20.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/1

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2016/2247

(2016. gada 3. novembris)

par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2016/35)

(pārstrādāta versija)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 26.2. pantu,

tā kā:

(1)	Lēmums ECB/2010/21 (1) būtiski grozīts vairākas reizes. Lēmumā jāveic turpmāki grozījumi un tāpēc tas skaidrības nolūkā jāpārstrādā.

(2)	Pamatnostādne ECB/2010/20 (2), uz kuru atsaucas Lēmums ECB/2010/21, pārstrādāta un atcelta ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) (3).

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

1.   Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 1. pantā definētajiem terminiem ir tāda pati nozīme šajā lēmumā.

2.   Citiem šajā lēmumā lietotajiem tehniskajiem terminiem ir tāda pati nozīme kā Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) II pielikumā lietotajiem.

2. pants

Piemērošanas joma

Šajā lēmumā izklāstītos noteikumus piemēro Eiropas Centrālās bankas (ECB) gada pārskatiem, ko veido bilance, posteņi, kas ierakstīti ECB ārpusbilances grāmatvedības dokumentos, peļņas un zaudējumu aprēķins un ECB gada pārskata piezīmes.

3. pants

Kvalitatīvās īpašības

Šajā lēmumā piemēro Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 3. pantā definētās kvalitatīvās īpašības.

4. pants

Grāmatvedības pamatpieņēmumi

Šajā lēmumā piemēro arī Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 4. pantā definētos grāmatvedības pamatpieņēmumus.

Atkāpjoties no Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 4. panta 3) apakšpunkta pirmā teikuma, notikumus pēc bilances slēgšanas ņem vērā tikai līdz dienai, kurā ECB Valde atļauj ECB gada pārskata iesniegšanu ECB Padomes apstiprināšanai.

5. pants

Skaidras naudas/norēķinu un saimnieciskā pieeja

Šim lēmumam piemēro Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 5. pantā izklāstītos noteikumus.

6. pants

Aktīvu un pasīvu atzīšana

Finanšu vai cita veida aktīvu/pasīvu ECB bilancē atzīst vienīgi saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 6. pantu.

II NODAĻA

BILANCES SASTĀDĪŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI

7. pants

Bilances sastādīšana

Bilances sastādīšana ir balstīta uz struktūru, kas izklāstīta I pielikumā.

8. pants

Uzkrājums valūtas kursa, procentu likmju un kredītriskiem un zelta cenas riskam

Ņemot vērā ECB veikto darbību raksturu, ECB Padome ECB bilancē var veidot uzkrājumu valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenas riskam. ECB Padome lemj par uzkrājuma apmēru un izmantojumu, balstoties uz pamatotām to risku aplēsēm, kuriem pakļauta ECB.

9. pants

Bilances novērtēšanas noteikumi

1.   Bilances novērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien I pielikumā nav noteikts citādi.

2.   Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru, kas netiek klasificēti, kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, un netirgojami vērtspapīri, un finanšu instrumentu (bilances un ārpusbilances) pārvērtēšanu veic gada beigās pēc vidējā tirgus kursa un cenām.

3.   Attiecībā uz zeltu nenorāda cenas atšķirību no cenas pēc valūtas pārvērtēšanas, bet uzrāda zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas likmes ceturkšņa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē vienu pēc otras, ietverot ārpus bilances un bilancē atspoguļotus darījumus. Šī panta nolūkiem speciālo aizņēmuma tiesību (special drawing rights; SDR) turējumus, t. sk. iezīmētus atsevišķus ārvalstu valūtas turējumus, kas ir SDR groza pamatā, uzskata par vienu turējumu. Vērtspapīrus pārvērtē kodu līmenī, t. i., pēc ISIN numura/veida, turklāt novērtēšanas vajadzībām nenodalot saistītos iespējas līgumus. Vērtspapīrus, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, vai vērtspapīrus, kas iekļauti posteņos “Pārējie finanšu aktīvi” vai “Dažādi”, uzskata par atsevišķiem turējumiem.

4.   Tirgojamus vērtspapīrus, ko tur monetārās politikas vajadzībām, uzskata par atsevišķiem turējumiem un, ņemot vērā monetārās politikas apsvērumus, vērtē pēc tirgus cenas vai amortizācijas cenas (attiecinot cenas samazinājumu).

5.   Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, uzskata par atsevišķiem turējumiem un vērtē pēc amortizētas cenas (attiecinot cenas samazinājumu). Tāpat rīkojas ar netirgojamiem vērtspapīriem. Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms termiņa iestāšanās var pārdot kādā no šādiem gadījumiem:

a)	pārdotais daudzums netiek uzskatīts par nozīmīgu salīdzinājumā ar līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru portfeļa kopējo apjomu;

b)	vērtspapīri tiek pārdoti mēnesī pirms to termiņa beigu datuma;

c)	ārkārtas gadījumos, piemēram, emitenta kredītspējas ievērojama pasliktināšanās.

10. pants

Reversie darījumi

Reversos darījumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 10. pantu.

11. pants

Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

Tirgojamus pašu kapitāla instrumentus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 11. pantu.

12. pants

Vērtspapīru procentu likmju riska ierobežošana ar atvasināto finanšu instrumentu palīdzību

Procentu likmju riska ierobežošanu uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 12. pantu.

13. pants

Sintētiskie instrumenti

Sintētiskos instrumentus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 13. pantu.

III NODAĻA

IENĀKUMU ATZĪŠANA

14. pants

Ienākumu atzīšana

1.   Ienākumu atzīšanai piemēro Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 15. panta 1., 2., 3., 5. un 7. punktu.

2.   Īpašu pārvērtēšanas kontu turējumus, kas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūtu”) 48.2. pantu rodas no to dalībvalstu centrālo banku iemaksām, kurām atcelts izņēmuma statuss, izmanto, lai kompensētu nerealizētos zaudējumus, ja tie pārsniedz iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus, kas reģistrēti attiecīgajā standarta pārvērtēšanas kontā, kā noteikts Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā, pirms tādus zaudējumus kompensē saskaņā ar ECBS Statūtu 33.2. pantu. Īpašo pārvērtēšanas kontu turējumus zeltam, valūtām un vērtspapīriem samazina proporcionāli gadījumā, ja tiek samazināts attiecīgo aktīvu turējums.

15. pants

Darījumu izmaksas

Šim lēmumam piemēro Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 16. pantu.

IV NODAĻA

GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRPUSBILANCES INSTRUMENTIEM

16. pants

Vispārīgi noteikumi

Šim lēmumam piemēro Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 17. pantu.

17. pants

Biržā netirgoti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi

Biržā netirgotus ārvalstu valūtas nākotnes darījumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 18. pantu.

18. pants

Valūtas mijmaiņas darījumi

Valūtas mijmaiņas darījumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 19. pantu.

19. pants

Biržā tirgoti nākotnes līgumi

Biržā tirgotus nākotnes līgumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 20. pantu.

20. pants

Procentu likmju mijmaiņas darījumi

Procentu likmju darījumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 21. pantu.

Nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, sekojošos gados amortizē saskaņā ar lineāro metodi. Nākotnes procentu likmes mijmaiņas līgumu gadījumā amortizācija sākas no darījuma novērtēšanas dienas.

21. pants

Biržā netirgoti procentu likmju nākotnes līgumi

Biržā netirgotus procentu likmju nākotnes līgumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 22. pantu.

22. pants

Vērtspapīru nākotnes darījumi

Vērtspapīru nākotnes darījumus uzskaita saskaņā ar A metodi Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 23. panta 1. punktā.

23. pants

Iespējas līgumi

Iespējas līgumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) 24. pantu.

V NODAĻA

PUBLICĒJAMĀ GADA BILANCE UN PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

24. pants

Formāti

1.   ECB publicētās gada bilances formāts ir tāds, kā norādīts II pielikumā.

2.   ECB publicētā peļņas un zaudējumu aprēķina formāts atbilst III pielikumam.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Noteikumu izstrāde, piemērošana un interpretācija

1.   Interpretējot šo lēmumu, ņem vērā sagatavošanas darbus, ar Savienības tiesību aktiem saskaņotos grāmatvedības principus un vispārēji pieņemtos grāmatvedības principus.

2.   Ja šajā lēmumā nav noteikta īpaša grāmatvedības procedūra un ja ECB Padome nav pieņēmusi pretēju lēmumu, ECB ievēro Eiropas Savienības pieņemtajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem atbilstošos novērtēšanas principus, ciktāl tie attiecas uz ECB darbībām un pārskatiem.

26. pants

Atcelšana

1.   Ar šo tiek atcelts Lēmums ECB/2010/21.

2.   Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās lasa saskaņā ar V pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2016. gada 31. decembrī.

---

(1)  Lēmums ECB/2010/21 (2010. gada 11. novembris) par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (OV L 35, 9.2.2011., 1. lpp.).

(2)  Pamatnostādne ECB/2010/20 (2010. gada 11. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (OV L 35, 9.2.2011., 31. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/2249 (2016. gada 3. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 37. lappusi).

---

---

---

---

---

---

20.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/26

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2016/2248

(2016. gada 3. novembris)

par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (ECB/2016/36)

(pārstrādāta versija)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 32. pantu,

tā kā:

(1)	Lēmums ECB/2010/23 (1) būtiski grozīts vairākas reizes (2). Tā kā tajā jāveic vēl citi grozījumi, tas skaidrības nolūkā jāpārstrādā.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 32.1. pantu monetārie ienākumi ir ienākumi, kas uzkrājas nacionālajās centrālajās bankās (NCB), īstenojot ECBS monetārās politikas funkciju. Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.2. pantu katras NCB monetārie ienākumi līdzinās tās gada ienākumiem, kas gūti no tās aktīviem, kas atbilst banknotēm apgrozībā un noguldījumu saistībām pret kredītiestādēm. Šos aktīvus NCB iezīmē saskaņā ar ECB Padomes pamatnostādnēm. NCB jāiezīmē aktīvi, ko, īstenojot monetārās politikas darbības, uzskata par aktīviem, kas atbilst banknotēm apgrozībā un noguldījumu saistībām pret kredītiestādēm. Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.4. pantu katras NCB monetāros ienākumus samazina par summu, kas vienāda ar procentiem, kuri uzkrāti, izmaksāti vai saņemti par saistību bāzē iekļautajām saistībām.

