26.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/1

(1)

Lai veicinātu jūras transporta radīto oglekļa dioksīda (CO2) emisiju rentablu samazināšanu, Regula (ES) 2015/757 paredz noteikumus par precīzu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju attiecībā uz CO2 emisijām un citu attiecīgu informāciju no kuģiem, kas ienāk dalībvalstu jurisdikcijā esošās ostās, uzturas tajās un iziet no tām.

(2)

Regulas (ES) 2015/757 I pielikumā ir paredzētas CO2 emisiju monitoringa metodes, pamatojoties uz degvielas patēriņu. Regulas (ES) 2015/757 II pielikumā ir paredzēti noteikumi par “citas attiecīgās informācijas monitoringu”.

(3)

Regulas (ES) 2015/757 I pielikuma A daļā paredzēts, ka CO2 emisijas aprēķina, reizinot emisijas faktorus un degvielas patēriņu, kuru savukārt nosaka ar monitoringa A metodi (DPP un periodiska degvielas tilpņu inventarizācija), B metodi (degvielas tilpnes monitorings uz kuģa) un C metodi (caurplūdes mērītāji attiecīgajiem sadegšanas procesiem), kas izklāstītas minētā pielikuma B daļā. SJO rezolūcijā (2)“Vadlīnijas par jaunu kuģu projektētās energoefektivitātes indeksa aprēķināšanas metodi” ir noteiktas kuģos izmantoto standarta degvielu emisijas faktoru standartvērtības. Šīs standartvērtības var izmantot, lai aprēķinātu CO2 emisijas no kuģošanas. Nosakot, ka kuģiem šīs standartvērtības jāizmanto savu CO2 emisiju monitoringā un paziņošanā saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 I pielikumu, tiek nodrošināta gan apdomīga regulatīvā pieeja, gan saskanīga īstenošana.

(4)

Monitoringa A, B un C metode attiecas uz uzpildītās degvielas daudzuma vai tvertnēs palikušās degvielas daudzuma noteikšanu, pārrēķinot šo daudzumu no tilpuma uz masu, izmantojot degvielas blīvuma faktiskās vērtības. Saskaņā ar I pielikuma B daļas 2. punkta piektās daļas c) apakšpunktu uzņēmumi, kas monitoringā izmanto B metodi, faktisko blīvumu var noteikt, izmantojot blīvumu, kas izmērīts pārbaudes analīzē akreditētā degvielas pārbaužu laboratorijā – ja dati ir pieejami. Dodot šādu iespēju arī uzņēmumiem, kas monitoringā izmanto A un C metodi, tiktu nodrošināta šo triju monitoringa metožu saskaņota īstenošana atbilstīgi ISO standartam 3675:1998 (3). Tas arī pilnā mērā atspoguļotu nozarē piekopto praksi un ļautu labāk salīdzināt degvielas patēriņu, kura monitorings veikts ar attiecīgajām trim metodēm.

(5)

Koncepcija “no piestātnes līdz piestātnei” sniegtu lielāku skaidrību un saskaņotu pieeju jautājumā par reisu sākuma un beigu punktu. Tādējādi tiktu precizēti parametri, ko izmanto jūrā pavadītā laika un noietā attāluma monitoringā, ko paredz Regulas (ES) 2015/757 II pielikuma A daļas 1. punkta a) un b) apakšpunkts, un tas atspoguļotu arī nozarē piekopto praksi.

(6)

SJO Vadlīnijas par kuģa energoefektivitātes operacionālā rādītāja brīvprātīgu izmantošanu (4) un CEN standarts EN 16258 (2012) (5) paredz, ka ro-ro kuģi pārvadātās kravas monitoringā un paziņošanā var balstīties uz faktisko kravas masu. Ja ar šo parametru papildinātu Regulas (ES) 2015/757 II pielikuma A daļas 1. punkta e) apakšpunktā uzskaitītos parametrus, tas labāk atspoguļotu nozares praksi un tādējādi monitoringu padarītu vieglāku.

(7)

Saskaņā ar Komisijas ierasto praksi – deleģēto aktu sagatavošanas posmā apspriesties ar ekspertiem – Eiropas Ilgtspējīgas kuģniecības foruma (ESSF) paspārnē tika izveidota Kuģniecības MZV monitoringa apakšgrupa, kurā iesaistījās eksperti no dalībvalstīm, nozares un pilsoniskās sabiedrības. Apakšgrupa apzināja vairākus starptautiskos un Eiropas standartus un starptautiskos noteikumus, kā arī nozīmīgas zinātnes un tehnikas attīstības norises, un ieteica tās iestrādāt šajā regulā. Apakšgrupas ieteikumu projektu 2016. gada 28. jūnijā apstiprināja ESSF plenārsēdē.

(8)

Tāpēc Regulas (ES) 2015/757 I un II pielikums būtu attiecīgi jāgroza,

26.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/5

(1)

Regulas (ES) 2015/757 15. panta 5. punkts un 16. panta 3. punkts attiecīgi paredz, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti, ar kuriem paredzētu sīkākus noteikumus par verifikācijas darbībām un verificētāju akreditācijas metodēm. Tā kā šīs darbības un metodes ir būtiski savstarpēji saistītas, abi šie punkti ir šīs regulas juridiskais pamats.

(2)

Lai īstenotu Regulas (ES) 2015/757 15. panta 5. punktu, ir vajadzīgs vispārējs noteikumu satvars, kas nodrošinātu, ka saskaņā ar regulu iedibināto monitoringa plānu novērtēšanu un emisiju ziņojumu verificēšanu saskaņoti veic verificētāji, kuriem ir tehniskā kompetence uzticētos uzdevumus veikt neatkarīgi un neitrāli.

(3)

Īstenojot Regulas (ES) 2015/757 16. panta 3. punktu, ir jānodrošina sinerģija starp visaptverošo akreditācijas satvaru, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (2), un jūras transporta nozares CO2 emisiju verifikācijas un akreditācijas darbību specifiku. Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 16. panta 2. punktu uz tiem verificētāju akreditācijas aspektiem, kas Regulā (ES) 2015/757 nav aplūkoti, ir attiecināma Regula (EK) Nr. 765/2008.

(4)

Lai nodrošinātu, ka paziņotie dati ir robusti un uzticami, ir jānodrošina, ka verifikāciju veic neatkarīgi un kompetenti verificētāji. Verifikācijas un akreditācijas sistēmā jāizvairās no nevajadzīgas procedūru un organizāciju dublēšanās ar tām, kas izveidotas ar citiem Savienības juridiskajiem instrumentiem, jo tas radītu lielāku slogu dalībvalstīm vai ekonomikas dalībniekiem. Tāpēc ir lietderīgi izmantot paraugpraksi, kas izriet no to saskaņoto standartu piemērošanas, kurus pieņēmusi Eiropas Standartizācijas komiteja, pamatojoties uz Komisijas doto uzdevumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (3) (piem., par prasībām siltumnīcefekta gāzu validācijas un verifikācijas institūcijām attiecībā uz akreditāciju vai citiem atzīšanas veidiem un par vispārējām prasībām akreditācijas institūcijām, kuras akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas, uz ko atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī), Dokumentu EA-6/03 un citiem tehniskiem dokumentiem, ko izstrādājusi Eiropas sadarbība akreditācijai.

(5)

Saskaņotos noteikumos par monitoringa plānu novērtēšanu, emisiju ziņojumu verifikāciju un atbilstības dokumentu izdošanu, ko veic verificētāji, vajadzētu skaidri noteikt verificētāju pienākumus un darbības.

(6)

Lai varētu izspriest, vai monitoringa plāns atbilst Regulai (ES) 2015/757, to novērtējot, verificētājiem vajadzētu ar vairākām darbībām izvērtēt, cik pilnīga, relevanta un atbilstīga ir informācija, ko attiecīgais uzņēmums iesniedzis attiecībā uz kuģa monitoringa un ziņošanas procesu.

(7)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1927 (4) uzņēmumi, iesniedzot kuģa monitoringa plānu, var minēt informāciju par kuģa esošajām procedūrām un kontrolēm, uz kurām attiecas saskaņoti kvalitātes pārvaldības, vidiskās pārvaldības un energopārvaldības standarti (piem., EN ISO 9001:2015, EN ISO 14001:2015, EN ISO 50001:2011) vai kuras ir saskaņā ar Starptautisko drošības pārvaldības (ISM) kodeksu (5) vai kuģu energoefektivitātes pārvaldības plānu (SEEMP) (6). Lai pieeja būtu racionāla, verificētājiem vajadzētu būt iespējai tiktāl, ciktāl tās attiecas uz monitoringu un datu ziņošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 [un šo regulu], tās ņemt vērā.

(8)

Visos verifikācijas procesa aspektos, it sevišķi monitoringa plāna novērtēšanā, riska novērtēšanā un emisiju ziņojuma verificēšanā, svarīga ir dokumentu sniegšana un tas, lai uzņēmumi un verificētāji apmainītos ar relevantu informāciju. Ir jāizstrādā saskaņotu prasību kopums, kas reglamentē, kā jāsniedz informācija, un dokumenti, kuri jādara pieejami verificētājam pirms verifikācijas darbību sākuma un citos verifikācijas procesa posmos.

(9)

Emisiju ziņojumu verificēšanā verificētājam jāizvēlas uz risku balstīta pieeja emisiju ziņojuma verificēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 15. panta 1., 2. un 3. punktu. Svarīga verifikācijas procesa daļa, kura nosaka, kā verificētājam jāveic savas darbības, ir analīze, vai ziņotie dati varētu saturēt būtiski nepatiesas ziņas.

(10)

Katra emisiju ziņojumu verificēšanas daļa, ieskaitot apmeklējumus objektos, ir cieši saistīta ar secinājumiem, kas izdarīti nepatiesu ziņu riska analīzē. Vajadzētu verificētājam noteikt pienākumu vienu vai vairākas verifikācijas darbības atkarībā no verifikācijas gaitā izdarītajiem konstatējumiem un iegūtās informācijas pielāgot tā, lai izpildītu prasības gūt pienācīgu pārliecību.

(11)

Lai nodrošinātu monitoringa datu konsekvenci un salīdzināmību laikā saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 4. panta 3. punktu, verificētājam, novērtējot kuģa emisiju ziņojumu, par atskaites punktu jāņem monitoringa plāns, kas novērtēts kā apmierinošs. Verificētājam būtu jānovērtē, vai plāns un nepieciešamās procedūras ir izpildītas pareizi. Tas uzņēmumam paziņo par visām konstatētajām neatbilstībām vai nepatiesajām ziņām. Neizlabotās nepatiesās ziņas un nenovērstās neatbilstības, kas noved pie būtiskām kļūdām, verificētājs ziņo verifikācijas ziņojumā, norādot, ka emisiju ziņojums neatbilst Regulas (ES) 2015/757 un šīs regulas prasībām.

(12)

Visas emisiju ziņojuma verifikācijas procesa darbības ir savstarpēji saistītas, un tām vajadzētu vainagoties ar verifikācijas ziņojumu, kurā norādīts verifikācijas iznākums. Pārliecības līmeni vajadzētu saistīt ar verifikācijas darbību apmēru un detalizācijas pakāpi un verifikācijas atzinuma formulējumu. Saskaņotas prasības verifikācijas darbībām un verifikācijas ziņojumiem nodrošinātu, ka visi verificētāji izmanto vienādus standartus.

(13)

Verifikācijas darbības, tostarp monitoringa plānu novērtēšana un emisiju ziņojumu verifikācija, būtu jāveic kompetentiem verificētājiem un personālam. Lai nodrošinātu, ka iesaistītais personāls ir kompetents veikt uzticētos uzdevumus, verificētājiem būtu jāizveido un pastāvīgi jāuzlabo iekšējie procesi. Visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādiem verificējamiem, objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, kā noteikt, vai verificētājs ir kompetents.

(14)

Lai veicinātu augstu verifikācijas darbību kvalitāti, būtu jānosaka saskaņoti noteikumi, pēc kuriem varētu spriest, vai verificētājs ir kompetents, neatkarīgs un neitrāls un līdz ar to kvalificēts veikt vajadzīgās darbības.

(15)

Ir vajadzīgs vispārējs juridisko personu akreditācijas noteikumu satvars, kas nodrošinātu, ka verificētājiem ir tehniskā kompetence tiem uzticētos uzdevumus veikt neatkarīgi, neitrāli un atbilstīgi prasībām un principiem, kas noteikti Regulā (ES) 2015/757, Regulā (EK) Nr. 765/2008 un šajā regulā.

(16)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 16. panta 2. punktu vispārīgiem principiem un prasībām valsts akreditācijas struktūrām būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 4. līdz 12. pants.

