ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 263
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. sējums
2016. gada 29. septembris

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1702 (2016. gada 18. augusts), ar ko attiecībā uz veidnēm un norādēm groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 ( 1 )

1

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

29.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1702

(2016. gada 18. augusts),

ar ko attiecībā uz veidnēm un norādēm groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši ņemot vērā tās 99. panta 5. punkta ceturto daļu, 99. panta 6. punkta ceturto daļu, 101. panta 4. punkta trešo daļu un 394. panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (2) ir noteiktas prasības, saskaņā ar kurām iestādēm ir jāsniedz informācija, kas attiecas uz to atbilstību Regulai (ES) Nr. 575/2013. Tā kā regulējums, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, nebūtiskajos aspektos pakāpeniski tiek papildināts un grozīts, pieņemot regulatīvos tehniskos standartus, ir attiecīgi jāatjaunina Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, lai atspoguļotu minētos noteikumus.

(2)

Lai nodrošinātu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 noteikto prasību pareizu un vienādu piemērošanu, būtu jāsniedz papildu precizējumi par veidnēm un norādēm, tostarp definīcijām, ko izmanto iestāžu uzraudzības pārskatu vajadzībām. Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 turklāt būtu jālabo minētās regulas piemērošanas gaitā atklātās drukas kļūdas, kļūdainās atsauces un formatējuma nekonsekvence. Tāpēc juridiskās skaidrības nolūkos ir lietderīgi aizstāt vairākas I, III un IV pielikumā iekļautās veidnes un grozīt atsevišķas norādes, kas paredzētas II, V, VII un IX pielikumā.

(3)

Lai iestādēm un kompetentajām iestādēm dotu pietiekami daudz laika šajā regulā paredzēto grozījumu īstenošanai, tā būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. decembra.

(4)

Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde (EBI).

(5)

Tā kā nepieciešamie Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 grozījumi neparedz nozīmīgas izmaiņas būtiskajos noteikumos, EBI atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 15. panta 1. punkta otrajai daļai nerīkoja sabiedrisko apspriešanu, jo tā būtu nesamērīga attiecībā pret konkrēto īstenošanas tehnisko standartu projektu darbības jomu un ietekmi.

(6)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 groza šādi:

1)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 I pielikuma indeksu un 2., 4., 7., 9.1., 9.2., 9.3., 9.4., 18. un 21. veidni aizstāj ar šīs regulas I pielikumā sniegto indeksu un veidnēm;

2)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

3)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 III pielikuma 1.2., 2., 8., 14., 16., 17., 18., 19., 20., 30., 31., 41., 43. un 45. veidni aizstāj ar šīs regulas III pielikumā sniegtajām veidnēm;

4)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikuma tekstu;

5)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 V pielikumu aizstāj ar šīs regulas V pielikuma tekstu;

6)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 VII pielikumu aizstāj ar šīs regulas VI pielikuma tekstu;

7)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas VII pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. decembra, un pirmais pārskatu sniegšanas atsauces datums ir 2016. gada 31. decembris.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 18. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

I PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

COREP VEIDNES

Veidnes numurs

Veidnes kods

Veidnes/veidņu grupas nosaukums

Saīsinātais nosaukums

 

 

KAPITĀLA PIETIEKAMĪBA

CA

1

C 01.00

PAŠU KAPITĀLS

CA1

2

C 02.00

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

CA2

3

C 02.00

KAPITĀLA RĀDĪTĀJI

CA3

4

C 04.00

IZZIŅAS POSTEŅI:

CA4

 

 

PĀREJAS NOTEIKUMI

CA5

5.1

C 05.01

PĀREJAS NOTEIKUMI

CA5.1

5.2

C 05.02

INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU

CA5.2

 

 

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA

GS

6.1

C 06.01

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM — KOPĀ

GS kopā

6.2

C 06.02

GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM

GS

 

 

KREDĪTRISKS

CR

7

C 07.00

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SA

 

 

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR IRB

8.1

C 08.01

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR IRB 1

8.2

C 08.02

KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem)

CR IRB 2

 

 

ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

CR GB

9.1

C 09.01

9.1. tabula — Darījumu riska ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (SP riska darījumi)

CR GB 1

9.2

C 09.02

9.2. tabula — Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (IRB riska darījumi)

CR GB 2

9.4

C 09.04

Tabula 9.4 - To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretciklisko rezervju normas aprēķināšanai

CCB

 

 

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR EQU IRB

10.1

C 10.01

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR EQU IRB 1

10.2

C 10.02

KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM. KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU

CR EQU IRB 2

11

C 11.00

NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

CR SETT

12

C 12.00

KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SEC SA

13

C 13.00

KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

CR SEC IRB

14

C 14.00

DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU

CR SEC (detalizēta informācija)

 

 

OPERACIONĀLAIS RISKS

OPR

16

C 16.00

OPERACIONĀLAIS RISKS

OPR

17

C 17.00

OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM

OPR (detalizēta informācija)

 

 

TIRGUS RISKS

MKR

18

C 18.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS

MKR SA TDI

19

C 19.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU

MKR SA SEC

20

C 20.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU

MKR SA CTP

21

C 21.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU

MKR SA EQU

22

C 22.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU

MKR SA FX

23

C 23.00

TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM

MKR SA COM

24

C 24.00

TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI

MKR IM

25

C 25.00

KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS

CVA


C 02.00 - PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

Rindas

Postenis

Apzīmējums

Summa

010

1

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

 

020

1*

no kā: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu)

 

030

1**

no kā: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu)

 

040

1.1

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES

 

050

1.1.1

Standartizētā pieeja (SP)

 

060

1.1.1.1

SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas

 

070

1.1.1.1.01

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

080

1.1.1.1.02

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

 

090

1.1.1.1.03

Publiskā sektora struktūras

 

100

1.1.1.1.04

Daudzpusējās attīstības bankas

 

110

1.1.1.1.05

Starptautiskās organizācijas

 

120

1.1.1.1.06

Iestādes

 

130

1.1.1.1.07

Komercsabiedrības

 

140

1.1.1.1.08

Privātpersonas un MVU

 

150

1.1.1.1.09

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

 

160

1.1.1.1.10

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

170

1.1.1.1.11

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

 

180

1.1.1.1.12

Segtās obligācijas

 

190

1.1.1.1.13

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

 

200

1.1.1.1.14

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

 

210

1.1.1.1.15

Kapitāla vērtspapīri

 

211

1.1.1.1.16

Citi posteņi

 

220

1.1.1.2

Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP

 

230

1.1.1.2*

no kā: atkārtota vērtspapīrošana

 

240

2.1.1

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB)

 

250

1.1.2.1

IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes

 

260

1.1.2.1.01

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

270

1.1.2.1.02

Iestādes

 

280

1.1.2.1.03

Komercsabiedrības — MVU

 

290

1.1.2.1.04

Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana

 

300

1.1.2.1.05

Komercsabiedrības — citi

 

310

1.1.2.2

IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm

 

320

1.1.2.2.01

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

330

1.1.2.2.02

Iestādes

 

340

1.1.2.2.03

Komercsabiedrības — MVU

 

350

1.1.2.2.04

Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana

 

360

1.1.2.2.05

Komercsabiedrības — citi

 

370

1.1.2.2.06

Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (MVU)

 

380

1.1.2.2.07

Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (ne MVU)

 

390

1.1.2.2.08

Privātpersonas vai MVU — atbilstīgi, atjaunojami

 

400

1.1.2.2.09

Privātpersonas vai MVU — citi MVU

 

410

1.1.2.2.10

Privātpersonas vai MVU — citi, kas nav MVU

 

420

1.1.2.3

Kapitāla vērtspapīri — IRB

 

430

1.1.2.4

Vērtspapīrošanas pozīcijas – IRB

 

440

1.1.2.4*

no kā: atkārtota vērtspapīrošana

 

450

1.1.2.5

Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības

 

460

3.1.1

Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

 

490

1.2

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM

 

500

1.2.1

Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī

 

510

1.2.2

Norekinu/piegades risks tirdzniecibas portfeli

 

520

1.3

KOPEJA RISKA DARIJUMU VERTIBA POZICIJAS RISKAM, ARVALSTU VALUTAS RISKAM UN PRECU RISKAM

 

530

1.3.1

Riska darijumu vertiba pozicijas riskam, arvalstu valutas riskam un precu riskam saskana ar standartizeto pieeju (SP)

 

540

1.3.1.1

Tirgoti parada instrumenti

 

550

1.3.1.2

Kapitala vertspapiri

 

555

1.3.1.3

Ipaša pieeja pozicijas riskam kolektivu ieguldijumu uznemumos

 

556

1.3.1.3*

Izzinas postenis: Kolektivu ieguldijumu uznemumi, ko iegulda vienigi tirgotos parada instrumentos

 

557

1.3.1.3**

Izzinas postenis: Kolektivu ieguldijumu uznemumi, ko iegulda vienigi kapitala vertspapiru instrumentos vai jauktos instrumentos

 

560

1.3.1.4

Arvalstu valuta

 

570

1.3.1.5

Preces

 

580

2.3.1

Riska darijumu vertiba pozicijas riskam, arvalstu valutas riskam un precu riskam saskana ar iekšejiem modeliem (IM)

 

590

1.4

KOPEJA RISKA DARIJUMU VERTIBA OPERACIONALAJAM RISKAM (OpR)

 

600

1.4.1

OpR pamatraditaja pieeja (PRP)

 

610

1.4.2

OpR standartizeta pieeja (STP) / alternativas standartizetas pieejas (ASP)

 

620

1.4.3

OpR attistitas merišanas pieejas (AMP)

 

630

1.5

PAPILDU RISKA DARIJUMU VERTIBA SAISTIBA AR FIKSETIEM PIESKAITAMAJIEM IZDEVUMIEM

 

640

1.6

KOPEJA RISKA DARIJUMU VERTIBA KREDITA VERTIBAS KOREKCIJAI

 

650

1.6.1

Attistita metode

 

660

1.6.2

Standartizeta metode

 

670

1.6.3

Balstita uz sakotnejas riska darijuma vertibas metodi (SRDVM)

 

680

1.7

KOPEJA RISKA DARIJUMU VERTIBA, KAS SAISTITA AR LIELAJIEM RISKA DARIJUMIEM TIRDZNIECIBAS PORTFELI

 

690

1.8

CITAS RISKA DARIJUMU VERTIBAS

 

710

1.8.2

no ka: stingrakas papildu prudencialas prasibas saskana ar 458. pantu

 

720

1.8.2*

no ka: prasibas attieciba uz lielajiem riska darijumiem

 

730

1.8.2**

no ka: saistiba ar modificetam riska pakapem, lai nemtu vera majoklu un komercialo ipašumu aktivu “burbulus”

 

740

1.8.2***

no ka: saistiba ar finanšu sektora iekšejiem riska darijumiem

 

750

1.8.3

no ka: stingrakas papildu prudencialas prasibas saskana ar 459. pantu

 

760

1.8.4

no ka: papildu riska darijumu vertiba saistiba ar KPR 3. pantu.

 


C 04.00 — IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

Rinda

ID

Postenis

Sleja

Atliktā nodokļa aktīvi un saistības

010

010

1

Kopējie atliktā nodokļa aktīvi

 

020

1.1

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

030

1.2

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

040

1.3

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

050

2

Kopējās atliktā nodokļa saistības

 

060

2.1

Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

070

2.2

Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

 

080

2.2.1

Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

090

2.2.2

Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

 

Kredītriska korekcijas un paredzamie zaudējumi

100

3

IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes

 

110

3.1

Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā

 

120

3.1.1

Vispārējās kredītriska korekcijas

 

130

3.1.2

Specifiskās kredītriska korekcijas

 

131

3.1.3

Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi

 

140

3.2

Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

 

145

4

IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros ir saistību neizpilde

 

150

4.1

Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru

 

155

4.2

Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

 

160

5

Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls

 

170

6

Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā

 

180

7

Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls

 

Sliekšņi pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitījumiem

190

8

Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

200

9

Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis

 

210

10

Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis

 

225

11.1

Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām

 

226

11.2

Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām

 

Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

230

12

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

240

12.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

250

12.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

260

12.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

270

12.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

280

12.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

290

12.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

291

12.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

292

12.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

293

12.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

300

13

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

310

13.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

320

13.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

330

13.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

340

13.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

350

13.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

360

13.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

361

13.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

362

13.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

363

13.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

370

14

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

 

380

14.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

390

14.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

400

14.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

410

14.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

420

14.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

430

14.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

431

14.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

432

14.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

433

14.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

440

15

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

450

15.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

460

15.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

470

15.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

480

15.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

490

15.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

500

15.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

501

15.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

502

15.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

503

15.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

510

16

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

520

16.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

530

16.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

540

16.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

550

16.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

560

16.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

570

16.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

571

16.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

572

16.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

573

16.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

580

17

Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

 

590

17.1

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

600

17.1.1

Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

610

17.1.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

620

17.2

Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

630

17.2.1

Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

640

17.2.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

 

641

17.3

Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

642

17.3.1

Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

643

17.3.2

(-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

 

Kopējā riska darījumu vērtība līdzdalībām,ko neatskaita no attiecīgās kapitāla kategorijas:

650

18

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla

 

660

19

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla

 

670

20

Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla

 

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana

680

21

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

690

22

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

700

23

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

710

24

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

720

25

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

 

730

26

Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

 

Kapitāla rezerves

740

27

Apvienoto rezervju prasība

 

750

 

Kapitāla saglabāšanas rezerves

 

760

 

Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

 

770

 

Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

 

780

 

Sistēmiskā riska rezerves

 

790

 

Sistēmiski nozīmīgo iestāžu rezerves

 

800

 

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

810

 

Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

Otrā pīlāra prasības

820

28

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz otrā pīlāra korekcijām

 

Papildu informācija ieguldījumu brokeru sabiedrībām

830

29

Sākotnējais kapitāls

 

840

30

Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

 

Papildu informācija, lai aprēķinātu pārskatu sniegšanas sliekšņus

850

31

Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts

 

860

32

Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības

 

Bāzeles I minimums

870

 

Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu

 

880

 

Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzeles I” minimumam

 

890

 

Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam

 

900

 

Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam – SP alternatīva

 

910

 

Kopējā kapitāla deficīts attiecībā uz "Bāzeles I" pašu kapitāla prasību minimumu

 


C 07.00 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

Riska darījumu kategorija

 

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR SĀKOTNĒJO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS SADALĪJUMS PA KOREKCIJAS PAKĀPĒM

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

 

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

 

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

RISKA DARĪJUMA SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJA

(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

0 %

20 %

50 %

100 %

TOSTARP: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

TOSTARP: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KO VEIC NORĪKOTA ĀKNI

TOSTARP: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KAS IEGŪTS NO CENTRĀLĀS VALDĪBAS

(-) GARANTIJAS

(-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

(-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: VIENKĀRŠĀ METODE

(-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (+)

 

(-) NO KĀ: SVĀRSTĪBU UN TERMIŅA KOREKCIJAS

010

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

215

220

230

240

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

 

 

015

no kā: riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

no kā: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

no kā: Riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

no kā: Riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM:

140

0 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

2 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

4 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

10 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

20 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

35 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

50 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

70 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

75 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

100 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

150 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

370 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

1250 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Citas riska pakāpes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IZZIŅAS POSTEŅI

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 09.01 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)

Valsts:

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

Vispārējās kredītriska korekcijas

Specifiskās kredītriska korekcijas

no kā: norakstījumi

Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

010

020

040

050

055

060

070

075

080

090

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Publiskā sektora struktūras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Daudzpusējās attīstības bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Starptautiskās organizācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Komercsabiedrības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

075

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Privātpersonas un MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

085

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

095

no kā: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Segtās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citi riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 09.02 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)

Valsts:

 

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

no kā: saistību neizpilde

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

Vispārējās kredītriska korekcijas

Specifiskās kredītriska korekcijas

no kā: norakstījumi

Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM(%)