(3)	Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu NCB kopējos monetāros ienākumus to starpā sadala proporcionāli to apmaksātajām daļām Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitālā.

(4)	Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.6. un 32.7. pantu ECB Padome ir tiesīga pieņemt pamatnostādnes par to, kā ECB veic klīringu un norēķinus par atlikumiem, ko rada monetāro ienākumu sadale, un veikt visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu 32. pantu.

(5)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 974/98 (3) 10. pantu euro banknotes apgrozībā laiž ECB un NCB. Šīs regulas 15. pants nosaka. ka nacionālajās valūtas vienībās denominētās banknotes turpina izmantot kā likumīgu maksāšanas līdzekli atbilstīgi to teritoriālajiem ierobežojumiem un, ilgākais, sešus mēnešus pēc attiecīgā skaidras naudas maiņas perioda beigām. Tādējādi skaidras naudas maiņas gads uzskatāms par īpašu gadu, jo apgrozībā esošās nacionālajās valūtas vienībās denominētās banknotes joprojām var veidot ievērojamu apgrozībā esošo banknošu daļu.

(6)

Pamatnostādnes ECB/2006/9 (4) 15. panta 1. punkts nosaka, ka atbilstošiem darījuma partneriem priekšpiegādē piegādātās euro banknotes debetē pēc nominālvērtības šo darījuma partneru kontos viņu NCB saskaņā ar šādu “lineārā debeta modeli”: priekšpiegādē piegādāto euro banknošu kopējo summu trīs vienādos maksājumos debetē Eurosistēmas pirmās, ceturtās un piektās galvenās refinansēšanas operācijas norēķinu dienā pēc skaidras naudas maiņas dienas. Aprēķinot monetāros ienākumus skaidras naudas nomaiņas gadā, jāņem vērā šis “lineārā debeta modelis”.

(7)

Šis lēmums ir saistīts ar Lēmumu ECB/2010/29 (5), kas nosaka, ka euro banknotes emitē ECB un NCB. Lēmums ECB/2010/29 nosaka apgrozībā esošo euro banknošu sadali starp NCB proporcionāli to apmaksātajām daļām ECB kapitālā. Tāpat tajā 8 % no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības tiek iedalīti ECB. Euro banknošu sadale starp Eurosistēmas locekļiem rada Eurosistēmas iekšējos atlikumus. Šo Eurosistēmas iekšējo atlikumu atlīdzināšana attiecībā uz apgrozībā esošajām euro banknotēm tieši ietekmē katra Eurosistēmas dalībnieka ienākumus, tādēļ tā jāreglamentē saskaņā ar šo lēmumu. Ienākumi, ko ECB uzkrāj atbilstīgi tam, kā tiek atlīdzināti prasījumi, kas tai ir pret Eurosistēmas NCB attiecībā uz tās apgrozībā esošo euro banknošu daļu, principā jāsadala starp NCB saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/57 (6) proporcionāli to daļām kapitāla parakstīšanas atslēgā tajā pašā finanšu gadā, kurā tie uzkrājas.

(8)

Eurosistēmas iekšējo prasību un saistību neto atlikums attiecībā uz euro banknotēm apgrozībā jāatlīdzina, piemērojot objektīvu kritēriju, kas nosaka naudas vērtību. Šajā sakarā par atbilstošu uzskatāma galvenā refinansēšanas operāciju likme, kuru Eurosistēma izmanto savās galveno refinansēšanas operāciju izsolēs.

(9)

Aprēķinot NCB monetāros ienākumus saskaņā ar ECBS Statūtu 32.2. pantu, saistību bāzē jāietver Eurosistēmas iekšējo saistību neto summa attiecībā uz euro banknotēm apgrozībā, jo šādas saistības ir līdzvērtīgas apgrozībā esošām banknotēm. Tādējādi, veicot procentu norēķinus par Eurosistēmas iekšējiem atlikumiem attiecībā uz euro banknotēm apgrozībā, ievērojama Eurosistēmas monetāro ienākumu summa tiks sadalīta starp NCB proporcionāli to apmaksātajām daļām ECB kapitālā. Šie Eurosistēmas iekšējie atlikumi jākoriģē, lai nodrošinātu NCB bilanču un peļņas un zaudējumu aprēķinu pakāpenisku pielāgošanu. Korekciju pamatā jābūt katras NCB apgrozībā esošo banknošu vērtībai laikā pirms euro banknošu ieviešanas. Šīs korekcijas saskaņā ar noteiktu formulu jāpiemēro katru gadu ne ilgāk kā piecus gadus pēc tam.

(10)	Korekcijas Eurosistēmas iekšējos atlikumos attiecībā uz euro banknotēm apgrozībā ir aprēķinātas, lai kompensētu jebkuras būtiskas izmaiņas NCB ienākumu pozīcijās sakarā ar euro banknošu ieviešanu un monetāro ienākumu sadali turpmāk.

(11)	ECBS Statūtu 32. pantā noteiktie vispārīgie noteikumi attiecas arī uz ienākumiem, ko gūst no tādu euro banknošu norakstīšanas, kas izņemtas no apgrozības.

(12)

ECBS Statūtu 32.5. pants nosaka, ka NCB kopējos monetāros ienākumus sadala NCB proporcionāli to apmaksātajām ECB kapitāla daļām. Saskaņā ar ECBS Statūtu 32.7. pantu ECB Padome ir kompetenta veikt visus citus pasākumus, kas vajadzīgi 32. panta piemērošanai. Tas ietver kompetenci ņemt vērā citus faktorus, lemjot par ienākuma sadali, ko gūst no tādu euro banknošu norakstīšanas, kas izņemtas no apgrozības. Šajā sakarā vienlīdzīgas attieksmes un taisnīguma principi prasa ņemt vērā laika posmu, kurā tika emitētas no apgrozības izņemtās euro banknotes. Šo specifisko ienākumu sadales atslēgai tādēļ jāatspoguļo gan attiecīgā daļa ECB kapitālā, gan emisijas fāzes ilgums.

(13)	Euro banknošu izņemšana no apgrozības jāregulē atsevišķos lēmumos, ko pieņem saskaņā ar Lēmuma ECB/2003/4 (7) 5. pantu.

(14)

Uzskata, ka iegādes saskaņā ar Lēmumu ECB/2009/16 (8), Lēmumu ECB/2011/17 (9) un Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2015/774 (ECB/2015/10) (10), kuri attiecas uz parāda instrumentu, ko emitējušas centrālās, reģionālās un vietējās valdības un atzītas aģentūras, un aizstājēju parāda instrumentu, ko emitējušas publiskas nefinanšu sabiedrības, iegādēm, rada ienākumus atbilstoši atsauces likmei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a)	“NCB” ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, nacionālā centrālā banka;

b)

“kredītiestāde” ir: a) kredītiestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (11) 4. panta 1. punkta izpratnē, ko uzrauga kompetentā iestāde; vai b) cita kredītiestāde Līguma 123. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetentās iestādes veiktajai uzraudzībai;

c)	“saistību bāze” ir atbilstošo saistību summa katras NCB bilancē, kas noteikta saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu;

d)	“skaidras naudas maiņas diena” ir diena, kurā euro banknotes un monētas kļūst par likumīgu maksāšanas līdzekli dalībvalstī, kuras valūta ir euro;

e)	“skaidras naudas maiņas gads” ir 12 mēnešus ilgs periods, kas sākas skaidras naudas maiņas dienā;

f)	“Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā” ir prasības un saistības, kas radušās starp NCB un ECB un starp kādu no NCB un pārējām NCB, piemērojot Lēmuma ECB/2010/29 4. pantu;

g)	“parakstītā kapitāla atslēga” ir NCB daļas (izteiktas kā procentuālās daļas) ECB parakstītajā kapitālā, kuras iegūst, NCB piemērojot ECBS Statūtu 29.1. pantā minētās atslēgas svērumus, un kuras piemēro attiecīgajā finanšu gadā;

h)	“no apgrozības izņemtās euro banknotes” ir euro banknošu veids vai sērija, kas ar ECB Padomes lēmumu izņemta no apgrozības saskaņā ar Lēmuma ECB/2003/4 5. pantu;

i)	“emisijas fāze” attiecībā uz euro banknošu veidu vai sēriju ir laika posms, kas sākas dienā, kurā saistību bāzē tiek iegrāmatota šā veida vai sērijas euro banknošu pirmā emisija, un beidzas dienā, kurā saistību bāzē tiek iegrāmatota šā veida vai sērijas euro banknošu pēdējā emisija;

j)

“atsauces likme” ir pēdējā pieejamā robežlikme, kas izmantota Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (12) 6. pantu. Ja vienā un tajā pašā dienā norēķinam tiek veikta vairāk nekā viena galvenā refinansēšanas operācija, tad izmanto vienkāršu paralēli veikto operāciju robežlikmju vidējo rādītāju;

k)	“iezīmējamie aktīvi” ir aktīvi, ko tur proporcionāli saistību bāzei katras NCB bilancē, kas noteikta saskaņā ar šā lēmuma II pielikumu;

l)	“atsauces periods” ir 24 mēnešus ilgs periods, kas sākas 30 mēnešus pirms skaidras naudas maiņas dienas;

m)	“valūtas dienas atsauces kurss” ir valūtas dienas atsauces kurss, kura pamatā ir parastās ikdienas saskaņošanas procedūras starp Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošajām un ārpus tās esošajām centrālajām bankām, kas parasti notiek 14.15 pēc Viduseiropas laika (13);

n)	“norakstīšana” ir no apgrozības izņemto euro banknošu dzēšana no bilances posteņa “banknotes apgrozībā”;

o)	“emisijas atslēga” ir parakstītā kapitāla vidējā atslēga no apgrozības izņemto euro banknošu veida vai sērijas emisijas fāzē;

p)	“saskaņotā bilance” ir saskaņotā bilance, kas noteikta Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2016/2249 (ECB/2016/34) (14) VIII pielikumā.

