1.

“Pārrēķina koeficients” (CC) ir koeficients, kas atspoguļo aplēstos 40 % no vidējās ES elektroenerģijas ražošanas efektivitātes, kurš noteikts IV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/27/ES (1); pārrēķina koeficients ir CC = 2,5.

2.

“Augstākā siltumspēja” (GCV) ir kopējais siltuma daudzums, kas izdalās, vienai kurināmā vienībai pilnībā sadegot skābeklī un sadegšanas produktiem atdziestot līdz apkārtējās vides temperatūrai; šis siltuma daudzums ietver arī kurināmajā esošā ūdens tvaika kondensācijas siltumu un kurināmajā esošā ūdeņraža sadegšanas procesā radušos ūdens tvaiku kondensācijas siltumu.

3.

“Globālās sasilšanas potenciāls” (GSP) ir siltumnīcefekta gāzes klimatiskais sasilšanas potenciāls attiecībā pret oglekļa dioksīda (CO2) klimatisko sasilšanas potenciālu, kas aprēķināts kā viena kilograma gāzes sasilšanas potenciāls 100 gados salīdzinājumā ar vienu kilogramu CO2. Izmanto GSP vērtības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 517/2014 I, II un IV pielikumā. GSP vērtības aukstumaģentu maisījumiem aprēķina pēc Regulas (ES) Nr. 517/2014 IV pielikumā norādītās metodes.

4.

“Gaisa caurplūdums” ir gaisa caurplūdums (m3/h), ko mēra pie komfortdzesinātāju, gaisa kondicionētāju vai siltumsūkņu, un ventilatorkonvektoru telpās un/vai ārpus telpām izvietotu bloku gaisa izplūdes atverēm pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanai (vai sildīšanai, ja produktam nav dzesēšanas funkcijas).

5.

“Akustiskās jaudas līmenis” (LWA ) ir dB izteikts A-izsvarotais akustiskās jaudas līmenis telpās un/vai ārpus telpām pie nominālajiem standartapstākļiem.

6.

“Papildu sildītājs” ir gaisa sildīšanas iekārtas siltumģenerators, kas ģenerē papildu siltumu apstākļos, kad siltumslodze pārsniedz preferenciālā siltumģeneratora sildīšanas jaudu.

7.

“Preferenciālais siltumģenerators” ir gaisa sildīšanas iekārtas ģenerators, kurš dod vislielāko daļu no kopējā siltuma, kas piegādāts apsildes sezonā.

8.

“Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte” (ηs,h ) ir attiecība starp references gada sildīšanas pieprasījumu apsildes sezonai, ko nodrošina gaisa sildīšanas iekārta, un apsildei nepieciešamo gada energopatēriņu, piemērojot korekcijas, kas saistītas ar temperatūras regulatoru devumu un gruntsūdens sūkņa(-u) elektroenerģijas patēriņu; ja nepieciešams, šo attiecību izsaka %.

9.

“Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte” (ηs,c ) ir attiecība starp references gada dzesēšanas pieprasījumu dzesēšanas sezonai, ko nodrošina dzesēšanas iekārta, un dzesēšanai nepieciešamo gada energopatēriņu, piemērojot korekcijas, kas saistītas ar temperatūras regulatoru devumu un gruntsūdens sūkņa(-u) elektroenerģijas patēriņu; ja nepieciešams, šo attiecību izsaka %.

10.

“Temperatūras regulators” ir aprīkojums, ar kura palīdzību galalietotājs var iestatīt telpu vēlamās temperatūras vērtības un laika režīmu un kas nosūta attiecīgus datus, piemēram, faktisko temperatūru(-as) telpā un/vai ārpus telpām, uz gaisa sildīšanas vai dzesēšanas iekārtas saskarni, piemēram, centrālo procesoru, tādējādi palīdzot regulēt temperatūru telpā(-ās).

11.

“Bins” (binj ) ir ārgaisa temperatūras (Tj ) un binstundu (hj ) kombinācija, kā norādīts III pielikuma 26., 27. un 28. tabulā.

12.

“Binstundas” (hj ) ir stundu skaits sezonā, izteikts kā stundas gadā, kurās ārgaisa temperatūra katram binam atbilst VII pielikuma 26., 27. un 28. tabulā noteiktajai.

13.

“Iekštelpas temperatūra” (Tin ) ir ar sauso termometru mērīta iekštelpas gaisa temperatūra, kas izteikta Celsija grādos; relatīvo mitrumu var norādīt ar attiecīgu mitrā termometra temperatūru.

14.

“Ārgaisa temperatūra” (Tj ) ir ar sauso termometru mērīta ārgaisa temperatūra, kas izteikta Celsija grādos; relatīvo mitrumu var norādīt ar attiecīgu mitrā termometra temperatūru.

15.

“Jaudas regulēšana” ir siltumsūkņa, gaisa kondicionētāja, komfortdzesinātāja vai augsttemperatūras procesdzesinātāja spēja mainīt sildīšanas vai dzesēšanas jaudu, mainot aukstumnesēja(-u) caurplūdumu; norāda, ka jauda ir “fiksēta”, ja caurplūdumu nav iespējams mainīt, “pakāpjveida”, ja caurplūdumu var mainīt vai variēt ne vairāk kā divos secīgos posmos, un “maināma”, ja caurplūdumu maina vai variē trijos vai vairākos secīgos posmos.

