6.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/5

(2017. gada 5. janvāris),

ar ko uz konkrētu Krievijas un Brazīlijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu attiecina reģistrāciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 14. panta 5. punktu,

pēc dalībvalstu informēšanas,

tā kā:

(1)

Pēc tam, kad EUROFER (“sūdzības iesniedzējs”) 2016. gada 23. maijā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no konkrētu karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, Eiropas Komisija (“Komisija”), 2016. gada 7. jūlijā publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas, Serbijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu.

1. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS

(2)

Ražojums, uz kuru attiecas reģistrācija, ir konkrēti Brazīlijas, Irānas, Krievijas, Serbijas un Ukrainas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot sagarumotos velmējumus un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma (“izmeklējamais ražojums”).

(3)

Attiecīgais ražojums neietver:

—	ražojumus no nerūsējošā tērauda un elektrotehniskā silīcijtērauda ar orientētu graudu,

—	ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir biezāki par 10 mm un 600 mm plati vai platāki,

—	ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir 4,75 mm biezi vai biezāki, bet kuru biezums nepārsniedz 10 mm, un 2 050 mm plati vai platāki.

(4)

Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 10, 7208 52 99, 7208 53 10, 7208 53 90, 7208 54 00, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00, ex 7225 19 10, 7225 30 10, 7225 30 30, 7225 30 90, ex 7225 40 12, ex 7225 40 15, ex 7225 40 60, 7225 40 90, ex 7226 19 10, ex 7226 20 00, 7226 91 20, 7226 91 91 un 7226 91 99. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

2. PIEPRASĪJUMS

(5)

Sūdzības iesniedzējs 2016. gada 11. oktobrī iesniedza pieprasījumu reģistrēt attiecīgā ražojuma importu, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs. Sūdzības iesniedzējs 2016. gada 21. novembrī atjaunināja pieprasījumu, sniedzot jaunākos finanšu datus. Sūdzības iesniedzējs prasīja noteikt, ka uz attiecīgā ražojuma importu no attiecīgajām valstīm attiecina reģistrāciju, lai vēlāk šim importam no reģistrācijas dienas varētu piemērot pasākumus.

(6)	Pēc minētā pieprasījuma pieteicās četras ieinteresētās personas, apgalvojot, ka sūdzības iesniedzēja sākotnējā reģistrācijas pieprasījumā nebija pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu attiecīgā ražojuma importa reģistrāciju attiecīgi no Irānas (3), Krievijas (4), Serbijas (5) un Ukrainas (6).

3. REĢISTRĀCIJAS PAMATOJUMS

(7)

Komisija atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam var uzdot muitas dienestiem veikt importa reģistrācijai vajadzīgos pasākumus, lai vēlāk šim importam varētu piemērot pasākumus. Uz attiecīgā ražojuma importu var attiecināt reģistrāciju, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(8)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka importētāji esot bijuši labi informēti par dempinga praksi, kas īstenota ilgāku laikposmu un radījusi kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Imports no attiecīgajām valstīm ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un pat pēc izmeklēšanas perioda ir ievērojami palielinājies šāda importa apjoms. Tas varētu būtiski mazināt antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi, ja šāds maksājums tiktu piemērots.

(9)

Komisija izskatīja pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Īpaši tā pārbaudīja, vai importētāji ir bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par to, ka tie īsteno dempingu saistībā ar dempinga apmēru vai iespējamo vai konstatēto kaitējumu. Turklāt Komisija analizēja, vai importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, ticams, ka tas nopietni samazinās piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma korektīvo ietekmi.

3.1. Importētāju informētība par dempingu, tā apmēru un iespējamo kaitējumu

(10)

EUROFER2016. gada 23. maija sūdzībā bija ietverti pietiekami pirmšķietami pierādījumi par iespējamo dempingu no piecām attiecīgajām valstīm. Sūdzības nekonfidenciālajā redakcijā aprēķinātās dempinga starpības minētajām piecām attiecīgajām valstīm pārsniedza vismaz 20 %. Četrām (Brazīlija, Irāna, Krievija un Ukraina) no piecām attiecīgajām valstīm sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pierādījumus par normālo vērtību, kas balstīta uz cenu informāciju tirgus ziņojumā Steel First vai citos tirgus ziņojumos. Attiecībā uz atlikušo attiecīgo valsti (Serbija) sūdzības iesniedzējs sniedza pierādījumus par salikto normālo vērtību (aplēstās ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņa). Pierādījumi par dempingu balstīti uz šādi noteiktu normālo vērtību salīdzinājumu ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību. Attiecīgo valstu eksporta cenas noteiktas, pamatojoties uz informāciju tirgus ziņojumā Steel First vai izmantojot Eurostat datus. Sūdzības iesniedzējs sniedza arī pirmšķietamus pierādījumus par iespējamo kaitējumu.

(11)

Šie aspekti tika izklāstīti 2016. gada 7. jūlija paziņojumā par šīs procedūras sākšanu (7). Tā kā šis paziņojums ir publiski pieejams dokuments visiem importētājiem, Komisija uzskatīja, ka importētāji vēlākais šajā brīdī bijuši informēti vai tiem būtu bijis jābūt informētiem par iespējamo dempinga praksi, tās apmēru un iespējamo kaitējumu. Tādējādi tā secināja, ka pirmais reģistrācijas kritērijs ir izpildīts.

3.2. Turpmāks ievērojams importa pieaugums

(12)

Atjauninātajā reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs salīdzināja attiecīgā ražojuma no visām attiecīgajām valstīm kopējo vidējo mēneša importa apjomu laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam ar laikposmu no 2016. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 31. oktobrim. No šā salīdzinājuma izriet, ka vidējais mēneša importa apjoms no piecām attiecīgajām valstīm ir pieaudzis par 24 %.

(13)

Komisija uzskatīja, ka nav lietderīgi izmantot 2016. gada jūlija datus. Kā paskaidrots 12. apsvērumā, importētājiem būtu bijis jābūt informētiem par iespējamo dempingu un kaitējumu tikai no 7. jūlija. Datus pirms šā datuma nevar ņemt vērā, lai lemtu par reģistrāciju. Ņemot vērā to, ka importa statistika tiek sagatavota reizi mēnesī, Komisija nolēma salīdzināt vidējo importa apjomu no attiecīgajām valstīm laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam ar laikposmu no 2016. gada 1. augusta līdz 2016. gada 30. novembrim (t. i., četri mēneši pēc procedūras sākšanas 2016. gada 7. jūlijā).