2. pants

Eurosistēmas iekšējie atlikumi attiecībā uz euro banknotēm apgrozībā

1.   Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, aprēķina reizi mēnesī un uzrāda ECB un NCB grāmatvedībā mēneša pirmajā darbdienā ar valutēšanas dienu iepriekšējā mēneša pēdējā darbdienā.

Ja dalībvalsts ievieš euro, tad pirmajā daļā noteiktos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar apgrozībā esošajām euro banknotēm, iegrāmato ECB un NCB uzskaitē ar valutēšanas dienu skaidras naudas maiņas dienā.

Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, periodā no 1. līdz 31. janvārim pirmajā gadā, sākot no kura saskaņā ar ECBS Statūtu 29.3. pantu katru piekto gadu piemēro korekciju, aprēķina, balstoties uz koriģēto parakstītā kapitāla atslēgu, ko piemēro atlikumam no kopējām euro banknotēm apgrozībā iepriekšējā gada 31. decembrī.

2.   Eurosistēmas iekšējos atlikumus par euro banknotēm apgrozībā, t. sk. tos, kas rodas šā lēmuma 4. panta piemērošanas rezultātā, apmaksā pēc atsauces likmes.

3.   Šā panta 2. punktā minēto samaksu veic ar TARGET2 maksājumiem reizi ceturksnī.

3. pants

Monetāro ienākumu noteikšanas metode

1.   Katras NCB monetāro ienākumu summu nosaka, novērtējot faktiskos ienākumus, kas radušies no iezīmējamiem aktīviem, kuri uzrādīti tās grāmatvedības dokumentos. Izņēmuma kārtībā:

a)	uzskatāms, ka zelts nerada ienākumus;

b)

uzskatāms, ka ienākumus atbilstoši atsauces likmei rada: i) vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas vajadzībām saskaņā ar Lēmumu ECB/2009/16; ii) vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas vajadzībām saskaņā ar Lēmumu ECB/2011/17; iii) parāda instrumenti, ko emitējušas centrālās, reģionālās un vietējās valdības un atzītas aģentūras, un aizstājēji parāda instrumenti, ko emitējušas publiskas nefinanšu sabiedrības un kas tiek turēti monetārās politikas vajadzībām saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/774 (ECB/2015/10).

2.   Ja NCB iezīmējamo aktīvu vērtība pārsniedz vai nesasniedz NCB saistību bāzes vērtību, starpību kompensē, starpības summai piemērojot atsauces likmi.

4. pants

Eurosistēmas iekšējo atlikumu korekcijas

1.   Monetāro ienākumu aprēķina nolūkā katras NCB Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar banknotēm apgrozībā, koriģē ar kompensācijas summu, kas noteikta pēc šādas formulas:

C = (K – A) × S

kur:

C	ir kompensācijas summa,
K	ir tas katras NCB euro apjoms, ko iegūst, piemērojot parakstītā kapitāla atslēgu vidējai apgrozībā esošo banknošu vērtībai atsauces periodā, euro ieviesušo dalībvalstu nacionālajā valūtā denominētās apgrozībā esošās banknotes pārrēķinot euro atbilstoši valūtas ikdienas atsauces kursam atsauces periodā,
A	ir katras NCB atsauces periodā apgrozībā esošo banknošu vidējā vērtība euro izteiksmē, kas atsauces perioda laikā tiek pārrēķināta euro atbilstoši valūtas ikdienas atsauces kursam,
S	ir šāds koeficients katram finanšu gadam, sākot ar skaidras naudas maiņas dienu: Finanšu gads Koeficients Skaidras naudas maiņas gads 1 Skaidras naudas maiņas gads plus 1 gads 0,8606735 Skaidras naudas maiņas gads plus 2 gadi 0,7013472 Skaidras naudas maiņas gads plus 3 gadi 0,5334835 Skaidras naudas maiņas gads plus 4 gadi 0,3598237 Skaidras naudas maiņas gads plus 5 gadi 0,1817225

2.   NCB kompensācijas summu kopsumma ir vienāda ar nulli.

3.   Kompensācijas summas aprēķina ik reizi, kad kāda dalībvalsts ievieš euro vai ja mainās ECB parakstītā kapitāla atslēga.

4.   NCB pievienojoties Eurosistēmai, tās kompensācijas summu sadala pārējām NCB proporcionāli pārējo NCB attiecīgajām daļām parakstītā kapitāla atslēgā ar (+/–) pretēju zīmi, papildinot kompensācijas summas, kas jau attiecas uz pārējām NCB.

5.   Kompensācijas summas un grāmatvedības ierakstus šo kompensācijas summu līdzsvarošanai uzrāda atsevišķos Eurosistēmas kontos katras NCB grāmatvedībā ar novērtēšanas dienu skaidras naudas maiņas dienā un tādu pašu novērtēšanas dienu katru turpmāko gadu korekcijas periodā. Grāmatvedības ierakstus kompensācijas summu līdzsvarošanai neatlīdzina.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, īpašu notikumu gadījumā saistībā ar banknošu apgrozības modeļu izmaiņām, kā aprakstīts šā lēmuma III pielikumā, katras NCB Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kas saistīti ar euro banknotēm apgrozībā, koriģē saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

7.   Šajā pantā noteiktās Eurosistēmas iekšējo atlikumu korekcijas vairs nepiemēro, sākot ar pirmo dienu sestajā gadā pēc attiecīgā skaidras naudas maiņas gada.

5. pants

Monetāro ienākumu aprēķināšana un sadale

1.   ECB reizi dienā veic katras NCB monetāro ienākumu aprēķinu. Aprēķinu pamatā ir grāmatvedības dati, kurus NCB sniedz ECB. ECB reizi ceturksnī informē NCB par uzkrātajām summām.

2.   Katras NCB monetāro ienākumu summu pielāgo atbilstoši summai, kas vienāda ar procentiem, kas uzkrāti, samaksāti vai saņemti par saistību bāzē iekļautajām saistībām, un saskaņā ar jebkuru ECB Padomes lēmumu atbilstoši ECBS Statūtu 32.4. panta otrajai daļai.

3.   Monetāro ienākumu summas sadale katrai NCB proporcionāli kapitāla parakstīšanas atslēgai tiek īstenota katra finanšu gada beigās.

6. pants

Ienākumu, ko gūst no euro banknošu norakstīšanas, aprēķināšana un sadale

1.   No apgrozības izņemtās euro banknotes paliek saistību bāzē līdz brīdim, kad tās tiek apmainītas vai norakstītas, atkarībā no tā, kas notiek vispirms.

2.   ECB Padome var lemt par no apgrozības izņemto euro banknošu norakstīšanu, norādot norakstīšanas datumu, kā arī kopējo uzkrājuma summu, kas jāizveido tām no apgrozības izņemtajām euro banknotēm, kuras, iespējams, vēl tiks apmainītas.

3.   No apgrozības izņemtās euro banknotes noraksta šādi:

a)

norakstīšanas dienā ECB un NCB bilances posteņus “banknotes apgrozībā” samazina par joprojām apgrozībā esošo no apgrozības izņemamo euro banknošu kopējo summu. Šajā nolūkā no apgrozības izņemto euro banknošu faktiski apgrozībā laistās summas pielāgo saskaņā ar emisijas atslēgu aprēķinātajām proporcionālajām summām un par šo summu starpību veic norēķinus ECB un NCB starpā;

b)	no apgrozības izņemto euro banknošu pielāgoto summu noraksta no bilances posteņa “banknotes apgrozībā” uz NCB peļņas un zaudējumu aprēķiniem;

c)	katra NCB veido uzkrājumu no apgrozības izņemtajām euro banknotēm, kuras, iespējams, vēl tiks apmainītas. Uzkrājums atbilst attiecīgās NCB daļai uzkrājuma kopējā summā, kas aprēķināta, izmantojot emisijas atslēgu.

4.   No apgrozības izņemtās euro banknotes, kas tiek apmainītas pēc norakstīšanas dienas, grāmato tās NCB grāmatvedībā, kura tās pieņēmusi. No apgrozības izņemto euro banknošu plūsmu sadala NCB starpā vismaz reizi gadā, piemērojot emisijas atslēgu, kā arī NCB starpā veicot norēķinus par summu starpībām. Katra NCB proporcionāli aprēķināto summu kompensē no sava uzkrājuma vai, ja banknošu plūsma pārsniedz uzkrājumu, attiecīgos izdevumus iegrāmato savā peļņas un zaudējumu pārskatā.

5.   ECB Padome katru gadu pārskata uzkrājuma kopējo summu.

7. pants

Atcelšana

1.   Ar šo atceļ Lēmumu ECB/2010/23.

2.   Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2016. gada 31. decembrī.

---

(1)  Lēmums ECB/2010/23 (2010. gada 25. novembris) par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālo centrālo banku monetāro ienākumu sadali (OV L 35, 9.2.2011., 17. lpp.).

(2)  Sk. IV pielikumu.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.).

(4)  Pamatnostādne ECB/2006/9 (2006. gada 14. jūlijs) par dažiem sagatavošanās pasākumiem pārejai uz euro skaidru naudu un par euro banknošu un monētu priekšpiegādi un priekšpiegādes otro fāzi ārpus euro zonas (OV L 207, 28.7.2006., 39. lpp.).

(5)  Lēmums ECB/2010/29 (2010. gada 13. decembris) par euro banknošu emisiju (OV L 35, 9.2.2011., 26. lpp.).

(6)  Lēmums ECB/2014/57 (2014. gada 15. decembris) par to, kā pagaidām sadala Eiropas Centrālās bankas ienākumus (OV L 53, 25.2.2015., 24. lpp.).

(7)  Lēmums ECB/2003/4 (2003. gada 20. marts) par euro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (OV L 78, 25.3.2003., 16. lpp.).

(8)  Lēmums ECB/2009/16 (2009. gada 2. jūlijs) par nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas īstenošanu (OV L 175, 4.7.2009., 18. lpp.).

(9)  Lēmums ECB/2011/17 (2011. gada 3. novembris) par nodrošināto obligāciju pirkšanas otrās programmas īstenošanu (OV L 297, 16.11.2011., 70. lpp.).

(10)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2015/774 (2015. gada 4. marts) par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (ECB/2015/10) (OV L 121, 14.5.2015., 20. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (2014. gada 19. decembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (Vispārējās dokumentācijas pamatnostādne) (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.).

