(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 965/2010 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes nātrija glikonāta importam, kura muitas savienības un statistikas (CUS) numurs ir 0023277-9 un Chemical Abstracts Service (CAS) reģistrācijas numurs ir 527-07-1 un kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 2918 16 00 (Taric kods 2918160010), (“nātrija glikonāts”).

(2)

Sākotnējie pasākumi bija ad valorem maksājums 53,2 % apmērā, izņemot Shandong Kaison Biochemical Co., Ltd (5,6 %) un Qingdao Kehai Biochemistry Co., Ltd (27,1 %).

(3)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (3), Komisija 2015. gada 1. jūlijā saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (4) 11. panta 2. punktu.

(4)

Pieprasījumu iesniedza divi Savienības ražotāji – Jungbunzlauer SA un Roquette Italia S.p.A. – (“pieprasījuma iesniedzēji”).

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(6)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu, 2015. gada 27. oktobrī Eiropas Komisija (“Komisija”) sāka antidempinga izmeklēšanu, kas attiecās uz ĶTR izcelsmes nātrija glikonāta importu Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogais tirgus”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē plāno izmantot Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”). Komisija aicināja personas sniegt piezīmes par šīs izvēles piemērotību. Neviena persona piezīmes nesniedza.

(8)

Komisija lūdza informāciju par nātrija glikonāta ražotājiem citās potenciālajās analogajās valstīs un sazinājās ar ASV, Dienvidāfriku, Dienvidkoreju, Indiju, Japānu, Kanādu, Pakistānu, Serbiju un Šveici, uzaicinot visus zināmos nātrija glikonāta ražotājus šajās valstīs sniegt nepieciešamo informāciju. Viens Kanādas uzņēmums atbildēja, ka nav nātrija glikonāta ražotājs, bet tirgotājs. Tikai viens ASV ražotājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un piekrita pārbaudes apmeklējumam.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras piekrīt piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja paust viedokli par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu atlasīt ieinteresētās personas.

(12)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(13)

Tikai viens ražotājs eksportētājs attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tāpēc atlase nebija nepieciešama.

(14)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja četrus zināmos nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(15)

Divi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā šo nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(16)

Komisija nosūtīja anketas diviem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītiem importētājiem, astoņiem zināmajiem lietotājiem, desmit vairumtirgotājiem, Ķīnas ražotājam eksportētājam, kurš pieteicās atlases procesā, un vienam ražotājam ASV, kas tika uzskatītas par analogo tirgu.

(17)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītiem importētājiem, viena lietotāja, pieciem vairumtirgotājiem, Ķīnas ražotāja eksportētāja un ražotāja analogajā tirgū.

(18)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās.

(19)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(20)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir ĶTR izcelsmes sausais nātrija glikonāts, kura muitas savienības un statistikas numurs (CUS) numurs ir 0023277-9 un Chemical Abstracts Service (CAS) reģistrācijas numurs ir 527-07-1 (“pārskatāmais ražojums” vai “nātrija glikonāts”) un kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 2918 16 00 (Taric kods 2918160010).

(21)

Sauso nātrija glikonātu lielākoties uzmanto celtniecībā par cietēšanas palēninātāju un betona plastifikatoru un citās nozarēs par metālu virsmas apstrādes līdzekli (rūsas, oksīdu noņemšanai un attaukošanai) un pudeļu un rūpniecības iekārtu tīrīšanai. Ražojumu var izmantot pārtikas un farmācijas rūpniecībā.

(22)

Attiecīgajam ražojumam ir vairāki veidi, kas definēti anketā ar attiecīgiem ražojuma kontroles numuriem (“RKN”). Attiecībā uz katru RKN ņemta vērā sākotnējā izmeklēšanā noteiktā tīrība, daļiņu izmērs un iepakojums.

(23)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka sausajam nātrija glikonātam, kuru Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, sausajam nātrija glikonātam, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū ASV, kuras tika izraudzītas par analogo valsti, kā skaidrots 60.–62. apsvērumā, sausajam nātrija glikonātam, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū Ķīnā, un sausajam nātrija glikonātam, ko ražo Ķīnā un pārdod Savienībā, būtībā ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un lietojumi.

(24)

Tāpēc Komisija secina, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai, beidzoties spēkā esošo pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(26)

Kā minēts 13. apsvērumā, šajā izmeklēšanā sadarbojās tikai viens Ķīnas ražotājs eksportētājs. PIP laikā šis uzņēmums veica visu nātrija glikonāta eksportu no ĶTR uz Savienību. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija, lai novērtētu eksporta cenu un dempinga starpību PIP laikā (3.2. iedaļa).

(27)

Tomēr šis ražotājs eksportētājs pārstāvēja tikai 2 %–7 % no kopējās ražošanas jaudas un tikai 5 %–10 % no kopējās nātrija glikonāta ražošanas ĶTR. Turklāt PIP laikā tā eksports uz trešām valstīm bija tikai 23 %–28 % no kopējā ĶTR eksporta apjoma uz trešām valstīm PIP laikā (konfidencialitātes apsvērumu dēļ nevar izpaust precīzus datus par vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, īpatsvaru kopējā Ķīnas ražošanas jaudā, kopējā ražošanas apjomā un kopējā eksportā). Tāpēc un ņemot vērā, ka neviens cits ĶTR nātrija glikonāta ražotājs nesadarbojās, Komisija uzskatīja, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai pārbaudītu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija nepieciešams izmantoti pieejamos faktus, lai novērtētu importa dinamiku pasākumu atcelšanas gadījumā (3.3. iedaļa).

(28)

Ķīnas iestādes tika pienācīgi informētas, ka, ņemot vērā zemo Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, Komisija var piemērot pamatregulas 18. pantu. Par to netika saņemtas piezīmes.

(29)

Tādējādi 3.3. iedaļas konstatējumi tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. Tālab tika izmantota ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, sniegtā informācija, informācija no termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma, pieprasījuma iesniedzēju sniegtā informācija, Eurostat statistika, saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu dalībvalstu savāktie dati (“14. panta 6. punkta datubāze”) un internetā publiski pieejamā informācija (6). Ķīnas eksporta statistikas datubāzē nātrija glikonāta kodu struktūra aptver arī citus ražojumus, uz kuriem neattiecas šī izmeklēšana, tāpēc, vadoties pēc datubāzes, nātrija glikonāta apjomu atsevišķi nebija iespējams noteikt. Tāpēc šo informācijas avotu nevarēja izmantot.

(30)

Sākotnējā izmeklēšanā vienīgajam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas šajā izmeklēšanā sadarbojās (Shandong Kaison Biochemicals jeb SKB), tika piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”). Tāpēc normālā vērtība šim ražotājam eksportētājam tika balstīta uz ražotāja eksportētāja paša ražošanas un pārdošanas datiem.

(31)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja PIP laikā kopējais ražotāja eksportētāja veiktās līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību. Tādējādi ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(32)

Pēc tam Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kuri tiek pārdoti eksportam uz Savienību.

(33)

Tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, iekšzemes pārdošanas apjoms katram 22. apsvērumā minētajam ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja PIP laikā šā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem ir vismaz 5 % no kopējā eksportam uz Savienību pārdotā apjoma. Komisija konstatēja, ka iepakojuma atšķirības dēļ viens ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots, savukārt citu ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(34)

Pēc tam, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem klientiem veiktās iekšzemes pārdošanas apjoma rentablo daļu PIP laikā.

(35)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir rentabls, ja:

(36)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visu iekšzemes tirgū veiktās pārdošanas apjomu vidējā svērtā vērtība PIP laikā.

(37)

Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena PIP laikā, ja:

(38)

Analizējot pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka 18 %–23 % no visas pārdošanas bijusi rentabla un ka vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniegusi ražošanas izmaksas. Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta kā vienīgi rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība.

(39)

Vienam ražojuma veidam, kas iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē netika pārdots, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu aprēķināja salikto normālo vērtību.

(40)

Saliktā normālā vērtība tika aprēķināta, pie ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām PIP laikā pieskaitot:

(41)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(42)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz pakalpojumu, iekraušanas un papildu izmaksām attiecīgajā valstī, transporta izmaksām (iekšzemes un jūras pārvadājumu), apdrošināšanas izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām un neatmaksājamo PVN.

(44)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīga ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(45)

Tādējādi konstatētā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, PIP laikā ir 2,6 %. Šīs dempinga starpības apmērs būtu jāaplūko saistībā ar faktu, ka PIP laikā no ĶTR uz Savienības tirgu eksportēja tikai vienīgais Ķīnas ražotājs eksportētājs, kuram, kā skaidrots 26. un 30. apsvērumā, sākotnējā izmeklēšanā tika piešķirts TER.

(46)

Komisija ne vien konstatēja dempingu PIP laikā, bet arī analizēja, vai pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv dempinga turpināšanās iespējamība. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, pieprasījuma dinamika ĶTR, eksports no ĶTR uz citām trešām valstīm, Ķīnas eksporta dempinga starpība citās trešās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgums.

(47)

Kā minēts 27.–29. apsvērumā, sadarbojās tikai viens ĶTR ražotājs. Tāpēc nākamajās iedaļās aprakstītie konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir balstīti uz pieejamajiem faktiem. Šajā sakarā, kā skaidrots 29. apsvērumā, Komisija izmantoja ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, sniegto informāciju, informāciju no termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma, pieprasījuma iesniedzēju sniegto informāciju, Eurostat statistiku, saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu dalībvalstu savāktos datus (“14. panta 6. punkta datubāzi”) un internetā publiski pieejamo informāciju.

(48)

Tiek atgādināts, ka sākotnējās izmeklēšanas attiecīgajā periodā importa apjomi palielinājās par 77 %, kas absolūtā izteiksmē bija palielinājums par 1 774 tonnām (no 2 291 t 2005. gadā līdz 4 095 t sākotnējās izmeklēšanas periodā). Sākotnējās izmeklēšanas perioda beigās pirms pasākumu noteikšanas attiecīgā Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās no 12,8 % līdz 24,9 %.

(49)

PIP laikā vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, ražošanas jauda trīs reizes pārsniedza Savienības patēriņu. Tā jaudas izmantojums bija 75 %–80 %. No tā izriet, ka šā uzņēmuma neizmantotā jauda atbilst vairāk nekā pusei no Savienības patēriņa.

