15.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/1

(1)

Regulas (ES) Nr. 223/2014 30. panta 2. punkta ceturtajā daļā ir paredzēts, ka tad, ja atbalsta saņēmējam nepamatoti izmaksāto summu nevar atgūt dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgās summas atlīdzināšanu Savienības budžetā.

(2)

Dokumentā par neatgūstamām summām (2), kuru sertifikācijas iestāde katru gadu, sākot no 2016. gada līdz 2025. gadam ieskaitot, iesniedz Komisijai kā daļu no gada pārskata saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 49. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 48. panta a) punktu, tiek noteiktas neatgūstamās summas, kas sadalītas pēc izdevumu veida. Minētajā dokumentā būtu arī skaidri jānorāda informācija par summām, kas pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem nebūtu jāatmaksā Savienības budžetā, jo īpaši norādot, kādus administratīvos un juridiskos pasākumus dalībvalsts ir veikusi, lai neatgūstamās summas patiešām atgūtu. Tomēr minētais dokuments attiecas uz summām, kas iepriekš bija iekļautas Komisijai iesniegtajos apstiprinātajos pārskatos, tāpēc pirmo reizi tas būtu jāiesniedz 2017. gadā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 33. panta b) punktu un 49. panta 1. punktu atvilkumi, kas veikti pirms apstiprināto pārskatu iesniegšanas, nav uzskatāmi par atgūtajiem līdzekļiem, ja tie ir saistīti ar izdevumiem, kas iekļauti noslēguma starpposma maksājuma pieteikumā par konkrēto grāmatvedības gadu, par kuru ir sagatavoti pārskati. Tādēļ būtu jāprecizē, ka informācijai par neatgūstamām summām, kas iesniegta atbilstīgi šai deleģētajai regulai, būtu jāattiecas tikai uz tām summām, kas jau ir iekļautas Komisijai iesniegtajos apstiprinātajos pārskatos.

(4)

Lai Komisija varētu izlemt, vai neatgūstamās summas būtu jāatmaksā Savienības budžetā, dalībvalstij būtu jāiesniedz vajadzīgā informācija par katru darbību un katru atbalsta saņēmēju pirms termiņa, kas pārskatu iesniegšanai noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) 59. panta 5. punktā. Saskaņā ar minēto noteikumu būtu jāparedz arī iespēja pagarināt dokumenta par neatgūstamām summām iesniegšanas termiņu.

(5)

Ir jāizstrādā kritēriji, kas Komisijai ļaus novērtēt, vai administratīvo un juridisko pasākumu laikā, veicot atgūšanu, dalībvalsts ir pieļāvusi kļūdu vai nolaidību. Viena vai vairāku šādu kritēriju pastāvēšana nebūt nenozīmē, ka dalībvalsts patiešām ir pieļāvusi kļūdu vai bijusi nolaidīga.

(6)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, Komisijai būtu jāpabeidz novērtējums noteiktā termiņā, un dalībvalstīm uz Komisijas novērtējumu būtu jāreaģē citā noteiktajā termiņā. Šo pašu iemeslu dēļ Komisijai vajadzētu spēt pabeigt novērtējumu pat tad, ja dalībvalsts nesniedz papildu informāciju. Tomēr gadījumos pirms bankrota vai tad, ja pastāv aizdomas par krāpšanu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 223/2014 30. panta 2. punkta trešajā daļā, termiņi nebūtu jāpiemēro.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 30. panta 2. punkta ceturtās daļas otro teikumu dalībvalsts var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja, attiecīgajā grāmatvedības gadā vienas operācijas līmenī nepārsniedz EUR 250 no Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (“Fonds”) sniegtā ieguldījuma, neskaitot procentus. Tādā gadījumā minētā summa nav jāatlīdzina Savienības budžetā. Informācija par šādām de minimis summām netiks pieprasīta,

a)

dalībvalsts neiesniedza ziņas par administratīvajiem un juridiskajiem pasākumiem (nedz norādīja datumus), ko tā veikusi, lai atgūtu attiecīgo summu (vai lai samazinātu vai atceltu atbalsta līmeni, vai atsauktu dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi un kurš minēts Regulas (ES) Nr. 223/2014 32. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja šādai atsaukšanai ir paredzēta atsevišķa procedūra);

b)

dalībvalsts nesniedza nedz pirmās, nedz turpmākās atgūšanas rīkojumu kopijas (ne arī atbalsta līmeņa samazināšanas vai atcelšanas kopijas vai tāda dokumenta atsaukšanas kopija, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi un kurš minēts Regulas (ES) Nr. 223/2014 32. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ja šādai atcelšanai ir paredzēta atsevišķa procedūra);

c)

dalībvalsts nenorādīja datumu, kurā atbalsta saņēmējam veikts publiskā ieguldījuma pēdējais maksājums par konkrēto darbību, nedz arī sniedza šā maksājuma apliecinājuma kopiju;

d)

dalībvalsts pēc pārkāpuma atklāšanas veica vienu vai vairākus nepamatotus maksājumus atbalsta saņēmējam saistībā ar to darbības daļu, ko skāris pārkāpums;

e)

dalībvalsts 12 mēnešu laikā pēc pārkāpuma atklāšanas nenosūtīja dokumentu, ar ko samazina atbalsta līmeni vai atsauc dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi un kurš minēts Regulas (ES) Nr. 223/2014 32. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ja šādai atsaukšanai bija paredzēta atsevišķa procedūra, vai nepieņēma līdzvērtīgu lēmumu;

f)

dalībvalsts 12 mēnešu laikā pēc atbalsta galīgās samazināšanas vai atcelšanas (pēc administratīvās vai tiesas procedūras vai vienojoties ar atbalsta saņēmēju) nesāka atgūšanas procedūru;

g)

dalībvalsts neizmantoja visas tās institucionālajā un tiesiskajā regulējumā pieejamās atgūšanas iespējas;

h)

dalībvalsts nesniedza dokumentus, kas attiecas uz maksātnespējas un bankrota procedūrām, ja tādas bija piemērojamas;

i)

dalībvalsts neatbildēja uz Komisijas lūgumu sniegt papildu informāciju saskaņā ar 3. pantu.

a)

rakstiski lūgt dalībvalstij iesniegt papildu informāciju par administratīvajiem un juridiskajiem pasākumiem, kas veikti, lai atgūtu atbalsta saņēmējiem nepamatoti izmaksāto Savienības ieguldījumu; vai

b)

rakstiski lūgt dalībvalstij turpināt atgūšanas procedūru.

15.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/9

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

15.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/11

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2008/737/EK (2) Itālijai atkāpes veidā līdz 2010. gada 31. decembrim atļāva no pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”) atbrīvot nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 30 000 (“atkāpes pasākums”). Atkāpes pasākuma piemērošanas termiņu pēc tam pagarināja līdz 2013. gada 31. decembrim ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2010/688/ES (3) un līdz 2016. gada 31. decembrim ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/678/ES (4), ar kuru turklāt maksimālā atļautā atbrīvojuma robežvērtība tika palielināta līdz gada apgrozījumam EUR 65 000 apmērā.

(2)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2016. gada 5. aprīlī, Itālija lūdza atļauju pagarināt atkāpes pasākumu.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2016. gada 21. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Itālijas lūgumu. Komisija 2016. gada 22. jūnija vēstulē paziņoja Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga lūguma izvērtēšanai.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 285. pantu dalībvalstis, kuras nav izmantojušas Padomes Otrās direktīvas 67/228/EEK (5) 14. pantu, var atbrīvot no nodokļa tādus nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 5 000. Atkāpes pasākums izdara atkāpi no 285. panta tikai tiktāl, ciktāl gada apgrozījuma robežvērtība ir lielāka par EUR 5 000.

(5)

Atkāpes pasākums ir saskaņā ar mērķiem Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumā “Vispirms domāt par mazākajiem” – Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts.

(6)

Tā kā atkāpes pasākuma rezultātā tiem mazajiem uzņēmumiem, kas neizvēlējās parasto PVN režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 290. pantu, ir mazākas PVN saistības, Itālijai būtu jāatļauj turpināt atkāpes pasākumu piemērot vēl vienu ierobežotu laikposmu. Nodokļa maksātājiem aizvien vajadzētu būt iespējai izvēlēties parasto PVN režīmu.

(7)

Atkāpes pasākumam vajadzētu būt ierobežotam laikā, lai varētu novērtēt, vai tas joprojām ir lietderīgs un efektīvs. Turklāt Direktīvas 2006/112/EK 281. līdz 294. pants par īpašu režīmu mazajiem uzņēmumiem tiek pārskatīts. Tādēļ atkāpes pasākumam arī būtu jāpievieno turpināmības klauzula.

(8)

Saskaņā ar informāciju, ko sniegusi Itālija, atkāpes pasākumam būs nenozīmīga ietekme uz nodokļu ieņēmumu kopējo summu, ko iekasēs galapatēriņa stadijā.

(9)

Atkāpes pasākums neietekmē Savienības pašu resursus, ko veido PVN.

(10)

Tāpēc Īstenošanas lēmums 2013/678/ES būtu attiecīgi jāgroza,

15.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/13

(1)

Padome 2016. gada 12. maijā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu pieņēma Īstenošanas lēmumu, ar ko izklāsta ieteikumu par iekšējo robežu pagaidu kontroli ārkārtas apstākļos, kas apdraud Šengenas zonas vispārējo darbību.

(2)

Padome piecām Šengenas valstīm (Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai) ieteica saglabāt samērīgu pagaidu robežkontroli uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, sākot no īstenošanas lēmuma pieņemšanas dienas, lai vērstos pret nopietnajiem draudiem sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai šajās valstīs, kurus rada trūkumi ārējo robežu kontrolē Grieķijā un to neatbilstīgo migrantu sekundārā kustība, kas ieceļojuši caur Grieķiju un kas iecerējuši pārvietoties uz citu Šengenas valsti.