(17)

Atbilstoši Komisijas ierastajai praksei – deleģēto aktu projektu sagatavošanas posmā apspriesties ar ekspertiem – Eiropas Ilgtspējīgas kuģniecības foruma (ESSF) paspārnē tika izveidota Kuģniecības MZV verifikācijas un akreditācijas apakšgrupa, kurā iesaistījās eksperti no dalībvalstīm, nozares un citām relevantām organizācijām, arī pilsoniskās sabiedrības. Apakšgrupa ieteica ar šo regulu aptvert vairākus elementus. ESSF2016. gada 28. jūnijā plenārsēdē apstiprināja savu ieteikumu projektu attiecībā uz šiem aspektiem,

1)

“akreditācija” ir valsts akreditācijas struktūras apliecinājums, ka verificētājs atbilst saskaņoto standartu prasībām Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 9. punkta nozīmē un šajā regulā noteiktajām prasībām un līdz ar to ir kvalificēts veikt II nodaļā paredzētās verifikācijas darbības;

2)

“neatbilstība” ir jebkurš no šiem gadījumiem:

3)

“pienācīga pārliecība” ir augsta, bet ne absolūta pārliecība, kas verifikācijas atzinumā izteikta kā apstiprinājums, ka verificējamais emisiju ziņojums nesatur būtiski nepatiesas ziņas;

4)

“būtiskuma līmenis” ir kvantitatīvais slieksnis jeb galējais punkts, kura pārsniegšanas gadījumā verificētājs uzskata, ka nepatiesās ziņas atsevišķi vai visas kopā ir būtiski nepatiesas;

5)

“raksturīgais risks” ir iespējamība, ka emisiju ziņojuma parametrs saturēs nepatiesas ziņas, kas varētu būt būtiski nepatiesas atsevišķi vai kopā, pirms tiek ņemta vērā jebkādu saistīto kontroles darbību ietekme;

6)

“kontroles risks” ir iespējamība, ka emisiju ziņojuma parametrs saturēs nepatiesas ziņas, kas varētu būt būtiski nepatiesas individuāli vai kopā ar citām nepatiesām ziņām un ko kontroles sistēma laikus nenovērsīs vai nekonstatēs un neizlabos;

7)

“nekonstatēšanas risks” ir risks, ka verificētājs nekonstatēs būtiski nepatiesas ziņas;

8)

“verifikācijas risks” ir no raksturīgā riska, kontroles riska un nekonstatēšanas riska atkarīgs risks, ka verificētājs izdarīs neatbilstošu verifikācijas atzinumu, ja emisiju ziņojums nebūs brīvs no būtiski nepatiesām ziņām;

9)

“nepatiesas ziņas” ir izlaidums, sagrozījums vai kļūda ziņotajos datos, izņemot nenoteiktību, kas ir pieļaujama saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757, un ņemot vērā vadlīnijas, ko Komisija izstrādājusi šādām vajadzībām;

10)

“būtiski nepatiesas ziņas” ir nepatiesas ziņas, kas pēc verificētāja atzinuma atsevišķi vai kopā ar citām nepatiesām ziņām pārsniedz būtiskuma līmeni vai kā citādi varētu ietekmēt kopējās paziņotās emisijas vai citu attiecīgu informāciju;

11)

“objekts” monitoringa plāna novērtēšanas vai kuģa emisiju ziņojuma verificēšanas kontekstā ir vieta, kur tiek noteikts un pārvaldīts monitoringa process, arī vietas, kur tiek kontrolēti un glabāti attiecīgie dati un informācija;

12)

“iekšējā verifikācijas dokumentācija” ir visa iekšējā dokumentācija, ko verificētājs ir savācis kā dokumentārus pierādījumus un pamatojumu darbībām, kas tiek veiktas, lai novērtētu monitoringa plānu vai verificētu emisiju ziņojumu saskaņā ar šo regulu;

13)

“kuģošanas MZV revidents” ir atsevišķs loceklis verifikācijas komandā, kura ir atbildīga par monitoringa plāna novērtēšanu vai emisiju ziņojuma verificēšanu;

14)

“neatkarīgs izskatītājs” ir persona, kuru verificētājs īpaši norīkojis veikt iekšēju izskatīšanu un kura pieder tai pašai struktūrai, bet nav veikusi nekādas izskatāmās verifikācijas darbības;

15)

“tehniskais eksperts” ir persona, kurai ir padziļinātas zināšanas un kompetence konkrētā jomā, kas nepieciešama verifikācijas darbību veikšanai II nodaļas prasību izpildei un akreditācijas darbību veikšanai IV un V nodaļas prasību izpildei;

16)

“vērtētājs” ir persona, kuru valsts akreditācijas struktūra norīkojusi individuāli vai vērtēšanas komandas sastāvā novērtēt verificētāju atbilstoši šai regulai;

17)

“galvenais vērtētājs” ir vērtētājs, kas kopumā atbild par verificētāja novērtēšanu saskaņā ar šo regulu.

a)

relevanti dokumenti par kuģa iekārtām vai to apraksts, arī emisijas avotu sertifikāti, izmantotie caurplūduma mērītāji (attiecīgā gadījumā), attiecīgā gadījumā procedūras un procesi vai plūsmas diagrammas, kas sagatavotas un uzturētas ārpus plāna, bet uz kurām ir atsauce plānā;

b)

ja monitoringa un ziņošanas sistēma mainīta tā, kā minēts Regulas (ES) 2015/757 7. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā, attiecīgās atjauninātās versijas vai jaunie dokumenti, kas ļauj novērtēt grozīto plānu.

a)

noskaidro, vai uzņēmums izmantojis vajadzīgo monitoringa plāna veidni un vai sniegta informācija par visiem obligātajiem elementiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2016/1927 I pielikumā;

b)

verificē, ka monitoringa plānā sniegtā informācija pareizi un pilnīgi apraksta emisijas avotus un mērīšanas aprīkojumu, kas uzstādīts uz kuģa, un sistēmas un procedūras, ar kurām veic monitoringu un ziņo attiecīgo informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757;

c)

pārliecinās, ka gadījumā, ja kuģis vēlas izmantot atkāpi no prasības monitorēt katra reisa degvielas un CO2 emisijas saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 9. panta 2. punktu, ir paredzēta attiecīga monitoringa kārtība;

d)

attiecīgā gadījumā novērtē, vai informācija, ko uzņēmums sniedzis par elementiem, procedūrām vai kontrolēm, kuras tiek īstenotas kuģa esošo pārvaldības sistēmu ietvaros vai uz kurām attiecas attiecīgi saskaņotie kvalitātes, vidiskie vai pārvaldības standarti, ir relevanta attiecībā uz CO2 emisiju un citas attiecīgas informācijas monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1928 (7).

a)

verificētājam ir pietiekama izpratne par kuģa monitoringa un ziņošanas sistēmām, tostarp to esību, to, kā tās ieviestas, un to, kā uzņēmums nodrošina to rezultatīvu darbību;

b)

kuģa monitoringa un ziņošanas sistēmas veids un sarežģītības līmenis ir tāds, ka objekta apmeklējums nav nepieciešams;

c)

verificētājs visu vajadzīgo informāciju var iegūt un novērtēt attālināti.

a)

novērtēšanā ir atzīts par atbilstīgu Regulai (ES) 2015/757;

b)

satur neatbilstības, kuru dēļ tas nav atbilstīgs Regulai (ES) 2015/757.

a)

saraksts ar reisiem, ko attiecīgais kuģis veicis ziņošanas laikposmā, saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 10. pantu;

b)

attiecīgā gadījumā – iepriekšējā gada emisiju ziņojuma kopija, ja verifikāciju minētā ziņojuma sagatavošanai nav veicis tas pats verificētājs;

c)

izmantotā monitoringa plāna vai plānu kopija, tostarp pierādījumi par akreditēta verificētāja sagatavotā novērtējumā izdarītajiem secinājumiem (attiecīgā gadījumā).

a)

kuģa oficiālā žurnāla un naftas operāciju žurnāla (ja tas ir atsevišķs) kopijas;

b)

bunkurēšanas dokumentu kopijas;

c)

to dokumentu kopijas, kas satur informāciju par ziņošanas laikposmā pārvadāto pasažieru skaitu un pārvadātās kravas apjomu, noieto attālumu un reisos jūrā pavadīto laiku.

a)

pārskatu par IT ainavu, kurā redzama attiecīgā kuģa datu plūsma;

b)

pierādījumus par mērierīču/caurplūduma mērītāju uzturēšanu un pareizību/nenoteiktību (piem., kalibrācijas sertifikātus);

c)

caurplūduma mērītāju reģistrēto degvielas patēriņa darbību izrakstu;

d)

degvielas tvertnes skaitītāju rādījumu pierādījumkopijas;

e)

tiešo emisiju mērījumu sistēmu darbības datu izrakstu;

f)

jebkādu citu informāciju, kas ir relevanta emisiju ziņojuma verifikācijas kontekstā.

a)

raksturīgie riski;

b)

kontroles riski;

c)

nekonstatēšanas riski.

a)

verifikācijas programma, kurā aprakstīts verifikācijas darbību veids un tvērums, kā arī laiks un veids, kādā šīs darbības veicamas;

b)

datu paraugošanas plāns, kurā noteikts datu paraugošanas apjoms un metodes attiecībā uz datu punktiem, kas emisiju ziņojumā ir agregēto CO2 emisiju, degvielas patēriņa vai citas attiecīgas informācijas pamatā.

a)

iztaujāt attiecīgos darbiniekus;

b)

inspicēt dokumentus;

c)

veikt novērošanas un caurskates procedūras.

a)

vai monitoringa plānā emisiju avoti aprakstīti pilnīgi;

b)

vai dati ir pilnīgi, arī dati par reisiem, kuri jāziņo saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757;

c)

vai ziņotie agregētie dati saskan ar datiem no attiecīgajiem dokumentiem vai pirmavotiem;

d)

vai agregētie degvielas patēriņa dati saskan ar datiem par iepirkto vai citādi attiecīgajam kuģim piegādāto degvielu (attiecīgā gadījumā);

e)

vai dati ir uzticami un pareizi.

a)

verificētājam ir pietiekama izpratne par kuģa monitoringa un ziņošanas sistēmām, tostarp to esību, to, kā tās ieviestas, un to, kā uzņēmums nodrošina to rezultatīvu darbību;

b)

kuģa monitoringa un ziņošanas sistēmas veids un sarežģītības līmenis ir tāds, ka objekta apmeklējums nav nepieciešams;

c)

verificētājs visu vajadzīgo informāciju var iegūt un novērtēt attālināti, tostarp pārliecināties, ka monitoringa plānā aprakstītā metodika izmantota pareizi, un verificēt emisiju ziņojuma datus.

a)

apstiprina, ka ir veiktas visas verifikācijas darbības;

b)

veic agregēto datu galīgo analīzi, lai nodrošinātu, ka tajos nav būtiski nepatiesu ziņu;

c)

verificē, ka ziņojumā ietvertā informācija atbilst Regulas (ES) 2015/757 prasībām;

d)

pirms ziņojuma izdošanas sagatavo iekšējo verifikācijas dokumentāciju un ziņojuma projektu un tos iesniedz neatkarīgajam izskatītājam saskaņā ar 21. pantu;

e)

atļauj kādai personai ziņojumu autentificēt, pamatojoties uz neatkarīgā izskatītāja secinājumiem un iekšējā verifikācijas dokumentācijā reģistrētajiem pierādījumiem, un par to paziņo uzņēmumam;

f)

Komisijai un kuģa karoga valstij paziņo, vai ir izpildīti atbilstības dokumenta izdošanas nosacījumi.

a)

uzņēmuma nosaukums un kuģa identifikācijas dati;

b)

nosaukums, pēc kura skaidri redzams, ka tas ir verifikācijas ziņojums;

c)

verificētāja identitāte;

d)

atsauce uz verificēto emisiju ziņojumu un ziņošanas laikposmu;

e)

atsauce uz vismaz vienu monitoringa plānu, kas novērtēts kā apmierinošs;

f)

atsauce uz izmantoto verifikācijas standartu vai standartiem;

g)

kopsavilkums par verificētāja izpildītajām procedūrām, tostarp informācija par objektu apmeklējumiem vai to neapmeklēšanas iemesliem;

h)

kopsavilkums par būtiskām izmaiņām monitoringa plānā un darbības datos ziņošanas laikposmā (attiecīgā gadījumā);

i)

verifikācijas atzinums;

j)

neizlaboto nepatieso ziņu un neatbilstību apraksts, tostarp informācija par to veidu un mērogu, neatkarīgi no tā, vai tām ir būtiska ietekme, un emisiju ziņojuma elements vai elementi, uz kuriem tās attiecas (attiecīgā gadījumā);

k)

uzlabojumu ieteikumi (attiecīgā gadījumā);

l)

verifikācijas ziņojuma datums un pilnvarotas personas paraksts verificētāja vārdā.

a)

vispārējus kompetences kritērijus visam verifikācijas darbībās iesaistītajam personālam saskaņā ar 23. panta 3. punktu;

b)

konkrētus kompetences kritērijus attiecībā uz katru verifikācijas darbību veicēja funkciju, jo īpaši kuģniecības MZV revidentam, neatkarīgajam izskatītājam un tehniskajam ekspertam saskaņā ar 24., 25. un 26. punktu;

c)

metodi visa verifikācijas darbībās iesaistītā personāla pastāvīgās kompetences un regulāras snieguma novērtēšanas nodrošināšanai;

d)

procesu verifikācijas darbībās iesaistītā personāla pastāvīgas apmācības nodrošināšanai.

a)

pārzina Regulu (ES) 2015/757, šo regulu, Īstenošanas regulu (ES) 2016/1927, Īstenošanas regulu (ES) 2016/1928 un Komisijas izdotās attiecīgās vadlīnijas;

b)

pārzina un ir veikuši datu un informācijas revīziju, arī šādos aspektos:

a)

analizēt sniegto informāciju un pārliecināties par tās pilnīgumu un integritāti;

b)

norādīt uz informācijas trūkumu vai pretrunām tajā;

c)

izsekot datu izcelsmei, lai novērtētu, vai iekšējā pārbaudes dokumentācijā iekļautā informācija pietiekamā mērā apstiprina iekšējā izskatīšanā aplūkoto secinājumu projektu.

a)

process un politika saziņai ar uzņēmumu;

b)

pienācīgi pasākumi iegūtās informācijas konfidencialitātes aizsargāšanai;

c)

uzņēmumu iesniegto apstrīdējumu izskatīšanas process;

d)

uzņēmumu iesniegto sūdzību izskatīšanas process (ar orientējošiem termiņiem);

e)

process, kā izdod pārskatītu verifikācijas ziņojumu, ja pēc tam, kad verificētājs verifikācijas ziņojumu iesniedzis uzņēmumam, verifikācijas ziņojumā vai emisiju ziņojumā tiek konstatēta kļūda.

