3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/1

(1)

Ir jānosaka standarti novērtēšanai, ko kompetentās iestādes veic attiecībā uz iekšējām pieejām, kuras pieņēmušas iestādes, aprēķinot pašu kapitāla prasības, un jānosaka precīzi noteikumi attiecībā uz procedūrām, lai ar minētajiem novērtējumiem apmainītos ar kompetentajām iestādēm, kuras ir pilnvarotas uzraudzīt virkni riska darījumu riska svērtās summas vai pašu kapitāla prasības iestādēs, kurām ir atļauts izmantot iekšējās pieejas minēto summu vai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

(2)

Iestāžu progresīvo pieeju kvalitātes novērtēšana ļauj salīdzināt iekšējās pieejas Savienības līmenī, tādējādi Eiropas Banku iestāde (EBI) palīdz kompetentajām iestādēm veikt novērtējumu par iespējamo pašu kapitāla prasību pārāk zemu novērtējumu. Noteikumos par novērtējumu apmaiņas procedūrām būtu jāietver attiecīgi noteikumi par grafiku novērtējumu apmaiņai ar kompetentajām iestādēm un EBI.

(3)

Kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par tādu iestāžu uzraudzību, kuras pieder pie grupas, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, ir likumīga interese par minēto iestāžu izmantoto iekšējo pieeju kvalitāti, jo tās, vispirms, sekmē kopīgu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz iekšējo pieeju apstiprināšanu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 20. pantam. Noteikumos par novērtējumu apmaiņas procedūrām, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punktu, arī būtu jāprecizē, kā vispārējās sadarbības un informācijas izplatīšanas pienākumi kolēģijās attiecas uz salīdzinošās novērtēšanas īpašo kontekstu.

(4)

Lai nodrošinātu, ka ar novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punktu, tiktu veikta efektīva un praktiska apmaiņa, kompetentajām iestādēm būtu jādara zināmas savas aplēses vai viedokļi par pašu kapitāla prasību pārāk zema novērtējuma līmeni, kas izriet no iestāžu izmantotajām iekšējām pieejām un no pieņēmumiem, kas ir kompetento iestāžu novērtējuma secinājumu pamatā. Turklāt faktiskās vai paredzētās korektīvās darbības, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar minētās direktīvas 78. panta 4. punktu, arī ir svarīgas visām pārējām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par tādu iestāžu uzraudzību, kuras pieder pie grupas, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, jo tām ir likumīga interese par minēto iestāžu izmantoto iekšējo pieeju nepārtrauktu kvalitāti. Turklāt faktiskās vai paredzētās koriģējošās darbības, ko veic kompetentās iestādes, būtu arī jādara zināmas EBI saskaņā ar minētās direktīvas 107. panta 1. punktu, jo tās ir nepieciešamas EBI savu uzdevumu veikšanai.

(5)

EBI ziņojums, kas sagatavots, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm novērtēt iekšējo pieeju kvalitāti, ir salīdzinošās novērtēšanas stūrakmens, jo šāds ziņojums ietver rezultātus, kas izriet no attiecīgo iestāžu salīdzinājuma ar līdzīgām iestādēm Savienības līmenī. Tādēļ EBI ziņojumā ietvertajai informācijai būtu jāveido pamats, ko ņem vērā kompetentās iestādes, izlemjot par to, kuras sabiedrības un portfeļi būtu jānovērtē īpaši uzmanīgi, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punkta pirmajā daļā.

(6)

Iekšējo pieeju kvalitātes novērtējuma rezultāti ir atkarīgi no to datu kvalitātes, par kuriem ziņojušas attiecīgās iestādes saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2070 (3), kam arī jābūt konsekventiem un salīdzināmiem. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāapstiprina, ka iestādes pareizi piemēro minēto īstenošanas regulu, īpaši attiecībā uz to, kā iestādes ir piemērojušas tām pieejamo izvēli atturēties no ziņošanas par konkrētiem atsevišķiem portfeļiem.

(7)

Ja kompetentās iestādes aprēķina etalonus, balstoties uz standartizēto pieeju, piesardzības nolūkā būtu jāveic korekcija pašu kapitāla prasībās attiecībā uz kredītrisku, kas izriet no standartizētās pieejas piemērošanas. Korekcija būtu jānosaka līmenī, kas piemērots pārejas noteikumu Bāzele I minimuma aprēķināšanai, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 500. pantu.

(8)

Etalonus, kas balstīti uz standartizēto pieeju, patlaban neuzskata par piemērotiem, lai tos aprēķinātu tirgus riska gadījumā, jo tie var radīt traucējumus. Tā kā, veicot pašu kapitāla prasību aprēķināšanu saskaņā ar standartizētajām un iekšējām pieejām, pastāv atšķirības metodēs, galvenokārt tāpēc, ka krasi atšķiras atsevišķu pozīciju apkopšana vai diversificēšana, tirgus riska gadījumā divu rādītāju salīdzinājums attiecībā uz maziem portfeļiem nesniegtu nozīmīgu norādi par to, ka pašu kapitāla prasību novērtējums, iespējams, ir pārāk zems. Ja standartizētās pieejas aprēķinus ņem vērā kredītriska modeļu novērtējumā, tie būtu jāizmanto tikai kā etaloni novērtēšanai, nevis kā minimums.

(9)

Novērtējot iestāžu iekšējo pieeju vispārējo kvalitāti un īpašās pieejās novēroto mainības pakāpi, kompetentajām iestādēm būtu jāvērš uzmanība ne tikai uz iznākumiem, bet būtu jācenšas noteikt galvenos mainības virzītājspēkus un izdarīt secinājumus par atšķirīgām modelēšanas pieejām. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā alternatīvās riskam pakļautās vērtības (VaR) un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos (sVaR) aprēķinu rezultāti, kas balstīti uz peļņas un zaudējumu laikrindām.