(3)

Komisija 2016. gada 28. septembrī nāca klajā ar ziņojumu par īstenošanas lēmuma īstenošanu. Ziņojumā tika secināts, ka Austrijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas īstenotā iekšējā robežkontrole ir bijusi samērīga un saskaņā ar Padomes ieteikumu. Tāpat Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju un no attiecīgajām dalībvalstīm saņemtajiem ziņojumiem, secināja, ka ziņojuma sniegšanas brīdī nav nepieciešams ierosināt īstenošanas lēmuma grozījumus.

(4)

Attiecīgās Šengenas valstis 2016. gada 18. un 21. oktobrī sniedza Komisijai otro ziņojumu par Padomes ieteikuma īstenošanu. Sniegtā informācija ļauj novērot tendenci, kas līdzīga pirmajā ziņojumā sniegtajiem datiem (samazinās to personu skaits, kam atteikta ieceļošana, kā arī saņemto patvēruma pieteikumu skaits), un tādējādi vērojama pakāpeniska situācijas stabilizēšanās.

(5)

Tomēr, neraugoties uz to, ka ir krasi samazinājies Eiropas Savienībā ieceļojošo neatbilstīgo migrantu un patvēruma meklētāju skaits, ievērojams neatbilstīgo migrantu skaits joprojām atrodas Grieķijā, kā arī tajās dalībvalstīs, kuras visvairāk skārusi neatbilstīgo migrantu sekundārā kustība no Grieķijas. Pamatojoties uz līdz šim novērotajām tendencēm, ir pamatoti sagaidīt, ka šīs personas varētu vēlēties neatbilstīgi pārvietoties uz citām dalībvalstīm, kad tiks atcelta robežkontrole, kas pašlaik traucē to sekundārai kustībai.

(6)

Kopš migrācijas krīzes sākuma saņemto patvēruma pieteikumu kopējais skaits kopā ar pieteikumiem, kas joprojām tiek saņemti, ir radījis lielu slogu valstu pārvaldes iestādēm un dienestiem visās ES dalībvalstīs, un jo īpaši tajās Šengenas valstīs, kuras skar īstenošanas lēmums.

(7)

Iekšējo robežkontroli nevar aplūkot šķirti no citiem svarīgiem faktoriem. Savā paziņojumā “Atpakaļceļš uz Šengenu – Ceļvedis” (2) Komisija apzināja dažādos politikas virzienus, kas jāizstrādā, lai atjaunotu Šengenas zonas pilnvērtīgu darbību.

(8)

Ceļvedī jo īpaši paredzēta Eiropas robežu un krasta apsardzes izveide un īstenošana. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (3) stājās spēkā 2016. gada 6. oktobrī – deviņus mēnešus pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas, kas apliecina visu iesaistīto dalībnieku apņemšanos. Sagaidāms, ka ātrās reaģēšanas rezerves, kas ietver gan cilvēkresursus, gan tehnisko aprīkojumu, un ātras atgriešanas rezerves tiks izveidotas un to darbība tiks sākta attiecīgi līdz 2016. gada 7. decembrim un 2017. gada 7. janvārim.

(9)

Vēl viens ceļvedī “Atpakaļceļš uz Šengenu” norādītais elements ir ES un Turcijas paziņojuma veiksmīga īstenošana. Lai arī paziņojuma īstenošanā joprojām tiek gūti panākumi, kā izklāstīts trešajā progresa ziņojumā (4), ir svarīgi turpināt nodrošināt paziņojuma funkcionēšanu ilgtermiņā. Turklāt joprojām ir nepieciešama sadarbība, par kuru vienojās Rietumbalkānu maršruta vadītāju sanāksmē pieņemtajā paziņojumā.

(10)

No iepriekš minētā izriet, ka, neraugoties uz nepārtraukto un nozīmīgo progresu jomās, kas apzinātas ceļvedī “Atpakaļceļš uz Šengenu”, un pakāpenisko situācijas stabilizēšanos, vēl ir nepieciešams laiks, lai pilnībā īstenotu šīs darbības un gūtu attiecīgo rezultātu apstiprinājumu.

(11)

Tādējādi joprojām pastāv ārkārtas apstākļi, kas rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai un apdraud Šengenas zonas vispārējo darbību.

(12)

Ņemot vērā pašreizējo nestabilo situāciju Grieķijā un atlikušo spiedienu, ko joprojām izjūt tās dalībvalstis, kuras visvairāk skar no Grieķijas ieceļojošo neatbilstīgo migrantu sekundārā kustība, šķiet pamatoti saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu atļaut samērīgi pagarināt pagaidu iekšējo robežkontroli tām Šengenas valstīm, kuras pašlaik veic šādu kontroli kā galējo līdzekli, reaģējot uz nopietnajiem draudiem sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai, proti, Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un asociētajai valstij Norvēģijai.

(13)

Pamatojoties uz šajā posmā pieejamajiem faktiskajiem rādītājiem, šim pagarinājumam nevajadzētu pārsniegt trīs mēnešus, sākot no šā īstenošanas lēmuma pieņemšanas dienas.

(14)

Dalībvalstīm, kas nolemj turpināt veikt iekšējo robežkontroli pēc šā īstenošanas lēmuma, par to būtu attiecīgi jāpaziņo pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai.

(15)

Attiecīgajām dalībvalstīm, pirms tās izvēlas veikt šādu kontroli, vajadzētu arī pārbaudīt, vai nevarētu izmanot robežkontrolei alternatīvus pasākumus, lai efektīvi vērstos pret konstatētajiem draudiem. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāinformē par šo pārdomu rezultātiem un savos ziņojumos jānorāda iemesli, kādēļ izvēle izdarīta par labu robežkontrolei.

(16)

Kā norādīts Eiropadomes 2016. gada 20. oktobra secinājumos par migrāciju, “atpakaļceļa uz Šengenu” process ietver pagaidu iekšējās robežkontroles pielāgošanu, lai atspoguļotu pašreizējās vajadzības. Kontrole saskaņā ar šo īstenošanas lēmumu būtu jāveic tikai nepieciešamajā apmērā, kontroles intensitāte jāierobežo līdz absolūti nepieciešamajam minimumam. Piemēram, ja kādā noteiktā laikposmā plūsma ir nenozīmīga, kontrole konkrētos robežu posmos var kļūt pat nevajadzīga. Lai pēc iespējas mazāk traucētu plašai sabiedrībai šķērsot attiecīgās iekšējās robežas, var veikt tikai mērķtiecīgas, uz riska analīzi un izlūkdatiem balstītas kontroles. Turklāt šo kontroļu nepieciešamība attiecīgajos robežu posmos sadarbībā ar visām skartajām dalībvalstīm būtu regulāri jāpārbauda un atkārtoti jāizvērtē ar mērķi tās pakāpeniski samazināt.

(17)

Šā īstenošanas lēmuma katra īstenošanas mēneša beigās būtu jānosūta Komisijai pilnīgs ziņojums par veikto kontroļu rezultātiem, attiecīgā gadījumā pievienojot izvērtējumu par to turpināšanas nepieciešamību. Ziņojumā būtu jānorāda pārbaudīto personu kopējais skaits, kontroļu rezultātā sniegto ieceļošanas atteikumu kopējais skaits, kontroļu rezultātā pieņemto atgriešanas lēmumu kopējais skaits un patvēruma pieteikumu kopējais skaits, kas saņemti pie iekšējām robežām, kur tika veiktas kontroles.

(18)

Padome ņem vērā, ka Komisija ir paziņojusi, ka tā cieši uzraudzīs šā īstenošanas lēmuma piemērošanu,

1.

Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai pagarināt samērīgu pagaidu robežkontroli uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, sākot no šā īstenošanas lēmuma pieņemšanas dienas, pie šādām iekšējām robežām:

2.

Pirms šādu kontroļu pagarināšanas attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāapmainās viedokļiem ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm), lai nodrošinātu, ka iekšējā robežkontrole tiek veikta tikai tur, kur to uzskata par nepieciešamu un samērīgu. Turklāt attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka iekšējā robežkontrole tiek veikta tikai kā galējais līdzeklis, kad ar citiem alternatīviem pasākumiem nevar panākt to pašu rezultātu, un tikai pie tām iekšējās robežas daļām, kur to uzskata par nepieciešamu un samērīgu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāziņo attiecīgi pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai.

3.

Robežkontrolei vajadzētu būt mērķtiecīgai, balstītai uz riska analīzi un izlūkdatiem, un tās tvērumam, biežumam, vietai un laikam būtu jāaprobežojas ar to, kas ir noteikti nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu un aizsargātu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību. Dalībvalstij, kas veic iekšējo robežkontroli saskaņā ar šo īstenošanas lēmumu, būtu katru nedēļu jāpārskata kontroļu nepieciešamība, biežums, vieta un laiks, kontroļu intensitāte jāpielāgo novērstā apdraudējuma līmenim, attiecīgos gadījumos pakāpeniski to samazinot, un jāziņo Komisijai katru mēnesi.

15.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/16

(1)

Padome 2008. gada 4. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP (1).

(2)

2016. gada 14. jūnijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/947 (2), ar ko grozīja Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP, pagarināja EULEX KOSOVO pilnvaras līdz 2018. gada 14. jūnijam un paredzēja jaunu finanšu atsauces summu minētās misijas pilnvaru īstenošanai Kosovā līdz 2016. gada 14. decembrim un dalībvalstī pārceltas tiesvedības atbalstam līdz 2017. gada 14. jūnijam.

(3)

Jaunā finanšu atsauces summa EULEX KOSOVO pilnvaru īstenošanai būtu jāparedz līdz 2017. gada 14. jūnijam.

(4)

Nekas šajā lēmumā nebūtu jāsaprot kā tāds, kas skar tiesnešu un prokuroru neatkarību un autonomiju.

(5)

Ņemot vērā EULEX KOSOVO darbību īpašās iezīmes, lai atbalstītu dalībvalstī pārceltu tiesvedību, ir piemēroti šajā lēmumā noteikt summu dalībvalstī pārceltas tiesvedības atbalsta segšanai un paredzēt, ka līdzekļi minētās budžeta daļas īstenošanai tiek gūti no dotācijas.