a)

veikto verifikācijas darbību rezultātus;

b)

verifikācijas plānu un riska novērtējumu;

c)

informāciju, kas ir pietiekama monitoringa plāna novērtējuma un verifikācijas ziņojuma projekta pamatošanai, arī pamatojumus spriedumiem, vai nepatiesas ziņas atzīstamas par būtiski nepatiesām.

a)

konsultāciju pakalpojumus kādas monitoringa plānā aprakstītā monitoringa un ziņošanas procesa daļas izstrādei, tostarp monitoringa metodikas izstrādei, emisiju ziņojuma sagatavošanai un monitoringa plāna sagatavošanai;

b)

tehnisko palīdzību, kā izstrādāt vai uzturēt sistēmu, kurā monitorē un ziņo emisijas vai citu attiecīgu informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757.

a)

ir kompetenti novērtēt monitoringa plānus un verificēt emisiju ziņojumus saskaņā ar šo regulu;

b)

monitoringa plānus patiešām novērtē un emisiju ziņojumus patiešām verificē saskaņā ar šo regulu;

c)

atbilst verificētājiem izvirzītajām prasībām, kas minētas 22.–30. pantā, tostarp prasībām par neitralitāti un neatkarību.

a)

27. panta 1. punktā minētajām procedūrām un procesiem un 27. panta 3. punktā minēto kvalitātes vadības sistēmu;

b)

22. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem kompetences kritērijiem, minētajā pantā minētā pastāvīgās kompetences procesa rezultātiem, kā arī citu attiecīgu dokumentāciju par visa verifikācijas darbībās iesaistītā personāla kompetenci, kas minēta 24. un 25. pantā;

c)

30. panta 6. punktā minēto procesu pastāvīgas neitralitātes un neatkarības nodrošināšanai;

d)

monitoringa plānu novērtēšanā un emisiju ziņojumu verificēšanā iesaistītajiem tehniskajiem ekspertiem un galvenajiem darbiniekiem;

e)

procedūrām un procesiem pienācīgas verifikācijas nodrošināšanai, arī tiem, kas attiecas uz 28. pantā minēto iekšējo verifikācijas dokumentāciju;

f)

29. pantā minētajiem attiecīgajiem dokumentiem;

g)

citiem aspektiem, ko valsts akreditācijas struktūra uzskata par relevantiem.

a)

izskata visus attiecīgos dokumentus, ko pieteikuma iesniedzējs sniedzis saskaņā ar 35. pantu;

b)

apmeklē pieteikuma iesniedzēju klātienē, lai izskatītu reprezentatīvu iekšējās verifikācijas dokumentācijas paraugu un novērtētu, kā pieteikuma iesniedzējs ieviesis kvalitātes vadības sistēmu un verifikācijas darbību procedūras vai procesus, kas minēti 27. pantā;

c)

pārliecinās par reprezentatīva to pieteikuma iesniedzēja darbinieku skaita sniegumu un kompetenci, kuri ir iesaistīti monitoringa plānu novērtēšanā un emisiju ziņojumu verificēšanā, lai gūtu pārliecību, ka tie rīkojas atbilstīgi šai regulai.

a)

36. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto apmeklējumu klātienē;

b)

pārliecināšanos par verificētāja darbinieku reprezentatīva skaita sniegumu un kompetenci saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

a)

nav izpildījis 22. pantā noteiktās prasības par kompetenci, 27. pantā noteiktās prasības par verifikācijas darbību procedūrām, 28. pantā noteiktās prasības par iekšējo verifikācijas dokumentāciju vai 30. pantā noteiktās prasības par neitralitāti un neatkarību;

b)

ir pārkāpis citus īpašus noteikumus, ko izvirzījusi valsts akreditācijas struktūra.

a)

verificētājs nav novērsis iemeslus, kas bija pamatā lēmumam akreditācijas sertifikātu apturēt;

b)

verificētāja augstākā līmeņa vadības loceklis ir atzīts par vainīgu krāpšanā;

c)

verificētājs apzināti sniedzis nepatiesu informāciju.

a)

zināšanas par Regulu (ES) 2015/757, šo regulu un citiem relevantiem tiesību aktiem, kas minēti 24. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

zināšanas par dažādu veidu kuģu specifiku un to, kā monitorē CO2 emisijas, degvielas patēriņu un citu attiecīgu informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 un par to ziņo.

a)

atbilst 33. pantā minētā saskaņotā standarta prasībām;

b)

mācībās ieguvis 24. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās datu un informācijas revīzijas zināšanas vai var piekļūt personai, kam ir zināšanas un pieredze darbā ar šādiem datiem un informāciju.

a)

katra attiecīgās valsts akreditācijas struktūras akreditētā verificētāja nosaukums, akreditācijas numurs un adrese;

b)

dalībvalstis, kurās katrs verificētājs veic verifikāciju (attiecīgā gadījumā);

c)

datums, kad akreditācija piešķirta, un akreditācijas termiņa beigu datums;

d)

informācija par visiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti verificētājam.

26.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/25

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2) 169. panta 3. punktu apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās un kas attiecas uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 1. punktā minētajām darbībām, kuras finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), var pārnest uz nākamo finanšu gadu. Šāda pārnešana nedrīkst pārsniegt 2 % no sākotnējām apropriācijām un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (3) 8. pantā minēto tiešo maksājumu korekcijas summu, kas piemērota iepriekšējā finanšu gadā. Tas var radīt papildu maksājumu galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem attiecās minētā korekcija.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 26. panta 5. punktu, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 169. panta 3. punkta, dalībvalstīm ir jāatlīdzina šādi pārnestās apropriācijas, kas minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 169. panta 3. punktā, galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem finanšu gadā, uz ko apropriācijas tiek pārnestas, attiecas korekcijas likme. Minētā atlīdzināšana attiecas tikai uz galīgajiem saņēmējiem tajās dalībvalstīs, kurās iepriekšējā finanšu gadā tika piemērota finanšu disciplīna (4).

(3)

Nosakot pārnesto apropriāciju summu, kas jāatlīdzina, ir jāņem vērā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 26. panta 7. punktu minētās regulas 25. pantā noteiktās summas, kuras paredzētas rezervei krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē un kuras līdz finanšu gada beigām krīzes pasākumiem nav izmantotas.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2015/1146 (5) 1. panta 1. punktu finanšu disciplīnu piemēro tiešajiem maksājumiem attiecībā uz 2015. kalendāro gadu, lai krīzes situācijām izveidotu rezervi EUR 441,6 miljonu apmērā. 2016. finanšu gadā rezerve krīzes situācijām nav pieprasīta.

(5)

Pamatojoties uz dalībvalstu izdevumu deklarācijām par laikposmu no 2015. gada 16. oktobra līdz 2016. gada 15. oktobrim, saistībā ar finanšu disciplīnu dalībvalstu faktiski piemērotā samazinājuma summa 2016. finanšu gadā ir EUR 435 miljoni.

(6)

Tāpēc neizmantotās apropriācijas, kas atbilst finanšu disciplīnas summai EUR 435 miljonu apmērā, kuru piemēro 2016. finanšu gadā, un kas nepārsniedz 2 % no sākotnējām apropriācijām, var pārnest uz 2017. finanšu gadu pēc lēmuma, ko pieņem Komisija saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 169. panta 3. punkta piekto daļu.

(7)

Lai nodrošinātu to, ka minēto apropriāciju atlīdzināšana galīgajiem saņēmējiem joprojām būtu samērīga ar finanšu disciplīnas korekcijas summu, būtu lietderīgi, ka Komisija nosaka summas, kas dalībvalstīm pieejamas atlīdzināšanai.

(8)

Lai izvairītos no tā, ka dalībvalstis minēto atlīdzinājumu saņemšanai ir spiestas veikt papildu maksājumu, šī regula jāpiemēro no 2016. gada 1. decembra. Tādējādi ar šo regulu noteiktās summas ir galīgas un, neskarot samazinājumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. pantu, tās piemēro visām citām korekcijām, kas ņemtas vērā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 18. panta 3. punktam pieņemtajā lēmumā par mēneša maksājumiem attiecībā uz dalībvalstu maksājumu aģentūru veiktajiem izdevumiem par 2016. gada oktobri, un visiem atskaitījumiem un papildu maksājumiem, kas jāveic saskaņā ar minētās regulas 18. panta 4. punktu, vai visiem lēmumiem, ko pieņems saistībā ar grāmatojumu noskaidrošanas procedūru.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 169. panta 3. punktu apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, var pārnest vienīgi uz nākamo finanšu gadu. Tāpēc ir lietderīgi, ka dalībvalstu izdevumu atbilstības datumus saistībā ar atlīdzināšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 26. panta 5. punktu Komisija nosaka, ņemot vērā lauksaimniecības finanšu gadu, kā noteikts minētās regulas 39. pantā.

(10)

Lai ņemtu vērā īso laiku starp paziņojumu par dalībvalstu īstenoto 2016. gada ELGF apropriāciju izpildi dalītās pārvaldības ietvaros laikposmam no 2015. gada 16. oktobra līdz 2016. gada 15. oktobrim un nepieciešamību piemērot šo regulu no 2016. gada 1. decembra, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

26.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/29

(1)

Regulas (EK) Nr. 470/2009 17. pantā ir prasīts, ka tādu farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu (turpmāk “MRL”), kas Savienībā paredzētas lietošanai veterinārajās zālēs produktīvajiem dzīvniekiem vai lopkopībā lietotos biocīdos, nosaka ar regulu.

(2)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 (2) pielikuma 1. tabulā ir iekļautas farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc MRL dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

(3)

Alumīnija bāziskais salicilāts šobrīd ir iekļauts minētajā tabulā kā atļauta viela lokālai lietošanai visās produktīvajās sugās, izņemot liellopus, kazas, zirgu dzimtas dzīvniekus, trušus un zivis. Alumīnija bāziskais salicilāts saskaņā ar pagaidu MRL, kas minētajai vielai ir spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim, ir atļauta viela arī liellopu, kazu un trušu sugu dzīvniekos un zirgu dzimtas dzīvniekos.

(4)

Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) ir iesniegts pieteikums attiecībā uz grozījumiem pašreizējā ierakstā par alumīnija bāzisko salicilātu, lai liellopu, kazu, un trušu sugu dzīvniekos un zirgu dzimtas dzīvniekos atceltu MRL pagaidu statusu.

(5)

EMA, pamatojoties uz atzinumu, ko sniegusi Veterināro zāļu komiteja, ieteica atcelt alumīnija bāziskā salicilāta MRL pagaidu statusu liellopu, kazu, un trušu sugu dzīvniekos un zirgu dzimtas dzīvniekos.

(6)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 37/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

26.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/32

(1)

Regulas (ES) 2016/72 IIB pielikuma I tabulā noteikts maksimālais dienu skaits, ko laikposmā no 2016. gada 1. februāra līdz 2017. gada 31. janvārimICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci, drīkst pavadīt Savienības kuģi, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks un uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/72 IIB pielikuma 8.5. punktu Komisija, pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi laikā no 2015. gada 1. februāra līdz 2016. gada 31. janvārim, un ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2016/72 IIB pielikuma 8.5. punktā, var iedalīt jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju attiecīgajā apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.

(3)

Spānija 2016. gada 27. maijā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/72 IIB pielikuma 8.4. punktu kopā ar papildinformāciju iesniedza pieprasījumu iedalīt jūrā pavadāmas papildu dienas, pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu. Spānija 2016. gada 6. jūnijā apstiprināja, ka 14 kuģi pārtrauca zvejas darbības laikā no 2015. gada 1. februāra līdz 2016. gada 31. janvārim.

(4)

Ņemot vērā Komisijai iesniegtos datus un izmantojot aprēķina metodi, kas noteikta Regulas (ES) 2016/72 IIB pielikuma 8.2. punktā, par laikposmu no 2016. gada 1. februāra līdz 2017. gada 31. janvārim būtu jāpiešķir Spānijai deviņas jūrā pavadāmas papildu dienas kuģiem, kas minēti attiecīgā pielikuma 1. punktā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

26.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/34

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

26.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/36

(1)

Savienības darbībai jūras transporta nozarē vajadzētu būt vērstai uz kuģošanas drošības uzlabošanu un jūras vides aizsardzību.

(2)

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (“SJO”) Jūras vides aizsardzības komiteja (“MEPC”), tiekoties 69. sesijā, vienojās izveidot obligātu sistēmu datu vākšanai par degvielas patēriņu un veikt nepieciešamos grozījumus Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu VI pielikuma 4. nodaļā (“MARPOL VI pielikums”). Minētos grozījumus ir paredzēts pieņemt MEPC 70. sesijā, kas notiks 2016. gada oktobrī.

(3)

SJO Kuģošanas drošības komiteja (MSC), tiekoties 95. un 96. sesijā, apstiprināja Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (“SOLAS konvencija”) II-1. noteikuma, III/1.4., III/30. un III/37. noteikuma, II-2/1. un II-2/10. noteikuma un II-1/3.-12. noteikuma grozījumus, kā arī grozījumus Starptautiskajā jūrnieku apmācību, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standartu konvencijā un kodeksā (“STCW konvencija un kodekss”), grozījumus Starptautiskajā ugunsdrošības sistēmu kodeksā (“FSS kodekss”) un 2011. gada Pastiprinātās apsekošanas programmas kodeksā (“2011. gada ESP kodekss”). Minētos grozījumus ir paredzēts pieņemt MSC 97. sesijā, kas notiks 2016. gada novembrī.