(10)

Ņemot vērā to, ka kompetentajām iestādēm ir būtiska nozīme iekšējo pieeju kvalitātes izpētē un apstiprināšanā, papildus informācijai, ko iestādes ziņo saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2070, kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 iekšējo pieeju apstiprināšanai un pārskatīšanai aktīvā veidā, meklējot papildinformāciju, kas būs lietderīga to iekšējo pieeju kvalitātes pastāvīgajam novērtējumam.

(11)

Tirgus riska novērtēšanai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 366. panta 3. punktā, katru dienu visa portfeļa dienas beigu pozīcijām ir jāveic atpakaļejošas pārbaudes, kuru pamatā ir gan hipotētiskās, gan faktiskās izmaiņas portfeļa vērtībā. Pārsniegumu skaits ir jāpaziņo kompetentajām iestādēm, un to regulāri izmanto, lai novērtētu modeļa rezultātus un palielinājuma faktorus regulatīvajiem riskam pakļautās vērtības un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos multiplikatoriem. Līdz ar to attiecībā uz tirgus riska iekšējām pieejām portfeļiem nebūtu jāpiemēro vai jānovērtē papildu atpakaļejošas pārbaudes.

(12)

Tas, ka atsevišķam portfelim veiktas salīdzinošās vērtēšanas iznākums ir ārkārtēja vērtība vai tāda ir noteikta EBI ziņojumā, kas ir jāpārskata kompetentajām iestādēm, nebūt nenozīmē, ka attiecīgās iestādes izmantotais modelis ir neprecīzs vai nepareizs. Šajā ziņā kompetento iestāžu veiktie novērtējumi būtu jāizmanto kā instruments, lai iegūtu padziļinātas zināšanas par iestāžu modeļiem un modelēšanas pieņēmumiem. Turklāt iespējamo atšķirību analīze starp pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku, par ko iestādes ziņojušas Īstenošanas regulas (ES) 2016/2070 ietvaros, un pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku, kas var rasties no vēsturiski novērotiem riska parametriem (faktiskie rezultāti), kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto kā būtiska un sistemātiska pašu kapitāla prasību pārāk zema novērtējuma starpniekrādītājs, bet tai nekad nevajadzētu aizstāt iekšējās pieejas piemērotu validēšanu.

(13)

Izmantojot salīdzinošās vērtēšanas rezultātus, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā iespējamie datu ierobežojumi un attiecīgajā gadījumā tas jāatspoguļo savā novērtējumā. Papildu rādītāji, kuru pamatā ir faktiskie rezultāti, būtu jāaprēķina EBI, balstoties uz apkopoto informāciju, tādējādi papildinot analīzi. Līdzīgi, ņemot vērā to, ka pašu kapitāla prasības, ko radījuši tirgus riska modeļi, ir atkarīgas no portfeļa un jebkurus secinājumus, kas iegūti detalizētākā pakāpē, nevar nekritiski ekstrapolēt reālos portfeļos, ko tur iestādes, jebkurus sākotnējos secinājumus, kuri balstās tikai uz tāda kapitāla kopapjomu, kas iegūts no apkopotajiem portfeļiem, būtu jāņem vērā ar pienācīgu piesardzību. Novērtējot gūtos rezultātus, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā, ka pat apkopotie portfeļi, kas aptver vislielāko skaitu instrumentu, aizvien būs ļoti atšķirīgi no reāla portfeļa apjoma un struktūras ziņā. Turklāt, tā kā vairums iestāžu nespēs modelēt visus neapkopotos portfeļus, rezultāts visos gadījumos varētu nebūt salīdzināms. Turklāt, būtu jāatceras, ka dati neatspoguļos visas darbības ar pašu kapitālu, piemēram, ierobežojumus attiecībā uz diversifikācijas ieguvumiem vai pašu kapitāla palielinājumus, kas ieviesti, lai risinātu zināmas modelēšanas nepilnības vai iztrūkstošus riska faktorus.

(14)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(15)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

a)

sava novērtējuma secinājumus un pamatojumu, balstoties uz 3. līdz 11. pantā minēto novērtēšanas standartu piemērošanu;

b)

savus viedokļus par to, cik lielā mērā pašu kapitāla prasības ir novērtētas pārāk zemu saistībā ar iestāžu izmantotajām iekšējām pieejām.

a)

apstrādājot vērtības, kas izriet no modelēšanas, kuras EBI ziņojumā uzskatītas kā ārkārtējas, kā norādi uz būtiskām atšķirībām pašu kapitāla prasībās saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punkta pirmo daļu;

b)

apstrādājot vērtības, kuras izriet no modelēšanas, un minēto vērtību standarta novirzi riska darījumiem tajā pašā etalona portfelī vai līdzīgos salīdzinošās vērtēšanas portfeļos, kuri EBI ziņojumā noteikti kā sākotnēja norāde uz attiecīgi būtiskām atšķirībām un zemu vai augstu daudzveidību pašu kapitāla prasībās saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punkta pirmo daļu;

c)

apstrādājot iespējamās atšķirības, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 4. pantu, kā sākotnēju norādi uz būtisku un sistemātisku pašu kapitāla prasību pārāk zemu novērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punkta pirmo daļu;

d)

apstrādājot iespējamās atšķirības starp aplēstā riska parametriem, par ko iestādes paziņojušas saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2070, un vēsturiski novērotiem riska parametriem (faktiskajiem rezultātiem), par ko iestādes paziņojušas saskaņā ar attiecīgo īstenošanas regulu, kā sākotnēju norādi uz būtiskām atšķirībām pašu kapitāla prasībās saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punkta pirmo daļu;

e)

apstrādājot iespējamās atšķirības starp pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku, par ko iestādes paziņojušas saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2070, un pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku, kas izriet no faktiskajiem rezultātiem, kurus iestādes izmantojušas saskaņā ar minēto īstenošanas regulu, vai ko EBI aprēķinājusi savā ziņojumā, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punkta otrajā daļā, kā sākotnēju norādi uz būtisku un sistemātisku pašu kapitāla prasību pārāk zemu novērtējumu saskaņā ar minētās direktīvas 78. panta 3. punkta pirmo daļu. Izmantojot EBI sagatavoto ziņojumu, kompetentās iestādes var ņemt vērā iespējamos datu ierobežojumus un, ja nepieciešams, tie jāatspoguļo savā novērtējumā.

