1.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/1

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/160

(2017. gada 20. janvāris),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (1), un jo īpaši tās 19. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 338/97 reglamentē tirdzniecību ar tās pielikumā uzskaitīto dzīvnieku un augu sugu īpatņiem. Pielikumā ir uzskaitītas sugas, kas minētas Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (“Konvencija”) papildinājumos, kā arī sugas, kuru saglabāšanās stāvoklis ir tāds, kas prasa reglamentēt vai uzraudzīt šo sugu tirdzniecību no Savienības, uz Savienību un Savienības teritorijā.

(2)	Konvencijas Pušu konferences 17. sesijā, kas norisinājās Johannesburgā (Dienvidāfrika) no 2016. gada 24. septembra līdz 4. oktobrim, tika veikti daži grozījumi Konvencijas papildinājumos. Šie grozījumi būtu jāatspoguļo Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumos.

(3)

Konvencijas I papildinājumā tika iekļautas šādas ģintis vai sugas, kuras attiecīgi būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikumā: Abronia anzuetoi, Abronia campbelli, Abronia fimbriata, Abronia frosti, Abronia meledona, Cnemaspis psychedelica, Lygodactylus williamsi, Telmatobius culeus, Polymita spp.

(4)

No Konvencijas II papildinājuma uz I papildinājumu tika pārvietotas šādas sugas, kuras attiecīgi būtu jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 338/97 B pielikuma un jāiekļauj A pielikumā: Manis crassicaudata, Manis culionensis, Manis gigantea, Manis javanica, Manis pentadactyla, Manis temminckii, Manis tetradactyla, Manis tricuspis, Macaca sylvanus, Psittacus erithacus, Shinisaurus crocodilurus, Sclerocactus blainei, Sclerocactus cloverae, Sclerocactus sileri.

(5)

No Konvencijas I papildinājuma uz II papildinājumu tika pārvietoti šādi taksoni, kuri attiecīgi būtu jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikuma un jāiekļauj B pielikumā: Puma concolor coryi, Puma concolor cougar, Equus zebra zebra, Lichenostomus melanops cassidix, Ninox novaeseelandiae undulata, Crocodylus acutus (Sispatas līča populācija Kolumbijā, ar norādi), Crocodylus porosus (Malaizijas populācijas, ar norādi), Dyscophus antongilii.

(6)

Konvencijas II papildinājumā tika iekļautas šādas dzimtas, ģintis vai sugas, kuras attiecīgi būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 338/97 B pielikumā: Capra caucasica, Abronia spp. (ar norādi par Abronia aurita, Abronia gaiophantasma, Abronia montecristoi, Abronia salvadorensis un Abronia vasconcelosii un izņemot I papildinājumā uzskaitītās sugas), Rhampholeon spp., Rieppeleon spp., Paroedura masobe, Atheris desaixi, Bitis worthingtoni, Lanthanotidae (ar norādi), Cyclanorbis elegans, Cyclanorbis senegalensis, Cycloderma aubryi, Cycloderma frenatum, Rafetus euphraticus, Trionyx triunguis, Dyscophus guineti, Dyscophus insularis, Scaphiophryne boribory, Scaphiophryne marmorata, Scaphiophryne spinosa, Paramesotriton hongkongensis, Carcharhinus falciformis (ar norādi), Alopias spp. (ar norādi), Mobula spp. (ar norādi), Holacanthus clarionensis, Nautilidae, Beaucarnea spp., Dalbergia spp. (ar norādi), Guibourtia demeusei (ar norādi), Guibourtia pellegriniana (ar norādi), Guibourtia tessmannii (ar norādi), Pterocarpus erinaceus, Adansonia grandidieri (ar norādi), Siphonochilus aethiopicus (ar norādi).

(7)	No Konvencijas II papildinājuma tika svītrotas šādas sugas, kuras attiecīgi būtu jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 338/97 B pielikuma: Bison bison athabascae, Tillandsia mauryana.

(8)	Konvencijas II papildinājumā tika iekļautas sugas, kas līdz šim bija uzskaitītas III papildinājumā un kas attiecīgi būtu jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 338/97 C pielikuma.

(9)	Abronia graminea un Salamandra algira, kas līdz šim bija uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 338/97 D pielikumā, būtu no turienes jāsvītro, jo Konvencijas Pušu konferences 17. sesijā tās iekļāva attiecīgi Konvencijas II un III papildinājumā.

(10)

Konvencijas Pušu konferences 17. sesijā pieņēma vai grozīja vairākas norādes par Konvencijas papildinājumos iekļautām sugām vai ģintīm, un tas ir jāatspoguļo Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumos (norādes par sugu Vicugna vicugna, Panthera leo, Crocodylus moreletti, Bulnesia sarmientoi, ģinti Aquilaria spp. un Gyrinops spp., ģinti Dalbergia spp., sugu Guibourtia demeusei, Guibourtia pellegriniana un Guibourtia tessmannii un sugu Adansonia grandidieri).

(11)	Savienība nav paredzējusi atrunas ne par vienu no minētajiem grozījumiem.

(12)	Konvencijas Pušu konferences 17. sesijā tika pieņemtas jaunas atsauces uz dzīvnieku un augu nomenklatūru.

(13)

Konvencijas III papildinājumā nesen tika iekļautas šādas sugas: Salamandra algira pēc Alžīrijas lūguma; Chelydra serpentina, Apalone ferox, Apalone mutica un Apalone spinifera pēc Amerikas Savienoto Valstu lūguma; Potamotrygon spp. (ar norādi) un Hypancistrus zebra pec Brazīlijas lūguma; Potamotrygon constellata, Potamotrygon magdalenae, Potamotrygon motoro, Potamotrygon orbignyi, Potamotrygon schroederi, Potamotrygon scobina, Potamotrygon yepezi un Paratrygon aiereba pēc Kolumbijas lūguma. Tāpēc šīs sugas būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 338/97 C pielikumā.

(14)	Ņemot vērā grozījumu apmēru, skaidrības labad ir lietderīgi pilnībā aizstāt Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumu.

(15)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 338/97 būtu attiecīgi jāgroza.

(16)

Konvencijas XV panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka “[Pušu konferences] sanāksmē pieņemtie grozījumi stāsies spēkā 90 dienas pēc šīs sanāksmes un attieksies uz visām dalībvalstīm (…)”. Lai ievērotu šo termiņu un nodrošinātu minētās regulas pielikumā izdarīto izmaiņu savlaicīgu stāšanos spēkā, šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas.

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Savvaļas augu un dzīvnieku tirdzniecības komiteja, kas izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 338/97 18. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 20. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

PIELIKUMS

Skaidrojošās norādes par A, B, C un D pielikumu

Sugām, kas iekļautas A, B, C un D pielikumā, norāda:

a)	sugas nosaukumu vai

b)	to, ka tās ir visas augstākā taksonā vai tā daļā ietilpstošās sugas.

Visu augstākā taksonā ietilpstošo sugu apzīmēšanai lieto saīsinājumu “spp.”.

Pārējos taksonus, kas ir augstāki par sugu, piemin tikai informācijas vai klasifikācijas nolūkā.

Treknrakstā norādītās sugas A pielikumā minētas atbilstīgi to aizsargājamības pakāpei, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (1) vai Padomes Direktīvā 92/43/EEK (2).

Augu taksoniem, kas ir zemāki par sugu, izmanto šādus saīsinājumus

a)	ar “ssp.” apzīmē pasugu;

b)	ar “vars.” apzīmē varietāti (varietātes) un

c)	ar “fa.” apzīmē paveidu.

Apzīmējums “(I)”, “(II)” vai “(III)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam ir norāde uz Konvencijas papildinājumiem, kuros attiecīgā suga iekļauta atbilstīgi 7., 8. un 9. skaidrojošajai norādei. Ja šādu norāžu nav, tas nozīmē, ka attiecīgā suga Konvencijas papildinājumos nav iekļauta.

Apzīmējums “(I)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts Konvencijas I papildinājumā.

Apzīmējums “(II)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts Konvencijas II papildinājumā.

Apzīmējums “(III)” blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam norāda, ka tas ir iekļauts Konvencijas III papildinājumā. Šajā gadījumā norāda arī valsti, saistībā ar kuru attiecīgā suga vai augstākais taksons ir iekļauts III papildinājumā.

10.

“Šķirne” saskaņā ar Kultivēto augu starptautiskās nomenklatūras kodeksu (International Code of Nomenclature for Cultivated Plants) ir augu kopa: a) kas selekcionēta konkrētas īpašības vai īpašību kombinācijas dēļ, b) kam šīs īpašības ir izteiktas, viendabīgas un stabilas un c) kas, pavairojot ar piemērotiem līdzekļiem, saglabā šīs īpašības. Jaunu šķirnes taksonu var uzskatīt par tādu tikai tad, kad tā kategorijas nosaukums un apraksts ir oficiāli publicēts Kultivēto augu starptautiskās nomenklatūras kodeksa jaunākajā izdevumā.

11.

Hibrīdus papildinājumos atsevišķi iekļauj tikai tad, ja šie hibrīdi veido atšķirīgas un noturīgas populācijas savvaļā. Uz hibrīddzīvniekiem, kam četrās iepriekšējās tiešo priekšteču paaudzēs viens vai vairāki īpatņi pieder pie A vai B pielikumā iekļautas sugas, šo regulu attiecina tāpat kā uz tīrsugas dzīvniekiem, pat ja attiecīgais hibrīds nav atsevišķi iekļauts minētajos pielikumos.

12.

Ja suga ir iekļauta A, B vai C pielikumā, tajā pašā pielikumā iekļauj arī visas attiecīgo augu eksemplāru daļas vai no tām iegūtus produktus, ja vien par konkrēto sugu nav īpaši norādīts, ka iekļaujamas ir tikai noteiktas daļas un no tām iegūti produkti. Saskaņā ar 2. panta t) punktu apzīmējums “#”, kam pievienots cipars, blakus sugas vai augstāka taksona nosaukumam B vai C pielikumā apzīmē attiecīgo augu eksemplāru daļas vai no tām iegūtus produktus, uz kuriem attiecas šī regula.

Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot:

a)	sēklas, sporas un ziedputekšņus (arī putekšņlapas);

b)	cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtus sējeņus vai audu kultūras, ko pārvadā sterilā iepakojumā;

c)	grieztos ziedus, kas iegūti no mākslīgi pavairotiem augiem, un

d)	mākslīgi pavairotu Vanilla ģints augu augļus, to daļas un no tām iegūtus produktus.

Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot:

a)	sēklas un ziedputekšņus un

b)	gatavo produkciju, kas ir iepakota un derīga mazumtirdzniecībai.

#3	Apzīmē veselas un sagrieztas saknes un sakņu daļas, izņemot tādus pārstrādes produktus vai to atvasinājumus kā pulveri, dražejas, izvilkumi, tonizējoši līdzekļi, tējas, konditorejas izstrādājumi.

Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot:

a)	sēklas (arī Orchidaceae sēklu pogaļas), sporas un ziedputekšņus (arī putekšņlapas). Šis atbrīvojums neattiecas uz Cactaceae spp. sēklām, kas eksportētas no Meksikas, un Beccariophoenix madagascariensis un Dypsis decaryi sēklām, kas eksportētas no Madagaskaras;

b)	cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtus sējeņus vai audu kultūras, ko pārvadā sterilā iepakojumā;

c)	grieztos ziedus, kas iegūti no mākslīgi pavairotiem augiem;

d)	mākslīgi pavairotu Vanilla ģints (Orchidaceae) un Cactaceae dzimtas augu augļus, to daļas un no tām iegūtus produktus;

e)	naturalizētu vai mākslīgi pavairotu Opuntia ģints Opuntia apakšģints un Selenicereus (Cactaceae) augu stumbrus, ziedus un to daļas vai no tām iegūtus produktus un

f)	gatavo Euphorbia antisyphilitica produkciju, kas ir iepakota un derīga mazumtirdzniecībai.

#5	Apzīmē apaļkokus, zāģmateriālus un finiera loksnes.

#6	Apzīmē apaļkokus, zāģmateriālus, finiera loksnes un saplāksni.

#7	Apzīmē apaļkokus, kokskaidas, koksnes pulveri un ekstraktus.

#8	Apzīmē auga apakšzemes daļas (t.i., saknes, sakneņus): veselas un sadalītā vai pulvera veidā.

Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot tos, kuriem ir marķējums “Ražots no kontrolēti ievākta un pārstrādāta Hoodia spp. materiāla pēc noteikumiem, ko paredz nolīgums ar attiecīgo CITES pārvaldības iestādi [Botsvānā, nolīguma Nr. BW/xxxxxx] [Namībijā, nolīguma Nr. NA/xxxxxx] [Dienvidāfrikā, nolīguma Nr. ZA/xxxxxx]”.

#10	Apzīmē apaļkokus, zāģmateriālus un finiera loksnes, arī nepabeigtus koka izstrādājumus, kas lietoti stīgu mūzikas instrumentiem paredzēto lociņu izgatavošanai.

#11	Apzīmē apaļkokus, zāģmateriālus, finiera loksnes, saplāksni, koksnes pulveri un ekstraktus. Šī norāde neattiecas uz gatavo produkciju, kuras sastāvā ir šādi ekstrakti, tostarp uz smaržām.

#12	Apzīmē apaļkokus, zāģmateriālus, finiera loksnes, saplāksni un ekstraktus. Šī norāde neattiecas uz gatavo produkciju, kuras sastāvā ir šādi ekstrakti, tostarp uz smaržām.

#13	Apzīmē kodolu (zināms arī kā “endosperma”, “mīkstums” vai “kopra”) un tā atvasinājumus.

#14

Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot:

a)	sēklas un ziedputekšņus;

b)	cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtus sējeņus vai audu kultūras, ko pārvadā sterilā iepakojumā;

augļus;

lapas;

e)	akvilāriju pulveri: atūdeņotu, tostarp visu veidu kompaktpulveri, un

f)	gatavo produkciju, kas ir iepakota un derīga mazumtirdzniecībai. Šis izņēmums neattiecas uz koksnes šķeldu, krellēm, lūgšanu krellēm un kokgriezumiem.

#15

Apzīmē visas daļas un no tām iegūtos produktus, izņemot:

a)	lapas, ziedus, ziedputekšņus, augļus un sēklas;

b)	nekomerciāli tirgotu produkciju, kuras maksimālais kopējais svars vienā sūtījumā nepārsniedz 10 kg;

c)	Dalbergia cochinchinensis daļas un no tām iegūtus produktus, ja uz taksonu attiecas norāde #4;

d)	no Meksikas eksportētu vietējas cilmes Dalbergia spp. daļas un no tām iegūtus produktus, ja uz taksonu attiecas norāde #6.

#16	Apzīmē sēklas, augļus, eļļu un dzīvus augus.

13.

Šo pielikumu norādēs lietotos terminus un vārdkopas definē šādi:

Ekstrakts

Viela, kas ar fiziskiem vai ķīmiskiem paņēmieniem iegūta tieši no augu materiāla neatkarīgi no izmantotā ražošanas procesa. Ekstrakts var būt ciets (piem., kristāli, sveķi, smalkas vai rupjas daļiņas), pusciets (piem., sveķi, vaski) vai šķidrs (piem., šķīdumi, tinktūras, eļļas un ēteriskās eļļas).

Gatavā produkcija, kas ir iepakota un derīga mazumtirdzniecībai

Produkcija, kura nosūtīta mazumā vai vairumā, kurai nav vajadzīga turpmāka apstrāde, kura ir iepakota, kura ir marķēta galīgajam lietojumam vai mazumtirdzniecībai un kura ir tādā stāvoklī, kas to ļauj pārdot vai izmantot plašā sabiedrībā.

Pulveris

Sausa, cieta viela smalku vai rupju daļiņu veidā.

Šķelda

Sīkos gabaliņos sasmalcināti kokmateriāli.

14.

Tā kā ne par vienu A pielikumā iekļautu augu sugu vai augstāko taksonu nav norādīts, ka uz to hibrīdiem attiecas 4. panta 1. punkts, tas nozīmē, ka mākslīgi pavairotus hibrīdus, kuri iegūti no vienas vai vairāku šādu sugu vai taksonu augiem, drīkst tirgot, ja ir mākslīgo pavairošanu apliecinošs dokuments, un ka uz minēto hibrīdu sēklām un ziedputekšņiem (arī putekšņlapām), grieztajiem ziediem, cietā vai šķidrā barotnē in vitro iegūtiem sējeņiem vai audu kultūrām, ko pārvadā sterilā iepakojumā, šī regula neattiecas.

15.

Šī regula neattiecas uz urīnu, izkārnījumiem un ambru, ja šie atkritumprodukti ir iegūti, nekādi neiedarbojoties uz attiecīgajiem dzīvniekiem.

16.

Attiecībā uz D pielikumā minētajām dzīvnieku sugām šo regulu piemēro tikai dzīviem īpatņiem un nesadalītiem vai praktiski nesadalītiem nedzīviem īpatņiem, ja vien tie nepieder pie taksoniem, par kuriem izdarītas turpmāk minētās norādes, šādi ietverot arī citas daļas un no tām iegūtos produktus.

§ 1	Neapstrādātas vai miecētas veselas vai praktiski veselas ādas.
§ 2	Spalvas vai ar spalvām klāta āda vai citas daļas.

17.

Attiecībā uz D pielikumā minētajām augu sugām šo regulu piemēro tikai dzīviem augu eksemplāriem, ja vien tie nepieder pie taksoniem, par kuriem izdarītas turpmāk minētās norādes, šādi ietverot arī citas daļas un no tām iegūtos produktus.

§ 3	Kaltēti un svaigi augi, attiecīgā gadījumā arī lapas, saknes/sakneņi, stumbri, sēklas/sporas, miza un augļi.
§ 4	Apaļkoki, zāģmateriāli un finiera loksnes.

A pielikums

B pielikums

C pielikums

Vispārpieņemtais nosaukums

FAUNA

CHORDATA (HORDAIŅI)

MAMMALIA

Zīdītāji

ARTIODACTYLA

Antilocapridae

Antilokapras

Antilocapra americana (I) (tikai Meksikas populācija; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas)

Ziemeļamerikas antilokapra

Bovidae

Antilopes, govis, dukeri, gazeles, kazas, aitas u. c.

Addax nasomaculatus (I)

Sahāras zobenragantilope

Ammotragus lervia (II)

Krēpjaita

Antilope cervicapra (III Nepāla / Pakistāna)

Indijas antilope garna

Bos gaurus (I) (izņemot domesticēto paveidu Bos frontalis, uz kuru šīs regulas noteikumi neattiecas)

Gaurs

Bos mutus (I) (izņemot domesticēto paveidu Bos grunniens, uz kuru šīs regulas noteikumi neattiecas)

Jaks

Bos sauveli (I)

Kambodžas vērsis jeb kuprejs

Boselaphus tragocamelus (III Pakistāna)

Nilgajs

Bubalus arnee (III Nepāla) (izņemot domesticēto paveidu Bubalus bubalis, uz kuru šīs regulas noteikumi neattiecas)

Ūdensbifelis jeb Āzijas bifelis

Bubalus depressicornis (I)

Sulavesi bifelis

Bubalus mindorensis (I)

Mindoras bifelis

Bubalus quarlesi (I)

Kalnu bifelis

Budorcas taxicolor (II)

Takins

Capra falconeri (I)

Vītņragu kaza

Capra caucasica (II)

Kaukāza kalnu kaza

Capra hircus aegagrus (III Pakistāna) (šī regula neattiecas uz domesticētā paveida īpatņiem)

Mājas kaza

Capra sibirica (III Pakistāna)

Sibīrijas kaza

Capricornis milneedwardsii (I)

Ķīnas gorals

Capricornis rubidus (I)

Sarkanais gorals

Capricornis sumatraensis (I)

Sumatras gorals

Capricornis thar (I)

Himalaju gorals

Cephalophus brookei (II)

Brūka dukers

Cephalophus dorsalis (II)

Melnmuguras dukers

Cephalophus jentinki (I)

Džentinka dukers

Cephalophus ogilbyi (II)

Ogilbija dukers

Cephalophus silvicultor (II)

Meža dukers

Cephalophus zebra (II)

Zebru dukers

Damaliscus pygargus pygargus (II)

Bontboks

Gazella bennettii (III Pakistāna)

Beneta gazele

Gazella cuvieri (I)

Parastā gazele

Gazella dorcas (III Alžīrija / Tunisija)

Dorkas gazele

Gazella leptoceros (I)

Smiltāju gazele

Hippotragus niger variani (I)

Melnā zobenragantilope

Kobus leche (II)

Ūdensāzis

Naemorhedus baileyi (I)

Brūnais gorals

Naemorhedus caudatus (I)

Garastes gorals

Naemorhedus goral (I)

Himalaju gorals

Naemorhedus griseus (I)

Ķīnas jeb tumšais gorals

Nanger dama (I)

Gazele

Oryx dammah (I)

Zobenragu orikss

Oryx leucoryx (I)

Baltais orikss

Ovis ammon (II) (izņemot A pielikumā iekļautās pasugas)

Eirāzijas kalnu aita

Ovis ammon hodgsonii (I)

Himalaju kalnu aita

Ovis ammon nigrimontana (I)

Karatau kalnu aita

Ovis aries (izņemot domesticēto paveidu Ovis aries aries, A pielikumā iekļautās pasugas, kā arī pasugas O. a. isphahanica, O. a. laristanica, O. a. musimon un O. a. orientalis, kuras šīs regulas pielikumos nav iekļautas)

Stepes aita

Ovis aries ophion (I)

Kipras kalnu aita

Ovis aries vignei (I)

Stepes aita

Ovis canadensis (II) (tikai Meksikas populācija; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas)

Kanādas aita

Pantholops hodgsonii (I)

Tibetas antilope

Philantomba monticola (II)

Kalnu dukers

Pseudois nayaur (III Pakistāna)

Bharals

Pseudoryx nghetinhensis (I)

Vjetnamas vērsis

Rupicapra pyrenaica ornata (II)

Ģemze

Saiga borealis (II)

Ziemeļu saiga

Saiga tatarica (II)

Saiga

Tetracerus quadricornis (III Nepāla)

Indijas četrragantilope

Camelidae

Kamieļi, lamas, vikuņas

Lama guanicoe (II)

Gvanako

Vicugna vicugna (I) (izņemot populācijas Argentīnā (Huhujas un Katamarkas provinces populācijas un daļējā nebrīvē turētās populācijas Huhujas, Saltas, Katamarkas, Larjohas un Sanhuanas provincē), Bolīvijā (visa populācija), Čīlē (Primeras reģiona populācija), Ekvadorā (visa populācija) un Peru (visa populācija), kuras ir iekļautas B pielikumā)

Vicugna vicugna (II) ((tikai populācijas Argentīnā (Huhujas un Katamarkas provinces populācijas un daļējā nebrīvē turētās populācijas Huhujas, Saltas, Katamarkas, Larjohas un Sanhuanas provincē), Bolīvijā (visa populācija), Čīlē (Primeras reģiona populācija), Ekvadorā (visa populācija) un Peru (visa populācija); visas pārējās populācijas ir iekļautas A pielikumā) (3)

Vikuņa

Cervidae

Brieži, Andu brieži, muntjaki, pudubrieži

Axis calamianensis (I)

Cūku aksisbriedis

Axis kuhlii (I)

Kūla aksisbriedis

Axis porcinus (III Pakistāna (izņemot A pielikumā iekļautās pasugas)

Aksisbriedis

Axis porcinus annamiticus (I)

Indoķīnas aksisbriedis

Blastocerus dichotomus (I)

Purva briedis

Cervus elaphus bactrianus (II)

Buhāras staltbriedis

Cervus elaphus barbarus (III Alžīrija / Tunisija)

Berberu staltbriedis

Cervus elaphus hanglu (I)

Kašmiras staltbriedis

Dama dama mesopotamica (I)

Irānas dambriedis

Hippocamelus spp. (I)

Andu brieži

Mazama temama cerasina (III Gvatemala)

Amerikas sarkanā mazama

Muntiacus crinifrons (I)

Melnais muntjaks

Muntiacus vuquangensis (I)

Milzu muntjaks

Odocoileus virginianus mayensis (III Gvatemala)

Vidusamerikas baltastes briedis

Ozotoceros bezoarticus (I)

Pampu briedis

Pudu mephistophiles (II)

Ziemeļu pudubriedis

Pudu puda (I)

Dienvidu pudubriedis

Rucervus duvaucelii (I)

Barasinga

Rucervus eldii (I)

Lirragu briedis

Hippopotamidae

Nīlzirgi

Hexaprotodon liberiensis (II)

Pundurnīlzirgs

Hippopotamus amphibius (II)

Nīlzirgs

Moschidae

Muskusbrieži

Moschus spp. (I) (tikai Afganistānas, Butānas, Indijas, Mjanmas, Nepālas un Pakistānas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)

Moschus spp. (II) (izņemot Afganistānas, Butānas, Indijas, Mjanmas, Nepālas un Pakistānas populācijas, kas ir iekļautas A pielikumā)

Muskusbrieži

Suidae

Babirusas, cūkas

Babyrousa babyrussa (I)

Babirusa

Babyrousa bolabatuensis (I)

Bola-batu babirusa

Babyrousa celebensis (I)

Ziemeļu Sulavesi babirusa

Babyrousa togeanensis (I)

Todži babirusa

Sus salvanius (I)

Pundurcūka

Tayassuidae

Pekari

Tayassuidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un šīs regulas pielikumos neiekļautās Pecari tajacu populācijas Meksikā un Amerikas Savienotajās Valstīs)

Pekari

Catagonus wagneri (I)

Dienvidamerikas pekars

CARNIVORA

Ailuridae

Ailurus fulgens (I)

Mazais panda

Canidae

Suņi, lapsas, vilki

Canis aureus (III Indija)

Zeltainais šakālis

Canis lupus (I/II)

(visas populācijas, izņemot populācijas Spānijā uz ziemeļiem no Dvero upes un Grieķijā uz ziemeļiem no 39. paralēles. Butānas, Indijas, Nepālas un Pakistānas populācijas ir uzskaitītas I papildinājumā; visas pārējās populācijas ir uzskaitītas II papildinājumā. Neattiecas uz domesticēto paveidu un dingo – Canis lupus familiaris un Canis lupus dingo)

Canis lupus (II) (populācijas Spānijā uz ziemeļiem no Dvero upes un Grieķijā uz ziemeļiem no 39. paralēles. Neattiecas uz domesticēto paveidu un dingo – Canis lupus familiaris un Canis lupus dingo)

Vilks

Canis simensis

Etiopijas šakālis

Cerdocyon thous (II)

Krabjlapsa

Chrysocyon brachyurus (II)

Krēpjvilks

Cuon alpinus (II)

Sarkanvilks

Lycalopex culpaeus (II)

Andu lapsa

Lycalopex fulvipes (II)

Darvina lapsa

Lycalopex griseus (II)

Dienvidamerikas lapsa

Lycalopex gymnocercus (II)

Pampas lapsa

Speothos venaticus (I)

Krūmu suns

Vulpes bengalensis (III Indija)

Bengālijas lapsa

Vulpes cana (II)

Afganistānas lapsa

Vulpes zerda (II)

Ziemeļāfrikas lapsa jeb feneks

Eupleridae

Cryptoprocta ferox (II)

Fosa

Eupleres goudotii (II)

Falanuks

Fossa fossana (II)

Madagaskaras fosa

Felidae

Kaķi, gepardi, leopardi, lauvas, tīģeri u.c.

Felidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas. Šī regula neattiecas uz domesticētā paveida īpatņiem. Uz Panthera leo Āfrikas populācijām attiecina šādus nosacījumus: savvaļā notvertu īpatņu kauliem, kaulu fragmentiem, kaula izstrādājumiem, nagiem, skeletiem, galvaskausiem un zobiem, ko pārdod komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle;

gada eksporta kvotas tirdzniecībai ar Dienvidāfrikā nebrīvē audzētu īpatņu kauliem, kaulu fragmentiem, kaula izstrādājumiem, nagiem, skeletiem, galvaskausiem un zobiem, ko pārdod komerciālā nolūkā, nosaka un CITES sekretariātam paziņo reizi gadā)

Kaķi

Acinonyx jubatus (I) (dzīviem īpatņiem un medību trofejām noteiktas šādas gada eksporta kvotas: Botsvānai 5; Namībijai 150; Zimbabvei 50. Tirdzniecībā ar šādiem īpatņiem piemēro 4. panta 1. punktu)

Gepards

Caracal caracal (I) (tikai Āzijas populācija; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)

Karakals

Catopuma temminckii (I)

Zeltainais Āzijas kaķis

Felis nigripes (I)

Melnkājainais kaķis

Felis silvestris (II)

Meža kaķis

Leopardus geoffroyi (I)

Žofruā kaķis

Leopardus jacobitus (I)

Andu kaķis

Leopardus pardalis (I)

Ocelots

Leopardus tigrinus (I)

Tīģerkaķis

Leopardus wiedii (I)

Margajs

Lynx lynx (II)

Eirāzijas lūsis

Lynx pardinus (I)

Ibērijas lūsis

Neofelis nebulosa (I)

Dūmakainais leopards

Panthera leo persica (I)

Āzijas lauva

Panthera onca (I)

Jaguārs

Panthera pardus (I)

Leopards

Panthera tigris (I)

Tīģeris

Pardofelis marmorata (I)

Marmorkaķis

Prionailurus bengalensis bengalensis (I) (tikai Bangladešas, Indijas un Taizemes populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)

Bengālijas kaķis

Prionailurus iriomotensis (II)

Iriomotes kaķis

Prionailurus planiceps (I)

Sumatras kaķis

Prionailurus rubiginosus (I) (tikai Indijas populācija; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)

Rūsganais kaķis

Puma concolor costaricensis (I)

Vidusamerikas puma

Puma yagouaroundi (I) (tikai Vidusamerikas un Ziemeļamerikas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)

Jaguarunds

Uncia uncia (I)

Sniega leopards

Herpestidae

Mangusti

Herpestes edwardsi (III Indija / Pakistāna)

Edvardsa mangusts

Herpestes fuscus (III Indija)

Brūnais mangusts

Herpestes javanicus (III Pakistāna)

Mazais Āzijas mangusts

Herpestes javanicus auropunctatus (III Indija)

Mazais Indijas mangusts

Herpestes smithii (III Indija)

Smita mangusts

Herpestes urva (III Indija)

Krabju mangusts

Herpestes vitticollis (III Indija)

Svītrkakla mangusts

Hyaenidae

Zemesvilki, hiēnas

Hyaena hyaena (III Pakistāna)

Hiēna

Proteles cristata (III Botsvāna)

Zemesvilks

Mephitidae

Skunksi

Conepatus humboldtii (II)

Patagonijas skunkss

Mustelidae

Āpši, caunas, zebiekstes u.c.

Lutrinae

Ūdri

Lutrinae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Ūdri

Aonyx capensis microdon (I) (tikai Kamerūnas un Nigērijas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas B pielikumā)

Kamerūnas beznagu ūdrs

Enhydra lutris nereis (I)

Pacifika jūrasūdrs

Lontra felina (I)

Jūrasūdrs

Lontra longicaudis (I)

Garastes upesūdrs

Lontra provocax (I)

Dienvidu upesūdrs

Lutra lutra (I)

Ūdrs

Lutra nippon (I)

Japānas ūdrs

Pteronura brasiliensis (I)

Brazīlijas dižūdrs

Mustelinae

Grizoni, caunas, tairas, zebiekstes

Eira barbara (III Hondurasa)

Taira

Galictis vittata (III Kostarika)

Lielais grizons

Martes flavigula (III Indija)

Dzeltenkakla cauna

Martes foina intermedia (III Indija)

Akmens cauna

Martes gwatkinsii (III Indija)

Gvatkinsa cauna

Mellivora capensis (III Botsvāna)

Medusāpsis

Mustela nigripes (I)

Melnkājainais sesks

Odobenidae

Valzirgs

Odobenus rosmarus (III Kanāda)

Valzirgs

Otariidae

Kotiki, jūras lauvas

Arctocephalus spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Dienvidu kotiki

Arctocephalus philippii (II)

Čīles dienvidu kotiks

Arctocephalus townsendi (I)

Gvadelupas dienvidu kotiks

Phocidae

Roņi

Mirounga leonina (II)

Dienvidu jūraszilonis

Monachus spp. (I)

Mūkroņi

Procyonidae

Degunlācīši, olingi

Bassaricyon gabbii (III Kostarika)

Kuplastes olings

Bassariscus sumichrasti (III Kostarika)

Vidusamerikas kakomiclijs

Nasua narica (III Hondurasa)

Baltpurna degunlācītis

Nasua nasua solitaria (III Urugvaja)

Dienvidamerikas degunlācītis

Potos flavus (III Hondurasa)

Kinkažu

Ursidae

Lāči

Ursidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Lāči

Ailuropoda melanoleuca (I)

Lielais panda

Helarctos malayanus (I)

Malajas lācis

Melursus ursinus (I)

Garlūpu lācis

Tremarctos ornatus (I)

Briļļainais lācis

Ursus arctos (I/II)

(I papildinājumā ir tikai Butānas, Ķīnas, Meksikas un Mongolijas populācijas, kā arī pasuga Ursus arctos isabellinus; pārējās populācijas un pasugas ir II papildinājumā)

Brūnais lācis

Ursus thibetanus (I)

Tibetas lācis

Viverridae

Binturongs, civetas, linsangi, ūdrciveta, palmcivetas

Arctictis binturong (III Indija)

Binturongs

Civettictis civetta (III Botsvāna)

Āfrikas civeta

Cynogale bennettii (II)

Ūdrciveta

Hemigalus derbyanus (II)

Svītrainā civeta

Paguma larvata (III Indija)

Himalaju palmciveta

Paradoxurus hermaphroditus (III Indija)

Parastā palmciveta

Paradoxurus jerdoni (III Indija)

Dienvidindijas palmciveta

Prionodon linsang (II)

Svītrainais linsangs

Prionodon pardicolor (I)

Plankumainais linsangs

Viverra civettina (III Indija)

Lielplankumainā civeta

Viverra zibetha (III Indija)

Lielā Indijas civeta

Viverricula indica (III Indija)

Mazā Indijas civeta

CETACEA

Vaļveidīgie (delfīni, cūkdelfīni, vaļi)

CETACEA spp. (I/II) (4)

Vaļveidīgie

CHIROPTERA

Phyllostomidae

Lapdeguņi

Platyrrhinus lineatus (III Urugvaja)

Platdegunsikspārnis

Pteropodidae

Augļsikspārņi, dižsikspārņi

Acerodon spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Dižsikspārņi

Acerodon jubatus (I)

Dzeltengalvas augļsikspārnis

Pteropus spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un izņemot Pteropus brunneus)

Dižsikspārņi

Pteropus insularis (I)

Truku dižsikspārnis

Pteropus livingstonii (II)

Livingstona dižsikspārnis

Pteropus loochoensis (I)

Japānas dižsikspārnis

Pteropus mariannus (I)

Mariānu dižsikspārnis

Pteropus molossinus (I)

Ponapes dižsikspārnis

Pteropus pelewensis (I)

Pelevas dižsikspārnis

Pteropus pilosus (I)

Palavu dižsikspārnis

Pteropus rodricensis (II)

Rodrigesas dižsikspārnis

Pteropus samoensis (I)

Samoa dižsikspārnis

Pteropus tonganus (I)

Tongas dižsikspārnis

Pteropus ualanus (I)

Kosraes dižsikspārnis

Pteropus voeltzkowi (II)

Pembas dižsikspārnis

Pteropus yapensis (I)

Japas dižsikspārnis

CINGULATA

Dasypodidae

Bruņneši

Cabassous centralis (III Kostarika)

Vidusamerikas bruņnesis

Cabassous tatouay (III Urugvaja)

Kailastes bruņnesis

Chaetophractus nationi (II) (gada eksporta kvota ir nulle. Visus īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību)

Matainais bruņnesis

Priodontes maximus (I)

Milzu bruņnesis

DASYUROMORPHIA

Dasyuridae

Plēsējsomaiņi

Sminthopsis longicaudata (I)

Garastes šaurpēdainis

Sminthopsis psammophila (I)

Smiltāju šaurpēdainis

DIPROTODONTIA

Macropodidae

Ķenguri, valabiji

Dendrolagus inustus (II)

Pelēkais kokķengurs

Dendrolagus ursinus (II)

Melnais kokķengurs

Lagorchestes hirsutus (I)

Rietumu zaķķengurs

Lagostrophus fasciatus (I)

Svītrainais zaķķengurs

Onychogalea fraenata (I)

Īsnagu valabijs

Phalangeridae

Posumi jeb kuskusi

Phalanger intercastellanus (II)

Austrumu posums

Phalanger mimicus (II)

Dienvidu posums

Phalanger orientalis (II)

Ziemeļu posums

Spilocuscus kraemeri (II)

Admiralitātes salu posums

Spilocuscus maculatus (II)

Plankumainais kuskuss

Spilocuscus papuensis (II)

Jaungvinejas posums

Potoroidae

Žurkķenguri

Bettongia spp. (I)

Tasmānijas žurkķenguri

Vombatidae

Vombati

Lasiorhinus krefftii (I)

Krefta vombats

LAGOMORPHA

Leporidae

Zaķi, truši

Caprolagus hispidus (I)

Āzijas zaķis

Romerolagus diazi (I)

Bezastes trusis

MONOTREMATA

Tachyglossidae

Ehidnas

Zaglossus spp. (II)

Garpurna ehidnas

PERAMELEMORPHIA

Peramelidae

Perameles bougainville (I)

Bugenvila bandikuts

Thylacomyidae

Macrotis lagotis (I)

Lielais trušbandikuts

PERISSODACTYLA

Equidae

Zirgi, savvaļas ēzeļi, zebras

Equus africanus (I) (izņemot domesticēto paveidu Equus asinus, uz ko šī regula neattiecas)

Āfrikas savvaļas ēzelis

Equus grevyi (I)

Tuksneša zebra

Equus hemionus (I/II) (šī suga ir II papildinājumā, bet pasugas Equus hemionus hemionus un Equus hemionus khur ir I papildinājumā)

Kulans

Equus kiang (II)

Kiangs

Equus przewalskii (I)

Prževaļska zirgs

Equus zebra hartmannae (II)

Hartmaņa kalnu zebra

Equus zebra zebra (II)

Kāpas kalnu zebra

Rhinocerotidae

Degunradži

Rhinocerotidae spp. (I) (izņemot B pielikumā iekļauto pasugu)

Degunradži

Ceratotherium simum simum (II) (tikai Dienvidāfrikas un Svazilendas populācijas; pārējās populācijas ir iekļautas A pielikumā. Tikai starptautiskā tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem, kurus nogādā piemērotā un pieņemamā galamērķī, un medību trofeju tirdzniecībā. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību)

Baltais degunradzis

Tapiridae

Tapīri

Tapiridae spp. (I) (izņemot B pielikumā iekļautās sugas)

Tapīri

Tapirus terrestris (II)

Līdzenumu tapīrs

PHOLIDOTA

Manidae

Zvīņneši

Manis spp. (II)

(izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Zvīņneši

Manis crassicaudata (I)

Zvīņnesis

Manis culionensis (I)

Zvīņnesis

Manis gigantea (I)

Zvīņnesis

Manis javanica (I)

Zvīņnesis

Manis pentadactyla (I)

Zvīņnesis

Manis temminckii (I)

Zvīņnesis

Manis tetradactyla (I)

Zvīņnesis

Manis tricuspis (I)

Zvīņnesis

PILOSA

Bradypodidae

Trīspirkstsliņķi

Bradypus pygmaeus (II)

Trīspirkstsliņķis

Bradypus variegatus (II)

Brūnkaklsliņķis

Megalonychidae

Divpirkstsliņķi

Choloepus hoffmanni (III Kostarika)

Hofmana divpirkstsliņķis

Myrmecophagidae

Skudrlāči

Myrmecophaga tridactyla (II)

Lielais skudrlācis

Tamandua mexicana (III Gvatemala)

Meksikas skudrlācis

PRIMATES

Primāti

PRIMATES spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Primāti

Atelidae

Zirnekļpērtiķi un bļauri

Alouatta coibensis (I)

Koibas salas bļauris

Alouatta palliata (I)

Mantijas bļauris

Alouatta pigra (I)

Gvatemalas bļauris

Ateles geoffroyi frontatus (I)

Melnpieres Žofruā zirnekļpērtiķis

Ateles geoffroyi ornatus (I)

Panamas Žofruā zirnekļpērtiķis

Brachyteles arachnoides (I)

Dienvidu zirnekļpērtiķis jeb muriki

Brachyteles hypoxanthus (I)

Ziemeļu zirnekļpērtiķis jeb muriki

Oreonax flavicauda (I)

Dzeltenastes pūkpērtiķis

Cebidae

Marmozetes, tamarīni

Callimico goeldii (I)

Goelda marmozete

Callithrix aurita (I)

Ziemeļbaijas melngalvas titi

Callithrix flaviceps (I)

Melnpieres titi

Leontopithecus spp. (I)

Melngalvas titi

Saguinus bicolor (I)

Baltdeguna kuplastpērtiķis

Saguinus geoffroyi (I)

Žofruā cekulainais tamarīns

Saguinus leucopus (I)

Baltkāju cekulainais tamarīns

Saguinus martinsi (I)

Martinsa tamarīns

Saguinus oedipus (I)

Edipa cekulainais tamarīns

Saimiri oerstedii (I)

Vidusamerikas saimirs

Cercopithecidae

Mērkaķi

Cercocebus galeritus (I)

Tanas mangabejs

Cercopithecus diana (I)

Diānas mērkaķis

Cercopithecus roloway (I)

Garbārdainais Diānas mērkaķis

Cercopithecus solatus (II)

Saulastes mērkaķis

Colobus satanas (II)

Melnais kolobs

Macaca silenus (I)

Lauvu makaks

Macaca sylvanus (I)

Makaks

Mandrillus leucophaeus (I)

Drils

Mandrillus sphinx (I)

Mandrils

Nasalis larvatus (I)

Kalimantānas gardegunpērtiķis

Piliocolobus foai (II)

Sarkanā gvereca

Piliocolobus gordonorum (II)

Udzungvas jeb Gordonu sarkanais kolobs

Piliocolobus kirkii (I)

Kērka jeb Zanzibaras sarkanais kolobs

Piliocolobus pennantii (II)

Penanta sarkanais kolobs

Piliocolobus preussi (II)

Preisa sarkanais kolobs

Piliocolobus rufomitratus (I)

Tanas sarkanais kolobs

Piliocolobus tephrosceles (II)

Ugandas sarkanais kolobs

Piliocolobus tholloni (II)

Tolona Tanas sarkanais kolobs

Presbytis potenziani (I)

Mentavai salu langurs

Pygathrix spp. (I)

Strupdegunlanguri jeb slaidlanguri

Rhinopithecus spp. (I)

Strupdegunpērtiķi

Semnopithecus ajax (I)

Svētais langurs jeb hanumans

Semnopithecus dussumieri (I)

Kašmiras pelēkais langurs

Semnopithecus entellus (I)

Dienvidlīdzenumu pelēkais langurs

Semnopithecus hector (I)

Tarajas pelēkais langurs

Semnopithecus hypoleucos (I)

Melnpēdu pelēkais langurs

Semnopithecus priam (I)

Spalvotais pelēkais langurs

Semnopithecus schistaceus (I)

Nepālas pelēkais langurs

Simias concolor (I)

Strupastes gardegunpērtiķis jeb vienkrāsainā simija

Trachypithecus delacouri (II)

Baltdibena Fransuā cekullangurs

Trachypithecus francoisi (II)

Fransuā cekullangurs

Trachypithecus geei (I)

Zeltainais cekullangurs

Trachypithecus hatinhensis (II)

Hatinha cekullangurs

Trachypithecus johnii (II)

Nilgiri cekullangurs

Trachypithecus laotum (II)

Laotas cekullangurs

Trachypithecus pileatus (I)

Cepurainais cekullangurs

Trachypithecus poliocephalus (II)

Tonkinas Fransuā cekullangurs

Trachypithecus shortridgei (I)

Šortridža cekullangurs

Cheirogaleidae

Pundurlemuri un peļlemuri

Cheirogaleidae spp. (I)

Pundurlemuri un peļlemuri

Daubentoniidae

Slaidpirkstainis

Daubentonia madagascariensis (I)

Slaidpirkstainis

Hominidae

Šimpanzes, gorillas, orangutani

Gorilla beringei (I)

Austrumu gorilla

Gorilla gorilla (I)

Rietumu gorilla

Pan spp. (I)

Šimpanzes

Pongo abelii (I)

Sumatras orangutans

Pongo pygmaeus (I)

Borneo orangutans

Hylobatidae

Giboni

Hylobatidae spp.