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

no kā: saistību neizpilde

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

no kā: saistību neizpilde

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

010

030

040

050

055

060

070

080

090

100

105

110

120

125

130

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Komercsabiedrības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Tostarp: Specializētā kreditēšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Tostarp: MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Privātpersonas un MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Nodrošināti ar nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Atbilstīgi atjaunojami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Privātpersonas vai MVU — citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Nav MVU

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Kapitāla vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kopējie riska darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


C 09.04 - TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETICKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI

Valsts:

 

Summa

Procenti

Informācijas kvalitāte

010

020

030

Attiecīgie kredītriska darījumi - Kredītrisks

 

 

 

010

Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju

 

 

 

020

Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju

 

 

 

Attiecīgie kredītriska darījumi - Tirgus risks

 

 

 

030

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām

 

 

 

040

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība (iekšējo modeļu vajadzībām)

 

 

 

Attiecīgie kredītriska darījumi - Vērtspapīrošana

 

 

 

050

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju

 

 

 

060

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju

 

 

 

Pašu kapitāla prasības un svērumi

 

 

 

070

Kopējās pašu kapitāla prasības CCB

 

 

 

080

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem - Kredītrisks

 

 

 

090

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem -Tirgus risks

 

 

 

100

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – Vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

 

 

 

110

Pašu kapitāla prasību svērumi

 

 

 

Pretciklisko kapitāla rezervju normas

 

 

 

120

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzīta iestāde

 

 

 

130

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij

 

 

 

140

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma

 

 

 

2 % sliekšņa izmantošana

 

 

 

150

2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam

 

 

 

160

2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam

 

 

 


C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

Valūta:

 

POZĪCIJAS

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA2

011

Vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

012

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

013

Citi aktīvi un saistības

 

 

 

 

 

 

 

020

Termiņa metode

 

 

 

 

 

 

 

030

1. zona

 

 

 

 

 

 

 

040

0 ≤ 1 mēnesi

 

 

 

 

 

 

 

050

> 1 ≤ 3 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

060

> 3 ≤ 6 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

070

> 6 ≤ 12 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

080

2. zona

 

 

 

 

 

 

 

090

> 1 ≤ 2 (1,9 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

100

> 2 ≤ 3 (1,9 ≤ 2,8 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

110

> 3 ≤ 4 (2,8 ≤ 3,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

120

3. zona

 

 

 

 

 

 

 

130

> 4 ≤ 5 (>3,6 ≤ 4,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

140

> 5 ≤ 7 (> 4,3 ≤ 5,7 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

150

> 7 ≤ 10 (> 5,7 ≤ 7,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

160

> 10 ≤ 15 (> 7,3 ≤ 9,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

170

> 15 ≤ 20 (> 9,3 ≤ 10,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

180

> 20 (> 10,6 ≤ 12,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

190

(> 12,0 ≤ 20,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

200

(> 20 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

 

 

 

 

 

 

 

210

Ilguma metode

 

 

 

 

 

 

 

220

1. zona

 

 

 

 

 

 

 

230

2. zona

 

 

 

 

 

 

 

240

3. zona

 

 

 

 

 

 

 

250

Specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

251

Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

260

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas pirmo kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

270

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas otro kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

280

Ar atlikušo termiņu ≤ 6 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

290

Ar atlikušo termiņu > 6 mēnešiem un <= 24 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

300

Ar atlikušo termiņu > 24 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

310

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas trešo kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

320

Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas ceturto kategoriju

 

 

 

 

 

 

 

321

N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ar reitingu

 

 

 

 

 

 

 

325

Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

 

 

 

 

 

 

 

330

Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim

 

 

 

 

 

 

 

350

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

360

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

370

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

380

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

390

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 


C 21.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

Valsts tirgus:

 

POZĪCIJAS

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

VISAS POZĪCIJAS

NETO POZĪCIJAS

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

GARĀS

ĪSĀS

GARĀS

ĪSĀS

010

020

030

040

050

060

070

010

TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

 

 

 

 

 

 

Šūna saistīta ar CA

020

Vispārējais risks

 

 

 

 

 

 

 

021

Atvasinātie instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

022

Citi aktīvi un saistības

 

 

 

 

 

 

 

030

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju

 

 

 

 

 

 

 

040

Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi

 

 

 

 

 

 

 

050

Specifiskais risks

 

 

 

 

 

 

 

090

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

 

 

 

 

 

 

 

100

Vienkāršotā metode

 

 

 

 

 

 

 

110

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

 

 

 

 

 

 

 

120

Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

 

 

 

 

 

 

 

130

Matricas scenārija pieeja

 

 

 

 

 

 

 

II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

PĀRSKATI PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Saturs

I DAĻA: VISPĀRĪGAS NORĀDES 44

1.

 STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS 44

1.1.

 STRUKTŪRA 44

1.2.

 NUMERĀCIJAS KONVENCIJA 44

1.3.

 ZĪMJU KONVENCIJA 44
II DAĻA: NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI 44

1.

 PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA) 44

1.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 44

1.2.

 C 01.00 - PAŠU KAPITĀLS (CA1) 46

1.2.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 46

1.3.

 C 02.00 - PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2) 61

1.3.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 61

1.4.

 C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3) 68

1.4.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 68

1.5.

 C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4) 69

1.5.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 69

1.6.

 PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5) 85

1.6.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 85

1.6.2.

 C 05 01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1) 85

1.6.2.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 86

1.6.3.

 C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2) 94

1.6.3.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 94

2.

 GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) 96

2.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 96

2.2.

 SĪKA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU 97

2.3.

 INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ 97

2.4.

 C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS KOPĀ) 98

2.5.

 C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS) 98

3.

 KREDĪTRISKA VEIDNES 105

3.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 105

3.1.1.

 PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS EFEKTU 105

3.1.2.

 PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKU 106

3.2.

 C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) 106

3.2.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 106

3.2.2.

 CR SA VEIDNES TVĒRUMS 106

3.2.3.

 RISKA DARĪJUMU IEDALĪŠANA RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR STANDARTIZĒTO PIEEJU 107

3.2.4.

 SKAIDROJUMI PAR DAŽU TĀDU KONKRĒTU RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU TVĒRUMU, KAS MINĒTAS KPR 112. PANTĀ 110

3.2.4.1.

 RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “IESTĀDES” 110

3.2.4.2.

 RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “SEGTĀS OBLIGĀCIJAS” 111

3.2.4.3.

 RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “KOLEKTĪVO IEGULDĪJUMU UZŅĒMUMI” 111

3.2.5.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 111

3.3.

 KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB) 119

3.3.1.

 CR IRB VEIDNES TVĒRUMS 119

3.3.2.

 CR IRB VEIDNES SADALĪJUMS 120

3.3.3.

 C 08.01 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1) 121

3.3.3.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 121

3.3.4.

 C 08.02 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2 VEIDNE) 129

3.4.

 KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU 130

3.4.1.

 C 09.01 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1) 130

3.4.1.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 130

3.4.2.

 C 09.02 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2) 132

3.4.2.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 132

3.4.3.

 C 09.04 - TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETCISKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI 135

3.4.3.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 135

3.4.3.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 135

3.5.

 C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2) 140

3.5.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 140

3.5.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM (PIEMĒRO GAN CR EQU IRB 1, GAN CR EQU IRB 2) 141

3.6.

 C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT) 144

3.6.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 144

3.6.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 144

3.7.

 C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA) 146

3.7.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 146

3.7.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 146

3.8.

 C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB) 153

3.8.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 153

3.8.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 153

3.9.

 C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS) 161

3.9.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 161

3.9.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 162

4.

 OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES 170

4.1.

 C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR) 170

4.1.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 170

4.1.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 171

4.2.

 C 17.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETAILS) 173

4.2.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 173

4.2.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 175

5.

 TIRGUS RISKA VEIDNES 177

5.1.

 C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI) 177

5.1.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 177

5.1.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 178

5.2.

 C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC) 173… 179

5.2.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 179

5.2.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 180

5.3.

 C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP) 182

5.3.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 182

5.3.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 183

5.4.

 C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU) 185

5.4.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 185

5.4.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 185

5.5.

 C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX) 187

5.5.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 187

5.5.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 187

5.6.

 C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM) 189

5.6.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 189

5.6.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 189

5.7.

 C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM) 190

5.7.1.

 VISPĀRĪGAS PIEZĪMES 190

5.7.2.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 191

5.8.

 C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA) 193

5.8.1.

 NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM 193

I DAĻA:   VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.   STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

1.1.   STRUKTŪRA

1.

Kopumā sistēmā ir ietverti pieci veidņu bloki:

a)

kapitāla pietiekamība, pārskats par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu, kopējā riska darījumu vērtība;

b)

grupas maksātspēja, pārskats par visu to individuālo sabiedrību maksātspējas prasību izpildi, kuras iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības konsolidācijas tvērumā;

c)

kredītrisks (tostarp darījuma partnera kredītrisks, atgūstamās vērtības samazinājuma risks un norēķinu risks);

d)

tirgus risks (tostarp pozīcijas risks tirdzniecības portfelī, ārvalstu valūtas risks, preču risks un kredīta vērtības korekcijas (CVA) risks);

e)

operacionālais risks.

2.

Attiecībā uz katru veidni ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem. Šajā īstenošanas tehnisko standartu daļā ir iekļauta detalizētāka informācija par vispārīgākiem pārskatu sniegšanas aspektiem attiecībā uz katru veidņu bloku, norādes par konkrētām pozīcijām, kā arī validācijas noteikumi.

3.

Iestādes atkarībā no pieejas, kas izmantota, lai noteiktu pašu kapitāla prasības, iesniedz tikai tās veidnes, kuras ir būtiskas.

1.2.   NUMERĀCIJAS KONVENCIJA

4.

Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā izmanto apzīmējumu konvenciju, kas norādīta turpmākajā tabulā. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.

5.

Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}.

6.

Ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, apzīmējumi neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

7.

Ja veidnēs ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām. {Veidne;Rinda}

8.

Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām.

1.3.   ZĪMJU KONVENCIJA

9.

Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

II DAĻA:   NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.   PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)

1.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

10.

CA veidnēs ietverta informācija par pirmā pīlāra skaitītājiem (pašu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, pirmā līmeņa pamata kapitāls), saucēju (pašu kapitāla prasības) un pārejas noteikumiem, un tā ir strukturēta piecās veidnēs:

a)

CA1 veidnē ietverta iestāžu pašu kapitāla summa, kas sadalīta pa posteņiem, kuri vajadzīgi, lai iegūtu minēto summu. Iegūtajā pašu kapitāla summā ietverta katra kapitāla veida pārejas noteikumu kopējā ietekme;

b)

CA2 veidnē sniegts kopsavilkums par kopējo riska darījumu vērtību (kā noteikts Kapitāla prasību Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 92. panta 3. punktā);

c)

CA3 veidnē ietverti rādītāji, kuriem KPR noteikts minimālais līmenis, un daži citi saistītie dati;

d)

CA4 veidnē ietverti izziņas posteņi, kas vajadzīgi CA1 posteņu aprēķināšanai, kā arī informācija par Kapitāla prasību direktīvas (KPD) kapitāla rezervēm;

e)

CA 5 veidnē ietverti dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu pārejas noteikumu ietekmi attiecībā uz pašu kapitālu. CA5 pārstās pastāvēt, kad pārejas noteikumi zaudēs spēku.

11.

Veidnes piemēro visām pārskatus sniedzošajām sabiedrībām neatkarīgi no izmantotajiem grāmatvedības standartiem, tomēr daži posteņi skaitītājā ir specifiski sabiedrībām, kas piemēro SGS/SFPS veida vērtēšanas noteikumus. Parasti informācija saucējā ir saistīta ar galīgajiem rezultātiem, par kuriem sniegts pārskats attiecīgajās kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas veidnēs.

12.

Kopējo pašu kapitālu veido dažādi kapitāla veidi: pirmā līmeņa kapitāls, kas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa, un otrā līmeņa kapitāls.

13.

Pārejas noteikumus CA veidnēs piemēro šādi:

a)

posteņos pārejas korekcijas parasti neņem vērā. Tas nozīmē, ka summas CA1 posteņos aprēķina saskaņā ar nobeiguma noteikumiem (t. i., it kā nebūtu pārejas noteikumu), izņemot posteņus, kuros sniegts pārejas noteikumu ietekmes kopsavilkums. Katram kapitāla veidam (t.i., pirmā līmeņa pamata kapitālam, pirmā līmeņa papildu kapitālam un otrā līmeņa kapitālam) ir trīs dažādi posteņi, kuros iekļautas visas korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem.

b)

Pārejas noteikumi var ietekmēt arī pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla deficītu (t. i., pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla atskaitījuma pārsniegumu, kas reglamentēts attiecīgi KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 56. panta e) punktā), un tādējādi posteņi, kuros šis deficīts ietverts, var netieši atspoguļot pārejas noteikumu ietekmi;

c)

CA5 veidni izmanto vienīgi, lai sniegtu pārskatu par pārejas noteikumiem.

14.

Otrā pīlāra prasības ES var piemērot dažādi (KPD IV 104. panta 2. punkts ir jātransponē valsts regulējumā). KPR maksātspējas pārskatā iekļauj vienīgi otrā pīlāra prasību ietekmi uz maksātspējas koeficientu vai mērķa koeficientu. Detalizēti pārskati par otrā pīlāra prasībām neietilpst KPR 99. pantā.

a)

CA1, CA2 vai CA5 veidnes ietver datus tikai saistībā ar pirmā pīlāra jautājumiem.

b)

veidnē apkopotā veidā ietverta otrā pīlāra papildu prasību ietekme uz maksātspējas koeficientu. Viens bloks pievēršas summu ietekmei uz rādītājiem, savukārt otrs bloks pievēršas pašam rādītājam. Abiem rādītāju blokiem nav turpmākas saistības ar CA1, CA2 vai CA5 veidnēm.

c)

CA4 veidne ietver vienu šūnu attiecībā uz papildu pašu kapitāla prasībām, kuras attiecas uz otro pīlāru. Minētā šūna nav caur validācijas noteikumiem saistīta ar CA3 veidnes kapitāla rādītājiem un atspoguļo KPD 104. panta 2. punktu, kurā skaidri minētas papildu pašu kapitāla prasības kā viena no iespējām otrā pīlāra lēmumiem.

1.2.   C 01.00 - PAŠU KAPITĀLS (CA1)

1.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

1.   Pašu kapitāls

KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts un 72. pants

Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.

015

1.1.   Pirmā līmeņa kapitāls

KPR 25. pants

Pirmā līmeņa kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.

020

1.1.1.   Pirmā līmeņa pamata kapitāls

KPR 50. pants

030

1.1.1.1.   Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu

KPR 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 27. līdz 30. pants, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

040

1.1.1.1.1.   Apmaksāti kapitāla instrumenti

KPR 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 27. līdz 31. pants

Ietver savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumentus (KPR 27. un 29. pants).

Neietver ar instrumentiem saistīto akciju emisijas uzcenojumu.

Iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti.

045

1.1.1.1.1*   No kā: Kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

KPR 31. pants

Pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti.

050

1.1.1.1.2.*   Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

KPR 28. panta 1. punkta b), l) un m) apakšpunkts

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

060

1.1.1.1.3.   Akciju emisijas uzcenojums

KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts, 26. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

070

1.1.1.1.4.   (-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 42. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.1.1.1.4. līdz 1.1.1.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.1.1.5. postenī.

080

1.1.1.1.4.1.   (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

1.1.1.1. postenī ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

Uzrādāmā summa ietver tādas līdzdalības tirdzniecības portfelī, kas aprēķinātas, pamatojoties uz neto garo pozīciju, kā minēts KPR 42. panta a) punktā.

090

1.1.1.1.4.2.   (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

091

1.1.1.1.4.3.   (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

092

1.1.1.1.5.   (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

Atbilstoši KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktam atskaita “pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei ir jāiegādājas saskaņā ar esošu līgumsaistību faktiskām vai iespējamām saistībām”.

