15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/1

15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/2

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Ar minētās regulas 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētos aktus, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2016. gada 3. jūnijā ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu par jaunu izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātnieku vērtējums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Attiecīgie pasākumi ir apspriesti 14. jūlijā notikušajā ekspertu grupas sanāksmē, kurā piedalījās 28 dalībvalstis un Komisija, un – novērotāja statusā – Eiropas Parlaments.

(4)

Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu.

(5)

Minētās regulas īstenošanas nolūkā Ziemeļjūra ietver ICES IIIa un IV zonu. Tā kā daži bentisko sugu krājumi, uz kuriem attiecas ierosinātais izmetumu plāns, ir sastopami arī Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā, attiecīgās dalībvalstis iesaka izmetumu plānā aptvert arī ICES IIa rajonu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā vēlākais no 2016. gada 1. janvāra piemēro:

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punktu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2440 (3) ir noteiktas sugas, kuras ir jāizkrauj no 2016. gada 1. janvāra. Minētās sugas ir saida, pikša, Norvēģijas omārs, parastā jūrasmēle, jūras zeltplekste, heks un ziemeļu garnele. Deleģētajā regulā (ES) 2015/2440 ir noteikts arī pienākums izkraut ziemeļu garneles piezvejas. Šajā regulā būtu jāpārņem Deleģētās regulas (ES) 2015/2440 noteikumi par izkraujamajām sugām un būtu jānosaka papildu sugas un zvejniecības, kurām 2017. un 2018. gadā piemēro izkraušanas pienākumu.

(7)

Attiecīgās dalībvalstis uzskata, ka Padomes Regulas (EK) Nr. 1342/2008 (4) III nodaļā izklāstītie noteikumi par zvejas piepūli liek šķēršļus mencas izkraušanas pienākuma sekmīgai īstenošanai, jo minētajā nodaļā noteiktais zvejas piepūles režīms ierobežotu elastību (piemēram, apgabala un zvejas rīka izvēli), kas vajadzīga, lai pēc izkraušanas pienākuma ieviešanas pielāgotu zvejas modeļus. Likumdevēji patlaban pārskata Regulu (EK) Nr. 1342/2008. Lai uz mencu vienlaikus neattiektos zvejas piepūles režīms un izkraušanas pienākums, mencas izkraušanas pienākumu būtu jāsāk piemērot tikai tad, kad zvejas piepūles režīms ir zaudējis spēku.

(8)

Atbrīvojums no pienākuma izkraut visas to sugu nozvejas, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvotības rādītājus (“augstas izdzīvotības atbrīvojums”), ar Deleģēto regulu (ES) 2015/2440 tika ieviests attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām ICES IIIa rajonā ar nosacījumu, ka tiek izmantoti zivju ķeramie grozi (murdi) vai konkrēti grunts traļi. Minētajā deleģētajā regulā bija noteikta prasība dalībvalstīm, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā, iesniegt Komisijai papildu zinātnisko informāciju, kas pamato konkrētiem grunts traļiem noteiktos atbrīvojumus. Minētā informācija ir tikusi iesniegta, un ZZTEK ir secinājusi, ka tā ir pietiekama. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj jaunajā izmetumu plānā.

(9)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauts augstas izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ICES IV apakšapgabalā gūtas ar konkrētiem zvejas rīkiem, ar nosacījumu, ka tiek izmantots selektīvais linumrežģis Netgrid.

(10)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauts augstas izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz parastās jūrasmēles nozvejām, kas ICES IV apakšapgabalā gūtas ar konkrētiem zvejas rīkiem un saskaņā ar dažiem nosacījumiem, kas uzlabo jūrasmēles izdzīvotību.

(11)

Pamatojoties uz kopīgajā ieteikumā sniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kurus izskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus, šie atbrīvojumi būtu jāiekļauj šajā regulā attiecībā uz 2017. gadu. Lai ZZTEK varētu sīkāk novērtēt ar attiecīgajiem traļiem nozvejota Norvēģijas omāra un parastās jūrasmēles izdzīvotības rādītājus un lai Komisija varētu pārskatīt attiecīgo atbrīvojumu, dalībvalstīm būtu jāiesniedz papildu dati.

(12)

Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/2440 tika ieviesti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:

Kopīgajā ieteikumā ierosināts turpināt minēto atbrīvojumu piemērošanu. Tāpēc tie būtu jāiekļauj jaunajā izmetumu plānā.

(13)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauts de minimis atbrīvojums attiecībā uz parastās jūrasmēles, pikšas un merlanga (kopā) nozvejām, kas ar konkrētiem grunts traļiem gūtas ICES IIIa rajonā, de minimis atbrīvojums attiecībā uz parastās jūrasmēles, pikšas un merlanga (kopā) nozvejām, kas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) gūtas ICES IIIa rajonā, un – attiecībā uz 2018. gadu – de minimis atbrīvojums attiecībā uz merlangu, kas ar grunts traļiem nozvejots ICES IVc rajonā.

(14)

Pamatojoties uz pārliecinošiem pierādījumiem, kurus par minētajiem atbrīvojumiem sniegušas dalībvalstis un kurus izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi, ka minētie atbrīvojumi ir pamatoti ar argumentiem, kuri saistīti ar grūtībām panākt lielāku selektivitāti un/vai nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktos limitus.

(15)

Lai pieņemtu izmetumu plānus un lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību, Komisija ar Regulas (EK) Nr. 850/98 18.a pantu ir pilnvarota noteikt minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Vajadzības gadījumā var tikt pieļautas minēto MSRI atkāpes no izmēriem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā. Attiecībā uz Norvēģijas omāru ICES IIIa rajonā ir lietderīgi saglabāt Deleģētajā regulā (ES) 2015/2440 noteiktos MSRI, proti, kopējo garumu 105 mm un galvkrūšu vairoga garumu 32 mm. Pamatojoties uz kopīgo ieteikumu un ZZTEK novērtējumu, papildus būtu jānosaka minimālais astes garums 59 mm, jo ZZTEK novērtējumā norādīts, ka šāds astes garums atbilst pašreizējām kopējā garuma un galvkrūšu vairoga garuma vērtībām.

(16)

Izmetumu plānos var ietvert arī tehniskos pasākumus attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas Skagerakā, ir lietderīgi paturēt spēkā virkni tehnisko pasākumu, par kuriem Savienība un Norvēģija ir vienojušās 2011. gadā (5) un 2012. gadā (6).

(17)

Lai nodrošinātu pienācīgu kontroli, būtu jānosaka īpašas prasības, kas paredz dalībvalstīm izveidot to kuģu sarakstus, uz kuriem attiecas šī regula.

(18)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktajā grafikā, tā būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim,

1)

“Seltra tipa plātne” ir selektivitātes ierīce, ko veido augšējā plātne, kuras (rombveida) linuma acs izmērs ir vismaz 270 mm un kura novietota traļa daļā, ko veido četras plātnes, un piestiprināta, ievērojot savienojuma attiecību, proti, trīs linuma acis ar izmēru 90 mm pret vienu linuma aci ar izmēru 270 mm, vai augšējā plātne, kuras (kvadrātveida) linuma acs izmērs ir vismaz 140 mm. Plātne ir vismaz 3 metrus gara, tā ir novietota ne vairāk kā 4 metru atstatumā no āmja savelkamās stropes un stiepjas visā traļa augšējās plātnes platumā (t. i., no šuves līdz šuvei);

2)

“selektīvais linumrežģis Netgrid” ir selektivitātes ierīce, kuru veido no četrām linuma plātnēm izgatavots segments, kas ir ievietots no divām linuma plātnēm izgatavotā tralī un aprīkots ar slīpi savērstu rombveida linuma acu plātni, kurā linuma acs izmērs ir vismaz 200 mm un kura ved uz izejas atvērumu traļa augšpusē.

a)

nozvejas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) (FPO (7));

b)

nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

c)

nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm un kuri aprīkoti ar Seltra tipa plātni;

d)

2017. gadā – nozvejas, kas ICES IV apakšapgabalā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 80 mm un kuri aprīkoti ar selektīvo linumrežģi Netgrid.

a)

attiecībā uz parasto jūrasmēli – līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem (GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF) zvejo ICES IIIa rajonā, ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā;

b)

attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru, – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ICES IV apakšapgabalā zvejo ar rāmja trali (TBB), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm, ar palielinātu linuma acs izmēru rāmja traļa pagarinājuma daļā;

c)

attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, – līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar grunts traļiem (OTB, TBN, OTT, TB), kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, zvejo ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā;

d)

attiecībā uz parasto jūrasmēli un pikšu (kopā), kas mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru, – 2017. gadā līdz 2 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas un ziemeļu garneles gada kopējās nozvejas, kura Norvēģijas omāra zvejniecībā gūta ar kuģiem, kas ICES IIIa rajonā zvejo ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

e)

attiecībā uz parasto jūrasmēli, pikšu un merlangu (kopā), kas mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, – 2018. gadā līdz 4 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un ziemeļu garneles gada kopējās nozvejas, kura Norvēģijas omāra zvejniecībā gūta ar kuģiem, kas ICES IIIa rajonā zvejo ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

f)

attiecībā uz parasto jūrasmēli, pikšu un merlangu (kopā), kas mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, – līdz 1 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un ziemeļu garneles gada kopējās nozvejas, kura ziemeļu garneles zvejniecībā gūta ar kuģiem, kas ICES IIIa rajonā zvejo ar grunts traļiem (OTB), kuru linuma acs izmērs ir 35 mm vai lielāks un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm, un ar neaizsprostotu zivju izeju;

g)

attiecībā uz parasto jūrasmēli, pikšu un merlangu (kopā) – līdz 0,5 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un ziemeļu garneles gada kopējās nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūta Norvēģijas omāra zvejniecībā ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) (FPO);

h)

attiecībā uz merlangu – 2018. gadā līdz 7 % no Norvēģijas omāra, pikšas, jūrasmēles, ziemeļu garneles, merlanga, jūras zeltplekstes, saidas un mencas gada kopējās nozvejas, kas jauktajā zvejniecībā, kurā iegūst jūrasmēli, merlangu un sugas, kam nav noteikti nozvejas limiti, gūta ar kuģiem, kas ICES IVc rajonā zvejo ar grunts traļiem (OTB, OTT), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm.

a)

kopējais garums 105 mm;

b)

astes garums 59 mm;

c)

galvkrūšu vairoga garums 32 mm.

a)

traļus, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, ja tie ir aprīkoti ar Seltra tipa plātni vai ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

b)

traļus, kuru āmja (kvadrātveida) linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

c)

pelaģisko vai rūpniecisko sugu zvejā – traļus, kuru minimālais linuma acs izmērs ir mazāks par 70 mm, ar nosacījumu, ka nozvejā ir vairāk nekā 80 % vienas vai vairāku pelaģisko vai rūpniecisko sugu zivju;

d)

Pandalus ģints garneļu zvejā – traļus, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 35 mm, ja tralis ir aprīkots ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm.

—

konstruēta ar augšējo plātni, kuras minimālais kvadrātveida linuma acs izmērs ir 120 mm,

—

vismaz 3 metrus gara un

—

vismaz tikpat plata kā šķirotājrežģis.

15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/9

(1)

Darījumu partneriem ir pienākums aizsargāt sevi pret kredītriska darījumiem ar atvasināto instrumentu darījumu partneriem, iekasējot maržas, ja šiem līgumiem tīrvērti nav veicis centrālais darījumu partneris. Šajā regulā ir izklāstīti standarti savlaicīgai, precīzai un pienācīgi nošķirtai nodrošinājuma apmaiņai. Šie standarti būtu obligāti jāpiemēro nodrošinājumam, ko darījumu partneriem ir pienākums iekasēt vai sniegt saskaņā ar šo regulu. Tomēr darījumu partneriem, kuri piekrīt iekasēt vai sniegt nodrošinājumu papildus šīs regulas prasībām, vajadzētu spēt izvēlēties, vai tie apmainās ar nodrošinājumu saskaņā ar šiem standartiem.

(2)

Darījumu partneriem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 3. punkta prasības, būtu jāņem vērā nefinanšu darījumu partneru atšķirīgie riska profili, kas nesasniedz regulas 10. pantā minēto tīrvērtes slieksni, nosakot savas riska pārvaldības procedūras ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti ar šādām vienībām. Tāpēc ir lietderīgi ļaut darījumu partneriem noteikt, vai darījumu partnera kredītriska līmeni, ko rada šādi nefinanšu darījumu partneri, kas nesasniedz attiecīgo tīrvērtes slieksni, vajadzētu mazināt, apmainoties ar nodrošinājumu. Ņemot vērā to, ka var pieņemt, ka nefinanšu darījumu partneriem, kas uzņēmējdarbību veic trešā valstī un kas nesasniegtu attiecīgo tīrvērtes slieksni, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, ir tie paši riska profili kā tādiem nefinanšu darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas nesasniedz attiecīgo tīrvērtes slieksni, būtu jāpiemēro tāda pati pieeja abiem vienību veidiem, lai novērstu regulējuma arbitrāžu.

(3)

Darījumu partneri ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, ir jāaizsargā pret otra darījumu partnera iespējamo saistību neizpildes risku. Tādēļ ir nepieciešami divi nodrošinājuma veidi maržu izteiksmē, lai pienācīgi pārvaldītu riskus, kam ir pakļauti minētie darījumu partneri. Pirmais veids ir mainīgā marža, kas aizsargā darījumu partnerus pret riska darījumiem, kas saistīti ar to ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu pašreizējo tirgus vērtību. Otrais veids ir sākotnējā marža, kas aizsargā darījumu partnerus pret iespējamajiem zaudējumiem, kuri varētu rasties no atvasināto instrumentu pozīcijas tirgus vērtības izmaiņām, kas notikušas laikposmā no pēdējās apmaiņas ar mainīgo likmi pirms darījumu partnera saistību neizpildes un brīža, kad ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi tiek aizstāti vai tiek ierobežots attiecīgais risks.

(4)

Tā kā centrālajiem darījumu partneriem (CCP) saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var būt piešķirta atļauja darboties kā kredītiestādēm, ir jāizslēdz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, ko CCP noslēdz saistību neizpildes pārvaldības procesa ietvaros, kā paredzēts šīs regulas prasībās, jo minētajiem līgumiem jau piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 153/2013 (2) noteikumus un tādēļ tiem nepiemēro šīs regulas noteikumus.

(5)

Attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti un kuri ietver sākotnējās prēmijas maksājumu, lai garantētu līguma izpildi, darījumu partnerim, kas saņem prēmijas maksājumu (“iespējas līguma pārdevējs”) nav pašreizēja vai iespējama nākotnes riska darījuma ar darījuma partneri. Turklāt šādu līgumu ikdienas tirgus vērtību jau sedz minētās prēmijas maksājums. Līdz ar to, ja savstarpējā ieskaita kopu veido šādas iespējas līgumu pozīcijas, iespējas līguma pārdevējam būtu jāspēj izvēlēties neiekasēt sākotnējās vai mainīgās maržas attiecībā uz šādiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu veidiem, ja iespējas līgumu pārdevējs nav pakļauts nekādam kredītriskam. Tomēr darījumu partnerim, kas maksā prēmiju (“iespējas līgumu pircējam”) būtu jāiekasē gan sākotnējā, gan mainīgā marža.

(6)

Lai arī strīdu izšķiršanas procesi, kas ietverti divpusējos līgumos starp darījumu partneriem, ir noderīgi strīdu ilguma un biežuma mazināšanai, darījumu partneriem, pirmkārt, būtu jāiekasē vismaz neapstrīdētā summa, ja tiek apstrīdēta maržas pieprasījuma summa. Tas mazinās risku, kas rodas no apstrīdētajiem darījumiem, un līdz ar to nodrošinās, ka ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, pēc iespējas ir nodrošināti.

(7)

Lai garantētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus visās jurisdikcijās gadījumā, ja darījumu partneris, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, noslēdz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, ar darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, būtu jāveic apmaiņa ar sākotnējo un mainīgo maržu abos virzienos. Darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, veicot darījumus ar darījumu partneriem, kurš veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, būtu aizvien jāpiemēro pienākums novērtēt divpusēju līgumu juridisko izpildāmību un nošķiršanas līgumu efektivitāti.

(8)

Ir lietderīgi ļaut darījumu partneriem piemērot minimālo pārskaitījuma summu, apmainoties ar nodrošinājumu, lai samazinātu operatīvo slogu, ko rada apmaiņa ar ierobežotām summām, ja riska darījumu vērtība mainās tikai nedaudz. Tomēr būtu jānodrošina, ka šāda minimālā pārskaitījuma summa tiek izmantota kā operatīvs instruments un nevis kā nenodrošināta kredītlīnija starp darījumu partneriem. Tādēļ attiecībā uz minimālo pārskaitījuma summu būtu jānosaka tās maksimālais līmenis.

