa nav būtiska. Tikai aptuveni 15 % no Savienības ražošanas nozares produkcijas izmanto pašu vajadzībām. Parasti lielāks ražošanas apjoms veido apjomradītus ietaupījumus, kas ir izdevīgi attiecīgajam ražotājam. Tikai neliela Savienības ražošanas nozares daļa ir vertikāli integrēta, un produkciju pašu vajadzībām izmanto turpmākai pārstrādei ražojumos ar pievienoto vērtību pakārtotajā ražošanas nozarē. Izmeklēšanā netika konstatētas ražošanas problēmas, kas būtu saistītas ar šiem pakārtotajiem ražojumiem. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka Savienības ražošanas nozares veiktā ražošana pašu vajadzībām negatīvi neietekmē tās finansiālo stāvokli.

(114)

Lielākās eksportētājvalstis uz Savienību ir Korejas Republika, Taivāna, Šveice, Baltkrievija un Turcija. Kopējais attiecīgā ražojuma imports no trešām valstīm, ieskaitot Ķīnas importu, kam netiek piemēroti pasākumi, attiecīgajā periodā palielinājās par 11 % (no 84 467 līdz 93 973 tonnām) un bija 43,3 % no patēriņa Savienībā. Tajā pašā periodā importa vienības vidējā cena nepārtraukti samazinājās no EUR 2,19 līdz EUR 2,09 kilogramā, t. i., samazinājums par 4 %. Importa cenu samazināšanās tendenci konstatēja arī lielākajai daļai citu trešo valstu eksportētāju Savienības tirgū (Koreja – 7 %, Šveice – 15 %, Baltkrievija – 13 %, Turcija – 6 %). Tajā pašā laikā ĶTR importa, kam netika piemēroti pasākumi, vienības importa cenas samazinājās tikai par 3 %.

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(115)

Kā redzams 12. tabulā, citu valstu importa tirgus daļa un Ķīnas importa, kam nepiemēro pasākumus, cenu samazinājums nebija tik būtisks, lai to uzskatītu par pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemeslu.

(116)

Komisija saņēma piezīmes attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pašreizējā nelabvēlīgā stāvokļa iemesliem, piemēram, izejvielu cenu attīstību, ieguldījumu un modernizācijas trūkumu, sliktu pārvaldību un redzējuma trūkumu, novecojušas ražošanas metodes, lielu ražošanas iekārtu trūkumu un saražotās produkcijas zemo kvalitāti. Izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozares stāvokli nevar saistīt ar minētajiem iemesliem. Tieši pretēji, tajā atklājās, ka Savienības ražošanas nozare ir turpinājusi efektīvi darboties tirgū, kurā ir ļoti liela konkurence, un ir optimāli izmantojusi esošos aktīvus, neveicot lielus ieguldījumus jaudas palielināšanā un modernizācijā, tādējādi spējot uzlabot savu rentabilitāti pēc galīgo pasākumu ieviešanas 2010. gadā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(117)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares iespējamie ievērojamie ieguldījumi ir ietekmējuši Savienības ražošanas nozares naudas plūsmu un peļņu un ka šādu ietekmi nevar attiecināt uz Ķīnas importu, un ka šos faktorus būtu vajadzējis iekļaut atsevišķā neattiecināšanas analīzē.

(118)

Pirmkārt, neatkarīgi no PIP laikā veiktajiem ieguldījumiem Savienības ražošanas nozares peļņa un naudas plūsma uzlabojās, kas liecina, ka šādi ieguldījumi bijuši pamatoti un tiem ir bijusi pozitīva ietekme. Otrkārt, peļņu var ietekmēt tikai pro rata temporis amortizācijas atskaitījumi saistībā ar ieguldījumiem un finanšu izmaksām, ko sedz uzņēmumi, kad finansē ieguldījumus. Visbeidzot, tā kā amortizācijas atskaitījumi ir atskaitāmas izmaksas, kas nav saistītas ar naudas līdzekļu aizplūdi, tie nevar tieši ietekmēt Savienības ražošanas nozares naudas plūsmu, bet tikai finanšu izmaksas.

(119)

Dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka attiecīgajā periodā imports par dempinga cenām no Ķīnas nav nodarījis kaitējumu, vai arī minēto kaitējumu ir nodarījis imports no citām valstīm. Tā kā tika konstatēts, ka Ķīnas importa dempinga cenas pastāvīgi bijušas mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām un mazākas par importa cenām no citām valstīm, šis apgalvojums tika noraidīts.

(120)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisijai savā tā dēvētajā neattiecināšanas analīzē būtu vajadzējis labāk izskaidrot citu cēloņsakarības faktoru ietekmi.

(121)

Atbildot uz šo apgalvojumu, ir jānorāda, ka neattiecināšanas analīzes mērķis ir noteikt, vai novēroto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu varētu būt izjaucis kāds cits faktors, tādējādi padarot cēloņsakarību maz ticamu vai pat neiespējamu. Neviens no vērā ņemtajiem faktoriem tāds nav bijis, tādēļ apgalvojums tiek noraidīts.

(122)

Lai gan arī citi faktori varētu veicināt kaitējuma nodarīšanu, tomēr tika konstatēts, ka tie nav pietiekami, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(123)

Tika konstatēts, ka Ķīnas eksportētājiem attiecīgajā periodā bijusi pārmērīga neizmantotā jauda, kā norādīts 50. apsvērumā, salīdzinot ar Eiropas tirgus lielumu.

(124)

Attiecīgajā periodā ievērojami – par 29 % – palielinājās Ķīnas eksports uz Savienības tirgu. Kā minēts 54. apsvērumā, Ķīna eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu pārsvarā par augstākām cenām nekā uz pārējām pasaules valstīm. Izmeklēšanā netika atrasti pierādījumi, kas liecinātu, ka šis stāvoklis mainīsies vismaz īstermiņā. Tāpēc tika konstatēts, ka Savienības tirgus ir diezgan pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem, jo ir iespēja eksportēt ievērojamus daudzumus par augstākām cenām nekā uz pārējām pasaules valstīm.

(125)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka 60 % no Ķīnas importa veikti par dempinga cenām un ka ir iespējama dempinga turpināšanās, ja pasākumus vairs nepiemērotu. Ķīnas importa dempinga cenas joprojām bija ievērojami mazākas nekā Savienības ražotāju cenas līdzīgā līmenī, kāds bija sākotnējā izmeklēšanā. Konkrēti tika konstatēts, ka Ķīnas importa, kam piemēro pasākumus, cenas bija par 22,8 % mazākas, tādējādi liecinot par agresīvu cenu noteikšanas politiku. Tas var radīt turpmāku cenu samazinājumu un apdraudēt Savienības ražošanas nozares nestabilo atgūšanos. Tādējādi ir acīmredzams risks, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām tiktu nodarīts būtisks kaitējums, ja pasākumus vairs nepiemērotu.

(126)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka, atceļot pasākumus attiecībā uz importu no Ķīnas, visticamāk, turpinātos būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(127)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana pret Ķīnu būtu pretrunā Savienības interesēm. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(128)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(129)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību ir kādi nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

(130)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ir pastāvīgi zaudējusi tirgus daļu, un tai ir nodarīts būtisks kaitējums. Tomēr tās rentabilitāte ir uzlabojusies līdz tādam līmenim, kas ir tuvu peļņas slieksnim (taču joprojām ir negatīva), bet pārdošanas apjoms ir palicis gandrīz tajā pašā līmenī. Šī virzība uz stabilitāti tirgū, visticamāk, ir saistāma ar spēkā esošajiem pasākumiem. Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, visticamāk, pasliktinātos vēl vairāk.

(131)

Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret Ķīnu būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(132)

Procedūras sākšanas posmā 15 nesaistīti importētāji aizpildīja atlases anketas, tādēļ tika nolemts piemērot noteikumus par atlasi. Tika atlasīti trīs importētāji, un viņiem tika lūgts aizpildīt anketu. Beigās tikai viens importētājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un to pārbaudīja.

(133)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka šis uzņēmums ir importējis tikai no viena Ķīnas ražotāja, kam piemēro pasākumus, un tiem ir bijušas ilgtermiņa darījumu attiecības. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka spēkā esošo pasākumu ietekme uz minēto uzņēmumu nav bijusi ievērojama. To apstiprina fakts, ka šis importētājs neatkarīgi no sākotnējo pasākumu noteikšanas nolēma nemainīt piegādes avotu.

(134)

Procedūras sākšanas posmā pieteicās 25 lietotāji un vēlējās aizpildīt anketas. Beigās atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas tikai no četriem lietotājiem. Tos visus apmeklēja un to iesniegtos datus pārbaudīja. Tomēr bija redzams, ka lietotāju nozare daudz mazāk piedalījās šajā termiņbeigu pārskatīšanā nekā tad, kad pasākumus noteica pirmoreiz. Sākotnējā izmeklēšanā sadarbojās 33 lietotāji, taču tikai četri piedalījās termiņbeigu pārskatīšanā. Bija iespaids, ka lielākā daļa lietotāju ir spējuši pielāgoties pasākumu noteikšanai un tā nav daudz kaitējusi to darbībai.