Giboni

Indriidae

Indri

Indriidae spp. (I)

Indri

Lemuridae

Lemuri

Lemuridae spp. (I)

Lemuri

Lepilemuridae

Slaidlemuri

Lepilemuridae spp. (I)

Slaidlemuri

Lorisidae

Lori

Nycticebus spp. (I)

Lori

Pitheciidae

Īsastpērtiķi, titi, kuplastpērtiķi

Cacajao spp. (I)

Īsastpērtiķi jeb uakari

Callicebus barbarabrownae (II)

Barbaras Braunas titi

Callicebus melanochir (II)

Melnmaskas jeb Dienvidbaijas titi

Callicebus nigrifrons (II)

Melnpieres titi

Callicebus personatus (II)

Melngalvas titi

Chiropotes albinasus (I)

Baltdeguna kuplastpērtiķis

Tarsiidae

Tarsiji

Tarsius spp. (II)

Tarsiji

PROBOSCIDEA

Elephantidae

Ziloņi

Elephas maximus (I)

Indijas zilonis

Loxodonta africana (I) (izņemot Botsvānas, Namībijas, Dienvidāfrikas un Zimbabves populācijas, kas ir iekļautas B pielikumā)

Loxodonta africana (II)

(tikai Botsvānas, Namībijas, Dienvidāfrikas un Zimbabves populācijas (5); visas pārējās populācijas ir iekļautas A pielikumā)

Āfrikas zilonis

RODENTIA

Chinchillidae

Šinšillas

Chinchilla spp. (I) (šī regula neattiecas uz domesticētā paveida īpatņiem)

Šinšillas

Cuniculidae

Pakas

Cuniculus paca (III Hondurasa)

Paka

Dasyproctidae

Aguti

Dasyprocta punctata (III Hondurasa)

Punktainais agutis

Erethizontidae

Dienvidamerikas dzeloņcūkas

Sphiggurus mexicanus (III Hondurasa)

Meksikas kokdzeloņcūka

Sphiggurus spinosus (III Urugvaja)

Asā kokdzeloņcūka

Hystricidae

Dzeloņcūkas

Hystrix cristata

Ziemeļāfrikas dzeloņcūka

Muridae

Peles, žurkas

Leporillus conditor (I)

Austrālijas būvētājžurka

Pseudomys fieldi praeconis (I)

Austrālijas māņpele

Xeromys myoides (I)

Māņu ūdensžurka

Zyzomys pedunculatus (I)

Makdonela grēdas resnastes žurka

Sciuridae

Vāveres

Cynomys mexicanus (I)

Meksikas suņmurkšķis

Marmota caudata (III Indija)

Garastes murkšķis

Marmota himalayana (III Indija)

Himalaju murkšķis

Ratufa spp. (II)

Dižvāveres

Sciurus deppei (III Kostarika)

Depes vāvere

SCANDENTIA

SCANDENTIA spp. (II)

Tupajas

SIRENIA

Dugongidae

Dugongs

Dugong dugon (I)

Dugongs

Trichechidae

Lamantīni

Trichechus inunguis (I)

Trichechus manatus (I)

Trichechus senegalensis (I)

AVES

Putni

ANSERIFORMES

Anatidae

Pīles, zosis, gulbji u.c.

Anas aucklandica (I)

Brūnais krīklis

Anas bernieri (II)

Madagaskaras krīklis

Anas chlorotis (I)

Jaunzēlandes brūnais krīklis

Anas formosa (II)

Baikāla krīklis

Anas laysanensis (I)

Leisanas pīle

Anas nesiotis (I)

Kempbela krīklis

Anas querquedula

Prīkšķe

Asarcornis scutulata (I)

Baltspārnu pīle

Aythya innotata

Madagaskaras baltacis

Aythya nyroca

Baltacis

Branta canadensis leucopareia (I)

Aleutu zoss

Branta ruficollis (II)

Sarkankakla zoss

Branta sandvicensis (I)

Havaju zoss

Coscoroba coscoroba (II)

Koskaroba

Cygnus melancoryphus (II)

Melnkakla gulbis

Dendrocygna arborea (II)

Kubas svilpējzoss

Dendrocygna autumnalis (III Hondurasa)

Sarkanknābja svilpējzoss

Dendrocygna bicolor (III Hondurasa)

Rūsganā svilpējzoss

Mergus octosetaceus

Brazīlijas gaura

Oxyura leucocephala (II)

Baltgalvas zilknābis

Rhodonessa caryophyllacea (iespējams, suga izmirusi) (I)

Sārtgalvas pīle

Sarkidiornis melanotos (II)

Paugurknābja pīle

Tadorna cristata

Cekulainā dižpīle

APODIFORMES

Trochilidae

Kolibri

Trochilidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Kolibri

Glaucis dohrnii (I)

Āķknābja kolibri

CHARADRIIFORMES

Burhinidae

Lielači

Burhinus bistriatus (III Gvatemala)

Amerikas lielacis

Laridae

Kaijas, zīriņi

Larus relictus (I)

Mongolijas kaija

Scolopacidae

Kuitalas, tilbītes

Numenius borealis (I)

Eskimosu kuitala

Numenius tenuirostris (I)

Tievknābja kuitala

Tringa guttifer (I)

Lāsainā tilbīte

CICONIIFORMES

Ardeidae

Gārņi

Ardea alba

Baltais gārnis

Bubulcus ibis

Lopu gārnis

Egretta garzetta

Mazais baltais gārnis

Balaenicipitidae

Tupeļknābji

Balaeniceps rex (II)

Tupeļknābis

Ciconiidae

Stārķi

Ciconia boyciana (I)

Melnknābja stārķis

Ciconia nigra (II)

Melnais stārķis

Ciconia stormi

Džungļu stārķis

Jabiru mycteria (I)

Jabiru

Leptoptilos dubius

Lielais adjutants

Mycteria cinerea (I)

Pelēkais stārķis

Phoenicopteridae

Flamingi

Phoenicopteridae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Flamingi

Phoenicopterus ruber (II)

Sarkanais flamings

Threskiornithidae

Ibisi, karošknābji

Eudocimus ruber (II)

Sarkanais ibiss

Geronticus calvus (II)

Kapzemes ibiss

Geronticus eremita (I)

Klinšu ibiss

Nipponia nippon (I)

Japānas ibiss

Platalea leucorodia (II)

Karošknābis

Pseudibis gigantea

Milzu ibiss

COLUMBIFORMES

Columbidae

Ūbeles, baloži

Caloenas nicobarica (I)

Nikobaru balodis

Claravis godefrida

Pupurspārnu zemesūbele

Columba livia

Klinšu balodis

Ducula mindorensis (I)

Mindoro dižbalodis

Gallicolumba luzonica (II)

Luzonas zemesbalodis

Goura spp. (II)

Vainagbaloži

Leptotila wellsi

Grenādas ūbele

Nesoenas mayeri (III Maurīcija)

Sārtais balodis

Streptopelia turtur

Parastā ūbele

CORACIIFORMES

Bucerotidae

Degunragputni

Aceros spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Degunragputni

Aceros nipalensis (I)

Rudkakla degunragputns

Anorrhinus spp. (II)

Degunragputni

Anthracoceros spp. (II)

Degunragputni

Berenicornis spp. (II)

Degunragputni

Buceros spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Degunragputni

Buceros bicornis (I)

Lielais degunragputns

Penelopides spp. (II)

Degunragputni

Rhinoplax vigil (I)

Bruņcepures degunragputns

Rhyticeros spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Degunragputni

Rhyticeros subruficollis (I)

Blīsa degunragputns

CUCULIFORMES

Musophagidae

Turako

Tauraco spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Turako

Tauraco bannermani (II)

Bannermaņa turako

FALCONIFORMES

Piekūnveidīgie (ērgļi, piekūni, vanagi, lijas)

FALCONIFORMES spp. (II)

(izņemot A pielikumā iekļautās sugas; izņemot vienu C pielikumā iekļauto Cathartidae dzimtas sugu (pārējās minētās dzimtas sugas šīs regulas pielikumos nav iekļautas) un izņemot Caracara lutosa)

Piekūnveidīgie

Accipitridae

Vanagi, ērgļi

Accipiter brevipes (II)

Īskāju vanags

Accipiter gentilis (II)

Vistu vanags

Accipiter nisus (II)

Zvirbuļvanags

Aegypius monachus (II)

Melnais grifs

Aquila adalberti (I)

Spānijas ērglis

Aquila chrysaetos (II)

Klinšu ērglis

Aquila clanga (II)

Vidējais ērglis

Aquila heliaca (I)

Karaliskais ērglis

Aquila pomarina (II)

Mazais ērglis

Buteo buteo (II)

Peļu klijāns

Buteo lagopus (II)

Bikšainais klijāns

Buteo rufinus (II)

Garkāju klijāns

Chondrohierax uncinatus wilsonii (I)

Kubas klija

Circaetus gallicus (II)

Parastais čūskērglis

Circus aeruginosus (II)

Niedru lija

Circus cyaneus (II)

Lauku lija

Circus macrourus (II)

Stepes lija

Circus pygargus (II)

Pļavas lija

Elanus caeruleus (II)

Melnplecu klija

Eutriorchis astur (II)

Madagaskaras čūskērglis

Gypaetus barbatus (II)

Bārdainais grifs

Gyps fulvus (II)

Baltgalvas grifs

Haliaeetus spp. (I/II) (Haliaeetus albicilla ir I papildinājumā; pārējās sugas ir uzskaitītas II papildinājumā)

Jūras ērgļi

Harpia harpyja (I)

Harpijērglis

Hieraaetus fasciatus (II)

Svītrainais ērglis

Hieraaetus pennatus (II)

Pundurērglis

Leucopternis occidentalis (II)

Pelēkmuguras klijāns

Milvus migrans (II) (izņemot Milvus migrans lineatus, kas iekļauta B pielikumā)

Melnā klija

Milvus milvus (II)

Sarkanā klija

Neophron percnopterus (II)

Baltais grifs

Pernis apivorus (II)

Ķīķis

Pithecophaga jefferyi (I)

Filipīnu ērglis

Cathartidae

Amerikas grifi

Gymnogyps californianus (I)

Kalifornijas kondors

Sarcoramphus papa (III Hondurasa)

Karaliskais kondors

Vultur gryphus (I)

Andu kondors

Falconidae

Piekūni

Falco araeus (I)

Seišelu piekūns

Falco biarmicus (II)

Rudgalvas piekūns

Falco cherrug (II)

Stepes piekūns

Falco columbarius (II)

Purva piekūns

Falco eleonorae (II)

Eleonoras piekūns

Falco jugger (I)

Indijas piekūns

Falco naumanni (II)

Naumaņa piekūns

Falco newtoni (I) (tikai Seišelu populācija)

Madagaskaras piekūns

Falco pelegrinoides (I)

Tuksneša piekūns

Falco peregrinus (I)

Lielais piekūns

Falco punctatus (I)

Maurīcijas piekūns

Falco rusticolus (I)

Medību piekūns

Falco subbuteo (II)

Bezdelīgu piekūns

Falco tinnunculus (II)

Lauka piekūns

Falco vespertinus (II)

Kukaiņu piekūns

Pandionidae

Zivjērgļi

Pandion haliaetus (II)

Zivjērglis

GALLIFORMES

Cracidae

Crax alberti (III Kolumbija)

Alberta kokuvista

Crax blumenbachii (I)

Blūmenbaha kokuvista

Crax daubentoni (III Kolumbija)

Kokuvista

Crax fasciolata

Kailsejas kokuvista

Crax globulosa (III Kolumbija)

Kokuvista

Crax rubra (III Kolumbija / Kostarika / Gvatemala / Hondurasa)

Sārtā kokuvista

Mitu mitu (I)

Alagoas kokuvista

Oreophasis derbianus (I)

Kokuvista

Ortalis vetula (III Gvatemala / Hondurasa)

Pelēkā čačalaka

Pauxi pauxi (III Kolumbija)

Bruņcepures kokuvista

Penelope albipennis (I)

Baltspārnu guana

Penelope purpurascens (III Hondurasa)

Cekulainā guana

Penelopina nigra (III Gvatemala)

Augstieņu guana

Pipile jacutinga (I)

Melnpieres svilpējguana

Pipile pipile (I)

Trinidadas svilpējguana

Megapodiidae

Lielkājvistas

Macrocephalon maleo (I)

Sulavesi lielkājvista

Phasianidae

Rubeņi, pērļu vistiņas, irbes, fazāni, tragopāni

Argusianus argus (II)

Lielais arguss

Catreus wallichii (I)

Raibais cekulfazāns

Colinus virginianus ridgwayi (I)

Virdžīnijas paipala

Crossoptilon crossoptilon (I)

Baltais ausfazāns

Crossoptilon mantchuricum (I)

Brūnais ausfazāns

Gallus sonneratii (II)

Indijas vista

Ithaginis cruentus (II)

Fazāns

Lophophorus impejanus (I)

Himalaju monals

Lophophorus lhuysii (I)

Ķīnas monals

Lophophorus sclateri (I)

Baltastes monals

Lophura edwardsi (I)

Edvardsa fazāns

Lophura hatinhensis

Vjetnamas fazāns

Lophura leucomelanos (III Pakistāna)

Melnais fazāns

Lophura swinhoii (I)

Taivānas fazāns

Meleagris ocellata (III Gvatemala)

Briļļainais tītars

Odontophorus strophium

Apkakles cekulpaipala

Ophrysia superciliosa

Himalaju paipala

Pavo cristatus (III Pakistāna)

Indijas pāvs

Pavo muticus (II)

Zaļais pāvs

Polyplectron bicalcaratum (II)

Pelēkais pāvfazāns

Polyplectron germaini (II)

Brūnais pāvfazāns

Polyplectron malacense (II)

Malajas pāvfazāns

Polyplectron napoleonis (I)

Palavanas pāvfazāns

Polyplectron schleiermacheri (II)

Borneo pāvfazāns

Pucrasia macrolopha (III Pakistāna)

Koklasa fazāns

Rheinardia ocellata (I)

Cekulainais arguss

Syrmaticus ellioti (I)

Eliota fazāns

Syrmaticus humiae (I)

Birmas fazāns

Syrmaticus mikado (I)

Mikado fazāns

Tetraogallus caspius (I)

Kaspijas sniegirbe

Tetraogallus tibetanus (I)

Tibetas sniegirbe

Tragopan blythii (I)

Pelēkvēdera tragopāns

Tragopan caboti (I)

Ķīnas tragopāns

Tragopan melanocephalus (I)

Melngalvas tragopāns

Tragopan satyra (III Nepāla)

Satīra tragopāns

Tympanuchus cupido attwateri (II)

Prēriju rubenis

GRUIFORMES

Gruidae

Dzērves

Gruidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Dzērves

Grus americana (I)

Amerikas dzērve

Grus canadensis (I/II) (šī suga ir II papildinājumā, bet pasugas Grus canadensis nesiotes un Grus canadensis pulla ir uzskaitītas I papildinājumā)

Kanādas dzērve

Grus grus (II)

Pelēkā dzērve

Grus japonensis (I)

Japānas dzērve

Grus leucogeranus (I)

Baltā dzērve

Grus monacha (I)

Melnā dzērve

Grus nigricollis (I)

Melnkakla dzērve

Grus vipio (I)

Baltkakla dzērve

Otididae

Sīgas

Otididae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Sīgas

Ardeotis nigriceps (I)

Indijas melngalvas sīga

Chlamydotis macqueenii (I)

Apkakles sīga

Chlamydotis undulata (I)

Sahāras sīga

Houbaropsis bengalensis (I)

Bengālijas sīga

Otis tarda (II)

Lielā sīga

Sypheotides indicus (II)

Cekulainā sīga

Tetrax tetrax (II)

Mazā sīga

Rallidae

Dumbrvistiņas

Gallirallus sylvestris (I)

Meža dumbrvistiņa

Rhynochetidae

Kagu

Rhynochetos jubatus (I)

Kagu

PASSERIFORMES

Atrichornithidae

Gludastes

Atrichornis clamosus (I)

Rietumu gludaste

Cotingidae

Kotingi

Cephalopterus ornatus (III Kolumbija)

Amazones lietussargputns

Cephalopterus penduliger (III Kolumbija)

Garsekstes lietussargputns

Cotinga maculata (I)

Ziljostas kotings

Rupicola spp. (II)

Klinšugailīši

Xipholena atropurpurea (I)

Baltspārnu kotings

Emberizidae

Kardināli, tanagras

Gubernatrix cristata (II)

Dzeltenais kardināls

Paroaria capitata (II)

Dzeltenknābja kardināls

Paroaria coronata (II)

Sarkancekula kardināls

Tangara fastuosa (II)

Septiņkrāsu tanagra

Estrildidae

Punduržubītes

Amandava formosa (II)

Zaļā punduržubīte

Lonchura fuscata

Punduržubīte

Lonchura oryzivora (II)

Rīsu žubīte

Poephila cincta cincta (II)

Melnrīkles žubīte

Fringillidae

Žubītes

Carduelis cucullata (I)

Sarkanais ķivulis

Carduelis yarrellii (II)

Dzeltensejas ķivulis

Hirundinidae

Bezdelīgas

Pseudochelidon sirintarae (I)

Baltacu čurkste

Icteridae

Amerikas vālodzes

Xanthopsar flavus (I)

Dzeltenkapuces strazds

Meliphagidae

Medusputni

Lichenostomus melanops cassidix (II)

Dzeltencekula medusputns

Muscicapidae

Mušķērāji

Acrocephalus rodericanus (III Maurīcija)

Rodrigesas ķauķis

Cyornis ruckii (II)

Ruka mušķērājs

Dasyornis broadbenti litoralis (iespējams, pasuga izmirusi) (I)

Rūsganais sarknābis (rietumu pasuga)

Dasyornis longirostris (I)

Sarknābis

Garrulax canorus (II)

Ķīnas hvameja

Garrulax taewanus (II)

Taivānas hvameja

Leiothrix argentauris (II)

Sudrabausu mesija

Leiothrix lutea (II)

Mandarīnrīklīte

Liocichla omeiensis (II)

Omei-šana tarkšķis

Picathartes gymnocephalus (I)

Baltkakla klinšuvārna

Picathartes oreas (I)

Pelēkkakla klinšuvārna

Terpsiphone bourbonnensis (III Maurīcija)

Maskarēnu paradīzes mušķērājs

Paradisaeidae

Paradīzes putni

Paradisaeidae spp. (II)

Paradīzes putni

Pittidae

Pitas

Pitta guajana (II)

Raibā pita

Pitta gurneyi (I)

Gurnejas pita

Pitta kochi (I)

Koha pita

Pitta nympha (II)

Burvīgā pita

Pycnonotidae

Bulbuli

Pycnonotus zeylanicus (II)

Zeltgalvas bulbuls

Sturnidae

Strazdi

Gracula religiosa (II)

Pakalnu maina

Leucopsar rothschildi (I)

Bali strazds

Zosteropidae

Briļļuputni

Zosterops albogularis (I)

Baltkrūšu baltactiņa

PELECANIFORMES

Fregatidae

Fregatputni

Fregata andrewsi (I)

Ziemsvētku salas fregatputns

Pelecanidae

Pelikāni

Pelecanus crispus (I)

Cirtainais pelikāns

Sulidae

Sullas

Papasula abbotti (I)

Abota sulla

PICIFORMES

Capitonidae

Bārdaiņi

Semnornis ramphastinus (III Kolumbija)

Tukānu bārdainis

Picidae

Dzeņi

Dryocopus javensis richardsi (I)

Korejas baltvēdera dzilna

Ramphastidae

Tukāni

Baillonius bailloni (III Argentīna)

Safrāna tukāns

Pteroglossus aracari (II)

Melnkakla arakari

Pteroglossus castanotis (III Argentīna)

Brūnausu arakari

Pteroglossus viridis (II)

Zaļais arakari

Ramphastos dicolorus (III Argentīna)

Zaļknābja tukāns

Ramphastos sulfuratus (II)

Raibknābja tukāns

Ramphastos toco (II)

Lielais tukāns jeb toko

Ramphastos tucanus (II)

Sarkanknābja tukāns

Ramphastos vitellinus (II)

Rievknābja tukāns

Selenidera maculirostris (III Argentīna)

Raibknābja tukāniņš

PODICIPEDIFORMES

Podicipedidae

Dūkuri

Podilymbus gigas (I)

Atitlana dūkuris

PROCELLARIIFORMES

Diomedeidae

Albatrosi

Phoebastria albatrus (I)

Īsastes albatross

PSITTACIFORMES

Kakadū, lori, aras, papagaiļi u.c.

PSITTACIFORMES spp. (II)

(izņemot A pielikumā iekļautās sugas, kā arī Agapornis roseicollis, Melopsittacus undulatus, Nymphicus hollandicus un Psittacula krameri, kuras šīs regulas pielikumos nav iekļautas)

Dažādi papagaiļveidīgie

Cacatuidae

Kakadu

Cacatua goffiniana (I)

Tanimbāras kakadu

Cacatua haematuropygia (I)

Filipīnu kakadu

Cacatua moluccensis (I)

Moluku kakadu

Cacatua sulphurea (I)

Dzeltencekula kakadu

Probosciger aterrimus (I)

Palmu kakadu

Loriidae

Lori papagaiļi

Eos histrio (I)

Sarkanzilais lori papagailis

Vini spp. (I/II) (suga Vini ultramarina ir I papildinājumā, pārējās sugas ir uzskaitītas II papildinājumā)

Lori papagaiļi

Psittacidae

Amazones, aras, papagaiļi

Amazona arausiaca (I)

Sarkankakla amazone

Amazona auropalliata (I)

Dzeltenpakauša amazone

Amazona barbadensis (I)

Dzeltenplecu amazone

Amazona brasiliensis (I)

Sarkanastes amazone

Amazona finschi (I)

Lilijvainaga amazone

Amazona guildingii (I)

Gildinga amazone

Amazona imperialis (I)

Karaliskā amazone

Amazona leucocephala (I)

Baltgalvas amazone

Amazona oratrix (I)

Dzeltengalvas amazone

Amazona pretrei (I)

Sarkansejas amazone

Amazona rhodocorytha (I)

Sarkanvainaga amazone

Amazona tucumana (I)

Tukumanas amazone

Amazona versicolor (I)

Zaigojošā amazone

Amazona vinacea (I)

Vīnkrūšu amazone

Amazona viridigenalis (I)

Zaļvaigu amazone

Amazona vittata (I)

Sarkanpieres amazone

Anodorhynchus spp. (I)

Aras

Ara ambiguus (I)

Zaļā ara

Ara glaucogularis (I)

Zilkakla ara

Ara macao (I)

Sarkanā ara

Ara militaris (I)

Zaļplecu ara

Ara rubrogenys (I)

Sarkanausu ara

Cyanopsitta spixii (I)

Spiksa ara

Cyanoramphus cookii (I)

Norfolkas papagailis

Cyanoramphus forbesi (I)

Četemas papagailis

Cyanoramphus novaezelandiae (I)

Sarkanpieres papagailis

Cyanoramphus saisseti (I)

Papagailis

Cyclopsitta diophthalma coxeni (I)

Koksena dubultacu papagailis

Eunymphicus cornutus (I)

Ragainais papagailis

Guarouba guarouba (I)

Zeltainā aratinga

Neophema chrysogaster (I)

Oranžvēdera papagailis

Ognorhynchus icterotis (I)

Dzeltenausu papagailis

Pezoporus occidentalis (iespējams, suga izmirusi) (I)

Nakts papagailis

Pezoporus wallicus (I)

Zemes papagailis

Pionopsitta pileata (I)

Sarkansejas papagailis

Primolius couloni (I)

Zilgalvas ara

Primolius maracana (I)

Sarkanmuguras ara

Psephotus chrysopterygius (I)

Dzeltenplecu papagailis

Psephotus dissimilis (I)

Kapuces papagailis

Psephotus pulcherrimus (iespējams, suga izmirusi) (I)

Paradīzes papagailis

Psittacula echo (I)

Maurīcijas papagailis

Psittacus erithacus (I)

Pelēkais papagailis

Pyrrhura cruentata (I)

Zilkrūšu papagailis

Rhynchopsitta spp. (I)

Papagaiļi

Strigops habroptilus (I)

Jaunzēlandes pūčpapagailis

RHEIFORMES

Rheidae

Nandu

Pterocnemia pennata (I) (izņemot pasugu Pterocnemia pennata pennata, kas iekļauta B pielikumā)

Darvina nandu

Pterocnemia pennata pennata (II)

Darvina nandu

Rhea americana (II)

Lielais nandu

SPHENISCIFORMES

Spheniscidae

Pingvīni

Spheniscus demersus (II)

Kapzemes pingvīns

Spheniscus humboldti (I)

Humbolta pingvīns

STRIGIFORMES

Pūces

STRIGIFORMES spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un izņemot Sceloglaux albifacies)

Pūces

Strigidae

Pūces

Aegolius funereus (II)

Bikšainais apogs

Asio flammeus (II)

Purva pūce

Asio otus (II)

Ausainā pūce

Athene noctua (II)

Mājas apogs

Bubo bubo (II) (izņemot pasugu Bubo bubo bengalensis, kas ir iekļauta B pielikumā)

Ūpis

Glaucidium passerinum (II)

Apodziņš

Heteroglaux blewitti (I)

Džungļu apogs

Mimizuku gurneyi (I)

Lielā auspūcīte

Ninox natalis (I)

Ziemsvētku salas vanagpūce

Nyctea scandiaca (II)

Baltā pūce

Otus ireneae (II)

Sokokes pūcīte

Otus scops (II)

Mazā pūcīte

Strix aluco (II)

Meža pūce

Strix nebulosa (II)

Ziemeļu pūce

Strix uralensis (II) (izņemot pasugu Strix uralensis davidi, kas ir iekļauta B pielikumā)

Urālpūce

Surnia ulula (II)

Svītrainā pūce

Tytonidae

Plīvurpūces

Tyto alba (II)

Plīvurpūce

Tyto soumagnei (I)

Madagaskaras plīvurpūce

STRUTHIONIFORMES

Struthionidae

Āfrikas strauss

Struthio camelus (I) (tikai Alžīrijas, Burkinafaso, Kamerūnas, Centrālāfrikas Republikas, Čadas, Mali, Mauritānijas, Marokas, Nigēras, Nigērijas, Senegālas un Sudānas populācijas; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas)

Āfrikas strauss

TINAMIFORMES

Tinamidae

Tinamu

Tinamus solitarius (I)

Vientuļais tinamu

TROGONIFORMES

Trogonidae

Kvecali

Pharomachrus mocinno (I)

Greznais kvecals

REPTILIA

Rāpuļi

CROCODYLIA

Aligatori, kaimani, krokodili

CROCODYLIA spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Aligatori, kaimani, krokodili

Alligatoridae

Aligatori, kaimani

Alligator sinensis (I)

Ķīnas aligators

Caiman crocodilus apaporiensis (I)

Apaporas kaimans

Caiman latirostris (I) (izņemot Argentīnas populāciju, kas ir iekļauta B pielikumā)

Platpurna kaimans

Melanosuchus niger (I) (izņemot B pielikumā iekļauto Brazīlijas populāciju un B pielikumā iekļauto Ekvadoras populāciju, kurai noteiktā gada eksporta kvota ir nulle tik ilgi, kamēr CITES Sekretariāts un IUCN/SSC specializētā krokodilu izpētes grupa nav apstiprinājuši gada kvotu)

Melnais kaimans

Crocodylidae

Krokodili

Crocodylus acutus (I) (izņemot populāciju Sispatas līča, Tinahonesas, Labalsas un tuvākās apkaimes Integrētajā mangrovju pārvaldības rajonā Kordovas departamentā, Kolumbijā, un Kubas populāciju, kas abas ir iekļautas B pielikumā)

Smailpurna krokodils

Crocodylus cataphractus (I)

Garpurna krokodils

Crocodylus intermedius (I)

Orinoko krokodils

Crocodylus mindorensis (I)

Mindoro krokodils

Crocodylus moreletii (I) (izņemot Belizas populāciju, kas ir iekļauta B pielikumā ar nulles kvotu savvaļas īpatņiem, kurus pārdod komerciālā nolūkā, un Meksikas populāciju, kas ir iekļauta B pielikumā)

Morlē krokodils

Crocodylus niloticus (I) (izņemot Botsvānas un Ēģiptes populācijas (ar nulles kvotu savvaļas īpatņiem, kurus pārdod komerciālā nolūkā), Etiopijas, Kenijas, Madagaskaras, Malāvijas, Mozambikas, Namībijas, Dienvidāfrikas, Ugandas un Tanzānijas Savienotās Republikas populācijas (gada eksporta kvota papildus audzētavu īpatņiem nepārsniedz 1600 savvaļas īpatņu, ieskaitot medību trofejas) un Zambijas un Zimbabves populācijas; šīs populācijas ir iekļautas B pielikumā)

Nīlas krokodils

Crocodylus palustris (I)

Purva krokodils

Crocodylus porosus (I) (izņemot Austrālijas, Indonēzijas, Malaizijas (Malaizijā īpatņu ieguve savvaļā atļauta tikai Saravakas štatā, bet pārējos Malaizijas štatos (Sabahā un Pussalas Malaizijā) savvaļas īpatņiem noteikta nulles kvota, kuru var mainīt vienīgi ar CITES Pušu apstiprinājumu) un Papua-Jaungvinejas populācijas, kas ir iekļautas B pielikumā)

Šķautņainais krokodils

Crocodylus rhombifer (I)

Kubas krokodils

Crocodylus siamensis (I)

Siāmas krokodils

Osteolaemus tetraspis (I)

Struppurna krokodils

Tomistoma schlegelii (I)

Gaviālkrokodils

Gavialidae

Gaviāls

Gavialis gangeticus (I)

Gangas gaviāls

RHYNCHOCEPHALIA

Sphenodontidae

Tuataras

Sphenodon spp. (I)

Tuataras

SAURIA

Agamidae

Dzelkņastes (agāmas u. c.)

Saara spp. (II)

Uromastyx spp. (II)

Bruņķirzakas (dzelkņastes)

Anguidae

Glodenes

Abronia spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un ar nulles eksporta kvotu Abronia aurita, A. gaiophantasma, A. montecristoi, A. salvadorensis un A. vasconcelosii savvaļas īpatņiem)

Glodenes

Abronia anzuetoi (I)

Abronia campbelli (I)

Abronia fimbriata (I)

Abronia frosti (I)

Abronia meledona (I)

Chamaeleonidae

Hameleoni

Archaius spp. (II)

Bradypodion spp. (II)

Pundurhameleoni

Brookesia spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Pundurhameleoni

Brookesia perarmata (I)

Adatainais pundurhameleons

Calumma spp. (II)

Madagaskaras hameleoni

Chamaeleo spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Hameleoni

Chamaeleo chamaeleon (II)

Vidusjūras hameleons

Furcifer spp. (II)

Madagaskaras hameleoni

Kinyongia spp. (II)

Pundurhameleoni

Nadzikambia spp. (II)

Pundurhameleoni

Palleon spp. (II)

Rhampholeon spp. (II)

Pigmejhameleoni

Rieppeleon spp. (II)

Pigmejhameleoni

Trioceros spp. (II)

Cordylidae

Joslastes

Cordylus spp. (II)

Joslastes

Hemicordylus spp. (II)

Karusaurus spp. (II)

Namazonurus spp. (II)

Ninurta spp. (II)

Ouroborus spp. (II)

Pseudocordylus spp. (II)

Smaug spp. (II)

Gekkonidae

Gekoni

Cnemaspis psychedelica (I)

Gekons

Dactylocnemis spp. (III Jaunzēlande)

Hoplodactylus spp. (III Jaunzēlande)

Jaunzēlandes gekoni

Lygodactylus williamsi (I)

Gekons

Mokopirirakau spp. (III Jaunzēlande)

Nactus serpensinsula (II)

Serpentas gekons

Naultinus spp. (II)

Jaunzēlandes koku gekoni

Paroedura masobe (II)

Gekons

Phelsuma spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto sugu)

Dienasgekoni

Phelsuma guentheri (II)

Gintera dienasgekons

Rhoptropella spp. (II)

Toropuku spp. (III Jaunzēlande)

Tukutuku spp. (III Jaunzēlande)

Uroplatus spp. (II)

Plakanastes gekoni

Woodworthia spp. (III Jaunzēlande)

Helodermatidae

Indesķirzakas

Heloderma spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto pasugu)

Indesķirzakas

Heloderma horridum charlesbogerti (I)

Indesķirzaka

Iguanidae

Zaļās iguānas

Amblyrhynchus cristatus (II)

Jūras iguāna

Brachylophus spp. (I)

Fidži iguānas

Conolophus spp. (II)

Galapagu iguānas

Ctenosaura bakeri (II)

Dzelkņastes iguāna

Ctenosaura melanosterna (II)

Dzelkņastes iguāna

Ctenosaura oedirhina (II)

Dzelkņastes iguāna

Ctenosaura palearis (II)

Dzelkņastes iguāna

Cyclura spp. (I)

Zemes iguānas

Iguana spp. (II)

Zaļās iguānas

Phrynosoma blainvillii (II)

Krupjķirzaka

Phrynosoma cerroense (II)

Krupjķirzaka

Phrynosoma coronatum (II)

Piekrastes krupjķirzaka

Phrynosoma wigginsi (II)

Krupjķirzaka

Sauromalus varius (I)

Sanestebanas čakvala

Lacertidae

Īstās ķirzakas

Gallotia simonyi (I)

Hierro ķirzaka

Podarcis lilfordi (II)

Lilfordas mūru ķirzaka

Podarcis pityusensis (II)

Pitiusas mūru ķirzaka

Lanthanotidae

Čūskķirzakas

Lanthanotidae spp. (II) (savvaļas īpatņiem, ko pārdod komerciālā nolūkā, eksporta kvota ir nulle)

Scincidae

Scinki

Corucia zebrata (II)

Tvērējastes scinks

Teiidae

Kaimanu ķirzakas, tegu ķirzakas

Crocodilurus amazonicus (II)

Krokodilastes ķirzaka

Dracaena spp. (II)

Kaimanu ķirzakas

Salvator spp. (II)

Tupinambis spp.(II)

Tegu

Varanidae

Varāni

Varanus spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Varāni

Varanus bengalensis (I)

Bengālijas varāns

Varanus flavescens (I)

Dzeltenīgais varāns

Varanus griseus (I)

Pelēkais varāns

Varanus komodoensis (I)

Komodo varāns

Varanus nebulosus (I)

Varāns

Varanus olivaceus (II)

Olīvzaļais varāns

Xenosauridae

Ķīnas krokodilķirzaka

Shinisaurus crocodilurus (I)

Ķīnas krokodilķirzaka

SERPENTES

Čūskas

Boidae

Žņaudzējčūskas

Boidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Žņaudzējčūskas

Acrantophis spp. (I)

Madagaskaras žņaudzējčūskas

Boa constrictor occidentalis (I)

Argentīnas parastā žņaudzējčūska

Epicrates inornatus (I)

Puertoriko gludlūpu žņaudzējčūska

Epicrates monensis (I)

Monas gludlūpu žņaudzējčūska

Epicrates subflavus (I)

Jamaikas gludlūpu žņaudzējčūska

Eryx jaculus (II)

Rietumu smilšu žņaudzējčūska

Sanzinia madagascariensis (I)

Madagaskaras koku žņaudzējčūska

Bolyeriidae

Raundas žņaudzējčūskas

Bolyeriidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Raundas žņaudzējčūskas

Bolyeria multocarinata (I)

Raundas zemes žņaudzējčūska

Casarea dussumieri (I)

Raundas koku žņaudzējčūska

Colubridae

Zalkši, ūdensčūskas

Atretium schistosum (III Indija)

Olīvkrāsas ķīļmuguras zalktis

Cerberus rynchops (III Indija)

Suņgalvas ūdensčūska

Clelia clelia (II)

Musurana

Cyclagras gigas (II)

Brazīlijas milzu zalktis

Elachistodon westermanni (II)

Indijas olēdējčūska

Ptyas mucosus (II)

Indijas žurku čūska

Xenochrophis piscator (III Indija)

Zivju zalktis

Xenochrophis schnurrenbergeri (III Indija)

Xenochrophis tytleri (III Indija)

Elapidae

Kobras, koraļļčūskas

Hoplocephalus bungaroides (II)

Dzeltenplankumu platgalvas čūska

Micrurus diastema (III Hondurasa)

Atlantijas koraļļčūska

Micrurus nigrocinctus (III Hondurasa)

Melnjoslu koraļļčūska

Micrurus ruatanus (III Hondurasa)

Naja atra (II)

Kobra

Naja kaouthia (II)

Kobra

Naja mandalayensis (II)

Kobra

Naja naja (II)

Indijas kobra

Naja oxiana (II)

Vidusāzijas kobra

Naja philippinensis (II)

Filipīnu kobra

Naja sagittifera (II)

Kobra

Naja samarensis (II)

Kobra

Naja siamensis (II)

Kobra

Naja sputatrix (II)

Kobra

Naja sumatrana (II)

Kobra

Ophiophagus hannah (II)

Karaļkobra

Loxocemidae

Meksikas pitoni

Loxocemidae spp. (II)

Meksikas pitoni

Pythonidae

Pitoni

Pythonidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto pasugu)

Pitoni

Python molurus molurus (I)

Tīģerpitons

Tropidophiidae

Zemes žņaudzējčūskas

Tropidophiidae spp. (II)

Zemes žņaudzējčūskas

Viperidae

Odzes

Atheris desaixi (II)

Odze

Bitis worthingtoni (II)

Odze

Crotalus durissus (III Hondurasa)

Dienvidu klaburčūska

Crotalus durissus unicolor

Arubas klaburčūska

Daboia russelii (III Indija)

Rasela odze

Trimeresurus mangshanensis (II)

Odze

Vipera latifii

Latifa odze

Vipera ursinii (I) (tikai Eiropas populācija, izņemot bijušās PSRS teritoriju; minētās teritorijas populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas)

Stepes odze

Vipera wagneri (II)

Vāgnera odze

TESTUDINES

Carettochelyidae

Jaungvinejas mīkstbruņrupuči

Carettochelys insculpta (II)

Jaungvinejas mīkstbruņrupucis

Chelidae

Čūskkakla bruņrupuči

Chelodina mccordi (II) (savvaļā notvertiem īpatņiem gada eksporta kvota ir nulle)

Čūskkakla bruņrupucis

Pseudemydura umbrina (I)

Rietumaustrālijas īskakla bruņrupucis

Cheloniidae

Bruņurupuči

Cheloniidae spp. (I)

Bruņurupuči

Chelydridae

Kaimanbruņrupuči

Chelydra serpentina (III Amerikas Savienotās Valstis)

Macrochelys temminckii (III Amerikas Savienotās Valstis)

Aligatorbruņrupucis

Dermatemydidae

Tabasku bruņrupucis

Dermatemys mawii (II)

Tabasku bruņrupucis

Dermochelyidae

Ādainais bruņrupucis

Dermochelys coriacea (I)

Ādainais bruņrupucis

Emydidae

Amerikas kārbrupuči, purva bruņrupuči

Chrysemys picta (tikai dzīvi īpatņi)

Izgreznotais bruņrupucis

Clemmys guttata (II)

Bruņrupucis

Emydoidea blandingii (II)

Bruņrupucis

Glyptemys insculpta (II)

Meža bruņrupucis

Glyptemys muhlenbergii (I)

Mīlenberga bruņrupucis

Graptemys spp. (III Amerikas Savienotās Valstis)

Zāģmuguras bruņrupuči

Malaclemys terrapin (II)

Bruņrupucis

Terrapene spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto sugu)

Amerikas kārbrupuči

Terrapene coahuila (I)

Koahuila kārbrupucis

Geoemydidae

Batagur affinis (I)

Upes batagurs

Batagur baska (I)

Batagurs

Batagur borneoensis (II) (savvaļā notvertiem īpatņiem, ko pārdod komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle)

Batagur dhongoka (II)

Batagur kachuga (II)

Batagur trivittata (II) (savvaļā notvertiem īpatņiem, ko pārdod komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle)

Cuora spp. (II) (savvaļā notvertiem Cuora aurocapitata, C. bourreti, C. flavomarginata, C. galbinifrons, C. mccordi, C. mouhotii, C. pani, C. picturata, C. trifasciata, C. yunnanensis un C. zhoui īpatņiem, ko pārdod komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle)

Āzijas kārbrupuči

Cyclemys spp. (II)

Āzijas bruņrupuči

Geoclemys hamiltonii (I)

Melnais purva bruņrupucis

Geoemyda japonica (II)

Bruņrupucis

Geoemyda spengleri (II)

Melnkrūšu bruņrupucis

Hardella thurjii (II)

Bruņrupucis

Heosemys annandalii (II) (savvaļā notvertiem īpatņiem, ko pārdod komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle)

Tempļa bruņrupucis

Heosemys depressa (II) (savvaļā notvertiem īpatņiem, ko pārdod komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle)

Plakanais purva bruņrupucis

Heosemys grandis (II)

Lielais Āzijas bruņrupucis

Heosemys spinosa (II)

Adatainais bruņrupucis

Leucocephalon yuwonoi (II)

Purva bruņrupucis

Malayemys macrocephala (II)

Gliemežu bruņrupucis

Malayemys subtrijuga (II)

Purva bruņrupucis

Mauremys annamensis (II) (savvaļā notvertiem īpatņiem, ko pārdod komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle)

Annamas purva bruņrupucis

Mauremys iversoni (III Ķīna)

Fudži bruņrupucis

Mauremys japonica (II)

Bruņrupucis

Mauremys megalocephala (III Ķīna)

Lielgalvas bruņrupucis

Mauremys mutica (II)

Dzeltenais purva bruņrupucis

Mauremys nigricans (II)

Sarkankakla bruņrupucis

Mauremys pritchardi (III Ķīna)

Pričarda bruņrupucis

Mauremys reevesii (III Ķīna)

Rīvsa bruņrupucis

Mauremys sinensis (III Ķīna)

Ķīnas svītrkakla bruņrupucis

Melanochelys tricarinata (I)

Trīsķīļu bruņrupucis

Melanochelys trijuga (II)

Bruņrupucis

Morenia ocellata (I)

Acotais bruņrupucis

Morenia petersi (II)

Bruņrupucis

Notochelys platynota (II)

Malajas bruņrupucis

Ocadia glyphistoma (III Ķīna)

Zobainais svītrkakla bruņrupucis

Ocadia philippeni (III Ķīna)

Filipēna svītrkakla bruņrupucis

Orlitia borneensis (II) (savvaļā notvertiem īpatņiem, ko pārdod komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle)

Malajas milzu bruņrupucis

Pangshura spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto sugu)

Jumtmuguras bruņrupuči

Pangshura tecta (I)

Jumtainie bruņrupuči

Sacalia bealei (II)

Bīla bruņrupucis

Sacalia pseudocellata (III Ķīna)

Ķīnas viltusacu bruņrupucis

Sacalia quadriocellata (II)

Četracu bruņrupucis

Siebenrockiella crassicollis (II)

Purva bruņrupucis

Siebenrockiella leytensis (II)

Filipīnu bruņrupucis

Vijayachelys silvatica (II)

Bruņrupucis

Platysternidae

Lielgalvas bruņrupuči

Platysternidae spp. (I)

Lielgalvas bruņrupuči

Podocnemididae

Āfrikas un Dienvidamerikas upju bruņrupuči

Erymnochelys madagascariensis (II)

Madagaskaras sānkakla bruņrupucis

Peltocephalus dumerilianus (II)

Dumerila sānkakla bruņrupucis

Podocnemis spp. (II)

Dienvidamerikas upju bruņrupuči

Testudinidae

Sauszemes bruņrupuči

Testudinidae spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas; savvaļā notvertiem Centrochelys sulcata īpatņiem, ko pārdod galvenokārt komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle)

Sauszemes bruņrupuči

Astrochelys radiata (I)

Starainais bruņrupucis

Astrochelys yniphora (I)

Stūrainais bruņrupucis

Chelonoidis niger (I)

Galapagu bruņrupucis

Geochelone platynota (I)

Bruņrupucis

Gopherus flavomarginatus (I)

Meksikas goferbruņrupucis

Malacochersus tornieri (II)

Plakanais bruņrupucis

Psammobates geometricus (I)

Ģeometriskais bruņrupucis

Pyxis arachnoides (I)