(4)

Ar MARPOL konvencijas VI pielikuma 4. nodaļas grozījumiem izveidos obligātu vispārēju datu vākšanas sistēmu datiem, kuri konkrētiem kuģiem ik gadu jāvāc un jāpaziņo, noteiks verifikācijas procesus saistībā ar paziņotajiem datiem, izveidos paziņojumus par atbilstību, noteiks īpašumtiesību maiņas situācijas, datu iesniegšanu SJO, datu anonimizāciju un piekļuvi tiem, kā arī procedūras tādu kuģu atbilstības apstiprināšanai, kuri kuģo ar to valstu karogiem, kuras nav MARPOL konvencijas VI pielikuma puses. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 (1) izveido ES sistēmu kuģniecības CO2 emisiju un energoefektivitātes monitoringam, ziņošanai un verifikācijai. To, sākot no 2018. gada 1. janvāra, piemēro visiem kuģiem, kuru bruto tonnāža ir lielāka par 5 000 tonnām un kas ierodas, uzturas vai izbrauc no ostām, kas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā, neatkarīgi no tā, kur šie kuģi reģistrēti.

(5)

Regulas (ES) 2015/757 22. pantā ietverta pārskatīšanas klauzula, gadījumā, ja šajā jomā tiktu noslēgts starptautisks nolīgums. Ar MARPOL konvencijas VI pielikuma 4. nodaļas grozījumu pieņemšanu tiks uzsākts šāds pārskatīšanas process, kā rezultātā var tikt ierosināts grozīt Regulu (ES) 2015/757, lai nodrošinātu saskaņotību, ciktāl tas ir iespējams, ar SJO apstiprināto vispārējo datu vākšanas sistēmu.

(6)

Ar SOLAS konvencijas II-1/1., II-1/2., II-1/3., II-1/4., II-1/5., II-1/6., II-1/7., II-1/8-1., II-1/9., II-1/10., II-1/12., II-1/13., II-1/15.–17., II-1/19., II-1/21.–22. un II-1/35. noteikuma grozījumiem tiks ieviestas redakcionālas un izrietošas izmaiņas, kā arī izmaiņas, kas attiecas uz sadalījumu un avārijas noturības prasībām, lai uzlabotu pasažieru kuģu ilgizturību avārijas gadījumā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK (2) piemēro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus. Minētās direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā paredzēts, ka jauniem A klases pasažieru kuģiem ir pilnībā jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām, ņemot vērā grozījumus.

(7)

SOLAS konvencijas II-1/1.2. noteikuma grozījumi, jaunais SOLAS konvencijas II-1/19-1. noteikums un SOLAS konvencijas III/1.4., III/30. un III/37. noteikuma grozījumi attiecībā uz mācībām par avārijas kontroli ir daļa no visaptverošas pieejas, kā mērķis ir uzlabot kuģa ilgizturību, kad notikusi applūšana, lai pastiprinātu drošību uz jauniem un jau esošiem pasažieru kuģiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/106/EK (3), jo īpaši I pielikuma V nodaļas V/2. noteikums, ietver obligātās minimālās prasības pasažieru kuģu kapteiņu, virsnieku, ierindas jūrnieku un pārējā personāla sagatavotībai un kvalifikācijai. STCW konvencija, kas ir iekļauta Savienības tiesībās ar Direktīvu 2008/106/EK, STCW kodeksa attiecīgajās kompetences tabulās ietver prasības par mācībām saistībā ar kuģa noturību.

(8)

SOLAS konvencijas II-2/1. un II-2/10. noteikuma grozījumi paredzēs, ka putu ugunsdzēšamajiem aparātiem, kuru ietilpība ir vismaz 135 litri, vairs nav jāatrodas katlu telpās, kurās ir sadzīves apsildes katli ar jaudu, kas mazāka par 175 kW, vai apsildes katli ar stacionārām lokālas izmantošanas ūdens ugunsdzēsības sistēmām. Direktīvas 2009/45/EK 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā paredzēts, ka jauniem A klases pasažieru kuģiem ir pilnībā jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām, ņemot vērā grozījumus. Turklāt SOLAS konvencijas II-2/1. un II-2/10. noteikums ir piemērojams jauniem B, C un D klases pasažieru kuģiem un esošiem B klases pasažieru kuģiem saskaņā ar Direktīvas 2009/45/EK I pielikuma II-2. nodaļas A daļas 6.7. punktu (“Ugunsdzēsības sistēmas mašīntelpā”), kurā ir noteikts, ka mašīntelpām un katlu telpām jābūt aprīkotām ar portatīvām sistēmām.

(9)

Ar SOLAS konvencijas II-1/3-12. noteikuma grozījumiem pievērsīsies nepilnībām pašreizējā noteikumā, kas attiecas uz Kodeksa par trokšņu līmeni uz kuģiem piemērošanu tiem kuģiem, par kuru būvi līgums ir noslēgts pirms 2014. gada 1. jūlija un kuru ķīļi ir ielikti, vai kuri 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk ir līdzīgā būvniecības stadijā un kas tiks piegādāti ne agrāk kā 2018. gada 1. jūlijā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/10/EK (4) 3. pants paredz minimālās prasības attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību un nosaka ekspozīcijas robežvērtības un ekspozīcijas darbības vērtības. Turklāt ar Direktīvas 2009/45/EK kā attiecīgā sekundārā tiesību akta 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu nosaka, ka 1974. gada SOLAS konvencija ar grozījumiem ir piemērojama jauniem A klases kuģiem, un minētās direktīvas I pielikuma C daļas 15. noteikums paredz pasākumus trokšņa mazināšanai mašīntelpās jaunos B, C un D klases kuģos.

(10)

Ar grozījumiem STCW konvencijā un kodeksā attiecībā uz pasažieru kuģiem specifiskām mācībām un ar grozījumiem STCW kodeksa A un B daļā pievērsīsies jaunajām problēmām, ko rada arvien lielākais moderno kruīza kuģu izmērs un lielais pasažieru skaits uz klāja, un tie ietvers četrus atšķirīgus apmācību un iepazīšanas līmeņus: ārkārtas situāciju iepazīšana uz pasažieru kuģa, apmācība par pūļa vadību uz pasažieru kuģa, krīzes pārvarēšana uz pasažieru kuģa un apmācība par cilvēku uzvedību, un apmācība par ro-ro pasažieru kuģiem. Direktīva 2008/106/EK, jo īpaši I pielikuma V nodaļas V/2. noteikums, ietver obligātās minimālās prasības pasažieru kuģu kapteiņu, virsnieku, ierindas jūrnieku un pārējā personāla sagatavotībai un kvalifikācijai.

(11)

FSS kodeksa 13. nodaļas grozījumi precizēs, ka aprēķinus par evakuācijas līdzekļu apjomu, ko veic, balstoties uz kopējo personu skaitu, kuras varētu evakuēties, izmantojot kāpnes un durvis, gaiteņus un kāpņu laukumiņus, veic atsevišķi par diviem dažādiem gadījumiem atkarībā no cilvēku skaita konkrētajās telpās. Direktīvas 2009/45/EK 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā noteikts, ka jauni A klases pasažieru kuģi pilnībā atbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām, ņemot vērā grozījumus. Turklāt ar Direktīvas 2009/45/EK I pielikuma II-2. nodaļas A daļu FSS kodeksu, kas pieņemts ar Rezolūciju MSC.98(73), attiecina uz B, C un D klases kuģiem, kas būvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk.

(12)

Ciktāl grozījumi SOLAS konvencijas II-1/1., II-1/2., II-1/3., II-1/4., II-1/5., II-1/6., II-1/7., II-1/8-1., II-1/9., II-1/10., II-1/12., II-1/13., II-1/15.–17., II-1/19., II-1/21.–22. un II-1/35. noteikumā, SOLAS konvencijas II-2/1. un II-2/10. noteikumā un FSS kodeksa 13. nodaļā var ietekmēt Direktīvas 2009/45/EK noteikumus attiecībā uz pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus, minētie grozījumi ietilpst Savienības ekskluzīvajā kompetencē.

(13)

Grozījumi 2011. gada ESP kodeksā nodrošinās saskaņotību ar atjaunināto Starptautiskās klasificēšanas sabiedrību apvienības vienoto prasību Z10 sēriju (IACS UR Z10 sērija), kas attiecas uz apsekošanas un sertifikācijas prasībām. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 530/2012 (5) 5. un 6. pants nosaka, ka vienkorpusa naftas tankkuģiem, kas ir vecāki par 15 gadiem, ir obligāti jāpiemēro SJO stāvokļa novērtēšanas sistēma (CAS). Beramkravu kuģu un naftas tankkuģu apsekojumu laikā veicamo uzlaboto pārbaužu programmā jeb Pastiprinātās apsekošanas programmā (ESP) norādīts, kā īstenot šādu pastiprinātu novērtēšanu. Tā kā CAS izmanto ESP kā līdzekli sava mērķa sasniegšanai, jebkuras ESP pārbaužu izmaiņas kļūs automātiski piemērojamas ar Regulu (ES) Nr. 530/2012.

(14)

Savienība nav ne SJO locekle, ne attiecīgo konvenciju un kodeksu līgumslēdzēja puse. Tādēļ Padomei ir jāpilnvaro dalībvalstis paust Savienības nostāju un dot savu piekrišanu uzņemties saistības, kas izriet no minētajiem grozījumiem, ciktāl tie ietilpst Savienības ekskluzīvā kompetencē,

a)

SOLAS konvencijas II-1/1., II-1/2., II-1/3., II-1/4., II-1/5., II-1/6., II-1/7., II-1/8-1., II-1/9., II-1/10., II-1/12., II-1/13., II-1/15.–17., II-1/19., II-1/21.–22. un II-1/35. noteikuma grozījumi, kas izklāstīti SJO 2016. gada 20. maija Apkārtraksta Nr. 3644 1. pielikumā;

b)

SOLAS konvencijas II-1/1.2. noteikuma grozījumi, jauns II-1/19-1. noteikums un SOLAS konvencijas III/1.4., III/30. un III/37. noteikuma grozījumi, kas izklāstīti SJO 2016. gada 20. maija Apkārtraksta Nr. 3644 1. pielikumā;

c)

SOLAS konvencijas II-2/1. un II-2/10. noteikuma grozījumi, kas izklāstīti SJO 2016. gada 20. maija Apkārtraksta Nr. 3644 1. pielikumā;

d)

SOLAS konvencijas II-1/3-12. noteikuma grozījumi, kas izklāstīti SJO 2016. gada 20. maija Apkārtraksta Nr. 3644 1. pielikumā;

e)

STCW konvencijas un kodeksa grozījumi attiecībā uz pasažieru kuģiem specifiskām mācībām un STCW kodeksa A un B daļas grozījumi, kas izklāstīti SJO dokumenta MSC 96/25/Add.1 8., 9. un 10. pielikumā;

f)

FSS kodeksa 13. nodaļas grozījumi, kas izklāstīti SJO 2016. gada 20. maija Apkārtraksta Nr. 3644 2. pielikumā;

g)

2011. gada ESP kodeksa grozījumi, kas izklāstīti SJO 2016. gada 20. maija Apkārtraksta Nr. 3644 4. pielikumā.

26.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/40

(1)

Komisija 2010. gadā no pilsoņiem saņēma informāciju, ka Nīderlande īstenojusi atbalsta pasākumu Neimegenas profesionālajam futbola klubam NEC. Sūdzības tika reģistrētas ar numuriem SA.31616 un SA.31767. Komisija 2010. un 2011. gadā saņēma sūdzības attiecībā uz pasākumiem par labu arī citiem Nīderlandes profesionālajiem futbola klubiem, proti, Māstrihtas MVV, Tilburgas Willem II, Hertogenbosas FC Den Bosch un Eindhovenas PSV. Nīderlande 2011. gada 2. septembra vēstulē sniedza Komisijai papildu informāciju par pasākumu attiecībā uz NEC.

(2)

Komisija 2013. gada 6. marta vēstulē informēja Nīderlandi par savu lēmumu sākt Līguma 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz pasākumiem par labu Willem II, NEC, MVV, PSV un FC Den Bosch.

(3)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par attiecīgajiem pasākumiem.

(4)

Nīderlande saskaņā ar procedūru attiecībā uz pasākumu par labu NEC iesniedza apsvērumus savā 2013. gada 6. jūnija vēstulē, kurā bija ietvertas Neimegenas pašvaldības kā ieinteresētās personas piezīmes (turpmāk “pašvaldība”). Sanāksme ar Nīderlandes puses piedalīšanos notika 2015. gada 27. februārī, tajā piedalījās arī pašvaldība. Papildu informācija no Nīderlandes tika saņemta 2015. gada 10. aprīlī, 2015. gada 11. maijā, 2015. gada 13. maijā un 2015. gada 16. jūlijā. Komisija no citām ieinteresētajām personām piezīmes nesaņēma.

(5)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu un, vienojoties ar Nīderlandi, par katru no minētajiem klubiem tika veikta atsevišķa izmeklēšana. Izmeklēšana attiecībā uz NEC tika reģistrēta ar lietas numuru SA.41617.

(6)

Valsts futbola federācija Koninklijke Nederlandse Voetbal Bond (turpmāk “KNVB”) ir profesionālā un amatieru futbola sacensību jumta organizācija. Profesionālais futbols Nīderlandē ir organizēts divlīmeņu sistēmā. 2014./2015. gada sezonā tajā bija 38 klubi, no kuriem 18 klubi piedalījās augstākajā līgā (eredivisie) un 20 – zemākajā līgā (eerste divisie).

(7)

Nijmegen Eendracht Combinatie (turpmāk “NEC”) tika dibināts 1900. gadā, un kluba vietējās spēles notiek Neimegenā. NEC juridiskā struktūra ir šāda: uzņēmumu Nijmegen Eendracht Combinatie B.V, Exploitatie-Maatschappij De Goffert B.V. un N.E.C. horeca B.V. īpašnieks ir fonds Stichting Administratiekantoor N.E.C.. Uzņēmums Exploitatie-Maatschappij De Goffert B.V. ir šā pasākuma labuma guvējs. Saskaņā ar Nīderlandes iesniegto informāciju NEC ir vidējs uzņēmums, kurā 2015. gadā bija nodarbināti 62,3 pilnslodzes ekvivalenta (FTE) darbinieki (2010. gadā – 69,5 FTE darbinieki). Laika posmā, ko aptver šī izmeklēšana, klubs NEC bija augstākajā līgā. Pēdējoreiz Eiropas līmeņa turnīrā (UEFA kauss) tas piedalījās 2008./2009. gada sezonā.