16.

“Pazeminājuma koeficients” ((Cdh ) sildīšanas režīmā un (Cdc ) dzesēšanas vai atdzesēšanas režīmā) ir iekārtas darbības cikliskuma radītā efektivitātes zuduma mērs; ja to nenosaka ar mērījumiem, tad standarta pazeminājuma koeficients šāds: 0,25 gaisa kondicionētājam vai siltumsūknim, un 0,9 komfortdzesinātājam vai augsttemperatūras procesdzesinātājam.

17.

“Slāpekļa oksīdu emisijas” ir to slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda emisiju summa, ko emitē gaisa sildīšanas iekārtas vai dzesēšanas iekārtas, kurās izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, un tās izsaka kā slāpekļa dioksīdu; tās nosaka, kamēr tiek nodrošināta nominālā sildīšanas jauda, un izsaka mg/kWh (GCV izteiksmē).

18.

“Gaisa kalorifers” ir gaisa sildīšanas iekārta, kas siltumu no siltumģeneratora tieši pārvada uz gaisu un iekļauj vai sadala šo siltumu, izmantojot gaisu izmantojošu apsildes sistēmu.

19.

“Gaisa kalorifers, kas izmanto gāzveida/šķidro kurināmo” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto siltumģeneratoru, kas sadedzina gāzveida vai šķidro kurināmo.

20.

“Gaisa kalorifers, kas izmanto elektroenerģiju” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto siltumģeneratoru, kas izmanto Džoula efekta elektrisko pretestību.

21.

“B1 tipa gaisa kalorifers” ir tāds gaisa kalorifers, kurā izmanto gāzveida/šķidro kurināmo un kurš īpaši konstruēts pievienošanai dabiskās velkmes dūmenim, pa kuru sadegšanas atlikumus novada ārpus telpas, kurā atrodas B1 tipa gaisa kalorifers, un kuram sadedzināšanai nepieciešamais gaiss tiek pievadīts tieši no šīs telpas; B1 tipa gaisa kaloriferu tirgo tikai kā B1 tipa gaisa kaloriferu.

22.

“C2 tipa gaisa kalorifers” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto gāzveida/šķidro kurināmo un kurš īpaši konstruēts sadedzināšanai nepieciešamā gaisa pievadīšanai no vienotas cauruļvadu sistēmas, kam pievienota vairāk nekā viena iekārta, un dūmgāzu novadīšanai cauruļvadu sistēmā; C2 tipa gaisa kaloriferu tirgo tikai kā C2 tipa gaisa kaloriferu.

23.

“C4 tipa gaisa kalorifers” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto gāzveida/šķidro kurināmo un kurš īpaši konstruēts sadedzināšanai nepieciešamā gaisa pievadīšanai no vienotas cauruļvadu sistēmas, kam pievienota vairāk nekā viena iekārta, un dūmgāzu novadīšanai citā dūmgāzu sistēmas caurulē; C4 tipa gaisa kaloriferu tirgo tikai kā C4 tipa gaisa kaloriferu.

24.

“Minimālā jauda” ir kW izteikta gaisa kalorifera minimālā sildīšanas jauda (Pmin ).

25.

“Lietderības koeficients pie nominālās sildīšanas jaudas” (ηnom ) ir % izteikta attiecība starp nominālo sildīšanas jaudu un kopējo ieejas jaudu, lai nodrošinātu šādu sildīšanas jaudu; ja izmanto gāzveida/šķidro kurināmo, tad kopējās ieejas jaudas pamatā ir kurināmā GCV.

26.

“Lietderības koeficients pie minimālās jaudas” (ηpl ) ir % izteikta attiecība starp minimālo jaudu un kopējo ieejas jaudu, lai nodrošinātu šādu sildīšanas jaudu; kopējās ieejas jaudas pamatā ir kurināmā GCV.

27.

“Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte aktīvā režīmā” (ηs,on ) ir % izteikta sezonas termiskā energoefektivitāte, kas reizināta ar emisiju efektivitāti.

28.

“Sezonas termiskā energoefektivitāte” (ηs,th ) ir vidējā svērtā vērtība lietderības koeficientam pie nominālās sildīšanas jaudas un lietderības koeficientam pie minimālās jaudas, ņemot vērā apvalka zudumus.

29.

“Emisiju efektivitāte” (ηs,flow ) ir korekcija, ko piemēro, aprēķinot telpu apsildes sezonas energoefektivitāti aktīvā režīmā, lai ņemtu vērā sildītajam gaisam ekvivalento gaisa plūsmu un sildīšanas jaudu.

30.

“Apvalka zudumu koeficients” (Fenv ) ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi, kurus izraisa siltumģeneratora siltuma zudumi ārpus apsildāmās telpas.

31.