Zirnekļbruņrupucis

Pyxis planicauda (I)

Zirnekļbruņrupucis

Testudo graeca (II)

Vidusjūras bruņrupucis

Testudo hermanni (II)

Hermaņa bruņrupucis

Testudo kleinmanni (I)

Kleinmaņa bruņrupucis

Testudo marginata (II)

Apmalotais bruņrupucis

Trionychidae

Mīkstbruņrupuči

Amyda cartilaginea (II)

Dienvidaustrumāzijas mīkstbruņrupucis

Apalone ferox (III Amerikas Savienotās Valstis)

Apalone mutica (III Amerikas Savienotās Valstis)

Apalone spinifera (III Amerikas Savienotās Valstis) (izņemot A pielikumā iekļauto pasugu)

Apalone spinifera atra (I)

Melnais mīkstbruņrupucis

Chitra spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Šaurgalvas mīkstbruņrupuči

Chitra chitra (I)

Mīkstbruņrupucis

Chitra vandijki (I)

Mīkstbruņrupucis

Cyclanorbis elegans (II)

Bruņrupucis

Cyclanorbis senegalensis (II)

Bruņrupucis

Cycloderma aubryi (II)

Bruņrupucis

Cycloderma frenatum (II)

Bruņrupucis

Dogania subplana (II)

Mīkstbruņrupucis

Lissemys ceylonensis (II)

Mīkstbruņrupucis

Lissemys punctata (II)

Indijas punktainais mīkstbruņrupucis

Lissemys scutata (II)

Birmas punktainais mīkstbruņrupucis

Nilssonia formosa (II)

Mīkstbruņrupucis

Nilssonia gangetica (I)

Gangas mīkstbruņrupucis

Nilssonia hurum (I)

Pāvacu mīkstbruņrupucis

Nilssonia leithii (II)

Mīkstbruņrupucis

Nilssonia nigricans (I)

Melnais mīkstbruņrupucis

Palea steindachneri (II)

Pasekstes mīkstbruņrupucis

Pelochelys spp. (II)

Milzu mīkstbruņrupuči

Pelodiscus axenaria (II)

Hunanas mīkstbruņrupucis

Pelodiscus maackii (II)

Amūras mīkstbruņrupucis

Pelodiscus parviformis (II)

Ķīnas mīkstbruņrupucis

Rafetus euphraticus (II)

Bruņrupucis

Rafetus swinhoei (II)

Jandzi mīkstbruņrupucis

Trionyx triunguis (II)

Bruņrupucis

AMPHIBIA

Abinieki

ANURA

Krupji un vardes

Aromobatidae

Indesvardes

Allobates femoralis (II)

Indesvarde

Allobates hodli (II)

Allobates myersi (II)

Indesvarde

Allobates zaparo (II)

Indesvarde

Anomaloglossus rufulus (II)

Indesvarde

Bufonidae

Krupji

Altiphrynoides spp. (I)

Krupji

Amietophrynus channingi (I)

Amietophrynus superciliaris (I)

Kamerūnas krupis

Atelopus zeteki (I)

Zatekas arlekīnvarde

Incilius periglenes (I)

Oranžzeltainais krupis

Nectophrynoides spp. (I)

Āfrikas dzīvdzemdētājkrupji

Nimbaphrynoides spp. (I)

Krupji

Calyptocephalellidae

Calyptocephalella gayi (III Čīle)

Čīles varde

Conrauidae

Vardes

Conraua goliath

Goliātvarde

Dendrobatidae

Raibvardes

Adelphobates spp. (II)

Ameerega spp. (II)

Andinobates spp. (II)

Dendrobates spp. (II)

Raibvardes

Epipedobates spp. (II)

Raibvardes

Excidobates spp. (II)

Hyloxalus azureiventris (II)

Raibvarde

Minyobates spp. (II)

Raibvardes

Oophaga spp. (II)

Phyllobates spp. (II)

Raibvardes

Ranitomeya spp. (II)

Dicroglossidae

Vardes

Euphlyctis hexadactylus (II)

Sešpirkstu varde

Hoplobatrachus tigerinus (II)

Tīģervarde

Hylidae

Kokuvardes

Agalychnis spp. (II)

Mantellidae

Mantellas vardes

Mantella spp. (II)

Mantellas vardes

Microhylidae

Tomātvardes

Dyscophus antongilii (II)

Tomātvarde

Dyscophus guineti (II)

Tomātvarde

Dyscophus insularis (II)

Tomātvarde

Scaphiophryne boribory (II)

Tomātvarde

Scaphiophryne gottlebei (II)

Gotlība šaurmutvarde

Scaphiophryne marmorata (II)

Tomātvarde

Scaphiophryne spinosa (II)

Tomātvarde

Myobatrachidae

Dienvidvardes

Rheobatrachus spp. (II) (izņemot Rheobatrachus silus un Rheobatrachus vitellinus)

Dienvidvardes

Telmatobiidae

Ūdensvardes

Telmatobius culeus (I)

Ūdensvarde

CAUDATA

Ambystomatidae

Ambistomas

Ambystoma dumerilii (II)

Pacuaro ambistoma

Ambystoma mexicanum (II)

Meksikas ambistoma

Cryptobranchidae

Milzu salamandras

Andrias spp. (I)

Milzu salamandras

Cryptobranchus alleganiensis (III Amerikas Savienotās Valstis)

Milzu salamandra

Hynobiidae

Āzijas salamandras

Hynobius amjiensis (III Ķīna)

Salamandridae

Salamandras un tritoni

Neurergus kaiseri (I)

Kaizera tritons

Paramesotriton hongkongensis (II)

Tritons

Salamandra algira (III Alžīrija)

ELASMOBRANCHII

Haizivis un rajas

CARCHARHINIFORMES

Carcharhinidae

Haizivis

Carcharhinus falciformis (II) (iekļaušana ir spēkā no 2017. gada 4. oktobra)

Zīdainā haizivs

Carcharhinus longimanus (II)

Okeāna baltspuru haizivs

Sphyrnidae

Āmurzivis

Sphyrna lewini (II)

Robainā āmurzivs

Sphyrna mokarran (II)

Milzu āmurzivs

Sphyrna zygaena (II)

Gludā āmurzivs

LAMNIFORMES

Alopiidae

Lapshaizivis

Alopias spp. (II) (iekļaušana ir spēkā no 2017. gada 4. oktobra)

Lapshaizivis

Cetorhinidae

Milzu haizivis

Cetorhinus maximus (II)

Milzu haizivs

Lamnidae

Baltās haizivis

Carcharodon carcharias (II)

Baltā haizivs

Lamna nasus (II)

Siļķu haizivs

MYLIOBATIFORMES

Myliobatidae

Manta spp. (II)

Velnrajas

Mobula spp. (II) (iekļaušana ir spēkā no 2017. gada 4. aprīļa)

Mobulīdrajas

Potamotrygonidae

Paratrygon aiereba (III Kolumbija)

Potamotrygon spp. (III Brazīlija) (Brazīlijas populācija)

Potamotrygon constellata (III Kolumbija)

Potamotrygon magdalenae (III Kolumbija)

Potamotrygon motoro (III Kolumbija)

Potamotrygon orbignyi (III Kolumbija)

Potamotrygon schroederi (III Kolumbija)

Potamotrygon scobina (III Kolumbija)

Potamotrygon yepezi (III Kolumbija)

ORECTOLOBIFORMES

Rhincodontidae

Vaļhaizivis

Rhincodon typus (II)

Vaļhaizivs

PRISTIFORMES

Pristidae

Zāģzivis

Pristidae spp. (I)

Zāģzivis

ACTINOPTERI

Zivis

ACIPENSERIFORMES

ACIPENSERIFORMES spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas)

Storveidīgie

Acipenseridae

Stores

Acipenser brevirostrum (I)

Strupdeguna store

Acipenser sturio (I)

Atlantijas store

ANGUILLIFORMES

Anguillidae

Zuši

Anguilla anguilla (II)

Zutis

CYPRINIFORMES

Catostomidae

Čukučana

Chasmistes cujus (I)

Čukučana

Cyprinidae

Karpas

Caecobarbus geertsii (II)

Karpa

Probarbus jullieni (I)

Karpa

OSTEOGLOSSIFORMES

Arapaimidae

Arapaima gigas (II)

Arapaima

Osteoglossidae

Arapaimas, kaulmēļzivis

Scleropages formosus (I)

Āzijas kaulmēļzivs

Scleropages inscriptus

PERCIFORMES

Labridae

Napoleonzivis

Cheilinus undulatus (II)

Napoleonzivs

Pomacanthidae

Holacanthus clarionensis (II)

Eņģeļzivs

Sciaenidae

Totoabas

Totoaba macdonaldi (I)

Makdonalda totoaba

SILURIFORMES

Pangasiidae

Sami

Pangasianodon gigas (I)

Milzu sams

Loricariidae

Hypancistrus zebra (III Brazīlija)

SYNGNATHIFORMES

Syngnathidae

Jūrasadatas, jūraszirdziņi

Hippocampus spp. (II)

Jūraszirdziņi

DIPNEUSTI

Plaušzivis

CERATODONTIFORMES

Neoceratodontidae

Austrālijas vienplaušzivis

Neoceratodus forsteri (II)

Austrālijas vienplaušzivs

COELACANTHI

Celakanti

COELACANTHIFORMES

Latimeriidae

Latimērijas

Latimeria spp. (I)

Latimērijas

ECHINODERMATA (JŪRASZVAIGZNES, JŪRASEŽI UN JŪRASGURĶI)

HOLOTHUROIDEA

Jūrasgurķi

ASPIDOCHIROTIDA

Stichopodidae

Jūrasgurķi

Isostichopus fuscus (III Ekvadora)

Brūnais jūrasgurķis

ARTHROPODA (POSMKĀJI)

ARACHNIDA

Zirnekļi un skorpioni

ARANEAE

Theraphosidae

Putnuzirnekļi, tarantuli

Aphonopelma albiceps (II)

Aphonopelma pallidum (II)

Tarantuls

Brachypelma spp. (II)

Tarantuli

SCORPIONES

Scorpionidae

Skorpioni

Pandinus dictator (II)

Pandinus gambiensis (II)

Skorpions

Pandinus imperator (II)

Imperatorskorpions

Pandinus roeseli (II)

INSECTA

Kukaiņi

COLEOPTERA

Vaboles

Lucanidae

Briežvaboles

Colophon spp. (III Dienvidāfrika)

Briežvaboles

Scarabaeidae

Skarabeji

Dynastes satanas (II)

Skarabejs

LEPIDOPTERA

Tauriņi

Nymphalidae

Agrias amydon boliviensis (III Bolīvija)

Morpho godartii lachaumei (III Bolīvija)

Prepona praeneste buckleyana (III Bolīvija)

Papilionidae

Dižtauriņi

Atrophaneura jophon (II)

Dižtauriņš

Atrophaneura palu

Dižtauriņš

Atrophaneura pandiyana (II)

Dižtauriņš

Bhutanitis spp. (II)

Dižtauriņi

Graphium sandawanum

Dižtauriņš

Graphium stresemanni

Dižtauriņš

Ornithoptera spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto sugu)

Dižtauriņi

Ornithoptera alexandrae (I)

Dižtauriņš

Papilio benguetanus

Papilio chikae (I)

Dižtauriņš

Papilio esperanza

Papilio homerus (I)

Dižtauriņš

Papilio hospiton (II)

Dižtauriņš

Papilio morondavana

Dižtauriņš

Papilio neumoegeni

Parides ascanius

Dižtauriņš

Parides hahneli

Dižtauriņš

Parnassius apollo (II)

Laimiņu dižtauriņš

Teinopalpus spp. (II)

Dižtauriņi

Trogonoptera spp. (II)

Dižtauriņi

Troides spp. (II)

Dižtauriņi

ANNELIDA (POSMTĀRPI UN DĒLES)

HIRUDINOIDEA

Žokļdēles

ARHYNCHOBDELLIDA

Hirudinidae

Žokļdēles

Hirudo medicinalis (II)

Medicīnas dēle jeb medicīnas žokļdēle

Hirudo verbana (II)

Eiropas žokļdēle

MOLLUSCA (GLIEMJI)

BIVALVIA

Gliemenes, ēdamgliemenes

MYTILOIDA

Mytilidae

Sāļūdens gliemenes

Lithophaga lithophaga (II)

Sāļūdens gliemene

UNIONOIDA

Unionidae

Saldūdens gliemenes, perlamutrenes

Conradilla caelata (I)

Perlamutrene

Cyprogenia aberti (II)

Perlamutrene

Dromus dromas (I)

Perlamutrene

Epioblasma curtisii (I)

Perlamutrene

Epioblasma florentina (I)

Perlamutrene

Epioblasma sampsonii (I)

Perlamutrene

Epioblasma sulcata perobliqua (I)

Perlamutrene

Epioblasma torulosa gubernaculum (I)

Perlamutrene

Epioblasma torulosa rangiana (II)

Perlamutrene

Epioblasma torulosa torulosa (I)

Perlamutrene

Epioblasma turgidula (I)

Perlamutrene

Epioblasma walkeri (I)

Perlamutrene

Fusconaia cuneolus (I)

Perlamutrene

Fusconaia edgariana (I)

Perlamutrene

Lampsilis higginsii (I)

Perlamutrene

Lampsilis orbiculata orbiculata (I)

Perlamutrene

Lampsilis satur (I)

Perlamutrene

Lampsilis virescens (I)

Perlamutrene

Plethobasus cicatricosus (I)

Perlamutrene

Plethobasus cooperianus (I)

Perlamutrene

Pleurobema clava (II)

Perlamutrene

Pleurobema plenum (I)

Perlamutrene

Potamilus capax (I)

Perlamutrene

Quadrula intermedia (I)

Perlamutrene

Quadrula sparsa (I)

Perlamutrene

Toxolasma cylindrella (I)

Perlamutrene

Unio nickliniana (I)

Perlamutrene

Unio tampicoensis tecomatensis (I)

Perlamutrene

Villosa trabalis (I)

Perlamutrene

VENEROIDA

Tridacnidae

Milzgliemenes

Tridacnidae spp. (II)

Milzgliemenes

CEPHALOPODA

NAUTILIDA

Nautilidae

Nautili

Nautilidae spp. (II)

Nautili

GASTROPODA

Gliemeži

MESOGASTROPODA

Strombidae

Spārngliemeži

Strombus gigas (II)

Milzu spārngliemezis

STYLOMMATOPHORA

Achatinellidae

Plaušgliemeži

Achatinella spp. (I)

Kātacu plaušgliemeži

Camaenidae

Gliemeži

Papustyla pulcherrima (II)

Gliemezis

Cepolidae

Polymita spp. (I)

Gliemeži

CNIDARIA (KORAĻĻI, UGUNSKORAĻĻI, AKTĪNIJAS)

ANTHOZOA

Koraļļi, aktīnijas

ANTIPATHARIA

ANTIPATHARIA spp. (II)

Melnie koraļļi

GORGONACEAE

Coralliidae

Sarkanie un sārtie koraļļi

Corallium elatius (III Ķīna)

Corallium japonicum (III Ķīna)

Corallium konjoi (III Ķīna)

Corallium secundum (III Ķīna)

HELIOPORACEA

Helioporidae

Zilie koraļļi

Helioporidae spp. (II) (ietver tikai sugu Heliopora coerulea) (6)

Zilie koraļļi

SCLERACTINIA

SCLERACTINIA spp. (II) (6)

Akmenskoraļļi

STOLONIFERA

Tubiporidae

Ērģeļkoraļļi

Tubiporidae spp. (II) (6)

Ērģeļkoraļļi

HYDROZOA

Hidrozoji

MILLEPORINA

Milleporidae

Ugunskoraļļi

Milleporidae spp. (II) (6)

Ugunskoraļļi

STYLASTERINA

Stylasteridae

Mežģīņkoraļļi

Stylasteridae spp. (II) (6)

Mežģīņkoraļļi

FLORA

AGAVACEAE

Agaves

Agave parviflora (I)

Sīkziedu agave

Agave victoriae-reginae (II) #4

Karalienes Viktorijas agave

Nolina interrata (II)

Dehesas lāčzāle

Yucca queretaroensis (II)

Juka

AMARYLLIDACEAE

Amariļļi

Galanthus spp. (II) #4

Sniegpulkstenītes

Sternbergia spp. (II) #4

Šternbergijas

ANACARDIACEAE

Operculicarya decaryi (II)

Operkulikārija

Operculicarya hyphaenoides (II)

Operkulikārija

Operculicarya pachypus (II)

Operkulikārija

APOCYNACEAE

Hoodia spp. (II) #9

Hūdijas

Pachypodium spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) #4

Pahipodijas

Pachypodium ambongense (I)

Pachypodium baronii (I)

Pachypodium decaryi (I)

Rauvolfia serpentina (II) #2

Čūskveida rauvolfija

ARALIACEAE

Arālijas

Panax ginseng (II) (tikai Krievijas Federācijas populācija; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas) #3

Žeņšeņs

Panax quinquefolius (II) #3

Pieclapu žeņšeņs

ARAUCARIACEAE

Araukārijas

Araucaria araucana (I)

Čīles araukārija

ASPARAGACEAE

Beaucarnea spp. (II)

Bokarnejas

BERBERIDACEAE

Bārbeles

Podophyllum hexandrum (II) #2

Himalaju podofils

BROMELIACEAE

Bromēlijas

Tillandsia harrisii (II) #4

Harisa tilandsija

Tillandsia kammii (II) #4

Kamma tilandsija

Tillandsia xerographica (II) (7) #4

Kserogrāfiskā tilandsija

CACTACEAE

Kaktusi

CACTACEAE spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un izņemot Pereskia spp., Pereskiopsis spp. un Quiabentia spp.) (8) #4

Kaktusi

Ariocarpus spp. (I)

Ariokarpi

Astrophytum asterias (I)

Zvaigžņu astrofits

Aztekium ritteri (I)

Acteku kaktuss

Coryphantha werdermannii (I)

Verdermaņa kaktuss

Discocactus spp. (I)

Diskokaktusi

Echinocereus ferreirianus ssp. lindsayi (I)

Kaktuss

Echinocereus schmollii (I)

Kaktuss

Escobaria minima (I)

Kaktuss

Escobaria sneedii (I)

Kaktuss

Mammillaria pectinifera (I) (ietver pasugu solisioides)

Kaktuss

Melocactus conoideus (I)

Kaktuss

Melocactus deinacanthus (I)

Kaktuss

Melocactus glaucescens (I)

Kaktuss

Melocactus paucispinus (I)

Kaktuss

Obregonia denegrii (I)

Kaktuss

Pachycereus militaris (I)

Kaktuss

Pediocactus bradyi (I)

Kaktuss

Pediocactus knowltonii (I)

Kaktuss

Pediocactus paradinei (I)

Kaktuss

Pediocactus peeblesianus (I)

Kaktuss

Pediocactus sileri (I)

Kaktuss

Pelecyphora spp. (I)

Kaktusi

Sclerocactus blainei (I)

Kaktuss

Sclerocactus brevihamatus ssp. tobuschii (I)

Kaktuss

Sclerocactus brevispinus (I)

Kaktuss

Sclerocactus cloverae (I)

Kaktuss

Sclerocactus erectocentrus (I)

Kaktuss

Sclerocactus glaucus (I)

Kaktuss

Sclerocactus mariposensis (I)

Kaktuss

Sclerocactus mesae-verdae (I)

Kaktuss

Sclerocactus nyensis (I)

Kaktuss

Sclerocactus papyracanthus (I)

Kaktuss

Sclerocactus pubispinus (I)

Kaktuss

Sclerocactus sileri (I)

Kaktuss

Sclerocactus wetlandicus (I)

Kaktuss

Sclerocactus wrightiae (I)

Kaktuss

Strombocactus spp. (I)

Kaktusi

Turbinicarpus spp. (I)

Kaktusi

Uebelmannia spp. (I)

Kaktusi

CARYOCARACEAE

Kariokāri

Caryocar costaricense (II) #4

Kostarikas kariokārs

COMPOSITAE (ASTERACEAE)

Asteres, margrietiņas

Saussurea costus (I) (jeb S. lappa, Aucklandia lappa, A. costus)

Kostu rūgtlape

CUCURBITACEAE

Zygosicyos pubescens (II) (jeb Xerosicyos pubescens)

Zigosīkija

Zygosicyos tripartitus (II)

Zigosīkija

CUPRESSACEAE

Cipreses

Fitzroya cupressoides (I)

Cipresveida ficroja

Pilgerodendron uviferum (I)

Četršķautņu pilgerodendrs

CYATHEACEAE

Diksonijas

Cyathea spp. (II) #4

Diksonijas

CYCADACEAE

Cikadejas

CYCADACEAE spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto sugu) #4

Cikadejas

Cycas beddomei (I)

Cika

DICKSONIACEAE

Diksonijas

Cibotium barometz (II) #4

Dicksonia spp. (II) (tikai Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas populācijas; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas. Ietver sinonīmus Dicksonia berteriana, D. externa, D. sellowiana un D. stuebelii) #4

Diksonijas

DIDIEREACEAE

Didjerijas

DIDIEREACEAE spp. (II) #4

Aluaudijas, didjerijas

DIOSCOREACEAE

Jamsi

Dioscorea deltoidea (II) #4

Deltveida diskoreja

DROSERACEAE

Rasenes

Dionaea muscipula (II) #4

Mušu dioneja

EBENACEAE

Ebenkoki

Diospyros spp. (II) (tikai Madagaskaras populācijas; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas) #5

EUPHORBIACEAE

Eiforbijas

Euphorbia spp. (II) #4

(tikai sukulentu sugas, izņemot:

1)	Euphorbia misera;

2)	mākslīgi pavairotus Euphorbia trigona šķirnes eksemplārus;

mākslīgi pavairotus Euphorbia lactea eksemplārus, kas uzpotēti uz mākslīgi pavairotiem Euphorbia neriifolia potcelmiem, ja tie ir:

—	pušķveida vai

—	vēdekļveida, vai

—	krāsaini mutanti;

mākslīgi pavairotus šķirnes Euphorbia“Milii” eksemplārus, ja tie ir:

—	viegli atpazīstami kā mākslīgi pavairoti eksemplāri un

—	introducēti Savienībā vai (re)eksportēti no tās partijās pa 100 un vairāk augiem,

kuriem šīs regulas noteikumus nepiemēro, un

5)	sugas, kas iekļautas A pielikumā)

Eiforbijas

Euphorbia ambovombensis (I)

Euphorbia capsaintemariensis (I)

Euphorbia cremersii (I) (ietver paveidu viridifolia un varietāti rakotozafyi)

Euphorbia cylindrifolia (I) (ietver pasugu tuberifera)

Euphorbia decaryi (I) (ietver varietātes ampanihyensis, robinsonii un sprirosticha)

Euphorbia francoisii (I)

Euphorbia handiensis (II)

Euphorbia lambii (II)

Euphorbia moratii (I) (ietver varietātes antsingiensis, bemarahensis un multiflora)

Euphorbia parvicyathophora (I)

Euphorbia quartziticola (I)

Euphorbia stygiana (II)

Euphorbia tulearensis (I)

FAGACEAE

Dižskābārži, ozoli

Quercus mongolica (III Krievijas Federācija) #5

Mongolijas ozols

FOUQUIERIACEAE

Fukjerijas

Fouquieria columnaris (II) #4

Kolonnveida fukjerija

Fouquieria fasciculata (I)

Kūlīšu fukjerija

Fouquieria purpusii (I)

GNETACEAE

Gnetumi

Gnetum montanum (III Nepāla) #1

JUGLANDACEAE

Riekstaugi

Oreomunnea pterocarpa (II) #4

Spārnaugļu oreomunneja

LAURACEAE

Aniba rosaeodora (II) (jeb A. duckei) #12

Rožu aniba

LEGUMINOSAE (FABACEAE)

Pākšaugi

Caesalpinia echinata (II) #10

Ežadatu cezalpīnija

Dalbergia spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļauto sugu) #15

Dalbergia nigra (I)

Melnā dalbergija

Dipteryx panamensis (III Kostarika / Nikaragva)

Panamas dipterikss

Guibourtia demeusei (II) #15

Giburtija

Guibourtia pellegriniana (II) #15

Giburtija

Guibourtia tessmannii (II) #15

Giburtija

Pericopsis elata (II) #5

Augstais perikopsis

Platymiscium pleiostachyum (II) #4

Zeltainā afromēzija

Pterocarpus erinaceus (II)

Pterokarps

Pterocarpus santalinus (II) #7

Sandalkoka pterokarps

Senna meridionalis (II)

Senna

LILIACEAE

Lilijas

Aloe spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas un sugu Aloe vera jeb Aloe barbadensis, kura šīs regulas pielikumos nav ietverta) #4

Alvejas

Aloe albida (I)

Aloe albiflora (I)

Aloe alfredii (I)

Aloe bakeri (I)

Aloe bellatula (I)

Aloe calcairophila (I)

Aloe compressa (I) (ietver varietātes paucituberculata, rugosquamosa un schistophila)

Aloe delphinensis (I)

Aloe descoingsii (I)

Aloe fragilis (I)

Aloe haworthioides (I) (ietver varietāti aurantiaca)

Aloe helenae (I)

Aloe laeta (I) (ietver varietāti maniaensis)

Aloe parallelifolia (I)

Aloe parvula (I)

Aloe pillansii (I)

Aloe polyphylla (I)

Aloe rauhii (I)

Aloe suzannae (I)

Aloe versicolor (I)

Aloe vossii (I)

MAGNOLIACEAE

Magnolijas

Magnolia liliifera var. obovata (III Nepāla) #1

Olu magnolija

MALVACEAE

Adansonia grandidieri (II) #16

Baobabs

MELIACEAE

Mahagoni, cedrelas

Cedrela fissilis (III Bolīvija, Brazīlija) #5

Cedrela lilloi (III Bolīvija, Brazīlija) #5

Cedrela odorata (III Bolīvija / Brazīlija. Papildus tam nacionālās populācijas iekļāvušas šādas valstis: Kolumbija, Gvatemala un Peru) #5

Smaržīgā cedrela

Swietenia humilis (II) #4

Zemais mahagons

Swietenia macrophylla (II) (dienvidu populācija; aptver Vidusameriku un Dienvidameriku un Karību jūras salas) #6

Amerikas mahagons

Swietenia mahagoni (II) #5

Īstais mahagons

NEPENTHACEAE

Nepentas

Nepenthes spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) #4

Tropiskās nepentas

Nepenthes khasiana (I)

Nepenta

Nepenthes rajah (I)

Nepenta

OLEACEAE

Olīvkoki, oši

Fraxinus mandshurica (III Krievijas Federācija) #5

Mandžūrijas osis

ORCHIDACEAE

Orhidejas

ORCHIDACEAE spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) (9) #4

Orhidejas

Šo regulu nepiemēro attiecībā uz šeit minētajām A pielikuma orhideju sugām, sējeņiem vai audu kultūrām, ja:

—	tās ir iegūtas cietā vai šķidrā barotnē in vitro un

—	atbilst definīcijai “mākslīgi pavairoti” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 865/2006 (10) 56. pantu, un

—	ievedot Savienībā vai (re)eksportējot no tās, tos pārvadā sterilos konteineros.

Aerangis ellisii (I)

Cephalanthera cucullata (II)

Cepurainā cefalantēra

Cypripedium calceolus (II)

Dzeltenā dzegužkurpīte

Dendrobium cruentum (I)

Goodyera macrophylla (II)

Saulenīte

Laelia jongheana (I)

Laelia lobata (I)

Liparis loeselii (II)

Lēzeļa lipare

Ophrys argolica (II)

Argosas ofrīda

Ophrys lunulata (II)

Pusmēness ofrīda

Orchis scopulorum (II)

Dzegužpuķe

Paphiopedilum spp. (I)

Pafiopēdijas

Peristeria elata (I)

Augstā peristērija

Phragmipedium spp. (I)

Fragmipēdijas

Renanthera imschootiana (I)

Imšota renantēra

Spiranthes aestivalis (II)

Vasaras spirante

OROBANCHACEAE

Brūnkātes

Cistanche deserticola (II) #4

Tuksneša cistanha

PALMAE (ARECACEAE)

Palmas

Beccariophoenix madagascariensis (II) #4

Palma

Dypsis decaryi (II) #4

Dekarī neodipsis

Dypsis decipiens (I)

Mānīgais hrizalidokarps

Lemurophoenix halleuxii (II)

Lemurpalma

Lodoicea maldivica (III Seišelas) #13

Seišelu palma

Marojejya darianii (II)

Palma

Ravenea louvelii (II)

Luvela raveneja

Ravenea rivularis (II)

Strautmalu raveneja

Satranala decussilvae (II)

Satranalas palma

Voanioala gerardii (II)

Meža kokospalma

PAPAVERACEAE

Magones

Meconopsis regia (III Nepāla) #1

Karaliskais mekonopsis

PASSIFLORACEAE

Adenia firingalavensis (II)

Adēnija

Adenia olaboensis (II)

Adēnija

Adenia subsessilifolia (II)

Adēnija

PEDALIACEAE

Pedālijas

Uncarina grandidieri (II)

Unkarina

Uncarina stellulifera (II)

Unkarina

PINACEAE

Priedes

Abies guatemalensis (I)

Gvatemalas baltegle

Pinus koraiensis (III Krievijas Federācija) #5

PODOCARPACEAE

Podokarpi

Podocarpus neriifolius (III Nepāla) #1

Oleandrlapu podokarps

Podocarpus parlatorei (I)

Parlatores podokarps

PORTULACACEAE

Portulakas, anakampserijas

Anacampseros spp. (II) #4

Anakampseras

Avonia spp. (II) #4

Lewisia serrata (II) #4

Zāģzobainā luīsija

PRIMULACEAE

Prīmulas, ciklamenas

Cyclamen spp. (II) (11) #4

Ciklamenas

RANUNCULACEAE

Gundegas

Adonis vernalis (II) #2

Pavasara adoniss

Hydrastis canadensis (II) #8

Kanādas zeltsakne

ROSACEAE

Rozes, ķirši

Prunus africana (II) #4

Āfrikas ķirsis

RUBIACEAE

Rubija

Balmea stormiae (I)

Rubija

SANTALACEAE

Osyris lanceolata (II) (tikai Burundi, Etiopijas, Kenijas, Ruandas, Ugandas un Tanzānijas Savienotās Republikas populācijas; pārējās populācijas šīs regulas pielikumos nav iekļautas) #2

Sandalkoks

SARRACENIACEAE

Saracēnijas

Sarracenia spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) #4

Saracēnijas

Sarracenia oreophila (I)

Kalnu saracēnija

Sarracenia rubra ssp. alabamensis (I)

Alabamas saracēnija

Sarracenia rubra ssp. jonesii (I)

Saracēnija

SCROPHULARIACEAE

Cūknātres

Picrorhiza kurrooa (II) (neietver Picrorhiza scrophulariiflora) #2

Cūknātre

STANGERIACEAE

Stangērijas

Bowenia spp. (II) #4

Bovēnijas

Stangeria eriopus (I)

Stangērija

TAXACEAE

Īves

Taxus chinensis un šīs sugas infraspecifiskie taksoni (II) #2

Ķīnas īve

Taxus cuspidata un šīs sugas infraspecifiskie taksoni (II) (12) #2

Japānas īve

Taxus fuana un šīs sugas infraspecifiskie taksoni (II) #2

Tibetas īve

Taxus sumatrana un šīs sugas infraspecifiskie taksoni (II) #2

Sumatras īve

Taxus wallichiana (II) #2

Himalaju īve

THYMELAEACEAE (AQUILARIACEAE)

Akvilārijas, ramīni

Aquilaria spp. (II) #14

Akvilārijas

Gonystylus spp. (II) #4

Gonistīli

Gyrinops spp. (II) #14

Akvilārijas

TROCHODENDRACEAE (TETRACENTRACEAE)

Tetracentroni

Tetracentron sinense (III Nepāla) #1

VALERIANACEAE

Baldriāni

Nardostachys grandiflora (II) #2

VITACEAE

Cyphostemma elephantopus (II)

Lazampasika

Cyphostemma laza (II)

Laza

Cyphostemma montagnacii (II)

Lazambohitra

WELWITSCHIACEAE

Velvīčijas

Welwitschia mirabilis (II) #4

Brīnumainā velvīčija

ZAMIACEAE

Zamijas

ZAMIACEAE spp. (II) (izņemot A pielikumā iekļautās sugas) #4

Zamijas

Ceratozamia spp. (I)

Ceratozamijas

Encephalartos spp. (I)

Encefalartijas

Microcycas calocoma (I)

Krāšņmatu mikrocika

Zamia restrepoi (I)

ZINGIBERACEAE

Ingveraugi

Hedychium philippinense (II) #4

Filipīnu hedīcija

Siphonochilus aethiopicus (II) (Mozambikas, Dienvidāfrikas, Svazilendas un Zimbabves populācijas)

Savvaļas ingvers

ZYGOPHYLLACEAE

Gvajaki

Bulnesia sarmientoi (II) #11

Gvajaks

Guaiacum spp. (II) #2

Gvajaki

	D pielikums	Vispārpieņemtais nosaukums
FAUNA
CHORDATA (HORDAIŅI)
MAMMALIA		Zīdītāji
CARNIVORA
Canidae		Suņi, lapsas, vilki
	Vulpes vulpes griffithi (III Indija) §1	Eirāzijas lapsa
	Vulpes vulpes montana (III Indija) §1	Eirāzijas lapsa
	Vulpes vulpes pusilla (III Indija) §1	Eirāzijas lapsa
Mustelidae		Āpši, caunas, zebiekstes u.c.
	Mustela altaica (III Indija) §1	Altaja solongoja
	Mustela erminea ferghanae (III Indija) §1	Holarktikas sermulis
	Mustela kathiah (III Indija) §1	Zebiekste
	Mustela sibirica (III Indija) §1	Sibīrijas kolonoks
DIPROTODONTIA
Macropodidae		Ķenguri, valabiji
	Dendrolagus dorianus	Dorijas kokķengurs
	Dendrolagus goodfellowi	Gudfelova kokķengurs
	Dendrolagus matschiei	Matšija kokķengurs
	Dendrolagus pulcherrimus	Kokķengurs
	Dendrolagus stellarum	Kokķengurs
AVES		Putni
ANSERIFORMES
Anatidae		Pīles, zosis, gulbji
	Anas melleri	Mellera peldpīle
COLUMBIFORMES
Columbidae		Ūbeles, baloži
	Columba oenops	Balodis
	Didunculus strigirostris	Zobainais balodis
	Ducula pickeringii	Balodis
	Gallicolumba crinigera	Balodis
	Ptilinopus marchei	Ūbele
	Turacoena modesta	Ūbele
GALLIFORMES
Cracidae		Kokuvistas, cekulvistas, gvano
	Crax alector	Gludknābja cekulvista
	Pauxi unicornis	Dienvidu ķivervista
	Penelope pileata	Gvano
Megapodiidae		Lielkājvistas
	Eulipoa wallacei	Lielkājvista
Phasianidae		Rubeņi, pērļu vistiņas, irbes, fazāni, tragopāni
	Arborophila gingica	Irbe
	Lophura bulweri	Baltastes fazāns
	Lophura diardi	Siāmas fazāns
	Lophura inornata	Salvadori fazāns
	Syrmaticus reevesii §2	Karaliskais fazāns
PASSERIFORMES
Bombycillidae		Zīdastes
	Bombycilla japonica	Japānas zīdaste
Corvidae		Vārnas, žagatas, sīļi
	Cyanocorax caeruleus	Debesszilais sīlis
	Cyanocorax dickeyi	Cekulsīlis
Cotingidae		Kotingi
	Procnias nudicollis	Kotings
Emberizidae		Stērstes
	Dacnis nigripes	Stērste
	Sporophila falcirostris	Stērste
	Sporophila frontalis	Stērste
	Sporophila hypochroma	Stērste
	Sporophila palustris	Stērste
Estrildidae		Punduržubītes
	Amandava amandava	Punduržubīte
	Cryptospiza reichenovii	Punduržubīte
	Erythrura coloria	Punduržubīte
	Erythrura viridifacies	Punduržubīte
	Estrilda quartinia (tirdzniecībā bieži kā Estrilda melanotis)	Punduržubīte
	Hypargos niveoguttatus	Punduržubīte
	Lonchura griseicapilla	Punduržubīte
	Lonchura punctulata	Punduržubīte
	Lonchura stygia	Punduržubīte
Fringillidae		Žubītes
	Carduelis ambigua	Žubīte
	Carduelis atrata	Žubīte
	Kozlowia roborowskii	Žubīte
	Pyrrhula erythaca	Svilpis
	Serinus canicollis	Žubīte
	Serinus citrinelloides hypostictus (tirdzniecībā bieži kā Serinus citrinelloides)	Žubīte
Icteridae		Amerikas vālodzes
	Sturnella militaris	Trupiāls
Muscicapidae		Mušķērāji
	Cochoa azurea	Mušķērājs
	Cochoa purpurea	Mušķērājs
	Garrulax formosus	Mušķērājs
	Garrulax galbanus	Mušķērājs
	Garrulax milnei	Mušķērājs
	Niltava davidi	Mušķērājs
	Stachyris whiteheadi	Mušķērājs
	Swynnertonia swynnertoni (jeb Pogonicichla swynnertoni)	Mušķērājs
	Turdus dissimilis	Mežastrazds
Pittidae		Pitas
	Pitta nipalensis	Pita
	Pitta steerii	Pita
Sittidae		Dzilnīši
	Sitta magna	Lielais dzilnītis
	Sitta yuanensis	Juņnaņas dzilnītis
Sturnidae		Strazdi
	Lamprotornis regius	Strazds
	Mino dumontii	Strazds
	Sturnus erythropygius	Strazds
REPTILIA		Rāpuļi
SAURIA
Agamidae
	Physignathus cocincinus	Ķirzaka
Gekkonidae		Gekoni
	Rhacodactylus auriculatus	Jaunkaledonijas ausainais gekons
	Rhacodactylus ciliatus	Gekons
	Rhacodactylus leachianus	Gekons
	Teratoscincus microlepis	Gekons
	Teratoscincus scincus	Gekons
Gerrhosauridae		Bruņķirzakas (dzelkņastes)
	Zonosaurus karsteni	Joslaste
	Zonosaurus quadrilineatus	Joslaste
Iguanidae
	Ctenosaura quinquecarinata	Iguāna
Scincidae		Scinki
	Tribolonotus gracilis	Scinks
	Tribolonotus novaeguineae	Scinks
SERPENTES
Colubridae		Zalkši, ūdensčūskas
	Elaphe carinata §1	Zalktis
	Elaphe radiata §1	Zalktis
	Elaphe taeniura §1	Tievastes kāpelētājzalktis
	Enhydris bocourti §1	Zalktis
	Homalopsis buccata §1	Ūdenszalktis
	Langaha nasuta	Zalktis
	Leioheterodon madagascariensis	Zalktis
	Ptyas korros §1	Lielacis
	Rhabdophis subminiatus §1	Zalktis
Hydrophiidae		Jūrasčūskas
	Lapemis curtus (ietver Lapemis hardwickii) §1	Jūrasčūska
Viperidae		Odzes
	Calloselasma rhodostoma §1	Odze
AMPHIBIA
ANURA		Krupji un vardes
Dicroglossidae		Vardes
	Limnonectes macrodon	Varde
Hylidae		Kokuvardes
	Phyllomedusa sauvagii	Lapuvarde
Leptodactylidae		Vidusamerikas un Dienvidamerikas vardes
	Leptodactylus laticeps	Varde
Ranidae		Vardes
	Pelophylax shqiperica	Varde
CAUDATA
Hynobiidae		Āzijas salamandras
	Ranodon sibiricus	Sibīrijas salamandra
Plethodontidae		Bezplaušu salamandras
	Bolitoglossa dofleini	Salamandra
Salamandridae		Tritoni un salamandras
	Cynops ensicauda	Zobenastes tritons
	Echinotriton andersoni	Andersona salamandra
	Laotriton laoensis	Tritons
	Liangshantriton taliangensis
	Paramesotriton spp. (izņemot B pielikumā iekļautās sugas)	Tritoni
	Tylototriton spp.	Krokodiltritoni
ACTINOPTERYGII		Zivis
PERCIFORMES
Apogonidae
	Pterapogon kauderni	Bangajas kardinālzivs
ARTHROPODA (POSMKĀJI)
INSECTA		Kukaiņi
LEPIDOPTERA		Tauriņi
Papilionidae		Dižtauriņi
	Baronia brevicornis	Dižtauriņš
	Papilio grosesmithi
	Papilio maraho	Dižtauriņš
MOLLUSCA (GLIEMJI)
GASTROPODA
Haliotidae
	Haliotis midae	Dienvidāfrikas ausgliemezis
FLORA
AGAVACEAE		Agaves
	Calibanus hookeri
	Dasylirion longissimum	Visgarā dazilīrija
ARACEAE		Ārumas
	Arisaema dracontium	Arizema
	Arisaema erubescens
	Arisaema galeatum
	Arisaema nepenthoides
	Arisaema sikokianum
	Arisaema thunbergii var. urashima
	Arisaema tortuosum
	Biarum davisii ssp. marmarisense
	Biarum ditschianum
COMPOSITAE (ASTERACEAE)		Asteres, margrietiņas
	Arnica montana §3	Kalnu arnika
	Othonna cacalioides
	Othonna clavifolia
	Othonna hallii
	Othonna herrei
	Othonna lepidocaulis
	Othonna retrorsa
ERICACEAE		Virši, rododendri
	Arctostaphylos uva-ursi §3	Parastā miltene
GENTIANACEAE		Genciānas
	Gentiana lutea §3	Dzeltenā drudzene
LILIACEAE		Lilijas
	Trillium pusillum	Sīkā trillija
	Trillium rugelii	Trillija
	Trillium sessile	Sēdošā trillija
LYCOPODIACEAE		Staipekņi
	Lycopodium clavatum §3	Vālīšu staipeknis
MELIACEAE		Mahagoni, cedrelas
	Cedrela montana §4
	Cedrela oaxacensis §4
	Cedrela salvadorensis §4
	Cedrela tonduzii §4
MENYANTHACEAE		Puplakši
	Menyanthes trifoliata §3	Trejlapu puplaksis
PARMELIACEAE		Parmēlijas
	Cetraria islandica §3	Islandes ķērpis
PASSIFLORACEAE		Kvēlziedes
	Adenia glauca	Adēnija
	Adenia pechuelli	Adēnija
PEDALIACEAE		Sezams, harpagofīti
	Harpagophytum spp. §3	Harpagofīti
PORTULACACEAE		Portulakas, anakampserijas
	Ceraria carrissoana
	Ceraria fruticulosa
SELAGINELLACEAE		Selaginellas
	Selaginella lepidophylla	Zvīņlapu selaginella

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(2) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(3) Vienīgi, lai atļautu vikuņas (Vicugna vicugna) vilnas šķiedras un tās apstrādes produktu starptautisku tirdzniecību tad, ja minētā vilna ir nocirpta dzīvām vikuņām. Šādas šķiedras apstrādes produktu tirdzniecība drīkst notikt tikai saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem:

ikvienai fiziskai vai juriskai personai, kas vikuņas vilnas šķiedru apstrādā auduma vai apģērba ražošanas nolūkā, ir jālūdz attiecīgo izcelsmes valsts iestāžu [izcelsmes valstis ir valstis, kurās šī suga ir sastopama, proti, Argentīna, Bolīvija, Čīle, Ekvadora un Peru] atļauja izmantot “vikuņas izcelsmes valsts” vārdisko apzīmējumu, marķējumu vai logotipu, kas apstiprināts sugas areāla valstīs, kuras parakstījušas Konvenciju par vikuņu saglabāšanu un audzēšanu;

tirgū laistajiem audumiem vai apģērbiem jābūt marķētiem vai identificētiem saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem:

starptautiskajā tirdzniecībā ar audumiem, kas darināti no dzīvām vikuņām nocirptas vilnas, neatkarīgi no tā, vai audums izgatavots sugas areāla valstī vai ārpus tās, ir jāizmanto vārdiskais apzīmējums, marķējums vai logotips, kas ļauj identificēt izcelsmes valsti. VICUÑA [IZCELSMES VALSTS] vārdiskajam apzīmējumam, marķējumam vai logotipam jābūt šādā veidolā:

Šim vārdiskajam apzīmējumam, marķējumam vai logotipam jābūt auduma kreisajā pusē. Auduma eģes malās jābūt norādei VICUÑA [IZCELSMES VALSTS];

ii)

starptautiskajā tirdzniecībā ar apģērbiem, kas darināti no dzīvām vikuņām nocirptas vilnas, neatkarīgi no tā, vai apģērbs izgatavots sugas areāla valstī vai ārpus tās, ir jāizmanto b)i) punktā norādītais vārdiskais apzīmējums, marķējums vai logotips. Šim vārdiskajam apzīmējumam, marķējumam vai logotipam jābūt uz apģērbā iestrādātas etiķetes. Ja apģērbs izgatavots ārpus izcelsmes valsts, papildus b)i) punktā minētajam vārdiskajam apzīmējumam, marķējumam vai logotipam jānorāda arī apģērba izgatavošanas valsts;

c)	starptautiskajā tirdzniecībā ar amatniecības darinājumiem no dzīvām vikuņām nocirptas vilnas, ja tie izgatavoti sugas areāla valstī, ir jāizmanto šāda izskata vārdiskais apzīmējums, marķējums vai logotips VICUÑA [IZCELSMES VALSTS] – ARTESANÍA:

d)	ja audumu vai apģērbu izgatavo no dažādās izcelsmes valstīs iegūtas dzīvām vikuņām nocirptas vilnas, jānorāda visu vilnas izcelsmes valstu vārdiskais apzīmējums, marķējums vai logotips, kā paredzēts b)i) un b)ii) punktā;

e)	visus pārējos īpatņus uzskata par I papildinājumā uzskaitītu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.