(9)

Operatīvu iemeslu dēļ dažos gadījumos varētu būt lietderīgāk nodalīt atsevišķas minimālā pārskaitījuma summas sākotnējai un mainīgajai maržai. Šādos gadījumos darījumu partneriem vajadzētu būt iespējai vienoties par atsevišķām minimālā pārskaitījuma summām mainīgajai un sākotnējai maržai. Tomēr atsevišķo minimālā pārskaitījuma summu kopsummai nevajadzētu pārsniegt minimālā pārskaitījuma summas maksimālo līmeni. Praktisku apsvērumu dēļ vajadzētu būt iespējai definēt minimālo pārksaitījuma summu valūtā, kurā parasti apmainās ar maržām, un tā var arī nebūt euro.

(10)

Dažas trešo valstu jurisdikcijas var noteikt atšķirīgu darbības jomu Regulai (ES) Nr. 648/2012 saistībā ar savām prasībām attiecībā uz nodrošinājuma apmaiņu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti. Tādēļ, ja šī regula pieprasa, ka tikai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti un kurus reglamentē Regula (ES) Nr. 648/2012, ir ietverti maržu aprēķinā, ko veic pārrobežu savstarpējā ieskaita kopām, darījumu partneriem dažādās jurisdikcijās, iespējams, vajadzētu divkāršot nepieciešamos aprēķinus, lai ņemtu vērā atšķirīgās definīcijas vai produktu atšķirīgo darbības jomu saskaņā ar attiecīgajām maržas prasībām. Tas varētu radīt neprecīzus maržas aprēķinus. Turklāt tas, visticamāk, palielinātu strīdu risku. Tādēļ, ļaujot izmantot plašāku produktu kopumu pārrobežu savstarpējā ieskaita kopās, kas ietver visus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kuriem piemēro nodrošinājuma apmaiņu vienā vai otrā jurisdikcijā, tiktu sekmēts vienmērīgs maržas iekasēšanas process. Šī pieeja atbilst sistēmiskā riska mazināšanas mērķim, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 648/2012, jo maržas prasības piemērotu plašākai produktu virknei.

(11)

Darījumu partneri var izvēlēties iekasēt sākotnējās maržas naudā, un šādā gadījumā nodrošinājumam nebūtu jāpiemēro diskonts, ja nodrošinājuma valūta atbilst valūtai, kas ir noteikta līgumā. Tomēr, ja sākotnējās maržas tiek iekasētas naudā tādā valūtā, kas atšķiras no valūtas, kas ir noteikta līgumā, valūtu nesakritība var radīt ārvalstu valūtas kursa risku. Šā iemesla dēļ valūtu nesakritības diskonts būtu jāpiemēro sākotnējām maržām, kas iekasētas naudā citā valūtā. Attiecībā uz mainīgajām maržām, kas iekasētas naudā, saskaņā ar BCBS-IOSCO sistēmu diskonts nav nepieciešams, pat ja maksājums tiek veikts no līgumā noteiktās valūtas atšķirīgā valūtā.

(12)

Nosakot sākotnējās maržas prasību līmeni, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas padome jo īpaši ņēma vērā divus aspektus, kā atspoguļots to sistēmā “Maržas prasības atvasinātajiem instrumentiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti”, 2015. gada marts (BCBS-IOSCO sistēma). Pirmais aspekts ir augstas kredītkvalitātes un likvīdu aktīvu pieejamība, kas sedz sākotnējās maržas prasības. Otrais aspekts ir proporcionalitātes princips, tā kā mazākus finanšu un nefinanšu darījumu partnerus var nesamērīgi ietekmēt sākotnējās maržas prasības. Lai uzturētu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ar šo regulu būtu jāievieš robežvērtība, kas ir tieši tāda pati, kā BCBS-IOSCO sistēmā, kuru nesasniedzot, abiem darījumu partneriem nav jāapmainās ar sākotnējo maržu. Tam vajadzētu būtiski samazināt izmaksas un operatīvo slogu mazākiem dalībniekiem un jānovērš bažas par augstas kredītkvalitātes un likvīdu aktīvu pieejamību, neapdraudot Regulas (ES) Nr. 648/2012 vispārīgos mērķus.

(13)

Lai arī robežvērtības būtu vienmēr jāaprēķina grupas līmenī, investīciju fondi būtu jāuzskata par īpašu gadījumu, jo tos var pārvaldīt viens ieguldījumu pārvaldnieks un tos var atspoguļot kā vienu grupu. Tomēr, ja fondi ir atšķirīgi aktīvu kopumi un nav nodrošināti, garantēti vai tos neatbalsta citi investīciju fondi vai pats ieguldījumu pārvaldnieks, tie ir samērā attālināti no riska salīdzinājumā ar pārējo grupu. Tādēļ, aprēķinot robežvērtības saskaņā ar BCBS-IOSCO sistēmu, šādi investīciju fondi būtu jāuzskata par atšķirīgām vienībām.

(14)

Attiecībā uz sākotnējo maržu šīs regulas prasībām, visticamāk, būs izmērāma ietekme uz tirgus likviditāti, jo aktīvus, kas sniegti kā nodrošinājums, nevar likvidēt vai citādi atkārtoti izmantot ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma, kura tīrvērte tiek veikta necentralizēti, darbības laikā. Šādas prasības rada nozīmīgas izmaiņas tirgus praksē un norāda uz konkrētām operatīvām un praktiskām problēmām, kas būs jārisina, tiklīdz jaunās prasības būs stājušās spēkā. Ņemot vērā to, ka mainīgā marža jau sedz realizētās svārstības ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, vērtībā līdz pat saistību neizpildei, piemērojot sākotnējās maržas prasības, ir uzskatāms par samērīgu neizpildītajiem līgumiem piemērot EUR 8 miljardu robežvērtību bruto nosacītajās summās. Šo robežvērtību piemēro grupas līmenī vai, ja darījuma partneris nav daļa no grupas, atsevišķas vienības līmenī. Neizpildīto līgumu bruto nosacītā kopējā summa būtu jāizmanto kā piemērota atsauce, ņemot vērā, ka tā ir piemērota mērvienība, lai izmērītu tādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu portfeļa apjomu un sarežģītību, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti. Tā ir arī atsauce, ko ir viegli uzraudzīt un paziņot. Šīs robežvērtības ir arī saskaņā ar BCBS-IOSCO sistēmu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, un tādēļ atbilst starptautiskajiem standartiem.

(15)

Bruto nosacītās kopējās summas aprēķinā būtu jāiekļauj arī riska darījumi, kas rodas no līgumiem vai no darījumu partneriem, kas ir pastāvīgi vai daļēji atbrīvoti no maržām. Tas tāpēc, ka ir jāņem vērā visi līgumi, lai noteiktu darījumu partnera portfeļa apjomu un sarežģītību. Tādēļ ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kuriem tīrvērte tiek veikta necentralizēti, kurus var atbrīvot no šīs regulas prasībām, ir arī svarīgi, lai noteiktu darījumu partnera portfeļa apjomu, mērogu un sarežģītību, un līdz ar to būtu jāietver robežvērtību aprēķinā.

(16)

Ir lietderīgi izklāstīt īpašas riska pārvaldības procedūras konkrētiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, veidiem, kas uzrāda īpaša riska profilus. Jo īpaši apmaiņa ar mainīgo maržu bez sākotnējās maržas saskaņā ar BCBS-IOSCO sistēmu būtu jāuzskata par piemērotu nodrošinājuma apmaiņu attiecībā uz ārvalstu valūtas maiņas līgumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi. Līdzīgi, tā kā starpvalūtu mijmaiņas darījumus var sadalīt ārvalstu valūtas nākotnes darījumu secībā, sākotnējai maržai būtu jāsedz tikai procentu likmes komponente.

(17)

Būtu jāņem vērā šķēršļi, ar ko nodrošinātu obligāciju emitenti vai nodrošinājuma portfeļi saskaras, sniedzot nodrošinājumu. Tādēļ saskaņā ar īpašu noteikumu kopumu nodrošināto obligāciju emitentiem vai nodrošinājuma portfeļiem nevajadzētu noteikt pienākumu sniegt nodrošinājumu. Tas sniegtu zināmu elastību nodrošināto obligāciju emitentiem vai nodrošinājuma portfeļiem, vienlaikus nodrošinot, ka to darījumu partneru riski ir ierobežoti. Nodrošnāto obligāciju emitenti vai nodrošinājuma portfeļi var saskarties ar juridiskiem šķēršļiem attiecībā uz bezskaidras naudas nodrošinājuma sniegšanu vai iekasēšanu sākotnējai vai mainīgajai maržai vai mainīgās maržas sniegšanu naudā, jo mainīgās maržas maksājumu var uzskatīt par augstākas prioritātes prasību salīdzinājumā ar obligāciju turētāju prasībām, kā rezultātā varētu rasties juridisks šķērslis. Līdzīgi, iespēju aizstāt vai atsaukt sākotnējo maržu varētu uzskatīt par prasību, kas ir augstākas prioritātes prasība salīdzinājumā ar obligāciju turētāju prasībām, saskaroties ar tāda paša veida ierobežojumiem. Tomēr nodrošināto obligāciju emitentam vai nodrošinātajam portfelim nav noteikti ierobežojumi atgriezt naudu, kas iepriekš iekasēta kā mainīgā marža. Tādēļ nodrošināto obligāciju emitentu vai nodrošinājuma portfeļu darījumu partneriem būtu jāsniedz mainīgā marža naudā un tiem vajadzētu būt tiesībām atgūt visu summu vai tās daļu, bet nodrošināto obligāciju emitentiem vai nodrošinājuma portfeļiem būtu jāsniedz mainīgā marža tikai par to summu naudā, kas tika iepriekš saņemta.

(18)

Darījumu partneriem būtu vienmēr jānovērtē to savstarpējo prasījumu ieskaita un nošķiršanas līgumu juridiskā izpildāmība. Ja attiecībā uz trešās valsts tiesisko regulējumu šie novērtējumi izrādās negatīvi, darījumu partneriem būtu jāpaļaujas uz pasākumiem, kas atšķiras no divpusējās apmaiņas ar maržām. Lai nodrošinātu konsekvenci ar starptautiskajiem standartiem, novērstu to, ka Savienības darījumu partneriem zūd iespēja veikt darījumus ar darījumu partneriem minētajās jurisdikcijās, un lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus Savienības darījumu partneriem, ir lietderīgi noteikt minimālo robežvērtību, kuru nesasniedzot, darījumu partneri var veikt tirdzniecību ar darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajās jurisdikcijās, neapmainoties ar sākotnējo vai mainīgo maržu. Ja darījumu partneriem ir iespēja iekasēt maržas un tie var nodrošināt, ka attiecībā uz iekasēto nodrošinājumu atšķirībā no sniegtā nodrošinājuma var izpildīt šīs regulas noteikumus, Savienības darījumu partneriem būtu vienmēr jāiekasē nodrošinājums. Riska darījumi, kas rodas no līgumiem ar darījumu partneriem, kuri veic uzņēmējdarbību trešo valstu jurisdikcijās un kurus nesedz nekāda nodrošinājuma apmaiņa, jo to neļauj juridiskie šķēršļi šādās jurisdikcijās, būtu jāierobežo ar robežvērtību, jo kapitāls netiek uzskatīts par ekvivalentu maržas apmaiņai attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, un ne visiem darījumu partneriem, kam saskaņā ar šo regulu piemēro maržas prasības, piemēro arī kapitāla prasības. Šī robežvērtība būtu jānosaka tādā veidā, lai to varētu viegli aprēķināt un pārbaudīt. Lai novērstu sistēmiskā riska rašanos un to, ka šāds īpašs režīms rada iespēju apiet šīs regulas noteikumus, minētā robežvērtība ir jānosaka piesardzīgā līmenī. Šāda pieeja tiktu uzskatīta par pietiekami piesardzīgu, jo ir arī citas riska mazināšanas metodes, kas ir alternatīva maržām.

(19)

Lai novērstu, ka nodrošinājumu nevar likvidēt nekavējoties pēc darījumu partnera saistību neizpildes, ir nepieciešams, veicot sākotnējās maržas aprēķinu, ņemt vērā laikposmu no visnesenākās nodrošinājuma apmaiņas, kas sedz līgumu savstarpējā ieskaita kopu, ar saistības nepildošu darījumu partneri, līdz līgumu noslēguma un atlikušā tirgus riska atkārtotas ierobežošanas brīdim. Šo laikposmu dēvē par “maržinālo riska periodu” (MPOR), un tas ir tas pats instruments, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 272. panta 9. punktā izmantots attiecībā uz kredītiestāžu darījumu partneru kredītrisku. Tomēr tā kā abu regulu mērķi atšķiras un Regulā (ES) Nr. 575/2013 ir izklāstīti noteikumi maržinālā riska perioda aprēķināšanai tikai pašu kapitāla prasību nolūkā, šajā regulā būtu jāietver īpaši noteikumi par maržinālā riska periodu, kas ir nepieciešami saistībā ar riska pārvaldības procedūrām ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti. Maržinālā riska periodā būtu jāņem vērā procesi, kas pieprasīti šajā regulā attiecībā uz apmaiņu ar maržām.

(20)

Ar sākotnējo un mainīgo maržu kopumā būtu jāapmainās ne vēlāk kā darbdienas beigās, kas seko pēc izpildes dienas. Tomēr ir atļauts pagarināt termiņu apmaiņai ar mainīgo maržu, ja to kompensē piemērots maržinālā riska perioda aprēķins. Alternatīvi, ja netiek piemērotas sākotnējās maržas prasības, termiņa pagarinājums būtu jāatļauj, ja ir iekasēta pienācīga papildu mainīgās maržas summa.

(21)

Izstrādājot sākotnējās maržas modeļus un aprēķinot piemērotu maržinālā riska periodu, darījumu partneriem būtu jāņem vērā nepieciešamība pēc modeļiem, kas aptver tirgus likviditāti, tirgus dalībnieku skaitu un attiecīgo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu apjomu. Tajā pašā laikā ir nepieciešams izstrādāt modeli, ko abas puses var saprast, atveidot un uz ko tās var paļauties, lai atrisinātu strīdus. Tādēļ darījumu partneriem būtu jāļauj kalibrēt modeli un aprēķināt maržinālo riska periodu, tikai atkarībā no tirgus apstākļiem, bez vajadzības pielāgot to aplēses konkrētu darījumu partneru īpatnībām. Tas savukārt norāda uz to, ka darījumu partneri var izvēlēties pieņemt atšķirīgus modeļus, lai aprēķinātu sākotnējās maržas summas, ar ko tiem jāapmainās, un ka minētās sākotnējās maržas summas nedrīkst būt simetriskas.

(22)

Lai arī pietiekami bieži ir nepieciešams atkārtoti kalibrēt sākotnējās maržas modeli, jauna kalibrēšana var radīt negaidītus maržas prasību apjomus. Šā iemesla dēļ būtu jānosaka piemērots laikposms, kurā vēl var apmainīties ar maržām, balstoties uz iepriekšējo kalibrēšanu. Tam būtu jādod darījumu partneriem pietiekams laiks, lai tie izpildītu maržas pieprasījumus, ko rada atkārtota kalibrēšana.

(23)

Nodrošinājums būtu jāuzskata par brīvi pārvedamu, ja nodrošinājuma sniedzēja saistību neizpildes gadījumā nav regulējošu vai juridisku šķēršļu vai trešās puses prasījumu, tostarp to, ko pieprasa trešās puses līdzekļu pārvaldītājs. Tomēr konkrētas prasības, piemēram, nodrošinājuma pārveduma dēļ radušās izmaksas un izdevumi apgrūtinājumu veidā, kas parasti noteiktas visiem vērtspapīru pārvedumiem, nebūtu jāuzskata par šķērsli, jo tas radītu situāciju, kurā vienmēr tiktu konstatēts kāds šķērslis.

(24)

Iekasējošajam darījumu partnerim vajadzētu būt operatīvām spējām likvidēt nodrošinājumu attiecīgā nodrošinājuma saistību neizpildes gadījumā. Iekasējošajam darījumu partnerim vajadzētu vienmēr spēt izmantot likvidācijas rezultātā gūtos naudas ieņēmumus, lai noslēgtu līdzvērtīgu līgumu ar citu darījumu partneri vai ierobežotu izrietošo risku. Līdz ar to pieejai tirgum vajadzētu būt priekšnoteikumam nodrošinājuma iekasētājam, lai tas varētu vai nu nodrošinājumu pārdot vai to pārdot ar atpirkšanu samērīgā laikposmā. Šai iespējai vajadzētu būt neatkarīgai no nodrošinājuma sniedzēja.