130

1.1.1.2.   Nesadalītā peļņa

KPR 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 26. panta 2. punkts

Nesadalītā peļņa ietver iepriekšējā gada nesadalīto peļņu, kā arī atbilstošo starpposma vai gada beigu peļņu.

140

1.1.1.2.1.   Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunktā nesadalītā peļņa ir definēta kā “peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem”.

150

1.1.1.2.2.   Atbilstošā peļņa vai zaudējumi

KPR 4. panta 1. punkta 121. apakšpunkts, 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

KPR 26. panta 2. punkts ļauj ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu starpposma vai gada beigu peļņu iekļaut kā nesadalīto peļņu, ja ir izpildīti daži nosacījumi.

No otras puses, zaudējumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kā norādīts KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

160

1.1.1.2.2.1.   Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

KPR 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Uzrādāmā summa ir grāmatvedības peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzradītā peļņa vai zaudējumi.

170

1.1.1.2.2.2.   (-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša

KPR 26. panta 2. punkts

Šajā rindā neuzrāda nekādus datus, ja atsauces periodā iestāde ir uzrādījusi zaudējumus. Tas tādēļ, ka zaudējumus pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Ja iestāde uzrāda peļņu, tad uzrāda to daļu, kas nav uzskatāma par atbilstošu saskaņā ar KPR 26. panta 2. punktu (t. i., nerevidētā peļņa un paredzamās maksas vai dividendes).

Jāņem vērā, ka peļņas gadījumā atskaitāmā summa ietver vismaz starpposma dividendes.

180

1.1.1.3.   Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā, un to uzrāda pirms prudenciālo filtru piemērošanas. Uzrādāmo summu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 13. panta 4. punktu.

200

1.1.1.4.   Citas rezerves

KPR 4. panta 1. punkta 117. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Citas rezerves KPR ir definētas kā “rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas uzkrātajos citos visaptverošajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā”.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

210

1.1.1.5.   Rezerves vispārējiem banku riskiem

KPR 4. panta 1. punkta 112. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta f) apakšpunkts

Rezerves vispārējiem banku riskiem Direktīvas 86/635/EEK 38. pantā ir definētas kā “summas, ko kredītiestāde nolemj rezervēt, lai nodrošinātos pret īpašajiem riskiem, kas ir saistīti ar banku darbību”.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

220

1.1.1.6.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus piemērotas kā pirmā līmeņa pamata kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

230

1.1.1.7.   Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 4. panta 120. punkts un 84. pants

Visu mazākuma līdzdalības daļu meitasuzņēmumos summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

240

1.1.1.8.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām

KPR 479. un 480. pants

Mazākuma līdzdalības daļu korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

250

1.1.1.9.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem

KPR 32. līdz 35. pants

260

1.1.1.9.1.   (-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ

KPR 32. panta 1. punkts

Uzrādāmā summa ir saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem vērtspapīroto aktīvu radīts iestādes pašu kapitāla pieaugums.

Piemēram, šis postenis ietver nākotnes maržinālos ienākumus, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas, vai – iniciatoru gadījumā – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, ko rada vērtspapīrotie aktīvi, kuri uzlabo vērtspapīrošanas pozīciju kredītkvalitāti.

270

1.1.1.9.2.   Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve

KPR 33. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja naudas plūsmas riska ierobežošanas rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tā samazina grāmatvedības pašu kapitālu) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

280

1.1.1.9.3.   Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības

KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tās samazina grāmatvedības pašu kapitālu) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

285

1.1.1.9.4.   Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

KPR 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 33. panta 2. punkts

Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi, un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

290

1.1.1.9.5.   (-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām

KPR 34. un 105. pants

Patiesās vērtības korekcijas riska darījumiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī, saistībā ar KPR 105. pantā noteiktiem stingrākiem standartiem attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu.

300

1.1.1.10.   (-) Nemateriālā vērtība

KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. pants

310

1.1.1.10.1.   (-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs

KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Nemateriālā vērtība ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šeit uzrādāmā summa ir tāda pati kā bilancē uzrādītā.

320

1.1.1.10.2.   (-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā

KPR 37. panta b) punkts un 43. pants

330

1.1.1.10.3.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību

KPR 37. panta a) punkts

Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos nemateriālā vērtība vai ja tiktu pārtraukta tās atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

340

1.1.1.11.   (-) Citi nemateriālie aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. panta a) punkts

Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

350

1.1.1.11.1.   (-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas

KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta to nemateriālo aktīvu bilancē, kas nav nemateriālā vērtība.

360

1.1.1.11.2.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem

KPR 37. panta a) punkts

Atliktā nodokļa saistību summa, kas tiktu dzēsta, ja samazinātos to nemateriālo aktīvu vērtība, kas nav nemateriālā vērtība, vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

370

1.1.1.12.   (-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants

380

1.1.1.13.   (-) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 40., 158. un 159. pants

Uzrādāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekme, kas varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu paredzamo zaudējumu līmeni (KPR 40. pants).

390

1.1.1.14.   (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 41. pants

400

1.1.1.14.1.   (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi “atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību”.

Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta bilancē (ja tā uzrādīta atsevišķi).

410

1.1.1.14.2.   Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem

KPR 4. panta 1. punkta 108. un 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

420

1.1.1.14.3.   Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot

KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Šajā postenī jebkādu summu uzrāda tikai tad, ja kompetentā iestāde ir iepriekš piekritusi, ka tiek samazināta definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmā summa.

Šajā rindā ietvertajiem aktīviem piemēro riska pakāpi attiecībā uz kredītriska prasībām.

430

1.1.1.15.   (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 44. pants

Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 27. punktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja pastāv savstarpējas līdzdalība, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

440

1.1.1.16.   (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts

Uzrādāmo summu tieši ņem no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu”. Summa ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

450

1.1.1.17.   (-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

KPR 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts un 89. līdz 91. pants

Būtiskas līdzdalības ir definētas kā “tieša vai netieša līdzdalība sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj būtiski ietekmēt vadību minētajā sabiedrībā”.

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250  % riska pakāpi.

460

1.1.1.18.   (-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts, 243. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 258. pants un 266. panta 3. punkts

Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam piemēro 1 250  % riska pakāpi, bet kuras alternatīvi ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī.

470

1.1.1.19.   (-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts un 379. panta 3. punkts

Neapmaksātām piegādēm piemēro 1 250  % riska pakāpi pēc piecām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai saskaņā ar pašu kapitāla prasībām attiecībā uz norēķinu risku. Alternatīvi tās ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī.

471

1.1.1.20.   (-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts un 153. panta 8. punkts

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250  % riska pakāpi.

472

1.1.1.21.   (-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts un 155. panta 4. punkts

Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250  % riska pakāpi.

480

1.1.1.22.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts; 43. pants līdz 46. pants, 49. panta 2. un 3. punkts un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 2. un 3. punkts).

490

1.1.1.23.   (-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības (neņemot vērā to daļu no attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām, kas iedalīta atliktā nodokļa aktīvos, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punkta b) apakšpunktu), kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta a) apakšpunkta 10 % slieksni.

500

1.1.1.24.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts; 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts; 43., 45., 47. pants, 48. panta 1. punkta b) apakšpunkts; 49. panta 1. līdz 3. punkts un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta b) apakšpunkta 10 % slieksni.

Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 1., 2. un 3. punkts).

510

1.1.1.25.   (-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni

KPR 48. panta 1. punkts

Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un no iestādes tiešas un netiešām līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta 17,65 % slieksni.

520

1.1.1.26.   Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu

KPR 469. līdz 472. pants, 478. un 481. pants

Korekcijas attiecībā uz atskaitījumiem pārejas noteikumu dēļ. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

524

1.1.1.27.   (-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

529

1.1.1.28.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa pamata kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 020 līdz 524.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

530

1.1.2.   PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 61. pants

540

1.1.2.1.   Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 51. panta a) punkts, 52. līdz 54. pants, 56. panta a) punkts un 57. pants

550

1.1.2.1.1.   Apmaksāti kapitāla instrumenti

KPR 51. panta a) punkts un 52. līdz 54. pants

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

560

1.1.2.1.2.(*)   Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

KPR 52. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunkts

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

570

1.1.2.1.3.   Akciju emisijas uzcenojums

KPR 51. panta b) punkts

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

580

1.1.2.1.4.   (-) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) apakšpunkts un 57. pants

Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 57. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

No 1.1.2.1.4. postenis līdz 1.1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.2.1.5. postenī.

590

1.1.2.1.4.1.   (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

1.1.2.1.1. postenī iekļauti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

620

1.1.2.1.4.2.   (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

621

1.1.2.1.4.3.   (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

622

1.1.2.1.5.   (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus

KPR 56. panta a) punkts un 57. pants

Saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu atskaita “pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”.

660

1.1.2.2.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 4. un 5. punkts, 484. līdz 487. pants, 489. un 491. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla nosacījumus. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

670

1.1.2.3.   Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 83., 85. un 86. pants

Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā.

Ietver atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants).

680

1.1.2.4.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 480. pants

Korekcijas attiecībā uz atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

690

1.1.2.5.   (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 56. panta b) punkts un 58. pants

Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

700

1.1.2.6.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta c) punkts; KPR 59., 60. un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

710

1.1.2.7.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta d) punkts, 59. un 79. pants

Iestādes līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas ir pilnībā atskaitītas.

720

1.1.2.8.   (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu

KPR 56. panta e) punkts

Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)”.

730

1.1.2.9.   Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu

KPR 474.,475., 478. un 481. pants

Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

740

1.1.2.10.   Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla)

KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts

Pirmā līmeņa papildu kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla ir lielāki nekā pirmā līmeņa papildu kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos pirmā līmeņa papildu kapitālam ir jābūt vienādam ar nulli un pirmā līmeņa papildu kapitāla atskaitījumu pārpalikums ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

Ar šo posteni tiek panākts, ka 1.1.2.1. līdz 1.1.2.12. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Tad, ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.1.16. postenis ir pretējs šim skaitlim.

744

1.1.2.11.   (-) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

748

1.1.2.12.   Pirmā līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa papildu kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 530 līdz 744.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

750

1.2.   OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 71. pants

760

1.2.1.   Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu

KPR 62. panta a) punkts, 63. līdz 65. pants, 66. panta a) punkts un 67. pants

770

1.2.1.1.   Apmaksāti kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

KPR 62. panta a) punkts, 63. un 65. pants

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

780

1.2.1.2.(*)   Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

KPR 52. panta 63. punkta c), e) un f) apakšpunkts un KPR 64. pants

Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

790

1.2.1.3.   Akciju emisijas uzcenojums

KPR 62. panta b) punkts un 65. pants

Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

800

1.2.1.4.   (-) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

KPR 63. panta b) punkta i) apakšpunkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 67. panta izņēmumi.

Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

1.2.1.4. postenis līdz 1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.2.1.5. postenī.

810

1.2.1.4.1.   (-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

1.2.1.1. postenī ietverti otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

840

1.2.1.4.2.   (-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

841

1.2.1.4.3.   (-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

842

1.2.1.5.   (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus

KPR 66. panta a) punkts un 67. pants

Saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu atskaita “pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”.

880

1.2.2.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. panta 6. un 7. punkts, 484., 486., 488., 490. un 491. pants

Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā otrā līmeņa kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

890

1.2.3.   Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā

KPR 83., 87. un 88. pants

Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pašu kapitāla summu kopsumma, kas iekļauta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā.

Ietver atbilstīgu otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants).

900

1.2.4.   Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā

KPR 480. pants

Korekcijas attiecībā uz atbilstīgu pašu kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

910

1.2.5.   IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus

KPR 62. panta d) punkts

Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, šis postenis ietver tādas pozitīvās summas, kuras iegūst salīdzinot uzkrājumus un paredzamos zaudējumus, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls.

920

1.2.6.   SP.Vispārējās kredītriska korekcijas

KPR 62. panta c) punkts

Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, šis postenis ietver vispārējās kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls.

930

1.2.7.   (-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 66. panta b) punkts un 68. pants

Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver otrā un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

940

1.2.8.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta c) punkts; 68. līdz 70. pants un 79. pants

Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

950

1.2.9.   (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta d) punkts, 68., 69. un 79. pants

Pilnībā atskaita iestādes līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums.

960

1.2.10.   Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu

KPR 476. līdz 478. pants un 481. pants

Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

970

1.2.11.   Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)

KPR 56. panta e) punkts

Otrā līmeņa kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla ir lielāki nekā otrā līmeņa kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos otrā līmeņa kapitāls ir vienāds ar nulli, un otrā līmeņa atskaitījumu pārpalikumu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla.

Ar šo posteni 1.2.1. līdz 1.2.13. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.2.8. postenis ir pretējs šim skaitlim.

974

1.2.12.   (-) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

KPR 3. pants

978

1.2.13.   Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja otrā līmeņa kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā otrā līmeņa kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 750 līdz 974.

Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

1.3.   C 02.00 - PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

1.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Rinda

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

1.   KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

KPR 92. panta 3. punkts, 95., 96. un 98. pants

020

1.*   No kā: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu

030

1.**   No kā: Ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu

040

1.1.   RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES

KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkts

050

1.1.1.   Standartizētā pieeja (SP)

CR SA un SEC SA veidnes kopējo riska darījumu līmenī

060

1.1.1.1.   SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas

CR SA veidne kopējo riska darījumu līmenī. SP riska darījumu kategorijas ir KPR 112. pantā minētās kategorijas, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas.

070

1.1.1.1.01.   Centrālās valdības vai centrālās bankas

Sk. CR SA veidni

080

1.1.1.1.02.   Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

Sk. CR SA veidni

090

1.1.1.1.03.   Publiskā sektora struktūras

Sk. CR SA veidni

100

1.1.1.1.04.   Daudzpusējās attīstības bankas

Sk. CR SA veidni

110

1.1.1.1.05.   Starptautiskās organizācijas

Sk. CR SA veidni

120

1.1.1.1.06.   Iestādes

Sk. CR SA veidni

130

1.1.1.1.07.   Komercsabiedrības

Sk. CR SA veidni

140

1.1.1.1.08.   Privātpersonas un MVU

Sk. CR SA veidni

150

1.1.1.1.09.   Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

Sk. CR SA veidni

160

1.1.1.1.10.   Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

Sk. CR SA veidni

170

1.1.1.1.11.   posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

Sk. CR SA veidni

180

1.1.1.1.12.   Segtās obligācijas

Sk. CR SA veidni

190

1.1.1.1.13.   Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

Sk. CR SA veidni

200

1.1.1.1.14.   Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

Sk. CR SA veidni

210

1.1.1.1.15.   Kapitāla vērtspapīri

Sk. CR SA veidni

211

1.1.1.1.16.   Citi posteņi

Sk. CR SA veidni

220

1.1.1.2.   Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP

CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

230

1.1.1.2.*   no kā: atkārtota vērtspapīrošana

CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

240

1.1.2.

 Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB)

250

1.1.2.1.   IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes

CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes)

260

1.1.2.1.01.   Centrālās valdības un centrālās bankas

Sk. CR IRB veidni

270

1.1.2.1.02.   Iestādes

Sk. CR IRB veidni

280

1.1.2.1.03.   Komercsabiedrības – MVU

Sk. CR IRB veidni

290

1.1.2.1.04.   Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

Sk. CR IRB veidni

300

1.1.2.1.05.   Komercsabiedrības – citas

Sk. CR IRB veidni

310

1.1.2.2.   IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpēm

CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja izmanto pašu LGD aplēses un/vai korekcijas pakāpes)

320

1.1.2.2.01.   Centrālās valdības un centrālās bankas

Sk. CR IRB veidni

330

1.1.2.2.02.   Iestādes

Sk. CR IRB veidni

340

1.1.2.2.03.   Komercsabiedrības – MVU

Sk. CR IRB veidni

350

1.1.2.2.04.   Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

Sk. CR IRB veidni

360

1.1.2.2.05.   Komercsabiedrības – citas

Sk. CR IRB veidni

370

1.1.2.2.06.   Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar MVU nekustamo īpašumu

Sk. CR IRB veidni

380

1.1.2.2.07.   Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas nav MVU nekustamais īpašums

Sk. CR IRB veidni

390

1.1.2.2.08.   Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

Sk. CR IRB veidni

400

1.1.2.2. 09   Privātpersonas vai MVU – citi MVU

Sk. CR IRB veidni

410

1.1.2.2.10.   Privātpersonas vai MVU – citi, kas nav MVU

Sk. CR IRB veidni

420

1.1.2.3.   Kapitāla vērtspapīri – IRB

Sk. CR EQU IRB veidni

430

1.1.2.4.   Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP

CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

440

1.1.2.4*   No kā: atkārtota vērtspapīrošana

CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

450

1.1.2.5.   Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības

Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 156. pantu

460

1.1.3.   Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

KPR 307. līdz 309. pants

490

1.2.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM

KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

500

1.2.1.   Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī

Sk. CR SETT veidni

510

1.2.2.   Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī

Sk. CR SETT veidni

520

1.3.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM

KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) un iii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

530

1.3.1.

 Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP)

540

1.3.1.1.   Tirgoti parāda instrumenti

MKR SA TDI veidne kopējo valūtu līmenī

550

1.3.1.2.   Kapitāla vērtspapīri

MKR SA EQU veidne kopējo valstu tirgu līmenī

555

1.3.1.3.   Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos

KPR 348. panta 1. punkts, 350. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 364. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR 384. panta 1. punktu vai nu nekavējoties, vai KPR 350. panta 3. punkta c) apakšpunktā definētā ierobežojuma rezultātā. KPR minētās pozīcijas nav skaidri iedalītas ne procentu likmju riskā, ne pašu kapitāla riskā.

Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas, kas reizināta ar 12,5.

Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu, un kas attiecīgi reizināta ar 12,5.

556

1.3.1.3.*   Izziņas postenis: Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas ieguldīti tikai tirgotos parāda instrumentos

Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai tādos instrumentos, uz kuriem attiecas procenta likmju risks.

557

1.3.1.3.**   Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas ieguldīti tikai kapitāla vērtspapīru instrumentos vai jauktos instrumentos

Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai vai nu instrumentos, uz kuriem attiecas kapitāla vērtspapīru risks, vai jauktos instrumentos, vai ja KIU komponentes nav zināmas.

560

1.3.1.4.   Ārvalstu valūta

Sk. MKR SA FX veidni

570

1.3.1.5.   Preces

Sk. MKR SA COM veidni

580

1.3.2.   Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM)

Sk. MKR IM veidni

590

1.4.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)

KPR 92. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu šis elements ir nulle.

600

1.4.1.   OpR pamatrādītāja pieeja (PRP)

Sk. OPR veidni

610

1.4.2.   OpR standartizētā pieeja (TSP)/alternatīvās standartizētās pieejas (ASP)

Sk. OPR veidni

620

1.4.3.   OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP)

Sk. OPR veidni

630

1.5.   PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM

KPR 95. panta 2. punkts, 96. panta 2. punkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Tikai ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu. Sk. arī KPR 97. pantu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 96. pantu uzrāda 97. pantā minēto summu, reizinot to ar 12,5.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 95. pantu sniedz pārskatu:

—

ja KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā summa ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā, uzrādāmā summa ir vienāda ar nulli;

—

ja KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā vērtība ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā, uzrādāmo summu iegūst, pēdējo summu atņemot no pirmās.

640

1.6.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI

KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts. Sk. CVA veidni.

650

1.6.1.   Attīstītā metode

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 383. pantam. Sk. CVA veidni.

660

1.6.2.   Standartizētā metode

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 384. pantam. Sk. CVA veidni.

670

1.6.3.   Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 385. pantam. Sk. CVA veidni.

680

1.7.   KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 395. līdz 401. pants

690

1.8.   CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

KPR 3., 458. un 459. pants un riska darījumu vērtības, ko nevar iedalīt vienā no posteņiem, kas apzīmēti no 1.1. līdz 1.7.

Iestādes sniedz pārskatu par vērtībām, kas vajadzīgas, lai ievērotu šādas prasības:

—

stingrākas prudenciālās prasības, ko Komisija noteikusi saskaņā ar KPR 458. un 459. pantu;

—

papildu riska darījumu vērtības saistībā ar KPR 3. pantu

Šim postenim nav saites uz sīkākas informācijas veidni.

710

1.8.2.   No kā: stingrākas papildu prudenciālās p rasības saskaņā ar 458. pantu

KPR 458. pants

720

1.8.2.*   No kā: prasības attiecībā uz lielajiem riska darījumiem

KPR 458. pants

730

1.8.2.**   No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus”

KPR 458. pants

740

1.8.2.***   No kā: no kā: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem

KPR 458. pants

750

1.8.3.   No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu

KPR 459. pants

760

1.8.4.   No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu

KPR 3. pants

Tā ietver tikai papildu vērtības (piemēram, ja riska darījuma vērtība ir 100 un ja riska pakāpe 20 % un iestāde, pamatojoties uz KPR 50. pantu, piemēro riska pakāpi 3 % apmērā, uzrādāmā vērtība ir 30).

1.4.   C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)

1.4.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Rindas

010

1.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

020

2.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību (4,5 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

030

3.   Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka procentos no kopējo riska darījumu vērtības.

040

4.   Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību (6 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

050

5.   Kopējais kapitāla rādītājs

KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

060

6.   Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pašu kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību (8 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

070

Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, t.sk. otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju.

080

Pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa pamata kapitāla mērķa rādītājs.

090

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs, t.sk. otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē pirmā līmeņa kapitāla rādītāju.

100

Pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks pirmā līmeņa kapitāla mērķa rādītājs.

110

Kopējais kapitāla rādītājs, iekļaujot otrā pīlāra korekcijas

KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts un KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentās iestādes lēmums ietekmē kopējo kapitāla rādītāju.

120

Kopējais kapitāla mērķa rādītājs saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD IV 104. panta 2. punkts

Šo šūnu aizpilda tikai tad, ja kompetentā iestāde lemj, ka iestādei ir jāsasniedz augstāks kopējais kapitāla mērķa rādītājs.

1.5.   C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

1.5.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Rindas

010

1.   Kopējie atliktā nodokļa aktīvi

Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē.

020

1.1.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 39. pants

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuriem līdz ar to ir piemērojama riska pakāpe.

030

1.2.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, bet kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un uz kuriem līdz ar to neattiecas nekādi sliekšņi (t. i., tos pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla).

040

1.3.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kuru atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla līdz ar to piemēro KPR 48. panta sliekšņus 10 % un 17,65 % apmērā.

050

2.   Kopējās atliktā nodokļa saistības

Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē.

060

2.1.   Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 38. panta 3. un 4. punkts

Atliktā nodokļa saistības, attiecībā uz kurām nav ievērotas KPR 38. panta 3. un 4. punkta nosacījumi. Līdz ar to šajā postenī iekļauj atliktā nodokļa saistības, kas samazina nemateriālo vērtību, citus nemateriālo aktīvu vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu un kas tiek uzrādītas CA1 1.1.1.10.3., 1.1.1.11.2. un 1.1.1.14.2. postenī.

070

2.2.   Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

KPR 38. pants

080

2.2.1.   Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts

Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas netiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu.

090

2.2.2.   Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts

Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas tiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu.

100

3.   IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

110

3.1.   Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

120

3.1.1.   Vispārējās kredītriska korekcijas

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

130

3.1.2.   Specifiskās kredītriska korekcijas

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

131

3.1.3.   Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi

KPR 34., 110. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

140

3.2.   Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav iestājies saistību neizpildes gadījums.

145

4.   IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros ir saistību neizpilde

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

150

4.1.   Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru

KPR 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

155

4.2.   Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants

Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības.

160

5.   Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls

KPR 62. panta d) punkts

IRB iestādēm saskaņā ar KPR 62. panta d) punktu uzkrājumu pārsniegumam (pār paredzamajiem zaudējumiem), kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, ir noteikta maksimālā robežvērtība 0,6 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kuras aprēķinātas ar IRB pieeju.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 0,6 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai.

170

6.   Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā

KPR 62. panta c) punkts

Šis postenis ietver vispārīgas kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas, lai tās iekļautu otrā līmeņa kapitālā, zem maksimālās robežvērtības.

Summu uzrāda, ņemot vērā nodokļu ietekmi.

180

7.   Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls

KPR 62. panta c) punkts

Saskaņā ar KPR 62. panta c) punktu kredītriska korekcijām, kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, nosaka maksimālo robežvērtību 1,25 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām.

Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 1,25 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai.

190

8.   Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 46. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Šajā postenī ietverts slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %.

200

9.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis

KPR 48. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

Šis postenis ietver 10 % slieksni attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.

Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %.

210

10   Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis

KPR 48. panta 1. punkts

Šis postenis ietver tādu 17,65 % slieksni – attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības –, kas piemērojams pēc 10 % sliekšņa.

Slieksnis aprēķināts tā, lai divu posteņu atzītā summa nepārsniegtu 15 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kas aprēķināts pēc visiem atskaitījumiem, neiekļaujot korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem.

225

11.1.   Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām

4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta a) daļa

226

11.2.   Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām

4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta b) daļa

230

12.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 44. līdz 46. pants un 49. pants

240

12.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 44.,45., 46. un 49. pants

250

12.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 44., 46. un 49. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

b)

summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī

c)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu.

260

12.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 45. pants

KPR 45. pantā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

270

12.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

280

12.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

290

12.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

291

12.3.1.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

292

12.3.2.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

293

12.3.3.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants

300

13.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 58. līdz 60. pants

310

13.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 58., 59. pants un 60. panta 2. punkts

320

13.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 58. pants un 60. panta 2. punkts

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

330

13.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

340

13.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

350

13.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

360

13.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

361

13.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

362

13.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

363

13.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants

370

14.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 68. līdz 70. pants

380

14.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 68., 69. pants un 70. panta 2. punkts

390

14.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 68. pants un 70. panta 2. punkts

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

400

14.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

410

14.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

420

14.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

430

14.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

431

14.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

432

14.3.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

433

14.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants

440

15.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 44.,45., 47. un 49. pants

450

15.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 44.,45., 47. un 49. pants

460

15.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 44.,45., 47. un 49. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

b)

summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī

c)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu.

470

15.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

480

15.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

490

15.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

500

15.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants

KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

501

15.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

502

15.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

503

15.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants

510

16.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 58. un 59. pants

520

16.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 58. un 59. pants

530

16.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 58. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (56. panta d) punkts); kā arī

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

540

16.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

550

16.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

560

16.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

570

16.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants

KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

571

16.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

572

16.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

573

16.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants

580

17.   Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

KPR 68. un 69. pants

590

17.1.   Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 68. un 69. pants

600

17.1.1.   Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 68. pants

Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

a)

sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (66. panta d) punkts); kā arī

b)

līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

610

17.1.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

KPR 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

620

17.2.   Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

630

17.2.1.   Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

640

17.2.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto netiešajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants

KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

641

17.3.   Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

642

17.3.1.   Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

643

17.3.2.   (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants

650

18.   Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla

KPR 46. panta 4. punkts, 48. panta 4. punkts un 49. panta 4. punkts

660

19.   Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla

KPR 60. panta 4. punkts

670

20.   Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla

KPR 70. panta 4. punkts

680

21.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 12.1. postenī.

690

22.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 15.1. postenī.

700

23.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 13.1. postenī.

710

24.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 16.1. postenī.

720

25.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 14.1. postenī.

730

26.   Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 79. pants

Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 17.1. postenī.

740

27.   Apvienoto rezervju prasība

KPD 128. panta 6. punkts

750

Kapitāla saglabāšanas rezerves

KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants

Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā.

760

Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm.

770

Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants, 135.–140. pants

780

Sistēmiskā riska rezerves

KPD 128. panta 5. punkts, 133.oun 134. pants

790

Sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

KPD 131. pants

Iestādes sniedz pārskatu par sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju, ko piemēro konsolidētajā līmenī, summu.

800

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants

810

Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants

820

28.   Pašu kapitāla prasības saistībā ar otrā pīlāra korekcijām

KPD 104. panta 2. punkts

Ja kompetentā iestāde nolemj, ka iestādei ir jāaprēķina papildu pašu kapitāla prasības otrā pīlāra iemeslu dēļ, šīs papildu pašu kapitāla prasības uzrāda šajā šūnā.

830

29.   Sākotnējais kapitāls

KPD 12. pants, 28. līdz 31. pants un KPR 93. pants

840

30.   Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmajiem izdevumiem

KPR 96. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts

850

31.   Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts

Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar īstenošanas tehnisko standartu (ITS) 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.

Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde.

860

32.   Kopējās sākotnējās riska darījuma vērtības

Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar īstenošanas tehnisko standartu (ITS) 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.

Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde.

870

Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu

KPR 500. panta 4. punkts

Šajā pozīcijā uzrāda starpību starp 880. pozīcijā uzrādīto vērtību un kopējo pašu kapitālu saskaņā ar KPR.

Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu.

880

Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzeles I” minimumam

KPR 500. panta 4. punkts

Šajā pozīcijā ir uzrādāms kopējais pašu kapitāls saskaņā ar KPR, kas pielāgots, kā noteikts KPR 500. punkta 4. pantā (t.i., pilnībā pielāgots, lai atspoguļotu atšķirības pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar Direktīvu 93/6/EEK un Direktīvu 2000/12/EK, jo šīs direktīvas bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, un pašu kapitāla aprēķinu saskaņā ar šo regulu; šīs atšķirības rada dažādās pieejas paredzamiem un neparedzamiem zaudējumiem saskaņā ar šīs regulas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu).

Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu.

890

Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam

KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunktā (t.i., 80 % no kopējās minimālās pašu kapitāla vērtības, kas iestādei jānodrošina saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, kā noteikts minētajā direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, pirms 2007. gada janvāra).

900

Pašu kapitāla prasības “Bāzeles I” minimumam – SP alternatīva

KPR 500. panta 2. un 3. punkts

Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 2. punktā (t.i., 80 % no pašu kapitāla, kas iestādei jānodrošina saskaņā ar 92. pantu, aprēķinot darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu un Trešās daļas III sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā piemērojams, nevis KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu vai Trešās daļas III sadaļas 4. nodaļu).

910

Kopējā pašu kapitāla deficīts attiecībā uz “Bāzeles I” pašu kapitāla prasību minimumu vai SP alternatīvu

KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 500. panta 2. punkts

Šī rinda ir aizpildāma ar:

— ja piemēro KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 880. rinda < 890. rindu:

starpību starp 890. rindu un 880. rindu

— vai ja piemēro KPR 500. panta 2. punktu un 01.00. slejas 010. rinda < 04.00. slejas 900. rindu: starpību starp 04.00. slejas 900. rindu un 01.00. slejas 010. rindu

1.6.   PĀREJAS NOTEIKUMI un INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5)

1.6.1.   Vispārīgas piezīmes

15.

CA5 sniegts kopsavilkums par pašu kapitāla elementu aprēķinu un atskaitījumiem, uz kuriem attiecas KPR 465. līdz 491. panta pārejas noteikumi.

16.

Tam ir šāda struktūra:

a.

veidnē sniegts kopsavilkums par kopējām korekcijām, kas pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā jāveic attiecībā uz pašu kapitāla dažādajiem komponentiem (kuri saskaņā ar nobeiguma noteikumiem uzrādīti CA1). Šīs tabulas elementus uzrāda kā “korekcijas” dažādajiem kapitāla komponentiem CA1, lai pašu kapitāla komponentos atspoguļotu pārejas noteikumu ietekmi;

b.

veidnē sniegta sīkāka informācija par to, kā aprēķināt tos instrumentus, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

17.