(50)

Turklāt, pamatojoties uz pieprasījumā sniegto informāciju un salīdzinot to ar 29. apsvērumā minēto publiski pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka nātrija glikonātu ražo 40 ražotāji ĶTR, kuru kopējā ražošanas jauda 2014. gadā bija 1 000 000–1 200 000 t, kas, salīdzinājumā ar 2010. gadu, nozīmē pieaugumu par 50 %. 2014. gadā Ķīnas ražotāji, saražodami aptuveni 550 000 t, izmantoja tikai aptuveni pusi no savas jaudas.

(51)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā aplēstais pieprasījums Ķīnā iekšzemes tirgū 2014. gadā ir 400 000–500 000 t, tātad eksportam pieejama vēl aptuveni 600 000–700 000 t jauda. Patēriņš Savienībā PIP laikā bija 16 000–22 000 t, tātad ĶTR neizmantotā jauda aptuveni 30 reizes pārsniedz nātrija glikonāta patēriņu Savienībā.

(52)

Nātrija glikonāta pieprasījumu ĶTR lielā mērā noteic celtniecības nozare. Celtniecības nozarē nātrija glikonātu izmanto betona piedevas ražošanai. Ņemot vērā, ka ĶTR celtniecības nozare varētu augt, nav izslēgts, ka nātrija glikonāta patēriņš Ķīnas iekšzemes tirgū var palielināties. Tomēr neizmantotā ražošanas jauda ĶTR ievērojami pārsniedz Savienības patēriņu, tāpēc, pat ņemot vērā, ka iekšzemes pieprasījums ĶTR varētu pieaugt, neizmantotā jauda joprojām varētu palikt ievērojama un ar lielu eksporta potenciālu uz Savienības tirgu.

(53)

Lai analizētu nātrija glikonāta eksportu no Ķīnas uz citām trešām valstīm, 29. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ nebija iespējams izmantot Ķīnas datubāzi.

(54)

Pamatojoties uz pieprasījumā sniegto informāciju, kas tika koriģēta vajadzības gadījumā un salīdzināta ar 29. apsvērumā aprakstīto publiski pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka 2012.–2014. gadā Ķīnas eksporta apjoms uz citām trešām valstīm kopumā palielinājies par aptuveni 45 %, 2014. gadā sasniedzot aptuveni 116 000 t.

(55)

Par Ķīnas vidējām eksporta cenām uz citu trešo valstu tirgiem publiski pieejamas informācijas nebija. Vienīgā Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, cenām uz citām valstīm 2012.–2014. gadā bija raksturīga tendence samazināties: no 600–660 EUR/t 2012. gadā līdz 500–550 EUR/t 2014. gadā. PIP laikā vienīgajam Ķīnas ražotājam, kas sadarbojās, eksporta cenas, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās, nedaudz pārsniedzot 600 EUR/t. Šīs cenas atbilda tām Ķīnas eksporta cenām uz citām trešām valstīm, par kurām datus bija snieguši pieprasījuma iesniedzēji, izņemot PIP, par kuru pieprasījuma iesniedzēji sniedza informāciju, ka Ķīnas cenas uz citām trešām valstīm turpināja samazināties līdz 539–583 EUR/t līmenim.

(56)

Lai analizētu, vai pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv dempinga turpināšanās iespējamība, 27. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika izmantoti pieejamie fakti.

(57)

Par Ķīnas eksporta cenām uz citu trešo valstu tirgiem publiski pieejamas informācijas nebija, taču pieprasījuma iesniedzēji sniedza informāciju, kas liecināja, ka visu pārējo Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējās cenas uz citām trešām valstīm atbilda 55. apsvērumā aprakstītajai vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vidējai eksporta cenai uz citām trešām valstīm.

(58)

Lai novērtētu Ķīnas ražotāju eksportētāju dempinga praksi citās trešās valstīs, Komisija veica divus dempinga starpības aprēķinus: vienā tā izmantoja Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējo eksporta cenu uz trešām valstīm, par kuru datus bija snieguši pieprasījuma iesniedzēji, un otrā tā izmantoja detalizētus datus par eksporta darījumiem, kurus bija sniedzis SKB (vienīgais Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās) atbildēs uz antidempinga anketas jautājumiem par saviem pieciem lielākajiem eksporta tirgiem kā pārējo Ķīnas ražotāju eksportētāju veiktā eksporta atskaites parametru.

(59)

Šajā ziņā tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, bija vienīgais uzņēmums, kuram tika piešķirts TER. No tā izriet, ka pārējo Ķīnas ražotāju eksportētāju normālā vērtība būtu jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, proti, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”). Tālab bija jāizvēlas analogā valsts.

(60)

Kā minēts 8. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās vienīgi ASV ražotājs, kurš iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem un atļāva veikt pārbaudes apmeklējumu.

(61)

Komisija konstatēja, ka ASV atbilst piemērotas analogās valsts kritērijiem, jo šajā tirgū pārdotie daudzumi bija pietiekami lieli un tirgū bija ievērojama konkurence starp iekšzemes produkciju un importu no citām valstīm, t. i., ĶTR, Itālijas un Francijas. Turklāt ASV attiecīgajam ražojumam netika piemērots antidempinga maksājums.

(62)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka ASV ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, un, lai noteiktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam sākotnējā izmeklēšanā netika piešķirts TER, tika izmantota informācija, kas saņemta no vienīgā analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās.

(63)

Pirmajam 58. apsvērumā minētajam dempinga aprēķinam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vienīgā analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās, vidējo svērto normālo vērtību ar Ķīnas ražotāja eksportētāja vidējo eksporta cenu, par kuru datus EXW līmenī bija snieguši pieprasījuma iesniedzēji. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transportēšanas izmaksām, pakalpojumu un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, neatmaksājamo PVN – šīs summas tika aplēstas, pamatojoties uz ĶTR ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, atbildēm uz anketas jautājumiem.

(64)

Tādējādi tika konstatēts, ka Ķīnas eksportam uz citām trešām valstīm bija raksturīgs dempings vairāk nekā 70 % apmērā.

(65)

Otram 58. apsvērumā minētajam dempinga aprēķinam, kurā 57. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ izmantoti detalizēti dati par eksporta darījumiem, kurus bija sniedzis SKB atbildēs uz antidempinga anketas jautājumiem par saviem pieciem lielākajiem eksporta tirgiem kā pārējo Ķīnas ražotāju eksportētāju veiktā eksporta atskaites parametru, normālā vērtība tika aprēķināta, kā izskaidrots 59.–63. apsvērumā.

(66)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz piecām lielākajām trešām valstīm.

(67)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību katram līdzīga ražojuma veidam ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu EXW līmenī uz piecām lielākajām citām trešām valstīm. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(68)

Korekcijas tika veiktas attiecībā uz pakalpojumiem, iekraušanas un papildu izmaksām attiecīgajā valstī, transporta izmaksām (iekšzemes un jūras pārvadājumu), apdrošināšanas izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām un neatmaksājamo PVN.

(69)

Tādējādi tika konstatēts, ka Ķīnas eksportam uz citām trešām valstīm bija raksturīgs dempings aptuveni 50 % apmērā.

(70)

Turklāt pilnīguma un salīdzinājuma labad dempinga starpība tika aprēķināta arī SKB eksportam uz citu trešo valstu tirgiem, izmantojot tā datus. Tādējādi tika noteikta dempinga starpība aptuveni 8,3 % apmērā.

(71)

Tas, ka 64. un 69. apsvērumā minētā dempinga starpība un 45. un 70. apsvērumā minētā dempinga starpība atšķiras, skaidrojams ar to, ka pirmā ir balstīta uz normālās vērtības datiem no analogā tirgus, kā skaidrots 59. apsvērumā, savukārt otrā, kas noteikta vienīgajam Ķīnas ražotājam eksportētajam, kurš sadarbojās, tika balstīta uz normālo vērtību, kas noteiktā tā paša produkcijai, un uz pārdošanas datiem, jo sākotnējā izmeklēšanā, kā skaidrots 30.–40. apsvērumā, tam tika piešķirts TER. Turklāt vienīgajam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, aprēķinātā dempinga starpība PIP laikā, kas norādīta 45. apsvērumā, attiecas uz eksportu uz Savienības tirgu, kurā dominēja augstākas cenas, savukārt visas pārējās aprēķinātās dempinga starpības attiecas uz eksportu uz citu trešo valstu tirgiem.

(72)

Citās trešās valstīs iedibinātā Ķīnas dempinga prakse skaidri norāda, kāda varētu būt Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu prakse Savienībā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(73)

Lai novērtētu Savienības tirgus pievilcīgumu un iespējamību, ka eksports no ĶTR varētu tikt novirzīts uz Savienības tirgu tad, ja pasākumi tiktu atcelti, tika analizēts Ķīnas eksports uz citu trešo valstu tirgiem apjoma un cenas ziņā, kā arī cenas Ķīnas iekšzemes tirgū, salīdzinot tās ar vidējām cenām Savienības tirgū.

(74)

Ķīnas eksporta apjoms uz citām trešām valstīm 2012.–2014. gadā kopumā palielinājās par aptuveni 45 %, 2014. gadā sasniedzot aptuveni 116 000 t.

(75)

Attiecībā uz iekšzemes cenām, kā skaidrots 27.–29. apsvērumā, nebija citas informācijas, tāpēc par atskaites parametru tika izmantotas vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, iekšzemes cenas. Salīdzinājums liecina, ka vidējās cenas Savienības tirgū bija par 43 %–55 % augstākas nekā vidējās iekšzemes cenas ĶTR 2014. gadā un par 27 %–35 % augstākas nekā vidējās iekšzemes cenas ĶTR PIP laikā.

(76)

Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju sniegtajiem datiem, tika konstatēts, ka Ķīnas eksporta cenas uz citām trešām valstīm atbilst vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenām uz citām trešām valstīm, kā jau skaidrots 55. apsvērumā. Vidējās cenas Savienības tirgū 2014. gadā vidēji bija par 25 %–45 % augstākas nekā Ķīnas eksporta cenas uz citu trešo valstu tirgiem un par 20 %–40 % augstākas nekā Ķīnas eksporta cenas uz citu trešo valstu tirgiem PIP laikā. Vienīgajam Ķīnas eksportētājam, kas sadarbojās, cenu līmenis uz citām trešām valstīm PIP laikā bija par 20 %–30 % zemāks nekā Savienības ražošanas nozares cenu līmenis.

(77)

Ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti, tad ievērojami augstākā cenu līmeņa dēļ Savienības tirgus būtu pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem.

(78)

Ķīnas ražotāju eksportētāju interesi eksportēt uz Savienības tirgu apstiprina arī pastāvīgā SKB klātbūtne Savienības tirgū. Kaut arī tiek piemēroti pasākumi, šis uzņēmums no sākotnējās izmeklēšanas perioda līdz PIP gandrīz divkāršojis eksporta apjomu uz Savienību un palielinājis savu tirgus daļu par aptuveni 50 %.