(25)

Iekasētajam nodrošinājumam vajadzētu būt pietiekami augstai likviditātei un kredītkvalitātei, lai ļautu iekasējošajam darījumu partnerim likvidēt pozīcijas, neciešot zaudējumu saistībā ar būtiskām vērtības izmaiņām, ja otrs darījumu partneris nepilda saistības. Nodrošinājuma kredītkvalitāte būtu jānovērtē, pamatojoties uz atzītām metodēm, piemēram, ārējo kredītu novērtēšanas iestāžu reitingiem. Lai mazinātu risku, ka notiek mehāniska paļaušanās uz ārējiem reitingiem, būtu jāievieš vairāki papildu aizsargpasākumi. Minētajiem aizsargpasākumiem būtu jāietver iespēja izmantot apstiprinātu uz iekšējiem reitingiem balstītu (IRB) modeli un iespēju atlikt tāda nodrošinājuma aizstāšanu, kas kļūst neatbilstīgs reitinga pazemināšanas dēļ, lai efektīvi mazinātu iespējamo “domino efektu”, kas var rasties no pārmērīgas paļaušanās uz ārējiem kredītnovērtējumiem.

(26)

Lai arī diskonti mazina risku, ka iekasētais nodrošinājums nav pietiekams, lai segtu maržas vajadzības finanšu spriedzes laikā, ir nepieciešami arī pārējie riska mazināšanas paņēmieni, pieņemot bezskaidras naudas nodrošinājumu, lai nodrošinātu, ka to var efektīvi likvidēt. Jo īpaši darījumu partneriem būtu jānodrošina, ka iekasētais nodrošinājums ir pamatoti diversificēts attiecībā uz atsevišķiem emitentiem, emitentu veidiem un aktīvu klasēm.

(27)

Ietekme uz finansiālo stabilitāti, ko rada tāda nodrošinājuma likvidēšana, kuru snieguši sistēmiski nenozīmīgi darījumu partneri, ir ierobežota. Sākotnējās maržas koncentrācijas ierobežojumi varētu būt apgrūtinoši darījumu partneriem, kuriem ir mazie ārpusbiržas atvasināto instrumentu portfeļi, jo tiem varētu būt sniegšanai pieejama tikai ierobežota atbilstīgu nodrošinājumu virkne. Tāpēc, neraugoties uz to, ka nodrošinājuma diversifikācija ir derīgs riska mazināšanas paņēmiens, sistēmiski nenozīmīgiem darījumu partneriem nebūtu jādiversificē nodrošinājums. No otras puses, sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm un citiem darījumu partneriem, kam ir lieli ārpusbiržas atvasināto instrumenti portfeļi un kas veic savstarpējus darījumus, būtu jāpiemēro koncentrācijas ierobežojumi vismaz sākotnējai maržai, tostarp attiecībā uz atbilstīgu nodrošinājumu, kas ietver dalībvalstu valsts parāda vērtspapīrus. Minētie darījumu partneri ir pietiekami sarežģīti, lai pārveidotu nodrošinājumu vai piekļūtu vairākiem tirgiem un emitentiem nolūkā pietiekami diversificēt sniegto nodrošinājumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) 131. pantā paredzēts, ka iestādes ir jānosaka kā sistēmiski nozīmīgas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tomēr ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 plašo darbības jomu, būtu jāievieš kvantitatīvs slieksnis, lai prasības koncentrācijas ierobežojumiem tiktu piemērotas arī darījumu partneriem, kuri, iespējams, neatbilst minētajām esošajām sistēmiski nozīmīgu iestāžu kategorijām, bet kuriem tomēr būtu jāpiemēro koncentrācijas ierobežojumi to ārpusbiržas atvasināto instrumentu portfeļu apjoma dēļ.

(28)

Pensiju shēmu mehānismiem piemēro divpusējā nodrošinājuma prasības. Tomēr ir svarīgi novērst pārmērīgu slogu, ko minētās prasības rada šo shēmu gaidāmajiem darbības rezultātiem un līdz ar to nākotnes pensionāru ienākumiem. Pensijas shēmu mehānismu saistības attiecībā pret pensionāriem ir denominētas vietējā valūtā, un tādēļ to ieguldījumi ir jādenominē tajā pašā valūtā, lai novērstu ārvalstu valūtu nesakritības izmaksas un riskus. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt, ka koncentrācijas ierobežojumus nepiemēro pensijas shēmu mehānismiem tādā pašā veidā kā citiem darījumu partneriem. Tomēr ir svarīgi, lai tiktu ieviestas piemērotas riska pārvaldības procedūras nolūkā uzraudzīt un novērst iespējamos koncentrācijas riskus, kas rodas no minētā īpašā režīma. Šo noteikumu piemērošana attiecībā uz pensijas shēmu mehānismiem būtu jāuzrauga un jāpārskata, ņemot vērā tirgus tendences.

(29)

Būtu jāatzīst grūtības nošķirt naudas nodrošinājumu, ļaujot darījumu partneriem sniegt ierobežotu sākotnējās maržas summu naudas veidā un ļaujot līdzekļu pārvaldītājiem atkārtoti ieguldīt šajā naudas nodrošinājumā. Tomēr līdzekļu pārvaldītāja rīcībā esošā nauda ir saistības, kas līdzekļu pārvaldītājam ir pret sniedzošo darījumu partneri, kas rada kredītrisku sniedzošajam darījumu partnerim. Tādēļ, lai samazinātu sistēmisko risku, skaidras naudas izmantošanai kā sākotnējai maržai būtu jāpiemēro diverisfikācijas prasības vismaz attiecībā uz sistēmiski nozīmīgām iestādēm. Sistēmiski nozīmīgām iestādēm būtu jāpieprasa vai nu ierobežot naudā iekasētās sākotnējās maržas summu, vai diversificēt riska darījumus, izmantojot vairāk nekā vienu līdzekļu pārvaldītāju.

(30)

Nodrošinājuma vērtībai nebūtu jāuzrāda nozīmīga pozitīva korelācija ar nodrošinājuma sniedzēja kredītvērtību vai pamatā esošā atvasināto instrumentu portfeļa vērtību, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, jo tas apdraudētu aizsardzības efektivitāti, ko piedāvā iekasētais nodrošinājums. Līdz ar to nodrošinājuma sniedzēja vai ar to saistīto vienību emitētie vērtspapīri nebūtu jāpieņem kā nodrošinājums. Darījumu partneriem arī būtu jālūdz uzraudzīt, ka iekasētais nodrošinājums nav pakļauts citiem korelācijas riska veidiem.

(31)

Saistības pildošajam darījumu partnerim vajadzētu būt iespējai likvidēt aktīvus, kas iekasēti kā sākotnējā vai mainīgā marža, pietiekami īsā laikā, lai darījumu partnera saistību neizpildes gadījumā aizsargātos pret zaudējumiem darījumos ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti. Līdz ar to šiem aktīviem vajadzētu būtu ļoti likvīdiem un nevajadzētu būt pakļautiem pārmērīgam kredītu, tirgus vai ārvalstu valūtu riskam. Ciktāl nodrošinājuma vērtība ir pakļauta minētajiem riskiem, būtu jāpiemēro pienācīgi pret risku jutīgi diskonti.

(32)

Lai nodrošinātu nodrošinājuma savlaicīgu pārvedumu, darījumu partneriem vajadzētu būt ieviestiem efektīviem operatīviem procesiem. Tam ir nepieciešams, lai nodrošinājuma abpusējas apmaiņas procesi būtu pietiekami precīzi, pārredzami un stabili. Darījumu partneru nespēja vienoties par operatīvu sistēmu un to izveidot, lai veiktu maržas pieprasījumu efektīvu aprēķināšanu, paziņošanu un finalizēšanu, var radīt strīdus un nenotikušas nodrošinājuma apmaiņas, kuru rezultātā var rasties nenodrošināti riska darījumi ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu ietvaros. Līdz ar to ir svarīgi, lai darījumu partneri noteiktu skaidru iekšējo politiku un standartus attiecībā uz nodrošinājuma pārvedumiem. Jebkāda novirze no minētās politikas būtu stingri jāpārskata attiecīgajām ieinteresētajām personām, kurām ir jāapstiprina minētās novirzes. Turklāt būtu precīzi un detalizēti jāiegrāmato visi piemērojamie noteikumi attiecībā uz nodrošinājuma apmaiņu stabilā, tūlītējā un sistemātiskā veidā.

(33)

Darījumu partneriem, kas noslēdz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, būtu jānoslēdz līgums par nodrošinājuma apmaiņu, lai garantētu tiesisko noteiktību. Līdz ar to nolīgumā par nodrošinājuma apmaiņu būtu jāietver visas materiālās tiesības un pienākumi darījumu partneriem, kas piemērojami ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti.

(34)

Nodrošinājums aizsargā iekasējošo darījuma partneri sniedzošā darījumu partnera saistību neizpildes gadījumā. Tomēr abi darījumu partneri ir arī atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka veids, kādā tiek turēts iekasētais nodrošinājums, sniedzošajam darījumu partnerim nepalielina pārmērīga sniegtā nodrošinājuma zaudējuma risku iekasējošā darījumu partnera saistību neizpildes gadījumā. Šā iemesla dēļ divpusējam līgumam starp darījumu partneriem būtu jāļauj abiem darījumu partneriem laikus piekļūt nodrošinājumam, kad viņiem uz to ir tiesības, no kā izriet nepieciešamība pēc noteikumiem par nošķiršanu un noteikumiem, ar ko veic novērtējumu par līguma efektivitāti šajā saistībā, ņemot vērā juridiskos ierobežojumus un katras jurisdikcijas tirgus praksi.

(35)

Ja nodrošinājums, kas iekasēts kā sākotnējās maržas, tiktu tālākieķīlāts, atkārtoti ieķīlāts vai atkārtoti izmantots, tas radītu jaunus riskus darījumu partneriem sakarā ar trešo pušu prasījumiem attiecībā uz aktīviem saistību neizpildes gadījumā. Juridiskie un operatīvie sarežģījumi varētu kavēt vai pat darīt neiespējamu nodrošinājuma atgriešanu sākotnējā nodrošinājuma iekasētāja vai trešās puses saistību neizpildes gadījumā. Lai uzturētu sistēmas efektivitāti un nodrošinātu darījumu partneru kredītrisku pienācīgu mazināšanu, nebūtu jāpieļauj, ka nodrošinājums, kas iekasēts kā sākotnējās maržas, tiktu tālākieķīlāts, atkārtoti ieķīlāts vai atkārtoti izmantots.

(36)

Ņemot vērā naudas nošķiršanas grūtības, pašreizējo praksi naudas nodrošinājuma apmaiņai konkrētās jurisdikcijās un vajadzību pēc paļaušanās uz naudu, nevis vērtspapīriem, ja vērtspapīru pārvešanu var kavēt operatīvi ierobežojumi, naudas nodrošinājums, kas iekasēts kā sākotnējā marža, vienmēr būtu jātur centrālajā bankā vai trešās puses kredītiestādē, jo tas nodrošina nošķiršanu no abiem līguma darījuma partneriem. Lai nodrošinātu šādu nošķiršanu, trešās puses kredītiestādei nebūtu jāpieder tai pašai grupai, kurai pieder jebkurš no darījumu partneriem.

(37)

Ja darījumu partneris paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei savu nodomu izmantot atbrīvojumu no grupas iekšējiem darījumiem, tad, lai kompetentā iestāde varētu izlemt, vai ir izpildīti atbrīvojumam paredzētie nosacījumi, darījumu partnerim būtu jāiesniedz pilnīga dokumentācija, ietverot visu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama kompetentajai iestādei, lai tā pabeigtu savu novērtējumu.

(38)

Lai varētu uzskatīt, ka grupai ir pietiekami stabilas un noturīgas riska pārvaldības procedūras, ir jāizpilda vairāki noteikumi. Grupai vajadzētu nodrošināt grupas iekšējo riska darījumu regulāru uzraudzību un būtu jāgarantē savlaicīga to pienākumu nokārtošana, kuri izriet no grupas iekšējiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, pamatojoties uz uzraudzības un likviditātes instrumentiem grupas līmenī, kas ir konsekventi ar grupas iekšējo darījumu sarežģītību.

(39)

Lai varētu piemērot atbrīvojumu grupas iekšējiem darījumiem, ir jāpārliecinās, ka piemērojamo tiesību aktu regulatīvie, administratīvie vai citi obligātie noteikumi nevar juridiski kavēt grupas iekšējos darījumu partnerus no savu pienākumu pildīšanas – pārskaitīt naudas līdzekļus vai atmaksāt saistības vai vērtspapīrus saskaņā ar grupas iekšējo darījumu noteikumiem. Līdzīgi, nevajadzētu pastāvēt grupas iekšējo darījumu partneru vai grupas operatīvajām vai darījumdarbības praksēm, kuru rezultātā līdzekļi varētu nebūt pieejami ikdienas maksājumu saistību pildīšanai vai tūlītēju elektronisko līdzekļu pārvedumu veikšanai.

(40)

Šī regula ietver vairākas sīki izklāstītas prasības, kas grupai ir jāizpilda, lai iegūtu atbrīvojumu no maržas sniegšanas attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem. Papildus minētajām saistībām, ja viens vai divi darījumu partneri grupā ir reģistrēti trešā valstī, attiecībā uz kuru vēl nav sniegta līdzvērtības noteikšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktu, grupai ir jāapmainās ar mainīgajām un pienācīgi nošķirtām sākotnējām maržām attiecībā uz visiem grupas iekšējiem darījumiem ar meitasuzņēmumiem minētajās trešajās valstīs. Lai novērstu maržas prasību nesamērīgu piemērošanu un ņemot vērā līdzīgas prasības tīrvērtes pienākumiem, šajā regulā būtu jāparedz minētās konkrētās prasības novēlota īstenošana. Tas dotu pietiekamu laiku procesa pabeigšanai, lai radītu līdzvērtīgu noteikšanu, vienlaikus nepieprasot līdzekļu neefektīvu piešķiršanu grupām, kuru meitasuzņēmumi ir reģistrēti trešās valstīs.

(41)

Ņemot vērā proporcionalitātes principu, darījumu partneriem, kam ir mazāki portfeļi un tādējādi vispārīgi mazākas operācijas, būtu jādod vairāk laika pielāgot savas iekšējās sistēmas un procesus, lai izpildītu šīs regulas prasības. Lai panāktu pienācīgu līdzsvaru starp ārpusbiržas atvasināto instrumentu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, risku mazināšanu un šīs regulas samērīgu piemērošanu, kā arī lai panāktu starptautisko konsekvenci un mazinātu regulējuma arbitrāžas iespējas nolūkā novērst tirgus kropļojumus, ir nepieciešams prasību pakāpeniskas ieviešanas periods. Šajā regulā noteikto prasību pakāpeniskas ieviešanas periodā ņem vērā grafiku, par ko panākta vienošanās BCBS-IOSCO sistēmā, kas tika izveidota, atsaucoties uz kvantitatīvās ietekmes pētījumu, kurā iesaistījās Savienības kredītiestādes.

(42)

Komisijas deleģētajā regulā (*1) ir precizēta definīcija ārvalstu valūtas nākotnes darījumiem Savienībā, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi. Tomēr minētā definīcija kontekstā nav piemērojama, un minētie produkti Savienībā ir definēti neviendabīgā veidā. Tādēļ, lai novērstu to, ka Savienībā izveidojas nelīdzvērtīgi konkurences apstākļi, ir nepieciešams, lai attiecīgo riska mazināšanas metožu piemērošana būtu saskaņota līdz dienai, kad sāk piemērot attiecīgo deleģēto aktu. Ir arī noteikts konkrēts datums, kurā šajā gadījumā būtu jāstājas spēkā attiecīgajām prasībām, lai novērstu pārmērīgus kavējumus riska mazināšanas metošu ieviešanā.

(43)

Lai novērstu tirgus sadrumstalotību un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus Savienības darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā globālā mērogā, un atzīstot to, ka dažās jurisdikcijās apmaiņai ar mainīgo un sākotnējo maržu viena akciju kopuma iespējas līgumiem un kapitāla vērtspapīru indeksa iespējas līgumiem nepiemēro līdzvērtīgas maržas prasības, minēto produktu apstrāde būtu jāveic pakāpeniski. Šis pakāpeniskās ieviešanas periods dos laiku uzraudzīt normatīvās tendences citās jurisdikcijās un nodrošināt, ka Savienībā ir ieviestas atbilstošas prasības, lai mazinātu darījumu partnera kredītrisku attiecībā uz šādiem līgumiem, vienlaikus novēršot regulējuma arbitrāžas iespējas.

(44)

Tiesiskās noteiktības nolūkos un lai novērstu iespējamos traucējumus finanšu tirgos, ir lietderīgi precizēt esošo līgumu apstrādi.

(45)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(46)

Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir veikušas atklātas sabiedriskas apspriešanās par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (5) 37. pantu, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas un Fondēto pensiju nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (6) 37. pantu, un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu (7).