Iestādes pirmajās četras slejās sniedz pārskatu par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla korekcijām, kā arī par summu, ko pielīdzina riska svērtajiem aktīviem. Turklāt iestādēm 050. slejā ir jāuzrāda piemērojamā procentuālā attiecība un 060. slejā – atbilstošā summa bez pārejas noteikumu atzīšanas.

18.

Iestādes elementus CA5 uzrāda tikai periodā, kad saskaņā ar KPR desmito daļu piemēro pārejas noteikumus.

19.

Daži pārejas noteikumi paredz atskaitījumus no pirmā līmeņa kapitāla. Šādā gadījumā atskaitījuma vai atskaitījumu atlikušo summu piemēro pirmā līmeņa kapitālam, un ja nav pietiekama pirmā līmeņa papildu kapitāla, lai absorbētu šo summu, tad pārsniegumu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

1.6.2.   C 05 01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)

20.

Iestādes 5.1. tabulā sniedz pārskatu par pārejas noteikumiem attiecībā uz pašu kapitāla komponentiem, kā noteikts KPR 465. līdz 491. pantā, salīdzinājumā ar KPR Otrās daļas III sadaļas nobeiguma noteikumu piemērošanu.

21.

Iestādes 020.–060. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Datus, kas uzrādāmi CA 5.1. 030. rindas 010. līdz 060. slejā, var iegūt no attiecīgajām CA 5.2. iedaļām.

22.

Iestādes 070. līdz 092. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko emitējuši meitasuzņēmumi (saskaņā ar KPR 479. un 480. pantu).

23.

No 100. rindas iestādes sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, atskaitījumiem un papildu filtriem un atskaitījumiem.

24.

Var būt gadījumi, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atskaitījumi pārsniedz iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitālu. Šo ietekmi – ja tā izriet no pārejas noteikumiem – norāda CA1 veidnē, izmantojot attiecīgās šūnas. Tādējādi korekcijas CA5 veidnes slejās neietver nekādu plašāku ietekmi gadījumā, ja nav pieejams pietiekams kapitāls.

1.6.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas

020

Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas

030

Otrā līmeņa kapitāla korekcijas

040

Korekcijas, kas iekļautas riska svērtajos aktīvos (RSA)

040. slejā ietverta attiecīgā atlikusī summa, t. i., pirms KPR Trešās daļas 2. vai 3. nodaļas prasību piemērošanas.

Tā kā 010. līdz 030. slejai ir tieša saite uz CA1 veidni, RSA ietvertajām korekcijām nav tiešas saites uz attiecīgajām kredītriska veidnēm. Ja ir korekcijas, kas izriet no pārejas noteikumiem attiecībā uz RSA, šīs korekcijas tieši ietver CR SA, CR IRB vai CR EQU IRB. Turklāt minētās ietekmes uzrāda CA5.1. 040. slejā. Tādējādi minētās summas ir tikai izziņas posteņi.

050

Piemērojamā procentuālā attiecība

060

Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem

060. slejā ietverta katra instrumenta summa pirms pārejas noteikumu piemērošanas. T. i., bāzes summa, kas ir būtiska korekciju aprēķinam.


Rindas

010

1.   Kopējās korekcijas

Šajā rindā atspoguļota pārejas korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām.

020

1.1.   Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 483. līdz 491. pants

Šajā rindā atspoguļota tādu instrumentu vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus.

030

1.1.1.   Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu

KPR 483. pants

040

1.1.1.1.   Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK

KPR 483. panta 1., 2., 4. un 6. punkts

050

1.1.1.2.   Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma

KPR 483. panta 1., 3., 5., 7. un 8. punkts

060

1.1.2.   Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

Uzrādāmās summas iegūst no CA 5.2. tabulas 060. slejas.

070

1.2.   Mazākuma līdzdalības daļas un ekvivalenti

KPR 479. un 480. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu ietekme uz mazākuma līdzdalības daļām, kas ir atbilstošas kā pirmā līmeņa pamata kapitāls; atbilstīgiem pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem, kuri ir atbilstoši kā konsolidētais pirmā līmeņa papildu kapitāls; un atbilstīgu pašu kapitālu, kas ir atbilstošs kā konsolidētais otrā līmeņa kapitāls.

080

1.2.1.   Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām

KPR 479. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir tāda summa, kas uzskatāma par konsolidētajām rezervēm saskaņā ar iepriekšējo regulu.

090

1.2.2.   Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 84. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

091

1.2.3.   Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 85. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

092

1.2.4.   Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

KPR 87. un 480. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

100

1.3.   Citas pārejas posma korekcijas

KPR 467. līdz 478. pants un 481. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas posma atskaitījumu korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, nerealizēto peļņu un zaudējumiem, papildu filtriem un atskaitījumiem, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām.

110

1.3.1.   Nerealizētā peļņa un zaudējumi

KPR 467. un 468. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības.

120

1.3.1.1.   Nerealizētā peļņa

KPR 468. panta 1. punkts

130

1.3.1.2.   Nerealizētie zaudējumi

KPR 467. panta 1. punkts

133

1.3.1.3.   Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

KPR 468. pants

136

1.3.1.4.   Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

KPR 467. pants

138

1.3.1.5.   Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

KPR 468. pants

140

1.3.2.   Atskaitījumi

KPR 36. panta 1. punkts, 469. un 478. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem.

150

1.3.2.1.   Kārtējā finanšu gada zaudējumi

KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 3. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Gadījumi, kad sabiedrībām jāatskaita tikai būtiski zaudējumi:

—

ja kopējie starpposma neto zaudējumi ir bijuši “būtiski”, pilnu atlikušo summu atskaita no pirmā līmeņa kapitāla, vai

—

ja visi kopējie neto zaudējumi nav bijuši “būtiski”, atlikušo summu neatskaita.

160

1.3.2.2   Nemateriālie aktīvi

KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 469. panta 1. apakšpunkts, 472. panta 4. punkts un 478. pants

Nosakot nemateriālo aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 37. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

170

1.3.2.3   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 5. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto atliktā nodokļa aktīvu (ANA) atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 38. panta noteikumus par atliktā nodokļa saistību atņemšanu no ANA.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: kopējā summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

180

1.3.2.4.   IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 6. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo IRB deficītu – summu, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem –, iestādes ņem vērā KPR 40. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

190

1.3.2.5   Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

KPR 33. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 7. punkts, 473. un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 41. panta noteikumus.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

194

1.3.2.5*   No kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – pozitīvs postenis

KPR 473. pants

198

1.3.2.5**   No kā: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 – negatīvs postenis

KPR 473. pants

200

1.3.2.6   Pašu instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

210

1.3.2.6.1.   (-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 42. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības, iestādes līdzdalības pamata kapitāla instrumentos sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

211

1.3.2.6.1**   no kā: Tiešas līdzdalības

KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 472. panta 8. punkta a) apakšpunkts

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām.

212

1.3.2.6.1*   no kā: Netiešas līdzdalības

KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 472. panta 8. punkta b) apakšpunkts

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām.

220

1.3.2.6.2.   Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

KPR 56. panta a) punkts, 474. pants, 475. panta 2. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 57. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 475. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām pirmā līmeņa papildu kapitālā.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta a) apakšpunktu.

221

1.3.2.6.2**   no kā: Tiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts un 475. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

222

1.3.2.6.2*   no kā: Netiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 474. panta b) punkts, 475. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

230

1.3.2.6.3.   Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

KPR 66. panta a) punkts, 476. pants, 477. panta 2. punkts un 478. pants

Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 67. panta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 477. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām otrā līmeņa kapitālā.

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums 0 saskaņā ar KPR 66. panta a) apakšpunktu.

231

no kā: Tiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

232

no kā: Netiešas līdzdalības

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešu līdzdalību kopējā summa, tostarp instrumenti, ko iestādei varētu nākties iegādāties atbilstīgi spēkā esošām vai iespējamām līgumsaistībām, KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

240

1.3.2.7   Savstarpējas līdzdalības

Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no tā, vai līdzdalība finanšu sektora iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā vai otrā līmeņa kapitālā ir uzskatāma par būtisku (KPR 472. panta 9. punkts, 475. panta 3. punkts un 477. panta 3. punkts), iestādes savstarpējas līdzdalības sadala atkarībā no būtiskiem un nebūtiskiem ieguldījumiem.

250

1.3.2.7.1.   Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

260

1.3.2.7.1.1.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

270

1.3.2.7.1.2.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

280

1.3.2.7.2.   Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

Articles 56 point (b), 474, 475(3) and 478 of CRR

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta b) apakšpunktu.

290

1.3.2.7.2.1.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu.

300

1.3.2.7.2.2.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 56. panta b) punkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu.

310

1.3.2.7.3.   Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta b) apakšpunktu.

320

1.3.2.7.3.1.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu.

330

1.3.2.7.3.2.   Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 66. panta b) punkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu.

340

1.3.2.8.

 Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

350

1.3.2.8.1.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 10. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu.

360

1.3.2.8.2.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 56. panta c) punkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta c) apakšpunktu.

370

1.3.2.8.3.   Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

KPR 66. panta c) punkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta c) apakšpunktu.

380

1.3.2.9.   Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 470. panta 2. un 3. punkts

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: KPR 470. panta 1. punkts

390

1.3.2.10.

 Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

400

1.3.2.10.1.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 11. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

410

1.3.2.10.2.   Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 56. panta d) punkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta d) apakšpunktu.

420

1.3.2.10.2.   Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

KPR 66. panta d) punkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants

Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta d) apakšpunktu.

425

1.3.2.11.   Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

KPR 471. pants

430

1.3.3.   Papildu filtri un atskaitījumi

KPR 481. pants

Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem.

Iestādes atbilstoši KPR 481. pantam 1.3.3. postenī sniedz informāciju par filtriem un atskaitījumiem, kas ir pieprasīti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. un 66. panta un Direktīvas 2006/49/EK 13. un 16. panta valstu transponēšanas pasākumiem un kas nav pieprasīti saskaņā ar Otro daļu.

1.6.3.   C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2)

25.

Iestādes sniedz informāciju par tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu (KPR 484. līdz 491. pants).

1.6.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums

KPR 484. panta 3. līdz 5. punkts

Instrumenti, kas ir atbilstoši katrai attiecīgajai rindai, tostarp to attiecīgais akciju emisijas uzcenojums.

020

Ierobežojuma aprēķināšanas bāze

KPR 486. panta 2. līdz 4. punkts

030

Piemērojamā procentuālā attiecība

KPR 486. panta 5. punkts

040

Ierobežojums

KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts

050

(–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts

060

Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

Uzrādāmā summa ir vienāda ar summām, kas uzrādītas CA 5.1. tabulas 060. rindas attiecīgajās slejās.


Rindas

010

1.   Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam

KPR 484. panta 3. punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

020

2.   Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam, un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu

KPR 484. panta 4. punkts

030

2.1.   Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

KPR 489. pants

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

040

2.2.   Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 489. pants

050

2.2.1.   Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

060

2.2.2.   Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

070

2.2.3.   Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 49. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 489. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

080

2.3.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

KPR 487. panta 1. punkts

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumus.

090

3.   Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu

KPR 484. panta 5. punkts

100

3.1.   Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

KPR 490. pants

110

3.2.   Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

KPR 490. pants

120

3.2.1.   Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

130

3.2.2.   Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

140

3.2.3.   Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

KPR 490. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts

Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

150

3.3.   Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

KPR 487. panta 2. punkts

Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumus.

2.   GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

2.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

26.

C 06.01 un C 06.02 veidnes uzrāda, ja pašu kapitāla prasības aprēķina konsolidēti. Šai veidnei ir četras daļas, lai apkopotu dažādu informāciju par visām individuālām sabiedrībām (tostarp pārskatu sniedzošo iestādi), kas iekļautas konsolidācijas tvērumā:

a)

sabiedrības, kas ietilpst konsolidācijas tvērumā;

b)

Sīka informācija par grupas maksātspēju

c)

informācija par individuālu sabiedrību devumu grupas maksātspējā;

d)

informācija par kapitāla rezervēm.

27.

Iestādes, kam to nepiemēro saskaņā ar KPR 7. pantu, sniedz pārskatu tikai par 010. līdz 060. un 250. līdz 400. sleju.

2.2.   SĪKA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

28.

Šīs veidnes otrā daļa (detalizēta informācija par grupas maksātspēju) 070. līdz 210. slejā ir izveidota, lai apkopotu informāciju par kredītiestādēm un citām regulētām finanšu iestādēm, kurām faktiski individuāli piemēro īpašas maksātspējas prasības. Tajā katrai no šīm pārskatu tvērumā iekļautajām sabiedrībām noteiktas pašu kapitāla prasības attiecībā uz katru riska kategoriju un pašu kapitāls maksātspējas nolūkos.

29.

Dalību proporcionālas konsolidācijas gadījumā dati, kas saistīti ar pašu kapitāla prasībām un pašu kapitālu, atspoguļo attiecīgās proporcionālās summas.

2.3.   INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

30.

Šīs veidnes trešā daļa (informācija par visu KPR konsolidācijas tvērumā esošo sabiedrību – tostarp tādu, kurām individuāli nepiemēro īpašas maksātspējas prasības – devumu grupas maksātspējā) 250. līdz 400. slejā ir izveidota, lai, pamatojoties uz nekavējoties pieejamiem vai viegli apstrādājamiem datiem, bez nepieciešamības solo līmenī vai subkonsolidēti rekonstruēt kapitāla rādītāju noteiktu, kuras sabiedrības grupas ietvaros rada riskus un no tirgus piesaista pašu kapitālu. Sabiedrības līmenī gan riska, gan pašu kapitāla dati ir devums grupas datos, bet ne solo līmeņa maksātspējas koeficienta elementi, un kā tādi tie nav salīdzināmi viens ar otru.

31.

Trešā daļa ietver arī mazākuma līdzdalības daļas, atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla un atbilstīga otrā līmeņa kapitāla apmēru, kas ir atbilstošs konsolidētajā pašu kapitālā.

32.

Tā kā šī trešā veidnes daļa attiecas uz dažāda veida “devumu”, šeit uzrādāmie dati attiecīgā gadījumā atšķiras no datiem, kas uzrādīti slejās, kuras attiecas uz detalizētu informāciju par grupas maksātspēju.

33.

Princips ir viendabīgi dzēst savstarpēji saistītus riska darījumus tajās pašās grupās gan attiecībā uz riskiem, gan attiecībā uz pašu kapitālu, lai segtu summas, kas uzrādītas konsolidētajā CA veidnē, pieskaitot summas, kas par katru sabiedrību uzrādītas “grupas maksātspējas” veidnē. Gadījumos, kad 1 % slieksnis nav pārsniegts, tieša saite uz CA veidni nav iespējama.

34.

Iestādes starp sabiedrībām nosaka vispiemērotāko sadalījuma metodi, lai ņemtu vērā iespējamo diversifikācijas ietekmi uz tirgus risku un operacionālo risku.

35.

Vienu konsolidētu grupu var iekļaut citā konsolidētā grupā. Tas nozīmē, ka pārskatu par katru apakšgrupā ietilpstošo sabiedrību atsevišķi sniedz visas grupas GS veidnē pat tad, ja uz pašu apakšgrupu attiecas ziņošanas prasības. Ja uz apakšgrupu attiecas pārskatu sniegšanas prasības, tad tā GS veidnē sniedz pārskatu par katru sabiedrību atsevišķi, lai gan šī informācija ir iekļauta augstākas konsolidētās grupas GS veidnē.

36.

Iestāde sniedz pārskatu par sabiedrības devuma datiem, ja tās devums kopējā riska darījumu vērtībā pārsniedz 1 % no grupas kopējās riska darījumu vērtības vai ja tās devums kopējā pašu kapitālā pārsniedz 1 % no grupas kopējā pašu kapitāla. Šo slieksni nepiemēro tādu meitasuzņēmumu vai apakšgrupu gadījumā, kas grupai nodrošina pašu kapitālu (mazākuma līdzdalības daļu vai pašu kapitālā iekļautu atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu veidā).

