ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 292

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. sējums
2016. gada 27. oktobris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2016/1888 (2016. gada 24. jūnijs) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Zālamana salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

1

 

 

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Zālamana salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

3

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1889 (2016. gada 26. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

10

 

 

III   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

*

EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 179/15/COL (2015. gada 7. maijs) par atbalstu valsts sabiedriskās autobusu satiksmes pakalpojuma sniedzējiem Eustagderes filkē (Norvēģija) [2016/1890]

12

 

*

EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 94/16/COL (2016. gada 11. maijs), ar ko Norvēģijai pieprasa nepieņemt pasākumu, kas paziņots, pamatojoties uz EEZ līguma XIII pielikuma 56.g punktā minētā tiesību akta (Padomes Direktīva 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks) 4. panta 2. punktu, attiecībā uz kuģiem, kas izmanto ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnes, lai izpildītu stabilitātes prasības [2016/1891]

47

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

27.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 292/1


PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/1888

(2016. gada 24. jūnijs)

par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Zālamana salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu saistībā ar 218. panta 5.punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 509/2014 (1) atsauci uz Zālamana salām pārcēla no Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) I pielikuma uz II pielikumu.

(2)

Minētajai atsaucei uz Zālamana salām ir pievienota zemsvītras piezīme, kurā norādīts, ka atbrīvojumu no vīzu prasības piemēro no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par atbrīvojumu no vīzu prasības, kas jānoslēdz ar Eiropas Savienību.

(3)

Padome 2014. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Zālamana salām par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Zālamana salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (“nolīgums”).

(4)

Sarunas par nolīgumu tika sāktas 2014. gada 19. novembrī, un tās veiksmīgi pabeidza, nolīgumu parafējot 2015. gada 13. novembrī.

(5)

Nolīgums būtu jāparaksta un nolīgumam pievienotās deklarācijas būtu jāapstiprina Savienības vārdā. Nolīgums būtu jāpiemēro provizoriski no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

(6)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (3); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(7)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Zālamana salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Savienības vārdā tiek apstiprinātas šim lēmumam pievienotās deklarācijas.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

4. pants

Nolīgumu provizoriski piemēro no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas (5), kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2016. gada 24. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A.G. KOENDERS


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 509/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 149, 20.5.2014., 67. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(5)  Nolīguma parakstīšanas datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


27.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 292/3


NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Zālamana salām par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” vai “ES”, un

ZĀLAMANA SALAS,

turpmāk kopā “Līgumslēdzējas puses”,

NOLŪKĀ vēl vairāk pilnveidot draudzīgās attiecības starp Līgumslēdzējām pusēm un vēloties atvieglot ceļošanu, nodrošinot bezvīzu ieceļošanu un īstermiņa uzturēšanos saviem pilsoņiem,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 509/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (1), inter alia 19 trešās valstis, tostarp Zālamana salas, pārceļot uz to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no īstermiņa uzturēšanās vīzas prasības dalībvalstīs,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Regulas (ES) Nr. 509/2014 1. pantā paredzēts, ka attiecībā uz minētajām 19 valstīm atbrīvojums no vīzas prasības ir piemērojams tikai no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par vīzu atbrīvojumiem, kas jānoslēdz ar Savienību,

VĒLOTIES nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā pret visiem ES pilsoņiem,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka šis nolīgums neattiecas uz personām, kas ceļo nolūkā veikt algotu darbu savas īstermiņa uzturēšanās laikā, un tādējādi minētajai personu kategorijai turpina piemērot attiecīgās Savienības un dalībvalstu tiesību normas un Zālamana salu tiesību aktus par vīzas prasību vai atbrīvojumu no tās, kā arī par piekļuvi nodarbinātībai,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un apstiprinot, ka šā nolīguma noteikumi neattiecas uz Apvienoto Karalisti un Īriju,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis

Šis nolīgums paredz bezvīzu ceļošanu Savienības pilsoņiem un Zālamana salu pilsoņiem, kas ceļo uz otras Līgumslēdzējas puses teritoriju, ne vairāk kā uz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)

“dalībvalsts” ir jebkura Savienības dalībvalsts, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju;

b)

“Savienības pilsonis” ir dalībvalsts pilsonis atbilstīgi a) punktā sniegtajai definīcijai;

c)

“Zālamana salu pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir Zālamana salu pilsonība;

d)

“Šengenas zona” ir zona bez iekšējām robežām, kas aptver to dalībvalstu teritorijas atbilstīgi a) punkta definīcijai, kurās Šengenas acquis tiek piemērots pilnībā.

3. pants

Piemērošanas joma

1.   Savienības pilsoņi, kuriem ir derīga dalībvalsts izsniegta parastā, diplomātiskā, dienesta, oficiālā vai īpašā pase, Zālamana salu teritorijā var ieceļot un uzturēties bez vīzas laikposmā, kas noteikts 4. panta 1. punktā.

Zālamana salu pilsoņi, kuriem ir derīga Zālamana salu izsniegta parastā, diplomātiskā, dienesta, oficiālā vai īpašā pase, dalībvalstu teritorijā var ieceļot un uzturēties bez vīzas laikposmā, kas noteikts 4. panta 2. punktā.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz personām, kas ceļo ar mērķi veikt algotu darbu.

Attiecībā uz minēto personu kategoriju katra dalībvalsts var saskaņā arPadomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) 4. panta 3. punktu lemt par vīzas prasības piemērošanu vai tās atcelšanu Zālamana salu pilsoņiem.

Attiecībā uz minēto personu kategoriju Zālamana salas var saskaņā ar saviem tiesību aktiem lemt par vīzas prasības piemērošanu vai atcelšanu katras dalībvalsts pilsoņiem atsevišķi.

3.   Šajā nolīgumā paredzēto vīzu režīma atcelšanu piemēro, neskarot Līgumslēdzēju pušu tiesību aktus, kas saistīti ar ieceļošanas un īstermiņa uzturēšanās nosacījumiem. Dalībvalstis un Zālamana salas patur tiesības atteikt ieceļošanu un īstermiņa uzturēšanos savā teritorijā, ja viens vai vairāki no šiem nosacījumiem nav izpildīti.

4.   Vīzu režīma atcelšana ir piemērojama neatkarīgi no transporta veida, kas izmantots Līgumslēdzēju pušu robežu šķērsošanai.

5.   Šajā nolīgumā neaptvertos jautājumus reglamentē Savienības tiesību akti, dalībvalstu tiesību akti un Zālamana salu tiesību akti.

4. pants

Uzturēšanās ilgums

1.   Savienības pilsoņi var uzturēties Zālamana salu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

2.   Zālamana salu pilsoņi var uzturēties dalībvalstu teritorijā, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Minēto laikposmu aprēķina neatkarīgi no jebkuras uzturēšanās reizes dalībvalstī, kura Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnā mērā.

Zālamana salu pilsoņi var uzturēties katras dalībvalsts teritorijā, kas Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnā mērā, uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, neatkarīgi no uzturēšanās laika, kas aprēķināts attiecībā uz to dalībvalstu teritoriju, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis.

3.   Šis nolīgums neietekmē Zālamana salu un dalībvalstu iespēju pagarināt uzturēšanās laiku vairāk par 90 dienām saskaņā ar to attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem.

5. pants

Teritoriālā piemērošana

1.   Šo nolīgumu attiecībā uz Francijas Republiku piemēro tikai Francijas Republikas Eiropas teritorijā.

2.   Šo nolīgumu attiecībā uz Nīderlandes Karalisti piemēro tikai Nīderlandes Karalistes Eiropas teritorijā.

6. pants

Apvienotā komiteja nolīguma pārvaldībai

1.   Līgumslēdzējas puses izveido Apvienoto ekspertu komiteju (turpmāk “komiteja”), kurā ir Savienības pārstāvji un Zālamana salu pārstāvji. Savienību pārstāv Eiropas Komisija.

2.   Komitejai inter alia ir šādi uzdevumi:

a)

uzraudzīt šā nolīguma īstenošanu;

b)

ierosināt šā nolīguma grozījumus vai papildinājumus;

c)

risināt domstarpības, kas radušās sakarā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu;

3.   Komiteju sasauc pēc vajadzības, ja to lūdz viena no Līgumslēdzējām pusēm.

4.   Komiteja izstrādā savu reglamentu.

7. pants

Šā nolīguma saistība ar pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem par vīzu režīma atcelšanu starp dalībvalstīm un Zālamana salām

Šim nolīgumam ir priekšroka attiecībā pret jebkuriem divpusējiem nolīgumiem vai pasākumiem, kas noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Zālamana salām, ciktāl tie aptver jautājumus, kas ietilpst tā darbības jomā.

8. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Līgumslēdzējas puses šo nolīgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām, un tas stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad saņemts pēdējais no abiem paziņojumiem, ar kuriem Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo par minēto procedūru pabeigšanu.

Šo nolīgumu piemēro provizoriski no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas.

2.   Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, ja vien tas netiek izbeigts saskaņā ar 5. punktu.

3.   Šo nolīgumu var grozīt, Līgumslēdzējām pusēm rakstiski vienojoties. Grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.

4.   Katra Līgumslēdzēja puse var pilnībā vai daļēji apturēt šā nolīguma darbību, jo īpaši sabiedriskās kārtības, valsts drošības aizsardzības vai sabiedrības veselības aizsardzības, nelegālās imigrācijas apsvērumu dēļ vai arī, ja jebkura Līgumslēdzēja puse atjauno vīzas prasību. Lēmumu par darbības apturēšanu otrai Līgumslēdzējai pusei paziņo ne vēlāk kā divus mēnešus pirms šā lēmuma plānotās stāšanās spēkā. Līgumslēdzēja puse, kas apturējusi šā nolīguma piemērošanu, nekavējoties informē otru Līgumslēdzēju pusi, ja minētās apturēšanas iemesli vairs nepastāv, un minēto apturēšanu atceļ.

5.   Katra Līgumslēdzēja puse var izbeigt šā nolīguma darbību, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku 90 dienas pēc paziņojuma.

6.   Zālamana salas var apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību vienīgi attiecībā uz visām dalībvalstīm.

7.   Savienība var apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību vienīgi attiecībā uz visām tās dalībvalstīm.

Sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на седми октомври през две хиляди и шестнадесета година.

Hecho en Bruselas, el siete de octubre de dos mil dieciséis.

V Bruselu dne sedmého října dva tisíce šestnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den syvende oktober to tusind og seksten.

Geschehen zu Brüssel am siebten Oktober zweitausendsechzehn.

Kahe tuhande kuueteistkümnenda aasta oktoobrikuu seitsmendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις εφτά Οκτωβρίου δύο χιλιάδες δεκαέξι.

Done at Brussels on the seventh day of October in the year two thousand and sixteen.

Fait à Bruxelles, le sept octobre deux mille seize.

Sastavljeno u Bruxellesu sedmog listopada godine dvije tisuće šesnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì sette ottobre duemilasedici.

Briselē, divi tūkstoši sešpadsmitā gada septītajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai šešioliktų metų spalio septintą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenhatodik év október havának hetedik napján.

Magħmul fi Brussell, fis-seba jum ta’ Ottubru fis-sena elfejn u sittax.

Gedaan te Brussel, zeven oktober tweeduizend zestien.

Sporządzono w Brukseli dnia siódmego października roku dwa tysiące szesnastego.

Feito em Bruxelas, em sete de outubro de dois mil e dezasseis.

Întocmit la Bruxelles la șapte octombrie două mii șaisprezece.

V Bruseli siedmeho októbra dvetisícšestnásť.

V Bruslju, dne sedmega oktobra leta dva tisoč šestnajst.

Tehty Brysselissä seitsemäntenä päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattakuusitoista.

Som skedde i Bryssel den sjunde oktober år tjugohundrasexton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou Unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image

За Соломоновите острови

Por las Islas Salomón

Za Šalamounovy ostrovy

For Salomonøerne

Für die Salomonen

Saalomoni Saarte nimel

Για της Νήσους Σολομώντα

For Solomon Islands

Pour les Îles Salomon

Za Salomonove Otoke

Per le Isole Salomone

Zālamana salu vārdā –

Saliamono Salų vardu

A Salamon-szigetek részésről

Ghall-Gżejjer Solomon

Voor de Salomonseilanden

W imieniu Wysp Salomona

Pela Ilhas Salomão

Pentru Insulele Solomon

Za Šalamúnove ostrovy

Za Salomonove otoke

Salomonsaarten puolesta

För Salomonöarna

Image


(1)  ESOV L 149, 20.5.2014., 67. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (ESOV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ ISLANDI, NORVĒĢIJU, ŠVEICI UN LIHTENŠTEINU

Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Eiropas Savienību un Norvēģiju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu, jo īpaši ņemot vērā 1999. gada 18. maija un 2004. gada 26. oktobra nolīgumus par minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

Šādos apstākļos ir vēlams, ka Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas iestādes, no vienas puses, un Zālamana salas, no otras puses, nekavējoties noslēdz divpusējus nolīgumus par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šajā nolīgumā.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR TO, KĀ INTERPRETĒT TO PERSONU KATEGORIJAS, KURAS CEĻO AR MĒRĶI VEIKT ALGOTU DARBU, KĀ PAREDZĒTS ŠĀ NOLĪGUMA 3. PANTA 2. PUNKTĀ

Vēloties nodrošināt vienotu interpretāciju, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šajā nolīgumā to personu kategorija, kuras veic algotu darbu, aptver personas, kas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā ieceļo nolūkā veikt algotu darbu vai atlīdzinātu darbību kā darbinieks vai pakalpojumu sniedzējs.

Šajā kategorijā neietilpst:

uzņēmēji, t. i., personas, kas ceļo darījumdarbības apspriežu nolūkā (un nav nodarbinātas otras Līgumslēdzējas puses valstī),

sportisti vai mākslinieki, kas veic darbību pēc ad hoc principa,

žurnālisti, kurus nosūtījuši viņu mītnes valsts plašsaziņas līdzekļi, un

uzņēmumu iekšējie praktikanti.

Šīs deklarācijas īstenošanu uzrauga Apvienotā komiteja atbilstīgi savai kompetencei saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu, un tā var ierosināt pielāgojumus, ja tā uzskata tos par vajadzīgiem, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu pieredzi.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR TO, KĀ INTERPRETĒT 90 DIENAS JEBKURĀ 180 DIENU LAIKPOSMĀ, KĀ NOTEIKTS ŠĀ NOLĪGUMA 4. PANTĀ

Līgumslēdzējas puses saprot, ka laiks, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, kā paredzēts šā nolīguma 4. pantā, nozīmē vai nu nepārtrauktu apmeklējumu vai vairākus secīgus apmeklējumus, kuru kopējais ilgums nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

Jēdziens “jebkurš” nozīmē, ka tiek piemērots “kustīgs” 180 dienu atsauces laikposms, skaitot atpakaļ katru uzturēšanās dienu pēdējo 180 dienu laikposmā, lai pārbaudītu, vai joprojām tiek izpildīta prasība par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Tas inter alia nozīmē, ka pēc nepārtrauktas 90 dienu ilgas prombūtnes var atkal uzturēties uz laiku līdz 90 dienām.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PILSOŅU INFORMĒŠANU PAR NOLĪGUMU PAR VĪZU REŽĪMA ATCELŠANU

Ņemot vērā pārskatāmības svarīgumu Eiropas Savienības un Zālamana salu pilsoņiem, Līgumslēdzējas puses vienojas nodrošināt informācijas izplatīšanu pilnā apjomā par nolīguma par vīzu režīma atcelšanu saturu un sekām, kā arī par saistītajiem jautājumiem, piemēram, ieceļošanas nosacījumiem.


REGULAS

27.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 292/10


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1889

(2016. gada 26. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 26. oktobrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

115,0

ZZ

115,0

0707 00 05

TR

147,1

ZZ

147,1

0709 93 10

TR

152,0

ZZ

152,0

0805 50 10

AR

55,1

CL

67,0

TR

94,7

UY

34,4

ZA

65,7

ZZ

63,4

0806 10 10

BR

290,6

PE

317,9

TR

142,9

US

261,8

ZA

228,5

ZZ

248,3

0808 10 80

AR

260,6

AU

218,6

BR

119,9

CL

144,7

NZ

136,0

ZA

120,2

ZZ

166,7

0808 30 90

CN

58,1

TR

154,5

ZA

164,5

ZZ

125,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


III Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

27.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 292/12


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 179/15/COL

(2015. gada 7. maijs)

par atbalstu valsts sabiedriskās autobusu satiksmes pakalpojuma sniedzējiem Eustagderes filkē (Norvēģija) [2016/1890]

EIROPAS BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS ASOCIĀCIJAS (EBTA) UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (“UZRAUDZĪBAS IESTĀDE”),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 49., 61.–63. pantu, kā arī tā 26. protokolu,

ņemot vērā Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (“Uzraudzības un Tiesas nolīgums”) un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokolu (“Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokols”) un jo īpaši tā I daļas 1. panta 1., 2. un 3. punktu un II daļas 7. panta 5. punktu un 14. pantu,

tā kā:

I.   FAKTI

1.   PROCEDŪRA

(1)

Pirmo sūdzību, kurā tika apgalvots, ka līgumos, ko Eustagderes filke Norvēģijā (turpmāk “Eustagdere” vai “filke”) ir noslēgusi ar vairākiem autobusu pārvadājumu operatoriem (turpmāk – arī “pārvadātāji”) par vietēju autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu Eustagderē, ir iesaistīts nelikumīgs valsts atbalsts, Uzraudzības iestāde saņēma no privāta autobusu pārvadājumu operatora – Norvēģijas autobusu pārvadājumu uzņēmuma Konkurrenten.no – vēstulē, kas datēta ar 2011. gada 23. martu.

(2)

Uzraudzības iestāde 2011. gada 10. novembra vēstulē pārsūtīja sūdzību Norvēģijas iestādēm un pieprasīja papildu informāciju.

(3)

Uzraudzības iestāde ar 2013. gada 6. februāra Lēmumu Nr. 60/13/COL nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu, kas saistīts ar līgumu slēgšanu par vietēju autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu Eustadgerē (“Lēmums par procedūras sākšanu”). Lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā (1). Norvēģijas iestādes, sūdzības iesniedzējs un divas citas trešās personas – Nettbuss Sør AS un Setesdal Bilruter L/L – iesniedza piezīmes attiecībā uz Lēmumu par procedūras sākšanu. Norvēģijas iestādes sniedza papildu piezīmes par sūdzības iesniedzēja un citu trešo personu piezīmēm.

(4)

Uzraudzības iestāde 2013. gada 17. decembra vēstulē pieprasīja Norvēģijas iestādēm papildu informāciju.

(5)

Norvēģijas iestādes papildu informāciju nosūtīja 2014. gada 30. janvāra vēstulē, bet Nettbuss Sør AS – 2014. gada 20. februāra vēstulē.

(6)

Norvēģijas iestādes 2014. gada 8. jūlija vēstulē iesniedza papildu informāciju par Nettbuss Sør AS darbību. Ņemot vērā šo informāciju, Uzraudzības iestāde 2014. gada 14. augusta vēstulē lūdza skaidrojumus un papildu informāciju.

(7)

Norvēģijas iestādes sniedza atbildi 2014. gada 15. oktobra vēstulē un 2014. gada 19. decembra vēstulē, bet Nettbuss Sør AS atbildēja 2014. gada 6. novembra vēstulē. Turklāt 2014. gada 25. novembrī notika uzņēmuma Nettbuss Sør AS un Eustagderes filkes pārstāvju tikšanās.

(8)

Uzraudzības iestāde 2013. gada 9. decembrī saņēma otru sūdzību – no uzņēmuma Agder Flyekspress, kas ir uzņēmuma Nettbuss Sør AS konkurents un arī nodrošina lidostas autobusu pakalpojumus. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Nettbuss Sør AS vismaz no 2013. gada ir saņēmis nelikumīgu valsts atbalstu tā komercdarbībai savstarpēju/pārklājošos subsīdiju veidā.

(9)

Uzraudzības iestāde 2014. gada 18. marta vēstulē pārsūtīja sūdzību Norvēģijas iestādēm un pieprasīja papildu informāciju.

(10)

Norvēģijas iestādes iesniedza pieprasīto informāciju 2014. gada 22. aprīļa vēstulē. Arī uzņēmums Nettbuss Sør AS atbildēja 2014. gada 9. aprīļa e-pasta vēstulē.

(11)

Uzraudzības iestāde 2014. gada 10. oktobra vēstulē izbeidza otrā sūdzības iesniedzēja lietu, informējot sūdzības iesniedzēju, ka, ņemot vērā iesniegto informāciju un to, ka abi sūdzības iesniedzēji atsaucas uz Eustagderē slēgtiem valsts līgumiem un Lēmumā par procedūras sākšanu ietvertajiem jautājumiem, Uzraudzības iestāde ir nolēmusi izskatīt izvirzītos jautājumus šajā lēmumā. Sūdzības iesniedzējs neiebilda un neiesniedza papildu informāciju.

2.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA – TIESĪBU AKTI PAR VIETĒJIEM REGULĀRAJIEM AUTOBUSU UN SKOLAS AUTOBUSU TRANSPORTA PAKALPOJUMIEM

2.1.   Vietējie regulārie autobusu transporta pakalpojumi  (2)

2.1.1.   Centralizēta valsts atbildība

(12)

Laikā, kad stājās spēkā 1976. gada Transporta likums (3), par vietējo regulāro transporta pakalpojumu nodrošināšanu bija atbildīga Norvēģijas valsts (Transporta un sakaru ministrija). Valsts transporta aģentūras pārvaldīja vietējo regulāro transporta pakalpojumu sniegšanu katrā filkē.

2.1.2.   Decentralizācijas process

2.1.2.1.   Ievads

(13)

Īsi pēc 1976. gada Transporta likuma stāšanās spēkā tika sākts decentralizācijas process. No 1979. gada 1. janvāra Transporta un sakaru ministrija savas pilnvaras varēja deleģēt filkēm. Tajā pašā laikā valsts transporta aģentūras tika pārveidotas par administratīvām struktūrām, kas ir pakļautas filkēm.

(14)

Līdz ar 24.a panta ieviešanu 1976. gada Transporta likumā un nodrošinot finansējumu filkēm, valsts 1981. gadā varēja tām uzticēt atbildību par vietējo regulāro transporta pakalpojumu finansēšanu (4).

2.1.2.2.   1980. gada noteikumi

(15)

Vēl viens svarīgs decentralizācijas procesa elements bija 1980. gada 19. decembra Noteikumi par kompensāciju saistībā ar vietējo regulāro transporta pakalpojumu sniegšanu (turpmāk “1980. gada noteikumi”). Saskaņā ar 1980. gada noteikumu 1. pantu filke atbild par vietējo regulāro transporta pakalpojumu finansēšanu. Saskaņā ar 3. pantu lēmums par kompensācijas summu tiek pieņemts reizi gadā, pamatojoties uz starpību starp aplēstajiem ienākumiem (ņemot vērā tarifus un atlaides, par kuriem pieņemts lēmums) un pamatotajām izmaksām.

(16)

Šajos 1980. gada noteikumos iekļauti arī panti par kontroli un piekļuvi informācijai, kā arī skaidrotas Transporta un sakaru ministrijas un filkju funkcijas. Noteikumu 7. pantā sniegts juridiskais pamats, saskaņā ar kuru ministrija izdod turpmākus noteikumus un norādījumus par kompensāciju piešķiršanu saistībā ar vietējo regulāro transporta pakalpojumu sniegšanu.

2.1.2.3.   1982. gada noteikumi un Norvēģijas vietējo un reģionālo iestāžu asociācijas (KS) un Norvēģijas Autobusu uzņēmumu asociācijas (NABC) standarta pamatnolīgums

(17)

1983. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunie, 1982. gada 2. decembra noteikumi par kompensāciju saistībā ar vietējo regulāro transporta pakalpojumu sniegšanu (turpmāk “1982. gada noteikumi”), ar kuriem tika aizstāti 1980. gada noteikumi. Saskaņā ar 1982. gada noteikumu 4. pantu filkēm tiek noteikts pienākums slēgt līgumus ar koncesionāriem par to izdevumu kompensēšanu, kas ir saistīti ar regulāro sabiedrisko transporta pakalpojumu nodrošināšanu. Pamatojoties uz to, KS un NABC  (5) noslēdza standarta pamatnolīgumu (turpmāk “KS un NABC standarta pamatnolīgums”) un standarta līgumu par ikgadējo kompensāciju, kuri jāizmanto katrai filkei, slēdzot līgumus par vietējo regulāro autobusu transporta pakalpojumu nodrošināšanu. Attiecībā uz kompensācijas aprēķināšanu standarta līgumā tika izmantoti tie paši principi, kas tika definēti 1980. gada noteikumu 3. pantā. Standarta pamatnolīgums nosaka arī, ka vietējo autobusa transporta pakalpojumu un citu komerciālo pakalpojumu izmaksas ir jānošķir.