(47)

Saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. panta 1. punkta piektajā, sestajā un septītajā daļā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. panta 1. punkta piektajā, sestajā un septītajā daļā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. panta 1. punkta piektajā, sestajā un septītajā daļā šajā regulā ir ietverti grozījumi regulatīvo tehnisko standartu projektā, ko Komisijai oficiāla atzinuma veidā ir atkārtoti iesniegusi Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem,

1)

“sākotnējā marža” ir nodrošinājums, ko iekasējis darījumu partneris, lai segtu savus pašreizējos un iespējamos nākotnes riska darījumus laikposmā no pēdējās maržas iekasēšanas un pozīciju likvidēšanas vai tirgus riska ierobežošanas pēc otra darījumu partnera saistību neizpildes;

2)

“mainīgā marža” ir nodrošinājums, ko iekasējis darījumu partneris, lai atspoguļotu Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 2. punktā minēto neizpildīto līgumu ikdienas rezultātus pēc tirgus vai pēc modeļa vērtības;

3)

“savstarpējā ieskaita kopa” ir ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, kopums starp diviem darījumu partneriem, kuram piemēro juridiski izpildāmu divpusēju savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu.

a)

nodrošinājuma atbilstību ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, saskaņā ar 2. iedaļu;

b)

maržu aprēķināšanu un iekasēšanu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, saskaņā ar 3. iedaļu;

c)

nodrošinājuma pārvaldību un nošķiršanu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, saskaņā ar 5. iedaļu;

d)

nodrošinājuma koriģētās vērtības aprēķināšanu saskaņā ar 6. iedaļu;

e)

informācijas apmaiņu starp darījumu partneriem un atļaujas piešķiršanu un tās reģistrēšanu jebkādiem atbrīvojumiem attiecībā uz riska pārvaldības procedūrām, kā minēts 1. punktā;

f)

ziņošanu augstākā līmeņa vadībai par II nodaļā izklāstītajiem atbrīvojumiem;

g)

visu to nepieciešamo līgumu noteikumus, kas jānoslēdz darījumu partneriem vēlākais brīdī, kad ir noslēgts ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, tostarp savstarpējo prasījumu ieskaita līguma noteikumus un nodrošinājuma apmaiņas līguma noteikumus saskaņā ar 3. pantu;

h)

periodiskas pārbaudes attiecībā uz tā nodrošinājuma likviditāti, ar ko apmainās;

i)

nodrošinājuma savlaicīgu atgūšanu no iekasējošā darījumu partnera sniedzošā darījumu partnera saistību neizpildes gadījumā; un

j)

tādu riska darījumu regulāru uzraudzību, kas rodas no ārpusbiržas atvasinātajiem līgumiem, kas ir grupas iekšējie darījumi, un no šādiem līgumiem izrietošu saistību savlaicīgu nokārtošanu.

a)

visas maksājumu saistības, kas rodas starp darījumu partneriem;

b)

noteikumi maksājumu saistību savstarpējam ieskaitam;

c)

notikumi, kas ir ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, saistību neizpilde vai saistību izbeigšana;

d)

visas aprēķināšanas metodes, ko izmanto attiecībā uz maksājumu saistībām;

e)

noteikumi maksājumu saistību savstarpējam ieskaitam pēc līguma izbeigšanas;

f)

tiesību un pienākumu nodošana pēc līguma izbeigšanas;

g)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, ietvaros veiktajiem darījumiem piemērojamie tiesību akti.

a)

nepieciešamā nodrošinājuma apjoms un veids;

b)

nošķiršanas pasākumi;

c)

savstarpējā ieskaita kopa, uz ko attiecas nodrošinājuma apmaiņa;

d)

procedūras maržas pieprasījumu paziņošanai, apstiprināšanai un koriģēšanai;

e)

procedūras maržas pieprasījumu nokārtošanai katram atbilstīga nodrošinājuma veidam;

f)

procedūras, metodes, termiņi un pienākumu sadale maržu aprēķināšanai un nodrošinājuma novērtēšanai;

g)

notikumi, kas ir uzskatāmi par saistību neizpildi vai saistību izbeigšanu;

h)

tiesību akti, kas piemērojami ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumam, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti;

i)

tiesību akti, ko piemēro nodrošinājuma apmaiņas līgumam.

a)

nauda naudas līdzekļu izteiksmē, kas jebkurā valūtā ir kreditēti kādā kontā, vai līdzvērtīgi prasījumi, kas dod tiesības uz naudas atmaksu, piemēram noguldījumi naudas tirgū;

b)

zelts tīra zelta veidā atzītas labas piegādes standarta stieņos;

c)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas dalībvalstu centrālās valdības vai centrālās bankas;

d)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas dalībvalstu reģionālās pašvaldības vai vietējās iestādes, kuru riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar attiecīgās dalībvalsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu;

e)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas dalībvalstu publiskā sektora struktūras, kuru riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar attiecīgās dalībvalsts centrālo valdību, reģionālo pašvaldību vai vietējo iestādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 116. panta 4. punktu;

f)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas tādas dalībvalstu reģionālās pašvaldības vai vietējās iestādes, kas nav minētas d) apakšpunktā;

g)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas tādas dalībvalstu publiskā sektora vienības, kas nav minētas e) apakšpunktā;

h)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas daudzpusējas attīstības bankas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktā;

i)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas starptautiskas organizācijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 118. pantā;

j)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas trešo valstu centrālās valdības vai centrālās bankas;

k)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas trešo valstu reģionālās pašvaldības vai vietējās iestādes, kas atbilst d) un e) apakšpunkta prasībām;

l)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas tādas trešo valstu reģionālās pašvaldības vai vietējās iestādes, kas nav minētas d) un e) apakšpunktā;

m)

parāda vērtspapīri, ko emitējušas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, tostarp obligācijas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (8) 52. panta 4. punktā;

n)

uzņēmuma obligācijas;

o)

vērtspapīrošanas visaugstākās prioritātes laidiens, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 61. punktā, kas nav atkārtota vērtspapīrošana, kā definēts tās pašas regulas 4. panta 63. punktā;

p)

konvertējamas obligācijas, ja tās var tikt konvertētas tikai kapitāla vērtspapīros, kuri ir ietverti indeksā, kas precizēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 197. panta 8. punkta a) apakšpunktu;

q)

kapitāla vērtspapīri, kas ietverti indeksā, kurš precizēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 197. panta 8. punkta a) apakšpunktu;

r)

daļas vai ieguldījumu apliecības pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos (PVKIU), ja ir izpildīti 5. pantā minētie noteikumi.

a)

aktīvus nav emitējis sniedzošais darījumu partneris;

b)

aktīvus nav emitējušas vienības, kas ir daļa no grupas, kurai pieder sniedzošais darījumu partneris;

c)

aktīvi nav nekādā citā veidā pakļauti jebkādam būtiskam korelācijas riskam, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 291. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

a)

daļām vai ieguldījumu apliecībām ik dienu tiek publicētas cenas;

b)

PVKIU veic tikai ieguldījumus aktīvos, kas ir atbilstīgi saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

c)

PVKIU atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 132. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

a)

šā panta 3. punktā minētos iekasējošā darījumu partnera iekšējos reitingus;

b)

šā panta 3. punktā minētos sniedzošā darījumu partnera iekšējos reitingus, ja šis darījumu partneris veic uzņēmējdarbību Savienībā vai trešā valstī, kur uz sniedzošo darījumu partneri attiecas konsolidēta uzraudzība, kas ir atzīta kā līdzvērtīga Savienības tiesību aktos noteiktajai uzraudzībai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 127. pantu;

c)

kredītkvalitātes novērtējumu, ko izdevusi atzīta ārēja kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 98. punktā, vai minētās regulas 137. pantā norādītas eksporta kredīta aģentūras kredītkvalitātes novērtējumu.

a)

4. pakāpei vai augstākai pakāpei attiecībā uz 1. punktā minētiem aktīviem;

b)

pakāpei, kas augstāka par 4. pakāpi, attiecībā uz 2. punktā minētiem aktīviem.

a)

ar tām nosaka aizliegumu darījumu partneriem apmainīties ar papildu aktīviem, kuru novērtējums atbilst 3. punktā minētajai kredītkvalitātei;

b)

ar tām nosaka grafiku, līdz kuram tie aktīvi, kuru novērtējums atbilst 3. punktā minētajai kredītkvalitātei un kas jau ir apmainīti kā nodrošinājums, tiek aizstāti laikposmā, kas nepārsniedz divus mēnešus;

c)

ar tām nosaka kredītkvalitātes pakāpi, saskaņā ar kuru ir nekavējoties jāaizstāj 3. punktā minētie aktīvi;

d)

ar tām ļauj darījumu partneriem palielināt attiecīgā nodrošinājuma diskontus, ciktāl nodrošinājums nav aizstāts atbilstīgi b) apakšpunktā minētajam termiņam.

a)

tās sākotnējās maržas vērtību summa, kas iekasēta no 4. panta 1. punkta b), f), g) un l) līdz r) apakšpunktā minēto aktīvu klasēm, ko emitējis viens emitents vai vienības, kas ietilpst tajā pašā grupā, nepārsniedz lielāko no šādām vērtībām:

b)

tās sākotnējās maržas vērtību summa, kas iekasēta no 4. panta 1. punkta o), p) un q) apakšpunktā minēto aktīvu klasēm, ja minētā panta 1. punkta p) un q) apakšpunktā norādītās aktīvu klases ir emitējušas Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktas iestādes, nepārsniedz lielāko no šādām vērtībām:

a)

tās sākotnējās maržas vērtību summa, kas iekasēta no 4. panta 1. punkta c) līdz l) apakšpunktā minēto aktīvu klasēm, ko emitējis viens emitents vai emitenti, kura juridiskā adrese ir tajā pašā valstī, nepārsniedz 50 % no sākotnējās maržas, kas ir iekasēta no attiecīgā darījumu partnera;

b)

Ja sākotnējo maržas iekasē skaidrā naudā, a) apakšpunktā minētajos 50 % koncentrācijas ierobežojumos ņem vērā arī riska darījumus, kas izriet no trešās personas, kas ir turētājs vai līdzekļu parvaldītājs, kas tur šo skaidro naudu.

a)

iestādes, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu ir atzītas par globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI);

b)

vai iestādes, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu ir atzītas par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (C-SNI);

c)

vai darījumu partneri, kuri nav pensiju shēmu mehānismi un par kuriem iekasējamā nodrošinājuma vērtību summa pārsniedz EUR 1 miljardu.

a)

ja tiek izpildīts vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai pievienots jauns ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti;

b)

ja esošam ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumam, kura tīrvērte tiek veikta necentralizēti, beidzas termiņš vai tas tiek svītrots no savstarpējo prasījumu ieskaita kopas;

c)

ja esošs ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kura tīrvērte tiek veikta necentralizēti, izraisa maksājumu vai piegādi, kas nav maržu sniegšana vai iekasēšana;

d)

ja sākotnējā marža ir aprēķināta saskaņā ar 11. panta 1. punktā minēto standartizēto metodi un esošu līgumu pārklasificē attiecībā uz IV pielikuma 1. punktā minētu aktīvu klasi saistībā ar samazinātu līdz termiņam atlikušo laiku;

e)

ja iepriekšējo desmit darba dienu laikā nav veikts aprēķins.

a)

ja divi darījumu partneri atrodas vienā un tajā pašā laika joslā, aprēķina pamatā ir iepriekšējās darba dienas savstarpējo prasījumu ieskaita kopa;

b)

ja divi darījumu partneri neatrodas vienā un tajā pašā laika joslā, aprēķinu pamatā ir darījumi savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kas noslēgti līdz tās laika joslas iepriekšējās darba dienas plkst. 16.00, kur vispirms iestājas plkst. 16.00.

a)

tajā pašā darbadienā, kad saskaņā ar 9. panta 3. punktu ir noteikta aprēķina diena;

b)

vai, ja ir izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi, – divu darbadienu laikā no aprēķina dienas, kas noteikta saskaņā ar 9. panta 3. punktu.

a)

savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas ietver atvasināto instrumentu līgumus, kuriem nepiemēro sākotnējās maržas prasības saskaņā ar šo regulu, – ja sniedzošais darījumu partneris mainīgās maržas aprēķina dienā vai pirms tās ir sniedzis atbilstīga nodrošinājuma avansa summu, kas aprēķināta tādā pašā veidā, kā to aprēķina attiecībā uz sākotnējo maržu saskaņā ar 15. pantu, attiecībā uz kuru iekasējošais darījumu partneris ir izmantojis maržinālo riska periodu (“MRP”), kas ir vismaz vienāds ar dienu skaitu starp aprēķina dienu un iekasēšanas dienu, tās ieskaitot;

b)

savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas ietver līgumus, kuriem piemēro sākotnējās maržas prasības saskaņā ar šo regulu, ja sākotnējā marža ir koriģēta vienā no šādiem veidiem:

a)

modelis ietver riska faktorus, kas atbilst atsevišķām valūtām, kurās ir denominēti minētie līgumi savstarpējo prasījumu ieskaita kopās;

b)

modelis ietver procentu likmju riska faktorus, kas atbilst atsevišķām valūtām, kurās ir denominēti minētie līgumi;

c)

ienesīguma līkne ir sadalīta vismaz sešās termiņa grupās attiecībā uz riska darījumiem ar procentu likmju risku galvenajās valūtās un tirgos;

d)

modelis ietver starp dažādām ienesīguma līknēm un dažādām termiņa grupām esošu svārstību risku;

e)

modelis ietver atsevišķus riska faktorus vismaz attiecībā uz katru kapitāla vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru indeksu, preci vai preču indeksu, kam ir būtiska nozīme minētajiem līgumiem;

f)

modelis ietver risku, kas rodas no mazāk likvīdām pozīcijām un pozīcijām ar ierobežotu cenu pārredzamību reālistiskos tirgus scenārijos;

g)

modelis ietver risku, kas nav ietverts citos modeļa faktoros un izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kuros pamatā esošā aktīvu klase ir kredīts;

h)

modelis ietver risku, ko rada svārstības starp līdzīgiem, bet ne identiskiem, pamatā esošiem riska faktoriem un pakļautība vērtību izmaiņām, kas radušās termiņu nesakritības rezultātā;

i)

modelis ietver būtiskākās nelineārās atkarības;

j)

modelis ietver metodes, ko izmanto atpakaļejošās pārbaudēs, tostarp modeļa darbības statistikas testus;

k)

modelis nosaka, kādi apstākļi izraisa modeļa izmaiņas, kalibrēšanu vai citas koriģējošas darbības.

a)

periodu, kas var paiet no pēdējās maržas apmaiņas ar mainīgo maržu līdz darījumu partnera saistību neizpildei;

b)

aplēsto periodu, kas vajadzīgs, lai aizstātu katru ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kura tīrvērte tiek veikta necentralizēti, savstarpējo prasījumu ieskaita kopā vai lai ierobežotu riskus, kas izriet no tiem, ņemot vērā tāda tirgus likviditātes pakāpi, kur tirgo šāda veida līgumus, ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu kopējo apjomu šajā tirgū un dalībnieku skaitu šajā tirgū.

a)

pieejamie dati ir nepietiekami vai neatspoguļo patieso svārstīgumu, kāds piemīt ārpusbiržas atvasinātā instrumenta līgumam vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu portfelim savstarpējo prasījumu ieskaita kopā;

b)

aizstājēji izraisa konservatīvus maržas līmeņus.

a)

procentu likmes, valūta un inflācija;

b)

pašu kapitāls;

c)

kredīts;

d)

preces un zelts;

e)

citi.

a)

modeļa sākotnējo validāciju, ko veic atbilstīgi kvalificētas personas, kuras ir neatkarīgas no šo modeli izstrādājušām personām;

b)

turpmāku validāciju, kad vien sākotnējās maržas modelī tiek veiktas nozīmīgas izmaiņas un vismaz reizi gadā;

c)

regulāru revīzijas procesu, lai novērtētu:

a)

tā ļauj kompetentai trešai personai izprast sākotnējās maržas modeļa uzbūvi un darbības detaļas;

b)

tajā ir iekļauti sākotnējās maržas modeļa galvenie pieņēmumi un ierobežojumi;

c)

tā nosaka apstākļus, kādos sākotnējās maržas modeļa pieņēmumi vairs nav spēkā.

a)

tāda nodrošinājuma ikdienas validēšanu, kas tiek turēts saskaņā ar 6. iedaļu;

b)

tiesisko regulējumu un nodrošinājuma pārvaldītājstruktūru, kas nodrošina piekļuvi saņemtajam nodrošinājumam, ja tas atrodas trešās personas turējumā;

c)

gadījumā, ja sākotnējo maržu tur nodrošinājuma sniedzējs, – to, ka šo nodrošinājumu tur maksātnespējas attālinājuma atbildīgās glabāšanas kontos;

d)

to, ka bezskaidras naudas sākotnējā marža tiek glabāta saskaņā ar 3. un 4. punktu;

e)

to, ka skaidra nauda, kas iekasēta kā sākotnējā marža, tiek glabāta naudas kontos centrālajās bankās vai kredītiestādēs, kuras atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

f)

neizmantotā nodrošinājumu pieejamību likvidatoram vai citai saistības nepildošā darījumu partnera maksātnespējas amatpersonai;

g)

to, ka sākotnējā marža ir brīvi un savlaicīgi pārvedama sniedzošajam darījumu partnerim iekasējošā darījumu partnera saistību nepildīšanas gadījumā;

h)

to, ka bezskaidras naudas nodrošinājums ir pārvedams bez regulatīviem vai juridiskiem ierobežojumiem vai trešo personu prasījumiem, tostarp iekasējošā darījumu partnera likvidatora vai trešās personas līdzekļu pārvaldītāja prasījumiem, izņemot aizturējuma tiesības par maksām un izdevumiem, kas radušies, apkalpojot turētāja kontus, un izņemot aizturējuma tiesības, ko parasti piemēro visiem vērtspapīriem tīrvērtes sistēmā, kurā, iespējams, šāds nodrošinājums tiek turēts;

i)

to, ka viss neizmantotais nodrošinājums tiek pilnībā nodots atpakaļ sniedzošajam darījumu partnerim, izņemot izmaksas un izdevumus, kas radušies nodrošinājuma iekasēšanas un turēšanas procesā.