(14)

Komisija attiecīgajām valstīm konstatēja ievērojamu pieaugumu šajā laikposmā, proti, par 14 %, salīdzinot kopējo vidējo mēneša importa apjomu. Tomēr vienlaikus Komisija novēroja tādas ievērojamas atšķirības starp piecu valstu individuālajiem eksporta rādītājiem, kas ir redzamas dažādās 6. apsvērumā minētajās nostājās.

(15)

Jo īpaši kopējā vidējā mēneša importa apjoma pieaugums par 14 % piecām attiecīgajām valstīm 13. apsvērumā minētajā laikposmā bija rezultāts šādu tendenču kombinācijai: ievērojams importa apjoma pieaugums no Krievijas (+ 73 %) un Brazīlijas (+ 26 %), importa apjoma samazinājums no abām pārējām attiecīgajām valstīm (Ukrainas un Irānas) un status quo attiecīgā ražojuma importā no Serbijas.

(16)

Tādējādi importa par dempinga cenām apjoma pieaugums no piecām attiecīgajām valstīm ir pilnībā attiecināms uz ievērojamu importa apjoma pieaugumu tikai no Krievijas un Brazīlijas. Šādos ārkārtas apstākļos Komisija neredzēja iemeslu reģistrēt importu arī no pārējām trim valstīm. Pat ja Komisija pamatizmeklēšanā būtu veikusi kaitējuma kumulatīvo novērtējumu visām piecām valstīm saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu, maksājumu noteikšana ar atpakaļejošu spēku importam no valstīm, kuru eksporta apjoms pēc lietas ierosināšanas nav mainījies vai pat ir samazinājies, šķiet, būtu nesamērīga. Tādējādi Komisija secināja, ka šāda importa reģistrācija arī nav nepieciešama.

3.3. Citi apstākļi

(17)

Sūdzības iesniedzējs 2016. gada 23. maija sūdzībā bija iekļāvis pirmšķietamus pierādījumus par importa pārdošanas cenu lejupvērsto tendenci attiecīgajām valstīm. Vidējās pārdošanas cenas uz Savienību 2011.–2015. gadā samazinājās, kā rezultātā minētās cenas bija par vismaz 30 % zemākas par Savienības tērauda ražotāju vidējām pārdošanas cenām. Kopumā un ņemot vērā sūdzībā norādīto iespējamo dempinga starpību apmēru, šajā izmeklēšanas posmā tas pietiekami pierāda, ka attiecīgo valstu eksportētāji īsteno dempingu. Tomēr 2016. gada 11. oktobra reģistrācijas pieprasījumā sūdzības iesniedzējs nebija iekļāvis atjauninātu informāciju par importa cenām pēc pašreizējās izmeklēšanas sākšanas.

(18)

Komisija uzskatīja, ka cenu dinamika pēc šīs lietas ierosināšanas ir vēl viens būtisks apstāklis attiecībā uz reģistrācijas pieprasījumu. Tādēļ tā analizēja importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem. Tā konstatēja, ka pēc pašreizējās izmeklēšanas sākšanas attiecīgo valstu importa cenas zināmā mērā palielinājās.

(19)

Izvērtējot importa no Krievijas un Brazīlijas cenu augšupvērsto tendenci, Komisija konstatēja, ka šo cenu absolūtais līmenis joprojām ir ļoti zems. Jo īpaši tas bija zemāks par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām 2015. gada beigās, kā paralēlajā HRF lietā par Ķīnu (8) konstatējusi Komisija. Šajos apstākļos Komisija secināja, ka ir pamatoti reģistrēt importu no šīm abām valstīm.

3.4. Secinājumi

(20)

Tiek secināts, ka importa par dempinga cenām apjoma pieaugums no piecām attiecīgajām valstīm ir pilnībā attiecināms uz ievērojamu importa apjoma pieaugumu no Krievijas un Brazīlijas. Ņemot vērā laika aspektu, Krievijas un Brazīlijas importa līmeņa ievērojamais pieaugums visticamāk nopietni apdraudētu jebkādu galīgo maksājumu korektīvo ietekmi, ja vien šādus maksājumus nepiemērotu ar atpakaļejošu spēku.

4. PROCEDŪRA

(21)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka ir sniegti pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu uz attiecīgā ražojuma importu no Krievijas un Brazīlijas attiecinātu reģistrāciju.

(22)	Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

5. REĢISTRĀCIJA

(23)

Atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam būtu jānosaka, ka uz attiecīgā ražojuma importu no Krievijas un Brazīlijas būtu jāattiecina reģistrācija, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi, šos maksājumus par reģistrēto importu no Krievijas un Brazīlijas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu varētu iekasēt ar atpakaļejošu spēku, ja izpildīti vajadzīgie nosacījumi.

(24)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā aplēsa vidējo dempinga starpību 20–40 % apmērā Krievijai un 40–70 % apmērā Brazīlijai. Attiecībā uz attiecīgo ražojumu tas arī aplēsa vidējo mērķa cenu samazinājuma starpību 20–50 % apmērā Krievijai un Brazīlijai. Nākotnes iespējamo saistību aplēstā summa Krievijai un Brazīlijai ir noteikta vidējās dempinga starpības līmenī, kas aplēsts, pamatojoties uz sūdzību, t. i., 20–50 % ad valorem no attiecīgā ražojuma CIF importa vērtības.

6. PERSONAS DATU APSTRĀDE

(25)	Šajā reģistrācijā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (9),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo muitas dienestiem tiek uzdots saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 14. panta 5. punktu attiecīgi rīkoties, lai reģistrētu Savienībā importētos Brazīlijas un Krievijas izcelsmes plakanus dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumus, arī ruļļos (ieskaitot sagarumotos velmējumus un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādātus, neplaķētus, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma.