(6)

Noteikumi par piedalīšanos misijas iepirkumu procedūrās un izcelsmes noteikumi, kas piemērojami precēm, ko tā iegādājas, būtu jāsaskaņo ar noteikumiem attiecībā uz citām civilām KDAP misijām.

(7)

Vienotā rīcība 2008/124/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

EULEX KOSOVO darbība notiks apstākļos, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

1)

vienotās rīcības 16. pantu groza šādi:

2)

vienotās rīcības 18. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   AP ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai, NATO/KFOR, citām trešām personām, kas piedalās šajā vienotajā rīcībā, un FRONTEX ES klasificētu informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti EULEX KOSOVO vajadzībām, atbilstīgi katrai struktūrai piemērojamam klasifikācijas līmenim un saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES. Lai to atvieglotu, sagatavo vietējus tehniskus noteikumus.”

15.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/19

(1)

Komisija 2011. gadā saņēma informāciju no kāda pilsoņa un no ziņojumiem presē par to, ka Nīderlande īstenojusi atbalsta pasākumu Hertogenbosas profesionālajam futbola klubam FC Den Bosch. Komisija 2010. un 2011. gadā no pilsoņiem saņēma informāciju par šādiem pasākumiem arī citu Nīderlandes profesionālo futbola klubu, proti, Tilburgas Willem II, Māstrihtas MVV, Eindhovenas PSV un Neimegenas NEC labā. Pēc Komisijas pieprasījuma Nīderlande savā 2011. gada 1. septembra vēstulē sniedza informāciju par pasākumiem attiecībā uz FC Den Bosch.

(2)

Komisija 2013. gada 6. marta vēstulē informēja Nīderlandi par savu lēmumu sākt Līguma 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz pasākumiem par labu Willem II, NEC, MVV, PSV un FC Den Bosch.

(3)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par attiecīgajiem pasākumiem.

(4)

Nīderlande 2013. gada 31. maijā un 2013. gada 7. novembrī nosūtītajās vēstulēs un sanāksmē, kas notika 2014. gada 13. oktobrī, saskaņā ar procedūru iesniedza apsvērumus par pasākumiem FC Den Bosch labā. Attiecībā uz pasākumiem par labu FC Den Bosch Komisija nesaņēma piezīmes no ieinteresētajām personām.

(5)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu un, vienojoties ar Nīderlandi, dažādiem klubiem atsevišķi tika veikta izmeklēšana. Izmeklēšana attiecībā uz FC Den Bosch tika reģistrēta ar lietas numuru SA.41614.

(6)

Valsts futbola federācija Koninklijke Nederlandse Voetbal Bond (turpmāk “KNVB”) ir profesionālā un amatieru futbola sacensību jumta organizācija. Profesionālais futbols Nīderlandē ir organizēts divlīmeņu sistēmā. 2014./2015. gada sezonā tajā bija 38 klubi, no kuriem 18 klubi piedalījās augstākajā līgā (eredivisie) un 20 – zemākajā līgā (eerste divisie).

(7)

FC Den Bosch ir bijis zemākajā līgā kopš 2004./2005. gada sezonas, kurā klubs pēdējo reizi spēlēja Nīderlandes augstākajā līgā. Klubs nekad nav piedalījies nevienā no Eiropas līmeņa turnīriem. Saskaņā ar Nīderlandes sniegto informāciju FC Den Bosch ir mazs uzņēmums; 2011./2012. gada sezonā tajā bija nodarbināts 31 darbinieks. Uzņēmuma apgrozījums un kopējā bilance abos gados palika aptuveni EUR 3 milj. apmērā. Tādējādi tas ir mazs uzņēmums (3). Stadions, ko izmanto FC Den Bosch, pieder Hertogenbosas pašvaldībai (turpmāk “pašvaldība”), kura no kluba saņem īres maksu par tā izmantošanu.

(8)

2010. gadā pašvaldība tika informēta, ka FC Den Bosch saskāries ar nopietnām finanšu grūtībām, kas apdraud profesionālā futbola licences uzturēšanu un pat paša kluba pastāvēšanu. Klubam FC Den Bosch2010. gada 30. jūnijā bija negatīvs pašu kapitāls EUR 4,6 miljonu apmērā; pēc gada negatīvā pašu kapitāla apjoms bija EUR 5,4 miljoni. Kā apliecinājis neatkarīgs grāmatvedības uzņēmums, turpināja palielināties arī zaudējumi (EUR 0,168 miljoni 2009. gada jūnijā, EUR 0,612 miljoni 2010. gada jūnijā un EUR 0,744 miljoni 2011. gada jūnijā), bija samazinājies apgrozījums (no EUR 3,736 miljoniem 2009. gadā līdz EUR 2,771 miljonam 2011. gadā) un palielinājies parāds. Viens no kluba kreditoriem bija pašvaldība, kurai bija pakārtots prasījums EUR 1,65 miljonu apmērā.

(9)

2010. gada rudenī atbalstītāji, uzņēmumi un sponsori uzsāka iniciatīvu nolūkā izvairīties no FC Den Bosch bankrota. Šīs iniciatīvas rezultātā tika izstrādāts pārstrukturēšanas plāns, kura mērķis bija uzlabot FC Den Bosch finanšu stāvokli un pārveidot to par dzīvotspējīgu profesionālu futbola klubu ar jaunu juridisko struktūru, lai kluba īpašumtiesības piederētu tā atbalstītājiem. 2011. gada jūnijā pašvaldība un pārējie kluba kreditori vienojās par kopēju iniciatīvu, lai apmainītu savus aizdevumus pret kluba akcijām. Pārstrukturēšanas gaitā klubs FC Den Bosch, kam bija asociācijas tiesiskais statuss (Vereniging), 2011. gada 30. jūnijā tika pārveidots par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (naamloze vennootschap) FC Den Bosch N.V.

(10)

Tika panākta vienošanās, ka pašvaldības prasījums tiek pārveidots par 60 % līdzdalības jaunās sabiedrības ar ierobežotu atbildību FC Den Bosch N.V akciju kapitālā. Pārējos 40 % kluba akciju iegūtu pārējie lielie kluba kreditori, kuri tāpat kā pašvaldība apmainīja parādus pret akciju kapitālu, bet ar zemāku parāda–akciju koeficientu. Mazie kreditori attiecās no prasījumu daļas. Pēc šīs vienošanās kreditoru starpā pašvaldība par EUR 1 nodeva sava EUR 1,65 miljonu aizdevuma rezultātā izvirzīto prasījumu pēc akciju kapitāla fondam Stichting Met Heel Mijn Hart. Šo fondu ir izveidojuši FC Den Bosch atbalstītāju klubi un atsevišķi atbalstītāji, un tas neveic nekādu komerciālu darbību.

(11)

Pašvaldība piekrita arī samaksāt EUR 1,4 miljonus par to, ka FC Den Bosch atbrīvos treniņu kompleksu (4), kas atradās uz pašvaldības īpašumā esošas zemes.

(12)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu attiecībā uz pasākumiem FC Den Bosch labā Komisija nonāca pie provizoriska secinājuma, ka pašvaldība, izmantojot valsts resursus, nodrošinājusi FC Den Bosch selektīvu priekšrocību un tādējādi sniegusi atbalstu šim futbola klubam.

(13)

Attiecībā uz lēmumu pārdot organizētiem atbalstītājiem par EUR 1 prasījumu EUR 1,65 miljonu vērtībā Komisija atklāja, ka Nīderlande nevarētu argumentēt, ka pašvaldība ir rīkojusies tāpat, kā līdzīgā stāvoklī būtu rīkojies privāts kreditors. Komisija norādīja, ka citi lielie kreditori pārvērta savus prasījumus jaunās juridiskās struktūras akciju paketē, turpretim pašvaldība pārdeva savus prasījumus par baltu velti. Attiecībā uz treniņu un jaunatnes bloka iegādi par EUR 1,4 miljoniem Komisija norādīja, ka ārējs eksperts šo summu bija noteicis kā šā bloka aizstājējvērtību. Komisija apšaubīja, ka ēkas aizstājējvērtība un tās tirgus cena ir viens un tas pats.

(14)

Komisija arī pauda nostāju, ka atbalsta pasākumi profesionālajiem futbola klubiem, visticamāk, kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(15)

Attiecībā uz FC Den Bosch iespējamā atbalsta atbilstību Komisija lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka laikā, kad atbalsts tika piešķirts, futbola klubs bija nonācis finanšu grūtībās. Nolūkā novērtēt atbalsta atbilstību Pamatnostādnēm par valsts atbalstu, lai glābtu un pārstrukturētu grūtībās nonākušus uzņēmumus (5) (turpmāk “pamatnostādnes”) Komisija pieprasīja informāciju par atbilstību visām pamatnostādnēs noteiktajām prasībām.

(16)

Komisija īpaši nevarēja pārbaudīt, vai bija ievēroti pamatnostādņu 34.–37. punkta nosacījumi attiecībā uz pārstrukturēšanas plāna būtību un izpildi. Turklāt vajadzēja pierādīt, ka atbalsts nepārsniedza nepieciešamo minimumu, ka labuma guvējs pats bija veicis atbilstīgu iemaksu par pārstrukturēšanu un ka tika ievērots princips “vienreiz un pēdējoreiz”.

(17)

Nīderlande nepiekrīt Komisijas provizoriskajam secinājumam, ka pasākumi attiecībā uz FC Den Bosch ir valsts atbalsts. Nīderlandes skatījumā pašvaldība, kurai bija pakārtots prasījums pret šo uzņēmumu, kas bija nonācis uz bankrota sliekšņa, rīkojās saskaņā ar tirgus ekonomikas kreditora principu, 2011. gadā atsakoties no sava prasījuma.