(13)  Viduseiropas laiks ņem vērā pāreju uz Viduseiropas vasaras laiku.

(14)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/2249 (2016. gada 3. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 37. lpp.).

---

---

---

---

---

20.12.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/37

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2016/2249

(2016. gada 3. novembris)

par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34)

(pārstrādāta versija)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1., 14.3. un 26.4. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Ģenerālpadomes ieguldījumu saskaņā ar Eiropas Centrālās banku sistēmas Statūtu 46.2. panta otro un trešo ievilkumu,

tā kā:

(1)	Pamatnostādne ECB/2010/20 (1) būtiski grozīta vairākas reizes. Pamatnostādnē jāveic turpmāki grozījumi, un tāpēc tā skaidrības nolūkā jāpārstrādā.

(2)	Uz Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) attiecas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 15. pantu.

(3)	Saskaņā ar Statūtu 26.3. pantu ECB Valde sagatavo ECBS konsolidēto bilanci analīzes un operāciju veikšanas nolūkiem.

(4)	Saskaņā ar Statūtu 26.4. pantu Statūtu 26. panta piemērošanai ECB Padome pieņem noteikumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sniegšanu par nacionālo centrālo banku (NCB) veiktajām operācijām.

(5)	Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar euro banknotēm apgrozībā, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu sadales Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo NCB publicējamos gada finanšu pārskatos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

1.   Šajā pamatnostādnē:

a)	“NCB” ir nacionālā centrālā banka dalībvalstī, kuras valūta ir euro;

b)	“Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas mērķi” ir mērķi, kuru sasniegšanai saskaņā ar Statūtu 15. un 26. pantu ECB sagatavo I pielikumā norādītos finanšu pārskatus;

c)	“pārskata sniedzēja iestāde” ir ECB vai NCB;

d)	“ceturkšņa pārvērtēšanas datums” ir ceturkšņa pēdējās kalendāra dienas datums;

e)	“skaidras naudas maiņas gads” ir 12 mēnešu periods no dienas, kurā euro banknotes un monētas iegūst likumīga maksāšanas līdzekļa statusu dalībvalstī, kuras valūta ir euro;

f)	“banknošu pārdales atslēga” ir procentuālās daļas, ko iegūst, ņemot vērā ECB daļu kopējā euro banknošu emisijā un piemērojot parakstītā kapitāla atslēgu NCB daļai šajā kopumā saskaņā ar Lēmumu ECB/2010/29 (2);

g)	“konsolidācija” ir grāmatvedības process, kurā dažādu atsevišķu juridisku personu finanšu datus apkopo tā, it kā tie būtu viena persona;

h)

“kredītiestāde” ir: a) kredītiestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 4. panta 1. punkta izpratnē, ko uzrauga kompetentā iestāde; vai b) cita kredītiestāde Līguma 123. panta 2. punkta izpratnē, uz kuru attiecas kontrole, kas līdzvērtīga kompetentās iestādes veiktajai uzraudzībai.

2.   Citu šajā pamatnostādnē lietoto tehnisko terminu definīcijas ir pievienotas kā II pielikums.

2. pants

Piemērošanas joma

1.   Šo pamatnostādni ECB un NCB piemēro Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas vajadzībām.

2.   Šīs pamatnostādnes piemērošana attiecas tikai uz ECBS Statūtos noteikto Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas režīmu. Tādēļ to nepiemēro NCB nacionālajiem pārskatiem un finanšu pārskatiem. Lai sasniegtu atbilstību un salīdzināmību starp Eurosistēmas un valstu režīmiem, ir ieteicams NCB, ja iespējams, lietot šajā pamatnostādnē izklāstītos noteikumus attiecībā uz nacionālajiem pārskatiem un finanšu pārskatiem.

3. pants

Kvalitatīvās īpašības

Piemēro šādas kvalitatīvās īpašības:

1)

saimnieciskā realitāte un caurredzamība: grāmatvedības metodes un finanšu pārskati atspoguļo saimniecisko realitāti, ir caurredzami un pēc savām kvalitatīvajām īpašībām ir saprotami, attiecināmi, droši un salīdzināmi. Darījumus uzskaita un tos noformē saskaņā ar to būtību un saimniecisko realitāti un nevis tikai saskaņā ar to juridisko formu;

2)

piesardzība: aktīvu un pasīvu vērtēšanu un ienākumu atspoguļošanu veic piesardzīgi. Šīs pamatnostādnes kontekstā tas nozīmē, ka nerealizētos guvumus neatzīst kā ienākumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet uzrāda tieši pārvērtēšanas kontā, un nerealizētos zaudējumus gada beigās fiksē peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie pārsniedz agrākos pārvērtēšanas guvumus, kas reģistrēti atbilstošajā pārvērtēšanas kontā. Tomēr piesardzība neļauj slēptu rezervju veidošanu vai posteņu apzināti sagrozītu atspoguļošanu bilancē un peļņas un zaudējumu aprēķinā;

3)	būtiskums: atkāpšanās no grāmatvedības noteikumiem, ieskaitot tos, kas ietekmē peļņas un zaudējumu aprēķinu noformēšanu atsevišķām NCB un ECB, ir atļauta, ja vien to pamatoti var uzskatīt par nebūtisku kopējā pārskata sniedzējas iestādes finanšu pārskatu kontekstā un noformējumā;

4)	konsekvence un salīdzināmība: kritērijus bilances novērtēšanai un ienākumu atzīšanai piemēro konsekventi pēc metodes, kas Eurosistēmā ir saskaņota un nepārtraukta, lai nodrošinātu finanšu pārskatu datu salīdzināmību.

4. pants

Grāmatvedības pamatpieņēmumi

Piemērojami šādi grāmatvedības pamatpieņēmumi:

1)	uzņēmējdarbības nepārtrauktības princips: grāmatvedības dokumentus gatavo, ievērojot uzņēmējdarbības nepārtrauktības principu;

2)	uzkrājumu princips: ienākumus un izdevumus atzīst grāmatvedības posmā, kurā tie ir nopelnīti vai radušies, un nevis posmā, kurā tie ir saņemti vai samaksāti;

3)

notikumi pēc bilances slēgšanas: aktīvus un pasīvus koriģē, ņemot vērā notikumus, kas notiek starp ikgadējo bilances datumu un datumu, kurā kompetentās institūcijas apstiprina finanšu pārskatus, ja tie ietekmē aktīvu vai pasīvu stāvokli bilances datumā. Aktīvus un pasīvus nekoriģē, bet atklātībai sniedz informāciju par tiem notikumiem, kuri iestājas pēc bilances slēgšanas dienas un kuri neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances slēgšanas dienā, bet kuri ir tik svarīgi, ka informācijas neizpaušana varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju spēju veikt pienācīgus novērtējumus un lēmumus.

5. pants

Skaidras naudas / norēķinu un saimnieciskā pieeja

1.   Saimniecisko pieeju izmanto kā pamatu datu reģistrēšanai par darījumiem ārvalstu valūtā, ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem un saistītajiem uzkrātajiem procentiem. Lai īstenotu šo pieeju ir izstrādātas divas atšķirīgas pieejas:

a)	“standarta pieeja”, kas izklāstīta III un IV nodaļā un III pielikumā; un

b)	“alternatīvā pieeja”, kas izklāstīta III pielikumā.

2.   Darījumus ar vērtspapīriem, t. sk. akciju instrumentiem, ārvalstu valūtā var turpināt reģistrēt saskaņā ar skaidras naudas / norēķinu pieeju. Saistītos uzkrātos procentus, tostarp prēmijas vai diskontus, reģistrē katru dienu no tagadnes norēķinu dienas.

3.   NCB var izmantot saimniecisko pieeju vai skaidras naudas / norēķinu pieeju, lai reģistrētu specifiskus euro denominētus darījumus, finanšu instrumentus un saistītus uzkrātos procentos.

4.   Skaitļos, kas veido daļu no ikdienas finanšu datiem Eurosistēmas finanšu pārskatu sniegšanas mērķiem, parāda skaidrās naudas kustību bilances posteņos, izņemot ceturkšņa beigu un gada beigu grāmatvedības korekcijas un posteņus ar virsrakstu “Pārējie aktīvi” un “Pārējās saistības”. Gada un ceturkšņa beigās vērtspapīru uzskaites vērtībā iekļauj arī amortizāciju.

6. pants

Aktīvu un pasīvu atzīšana

Finanšu vai cita veida aktīvus vai pasīvus pārskata sniedzējas iestādes bilancē atzīst, ja ievēroti šādi nosacījumi:

1)	uzskatāms, ka jebkurš turpmāks saimniecisks labums, kas saistīts ar aktīvu vai pasīvu, plūdīs uz pārskata sniedzēju iestādi vai no tās;

2)	principā visi ar aktīvu vai pasīvu saistītie riski un priekšrocības nodotas pārskata sniedzējai iestādei;

3)	aktīvu izmaksas vai vērtību pārskata sniedzējai iestādei vai saistības apjomu var ticami novērtēt.

II NODAĻA

BILANCES SASTĀDĪŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI

7. pants

Bilances sastādīšana

ECB un NCB bilances sastādīšana, sniedzot finanšu pārskatus Eurosistēmai, ir balstīta uz struktūru, kas izklāstīta IV pielikumā.

8. pants

Uzkrājums valūtas kursa, procentu likmju un kredītriskiem un zelta cenas riskam

Ņemot vērā NCB veikto darbību raksturu, NCB savā bilancē var veidot uzkrājumu valūtas kursa, procentu likmju un kredītriskiem un zelta cenas riskam. NCB lemj par uzkrājuma apmēru un izmantojumu, balstoties uz pamatotām to risku aplēsēm, kuriem pakļauta NCB.

9. pants

Bilances novērtēšanas noteikumi

1.   Bilances vērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien IV pielikumā nav noteikts citādi.

2.   Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru, kas netiek klasificēti kā tādi, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, un netirgojami vērtspapīri, un finanšu instrumentu (bilances un ārpusbilances) pārvērtēšanu veic ceturkšņa pārvērtēšanas datumā pēc vidējā tirgus kursa un cenām. Tas neliedz pārskata sniedzējām iestādēm iekšējām vajadzībām pārvērtēt savus portfeļus biežāk, ceturkšņa laikā ziņojot tikai par datiem pēc darījumu vērtības.