(135)

Komisija konstatēja, ka vienam lietotājam, kas darbojās šujamo diegu nozarē, spēkā esošo pasākumu ietekme uz tā izmaksām un peļņu nav bijusi ievērojama. Par pārējiem trim lietotājiem, kuri visi importē ASP no Ķīnas un kuri darbojas aušanas nozarē (jostas, siksnas, saites utt.), tika konstatēts, ka, lai gan pašreizējo pasākumu ietekme uz to izmaksām bijusi neliela, tomēr ietekme uz rentabilitāti bijusi izteiktāka, jo šie uzņēmumi strādā ar ļoti zemu peļņas normu. Taču ir iespaids, ka maksājumu ietekme ir ierobežota, jo ir pieejami daudzi alternatīvi piegādātāji ar konkurētspējīgām cenām.

(136)

Lietotāji, kas sniedza informāciju, izteica piezīmes par problēmām, kuras tiem ir ar Savienības ražotājiem, piemēram, nepietiekama jauda, noteiktas kvalitātes trūkums un laicīgi neveiktas piegādes. Šie lietotāji apgalvoja, ka spēkā esošie pasākumi (0–9,8 %) apvienojumā ar parasto 4 % ievedmuitas nodokli ir izdevīgi viņu konkurentiem, lai ES tirgū importētu pakārtotos ražojumus par mazākām cenām, jo viņu konkurentiem nav jāmaksā nodokļi par izejvielām (“attiecīgais ražojums”). Viņi uzskata, ka šāds stāvoklis sekmēs pakārtoto darbību turpmāku pārvietošanu uz vietām ārpus ES un apdraudēs viņu nozares 4 000 darbinieku nākotni. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ar pierādījumiem, kas pamato minētos apgalvojumus un iespējamos riskus, nevar pamatot, ka minētās problēmas attiecībā uz Savienības ražošanas nozari ir atkārtojušās un bijušas strukturālas.

(137)

Pirmkārt, būtu jāatceras, ka lietotāju sadarbības līmenis šajā izmeklēšanā bijis diezgan ierobežots salīdzinājumā ar sadarbību sākotnējā izmeklēšanā (toreiz sadarbojās 33 lietotāji), un tādēļ iepriekš minētās problēmas, visticamāk, nav aktuālas visiem lietotājiem, kuri darbojas Savienības tirgū.

(138)

Par lietotāju, kas sadarbojās, konkrētajiem apgalvojumiem izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām ir pietiekami daudz neizmantotas jaudas (jaudas izmantojums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 84 %) un tā piedāvā plašu ražojumu un to kvalitātes klāstu. Turklāt papildus pieciem ražotājiem Eiropas Savienībā ir daudz alternatīvu piegādātāju no citām trešām valstīm, kuriem ir konkurētspējīgas cenas un plašs ražojumu klāsts, ieskaitot Ķīnas importu, kam nepiemēro antidempinga maksājumus. Arī ņemot vērā salīdzinoši zemo antidempinga maksājuma līmeni un to, ka lielai daļai Ķīnas importa nepiemēro pasākumus, ir maz ticams, ka spēkā esošie pasākumi varētu būt noteicošais faktors iespējamai pakārtoto ražošanas nozaru pārvietošanai. Visbeidzot, pierādījumi par laicīgi neveiktām piegādēm nebija vērā ņemami.

(139)

Par Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka 84 % jaudas izmantojuma līmenis atbilst gandrīz pilnai jaudai un tādējādi nav pieejama pietiekama neizmantotā jauda.

(140)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka Savienības ražošanas nozares vidējo ražošanas zudumu īpatsvars kopējā ražošanas apjomā PIP laikā bijis aptuveni 6 %, kas tādējādi teorētiski atbilst 94 % maksimālajam jaudas izmantojumam, kas ir pamatotāka pilna jaudas izmantojuma aplēse nekā apgalvojumā minētie 84 %. Pamatojoties uz atlikušo vismaz 10 % neizmantoto jaudu, šis apgalvojums tika noraidīts.

(141)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražotāji un ražotāji, ka nav Ķīnas ražotāji, nespēj nodrošināt kopējo pieprasījumu un Eiropas lietotāju ražošanas nozares atsevišķu pasūtījumu lielumu.

(142)

Jāatzīmē, ka pasākumu turpināšana nemaina pamatā esošos pašreizējos tirgus apstākļus. Izmeklēšanā netika atklātas būtiskas izmaiņas lietotāju pieprasītajā pasūtījumu lielumā vai kvalitātē. Turklāt ir pierādīts, ka Savienības ražošanas nozare viena pati nevar apmierināt tirgus pieprasījumu un ka tādēļ ir nepieciešams imports. Turklāt vēl svarīgāk ir tas, ka antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un taisnīgas tirdzniecības apstākļus visām iesaistītajām personām, novēršot būtisko kaitējumu, ko nodarījis Ķīnas imports par dempinga cenām. Tāpēc nav nepieciešams panākt, lai Savienības ražošanas nozare spētu viena pati apgādāt Savienības tirgu. Šajā gadījumā imports ir no daudziem dažādiem avotiem, un imports, kam piemēro pasākumus, arī turpinājās neatkarīgi no spēkā esošajiem pasākumiem. Tādējādi pasākumu turpināšana pašreizējā veidā un pašreizējā līmenī neliedz lietotājiem saņemt Ķīnas ražojumu. Šajā kontekstā ir ievēroti Antidempinga regulas noteikumi, tādēļ šis arguments būtu jānoraida.

(143)

Tika arī apgalvots, ka Eiropas ražotāji nav izmantojuši savā labā antidempinga maksājumus, lai palielinātu ražošanas jaudu vai modernizētu iekārtas, un tādēļ nav spējuši saglabāt savu tirgus daļu augošā tirgū un ir nonākuši ārkārtīgi ērtā pozīcijā, necenšoties būt konkurētspējīgi.

(144)

Pirmkārt, jāatgādina, kā minēts iepriekš, ka antidempinga pasākumu mērķis ir novērst dempingu, kas nodara kaitējumu, un nav juridiskas prasības, ka Savienības ražošanas nozarei būtu jāpārstrukturē vai jāmodernizē ražošana.

(145)

Katrā ziņā, kā jau norādīts 138. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare spēja palielināt pārdošanas apjomu, jo bija pieejama pietiekama neizmantotā jauda. Turklāt pozitīvā rentabilitātes attīstība liecina, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas metodes joprojām ir konkurētspējīgas tirgū, kas ir aizsargāts pret dempinga praksi. Turklāt Savienības ražošanas nozares stāvokli nekādi nevar uzskatīt par ļoti apmierinošu, jo izmeklēšanā tika pierādīts, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā joprojām tiek nodarīts būtisks kaitējums, – tiek zaudēta tirgus daļa un rodas zaudējumi. Tieši Savienības ražošanas nozares nestabilais stāvoklis, ko vismaz daļēji ir izraisījis līdzšinējais dempings un pastāvīgais tās cenu samazinājums, neļāva Savienības ražošanas nozarei veikt lielus ieguldījumus jaudas palielināšanā un izteiktākā modernizācijā.

(146)

Kāds cits apgalvojums attiecas uz pakārtoto ražošanas nozaru pārvietošanu spēkā esošo antidempinga maksājumu dēļ. Apgalvojums tika pamatots, atsaucoties uz agrāk iesniegtu informāciju un uzklausīšanu, kurā tika izteikts tāds pats apgalvojums.

(147)

Jānorāda, ka izmeklēšanā tika konstatēts, ka ietekme uz izlasē iekļauto lietotāju rentabilitāti bijusi ierobežota, un tādējādi to nevar uzskatīt par Savienības lietotāju nozares pārvietošanas noteicošo faktoru. Turklāt pasākumi tiek turpināti tādā pašā līmenī kā iepriekš. Visbeidzot, uzklausīšanai pievienotajā informācijā nav uzskaitīti visi uzņēmumi, kuri ir reāli pārcelti.

(148)

Apgalvojumu par ekonomiskām grūtībām, kas saistītas ar pāriešanu pie citiem attiecīgā ražojuma piegādātājiem ilgā testēšanas posmam nepieciešamā laika dēļ un ar risku zaudēt klientus nestabilas kvalitātes un neregulāru piegāžu gadījumā, iesniedza viens importētājs.

(149)

Par to ir jānorāda, ka ir pagājuši gandrīz seši gadi, kuru laikā pasākumi bija spēkā, un ka to var uzskatīt par pietiekamu laiku, lai importētājs atrastu alternatīvus piegādātājus, pat ņemot vērā laikietilpīgas pārbaudes.