(8)

Kopš 2003. gada NEC ir galvenais, bet ne vienīgais, daudzfunkcionālā stadiona Goffert stadion lietotājs; šis stadions atrodas lielajā Neimegenas Goffert parkā. Blakus Goffert parka stadionam pašvaldība 2003. gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu uzbūvēja daudzfunkcionālu sporta kompleksu De Eendracht. Komplekss De Eendracht ir izīrēts klubam NEC, un šo kompleksu treniņu nolūkiem izmanto arī citi.

(9)

Attiecības starp pašvaldību un NEC jautājumā par De Eendracht nosaka divi 2003. gadā noslēgtie līgumi: nodomu nolīgums par De Eendracht apkārtnē esošās teritorijas attīstīšanu saskaņā ar pašvaldības sporta politikas redzējumu plašākā kontekstā un nomas līgums par De Eendracht.

(10)

2008. un 2009. gadā NEC rakstīja pašvaldības iestādēm par šajos līgumos ietverto klauzulu, kas deva tam De Eendracht iegādes tiesības no pašvaldības. Apzīmējot tās kā “pirkšanas iespēju”, NEC rakstīja, ka nodoms ir bijis iegādāties opstalrecht jeb apbūves tiesības (3) attiecībā uz šo kompleksu. NEC savā pirmajā vēstulē piedāvāja atcelt pirkšanas iespēju apmaiņā pret kompensācijas summu EUR 2,3 miljonu apmērā, ko tas aprēķināja, pamatojoties uz kompleksa norādīto uzskaites vērtību un reālo vērtību saskaņā ar ārēja eksperta vērtējumu. Kā uzskatīja NEC, šo abu vērtību starpība nosaka labumu, ko, īstenojot savu pirkšanas iespēju, saņemtu NEC. Otrajā vēstulē NEC informēja pašvaldību par vēlmi izmantot savu pirkšanas iespēju.

(11)

2010. gadā pašvaldība par šo jautājumu saņēma juridiskos atzinumus no diviem juridiskajiem birojiem: vienu – 2010. gada janvārī, otru – 2010. gada septembrī. Pirmajā atzinumā bija norādīts uz nomas līguma klauzulu, ar kuru saskaņā līgums attiecas uz laika posmu, līdz nomnieks (NEC) būtu iegādājies De Eendracht, un bija atzīmēts, ka pašvaldības un NEC nodoms ir bijis tāds, ka šo kompleksu iegādātos NEC, ja pret to neiebilstu ERAF. Tajā tika secināts, ka NEC ir stingras tiesības pieprasīt pirkumu. Otrais atzinums attiecībā uz NEC prasības iespējamo pamatotību tika pieprasīts, jo uz to atkārtoti norādīja pašvaldības padome. Šajā atzinumā tika secināts, ka pašvaldības pienākums bija tikai risināt sarunas ar NEC, ņemot vērā, ka attiecīgā klauzula nenosaka cenu vai cenas noteikšanas mehānismu.

(12)

Pašvaldība 2010. gada septembrī piekrita atpirkt prasījumu par EUR 2,2 miljoniem. Nīderlande pretēji Līguma 108. panta 3. punkta prasībām nepaziņoja par savu nodomu atlīdzināt NEC par atteikšanos no tā pirkšanas iespējas. Oficiālā izmeklēšanas procedūra tika sākta saistībā ar šo darījumu, un pašreizējais lēmums attiecas tieši uz to.

(13)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu pauda nostāju, ka atbalsta pasākumi profesionāliem futbola klubiem draud kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Komisija turklāt nonāca pie provizoriska secinājuma, ka pašvaldība, izmantojot valsts līdzekļus, bija nodrošinājusi NEC selektīvu priekšrocību un tādējādi sniegusi atbalstu šim futbola klubam.

(14)

Pirmkārt, attiecībā uz pirkuma iespējas esamību Komisija secināja, ka, pamatojot savu rīcību tikai uz pirmo juridisko atzinumu un neņemot vērā sīkāk izstrādāto otro atzinumu, Nīderlande nav pierādījusi, ka NEC bija pirkšanas iespēja par cenu, kura nebija noteikta līgumā un par kuru nebija arī panākta vienošanās sarunu ceļā.

(15)

Otrkārt, attiecībā uz to, vai cena, kas tika samaksāta par atteikšanos no iespējamās pirkšanas iespējas, bija saderīga ar tirgu, Komisija atkārtoti norādīja, ka vadlīnijas, kas sniegtas Komisijas Paziņojumā par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi (4) (turpmāk “paziņojums par zemes pārdošanu”), uz ko bija atsaukusies Nīderlande, “attiecas vienīgi uz valsts zemes un ēku pārdošanu. Tās neattiecas uz valsts zemes un ēku iegādi vai uz publisko iestāžu veikto zemes un ēku izīrēšanu vai iznomāšanu. Šādi darījumi var arī iekļaut valsts atbalsta elementus”. Turklāt Komisija paziņoja, ka uzņēmēji tirgus ekonomikas apstākļos arī apšaubītu iespējamību, ka nomnieks varētu izmantot savu pirkšanas iespēju, pieņemot, ka tāda pastāv. Viņi, inter alia, apsvērtu nomnieka rīcībā esošos finanšu līdzekļus.

(16)

Treškārt, Komisija atzīmēja, ka NEC laikā, kad atbalsts tika piešķirts, bija pietiekami nopietnās finanšu grūtībās, lai tiktu apdraudēta tā turpmākā darbība profesionālā futbola kluba statusā. KNVB, pārbaudot NEC uzņēmējdarbības plānu 2010./2011. gadam, bija 2010. gada jūlijā prasījusi klubam NEC ārējo garantiju par summu EUR 1 967 000, bez kuras klubam NEC pastāvētu risks zaudēt licenci. Šī garantija (kuru saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju nodrošināja privāts komerciāls uzņēmums un tātad – bez valsts līdzekļiem) bija vajadzīga papildus šajā lēmumā ietvertajai summai EUR 2,2 miljoni. NEC 2010. gada jūnijā pats norādīja, ka kluba finanšu stāvoklis ir uztraucošs – tam ir negatīvs pašu kapitāls, negatīvs 2009./2010. gada darbības rezultāts un slikta likviditātes pozīcija. NEC 2009. gada septembrī pārtrauca maksāt nomas maksu.

(17)

Nolūkā novērtēt atbalsta atbilstību pamatnostādnēm par valsts atbalstu, lai glābtu un pārstrukturētu grūtībās nonākušus uzņēmumus (5) (turpmāk “pamatnostādnes”), Komisija pieprasīja informāciju par atbilstību visām pamatnostādnēs noteiktajām prasībām.

(18)

Komisija jo īpaši nevarēja pārbaudīt, vai bija ievēroti pamatnostādņu 34.–37. punkta nosacījumi attiecībā uz pārstrukturēšanas plāna būtību un izpildi. Komisija arī nevarēja pārbaudīt, vai bija veikti piemēroti kompensācijas pasākumi 38.–42. punkta nozīmē. Turklāt vajadzēja pierādīt, ka atbalsts nepārsniedza nepieciešamo minimumu, ka saņēmējs pats bija veicis atbilstīgu paša ieguldījumu pārstrukturēšanā, ka Nīderlande iesniegs uzraudzības ziņojumus un ka tiks ievērots vienreizēja atbalsta (“vienreiz un pēdējoreiz”) princips.

(19)

Nīderlande nepiekrīt, ka šie pasākumi ir valsts atbalsts.

(20)

Šajā sakarā Nīderlande, pirmkārt, uzsver šī darījuma nozīmīgo kontekstu. Saskaņā ar Nīderlandes viedokli lēmumā par procedūras sākšanu šajā sakarībā bija ietvertas dažas faktu kļūdas. Pretēji tam, kas tika konstatēts lēmumā par procedūras sākšanu, Goffert stadions bija daudzfunkcionāls jau pirms 2003. gada. Pašvaldība uzskata, ka De Eendracht (un Goffert stadiona) izmantošana ar sportu nesaistītos nolūkos ir būtisks kontekstuāls apstāklis.

(21)

Nīderlande jo īpaši uzsver, ka pašvaldība bija ieinteresēta izveidot augstākā līmeņa sporta un inovācijas parku (turpmāk “TIP”) (6), kurā tiktu integrēts esošais Goffert stadions un De Eendracht. TIP izveides sagatavošanas pasākumi bija jau sākušies, pirms NEC informēja pašvaldību par savu vēlmi izmantot pirkšanas iespēju. De Eendracht kompleksam bija svarīga nozīme pašvaldības iecerētajos plānos attiecībā uz TIP. Nīderlande uzsver, ka TIP sagatavošanas pasākumi turpinājās vēl labu laiku pēc 2010. gada septembrī veiktā darījuma. Tikai 2012. gada martā pašvaldības padome nolēma apturēt TIP sagatavošanas pasākumus. Nīderlande uzskata, ka Komisijai noteikti jāņem vērā tas, ka pašvaldībai attiecīgajā laika posmā bija būtiski pilnībā saglabāt īpašumtiesības attiecībā uz De Eendracht (ietverot gan zemes gabalu, gan ēku, kas uz tā atrodas), lai varētu izveidot TIP.

(22)

Šajā sakarā Nīderlande atsaucas uz ziņojumu par TIP paredzamajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, ko 2009. gada aprīlī publicēja Eiropas un reģionālo lietu konsultanti. Saskaņā ar šo ziņojumu tika paredzēts, ka TIP pozitīvi ietekmēs pašvaldības saimniecisko darbību, kas ietver nodarbinātības pieaugumu un izdevumus, kā arī sniedzot dažādus netiešus, pozitīvus ekonomiskus ieguvumus tādās jomās kā zināšanu attīstība, inovācija, izglītība un vispārējais saimnieciskās darbības līmenis. Pašvaldības un Buck Consultants sagatavotajā ziņojumā “Neimegenas TIP ietekme un iespējas” konkrēti norādīts uz De Eendracht kā parauga nozīmi TIP izveidē.

(23)

Otrkārt, Nīderlande uzsver NEC prasības pamatotību. Tā ir precizējusi kontekstu, kas noteica pirkšanas iespējas rašanos. Pašvaldība ir uzsvērusi, ka šis jautājums ir saistīts ar to, ka NEC atteicās no apbūves tiesībām uz toreizējo amatieru kompleksu, lai ļautu pašvaldībai aizstāt šo kompleksu, izveidojot jauno De Eendracht kompleksu. 2000. gadā toreizējā amatieru kompleksa apbūves tiesības piederēja NEC, turpretim zeme zem šī kompleksa bija pašvaldības īpašums. Tā kā šis komplekss vairs neatbilda KNVB prasībām, lai varētu turpināt futbola pasākumus konkrētajā vietā, pašvaldība, konsultējoties ar NEC, 2002. gadā nolēma izveidot jaunu daudzfunkcionālu centru – De Eendracht. De Eendracht izveidē tika izmantota valsts nauda; daļa no finansējuma tika iegūta, izmantojot ERAF atbalstu. Lai varētu pieteikties ERAF atbalsta saņemšanai, kompleksa veidotājam bija jābūt pašvaldībai un ēku nedrīkstētu pārdot piecus gadus. Tāpēc NEC atteicās no savām apbūves tiesībām uz šo kompleksu, bet ieguva pirkšanas iespēju attiecībā uz jaunā De Eendracht kompleksa apbūves tiesībām. Saskaņā ar Nīderlandes viedokli bija paredzēts, ka NEC varētu pārņemt De Eendracht kompleksu tad, kad to vairs neaizliegtu ERAF noteikumi, lai gan iegādes cena tajā laikā netika noteikta.

(24)

Tāpēc Nīderlande noraida to, ka pašvaldība ņēmusi vērā tikai vienu no juridiskajiem atzinumiem (sk. 14. apsvērumu). Turpretim tā uzsver, ka starp pašvaldību un NEC nekad nav bijušas nesaskaņas par NEC prasību, kuru abas puses uzskatīja par pamatotu. Šajā jautājumā Nīderlande atsaucas uz Nīderlandes Civilkodeksa 6:217. pantu, ar kuru saskaņā vienkārša vienprātība līgumslēdzēju pušu starpā ir pietiekama, lai noslēgtu vienošanos.

(25)

Pirkšanas iespēju var atskaitīt no nodomu līguma un nomas līguma starp pašvaldību un uzņēmumu Exploitatiemaatschappij De Goffert B.V. (sk. 9. apsvērumu). Nīderlandes skatījumā nav būtiski, ka klauzulās par pirkšanas iespēju nav norādīta cena vai cenas noteikšanas mehānisms. Attiecībā uz pirkuma līgumiem, kuros līgumslēdzējas puses nebija noteikušas nekādu cenu, Nīderlandes Civilkodeksa 7:4. pantā paredzēts, ka pircējam jāmaksā “saprātīga cena”.

(26)

Kopumā ņemot, pašvaldība uzskata, ka lēmums neņemt vērā otro juridisko atzinumu bija pamatots uz stingriem un motivētiem apsvērumiem, jo tā uzskatīja, ka otrajā juridiskajā atzinumā sniegtie argumenti ir nepamatoti. Pirmā juridiskā atzinuma autora reakcija uz otro atzinumu nolūkā aizstāvēt savu padomu nostiprināja šo uzskatu. Pašvaldība norāda, ka, tā kā otro atzinumu pieprasīja pašvaldības padomes opozīcijas partijas, tam bija skaidri izteikta politiskā motivācija. Tas, ka otrais atzinums bija sīkāk izstrādāts (14. apsvērums), vēl neļauj izdarīt secinājumus par tajā ietverto argumentu pamatotību.