(4) Konvencijas II papildinājumā minētas visas sugas, izņemot Balaena mysticetus, Eubalaena spp., Balaenoptera acutorostrata (izņemot Rietumgrenlandes populāciju), Balaenoptera bonaerensis, Balaenoptera borealis, Balaenoptera edeni, Balaenoptera musculus, Balaenoptera omurai, Balaenoptera physalus, Megaptera novaeangliae, Orcaella brevirostris, Orcaella heinsohni, Sotalia spp., Sousa spp., Eschrichtius robustus, Lipotes vexillifer, Caperea marginata, Neophocaena asiaeorientalis, Neophocaena phocaenoides, Phocoena sinus, Physeter macrocephalus, Platanista spp., Berardius spp., Hyperoodon spp., kas ir minētas I papildinājumā. Konvencijas II papildinājumā minēto sugu īpatņus, tostarp to produktus un pārstrādes produktus, kas nav komerciālam nolūkam paredzēti gaļas produkti un ko Grenlandes iedzīvotāji iegūst, kā noteikts attiecīgās kompetentās iestādes izdotā licencē, uzskata par iekļautiem B pielikumā. Savvaļā notvertiem dzīviem Tursiops truncatus Melnās jūras populācijas īpatņiem, ko pārdod galvenokārt komerciālā nolūkā, gada eksporta kvota ir nulle.

(5) Botsvānas, Namībijas, Dienvidāfrikas un Zimbabves populācijas (uzskaitītas B pielikumā):

Atļauta ir tikai: a) medību trofeju tirdzniecība nekomerciālā nolūkā; b) dzīvu dzīvnieku tirdzniecība, ja dzīvniekus izved uz piemērotiem un pieņemamiem galamērķiem, kā definēts Pušu konferences 11.20. rezolūcijā (Botsvāna un Zimbabve), vai ja tirdzniecība notiek saskaņā ar in situ sugas aizsardzības programmām (Namībija un Dienvidāfrika); c) ādu tirdzniecība; d) apmatojuma tirdzniecība; e) ādas izstrādājumu tirdzniecība komerciālā un nekomerciālā nolūkā (Botsvāna, Namībija un Dienvidāfrika) un nekomerciālā nolūkā (Zimbabve); f) individuāli marķētu, sertificētu un gatavos juvelierizstrādājumos iestrādātu ziloņkaula rotu jeb ekipu tirdzniecība nekomerciālā nolūkā (Namībija) un ziloņkaula grebumu tirdzniecība – nekomerciālā nolūkā (Zimbabve); g) tirdzniecība ar reģistrētu neapstrādātu ziloņkaulu (Botsvāna, Namībija, Dienvidāfrika un Zimbabve; veseli triekņi un to gabali), ja ievēro šādus nosacījumus: i) tirgo vienīgi no reģistrētiem valdības krājumiem, kuru izcelsme ir konkrētajā valstī (izņemot atsavinātu vai nezināmas izcelsmes ziloņkaulu), ii) pārdod tikai tirdzniecības partneriem, kurus pārbaudījis Sekretariāts pēc apspriešanās ar Pastāvīgo komiteju, šādi nodrošinot pietiekamu regulējumu ar valsts tiesību aktiem un iekšzemes tirdzniecības uzraudzību, lai nepieļautu importētā ziloņkaula reeksportu un lai tiktu ievērotas visas Pušu konferences 10.10. rezolūcijas (pārskatīta Pušu konferences 14. sesijā) prasības par vietējo ražošanu un tirdzniecību, iii) netirgo, pirms Sekretariāts nav pārbaudījis datus par potenciālajām importētājvalstīm un reģistrētajiem valdības krājumiem, iv) tirgo neapstrādātu ziloņkaulu, ievērojot nosacījumus pārdošanai no reģistrētiem valdības ziloņkaula krājumiem, kuru apmērs saskaņots Pušu konferences 12. sesijā un ir 20 000 kg (Botsvāna), 10 000 kg (Namībija) un 30 000 kg (Dienvidāfrika), v) papildus Pušu konferences 12. sesijā saskaņotajiem daudzumiem valdības īpašumā esošu ziloņkaulu, kura izcelsme ir Botsvānā, Namībijā, Dienvidāfrikā un Zimbabvē, kurš reģistrēts līdz 2007. gada 31. janvārim un kuru Sekretariāts ir pārbaudījis, drīkst pārdot un nosūtīt kopā ar iepriekš g) iv) punktā minēto ziloņkaulu (tikai viens pārdevums uz katru galamērķi) stingrā Sekretariāta uzraudzībā, vi) ieņēmumus no tirdzniecības izmanto tikai un vienīgi ziloņu saglabāšanai, vietējo kopienu saglabāšanas un attīstības programmām ziloņu areālā vai tā tuvumā un vii) no papildu daudzumiem, kas minēti g) v) punktā, tirgo vienīgi pēc tam, kad Pastāvīgā komiteja ir atzinusi, ka iepriekš minētie nosacījumi ir izpildīti; h) no Pušu konferences 14. sesijas līdz laikam, kad apritēs deviņi gadi, kopš noticis minētais viens ziloņkaula pārdevums uz vienu galamērķi, kurš jāveic saskaņā ar g) i), g) ii), g) iii), g) vi) un g) vii) punkta noteikumiem, Pušu konference nepieņems turpmākus priekšlikumus par tāda ziloņkaula tirdzniecību, kura izcelsme ir no populācijām, kas jau ir iekļautas B pielikumā. Pēc tam šādus turpmākus priekšlikumus izskatīs saskaņā ar 14.77. un 14.78. lēmumu (pārskatīti Pušu konferences 15. sesijā). Pēc Sekretariāta ierosinājuma Pastāvīgā komiteja var nolemt daļēji vai pilnībā pārtraukt minēto tirdzniecību, ja eksportētājas vai importētājas valstis neievēro noteikumus vai ja ir pierādīts, ka šī tirdzniecība nelabvēlīgi ietekmē citas ziloņu populācijas. Visus pārējos īpatņus uzskata par A pielikumā iekļautu sugu īpatņiem un attiecīgi regulē to tirdzniecību.

(6) Šī regula neattiecas uz

fosilijām,

koraļļu smiltīm, t. i., uz materiālu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no smalki sadrupinātiem nedzīvu koraļļu fragmentiem, kuru diametrs nepārsniedz 2 mm un kas nav identificējams ģints līmenī, un kas var ietvert arī foraminīferu, gliemju un vēžveidīgo čaulu un koraļļaļģu atliekas,

koraļļu fragmentiem (tostarp ar granti un šķembām), t. i., uz atsevišķiem nolūzušiem nedzīvu koraļļu pirkstveida fragmentiem un citu materiālu no 2 līdz 30 mm garumā, mērot jebkurā virzienā, un ja tie nav identificējami ģints līmenī.

(7) To eksemplāru tirdzniecība, kuru izcelsmes kods ir A, ir atļauta tikai tad, ja tirgotajiem eksemplāriem ir katafili.

(8) Šī regula neattiecas uz šādiem mākslīgi pavairotiem hibrīdu un/vai šķirņu eksemplāriem:

Hatiora x graeseri

Schlumbergera x buckleyi

Schlumbergera russelliana x Schlumbergera truncata

Schlumbergera orssichiana x Schlumbergera truncata

Schlumbergera opuntioides x Schlumbergera truncata

Schlumbergera truncata (šķirne)

Cactaceae spp. krāsainie bezhlorofila mutanti, kas uzpotēti uz šādiem potcelmiem: Harrisia“Jusbertii”, Hylocereus trigonus vai Hylocereus undatus

Opuntia microdasys (šķirne).

(9) Šī regula neattiecas uz mākslīgi pavairotiem Cymbidium, Dendrobium, Phalaenopsis un Vanda hibrīdiem, ja eksemplārus ir viegli pazīt kā mākslīgi pavairotus, un tiem nav savvaļā ievāktu augu pazīmju (vākšanas radīti mehāniski bojājumi vai izteikta dehidratācija, manāma nevienādu augšanas apstākļu ietekme, atšķirīgs viena taksona augu izmērs un forma vienā sūtījumā, uz lapām atrodamas aļģes vai citi epifīti, kukaiņu vai kaitēkļu nodarīti bojājumi u. c.) un

ja augi sūtījumā nezied, šie eksemplāri jātirgo sūtījumu veidā, un sūtījums ir individuāli konteineri (piemēram, kartona, zāģmateriālu, vai redeļu kastes vai atsevišķi plaukti no īpaši dārzkopībai paredzētajiem CC konteineriem), kuros katrā ir vismaz 20 viena veida hibrīdaugu; vienā konteinerā esošajiem augiem jābūt praktiski vienādiem un veselīgiem; sūtījumam jāpievieno dokumenti (piemēram, rēķins), kuros skaidri norādīts katra veida hibdrīdaugu skaits, vai

ja augi sūtījumā zied un katram eksemplāram pilnībā izplaucis ir vismaz viens zieds, nav īpašu prasību par eksemplāru minimālo skaitu sūtījumā, toties tiem jābūt profesionāli apstrādātiem pārdošanai mazumtirdzniecībā, t.i., marķētiem ar drukātām etiķetēm vai iepakotiem apdrukātā iepakojumā, uz kura norādīts hibrīda nosaukums un galīgās apstrādes valsts. Norādēm jābūt skaidri redzamām un viegli pārbaudāmām. Ja iepriekš aprakstītā atbrīvojuma piemērošana konkrētajiem augiem nav neapšaubāma, jāpievieno attiecīgi CITES dokumenti.

(10) Komisijas 2006. gada 4. maija Regula (EK) Nr. 865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ieviešanu (OV L 166, 19.6.2006., 1. lpp.).

(11) Šī regula neattiecas uz mākslīgi pavairotiem Cyclamen persicum šķirņu eksemplāriem. Šis atbrīvojums tomēr neattiecas uz eksemplāriem, ko pārdod kā neizdīgušus gumus.

(12) Šo regulu nepiemēro dzīviem, mākslīgi pavairotiem Taxus cuspidata hibrīdiem un šķirnes augiem podiņos vai citos mazizmēra konteineros, ja katram sūtījumam pievieno etiķeti vai dokumentu ar taksona vai taksonu nosaukumu un norādi “mākslīgi pavairots”.

1.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/99

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/161

(2017. gada 31. janvāris),

ar kuru labo Regulas (ES) Nr. 139/2014, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, redakciju franču valodā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 8.a panta 5. punktu

tā kā:

(1)	Komisijas Regulas (ES) Nr. 139/2014 (2), ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem, redakcijā franču valodā ir ieviesušās kļūdas. Tāpēc nepieciešams izdarīt labojumus minētās regulas II un IV pielikuma redakcijā franču valodā. Tas neskar pārējo valodu redakcijas.

(2)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 139/2014 būtu attiecīgi jālabo.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

(Attiecas tikai uz redakciju franču valodā.)

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 31. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 12. februāra Regula (ES) Nr. 139/2014, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 44, 14.2.2014., 1. lpp.).

1.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/101

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/162

(2017. gada 31. janvāris),

ar ko iepriekšējos gados notikušās citu krājumu pārzvejas dēļ veic atvilkumus no nozvejas kvotām, kas 2016. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/2226, ar kuru iepriekšējos gados notikušās pārzvejas dēļ veic atvilkumus no nozvejas kvotām, kas 2016. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 105. panta 1., 2., 3. un 5. punktu,

tā kā:

(1)

Nozvejas kvotas 2015. gadam tika noteiktas ar:

—	Padomes Regulu (ES) Nr. 1221/2014 (2),

—	Padomes Regulu (ES) Nr. 1367/2014 (3),

—	Padomes Regulu (ES) 2015/104 (4) un

—	Padomes Regulu (ES) 2015/106 (5).

(2)

Nozvejas kvotas 2016. gadam tika noteiktas ar:

—	Regulu (ES) Nr. 1367/2014,

—	Padomes Regulu (ES) 2015/2072 (6),

—	Padomes Regulu (ES) 2016/72 (7) un

—	Padomes Regulu (ES) 2016/73 (8).

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts ir pārsniegusi tai iedalītās nozvejas kvotas, Komisija veic atvilkumus no attiecīgās dalībvalsts turpmākajām nozvejas kvotām.

(4)	Pamatojoties uz pārzveju iepriekšējos gados, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2226 (9) ir noteikti atvilkumi no nozvejas kvotām, kas pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem 2016. gadā.

(5)	Tomēr dažām dalībvalstīm atvilkumus no krājumiem iedalītajām un pārzvejotajām kvotām saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2226 nevarēja veikt, jo 2016. gadā šādas kvotas minētajām dalībvalstīm nebija pieejamas.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktā paredzēts, ka tad, ja atvilkumus par pārzvejotu kvotu nevar veikt nākamajā gadā pēc pārzvejas, jo attiecīgajai dalībvalstij minētā kvota nav pieejama, atvilkumus var veikt no kvotas, kas pieejama attiecībā uz citiem krājumiem tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai ar to pašu komerciālo vērtību. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu 2012/C 72/07 (10), ņemot vērā nepieciešamību novērst izmetumus jauktu sugu zvejniecībās, šādus atvilkumus būtu vēlams veikt no kvotām, kas iedalītas krājumiem, no kuriem zvejoja tā pati flote, kas pārsniedza kvotu.

(7)

Dažos gadījumos apmaiņa ar zvejas iespējām, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (11) 16. panta 8. punktu, deva iespēju veikt daļējus atvilkumus no tiem pašiem krājumiem saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/2226 noteikumiem. Atlikušie daudzumi būtu jāatvelk no citu krājumu kvotām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktu.

(8)	Ar attiecīgajām dalībvalstīm notika apspriešanās par ierosinātajiem atvilkumiem no kvotām, kas iedalītas citiem krājumiem, kuri nav pārzvejotie krājumi.

(9)

Spānija 2015. gadā ir pārzvejojusi savu kvotu rajveidīgajām zivīm Savienības ūdeņos ICES VIII un IX apakšapgabalā (SRX/89-C). Spānija 2016. gada 30. septembra vēstulē lūdza veikt attiecīgo atvilkumu divu gadu laikā. Ņemot vērā iesniegto informāciju un to, ka ievērojams kvotas samazinājums izraisītu pārmērīgus attiecīgās sugas izmetumus, saskaņā ar paziņojuma 2012/C 72/07 3. punkta b) apakšpunktu minētajam lūgumam var piekrist.

(10)

Attiecībā uz tūbīšu zveju ICES IIa un IIIa rajona un IV apakšapgabala ģeogrāfiskajā apgabalā, ņemot vērā to, ka Dānija ir pārzvejojusi kopējo pieļaujamo nozveju 1. pārvaldības apgabalā, kas definēts Regulas (ES) 2015/104 IID pielikumā, ir jāveic atvilkumi. Lai uzraudzītu tūbīšu daudzumu, 2016. gadā šajos ūdeņos bija atļauts veikt to minimālu nozveju. Tomēr tad, ja tiek veikti minētie atvilkumi, nav iespējams tūbīšu pārvaldībā saglabāt Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikto uzraudzības sistēmu (12). Tāpēc atvilkumi attiecībā uz kvotām, kuras Dānija 2015. gadā pārsniegusi minētajā apgabalā, būtu jāveic no 3. tūbīšu pārvaldības apgabala kvotas.

(11)

Turklāt daži Īstenošanas regulā (ES) 2016/2226 paredzētie atvilkumi šķiet lielāki par pielāgoto kvotu, kas pieejama 2016. gadā, un tāpēc šos atvilkumus minētajā gadā nevar veikt pilnībā. Saskaņā ar paziņojumu 2012/C 72/07 atlikušie daudzumi būtu jāatvelk no pielāgotajām kvotām, kas pieejamas turpmākajos gados, līdz pārzvejotais daudzums tiek atgūts.

(12)	Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2016/2226 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulās (ES) Nr. 1367/2014, (ES) 2015/2072, (ES) 2016/72 un (ES) 2016/73 noteiktās nozvejas kvotas 2016. gadam, kuras minētas šīs regulas I pielikumā, samazina, piemērojot atvilkumus alternatīviem krājumiem, kas norādīti minētajā pielikumā.

2. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2016/2226 pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 31. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2) Padomes 2014. gada 10. novembra Regula (ES) Nr. 1221/2014, ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un Regulu (ES) Nr. 1180/2013 (OV L 330, 15.11.2014., 16. lpp.).

(3) Padomes 2014. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1367/2014, ar ko 2015. un 2016. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 366, 20.12.2014., 1. lpp.).

(4) Padomes 2015. gada 19. janvāra Regula (ES) 2015/104, ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014 (OV L 22, 28.1.2015., 1. lpp.).

(5) Padomes 2015. gada 19. janvāra Regula (ES) 2015/106, ar ko 2015. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā (OV L 19, 24.1.2015., 8. lpp.).

(6) Padomes 2015. gada 17. novembra Regula (ES) 2015/2072, ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) Nr. 1221/2014 un Regulu (ES) 2015/104 (OV L 302, 19.11.2015., 1. lpp.).

(7) Padomes 2016. gada 22. janvāra Regula (ES) 2016/72, ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2015/104 (OV L 22, 28.1.2016., 1. lpp.).

(8) Padomes 2016. gada 18. janvāra Regula (ES) 2016/73, ar ko 2016. gadam nosaka dažu zivju krājumu zvejas iespējas Melnajā jūrā (OV L 16, 23.1.2016., 1. lpp.).

(9) Komisijas 2016. gada 9. decembra Īstenošanas regula (ES) 2016/2226, ar kuru iepriekšējos gados notikušās pārzvejas dēļ veic atvilkumus no nozvejas kvotām, kas 2016. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem (OV L 336, 10.12.2016., 28. lpp.).

(10) Komisijas paziņojums “Norādījumi par kvotu atvilkšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 1., 2. un 5. punktu” (OV C 72, 10.3.2012., 27. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(12) http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Expert%20Group%20Report/acom/2016/HAWG/13%20HAWG%20Report%202016%20-%20Sec%2011%20Sandeel%20in%20Division%203.a%20and%20Subarea%204.pdf

I PIELIKUMS

Atvilkumi no kvotām, kas iedalītas alternatīiem krājumiem

Dalībvalsts

Sugas kods

Apgabala kods

Suga

Apgabals

Atļautie izkrāvumi: 2015. gads (kopējais pielāgotais daudzums kilogramos) (1)

Kopējā nozveja: 2015. gads (daudzums kilogramos)

Kvotas apguve (%)

Atļauto izkrāvumu pārsniegums (daudzums kilogramos)

Koeficients (2)

Papildu koeficients (3) (4)

Vēl piemērojamie atvilkumi no iepriekšējiem gadiem (5) (daudzums kilogramos)

2016. gada atvilkumi (daudzums kilogramos)

Atvilkumi, kas 2016. gadā jau piemēroti attiecībā uz to pašu krājumu (daudzums kilogramos) (6)

Atlikušais daudzums, kas jāatvelk no alternatīvā krājuma (kilogramos)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

(10)

(11)

(12)

(13)

(14)

(15)

DGS

03A-C.

Dzelkņu haizivs

Savienības ūdeņi IIIa zonā

3 840

Nepiemēro

3 840

1,00

3 840

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

NEP

3A/BCD

Norvēģijas omārs

IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

3 840

DGS

2AC4-C

Dzelkņu haizivs

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

1 540

Nepiemēro

1 540

1,00

1 540

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

NEP

2AC4-C

Norvēģijas omārs

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

1 540

NOP

04-N.

Esmarka menca

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

28 270

Nepiemēro

28 270

1,00

28 270

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

NOP

2A3A4.

Esmarka menca

IIIa; Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

28 270

BUM

ATLANT

Atlantijas zilais marlīns

Atlantijas okeāns

20 360

134 082

658,56 %

113 722

2,0

172 878

514 044

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

SWO

AN05N

Zobenzivs

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

514 044

GHL

1N2AB.

Grenlandes paltuss

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

24 239

Nepiemēro

24 239

1,00

36 359

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

POK

1N2AB.

Saida

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

36 359

GHL

1N2AB.

Grenlandes paltuss

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

2 000

7 957

397,85 %

5 957

1,00

5 957

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

OTH

1N2AB.

Citas sugas

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

5 957

ANE

08.

Eiropas anšovs

VIII zona

12 493

Nepiemēro

12 493

1,00

12 493

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

WHB

1X14

Putasu

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā

12 493

HKE

3A/BCD

Heks

IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

1 575

Nepiemēro

1 575

1,00

A + C (7)

2 363

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

HKE

2AC4-C

Heks

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

2 363

WHG

56-14

Merlangs

VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

11 475

Nepiemēro

11 475

1,00

11 475

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

HKE

8ABDE.

Heks

VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

11 475

GHL

1N2AB.

Grenlandes paltuss

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

6 098

Nepiemēro

6 098

1,00

6 098

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

RED

1N2AB.

Sarkanasari

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

6 098

POK

1N2AB.

Saida

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

9 700

9 690

99,90 %

– 10

145 616

145 606

145 553

Atvilkumi jāveic no šāda krājuma:

RED

1N2AB.

Sarkanasari

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

145 553

(1) Dalībvalstij pieejamās kvotas saskaņā ar attiecīgajām zvejas iespēju regulām pēc tam, kad ņemta vērā apmaiņa ar zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, kvotu pārcēlumi no 2014. gada uz 2015. gadu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.) 4. panta 2. punktu, Regulas (ES) Nr. 1221/2014 5.a pantu, Regulas (ES) 2015/104 18.a pantu vai zvejas iespēju pārdalīšana un atvilkumu izdarīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. un 105. pantu.

(2) Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 2. punktā. Atvilkumu, kas vienāds ar pārzvejas apjomu * 1,00, piemēro visos gadījumos, kad pārzvejas apjoms ir vienāds ar vai mazāks par 100 tonnām.

(3) Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 3. punktā, un ar noteikumu, ka pārzvejas apjoms pārsniedz 10 %.

(4) Burts “A” norāda, ka ir piemērots papildu koeficients 1,5, jo konstatēta pārzveja secīgi 2013., 2014. un 2015. gadā. Burts “C” norāda, ka ir piemērots papildu koeficients 1,5, jo uz krājumu attiecas daudzgadu pārvaldības plāns.

(5) Atlikušie daudzumi, kurus nevarēja atvilkt 2015. gadā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1801 (OV L 263, 8.10.2015., 19. lpp.) (grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2404 (OV L 333, 19.12.2015., 73. lpp.)), jo kvota nebija pieejama vai bija nepietiekama.

(6) Daudzumi, kurus varēja atvilkt no tā paša krājuma, pateicoties apmaiņai ar zvejas iespējām, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu.

(7) Papildu koeficienti nav kumulatīvi un ir piemērojami tikai vienreiz.

II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2016/2226 pielikumu aizstāj ar šādu:

“PIELIKUMS

Atvilkumi no kvotām, kas iedalītas krājumiem, kuri ir pārzvejoti

Dalībvalsts	Sugas kods	Apgabala kods	Suga	Apgabals	Sākotnējā kvota: 2015. gads (daudzums kilogramos)	Atļautie izkrāvumi: 2015. gads (kopējais pielāgotais daudzums kilogramos) (1)	Kopējā nozveja: 2015. gads (daudzums kilogramos)	Kvotas apguve salīdzinājumā ar atļautajiem izkrāvumiem (%)	Atļauto izkrāvumu pārsniegums (daudzums kilogramos)	Koeficients (2)	Papildu koeficients (3) (4)	Vēl piemērojamie atvilkumi no iepriekšējiem gadiem (5) (daudzums kilogramos)	2016. gadā piemērojamie atvilkumi (daudzums kilogramos) (6)	Atvilkumi, kas piemēroti jau 2016. gadā (daudzums kilogramos) (7)	Daudzumi, kas atvelkami 2017. gadā un turpmākajos gados (daudzums kilogramos)
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)	(12)	(13)	(14)	(15)	(16)
BE	SOL	24-C.	Parastā jūrasmēle	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā	991 000	929 510	939 590	101,08 %	10 080	/	/	/	10 080	10 080	/
BE	SRX	07D.	Rajveidīgās zivis	Savienības ūdeņi VIId zonā	72 000	70 511	69 495	98,56 %	– 1 016	/	/	1 097	81	81	/
BE	SRX	2AC4-C	Rajveidīgās zivis	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā	211 000	245 500	256 147	104,34 %	10 647	/	/	/	10 647	10 647	/
BE	SRX	67AKXD	Rajveidīgās zivis	Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā	725 000	915 262	918 243	100,33 %	2 981	/	/	/	2 981	2 981	/
DE	T/B	2AC4-C	Akmeņplekste/gludais rombs	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā	186 000	349 000	350 186	100,34 %	1 186	/	/	/	1 186 (12)	1 186	/
DK	COD	03AN.	Menca	Skageraks	3 336 000	3 223 407	3 349 360	103,91 %	125 923	/	(C) (8)	/	125 923	125 923	/
DK	DGS	03A-C.	Dzelkņu haizivs	Savienības ūdeņi IIIa zonā	0	0	3 840	Nepiemēro	3 840	1,00	/	/	3 840	3 840	/
DK	DGS	2AC4-C	Dzelkņu haizivs	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā	0	0	1 540	Nepiemēro	1 540	1,00	/	/	1 540	1 540	/
DK	HER	03A-BC	Siļķe	IIIa zona	5 692 000	5 770 000	6 056 070	104,96 %	286 070	/	/	/	286 070	286 070	/
DK	NOP	04-N.	Esmarka menca	Norvēģijas ūdeņi IV zonā	0	0	28 270	Nepiemēro	28 270	1,00	/	/	28 270	28 270	/
DK	SAN	234_1	Tūbītes	Savienības ūdeņi 1. tūbīšu pārvaldības apgabalā	125 459 000	115 924 000	130 977 950	112,99 %	15 053 950	1,2	/	/	18 064 740	18 064 740 (14)	/
DK	SAN	234_6	Tūbītes	Savienības ūdeņi 6. tūbīšu pārvaldības apgabalā	206 000	219 000	228 860	104,50 %	9 860	/	/	/	9 860	9 860	/
ES	ALF	3X14-	Beriksas	Savienības un starptautiskie ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā	67 000	80 045	62 544	78,13 %	– 9 496 (9)	/	/	16 159	6 663	5 846	817
ES	ANE	08.	Eiropas anšovs	VIII zona	22 500 000	22 923 784	24 068 471	104,99 %	1 144 687	/	/	/	1 144 687	1 144 687	/
ES	BSF	8910-	Melnā mataste	Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX un X zonā	12 000	30 050	110	0,37 %	– 26 936 (10)	/	/	29 639	2 703	0	2 703
ES	BUM	ATLANT	Atlantijas zilais marlīns	Atlantijas okeāns	10 360	20 360	134 082	658,56 %	113 722	2,0	A	172 878	514 044	514 044	/
ES	COD	1/2B	Menca	I un IIb	13 283 000	12 182 091	12 391 441	101,72 %	209 350	/	/	/	209 350	209 350	/
ES	GHL	1N2AB.	Grenlandes paltuss	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā	/	0	24 239	Nepiemēro	24 239	1,00	A	/	36 359	36 359	/
ES	RED	N3LN.	Sarkanasari	NAFO 3LN zona	/	171 440	173 836	101,40 %	2 396	/	/	/	2 396	2 396	/
ES	SOL	8AB.	Parastā jūrasmēle	VIIIa un VIIIb	9 000	6 968	7 397	106,13 %	(429) (11)	/	(A+C) (8) (13)	2 759	2 759	2 759	/
ES	SRX	67AKXD	Rajveidīgās zivis	Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā	43 800	412 000	445 713	108,18 %	33 713	/	/	/	33 713	33 713	/
ES	SRX	89-C.	Rajveidīgās zivis	Savienības ūdeņi VIII un IX zonā	1 057 000	650 485	771 246	118,56 %	120 761	1,2	/	118 622	263 535	131 768 (15)	131 767 (15)
ES	USK	567EI.	Brosme	Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā	46 000	135 008	62 646	46,40 %	– 72 362	/	/	58 762	0	/	/
ES	WHM	ATLANT	Baltais marlīns	Atlantijas okeāns	24 310	24 310	68 613	282,24 %	44 303	1,00	A	72 539	138 994	0	138 994
FR	GHL	1N2AB.	Grenlandes paltuss	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā	/	2 000	7 957	397,85 %	5 957	1,00	/	/	5 957	5 957	/
FR	HAD	7X7A34	Pikša	VIIb–k, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā	5 561 000	5 760 984	5 775 607	100,25 %	14 623	/	/	/	14 623	14 623	/
FR	PLE	7HJK.	Jūras zeltplekste	VIIh, VIIj un VIIk zona	17 000	57 007	59 833	104,95 %	2 826	/	/	/	2 826	2 826	/
FR	SRX	07D.	Rajveidīgās zivis	Savienības ūdeņi VIId zonā	602 000	591 586	689 868	116,61 %	98 282	1,00	/	/	98 282	98 282	/
FR	SRX	89-C.	Rajveidīgās zivis	Savienības ūdeņi VIII un IX zonā	1 298 000	1 507 000	1 578 469	104,74 %	71 469	/	/	/	71 469	71 469	/
IE	COD	07A.	Menca	VIIa zona	120 000	134 776	138 122	102,48 %	3 346	/	/	/	3 346	3 346	/
IE	SRX	67AKXD	Rajveidīgās zivis	Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā	1 048 000	946 554	1 044 694	110,37 %	98 140	1,00	/	/	98 140	98 140	/
NL	ANE	08.	Eiropas anšovs	VIII zona	/	0	12 493	Nepiemēro	12 493	1,00	/	/	12 493	12 493	/
NL	COD	2A3AX4	Menca	IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā	2 800 000	1 340 520	1 348 815	100,62 %	8 295	/	(C) (8)	/	8 295	8 295	/
NL	HER	*25B-F	Siļķes	II, Vb uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi)	1 104 000	1 841 160	2 230 998	121,17 %	389 838	1,4	/	/	545 773	522 222	23 551
NL	HKE	3A/BCD	Heks	IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā	/	0	1 575	Nepiemēro	1 575	1,00	A+C (13)	/	2 363	2 363	/
NL	MAC	*3A4BC	Makrele	IIIa un IVbc	490 000	1 084 500	1 090 087	100,52 %	5 587	/	/	/	5 587	5 587	/
NL	POK	2A34.	Saida	IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā	68 000	56 600	63 411	112,03 %	6 811	1,00	/	/	6 811	5 754	1 057
NL	SRX	2AC4-C	Rajveidīgās zivis	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā	180 000	245 300	252 765	103,04 %	7 465	/	/	/	7 465	7 465	/
NL	T/B	2AC4-C	Akmeņplekste un gludais rombs	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā	2 579 000	2 783 000	2 793 239	100,37 %	10 239	/	/	/	10 239	10 239	/
NL	WHB	1X14	Putasu	Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā	36 711 000	55 297 456	55 584 332	100,52 %	286 876	/	/	/	286 876	286 876	/
NL	WHG	2AC4.	Merlangs	IV; Savienības ūdeņi IIa zonā	699 000	527 900	547 717	103,75 %	19 817	/	/	/	19 817	19 817	/
NL	WHG	56-14	Merlangs	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā	/	0	11 475	Nepiemēro	11 475	1,00	/	/	11 475	11 475	/
PT	GHL	1N2AB	Grenlandes paltuss	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā	/	0	6 098	Nepiemēro	6 098	1,00	/	/	6 098	6 098	/
PT	POK	1N2AB.	Saida	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā	/	9 700	9 690	99,90 %	– 10	/	/	145 616	145 606	53	145 553
UK	COD	2A3AX4	Menca	IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā	11 369 000	14 828 600	14 846 189	100,12 %	17 589	/	(C) (8)	/	17 589	17 589	/
UK	HER	4AB.	Siļķe	Savienības un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N	62 292 000	66 892 860	68 024 970	101,69 %	1 132 100	/	/	/	1 132 110	1 132 110	/
UK	MAC	2CX14-	Makrele	VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā	245 363 000	237 093 794	242 496 391	102,28 %	5 402 597	/	(A) (8)	/	5 402 597	5 402 597	/
UK	MAC	*3A4BC	Makrele	IIIa un IVbc	490 000	620 500	626 677	101,00 %	6 177	/	/	/	6 177	6 177	/
UK	SAN	234_1	Tūbītes	Savienības ūdeņi 1. tūbīšu pārvaldības apgabalā	2 742 000	1 219 400	2 000 034	164,02 %	780 634	2,00	/	/	1 561 268	95 100	1 466 168

(1) Dalībvalstij pieejamās kvotas saskaņā ar attiecīgajām zvejas iespēju regulām pēc tam, kad ņemta vērā apmaiņa ar zvejas iespējām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.) 16. panta 8. punktu, kvotu pārcēlumi no 2014. gada uz 2015. gadu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.) 4. panta 2. punktu, Padomes Regulas (ES) Nr. 1221/2014 (OV L 330, 15.11.2014., 16. lpp.) 5.a pantu, Padomes Regulas (ES) 2015/104 (OV L 22, 28.1.2015., 1. lpp.) 18.a pantu vai zvejas iespēju pārdalīšana un atvilkumu izdarīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. un 105. pantu.

(3) Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 3. punktā, un ar noteikumu, ka pārzvejas apjoms pārsniedz 10 %.

(5) Atlikušie daudzumi, kurus nevarēja atvilkt 2015. gadā saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1801 (grozīta ar Regulu (ES) 2015/2404), jo kvota nebija pieejama vai bija nepietiekama.

(6) 2016. gadā veicamie atvilkumi, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/2226 (OV L 336, 10.12.2016., 38. lpp.).

(7) Atvilkumi, kas veicami 2016. gadā un ko varētu faktiski piemērot atbilstīgi pieejamajai kvotai Īstenošanas regulas (ES) 2016/2226 spēkā stāšanās dienā.

(8) Papildu koeficients nav piemērojams, jo pārzveja nepārsniedz 10 % no atļautajiem izkrāvumiem.

(9) Atlikušais neizmantotais daudzums pēc 8 005 kilogramu pārcelšanas no 2015. gada uz 2016. gadu, ko veica saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1142 (OV L 189, 14.7.2016., 9. lpp.).

(10) Atlikušais neizmantotais daudzums pēc 3 004 kilogramu pārcelšanas no 2015. gada uz 2016. gadu, ko veica saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1142.

(11) Daudzumus, kas mazāki par vienu tonnu, neņem vērā.

(12) Pēc Vācijas lūguma Komisija atļāva papildu izkrāvumus, kas nepārsniedz 10 % no akmeņplekstes/gludā romba kvotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 3. punktu.

(13) Papildu koeficienti nav kumulatīvi un ir piemērojami tikai vienreiz.

(14) Atskaita no SAN/234_3 (3. tūbīsu pārvaldības apgabalā).

(15) Pēc Spānijas lūguma atvilkumi 263 535 kilogramu apmērā, kas veicami 2016. gadā, tiks veikti divu gadu laikā (2016. un 2017. gadā).”

1.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/113

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/163

(2017. gada 31. janvāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 31. janvārī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	299,8
	MA	135,7
	SN	268,2
	TR	158,2
	ZZ	215,5
0707 00 05	MA	79,2
	TR	195,6
	ZZ	137,4
0709 91 00	EG	79,4
0709 91 00	ZZ	79,4
0709 93 10	MA	273,9
	TR	295,3
	ZZ	284,6
0805 10 22 , 0805 10 24 , 0805 10 28	EG	47,2
	MA	48,5
	TN	51,7
	TR	71,6
	ZZ	54,8
0805 21 10 , 0805 21 90 , 0805 29 00	EG	91,2
	IL	140,1
	JM	106,9
	MA	88,4
	TR	83,1
	ZZ	101,9
0805 22 00	IL	139,7
	MA	83,2
	ZZ	111,5
0805 50 10	EG	85,5
	TR	70,9
	ZZ	78,2
0808 10 80	US	205,0
0808 10 80	ZZ	205,0
0808 30 90	CL	81,7
	CN	81,5
	TR	154,0
	ZA	100,3
	ZZ	104,4

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

1.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/115

KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2017/164

(2017. gada 31. janvāris),

ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido ceturto sarakstu ar darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošām robežvērtībām un groza Komisijas Direktīvu 91/322/EEK, 2000/39/EK un 2009/161/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīvu 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (1) (“Direktīva 98/24/EK”), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Lai aizsargātu darba ņēmējus no apdraudējuma, ko rada bīstamu ķīmisko vielu iedarbība, Komisijai saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības jāierosina kā Savienības mērķi, kas nosakāmi Savienības līmenī.

(2)	Direktīvas 98/24/EK 3. panta 2. punkts pilnvaro Komisiju noteikt vai pārskatīt darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības, ņemot vērā mērīšanas metožu pieejamību un izmantojot pasākumus, ko pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta Padomes Direktīvas 89/391/EEK (2) 17. pantā.

(3)	Komisijai šajā uzdevumā palīdz ar Komisijas Lēmumu 2014/113/ES (3) izveidotā Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL).

(4)

Saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK “profesionālās pakļaušanas iedarbībai limita vērtība” [jeb darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošā robežvērtība] ir, ja vien nav noteikts citādi, ķīmiskās vielas vidējās koncentrācijas robežvērtība gaisā noteiktā laikā darba ņēmēja elpošanas zonā noteiktā bāzes laikposmā.

(5)

Darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības ir uz veselību attiecināmas robežvērtības, ko SCOEL ieguvusi no jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem un kuras Komisija pieņem, ņemot vērā mērīšanas metožu pieejamību. Tās ir iedarbības sliekšņi, pie kādiem zemākām vērtībām parasti pēc ķīmiskās vielas īslaicīgas vai ikdienas iedarbības darba dzīves laikā nav sagaidāma kaitīga iedarbība. Tie ir Savienības mērķi, kas izstrādāti, lai palīdzētu darba devējiem noteikt un novērtēt riskus un īstenot profilakses un aizsardzības pasākumus saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK.

(6)

Saskaņā ar SCOEL ieteikumiem, lai ņemtu vērā sekas, ko izraisa īslaicīga iedarbība, darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības tiek noteiktas attiecībā uz astoņu stundu bāzes laikposmu kā vidējo vērtību laikā (ilgstošas iedarbības robežvērtības), bet dažām ķīmiskām vielām – uz īsāku bāzes laikposmu, kopumā uz 15 minūtēm kā vidējo vērtību laikā (īslaicīgas iedarbības robežvērtības).

(7)	Jebkurai ķīmiskai vielai, kurai minētā robežvērtība noteikta Savienības līmenī, dalībvalstīm jānosaka darbavietā pieļaujamās iedarbības valsts robežvērtība. To veicot, tām jāņem vērā Savienības robežvērtība, un valsts robežvērtība jānosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

(8)	Darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības ir nozīmīga daļa no vispārējiem pasākumiem, ko veic, lai darba ņēmējus aizsargātu pret veselības riskiem, ko rada eksponētība bīstamām ķīmiskām vielām.

(9)

Saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 3. pantu SCOEL novērtēja saistību starp to ķīmisko vielu ietekmi uz veselību, kuras atrodamas trīsdesmit vienā ierakstā šīs direktīvas pielikumā, un darbavietā pieļaujamās iedarbības līmeni un ieteica noteikt visu šo ķīmisko vielu darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības, ja iedarbība notiek ieelpojot, attiecībā uz astoņu stundu bāzes laikposmu kā vidējo vērtību laikā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt ilgstošas iedarbības robežvērtības visām šīs direktīvas pielikumā norādītajām vielām.

(10)	Turklāt dažām no attiecīgajām ķīmiskajām vielām SCOEL ieteica šādas robežvērtības noteikt īsākiem bāzes laikposmiem un/vai attiecībā uz riskiem iedarbībai uz ādu.

(11)	Četras no šīm ķīmiskajām vielām – slāpekļa monoksīds, kalcija dihidroksīds, litija hidrīds un etiķskābe – patlaban ir minētas Komisijas Direktīvas 91/322/EEK (4) pielikumā.

(12)	Viena no tām – 1,4-dihlorbenzols – patlaban ir minēta Komisijas Direktīvas 2000/39/EK (5) pielikumā.

(13)	Savukārt bisfenols A patlaban ir minēts Komisijas Direktīvas 2009/161/ES (6) pielikumā.

(14)

Attiecībā uz minētajām ķīmiskajām vielām SCOEL ieteica noteikt jaunas darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības. Tāpēc ir lietderīgi šīs direktīvas pielikumā iekļaut pārskatītās sešu minēto ķīmisko vielu robežvērtības un svītrot attiecīgos ierakstus no Direktīvas 91/322/EEK, 2000/39/EK un 2009/161/ES pielikumiem.

(15)

Vienai ķīmiskajai vielai, kura atrodama starp trīsdesmit vienu ierakstu šīs direktīvas pielikumā – akrilskābei – SCOEL ieteica īslaicīgas iedarbības robežvērtību noteikt vienas minūtes bāzes laikposmam. Tāpēc ir lietderīgi šai vielai šādu īslaicīgas iedarbības robežvērtību noteikt šīs direktīvas pielikumā.

(16)

Lai nodrošinātu labāko iespējamo aizsardzības līmeni, jāņem vērā, ka dažas vielas var iekļūt organismā caur ādu. Attiecībā uz ķīmiskajām vielām, kuras atrodamas trīsdesmit vienā ierakstā šīs direktīvas pielikumā, SCOEL norādīja, ka caur ādu iespējams uzņemt ievērojamu daudzumu glicerīna trinitrāta, tetrahloroglekļa, ciānūdeņraža, metilēnhlorīda, nitroetāna, 1,4-dihlorbenzola, metilformiāta, tetrahloretilēna, nātrija cianīda un kālija cianīda. Tāpēc līdz ar darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošajām robežvērtībām ir lietderīgi šīs direktīvas pielikumā norādīt, ka ievērojamu daudzumu minēto ķīmisko vielu iespējams uzņemt caur ādu.

(17)

Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (7), ar kuru apspriedās saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 3. panta 2. punktu, atzina, ka pastāv bažas, kā tehniski īstenot ierosinātās darbavietā pieļaujamās slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda radītās iedarbības orientējošās robežvērtības pazemes kalnrūpniecībā un tuneļu būvniecībā, kā arī oglekļa monoksīda robežvērtības pazemes kalnrūpniecībā. Turklāt komiteja atzina, ka patlaban ir problēmas ar tādu mērīšanas metožu pieejamību, kuras varētu tikt izmantotas, lai pierādītu atbilstību ierosinātajai slāpekļa dioksīda robežvērtībai pazemes kalnrūpniecībā un tuneļu būvniecībā. Tāpēc ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm izmantot pārejas periodu, kādā pazemes kalnrūpniecībā un tuneļu būvniecībā jāievieš slāpekļa monoksīda, slāpekļa dioksīda un oglekļa monoksīda robežvērtības, kas noteiktas šīs direktīvas pielikumā, bet Komisijai pirms pārejas perioda beigām iepriekšminētos jautājumus pārskatīt. Šajā pārejas periodā dalībvalstis drīkst turpināt piemērot pašreizējās, nevis šīs direktīvas pielikumā noteiktās robežvērtības.

(18)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (8) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos.