(150)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, izmeklēšanā tika secināts, ka pasākumu ietekme uz lietotājiem un importētājiem nav ievērojama, un tādējādi nav acīmredzamu iemeslu izbeigt pasākumus, balstoties uz Savienības interesēm.

(151)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc šīs informācijas izpaušanas minētajām personām tika dots laiks piezīmju sniegšanai. Iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā.

(152)

No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam ir jāsaglabā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1105/2010 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami Ķīnas izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importam.

(153)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku, ko izraisa maksājuma likmju lielās atšķirības, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi, kuri piemērojami tiem uzņēmumiem, kuriem ieviesta individuāla maksājuma likme, ir šādi: dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem ražotājiem.

(154)

Uzņēmums var pieprasīt, lai tiktu piemērotas minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina savas struktūras nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (20). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par nosaukuma maiņu.

(155)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

25.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/30

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2017. gada 22. februārī nolēma pievienot četras fiziskas personas to personu, grupu un organizāciju sarakstam, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums.

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

25.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/32

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

25.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/34

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un to dalībvalstu centrālo banku pārskati, kuru naudas vienība ir euro, ir jāpārbauda ECB Padomes ieteiktiem un Eiropas Savienības Padomes apstiprinātiem neatkarīgiem ārējiem revidentiem.

(2)

Bank of Greece pašreizējo ārējo revidentu pilnvaras beigsies pēc 2016. finanšu gada revīzijas. Tādēļ jāieceļ ārējie revidenti laikposmam, kas sākas 2017. finanšu gadā.

(3)

Bank of Greece par saviem ārējiem revidentiem 2017.–2021. finanšu gadam ir izvēlējusies Deloitte Certified Public Accountants S.A.

(4)

ECB Padome ieteica par Bank of Greece ārējiem revidentiem 2017.–2021. finanšu gadam iecelt Deloitte Certified Public Accountants S.A.

(5)

Pēc ECB Padomes ieteikuma būtu attiecīgi jāgroza Padomes Lēmums 1999/70/EK (2),

25.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/36

(1)

Komisija 2014. gada jūlijā uzzināja, ka Ungārija ir pieņēmusi tiesību aktu, uz kuru pamatojoties reklāmas pasākumos gūtais apgrozījums tiek aplikts ar nodokli (turpmāk “reklāmas nodoklis”). Komisija 2014. gada 13. augustā nosūtīja Ungārijas iestādēm vēstuli ar informācijas pieprasījumu, uz ko tās atbildēja 2014. gada 2. oktobra vēstulē. Ungārijas iestādēm 2014. gada 1. decembra vēstulē tika uzdoti turpmāki jautājumi, uz kuriem tās atbildēja, sniedzot papildu informāciju 2014. gada 16. decembra vēstulē.

(2)

Ungārijas iestādes 2015. gada 2. februāra vēstulē tika informētas, ka Komisija apsvērs rīkojuma izdošanu par atbalsta pārtraukšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (2) 11. panta 1. punktu. Ungārijas iestādes 2015. gada 17. februāra vēstulē iesniedza savas piezīmes attiecībā uz minēto vēstuli.

(3)

Ar 2015. gada 12. marta lēmumu Komisija informēja Ungāriju, ka tā ir nolēmusi sākt Līguma 108. panta 2. punktā noteikto procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”) un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 11. panta 1. punktu izdot pārtraukšanas rīkojumu attiecībā uz šo pasākumu.

(4)

Lēmums par procedūras sākšanu un pārtraukšanas rīkojums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par minēto pasākumu.

(5)

Komisija saņēma piezīmes no trim ieinteresētajām personām. Tā nosūtīja piezīmes Ungārijas iestādēm un deva tām iespēju atbildēt.

(6)

Ungārijas iestādes 2015. gada 21. aprīlī nosūtīja Komisijai priekšlikuma projektu par grozījumiem attiecībā uz reklāmas nodokli. Komisija 2015. gada 8. maijā pieprasīja Ungārijai informāciju par plānotajiem grozījumiem.

(7)

Ungārija 2015. gada 4. jūnijā veica grozījumus attiecībā uz reklāmas nodokli, iepriekš nebrīdinot Komisiju un nesaņemot tās atļauju. Grozījumi stājās spēkā 2015. gada 5. jūlijā.

(8)

Ungārija 2015. gada 6. jūlija vēstulē sniedza apsvērumus saistībā ar lēmumu par procedūras sākšanu un ieinteresēto personu piezīmēm, kā arī skaidrojumus par grozījumiem attiecībā uz reklāmas nodokli.

(9)

Ungārija 2014. gada 11. jūnijā pieņēma 2014. gada Likumu XXII par reklāmas nodokli (turpmāk “Likums”), kā arī papildu grozījumus 2014. gada 4. jūlijā un 18. novembrī. Ar šo Likumu tika ieviests jauns īpašs nodoklis apgrozījumam, kas gūts no Ungārijā publicētām reklāmām, un tas tiek piemērots papildus pašreizējiem uzņēmējdarbības nodokļiem, konkrētāk – ienākumu nodoklim. Ungārija norādīja, ka Likuma mērķis ir veicināt valsts nodokļu sloga sadales principu.

(10)

Reklāmas nodoklis ir jāpiemēro apgrozījumam, kas gūts no reklāmu publicēšanas Likumā norādītajās plašsaziņas līdzekļu vietās (piemēram, plašsaziņas līdzekļu sniegtajos pakalpojumos, preses materiālos, vides reklāmās, uz transportlīdzekļiem vai nekustamā īpašuma, drukātajos materiālos un internetā). Šis nodoklis ir jāmaksā visiem plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, un nodokļa maksātājs principā ir reklāmas izdevējs. Nodokļa teritoriālā darbības joma ir Ungārija.

(11)

Nodokļa bāzi, ko apliek ar nodokli, veido izdevēja apgrozījums, ko iegūst no tā sniegtajiem reklāmas pakalpojumiem, neatskaitot izmaksas. Saistītiem uzņēmumiem nodokļa bāze ir agregēta. Tāpēc piemērojamo nodokļa likmi nosaka visas grupas gūtais reklāmas apgrozījums Ungārijā.

(12)

Pastāv īpaša nodokļa bāze pašreklāmai, t. i., reklāmai saistībā ar paša izdevēja produktiem, precēm, pakalpojumiem, darbībām, zīmolu un tēlu. Šajā gadījumā nodokļa bāze, kurai tiek piemērots nodoklis, ir izmaksas, kas izdevējam radušās tiešā veidā saistībā ar reklāmas publicēšanu.

(13)

Likumā ir noteikta progresīvo likmju struktūra ar likmēm diapazonā no 0 % un 1 % uzņēmumiem ar mazu vai vidēju reklāmas apgrozījumu līdz 50 % uzņēmumiem ar augstu reklāmas apgrozījumu šādā apmērā:

(14)

Saskaņā ar 2014. gada Likumu LXXIV par dažu nodokļu un saistīto tiesību aktu labojumiem un 2010. gada Likumu CXXII par Valsts nodokļu un muitas pārvaldi, ar kuriem tika izdarīti grozījumi Likumā, no 2015. gada 1. janvāra augstākā kategorija tika palielināta no 40 % uz 50 %.

(15)

Saskaņā ar Likumu uzņēmumi varēja no savas 2014. gada nodokļa bāzes atskaitīt 50 % no zaudējumiem, kas pārnesti no iepriekšējiem gadiem atbilstoši uzņēmumu ienākuma un dividenžu nodokļa likumam vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumam.

(16)

Grozījumi, kas 2014. gada 4. jūlijā izdarīti Likumā, atļauj šādu atskaitīšanu piemērot tikai tādiem uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu (t. i., tikai tad, ja peļņa pirms nodokļiem 2013. finanšu gadā bija nulle vai negatīva). Tādējādi uzņēmumi, kas pārnesa zaudējumus no iepriekšējiem gadiem, taču 2013. gadā guva peļņu, nevar izmantot atskaitīšanas iespēju. Ungārija norādīja, ka grozījumu mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu saistību apiešanu.

(17)

Iespēja atskaitīt pārnestos zaudējumus attiecas tikai uz nodokļiem, kas maksājami par 2014. gadu. Tā neattiecas uz nodokļiem, kas maksājami par 2015. gadu vai turpmākajiem gadiem.

(18)

Saskaņā ar Likumu nodokļu maksātājs nosaka savas nodokļu saistības, veicot pašnovērtējumu, un iesniedz deklarāciju nodokļu iestādei līdz piektā mēneša pēdējai dienai gadā, kas ir pēc taksācijas gada.

(19)

Likumā paredzēts, ka nodokļu maksātājs nosaka un deklarē savas nodokļu saistības un samaksā nodokļus līdz piektā mēneša pēdējai dienai gadā, kas ir pēc taksācijas gada.