(79)

Ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu un Ķīnas eksportētāju cenu praksi citu trešo valstu tirgos, aplēstā ievērojamā neizmantotā jauda ĶTR varētu tikt izmantota eksportam uz Savienību par dempinga cenām, tāpēc Komisija secina, ka pastāv liela iespējamība, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā ievērojami palielinātos nātrija glikonāta importa apjomi par dempinga cenām no ĶTR uz Savienību.

(80)

Savienības ražotāji, kas sadarbojās, proti, Jungbunzlauer SA un Roquette Italia S.p.A., saražoja 100 % no Savienības ražošanas apjoma.

(81)

Tādēļ tiek uzskatīts, ka tie ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(82)

Savienības ražošanas nozarē ietilpst tikai divi ražotāji, tāpēc visi rādītāji, kas attiecas uz uzņēmumam specifiskiem sensitīviem datiem, konfidencialitātes apsvērumu dēļ bija jāindeksē vai jāsniedz diapazonā.

(83)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū, kurš iegūts no pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no diviem Savienības ražotājiem, pamatojoties uz kopējo importa apjomu, kas pieejams no Eurostat, un pārbaudītiem Ķīnas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, datiem.

(84)

Savienības patēriņam bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(85)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās, kopumā par 22 %.

(86)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem un pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras sniedza Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās un veica 100 % no kopējā Ķīnas importa PIP laikā.

(87)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(88)

Attiecīgajā periodā Ķīnas importa apjoms kopumā palielinājās par 9 %. Vispirms 2012.–2014. gadā tas palielinājās par 22 %, tad PIP laikā samazinājās par 13 %. Tomēr Ķīnas imports tikai daļēji atbilda Savienības patēriņa pieaugumam, tāpēc Ķīnas importa tirgus daļai bija citāda tendence. Tādējādi 2012.–2013. gadā tas saglabājās stabils, nedaudz palielinājās 2014. gadā (t. i., par 3 %) un no 2014. gada līdz PIP samazinājās par 14 %. Kopumā Ķīnas importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %. Tomēr, kā norādīts 78. apsvērumā, vienīgais Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, spēja divkāršot savu eksporta apjomu uz Savienību un palielināt savu tirgus daļu par 50 % salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas periodu, un tas notika par dempinga cenām.

(89)

Komisija noteica Ķīnas importa cenu tendences, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(90)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās cenas dinamika:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(91)

Attiecīgajā periodā vidējās importa cenas kopumā palielinājās par 2 %. Importa cenas 2012.–2013. gadā samazinājās par 11 %, 2014. gada tās palika tajā pašā līmenī un PIP laikā palielinājās par 9 %.

(92)

Cenu samazinājumu, ko bija īstenojis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, PIP laikā, Komisija noteica, salīdzinot:

(93)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās cenas PIP laikā. Pat ja neņem vērā antidempinga maksājumus, tas liecina, ka ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, PIP laikā neīstenoja cenu samazinājumu. Tomēr, kaut arī ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, veica 100 % no Ķīnas importa PIP laikā, tā ražošanas jauda bija tikai 2 %–7 % no Ķīnas kopējās ražošanas jaudas.

(94)

Importam Savienībā no trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti, bija šāda dinamika:

4. tabula

Citu trešo valstu tirgus daļa

(95)

Importam no trešām valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā bija ne lielāka par 2 %, un PIP laikā tā bija mazāka par 1 %.

(96)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. Komisija izvērtēja šos rādītājus, pamatojoties uz pārbaudītām Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(97)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(98)

Ražošanas apjoms 2012.–2013. gadā samazinājās par 10 %, tad laikā no 2014. gada līdz PIP nedaudz palielinājās. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Šī ražošanas samazināšanās attiecīgajā periodā ir skaidrojama ar eksporta apjomu samazināšanos no 30 % līdz 40 %, ko tikai daļēji kompensēja 6. tabulā norādītais iekšzemes pārdošanas pieaugums.

(99)

Ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā palika nemainīga.

(100)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(101)

Savienības ražošanas nozare spēja sekot līdzi Savienības patēriņa pieaugumam, pastāvīgi palielinot pārdošanas apjomu – attiecīgajā periodā tas kopumā palielinājās par 23 %.

(102)

Pārdošanas apjomam cieši sekojot Savienības patēriņa tendencei, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa 2012.–2014. gadā saglabājās nemainīga un PIP laikā palielinājās tikai nedaudz, proti, par 1 %.

(103)

Kā redzams nākamajā tabula, visā attiecīgajā periodā kaptīvā izmantošana praktiski bija konstanta, un tā neietekmēja ražošanai un jaudas izmantojumam raksturīgo tendenci.

7. tabula

Kaptīvā izmantošana

(104)

Savienības ražošanas nozares iekšzemes pārdošanas apjoms cieši sekoja iekšzemes patēriņa dinamikai un attiecīgajā periodā palielinājās par 23 %. Tādējādi visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare tirgus daļu saglabāja stabilā līmenī.

(105)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(106)

Visā attiecīgajā periodā nodarbināto skaits Savienības ražošanas nozarē saglabājās gandrīz nemainīgs. Ražošanas apjoma samazināšanās un stabilās nodarbinātības dēļ attiecīgajā periodā samazinājās ražīgums.

(107)

Izmeklēšana liecina, ka augstā automatizācijas līmeņa dēļ Savienības ražošanas nozarei nebūtu bijis iespējams samazināt nodarbināto skaitu proporcionāli ražošanas apjoma samazinājumam.

(108)

Kā minēts 45. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka nātrija glikonāta imports no ĶTR Savienības tirgū turpinājās par dempinga cenām.

(109)

Savienības ražošanas nozare spēja izmantot savā labā antidempinga pasākumus un sāka atgūties no iepriekšējā dempinga. Attiecīgajā periodā tā palielināja pārdošanas apjomu par 23 % un tirgus daļu par 1 %. Tomēr atgūšanos no iepriekšējā dempinga nevar uzskatīt par stabilu, jo īpaši ņemot vērā 123. apsvēruma aprakstīto rentabilitātes dinamiku, kas 2012. un 2013. gadā saglabājās negatīva un tikai PIP laikā kļuva pozitīva.

(110)

Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un vienības ražošanas izmaksas

(111)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena saruka par 5 %. 2012.–2014. gadā cenas pastāvīgi saruka un PIP laikā tikai nedaudz palielinājās.

(112)

Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Vienības ražošanas izmaksas

(113)

Attiecīgajā periodā vienības ražošanas izmaksas saruka par 20 %. Tas ir daļēji tāpēc, ka samazinājās izejvielu cenas, kas sīkāk aprakstīts 114. apsvērumā, un daļēji izmaksu ietaupījuma dēļ, kas izraisīja to, ka kopējās ražošanas izmaksās samazinājās vairāki komponenti, jo īpaši attiecīgajā periodā krasi samazinājās uzturēšanas izmaksas.

(114)

Atkarībā no ražošanas procesa integrācijas pakāpes Savienības ražotāji par galveno izejvielu izmantoja vai nu kukurūzu, vai glikozes sīrupu uz kukurūzas bāzes. Šīs izejvielas ir nozīmīgs ražošanas izmaksu komponents, tāpēc, sarūkot to cenai, attiecīgajā periodā ražošanas izmaksas samazinājās par 25 %–35 %. Tāpēc, pieaugot kukurūzas vai glikozes sīrupa uz kukurūzas bāzes cenai, ražošanas izmaksu palielināšanās dēļ tūlītēji varētu pasliktināties Savienības ražošanas nozares situācija, kas tagad ir uzlabojusies.

(115)

Samazinoties ražošanas izmaksām, attiecīgajā periodā tikai mazliet samazinājās vidējās pārdošanas cenas, proti, par 5 %, jo Savienības ražošanas nozare joprojām atguvās no zaudējumiem, kas tai bija radušies iepriekšējos periodos iepriekšējās dempinga prakses dēļ.

(116)

Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(117)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas pieauga par 7 %. Katrā ziņā darbaspēka izmaksas ir tikai neliela daļa no ražošanas izmaksām, tāpēc tās nevar uzskatīt par jēgpilnu Savienības ražošanas nozares ekonomiskās situācijas rādītāju.

(118)

Savienības ražotāju krājumu apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Krājumi

(119)

Attiecīgajā periodā krājumu apjoms kopumā samazinājās par 54 %.

(120)

Tika konstatēts, ka PIP laikā krājumu apjoms bijis normāls.

(121)

Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(122)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(123)

Attiecīgā perioda pirmajos divos gados Savienības ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem un 2014. gadā tikai gandrīz sasniedza peļņas un zaudējumu slieksni. Tikai PIP laikā tās rentabilitāte beidzot bija tuva sākotnējā izmeklēšanā izmantotās mērķa peļņas līmenim, taču to nesasniedza. Nepieciešams uzsvērt, ka šā vēlīnā uzlabojuma cēlonis ir ražošanas izmaksu samazināšanās, ko lielā mērā izraisījusi labvēlīga kukurūzas un glikozes sīrupa uz kukurūzas bāzes cenu dinamika, kas skaidrota 114. apsvērumā. Tāpēc, palielinoties šo izejvielu cenām, kas ir pakļautas cenu svārstībām, ko nosaka klimats un raža, nesen panāktā rentabilitāte tiktu uzreiz pavērsta pretējā virzienā.

(124)

Naudas plūsma, kas ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību, bija negatīva pirmajos divos gados un kļuva pozitīva tikai attiecīgā perioda otrajā pusē.

(125)

Naudas plūsmas uzlabošanās tomēr daļēji notika uz ieguldījumu rēķina, kuri attiecīgajā periodā samazinājās par 65 % un bija gandrīz nenozīmīgi salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma ražošanai izmantoto pamatlīdzekļu bruto vērtību. Naudas plūsmas uzlabošanās bija arī rentabilitātes uzlabošanās rezultāts, kura, kā aprakstīts 123. apsvērumā, lielā mērā skaidrojama ar labvēlīgo kukurūzas un glikozes sīrupa uz kukurūzas bāzes cenas dinamiku. Tāpēc, palielinoties šo izejvielu cenām, kas ir pakļautas cenu svārstībām, ko nosaka klimats un raža, naudas plūsmas situācijas uzlabojums tiktu uzreiz pavērsts pretējā virzienā.