2.1.2.4.   1985. gada noteikumi

(18)

Pieņemot jaunu ienākumu sistēmu filkēm, 1985. gadā tika pieņemti jauni Noteikumi par kompensāciju saistībā ar vietējo transporta pakalpojumu sniegšanu (turpmāk “1985. gada noteikumi”). Saskaņā ar jauno ienākumu sistēmu filkēm (un pašvaldībām) tika noteikts, ka galvenais ieguldījums vietējo transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiek piešķirts kā vienreizējs maksājums. Lielākā uzmanība 1985. gada noteikumos bija pievērsta Transporta un sakaru ministrijas un filkju attiecībām. Minētie 1985. gada noteikumi tika atcelti 1987. gada 1. janvārī, aizstājot tos ar jauniem noteikumiem (6), kas bija spēkā līdz 2003. gada 30. aprīlim, kad tos savukārt aizstāja ar Komerciālā transporta noteikumiem (sk. turpmāk).

2.1.3.   2002. gada Komerciālā transporta likums un 2003. gada Komerciālā transporta noteikumi

(19)

Patlaban vietējo regulāro autobusu transporta pakalpojumu nozari reglamentē 2002. gada Komerciālā transporta likums (turpmāk “KTL”) (7) un 2003. gada Komerciālā transporta noteikumi (turpmāk “KTN”) (8). Ar KTL tika atcelts un aizstāts 1976. gada Transporta likums (9). Ar KTN tika atcelti un aizstāti divi noteikumu dokumenti (10).

(20)

Norvēģijas iestādes paskaidroja, ka attiecīgie noteikumi nav būtiski mainīti kopš EEZ līguma stāšanās spēkā 1994. gadā.

2.1.4.   Valsts un filkju līdzfinansējums vietējo transporta pakalpojumu sniedzējiem

(21)

Filkes daļēji finansē vietējo transporta pakalpojumu sniegšanu, izmantojot nodokļu ieņēmumus. Turklāt saskaņā ar KTL filkes saņem valsts finansējumu ikgadēju dotāciju grupu veidā (11). Dotāciju summa tiek noteikta, pamatojoties uz filkēm nepieciešamā valsts ieguldījuma apmēru. Tādēļ filkēm ir jāsniedz Transporta un sakaru ministrijai informācija par budžetu, finanšu pārskati un cita informācija, kas nepieciešama ieguldījuma vajadzību novērtēšanai (12).

2.1.5.   Koncesijas

2.1.5.1.   Ievads

(22)

Saskaņā ar KTL koncesijas ir nepieciešamas, lai sniegtu regulāros pasažieru autobusu transporta pakalpojumus par maksu (t. i., lietotāji (pasažieri) maksā par transporta pakalpojumiem) (13).

(23)

Operatoriem, kuri sniedz regulāros pasažieru autobusu transporta pakalpojumus par maksu, ir nepieciešama gan vispārējā, gan speciālā koncesija.

2.1.5.2.   Vispārējā koncesija pasažieru transporta pakalpojumu nodrošināšanai

(24)

Uzņēmumiem, kuri sniedz pasažieru transporta pakalpojumus par maksu, ir vajadzīga vispārējā koncesija (14). Lai saņemtu vispārējo koncesiju, pieteikuma iesniedzējam ir i) jāuzrāda apliecinājums par atbilstošu līdzšinējo darbību, ii) tā rīcībā ir jābūt pietiekamiem finanšu līdzekļiem un spējām, iii) tā darbinieku profesionālajai kvalifikācijai ir jābūt pietiekamai (15). Vispārējām koncesijām nav laika ierobežojuma (16).

2.1.5.3.   Speciālās koncesijas regulāro pasažieru transporta pakalpojumu nodrošināšanai

(25)

Uzņēmumam, kas vēlas veikt regulāros pasažieru transporta pakalpojumus par maksu, ir jāsaņem ne vien vispārējā, bet arī speciālā koncesija (17). Ir divu veidu speciālās koncesijas: i) teritorijas koncesijas un ii) maršruta koncesijas. Teritorijas koncesijas turētājs var sniegt regulāros autobusu transporta pakalpojumus visā norādītajā teritorijā, ja vien attiecībā uz darbību šajā teritorijā nav piešķirtas citas maršruta koncesijas. Maršruta koncesijas turētājs ir vienīgā juridiskā persona, kurai ir tiesības sniegt regulāros autobusu transporta pakalpojumus attiecīgajā maršrutā.

(26)

Speciālā koncesija piešķir koncesionāram tiesības un nosaka pienākumu sniegt koncesijā noteiktos transporta pakalpojumus (18). Iesniedzot pieteikumu speciālās koncesijas saņemšanai, ir jāiesniedz priekšlikums par pārvadāšanas grafiku un tarifiem (19). Grafikus un tarifus kontrolē filkes (20). Filkes var pieprasīt veikt izmaiņas grafikos un tarifos (21).

(27)

Speciālās koncesijas uz laiku līdz 10 gadiem var piešķirt vai nu i) konkursa procedūras kārtībā, piešķirot tās uz konkursa procedūrā noteikto laiku (22), kas jebkurā gadījumā nepārsniedz 10 gadus (23), vai arī ii) tieši, t. i., bez konkursa procedūras, piešķirot tās uz 10 gadiem (24).

2.1.5.4.   Līgumi

(28)

Lai papildinātu koncesijas, filkes slēdz līgumus ar koncesionāriem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Filkes var brīvi noteikt šādu līgumu formu (25).

2.1.5.5.   Kompensācija

(29)

Filkes ir atbildīgas par kompensāciju piešķiršanu koncesionāriem (26). Filkes var izvēlēties izmantot bruto vai neto līgumus. Saskaņā ar bruto līgumiem koncesionāri no filkes saņem kompensāciju par pakalpojuma sniegšanas izmaksām, bet nesaņem ieņēmumus no biļešu pārdošanas pasažieriem. Saskaņā ar neto līgumiem koncesionāri saņem ieņēmumus no biļešu pārdošanas, kā arī kompensāciju no filkes, ko nosaka tādā apmērā, kādā ieņēmumi no biļešu pārdošanas nesedz pakalpojumu izmaksas un saprātīgu peļņu.

(30)

Saskaņā ar KTL 22. pantu filkēm ir jākompensē operatoriem izdevumi, kas rodas, nodrošinot transporta pakalpojumu nerentablos maršrutos, kurus filkes vēlas izveidot vai uzturēt savā teritorijā (27).

(31)

Filkes var brīvi noteikt, kādā veidā koncesionāriem tiks maksāta kompensācija, un ne KTL, ne KTN nenosaka, kā kompensācija ir jānodrošina.

(32)

Uzraudzības iestāde secina, ka KTL 22. pants jāsaprot tā, ka kompensācija var segt sabiedriskā pakalpojuma izmaksas (atskaitot ieņēmumus par biļetēm neto līgumu gadījumā), tostarp saprātīgu peļņu.

2.2.   Skolas autobusu transporta pakalpojumi

(33)

Jau pirms 1994. gada 1. janvāra, kad Norvēģijā stājās spēkā EEZ līgums, Norvēģijas filkes bija atbildīgas par to pamatskolas un vidusskolas skolēnu pārvadāšanu, kuri dzīvo noteiktā attālumā no skolas (parasti – četru kilometru attālumā), un ir atbildīgas par to joprojām. Pašlaik šis pienākums ir noteikts 1998. gada Izglītības likumā (“Izglītības likums”) (28). Ar šo likumu tika aizstāti iepriekšējie likumi – 1969. gada Likums par pamatskolām (29) un 1974. gada Likums par vidusskolām (30). Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū, pamatojoties uz likumu, ar ko groza Likumu par pamatskolām un Likumu par vidusskolām (31), filkēm bija jāuzņemas atbildība par skolēnu pārvadāšanas nodrošināšanu. Skaidrības labad – šajā lēmumā jēdziens “Izglītības likums” visā tekstā tiks izmantots, norādot arī uz attiecīgajām tiesību normām, kas bija jāievēro pirms Izglītības likuma stāšanās spēkā.

(34)

Saskaņā ar Izglītības likumu pašvaldībām par pamatskolas skolēnu pārvadāšanu ir jāmaksā filkei noteikta maksa. Pēc tam filke samaksā autobusu transporta operatoram par pakalpojuma sniegšanu. Attiecībā uz vidusskolēnu pārvadāšanu filkes maksā par skolēnu mēnešbiļetēm saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar autobusu transporta operatoriem.

3.   IESPĒJAMIE ATBALSTA SAŅĒMĒJI

(35)

Kopš EEZ līguma stāšanās spēkā Norvēģijā Eustagdere ir piešķīrusi īpašas koncesijas par vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem un noslēgusi līgumus par to sniegšanu ar šādiem septiņiem uzņēmumiem:

1)

Birkeland Busser AS, kura īpašnieks ir Setesdal Bilruter L/L;

2)

Frolandsruta Frode Oland, kura īpašnieks ir Frode Stoltenberg Oland;

3)

Høyvågruta AS, līdz tas 2009. gadā apvienojās ar uzņēmumu Nettbuss Sør AS;

4)

Nettbuss Sør AS, kas ir iekļauts Nettbuss grupā un kura īpašnieks ir autobusu transporta pakalpojumu uzņēmums Nettbuss AS, kas savukārt pieder uzņēmumam Norges Statsbaner AS  (32);

5)

Risør and Tvedestrand Bilruter AS (“RTB”), līdz tas 2008. gadā apvienojās ar uzņēmumu Nettbuss Sør AS;

6)

L/L Setesdal Bilruter, kura trīs galvenie akcionāri ir Sigmund Aune, Brøvig Holding AS un Bikles pašvaldība. Turklāt akcionāres ir arī vairākas citas Eustagderes un Vestagderes pašvaldības;

7)

Telemark Bilruter, kura galvenie akcionāri ir Vinjes un Seljordas pašvaldība un Seljord Sparebank; turklāt uzņēmuma akcijas pieder arī vairākām Tēlemarkas filkes pašvaldībām.

(36)

Šie uzņēmumi sniedza vietējos regulāros un skolas autobusu transporta pakalpojumus Eustagderē vēl pirms 1994. gada 1. janvāra, kad Norvēģijā stājās spēkā EEZ līgums. No 2009. gada un pēc uzņēmuma Nettbuss Sør AS apvienošanās ar Høyvågruta AS un RTB transporta pakalpojumus saskaņā ar Eustagderes līgumiem piedāvāja vairs tikai pieci operatori (33). Pēc koncesijas līguma ar Nettbuss Sør AS termiņa izbeigšanās 2014. gada 31. decembrī pašlaik attiecīgos pakalpojumus esošā tiesiskā regulējuma ietvaros sniedz tikai četri pārvadātāji.

(37)

Tiesības un pienākums nodrošināt vietējos regulāros un skolas autobusu transporta pakalpojumus tika noteikti, piešķirot koncesijas, kā arī vēlākā posmā tās papildinot ar atsevišķiem līgumiem, kas noslēgti ar autobusu pārvadājumu operatoriem. Divas jaunākās koncesijas attiecās uz periodiem, kuru ilgums ir aptuveni desmit gadu (1993.–2003. g. un 2004.–2012. g.). Koncesijas un noslēgtie līgumi abos koncesiju periodos, kā ierasts, tika pagarināti ar tiem pašiem autobusu pārvadājumu operatoriem.

(38)

Visi operatori papildus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai veic komerciālu darbību. Šī saimnieciskā darbība ietver kravas pārvadājumus, tūristu autobusu pakalpojumus, taksometru pakalpojumus un autobusu eksprešu maršrutu nodrošināšanu.

(39)

Nettbuss Sør AS darbojas kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem un kopš 2014. gada, izmantojot savu meitasuzņēmumu Nettbuss Ekspress AS, piedāvā šajā teritorijā autobusu transporta pakalpojumus tiešai satiksmei ar lidostu. Tas ir uzskatāms par komerciālu maršrutu, kuram nevar piemērot Eustagderes sabiedriskā pakalpojuma kompensāciju. Izmantojot meitasuzņēmumu Sørlandsekspressen, šis uzņēmums darbojas arī autobusu eksprešu maršrutos ārpus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomas, kā arī nakts autobusu maršrutos (nattbuss), kas arī netiek nodrošināti sabiedrisko pakalpojumu ietvaros.

(40)

Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka Telemark Bilruter AS nodalītus grāmatvedības kontus sāka veidot no 2012. gada.

(41)

Frolandsruta Frode Oland neuztur atsevišķus kontus.

(42)

Birkeland Busser AS, Nettbuss Sør AS un Setesdal Bilruter L/L kontu nodalīšanu ieviesa 2009. gadā.

(43)

Par RTB un Høyvågruta AS Norvēģijas iestādes nespēja sniegt informāciju, vai šie uzņēmumi uzturēja atsevišķus grāmatvedības kontus. Pēc to apvienošanās ar Nettbuss Sør AS attiecīgi 2008. un 2009. gadā to konti ir iekļauti Nettbuss Sør AS grāmatvedības uzskaitē.

4.   LĪGUMU SLĒGŠANA

4.1.   Līgumu slēgšana laikā no 1988. gada līdz 2003. gadam

(44)

Laikā no 1988. gada līdz 2003. gada beigām Eustagdere noslēdza līgumus ar katru autobusu pārvadājumu operatoru, kurš bija speciālās koncesijas turētājs. Šos līgumus slēdza uz vienu gadu ar iespēju tos automātiski vienreiz atjaunot uz vienu gadu.

(45)

Šajos līgumos nebija iekļauta formula, kā aprēķināt kompensāciju par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Kompensācijas apmērs tika noteikts sarunu rezultātā. Tomēr līgumos bija noteikts pienākums katram autobusu pārvadājumu uzņēmumam, kas ir speciālās koncesijas turētājs, sagatavot darbības plānu un budžeta priekšlikumu, norādot prognozējamos ienākumus un izmaksas. Šim priekšlikumam pēc iespējas bija jābalstās uz pārskatiem, statistiku un arī uz prognozēm par paredzamajām izmaksām un ienākumiem, kā arī uz satiksmes izvērtējumu. Turklāt paredzamajām darbības izmaksām būtu jāatbilst parasta un labi pārvaldīta uzņēmuma darbības izmaksām. Tas veidoja pamatu sarunām.

4.2.   Līgumu slēgšana laikā no 2004. gada līdz 2008. gadam – ALFA metodes ieviešana

(46)

Pēc filkes padomes 2002. gada decembra lēmuma pieņemšanas Eustagdere noslēdza vairākus jaunus individuālus līgumus. Kā norāda Norvēģijas iestādes, šo līgumu slēgšana neparedz būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo sistēmu. Visi līgumi joprojām tika slēgti tieši ar esošajiem operatoriem.

(47)

No 2004. gada kompensācijas līmenis joprojām tika noteikts, pamatojoties uz vienošanos starp Eustagderi un autobusu pārvadājumu uzņēmumiem, taču sarunu pamats mainījās līdz ar jaunas kompensācijas aprēķināšanas sistēmas – tā sauktās “ALFA metodes” – ieviešanu (34).

(48)

Kā norāda Norvēģijas iestādes, ALFA metode tika izstrādāta kā objektīvs un pārredzams aprēķina modelis ar autobusu pārvadājumiem saistīto izmaksu noteikšanai. Tās pamatā ir princips, ka autotransporta uzņēmumi nepamato savu aprēķināto kompensāciju ar savām faktiskajām izmaksām, bet gan ar līdzīga tipa uzņēmumiem piemērotiem reprezentatīviem pieņēmumiem. Šī metode modelē labi pārvaldīta autobusu transporta uzņēmuma izmaksas. Autobusu pārvadājumu darbības normalizēts izmaksu aprēķins saskaņā ar ALFA metodi ietver šādus pamatelementus:

a)

darbības rādītāju aprēķins: kilometru skaits darbības periodā uz transportlīdzekli. Katrs regulārais maršruts tiek reģistrēts pēc veiktā attāluma, patērētā laika, dienu skaita periodā un izmantotā autobusa veida. Tiek iekļauts aprēķins par kilometru skaitu uz transportlīdzekli un satiksmē pavadītajām stundām, kā arī vidējais ātrums periodā;

b)

izmaksu aprēķins: vienību izmaksas, reizinātas ar kilometru skaitu uz transportlīdzekli. ALFA metode ņem vērā izmaksas par degvielu, riepām, rezerves daļām, apkalpošanu, uzturēšanu, transportlīdzekļa mazgāšanu un maksu par pašu transportlīdzekli, personāla (autovadītāju) izmaksas, budžeta izmaksas (satiksmes, piem., prāmju vai ceļa nodevas), administratīvās izmaksas un citas dalītās izmaksas. Katras pozīcijas izmaksas daļēji tiek aprēķinātas, pamatojoties uz ieguldījuma faktoru cenām, kas reizinātas ar to patēriņu uz kilometru, kā rezultātā tiek iegūts normalizēts rādītājs uz kilometru;

c)

ieņēmumi no pārvadājumu nodrošināšanas ražošanas periodā;

d)

nepieciešamo subsīdiju aprēķins. Subsīdiju aprēķina pamatā ir šāda shēma: normalizēts aprēķins, kam pievieno budžeta izmaksas un atskaita par pārvadājumiem saņemtos ieņēmumus.

(49)

Aprēķina pamatā ir katra uzņēmuma nodrošinātie transporta pakalpojumi (proti, to kilometru skaits, kurus nobraukuši transportlīdzekļi, dalījumā pa grupām pēc dažādiem transportlīdzekļu veidiem un pēc regulāro pakalpojumu veidiem), vidējās izmaksas dažādām izmaksu pozīcijām pēc ALFA metodes un, visbeidzot, dažas korekcijas, kurās tiek ņemtas vērā konkrētā uzņēmuma specifiskās izmaksas, ko nosaka ģeogrāfiskie vai topogrāfiskie apstākļi, satiksmes apstākļi un tiesību akti, kā arī tarifu diktēti nosacījumi.

(50)

Jaunie individuālie līgumi sākotnēji bija spēkā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim un tika pagarināti uz diviem gadiem līdz 2008. gada 31. decembrim.

4.3.   Līgumu slēgšana no 2009. gada – indeksācija

(51)

Eustagderes filkes padome 2007. gada 12. jūnijā nolēma, ka attiecībā uz nākamo periodu no 2009. gada līdz 2012. gadam slēgs jaunus līgumus tieši ar esošajiem autobusu uzņēmumiem. Pēc pārrunām ar autobusu transporta pakalpojumu uzņēmumiem filkes padome 2008. gada 9. decembrī apstiprināja jaunos līgumus.

(52)

Iepriekšējie līgumi lielā mērā palika bez izmaiņām. Tomēr ALFA metode tika papildināta ar jaunu indeksācijas sistēmu, kas bija saistīta ar noteiktiem ieguldījuma faktoriem saskaņā ar šādu formulu:

0,55 × L + 0,30 × K + 0,15 × D, kur:

L

=

izmaiņas algu izmaksās (saskaņā ar Norvēģijas Statistikas pārvaldes sniegto statistiku par algām pārvadājumu jomā);

K

=

patēriņa cenu indeksa izmaiņas (Norvēģijas Statistikas pārvaldes dati);

D

=

degvielas izmaksu izmaiņas (Platts Oilgram indekss).

(53)

Saskaņā ar jaunajiem līgumiem piešķirtā kompensācija no 2009. gada vairs netika noteikta, pamatojoties uz sarunām.

(54)

Jaunie līgumi sākotnēji bija spēkā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim un tika pagarināti līdz 2016. gada beigām, izņemot līgumu ar Nettbuss Sør AS, kas tika pagarināts tikai uz diviem gadiem – līdz 2014. gada 31. decembrim.

(55)

Eustagderes filke jau ir sākusi konkursa procedūru saistībā ar jaunu līgumu noslēgšanu laika periodam no 2015. gada janvāra.

5.   ATP PROJEKTS UN LIDOSTAS TIEŠĀ MARŠRUTA AUTOBUSA PAKALPOJUMS

(56)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Eustagdere katru gadu autobusu pārvadājumu operatoriem piešķir NOK 1 miljonu “pētniecības un vides pasākumiem”.

(57)

Kā liecina Norvēģijas iestāžu sniegtā informācija, Kristiansandas, Songdālenas, Sognas, Venneslas, Lillesandas, Birkenesas un Ivelandes pašvaldība un Vestagderes un Eustagderes filke ir izveidojušas sadarbības projektu – tā saukto ATP projektu.

(58)

ATP projekta ietvaros, no 2004. gada tikai uzņēmumam Nettbuss Sør AS saskaņā ar projektu tika piešķirta summa NOK 800 000 gadā, lai galvenokārt no viena autobusa stundā līdz diviem autobusiem stundā tiktu palielināts autobusu skaits maršrutā Lillesanda–Kristiansanda. Šo maksājumu 2005., 2006. un 2007. gadā veica, izmantojot Vestagderes filki, bet 2008. un 2009. gadā – izmantojot akciju sabiedrību Agder Kollektivtrafikk AS (“AKT”). No 2010. gada summa tika palielināta līdz NOK 2 miljoniem, un Eustagdere to piešķīra tieši Nettbuss Sør AS savstarpējā līguma ietvaros, kas noslēgts par vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem, lai tiktu uzturēta uzlabota autobusu satiksme ar Eustagderi, kā arī lai turpmāk tiktu uzlaboti autobusu transporta pakalpojumi maršrutā Kristiansanda–Arendāle (maršruts Nr. 5). Rīkojumu par transporta pakalpojumu palielināšanu un uzlabošanu izdeva Eustagderes filke, bet maksājumu Eustagderei veica Vestagderes filke, kā starpnieku izmantojot uzņēmumu AKT, savukārt Eustagdere veica maksājumu uzņēmumam Nettbuss Sør AS. No 2011. gada summa tika samazināta līdz NOK 1,5 miljoniem.

(59)

Turklāt saistībā ar iepriekš minēto Nettbuss Sør AS autobusu pakalpojumu biežāku nodrošināšanu 2004. gadā tika izveidots attiecīgs tiešas satiksmes autobusu pakalpojums uz lidostu, kas savienoja vietējo regulāro maršrutu Nr. 5 ar Kristiansandu un Kjevikas lidostu un kurā pasažieri varēja braukt, izmantojot vienu biļeti, kas bija derīga gan vietējā regulārajā autobusā, gan lidostas tiešās satiksmes autobusā. Šis lidostas tiešais maršruts netika atzīts par sabiedrisko pakalpojumu. Lai kompensētu ar vietējiem regulārajiem autobusu pārvadājumiem saistītos izdevumus, nodrošinot pakalpojumu maršrutā Nr. 5, Nettbuss Sør AS katru gadu iegādājās 60 000 sēdvietu par cenu NOK 65 par vienu biļeti, kas veido kopsummu NOK 3,9 miljoni. Maksa par biļeti tika aprēķināta, pamatojoties uz Nettbuss Sør AS biļetes cenu komerciālajā lidostas tiešajā maršrutā. Šī summa tika izmantota, lai finansētu biežāku autobusu satiksmi maršrutā Nr. 5.

(60)

Tā kā pasažieru skaits maršrutā Nr. 5 bija neliels, 2009. gadā Nettbuss Sør AS un Eustagdere vienojās, ka ikgadējais vietu iepirkums ir jānosaka NOK 2,1 miljona līmenī. Šo ieņēmumu samazinājumu sedza ar attiecīgu palielinājumu par NOK 2 miljoniem ATP projekta ietvaros, kā minēts iepriekš.