(20)

Attiecībā uz 2014. gadu – no 2014. gada 18. jūlija, proti, Likuma stāšanās spēkā datuma, nodokļi bija jāsamaksā pro-rata, pamatojoties uz 2014. gada reklāmas apgrozījumu. Nodokļu maksātājam bija līdz 2014. gada 20. augustam jānosaka un jādeklarē nodokļu avanss par 2014. gadu (pamatojoties uz tā 2013. gada reklāmas apgrozījumu) un jāsamaksā tas divos vienādos maksājumos līdz 2014. gada 20. augustam un 2014. gada 20. novembrim.

(21)

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, kas tika saņemti no Ungārijas iestādēm, 2014. gada 28. novembrī nodokļu avansos par 2014. gadu savāktā kopsumma bija HUF 2 640 100 000 [~ EUR 8 500 000]. Aptuveni 80 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kas gūti no šiem avansiem, iemaksāja viena uzņēmumu grupa.

(22)

Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, Ungārija ar 2015. gada 4. jūnija Likumu LXII grozīja Reklāmas nodokļa likumu, aizvietojot progresīvo struktūru, kurā ir sešas nodokļa likmes diapazonā no 0 % līdz 50 %, ar divu likmju sistēmu šādā apmērā:

(23)

Ar grozījumiem tiek ieviesta izvēles iespēja ar atpakaļejošu spēku piemērot 2014. gada likumu. Citiem vārdiem sakot, nodokļu maksātāji attiecībā uz iepriekšējiem gadiem var izvēlēties vai nu piemērot jauno divu likmju sistēmu, vai arī palikt pie vecās progresīvās struktūras ar sešām nodokļu likmēm.

(24)

Noteikumi par pārnesto zaudējumu atskaitīšanu no 2014. gada nodokļa bāzes, kuri tika piemēroti tikai tiem uzņēmumiem, kas 2013. gadā neguva peļņu, paliek nemainīgi.

(25)

Komisija sāka formālu izmeklēšanas procedūru, jo tajā posmā uzskatīja, ka Likumā noteiktās progresīvās nodokļa likmes un noteikumi par pārnesto zaudējumu atskaitīšanu no nodokļa bāzes veido valsts atbalstu.

(26)

Komisija pauda uzskatu, ka ar progresīvajām nodokļa likmēm tiek paredzēta atšķirīga attieksme pret uzņēmumiem ar augstiem reklāmas ienākumiem (lielākiem uzņēmumiem) un uzņēmumiem ar zemiem reklāmas ienākumiem (mazākiem uzņēmumiem) un sniegtas selektīvas priekšrocības pēdējiem minētajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz to lielumu. Komisijai bija šaubas par to, vai maksātspēja, uz kuru ir norādījusi Ungārija, var tikt izmantota kā noteicošais princips attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem. Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka Likumā paredzētā reklāmas nodokļa likmes progresivitāte ir valsts atbalsts, jo arī visi pārējie kritēriji kvalificēšanai par valsts atbalstu, šķiet, bija izpildīti.

(27)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka Likuma noteikumi, kas pieļauj atskaitīt no nodokļu maksājuma iepriekšējos zaudējumus, kuri pārnesti atbilstoši uzņēmumu ienākuma un dividenžu nodokļa likumam vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumam, jo īpaši šādas iespējas attiecināšana tikai uz tiem uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, paredz atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kuri atrodas salīdzināmā situācijā, jo nodokļa pamatā ir apgrozījuma lielums. Tā uzskatīja, ka šie noteikumi acīmredzami piešķir selektīvu priekšrocību uzņēmumiem, kas neguva peļņu 2013. gadā, salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kuri darbojās ar zaudējumiem iepriekšējos gados vai kuriem nebija nekādu zaudējumu. Komisija uzskatīja, ka šādu atšķirīgu attieksmi nevar pamatot ar nodokļu sistēmas būtību un loģiku, jo īpaši ņemot vērā to, ka Ungārija ir apgalvojusi, ka reklāmas nodokļa pamatā ir ideja, ka tas vien, ka uzņēmums gūst ienākumus no reklāmas, ir pamats aplikšanai ar nodokli. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka minētie noteikumi ir valsts atbalsts, jo visi pārējie kritēriji kvalificēšanai par valsts atbalstu, šķiet, bija izpildīti.

(28)

Attiecīgie pasākumi nešķita saderīgi ar iekšējo tirgu.

(29)

Komisija saņēma piezīmes no trim ieinteresētajām personām.

(30)

Ungārijas Reklāmas asociācija raksturoja reklāmas nozares stāvokli Ungārijā un kopumā pauda bažas par reklāmas nodokli. Tā uzskata, ka nodoklis rada papildu slogu nozarei, kuru jau ir skārusi ieņēmumu samazināšanās. Tā norāda, ka jebkurš reklāmas nodoklis, kas tiek piemērots maziem plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, var izspiest šos uzņēmumus no tirgus, jo to peļņa ir zema.

(31)

TV2 – Ungārijas privātais TV operators – iesniedza piezīmes tikai attiecībā uz tādu iepriekšējo zaudējumu atskaitīšanu, kas pārnesti saistībā ar uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodokli. TV2 uzskata, ka noteikums par iepriekšējo zaudējumu atskaitīšanu nav selektīvs, jo dalībvalstij ir paredzēta rīcības brīvība izveidot nodokli, kura pamatā ir apgrozījums, vienlaikus ņemot vērā tāda nodokļa elementus, kura pamatā ir maksātspēja. Ja Komisija noteikumos par iepriekšējo zaudējumu atskaitīšanu atklātu selektivitātes elementu, šis elements būtu tikai papildu ierobežojums attiecībā uz uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, bet ne vispārējs noteikums, kas nodrošina iespēju atskaitīt iepriekšējos zaudējumus.

(32)

RTL piekrīt Komisijas lēmumā par procedūras sākšanu ietvertajam novērtējumam. RTL atzina, ka pastāv divi papildu selektivitātes elementi, kurus radījis reklāmas nodoklis: i) nodoklis lielāku labumu sniegtu sabiedriskajām raidorganizācijām, nevis komerciālajām raidorganizācijām, jo uzskata, ka pirmās tiek galvenokārt finansētas ar valsts līdzekļiem un tādēļ tās mazāk ietekmē nodokļi; ii) nodoklis lielāku labumu sniegtu Ungārijai piederošajām raidorganizācijām, nevis starptautiskajiem tirgus dalībniekiem, jo uzskata, ka Ungārijai piederošajām raidorganizācijām parasti ir zemāki reklāmas ieņēmumi nekā lielākiem starptautiskajiem tirgus dalībniekiem.

(33)

Ungārijas iestādes apstrīd, ka pasākumi veidotu atbalstu. Būtībā tās apgalvo, ka maksātspēju atspoguļo ne tikai uzņēmuma rentabilitāte, bet arī tā tirgus daļa un tādējādi arī tā apgrozījums. Ungārija apgalvo, ka maksātspēja ir pietiekams pamatojums, lai noteiktu progresīvas nodokļa likmes apgrozījuma nodoklim, un ka precīza likmju kategoriju noteikšana ir valsts kompetencē. Ungārija uzskata, ka pārejas pasākums uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, ir pamatots, jo bez šā pasākuma nodokļu slogs šiem uzņēmumiem būtu pārāk augsts.

(34)

Ungārija nepiekrīt, ka nodokļa struktūra ir selektīva, proti, tā apgalvo, ka netiek izdarīta atkāpe no atsauces sistēmas, jo attiecībā uz progresīvajiem nodokļiem atsauces sistēmu veido nodokļu bāzes un atbilstošo nodokļa likmju apvienojums. Tādēļ uzņēmumiem, kuri atrodas vienādā tiesiskajā un faktiskajā situācijā (kuriem ir vienāda nodokļa bāze), tiek piemērots nodoklis vienādā apmērā.

(35)

Ungārija piekrīt, ka Ungārijas Reklāmas asociācija iesniegtajās piezīmēs ir pareizi raksturojusi Ungārijas reklāmas tirgus darbību, un jo īpaši atbalsta tās secinājumus, ka mazāki uzņēmumi un jaunie tirgus dalībnieki atrodas sarežģītākā stāvoklī nekā lielāki uzņēmumi ar augstāku apgrozījumu. Tādēļ mazāku tirgus dalībnieku stāvoklis reklāmas tirgū nav salīdzināms ar lielāku izdevēju stāvokli, kuriem ir iespējas maksāt vairāk un kuriem būtu piemērojams progresīvi augstāks nodokļu slogs.

(36)

Ungārija piekrīt TV2 piezīmēm un norāda, ka tās ir saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Gibraltāra lietā, kurā konstatēts, ka rentabilitāte kā taksācijas kritērijs ir vispārējs nodokļu pasākumus, jo tā ir atkarīga no gadījumizlases fakta.

(37)

Ungārija nepiekrīt RTL argumentiem, pamatojoties uz faktiem, kas jau tika paskaidroti tās iepriekš sniegtajās piezīmēs. Ungārija arī paskaidro, ka Likums paredz vienlīdzīgu attieksmi pret sabiedriskajām un komerciālajām raidorganizācijām un ka visām reklāmām, kas publicētas peļņas gūšanas nolūkos, tiek piemērotas vienādas nodokļu saistības.