(126)

Jānorāda arī, ka zemais ieguldījumu un uzturēšanas izmaksu līmenis (sk. 113. apsvērumu), kaut arī uz laiku ir uzlabojis naudas plūsmu un rentabilitāti, ilgtermiņā nav ilgtspējīgs, jo tādā situācijā varētu nolietoties ražošanas iekārtas. Galu galā tas varētu ietekmēt ražošanas izmaksas un ražošanas procesa efektivitāti. Katrā ziņā ir nepieciešami ieguldījumi, un uzturēšanas izmaksas var atlikt uz vēlāku laiku, taču rēķinoties ar to, ka vēlāk tas negatīvi ietekmēs naudas plūsmu un rentabilitāti.

(127)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgā perioda pirmajos divos gados tas bija negatīvs un tikai PIP laikā uzlabojās. Ienākums no ieguldījumiem un rentabilitāte ir ļoti cieši savstarpēji saistīti kaitējuma rādītāji, tāpēc ienākuma no ieguldījumiem uzlabošanās bija tiešs rentabilitātes uzlabošanās rezultāts. Tāpēc ienākuma no ieguldījumiem uzlabošanās lielā mērā skaidrojama ar labvēlīgu kukurūzas un glikozes sīrupa uz kukurūzas bāzes cenu dinamiku, kas aprakstīta 123. apsvērumā. Tāpēc, palielinoties šo izejvielu cenām, kas ir pakļautas cenu svārstībām, ko nosaka klimats un raža, nesenā ienākuma no ieguldījumiem uzlabošanās tiktu uzreiz pavērsta pretējā virzienā.

(128)

Savienības ražošana nozare turpināja iepludināt svaigu kapitālu nātrija glikonāta ražošanā, nepārsniedzot nepieciešamo minimumu, tā ka ieguldījumi bija tik zemā līmenī, ka to summa bija gandrīz nenozīmīga, kā skaidrots 125. un 126. apsvērumā. Tāpēc nav iespējams analizēt spēju piesaistīt kapitālu.

(129)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjomam un tirgus daļai bija pozitīva dinamika, jo Savienības ražošanas nozare spēja sekot līdzi patēriņa pieaugumam. Tomēr attiecīgajā periodā tas neliedza samazināties ražošanai un jaudas izmantojumam.

(130)

Kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājiem (rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem), attiecīgā perioda pirmajos trīs gados bija negatīvi vai labākajā gadījumā tuvi nullei un tikai PIP laikā kļuva pozitīvi, izņemot naudas plūsmu, kas kļuva pozitīva jau 2014. gadā.

(131)

Rentabilitātes, naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem pozitīvo dinamiku tomēr nevar uzskatīt par stabilu, jo tā īstenojusies tikai attiecīgā perioda beigās (naudas plūsmai) un PIP laikā (rentabilitātei un ienākumam no ieguldījumiem). Turklāt tas, ka PIP laika visi trīs rādītāji bija pozitīvi, lielā mērā skaidrojams ar to, ka samazinājās galveno izejvielu (kukurūzas un glikozes sīrupa uz kukurūzas bāzes) izmaksas, kas pakļautas 123., 125. un 127. apsvērumā skaidrotajām svārstībām, un ar to, ka tika gūti ietaupījumi uz kapitāla ieguldījumu un uzturēšanas izmaksu rēķina, kas ilgtermiņā nav noturīgs risinājums (sk. 126. apsvērumu). Turklāt rentabilitāte PIP laikā joprojām bija zemāka par mērķa peļņu, kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(132)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozare sākusi atgūties no iepriekšējā dempinga un ka PIP laikā tā nav cietusi no būtiska kaitējuma pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Tomēr izmeklēšana liecina arī, ka Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāji nebija pietiekami, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzīvotspēju.

(133)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika ņemti vērā vairāki faktori, proti, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta apjoms uz citiem trešo valstu tirgiem, Ķīnas eksporta cenas uz citiem trešo valstu tirgiem, Ķīnas iekšzemes cenas un Savienības tirgus pievilcīgums un sākotnējās izmeklēšanas konstatējumi.

(134)

Kā konstatēts 51. apsvērumā, PIP laikā Ķīnas neizmantotā jauda bija 600 000–700 000 t, kas aptuveni 30 reizes pārsniedz patēriņu Savienībā, kas bija 16 000–22 000 t. Kā norādīts 52. apsvērumā, pat ja daļu no neizmantotās jaudas izmantotu, lai apmierinātu iespējamu lielāku pieprasījumu ĶTR vai citās trešās valstīs, ļoti liela neizmantotā jauda joprojām būtu pieejama, lai ražotu eksportam uz Savienību.

(135)

Kā aprakstīts 54. apsvērumā, ievērojamie eksporta apjomi no Ķīnas uz citām trešām valstīm pieauga. Eksports uz citām trešām valstīm 2012.–2014. gadā palielinājās par 45 % un 2014. gadā sasniedza aptuveni 116 000 t. Šis apjoms vien vairāk nekā sešas reizes pārsniedz Savienības patēriņu tajā pašā laikā.

(136)

Kā izklāstīts 76. apsvērumā, tika konstatēts, ka PIP laikā vidējā Ķīnas eksporta cena uz citām trešām valstīm bija par 20 %–40 % zemāka nekā vidējā Savienības ražošanas nozares cena. Kā konstatēts 64. un 69. apsvērumā, atkarībā no izmantotās metodes, dempinga starpības eksportam uz citu trešo valstu tirgiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pārsniedza 70 % vai bija vismaz aptuveni 50 %. Izvērtējot vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, datus, dempinga starpība, kā skaidrots 70. apsvērumā, bija 8,3 %.

(137)

Kā minēts 75. un 76. apsvērumā, tika konstatēts, ka vidējā cena Savienības tirgū bija par 27 %–35 % augstāka nekā vidējā iekšzemes cena ĶTR un par 20 %–40 % augstāka nekā vidējā Ķīnas eksporta cena uz citu trešo valstu tirgiem PIP laikā. Vienīgajam Ķīnas eksportētājam, kas sadarbojās, cenu līmenis uz citām trešām valstīm PIP laikā bija par 20 %–30 % zemāks nekā Savienības ražošanas nozares cenu līmenis.

(138)

Pamatojoties uz to, var secināt, ka gan salīdzinājumā ar Ķīnas iekšzemes tirgu, gan trešo valstu tirgiem Savienības tirgus ir ļoti pievilcīgs cenu ziņā. Savienības tirgus pievilcīgumu apstiprina SKB klātbūtnes palielināšanās – uzņēmums divkāršojis eksporta apjomu un palielinājis tirgus daļu par 50 %, ka noteikts 78. apsvērumā.

(139)

Tāpēc, ja pasākumus atceltu, iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji atsāktu vai sāktu eksportēt uz Savienību ievērojamus daudzumus par dempinga cenām, iespējams, par ievērojami zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozarei (par 20 %–40 %, spriežot pēc cenu prakses, kas citās trešās valstīs novērota citiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās). Tik tiešām iespējams, ka cenu prakse būtu tāda pati, kāda novērota citās trešās valstīs, vai līdzīga tai, jo tādējādi Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu (at)gūt tirgus daļu Savienības tirgū. Konkrēti nātrija glikonāts ir patēriņa produkts, kuram cena ir lielā mērā ļoti svarīgs un izšķirīgs faktors.

(140)

Lai novērtētu, kā pasākumu atcelšanas gadījumā, Savienības tirgū pieaugot zemu cenu importam no Ķīnas, tiktu ietekmēta Savienības ražošanas nozares situācija, tika analizētas norises sākotnējās izmeklēšanas attiecīgajā periodā. Tika konstatēts, ka sākotnējās izmeklēšanas periodā Ķīnas importa pārdošanas cenas bija par 13 %–29 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Sākotnējās izmeklēšanas attiecīgajā periodā importa apjoms no Ķīnas palielinājās par 77 %, kas absolūtā izteiksmē bija palielinājums par 1 774 t (no 2 291 t 2005. gadā līdz 4 095 t sākotnējās izmeklēšanas periodā). Šis palielinājums tika uzskatīts par būtisku, un tas izraisīja Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos par 80 %, kā arī tās pārdošanas apjoma samazināšanos par 20 %. Tādējādi sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, kas Savienības ražošanas nozare cietusi būtisku kaitējumu.

(141)

Iespējams scenārijs, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības tirgū ieplūstu ievērojami importa apjomi no Ķīnas par zemām dempinga cenām un Savienība varētu reaģēt līdzīgā veidā, kā novērots sākotnējā izmeklēšanā, un tāpēc, palielinoties importa apjomiem no Ķīnas par cenām, kas ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, būtu līdzīga ietekme, kāda novērota sākotnējā izmeklēšanā. Jo īpaši, ņemot vērā, ka šā ražojuma tirgus ir cenu ziņā ļoti jutīgs un ka citu trešo valstu tirgos ir ievērojami zemākas cenas, ir iespējams, ka Savienība būs spiesta samazināt pārdošanas apjomus un ražošanas apjomu un pazemināt cenas, kas negatīvi ietekmēs rentabilitāti. Faktiski šā ražojuma jutīgums cenu ziņā pastiprinātu ietekmi, ko Savienības tirgū varētu radīt cenu spiediens. Tādējādi uzlabošanās, ko Savienības ražošanas nozare pieredzēja tikai PIP laikā, tiktu neitralizēta un Savienības ražošanas nozares finansiālā situācija varētu nopietni pasliktināties.

(142)

Par to, kā pasākumu atcelšanas gadījumā, pieaugot zemu cenu importam no Ķīnas, tiktu ietekmēta Savienības ražošanas nozare, liecina arī Savienības ražošanas nozares situācija, ar kuru saskaras tās eksports uz citām trešām valstīm. Šajās valstīs, kurās nav spēkā antidempinga pasākumi un kurās konstatēts Ķīnas imports par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozares eksporta apjomi samazinājušies par 30 %–40 %.

(143)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, pastāv liela iespējamība, ka kaitējums atkārtotos.

(144)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai antidempinga pasākumu noteikšana ĶTR izcelsmes nātrija glikonāta importam, spriežot pēc šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem, būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, izvērtējot visu iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un vairumtirgotāju intereses. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(145)

Pēc antidempinga pasākumu noteikšanas 2010. gadā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija uzlabojās.

(146)

Kā izklāstīts 131. un 132. apsvērumā, izmeklēšana tomēr liecina, ka Savienības ražošanas nozare vēl aizvien ir nestabila.

(147)

Tādējādi, ja pasākumi tiktu atcelti, kaitējums varētu atkārtoties, jo Savienības ražošanas nozare zaudētu pircējus un saskartos ar lejupvērstu cenu spiedienu, kas nāktu par labu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri varētu palielināt importa apjomus par zemām dempinga cenām. Kā aprakstīts 142. apsvērumā, līdzīga situācija ir novērota citās trešās valstīs.