(18)

Nīderlande uzskata, ka FC Den Bosch bankrota gadījumā pašvaldība, visticamāk, nebūtu atguvusi neko no sava pakārtotā prasījuma. Nīderlande savā 2013. gada 7. novembra vēstulē arī atsaucās uz Komisijas lēmumu attiecībā uz Beļģijas uzņēmumu Sonaca  (6), kurā bija secināts, ka valsts aizdevuma apmaiņa pret akciju kapitālu nav valsts atbalsts. Ja FC Den Bosch 2011. gada jūnijā nebūtu spējis labot savu finanšu stāvokli, tas saskaņā ar KNVB noteikumiem būtu zaudējis profesionālā futbola kluba licenci. Attiecībā uz treniņu kompleksa iegādi Nīderlande argumentē, ka šīs iegādes vērtību noteica ārējs eksperts, tajā ietverot arī aizstājējmaksu klubam FC Den Bosch. Nīderlande apgalvo, ka rīkojusies atbilstīgi Komisijas paziņojumam par zemes pārdošanu (7) (turpmāk “paziņojums par zemes pārdošanu”).

(19)

Atternatīvi Nīderlande apgalvo, ka pat tad, ja šie pasākumi būtu jāuzskata par tādiem, kas snieguši selektīvu priekšrocību FC Den Bosch, tie nekropļo konkurenci un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Nīderlande uzsver FC Den Bosch vājo sniegumu valsts profesionālajā futbolā, kā rezultātā ļoti maz ticams, ka klubs varētu piedalīties Eiropas līmeņa sacensībās. Nīderlandes skatījumā Komisija nav arī pierādījusi, ka atbalsts FC Den Bosch kropļo konkurenci vai ietekmē tirdzniecību kādā no lēmumā par procedūras sākšanu minētajiem tirgiem.

(20)

Kā papildu argumentu Nīderlande norāda, ka gadījumā, ja šie pasākumi būtu jāuzskata par valsts atbalstu, tie atbilstu pamatnostādnēm un tādējādi iekšējam tirgum.

(21)

FC Den Bosch 2010. gadā bija sarežģītā finanšu stāvoklī. 2011. gadā klubam bija negatīvs pašu kapitāls ar EUR 5,97 miljoniem parādu, kā arī parādi EUR 7 miljonu apmērā, lai gan apgrozījums bija aptuveni EUR 3 miljoni. Kluba kreditori un parādi redzami 1. tabulā.

1. tabula

FC Den Bosch kreditori un parādi

(22)

KNVB norādīja, ka klubs zaudēs savu profesionālā futbola licenci, ja pašu kapitāls līdz 2011. gada 30. jūnijam vēl arvien būs negatīvs. Tas nozīmētu kluba pārcelšanu amatieru statusā.

(23)

Tādēļ FC Den Bosch un KNVB 2011. gada jūnijā izstrādāja pārstrukturēšanas plānu. Saskaņā ar šo plānu klubs tika pārveidots par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (NV). (Nenodrošinātie) parādi dažādiem lielajiem kreditoriem tika pārvērsti akcijās, kā parādīts 2. tabulā.

2. tabula

Parāda–akciju kapitāla–mijmaiņas koeficienti

(24)

Atlikušais 0,1 % akciju tika sadalīti futbola kluba vadošo locekļu starpā. Tas parāda, ka pašvaldībai vienošanās rezultātā jāsaņem 54 % kluba akciju par 38 % kluba parādu daļu.

(25)

Turklāt par komerciālo aizdevumu EUR 100 000 apjomā tika saņemta trešās personas garantija; citas privātpersonas nodrošināja jaunu kapitālu EUR 300 000 apmērā. EUR 250 000 īstermiņa aizdevums tika pārveidots par ilgtermiņa aizdevumu. Parādus pašvaldības stadiona apsaimniekošanas uzņēmumam BIM par stadiona īri nodrošina šā uzņēmuma tiesības pārņemt ieņēmumus par TV apraides tiesībām.

(26)

Pašvaldība uzskatīja, ka tās aizdevums 1,65 miljonu apmērā ir neatgūstams. Jau 2010. gada pašvaldības budžetā šis aizdevums bija atzīmēts kā neatgūstams, jo FC Den Bosch vairs neveica par to maksājumus. 2011. gada jūnijā pašvaldība lūdza grāmatvedības uzņēmumam Ernst & Young, kas jau 2011. gada februārī un martā bija analizējis FC Den Bosch finanšu stāvokli, novērtēt klubam FC Den Bosch izsniegtā aizdevuma atgūstamību. Tas secināja, ka turpmākajos gados nav saprātīgi cerēt uz aizdevuma atmaksu vai procentu maksājumiem, lai gan klubs bija pārstrukturēts, tā lielākajiem kreditoriem atsakoties no ilgtermiņa parādiem. Šim secinājumam arī ir pamats, ja apsver, ka klubam nepieder nekustamais īpašums vai iekārtas, kuras varētu pārdot vai likvidēt parādu atmaksas nolūkā.

(27)

Pašvaldība kreditoru savstarpējās vienošanās kontekstā nolēma par EUR 1 nodot savu prasījumu par 54 % akciju fondam Met Heel Mijn Hart. Šādi rīkojoties, par kluba akcionāru kļuva šis fonds, nevis pašvaldība, kas tāpat kā pārējie lielie kreditori nebija ieinteresēta iesaistīties kluba pārvaldē saskaņā ar pārstrukturēšanas nolīgumā panākto vienošanos starp lielajiem kreditoriem un pašvaldību. Pamatojoties uz šīm akcijām, fonds pārdos sertifikātus par cenu EUR 100.

(28)

Salīdzinot ar pārējiem kreditoriem, jautājumā par izvairīšanos no kluba likvidācijas vai tā pārcelšanas amatieru statusā pašvaldībai bija īpaši liela interese, jo tā zaudētu, vismaz uz kādu laiku, sava stadiona galveno lietotāju un īres maksas maksātāju. Šajā ziņā pašvaldības ekonomiskajās interesēs bija tas, lai futbola klubs turpinātu darbību profesionālā statusā.

(29)

Attiecībā uz 36 000 m2 lielo zemes gabalu, uz kura atrodas treniņu komplekss, Nīderlandes iesniegtā informācija liecina, ka šī zeme jau bija pašvaldības īpašums. FC Den Bosch bija šā zemes gabala izmantotājs un 2000. gadā par saviem līdzekļiem bija uzbūvējis sporta kompleksu, kas sastāvēja no ēkām un sporta laukumiem un kas tika pārveidots 2006. un 2007. gadā. Ilgtermiņa nomas līgums (erfpacht) (8) starp pašvaldību un FC Den Bosch nebija noslēgts. Pašvaldība varētu šajā īpašumā veikt māju un dzīvokļu celtniecību. Tāpēc tā katrā ziņā bija ieinteresēta, lai klubs atbrīvotu šīs telpas, un izmantoja iespēju, ko radīja kluba likviditātes nepieciešamība. Tāpēc tā paredzēja kompensāciju klubam par telpu atbrīvošanu, kā tas ir ēku neapstrīdētas ekspropriācijas gadījumā, un lūdza novērtēt šajā īpašumā esošās ēkas un iekārtas, pamatojoties uz Nīderlandes tiesību aktiem par ekspropriācijām, ko piemēro šādā gadījumā.

(30)

Šīs iegādes cenu noteica neatkarīgs atzīts zemes nodokļu eksperts, kas novērtēja šo sporta kompleksu. Novērtējums tika pamatots ar pielāgotu aizstājējvērtību, kas ir aprakstīta kā nepieciešamā summa, lai iegūtu vienādas vērtības objektus, ņemot vērā to veidu, kvalitāti, stāvokli un vecumu. Tādējādi šī summa nav tikai noteikta lieluma sporta kompleksa vērtība. Tā ir pielāgota saskaņā ar tā attiecīgo tehnisko stāvokli un vecumu. Šādu novērtējumu attiecībā uz saskaņotas ekspropriācijas lietām nosaka Nīderlandes Ekspropriācijas likuma (Onteigeningswet) 40.b panta 3. punkts, kas Nīderlandes skatījumā bija piemērojams konkrētajā situācijā. Tādējādi Nīderlande uzskata, ka Komisija kļūdaini secinājusi, ka novērtējuma ziņojumā novērtējums pamatots tikai ar aizstājējvērtību. Nīderlandes novērtējumu praksē tādi īpaši objekti kā baznīcas, pieminekļi vai sporta kompleksi tiek novērtēti, nosakot tiem pielāgoto aizstājējvērtību, kas izteikta kā cena, ko neatkarīgs pircējs vēlētos maksāt par šo objektu ekspropriācijas vai pašreizējā īpašnieka pārcelšanas gadījumā.

(31)

Attiecībā uz Komisijas apsvērumu, ka novērtējumā noteiktā vērtība bija augstāka nekā uzskaites vērtība FC Den Bosch pārskatos, Nīderlande norāda, ka zemes gabala vai ēku uzskaites vērtība parasti neatspoguļo šo objektu faktisko tirgus vērtību. To nosaka, ņemot vērā nevis objekta vērtību komerciālā darījumā, bet vairākus citus faktorus, piemēram, vēsturisko pirkuma cenu vai nolietojumu.

(32)

Klubs turpināja savus treniņu pasākumus citā vietā, stadionā un citā pilsētas futbola treniņu kompleksā, kuram vēl bija rezerves iespējas. Nīderlande apgalvo, ka treniņu kompleksa cenas noteikšana nebija saistīta ar iespējamām FC Den Bosch finanšu vajadzībām. Daļu no summas, kas tika saņemta par treniņu kompleksa atstāšanu, klubs izmantoja, lai rastu alternatīvas treniņu iespējas. Šie ieņēmumi tika izmantoti arī, lai atmaksātu parādus BIM par stadiona īri.

(33)

Saskaņā ar Nīderlandes alternatīvo viedokli, pat ja šis pasākums bija valsts atbalsts, tas bija saderīgs ar iekšējo tirgu. Attiecībā uz FC Den Bosch pārstrukturēšanu Nīderlande aprakstīja kluba finanšu stāvokli, kā izklāstīts 8. apsvērumā.