3.   Attiecībā uz zeltu nenorāda cenas atšķirību no cenas pēc valūtas pārvērtēšanas, bet uzrāda zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas likmes ceturkšņa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē vienu pēc otras, ietverot ārpus bilances un bilancē atspoguļotus darījumus. Šā panta nolūkiem speciālo aizņēmuma tiesību (special drawing rights; SDR) turējumus, t. sk. iezīmētus atsevišķus ārvalstu valūtas turējumus, kas ir SDR groza pamatā, uzskata par vienu turējumu. Vērtspapīrus pārvērtē pa kodiem, t. i., pēc starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura/veida, turklāt nenodalot iespējas vērtspapīrus novērtēšanai. Vērtspapīrus, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, vai vērtspapīrus, kas iekļauti posteņos “Pārējie finanšu aktīvi” vai “Dažādi”, uzskata par atsevišķiem turējumiem.

4.   Pārvērtēšanas grāmatojumus atsauc nākošā ceturkšņa beigās, izņemot nerealizētos zaudējumus, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā; ceturkšņa laikā par visiem darījumiem sniedz pārskatu, ņemot vērā darījumu cenas un likmes.

5.   Tirgojamus vērtspapīrus, ko tur monetārās politikas vajadzībām, uzskata par atsevišķiem turējumiem un, ņemot vērā monetārās politikas apsvērumus, vērtē pēc tirgus cenas vai amortizācijas cenas (attiecinot cenas samazinājumu).

6.   Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, uzskata par atsevišķiem turējumiem un vērtē pēc amortizētas cenas (attiecinot cenas samazinājumu). Tāpat rīkojas ar netirgojamiem vērtspapīriem. Vērtspapīrus, ko klasificē kā tādus, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms termiņa iestāšanās var pārdot kādā no šādiem gadījumiem:

a)	pārdotais daudzums netiek uzskatīts par nozīmīgu salīdzinājumā ar līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru portfeļa kopējo apjomu;

b)	vērtspapīri tiek pārdoti mēnesī pirms to termiņa beigu datuma;

c)	ārkārtas gadījumos, piemēram, emitenta kredītspējas ievērojama pasliktināšanās.

10. pants

Reversie darījumi

1.   Reverso darījumu, kas veikts kā repo līgums, ieraksta bilances pasīvu daļā kā nodrošinātu aizņēmumu, turpretī postenis, kas sniegts kā nodrošinājums, paliek bilances aktīva daļā. Pārdotos vērtspapīrus, kas jāatpērk saskaņā ar repo līgumiem, pārskata sniedzējai iestādei, kurai tie jāatpērk, joprojām uzrāda kā daļu no portfeļa, no kura tie tika pārdoti.

2.   Reverso darījumu, kas veikts saskaņā ar repo līgumu, ieraksta kā nodrošinātu izplūstošo aizdevumu bilances aktīvu daļā par aizdevuma summu. Saskaņā ar repo līgumiem iegādātos vērtspapīrus nepārvērtē, un no tiem izrietošā peļņa vai zaudējumi līdzekļu aizdevējai pārskata sniedzējai iestādei nav jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

3.   Vērtspapīru aizdošanas darījumu gadījumā vērtspapīri paliek aizdevēja bilancē. Vērtspapīru aizdošanas darījumus, kuros nodrošinājums tiek sniegts skaidrās naudas veidā, uzskaita tāpat, kā noteikts attiecībā uz atpirkšanas operācijām. Vērtspapīru aizdošanas darījumus, kuros nodrošinājums tiek sniegts vērtspapīru veidā, bilancē uzrāda vienīgi tad, ja skaidrā nauda:

a)	tiek pārskaitīta norēķinu procesa ietvaros; un

b)	paliek aizdevēja vai aizņēmēja kontā.

Saņēmējam jāuzrāda saistības vērtspapīru atdošanai, ja vērtspapīri pa to laiku ir pārdoti.

4.   Nodrošinātus darījumus ar zeltu uzskata par pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem. Zelta plūsmas, kas saistītas ar šiem nodrošinātajiem darījumiem, finanšu pārskatos nenorāda, un starpību starp darījuma tagadnes un nākotnes cenu reģistrē pēc uzkrājumu principa.

5.   Reversos darījumus, kas veikti automatizētās vērtspapīru aizdošanas programmas ietvaros (t. sk. vērtspapīru aizdošanas darījumus), bilancē uzrāda vismaz pārskata perioda beigās, ja nodrošinājums sniegts skaidras naudas veidā, kas noguldīta attiecīgās NCB vai ECB kontā, un šī nauda joprojām ir neinvestēta.

11. pants

Tirgojami pašu kapitāla instrumenti

1.   Šo pantu piemēro tirgojamiem pašu kapitāla instrumentiem, t. i., akcijām vai akciju fondiem, neatkarīgi no tā, vai darījumus veic tieši pārskata sniedzēja iestāde vai starpnieks, izņemot darbības, ko veic attiecībā uz pensiju fondiem, līdzdalību kapitālā, ieguldījumiem meitasuzņēmumos vai būtisku līdzdalību kapitālā.

2.   Pašu kapitāla instrumenti ārvalstu valūtās, kas norādīti pie “Pārējiem aktīviem”, neveido daļu no vispārējās valūtas pozīcijas, bet ir daļa no atsevišķa valūtas turējuma. Ieteicams attiecīgās ārvalstu valūtas guvumu un zaudējumu aprēķinu izdarīt ar neto vidējo izmaksu metodi vai ar vidējo izmaksu metodi.

3.   Pašu kapitāla instrumentu portfeļu pārvērtēšana notiek saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Pārvērtēšana notiek par katru posteni atsevišķi. Attiecībā uz akciju fondiem cenas pārvērtēšana notiek pēc neto principa, nevis par katru akciju atsevišķi. Ieskaits starp dažādām akcijām vai dažādiem akciju fondiem netiek veikts.

4.   Darījumus norāda bilancē pēc darījuma cenas.

5.   Starpniecības maksu norāda kā darījuma izmaksas, kas jāiekļauj aktīva izmaksās, vai kā izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā.

6.   Iegādātās dividendes summu iekļauj pašu kapitāla instrumenta izmaksās. Bezdividenžu dienā, kamēr dividenžu maksa vēl nav saņemta, iegādāto dividenžu summu var uzskatīt par atsevišķu posteni.

7.   Dividenžu uzkrātos procentus perioda beigās neiegrāmato, jo tie jau ir atspoguļoti pašu kapitāla instrumentu tirgus cenā, izņemot akcijas, kas kotētas bez dividendēm.

8.   Ar tiesību emisiju rīkojas kā ar atsevišķu aktīvu pēc emitēšanas. Iegādes izmaksas aprēķina, pamatojoties uz akcijas vidējo cenu, jaunas iegādes bāzes cenu un esošo un jauno akciju proporciju. Alternatīvi tiesību cena var pamatoties uz tiesību tirgus vērtību, akciju vecajām vidējām izmaksām un akciju tirgus cenu pirms tiesību emisijas.

12. pants

Vērtspapīru procentu likmju riska ierobežošana ar atvasināto finanšu instrumentu palīdzību

1.   Vērtspapīru procentu likmju riska ierobežošana ar atvasināto finanšu instrumentu palīdzību nozīmē, ka atvasinātais finanšu instruments tiek izmantots tā, lai izmaiņas tā patiesajā vērtībā kompensētu no procentu likmju svārstībām izrietošās sagaidāmās izmaiņas pret risku ierobežotā vērtspapīra patiesajā vērtībā.

2.   Pret risku ierobežotos instrumentus un riska ierobežošanas instrumentus uzrāda un ar tiem rīkojas saskaņā ar šīs pamatnostādnes vispārīgajiem noteikumiem, ienākumu atzīšanas prasībām un uz konkrētiem instrumentiem attiecināmām prasībām.

3.   Atkāpjoties no šīs pamatnostādnes 3. panta 2. punkta, 9. panta 4. punkta, 15. panta 1. un 2. punkta, 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta d) apakšpunkta, kā arī 17. panta 2. punkta, pret risku ierobežotā vērtspapīra un riska ierobežošanas atvasinātā finanšu instrumenta novērtēšanai var piemērot šādus alternatīvus noteikumus:

a)

vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu pārvērtē un to tirgus vērtību bilancē norāda katra ceturkšņa beigās. Pret risku ierobežotā instrumenta un riska ierobežošanas instrumenta nerealizēto guvumu vai zaudējumu neto summai piemēro šādu asimetrisku novērtēšanas metodi: i) neto nerealizētos zaudējumus gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un tiek ieteikts tos amortizēt pret risku ierobežotā instrumenta atlikušā termiņa laikā; un ii) neto nerealizētos guvumus iegrāmato pārvērtēšanas kontā, un tie tiek reversēti nākošajā pārvērtēšanas datumā;

b)

jau īpašumā esoša vērtspapīra riska ierobežošana – ja pret risku ierobežotā vērtspapīra vidējās izmaksas atšķiras no vērtspapīra tirgus cenas riska ierobežošanas sākumā, piemēro šādu metodi: i) šajā datumā nerealizētos vērtspapīra guvumus iegrāmato pārvērtēšanas kontā, bet nerealizētos zaudējumus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā; un ii) noteikumus a) apakšpunktā piemēro tirgus vērtības izmaiņām pēc riska ierobežošanas sākuma;

c)	tiek ieteikts neamortizēto prēmiju un diskontu atlikumu no dienas, kad tika izveidota ierobežošana pret risku, amortizēt pret risku ierobežotā instrumenta atlikušajā termiņā.

4.   Beidzoties riska ierobežošanas uzskaitei, no uzskaites beigšanas dienas pārskata sniedzējas iestādes grāmatvedībā palikušo vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu novērtē kā atsevišķus instrumentus saskaņā ar šajā pamatnostādnē izklāstītajiem noteikumiem.