Attiecīgais ražojums neietver:

—	ražojumus no nerūsējošā tērauda un elektrotehniskā silīcijtērauda ar orientētu graudu,

—	ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir biezāki par 10 mm un 600 mm plati vai platāki,

—	ruļļos netītus ražojumus bez reljefa raksta, kuri ir 4,75 mm biezi vai biezāki, bet kuru biezums nepārsniedz 10 mm, un 2 050 mm plati vai platāki.

2. Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 10, 7208 52 99, 7208 53 10, 7208 53 90, 7208 54 00, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00, ex 7225 19 10, 7225 30 10, 7225 30 30, 7225 30 90, ex 7225 40 12, ex 7225 40 15, ex 7225 40 60, 7225 40 90, ex 7226 19 10, ex 7226 20 00, 7226 91 20, 7226 91 91 un 7226 91 99 (TARIC kodi: 7225191090, 7225401295, 7225401595, 7225406090, 7226191090, 7226200095).

3. Reģistrāciju beidz deviņus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

4. Visas ieinteresētās personas ir aicinātas 20 dienu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas rakstiski paziņot savu viedokli, sniegt pierādījumus, kas to pamato, vai pieprasīt uzklausīšanu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas, Serbijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV C 246, 7.7.2016., 7. lpp.).

(3) Mobarakeh Steel Company 2016. gada 9. novembra nostāja.

(4) MMK Group un Severstal Group 2016. gada 10. novembra nostāja.

(5) Zelezara Smederevo d.o.o. 2016. gada 28. oktobra nostāja.

(6) Metinvest Group 2016. gada 5. decembra nostāja.

(7) Paziņojuma par procedūras sākšanu 3. sadaļa (skatīt 2. zemsvītras piezīmi).

(8) Komisijas 2016. gada 6. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2016/1778, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 272, 7.10.2016., 33. lpp.) (tabula 104. apsvērumā).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

6.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/6

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/6

(2017. gada 5. janvāris)

attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (1), un jo īpaši tās 47. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) Eiropas stratēģiskā izvēršanas plāna mērķis ir nodrošināt, ka ritekļiem, kas minēti Komisijas Regulas (ES) 2016/919 (2) pielikuma 1.1. punktā un kas aprīkoti ar ERTMS, pakāpeniski kļūtu pieejamas aizvien vairāk dzelzceļa līnijas, ostas, termināļi un šķirotavas, neizmantojot B klases sistēmu papildus ERTMS. ERTMS Eiropas stratēģiskais izvēršanas plāns, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2012/88/ES (3), būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā ERTMS ieviešanas sasniegumus dalībvalstīs un lai to saskaņotu ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 39. panta 2. punkta prasībām un ar pamattīkla koridoru definīciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1316/2013 (4) 2. panta 14. punktu. Šim plānam kopā ar valsts īstenošanas plānu, kā minēts Regulas (ES) 2016/919 pielikuma 7.4.4. punktā, ritekļu īpašniekiem būtu jānodrošina pietiekama skaidrība, lai varētu veikt pienācīgu uzņēmējdarbības plānošanu.

(2)

Pamattīkla koridoru izvēršanas plānā būtu jāiekļauj stacijas, dzelzceļa mezgli, piekļuve galvenajām jūras ostām un iekšējo ūdensceļu ostām, lidostām, dzelzceļa/autoceļu termināļiem un Regulas (ES) Nr. 1315/2013 11. pantā minētajiem infrastruktūras komponentiem, jo tie ir būtiski, lai panāktu savstarpēju izmantojamību Eiropas dzelzceļa tīklā.

(3)	Pilnīga atbilstība Regulai (ES) 2016/919 ir ERTMS izvēršanas būtisks priekšnoteikums. Dalībvalstis vēl nav sasniegušas šo mērķi, jo īpaši tāpēc, ka tās ir īstenojušas valsts vai konkrēta projekta risinājumus.

(4)	Lai izvērstu jaunas lauka ERTMS, dalībvalstīm būtu jāizmanto jaunākais specifikāciju kopums, kas minēts Regulas (ES) 2016/919 A pielikumā, kas labo iepriekšējās versijas kļūdas un pārpratumus, sniedz vienkāršākus tehniskos risinājumus un nodrošina saderību ar 3. bāzlīnijas borta iekārtām.

(5)

Lauka iekārtu īstenošanas noteikumi papildina borta iekārtu īstenošanas noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2016/919. Tādēļ ir nepieciešams pielāgot ERTMS Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām, kas noteiktas minētajā regulā.

(6)

ERTMS izvēršana pārrobežu posmos var būt tehniski grūta, un tādēļ Savienībai, dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem tur būtu jāiesaistās pirmām kārtām. Dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010 (5) izpratnē varētu būt ļoti liela nozīme ERTMS izvēršanai pārrobežu posmos, jo īpaši īstenojot koordinētus risinājumus.

(7)

Izvēršanas saskaņošana pārrobežu posmos ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu uzņēmējdarbības svarīgs elements, tāpēc attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem būtu jāparaksta nolīgums, kas nodrošina izvēršanas datumu un tehnisko risinājumu koordināciju. Domstarpību gadījumā Komisija var sniegt atbalstu, lai rastu risinājumus.

(8)	Lai sekotu ERTMS izvēršanas progresam pamattīkla koridoros, dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par savu posmu savlaicīgu īstenošanu, izmantojot TENtec sistēmu un Eiropas infrastruktūras reģistru. Attiecīgo datumu atlikšanu var atļaut pēc dalībvalsts lūguma un tikai izņēmuma gadījumos.

(9)

Regulas (ES) Nr. 1316/2013 pārskatīšana varētu ietekmēt pamattīkla koridoru pielāgošanu. Šī regula būtu attiecīgi jāpārskata. Šajā regulā noteikti īstenošanas datumi tajos koridora posmos, kuros ERTMS var tikt nodota ekspluatācijā vēlākais līdz 2023. gadam. Visi datumi pēc 2023. gada tiks pārskatīti līdz 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz Regulā (ES) Nr. 1315/2013 noteikto laika perspektīvu ar mērķi izstrādāt reālistisku īstenošanas grafiku un apzināt iespējas veikt īstenošanu ātrāk.