“Papildu elektroenerģijas patēriņš” ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi, kurus izraisa patērētā elektriskā jauda pie nominālās sildīšanas jaudas (elmax ), minimālās jaudas (elmin ) un gaidstāves režīmā (elsb ).

32.

“Dežūrliesmas zudumi” ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi, kurus izraisa aizdedzes degļa patērētā jauda.

33.

“Dežūrliesmas pastāvīgā patērētā jauda” (Pign ) ir tāda degļa patērētā jauda, ar ko paredzēts aizdedzināt galveno degli un ko var nodzēst tikai ar lietotāja iejaukšanos; to izsaka W, pamatojoties uz kurināmā GCV.

34.

“Novadīto dūmgāzu zudumi” ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi periodos, kad preferenciālais siltumģenerators nedarbojas.

35.

“Siltumsūknis” ir gaisa sildīšanas iekārta:

36.

“Gaiss-gaiss siltumsūknis” ir siltumsūknis ar siltumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi no apkārtējā gaisa nodrošina āra siltummainis (iztvaikotājs).

37.

“Ūdens/sālsūdens-gaiss siltumsūknis” ir siltumsūknis ar siltumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi no ūdens vai sālsūdens nodrošina āra siltummainis (iztvaikotājs).

38.

“Jumta siltumsūknis” ir gaiss-gaiss siltumsūknis, ko darbina elektriskais kompresors un kura iztvaikotājs, kompresors un kondensators ir integrēti vienā komplektā.

39.

“Sorbcijas cikla siltumsūknis” ir siltumsūknis ar siltumģeneratoru, kas izmanto sorbcijas ciklu, kura pamatā ir kurināmā ārdedze un/vai siltuma pievade.

40.

“Vairākbloku siltumsūknis” ir siltumsūknis, kuram ir vairāk nekā viens iekštelpu bloks, viens vai vairāki atdzesēšanas kontūri, viens vai vairāki kompresori, viens vai vairāki āra bloki un kura iekštelpu bloki var būt vai var nebūt atsevišķi vadāmi.

41.

“Gaisa kondicionētājs” ir dzesēšanas iekārta, kas nodrošina telpas dzesēšanu un:

42.

“Gaiss-gaiss gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi uz apkārtējo gaisu nodrošina āra siltummainis (kondensators).

43.

“Ūdens/sālsūdens-gaiss gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi uz ūdeni vai sālsūdeni nodrošina āra siltummainis (kondensators).

44.

“Jumta gaisa kondicionētājs” ir gaiss-gaiss gaisa kondicionētājs, ko darbina elektriskais kompresors un kur iztvaikotājs, kompresors un kondensators ir integrēti vienā komplektā.

45.

“Vairākbloku gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kuram ir vairāk nekā viens iekštelpu bloks, viens vai vairāki atdzesēšanas kontūri, viens vai vairāki kompresori, viens vai vairāki āra bloki un kura iekštelpu bloki var būt vai var nebūt atsevišķi vadāmi.

46.

“Sorbcijas cikla gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto sorbcijas ciklu, kura pamatā ir kurināmā ārdedze un/vai siltuma pievade.

47.

“Gaiss-ūdens komfortdzesinātājs” ir komfortdzesinātājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur āra siltummainis (kondensators) nodrošina siltuma pārnesi uz gaisu, tostarp siltuma pārnesi, kuras pamatā ir papildu pievadītā ūdens iztvaikošana šajā gaisā ar nosacījumu, ka iekārta spēj darboties arī tikai ar gaisu, neizmantojot papildu ūdeni.

48.

“Ūdens/sālsūdens-ūdens komfortdzesinātājs” ir komfortdzesinātājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu, un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur āra siltummainis (kondensators) nodrošina siltuma pārnesi uz ūdeni vai sālsūdeni, izņemot siltuma pārnesi, kuras pamatā ir papildu pievadītā ūdens iztvaikošana.

49.

“Sorbcijas cikla komfortdzesinātājs” ir komfortdzesinātājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto sorbcijas ciklu, kura pamatā ir kurināmā ārdedze un/vai siltuma pievade.

50.

“Aprēķina references apstākļi” ir “aprēķina references temperatūras”, maksimālās “bivalentās temperatūras” un maksimālās “darba režīma robežtemperatūras” kombinācija, kā noteikts III pielikuma 24. tabulā.

51.

“Aprēķina references temperatūra” ir °C izteikta “ārgaisa temperatūra” dzesēšanas (Tdesign,c ) vai sildīšanas (Tdesign,h ) režīmā saskaņā ar III pielikuma 24. tabulu, pie kuras “daļējās slodzes koeficients” ir 1 un kura mainās atkarībā no dzesēšanas vai apsildes sezonas.

52.

“Bivalentā temperatūra” (Tbiv ) ir °C izteikta ražotāja deklarētā ārgaisa temperatūra (Tj ), pie kuras deklarētā sildīšanas jauda ir vienāda ar sildīšanas daļējo slodzi un, kurai pazeminoties, deklarētā sildīšanas jauda jāpapildina ar elektriskā rezerves sildītāja jaudu, lai nodrošinātu daļējo sildīšanas slodzi.