(34)

Katram Nīderlandes profesionālajam futbola klubam ir vajadzīga KNVB licence, ko klubs saņem tikai tad, ja tiek izpildītas vairākas saistības. Viena no saistībām šajā sistēmā attiecas uz kluba finanšu stabilitāti. Ja tā ir nepietiekama, KNVB var anulēt licenci. Ja tiek atrasts kluba pēctecis, to nevis tiešā veidā uzņem profesionālajā futbola līgā, bet tam ir jāsāk ar dalību otrajā – augstākajā amatieru līgā. Savu grūtību dēļ klubam FC Den Bosch bija risks zaudēt licenci dalībai profesionālajās sacensībās.

(35)

Nīderlande paziņoja, ka, ņemot vērā šīs grūtības, pašvaldības lēmums par atteikšanos no aizdevuma un kompensāciju FC Den Bosch par kluba treniņu kompleksa turpmāku neizmantošanu bija pakļauts vairākiem nosacījumiem, kas izklāstīti pašvaldības, pārējo kreditoru un FC Den Bosch starpā panāktās vienošanās rezultātā pieņemtajā pārstrukturēšanas plānā.

(36)

Pārstrukturēšanas plānā klubam FC Den Bosch bija noteikta jauna juridiskā struktūra. Tas tika pārveidots no kluba par akciju sabiedrību (naamloze vennootschap (NV)), tika samazināts darbinieku un spēlētāju skaits. Bija paredzēts samazināt līgumspēlētāju skaitu līdz KNVB noteiktajam minimumam — 16 spēlētājiem. FC Den Bosch neiegādāsies spēlētājus pārvietošanas jeb transfēra tirgū, bet gan tikai brīvi pārvietojamus spēlētājus, kuriem nav līgumsaistību. Rezultātā par 17 % samazinājās izmaksas par personālu un spēlētājiem.

(37)

Kā izklāstīts 22. apsvērumā, kreditori atbrīvoja FC Den Bosch no parādiem par kopējo summu EUR 5,337 miljonu apmērā apmaiņā pret akciju kapitālu. Turklāt pašvaldība izmaksāja klubam kompensāciju EUR 1,4 miljonu apmērā par treniņu kompleksa atstāšanu, kuru viņi izmantoja iepriekš. Pateicoties šiem pasākumiem, kluba negatīvais pašu kapitāls tika pārvērsts vidēji pozitīvā pašu kapitālā EUR 0,63 miljonu apmērā, kas ļāva pārveidot klubu par akciju sabiedrību.

(38)

Plāns bija izstrādāts, lai trīs gadu laika posmā panāktu stabilu finanšu stāvokli. Tajā bija paredzēts samazināt zaudējumus 2011./2012. un 2012./2013. finanšu gadā un gūt nelielu peļņa EUR 0,1 miljona apmērā 2013./2014. finanšu gadā. Tas nedotu iespēju FC Den Bosch iegādāties transfēra spēlētājus. Faktiski FC Den Bosch bija spējis 2011./2012. grāmatvedības gadā gūt vidēju peļņu EUR 0,103 miljonu apmērā, tostarp, pateicoties sponsoru līgumiem, kas bija labāki, nekā paredzēts.

(39)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu valsts atbalsts ir atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumi ir kumulatīvi, tāpēc, lai pasākumu atzītu par valsts atbalstu, tam jāatbilst visiem nosacījumiem.

(40)

Pamatojoties uz lēmumu par procedūras sākšanu, Komisija vērtēs pašvaldības 2011. gada 21. jūnija lēmumu atteikties no pakārtotā prasījuma EUR 1,65 miljonu apmērā pret klubu FC Den Bosch un izmaksāt tam EUR 1,4 miljonu vērtu kompensāciju par sava treniņu kompleksa atbrīvošanu. Komisija norāda, ka abi pasākumi tika izvirzīti vienlaikus un par abiem tika lemts vienā un tajā pašā pašvaldības padomes sanāksmē, un tie ir cieši saistīti to mērķa un FC Den Bosch tā brīža stāvokļa dēļ.

(41)

Tātad šos divus pasākumus būtu jāvērtē kopā (9). Tomēr šajā lietā saskaņā ar turpmāko novērtējumu ir skaidrs, ka abi pasākumi, izskatot tos katru atsevišķi, ir kvalificējami kā valsts atbalsts. Tas katrā ziņā nosaka, ka šie pasākumi ir valsts atbalsts arī tad, ja tos vērtē kopā kā vienotu pasākumu.

(42)

Par abiem pasākumiem lēmumu pieņēma pašvaldība, un tie radīja pašvaldībai finansiālas sekas EUR 3,1 miljona apmērā. Tādējādi tie ietver valsts resursu izmantošanu un attiecināmi uz valsti. Valsts resursi var tikt pārvietoti daudzos dažādos veidos, piemēram, kā tiešās dotācijas, aizdevumi, galvojumi, tieši ieguldījumi komercsabiedrību kapitālā un pabalsti natūrā. Atteikšanās no valsts prasījumiem arī kvalificējama kā valsts resursu pārvietojums.

(43)

Priekšrocība pastāv, ja valsts iejaukšanās rezultātā uzlabojas uzņēmuma finanšu stāvoklis. Lai to noteiktu, uzņēmuma finanšu stāvoklis pēc pasākuma ir jāsalīdzina ar tā finanšu stāvokli situācijā, ja pasākums nebūtu veikts. Nav noliedzams, ka FC Den Bosch sarežģītais finanšu stāvoklis ievērojami uzlabojās pēc pasākumiem, kas nodoti izmeklēšanai.

(44)

Priekšrocība Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmums nebūtu guvis parastos tirgus apstākļos (10), t. i., bez valsts iejaukšanās, kas nav komerciālu principu vadīta.

(45)

Nīderlande apgalvo, ka FC Den Bosch finanšu stāvokļa uzlabojums ir panākts tirgum pielāgotu darījumu rezultātā un tādējādi nav nepiemērots. Nīderlandes skatījumā pašvaldība rīkojās saskaņā ar tirgus ekonomikas investora principu (turpmāk “TEIP”).

(46)

Kā izklāstīts iepriekš, lēmums par atteikšanos no pakārtotā prasījuma EUR 1,65 miljonu apmērā ietver parāda mijmaiņu akciju kapitālā, pēc kuras izrietošais prasījums tika pārnests uz akcijām par EUR 1.

(47)

Tāpēc vispirms ir jānosaka, vai privāts kreditors būtu veicis mijmaiņu no parādiem uz akcijām tādā pašā veidā, kā to veica pašvaldība. Ja uzņēmums atbilst nosacījumiem par bankrotu, privātam kreditoram ir divas iespējas. Tas var virzīt jautājumu par uzņēmuma likvidāciju nolūkā atgūt vismaz daļu no sava aizdevuma, vai tas var pārvērst aizdevumu akcijās, ļaujot uzņēmumam turpināt darbību ar izredzēm atkal kļūt rentablam, lai tādējādi pieaugtu akciju vērtība. Ja privātie kreditori rīkojās tāpat kā pašvaldība un ja tas attiecās uz būtisku FC Den Bosch parādu daļu, var pieņemt, ka pašvaldība rīkojusies saskaņā ar TEIP.

(48)

TEIP ievērošanu var noteikt, ja publiskās struktūras un privātie uzņēmēji, kas ir salīdzināmā situācijā, darījumu veic saskaņā ar vienādiem noteikumiem (un tādējādi vienādā riska un ienesīguma līmenī) un tajā pašā laikā (pari passu darījums). Šajā gadījumā parasti var secināt, ka šāds darījums ir saskaņā ar tirgus nosacījumiem (11). Svarīgi ir arī tas, vai privāto uzņēmēju iejaukšanās ir patiešām ekonomiski svarīga un nav tikai simboliska vai niecīga (12) un vai iesaistīto publisko struktūru un privāto uzņēmēju sākuma pozīcija ir salīdzināma attiecīgā darījuma kontekstā. Turpretī tad, ja publiskās struktūras un privātie uzņēmēji, kas ir salīdzināmā situācijā, tādu pašu darījumu tajā pašā laikā veic ar atšķirīgiem noteikumiem, parasti ir secināms, ka publiskās struktūras iejaukšanās neatbilst tirgus nosacījumiem.

(49)

Izskatīšanai nodotajā lietā iesaistīto publisko struktūru un privāto uzņēmēju sākuma pozīcija bija salīdzināma attiecīgā darījuma kontekstā. Visiem darījumā iesaistītajiem kreditoriem bija nenodrošināti un neatgūstami aizdevumi. Privātā sektora iesaiste arī bija svarīga. Tomēr pārējie uzņēmēji nav vienkārši tirgus dalībnieki, kā jau norādīts iepriekš; šķiet, ka viņi visi tādā vai citādā veidā ir saistīti ar klubu. Tādējādi nevar pieņemt, ka to rīcības mērķis bija gūt peļņu; piemēram, atbalstītāji nav racionāli tirgus dalībnieki, kas meklē peļņu.

(50)

Acīmredzams ir arī tas, ka darījumu veica ar atšķirīgiem noteikumiem. Pašvaldība prasīja vairāk par parāda atcelšanu nekā pārējie kreditori. Kā parādīts 2. tabulā, ar cenu EUR 26,7 par vienu akciju pašvaldība saņēma salīdzinoši vairāk akciju nekā visi pārējie komerciālie vai bezpeļņas kreditori. Turklāt parāda pārstrukturēšana ļāva FC Den Bosch maksāt stadiona īres parādus stadiona apsaimniekošanas uzņēmumam BIM, kas ir pašvaldības īpašums. Savukārt kreditors […] saņēma priekšrocību akcijas, kuras var nodrošināt prioritāti, lai saņemtu turpmāk iespējamās dividendes. Tas nozīmē, ka nav izslēgta iespēja, ka vismaz viens privātais uzņēmējs ieguva labākus nosacījumus nekā pašvaldība. Pierādījumi neļauj secināt, ka pašvaldība rīkojās pari passu ar tirgus ekonomikas uzņēmējiem, vienojoties par mijmaiņu.