(19)

Attiecībā uz šo direktīvu Komisija uzskata, ka šādu dokumentu iesniegšana, izmantojot tabulas, kurās ilustrēta atbilstība starp valsts pasākumiem un šo direktīvu, ir pamatota, ņemot vērā, ka attiecībā uz dažām vielām valsts tiesību aktos jau pastāv darbavietā pieļaujamās iedarbības valsts robežvērtības, un ņemot vērā šo robežvērtību noteikšanai izmantoto valsts līmenī pieņemto juridisko instrumentu tehnisko raksturu un dažādību.

(20)	Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja sniedza atzinumu 2014. gada 27. novembrī un 2015. gada 21. maijā.

(21)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 89/391/EEK 17. pantu izveidotā Tehnikas attīstības komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Attiecībā uz pielikumā norādītajām ķīmiskajām vielām tiek izveidots ceturtais Savienības darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošo robežvērtību saraksts.

2. pants

Dalībvalstis pielikumā norādītajām ķīmiskajām vielām nosaka darbavietā pieļaujamās iedarbības valsts robežvērtības, ņemot vērā Savienības robežvērtības.

3. pants

Direktīvas 91/322/EEK pielikumā, ņemot vērā šīs direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu, no 2018. gada 21. augusta svītro atsauci uz etiķskābi, kalcija dihidroksīdu, litija hidrīdu un slāpekļa monoksīdu.

4. pants

Direktīvas 2000/39/EK pielikumā no 2018. gada 21. augusta svītro atsauci uz 1,4-dihlorbenzolu.

5. pants

Direktīvas 2009/161/ES pielikumā no 2018. gada 21. augusta svītro atsauci uz bisfenolu A.

6. pants

1. Pazemes kalnrūpniecībā un tuneļu būvniecībā attiecībā uz slāpekļa monoksīda, slāpekļa dioksīda un oglekļa monoksīda robežvērtībām dalībvalstis drīkst izmantot pārejas periodu, kas beidzas ne vēlāk kā 2023. gada 21. augustā.

2. Pārejas periodā, kas minēts 1. punktā, dalībvalstis drīkst turpināt izmantot nevis pielikumā noteiktās robežvērtības, bet šādas robežvērtības:

a)	attiecībā uz slāpekļa monoksīdu: pašreizējās robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 91/322/EEK pielikumu;

b)	attiecībā uz slāpekļa dioksīdu un oglekļa monoksīdu: valsts noteiktās robežvērtības, kuras ir spēkā 2017. gada 1. februārī.

7. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2018. gada 21. augustam.

Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus un savam paziņojumam pievieno vienu vai vairākus skaidrojošus dokumentus, izmantojot tabulas, kurās norādītas atbilsmes starp noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

8. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 31. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.

(2) Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 3. marta Lēmums 2014/113/ES, ar ko izveido Zinātnisko komiteju jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā un atceļ Lēmumu 95/320/EK (OV L 62, 4.3.2014., 18. lpp.).

(4) Komisijas 1991. gada 29. maija Direktīva 91/322/EEK par orientējošu robežvērtību ieviešanu, īstenojot Padomes Direktīvu 80/1107/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķīmisku, fizikālu un bioloģisku vielu iedarbību darba vietā (OV L 177, 5.7.1991., 22. lpp.).

(5) Komisijas 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/39/EK, ar ko izveido darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību pirmo sarakstu, lai īstenotu Padomes Direktīvu 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (OV L 142, 16.6.2000., 47. lpp.).

(6) Komisijas 2009. gada 17. decembra Direktīva 2009/161/ES, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido darbavietā pieļaujamo indikatīvo iedarbības robežvērtību trešo sarakstu un groza Komisijas Direktīvu 2000/39/EK (OV L 338, 19.12.2009., 87. lpp.).

(7) Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmums 2003/C 218/01 par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.).

(8) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

PIELIKUMS

EK Nr. (1)	CAS Nr. (2)	ĶĪMISKĀS VIELAS NOSAUKUMS	ROBEŽVĒRTĪBAS				Piezīme (3)
			8 stundas (4)		Īslaicīga (5)
			mg/m3 (6)	ppm (7)	mg/m3 (6)	ppm (7)
—	—	Mangāns un tā neorganiskie savienojumi (mangāns)	0,2 (8) 0,05 (9)	—	—	—	—
200-240-8	55-63-0	Glicerīna trinitrāts	0,095	0,01	0,19	0,02	āda
200-262-8	56-23-5	Tetrahlorogleklis, tetrahlormetāns	6,4	1	32	5	āda
200-521-5	61-82-5	Amitrols	0,2	—	—	—	—
200-580-7	64-19-7	Etiķskābe	25	10	50	20	—
200-821-6	74-90-8	Ciānūdeņradis (piemēram, cianīds)	1	0,9	5	4,5	āda
200-838-9	75-09-2	Metilēnhlorīds, dihlormetāns	353	100	706	200	āda
200-864-0	75-35-4	Vinilidēnhlorīds, 1,1-dihloretilēns	8	2	20	5	—
201-083-8	78-10-4	Tetraetilortosilikāts	44	5	—	—	—
201-177-9	79-10-7	Akrilskābe, propēn-2 skābe	29	10	59 (10)	20 (10)	—
201-188-9	79-24-3	Nitroetāns	62	20	312	100	āda
201-245-8	80-05-7	Bisfenols A, 4,4′-izopropilidēndifenols	2 (8)	—	—	—	—
202-981-2	101-84-8	Difenilēteris	7	1	14	2	—
203-234-3	104-76-7	2-etilheksān-1-ols	5,4	1	—	—	—
203-400-5	106-46-7	1,4-dihlorbenzols, p-dihlorbenzols	12	2	60	10	āda
203-453-4	107-02-8	Akroleīns, akrilaldehīds, prop-2-enāls	0,05	0,02	0,12	0,05	—
203-481-7	107-31-3	Metilformiāts	125	50	250	100	āda
203-788-6	110-65-6	But-2-īn-1,4-diols	0,5	—	—	—	—
204-825-9	127-18-4	Tetrahloretilēns	138	20	275	40	āda
205-500-4	141-78-6	Etilacetāts	734	200	1 468	400	—
205-599-4	143-33-9	Nātrija cianīds (piemēram, cianīds)	1	—	5	—	āda
205-792-3	151-50-8	Kālija cianīds (piemēram, cianīds)	1	—	5	—	āda
207-069-8	431-03-8	Diacetils, butāndions	0,07	0,02	0,36	0,1	—
211-128-3	630-08-0	Oglekļa monoksīds	23	20	117	100	—
215-137-3	1305-62-0	Kalcija dihidroksīds	1 (9)	—	4 (9)	—	—
215-138-9	1305-78-8	Kalcija oksīds	1 (9)	—	4 (9)	—	—
231-195-2	7446–09–5	Sēra dioksīds	1,3	0,5	2,7	1	—
231-484-3	7580-67-8	Litija hidrīds	—	—	0,02 (8)	—	—
233-271-0	10102-43-9	Slāpekļa monoksīds	2,5	2	—	—	—
233-272-6	10102-44-0	Slāpekļa dioksīds	0,96	0,5	1,91	1	—
262-967-7	61788-32-7	Hidrogenterfenils	19	2	48	5	—

(1)

EK Nr.: EK (Eiropas Kopienas) numurs ir skaitliskais identifikators vielām Eiropas Savienībā.

(2)

CAS Nr.: Informatīvā ķīmijas dienesta reģistra numurs.

(3) Piezīme pie darbavietā pieļaujamās robežvērtības par iedarbību uz ādu norāda uz iespējamu ievērojamu uzņemšanu caur ādu.

(4) Izmērīts vai aprēķināts kā vidējā vērtība laikā (TWA), izmantojot astoņu stundu bāzes laikposmu.

(5) Īslaicīgas iedarbības robeža (STEL). Robežvērtība, par kuru stiprāka iedarbība nedrīkst notikt un kura attiecas uz 15 minūšu laikposmu, ja vien nav noteikts citādi.

(6)

mg/m3 : miligrami kubikmetrā gaisa. Gāzveida vai tvaika stāvoklī esošu ķīmisko vielu robežvērtības izsaka 20 °C temperatūrā un 101,3 kPa.

(7)

ppm: tilpuma miljondaļas gaisā (ml/m3).

(8) Ieelpojamā frakcija.

(9) Frakcija, kas var nonākt elpceļos.

(10) Īslaicīgas iedarbības robežvērtība attiecībā uz vienas minūtes bāzes laikposmu.

1.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/121

PADOMES LĒMUMS (ES) 2017/165

(2017. gada 27. janvāris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un divpadsmit locekļu aizstājējus, ko izvirzījusi Francijas Republika

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Francijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc Laurent BEAUVAIS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(3)

Pēc Josette BOREL-LINCERTIN kundzes, Nathalie COLIN-OESTERLE kundzes, Marie-Marguerite DUFAY kundzes, Daniel DUGLERY kunga, Nicolas FLORIAN kunga, Karine GLOANEC-MAURIN kundzes, Hervé HOCQUARD kunga, Jean-Louis JOSEPH kunga, Daniel PERCHERON kunga, Christophe ROSSIGNOL kunga un Michel VAUZELLE kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās vienpadsmit Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas.

(4)	Pēc tam, kad beidzies termiņš pilnvarojumam, uz kura pamata tika izvirzīts Guillaume CROS kungs (Conseiller régional de Midi-Pyrénées), ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti/ieceltas:

par locekli:

—	Gérard LAHELLEC kungs (Vice-président du Conseil régional de Bretagne);

par locekļu aizstājējiem:

—	Patrick AYACHE kungs (Vice-président du Conseil régional de Bourgogne-Franche-Comté),

—	Frank CECCONI kungs (Conseiller régional du Conseil régional d'Ile de France),

—	Yolaine COSTES kundze (Vice-présidente du Conseil régional de La Réunion),

—	Guillaume CROS kungs (Vice-président du Conseil régional d'Occitanie) (amata maiņa),

—	Harold HUWART kungs (Vice-président du Conseil régional du Centre-Val de Loire),

—	Valérie LETARD kundze (Vice-présidente du Conseil régional des Hauts-de-France),

—	Marie-Luce PENCHARD kundze (Vice-présidente du Conseil régional de Guadeloupe),

—	Jean-Jack QUEYRANNE kungs (Conseiller régional du Conseil régional d'Auvergne-Rhône-Alpes),

—	Agnès RAMPAL kundze (Conseillère régionale du Conseil régional de Provence-Alpes-Côte d'Azur),

—	Gilles SIMEONI kungs (Président du Conseil exécutif de la Collectivité territoriale de Corse),

—	Sandra TORRES kundze (Conseillère régionale du Conseil régional de Provence-Alpes-Côte d'Azur),

—	Patrice VOIR kungs (Conseiller régional du Conseil régional d'Auvergne-Rhône-Alpes).

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 27. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. SCICLUNA

(1) Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).

1.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/123

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/166

(2015. gada 27. novembris)

par valsts atbalstu SA. 38831 (2014/C) (ex 2014/N), ko Portugāle plāno sniegt Volkswagen Autoeuropa, Lda

(izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 8232)

(Autentisks ir tikai teksts portugāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika uzaicinātas iesniegt savas piezīmes saskaņā ar noteikumu(-iem) (1),

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)	Ar elektronisko paziņojumu, kas reģistrēts 2014. gada 30. jūnijā, Portugāle paziņoja par reģionālā ieguldījuma atbalstu, ko tā 2014. gada 30. aprīlī piešķīrusi uzņēmumam Volkswagen Autoeuropa, Lda (turpmāk “Autoeuropa”), ar nosacījumu, ka tiek saņemts Komisijas apstiprinājums.

(2)	Komisija 2014. gada 2. oktobra vēstulē informēja Portugāli par savu lēmumu attiecībā uz atbalstu uzsākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(3)	Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija uzaicināja visas ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes.

(4)

Portugāle 2014. gada 15. decembrī iesniedza savas piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu (2014/127950); papildu informācija tika sniegta vēstulēs, kas datētas ar 2015. gada 27. februāri (2015/019588), 2015. gada 12. jūniju (2015/056315) un 2015. gada 27. jūliju (2015/073908). 2015. gada 19. maijāAutoeuropa telpās notika sanāksme, kurā piedalījās Komisijas dienesti, Portugāles iestādes un atbalsta saņēmējs.

(5)	Komisija nesaņēma piezīmes no ieinteresētajām personām.

2. PASĀKUMA/ATBALSTA DETALIZĒTS APRAKSTS

2.1. ATBALSTA PASĀKUMA MĒRĶIS

(6)

Piešķirot atbalstu ieguldījumam Autoeuropa ražotnē, kas atrodas Palmelā (Palmela), Setubālas pussalas (Peninsula de Setubal) reģionā, kas saskaņā ar laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gada jūnijam piemērojamo Portugāles reģionālā atbalsta karti (3) atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam ir atbalstāma teritorija ar standarta reģionālā atbalsta robežvērtību attiecībā uz lieliem uzņēmumiem – 15 %, Portugāle plāno turpmāk attīstīt attiecīgo reģionu.

2.2. ATBALSTA SAŅĒMĒJS

(7)

Atbalsta saņēmējs ir Autoeuropa, 100 % Volkswagen Group (turpmāk “VW Group”) meitasuzņēmums. VW Group apraksts ir sniegts vairākos lēmumos par valsts atbalstu, pēdējo reizi – Komisijas 2014. gada 9. jūlija lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru saistībā ar reģionālo atbalstu uzņēmumam AUDI HUNGARIA MOTOR, Ltd. (4), ko Komisija izmanto kā atsauci detalizētākam VW Group aprakstam.

(8)

Autoeuropa, kas ražo vairākus vieglo automobiļu modeļus ar VW zīmola nosaukumu, darbojas Setubālas reģionā kopš 1991. gada jūnija. Autoeuropa ir liels uzņēmums. Ne VW Group, ne Autoeuropa nav grūtībās nonākuši uzņēmumi Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai nozīmē (šīs pamatnostādnes bija spēkā paziņošanas brīdī) (5).

2.3. IEGULDĪJUMU PROJEKTS

(9)

Ieguldījumu projekts paredz ieviest jaunu ražošanas tehnoloģiju, dēvētu par Modularer Querbaukasten (turpmāk “MQB”), ar ko tiks aizstāta tradicionālā, uz platformām balstītā ražošana. Šī jaunā ražošanas tehnoloģija ļauj panākt lielu elastīgumu vieglo automobiļu modeļu ražošanā un īstenot to ražošanas procesā ievērojamus sinerģijas efektus. Lai sniegtu pamatīgāku tehnoloģijas aprakstu, Komisija atsaucas uz savu 2011. gada 13. jūlija lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanu attiecībā uz reģionālo atbalstu uzņēmumam Volkswagen Sachsen (6).

(10)

Ieguldījums Palmelā ļauj Autoeuropa ražot vieglos automobiļus, kas saskaņā ar POLK klasifikāciju (7) pieder trim dažādiem vieglo automobiļu tirgus segmentiem, proti, A0, A un B segmentam. Pašlaik VW Group plāno jaunajā ražošanas līnijā ražot SUV, kas pieder A0 segmentam, kā arī vieglo automobili, kas vēl nav pilnībā definēts un pieder […] (*1) segmentam, un ar ko aizstās pašreizējo, uz platformu balstīto Autoeuropa […] segmenta modeli. VW Group neizslēdza iespēju uzsākt B segmentam atbilstīgu vieglo automobiļu ražošanu piecu gadu laikā pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas. Ieguldījuma radītās kopējās jaudas apjoms sasniedz [140 000–160 000] automobiļu gadā; pamatojoties uz pašreizējo plānu, [80 000–100 000] no kopējās jaudas ir paredzēts izmantot A0 SUV ražošanai un [50 000–60 000] – […] segmenta modeļu ražošanai.

(11)	Ieguldījumu projekts tika uzsākts 2014. gada 26. jūnijā, un paredzams, ka tas tiks lielā mērā pabeigts līdz 2018. gada decembrim. Pilnu ražošanas apjomu plānots sasniegt 2018. gada beigās.

2.4. IEGULDĪJUMU PROJEKTA IZMAKSAS

(12)

Saskaņā ar Portugāles un VW Group parakstīto ieguldījumu un atbalsta līgumu un Portugāles 2014. gada 28. jūlijā sniegto informāciju ieguldījums ietver attiecināmos izdevumus EUR 672,9 miljonu apmērā aprīkojumam un infrastruktūras (būvniecības) darbiem, kas tiks veikti no 2014. līdz 2019. gadam. Aptuveni viena ceturtā daļa no minētajiem izdevumiem ir paredzēta piegādātājiem paredzētajam tehniskajam aprīkojumam, proti, pamatlīdzekļu iegādei ar Autoeuropa finansējumu; tie netiks izmantoti Autoeuropa uzņēmumā Palmelā, bet gan Autoeuropa nodrošinās tos saviem piegādātājiem izmantošanai piegādātāju uzņēmumos detaļu un komplektējošo daļu ražošanai VW Group vajadzībām. Lai arī šie aktīvi veidos piegādātāju ražošanas krājumu neatņemamu sastāvdaļu, tie paliks VW Group īpašumā.

(13)

Izdevumi attiecas tikai uz jauniem materiālajiem aktīviem. Turpmākajā tabulā, kas sagatavota, pamatojoties uz ieguldījumu līguma datiem, attēlots plānoto attiecināmo izdevumu sadalījums pēc to veida un gada.

1. tabula

Attiecināmo izdevumu sadalījums miljonos EUR – ieguldījumu līgums

	2014	2015	2016	2017	2018	2019	Kopā
Aprīkojums	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]
Piegādātājiem paredzētais tehniskais aprīkojums	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]
KOPĀ	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	672,9

(14)

Šis izmaksu sadalījums, kura pamatā ir ieguldījuma līgumā ietvertā informācija, atšķiras no izmaksu sadalījuma šim paziņojumam pievienotajā papildinformācijas lapā. Papildinformācijas lapā Portugāles iestādes paskaidroja, ka VW Group ir samazinājusi ieguldījumu līgumā noteiktās kopējās ieguldījumu izmaksas EUR 672,95 miljonu apmērā līdz EUR 623,85 miljoniem. Pamatojoties uz papildinformācijas lapu, ir noteikts turpmākajā tabulā redzamais sadalījums.

2. tabula

Attiecināmo izdevumu sadalījums miljonos EUR – papildinformācijas lapa

	2014	2015	2016	2017	2018	2019	Kopā
Aprīkojums	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]
Piegādātajiem paredzētais tehniskais aprīkojums	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]
KOPĀ	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	[…]	623,9

2.5. JURIDISKAIS PAMATS

(15)

Valsts juridiskais pamats atbalsta piešķiršanai ir 2007. gada 17. augusta Dekrētlikums Nr. 287/2007, kas grozīts ar 2009. gada 20. marta Dekrētlikumu Nr. 65/2009, ar ko apstiprina valsts pamatstratēģiju stimuliem attiecībā uz uzņēmumu ieguldījumiem, kā arī 2007. gada 15. novembra Rīkojums Nr. 1464/2007, kas grozīts ar 2010. gada 25. oktobra Rīkojumu Nr. 1103/2010, ar ko izveido un regulē atbalsta shēmu “Sistema de Incentivos a Inovação”.

(16)

Portugāle piešķīra atbalstu (ar nosacījumu, ka tiek saņemts Komisijas apstiprinājums), piemērojot savu atbalsta shēmu “Sistema de Incentivos a Inovação”. Šai atbalsta shēmai bija piemērojams grupu atbrīvojums atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 800/2008 (8) (turpmāk “VGAR 2008”), attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, kuru intensitāte nepārsniedz regulas 6. pantā noteikto paziņošanas robežvērtību.

2.6. ATBALSTA PASĀKUMS

(17)	Atbalsts tika piešķirts (ar nosacījumu, ka tiks saņemts Komisijas apstiprinājums), parakstot atbalsta un ieguldījumu līgumu 2014. gada 30. aprīlī. Darbs saistībā ar ieguldījumu projektu sākās 2014. gada 26. jūnijā, proti, pēc līguma parakstīšanas.

(18)

Atbalstu piešķir daļēji atmaksājamas dotācijas veidā. Ieguldījumu līgums attiecas uz atmaksājamu dotāciju EUR 52,49 miljonu apmērā (pēc nominālvērtības) ieguldījumu izdevumiem (tostarp piegādātājiem paredzētajam tehniskajam aprīkojumam) no EUR 672,95 miljoniem, kurus daļēji pārveido par tiešo dotāciju, ja Autoeuropa sasniedz noteiktus līgumā paredzētus pārdošanas rādītājus. Paziņojumā norādīts, ka pēc VW Group nesen veiktās izmaksu plānošanas tika nedaudz samazināti paredzamie ieguldījumu izdevumi (līdz EUR 623,9 miljoniem). Ņemot vērā minēto samazināto summu, paziņotā atbalsta summa un paziņotā atbalsta intensitāte 2014. gada cenās ir attiecīgi EUR 36,15 miljoni un 6,03 %. Portugāle apņemas nepārsniegt ne paziņotā atbalsta apjomu, ne paziņotā atbalsta intensitāti, ja radušos attiecināmo izdevumu summa atšķirsies no plānotās attiecināmo izdevumu summas, kas tika ņemta vērā paziņojumā un atbalsta maksimālās summas aprēķināšanā.

(19)	Portugāle apstiprina, ka Autoeuropa/Volkswagen no saviem līdzekļiem segs pašu ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem bez jebkāda valsts atbalsta.

(20)	Autoeuropa/Volkswagen apņemas saglabāt ieguldījumu vismaz 5 gadus pēc ieguldījuma projekta pabeigšanas.

2.7. OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANAS PAMATOJUMS

(21)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par pasākuma atbilstību nosacījumiem, kas paredzēti Valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnēs laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam (9) (turpmāk “RAP 2007–2013”) attiecībā uz attiecināmajiem izdevumiem, atbalsta maksimālo summu un atbalsta maksimālo intensitāti, un tādējādi par tā saderību ar iekšējo tirgu.

(22)

Komisija norādīja, ka paziņotie attiecināmie izdevumi ietver izmaksas par piegādātājiem paredzēto tehnisko aprīkojumu, par kuru attiecināmību Komisija bija paudusi bažas un tādējādi nevarēja apstiprināt, ka paziņotā atbalsta maksimālā summa, kas ir aprēķināta, ņemot vērā kopējos paziņotos ieguldījumu izdevumus, nepārsniedz pieļaujamo atbalsta maksimālo summu.

(23)

Turklāt Komisija norādīja, ka Autoeuropa bija saņēmis ieguldījumu atbalstu citam ieguldījumu projektam, kas tika īstenots tajā pašā vietā. Darbi saistībā ar citu ieguldījumu projektu tika uzsākti mazāk nekā trīs gadus pirms pašreizējā ieguldījumu projekta darbu uzsākšanas. Ieguldījumu projekta mērķis bija ražošanas procesu modernizēšana un uzlabošana, veicot ieguldījumus trijās darbības jomās: i) informāciju tehnoloģiju jomā, ieviešot programmas un tehnoloģiski visattīstītākās sistēmas, ii) mehānisko transportlīdzekļu salona un virsbūves krāsošanas jomā, automatizējot krāsas uzklāšanas veidu, un iii) štanču jomā, kas ir nepieciešamas presformu izgatavošanai štancēšanas detaļām. Laikā, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, Portugāle neizskaidroja, cik lielā mērā šie uzlabojumi būtu nepieciešami un tiktu izmantoti arī tad, ja uz platformām balstītā ražošana tiktu izbeigta un aizstāta ar MQB ražošanas tehnoloģiju.

(24)

Pamatojoties uz Portugāles sniegto informāciju, Komisija nespēja pieņemt konkrētu viedokli par to, vai abi ieguldījumu projekti ir vai nav uzskatāmi par vienu ieguldījumu projektu RAP 2007–2013 60. punkta nozīmē, un nolēma oficiālās izmeklēšanas laikā izvērtēt jautājumu, vai abi projekti ir ekonomiski nedalāmi RAP 2007–2013 55. zemsvītras piezīmes (10) nozīmē.

(25)

Turklāt RAP 2007–2013 68. pants nosaka, ka Komisijai jāuzsāk oficiāla izmeklēšana un jāveic padziļināts novērtējums par atbalsta stimulējošo ietekmi, samērīgumu, kā arī pozitīvo un negatīvo ietekmi, ja atbalsta saņēmēja tirgus daļa attiecīgā produkta un ģeogrāfiskajā tirgū pārsniedz 25 % pirms vai pēc ieguldījuma (turpmāk arī 68. punkta a) apakšpunkta pārbaude) vai ja ieguldījuma radītā ražošanas jauda pārsniedz 5 % no tirgus, kas piedzīvo relatīvu vai absolūtu lejupslīdi (turpmāk arī 68. punkta b) apakšpunkta pārbaude). Ja ir nepieciešams padziļināts novērtējums, to veic, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu attiecībā uz kritērijiem reģionālā atbalsta lieliem ieguldījumu projektiem padziļinātam novērtējumam (11) (PNK).

(26)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atstāja atklātu attiecīgā ražojuma tirgus definīciju un izskatīja visas iespējamās alternatīvās tirgus definīcijas, tostarp jo īpaši šaurāko segmentāciju, par kuru ir pieejami dati. (12) Tā kā Autoeuropa ražos automobiļus, kas pieder A0 un […] segmentam saskaņā ar POLK, un varētu ražot arī automobiļus, kas pieder B segmentam saskaņā ar POLK, Komisija uzskatīja, ka šie atsevišķie segmenti un attiecībā uz SUV arī SUV-B segments saskaņā ar Global Insight (13), kā arī kombinētais segments (A0 līdz B) saskaņā ar POLK šajā gadījumā būtu uzskatāmi par attiecīgiem iespējamiem tirgiem.

(27)

RAP 2007–2013 70. punktā noteikts, ka, lai veiktu pārbaudes saskaņā ar RAP 68. punktu, tirgi parasti būtu jādefinē EEZ līmenī. Lai veiktu novērtējumu šajā gadījumā, Komisija uzskatīja, ka attiecīgo ražojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus aptver vismaz EEZ. Portugāles iestādes un Autoeuropa piekrita tam, ka Komisija šajā paziņojumā piemēro minēto ģeogrāfiskā tirgus definīciju.

(28)

Provizoriskās izmeklēšanas laikā tika veikta analīze saskaņā ar RAP 2007–2013 68. punkta a) apakšpunktu; tās rezultāts liecināja, ka piemērojamā tirgus daļas robežvērtība 25 % apmērā ir pārsniegta atsevišķos A un B segmentos un kombinētajos A0, A un B segmentos (saskaņā ar POLK) EEZ visos attiecīgajos gados.

(29)	Tā kā saskaņā ar 68. punkta a) apakšpunkta pārbaudes prasībām jau bija jāveic atbalsta padziļināts novērtējums, Komisija uzskatīja, ka 68. punkta b) apakšpunkta pārbaude nav nepieciešama.

3. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(30)	No ieinteresētajām trešām personām netika saņemtas nekādas piezīmes.

4. PORTUGĀLES PIEZĪMES

4.1. PIEGĀDĀTĀJIEM PAREDZĒTAIS TEHNISKAIS APRĪKOJUMS

(31)

Portugāle uzskata, ka ieguldījumi piegādātājiem paredzētajā tehniskajā aprīkojumā EUR 136,3 miljonu apmērā ir attiecināmie ieguldījumi, jo instrumenti ir daļa no paziņotā projekta un pieder pie Autoeuropa pamatlīdzekļiem, tie atrodas piegādātāja rūpnīcā atbalstāmā Portugāles reģionā un paliks tur vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Portugāles iestādes atsaucas uz 36. un 37. apsvērumu Lēmumā C(2002)1803 Ford España SA (14), kurā Komisija norādīja, ka izdevumus par piegādātājiem paredzēto tehnisko aprīkojumu var uzskatīt par attiecināmiem izdevumiem reģionālajam atbalstam, ja tie ir radušies atbalstāmajos reģionos.

(32)

Pirms ieguldījumu līguma parakstīšanas 2014. gada aprīlī VW Group un Autoeuropa attiecībā uz piegādātājiem paredzēto tehnisko aprīkojumu izstrādāja ieguldījumu plānu, kurā tika ņemti vērā atbilstības kritēriji, un nodrošināja, ka summa EUR 136,3 miljonu apmērā ietver tikai tādu piegādātājiem paredzēto tehnisko aprīkojumu, kas atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem. Portugāles iestādes ir izveidojušas kontroles mehānismu, lai uzraudzītu iepriekš minēto nosacījumu ievērošanu.

4.2. VIENS VIENOTS IEGULDĪJUMU PROJEKTS

(33)

Portugāle 2013. gada 8. oktobrī parakstīja ieguldījumu līgumu ar Autoeuropa par triju dažādu projektu īstenošanu, no kuriem katrs ir sākotnējais ieguldījums, kas paredzēts pašreizējās ražotnes paplašināšanai, un Portugāle tos neuzskata par vienu vienotu ieguldījumu projektu RAP 2007–2013 60. punkta nozīmē, ņemot vērā paziņoto ieguldījumu projektu.

4.2.1. SĀKOTNĒJAIS IEGULDĪJUMS SALONA UN VIRSBŪVES KRĀSOŠANAS ROBOTOS (KRĀSU VEIKALS)

(34)

Pirmais projekts attiecās uz robotu ieviešanu salona un virsbūves krāsošanas procesa automatizēšanai, kas ļāva uzlabot kvalitāti (viendabīgs virsbūves izskats, samazināts krāsas kārtas biezums, samazināts izsmidzinājumu skaits, netīrumu samazināšana salonā) un produktivitāti, kā arī ergonomiku un darba aizsardzību, un samazināt materiālu patēriņu un krāsu atkritumus. Projekta attiecināmo izdevumu summa bija EUR 20 miljoni, (15) un atbalsta summa bija EUR 2,89 miljoni bruto dotācijas (BDE) ekvivalenta izteiksmē.

(35)

Portugāles iestādes uzsver, ka šis ieguldījums neveido ekonomiski nedalāmu kopumu ar paziņoto ieguldījumu projektu. Paziņotais ieguldījumu projekts ir paredzēts, lai veiktu būtiskas izmaiņas kopējā ražošanas procesā, ieviešot MQB ražošanas tehnoloģiju. Lai gan tam ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi, jo īpaši montāžas iekārtās, MQB tehnoloģijas ieviešanai nepieciešami tikai nelieli ieguldījumi pašreizējā krāsu veikalā.

(36)

Šis krāsu veikals darbojās jau iepriekš bez MQB ieguldījuma. Un otrādi, jaunās MQB montāžas iekārtas ir izmantojamas bez ieguldījuma krāsu veikalā, proti, MQB ražošana būtu iespējama un darbotos bez iepriekšējā ieguldījuma robotu ieviešanai krāsu veikalā. Tādējādi, lai gan abi objekti ir daļa no integrēta automašīnu ražošanas procesa, tie nav saistīti ar ieguldījumiem kā ekonomiski nedalāms kopums.

(37)	Turklāt attiecīgie ieguldījumu lēmumi tika pieņemti neatkarīgi (krāsu veikala modernizēšana – 2011. gada augustā; MQB ieguldījums – 2014. gada maijā).

4.2.2. SĀKOTNĒJAIS IEGULDĪJUMS ŠTANCĒS (INSTRUMENTU VEIKALS)

(38)

Otrais projekts attiecas uz Autoeuropa instrumentu veikalu, kas ražo presformas un štancēšanas instrumentus automašīnu virsbūves metāla daļām. Tas specializējas motora pārsegiem un automašīnu spārniem paredzētu instrumentu ražošanā. Instrumentu veikals piegādā savus ražojumus VW Group rūpnīcām visā pasaulē, proti, tā piegādes neaprobežojas tikai ar Autoeuropa. Tas ir daļa no Autoeuropa, taču darbojas autonomi un neatkarīgi no rūpnīcas galvenās darbības jomas, kas ir transportlīdzekļu ražošana.

(39)

Sākotnējais ieguldījums instrumentu veikalā tika veikts ar mērķi paplašināt pašreizējo ražotni. Lai veiktu virkni efektīvu tehnoloģisko uzlabojumu ražošanas kvalitātes ziņā, Autoeuropa iegādājās štancēm paredzētu jaunu aprīkojumu, kas ļaus nodrošināt instrumentu izstrādi augstākā kvalitātes līmenī un palielināt instrumentu veikala ražošanas apjomu. Attiecināmās ieguldījumu izmaksas bija EUR 12,7 miljoni (diskontētā vērtība EUR 12,66 miljoni), un atbalsta summa bija EUR 1,84 miljoni BDE izteiksmē.

(40)

Ņemot vērā to, ka instrumentu veikals darbojas neatkarīgi no MQB automobiļu ražošanas procesa un ka tas atrodas tajā pašā rūpniecības rajonā, taču ne uz tā paša zemes gabala, uz kura atrodas automobiļu ražotne, kā arī to, ka lēmumi par ieguldījumiem tika pieņemti neatkarīgi viens no otra (attiecībā uz instrumentu veikala modernizēšanu – 2011. gadā un attiecībā uz MQB ieguldījumu – 2014. gada maijā), Portugāles iestādes uzskata, ka ieguldījums instrumentu veikalā nav saistīts ar paziņoto ieguldījumu projektu kā ekonomiski nedalāms kopums.

4.2.3. SĀKOTNĒJAIS IEGULDĪJUMS INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU JOMĀ (IT)

(41)

Trešais projekts attiecās uz ieguldījumiem IT aparatūrā, kas apvienojumā ar jaunām lietojumprogrammām palielināja IT drošību un sekmēja stabilāku ražošanu automobiļu ražošanas jomā. Automobiļu ražošana lielā mērā ir atkarīga no tā, cik raiti un uzticami darbojas IT sistēmas, tā kā ikviena automobiļa konfigurācija (motora tips, pārnesumkārba, krāsa u. c.) ir iekļauta ražošanas procesā, izmantojot grupas datu tīklu. Attiecināmās ieguldījumu izmaksas bija EUR 5,5 miljoni (diskontētā vērtība EUR 5,5 miljoni), un atbalsta summa bija EUR 0,79 miljoni BDE izteiksmē.

(42)

Portugāles iestādes uzskata, ka šis 2011. gada IT ieguldījums nav saistīts ar paziņoto ieguldījumu projektu ekonomiski nedalāmā veidā. Jaunā ražošanas tehnoloģija MQB būtu iespējama un varētu darboties bez iepriekšēja ieguldījuma IT drošībā, ņemot vērā to, ka visi pieteikumi, kas atbalsta un kontrolē MQB ražošanu, tiktu izskatīti tādā pašā veidā arī bez šāda iepriekšēja ieguldījuma. IT ieguldījums darbojās jau iepriekš bez MQB ieguldījuma.

(43)	Turklāt ieguldījumu lēmumi tika pieņemti neatkarīgi viens no otra, attiecībā uz ieguldījumu IT jomā – 2011. gadā un attiecībā uz MQB ieguldījumu – 2014. gada maijā.

4.3. PADZIĻINĀTS ATBALSTA PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(44)	Portugāle sniedza informāciju, kas ir nepieciešama padziļināta novērtējuma veikšanai.

4.3.1. ATBALSTA POZITĪVĀ IETEKME

(45)	Portugāle plāno turpināt attiecīgā reģiona attīstību. Ieguldījumu mērķis ir radīt 500 jaunas tiešās darbavietas un ilgtermiņā nodrošināt 3 339 pašreizējo darbavietu saglabāšanu.

(46)

Paziņotais projekts būtiski uzlabos atbalsta saņēmēja darbinieku kvalifikāciju un prasmes, palielinot viņu nodarbinātību VW Group ietvaros Portugālē un ārpus tās un palielinot reģionālo prasmju pamatu. Plānots īstenot īpašas apmācības. Šādas arodmācības pozitīvi ietekmē arī zinātības nodošanu, galvenokārt Setubālas pussalas reģionā.

(47)

Ieguldījumu projekts pavērs plašākas uzņēmējdarbības iespējas Autoeuropa piegādātājiem. Saskaņā ar Center of Automotive Research veikto pētījumu kopējais radīto darbavietu skaits pēc vienas radītas darbavietas automobiļu nozarē ir 2,5 jaunas darbavietas piegādātāju uzņēmumos un 2,2 jaunas darbavietas citos uzņēmumos, kas radītas sakarā ar piegādātāja darbinieku izdevumiem Portugālē. Tādēļ Portugāle sagaida, ka ieguldījums sekmēs 2 350 netiešo darbavietu radīšanu papildus 500 nesen izveidotām tiešajām darbavietām.

(48)

Turklāt Portugāles iestādes uzsver ieguldījumu projekta pozitīvās reģionālās ietekmes kvalitatīvos aspektus. Ieguldījumu projekts sekmēs Setubālas pussalas reģiona attīstību, piesaistot tam rūpniecisko piegādātāju ieguldījumus, kas ietver tehnoloģiju nodošanu (zināšanu pārnesi) un uzņēmumu kopu veidošanu tajā pašā nozarē, ļaujot atsevišķām rūpnīcām vairāk specializēties un tādējādi sekmējot lielāku efektivitāti.

(49)	Turklāt atbalsta saņēmējs kopā ar vadošajām universitātēm tika aicināts piedalīties vairākos projektos saistībā ar ražošanas inženierzinātņu attīstību un ergonomikas aspektiem.

4.3.2. ATBALSTA PIEMĒROTĪBA

(50)

Portugāle norāda, ka Komisija jau savā lēmumā Porsche Leipzig lietā (16) piekrita tam, ka valsts atbalsts ir piemērots līdzeklis, lai veicinātu to reģionu reģionālo attīstību, kas ir mazāk attīstīti salīdzinājumā ar pārējiem dalībvalsts reģioniem. Šī argumentācija attiecas arī uz paziņoto ieguldījumu atbalstu Setubālas pussalas reģionā.

(51)

Setubālas pussalas reģions ir daļa no Lisboa e Vale do Tejo reģiona, kas ietver Lisabonas reģionu un ir visattīstītākais Portugāles reģions. Tomēr, ja ņemtu vērā tikai Setubālas pussalu, to varētu klasificēt kā “a” reģionu, jo tās IKP uz vienu iedzīvotāju svārstās no 45 % līdz 47 % no ES vidējā rādītāja laikposmā no 2006. līdz 2010. gadam (šis laikposms tika izmantots, definējot valsts reģionālā atbalsta kartes 2014.–2020. gadam).

(52)

Salīdzinot ar Portugāles vidējiem rādītājiem, IKP uz vienu iedzīvotāju Setubālas pussalā pēdējo trīs gadu laikā bija aptuveni 75 %.

3. tabula

IKP uz vienu iedzīvotāju (17) salīdzinājumā ar Portugāles vidējiem rādītājiem (EUR)

Gads	Peninsula de Setubal	Portugāles vidējie rādītāji	%
2013	12 302	16 372	75,1
2012	12 105	16 136	75,0
2011	12 656	16 686	75,8

(53)	Tādēļ Portugāle uzskata, ka paziņotais atbalsts ir piemērots instruments, lai uzlabotu Setubālas pussalas reģionālo attīstību.

4.3.3. STIMULĒJOŠA IETEKME/HIPOTĒTISKS SCENĀRIJS

(54)

Portugāle sniedz informāciju, lai pierādītu, ka atbalsts atbilst PNK 2. scenārijam, jo stimulēja atbalsta saņēmēju veikt ieguldījumu Setubālas pussalā un nevis [1. atrašanās vietas] rūpnīcā (neatbalstāms EEZ reģions), kur būtu ticis piesaistīts ieguldījums, ja netiktu piešķirts atbalsts. Jo īpaši Portugāle sniedz detalizētu informāciju par lēmuma pieņemšanas daudzpakāpju procesu un par hipotētiska scenārija finanšu datiem; skatīt to izklāstu turpmāk tekstā.

VW Group lēmuma pieņemšanas process

(55)

VW Group ieguldījumu lēmumus pieņem lēmumu pieņemšanas daudzpakāpju procesā, kurā lēmumu pieņēmēji analizē dažādas vietas konkurētspējīgā salīdzināšanas procesā. Galvenie posmi ir šādi: 1) ilgtermiņa pārdošanas plānošana (IPP) un plānošanas kārtas, 2) ražojuma izstrāde, lēmums par ražojumu un vietas priekšatlase un 3) lēmums par ieguldījumu un atrašanās vietu.

(56)

Lēmumi par paziņoto ieguldījumu projektu tika pieņemti saskaņā ar šo vispārējo procesu. Tomēr, tā kā attiecīgie lēmumi skāra Volkswagen zīmola ieguldījumu projektu, tos tieši pieņēma Volkswagen zīmola pārvaldes struktūras, un papildus lēmumi grupas līmenī netika pieņemti tādēļ, ka grupas pārvaldes struktūras sastāvs ir lielā mērā identisks Volkswagen zīmola pārvaldes struktūras sastāvam.

(57)	Jaunu ražojumu ieviešana VW Group tiek virzīta, pamatojoties uz tā dēvēto ražojuma radīšanas procesu (RRP) – sākot no ražojuma plānošanas līdz ražošanas sākšanai (RS). RRP veido četri galvenie posmi, kā attēlots turpmākajā diagrammā. […]

1) IPP un 61. plānošanas kārta

(58)

Sākumpunkts ir ilgtermiņa pārdošanas plānošanas (IPP) posms, kurā tiek analizētas tirgus attīstības prognozes un potenciālais pieprasījums, kā arī tirgus svārstības. IPP procesā plāno ražojumu izstrādi […] gadus uz priekšu un nosaka nepieciešamās papildu ražošanas jaudas vai pašreizējo jaudu nepieciešamās korekcijas. IPP ir atspoguļots ikgadējās plānošanas kārtās (PK), kuras noslēdz Grupas uzraudzības padome un kurās ietverta plānoto ieguldījumu finanšu shēma. IPP posma rezultāts ir priekšlikums par jauna(-u) ražojuma(-u) ieviešanu, taču vēl ne lēmums par ražojuma izstrādi, ieguldījumu vai atrašanās vietu.

(59)

Attiecībā uz paziņoto projektu 61. plānošanas kārtā 20xx. gadā tika noteikts, ka [140 000–160 000] vienības gadā ir ticams pārdošanas potenciāls jauniem ražojumiem A0 SUV un […] ([…]). Ražošanas plānošanas laikā tika konstatēta nepieciešamība radīt attiecīgas ražošanas jaudas. Tajā pašā laikā A0 SUV un […] kombinētajam apjomam būtu jāatbilst MQB stratēģijas pamatnosacījumiem.

(60)	Šā posma rezultāts bija MQB ieguldījumu pakete [140 000–160 000] A0 SUV un […] vienībām gadā Volkswagen zīmolam ar plānoto ražošanas sākumu 2016. gada augustā attiecībā uz A0 SUV un 2017. gada novembrī attiecībā uz […].

2) Ražojuma izstrādes, lēmuma pieņemšanas par ražojumu un vietas priekšatlases posms

(61)	Šā posma laikā vairākas VW Group centrālās nodaļas un attiecīgās ražotnes kopīgi strādā, lai sagatavotu lēmumu par ražojumu un veiktu ražotnes priekšatlasi. Kontroles nodaļa pilda centrālo nostiprināšanas uzdevumu šajā posmā.

(62)	Pirmais solis šajā otrajā posmā ir ražojuma izstrādes process, kas saskaņā ar atbalsta saņēmēja iekšējiem noteikumiem vienmēr sākas vismaz […] mēnešus pirms paredzētā ražošanas sākuma datuma, paziņotā projekta gadījumā – 2012. gada augustā (pirmais RS […]).

(63)

Lai pieņemtu lēmumu par ražojumu, proti, lēmumu ražot IPP laikā ierosināto ražojumu, ir nepieciešams, lai ražojuma izstrādē tiktu sasniegts iepriekš noteikts īstenojamības mērķis. Gaidāmos jaunā ražojuma radītos ieņēmumus salīdzina ar nepieciešamajām ražošanas (tostarp ieguldījumu) izmaksām. Lai noteiktu ražošanas paredzamās izmaksas, vispirms hipotētiski nosaka konkrētu atrašanās vietu kā plānošanas pieņēmumu (ražošanas vienības atrašanās vietu). Ražošanas vienības atrašanās vietu izmanto, lai noteiktu pirmo izmaksu struktūru un projekta satvaru. Tas nenozīmē konkrētas ražotnes iepriekšēju noteikšanu, bet gan nepieciešamās sākumpozīcijas izstrādāšanu paredzamo ražošanas izmaksu novērtēšanai.