53.

“Darba režīma robežtemperatūra” (Tol ) ir °C izteikta ārgaisa temperatūra, ko ražotājs deklarējis sildīšanai, zem kuras siltumsūknis nespēj nodrošināt nekādu sildīšanas jaudu un deklarētā sildīšanas jauda ir vienāda ar nulli.

54.

“Daļējas slodzes koeficients” (pl(Tj )) telpas dzesēšanas vai sildīšanas režīmā ir ārgaisa temperatūra, no kuras atņemti 16 °C, dalīta ar aprēķina references temperatūru, no kuras atņemti 16 °C.

55.

“Sezona” ir vides apstākļu kopums, ko apzīmē vai nu par apsildes sezonu, vai par dzesēšanas sezonu, kur katram binam tiek dota kombinācija ārgaisa temperatūrām un binstundu skaitam konkrētajā sezonā.

56.

“Daļēja sildīšanas slodze” (Ph(Tj )) ir kW izteikta sildīšanas slodze pie konkrētas ārgaisa temperatūras, ko aprēķina, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi ar daļējās slodzes koeficientu.

57.

“Daļēja dzesēšanas slodze” (Pc(Tj )) ir kW izteikta dzesēšanas slodze pie konkrētas ārgaisa temperatūras, ko aprēķina, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi ar daļējās slodzes koeficientu.

58.

“Sezonas energoefektivitātes koeficients” (SEER) ir gaisa kondicionētāja vai komfortdzesinātāja kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks dzesēšanas sezonai un ko aprēķina, “references gada dzesēšanas pieprasījumu” dalot ar “gada enerģijas patēriņu dzesēšanai”.

59.

“Sezonas efektivitātes koeficients” (SCOP) ir ar elektroenerģiju darbināma siltumsūkņa kopējais efektivitātes koeficients, kas ir tipisks apsildes sezonai, un to aprēķina, references gada sildīšanas pieprasījumu dalot ar “gada enerģijas patēriņu sildīšanai”.

60.

“References gada dzesēšanas pieprasījums” (QC ) ir kWh izteikts references dzesēšanas pieprasījums, kurš ir pamatā SEER aprēķinam un kuru nosaka, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi (Pdesign,c ) un ekvivalento aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaitu (HCE ).

61.

“References gada sildīšanas pieprasījums” (QH ) ir kWh izteikts references sildīšanas pieprasījums noteiktai apsildes sezonai, kurš ir pamatā SCOP aprēķinam un kuru nosaka, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi (Pdesign,h ) un ekvivalento aktīvā sildīšanas režīma stundu skaitu (HHE ).

62.

“Gada enerģijas patēriņš dzesēšanai” (QCE ) ir kWh izteikts enerģijas patēriņš, kas nepieciešams, lai apmierinātu “references gada dzesēšanas pieprasījumu”, un to aprēķina, dalot “references gada dzesēšanas pieprasījumu” ar “aktīvā režīma sezonas energoefektivitātes koeficientu” (SEERon ) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu dzesēšanas sezonā termostata izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā.

63.

“Gada enerģijas patēriņš sildīšanai” (QHE ) ir kWh izteikts enerģijas patēriņš, kas nepieciešams, lai apmierinātu “references gada sildīšanas pieprasījumu” noteiktā apsildes sezonā, un to aprēķina, dalot “references gada sildīšanas pieprasījumu” ar “aktīvā režīma sezonas efektivitātes koeficientu” (SCOPon ) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu sildīšanas sezonā termostata izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā.

64.

“Ekvivalentais aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaits” (HCE ) ir stundās izteikts pieņemtais stundu skaits gadā, kad ierīcei ir jānodrošina “aprēķina dzesēšanas slodze” (Pdesign,c ), lai apmierinātu “references gada dzesēšanas pieprasījumu”.

65.

“Ekvivalentais aktīvā sildīšanas režīma stundu skaits” (HHE ) ir stundās izteikts pieņemtais stundu skaits gadā, kad siltumsūkņa gaisa kaloriferam ir jānodrošina aprēķina sildīšanas slodze, lai apmierinātu references gada sildīšanas pieprasījumu.

66.

“Aktīvā režīma sezonas energoefektivitātes koeficients” (SEERon ) ir iekārtas vidējais aktīvā režīma energoefektivitātes koeficients dzesēšanas funkcijas nodrošināšanai, un to iegūst no daļējās slodzes un binu energoefektivitātes koeficientiem (EERbin (Tj )), piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis.

67.

“Aktīvā režīma sezonas efektivitātes koeficients” (SCOPon ) ir siltumsūkņa vidējais aktīvā režīma efektivitātes koeficients apsildes sezonā, un to iegūst no daļējās slodzes, elektriskā rezerves sildītāja jaudas (attiecīgos gadījumos) un binu efektivitātes koeficientiem (COPbin (Tj )), piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis.

68.

“Bina efektivitātes koeficients” (COPbin (Tj )) ir siltumsūkņa katra binj efektivitātes koeficients pie ārgaisa temperatūras (Tj ) sezonā, un to iegūst no daļējās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā efektivitātes koeficienta (COPd (Tj ), un citiem biniem aprēķina ar interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, korekcijai izmantojot piemērojamo pazeminājuma koeficientu.