(61)

Tā kā lidostas pasažieru skaits vēl vairāk kritās un tā kā ikgadējā Nettbuss Sør AS par sēdvietām maksātā summa tika atzīta par komerciāli dzīvotnespējīgu, lai uzturētu lidostas tiešās satiksmes autobusu pārvadājumu pakalpojumu, Eustagdere 2013. gadā piekrita samazināt Nettbuss Sør AS saistības divos sabiedriskā pakalpojuma maršrutos, proti, maršrutā Nr. 39 un Nr. 40, lai finansētu attiecīgu ieņēmumu samazinājumu ATP projekta ietvaros. Ekonomiskā izteiksmē Norvēģijas iestādes šo samazinājumu aplēsa kā Nettbuss Sør AS tiešus izmaksu ietaupījumus NOK 1 020 000 apmērā.

(62)

Kā liecina Norvēģijas iestāžu sniegtā informācija, lidostas tiešās satiksmes autobusa pakalpojuma sniedzējs no 2014. gada 20. janvāra pārtrauca sēdvietu iepirkumus maršrutā Nr. 5. Lidostas tiešās satiksmes autobuss un maršruts Nr. 5 vairs netika reklamēti kā viens piedāvājums, un tiem pasažieriem, kas brauca gan ar tiešās satiksmes autobusu uz lidostu, gan ar autobusu maršrutā Nr. 5, bija jāpērk divas atsevišķas biļetes. Turklāt lidostas tiešās satiksmes autobusa pakalpojumus no 2014. gada nodrošina uzņēmums Nettbuss Ekspress AS, nevis uzņēmums Nettbus Sør AS.

6.   OFICIĀLAS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANAS PAMATOJUMS

(63)

Uzraudzības iestāde pauda šaubas, vai kompensācija, kas vietējo regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojumu sniedzējiem Eustagderē tika piešķirta kopš 2004. gada, veido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta izpratnē, tostarp attiecībā uz Altmark  (35) nosacījumu, sevišķi 2.–4. nosacījuma, piemērošanu.

(64)

Uzraudzības iestāde pauda šaubas, vai ir ievērots otrais kritērijs, ņemot vērā faktu, ka pēc ALFA metodes piemērošanas notika sarunas, lai precizētu piešķiramās kompensācijas summu. Turklāt Uzraudzības iestāde pauda šaubas, vai ir izpildīts trešais kritērijs, ņemot vērā, ka attiecīgie uzņēmumi kopš 2004. gada nav pastāvīgi uzturējuši atsevišķus grāmatvedības kontus un neviens no uzņēmumiem nav veidojis pareizu kopējo izmaksu sadalījumu, lai apliecinātu, ka galīgā kompensācija sedza vienīgi sabiedriskā pakalpojuma izmaksas. Visbeidzot, Uzraudzības iestāde nevarēja pieņemt lēmumu par ceturtā Altmark kritērija un salīdzinošas novērtēšanas piemērotību un pauda šaubas, vai ALFA metode un sarunas, ko izmantoja, lai noteiktu kompensācijas galīgo summu, nodrošināja, ka kompensācija tika ierobežota līdz apmēram, lai segtu atbilstoši nodrošināta un labi pārvaldīta operatora izmaksas.

(65)

Attiecībā uz ATP projektu Uzraudzības iestāde attiecīgas informācijas trūkuma dēļ pauda šaubas, vai uzņēmumam Nettbuss Sør AS piešķirtās summas ir saistītas ar Eustagderes noteikto kompensāciju, vai arī tās veido atsevišķu shēmu (vai ir tās daļa).

(66)

Turklāt Uzraudzības iestāde nevarēja noteikt, vai pastāvošajā atbalsta shēmā ieviestās izmaiņas (ko Eustagdere ieviesa, pamatojoties uz KTL, KTN, Izglītības likumu un administratīvo praksi), izmantojot ALFA metodi no 2004. gada 1. janvāra un tās indeksāciju no 2009. gada, būtiski mainīja šo shēmu, padarot to par jaunu atbalstu. Lai gan šķiet, ka šīs jaunās metodes ieviešana nemainīja juridisko pamatojumu un kompensācijas piešķiršanas mērķi vai iesaistītos atbalsta saņēmējus, Uzraudzības iestāde pauda šaubas, vai shēmas būtība netika ietekmēta, ņemot vērā faktu, ka kompensācijas aprēķina pamata iezīmes varētu būt ievērojami mainījušās.

(67)

Secinot, ka pastāvošā atbalsta shēma Eustagderē tika izmantota vismaz līdz 2003. gada beigām, Uzraudzības iestāde, ņemot vērā to, ka atbalsta saņēmēji neveidoja atsevišķus kontus un pienācīgi nesadalīja kopējās izmaksas starp sabiedrisko pakalpojumu un komercdarbību, tomēr pauda šaubas, vai kompensācijas summas tika piešķirtas, pamatojoties uz šo shēmu. Saskaņā ar EBTA Tiesas neseno tiesas praksi Uzraudzības iestāde uzskatīja, ka maksājumus, kuri nav veikti saskaņā ar shēmas reglamentētajiem noteikumiem, nevar aizsargāt, izmantojot šādas shēmas kā pastāvošas shēmas raksturu (36). Uzraudzības iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu arī uzsvēra, ka saskaņā ar iepriekš citēto spriedumu jebkurš atbalsts, kas nav piešķirts, pamatojoties uz pastāvošo atbalsta shēmu, būtu kvalificējams kā jauns atbalsts.

(68)

Attiecībā uz konkrēto pasākumu atbilstību Uzraudzības iestāde norādīja, ka jebkura iespējama kompensācijas pārmaksa, kas piešķirta ārpus pastāvošās atbalsta shēmas, nebūtu saderīga ar EEZ līgumu. Līdzīgi attiecībā uz iespējamu jaunu atbalstu, kas piešķirts pēc 2004. gada līdz ar ALFA metodes ieviešanu, Uzraudzības iestāde nevarēja secināt, vai piešķirtā kompensācija atbilst EEZ līgumam, ņemot vērā paustās šaubas par parametriem, pamatojoties uz kuriem tiek aprēķināts kompensācijas maksājums, kā arī par izmaksu sadalījuma kārtību, lai novērstu kompensācijas pārmaksu.

(69)

Visbeidzot, attiecībā uz ATP projektu Uzraudzības iestāde pietiekamas informācijas trūkuma dēļ nevarēja novērtēt šā pasākuma saderīgumu ar EEZ līgumu.

7.   NORVĒĢIJAS IESTĀŽU PIEZĪMES

(70)

Norvēģijas iestādes iesniedza piezīmes par Lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanu, kā arī vēlāk, sākotnēji paužot vienotu pieeju attiecībā uz valsts atbalsta novērtējumu saistībā ar visiem šajā lēmumā minētajiem pārvadātājiem.

(71)

Tomēr vēlāk, procedūras laikā Norvēģijas iestādes konstatēja un 2014. gada 8. jūlija, 15. oktobra un 19. decembra vēstulē sniedza Uzraudzības iestādei papildu informāciju par uzņēmuma Nettbuss Sør AS darbību. Pamatojoties uz šo jauno informāciju, šķiet, ka Norvēģijas iestāžu viedoklis attiecībā uz uzņēmumam Nettbuss Sør AS piešķirto kompensāciju un attiecīgo saderīguma novērtējumu ir būtiski mainījies (sk. 7.1.6. punktu turpmāk).

7.1.   Kompensācija par autobusu pārvadājumiem Eustagderē

7.1.1.   Jauns vai pastāvošs atbalsts

(72)

Norvēģijas iestādes uzskata, ka ALFA metodes ieviešana nav radījusi būtiskas izmaiņas Eustagderē ieviestajā kompensāciju sistēmā. Autobusu uzņēmumiem piešķirto kompensāciju mērķis, pamatojums un principi gan pirms, gan pēc 2004. gada bija vienādi.

(73)

Svarīgi arī (un Norvēģijas iestādes uzskata, ka ar šo faktu pietiek), ka tiesību akti (t. i., KTL, KTN un Izglītības likums) visa attiecīgā perioda laikā netika grozīti. Turklāt Norvēģijas iestādes apgalvo, ka administratīvā prakse Eustagderē gadu gaitā nav mainījusies un visā kompensāciju periodā saglabāja nemainīgus elementus (t. i., kompensācija par autobusu pārvadājumu nodrošināšanu, maksājumi par skolēnu pārvadāšanu un kompensācija par apakšuzņēmēju izmaksām).

(74)

Kompensācijas summa vienmēr bija starpība starp aplēstajām izmaksām par sabiedrisko pakalpojumu saistību pildīšanu un aplēstajiem ienākumiem. Tā tika noteikta, pamatojoties uz konkrētiem faktoriem, kas visā attiecīgajā periodā nemainījās (t. i., autobusu darbības izdevumi, apakšuzņēmēju izmaksas, pamatskolas ienākumi, vidusskolas ienākumi, citi ienākumi, biļešu cena un atlaides, kā arī darbība maršrutos). Galīgā summa tika apstiprināta sarunu ceļā un tika noteikta pirms sabiedriskā transporta pakalpojuma saistību izpildes.

(75)

Faktori, kā minēts iepriekš, lai noteiktu kompensāciju, tika ņemti vērā neatkarīgi no tā līguma veida, kas tika izmantots kompensācijas pamatošanai. Tādējādi, kā norāda Norvēģijas iestādes, ALFA metode tika ieviesta vienīgi kā rīks, lai precīzāk noteiktu vienu no faktoriem (proti, autobusu darbības izmaksas). Tādēļ šī metode nemainīja kompensāciju sistēmu kā tādu un arī neieviesa nodalāmu jaunu atbalsta pasākumu.

(76)

Rezultātā Norvēģijas iestādes uzskata, ka Eustagderē ieviestā atbalsta shēma pēc būtības saglabājas kā pastāvoša, tādēļ Uzraudzības iestādei ir jābeidz oficiālā izmeklēšanas procedūra, jo jebkurš iespējams valsts atbalsts būtu jāizskata saskaņā ar procedūru par pastāvošu valsts atbalstu, kas izklāstīta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 17.–19. pantā.

7.1.2.    ALFA metode un Altmark nosacījumi

(77)

Tādā mērā, kā ALFA metode tiek uzskatīta par jaunu pasākumu, Norvēģijas iestādes atkārtoti pauž savu viedokli, ka pašreizējā kompensācijas shēma, kas Eustagderē ieviesta kopš 2004. gada, izņemot uzņēmumam Nettbuss Sør AS piešķirto kompensāciju, neveido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, jo atbilst Altmark spriedumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(78)

Norvēģijas iestādes uzskata, ka ALFA metodes ieviešana no 2004. gada atbilst pirmajam Altmark nosacījumam (37). Autobusu pārvadājumu operatori organizē vietējos regulāros un skolas autobusu transporta pakalpojumus saskaņā ar koncesijām, līgumiem un attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem.

(79)

Attiecībā uz otro Altmark nosacījumu Norvēģijas iestādes apgalvo, ka izmaksas, ieņēmumi un Eustagderes kompensācija tiek iepriekš noteikti objektīvā un pārredzamā veidā, norādot visus aprēķinā izmantotās formulas dažādos elementus. Aprēķina pamatā ir katra uzņēmuma nodrošinātie transporta pakalpojumi (proti, to kilometru skaits, kurus nobraukuši transportlīdzekļi, dalījumā pa grupām pēc dažādiem transportlīdzekļu veidiem un pēc regulāro pakalpojumu veidiem), vidējās izmaksas dažādām izmaksu pozīcijām pēc ALFA metodes un, visbeidzot, dažas korekcijas, kurās tiek ņemtas vērā konkrētā uzņēmuma specifiskās izmaksas, ko nosaka ģeogrāfiskie vai topogrāfiskie apstākļi, satiksmes apstākļi un tiesību akti, kā arī tarifu diktēti nosacījumi.

(80)

Attiecībā uz trešo Altmark nosacījumu Norvēģijas iestādes iebilst, ka kompensācija, ko aprēķina saskaņā ar ALFA metodi un tās indeksāciju, nepārsniedz summu, kas ir nepieciešama, lai segtu sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistību izpildes rezultātā radušās izmaksas, ņemot vērā attiecīgos ienākumus un saprātīgu peļņu. Tās norāda, ka kompensācija šajā gadījumā tiek aprēķināta, lai segtu starpību starp uzņēmuma aplēstajiem ienākumiem un aplēstajām izmaksām, piemērojot to objektīvā un pārredzamā veidā. Darbības rezultātā gūtie ienākumi lielākajai daļai uzņēmumu arī ir samērā nelieli un ierobežoti. Kā norāda Norvēģijas iestādes, pamatojoties uz pieejamo informāciju, parasti peļņa sabiedrisko autobusu pārvadājumu jomā ir aptuveni 3–5 %.

(81)

Norvēģijas iestādes ir iesniegušas rādītājus par uzņēmumiem, lai apliecinātu, ka laikā no 2004. gada līdz 2011. gadam piešķirtā kompensācija nepārsniedza aplēstās izmaksas (pieskaitot tām saprātīgu peļņu). Tā kā izmaksu aplēšu un līdz ar to arī kompensācijas pamatā ir objektīvas metodes, Norvēģijas iestādes apgalvo, ka nav pamata uzskatīt, ka autobusu uzņēmumi saskaņā ar līgumiem ir saņēmuši kompensācijas pārmaksu.

(82)

Turklāt Norvēģijas iestādes arī uzskata – fakts, ka visi uzņēmumi attiecīgajos periodos nav uzturējuši atsevišķus kontus, nenozīmē, ka bija kompensācijas pārmaksa. Tās norāda, ka gadījumā, ja metode sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības kompensēšanai nodrošina, ka netiek veikta kompensācijas pārmaksa, saskaņā ar pašreizējo judikatūru nav jāizpilda papildu prasība saistībā ar Altmark nosacījumiem, ka atbalsta saņēmējiem ir jāuztur atsevišķi konti.

(83)

Norvēģijas iestādes arī pauž viedokli, ka sarunām, kuru rezultātā laikā no 2004. gada līdz 2008. gadam tika noteikta galīgā kompensācijas summa katram gadam, bija ļoti ierobežota ietekme uz kompensācijas summu, ko Eustagdere samaksāja autobusu uzņēmumiem. Sarunu rezultātā kompensācijas līmenis atsevišķos gadījumos tika nedaudz palielināts. Tomēr Norvēģijas iestādes uzskata, ka plašākā skatījumā redzams, ka kompensācijas līmenis pēc sarunām saglabājās nemainīgs vai tika samazināts un ka sarunas, šķiet, drīzāk darbojās kā sava veida drošības pasākums Eustagderes labā.

(84)

Attiecībā uz ceturto Altmark nosacījumu Norvēģijas iestādes norāda, ka gan ALFA metode, gan no 2009. gada ieviestā indeksācijas sistēma balstās uz salīdzinošu novērtēšanu. Kompensācija tiek aprēķināta, pamatojoties uz labi pārvaldīta uzņēmuma izmaksām un ienākumiem, nevis tikai uz attiecīgās jomas vidējiem rādītājiem.

(85)

Tādējādi ALFA metode veido pamatu pieņēmumam, ka izmaksas atbilst zemākajai robežvērtībai. Piemēram, normalizēts degvielas patēriņš noteiktam darbību skaitam atbilst līmenim, kas nozīmē, ka 33 % mērīto vērtību būs zem normas un 67 % – virs normas. Tas nozīmē, ka sistēmas pamatā nav vidējās izmaksas, bet gan izmaksas, kādas ir 33 % vislabāk pārvaldīto uzņēmumu.

7.1.3.   Kompensācija ārpus shēmas

(86)

Norvēģijas iestādes ir iesniegušas piezīmes arī par to, kas paveikts, lai nodrošinātu, ka, izņemot uzņēmumam Nettbuss Sør AS piešķirto atbalstu, kompensācija par vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem Eustagderē nepārsniedz saskaņā ar shēmu atļauto summu.

(87)

Tās apgalvo, ka ALFA metodes ieviešana kompensācijas sistēmā neradīja nekādas būtiskas izmaiņas. Rezultātā kompensācijas sistēmu (gan pirms, gan pēc 2004. gada) veidoja vieni un tie paši elementi, pamatojot kompensācijas apmēru ar uzņēmumu faktisko izmaksu rādītājiem. Norvēģijas iestādes uzskata, ka šāda prakse nodrošināja to, ka nav iespējama kompensācijas pārmaksa, un to, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu tiek aprēķināta vienīgi attiecībā uz izmaksām, kas ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumu.

(88)

Norvēģijas iestādes arī uzskata, ka, izņemot uzņēmumu Nettbuss Sør AS, visi pārējie pārvadājumu operatori savos grāmatvedības pārskatos kompensācijas saņemšanai saskaņā ar ALFA metodi ziņoja vienīgi par tiem izdevumiem un ienākumiem, kas ir saistīti ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Tādējādi nav iemesla uzskatīt, ka šie operatori ir saņēmuši kompensāciju par ko citu, izņemot sabiedriskā transporta pakalpojumu.

7.1.4.   Saderība

(89)

Norvēģijas iestādes apgalvo arī, ka, izņemot uzņēmumam Nettbuss Sør AS sniegto atbalstu, gadījumā, ja 2004. gadā vai no 2009. gada ieviestās izmaiņas tiktu klasificētas kā jauna atbalsta shēma, kompensācijas shēma par sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanu autobusu pārvadājumu veidā jebkurā gadījumā atbilstu Padomes Regulas (EEK) Nr. 1191/69 (38) prasībām. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (39) (kopīgi turpmāk dēvētas par “pārvadājumu regulām”) neesot piemērojama, jo šī regula EEZ vēl nebija stājusies spēkā laikā, kad šīs izmaiņas tika ieviestas. Norvēģijas iestādes atsaucas uz spriedumu lietā Andersen/Komisija, kurā Vispārējā tiesa atzina, ka regula nav piemērojama ar atpakaļejošu spēku (40).

(90)

Norvēģijas iestādes uzskata, ka nav pārkāpti Regulas (EEK) Nr. 1191/69 noteikumi. To pamato ar faktiem, ka kompensācijas noteikšanas parametri visā periodā no 2004. gada līdz mūsdienām tika noteikti iepriekš un ka sarunas kompensācijas līmeņa koriģēšanai varēja organizēt arī pēc 2009. gada. Tādēļ neviens uzņēmums, izņemot Nettbuss Sør AS, no 2004. gada līdz mūsdienām kompensācijas pārmaksu nesaņēma.

7.1.5.   ATP projekts

(91)

Attiecībā uz ATP projektu Norvēģijas iestādes norāda, ka uzņēmumam Nettbuss Sør AS katru gadu samaksātā summa bija kompensācija par to, ka maršrutos Kristiansanda–Lillesanda un Kristiansanda–Arendāle tika nodrošināts vairāk autobusu. Ņemot vērā 253 dienas gadā, darbības pieaugums bija aptuveni 100 000 km gadā. Cena par stundu NOK 200 radīja aptuveni NOK 350 000 papildu izdevumu. Tādējādi kopējās izmaksas bija aptuveni NOK 950 000. Ar aplēstajiem ienākumiem NOK 150 000 apmērā neto izmaksas būtu aptuveni NOK 800 000.

(92)

Ņemot vērā to, ka ATP projektam piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti autobusu pārvadājumu nodrošinājuma palielināšanai ar Eustagderi noslēgto esošo līgumu ietvaros, Norvēģijas iestādes norāda, ka šis nodrošinājums neatšķiras no jebkādas citas darbības paplašināšanas saskaņā ar līgumu (jo maršruti jau tika apkalpoti). Rezultātā paplašinātā darbība veido daļu no pastāvošās atbalsta shēmas.

7.1.6.   Papildu informācija par uzņēmuma Nettbuss Sør AS darbību

(93)

Norvēģijas iestādes ir iesniegušas papildu informāciju par Nettbuss Sør AS darbību.

(94)

Kā liecina Norvēģijas iestādes, Nettbuss Sør AS iesniegtie darbības rādītāji, šķiet, atšķiras no tiem, kādi būtu jāiesniedz par darbību saistībā ar sabiedriskā pakalpojuma izdevumu kompensēšanu, un darbības grāmatvedības pārskatos, kas turpmāk analizēti 237.–246. apsvērumā, ir būtiskas kļūdas, kas varētu veicināt to, ka laikā no 2004. gada uzņēmumam Nettbuss Sør AS ir piešķirta pārmērīga kompensācija.

(95)

Sevišķi Norvēģijas iestādes Nettbuss Sør AS darbības grāmatvedības pārskatos vairākos gadījumos konstatēja kļūdas attiecībā uz nakts autobusiem (nattbuss), skolas autobusu pakalpojumiem (midtskyss) (41), skolēnu pārvadāšanu uz peldēšanas nodarbībām un no tām (badekjøring), mācību gadiem un “mācību gadu dublēšanu”, eksprešu autobusu darbību, maršrutu atcelšanu vai saīsināšanu un noteiktiem īpašiem maršrutiem, kuri nav paredzēti sabiedrisko pakalpojumu līgumā.

(96)

Norvēģijas iestādes iesniedza turpmāk doto tabulu, kurā atspoguļots, ka novirzes (kilometros), kuras neaptver sabiedrisko pakalpojumu līgums saskaņā ar shēmu, laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam nedaudz pārsniedz 1,7 miljonus kilometru.

1. tabula

Noviržu kopsavilkums

Darbības rādītājs / novirzes veids

2004

2005

2006

2007

2008

2009

Kitron

0

0

0

19 176

0

0

Autobuss ekspresis

0

0

0

406

19 737

19 737

Nakts autobusi

47 561

51 966

52 533

62 833

65 243

65 243

Badekjøring

31 184

29 620

27 027

14 754

29 449

29 449

Midtskyss

82 485

80 311

142 608

54 905

95 272

95 272

Midtskyss vai badekjøring  (42)

3 213

4 233

0

731

492

492

Karjolen

15 946

15 946

11 669

16 128

12 647

12 647

255 mācību dienas 192 dienu vietā

0

0

124 314

73 549

56 574

51 693

Pakalpojums atcelts no 2008. gada 18. augusta

0

0

0

0

51 125

137 210

Noviržu / līgumā neiekļauto pakalpojumu kilometru kopsumma

180 389

182 076

358 151

242 480

330 538

411 742

(97)

Norvēģijas iestādes arī norādīja, ka šādām kļūdām un novirzēm Nettbuss Sør AS darbības grāmatvedības pārskatā bija ekonomiska ietekme līdz tā līguma termiņa beigām, kas bija noslēgts ar uzņēmumu, proti, līdz 2014. gada 31. decembrim.

8.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

8.1.   Sūdzības iesniedzējs – Konkurrenten.no

(98)

Sūdzības iesniedzējs Konkurrenten.no apgalvo, ka Nettbuss Sør AS par saviem sniegtajiem pakalpojumiem saņēma ievērojamu kompensācijas pārmaksu un ka Eustagderes filke nepiešķīra koncesijas, pamatojoties uz konkursa procedūru (43). Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka viss nelikumīgu koncesiju veidā vai saistībā ar šādām koncesijām filkes piešķirtais atbalsts veido valsts atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu, kas, pēc sūdzības iesniedzēja domām, nav saderīgs ar EEZ līguma 49. pantu saistībā ar Regulām (EEK) Nr. 1191/69 un (EK) Nr. 1370/2007.

(99)

Turklāt sūdzības iesniedzējs apšauba Eustagderes filkes un uzņēmuma Nettbuss Sør AS sadarbību salīdzinājumā ar darījuma attiecībām, kādas parasti starp profesionālu piegādātāju un profesionālu pircēju ir lielākajā daļā sabiedriskā transporta līgumu.

8.2.   Nettbuss Sør AS

(100)

Nettbuss Sør AS uzskata, ka jaunas finansējuma sistēmas ieviešana 2004. gadā, izmantojot ALFA metodi, un tās turpmāka indeksācija ir tikai nelielas administratīvas izmaiņas shēmā. Šis uzņēmums uzskata, ka jaunā aprēķina metode nemaina juridisko pamatojumu, saskaņā ar kuru Nettbuss Sør AS saņem kompensāciju, un tādējādi tā neveido jaunu atbalstu.

(101)

Attiecībā uz ATP projektu Nettbuss Sør AS iebilst, ka tas ir daļa no Eustagderē ieviestās pastāvošās atbalsta shēmas, ņemot vērā, ka jauni līgumi netika slēgti, savukārt Eustagdere izmanto esošo līguma punktu priekšrocības attiecībā uz grozījumiem saistībā ar pakalpojuma sniegšanu līguma darbības laikā.