(64)

Ja notiekošās ražošanas laikā tiek ieviests nākamais ražojums, pašreizējo ražotni parasti izvēlas par ražošanas vienības atrašanās vietu; pilnīgi jauna izstrādājuma gadījumā (bez priekšgājēja) ražošanas vienības atrašanās vietu parasti nosaka, pamatojoties uz izpildes rādītājiem, proti, kā pirmo hipotēzi izvēlēsies atrašanās vietu ar vislabākajiem izpildes rādītājiem. Praksē tiek ņemti vērā arī papildu kritēriji, piemēram, brīvas ražošanas jaudas vai piemērotas struktūras.

(65)

Paziņotā projekta gadījumā netika izskatīts ieguldījums jaunās nozarēs, jo ieguldījumu pakete, ko veido [140 000–160 000] automobiļi, kuri ietilpst tirgus segmentā ar cenu […], ir pārāk maza, lai ieguldījums jaunās nozarēs būtu dzīvotspējīgs. Ja atrašanās vietas novērtējums neattiecas uz ieguldījumu jaunās nozarēs, divi galvenie kritēriji piemērotu atrašanās vietu noteikšanai ir šādi: vai pašreizējā rūpnīcā ir iespējams uzstādīt vēl papildu jaudu un vai attiecīgās vietas aprīkojums ir saderīgs ar plānoto projektu, piemēram, vai krāsu veikala izmēri ir piemēroti arī plānotajam jaunajam ieguldījumam u. c.

(66)

Piemērojot šos kritērijus, tika noteiktas četras iespējamās atrašanās vietas ([1. atrašanās vieta neatbalstāmā EEZ reģionā], Setubāla, [2. atrašanās vieta ārpus EEZ] un [3. atrašanās vieta neatbalstāmā EEZ reģionā]); attiecībā uz tām Portugāle sniedza uzņēmuma informāciju, sākot no 2012. gada jūlija, par pirmajiem salīdzināmajiem ražošanas izmaksu aprēķiniem par vienu automobili, kurus bija veikusi Volkswagen zīmola kontroles nodaļa ([Grupas kontrole]). Šie aprēķini ietvēra plānotos pārdošanas apjomus A0 SUV segmentā un […] segmentā, kā arī papildus aptvēra plānotos pārdošanas apjomus attiecībā uz [iepriekš definētu modeli], kura ražošana izņēmuma kārtā tika iepriekš noteikta [1. atrašanās vietā neatbalstāmā EEZ reģionā]. Tika izskatītas trīs dažādas alternatīvas, lai piešķirtu paredzētos A0 SUV segmenta, […] segmenta un [iepriekš definētā modeļa] ražošanas apjomus četrām atrašanās vietām, un katrai alternatīvai [Grupas kontrole] veica ražošanas izmaksu un ieguldījumu izmaksu sākotnējos aprēķinus.

(67)

Plānošanas procesa vēlākā posmā [2. atrašanās vieta ārpus EEZ] un [3. atrašanās vieta neatbalstāmā EEZ reģionā] tika izslēgtas kā iespējamās atrašanās vietas, jo tās raksturoja attiecīgi augstas loģistikas un augstas personāla izmaksas. Jebkurā gadījumā, tā kā iepriekš tika pieņemti lēmumi izvietot [iepriekš noteikta modeļa] ražošanu [1. atrašanās vietā neatbalstāmā EEZ reģionā] un [2. atrašanās vietā ārpus EEZ] un ražot […] un […] [3. atrašanās vietā neatbalstāmā EEZ reģionā], 2014. gadā (kad [Grupas kontrole] veica turpmākus salīdzinošos aprēķinus), ne [2. atrašanās vietā ārpus EEZ], ne [3. atrašanās vietā neatbalstāmā EEZ reģionā] vairs nebija pieejamas rezerves jaudas. Tādēļ A0 SUV un […] apjomu kombinēšana tika novērtēta tikai attiecībā uz Setubālu un [1. atrašanās vietu neatbalstāmā EEZ reģionā].

(68)

Ņemot vērā iepriekš minēto, [Grupas kontrole] sagatavoja lēmumu par ražojumu, nosakot Setubālu par ražošanas vienības atrašanās vietu. Portugāle iesniedza pierādījumus, ka 2014. gada 10. martāVolkswagen zīmola ražojumu komiteja (Volkswagen Ausschuss Produkte, VAP) pieņēma lēmumu par ražojumu un apstiprināja Setubālu par ražošanas vienības atrašanās vietu. Portugāles iesniegtie pierādījumi liecina, ka jau šajā posmā tika ņemts vērā iespējamais valsts atbalsts ar summu līdz EUR 36 miljoniem.

3) Lēmums par ieguldījumu un par atrašanās vietu

(69)

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par ražojumu, nākamais solis ir izraudzīties vispiemērotāko projekta atrašanās vietu. Kontroles nodaļa parasti sāk darbu, pārbaudot visas Volkswagen ražotnes kopumā, un pēc tam sašaurina sarakstu līdz tām atrašanās vietām, kuras šķiet piemērotas ieguldījumam. RRP procesa rezultātā tiek noteikti un lēmumā apkopoti ieguldījuma un ražošanas scenāriji attiecībā uz katru reālo atrašanās vietu. Pamatojoties uz ieteikumu par konkrētu atrašanās vietu un ieguldījumu, Volkswagen zīmola ieguldījumu komitejai (Volkswagen Ausschuss Investitionen, VAI) jāpieņem lēmums, vai projektu īsteno vai ne.

(70)

Kā norādīts iepriekš, saraksts ar reālajām atrašanās vietām šajā posmā tika sašaurināts līdz [1. atrašanās vietai neatbalstāmā EEZ reģionā] un Setubālai. Attiecībā uz abām šīm vietām tika noteiktas un salīdzinātas konkrētas ražošanas izmaksas, kas ir attiecināmas uz ražošanas vietu. Šīs ar atrašanās vietu saistītās izmaksas veido nepieciešamās ieguldījumu izmaksas un paredzamās ražošanas izmaksas atsauces periodā. Portugāle iesniedza autentiskus aktuālus uzņēmuma dokumentus, ko bija sagatavojusi [Grupas kontrole] un […] (grupas valsts atbalsta nodaļa), datētus ar 2014. gada 9. maiju, kā pierādījumu hipotētiskai analīzei, salīdzinot [1. atrašanās vietu neatbalstāmā EEZ reģionā] un Setubālu kā iespējamās atrašanās vietas. Portugāles iestādes paskaidroja, ka, lai gan rūpnīcai [1. atrašanās vietā neatbalstāmā EEZ reģionā] bija nedaudz labāki snieguma rādītāji, Setubālas rūpnīcai tika dota priekšroka, jo tai bija iespēja gūt labumu no reģionālā ieguldījumu atbalsta. Pamatojoties uz šo hipotētisko analīzi (18), [Grupas kontrole] iesniedza VAI ieteikumu lēmumam, kas ierosinātu izvēlēties Setubālu par ieguldījumu atrašanās vietu.

(71)

VAI pieņēma lēmumus par ieguldījumiem un atrašanās vietu, apstiprinot Setubālu, 2014. gada 28. maijā un 2014. gada 26. jūnijā. (19) Portugāle iesniedza to sanāksmju protokolu kopijas, kurās tika pieņemti minētie lēmumi. Ņemot vērā salīdzinošos aprēķinus, kā arī reģionālo atbalstu EUR 37,96 miljonu apmērā pēc nominālvērtības (EUR 33,4 miljonu diskontētā vērtība) (20), abi lēmumi apstiprina MQB ieguldījumu projektu ar ieguldījumu apjomu EUR 624 miljonu apmērā. Turklāt ar pirmo lēmumu pieļauj, ka pirmais maksājums tiek veikts kā budžeta atbalsts, lai atbrīvotu rūpnīcas vietu pirmajiem ieguldījumiem, savukārt ar otro lēmumu atļāva lielāko daļu no ieguldījumu izdevumiem.

4.3.4. ATBALSTA SAMĒRĪGUMS

(72)	Portugāle norāda, ka aprēķinus, kas tika izmantoti, lai parādītu stimulējošo ietekmi, var izmantot arī atbalsta samērīguma novērtēšanai.

(73)

Galīgais aprēķins, ko Portugāle izmantoja, lai parādītu stimulējošo ietekmi, uzrāda Setubālas neto izmaksu finansiālo zaudējumu salīdzinājumā ar [1. atrašanās vietu neatbalstāmajā EEZ reģionā] EUR 48 miljonu apmērā. Pat ar atbalstu Setubāla ir par EUR 14,6 miljoniem (diskontētā vērtība) dārgāka nekā [1. atrašanās vieta neatbalstāmajā EEZ reģionā] (finansiāls zaudējums mīnus atbalsts, kas tika ņemts vērā hipotētiskajā analīzē; proti, EUR 48 miljoni – EUR 33,4 miljoni).

(74)	Tādēļ Portugāle apgalvo, ka, tā kā šis atbalsts pilnībā nekompensē vietas neizdevīgumu Setubālas gadījumā, kompensācija nav pārmērīga. Līdz ar to atbalsts ir samērīgs.

(75)

Portugāle norāda, ka savā lēmumā par atrašanās vietu VAI ņēma vērā ne tikai finansiālos apsvērumus, bet arī kvantitatīvi neizsakāmus kvalitatīvos kritērijus, piemēram, sociālās atbildības iemeslus vai iespēju izvairīties no ražošanas pārvietošanas uz citām vietām, ja ražošanas apjoms sasniedz visaugstāko līmeni.

4.3.5. ATBALSTA NEGATĪVĀ IETEKME UZ KONKURENCI UN TIRDZNIECĪBU

(76)

Portugāle uzsver, ka reģionālais atbalsts ir paredzēts tikai vietas neizdevīguma kompensēšanai Setubālas izvēles gadījumā. Atbalsts ir samērīgs un neietekmēs konkurenci, ņemot vērā to, ka ieguldījumu projekts tiktu īstenots jebkurā gadījumā, radot ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Ieguldījumu projekts nebūtu ticis piesaistīts citam atbalstāmam reģionam ar augstāku vai tādu pašu atbalsta intensitātes ierobežojumu, jo ieguldījums jaunās nozarēs nebūtu bijis dzīvotspējīgs un vienīgā ticamā alternatīva būtu bijusi neatbalstāms reģions. Tādēļ atbalstam nav antikohēzijas ietekmes, kas būtu pretrunā reģionālā atbalsta loģiskajam pamatam.

5. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

5.1. ATBALSTA PASTĀVĒŠANA

(77)	Portugāles iestādes sniegs finansiālu atbalstu atmaksājamas dotācijas veidā, un to finansēs no valsts vispārējā budžeta. Tādējādi atbalstu sniedz dalībvalsts no valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(78)	Tā kā atbalsts tiek piešķirts vienam uzņēmumam, proti, Autoeuropa, šis pasākums ir selektīvs.

(79)	Finansiāls atbalsts tiks sniegts, lai veiktu ieguldījumu automobiļu nozarē, kurā notiek intensīva tirdzniecība starp dalībvalstīm, un ar to daļēji aizstās starpproduktu piegādi no citām dalībvalstīm. Tādējādi pasākums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(80)	Portugāles iestāžu atbalsts uzņēmumam Autoeuropa un tā ražojumiem rada vai draud radīt konkurences kropļojumus.

(81)	Tādēļ Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

5.2. ATBALSTA PASĀKUMA LIKUMĪBA

(82)

Piešķirot atbalstu ar nosacījumu, ka tas saņems Komisijas apstiprinājumu, un paziņojot par atbalsta pasākumu pirms tā īstenošanas, Portugāles iestādes ir ievērojušas savas saistības, kas noteiktas LESD 108. panta 3. punktā, tā kā 2008. gada VGAR paredz pienākumu paziņot par individuālu atbalstu, kurš pārsniedz noteiktu summu. Faktiski par atbalstu ieguldījumu projektam jāpaziņo atsevišķi RAP 2007–2013 68. punkta un 2008. gada VGAR nozīmē, jo paredzētā atbalsta summa EUR 36,15 miljonu apmērā pašreizējā vērtībā pārsniedz atsevišķas paziņošanas robežvērtību EUR 11,25 miljonu apmērā, kas ir piemērojama attiecīgajā reģionā saskaņā ar reģionālā atbalsta karti, ko piemēro no 2007. gada līdz 2014. gada jūnijam.

5.3. NOVĒRTĒJUMA JURIDISKAIS PAMATS

(83)

Atbalsta mērķis ir sekmēt reģionālo attīstību. Tā kā atbalsta un ieguldījumu līgums tika parakstīts 2014. gada aprīlī tikai ar nosacījumu, ka tas saņems Komisijas apstiprinājumu, Komisija uzskata, ka saskaņā ar RAP 2014–2020 188. punktu atbalsts tika piešķirts pirms 2014. gada jūlija un tādējādi ir jānovērtē atbilstīgi RAP 2007–2013 un jo īpaši noteikumiem par reģionālā ieguldījuma atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem, kā noteikts 68. punktā.

5.4. SADERĪBAS NOVĒRTĒJUMA STRUKTŪRA

(84)

Komisijai jāveic novērtējums trijos posmos:

—	pirmkārt, tai ir jāapstiprina, ka pasākums ir saderīgs ar RAP vispārējiem noteikumiem,

—	otrkārt, tai ir jāpārbauda, vai tā var vai nevar nešaubīgi izslēgt iespēju, ka atbilstīgi RAP 2007–2013 68. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajam tirgus daļas kritērijam un ražošanas jaudas palielināšanas/tirgus rādītāju kritērijam ir jāveic padziļināts novērtējums,

—	treškārt, atkarībā no novērtējuma otrā posma iznākuma tā var pāriet uz padziļinātu novērtējumu.

5.5. PASĀKUMA ATBILSTĪBA RAP STANDARTA SADERĪBAS KRITĒRIJIEM

(85)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu jau ir konstatējusi, ka atbalsts atbilst daļai no vispārīgajiem saderības kritērijiem attiecībā uz RAP 2007–2013. Oficiālās izmeklēšanas laikā netika atklāts neviens elements, kas liktu apšaubīt šo novērtējumu. Komisija jo īpaši norāda:

—	atbalsts ir piešķirts projektam Palmelā, kas ir reģions ar tiesībām saņemt reģionālo atbalstu atbilstīgi Portugāles reģionālā atbalsta kartei, kura ir piemērojama no 2007. gada līdz 2014. gada janvārim,

—

nekas neliecina par to, ka VW Group kopumā vai konkrēti Autoeuropa ir grūtībās nonākuši uzņēmumi paziņošanas brīdī spēkā esošo Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai nozīmē. Tādēļ atbalsta saņēmējs ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar RAP 2007–2013 9. punktu,

—

projekts ietver sākotnējo ieguldījumu RAP 2007–2013 34. punkta nozīmē. Sākotnējais ieguldījums ir definēts RAP 2007–2013 34. punktā kā ieguldījums materiālos un nemateriālos aktīvos, kas veikti, lai: a) izveidotu jaunu ražotni, b) paplašinātu esošu ražotni, c) dažādotu ražotnes produkciju ar jauniem papildu produktiem, un d) būtiski mainītu esošās ražotnes kopējo ražošanas procesu. Jaunas ražošanas tehnoloģijas ieviešana ir uzskatāma par būtiskām izmaiņām esošās ražotnes kopējā ražošanas procesā. Turklāt tā ļauj dažādot ražotnes produkciju,

—	saskaņā ar RAP 2007–2013 40. punktu Autoeuropa ir jānodrošina, lai ieguldījums paliek reģionā vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas,

—	atbalsta saņēmējam saskaņā ar RAP 2007–2013 39. punktu jānodrošina tāds finansiāls ieguldījums vismaz 25 % apmērā no attaisnotajiem izdevumiem, par kuru nav saņemts nekāds publisks atbalsts,

—	tika izpildītas RAP 2007–2013 38. punktā noteiktās formālās prasības par stimulējošo ietekmi (21),

—	projekta attiecināmie izdevumi attiecas tikai uz jauniem materiālajiem aktīviem (tikai uz aprīkojumu un ēkām), tādējādi ir izpildīti RAP 2007–2013 50. un 54. punkta nosacījumi.

(86)

Tomēr Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu pauda šaubas par piegādātājiem paredzētā tehniskā aprīkojuma izdevumu attiecināmību. Šā iemesla dēļ, kā arī tādēļ, ka Komisija nevarēja pieņemt galīgu viedokli jautājumā par to, vai paziņotais projekts un iepriekšējais ieguldījumu projekts, kas tika veikts tajā pašā vietā, veido vienu vienotu ieguldījumu projektu RAP 2007–2013 60. punkta nozīmē, Komisija nevarēja noteikt, vai paziņotā atbalsta intensitāte pārsniedza atļauto maksimālo intensitāti, un tādēļ tā apšaubīja arī to, ka tika ievērots piemērojamais reģionālā atbalsta maksimālais apjoms.

5.5.1. SECINĀJUMS PAR PIEGĀDĀTĀJIEM PAREDZĒTO TEHNISKO APRĪKOJUMU

(87)

Lietā C34/2001 Komisija paskaidroja, ka izdevumus par piegādātājiem paredzēto tehnisko aprīkojumu nevar uzskatīt par attiecināmiem izdevumiem, ja vien tie nerodas attiecīgās dalībvalsts atbalstāmajos reģionos. (22) Komisija norāda (skatīt iepriekš 31. un 32. apsvērumu), ka visi ieguldījumi piegādātājiem paredzētajā tehniskajā aprīkojumā EUR 136,3 miljonu apmērā atbildīs RAP noteiktajam standarta atbilstības kritērijam, ja tiks izpildīti konkrēti nosacījumi, piemēram, instrumenti ir daļa no paziņotā projekta un pieder pie Autoeuropa pamatlīdzekļiem, tie atrodas piegādātāja rūpnīcā atbalstāmā Portugāles reģionā un paliks tur vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Turklāt atbalstāmajiem Portugāles reģioniem, kur atradīsies piegādātājiem paredzētais tehniskais aprīkojums, piemēro tādu pašu vai augstāku atbalsta maksimālo intensitāti kā Palmelas reģionam. Ir izveidoti uzraudzības mehānismi, kas nodrošinās, ka atbalsts netiek piešķirts tādam piegādātājiem paredzētam tehniskajam aprīkojumam, kas neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem.

(88)	Tādēļ saskaņā ar iepriekšējo praksi lietā C34/2001 Komisija uzskata, ka piegādātājiem paredzētā tehniskā aprīkojuma izmaksas EUR 136,3 miljonu apmērā, kas radušās atbalstāmos Portugāles reģionos, var uzskatīt par attiecināmiem izdevumiem atbilstīgi RAP 2007–2013 4.1. un 4.2. iedaļai.

5.5.2. SECINĀJUMS PAR VIENU VIENOTU IEGULDĪJUMU

(89)	Komisija analizēja viena vienota ieguldījuma projekta pazīmes, kas, iespējams, piemīt trim Autoeuropa iepriekš veiktajiem ieguldījumiem tajā pašā vietā.

5.5.2.1. Sākotnējais ieguldījums salona un virsbūves krāsošanas robotos (krāsu veikals)

(90)

Īstenojot projektu, tika iegādāti jauni roboti, kas sekmēja uzlabojumus kvalitātes ziņā, kā arī attiecībā uz ergonomiku un darba aizsardzību, vides aizsardzību un resursu ietaupījumu un ražīgumu. Komisija uzskata, ka šie ieguldījumi tobrīd bija nepieciešami, lai uzlabotu darba apstākļus krāsu veikalā, un tādēļ tie netika veikti paziņotā projekta sagatavošanas laikā.

(91)

Komisija uzskata, ka ieguldījums, lai automatizētu salona un virsbūves krāsošanas procesu krāsu veikalā, un paziņotais ieguldījumu projekts ir tehniskā un funkcionālā ziņā atšķirīgi un ka ieguldījumu lēmumi tika pieņemti neatkarīgi viens no otra. Tādēļ Komisija uzskata, ka sākotnējais ieguldījums krāsu veikalā nav saistīts ar paziņoto ieguldījumu projektu kā ekonomiski nedalāms kopums un tādējādi abi ieguldījumi neveido vienu vienotu ieguldījumu projektu RAP 2007–2013 60. punkta nozīmē.

5.5.2.2. Sākotnējais ieguldījums štancēs (instrumentu veikals)

(92)

Autoeuropa instrumentu veikals ražo presformas un štancēšanas instrumentus automašīnu virsbūves metāla daļām. Tas specializējas motora pārsegiem un automašīnu spārniem paredzētu instrumentu ražošanā. Instrumentu veikals piegādā savus ražojumus VW Group rūpnīcām visā pasaulē, proti, tas neaprobežojas tikai ar piegādi uzņēmumam Autoeuropa. Tas ir daļa no Autoeuropa, taču darbojas autonomi un neatkarīgi no rūpnīcas galvenās darbības jomas, kas ir transportlīdzekļu ražošana.

(93)

Projekts attiecās uz jaunu instrumentu iegādi štancēm, lai nodrošinātu instrumentu izstrādi augstākā kvalitātes līmenī un palielinātu instrumentu veikala ražošanas apjomu. Instrumentu veikals ražo presformas un štancēšanas instrumentus visas VW Group vajadzībām; tas neatrodas uz tā paša zemes gabala, uz kura paziņotais ieguldījums, un tas darbojas neatkarīgi no automašīnu ražošanas rūpnīcas. Turklāt ieguldījumu lēmumi attiecībā uz instrumentu veikala modernizēšanu un attiecībā uz paziņoto projektu tika pieņemti neatkarīgi viens no otra. Tādēļ Komisija uzskata, ka sākotnējais ieguldījums krāsu veikalā nav saistīts ar paziņoto ieguldījumu projektu kā ekonomiski nedalāms kopums un līdz ar to abi ieguldījumi neveido vienu vienotu ieguldījumu projektu RAP 2007–2013 60. punkta nozīmē.

5.5.2.3. Sākotnējais ieguldījums informācijas tehnoloģiju jomā (IT)

(94)

Projekts attiecās uz IT aprīkojuma iegādi ar jaunām lietojumprogrammām noturīgai IT drošībai, kas sekmētu stabilitāti un ražīgumu automobiļu ražošanas jomā. Ieguldījumam IT jomā nav stratēģiskas un tehniskas saiknes ar paziņoto projektu, kas saistītu tos kā ekonomiski nedalāmu kopumu. Turklāt ieguldījumu lēmumi attiecībā uz IT projektu un attiecībā uz paziņoto projektu tika pieņemti neatkarīgi viens no otra. Tādēļ Komisija uzskata, ka abi ieguldījumu projekti nav uzskatāmi par vienu vienotu ieguldījumu projektu RAP 2007–2013 60. punkta nozīmē.

5.5.3. VISPĀRĪGS SECINĀJUMS PAR STANDARTA ATBILSTĪBAS KRITĒRIJIEM

(95)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka piegādātājiem paredzētā tehniskā aprīkojuma izmaksas EUR 136,3 miljonu apmērā var uzskatīt par paziņotā projekta attiecināmajiem izdevumiem, turpretim iepriekšējie ieguldījumi nav jāņem vērā. Attiecināmo izdevumu summa, kas jāņem vērā, aprēķinot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, ir EUR 623,9 miljoni (EUR 599,6 miljoni diskontētā vērtībā), kā norādīts šā lēmuma 2. tabulā. Piemērojot samazināšanas mehānismu, kas noteikts RAP 2007–2013 67. punktā, un, ņemot vērā radušos attiecināmos izdevumus, maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte attiecībā uz projektu ir 6,13 % BDE izteiksmē.

(96)

Tā kā ierosinātā atbalsta intensitāte (EUR 36,15 miljoni pašreizējā vērtībā, 6,03 % atbalsta intensitāte) nepārsniedz maksimālo atļauto atbalsta intensitāti un paziņotais atbalsts nav jāapvieno ar nākamo reģionālā ieguldījuma atbalstu, ierosinātā atbalsta intensitāte šim projektam atbilst RAP 2007–2013.

(97)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, un, tā kā netika iesniegta informācija, kas ietekmētu Komisijas pieņemtos secinājumus lēmumā par procedūras sākšanu attiecībā uz 85. apsvērumā minētajiem standarta atbilstības kritērijiem, Komisija uzskata, ka RAP 2007–2013 standarta atbilstības kritēriji ir izpildīti.

5.6. RAP 2007–2013 68. PUNKTĀ NOTEIKTO PĀRBAUŽU PIEMĒROŠANA

(98)

Komisijai oficiālās izmeklēšanas ietvaros jāveic padziļināts novērtējums, ja vien tā šīs procedūras laikā nešaubīgi nekonstatē, ka nav pārsniegti 68. punkta a) un b) apakšpunkta pārbaudēs noteiktie padziļinātā novērtējuma robežlielumi. (23) Lai veiktu attiecīgās pārbaudes, Komisijai vispirms ir jāievieš piemērotas ražojuma un ģeogrāfiskā tirgus definīcijas.

(99)	Komisija tās lēmuma par procedūras sākšanu 45. apsvērumā norādīja, ka RAP 2007–2013 68. punkta nolūkā ieguldījumu projekts attiecas uz ražojumiem, kas ir vieglie automobiļi, kuri pieder tirgus segmentiem A0, A un B saskaņā ar POLK segmentāciju.

(100)

Komisija atstāja atklātu attiecīgā ražojuma tirgus definīciju un izskatīja visas iespējamās alternatīvās tirgus definīcijas, tostarp jo īpaši šaurāko segmentāciju, par kuru ir pieejami dati.

(101)

Prakse, kad tiek izmantota šaurākā tirgus definīcija, balstoties uz atsevišķiem segmentiem automobiļu nozarē, ir labi pamatota salīdzināmos lēmumos, tostarp galīgajos lēmumos (24).

(102)

Šīs lietu prakses pamatā ir uzskats, ka konkurenti visos tirgus segmentos, tostarp vismazākajos iespējamos segmentos, ir pelnījuši saņemt aizsardzību pret tiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir dominējošs stāvoklis tirgū.

(103)

Tāpat to pamato ar konkurenci saistīti ekonomiskie apsvērumi. Konkrētāk, šīs pieejas pamatā ir teorija, ka pieprasījuma aizstājamība starp diviem izstrādājumiem ir nodrošināta tad, ja patērētāji uzskata tos par aizstājējiem, ņemot vērā to īpašības, cenu un paredzēto lietojumu. Pamatojoties uz savu praksi, pārbaudot tirgus daļas arī mazākajos iespējamajos automašīnu tirgus segmentos, par kuriem ir pieejama informācija, Komisijas loģika ir šāda: proti, tā uzskata, ka aizstājamība, ņemot vērā cenu, īpašības un paredzēto lietojumu, ir vislielākā, ja ražojumi pieder vienam un tam pašam segmentam. Šajā ziņā, piemērojot visšaurāko iespējamo tirgus segmentu kā vienu ticamu tirgu, tiek atspoguļota Horizontālās apvienošanās pamatnostādņu 28. punkta loģika, kas nosaka, ka “Konkrētajā tirgū ražojumus var diferencēt tādējādi, ka daži ražojumi ir tuvāki aizstājēji nekā citi. Jo augstāka ir aizstājamības pakāpe starp apvienošanā iesaistīto uzņēmumu ražojumiem, jo lielāka varbūtība, ka tie būtiski paaugstinās cenas. […] Lielāka iespēja, ka apvienošanā iesaistīto uzņēmumu stimuls paaugstināt cenas būs ierobežots, pastāv tad, ja konkurējošie uzņēmumi ražo tuvus aizstājējus ražojumiem, ko ražo apvienošanā iesaistītie uzņēmumi, nekā tad, ja tie piedāvā mazāk tuvus aizstājējus”.

(104)

Tieši tāpēc parastie automobiļi tradicionāli tiek sadalīti segmentos, un autobūves nozare iedala automobiļu modeļus dažādos labi zināmos segmentos. Šis apsvērums ir virzījis Komisijas praksi, definējot attiecīgo tirgu autobūves nozarē arī atsevišķos segmentos, un tas ir iemesls, kādēļ agrāk dalībvalstis iesniedza attiecīgos ar tirgu saistītos argumentus šajā un citās lietās saistībā ar atsevišķiem segmentiem.

(105)

Tā kā Autoeuropa ražos automobiļus, kas pieder A0 un […] segmentiem saskaņā ar POLK, un varētu ražot arī automobiļus, kas pieder B segmentam saskaņā ar POLK, Komisija uzskatīja, ka šie atsevišķie segmenti un attiecībā uz SUV arī SUV-B segments saskaņā ar Global Insight, kā arī apvienotais segments (A0 līdz B) saskaņā ar POLK šajā gadījumā būtu uzskatāmi par attiecīgiem ticamiem tirgiem.

(106)

Komisija uzskatīja, ka attiecīgo ražojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir vismaz EEZ tirgus. Portugāles iestādes un Autoeuropa piekrita tam, ka Komisija piemēro minēto ģeogrāfiskā tirgus definīciju šajā paziņojumā. (25)

(107)

Ņemot vērā iepriekš minēto, un, tā kā oficiālās izmeklēšanas laikā Komisija nesaņēma papildu informāciju, kas liecinātu par to, ka tai būtu jāmaina lēmumā par procedūras sākšanu minētie secinājumi, Komisija saglabā savu novērtējumu attiecībā uz ražojuma un ģeogrāfiskā tirgus definīcijām.

5.6.1. SECINĀJUMS PAR TIRGUS DAĻAS PĀRBAUDI (RAP 2007–2013 68. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS)

(108)

Komisija ir veikusi RAP 2007–2013 68. punkta a) apakšpunktā izklāstīto pārbaudi visos ticamajos ražojumu un ģeogrāfiskajos tirgos, lai pārbaudītu, vai atbalsta saņēmēja tirgus daļa pārsniedz 25 % pirms un pēc ieguldījuma.

(109)

Tā kā nebija iespējams noteikt vienu attiecīgā ražojuma un ģeogrāfisko tirgu, bija jāņem vērā visu ticamo tirgu rezultāti. VW Group tirgus daļa atsevišķos A un B segmentos un apvienotajos A0, A un B segmentos (saskaņā ar POLK) EEZ pārsniedz 25 % visos gados periodā no 2013. līdz 2019. gadam. Tādēļ Komisija secina, ka ir pārsniegta 68. punkta a) apakšpunktā noteiktā robežvērtība.

5.6.2. SECINĀJUMS PAR PĀRBAUDI “RAŽOŠANAS JAUDA NEPIETIEKAMI AKTĪVĀ TIRGŪ” (RAP 2007–2013 68. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS)

(110)

Tā kā, ņemot vērā 68. punkta a) apakšpunkta pārbaudes rezultātu, jau bija jāuzsāk atbalsta padziļināts novērtējums, nav nepieciešams veikt 68. punkta b) apakšpunkta pārbaudi.

5.6.3. SECINĀJUMS

(111)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nolemj, ka 68. punkta a) apakšpunkta pārbaudes attiecīgā robežvērtība ir pārsniegta. Tādēļ Komisija nolemj veikt detalizētu pārbaudi pēc tam, kad ir uzsākta LESD 108. panta 2. punktā paredzētā procedūra, lai pārliecinātos, vai atbalsts ir nepieciešams ieguldījuma stimulēšanai un vai ieguvumi no atbalsta pasākuma atsver no tā izrietošos konkurences traucējumus un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

5.7. PADZIĻINĀTS ATBALSTA PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(112)

Padziļināts novērtējums tika veikts, pamatojoties uz PNK.

5.7.1. ATBALSTA POZITĪVĀ IETEKME

5.7.1.1. Atbalsta mērķis

(113)

PNK 12. punkts nosaka, ka dalībvalstīm ir jāpamato ieguldījuma projekta devums attiecīgā reģiona attīstībā. Komisija ņem vērā Portugāles sniegto informāciju par ieguldījuma pozitīvo ietekmi uz reģionu (skatīt iepriekš 45. līdz 49. apsvērumu) un uzskata, ka jo īpaši tā ietekme uz tiešo un netiešo darbavietu radīšanu, papildu piegādātāju ieviešanu reģionā, zināšanu pārnesi reģionā un reģionālo pamatprasmju uzlabošanu ir uzskatāma par ievērojamu devumu reģiona attīstībā un ES kohēzijas mērķa sasniegšanā.

5.7.1.2. Atbalsta instrumenta piemērotība

(114)

PNK 17. un 18. punktā uzsvērts, ka valsts atbalsts sākotnējo ieguldījumu subsīdiju veidā ir tikai viens no līdzekļiem tirgus nepietiekamības novēršanai un ekonomikas attīstības veicināšanai mazāk attīstītos reģionos. Atbalsts ir piemērots instruments, ja tas nodrošina konkrētas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem politikas pasākumiem. Saskaņā ar PNK 18. punktu ir noteikts ierobežojums, ka “piemēroti instrumenti ir tie pasākumi, kuriem dalībvalstis ir apsvērušas citus politikas variantus un kuriem ir noteiktas tāda selektīva instrumenta kā valsts atbalsts konkrētam uzņēmumam izmantošanas priekšrocības.”

(115)

Portugāle pamatoja (skatīt iepriekš 51. un 52. apsvērumu) atbalsta instrumenta piemērotību ar ekonomikas situāciju Setubālas pussalas reģionā un iesniedza pierādījumus, kas liecināja, ka šis reģions ir mazāk attīstīts, salīdzinot ar citu valsts reģionu vidējiem rādītājiem: periodā no 2011. līdz 2013. gadam reģionālais IKP uz vienu iedzīvotāju bija aptuveni 75 % no Portugāles vidējiem rādītājiem.

(116)

Ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju Setubālas pussalas reģionā, ko apliecina tā statuss – reģions, kas ir piemērots reģionālā atbalsta piešķiršanai saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu ar atbalsta intensitātes maksimālo robežu 15 %, un saskaņā ar iepriekš izskatīto lietu praksi (piemēram, lēmums Dell Polija (26) lietā un Porsche (27) lietā), Komisija piekrīt, ka valsts atbalsta piešķiršana ir piemērots instruments reģionālās attīstības mērķa sasniegšanai attiecīgajā reģionā.

5.7.1.3. Stimulējoša ietekme/hipotētisks scenārijs

(117)

PNK 20. punktā noteikts, ka ir jāizpilda RAP 38. punktā minētās formālās prasības par stimulējošo ietekmi. Komisija iepriekš 5.5. iedaļā pārliecinājās, ka paziņotā projekta gadījumā tās ir izpildītas. Attiecībā uz būtisku stimulējošu ietekmi PNK ir noteikts, ka Komisijai detalizēti jāpārbauda, vai atbalsts ir nepieciešams, lai mainītu atbalsta saņēmēja attieksmi tādā mērā, ka saņēmējs veic (papildu) ieguldījumu attiecīgajā atbalstāmajā reģionā. PNK 22. punkts paredz, ka stimulējošo ietekmi var pierādīt, izmantojot divus iespējamos scenārijus: ja atbalsta nebūs, netiks veikts vispār nekāds ieguldījums, jo bez atbalsta šis ieguldījums nebūs uzņēmumam ienesīgs nevienā vietā (pirmais scenārijs); ja atbalsta nebūs, šis ieguldījums tiks veikts citur (otrais scenārijs).

(118)

PNK paredz, ka dalībvalstij jāparāda atbalsta stimulējošas ietekmes esība un jāsniedz nepārprotami pierādījumi par atbalsta efektīvu iedarbību vai nu uz ieguldījuma izvēli, vai atrašanās vietas izvēli. PNK uzdod dalībvalstij pienākumu pierādīt stimulējošas ietekmes esību. Saistībā ar to dalībvalstij ir jāiesniedz arī visaptverošs hipotētiska scenārija apraksts par gadījumu, ja saņēmējam netiek piešķirts nekāds atbalsts. Šis scenārijs Komisijai jāatzīst par reālu.

(119)

Portugāles iestādes norādīja (skatīt iepriekš 54. apsvērumu), ka atbalsts uzņēmumam Autoeuropa atbilst otrajam scenārijam, un iesniedza hipotētisku scenāriju par konkrētiem ieguldījumu un atrašanās vietas plāniem attiecībā uz paziņoto projektu, kurā kā alternatīvu rūpnīcas atrašanās vietu izvērtēja [1. atrašanās vietu neatbalstāmā EEZ reģionā], […].

(120)

PNK 25. punkts paredz, ka dalībvalsts varētu nodrošināt pierādījumus par atbalsta stimulējošo ietekmi attiecībā uz otro scenāriju, sniedzot uzņēmuma dokumentus, kas liecina, ka ir veikts salīdzinājums starp izmaksām un ieguvumiem, kas rastos, ja par ieguldījuma veikšanas vietu tiktu izvēlēts atbalstāmais reģions vai cits reģions. Dalībvalsts tiek aicināta atsaukties uz finanšu pārskatiem, iekšējiem darba plāniem un dokumentiem, kas raksturo dažādus ieguldījuma scenārijus.

(121)

Portugāle iesniedza (skatīt iepriekš 68., 70. un 71. apsvērumu) atjauninātus un autentiskus pierādījumus, kas dokumentē VW Group lēmumu pieņemšanas vairāku posmu procesu vispirms attiecībā uz ražošanas lēmumu, pēc tam uz ieguldījuma izvietošanas lēmumu.

(122)

Šie dokumenti liecina, ka pēc tam, kad 2012. gadā 61. plānošanas kārtas laikā tika noteikts pārdošanas potenciāls attiecībā uz jauniem ražojumiem A0 SUV un […] ([…]) segmentos, kontroles nodaļa [Grupas kontrole] sākotnēji 2012. gada jūlijā izskatīja četrus variantus attiecībā uz ražošanas vietu: Setubāla, [1. atrašanās vieta neatbalstāmā EEZ reģionā], [2. atrašanās vieta ārpus EEZ] un [3. atrašanās vieta neatbalstāmā EEZ reģionā], piemērojot divus galvenos kritērijus: vai pašreizējā rūpnīcā ir iespējams uzstādīt vēl papildu jaudu un vai esošās telpas ir saderīgas ar plānoto ieguldījumu. [Grupas kontroles] veiktie aprēķini ietvēra arī pārdošanas apjomu [iepriekš definētam modelim], kura plānotajai ražošanas sākšanai bija līdzīgs termiņš. Tika izstrādātas trīs alternatīvas, sadalot apjomu starp četrām ražotnēm. Katrai alternatīvai tika aprēķinātas ražošanas izmaksas uz vienu automobili, un šo aprēķinu rezultāts liecināja, ka tobrīd labākā alternatīva būtu apvienot [iepriekš definēta modeļa] un A0 SUV apjomus [1. atrašanās vietā neatbalstāmā EEZ reģionā] un ierobežot jaunus apjomus Setubālā uz […] segmentu.

(123)

Vēlāk plānošanas procesā kontroles nodaļa nolēma izslēgt [3. atrašanās vietu neatbalstāmā EEZ reģionā], pamatojoties uz neizdevīgām personāla izmaksām, un [2. atrašanās vietu ārpus EEZ], pamatojoties uz neizdevīgām loģistikas izmaksām, tādējādi saglabājot tikai [1. atrašanās vietu neatbalstāmā EEZ reģionā] kā dzīvotspējīgu alternatīvu atrašanās vietu Setubālas reģionam.

(124)

Komisija norāda, ka 2014. gada janvārī Volkswagen nolēma pārvietot [iepriekš definēta modeļa] ražošanu uz [1. atrašanās vietu neatbalstāmā EEZ reģionā] un [2. atrašanās vietu ārpus EEZ], kur jau tika ražots iepriekšējais modelis. Portugāle iesniedza pierādījumus, lai apliecinātu, ka pat pēc lēmuma pieņemšanas attiecībā uz [iepriekš definētu modeli] [1. atrašanās vieta neatbalstāmā EEZ reģionā] saglabājās kā reāls scenārijs paziņotajam ieguldījumam. Iesniegtie dokumenti ļauj Komisijai secināt, ka 2014. gada martā, kad VAP pieņēma lēmumu par ražojumu, [1. atrašanās vietai neatbalstāmā EEZ reģionā] bija pietiekama jauda, lai apmierinātu paziņotā projekta vajadzības. To apliecina arī VW Group 2015. gada marta lēmums ražot [1. atrašanās vietā neatbalstāmā EEZ reģionā] citu modeli ar līdzīgu gada ražošanas apjomu kā paziņotajam projektam.

(125)

Turklāt Komisija pārbaudīja, vai hipotētiskajā scenārijā tika ņemtas vērā visas attiecīgās izmaksas saistībā ar papildu maiņām [1. atrašanās vietā neatbalstāmā EEZ reģionā], kas vajadzīgas, lai tiktu galā ar paziņotajam projektam nepieciešamo papildu jaudu. Tā pieņem zināšanai arī Portugāles apsvērumu, ka gadījumā, ja Setubāla netiktu izvēlēta par paziņotā projekta atrašanās vietu, uzņēmumam Autoeuropa, iespējams, nāktos slēgt vismaz lielāko rūpnīcas daļu. Komisija pārliecinājās, ka hipotētiskajā scenārijā tika ņemtas vērā gan izmaksas par darbinieku atlaišanu Setubālā, gan izmaksas par 4.2. iedaļā minētajiem iepriekšējiem ieguldījumu projektiem piešķirtā valsts atbalsta atmaksāšanu.

(126)

Tāpat Komisija ir pārliecinājusies, ka hipotētiskajos scenārijos izmantotie aprēķini attiecībā uz ieguldījumu un ražošanas izmaksām abās atrašanās vietās ir precīzi un pamatojas uz ticamiem datiem, ko sniegušas rūpnīcas, vai uz ticamiem pieņēmumiem.

(127)

Kā izklāstīts šā lēmuma 70. apsvērumā un I pielikumā, ar atrašanās vietu saistīto ražošanas izmaksu aplēses, kas ietver ražošanas un ieguldījumu izmaksas, liecināja, ka Setubālas reģiona izmaksas pārsniedz attiecīgās izmaksas [1. atrašanās vietā neatbalstāmā EEZ reģionā] par EUR 90 miljoniem pēc nominālvērtības. Lai samazinātu Setubālas izmaksu neizdevīgumu un ņemot vērā gaidāmo oficiālo VAI lēmumu par ieguldījumu projekta izvietojumu, pēc VAP2014. gada 10. martā pieņemtā ražojuma lēmuma Autoeuropa2014. gada 31. martā iesniedza atbalsta pieteikumu.

(128)

2014. gada 28. maijā un 2014. gada 26. jūnijāVAI nolēma veikt paziņoto ieguldījumu Setubālā. Kā dokumentēts VAI sanāksmju protokolos, šis lēmums nepārprotami tika pieņemts ar nosacījumu, ka būs pieejams valsts atbalsts. Darbi pie projekta tika uzsākti 2014. gada 26. jūnijā.

(129)

Komisija jau iepriekš norādīja (skatīt 85. apsvērumu), ka saskaņā ar PNK 20. punktu formālās prasības par stimulējošo ietekmi, kas noteiktas RAP 2007–2013 38. punktā, ir izpildītas. Turklāt Portugāles iestādes iesniedza nepārprotamus pierādījumus, ka atbalstam bija faktiska ietekme uz ieguldījuma vietas izvēli, tā kā VW Group lēmums izvietot paziņoto projektu Setubālā tika pieņemts tikai pēc tam, kad tika parakstīts ieguldījumu līgums (28), kas apstiprināja, ka ieguldījumu projekts būs piemērots valsts atbalsta saņemšanai. Tādēļ Komisija saskaņā ar PNK 23. un 25. punktu uzskata, ka Portugāles iesniegtais hipotētiskais scenārijs ir reāls un pamatots ar patiesiem un atjauninātiem pierādījumiem, kas apliecina, ka atbalstam bija reāla (substantīva) stimulējoša ietekme: samazinot dzīvotspējai pietrūkstošo summu par labu Setubālai, atbalsts sekmēja to, ka saņēmējs uzņēmums mainīja lēmumu par atrašanās vietu. Bez šā atbalsta ieguldīšana nenotiktu Setubālā.

5.7.1.4. Atbalsta samērīgums

(130)

Kā noteikts PNK 29. punktā, lai atbalsts būtu samērīgs, šā atbalsta summai un intensitātei jāaprobežojas ar minimumu, kas nepieciešams, lai ieguldījums notiktu atbalstāmajā reģionā.

(131)

Kopumā ir uzskatāms, ka reģionālais atbalsts ir samērīgs, salīdzinot ar nopietnajām problēmām, kas ietekmē atbalstāmos reģionus, ja tiek ievērota piemērojamā reģionālā atbalsta maksimālā robeža, tostarp automātiskā un pakāpeniskā reģionālā atbalsta maksimālās robežas lejupmērogošana lieliem ieguldījumu projektiem (kuri jau ir iekļauti spēkā esošajā reģionālā atbalsta kartē). Šajā gadījumā piemērotā atbalsta intensitāte nav augstāka par reģionālā atbalsta maksimālo robežu, piemērojot lejupmērogošanas mehānisma korekcijas, kā jau minēts 96. apsvērumā.