69.

“Bina energoefektivitātes koeficients” (EERbin (Tj )) ir energoefektivitātes koeficients, kas noteikts katram binj pie ārgaisa temperatūras (Tj ) sezonā, un to iegūst no daļējās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā energoefektivitātes koeficienta (EERd (Tj )), un citiem biniem aprēķina, izmantojot interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, izmantojot piemērojamo pazeminājuma koeficientu.

70.

“Deklarētā sildīšanas jauda” (Pdh(Tj )) ir kW izteikta un ražotāja deklarēta siltumsūkņa tvaika saspiešanas cikla sildīšanas jauda pie ārgaisa temperatūras (Tj ) un iekštelpu temperatūras (Tin ).

71.

“Deklarētā dzesēšanas jauda” (Pdc(Tj )) ir kW izteikta un ražotāja deklarēta gaisa kondicionētāja vai komfortdzesinātāja tvaika saspiešanas cikla dzesēšanas jauda pie ārgaisa temperatūras (Tj ) un iekštelpu temperatūras (Tin ).

72.

“Aprēķina slodze sildīšanai” (Pdesign,h ) ir kW izteikta sildīšanas slodze, ko piemēro siltumsūknim pie aprēķina references temperatūras, kad aprēķina slodze sildīšanai (Pdesign,h ) ir vienāda ar daļējo sildīšanas slodzi pie ārgaisa temperatūras (Tj ), kas vienāda ar aprēķina references temperatūru sildīšanai (Tdesign,h ).

73.

“Aprēķina slodze dzesēšanai” (Pdesign,c ) ir kW izteikta dzesēšanas slodze, ko piemēro komfortdzesinātājam vai gaisa kondicionētājam pie aprēķina references apstākļiem, kad aprēķina slodze dzesēšanai (Pdesign,c ) ir vienāda ar deklarēto dzesēšanas jaudu pie ārgaisa temperatūras (Tj ), kas vienāda ar aprēķina references temperatūru dzesēšanai (Tdesign,c ).

74.

“Deklarētais efektivitātes koeficients” (COPd (Tj )) ir efektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārgaisa temperatūras (Tj ).

75.

“Deklarētais energoefektivitātes koeficients” (EERd (Tj ) ir energoefektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārgaisa temperatūras (Tj ).

76.

“Elektriskā rezerves sildītāja jauda” (elbu(Tj )) ir kW izteikta faktiskā vai uzdotā rezerves sildītāja, kura COP = 1, jauda, kas papildina deklarēto sildīšanas jaudu (Pdh(Tj )), lai pie ārgaisa temperatūras (Tj ) nodrošinātu daļējo sildīšanas slodzi (Ph(Tj )) gadījumā, ja Pdh(Tj ) ir mazāka nekā Ph(Tj ).

77.

“Jaudas izmantošanas koeficients” ir daļējā sildīšanas slodze (Ph (Tj )), kas dalīta ar deklarēto sildīšanas jaudu (Pdh (Tj )), vai daļējā dzesēšanas slodze (Pc (Tj )), kas dalīta ar deklarēto dzesēšanas jaudu (Pdc (Tj )).

78.

“Aktīvais režīms” ir režīms, kurš atbilst ēkas dzesēšanas vai sildīšanas slodzes stundu skaitam un kurā ir aktivizēta ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija. Šis stāvoklis var būt saistīts ar ierīces ieslēgta/izslēgta stāvokļa ciklu maiņu, lai sasniegtu vai uzturētu vajadzīgo telpas gaisa temperatūru.

79.

“Gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad gaisa kalorifers, komfortdzesinātājs, gaisa kondicionētājs vai siltumsūknis ir pieslēgts elektrotīklam, ir atkarīgs no strāvas avota pievadītās enerģijas, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku: reaktivācijas funkcija ar/bez ieslēgta reaktivācijas funkcijas indikatora un/vai informācijas vai statusa rādījums.

80.

“Reaktivācijas funkcija” ir funkcija, ar kuru, izmantojot tālvadības slēdzi, tostarp tālvadību caur tīklu, iebūvētu sensoru vai taimeri, var aktivizēt citus režīmus, tostarp aktīvo režīmu, lai nodrošinātu papildu funkcijas, tostarp pamatfunkcijas.

81.

“Informācijas vai statusa rādījumi” ir pastāvīga funkcija, ar kuru displejā sniedz informāciju vai rāda iekārtas statusu, tostarp pulksteņa laiku.

82.

“Izslēgts režīms” ir stāvoklis, kad komfortdzesinātājs, gaisa kondicionētājs vai siltumsūknis ir pieslēgts elektrotīklam, bet netiek darbināts. Par izslēgtu režīmu uzskata arī stāvokli, kas tikai norāda uz izslēgta režīma stāvokli, kā arī stāvokļus, kuros nodrošinātas tikai tās funkcijas, ar ko paredzēts nodrošināt elektromagnētisko savietojamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/108/EK (2).