2.4.   C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS KOPĀ)

Slejas

Norādes

250 - 400

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

Sk. norādes par 06.02. sleju.

410-480

KAPITĀLA REZERVES

Sk. norādes par 06.02. sleju.


Rindas

Norādes

010

KOPĀ

Rindā “Kopā” norāda visās veidnes C 06.02 rindās uzrādīto vērtību summu.

2.5.   C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

Slejas

Norādes

010-060

SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

Šī veidne ir izveidota, lai attiecībā uz visām konsolidācijas tvērumā iekļautajām sabiedrībām apkopotu informāciju par katru sabiedrību atsevišķi saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

010

NOSAUKUMS

Konsolidācijas tvērumā iekļautās sabiedrības nosaukums

020

KODS

Šis kods ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai.

Konsolidācijas tvērumā iekļautajai sabiedrībai piešķirtais kods.

Koda faktiskais sastāvs ir atkarīgs no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas.

025

JURIDISKAS PERSONAS IDENTIFIKATORA KODS

LEI kods ir juridiskās personas identifikācijas kods, kas ir Finanšu stabilitātes padomē (FSP) ierosināts un G20 apstiprināts atsauces kods, lai ieviestu finanšu darījumu pušu identifikāciju, kura būtu unikāla un visā pasaulē pielietota.

Kamēr globālā LEI kodu sistēma nav sākusi pilnībā darboties, vietējā struktūrvienība, ko apstiprinājusi Regulatīvās uzraudzības komiteja (RUK, sīkāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: www.leiroc.org), darījumu partneriem piešķir pre-LEI kodus.

Ja attiecīgam darījuma partnerim ir juridiskas personas identifikācijas kods (LEI kods), to izmanto, lai identificētu minēto partneri.

030

IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: JĀ/NĒ

“JĀ” uzrāda gadījumā, kad sabiedrībai piemēro pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPD vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzeles” noteikumiem.

“NĒ” uzrāda pārējos gadījumos.

Mazākuma līdzdalības daļas:

81. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 82. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

Attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un meitasuzņēmumu emitētiem pirmā līmeņa pamata kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem – meitasuzņēmumi, kuru instrumenti var būt atbilstoši, ir iestādes vai uzņēmumi, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro KPR prasības.

040

DATU TVĒRUMS: solo pilnībā konsolidēti (SP) VAI solo daļēji konsolidēti (SD)

“SP”uzrāda par individuāliem pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem.

“SD” uzrāda par individuāliem daļēji konsolidētiem meitasuzņēmumiem.

050

VALSTS KODS

Iestādes uzrāda no diviem burtiem sastāvošo valsts kodu saskaņā ar ISO 3166-2.

060

LĪDZDALĪBAS DAĻA (%)

Šī procentuālā attiecība attiecas uz faktisko kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam pieder meitasuzņēmumos. Tieša meitasuzņēmuma pilnas konsolidācijas gadījumā faktiskā daļa ir, piemēram, 70 %. Saskaņā ar KPR 4. panta 16. punktu meitasuzņēmuma līdzdalības daļa meitasuzņēmumā, par ko jāsniedz pārskats, izriet no daļu reizinājuma skaits starp attiecīgajiem meitasuzņēmumiem.

070-240

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Detalizētas informācijas iedaļā (t. i., 070. līdz 240. slejā) apkopota informācija vienīgi par tām sabiedrībām un apakšgrupām, kuras ir konsolidācijas tvērumā (KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļa) un kurām faktiski piemēro maksātspējas prasības saskaņā ar KPR vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzeles” noteikumiem (t. i., sabiedrībām un apakšgrupām, kas 030. slejā norādījušās “JĀ”).

Iekļauj informāciju par visām individuālām konsolidētās grupas iestādēm, kam piemēro pašu kapitāla prasības, neatkarīgi no tā, kur tās atrodas.

Šajā daļā uzrādītā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde darbojas (tāpēc šajā veidnē nav nepieciešams individuāli veikt dubultu aprēķinu saskaņā ar mātes iestādes noteikumiem). Gadījumos, kad vietējie maksātspējas noteikumi atšķiras no KPR un nav sniegts pielīdzināms sadalījums, informāciju, ja dati ir pieejami, sniedz attiecīgi detalizēti. Tādēļ šī daļa ir faktu veidne, kurā sniegts kopsavilkums par to, kādi aprēķini individuālām grupas iestādēm jāveic, ņemot vērā to, ka dažām no šīm iestādēm var tikt piemēroti atšķirīgi maksātspējas noteikumi.

Pārskatu sniegšana par ieguldījumu brokeru sabiedrību fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

Saskaņā ar KPR 95., 96., 97. un 98. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, ietver kapitāla rādītāja aprēķinā.

To daļu no kopējās riska darījumu vērtības, kas saistīta ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, norāda šīs veidnes otrās daļas 100. slejā.

070

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

Uzrāda 080. līdz 110. slejas summu.

080

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu riska svērtās vērtības summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda CA2 veidnes 040. rindā “RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM”, vai līdzvērtīgas tām; un pašu kapitāla prasību summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda 490. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM”.

090

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla prasību summai, kas ir vienāda ar summām, kas jāuzrāda CA2 veidnes 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”, vai līdzvērtīgs tām.

100

OPERACIONĀLAIS RISKS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas ir vienāda ar summu, kura jāuzrāda CA2 veidnes 590. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)”, vai līdzvērtīga tai.

Šajā slejā iekļauj fiksētus pieskaitāmos izdevumus, tostarp CA2 veidnes 630. rindu “PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM”.

110

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. Tā ir CA2 veidnes 640., 680. un 690 rindas summu kopsumma.

120-240

DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR PAŠU KAPITĀLU SAISTĪBĀ AR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde vai apakšgrupa darbojas.

120

PAŠU KAPITĀLS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla summai, kas ir vienāda ar summu, kas jāuzrāda CA1 veidnes 010. rindā “PAŠU KAPITĀLS”, vai līdzvērtīga tai.

130

TOSTARP: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS

KPR 82. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.

Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa, akciju emisijas uzcenojuma konti un citas rezerves), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

140

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

KPR 87. panta 1. punkta b) apakšpunkts

150

KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 25. pants

160

TOSTARP: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 82. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.

Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

170

SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

KPR 85. panta 1. punkta b) apakšpunkts

180

PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

KPR 50. pants

190

TOSTARP: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS

KPR 81. pants

Šo sleju uzrāda tikai par pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, izņemot KPR 84. panta 3. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 84. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 84. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

200

SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

KPR 84. panta 1. punkta b) apakšpunkts

210

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 61. pants

220

TOSTARP: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

KPR 82. un 83. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 85. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 85. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 85. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

230

OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 71. pants

240

TOSTARP: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

KPR 82. un 83. pants

Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 87. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 87. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 87. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir otrā līmeņa kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi, t. i., tai jābūt atbilstošajai summai pārskata sniegšanas datumā

250-400

INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

250-290

DEVUMS SAISTĪBĀ AR RISKIEM

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem.

250

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

Uzrāda 260. līdz 290. slejas summu.

260

KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam saskaņā ar KPR, izņemot jebkādu summu, kas attiecas uz tādiem darījumiem ar citām sabiedrībām, kuri iekļauti grupas konsolidētā maksātspējas rādītāja aprēķinā.

270

POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

Atbilstīgi KPR riska darījumu vērtības tirgus riskiem jāaprēķina katras sabiedrības līmeni. Sabiedrības sniedz pārskatu par devumu kopējā riska darījumu vērtībā attiecībā uz grupas pozīcijas risku, ārvalstu valūtas risku un preču risku. Šeit uzrādīto summu kopsumma atbilst summai, kas uzrādīta konsolidētā pārskata 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”.

280

OPERACIONĀLAIS RISKS

AMP gadījumā uzrādītās riska darījumu vērtības operacionālajam riskam ietver diversifikācijas ietekmi.

Šajā slejā ietver fiksētus pieskaitāmos izdevumus.

290

CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš.

300-400

DEVUMS PAŠU KAPITĀLĀ

Ar šo veidni netiek paredzēts, ka iestādēm katras sabiedrības līmenī jāveic pilns kopējā kapitāla rādītāja aprēķins.

300. līdz 350. sleju uzrāda par tām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums pašu kapitālā ir mazākuma līdzdalības daļa, bet 360. līdz 400. sleju uzrāda par visām pārējām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums ir konsolidētajā pašu kapitālā.

Neņem vērā pašu kapitālu, ko kādā sabiedrībā ienes pārējās sabiedrības, kas iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības tvērumā; šajā slejā uzrādot tikai neto devumu grupas pašu kapitālā, proti, galvenokārt no trešām personām piesaistītu pašu kapitālu un uzkrātās rezerves.

Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem.

300-350

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

Summa, kas uzrādāma kā “ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ”, ir saskaņā ar KPR Otrās daļas II sadaļu iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības.

300

ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

KPR 87. pants

310

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

KPR 85. pants

320

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

KPR 84. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības daļu vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

330

ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ

KPR 86. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pirmā līmeņa kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā.

340

ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

KPR 89. pants

Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pašu kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā.

350

IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (-)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

360-400

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

KPR 18. pants

Summa, kas uzrādāma kā “KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS”, ir no bilances iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības.

360

KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

370

TOSTARP: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

380

TOSTARP: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

390

TOSTARP: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

Uzrāda katras sabiedrības devumu konsolidētajā rezultātā (peļņa vai zaudējums (-)). Tas ietver rezultātus, kas attiecināmi uz mazākuma līdzdalības daļām.

400

TOSTARP: (-) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

Šeit uzrāda pārskatu sniedzošās sabiedrības nemateriālo vērtību vai negatīvu nemateriālo vērtību meitasuzņēmumā.

410-480

KAPITĀLA REZERVES

Kapitāla rezervju pārskata sniegšanas struktūra GS veidnē atbilst CA4 veidnes vispārējai struktūrai, izmantojot tos pašus pārskata sniegšanas jēdzienus. Sniedzot pārskatu par kapitāla rezervēm GS veidnē, attiecīgās summas uzrāda pēc rezervju prasību aprēķināšanas, proti, atkarībā no tā, vai prasības aprēķina konsolidētā, subkonsolidētā vai individuālā līmenī.

410

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS

KPD 128. panta 6. punkts

420

KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants

Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā.

430

IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants un 135. līdz 140. pants

Šajā šūnā uzrāda pretciklisko rezervju konkrēto summu.

440

SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm.

450

SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

KPD 128. panta 5. punkts, 133.oun 134. pants

Šajā šūnā uzrāda sistēmiskā riska rezervju konkrēto summu.

460

SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

KPD 131. pants

Šajā šūnā uzrāda sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu.

470

GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants

Šajā šūnā uzrāda globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu.

480

CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants

Šajā šūnā uzrāda citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju summu.

3.   KREDĪTRISKA VEIDNES

3.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

37.

Pastāv dažādi veidņu kopumi attiecībā uz standartizēto pieeju un IRB pieeju kredītriskam. Turklāt, ja tiek pārsniegts 5. panta a) punkta 4. apakšpunktā noteiktais attiecīgais slieksnis, iesniedz atsevišķas veidnes par kredītriskam pakļautu pozīciju ģeogrāfisko sadalījumu.

3.1.1.   Pārskatu sniegšana par kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas efektu

38.

KPR 235. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību.

39.

KPR 236. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību, pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.

40.

Fondētā kredītaizsardzība ir reglamentēta KPR 196., 197. un 200. pantā.

41.

Tādus riska darījumus ar parādniekiem (tiešiem darījuma partneriem) un aizsardzības devējiem, kurus iedala vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā, uzrāda gan kā ienākošo, gan kā izejošo naudas plūsmu vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā.

42.

Riska darījuma veids nemainās nefondētas kredītaizsardzības ietekmē.

43.

Ja riska darījums ir nodrošināts ar nefondēto kredītaizsardzību, nodrošināto daļu norāda kā izejošo naudas plūsmu, piemēram, parādnieka riska darījumu kategorijā, un kā ienākošo naudas plūsmu aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Tomēr riska darījumu veids nemainās tāpēc, ka ir mainīta riska darījumu kategorija.

44.

COREP pārskatu sniegšanas sistēmā aizstāšanas ietekme atspoguļo riska svēršanas procedūru, ko faktiski piemēro riska darījumu segtajai daļai. Tādējādi riska darījuma segtajai daļai piemēro riska pakāpi saskaņā ar SP un to uzrāda CR SA veidnē.

3.1.2.   Pārskata sniegšana par darījuma partnera kredītrisku

45.

Riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska pozīcijām, uzrāda CR SA vai CR IRB veidnē neatkarīgi no tā, vai tie ir bankas portfeļa vai tirdzniecības portfeļa posteņi.

3.2.   C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

3.2.1.   Vispārīgas piezīmes

46.

CR SA veidnes sniedz vajadzīgo informāciju par to, kā saskaņā ar standartizēto pieeju aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku. Jo īpaši tās sniedz detalizētu informāciju par:

a)

riska darījumu vērtību sadalījumu atkarībā no dažādiem riska darījumu veidiem, riska pakāpēm un riska darījumu kategorijām;

b)

risku mazināšanai izmantotās kredītriska mazināšanas metodes apjomu un veidu.

3.2.2.   CR SA veidnes tvērums

47.

Saskaņā ar KPR 112. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, katru SP riska darījumu iedala vienā no 16 SP riska darījumu kategorijām.

48.

CR SA informācija tiek pieprasīta par riska darījumu kategorijām kopumā un par katru riska darījumu kategoriju individuāli, kā noteikts attiecībā uz standartizēto pieeju. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru riska darījumu kategoriju uzrāda atsevišķā dimensijā.

49.

Tomēr CR SA tvērumā neietilpst šādas pozīcijas:

a)

riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 112. panta m) punktu iedalīti riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas” un par ko sniedz pārskatu CR SEC veidnēs;

b)

riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla.

50.

CR SA veidnes tvērumā ietvertas šādas pašu kapitāla prasības:

a)

kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu (Standartizētā pieeja), tostarp darījuma partnera kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);

b)

darījuma partnera kredītrisks tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);

c)

norēķinu risks, kas rodas no neapmaksātām piegādēm saskaņā ar KPR 379. pantu, attiecībā uz visu veidu uzņēmējdarbību.

51.

Veidnes tvērumā ir visi riska darījumi, attiecībā uz kuriem pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu saistībā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. un 6. nodaļu. Arī iestādēm, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, šajā veidnē ir jāuzrāda savas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja tās piemēro KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, lai aprēķinātu to pašu kapitāla prasības (KPR Trešās daļas II sadaļas 2. un 6. nodaļa un V sadaļa). Tāpēc veidnē sniegta ne tikai detalizēta informācija par riska darījuma veidu (piemēram, bilances/ārpusbilances posteņi), bet arī informācija par riska pakāpju piešķiršanu attiecīgajā riska darījumu kategorijā.

52.

Papildus tam CR SA 290. līdz 320. rindā ietverti izziņas posteņi, lai apkopotu papildu informāciju par riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, un riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.

53.

Šos izziņas posteņus uzrāda tikai par šādām riska darījumu kategorijām:

a)

centrālās valdības vai centrālās bankas (KPR 112. panta a) punkts);

b)

reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes (KPR 112. panta b) punkts);

c)

publiskā sektora struktūras (KPR 112. panta c) punkts);

d)

iestādes (KPR 112. panta f) punkts);

e)

komercsabiedrības (KPR 112. panta g) punkts);

f)

privātpersonas vai MVU (KPR 112. panta h) punkts).

54.

Izziņas posteņu uzrādīšana neietekmē CR SA norādītās riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta a) līdz c) un f) līdz h) punktu vai riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta i) un j) punktu.

55.