(10)

No dienas, kad sāk piemērot šo regulu, kas ir īstenošanas akts Regulas (ES) 2016/919 13. panta nozīmē, vairs nepiemēro Lēmuma 2012/88/ES III pielikuma 7.3.1., 7.3.2., 7.3.2.1., 7.3.2.2., 7.3.2.4., 7.3.2.5., 7.3.2.6., 7.3.4. un 7.3.5. punktu. Tomēr 7.3.2.3. punktam nebūtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā, jo tas nav tās juridiskā pamata darbības jomā. Tādēļ Lēmuma 2012/88/ES III pielikuma 7.3.2.3. punktu būtu jāturpina piemērot līdz brīdim, kad pieņems citu īstenošanas aktu.

(11)

Ja attiecībā uz ātrgaitas līnijām, kas atrodas pamattīkla koridoros, uz kuriem attiecas šī regula, kāds no Lēmuma 2012/88/ES III pielikuma 7.3.2.3. punktā paredzētajiem nosacījumiem tiek izpildīts pirms datuma, kas attiecībā uz to pašu dzelzceļa līnijas posmu noteikts I pielikumā, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem minētajā posmā būtu jāuzstāda ERTMS lauka iekārtas saskaņā ar minēto noteikumu.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 52. pantā minētās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu nosaka Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izvēršanas grafiku pamattīkla koridoros, kā izklāstīts I pielikumā.

2. Šī regula neattiecas uz ERTMS borta iekārtu ieviešanu, kas noteikta Lēmuma 2012/88/ES III pielikuma 7.3.3. punktā.

2. pants

Ar ETCS saistītie īstenošanas noteikumi attiecībā uz lauka iekārtām

1. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji aprīko pamattīkla koridorus ar ERTMS un minētajos koridoros nodod ERTMS ekspluatācijā vēlākais līdz datumiem, kas noteikti šīs regulas I pielikumā, tostarp dzelzceļa stacijās un mezglos. Dzelzceļa savienojumu ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā uzskaitītajiem elementiem un Regulas (ES) Nr. 1315/2013 11. pantā minētajiem infrastruktūras komponentiem, kas atrodas pamattīkla koridorā, aprīko un nodod ekspluatācijā datumā, kas noteikts attiecīgajam pamattīkla koridora posmam.

Izvēršana notiek atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1315/2013 1. panta 4. punktam, 7. panta 2. punkta c) apakšpunktam un 39. panta 3. punktam.

2. Pamattīkla koridoru uzskata par aprīkotu ar ERTMS, kad ERTMS ir atļauts nodot ekspluatācijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK (6) 15. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 (7) 18. pantu, nodrošinot pasažieru un kravas pārvadājumu satiksmi abos virzienos, jo īpaši būvdarbu vai traucējumu gadījumā, un, ciktāl tas vajadzīgs tikai ar ERTMS aprīkotu ritekļu ekspluatācijai – atzarojumos.

3. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, savstarpēji sadarbojoties, tiecas pārrobežu posmus aprīkot ar ERTMS un nodot to ekspluatācijā vienlaikus tehniski saskaņotā veidā. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji pēc apspriešanās ar ietekmētajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem paraksta nolīgumu par tehniskajiem un ekspluatācijas aspektiem, kas saistīti ar izvēršanu katrā no šiem pārrobežu posmiem. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji noslēdz šādu nolīgumu ne vēlāk kā vienu gadu pirms agrākā no izvēršanas datumiem, kas noteikti attiecīgajam pārrobežu posmam. Šajā nolīgumā paredz pārejas noteikumus, lai ņemtu vērā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pārrobežu darbības vajadzības. Domstarpību gadījumā attiecīgās dalībvalstis uzsāk aktīvu dialogu kopīgu saskaņotu risinājumu rašanai. Tās var lūgt Komisijas palīdzību. Par šiem nolīgumiem dalībvalstis paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc noslēgšanas.

4. Pabeigšanas datumi, kas noteikti nolīgumos par projektiem, kurus līdzfinansē Savienība, un kas ir pirms I pielikumā noteiktajiem datumiem, prevalē pār minētajiem datumiem.

5. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu saglabāt esošās B klases sistēmas, kas definētas Regulas (ES) 2016/919 pielikuma 2.2. punktā. Tomēr līdz I pielikumā noteiktajiem datumiem Regulas (ES) 2016/919 pielikuma 1.1. punktā minētajiem ritekļiem, kas aprīkoti ar ERTMS versiju, kura ir saderīga ar lauka iekārtām, dod piekļuvi minētajām līnijām un Regulas (ES) Nr. 1315/2013 11. pantā minētajiem infrastruktūras komponentiem, neprasot, lai tie būtu aprīkoti ar B klases sistēmu.

3. pants

Paziņojumi

1. Tiklīdz ERTMS ir nodota ekspluatācijā pamattīkla koridora posmā, viena mēneša laikā attiecīgā dalībvalsts šo faktu paziņo Komisijai, izmantojot sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 49. panta 1. punktu un Komisijas Īstenošanas lēmuma 2014/880/ES (8) 5. panta 1. punktu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādu kavēšanos, nododot ERTMS ekspluatācijā konkrētajā aprīkojamajā pamattīkla koridora posmā. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji attiecīgi informē dalībvalstis par šādu kavēšanos.

3. Paziņojot par 2. punktā minēto kavēšanos, attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai dokumentāciju, kurā ietverts projekta tehniskais apraksts un noteikts jauns datums ERTMS nodošanai ekspluatācijā. Dokumentācijā norāda kavēšanās iemeslus un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja veiktos korektīvos pasākumus.

4. Ja kavēšanos izraisa ārkārtas apstākļi, Komisija var piekrist pagarināt attiecīgo termiņu ne vairāk kā par trim gadiem. Ja pagarinājums ir piešķirts, viena mēneša laikā pēc minētā pagarinājuma piešķiršanas dalībvalsts veic vajadzīgos Regulas (ES) 2016/919 pielikuma 7.4.4. punktā minētā valsts īstenošanas plāna grozījumus.