a)

aizvietošana tiek veikta saskaņā ar 3. pantā minēto vienošanos starp darījumu partneriem;

b)

alternatīvais nodrošinājums ir atbilstīgs saskaņā ar 2. iedaļu;

c)

alternatīvā nodrošinājuma vērtība ir pietiekama, lai izpildītu visas prasības attiecībā uz maržu pēc attiecīgo diskontu piemērošanas.

a)

līdzekļu pārvaldītāja vai cita turētāja, kas ir trešā persona, grāmatvedības dokumentus un reģistros;

b)

izmantojot citas juridiski saistošas vienošanās;

a)

ja iekasējošais darījumu partneris tur nodrošinājumu kā savu īpašumu, to nošķir no pārējiem iekasējošā darījumu partnera īpašumā esošajiem aktīviem;

b)

ja sniedzošais darījumu partneris netur nodrošinājumu kā savu īpašumu, to nošķir no pārējiem sniedzošā darījumu partnera īpašuma esošajiem aktīviem;

c)

ja nodrošinājumu tur līdzekļu pārvaldītāja vai cita turētāja, kas ir trešā persona, grāmatvedības dokumentus un reģistros, to nošķir no attiecīgā turētāja, kas ir trešās persona, vai līdzekļu pārvaldītāja īpašumā esošajiem aktīviem.

a)

aplēšu iestrādāšanu darījumu partnera riska pārvaldības procesā, kas tiek veikts vismaz reizi gadā;

b)

aplēsto diskontu iestrādāšanu ikdienas riska pārvaldībā;

c)

visu tādu nozīmīgu izmaiņu validēšanu, kas tiek veiktas aplēšu aprēķināšanas procesā;

d)

aplēšu aprēķinā izmantoto datu avotu konsekvences, savlaicīguma un ticamības validēšanu;

e)

pieņēmumu, uz kuriem balstās svārstīguma korekciju aprēķināšana, precizitāte un atbilstīgums.

a)

mainīgā marža, kas jāmaksā no pēdējās iekasēšanas, kas aprēķināta saskaņā ar 10. pantu, ietverot jebkādu papildu nodrošinājumu;

b)

sākotnējā marža, kas jāmaksā no pēdējās iekasēšanas, kas aprēķināta saskaņā ar 11. pantu, ietverot jebkādu papildu nodrošinājumu.

a)

ārpusbiržas atvasinātus instrumentus, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti un kuriem saskaņā ar šo regulu piemēro maržas prasības;

b)

līgumus, kas atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

a)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi un kas ietver tikai divu dažādu valūtu maiņu konkrētā datumā nākotnē par fiksētu likmi, par kuru panākta vienošanās tāda līguma darījuma dienā, kas ietver šo maiņu (“regulētā tirgū netirgots ārvalstu valūtas nākotnes līgums”);

b)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi un kas ietver tikai divu dažādu valūtu maiņu konkrētā datumā par fiksētu likmi, par kuru panākta vienošanās tāda līguma darījuma dienā, kas ietver šo maiņu, un apgriezto šo abu valūtu maiņu (reverse exchange) vēlākā datumā un par fiksētu likmi, par kuru arī panākta vienošanās tāda līguma darījuma dienā, kas ietver šo maiņu (“ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi”);

c)

pamatsummas maiņu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, saskaņā ar kuriem darījumu partneri konkrētos brīžos pēc konkrētas formulas apmaina tikai pamatsummu un procentu maksājumus vienā valūtā attiecībā pret pamatsummu un procentu maksājumus citā valūtā (“valūtas mijmaiņas darījums”).

a)

fondi ir atsevišķi, nošķirti aktīvu kopumi fonda maksātnespējas vai bankrota gadījumā;

b)

nošķirtajiem aktīvu kopumiem nav nodrošinājuma, galvojuma vai citāda finansiāla atbalsta no citiem ieguldījumu fondiem vai to pārvaldītājiem.

a)

neviens no darījumu partnerim nepieder ne pie vienas grupas;

b)

darījumu partneri ietilpst dažādās grupās;

c)

abi darījumu partneri pieder pie vienas un tās pašas grupas.

a)

fondi ir atsevišķi, nošķirti aktīvu kopumi fonda maksātnespējas vai bankrota gadījumā;

b)

nošķirtajiem aktīvu kopumiem nav nodrošinājuma, galvojuma vai citāda finansiāla atbalsta no citiem ieguldījumu fondiem vai to pārvaldītājiem.

a)

mainīgo maržu nesniedz segtās obligācijas emitents vai nodrošinājuma portfelis, bet iekasē no tā darījumu partnera skaidrā naudā un nodod atpakaļ tā darījumu partnerim noteiktajā termiņā;

b)

sākotnējo maržu nesniedz vai neiekasē.

a)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums netiek izbeigts segtās obligācijas emitenta vai nodrošinājuma portfeļa noregulējuma vai maksātnespējas gadījumā;

b)

ārpusbiržas atvasinātā instrumenta, kas noslēgts ar segto obligāciju emitentiem vai segto obligāciju nodrošinājuma portfeļiem, darījumu partnera rangs ir vismaz līdzvērtīgs (pari-passu) segto obligāciju turētāju rangam, ja vien nav tā, ka ārpusbiržas atvasinātā instrumenta, kas noslēgts ar segto obligāciju emitentiem vai segto obligāciju nodrošinājuma portfeļiem, darījumu partneris nepilda savas saistības, ir ietekmētā puse vai atsakās no šāda līdzvērtīga ranga;

c)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums tiek reģistrēts vai pierakstīts segtās obligācijas nodrošinājuma portfelī saskaņā ar valsts tiesību aktiem par segtajām obligācijām;

d)

ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu izmanto vienīgi tādēļ, lai ierobežotu nodrošinājuma portfeļa procentu likmju vai valūtu nesakritības risku saistībā ar segto obligāciju;

e)

savstarpējo prasījumu ieskaita kopa neietver ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kas nav saistīti ar segtās obligācijas nodrošinājuma portfeli;

f)

segtā obligācija, ar kuru ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums ir saistīts, atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1., 2. un 3. punkta prasībām;

g)

segtās obligācijas nodrošinājuma portfelim, ar kuru ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums ir saistīts, piemēro regulatīvu nodrošinājuma prasību par vismaz 102 %.

a)

panta 3. punktā minētais juridiskais pārskats apstiprina, ka savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu un, ja tādu izmanto, – līgumu par nodrošinājuma apmaiņu nevar vienmēr droši likumīgi izpildīt;

b)

19. panta 6. punktā minētais juridiskais pārskats apstiprina, ka 19. panta 3., 4. un 5. punktā minētās nošķiršanas prasības nevar izpildīt.

a)

piemēro 1. punkta a) un – attiecīgā gadījumā – b) apakšpunktu;

b)

1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie juridiskie pārskati apstiprina, ka iekasēt nodrošinājumu saskaņā ar šo regulu nav iespējams pat pēc bruto principa;

c)

saskaņā ar 3. punktu aprēķinātā attiecība ir mazāka nekā 2,5 %.

a)

visu tās grupas, kurai darījumu partneris pieder, tādu neizpildītu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu nosacīto summu kopsumma, kuri ir noslēgti pēc šīs regulas stāšanās spēkā un par kuriem nav iekasēta marža no darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, uz kuru attiecas 2. punkta b) apakšpunkts;

b)

visu tās grupas, kurai darījumu partneris pieder, neizpildītu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu nosacīto summu kopsumma, izņemot ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kas ir grupas iekšējie darījumi.

a)

visu vajadzīgo informāciju, lai izvērtētu, vai ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta attiecīgi 6., 7., 8., 9. vai 10. punktā minētie nosacījumi;

b)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 149/2013 18. panta 2. punktā minēto informāciju un dokumentus (10).

a)

norādi par to, vai atbrīvojums ir pilnīgs atbrīvojums vai daļējs atbrīvojums;

b)

daļēja atbrīvojuma gadījumā – skaidri noteiktus ierobežojumus attiecībā uz atbrīvojumu.

a)

tos Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta attiecīgi 6., 7., 8., 9. vai 10. punktā minētos nosacījumus, kas nav izpildīti;

b)

kopsavilkumu iemesliem, kas ļauj uzskatīt, ka šie nosacījumi nav izpildīti.

a)

valūtas un valūtas maiņas kontrole;

b)

regulatīva, administratīva, juridiska vai līgumiska sistēma, kas liedz savstarpēju finansiālu atbalstu vai ievērojami ietekmē līdzekļu pārvedumu grupas iekšienē;

c)

ir izpildīts kāds no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (11) minētajiem agrīnas intervences, atveseļošanas un noregulējuma nosacījumiem, kā rezultātā kompetentā iestāde paredz šķērsli tūlītējam pašu kapitāla pārvedumam vai saistību nokārtošanai;

d)

pastāv mazākuma līdzdalības daļa, kas ierobežo grupu veidojošo vienību lēmumu pieņemšanas pilnvaras;

e)

darījumu partnera juridiskās struktūras raksturs, kā definēts tās statūtos, dibināšanas dokumentos un iekšējos noteikumos.

a)

darījumu partnerim noteiktajā termiņā nav pietiekamā apjomā pieejami neapgrūtināti vai likvīdi aktīvi;

b)

pastāv operatīva rakstura šķēršļi, kas noteiktajā termiņā faktiski kavē vai liedz veikt šādus pārvedumus vai atmaksas.

a)

vienu mēnesi pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ja abiem darījumu partneriem – vai ja tie pieder pie grupām, no kurām katrai – atvasināto instrumentu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, nosacītā vidējā kopsumma pārsniedz EUR 3 000 miljardus;

b)

no 2017. gada 1. septembra, – ja abiem darījumu partneriem vai grupām, pie kurām tie pieder, katrai atvasināto instrumentu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, nosacītā vidējā kopsumma pārsniedz EUR 2 250 miljardus;

c)

no 2018. gada 1. septembra, – ja abiem darījumu partneriem vai grupām, pie kurām tie pieder, katrai atvasināto instrumentu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, nosacītā vidējā kopsumma pārsniedz EUR 1 500 miljardus;

d)

no 2019. gada 1. septembra, – ja abiem darījumu partneriem vai grupām, pie kurām tie pieder, katrai atvasināto instrumentu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, nosacītā vidējā kopsumma pārsniedz EUR 750 miljardus;

e)

no 2020. gada 1. septembra, – ja abiem darījumu partneriem vai grupām, pie kurām tie pieder, katrai atvasināto instrumentu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, nosacītā vidējā kopsumma pārsniedz EUR 8 miljardus.

a)

trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ja nav pieņemts lēmums par līdzvērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktu minētās regulas 11. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā attiecībā uz konkrēto trešo valsti;

b)

vēlākajā no turpmāk minētajām dienām, ja ir pieņemts lēmums par līdzvērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktu minētās regulas 11. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā attiecībā uz konkrēto trešo valsti:

a)

viens darījumu partneris veic uzņēmējdarbību trešā valstī, bet otrs darījumu partneris veic uzņēmējdarbību Savienībā;

b)

darījumu partneris, kas uzņēmējdarbību veic trešā valstī, ir finanšu darījumu partneris vai nefinanšu darījumu partneris;

c)

darījumu partneris, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, ir viens no šādiem darījumu partneriem:

d)

abi darījumu partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. panta 3. punktu pilnā apmērā ir iekļauti kopīgā konsolidācijā;

e)

uz abiem darījumu partneriem attiecas atbilstošas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras;

f)

šīs regulas III nodaļā minētās prasības ir izpildītas.

a)

vienu mēnesi pēc šīs regulas stāšanās spēkā attiecībā uz darījumu partneriem, kuriem abiem – vai kuri pieder pie grupām, no kurām katrai – ārpusbiržas atvasināto instrumentu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, nosacītā vidējā kopsumma pārsniedz EUR 3 000 miljardus;

b)

no dienas, kas ir vēlāk – 2017. gada 1. marts vai viens mēnesis pēc šīs regulas stāšanās spēkā, attiecībā uz citiem darījumu partneriem.

a)

2018. gada 31. decembris, ja vēl nepiemēro b) apakšpunktā minēto regulu;

b)

diena, kad sāk piemērot Komisijas deleģēto regulu (*2), kur precizē dažus tehniskus elementus, kas saistīti ar finanšu instrumentu definīciju attiecībā uz regulētā tirgū netirgotiem ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, vai diena, ko nosaka saskaņā ar 1. punktu, – atkarībā no tā, kura diena iestājas vēlāk.

a)

tā ir reģistrēta 2016. gada marta, aprīļa un maija pēdējā darba dienā attiecībā uz katru no 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem darījumu partneriem;

b)

tā ir reģistrēta katrā no 36. panta 1. punkta apakšpunktiem minētā gada marta, aprīļa un maija pēdējā darba dienā;

c)

tā ietver visas grupas vienības;

d)

tā ietver visus grupas ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti;

e)

tā ietver visus grupas iekšējos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, katru no tiem uzskaitot vienu reizi;

a)

fondi ir atsevišķi, nošķirti aktīvu kopumi fonda maksātnespējas vai bankrota gadījumā;

b)

nošķirtajiem aktīvu kopumiem nav nodrošinājuma, galvojuma vai citāda finansiāla atbalsta no citiem ieguldījumu fondiem vai to pārvaldītājiem.

15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/47

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Oliva di Gaeta, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Oliva di Gaeta būtu jāreģistrē,

15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/48

(1)

Ar 2016. gada 1. jūnija Lēmumu (ES) 2016/1623 (2) Padome atļāva parakstīt un provizoriski piemērot Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (3) (“nolīgums”).

(2)

Nolīgums paredz, ka saskaņā ar tā I pielikumā ietverto tarifu atcelšanas sarakstu tiek samazināti vai atcelti muitas nodokļi DAK EPN valstu izcelsmes preču importam. I pielikums paredz, ka konkrētām Dienvidāfrikas izcelsmes precēm muitas nodokļu samazināšana vai atcelšana notiek tarifu kvotu ietvaros.

(3)

Nolīguma I pielikuma 1. daļas B iedaļa paredz, ka Savienība minētās tarifu kvotas pārvalda rindas kārtībā. Komisija minētās tarifu kvotas pārvalda saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (4) ietvertajiem tarifa kvotu pārvaldības noteikumiem.

(4)

Nolīguma 4. protokols paredz, ka gadījumā, ja nolīgums tiek provizoriski piemērots ES un ratificēts Dienvidāfrikā, tad aptur to pantu piemērošanu, kuri iekļauti Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību ar Dienvidāfrikas Republiku (5) II sadaļā par tirdzniecību un III sadaļā par jautājumiem saistībā ar tirdzniecību, un to attiecīgo pielikumu un protokolu piemērošanu, izņemot 31. pantu par jūras pārvadājumiem. Tāpēc no dienas, kad sāk provizoriski piemērot nolīgumu, būtu jāaptur Padomes Regula (EK) Nr. 2793/1999 (6).

(5)

Nolīguma 3. protokola 16. pants paredz, ka lauksaimniecības tirgus piekļuves koncesijas pusei, kura ir iesniegusi paziņojumu saskaņā ar protokola 3. panta 3. punktu, piešķir tikai no tā mēneša pirmās dienas, kas seko mēnesim, kurā otra puse saņēmusi minēto paziņojumu. Tā kā saistītie paziņojumi saņemti 2016. gada oktobrī, tad saistītās koncesijas būtu jāpiešķir no 2016. gada 1. novembra.

Lai nodrošinātu to tarifu kvotu efektīvu piemērošanu un pārvaldību, kuras piešķir saskaņā ar nolīgumu un kuras Komisija pārvalda rindas kartībā, šī regula būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. novembra.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/57

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/59

(1)

Ievērojot Lēmuma (KĀDP) 2016/610 8. panta 2. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju pieņemt attiecīgos lēmumus par palīdzības, ko piedāvājušas Eiropas Savienības KDAP militāru apmācības misiju Centrālāfrikas Republikā (EUTM RCA) trešās valstis, pieņemšanu.