Izziņas posteņu rindas sniedz papildu informāciju par parādnieku struktūru riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Šajās rindās riska darījumus uzrāda, kad parādnieki tiktu uzrādīti CR SA riska darījumu kategorijās “Centrālā valdība vai centrālās bankas”, “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, “Publiskā sektora struktūras”, “Iestādes”, “Komercsabiedrības” un “Privātpersonas vai MVU”, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Tomēr uzrādītie dati ir tie paši, kurus izmantoja, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumu kategorijām “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

56.

Piemēram, ja riska darījumu vērtību aprēķina atbilstoši KPR 127. pantam un vērtības korekcijas ir mazākas par 20 %, šo informāciju norāda CR SA veidnes 320. rindā kopā un riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Ja šis riska darījums pirms saistību neizpildes gadījuma iestāšanās ir bijis riska darījums ar kādu iestādi, informāciju uzrāda arī 320. rindā pie riska darījumu kategorijas “Iestādes”.

3.2.3.   Riska darījumu iedalīšana riska darījumu kategorijās saskaņā ar standartizēto pieeju

57.

Lai nodrošinātu konsekventu riska darījumu klasifikāciju dažādās riska darījumu kategorijās, kā noteikts KPR 112. pantā, izmanto šādu secīgu pieeju:

a)

pirmajā posmā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificē attiecīgajā (sākotnējā) riska darījumu kategorijā, kas norādīta KPR 112. pantā, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts;

b)

otrajā posmā riska darījumus var pārdalīt citās riska darījumu kategorijās saistībā ar to, ka tiek piemērotas kredītriska mazināšanas (KRM) metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (piemēram, garantijas, kredītu atvasinātie instrumenti, finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode), izmantojot ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

58.

Turpmāk minētos kritērijus piemēro, lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm klasificētu dažādajās riska darījumu kategorijās (pirmais posms), neskarot turpmāko pārdali, ko rada KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu, vai procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts.

59.

Lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificētu pirmajā posmā, neņem vērā ar riska darījumu saistītās KRM metodes (jānorāda, ka tās ņem vērā tieši otrajā posmā), ja vien aizsardzības ietekme nav būtisks riska darījumu kategorijas definīcijas elements, kā tas ir KPR 112. panta i) punktā minētās riska darījumu kategorijas gadījumā (riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašumu hipotēku).

60.

KPR 112. pantā nav paredzēti riska darījumu kategoriju atdalīšanas kritēriji. Tas varētu nozīmēt, ka vienu riska darījumu varētu iedalīt dažādās riska darījumu kategorijās, ja novērtēšanas kritērijos nav paredzēta klasifikācijas prioritāšu noteikšana. Acīmredzamākie gadījumi ir novērojami starp tādiem riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums (KPR 112. panta n) punkts) un riska darījumiem ar iestādēm (KPR 112. panta f) punkts)/riska darījumiem ar komercsabiedrībām (KPR 112. panta g) punkts). Šajā gadījumā ir skaidrs, ka KPR netieši tiek noteikta prioritāte, jo vispirms tiek novērtēts, vai konkrētu riska darījumu var iedalīt īstermiņa riska darījumos ar iestādēm un komercsabiedrībām, un tikai pēc tam to pašu procesu veic attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām. Citādi ir acīmredzams, ka KPR 112. panta n) punktā minētajā riska darījumu kategorijā nekad neiedalīs nevienu riska darījumu. Minētais piemērs ir viens no acīmredzamākajiem, taču ne vienīgais. Jānorāda, ka kritēriji, ko izmanto, lai saskaņā ar standartizēto pieeju noteiktu riska darījumu kategorijas, ir atšķirīgi (institucionālā klasifikācija, riska darījumu termiņš, kavējuma statuss utt.), un tas ir atdalītās grupēšanas pamatā esošais iemesls.

61.

Lai pārskati būtu viendabīgi un salīdzināmi, ir jānorāda prioritātes noteikšanas novērtējuma kritēriji attiecībā uz sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes iedalīšanu riska darījumu kategorijās, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts. Prioritātes noteikšanas kritēriji, kas turpmāk norādīti lēmumu pieņemšanas shēmā, ir balstīti uz tādu KPR skaidri noteiktu nosacījumu novērtējumu, kas attiecas uz riska darījumu piemērotību noteiktām riska darījumu kategorijām, un attiecīgā gadījumā uz pārskatu sniedzošo iestāžu vai uzraudzības iestādes lēmumiem par konkrētu riska darījumu kategoriju piemērojamību. Tādējādi riska darījumu iedalīšanas procesa rezultāts pārskatu sniegšanas nolūkos būtu saskaņā ar KPR noteikumiem. Tas iestādēm attiecībā uz iedalīšanu neliedz piemērot citas iekšējās procedūras, kas arī var būt saskaņā ar visiem attiecīgajiem KPR noteikumiem un tās interpretācijām attiecīgajos forumos.

62.

Lēmumu pieņemšanas shēmā riska darījumu kategorijai novērtējumā piešķir prioritāti pār citām kategorijām (t. i., to novērtē vispirms, ja tajā var iedalīt riska darījumu, neskarot minētā novērtējuma rezultātu), ja citādi tajā, iespējams, netiktu iedalīti riska darījumi. Tas tā varētu būt gadījumā, kad prioritātes noteikšanas kritēriju neesamības dēļ viena riska darījumu kategorija ir citu kategoriju apakšgrupa. Tādējādi turpmāk norādītajā lēmumu pieņemšanas shēmā šādi grafiski attēlotie kritēriji darbotos secīgi.

63.

Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāk minētajā lēmumu pieņemšanas shēmā novērtēšana tiktu veikta šādā secībā:

1.

vērtspapīrošanas pozīcijas;

2.

posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku;

3.

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

4.

riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;

5.

riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā/riska darījumi segto obligāciju veidā (atdalītas riska darījumu kategorijas);

6.

riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku;

7.

citi posteņi;

8.

riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;

9.

Visas pārējās riska darījumu kategorijas (atdalītas riska darījumu kategorijas), kas ietver riska darījumus ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām; riska darījumus ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm; riska darījumus ar publiskā sektora struktūrām; riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām; riska darījumus ar starptautiskām organizācijām; riska darījumus ar iestādēm; riska darījumus ar komercsabiedrībām un privātpersonām vai MVU.

64.

Ja riska darījumi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tiek izmantota caurskatīšanas pieeja (KPR 132. panta 3. līdz 5. punkts), pamatā esošos individuālos riska darījumus ņem vērā un klasificē to attiecīgajā riska pakāpes rindiņā atbilstoši tiem piemērotajai procedūrai, bet visus individuālos riska darījumus klasificē riska darījumu kategorijā “Riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā”.

65.

Attiecībā uz KPR 134. panta 6. punktā norādītajiem “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – ja tiem ir reitings, tos tieši klasificē kā vērtspapīrošanas pozīcijas. Ja tiem nav reitinga, tos ņem vērā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Pēdējā minētajā gadījumā līguma nominālvērtību uzrāda kā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm rindiņā “Citas riska pakāpes” (izmantotā riska pakāpe ir tā, kas norādīta summā, kura noteikta saskaņā ar 134. panta 6. punktu).

66.

Otrajā posmā – tā rezultātā, ka tiek izmantotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi – riska darījumus pārdala aizsardzības sniedzēja riska darījumu kategorijā.

LĒMUMU PIEŅEMŠANAS SHĒMA PAR TO, KĀ SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM IEDALĪT STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR KPR

Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta m) punkta riska darījumu kategorijā?

 JĀ

Image

Vērtspapīrošanas pozīcijas
NĒ

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta k) punkta riska darījumu kategorijā?

 JĀ

Image

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku (sk. arī 128. pantu)
NĒ

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta p) punkta riska darījumu kategorijā?

 JĀ

Image

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi (sk. arī 133. pantu)
NĒ

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta j) punkta riska darījumu kategorijā?

 JĀ

Image

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības
NĒ

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta l) un o) punkta riska darījumu kategorijā?

 JĀ

Image

Riska darījumi kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”’) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

Riska darījumi segto obligāciju veidā (sk. arī 129. pantu)

Šīs divas riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas (sk. iepriekš sniegtajās piezīmes par caurskatīšanas pieeju). Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša.
NĒ

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta i) punkta riska darījumu kategorijā?

 JĀ

Image

Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku (sk. arī 124. pantu)
NĒ

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta q) punkta riska darījumu kategorijā?

 JĀ

Image

Citi posteņi
NĒ

Image

 

 

Vai to var iedalīt 112. panta n) punkta riska darījumu kategorijā?

 JĀ

Image

Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums
NĒ

Image

 

 

Turpmāk minētās riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas. Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša.

Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām

Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm

Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām

Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām

Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām

Riska darījumi ar iestādēm

Riska darījumi ar komercsabiedrībām

Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

3.2.4.   Skaidrojumi par dažu tādu konkrētu riska darījumu kategoriju tvērumu, kas minētas KPR 112. pantā

3.2.4.1.   Riska darījumu kategorija “Iestādes”

67.

Par grupas iekšējiem riska darījumiem saskaņā ar KPR 113. panta 6. līdz 7. punktu pārskatu sniedz šādi.

68.

Riska darījumus, kas atbilst KPR 113. panta 7. punkta prasībām, uzrāda tajās attiecīgajās riska darījumu kategorijās, kurās tos uzrādītu, ja tie nebūtu grupas iekšējie riska darījumi.

69.

Saskaņā ar KPR 113. panta 6. un 7. punktu “iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.” Tas nozīmē, ka grupas iekšējie darījumu partneri ne vienmēr ir tikai iestādes, bet arī uzņēmumi, kas iedalīti citās riska darījumu kategorijās, piemēram, palīgpakalpojumu uzņēmumi vai uzņēmumi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ grupas iekšējos riska darījumus uzrāda attiecīgajā riska darījumu kategorijā.

3.2.4.2.   Riska darījumu kategorija “Segtās obligācijas”

70.

SP riska darījumus iedala riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas” šādi:

71.

Obligācijām, kā noteikts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, jāatbilst KPR 129. panta 1. līdz 2. punkta prasībām, lai tās klasificētu riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”. Šo prasību izpilde ir jāpārbauda katrā konkrētā gadījumā. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu obligācijas, kas emitētas līdz 2007. gada 31. decembrim, KPR 129. panta 6. punkta ietekmē iedala arī riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”.

3.2.4.3.   Riska darījumu kategorija “Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi”

72.

Ja tiek izmantota iespēja saskaņā ar KPR 132. panta 5. punktu, riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā uzrāda kā bilances posteņus saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu.

3.2.5.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījuma vērtība saskaņā ar KPR 111. pantu, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, korekcijas pakāpes un kredītriska mazināšanas metožu ietekmi, ar šādiem nosacījumiem, kas izriet no KPR 111. panta 2. punkta.

Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu vai KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu sākotnējā riska darījuma vērtība atbilst darījuma partnera kredītriska riska darījuma vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā norādītajām metodēm.

Uz riska darījumu vērtību nomas līgumiem attiecas KPR 134. panta 7. punkts.

Attiecībā uz bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas noteikts KPR 219. pantā, riska darījumu vērtības uzrāda saskaņā ar saņemto naudas nodrošinājumu.

Attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, fondētās kredītaizsardzības ietekmi, kas saskaņā ar KPR 220. panta 4. punktu izpaužas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu veidā, iekļauj 010. slejā. Tāpēc attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu aptver repo darījumus, E*, kā aprēķināts saskaņā ar KPR 220. un 221. pantu, uzrāda CR SA veidnes 010. slejā.

030

(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas saistīti ar sākotnējo riska darījuma vērtību

KPR 24. un 111. pants

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu.

040

Riska darījuma vērtība bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem

010. un 030. slejas summa.

050 - 100

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā noteikts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”.

Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

Šeit uzrādāmie posteņi:

—

nodrošinājums, kas iekļauts saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi;

—

nefondētā kredītaizsardzība.

Sk. arī norādes 4.1.1. punktā.

050 - 060

Nefondētā kredītaizsardzība: koriģētās vērtības (Ga)

KPR 235. pants

KPR 239. panta 3. punktā noteikta nefondētās kredītaizsardzības koriģētā vērtība Ga.

050

Garantijas

—

KPR 203. pants

—

Nefondētā kredītaizsardzība, kā noteikts KPR 4. panta 59. punktā, atšķiras no kredītu atvasinātajiem instrumentiem.

060

Kredītu atvasinātie instrumenti

KPR 204. pants.

070 - 080

Fondētā kredītaizsardzība

Šīs slejas attiecas uz fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 4. panta 58. punktu un KPR 196., 197. un 200. pantu. Summās neietver savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus (kas jau iekļauti sākotnējā riska darījuma vērtībā pirms korekcijas pakāpēm).

Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

070

Finanšu nodrošinājums: vienkāršā metode

KPR 222. panta 1. līdz 2. punkts

080

Cita fondētā kredītaizsardzība

KPR 232. pants.

090 - 100

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

KPR 222. panta 3. punkts, 235. panta 1. un 2. punkts un 236. pants

Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā ienākošo naudas plūsmu.

Uzrāda arī vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā esošās ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām.

110

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Riska darījumu vērtība, atskaitot vērtības korekcijas, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

120 - 140

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU. FONDĒTA KREDĪTAIZSARDZĪBA, FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE

KPR 223., 224., 225., 226., 227. un 228. pants Ietver arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Ar atbilstošu finanšu nodrošinājumu nodrošinātam riska darījumam piemērotās finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes nodrošinājuma ietekmi aprēķina saskaņā ar KPR 223., 224., 225, 226., 227. un 228. pantu.

120

Riska darījuma svārstīguma korekcija

KPR 223. panta 2. līdz 3. punkts

Uzrādāmo summu veido svārstīguma korekcijas ietekme uz riska darījumu (Eva-E) = E*He.

130

(-) Finanšu nodrošinājuma koriģētā vērtība (Cvam)

KPR 239. panta 2. punkts

Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu nodrošinājumu un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu.

Uzrādāmā summa atbilst Cvam = C*(1-Hc-Hfx)*(t-t*)/(T-t*). C, Hc, Hfx, t, T un t* definīciju sk. KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. un 5. iedaļā.

140

(-) No kā: svārstīguma un termiņa korekcijas

KPR 223. panta 1. punkts un 239. panta 2. punkts

Uzrādāmā summa ir svārstīguma un termiņa korekciju kopējā ietekme (Cvam-C) = C* [(1-Hc-Hfx)*(t-t *)/(T-t*)-1], kur svārstīguma korekciju ietekme ir (Cva-C) = C*[(1-Hc-Hfx)-1] un termiņa korekciju ietekme ir (Cvam-Cva) = C*(1-Hc-Hfx)*[(t-t*)/(T-t*)-1].

150

Pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība (E*)

KPR 220. panta 4. punkts, 223. panta 2. līdz 5. punkts un 228. panta 1. punkts

160 - 190

Ārpusbilances posteņu pilnībā koriģētās riska darījuma vērtības sadalījums pa korekcijas pakāpēm

KPR 111. panta 1. punkts un 4. panta 56. punkts Sk. arī KPR 222. panta 3. punktu un 228. panta 1. punktu

Uzrādītos datus pilnībā pielāgo riska darījumu vērtībām, pirms tiek piemērotas korekcijas pakāpes.

200

Riska darījuma vērtība

KPR 111. pants un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļa.

Riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi riska mazināšanas līdzekļi un kredīta korekcijas pakāpes, kas jāpiešķir riska pakāpēm saskaņā ar KPR 113. pantu un Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

210

no kā: rodas no darījuma partnera kredītriska

Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījuma vērtību darījuma partnera kredītriskam aprēķina atbilstoši KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 2., 3., 4., un 5. iedaļā norādītajām metodēm.

215

Riska darījumu riska svērtā vērtība pirms MVU atbalsta faktora

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, neņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

220

Riska darījumu riska svērtā vērtība pēc MVU atbalsta faktora

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, ņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 500. pantu.