83.

“Termostata izslēgts režīms” ir stāvoklis, kurš atbilst stundu skaitam bez dzesēšanas vai sildīšanas slodzes un kurā ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija ir ieslēgta, bet iekārta netiek darbināta; ciklisku ieslēgšanos/izslēgšanos darba režīmā neuzskata par termostata izslēgtu režīmu.

84.

“Kartera sildītāja režīms” ir stāvoklis, kad iekārta ir aktivizējusi kompresora kartera sildītāju, lai novērstu aukstumaģenta nonākšanu kompresorā un kompresora palaišanas brīdī samazinātu aukstumaģenta koncentrāciju kompresora eļļā.

85.

“Patērētā jauda izslēgtā režīmā” (POFF ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir izslēgtā režīmā.

86.

“Patērētā jauda termostata izslēgtā režīmā” (PTO ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir termostata izslēgtā režīmā.

87.

“Patērētā jauda gaidstāves režīmā” (PSB ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir gaidstāves režīmā.

88.

“Patērētā jauda kartera sildītāja režīmā” (PCK ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir kartera sildītāja režīmā.

89.

“Darbības stundu skaits izslēgtā režīmā” (HOFF ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta darbojas izslēgtā režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas.

90.

“Darbības stundu skaits termostata izslēgtā režīmā” (HTO ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta darbojas termostata izslēgtā režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas.

91.

“Darbības stundu skaits gaidstāves režīmā” (HSB ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta darbojas gaidstāves režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas.

92.

“Darbības stundu skaits kartera sildītāja režīmā” (HCK ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta atrodas kartera sildītāja režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas.

93.

“Sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītājs dzesēšanas režīmā” (SPERc ) ir gaisa kondicionētāja vai komfortdzesinātāja, kuri izmanto kurināmo, kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks dzesēšanas sezonai.

94.

“Gāzes izmantošanas sezonas efektivitāte dzesēšanas režīmā” (SGUEc ) ir gāzes izmantošanas efektivitāte visā dzesēšanas sezonā.

95.

“Gāzes izmantošanas efektivitāte pie daļējas slodzes” ir gāzes izmantošanas efektivitāte, kad notiek dzesēšana (GUEc,bin ) vai sildīšana (GUEh,bin ) pie ārgaisa temperatūras Tj .

96.

“Gāzes izmantošanas efektivitāte pie deklarētās jaudas” ir gāzes izmantošanas efektivitāte, kad notiek dzesēšana (GUEcDC ) vai sildīšana (GUEhDC ) deklarētās jaudas apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā, kas koriģēta, ņemot vērā iekārtas iespējamo ciklisko darbību gadījumā, ja faktiskā dzesēšanas jauda (QEc ) pārsniedz dzesēšanas slodzi (Pc (Tj )) vai faktiskā sildīšanas jauda (QEh ) pārsniedz sildīšanas slodzi (Ph (Tj )).

97.

“Faktiskā dzesēšanas jauda” (QEc ) ir kW izteikta izmērītā dzesēšanas jauda, kas koriģēta, lai ņemtu vērā siltumu no iekārtas (sūknis(-ņi) vai ventilators(-i)), kura nodrošina siltumnesēja cirkulāciju iekštelpu siltummainī.

98.

“Faktiskā siltuma atgūšanas jauda” ir kW izteikta izmērītā siltuma atgūšanas jauda, kas koriģēta, lai ņemtu vērā iekārtas siltumu (siltuma atgūšanas kontūra (sūknis(-ņi) dzesēšanai (QEhr,c ) vai sildīšanai (QEhr,h )).

99.

“Izmērītais pievadītais siltums dzesēšanai” (Qgmc ) ir kW izteikts izmērītais pievadītais kurināmais daļējas slodzes apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā.

100.

“Sezonas papildu enerģijas koeficients dzesēšanas režīmā” (SAEFc ) ir papildu energoefektivitāte dzesēšanas sezonā, ieskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu.

101.

“References gada dzesēšanas pieprasījums” (QC ) ir dzesēšanas pieprasījums gadā, kuru aprēķina, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi (Pdesign,c ) ar ekvivalento aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaitu (HCE ).

102.

“Sezonas papildu enerģijas koeficients dzesēšanas režīmā aktīvajā režīmā” (SAEFc,on ) ir papildu energoefektivitāte dzesēšanas sezonā, neskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu.

103.

“Papildu enerģijas koeficients dzesēšanas režīmā pie daļējas slodzes” (AEFc,bin ) ir papildu energoefektivitāte, kad notiek dzesēšana pie ārgaisa temperatūras (Tj ).

104.

“Elektriskā ieejas jauda dzesēšanas režīmā” (PEc ) ir kW izteikta faktiskā elektriskā ieejas jauda dzesēšanai.

105.

“Sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītājs sildīšanas režīmā” (SPERh ) ir siltumsūkņa, kas izmanto kurināmo, kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks dzesēšanas sezonai.

106.