(51)

Ir arī maz ticams, ka privāts investors būtu piekritis savu neatgūstamo aizdevumu, kas dzēsts pret akciju kapitālu, pārdot par cenu EUR 1 fondam, kas paredzējis pārdot šo akciju sertifikātus, nosakot cenu EUR 100 par vienu akciju. Nepaturot akcijas savā īpašumā, pašvaldība atbrīvojās no vienīgā komerciālā iemesla parāda mijmaiņai akciju kapitālā, no, kaut arī tālas, bet tomēr cerības vai vēlmes redzēt akciju vērtību pieaugam. Tā deva iespēju trešai personai iegūt līdzekļus no akciju sertifikātu pārdošanas, nevis veica to pati, vai vismaz prasīja līdzdalību ieņēmumos no pārdošanas (13). Tādā gadījumā valsts saglabāja savas akcijas un varēja pamatoti cerēt uz turpmāku peļņu.

(52)

Tādējādi atteikšanos no pakārtotā prasījuma nevar saistīt ar racionāla tirgus dalībnieka rīcību, un tā piešķīra FC Den Bosch priekšrocību, ko tas nebūtu varējis gūt ar tirgus nosacījumiem.

(53)

Attiecībā uz treniņu kompleksu Nīderlande uzskata, ka EUR 1,4 miljonu vērtā kompensācija tika aprēķināta, ņemot vērā paziņojumu par zemes pārdošanu un Komisijas lēmumus par aizstāšanas izmaksu kompensēšanu, un tādēļ neradīja FC Den Bosch priekšrocību. Saskaņā ar minēto paziņojumu publiskai iestādei, pārdodot zemi un ēkas, netiek konstatēts valsts atbalsts, pirmkārt, ja tā pieņem vislabāko vai vienīgo cenas piedāvājumu, ievērojot beznosacījumu izsoles procedūru un, otrkārt, ja šādas izsoles procedūras neievērošanas gadījumā pārdošanas cena nav mazāka par neatkarīga vērtēšanas eksperta noteikto vērtību.

(54)

Paziņojumā par zemes pārdošanu sniegtās vadlīnijas, kā norādīts tā ievadā, “attiecas vienīgi uz valsts zemes un ēku pārdošanu. Tās neattiecas uz valsts zemes un ēku iegādi vai uz publisko iestāžu veikto zemes un ēku izīrēšanu vai iznomāšanu. Šādi darījumi var arī iekļaut valsts atbalsta elementus.”

(55)

Katrā ziņā paziņojumā par zemes pārdošanu izklāstītie mehānismi ir tikai rīki, lai noteiktu, vai valsts rīkojusies kā tirgus ekonomikas investors, un tādējādi tie ir konkrēti piemēri TEIP piemērošanai ar zemi saistītos darījumos starp publiskām un privātām struktūrām (14). Tāpēc nav būtiski, vai novērtējums par zemes vērtības noteikšanu un iegādi veikts saskaņā ar paziņojumu par zemes pārdošanu vai bez atsauces uz to.

(56)

Jautājumā par sporta kompleksu, ko FC Den Bosch atbrīvoja, neatkarīga eksperta veiktais zemes novērtējums pamatojās uz pielāgoto aiztājējvērtību. Saskaņā ar Nīderlandes paskaidrojumiem tā ir summa, kas valstij būtu jāmaksā īpašnieka pārcelšanas gadījumā, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem par tādu īpašumu vērtēšanu, kuriem piemēro neapstrīdētu ekspropriāciju. Tas nav pārliecinoši. Kompleksa ēkas un iekārtas, ko izveidoja FC Den Bosch, jau bija pašvaldības īpašums. FC Den Bosch tās izmantoja bez ilgtermiņa nomas līguma. Tāpēc veiktā novērtējuma pamatā nevajadzēja būt scenārijam, kurā FC Den Bosch būtu ēku īpašnieks. Turklāt īpašuma pielāgotā aizstājējvērtība var ievērojami atšķirties no tā tirgus vērtības.

(57)

Nav arī konstatēts, ka pašvaldībai laikā, kad tika veikts darījums, bija konkrēti plāni attiecībā uz šo zemes gabalu. Šis darījums acīmredzami ietilpa pašvaldības noteiktajos pārstrukturēšanas pasākumos, un tam bija skaidrs galvenais mērķis — nodrošināt FC Den Bosch likviditāti. Ir maz ticams, ka pašvaldība būtu iesaistījusies šajā darījumā, ja attiecīgajā laika posmā nebūtu šā mērķa. Varētu arī apgalvot, ka līdz ar futbola kluba pastāvēšanas beigām bankrota gadījumā sporta komplekss būtu atbrīvots bez jebkādas atlīdzības.

(58)

Tādējādi ir jāapšauba, ka cits tirgus dalībnieks būtu varējis pārliecināt pašvaldību izmaksāt summu EUR 1,4 miljonu apmērā par tāda īpašuma atbrīvošanu, par kuru šis dalībnieks pat nebija noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Jebkurā gadījumā summa būtu bijusi daudz mazāka.

(59)

Šie pasākumi tādējādi piešķir FC Den Bosch selektīvu priekšrocību Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

(60)

Nīderlande ir apšaubījusi iespējamā atbalsta ietekmi uz iekšējo tirgu attiecībā uz klubiem, kuri nepiedalās Eiropas līmeņa futbola sacensībās. Tomēr profesionālie futbola klubi tiek uzskatīti par uzņēmumiem, un uz tiem attiecas valsts atbalsta kontrole. Profesionālais futbols piedāvā ienesīgas darbvietas un sniedz pakalpojumus par atlīdzību; tas ir sasniedzis augstu profesionālisma līmeni un tādējādi palielinājis savu ekonomisko ietekmi (15).

(61)

Lai gan FC Den Bosch nepiedalās starptautiska līmeņa futbola sacensībās; kā profesionāls klubs tas īsteno ekonomiskus pasākumus vairākos citos tirgos, piemēram, profesionālo spēlētāju transfēra tirgos, publicitātes nodrošināšanā, sponsorēšanā, preču tirdzniecībā vai atspoguļojuma nodrošināšanā plašsaziņas līdzekļos. Atbalsts profesionālam futbola klubam stiprina tā pozīciju katrā no šiem tirgiem, no kuriem lielākā daļa aptver vairākas dalībvalstis. Tādējādi, ja valsts resursi tiek izmantoti, nodrošinot selektīvu priekšrocību profesionālam futbola klubam neatkarīgi no līgas, kurā tas piedalās, visticamāk, ir iespējams, ka šāds atbalsts kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (16).

(62)

Komisijai jāizvērtē, vai atbalsta pasākumu par labu FC Den Bosch var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Neviena no Līguma 107. panta 2. punktā minētajām atkāpēm neattiecas uz konkrēto atbalsta pasākumu. Attiecībā uz atkāpēm, kas noteiktas Līguma 107. panta 3. punktā, Komisija norāda, ka nevienam Nīderlandes reģionam nav piemērojama Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā atkāpe. Attiecīgais atbalsta pasākums neveicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, kā arī tas nenovērš nopietnus traucējumus Nīderlandes tautsaimniecībā Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Nevar arī teikt, ka šis atbalsta pasākums veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu Līguma 107. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē.

(63)

Attiecībā uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikto atkāpi par labu atbalstam, kas veicina konkrētu saimnieciskās darbības attīstību, šāds atbalsts varētu būt atbilstīgs, ja tas negatīvi neietekmētu tirgus apstākļus tiktāl, ka tas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

(64)

Lai varētu izvērtēt Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētos atbalsta pasākumus, Komisija ir publicējusi vairākas regulas, stratēģijas, pamatnostādnes, kā arī paziņojumus par atbalsta veidiem un horizontāliem vai nozaru mērķiem, kuriem tiek piešķirts atbalsts. Ņemot vērā, ka laikā, kad tika veikti šie pasākumi, FC Den Bosch saskārās ar finanšu grūtībām un pašvaldība piešķīra atbalstu, lai šīs grūtības pārvarētu, ir jāvērtē tas, vai pamatnostādnēs noteiktie kritēriji (17) ir piemērojami un tiek izpildīti.

(65)

Komisija 2014. gada jūlijā publicēja jaunās Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (18). Tomēr tās nav piemērojamas šim nepaziņotajam atbalstam, ko piešķīra 2011. gadā. Saskaņā ar jauno pamatnostādņu 137. punktu tās būtu piemērojamas ikvienam glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstam, kas piešķirts bez iepriekšējas atļaujas, ja šis atbalsts pilnībā vai daļēji ir piešķirts pēc šo pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar jauno pamatnostādņu 138. punktu visos pārējos gadījumos Komisija šo izskatīšanu veic, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kas bija piemērojamas atbalsta piešķiršanas laikā, un tādējādi šajā lietā izmanto pamatnostādnes, kas bija piemērojamas pirms 2014. gada.

(66)

Saskaņā ar šo pamatnostādņu 11. punktu uzņēmumu var uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu, ja novērojamas parastās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, piemēram, zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugšana, jaudas pārpalikums, naudas plūsmas samazināšanās vai parāda pieaugums. Kā izklāstīts 8. apsvērumā, FC Den Bosch gadījumā vērojamas vairākas no šīm pazīmēm. Tādējādi tas bija grūtībās nonācis uzņēmums, un valsts atbalsta atbilstība tiks vērtēta saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

(67)

Šo pamatnostādņu 3.2. iedaļā ir noteikta prasība, ka atbalsta piešķiršanai jābūt ar nosacījumu, ka tiks īstenots pārstrukturēšanas plāns. Kā norādīts 7. apsvērumā, FC Den Bosch ir uzskatāms par mazu uzņēmumu. Saskaņā ar pamatnostādņu 59. punktu Komisija norāda, ka Nīderlande ir iesniegusi pārstrukturēšanas plānu, kas atbilst šo pamatnostādņu 34.–37. punkta nosacījumiem.