(27)

Pašvaldība šajā sakarībā turklāt atzīmē, ka līgumu starp NEC un pašvaldību reglamentē valsts privāttiesības, un tāpēc ikvienu NEC prasījuma pamatotības novērtējumu veic Nīderlandes tiesnesis.

(28)

Treškārt, par pirkšanas iespējas vērtības noteikšanu Nīderlande sniegusi arī papildu skaidrojumus. Nīderlande atzīmē, ka nevar pieņemt, ka pastāv priekšrocība (un tādējādi valsts atbalsts) vienkārši tāpēc, ka cena noteikta, pamatojoties uz sarunām. Attiecībā uz NEC pirkšanas iespējas cena tika noteikta, pamatojoties uz neatkarīgu novērtējumu, un tādējādi tā saskaņā ar Nīderlandes iestādēm ir saderīga ar tirgu. Nīderlande patiešām uzskata, ka šis darījums nebija selektīvs un ka tas nenodrošināja NEC priekšrocību.

(29)

Nīderlande atsaucas uz faktu, ka pasākums nav selektīvs, ja tā pamatā ir vispārējs valsts līmeņa pasākums. Jo īpaši šis pasākums pamatojas uz Civilkodeksu, kam ir vispārēja nozīme un kas tiek piemērots visiem uzņēmumiem. Darījuma vērtība tika noteikta saskaņā ar Civilkodeksa noteikumiem, kuros paredzēts maksāt “saprātīgu cenu”. Nīderlandes skatījumā tas tā bija, jo 2009. gada aprīlī tika veikts neatkarīgs novērtējums. Tajā tika secināts, ka darījums nav selektīvs.

(30)

Pat ja darījumu uzskatītu par selektīvu, NEC nebūtu saņēmis priekšrocību, jo pašvaldība rīkojās kā tirgus investors un maksāja tirgus cenu. Nīderlande uzsver, ka Komisijas lēmumu pieņemšanas praksē paziņojums par zemes pārdošanu tiek pēc analoģijas piemērots lietām, kas saistītas ar citu aktīvu un īpašumtiesību novērtējumu. Tā kā šajā lietā darījums pamatojas uz novērtējumu, kas noteikts paziņojumā par zemes pārdošanu, to var uzskatīt par saderīgu ar tirgu. Pat tādā gadījumā, ja paziņojums par zemes pārdošanu nebūtu piemērojams, darījums tomēr joprojām būtu saderīgs ar tirgu, jo privāts tirgus investors arī būtu noteicis pirkšanas iespējas vērtību, pamatojoties uz neatkarīgu novērtējumu.

(31)

Pašvaldība uzsvēra, ka pastāv cieša saistība starp darījuma vērtību un De Eendracht kompleksa vērtību. Neatkarīgajā novērtējuma ziņojumā (datēts ar 2009. gada 7. aprīli) ir galvenokārt aplūkotas divas vērtības. No vienas puses, tajā bija noteikta pārdošanas cena, ko pārdevējs saistībā ar šo kompleksu varētu saņemt par apbūves tiesību pārdošanu (uz 30 gadiem), pamatojoties uz spēkā esošo nomas līgumu starp pašvaldību un NEC […] (*1). No otras puses, tajā bija noteikta pārdošanas cena, ko pārdevējs saistībā ar šo kompleksu varētu saņemt par apbūves tiesību pārdošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem apakšnomas līgumiem starp NEC un tā apakšnomniekiem, ņemot vērā tirgus nomas maksas izmaiņas. Komplekss patiešām bija līguma priekšmets nomas līgumos gan starp NEC un pašvaldību, gan starp NEC un trešām personām (NEC darbojas kā kompleksa operators), sk. arī 8. apsvērumu. Šī otrā vērtība tika noteikta EUR […] apmērā.

(32)

Citiem vārdiem sakot, šie divi vērtējumi veikti, pieņemot, ka komplekss tiek pārdots iznomātā stāvoklī. Nīderlande apgalvo, ka saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem pārdošanas darījums nemaina situāciju attiecībā uz nomu. Īpašuma jaunais īpašnieks kļūst par iznomātāju, aizstājot iepriekšējo īpašnieku. Tāpēc ir izplatīta prakse noteikt iznomātā īpašuma pārdošanas vērtību, pamatojoties uz nomas ieņēmumiem.

(33)

Neatkarīgie novērtējumi parāda, ka pašvaldība varētu pārdot trešai personai De Eendracht kompleksu iznomātā stāvoklī par maksimālo cenu EUR […]. Nīderlandes skatījumā tā atbilst maksimālajai cenai, ko par kompleksu varētu prasīt no NEC. Ja NEC iegādātos apbūves tiesības saistībā ar De Eendracht kompleksu, tas varētu pārdot šīs tiesības par maksimālo cenu EUR […]. Saskaņā ar Nīderlandes viedokli tas nozīmē, ka NEC atteicās no iespējamas priekšrocības par maksimālu […] cenu EUR 2 064 000 apmērā. Sarunās ar NEC pirkšanas iespējas galīgā vērtība tika noteikta […] EUR 2 223 000 apmērā. […]. Komisija atzīmē, ka šajā novērtējumā netika skaidri ņemta vērā konkrētā situācija, t. i., ja NEC iegādātos pašu kompleksu.

(34)

Nīderlande ir sniegusi papildu situācijas aprakstu par novērtējuma ziņojumā izmantotajām nomas summām, lai izskaidrotu abu novērtējumu būtisko atšķirību. Nīderlande jo īpaši norāda, ka vairāku faktoru ietekmē klubam NEC tika noteikta pazemināta nomas cena.

Saskaņā ar to Nīderlande uzskata, ka NEC maksātā nomas cena, uz ko pamatojas taksācijā aprēķinātā pirmā vērtība, ir atbilstīga tirgum.

(35)

Nīderlande turklāt ir atzīmējusi, ka nomas līgums starp NEC un pašvaldību jāuzskata par noteikta termiņa nomas līgumu, ko pašvaldība nevarētu pārtraukt pirms termiņa beigu datuma, kas sakrīt ar apbūves tiesību nodošanu NEC. Ar to var izskaidrot, kāpēc taksācijā aprēķinātā pirmā vērtība pamatojas uz nemainīgu nomas maksu, turpretim otrās vērtības aprēķinos tiek ņemtas vērā nomas maksas izmaiņas tirgū.

(36)

Nīderlande uzsver, ka summa EUR 2,2 miljoni, kas pienākas NEC par pirkšanas iespēju, netika izmaksāta, bet to izmantoja tā, ka daļa no tās sedza nenokārtotos atlīdzības prasījumus attiecībā uz NEC un daļu iemaksāja kā nomas avansa maksājumu (garantētā noma). Tajā pašā laikā nomas līgums tika pagarināts līdz 2043. gada februāra beigām, un tika palielināta nomas maksa […]. Pieņemot, ka sākotnējā nomas maksa bija saderīga ar tirgu, Nīderlande uzskata, ka šī jaunā, palielinātā nomas maksa pārsniedz tirgus līmeni. Nīderlande turklāt uzskata, ka jaunā nomas maksa kvalificējama kā saderīga ar tirgu.

(37)

Ceturtkārt, Nīderlande apgalvo, ka pašvaldība ņēma vērā NEC finanšu stāvokli darījuma veikšanas laikā. Laikā, kad darījums tika veikts, pašvaldība bija saņēmusi informāciju, kas tai ļāva pieņemt iespējamību, ka NEC, neraugoties uz savām finanšu problēmām, varētu izmantot savu pirkšanas iespēju. Jo sevišķi vienā no savām vēstulēm (sk. 10. apsvērumu) NEC bija skaidri informējis pašvaldību par kādas komercsabiedrības interesi par De Eendracht iegādi, iespējams, izmantojot NEC. Tāpēc jebkādas finanšu problēmas, ar kurām bija saskāries NEC, katrā ziņā neaizliegtu tam iegādāties De Eendracht. Turklāt 2010. gada 3. septembrī pašvaldība tika informēta, ka NEC saņēmis finansējumu no komercsabiedrības: uzņēmējsabiedrība […] iepriekšpārdošanā bija iegādājusies daļu no (sezonas) biļetēm uz 2011./2012., 2012./2013. un 2013./2014. gada sezonu. Šis ir darījums, uz kuru atsaucās Komisija lēmumā par procedūras sākšanu, bet pretēji tam, kas bija paziņots lēmumā par procedūras sākšanu, finansējums nebija noteikts kā garantija, un samaksātā cena bija daudz augstāka nekā lēmumā par procedūras sākšanu minētie EUR 1,9 miljoni (t. i., aptuveni EUR 4 miljoni) (sk. 16. apsvērumu). Šī norāde par komerciāla investora pārliecību par NEC finanšu stāvokli pašvaldībai tajā laikā bija papildu iemesls uzskatīt par iespējamu, ka NEC varētu īstenot savu pirkšanas iespēju attiecībā uz De Eendracht.

(38)

Noslēgumā jāsaka, ka Nīderlandes skatījumā pašvaldība rīkojās kā tirgus investors, ņemot vērā (šķietamo) NEC finanšu stāvokli tajā laikā.

(39)

Alternatīvā veidā Nīderlande apgalvo, ka pat tad, ja pasākums uzskatāms par valsts atbalstu, tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Saskaņā ar Nīderlandes viedokli pamatnostādņu nosacījumi ir izpildīti, un tādējādi pasākumu var uzskatīt par saderīgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Lai to pamatotu, Nīderlande sniedza informāciju par faktiem.

(40)

Attiecībā uz NEC finanšu stāvokli darījuma veikšanas laikā Nīderlande iesniedza papildu pierādījumus, kas norāda, ka NEC bija grūtībās nonācis uzņēmums. Pašvaldība bija pieprasījusi ziņojumu par kluba finanšu stāvokli un tā turpmākajām perspektīvām, ko iesniedza grāmatvedības uzņēmums BDO  (7) drīz pēc darījuma (2010. gada 29. oktobrī). Tajā ir atsauce uz negatīviem uzņēmuma darbības rezultātiem […], negatīvu pašu kapitālu […] un negatīvu apgrozāmā kapitāla attīstību […]. Ziņojumā konstatēts, ka NEC uzņēmuma darbības rezultāti bijuši negatīvi un samazinājušies triju gadu laikā. Lai arī tajā pašā laika posmā NEC spēja saglabāt pozitīvus neto rezultātus (pateicoties ieņēmumiem no pārcelšanas tiesībām un spēlētāju pārdošanas), ziņojumā skaidri konstatēts ieņēmumu līmeņa samazinājums, ņemot vērā, ka NEC izmaksu modeļi lielākoties palika nemainīgi. Turklāt pēdējos trijos gados pašu kapitāls bija negatīvs, un tajā pašā laika posmā NEC maksātspēja bija samazinājusies.

(41)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu NEC izveidoja uzlabojumu plānu (Plan van Aanpak) (8) nolūkā atrisināt savas finanšu problēmas. 2010. gada augustā šis plāns tika iesniegts KNVB. Tajā ietilpst finanšu stāvokļa apstākļu apraksts, kritēriju salīdzinājums ar līdzīgiem futbola klubiem un plānotie pasākumi, lai sasniegtu 2. kategorijas statusu (kas norāda, ka kluba finanšu stāvoklis ir “pietiekams”, sk. arī 75. apsvērumu).

(42)

Attiecībā uz kompensācijas pasākumiem Nīderlande norāda, ka pat tad, ja tas ir atbalsts, tam ir ierobežots apjoms un tādējādi negatīvā ietekme uz konkurenci tam ir salīdzinoši maza. Tomēr KNVB pārstrukturēšanas plānā tika iekļauti vairāki kompensējoši pasākumi.

(43)

Turklāt jebkāds atbalsts tika ierobežots līdz nepieciešamajam minimālajam līmenim. Tā kā aizdevuma atmaksāšanas nosacījumu izmaiņas izraisīja noteikto atmaksāšanas maksājumu samazinājumu par EUR 250 000 gadā, šajā sakarībā tika veikts ievērojams pašu ieguldījums pārstrukturēšanā, īstenojot 16. un 37. apsvērumā minēto pasākumu.

(44)

Attiecībā uz uzraudzību Nīderlande ir apņēmusies Komisijai iesniegt vajadzīgos ziņojumus.

(45)

Visbeidzot, Nīderlande apstiprina, ka nekādi citi atbalsta pasākumi attiecībā uz NEC nav veikti un netiks veikti.

(46)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu valsts atbalsts ir atbalsts, kuru piešķir dalībvalsts vai kuru jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kurš rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumi ir kumulatīvi, tāpēc, lai pasākumu atzītu par valsts atbalstu, tam jāatbilst visiem nosacījumiem.

(47)

Pašvaldība, par EUR 2,2. miljoniem iegādājoties NEC iespējamās pirkšanas tiesības attiecībā uz De Eendracht, izmantoja valsts līdzekļus, ņemot vērā, ka naudu šim darījumam nodrošināja pašvaldība. Nīderlande to nav apstrīdējusi.

(48)

Saistībā ar iespējamo ietekmi uz iekšējo tirgu Komisija norāda, ka NEC ir piedalījies Eiropas līmeņa futbola turnīros. Turklāt profesionāli futbola klubi izvērš saimniecisko darbību vairākos tirgos, nevis tikai piedalās futbola sacensībās, piemēram, darbojas profesionālo spēlētāju pārcelšanas tirgū, reklāmas, sponsorēšanas, preču tirdzniecības vai plašsaziņas līdzekļu iesaistes jomā. Atbalsts profesionālam futbola klubam stiprina tā pozīciju katrā no šiem starptautiskajiem tirgiem. Tāpēc, ja valsts līdzekļi tiek izmantoti, lai nodrošinātu selektīvu priekšrocību profesionālam futbola klubam neatkarīgi no līgas, kurā tas piedalās, šāds atbalsts, visticamāk, var radīt konkurences izkropļojumus un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (9).