“Gāzes izmantošanas sezonas efektivitāte sildīšanas režīmā” (SGUEh ) ir gāzes izmantošanas efektivitāte apsildes sezonā.

107.

“Faktiskā sildīšanas jauda” (QEh ) ir kW izteikta izmērītā sildīšanas jauda, kas koriģēta, lai ņemtu vērā siltumu no iekārtas (sūknis(-ņi) vai ventilators(-i)), kura nodrošina siltumnesēja cirkulāciju iekštelpu siltummainī.

108.

“Izmērītais pievadītais siltums sildīšanai” (Qgmh ) ir kW izteikts izmērītais pievadītais kurināmais daļējas slodzes apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā.

109.

“Sezonas papildu enerģijas koeficients sildīšanas režīmā” (SAEFh ) ir papildu energoefektivitāte sildīšanas sezonā, ieskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu.

110.

“References gada sildīšanas pieprasījums” (QH ) ir sildīšanas pieprasījums gadā, kuru aprēķina, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi ar gada ekvivalento aktīvā sildīšanas režīma stundu skaitu (HHE ).

111.

“Sezonas papildu enerģijas koeficients sildīšanas režīmā aktīvajā režīmā” (SAEFh,on ) ir papildu energoefektivitāte sildīšanas sezonā, neskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu.

112.

“Papildu enerģijas koeficients sildīšanas režīmā pie daļējas slodzes” (AEFh,bin ) ir papildu energoefektivitāte, kad notiek sildīšana pie ārgaisa temperatūras Tj .

113.

“Papildu enerģijas koeficients pie deklarētās jaudas” ir papildu enerģijas koeficients, kad notiek dzesēšana (AEFc,dc ) vai sildīšana (AEFh,dc ) daļējas slodzes apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā, piemērojot korekciju, lai ņemtu vērā iekārtas iespējamo ciklisko darbību gadījumā, ja faktiskā dzesēšanas jauda (QEc ) pārsniedz dzesēšanas slodzi (Pc (Tj )) vai faktiskā sildīšanas jauda (QEh ) pārsniedz sildīšanas slodzi (Ph (Tj )).

114.

“Elektriskā ieejas jauda sildīšanas režīmā” (PEh ) ir kW izteikta faktiskā elektriskā ieejas jauda sildīšanai.

115.

“Ar iekšdedzes dzinēju aprīkotu siltumsūkņu, komfortdzesinātāju un gaisa kondicionētāju NOx emisijas” ir to slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda emisiju summa, ko emitē siltumsūkņi, komfortdzesinātāji un gaisa kondicionētāji ar iekšdedzes dzinēju; tās mēra nominālajos standartapstākļos, izmantojot dzinēja apgriezienu skaita ekvivalentu, un izsaka kā slāpekļa dioksīda mg uz pievadītā kurināmā kWh (GCV izteiksmē).

116.

“Dzinēja apgriezienu skaita ekvivalents” (Erpmequivalent ) ir iekšdedzes dzinēja apgriezienu skaits minūtē, ko aprēķina, par pamatu ņemot dzinēja apgriezienu skaitu pie 70, 60, 40 un 20 % daļējas slodzes koeficienta sildīšanai (vai dzesēšanai, ja sildīšanas funkcija netiek nodrošināta) un attiecīgi svēruma koeficientus 0,15, 0,25, 0,30 un 0,30.

117.

“Nominālā ieejas jauda” (DA ) ir augsttemperatūras procesdzesinātājam (ieskaitot kompresoru, kondensatora ventilatoru(-us) vai sūkni(-ņus), iztvaikotāja sūkni(-ņus) un iespējamās palīgierīces) nepieciešamā elektriskā ieejas jauda, lai sasniegtu nominālo atdzesēšanas jaudu; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

118.

“Nominālais energoefektivitātes koeficients” (EERA ) ir kW izteikta nominālā atdzesēšanas jauda, kas dalīta ar kW izteiktu nominālo ieejas jaudu; koeficientu norāda ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

119.

“Sezonas enerģijas pārveides koeficients” (SEPR) ir augsttemperatūras procesdzesinātāja lietderības koeficients nominālajos standartapstākļos, kas atspoguļo slodzes un apkārtnes temperatūras mainību gada garumā; to aprēķina kā gada atdzesēšanas pieprasījuma attiecību pret gada elektroenerģijas patēriņu.

120.

“Gada atdzesēšanas pieprasījums” ir visu bina atdzesēšanas slodžu summa, kas reizināta ar attiecīgo binstundu skaitu.

121.

“Atdzesēšanas slodze” ir nominālā atdzesēšanas jauda, kas reizināta ar augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficientu; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

122.

“Daļējā slodze” (PC (Tj )) ir atdzesēšanas slodze specifiskā apkārtnes temperatūrā (Tj ), ko aprēķina kā pilnu slodzi, kas reizināta ar augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficientu, kurš atbilst tai pašai apkārtnes temperatūrai Tj ; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

123.

“Augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējas slodzes koeficients” (PR (Tj )) ir:

124.