5.   Alternatīvos noteikumus, kas minēti 3. punktā, drīkst piemērot tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a)

uzsākot riska ierobežošanu, riska ierobežošana, riska pārvaldības mērķis un riska ierobežošanas izmantošanas stratēģija ir oficiāli dokumentēta. Dokumentos iekļauj: i) atvasinātā finanšu instrumenta, ko izmanto kā riska ierobežošanas instrumentu, identifikācijas datus; ii) attiecīgā pret risku ierobežotā vērtspapīra identifikācijas datus; iii) novērtējumu par atvasinātā finanšu instrumenta efektivitāti, kompensējot ar procentu likmu risku saistīto vērtspapīra patiesās vērtības izmaiņu risku;

b)

sagaidāms, ka riska ierobežošana būs īpaši efektīva, un riska ierobežošanas efektivitāti var ticami izmērīt. Jānovērtē gan paredzamā, gan retrospektīvā efektivitāte. Tiek ieteikts, ka: i) paredzamā efektivitāte būtu jāmēra, salīdzinot pret risku ierobežotā instrumenta patiesās vērtības izmaiņas pagātnē ar riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņām pagātnē vai demonstrējot, ka pret risku ierobežotā instrumenta patiesā vērtība un riska ierobežošanas instrumenta patiesā vērtība ievērojami korelē statistiski; un ii) retrospektīvā efektivitāte būtu jādemonstrē, ja pret risku ierobežotā instrumenta faktisko guvumu/zaudējumu un riska ierobežošanas instrumenta faktisko guvumu/zaudējumu attiecība ir 80–125 % robežās.

6.   Šādi noteikumi tiek piemēroti vērtspapīru grupas riska ierobežošanā – līdzīgas procentu likmes vērtspapīrus var apkopot un ierobežot pret risku kā vērtspapīru grupu tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a)	vērtspapīriem ir līdzīgs termiņš;

b)	vērtspapīru grupa iztur paredzamās un retrospektīvās efektivitātes testu;

c)	sagaidāms, ka ar ierobežoto risku saistāmās izmaiņas katra grupā iekļautā vērtspapīra patiesajā vērtībā ir aptuveni proporcionālas kopējām izmaiņām patiesajā vērtība, kas saistāmas ar vērtspapīru grupas ierobežoto risku.

13. pants

Sintētiskie instrumenti

1.   Instrumenti, kas apvienoti, lai izveidotu sintētisku instrumentu, jānodala no citiem instrumentiem, un tiem jāpiemēro šīs pamatnostādnes vispārējās normas, novērtēšanas noteikumi, ienākumu atzīšanas prasības un uz konkrētiem instrumentiem attiecināmās prasības.

2.   Atkāpjoties no 3. panta b) punkta, 9. panta 4. punkta, 15. panta 1. punkta un 17. panta 2. punkta, sintētisko instrumentu novērtēšanai var piemērot šādus alternatīvus noteikumus:

a)

instrumentu, kas apvienoti sintētiskā instrumentā, nerealizēto guvumu un zaudējumu ieskaitu veic gada beigās. Šādā gadījumā nerealizētos neto guvumus uzrāda pārvērtēšanas kontā. Nerealizētos neto zaudējumus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie pārsniedz attiecīgajā pārvērtēšanas kontā ierakstītos iepriekšējās pārvērtēšanas neto guvumus;

b)	vērtspapīri, kas tiek turēti kā daļa no sintētiska instrumenta, neveido daļu no šo vērtspapīru vispārējā turējuma, bet ir daļa no atsevišķa turējuma;

c)	nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, un atbilstošos nerealizētos guvumus nākošajos gados amortizē atsevišķi.

3.   Ja kādam no apvienotajiem instrumentiem beidzas termiņš, tas tiek pārdots, izbeigts vai izpildīts, pārskata sniedzēja iestāde pārtrauc 2. punktā minēto alternatīvo noteikumu piemērošanu un jebkurus neamortizētos novērtēšanas guvumus, kas iepriekšējos gados iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, nekavējoties reversē.

4.   Alternatīvos noteikumus, kas minēti 2. punktā, drīkst piemērot tikai tad, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a)	atsevišķos instrumentus pārvalda un to atdevi novērtē kā vienam apvienotam instrumentam, pamatojoties uz riska pārvaldības vai ieguldījumu stratēģiju;

b)	sākotnējās atzīšanas laikā atsevišķie instrumenti tiek strukturēti un apzīmēti kā sintētisks instruments;

c)	alternatīvo noteikumu piemērošana novērš vai ievērojami samazina novērtēšanas nekonsekvenci (vērtēšanas neatbilstību), kuru izraisītu vispārīgo šajā pamatnostādnē izklāstīto noteikumu piemērošana atsevišķu instrumentu līmenī;

d)	ir pieejami oficiāli dokumenti, kas ļauj pārbaudīt iepriekšējos a), b) un c) punktos izklāstīto nosacījumu izpildi.

14. pants

Banknotes

1.   Lai ieviestu ECBS Statūtu 49. pantu, citu dalībvalstu, kuru valūta ir euro, banknotes, kas ir NCB turējumā, grāmato nevis kā banknotes apgrozībā, bet kā Eurosistēmas iekšējos atlikumus. Šāda procedūra attiecas uz citu dalībvalstu, kur valūta ir euro, banknotēm:

a)

NCB, kas saņem banknotes, kuras denominētas euro zonas valstu nacionālajās valūtas vienībās un kuras emitējusi cita NCB, katru dienu ziņo emitentei NCB par iemaksāto apmaiņai pakļauto banknošu vērtību, ja vien attiecīgās dienas apjoms nav zems. Emitente NCB atbilstošu maksājumu saņēmējai NCB, izmantojot TARGET2; un

b)	pēc iepriekš minētā paziņojuma saņemšanas emitente NCB koriģē “banknošu apgrozībā” rādītājus.

2.   NCB bilancē uzrādīto “banknošu apgrozībā” summu veido trīs sastāvdaļas:

a)

nekoriģēta euro banknošu apgrozībā vērtība, tostarp NCB, kas ievieš euro, skaidras naudas nomaiņas gada banknotes, kas denominētas euro zonas valstu nacionālajās valūtas vienībās, ko aprēķina pēc vienas no šādām divām metodēm:   A metode: B = P – D – N – S   B metode: B = I – R – N kur: B ir nekoriģēta “banknošu apgrozībā” vērtība; P ir iespiesto vai no iespiedēja vai citas NCB saņemto banknošu vērtība; D ir iznīcināto naudas zīmju vērtība; N ir emitentes NCB nacionālo banknošu vērtība, ko tur citas NCB (par kurām ir paziņots, bet kuras vēl nav repatriētas); I ir apgrozībā laisto banknošu vērtība; R ir saņemto banknošu vērtība; S ir krājumā/glabātuvē esošo banknošu vērtība;

b)	atņemot neatlīdzinātās prasības pret tās ECI bankas summu, kura realizē Paplašinātās glabāšanas programmu (Extended Custodial Inventory (ECI)) gadījumā, ja veikta ar ECI programmu saistītu banknošu īpašumtiesību nodošana;

c)	plus/mīnus korekcijas summa, kas veidojas, pielietojot banknošu sadales atslēgu.

III NODAĻA

IENĀKUMU ATZĪŠANA

15. pants

Ienākumu atzīšana

1.   Ienākumu atzīšanai piemēro šādus noteikumus:

a)	realizētos guvumus un realizētos zaudējumus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā;

b)	nerealizētos guvumus neatzīst par ienākumiem, bet uzrāda pārvērtēšanas kontā;

c)	nerealizētos zaudējumus gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie pārsniedz attiecīgajā pārvērtēšanas kontā ierakstītos iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus;

d)	peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautie nerealizētie zaudējumi turpmākajos gados netiek reversēti ar jauniem nerealizētajiem guvumiem;

e)	nerealizētiem zaudējumiem no kāda vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta turējuma netiek veikts ieskaits ar nerealizētajiem guvumiem no citiem vērtspapīriem, ārvalstu valūtas vai zelta;

f)	gada beigās zaudējumus no cenas samazinājuma iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un turpmākajos gados tie netiek reversēti, izņemot gadījumus, kuros cenas samazinājums kļūst mazāks un tas saistāms ar notikumiem pēc samazinājuma pirmās iegrāmatošanas.

2.   Prēmijas un diskontus saistībā ar emitētiem un iegādātiem vērtspapīriem rēķina un uzrāda kā daļu no procentu ienākuma un amortizē vērtspapīru atlikušajā līgumiskajā termiņā pēc lineārās metodes vai saskaņā ar iekšējās peļņas normas (IPN) metodi. Tomēr IPN metode ir obligāta diskonta vērtspapīriem ar atlikuma termiņu vairāk nekā gads iegādes brīdī.

3.   Uzkrātos procentus saistībā ar finanšu aktīviem un pasīviem, piemēram, maksājamos procentus un amortizētās prēmijas/diskontus, aprēķina un kontos uzrāda katru dienu, pamatojoties uz jaunākajām pieejamām likmēm. Uzkrātos procentus saistībā ar euro denominētiem finanšu aktīviem un pasīviem aprēķina un kontos uzrāda vismaz reizi ceturksnī. Pārējo posteņu uzkrātos procentus aprēķina un kontos uzrāda vismaz reizi gadā.

4.   Neatkarīgi no uzkrāto procentu aprēķināšanas biežuma, bet tomēr ievērojot 5. panta 4. punktā minētos izņēmumus, pārskata sniedzējas iestādes ceturkšņa laikā datus paziņo pēc darījuma vērtības.

5.   Uzkrātos procentus, kas denominēti ārvalstu valūtās, izsaka pēc iegrāmatošanas dienas kursa, un tie ietekmē valūtas pozīciju.

6.   Parasti uzkrāto procentu aprēķināšanai gada laikā var izmantot vietējo praksi, t. i., aprēķinus līdz ceturkšņa pēdējai darbdienai vai pēdējai kalendāra dienai. Tomēr gada beigās 31. decembris ir obligāta atsauces diena.

7.   Tikai darījumi, kas rada izmaiņas kādā valūtas turējumā, var būt par pamatu realizētiem ārvalstu valūtas guvumiem vai zaudējumiem.