(102)

Pat ja ALFA metode un turpmāka tās indeksācija būtu uzskatāmas par jauniem atbalsta pasākumiem, Nettbuss Sør AS attiecībā uz valsts atbalsta esību uzskata, ka kompensācija, ko Eustagdere piešķīra uzņēmumam, sedz tikai izmaksas, ietverot ne vairāk kā nelielu peļņu.

(103)

Attiecībā uz pirmo un ceturto Altmark nosacījumu Nettbuss Sør AS atbalsta Norvēģijas iestāžu iesniegtās piezīmes, kas minētas iepriekš.

(104)

Attiecībā uz otro Altmark nosacījumu Nettbuss Sør AS uzsver faktu, ka noslēgtie līgumi ir “neto līgumi”, norādot, ka tie pēc visu ar attiecīgo saistību izpildi saistīto ienākumu atskaitīšanas, ņemot vērā arī nelielu peļņu, sedz tikai sabiedriskā pakalpojuma saistību izpildes rezultātā radušās izmaksas.

(105)

Turklāt Nettbuss Sør AS apgalvo, ka laikā no 2004. gada līdz 2008. gadam tā sarunu rezultātā koriģētā faktiskā saņemtā kompensācija ir mazāka par summu, kāda iegūta ALFA metodes aprēķinu rezultātā, un ka jebkurā gadījumā no 2009. gada galīgās kompensācijas summas apmērs netika pārrunāts, bet tika indeksēts, pamatojoties uz publiski pieejamiem avotiem.

(106)

Attiecībā uz trešā Altmark nosacījuma piemērošanu Nettbuss Sør AS apgalvo, ka ir grūti novērtēt nepieciešamās kompensācijas līmeni, neņemot vērā faktisko pakalpojuma sniedzēja darbību saskaņā ar līgumu, pamatojoties uz kuru peļņas norma laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam ir bijusi negatīva vai neliela. Uzņēmums arī uzskata, ka, nosakot saprātīgu peļņu, jāņem vērā līgumos ietvertā riska sadale, īpaši laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam, kā arī iesaistītie dažāda veida līgumi, proti, neto līgumi salīdzinājumā ar bruto līgumiem, un operatoru lielums un dažādās darbības. Nettbuss Sør AS uzskata, ka peļņa 3–5 % apmērā, kā ziņoja Norvēģijas iestādes, ir samērā zema un neņem vērā autobusu darbības atsevišķus tirgus segmentus. Nettbuss Sør AS apgalvo, ka saprātīgai peļņas likmei tirgus segmentā, kurā uzņēmums darbojas, būtu jābūt aptuveni [7–13 %].

(107)

Atsaucoties uz lietas saderīguma aspektu, Nettbuss Sør AS norāda, ka tādā mērā, kā Uzraudzības iestāde atzīst, ka uzņēmumam ikgadējo kompensāciju vai ATP projekta veidā tika piešķirtas ekonomiskas priekšrocības atbilstīgi EEZ līguma 61. panta 1. punktam, šāds pasākums būtu atzīstams par saderīgu ar EEZ līguma 49. pantu un piemērojamo Regulu (EEK) Nr. 1191/69. Kā norāda Nettbuss Sør AS, Regulu (EK) Nr. 1370/2007 nevar piemērot, jo līdz ar ALFA metodi un indeksāciju attiecīgi 2004. un 2009. gadā ieviestās izmaiņas notika laikā, kad šī regula vēl nebija spēkā.

(108)

Par Norvēģijas iestāžu iesniegto papildu informāciju attiecībā uz novirzēm Nettbuss Sør AS darbības rādītājos uzņēmums apgalvo, ka minētie fakti zināmā mērā ir nepatiesi un maldinoši, turklāt nav ņemts vērā tas, ka galīgā kompensācija pamatojās uz uzņēmuma un Eustagderes pārrunām un ka ALFA metode bija vienīgi Eustagderes filkes izmantotais instruments.

(109)

Šīs pārrunas ietvēra arī to faktisko gada darbības rādītāju korekcijas gada laikā (piem., veikto kilometru skaita korekciju), kas bija atkarīgi no Eustagderes filkei pieejamā budžeta un pārvadājumu pieprasījuma. Proti, Eustagderes filke darbības gada laikā varēja atcelt un saīsināt maršrutus vai pievienot jaunus maršrutus, un saistībā ar to bija vajadzīgas jaunas pušu sarunas par piešķirtās kompensācijas apmēru. Tika veikti arī turpmāki darbības vai izmaksu grozījumi, pamatojoties uz uzņēmuma darbību saskaņā ar līgumu. Tādēļ Nettbuss Sør AS uzskata, ka izmaksu aprēķina nolūkā filkei ziņotie darbības rādītāji par veiktajiem kilometriem ir uzskatāmi par sākumpunktu pušu sarunām, nevis ir faktisks pamatojums gada beigās samaksātajai kompensācijai (44).

(110)

Turklāt Nettbuss Sør AS atsaucas uz īpašiem lēmumiem un pārrunām starp uzņēmumu un filki, kā rezultātā uzņēmumam Nettbuss Sør AS tika piešķirti maksājumi kā kompensācija par 2010. gada darbību. Īpaši uzņēmums norāda, ka par 2010. gada darbību samaksātā kompensācija bija par NOK 3,55 miljoniem mazāka, ņemot vērā, ka šī summa tika izmantota, lai kompensētu turpmākas darbības plāna izmaiņas (jauni RTB pārvadājumu plāni) un ņemtu vērā efektivitātes ieguvumus, pateicoties tam, ka notika apvienošanās ar RTB.

(111)

Attiecībā uz ienākumiem, kas gūti no Nettbuss Sør AS komerciālās darbības, un faktu, ka daļu ienākumu Uzraudzības iestāde atzina par iekļautu tādu ienākumu aprēķinos, kas saistās ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, Nettbuss Sør AS uzskata, ka minētais neveicināja lielāku kompensāciju par to, kāda būtu iegūta, izmantojot ALFA metodi. Tieši pretēji, tā kā visi ienākumi (t. i., ienākumi, kas gūti gan no sabiedriskajiem pakalpojumiem, gan komerciālās darbības), aprēķinot piešķiramo kompensāciju, tiek atskaitīti, rezultātā uzņēmums Nettbuss Sør AS saņēma zemāku kompensāciju neatkarīgi no fakta, ka darbības daļā, kam tika piemērota kompensācija par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, tika iekļauti atsevišķi komerciālie maršruti.

(112)

Patiesi, Nettbuss Sør AS piekrīt, ka noteikta tā darbība (piem., autobuss ekspresis, skolēnu pārvadāšana uz peldēšanas nodarbībām un atpakaļ, kā arī Karjolenas maršruts) nebija jāiekļauj pārskatā par darbības rādītājiem kompensācijas saņemšanai par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Tomēr šo maršrutu iekļaušana filkei bija ieguvums, jo tas faktiski nozīmēja, ka bija jāmaksā uzņēmumam mazāka kompensācija.

(113)

Visbeidzot, attiecībā uz mācību gada dienu skaitu Nettbuss Sør AS norāda, ka dati, ko Eustagderes apgabals iesniedza par uzņēmumu, ka tam ir kompensēta 51 nedēļa, nevis 38,4 nedēļas parastā mācību gadā, ir nepareizi.

8.3.   Citi pārvadājumu operatori

(114)

Uzņēmums Setesdal Bilruter L/L piekrīt Norvēģijas iestāžu viedoklim. Tas uzskata, ka kompensācija neveido valsts atbalstu, jo četri Altmark nosacījumi ir izpildīti.

(115)

Uzņēmums iebilst, ka gadījumā, ja Uzraudzības iestāde secinātu, ka kompensācija veido valsts atbalstu, tas pilnībā būtu piešķirts, pamatojoties uz pastāvošo atbalsta sistēmu, un atbalsts būtu saderīgs ar spēkā esošo EEZ līgumu saskaņā ar tā 49. pantu un Regulu (EEK) Nr. 1191/69.

(116)

Uzņēmums īpaši uzsver, ka ALFA metodes ieviešana kompensācijas sistēmā neradīja nekādas būtiskas izmaiņas. Uzņēmums arī nepiekrīt atzinumam, ka uz indeksācijas pamata noteiktā kompensācija balstījās uz sarunām, ņemot vērā, ka katru gadu līdz 2009. gadam filke un autobusu pārvadājumu operatori veica izmaiņas ikgadējos darbības rādītājos, lai ALFA metodes aprēķinos tiktu izmantoti pareizi dati. Tā kā gadu no gada veiktās izmaiņas bija nelielas, arī kompensācijas apmēra izmaiņas bija nebūtiskas. Setesdal Bilruter L/L apgalvo, ka ALFA metodes izmantošana nodrošina to, ka nav iespējama kompensācijas pārmaksa par autobusu pārvadājumiem un ka komerciālās darbības izmaksas ALFA metodē netiek ņemtas vērā. Birkeland Busser AS, Frolandsruta Frode Oland un Telemark Bilruter AS piekrīt šim viedoklim.

9.   NORVĒĢIJAS IESTĀŽU PIEZĪMES PAR IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMĒM

(117)

Norvēģijas iestādes atsaucas uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka “viss jaunais atbalsts”, kas piešķirts uzņēmumam Nettbuss Sør AS, ir jāuzskata par nesaderīgu ar EEZ līgumu un ir jāatgūst, un norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav ne analizējis jauna vai pastāvoša atbalsta problēmu, ne arī norādījis, kā kāds iespējamais atbalsts (piem., ALFA metodes ieviešana 2004. gadā) šajā lietā būtu jāklasificē. Norvēģijas iestādes atkārtoti apgalvo, ka ALFA metodes ieviešana neradīja pastāvošā atbalsta shēmā būtiskas izmaiņas un ka, izņemot uzņēmumu Nettbuss Sør AS, kompensācijas pārmaksa nav konstatēta.

(118)

Atsaucoties uz uzņēmuma Nettbuss Sør AS iesniegto piezīmi par to, kas varētu veidot saprātīgu peļņu autobusu pārvadājumu nozarē, Norvēģijas iestādes uzsver, ka norāde uz 3–5 % kā parastu peļņu šajā nozarē nenozīmē, ka jebkurš augstāks peļņas rādītājs (piem., peļņa, kas ir aptuveni [7–13 %], uz ko Nettbuss Sør AS atsaucas), veidotu kompensācijas pārmaksu. Atsauce uz to, ka tika izmantoti tikai publiski pieejami rādītāji, apliecināja, ka kompensācijas pārmaksa nav konstatējama.

(119)

Atsaucoties uz Nettbuss Sør AS piezīmēm saistībā ar Norvēģijas iestāžu iesniegto papildu informāciju par novirzēm Nettbuss Sør AS darbības rādītājos, Norvēģijas iestādes norāda, ka ALFA metodes nozīmi kompensācijas aprēķinos nedrīkst mazināt ar faktu, ka galīgā kompensācija balstījās uz pārrunām un ka tika veikti arī izrietoši grozījumi darbības rādītājos un izmaksās. Izmaksu aplēses, izmantojot ALFA metodi, bija būtiskas, un piešķirtā kompensācija nekad īpaši neatšķīrās no rezultātiem, kas bija iegūti ar ALFA metodi. Turklāt jebkādi darbības gadā veikti grozījumi ir vispārēja prakse pārvadājumu nozarē un šādu iespēju paredz arī to līgumu nosacījumi, kas ir noslēgti ar pārvadājumu operatoriem. Jebkurā gadījumā visiem šādiem grozījumiem vajadzētu veicināt piešķirtās kompensācijas palielinājumu darbības paplašināšanās gadījumā vai samazinājumu darbības sašaurināšanas gadījumā. Bet tos nekādā gadījumā nedrīkst vērtēt atsevišķi un izmantot tādu neatbilstošu izmaksu kompensēšanai, kas tika ņemtas vērā, aplēšot kompensāciju saskaņā ar ALFA metodi.

(120)

Norvēģijas iestādes norāda, ka nepareizu darbības rādītāju paziņošanai ir tieša ietekme uz kompensācijas aprēķina precizitāti un ka filke tāpēc sāka sarunas par nepareiziem pieņēmumiem.

(121)

Tās norāda arī, ka, tā kā kompensācija tika piešķirta, pamatojoties uz iepriekšējā gada darbības rādītājiem, jebkuram uzņēmuma darbības sašaurinājumam pēc 2008. gada augusta, bija jāatspoguļojas par 2009. gadu piešķirtajā kompensācijā, taču šajā gadījumā tā nebija. Norvēģijas iestādes uzskata arī, ka šī loģika ir jāievēro gadījumā, kad uzņēmums saņēma papildu summu NOK 550 000 par 2008. gadu, ņemot vērā, ka kompensācijas pamatā bija nepareizi iesniegtie rādītāji par 2007. gadu. Tā kā ar uzņēmumu Nettbuss Sør AS noslēgtais līgums ir koncesijas līgums par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, komerciālo risku uzņemas uzņēmums.

(122)

Attiecībā uz lēmumiem saistībā ar Nettbuss Sør AS un RTB līgumiem un to rezultātā veiktajām korekcijām, ņemot vērā notiekošo abu uzņēmumu apvienošanās procesu, saistībā ar jauna RTB organizēto pārvadājumu plāna izstrādi, Norvēģijas iestādes uzskata, ka tie ir Nettbuss Sør AS vienpusēja lēmuma sekas, kā rezultātā tika ziņots par palielinātu atskaites rādītāju – nobraukto kilometru skaitu, lai saņemtu lielāku kompensāciju par to, kas jau bija aprēķināta, izmantojot ALFA metodi, un par kuru jau bija paziņots. Tā vietā bija jāveic grozījumi līgumos saskaņā ar uzņēmuma iekšējām izmaiņām, lai atspoguļotu visas veiktās korekcijas. Šajā saistībā Norvēģijas iestādes nepiekrīt viedoklim, ka filke par darbības apjoma samazinājumu darbības plāna izmaiņu rezultātā 2008. un 2009. gadā piešķīra par NOK 3,55 miljoniem mazāku kompensāciju. Tieši pretēji, šis kompensācijas samazinājums atbilst ALFA metodes un tās turpmākās indeksācijas matemātiskajai loģikai, kas atspoguļo mazāk nobraukto kilometru, nekā filke paredzēja, jo Nettbuss Sør AS tika iekļauts jaunā uzņēmuma RTB pārvadājumu plānā.

(123)

Attiecībā uz uzņēmuma Nettbuss Sør AS komercdarbības rezultātā gūtajiem ienākumiem Norvēģijas iestādes nepiekrīt Nettbuss Sør AS apgalvojumiem, ka filke ir kreditējusi ienākumus no kontu ienākumu daļas, koriģējot kļūdas izmaksu daļā. Tā kā grāmatvedības uzskaitē konti nebija nodalīti, Nettbuss Sør AS uzņemas risku un nevar vienkārši apgalvot, ka neatbilstīgie ienākumi ir atskaitīti filkes labā bez jebkāda dokumentēta pamatojuma. Turklāt, kā norāda Norvēģijas iestādes, nav dokumentēta pamatojuma par izmaksu sadalījumu, nošķirot uzņēmuma komerciālo darbību un sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Tādēļ ļoti iespējams, ka komercdarbība ir šķērssubsidēta ar sabiedriskā pakalpojuma darbību, nevis otrādi.

(124)

Visbeidzot, Norvēģijas iestādes uzskata, ka par periodu no 2004. gada līdz 2014. gadam noviržu ekonomiskā ietekme tiek lēsta NOK 80 437 962 apmērā, neietverot procentus un saliktos procentus. Tas ir saskaņā ar pētījumu, ko pēc Norvēģijas iestāžu pasūtījuma veica Asplan Viak AS, lai iegūtu aplēses par filkes noviržu rezultātā izmaksāto kompensācijas pārmaksu.

II.   NOVĒRTĒJUMS

1.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMA JOMA

(125)

Uzraudzības iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu secināja, ka Eustagderē vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem bija piemērota atbalsta shēma, kas aptvēra periodu līdz 2004. gadam.

(126)

Ņemot vērā Lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas, šā atbalsta novērtēšanas procesā tiks pētīti šādi aspekti:

i)

ALFA metode un tās indeksācija kā daļa no pastāvošās, Eustagderē ieviestās atbalsta shēmas vai kā atsevišķs jauns atbalsta pasākums (3. iedaļa turpmāk);

ii)

iespējamā ATP projektā iesaistītā atbalsta raksturs un varbūtība, ka tas ir jau pastāvošas atbalsta shēmas daļa (sk. 3. iedaļu turpmāk);

iii)

jebkāda tāda jauna atbalsta identificēšana, kas ir piešķirts ārpus pastāvošās atbalsta shēmas (sk. 4. iedaļu turpmāk).

(127)

Uzraudzības iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu pauda bažas par ALFA metodi un tās indeksāciju kā iespējamu pasākumu, kas neietver atbalstu. Šādā saistībā Norvēģijas iestādes un ieinteresētās personas iesniedza informāciju par Altmark nosacījumu piemērošanu.

(128)

Lēmums par procedūras sākšanu neietvēra pienākumu Uzraudzības iestādei saistībā ar šo novērtēšanu izvērtēt atbalsta raksturu attiecībā uz ALFA metodi un tās indeksāciju. Tas, izņemot jebkādu ATP projektā iesaistītu atbalstu, jau tika vērtēts iepriekšējā izskatīšanā, kurā tika secināts, ka valsts kompensācija vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem ir pastāvošs valsts atbalsts vismaz līdz 2004. gadam un ka vēl ir jāizvērtē tas, vai šī jau noteiktā pastāvošā atbalsta shēma ir būtiski mainīta.

2.   VALSTS ATBALSTS EEZ LĪGUMA 61. PANTA 1. PUNKTA NOZĪMĒ

(129)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir teikts:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.”

2.1.   Valsts līdzekļu esība

(130)

Uzraudzības iestāde atzīmē, ka kompensācija gan par vietējiem regulārajiem, gan skolas autobusu transporta pakalpojumiem ir maksāta no Eustagderes valsts budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu ir uzskatāms, ka gan vietējās, gan reģionālās iestādes ir līdzvērtīgas valsts iestādēm (45). Tādējādi Eustagderes filke ir līdzvērtīga valstij saistībā ar EEZ valsts atbalsta noteikumu izvērtēšanu. Pamatojoties uz šo atzinumu, Uzraudzības iestāde secina, ka kompensācijas pasākums ir finansēts, izmantojot valsts līdzekļus.

(131)

Tie paši nosacījumi attiecas arī uz ATP projektu, jo tas tiek finansēts no pašvaldību budžeta un Eustagderes un Vestagderes filkes dotācijām. Tādēļ Uzraudzības iestāde secina, ka šajā gadījumā ir iesaistīti valsts līdzekļi.

2.2.   Uzņēmums

(132)

Kā norādīts EEZ līguma 61. panta 1. punktā, ir jānoskaidro arī, vai kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu pieciem operatoriem un arī ATP projekta finansējums piešķīra selektīvas ekonomiskas priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai.

(133)

Atbalsta saņēmēji šajā gadījumā ir autobusu pārvadājumu operatori, kas iesaistījušies saimnieciskā darbībā, inter alia regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojumu sniegšanā par atlīdzību (sk. 35.–38. apsvērumu iepriekš). Tādējādi tie visi ir uzņēmumi EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

2.3.   Selektivitāte

(134)

Kompensācijas pasākums ir ierobežots un aptver tos autobusu uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumus Eustagderes filkē. Proti, kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu ir ierobežota un attiecas uz uzņēmumiem, kas norādīti 35. apsvērumā iepriekš. Tādēļ Uzraudzības iestāde secina, ka par sabiedrisko pakalpojumu piešķirtā kompensācija ir selektīva.

(135)

Turklāt ATP projekta finansējums NOK 1 miljona apmērā (NOK 2 miljoni no 2010. gada un NOK 1,5 miljoni no 2011. gada), kā arī to izmaksu samazinājums 2013. gadā, kas saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu maršrutos Nr. 39 un Nr. 40, lai finansētu lidostas tiešās satiksmes autobusu un attiecīgu ienākumu samazinājumu ATP projektā, tika piešķirts vienīgi uzņēmumam Nettbuss Sør AS. Tādējādi tas ir selektīvs pasākums.

2.4.   Priekšrocība – kompensācija par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistībām attiecībā uz vietējo regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojumu sniegšanu

2.4.1.   Altmark nosacījumi

(136)

Lai pasākums būtu valsts atbalsts, tam ir jānodrošina priekšrocības, kas atbrīvo uzņēmumu no maksājumiem, kuri parasti tam ir jāsedz no sava budžeta.

(137)

Attiecībā uz selektīvu ekonomisku priekšrocību piešķiršanu no Altmark sprieduma izriet, ka gadījumā, ja valsts veiktais pasākums uzskatāms par kompensāciju, ko uzņēmums saņem, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, šāds pasākums nav ietverts EEZ līguma 61. panta 1. punktā. Lietas Altmark spriedumā Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) atzina, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu neveido valsts atbalstu, ja atbilst četriem kumulatīviem noteikumiem:

“Pirmkārt, saņēmējam uzņēmumam ir faktiski jābūt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un šīm saistībām ir jābūt skaidri definētām.

Otrkārt, parametriem, uz kuru pamata aprēķināta kompensācija, ir jābūt iepriekš noteiktiem objektīvā un pārredzamā veidā.

Treškārt, kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai nosegtu visus vai daļu izdevumu, kas radušies, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā atbilstošos rēķinus [ieņēmumus] un saprātīgu peļņu saistībā ar šo saistību izpildi.

Ceturtkārt, ja uzņēmums, kuram jāpilda sabiedriskā pakalpojuma saistības, nav izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, kas ļautu izvēlēties pieteikuma iesniedzēju, kas var sniegt šādus pakalpojumus par viszemākajām izmaksām, nepieciešamās kompensācijas līmenis jānosaka, balstoties uz tādu izmaksu analīzi, kādas veidotos parastam, labi pārvaldītam un atbilstoši nodrošinātam uzņēmumam.” (46)

2.4.2.   No 1994. gada līdz 2003. gadam

(138)

Uzraudzības iestāde jau Lēmumā par procedūras sākšanu atzina, ka līdz 2004. gadam Altmark nosacījumi kumulatīvi nebija ievēroti (47).

(139)

Ne Norvēģijas iestādes, ne kādas citas personas, kas oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā iesniedza piezīmes, šo viedokli nav apstrīdējušas. Tādēļ Uzraudzības iestāde saglabā savu nostāju saskaņā ar atzinumiem par iemesliem, kas norādīti Lēmumā par procedūras sākšanu.

2.4.3.   No 2004. gada

2.4.3.1.   Pirmais Altmark nosacījums

(140)

Attiecīgie autobusu pārvadājumu operatori turpināja pildīt uzticētās sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistības, lai sniegtu vietējos regulāros un skolas autobusu transporta pakalpojumus Eustagderē.

(141)

Sabiedriskā pakalpojuma saistības pamatojās uz 1) KTL un KTR, kā arī Izglītības likuma nosacījumiem, kas noteica, ka koncesijas piešķiršana ietver pienākumu sniegt koncesijā noteiktos pārvadājumu pakalpojumus; 2) attiecīgajiem operatoriem piešķirtajām koncesijām, kas ietver vietējo regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojumu nodrošinājumu Eustagderē; un 3) atsevišķiem līgumiem starp Eustagderi un operatoriem.

(142)

Turklāt attiecīgajos līgumos ir iespējams noteikt pakalpojumu sniedzējus, pakalpojuma perioda ilgumu un kolektīvo pārvadājumu pakalpojumu darbības sabiedriskā pakalpojuma saistību raksturu vietējā tīklā. Tādējādi Uzraudzības iestāde secina, ka lietas Altmark sprieduma pirmais nosacījums ir izpildīts.