Ārkārtas apstākļi, kas minēti pirmajā daļā, ir apstākļi, kas izriet no plānošanas posma un ir saistīti ar īpašiem ģeoloģiskiem konstatējumiem, vides vai sugu aizsardzību, arheoloģiskiem izrakumiem, atļauju izsniegšanas procedūrām, ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES (9), vai apstākļi, kas izriet no būvniecības un atļauju piešķiršanas posma un nav atkarīgi no projekta iniciatora, un neietilpst parasto risku kategorijā, kam šāda veida projektos būtu jāpievērš uzmanība projektu vadības līmenī.

5. Ja Regulā (ES) 2016/919 noteiktās ERTMS specifikācijas ar tiesību aktu tiek mainītas nesaderīgā veidā, dalībvalstis bez liekas kavēšanās, bet ne vēlāk kā Direktīvas (ES) 2016/797 51. pantā minētās komitejas oficiālā atzinuma sniegšanas brīdī, sniedz Komisijai informāciju par ietekmes analīzi, kas veikta, lai analizētu grozītā tiesību akta ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts tīklu un ERTMS plānošanu. Ja ir iespējams pierādīt, ka izmaiņas izmaksu vai termiņu ziņā tieši ietekmē konkrētus īstenojumus, I pielikumu attiecīgi pielāgo.

4. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un sadarbībā ar Eiropas ERTMS koordinatoru, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 45. pantā, pārskata datumus pēc 2024. gada 1. janvāra, kas noteikti šīs regulas I pielikumā.

5. pants

Atsauces

Atsauces uz Lēmuma 2012/88/ES III pielikumu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar II pielikumā pievienoto atbilstības tabulu.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2017. gada 26. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.

(2) Komisijas 2016. gada 27. maija Regula (ES) 2016/919 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā (OV L 158, 15.6.2016., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2012. gada 25. janvāra Lēmums 2012/88/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām (OV L 51, 23.2.2012., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).

(8) Komisijas 2014. gada 26. novembra Īstenošanas lēmums 2014/880/ES par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām un par Īstenošanas lēmuma 2011/633/ES atcelšanu (OV L 356, 12.12.2014., 489. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Lēmums 2012/88/ES	Šī regula
III pielikuma 7.3.1. punkts	1. pants
III pielikuma 7.3.2. punkts	1. un 2. pants
III pielikuma 7.3.2.1. punkts	2. panta 1. punkts
III pielikuma 7.3.2.2. punkts	2. panta 1. punkts
III pielikuma 7.3.2.4. punkts	—
III pielikuma 7.3.2.5. punkts	3. panta 1. punkts
III pielikuma 7.3.2.6. punkts	3. panta 2., 3. un 4. punkts
III pielikuma 7.3.4. punkts	I pielikums
III pielikuma 7.3.5. punkts	2. panta 1. punkts

6.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/29

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/7

(2017. gada 5. janvāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 5. janvāris

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	269,9
	MA	96,4
	SN	188,2
	TR	111,6
	ZZ	166,5
0707 00 05	MA	85,5
	TR	161,7
	ZZ	123,6
0709 91 00	EG	134,8
0709 91 00	ZZ	134,8
0709 93 10	MA	165,5
	TR	176,1
	ZZ	170,8
0805 10 20	EG	48,9
	MA	54,8
	TR	80,1
	ZZ	61,3
0805 20 10	IL	171,2
	MA	67,6
	ZZ	119,4
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	IL	164,1
	TR	97,5
	ZZ	130,8
0805 50 10	TR	81,6
0805 50 10	ZZ	81,6
0808 10 80	US	105,5
0808 10 80	ZZ	105,5
0808 30 90	TR	133,1
0808 30 90	ZZ	133,1

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

6.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/34

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/10

(2017. gada 5. janvāris),

ar ko groza Īstenošanas lēmumus 2013/328/ES un 2012/807/ES, ar kuriem izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu attiecībā uz dažu bentisko un pelaģisko sugu zvejniecībām Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 95. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/328/ES (2) ir izveidota īpaša kontroles un inspekcijas programma zvejniecībām, kuras izmanto mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā.

(2)

Lai samazinātu pašreizējos lielos neplānotas nozvejas apjomus un pakāpeniski izskaustu izmetumus, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (3) ir noteikts izkraušanas pienākums dažām pelaģiskajām un bentiskajām zvejniecībām. Izkraušanas pienākuma īstenošana precīzi noteikta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1395/2014 (4) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2440 (5). Izkraušanas pienākuma izpilde būtu jākontrolē un jāinspicē.

(3)

Lai attiecīgās dalībvalstis varētu efektīvi un rezultatīvi veikt kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbības, papildus jūrasmēles, jūras zeltplekstes un mencas zvejniecībām Ziemeļjūrā, uz kurām jau attiecas Īstenošanas lēmums 2013/328/ES un uz kurām būtu jāturpina attiecināt īpašo kontroles un inspekcijas programmu, šādā programmā būtu iekļaujamas arī Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1395/2014 un Deleģētajā regulā (ES) 2015/2440 minēto izmetumu plānu pielikumā noteiktās zvejniecības.

(4)	Pamatojoties uz tā riska novērtējuma rezultātiem, kuru dalībvalstis veikušas par katru zvejniecību, ko aptver izmetumu plāns, dalībvalstīm ir jāīsteno pašreizējās īpašās kontroles un inspekcijas programmas paredzētie vispārīgie inspicēšanas kritēriji.

(5)

Lai ņemtu vērā reģionālās īpatnības un vajadzību saskaņot kontroles un inspekcijas procedūras un palielināt to efektivitāti, pašreizējā īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver Savienības ūdeņus Ziemeļjūrā, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (ICES IIIa zona, t. i., arī Kategats un Skageraks, un ICES IV zona), kā arī Savienības ūdeņus ICES IIa rajonā.

(6)

Pašreizējā īpašā kontroles un inspekcijas programma aptver dažas bentiskās sugas un zvejniecības Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un dažas pelaģiskās zvejniecības Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā (ICES IIIa un IV zonā) un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā. Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/807/ES (6), kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1944 (7), ir izveidota īpaša kontroles un inspekcijas programma pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos un Ziemeļjūras ziemeļu daļā (ICES IVa zona). Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2012/807/ES darbības jomu ir lietderīgi saskaņot ar šā lēmuma darbības jomu.