16. pants

Darījumu izmaksas

1.   Šādus vispārējus noteikumus piemēro darījuma izmaksām:

a)	attiecībā uz zeltu, ārvalstu valūtas instrumentiem un vērtspapīriem ikdienā lieto vidējo izmaksu metodi, lai aprēķinātu pārdoto elementu iegādes izmaksas, ņemot vērā valūtas maiņas kursa un/vai cenas izmaiņas;

b)	vidējas aktīva vai pasīva izmaksas samazina vai palielina par nerealizētajiem zaudējumiem, kurus iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā gada beigās;

c)	kuponu vērtspapīru iegādes gadījumā nopirktais kupona ienākums jāuzskata par atsevišķu elementu. Ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru iegādes gadījumā to iekļauj šīs valūtas turējumā, bet tas neietekmē vērtspapīra vidējās izmaksas vai attiecīgo valūtu.

2.   Vērtspapīriem piemēro šādus īpašus noteikumus:

a)	darījumus reģistrē pēc to cenas un iegrāmato finanšu kontos pēc tīrās cenas;

b)	maksu par glabāšanu un pārvaldību, maksu par tekošo kontu un citas netiešās izmaksas neuzskata par darījuma izmaksām un iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tās neuzskata par attiecīgā aktīva vidējo izmaksu daļu;

c)	ienākumu reģistrē pēc bruto vērtības, atsevišķi norādot atmaksājamos ieturējuma nodokļus un citus nodokļus;

d)

vērtspapīra vidējo pirkuma izmaksu aprēķināšanas nolūkā vai nu: i) visus dienas laikā izdarītos pirkumus pēc to darījuma cenas pieskaita iepriekšējās dienas turējumā esošajiem vērtspapīriem, lai iegūtu jaunas vidējās svērtās izmaksas, pirms piemērot tajā pašā dienā veiktos vērtspapīru pārdevumus; vai ii) nolūkā aprēķināt pārskatītās vidējās izmaksas var piemērot atsevišķus vērtspapīru pirkumus un pārdevumus tādā kārtībā, kādā tie dienas laikā notika.

3.   Zeltam un ārvalstu valūtai piemēro šādus īpašus noteikumus:

a)	darījumus ārvalstu valūtās, kas nerada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, izsaka euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu datuma valūtas maiņas kursa, un tas neietekmē turējuma iegādes izmaksas;

b)	darījumus ārvalstu valūtās, kas rada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, izsaka euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu dienas maiņas kursa;

c)	neuzskata, ka norēķini par pamatsummu, kas izriet no reversajiem darījumiem ar ārvalstu valūtā vai zeltā denominētiem vērtspapīriem, rada izmaiņas šīs valūtas vai zelta turējumā;

d)	faktiskos naudas ieņēmumus vai maksājumus izsaka pēc vidējā valūtas maiņas tirgus kursa tajā dienā, kurā notiek norēķini;

e)

garās pozīcijas gadījumā dienas laikā veiktās valūtas un zelta neto iegādes pievieno pēc vidējā kursa vai zelta cenas dienas pirkumam par katru attiecīgo valūtu un zeltu iepriekšējās dienas turējumā esošajam zeltam un vērtspapīriem, lai radītu jaunas vidējās svērtās izmaksas. Neto pārdevumu gadījumos realizēto guvumu un realizēto zaudējumu aprēķins balstās uz turējumā esošās attiecīgās valūtas vai zelta vidējām izmaksām iepriekšējā dienā tā, lai vidējās izmaksas nemainītos. Vidējās likmes un zelta cenas starpība starp dienas laikā notikušo iegādi un pārdošanu arī rada realizētos guvumus vai realizētos zaudējumus. Gadījumā, ja ārvalstu valūtas vai zelta postenis ir pasīvs, tad iepriekšminēto pieeju piemēro reversā veidā. Tādējādi vidējās pasīva posteņa izmaksas ietekmē neto pārdošana, savukārt neto iegādes samazina pozīciju pēc esošām vidējām svērtajām izmaksām un rada realizētos guvumus vai zaudējumus;

f)	ārvalstu valūtas darījumu izmaksas un citas vispārējās izmaksas norāda peļņas un zaudējumu aprēķinā.

IV NODAĻA

GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRPUSBILANCES INSTRUMENTIEM

17. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Biržā netirgotus ārvalstu valūtas nākotnes darījumus, ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes daļas un citus valūtas instrumentus, kas ietver vienas valūtas maiņu pret otru nākotnē, ietver neto ārvalstu valūtas postenī, lai aprēķinātu vidējās izmaksas un ārvalstu valūtas maiņas guvumus un zaudējumus.

2.   Procentu likmes mijmaiņas darījumus, biržā tirgotus nākotnes līgumus, biržā netirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, citus procentu likmes instrumentus un iespējas līgumus, izņemot ar vērtspapīriem saistītos iespēju līgumus iegrāmato un pārvērtē pa atsevišķiem posteņiem. Ar šiem instrumentiem rīkojas atsevišķi no bilances posteņiem.

3.   Peļņu un zaudējumus, kas rodas no ārpusbilances instrumentiem, atzīst un ar to rīkojas tāpat kā attiecībā uz bilances instrumentiem.

18. pants

Biržā netirgoti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi

1.   Biržā netirgotu nākotnes instrumentu pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc biržā netirgota nākotnes darījuma tagadnes kursa. Pārdošanas darījumu realizētos guvumus un zaudējumus aprēķina, lietojot vidējās valūtas pozīcijas izmaksas darījuma dienā, saskaņā ar ikdienas ieskaita procedūru pirkumu un pārdošanas darījumiem.

2.   Ar starpību starp tagadnes un nākotnes kursu rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.

3.   Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš.

4.   Biržā netirgotus nākotnes darījumus valūtas pozīcijā iekļauj darījuma dienā pēc tagadnes kursa.

5.   Biržā netirgotu nākotnes darījumu pozīcijas novērtē saistībā ar tās pašas valūtas tagadnes pozīciju, kompensējot starpību, kas var rasties vienā valūtas pozīcijā. Neto zaudējumu atlikumu iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tas pārsniedz iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus, kas ierakstīti pārvērtēšanas kontā. Neto peļņas atlikumu kreditē pārvērtēšanas kontā.

19. pants

Valūtas mijmaiņas darījumi

1.   Nākotnes un tagadnes pirkumus un pārdevumus bilances kontos atzīst attiecīgajā norēķinu dienā.

2.   Nākotnes un tagadnes pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc darījumu tagadnes kursa.

3.   Pārdošanas darījumus atzīst pēc darījuma tagadnes kursa. Tādēļ nerodas ne guvumi, ne zaudējumi.

4.   Ar starpību starp tagadnes un nākotnes kursu rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.

5.   Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš.

6.   Valūtas pozīcija mainās vienīgi ārvalstu valūtā denominētu uzkrāto procentu rezultātā.

7.   Nākotnes pozīciju novērtē saistībā ar attiecīgo tagadnes pozīciju.

20. pants

Biržā tirgoti nākotnes līgumi

1.   Biržā tirgotus nākotnes līgumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.

2.   Sākotnējo starpību reģistrē kā atsevišķu aktīvu, ja to iegulda naudā. Ja to iegulda vērtspapīru formā, tad tā bilancē nemainās.

3.   Ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un tās ietekmē valūtas pozīciju. Tāda pati procedūra piemērojama atvērtās pozīcijas slēgšanas dienā neatkarīgi no tā, vai notikusi piegāde. Ja piegāde notiek, tad pārdevuma vai pirkuma ierakstu veic pēc tirgus cenas.

4.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

21. pants

Procentu likmju mijmaiņas darījumi

1.   Procentu likmju mijmaiņas darījumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.

2.   Kārtējos procentu maksājumus, kas saņemti vai samaksāti, uzrāda, pamatojoties uz uzkrājumu principu. Saistībā ar vienu un to pašu procentu likmju mijmaiņas darījumu maksājumu norēķinus var veikt pēc neto principa, bet par uzkrātajiem procentu ienākumiem un izdevumiem jāziņo pēc bruto principa.

3.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

4.   Procentu likmes mijmaiņas darījumus, attiecībā uz kuriem klīrings nav veikts ar klīringa centrālā darījuma partnera palīdzību, pārvērtē individuāli, vajadzības gadījumā izsakot euro pēc valūtas tagadnes kursa. Tiek ieteikts nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, sekojošos gados amortizēt, nākotnes procentu likmju mijmaiņas darījumu gadījumā amortizāciju sākot no darījuma novērtējuma dienas, kā arī veicot to lineāri. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā.

5.   Procentu likmes mijmaiņas darījumos, attiecībā uz kuriem klīrings veikts ar klīringa centrālā darījuma partnera palīdzību:

a)	sākotnējo starpību reģistrē kā atsevišķu aktīvu, ja to iegulda naudā. Ja to iegulda vērtspapīru formā, tad tā bilancē nemainās;

b)	ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un tās ietekmē valūtas pozīciju;

c)	procentu uzkrājuma komponenti nodala no realizētā rezultāta un pēc bruto principa uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā.

22. pants

Biržā netirgoti procentu likmju nākotnes līgumi

1.   Biržā netirgotus procentu likmju nākotnes līgumus ārpusbilances kontos uzrāda darījuma dienā.

2.   Kompensācijas maksājumu, ko viena puse maksā otrai pusei norēķinu dienā, šajā dienā iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā. Maksājumus ieraksta, nepiemērojot uzkrājumu principu.

3.   Ja biržā netirgotu procentu likmju nākotnes līgumu turējums ir ārvalstu valūtā, tad kompensācijas maksājums ietekmē valūtas pozīciju. Kompensācijas maksājumu izsaka euro pēc tagadnes kursa norēķinu dienā.

4.   Biržā netirgotos procentu likmju nākotnes līgumus pārvērtē individuāli, vajadzības gadījumā izsakot euro pēc valūtas tagadnes kursa. Nerealizētie zaudējumi, kas gada beigās iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā.

5.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

23. pants

Vērtspapīru nākotnes darījumi

Vērtspapīru nākotnes darījumus uzskaita saskaņā ar vienu no šādām metodēm:

1.