2.4.3.2.   Ceturtais Altmark nosacījums

(143)

Autobusu pārvadājumu operatoriem piešķirtā kompensācija nav noteikta, pamatojoties uz publiskā iepirkuma procedūru. Saskaņā ar Uzraudzības iestādes vadlīnijām par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu konkursa neesības gadījumā, tirgū vispārpieņemtā atlīdzība par attiecīgajiem pakalpojumiem ir vispiemērotākais kritērijs, lai novērtētu kompensāciju konkursa neesamības gadījumā (48). Norvēģijas iestādes tomēr nav norādījušas, ka šāda atlīdzība eksistē attiecībā uz konkrēto pakalpojumu. Taču tās apgalvo, ka kompensācijas shēma Eustagderē pamatojās uz salīdzinošu novērtējumu, kas nodrošina, ka piešķirtā kompensācija sedz labi pārvaldīta operatora darbības izmaksas. Tādēļ Uzraudzības iestādei ir jāizpēta otrā alternatīva, kas iekļauta ceturtajā Altmark nosacījumā.

(144)

Saskaņā ar iesniegto informāciju Norvēģijas iestādes salīdzināja visu autobusu pārvadājumu nozares uzņēmumu izmaksu struktūras un nošķīra 33 % vidējā līmenī labāk pārvaldīto uzņēmumu (t. i., novērtēja degvielas, uzturēšanas, autovadītāja un administrācijas izmaksas). Lai gan tas var liecināt par labu darbību salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, to nevar izmantot kā labi pārvaldīta un atbilstoši nodrošināta uzņēmuma vidējo izmaksu pamatojumu.

(145)

Uzraudzības iestādes vadlīnijas par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, norāda, ka “mērķis ir nodrošināt, lai neefektīva uzņēmuma augstās izmaksas netiktu uzskatītas par atsauces kritēriju”. Uzraudzības iestāde atzīmē, ka saistībā ar ALFA metodi un tās indeksāciju netika sīki norādīti to uzņēmumu piemēri, kuru rādītāji tika ņemti vērā kā atsauces kritēriji. Lai gan Norvēģijas iestādes gandrīz 67 % autobusu uzņēmumu uzskata par neefektīviem uzņēmumiem, tomēr šis atzinums pats par sevi neliek secināt, ka pārējie uzņēmumi Altmark novērtējuma nolūkā ir uzskatāmi par labi pārvaldītiem operatoriem. Nav liecību, ka to vidējās izmaksas atspoguļo efektīvi pārvaldīta uzņēmuma izmaksas. Norvēģijas iestādes nav sniegušas pietiekamu informāciju par šo aspektu.

(146)

Turklāt nav sniegts pilnīgs pārskats par reprezentatīva, labi pārvaldīta un atbilstoši nodrošināta uzņēmuma izmaksu struktūru, jo augstākās izmaksas nav ietvertas (piem., lielāks degvielas patēriņš topogrāfiski grūti pieejamās teritorijās). Tāpat nav sniegti darba efektivitāti raksturojoši analītiskie koeficienti (piem., apgrozījums attiecībā pret izmantoto kapitālu, pievienotā vērtība uz vienu darbinieku vai personāla izmaksas attiecībā pret pievienoto vērtību) (49). Tādēļ Uzraudzības iestāde nevar novērtēt kvantitatīvus mērķus pašu kapitāla atdeves vai ražīguma kāpuma izteiksmē.

(147)

Jebkurā gadījumā fakts, ka galīgā kompensācija tiek noteikta, pamatojoties uz sarunām, ļauj veikt patvaļīgas izmaksu korekcijas, kas nevar atspoguļot efektīva operatora darbības izmaksas. Uzraudzības iestāde atzīmē, ka dažos gadījumos sarunu rezultātā kompensācija ir samazināta salīdzinājumā ar rezultātu, kas iegūts, izmantojot ALFA metodi. Citos gadījumos kompensācija ir palielināta. Jebkurā gadījumā sarunu iespējamība saistībā ar galīgās kompensācijas aprēķinu nesniedz nekādu informāciju par to, vai uzņēmumus, kas darbojas tirgū, tiešām var uzskatīt par labi pārvaldītiem operatoriem.

(148)

Turklāt tā kā pārvadājumu darbība bija pakļauta padomes noteiktiem grozījumiem visa gada garumā, atceļot, saīsinot vai papildinot maršrutus, šāda rīcība nepārprotami būtiski ietekmēja līguma izmaksu daļu. Bieži pārvadājumu operatoriem tika piedāvāta iespēja saīsināt savus maršrutus, lai segtu faktiskās izmaksas. Vai arī tie saņēma lielāku kompensāciju, lai varētu uzturēt vajadzīgo pārvadājumu nodrošinājuma līmeni. Tādējādi galīgā piešķiramā kompensācijas summa bija pušu sarunu temats.

(149)

Tādēļ Uzraudzības iestāde nevar secināt, ka piešķirtā kompensācijas summa tika noteikta, pamatojoties uz labi pārvaldīta un atbilstoši nodrošināta uzņēmuma izmaksu analīzi.

(150)

Līdz ar to Uzraudzības iestāde secina, ka ceturtais Altmark nosacījums nav izpildīts.

2.4.3.3.   Secinājums par pārbaudi saskaņā ar Altmark kritērijiem

(151)

Tā kā četri nosacījumi, kas izklāstīti lietas Altmark spriedumā, ir jāizpilda kumulatīvi, nav jāpārbauda, vai abi pārējie nosacījumi ir izpildīti.

(152)

Pamatojoties uz iesniegto informāciju, Uzraudzības iestāde secina, ka kopš 2004. gada piešķirtā kompensācija par vietējo regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojuma saistību izpildi Eustagderē neatbilst visiem Altmark nosacījumiem. Tādēļ kompensācija uzskatāma par atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem piešķirtu priekšrocību EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

2.5.   Priekšrocība – ATP projekts

(153)

Uzraudzības iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu neizslēdza iespēju, ka ATP projekts (sk. 56.–58. apsvērumu) nodrošināja uzņēmumam Nettbuss Sør AS ekonomisku priekšrocību, un ir maz ticams, ka uzņēmums tādu iegūtu parastos tirgus apstākļos.

(154)

Atsaucoties uz Altmark nosacījumiem, Uzraudzības iestāde atzīmē, ka ATP projekts attiecas uz sabiedriskā pakalpojuma pārvadājumu maršrutiem un tādējādi ir pakļauts tām pašām tiesību normām, kas piemērojamas kompensācijai par vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem. Tādēļ var teikt, ka pirmais Altmark nosacījums ir izpildīts. Tomēr Uzraudzības iestāde nav saņēmusi nekādu papildu informāciju attiecībā uz pārējo Altmark nosacījumu piemērošanu.

(155)

Piemērojot ex officio ceturto Altmark nosacījumu, Uzraudzības iestāde ņem vērā faktu, ka Nettbuss Sør AS nodrošināja ATP projektā paredzētos pārvadājumu maršrutus bez jebkādas publiskā iepirkuma procedūras. Turklāt Norvēģijas iestādes nav sniegušas informāciju, lai apliecinātu, ka piešķirtā kompensācija ir pamatota ar tipisku labi pārvaldītu un atbilstoši nodrošinātu uzņēmumu izmaksu analīzi. Pat ja iepriekš 143.–150. apsvērumā minētais novērtējums tiktu piemērots mutandis mutandis, secinājums būtu tāds pats, proti, ka ceturtais Altmark nosacījums nav izpildīts.

(156)

Tādēļ Uzraudzības iestāde secina, ka ikgadējā summa NOK 800 000 (no 2004. gada), kas palielināta līdz NOK 2 miljoniem (no 2010. gada) un atkal samazināta līdz NOK 1,5 miljoniem (no 2011. gada) un kas tika piešķirta, lai uzlabotu autobusu kursēšanas biežumu maršrutos Lillesanda–Kristiansanda un Kristiansanda–Arendāle, ir uzskatāma par uzņēmumam Nettbuss Sør AS piešķirtu priekšrocību.

2.6.   Konkurences kropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm

(157)

Uzraudzības iestādei ir jāpārbauda, vai apstrīdētie atbalsta pasākumi var ietekmēt tirdzniecību un kropļot konkurenci (50).

(158)

Atbalsta saņēmēji tirgū konkurē ar citiem pārvadātājiem, kas ir pakļauti konkurencei (51). Tādēļ Uzraudzības iestāde secina, ka ikgadējās kompensācijas kropļoja konkurenci, uzlabojot atbalsta saņēmēju komerciālo stāvokli attiecīgajos tirgos.

(159)

Attiecībā uz ietekmi uz tirdzniecību un faktu, ka šis gadījums ir saistīts ar vietējo tirgu regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojumu jomā Eustagderē, Uzraudzības iestāde atgādina, ka spriedumā Altmark lietā, kas arī bija saistīts ar reģionālo autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, Tiesa atzina, ka:

“(…) [nav izslēgts,] ka sabiedriskās subsīdijas, kas piešķirtas uzņēmumam, kurš sniedz vienīgi lokālā vai reģionālā transporta pakalpojumus un nesniedz nekādus transporta pakalpojumus ārpus tā mītnes valsts, neiespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. (..) Tādējādi otrais nosacījums Līguma 92. panta 1. punkta piemērošanai, proti, ka atbalstam jābūt tādam, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm, nav atkarīgs no piedāvāto transporta pakalpojumu lokālā vai reģionālā rakstura vai arī no veikto darbību apjoma.” (52)

(160)

Tas nozīmē, ka, pat ja šajā gadījumā runa ir tikai par autobusu pārvadājumu vietējo tirgu (Eustagderes filki), valsts finansējums, kas piešķirts vienam operatoram šādā vietējā tirgū, var ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm (53). Tādējādi Uzraudzības iestāde uzskata, ka ikgadējā kompensācija varēja ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

(161)

Turklāt Uzraudzības iestāde ņem vērā, ka vienādi apsvērumi mutatis mutandis attiecināmi gan uz skolas transporta darbību (54), gan ATP projektu.

2.7.   Secinājums par valsts atbalsta esību EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē

(162)

Lēmumā par procedūras sākšanu Uzraudzības iestāde uzskatīja, ka līdz 2004. gadam Eustagderes filkes pieciem autobusu pārvadājumu operatoriem piešķirtā kompensācija par vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem veido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(163)

Turklāt Uzraudzības iestāde uzskata, ka no 2004. gada līdz šodienai Eustagderes filkes pieciem autobusu pārvadājumu operatoriem piešķirtā kompensācija par vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem veido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(164)

Visbeidzot, Uzraudzības iestāde uzskata, ka valsts finansējums uzņēmumam Nettbuss Sør AS kopš 2004. gada, pamatojoties uz ATP projektu, veido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

3.   ALFA METODES UN TĀS INDEKSĀCIJAS, UN ATP PROJEKTA KLASIFICĒŠANA PAR JAUNU VAI PASTĀVOŠU ATBALSTU

(165)

Uzraudzības iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu secināja, ka Eustagderē vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem līdz 2003. gada beigām tika piemērota pastāvoša atbalsta shēma.

(166)

Tomēr Uzraudzības iestāde pauda šaubas, vai ALFA metodes un tās indeksācijas ieviešana nenozīmē to, ka Eustagderes filkes pieciem autobusu pārvadājumu operatoriem piešķirtā kompensācija par vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem no 2004. gada līdz šodienai būtiski maina pastāvošo atbalsta shēmu.

(167)

Uzraudzības iestāde arī pauda šaubas par to, vai ir iespējama jauna atbalsta esība attiecībā uz iespējamo kompensāciju par vietējo regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojumiem papildus tam, kas ir atļauts saskaņā ar pastāvošo atbalsta shēmu (līdz 2004. gadam vai līdz šodienai, ja atbalsta raksturs netika mainīts, ieviešot ALFA metodi un tās indeksāciju).

(168)

Turklāt Uzraudzības iestāde pauda šaubas, vai ar ATP projektu saistītās summas ir saistītas ar Eustagderes kompensācijas piešķiršanu, vai arī tās veido atsevišķu shēmu vai tās daļu.

3.1.   Tiesību akti

(169)

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta c) punktu “jauns atbalsts” ir:

“viss atbalsts, kas nozīmē atbalsta shēmas un individuālu atbalstu, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi”.

(170)

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta b) punkta i) un v) apakšpunktu “pastāvošs atbalsts” nozīmē:

“visu atbalstu, kas pastāvējis pirms EEZ līguma stāšanās spēkā attiecīgajās EBTA valstīs, un tas nozīmē atbalsta shēmas un individuālu atbalstu, kas stājies spēkā pirms un joprojām tiek piemērots pēc EEZ līguma stāšanās spēkā;”

un

“atbalstu, ko uzskata par pastāvošu atbalstu, jo ir iespējams konstatēt, ka tā ieviešanas laikā tas nav bijis atbalsts, bet pēc tam Eiropas Ekonomikas zonas attīstības dēļ, dalībvalstij neieviešot pārmaiņas, tas kļuvis par atbalstu”.

3.2.   Procesuālais režīms pastāvošam atbalstam

(171)

Uzraudzības iestāde vispirms noskaidros savu nostāju attiecībā uz procedūru, kas jāievēro saskaņā ar EEZ līgumu un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokolu saistībā ar pasākumiem, par kuriem atzīts, ka tie veido pastāvošu atbalstu.

(172)

EEZ līgums nosaka dažādas procedūras atkarībā no tā, vai atbalsts ir pastāvošs vai jauns. Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punkts nosaka, ka “EBTA Uzraudzības iestāde, sadarbojoties ar EBTA valstīm, pastāvīgi pārskata visas atbalsta sistēmas, kas pastāv šajās valstīs. Tā iesaka šīm valstīm attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar EEZ līguma pakāpenisku attīstību vai darbību”. Tādējādi pastāvošo atbalstu var likumīgi īstenot, ja Uzraudzības iestāde nav atzinusi, ka tas ir nesaderīgs ar EEZ līguma darbību (55).

(173)

Savukārt Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 2. panta 1. punkts nosaka, ka “attiecīgajai EBTA valstij ir pietiekami savlaicīgi jāinformē Uzraudzības iestāde par jebkuru nodomu piešķirt jaunu atbalstu”. Tādējādi par jebkuru jaunu atbalstu iepriekš ir jāpaziņo Uzraudzības iestādei, un to nevar īstenot bez Uzraudzības iestādes galīgā lēmuma.

(174)

Turklāt par pastāvošo atbalstu var pieņemt lēmumu, atzīstot to par nesaderīgu, tikai attiecībā uz nākotni. Tādējādi Uzraudzības iestāde “(…)] pastāvošā atbalsta pastāvīgas pārskatīšanas ietvaros ir tiesīga vienīgi pieprasīt novērst vai grozīt šādu atbalstu noteiktā laikā” (56).

(175)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru, kas nosaka, ka atbalsts Uzraudzības iestādei ir pastāvīgi jāpārskata un jāuzrauga, EEZ līguma nolūks ir panākt, “(…) ka atzinums par atbalsta iespējamu nesaderīgumu ar kopējo tirgu ir jāpieņem pēc Tiesas pārbaudes, izmantojot piemērotu Komisijas noteiktu procedūru” (57).

(176)

Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, Uzraudzības iestāde secina, ka tikai saskaņā ar procedūru pastāvošajam atbalstam, kas izklāstīta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 17.–19. pantā, tā var novērtēt, vai pastāvošais valsts atbalsts ir saderīgs ar EEZ līguma darbību.

(177)

Turpmākajās iedaļās ietverta analīze par to, vai ALFA metode un tās indeksācija, kā arī ATP projekts ir jauns vai pastāvošs atbalsts.

3.3.   Atbalsta shēmas definīcija

(178)

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta d) punktu “atbalsta shēma”:

“(…) ir ikviens likums, uz kura pamata bez nepieciešamības ievērot citus īstenošanas pasākumus var tikt piešķirts individuāls atbalsts uzņēmumiem, kuri likumā definēti vispārējā un abstraktā veidā, un ikviens likums, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem var tikt piešķirts atbalsts, kas nav saistīts ar īpašu projektu, uz nenoteiktu laiku un/vai par nenoteiktu summu”.

(179)

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta e) punktu “individuāls atbalsts”:

“(…) ir atbalsts, kas nav piešķirts, pamatojoties uz atbalsta shēmu, un atbalsts, par kura piešķiršanu jāpaziņo, pamatojoties uz atbalsta shēmu”.

(180)

Šī atšķirība ir īpaši svarīga attiecībā uz pastāvošo atbalstu, jo Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokols nosaka Uzraudzības iestādei pienākumu pastāvīgi pārbaudīt pastāvošās atbalsta sistēmas (58). Līdzīgi Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas V iedaļa piemērojama tikai pastāvošajām atbalsta shēmām (59).

(181)

Uzraudzības iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu sniedza plašāku informāciju par pastāvošā atbalsta shēmas koncepcijas loģisko pamatojumu un tās interpretāciju Uzraudzības iestādes un Eiropas Komisijas tiesu praksē (60).

(182)

Uzraudzības iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu secināja, ka atbalsta shēma Eustagderē pastāv no 1994. gada (61). Šo atbalsta shēmu pamato KTL, KTR un Izglītības likuma noteikumi saistībā ar attiecīgo Eustagderes administratīvo praksi.

(183)

Uzraudzības iestāde ir konstatējusi, ka kompensācija par vietējiem regulārajiem autobusu pārvadājumiem Eustagderē pirms EEZ līguma stāšanās spēkā Norvēģijā 1994. gada 1. janvārī tika nodrošināta, pamatojoties uz KTL un KTR (un attiecīgajiem tiesību aktiem, kurus tie aizstāja). Turklāt kopš laika, kad EEZ līgums vēl nebija stājies spēkā, kompensācija par skolas autobusu transporta pakalpojumiem tika piešķirta, pamatojoties uz Izglītības likumu (un attiecīgajiem tiesību aktiem, kurus tas aizstāja).

(184)

Uzraudzības iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu pārbaudīja, vai tiesību akti, kas ir pamatā regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojumu finansēšanai Eustagderē, atbilst trim kritērijiem, kas formulēti Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta d) punktā: i) tiesību akts, uz kura pamata var piešķirt atbalstu, ii) tiesību aktā nav noteikti papildu īstenošanas pasākumi un iii) tiesību akts vispārīgā un abstraktā veidā definē iespējamos atbalsta saņēmējus (62).

(185)

Tomēr attiecībā uz ATP projektu Uzraudzības iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu apšaubīja, vai ATP projekts ir saistīts ar Eustagderes kompensācijas piešķiršanu, vai arī tas veido atsevišķu shēmu vai tās daļu.

(186)

Neskatoties un faktu, ka ATP projekts ir sadarbība starp dažādām pašvaldībām un Vestagderes un Eustagderes filki, kā arī faktu, ka maksājumi tika veikti no dažādiem avotiem, iesaistītās darbības ir iekļautas Eustagderes shēmas darbības jomā.

(187)

Uzraudzības iestāde atzīmē, ka ATP projektā iekļautie autobusu maršruti, proti, Kristiansanda–Lillesanda un Kristiansanda–Ārendāle, kas aprakstīti iepriekš 57. un 58. apsvērumā, jau darbojas pašreizējās shēmas ietvaros Eustagderē.

(188)

Darbības paplašināšana šajos maršrutos ATP projekta rezultātā tika kompensēta saskaņā ar tiem pašiem tiesību aktiem, kuri tika piemērota attiecībā uz vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem.

(189)

Kompensācijas aprēķins par paplašinātu darbību projekta ietvaros pamatojās tieši uz tiem pašiem principiem, kādi tika piemēroti attiecībā uz vietējiem regulārajiem un skolas autobusu transporta pakalpojumiem, proti, sabiedriskā pakalpojuma izmaksas mīnus ieņēmumi par biļetēm (neto līgumiem) plus saprātīga peļņa.

(190)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Uzraudzības iestāde secina, ka ATP projekts ir daļa no shēmas, attiecībā uz kuru Uzraudzības iestāde jau Lēmumā par procedūras sākšanu tika atzinusi, ka tā ir ieviesta Eustagderē kopš 1994. gada.

3.4.   Pastāvoša atbalsta definīcija

(191)

Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta b) punkta i) apakšpunkts nosaka, ka pastāvošais atbalsts ietver visu tādu atbalstu, kas pastāvēja pirms EEZ līguma stāšanās spēkā attiecīgajās EBTA valstīs, proti, atbalsta shēmas un individuālu atbalstu, kas stājās spēkā iepriekš un joprojām tiek piemērots pēc EEZ līguma stāšanās spēkā.

(192)

Šajā gadījumā shēmas izmantošanas noteikumi ir bijuši spēkā kopš EEZ līguma stāšanās spēkā Norvēģijā 1994. gada 1. janvārī. Tā kā tirgus vietējo autobusu pārvadājumu jomā attiecīgajā datumā jau bija pakļauts noteiktai konkurencei, Uzraudzības iestāde uzskata, ka vietējo regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojumu finansējums, pamatojoties uz KTL, KTN un Izglītības likumu, veido pastāvoša atbalsta shēmu, kas pastāvēja jau 1994. gada janvārī un tika piemērota arī turpmāk.

(193)

Spriedumā lietā Namur Tiesa ir noteikusi šādi:

“(…) jauna atbalsta parādīšanos vai pastāvoša atbalsta grozījumus nevar novērtēt pēc atbalsta skalas vai, jo īpaši, apmēra finanšu izteiksmē nevienā uzņēmuma darbības laika brīdī, ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar iepriekšējiem tiesību aktu noteikumiem, kuri nav grozīti. To, vai atbalsts tiek klasificēts kā jauns atbalsts vai pastāvoša atbalsta grozījumi, nosaka, atsaucoties uz atbalsta piešķiršanas noteikumiem.” (63)

(194)

Turklāt atzinumā Van der Hulst lietā ģenerāladvokāts A. Trabucchi uzsvēra, ka grozījumi ir būtiski, ja tiek mainīti galvenie sistēmas elementi, piemēram, priekšrocības raksturs, pasākuma mērķis, tiesiskais pamats, saņēmēji vai finansējuma avots (64). Šādas izmaiņas var ietekmēt šīs shēmas saderīguma novērtēšanu, un par tām ir jāpaziņo atsevišķi kā par jaunu atbalstu, lai novērtētu to saderīgumu ar EEZ līgumu (65).

(195)

Vienīgi formālas vai administratīvas atbalsta shēmas izmaiņas neveicina pastāvošā atbalsta pārklasificēšanu par jaunu atbalstu (66).

(196)

Kā minēts iepriekš, autobusu pārvadājumu pakalpojuma finansējums Eustagderē tika nodrošināts, pamatojoties uz atbalsta shēmu, ko veido KTL, KTN, Izglītības likums un administratīvā prakse Eustagderē. ALFA metode tika ieviesta 2004. gadā, un, pamatojoties uz to, laikā no 2004. gada līdz 2008. gadam tika slēgti jauni līgumi. Šī ALFA metode tika papildināta, ieviešot jaunu indeksācijas sistēmu, uz kuras pamata jauni līgumi ar tiem pašiem operatoriem tika slēgti laikā no 2009. gada līdz 2012. gadam, paredzot iespēju pagarināt līgumus līdz papildu četriem gadiem (sk. 53. apsvērumu). Jārod atbilde uz jautājumu, vai ALFA metodes un vēlāk tās indeksācijas ieviešana ir uzskatāma par iezīmi, kas maina pastāvošo atbalsta shēmu uz jaunu atbalstu.

(197)

Kā aprakstīts iepriekš 46.–50. apsvērumā, ALFA metode ir sistēma, ko izmanto, lai aprēķinātu ar autobusu pārvadājumiem saistītās izmaksas. Kā aprakstīts 51.–53. apsvērumā iepriekš, sistēmas indeksācija papildināja metodi, ieviešot vairākus ar izmaksām saistītus parametrus, piemēram, degvielas vai algu izmaksas, uz kuru pamata kompensācija tiek indeksēta.

(198)

Šīs sistēmas ieviešana nav būtiski mainījusi kompensācijas juridisko pamatu un piešķiršanas mērķi.

(199)

KTL, KTN un Izglītības likuma noteikumi, kā arī administratīvā prakse tiek interpretēti un piemēroti identiskā veidā. Šie noteikumi un prakse visā attiecīgajā periodā, t. i., pat pirms EEZ līguma stāšanās spēkā, nav mainījušies.

(200)

Mērķis vienmēr ir bijis nodrošināt pārvadājumu operatoriem (gan vietējo regulāro, gan skolas autobusu transporta pakalpojumu sniedzējiem) kompensāciju par tādu pakalpojumu sniegšanu, ko Eustagderes filke vēlas ieviest vai saglabāt.