(38)

LESD 107. panta 1. punktā teikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(39)

Tādēļ, lai pasākumu kvalificētu kā atbalstu šā noteikuma izpratnē, ir jāizpilda šādi kumulatīvi nosacījumi: i) pasākums ir piedēvējams valstij un finansēts ar valsts līdzekļiem; ii) tas piešķir atbalsta saņēmējam priekšrocību; iii) piešķirtā priekšrocība ir selektīva; un iv) atbalsts rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(40)

Lai veidotu valsts atbalstu, pasākumam ir jābūt attiecināmam uz dalībvalsti un finansētam ar valsts līdzekļiem.

(41)

Tā kā apstrīdētie pasākumi ir radušies Ungārijas parlamenta pieņemtā Likuma rezultātā, tie nepārprotami ir attiecināmi uz Ungārijas valsti.

(42)

Attiecībā uz pasākuma finansēšanu ar valsts līdzekļiem – ja pasākuma rezultātā valsts atsakās no ienākumiem, kurus tai pretējā gadījumā parastos apstākļos vajadzētu iekasēt no uzņēmuma, šis nosacījums arī ir izpildīts (4). Šajā gadījumā Ungārija atsakās no līdzekļiem, kurus tā pretējā gadījumā būtu iekasējusi no uzņēmumiem ar zemāku apgrozījumu līmeni (mazākiem uzņēmumiem), ja tiem tiktu piemērots tāds pats nodokļu līmenis kā uzņēmumiem ar augstāku apgrozījuma līmeni (lielākiem uzņēmumiem).

(43)

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesu judikatūru jēdziens “atbalsts” ietver ne tikai pozitīvus ieguvumus, bet arī pasākumus, kas dažādos veidos samazina izmaksas, kuras parasti iekļauj uzņēmuma budžetā (5). Priekšrocību var piešķirt, dažādos veidos samazinot uzņēmuma nodokļu slogu, jo īpaši samazinot piemērojamo nodokļu likmi, nodokļu bāzi vai maksājamā nodokļa apjomu (6). Lai gan nodokļa samazināšana neietver valsts līdzekļu noteiktu pārnešanu, tā rada priekšrocību, pamatojoties uz to, ka uzņēmumiem, uz kuriem tā attiecas, tiek nodrošināts izdevīgāks finansiālais stāvoklis, un rezultātā valsts zaudē ienākumus (7).

(44)

Likumā ir noteiktas progresīvas nodokļa likmes, kuras tiek piemērotas gada apgrozījumam, kas iegūts no reklāmu publicēšanas Ungārijā, atkarībā no kategorijām, kurās ietilpst uzņēmuma apgrozījums. Šo likmju progresivitātes ietekmē nodokļa procenti, kas tiek iekasēti no uzņēmuma apgrozījuma, palielinās progresīvi atkarībā no to kategoriju skaita, kurās ietilpst apgrozījums. Tā rezultātā uzņēmumiem ar zemu apgrozījumu (mazākiem uzņēmumiem) tiek uzlikts nodoklis, kura vidējā likme ir ievērojami zemāka nekā uzņēmumiem ar augstu apgrozījumu (lielākiem uzņēmumiem). Tāda nodokļa uzlikšana, kura vidējā likme ir ievērojami zemāka, atvieglo izmaksas, kas uzņēmumiem ar zemu apgrozījumu ir jāuzņemas salīdzinājumā ar uzņēmumiem ar augstu apgrozījumu, un tādējādi rada priekšrocību mazākiem uzņēmumiem pār lielākiem uzņēmumiem Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(45)

Tāpat iespēja saskaņā ar Likumu atskaitīt zaudējumus, kas pārnesti saistībā ar uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodokli, rada priekšrocību uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, jo tas samazina to nodokļa bāzi un tādējādi to nodokļu slogu salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas nevar gūt labumu no šādas samazināšanas.

(46)

Pasākums ir selektīvs, ja tas Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu izstrādājumu ražošanai. Attiecībā uz nodokļu shēmām Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka pasākuma selektivitāte pēc būtības ir jāizvērtē, izmantojot trīspakāpju analīzi (8). Pirmkārt, ir jānosaka vispārējais jeb parastais dalībvalstī piemērojamais nodokļu režīms: “atsauces sistēma”. Otrkārt, ir jānosaka, vai ar konkrēto pasākumu tiek izdarīta atkāpe no minētās sistēmas tādā ziņā, ka tas paredz atšķirīgu attieksmi pret uzņēmējiem, kuri, ņemot vērā sistēmas mērķus, atrodas salīdzināmā faktiskajā un tiesiskajā situācijā. Ja ar konkrēto pasākumu netiek izdarīta atkāpe no atsauces sistēmas, pasākums nav selektīvs. Pretējā gadījumā (tātad, ja pasākums prima facie ir selektīvs) analīzes trešajā posmā ir jānosaka, vai šo atkāpi var pamatot ar nodokļu atsauces sistēmas būtību vai vispārējo struktūru (9). Ja sistēmas būtība vai vispārējā struktūra pamato prima facie selektīvu pasākumu, tas netiks uzskatīts par selektīvu un tādējādi Līguma 107. panta 1. punkts uz to neattieksies.

(47)

Atsauces sistēma ir ietvars, attiecībā pret kuru izvērtē pasākuma selektivitāti.

(48)

Šajā gadījumā atsauces sistēma ir īpaša reklāmas nodokļa piemērošana apgrozījumam, kas iegūts no reklāmas pakalpojumu sniegšanas, t. i., visas samaksas, ko saņēmuši izdevēji par reklāmu publicēšanu, neatskaitot izmaksas. Komisija neuzskata, ka reklāmas nodokļa progresīvā likmju struktūra var būt daļa no šīs atsauces sistēmas.

(49)

Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa (10) – ne vienmēr ir pietiekami selektivitātes analīzi saistīt tikai ar to, vai pasākums neatbilst dalībvalsts noteiktai atsauces sistēmai. Ir jāizvērtē arī tas, vai minētās sistēmas robežas dalībvalsts noteikusi konsekventi vai arī nepārprotami patvaļīgi vai subjektīvi, lai dotu priekšroku konkrētiem uzņēmumiem. Citādi tā vietā, lai paredzētu tādus vispārējus noteikumus visiem uzņēmumiem, no kuriem izdarīta atkāpe attiecībā uz konkrētiem uzņēmumiem, dalībvalsts varētu sasniegt tādu pašu rezultātu, izvairoties no valsts atbalsta noteikumiem, pielāgojot un apvienojot noteikumus tā, ka to piemērošana dažādiem uzņēmumiem rada atšķirīgu slogu (11). Īpaši svarīgi šajā saistībā ir atcerēties, ka Eiropas Savienības Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka Līguma 107. panta 1. punktā nav paredzēts nodalījums atkarībā no tā, kādi ir valsts intervences pasākuma iemesli vai mērķi, bet šie pasākumi ir definēti, ņemot vērā to radītās sekas, un tādējādi neatkarīgi no izmantotajām metodēm (12).

(50)

Šķiet, ka ar Likumu ieviesto progresīvo nodokļa struktūru Ungārija ir apzināti izstrādājusi tā, lai konkrētiem uzņēmumiem piešķirtu priekšrocību pār citiem uzņēmumiem. Saskaņā ar atbilstoši Likumam ieviesto progresīvo nodokļa struktūru uzņēmumiem, kuri publicē reklāmas, tiek piemērotas atšķirīgas nodokļa likmes, kas atkarībā no kategorijām, kurās ietilpst to apgrozījums, progresīvi palielinās no 0 % līdz 50 %. Tādējādi uzņēmumiem, uz kuriem attiecas reklāmas nodoklis, atkarībā no to apgrozījuma līmeņa tiek piemērota atšķirīga vidējā nodokļa likme.

(51)

Tādēļ ar Likumu ieviestās progresīvās likmes struktūras rezultātā dažādi uzņēmumi atkarībā no to lieluma maksā nodokļus atšķirīgos līmeņos (kas izteikti kā to kopējā gada reklāmas apgrozījuma procentuāla daļa), jo uzņēmuma sasniegtā reklāmas apgrozījuma apjoms zināmā mērā ir saistīts ar šā uzņēmuma lielumu.

(52)

Tā kā katram uzņēmumam tiek uzlikts nodoklis pēc atšķirīgas likmes, Komisijai nav iespējams noteikt vienu konkrētu atsauces likmi reklāmas nodoklim. Ungārija nesniedza informāciju par kādu konkrētu atsauces likmi vai “parasto” likmi un nepaskaidroja, kādēļ būtu pamatojama augstāka likme uzņēmumiem ar augstu apgrozījuma līmeni vai kādēļ zemākas likmes būtu jāpiemēro uzņēmumiem ar zemāku reklāmas apgrozījuma līmeni.