(68)

Šajā ziņā Komisija norāda, ka pašvaldības lēmums atteikties no aizdevuma FC Den Bosch un maksāt tam par sava sporta kompleksa atbrīvošanu tika pieņemts pēc FC Den Bosch grūtību būtības un iemeslu analīzes. Piešķiršana tika pakārtota vairākiem nosacījumiem ar mērķi atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju trijos gados, kas ir pieņemams termiņš, un izpildīt KNVB prasības, lai turpinātu piešķirt FC Den Bosch licenci dalībai profesionālajās sacensībās. Pārstrukturēšanas plānā tika noteikta jauna pārvaldība, darbinieku un spēlētāju skaita samazinājums. Tajā ietverta atteikšanās no liela treniņu kompleksa. Tādējādi FC Den Bosch paredz ietaupījumus savā pamatdarbībā. Pārstrukturēšanas plāns nav pamatots ar ārējiem faktoriem, kurus FC Den Bosch var īstenot, bet ne pilnībā kontrolēt, piemēram, jaunu sponsoru atrašanu un skatītāju skaita palielinājumu. Ir paredzēta kluba finanšu stāvokļa turpmāki uzlabojumi, kā arī tā turpmāka darbība profesionālā futbola kluba statusā. Kā norādīts 35. apsvērumā, turpmākā attīstība parāda, ka šis plāns patiešām bija reāls.

(69)

Pamatnostādņu 38.–42. punktā izvirzīta prasība, ka saņēmējam jāveic attiecīgi kompensācijas pasākumi, lai samazinātu atbalsta kropļojošo un negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem. Tomēr šis nosacījums neattiecas uz maziem uzņēmumiem. Kā izklāstīts 7. apsvērumā, FC Den Bosch ir mazs uzņēmums.

(70)

Komisija norāda arī to, ka saskaņā ar pamatnostādņu 43. un 44. punktu pārstrukturēšanas plāna finansējumā papildus veiktajiem iekšējiem ietaupījumiem ir jābūt saprātīgā apjomā izmantoti ārējo privāto uzņēmumu ieguldījumi. Vairāki privātie uzņēmumi arī bija vienojušies par parādu atcelšanu. Kopējais pašvaldības un kreditoru ieguldījums FC Den Bosch pārfinansēšanā bija EUR 6,737 miljoni (EUR 5,337 miljoni atcelto parādu, pie kā pieskaita EUR 1,4 miljonus par treniņu kompleksu, ja visa summa par treniņu kompleksu tiek uzskatīta par atbalstu). Noteiktie 25 % attiecībā uz pašu ieguldījumiem mazajiem uzņēmumiem būtu maksimāli EUR 1,685 miljoni. Neskaitot valsts ieguldījumu, pārējie uzņēmumi ieguldīja EUR 3,687 miljonus, atceļot savus parādus (EUR 5,337 miljoni, no kā atņem EUR 1,65 miljonus pašvaldības aizdevumu), starp tiem kāds komerciāls uzņēmums ieguldīja EUR 1,865 miljonus, kas ir vairāk par prasītajiem 25 %.

(71)

Šis atbalsta apjoms bija nepieciešams. Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu tam būtu jāpanāk zaudējumu samazinājums 2011./2012. gada un 2012./2013. gada sezonā un vidēji pozitīvs rezultāts turpmākajās sezonās. Tas neļautu FC Den Bosch iegādāties jaunus spēlētājus vai piesaistīt tos ar augstākām algām.

(72)

Pamatnostādņu 49. punktā noteikta prasība, ka dalībvalstīm jānosūta regulāri sīki izstrādāti ziņojumi par pārstrukturēšanas plāna pienācīgu īstenošanu. 51. punktā attiecībā uz MVU noteikti mazāk stingri nosacījumi, ar kuriem parasti pietiek bilances un peļņas, un zaudējumu pārskata ikgadējai nosūtīšanai. Nīderlande ir apņēmusies iesniegt šos ziņojumus.

(73)

Saskaņā ar pamatnostādņu 72.–77. punktu Nīderlande skaidri norādīja, ka FC Den Bosch nav saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu desmit gadu posmā pirms šā atbalsta piešķiršanas. Nīderlande arī apņēmās turpmākos desmit gadus nepiešķirt nevienu jaunu glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu FC Den Bosch.

(74)

Komisija tādējādi secina, ka parāda pārstrukturēšanas pasākumi attiecībā uz FC Den Bosch ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Tomēr pārstrukturēšanas atbalsts, ko pašvaldība piešķīrusi FC Den Bosch, atbilst pamatnostādņu nosacījumiem, un tādējādi tam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirgus apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Tāpēc šis atbalsts atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

(75)

Komisija uzskata, ka Nīderlande nelikumīgi īstenojusi atbalstu FC Den Bosch, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu. Tomēr FC Den Bosch 2011. gadā piešķirtais valsts atbalsts EUR 1,65 miljonu apmērā, atceļot parādu, un EUR 1,4 miljoni, kas samaksāti saistībā ar treniņu kompleksa atbrīvošanu, atbilst pamatnostādņu nosacījumiem par pārstrukturēšanas atbalstu, un to var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu,

15.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/30

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2416 (2) konkrēti Amerikas Savienoto Valstu apgabali atzīti par brīviem no Agrilus planipennis Fairmaire.

(2)

Informācija, ko nesen sniegušas Amerikas Savienotās Valstis, liecina, ka konkrēti to teritorijas apgabali, kurus patlaban atzīst par brīviem no Agrilus planipennis Fairmaire, vairs nav brīvi no minētā kaitīgā organisma.

(3)

Turklāt Amerikas Savienotās Valstis ir iesniegušas informāciju, kas liecina, ka no minētā kaitīgā organisma brīvs ir Tenesī štata Chester apgabals.

(4)

Ņemot vērā šo informāciju, attiecīgais to apgabalu saraksts, kurus atzīst par brīviem no minētā kaitīgā organisma, būtu jāgroza.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2416.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

15.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/32

(1)

Institucionālās aizsardzības shēma (IAS) Regulā (ES) Nr. 575/2013 definēta kā līgumiska vai likumiska vienošanās par atbildības nodrošināšanu, kas aizsargā iesaistītās iestādes un jo īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā novērstu bankrotu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. panta 4. punktu, 49. panta 3. punktu, 113. panta 7. punktu, 422. panta 8. punktu un 425. panta 4. punktu un Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. panta 1. punktu, 33. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 34. panta 1. punktu kompetentās iestādes var nepiemērot dažas prudenciālās prasības vai ļaut piešķirt noteiktus atbrīvojumus IAS dalībniekiem. Turklāt Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta i) apakšpunkts nosaka, ka attiecīgā kompetentā iestāde regulāri apstiprina un apstiprina un kontrolē IAS sistēmu atbilstību saistībā ar riska kontroli un klasifikāciju, un 113. panta 7. punkta d) apakšpunkts prasa IAS veikt pašām savu riska pārbaudi.

(2)

Kompetento iestāžu lēmumi piešķirt atļaujas un nepiemērot prasības Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. panta 4. punkta, 49. panta 3. punkta, 113. panta 7. punkta, 422. panta 8. punkta un 425. panta 4. punkta un Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kā arī jebkuri lēmumi, kuri izriet no IAS kontroles, ir vērsti pret individuālām kredītiestādēm. Eiropas Centrālā banka (ECB) kā kompetentā iestāde, kas vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros veic tādu kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, kuras klasificētas kā nozīmīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu, kā arī Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (4) IV daļu un 147. panta 1. punktu, atbild par to pieteikumu izvērtēšanu, kurus iesniegušas nozīmīgas kredītiestādes, un to IAS kontroli, kurās iekļautas nozīmīgas kredītiestādes, bet nacionālās kompetentās iestādes (NKI) atbild par to pieteikumu izvērtēšanu, kurus iesniegušas mazāk nozīmīgas kredītiestādes, un to IAS kontroli, kurās iekļautas mazāk nozīmīgas kredītiestādes.

(3)

Lai visā VUM nodrošinātu konsekventu attieksmi pret nozīmīgām un mazāk nozīmīgām kredītiestādēm, kas ir IAS dalībnieces, un veicinātu ECB un NKI pieņemto lēmumu konsekvenci, ECB pieņēmusi Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2016/1994 (ECB/2016/38) (5). Tomēr ir nepieciešams izveidot koordinētu procesu lēmumiem, kas saistīti ar vienas IAS dalībniekiem, kurā ietilpst gan nozīmīgas, gan mazāk nozīmīgas kredītiestādes, un ECB un NKI jāīsteno koordinēta pieeja šādas IAS kontrolei, lai nodrošinātu to lēmumu konsekvenci, kas tiek pieņemti attiecībā uz nozīmīgām un mazāk nozīmīgām kredītiestādēm, kuras ir vienas IAS dalībnieces,

a)

“pārbaudes darba grupa” ir darba grupa, kuru veido pārstāvji no ECB un NKI, kas ir attiecīgo IAS dalībnieku tiešais uzraugs. Šo darba grupu izveido nolūkā koordinēt pārbaudes, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktu;

b)

“pārbaudes darba grupas koordinators” ir ECB darbinieks un NKI darbinieks, kurš iecelts saskaņā ar 6. pantu un kurš veic 8. pantā noteiktos uzdevumus;

c)

“pieteikuma iesniedzējs” ir IAS dalībnieks vai IAS dalībnieku grupa, kuru pārstāv viena iestāde, kas iesniedz ECB vai attiecīgajai NKI pieteikumu, lūdzot piešķirt atļauju vai nepiemērot prasības saskaņā ar 1. panta 1. punktā minētajiem noteikumiem;

d)

“institucionālās aizsardzības hibrīdshēma” ir IAS, kuru veido nozīmīgas un mazāk nozīmīgas kredītiestādes;

e)

“VUM kompetentās iestādes” ir ECB un iesaistīto dalībvalstu NKI.