(148)

Taču pasākumu saglabāšana ļaus Savienības ražošanas nozarei turpināt atgūšanos no iepriekšējā dempinga un nostiprināt stāvokli.

(149)

Procedūras sakumā tika sākta saziņa ar četriem zināmajiem importētājiem. Divi atbildēja uz anketas jautājumiem. PIP laikā to īpatsvars Ķīnas importā bija 30 %–50 %, un tie neatbalstīja pasākumus.

(150)

Tika konstatēts, ka nātrija glikonāta īpatsvars to apgrozījumā ir mazāks par 5 %. Turklāt abi importētāji kopumā darbojās rentabli, arī to darbība, kas saistīta ar nātrija glikonātu, bija rentabla.

(151)

Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākumu turpināšanai būs ierobežota ietekme uz importētājiem, ja tāda vispār būs.

(152)

Anketas tika nosūtītas astoņiem zināmajiem lietotājiem. Atbildēja tikai viens lietotājs, kurš neatbalstīja pasākumus.

(153)

PIP laikā lietotājs, kurš sadarbojās, neimportēja no ĶTR, jo ieguva nātrija glikonātu tikai no viena Savienības ražotāja. Šim lietotājam nātrija glikonāts nosaka mazāk nekā 5 % no nātrija glikonātu saturošu gatavo izstrādājumu ražošanas izmaksām. Turklāt PIP laikā ar nātrija glikonātu saistītā darbība tā kopējā apgrozījumā veido mazāk nekā 20 %. Tika konstatēts, ka šis lietotājs kopumā darbojies rentabli. Pamatojoties uz to, ka nātrija glikonāta cenu svārstības tā ražošanas izmaksas var ietekmēt ierobežotā mērā, gaidāms, ka ietekme uz šo lietotāju būs ierobežota, ja tāda vispār būs.

(154)

Ņemot vērā secinājumu par lietotāju, kurš sadarbojās, un to, ka lietotāju sadarbības līmenis bija zems, Komisija secina, ka pasākumu turpināšanas gadījumā ietekme uz lietotājiem būs ierobežota, ja tāda vispār būs.

(155)

Pieteicās pieci vairumtirgotāji un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Trīs atbalstīja pasākumus, savukārt divi nepauda nostāju. Visi pieci vairumtirgotāji pirka nātrija glikonātu no Savienības ražotāja un no Ķīnas attiecīgo ražojumu neimportēja. Attiecīgajā periodā ar nātrija glikonātu saistītā darbība visu uzņēmumu kopējā apgrozījumā bija nenozīmīga.

(156)

Tādējādi Komisija secina, ka pasākumu turpināšanai varētu būt maza ietekme uz vairumtirgotājiem, ja tāda vispār būtu.

(157)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu iemeslu, lai uzskatītu, ka ĶTR izcelsmes nātrijam glikonātam noteikto pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(158)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts saglabāt spēkā antidempinga pasākumus. Tām tika noteikts laiks, kurā pēc minētās informācijas izpaušanas tās varētu iesniegt piezīmes. Pēc informācijas izpaušanas neviena persona piezīmes neiesniedza.

(159)

No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 377/2010 (7) noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes nātrija glikonātam.

(160)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu.

(161)

Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs rēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(162)

Ja pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski pieaugtu eksporta apjomi uzņēmumiem, kuriem tiek piemērotas zemākas individuālās maksājumu likmes, tad varētu uzskatīt, ka šāds importa apjoma pieaugums liecina, ka 13. panta 1. punkta nozīmē notikušas tirdzniecības modeļa pārmaiņas, kuru cēlonis ir pasākumu noteikšana. Tādos apstākļos un ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam noteikt attiecīgo valsts mēroga maksājumu.

(163)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Kāds iedzīvotājs 2010. gadā informēja Komisiju, ka Nīderlande ir īstenojusi atbalsta pasākumu par labu Tilburgas profesionālajam futbola klubam Willem II. Šī sūdzība tika reģistrēta ar numuru SA.31122. Komisija 2010. un 2011. gadā saņēma sūdzības arī par pasākumiem par labu citiem Nīderlandes profesionālajiem futbola klubiem, proti, Māstrihtas MVV, Hertogenbosas FC Den Bosch, Eindhovenas PSV un Neimegenas NEC. Nīderlande 2011. gada 2. septembra vēstulē sniedza Komisijai papildu informāciju par pasākumu attiecībā uz Willem II.

(2)

Komisija 2013. gada 6. marta vēstulē informēja Nīderlandi, ka ir nolēmusi uzsākt Līguma 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz pasākumiem par labu Willem II, NEC, MVV, PSV un FC Den Bosch.

(3)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu (turpmāk “lēmums sākt procedūru”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par attiecīgajiem pasākumiem.

(4)

Nīderlande apsvērumus minētās procedūras ietvaros attiecībā uz pasākumu par labu Willem II iesniedza 2013. gada 31. maija un 2013. gada 12. novembra vēstulēs. Nīderlande atbildēja arī uz papildu informācijas pieprasījumu 2014. gada 11. februāra vēstulē.

(5)

Komisija saņēma apsvērumus no Tilburgas pašvaldības (turpmāk “pašvaldība”), kas ir ieinteresētā persona attiecībā uz pasākumu, kurš tika īstenots par labu Willem II. Komisija pārsūtīja šos apsvērumus Nīderlandei, kurai tika sniegta iespēja atbildēt. Nīderlandes piezīmes tika saņemtas 2013. gada 12. novembra vēstulē un 2014. gada 20. marta sanāksmē.

(6)

Pēc lēmuma sākt procedūru pieņemšanas izmeklēšana attiecībā uz konkrētajiem klubiem ar Nīderlandes piekrišanu tika veikta atsevišķi. Izmeklēšana attiecībā uz klubu Willem II tika reģistrēta ar lietas numuru SA.40168.

(7)

Nacionālā futbola federācija Koninklijke Nederlandse Voetbal Bond (turpmāk “KNVB”) ir jumta organizācija attiecībā uz futbola sacensībām profesionālā un amatieru līmenī. Profesionālais futbols Nīderlandē ir organizēts divpakāpju sistēmā – 2014./2015. gada sezonā tā aptvēra 38 klubus, no kuriem 18 spēlēja augstākajā līgā (eredivisie) un 20 – zemākajā līgā (eerste divisie).

(8)

Willem II tika dibināts 1898. gadā un ir profesionāls futbola klubs kopš 1954. gada, kad Nīderlandē sāka nodarboties ar profesionālo futbolu. Willem II savas mājas spēles aizvada stadionā Koning Willem II Stadion (turpmāk “stadions”) Tilburgā. Willem II 2010./2011. gada sezonā tika pazemināts no augstākās līgas uz zemāko. Klubs atkal tika paaugstināts 2012. gadā, bet 2013. gadā – atkal pazemināts. Tas atkal tika paaugstināts uz augstāko līgu 2014. gadā. 2005./2006. gada sezona bija pēdējā, kad Willem II spēlēja Eiropas turnīrā (UEFA kausa izcīņā).

(9)

Willem II pašreizējā juridiskā forma ir Willem II Tilburg B.V. Labuma guvējs no konkrētā pasākuma ir Willem II Tilburg B.V. (turpmāk “Willem II”). Tas pieder fondam Stichting Beheer Betaald Voetbalorganisatie Willem II Tilburg. Pastāv atsevišķa biedrība (Vereniging) Willem II. Willem II ir vidēja lieluma uzņēmums, kurā 2012. gadā bija 53 darbinieki. Tā apgrozījums 2008./2009. finanšu gadā bija EUR 11,4 miljoni, bet 2009./2010. finanšu gadā – EUR 9,9 miljoni.

(10)

Pašvaldība un Willem II 2004. gadā noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru pašvaldība pilnībā kļuva par stadiona īpašnieci (3) un Willem II ieguva nomas tiesības stadiona izmantošanai. Nomas līgumā bija noteikts, ka pašvaldība iznomā stadionu Willem II, par ko tas maksā gada nomas maksu EUR 1 001 731 apmērā, tai pieskaitot PVN un mainīgās izmaksas. Nomas maksa tika noteikta, ņemot vērā ieguldījumu izmaksas, 30 gadu amortizācijas periodu un pašvaldības izmantoto procentu likmi līguma noslēgšanas laikā – 5,5 %. Nosacījumi 30 gadu nomas līgumā bija izstrādāti tā, lai nodrošinātu tādu stadiona ekspluatāciju, kas no pašvaldības budžeta viedokļa būtu neitrāla. Lēmuma sākt procedūru 51. punktā Komisija norādīja, ka parametri, par ko tolaik tika panākta vienošanās, garantēja, ka Willem II maksātā nomas maksa sedz visas izmaksas, tādējādi novēršot darbības atbalstu šim futbola klubam. Nomas maksa kopumā atbilda citu nomnieku maksātajai maksai, lai gan pārsniedza vidējo rādītāju. No 2004. līdz 2008. gadam Willem II spēja samaksāt nomas maksu.

(11)

2009./2010. gada futbola sezonā Willem II saskārās ar finanšu grūtībām, un 2010. gada maijā paziņoja, ka ir uz maksātnespējas robežas. Pašvaldība, kas iepriekš bija apturējusi nomas maksas iekasēšanu par 2009. gadu, 2010. gada 31. maijā nolēma ar atpakaļejošu spēku no 2004. gada pazemināt maksājamo nomas maksu un citas izmaksas. Šā lēmuma sekas bija ikgadējās summas, kas jāmaksā futbola klubam, samazināšana par EUR 0,4 miljoniem sešu gadu periodā, un tā rezultātā Willem II tika divās daļās izmaksāti EUR 2,4 miljoni, no kā tika atskaitīta nenokārtotā nomas maksa par 2009. gadu. 2011. gada 31. oktobrī tika noslēgts jauns nomas līgums, ar ko tika aizstāts 2004. gada nomas līgums.

(12)

Pašvaldības 2010. gada 31. maija lēmums balstījās uz nosacījumu, ka Willem II izpilda saistības, kas paredzētas pārstrukturēšanas plānā, kura mērķis bija atjaunot Willem II ilgtermiņa dzīvotspēju. Minētā plāna nosacījumi ietvēra pienākumu reizi ceturksnī iesniegt finanšu pārskatus, līdzsvarot nākamās futbola sezonas budžetu, sakārtot kluba bilanci, kā arī prasību ievērot nacionālās futbola asociācijas noteikumus par spēlētāju algām un ieviest jaunu vadības un uzraudzības struktūru. Pasākumus, kurus Willem II īstenoja, lai izpildītu šos nosacījumus, pašvaldība pēc tam atzina par apmierinošiem un tādēļ izmaksāja minētās EUR 2,4 miljonu summas otro daļu.