“Gada elektroenerģijas patēriņš” ir vērtība, ko aprēķina šādi: saskaita visas attiecības starp katru bina dzesēšanas pieprasījumu un attiecīgo bina energoefektivitātes koeficientu un iegūto summu reizina ar attiecīgo binstundu skaitu.

125.

“Apkārtnes temperatūra” ir:

126.

“References apkārtnes temperatūra” ir Celsija grādos izteikta apkārtnes temperatūra, pie kuras augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients ir vienāds ar 1. Tā ir 35 °C. Gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem gaisa temperatūru kondensatora ieejā definē kā 35 °C, savukārt ūdensdzeses augsttemperatūras procesa dzesinātājiem ūdens temperatūru kondensatora ieejā definē kā 30 °C ar 35 °C ārgaisa temperatūru pie kondensatora.

127.

“Energoefektivitātes koeficients pie daļējas slodzes” (EERPL (Tj )) ir katra bina energoefektivitātes koeficients gadā, ko atvedina no konkrētu binu deklarētā energoefektivitātes koeficienta (EERDC ) un pārējiem biniem aprēķina ar lineāru interpolāciju.

128.

“Deklarētais atdzesēšanas pieprasījums” ir atdzesēšanas slodze konkrēta bina apstākļos, un to aprēķina, nominālo atdzesēšanas jaudu reizinot ar atbilstošo augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficientu.

129.

“Deklarētais energoefektivitātes koeficients” (EERDC ) ir augsttemperatūras procesdzesinātāja energoefektivitātes koeficients konkrētā atskaites punktā, kas vajadzības gadījumā ir vai nu koriģēts ar pazeminājuma koeficientu, ja deklarētā minimālā atdzesēšanas jauda pārsniedz atdzesēšanas slodzi, vai interpolēts, ja tuvākā deklarētā atdzesēšanas jauda ir virs un zem atdzesēšanas slodzes.

130.

“Deklarētā ieejas jauda” ir ieejas elektriskā jauda, kas augsttemperatūras procesdzesinātājam nepieciešama, lai nodrošinātu deklarēto atdzesēšanas jaudu konkrētā atskaites punktā.

131.

“Deklarētā atdzesēšanas jauda” ir atdzesēšanas jauda, ko sasniedz augsttemperatūras procesdzesinātājs, lai apmierinātu deklarēto atdzesēšanas pieprasījumu konkrētā atskaites punktā.

132.

“Kopējā elektriskā ieejas jauda” (Pelec ) ir kopējā elektriskā jauda, ko patērē iekārta, tostarp ventilators(-i) un palīgierīces.

1.

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte gaisa sildīšanas iekārtām

2.

Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte dzesēšanas iekārtām

3.

Augsttemperatūras procesdzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficients

4.

Slāpekļa oksīdu emisijas

5.

Informācija par ražojumu

9. tabula

Prasības informācijai par gaisa kaloriferiem

10. tabula

Prasības informācijai par komfortdzesinātājiem

11. tabula

Prasības informācijai par gaiss-gaiss kondicionētājiem

12. tabula

Prasības informācijai par ūdens/sālsūdens-gaiss gaisa kondicionētājiem

13. tabula

Prasības informācijai par ventilatorkonvektoriem

14. tabula

Prasības informācijai par siltumsūkņiem

15. tabula

Prasības informācijai par augsttemperatūras procesdzesinātājiem

1.

Atbilstības nodrošināšanas un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijas vajadzībām mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas. Tās atbilst nosacījumiem un tehniskajiem parametriem, kas noteikti 2. līdz 8. punktā.

2.

Vispārēji nosacījumi attiecībā uz mērījumiem un aprēķiniem

3.

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte gaisa kaloriferiem

4.

Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte komfortdzesinātājiem un gaisa kondicionētājiem, kurus darbina ar elektromotoriem

5.

Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte komfortdzesinātājiem un gaisa kondicionētājiem, kurus darbina ar iekšdedzes dzinēju

6.

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte elektriskajiem siltumsūkņiem

7.

Sezonas telpu apsildes energoefektivitāte siltumsūkņiem, kurus darbina iekšdedzes dzinējs.

8.

Vispārēji nosacījumi par augsttemperatūras procesdzesinātāju mērījumiem un aprēķiniem

a)

references apkārtnes temperatūra pie āra siltummaiņa ir 35 °C gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem, un 30 °C ūdens temperatūra kondensatora ieejā (atskaites punkts – 35 °C ārgaisa temperatūra) ūdensdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem;

b)

šķidruma temperatūra iekštelpu siltummaiņa izejā ir 7 °C (sausais termometrs);

c)

apkārtnes temperatūras mainība gada garumā, kas ir reprezentatīva Eiropas Savienības vidējiem klimatiskajiem apstākļiem, un attiecīgais stundu skaits, kad šāda temperatūra ir novērojama, ir tāds, kā noteikts 28. tabulā;

d)

jebkādus energoefektivitātes pazeminājumus, ko rada cikliska pārslēgšanās, atkarībā no augsttemperatūras procesdzesinātāja jaudas regulēšanas tipa, vai nu izmēra, vai izmanto standartvērtību.