(53)

Reklāmas nodokļa paredzētais mērķis ir veicināt valsts nodokļu sloga sadales principu. Ņemot vērā šo mērķi, Komisija uzskata, ka visi uzņēmēji, uz kuriem attiecas reklāmas nodoklis, atrodas salīdzināmā tiesiskajā un faktiskajā situācijā. Tādēļ, ja vien nav pienācīgi pamatota iemesla, visiem uzņēmējiem ir jāpiemēro vienlīdzīgi noteikumi un tiem ir jāmaksā vienāda to apgrozījuma proporcionālā daļa neatkarīgi no to apgrozījuma līmeņa. Komisija norāda, ka tad, ja tiek piemērota vienota nodokļu likme visiem uzņēmējiem, uzņēmēji ar augstāku apgrozījumu jau sniedz lielāku ieguldījumu valsts budžetā nekā tie, kuru apgrozījums ir zems. Ungārija nav sniegusi nekādu pārliecinošu pamatojumu tam, kas attaisnotu šo diskrimināciju pēc uzņēmuma veida – proporcionāli augstāka nodokļu sloga progresējošu piemērošanu uzņēmumiem ar augstāku reklāmas apgrozījumu. Tādēļ Ungārija ir apzināti izstrādājusi reklāmas nodokli tā, lai patvaļīgi piešķirtu priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem, proti, tiem uzņēmumiem, kuriem ir zemāks apgrozījuma līmenis (mazākiem uzņēmumiem), un radītu neizdevīgu stāvokli citiem, proti, lielākiem uzņēmumiem (13).

(54)

Tādējādi atsauces sistēma pēc būtības ir selektīva tādā ziņā, ka tai nav pamatojuma attiecībā uz reklāmas nodokļa mērķi, t. i., veicināt sabiedrības nodokļu sloga sadales principu un iekasēt līdzekļus valsts budžetam.

(55)

Tāpat iespēju atskaitīt iepriekšējos zaudējumus, kas pārnesti saistībā ar uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodokli, no 2014. gada nodokļa bāzes šajā gadījumā nevar uzskatīt par daļu no atsauces sistēmas saistībā vismaz ar diviem iemesliem. Pirmkārt, šā nodokļa pamatā ir apgrozījuma, nevis peļņas aplikšana ar nodokli, un tas nozīmē, ka izmaksas parasti nav atskaitāmas no apgrozījuma nodokļa bāzes. Ungārijas iestādes šajā gadījumā nespēja paskaidrot, kā iespēja atskaitīt izmaksas varētu būt saistīta ar apgrozījuma nodokļa mērķi vai būtību. Otrkārt, atskaitīšanas iespēja tiek piedāvāta tikai tiem uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu. Tas nav vispārējs atskaitīšanas noteikums, un šī atskaitīšanas iespēja šķiet patvaļīga vai vismaz nepietiekami konsekventa, lai būtu atsauces sistēmas daļa.

(56)

Komisija uzskata, ka reklāmas apgrozījuma nodokļa atsauces sistēmai ir jābūt nodoklim, kas tiek piemērots reklāmas apgrozījumam un kas atbilstu valsts atbalsta noteikumiem, t. i., gadījumos, kad:

(57)

Otrkārt, ir jānosaka, vai, ņemot vērā atsauces sistēmas patieso mērķi, ar konkrēto pasākumu tiek izdarīta atkāpe no minētās atsauces sistēmas, lai piešķirtu priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem, kas ir līdzīgā faktiskajā un tiesiskajā situācijā.

(58)

Reklāmas nodokļa likmes struktūras progresivitāte rada atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kas veic reklāmas publicēšanas darbības Ungārijā, jo tā pamatojas uz reklāmas darbību apmēru, ko atspoguļo uzņēmumu reklāmas apgrozījums.

(59)

Patiešām, ar Likumu noteikto likmju progresivitātes ietekmē uzņēmumiem, kuru apgrozījums ietilpst zemākajās kategorijās, tiek piemēroti ievērojami zemāki nodokļi nekā uzņēmumiem, kuru apgrozījums ietilpst augstākās kategorijas. Tā rezultātā uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir zems, tiek piemērotas gan ievērojami zemākas nodokļa robežlikmes, gan ievērojami zemākas vidējās nodokļa likmes salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuru apgrozījuma līmenis ir augsts, un tādējādi par tām pašām darbībām tiek piemēroti ievērojami zemāki nodokļi. Proti, Komisija norāda, ka uzņēmumiem ar augstāku reklāmas apgrozījumu, kas ietilpst augstākajās kategorijās (30 %, 40 % vai 50 %), tiek piemērots īpaši augsts nodoklis, kas liecina par ļoti būtiski atšķirīgu attieksmi.

(60)

Turklāt dati, kurus Ungārijas iestādes iesniedza 2015. gada 17. februārī attiecībā uz nodokļu avansa maksājumiem, parāda, ka nodokļa likmes 30 % un 40 % vai 50 % apmērā, kas piemērojamas reklāmas apgrozījumam, kurš ietilpst divās augstākajās kategorijās, 2014. gadā faktiski tika piemērotas tikai vienam uzņēmumam un ka šis uzņēmums ir iemaksājis aptuveni 80 % no Ungārijas valsts saņemtajiem nodokļu avansu kopējiem ieņēmumiem. Šie skaitļi parāda konkrētās sekas, ko rada Likumā paredzētā atšķirīgā attieksme pret uzņēmumiem un tajā noteikto progresīvo likmju selektivitāte.

(61)

Tādēļ Komisija uzskata, ka ar Likumu ieviestā progresīvā likmes struktūra veido atkāpi no atsauces sistēmas, kas paredz reklāmas nodokļa piemērošanu visiem uzņēmējiem, kuri saistīti ar reklāmu publicēšanu Ungārijā, un ka labvēlīgāks režīms piešķirts uzņēmumiem ar zemāku apgrozījumu.

(62)

Komisija uzskata, ka iespēja uzņēmumiem, kuriem 2013. gadā nebija peļņas, no 2014. gada nodokļa bāzes atskaitīt iepriekšējos zaudējumus, kas pārnesti saistībā ar uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodokli, arī veido atkāpi no atsauces sistēmas, t. i., vispārēja noteikuma piemērot nodokli uzņēmējiem, pamatojoties uz to apgrozījumu, kas gūts saistībā ar reklāmām. Šā nodokļa pamatā ir apgrozījuma, nevis peļņas aplikšana ar nodokli, un tas nozīmē, ka izmaksas parasti nav atskaitāmas no apgrozījuma nodokļa bāzes.

(63)

Proti, ierobežojums attiecībā uz zaudējumu atskaitīšanu tikai tiem uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, rada atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kuru zaudējumi tika pārnesti un kuri 2013. gadā neguva peļņu, no vienas puses, un uzņēmumiem, kuri 2013. gadā guva peļņu, taču būtu varējuši pārnest zaudējumus no iepriekšējiem finanšu gadiem, no otras puses. Turklāt noteikums nenosaka, ka atskaitījumos no reklāmas nodokļa saistībām drīkst iekļaut tikai tos zaudējumus, kas radušies 2013. gadā, bet ļauj uzņēmumam, kas 2013. gadā peļņu neguva, izmantot arī no iepriekšējiem gadiem pārnestos zaudējumus. Turklāt Komisijas uzskata, ka tādu zaudējumu atskaitīšana, kuri jau pastāvēja Reklāmas nodokļa likuma pieņemšanas brīdī, rada selektivitāti, jo atļauja veikt šādu atskaitīšanu dotu priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem ar ievērojamiem pārnestajiem zaudējumiem.

(64)

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Ungārijas reklāmas nodokļa mērķi, Likuma noteikumi, kuri saskaņā ar Likumā paredzētajiem nosacījumiem ļauj atskaitīt pārnestos zaudējumus, rada atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kuri atrodas salīdzināmā tiesiskajā un faktiskajā situācijā.

(65)

Tādēļ Komisija uzskata, ka pasākumi prima facie ir selektīvi.

(66)

Pasākums, ar kuru tiek izdarīta atkāpe no atsauces sistēmas, nav selektīvs, ja to pamato sistēmas būtība vai vispārējā struktūra. Proti, ja pašā nodokļu sistēmā ir ietverti mehānismi, kas ir nepieciešami sistēmas darbībai un efektivitātei (14). Šāds pamatojums ir jānodrošina dalībvalstij.

(67)

Ungārijas iestādes apgalvoja, ka uzņēmuma apgrozījums un lielums atspoguļo uzņēmuma maksātspēju un ka tādējādi uzņēmumam ar augstu reklāmas apgrozījumu ir augstāka maksātspēja nekā uzņēmumam ar zemāku reklāmas apgrozījumu. Komisija uzskata, ka Ungārijas sniegtā informācija nepierādīja ne to, ka uzņēmumu grupas apgrozījums ir labs rādītājs tās maksātspējai, ne arī to, ka nodokļa progresivitāti pamato nodokļu sistēmas būtība un vispārējā struktūra.