(2)

Saskaņā ar EUTM RCA ES misijas komandiera ieteikumu par Serbijas Republikas piedāvāto palīdzību un Eiropas Savienības Militārās komitejas šajā sakarā sniegto atzinumu minētā palīdzība būtu jāpieņem un jāuzskata par būtisku.

(3)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tāpēc Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai tas nav saistošs un nav jāpiemēro,

15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/60

(1)

Kopš 2011. gada pēc diviem Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem (EST) (1), kuros tika konstatēti sistēmiski trūkumi Grieķijas patvēruma sistēmā, kā rezultātā tika pārkāptas to starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pamattiesības, kurus pārsūta no citām dalībvalstīm uz Grieķiju saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (2), dalībvalstis ir apturējušas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 604/2013 (3) (“Dublinas regula”).

(2)

Kopš ECT 2011. gada sprieduma lietā M.S.S. pret Beļģiju un Grieķiju Eiropas Padomes Ministru komiteja uzrauga situāciju Grieķijā, pamatojoties uz progresa ziņojumiem, kas Grieķijai jāiesniedz kā pierādījums par sprieduma izpildi, un pamatojoties uz NVO un starptautisko organizāciju, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), kuras darbojas Grieķijā, pierādījumiem. Pēc Grieķijas 2016. gada jūnijā iesniegtā lūguma Ministru komiteja piekrita atlikt novērtēšanas procedūru, pamatojoties uz argumentu, ka Grieķija patlaban ir pakļauta milzīgam migrācijas spiedienam un pastāv ārkārtas situācija, kas ir nestabila un atšķirīga no tās, kad pirms pieciem gadiem tika apsludināts spriedums M.S.S. lietā.

(3)

M.S.S. sprieduma rezultātā Grieķija apņēmās reformēt savu patvēruma sistēmu, pamatojoties uz valsts rīcības plānu attiecībā uz patvēruma reformu un migrācijas pārvaldību, kas iesniegts 2010. gada augustā un pārskatīts 2013. gada janvārī (“Grieķijas rīcības plāns”). Grieķija 2015. gada 1. oktobrī iepazīstināja Padomi ar plānu pārcelšanas shēmas un karsto punktu pieejas īstenošanā, kurā turklāt izklāstītas konkrētas darbības, kurām jāpiešķir prioritāte, lai nodrošinātu, ka patvēruma un uzņemšanas jomā tiek īstenotas tās darbības, par kurām panākta vienošanās.

(4)

Tajā pašā laikā pašreizējā bēgļu un migrācijas krīze joprojām rada spiedienu uz Grieķijas patvēruma un migrācijas sistēmu, jo Grieķija ir galvenā pirmās ieceļošanas valsts Vidusjūras austrumu maršrutā. Laikposmā no 2016. gada janvāra līdz 4. decembrim Grieķijā neatbilstīgi ieceļoja 171 909 migranti (4). Kaut gan ES un Turcijas paziņojuma (5) rezultātā ievērojami samazinājās katru dienu Grieķijā no Turcijas (6) ieceļojošo personu skaits, tas ir arī uzlicis Grieķijas iestādēm jaunus pienākumus. Salīdzinājumā ar laikposmu no 2016. gada 1. maija līdz 31. jūlijam, vidējais Grieķijā ieceļojošo personu skaits dienā kopš 2016. gada augusta sākuma ir palielinājies (7). Turklāt situācija Grieķijā ievērojami mainījās arī pēc Rietumbalkānu maršruta de facto slēgšanas, kas novērsa trešo valstu valstspiederīgo tālāku ceļošanu. Tā rezultātā Grieķijā patlaban atrodas vairāk nekā 62 000 neatbilstīgi ieceļojušo trešo valstu valstspiederīgo (8). Tajā pašā laikā ārkārtas pārcelšanas shēma, kas pamatojas uz diviem Padomes lēmumiem (9) (“pārcelšanas lēmumi”), liecina par pozitīvu tendenci it īpaši Grieķijā, kur pārcelšanas process ir paātrinājies, un pašlaik mēnesī pārceļ apmēram 1 000 personu. Tomēr visām dalībvalstīm ir jāpieliek lielākas pūles, lai samazinātu spiedienu uz Grieķiju. Šajā nolūkā Komisija aicina visas dalībvalstis uzņemties saistības un pārcelšanu veikt katru mēnesi, lai, sākot no 2016. gada decembra, sasniegtu vismaz 2 000 pārcelšanu mēnesī, kā arī pakāpeniski palielināt ikmēneša pārcelšanu skaitu (10).

(5)

Komisija 2016. gada 10. februārī un 2016. gada 15. jūnijā adresēja Grieķijas Republikai attiecīgi divus ieteikumus par steidzamiem pasākumiem, kas Grieķijai jāveic, ņemot vērā pārsūtīšanas atsākšanu saskaņā ar Dublinas regulu (11). Šajos ieteikumos secināts, ka situācijai Grieķijā joprojām vajadzīgi ievērojami uzlabojumi, pirms Komisija var veikt turpmāku novērtējumu par iespēju atsākt pārsūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu. Komisija 2016. gada 28. septembrī adresēja Grieķijas Republikai trešo ieteikumu par īpašiem steidzamiem pasākumiem, kas Grieķijai jāveic, ņemot vērā pārsūtīšanas atsākšanu saskaņā ar Dublinas regulu (12) (“trešais ieteikums”). Trešajā ieteikumā secināts, ka Grieķija joprojām saskaras ar sarežģītu situāciju saistībā ar jaunu patvēruma meklētāju lielo skaitu, jo sevišķi, kas izriet no tā sauktā pirmsreģistrācijas procesa īstenošanas un migrantu pastāvīgās neatbilstīgās ierašanās. Turklāt ir jāveic vēl vairāki svarīgi pasākumi, lai novērstu atlikušos sistēmiskos trūkumus Grieķijas patvēruma sistēmā, jo īpaši, ņemot vērā kapacitātes nepietiekamību. Pamatojoties uz turpmāko panākto progresu, nākotnē atsākot jebkādu nosūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu, atbilstīgi trešajam ieteikumam būtu jāņem vērā ietekme, ko šī sarežģītā situācija rada patvēruma sistēmas vispārējā darbībā, un tādēļ nosūtīšana būtu jāsāk pakāpeniski, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

(6)

Grieķija 2016. gada 22. novembra vēstulē sniedza Komisijai papildu informāciju par patvēruma meklētāju pašreizējo situāciju Grieķijā un par progresu, ko tā ir panākusi savas patvēruma sistēmas reformēšanā. Grieķija arī pauda bažas par izredzēm uz iespējamo pārcelšanas atsākšanu saskaņā ar Dublinas sistēmu, ņemot vērā migrantu skaitu Grieķijā un norādot, ka milzīgais slogs ir nesamērīgs ar tās lielumu, kā rezultātā ir radusies situācija, kad patvēruma un uzņemšanas kapacitāte ir sasniegusi savas robežas. Grieķija arī norādīja, ka pārcelšanas līmenis no Grieķijas uz citām dalībvalstīm joprojām ir krietni zemāks par līmeni, kas paredzēts pārcelšanas lēmumos. Tomēr Grieķija uzsvēra, ka tās nolūks nav panākt pastāvīgu izslēgšanu no Dublinas sistēmas, un lūdza patiesu solidaritāti un atbalstu līdz brīdim, kad situācija Grieķijā būs pilnībā noregulēta.

(7)

Saskaņā ar Grieķijas 2016. gada 22. novembra datiem Grieķijas Patvēruma dienestā kopš 2016. gada 1. janvāra ir iesniegti aptuveni 39 000 patvēruma pieteikumu. To lietu skaits, kas gaida izskatīšanu pirmajā instancē, 30. septembrī pārsniedza 17 000. Grieķijas iestādes lēš, ka līdz 2016. gada beigām tiks iesniegts līdz 50 000 patvēruma pieteikumu (13). Saistībā ar situācijas noregulējumu Grieķijā un uzlaboto piekļuvi patvēruma procedūrai, citstarp noslogojums, ar ko Grieķijas Patvēruma dienests saskaras saistībā ar patvēruma pieteikumiem, ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados.

(8)

Komisija savā iepriekšējā ieteikumā ir ņēmusi vērā uzlabojumus, kurus Grieķija ir veikusi savos tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (14) (pārstrādātā Patvēruma procedūru direktīva) jaunās tiesību normas un dažas ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES (15) (pārstrādātā Uzņemšanas apstākļu direktīva) tiesību normas būtu transponētas valsts tiesību aktos. Jauno likumu (Likums Nr. 4375/2016) Grieķijas parlaments pieņēma 2016. gada 3. aprīlī (16). Parlaments 2016. gada 22. jūnijā apstiprināja grozījumus Likumā Nr. 4375/2016, kuri cita starpā ietvēra grozījumus pārsūdzību komiteju sastāvā un patvēruma meklētāju tiesībās uz mutisku uzklausīšanu šajās komitejās (17). Grieķijas parlaments 2016. gada 31. augustā arī pieņēma likumu par skolas vecuma bērniem bēgļiem, kuri dzīvo Grieķijā (18).

(9)

Attiecībā uz uzņemšanas kapacitāti Grieķija pagājušajā gadā ir to ievērojami palielinājusi kopumā gan attiecībā uz neatbilstīgajiem migrantiem, gan starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem. Saskaņā ar katras dienas informāciju, ko Grieķijas iestādes publiskoja 2016. gada 6. decembrī, pagaidu uzņemšanas centros Grieķijā, tostarp izmitināšanas vietās, ko nodrošina UNHCR (skatīt 11. apsvērumu), neatbilstīgajiem migrantiem un starptautiskās aizsardzības pieprasītājiem ir pieejamas 71 539 vietas (19). Tomēr pastāv nopietnas problēmas attiecībā uz kapacitāti Egejas jūra salās, kas ir pārpildītas: maksimālā uzņemšanas kapacitāte joprojām ir ap 8 200, bet reģistrēto migrantu kopskaits salās 2016. gada 5. decembrī bija 16 295 (20).

(10)

Grieķija palielināja arī izmitināšanas vietu skaitu, kas paredzēts neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem, jo īpaši nepavadītiem nepilngadīgajiem. Nepavadītiem nepilngadīgajiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir patvēruma meklētāji, 2016. gada 17. novembrī īpaši atvēlētās patversmēs bija pieejama 1 191 vieta. Līdz 2016. gada beigām ir paredzēts ierīkot vēl 130 vietas, kas būtu piemērotas nepavadītiem nepilngadīgajiem. Tomēr kapacitāte attiecībā uz neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem joprojām nav pietiekama, jo vietas pašlaik ir pilnībā aizņemtas, un rindā uz uzņemšanu gaida 1 199 nepavadīti nepilngadīgie, kuri ir jāizvieto piemērotās telpās (21). Tādēļ progress šajā jomā ir pārāk lēns, un ir skaidrs, ka Grieķijai ir jāpastiprina centieni nodrošināt, ka ir izveidots atbilstošs skaits uzņemšanas centru nepavadītiem nepilngadīgajiem, lai tiktu galā ar pieprasījumu pēc šādiem mitekļiem.

(11)

Komisija un UNHCR 2016. gada janvārī parakstīja deleģēšanas nolīgumu kopsummā par EUR 80 miljoniem, lai izveidotu 20 000 atklāta tipa izmitināšanas vietu (īres dzīvokļu shēmas, viesnīcu kuponi un viesģimeņu programmas), kas galvenokārt paredzētas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir tiesīgi uz pārcelšanu. Deleģēšanas nolīgums tika pārskatīts 2016. gada jūlijā, lai izmitināšanas shēmā iekļautu arī iespēju izveidot vietas pārcelšanas vietās, kuras pārvalda UNHCR, un precizētu tekstā, ka izmitināšanas shēmas mērķgrupa ietver ne tikai pretendentus uz pārcelšanu, bet arī patvēruma meklētājus, jo īpaši ģimenes atkalapvienošanās kandidātus saskaņā ar Dublinas sistēmu un neaizsargātas kategorijas, tostarp nepavadītus un no vecākiem nošķirtus bērnus, personas ar invaliditāti, vecus cilvēkus, vientuļos vecākus, hroniski slimos, grūtnieces un citus. Kopš septembra pieejamo izmitināšanas vietu skaits ir ievērojami palielināts (par aptuveni 8 100). UNHCR 2015. gada decembrī apņēmās izveidot 20 000 vietu pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir tiesīgi uz pārcelšanu īres shēmas ietvaros, un 6. decembrī bija pieejamas 20 145 vietas, tostarp 6 344 vietas viesnīcās/veselās mājās, 11 711 vietas dzīvokļos, 484 vietas viesģimenēs, 960 vietas pārcelšanas vietās un 646 vietas īpaši atvēlētos centros nepavadītiem nepilngadīgajiem (22). Tā kā pašreizējā deleģēšanas nolīguma termiņš beidzas 2016. gada 31. decembrī, Komisija sāka apspriedes ar UNHCR par shēmas pagarināšanu 2017. gadā, pamatojoties uz Grieķijas uzņemšanas vajadzību atjauninātu novērtējumu.

(12)

Attiecībā uz kvalitāti daudzi uzņemšanas centri Grieķijā joprojām neatbilst Uzņemšanas apstākļu Direktīvā 2013/33/ES noteiktajām prasībām attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, jo īpaši salās un dažos pagaidu centros kontinentālajā daļā. Karstie punkti salās ir ne tikai pārpildīti, arī materiālie apstākļi tajos ir standartiem neatbilstoši sanitārijas un higiēnas ziņā, nav nodrošināta pienācīga piekļuve tādiem pamata pakalpojumiem kā veselības aprūpe, jo īpaši neaizsargātām grupām. Drošības līmenis ir nepietiekams, un pastāv saspringtas attiecības starp dažādu tautību pārstāvjiem. Kaut gan UNHCR pārvaldītā izmitināšanas shēma nodrošina adekvātus apstākļus kontinentālajā daļā, daudzviet tur atlikušo uzņemšanas kapacitāti veido nometnes (pašlaik tiek izmantotas 53 nometnes) un ārkārtas (uzņemšanas) centri, kuros valda ļoti atšķirīgi un nereti neatbilstoši standarti gan materiālo apstākļu, gan drošības ziņā. Ir sākta dažu šo centru pielāgošana ziemas apstākļiem, taču progress ir lēns. Pat panākot uzlabojumus, dažas nometnes būs grūti pārvērst par piemērotiem pastāvīgiem uzņemšanas centriem, un, iespējams, tās būs jāslēdz, savukārt citas – jāapvieno.

(13)

Turklāt šķiet, ka uzņemšanas organizēšanas vispārējā koordinācija Grieķijā ir nepilnīga, jo, dažas nometnes ad hoc pārvaldot Migrācijas jautājumu ministrijai un dažas – Uzņemšanas un identifikācijas dienestam, trūkst skaidra tiesiskā regulējuma un uzraudzības sistēmas. Vēl nav pieņemts neviens lēmums par to, kuriem centriem būtu jākļūst pastāvīgiem. Uzņemšanas dienests joprojām atrodas kapacitātes veidošanas procesā.

(14)

No iepriekšminētā izriet, ka Grieķijai joprojām ir jāpanāk progress, lai izveidotu pietiekamu un adekvātu īpašu atklāta tipa uzņemšanas kapacitāti patvēruma meklētājiem – tai visur vajadzētu atbilst pienācīgiem standartiem saskaņā ar ES acquis. Tam būtu jāietver visu uzņemšanas centru centralizēta pārvaldība un sistēma pastāvīgai materiālo standartu, kā arī šajos centros sniegto pakalpojumu uzraudzībai. Daži pagaidu centri būtu jāpārveido par pastāvīgiem centriem, taču būtu jāsaglabā arī pietiekama kapacitāte, lai risinātu kapacitātes nepietiekamību, kas rodas negaidīta personu pieplūduma rezultātā. Turklāt, kā jau prasīts trešajā ieteikumā, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Grieķijas iestādes sniegtu precīzākus datus par uzņemšanas kapacitāti un vispusīgu un pastāvīgi atjauninātu vajadzību novērtējumu attiecībā uz kopējo uzņemšanas kapacitāti un tās veidu.

(15)

Iepriekšējos ieteikumos būtiski uzlabojumi ir konstatēti attiecībā uz reģionālo patvēruma biroju izveidi. Grieķijas tiesību akti paredz reģionālo patvēruma biroju izveidi šādos reģionos: Atikā, Salonikos, Trāķijā, Ēpeirā, Tesālijā, Rietumgrieķijā, Krētā, Lesbā, Hijā, Samā, Lerā un Rodā (23). Ar Patvēruma dienesta direktora lēmumu ir iespējams izveidot arī autonomas patvēruma vienības, lai segtu Patvēruma dienesta pieaugušās vajadzības. Saskaņā ar informāciju, ko Grieķija sniedza 2016. gada 22. novembra vēstulē, līdz šim sākuši strādāt septiņi reģionālie biroji Atikas, Trāķijas, Saloniku, Lesbas, Samas, Rodas un Patras reģionā. Turklāt deviņas autonomās patvēruma vienības darbojas Pirejā, Evrā, Ksantē, Lerā, Kosā, Korintā un viena pārcelšanas vienība – Alimā. Kā noteikts likumā, vēl trīs reģionālie patvēruma biroji sāks darboties Kosas, Ēpeiras (Joanninnā), Krētas (Iraklijā) un Tesālijas (Volā) apgabalā.