15.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/37

(1)

Institucionālās aizsardzības shēma (IAS) Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā definēta kā līgumiska vai likumiska vienošanās par atbildības nodrošināšanu, kas aizsargā iesaistītās iestādes un nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā novērstu bankrotu. Saskaņā ar minēto normu kompetentās iestādes, ievērojot Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktos nosacījumus, var nepiemērot dažas prudenciālās prasības vai ļaut piešķirt noteiktus atbrīvojumus IAS dalībniekiem.

(2)

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) prudenciālās uzraudzības kompetentā iestāde kredītiestādēm, kas atzītas par nozīmīgām, ir atbildīga par šādu iestāžu iesniegto pieteikumu izvērtēšanu.

(3)

IAS izvērtēšanas prudenciālās uzraudzības vajadzībām nosacījumi noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā. Šī regula kompetentajām iestādēm paredz dažas izvēles iespējas, sagatavojot uzraudzības novērtējumu, kas nepieciešams, lai noteiktu, vai ievēroti nosacījumi. Lai nodrošinātu saskaņotību, efektivitāti un caurredzamību, ECB pievienojusi jaunu nodaļu “ECB norādījumiem par Savienības tiesību aktos pieejamām izvēles iespējām un rīcības brīvībām”, kas attiecas uz pieeju institucionālās aizsardzības shēmu (IAS) atzīšanai prudenciālās uzraudzības vajadzībām (3), kurā norādīts, kā ECB izvērtēs IAS un to dalībnieku atbilstību iepriekš minētajiem nosacījumiem.

(4)

ECB atbild par efektīvu un konsekventu VUM darbību, un tās pārraudzības uzdevumu ietvaros ECB ir jānodrošina uzraudzības rezultātu konsekvence. Šajā kontekstā ECB pieņem nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) adresētas pamatnostādnes, saskaņā ar kurām jāveic uzraudzības uzdevumi un jāpieņem uzraudzības lēmumi attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm.

(5)

Ņemot vērā, ka ISA var būt gan nozīmīgas, gan mazāk nozīmīgas iestādes, ir svarīgi nodrošināt konsekventu attieksmi pret tās dalībniekiem visā VUM, lai veicinātu ECB un NKI pieņemto lēmumu konsekvenci. Attiecībā uz IAS, kuru dalībnieki ir gan nozīmīgas, gan mazāk nozīmīgas iestādes, ir īpaši svarīgi, ka gan ECB, kas ir atbildīga par nozīmīgu iestāžu prudenciālo uzraudzību, gan NKI, kas ir atbildīgas par mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzību, izmanto vienas specifikācijas atbilstības novērtējumam. Tas, ka NKI izmanto tās pašas specifikācijas, ir pamatots arī tad, ja tiek novērtētas IAS, ko veido vienīgi mazāk nozīmīgas iestādes, jo IAS sastāvs, kā arī tās dalībnieku atzīšana par nozīmīgiem vai mazāk nozīmīgiem laika gaitā var mainīties,

a)

darījuma partneris ir iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, uz kuru attiecas atbilstīgas prudenciālās prasības;

b)

darījuma partneris, kurš lūdz atļauju, veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī.

a)

dalībnieku akciju vai juridiskā struktūra varētu kavēt pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

b)

oficiālais lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz pašu kapitāla pārskaitīšanu dalībnieku starpā nodrošina tūlītējus pārskaitījumus;

c)

dalībnieku nolikumi, akcionāru nolīgumi vai jebkuri citi nolīgumi satur normas, kas varētu traucēt darījuma partnerim veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

d)

pieredzētas nopietnas pārvaldības grūtības vai korporatīvās vadības problēmas saistībā ar dalībniekiem, kuras varētu negatīvi ietekmēt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu;

e)

trešās personas (6) var īstenot kontroli pār tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu vai novērst to;

f)

pastāv agrākas norādes attiecībā uz līdzekļu plūsmu dalībnieu starpā, kas demonstrē spēju veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu.

a)

šādas vienošanās ietver plašu pasākumu loku, procesus un mehānismus, kas veido regulējumus, saskaņā ar kuru darbojas IAS. Šādam regulējumam būtu jāietver virkne iespējamo darbību, sākot no mazāk stingriem līdz būtiskiem pasākumiem, kas ir proporcionāli labuma saņēmējas iestādes riskam un tās finanšu grūtību smagumam, t. sk. tiešajam kapitālam un likviditātes atbalstam. Atbalsts var būt pakļauts nosacījumiem, piemēram, iestādes īstenotiem noteiktiem atveseļošanās un restrukturēšanas pasākumiem;

b)

IAS pārvaldības struktūra un lēmumu pieņemšanas process par atbalsta pasākumiem ļauj sniegt atbalstu savlaicīgi;

c)

pastāv nepārprotama apņemšanās sniegt atbalstu, kad, neskatoties uz iepriekšēju risku kontroli un agrīnās iejaukšanās pasākumiem, dalībnieks kļuvis vai kļūs maksātnespējīgs vai nelikvīds, un nodrošināt, ka tās dalībnieki ievēro attiecīgās regulatīvā pašu kapitāla un likviditātes prasības;

d)

IAS regulāros intervālos veic stresa testus, lai kvantitatīvi atspoguļotu potenciālos kapitāla un likviditātes atbalsta pasākumus;

e)

IAS riska absorbēšanas kapacitāte (ko veido apmaksātie līdzekļi, iespējamās ex post iemaksas un salīdzināmās saistības) ir pietiekama, lai segtu iespējamos atbalsta pasākumus, kas veikti attiecībā uz tās dalībniekiem;

f)

izveidots ex ante fonds, lai nodrošinātu, ka IAS ir bez kavēšanās pieejami līdzekļi atbalsta pasākumiem, un:

a)

IAS dalībniekiem ir pienākums regulāros intervālos sniegt IAS galvenajai pārvaldības struktūrai aktuālus datus par savu riska situāciju, t. sk. informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām;

b)

ir izveidotas attiecīgas pienācīgo datu plūsmas un IT sistēmas;

c)

IAS galvenā pārvaldes struktūra nosaka vienādus standartus un metodoloģiju riska pārvaldības regulējumam, kuru piemēros dalībnieki;

d)

IAS veiktās riska kontroles un klasifikācijas vajadzībām pastāv kopēja riska definīcija, attiecībā uz visiem dalībniekiem tiek kontrolētas tās pašas riska kategorija un risku kvantitatīvajam atspoguļojumam tiek izmantoti vienādi pārliecības līmeņi un laika horizonts.

e)

IAS sistēmas riska kontrolei un klasificēšanai iedala dalībniekus saskaņā ar to riska situāciju, t. i., IAS ir definētas dažādas kategorijas, kurās tā iedala savus dalībniekus, lai dotu iespēju agrīnajai intervencei;

f)

IAS spēj ietekmēt savu dalībnieku riska situāciju, sniedzot tiem norādījumus un ieteikumus, piemēram, ierobežojot noteiktas darbības vai prasot noteiktu risku samazināšanu.

a)

IAS regulāros intervālos izvērtē tā sektora riskus un problēmas, kurā ietilpst tās dalībnieki;

b)

riska pārbaudes rezultāti tiek apkopoti pārskatā vai citā dokumentā un iesniegti attiecīgajām IAS lēmējinstancēm un/vai dalībniekiem neilgu laiku pēc to sagatavošanas pabeigšanas;

c)

IAS informē dalībniekus par to riska klasifikāciju, kā tas noteikts 113. panta 7. punkta c) apakšpunktā.

a)

konsolidēto vai kopsavilkuma pārskatu revidējis neatkarīgs ārējais revidents, pamatojoties uz attiecīgo grāmatvedības regulējumu vai attiecīgos gadījumos – apkopošanas metodi;

b)

ārējam revidentam tiek prasīts sniegt revidenta atzinumu;

c)

konsolidācijas/apkopošanas tvērumā ir iekļauti visi IAS dalībnieki un jebkuri meitasuzņēmumi, starpniecības struktūras, piemēram, pārvaldītājsabiedrības, kā arī struktūra, kura pārvalda pašu IAS (ja tā ir juridiska persona);

d)

gadījumos, kuros IAS sagatavo pārskatu, kas ietver kopsavilkuma bilanci un kopsavilkuma peļņas un zaudējumu pārskatu, apkopošanas metode var nodrošināt, ka izslēgti visi grupas iekšējie riska darījumi.

a)

ārējais revidents, kurš atbild par konsolidētā vai kopsavilkuma pārskata revīziju, var apstiprināt, ka šāda prakse nav pieļauta;

b)

jebkādi dalībnieku darījumi bijuši par pamatu neatbilstīgai pašu kapitāla veidošanai individuālā, subkonsolidētā vai konsolidētā līmenī.

a)

vai IAS ir pietiekami daudz dalībnieku (ņemot vērā iestādes, kas potenciāli ir atbilstošas dalības kritērijiem), lai segtu atbalsta pasākumus, kurus tai varētu būt nepieciešams īstenot;

b)

dalībnieku uzņēmējdarbības modeļus, uzņēmējdarbības stratēģijas, lielumu, klientus, reģionālo fokusu, produktus, finansējuma struktūru, būtisko risku kategorijas, pārdošanas sadarbību un pakalpojumu līgumus ar citiem IAS dalībniekiem utt.;

c)

vai dalībnieku dažādie uzņēmējdarbības profili ļauj kontrolēt un klasificēt to riska situācijas, izmantojot vienoti noteiktās sistēmas, kas ir ir spēkā IAS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta c) apakšpunktu;

d)

ka IAS sektori bieži pamatojas uz sadarbību, proti, ka IAS tīkla centrālās iestādes un citas specializētās iestādes piedāvā produktus un pakalpojumus citiem IAS dalībniekiem. Izvērtējot darbības profilu viendabīgumu, NKI apsver to, ciktāl dalībnieku uzņēmējdarbības aktivitātes ir saistītas ar tīklu (produkti un pakalpojumi, kas tiek sniegti vietējām bankām, pakalpojumi kopējiem klientiem, aktivitātes kapitāla tirgū utt.).