(13)

Nīderlande Līguma 108. panta 3. punkta kārtībā nepaziņoja Komisijai par tās plāniem piešķirt Willem II EUR 2,4 miljonus. Komisija netika informēta arī par 2009. gada lēmumu apturēt 2009./2010. gada sezonas ikgadējā nomas maksājuma iekasēšanu.

(14)

Nīderlande ir apšaubījusi iespējamā atbalsta ietekmi uz iekšējo tirgu tādu klubu gadījumā, kuri nespēlē futbolu Eiropas līmenī. Tomēr profesionālie futbola klubi tiek uzskatīti par uzņēmumiem un attiecībā uz tiem piemēro valsts atbalsta kontroli. Futbols cita starpā nodrošina algotu darbu un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību; tajā ir sasniegts augsts profesionālisma līmenis, kas tādējādi ir palielinājis tā ekonomisko ietekmi (4).

(15)

Profesionālie futbola klubi papildus dalībai futbola sacensībās veic saimniecisko darbību vairākos starptautiskos tirgos, piemēram, darbojas profesionālo spēlētāju transfēra tirgū, reklāmas, sponsorēšanas, preču tirdzniecības vai plašsaziņas līdzekļu jomā. Atbalsts profesionālam futbola klubam nostiprina tā pozīcijas katrā no šiem tirgiem, vairums no kuriem aptver vairākas dalībvalstis. Tāpēc, ja valsts līdzekļi tiek izmantoti, lai sniegtu selektīvas priekšrocības profesionālam futbola klubam, neatkarīgi no tā, kurā līgā tas spēlē, šāds atbalsts var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (5).

(16)

Lēmumā sākt procedūru Komisija nonāca pie sākotnējā secinājuma, ka pašvaldība ir radījusi selektīvas priekšrocības Willem II, izmantojot valsts resursus, un tādējādi ir sniegusi atbalstu futbola klubam. Komisijas nostāja bija arī tāda, ka atbalsta pasākumi par labu profesionāliem futbola klubiem var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(17)

Komisija lēmumā sākt procedūru atzīmēja, ka Willem II atbalsta piešķiršanas laikā bija finanšu grūtības. Lai izvērtētu atbalsta saderību ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (6) (turpmāk “pamatnostādnes”), Komisija pieprasīja informāciju par atbilstību visām pamatnostādnēs paredzētajām prasībām.

(18)

Jāuzsver, ka Komisija nevarēja pārbaudīt, vai ir ievēroti pamatnostādņu 34.–37. punktā paredzētie nosacījumi attiecībā uz pārstrukturēšanas plāna būtību un izpildi. Komisija arī nevarēja pārbaudīt, vai ir īstenoti pienācīgi kompensācijas pasākumi 38.–42. punkta nozīmē. Bija arī jāpierāda tas, ka atbalsts tika sniegts tikai minimālajā nepieciešamajā apmērā, ka atbalsta saņēmējs pats tika veicis pienācīgu ieguldījumu tā pārstrukturēšanā un ka tika ievērots princips “vienreiz un pēdējoreiz”.

(19)

Nīderlande nepiekrita tam, ka stadiona nomas līguma pārstrukturēšanas pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu. Nīderlande uzskata, ka pašvaldība kā stadiona īpašniece ievēroja tirgus nosacījumus un rīkojās saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja un kreditora principu, 2009. gadā apturot stadiona galvenā izmantotāja nomas maksas iekasēšanu un 2010. gadā ar atpakaļejošu spēku pazeminot nomas maksu un atvieglojot citus līguma nosacījumus. Ja Willem II būtu kļuvis maksātnespējīgs, klubs būtu zaudējis savu profesionālā futbola kluba licenci. Pašvaldības rīcībā nonāktu futbola stadions, ko izmantošanai citām aktivitātēm varētu pārveidot tikai tad, ja tiktu veikti lieli ieguldījumi. Nīderlande apgalvoja, ka zemākā nomas maksa atbilda tām, kas citur tiek maksātas par citiem stadioniem, un tādēļ tā atbilda tirgus apstākļiem.

(20)

Nīderlande kā alternatīvu argumentu minēja to, ka, pat ja pasākums būtu uzskatāms par atbalstu, tas būtu saderīgs ar iekšējo tirgu. Šie argumenti, pirmkārt, bija balstīti uz Komisijas 2002. gada 11. jūlijā Nīderlandei nosūtīto vēstuli par sporta infrastruktūru. Šajā vēstulē Komisija aprakstīja konkrētus nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā uzskatītu, ka sporta infrastruktūras finansēšana nav valsts atbalsts. Otrkārt, argumenti ir pamatoti ar pamatnostādnēm un Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(21)

Willem II pārstrukturēšanas sakarā Nīderlande aprakstīja kluba finanšu stāvokli. Willem II 2008./2009. finanšu gadā (7) cieta zaudējumus EUR 3,9 miljonu apmērā pie EUR 11,4 miljonu apgrozījuma, un tā pašu kapitāls [eigen vermogen] samazinājās no EUR 4,1 miljona līdz EUR 0,2 miljoniem. 2009./2010. finanšu gadā (8) Willem II cieta zaudējumus EUR 4,4 miljonu apmērā pie EUR 9,9 miljonu apgrozījuma. Neraugoties uz pašvaldības piešķirtajiem EUR 2,4 miljoniem, tā pašu kapitāls samazinājās vēl vairāk – no EUR 0,2 miljoniem līdz mīnus EUR 2,1 miljonam.

(22)

Katram Nīderlandes profesionālajam futbola klubam ir nepieciešama KNVB licence, ko tas saņem tikai tad, ja ievēro dažādas prasības. Viena no prasībām, ko paredz šī sistēma, attiecas uz kluba finansiālo stabilitāti. Klubam katru sezonu līdz 1. novembrim, 1. martam un 15. jūnijam ir jāiesniedz finanšu pārskati, kas cita starpā atspoguļo kluba tābrīža finanšu stāvokli, kā arī nākamās sezonas budžetu. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, klubus iedala trijās kategorijās (1 – nepietiekami, 2 – pietiekami, 3 – labi). Var tikt noteikts, ka klubiem, kas atbilst 1. kategorijai, ir jāiesniedz situācijas uzlabošanas plāns, lai tie sasniegtu 2. vai 3. kategoriju. Ja klubs šo plānu nepilda, KNVB var noteikt sankcijas, tostarp izteikt oficiālu brīdinājumu, samazināt sacensībās gūtos punktus un – kā maksimālo sodu – atņemt licenci. Nīderlandē profesionāls futbola klubs, kas ir atzīts par maksātnespējīgu, zaudē licenci. Ja tiek dibināts klubs tā tiesību pārņemšanai, tas netiek tieši uzņemts profesionālajās futbola līgās, bet tam ir jāsāk ar piedalīšanos otrajā augstākajā amatieru līgā. Grūtību dēļ Willem II pastāvēja risks zaudēt licenci dalībai profesionālajās sacensībās. 2010. gadā tas tika iedalīts 1. kategorijā.

(23)

Nīderlande informēja, ka, ņemot vērā šīs grūtības, pašvaldības lēmums piešķirt Willem II EUR 2,4 miljonus bija pakārtots vairākiem nosacījumiem, kas bija izklāstīti Willem II sagatavotajā pārstrukturēšanas plānā (9). Plāns bija izstrādāts, balstoties uz mērķi trijos gados panākt stabilu finanšu stāvokli. Plāna mērķis bija arī izpildīt KNVB prasības, lai līdz 2012./2013. finanšu gada beigām tiktu saņemts 2. kategorijas (“pietiekami”) statuss. KNVB piešķīra Willem II 2. kategorijas statusu jau 2011. gada decembrī.

(24)

Pārstrukturēšanas plānā bija paredzēta jauna vadība, kā arī darbinieku un spēlētāju skaita samazināšana. Tajā bija paredzēts samazināt to spēlētāju skaitu, kuri spēlē uz līguma pamata. Tiktu veikti vairāki spēlētāju transfēri, esošie līgumi tiktu pagarināti, paredzot algu samazināšanu, un jauni līgumi tiktu noslēgti, nemaksājot par transfēriem vai nomājot spēlētājus no citiem klubiem. Plāna mērķis bija samazināt darbinieku un spēlētāju izmaksas, lai tās no 77 % samazinātos zem 55 %.

(25)

2009. gadā, kad sākās finanšu grūtības, deviņi privāti subjekti bija piekrituši aizdot Willem II līdzekļus, kuru kopējā summa bija EUR 2,25 miljoni. 2010. gadā tos izdevās pārliecināt pagarināt aizdevumu termiņu, neuzturēt prasījumus līdz Willem II pietiekamas likviditātes atjaunošanai un piekrist zemākiem procentu maksājumiem par šiem prasījumiem; seši no minētajiem subjektiem papildus atteicās no 10 % savu prasījumu. Pārstrukturēšanas plāna mērķis bija dot Willem II iespēju trijos gados panākt mērenu peļņu no pamatdarbības. Šis plāns izrādījās reālistisks. Willem II 2010./2011. gadā un 2011./2012. gadā guva peļņu EUR 0,3 miljonu apmērā, kā arī nedaudz mazāku peļņu 2012./2013. gadā; tā pašu kapitāla rādītājs 2012. gada 30. jūnijā uzlabojās līdz mīnus EUR 1,4 miljoniem, 2013. gada 30. jūnijā – līdz mīnus EUR 1,3 miljoniem un no 2013./2014. finanšu gada kļuva pozitīvs.

(26)

Pašvaldība atbilstoši procedūrai iesniedza apsvērumus, kas lielākoties bija identiski Nīderlandes iesniegtajiem apsvērumiem. Pašvaldība arī sniedza konkrētu informāciju par Willem II finanšu stāvokli 2009. gadā un iesniedza Deloitte Financial Advisory Services 2013. gada novembrī veiktu pētījumu par to dažādo rīcības variantu izmaksām, kuri pašvaldībai bija pieejami 2010. gadā, lai pamatotu tās viedokli, ka pasākumi, kurus tika izlemts veikt 2009. un 2010. gadā, bija racionāli.

(27)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu valsts atbalsts ir atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, sniedzot ekonomiskas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumi ir kumulatīvi, tāpēc, lai pasākumu atzītu par valsts atbalstu, tam jāatbilst visiem nosacījumiem.