(49)

Nevar apšaubīt arī šā pasākuma selektivitāti, ko īpaši apstiprināja pašvaldības padome. Nīderlande ir apgalvojusi, ka pasākums pamatojās uz vispārējiem valsts tiesību aktiem (sk. 29. apsvērumu) un tāpēc tas nebija selektīvs. Tomēr Komisija uzskata, ka pat tad, ja nolīgumu starp NEC un pašvaldību var uzskatīt par nolīgumu, uz kuru attiecas vispārējie Nīderlandes tiesību akti, šā nolīguma konkrētās detaļas nepamatojas tikai uz vispārējiem principiem, bet arī uz konkrētiem NEC un pašvaldības līguma (līgumu) noteikumiem. Tādējādi ir skaidrs, ka pasākums paredzēts konkrētam uzņēmumam, proti, NEC, un tāpēc tas ir selektīvs.

(50)

Nīderlande uzskata, ka NEC nebija nodrošināta priekšrocība un šis darījums notika saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Tā īpaši norāda, ka NEC bija pamatota pirkšanas iespēja attiecībā uz De Eendracht un ka attiecīgo tiesību pirkšanas cena tika noteikta saskaņā ar neatkarīgu novērtējumu.

(51)

Attiecībā uz prasības pamatotību Nīderlande iesniegusi papildu skaidrojumus par iemesliem, kāpēc tika ņemts vērā pirmais juridiskais atzinums, nevis otrais. Turklāt Nīderlande uzsvēra, ka TIP izveide, visticamāk, nebūtu iespējama, ja De Eendracht tiktu pārdots NEC. Ir skaidrs, ka pašvaldības interesēs bija atlīdzināt NEC par atteikšanos no pirkšanas iespējas.

(52)

Ir jāatzīmē, ka nav skaidrs, kāda būtu bijusi cena, kas NEC jāmaksā pašvaldībai, ja tas būtu īstenojis pirkšanas iespēju un iegādājies De Eendracht. Nīderlande ir apgalvojusi, ka, pircējam saskaņā ar Nīderlandes Civilkodeksu jāmaksā saprātīga cena, ja nav panākta vienošanās par cenu. Tā kā šāda saprātīga cena ir aptuveni tāda pati kā uz De Eendracht attiecināmo apbūves tiesību tirgus vērtība vai vienāda ar to, pirkšanas iespējai, šķiet, būtu tikai ierobežota saimnieciskā vērtība. Šajā situācijā kompensācija EUR 2,2 miljonu apmērā šķiet nesaprātīgi augsta, un tā nodrošinātu priekšrocību NEC.

(53)

Neatkarīgi no jautājuma, vai NEC faktiski bija pamatota pirkšanas iespēja, un pārējiem argumentiem attiecībā uz Nīderlandes Civillikuma skaidrojumu Komisija uzskata, ka galvenais izvērtējamais jautājums ir, vai darījums notika saskaņā ar tirgus nosacījumiem un pašvaldība rīkojās kā privāts uzņēmējs.

(54)

Šajā sakarībā ir nepieciešams, lai Komisija novērtē, vai privāts ieguldītājs būtu iesaistījies šajā darījumā, kas tiek vērtēts, ar tādiem pašiem noteikumiem. Hipotētiskā privātā investora attieksme ir tāda pati kā piesardzīgam ieguldītājam, kura mērķi gūt maksimālu peļņu pazemina piesardzība saistībā ar risku, kas ir pieņemams attiecīgas peļņas gadījumā. TEIP (tirgus ekonomikas investora princips) nebūtu ievērots, ja noteiktā cena par pirkšanas iespēju būtu augstāka nekā tirgus cena. Komisija uzskata, ka vairāki novērtēšanas procesa faktori norāda, ka attiecībā uz šo darījumu TEIP tests nav nokārtots.

(55)

Pirmkārt, nav skaidrs, kāpēc pirkšanas iespējas vērtība atbilstu starpībai starp kompleksa pārdošanas vērtību, kam pamatā ir nomas nolīgums starp pašvaldību un NEC, no vienas puses, un pārdošanas vērtību, ko nosaka nomas nolīgumi starp NEC un tā apakšīrniekiem, no otras puses, ņemot vērā arī tirgus nomas maksas izmaiņas. Komisija norāda, ka pašvaldība pieprasīja neatkarīgu novērtējumu par šīm divām pārdošanas vērtībām, nevis vērtējumu attiecībā uz pirkšanas iespēju kā tādu. Nav papildus izskaidrots ne konteksts, ne sniegti argumenti par to, kāpēc šo divu vērtību starpība izsaka pirkšanas iespējas vērtību.

(56)

Otrkārt, šo divu vērtību izmantošana pirkšanas iespējas vērtības noteikšanai, šķiet, pamatota ar pieņēmumu, ka pārdošanu trešai personai veic par cenu, ko izsaka viena, bet ne otra no šīm vērtībām. Pirmā vērtība […] patiešām ir noteikta, pamatojoties uz to, ka pašvaldība pārdod trešai personai tāda īpašuma apbūves tiesības, kas ir iznomāts, t. i., pievienojot nomas līgumu ar NEC kā noteiktu “ierobežojumu” ikvienam pircējam. Pretēji Nīderlandes viedoklim, ka šo nomas līgumu nevarētu pārtraukt pirms apbūves tiesību nodošanas NEC, vienīgi NEC būtu varējis turpināt rīkoties ar kompleksu saistībā ar trešām personām. Tāpēc otro vērtību […] (iespējamā pārdošanas vērtība iznomātā stāvoklī, pamatojoties uz apakšnomas līgumiem) varētu realizēt tikai NEC un nevis kāda trešā persona. Šī “jauktā” pieeja pastiprina viedokli, ka šādu pirkšanas iespējas cenas noteikšanu uzņēmējs tirgus ekonomikas apstākļos nebūtu uzskatījis par saprātīgu.

(57)

Treškārt un saistībā ar to, ja par sākumpunktu pieņem, ka no pirkšanas iespējas bija jāatsakās nevis kādai no trešām personām, bet NEC, šķiet, ka ar izrietošo cenu, kas jāmaksā apmaiņā pret NEC pirkšanas iespējas atteikšanu, nav pareizi novērtēti NEC“neizmantotie ieguvumi” par atteikšanos no šīs iespējas. Saskaņā ar Nīderlandes viedokli NEC atteicās no iespējamās priekšrocības EUR 2 miljonu apmērā, atsakoties no savas pirkšanas iespējas (33. apsvērums). Tomēr Komisija atzīmē, ka varēja paredzēt, ka NEC paliks kompleksa operators pat pēc atteikšanās no savas pirkšanas iespējas. Tāpēc tas turpinātu saņemt tos pašus nomas ieņēmumus, kas veidoja pamatu darījuma cenas noteikšanā izmantotajai otrajai vērtībai […]. Komisija uzskata, ka faktiskā priekšrocība, no kuras NEC atteicās, atsakoties no savas pirkšanas iespējas, būtu līdzvērtīga tiem nomas maksājumiem pašvaldībai, kurus tam vairs nebūtu jāmaksā kompleksa iegādes gadījumā.

(58)

Ceturtkārt, katrā gadījumā pašvaldības samaksātā summa bija lielāka nekā summa, ko tā bija noteikusi, pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu ([…] sk. 33. apsvērumu). Komisija uzskata, ka vismaz šī starpība starp abām vērtībām ir valsts atbalsts. Saskaņā ar Nīderlandes iestādēm šī starpība radusies sarunās ar NEC, un katrā ziņā summa EUR 2,2 miljoni tiek atlīdzināta pilnā apmērā. Patiešām Nīderlande ir izskaidrojusi, ka nomas termiņa pagarinājums un gada nomas maksas palielinājums pašvaldībai nodrošina, ka darījuma ietekme uz budžetu būs neitrāla (36. apsvērums).

(59)

Piektkārt, attiecībā uz šo atlīdzināšanu Komisija atzīmē, ka par atlīdzināšanu nevar uzskatīt summu EUR 2,2 miljoni, ko NEC izmantoja, lai segtu nenokārtotos atlīdzības prasījumus un nomas maksājumus, kas tam bija jāmaksā pašvaldībai. Attiecībā uz ikgadējās nomas maksas palielinājumu (36. apsvērums) jāsaka, ka to var uzskatīt par atbalsta atlīdzināšanu vienīgi tad, ja šis palielinājums izveido summu, kas pārsniedz nomas tirgus likmi. Nīderlande nesniedza pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumu, ka 2011. gada janvārī noteikto palielināto nomas maksu var uzskatīt par nomas maksu, kas pārsniedz tirgus likmi. Šajā sakarā Komisija norāda, ka nomas maksa, ko NEC maksājis pašvaldībai par visu kompleksu kopumā, ir mazāka par to nomas maksu, ko NEC pašreiz saņem, izīrējot apakšnomā atsevišķas kompleksa daļas, kaut gan novērtējuma ziņojumā ieteikts, ka NEC turpmāk varētu iegūt pat vēl augstāku nomas maksu.

(60)

Komisija turklāt atzīmē, ka pat tad, ja sākotnējais nomas maksas līmenis bija saderīgs ar tirgu, ņemot vērā tā brīža kontekstu (34. apsvērums), vismaz daži no faktoriem, kuriem bija ietekme uz tajā laikā noteiktās nomas maksas samazināšanu, nešķiet vairs būtiski pēc tam, kad noteikts jaunais nomas maksas līmenis. Jo īpaši var pieņemt, ka šobrīd, kad komplekss ir veiksmīgi darbojies vairāk nekā 5 gadus, ir mainījušies ar kompleksa darbību saistītie riski. Apbūves tiesību iegādes iespējas atteikšanai arī vairs nebija nozīme, jo šis darījums atrisināja turpmāko īpašumtiesību jautājumu. Tādējādi varēja būt paredzams, ka 2011. gada janvārī nomas maksas tirgus līmenis būs augstāks neka 2003. gadā, kad tika noslēgts nomas līgums starp pašvaldību un NEC. Ja tas tā ir, tad nevar uzskatīt, ka palielinātā nomas maksa pilnībā atbilst atbalsta atlīdzināšanai.

(61)

Ir arī jāatzīmē, ka atmaksāšana tiek veikta 33 gadu laikā un ka turpmākie maksājumi nav samazināti.

(62)

Turklāt Nīderlande nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka pašvaldība pirms nomas maksas palielināšanas veica rūpīgu nomas tirgus līmeņu novērtējumu un aprēķinu. Tā vietā apstāklis, ka darījuma ietekme uz budžetu bija neitrāla, bija sākumpunkts jaunā nomas līmeņa aprēķināšanai.

(63)

Sestkārt, šajā darījumā nav skaidri pašvaldības ieguvumi un to proporcionalitāte attiecībā uz tiešajām izmaksām EUR 2,2 miljonu apmērā. Šķiet, ka pašvaldība, lai nodrošinātu sev jau piederošas īpašumtiesības, ir samaksājusi daudz vairāk nekā summa, ko tā jebkad būtu varējusi iegūt, kompleksu pārdodot (iznomātā stāvoklī). Pašvaldība ir apgalvojusi, ka TIP izveides ekonomiskās likmes bija ļoti augstas, ņemot vērā paredzamo TIP ietekmi uz pašvaldības saimniecisko darbību. Ar paredzamo pievienoto vērtību tam, ka tiek saglabātas īpašumtiesības attiecībā uz kompleksu, varētu daļēji izskaidrot pašvaldības vēlmi maksāt augstāku cenu. Tomēr pašvaldība nav skaidri veikusi darījuma izmaksu un ieguvumu izvērtējumu, kurā būtu ņemta vērā šī TIP projekta ilgtermiņa vērtība. Komisija uzskata, ka uzņēmējs tirgus ekonomikas apstākļos būtu veicis sīkāk izstrādātu novērtējumu attiecībā uz paredzamo peļņu no ieguldījumiem par pirkšanas iespējas iegādi.

(64)

Visbeidzot, Komisija paliek pie sava viedokļa, ka, pamatojoties uz tajā laikā pieejamo informāciju, pašvaldība nepietiekami ņēma vērā tās finanšu grūtības, kurās NEC tajā laikā bija nonācis, un šo grūtību ietekmi uz NEC spēju pirkt apbūves tiesības uz De Eendracht. Lai gan trešās personas bija izrādījušas interesi par partnerattiecību veidošanu ar NEC, nevarēja ignorēt vispārējo finanšu situāciju, un bija paredzams, ka tā ietekmēs NEC nostāju sarunās par labu pašvaldībai.

(65)

Visu šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka pašvaldība nerīkojās kā uzņēmējs tirgus ekonomikas apstākļos, bet piešķīra NEC atbalstu, atlīdzinot NEC par atteikšanos no savas pirkšanas iespējas par summu EUR 2,2 miljoni. Pamatojoties uz Nīderlandes sniegto informāciju, nevar noteikt precīzu atbalsta summu. Tomēr, tā kā maksimālo summu EUR 2,2 miljonus var uzskatīt par pārstrukturēšanas plāna īstenošanai nepieciešamo summu, atbilstības novērtējumam precīza atbalsta summa nav būtiska.

(66)

Komisijai jānovērtē, vai atbalsta pasākumu par labu NEC var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Attiecībā uz atkāpēm, kas noteiktas Līguma 107. panta 3. punktā, Komisija norāda, ka nevienam Nīderlandes reģionam nav piemērojama Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā atkāpe. Attiecīgais atbalsta pasākums neveicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, nedz arī tas novērš nopietnus traucējumus Nīderlandes tautsaimniecībā 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Nevar arī teikt, ka šis atbalsta pasākums veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē.