(7)

Padomes Regulā (EK) Nr. 850/98 (8) un jo īpaši tās IIIa sadaļā ir noteikti izmetumu samazināšanas pasākumi. Īpašajai kontroles un inspekcijas programmai būtu jānodrošina atbilstība augstākas kategorijas zivju atlasīšanas aizliegumam, noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu un aizliegumam izlaist zivis no zvejas rīkiem.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas lēmumā 2013/328/ES

Īstenošanas lēmumu 2013/328/ES groza šādi:

1)	nosaukumu aizstāj ar šādu: “Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 25. jūnijs), ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu dažām bentiskajām un pelaģiskajām zvejniecībām Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā”;

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu izveido vienotu īpašu kontroles un inspekcijas programmu mencas, jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībām Savienības ūdeņos ICES IIIa un IV zonā un dažām makreles, siļķes, stavridu, putasu, argentīnu, brētliņas, tūbīšu un Esmarka mencas, un mencas, pikšas, merlanga, saidas, Norvēģijas omāra, jūrasmēles, jūras zeltplekstes, heka, ziemeļu garneles zvejniecībām Savienības ūdeņos ICES IIIa un IV zonā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (“attiecīgie apgabali”).”;

lēmuma 2. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Īpašo kontroles un inspekcijas programmu piemēro:

a)	Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1395/2014 (*1) pielikumā noteiktajām zvejniecībām;

b)	Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2440 (*2) pielikumā noteiktajām zvejniecībām;

c)	Regulas (EK) Nr. 1342/2008 un (EK) Nr. 676/2007 aptvertajiem krājumiem.

(*1) Komisijas 2014. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1395/2014, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām un rūpnieciskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā (OV L 370, 30.12.2014., 35. lpp.)."

(*2) Komisijas 2015. gada 22. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/2440, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (OV L 336, 23.12.2015., 42. lpp.).”;"

lēmuma 3. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Īpašā kontroles un inspekcijas programma nodrošina to saglabāšanas un kontroles pasākumu vienādu un efektīvu īstenošanu, kurus piemēro 2. panta 1.a punktā minētajām zvejniecībām un krājumiem.”;

panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	pienākums izkraut visas tādu sugu nozvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (3), un izmetumu samazināšanas pasākumi, kas noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (4) IIIa sadaļā.

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.)."

(*4) Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).”;"

lēmuma 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Katru zvejas kuģi, zvejas kuģu grupu, zvejas rīku kategoriju, operatoru un/vai ar zveju saistītu darbību attiecībā uz katru 2. panta 1.a punktā minēto zvejniecību un krājumu kontrolē un inspicē atbilstoši prioritātes līmenim, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu.”;

lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Ar riska novērtēšanu saistītās procedūras

1. Ar 1. pantā uzskaitītajiem krājumiem un apgabaliem saistīto risku attiecīgās dalībvalstis novērtē pēc metodikas, kas izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA).

2. Riska novērtēšanas metodika, kas minēta 1. punktā, paredz, ka attiecīgā dalībvalsts:

a)	pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot visu pieejamo un attiecīgo informāciju, ņem vērā to, cik liela ir neatbilstības varbūtība un kādas ir iespējamās sekas, ja tā tiktu pieļauta;

pamatojoties uz atgadīšanās biežumu (bieži, vidēji bieži, reti, nekad) un iespējamajām sekām (nopietnas, ievērojamas, pieņemamas, nebūtiskas), novērtē riska pakāpi katrā zvejniecībā un krājumā, apgabalā un gada laikā. Paredzamo risku atkarībā no tā pakāpes apzīmē kā “ļoti zemu”, “zemu”, “vidēju”, “augstu” vai “ļoti augstu”.

3. Attiecīgās dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina savu kuģu sarakstu, tajā norādot vismaz augsta un ļoti augsta riska kuģus. Atbilstošajās kopīgas resursu izmantošanas plānu kampaņās izmanto jaunāko sarakstu, kurā kuģi sagrupēti pa riska pakāpēm.

4. Ja tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kura nav attiecīga dalībvalsts, vai trešās valsts zvejas kuģis darbojas 1. pantā minētajā apgabalā vai apgabalos, tam piedēvē riska pakāpi saskaņā ar 2. punktu. Ja nav citas informācijas un ja kuģa karoga valsts iestādes saskaņā ar 9. pantu neiesniedz tāda riska novērtējuma rezultātus, kuru tās veikušas saskaņā ar 4. panta 2. punktu un šā panta 3. punktu un kura iznākumā kuģim piedēvējams cits riska līmenis, kuģi uzskata par ļoti augsta riska zvejas kuģi.”;

lēmuma 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Kopīgas resursu izmantošanas plāna ietvaros katra attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā nosūta EFCA saskaņā ar 5. panta 2. punktu veiktā riska novērtējuma rezultātus un jo īpaši sarakstu ar novērtētajām riska pakāpēm un atbilstošajiem inspicēšanas mērķiem.”;

lēmuma 8. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 I pielikumā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (*5) 9. panta 1. punktā noteiktos mērķa kritērijus, augsta un ļoti augsta riska zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem attiecībā uz 2. panta 1.a punkta c) apakšpunktā minētajiem krājumiem piemēro II pielikumā noteiktos mērķa kritērijus.

(*5) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).”;"

b)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Augsta un ļoti augsta riska zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem attiecībā uz 2. panta 1.a punkta a) un b) apakšpunktā minētajām zvejniecībām piemēro II pielikumā noteiktos mērķa kritērijus.”;

9)	lēmuma I pielikumu svītro;

10)	lēmuma II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikuma tekstu;

11)	lēmuma IV pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikuma tekstu.

2. pants

Grozījumi Īstenošanas lēmumā 2012/807/ES

Īstenošanas lēmumu 2012/807/ES groza šādi:

1)	nosaukumu aizstāj ar šādu: “Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 19. decembris), ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos”;

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu, kas piemērojama makreles, siļķes, stavridas, putasu, kaproīdu, anšovu, argentīnas, sardīnes un brētliņas krājumiem ES ūdeņos ICES V, VI, VII, VIII un IX apakšapgabalā un ES ūdeņos CECAF 34.1.11. zonā (turpmāk “rietumu ūdeņi”).”;

lēmuma 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	ziņošanas pienākumi, kas piemērojami zvejas darbībām rietumu ūdeņos, jo īpaši reģistrētās un paziņotās informācijas uzticamība;”;

lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Ar riska novērtēšanu saistītās procedūras

2. Riska novērtēšanas metodika, kas minēta 1. punktā, paredz, ka attiecīgā dalībvalsts:

a)	pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot visu pieejamo un attiecīgo informāciju, ņem vērā to, cik liela ir neatbilstības varbūtība un kādas ir iespējamās sekas, ja tā tiktu pieļauta;

lēmuma 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

3. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

Briselē, 2017. gada 5. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2) Komisijas 2013. gada 25. jūnija Īstenošanas lēmums 2013/328/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā (OV L 175, 27.6.2013., 61. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4) Komisijas 2014. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1395/2014, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām un rūpnieciskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā (OV L 370, 30.12.2014., 35. lpp.).

(5) Komisijas 2015. gada 22. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/2440, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (OV L 336, 23.12.2015., 42. lpp.).

(6) Komisijas 2012. gada 19. decembra Īstenošanas lēmums 2012/807/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos (OV L 350, 20.12.2012., 99. lpp.).

(7) Komisijas 2015. gada 28. oktobra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1944, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2012/807/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu pelaģiskajām zvejniecībām Ziemeļaustrumu Atlantijas rietumu ūdeņos (OV L 283, 29.10.2015., 13. lpp.).

(8) Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

BENTISKAJĀM SUGĀM NOTEIKTIE MĒRĶA KRITĒRIJI

1. Jūrā veiktu inspekciju (attiecīgā gadījumā arī novērošanas no gaisa) intensitāte

Ja konkrētajā zvejniecības ķēdes posmā ir svarīgi veikt inspekcijas jūrā un ja tās ir daļa no riska pārvaldības stratēģijas, tad jūrā veiktās inspekcijās attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri darbojas 2. panta 1.a punkta b) un c) apakšpunktā minētajās zvejniecībās un ar turpat minētajiem krājumiem, ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus (1):

Kritēriji gadā (*1)	Novērtētā riska pakāpe zvejas kuģiem saskaņā ar 5. panta 2. punktu
Kritēriji gadā (*1)	Augsta	Ļoti augsta
Zvejniecība	Jūrā inspicēti vismaz 2,5 % zvejas reisu, kurus veic augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā	Jūrā inspicēti vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic ļoti augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā

2. Uz sauszemes veiktu inspekciju intensitāte (tai skaitā uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas vietā)

Ja konkrētajā zvejniecības/tirdzniecības ķēdes posmā ir svarīgi veikt inspekcijas uz sauszemes un ja tās ir daļa no riska pārvaldības stratēģijas, tad uz sauszemes veiktās inspekcijās (tostarp uz dokumentiem balstītā kontrolē un inspekcijās ostās vai pirmās pārdošanas vietās) attiecībā uz zvejas kuģiem un citiem operatoriem, kuri darbojas 2. panta 1.a punkta b) un c) apakšpunktā minētajās zvejniecībās un ar turpat minētajiem krājumiem, ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus (2):

Kritēriji gadā (*2)	Riska pakāpe zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem (pirmajam pircējam)
Kritēriji gadā (*2)	Augsta	Ļoti augsta
Zvejniecība	Ostā inspicēti vismaz 10 % kopējo izkrāvumu no augsta riska zvejas kuģiem	Ostā inspicēti vismaz 15 % kopējo izkrāvumu no ļoti augsta riska zvejas kuģiem

Inspekcijas pēc izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī jo īpaši izmanto kā papildu kontrolpārbaudes mehānismu, lai pārliecinātos par tās informācijas ticamību, kas reģistrēta un paziņota saistībā ar nozveju un izkrāvumiem.

PELAĢISKAJĀM SUGĀM NOTEIKTIE MĒRĶA KRITĒRIJI

1. Jūrā veiktu inspekciju (attiecīgā gadījumā arī novērošanas no gaisa) intensitāte

Ja konkrētajā zvejniecības ķēdes posmā ir svarīgi veikt inspekcijas jūrā un ja tās ir daļa no riska pārvaldības stratēģijas, tad jūrā veiktās inspekcijās attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri 2. panta 1.a punkta a) apakšpunktā minētajās zvejniecībās darbojas siļķes, makreles, stavridu, putasu, Esmarka mencas, brētliņas, tūbīšu zvejā, ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus (3):

Kritēriji gadā (*3)	Novērtētā riska pakāpe zvejas kuģiem saskaņā ar 5. panta 2. punktu
Kritēriji gadā (*3)	Augsta	Ļoti augsta
Siļķe, makrele un stavridas	Jūrā inspicēti vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā	Jūrā inspicēti vismaz 7,5 % zvejas reisu, kurus veic ļoti augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā
Esmarka menca, brētliņa un tūbītes	Jūrā inspicēti vismaz 2,5 % zvejas reisu, kurus veic augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā	Jūrā inspicēti vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic ļoti augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā
Putasu	Jūrā inspicēti vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā	Jūrā inspicēti vismaz 7,5 % zvejas reisu, kurus veic ļoti augsta riska zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā

2. Uz sauszemes veiktu inspekciju intensitāte (tai skaitā uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas vietā)

Ja konkrētajā zvejniecības/tirdzniecības ķēdes posmā ir svarīgi veikt inspekcijas uz sauszemes un ja tās ir daļa no riska pārvaldības stratēģijas, tad uz sauszemes veiktās inspekcijās (tostarp uz dokumentiem balstītā kontrolē un inspekcijās ostās vai pirmās pārdošanas vietās) attiecībā uz zvejas kuģiem un citiem operatoriem, kuri 2. panta 1.a punkta a) apakšpunktā minētajās zvejniecībās darbojas siļķes, makreles, stavridu, putasu, Esmarka mencas, brētliņas, tūbīšu zvejā, ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus (4):

Kritēriji gadā (*4)	Riska pakāpe zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem (pirmajam pircējam)
Kritēriji gadā (*4)	Augsta	Ļoti augsta
Siļķe, makrele un stavridas	Ostā inspicēti vismaz 5 % kopējo izkrāvumu no augsta riska zvejas kuģiem	Ostā inspicēti vismaz 7,5 % kopējo izkrāvumu no ļoti augsta riska zvejas kuģiem
Esmarka menca, brētliņa un tūbītes	Ostā inspicēti vismaz 2,5 % kopējo izkrāvumu no augsta riska zvejas kuģiem	Ostā inspicēti vismaz 5 % kopējo izkrāvumu no ļoti augsta riska zvejas kuģiem
Putasu	Ostā inspicēti vismaz 5 % kopējo izkrāvumu no augsta riska zvejas kuģiem	Ostā inspicēti vismaz 7,5 % kopējo izkrāvumu no ļoti augsta riska zvejas kuģiem

(1) Kuģiem, kuri jūrā vienā zvejas reisā pavada mazāk nekā 24 stundas, saskaņā ar riska pārvaldības stratēģiju mērķa kritērijus var samazināt uz pusi.

(*1) Procentos izteikts augsta / ļoti augsta riska zvejas kuģu zvejas reisu skaits gadā attiecīgajā apgabalā.

(2) Kuģiem, kuri vienā izkraušanas reizē izkrauj mazāk nekā 10 tonnu, saskaņā ar riska pārvaldības stratēģiju mērķa kritērijus var samazināt uz pusi.

(*2) Procentos izteikti daudzumi, kurus gadā izkrāvuši augsta / ļoti augsta riska zvejas kuģi.

(3) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(*3) Procentos izteikts zvejas reisu skaits, ko gadā (zvejojot ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir tāds, kas ļauj iegūt attiecīgo mērķsugu) attiecīgajā apgabalā veikuši augsta / ļoti augsta riska zvejas kuģi

(4) Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(*4) Procentos izteikti daudzumi, kurus gadā izkrāvuši augsta / ļoti augsta riska zvejas kuģi.

II PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

IZVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA SATURS

I. Dati par kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbībām, ko [attiecīgā dalībvalsts] veikusi jūrā un uz sauszemes

1. tabula

Jūrā veikto inspekcijas darbību analīze

Patrulēšanas dienas		Inspekciju skaits (kopējais / ļoti augsta riska / augsta riska)	Apstiprinājušos smago pārkāpumu skaits (kopējais / ļoti augsta riska / augsta riska)	Smago pārkāpumu vidējais biežums (apstiprinājušies pārkāpumi / inspekcijas)	Smago pārkāpumu biežums zema un vidēja riska kuģiem (pārkāpumi/inspekcijas)	Smago pārkāpumu biežums augsta un ļoti augsta riska kuģiem (pārkāpumi/inspekcijas)
Paredzētas	Pieejamas
30 (*)	30	100/70/30	4/3/1	4:100 = 4 %	3:70 = 4,3 %	1:30 = 3,3 %

2. tabula

Uz sauszemes veikto inspekcijas darbību analīze

Inspekcijas cilvēkdienas uz sauszemes		Inspekciju skaits (kopējais / ļoti augsta riska / augsta riska)	Apstiprinājušos smago pārkāpumu skaits (kopējais / ļoti augsta riska / augsta riska)	Smago pārkāpumu vidējais biežums (apstiprinājušies pārkāpumi / inspekcijas)	Smago pārkāpumu biežums zema un vidēja riska kuģiem (pārkāpumi/inspekcijas)	Smago pārkāpumu biežums augsta un ļoti augsta riska kuģiem (pārkāpumi/inspekcijas)
Paredzētas	Pieejamas
200 (*1)	200	400/350/50	40/30/10	40:400 = 10 %	30:350 = 8,6 %	10:50 = 20 %

II. Mērķa kritēriju analīze labākas atbilstības pakāpes izteiksmē

Ja dalībvalsts piemēro alternatīvus mērķa kritērijus, kas minēti šā lēmuma 8. panta 3. punktā, paziņo šādu informāciju:

3. tabula

Labākas atbilstības pakāpes sasniegšana

Darbības apdraudējuma / riska / kuģu segmenta apraksts

Ļoti augsts risks / augsts risks / vidēji augsts risks / zems risks / ļoti zems risks

—	ar atbilstības pakāpi izteikts apdraudējuma/riska līmenis gada sākumā

—	atbilstības pakāpes uzlabojuma mērķvērtība

—	ar atbilstības pakāpi izteikts apdraudējuma/riska līmenis gada beigās

—	inspekciju skaits

—	konstatēto smago pārkāpumu skaits

—	retrospektīva analīze un paskaidrojums gadījumā, kad vēlamais atbilstības pakāpes uzlabojums nav noticis

III. Citu inspekcijas un kontroles darbību analīze: pārkraušana citā kuģī, novērošana no gaisa, imports/eksports, kā arī citas darbības, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes, kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un citu operatoru atbilstību noteikumiem

IV. Priekšlikumi kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību efektivitātes uzlabošanai (katrā attiecīgajā dalībvalstī)”

(*1) Aizpildītā rindiņa 1. un 2. tabulā ir tikai paraugs.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 3

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 6. janvāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/5 (2017. gada 5. janvāris), ar ko uz konkrētu Krievijas un Brazīlijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu attiecina reģistrāciju	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/6 (2017. gada 5. janvāris) attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu	6
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/7 (2017. gada 5. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	29
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/8 (2017. gada 5. janvāris) par sausā vājpiena minimālo pārdošanas cenu otrajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080	31
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/9 (2017. gada 4. janvāris), ar ko konkrētām laboratorijām Marokā un Taivānā atļauj veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzībai attiecībā uz suņiem, kaķiem un mājas seskiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 8803) ( 1 )	32
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/10 (2017. gada 5. janvāris), ar ko groza Īstenošanas lēmumus 2013/328/ES un 2012/807/ES, ar kuriem izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu attiecībā uz dažu bentisko un pelaģisko sugu zvejniecībām Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā	34
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2017/11 (2017. gada 5. janvāris), ar ko Eiropas Savienības vārdā apstiprina grozījumus protokolā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti	43


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.