(28)

Pamatojoties uz lēmumu sākt procedūru, Komisija attiecībā uz atbalsta klātbūtni izvērtēja pašvaldības 2009. gada lēmumu apturēt Willem II nomas maksājumu iekasēšanu par stadiona izmantošanu un pašvaldības 2010. gada maija lēmumu ar atpakaļejošu spēku pazemināt nomas maksu un citas stadiona izmantošanas izmaksas. Komisija atzīmē, ka abas darbības ir cieši saistītas hronoloģiski, kā arī attiecībā uz to mērķi un Willem II tābrīža situāciju, tādēļ tās būtu jāizskata kopā.

(29)

Lēmumus par abiem pasākumiem pieņēma pašvaldība, un tiem ir tieša finansiāla ietekme uz tās budžetu, tāpēc tie skar valsts līdzekļu izmantošanu. Valsts līdzekļi var tikt piešķirti daudzos dažādos veidos, piemēram, kā tiešās dotācijas, aizdevumi, galvojumi, tieši ieguldījumi uzņēmumu kapitālā un pabalsti natūrā. Arī atteikšanās no tādiem ieņēmumiem, kuri parastā gadījumā tiktu samaksāti valstij, ir uzskatāma par valsts līdzekļu piešķiršanu.

(30)

Pasākumiem jāsniedz Willem II ekonomiska priekšrocība, kādas tam nebūtu bijis parastos tirgus apstākļos. Nīderlande un pašvaldība apgalvo, ka pašvaldība rīkojās saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu un tirgus ekonomikas kreditora principu, tādējādi Willem II netika radītas nekādas priekšrocības. Komisija šim viedoklim nepiekrīt turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(31)

Var pieņemt, ka priekšrocība pastāv, ja valsts iejaukšanās rezultātā uzlabojas uzņēmuma finansiālais stāvoklis. Lai to noteiktu, uzņēmuma finansiālais stāvoklis pēc pasākuma ir jāsalīdzina ar tā finansiālo stāvokli situācijā, ja pasākums nebūtu veikts. Ja nenotiktu iejaukšanās, kluba finansiālās grūtības turpinātos, tam draudētu maksātnespēja un pazemināšana uz zemāku līgu. Nav šaubu, ka Willem II finanšu stāvoklis izskatāmo pasākumu rezultātā ievērojami uzlabojās.

(32)

Minētais nebūtu uzskatāms par nepienācīgu priekšrocību, ja pašvaldība var pierādīt, ka tā rīkojās saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu un tirgus ekonomikas kreditora principu. Komisija atzīmē, ka 2004. gadā stadions bija pilnībā nonācis pašvaldības īpašumā. Par tā iegādi pašvaldība samaksāja stadiona ekonomisko vērtību, ko bija noteikuši ārēji eksperti. Pašvaldība noslēdza 2004. gada nomas līgumu ar Willem II, pilnībā apzinoties, ka stadions nav daudzfunkcionāla arēna, bet gan futbola stadions, kura kaptīvs lietotājs ir Willem II un kuru tikai ierobežoti var izmantot ar futbolu nesaistītām aktivitātēm. Tādējādi pašvaldībai bija zināms, ka stadiona izmantošana ir atkarīga no tā, vai Willem II arī turpmāk spēs samaksāt nomas maksu un citas līgumā noteiktās izmaksas. Ieguldītājs tirgus ekonomikas apstākļos šādu risku vai nu nebūtu uzņēmies vispār, vai būtu uzņēmies tikai apmaiņā pret attiecīgu peļņas normu un apdrošināšanu pret jebkādu iespēju, ka kaptīvais lietotājs var kļūt maksātnespējīgs.

(33)

Kad pašvaldība 2010. gadā informēja pašvaldības domi, ka Willem II atrodas uz maksātnespējas sliekšņa, tā konstatēja arī, ka stadiona izmantošana kopš 2004. gada no tās budžeta viedokļa ir bijusi tikai neitrāla. Taču, ja 2004. gada nomas līgums nenesa saprātīgu peļņu, nomas nosacījumu grozīšana 2010. gadā ar atpakaļejošu spēku tika veikta, apzinoties, ka tā rezultātā izmantošana kopš 2004. gada ir radījusi zaudējumus. Tas izslēdz iespēju, ka 2010. gada lēmums samazināt nomas maksu būtu varējis atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Neviens komersants nepiekristu ar atpakaļejošu datumu grozīt nomas attiecības, neradot nekādas perspektīvas gūt ienākumus no ieguldījumiem.

(34)

Tomēr Nīderlande un pašvaldība apgalvo arī, ka pašvaldības lēmums, ar kuru klubam tika atvieglots parādu slogs, atbilda tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Šajā kontekstā tās norāda uz faktu, ka no saviem prasījumiem pret Willem II daļēji atteicās vairāki lieli kreditori. Tās atsaucas arī uz lēmuma sākt procedūru daļu, kurā Komisija secina, ka Arnemas pašvaldības pasākumi par labu futbola klubam Vitesse nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

(35)

Šajā sakarā Komisija vispirms norāda, ka 2009. gada lēmums apturēt nomas maksas iekasēšanu un 2010. gada lēmums ar atpakaļejošu spēku pazemināt nomas maksu un citas maksājumu saistības par stadiona izmantošanu netika pieņemti vienlaikus ar atbilstīgiem citu kreditoru pasākumiem. Turklāt 2010. gadā pašvaldība Willem II piešķīra EUR 2,4 miljonus, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz tās prasījumu pret Willem II par gada nomas maksu. Pašvaldība pieprasīja, ka Willem II būtu jāvienojas ar citiem kreditoriem, lai sakārtotu savu bilanci, taču nenoteica šīm sarunām nosacījumus, kas atbilstu nosacījumiem, ar kādiem iesaistījās pati pašvaldība. Arī arguments, ka maksātnespējīgs futbola klubs zaudētu licenci un pašvaldības rīcībā nonāktu stadions, ko citām vajadzībām varētu pārveidot tikai tad, ja tiktu veikti lieli ieguldījumi, nav pārliecinošs. Maksātnespējas gadījumā varētu tikt dibināts tiesību pārņēmējs klubs, kas varētu izmantot stadionu. Protams, tas netiktu tieši uzņemts profesionālajās futbola līgās, bet tam būtu jāsāk ar piedalīšanos otrajā augstākajā amatieru līgā. Taču tas perspektīvā varētu izmantot stadionu un paredzamā nākotnē atgriezties profesionālajā līgā, tādējādi veicinot ienākumus no stadiona nomas.

(36)

Nīderlande arī atsaucās uz Komisijas 2002. gada 11. jūlija vēstuli, kurā tā aprakstīja konkrētus nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā uzskatītu, ka sporta infrastruktūras finansēšana nav valsts atbalsts. Šie nosacījumi ietvertu arēnas multifunkcionalitāti, diskriminācijas aizliegumu piekļuvē tai un atbilstīgu maksājumu iekasēšanu no lietotājiem.

(37)

Tomēr izskatāmajā lietā šie novērojumi nevar novest pie secinājuma, ka Willem II nebūtu guvis nepienācīgas priekšrocības. Ir apšaubāms jau tas vien, vai 2002. gada 11. jūlija vēstulē izklāstītie argumenti vēl ir vērā ņemami, ņemot vērā Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru par valsts atbalstu ir uzskatāmi publiskie ieguldījumi infrastruktūrā, kas darīta publiski pieejama (10). Tomēr šajā gadījumā izšķiroši ir tas, ka pašvaldība un Willem II 2004. gadā noslēdza līgumu, ar kuru vienojās par ikgadēju nomas maksu EUR 1 001 731 apmērā. Ja šīs nolīgtās nomas maksas maksājumi pēc vienošanās ar pašvaldību vispirms tiek apturēti, bet pēc tam nomas maksa tiek pazemināta ar atpakaļejošu spēku, pašvaldība Willem II piešķir finansiālas priekšrocības, kādas tam parastā situācijā nebūtu bijušas un kādas privāts uzņēmējs jebkurā gadījumā nebūtu piešķīris.

(38)

Šo iemeslu dēļ Komisija nav pārliecināta, ka pašvaldība darbojās kā tirgus ekonomikas dalībnieks – ieguldītājs, kreditors vai abi. Tādēļ tā secina, ka pašvaldība ir sniegusi finansiālu atbalstu, lai izvairītos no Willem II maksātnespējas, ko privāts tirgus dalībnieks nebūtu darījis un kas tādējādi rada priekšrocību.

(39)

Nīderlande apšaubīja iespējamā atbalsta ietekmi uz iekšējo tirgu tādu klubu gadījumā, kuri nespēlē futbolu Eiropas līmenī. Šajā sakarā, kā norādīts 14. apsvērumā, Komisija atgādina, ka profesionāli futbola klubi tiek uzskatīti par uzņēmumiem un tiem piemēro valsts atbalsta kontroli. Futbols cita starpā nodrošina algotu darbu un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību; tajā ir sasniegts augsts profesionālisma līmenis, kas tādējādi ir palielinājis tā ekonomisko ietekmi.

(40)

Turklāt Willem II ir potenciāls Eiropas futbola turnīru dalībnieks un agrāk patiešām ir piedalījies Eiropas turnīrā. Kā profesionāls futbola klubs tas papildus dalībai futbola sacensībās veic saimniecisko darbību vairākos starptautiskos tirgos, piemēram, darbojas profesionālo spēlētāju transfēra tirgū, reklāmas, sponsorēšanas, preču tirdzniecības vai plašsaziņas līdzekļu jomā. Atbalsts profesionālam futbola klubam nostiprina tā pozīcijas katrā no šiem tirgiem, vairums no kuriem aptver vairākas dalībvalstis. Tāpēc, kā minēts 15. apsvērumā, ja valsts līdzekļi tiek izmantoti, lai sniegtu selektīvas priekšrocības profesionālam futbola klubam, neatkarīgi no tā, kurā līgā tas spēlē, šāds atbalsts var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(41)

Komisijai jāizvērtē, vai atbalsta pasākumu par labu Willem II var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Neviena no Līguma 107. panta 2. punktā minētajām atkāpēm uz konkrēto atbalsta pasākumu neattiecas. Attiecībā uz Līguma 107. panta 3. punktā paredzētajām atkāpēm Komisija norāda, ka neviens Nīderlandes reģions neatbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajai atkāpei. Konkrētais atbalsta pasākums neveicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs un nenovērš nopietnus traucējumus Nīderlandes tautsaimniecībā Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Nevar uzskatīt arī, ka atbalsta pasākums veicina kultūru vai kultūras mantojuma saglabāšanu Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē.

(42)

Attiecībā uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi atbalstam, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību attīstību, šāds atbalsts varētu būt saderīgs, ja tam nav tādas negatīvas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā vispārējām interesēm.