a)

zemas iespējamības saistību neizpildes portfeļiem (LDP) portfeļa līmenī, izņemot riska darījumus ar dalībvalstu centrālo valdību un centrālajām bankām, kas denominēti un finansēti vietējā valūtā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 4. punktā;

b)

augstas iespējamības saistību neizpildes portfeļiem (HDP) attiecīgā portfeļa līmenī.

a)

novērtējumiem, kas attiecas uz kredītriska pieejām, piemērojot 7. un 8. pantā minētos standartus;

b)

novērtējumiem, kas attiecas uz tirgus riska pieejām, piemērojot 9. un 11. pantā minētos standartus.

a)

Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punkta otrajā daļā minētajā EBI ziņojumā;

b)

iestāžu regulārās validēšanas ziņojumos;

c)

modeļa dokumentācijā, tostarp rokasgrāmatās, dokumentācijā par modeļa izstrādi un kalibrēšanu un metodē attiecībā uz iekšējām pieejām;

d)

ziņojumos par apmeklējumiem uz vietas.

a)

to, vai iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD) un korekcijas pakāpes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. pantu;

b)

modeļa piemērošanas perimetru un etalona portfeļu pārstāvību;

c)

modeļu galvenās īpašības, piemēram, nošķirot modeļus, kas izstrādāti un kalibrēti centralizētas grupas līmenī (globāli), un modeļus, kas izstrādāti un kalibrēti tikai uzņēmējas jurisdikcijas līmenī (vietējais), pārdevēja un iestāžu modeļus, modeļus, kas izstrādāti un kalibrēti, izmantojot iekšējos datus, un modeļus, kas izstrādāti un kalibrēti, izmantojot ārējos datus;

d)

modeļa apstiprināšanas datumu un modeļa izstrādes datumu;

e)

paredzētas un novērotās saistību neizpildes rādītāju salīdzinājumu attiecīgā laika periodā;

f)

saistību nepildīšanas zaudējumu paredzētās lejupslīdes un novēroto saistību nepildīšanas zaudējumu salīdzinājumu;

g)

aplēsto un novēroto riska darījumu salīdzinājumu saistību neizpildes gadījumā;

h)

izmantoto laikrindu garumu un, ja piemērojams, jebkuru korekciju problemātisko gadu vai rakstura un būtiskuma ietveršanu lejupslīdes apstākļu apzināšanai un piesardzības rezerves pievienošanu modeļu kalibrēšanā;

i)

nesenās izmaiņas iestādes portfeļa sastāvā, kuram tika piemērota iekšējā pieeja;

j)

iestādes portfeļa mikroekonomisko un makroekonomisko situāciju, risku un darījumdarbības stratēģiju, kā arī iekšējo procesu, piemēram, atveseļošanas procedūras saistības neizpildošiem aktīviem (pārvaldības procedūras);

k)

pašreizējo pozīciju ciklā, reitinga stratēģijas izvēli starp metodi “brīdis laikā” (PIT) vai metodi “cikla laikā” (TTC) un novēroto cikliskumu attiecīgajā modelī;

l)

reitinga kategoriju un dimensiju skaitu, ko iestādes izmantojušas saistību nepildīšanas varbūtības, saistību nepildīšanas zaudējumu un korekcijas pakāpes modeļos;

m)

iestādes izmantoto saistību neizpildes un atveseļošanas rādītāju definīcijas;

n)

to, vai atklātās pārvaldības procedūras ir ietvertas laikrindās, kas izmantotas saistību nepildīšanas zaudējumu modeļu kalibrēšanā, ja nepieciešams.

a)

to darījumu partneru atšķirīgs sadalījums kategorijās, kas ietverti zemas iespējamības saistību neizpildes portfeļu paraugos, vai katrai kategorijai piešķirti atšķirīgi saistību nepildīšanas varbūtības līmeņi;

b)

īpaši mehānismu veidi, nodrošinājuma instrumenti vai darījumu partneru atrašanās vieta;

c)

viendabīgums saistību nepildīšanas varbūtībā, saistību nepildīšanas zaudējumos, termiņos vai korekcijas pakāpēs;

d)

nodrošināšanas prakse;

e)

neatkarības no ārējo reitingu novērtējuma līmenis un iekšējo reitingu atjaunināšanas biežums.

a)

Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punkta otrajā daļā minētajā EBI ziņojumā;

b)

attiecīgās iestādes validēšanas ziņojumos, ko veic kvalificētas neatkarīgas puses, ja iekšējais modelis ir sākotnēji izstrādāts un ja iekšējā modelī tiek veiktas jebkādas būtiskas izmaiņas. Šī informācija ietver testus, lai pierādītu, ka jebkuri pieņēmumi, kas izdarīti iekšējo pieeju ietvaros, ir piemēroti un nenovērtē risku pārāk zemu vai pārāk augstu, īpašas atpakaļejošas pārbaudes, kas izstrādātas attiecībā uz to portfeļu riskiem un struktūrām un hipotētisko portfeļu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka iekšējās pieejas spētu ņemt vērā īpašas strukturālas iezīmes, kas var rasties, piemēram, nozīmīgi bāzes riski un koncentrācijas risks;

c)

paziņojumus par iepriekšējā gadā novēroto ikdienas atpakaļejošo pārbaužu pārsniegumu skaitu un pamatojumu, balstoties uz atpakaļejošām pārbaudēm par hipotētiskām un faktiskām izmaiņām portfeļa vērtībā;

d)

modeļa dokumentāciju, tostarp rokasgrāmatas, dokumentāciju par modeļa izstrādi un kalibrēšanu un metodi iekšējām pieejām;

e)

ziņojumus par apmeklējumiem uz vietas.

a)

iestādes piemēroto riskam pakļautās vērtības metodes izvēli;

b)

modeļa piemērošanas perimetru un etalona portfeļu pārstāvību;

c)

pamatojumu un iemeslu gadījumā, ja riska faktors ir iestrādāts iestādes cenu noteikšanas modelī, bet nevis riska mērīšanas modelī;

d)

riska faktoru kopumu, kas iestrādāts atbilstoši procentu likmēm katrā valūtā, kurās iestādei ir bilances vai ārpusbilances pozīcijas, kuras ietekmē procentu likme;

e)

termiņu segmentu skaitu, kuros ir sadalīta katra ienesīguma līkne;

f)

metodi, kas piemērota, lai noteiktu nepilnīgi korelētu svārstību starp dažādām ienesīguma līknēm risku;

g)

riska faktoru kopumu, kas modelēts atbilstoši zeltam un atsevišķajām ārvalstu valūtām, kurās denominētas iestādes pozīcijas;

h)

riska faktoru skaitu, kas izmantoti, lai noteiktu kapitāla vērtspapīru risku;

i)

metodi, kas piemērota, lai novērtētu risku, ko rada mazāk likvīdas pozīcijas un pozīcijas ar ierobežotu cenu pārredzamību, saskaņā ar reālistiskiem tirgus scenārijiem;

j)

attiecīgajā modelī izmantoto starpniekvērtību uzskaiti, novērtējumu par to ietekmi uz riska rādītājiem;

k)

riskam pakļautajai vērtībai izmantoto laikrindu garumu;

l)

metodi, kas piemērota, lai noteiktu riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos spriedzes periodu, salīdzinošās vērtēšanas portfeļiem izvēlētā spriedzes perioda atbilstīgumu;

m)

metodes, kas piemērotas riska mērīšanas modelī, lai noteiktu iespēju nelinearitātes, jo īpaši, ja iestāde izmanto Teilora aproksimācijas pieejas, nevis pilnīgu atkārtotu novērtēšanu, kā arī citus produktus, lai noteiktu korelācijas risku un bāzes risku;

n)

metodes, kas piemērotas, lai noteiktu ar konkrētu parādnieku saistīto bāzes risku, un to, vai tās ir jutīgas pret būtiskām individuāli raksturīgām atšķirībām starp līdzīgām, bet ne identiskām, pozīcijām;

o)

metodes, kas piemērotas, lai noteiktu gadījuma risku;

p)

attiecībā uz iekšējo saistību neizpildes un migrācijas inkrementālo risku (IRC), metodes, kas piemērotas, lai noteiktu likviditātes periodus pēc pozīcijas, kā arī saistību nepildīšanas varbūtības, saistību nepildīšanas zaudējumus un pārejas matricas, kas izmantotas Regulas (ES) Nr. 575/2013 374. pantā minētajā simulācijā;

q)

attiecībā uz iekšējo pieeju korelācijas tirdzniecībai metodes, kas piemērotas, lai noteiktu Regulas (ES) Nr. 575/2013 377. panta 3. punktā minētos riskus, kā arī korelācijas pieņēmumus starp attiecīgajiem modelētajiem riska faktoriem.

a)

jebkurus alternatīvus viendabīgus riskam pakļautās vērtības aprēķinus, ko EBI var sniegt savā ziņojumā, kas minēts Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punkta otrajā daļā, izmantojot pieejamos peļņas un zaudējumu datus;

b)

dispersiju, kas novērota riskam pakļautās vērtības rādītājā, ko iesniegušas iestādes saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2070.

a)

pārpratumi attiecībā uz iesaistītajām riska faktoru pozīcijām;

b)

nepilnīga modeļa īstenošana;

c)

iztrūkstoši riska faktori;

d)

atšķirības kalibrēšanā vai datu rindās, kas izmantotas modelēšanas simulācijā;

e)

modelī iestrādātie papildu riska faktori;

f)

alternatīvi piemērotie modeļa pieņēmumi;

g)

ar iestādes izmantoto metodi saistītās atšķirības.

a)

pašu kapitāla līmeni pēc neapkopotā portfeļa;

b)

diversificēšanas ieguvuma ietekmi, ko katra iestāde piemērojusi apkopotajos portfeļos, salīdzinot neapkopoto portfeļu pašu kapitāla summu, kā minēts šā punkta a) apakšpunktā, ar pašu kapitāla līmeni, kas iesniegts par apkopoto portfeli, kā noteikts EBI ziņojumā, kurš minēts Direktīvas 2013/36/ES 78. panta 3. punkta otrajā daļā.

a)

uzraudzības palielinājumu ietekmi;

b)

uzraudzības darbību ietekmi, kas nav ņemta vērā EBI apkopotajā informācijā.

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/10

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/13

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/16

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/19

(1)

Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikumā uzskaitītas Irākas iepriekšējās valdības valsts iestādes, sabiedrības un aģentūras, kā arī fiziskas un juridiskas personas, iestādes un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas tādu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kas 2003. gada 22. maijā atradušies ārpus Irākas.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2017. gada 26. janvārī nolēma svītrot vienu ierakstu to personu vai organizāciju sarakstā, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1210/2003 III pielikums,

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/21

(1)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 ir paredzētas nozīmīgas izmaiņas noteikumos un procedūrās, kas jāievēro pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Minēto noteikumu un procedūru tūlītēja piemērošana dažos gadījumos būtu radījusi praktiskas grūtības, tāpēc bija nepieciešams pieņemt pārejas pasākumus.

(2)

Komisijas 2009. gada 28. jūlija ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par gūto pieredzi, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes higiēnas Regulas (EK) Nr. 852/2004, (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (3) (“ziņojums”), ir sniegts uz faktiem balstīts izklāsts par visu ieinteresēto dalībnieku 2006., 2007. un 2008. gadā gūto pieredzi, tostarp sastaptajām grūtībām, īstenojot minētās regulas.

(3)

Ziņojumā ir ietvertas atsauksmes par pieredzi to pārejas pasākumu jomā, kas noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2076/2005 (4). Turklāt ziņojumā norādīts, ka ir konstatētas grūtības saistībā ar nelielu konkrētas pārtikas daudzumu vietējo piegādi, un minēts, ka ir nepieciešams labāk izskaidrot importa nosacījumus gadījumos, kad Savienības noteikumu trūkuma gadījumā tiek piemēroti valsts noteikumi attiecībā uz importu, un ka krīzes, kas saistītas ar importēto pārtiku, kura satur gan augu izcelsmes produktus, gan apstrādātus dzīvnieku izcelsmes produktus (saliktie produkti), ir apliecinājušas, ka šādu produktu kontrole ir jāpastiprina.

(4)

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno noteikumu un procedūru pilnīgu īstenošanu, Komisijas Regulā (ES) Nr. 1079/2013 (5) tika noteikti pārejas pasākumi pārejas periodā, kurš beidzas 2016. gada 31. decembrī. Pārejas perioda ilgumu noteica, ievērojot Regulā (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 noteikto ar higiēnu saistīto reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu.

(5)

Turklāt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota nesenajās revīzijās, ko veica Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta inspektori, un informāciju, kas saņemta no dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām pārtikas uzņēmumu nozarēm Savienībā, būtu jāsaglabā konkrēti Regulā (ES) Nr. 1079/2013 noteiktie pārejas pasākumi, kamēr nav ieviestas šīs regulas preambulā norādītās pastāvīgās prasības.

(6)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 piemērošanas jomā nav ietverta saimniecībās nokauto mājputnu un zaķveidīgo gaļas tieša piegāde mazos daudzumos no ražotāja galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri šādu gaļu kā svaigu gaļu piegādā tieši galapatērētājam. Minētā noteikuma attiecināšana tikai uz svaigu gaļu radītu papildu slogu mazajiem ražotājiem. Tāpēc ar Regulu (ES) Nr. 1079/2013 ir paredzēta atkāpe no Regulas (EK) Nr. 853/2004 piemērošanas šādu preču tiešai piegādei noteiktos apstākļos, to neattiecinot tikai uz svaigu gaļu. Minētais izņēmums šajā regulā paredzētajā turpmākajā pārejas periodā būtu jāsaglabā, kamēr tiek izskatīta iespēja noteikt pastāvīgu atkāpi.

(7)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 ir noteikti īpaši noteikumi dzīvnieku izcelsmes produktu un salikto produktu importam Savienībā. Regulā (ES) Nr. 1079/2013 ir paredzēti pārejas pasākumi, ar kuriem atkāpjas no vairākiem minētajiem noteikumiem attiecībā uz konkrētiem saliktiem produktiem, par kuriem sabiedrības veselības prasības importam Savienībā vēl nav noteiktas Savienības līmenī, piemēram, attiecībā uz saliktiem produktiem, kas nav minēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 28/2012 (6) 3. panta 1. un 3. punktā

(8)

Komisijas priekšlikums regulai par oficiālajām kontrolēm visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē patlaban ir tuvu pieņemšanai parastā likumdošanas procedūrā. Kad regula būs pieņemta un kļuvusi piemērojama, tā nodrošinās juridisko pamatu riskam pielāgotai pieejai attiecībā uz saliktu produktu kontroli importa laikā. Kamēr jaunā regula nav kļuvusi piemērojama, ir nepieciešams noteikt atkāpes turpmākā pārejas periodā, kura ilgums ir četri gadi.

(9)

Regula (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 ļauj no uzņēmumiem, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus, kuriem Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumā nav noteiktas īpašas prasības, importēt dzīvnieku izcelsmes pārtiku, ja vien nav izveidots saskaņots atļauto trešo valstu saraksts un noteikts kopējs importa sertifikāta paraugs. Ņemot vērā iespējamo ietekmi, kādu šāda saraksta izveide un importa sertifikāta parauga noteikšana varētu radīt šādas pārtikas importam, ir vajadzīgs vairāk laika, lai apspriestos ar ieinteresētajām personām un dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/24

(1)

Lai aizsargātu cilvēka veselību, dzīvnieku veselību un vidi, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pants paredz iespēju pieņemt atbilstošus Savienības ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku, kas importēta no trešās valsts, ja acīmredzams, ka pastāv nopietns risks, ko nevar apmierinoši novērst ar dalībvalstu atsevišķi veiktajiem pasākumiem.

(2)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 11. pants prasa, lai pārtika, kas importēta Savienībā laišanai tirgū, atbilstu attiecīgajām pārtikas aprites tiesību aktu prasībām vai nosacījumiem, ko Savienība atzinusi par minētajām prasībām vismaz līdzvērtīgiem, vai – ja starp Savienību un eksportētājvalsti noslēgts īpašs nolīgums – šajā nolīgumā iekļautajām prasībām.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (3) nosaka pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem paredzētus vispārīgus noteikumus par pārtikas produktu higiēnu.

(4)

Regulas (EK) Nr. 882/2004 11. pants nosaka prasības attiecībā uz oficiālo kontroļu kontekstā izmantotām paraugu ņemšanas un analīzes metodēm.

(5)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 14. pants paredz, ka pārtikas produktus, kas nav nekaitīgi, nelaiž tirgū. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 kompetentajām iestādēm jāpārliecinās par pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(6)

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (4) nosaka noteikumus par pastiprinātu oficiālo kontroli importam, kas attiecas uz minētās regulas I pielikuma sarakstā norādīto konkrēto barību un pārtiku, kura nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika.

(7)

Daudzus gadus ir bieži vērota Indijas izcelsmes sezama sēklu un beteļauga lapu (Piper betle L.) neatbilstība mikrobioloģiskā drošuma aspektā. Tāpēc 2014. gadā minēto pārtikas produktu importam ir noteiktas biežākas oficiālās kontroles attiecībā uz Salmonella spp. klātbūtni. Tomēr šāda pastiprināta kontrole apstiprināja, ka šie pārtikas produkti mikrobioloģiskā drošuma aspektā un Salmonella spp. sakarā bieži ir neatbilstīgi. Tātad šo pārtikas produktu imports nopietni apdraud sabiedrības veselību Savienībā, un tāpēc ir nepieciešams pieņemt Savienības līmeņa ārkārtas pasākumus.

(8)

Lai Savienībā aizsargātu cilvēka veselību, nepieciešamas eksportētājvalstu kompetento iestāžu garantijas tam, ka šie pārtikas produkti ir ražoti saskaņā ar higiēnas normām, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 852/2004. Lai nodrošinātu importa kontroles saskaņotu izpildi Savienībā, visiem šādu pārtikas produktu sūtījumiem vajadzētu būt līdzi eksportētājvalstu kompetento iestāžu parakstītam veselības sertifikātam un tādos analītiskos testos gūtiem rezultātiem, kuri garantē, ka produkti ar apmierinošiem rezultātiem paraugoti un analizēti attiecībā uz mikrobioloģisku patogēnu klātbūtni.

(9)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 6. pants prasa, lai par sūtījumiem atbildīgie pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji par šādu sūtījumu pienākšanu izraudzītajā ievešanas vietā (IIV) un par to raksturu paziņotu iepriekš.

(10)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 8. pants attiecībā uz pastiprinātajām oficiālajām kontrolēm prasa, lai tās aptvertu dokumentu pārbaudi, kā arī identitātes pārbaudes un fiziskas pārbaudes. Visu sūtījumu dokumentu pārbaude nekavējoties jāveic divu darbdienu laikā no to pienākšanas IIV, savukārt identitātes pārbaude un fiziska pārbaude, ieskaitot laboratorisku analīzi, tik bieži, kā norādīts minētās regulas I pielikumā.

(11)

Lai attiecībā uz mikrobioloģisku patogēnu klātbūtni konkrētos pārtikas produktos no konkrētām trešām valstīm nodrošinātu Savienības līmeņa efektīvu organizāciju un saskaņotu importa kontroli, attiecībā uz šādiem produktiem būtu jānosaka īpaši importa nosacījumi. Juridiskas skaidrības labad ir lietderīgi visus trešo valstu izcelsmes pārtikas produktus, uz kuriem sakarā ar mikrobioloģiskiem riskiem attiecas īpaši nosacījumi, apkopot vienā regulā. Tāpēc normas, kas attiecībā uz Indijas izcelsmes beteļauga lapām ir noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/166 (5), būtu jāiekļauj šajā regulā un būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 669/2009.

(12)

Īstenošanas regula (ES) 2016/166 būtu jāatceļ un vienlaikus jāaizstāj ar vispārīgāku regulu, kura mikrobioloģiskas kontaminācijas sakarā nosaka normas, kas attiecas uz konkrētu pārtikas produktu importu no konkrētām trešām valstīm.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

I pielikumā minēto pārtikas produktu sūtījumus Savienībā importē tikai saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām;

b)

pārtikas produktu sūtījumus Savienībā ieved tikai caur izraudzīto ievešanas vietu (IIV).

a)

veic attiecīgos ierakstus KID II daļā;

b)

pievieno saskaņā ar šā panta 2. punktu ņemto paraugu un izdarīto analīžu rezultātus;

c)

kopējam ievešanas dokumentam piešķir KID atsauces numuru;

d)

apzīmogo un paraksta KID oriģinālu;

e)

sagatavo parakstītā un apzīmogotā KID kopiju un to saglabā.

a)

ievesto sūtījumu skaits, arī apjoms, to izsakot neto svarā, un katra sūtījuma izcelsmes valsts;

b)

tādu sūtījumu skaits, no kuriem ņemti paraugi analīzei;

c)

8. panta 2. punktā minēto identitātes pārbaužu un fizisko pārbaužu rezultāti.

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/35

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam Bacillus subtilis (DSM 28343). Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju izmantot Bacillus subtilis (DSM 28343) preparātu kā barības piedevu gaļas cāļiem, to klasificējot barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) 2016. gada 24. maija atzinumā (2) secināja, ka ierosinātajos lietošanas apstākļos Bacillus subtilis (DSM 28343) preparātam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka minētais preparāts varētu uzlabot gaļas cāļu produktivitāti. Iestāde uzskata, ka nav nepieciešams noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Preparāta Bacillus subtilis (DSM 28343) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāatļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/38

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/40

(1)

Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (“nolīgums”) (1) 486. pantā ir paredzēts, ka nolīgums daļēji tiek piemērots provizoriski.