(132)

Papildus vispārīgajam samērīguma principam, kas paredzēts RAP 2007–2013, PNK paredz detalizētāka novērtējuma veikšanu. Saskaņā ar PNK otro scenāriju atbalsts ir uzskatāms par samērīgu, ja tas ir vienāds ar starpību, kura rodas, salīdzinot tīrās izmaksas, ko atbalsta saņēmējs iegulda atbalstāmajā reģionā, ar tīrajām izmaksām, ko iegulda citos reģionos.

(133)

Portugāles iesniegtā dokumentācija (skatīt iepriekš 68., 70. un 71. apsvērumu) pierāda, ka atbalsta apmērs ir ierobežots līdz nepieciešamajai summai, jo tas nepārsniedza izmaksu starpību starp ieguldījuma veikšanu Setubālā un […]. Aprēķins, kas tika veikts hipotētiskās analīzes laikā (un pamatojoties uz dokumentiem, kuri tika sagatavoti vienlaicīgi ar ieguldījumu lēmumu), liecina, ka pat ar atbalstu Setubāla pēc diskontētās vērtības bija par EUR 14,6 miljoniem dārgāka nekā [1. atrašanās vieta neatbalstāmā EEZ reģionā]. Komisija norāda, ka atlikušais izmaksu neizdevīgums tika atzīts par pieņemamu, pamatojoties uz vairākiem kvalitatīvi izsakāmiem kritērijiem, piemēram, sociālās atbildības iemesliem (ja ieguldījums netiktu veikts, uzņēmumam Autoeuropa būtu bijis jāslēdz Setubālas rūpnīcas galvenās daļas) vai Setubālas iespēju nodrošināt darbību maksimālās ražošanas jaudas laikā bez citu rūpnīcu atbalsta, kamēr [1. atrašanās vietai neatbalstāmā EEZ reģionā] būtu bijis jāpārvieto daļu no ražošanas uz [atrašanās vietu ārpus EEZ]. Ja aprēķins ir veikts, ņemot vērā pašreizējo paziņotā atbalsta diskontēto summu EUR 36,15 miljonu apmērā (29), Setubālas atrašanās vietas neizdevīgums joprojām saglabātos EUR 11,85 miljonu apmērā (EUR 48 miljoni – EUR 36,15 miljoni).

(134)

Tā kā atbalsts aprobežojās ar summu, kas nepieciešama tīro papildu izmaksu kompensēšanai, izvietojot ieguldījumu projektu Setubālā, salīdzinot ar citu vietu [1. atrašanās vieta neatbalstāmā EEZ reģionā], Komisija uzskata, ka atbalsta samērīgums brīdī, kad tika pieņemts lēmums par izvietošanu, ir pierādīts.

5.7.2. ATBALSTA NEGATĪVĀ IETEKME UZ KONKURENCI UN TIRDZNIECĪBU

(135)

PNK 40. punkts nosaka: “Ja (…) hipotētiska analīze pieļauj varbūtību, ka bez atbalsta ieguldījums noteikti būtu noticis, kaut arī, iespējams, citā vietā (otrais scenārijs), un ja atbalsts ir samērīgs, iespējamās norādes par tādiem kropļojumiem kā liela tirgus daļa un jaudas pieaugums nepietiekami aktīvā tirgū principā būtu tādas pašas neatkarīgi no atbalsta”.

(136)

Bez paziņotā atbalsta ieguldījums būtu veikts citā vietā EEZ, kā rezultātā rastos tādi paši konkurences kropļojumi (proti, otrais scenārijs). Tā kā atbalsts aprobežojas ar summu, kas nepieciešama, lai kompensētu papildu izmaksas, ko izraisa reģionālās problēmas atbalstāmā reģionā, tam nav pārmērīgas negatīvas ietekmes uz konkurenci, piemēram, izstumjot privāto ieguldījumu.

(137)

Saskaņā ar PNK 50. punktu, ņemot vērā izvietojuma ģeogrāfiskās īpatnības, RAP un reģionālā atbalsta plānos jau ir atzīta un zināmā mērā ierobežota reģionālā atbalsta atrašanās vietas iespējamā negatīvā ietekme, precīzi nosakot teritorijas, kurām var piešķirt reģionālo atbalstu, ņemot vērā pašu kapitāla un kohēzijas politikas mērķus, kā arī attiecināmā atbalsta intensitāti. Tomēr atbilstīgi PNK 53. punktam, ja ieguldījums bez atbalsta būtu ticis piesaistīts nabadzīgākam reģionam (jo vairāk reģionālo problēmu, jo augstāka reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte) vai reģionam, kuram ir, kā tiek uzskatīts, tādas pašas problēmas kā mērķreģionam (tā pati maksimālā reģionālā atbalsta intensitāte), tam būtu negatīva ietekme uz tirdzniecību un tas būtu negatīvs faktors vispārējā līdzsvara pārbaudē, kuru diez vai kompensētu jebkādi pozitīvi faktori, jo tas ir pretrunā reģionālā atbalsta loģiskajam pamatam.

(138)

Paziņotā projekta gadījumā netika izskatīts ieguldījums jaunās nozarēs, jo ieguldījumu pakete, ko veido [140 000–160 000] automašīnas, kuras ietilpst tirgus segmentā ar cenu […], ir pārāk maza, lai ieguldījums jaunās nozarēs būtu dzīvotspējīgs. Piemērojot abus kritērijus, esošās papildu jaudas un ar plānoto projektu salīdzināmus objektus, vienīgās sākotnējās alternatīvās atrašanās vietas tika ierobežotas līdz [1. atrašanās vietai] (neatbalstāmā [EEZ] reģionā, [2. atrašanās vietai] ([ārpus EEZ]) un [3. atrašanās vietai] ([neatbalstāmā EEZ reģionā]); [2. atrašanās vieta ārpus EEZ] un [3. atrašanās vieta neatbalstāmā EEZ reģionā] plānošanas procesa vēlākā posmā tika izslēgtas, jo tās raksturoja attiecīgi augstas loģistikas un augstas personāla izmaksas.

(139)

Tādēļ Komisija secina, ka nav nekādu pazīmju, ka ieguldījums tiktu izvietots citā atbalstāmā reģionā ar augstāku vai līdzīgu atbalsta intensitātes maksimālo robežu: Komisija uzskata, ka šim atbalstam nav antikohēzijas ietekmes, kas būtu pretrunā reģionālā atbalsta loģiskajam pamatam, un tam nav pārmērīgas negatīvas ietekmes uz tirdzniecību.

5.8. LĪDZSVAROŠANA

(140)

Kad ir konstatēts, ka atbalsts nodrošina stimulu ieguldījuma veikšanai attiecīgajā reģionā un ir samērīgs, ir jālīdzsvaro atbalsta pozitīvā ietekme ar tā negatīvo ietekmi.

(141)

Novērtējums apstiprināja, ka atbalsta pasākumam ir stimulējoša ietekme, piesaistot ieguldījumu, kas nodrošina būtisku ieguldījumu tāda mazāk attīstīta reģiona reģionālajai attīstībai, kas ir piemērots reģionālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, neatņemot šo ieguldījumu nevienam citam reģionam ar tādu pašu vai augstāku atbalsta intensitātes maksimālo robežu (nav antikohēzijas ietekmes). Komisija uzskata, ka ieguldījuma piesaistīšana nabadzīgākam reģionam ir noderīgāka kohēzijai Savienības teritorijā nekā šā paša ieguldījuma izvietošana kādā attīstītākā reģionā. Kā minēts PNK 53. punktā, Komisija uzskata, ka “saskaņā ar līdzsvara pārbaudi parasti tiks uzskatīts, ka pozitīvās sekas, ko rada reģionālais atbalsts, kurš tikai kompensē tīro izmaksu starpību, kas saistīta ar attīstītāku alternatīvo ieguldījuma atrašanās vietu, atsver negatīvo ietekmi jaunam ieguldījumam alternatīvajā atrašanās vietā”.

(142)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija konstatē, ka, tā kā atbalsts ir samērīgs ar tīro izmaksu starpību, veicot ieguldījumu izvēlētajā vietā, salīdzinājumā ar citām vairāk attīstītām vietām, šā atbalsta pozitīvā ietekme attiecībā uz tā mērķi un piemērotību, kā minēts iepriekš, atsver negatīvo ietekmi, kas rastos citā vietā.

(143)

Saskaņā ar RAP 2007–2013 68. punktu un ņemot vērā padziļināto novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz PNK, Komisija secina, ka šis atbalsts ir nepieciešams, lai radītu stimulējošu ietekmi uz ieguldījumiem, un ka šā atbalsta pasākuma priekšrocības atsver no tā izrietošos konkurences kropļojumus un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

6. SECINĀJUMS

(144)

Komisija secina, ka ierosinātais reģionālais ieguldījumu atbalsts par labu Volkswagen Autoeuropa, Lda, kas piešķirts 2014. gada 30. aprīlī tikai ar tādu nosacījumu, ka tiks saņemts Komisijas apstiprinājums, atbilst visiem nosacījumiem, kas minēti RAP 2007–2013 un PNK, un tādējādi ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(145)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar 16. apsvērumu lēmumā par procedūras sākšanu Portugāle apņemas nepārsniegt ne paziņotā atbalsta apjomu, ne paziņotā atbalsta intensitāti, ja radušās attiecināmās izmaksas novirzās no plānotās attiecināmo izmaksu summas, kas tika ņemta vērā paziņojumā un atbalsta maksimālās summas aprēķināšanā. Tāpat Portugāle apņēmās iesniegt Komisijai starpposma ziņojumu (tostarp informāciju par izmaksātajām atbalsta summām un par jebkuriem citiem ieguldījumu projektiem, kas uzsākti tajā pašā ražotnē/rūpnīcā) ik pēc pieciem gadiem, sākot no atbalsta apstiprināšanas dienas Komisijā, un detalizētu galīgo ziņojumu sešu mēnešu laikā pēc pēdējās atbalsta daļas izmaksas, pamatojoties uz paziņoto maksājumu grafiku.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Portugāle plāno sniegt Volkswagen Autoeuropa, Lda par summu EUR 36,15 miljoni pēc pašreizējās vērtības un kas nodrošina maksimālo atbalsta intensitāti bruto dotācijas ekvivalenta izteiksmē 6,03 % apmērā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Līdz ar to tiek apstiprināts valsts atbalsts EUR 36,15 miljonu apmērā pēc pašreizējās vērtības un ar maksimālo atbalsta intensitāti bruto dotācijas ekvivalenta izteiksmē 6,03 % apmērā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2015. gada 27. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER

(1) OV C 460, 19.12.2014., 55. lpp.

(2) Sal. 1. zemsvītras piezīmi.

(3) Valsts atbalsts N 727/2006 – Portugāle – Reģionālā atbalsta karte 2007.–2013. gadam (OV C 68, 24.3.2007., 26. lpp.), kas ar SA.37471 (2013/N) pagarināta līdz 2014. gada jūnija beigām – Portugāles reģionālā atbalsta kartes 2007.–2013. gadam pagarinājums līdz 2014. gada 30. jūnijam (OV C 50, 21.2.2014., 16. lpp.).

(4) Lieta SA.36754 LIP – HU – Atbalsts AUDI HUNGARIA MOTOR Ltd (OV C 418, 21.11.2014., 25. lpp.).

(5) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(6) Lieta SA.32169 – Vācija – LIP – Atbalsts Volkswagen Sachsen GmbH (OV C 361, 10.12.2011., 17. lpp.).

(7) R. L. Polk & Co. (to dēvē arī par POLK) ir globāli integrēta organizācija un galvenais tirgus informācijas un analīzes sniedzējs autobūves nozarē. 2013. gada 16. jūlijā uzņēmums IHS Inc., pasaules vadošais informācijas un kritiskās analītikas avots, pabeidza R.L.Polk&Co. iegādi.

(*1) Konfidenciāla informācija.

(8) Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.), pagarināta līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(9) Valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.). Komisija 2013. gada 28. jūnijā pieņēma Valsts reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, ar kurām tā pagarināja RAP 2007–2013 darbības termiņu līdz 2014. gada 30. jūnijam (186. punkts) (OV C 209, 23.1.2013., 1. lpp.).

(10) RAP 2007–2013 55. zemsvītras piezīmē noteikts šādi: “Lai novērtētu, vai sākotnējais ieguldījums ir ekonomiski nedalāms, Komisija ņems vērā ne tikai tehniskās, funkcionālās un stratēģiskās saiknes, bet arī tiešo ģeogrāfisko atrašanās tuvumu. Ekonomisko nedalāmību nosaka neatkarīgi no īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka, lai noteiktu, vai liels ieguldījumu projekts ir viens vienots ieguldījumu projekts, novērtējuma rezultātam ir jābūt vienādam neatkarīgi no tā, vai projektu īsteno viens uzņēmums, vairāk nekā viens uzņēmums, kuri savā starpā sadala ieguldījumu izmaksas, vai vairāki uzņēmumi, kuri uzņemas viena ieguldījumu projekta atsevišķu ieguldījumu izmaksas (piemēram, kopuzņēmuma gadījumā)”.

(11) OV C 223, 16.9.2009., 3. lpp.

(12) Šāda pieeja atbilst Komisijas lēmumiem attiecībā uz valsts atbalstu SA. 34118 (Porsche Leipzig), 2014. gada 9. jūlija lēmumam (C(2014) 4075) lietā SA. 34118, kas vēl nav publicēts OV un ir pieejams šeit: http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm?clear=1&policy_area_id=3; SA.30340 (Fiat Powertrain Technologies), 2011. gada 9. februāra lēmumam (C(2011) 612) lietā SA.30340 (OV C 151, 21.5.2011., 5. lpp.); SA. 32169 (Volkswagen Sachsen) 2011. gada 13. jūlija lēmumam (C(2011) 4935) lietā SA.32169 (OV C 361, 10.12.2011., 17. lpp.); N 767/07 (Ford Craiova) 2008. gada 30. aprīļa lēmumam (C(2008) 1613) lietā N 767/2007 (OV C 238, 17.9.2008., 4. lpp.); N 635/2008 (Fiat Sicily), 2009. gada 29. aprīļa lēmumam (C(2009) 3051) lietā N 635/2008 (OV C 219, 12.9.2009., 3. lpp.); un N 473/2008 (Ford España) 2009. gada 17. jūnija lēmumam (C(2009) 4530) lietā N 473/2008 (OV C 19, 26.1.2010., 5. lpp.)

(13) Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz SUV piemērotāka ir Global Insight klasifikācija, kā norādīts vairākos tās lēmumos attiecībā uz SUV un pēdējo reizi – tās galīgajā lēmumā par reģionālo atbalstu Porsche (2014. gada 9. jūlija lēmums lietā SA. 34118 (2012/C, ex 2011/N), ko Vācija plāno īstenot par labu Porsche Leipzig un Dr. Ing. H.c.F. Porsche Aktiengesellschaft; šis lēmums vēl nav publicēts OV un ir pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm?clear=1&policy_area_id=3). SUV, kas pieder POLK A0 segmentam, atbilst Global Insight klasifikācijas SUV-B segmentam.

(14) C34/2001, 2002. gada 7. maija lēmums attiecībā uz valsts atbalstu, ko Spānija plāno īstenot par labu Ford España SA (paziņots ar dokumenta numuru C(2002) 1803), publicēts OV L 314, 18.11.2002., 86. – 91. lpp.

(15) EUR 19,95 miljoni tika diskontēti līdz 2011. gadam, kad tika uzsākts projekts, piemērojot 1,56 % diskonta likmi.

(16) SA. 34118, 2014. gada 9. jūlija lēmums, vēl nav publicēts OV, pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm?clear=1&policy_area_id=3, 107. apsvērums.

(17) Datu avots ir INE – Instituto Nacional de Estatística (valsts oficiālais statistikas birojs).

(18) Šī hipotētiskā analīze ir detalizēti izklāstīta I pielikumā, kas nav publicējams, ņemot vērā to, ka daži tā elementi ir uzskatāmi par komercnoslēpumu.

(19) Sk. arī 20. zemsvītras piezīmi.

(20) Šā rādītāja pamatā ir attiecināmo izdevumu atšķirīgs sadalījums gadu garumā salīdzinājumā ar paziņoto galīgo ieguldījuma konfigurāciju.

(21) Autoeuropa iesniedza atbalsta pieteikumu 2014. gada 31. martā, un par atbalsta shēmas administrēšanu atbildīgā iestāde 2014. gada 4. aprīlī rakstveidā apstiprināja, ka, pamatojoties uz projekta detalizētu pārbaudi, projekts principā atbilst atbilstības nosacījumiem. Ieguldījumu līgums tika parakstīts 2014. gada 30. aprīlī un ietvēra atlikšanas klauzulu, tādējādi paredzot tā atkarību no VW Group lēmuma par projekta turpināšanu vai neturpināšanu, ja vien šis lēmums tiek pieņemts līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(22) Skatīt Komisijas Lēmumu lietā C34/2001 attiecībā uz atbalstu Ford España (sk. iepriekš 14. zemsvītras piezīmi), 36.–37. apsvērumu.

(23) Protams, ka jebkurā gadījumā un līdz ar to neatkarīgi no RAP 2007–2013 68. punkta robežlielumiem Komisijai ir jāsalīdzina atbalsta pozitīvā un negatīvā ietekme, pirms tā pieņem secinājumu par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Skatīt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-304/08 Smurfit Kappa Group v Commission ES:T:2012:351, 94. punktu.

(24) Skatīt, piemēram, Komisijas galīgo lēmumu Porsche lietā, SA. 34118 (pieņemts 2014. gada jūlijā), kad tā atstāja atklātu jautājumu par tirgus definīciju un piemēroja tradicionālo pieeju, pārbaudot “ticamas citu tirgu definīcijas, kas definē atsevišķus automašīnu segmentus (tostarp visšaurāko segmentāciju, par kuru ir pieejami dati)”. Skatīt šā lēmuma 86. apsvērumu, kurā citētas vairākas lietas, tostarp Fiat Powertrain technologies, SA.30340, 88. apsvērumu (“Tā kā projekts nepārsniedz RAP 68. punkta a) apakšpunktā noteiktos robežlielumus mazākās segmentācijas līmenī pakārtotu izstrādājumu tirgū, par kuru ir pieejami dati, tas nozīmē, ka projekts nepārsniedz robežlielumus, kas noteikti RAP 2007–2013 68. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz šo automašīnu segmentu visām iespējamām kombinācijām”). Valsts atbalsta lēmumi SA.30340 Fiat Powertrain Technologies, 2011. gada 9. februāra lēmums, (C(2011) 612), OV C 151, 21.5.2011., 5. lpp.; SA. 32169 Volkswagen Sachsen, 2011. gada 13. jūlija lēmums (C(2011) 4935, OV C 361, 10.12.2011., 17. lpp.

(25) Sk. arī lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.2.2. iedaļu.

(26) Komisijas 2009. gada 23. septembra Lēmums 2010/54/EK par atbalstu, ko Polija plāno sniegt Dell Products (Poland) Sp. z o.o. C 46/08 (ex N 775/07) (OV L 29, 2.2.2010., 8. lpp.), 171. apsvērums.

(27) SA.34118 (2012/C, ex 2011/N), vēl nav publicēts OV, pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm?clear=1&policy_area_id=3, 107. apsvērums.

(28) Ieguldījumu līgums ietvēra atlikšanas klauzulu, tādējādi paredzot tā atkarību no VW Group lēmuma par projekta turpināšanu vai neturpināšanu, ja vien šis lēmums tiek pieņemts līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(29) Skatīt paskaidrojumu par atšķirīgajām atbalsta summām iepriekš 20. zemsvītras piezīmē.

1.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/143

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/167

(2017. gada 30. janvāris),

ar ko uz laiku atļauj Beļģijai, Čehijas Republikai, Francijai un Spānijai sertificēt konkrētu augļaugu sugu, kuras minētas Padomes Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā, pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu, kas ražots laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 60)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Direktīvu 2008/90/EK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (1), un jo īpaši tās 4. pantu, 6. panta 4. punktu, 9. panta 1. punktu un 13. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 15. oktobra Īstenošanas direktīvu 2014/98/ES, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz konkrētām prasībām, kuras noteiktas tās I pielikumā minētajām augļaugu ģintīm un sugām, konkrētām prasībām, kas jāievēro piegādātājiem, un sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālajām pārbaudēm (2), un jo īpaši tās 8. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas direktīvā 2014/98/ES paredzēti noteikumi par pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla ražošanu, sertificēšanu un tirdzniecību.

(2)

Ražošanas laikā piemēro stingrus noteikumus attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla aizsardzību pret jebkāda veida inficēšanos ar kaitīgajiem organismiem, jo pirmsbāzes mātesaugi ir pavairošanas materiāla un augļaugu ražošanas un sertifikācijas procesa sākumpunkts. Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES 8. panta 1. punktā piegādātājiem noteikts pienākums uzturēt pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu īpaši paredzētās telpās, kuras ir aizsargātas pret kukaiņiem un kurās ir nodrošināta aizsardzība pret infekciju, ko izraisa gaisā sastopami slimības pārnēsātāji un jebkuri citi iespējami avoti. Minētās direktīvas 8. panta 2. punktā noteikts, ka pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls tiek individuāli identificēti visā ražošanas procesā. Turklāt minētās direktīvas 8. panta 3. punktā ir noteikts, ka pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls ir jāaudzē vai jāražo izolēti no augsnes – podos ar bezaugsnes vai sterilizētu augšanas substrātu.

(3)

Tādēļ, ka nav saskaņotas sertifikācijas sistēmas, piegādātājiem patlaban joprojām ir atļauts ražot pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu atklātos laukos. Īstenošanas direktīvu 2014/98/ES sāks piemērot 2017. gada 1. janvārī, un no šīs dienas ar to pirmo reizi tiks ieviesta prasība piegādātājiem ražot pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu no kukaiņiem aizsargātās telpās. Dažās dalībvalstīs piegādātāji jau ir ieguldījuši no kukaiņiem aizsargātu telpu būvniecībā, pirms stājās spēkā minētās direktīvas noteikumi, ar ko īsteno Direktīvu 2008/90/EK, un tādējādi atbilst Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES 8. panta 1., 2., un 3. punktā noteiktajām prasībām, sākot no minētās direktīvas piemērošanas dienas. Ņemot vērā, ka šādu no kukaiņiem aizsargātu telpu būvniecībai nepieciešami ievērojami cilvēkresursu un finanšu resursu ieguldījumi, ir lietderīgi dot pietiekamu laiku piegādātājiem no citām dalībvalstīm pielāgot savu ražošanas sistēmu attiecībā uz konkrētām sugām, vienlaikus turpinot to ražošanu. Beļģijā un Francijā ražotāji sāka agrāk veikt ieguldījumus no kukaiņiem aizsargātu telpu būvniecībā, bet ražotājiem Čehijas Republikā un Spānijā būs nepieciešams vairāk laika, lai panāktu atbilstību ražošanas prasībām no kukaiņiem aizsargātās telpās.

(4)

Tādēļ Beļģija, Čehijas Republika, Francija un Spānija ir iesniegusi lūgumu piešķirt pagaidu atļauju sertificēt konkrētu sugu pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu, kas ražoti laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem saskaņā ar Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES 8. panta 4. punktu. Minētajām atļaujām vajadzētu būt uz ierobežotu laiku un attiekties tikai uz konkrētām sugām.

(5)

Lai nodrošinātu atklātā laukā ražotu pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla identisku veselības statusu salīdzinājumā ar no kukaiņiem aizsargātās telpās ražotu pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla veselības statusu, būtu jāparedz atbilstīgi pasākumi. Šie pasākumi attiecas uz pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla identifikāciju, vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, izolācijas attālumu, apstrādi un augšanas apstākļiem, un tās augsnes analīzi, kurā šie pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls audzēti. Turklāt jāparedz pasākumi, lai novērstu savstarpēju inficēšanos, izmantojot tehniku, potēšanas rīkus un jebkurus citus iespējamos avotus. Beļģija, Čehijas Republika, Francija un Spānija ir ierosinājusi pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai ierobežotu infekcijas risku saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem un pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla augšanas apstākļiem, attālumu līdz jebkurai kultivētai un savvaļas sugai, kam ir nozīme attiecībā uz konkrētajiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālu, pamatojoties uz ekspertu zināšanām par attiecīgo kaitīgo organismu izplatību un bioloģiju.

(6)

Beļģijā, Luksemburgas provincē komerciāli neražo Malus domestica, Prunus avium, P. cerasus, P. domestica, P. persica un Pyrus communis L. pavairošanas materiālu, augļaugus un potcelmus. Lai nodrošinātu atbilstīgu izolācijas attālumu līdz jebkurai kultivētai Malus domestica, Prunus avium, P. cerasus, P. domestica, P. persica un Pyrus communis L. sugai, šo sugu pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu būtu jāražo tikai laukā Luksemburgas provincē.

(7)

Francijai ir īpaša procedūra, kuras ietvaros pirmsbāzes mātesaugu kandidātus atlasa laukā tuvu pie citiem tās pašas sugas augiem, uz kuriem neattiecas sertifikācijas shēma. Beļģijas stādu audzētava, kurā ražo pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu laukā, atrodas netālu no Mussy-la-ville ciema. Šī iemesla dēļ ne Beļģija, ne Francija nevar nodrošināt izolācijas attālumu. Lai aizsargātu to atlasīto pirmsbāzes mātesaugu kandidātu un attiecīgo pirmsbāzes mātesaugu veselību, šos augus regulāri pārbauda un biežāk analizē.

(8)

Pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls, kuri ir ražoti laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, būtu jāidentificē ar etiķetēm, lai nodrošinātu to izsekojamību saskaņā ar Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES 8. panta 4. punktu. Šīm etiķetēm būtu jāatbilst Komisijas Īstenošanas direktīvas 2014/96/ES (3) 2. panta prasībām. Turklāt šajās etiķetēs būtu jāsniedz attiecīga informācija, kas nepieciešama gan oficiālajai kontrolei, gan materiāla lietotāja informētības palielināšanai. Šajā nolūkā uz etiķetēm būtu jānorāda atsauce uz konkrētiem ražošanas nosacījumiem un jānorāda datums, līdz kuram attiecīgajām dalībvalstīm ir atļauts sertificēt laukā ražotus pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu. Ņemot vērā etiķetes nelielo izmēru, būtu jāatļauj ierobežot informācijas daudzums uz etiķetes un sniegt sīkāku informāciju par atļauju etiķetes pavaddokumenā.

(9)

Augu veselības iemeslu dēļ ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kas ļauj izsekot visu bāzes un sertificētu pavairošanas materiālu un augļaugus, kas pavairoti no pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla, kas ražots laukā. Līdz ar to visa bāzes un sertificēta pavairošanas materiāla un augļaugu, kas pavairoti no pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla, kas ražots laukā, marķējumā būtu arī nepārprotami jānorāda fakts, ka uz pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālu attiecas ar šo lēmumu piešķirtā atļauja.

(10)

Ņemot vērā iepriekš minēto un lai ļautu piegādātājiem Beļģijā, Čehijas Republikā, Francijā un Spānijā pakāpeniski novirzīt atklātā laukā audzētu pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla ražošanu uz no kukaiņiem aizsargātām telpām, šīm dalībvalstīm būtu uz laiku jāatļauj saskaņā ar šo lēmumu sertificēt konkrētu sugu augļaugu pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu, kas ražoti laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem. Šī atļauja būtu jāpiemēro līdz 2018. gada 31. decembrim attiecībā uz Beļģiju un Franciju un līdz 2022. gada 31. decembrim attiecībā uz Čehijas Republiku un Spāniju.

(11)	Šis lēmums būtu jāpiemēro no tās pašas dienas kā Īstenošanas direktīva 2014/98/ES.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atļauja

1. Saskaņā ar Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES 8. panta 4. punktu Čehijas Republika un Spānija līdz 2022. gada 31. decembrim drīkst sertificēt pielikumā uzskaitīto sugu pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu, kuri ir ražoti atklātā laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, ja ir izpildītas 2., 3. pantā un 4. panta 1. punktā noteiktās prasības.

2. Saskaņā ar Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES 8. panta 4. punktu Beļģija un Francija līdz 2018. gada 31. decembrim drīkst sertificēt pielikumā uzskaitīto sugu pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu, kuri ir ražoti atklātā laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, ja ir izpildītas 2., 3. pantā un 4. panta 1. punktā noteiktās prasības.

2. pants

Prasības attiecībā uz uzturēšanu

1. Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu, kuri ražoti laukā, uztur saskaņā ar pielikuma A iedaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz dalībvalstīm un attiecīgajām sugām.

2. Apgriešanas un potēšana rīkus un tehniku pārbauda, notīra un dezinficē pirms un pēc katras lietošanas pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam.

3. Lai samazinātu sakņu kontaktu starp attiecīgajiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālu, paredz atbilstīgu attālumu starp pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālu.

3. pants

Vizuālās pārbaudes, paraugu ņemšanas un testēšanas prasības

Papildus prasībām, kas noteiktas Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES 10. un 11. pantā, Beļģija, Čehijas Republika, Francija un Spānija nodrošina, ka ir ievērotas pielikuma B iedaļā noteiktās prasības attiecībā uz dalībvalstīm un attiecīgajām sugām.

4. pants

Prasības attiecībā uz marķēšanu

1. Papildus Īstenošanas direktīvas 2014/96/ES 2. panta 2. punktā prasītajai informācijai Čehijas Republikas un Spānijas sertificēto pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla etiķetē ietver norādi: “Ražots laukā atbilstoši Komisijas Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/167; sertifikācija atļauta līdz 2022. gada 31. decembrim”.

Papildus Īstenošanas direktīvas 2014/96/ES 2. panta 2. punktā prasītajai informācijai Beļģijas un Francijas sertificēto pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla etiķetē ietver norādi: “Ražots laukā atbilstoši Komisijas Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/167; sertifikācija atļauta līdz 2018. gada 31. decembrim”.

2. Ja sniegts pavaddokuments saskaņā ar Īstenošanas direktīvas 2014/96/ES 3. panta 1. punktu, 1. punktā minēto informāciju uz oficiālās etiķetes var ierobežot līdz “Ražots laukā”. Šādā gadījumā papildus Īstenošanas direktīvas 2014/96/ES 3. panta 2. punktā prasītajai informācijai attiecīgo pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla pavaddokumentā ietver 1. punktā minēto norādi.

3. Papildus Īstenošanas direktīvas 2014/96/ES 2. panta 2. punktā prasītajai informācijai visa bāzes pavairošanas materiāla un visu bāzes augļaugu, un visa sertificētā pavairošanas materiāla un visu sertificēto augļaugu, kuri pavairoti no saskaņā ar šo lēmumu sertificētiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla, etiķetē ietver norādi: “Atvasināts no laukā ražota materiāla atbilstoši Komisijas Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/167”.

4. Ja sniegts pavaddokuments saskaņā ar Īstenošanas direktīvas 2014/96/ES 3. panta 1. punktu, 3. punktā minēto informāciju uz oficiālās etiķetes var ierobežot līdz “Atvasināts no laukā ražota materiāla”. Šādā gadījumā papildus Īstenošanas direktīvas 2014/96/ES 3. panta 2. punktā prasītajai informācijai visa bāzes pavairošanas materiāla un visu bāzes augļaugu, un visa sertificētā pavairošanas materiāla un visu sertificēto augļaugu, kuri pavairoti no saskaņā ar šo lēmumu sertificētiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla, pavaddokumentā ietver 3. punktā minēto norādi.

5. pants

Paziņošana

Beļģija, Čehijas Republika, Francija un Spānija nekavējoties paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par jebkādu sertifikāciju saskaņā ar 1. pantu. Paziņojumā iekļauj sertificēto pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla daudzumu un sugas.

6. pants

Piemērošanas diena

Šo lēmumu piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

7. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 30. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.

(2) OV L 298, 16.10.2014., 22. lpp.

(3) Komisijas 2014. gada 15. oktobra Īstenošanas direktīva 2014/96/ES par marķēšanas, iepakojumu noslēgšanas un iepakošanas prasībām augļaugu pavairošanas materiālam un augļu ražošanai paredzētiem augļaugiem, kas ietilpst Padomes Direktīvas 2008/90/EK darbības jomā, (OV L 298, 16.10.2014., 12. lpp.).

PIELIKUMS

A IEDAĻA

1. pantā minēto sugu saraksti un 2. pantā minētās prasības attiecībā uz to uzturēšanu

1. Beļģija

1.1. Sugu saraksts:

Malus domestica Mill., Prunus avium, P. cerasus, P. domestica, P. persica, Pyrus communis L. un šo sugu potcelmi

1.2. Prasības attiecībā uz visām iepriekš minētajām sugām

1.2.1. Pasākumi

Ja vizuālās pārbaudēs, lai atklātu tādu kukaiņu vektoru klātbūtni, kas attiecas uz kaitīgajiem organismiem, kuri uzskaitīti Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES I pielikuma A daļā un II pielikumā, konstatēta minēto vektoru klātbūtne, veic apstrādi ar insekticīdiem.

1.3. Īpašas prasības attiecībā uz konkrētām sugām

1.3.1. Prunus avium, P. cerasus, P. domestica un P. persica

1.3.1.1. Audzēšanas apstākļi

Prunus avium, P. cerasus, P. domestica un P. persica pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam neļauj uzziedēt.

2. Čehijas Republika

2.1. Sugu saraksts:

Castanea sativa Mill. un Juglans regia L.

2.2. Prasības attiecībā uz abām iepriekš minētajām sugām

2.2.1. Pasākumi

Gadījumā, ja ir šaubas par Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto attiecīgo kaitīgo organismu klātbūtni pirmsbāzes mātesaugos un pirmsbāzes materiālā, šadus pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu nekavējoties likvidē.

2.2.2. Audzēšanas apstākļi

Pirmsbāzes mātesaugiem neļauj uzziedēt, tos ik gadu katra veģetācijas perioda sākumā apgriežot.

2.3. Īpašas prasības attiecībā uz konkrētām sugām

2.3.1. Juglans regia L.

2.3.1.1. Audzēšanas apstākļi

Pirmsbāzes mātesaugus stāda apgabalos, kuros vizuālās pārbaudēs ir apstiprināts, ka tajos nav ķiršu lapu ritināšanās vīrusa vektoru.

3. Francija

3.1. Sugu saraksts:

Castanea sativa Mill., Corylus avellana L., Cydonia oblonga Mill., Juglans regia L., Malus domestica Mill., Prunus amygdalus, P. armeniaca, P. avium, P. cerasus, P. domestica, P. persica, P. salicina un Pyrus communis L.

3.2. Prasības attiecībā uz visām iepriekš minētajām sugām

3.2.1. Pasākumi

3.2.2. Audzēšanas apstākļi

Pirmsbāzes mātesaugu potē uz potcelmiem, kas izaudzēti no in vitro kultūras, ja tādi pieejami.

3.3. Īpašas prasības attiecībā uz konkrētām sugām

3.3.1. Prunus amygdalus, P. armeniaca, P. avium, P. cerasus, P. domestica, P. persica un P. salicina

Prunus amygdalus, P. armeniaca, P. avium, P. cerasus, P. domestica, P. persica un P. salicina pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam neļauj uzziedēt.

4. Spānija

4.1. Sugu saraksts:

Olea europaea L., Prunus amygdalus x P. persica, P. armeniaca, P. domestica, P. domestica x P. salicina, P. dulcis, P. persica un Pyrus communis L.

4.2. Prasības attiecībā uz visām iepriekš minētajām sugām

4.2.1. Pasākumi

4.3. Īpašas prasības attiecībā uz konkrētām sugām

4.3.1. Olea europaea L.

4.3.1.1. Izolācijas attālums

Izolācijas attālums līdz jebkurai kultivētai vai savvaļas Olea europaea L., uz kuru neattiecas sertifikācijas sistēma, ir vismaz 100 m.

4.3.2. Prunus amygdalus x P. persica, P. armeniaca, P. domestica, P. domestica x P. salicina, P. dulcis un P. persica

4.3.2.1. Izolācijas attālums

Izolācijas attālums līdz jebkurai kultivētai vai savvaļas Prunus amygdalus, P. cerasus un P. prunophora, uz kurām neattiecas sertifikācijas sistēma, ir vismaz 500 m.

4.3.2.2. Audzēšanas apstākļi

Prunus amygdalus x P. persica, P. armeniaca, P. domestica, P. domestica x P. salicina, P. dulcis un P. persica pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam neļauj uzziedēt.

4.3.3. Pyrus communis L.

4.3.3.1. Izolācijas attālums

Izolācijas attālums līdz jebkurai kultivētai vai savvaļas P. communis L., uz kuru neattiecas sertifikācijas sistēma, ir vismaz 500 m.

4.3.3.2. Audzēšanas apstākļi

P. communis L. pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam neļauj uzziedēt.

B IEDAĻA

3. pantā minētās vizuālās pārbaudes, paraugu ņemšanas un testēšanas prasības

1. Beļģija

1.1. Prasības attiecībā uz visām sugām, kas uzskaitītas A iedaļas 1.1. punktā

1.1.1. Vizuāla pārbaude

Vizuālās pārbaudes, lai atklātu tādu kukaiņu vektoru klātbūtni, kas attiecas uz kaitīgajiem organismiem, kuri uzskaitīti Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES I pielikuma A daļā un II pielikumā, veic vismaz reizi gadā

1.2. Īpašas prasības attiecībā uz konkrētām sugām

1.2.1. Malus domestica Mill. un Pyrus communis L.

1.2.1.1. Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un katru gadu veic testēšanu, lai atklātu kukaiņu pārnēsātus un putekšņu pārnēsātus vīrusus, kas uzskaitīti Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES I pielikuma A daļā un II pielikumā

1.2.2. Prunus avium, P. cerasus, P. domestica un P. persica

1.2.2.1. Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un katru gadu un katrā vairošanās ciklā veic testēšanu, lai atklātu kukaiņu pārnēsātus un putekšņu pārnēsātus vīrusus, kas uzskaitīti Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES II pielikumā.

2. Čehijas Republika

2.1. Īpašas prasības attiecībā uz konkrētām sugām

2.1.1. Castanea sativa Mill.

2.1.1.1. Vizuāla pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic no aprīļa līdz maijam.

2.1.2. Juglans regia L.

2.1.2.1. Vizuāla pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic vasaras beigās vai rudenī.

3. Francija

3.1. Prasības attiecībā uz visām sugām, kas uzskaitītas A iedaļas 3.1. punktā

3.1.1. Vizuāla pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic vismaz reizi gadā.

3.2. Īpašas prasības attiecībā uz konkrētām sugām

3.2.1. Corylus avellana L.

3.2.1.1. Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un katru gadu veic testēšanu, lai atklātu ābeļu mozaīkas vīrusu (ApMV).

3.2.2. Cydonia oblonga Mill., Malus domestica Mill. un Pyrus communis L.

3.2.2.1. Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un katru gadu veic testēšanu, lai atklātu ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīrusu (ACLSV), ābeļu stumbra rievainības vīrusu (ASGV), ābeļu stumbra bedrainības vīrusu (ASPV) un gumijotu koksni.

3.2.3. Prunus amygdalus, P. armeniaca, P. avium, P. cerasus, P. domestica, P. persica un P. salicina

3.2.3.1. Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un katru gadu un katrā vairošanās ciklā veic testēšanu, lai atklātu plūmju pundurainības vīrusu (PDV) un plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīrusu (PNRSV). P. persica gadījumā no katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un katru gadu un katrā vairošanās ciklā veic testēšanu, lai atklātu persiku latento mozaīkas viroīdu (PLMVd).

4. Spānija

4.1. Īpašas prasības attiecībā uz konkrētām sugām

4.1.1. Olea europaea L. un Pyrus communis L.

4.1.1.1. Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un katru gadu veic testēšanu, lai atklātu Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES II pielikumā uzskaitītos vīrusus un vīrusveidīgas slimības.

4.1.2. Prunus amygdalus x P. persica, P. armeniaca, P. domestica, P. domestica x P. salicina, P. dulcis un P. persica

4.1.2.1. Paraugu ņemšana un testēšana

Attiecībā uz Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES II pielikumā uzskaitītajiem vīrusiem un vīrusveidīgām slimībām, paraugus ņem un testēšanu veic katru gadu.

1.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/151

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/168

(2017. gada 31. janvāris)

par atsaukšanos publiskajā iepirkumā uz Interneta tehniskās uzdevumgrupas tehniskajām specifikācijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (1), jo īpaši tās 13. panta 1. punktu,

pēc apspriešanās Eiropas daudzpusējā ieinteresēto personu forumā par IKT standartizāciju un ar nozares ekspertiem,

tā kā:

(1)

Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2) noteikts, ka standartizācijai ir svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” atbalstīšanā. Vairākās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās uzsvērts, ka produktu un pakalpojumu saderības un sadarbspējas nodrošināšanā, tehnikas attīstības veicināšanā un inovācijas sekmēšanā liela nozīme ir brīvprātīgai standartizācijai produktu vai pakalpojumu tirgos.

(2)

Standartu svarīgums atzīts arī Komisijas paziņojumā “Vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (3), kur uzskatīts, ka tie ir būtiski Eiropas konkurētspējai un no tiem ir atkarīga jaunrade un progress vienotajā tirgū, jo tie paaugstina drošību, sadarbspēju un konkurenci un palīdz novākt šķēršļus tirdzniecībai.

(3)

Komisijas paziņojumā “Gada izaugsmes pētījums par 2015. gadu” (4) akcentēts, ka digitālā vienotā tirgus pabeigšana ir svarīga Eiropas Savienības prioritāte. Paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (5) Komisija uzsvēra, cik liela ir standartizācijas un sadarbspējas nozīme, radot Eiropas digitālo ekonomiku ar ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

(4)

Bez standartizācijas digitālajā sabiedrībā nav iespējams nodrošināt ierīču, lietotņu, datu repozitoriju, pakalpojumu un tīklu sadarbspēju. Komisijas paziņojumā “Eiropas standartu stratēģisks redzējums: virzības mērķis – līdz 2020. gadam sekmēt un paātrināt ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas izaugsmi” (6) atzīts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) standartizācijas process ir visai specifisks, proti, IKT risinājumus, lietojumus un pakalpojumus bieži izstrādā pasaules mēroga IKT forumi un konsorciji, un tie arī izvirzījušies par vadošajām IKT standartu izstrādes organizācijām.

(5)

Regulas (ES) Nr. 1025/2012 mērķis ir Eiropas standartizācijas sistēmas modernizācija un uzlabošana. Tās izveidotā sistēma ļauj Komisijai pieņemt lēmumu noteikt visnozīmīgākās un izplatītākās IKT tehniskās specifikācijas, kuras izdevušas organizācijas, kas nav Eiropas, starptautiskās vai nacionālās standartizācijas organizācijas. Iespēja izmantot visu IKT tehnisko specifikāciju klāstu, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, padarīs iespējamu sadarbspēju starp ierīcēm, pakalpojumiem un lietojumprogrammām, palīdzēs pārvaldes iestādēm nenonākt strupceļā, kad publiskā iepirkuma rīkotājs pēc iepirkuma līguma termiņa notecēšanas nevar nomainīt pakalpojuma sniedzēju tāpēc, ka izmanto tam piederošus IKT risinājumus, un veicinās konkurenci sadarbspējīgu IKT risinājumu piegādē.

(6)

Lai uz IKT tehniskajām specifikācijām drīkstētu atsaukties publiskajā iepirkumā, tām ir jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā izklāstītajām prasībām. Atbilstība šīm prasībām garantē publiskajām iestādēm, ka IKT tehniskās specifikācijas ir noteiktas saskaņā ar atklātuma, taisnīguma, objektivitātes un nediskriminēšanas principiem, ko standartizācijas jomā atzīst Pasaules tirdzniecības organizācija.

(7)	Lēmums par IKT specifikācijas noteikšanu jāpieņem pēc apspriešanās ar Eiropas daudzpusējo ieinteresēto personu forumu IKT standartizācijas jautājumos, kas izveidots ar Komisijas lēmumu (7), un citādām konsultācijām ar nozares ekspertiem.