(68)

Tas, ka lielāku nodokli maksā uzņēmums, kura apgrozījums ir lielāks, ir (vienotās likmes) apgrozījuma nodokļu likumsakarīgas sekas. Tomēr atšķirībā no nodokļiem, ko piemēro peļņai, (15) apgrozījuma nodokļa gadījumā nav paredzēts ņemt vērā (un patiešām netiek ņemtas vērā) nekādas izmaksas, kas radušās šā apgrozījuma radīšanā. Tādēļ nevar uzskatīt, ka apgrozījuma līmenis automātiski atspoguļo uzņēmuma maksātspēju, ja vien nav konkrētu pierādījumu, kas apliecinātu pretējo. Ungārija nav pierādījusi, ka pastāv tās apgalvotā saistība starp apgrozījumu un maksātspēju un ka šādu saistību varētu pareizi atspoguļot reklāmas nodokļa struktūras progresivitāte (no 0 % līdz 50 % no apgrozījuma).

(69)

Komisija uzskata, ka apgrozījuma nodokļu progresīvās likmes var pamatot tikai izņēmuma gadījumos, t. i., ja nodokļa konkrētā mērķa sasniegšanai tiešām ir nepieciešamas progresīvās likmes. Progresīvos apgrozījuma nodokļus varētu pamatot, piemēram, ja darbības radītā ārējā ietekme, kas ir jānovērš ar nodokli, arī palielinās progresīvi –, t. i., vairāk nekā proporcionāli – apgrozījuma lielumam. Tomēr Ungārija nesniedza nevienu pierādījumu tam, ka nodokļa progresivitāti pamatotu reklāmas iespējami radītā ārējā ietekme.

(70)

Attiecībā uz pārnesto zaudējumu atskaitīšanu uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, šādu atskaitīšanu nevar pamatot kā pasākumu, kura mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu saistību apiešanu. Ar pasākumu tiek ieviesta patvaļīga nodalīšana starp divām uzņēmumu grupām, kuras atrodas salīdzināmā tiesiskajā un faktiskajā situācijā. Tā kā nodalīšana ir patvaļīga un nav saskaņā ar apgrozījuma nodokļa būtību, kā aprakstīts 62. un 63. apsvērumā, to nevar uzskatīt par konsekventu noteikumu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, kas pamatotu atšķirīgu attieksmi.

(71)

Tādēļ Komisija uzskata, ka maksātspēja nevar tikt izmantota par noteicošo principu Ungārijas reklāmas apgrozījuma nodoklim. Attiecīgi Komisija neuzskata, ka pasākumus pamato nodokļu sistēmas būtība vai vispārējā struktūra. Tādējādi pasākumi piešķir selektīvu priekšrocību reklāmas uzņēmumiem ar zemāku apgrozījuma līmeni (mazākiem uzņēmumiem) un uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu un kuri varēja no 2014. gada nodokļa bāzes atskaitīt pārnestos zaudējumus.

(72)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu noteikts, ka, ja pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido Savienības iekšējo tirdzniecību, tas uzskatāms par valsts atbalstu.

(73)

Pasākumi attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuru apgrozījumu veido reklāmu publicēšana Ungārijā. Ungārijas reklāmas tirgū pastāv atklāta konkurence, un tai ir raksturīga citu dalībvalstu uzņēmēju klātbūtne, tādēļ jebkāds atbalsts, kas sniedz priekšrocības konkrētiem reklāmas uzņēmumiem, var ietekmēt Savienības iekšējo tirdzniecību. Pasākumi tiešām ietekmē to uzņēmumu konkurētspēju, kuriem tiek piemērots nodoklis. Ar šiem pasākumiem uzņēmumi ar zemākiem apgrozījuma līmeņiem un uzņēmumi, kuri 2013. gadā neguva peļņu, tiek atbrīvoti no nodokļu saistībām, kuras tiem pretējā gadījumā būtu bijis jāsamaksā, ja tiem tiktu piemērots tas pats reklāmas nodoklis, kas uzņēmumiem ar augstu apgrozījuma līmeni un/vai uzņēmumiem, kuri 2013. gadā guva peļņu. Tādēļ šo pasākumu ietvaros sniegtais atbalsts veido darbības atbalstu tādā ziņā, ka tas atbrīvo šos uzņēmumus no maksas, kas tiem parasti būtu jāsedz to ikdienas pārvaldībā vai parastās darbībās. Eiropas Savienības Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka darbības atbalsts rada konkurences izkropļojumus (16), tādēļ ir uzskatāms, ka jebkāds atbalsts, kas piešķirts šiem uzņēmumiem, rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, nostiprinot to finansiālo stāvokli Ungārijas reklāmas tirgū. Tādējādi pasākumi rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību.

(74)

Tā kā ir izpildīti visi Līguma 107. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, Komisija secina, ka reklāmas nodoklis, ar kuru nosaka progresīvo nodokļa likmes struktūru, un pārnesto zaudējumu atskaitīšana no 2014. gada nodokļa bāzes tikai tiem uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, veido valsts atbalstu minētās tiesību normas izpratnē.

(75)

Valsts atbalsts tiek uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst kādai no Līguma 107. panta 2. punktā uzskaitītajām kategorijām (17), un tas var tikt uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja Komisija konstatē, ka tas atbilst kādai no Līguma 107. panta 3. punktā uzskaitītajām kategorijām (18). Tomēr dalībvalstij, kas piešķīrusi atbalstu, ir pienākums pierādīt, ka tās piešķirtais valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. vai 3. punktu (19).

(76)

Komisija norāda, ka Ungārijas iestādes nesniedza pamatojumu, kādēļ pasākumi būtu saderīgi ar iekšējo tirgu, un ka Ungārija nekomentēja Lēmumā par procedūras sākšanu paustās bažas attiecībā uz pasākumu saderību. Komisija uzskata, ka nav piemērojams neviens no iepriekš minētajos Līguma noteikumos iekļautajiem izņēmumiem, jo nešķiet, ka pasākumu mērķis būtu sasniegt kādu no šajos noteikumos uzskaitītajiem mērķiem.

(77)

Tādējādi pasākumus nevar atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

(78)

Kā aprakstīts lēmumā par procedūras sākšanu, ar 2014. gada Likumu XXII ieviesto reklāmas nodokli pārtrauca piemērot no dienas, kad Komisija pieņēma lēmumu sākt formālās izmeklēšanas procedūru un izdeva pārtraukšanas rīkojumu. Tomēr Ungārijas iestādes 2015. gada jūnijā veica labojumus attiecībā uz 2014. gada reklāmas nodokli, iepriekš nebrīdinot Komisiju un/vai nesaņemot tās atļauju, un tādēļ nodokli turpināja piemērot tā grozītajā versijā. Komisija uzskata, ka reklāmas nodokļa grozītās versijas pamatā ir tie paši principi, kas bija sākotnējam nodoklim, un ietver – vismaz zināmā mērā – tos pašus elementus, kuri aprakstīti lēmumā par procedūras sākšanu un kuru rezultātā Komisija sāka formālās izmeklēšanas procedūru. Tādēļ Komisija uzskata, ka reklāmas nodokļa grozītā versija ietilpst lēmuma par procedūras sākšanu darbības jomā. Šajā sadaļā Komisija novērtē, vai – un kādā mērā – nodokļa grozītā versija mazina lēmumā par procedūras sākšanu paustās bažas attiecībā uz sākotnējo reklāmas nodokli.

(79)

Lai gan 2015. gadā veiktajos grozījumos tiek ņemti vērā daži no valsts atbalsta aspektiem, par kuriem Komisija pauda bažas lēmumā par procedūras sākšanu, tajos nav aplūkoti pilnīgi visi aspekti.

(80)

Pirmkārt, jaunā nodokļa likmes struktūra joprojām paredz izņēmumu attiecībā uz uzņēmumiem (grupām), kuru apgrozījums ir mazāks par HUF 100 miljoniem jeb aptuveni EUR 325 000 (tiek piemērota 0 % likme), savukārt citiem ir jāmaksā 5,3 % no tās apgrozījuma daļas, kas pārsniedz HUF 100 miljonus. Praksē tas nozīmē, ka, apliekot ar nodokli uzņēmumus, kuru reklāmas apgrozījums ir lielāks nekā robežvērtība, tiek saglabāta progresīvā struktūra.

(81)

Jaunā robežvērtība (HUF 100 miljoni), kuru nepārsniedzot tiek piemērota 0 % likme, ir zemāka par robežvērtību, kuru nepārsniedzot 0 % likme tika piemērota saskaņā ar iepriekšējiem tiesību aktiem (t. i., HUF 500 miljoni). Tomēr tā rezultātā netiek iekasēti nodokļi aptuveni līdz EUR 17 000 gadā (5,3 % × EUR 325 000).