(67)

Attiecībā uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikto atkāpi par labu atbalstam, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību attīstību, šāds atbalsts var būt saderīgs, ja tam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirgus apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, Nīderlande paudusi viedokli, ka šo atkāpi varētu piemērot, ja Komisijai, pretēji Nīderlandes atzinumam, būtu jāsecina, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts.

(68)

Novērtējot nodomu par “saimnieciskās darbības attīstību” sporta nozarē, Komisija pilnībā ņem vērā Līguma 165. panta 1. punktu un 165. panta 2. punkta pēdējo ievilkumu, ar kuriem saskaņā Savienība palīdz risināt Eiropas sporta nozares jautājumus, ņemot vērā šīs nozares īpatnības, tās struktūras, kas balstās uz brīvprātīgu darbu, un tās sociālo un audzinošo nozīmi.

(69)

Lai varētu izvērtēt Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētos atbalsta pasākumus, Komisija ir publicējusi vairākas regulas, stratēģijas, pamatnostādnes, kā arī paziņojumus par atbalsta veidiem un horizontāliem vai nozaru mērķiem, kuriem tiek piešķirts atbalsts.

(70)

Komisija uzskata, ka būtu jāizvērtē tas, vai pamatnostādnēs noteiktie kritēriji (10) var tikt piemēroti. Šajā sakarā Komisija atzīmē, ka pamatnostādnēs nav izslēgta profesionālā futbola joma. Tātad pamatnostādnes attiecas uz šo saimniecisko darbību.

(71)

Komisija 2014. gada jūlijā publicēja jaunās Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (11). Tomēr tās nav piemērojamas šim nepaziņotajam atbalstam, ko piešķīra 2010. gadā. Saskaņā ar jauno pamatnostādņu 137. punktu tās būtu piemērojamas ikvienam glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstam, kas piešķirts bez iepriekšējas atļaujas, ja šis atbalsts pilnībā vai daļēji ir piešķirts pēc šo pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar 2014. gadā publicēto pamatnostādņu 138. punktu visos pārējos gadījumos Komisija šo izskatīšanu veic, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kas bija piemērojamas atbalsta piešķiršanas laikā, un tādējādi šajā lietā izmanto pamatnostādnes, kas bija piemērojamas pirms 2014. gada.

(72)

Saskaņā ar pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunktu neatkarīgi no attiecīgā uzņēmuma veida uzņēmums tiek uzskatīts par grūtībās nonākušu, ja tas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktu kritērijiem, lai tam piemērotu kolektīvās maksātnespējas procedūras. Pamatnostādņu 11. punktā norādīts, ka, nepastāvot nevienam no šiem gadījumiem, uzņēmumu tomēr var uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu, ja novērojamas parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, piemēram, zaudējumu pieaugums, parāda pieaugums, naudas plūsmas samazināšanās u. c. Grūtībās nonācis uzņēmums atbilst minētajam jēdzienam tikai tad, ja skaidri redzams, ka tas nespēj atgūties ar saviem resursiem vai ar līdzekļiem, ko tas iegūst no saviem īpašniekiem/akcionāriem vai no tirgus avotiem.

(73)

Nīderlande sākotnēji bija apgalvojusi, ka NEC 2008./2009. gadā nebija grūtībās nonācis uzņēmums. Tomēr 16. apsvērumā izklāstītie fakti drīzāk norāda, ka NEC saskārās ar finanšu grūtībām, kas bija pietiekami nopietnas, lai apdraudētu tā turpmāko darbību profesionāla futbola kluba statusā. Pēc Komisijas domām ir skaidri redzams, ka NEC tādējādi bija grūtībās nonācis uzņēmums. Reaģējot uz lēmumu par procedūras sākšanu, Nīderlande atzina, ka NEC bija grūtībās nonācis uzņēmums un ir bijis grūtībās arī darījuma veikšanas laikā. Nīderlande šajā sakarībā iesniedza papildu pierādījumus (sk. 40. apsvērumu), kas īpaši parādīja, ka NEC uzņēmuma darbības rezultāti bijuši negatīvi un laika gaitā tie samazinājušies. Tāpēc valsts atbalsta saderība attiecībā uz NEC ir jāizvērtē saskaņā ar pamatnostādnēm.

(74)

Pamatnostādņu 3.2. iedaļā ir noteikta prasība, ka atbalsta piešķiršanai jābūt ar nosacījumu, ka tiks īstenots pārstrukturēšanas plāns (sk. pamatnostādņu 34.–37. punktu), kam jāatjauno uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēja pieņemamā termiņā. Komisija atzīmē, ka šādi nosacījumi bija izveidoti saistībā ar plānu, ko 2010. gada augustā izstrādāja NEC, lai to iesniegtu KNVB.

(75)

Šajā sakarā Komisija atgādina, ka ikviens Nīderlandes profesionālais futbola klubs saņem licenci no KNVB, kas klubam nosaka vairāku pienākumu izpildi. Viens no pienākumiem saskaņā ar pašreiz piemērojamo sistēmu attiecas uz kluba finanšu stabilitāti. Trīs reizes sezonā tiek noteikts kluba finanšu reitings, pamatojoties uz finanšu pārskatiem, kas, inter alia, ataino kluba finanšu stāvokli attiecīgajā brīdī, kā arī nākamās sezonas budžetu. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, klubi tiek iedalīti trīs kategorijās (1. – nepietiekams, 2. – pietiekams, 3. – labs). Klubiem, kam piešķirta 1. kategorija, var noteikt pienākumu iesniegt uzlabojumu plānu, lai trīs gadu laikā sasniegtu 2. vai 3. kategoriju. Ja klubs nerīkojas saskaņā ar plānu, KNVB var noteikt sankcijas, tostarp, izteikt oficiālu brīdinājumu, samazināt sacensībās gūto punktu skaitu un galējo sankciju – anulēt licenci. Šajā kontekstā ir arī jāatzīmē, ka Nīderlandē, profesionālam futbola klubam pasludinot bankrotu, tam tiek anulēta licence. Ja tiek atrasts kluba pēctecis, to nevis tiešā veidā uzņem profesionālajā futbola līgā, bet tam ir jāsāk ar dalību otrajā – augstākajā amatieru līgā.

(76)

Pamatojoties uz 2009./2010. gada finanšu rādītājiem, NEC tika iedalīts 1. kategorijā. NEC pārstrukturēšanas plānā bija noteikti pasākumi, lai tas pēc trīs sezonām (līdz 2012./2013. gadam) varētu kvalificēties 2. kategorijai.

(77)

Pārstrukturēšanas plānā kā galvenais NEC finanšu problēmu cēlonis bija norādītas apgrozījuma un izmaksu attiecības problēmas. Jo īpaši bija vainojamas augstās darbinieku izmaksas, lai gan ieņēmumu samazināšanās no plašsaziņas līdzekļiem arī veicināja finanšu rezultātu pasliktināšanos. Pārstrukturēšanas plāns ir koncentrēts uz izmaksu samazināšanu, un ietaupījumi galvenokārt tika meklēti spēlētāju izmaksu jomā. Šajos pasākumos bija paredzēts samazināt darbinieku skaitu (arī reģistrēto spēlētāju skaitu), iesaldēt algas un samazināt algas jaunajiem spēlētājiem, kā arī samazināt piemaksas. Trijos gados bija jāpanāk, lai darbinieku izmaksu un apgrozījuma attiecības koeficients būtu zem […] % (salīdzinot ar […] % 2010. gada martā). Bija paredzēts samazināt arī daudz citu izmaksu, piemēram, jauniešu treniņu izmaksas (futbola akadēmija). Par ikvienu ieguldījumu nemateriālos vai materiālos pamatlīdzekļos par summu, kas pārsniedz EUR […], bija jāsaņem KNVB licencēšanas komisijas piekrišana, kas faktiski nozīmēja, ka NEC nevar veikt spēlētāju pārcelšanu.

(78)

Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plānā ir pievērsta uzmanība NEC finanšu grūtību cēloņiem, jo īpaši darbinieku un spēlētāju izmaksām algu veidā un spēlētāju pārcelšanas maksājumiem. Nav gaidāms, ka profesionāls futbola klubs paplašinās darbību citos tirgos pamatnostādņu nozīmē; tomēr var paredzēt, ka tas veiks ietaupījumus savā pamatdarbībā, un to NEC ir paveicis. Pārstrukturēšanas plāns nepamatojas uz ārējiem faktoriem, kurus NEC var īstenot, bet ne pilnībā kontrolēt, piemēram, papildu sponsoru atrašanu un skatītāju skaita palielinājumu.

(79)

NEC 2010./2011. gada sezonas budžetā NEC paredzēja uzlabot uzņēmuma finanšu rezultātus […], samazinot izmaksas […]. Beigu rezultāti bija pat labāki, nekā plānots: tā kā ieņēmumi samazinājās (mazāki ieņēmumi no spēlēm neveiksmīgas kausa izcīņas sezonas dēļ; mazāki ieņēmumi no plašsaziņas līdzekļiem; maiņas ieņēmumu pārdale), izmaksas arī samazinājās […] (darbinieku izmaksu samazināšana, ar futbola akadēmiju saistītie ietaupījumi, komerciālo izmaksu samazināšana). 2011. gada decembrī KNVB piešķīra klubam NEC 2. kategoriju.

(80)

Komisija secina, ka 2010. gada augusta pārstrukturēšanas plānā bija pietiekami izskatīti NEC finanšu grūtību cēloņi, ņemot vērā kluba ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(81)

Pamatnostādņu 38.–42. punktā izvirzīta prasība, ka saņēmējam jāveic kompensācijas pasākumi, lai samazinātu atbalsta kropļojošo ietekmi un tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem. Komisija lēmumā par procedūras sākšanu atzīmēja, ka profesionālā futbola joma šajā ziņā ir īpaša, un ieteica vairākus pasākumus, ko profesionālajā futbolā varētu interpretēt kā kompensācijas pasākumus šo pamatnostādņu nozīmē, piemēram, samazināt kluba reģistrēto spēlētāju skaitu, ievērojot valsts asociācijas atļautos ierobežojumus, noteikt algu maksimālo apmēru, kas ir mazāks par parastajiem šīs nozares standartiem, aizliegt uz noteiktu laika posmu pārcelšanas maksājumus par jauniem spēlētājiem vai paplašināt darbību sabiedrības labā.

(82)

Kā skaidrots 77. apsvērumā, NEC patiešām ir samazinājis darba ņēmēju skaitu un reģistrēto spēlētāju skaitu, kā arī tiem maksātās algas. Algu maksājumi bija jāsamazina, lai tie būtu zemāki par 60 % no apgrozījuma apmēra. Pārstrukturēšanas periodā nevar veikt pārcelšanas maksājumus par jauniem spēlētājiem. Komisija secina, ka pamatnostādnēs noteiktie kompensācijas pasākumi tika veikti, un šie pasākumi vājināja NEC konkurētspēju profesionālajā futbolā.

(83)

Pamatnostādņu 43.–45. punktā noteikts, ka atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz stingram minimumam. Atbalsta saņēmējiem jādod ievērojams ieguldījums pārstrukturēšanas plānā no saviem pašu resursiem.

(84)

Komisija norāda, ka pārstrukturēšanas plāna finansējumā papildus iekšējiem ietaupījumiem saprātīgā apjomā ietverti ārējo privāto uzņēmumu ieguldījumi. […] darījums (37. apsvērums) nodrošināja NEC ārējo finansējumu aptuveni EUR 4 miljonu apmērā. Turklāt 2010. gadā tika mainīti atmaksāšanas nosacījumi attiecībā uz […] aizdevumu. No tā laika obligātais atmaksājamās summas ikgadējais maksājums […] tika aizstāts ar atmaksāšanu, kuras pamatā ir pārcelšanas ieņēmumi, tas pozitīvi ietekmēja NEC likviditāti (sk. 43. apsvērumu). Citiem vārdiem sakot, ārējie un pašu ieguldījumi veido vairāk nekā EUR 4,25 miljonus, un tādējādi atbalsts, kura summa ir maksimāli EUR 2,2 miljoni, jebkurā gadījumā neveido vairāk par aptuveni 35 % no kopējā pārstrukturēšanas finansējuma. Tas atbilst pamatnostādņu 44. punktā noteiktajai prasībai, ka vidējiem uzņēmumiem, kāds ir NEC, vismaz 40 % no pārstrukturēšanas izmaksām jābūt saņēmēja pašu ieguldījumiem, ietverot ārējo finansējumu, kas pierāda pārliecību par saņēmēja dzīvotspēju.

(85)

Pamatnostādņu 49. punktā noteikta prasība, ka dalībvalstīm jānosūta regulāri sīki izstrādāti ziņojumi par pārstrukturēšanas plāna pienācīgu īstenošanu. Attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem 51. punktā noteikti mazāk stingri nosacījumi, kurus piemērojot, parasti pietiek ar bilances un peļņas un zaudējumu pārskata ikgadēju nosūtīšanu. Nīderlande ir apņēmusies iesniegt šos ziņojumus.

(86)

Pamatnostādņu 72.–77. punktā ir atsauce uz principu “vienreiz un pēdējoreiz”, kuru piemērojot, pārstrukturēšanas atbalstu piešķir tikai vienreiz desmit gadu posmā.

(87)

Nīderlande apņēmās ievērot pamatnostādņu prasību par “vienreiz un pēdējoreiz” principu. Nīderlande ir apstiprinājusi, ka turpmākos desmit gadus pēc šā darījuma nepiešķirs nevienu glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu NEC. Saderība ar tirgu arī būs pamats jebkurām pašreizējām vai turpmākām sarunām ar NEC.

(88)

Komisija uzskata, ka Nīderlande nelikumīgi īstenojusi atbalstu par labu NEC, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu. Tomēr šo atbalstu kā pārstrukturēšanas atbalstu pamatnostādņu nozīmē var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo tas atbilst visiem pamatnostādnēs izvirzītajiem nosacījumiem šādam atbalstam,

26.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/52