(16)

Grieķijas Patvēruma dienests ir kapacitātes palielināšanas procesā. Patlaban Patvēruma dienestā strādā 478 personas (24). Šis skaits attiecas uz amata vietām centrālajā dienestā, kā arī izveidotajos reģionālajos birojos un patvēruma vienībās. Valsts budžetā ir ietvertas 250 vietas, savukārt pārējās vietas finansē no dažādiem ES un EEZ avotiem. Līdz gada beigām ir plānots darbinieku skaitu palielināt līdz 659. Šie darbinieki būs papildus tiem līgumdarbiniekiem, kurus pieņēmis UNHCR, kā arī EASO darbiniekiem un dalībvalstu ekspertiem, kas kas ar EASO starpniecību Grieķijas Patvēruma dienestā izvietoti uz noteiktu laiku. Grieķijas iestādes ir iecerējušas līdz 2017. gada beigām visus līgumdarbiniekus aizstāt ar pastāvīgiem darbiniekiem un nepalielināt kapacitāti; Grieķijas Patvēruma dienests norādīja Komisijai, ka straujāka darbinieku skaita palielināšana nav iespējama, jo trūkst vadošo darbinieku, kuri varētu apmācīt, konsultēt un pārraudzīt no jauna pieņemtos darbiniekus. Tā kā Patvēruma dienesta darbinieku skaits 2016. gadā būs trīskāršojies, tas norādīja, ka ir steidzami nepieciešams to nostiprināt, jo īpaši izveidot vidējā līmeņa vadītāju un darbinieku zināšanas.

(17)

Ņemot vērā patvēruma pieteikumu skaita kāpumu Grieķijā, vēl nav skaidrs, vai pašreizējais un plānotais darbinieku skaits Patvēruma dienestā atbilst tam, kas vajadzīgs, lai adekvāti izskatītu pašreizējo un, visticamāk, turpmāk paredzamo lietu skaitu. Kā vienai no galvenajām prioritātēm Patvēruma dienestam vajadzētu pievērsties laika saīsināšanai, kas paiet no pieteikuma sagatavošanas līdz tā iesniegšanai un kas pašlaik bieži vien ir pārāk ilgs, ietekmējot attiecīgo personu tiesības un izraisot vilšanos to personu vidū, kurus tas skar. Tas būtu jāsamazina saskaņā ar Patvēruma procedūras Direktīvas 6. panta 2. punktu, kas prasa, lai personai, kura sagatavojusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu, būtu reāla iespēja to iesniegt “iespējami īsā laikā”. Turklāt ir būtiski, lai pēc pieteikuma iesniegšanas tas tiktu izskatīts Direktīvā noteiktajā termiņā, parasti – 6 mēnešu laikā. Iesniegto patvēruma pieteikumu izskatīšana patlaban labākajā gadījumā ilgst vairākus mēnešus, izņemot pārcelšanas lietas, kas tiek izskatītas ātrāk, un pastāv ievērojama neskaidrība par to, cik ilgā laikā tiks izskatīti šobrīd neizskatītie pieteikumi. Tomēr Komisija pienācīgi ņem vērā Grieķijas bažas, ko tā pauda 2016. gada 22. novembra vēstulē, kurā norādīts, ka, pat straujāk palielinot Patvēruma dienesta darbinieku skaitu, tiktu apdraudēta lēmumu saskaņotība un kvalitāte.

(18)

Steidzami jānovērtē, vai līdzšinējais cilvēkresursu palielinājums Patvēruma dienestā ir pietiekams, kā arī jāizvērtē tas, kā Komisija, attiecīgās ES aģentūras un arī dalībvalstis varētu labāk palīdzēt Grieķijai izskatīt pieteikumus īsākā termiņā. Būtu jāveic vispusīgs un pastāvīgi atjaunināts vajadzību novērtējums, tajā ņemot vērā to patvēruma pieteikumu skaitu, kas patlaban vēl nav izskatīti un kas Grieķijas Patvēruma dienestam būtu katrā ziņā jāizskata, un to pieejamo darbinieku skaitu, kuri būs vai varētu būt vajadzīgi šo pieteikumu izskatīšanai. Šo personālu varētu veidot pašas Grieķijas nodrošinātie papildu resursi un dalībvalstu izvietotie eksperti EASO atbalsta grupas veidā. Vienlaikus saglabājot kvalitāti, būtu jāizpēta, kā racionalizēt darba metodes un padarīt tās efektīvākas, lai paātrinātu iztaujāšanas un procedūras, attiecīgā gadījumā – ar EASO atbalstu.

(19)

Patvēruma meklētājiem ir jābūt iespējai reāli piekļūt tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja attiecībā uz viņu prasību pieņemts negatīvs lēmums. Šajā ziņā ir panākts būtisks progress. Pārsūdzību iestāde un pārsūdzību komitejas tika izveidotas ar Likumu Nr. 4375/2016, kas tika pieņemts 2016. gada aprīlī. Ar 2016. gada jūnijā pieņemto Likumu Nr. 4399/2016 izveidotas jaunas pārsūdzību komitejas. Tās ir atbildīgas par visu Grieķijas Patvēruma dienesta lēmumu pārsūdzību izskatīšanu, kuras iesniegtas kopš 2016. gada 20. jūlija. Pārsūdzību komitejas galveno uzmanību prioritārā kārtā pievērš lietām, kas iesniegtas Grieķijas salās, lai palīdzētu īstenot ES un Turcijas paziņojumu. Patlaban ir sešas komitejas. Kā alternatīva pastāvīgajām komitejām kopš 21. jūlija ir izveidota arī viena pārsūdzību komiteja (25). Lai tiktu galā ar arvien pieaugošo lietu skaitu un pārvaldītu neizskatītās lietas, Grieķija plāno izveidot vēl septiņas komitejas, kas, gaidāms, sāks darbu līdz 2016. gada decembra beigām, un kopējais to skaits līdz 2017. gada februāra beigām būs 20.

(20)

Ar Likumu Nr. 4399/2016 arī tika grozīts šo komiteju sastāvs, kurā tagad ietilpst trīs locekļi: divi administratīvās tiesas tiesneši un viens Grieķijas pilsonis ar attiecīgām zināšanām un pieredzi, kuru izvirza UNHCR vai Valsts Cilvēktiesību komiteja.

(21)

Saskaņā ar informāciju, ko Grieķijas iestādes sniedza 2016. gada 22. novembra vēstulē, kopš 2016. gada 21. jūlija pārsūdzību komitejās ir iesniegtas 2 347 pārsūdzības, taču ir pieņemti tikai 573 lēmumi.

(22)

Kādreizējām neizskatīto pārsūdzību komitejām, kas tika izveidotas, lai daļēji izskatītu neizskatītās patvēruma lietu pārsūdzības no Grieķijas, sākotnēji tika piešķirtas papildu pilnvaras – papildus pārsūdzību izskatīšanai pēc būtības saistībā ar pirmajā instancē pieņemtajiem lēmumiem – izskatīt to lēmumu pārsūdzības, kuri, balstoties uz pieņemamību, pieņemti, īstenojot ES un Turcijas paziņojumu. Saskaņā ar Grieķijas iestāžu 22. novembrī sniegto informāciju vairāk nekā 2 000 pārsūdzību neizskatīto pārsūdzību komitejās tika iesniegts no 2016. gada aprīļa līdz 20. jūlijam. Jaunu pārsūdzību komiteju izveide 2016. gada 24. jūnijā (26) atviegloja 20 “neizskatīto pārsūdzību” komiteju slogu, ļaujot tām paātrināt neizskatīto pārsūdzības lietu izskatīšanas tempu.

(23)

Lielāks progress panākts attiecībā uz ieilgušo neizskatīto pārsūdzību skaitu saskaņā ar “veco procedūru”, kas reglamentēta ar prezidenta Dekrētu 114/2010. Pašreizējais neizskatīto pārsūdzību skaits 2016. gada 22. novembrī ir aptuveni 6 589 (salīdzinājumā ar kopskaitā aptuveni 51 000 lietu, kas tika uzskatītas par neizskatītām 2013. gada sākumā, un aptuveni 8 075 lietām 2016. gada septembrī). Grieķijas iestādes humanitāros nolūkos ir piešķīrušas atļaujas tām personām, kuru patvēruma pieteikumi nav izskatīti jau ilgstoši un kuras saskaņā ar Grieķijas Likumu Nr. 4375/2016 ir tiesīgas saņemt uzturēšanās atļauju humanitāru apsvērumu vai citu izņēmuma gadījumu dēļ. Uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas uz diviem gadiem, un tās var atjaunot (27). Tās saņēmējiem nodrošina tādas pašas tiesības un priekšrocības, kādas tiek garantētas personām, kurām Grieķijā piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss (28), un šīs personas pēc tam vairs netiek uzskatītas par patvēruma meklētājiem. Tomēr dažas neizskatītās pārsūdzības tiek izskatītas pēc būtības. Neraugoties uz ievērojamo progresu, kas panākts kopš iepriekšējiem ieteikumiem, Grieķijai būtu jāturpina centieni izskatīt šajā sakarībā uzkrājušās pārsūdzības, nodrošinot, ka pārsūdzību iesniedzējiem, kuru pārsūdzība vēl nav izskatīta, būtu iespēja izmantot tiesības uz reālu tiesisko aizsardzību.

(24)

Ņemot vērā to iesniegumu skaita pieaugumu, kas Grieķijā iesniegti kopš ES un Turcijas paziņojuma īstenošanas, ir sevišķi svarīgi, lai darbotos Pārsūdzību iestāde, kurai ir nodrošināts pietiekams darbinieku skaits un kura spēj apstrādāt pārsūdzību skaita paredzamo ievērojamo pieaugumu. Vienlaikus saglabājot kvalitāti un neskarot komitejas locekļu neatkarību, būtu jāpalielina komiteju efektivitāte. Tas jo īpaši varētu ietvert biežākas pārsūdzību komiteju sanāksmes, juridiskās palīdzības izmantošanu lēmumu sagatavošanā un komiteju specializēšanos, kā arī locekļu pilnslodzes iesaistīšanos. Būtu jāiesaista arī vairāk palīgpersonāla (29). Pamatojoties uz pārsūdzību skaitu, kas patlaban tiek izskatīts dažādās pārsūdzības struktūrās un ko tās, visticamāk, izskatīs, būtu jāveic arī pastāvīgs vajadzību izvērtējums, lai noskaidrotu, vai komiteju skaits ir pietiekams un vai darba metodes ir piemērotas.

(25)

Jaunajā tiesību aktā (Likums Nr. 4375/2016) paredzēts, ka pārsūdzības iesniegšanas laikā tās iesniedzējam tiek nodrošināta bezmaksas juridiskā palīdzība. Tomēr visi pasākumi šā likuma īstenošanai praksē vēl nav veikti. Ministru lēmums, ar kuru īsteno tiesiskās palīdzības sniegšanu saskaņā ar Likumu Nr. 4375/2016, tika pieņemts 2016. gada 9. septembrī. Finansējums bezmaksas juridiskās palīdzības īstenošanai ir nodrošināts, izmantojot valsts programmu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) ietvaros. Turklāt ar UNHCR ir parakstīts dotācijas nolīgums par kopējo summu EUR 30 miljoni (30), kuru finansēs no AMIF ārkārtas palīdzības līdzekļiem. Līdztekus citiem pasākumiem UNHCR šos līdzekļus izmanto, lai sniegtu bezmaksas juridisko palīdzību starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem pārsūdzības posmā līdz 2017. gada sākumam, kad gaidāms, ka Grieķijas iestādes ieviesīs bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu. Partnerībā ar nevalstiskajām organizācijām (Metaction un Grieķijas Bēgļu padomi) tiek īstenoti divi projekti: viens – salās, pilnībā aptverot visas pārsūdzības, un otrs – valsts kontinentālajā daļā, aptverot tikai Atēnās un Salonikos iesniegtās pārsūdzības, uzmanības lokā neietverot aizturētos patvēruma meklētājus. Grieķija 19. septembrī informēja Komisiju, ka advokātu saraksts, kuru uzturēs Patvēruma dienests, tiks izveidots līdz 2017. gada sākumam. Grieķijai būtu nekavējoties jāveic nepieciešamie pasākumi, lai garantētu tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību visiem patvēruma meklētājiem pārsūdzību iesniegšanas laikā.

(26)

Nopietnas bažas joprojām pastāv par neaizsargāto pieteikuma iesniedzēju, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, aizsardzību, jo īpaši ņemot vērā to, ka trūkst pienācīgi funkcionējošas aizbildnības sistēmas un pastāv nepilnības attiecībā uz piemērotām izmitināšanas vietām un bažas par to drošību. Jaunais Likums Nr. 4375/2016 paredz jauna Uzņemšanas direktorāta un Sociālās integrācijas direktorāta izveidi Iekšlietu un administratīvās atjaunošanas ministrijā, kuros būtu īpaši departamenti nepavadītu nepilngadīgo uzņemšanai un integrācijai, tostarp tiktu nodrošināts juridiskais pārstāvis. Neraugoties uz to, Grieķijas iestādēm ir jāpieņem īstenošanas pasākumi, lai gādātu par to, ka nepavadītiem nepilngadīgajiem praksē tiek nodrošinātas pienācīgas procesuālās garantijas un uzņemšanas apstākļi. Ir jāpieņem papildu tiesību akti, kuros būtu jāietver noteikumi efektīvai aizbildnības sistēmai. Grieķijas iestādes apstiprināja, ka Darba un sociālās solidaritātes ministrija, kas atbild par nepavadītiem nepilngadīgajiem, izstrādā jaunu aizbildnības likumu, kam vajadzētu būt gatavam līdz 2016. gada beigām. Šā likuma ietvaros attiecībā uz aizbildnības sistēmu tiktu izveidots īpašs dienests (iespējams – departaments). Kaut gan Grieķijas valdība jau ir pieņēmusi ministrijas lēmumu par tādu nepavadītu nepilngadīgo vecuma novērtēšanu, kuri meklē patvērumu (31), joprojām tiek paustas bažas par novērtējuma īstenošanu praksē saistībā ar trūkumiem identitātes noteikšanā un tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkumu attiecībā uz policijas veikto vecuma novērtējumu.

(27)

Ir sasniegts ievērojams progress attiecībā uz piekļuvi izglītībai. 2016. gada augustā pieņemtā Likuma Nr. 4415/2016 mērķis cita starpā ir pēc sagatavošanas pārejas posma nodrošināt psihosociālo atbalstu un izglītību patvēruma meklētāju bērniem, kā arī netraucētu integrāciju Grieķijas izglītības sistēmā tiem bērniem, kuri paliks Grieķijā. Neraugoties uz vietējo pretestību, Grieķijas iestādes veic ievērojamus pasākumus, lai šo tiesisko regulējumu īstenotu pilnībā un efektīvi.

(28)

Saskaņā ar dažādu ieinteresēto personu informāciju situācija attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem kopumā joprojām ir nedroša, daži no tiem pauž bažas par viņu drošību uzņemšanas centros kontinentālajā daļa un salās, un daži norāda, ka bērni joprojām tiek ilgstoši turēti aizturējumā vai “aizsargātās” zonās pārpildītās telpās un antisanitāros apstākļos atvērta tipa uzņemšanas centros bez pārstāvja vai piekļuves juridiskajai palīdzībai, līdz viņiem tiek rasta pienācīga izmitināšanas vieta (32). Kā norādīts 10. apsvērumā, atbilstošu izmitināšanas vietu trūkums nepilngadīgajiem ir svarīga problēma, kas joprojām ir steidzamā kārtā jārisina.

(29)

Eiropas Komisija Grieķijai ir nodrošinājusi ievērojamu finansējumu, lai palīdzētu šai valstij centienos nodrošināt savas patvērumu sistēmas atbilstību ES standartiem. Kopš 2015. gada sākuma Grieķijai – vai nu tieši Grieķijas iestādēm, vai arī ar Savienības aģentūru un Grieķijā darbojošos starptautisko organizāciju starpniecību – kā ārkārtas palīdzība tika piešķirti vairāk nekā EUR 352 miljoni no iekšlietām paredzētajiem līdzekļiem (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) un Iekšējās drošības fonds (ISF)). No šīs summas aptuveni EUR 90 miljoni 2016. gada jūlijā tika tieši piešķirti Grieķijas iestādēm, lai stiprinātu to spējas uzlabot dzīves apstākļus un nodrošināt primārās veselības aprūpes pakalpojumus bēgļu izmitināšanas centros, kā arī lai nodrošinātu uzņemšanas un veselības aprūpes pakalpojumus migrantiem. Ievērojams finansējums (aptuveni EUR 198 miljoni), kura mērķis ir segt migrantu un bēgļu humanitārās pamatvajadzības, arī tiek sniegts humānās palīdzības partnerorganizācijām, izmantojot nesen izveidoto Ārkārtas atbalsta instrumentu. Šis finansējums sekmē ārkārtas reaģēšanas plāna īstenošanu, kuru kopīgi izstrādājušas Komisija, Grieķijas iestādes un/vai attiecīgās ieinteresētās personas, lai risinātu pašreizējo humanitāro situāciju uz vietas un/vai sniegtu atbalstu ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā.