(8)

Eiropas daudzpusējais ieinteresēto personu forums IKT standartizācijas jautājumos 2015. gada 11. jūnijā novērtēja 27 Interneta tehniskās uzdevumgrupas tehnisko specifikāciju atbilstību Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā izklāstītajām prasībām un ieteica tās atzīt par izmantojamām atsaucēs publiskajā iepirkumā. Tad 27 IETF tehnisko specifikāciju novērtējums tika iesniegts apspriešanai nozares ekspertiem, kas apstiprināja ieteikumu to atzīt par izmantojamu.

(9)

Šīs 27 tehniskās specifikācijas izstrādā un pārzina Interneta tehniskā uzdevumgrupa (IETF) – galvenā struktūra, kas nodarbojas ar jaunu interneta standarta specifikāciju izstrādi augstai interneta dizaina, lietošanas un pārvaldības kvalitātei. IETF ir pasaules organizācija, kas balstās uz “interneta standarta procesu” – atvērtu, pārredzamu un konsensā balstītu procesu, ko interneta kopiena visā pasaulē izmanto protokolu un procedūru standartizācijā visu lietotāju labā.

(10)

Šīs 27 IETF tehniskās specifikācijas tiek plaši izmantotas interneta vajadzībām. Tās veido standarti un protokoli interneta tīkla ierīkošanai (pārraides vadības protokols/interneta protokols (TCP/IP), lietotāja datogrammu protokols (UDP), domēnu nosaukumu sistēma (DNS), dinamiskā resursdatora konfigurācijas protokols (DHCP), vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (SNMP), interneta protokola drošības arhitektūra (IPsec) un tīkla laika protokols (NTP)), standarti un protokoli drošiem savienojumiem (Secure Shell-2 protokols (SSH-2), transporta slāņa drošības (TLS) protokols un interneta X.509 publiskās atslēgas infrastruktūras sertifikāta un sertifikātu atsaukšanas saraksta (CRL) profils (PKIX)), standarti un protokoli vietnes izveidei (hiperteksta pārsūtīšanas protokols (HTTP), HTTP/1.1 paaugstināšana uz TLS, vienotie resursu identifikatori (URI), vienotais resursu vietrādis (URL), vienotie resursu nosaukumi (URN), failu pārsūtīšanas protokols (FTP), astoņbitu unikoda pārvēršanas formāts (UTF-8), JavaScript objektu notācija (JSON)), standarti un protokoli e-pasta, kalendāra un jaunumu lietotnēm (vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (SMTP), interneta ziņojumu piekļuves protokols (IMAP), pasta nodaļas protokola 3. versija (POP3), interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi (MIME), tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols (NNTP), interneta kalendāra un grafika kodola objekta specifikācija (iCalendar), vCard (VCF), komatatdalīto vērtību (CSV) vienotais formāts un MIME tips un standarti un protokoli multivides straumēšanas lietojumiem (reāllaika transporta protokols (RTP) un sesijas inicializācijas protokols (SIP)).

(11)	Tādēļ minētās 27 IETF tehniskās specifikācijas būtu jānosaka par IKT tehnisko specifikāciju, uz kuru drīkst atsaukties publiskajā iepirkumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Publiskajā iepirkumā var atsaukties uz pielikumā uzskaitītajām Interneta tehniskās uzdevumgrupas tehniskajām specifikācijām.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2017. gada 31. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(2) COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 2010. gada 3. marts.

(3) COM(2015) 550 final, 2015. gada 28. oktobris.

(4) COM(2014) 902 final, 2014. gada 28. novembris.

(5) COM(2015) 192 final, 2015. gada 6. maijs.

(6) COM(2011) 311 galīgā redakcija, 2011. gada 1. jūnijs.

(7) Komisijas 2011. gada 28. novembra Lēmums, ar ko izveido Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forumu par IKT standartizāciju (OV C 349, 30.11.2011., 4. lpp.).

PIELIKUMS

Publiskajā iepirkumā atsaucēm izmantojamo Interneta tehniskās uzdevumgrupas (IETF) tehnisko specifikāciju (1) saraksts

1.	Pārraides vadības protokols/Interneta protokols (TCP/IP)

2.	Lietotāja datogrammu protokols (UDP)

3.	Domēnu nosaukumu sistēma (DNS)

4.	Dinamiskā resursdatora konfigurācijas protokols (DHCP)

5.	Vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (SNMP)

6.	Interneta protokola drošības arhitektūra (IPsec)

7.	Tīkla laika protokols (NTP)

8.	Secure Shell-2 protokols (SSH-2)

9.	Transporta slāņa drošības protokols (TLS)

10.	Interneta X.509 publiskās atslēgas infrastruktūras sertifikāta un sertifikātu atsaukšanas saraksta (CRL) profils (PKIX)

11.	Hiperteksta pārsūtīšanas protokols (HTTP)

12.	HTTP/1.1 paaugstināšana uz TLS (HTTPS)

13.	Vienotie resursu identifikatori (URI)

14.	Vienotais resursu vietrādis (URL)

15.	Vienotie resursu nosaukumi (URN)

16.	Failu pārsūtīšanas protokols (FTP)

17.	Astoņbitu unikoda pārvēršanas formāts (UTF-8)

18.	Vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (SMTP)

19.	Interneta ziņojumu piekļuves protokols (IMAP)

20.	Pasta nodaļas protokola 3. versija (POP3)

21.	Interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi (MIME)

22.	Tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols (NNTP)

23.	Interneta kalendāra un grafika kodola objekta specifikācija (iCalendar)

24.	Elektronisko vizītkaršu faila formāta standarts (vCard)

25.	Komatatdalīto vērtību (CSV) vienotais formāts un MIME tips

26.	Reāllaika transporta protokols (RTP)

27.	Sesijas inicializācijas protokols (SIP)

(1) IETF specifikācijas par brīvu ielādējamas no http://www.rfc-editor.org/

1.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/155

APVIENOTĀS LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2015

(2015. gada 19. novembris)

par 4. pielikuma 1., 2. un 4. papildinājuma grozījumiem Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību [2017/169]

APVIENOTĀ LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un jo īpaši tā 11. pantu,

tā kā:

(1)	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību ir stājies spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)	Nolīguma 4. pielikuma mērķis ir veicināt to augu, augu produktu un citu izstrādājumu tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm, uz kuriem attiecas fitosanitārie pasākumi. Minēto pielikumu papildina vairāki papildinājumi saskaņā ar tā 1., 2. un 4. pantu.

(3)	Nolīguma 4. pielikuma 1., 2. un 4. papildinājumu aizstāja ar Apvienotās lauksaimniecības komitejas Lēmumu Nr. 1/2010.

(4)	Kopš Lēmuma Nr. 1/2010 stāšanās spēkā Līgumslēdzēju pušu tiesību normas augu veselības jomā ir grozītas jomās, kas ietekmē nolīgumu.

(5)

Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos noteikti nosacījumi, ar kādiem pārvalda 1. papildinājuma sarakstā uzskaitīto trešo valstu izcelsmes augu, augu produktu un citu izstrādājumu pārbaudes, kuras veic citās vietās, kas nav ievešanas punkti to attiecīgajās teritorijās. Vajadzētu precizēt nosacījumus, ar kādiem pārvalda pārbaudes, ja ir iesaistītas abas Līgumslēdzējas puses.

(6)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza 4. pielikuma 1., 2. un 4. papildinājums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 4. pielikuma 1. un 2. papildinājumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma I pielikumā.

Ar šo Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 4. pielikuma 4. papildinājumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma II pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Bernē, 2015. gada 19. novembrī

Apvienotās lauksaimniecības komitejas vārdā –

Šveices delegācijas priekšsēdētājs un vadītājs

Adrian AEBI

Eiropas Savienības delegācijas vadītājs

Lorenzo TERZI

Komitejas sekretārs

Thomas MAIER

I PIELIKUMS

“

1. PAPILDINĀJUMS

AUGI, AUGU PRODUKTI UN CITI IZSTRĀDĀJUMI

A. Augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Līgumslēdzējām pusēm un attiecībā uz kuriem abām Līgumslēdzējām pusēm ir līdzīgi tiesību akti un tādējādi tiek panākti līdzvērtīgi rezultāti, un kuriem [abas Puses] atzīst augu pases

1. Augi un augu produkti

1.1. Stādīšanai paredzēti augi, izņemot sēklas, kuri pieder pie šādām ģintīm: Amelanchier Med., Chaenomeles Lindl., Crataegus L., Cydonia Mill., Eriobotrya Lindl., Malus Mill., Mespilus L., Prunus L., izņemot Prunus laurocerasus L. un Prunus lusitanica L., Pyracantha Roem., Pyrus L. un Sorbus L.

1.2. Stādīšanai paredzēti Beta vulgaris L. un Humulus lupulus L. sugas augi, izņemot sēklas.

1.3. Stādīšanai paredzēti stolonus vai bumbuļus veidojošo Solanum L. sugu augi vai no šo sugu hibrīdiem izaudzēti augi.

1.4. Fortunella Swingle, Poncirus Raf. un to hibrīdu, kā arī Casimiroa La Llave, Clausena Burm. f., Vepris Comm., Zanthoxylum L. un Vitis L. augi, izņemot augļus un sēklas.

1.5. Neskarot 1.6. punktu, Citrus L. sugu un to hibrīdu augi, izņemot augļus un sēklas.

1.6. Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf. sugu un to hibrīdu augļi ar lapām un kātiem.

1.7. Savienības izcelsmes koki, kuriem pilnīgi vai daļēji saglabāta to dabīgā apaļā virsma, ar mizu vai bez tās, vai koksne šķeldu, skaidu, zāģu skaidu, koksnes atlikumu vai atgriezumu veidā,

a)	ja tie pilnīgi vai daļēji iegūti no Platanus L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, un

ja tie atbilst kādam no Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) I pielikuma II daļā norādītajiem apzīmējumiem, kas doti še turpmāk ievietotajā tabulā:

KN kods	Apraksts
4401 10 00	Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā
4401 22 00	Lapu koku koksne, šķeldās un skaidās
ex 4401 30 80	Koksnes atlikumi un atgriezumi (izņemot zāģu skaidas), kas nav aglomerēti, apaļkoku, brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi
4403 10 00	Neapstrādāti kokmateriāli, apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas
ex 4403 99	Lapu koki [izņemot tropu kokus, uz ko norādīts 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.) vai dižskābaržus (Fagus spp.)], neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem.
ex 4404 20 00	Lapu koku šķeltas kārtis: pāļi, mieti un stabi no lapu koka, nosmailināti, bet nesazāģēti gareniski
ex 4407 99	Lapu koki [izņemot tropu kokus, uz ko norādīts 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.) vai dižskābaržus (Fagus spp.)], gareniski zāģēti vai plēsti, drāzti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti vai galos savienoti, ne vairāk kā 6 mm biezumā.

2. Tādu ražotāju ražoti augi, augu produkti un citi objekti, kas savu ražošanu un realizāciju uzticējuši personām, kuras profesionāli ražo augus, izņemot augus, augu produktus un citus objektus, kas izgatavoti un ir gatavi pārdošanai galīgajam lietotājam un par kuriem Savienības dalībvalstu un Šveices atbildīgās oficiālās iestādes garantē, ka to ražošana ir nošķirta no citas produkcijas ražošanas.

2.1. Stādīšanai paredzēti šādu ģinšu un sugu augi (izņemot sēklas): Abies Mill. un Apium graveolens L., Argyranthemum spp., Asparagus officinalis L., Aster spp., Brassica spp., Castanea Mill., Cucumis spp., Dendranthema (DC.) Des Moul., Dianthus L. un to hibrīdi, Exacum spp., Fragaria L., Gerbera Cass., Gypsophila L., Impatiens L. (visas Jaungvinejas hibrīdu varietātes), Lactuca spp., Larix Mill., Leucanthemum L., Lupinus L., Pelargonium l'Hérit. ex Ait., Picea A. Dietr., Pinus L., Platanus L., Populus L., Prunus laurocerasus L., Prunus lusitanica L., Pseudotsuga Carr., Quercus L., Rubus L., Spinacia L., Tanacetum L., Tsuga Carr., Verbena L. un citi stādīšanai paredzēti (izņemot sīpolus, bumbuļsīpolus, sakneņus, sēklas un gumus) zālaugu sugu augi (izņemot Gramineae dzimtas augus),.

2.2. Stādīšanai paredzēti nakteņu dzimtas augi (izņemot 1.3. punktā minētos augus), izņemot sēklas.

2.3. Araceae, Marantaceae un Musaceae dzimtas, Persea spp. ģints un Strelitziaceae dzimtas augi, sasakņojušies vai kopā ar augsnes substrātu.

2.4. Stādīšanai paredzēti Palmae dzimtas augi, kuru stumbra pamatnes diametrs ir vairāk nekā 5 cm un kuri pieder pie šādām ģintīm: Brahea Mart., Butia Becc., Chamaerops L., Jubaea Kunth., Livistona R. Br., Phoenix L., Sabal Adans., Syagrus Mart., Trachycarpus H. Wendl., Trithrinax Mart. un Washingtonia Raf.

2.5. Augi, sēklas un sīpoli:

a)	Allium ascalonicum L., Allium cepa L. un Allium schoenoprasum L. sēklas un sīpoli, kas paredzēti stādīšanai, un Allium porrum L. augi, kas paredzēti stādīšanai;

b)	Medicago sativa L. sēklas;

c)	Helianthus annuus L., Solanum lycopersicum L. un Phaseolus L. sēklas.

3. Stādīšanai paredzēti Camassia Lindl., Chionodoxa Boiss., Crocus flavus Weston “Golden Yellow”, Dahlia spp., Galanthus L., Galtonia candicans (Baker) Decne., Gladiolus Tourn. ex L. (punduršķirņu un to hibrīdu, piemēram, Gladiolus callianthus Marais, Gladiolus colvillei Sweet, Gladiolus nanus hort., Gladiolus ramosus hort. un Gladiolus tubergenii hort.), Hyacinthus L., Iris L., Ismene Herbert, Lilium spp., Muscari Miller, Narcissus L., Ornithogalum L., Puschkinia Adams, Scilla L., Tigridia Juss. un Tulipa L. sīpoli, bumbuļsīpoli, gumi un sakneņi, ko ražojuši ražotāji, kuri drīkst ražot augus un augu produktus un tos pārdot personām, kuras profesionāli ražo augus, izņemot augus, augu produktus un citus izstrādājumus, kas ir sagatavoti un gatavi pārdošanai galīgajam lietotājam un par kuriem Savienības dalībvalstu vai Šveices atbildīgās oficiālās iestādes garantē, ka to audzēšana vai ražošana ir pilnīgi nošķirta no citas produkcijas ražošanas.

B. Augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kuru izcelsme ir citur, nevis kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, attiecībā uz kuriem abu Līgumslēdzēju pušu augu veselības noteikumi importam rada līdzvērtīgus rezultātus un kurus, ja tie ir norādīti šā papildinājuma A daļā, Līgumslēdzējas puses savstarpēji var tirgot, izmantojot augu pases, vai arī brīvi tirgot, ja tie nav norādīti minētajā šā papildinājuma daļā

1. Neskarot šā papildinājuma C daļā norādītos augus, visi augi, kas paredzēti stādīšanai, izņemot sēklas, taču ietverot šādu augu sēklas: Cruciferae un Gramineae dzimtas un Trifolium spp. ģints augu sēklas, kuru izcelsme ir Argentīnā, Austrālijā, Bolīvijā, Čīlē, Jaunzēlandē un Urugvajā, Triticum, Secale un X Triticosecale ģints augu sēklas, kuru izcelsme ir Afganistānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Dienvidāfrikā, Indijā, Irākā, Irānā, Meksikā, Nepālā vai Pakistānā, Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf. un to hibrīdu sēklas un Capsicum spp., Helianthus annuus L., Solanum lycopersicum L., Medicago sativa L., Prunus L., Rubus L., Oryza spp., Zea mais L., Allium ascalonicum L., Allium cepa L., Allium porrum L., Allium schoenoprasum L. un Phaseolus L. sēklas.

2. Šādu augu daļas (izņemot augļus un sēklas):

—	Castanea Mill., Dendranthema (DC.) Des Moul., Dianthus L., Gypsophila L., Pelargonium l'Hérit. ex Ait, Phoenix spp., Populus L., Quercus L., Solidago L. un griezti Orchidaceae dzimtas augu ziedi,

—	skujkoki (Coniferales),

—	Acer saccharum Marsh., kuru izcelsme ir Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs,

—	Prunus L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm,

—	griezti Aster spp., Eryngium L., Hypericum L., Lisianthus L., Rosa L. un Trachelium L. ziedi, kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm,

—	Apium graveolens L., Ocimum L., Limnophila L. un Eryngium L. lapu dārzeņi,

—	Manihot esculenta Crantz lapas,

—	griezti Betula L. zari ar lapām vai bez tām,

—

griezti Fraxinus L., Juglans ailantifolia Carr., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. zari ar lapām vai bez tām, ar izcelsmi Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā, Kanādā, Korejas Republikā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Krievijā, Ķīnā, Mongolijā vai Taivānā,

—	Amiris P. Browne, Casimiroa La Llave, Citropsis Swingle & Kellerman, Eremocitrus Swingle, Esenbeckia Kunth., Glycosmis Corrêa, Merrillia Swingle, Naringi Adans., Tetradium Lour., Toddalia Juss. un Zanthoxylum L.

2.1. Aegle Corrêa, Aeglopsis Swingle, Afraegle Engl., Atalantia Corrêa, Balsamocitrus Stapf, Burkillanthus Swingle, Calodendrum Thunb., Choisya Kunth, Clausena Burm. f., Limonia L., Microcitrus Swingle, Murraya J. Koenig ex L., Pamburus Swingle, Severinia Ten., Swinglea Merr., Triphasia Lour. unVepris Comm. augu daļas (izņemot augļus, bet ietverot sēklas).

3. Augļi:

—	Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf. un to hibrīdi, Momordica L. un Solanum melongena L.,

—	Annona L., Cydonia Mill. Diospyros L., Malus Mill., Mangifera L., Passiflora L., Prunus L., Psidium L., Pyrus L., Ribes L. Syzygium Gaertn. un Vaccinium L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm,

—	Capsicum L.

4. Solanum tuberosum L. bumbuļi.

5. Nomizota miza:

—	skujkoki (Coniferales), kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm,

—	Acer saccharum Marsh, Populus L. un Quercus L., izņemot Quercus suber L.,

—	Fraxinus L., Juglans ailantifolia Carr., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc., ar izcelsmi Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā, Kanādā, Korejas Republikā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Krievijā, Ķīnā, Mongolijā vai Taivānā,

—	Betula L. ar izcelsmi Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs.

6. Koksne Padomes Direktīvas 2000/29/EK (2) 2. panta 2. punkta pirmās daļas nozīmē:

ja tā pilnīgi vai daļēji iegūta no še turpmāk minēto augu kārtu, ģinšu vai sugu kokiem, izņemot iepakojuma materiālus no koka, kas definēti Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 2. punktā:

—

Quercus L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Amerikas Savienotajās Valstīs, izņemot koksni, kas atbilst aprakstam, kurš minēts KN koda 4416 00 00 b) punktā, un ja pievienots dokumentārs pierādījums tam, ka koksne apstrādāta, piemērojot termisku apstrādi, kas ļauj uz 20 minūtēm sasniegt vismaz 176 °C temperatūru,

—	Platanus L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Armēnijā vai Amerikas Savienotajās Valstīs,

—	Populus L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Amerikas kontinenta valstīs,

—	Acer saccharum Marsh., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs,

—	skujkoki (Coniferales), ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi valstīs ārpus Eiropas: Kazahstānā, Krievijā vai Turcijā,

—

Fraxinus L., Juglans ailantifolia Carr., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā, Kanādā, Korejas Republikā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Krievijā, Ķīnā, Mongolijā vai Taivānā,

—	Betula L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs; un

ja tā atbilst kādam no Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma otrajā daļā norādītajiem apzīmējumiem, kas doti še turpmāk ievietotajā tabulā:

KN kods	Apraksts
4401 10 00	Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā
4401 21 00	Skujkoku koksne, šķeldā vai skaidās
4401 22 00	Lapkoku koksne, šķeldā vai skaidās
ex 4401 30 40	Zāģskaidas, kas nav aglomerētas apaļkoku, brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi
ex 4401 30 80	Citi koksnes atlikumi un atgriezumi, kas nav aglomerēti apaļkoku, brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi
4403 10 00	Neapstrādāti kokmateriāli, piesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas
4403 20	Neapstrādāti skujkoku kokmateriāli, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas
4403 91	Neapstrādāti ozola (Quercus spp.) kokmateriāli, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas
ex 4403 99	Lapkoku kokmateriāli [izņemot tropu kokus, kas minēti 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.), dižskābaržus (Fagus spp.) vai bērzus (Betula L.)], neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem
4403 99 51	Bērza (Betula L.) apaļkoki zāģēšanai, neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas
4403 99 59	Bērza (Betula L.) kokmateriāli, izņemot apaļkokus zāģēšanai, neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas
ex 4404	Šķeltas kārtis; koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti
4406	Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka
4407 10	Skujkoku kokmateriāli, gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai galos savienoti, biezāki par 6 mm
4407 91	Ozola (Quercus spp.) kokmateriāli, gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm
ex 4407 93	Acer saccharum Marsh. kokmateriāli, gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm
4407 95	Oša (Fraxinus spp.) kokmateriāli, gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm
ex 4407 99	Lapkoku kokmateriāli [izņemot tropu kokus, kas minēti 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.), dižskābaržus (Fagus spp.), kļavas (Acer spp.), ķiršus (Prunus spp.) vai ošus (Fraxinus spp.)], gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai galos savienoti, biezāki par 6 mm
4408 10	Skujkoku loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un tamlīdzīgiem laminētas koksnes materiāliem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm
4416 00 00	Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus
9406 00 20	Rūpnieciski izgatavotas saliekamās koka būvkonstrukcijas

7. Augsne un augsnes substrāts:

a)	augsne un augsnes substrāts kā tāds, kas pilnīgi vai daļēji sastāv no augsnes vai cietām organiskajām daļām, piemēram, no augu daļām, humusa, arī tāds, kas izveidojies no kūdras vai mizas, izņemot humusu, kurš sastāv tikai no kūdras;

augiem pievienota augsne un augsnes substrāts, kas pilnībā vai daļēji sastāv no a) apakšpunktā norādītā materiāla vai pilnībā vai daļēji sastāv no kūdras vai jebkuras cietas neorganiskās vielas, kas nodrošina augu dzīvotspēju, un kura izcelsmes valsts ir:

—

Turcija,

—	Baltkrievija, Gruzija, Krievija, Moldova vai Ukraina,

—	valstis ārpus Eiropas, izņemot Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku un Tunisiju.

8. Triticum, Secale un X Triticosecale ģints graudaugi, kuru izcelsmes valsts ir Afganistāna, Indija, Irāna, Irāka, Meksika, Nepāla, Pakistāna, Dienvidāfrika vai Amerikas Savienotās Valstis.

C. Augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kurus ieved no [vienas vai otras] Līgumslēdzējas puses un attiecībā uz kuriem Līgumslēdzējām pusēm nav līdzīgu tiesību aktu un tās neatzīst augu pases

1. Augi un augu produkti, kurus ieved no Šveices un kuriem gadījumos, kad tos ieved Savienības dalībvalsts, jāpievieno fitosanitārais sertifikāts

1.1. Stādīšanai paredzēti augi, neietverot sēklas

nav

1.2. Augu daļas, neietverot augļus vai sēklas

nav

1.3. Sēklas

nav

1.4. Augļi

nav

1.5. Koki, kuriem pilnīgi vai daļēji saglabāta to dabīgā apaļā virsma, ar mizu vai bez tās, vai koksne šķeldu, skaidu, zāģu skaidu, koksnes atlikumu vai atgriezumu veidā:

a)	ja tie pilnīgi vai daļēji iegūti no Platanus L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, un

ja tie atbilst kādam no Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma otrajā daļā norādītajiem apzīmējumiem, kas doti še turpmāk ievietotajā tabulā:

KN kods	Apraksts
4401 10 00	Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā
4401 22 00	Lapu koku koksne, šķeldās un skaidās
ex 4401 30 80	Koksnes atlikumi un atgriezumi (izņemot zāģu skaidas), kas nav aglomerēti, apaļkoku, brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi
4403 10 00	Neapstrādāti kokmateriāli, apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas
ex 4403 99	Lapu koki [izņemot tropu kokus, uz ko norādīts 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.) vai dižskābaržus (Fagus spp.)], neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem.
ex 4404 20 00	Lapu koku šķeltas kārtis: pāļi, mieti un stabi no lapu koka, nosmailināti, bet nesazāģēti gareniski
ex 4407 99	Lapu koki [izņemot tropu kokus, uz ko norādīts 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.) vai dižskābaržus (Fagus spp.)], gareniski zāģēti vai plēsti, drāzti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti vai galos savienoti, ne vairāk kā 6 mm biezumā.

2. Augi un augu produkti, kurus ieved no Savienības dalībvalsts un kuriem, importējot tos Šveicē, ir jāpievieno fitosanitārais sertifikāts

nav

3. Augi un augu produkti, kurus ieved no Šveices un kuru imports Savienības dalībvalstī ir aizliegts

Augi, neietverot augļus vai sēklas

nav

4. Augi un augu produkti, kurus ieved no Savienības dalībvalsts un kuru imports Šveicē ir aizliegts

Augi

Cotoneaster Ehrh.

Photinia davidiana (Dcne.) Cardot (3)

2. PAPILDINĀJUMS

TIESĪBU AKTI (4)

Savienības noteikumi

—	Padomes 1969. gada 8. decembra Direktīva 69/464/EEK par kartupeļu vēža kontroli.

—	Padomes 1974. gada 9. decembra Direktīva 74/647/EEK par neļķu tinēja kontroli.

—	Komisijas 1991. gada 2. maija Lēmums 91/261/EEK, ar ko atzīst, ka Austrāliju nav skārusi Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.

—	Komisijas 1992. gada 30. jūlija Direktīva 92/70/EEK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz apsekojumiem, kas jāveic Kopienas aizsargājamo zonu atzīšanas nolūkā.

—	Komisijas 1992. gada 3. novembra Direktīva 92/90/EEK, ar ko nosaka augu, augu produktu vai citu objektu ražotāju un ievedēju pienākumus un ar ko nosaka informāciju, kura vajadzīga, lai tos reģistrētu.

—

Komisijas 1992. gada 3. decembra Direktīva 92/105/EEK, ar ko nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kas izmantojamas noteiktu augu, augu produktu un citu izstrādājumu pārvadāšanai Kopienā, un ar ko nosaka sīki izstrādātas procedūras attiecībā uz šādu pasu izdošanu, kā arī nosacījumus un sīki izstrādātas procedūras to nomaiņai.

—	Komisijas 1993. gada 28. maija Lēmums 93/359/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz Thuja L. koksni, kuras izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

—	Komisijas 1993. gada 28. maija Lēmums 93/360/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz Thuja L. koksni, kuras izcelsme ir Kanādā.

—

Komisijas 1993. gada 2. jūnija Lēmums 93/365/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz termiski apstrādātu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Kanādā, un ar ko paredz sīki izstrādātus pasākumus par indikatoru sistēmu, kura jāpiemēro termiski apstrādātai koksnei.

—

Komisijas 1993. gada 22. jūnija Lēmums 93/422/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz kamerā žāvētu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Kanādā, un ar ko nosaka informāciju par indikatorsistēmu, kas jāpiemēro kamerā žāvētai koksnei.

—

Komisijas 1993. gada 22. jūnija Lēmums 93/423/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz kamerā žāvētu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, un ar ko nosaka informāciju par indikatorsistēmu, kas jāpiemēro kamerā žāvētai koksnei.

—	Komisijas 1993. gada 24. jūnija Direktīva 93/50/EEK, ar ko precizēti daži augi, kuri nav uzskaitīti Padomes Direktīvas 77/93/EEK A daļas V pielikumā un kuru audzētāji vai šādu augu audzēšanas zonās izvietotās noliktavas, izplatīšanas centri ir uzskaitīti oficiālajā reģistrā.

—	Komisijas 1993. gada 24. jūnija Direktīva 93/51/EEK, ar ko nosaka noteikumus noteiktu augu, augu izcelsmes produktu vai citu objektu pārvadājumiem aizsargājamā zonā un tādu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumiem, kuru izcelsme ir šādā aizsargājamā zonā un kurus tajā pārvadā.

—	Padomes 1993. gada 4. oktobra Direktīva 93/85/EEK par kartupeļu gaišās gredzenpuves kontroli.

—	Komisijas 1994. gada 21. janvāra Direktīva 94/3/EK, ar ko nosaka procedūru paziņošanai par sūtījuma vai kaitīga organisma aizturēšanu no trešām valstīm, ja tie rada tiešus fitosanitārus draudus.

—	Komisijas 1998. gada 15. aprīļa Direktīva 98/22/EK, kas nosaka obligātos nosacījumus augu veselības pārbaužu veikšanai Kopienā pārbaudes vietās, kas nav galamērķa pārbaudes vietas, augiem, augu izcelsmes produktiem vai citiem objektiem no trešām valstīm.

—	Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/57/EK par Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. apkarošanu.

—	Komisijas 1998. gada 2. februāra Lēmums 98/109/EK, ar ko dalībvalstīm atļauj veikt pagaidu ārkārtas pasākumus attiecībā uz Taizemi, lai novērstu Thrips palmi Karny izplatīšanos.

—	Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā.

—	Komisijas 2002. gada 19. septembra Lēmums 2002/757/EK par pagaidu neatliekamiem fitosanitāriem pasākumiem, lai novērstu Phytophthora ramorum Werres, De Cock & Man in “t Veld sp. nov. ievešanu un izplatību Kopienā.

—	Komisijas 2002. gada 26. jūnija Lēmums 2002/499/EK, ar kuru atļauj atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz dabīgi un mākslīgi radītiem Chamaecyparis Spach, Juniperus L. un Pinus L. punduraugiem, kuru izcelsmes valsts ir Korejas Republika.

—	Komisijas 2002. gada 8. novembra Lēmums 2002/887/EK, ar kuru atļauj atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz dabīgi un mākslīgi radītiem Chamaecyparis Spach, Juniperus L. un Pinus L. augiem, kuru izcelsmes valsts ir Japāna.

—	Komisijas 2004. gada 27. februāra Lēmums 2004/200/EK par pasākumiem, lai novērstu Pepino mozaīkas vīrusa ievešanu un izplatīšanos Kopienā.

—

Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus.

—

Piemērošanas kārtība: ja 1. papildinājumā uzskaitītos augus, augu produktus vai citus izstrādājumus ieved no trešām valstīm un ja to ievešanas punkts atrodas kādas vienas Puses teritorijā, bet to galamērķis atrodas otras Puses teritorijā, dokumentu un identitātes pārbaudes un fitosanitārās inspekcijas veic ievešanas punktā, ja nav īpašas vienošanās starp ievešanas punkta un galamērķa kompetentajām iestādēm. Ja ir īpaša vienošanās starp ievešanas punkta un galamērķa kompetentajām iestādēm, tad tai jābūt rakstiskai.

—	Komisijas 2004. gada 15. oktobra Direktīva 2004/105/EK, ar ko nosaka paraugus oficiālajiem fitosanitārajiem sertifikātiem vai reeksporta fitosanitārajiem sertifikātiem, ko pievieno augiem, augu produktiem vai citiem priekšmetiem no trešām valstīm, kuri uzskaitīti Padomes Direktīvā 2000/29/EK.

—	Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmums 2004/416/EK par īslaicīgiem ārkārtas pasākumiem attiecībā uz noteiktiem Argentīnas vai Brazīlijas izcelsmes citrusaugļiem.

—	Komisijas 2005. gada 21. janvāra Lēmums 2005/51/EK, ar ko dalībvalstīm uz pagaidu laiku ļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz tādas augsnes ievešanu, kas ir piesārņota ar pesticīdiem vai noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, atsārņošanas nolūkā.

—	Komisijas 2005. gada 29. aprīļa Lēmums 2005/359/EK, ar ko paredz atkāpšanos no atsevišķiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ozolu (Quercus L.) apaļkokiem ar mizu.

—

Komisijas 2006. gada 5. jūlija Lēmums 2006/473/EK, ar ko dažas trešās valstis un dažas trešo valstu teritorijas atzīst par tādām, kurās nav sastopams Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem), Cercospora angolensis Carv. un Mendes un Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem).

—	Padomes 2006. gada 7. novembra Direktīva 2006/91/EK par Kalifornijas bruņuts apkarošanu.

—	Komisijas 2007. gada 25. maija Lēmums 2007/365/EK par ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu Rhynchophorus ferrugineus (Olivier) ievešanu un izplatīšanos Kopienā.

—	Padomes 2007. gada 11. jūnija Direktīva 2007/33/EK par kartupeļu cistu nematožu kontroli un ar ko atceļ Direktīvu 69/465/EEK.

—	Komisijas 2007. gada 18. jūnija Lēmums 2007/433/EK par provizoriskiem ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu Gibberella circinata Nirenberg & O'Donnell ievešanu un izplatīšanos Kopienā.

—

Komisijas 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/61/EK, ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 2000/29/EK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām.

—	Komisijas 2011. gada 28. novembra Īstenošanas lēmums 2011/778/ES, ar ko atsevišķām dalībvalstīm atļauj paredzēt pagaidu izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz sēklas kartupeļiem, kuru izcelsme ir atsevišķās Kanādas provincēs.

—	Komisijas 2011. gada 29. novembra Īstenošanas lēmums 2011/787/ES, ar ko dalībvalstīm uz laiku atļauj veikt ārkārtas pasākumus pret Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. izplatīšanos attiecībā uz Ēģipti.

—	Komisijas 2012. gada 1. marta Īstenošanas lēmums 2012/138/ES par ārkārtas pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Anoplophora chinensis (Forster) ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

—	Komisijas 2012. gada 24. aprīļa Īstenošanas lēmums 2012/219/ES, ar ko tiek atzīts, ka Serbija ir brīva no Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckerman un Kotthoff) Davis et al.

—	Komisijas 2012. gada 16. maija Īstenošanas lēmums 2012/270/ES attiecībā uz ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Epitrix cucumeris (Harris), Epitrix similaris (Gentner), Epitrix subcrinita (Lec.) un Epitrix tuberis (Gentner) ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

—	Komisijas 2012. gada 8. novembra Īstenošanas lēmums 2012/697/ES par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Pomacea (Perry) ģints ievešanu un izplatību Savienībā.

—	Komisijas 2012. gada 5. decembra Īstenošanas lēmums 2012/756/ES attiecībā uz pasākumiem, lai novērstu Pseudomonas syringae pv. actinidiae Takikawa, Serizawa, Ichikawa, Tsuyumu un Goto ievešanu un izplatību Savienībā.

—	Komisijas 2013. gada 18. februāra Īstenošanas lēmums 2013/92/ES par uzraudzību, augu veselības pārbaudēm un pasākumiem, kas jāveic attiecībā uz koksnes iepakojuma materiālu, ko pašlaik izmanto, pārvadājot konkrētas Ķīnas izcelsmes preces.

—	Komisijas 2013. gada 30. jūlija Īstenošanas lēmums 2013/413/ES, ar ko dalībvalstīm atļauj noteikt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz kartupeļiem, kuri nav paredzēti stādīšanai un kuru izcelsme ir Akaras un Bekaa reģionos Libānā.

—	Komisijas 2013. gada 11. decembra Īstenošanas lēmums 2013/754/ES par tādiem pasākumiem attiecībā uz Dienvidāfriku, kas vajadzīgi, lai novērstu Guignardia citricarpa Kiely (visi Citrus ģints augiem patogēnie celmi) ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

—	Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmums 2013/780/ES, ar ko paredz atkāpi no Padomes Direktīvas 2009/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunkta attiecībā uz tādiem Quercus L., Platanus L. un Acer saccharum Marsh. zāģmateriāliem bez mizas, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

—

Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmums 2013/782/ES, ar kuru groza Lēmumu 2002/757/EK attiecībā uz prasību par fitosanitāro sertifikātu tādiem Acer macrophyllum Pursh un Quercus spp. L. zāģmateriāliem bez mizas, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, saistībā ar kaitīgo organismu Phytophthora ramorum Werres, De Cock & Man in “t Veld sp. nov.

—	Komisijas 2014. gada 6. februāra Ieteikums 2014/63/ES par pasākumiem Diabrotica virgifera virgifera Le Conte kontrolei Savienības apgabalos, kuros ir apstiprināta tā klātbūtne.

—	Komisijas 2014. gada 2. jūlija Īstenošanas lēmums 2014/422/ES, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz atsevišķiem Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļiem, lai novērstu Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

—	Komisijas 2014. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums 2014/917/ES, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 2000/29/EK īstenošanai attiecībā uz paziņojumiem par kaitīgo organismu klātbūtni un pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas vai paredzējušas veikt.

—	Komisijas 2014. gada 16. decembra Īstenošanas lēmums 2014/924/ES, ar ko paredz atkāpšanos no atsevišķiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes oša (Fraxinus L.) koksni un mizu.

—

Komisijas 2015. gada 4. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/179, kas atļauj dalībvalstīm noteikt atkāpi no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz skujkoku (Coniferales) koksnes iepakojuma materiāliem munīcijas kastu veidā, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs un kuras ir ASV Aizsardzības ministrijas pārziņā.

—	Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

Šveices noteikumi

—	2010. gada 27. oktobra Rīkojums par augu aizsardzību (RS 916.20).

—	2002. gada 15. aprīļa FED rīkojums par aizliegtajiem augiem (RS 916.205.1).

—	FLI 2015. gada 13. marta Rīkojums pagaidu augu veselības pasākumiem (RS 916.202.1).

—	FLI 2015. gada 24. marta Rīkojums par aizliegumu importēt dažus Indijas izcelsmes augus un dārzeņus (RS 916.207.142.3).

—	FVB 2012. gada 14. decembra Vispārējs lēmums par NIMP 15 standarta piemērošanu attiecībā uz trešo valstu preču ievedumiem koka iepakojumos (fosc.ch 130 244).

—	2013. gada 9. augusta Vispārējs lēmums par pasākumiem, lai novērstu Pomacea (Perry) sugas ievešanu un izplatīšanos (FF 2013 5917).

—	2013. gada 9. augusta Vispārējs lēmums par pasākumiem, lai novērstu Pseudomonas syringae pv. actinidiae Takikawa, Serizawa, Ichikawa, Tsuyumu un Goto ievešanu un izplatīšanos (FF 2013 5911).

—	FLI 2015. gada 16. marta Rīkojums, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz atsevišķiem Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļiem, lai novērstu Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa ievešanu un izplatīšanos (FF 2015 2596).

—	FLI 2012. gada 1. janvāra Direktīva Nr. 1 kantona fitosanitārajiem dienestiem un organizācijām, kuru uzdevums ir veikt pārbaudes attiecībā uz kartupeļu cistu nematožu (Globodera rostochiensis un Globodera pallida) uzraudzību un apkarošanu.

—	FVB 2015. gada 30. marta rokasgrāmata priežu nematodes (Bursaphelenchus xylophilus) pārvaldībai.

”

(1) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(3) Atkāpjoties no 4. punkta, šo augu ievešana Šveices teritorijā un tranzīts caur to ir atļauts, bet to tirdzniecība, ražošana un audzēšana Šveicē ir aizliegta.

(4) Ja vien nav norādīts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti pirms 2015. gada 1. jūlija.

II PIELIKUMS

“4. PAPILDINĀJUMS (1)

4. PANTĀ MINĒTĀS ZONAS UN ĪPAŠĀS PRASĪBAS, KAS UZ TĀM ATTIECAS

4. pantā minētās zonas un īpašās prasības, kas uz tām attiecas un kuras jāizpilda abām Līgumslēdzējām pusēm, ir paredzētas attiecīgajos tālāk minētajos abu Līgumslēdzēju pušu normatīvajos un administratīvajos aktos.

Savienības noteikumi

—	Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā.

—	Komisijas 2008. gada 4. jūlija Regula (EK) Nr. 690/2008, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras Kopienā pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem.

Šveices noteikumi

—	2010. gada 27. oktobra Rīkojums par augu aizsardzību, 12. pielikums (RS 916.20).

1.2.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/169

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/799 (2016. gada 18. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz tahogrāfu un to komponentu konstrukciju, testēšanu, uzstādīšanu, darbību un remontu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 139, 2016. gada 26. maijs )

410. lappusē 12. papildinājuma 4.2.1. punktā “Komunikācijas protokols” 1. tabulu “Datnes struktūra” lasīt šādi:

		“Piekļuves nosacījumi
Datne	Datnes ID	Nolasīšana	Atjaunināšana	Šifrēta
MF	3F00
EF.ICC	0002	ALW	NEV (ar TB)	Nē
DF GNSS Facility	0501	ALW	NEV	Nē
EF EGF_MACertificate	C100	ALW	NEV	Nē
EF CA_Certificate	C108	ALW	NEV	Nē
EF Link_Certificate	C109	ALW	NEV	Nē
EF.EGF	2F2F	SM-MAC	NEV (ar TB)	Nē

Datne/datu elements	Ieraksta numurs	Izmērs (baiti)		Noklusējuma vērtības
		Min.	Maks.
MF		552	1 031
EF.ICC
sensorGNSSSerialNumber		8	8

DF GNSS Facility		612	1 023
EF EGF_MACertificate		204	341
EGFCertificate		204	341	{00..00}
EF CA_Certificate		204	341
MemberStateCertificate		204	341	{00..00}
EF Link_Certificate		204	341
LinkCertificate		204	341	{00..00}

EF.EGF
RMC NMEA datziņa	‘1’	85	85
GSA NMEA 1. datziņa	‘02’	85	85
GSA NMEA 2. datziņa	‘03’	85	85
GSA NMEA 3. datziņa	‘04’	85	85
GSA NMEA 4. datziņa	‘05’	85	85
GSA NMEA 5. datziņa	‘06’	85	85
Ārējās GNSS iekārtas paplašinātais sērijas numurs, kas 1. papildinājumā definēts kā SensorGNSSSerialNumber	‘07’	8	8
GNSS drošā raiduztvērēja operētājsistēmas identifikators, kas 1. papildinājumā definēts kā SensorOSIdentifier	‘08’	2	2
Ārējās GNSS iekārtas tipa apstiprinājuma numurs, kas 1. papildinājumā definēts kā SensorExternalGNSSApprovalNumber	‘09’	16	16
Ārējās GNSS iekārtas drošības komponenta identifikators, kas 1. papildinājumā definēts kā SensorExternalGNSSSCIdentifier	‘10’	8	8
RFU rezervēts izmantošanai nākotnē	No ‘11’ līdz ‘FD’”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 27

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 1. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/160 (2017. gada 20. janvāris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2017/161 (2017. gada 31. janvāris), ar kuru labo Regulas (ES) Nr. 139/2014, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, redakciju franču valodā ( 1 )	99
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/162 (2017. gada 31. janvāris), ar ko iepriekšējos gados notikušās citu krājumu pārzvejas dēļ veic atvilkumus no nozvejas kvotām, kas 2016. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/2226, ar kuru iepriekšējos gados notikušās pārzvejas dēļ veic atvilkumus no nozvejas kvotām, kas 2016. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem	101
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/163 (2017. gada 31. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	113
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva (ES) 2017/164 (2017. gada 31. janvāris), ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido ceturto sarakstu ar darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošām robežvērtībām un groza Komisijas Direktīvu 91/322/EEK, 2000/39/EK un 2009/161/ES ( 1 )	115
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/165 (2017. gada 27. janvāris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un divpadsmit locekļu aizstājējus, ko izvirzījusi Francijas Republika	121
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2017/166 (2015. gada 27. novembris) par valsts atbalstu SA. 38831 (2014/C) (ex 2014/N), ko Portugāle plāno sniegt Volkswagen Autoeuropa, Lda (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 8232) ( 1 )	123
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/167 (2017. gada 30. janvāris), ar ko uz laiku atļauj Beļģijai, Čehijas Republikai, Francijai un Spānijai sertificēt konkrētu augļaugu sugu, kuras minētas Padomes Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā, pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu, kas ražots laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 60)	143
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/168 (2017. gada 31. janvāris) par atsaukšanos publiskajā iepirkumā uz Interneta tehniskās uzdevumgrupas tehniskajām specifikācijām ( 1 )	151
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	Apvienotās lauksaimniecības komitejas Lēmums Nr. 1/2015 (2015. gada 19. novembris) par 4. pielikuma 1., 2. un 4. papildinājuma grozījumiem Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību [2017/169]	155

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/799 (2016. gada 18. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz tahogrāfu un to komponentu konstrukciju, testēšanu, uzstādīšanu, darbību un remontu ( OV L 139, 26.5.2016. )	169