(201)

Piešķirtā kompensācija vienmēr ir segusi sabiedriskā pakalpojuma izmaksas, atskaitot ieņēmumus par biļetēm (neto līgumiem) un ņemot vērā saprātīgu peļņu. Jebkāda kompensācija papildus iepriekš minētajiem tiesību aktiem un administratīvajai praksei nav atļauta.

(202)

Saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem ALFA metode nav radījusi nekādas būtiskas izmaiņas attiecībā uz shēmā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem. Shēmu piemēroja un turpina piemērot visiem koncesionāriem, kuriem uzticēts nodrošināt vietējos regulāros un skolas autobusu pakalpojumus Eustagderē. Bet galvenais – sistēma nemaina atbalsta saņēmēju tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar shēmu. Tādēļ šajā ziņā shēma nav paplašināta.

(203)

ALFA metodes un tās indeksācijas ieviešana vienkārši kalpoja to pārvadājumu pakalpojumu rādītāju precizēšanai, kas bija kompensācijas piešķiršanas pamatā. Piešķirtās kompensācijas summas pamatā visa perioda laikā bija vieni un tie paši faktori, piemēram, ar autobusu pārvadājumiem saistītās izmaksas, apakšuzņēmēju izmaksas, ieņēmumi par biļetēm. Tādējādi ALFA metode un indeksācija radīja labāku mehānismu kompensācijas piešķiršanai tiem pašiem atbalsta saņēmējiem saskaņā ar shēmu un uz tā paša juridiskā pamata.

(204)

Tādēļ Uzraudzības iestāde uzskata, ka ALFA metode un indeksācija nav būtiski mainījušas pastāvošā atbalsta shēmu.

(205)

Līdzīgi var teikt, ka darbības paplašināšana ATP projekta ietvaros maršrutos Lillesanda–Kristiansanda un Kristiansanda–Arendāle neradīja būtiskas izmaiņas shēmā. ATP projekta mērķis bija tikai paplašināt Nettbuss Sør AS darbību saskaņā ar tiem pašiem koncesijas līgumiem.

(206)

Izmaiņas tika veiktas jau esošiem maršrutiem bez jebkādiem grozījumiem atbalsta shēmā, kas paredzēta saskaņā ar tiesību aktiem. Tādējādi ATP projekta rezultātā paplašinātā darbība neveido shēmas grozījumu, kas liktu atbalstu jaunai darbībai atzīt par jaunu atbalstu.

(207)

Turklāt saskaņā ar ATP projektu veiktie maksājumi atbilst saskaņā ar shēmu noteiktajam kompensācijas principam tādā ziņā, ka tie sedz sabiedriskā pakalpojuma izmaksas, atskaitot ieņēmumus par biļetēm un ņemot vērā saprātīgu peļņu.

(208)

Bez tam fakts, ka to valsts iestāžu kopums, kas sniedza ieguldījumu vai veica kompensējošos maksājumus, kā minēts iepriekš 58. apsvērumā, atšķīrās no tā, kas bija saistīts ar pastāvošo atbalsta shēmu, būtiski nemainīja šo shēmu. Pakalpojumi, par kuriem tika veikts maksājums, bija iekļauti šajā shēmā, un maksājumi tika veikti saskaņā ar šai shēmai piemērojamajiem juridiskajiem un finanšu noteikumiem neatkarīgi no maksājumu avota.

(209)

Iepriekš minētās ar ATP projektu ieviestās izmaiņas neliek apšaubīt, ka shēma pēc būtības ir pastāvoša atbalsta shēma. Tādēļ Uzraudzības iestāde uzskata, ka ATP projekts nav būtiski mainījis pastāvošo atbalsta shēmu.

3.5.   Secinājums

(210)

Uzraudzības iestāde secina, ka, pamatojoties uz KTL, KTN, Izglītības likumu un administratīvo praksi, Eustagderē ir ieviesta atbalsta shēma. Uzraudzības iestāde uzskata, ka šī shēma pēc būtības ir pastāvoša, jo, piemērojot ALFA metodi vai indeksāciju, vai arī paplašinot darbību esošajos autobusu maršrutos saskaņā ar ATP projektu, būtiskas izmaiņas shēmā netika veiktas.

(211)

Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokols ļauj Uzraudzības iestādei saglabāt pastāvīgā uzraudzībā pastāvošās atbalsta sistēmas (67). Tomēr tikai gadījumos, kad ir konstatēts, ka pastāvošais atbalsts nav saderīgs ar EEZ līguma darbību, šādam atbalstam ir jāpiemēro attiecīgi pasākumi saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 17.–19. pantā, lai atceltu vai grozītu shēmu.

(212)

Šādos apstākļos Uzraudzības iestāde neuzskata, ka pašreizējā situācija ir tāda, ka Norvēģijas Karalistei būtu jāpiemēro kādi pasākumi, lai nākotnē veiktu izmaiņas pastāvošajā atbalsta shēmā. Šādā saistībā Uzraudzības iestāde atzīmē turpmāk norādīto.

(213)

Pirmkārt, Uzraudzības iestāde ņem vērā faktu, ka koncesijas līguma ar uzņēmumu Nettbuss Sør AS darbība jau bija beigusies. Tā rezultātā jebkurš pastāvošās atbalsta shēmas saderīguma novērtējums attiecībā uz uzņēmumu Nettbuss Sør ir zaudējis jēgu.

(214)

Otrkārt, Uzraudzības iestāde nav konstatējusi nekādas ar konkurenci saistītas bažas attiecībā uz shēmas piemērošanu citiem pārvadājumu operatoriem, kas minēti 35. apsvērumā un kuru līgumi ar Eustagderes filki joprojām ir spēkā. Uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecībā uz šiem pārvadātājiem ALFA metode ir pareizi īstenota, ņemot vērā vienīgi no sabiedriskajiem pakalpojumiem izrietošās izmaksas un ienākumus saskaņā ar EEZ līguma 49. pantu un Regulas (EEK) Nr. 1191/69 vai Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteikumiem.

(215)

Treškārt, Uzraudzības iestāde ņem vērā vēl neizskatītās pārkāpumu izmeklēšanas lietas pret Norvēģiju par iespējamiem EEZ valsts iepirkuma noteikumu pārkāpumiem. Uzraudzības iestāde 2011. gada 12. oktobrī nosūtīja Norvēģijai oficiālu paziņojuma vēstuli par EEZ līguma 4. un 48. pantā noteikto diskriminācijas novēršanas un pārredzamības principu neievērošanu, ļaujot Eustagderei piešķirt un pagarināt autobusu transporta pakalpojumu koncesijas bez jebkādas publicēšanas. Uz šā paša pamata Uzraudzības iestāde 2012. gada 22. jūnijā nosūtīja Norvēģijai argumentētu atzinumu. Šīs pirmstiesas procedūras mērķis ir dot attiecīgajai EBTA valstij iespēju, no vienas puses, ievērot savus pienākumus saskaņā ar EEZ tiesību aktiem un, no otras puses, izmantot savas aizstāvības tiesības pret Uzraudzības iestādes izteiktajiem iebildumiem. Šajā gadījumā Norvēģijas iestādes ir apņēmušās pieņemt valsts tiesību aktus, lai novērstu turpmākus EEZ publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumus saistībā ar koncesijām pārvadājumu nozarē.

(216)

Ņemot vērā šos faktorus, Uzraudzības iestāde īsteno savu diskrecionāro uzraudzību, kā minēts iepriekš, un secina, ka tā pašlaik neuzskata par nepieciešamu uzsākt attiecīgo pasākumu procedūru, kas izklāstīta 3. protokola II daļas 17.–19. pantā.

(217)

Turklāt Uzraudzības iestāde slēdz šo oficiālo izmeklēšanu par iespējamu jaunu atbalstu attiecībā uz pastāvoša atbalsta shēmu Eustagderē. Tomēr saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu Uzraudzības iestāde turpinās pastāvīgi uzraudzīt shēmu līdz tās beigu termiņam un sekot tās piemērošanai.

4.   JAUNS ATBALSTS ĀRPUS PASTĀVOŠĀS ATBALSTA SHĒMAS

4.1.   Vispārīgi apsvērumi

(218)

Attiecībā uz pastāvošo atbalstu no judikatūras (68) izriet, ka jebkura kompensācijas pārmaksa ir jāpārbauda, vispirms ņemot vērā atbalsta shēmu. Ja pastāvošā atbalsta shēma pēc savas struktūras vai citādi pieļauj kompensācijas pārmaksu, papildu maksājuma vai kompensācijas pārmaksas summas ir uzskatāmas par pastāvošu atbalstu un tādējādi pakļautas attiecīgajiem pasākumiem, kas noteikti Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 17.–19. pantā.

(219)

Taču, ja kompensācijas pārmaksa ir samaksāta atbalsta saņēmējam ārpus šīs pastāvošās atbalsta shēmas jomas, papildu maksājuma vai kompensācijas pārmaksas summas ir jāskata saskaņā ar jaunā atbalsta procedūru.

(220)

Tādējādi tikai tos maksājumus, kas veikti saskaņā ar pastāvošu atbalsta shēmu, var uzskatīt par pastāvošu atbalstu, kas samaksāts, pamatojoties uz šo shēmu. Un pretēji – maksājumi, kas pārsniedz faktiski radušos zaudējumus un ir veikti ārpus atbalsta shēmas ietvariem, ir jāuzskata par jaunu atbalstu (69).

4.2.   Ārpus pastāvošās atbalsta shēmas Eustagderē piešķirtais atbalsts

(221)

Uzraudzības iestāde Lēmumā par procedūras sākšanu pauda šaubas attiecībā uz jebkuru iespējamu tādu jaunu atbalstu vietējo regulāro un skolas autobusu pārvadājumu operatoriem, kas nav piešķirts, pamatojoties uz pastāvošo atbalsta shēmu, kura ir spēkā kopš 1994. gada.

(222)

Pastāvošā Eustagderē ieviestā atbalsta shēma nodrošināja vietējos regulāros un skolas autobusu transporta pakalpojumus Eustagderē vēl pirms 1994. gada 1. janvāra, kad Norvēģijā stājās spēkā EEZ līgums. Šos pakalpojumus sniedz šādi pārvadājumu operatori: Birkeland Busser AS, Frolandsruta Frode Oland, Høyvågruta AS, Nettbuss Sør AS, RTB, L/L Setesdal Bilruter un Telemark Bilruter. No 2009. gada pēc uzņēmuma Nettbuss Sør AS apvienošanās ar Høyvågruta AS un RTB vairs tikai pieci operatori sniedza pārvadājumu pakalpojumus saskaņā ar Eustagderes līgumiem. Koncesijas līgums ar Nettbuss Sør AS bija spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim. Pašlaik saskaņā ar pastāvošo atbalsta shēmu attiecīgos pakalpojumus sniedz tikai četri pārvadātāji. To koncesijas līgumi ir spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim.

(223)

Uzraudzības iestāde atzīmē, ka EBTA valstīm ir plaša rīcības brīvība, nosakot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, kā arī to īstenošanas noteikumus, tostarp šādu pakalpojumu izmaksu un ienākumu novērtēšanu un piemērotu metodoloģiju izmaksu un ienākumu sadalei gadījumā, ja operatori veic arī komercdarbību. Apjoms un pārbaudes, ko Uzraudzības iestāde var izmantot šādā saistībā, ir ierobežots līdz vienai acīmredzamai kļūdai (70).

(224)

Šajā gadījumā Norvēģijas iestādes vietējo regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojumus noteica kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus saskaņā ar KTL, KTN un Izglītības likuma noteikumiem un administratīvo praksi. Uzraudzības iestāde piekrita šai definīcijai un tagad arī atzīst, ka atbalsta shēma Eustagderē pēc būtības ir pastāvoša.

(225)

Ar pastāvošo atbalsta shēmu saistītie tiesību akti ļauj ar kompensāciju segt vietējo regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojumu izmaksas Eustagderē (mīnus ieņēmumi par biļetēm neto līgumiem), kā arī gūt saprātīgu peļņu.

(226)

Tādējādi tikai kompensējošie maksājumi par minēto pakalpojumu nodrošināšanu var tikt iekļauti pastāvošajā atbalsta shēmā Eustagderē, ietverot maksājumus, kas pārsniedz faktiski radušos zaudējumus, kuri iekļaujas šajā shēmā (71).

(227)

Šīs lietas kontekstā ar shēmas tiesību aktiem un administratīvo praksi nevar pamatot šādus maksājumus:

tiešus maksājumus par pārvadājumu pakalpojumiem, kas nav definēti kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi (piem., par komerciāliem pakalpojumiem),

tiešus maksājumus par citiem pārvadājumu pakalpojumiem, kas nav paredzēti noslēgtajos koncesijas līgumos (piem., par noteiktiem maršrutiem), un

tiešus maksājumus par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kas bija iekļauti pastāvošajā atbalsta shēmā, taču kuru izpilde ir pārtraukta.

(228)

Šādi no valsts līdzekļiem finansēti maksājumi, kā aprakstīts iepriekš, rada tādu selektīvu priekšrocību pārvadātājiem, ko nevar pamatot ar Eustagderē izmantotās atbalsta shēmas noteikumiem un administratīvo praksi, jo tie attiecas vai nu uz pakalpojumiem, kas tirgū jau tiek nodrošināti, vai transporta pakalpojumiem, kas nav definēti kā tādi, kuri atbilst kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nosacījumiem, vai, visbeidzot, rada situācijas, kas pārsniedz sākotnēji noteiktās atbalsta shēmas robežas. Proti, atsaucoties uz pēdējo minēto situāciju, kompensācijas maksājums par sabiedrisku pakalpojumu, kas vairs nepastāv, nav uzskatāms par veiktu, pamatojoties uz shēmas īstenošanas noteikumiem, jo šādi pakalpojumi vienkārši vairs nav pakļauti šādai shēmai.

(229)

Turklāt izrādās, ka šie maksājumi, kas tika veikti, kaut arī nebija saskaņā ar shēmas pamatojumu, sedz izmaksas, kuras bija jāsedz pašiem pārvadātājiem, un arī tādas izmaksas, kas vispār nebija radušās. Rezultātā šādi maksājumi veido darbības atbalstu, kas kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

(230)

Šādā saistībā Uzraudzības iestāde novērtēja Norvēģijas iestāžu sniegto informāciju par visu to pārvadājumu uzņēmumu dažādām darbībām, kas ir iesaistīti vietējo regulāro un skolas autobusu transporta pakalpojumu sniegšanā Eustagderē.

(231)

Norvēģijas iestādes uzskata, ka, izņemot uzņēmumu Nettbuss Sør AS, kompensācijas aprēķina veids, ņemot vērā, ka gūtie ienākumi atbilda aplēstajām pārvadājumu pakalpojumu īstenošanas izmaksām, nodrošināja, ka autobusu pārvadājumu operatori saņēma kompensāciju vienīgi par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(232)

Attiecībā uz laikposmu līdz 2004. gadam Uzraudzības iestāde, pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu sniegto informāciju, nav konstatējusi maksājumus, kurus varētu uzskatīt par pastāvošajā atbalsta shēmā neiederīgiem.

(233)

Tomēr par laiku pēc 2004. gada, kad tika ieviesta ALFA metode (un tās indeksācija no 2009. gada), Uzraudzības iestāde norāda, ka noteikti maksājumi uzņēmuma Nettbuss Sør AS interesēs patiesi tika veikti ārpus pastāvošās atbalsta shēmas ietvariem.

(234)

Uzraudzības iestāde nav konstatējusi, ka laikposmā pēc 2004. gada Eustagderē šādi maksājumi būtu veikti arī kāda cita pārvadātāja interesēs.

4.2.1.   Uzņēmumam Nettbuss Sør AS ārpus shēmas veiktie maksājumi laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam

(235)

Kontu nodalīšanu uzņēmums ieviesa 2009. gadā, nodalot sabiedriskos pakalpojumus un komerciālo darbību.

(236)

Kā norādīja Norvēģijas iestādes, ALFA metode būtībā ir uz izmaksām balstīts modelis un šī sistēma pamatojas uz uzticību. Pirms katra saimnieciskā gada sākuma Nettbuss Sør AS iesniedza datus par aplēstajām izmaksām un ienākumiem saistībā ar sabiedriskajiem pakalpojumiem. Eustagdere pieņēma, ka uzņēmums ir arī pareizi sadalījis ienākumus no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas un komerciālās darbības. Kā atzīst Norvēģijas iestādes, pamatojoties uz to vēlāk atklāto informāciju, izrādījās, ka šajā gadījumā tā netika darīts.

(237)

Kā minēts iepriekš 93. un 94. apsvērumā, pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu iesniegto informāciju par Nettbuss Sør AS saimnieciskās darbības rādītājiem, iesniegtie rādītāji atšķīrās no tiem, kādi bija jāiesniedz par darbību sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas saņemšanai.

(238)

Saskaņā ar iesniegto saimnieciskās darbības grāmatvedības pārskatu Nettbuss Sør AS saņēma kompensāciju arī tieši par uzņēmuma komerciālo darbību. Piemēram, darbības grāmatvedības pārskatā ir redzams, ka Nettbuss Sør AS saņēma kompensāciju par nakts autobusu nodrošinājumu, lai gan šis pakalpojums ir daļa no uzņēmuma komerciālās darbības. Nettbuss Sør AS neiebilda attiecībā uz faktu, ka šie komerciālo pārvadājumu maršruti tiešām bija iekļauti aprēķinos kompensācijas saņemšanai saskaņā ar ALFA metodi.

(239)

No iesniegtās informācijas tika arī secināts, ka Eustagdere dažos maršrutos (piem., Grimstada–Hegedālena un Hegedālena–Grimstada) turpināja maksāt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu, lai gan attiecīgajos maršrutos pārvadājumi vairs netika veikti.

(240)

Turklāt Uzraudzības iestāde atzīmē, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu tika maksāta attiecībā uz maršrutiem, kuri nebija iekļauti sabiedriskā pakalpojuma līgumā (piem., tādi maršrutu posmi kā Kilsunda–Kitrona, Tangena Kisu–Kitrona, Tangena Kisu–Lisunda un brauciens bez pasažieriem līdz pirmajai autobusu pieturai “Sørlandsekspressen”, kas ir autobuss ekspresis no Kristiansandas uz Oslo).

(241)

Tādējādi visi iepriekš minētie kompensācijas maksājumi par darbību, kas nepareizi vai kļūdaini iekļauta saimnieciskās darbības grāmatvedības pārskatā saskaņā ar ALFA metodi, nebija pamatoti ar Eustagderē pastāvošās atbalsta shēmas tiesību aktiem un administratīvo praksi.

(242)

Turpmāk tabulā apkopoti ziņotie darbības rādītāji, bruto izmaksas, korekcijas noviržu rezultātā un darbības un izmaksu atšķirības saskaņā ar Asplan Viak aprēķiniem, izmantojot ALFA elektronisko uzskaiti un indeksāciju (72).

2. tabula

Saimnieciskās darbības rādītāju un izmaksu atšķirības laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam

Gads

Ziņotie rādītāji

(km)

Rādītāju korekcijas noviržu dēļ

(km)

Bruto izmaksas (NOK)

Izmaksu korekcijas noviržu dēļ

(NOK)

Indeksācija, %

Iesniegto rādītāju un izmaksu atšķirības (NOK)

2004

3 975 228

3 794 839

76 696 086

73 472 776

 

180 389

3 223 310

2005

4 255 732

4 073 656

80 615 271

77 330 623

 

182 076

3 284 648

2006

4 527 693

4 169 542

87 502 717

81 365 293

 

358 151

6 137 424

2007

4 255 080

4 012 600

85 848 541

81 109 328

 

242 480

4 739 212

2008

4 471 364

4 140 826

88 417 220

81 963 624

 

330 538

6 453 596

2009

4 471 364

4 059 622

94 960 094

86 302 626

7,40 (73)

411 742

8 657 469

2010

 

 

 

 

2,50

8 873 906

2011

 

 

 

 

5,00

9 317 601

2012

 

 

 

 

3,50

9 643 717

2013

 

 

 

 

3,33

9 964 853

2014

 

 

 

 

1,78

10 142 227

Summa

 

 

 

 

 

80 437 962

(243)

Norvēģijas iestādes iesniedza darbības rādītāju novirzes arī attiecībā uz labi definēta sabiedriskā pakalpojuma saistībām. Uzraudzības iestādei ir jāizvērtē, vai šīs novirzes ir radušās pastāvošās atbalsta shēmas ietvaros, vai ārpus tās.

(244)

Uzraudzības iestāde atzīmē, kas saistībā ar 1. tabulu, kas redzama iepriekš 96. apsvērumā, iepriekš iekļautā 2. tabula darbības rādītāju noviržu ietvaros ietver skolas autobusu pakalpojumu gadījumus. Īpaši Norvēģijas iestādes norāda uz skolēnu pārvadāšanu uz peldēšanas nodarbībām un atpakaļ un uz īpašo autobusa maršrutu, par ko, kā izrādās, Nettbuss Sør AS vienlaikus saņēma kompensāciju no diviem dažādiem avotiem, proti, no Eustagderes filkes un no pašvaldībām (74).

(245)

Attiecībā uz darbības rādītājiem par mācību gadiem un “dublētiem mācību gadiem”, kā arī skolas autobusu pakalpojumiem, tika ziņots, ka Nettbuss Sør AS saņēma kompensāciju par ilgāku periodu gada laikā, nekā pienācās, proti, par 51 mācību nedēļu (255 mācību dienām), nevis 38 mācību nedēļām (192 mācību dienām).

(246)

Turklāt Norvēģijas iestādes norādīja, ka daži sabiedriskā pakalpojuma pārvadājumu posmi (nav sniegti konkrētu maršrutu piemēri) tika saīsināti bez filkes piekrišanas, neatspoguļojot šo faktu darbības rādītāju grāmatvedības pārskatos kompensācijas saņemšanai. Uzraudzības iestāde uzskata, ka šīs darbības rādītāju novirzes attiecas uz pārvadājumu pakalpojumiem, par kuriem kompensācija ir piešķirta, pamatojoties uz pastāvošo atbalsta shēmu. Tādēļ nevar apgalvot, ka šī iespējamā kompensācijas pārmaksa veido jaunu atbalstu, kas piešķirts ārpus shēmas robežām. Fakts, ka atbalsta shēma ir kļūdaini izstrādāta, pieļaujot kompensāciju, kas pārsniedz faktiski radušos izdevumus, bet kas iekļaujas atbalsta shēmas jomā, nepadara šo kompensācijas pārmaksu par jaunu valsts atbalstu. Tādējādi šī kompensācijas maksājumu pārmaksa saglabājas pastāvošās atbalsta shēmas ietvaros.

(247)

Visbeidzot, attiecībā uz ATP projektā iekļautajiem Nettbuss Sør AS lidostas tiešas satiksmes pārvadājumiem, kas minēti iepriekš 56.–62. apsvērumā, Uzraudzības iestāde norāda, ka saskaņā ar Norvēģijas iestāžu iesniegto informāciju Eustagdere, samazinot ar sabiedriskā pakalpojuma maršrutiem Nr. 39 un Nr. 40 saistītās izmaksas, ir radījusi uzņēmumam tiešus izmaksu ietaupījumus par aplēsto summu NOK 1 020 000, tādējādi ļaujot uzņēmumam Nettbuss Sør AS saglabāt lidostas tiešas satiksmes pārvadājumus.

(248)

Iepriekš minētā summa sākotnēji tika iekļauta kopējā uzņēmumam Nettbuss Sør AS piešķirtajā kompensācijā par sabiedriskā transporta pakalpojumu saistību izpildi Eustagderē. Ņemot vērā, ka šīs saistības (proti, pārvadājumi maršrutos Nr. 39 un Nr. 40) laikā no 2013. gada oktobra līdz 2014. gada 20. janvārim tika izbeigti, aplēstā summa NOK 1 020 000 apmērā bija jāatskaita no kopējās katru gadu uzņēmumam Nettbuss Sør AS maksājamās summas. Neatvelkot šo summu no kopējās kompensācijas, bet izmantojot to komerciālās darbības veicināšanai, šāda rīcība veido kompensācijas pārmaksu, kas ir samaksāta ārpus pastāvošās atbalsta shēmas. Tādējādi tā ir uzskatāma par jaunu atbalstu, kas veido darbības atbalstu.

4.2.2.   Procesuālās prasības

(249)

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir pietiekami savlaicīgi jāinformē, lai tā varētu iesniegt savus komentārus par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu. Attiecīgā valsts nedrīkst īstenot savus ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar kādu galīgu lēmumu”.

(250)

Tā kā Norvēģijas iestādes neiesniedza paziņojumu par atbalsta pasākumiem, kā minēts iepriekš, tās nav ievērojušas paziņošanas prasību. Turklāt, īstenojot atbalsta pasākumus, nav ievērota prasība atturēties no darbības.

(251)

Tādējādi Uzraudzības iestāde var secināt, ka Norvēģijas iestādes nav izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

4.2.3.   Uzņēmumam Nettbuss Sør AS ārpus shēmas laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam veikto maksājumu saderīgums

(252)

Uzraudzības iestāde pārbaudīja, vai konkrētie atbalsta pasākumi var būt saderīgi ar EEZ līgumu. Kā aprakstīts iepriekš, atbalstu veido finansējums tādiem pakalpojumiem, kuri tirgū jau tiek nodrošināti, vai tādiem pārvadājumu pakalpojumiem, kurus Eustagderē pastāvošo atbalsta shēmu pārvaldošie tiesību akti kā tādus nedefinē sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas saņemšanai, vai, visbeidzot, pārvadājumiem, kuri vairs netiek veikti. Šis finansējums veido darbības atbalstu, kas samazina uzņēmuma Nettbuss Sør AS kārtējos izdevumus.

(253)

Norvēģijas iestādes nav iesniegušas nekādu pamatojumu, ka šāds atbalsts būtu uzskatāms par saderīgu ar EEZ līgumu. Tieši pretēji – tās ir ziņojušas par darbības rādītāju novirzēm, kas neveido tādas pastāvošās atbalsta shēmas daļu, saskaņā ar kuru Nettbuss Sør AS bija tiesīgs saņemt kompensāciju par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu.

(254)

Nettbuss Sør AS principā apgalvo, ka, izmantojot īpašo norēķinu kārtību un pārrunas, kā norādīts iepriekš 109. un 110. apsvērumā, kompensācijas pārmaksas faktiski nebija, ņemot vērā, ka darbības izmaksu pārskatā kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu saņemšanai pieļautās kļūdas, kā arī darbības grafikā ieviestie pārveidojumi tika “laboti”, koriģējot Nettbuss Sør AS kompensācijas maksājumus. Turklāt, kā norādīts iepriekš 111. apsvērumā, no komerciālās darbības gūtie ienākumi kompensācijas aprēķinā tika atskaitīti, jo darbības rādītāju grāmatvedības pārskatā saistībā ar kompensācijas aprēķinu bija iekļauti noteikti komerciālie maršruti. Visbeidzot, Nettbuss Sør AS norāda, ka faktiskā piešķirtā kompensācijas summa bija mazāka nekā summa, kas tiktu iegūta, izmantojot ALFA metodi.

(255)

Attiecībā uz Nettbuss Sør AS iebildumu jāatgādina, ka ALFA metode, kā norādīts iepriekš 48. apsvērumā, ietver pamatelementus normalizētu autobusu pārvadājumu izmaksu aprēķināšanai, piemēram: i) darbības rādītāju aprēķinu, pamatojoties uz nobraukto kilometru skaitu darbības periodā uz transportlīdzekli; ii) izmaksu aprēķinu, pamatojoties uz vienības izmaksām, reizinot ar nobraukto kilometru skaitu uz transportlīdzekli; un iii) ienākumu aprēķinu par darbības periodu. Tiek koriģēti arī attiecībā uz nākamo gadu aplēstie ienākumi, ņemot vērā autobusu uzņēmumu ienākumus esošajā gadā, kā arī jebkādu braukšanas maksu kāpumu, ko Eustagdere plāno īstenot nākamajā gadā. Pēc tam ienākumu summa tiek atskaitīta no piešķirtās kompensācijas summas.

(256)

Taču redzams, ka šajā gadījumā uzņēmumam Nettbuss Sør AS par sabiedriskā pakalpojuma izpildi piešķiramās kompensācijas aprēķins, izmantojot ALFA metodi, ietvēra darbības, kas nebija pakļautas sabiedriskā pakalpojuma saistībām, vai citas darbības, kas nedeva tiesības saņemt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu saskaņā ar pastāvošo atbalsta shēmu. Turklāt Norvēģijas iestādes nevarēja apstiprināt un apliecināt ar dokumentiem, kāda veida bija tās darbības izmaksas pēc 2004. gada, par kurām bija jāpiešķir kompensācija, kā arī kādi bija attiecīgie atskaitāmie ienākumi. Rezultātā Uzraudzības iestāde, pamatojoties uz iesniegto informāciju, nevar pārliecināties, kāda ir starpība starp izmaksām, kas attiecināmas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, un attiecīgajiem ienākumiem (75). Šis fakts pats par sevi ir liecība, ka jebkurš tāds maksājums uzņēmumam Nettbuss Sør AS, kura aprēķināšanai nav izmantota ALFA metode, veido jaunu atbalstu, radot pārmērīgas priekšrocības pārvadātājam.

(257)

Apgalvojums, ka pārrunas un vienošanās jau ir notikušas, lai koriģētu uzņēmumam Nettbuss Sør AS maksājamo kompensāciju, kas, kā uzskata Nettbuss Sør AS, bija mazāka par kompensāciju, kāda tiktu iegūta ar ALFA metodi, neļauj uzskatīt, ka apstrīdētie pasākumi atbilst EEZ līguma 49. panta un pārvadājumu regulu noteikumiem. Turklāt ar to nav attaisnojamas kļūdas darbības atspoguļojumā, kas bija iekļautas darbības rādītāju grāmatvedības pārskatā, kurš tika izmantots kā pamats piešķiramās kompensācijas aprēķināšanai.

(258)

ALFA metode (ar indeksāciju no 2009. gada) tika ieviesta, lai aprēķinātu kompensāciju saskaņā ar pastāvošo atbalsta shēmu, tomēr šajā gadījumā šī metode tika izmantota kļūdaini, lai ietvertu arī to Nettbuss Sør AS pārvadājumu darbību, kuru Norvēģijas iestādēm nevajadzēja ņemt vērā, aprēķinot kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tā kā šī kompensācija neiekļāvās Eustagderē pastāvošajā atbalsta shēmā, tā veido jaunu atbalstu, kas nav piešķirts saskaņā ar minēto shēmu un ko Uzraudzības iestāde vērtē, pamatojoties uz tā īpašībām. Tāpēc velti ir uzņēmuma Nettbuss Sør AS centieni rast saikni starp šīm divām atsevišķām atbalsta procedūrām saistībā ar Uzraudzības iestādes mērķi attiecībā uz valsts atbalstu novērtēt uzņēmuma Nettbuss Sør AS laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam ārpus pastāvošās atbalsta shēmas saņemtos maksājumus.

(259)

Līdzīgi attiecībā uz ienākumu daļu Uzraudzības iestādei nav pieņemami uzņēmuma Nettbuss Sør AS argumenti, ka komerciālie ienākumi saskaņā ar ALFA metodi ir veicinājuši faktiski piešķirtās kompensācijas attiecīgu samazinājumu, tādēļ ka, kā Nettbuss Sør AS atzīst, aprēķinos tika iekļauta noteikta komerciālā darbība.

(260)

Nettbuss Sør AS iesniedza darbības grāmatvedības pārskatu, atspoguļojot no komerciālās darbības gūtos ienākumus, kas kompensācijas aprēķinā par periodu no 2007. gada līdz 2010. gadam tika atskaitīti. Lai gan šis pārskats atklāj no komerciālās darbības gūtos ienākumus, kas patiesi tika atskaitīti, aprēķinot piešķiramo kompensāciju, Uzraudzības iestāde secina, ka šiem ienākumiem vispār nebija jābūt iekļautiem ALFA metodes aprēķinā, jo šī metode ir paredzēta tādiem aprēķiniem, kuros iekļauj vienīgi izmaksas un ienākumus, kas izriet tikai no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas. Kā minēts iepriekš, tādējādi saderīguma nolūkos apstrīdētajiem pasākumiem nav piemērojams EEZ līguma 49. pants un pārvadājumu regulas, un velti ir jebkādi centieni rast saikni starp šīm divām procedūrām saistībā ar Uzraudzības iestādes mērķi attiecībā uz valsts atbalstu novērtēt uzņēmuma Nettbuss Sør AS laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam ārpus pastāvošās atbalsta shēmas saņemtos maksājumus.

(261)

Šādā kontekstā Uzraudzības iestāde nevar izvērtēt pamatojumu, kas, šķiet, ir uzņēmuma Nettbuss Sør AS un filkes domstarpību pamatā par faktiskajām atbalsta summām, kuras pienākas saskaņā ar shēmu, īpaši tādēļ, ka tā nevar nešaubīgi noteikt, ka jebkurš uzņēmumam Nettbuss Sør AS ārpus pastāvošās atbalsta shēmas samaksātais atbalsts patiesi ir bijis daļēji vai pilnīgi atmaksāts filkei.

(262)

Ņemot vērā, ka jaunā atbalsta pasākumi neattiecas uz pārvadātājam uzticētām sabiedriskā pakalpojuma saistībām, EEZ līguma 49. pantu un Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un/vai Regulu (EK) Nr. 1370/2007 nevar piemērot.

(263)

Turklāt EEZ līguma 61. panta 2. punktā minētās atkāpes atbrīvojumi, kas attiecas uz individuāliem patērētājiem piešķiramu sociālu atbalstu, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, kuru nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, vai atbalstu, ko sniedz dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, šajā gadījumā nav piemērojami.

(264)

Nav piemērojama arī EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktā norādītā atkāpe, kas atļauj piešķirt atbalstu ar mērķi veicināt ekonomikas attīstību reģionos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur ir augsts bezdarba līmenis, jo pasākums nav pakārtots nekāda veida darbības veikšanai īpašos reģionos.

(265)

Līdzīgi maksājumus, ko Nettbuss Sør AS laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam saņēma ārpus pastāvošās atbalsta shēmas, nevar attiecināt uz projektu īstenošanu visas Eiropas labā vai nopietnu traucējumu Norvēģijas ekonomikā novēršanai, kā noteikts EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

(266)

Visbeidzot, maksājumi, ko Nettbuss Sør AS saņēma ārpus pastāvošās atbalsta shēmas par laiku no 2004. gada līdz 2014. gadam, nav uzskatāmi par saderīgiem saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kurā paredzēta atļauja atbalstam, lai veicinātu noteiktu saimniecisko darbību vai noteiktu ekonomikas jomu attīstību, ja šāds atbalsts neietekmē tirdzniecības apstākļus nelabvēlīgi tādā mērā, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Šajā saistībā jāuzsver, ka tiešām dotācijām nav piemērojamas Uzraudzības iestādes vadlīnijas, kurās definēti nosacījumi, lai noteikti atbalsta veidi tiktu atzīti par saderīgiem ar EEZ līguma darbību.

(267)

Tādējādi maksājumi, kurus Nettbuss Sør AS laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam saņēma ārpus pastāvošās atbalsta shēmas, veido darbības atbalstu, kas mākslīgi uzlabo uzņēmuma Nettbuss Sør AS konkurences stāvokli salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem, atbrīvojot to no maksājumiem, kas parasti būtu jāsedz līdzīgiem pārvadātājiem.

(268)

Saskaņā ar judikatūru šāds darbības atbalsts principā nav saderīgs ar EEZ līguma darbību un nav iekļaujams 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta jomā, jo kropļo konkurenci nozarēs, kurās tas piešķirts, un tajā pašā laikā pēc savas būtības nespēj sasniegt mērķus, kas izklāstīti minētajā nosacījumā (76).

(269)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Uzraudzības iestāde secina, ka uzņēmuma Nettbuss Sør AS laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam saņemtie maksājumi ārpus pastāvošās atbalsta shēmas nav saderīgi ar EEZ līguma darbību.

4.3.   Secinājums par uzņēmumam Nettbuss Sør AS laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam piešķirto atbalstu ārpus Eustagderē pastāvošās atbalsta shēmas

(270)

Uzraudzības iestāde secina, ka Norvēģijas iestādes laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam uzņēmumam Nettbuss Sør AS ir sniegušas valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, kas ir ārpus Eustagderē pastāvošās atbalsta shēmas. Šis jaunais atbalsts veido darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar EEZ līguma darbību.

5.   ŠĪS OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS SECINĀJUMS

(271)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka kompensācija par vietējiem regulārajiem autobusu transporta pakalpojumiem (ietverot ATP projekta finansējumu) un skolas autobusu transporta pakalpojumiem Eustagderē laikā no 1994. gada līdz šim veido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

(272)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka atbalsts par iepriekš minēto vietējo regulāro autobusu pārvadājumu veikšanu ir piešķirts, pamatojoties uz pastāvošu atbalsta shēmu un saskaņā ar KTL, KTN un administratīvo praksi. Uzraudzības iestāde arī uzskata, ka atbalsts par iepriekš minēto skolas autobusu transporta pakalpojumu veikšanu ir piešķirts, pamatojoties uz pastāvošu atbalsta shēmu un saskaņā ar Izglītības likumu.

(273)

Ņemot vērā 211.–215. apsvērumā minēto, Uzraudzības iestāde nolemj slēgt oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz Eustagderē pastāvošo atbalsta shēmu.

(274)

Uzraudzības iestāde arī secina, ka Norvēģijas iestādes laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam uzņēmumam Nettbuss Sør AS ir sniegušas valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, kas ir ārpus Eustagderē pastāvošās atbalsta shēmas. Norvēģijas iestādes ir nelikumīgi īstenojušas šo atbalstu un pārkāpušas 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta nosacījumus. Šis atbalsts veido darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar EEZ līguma darbību, un tas ir jāatgūst no atbalsta saņēmēja.

6.   ATGŪSTAMĪBA

(275)

Saskaņā ar EEZ līgumu Uzraudzības iestādei ir tiesības lemt par to, vai attiecīgajai valstij ir jāatceļ atbalsts, ja tas ir atzīts par nesaderīgu ar EEZ līguma darbību. EBTA Tiesa arī konsekventi uzskatīja, ka valsts pienākums ir pārtraukt tāda atbalsta sniegšanu, kas ir nesaderīgs ar iekšējo tirgu, lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli (77).

(276)

Turklāt saskaņā ar iedibināto judikatūru šis mērķis ir sasniegts, ja atbalsta saņēmējs ir atmaksājis piešķirtās nelikumīgā atbalsta summas un tādējādi zaudējis savas priekšrocības, kas tam bija tirgū attiecībā pret citiem konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta piešķiršanas (78).

(277)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Uzraudzības iestāde uzskata, ka Norvēģijas iestādes ir veikušas kompensācijas maksājumus, pārsniedzot faktiski radušos zaudējumus, kas ir ārpus Eustagderē pastāvošās atbalsta shēmas jomas. Maksājumi veido jauna valsts atbalsta pasākumus, kas nav saderīgi ar EEZ līguma darbību. Tā kā šis pasākums nebija paziņots Uzraudzības iestādei, no 3. protokola II daļas 14. panta izriet, ka Uzraudzības iestāde lemj par to, ka nelikumīgs atbalsts, kas nav saderīgs ar valsts atbalsta noteikumiem saskaņā ar EEZ līgumu, ir jāatgūst no atbalsta saņēmēja.

(278)

Turklāt Uzraudzības iestāde liek atgūt nesaderīgo jauno atbalstu, nosakot ierobežotu laiku – 10 gadus – no dienas, kad tā sāka rīkoties. Šajā gadījumā Uzraudzības iestāde sāka rīkoties 2011. gada 10. novembrī, nosūtot Norvēģijas iestādēm informācijas pieprasījumu (79). Uzraudzības iestāde ir konstatējusi nesaderīgā atbalsta esību laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam. Tādējādi viss šajā laikposmā piešķirtais nesaderīgais atbalsts ir jāatgūst.

(279)

Norvēģijas iestādes ir aicinātas sniegt sīku un precīzu informāciju par atbalsta summu, kas uzņēmumam Nettbuss Sør AS ir piešķirta laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam.

(280)

Uzraudzības iestāde vēlas Norvēģijas iestādēm sniegt šādu informāciju un norādes par atgūšanas procesu:

a)

saskaņā ar Norvēģijas iestāžu aplēsēm, samazinot izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma maršrutu Nr. 39 un Nr. 40 nodrošinājumu, uzņēmums Nettbuss Sør AS ieguva tiešus izmaksu ietaupījumus NOK 1 020 000 apmērā. Šī summa, kas nav kompensācija par sabiedriska pakalpojuma sniegšanu, ir jāatgūst kopā ar saliktajiem procentiem, kas aprēķināti no datuma, kad summa nonāca uzņēmuma rīcībā par labu lidostas tiešās satiksmes pārvadājumiem, t. i., no 2013. gada oktobra;

b)

atgūstamā summa attiecas vienīgi uz tiem darbības rādītājiem, kuri atšķīrās no faktiski iesniedzamajiem, lai saņemtu kompensāciju par sabiedriskiem pakalpojumiem, izmantojot ALFA metodi. Proti, līdzekļu atgūšanas rīkojums ir piemērojams attiecībā uz šādiem gadījumiem:

i)

tieši maksājumi par pārvadājumu pakalpojumiem, kas nav definēti kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi (piem., par komerciāliem pakalpojumiem);

ii)

tieši maksājumi par citiem pārvadājumu pakalpojumiem, kas nav paredzēti noslēgtajos koncesijas līgumos (piem., par noteiktiem maršrutiem); un

iii)

tieši maksājumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kas bija iekļauti pastāvošajā atbalsta shēmā, taču kuru izpilde bija pārtraukta;

c)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka atgūstamās summas atspoguļo faktisko starpību attiecībā uz nobraukto kilometru skaitu laikā no 2004. gada 1. janvāra līdz līguma darbības beigām – 2014. gada 31. decembrim, ņemot vērā izmaksu aprēķināšanas principu, ko nosaka ALFA metode. Jebkuri ienākumi no sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas darbībām, kā arī no komercdarbības, kas tika atmaksāti filkei, tiks atskaitīti no kopējās atgūstamās summas. Saliktie procenti ir piemērojami no datuma, kad atbalsts tika samaksāts uzņēmumam Nettbuss Sør AS,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kompensācija par vietējiem regulārajiem autobusu transporta pakalpojumiem (ietverot ATP projekta finansējumu) un skolas autobusu transporta pakalpojumiem Eustagderē laikā no 1994. gada līdz šim veido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, kas tika piešķirts saskaņā ar pastāvošu atbalsta shēmu, un tādēļ minētā oficiālā izmeklēšana tiek slēgta.

2. pants

Maksājumi, ko uzņēmums Nettbuss Sør AS laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam saņēma ārpus pastāvošās atbalsta shēmas, kura norādīta 1. pantā, veido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, un tie nav saderīgi ar EEZ līguma darbību.

3. pants

Norvēģijas iestādēm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai no uzņēmuma Nettbuss Sør AS atgūtu 2. pantā minēto atbalstu, kas uzņēmumam bija pieejams nelikumīgi.

Atgūstamais atbalsts ietver procentus un saliktos procentus no datuma, kad tas nonāca atbalsta saņēmēja rīcībā, līdz tā atgūšanas datumam. Procenti tiek aprēķināti, pamatojoties uz EBTA Uzraudzības iestādes Lēmuma Nr. 195/04/COL 9. pantu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar EBTA Uzraudzības iestādes 2008. gada 17. decembra Lēmumu Nr. 789/08/COL.

4. pants

Līdzekļu atgūšana stājas spēkā nekavējoties un saskaņā ar valsts tiesību aktu noteiktajām procedūrām ar nosacījumu, ka tās atļauj tūlītēju un efektīvu lēmuma izpildi.

Norvēģijas iestādēm ir jānodrošina atbalsta atgūšana četros mēnešos no šā lēmuma paziņošanas dienas.

5. pants

Norvēģijas iestādes divos mēnešos no šā lēmuma paziņošanas datuma iesniedz Uzraudzības iestādei šādu informāciju:

1)

kopējā summa (pamatsumma un atgūšanas procenti), kas ir jāatgūst no uzņēmuma Nettbuss Sør AS;

2)

iespējamā mērā – datumi, kuros atgūstamās summas nonāca uzņēmuma Nettbuss Sør AS rīcībā;

3)

sīks ziņojums par paveikto un jau īstenotajiem pasākumiem šā lēmuma izpildei; un

4)

dokumenti, kas apliecina, ka norit nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta atgūšana no uzņēmuma Nettbuss Sør AS (piem., apkārtraksti, izdotie atgūšanas rīkojumi utt.).

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

7. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2015. gada 7. maijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

priekšsēdētāja

Oda Helen SLETNES

kolēģijas loceklis

Frank BÜCHEL


(1)  OV C 118, 25.4.2013., 4. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 24, 2013. gada 25. aprīlis, 1. lpp.

(2)  Šī iedaļa ir izraksts no EBTA Uzraudzības iestādes 2012. gada 19. decembra Lēmuma Nr. 519/12/COL izbeigt formālo izmeklēšanas procedūru saistībā ar iespējamo atbalstu uzņēmumiem AS Oslo Sporveier un AS Sporveisbussene (Norvēģija) (OV L 276, 17.10.2013., 8. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 57, 2013. gada 17. oktobris, 1. lpp.).

(3)  1976. gada 4. jūnija Likums Nr. 63 (tas stājās spēkā 1977. gada 1. jūlijā).

(4)  Sk. informāciju par sagatavošanās darbiem saistībā ar 1976. gada Transporta likuma grozīšanu; Ot. prp. Nr. 16 (1980.–1981. gads), 2. lpp.

(5)  Norvēģu valodā: Norsk Rutebileierforbund.

(6)  1986. gada 12. augusta Noteikumi Nr. 2170 (stājās spēkā 1987. gada 1. janvārī).

(7)  2002. gada 21. jūnija Likums Nr. 45 (stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī).

(8)  2003. gada 26. marta Noteikumi Nr. 401 (stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī).

(9)  1976. gada 4. jūnija Likums Nr. 63 (stājās spēkā 1977. gada 1. jūlijā). To 2003. gada 1. janvārī atcēla un aizstāja ar KTL.

(10)  1986. gada 12. augusta Noteikumi Nr. 2170 (stājās spēkā 1987. gada 1. janvārī) un 1992. gada 4. decembra Noteikumi Nr. 1013 (stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī). Abi minētie noteikumi 2003. gada 1. aprīlī tika atcelti un aizstāti ar KTN.

(11)  KTL 22. panta 3. punkts.

(12)  KTL 22. panta 4. punkts.

(13)  KTL 4. un 6. pants.

(14)  KTL 4. panta 1. punkts.

(15)  KTL 4. panta 2. punkts un KTN I nodaļa.

(16)  KTL 27. panta 1. punkts.

(17)  KTL 6. panta 1. punkts.

(18)  KTN 25. pants.

(19)  KTN 28. un 29. pants. Uzraudzības iestāde uzskata, ka šīs prasības ir vissvarīgākās, lai raksturotu valsts shēmu, taču KTN ir noteiktas arī vairākas citas sīki izstrādātas prasības attiecībā uz speciālajām koncesijām.

(20)  Transporta un sakaru ministrija tarifu noteikšanas kompetenci ir deleģējusi filkēm. Tomēr dažas atlaides tiek noteiktas valsts mērogā. Praksē ministrija visām filkēm prasa nodrošināt, ka vietējo regulāro autobusu transporta pakalpojumu operatori (turpmāk – arī “pārvadātāji” vai “pārvadājumu operatori”), kas sniedz sabiedrisko pakalpojumu, piedāvā cenas atlaidi 50 % apmērā bērniem, vecāka gadagājuma personām un personām ar invaliditāti.

(21)  KTN 28. pants un 29. panta 2. punkts. Pamatojoties uz KTN 28. panta 3. punktu, Transporta un sakaru ministrijas kompetencē ir norādījumu sniegšana par pārvadāšanas grafiku saturu un publicēšanu. Transporta un sakaru ministrijas apkārtrakstā N-1/2006 sniegtas papildu norādes par maršrutu grafiku publicēšanu. Līdz 2006. gadam KTN 28. pants reglamentēja dažus maršrutu grafiku publicēšanas aspektus. Šie aspekti tika svītroti 2006. gadā. Praksē apkārtraksts N-1/2006 attiecas uz iepriekšējiem noteikumiem (KTN 28. pantu) pirms grozījumu veikšanas un nosaka, ka līdz turpmākam paziņojumam ir spēkā iepriekšējo noteikumu prasības par maršrutu grafiku saturu.

(22)  KTN 27. panta 2. punkts.

(23)  Kā norādīts attiecībā uz sagatavošanās darbiem, sk. dokumenta Prop. 113 L (2009.–2010. g.) 10.1. nodaļu.

(24)  KTL 8. pants. Iespēja rīkot konkursu saistībā ar koncesiju piešķiršanu tika ieviesta, grozot 1976. gada Transporta likumu ar 1993. gada 11. jūnija Likumu Nr. 85 (tas stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī).

(25)  KTL 22. panta 5. punkts.

(26)  KTL 22. panta 1. punkts.

(27)  Norvēģijas iestādes savās piezīmēs attiecībā uz Lēmumu par procedūras sākšanu lietā Nr. 71524 par iespējamu atbalstu uzņēmumiem AS Oslo Sporveier un AS Sporveisbussene to apstiprināja un paskaidroja, atsaucoties uz juridisku avotu (Norsk Lovkommentar), ka iepriekš spēkā esošā tiesību norma – 1976. gada Transporta likuma 24.a pants – tika traktēta tieši tādā pašā veidā. Saistībā ar 1976. gada Transporta likumu Norsk Lovkommentar (pieejams vietnē http://www.rettsdata.no/ (lai piekļūtu tekstam, jāveic abonēšana par maksu)) attiecībā uz kompensāciju 43. punktā ir teikts šādi (norvēģu valodā): “I rutetransporten vil det dog ofte være aktuelt å pålegge utøver en større rutetjeneste som sammenholdt med de takster som godkjennes, ikke gir et forsvarlig økonomisk grunnlag. I slike tilfeller kan plikten bare opprettholdes dersom det ytes tilskudd, jf. § 24 a.” Uzraudzības iestādes tulkojums: “Tomēr saistībā ar regulārajiem transporta pakalpojumiem bieži ir pareizi prasīt, lai pārvadātājs nodrošina plašāku pakalpojumu, nekā tas būtu pieņemami no pamatotu finanšu interešu viedokļa, ņemot vērā noteiktās maksimālās cenas. Šādos apstākļos sabiedriskā pakalpojuma saistības var tikt uzturētas tikai tad, ja tiek piešķirta kompensācija, sk. 24.a pantu.”

(28)  1998. gada 17. jūlija Likums Nr. 61 (stājās spēkā 1999. gada 1. augustā).

(29)  1969. gada 13. jūlija Likums Nr. 24.

(30)  1974. gada 21. jūnija Likums Nr. 55.

(31)  1985. gada 31. maija Likums Nr. 41.

(32)  Norges Statsbaner AS (NSB) ir pasažieru vilcienu operators Norvēģijā. Tas pieder Transporta un sakaru ministrijai. Papildus vilcienu un autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai šis uzņēmums ir iesaistījies arī kravas vilcienu un ārvalstu vilcienu pārvadājumu darbībā, kā arī darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.

(33)  Norvēģijas uzņēmumu reģistrs informāciju par uzņēmumu apvienošanos saņēma 2009. gada 10. un 11. jūnijā, un uzņēmumi Høyvågruta AS un RTB tika dzēsti no reģistra 2009. gada 3. un 5. septembrī. Lai vajadzības gadījumā norādītu uz attiecīgajiem uzņēmumiem, tekstā Uzraugošā iestāde izmantos terminu “pieci autobusu pārvadājumu operatori”.

(34)  Norvēģijā tika izmantotas divas paralēlas autobusu transporta pakalpojumu kompensācijas aprēķināšanas sistēmas, kurām ir daudzas kopīgas iezīmes. Vienas sistēmas nosaukums ir ALFA, to izmanto arī Eustagderē, bet otras nosaukums ir BUSSKOST. Abas sistēmas balstās uz vieniem un tiem pašiem pamatelementiem, bet BUSSKOST sistēmu izstrādāja un ekskluzīvi pārvalda (par maksu) konsultāciju uzņēmums Asplan-VIAK.

(35)  Spriedums lietā C-280/00 Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg / Nahverkehrsgesellshaft, ECLI:EU:C:2003:415.

(36)  Spriedums lietā E-14/10 Konkurrenten.no AS / EBTA Uzraudzības iestāde (2011), EBTA Tiesas ziņojums Nr. 266, 74. un 76. punkts.

(37)  Norvēģijas iestādes neattiecina Altmark nosacījumus uz laikposmu pirms 2004. gada, jo Uzraudzības iestāde savā Lēmumā par procedūras sākšanu atzina, ka līdz 2004. gadam piešķirtais atbalsts ir pastāvošs atbalsts.

(38)  Padomes 1969. gada 26. jūnija Regula (EEK) Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē (OV L 156, 28.6.1969., 1. lpp.), iekļauta EEZ līguma XIII pielikumā.

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.), iekļauta EEZ līguma XIII pielikumā. Regula (EK) Nr. 1370/2007 Norvēģijā stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī (sk. 2010. gada 17. decembra Rīkojumu Nr. 1673).

(40)  Spriedums lietā T-92/11, EU:T:2013:143, 44.–48. punkts (spriedums pārsūdzēts, sk. lietu C-303/13 P Komisija/Andersen; tiek izskatīta).

(41)  Termins “midtskyss” iepriekš tika izmantots visu tādu skolas autobusu pakalpojumu apzīmēšanai, kas paredzēja skolēnu nogādāšanu mājās mācību dienas beigās, izņemot dienas pēdējo skolas autobusu un tādu slimu bērnu vai skolēnu ar invaliditāti pārvadāšanu, kuriem ir nepieciešams īpašs transports.

(42)  Kā norāda Norvēģijas iestādes, tas attiecas uz gadījumiem, kad ir grūti novērtēt, vai pārvadājums, par kuru tiek ziņots, ir midtskyss vai badekjøring.

(43)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 6.–11. apsvērumu.

(44)  Īpaši Nettbuss Sør AS norāda uz darbības rādītājiem 2008. un 2009. gadā, kad, aprēķinot galīgo kompensācijas summu, tika veiktas korekcijas gan izmaksās, gan ienākumos. Kā piemērs minēts gadījums, kad darbības izmaksu pieauguma dēļ sākotnēji kompensācijai noteiktais budžets (NOK 38,5 miljoni) tika pārsniegts un 2008. gadā puses vienojās, kā Nettbuss Sør AS apgalvo, ka filke kompensēs uzņēmumam papildu summu NOK 550 000. Nettbuss Sør AS saņēma kompensāciju NOK 39,05 miljonu apmērā, lai gan, kā norādīts, uzņēmumam bija tiesības pielāgot savu darbību, samazinot sniegtos pakalpojumus NOK 1 miljona apmērā.

(45)  Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīvas 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (OV L 318, 17.11.2006., 17. lpp.) 2. pants ir iestrādāts EEZ līguma XV pielikuma 1.a punktā.

(46)  Spriedums lietā Altmark, 87.–93. punkts.

(47)  Sk. 84. un 85. apsvērumu.

(48)  Sk. vietnē http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/, 69. punkts.

(49)  Turpat, 72. un 73. punkts.

(50)  Sk. spriedumu apvienotajās lietās E-5/04, E-6/04 un E-7/04 Fesil un Finnfjord, un citi / EBTA Uzraudzības iestāde (2005), EBTA Tiesas ziņojums Nr. 117, 93. punkts; spriedumu lietā C-518/13 Eventech Ltd, EU:C:2015:9, 64.–70. punkts, un tajos minēto judikatūru.

(51)  Turklāt spriedumā Altmark lietā Tiesa norādīja, ka kopš 1995. gada vairākas ES dalībvalstis ir brīvprātīgi atvērušas pilsētas, piepilsētas vai reģionālo pārvadājumu tirgu konkurencei, ko rada citās ES dalībvalstīs reģistrēti uzņēmumi. Tādēļ risks tirdzniecībai starp dalībvalstīm bija nevis hipotētisks, bet reāls, jo tirgus bija atvērts konkurencei (69. un 79. punkts).

(52)  Sk. 77. un 82. punktu spriedumā lietā Altmark.

(53)  Sk. arī spriedumu lietā 102/87 Francija/Komisija, ECLI:EU:C:1988:391, 19. punkts, un spriedumu lietā C-305/89 Itālija/Komisija, ECLI:EU:C:1991:142, 26. punkts.

(54)  Sk. Komisijas lēmumu par oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanu lietā C54/2007 (Vācija) “Valsts atbalsts uzņēmumam Emsländische Eisenbahn GmbH” (OV C 174, 9.7.2008., 13. lpp.), 119. punkts.

(55)  Spriedums apvienotajās lietās T-298/97, T-312/97, T-313/97, T-315/97, no T-600/97 līdz T-607/97, T-1/98, no T-3/98 līdz T-6/98 un T-23/98 Alzetta un citi / Komisija, EU:T:2000:151, 148. punkts.

(56)  Turpat, 147. un 148. punkts.

(57)  Spriedums apvienotajās lietās C-72/91 un C-73/91 Sloman Neptun, EU:C:1993:97, 11. punkts; spriedums lietā C-6/12 P Oy EU:C:2013:525, 36. punkts. Sk. arī spriedumu apvienotajās lietās E-4/10, E-6/10 un E-7/10 Lihtenšteinas Firstiste un citi / EBTA Uzraudzības iestāde (2011), EBTA Tiesas ziņojums, 16. lpp., 113. punkts.

(58)  Sk. Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu.

(59)  Uzraudzības iestāde uzskata, ka jēdzieni “atbalsta shēmas” un “atbalsta sistēmas” ir sinonīmi.

(60)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 121. punktu.

(61)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 133. un 162. punktu.

(62)  Sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 123.–133. punktu.

(63)  Spriedums lietā C-44/93 Namur-Les Assurances du Crédit, EU:C:1994:311, 28. punkts.

(64)  Ģenerāladvokāta A. Trabucchi atzinums lietā 51/74 Van der Hulst, EU:C:1975:9.

(65)  Spriedums apvienotajās lietās no C-630/11 P līdz C-633/11 P HGA srl a.o./ Komisija, EU:C:2013:387, 92., 93. un 94. punkts.

(66)  Sk. 4. panta 1. punktu Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmumā Nr. 195/04/COL par 3. protokola II daļas 27. pantā minētajiem īstenošanas noteikumiem (konsolidētā redakcija, pieejama vietnē: http://www.eftasurv.int/media/decisions/195-04-COL.pdf). Sk. arī ģenerāladvokāta K. O. Lenca atzinumu lietā Namur.

(67)  Sk. Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu.

(68)  Spriedums lietā C-47/91 Itālija/Komisija, EU:C:1994:358; sprieduma lietā E-14/10 Konkurrenten.no AS / EBTA Uzraudzības iestāde (2011), EBTA Tiesas ziņojums Nr. 266, 74. un 76. punkts.

(69)  Šāds pats loģiskais pamatojums ir piemērojams shēmām, kuras apstiprinājusi Uzraudzības iestāde vai Eiropas Komisija. Sk., piem., spriedumu lietā C-47/91 Itālija/Komisija (turpat), 25. un 26. punkts.

(70)  Spriedums apvienotajās lietās E-10/11 un E-11/11 Hurtigruten ASA / EBTA Uzraudzības iestāde (2012), EBTA Tiesas ziņojums, 758. lpp., 150. punkts.

(71)  Šādā saistībā Uzraudzības iestādes lēmums neskar piemērojamos valstu noteikumus (piem., komerctiesības), saskaņā ar kuriem samaksāto kompensācijas pārmaksu pastāvošās atbalsta shēmas ietvaros var atgūt.

(72)  Norvēģijas iestādes norādīja, ka veiktos aprēķinus nevar uzskatīt par galīgiem, ņemot vērā, ka katrā gadā izmantotie sākuma dati var nebūt pilnīgi precīzi. Tomēr kopējā summa joprojām būtu aptuveni NOK 80 miljoni.

(73)  Šis rādītājs liecina, ka izmaksas 2009. gadā tika koriģētas par 7,4 % salīdzinājumā ar 2008. gadu, ņemot vērā izmaksu un cenu korekcijas. No 2009. gada tika ieviesta indeksācijas sistēma, ko izmantoja, lai papildinātu ALFA metodes rezultātus.

(74)  Kā liecina 2001. gada 18. decembra lietas Nr. 158 materiāli, Eustagderes filke nolēma turpmāk atteikties no atbildības par midtskyss. No šā brīža pienākumu pārņēma pašvaldības un uzņēmums Nettbuss Sør AS rēķinus par šiem pārvadājumiem sāka iesniegt pašvaldībām, nevis Eustagderes filkei. Pašvaldības maksāja par midtskyss līdz 2013. gadam, kad atbildību par šo pakalpojumu atkal uzņēmās Eustagderes filke, kas nolēma segt arī izmaksas, kuras 2011. un 2012. jau bija segušas pašvaldības. No 2013. gada Eustagdere saņēma rēķinus tieši no uzņēmuma Nettbuss Sør AS. Attiecībā uz peldēšanas nodarbībām – Norvēģijā tās ir iekļautas pamatskolas izglītībā un saskaņā ar Izglītības likumu atbildību par to nodrošināšanu uzņemas pašvaldības. Turklāt Nettbuss Sør AS iesniedza Eustagderei darbības rādītājus kompensācijai par sabiedrisko pakalpojumu attiecībā uz maršrutu ar nosaukumu Karjolena. Kā norāda Norvēģijas iestādes, šo maršrutu vairākus gadus finansēja Arendāles pašvaldība un par šīm darbībām grāmatvedības pārskati nebija jāiesniedz. Nettbuss Sør AS piekrīt, ka šie rādītāji nebija jāiekļauj darbības grāmatvedības pārskatos.

(75)  Spriedums lietā C-504/07 Antrop un citi / Conselho de Ministros un citi, EU:C:2009:290, 26. un 27. punkts.

(76)  Spriedums lietā T-211/05 Itālija/Komisija, EU:T:2009:304, 173. punkts.

(77)  Spriedums apvienotajās lietās E-4/10, E-6/10 un E-7/10 Lihtenšteinas Firstiste / EBTA Uzraudzības iestāde (2011), EFTA Tiesas ziņojums, 16. lpp., 142. punkts; spriedums apvienotajās lietās E-10/11 un E-11/11 Hurtigruten ASA / EBTA Uzraudzības birojs (2012), EBTA Tiesas ziņojums, 758. lpp., 286. punkts.

(78)  Spriedums lietā C-75/97 Beļģija/Komisija, EU:C:1999:311., 64. un 65. punkts. Sk. spriedumu apvienotajās lietās E-5/04, E-6/04 un E-7/04 Fesil un Finnfjord, PIL un citi, un Norvēģija / EBTA Uzraudzības iestāde (2005), EFTA Ct. Rep. 121, 178. punkts, un spriedumu lietā C-310/99 Itālija/Komisija, ECLI:EU:C:2002:143, 98. punkts. Sk. arī 2.2.1. nodaļu Uzraudzības iestādes pamatnostādnēs par nelikumīga un nesaderīga atbalsta atgūšanu, kas pieejamas vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/.

(79)  Sk. Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 15. pantu. Sk. arī spriedumu lietā C-276/03 Scott/Komisija, ECLI:EU:C:2005:590.


27.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 292/47


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 94/16/COL

(2016. gada 11. maijs),

ar ko Norvēģijai pieprasa nepieņemt pasākumu, kas paziņots, pamatojoties uz EEZ līguma XIII pielikuma 56.g punktā minētā tiesību akta (Padomes Direktīva 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks) 4. panta 2. punktu, attiecībā uz kuģiem, kas izmanto ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnes, lai izpildītu stabilitātes prasības [2016/1891]

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā EEZ līguma XIII pielikuma V nodaļas 56.g punktā minēto tiesību aktu (grozītā Padomes 1997. gada 11. decembra Direktīva 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks (1) (“tiesību akts”)), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, un jo īpaši tā 4. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar EBTA Transporta komitejas atzinumu,

rīkojoties saskaņā ar pārbaudes procedūru,

ņemot vērā EBTA Uzraudzības iestādes (“Iestāde”) 2013. gada 13. marta Lēmumu Nr. 103/13/COL, ar kuru kolēģijas loceklim ar īpašu atbildību par transportu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt konkrētus lēmumus (dok. Nr. 578349),

tā kā:

Norvēģijas Jūrniecības iestāde 2015. gada 21. aprīlī iesniedza paziņojumu par atbrīvojumu, atsaucoties uz tiesību akta 4. panta 2. punktu attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri balastam izmanto ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnes (dok. Nr. 754705).

Iestāde 2015. gada 16. septembrī informēja Norvēģiju, ka tā uzskata, ka iesniegtais paziņojums nav pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem (dok. Nr. 773295), un aicināja Norvēģiju vai nu atteikties no tā paziņošanas, vai iesniegt papildu dokumentus, kas apstiprina esošo paziņojumu. E-pasta vēstulē, kas datēta ar 2015. gada 25. septembri, Norvēģija informēja Iestādi, ka nosūtīs papildu dokumentus (dok. Nr. 774042).

2015. gada 23. novembrī Iestāde saņēma Norvēģijas Jūrniecības iestādes iesniegto papildu informāciju (dok. Nr. 781516). Tādējādi Iestāde uzskata, ka paziņojums ir saņemts tikai šajā dienā, un sešu mēnešu termiņš, kas noteikts tiesību akta 4. panta 4. punkta b) apakšpunktā, sākas no šīs dienas.

Saskaņā ar Norvēģijas paziņojumu Norvēģija ir paredzējusi grozīt valsts tiesību aktus, lai pieņemtu šādu atbrīvojumu:

“2000. gada 13. jūnija Noteikumos Nr. 660 par tādu zvejas kuģu būvniecību, ekspluatāciju, aprīkojumu un pārbaudēm, kuru garums ir 15 m (LOA) un lielāks, 3.-2. panta 4. punktā pievieno šādu tekstu pēc vārdiem “pastāvīgi novietoti”:

Kuģi, kas izmanto ar aukstumiekārtu dzesinātu jūras ūdeni (RSW) nozvejas glabāšanai un dzesēšanai, var izmantot šīs tvertnes, lai izpildītu stabilitātes prasības. Šos kuģus aprīko ar sistēmu, kas uzrauga precīzu ūdens daudzums katrā RSW tvertnē. Ja ūdens līmenis ir zemāks par minimālajām prasībām saskaņā ar apstiprinātajiem stabilitātes aprēķiniem, stūres mājā ieslēdzas gan vizuāls, gan akustisks trauksmes signāls.”

Tiesību akta I pielikuma III nodaļas 2. noteikuma (Stabilitātes kritēriji) 3. punkts paredz, ka uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 m, balasts ir pastāvīgs, tas ir ciets un droši nostiprināts kuģī. EEZ valstu administrācijas var atļaut izmantot šķidro balastu tikai tad, ja to glabā pilnīgi piepildītās tvertnēs, kas nav savienotas ne ar vienu kuģa sūknēšanas sistēmu. Saskaņā ar Norvēģijas sniegto atbrīvojuma aprakstu šajā gadījumā tas tā nav.

Tiesību akta 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis piemēro Torremolinas protokola pielikuma I nodaļas 3. noteikuma 3. punkta prasības, lai paredzētu pasākumus, kas ietver atvieglojumus, ievērojot šā panta 4. punktā izklāstīto procedūru. Saskaņā ar 3. noteikuma 3. punktu kuģiem, uz ko var attiecināt atbrīvojumu, jāzvejo krasta tuvumā, bet Norvēģijas paziņojumā ir norādīts, ka tas tā nav (“liela daļa zvejas flotes ir iesaistīta pelaģiskās darbībās tālu no ostām”).

Turklāt, kā paredzēts arī Torremolinas protokola pielikuma I nodaļas 3. noteikuma 3. punktā, lasot to kopā ar tiesību akta 4. panta 4. punktu, Norvēģija nodrošina pierādījumus saistībā ar nepamatotu vai nelietderīgu Torremolinas protokola prasību piemērošanu attiecībā uz kuģa ekspluatācijas zonas attālumu no savas bāzes ostas savā valstī, kuģa veidu, laika apstākļiem un ja kuģošanas drošība nav apdraudēta.

Pat ja Norvēģija ir iesniegusi vairākus argumentus, lai pamatotu izņēmumu, piemēram, “smagāki un vairāk degvielas patērējoši kuģi, palielināta rites kustība, samazināts darbības rādiuss, samazināta kravas nestspēja un kuģu īpašnieki, kas būvē lielākus kuģus, nekā vajadzīgs”, un ir arī apgalvojusi, ka kuģos, kas izmanto RSW tvertnes, nav bijis starpgadījumu, šie argumenti galvenokārt tiek uzskatīti par operacionāliem argumentiem, un nešķiet, ka tie atbilst prasībām, ko izvirza atbrīvojumiem, kuri piešķirti saskaņā ar Torremolinas protokola pielikuma I nodaļas 3. noteikuma 3. punktu.

Iestādei sadarbojoties ar Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (2), Iestāde lūdza palīdzību saistībā ar šo paziņojumu.

EMSA novērtējumā, kas datēts ar 2015. gada 8. oktobri (dok. Nr. 776081), secināts, ka no tehniskā viedokļa tiesību aktā ir ļoti skaidri noteikts, ka balastam jābūt pastāvīgam un ka attiecībā uz atbrīvojumiem EEZ valstu administrācijas var atļaut tikai šķidro balastu, ko glabā pilnīgi piepildītās tvertnēs, kuras nav savienotas ne ar vienu kuģa sūknēšanas sistēmu. Attiecībā uz paziņoto pasākumu tas tā nav. Turklāt EMSA norāda, ka Torremolinas protokola pielikuma I nodaļas 3. noteikuma 3. punktu piemēro kuģiem krasta tuvumā, bet Norvēģija plāno izmantot atbrīvojumu attiecībā uz kuģiem, kas nodarbojas ar “pelaģisko zveju tālu no ostām”.

Pēc tam, kad 2015. gada 23. novembrī no Norvēģijas tika saņemta trūkstošā informācija, saziņa ar EMSA notika atkal 2015. gada decembrī ar mērķi atjaunināt EMSA sniegto ieteikumu. Jaunākajā no EMSA saņemtajā ieteikumā, kas izstrādāts, pamatojoties uz Norvēģijas sniegto papildu informāciju, pilnīgi apstiprināts paziņoto pasākumu operacionālais raksturs, un tādējādi EMSA apstiprina, ka tās 2015. gada oktobrī sniegtais novērtējums paliek spēkā.

Iestāde uzskata, ka Norvēģijas veiktais pasākums neatbilst tiesību aktā noteiktajām atbrīvojumam piemērojamajām prasībām, jo i) sūknēšanas sistēmai, ko piedāvā Norvēģija, saskaņā ar tiesību akta tekstu nevar piemērot atbrīvojumu, ii) kuģi, uz kuriem varētu attiekties iespējamais atbrīvojums, nenodarbojas ar zveju tuvu krastam un iii) Norvēģija nav sniegusi pierādījumus par to, kāpēc tiesību akta piemērošana ir nepamatota un nelietderīga. Tāpēc Iestāde uzskata, ka paziņotais atbrīvojums nav pamatots.

Attiecīgi Iestāde pieprasa, lai Norvēģija nepieņem ierosinātos pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.

Ierosinātais pasākums attiecībā uz kuģiem, kas izmanto ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnes, lai izpildītu stabilitātes prasības, par kuru Norvēģija paziņoja 2015. gada 23. novembrī saskaņā ar EEZ līguma XIII pielikuma V nodaļas 56.g punktā minētā tiesību akta 4. panta 2. punktu (Direktīva 97/70/EK), nav pamatots.

2.

Norvēģija nepieņem pasākumu attiecībā uz kuģiem, kas izmanto ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnes, lai izpildītu stabilitātes prasības, kuras paziņotas 2015. gada 23. novembrī.

3.

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijai.

Briselē, 2016. gada 11. maijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

kolēģijas locekle

Helga JÓNSDÓTTIR

direktors

Carsten ZATSCHLER


(1)  OV L 34, 9.2.1998., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).