(30)

Šī ārkārtas palīdzība papildina EUR 509 miljonus, kas Grieķijai tika piešķirti 2014.–2020. gadam ar tās valsts programmu starpniecību AMIF un ISF ietvaros, un tādējādi Grieķija ir pirmā ES dalībvalsts, kas izmanto ES Iekšējās drošības fonda līdzekļus.

(31)

Grieķijai būtu jānodrošina, ka šādi finanšu resursi bez turpmākas kavēšanās pilnībā tiek izmantoti visefektīvākajā un vislietderīgākajā veidā. Šajā nolūkā Grieķijas valsts programmas iekšlietu fonda (AMIF, ISF) ietvaros tiek pārskatītas, lai tās pielāgotu jaunajām prioritātēm. AMIF valsts programmas pārskatīšana ir pabeigta, savukārt ISF valsts programmas pārskatīšana atrodas beigu posmā, un tai drīzumā vajadzētu būt pabeigtai. Turklāt, kaut gan jaunās atbildīgās iestādes oficiālā izvirzīšana saskaņā ar juridiskajā pamatā noteiktajām prasībām ir pabeigta, vēl ir jāracionalizē procedūras un operatīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Grieķijas iestādes sāk pilnībā piešķirt saskaņā ar valsts programmām pieejamos līdzekļus, lai reaģētu steidzamu vajadzību gadījumā, jo īpaši uzņemšanas jomā, kā arī citu pakalpojumu jomā, kas paredzēti valstī esošajiem migrantiem.

(32)

Kā atzīts Komisijas 2016. gada 4. marta paziņojumā “Atpakaļceļš uz Šengenu” (33), pilnībā funkcionējošās Dublinas sistēmas nodrošināšana ir neatņemama daļa no plašākiem pūliņiem stabilizēt patvēruma, migrācijas un robežu politiku. Šo pasākumu rezultātā, kas vērsti uz Dublinas sistēmas darbības normalizēšanu, būtu jāpanāk atgriešanās pie Šengenas zonas normālas darbības. Grieķijā neatbilstīgi ieceļojušo patvēruma meklētāju vēlme doties uz citām dalībvalstīm, kā rezultātā kopš 2011. gada tika apturēta pārcelšana uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas sistēmu, ir viens no faktoriem, kuri izraisa sekundāru kustību, kas apdraud pienācīgu Šengenas sistēmas darbību. Tādēļ ir svarīgi, ka Grieķija steidzamā kārtā veic šajā ieteikumā norādītos vēl veicamos pasākumus. Vienlaikus prioritāte būtu jāpiešķir Dublinas noteikumu reformai, ko ierosinājusi Komisija (34), par galveno mērķi izvirzot solidaritāti un taisnīgu sloga sadalījumu starp dalībvalstīm. Sarunas par šo priekšlikumu turpinās.

(33)

Komisija atzīst Grieķijas panākto nozīmīgo progresu, kam palīdzējusi Komisija, EASO, dalībvalstis un starptautiskās un nevalstiskās organizācijas, lai kopš sprieduma pieņemšanas lietā M.S.S. 2011. gadā uzlabotu Grieķijas patvēruma sistēmas darbību. Tomēr Grieķijā joprojām ir sarežģīta situācija saistībā ar jaunu patvēruma meklētāju lielo skaitu, jo sevišķi tā izriet no pirmsreģistrācijas īstenošanas un migrantu pastāvīgās neatbilstīgās ierašanās, kaut arī mazākā skaitā nekā līdz 2016. gada martam, un no tās pienākumiem, kas saistīti ar ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu. Bez tam ir jāveic vairāki svarīgi pasākumi, lai novērstu atlikušos trūkumus Grieķijas patvēruma sistēmā, jo īpaši attiecībā uz uzņemšanas centru kvalitāti, attieksmi pret neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem un lai paātrinātu patvēruma pieteikumu reģistrāciju, iesniegšanu un izskatīšanu divās instancēs. Lai ņemtu vērā šīs sarežģītās situācijas radīto ietekmi uz patvēruma sistēmas kopējo darbību un lai izvairītos no pārmērīga sloga uzlikšanas Grieķijai, vēl nav iespējams ieteikt pilnīgu pārsūtīšanas atsākšanu saskaņā ar Dublinas regulu, kaut gan tā joprojām ir galīgais mērķis.

(34)

Tomēr Grieķija ir sasniegusi ievērojamu progresu, izveidojot būtiskas institucionālās un tiesiskās struktūras patvēruma sistēmas pareizai darbībai, pastāv labas izredzes tuvā nākotnē izveidot pilnībā funkcionējošu patvēruma sistēmu, tiklīdz būs novērsti visi atlikušie trūkumi, jo īpaši attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem un attieksmi pret neaizsargātām personām, tostarp nepavadītiem nepilngadīgajiem. Tāpēc ir lietderīgi ieteikt pārsūtīšanu atsākt pakāpeniski un pamatojoties uz individuālajām garantijām, ņemot vērā uzņemšanas kapacitāti un spējas izskatīt pieteikumus saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem un ņemot vērā pašreizējo neatbilstīgo attieksmi pret atsevišķām personu kategorijām, jo īpaši neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem, tostarp nepavadītiem nepilngadīgajiem. Turklāt pārsūtīšanu nevajadzētu piemērot ar atpakaļejošu spēku, bet, lai izvairītos no pārmērīga sloga uzlikšanas Grieķijai, uz patvēruma meklētājiem, par kuriem Grieķija atbild, to attiecināt, sākot no kāda konkrēta datuma. Būtu jāiesaka par šo datumu noteikt 2017. gada 15. martu.

(35)

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, šajā ieteikumā izklāstīti pasākumi, kas jāveic vai jānodrošina Grieķijas iestādēm, lai, sākot no 2017. gada 15. marta, atsāktu pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas sistēmu attiecībā uz tiem patvēruma meklētājiem, kuri Grieķijā ieceļojuši, neatbilstīgi šķērsojot ārējās robežas, vai par kuriem, sākot no minētā datuma, Grieķija atbild saskaņā ar kritērijiem, kas ir citi, nevis Regulas (ES) Nr. 604/2013 III nodaļas 13. pantā noteiktie. Paturot prātā šo mērķi, Grieķijai būtu steidzami jāveic visi pasākumi, kas izklāstīti šajā ieteikumā. Saskaņā ar solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principu pārejām dalībvalstīm būtu jāpalīdz sasniegt šo mērķi, jo īpaši izvietojot ekspertus, kas palīdzētu Grieķijas iestādēm, atbildot uz EASO daudzajiem aicinājumiem, kā arī pilnībā ievērojot savus pārcelšanas pienākumus, kas izriet no pārcelšanas lēmumiem.

(36)

Šajā ieteikumā ir izklāstīta arī pārsūtīšanas atsākšanas kārtība, tajā paredzot ietvert Grieķijas iestāžu un pārsūtītājas dalībvalsts iestāžu ciešu sadarbību individuālos pārsūtīšanas gadījumos, kas pamatojas uz dalībvalstu lojālas sadarbības pienākumu, tostarp, lai nodrošinātu personu izmitināšanu saskaņā ar Direktīvā 2013/33/ES noteiktajiem standartiem un viņu pieprasījumu izskatīšanu saskaņā ar Direktīvu 2013/32/ES. Tāpēc Grieķijai būs jāsniedz īpašas garantijas attiecībā uz rīcības veidu, kas skar ikvienu pārsūtāmo indivīdu. Turklāt būtu jānosaka atbalsta un ziņošanas mehānisms EASO grupā, ko veido dalībvalstu eksperti, lai palīdzētu nodrošināt šādu standartu piemērošanu praksē attiecībā uz pārsūtāmajām personām.

(37)

Lai nodrošinātu, ka šis ieteikums tiek pilnībā īstenots, ir būtiski, lai Grieķija regulāri sniegtu ziņojumus par progresu šo darbību īstenošanā. Grieķijai pirmais ziņojums būtu attiecīgi jāsniedz līdz 2017. gada 15. februārim, kā noteikts šajā ieteikumā, un tajā jo īpaši būtu jāietver apraksts par to, kā Grieķijas iestādes ievieš procedūru garantiju nodrošināšanai individuālos pārsūtīšanas gadījumos saistībā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem. Pēc tam Grieķijai ziņojumi par šā ieteikuma īstenošanu būtu jāsniedz ik pēc diviem mēnešiem.

(38)

Komisija, pamatojoties uz šiem ziņojumiem un jebkādu citu tās rīcībā esošu būtisku informāciju vai citiem notikumiem, regulāri ziņos par progresu, kas panākts, īstenojot šo ieteikumu, un vajadzības gadījumā atjauninās tajā izklāstītos ieteikumus.

(39)

Atbildība par lēmumu atsākt pārsūtīšanu individuālos gadījumos ir dalībvalstu iestāžu ekskluzīvā kompetencē, kuras atrodas tiesu kontrolē, kas var iesniegt Eiropas Savienības Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālus nolēmumus par Dublinas regulas interpretāciju,

1.

Grieķijai būtu jāturpina centieni nodrošināt, ka uzņemšanas centri ir pietiekami, lai to teritorijā izmitinātu visus starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējus, un uzņemšanas apstākļi visos šajos uzņemšanas centros atbilstu standartiem, kas noteikti ES tiesību aktos. Prioritārā kārtā Grieķijai būtu:

Grieķijai būtu arī jānodrošina, ka papildus pastāvīgiem centriem tiek nodrošināts atbilstošs skaits pagaidu atvērta tipa uzņemšanas centru vai tos var nodrošināt īsā laikā, lai ļautu adekvātos apstākļos izmitināt starptautiskās aizsardzības pieprasītāju un viņu apgādājamo personu neparedzētu pieplūdumu.

Grieķijas iestādēm būtu jāveic vispusīgs vajadzību novērtējums attiecībā uz kopējo uzņemšanas kapacitāti un šādas kapacitātes veidu un šis novērtējums pastāvīgi jāatjaunina, ņemot vērā jaunākās norises.

2.

Grieķijai būtu jāturpina centieni nodrošināt, lai visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem būtu reāla piekļuve patvēruma procedūrai, jo īpaši:

Vajadzību novērtējums, kas minēts a) punktā, būtu pastāvīgi jāatjaunina un tajā jāietver informācija par darbā pieņemto darbinieku skaitu.

3.

Grieķijai būtu jāturpina centieni nodrošināt, lai visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem būtu pieejama efektīva tiesiskā aizsardzība, jo īpaši nodrošinot:

Grieķijas iestādēm, pamatojoties uz pilnīgu un pastāvīgu vajadzību novērtējumu, būtu jānosaka, cik pārsūdzību komiteju jaunās Pārsūdzību iestādes ietvaros būs nepieciešams, lai izskatītu visas starptautiskās aizsardzības pieprasītāju iesniegtās pārsūdzības, jānosaka cilvēkresursu skaits, kas būs nepieciešams, lai turpinātu šo komiteju raitu darbību, kā arī jānosaka jebkādi citi pasākumi, kas varētu būt nepieciešami, piemēram, darba metožu izmaiņas. Tālab jo īpaši būtu jāietver novērtējums par to, vai 20 pārsūdzību komitejas, kas ir jāizveido līdz 2017. gada februāra beigām, ir pietiekams skaits.

4.

Grieķijai būtu jānodrošina, ka tiesiskais regulējums, kas attiecas uz piekļuvi bezmaksas juridiskajai palīdzībai, praksē darbojas efektīvi un visi patvēruma meklētāji saņem nepieciešamo juridisko palīdzību, kas saistīta ar administratīvo lēmumu izskatīšanu tiesā attiecībā uz pieteikumiem starptautiskās aizsardzības saņemšanai. Grieķijai jo īpaši vajadzētu:

5.

Grieķijai būtu jānodrošina piemērotu struktūru izveide un jāveic piemēroti pasākumi neaizsargātu patvēruma meklētāju, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, noteikšanai un attieksmei pret tiem. Grieķijai jo īpaši vajadzētu:

6.

Grieķijai būtu jānodrošina, ka piešķirtais ievērojamais ES finansējums tiek izmantots pilnībā, jo īpaši, bez turpmākas kavēšanās mobilizējot AMIF un ISF valsts programmu ietvaros pieejamos resursus un meklējot papildu finansējumu no struktūrfondu līdzekļiem. Šajā situācijā Grieķijai būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai pilnībā piešķirtu saskaņā ar valsts programmām pieejamos līdzekļus nolūkā reaģēt steidzamu vajadzību gadījumā, jo īpaši uzņemšanas jomā, kā arī citu pakalpojumu jomā, kas paredzēti Grieķijā esošajiem migrantiem, proti, uzlabojot koordināciju starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, pastiprinot operatīvās spējas un uzlabojot īstenošanas mehānismu.

7.

Dalībvalstis ir aicinātas sniegt papildu atbalstu Grieķijai un izvirzīt ekspertus, atbildot uz daudzajiem EASO aicinājumiem, un nodrošināt ilglaicīgāku izvietošanu, un apzināt vecākas amatpersonas un specializētus darbiniekus.

8.

Tiek ieteikts, ka patvēruma meklētāju pārsūtīšana uz Grieķiju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013 būtu jāatsāk saskaņā ar noteikumiem un kārtību, kas izklāstīta tālāk 9. un 10. punktā.

9.

Pārsūtīšanas pakāpeniska atsākšana, sākot no 2017. gada 15. marta, atbilstīgi patvēruma meklētāju uzņemšanas un attieksmes nodrošināšanas kapacitātei Grieķijā saskaņā ar Direktīvu 2013/32/ES un 2013/33/ES būtu jāpiemēro patvēruma meklētājiem, kuri, sākot no minētās dienas, ieceļojuši Grieķijā, neatbilstīgi šķērsojot ārējās robežas, vai par kuriem Grieķija atbild saskaņā ar kritērijiem, kas ir citi, nevis Regulas (ES) Nr. 604/2013 III nodaļas 13. pantā noteiktie. Neaizsargātos patvēruma meklētājus, tostarp nepavadītus nepilngadīgos, pagaidām nevajadzētu pārsūtīt.

10.

Pirms patvēruma meklētāja pārsūtīšanas uz Grieķiju dalībvalstis tiek aicinātas cieši sadarboties ar Grieķijas iestādēm, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti 9. punkta noteikumi un jo īpaši – ka patvēruma meklētāju uzņemšanas centrā uzņems, ievērojot ES tiesību aktos, jo īpaši Uzņemšanas apstākļu Direktīvā 2013/33/ES noteiktos standartus, ka viņa pieteikumu izskatīs Patvēruma procedūru Direktīvā 2013/32/ES noteiktajos termiņos un ka attieksme pret patvēruma meklētāju jebkuros citos attiecīgos aspektos atbildīs ES tiesību aktiem. Grieķijas iestādes tiek aicinātas pilnībā sadarboties, šādas garantijas nodrošinot pārējām dalībvalstīm.

11.

EASO būtu jāizveido dalībvalstu ekspertu grupa, kas tiktu izvietota Grieķijā, lai atbalstītu dalībvalstu sadarbību un ziņotu par to, vai rīcība attiecībā uz personām, kas nosūtītas atpakaļ uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu, atbilst garantijām, kuras Grieķijai jāsniedz saskaņā ar 10. punktu.

12.

Grieķijai tiek lūgts līdz 2017. gada 15. februārim iesniegt ziņojumu par progresu, kas gūts, īstenojot šo ieteikumu. Šajā ziņojumā būtu jo īpaši jāiekļauj apraksts par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šajā ieteikumā konstatētos joprojām pastāvošos trūkumus, tostarp, kā Grieķijas iestādes nodrošina vai plāno nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus un materiālos resursus, kas minēti šā ieteikuma 1.–5. punktā, un apraksts par pastāvīgajiem vajadzību novērtējumiem, kas minēti šā ieteikuma 1.–3. punktā. Būtu detalizēti jāapraksta, kā Grieķijas iestādes plāno īstenot procedūru garantiju nodrošināšanai 10. punktā minētajos individuālajos gadījumos.

13.

Ziņojumā būtu jāiekļauj arī šāda informācija:

14.

Pēc 2017. gada 15. februāra Grieķijai ziņojumi par šā ieteikuma īstenošanu ir jāsniedz ik pēc diviem mēnešiem.

15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/72