(43)

Lai izvērtētu atbalsta pasākumus saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija ir izdevusi vairākas regulas, pamatnostādnes un paziņojumus par dažādiem atbalsta veidiem un horizontālajiem vai nozaru mērķiem, kam tiek sniegts atbalsts. Tā kā Willem II pasākumu veikšanas laikā saskārās ar finansiālām grūtībām, un pašvaldība šo grūtību novēršanai sniedza atbalstu, ir lietderīgi izvērtēt, vai ir piemērojami un tiek izpildīti pamatnostādnēs (11) paredzētie kritēriji.

(44)

Komisija 2014. gada jūlijā publicēja jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (12). Tomēr tās nav piemērojamas šim 2009. un 2010. gadā piešķirtajam nepaziņotajam atbalstam. Atbilstoši jauno pamatnostādņu 137. punktam tas varētu notikt tikai attiecībā uz glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, kas piešķirts bez iepriekšējas atļaujas, ja atbalsts pilnībā vai daļēji ir piešķirts pēc pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar jauno pamatnostādņu 138. punktu visos pārējos gadījumos Komisija izskatīšanu veic, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kas bija piemērojamas atbalsta piešķiršanas laikā, tāpēc šajā gadījumā tās ir pamatnostādnes, kas tika piemērotas līdz 2014. gadam.

(45)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 10. punkta a) apakšpunktu kapitālsabiedrību uzskata par nonākušu grūtībās, ja ir zudusi vairāk nekā puse no tās reģistrētā kapitāla un vairāk nekā ceturtdaļa no šā kapitāla ir zaudēta iepriekšējos 12 mēnešos. Willem II 2008./2009. finanšu gadā (13) cieta zaudējumus EUR 3,9 miljonu apmērā pie EUR 11,4 miljonu apgrozījuma, un tā pašu kapitāls [eigen vermogen] samazinājās no EUR 4,1 miljona uz EUR 0,2 miljoniem. Willem II 2009./2010. finanšu gadā (14) cieta zaudējumus EUR 4,4 miljonu apmērā pie EUR 9,9 miljonu apgrozījuma. Neraugoties uz pašvaldības piešķirtajiem EUR 2,4 miljoniem, tā pašu kapitāls vēl vairāk samazinājās – no EUR 0,2 miljoniem līdz mīnus EUR 2,1 miljonam. Tāpēc Willem II nepārprotami bija grūtībās nonācis uzņēmums. Nīderlande šo faktu neapstrīd. Tādēļ par labu Willem II piešķirtā valsts atbalsta saderība tiks izvērtēta saskaņā ar pamatnostādnēm.

(46)

Pamatnostādņu 3.2. iedaļā ir noteikts, ka atbalsta piešķiršanai jābūt izvirzītam nosacījumam, ka tiks īstenots pārstrukturēšanas plāns (sk. pamatnostādņu 34.–37. punktu), kam pieņemamā termiņā jāatjauno uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja. Šajā sakarā Komisija norāda, ka pašvaldības lēmumā piešķirt Willem II EUR 2,4 miljonus bija papildus paredzēti vairāki nosacījumi, kā minēts 12. apsvērumā. Šie nosacījumi bija Willem II sagatavotā pārstrukturēšanas plāna pamatā (15).

(47)

Plāns bija izstrādāts tā, lai trijos gados tiktu panākts stabils finanšu stāvoklis, kā arī tiktu ievērotas KNVB prasības turpmākai licences izsniegšanai, lai Willem II varētu piedalīties profesionālās sacensībās, un 2012./2013. finanšu gada beigās tiktu iegūts 2. kategorijas statuss.

(48)

Pārstrukturēšanas plānā bija paredzēta jauna vadība, kā arī darbinieku un spēlētāju skaita būtiska samazināšana. Tika veikti vairāki spēlētāju transfēri, esošie līgumi tika pagarināti, paredzot algu samazināšanu, un jauni līgumi tika noslēgti, nemaksājot par transfēriem. Pēc plāna pieņemšanas divos gados darbinieku un spēlētāju izmaksas tika samazinātas par 30 %. Papildus no pašvaldības saņemtajiem EUR 2,4 miljoniem Willem II izdevās iegūt papildu ieguldījumu no privātā sektora EUR 2,25 miljonu apmērā.

(49)

Komisija konstatē, ka pārstrukturēšanas plāna īstenošana novērš Willem II finansiālo grūtību cēloņus, jo īpaši attiecībā uz izmaksām par spēlētājiem – algām un maksājumiem par transfēriem. Willem II plāno gūt ietaupījumus saistībā ar savu pamatdarbību. Pārstrukturēšanas plāns nav atkarīgs no ārējiem faktoriem, kurus Willem II var censties ietekmēt, taču nevar kontrolēt pilnībā, piemēram, jaunu sponsoru atrašana un skatītāju skaita pieaugums. Lai gan Willem II finanšu stāvoklis un jo īpaši negatīvais pašu kapitāls joprojām rada bažas, ir paredzams, ka kluba finanšu stāvoklis turpinās uzlaboties un tas turpinās darbu kā profesionāls futbola klubs. Notikumu attīstība rāda, ka plāns patiešām bija reālistisks. KNVB piešķīra Willem II 2. kategorijas statusu jau 2011. gada decembrī. Willem II spēja sasniegt EUR 0,3 miljonu lielu darbības peļņu 2010./2011. gadā un vēlreiz – 2011./2012. gadā, tādējādi līdz 2012. gada 30. jūnijam uzlabojot savu pašu kapitāla rādītāju līdz mīnus EUR 1,4 miljoniem.

(50)

Pamatnostādņu 38.–42. punkts paredz, ka atbalsta saņēmējs īsteno kompensācijas pasākumus, lai mazinātu atbalsta kropļojošo ietekmi un tā nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem. Lēmumā sākt procedūru Komisija vērsa uzmanību uz profesionālā futbola īpatnībām šajā sakarā un ierosināja vairākus pasākumus, ko profesionālā futbola gadījumā varētu uzskatīt par kompensējošiem pasākumiem pamatnostādņu izpratnē, piemēram, reģistrēto spēlētāju skaita ierobežošanu atbilstīgi valsts asociācijas noteiktajiem ierobežojumiem, piekrišanu algu griestiem, kas ir zemāki par parastajiem standartiem nozarē, aizliegumu noteiktu laikposmu veikt maksājumus par jaunu spēlētāju transfēriem vai sabiedriski derīgu darbību skaita palielināšanu. Piekrītot spēlētāju skaita vai to algu ierobežošanai, klubs piekristu arī atrasties neizdevīgas konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citiem klubiem, kam šādu ierobežojumu nav. Aizliegums veikt maksājumus par spēlētāju transfēriem ierobežo jaunu konkurētspējīgu spēlētāju izvēli.

(51)

Komisija norāda, ka Willem II saskaņā ar plānu patiešām ir samazinājis darbinieku un spēlētāju skaitu. Darbinieku skaits samazinājās no 79 darbiniekiem 2009./2010. gada sezonā uz 61 darbinieku 2010./2011. gada sezonā un 53 – 2011./2012. gada sezonā. Reģistrēto spēlētāju skaits tika samazināts no 31 uz 27. Izdevumi algām (16) tika samazināti līdz 48 % no apgrozījuma, kas ir krietni zemāk par UEFA noteikto standartu tikai spēlētāju algām – 70 %. Pārstrukturēšanas periodā netiek veikti maksājumi par jaunu spēlētāju transfēriem. Šie pasākumi novājināja kluba komandu un veicināja to, ka Willem II 2010./2011. gada sezonas beigās, kā arī vēlreiz 2012./2013. gada sezonā tika pazemināts uz otro līgu. Komisija arī atzīmē, ka ir pieauguši kluba izdevumi sabiedrības vajadzībām, trenējot amatierus. Komisija secina, ka ir veikti pamatnostādnēs paredzētie kompensējošie pasākumi, kuru sekas bija Willem II konkurētspējas mazināšanās profesionālajā futbolā.

(52)

Komisija arī atzīmē, ka pārstrukturēšanas plānu papildus iekšējo ietaupījumu veikšanai ievērojamā apmērā finansē ārēji privātā sektora uzņēmumi. 2009. gadā, kad sākās finanšu grūtības, deviņi privāti uzņēmumi piekrita aizdot Willem II līdzekļus, kuru kopējā summa bija EUR 2,25 miljoni. 2010. gadā šie uzņēmumi tika pārliecināti atstāt šīs summas kluba rīcībā un piekrist atteikties no prasījumu uzturēšanas, līdz Willem II spēs tiem šos līdzekļus atmaksāt. Minētie uzņēmumi arī piekrita zemākai procentu likmei – 3 %. Seši no tiem tika pārliecināti atteikties kopā no 10 % savu prasījumu. Šādi tiek ievērota pamatnostādņu 44. punkta prasība, ka vidēju uzņēmumu, tādu kā Willem II, gadījumā atbalsta saņēmējam vismaz 40 % no pārstrukturēšanas izmaksām ir jāsedz ar savu paša ieguldījumu, tostarp ar ārēju finansējumu, kas apliecina ticību saņēmēja uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai.

(53)

Atbalsta apmērs bija nepieciešams. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu tam būtu jāpanāk vidēji pozitīvi rezultāti 2010./2011. gada un 2011./2012. gada sezonā un pamazām jāpalielina pašu kapitāls. Tas nebūtu ļāvis Willem II pirkt jaunus spēlētājus vai pievilināt tos ar augstāku atalgojumu.

(54)

Pamatnostādņu 49. punkts nosaka, ka dalībvalsts sīki izstrādātos ziņojumos ziņo par pārstrukturēšanas plāna pienācīgu īstenošanu. Pamatnostādņu 51. punktā paredzēti atviegloti nosacījumi maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru gadījumā parasti pietiek ar bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina kopijas ikgadēju nosūtīšanu. Nīderlande ir apņēmusies iesniegt šos ziņojumus.

(55)

Ievērojot pamatnostādņu 72.–77. punktu, Nīderlande norādīja, ka Willem II nav saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu desmit gadu periodā pirms pašreizējā atbalsta saņemšanas. Tā arī apņēmās desmit gadus nepiešķirt Willem II nekādu jaunu glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu.

(56)

Komisija konstatē, ka Nīderlande ir nelikumīgi īstenojusi atbalstu Willem II, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu. Tomēr valsts atbalsts EUR 2,4 miljonu apmērā, kas 2009. un 2010. gadā tika piešķirts Willem II, atbilst pamatnostādņu nosacījumiem attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu un var tikt uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē,