1.10.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/10

TULKOJUMS

PROTOKOLS

par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu

ŠĀ PROTOKOLA PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ, ka piecdesmit sestā Pasaules Veselības asambleja 2003. gada 21. maijā vienprātīgi pieņēma PVO Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību, kas stājās spēkā 2005. gada 27. februārī;

ATZĪSTOT, ka PVO Vispārējā konvencija par tabakas uzraudzību ir viena no tām Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijām, kas ir ratificētas visātrāk, un būtisks instruments Pasaules Veselības organizācijas mērķu sasniegšanai;

ATGĀDINOT Pasaules Veselības organizācijas Konstitūcijas preambulu, kurā noteikts, ka iespējami augstākā sasniedzamā veselības standarta esamība ir viena no ikviena cilvēka pamatbrīvībām neatkarīgi no rases, reliģijas, politiskās pārliecības, ekonomiskā vai sociālā stāvokļa;

APŅĒMUŠĀS arī piešķirt prioritāti savām tiesībām aizsargāt sabiedrības veselību;

DZIĻI NOBAŽĪJUŠĀS, ka tabakas izstrādājumu nelikumīga tirdzniecība veicina tabakas epidēmisko izplatību, kas ir globāla problēma ar nopietnām sekām sabiedrības veselībai un prasa iedarbīgu, atbilstošu un visaptverošu rīcību vietējā un starptautiskā līmenī;

ATZĪSTOT arī to, ka tabakas izstrādājumu nelikumīga tirdzniecība apdraud cenu un nodokļu pasākumus, kas paredzēti tabakas uzraudzības stiprināšanai, un tādējādi palielina tabakas izstrādājumu pieejamību;

NOPIETNI NOBAŽĪJUŠĀS par nelikumīgi tirgotu tabakas izstrādājumu plašākas pieejamības kaitīgajām sekām sabiedrības veselībai un labklājībai, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, mazturīgajiem un citām neaizsargātām grupām;

NOPIETNI NOBAŽĪJUŠĀS par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības nesamērīgo ekonomisko un sociālo ietekmi uz attīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku;

APZINOTIES nepieciešamību veidot zinātniskās, tehniskās un institucionālās spējas plānot un īstenot atbilstošus valstu, reģionālus un starptautiskus pasākumus, lai ierobežotu visus tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidus;

ATZĪSTOT, ka piekļuve resursiem un atbilstīgām tehnoloģijām ir ļoti svarīga, lai uzlabotu Pušu, jo īpaši jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku, spēju ierobežot visus tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidus;

ATZĪSTOT arī to, ka, lai gan brīvās zonas ir izveidotas likumīgās tirdzniecības veicināšanai, tās ir izmantotas, lai veicinātu tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības globalizāciju, kas izpaužas gan kā kontrabandas preču nelikumīgs tranzīts, gan nelikumīgu tabakas izstrādājumu ražošana;

ATZĪSTOT arī to, ka tabakas izstrādājumu nelikumīga tirdzniecība kaitē Pušu ekonomikai un nelabvēlīgi ietekmē to stabilitāti un drošību;

APZINOTIES arī, ka tabakas izstrādājumu nelikumīga tirdzniecība nes peļņu, ko izmanto starptautiskas noziedzīgas darbības finansēšanai, kas ir pretrunā valdību mērķiem;

ATZĪSTOT, ka tabakas izstrādājumu nelikumīga tirdzniecība traucē sasniegt veselības aprūpes jomā izvirzītos mērķus, rada papildu slogu veselības aprūpes sistēmām un atrauj ieņēmumus Pušu ekonomikā;

ŅEMOT VĒRĀ PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 5. panta 3. punktu, kurā Puses vienojušās, ieviešot un nosakot savas sabiedrības veselības politikas tabakas uzraudzības jomā, darboties ar mērķi aizsargāt šīs politikas no komerciālām un cita veida tabakas industrijas interesēm, saskaņā ar valstu tiesību aktiem;

UZSVEROT nepieciešamību modri sekot jebkuriem tabakas industrijas centieniem mazināt vai nepieļaut stratēģijas tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai un nepieciešamību būt informētiem par tabakas industrijas aktivitātēm, kurām ir negatīva ietekme uz stratēģijām tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai;

ŅEMOT VĒRĀ PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 6. panta 2. punktu, kurā Puses mudinātas attiecīgā gadījumā aizliegt vai ierobežot tabakas izstrādājumu beznodokļu un beznodevu pārdošanu starptautiskiem ceļotājiem un/vai importu starptautiskos ceļojumos;

ATZĪSTOT arī to, ka tabakas un tabakas izstrādājumi starptautiskā tranzītā un pārkraušanā var nokļūt nelikumīgos tirdzniecības kanālos;

ŅEMOT VĒRĀ, ka tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības efektīvai novēršanai un apkarošanai ir nepieciešama visaptveroša starptautiska pieeja un cieša sadarbība visos nelikumīgas tirdzniecības aspektos, tostarp attiecīgā gadījumā saistībā ar tabakas, tabakas izstrādājumu un to ražošanas iekārtu nelikumīgu tirdzniecību;

ATGĀDINOT UN UZSVEROT, cik nozīmīgi ir citi attiecīgie starptautiskie nolīgumi, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti, un ka minēto konvenciju Pusēm ir pienākums to attiecīgos noteikumus attiecīgā gadījumā piemērot tabakas, tabakas izstrādājumu un to ražošanas iekārtu nelikumīgai tirdzniecībai, un mudinot tās Puses, kuras vēl nav kļuvušas par minēto konvenciju Pusēm, to apsvērt;

ATZĪSTOT nepieciešamību veidot ciešāku sadarbību starp PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību konvencijas sekretariātu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju, Pasaules Muitas organizāciju un attiecīgā gadījumā citām struktūrām;

ATGĀDINOT PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 15. pantu, kurā Puses inter alia atzīst, ka tabakas izstrādājumu visu nelikumīgās tirdzniecības veidu ierobežošana, ieskaitot kontrabandu un nelegālu ražošanu, ir būtiska tabakas uzraudzības sastāvdaļa;

ŅEMOT VĒRĀ, ka šā protokola mērķis nav risināt jautājumus par intelektuālā īpašuma tiesībām; un

PĀRLIECINĀTAS, ka PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību papildināšana ar visaptverošu protokolu būs iedarbīgs līdzeklis tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības un tās smago seku apkarošanai,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I DAĻA

IEVADS

1. pants

Termini

1. “Starpniecība” ir darbība kā citu personu pārstāvim, risinot sarunas par līgumiem, iegādi vai pārdošanu, par to saņemot atlīdzību vai komisijas maksu.

2. “Cigarete” ir cigarešu papīrā ietīta sasmalcināta tabaka, kas paredzēta smēķēšanai. Tas neattiecas uz konkrētiem reģionāliem izstrādājumiem, piemēram, bidi, ang hoon vai citiem līdzīgiem izstrādājumiem, kas var būt ietīti papīrā vai lapās. Piemērojot 8. pantu, “cigarete” apzīmē arī sīki sasmalcinātu tinamo tabaku cigaretes izgatavošanai.

3. “Konfiskācija”, kas attiecīgos gadījumos ietver ieturēšanu, ir pastāvīga mantas atņemšana ar tiesas vai citas kompetentas iestādes nolēmumu.

4. “Kontrolēta piegāde” ir paņēmiens, saskaņā ar ko tiek atļauta nelikumīgu vai aizdomīgu sūtījumu izvešana no vienas vai vairāku valstu teritorijas, vešana cauri šai teritorijai vai ievešana šajā teritorijā, kompetentām iestādēm esot par to informētām un to uzraugot nolūkā izmeklēt pārkāpumu un noteikt pārkāpuma izdarīšanā iesaistītās personas.

5. “Brīvā zona” ir Puses teritorijas daļa, kurā ievestās preces attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem un nodevām kopumā uzskata par esošām ārpus muitas teritorijas.

6. “Nelikumīga tirdzniecība” ir jebkāda ar likumu aizliegta prakse vai darbība, kas ir attiecināma uz ražošanu, nosūtīšanu, saņemšanu, piederību, izplatīšanu, pārdošanu vai pirkšanu, ietverot jebkuru praksi vai darbību, kas vērsta uz šādas aktivitātes veicināšanu.

7. “Licence” ir kompetentas iestādes atļauja, kas izsniegta pēc nepieciešamā pieteikuma vai citu dokumentu iesniegšanas kompetentajai iestādei.

a)	“Ražošanas iekārtas” ir iekārtas, kas ir konstruētas vai pielāgotas, lai tās izmantotu tikai tabakas izstrādājumu ražošanai, un ir ražošanas procesa neatņemama sastāvdaļa (1).
b)	“Jebkura sastāvdaļa” attiecībā uz ražošanas iekārtām ir jebkura identificējama ražošanas iekārtu daļa, ko izmanto tikai tabakas izstrādājumu ražošanā pielietotajās ražošanas iekārtās.

9. “Puse” ir šā protokola līgumslēdzēja puse, ja vien nav norādīts citādi.

10. “Personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu.

11. “Reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija” ir organizācija, kas sastāv no vairākām suverēnām valstīm un kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci attiecībā uz virkni jautājumu, tostarp pilnvaras pieņemt lēmumus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm attiecībā uz šiem jautājumiem (2).

12. “Piegādes ķēde” aptver tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu ražošanu un tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu importu vai eksportu, un attiecīgā gadījumā ar Puses lēmumu to var attiecināt arī uz vienu vai vairākām šādām darbībām:

a)	tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība;

b)	tabakas audzēšana, izņemot to, ko veic tradicionālie neliela mēroga audzētāji, lauksaimnieki un ražotāji;

c)	tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu komerciāla daudzuma transportēšana; un

d)	tabakas un tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu vairumtirdzniecība, starpniecība, uzglabāšana vai izplatīšana.

13. “Tabakas izstrādājumi” ir izstrādājumi, kas ir pilnībā vai daļēji izgatavoti no tabakas lapām kā izejmateriāla, kas ir paredzēti smēķēšanai, sūkāšanai, košļāšanai vai šņaukšanai.

14. “Izsekošana un identificēšana” ir objektu maršruta vai aprites sistemātiska uzraudzība un rekonstrukcija, ko veic kompetentas iestādes vai jebkura cita persona, kura rīkojas to vārdā, kā noteikts 8. pantā.

2. pants

Attiecības starp šo protokolu un citiem nolīgumiem un juridiskajiem instrumentiem

1. Šim protokolam piemēro PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību noteikumus, ko piemēro tās protokoliem.

2. Puses, kuras ir noslēgušas tāda veida nolīgumus, kādi norādīti PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 2. pantā, par šādiem nolīgumiem ar konvencijas sekretariāta starpniecību paziņo Pušu sanāksmei.

3. Nekas šajā protokolā neietekmē jebkuras Puses tiesības un saistības, ievērojot kādu citu starptautisku konvenciju, līgumu vai nolīgumu, kas ir spēkā attiecībā uz šo Pusi un kas tās ieskatā sekmīgāk palīdz panākt tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu.

4. Nekas šajā protokolā neietekmē citas Pušu tiesības, saistības un atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību.

3. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir ierobežot visus tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidus saskaņā ar PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 15. panta noteikumiem.

II DAĻA

VISPĀRĪGAS SAISTĪBAS

4. pants

Vispārīgas saistības

1. Papildus PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 5. panta noteikumiem Puses apņemas:

a)	pieņemt un īstenot efektīvus pasākumus to preču, uz kurām attiecas šis protokols, piegādes ķēdes uzraudzībai vai regulējumam, lai novērstu, nepieļautu, atklātu, izmeklētu šādu preču nelikumīgu tirdzniecību un sauktu par to pie atbildības, un šajā nolūkā savstarpēji sadarboties;

veikt visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, lai celtu savu kompetento iestāžu un dienestu, tostarp muitas un policijas, efektivitāti, pildot savus pienākumus, lai novērstu, nepieļautu, atklātu, izmeklētu visus to preču nelikumīgas tirdzniecības veidus, uz kurām attiecas šis protokols, sauktu par tiem pie atbildības un tos ierobežotu;

pieņemt efektīvus pasākumus, lai atvieglotu vai saņemtu tehnisku palīdzību un finansiālu atbalstu, spēju veidošanu un starptautisko sadarbību nolūkā sasniegt šā protokola mērķus, un kompetentajām iestādēm nodrošināt informācijas, kuras apmaiņa veicama saskaņā ar šo protokolu, pieejamību un drošu apmaiņu ar šo informāciju;

d)	cieši savstarpēji sadarboties atbilstīgi katras attiecīgās valsts tiesību un pārvaldes sistēmai, lai uzlabotu tiesībaizsardzības pasākumu efektivitāti nolūkā apkarot nelikumīgas darbības, tostarp noziedzīgos nodarījumus, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šā protokola 14. pantu;

e)	attiecīgā gadījumā sadarboties un sazināties ar attiecīgām reģionālām un starptautiskām starpvalstu organizācijām, veicot drošu apmaiņu (3) ar informāciju, uz ko attiecas šis protokols, lai veicinātu šā protokola efektīvu īstenošanu; un

f)	saskaņā ar pieejamiem līdzekļiem un resursiem sadarboties, lai sagādātu šā protokola efektīvai īstenošanai vajadzīgos finanšu resursus, izmantojot divpusējus un daudzpusējus finansēšanas mehānismus.

2. Īstenojot savas šajā protokolā noteiktās saistības, Puses nodrošina lielāko iespējamo pārredzamību attiecībā uz jebkādu savu saskarsmi ar tabakas nozari.

5. pants

Personas datu aizsardzība

Īstenojot šo protokolu, Puses aizsargā fizisku personu datus saskaņā ar valstu tiesību aktiem neatkarīgi no attiecīgo personu valstspiederības vai dzīvesvietas, ņemot vērā starptautiskos personas datu aizsardzības standartus.

III DAĻA

PIEGĀDES ĶĒDES UZRAUDZĪBA

6. pants

Licences, līdzvērtīgas atļaujas vai kontroles sistēmas

1. Lai sasniegtu PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību mērķus un tiecoties ierobežot tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu nelikumīgu tirdzniecību, katra Puse visām fiziskām un juridiskām personām nosaka aizliegumu veikt turpmāk norādītās darbības, izņemot ja kompetenta iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem šādai darbībai izsniegusi licenci vai līdzvērtīgu atļauju (turpmāk “licence”) vai piemērojusi kontroles sistēmu:

a)	tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu ražošana; un

b)	tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu imports vai eksports.

2. Katra Puse cenšas tādā mērā, kāds uzskatāms par piemērotu, un gadījumos, kad turpmāk norādītās darbības nav aizliegtas ar valsts tiesību aktiem, izsniegt licences visām fiziskām un juridiskām personām, kas ir iesaistītas šādās darbībās:

a)	tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība;

b)	tabakas audzēšana, izņemot to, ko veic tradicionālie neliela mēroga audzētāji, lauksaimnieki un ražotāji;

c)	tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu komerciāla daudzuma pārvadāšana; un

d)	tabakas un tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu vairumtirdzniecība, starpniecība, uzglabāšana vai izplatīšana.

3. Lai nodrošinātu efektīvu licencēšanas sistēmu, katra Puse apņemas:

a)	izveidot vai norīkot kompetentu iestādi vai iestādes, kas saskaņā ar šā protokola noteikumiem un attiecīgās valsts tiesību aktiem izsniedz, atjaunina, aptur, atsauc un/vai atceļ licences šā panta 1. punktā norādīto darbību veikšanai;

pieprasīt, lai katrā licences pieteikumā būtu ietverta visa nepieciešamā informācija par pieteikuma iesniedzēju, kurā attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj:

i)	ja pieteikuma iesniedzējs ir fiziska persona, informācija par personas identitāti, tostarp pilns vārds un uzvārds, firma, darījumdarbības reģistrācijas numurs (ja tāds ir), nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs (ja tāds ir) un jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt pieteikuma iesniedzēju;

ii)

ja pieteikuma iesniedzējs ir juridiska persona, informācija par tās identitāti, tostarp pilns juridiskais nosaukums, firma, darījumdarbības reģistrācijas numurs, reģistrēšanas datums un vieta, galvenās mītnes atrašanās vieta un galvenā darījumdarbības vieta, nodokļu maksātāja reģistrācijas numuri, statūtu vai līdzvērtīgu dokumentu kopija, korporatīvās filiāles, direktoru un citu ieceltu juridisko pārstāvju vārdi un uzvārdi un jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt pieteikuma iesniedzēju;

iii)	pieteikuma iesniedzēja ražošanas vienības(-u) precīza atrašanās vieta, noliktavu atrašanās vieta un veiktās darījumdarbības ražošanas jauda;

iv)	sīkāka informācija par tabakas izstrādājumiem un ražošanas iekārtām, uz ko attiecas pieteikums, piemēram, izstrādājumu apraksts, nosaukums, reģistrētā preču zīme (ja tāda ir), ražošanas iekārtu dizainparaugs, zīmols, modelis vai izlaidums un sērijas numurs;

v)	apraksts par vietu, kur ražošanas iekārtas tiks uzstādītas un izmantotas;

vi)	apliecinoši dokumenti vai paziņojums par sodāmību;

vii)	pilnīga informācija par bankas kontiem, ko paredzēts izmantot attiecīgajos darījumos, un cita attiecīga maksājumu informācija; un

viii)

apraksts par to, kā paredzēts izmantot un kurā tirgū laist pārdošanā tabakas izstrādājumus, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu, ka tabakas izstrādājumu ražošanas vai piegādes apjoms ir samērīgs ar pamatoti paredzamo pieprasījumu;

c)	attiecīgos gadījumos pārraudzīt un iekasēt piedzenamo licences maksu un apsvērt iespēju to izmantot licencēšanas sistēmas efektīvai pārvaldībai un īstenošanai, sabiedrības veselībai vai jebkuriem citiem saistītiem pasākumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

d)	veikt piemērotus pasākumus nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt jebkuru nelikumīgu vai krāpniecisku praksi licencēšanas sistēmas darbībā;

e)	attiecīgos gadījumos veikt tādus pasākumus kā licenču regulāra pārskatīšana, atjaunošana, inspekcijas vai revīzijas;

f)	attiecīgos gadījumos noteikt licenču derīguma termiņu un termiņu atkārtota pieteikuma iesniegšanai vai pieteikumā ietvertās informācijas atjaunināšanai;

g)	visām fiziskām un juridiskām personām, kam izsniegta licence, noteikt pienākumu informēt kompetento iestādi pirms darījumdarbības vietas maiņas vai jebkurām būtiskām izmaiņām informācijā, kas attiecas uz licencēto darbību;

h)	visām fiziskām un juridiskām personām, kam izsniegta licence, noteikt pienākumu informēt kompetento iestādi, lai tā atbilstīgi rīkotos, par ražošanas iekārtu iegūšanu vai atsavināšanu; un

i)	nodrošināt, ka šādu ražošanas iekārtu vai jebkuras to sastāvdaļas iznīcināšana notiek kompetentās iestādes pārraudzībā.

4. Katra Puse nodrošina, ka licences netiek izsniegtas vai nodotas, ja no licences pieteikuma iesniedzēja nav saņemta šā panta 3. punktā norādītā attiecīgā informācija un nav iepriekš sniegts kompetentās iestādes apstiprinājums.

5. Piecus gadus pēc šā protokola stāšanās spēkā Pušu sanāksme nākamajā sesijā nodrošina, ka tiek veikts faktiski pamatots pētījums, lai noteiktu, vai pastāv tabakas izstrādājumu ražošanai svarīgi faktori, kam var piemērot efektīvu uzraudzības mehānismu. Balstoties uz šādu pētījumu, Pušu sanāksme apsver atbilstīgu turpmāku rīcību.

7. pants

Uzticamības pārbaude

1. Katra puse atbilstīgi saviem valsts tiesību aktiem un PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību mērķiem nosaka šādas prasības visām tabakas, tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu piegādes ķēdē iesaistītām fiziskām un juridiskām personām:

a)	veikt uzticamības pārbaudes pirms komercdarbības attiecību izveidošanas un to laikā;

b)	pārraudzīt pārdošanu klientiem, lai nodrošinātu, ka tās apjoms ir samērīgs ar pieprasījumu pēc šādiem izstrādājumiem paredzētajā pārdošanas vai izmantošanas tirgū; un

c)	ziņot kompetentajām iestādēm par jebkādiem pierādījumiem, ka klients ir iesaistīts darbībās, kas ir pretrunā ar šajā protokolā noteiktajām saistībām.

2. Uzticamības pārbaudē, kas norādīta šā panta 1. punktā, atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem un PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību mērķiem attiecīgā gadījumā inter alia ietver prasības identificēt klientu, piemēram, iegūt un atjaunināt šādu informāciju:

a)	apliecinājumu, ka fiziskai vai juridiskai personai ir izsniegta licence saskaņā ar 6. pantu;

b)	ja klients ir fiziska persona, informāciju par personas identitāti, tostarp pilnu vārdu un uzvārdu, firmu, komersanta reģistrācijas numuru (ja tāds ir), nodokļu maksātāja reģistrācijas numurus (ja tādi ir) un personas oficiālo identitātes apliecinājumu;

ja klients ir juridiska persona, informāciju par tās identitāti, tostarp pilnu juridisko nosaukumu, firmu, darījumdarbības reģistrācijas numuru, reģistrēšanas datumu un vietu, galvenās mītnes atrašanās vietu un galveno darījumdarbības vietu, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurus, statūtu vai līdzvērtīgu dokumentu kopijas, korporatīvās filiāles, direktoru un citu ieceltu juridisko pārstāvju vārdus un uzvārdus un to oficiālo identitātes apliecinājumu;

d)	aprakstu par to, kā paredzēts izmantot un kurā tirgū laist pārdošanā tabaku, tabakas izstrādājumus vai ražošanas iekārtas; un

e)	aprakstu par vietu, kur ražošanas iekārtas tiks uzstādītas un izmantotas.

3. Uzticamības pārbaudē saskaņā ar šā panta 1. punktu var ietvert prasības identificēt klientus, piemēram, iegūt un atjaunināt šādu informāciju:

a)	apliecinošus dokumentus vai paziņojumu par sodāmību; un

b)	informāciju par bankas kontiem, ko paredzēts izmantot darījumos.

4. Katra Puse, pamatojoties uz šā panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto informāciju, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu no šā protokola izrietošo saistību izpildi, kas var ietvert aizlieguma noteikšanu klientam puses jurisdikcijā veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

8. pants

Izsekošana un identificēšana

1. Lai turpmāk uzlabotu piegādes ķēdes drošību un sekmētu izmeklēšanu par tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību, Puses vienojas piecu gadu laikā pēc šā protokola stāšanās spēkā izveidot visaptverošu izsekošanas un identificēšanas sistēmu, ko veidotu valstu un/vai reģionālās izsekošanas un identificēšanas sistēmas un vienots kontaktpunkts informācijas apmaiņai, kurš atrastos PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību konvencijas sekretariātā un būtu pieejams visām Pusēm, ļaujot Pusēm iesniegt pieprasījumus un saņemt attiecīgo informāciju.

2. Katra Puse saskaņā ar šo pantu izveido Puses uzraudzītu izsekošanas un identifikācijas sistēmu attiecībā uz visiem tabakas izstrādājumiem, ko ražo vai importē tās teritorijā, ņemot vērā Puses vietējās vai reģionālās īpašās vajadzības un pieejamo paraugpraksi.

3. Lai darītu iespējamu efektīvu izsekošanu un identifikāciju, katra Puse nosaka prasību, lai piecu gadu laikā pēc šā protokola stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi visām cigarešu iepakojuma vienībām un iepakojumam, un jebkādam ārējam iepakojumam, bet desmit gadu laikā pēc šā protokola stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi – visiem citiem tabakas izstrādājumiem tiktu piestiprināts vai tā daļu veidotu unikāls, drošs un nenoņemams identificēšanas marķējums (turpmāk “unikāls identificēšanas marķējums”), piemēram, kodi vai markas.

4.1.

Katra Puse, piemērojot šā panta 3. punktu, nosaka prasību, lai kā daļa no visaptverošās izsekošanas un identificēšanas sistēmas vai nu tieši, vai ar saites starpniecību būtu pieejama turpmāk norādītā informācija, kas Pusēm palīdzētu noteikt tabakas izstrādājumu izcelsmi un attiecīgos gadījumos novirzīšanās punktu un pārraudzīt un uzraudzīt tabakas izstrādājumu apriti un to juridisko statusu:

a)	ražošanas datums un vieta;

ražotne;

c)	tabakas izstrādājumu ražošanā izmantotā iekārta;

d)	ražošanas maiņa vai ražošanas laiks;

e)	pirmā klienta, kas nav saistīts ar ražotāju, nosaukums, rēķins, pasūtījuma numurs un maksājuma uzskaite;

f)	paredzētais mazumtirdzniecības tirgus;

g)	izstrādājuma apraksts;

h)	uzglabāšana un nosūtīšana;

i)	visu zināmo turpmāko pircēju identitāte; un

j)	paredzētais nosūtīšanas maršruts, nosūtīšanas datums, nosūtīšanas galamērķis, nosūtīšanas vieta un saņēmējs.

4.2.	Informāciju, kas norādīta 4.1. punkta a), b) un g) apakšpunktā un, ja tā ir pieejama, f) apakšpunktā, iekļauj unikālajā identifikācijas marķējumā.

4.3.	Ja informācija, kas norādīta 4.1. punkta f) apakšpunktā, marķēšanas laikā nav pieejama, Puses pieprasa iekļaut šādu informāciju saskaņā ar PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

5. Katra Puse pieprasa, lai šajā pantā noteiktajos termiņos tiktu panākts, ka šā panta 4. punktā norādītā informācija tiek reģistrēta ražošanas laikā, jebkura ražotāja veiktas pirmās nosūtīšanas laikā vai pie importēšanas Puses teritorijā.

6. Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar šā panta 5. punktu reģistrētā informācija šai Pusei ir pieejama, izmantojot saiti ar unikālo identifikācijas marķējumu, kas norādīts šā panta 3. un 4. punktā.

7. Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar šā panta 5. punktu reģistrētā informācija, kā arī unikālais identifikācijas marķējums, ar kuru šī informācija darīta pieejama saskaņā ar šā panta 6. punktu, tiek iekļauta Puses un tās kompetento iestāžu noteiktā vai atļautā formātā.

8. Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar šā panta 5. punktu reģistrētā informācija ir pēc pieprasījuma pieejama ar vienotā informācijas apmaiņas kontaktpunkta starpniecību, ņemot vērā šā panta 9. punkta nosacījumus, šajā nolūkā izmantojot drošu elektronisku standarta saskarni ar attiecīgās valsts un/vai reģionālo centrālo punktu. Vienotais informācijas apmaiņas kontaktpunkts apkopo Pušu kompetento iestāžu sarakstu un to dara pieejamu visām Pusēm.

9. Katra Puse vai kompetentā iestāde:

a)	var savlaicīgi piekļūt šā panta 4. punktā norādītajai informācijai, iesniedzot pieprasījumu vienotajam informācijas apmaiņas kontaktpunktam;

b)	pieprasa šādu informāciju tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai atklātu vai izmeklētu tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību;

c)	nepamatoti neaiztur informāciju;

d)	atbild uz informācijas pieprasījumiem saistībā ar šā panta 4. punktu saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem; un

e)	pēc savstarpējas vienošanās aizsargā un uzskata par konfidenciālu jebkādu informāciju, ar ko notikusi apmaiņa.

10. Katra Puse izvirza prasību pilnveidot piemērojamo izsekošanas un identifikācijas sistēmu un paplašināt tās darbības jomu, tajā ietverot visas darbības, līdz ražošanas vietā, importa vietā vai vietā, kur veikta muitas vai akcīzes kontrole, ir izpildītas visas nodokļu, nodevu un attiecīgā gadījumā citas saistības.

11. Puses sadarbojas savstarpēji un pēc abpusējas vienošanās – ar kompetentajām starptautiskajām organizācijām, veicot paraugprakses apmaiņu un izstrādi attiecībā uz izsekošanas un identifikācijas sistēmām, tostarp:

a)	sekmējot uzlabotas izsekošanas un identifikācijas tehnoloģijas izstrādi, nodošanu un pārņemšanu, aptverot zināšanas, prasmes, resursus un zinātību;

b)	sniedzot atbalstu mācību un spēju veidošanas programmām tajās Pusēs, kas izteikušas šādu vajadzību; un

c)	pilnveidojot tehnoloģiju tabakas izstrādājumu iepakojuma vienību un iepakojumu marķēšanai un skenēšanai, lai darītu pieejamu 4. punktā norādīto informāciju.

12. Pusei noteiktās saistības nevar pildīt vai pārņemt tabakas industrija.

13. Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes, piedaloties izsekošanas un identifikācijas sistēmā, mijiedarbojas ar tabakas industriju un ar tās interešu pārstāvjiem tikai tādā mērā, kas ir obligāti nepieciešams šā panta īstenošanai.

14. Katra Puse var tabakas industrijai pieprasīt segt visas izmaksas attiecībā uz Puses saistībām saskaņā ar šo pantu.

9. pants

Uzskaite

1. Katra Puse attiecīgā gadījumā pieprasa, lai visas tabakas, tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu piegādes ķēdē iesaistītās fiziskās un juridiskās personas uzturētu pilnīgu un precīzu uzskaiti par visiem attiecīgajiem darījumiem. Šādai uzskaitei jānodrošina pilnīga pārskatatbildība par tabakas izstrādājumu ražošanā izmantotajiem materiāliem.

2. Katra Puse attiecīgā gadījumā pieprasa, lai personas, kam izsniegta licence saskaņā ar 6. pantu, kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma sniegtu šādu informāciju:

a)	vispārīgu informāciju par tirgus apjomiem, tendencēm, prognozēm un citu būtisku informāciju; un

b)	tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu daudzumu personas, kam izsniegta licence, īpašumā, pārziņā vai uzraudzībā, kas pieprasījuma sniegšanas datumā tiek uzglabāts krājumos vai atrodas nodokļu iestāžu un muitas noliktavās, tam piemērojot tranzīta, pārkraušanas vai nodokļu atbrīvojuma regulējumu.

3. Attiecībā uz tabakas izstrādājumiem un ražošanas iekārtām, kas eksporta nolūkā pārdoti vai ražoti Puses teritorijā vai kas tajā atrodas no nodokļiem atbrīvotā tranzīta vai pārkraušanas apritē, katra Puse attiecīgā gadījumā pieprasa, lai personas, kam izsniegta licence saskaņā ar 6. pantu, brīdī, kad tabakas izstrādājumi un ražošanas iekārtas izkļūst no nosūtīšanas valsts kompetento iestāžu uzraudzības, šīm iestādēm pēc pieprasījuma sniegtu (elektroniski, ja pastāv vajadzīgā infrastruktūra) šādu informāciju:

a)	nosūtīšanas datums no pēdējā punkta, kad izstrādājumi fiziski atradās personas uzraudzībā;

b)	ziņas par nosūtītajiem izstrādājumiem (tostarp zīmols, apjoms, noliktava);

c)	paredzētais nosūtīšanas maršruts un galamērķis;

d)	ziņas par fiziskām vai juridiskām personām, kam izstrādājumi tiek nosūtīti;

e)	pārvadājuma veids, ietverot pārvadātāja identitāti;

f)	paredzamais sūtījuma saņemšanas datums paredzētajā nosūtīšanas galamērķī; un

g)	paredzētais mazumtirdzniecības vai izmantošanas tirgus.

4. Ja iespējams, katra Puse saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem pieprasa, lai tabakas mazumtirgotāji un audzētāji, izņemot tradicionālos audzētājus, kas neveic komercdarbību, uztur pilnīgu un precīzu uzskaiti par visiem attiecīgajiem darījumiem, kuros tie iesaistās.

5. Nolūkā īstenot 1. punktu katra Puse veic efektīvus likumdošanas, izpildu, pārvaldes vai citus pasākumus, lai paredzētu, ka visa uzskaite tiek:

a)	uzturēta vismaz četrus gadus;

b)	darīta pieejama kompetentajām iestādēm; un

c)	uzturēta kompetento iestāžu noteiktajā formātā.

6. Katra Puse attiecīgā gadījumā un saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem izveido sistēmu, lai citām Pusēm sniegtu saskaņā ar šo pantu veiktajā uzskaitē ietvertās ziņas.

7. Puses cenšas sadarboties savstarpēji un ar kompetentajām starptautiskajām organizācijām, pakāpeniski apmainoties ar uzlabotām uzskaites sistēmām un tās pilnveidojot.

10. pants

Drošības un preventīvi pasākumi

1. Katra Puse attiecīgā gadījumā saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību mērķiem pieprasa, lai visas fiziskās un juridiskās personas, kam piemēro 6. pantu, veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu tabakas izstrādājumu novirzīšanu nelikumīgos tirdzniecības kanālos, inter alia:

ziņojot kompetentajām iestādēm par:

i)	naudas līdzekļu pārrobežu pārskaitījumiem vai pārrobežu maksājumiem natūrā valsts tiesību aktos noteiktā apmērā; un

ii)	visiem “aizdomīgiem darījumiem”; un

b)	piegādājot tabakas izstrādājumus vai ražošanas iekārtas tikai tādā apjomā, kas ir samērīgs ar pieprasījumu pēc šādiem izstrādājumiem paredzētajā mazumtirdzniecības vai izmantošanas tirgū.

2. Katra Puse attiecīgā gadījumā saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību mērķiem pieprasa, lai maksājumus par fizisku vai juridisku personu, kam piemēro 6. pantu, darījumiem būtu atļauts veikt tikai tādā valūtā un apmērā, kā norādīts rēķinā, izmantojot tikai paredzētā tirgus teritorijā atrodošos finanšu iestāžu likumīgus maksājuma līdzekļus un neizmantojot citas alternatīvas naudas pārvedumu sistēmas.

3. Katra Puse attiecīgā gadījumā saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību mērķiem var pieprasīt, lai fizisku vai juridisku personu, kam piemēro 6. pantu, maksājumus par Puses jurisdikcijā veiktā tabakas izstrādājumu ražošanā izmantotajiem materiāliem būtu atļauts veikt tikai tādā valūtā un apmērā, kā norādīts rēķinā, izmantojot tikai paredzētā tirgus teritorijā atrodošos finanšu iestāžu likumīgus maksājuma līdzekļus un neizmantojot citas alternatīvas naudas pārvedumu sistēmas.

4. Katra Puse nodrošina, ka jebkādam šā panta prasību pārkāpumam tiek piemērotas atbilstīgas krimināltiesiskas, civiltiesiskas vai administratīvi tiesiskas procedūras un noteiktas iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, attiecīgā gadījumā ietverot licences apturēšanu vai atcelšanu.

11. pants

Pārdošana ar interneta, telekomunikāciju vai citu jaunu tehnoloģiju palīdzību

1. Katra Puse pieprasa, lai visas juridiskas un fiziskas personas, kas ir iesaistītas ar tabakas izstrādājumiem saistītā darījumā, izmantojot pārdošanu ar interneta, telekomunikāciju vai citu jaunu tehnoloģiju palīdzību, izpilda visas attiecīgās šajā protokolā noteiktās saistības.

2. Katra Puse apsver iespēju aizliegt veikt tabakas izstrādājumu pārdošanu ar interneta, telekomunikāciju vai citu jaunu tehnoloģiju palīdzību.

12. pants

Brīvās zonas un starptautiskais tranzīts

1. Katra Puse trīs gadu laikā pēc šā protokola stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi brīvajās zonās īsteno visu tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanas un darījumu efektīvu uzraudzību, izmantojot visus šajā protokolā paredzētos atbilstīgos pasākumus.

2. Puses aizliedz tabakas izstrādājumu sajaukšanu ar tādiem izstrādājumiem, kas nav tabakas izstrādājumi, vienā konteinerā vai citā līdzīgā transportēšanas vienībā, kad šie izstrādājumi tiek izvesti no brīvās zonas.

3. Katra Puse saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, un ievērojot šā protokola noteikumus, pieņem un piemēro uzraudzības un pārbaudes pasākumus attiecībā uz tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu starptautisko tranzītu vai pārkraušanu savā teritorijā, lai novērstu šādu izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību.

13. pants

Beznodokļu pārdošana

1. Katra Puse īsteno efektīvus pasākumus, lai beznodokļu pārdošanai piemērotu šā protokola attiecīgos noteikumus, ņemot vērā PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 6. pantu.

2. Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā protokola stāšanās spēkā Pušu sanāksme nākamajā sesijā nodrošina, ka tiek veikts faktiski pamatots pētījums, lai noteiktu tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības apjomu saistībā ar šādu izstrādājumu beznodokļu pārdošanu. Balstoties uz šādu pētījumu, Pušu sanāksme apsver atbilstīgu turpmāku rīcību.

IV DAĻA

PĀRKĀPUMI

14. pants

Nelikumīgas darbības, ietverot noziedzīgus nodarījumus

1. Katra Puse, ņemot vērā savus valsts tiesību pamatprincipus, pieņem tādus likumdošanas un citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai visas turpmāk norādītās darbības atzītu par prettiesiskām savos valsts tiesību aktos:

a)	tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu ražošana, vairumtirdzniecība, starpniecība, pārdošana, transportēšana, izplatīšana, uzglabāšana, nosūtīšana, imports vai eksports pretrunā šā protokola noteikumiem;

tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu ražošana, vairumtirdzniecība, starpniecība, pārdošana, transportēšana, izplatīšana, uzglabāšana, nosūtīšana, imports vai eksports, nemaksājot piemērojamos nodokļus, nodevas un citus maksājumus vai neizmantojot piemērojamās nodokļu markas, unikālo identifikācijas marķējumu vai jebkuru citu nepieciešamo marķējumu vai etiķetes;

ii)	jebkuras citas darbības saistībā ar tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu kontrabandu vai kontrabandas mēģinājumu, kas nav iekļautas b) apakšpunkta i) punktā;

i)	tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu cita veida nelikumīga ražošana vai tabakas iepakošana, izmantojot viltotas nodokļu markas, unikālo identifikācijas marķējumu vai jebkuru citu nepieciešamo marķējumu vai etiķetes;

ii)

nelikumīgi ražotas tabakas, nelikumīgu tabakas izstrādājumu, izstrādājumu ar viltotām nodokļu markām un/vai citu nepieciešamo marķējumu vai etiķetēm vai nelikumīgu ražošanas iekārtu vairumtirdzniecība, starpniecība, pārdošana, transportēšana, izplatīšana, uzglabāšana, nosūtīšana, imports vai eksports;

d)	tabakas izstrādājumu iejaukšana citos izstrādājumos, kas nav tabakas izstrādājumi, piegādes ķēdē, lai slēptu vai maskētu tabakas izstrādājumus;

e)	tabakas izstrādājumu sajaukšana ar citiem izstrādājumiem, kas nav tabakas izstrādājumi, pretrunā šā protokola 12. panta 2. punktam;

f)	tabakas izstrādājumu pārdošana ar interneta, telekomunikāciju vai citu jauno tehnoloģiju palīdzību pretrunā ar šo protokolu;

g)	personas, kam ir izsniegta licence saskaņā ar 6. pantu, veikta tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu iegāde no personas, kam būtu vajadzīga, taču nav izsniegta licence saskaņā ar 6. pantu;

h)	jebkura valsts ierēdņa vai pilnvarota darbinieka traucēšana pienākumu izpildē saistībā ar tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, nepieļaušanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai ierobežošanu;

jebkādas nepatiesas, maldinošas vai nepilnīgas liecības sniegšana vai vajadzīgās informācijas nesniegšana jebkuram valsts ierēdnim vai pilnvarotam darbiniekam pienākumu izpildē saistībā ar tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, nepieļaušanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai ierobežošanu, kad tas nav pretrunā ar tiesībām neliecināt pret sevi;

ii)

nepareizas informācijas sniegšana oficiālās veidlapās par tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu aprakstu, daudzumu vai vērtību vai citas protokolā norādītās informācijas nepareiza sniegšana nolūkā:

a)	izvairīties no piemērojamo nodokļu, nodevu un citu maksājumu samaksas vai

b)	traucēt jebkādus kontroles pasākumus saistībā ar tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, nepieļaušanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai ierobežošanu;

iii)	šajā protokolā paredzētās uzskaites neveikšana vai nesaglabāšana vai nepatiesas uzskaites uzturēšana; un

j)	saskaņā ar 2. punktu par noziedzīgu nodarījumu atzītas prettiesiskas darbības rezultātā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

2. Katra Puse, ņemot vērā savus valsts tiesību pamatprincipus, nosaka, kuras no 1. punktā norādītajām prettiesiskajām darbībām vai jebkura cita darbība saistībā ar tabakas, tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu nelikumīgu tirdzniecību pretrunā ar šā protokola noteikumiem atzīstamas par noziedzīgiem nodarījumiem, un pieņem vajadzīgos likumdošanas un citus pasākumus, lai to īstenotu.

3. Katra Puse paziņo šā protokola sekretariātam, kuras no 1. un 2. punktā norādītajām prettiesiskajām darbībām Puse atzinusi par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar 2. punktu, un sekretariātam iesniedz to tiesību aktu tekstu, ar ko īstenots 2. punkts, vai to aprakstu un šo tiesību aktu visu turpmāko grozījumu tekstu.

4. Lai uzlabotu starptautisko sadarbību cīņā pret noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar tabakas, tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu nelikumīgu tirdzniecību, Puses tiek mudinātas pārskatīt savus valsts tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, savstarpējo tiesisko palīdzību un izdošanu, ņemot vērā attiecīgās starptautiskās konvencijas, kuru puses tās ir, lai tādējādi nodrošinātu šā protokola noteikumu efektīvu īstenošanu.

15. pants

Juridisku personu atbildība

1. Katra Puse saskaņā ar saviem tiesību principiem veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu juridisku personu atbildību par prettiesisku darbību, tostarp noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šā protokola 14. pantu.

2. Ņemot vērā katras Puses tiesību principus, juridisku personu atbildība var būt krimināltiesiska, civiltiesiska vai administratīvi tiesiska.

3. Šāda atbildība neietekmē fizisku personu atbildību, kas ir iesaistītas prettiesiskā darbībā vai izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, kas par tādiem atzīti valsts tiesību aktos un saskaņā ar šā protokola 14. pantu.

16. pants

Saukšana pie atbildības un sankcijas

1. Katra Puse saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu fizisku un juridisku personu saukšanu pie atbildības par prettiesisku darbību, tostarp noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar 14. pantu, piemērojot iedarbīgas, samērīgas un atturošas krimināltiesiskas vai cita veida sankcijas, tostarp naudas sodus.

2. Katra Puse cenšas nodrošināt, lai savos valsts tiesību aktos paredzētā juridiskā rīcības brīvība attiecībā uz personu saukšanu pie atbildības par prettiesisku darbību, tostarp noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar 14. pantu, tiktu izmantota tādējādi, lai palielinātu tiesībaizsardzības pasākumu efektivitāti attiecībā uz šādu prettiesisku rīcību, tostarp noziedzīgiem nodarījumiem, un pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nepieļaut šādu prettiesisku darbību, tostarp noziedzīgus nodarījumus.

3. Nekas šajā protokolā neietekmē principu, ka prettiesisku darbību, tostarp noziedzīgus nodarījumus, kā paredzēts šajā protokolā, un piemērojamo juridisko aizstāvību vai citus tiesību principus, kas attiecas uz darbības tiesiskumu, nosaka saskaņā ar Puses tiesību aktiem un saskaņā ar tiem arī sauc pie atbildības un nosaka sankcijas par šādu prettiesisku darbību, tostarp noziedzīgiem nodarījumiem.

17. pants

Maksājumi saistībā ar konfiskāciju

Pusēm būtu saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem jāapsver tādu likumdošanas un citu pasākumu pieņemšana, kas vajadzīgi, lai kompetentajām iestādēm paredzētu pilnvaras no konfiscētas tabakas, tabakas izstrādājumu un/vai ražošanas iekārtu ražotājiem, izgatavotājiem, izplatītājiem, importētājiem vai eksportētājiem piedzīt summu, kas ir samērīga ar neiekasētajiem nodokļiem un nodevām.

18. pants

Apglabāšana vai iznīcināšana

Visu konfiscēto tabaku, tabakas izstrādājumus un ražošanas iekārtas iznīcina, pēc iespējas izmantojot videi nekaitīgas metodes, vai apglabā saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

19. pants

Speciālās izmeklēšanas darbības

1. Ja to atļauj attiecīgās valsts tiesību sistēmas pamatprincipi, katra Puse savu iespēju robežās un saskaņā ar tās tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem veic vajadzīgos pasākumus, lai tās kompetentajām iestādēm būtu pilnvaras šīs valsts teritorijā atbilstīgi izmantot kontrolētu piegādi un pēc tās ieskatiem attiecīgā gadījumā veikt citas speciālās izmeklēšanas darbības, piemēram, elektronisku vai cita veida kontroli un slepenas operatīvās darbības, kuru nolūks ir efektīvi apkarot tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu nelikumīgu tirdzniecību.

2. Lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, kas par tādiem atzīti saskaņā ar 14. pantu, Puses tiek mudinātas vajadzības gadījumā noslēgt attiecīgus divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, lai 1. punktā norādītās darbības varētu izmantot starptautiskās sadarbības kontekstā.

3. Ja 2. punktā norādītie nolīgumi vai vienošanās nepastāv, lēmumus par šādu speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu starptautiskā līmenī pieņem katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi, un šajā nolūkā vajadzības gadījumā var ņemt vērā finansiāla rakstura vienošanās un vienošanās par iesaistīto Pušu jurisdikcijas piemērošanu.

4. Puses atzīst starptautiskās sadarbības un palīdzības nozīmi un nepieciešamību šajā jomā un sadarbojas savā starpā un ar starptautiskām organizācijām, veidojot spējas šā panta mērķu sasniegšanai.

V DAĻA

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

20. pants

Vispārējas informācijas apmaiņa

1. Šā protokola mērķu sasniegšanas nolūkā Puses ziņo, ņemot vērā savus valsts tiesību aktus un attiecīgo informāciju iekļaujot PVO Vispārējā konvencijā par tabakas uzraudzību paredzētajā ziņošanas instrumentā, tostarp attiecīgā gadījumā sniedzot šādu informāciju:

a)	sīkas informācijas apkopojumu par tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu konfiskāciju, tās apjomu un vērtību, konfiscēto izstrādājumu aprakstus, ražošanas datumu un vietu un informāciju par nesamaksātajiem nodokļiem;

b)	rādītājus par importu, eksportu, tranzītu, ar nodokļiem apliktu un beznodokļu tirdzniecību un tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu ražošanas apjomu vai vērtību;

c)	informāciju par tendencēm, slēpšanas paņēmieniem un praksi, ko izmanto tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu nelikumīgā tirdzniecībā; un

d)	jebkuru citu attbilstīgu informāciju saskaņā ar Pušu vienošanos.

2. Puses sadarbojas savā starpā un ar kompetentajām starptautiskajām organizācijām nolūkā veidot Pušu spējas apkopot informāciju un veikt tās apmaiņu.

3. Puses norādīto informāciju uzskata par konfidenciālu un paredzētu tikai Pušu izmantošanai, ja vien informāciju sniegusī Puse nenorāda citādi.

21. pants

Informācijas apmaiņa par īstenošanu

1. Puses, ņemot vērā savus valsts tiesību aktus vai jebkurus piemērojamos starptautiskos līgumus, attiecīgā gadījumā pēc savas iniciatīvas vai pēc tādas Puses pieprasījuma, kas iesniedz pienācīgu pamatojumu, ka šāda informācija ir vajadzīga tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanai vai izmeklēšanai, veic apmaiņu ar šādu informāciju:

a)	ziņas par attiecīgo fizisko un juridisko personu licencēm;

b)	informācija tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu nelikumīgā tirdzniecībā iesaistītu fizisku vai juridisku personu identificēšanai, uzraudzībai un saukšanai pie atbildības;

c)	ziņas par izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības;

d)	dati par maksājumiem saistībā ar tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu importu, eksportu vai beznodokļu pārdošanu; un

ziņas par tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu konfiskāciju (tostarp attiecīgā gadījumā lietas atsauces informācija, konfiscēto izstrādājumu apjoms un vērtība, izstrādājumu apraksts, iesaistītie subjekti, ražošanas datums un vieta) un praksi (tostarp par transporta līdzekļiem, slēpšanu, maršrutu un atklāšanu).

2. Informāciju, ko no Pusēm saņem saskaņā ar šo pantu, izmanto tikai šā protokola mērķu sasniegšanai. Puses var īpaši norādīt, ka šādu informāciju nevar nodot tālāk bez tās Puses piekrišanas, kura informāciju sniegusi.

22. pants

Informācijas apmaiņa: informācijas konfidencialitāte un aizsardzība

1. Katra Puse norīko kompetentās valsts iestādes, kam sniedz 20., 21. un 24. pantā norādīto informāciju, un par šo norīkošanu paziņo Pusēm ar konvencijas sekretariāta starpniecību.

2. Informācijas apmaiņai saskaņā ar šo protokolu piemēro valstu tiesību aktus par konfidencialitāti un privātās dzīves aizsardzību. Puses pēc savstarpējas vienošanās aizsargā jebkuru konfidenciālu informāciju, ar kuru notikusi apmaiņa.

23. pants

Palīdzība un sadarbība: mācības, tehniskā palīdzība un sadarbība zinātnes, tehnikas un tehnoloģiju jomā

1. Puses sadarbojas savā starpā un/vai kompetentās starptautiskās un reģionālās organizācijās, nodrošinot mācības, tehnisko palīdzību un sadarbību zinātnes, tehnikas un tehnoloģiju jomā, lai saskaņā ar savstarpējo vienošanos sasniegtu šā protokola mērķus. Šāda palīdzība var ietvert zinātības vai attiecīgo tehnoloģiju nodošanu informācijas vākšanas, tiesībaizsardzības, izsekošanas un identificēšanas, informācijas pārvaldības, personas datu aizsardzības, aizliegumu, elektroniskās kontroles, tiesu medicīniskās ekspertīzes, savstarpējas tiesiskās palīdzības un izdošanas jomās.

2. Puses attiecīgā gadījumā var noslēgt divpusējus, daudzpusējus vai cita veida nolīgumus vai vienošanās, lai veicinātu mācības, tehnisko palīdzību un sadarbību zinātnes, tehnikas un tehnoloģiju jomā, ņemot vērā to Pušu vajadzības, kuras ir jaunattīstības valstis vai valstis ar pārejas ekonomiku.

3. Puses attiecīgā gadījumā sadarbojas, lai izstrādātu un pētītu iespējas precīzi noteikt konfiscētas tabakas un tabakas izstrādājumu ģeogrāfisko izcelsmi.

24. pants

Palīdzība un sadarbība: izmeklēšana un saukšana pie atbildības par pārkāpumiem

1. Puses saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem attiecīgā gadījumā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nostiprinātu sadarbību, izmantojot daudzpusējas, reģionālas vai divpusējas vienošanās par tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu un tajā iesaistīto fizisko vai juridisko personu saukšanu pie atbildības un sodīšanu.

2. Katra Puse nodrošina, ka pārvaldes, regulatīvās, tiesībaizsardzības un citas iestādes, kuru uzdevums ir apkarot tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu nelikumīgu tirdzniecību (tostarp, kad tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, – tiesu iestādes), sadarbojas un veic attiecīgās informācijas apmaiņu valsts un starptautiskajā līmenī, ņemot vērā savos valsts tiesību aktos izvirzītos nosacījumus.

25. pants

Suverenitātes aizsardzība

1. Puses savas saistības saskaņā ar šo protokolu pilda atbilstīgi valstu suverēnās vienlīdzības un teritoriālās neaizskaramības principiem un principam par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.

2. Nekas šajā protokolā nedod pilnvaras kādai Pusei citas valsts teritorijā īstenot jurisdikciju un veikt funkcijas, kas ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir piešķirtas vienīgi minētas citas valsts iestādēm.

26. pants

Jurisdikcija

1. Katra Puse pieņem vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu tās jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar 14. pantu, ja:

a)	nodarījums ir izdarīts attiecīgās Puses teritorijā vai

b)	nodarījums ir izdarīts uz kuģa, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī kuģo ar attiecīgās Puses karogu, vai uz gaisa kuģa, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī ir reģistrēts saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem.

2. Ievērojot 25. pantu, Puse var noteikt savu jurisdikciju arī attiecībā uz jebkuru šādu noziedzīgu nodarījumu, ja:

a)	nodarījums ir izdarīts pret attiecīgo Pusi;

b)	nodarījumu ir izdarījis attiecīgās Puses valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir attiecīgās Puses teritorijā; vai

c)	ārpus attiecīgās Puses teritorijas izdarīts viens no tiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar 14. pantu, un šis nodarījums ir izdarīts nolūkā Puses teritorijā izdarīt tādu noziedzīgu nodarījumu, kas par tādu atzīts saskaņā ar 14. pantu.

3. Katra Puse, piemērojot 30. pantu, pieņem vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar 14. pantu, kad iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs atrodas attiecīgās Puses teritorijā, un šādu personu neizdod ar vienīgo pamatojumu, ka šī persona ir tās valstspiederīgais.

4. Katra Puse var pieņemt arī vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar 14. pantu, kad iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs atrodas attiecīgās Puses teritorijā, un tā neizdod šādu personu.

5. Ja Pusei, kura īsteno savu jurisdikciju saskaņā ar 1. vai 2. punktu, ir saņēmusi paziņojumu vai citādi uzzinājusi, ka viena vai vairākas Puses veic izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai tiesvedību attiecībā uz to pašu darbību, attiecīgo Pušu kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā savstarpēji apspriežas, lai koordinētu savas darbības.

6. Neskarot starptautisko tiesību vispārējās normas, ar šo protokolu netiek liegts īstenot kādas Puses krimināltiesisko jurisdikciju, kas ir noteikta saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem.

27. pants

Sadarbība tiesībaizsardzības jomā

1. Katra Puse saskaņā ar savu attiecīgo valsts tiesību un pārvaldes sistēmu pieņem efektīvus pasākumus, kuru mērķis ir:

a)	uzlabot un vajadzības gadījumā izveidot saziņas kanālus starp kompetentajām iestādēm, aģentūrām un dienestiem, lai veicinātu drošu un ātru informācijas apmaiņu par visiem aspektiem saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar 14. pantu;

b)	nodrošināt efektīvu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, aģentūrām, muitas, policijas un citām tiesībaizsardzības iestādēm;

sadarboties ar citām Pusēm, konkrētos gadījumos, kuri ir saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar 14. pantu, veicot izmeklēšanu attiecībā uz:

i)	to personu identitāti, atrašanās vietu un darbībām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību šādos nodarījumos, vai citu iesaistītu personu atrašanās vietu;

ii)	noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai no šādu nodarījumu izdarīšanas iegūtās mantas apriti; un

iii)	šādu nodarījumu izdarīšanai izmantotās vai paredzētās mantas, iekārtu vai citu rīku apriti;

d)	attiecīgā gadījumā nodrošināt analīzes vai izmeklēšanas nolūkiem nepieciešamos priekšmetus vai vielu daudzumu;

e)	veicināt efektīvu koordināciju starp savām kompetentajām iestādēm, aģentūrām un dienestiem un veicināt darbinieku un citu ekspertu apmaiņu, tostarp, ievērojot divpusējus nolīgumus vai vienošanās starp attiecīgajām Pusēm, norīkot darbā sadarbības koordinatorus;

veikt attiecīgās informācijas apmaiņu ar citām Pusēm par specifiskiem līdzekļiem un metodēm, ko fiziskas vai juridiskas personas izmanto šādu nodarījumu izdarīšanai, tostarp attiecīgā gadījumā par maršrutiem un transportēšanas līdzekļiem un viltotas identitātes un pārgrozītu vai viltotu dokumentu izmantošanu vai citiem līdzekļiem šo personu darbības slēpšanai; un

g)	veikt attiecīgās informācijas apmaiņu un koordinēt attiecīgos administratīvos un cita veida pasākumus nolūkā savlaicīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, kas par tādiem atzīti saskaņā ar 14. pantu.

2. Lai īstenotu šo protokolu, Puses apsver divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu vai vienošanos noslēgšanu par tiesībaizsardzības iestāžu tiešu sadarbību un, ja šādi nolīgumi vai vienošanās jau pastāv, to grozīšanu šajā nolūkā. Ja starp attiecīgajām Pusēm nepastāv šādi nolīgumi vai vienošanās, tās var šo protokolu uzskatīt par pamatu savstarpējai sadarbībai tiesībaizsardzības jomā attiecībā uz šajā protokolā norādītajiem pārkāpumiem. Attiecīgā gadījumā Puses pilnā mērā izmanto nolīgumus vai vienošanās, tostarp starptautisku vai reģionālu organizāciju satvarā, lai stiprinātu sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm.

3. Puses cenšas sadarboties savu iespēju robežās, lai cīnītos pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību, kura tiek veikta, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.

28. pants

Savstarpējā administratīvā palīdzība

Puses saskaņā ar savām attiecīgajām valsts tiesību un administratīvajām sistēmām viena otrai pēc pieprasījuma vai savas iniciatīvas sniedz informāciju, lai nodrošinātu muitas un citu attiecīgo tiesību aktu pareizu piemērošanu tabakas, tabakas izstrādājumu vai ražošanas iekārtu nelikumīgas tirdzniecības novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā, saukšanā pie atbildības par to un tās apkarošanā. Puses norādīto informāciju uzskata par konfidenciālu un paredzētu ierobežotai izmantošanai, ja vien informāciju sniegusī Puse nenorāda citādi. Šādā informācijā var iekļaut:

a)	informāciju par jaunām metodēm muitas un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbā, kuru efektivitāte ir pierādīta;

b)	informāciju par jaunām tendencēm, līdzekļiem vai metodēm tabakas, tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu nelikumīgā tirdzniecībā;

c)	informāciju par precēm, par kurām zināms, ka tās ir saistītas ar tabakas, tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu nelikumīgu tirdzniecību, kā arī šo preču sīku aprakstu un sīku informāciju par to iepakojumu, transportēšanu un uzglabāšanu, un metodēm, ko izmanto attiecībā uz šīm precēm;

d)	informāciju par fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir izdarījušas nodarījumu, kas par tādu atzīts saskaņā ar 14. pantu, vai bijušas šāda nodarījuma līdzdalībnieces; un

e)	jebkuras citas ziņas, kas norīkotām iestādēm palīdzētu veikt riska novērtējumu uzraudzības un citos tiesību aktu īstenošanas nolūkos.

29. pants

Savstarpējā tiesiskā palīdzība

1. Puses viena otrai sniedz plašāko iespējamo savstarpējo tiesisko palīdzību izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un tiesvedībā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šā protokola 14. pantu.

2. Savstarpējo tiesisko palīdzību sniedz pēc iespējas plašākā mērā atbilstīgi pieprasījuma saņēmējas Puses attiecīgajiem tiesību aktiem, līgumiem, nolīgumiem un vienošanos noteikumiem par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesvedību attiecībā uz prettiesisku darbību, par ko pieprasījuma iesniedzējā Pusē juridiskas personas var saukt pie atbildības saskaņā ar šā protokola 15. pantu.

3. Savstarpējo tiesisko palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo pantu, var pieprasīt jebkuram no šādiem nolūkiem:

a)	pierādījumu vai personu liecību iegūšana;

b)	tiesas dokumentu izsniegšana;

c)	kratīšana, mantas konfiskācija un iesaldēšana;

d)	objektu un vietu apskate;

e)	informācijas, pierādījumu un ekspertu vērtējumu iegūšana;

f)	attiecīgo dokumentu un reģistrēto datu, tostarp valdības, banku, finanšu, komersantu vai komercdarbības datu, oriģinālu vai apliecinātu kopiju iegūšana;

g)	noziedzīgi iegūtu līdzekļu, mantas vai citu objektu identifikācija un aprites izsekošana pierādīšanas nolūkos;

h)	personu brīvprātīgas ierašanās pieprasījuma iesniedzējā Pusē veicināšana; un

i)	cita veida palīdzība, kas nav pretrunā pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem.

4. Šis pants neietekmē saistības saskaņā ar citiem divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, kas pilnā mērā vai daļēji reglamentē vai reglamentēs savstarpējo tiesisko palīdzību.

5. Pamatojoties uz savstarpības principu, 6. līdz 24. punktu piemēro pieprasījumiem, kas iesniegti, ievērojot šo pantu, ja attiecīgajām Pusēm nav saistošs līgums vai starpvaldību nolīgums par savstarpējo tiesisko palīdzību. Ja Pusēm ir saistošs šāds līgums vai starpvaldību nolīgums, piemēro attiecīgos šāda līguma vai starpvaldību nolīguma noteikumus, ja vien Puses nevienojas to vietā piemērot 6. līdz 24. punktu. Puses tiek stingri mudinātas piemērot norādītos punktus, ja tie atvieglo sadarbību.

6. Puses norīko centrālo iestādi, kura ir atbildīga un pilnvarota saņemt savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumus un tos vai nu izpildīt, vai pārsūtīt izpildei attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja Pusei ir īpašs reģions vai teritorija, kurā pastāv atsevišķa savstarpējās tiesiskās palīdzības sistēma, tā var norīkot atsevišķu centrālo iestādi, kura īsteno norādītās funkcijas attiecībā uz šādu reģionu vai teritoriju. Centrālās iestādes nodrošina saņemto pieprasījumu ātru un pareizu izpildi vai pārsūtīšanu. Ja centrālā iestāde pieprasījumu pārsūta izpildei kompetentajai iestādei, tā mudina kompetento iestādi pieprasījumu izpildīt ātri un pareizi. Katra Puse līdz ar pievienošanos šim protokolam, tā pieņemšanu, apstiprināšanu, oficiālu atbalstīšanu vai ratifikāciju paziņo konvencijas sekretariāta vadītājam par šajā nolūkā norīkoto centrālo iestādi. Savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumus un citus ar tiem saistītos paziņojumus pārsūta starp Pušu norīkotajām centrālajām iestādēm. Šī prasība neietekmē Puses tiesības lūgt, lai šādi pieprasījumi un paziņojumi tai tiktu nosūtīti pa diplomātiskajiem kanāliem un steidzamos gadījumos, ja Puses tam piekrīt, ar attiecīgo starptautisko organizāciju starpniecību, ja tas ir iespējams.

7. Pieprasījumus iesniedz rakstveidā vai, ja iespējams, izmantojot jebkurus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstveida apliecinājumu, valodā, kas ir pieņemama pieprasījuma saņēmējai Pusei, un saskaņā ar nosacījumiem, kas Pusei ļauj pārliecināties par pieprasījuma autentiskumu. Katra Puse līdz ar pievienošanos šim protokolam, tā pieņemšanu, apstiprināšanu, oficiālu atbalstīšanu vai ratifikāciju paziņo konvencijas sekretariāta vadītājam to valodu vai valodas, kas tai ir pieņemamas. Steidzamos gadījumos un tad, ja Puses par to ir vienojušās, pieprasījumus var iesniegt mutveidā, taču šādus pieprasījumus nekavējoties apstiprina rakstveidā.

8. Savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumā ietver šādu informāciju:

a)	iestāde, kas iesniedz pieprasījumu;

b)	izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai tiesvedības, uz ko attiecas pieprasījums, priekšmets un raksturs un iestādes, kas veic šādu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai tiesvedību, nosaukums un funkcijas;

c)	kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem, izņemot attiecībā uz pieprasījumiem saistībā ar tiesas dokumentu izsniegšanu;

d)	nepieciešamās palīdzības apraksts un norāde par jebkādu īpašu procedūru, kas būtu jāievēro pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses ieskata;

e)	ja iespējams, jebkuras iesaistītās personas identitāte, uzturēšanās vieta un valstspiederība;

f)	nolūks, kuram vajadzīgi attiecīgie pierādījumi, informācija vai darbības; un

g)	valsts tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz noziedzīgo nodarījumu un par to paredzēto sankciju.

9. Pieprasījuma saņēmēja Puse var pieprasīt papildu informāciju, kad tas ir vajadzīgs pieprasījuma izpildei saskaņā ar šīs Puses tiesību aktiem vai kad tas var atvieglot pieprasījuma izpildi.

10. Pieprasījumu izpilda saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem un, ciktāl tas nav pretrunā pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem un ja iespējams, saskaņā ar pieprasījumā norādīto procedūru.

11. Pieprasījuma iesniedzēja Puse informāciju vai pierādījumus, ko sniegusi pieprasījuma saņēmēja Puse, bez pieprasījuma saņēmējas Puses iepriekšējas piekrišanas nepārsūta vai neizmanto citām izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai tiesvedības vajadzībām nekā tās, kas norādītas pieprasījumā. Nekas šajā punktā nekavē pieprasījuma iesniedzēju Pusi savās procedūrās izpaust informāciju vai pierādījumus, kas attaisno apsūdzēto. Šādā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja Puse pirms informācijas vai pierādījumu izpaušanas par to paziņo pieprasījuma saņēmējai Pusei un, ja tas pieprasīts, ar to apspriežas. Ja izņēmuma gadījumā nav iespējams sniegt iepriekšēju paziņojumu, pieprasījuma iesniedzēja Puse informē pieprasījuma saņēmēju Pusi nekavējoties pēc informācijas vai pierādījumu izpaušanas.

12. Pieprasījuma iesniedzēja Puse var lūgt, lai pieprasījuma saņēmēja Puse pieprasījuma iesniegšanas faktu un tā saturu patur konfidenciālu, izņemot tiktāl, cik nepieciešams pieprasījuma izpildes vajadzībām. Ja pieprasījuma saņēmēja Puse nevar izpildīt konfidencialitātes prasību, tā nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju Pusi.

13. Kad tas ir iespējams un atbilst valsts tiesību pamatprincipiem, Puse, kuras teritorijā atrodas persona, kura citas Puses tiesu iestādēm ir jānopratina kā liecinieks vai eksperts un kurai nav iespējams vai vēlams personīgi ierasties pieprasījuma iesniedzējas Puses teritorijā, pirmā Puse var pēc otrās Puses pieprasījuma atļaut veikt šādu nopratināšanu ar videokonferences palīdzību. Puses var vienoties, ka nopratināšanu veic pieprasījuma iesniedzējas Puses tiesu iestādes pārstāvis, piedaloties pieprasījuma saņēmējas Puses tiesu iestādes pārstāvim.

14. Savstarpējo tiesisko palīdzību var atteikt šādos gadījumos:

a)	ja pieprasījums nav iesniegts atbilstīgi šim pantam;

b)	ja pieprasījuma saņēmēja Puse uzskata, ka pieprasījuma izpilde varētu apdraudēt tās suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai citas būtiskas intereses;

c)	ja pieprasījuma saņēmējas Puses iestādēm saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem ir aizliegts veikt pieprasīto darbību attiecībā uz līdzīgu nodarījumu, ja saistībā ar to tiktu veikta izmeklēšana, kriminālvajāšana vai tiesvedība šīs Puses jurisdikcijā;

ja pieprasījums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzētā maksimālā sankcija pieprasījuma saņēmējā Pusē ir mazāks nekā divi gadi cietumsoda vai cita veida brīvības atņemšanas soda, vai ja pēc pieprasījuma saņēmējas Puses ieskata palīdzības sniegšana radītu ar noziedzīgā nodarījuma smagumu nesamērīgu slogu tās resursiem; vai

e)	ja pieprasījuma izpilde būtu pretrunā pieprasījuma saņēmējas Puses tiesiskajam regulējumam par savstarpējo tiesisko palīdzību.

15. Atteikumu sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību pamato.

16. Puse nevar atteikt sniegt šajā pantā paredzēto savstarpējo tiesisko palīdzību, pamatojoties uz banku noslēpumu.

17. Puses nevar atteikt sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību, pamatojoties tikai uz to, ka nodarījums ir saistīts arī ar fiskāliem jautājumiem.

18. Puses var atteikt sniegt šajā pantā paredzēto savstarpējo tiesisko palīdzību, pamatojoties uz abpusējas sodāmības neesamību. Pieprasījuma saņēmēja Puse tomēr var sniegt palīdzību neatkarīgi no tā, vai darbība uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem, ja tā to uzskata par atbilstīgu un tādā mērā, kā tā nosaka pēc saviem ieskatiem.

19. Pieprasījuma saņēmēja Puse savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumu izpilda pēc iespējas ātrāk un iespēju robežās ņem vērā pieprasījuma iesniedzējas Puses ieteiktos termiņus, kas ir pamatoti, vēlams, pieprasījumā. Pieprasījuma saņēmēja Puse atbild uz pieprasījuma iesniedzējas Puses pamatotiem pieprasījumiem attiecībā uz pieprasījuma izpildes gaitu. Pieprasījuma iesniedzēja Puse nekavējoties informē pieprasījuma saņēmēju Pusi, ja pieprasītā palīdzība vairs nav nepieciešama.

20. Pieprasījuma saņēmēja Puse var atlikt savstarpējās tiesiskās palīdzības sniegšanu, ja tā traucētu notiekošai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai.

21. Pieprasījuma saņēmēja Puse pirms atteikuma saskaņā ar šā panta 14. punktu vai pieprasījuma izpildes atlikšanu saskaņā ar 20. punktu apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju Pusi, lai apsvērtu, vai palīdzību iespējams sniegt, ievērojot tādus noteikumus un nosacījumus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem. Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse pieņem palīdzību, ievērojot šādus nosacījumus, tā izpilda šos nosacījumus.

22. Pieprasījuma izpildes parastās izmaksas sedz pieprasījuma saņēmēja Puse, ja vien attiecīgās Puses nav vienojušās citādi. Ja pieprasījuma izpilde rada vai radītu lielas vai ārkārtējas izmaksas, Puses apspriežas, lai vienotos par noteikumiem, saskaņā ar kuriem pieprasījums tiks izpildīts, kā arī par izmaksu segšanas kārtību.

23. Pieprasījuma saņēmēja Puse pēc pieprasījuma:

a)	pieprasījuma iesniedzējai Pusei sniedz pieprasījuma saņēmējas Puses rīcībā esošo valdības datu un dokumentu kopijas vai informāciju, kas saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem ir publiski pieejami; un

var pēc saviem ieskatiem pieprasījuma iesniedzējai Pusei pilnībā, daļēji vai ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, sniegt pieprasījuma saņēmējas Puses rīcībā esošo valdības datu un dokumentu kopijas vai informāciju, kas saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem nav publiski pieejami.

24. Puses vajadzības gadījumā apsver iespēju noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, lai praktiski īstenotu vai stiprinātu šā panta noteikumus.

30. pants

Izdošana

1. Šo pantu piemēro noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šā protokola 14. pantu, ja:

a)	persona, uz kuru attiecas izdošanas pieprasījums, atrodas pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā;

b)	noziedzīgais nodarījums, attiecībā uz kuru pieprasīta izdošana, ir sodāms saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas Puses un pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem; un

c)	noziedzīgais nodarījums ir sodāms ar cietumsodu vai citu brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums ir vismaz četri gadi, vai ar bargāku sodu, vai arī ar sodu, kura ilgums ir mazāks, ievērojot attiecīgo Pušu divpusējos un daudzpusējos līgumus vai citus starptautiskus nolīgumus.

2. Jebkuru noziedzīgo nodarījumu, kam piemēro šo pantu, uzskata par iekļautu visos starp Pusēm spēkā esošajos izdošanas līgumos kā noziedzīgu nodarījumu, par ko var piemērot izdošanu. Puses apņemas visos izdošanas līgumos, kas tiks noslēgti starp tām, šādus nodarījumus iekļaut kā noziedzīgus nodarījumus, par ko var piemērot izdošanu.

3. Ja Puse, kura izdošanu pieļauj tikai saskaņā ar spēkā esošu līgumu, saņem izdošanas pieprasījumu no Puses, ar ko tai nav izdošanas līguma, tā var šo protokolu uzskatīt par juridisko pamatu izdošanai attiecībā uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kam piemēro šo pantu.

4. Puses, kuras izdošanu pieļauj arī bez spēkā esoša līguma, savā starpā atzīst noziedzīgos nodarījumus, kam piemēro šo pantu, par noziedzīgiem nodarījumiem, par ko var piemērot izdošanu.

5. Izdošanu veic saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktos vai piemērojamos izdošanas līgumos izvirzītajiem nosacījumiem, inter alia nosacījumiem attiecībā uz sankcijas minimālo apmēru par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu un pamatojumu, kāpēc pieprasījuma saņēmēja Puse var atteikt izdošanu.

6. Puses, ņemot vērā savus valsts tiesību aktus, cenšas paātrināt izdošanas procedūras un vienkāršot tām piemērojamās prasības par pierādījumiem attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kam piemēro šo pantu.

7. Puse, kuras teritorijā atrodas iespējamais noziedzīga nodarījuma izdarītājs un kura neizdod šādu personu saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, kam piemēro šo pantu, vienīgi tādēļ, ka šī persona ir tās valstspiederīgais, lietu pēc tās Puses lūguma, kas pieprasa izdošanu, bez nepamatotas kavēšanās nodod savām kompetentajām iestādēm kriminālvajāšanai. Kompetentās iestādes pieņem lēmumu un veic procesuālās darbības tāpat kā lietās par jebkuriem citiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem. Attiecīgās Puses sadarbojas savā starpā, jo īpaši attiecībā uz procesuāliem un pierādīšanas aspektiem, lai nodrošinātu šādas kriminālvajāšanas efektivitāti.

8. Ja Puse saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem savu valstspiederīgo var izdot vai citādi nodot citas valsts jurisdikcijā tikai ar nosacījumu, ka šī persona tiks atgriezta Puses jurisdikcijā, lai tajā izciestu sodu, kas tai noteikts tās tiesvedības rezultātā, saistībā ar kuru tā tika izdota vai citādi nodota citas valsts jurisdikcijā, un attiecīgā Puse un tā Puse, kura pieprasījusi izdošanu, piekrīt šādam nosacījumam un citiem noteikumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, šāda izdošana vai citāda nodošana citas valsts jurisdikcijā, kam piemērots nosacījums, ir pietiekama, lai izpildītu 7. punktā noteiktās saistības.

9. Ja izdošanu, kas pieprasīta sankcijas izpildei, atsaka tāpēc, ka attiecīgā persona ir pieprasījuma saņēmējas Puses valstspiederīgais, pieprasījuma saņēmēja Puse, ja tās valsts tiesību akti to pieļauj un saskaņā ar šo tiesību aktu prasībām, pēc pieprasījuma iesniedzējas puses lūguma apsver iespēju izpildīt sankciju, kas personai noteikts saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas Puses tiesību aktiem, vai šādas sankcijas atlikušo daļu.

10. Jebkurai personai, attiecībā uz kuru tiek veikta tiesvedība saistībā ar jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kam piemēro šo pantu, nodrošina taisnīgu attieksmi visās procesa stadijās, tostarp visas tiesības un garantijas, kas ir paredzētas tās Puses tiesību aktos, kuras teritorijā šī persona atrodas.

11. Neko šajā protokolā neinterpretē kā izdošanas pienākumu, ja pieprasījuma saņēmējai Pusei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pieprasījums iesniegts nolūkā saukt pie atbildības vai sodīt personu, pamatojoties uz šīs personas dzimumu, rasi, reliģisko piederību, valstspiederību, etnisko izcelsmi vai politiskajiem uzskatiem, un ja pieprasījuma izpilde kaitētu šīs personas situācijai, pamatojoties uz vienu no minētajiem iemesliem.

12. Puses nevar atteikt izdošanu, pamatojoties tikai uz to, ka nodarījums arī uzskatāms par saistītu ar fiskāliem jautājumiem.

13. Pirms izdošanas atteikuma pieprasījuma saņēmēja Puse attiecīgā gadījumā apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju Pusi, lai tai dotu plašas iespējas izklāstīt savu nostāju un sniegt informāciju saistībā ar tās apgalvojumiem.

14. Puses cenšas noslēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, lai efektīvi izpildītu vai veicinātu izdošanu. Ja Pusēm ir saistošs spēkā esošs līgums vai starpvaldību vienošanās, piemēro šāda līguma vai starpvaldību vienošanās attiecīgos noteikumus, ja vien Puses nevienojas to vietā piemērot 1.līdz 13. punktu.

31. pants

Pasākumi, lai nodrošinātu izdošanu

1. Atbilstīgi saviem valsts tiesību aktiem un izdošanas līgumiem pieprasījuma saņēmēja Puse var, pārliecinājusies, ka apstākļi to prasa un ir steidzami, un pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses lūguma aizturēt/apcietināt personu, kuras izraidīšana tiek pieprasīta un kura atrodas tās teritorijā, vai šai personai piemērot citus atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu šīs personas klātbūtni izdošanas procesā.

2. Par pasākumiem, ko veic saskaņā ar 1. punktu, saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem pienācīgi un nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai Pusei.

3. Jebkurai personai, kurai piemēro 1. punktā norādītos pasākumus, ir šādas tiesības:

a)	nekavējoties sazināties ar šīs personas valstspiederības valsts tuvāko piemēroto pārstāvi vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, tās valsts pārstāvi, kurā šī persona pastāvīgi uzturas; un

b)	uz norādītās valsts pārstāvja apmeklējumu.

VI DAĻA

ZIŅOŠANA

32. pants

Ziņošana un informācijas apmaiņa

1. Katra Puse ar konvencijas sekretariāta starpniecību Pušu sanāksmei sniedz periodiskus ziņojumus par šā protokola īstenošanu.

2. Šo ziņojumu formu un saturu nosaka Pušu sanāksmē. Šie ziņojumi ir daļa no PVO Vispārējā konvencijā par tabakas uzraudzību paredzētā vispārējā ziņošanas instrumenta.

3. Panta 1. punktā norādīto periodisko ziņojumu saturu nosaka, inter alia ņemot vērā:

a)	informāciju par veiktajiem likumdošanas, izpildu, pārvaldes vai citiem pasākumiem šā protokola īstenošanai;

b)	attiecīgā gadījumā informāciju par jebkādiem ierobežojumiem vai šķēršļiem, kas radušies šā protokola īstenošanā, un par pasākumiem, kas veikti to pārvarēšanai;

c)	attiecīgā gadījumā informāciju par sniegto, saņemto vai pieprasīto finansiālo un tehnisko palīdzību darbībām saistībā ar tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu; un

d)	informāciju, kas norādīta 20. pantā.

Gadījumos, kad attiecīgie dati jau tiek apkopoti kā daļa no Pušu konferences ziņošanas mehānisma, Pušu sanāksme to neveic.

4. Pušu sanāksme saskaņā ar 33. un 36. pantu apsver pasākumus, lai pēc to Pušu lūguma, kuras ir jaunattīstības valstis vai valstis ar pārejas ekonomiku, tām sniegtu palīdzību saistību izpildei saskaņā ar šo pantu.

5. Ziņošanai saskaņā ar minētajiem pantiem piemēro valstu tiesību aktus par konfidencialitāti un privātās dzīves aizsardzību. Puses pēc savstarpējas vienošanās aizsargā jebkuru konfidenciālu informāciju, kura ir paziņota vai ar kuru notikusi apmaiņa.

VII DAĻA

INSTITUCIONĀLĀ KĀRTĪBA UN FINANŠU RESURSI

33. pants

Pušu sanāksme

1. Ar šo ir izveidota Pušu sanāksme. Pušu sanāksmes pirmo sesiju sasauc konvencijas sekretariāts nekavējoties pirms vai pēc Pušu konferences nākamās kārtējās sesijas, kas notiek pēc šā protokola stāšanās spēkā.

2. Turpmākās Pušu sanāksmes kārtējās sesijas konvencijas sekretariāts sasauc nekavējoties pirms vai pēc Pušu konferences kārtējām sesijām.

3. Pušu sanāksmes ārkārtas sesijas notiek jebkurā citā laikā, kad Pušu sanāksme to uzskata par nepieciešamu vai to rakstveidā pieprasījusi jebkura Puse, ar noteikumu, ka sešu mēnešu laikā no brīža, kad konvencijas sekretariāts par šādu pieprasījumu paziņojis Pusēm, atbalstu ārkārtas sesijas sasaukšanai ir paudusi vismaz viena trešdaļa no Pusēm.

4. PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību Pušu konferences procedūras noteikumus un finanšu noteikumus mutatis mutandis piemēro Pušu sanāksmei, ja vien Pušu sanāksme neizlemj citādi.

5. Pušu sanāksme regulāri pārskata šā protokola īstenošanu un pieņem lēmumus, kas nepieciešami tā efektīvas īstenošanas veicināšanai.

6. Pušu sanāksme lemj par šā protokola Pušu veicamo brīvprātīgo aprēķināto iemaksu apmēru un mehānismu šā protokola darbības nodrošināšanai, kā arī par citiem iespējamiem resursiem šā protokola īstenošanai.

7. Katrā kārtējā sesijā Pušu sanāksme vienprātīgi pieņem budžetu un darbības plānu finanšu laikposmam līdz nākamajai kārtējai sesijai, un tie ir nošķirti no PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību budžeta un darbības plāna.

34. pants

Sekretariāts

1. Šā protokola sekretariāts ir konvencijas sekretariāts.

2. Konvencijas sekretariāta funkcijas attiecībā uz tā darbību Protokola sekretariāta statusā ir šādas:

a)	sagatavot Pušu sanāksmju un visu palīgstruktūru, kā arī darba grupu un citu struktūru, ko izveidojusi Pušu sanāksme, sanāksmes un nodrošināt tām nepieciešamos pakalpojumus;

b)	saņemt, analizēt, pārsūtīt ziņojumus, kā paredzēts šajā protokolā, un par tiem sniegt atsauksmes attiecīgajām Pusēm un Pušu sanāksmei un veicināt informācijas apmaiņu starp Pusēm;

pēc pieprasījuma sniegt atbalstu Pusēm, īpaši tām, kuras ir jaunattīstības valstis vai valstis ar pārejas ekonomiku, saskaņā ar šā protokola noteikumiem nepieciešamās informācijas apkopošanā, ziņošanā un apmaiņā un palīdzēt identificēt pieejamos resursus, lai atvieglotu saistību izpildi saskaņā ar šo protokolu;

d)	Pušu sanāksmes vadībā sagatavot ziņojumus par savām darbībām saskaņā ar šo protokolu un tos iesniegt Pušu sanāksmei;

e)	Pušu sanāksmes vadībā nodrošināt nepieciešamo koordināciju ar kompetentajām starptautiskajām un reģionālajām starpvalstu organizācijām un citām struktūrām;

f)	Pušu sanāksmes vadībā noslēgt tādas administratīvas vai līgumiskas vienošanās, kādas var būt nepieciešamas efektīvai tā funkciju izpildei šā protokola sekretariāta statusā;

g)	saņemt un izskatīt pieteikumus no starpvalstu un nevalstiskām organizācijām, kas vēlas saņemt akreditāciju Pušu sanāksmes novērotāja statusā, vienlaikus nodrošinot, ka norādītās organizācijas nav saistītas ar tabakas industriju, un izskatītos pieteikumus iesniegt Pušu sanāksmei izvērtēšanai; un

h)	veikt citas sekretariāta funkcijas, kas norādītas šajā protokolā, un citas funkcijas, ko var noteikt Pušu sanāksmē.

35. pants

Attiecības starp Pušu sanāksmi un starpvalstu organizācijām

Pušu sanāksme var pieprasīt kompetento starptautisko un reģionālo organizāciju, tostarp finanšu un attīstības iestāžu, sadarbību ar mērķi nodrošināt tehnisku un finansiālu sadarbību šā protokola mērķa sasniegšanas nolūkā.

36. pants

Finanšu resursi

1. Puses atzīst finanšu resursu svarīgo lomu šā protokola mērķa sasniegšanā un PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 26. panta nozīmi minētās konvencijas mērķa sasniegšanā.

2. Katra Puse sniedz finanšu atbalstu attiecībā uz savām darbībām, kas paredzētas šā protokola mērķa sasniegšanai, saskaņā ar saviem valsts plāniem, prioritātēm un programmām.

3. Puses attiecīgā gadījumā veicina divpusējo, reģionālo, apakšreģionālo un citu daudzpusējo kanālu izmantošanu, lai sniegtu finansējumu to Pušu spēju stiprināšanai, kuras ir jaunattīstības valstis vai valstis ar pārejas ekonomiku, nolūkā sasniegt šā protokola mērķus.

4. Neskarot 18. pantu, Puses tiek mudinātas, ņemot vērā savus valsts tiesību aktus un politiku, attiecīgā gadījumā konfiscētus noziedzīgi iegūtos līdzekļus, kas ir saistīti ar tabakas, tabakas izstrādājumu un ražošanas iekārtu nelikumīgu tirdzniecību, izmantot šā protokola mērķu sasniegšanai.

5. Puses, kas ir pārstāvētas attiecīgās reģionālās un starptautiskās starpvalstu organizācijās un finanšu un attīstības iestādēs mudina norādītās struktūras sniegt finansiālu palīdzību tām Pusēm, kuras ir jaunattīstības valstis vai valstis ar pārejas ekonomiku, lai tām palīdzētu saistību izpildē saskaņā ar šo protokolu, neierobežojot dalības tiesības minētajās organizācijās.

6. Puses vienojas:

lai Pusēm palīdzētu izpildīt savas saistības saskaņā ar šo protokolu, visus attiecīgos iespējamos un esošos resursus, kas ir pieejami darbībām saistībā ar šī protokola mērķi, mobilizēt un izmantot visu Pušu labā, jo īpaši to Pušu labā, kuras ir jaunattīstības valstis vai valstis ar pārejas ekonomiku; un

b)	konvencijas sekretariāts Pusēm, kuras ir jaunattīstības valstis vai valstis ar pārejas ekonomiku, pēc to pieprasījuma sniedz konsultācijas par pieejamo finansējumu, lai veicinātu šo Pušu saistību izpildi saskaņā ar šo protokolu.

7. Puses var pieprasīt, lai tabakas nozare sedz izmaksas, ko rada Puses saistības sasniegt šā protokola mērķus, ievērojot PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 5. panta 3. punktu.

8. Puses, ņemot vērā savus valsts tiesību aktus, cenšas panākt šā protokola īstenošanas pašfinansēšanu, tostarp tabakas izstrādājumiem piemērojot nodokļus un cita veida maksājumus.

VIII DAĻA

DOMSTARPĪBU ATRISINĀŠANA

37. pants

Domstarpību atrisināšana

Domstarpības starp Pusēm attiecībā uz šā protokola interpretāciju vai piemērošanu atrisina saskaņā ar PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 27. pantu.

IX DAĻA

PROTOKOLA IZSTRĀDE

38. pants

Protokola grozījumi

1. Jebkura Puse var ierosināt grozījumus šajā protokolā.

2. Grozījumus šajā protokolā izskata un pieņem Pušu sanāksme. Konvencijas sekretariāts jebkura ierosinātā šā protokola grozījuma tekstu paziņo Pusēm vismaz sešus mēnešus pirms sesijas, kurā to paredzēts pieņemt. Konvencijas sekretariāts ierosinātos grozījumus paziņo arī šā protokola parakstītājiem un informācijas nolūkā – depozitāram.

3. Puses dara visu iespējamo, lai par katru ierosināto šā protokola grozījumu panāktu vienprātīgu vienošanos. Ja ir pieliktas visas iespējamās pūles, lai panāktu vienprātīgu vienošanos, bet tas nav izdevies, pēdējā iespēja ir grozījumu pieņemt ar trim ceturtdaļām sesijā klātesošo un balsojošo Pušu balsu. Šajā pantā “klātesošās un balsojošās Puses” nozīmē Puses, kuras piedalās sesijā un balso par vai pret. Konvencijas sekretariāts pieņemto grozījumu nodod depozitāram, kurš to izplata visām Pusēm akceptēšanai.

4. Grozījumu akceptēšanas instrumentus deponē depozitāram. Grozījumi, kas ir pieņemti saskaņā ar 3. punktu, attiecībā uz tām Pusēm, kas tos ir akceptējušas, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tā datuma, kad depozitārs ir saņēmis akceptēšanas instrumentus no vismaz divām trešdaļām Pušu.

5. Attiecībā uz jebkuru citu Pusi grozījumi stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tā datuma, kad attiecīgā Puse iesniegusi depozitāram pieņemšanas instrumentu par attiecīgajiem grozījumiem.

39. pants

Šā protokola pielikumu pieņemšana un grozīšana

1. Jebkura Puse var iesniegt priekšlikumus par šā protokola pielikumu un ierosināt šā protokola pielikumu grozījumus.

2. Pielikumi attiecas tikai uz sarakstiem, veidlapām un jebkādiem citiem aprakstošiem materiāliem attiecībā uz procesuāliem, zinātniskiem, tehniskiem vai administratīviem jautājumiem.

3. Šā protokola pielikumi un to grozījumi tiek ierosināti, pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar 38. pantā noteikto procedūru.

X DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

40. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo protokolu atrunas nav pieļautas.

41. pants

Izstāšanās

1. Puse jebkurā laikā, kad ir pagājuši divi gadi no dienas, kad šis protokols stājies spēkā attiecībā uz šo Pusi, var izstāties no protokola, par to rakstveidā paziņojot depozitāram.

2. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc datuma, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par izstāšanos, vai arī vēlākā datumā, kā var būt norādīts paziņojumā par izstāšanos.

3. Uzskatāms, ka jebkura Puse, kas izstājas no PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību, izstājas arī no šā protokola, un šāda izstāšanās stājas spēkā tajā pašā datumā kā attiecīgās Puses izstāšanās no PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību.

42. pants

Balsstiesības

1. Katrai šā protokola Pusei ir viena balss, izņemot gadījumā, kas paredzēts 2. punktā.

2. Reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas jautājumos, kas ir to kompetencē, izmanto savas balsstiesības ar tādu balsu skaitu, kas ir vienāds ar to dalībvalstu skaitu, kuras ir šā protokola Puses. Šāda organizācija neizmanto savas balsstiesības, ja savas balsstiesības izmanto kaut viena no tās dalībvalstīm, un otrādi.

43. pants

Parakstīšana

Šis protokols ir atvērts parakstīšanai visām PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību dalībvalstīm Pasaules Veselības organizācijas galvenajā mītnē Ženēvā no 2013. gada 10. janvāra līdz 11. janvārim un pēc tam – Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā līdz 2014. gada 9. janvārim.

44. pants

Ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana, oficiāla atbalstīšana vai pievienošanās

1. Šo protokolu ratificēt, akceptēt, apstiprināt vai tam pievienoties var valstis, un to oficiāli atbalstīt vai tam pievienoties var reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kas ir PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību Puses. Pievienoties protokolam var, sākot ar dienu, kas seko datumam, kad protokolu slēdz parakstīšanai. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas, oficiālas atbalstīšanas vai pievienošanās instrumentus deponē depozitāram.

2. Jebkurai reģionālai ekonomikas integrācijas organizācijai, kura kļūst par šā protokola Pusi, nevienai tās dalībvalstij neesot Pusei, ir saistošas visas šajā protokolā noteiktās saistības. Ja par šā protokola Pusi kļūst organizācija, kuras viena vai vairākas dalībvalstis ir šā protokola Puses, attiecīgā organizācija un tās dalībvalstis izlemj, kādi ir to attiecīgie pienākumi savu saistību izpildei saskaņā ar šo protokolu. Šādos gadījumos attiecīgā organizācija un tās dalībvalstis nevar vienlaikus izmantot šajā protokolā noteiktās tiesības.

3. Reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas savos oficiālas atbalstīšanas vai pievienošanās instrumentos paziņo savas kompetences apjomu attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē šis protokols. Šādas organizācijas arī informē depozitāru, kurš savukārt informē Puses, par jebkurām būtiskām kompetences apjoma izmaiņām.

45. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad depozitāram deponēts četrdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas, oficiālas atbalstīšanas vai pievienošanās instruments.

2. Attiecībā uz katru PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību Pusi, kas šo protokolu ratificē, akceptē, apstiprina, oficiāli atbalsta vai tam pievienojas pēc tam, kad ir izpildīti 1. punktā izvirzītie spēkā stāšanās nosacījumi, šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad ir deponēts attiecīgās Puses ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas, oficiālas atbalstīšanas vai pievienošanās instruments.

3. Piemērojot šo pantu, jebkuru instrumentu, ko deponē reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, neuzskata par papildu instrumentu tiem, kurus ir deponējušas attiecīgās organizācijas dalībvalstis.

46. pants

Depozitārs

Šā protokola depozitārs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

47. pants

Autentiskie teksti

Šā protokola oriģinālu, kura teksti angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodās ir vienlīdz autentiski, deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) Puses šajā nolūkā attiecīgos gadījumos var iekļaut atsauci uz Pasaules Muitas organizācijas preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu.

(2) Vajadzības gadījumā jēdzieni “valsts” vai “vietēji” attiecas arī uz reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām.

(3) Informācijas apmaiņa starp divām pusēm ir droša, ja to nevar pārtvert un bojāt (viltot). Citiem vārdiem, informāciju, ar ko apmainās divas puses, nevar lasīt vai grozīt trešā persona.

1.10.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/40

GROZĪJUMU PROTOKOLS

Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem

EIROPAS SAVIENĪBA

ANDORAS FIRSTISTE, turpmāk “Andora”,

turpmāk abas – “Līgumslēdzēja puse” vai kopā – “Līgumslēdzējas puses”,

lai sadarbības ietvaros īstenotu ESAO finanšu konta informācijas automātiskas apmaiņas globālo standartu, turpmāk “globālais standarts”,

TĀ KĀ Līgumslēdzējām pusēm ir ilgstošas un ciešas attiecības savstarpējā palīdzībā nodokļu jautājumos, jo īpaši saistībā ar tādu pasākumu piemērošanu, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (1), un tās vēlas uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī, turpinot attīstīt šīs attiecības,

TĀ KĀ Līgumslēdzējas puses vēlas noslēgt nolīgumu, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī, pamatojoties uz savstarpēju automātisku informācijas apmaiņu, uz kuru attiecas konkrētas konfidencialitātes prasības un citi aizsardzības pasākumi, tostarp noteikumi, kas ierobežo tās informācijas izmantošanu, kura iegūta apmaiņas veidā,

TĀ KĀ 12. pants Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (2) (turpmāk “nolīgums”), – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo Grozījumu protokolu –, kurš pašlaik paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma tikai par darbībām, kas ir atzītas par nodokļu krāpšanu, un līdzīgām darbībām, būtu jāsaskaņo ar ESAO standartu pārredzamības nodrošināšanai un informācijas apmaiņai nodokļu jomā,

TĀ KĀ Līgumslēdzējas puses tādu personas datu apstrādei, kas iegūti apmaiņas veidā saskaņā ar nolīgumu, kurš grozīts ar šo Grozījumu protokolu, piemēros savus attiecīgos datu aizsardzības tiesību aktus un praksi un apņemas bez liekas kavēšanās informēt viena otru par izmaiņām minēto tiesību aktu un prakses būtībā,

TĀ KĀ Komisijas Lēmumā 2010/625/ES (2010. gada 19. oktobris) par personas datu pienācīgu aizsardzību Andorā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (3) ir noteikts, ka attiecībā uz visām darbībām, kas ietvertas minētās direktīvas darbības jomā, Andora nodrošina no Eiropas Savienības nosūtīto personas datu pienācīgu aizsardzības līmeni.

TĀ KĀ dalībvalstīs un Andorā līdz šā Grozījumu protokola spēkā stāšanās dienai tiks i) ieviesti piemēroti aizsardzības pasākumi, kas nodrošina, ka informācija, kura saņemta atbilstoši nolīgumam, kas grozīts ar šo Grozījumu protokolu, paliek konfidenciāla un to izmanto vienīgi nodokļu novērtēšanas, iekasēšanas vai piedziņas, tiesībaizsardzības vai saukšanas pie atbildības nolūkos, vai nolūkā pieņemt lēmumus par sūdzībām šajā jautājumā, vai uzraudzības nolūkos un vienīgi tās personas vai iestādes, kuras ir saistītas ar minēto, kā arī citos atļautos nolūkos, un ii) būs infrastruktūra efektīvai informācijas apmaiņai (tostarp ir izstrādātas procedūras, lai nodrošinātu, ka informācijas apmaiņa notiek laikus, ir precīza, droša un konfidenciāla, saziņa ir efektīva un uzticama, ir spējas ātri risināt jautājumus un novērst bažas par informācijas apmaiņu vai informācijas pieprasījumiem un piemērot nolīguma, kas grozīts ar šo Grozījumu protokolu, 4. panta noteikumus),

TĀ KĀ Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, informācijas nosūtītājām Kompetentajām iestādēm un informācijas saņēmējām Kompetentajām iestādēm kā personas datu apstrādātājām informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar nolīgumu, kas grozīts ar šo Grozījumu protokolu, nevajadzētu uzglabāt ilgāk, nekā nepieciešams tās mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā atšķirības dalībvalstu un Andoras tiesību aktos, maksimālais uzglabāšanas laikposms katrai Līgumslēdzējai pusei būtu jānosaka, atsaucoties uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem personas datu apstrādātāju jomā saistībā ar noilgumu,

TĀ KĀ to Finanšu iestāžu, kas sniedz ziņojumus, un Kontu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, kategorijas, uz kurām attiecas nolīgums, kas grozīts ar šo Grozījumu protokolu, ir izstrādātas, lai ierobežotu nodokļu maksātāju iespējas izvairīties no tā, ka par viņiem sniedz ziņojumu, pārvietojot aktīvus uz Finanšu iestādēm vai ieguldot finanšu produktos, kas neietilpst nolīguma, kurš grozīts ar šo Grozījumu protokolu, darbības jomā. Tomēr konkrētas Finanšu iestādes un konti, attiecībā uz kuriem pastāv zems risks, ka tos varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, nebūtu jāiekļauj darbības jomā. Kopumā nebūtu jāiekļauj robežvērtības, jo tās var viegli apiet, sadalot kontus pa vairākām Finanšu iestādēm. Finanšu informācijai, par kuru ir jāsniedz ziņojumi un ar kuru ir jāapmainās, būtu jāattiecas ne tikai uz visiem attiecīgajiem ienākumiem (procenti, dividendes un tamlīdzīgi ienākumi), bet arī uz kontu bilancēm un ieņēmumiem no Finanšu aktīvu pārdošanas, lai risinātu situācijas, kad nodokļu maksātājs cenšas slēpt kapitālu, kas pats par sevi ir ienākums vai aktīvi, attiecībā uz kuriem notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tādēļ informācijas apstrāde saskaņā ar nolīgumu, kas grozīts ar šo Grozījumu protokolu, ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi – dot iespēju dalībvalstu un Andoras nodokļu iestādēm pareizi un nekļūdīgi identificēt attiecīgos nodokļu maksātājus, piemērot un izpildīt savus nodokļu jomas tiesību aktus pārrobežu situācijās, izvērtēt iespējamību, ka ir notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un novērst turpmākas nevajadzīgas pārbaudes –, kā arī ir samērīga ar šo mērķi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (turpmāk “nolīgums”) groza šādi:

1)	nosaukumu aizstāj ar: “Nolīgums starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī”.

nolīguma 1. līdz 19. pantu aizstāj ar šādiem:

“1. pants

Definīcijas

1. Šajā nolīgumā:

a)	“Eiropas Savienība” ir Savienība, kas izveidota ar Līgumu par Eiropas Savienību un aptver teritorijas, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar pēdējā minētajā Līgumā paredzētajiem nosacījumiem.

b)	“Dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

c)	“Andora” ir Andoras Firstiste.

“Andoras Kompetentās iestādes” un “Dalībvalstu Kompetentās iestādes” ir attiecīgi III pielikuma a) un b) līdz ac) punktā uzskaitītās iestādes. Nolīguma III pielikums ir tā sastāvdaļa. Ar vienkāršu paziņojumu otrai Līgumslēdzējai pusei III pielikumā ietverto Kompetento iestāžu sarakstu Andora var grozīt attiecībā uz III pielikuma a) punktā minēto iestādi un Eiropas Savienība – attiecībā uz b) līdz ac) punktā minētajām iestādēm.

“Dalībvalsts finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents dalībvalstī, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus minētās dalībvalsts, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents minētajā dalībvalstī, ja minētā filiāle atrodas minētajā dalībvalstī.

f)	“Andoras finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents Andorā, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus Andoras, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents Andorā, ja minētā filiāle atrodas Andorā.

g)	“Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus” ir jebkura Dalībvalsts finanšu iestāde vai Andoras finanšu iestāde, atkarībā no konteksta, kura nav Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus.

“Konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Dalībvalsts konts, par kuru jāsniedz ziņojums, vai Andoras konts, par kuru jāsniedz ziņojums, atkarībā no konteksta, ar noteikumu, ka tas ir identificēts kā tāds saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī vai Andorā spēkā esošām pienācīgas pārbaudes procedūrām atbilstoši I un II pielikumam.

“Dalībvalsts konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Finanšu konts, kuru uztur Andoras Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kuru tur viena vai vairākas Dalībvalsts personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Dalībvalsts personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

“Andoras konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Finanšu konts, kuru uztur Dalībvalsts Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kuru tur viena vai vairākas Andoras personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Andoras personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

k)	“Dalībvalsts persona” ir privātpersona vai Vienība, ko Andoras Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir identificējusi kā rezidentu dalībvalstī saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām atbilstoši I un II pielikumam, vai tādas mirušas personas īpašums, kura ir bijusi dalībvalsts rezidents.

l)	“Andoras persona” ir privātpersona vai Vienība, ko Dalībvalsts Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir identificējusi kā rezidentu Andorā saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām atbilstoši I un II pielikumam, vai tādas mirušas personas īpašums, kura ir bijusi Andoras rezidents.

2. Jebkuram ar lieliem sākuma burtiem rakstītam terminam, kas nav citādi definēts šajā nolīgumā, ir tāda nozīme, kāda tam attiecīgajā brīdī ir piešķirta i) attiecībā uz dalībvalstīm – saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (4) vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemēro minēto nolīgumu, un ii) attiecībā uz Andoru – saskaņā ar Andoras valsts tiesību aktiem, un šī nozīme atbilst I un II pielikumā noteiktajai nozīmei.

Jebkuram terminam, kas nav citādi definēts šajā nolīgumā vai I, II vai II pielikumā, ja vien konteksts nenosaka citādi vai Dalībvalsts Kompetentā iestāde un Andoras Kompetentā iestāde nevienojas par kopīgu nozīmi, kā paredzēts 7. pantā (kā atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem), ir tāda nozīme, kāda tam attiecīgajā brīdī ir piešķirta saskaņā ar tās attiecīgās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas piemēro šo nolīgumu, i) attiecībā uz dalībvalstīm – saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, un ii) attiecībā uz Andoru – saskaņā ar Andoras valsts tiesību aktiem, un jebkura nozīme saskaņā ar attiecīgās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Andoras) piemērojamajiem tiesību aktiem nodokļu jomā prevalē pār nozīmi, kas terminam piešķirta saskaņā ar citiem minētās jurisdikcijas tiesību aktiem.

2. pants

Automātiska informācijas apmaiņa par Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi

1. Atbilstoši šā panta noteikumiem un ievērojot piemērojamos ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes noteikumus atbilstoši I un II pielikumam, kas ir šā nolīguma sastāvdaļa, Andoras Kompetentā iestāde ar katras dalībvalsts Kompetento iestādi un katras dalībvalsts Kompetentā iestāde ar Andoras Kompetento iestādi ik gadu automātiski apmainīsies ar informāciju, kas iegūta ievērojot minētos noteikumus un norādīta 2. punktā.

2. Dalībvalstij attiecībā uz katru Andoras kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, un Andorai attiecībā uz katru Dalībvalsts kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir jāapmainās ar šādu informāciju:

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, un kura ir attiecīgā konta Konta turētāja, vārds, adrese, NMIN un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta, un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas atbilstoši I un II pielikumam ir identificēta kā tāda, kam ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kuras ir Personas, par kuru jāsniedz ziņojums – Vienības nosaukums, adrese, NMIN un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, NMIN un dzimšanas datums un vieta;

b)	konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

c)	Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

konta bilance vai vērtība (tostarp – Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā – Naudas vērtība vai atpirkuma summa) attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigās vai, ja konts attiecīgajā gadā vai ziņošanas periodā tika slēgts, informācija par konta slēgšanu;

Turētāja konta gadījumā:

i)	procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa un citu ienākumu, kas gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, un kas katrā gadījumā iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

ii)

kopējie bruto ieņēmumi no Finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas, kas iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, kurā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, rīkojās kā turētājs, brokeris, vārda pakalpojumu sniedzējs (nominee) vai citādi kā Konta turētāja pārstāvis;

f)	jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts 2. punkta e) vai f) apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kas samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

3. pants

Automātiskas informācijas apmaiņas laiks un veids

1. Informācijas apmaiņas, kas minēta 2. pantā, vajadzībām uz Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, veikto maksājumu summu un raksturojumu var noteikt saskaņā ar tās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Andoras) nodokļu tiesību aktu principiem, kas apmainās ar informāciju.

2. Informācijas apmaiņas, kas minēta 2. pantā, vajadzībām informācijā, ar kuru apmainās, norāda valūtu, kurā ir denominēta katra attiecīgā summa.

3. Attiecībā uz 2. panta 2. punktu ir jāapmainās ar informāciju par pirmo gadu, no brīža, kad stājās spēkā 2016. gada 12. februārī parakstītais Grozījumu protokols, un visiem turpmākajiem gadiem; informācijas apmaiņa tiks veikta deviņu mēnešu laikā pēc tā kalendārā gada beigām, uz kuru attiecas informācija.

4. Kompetentās iestādes automātiski apmainīsies ar 2. pantā aprakstīto informāciju kopējā ziņošanas standarta sistēmā paplašināmās iezīmēšanas valodā (XML).

5. Kompetentās iestādes vienosies par vienu vai vairākām datu pārraides metodēm, tostarp šifrēšanas standartiem.

4. pants

Sadarbība attiecībā uz atbilstību un izpildi

Dalībvalsts Kompetentā iestāde paziņos Andoras Kompetentajai iestādei un Andoras Kompetentā iestāde paziņos dalībvalsts Kompetentajai iestādei, ja pirmajai minētajai (paziņotājai) Kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka kļūdas rezultātā informācija saskaņā ar 2. pantu ir paziņota nepareizi vai nepilnīgi vai Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nav ievērojusi piemērojamās ziņojumu sniegšanas prasības un pienācīgas pārbaudes procedūras atbilstoši I un II pielikumam. Kompetentā iestāde, kurai sniegts paziņojums, veiks visus piemērotos pasākumus, ko var veikt saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, lai novērstu paziņojumā aprakstītās kļūdas vai noteikumu neievērošanu.

5. pants

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

1. Neatkarīgi no 2. panta noteikumiem un jebkāda cita nolīguma starp Andoru un kādu no dalībvalstīm, kurš paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, Andoru un dalībvalstu Kompetentās iestādes pēc pieprasījuma apmainās ar informāciju, kas ir prognozējami svarīga šā nolīguma noteikumu izpildei vai tādu valsts tiesību aktu piemērošanai vai īstenošanai, kuri attiecas uz jebkāda veida nodokļiem, ko uzliek Andoras kompetentā iestāde un jebkura Dalībvalsts kompetentā iestāde vai to administratīvi teritoriālo veidojumu vai vietējo iestāžu vārdā, ciktāl nodokļu uzlikšana saskaņā ar šādiem valsts tiesību aktiem nav pretrunā piemērojamam nolīgumam par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu starp Andoru un attiecīgo dalībvalsti.

2. Šā panta 1. punkta un 6. panta noteikumi nekādā gadījumā nav interpretējami tā, lai noteiktu Andorai vai kādai dalībvalstij pienākumu:

a)	veikt administratīvus pasākumus, kas ir atšķirīgi no attiecīgi Andoras vai minētās dalībvalsts tiesību aktiem un administratīvās prakses;

b)	sniegt informāciju, kas nav iegūstama attiecīgi saskaņā ar Andoras vai minētās dalībvalsts tiesību aktiem vai parastas administratīvās prakses ietvaros;

c)	sniegt informāciju, kas atklātu jebkādu tirdzniecības noslēpumu, komercnoslēpumu, rūpniecisku vai dienesta noslēpumu, vai informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskai kārtībai (ordre public).

3. Ja informāciju pieprasa dalībvalsts vai Andora, kas rīkojas kā pieprasījuma iesniedzēja jurisdikcija saskaņā ar šo pantu, Andora vai dalībvalsts, kas rīkojas kā pieprasījumu saņēmusī jurisdikcija, veic informācijas ieguves pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju pat tad, ja minētajai pieprasījumu saņēmušajai jurisdikcijai šāda informācija, iespējams, nav nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā ietverto pienākumu attiecas 2. punktā minētie ierobežojumi, taču šādi ierobežojumi nekādā gadījumā nav interpretējami tā, lai ļautu pieprasījumu saņēmušajai jurisdikcijai atteikties sniegt informāciju tikai tāpēc, ka šī informācija nav nepieciešama tās iekšējām interesēm.

4. Šā panta 2. punkta noteikumi nekādā gadījumā nav interpretējami kā tādi, kas Andorai vai dalībvalstij ļautu atteikties sniegt informāciju tikai tāpēc, ka šī informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, vārda pakalpojumu sniedzēja (nominee) vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs, rīcībā, vai tāpēc, ka šī informācija ir saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm.

5. Kompetentās iestādes vienosies par izmantojamajām standarta veidlapām un vienu vai vairākām datu pārraides metodēm, tostarp šifrēšanas standartiem.

6. pants

Konfidencialitāte un datu aizsardzības pasākumi

1. Ar jebkādu informāciju, ko jurisdikcija (dalībvalsts vai Andoras) ieguvusi saskaņā ar šo nolīgumu, rīkojas kā ar konfidenciālu informāciju, un to aizsargā tādā pašā veidā kā informāciju, kas iegūta saskaņā ar attiecīgās jurisdikcijas tiesību aktiem, un, ciktāl nepieciešams personas datu aizsardzībai, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un aizsardzības pasākumiem, kurus var norādīt jurisdikcija, kas sniedz informāciju, kā prasīts tās valsts tiesību aktos.

2. Informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar šo nolīgumu, uzglabā ne ilgāk kā nepieciešams šā nolīguma mērķu sasniegšanai un – jebkurā gadījumā – saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem personas datu apstrādātāju jomā saistībā ar noilgumu.

3. Jebkurā gadījumā šādu informāciju izpauž tikai personām vai iestādēm (tostarp tiesām un administratīvām vai uzraudzības iestādēm), kuras ir saistītas ar attiecīgās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Andoras) nodokļu novērtēšanu, iekasēšanu vai piedziņu, tiesībaizsardzību vai saukšanu pie atbildības, vai lēmumu pieņemšanu par sūdzībām attiecībā uz attiecīgās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Andoras) nodokļiem, vai ar iepriekšminētā uzraudzību. Tikai iepriekš minētās personas vai iestādes var izmantot informāciju un tikai iepriekšējā teikumā izklāstītajos nolūkos. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem tās var izpaust informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos saistībā ar šādiem nodokļiem.

4. Neatkarīgi no iepriekšējiem punktiem informāciju, ko saņēmusi jurisdikcija (dalībvalsts vai Andora), var izmantot citiem nolūkiem, ja minēto informāciju var attiecīgi izmantot saskaņā ar informāciju sniegušās jurisdikcijas (attiecīgi Andoras vai dalībvalsts) tiesību aktiem un minētās jurisdikcijas Kompetentā iestāde šādu izmantošanu atļauj. Informāciju, ko jurisdikcija (dalībvalsts vai Andoras) sniegusi citai jurisdikcijai (attiecīgi Andorai vai dalībvalstij), pēdējā minētā jurisdikcija var nosūtīt trešai jurisdikcijai (citai dalībvalstij), ja iepriekš ir saņemta pirmās minētās jurisdikcijas, kura ir šīs informācijas izcelsmes vieta, Kompetentās iestādes atļauja.

Informāciju, ko viena dalībvalsts ir sniegusi citai dalībvalstij saskaņā ar tās piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, var nosūtīt Andorai, ja iepriekš ir saņemta tās dalībvalsts Kompetentās iestādes atļauja, kura ir šīs informācijas izcelsmes vieta.

5. Katras dalībvalsts vai Andoras Kompetentā iestāde paziņos citai Kompetentajai iestādei, t. i., attiecīgi Andoras vai minētās dalībvalsts Kompetentajai iestādei, par jebkādiem konfidencialitātes prasību pārkāpumiem, aizsardzības pasākumu kļūdām un attiecīgi piemērotajiem sodiem un korektīviem pasākumiem.

7. pants

Apspriedes un šā Nolīguma darbības apturēšana

1. Ja rodas grūtības šā nolīguma īstenošanā vai interpretēšanā, jebkura Andoras vai dalībvalsts Kompetentā iestāde var pieprasīt apspriedes starp Andoras Kompetento iestādi un vienu vai vairākām Dalībvalstu Kompetentajām iestādēm, lai izstrādātu atbilstošus pasākumus nolūkā nodrošināt šā nolīguma izpildi. Minētās Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai un pārējo dalībvalstu Kompetentajām iestādēm par to apspriežu rezultātiem. Attiecībā uz interpretācijas jautājumiem Eiropas Komisija var piedalīties apspriedēs pēc jebkuras Kompetentās iestādes lūguma.

2. Ja apspriede attiecas uz būtisku šā nolīguma noteikumu neievērošanu un 1. punktā aprakstītā procedūra nesniedz piemērotu risinājumu, dalībvalsts vai Andoras Kompetentā iestāde var apturēt informācijas apmaiņu saskaņā ar šo nolīgumu ar, attiecīgi, Andoru vai konkrētu dalībvalsti, par to rakstveidā paziņojot otrai attiecīgajai Kompetentajai iestādei. Šāda apturēšana stāsies spēkā nekavējoties. Šā punkta nolūkos būtiska noteikumu neievērošana cita starpā ietver to noteikumu par konfidencialitāti un datu aizsardzības pasākumiem neievērošanu, kas noteikti šajā Nolīgumā, dalībvalsts vai Andoras Kompetentās iestādes nespēju sniegt informāciju laikus vai sniegt atbilstīgu informāciju, kā prasīts saskaņā ar šo nolīgumu, vai Vienības statusa definēšanu, nosakot to par Finanšu iestādi, kas nesniedz ziņojumus, un konta statusa definēšanu, nosakot to par Izslēgto kontu tādā veidā, kas kaitē šā nolīguma mērķiem.

8. pants

Grozījumi

1. Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas ikreiz, kad ESAO līmenī tiek pieņemtas svarīgas izmaiņas jebkurā globālā standarta elementā, vai – ja Līgumslēdzējas puses uzskata to par nepieciešamu –, lai uzlabotu šā nolīguma tehnisko darbību vai novērtētu un atspoguļotu citas norises starptautiskā līmenī. Apspriedes notiek viena mēneša laikā pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma vai steidzamos gadījumos – tiklīdz iespējams.

2. Pamatojoties uz šādu saziņu, Līgumslēdzējas puses var savstarpēji apspriesties, lai pārbaudītu, vai ir nepieciešamas šā nolīguma izmaiņas.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto apspriežu nolūkā katra Līgumslēdzēja puse informē otru Līgumslēdzēju pusi par iespējamajiem notikumiem, kas varētu ietekmēt šā nolīguma pareizu darbību. Šie notikumi arī ietver jebkuru attiecīgu nolīgumu starp kādu Līgumslēdzēju pusi un trešo valsti.

4. Pēc apspriedēm šajā nolīgumā var izdarīt Grozījumus protokola vai jauna nolīguma veidā starp Līgumslēdzējām pusēm.

9. pants

Izbeigšana

Katra Līgumslēdzēja puse var izbeigt šo nolīgumu, nosūtot rakstveida paziņojumu par izbeigšanu otrai Līgumslēdzējai pusei. Šāda izbeigšana stāsies spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad beidzies 12 mēnešu laikposms pēc paziņojuma par izbeigšanu datuma. Izbeigšanas gadījumā visa informācija, kas iepriekš saņemta saskaņā ar šo nolīgumu, paliks konfidenciāla, un uz to attieksies šā nolīguma 6. pants.

10. pants

Teritoriālā darbības joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, to dalībvalstu teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar minētajos līgumos paredzētajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Andoras teritorijā.”;

pielikumus aizstāj ar šādiem:

“

I PIELIKUMS

KOPĒJAIS FINANŠU KONTA INFORMĀCIJAS ZIŅOŠANAS UN PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES STANDARTS (“KOPĒJAIS ZIŅOŠANAS STANDARTS”)

I IEDAĻA

ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS

Ievērojot C līdz E punktu, katrai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāsniedz tās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Andoras) Kompetentajai iestādei šāda informācija attiecībā uz šādas Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums:

katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā konta Konta turētāja, vārds, adrese, jurisdikcija(-as) (dalībvalsts vai Andoras), kurā(-ās) tā ir rezidents, NMIN(-i) un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar V, VI un VII iedaļu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukums, adrese, jurisdikcija(-as) (dalībvalsts, Andoras vai cita jurisdikcija), kurā(-ās) tā ir rezidents, un NMIN (-i), un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, jurisdikcija(-as) (dalībvalsts vai Andoras), kurā(-ās) tā ir rezidents, NMIN (-i) un dzimšanas datums un vieta;

2.	konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

3.	Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

Turētāja konta gadījumā:

a)	procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa un citu ienākumu, kas gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, un kopējā bruto summa, un kas katrā gadījumā iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

6.	jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts A punkta 5. vai 6. apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kura samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

B.	Paziņotajā informācijā norāda valūtu, kurā ir denominēta katra summa.

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ja šāds konts ir Iepriekšpastāvējis konts, nav jāziņo NMIN(-i) vai dzimšanas datums, ja šāds(-i) NMIN(-i) vai dzimšanas datums nav Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā un šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem vai jebkuru Eiropas Savienības juridisko instrumentu (attiecīgā gadījumā) nav citādi noteikts pienākums tos vākt. Taču Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums veltīt visas nepieciešamās pūles, lai iegūtu NMIN(-us) vai dzimšanas datumu attiecībā uz Iepriekšpastāvējušiem kontiem līdz otra kalendārā gada, kas seko gadam, kurā Iepriekšpastāvējuši konti tika identificēti kā Konti, par kuriem jāsniedz ziņojums, beigām.

D.	Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta NMIN nav jāziņo, ja NMIN nav izdevusi attiecīgā dalībvalsts, Andoras vai cita rezidences vietas jurisdikcija.

Neatkarīgi no A punkta 1. apakšpunkta dzimšanas vieta nav jāziņo, izņemot gadījumus, kad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir citādi pieprasīts iegūt un ziņot to saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un tas ir pieejams elektroniski uzmeklējamos datos, ko uztur Finanšu iestāde, kura sniedz ziņojumus.

II IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

Konts tiek uztverts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, sākot no datuma, no kura konts kā tāds identificēts saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām II līdz VII iedaļā un, ja vien nav noteikts citādi, informācija par Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, jāziņo reizi kalendārajā gadā nākamajā gadā pēc tāgada, uz kuru šī informācija attiecas.

B.	Konta bilance vai vērtība tiek noteikta kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas periodā pēdējā dienā.

C.	Ja robežvērtība konta bilancei vai vērtībai jānosaka kalendārā gada pēdējā dienā, attiecīgā bilance vai vērtība jānosaka tā ziņošanas perioda pēdējā dienā, kas beidzas ar šo kalendāro gadu vai šajā kalendārajā gadā.

Katra dalībvalsts vai Andora var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, izmantot pakalpojumu sniedzējus, lai izpildītu ziņojumu sniegšanas vai pienācīgas pārbaudes pienākumus, kuri noteikti šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, kā tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, taču šādi pienākumi paliek Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbildība.

Katra dalībvalsts vai Andora var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, piemērot Jaunu kontu pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem un Lielas vērtības kontu pienācīgas pārbaudes prasības Zemākas vērtības kontiem. Ja dalībvalsts vai Andora atļauj izmantot Jauna konta pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem, turpina piemērot noteikumus, kas citādi būtu jāpiemēro Iepriekšpastāvējušiem kontiem.

III IEDAĻA

PIENĀCĪGA PĀRBAUDE IEPRIEKŠPASTĀVĒJUŠIEM PRIVĀTPERSONU KONTIEM

Lai starp Iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

Konti, kurus nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot. Iepriekšpastāvējušu privātpersonas kontu, kas ir Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību vai Anuitātes līgums, nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot, ja Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ar tiesību aktiem faktiski ir aizliegts pārdot šādu Līgumu tās Jurisdikcijas rezidentiem, par ko jāsniedz ziņojums.

Zemākas vērtības konts. Zemākas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

Rezidences vietas adrese. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā ir individuālā Konta turētāja pašreizējās rezidences vietas adrese, kura balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nodokļu vajadzībām var uztvert individuālo Konta turētāju kā dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas, kurā atrodas adrese, rezidentu, lai noteiktu, vai šāds individuāls Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

Elektroniska datu meklēšana. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, individuāla Konta turētāja gadījumā nepaļaujas uz pašreizējo rezidences vietas adresi, kas balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, kā izklāstīts B punkta 1. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējamie dati, ko tā uztur, jāpārskata attiecībā uz šādām pazīmēm un jāpiemēro B punkta 3. līdz 6. apakšpunkts:

a)	Konta turētāja kā Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidenta identifikācija;

b)	pašreizējā pasta vai rezidences vietas adrese (tostarp pasta abonenta kastīte) Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums;

c)	viens vai vairāki tālruņa numuri Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, un neviens tālruņa numurs Andorā vai Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī, atkarībā no konteksta;

d)	regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus uz Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, uzturētu kontu;

e)	pašreiz spēkā esošās pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums; vai

f)	norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adresi, ar kuru saņēmējs ir saistīts” Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, ja Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav nekādas citas adreses Konta turētāja lietā.

3.	Ja elektroniskās meklēšanas laikā netiek atrasta neviena no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunktā, tad nav nepieciešamas nekādas turpmākas darbības līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, vai arī konts kļūst par Lielas vērtības kontu.

Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atklāta kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, vai ja rodas apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nodokļu vajadzībām jāuztver kā katras tādas Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atrasts norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, vispiemērotākajā secībā jāpielieto papīra formāta datu meklēšana, kas aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, vai jācenšas iegūt no Konta turētāja pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja papīra formāta datu meklēšanas rezultātā nav konstatēta neviena pazīme un mēģinājums iegūt pašapliecinājumu vai Dokumentārus pierādījumus nav veiksmīgs, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tās dalībvalsts vai Andoras Kompetentajai iestādei, atkarībā no konteksta, konts jāziņo kā nedokumentēts konts.

Neatkarīgi no tā, vai tiek atrasta pazīme saskaņā ar B punkta 2. apakšpunktu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nav jāuztver kā Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents, ja:

informācija par Konta turētāju satur pašreizējo pasta vai rezidences vietas adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, vienu vai vairākus tālruņa numurus minētajā Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, (un nevienu tālruņa numuru Andorā vai Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī, atkarībā no konteksta) vai regulārus rīkojumus (attiecībā uz Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konts) pārvest līdzekļus uz Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, uzturētu kontu un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai ir iepriekš pārskatījusi un glabā lietvedībā:

i)	pašapliecinājumu no Konta turētāja par viņa rezidences jurisdikciju(-ām) (dalībvalsti, Andoras vai citām jurisdikcijām), kas neietver šādu Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums, vai un

ii)	Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz.

informācija par Konta turētāju satur pašreiz spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai iepriekš ir pārbaudījusi un glabā:

i)	pašapliecinājumu no Konta turētāja par viņa rezidences jurisdikciju(-ām) (dalībvalsti, Andoras vai citām jurisdikcijām), kas neietver šādu Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums, vai

ii)	Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz.

Pastiprinātas pārbaudes procedūras Lielas vērtības kontiem. Lielas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

1.	Elektroniska datu meklēšana. Attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda elektroniski uzmeklējami Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, glabātie dati par jebkuru no B punkta 2. apakšpunktā aprakstītajām pazīmēm.

Papīra formāta datu meklēšana. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski pārmeklējamas datubāzes satur laukus ar informāciju, kura aprakstīta C punkta 3. apakšpunktā, un satur visu šo informāciju, tad turpmāka papīra formāta datu meklēšana nav nepieciešama. Ja elektroniski pārmeklējamas datubāzes nesatur visu šo informāciju, tad attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda arī esošā klienta pamatdatne un, ciktāl šī informācija nav iekļauta esošā klienta pamatdatnē, jāpārbauda šādi dokumenti, kuri saistīti ar kontu un kurus Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ieguvusi pēdējo piecu gadu laikā attiecībā uz jebkuru pazīmi, kas aprakstīta B punkta 2. apakšpunktā:

a)	visjaunākie Dokumentārie pierādījumi, kas savākti attiecībā uz kontu;

b)	visjaunākais konta atvēršanas līgums vai dokumentācija;

c)	visjaunākā dokumentācija, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai vai citiem regulatīviem nolūkiem;

d)	jebkuras pašlaik spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesību veidnes; un

e)	jebkuri pašlaik spēkā esoši regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus.

Izņēmums gadījumos, kad datubāzes satur pietiekamu informāciju. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav pienākuma veikt papīra formāta datu meklēšanu, kura aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, gadījumos, kad Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējama informācija ietver šādus datus:

a)	Konta turētāja rezidences vietas statuss;

b)	Konta turētāja rezidences vietas adrese un pasta adrese, kura pašlaik iekļauta Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietā;

c)	Konta turētāja pašreiz esošais tālruņa numurs lietā, ja tāda ir, Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus;

d)	Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konti, gadījumā – vai pastāv regulāri rīkojumi pārvest kontā esošos līdzekļus uz citu kontu (tostarp kontu citā Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, filiālē vai citā Finanšu iestādē);

e)	vai Konta turētājam ir “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” vai instrukcija par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”; un

f)	vai pastāv jebkādas pilnvaras vai paraksta tiesības attiecībā uz kontu.

Klientu apkalpošanas operatora pieprasījums pēc faktiskām zināšanām. Papildus elektroniskai un papīra datu meklēšanai, kas aprakstīta C punkta 1. un 2. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jebkurš Lielas vērtības konts, kas uzticēts klientu apkalpošanas operatoram (tostarp jebkurš Finanšu konts, kas apkopots ar šo Lielas vērtības kontu), jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, ja klientu apkalpošanas operatoram ir faktiskas zināšanas, ka Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

Pazīmju konstatēšanas sekas.

Ja Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, netiek konstatētas nekādas pazīmes, kas minētas B punkta 2. apakšpunktā, un konts nav identificēts C punkta 4. apakšpunktā kā tāds, ko tur Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad nekādas tālākas darbības nav nepieciešamas līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu.

Ja kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, tiek atklāta iepriekš minētajā Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, vai ja rodas turpmāka apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums un attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

Ja norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adresi, ar kuru saņēmējs ir saistīts” tiek atklāts Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kura minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no Konta turētāja jāiegūst pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar iegūt šādu pašapliecinājumu vai Dokumentāru pierādījumu, tai jāziņo konts tās dalībvalsts vai Andoras Kompetentajai iestādei, atkarībā no konteksta, kā nedokumentēts konts.

Ja Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts nav Lielas vērtības konts 31. decembrī pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā, bet kļūst par Lielas vērtības kontu nākamā kalendārā gada pēdējā dienā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāveic pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, attiecībā uz šādu kontu tā kalendārā gada laikā, kas seko gadam, kurā konts kļūst par Lielas vērtības kontu. Ja, balstoties uz šādu pārbaudi, šāds konts ir identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāziņo pieprasītā informācija par šādu kontu par gadu, kurā tas identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, un turpmākajos gados reizi gadā, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

Kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, piemēro pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, Lielas vērtības kontam, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tam pašam Lielas vērtības kontam jebkurā no turpmākajiem gadiem nav atkārtoti jāpiemēro šīs procedūras, izņemot C punkta 4. apakšpunktā aprakstīto klientu apkalpošanas operatora pieprasījumu, izņemot gadījumus, kad konts ir nedokumentēts – šādā gadījumā Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, būtu atkārtoti jāpiemēro minētās procedūras līdz šāds konts vairs nav nedokumentēts.

Ja rodas apstākļu maiņa saistībā ar Lielas vērtības kontu, kuras rezultātā viena vai vairākas B punkta 2. apakšpunktā aprakstītās pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums un attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāīsteno procedūras, lai nodrošinātu, ka klientu apkalpošanas operators identificē jebkuru apstākļu maiņu saistībā ar kontu. Piemēram, ja klientu apkalpošanas operatoram tiem paziņots, ka Konta turētājam Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, ir jauna pasta adrese, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums jauno adresi uztvert kā apstākļu maiņu un, ja tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, tai ir pienākums iegūt no Konta turētāja attiecīgus dokumentus.

Iepriekšpastāvējušu Lielas vērtības privātpersonas kontu pārbaude jāpabeidz viena gada laikā no 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā. Iepriekšpastāvējušu Zemākas vērtības privātpersonas kontu pārbaude jāpabeidz divu gadu laikā no 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā.

E.	Jebkurš Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kas saskaņā ar šo iedaļu identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, visus turpmākos gadus jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

IV IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PRASĪBAS JAUNIEM PRIVĀTPERSONU KONTIEM

Lai starp Jauniem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

Atverot kontu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz Jauniem privātpersonu kontiem jāiegūst pašapliecinājums, kas var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas, kura Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ļauj noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

Ja pašapliecinājumā teikts, ka Konta turētājs nodokļu vajadzībām ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, un pašapliecinājumā arī jāietver Konta turētāja NMIN attiecībā uz šādu Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums, (ievērojot I iedaļas D punktu) un dzimšanas datums.

Ja rodas apstākļu maiņa attiecībā uz Jaunu privātpersonas kontu, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs un neuzticams, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz sākotnējo pašapliecinājumu, un tai jāiegūst pareizs pašapliecinājums, kurš precizē Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām.

V IEDAĻA

IEPRIEKŠPASTĀVĒJUŠU VIENĪBU KONTU PIENĀCĪGA PĀRBAUDE

Lai starp Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

Vienību konti, kurus nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot. Izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nolemj citādi, vai nu attiecībā uz visiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, vai, atsevišķi, attiecībā uz jebkādu skaidri identificētu šādu kontu grupu, Iepriekšpastāvējušu Vienības kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 31. decembrī gadā, kurš ir pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā, nepārsniedz USD 250 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā, nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot kā Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, līdz brīdim, kad konta kopējā bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā kalendārā gada pēdējā dienā.

Pārbaudāmie Vienību konti. Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 31. decembrī gadā, kurš ir pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā, pārsniedz USD 250 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā, un Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 31. decembrī gadā, kurš ir pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā, nepārsniedz minēto summu, bet kura kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā gada pēdējā dienā, jāpārbauda saskaņā ar D punktā noteiktajām procedūrām.

Vienību konti, par kuriem ir pienākums ziņot. No B punktā aprakstītajiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem tikai tie konti, kurus tur viena vai vairākas Vienības, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, jāuzskata par Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. Par Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, kuri aprakstīti B punktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

Nosaka, vai Vienība ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

Pārbauda informāciju, kas tiek uzturēta regulatīviem vai klientu apkalpošanas nolūkiem (tostarp informāciju, kas savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai), lai noteiktu, vai informācija liecina, ka Konta turētājs ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents. Šajā nolūkā informācija, kas norāda, ka Konta turētājs ir rezidents Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, ietver inkorporācijas vai dibināšanas vietu vai adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums.

Ja informācija liecina, ka Konta turētājs ir rezidents Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā iegūst pašapliecinājumu no Konta turētāja vai, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, pamatoti nosaka, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums.

Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Iepriekšpastāvējuša Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro D punkta 2. apakšpunkta a) līdz c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemērotākajā secībā.

Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāiegūst no Konta turētāja pašapliecinājums tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru tā var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir Aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu vienība, kura nav VIII iedaļas A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

Noteikšana, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties uz:

informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai tādu Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu gadījumā, kuru tur viena vai vairākas Nefinanšu vienības un kura kopējā konta bilance vai vērtība nepārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā; vai

ii)	pašapliecinājumu no Konta turētāja vai Kontrolējošās personas jurisdikcijā(-ās) (dalībvalstī, Andoras vai citās jurisdikcijās), kurā(-ās) Kontrolējošā persona nodokļu vajadzībām ir rezidents.

Pārbaudes laiks un papildu procedūras, ko piemēro Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem.

Pārbaude attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kas 31. decembrī gadā, kurš ir pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā, pārsniedz USD 250 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā, jāpabeidz divu gadu laikā no stāšanās spēkā.

Pārbaude attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kas 31. decembrī gadā, kurš ir pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā, nepārsniedz USD 250 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā, bet pārsniedz minēto summu nākamā gada 31. decembrī, jāpabeidz tajā kalendārajā gadā, kurš seko gadam, kurā kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu.

Ja attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu rodas apstākļu maiņa, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums vai citi ar kontu saistīti dokumenti ir nepareizi vai neuzticami, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no jauna jānosaka konta statuss saskaņā ar D punktā izklāstītajām prasībām.

VI IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PRASĪBAS JAUNIEM VIENĪBU KONTIEM

Lai starp Jauniem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. Attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

Nosaka, vai Vienība ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

Iegūst pašapliecinājumu, kurš var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas un kurš ļauj Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai. Ja Vienība apliecina, ka tai nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Vienības galvenā biroja adresi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu.

Ja pašapliecinājums norāda, ka Konta turētājs ir rezidents Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nosaka, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums attiecībā uz šādu Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums.

Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Attiecībā uz Jauna Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro A punkta 2. apakšpunkta a) līdz c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemērotākajā secībā.

Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Konta turētāja pašapliecinājumu tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir Aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu iestāde, kas nav VIII iedaļas A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kura nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

VII IEDAĻA

SPECIĀLIE PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI

Īstenojot iepriekš aprakstītās pienācīgas pārbaudes procedūras, piemēro šādus papildu noteikumus.

Paļaušanās uz pašapliecinājumu un Dokumentāriem pierādījumiem. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz pašapliecinājumu vai Dokumentāriem pierādījumiem, ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka pašapliecinājums vai Dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai neuzticami.

Alternatīvas procedūras Finanšu kontiem, ko tur atsevišķi Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvēji, un Grupas apdrošināšanas līgumam ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumam. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var pieņemt, ka atsevišķs Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvējs (izņemot īpašnieku), kurš saņem pabalstu nāves gadījumā, nav Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, un tā šādu Finanšu kontu var uzskatīt par tādu, kas nav Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pamats zināt, ka Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ja informācija, kuru ievākusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kura ir saistīta ar labuma guvēju, satur III iedaļas B punktā aprakstītās pazīmes. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāievēro III iedaļas B punktā ietvertās procedūras.

Dalībvalstij vai Andorai ir iespēja atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, Finanšu kontu, kurš ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdrošināšanas līgumā ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumā, līdz dienai, kad darba ņēmējam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam ir jāizmaksā summa, uzskatīt par tādu Finanšu kontu, kas nav Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, ja Finanšu konts, kas ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdrošināšanas līgumā ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumā, atbilst šādām prasībām:

a)	Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgums ir izsniegts darba devējam, un tas sedz 25 vai vairāk darba ņēmējus/sertifikāta turētājus;

b)	darbiniekam/sertifikātu turētājiem ir tiesības saņemt jebkādu līguma vērtību saistībā ar to līdzdalības daļām un nosaukt labuma guvējus attiecībā uz pabalstu, kas jāizmaksā darba ņēmēja nāves gadījumā; un

c)	kopējā summa, kura ir jāizmaksā darbiniekam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam, nepārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā.

“Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību, kas i) nodrošina segumu personām, kuras ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību, un ii) kurā paredz tādu prēmiju par katru grupas locekli (vai grupas kategorijas locekli), ko nosaka, neņemot vērā individuālos veselības rādītājus, kas nav grupas locekļa (vai locekļu kategorijas) vecums, dzimums un smēķēšanas ieradumi.

“Grupas anuitātes līgums” ir Anuitātes līgums, saskaņā ar kuru kreditori ir personas, kas ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību.

Pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Andorai un Andora paziņo Eiropas Komisijai, vai tās ir izmantojušas šajā punktā paredzēto iespēju. Eiropas Komisija var koordinēt dalībvalstu paziņojumu nosūtīšanu Andorai, un Eiropas Komisija nosūta Andoras paziņojumu visām dalībvalstīm. Par visām turpmākajām izmaiņām minētās iespējas izmantošanā no kādas dalībvalsts vai Andoras puses paziņo tādā pašā veidā.

Kontu bilanču apkopošanas un valūtas noteikumi

Privātpersonu kontu apkopošana. Lai noteiktu privātpersonas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāapkopo visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numurs vai NMIN, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

Vienību kontu apkopošana. Lai noteiktu Vienības Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāņem vērā visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numurs vai NMIN, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

Īpašais apkopošanas noteikums attiecībā uz Klientu apkalpošanas operatoriem. Lai noteiktu personas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību nolūkā noteikt to, vai Finanšu konts ir Lielas vērtības konts, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, – gadījumā, kad Klientu apkalpošanas operators zina vai viņam ir pamats zināt, ka jebkādi Finanšu konti tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai personai, tie ir vienas un tās pašas personas rīcībā vai tos ir atvērusi viena un tā pati persona (izņemot fiduciāru) – turklāt ir jāapkopo visi šādi konti.

4.	Summas, kas ietver ekvivalentu citās valūtās. Visas summas dolāros vai summas, kas denominētas katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā, ietver ekvivalentas summas citās valūtās, kā noteikts attiecīgo valstu tiesību aktos.

VIII IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

Turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:

Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus

1.	Jēdziens “Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus” ir jebkura Dalībvalsts finanšu iestāde vai Andoras finanšu iestāde, atkarībā no konteksta, kura nav Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus.

“Iesaistītās jurisdikcijas finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus minētās Iesaistītās jurisdikcijas, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, ja šī filiāle atrodas minētajā Iesaistītajā jurisdikcijā.

3.	“Finanšu iestāde” ir Turētājiestāde, Noguldījumu iestāde, Ieguldījumu vienība vai Norādīta apdrošināšanas sabiedrība.

“Turētājiestāde” ir jebkura Vienība, kas tur Finanšu aktīvus citu uzdevumā, un šāda darbība veido tās darījumdarbības būtisku daļu. Finanšu aktīvu turēšana citu uzdevumā ir Vienības darījumdarbības būtiska daļa, ja Vienības bruto ienākumi saistībā ar Finanšu aktīvu turēšanu un saistītiem finanšu pakalpojumiem ir vismaz 20 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kas beidzas 31. decembrī (vai arī tāda uzskaites perioda pēdējā dienā, kas nav kalendārais gads) pirms gada, kurā ir veikta noteikšana; vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā.

5.	“Noguldījumu iestāde” ir jebkura Vienība, kas pieņem noguldījumus, veicot parastu bankas darbību vai līdzīgu darījumdarbību.

“Ieguldījumu vienība” ir jebkura Vienība:

kuras darījumdarbība galvenokārt ir veikt vienu vai vairākas šādas darbības vai operācijas klienta uzdevumā vai vārdā:

i)	tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem u. c.), ārvalstu valūtu, valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem; pārvedamiem vērtspapīriem vai regulētā tirgū tirgotiem preču nākotnes līgumiem;

ii)	individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība; vai

iii)	citāda Finanšu aktīvu vai naudas ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā; vai

kuras bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja Vienību pārvalda cita Vienība, kas ir Noguldījumu iestāde, Turētājiestāde, Norādīta apdrošināšanas sabiedrība vai Ieguldījumu vienība, kas aprakstīta A punkta 6. apakšpunkta a) punktā.

Uzskata, ka Vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas A punkta 6. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka Vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību A punkta 6. apakšpunkta b) punkta vajadzībām, ja Vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, ir vismaz 50 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tāda gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana; vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā. Termins “Ieguldījumu vienība” neietver vienību, kas ir Aktīva nefinanšu vienība, jo minētā vienība izpilda jebkuru no D punkta 9. apakšpunkta d) līdz g) punkta kritērijiem.

Šo apakšpunktu saprot atbilstīgi tam, kā definīcija “finanšu iestāde” ir definēta Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) rekomendācijās.

Termins “Finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piemēram, kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā; vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), Apdrošināšanas līgumus vai Anuitātes līgumus, vai jebkādu līdzdalību (tostarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, Apdrošināšanas līgumos vai Anuitātes līgumos. Termins “Finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamā īpašumā.

8.	“Norādīta apdrošināšanas sabiedrība” ir Vienība, kas ir apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība) un emitē Apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumu, vai kam ir pienākums veikt maksājumus saistībā ar šādiem līgumiem.

Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus

“Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus” ir jebkura Finanšu iestāde, kas ir:

a)	Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, izņemot attiecībā uz maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no tādas komerciālas finanšu darbības, kas atbilst darbībām, kuras veic Norādīta apdrošināšanas sabiedrība, Turētājiestāde vai Noguldījumu iestāde;

b)	Plašas līdzdalības pensiju fonds; Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds; Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas pensiju fonds; vai Kvalificēts kredītkaršu izdevējs.

jebkura cita Vienība, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kurai būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkurai B punkta 1. apakšpunkta a) un b) punktā aprakstītajai Vienībai un kura attiecīgās valsts tiesību aktos ir definēta kā Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus, un kura – attiecībā uz dalībvalstīm – ir paredzēta Padomes Direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā 8. panta 7.a punktā un paziņota Andorai, un kura – attiecībā uz Andoru – ir paziņota Eiropas Komisijai, ar noteikumu, ka šādas Vienības statuss kā Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus, nav pretrunā Nolīguma mērķiem;

d)	Atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība; vai

e)	trasts – tiktāl, ciktāl trasta pilnvarotā persona ir Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un sniedz visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar I iedaļu attiecībā uz visiem trasta kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

“Valdības vienība” ir dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas valdība, jebkāds dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas administratīvi teritoriāls veidojums (kas, lai izvairītos no neskaidrībām, ietver štatu, provinci, novadu vai municipalitāti) vai dalībvalstij, Andorai vai citai jurisdikcijai, vai vienam vai vairākiem administratīvi teritoriāliem veidojumiem pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde (katrs nozīmē “Valdības vienību”). Šī kategorija sastāv no dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas sastāvdaļām, kontrolētām vienībām un administratīvi teritoriāliem veidojumiem.

Dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas “sastāvdaļa” ir jebkura persona, organizācija, aģentūra, birojs, fonds, iestāde vai cita veida struktūra, kas ir dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas valdības iestāde. Valdības iestādes neto ienākumi ir jāieskaita tās kontā vai citos dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šiem ienākumiem. Sastāvdaļa neietver nevienu privātpersonu, kas ir valdības pārstāvis, ierēdnis vai administrators, kurš rīkojas saskaņā ar privāto vai personīgo kompetenci.

“Kontrolēta vienība” ir Vienība, kas pēc savas formas ir atdalīta no dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas vai kas citādi veido atsevišķu juridisku vienību, ar noteikumu, ka:

i)	Vienība tieši vai ar vienas vai vairāku kontrolētu Valdības vienību starpniecību pilnībā pieder vienai vai vairākām Valdības vienībām un to kontrolē viena vai vairākas Valdības vienības;

ii)	Vienības neto ienākumus ieskaita tās kontā vai vienas vai vairāku Valdības vienību kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šā ienākuma; un

iii)	pēc likvidēšanas Vienības aktīvi pāriet vienas vai vairāku Valdības vienību rīcībā.

Privātpersonas negūst labumu no šā ienākuma, ja šādas personas ir valdības programmas paredzētie labuma guvēji, un programmas darbības tiek veiktas plašai sabiedrībai vispārējas labklājības nolūkā vai ir saistītas ar valdības atsevišķas sfēras pārvaldīšanu. Neatkarīgi no iepriekš minētā, ir tomēr uzskatāms, ka privātpersona gūst labumu no ienākuma, ja šis ienākums rodas, izmantojot Valdības vienību, tai veicot tādu komercdarbību, piemēram, komercbanku darījumdarbību, ar kuru sniedz finanšu pakalpojumus privātpersonām.

“Starptautiska organizācija” ir jebkura starptautiska organizācija vai tai pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde. Šī kategorija ietver jebkuru starpvaldību organizāciju (tostarp pārvalstisku organizāciju), i) kas galvenokārt sastāv no valdībām; ii) kas ar dalībvalsti, Andoru vai citu jurisdikciju ir noslēgusi mītnes vai pēc būtības līdzīgu nolīgumu; un iii) no kuras ienākuma privātpersonas negūst labumu.

“Centrālā banka” ir iestāde, kas ar likumu vai valdības atļauju blakus pašai dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas valdībai ir noteikta par galveno iestādi, kura izdod instrumentus, ko paredzēts izmantot kā valūtu. Šāda iestāde var būt iestāde, kas ir atsevišķa, proti nav daļa no dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas valdības, un vai nu pilnībā, vai daļēji pieder vai nepieder dalībvalstij, Andorai vai citai jurisdikcijai.

“Plašas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā vai jebkādu to kombināciju labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar noteikumu, ka:

a)	fondam nav viens vienīgs labuma guvējs, kuram ir tiesības uz vairāk nekā 5 % no fonda aktīviem;

b)	fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm; un

fonds atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

i)	fondam sava pensiju plāna statusa dēļ parasti nepiemēro ieguldījumu ienākuma nodokli, vai arī tam piemēro atliktā nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi,

ii)	vismaz 50 % no tā kopējām iemaksām (izņemot aktīvu pārvedumus no citiem B punkta 5. līdz 7. apakšpunktā aprakstītajiem plāniem vai no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) fonds saņem no sponsorējošajiem darba devējiem,

iii)

līdzekļu izmaksājumi vai izņemšana no fonda ir pieļaujama tikai konkrētos gadījumos, kas radušies saistībā ar aiziešanu pensijā, invaliditāti vai nāvi (izņemot pārnesamos izmaksājumus uz citiem B punkta 5. līdz 7. apakšpunktā aprakstītajiem pensiju kontiem vai C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem), vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izmaksājumiem vai izņemšanu, kas veikta pirms šādu konkrētu gadījumu iestāšanās; vai

iv)

darba ņēmēju iemaksas (izņemot konkrētas atļautas papildu iemaksas) fondā ir ierobežotas, atsaucoties uz darba ņēmēja darba ienākumiem, vai, piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kuri izklāstīti VII iedaļas C punktā, tās gadā nedrīkst pārsniegt USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā.

“Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar noteikumu, ka:

a)	fondam ir mazāk nekā 50 dalībnieku;

b)	fondu finansē viens vai vairāki darba devēji, kas nav Ieguldījumu vienība vai Pasīva nefinanšu vienība;

c)	darba ņēmēja un darba devēja iemaksas fondā (izņemot aktīvu pārvedumus no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) ir ierobežotas, atsaucoties attiecīgi uz darba ņēmēja darba ienākumiem un atalgojumu;

d)	dalībnieki, kas nav tās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Andoras) rezidenti, kurā fonds ir nodibināts, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 % fonda aktīvu; un

e)	fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm.

“Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas pensiju fonds” ir fonds, ko nodibinājusi Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā, labuma guvējiem, kas ir vai bija darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas) vai kas nav vai nebija darba ņēmējs, ja pabalsti, ko sniedz šādiem labuma guvējiem vai dalībniekiem, ir atlīdzinājums par individuālajiem pakalpojumiem, kuri sniegti Valdības vienībai, Starptautiskai organizācijai vai Centrālai bankai.

“Kvalificēts kredītkaršu izdevējs” ir Finanšu iestāde, kas atbilst šādām prasībām:

a)	Finanšu iestāde ir Finanšu iestāde vienīgi tādēļ, ka tā izsniedz kredītkartes un pieņem noguldījumus tikai, ja klients veic maksājumu, kas pārsniedz bilanci apmaksai attiecībā uz karti, un pārmaksa uzreiz netiek atmaksāta klientam; un

sākot no vai pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā, vai lai nodrošinātu, ka jebkura klienta pārmaksa, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāta 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tā ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā.

“Atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība” ir Ieguldījumu vienība, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība ar noteikumu, ka visas kolektīvo ieguldījumu sabiedrības daļas tur tādas privātpersonas vai Vienības vai tās tiek turētas ar tādu privātpersonu vai Vienību starpniecību, kas nav Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, izņemot Pasīvu nefinanšu vienību ar Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

Ieguldījumu vienību, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība, par Atbrīvotu kolektīvo ieguldījumu sabiedrību saskaņā ar B punkta 9. apakšpunktu tiek uzskatīta arī tad, ja tā izsniedz fiziskas uzrādītāja akcijas, ar noteikumu, ka:

a)	kolektīvo ieguldījumu sabiedrība pēc 31. decembra gadā, kurš ir pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā, nav izsniegusi vai neizsniedz fiziskas uzrādītāja akcijas;

b)	atpirkuma gadījumā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība visas šādas akcijas noraksta;

c)	kolektīvo ieguldījumu sabiedrība veic II līdz VII iedaļā izklāstītās pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz jebkādu informāciju, kas tiek pieprasīta saistībā ar šādām akcijām, ja šādas akcijas tiek sniegtas dzēšanai vai cita veida maksājumam; un

d)	kolektīvo ieguldījumu sabiedrības rīcībā ir pasākumi un procedūras, lai nodrošinātu, ka šādas akcijas pēc iespējas drīz un, jebkurā gadījumā, divu gada laikā no 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā tiek dzēstas vai imobilizētas.

Finanšu konts

“Finanšu konts” ir Finanšu iestāžu uzturēts konts, un tas ietver Noguldījumu kontu un Turētāja kontu un:

Ieguldījumu vienības gadījumā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Finanšu konts” neietver nekādas līdzdalības daļas tādas Vienības kapitālā vai parādkapitālā, kas ir Ieguldījumu vienība tikai tādēļ, ka tā i) sniedz ieguldījumu konsultācijas klientam un rīkojas klienta vārdā vai ii) veic portfeļa pārvaldību klientam vai rīkojas klienta vārdā nolūkā veikt tādu Finanšu aktīvu ieguldīšanu pārvaldīšanu vai administrēšanu, kas klienta vārdā noguldīti tādā Finanšu iestādē, kas nav šāda Vienība;

b)	tādas Finanšu iestādes gadījumā, kas nav aprakstīta C punkta 1. apakšpunkta a) punktā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā, ja vērtspapīru kategorija ieviesta, lai izvairītos no ziņojumu sniegšanas saskaņā ar I iedaļu; un

jebkādu Apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību un Anuitātes līgumu, ko emitējusi vai ko uztur Finanšu iestāde, izņemot ar ieguldījumiem nesaistītu, nepārvedamu tūlītēju anuitāti, kura ir izsniegta privātpersonai un kura pārvērš naudā pensiju vai invaliditātes pabalstu, kas tiek sniegts, pamatojoties uz kontu, kurš ir Izslēgtais konts.

Termins “Finanšu konts” neietver kontus, kas ir Izslēgtie konti.

“Noguldījumu konts” ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, krājkonts, termiņa konts vai krājaizdevuma konts, vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments, un kuru uztur Finanšu iestāde, veicot parastu bankas darbību vai līdzīgu darījumdarbību. Noguldījuma konts ietver arī summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus.

3.	“Turētāja konts” ir konts (kas nav Apdrošināšanas līgums vai Anuitātes līgums), kurā par labu citai personai tiek turēts viens vai vairāki Finanšu aktīvi.

“Līdzdalības daļa kapitālā” tādas līgumsabiedrības gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, ir līdzdalības daļa līgumsabiedrības kapitālā vai peļņā. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, uzskata, ka līdzdalības daļu kapitālā tur jebkura persona, kuru uzskata par dibinātāju vai labuma guvēju saistībā ar visu trastu vai tā daļu, vai cita fiziskā persona, kura īsteno galīgo faktisko kontroli pār trastu. Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, uzskatīs par labuma guvēju saistībā ar trastu, ja šādai personai, par kuru jāsniedz ziņojums, ir tiesības tieši vai netieši (piemēram, ar vārda pakalpojumu sniedzēju (nominee) starpniecību) saņemt obligāto peļņas sadali vai kura tieši vai netieši var saņemt diskrecionāru peļņas sadali no trasta.

5.	“Apdrošināšanas līgums” ir līgums (kas nav Anuitātes līgums), saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt maksāt noteiktu summu, ja īstenojas konkrēti apstākļi, kas ir saistīti ar mirstības, saslimstības, nelaimes gadījuma, atbildības vai īpašuma risku.

“Anuitātes līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt veikt maksājumus tādā laikposmā, kuru kopumā vai daļēji nosaka, ņemot vērā vienas vai vairāku privātpersonu paredzamo dzīves ilgumu. Termins ietver arī līgumu, ko uzskata par Anuitātes līgumu saskaņā ar tās jurisdikcijas (dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas) normatīvajiem aktiem vai praksi, kurā līgums izdots, un saskaņā ar šādu līgumu izdevējs piekrīt veikt maksājumus noteiktā vairāku gadu laikposmā.

7.	“Apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir Apdrošināšanas līgums (izņemot divu apdrošināšanas sabiedrību zaudējumu atlīdzināšanas pārapdrošināšanas līgumu), kuram ir Naudas vērtība.

“Naudas vērtība” ir i) summa, ko polises turētājs ir tiesīgs saņemt atpirkuma vai līguma izbeigšanas gadījumā (to nosaka, neatskaitot samazinājumu par jebkādu atpirkuma nodevu vai aizdevumu saistībā ar polisi) vai ii) summa, ko polises turētājs var aizņemties saskaņā vai saistībā ar līguma noteikumiem – atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Naudas vērtība” neietver summu, kas jāmaksā saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu:

a)	vienīgi pamatojoties uz tādas privātpersonas nāvi, attiecībā uz kuru ir spēkā dzīvības apdrošināšanas līgums;

b)	kā pabalsts personai savainojuma vai slimības gadījumā vai cits pabalsts, ar kuru tiek kompensēts ekonomisks zaudējums, kas rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

kā iepriekš samaksātas prēmijas atmaksa (mīnus apdrošināšanas nodevas – neatkarīgi no tā, vai tās ir faktiski uzliktas vai ne) saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu (izņemot ar ieguldījumiem saistītu dzīvības apdrošināšanas līgumu vai anuitātes līgumu) saistībā ar līguma anulēšanu vai izbeigšanu, riska pozīcijas samazināšanos apdrošināšanas līguma darbības laikā vai gadījumos, kad līguma prēmijas tiek labotas ieraksta kļūdas vai citas līdzīgas kļūdas dēļ;

d)	kā dividendes polises turētājam (izņemot dividendes līguma termiņa beigu gadījumā) ar noteikumu, ka dividendes ir saistītas ar Apdrošināšanas līgumu, saskaņā ar kuru vienīgie maksājamie pabalsti ir aprakstīti C punkta 8. apakšpunkta b) punktā; vai

e)	kā iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta atmaksa attiecībā uz tādu Apdrošināšanas līgumu, par kuru prēmijas ir jāmaksā vismaz ikgadēji, ja iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta apjoms nepārsniedz nākamo ikgadējo saskaņā ar līgumu maksājamo prēmiju.

“Iepriekšpastāvējis konts” ir:

a)	Finanšu konts, ko 31. decembrī gadā, kurš ir pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā, uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus;

dalībvalstij vai Andorai ir iespēja attiecināt terminu “Iepriekšpastāvējis konts” arī uz jebkuru Konta turētāja Finanšu kontu neatkarīgi no datuma, kad šāds konts ir ticis atvērts, ja:

i)	Konta turētājs arī tur Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus (vai Saistītā vienībā tajā pašā jurisdikcijā (dalībvalstī vai Andorā), kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus), Finanšu kontu, kas ir Iepriekšpastāvējis konts saskaņā ar C punkta 9. apakšpunkta a) punktu;

ii)

Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un attiecīgajā gadījumā – Saistītā vienība tajā pašā jurisdikcijā (dalībvalstī vai Andorā), kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, abus iepriekš minētos Finanšu kontus un jebkādus citus Konta turētāja Finanšu kontus, ko uzskata par Iepriekšpastāvējušiem kontiem saskaņā ar b) punktu, uzskata par vienu Finanšu kontu saistībā ar VII iedaļas A punktā izklāstīto zināšanu prasību standartu ievērošanu un saistībā ar jebkādu Finanšu kontu bilanci vai vērtību noteikšanu, piemērojot jebkādas konta robežvērtības;

iii)

saistībā ar Finanšu kontu, uz kuru attiecas Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir atļauts izpildīt minētās Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai attiecībā uz Finanšu kontu, balstoties uz Procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, kas veiktas attiecībā uz C punkta 9. apakšpunkta a) punktā aprakstīto Iepriekšpastāvējušo kontu; un

iv)	lai atvērtu Finanšu kontu, Konta turētajam nav jāsniedz jauna, papildu vai grozīta klienta informācija, izņemot tādu informāciju, kas vajadzīga, piemērojot šo Nolīgumu.

10.

“Jauns konts” ir Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, uzturēts konts, kurš atvērts dienā, kad stājās spēkā 2016. gada 12. februārī parakstītais Grozījumu protokols, vai vēlāk, izņemot gadījumus, kad to uzskata par Iepriekšpastāvējušu kontu saskaņā ar C punkta 9. apakšpunktā paredzēto paplašināto definīciju.

11.	“Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

12.	“Jauns privātpersonas konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

13.	“Iepriekšpastāvējis vienības konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas vienības.

14.

“Zemākas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 31. decembrī gadā, kas ir pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā, nepārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā.

15.

“Lielas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 31. decembrī gadā, kas ir pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā, vai jebkura nākamā gada 31. decembrī pārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā.

16.	“Jauns vienības konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas Vienības.

17.

“Izslēgtais konts” ir jebkurš no šādiem kontiem:

pensiju konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)	konts ir pakļauts regulējumam kā personīgais pensijas konts vai ir daļa no reģistrētā vai regulētā pensiju plāna pensiju pabalstu sniegšanai (ietverot invaliditātes pabalstu vai pabalstu nāves gadījumā);

ii)

kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no Konta turētāja bruto ienākuma vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atlikto nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi);

iii)	attiecībā uz kontu ir jāveic ikgadēja informācijas ziņošana nodokļu iestādēm;

iv)	līdzekļu izņemšanai ir paredzēti īpaši nosacījumi – pensijas vecuma sasniegšana, invaliditāte vai nāve, vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu īpašo gadījumu iestāšanās; un

vai nu i) ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā, vai ii) maksimālā iemaksa kontā visa mūža garumā nepārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā – abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas principā atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) punkta v) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu varētu tikt pārnesti aktīvi vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5. līdz 7. apakšpunkta prasībām;

konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)	konts ir pakļauts regulējumam kā ieguldījumu mehānisms, kura mērķis nav pensiju uzkrājumi, un to regulāri tirgo vispāratzītā vērtspapīru tirgū, vai konts ir pakļauts regulējumam kā uzkrājumu mehānisms, kuras mērķis nav pensiju uzkrājumi;

ii)

iii)	līdzekļu izņemšanai ir noteikti īpaši kritēriji, kas saistīti ar ieguldījumu konta vai krājkonta mērķi (piemēram, izglītības vai medicīnas pabalstu sniegšanai), vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu kritēriju izpildes; un

iv)	ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā, piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas citādi atbilst C punkta 17. apakšpunkta b) punkta iv) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu var pārnest aktīvus vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5. līdz 7. apakšpunkta prasībām;

dzīvības apdrošināšanas līgums, kas aptver laikposmu, kurš beidzas, pirms apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu, ar noteikumu, ka līgums atbilst šādām prasībām:

i)	periodiskās prēmijas, kas laika gaitā nesamazinās, ir maksājamas vismaz ik gadu, kamēr līgums ir spēkā vai līdz apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu – atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks;

ii)	līgumam nav līguma vērtības, kurai jebkura persona var piekļūt, nepārtraucot līgumu (līdzekļu izņemšana, aizdevums vai kā citādi);

iii)

summa (izņemot pabalstu nāves gadījumā), kas maksājama, anulējot vai izbeidzot līgumu, nevar pārsniegt kopējās attiecībā uz līgumu iemaksātās prēmijas, atskaitot mirstības, saslimstības vai izdevumu maksu (neatkarīgi no tā, vai tā ir uzlikta vai ne) līguma darbības laikposmā vai laikposmos, un jebkādas citas summas, kas izmaksātas pirms līguma anulēšanas vai izbeigšanas; un

iv)	līgumu tiesību pārņēmējs netur vērtības nolūkos;

d)	konts, kuru tur vienīgi īpašums, ja šā konta dokumentācijā ir atrodama kopija ar mirušās personas testamentu vai miršanas apliecība;

konts, kas ir nodibināts saistībā jebkuru no šādiem gadījumiem:

i)	tiesas nolēmums vai spriedums;

ii)

nekustamā vai personiskā īpašuma pārdošana, maiņa vai noma ar noteikumu, ka konts atbilst šādām prasībām:

—	konts tiek finansēts vienīgi ar avansa maksājumu, rokasnaudu, noguldījumu tādā apmērā, lai garantētu tādas saistības izpildi, kas ir tieši saistīta ar darījumu, vai ar līdzīgu maksājumu, vai tas tiek finansēts ar finanšu aktīvu, kas noguldīts kontā saistībā ar īpašuma pārdošanu, maiņu vai nomu,

—	konts ir nodibināts un tiek izmantots vienīgi tāpēc, lai garantētu pircēja saistību maksāt pirkuma cenu par īpašumu, lai pārdevējs apmaksātu jebkuru iespējamo saistību, kā arī lai iznomātājs vai nomnieks samaksātu par jebkādiem iznomātā īpašuma bojājumiem, kā tas atrunāts nomas līgumā,

—	konta aktīvi, to skaitā no tiem gūtie ienākumi, tiks izmaksāti vai citādi sadalīti pircēja, pārdevēja, iznomātāja vai nomnieka interesēs (tostarp, lai izpildītu šādas personas saistību), īpašumu pārdodot, apmainot vai nododot vai arī tad, ja ir beidzies nomas līgums,

—	konts nav rezerves konts vai līdzīgs konts, kas nodibināts saistībā ar Finanšu aktīva pārdošanu vai apmaiņu, un

—	konts nav saistīts ar C punkta 17. apakšpunkta f) punktā aprakstīto kontu;

iii)	tādas Finanšu iestādes pienākums, kas apkalpo ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu, rezervēt maksājuma daļu, vienīgi lai nodrošinātu ar nekustamo īpašumu saistīto nodokļu vai apdrošināšanas samaksu vēlāk;

iv)	Finanšu iestādes pienākums vienīgi nodrošināt nodokļu samaksu vēlāk;

Noguldījumu konts, kas atbilst šādām prasībām:

i)	konts pastāv vienīgi tādēļ, ka klients veic maksājumu, kurš pārsniedz summu, kas jāmaksā saistībā ar kredītkarti vai citu atjaunojamu kredtītiespēju, un pārmaksa klientam tūlīt netiek atmaksāta; un

ii)

sākot no vai pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Andoras valūtā, vai lai nodrošinātu, ka jebkura klienta pārmaksa, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāta 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tā ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā;

jebkurš cits konts, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kuram būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkuram C punkta 17. apakšpunkta a) līdz f) punktā aprakstītajam kontam un kurš attiecīgās valsts tiesību aktos ir definēts kā Izslēgtais konts, un kurš – attiecībā uz dalībvalstīm – ir paredzēts Padomes Direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā 8. panta 7.a punktā un paziņots Andorai, un kurš – attiecībā uz Andoru – ir paziņots Eiropas Komisijai, ar noteikumu, ka šāda konta statuss kā Izslēgtais konts nav pretrunā šā nolīguma mērķiem.

Konts, par kuru jāsniedz ziņojums

“Konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir konts, kuru tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām kontrolējošām personām, par kurām jāsniedz ziņojums, ar noteikumu, ka tās ir identificētas kā tādas saskaņā ar II līdz VII iedaļā aprakstītajām pienācīgas pārbaudes procedūrām.

“Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, persona, kas nav: i) korporācija, kuras kapitāla daļas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos; ii) jebkāda korporācija, kas ir i) iedalījumā aprakstītās korporācijas Saistītā vienība; iii) Valdības vienība; iv) Starptautiska organizācija; v) Centrālā banka vai vi) Finanšu iestāde.

“Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, persona” ir privātpersona vai Vienība, kas ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents saskaņā ar minētās jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem, vai tādas mirušas personas īpašums, kas ir bijusi Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents. Šajā nolūkā tādu Vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība.

4.	“Jurisdikcija, par kuru jāsniedz ziņojums” sakarā ar pienākumu sniegt I iedaļā norādīto informāciju ir Andora attiecībā uz dalībvalsti vai dalībvalsts attiecībā uz Andoru.

“Iesaistītā jurisdikcija” attiecībā uz dalībvalsti vai Andoru ir:

a)	jebkura dalībvalsts attiecībā uz ziņojumu sniegšanu Andorai; vai

b)	Andora attiecībā uz ziņojumu sniegšanu dalībvalstij; vai

jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko attiecīgā dalībvalsts vai Andora, atkarībā no konteksta, ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā cita jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta minētās dalībvalsts vai Andoras publicētajā sarakstā un paziņota attiecīgi Andorai vai Eiropas Komisijai;

d)	attiecībā uz dalībvalstīm jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā cita jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta Eiropas Komisijas publicētajā sarakstā.

“Kontrolējošās personas” ir fiziskas personas, kas īsteno kontroli pār Vienību. Trasta gadījumā minētais termins nozīmē dibinātāju(-us), pilnvaroto(-os), aizstāvi(-jus) (ja tāds/tādi ir), labuma guvēju(-us) vai labuma guvēju klasi(-es) un jebkādu(-as) citu(-as) fizisku(-as) personu(-as), kas īsteno galīgu faktisko kontroli pār trastu; saistībā ar tādu juridisku nodibinājumu, kas nav trasts, šis termins nozīmē personas līdzvērtīgos vai līdzīgos posteņos. Terminu “Kontrolējošās personas” jāsaprot atbilstīgi Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijām.

7.	“Nefinanšu vienība” ir jebkura Vienība, kas nav Finanšu iestāde.

8.	“Pasīva nefinanšu vienība” ir: i) Nefinanšu vienība, kas nav Aktīva nefinanšu vienība, vai ii) A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

“Aktīva nefinanšu vienība” ir jebkura Nefinanšu vienība, kas izpilda jebkuru no šādiem kritērijiem:

mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības bruto ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir pasīvi ienākumi, un mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības turētiem aktīviem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti pasīvu ienākumu veidošanai;

b)	Nefinanšu vienības akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū vai Nefinanšu vienība ir tādas Vienības Saistītā vienība, kuras akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;

c)	Nefinanšu vienība ir Valdības vienība, Starptautiska organizācija, Centrālā banka vai Vienība, kas pieder vienai no iepriekš minētajām struktūrām;

būtībā visas Nefinanšu vienības darbības ir turēt (pilnībā vai daļēji) vienas vai vairāku tādu meitasuzņēmumu emitētās akcijas, kuri veic tirdzniecību vai darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, un sniegt finansējumu un pakalpojumus šādiem meitasuzņēmumiem, bet Vienība neatbilst šāda statusa kritērijiem, ja tā darbojas (vai tā sevi kā tādu prezentē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privāts kapitāla vērtspapīru fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic pirkšanas darījumus, izmantojot aizņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu sabiedrība, kuras nolūks ir iegādāties vai finansēt sabiedrības un tad būt līdzdalības daļu turētājai šādās sabiedrībās, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

Nefinanšu vienība vēl neveic darījumdarbību, un tā arī iepriekš nav veikusi darījumdarbību, bet tā veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, ar noteikumu, ka Nefinanšu vienība neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš Nefinanšu vienības sākotnējās izveides datuma ir pagājuši 24 mēneši;

f)	Nefinanšu vienība nav bijusi Finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība;

Nefinanšu vienība galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar Saistītām vienībām, kas nav Finanšu iestādes, vai šādu Vienību uzdevumā, un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus Vienībai, kas nav Saistītā vienība, ar noteikumu, ka šādu Saistītu vienību grupa galvenokārt ir iesaistīta darījumdarbībā, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība; vai

Nefinanšu vienība atbilst visām šādām prasībām:

tā ir izveidota un darbojas savā rezidences jurisdikcijā (dalībvalstī, Andorā vai citā jurisdikcijā) vienīgi ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai izglītību saistītiem mērķiem; vai tā ir izveidota un darbojas savā rezidences jurisdikcijā (dalībvalstī, Andorā vai citā jurisdikcijā) un ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

ii)	tā ir atbrīvota no ienākuma nodokļa savā rezidences jurisdikcijā (dalībvalstī, Andorā vai citā jurisdikcijā);

iii)	tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

iv)

saskaņā ar Nefinanšu vienības rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas) piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem Nefinanšu vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu privātpersonai vai Vienībai, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar Nefinanšu vienības veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir Nefinanšu vienības iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā; un

saskaņā ar Nefinanšu vienības rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas) piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem gadījumā, ja Nefinanšu vienība tiek likvidēta vai beidz pastāvēt, visi tās aktīvi tiek sadalīti Valdības vienībai vai citai bezpeļņas organizācijai, vai pāriet Nefinanšu vienības rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas) vai kāda tās politiskā apakšiedalījuma valdības īpašumā.

Dažādi

“Konta turētājs” ir persona, ko Finanšu iestāde, kura uztur kontu, iekļāvusi sarakstā vai norādījusi kā Finanšu konta turētāju. Persona, kas nav Finanšu iestāde un kas tur Finanšu kontu citas personas labā kā pārstāvis, turētājs, vārda pakalpojumu sniedzējs (nominee), parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks, piemērojot šo pielikumu, netiek uzskatīta par konta turētāju, un par konta turētāju tiek uzskatīta šāda otra persona. Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā Konta turētājs ir jebkura persona, kurai ir tiesības piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju. Ja neviens nevar piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju, Konta turētājs ir jebkura persona, kas līgumā norādīta kā īpašnieks, un jebkura persona, kam uzticētas tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar līguma noteikumiem. Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma termiņa beigās par Konta turētāju tiek uzskatīta katra persona, kura ir tiesīga saņemt maksājumu saskaņā ar līgumu.

“Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai” ir klientu pienācīgas pārbaudes procedūras, kuras Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, veic saskaņā ar prasībām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu vai līdzīgām prasībām, kuras jāievēro Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus.

3.	“Vienība” ir juridiska persona vai juridisks nodibinājums, piemēram, korporācija, līgumsabiedrība, trasts vai fonds.

Vienība ir citas Vienības “Saistītā vienība”, ja Vienība kontrolē otru Vienību vai abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 procentu tiešu vai netiešu īpašumu. Dalībvalstij vai Andorai ir iespēja definēt Vienību kā citas Vienības “Saistīto vienību”, ja a) Vienība kontrolē otru Vienību; b) abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi; vai c) abas Vienības ir A punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītās Ieguldījumu vienības, tiek pārvaldītas kopīgi un šāda pārvaldība izpilda šādu Ieguldījumu vienību pienācīgas pārbaudes pienākumus. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 % tiešu vai netiešu īpašumu.

Pirms 2016. gada 12. februārī parakstītā Grozījumu protokola stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Andorai un Andora paziņo Eiropas Komisijai, vai tās ir izmantojušas šajā apakšpunktā paredzēto iespēju. Eiropas Komisija var koordinēt dalībvalstu paziņojumu nosūtīšanu Andorai, un Eiropas Komisija nosūta Andoras paziņojumu visām dalībvalstīm. Par visām turpmākajām izmaiņām minētās iespējas izmantošanā no kādas dalībvalsts vai Andoras puses paziņo tādā pašā veidā.

5.	“NMIN” ir nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (vai – gadījumā, ja nav nodokļa maksātāja identifikācijas numura – funkcionāls ekvivalents).

“Dokumentāri pierādījumi” ir jebkas no šādiem elementiem:

a)	izziņa par rezidenci, kuru izdevusi tās jurisdikcijas (dalībvalsts, Andoras vai citas jurisdikcijas) pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā, pēc maksājumu saņēmēja apgalvojuma, tas ir rezidents;

b)	privātpersonas gadījumā – derīga identifikācijas apliecība, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts personas vārds un uzvārds un kuru parasti izmanto personas identificēšanai;

Vienības gadījumā – jebkurš oficiāls dokuments, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts Vienības nosaukums un vai nu tās galvenā biroja adrese jurisdikcijā (dalībvalstī, Andorā vai citā jurisdikcijā), kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai jurisdikcija (dalībvalsts, Andora vai cita jurisdikcija), kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota;

d)	jebkāds revidēts finanšu pārskats, trešo personu sniegts kredītziņojums, bankrota pieteikums vai vērtspapīru regulatora ziņojums.

Iepriekšpastāvējušu vienību kontu gadījumā katrai dalībvalstij vai Andorai ir iespēja atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, kā Dokumentārus pierādījumus izmantot jebkādu klasifikāciju Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā attiecībā uz Konta turētāju, kura ir noteikta, pamatojoties uz Standartizētu nozaru kodu sistēmu, kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir reģistrējusi atbilstīgi tās ierastajai darījumdarbības praksei Procedūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai nolūkā vai citu regulatīvu mērķu nolūkā (izņemot nodokļu vajadzībām) un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir īstenojusi pirms dienas, kurā Finanšu konts ir klasificēts kā Iepriekšpastāvējis konts, ar noteikumu, ka Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nezina vai tai nav pamats zināt, ka šāda klasifikācija ir nepareiza vai neuzticama. “Standartizēta nozaru kodu sistēma” ir kodu sistēma, ko izmanto, lai uzņēmumus klasificētu pēc darījumdarbības veida citiem mērķiem, nevis nodokļu vajadzībām.

IX IEDAĻA

EFEKTĪVA ĪSTENOŠANA

Katrā dalībvalstī un Andorā jābūt spēkā noteikumiem un administratīvām procedūrām, lai nodrošinātu iepriekš izklāstīto ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru efektīvu īstenošanu un atbilstību tām, ietverot:

1.	noteikumus, lai novērstu to, ka Finanšu iestādes, personas vai starpnieki pieņem praksi, kas paredzēta ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru apiešanai;

2.	noteikumus, saskaņā ar kuriem Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ir jāreģistrē informācija par iepriekš minēto procedūru nolūkā veiktajiem pasākumiem un jebkādiem izmantotajiem pierādījumiem, kā arī jābūt atbilstīgiem pasākumiem šādas informācijas iegūšanai;

administratīvas procedūras, lai pārbaudītu Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbilstību ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūrām; administratīvas procedūras turpmāku pasākumu veikšanai ar Finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus, gadījumā, ja tiek sniegti ziņojumi par nedokumentētiem kontiem;

4.	administratīvas procedūras, lai nodrošinātu, ka Vienības un konti, kas attiecīgo valstu tiesību aktos definēti kā Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtie konti, arī turpmāk saglabātu zemu risku, ka tos varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas; un

5.	efektīvus izpildes noteikumus noteikumu neievērošanas gadījumā.

II PIELIKUMS

PAPILDU ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS UN PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU KONTA INFORMĀCIJU

1. Apstākļu maiņa

“Apstākļu maiņa” ietver jebkādas izmaiņas, kuru rezultātā tiek papildināta informācija saistībā ar personas statusu vai kas citādi ir pretrunā šādam personas statusam. Turklāt apstākļu maiņa ietver jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz Konta turētāja kontu (tostarp papildinājumu, aizvietojumu vai citas izmaiņas attiecībā uz Konta turētāju) vai jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz jebkuru kontu, kas saistīts ar šādu kontu (piemērojot I pielikuma VII iedaļas C punkta 1. līdz 3. apakšpunktā aprakstītos kontu apkopošanas noteikumus), ja šādas izmaiņas vai informācijas papildinājums skar Konta turētāja statusu.

Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir balstījusies uz I pielikuma III iedaļas B punkta 1. apakšpunktā aprakstīto rezidences vietas adreses pārbaudi, un ja ir notikusi apstākļu maiņa, saistībā ar kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka oriģinālie Dokumentārie pierādījumi (vai cita ekvivalenta informācija) ir nepareizi vai neuzticami, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, līdz attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda pēdējai dienai vai arī 90 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par šādu apstākļu maiņu vai tā ir atklāta, ir jāiegūst pašapliecinājums un jauni Dokumentārie pierādījumi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, līdz minētajai dienai nevar iegūt pašapliecinājumu un jaunus Dokumentārus pierādījumus, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro I pielikuma III iedaļas B punkta 2. līdz 6. apakšpunktā aprakstītā elektroniskā datu meklēšanas procedūra.

2. Pašapliecinājums attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem

Attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem, lai noteiktu, vai Pasīvas Nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties tikai vai nu uz Konta turētāja, vai Kontrolējošas personas pašapliecinājumu.

3. Finanšu iestādes rezidences vieta

Finanšu iestāde ir “rezidents” dalībvalstī, Andorā vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā, ja tā ir šādas dalībvalsts, Andoras vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā (proti, ja Iesaistītā jurisdikcija var Finanšu iestādei uzlikt par pienākumu sniegt ziņojumus). Kopumā – ja Finanšu iestāde nodokļu vajadzībām ir rezidents dalībvalstī, Andorā vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā, tā ir šīs dalībvalsts, Andoras vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā un tādējādi – dalībvalsts Finanšu iestāde, Andoras Finanšu iestāde vai citas Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde (neatkarīgi no tā, vai tā ir rezidents nodokļu vajadzībām dalībvalstī, Andorā vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā), trastu uzskata par tādu, kurš ir dalībvalsts, Andoras vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā, ja viena vai vairākas tā pilnvarotās personas ir rezidenti šajā dalībvalstī, Andorā vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā, izņemot gadījumus, kad trasts visu pieprasīto informāciju, kas saskaņā ar šo nolīgumu vai citu nolīgumu, ar kuru īsteno globālo standartu, ir jāsniedz saistībā ar Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums un kurus uztur trasts, sniedz citai Iesaistītajai jurisdikcijai (dalībvalstij, Andorai vai citai Iesaistītajai jurisdikcijai), tāpēc ka tas ir rezidents nodokļu vajadzībām šajā citā Iesaistītajā jurisdikcijā. Tomēr, ja Finanšu iestādei (izņemot trastu) nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām (piemēram, tādēļ, ka to uzskata par fiskāli pārredzamu vai tādēļ, ka tā atrodas jurisdikcijā, kurā nav ienākumu nodokļa), to uzskata par tādu, kas ir dalībvalsts, Andoras vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā un tādējādi tā ir dalībvalsts, Andoras vai citas Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde, ja

a)	tā ir inkorporēta saskaņā ar dalībvalsts, Andoras vai citas Iesaistītās jurisdikcijas tiesību aktiem;

b)	tās vadības vieta (tostarp efektīvās vadības vieta) atrodas dalībvalstī, Andorā vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā; vai

c)	uz to attiecas dalībvalsts, Andoras vai citas Iesaistītās jurisdikcijas finanšu uzraudzība.

Ja Finanšu iestāde (izņemot trastu) ir rezidents divās vai vairākās Iesaistītajās jurisdikcijās (kas var būt dalībvalsts, Andora vai cita Iesaistītā jurisdikcija), uz šo Finanšu iestādi attieksies tās Iesaistītās jurisdikcijas ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes pienākumi, kurā tā uztur Finanšu kontu(-us).

4. Uzturēts konts

Parasti kontu būtu jāuzskata par tādu, kuru uztur Finanšu iestāde, šādos gadījumos:

a)	Turētāja konta gadījumā uzskata, ka kontu uztur Finanšu iestāde, kas ir konta aktīvu turētāja (tostarp Finanšu iestāde, kas tur aktīvus pilnvarotas personas vārdā Konta turētāja labā šādā iestādē);

b)	Noguldījumu konta gadījumā uzskata, ka kontu tur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz kontu (izņemot Finanšu iestādes pārstāvi, neatkarīgi no tā, vai šāds pārstāvis ir Finanšu iestāde);

c)	saistībā ar jebkādām līdzdalības daļām kapitālā vai parādkapitālā Finanšu iestādē, kuras veido Finanšu kontu, uzskata, ka kontu uztur šāda Finanšu iestāde;

d)	Apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai Anuitātes līguma gadījumā kontu uztur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz līgumu.

5. Trasti, kas ir Pasīvas nefinanšu vienības

Tādu vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, saskaņā ar I pielikuma VIII iedaļas D punkta 3. apakšpunktu uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība. Šajā nolūkā juridisku personu vai juridisku veidojumu uzskata par “līdzīgu” līgumsabiedrībai vai līgumsabiedrībai ar ierobežotu atbildību, ja to neuzskata par nodokļu maksātāju Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, saskaņā ar šīs Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, nodokļu tiesību aktiem. Tomēr, lai izvairītos no dubultas ziņojumu sniegšanas (ņemot vērā termina “Kontrolējoša persona” plašo jomu trasta gadījumā), trastu, kas ir Pasīva nefinanšu vienība, nedrīkst uzskatīt par līdzīgu veidojumu.

6. Vienības galvenā biroja adrese

Viena no I pielikuma VIII iedaļas E punkta 6. apakšpunkta c) punktā aprakstītajām prasībām ir, ka attiecībā uz Vienību oficiālajos dokumentos ir norādīta vai nu Vienības galvenā biroja adrese dalībvalstī, Andorā vai citā jurisdikcijā, kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai dalībvalsts, Andora vai cita jurisdikcija, kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota. Vienības galvenā biroja adrese parasti ir vieta, kurā atrodas tās faktiskā vadība. Tās Finanšu iestādes adrese, kurā Vienība uztur kontu, pasta abonenta kastīte vai adrese, ko izmanto vienīgi sūtīšanas vajadzībām, nav Vienības galvenā biroja adrese, izņemot, ja šāda adrese ir vienīgā Vienības izmantotā adrese un Vienības dibināšanas dokumentos norādīta kā Vienības reģistrētā adrese. Turklāt adrese, kas ir sniegta, ievērojot norādes par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”, nav Vienības galvenā biroja adrese.

III PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

Šā nolīguma nolūkos Kompetentās iestādes ir šādas:

a)	Andoras Firstiste: El Ministre encarregatde les Finances vai pilnvarots pārstāvis;

b)	Beļģijas Karalistē: De Minister van Financiën / Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis;

c)	Bulgārijas Republikā: Изпълнителният директор на Националната агенция за приходите vai pilnvarots pārstāvis;

d)	Čehijas Republikā: Ministr financí vai pilnvarots pārstāvis;

b)	Dānijas Karalistē: Skatteministeren vai pilnvarots pārstāvis;

f)	Vācijas Federatīvajā Republikā: Der Bundesminister der Finanzen vai pilnvarots pārstāvis;

g)	Igaunijas Republikā: Rahandusminister vai pilnvarots pārstāvis;

h)	Grieķijas Republikā: Ο Υπουργός Οικονομίας και Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis;

i)	Spānijas Karalistē: El Ministro de Economía y Hacienda vai pilnvarots pārstāvis;

j)	Francijas Republikā: Le Ministre chargé du budget vai pilnvarots pārstāvis;

k)	Horvātijas Republikā: Ministar financija vai pilnvarots pārstāvis;

l)	Īrijā: The Revenue Commissioners vai viņu pilnvarots pārstāvis;

m)	Itālijas Republikā: Il Direttore Generale delle Finanze vai pilnvarots pārstāvis;

n)	Kipras Republikā: Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis;

o)	Latvijas Republikā: Finanšu ministrs vai pilnvarots pārstāvis;

p)	Lietuvas Republikā: Finansų ministras vai pilnvarots pārstāvis;

q)	Luksemburgas Lielhercogistē: Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis;

r)	Ungārijā: A pénzügyminiszter vai pilnvarots pārstāvis;

s)	Maltas Republikā: Il-Ministru responsabbli għall-Finanzi vai pilnvarots pārstāvis;

t)	Nīderlandes Karalistē: De Minister van Financiën vai pilnvarots pārstāvis;

u)	Austrijas Republikā: Der Bundesminister für Finanzen vai pilnvarots pārstāvis;

u)	Polijas Republikā: Minister Finansów vai pilnvarots pārstāvis;

w)	Portugāles Republikā: O Ministro das Finanças vai pilnvarots pārstāvis;

x)	Rumānijā: Președintele Agenției Naționale de Administrare Fiscală vai pilnvarots pārstāvis;

u)	Slovēnijas Republikā: Minister za finance vai pilnvarots pārstāvis;

z)	Slovākijas Republikā: Minister financií vai pilnvarots pārstāvis;

aa)	Somijas Republikā: Valtiovarainministeriö/Finansministeriet vai pilnvarots pārstāvis;

ab)	Zviedrijas Karalistē: Chefen för Finansdepartementet vai pilnvarots pārstāvis;

ac)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un Eiropas teritorijās, par kuru ārējām attiecībām ir atbildīga Apvienotā Karaliste: Commissioners of Inland Revenue vai viņu pilnvarots pārstāvis un kompetentā iestāde Gibraltārā, ko Apvienotā Karaliste iecels atbilstoši uz Gibraltāra iestādēm attiecinātajai Saskaņotajai kārtībai saistībā ar ES un EK instrumentiem un saistītiem līgumiem (Agreed Arrangements relating to Gibraltar authorities in the context of EU and EC instruments and related treaties), kura 2000. gada 19. aprīlī paziņota dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm un kuras kopiju Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs nosūta Andorai, un kura attiecas uz šo nolīgumu.

”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šis Grozījumu protokols jāratificē vai jāapstiprina Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to procedūrām. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šo procedūru pabeigšanu. Šis Grozījumu protokols stājas spēkā tā janvāra pirmajā datumā, kas seko pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas dienas.

2. Attiecībā uz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma šajā Grozījumu protokolā paredzēto informācijas apmaiņu piemēro pieprasījumiem, kuri iesniegti spēkā stāšanās dienā vai vēlāk un kuri attiecas uz informāciju saistībā ar fiskālajiem gadiem, kas sākas tā gada pirmajā janvārī, kurā stājas spēkā šis Grozījumu protokols, vai vēlāk. Nolīguma – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo Grozījumu protokolu – 12. pantu turpina piemērot, ja vien nepiemēro 5. pantu nolīgumā, kas grozīts ar šo Grozījumu protokolu.

3. Šā Grozījumu protokola stāšanās spēkā neietekmē fizisku personu prasības saskaņā ar 10. pantu nolīgumā, kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo Grozījumu protokolu.

4. Andoras Firstiste līdz nolīguma – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo Grozījumu protokolu – piemērošanas laikposma beigām sastāda galīgo norēķinu, veic galīgo maksājumu dalībvalstīm un saskaņā ar 9. pantu nolīgumā – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo Grozījumu protokolu – sniedz no maksājumu pārstāvjiem, kuri veic uzņēmējdarbību Andoras Firstistē, saņemto informāciju par pēdējo gadu, kurā ir piemērojams nolīgums – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo Grozījumu protokolu –, vai, attiecīgā gadījumā, par iepriekšējo gadu.

3. pants

Nolīgumu papildina protokols, kura saturs ir šāds:

“Nolīguma starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī protokols.

Parakstot šo Grozījumu protokolu starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti, attiecīgi pilnvarotie, kas parakstījušies apakšā, ir vienojušies par šādiem noteikumiem, kuri ir ar šo Grozījumu protokolu grozītā nolīguma sastāvdaļa.

1.	Jāsaprot, ka informācijas apmaiņa saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu tiks pieprasīta vienīgi tad, ja pieprasījuma iesniedzēja valsts (dalībvalsts vai Andora) būs izsmēlusi visas parastās informācijas iegūšanas iespējas, kas tai ir pieejamas savu iekšējo nodokļu procedūru ietvaros.

Jāsaprot, ka, iesniedzot informācijas pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu, pieprasījuma iesniedzējas valsts (dalībvalsts vai Andoras) Kompetentā iestāde sniegs šādu informāciju pieprasījuma saņēmējas valsts (attiecīgi Andoras vai dalībvalsts) Kompetentajai iestādei:

i)	tās personas identitāte, par kuru veicama pārbaude vai izmeklēšana;

ii)	laikposms, par kuru ir pieprasīta informācija;

iii)	paziņojums par nepieciešamo informāciju, ieskaitot tās raksturu un formu, kādā pieprasījuma iesniedzēja valsts vēlas to saņemt no pieprasījuma saņēmējas valsts;

iv)	nodokļu mērķis, kuram informācija tiek pieprasīta;

v)	cik vien iespējams, jebkuras tādas personas vārds, uzvārds un adrese, kurai varētu būt pieprasītā informācija.

Jāsaprot, ka atsauce uz “prognozējamā svarīguma” standartu ir paredzēta, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu pēc iespējas plašākā apmērā un tajā pašā laikā precizētu, ka dalībvalstis un Andora nevar brīvi iesaistīties “informācijas medīšanā” vai pieprasīt informāciju, kas varētu nebūt svarīga nodokļu vajadzībām attiecībā uz noteiktu nodokļu maksātāju. Lai gan 2. punktā ir ietvertas svarīgas procedūras prasības, kas ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka “informācijas medīšana” nenotiek, tomēr 2. punkta i) līdz v) apakšpunkta noteikumi nav jāinterpretē tā, lai tie būtu pretrunā efektīvai informācijas apmaiņai. Atbilstību “prognozējamā svarīguma” standartam var panākt gan attiecībā uz vienu nodokļu maksātāju (kas identificēts pēc vārda vai kā citādi), gan uz vairākiem (kas identificēti pēc vārda vai kā citādi).

4.	Jāsaprot, ka šis nolīgums neietver spontānu informācijas apmaiņu.

Jāsaprot, ka gadījumā, ja informācijas apmaiņa tiek veikta saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu, ir piemērojami pieprasījuma saņēmējā valstī (dalībvalstī vai Andorā) paredzētie administratīvo procedūru noteikumi attiecībā uz nodokļu maksātāju tiesībām. Jāsaprot arī, ka šo noteikumu mērķis ir garantēt nodokļu maksātājiem godīgu procedūru un nevis traucēt vai nepamatoti kavēt informācijas apmaiņas procesu.”

4. pants

Valodas

Šis Grozījumu protokols ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un katalāņu valodā, un teksti visās valodās ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Съставено в Брюксел на дванадесети февруари през две хиляди и шестнадесета година.

Hecho en Bruselas, el doce de febrero de dos mil dieciséis.

V Bruselu dne dvanáctého února dva tisíce šestnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den tolvte februar to tusind og seksten.

Geschehen zu Brüssel am zwölften Februar zweitausendsechzehn.

Kahe tuhande kuueteistkümnenda aasta veebruarikuu kaheteistkümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δώδεκα Φεβρουαρίου δύο χιλιάδες δεκαέξι.

Done at Brussels on the twelfth day of February in the year two thousand and sixteen.

Fait à Bruxelles, le douze février deux mille seize.

Sastavljeno u Bruxellesu dvanaestog veljače godine dvije tisuće šesnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì dodici febbraio duemilasedici.

Briselē, divi tūkstoši sešpadsmitā gada divpadsmitajā februārī.

Priimta du tūkstančiai šešioliktų metų vasario dvyliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenhatodik év február havának tizenkettedik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tnax-il jum ta’ Frar fis-sena elfejn u sittax.

Gedaan te Brussel, twaalf februari tweeduizend zestien.

Sporządzono w Brukseli dnia dwunastego lutego roku dwa tysiące szesnastego.

Feito em Bruxelas, em doze de fevereiro de dois mil e dezasseis.

Întocmit la Bruxelles la doisprezece februarie două mii șaisprezece.

V Bruseli dvanásteho februára dvetisícšestnásť.

V Bruslju, dne dvanajstega februarja leta dva tisoč šestnajst.

Tehty Brysselissä kahdentenatoista päivänä helmikuuta vuonna kaksituhattakuusitoista.

Som skedde i Bryssel den tolfte februari år tjugohundrasexton.

Fet a Brussel·les el dia dotze de febrer de l'any dos mil setze.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Evropsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Per la Unió Europea

За Княжество Андора

Por el Principado de Andorra

Za Andorrské knížectví

For Fyrstendømmet Andorra

Für das Fürstentum Andorra

Andorra Vürstiriigi nimel

Για το Πριγκιπάτο της Ανδόρας

For the Principality of Andorra

Pour la Principauté d'Andorre

Za Kneževinu Andoru

Per il Principato di Andorra

Andoras Firstistes vārdā –

Andoros Kunigaikštystės vardu

Az Andorrai Hercegség részéről

Għall-Prinċipat ta' Andorra

Voor het Vorstendom Andorra

W imieniu Księstwa Andory

Pelo Principado de Andorra

Pentru Principatul Andorra

Za Andorské kniežatstvo

Za Kneževino Andoro

Andorran ruhtinaskunnan puolesta

För Furstendömet Andorra

Pel Principat d'Andorra

(1) ES OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.

(2) ES OV L 359, 4.12.2004., 33. lpp.

(3) ES OV L 277, 21.10.2010., 27. lpp.

(4) ES OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU DEKLARĀCIJAS

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR GROZĪJUMU PROTOKOLA STĀŠANOS SPĒKĀ

Līgumslēdzējas puses paziņo, ka tās sagaida, ka Andoras konstitucionālās prasības un Eiropas Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz starptautisku nolīgumu slēgšanu tiks laikus izpildītas, lai Grozījumu protokols varētu stāties spēkā 2017. gada pirmajā janvārī. Tās veiks visus iespējamos pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMU UN PIELIKUMIEM

Attiecībā uz nolīguma un pielikumu īstenošanu Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, lai nodrošinātu konsekvenci piemērošanā, kā ilustrācijas vai interpretācijas avots būtu jāizmanto Komentāri par ESAO Kompetentās iestādes nolīguma paraugu un Kopējo ziņošanas standartu.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 5. PANTU

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, piemērojot 5. pantu par informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, kā interpretācijas avots būtu jāizmanto komentārs par 26. pantu ESAO Paraugkonvencijā par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA I PIELIKUMA III IEDAĻAS A PUNKTU

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka tās izvērtēs I pielikuma III iedaļas A punkta praktisko nozīmi, kurš paredz, ka iepriekšpastāvējušus Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību un Anuitātes līgumus nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot, ja Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ar tiesību aktiem faktiski ir aizliegts pārdot šādus Līgumus tās Jurisdikcijas rezidentiem, par ko jāsniedz ziņojums.

Līgumslēdzējām pusēm ir vienota interpretācija attiecībā uz to, ka saskaņā ar I pielikuma III iedaļas A punktu Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ar tiesību aktiem faktiski ir aizliegts pārdot Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību un Anuitātes līgumus tās Jurisdikcijas rezidentiem, par ko jāsniedz ziņojums, tikai tad, ja Eiropas Savienības tiesību akti un dalībvalstu tiesību akti vai Andoras tiesību akti, kuri piemērojami Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus un kas ir rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā (dalībvalstī vai Andorā), ne tikai ar tiesību aktiem faktiski aizliedz minētajai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, pārdot Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumus Jurisdikcijā, par ko jāsniedz ziņojums (attiecīgi Andorā vai dalībvalstī), bet ar minētajiem tiesību aktiem faktiski arī aizliedz Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jebkādos citos apstākļos pārdot Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumus rezidentiem minētajā Jurisdikcijā, par ko jāsniedz ziņojums.

Šajā sakarā, ja, pamatojoties uz piemērojamiem Eiropas Savienības un kādas dalībvalsts tiesību aktiem, Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, Andorā ar tiesību aktiem ir aizliegts pārdot šādus Līgumus, neatkarīgi no tā, kur tie ir finalizēti, minētās dalībvalsts rezidentiem, šī dalībvalsts informēs Eiropas Komisiju, kura savukārt par to paziņos Andorai. Attiecīgi Andora paziņos Eiropas Komisijai, kura savukārt informēs dalībvalstis, ja, pamatojoties uz Andoras tiesību aktiem, vienas vai vairāku dalībvalstu Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ar tiesību aktiem ir aizliegts pārdot šādus Līgumus, neatkarīgi no tā, kur tie ir finalizēti, Andoras rezidentiem. Šie paziņojumi attiecībā uz paredzamo juridisko situāciju laikā, kad stāsies spēkā Grozījumu protokols, tiks nosūtīti pirms tā stāšanās spēkā. Ja šāds paziņojums netiks nosūtīts, tiks uzskatīts, ka Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ar tās Jurisdikcijas tiesību aktiem, par ko jāsniedz ziņojums, faktiski nav aizliegts noteiktos apstākļos vai apstākļu kopuma gadījumā pārdot Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumus minētās Jurisdikcijas rezidentiem, par ko jāsniedz ziņojums.

Turklāt, ja, pamatojoties uz piemērojamiem Eiropas Savienības un kādas dalībvalsts tiesību aktiem, Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, attiecīgajā dalībvalstī ar Eiropas Savienības un valsts tiesību aktiem ir aizliegts pārdot šādus Līgumus, neatkarīgi no tā, kur tie ir finalizēti, Andoras rezidentiem, šī dalībvalsts informēs Eiropas Komisiju, kura savukārt par to paziņos Andorai. Attiecīgi Andora paziņos Eiropas Komisijai, kura savukārt informēs dalībvalstis, ja, pamatojoties uz Andoras tiesību aktiem, Andoras Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ar tiesību aktiem ir aizliegts pārdot šādus Līgumus, neatkarīgi no tā, kur tie ir finalizēti, vienas vai vairāku dalībvalstu rezidentiem. Šie paziņojumi attiecībā uz paredzamo juridisko situāciju laikā, kad stāsies spēkā Grozījumu protokols, tiks nosūtīti pirms tā stāšanās spēkā. Ja šāds paziņojums netiks nosūtīts, tiks uzskatīts, ka Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ar Finanšu iestādes jurisdikcijas tiesību aktiem faktiski nav aizliegts noteiktos apstākļos vai apstākļu kopuma gadījumā pārdot Apdrošināšanas līgumus ar naudas vērtību vai Anuitātes līgumus Jurisdikcijas rezidentiem, par ko jāsniedz ziņojums.

Ja nav saņemts paziņojums no Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, jurisdikcijas, un no Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, par attiecīgo Finanšu iestādi, par kuru jāsniedz ziņojums, un par Līgumu, minētajai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, un Līgumam nepiemēro I pielikuma III (A) iedaļu.

ANDORAS DEKLARĀCIJA PAR NOLĪGUMA 5. PANTU

Andoras delegācija ir informējusi Eiropas Komisiju, ka Andora neveiks informācijas apmaiņu saistībā ar pieprasījumiem, kas balstīti uz nelikumīgi iegūtiem datiem. Eiropas Komisija Andoras nostāju pieņēma zināšanai.

1.10.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/90

KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2016/1756

(2016. gada 28. septembris),

ar kuru tiek noteikta Eiropas Savienības nostāja attiecībā uz lēmumu par nolīguma C pielikumā iekļauto displeju specifikāciju pārskatīšanu, ko pieņem pārvaldības struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Savienības Nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2012. gada 13. novembra Lēmumu 2013/107/ES par to, lai parakstītu un noslēgtu Nolīgumu starp Amerikas Savienoto Valstu valdību un Eiropas Savienību par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu (1), un jo īpaši tā 4. pantu,

tā kā:

(1)	Nolīgums ļauj Eiropas Komisijai kopā ar Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūru izstrādāt un periodiski pārskatīt kopīgās specifikācijas attiecībā uz biroja iekārtām, tādējādi grozot nolīguma C pielikumu.

(2)	Komisija nosaka nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem attiecībā uz grozījumiem specifikācijās.

(3)	Šajā lēmumā noteiktajos pasākumos ir ņemts vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 106/2008 (2) 8. pantā minētās Eiropas Savienības Energy Star padomes atzinums.

(4)	C pielikuma I daļā norādītās displeju specifikācijas būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šim lēmumam pievienotajām specifikācijām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Savienības Nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu pārvaldības struktūrām ir jāpieņem lēmums par minētā nolīguma C pielikumā iekļauto specifikāciju pārskatīšanu. Nostāja, kas Eiropas Savienībai jāieņem attiecībā uz šo lēmumu par minētā nolīguma C pielikumā iekļautajām displeju specifikācijām, ir balstīta uz pievienoto lēmuma projektu.

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2016. gada 28. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 63, 6.3.2013., 5. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 106/2008 par Savienības biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (OV L 39, 13.2.2008., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

PROJEKTS LĒMUMAM

(…)

par nolīguma C pielikumā iekļauto displeju specifikāciju pārskatīšanu, ko pieņēmušas pārvaldības struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Savienības Nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRAS,

ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Savienības Nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu un jo īpaši tā XII pantu,

tā kā “displeju” specifikācijas būtu jāpārskata,

IR NOLĒMUŠAS ŠĀDI.

I daļu “Displeji”, kas pašlaik iekļauta Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Savienības Nolīguma par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu C pielikumā, aizstāj ar I daļu “Displeji”, kā noteikts turpmāk.

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas. Šo lēmumu, kas sagatavots divos eksemplāros paraksta līdzpriekšsēdētāji.

Vašingtonā, […] […] Amerikas Savienoto Valstu

Vides aizsardzības aģentūras vārdā –

Briselē, […] […]

Eiropas Savienības vārdā –

II PIELIKUMS

C PIELIKUMS

NOLĪGUMA II DAĻA

I. DISPLEJU SPECIFIKĀCIJAS (versija 7.0)

1. Definīcijas

Ražojumu veidi

1. Elektroniskais displejs (displejs): ražojums ar parasti vienā korpusā savietotu displeja ekrānu un ar to saistītām elektroniskām ierīcēm, kura pamatfunkcija ir atveidot vizuālo informāciju no: 1) datora, darbstacijas vai servera, izmantojot vienu vai vairākas ievades (piemēram, VGA, DVI, HDMI, DisplayPort, IEEE 1394, USB); 2) no ārējās atmiņas (piemēram, USB zibatmiņas, atmiņas kartes); vai 3) tīkla savienojuma.

a) Monitors: vienai personai paredzēts elektroniskais displejs, ko paredzēts izmantot uz galda.

b) Informatīvais displejs: daudziem cilvēkiem paredzēts elektroniskais displejs, ko nav paredzēts izmantot uz galda, bet gan, piemēram, mazumtirdzniecības veikalos vai universālveikalos, restorānos, muzejos, viesnīcās, brīvdabas pasākumos, lidostās, konferenču telpās vai klasēs. Šajā specifikācijā displeju klasificē kā informatīvo displeju, ja tas atbilst diviem vai vairāk no šādiem kritērijiem:

1)	ekrāna izmērs pa diagonāli ir lielāks par 30 collām;

2)	maksimālais deklarētais spožums ir lielāks par 400 kandelām uz kvadrātmetru;

3)	pikseļu blīvums ir ne lielāks par 5 000 pikseļiem uz kvadrātcollu; vai

4)	displeju piegādā bez montāžas statīva.

Darba režīmi

1. Ieslēgts režīms: režīms, kurā displejs ir aktivizēts un pilda savu pamatfunkciju.

2. Miega režīms: mazjaudas režīms, kurā displejs nodrošina vienu vai vairākas sekundāras aizsargfunkcijas vai pastāvīgas funkcijas.

Piezīme. Miega režīms var nodrošināt šādas funkcijas: palīdzēt aktivizēt ieslēgto režīmu, izmantojot tālvadības slēdzi, skārienjutīgo tehnoloģiju, iekšējo sensoru vai taimeri; nodrošināt informācijas vai statusa, tostarp pulksteņu, atainošanu; atbalstīt uz sensoriem balstītas funkcijas vai uzturēt tīkla savienojumu.

3. Izslēgts režīms: režīms, kurā displejs ir pievienots barošanas avotam, nesniedz vizuālu informāciju un kurā to nevar pārslēgt nevienā citā režīmā, izmantojot tālvadības ierīci, iekšēju signālu vai ārēju signālu.

Piezīme. Displejs no šā režīma var iziet tikai tad, kad lietotājs tieši darbina barošanas slēdzi vai vadības ierīci. Dažiem ražojumiem šāda režīma var nebūt.

Vizuālie parametri

1. Apkārtējā apgaismojuma apstākļi: kopējais apgaismojums vidē, kurā atrodas displejs, piemēram, dzīvojamā istabā vai birojā.

2. Spilgtuma automātiskā regulēšana (ABC): automātisks mehānisms displeja spilgtuma regulēšanai atkarībā no apkārtējā apgaismojuma apstākļiem.

Piezīme. Lai regulētu displeja spilgtumu, ABC funkcionalitātei jābūt iespējotai.

3. Krāsu gammas: krāsu gammu apgabalam jābūt norādītam procentos no CIE LUV 1976 u′ v′ krāstelpas un aprēķinātam atbilstoši 5.18. iedaļai “Informācijas displeju mērījumu gammu apgabals, standarta versija 1.03”.

Piezīme. Nekāds gammu atbalsts neredzamos/neizšķiramos krāsu apgabalos netiek ņemts vērā. Gammas izmērs ir jāizsaka tikai procentos no redzamā CIE LUV krāstelpas apgabala.

4. Spožums: fotometrijas mērs, kas raksturo noteiktā virzienā krītošas gaismas intensitāti uz laukuma vienību un ko izsaka kandelās uz kvadrātmetru (cd/m2).

a) Maksimālais deklarētais spožums: maksimālais spožums, ko displejs var sasniegt pie noteikta iestatījuma ieslēgtā režīmā un ko norādījis ražotājs, piemēram, lietotāja rokasgrāmatā.

b) Maksimālais izmērītais spožums: maksimālais izmērītais spožums, ko displejs var sasniegt, manuāli konfigurējot tā uzstādījumus, piemēram, spilgtumu un kontrastu.

c) Spožums piegādes konfigurācijā: displeja spilgtums pie rūpnīcas noklusējuma iestatījumiem, ko ražotājs izvēlas parastam lietojumam mājās vai attiecīgajā tirgū.

5. Standarta vertikālā izšķirtspēja: fizisko līniju skaits gar displeja vertikālo asi displeja redzamajā apgabalā.

Piezīme. Displejam ar ekrāna izšķirtspēju 1 920 × 1 080 (horizontāli × vertikāli) standarta vertikālā izšķirtspēja ir 1 080.

6. Ekrāna laukums: displeja redzamais apgabals, kurā tiek rādīti attēli.

Piezīme. Ekrāna laukums tiek aprēķināts, reizinot redzamā attēla platumu ar tā augstumu. Izliektiem ekrāniem platumu un augstumu mēra gar displeja lokveida virsmu.

Papildu funkcijas un iespējas

1. Tilta slēgums: fizisks savienojums starp diviem centrmezgla kontrolleriem (t. i., USB, FireWire).

Piezīme. Tilta slēgums ļauj palielināt pieslēgvietu skaitu, parasti nolūkā pārvietot pieslēgvietas uz ērtāku vietu vai palielināt pieejamo pieslēgvietu skaitu.

2. Pilna tīkla savienojamība: displeja spēja uzturēt tīkla savienojumu, atrodoties miega režīmā. Displeja, tā tīkla pakalpojumu un lietotņu darbība tiek uzturēta arī tad, ja atsevišķi displeja komponenti ir izslēgti. Displejs var mainīt enerģijas patēriņa stāvokļus, pamatojoties uz datiem, kas pa tīklu saņemti no attālām tīkla ierīcēm, bet citādi tam būtu jāpaliek miega režīmā, ja vien nav pakalpojumu pieprasījuma no attālas tīkla ierīces.

Piezīme. Pilna tīkla savienojamība nav ierobežota ar kādu noteiktu protokolu kopu. Tiek dēvēta arī par “tīkla starpnieka” funkcionalitāti un ir aprakstīta Ecma-393 standartā.

3. Klātbūtnes noteikšanas sensors: ierīce, ko izmanto cilvēku klātbūtnes noteikšanai displeja priekšpusē vai tā apkārtnē.

Piezīme. Klātbūtnes noteikšanas sensoru parasti izmanto, lai displeju pārslēgtu starp ieslēgtu režīmu un miega režīmu.

4. Skārienjutīgā tehnoloģija: sniedz iespēju lietotājam mijiedarboties ar ražojumu, pieskaroties apgabaliem uz tā ekrāna.

5. Pieslēdzams modulis: modulāra spraudņa ierīce, kas nodrošina vienu vai vairākas šādas funkcijas bez skaidri izteikta nolūka nodrošināt vispārīgu skaitļošanas funkciju:

a)	rādīt attēlus, spoguļot uz to straumētu attālu saturu, vai citādi no lokāliem vai attāliem avotiem atveidot saturu uz ekrāna; vai

b)	apstrādāt skāriensignālus.

Piezīme. Moduļi, kas nodrošina jebkādas citas papildu ievades iespējas, šīs specifikācijas izpratnē netiek uzskatīti par pieslēdzamiem moduļiem.

Ražojumu saime: ražojumu modeļu grupa, kuriem ir: 1) tas pats ražotājs; 2) vienāds ekrāna laukums, izšķirtspēja un maksimālais deklarētais spožums; un 3) kopīga vispārēja ekrāna konstrukcija. Ražojumu saimē esošie modeļi cits no cita var atšķirties atbilstoši vienam vai vairākiem parametriem vai iespējām. Displejiem pieņemamas variācijas ražojumu saimē attiecas uz:

1)	ārējo korpusu;

2)	saskarņu skaitu un veidiem;

3)	datu, tīkla vai perifēro pieslēgvietu skaitu un veidiem; un

4)	apstrādes jaudu un atmiņas ietilpību.

F.	Reprezentatīvs modelis: ražojuma konfigurācija, kas testēta ENERGY STAR saņemšanai un ko paredzēts laist tirgū un marķēt kā ENERGY STAR ražojumu.

Barošanas avots

1. Ārējais barošanas avots (EPS): ārēja barošanas avota ķēde, ko izmanto mājsaimniecību elektrotīkla strāvas pārveidošanai līdzstrāvā vai zemāka sprieguma maiņstrāvā, lai darbinātu patēriņa preci.

2. Standarta līdzstrāva: līdzstrāvas jaudas pārvadīšanas metode, kas definēta labi zināmā tehnoloģijas standartā un ļauj izmantot “pieslēdz un strādā” (plug-and-play) savietojamību.

Piezīme. Visplašāk zināmie piemēri ir USB un elektropadeve caur Ethernet tīklu (Power-over-Ethernet). Parasti standarta līdzstrāva nodrošina gan barošanu, gan datu pārraidi, izmantojot vienu kabeli, bet tas nav obligāti, tāpat kā 380 V līdzstrāvas standarta gadījumā.

2. Darbības joma

2.1. Iekļautie ražojumi

2.1.1. Ražojumi, kuri atbilst šeit norādītajai displeja definīcijai un kuru barošana tiek nodrošināta tieši no maiņstrāvas tīkla, ārēja barošanas avota vai standarta līdzstrāvas, ir tiesīgi saņemt ENERGY STAR marķējumu, izņemot 2.2. iedaļā minētos ražojumus. Tipiski ražojumi, kas varētu saņemt marķējumu saskaņā ar šo specifikāciju, ir:

monitori;

ii)	monitori ar tastatūras, video un peles (TVP) slēdža funkcionalitāti;

iii)	informatīvie displeji; un

iv)	informatīvie displeji un monitori ar pieslēdzamiem moduļiem.

2.2. Neiekļautie ražojumi

2.2.1. Ražojumi, uz kuriem attiecas citas ENERGY STAR ražojumu specifikācijas, nav tiesīgi saņemt marķējumu saskaņā ar šo specifikāciju, tostarp televizori un datori (vienkāršotie klientdatori, ievadvirsmas/planšetdatori, portatīvie daudzfunkciju (“viss vienā”) datori un integrētās darbvirsmas). Ar pašlaik spēkā esošo specifikāciju sarakstu var iepazīties tīmekļa vietnē http://www.eu-energystar.org/specifications.htm.

2.2.2. Marķējumu saskaņā ar šo specifikāciju nav tiesīgi saņemt šādi ražojumi:

i)	ražojumi ar integrētu televīzijas uztvērēju;

ii)

displeji ar integrētiem vai nomaināmiem akumulatoriem, kuri paredzēti galvenās darbību nodrošināšanai, neizmantojot maiņstrāvas tīklu vai ārēju līdzstrāvas barošanas avotu, vai paredzēti ierīces mobilitātes nodrošināšanai (piemēram, elektroniski lasītāji vai ar akumulatoriem aprīkoti digitālie fotorāmji); un

iii)	ražojumi, kuriem jāatbilst ES regulējumam attiecībā uz medicīniskām ierīcēm, kurās ir aizliegtas jaudas pārvaldības iespējas un/vai kurām nav miega režīma definīcijai atbilstoša barošanas stāvokļa.

3. Kvalifikācijas kritēriji

3.1. Zīmīgie cipari un noapaļošana

3.1.1. Visus aprēķinus veic ar tieši izmērītām (nenoapaļotām) vērtībām.

3.1.2. Ja vien nav norādīts citādi, atbilstību specifikācijas prasībām novērtē, izmantojot tieši izmērītas vai aprēķinātas vērtības, kuras nenoapaļo.

3.1.3. Tieši izmērītās vai aprēķinātās vērtības, par kurām ziņo Eiropas Komisijai, noapaļo līdz tuvākajam zīmīgajam ciparam, kā noteikts atbilstošajās specifikācijas prasībās.

3.2. Vispārīgās prasības monitoriem un informatīvajiem displejiem

3.2.1. Ārējie barošanas avoti (EPS): viena un vairāku spriegumu EPS atbilst vismaz VI līmeņa veiktspējas prasībām saskaņā ar Starptautisko efektivitātes marķējuma protokolu, kad tos testē atbilstoši Ārējo barošanas avotu enerģijas patēriņa mērījumu vienoto testu metodei, 10. CFR Z papildinājums, 430. daļa.

i)	Viena un vairāku spriegumu EPS ir vismaz VI līmeņa marķējums.

ii)	Papildinformācija par Marķēšanas protokolu ir pieejama tīmekļa vietnē http://www.regulations.gov/#!documentDetail;D=EERE-2008-BT-STD-0005-0218.

3.2.2. Barošanas pārvaldība.

Ražojumiem ir vismaz viena pēc noklusējuma iespējota barošanas pārvaldības funkcija, un to var izmantot automātiskai pārejai no miega režīma uz ieslēgtu režīmu, izmantojot pieslēgtu resursierīci, vai iekšēji (piemēram, pēc noklusējuma ir iespējota VESA displeja energopatēriņa vadības sistēma (VESA DPMS)).

ii)	Ražojumiem, kas rada saturu attēlošanai no viena vai vairākiem iekšējiem avotiem, ir pēc noklusējuma iespējots sensors vai taimeris, lai automātiski aktivizētu miega režīmu vai izslēgto režīmu.

iii)	Ja ražojumam ir iekšējs noklusējuma aizkaves laiks, pēc kura ražojums pāriet no ieslēgta režīma miega režīmā vai izslēgtā režīmā, šo aizkaves laiku norāda.

iv)	Monitori automātiski pāriet miega režīmā vai izslēgtā režīmā 5 minūšu laikā pēc to atslēgšanas no resursdatora.

3.2.3. ENERGY STAR testa metodē ieslēgtā režīmā informatīvajiem displejiem reālās jaudas koeficients atbilstoši 5.2.F iedaļai ir vismaz 0,7.

3.3. Enerģijas prasības datoru monitoriem

3.3.1. Kopējo enerģijas patēriņu (TEC) kilovatstundās (kWh) aprēķina atbilstoši 1. vienādojumam, pamatojoties uz izmērītajām vērtībām.

1. vienādojums

Kopējā enerģijas patēriņa aprēķināšana

ETEC = 8,76 × (0,35 × PON + 0,65 × PSLEEP )

kur:

—	ETEC ir kopējais enerģijas patēriņš, izteikts kilovatstundās (kWh),

—	PON ir ieslēgtā režīmā izmērītā jauda (vatos),

—	PSLEEP ir miega režīmā izmērītā jauda (vatos) un

—	ziņošanas vajadzībām rezultātu noapaļo līdz tuvākajai kilovatstundu (kWh) desmitdaļai.

3.3.2. Maksimālo TEC (ETEC_MAX) kilovatstundās (kWh) monitoriem aprēķina atbilstoši 1. tabulai.

1. tabula

Maksimālā TEC (ETEC_MAX) aprēķināšana monitoriem kilovatstundās (kWh)

Laukums (kvadrātcollās)	ETEC Max (kWh) kur: Aredzamais ekrāna laukums kvadrātcollās,rekrāna izšķirtspēja megapikseļos. Ziņošanas vajadzībām rezultātu noapaļo līdz tuvākajai kilovatstundu (kWh) desmitdaļai.
A < 130	(6,13 × r) + (0,06 × A) + 9
130 ≤ A < 150	(6,13 × r) + (0,69 × A) – 72,38
150 ≤ A < 180	(6,13 × r) + (0,21 × A) – 0,50
180 ≤ A < 200	(6,13 × r) + (0,05 × A) + 28
200 ≤ A < 230	(6,13 × r) + (0,03 × A) + 31,33
230 ≤ A < 280	(6,13 × r) + (0,2 × A) – 7
280 ≤ A < 300	(6,13 × r) + 49
300 ≤ A < 500	(6,13 × r) + (0,2 × A) – 11
A ≥ 500	(6,13 × r) + 89

3.3.3. Visiem monitoriem aprēķinātajam TEC (ETEC) kilovatstundās (kWh) jābūt mazākam par vai vienādam ar aprēķināto maksimālo TEC (ETEC_MAX), kad ņemtas vērā piemērojamās pielaides un korekcijas (piemērojot ne vairāk kā vienu reizi) atbilstoši 2. vienādojumam.

2. vienādojums

Kopējā enerģijas patēriņa prasības monitoriem

ETEC ≤ (ETEC_MAX + EEP + EABC + EN + EOS + ET ) × effAC_DC

kur:

—	ETEC ir kWh izteikts TEC, kas aprēķināts atbilstoši 1. vienādojumam,

—	ETEC_MAX ir maksimālā TEC prasība kilovatstundās (kWh), kas aprēķināta atbilstoši 1. tabulai,

—	EEP ir uzlabotas veiktspējas displeja pielaide kW atbilstoši 3.3.4. iedaļai,

—	EABC ir spilgtuma automātiskās regulēšanas pielaide kWh atbilstoši 4. vienādojumam,

—	EN ir pilnas tīkla savienojamības pielaide kilovatstundās kWh atbilstoši 3. tabulai,

—	EOS ir klātbūtnes noteikšanas sensora pielaide kWh atbilstoši 4. tabulai,

—	ET ir skārienjutīgās tehnoloģijas pielaide kWh atbilstoši 5. vienādojumam un

—	effAC_DC ir standarta korekcija maiņstrāvas/līdzstrāvas pārveidošanas zudumiem, kas rodas ierīcē, kura apgādā displeju ar elektroenerģiju. Standarta korekcijas vērtība maiņstrāvas displejiem ir 1,0, savukārt standarta līdzstrāvas displejiem tā ir 0,85.

3.3.4. Monitoriem, kas atbilst turpmāk minētajām uzlabotas veiktspējas displeja (EPD) prasībām, 2. vienādojumā izmanto tikai vienu no 2. tabulā minētajām pielaidēm:

i)	kontrasta attiecība, kas izmērīta vismaz 85° platā horizontālā skata leņķī no perpendikulāras līnijas uz plakana ekrāna, un vismaz 83° platā horizontālā skata leņķī no perpendikulāras līnijas uz izliekta ekrāna ar vai bez ekrāna pārseguma stikla, ir vismaz 60:1;

ii)	standarta izšķirtspēja ir vismaz 2,3 megapikseļi (MP); un

iii)	krāsu gamma ir vismaz 32,9 % no CIE LUV.

2. tabula

Elektroenerģijas pielaižu aprēķināšana uzlabotas veiktspējas displejiem

Krāsu gammas kritēriji

EEP (kWh)

kur:

E TEC_MAX ir maksimālā TEC prasība kWh un

r ir ekrāna izšķirtspēja megapikseļos

Krāsu gamma atbalsta vismaz 32,9 % no CIE LUV.

Formula

Krāsu gamma atbalsta vismaz 38,4 % no CIE LUV.

0,65 × (ETEC_MAX – 6,13 × r)

Piezīme. Modelis, kas atbalsta vairāk nekā 99 % no RGB krāstelpas atbilst 32,9 % no CIE LUV, savukārt modelis, kas atbalsta vairāk nekā 99 % no Adobe RGB, atbilst 38,4 % no CIE LUV.

3.3.5. Monitoriem, kuriem spilgtuma automātiskā regulēšana (ABC) ir iespējota pēc noklusējuma, elektroenerģijas pielaidi (EABC), ko aprēķina atbilstoši 4. vienādojumam, pieskaita ETEC_MAX 2. vienādojumā, ja jaudas samazinājums ieslēgtā režīmā (RABC), ko aprēķina atbilstoši 3. vienādojumam, ir vismaz 20 %.

3. vienādojums

Ieslēgtā režīma jaudas samazinājuma aprēķināšana, ja ABC ir iespējota pēc noklusējuma

Formula

kur:

—	RABC ir ieslēgta režīma jaudas samazinājums procentos ABC darbības rezultātā,

—	P300 ir ieslēgta režīma jauda vatos (W), ja to mēra pie apkārtējā apgaismojuma 300 luksi atbilstoši 6.4. iedaļā aprakstītajai testa metodei, un

—	P12 ir ieslēgta režīma jauda vatos (W), ja to mēra pie apkārtējā apgaismojuma 12 luksi atbilstoši 6.4. iedaļā aprakstītajai testa metodei.

4. vienādojums

ABC elektroenerģijas pielaide (EABC) monitoriem

EABC = 0,05 × ETEC_MAX

kur:

—	EABC ir elektroenerģijas pielaide spilgtuma automātiskai regulēšanai (kWh) un

—	ETEC_MAX ir maksimālais TEC (kWh) atbilstoši 1. tabulai.

3.3.6. Ražojumiem, kuru pilna tīkla savienojamība ir apstiprināta, izmantojot ENERGY STAR testa metodes 6.7. iedaļu, piemēro 3. tabulā norādīto pielaidi.

3. tabula

Pilnas tīkla savienojamības elektroenerģijas pielaide (EN) monitoriem

EN (kWh)

2,9

3.3.7. Ražojumiem, kuriem veikta testēšana ar aktivizētu klātbūtnes noteikšanas sensoru, piemēro 4. tabulā norādīto pielaidi.

4. tabula

Papildu funkciju elektroenerģijas pielaide (EOS) monitoriem

Veids

Pielaide (kWh)

Klātbūtnes noteikšanas sensors

EOS

1,7

3.3.8. Ražojumiem, kuriem testēšana veikta ar ieslēgtā režīmā aktivizētu skārienjutīgo tehnoloģiju, piemēro 5. vienādojumā norādīto pielaidi.

5. vienādojums

Skārienjutīgās tehnoloģijas elektroenerģijas pielaide (ET) monitoriem

ET = 0,15 × ETEC_MAX

kur:

—	ET ir skārienjutīgās tehnoloģijas elektroenerģijas pielaide (kWh) un

—	ETEC_MAX ir maksimālais TEC (kWh) atbilstoši 1. tabulai.

3.4. Ieslēgta režīma prasības attiecībā uz informatīvajiem displejiem

3.4.1. Ieslēgta režīma maksimālo jaudu (vatos) (PON_MAX) aprēķina atbilstoši 6. vienādojumam.

6. vienādojums

Ieslēgta režīma maksimālās jaudas (PON_MAX) (vatos) aprēķināšana informatīvajiem displejiem

PON_MAX = (4,0 × 10– 5 ×  × A) + 119 × tanh(0,0008 × (A – 200,0) + 0,11) + 6

kur:

—	PON_MAX ir ieslēgta režīma maksimālā jauda (vatos),

—	A ir ekrāna laukums kvadrātcollās,

—	 ir displeja maksimālais izmērītais spožums kandelās uz kvadrātmetru, to mērot atbilstoši 6.2. iedaļā aprakstītajai testa metodei,

—	tanh ir hiperboliskā tangensa funkcija un

—	ziņošanas vajadzībām rezultātu noapaļo līdz tuvākajai vatu desmitdaļai.

7. vienādojums

Ieslēgta režīma jaudas prasība attiecībā uz informatīvajiem displejiem

PON ≤ PON_MAX + PABC

kur:

—	PON ir ieslēgta režīma jauda (vatos), to mērot atbilstoši 6.3. vai 6.4. iedaļā aprakstītajai testa metodei,

—	PON_MAX ir ieslēgta režīma maksimālā jauda (vatos) atbilstoši 6. vienādojumam un

—	PABC ir ieslēgta režīma jaudas (vatos) pielaide ABC atbilstoši 8. vienādojumam.

3.4.2. Informatīvajiem displejiem, kuriem ABC ir iespējota pēc noklusējuma, jaudas pielaidi (PABC), ko aprēķina atbilstoši 8. vienādojumam, pieskaita PON_MAX, ko aprēķina atbilstoši 6. vienādojumam, ja ieslēgta režīma (RABC) jaudas samazinājums, ko aprēķina atbilstoši 3. vienādojumam, ir vismaz 20 procenti.

8. vienādojums

Ieslēgta režīma jaudas pielaides aprēķināšana informatīvajiem displejiem, ja ABC ir iespējota pēc noklusējuma

PABC = 0,05 × PON_MAX

kur:

—	PABC ir izmērītā ieslēgta režīma jaudas (vatos) pielaide attiecībā uz ABC un

—	PON_MAX ir prasība attiecībā uz ieslēgta režīma maksimālo jaudu (vatos).

3.5. Miega režīma prasības attiecībā uz informatīvajiem displejiem

3.5.1. Izmērītā miega režīma jauda (PSLEEP) (vatos) ir mazāka par vai vienāda ar maksimālās miega režīma jaudas prasības (PSLEEP_MAX) un visu pielaižu summu (tās piemērojot ne vairāk kā vienu reizi) atbilstoši 9. vienādojumam.

9. vienādojums

Miega režīma jaudas prasība attiecībā uz informatīvajiem displejiem

Formula

kur:

—	PSLEEP ir izmērītā miega režīma jauda (vatos),

—	PSLEEP_MAX ir prasība attiecībā uz miega režīma maksimālo jaudu (vatos) atbilstoši 5. tabulai,

—	PN ir pilnas tīkla savienojamības pielaide (vatos) atbilstoši 6. tabulai,

—	POS ir klātbūtnes noteikšanas sensora pielaide (vatos) atbilstoši 7. tabulai un

—	PT ir skārienjutīgās tehnoloģijas pielaide (vatos) atbilstoši 7. tabulai.

5. tabula

Miega režīma maksimālās jaudas prasība (PSLEEP_MAX) attiecībā uz informatīvajiem displejiem

PSLEEP_MAX

(vatos)

0,5

3.5.2. Ražojumiem, kuru pilna tīkla savienojamība ir apstiprināta, izmantojot ENERGY STAR testa metodes 6.7. iedaļu, piemēro 6. tabulā norādīto pielaidi.

6. tabula

Pilna tīkla savienojamības pielaide informatīvajiem displejiem

(vatos)

3,0

3.5.3. Ražojumiem, kuri testēti ar miega režīmā aktivizētu klātbūtnes noteikšanas sensoru vai skārienjutīgo tehnoloģiju, piemēro 7. tabulā norādītās pielaides.

7. tabula

Papildu funkciju miega režīma jaudas pielaide informatīvajiem displejiem

Veids	Ekrāna izmērs (collās)	Pielaide (vatos)
Klātbūtnes noteikšanas sensors POS	Visi	0,3
Skārienjutīgā funkcionalitāte PT (piemērojama tikai informatīvajiem displejiem, kuriem ekrāna izmērs ir lielāks par 30 collām)	≤ 30	0,0
	> 30	1,5

3.6. Izslēgta režīma prasības attiecībā uz visiem displejiem

3.6.1. Ražojumam nav nepieciešams izslēgts režīms, lai atbilstu kvalifikācijas prasībām. Ražojumiem, kuros izslēgts režīms tiek piedāvāts, izmērītā izslēgta režīma jauda (POFF) ir ne lielāka par 8. tabulā norādīto izslēgta režīma maksimālās jaudas prasību (POFF_MAX).

8. tabula

Prasība attiecībā uz izslēgta režīma maksimālo jaudu (POFF_MAX)

POFF_MAX

(vatos)

0,5

3.7. Prasības attiecībā uz spožuma norādīšanu

3.7.1. Maksimālo deklarēto un maksimālo izmērīto spilgtumu norāda visiem ražojumiem. Spožumu piegādes konfigurācijā norāda visiem ražojumiem, izņemot tiem, kuriem ABC ir iespējota pēc noklusējuma.

4. Testa prasības

4.1. Testa metodes

4.1.1. Lai noteiktu atbilstību ENERGY STAR prasībām, izmanto 9. tabulā norādītās testa metodes.

9. tabula

Atbilstības ENERGY STAR prasībām noteikšanas testa metodes

Ražojuma veids	Testa metode
Visi ražojumu veidi un ekrānu izmēri	ENERGY STAR testa metode displeja enerģijas patēriņa noteikšanai
Uzlabotas veiktspējas displeji	Starptautiskās Displeju metroloģijas komitejas (ICDM) Informācijas displeju mērījumu standarts, versija 1.03
Displeji, kuriem norādīta pilna tīkla savienojamība	CEA-2037-A, televizoru enerģijas patēriņa noteikšana

4.2. Testēšanai nepieciešamais vienību skaits

4.2.1. Kā noteikts 1. iedaļā, testēšanai izraugās vienu reprezentatīva modeļa ierīci.

4.2.2. Ražojumu saimes atbilstības noteikšanas nolūkos par reprezentatīvu modeli uzskata ražojuma konfigurāciju, kura katrā saimes ražojumu kategorijā ir ar vislielāko enerģijas patēriņu.

5. Lietotāja saskarne

5.1. Ražotāji tiek aicināti projektēt ražojumus saskaņā ar lietotāja saskarnes standartu IEEE P1621: standarts attiecībā uz lietotāja saskarnes elementiem birojos/klientu vidē izmantojamo elektronisko ierīču jaudas regulēšanai. Sīkāku informāciju skatīt tīmekļa vietnē http://energy.lbl.gov/controls/.

6. Spēkā stāšanās datums

6.1. Spēkā stāšanās datums: ENERGY STAR 7.0 versijas displeja specifikācija stājas spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā. Lai ražojuma modelis varētu saņemt ENERGY STAR marķējumu, tam jāatbilst ENERGY STAR specifikācijai, kura ir spēkā tā ražošanas datumā. Katrai ražojuma vienībai ir savs ražošanas datums, un tas ir datums, kad ražojuma vienību uzskata par pilnīgi samontētu.

6.2. Specifikācijas turpmākā pārskatīšana: Eiropas Komisija patur tiesības mainīt šo specifikāciju, ja tehnoloģiskas un/vai tirgus izmaiņas ietekmē tās lietderību attiecībā uz patērētājiem, rūpniecības nozari vai vidi. Ievērojot pašreizējo politiku, specifikāciju pārskatīs, apspriežoties ar ieinteresētajām personām. Ja specifikāciju pārskata, lūdzam ņemt vērā, ka ENERGY STAR netiek automātiski piešķirts uz visu modeļa darbmūža laiku.

7. Apsvērumi attiecībā uz turpmāku pārskatīšanu

7.1. Ieslēgta režīma līdzstrāvas jaudas robežvērtība. ASV VAA un Eiropas Komisija ir ieinteresētas apsvērt atsevišķu ieslēgta režīma maksimālās jaudas prasību standarta līdzstrāvas ražojumiem, kam nav vajadzīgs maiņstrāvas/līdzstrāvas pārveidošanas aprēķins. VAA un Eiropas Komisija paredz, ka šie ražojumi kļūs populārāki tirgū līdz ar jaunāko USB standartu, un cer saņemt par šiem ražojumiem papildu datus, kas iegūti no tiešiem līdzstrāvas testiem.

DISPLEJU TESTA GALĪGĀ METODE

2015. g. sept. redakcija

1. Pārskats

Lai noteiktu ražojuma atbilstību ENERGY STAR displeju specifikācijas prasībām, izmanto šo testa metodi.

2. Piemērojamība

Šī testa metode ir piemērojama visiem ražojumiem, kas ir tiesīgi saņemt marķējumu atbilstoši ENERGY STAR ražojumu specifikācijai displejiem.

3. Definīcijas

Ja vien nav norādīts citādi, visi šajā dokumentā izmantotie termini atbilst ENERGY STAR specifikācijā displejiem ietvertajām definīcijām.

A. Resursdators: aprīkojums vai iekārta, ko displeju testēšanā izmanto kā video/audio signāla avotu. Tas var būt dators vai jebkura cita iekārta, kura spēj nodrošināt videosignālu.

4. Testa iekārtas uzstādīšana

Testa iekārtas uzstādīšana un instrumenti: testa iekārtas uzstādīšana un instrumenti visām šīs metodes daļām atbilst Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) prasībām standartā 62301:2011 “Mājsaimniecības elektriskās iekārtas – nodroses barošanas mērījumi”, 4. iedaļa “Vispārīgi mērīšanas nosacījumi”, ja vien šajā dokumentā nav norādīts citādi. Ja prasības ir savstarpēji pretrunīgas, par galveno uzskata ENERGY STAR testa metodi.

Maiņstrāvas ieejas jauda: ražojumus, kurus var darbināt no maiņstrāvas tīkla, pieslēdz pie paredzētajam tirgum atbilstoša sprieguma avota, kā norādīts 10. tabulā. Ja kopā ar ražojumu ir piegādāts ārējais barošanas avots, to izmanto ražojuma pieslēgšanai pie norādītā sprieguma avota.

10. tabula

Ieejas jaudas prasības ražojumiem

Tirgus	Spriegums	Sprieguma pielaide	Maksimālais kopējais harmoniskais kropļojums	Frekvence	Frekvences pielaide
Ziemeļamerika, Taivāna	115 V maiņstrāva	+/– 1,0 %	5,0 %	60 Hz	+/– 1,0 %
Eiropa, Austrālija, Jaunzēlande	230 V maiņstrāva	+/– 1,0 %	5,0 %	50 Hz	+/– 1,0 %
Japāna	100 V maiņstrāva	+/– 1,0 %	5,0 %	50 Hz vai 60 Hz	+/– 1,0 %

Līdzstrāvas ieejas jauda

1.	Ražojumus drīkst testēt ar līdzstrāvas avotu (piemēram, izmantojot tīkla vai datu savienojumu) tikai tādā gadījumā, ja līdzstrāva ir vienīgais ražojumam pieejamais barošanas avots (t. i., ja kopā ar ražojumu nav piegādāts maiņstrāvas spraudnis vai ārējais barošanas avots (EPS).

2.	Ar līdzstrāvu darbināmus ražojumus uzstāda un apgādā ar elektroenerģiju atbilstoši ražotāja norādījumiem, izmantojot pieslēgvietu ar visām displejam ieteiktajām specifikācijām (piemēram, universālā seriālā kopne (USB) 3.1 (attiecīgos gadījumos), pat ja tā ir atpakaļsaderīga ar USB 2.0).

Jaudas mērījumu veic starp līdzstrāvas avotu (piemēram, resursdatoru) un kabeli, kas piegādāts kopā ar ražojumu, tostarp mērot piegādātā kabeļa radītos strāvas zudumus. Ja kabelis kopā ar ražojumu nav piegādāts, tā vietā var lietot jebkuru 60,96–182,88 cm (2–6 pēdu) garu kabeli. Mēra un norāda tā kabeļa pretestību, ko izmanto displeja pieslēgšanai mērījumu punktam.

Piezīme. Līdzstrāvas jaudas kabeļu pretestības mērījumā ietilpst gan līdzstrāvas padeves sprieguma vada, gan zemējuma vada pretestību summa.

Lai pieslēgtu jaudas mēraparātu, starp piegādāto kabeli un līdzstrāvas avotu var izmantot spleisētu kabeli. Izmantojot šo metodi, jābūt izpildītām šādām prasībām:

a)	spleisēto kabeli lieto papildus piegādātajam kabelim, kas aprakstīts 4.C.3. iedaļā;

b)	spleisēto kabeli pievieno starp līdzstrāvas avotu un piegādāto kabeli;

c)	spleisētais kabelis nav garāks par 30,48 cm (1 pēdu);

veicot sprieguma mērīšanu, visa vadojuma, kas tiek izmantots starp sprieguma mēraparātu un piegādāto kabeli, pretestība ir mazāka par 50 miliomiem. Tas attiecas tikai uz vadojumu, pa kuru plūst slodzes strāva;

Piezīme. Sprieguma un strāvas mērījumi nav noteikti jāveic vienā vietā, ja vien spriegums tiek mērīts piegādātā kabeļa 50 miliomu robežās;

e)	strāvas mērījumu var veikt uz zemējuma vada vai uz līdzstrāvas padeves sprieguma vada;

1.attēlā ir parādīts piemērs ar spleisēto kabeli, izmantojot ar USB 2.0 aprīkotu displeju, kas pieslēgts resursdatoram.

1. attēls

Spleisēta USB 2.0 kabeļa savienojuma shēmas piemērs

Teksts attēlu

D.	Vides temperatūra: vides temperatūra ir 23° C ± 5° C.

E.	Relatīvais mitrums: relatīvais mitrums ir no 10 % līdz 80 %.

Testējamās iekārtas (UUT) novietojums

1.	Visi četri testējamās iekārtas (Unit Under Test – UUT) priekšpuses stūri atrodas vienādā attālumā no vertikālās atsauces plaknes (piemēram, sienas).

2.	Divi apakšējie UUT priekšpuses stūri atrodas vienādā attālumā no horizontālās atsauces plaknes (piemēram, grīdas).

Gaismas avots testēšanai ieslēgtā režīmā

Lampas veids:

a)	standarta spektra halogēnlampa ar atstarotāju. Šai lampai nav jāatbilst “Modificētā spektra” definīcijai, kā noteikts 10. CFR 430.2. – Definīcijas (1);

b)	nominālais spilgtums: 980 ± 5 % lūmeni.

Gaismas avota novietojums tādu ražojumu testēšanai, kuriem ABC ir iespējota pēc noklusējuma:

a)	starp lampu un testējamās iekārtas spilgtuma automātiskās regulēšanas (ABC) sensoru nav nekādu šķēršļu (piemēram, izkliedētāji, matēti lampu pārsegi utt.);

c)	lampas centrs atrodas 152,4 cm (5 pēdu) attālumā no ABC sensora centra;

d)	lampas centru novieto 0° horizontālā leņķī attiecībā pret testējamās iekārtas ABC sensora centru;

e)	lampas centru novieto augstumā, kas līdzvērtīgs testējamās iekārtas ABC sensora centra augstumam attiecībā virs grīdas (t. i., gaismas avots ir novietots 0° vertikālā leņķī attiecībā pret ABC sensora centru);

f)	neviena virsma testu veikšanas telpā (t. i., grīda, griesti un sienas) neatrodas tuvāk par 60,96 cm (2 pēdām) no testējamās iekārtas ABC sensora centra;

g)	apgaismojuma vērtības tiek iegūtas, mainot lampas ieejas spriegumu;

2. un 3. attēls sniedz sīkāku informāciju par testējamās iekārtas un gaismas avota novietojumu.

2. attēls

Testa iekārtas uzstādīšana – virsskats

Teksts attēlu

Piezīmes

—	Attiecībā pret vertikālo atsauces plakni D1 = D2.

—	D1 un D2 norāda, ka UUT priekšpuses stūriem jāatrodas vismaz 60,96 cm (2 pēdas) attālumā no vertikālās atsauces plaknes.

—	D3 un D4 norāda, ka gaismas sensora centram jāatrodas vismaz 60,96 cm (2 pēdas) attālumā no telpas sienām.

3. attēls

Testa iekārtas uzstādīšana – sānskats

Teksts attēlu

Piezīmes

—	Attiecībā pret vertikālo atsauces plakni D1 = D2.

—	D1 un D2 norāda, ka UUT priekšpuses stūriem jāatrodas vismaz 60,96 cm (2 pēdu) attālumā no vertikālās atsauces plaknes.

—	Pēc tam, kad ir sasniegts nepieciešamais apgaismojums, pirms jaudas mērījumu veikšanas apgaismojuma mērierīci noņem.

—	Attiecībā pret horizontālo atsauces plakni (piemēram, grīdu) H1 = H2.

—	H3 un H4 norāda, ka gaismas sensora centram jāatrodas vismaz 60,96 cm (2 pēdu) attālumā no grīdas un 60,96 cm (2 pēdu) attālumā no griestiem.

—	Pēc tam, kad ir sasniegts nepieciešamais apgaismojums, pirms jaudas mērījumu veikšanas apgaismojuma mērierīci noņem.

Jaudas mērierīce. Jaudas mērierīcēm ir šādi raksturlielumi:

Amplitūdas koeficients:

a)	pieejamais strāvas amplitūdas koeficients – 3 vai vairāk tā nominālajā diapazonā; un

b)	strāvas diapazona zemākā robeža – 10 mA vai mazāk.

2.	Frekvenču raksturlīkne: 3,0 kHz.

Minimālā izšķirtspēja:

a)	0,01 W mērījumu vērtībām, kas nav lielākas par 10 W;

b)	0,1 W mērījumu vērtībām, kas lielākas par 10 W līdz 100 W; un

c)	1,0 W mērījumu vērtībām, kas lielākas par 100 W.

Spožuma un apgaismojuma mērierīces

Spožuma mērīšanu veic, izmantojot:

a)	kontakta mērierīci; vai

b)	bezkontakta mērierīci.

2.	Visu spožuma un apgaismojuma mērierīču precizitāte ir ± 2 % (± 2 cipari) no ciparu formā parādītās vērtības.

Bezkontakta spožuma mērierīču uztveršanas leņķis ir 3 grādi vai mazāks.

Mērierīces kopējo precizitāti nosaka, izmantojot (±) mērījuma 2 % un atainotās vērtības mazākā nozīmīgā cipara 2 ciparu pielaides absolūto summu. Piemēram, ja apgaismojuma mērierīces rādījums, mērot 200 nitu ekrāna spožumu, ir “200,0”, tad 2 % no 200 nitiem ir 4,0 niti. Mazākais nozīmīgais cipars ir 0,1 nits. “Divi cipari” nozīmē 0,2 nitus. Tādējādi parādītā vērtība būs 200 ± 4,2 niti (4 niti + 0,2 niti). Apgaismojuma mērierīces precizitāte ir specifiska, un tā nav uzskatāma par pielaidi faktisko apgaismojuma mērījumu laikā.

Mērījumu precizitāte

1.	0,5 W un lielākas jaudas mērījumiem nenoteiktība ir mazāka par vai vienāda ar 2 % pie 95 % ticamības līmeņa.

2.	Par 0,5 W mazākas jaudas mērījumiem nenoteiktība ir mazāka par vai vienāda ar 0,01 W pie 95 % ticamības līmeņa.

Visas apkārtējā apgaismojuma vērtības (tiek mērītas luksos) mēra ABC sensora atrašanās vietā uz UUT, gaismai krītot tieši uz sensora, un atainojot uz ražojuma IEC 62087:2011 “Audio, video un saistītu iekārtu elektroenerģijas patēriņa mērīšanas metodes” testa signāla galveno izvēlni. Ražojumiem, kas nav saderīgi ar IEC testa signāla formātu, apkārtējā apgaismojuma vērtības mēra, atainojot uz ražojuma Videoelektronikas standartu asociācijas (VESA) plakano displeju mērījumu standarta versijas 2.0 (FPDM2), FK testa signālu.

Apkārtējā apgaismojuma vērtības mēra ar šādām pielaidēm:

a)	pie 12 luksiem apkārtējais apgaismojums ir ± 1,0 luksu robežās; un

b)	pie 300 luksiem ārējais apgaismojums ir ± 9,0 luksu robežās.

5. Testa veikšana

5.1. Jaudas mērījumu veikšanas vadlīnijas

Testēšana ar rūpnīcas noklusējuma iestatījumiem: jaudas mērījumus miega un ieslēgtā režīmā veic, ražojumam atrodoties piegādes konfigurācijā, visas lietotāja konfigurējamās opcijas iestatot uz rūpnīcas noklusējuma vērtībām, ja vien šajā testa metodē nav norādīts citādi.

1.	Attēla līmeņa korekcijas veic atbilstoši šajā testa metodē sniegtajiem norādījumiem.

Ražojumus, kuros ietverta “piespiedu izvēlne” attēla iestatījumu izvēlei, ražojumu pirmoreiz ieslēdzot, testē ar “standarta” vai “lietošanai mājās” attēla iestatījumu. Gadījumā, ja nav standarta vai tam līdzvērtīga iestatījuma, testēšanai izmanto ražotāja ieteikto noklusējuma iestatījumu un to reģistrē testa protokolā. Ražojumus, kuros piespiedu izvēlne nav iekļauta, testē, izmantojot attēla noklusējuma iestatījumu.

B.	Izvietošanas punkta (POD) moduļi: papildu POD moduļus neuzstāda.

C.	Pieslēdzami moduļi: papildu pieslēdzamus moduļus no displeja noņem, ja displeju var testēt atbilstoši testa metodei bez uzstādīta moduļa.

D.	Miega režīms ar vairākām funkcijām: ja ražojums piedāvā vairākas iespējas ierīces darbībai miega režīmā (piemēram, ātrā ieslēgšanās) vai vairākas metodes, kā pāriet miega režīmā, tad mēra un reģistrē jaudu visu miega režīmu darbības laikā. Visu testēšanu miega režīmā veic atbilstoši 6.5. iedaļai.

5.2. Jaudas mērījumu veikšanas nosacījumi

Jaudas mērījumi

1.	Jaudas mērījumus veic punktā starp strāvas avotu un UUT. Starp jaudas mērierīci un UUT nedrīkst pieslēgt nepārtrauktās barošanas (UPS) iekārtas. Jaudas mērierīce paliek savā vietā, līdz tiek pilnībā reģistrēti visi ieslēgta režīma, miega režīma un izslēgta režīma jaudas dati.

2.	Jaudas mērījumi jāreģistrē vatos tieši izmērītu (nenoapaļotu) vērtību formā ar ātrumu, kas lielāks par vai vienāds ar 1 mērījumu sekundē.

3.	Jaudas mērījumus reģistrē pēc tam, kad sprieguma mērījumi ir stabilizējušies 1 % robežās.

Tumšas telpas apstākļi

1.	Ja vien nav norādīts citādi, izmērītais UUT ekrāna apgaismojums, UUT atrodoties izslēgtā režīmā, ir ne lielāks par 1,0 luksu. Ja UUT nav izslēgta režīma, tad pirms UUT ekrāna apgaismojuma mērīšanas atvieno UUT barošanas vadu.

UUT konfigurācija un vadība

Perifērijas ierīces un tīkla savienojumi

a)	UUT USB pieslēgvietām vai citām datu pieslēgvietām nav pieslēgtas ārējās perifērijas ierīces (piemēram, pele, tastatūra, ārējais cietais diskdzinis (HDD) utt.).

Tilta izmantošana: ja UUT atbalsta tilta izmantošanu saskaņā ar ENERGY STAR displeju specifikācijas 7.0 versijas 1. iedaļā sniegto definīciju, tilta savienojumu izveido starp UUT un resursdatoru. Savienojumu veido šādā preferenciālā secībā. Izveido tikai vienu savienojumu, un to saglabā visā testa laikā.

i)	Thunderbolt;

ii)

USB;

iii)	Firewire (IEEE 1394);

iv)

cits.

Piezīme. Piemēri par tiltu veidošanu displejiem:

1)	gadījumi, kad displejs konvertē datus starp divu dažādu pieslēgvietu veidiem (piemēram, Thunderbolt un Ethernet). Tas var ļaut ierīcei izmantot Thunderbolt kā Ethernet savienojumu vai otrādi;

2)	iespēja USB tastatūru/peli pieslēgt citai sistēmai (piemēram, resursdatoram) caur displeju, izmantojot USB centrmezgla kontrolleri.

Tīklošana: ja UUT ir iekļauta tīklošanas funkcija (t. i., pēc konfigurēšanas un pieslēgšanas tīklam spēj iegūt IP adresi), to aktivizē, un UUT pieslēdz pie aktīva fiziskā tīkla (piemēram, WiFi, Ethernet utt.), kas darbojas. Šim fiziskajam tīklam ir jāatbalsta UUT tīkla funkcijas lielākie un mazākie datu pārraides ātrumi. Aktīvo savienojumu definē kā aktīvo fizisko savienojumu caur tīkla protokola fizisko slāni. Ethernet tīkla gadījumā Ethernet komutatora vai maršrutētāja pieslēgšanai izmanto standarta Cat 5e vai labāku Ethernet kabeli. WiFi tīkla gadījumā ierīci pieslēdz un testē bezvadu piekļuves punkta (AP) tuvumā. Testētājs konfigurē protokola adrešu slāni, ņemot vērā šādus nosacījumus:

i)	interneta protokoliem (IP) v4 un IPv6 ir kaimiņa noteikšanas spēja, un parasti tie automātiski konfigurē ierobežotu, nemaršrutējamu savienojumu;

ii)	IP var konfigurēt manuāli vai izmantojot dinamisko resursdatora konfigurācijas protokolu (DHCP) ar adresi 192.168.1.x tīkla adrešu translēšanas (NAT) adrešu telpā, ja, izmantojot autoIP, UUT nereaģē normāli. Tīklam jābūt konfigurētam, lai atbalstītu NAT adrešu telpu un/vai autoIP;

iii)

UUT saglabā šo aktīvo savienojumu ar tīklu visā testēšanas laikā, ja vien šajā testa metodē nav norādīts citādi, ignorējot jebkādas nelielas novirzes (piemēram, savienojuma ātrumu maiņas laikā). Ja UUT ir aprīkots ar vairākām tīkla pieslēguma iespējām, tad jāveido tikai viens savienojums šādā preferenciālā secībā:

a)	WiFi (Inženieru elektriķu un elektronikas inženieru institūts – IEEE 802.11- 2007 (2));

b)	Ethernet (IEEE 802.3). Ja UUT atbalsta energoefektīvu Ethernet tīklu (IEEE 802.3az-2010 (3)), tad tā ir jāpieslēdz ierīcei, kas arī atbalsta IEEE 802.3az;

c)	Thunderbolt;

USB;

e)	Firewire (IEEE 1394);

cits.

d)	Skārienekrāna funkcionalitāte: ja testējamai iekārtai (UUT) ir skārienekrāns, kuram nepieciešams atsevišķs datu savienojums, tostarp pieslēgums resursdatoram un programmatūras draiveru uzstādīšana, šo funkciju iestata atbilstoši ražotāja norādījumiem.

e)	UUT, kurai ir viens savienojums, kas spēj nodrošināt vairākas funkcijas (piemēram, tiltu veidošanu, tīklošanu un/vai skārienekrāna funkcionalitāti), visu šo funkcionalitāšu nodrošināšanai var lietot vienu savienotāju, ja tas ir preferenciālākais savienojums, ko UUT atbalsta katrai funkcionalitātei.

f)	UUT, kurai nav datu/tīklošanas spēju, testēšanu veic piegādes konfigurācijā.

g)	Iebūvētos skaļruņus un citas ražojuma iespējas un funkcijas, par kurām ENERGY STAR specifikācijā vai testa metodē nav konkrētu norādījumu, iestata piegādes konfigurācijā.

h)	Reģistrē citu spēju esību, piemēram, klātbūtnes noteikšanas sensori, zibatmiņas karšu / viedkaršu nolasītāji, kameru saskarnes vai PictBridge.

Signālu saskarne

Ja UUT ir vairākas signālu saskarnes, tad UUT testē, no nākamajā sarakstā minētajām saskarnēm izmantojot pirmo pieejamo:

i)	Thunderbolt;

ii)	DisplayPort;

iii)

HDMI;

iv)

DVI;

VGA;

vi)	cita ciparu saskarne;

vii)	cita analogā saskarne

Klātbūtnes noteikšanas sensors: ja UUT ir aprīkota ar klātbūtnes noteikšanas sensoru, tad to testē, izmantojot klātbūtnes noteikšanas sensora iestatījumus piegādes konfigurācijā. UUT, kas aprīkota ar klātbūtnes noteikšanas sensoru, kas iespējots piegādes konfigurācijā:

lai novērstu UUT pāreju zemāka jaudas patēriņa stāvoklī (piemēram, miega režīmā vai izslēgtā režīmā), klātbūtnes noteikšanas sensora tiešā tuvumā visā iesilšanas, stabilizēšanās, spožuma testēšanas un ieslēgta stāvokļa laikā jāatrodas kādai personai. UUT jāpaliek ieslēgtā režīmā visa iesilšanas perioda, stabilizēšanas perioda, spožuma testa un ieslēgta režīma testa laikā;

b)	neviena persona neatrodas klātbūtnes noteikšanas sensora tiešā tuvumā miega režīma un izslēgta režīma testu laikā, lai UUT nepārietu augstāka jaudas patēriņa stāvoklī (piemēram, ieslēgtā režīmā). UUT jāpaliek miega režīmā vai izslēgtā režīmā visā miega režīma vai izslēgta režīma testu laikā.

4.	Orientācija: ja UUT var pagriezt vertikālā un horizontālā stāvoklī, tad to testē horizontālā stāvoklī, garākajai dimensijai atrodoties paralēli galda virsmai.

Izšķirtspēja un atsvaidzes intensitāte

Fiksētu pikseļu displeji:

a)	pikseļu formātu iestata standarta līmenī, kā norādīts ražojuma rokasgrāmatā;

b)	no katodstaru lampas (CRT) atšķirīgiem displejiem atsvaidzes intensitāti iestata uz 60 Hz, ja vien ražojuma rokasgrāmatā nav norādīta cita atsvaidzes intensitāte. Šādā gadījumā izmanto norādīto noklusējuma atsvaidzes intensitāti;

c)	CRT displejiem pikseļu formātu iestata uz augstāko izšķirtspēju, kuru ir paredzēts lietot 75 Hz atsvaidzes intensitātē, kā norādīts ražojuma rokasgrāmatā. Testēšanai izmanto pikseļu formāta sinhronizēšanas tipiskos nozares standartus. Atsvaidzes intensitāti iestata uz 75 Hz.

Ievades signāla līmeņu precizitāte: izmantojot analogās saskarnes, ieejas videosignāls ir ± 2 % robežās no references baltā un melnā līmeņa. Izmantojot ciparu saskarnes, testētājs nekoriģē un nemodificē avota videosignālu attiecībā uz krāsu, izņemot saspiešanu/izvēršanu un kodēšanu/atkodēšanu pārsūtīšanas vajadzībām, ja nepieciešams.

Reālās jaudas koeficients: programmas dalībnieki ziņo, kāds ir UUT reālās jaudas koeficients (PF) ieslēgta režīma mērījumu laikā. Jaudas koeficienta vērtības reģistrē ar tādu pašu frekvenci kā jaudas vērtības (PON). Ziņojumā ietveramais jaudas koeficients ir visu ieslēgtā režīmā iegūto mērījumu vidējā vērtība.

Testa materiāli

1.	Testēšanai izmanto “IEC 62087:2011 Dinamiskās apraides satura signāls”, kā norādīts IEC 62087:2011 11.6. iedaļā “Par (vidējā) režīma testēšanu, izmantojot dinamiskās apraides satura videosignālu”.

2.	“VESA FPDM2” izmanto tikai tiem ražojumiem, kas nevar atainot IEC 62087:2011 Dinamiskās apraides satura signālu.

Video ieejas signāls

1.	Resursdators ģenerē video ieejas signālu displeja standarta izšķirtspējā tā, lai video aktīvais apgabals aizpildītu visu ekrānu. Atskaņošanas programmatūrai var būt nepieciešams koriģēt videoattēla samēru.

2.	Video ieejas signāla kadru ātrumam būtu jāatbilst tam kadru ātrumam, kāds visbiežāk tiek izmantots reģionā, kurā šis ražojums tiek pārdots (piemēram, ASV un Japānā tiek izmantots 60 Hz kadru ātrums; Eiropā un Austrālijā tiek izmantots 50 Hz kadru ātrums).

3.	Resursdatorā ir atspējoti audio iestatījumi, lai līdz ar video ieejas signālu netiktu radīta skaņa.

6. Testa procedūras visiem ražojumiem

6.1. UUT pirmstesta inicializēšana

Pirms testēšanas UUT inicializē, rīkojoties šādi:

1.	Iestata UUT atbilstoši ražojuma rokasgrāmatā sniegtajiem norādījumiem.

2.	Strāvas avotam pieslēdz atbilstošu vatmetru un vatmetra kontaktligzdai pieslēdz UUT.

3.	UUT atrodoties izslēgtā stāvoklī, iestata apkārtējā apgaismojuma līmeni tā, lai izmērītais ekrāna apgaismojums būtu mazāks par 1,0 luksu (sk. 5.2.B iedaļu).

4.	Ieslēdz UUT un pēc vajadzības veic sākotnējo sistēmas konfigurēšanu.

5.	Pārbauda, vai UUT iestatījumi ir piegādes konfigurācijā, ja vien šajā testa metodē nav norādīts citādi.

UUT iesilda 20 minūtes vai tik ilgi, cik nepieciešams, lai UUT pabeigtu inicializēšanu un būtu gatava lietošanai, izvēloties garāko no šiem diviem periodiem. Visā iesilšanas perioda laikā tiek atainots IEC 62087:2011 testa signāla formāts, kā norādīts 5.2.G.1. iedaļā. Tādu displeju ekrānos, kas nevar parādīt IEC 62087:2011 testa signālu, rāda VESA FPDM2 L80 testa signālu, kā norādīts 5.2.G.2. iedaļā.

7.	Reģistrē maiņstrāvas ieejas spriegumu un frekvenci vai līdzstrāvas ieejas spriegumu.

8.	Reģistrē testa telpas gaisa temperatūru un relatīvo mitrumu.

6.2. Spožuma testēšana

A.	Spožuma testēšanu veic tūlīt pēc iesildīšanas perioda un tumšā telpā. Ražojuma ekrāna spožums, to mērot, kad UUT atrodas izslēgtā režīmā, nepārsniedz 1,0 luksu.

B.	Spožumu mēra perpendikulāri ražojuma ekrāna centram, izmantojot spožuma mērierīci un atbilstoši tās lietošanas rokasgrāmatā sniegtajiem norādījumiem.

C.	Spožuma mērierīces stāvoklis attiecībā pret ražojuma ekrānu saglabājas nemainīgs visu testēšanas laiku.

D.	Ražojumiem, kas aprīkoti ar ABC, spožuma mērīšanu veic ar atspējotu ABC. Ja ABC atspējot nav iespējams, spožuma mērījumus veic perpendikulāri ražojuma ekrāna centram, gaismai krītot tieši uz UUT apkārtējā apgaismojuma sensora ar vismaz 300 luksu intensitāti.

Spožuma mērīšanu veic šādi:

1.	Verificē, vai UUT ir iestatīta piegādes konfigurācijas spožuma vērtība vai “lietošanai mājās” attēla iestatījums.

Pievada displejam testa videosignālu, kas paredzēts konkrētajai ražojumu kategorijai, kā aprakstīts turpmāk:

a)	visiem ražojumiem, izņemot tiem, kas minēti b) apakšpunktā: trīsjoslu videosignāls, kas norādīts IEC 62087:2011 11.5.5. iedaļā (trīs baltās (100 %) joslas uz melna (0 %) fona);

b)	ražojumiem, kas nevar atainot IEC 62087:2011 signālus: VESA FPDM2 L80 testa signāls maksimālai izšķirtspējai, ko atbalsta ražojums.

3.	Testa videosignālu pievada ne mazāk kā 10 minūtes, lai UUT spožums nostabilizētos. Šo 10 minūšu ilgo stabilizācijas periodu drīkst saīsināt, ja spožuma mērījumi ir stabili 2 % robežās ne mazāk kā 60 sekundes.

4.	Izmēra un reģistrē spožumu pie piegādes noklusējuma konfigurācijas iestatījumiem LAs-shipped.

5.	Iestata UUT maksimālā spilgtuma un kontrasta līmeņus.

6.	Izmēra un reģistrē spožumu kā LMax_Measured.

7.	Reģistrē ražotāja deklarēto maksimālo spožumu LMax_Reported.

F.	Ja vien nav norādīts citādi, kontrasta iestatījumu turpmākajiem ieslēgta režīma testiem atstāj maksimālajā līmenī.

6.3. Ieslēgta režīma testēšana ražojumiem, kuriem ABC nav iespējota pēc noklusējuma

Pēc spožuma testēšanas un pirms ieslēgta režīma jaudas mērīšanas UUT spožumu iestata, rīkojoties šādi:

1.	Informatīvos displejus testē, iestatot tādu spožuma vērtību, kas ir lielāka par vai vienāda ar 65 % no ražotāja deklarētā maksimālā spožuma (LMax_Reported). Spožuma vērtības mēra atbilstoši 6.2 iedaļā sniegtajiem norādījumiem. Šo spilgtuma vērtību LOn reģistrē.

Visiem pārējiem ražojumiem regulē attiecīgos spožuma iestatījumus tā, lai ekrāna spožums būtu 200 kandelas uz kvadrātmetru (cd/m2). Ja UUT nespēj sasniegt šādu spožumu, tad ražojuma spožumu iestata uz tuvāko sasniedzamo vērtību. Spilgtuma vērtības mēra atbilstoši 6.2. iedaļā sniegtajiem norādījumiem. Šo spilgtuma vērtību LOn iekļauj ziņojumā. Attiecīgie spožuma iestatījumi ir jebkādas regulēšanas ierīces, ar kurām var regulēt displeja spilgtumu, bet ar kurām neregulē kontrasta iestatījumus.

UUT, kas spēj atainot IEC signālus, ieslēgta režīma jaudu (PON) mēra atbilstoši IEC 62087:2011 11.6.1. iedaļā “Mērījumi, izmantojot dinamiskās apraides satura videosignālu” sniegtajiem norādījumiem. UUT, kas nespēj atainot IEC signālus, ieslēgta režīma jaudu (PON) mēra šādi:

1.	Pārbauda, vai UUT ir inicializēta atbilstoši 6.1. iedaļā sniegtajiem norādījumiem.

2.	Ataino VESA FPDM2, A112-2F, SET01K testa paraugu (astoņas pelēkās krāsas nokrāsas no pilnīgi melnas (0 volti) līdz pilnīgi baltai krāsai (0,7 volti)).

3.	Pārbauda, vai ieejas signāla līmeņi atbilst VESA Videosignālu standartam (VSIS), versija 1.0, redakcija 2.0, 2002. gada decembris.

4.	Pie maksimāla spilgtuma un kontrasta iestatījuma verificē, vai var atšķirt balto līmeni no tuvu tam esošajiem pelēkajiem līmeņiem. Vajadzības gadījumā koriģē kontrasta iestatījumus, līdz var atšķirt balto līmeni no tuvu tam esošajiem pelēkajiem līmeņiem.

5.	Ataino VESA FPDM2, A112-2H, L80 testa paraugu (pilnīgi balts (0,7 volti) taisnstūris, kurš aizņem 80 % no attēla).

6.	Pārliecinās, vai spožuma mērījuma apgabals pilnībā atrodas testa parauga baltajā daļā.

7.	Regulē atbilstošos spožuma iestatījumus, līdz ekrāna baltā apgabala spožums ir iestatīts, kā aprakstīts 6.3.A iedaļā.

8.	Reģistrē ekrāna spožumu (LOn).

9.	Reģistrē ieslēgta režīma jaudu (PON) un kopējo pikseļu formātu (horizontāli × vertikāli). Ieslēgta režīma jaudu mēra 10 minūtes, līdzīgi kā veicot IEC 62087:2011 dinamiskās apraides satura testu.

6.4. Ieslēgta režīma testēšana ražojumiem, kuriem ABC ir iespējota pēc noklusējuma

Ieslēgta režīma vidējo jaudas patēriņu ražojumam nosaka, izmantojot dinamiskās apraides saturu, kā noteikts standartā IEC 62087:2011. Ja ražojums nespēj atainot IEC signālu, tad visām nākamajām darbībām izmanto VESA FPDM2 L80 testa paraugu, kā aprakstīts 6.3.B.5. iedaļā.

A.	UUT stabilizē 30 minūtes. To veic, trīs reizes 10 minūtes atkārtojot IEC dinamiskās apraides satura video signālu.

B.	Iestata testēšanai izmantotās lampas radīto apgaismojumu uz 12 luksiem, to mērot pie apkārtējās gaismas sensora virsmas.

C.	Pievada 10 minūšu ilgu dinamiskās apraides satura videosignālu. 10 minūšu ilgā dinamiskās apraides satura videosignāla pievadīšanas laikā mēra un reģistrē jaudas patēriņu P12.

D.	Atkārto 6.4.B un 6.4.C darbību 300 luksu apkārtējā apgaismojuma līmenim, lai izmērītu P300.

Atspējo ABC un izmēra ieslēgta režīma jaudu (PON) atbilstoši 6.3. iedaļā sniegtajiem norādījumiem. Ja ABC atspējot nav iespējams, jaudas mērījumus veic, rīkojoties šādi:

1.	Ja spilgtumam var iestatīt fiksētu vērtību, kā norādīts 6.3. iedaļā, tad ieslēgta režīma jaudu šiem ražojumiem mēra atbilstoši 6.3. iedaļā sniegtajiem norādījumiem, gaismai krītot tieši UUT apkārtējā apgaismojuma sensorā ar vismaz 300 luksu lielu intensitāti.

2.	Ja spilgtumam fiksētu vērtību iestatīt nav iespējams, tad ieslēgta režīma jaudu šiem ražojumiem mēra atbilstoši 6.3. iedaļā sniegtajiem norādījumiem, gaismai krītot tieši UUT apkārtējā apgaismojuma sensorā ar vismaz 300 luksu lielu intensitāti, un nemainot ekrāna spilgtumu.

6.5. Miega režīma testēšana

A.	Miega režīma jaudu (PSLEEP) mēra atbilstoši standartam IEC 62301:2011 ar 5. iedaļā sniegtajiem papildu norādījumiem.

B.	Lai veiktu miega režīma testu, UUT pieslēdz resursdatoram tāpat, kā veicot ieslēgta režīma testu. Ja iespējams, tad miega režīmu aktivizē, ieslēdzot miega režīmu resursdatoram. Attiecībā uz resursdatoru miega režīms ir definēts ENERGY STAR datoru specifikācijas versijā 6.1.

Ja ražojumam ir vairāki miega režīmi, kurus var izraudzīties manuāli, vai arī ražojums var pāriet miega režīmā dažādos veidos (piemēram, izmantojot tālvadību vai ieslēdzot miega režīmu resursdatoram), tad mērījumus veic un reģistrē visiem miega režīmiem.

Ja ražojums automātiski veic pārejas starp dažādajiem miega režīmiem, tad mērījumu veic pietiekami ilgi, lai iegūtu vidējo vērtību visiem miega režīmiem. Šim mērījumam joprojām ir jāatbilst standarta IEC 62301:2011 5.3. iedaļā izklāstītajām prasībām (piem, stabilitāte, mērījuma periods utt.).

6.6. Izslēgta režīma testēšana

A.	Ražojumiem, kuriem ir izslēgta režīma funkcija, pēc miega režīma testa ir jāiniciē izslēgtais režīms, izmantojot visērtāk pieejamo barošanas slēdzi.

B.	Mēra izslēgta režīma jaudu (POFF) atbilstoši standarta IEC 62301:2011 5.3.1. iedaļā sniegtajiem norādījumiem. Dokumentē regulējumus un darbību secību, kas nepieciešamas, lai aktivizētu izslēgto režīmu.

C.	Veicot izslēgta režīma jaudas mērīšanu, jebkādas ievades, ar kurām tiek sinhronizēts signāla pārbaudes cikls, var tikt ignorētas.

6.7. Papildu testēšana

Ražojumiem, kuriem ir datu/tīklošanas iespējas vai tilta savienojuma funkcijas, papildus testiem, kurus veic ar aktivizētām datu/tīklošanas iespējām un izveidotu tilta savienojumu (sk. 5.2.C.1. iedaļu), miega režīma testēšanu veic ar deaktivētām datu/tīklošanas funkcijām un bez izveidotiem tīkla savienojumiem atbilstoši 5.2.C.1.b) un c) iedaļā sniegtajiem norādījumiem.

Pilnas tīkla savienojamības esību nosaka, miega režīmā testējot displeja tīkla aktivitāti, atbilstoši standarta CEA-2037-A Televizoru jaudas patēriņa noteikšana 6.7.5.2. iedaļai atbilstoši šādiem norādījumiem:

1.	Pirms testa veikšanas displeju pieslēdz tīklam atbilstoši 5.2.C.1.c) iedaļā sniegtajiem norādījumiem.

2.	Gaidstāves–zema aktīvā līmeņa režīma vietā displejam ir aktivizē miega režīmu.

(1) http://www.gpo.gov/fdsys/pkg/CFR-2011-title10-vol3/pdf/CFR-2011-title10-vol3-sec430-2.pdf

(2) IEEE 802 – Telekomunikācijas un informācijas apmaiņa starp sistēmām. Lokālie un pilsēttīkla savienojumi. 11. daļa “Bezvadu lokālā tīkla fiziskās piekļuves vadības (MAC) un fiziskā slāņa (PHY) specifikācijas”.

(3) 3. daļa. Nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuves (CSMA/DA) metode un fizisko slāņu specifikācijas. 5. grozījums “Energoefektīva Ethernet tīkla fiziskas piekļuves kontroles parametri, fiziskie slāņi un pārvaldības parametri”.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 268

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. sējums 2016. gada 1. oktobris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1749 (2016. gada 17. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, izņemot tā noteikumus, kuri ir Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas darbības jomā	1
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1750 (2016. gada 17. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu attiecībā uz tā noteikumiem par pienākumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un noziedzīgu nodarījumu definēšanu	6
		Protokols par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu	10
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1751 (2016. gada 20. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Grozījumu protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem	38
		Grozījumu protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem	40
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2016/1752 (2016. gada 30. septembris), ar ko īsteno 21. panta 2. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā	77
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1753 (2016. gada 30. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	80
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1754 (2016. gada 29. septembris), ar kuru groza Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā	82
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/1755 (2016. gada 30. septembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā	85
	*	Komisijas Lēmums (ES) 2016/1756 (2016. gada 28. septembris), ar kuru tiek noteikta Eiropas Savienības nostāja attiecībā uz lēmumu par nolīguma C pielikumā iekļauto displeju specifikāciju pārskatīšanu, ko pieņem pārvaldības struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Savienības Nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu ( 1 )	90
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1757 (2016. gada 29. septembris) par Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcija Eiropas Multidisciplinārā jūras gultnes un vertikālā ūdens slāņa observatorija (EMSO ERIC) izveidi (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 5542) ( 1 )	113

	Vārds, uzvārds	Identifikācijas informācija	Pamatojums	Sarakstā iekļaušanas datums
21.	SALEH ISSA GWAIDER, Agila	Dzimšanas datums: 1942. gada 1. jūnijs Dzimšanas vieta: Elgubba, Lībija Pases Nr.: D001001 (Lībija), izdota 2015. gada 22. janvārī	Agila Saleh kopš 2014. gada 5. augusta ir bijis Lībijas Pārstāvju palātas priekšsēdētājs. 2015. gada 17. decembrī Saleh paziņoja, ka viņš iebilst pret 2015. gada 17. decembrī parakstīto Lībijas politisko vienošanos. Deputātu padomes priekšsēdētāja amatā Saleh ir traucējis un kavējis Lībijas politisko pāreju, tostarp vairākkārt atsakoties rīkot balsošanu par Nacionālās saskaņas valdību (“NSV”). Saleh2016. gada 23. augustā adresēja vēstuli Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurā viņš kritizēja Apvienoto Nāciju Organizācijas sniegto atbalstu NSV, ko viņš aprakstīja kā “indivīdu grupas uzspiešanu Lībijas tautai (…), pārkāpjot Konstitūciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus”. Viņš kritizēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 2259(2015) pieņemšanu, ar ko apstiprināja Shīrātas vienošanos, un draudēja Starptautiskajā Krimināltiesā iesūdzēt Apvienoto Nāciju Organizāciju, kuru viņš uzskata par atbildīgu par “beznosacījuma un nepamatota” atbalsta sniegšanu nepilnīgajai Prezidentūras padomei, kā arī ANO ģenerālsekretāru par ANO Statūtu, Lībijas Konstitūcijas un Lībijas suverenitātes pārkāpumiem. Minētie paziņojumi apdraud ar starpniecību saistīto atbalstu, ko sniedz ANO un ANO atbalsta misija Lībijā (UNSMIL), kā tas izklāstīts visās attiecīgajās ANO Drošības padomes rezolūcijās, jo īpaši Rezolūcijā 2259(2015). Saleh2016. gada 6. septembrī kopā ar Abdullah al-Thani, Tobrukas neatzītās valdības “premjerministru”, apmeklēja Nigēru, lai gan Rezolūcijā 2259(2015) ir izteikts aicinājums pārtraukt atbalstu un oficiālu saziņu ar paralēli pastāvošām iestādēm, kuras apgalvo, ka tām ir leģitīma vara, bet kuras nav vienošanās puses.	1.4.2016.
22.	GHWELL, Khalifa jeb AL GHWEIL, Khalifa AL-GHAWAIL, Khalifa	Dzimšanas datums: 1956. gada 1. janvāris Dzimšanas vieta: Misurata, Lībija Valstspiederība: Lībijas Pases Nr. A005465 (Lībija), izdota 2015. gada 12. aprīlī, derīguma termiņš beidzas 2017. gada 11. aprīlī	Khalifa Ghwell bija tā dēvētais starptautiski neatzītā Vispārējā nacionālā kongresa (“VNK”) (jeb “Nacionālās glābšanas valdības”) “premjerministrs un aizsardzības ministrs” un kā tāds bija atbildīgs par tā darbībām. 2015. gada 7. jūlijā Khalifa Ghwell piedalījās parakstīšanas ceremonijā, kur ar VNK “priekšsēdētāju” Nuri Abu Sahmain atklāja Nelokāmības fronti (Steadfastness Front (Alsomood)) – jaunu militāro spēku, ko veido septiņas brigādes, lai kavētu vienotības valdības izveidi Tripolē, tādējādi paužot savu atbalstu šim spēkam. Kā VNK “premjerministram” Ghwell bija svarīga loma NSV, kas izveidota ar Lībijas politisko vienošanos, izveides traucēšanā. 2016. gada 15. janvārī, esot Tripoles VNK “premjerministram un aizsardzības ministram”, Ghwell pavēlēja arestēt jebkuru jaunās drošības komandas locekli, ko iecēlis Nacionālās saskaņas valdības ieceltais premjerministrs, ja tie ierastos Tripolē. 2016. gada 31. augustā viņš deva rīkojumu “Nacionālās glābšanas valdības”“premjerministram” un “aizsardzības ministram” atgriezties darbā pēc tam, kad Pārstāvju palāta bija noraidījusi NSV.	1.4.2016.
23.	ABU SAHMAIN, Nuri jeb BOSAMIN, Nori BO SAMIN, Nuri	Dzimšanas datums: 1956. gada 16. maijs Zouara/Zuwara, Lībija	Nuri Abu Sahmain bija tā dēvētais starptautiski neatzītā Vispārējā nacionālā kongresa (“VNK”) (jeb “Nacionālās glābšanas valdības”) “priekšsēdētājs” un kā tāds ir atbildīgs par tā darbībām. Kā VNK “priekšsēdētājam” Nuri Abu Sahmain bija svarīga loma Lībijas politiskās vienošanās un Nacionālās saskaņas valdības (“NSV”) izveides traucēšanā un kavēšanā. 2015. gada 15. decembrī Sahmain aicināja aizkavēt Lībijas politisko vienošanos, par kuru bija paredzēts vienoties sanāksmē 17. decembrī. 2015. gada 16. decembrī Sahmain nāca klajā ar paziņojumu, ka VNK neatļauj nevienam no saviem locekļiem piedalīties minētajā sanāksmē vai parakstīt Lībijas politisko vienošanos. Sarunās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašo pārstāvi 2016. gada 1. janvārī Sahmain noraidīja Lībijas politisko vienošanos.	1.4.2016.”

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	173,3
0702 00 00	ZZ	173,3
0707 00 05	TR	128,9
0707 00 05	ZZ	128,9
0709 93 10	TR	135,5
0709 93 10	ZZ	135,5
0805 50 10	AR	94,1
	CL	118,2
	TR	85,3
	UY	93,3
	ZA	103,0
	ZZ	98,8
0806 10 10	EG	264,7
	TR	124,2
	US	194,0
	ZZ	194,3
0808 10 80	AR	110,6
	BR	97,9
	CL	122,7
	NZ	133,6
	ZA	115,9
	ZZ	116,1
0808 30 90	CL	126,9
	TR	132,1
	ZA	155,4
	ZZ	138,1


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