A metode: a) vērtspapīru nākotnes darījumus uzrāda ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc darījuma nākotnes cenas; b) vidējās tirgotā vērtspapīra turējuma izmaksas nemaina līdz norēķinam; nākotnes pārdošanas darījuma ietekmi uz peļņu un zaudējumiem aprēķina norēķinu dienā; c) ārpusbilances kontus reversē norēķinu dienā, un pārvērtēšanas konta atlikumu (ja tāds ir) iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā. Nopirkto vērtspapīru uzskaita, izmantojot tagadnes cenu termiņa dienā (faktisko tirgus cenu), savukārt starpība ar sākotnējo nākotnes cenu tiek atzīta par realizēto peļņu vai realizētajiem zaudējumiem; d) attiecībā uz vērtspapīriem, kas denominēti ārvalstu valūtā, neto valūtas pozīcijas vidējās izmaksas netiek skartas, ja pārskata sniedzēja iestāde jau tur pozīciju attiecīgajā valūtā. Ja nopirktā nākotnes obligācija denominēta valūtā, kurā pārskata sniedzēja iestāde netur pozīciju, un tādēļ attiecīgā valūta jāpērk, piemēro 16. panta 3. punkta e) apakšpunkta noteikumus par ārvalstu valūtu pirkšanu; e) nākotnes pozīcijas novērtē izolēti pēc nākotnes tirgus cenas par atlikušo darījuma laiku. Pārvērtēšanas zaudējumus gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, un pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā. Nerealizētie zaudējumi, kas gada beigās atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts.

2.

B metode: a) vērtspapīru nākotnes darījumus uzrāda ārpusbilances kontos no darījuma dienas līdz norēķinu dienai pēc darījuma nākotnes cenas. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš; b) ceturkšņa beigās vērtspapīra pārvērtēšanu veic, pamatojoties uz neto pozīciju, ko aprēķina pēc bilances, un šā paša vērtspapīra pārdošanas darījumiem, kas reģistrēti ārpusbilances kontos. Pārvērtēšanas summa līdzinās starpībai starp neto pozīciju, kas novērtēta pēc pārvērtēšanas cenas, un to pašu pozīciju, kas novērtēta pēc bilances pozīcijas vidējām izmaksām. Ceturkšņa beigās nākotnes pirkumiem veic pārvērtēšanu, kas aprakstīta 9. pantā. Pārvērtēšanas rezultāts līdzinās starpībai starp tagadnes cenu un pirkuma saistību vidējām izmaksām; c) nākotnes pārdošanas darījumu rezultātu reģistrē finanšu gadā, kurā notika saistību uzņemšanās. Šis rezultāts ir vienāds ar starpību starp sākotnējo nākotnes cenu un bilances pozīcijas vidējām izmaksām vai ārpusbilances pirkuma saistību vidējām izmaksām, ja bilances pozīcija nav pietiekama, pārdošanas brīdī.

24. pants

Iespējas līgumi

1.   Iespējas līgumus no darījuma dienas līdz izpildes vai termiņa dienai ārpusbilances kontos atzīst pēc iespējas līguma pamatā esošā instrumenta bāzes cenas.

2.   Ārvalstu valūtā denominētās prēmijas izsaka euro pēc līguma noslēgšanas dienas vai norēķinu dienas maiņas kursa. Izmaksāto prēmiju atzīst kā atsevišķu aktīvu, bet saņemto prēmiju atzīst kā atsevišķu pasīvu.

3.   Ja iespēja tiek izmantota, tās pamatā esošo instrumentu bilancē atzīst pēc bāzes cenas, pieskaitot vai atņemot sākotnējo prēmijas vērtību. Sākotnējo iespējas līguma prēmijas summu pielāgo, pamatojoties uz nerealizētajiem zaudējumiem, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

4.   Ja iespēja netiek izmantota, iespējas līguma prēmijas summu, kas pielāgota, pamatojoties uz iepriekšējiem gada beigu nerealizētajiem zaudējumiem, iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, izsakot pēc termiņa beigu dienā pieejamā maiņas kursa.

5.   Valūtas pozīciju ietekmē nākotnes darījuma veida iespēju līgumu dienas starpība līdz tirgus vērtībai, iespējas līguma prēmijas gada beigu norakstīšana, pamatā esošo instrumentu tirdzniecība izpildes dienā vai termiņa beigu dienā, iespējas līguma prēmija. Ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

6.   Katru iespējas līgumu, izņemot ar vērtspapīriem saistītus iespējas līgumus, pārvērtē individuāli. Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautie nerealizētie zaudējumi turpmākajos gados netiek reversēti ar nerealizētajiem guvumiem. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā. Nav atļauts viena iespēju līguma nerealizēto zaudējumu ieskaits ar cita iespēju līguma nerealizētajiem guvumiem.

7.   Šā panta 6. punkta mērķiem par tirgus vērtību uzskata kotētās cenas, ja šādas cenas ir pieejamas no biržas, dīleriem, brokeriem vai līdzīgām struktūrām. Ja kotētās cenas nav pieejamas, tirgus vērtību nosaka, izmantojot novērtēšanas metodi. Šai novērtēšanas metodei jābūt konsekventai, un tai jāspēj pierādīt, ka tā sniedz ticamus tādu cenu aprēķinus, kuras varētu iegūt faktiskajos tirgus darījumos.

8.   Komisijas maksas iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

V NODAĻA

PĀRSKATU SNIEGŠANAS PIENĀKUMI

25. pants

Pārskatu sniegšanas formāti

1.   Datus Eurosistēmas finanšu pārskatu sniegšanas mērķiem NCB sniedz ECB saskaņā ar šo pamatnostādni.

2.   Eurosistēmas pārskati ietver visus IV pielikumā norādītos posteņus. Dažāda formāta bilancēs iekļaujamo posteņu saturs arī ir aprakstīts IV pielikumā.

3.   Dažādu publicējamo finanšu pārskatu formāts izklāstīts šādos pielikumos:

a)	V pielikums: Eurosistēmas publicētais konsolidētais nedēļas finanšu pārskats pēc ceturkšņa beigām;

b)	VI pielikums: Eurosistēmas publicētais konsolidētais nedēļas finanšu pārskats ceturkšņa laikā;

c)	VII pielikums: Eurosistēmas konsolidētā gada bilance.

VI NODAĻA

PUBLICĒJAMĀS GADA BILANCES UN PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINI

26. pants

Publicējamās bilances un peļņas un zaudējumu aprēķini

Ir ieteicams NCB savas publicējamās gada bilances un peļņas un zaudējumu aprēķinus pielāgot VIII un IX pielikumam.

VII NODAĻA

KONSOLIDĀCIJAS NOTEIKUMI

27. pants

Vispārīgie konsolidācijas noteikumi

1.   Eurosistēmas konsolidētās bilances ietver visus ECB un NCB bilanču posteņus.

2.   Konsolidācijas procesā jānodrošina pārskatu savstarpēja atbilstība. Visus Eurosistēmas finanšu pārskatus sagatavo pēc līdzīgiem principiem, piemērojot tādus pašus konsolidācijas paņēmienus un procesus.

3.   ECB sagatavo Eurosistēmas konsolidētās bilances. Šīs bilances ņem vērā nepieciešamību piemērot vienādus grāmatvedības principus un paņēmienus, saskaņotus finanšu periodus Eurosistēmā, konsolidācijas pielāgojumus Eurosistēmas iekšējo darījumu un pozīciju dēļ, kā arī izmaiņas Eurosistēmas sastāvā.

4.   Atsevišķus bilances posteņus, kas nav NCB un ECB Eurosistēmas iekšējie atlikumi, konsolidācijas nolūkā summē.

5.   NCB un ECB atlikumus darījumos ar trešām pusēm konsolidācijas procesā reģistrē pēc bruto vērtības.

6.   Eurosistēmas iekšējos atlikumus ECB un NCB bilancēs uzrāda saskaņā ar IV pielikumu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Noteikumu izstrāde, piemērošana un interpretācija

1.   ECBS Grāmatvedības un monetāro ienākumu komiteja ar ECB Valdes palīdzību ziņo ECB Padomei par ECBS grāmatvedības un pārskatu sniegšanas noteikumu izstrādi, piemērošanu un īstenošanu.

2.   Interpretējot šo pamatnostādni, ņem vērā sagatavošanas darbus, ar Savienības tiesību aktiem saskaņotos grāmatvedības principus un vispārēji pieņemtos grāmatvedības principus.

29. pants

Pārejas noteikumi

1.   NCB pārvērtē visus finanšu aktīvus un pasīvus, sākot no dienas, kurā tās kļūst par Eurosistēmas dalībniecēm. Nerealizētos guvumus, kas radušies pirms šīs dienas vai šajā dienā, nošķir no nerealizētajiem pārvērtēšanas guvumiem, kas var rasties vēlāk, un tie paliek NCB. Tirgus cenas un likmes, ko NCB piemēro bilancēs, sākot dalību Eurosistēmā, uzskata par šo NCB aktīvu un pasīvu vidējām izmaksām.

2.   Nerealizētos guvumus, kas radušies, NCB sākot dalību Eurosistēmā, vai pirms tam, ieteicams neuzskatīt par sadalāmiem pārejas laikā un uzskatīt par realizējamiem vai sadalāmiem to darījumu kontekstā, kas notiek pēc iekļaušanās Eurosistēmā.

3.   Aktīvu pārvešanas no NCB uz ECB rezultātā radušos ārvalstu valūtas, zelta un cenu guvumus un zaudējumus uzskata par realizētiem.

4.   Šis pants neierobežo lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar ECBS Statūtu 30. pantu.

30. pants

Atcelšana

1.   Pamatnostādne ECB/2010/20 tiek atcelta ar 2016. gada 31. decembri.

2.   Atsauces uz atcelto pamatnostādni uzskata par atsaucēm uz šo pamatnostādni, un tās lasa saskaņā ar XI pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.

31. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.

2.   Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas atbilst šīs pamatnostādnes noteikumiem ar 2016. gada 31. decembri.

32. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

---

(1)  Pamatnostādne ECB/2010/20 (2010. gada 11. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (OV L 35, 9.2.2011., 31. lpp.).

(2)  Lēmums ECB/2010/29 (2010. gada 13. decembris) par euro banknošu emisiju (OV L 35, 9.2.2011., 26. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---