(82)

Komisija deva Ungārijai iespēju izklāstīt loģisko pamatojumu (piemēram, administratīvais slogs) 0 % nodokļa likmes piemērošanai reklāmas apgrozījumam, kas mazāks par HUF 100 miljoniem. Tomēr Ungārija nesniedza nekādus argumentus, lai pierādītu, ka nodokļu iekasēšanas izmaksas (administratīvais slogs) pārsniegtu iekasēto nodokļu apjomu (līdz aptuveni EUR 17 000 gadā).

(83)

Otrkārt, ar grozījumiem tiek ieviesta izvēles iespēja ar atpakaļejošu spēku piemērot 2014. gada nodokli: attiecībā uz iepriekšējiem gadiem nodokļu maksātāji var izvēlēties piemērot jauno sistēmu vai veco sistēmu.

(84)

Tas nozīmē, ka praksē uzņēmumi, kuriem iepriekš tika piemērota 0 % un 1 % nodokļa likme, netiks ar atpakaļejošu spēku aplikti ar nodokļu likmi 5,3 % apmērā, jo ir maz ticams, ka tie izvēlēsies maksāt lielākus nodokļus. Tādēļ grozītā nodokļa izvēles iespēja ar atpakaļejošu spēku ļauj uzņēmumiem saskaņā ar jauno sistēmu izvairīties no nodokļa maksāšanas un nodrošina ekonomiskas priekšrocības tiem, kuri neizvēlas 5,3 % likmi.

(85)

Treškārt, nav mainīts nosacījums, ka iespēja atskaitīt pārnestos iepriekšējos zaudējumus no 2014. gada nodokļa bāzes ir tikai tiem uzņēmumiem, kas 2013. gadā neguva peļņu. Tādējādi bažas attiecībā uz valsts atbalstu, kas tika paustas Lēmumā par procedūras sākšanu, grozītajā struktūrā nav ņemtas vērā un joprojām ir aktuālas.

(86)

Tādēļ Komisija uzskata, ka grozījumos, kas 2015. gadā tika veikti Reklāmas nodokļa likumā, tikai daļēji ir ņemtas vērā lēmumā par procedūras sākšanu paustās bažas attiecībā uz 2014. gada Reklāmas nodokļa likumu. Patiešām, grozītais likums satur tos pašus elementus, kuri, pēc Komisijas domām, ietvēra valsts atbalstu attiecībā uz iepriekšējo struktūru. Lai gan piemērojamo likmju un kategoriju skaits ir samazināts no 6 uz 2 un augstākā likme ir ievērojami samazināta no 50 % uz 5,3 %, nodoklis joprojām ir progresīvs, tā progresivitāte joprojām ir nepamatota, un tāpat kā iepriekš tiek piemērota pārnesto zaudējumu atmaksāšana. Šis novērtējums attiecas uz turpmākajiem pasākumiem, kā arī uz iepriekš veiktajiem pasākumiem, t. i., kopš grozītā likuma stāšanās spēkā 2015. gada 5. jūlijā, un, iespējams, ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz likuma stāšanos spēkā 2014. gadā.

(87)

Tādēļ grozījumi, kas 2015. gadā tika veikti attiecībā uz reklāmas nodokli, neietekmē Komisijas secinājumus, ka reklāmas nodoklis joprojām ietver nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu.

(88)

Kā jau tika norādīts 78. apsvērumā, Komisija uzskata, ka lēmums par procedūras sākšanu attiecas arī uz grozīto struktūru. Tādējādi šis lēmums attiecas uz Reklāmas nodokļa likumu, kas bija spēkā lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas brīdī, t. i., 2015. gada 12. martā, kā arī tā grozījumiem, kas pieņemti 2015. gada 5. jūnijā.

(89)

Komisijai nav ziņots par pasākumiem, un tā nav tos atzinusi par saderīgiem ar iekšējo tirgu. Šie pasākumi veido valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē un jaunu atbalstu saskaņā ar 1. panta c) punktu Regulā (ES) 2015/1589. Tā kā šie pasākumi ir īstenoti, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās atbalsta pārtraukšanas saistības, tie rada nelikumīgu atbalstu arī Regulas (ES) 2015/1589 1. panta f) punkta izpratnē.

(90)

Tā kā konstatēts, ka pasākumi uzskatāmi par nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu, šis atbalsts jāatgūst no tā saņēmējiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 16. pantu.

(91)

Attiecībā uz progresīvo nodokļa likmi atbalsta atgūšana nozīmē, ka Ungārijai ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem uzņēmumiem – kā tad, ja tiem būtu piemērota vienota fiksētā likme. Tādēļ Komisija uzskata, ka vienotā fiksētā likme ir 5,3 %, kā noteikusi Ungārija nodokļa grozītajā versijā, ja vien Ungārija nenolemj divu mēnešu laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas noteikt citu vienotās fiksētās likmes līmeni, kas ar atpakaļejošu spēku tiks piemērots visiem uzņēmumiem visā reklāmas nodokļa (sākotnējās un grozītās versijas) piemērošanas periodā, vai ar atpakaļejošu spēku atcelt reklāmas nodokli no tā spēkā stāšanās dienas.

(92)

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, un kas tika radīts pārnesto zaudējumu atskaitīšanas rezultātā, Ungārijai ir jāatgūst starpība, kas iegūta no maksājamā nodokļa, proti, jāpiemēro fiksētā nodokļa likme visam to uzņēmumu reklāmas apgrozījumam, uz kuriem attiecas nodoklis, neatskaitot nekādus pārnestos zaudējumus, un jāatņem faktiski samaksātais nodoklis. Šī starpība atbilst nodoklim, kas nav samaksāts atskaitīšanas rezultātā.

(93)

Kā norādīts 56. apsvērumā, atsauces sistēma reklāmas apgrozījuma nodoklim būtu nodoklis, saistībā ar kuru:

(94)

Attiecībā uz atgūšanu tas nozīmē, ka par periodu starp reklāmas nodokļa stāšanos spēkā 2014. gadā un dienu, kad tas tiks atcelts vai aizstāts ar struktūru, kura pilnīgi atbilst valsts atbalsta noteikumiem, tā atbalsta summa, ko saņēmuši uzņēmumi ar reklāmas apgrozījumu, ir jāaprēķina kā starpība starp:

(95)

Ja (1) nodokļa summas un (2) nodokļa summas starpība ir pozitīva, atbalsta summa ir jāatmaksā, tostarp atmaksas procenti, kas aprēķināti, sākot no dienas, kad nodoklis bija jāsamaksā.

(96)

Atbalsts nav jāatgūst, ja Ungārija atceļ nodokļa sistēmu ar atpakaļejošu spēku no dienas, kad 2014. gadā reklāmas nodoklis stājās spēkā. Tas neliedz Ungārijai nākotnē, piemēram, no 2017. gada, ieviest nodokļu sistēmu, kas nav progresīva un neparedz atšķirīgu attieksmi pret uzņēmējiem, uz kuriem nodoklis attiecas.

(97)

Komisija uzskata, ka Ungārija ir nelikumīgi īstenojusi attiecīgo atbalstu, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punkta noteikumus.

(98)

Ungārijai ir vai nu jāatceļ nelikumīgā atbalsta shēma, vai arī jāaizstāj tā ar jaunu shēmu, kas ir saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

(99)

Ungārijai ir jāatgūst atbalsts.

(100)

Tomēr Komisija norāda, ka nodokļu atvieglojumi, t. i., nodokļi, kas ietaupīti, piemērojot HUF 100 miljonu robežvērtību, varētu būt saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1407/2013 (20) (turpmāk tekstā“de minimis regula”). Robežlielums, kuru uzņēmumu grupa var saņemt trīs gadu periodā, ir EUR 200 000, ņemot vērā visu de minimis atbalstu. Lai atbilstu de minimis noteikumiem, ir jāizpilda visi pārējie de minimis regulā noteiktie nosacījumi. Ja atvieglojumi, kas gūti, piemērojot izņēmumu, atbilst de minimis noteikumiem, tie nav uzskatāmi par nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu un nav jāatgūst.

(101)

Šis lēmums ir pieņemts, neskarot iespējamo izmeklēšanu par pasākumu atbilstību Līgumā noteiktajām pamatbrīvībām, jo īpaši pamatbrīvībai veikt uzņēmējdarbību, kā garantēts Līguma 49. pantā,

a)

to atbalsta saņēmēju sarakstu, kuri saņēmuši atbalstu saskaņā ar 1. pantā minēto shēmu, kā arī kopējo atbalsta summu, kuru katrs no viņiem ir saņēmis saskaņā ar šo shēmu;

b)

kopējo summu (pamatsummu un atmaksas procentus), kas jāatgūst no katra atbalsta saņēmēja;

c)

sīku aprakstu par pasākumiem, kas jau veikti un ko plānots veikt, lai izpildītu šo lēmumu;

d)

dokumentus, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.