(2)

Padomes Lēmuma 2014/668/ES (2) 4. pantā ir norādīti konkrēti nolīguma noteikumi, kuri jāpiemēro provizoriski. Tajos ietilpst noteikumi par Sanitārās un fitosanitārās pārvaldības apakškomitejas (“SFP apakškomiteja”), Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas (“TIA apakškomiteja”), Muitas apakškomitejas un Apakškomitejas jautājumos par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (“ĢIN apakškomiteja”) izveidi un darbību.

(3)

Nolīguma 74. pantā ir noteikts, ka SFP apakškomitejai pirmajā sanāksmē ir jāpieņem savs reglaments.

(4)

Nolīguma 300. pantā noteikts, ka TIA apakškomitejai ir jāpieņem savs reglaments.

(5)

Nolīguma 83. pantā ir noteikts, ka Muitas apakškomitejai ir jāpieņem savs reglaments.

(6)

Nolīguma 211. pantā ir noteikts, ka ĢIN apakškomitejai ir jāpieņem savs reglaments.

(7)

Ir lietderīgi noteikt nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem SFP apakškomitejā, TIA apakškomitejā, Muitas apakškomitejā un ĢIN apakškomitejā attiecībā uz minēto apakškomiteju reglamentu pieņemšanu,

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/61

(1)

Francija paziņoja par tās nodomu piešķirt apstiprinājumu, atkāpjoties no kopīgajiem aviācijas drošības noteikumiem, ar kuriem īsteno Regulu (EK) Nr. 216/2008 un kuri iekļauti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1321/2014 (2). Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 7. punktam Komisija, balstoties uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) 2015. gada 24. septembra ieteikumu (3), novērtēja nepieciešamību pēc pieprasītās atkāpes un tās radīto aizsardzības līmeni.

(2)

Ierosinātā atkāpe, par kuru Francija paziņoja 2015. gada 24. jūlijā, attiecas uz Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļa) M.A.501. punktu, kurā noteikts, ka nevienu sastāvdaļu nedrīkst uzstādīt gaisa kuģī, ja tā nav nodota ekspluatācijā saskaņā ar EASA 1. veidlapu vai līdzvērtīgu dokumentu.

(3)

Ierosinātā atkāpe attiecas uz dzinēju R755B2M uzstādīšanu Francijā reģistrētos gaisa kuģos YMF5C. Minētos gaisa kuģus ražo uzņēmums WACO Classic Aircraft Corporation, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs un ir EASA apstiprināta tipa sertifikāta EASA.IM.A.055 turētājs un tāda FAA ražošanas sertifikāta Nr. 328CE turētājs, ar kuru apstiprina attiecīgā tipa gaisa kuģu ražošanu. Dzinējus R755B2M ražo uzņēmums AIR REPAIR, kas arī atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs un ir EASA apstiprināta tipa sertifikāta EASA.E.092 turētājs. AIR REPAIR nodrošina WACO Classic Aircraft Corporation ar uzstādāmajiem dzinējiem. Tomēr, tā kā AIR REPAIR nav ne ražošanas apstiprinājuma turētājs, ne remonta stacijai izsniegta FAA 145 apstiprinājuma turētājs, tas nevar citiem klientiem piegādāt dzinējus ar izmantošanas sertifikātiem. EASA saņemtā informācija liecina, ka AIR REPAIR nevēlas iegūt ne ražošanas apstiprinājumu, ne EASA 145. daļas apstiprinājumu.

(4)

Tā kā AIR REPAIR ražotos jaunos dzinējus klientiem nevar piegādāt ar EASA 1. veidlapu vai līdzvērtīgu dokumentu, Francijas iestādes skaidroja, ka atkāpe no M.A.501. punkta prasības ir nepieciešama, lai nodrošinātu to, ka YMF5C gaisa kuģa īpašnieks, kuram ir nodoms iegādāties jaunu dzinēju P/N (modelis) R755B2M, sērijas numurs 17819, minēto dzinēju minētajā gaisa kuģī varētu uzstādīt Francijā.

(5)

Francijas iestādes skaidroja, ka līdzvērtīgu aizsardzības līmeni var panākt ar citiem līdzekļiem. Minētie līdzekļi ir prasība, ka gaisa kuģa ražotājs deklarē, ka dzinēji, kurus paredzēts uzstādīt, ir līdzīgi tādiem, kādus ražotājs uzstādītu savā ražošanas līnijā, kā arī prasība, ka minētos dzinējus uzstāda kvalificēts personāls un saskaņā ar piemērojamo gaisa kuģa tehniskās apkopes rokasgrāmatu, kurā ir ietverta nepieciešamā informācija minēto dzinēju demontēšanai un uzstādīšanai.

(6)

Pamatojoties uz EASA2015. gada 24. septembrī sagatavoto ieteikumu, Komisija uzskata, ka, izmantojot minētos citus līdzekļus, aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, kuru panāk, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikuma (M daļa) M.A.501. punktu, var panākt. Līdz ar to Francijai vajadzētu būt tiesībām piešķirt ierosināto atkāpi.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 7. punktu Komisijas lēmums par to, ka dalībvalsts var piešķirt ierosināto atkāpi, ir jāpaziņo visām dalībvalstīm, kurām arī būtu tiesības piemērot attiecīgo pasākumu. Tāpēc šis lēmums būtu jāadresē visām dalībvalstīm. Atkāpes aprakstam, kā arī ar to saistītajiem nosacījumiem vajadzētu būt tādiem, lai ļautu arī citām dalībvalstīm piemērot minēto pasākumu tādā pašā situācijā, neprasot papildu lēmumu no Komisijas. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 15. panta 1. punktu dalībvalstīm būtu jāapmainās ar informāciju par pasākuma piemērošanu gadījumā, ja tās to piemēro, jo šai piemērošanai var būt ietekme ārpus tām dalībvalstīm, kas piešķir atkāpi.

(8)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras komitejas atzinumu,

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/63

(1)

Komisijas Lēmums 2010/166/ES (2) nosaka tehniskos un izmantošanas nosacījumus, kas vajadzīgi GSM izmantošanai kuģos (MCV pakalpojumiem) Savienībā.

(2)

Uzlabotu sakaru līdzekļu attīstība, ko balsta tehnikas progress, var uzlabot visu pilsoņu iespēju pieslēgties tīklam it visur un katru mirkli atbilstoši Radiofrekvenču spektra politikas programmai, kas ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 243/2012/ES (3), un veicināt digitālā vienotā tirgus īstenošanu. Bez tam spektrs būtu izmantojams saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes un pakalpojumu neitralitātes principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK (4).

(3)

Lēmums 2010/166/ES aicina dalībvalstis pastāvīgi uzraudzīt, kā to teritoriālajos ūdeņos MCV pakalpojumu sniedzējas sistēmas izmanto 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas, sevišķi visu minētā lēmuma nosacījumu nepārtrauktas nozīmības ziņā un kaitīgu traucējumu gadījumos. Dalībvalstīm noteikts arī iesniegt Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem, un piemērotos gadījumos Komisijai Lēmums 2010/166/ES būtu jāpārskata.

(4)

Komisijai iesniegtie dalībvalstu ziņojumi visnotaļ apstiprināja, ka vajag atļaut MCV izmantot jaunas sakaru tehnoloģijas.

(5)

Lai padarītu vieglāku MCV lietojumu turpmāku ieviešanu Savienībā, Komisija 2015. gada 16. novembrī saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta 2. punktu deva uzdevumu Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei (CEPT) izpētīt jūras iekārtu, kuras izmanto LTE tehnoloģiju, līdzāspastāvēšanas iespēju ar zemes elektronisko sakaru tīkliem, kuri darbojas 1 710–1 785/1 805–1 880 MHz un 2 500–2 570/2 620–2 690 MHz joslās, un jūras iekārtu, kuras izmanto UMTS tehnoloģiju, līdzāspastāvēšanas iespēju ar zemes elektronisko sakaru tīkliem, kuri darbojas 1 920–1 980/2 110–2 170 MHz joslās.

(6)

Izpildot šo uzdevumu, CEPT2016. gada 17. jūnijā izdeva 62. ziņojumu ar secinājumu, ka MCV būtu iespējams izmantot ar LTE tehnoloģiju 1 710–1 785/1 805–1 880 MHz un 2 500–2 570/2 620–2 690 MHz joslās un UMTS tehnoloģiju 1 920–1 980/2 110–2 170 MHz joslā, ja tiktu izpildīti attiecīgi tehniskie nosacījumi. Tādēļ, pamatojoties uz CEPT 62. ziņojumu, Lēmums 2010/166/ES būtu jāgroza, ietverot minētās tehnoloģijas un frekvences un ļaujot kuģos izmantot uz šīm tehnoloģijām bāzētas sistēmas.

(7)

Neskarot pielikumā izklāstītās prasības, dalībvalstis var – nolūkā aizsargāt citus atļautos spektra lietojumus – papildus uzlikt ģeogrāfiskus ierobežojumus MCV sistēmu darbībai savos teritoriālajos ūdeņos.

(8)

Ņemot vērā UMTS un LTE tehnoloģiju nozīmi bezvadu sakaros Savienībā, iespējai izmantot šajā lēmumā aprakstītās MCV LTE sistēmas un MCV UMTS sistēmas būtu jābūt iespējami agri un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā lēmuma izziņošanas.

(9)

MCV tehnisko specifikāciju pārskatīšana būtu jāturpina, lai nodrošinātu, ka tās atbilst tehnikas progresam.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Šā lēmuma mērķis ir harmonizēt tehniskos nosacījumus 900 MHz, 1 800 MHz, 1 900/2 100 MHz un 2 600 MHz radiofrekvenču joslu pieejamībai un efektīvai izmantošanai sistēmām, kuras nodrošina mobilo sakaru pakalpojumus kuģos Savienības teritoriālajos ūdeņos.”;

2)

lēmuma 2. pantu groza šādi:

3)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

1.   Dalībvalstis atvēl vismaz 2 MHz spektra augšupsaitei un 2 MHz attiecīgā sapārotā spektra lejupsaitei 900 MHz un/vai 1 800 MHz joslās GSM sistēmām, kas sniedz MCV pakalpojumus uz beztraucējumu un bezaizsardzības pamata to teritoriālajos ūdeņos.

2.   Kolīdz iespējams, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā lēmuma izziņošanas dalībvalstis atvēl vismaz 5 MHz spektra augšupsaitei un 5 MHz attiecīgā sapārotā spektra lejupsaitei 1 900/2 100 MHz joslās UMTS sistēmām un 1 800 un 2 600 MHz joslās LTE sistēmām, kas sniedz MCV pakalpojumus uz beztraucējumu un bezaizsardzības pamata to teritoriālajos ūdeņos.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai 1. un 2. punktā aprakstītās sistēmas atbilstu pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.”;

4)

lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Dalībvalstis pastāvīgi uzrauga, kā to teritoriālajos ūdeņos MCV pakalpojumu sniedzējas sistēmas izmanto 3. panta 1. un 2. punktā minētās frekvenču joslas, sevišķi visu 3. panta nosacījumu nepārtrauktas nozīmības ziņā un kaitīgu traucējumu gadījumos.”;

5)

lēmuma pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

3.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/69