230

no kā: ar kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (“ĀKNI”)

240

no kā: ar kredītnovērtējumu, kas iegūts no centrālās valdības


Rindas

Norādes

010

Kopējie riska darījumi

015

no kā: riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

KPR 127. pants

Šajā rindā jāuzrāda tikai riska darījumu klases “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” un “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”.

Ja riska darījums ir uzskaitīts KPR 128. panta 2. punktā vai atbilst kritērijiem, kas noteikti KPR 128. panta 3. punktā vai 133. pantā, to piešķir riska darījumu klasei “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” vai “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”. Līdz ar to netiek veikta cita piešķiršana, pat ja riska darījums ir tāds, kurā saistības netiek pildītas, saskaņā ar KPR 127. pantu.

020

no kā: MVU

Šeit uzrāda visus riska darījumus ar MVU.

030

no kā: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām.

040

no kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku – mājokļa nekustamais īpašums

KPR 125. pants.

Uzrādīti tikai riska darījumu kategorijā “Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

050

no kā: Riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju)

Riska darījumi, kam piemēro KPR 150. panta 1. punktu

060

no kā: Riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

Riska darījumi, kam piemēro KPR 148. panta 1. punktu

070 - 130

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

Pārskatu sniedzošās iestādes “bankas portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.

Pārskatu sniedzošās iestādes “tirdzniecības portfeļa” darījuma partnera kredītriska pozīcijas saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 299. panta 2. punktu iedala riska darījumos, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Arī iestādes, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, savas “tirdzniecības portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.

070

Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.

Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumiem, uzrāda 090., 110., un 130. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.

Ja tie nav uzrādīti 4. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 90. panta 4. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 89. panta 030. punktu.

080

Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītās pozīcijas.

Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040., 060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

090 - 130

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

090

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus; ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā.

100

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.

Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu.

110

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

Atvasinātie instrumenti ietver II pielikumā uzskaitītos līgumus.

Ilgstošo norēķinu darījumi, kā noteikts KPR 272. panta 2. punktā.

Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 130. rindā.

120

no kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījumu partneri (QCCP)

KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CCP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.

Tirdzniecības riska darījumi ar CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu.

130

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

Šajā rindā ietver riska darījumus, kurus dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita (kā noteikts KPR 272. panta 11. punktā) dēļ nevar iedalīt pie atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem vai vērtspapīru finansēšanas darījumiem.

140-280

RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM

140

0  %

150

2 %

KPR 306. panta 1. punkts

160

4 %

KPR 305. panta 3. punkts

170

10  %

180

20  %

190

35  %

200

50  %

210

70 %

KPR 232. panta 3. punkta c) apakšpunkts

220

75  %

230

100  %

240

150  %

250

250 %

KPR 133. panta 2. punkts

260

370 %

KPR 471. pants

270

1 250  %

KPR 133. panta 2. punkts

280

Citas riska pakāpes

Šī rinda nav pieejama attiecībā uz riska darījumu kategorijām “Valdība”, “Komercsabiedrības”, “Iestādes” un “Privātpersonas vai MVU”.

Tādu riska darījumu uzrādīšanai, uz kuriem neattiecas veidnē uzskaitītās riska pakāpes.

KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts

“N-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus bez reitinga saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 134. panta 6. punkts) uzrāda šajā rindā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”.

Sk. arī KPR 124. panta 2. punktu un 152. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

290-320

Izziņas posteņi

Sk. arī paskaidrojumu par izziņas posteņu nolūku CR SA vispārīgajā sadaļā.

290

Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar KPR 124. un 126. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu.

300

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

KPR 112. panta j) punkts

Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas.

310

Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku saskaņā ar KPR 124. un 125. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

320

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

KPR 112. panta j) punkts

Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas.

3.3.   KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB)

3.3.1.   CR IRB veidnes tvērums

73.

CR IRB veidnes tvērumā iekļautas pašu kapitāla prasības attiecībā uz:

i.

kredītrisku banku portfelī, tostarp:

—

darījuma partnera kredītrisku banku portfelī;

—

nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās risku;

ii.

darījuma partnera kredītrisku banku portfelī;

iii.

neapmaksātām piegādēm, kas izriet no visu veidu darbībām.

74.

Šīs veidnes tvērums attiecas uz riska darījumiem, kuriem riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 151. līdz 157. pantu (IRB pieeja).

75.

CR IRB veidne neattiecas uz šādiem datiem:

i.

kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kurus uzrāda CR EQU IRB veidnē;

ii.

vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB un/vai CR SEC Details veidnēs;

iii.

“citi aktīvi, kas nav kredītsaistības” saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Šai riska darījumu kategorijai riska pakāpe vienmēr ir jānosaka 100 % apmērā, izņemot skaidras naudas un līdzvērtīgu naudas posteņu gadījumā un ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība saskaņā ar KPR 156. pantu. Riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz šo riska darījumu kategoriju tieši uzrāda CA veidnē;

iv.

kredīta vērtības korekcijas risks, par ko sniedz pārskatu CVA riska veidnē;

CR IRB veidnē nav vajadzīgs IRB riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa valstīm, kurās rezidē darījuma partneris. Šo sadalījumu uzrāda CR GB veidnē.

76.

Lai noskaidrotu, vai iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai kredīta korekcijas pakāpēm, par katru uzrādīto riska darījumu kategoriju sniedz šādu informāciju:

“NĒ”

=

ja izmanto uzraudzības iestāžu LGD un kredīta korekcijas pakāpju aplēses (IRB pamatpieeja);

“JĀ”

=

ja izmanto pašu LGD un kredīta korekcijas pakāpju aplēses (attīstītā IRB pieeja).

Jebkurā gadījumā attiecībā uz privātpersonu vai MVU portfeļiem ir jāuzrāda “JĀ”.

Ja iestāde izmanto pašu LGD aplēses, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz daļu no tās IRB riska darījumiem, un uzraudzības iestādes LGD aplēses, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz otru daļu no tās IRB riska darījumiem, jāuzrāda IRB pamatpieejas pozīciju CR IRB kopsumma un attīstītās IRB pieejas pozīciju CR IRB kopsumma.

3.3.2.   CR IRB veidnes sadalījums

77.

CR IRB sastāv no divām veidnēm. CR IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par IRB riska darījumiem un dažādajām metodēm, kā aprēķināt kopējo riska darījumu vērtību, kā arī kopējo riska darījumu sadalījums pa riska darījumu veidiem. CR IRB 2 sniegts to kopējo riska darījumu sadalījums, kas iedalīti parādnieku kategorijās vai portfeļos. CR IRB 1 un CR IRB 2 veidnēs atsevišķi uzrāda šādas riska darījumu kategorijas un apakškategorijas:

1)

Kopā

(Kopējā veidnē jāsniedz pārskats par IRB pamatpieeju un atsevišķi par attīstīto IRB pieeju);

2)

Centrālās bankas un centrālās valdības

(KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

3)

Iestādes

(KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

4.1)

Komercsabiedrības – MVU

(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts);

4.2)

Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

(KPR 147. panta 8. punkts);

4.3)

Komercsabiedrības – citas

(Visas tās komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kas nav uzrādītas 4.1. un 4.2.);

5.1)

Privātpersonas vai MVU – ar nekustamo īpašumu nodrošināti MVU

(Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 154. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu);

5.2)

Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, nav MVU

(Riska darījumi, kas atspoguļo 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un nav uzrādīti 5.1.);

5.3)

Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu)

5.4)

Privātpersonas vai MVU – citi MVU

(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.1. un 5.3.);

5.5)

Privātpersonas vai MVU – citi, nav MVU

(147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, par kuriem nav ziņots 5.2. un 5.3.).

3.3.3.   C 08.01 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (CR IRB 1)

3.3.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

Norādes

010

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

Parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD uzrāda, balstoties uz KPR180. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu vidēji svērtās PD aprēķināšanai.

Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Uzraudzības iestādes paraugskalas izmantošana nav ne paredzēta, ne vēlama. Ja pārskata sniedzēja iestāde piemēro unikālu reitingu sistēmu vai arī tā var sniegt pārskatus atbilstoši iekšējai paraugskalai, tad izmanto šo skalu.

Pretējā gadījumā dažādas reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai noteiktās PD uz augstāko. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.

Ja iestādes vēlas uzrādīt no iekšējā kategoriju skaita atšķirīgu kategoriju skaitu, tās iepriekš sazinās ar savu kompetento iestādi.

Lai noteiktu vidēji svērto PD, izmanto 110. slejā uzrādīto riska darījuma vērtību. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības (piemēram, attiecībā uz “Kopējiem riska darījumiem”). Riska darījumus, kuros nav izpildītas saistības, iedala pēdējā reitingu kategorijā(-s) ar PD 100 % apmērā.

020

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Iestādes uzrāda riska darījuma vērtību pirms ir ņemtas vērā jebkādas vērtības korekcijas, uzkrājumi vai ietekme, ko rada kredītriska mazināšanas metodes vai kredīta korekcijas pakāpes.

Sākotnējo riska darījuma vērtību uzrāda saskaņā ar KPR 24. pantu un 166. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 7. punktu.

Ietekmi, kas rodas no KPR 166. panta 3. punkta (aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējā ieskaita ietekme), uzrāda atsevišķi kā fondēto kredītaizsardzību, un tādēļ tā nedrīkst samazināt sākotnējo riska darījuma vērtību.

030

TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

Sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

040 - 080

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā noteikts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”.

040 - 050

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

Nefondētā kredītaizsardzība: vērtības, kā tās noteiktas KPR 4. panta 59. punktā.

Ja nodrošinājums ietekmē riska darījumu vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

040

GARANTIJAS

Ja neizmanto pašu LGD aplēses: norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 236. pantā.

Ja izmanto pašu LGD aplēses (KPR 183. pants, izņemot 3. punktu), uzrāda iekšējā modelī izmantoto attiecīgo vērtību.

Ja neveic LGD korekciju, garantijas uzrāda 040. slejā. Ja veic LGD korekciju, garantijas summu uzrāda 150. slejā.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības summu uzrāda 220. slejā. KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

050

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Ja neizmanto pašu LGD aplēses: norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 216. pantā.

Ja izmanto pašu LGD aplēses (KPR 183. pants), uzrāda iekšējā modelēšanā izmantoto attiecīgo vērtību.

Ja veic LGD korekciju, kredītu atvasināto instrumentu summu uzrāda 160. slejā.

Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības vērtību norāda 220. slejā.

060

CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Ja nodrošinājums ietekmē riska darījumu vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

piemēro KPR 232. pantu. Ja izmanto pašu LGD aplēses:

uzrāda tos kredīta riska mazināšanas līdzekļus, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. Uzrāda attiecīgo vērtību, kas izmantota iekšējā modelī.

Ja neveic LGD korekciju, uzrāda 060. slejā. Ja veic LGD korekciju, summu uzrāda 170. slejā.

070-080

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no parādnieka kategorijas vai portfeļa –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieka kategorijā vai portfelī. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošo naudas plūsmu.

Ņem vērā arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām.

090

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā parādnieku kategorijā vai portfelī iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu.

100, 120

no kā: ārpusbilances posteņi

Sk. CR-SA norādes.

110

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Summu uzrāda saskaņā ar KPR 166. pantu un 230. panta 1. punkta otro teikumu.

Attiecībā uz instrumentiem, kā noteikts I pielikumā, neatkarīgi no iestādes izvēlētās pieejas piemēro kredīta korekcijas pakāpes (KPR 166. panta 8. līdz 10. punkts).

Attiecībā uz 040.–060. rindu (vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi un riska darījumi, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita) saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījumu vērtība ir tāda pati kā darījuma partnera kredītriska vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar metodēm, kuras izklāstītas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4., 5., 6. un 7. iedaļā. Šīs vērtības uzrāda šajā slejā, bet ne130. slejā “No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska”.

130

no kā: rodas no darījuma partnera kredītriska

Sk. CR SA norādes.

140

TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

Riska darījumu vērtības sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

150-210

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

Šajās slejās neietver KRM metodes, kas aizstāšanas ietekmes piemērošanas rezultātā ietekmē LGD.

Ja neizmanto pašu LGD aplēses: KPR 228. panta 2. punkts, 230. panta 1. un 2. punkts, 231. pants.

Ja izmanto pašu LGD aplēses:

—

attiecībā uz nefondēto kredītaizsardzību riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un komercsabiedrībām: KPR 161. panta 3. punkts. Riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU: KPR 164. panta 2. punkts.

—

attiecībā uz fondēto kredītaizsardzību – nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu.

150

GARANTIJAS

Sk. norādes 040. slejā.

160

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Sk. norādes 050. slejā.

170

IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBA UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Attiecīgā vērtība, kas izmantota iestādes iekšējā modelēšanā.

tie kredīta riska mazināšanas līdzekļi, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem.

180

ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu instrumentus un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu, ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Ja neizmanto pašu LGD aplēses: uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 193. panta 1. līdz 4. punktu un 194. panta 1. punktu. Koriģētā vērtība (Cvam), kā norādīts KPR 223. panta 2. punktā.

Ja izmanto pašu LGD aplēses: finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. Uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

190-210

CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

Ja neizmanto pašu LGD aplēses: KPR 199. panta 1. līdz 8. punkts un 229. pants

Ja izmanto pašu LGD aplēses: cits finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu.

190

CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

Ja neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 2. līdz 4. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. pantu.

Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir aplēstā tirgus vērtība.

200

DEBITORU PARĀDI TOSTARP:

Ja neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 6. un 8. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. panta 3. punktu.

Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

210

DEBITORU PARĀDI

Ja neizmanto pašu LGD aplēses, uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 5. punktu un 229. panta 2. punktu.

Ja izmanto pašu LGD aplēses, uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

220

KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

Garantijas un kredītu atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, un kas atspoguļo KPR 202. pantu un 217. panta 1. punktu. Sk. arī 040. sleju “Garantijas” un 050. sleju “Kredītu atvasinātie instrumenti”.

230

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Ņem vērā visu KRM metožu ietekmi uz LGD vērtībām, kā noteikts KPR Trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, ņem vērā KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.

Riska darījuma vērtību, kā tā noteikta 110. slejā, izmanto riska darījumu svērtās vidējās vērtības aprēķināšanai.

Ņem vērā visu ietekmi (tādējādi pārskatā ietver hipotēkām piemērojamo minimumu).

Saskaņā ar KPR 228. panta 2. punktu iestādes, kas piemēro IRB pieeju, bet ne pašu LGD aplēses, finanšu nodrošinājuma riska mazināšanas ietekmi atspoguļo E*, kas ir riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība, un pēc tam LGD*.

Riska darījumu svērtie vidējie LGD, kas saistīti ar katru “parādnieku kategorijas vai portfeļa” PD, izriet no minētajai kategorijai/portfelim noteiktajiem vidējiem prudenciālajiem LGD, kuri svērti ar attiecīgo 110. slejas darījuma vērtību.

Ja izmanto pašu LGD aplēses, ņem vērā KPR 175. pantu un 181. panta 1. un 2. punktu.

Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.

Riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķinu iegūst no iekšējā reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

Lielu regulētu finanšu sektora sabiedrību un neregulētu finanšu sabiedrību riska darījumus un attiecīgos LGD neietver 230. slejas aprēķinā; tos ietver tikai 240. slejas aprēķinā.

240

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

Riska darījumu svērtie vidējie LGD (%) attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

250

RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

Uzrādītā vērtība atspoguļo KPR 162. pantu. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu svērto vidējo rādītāju aprēķināšanai. Vidējo termiņu uzrāda dienās.

Šos datus neuzrāda attiecībā uz riska darījumu vērtībām, kurās termiņš nav riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina elements. Tas nozīmē, ka šo sleju neaizpilda par riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU”.

255

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu.

Neņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

260

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm – sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām vai MVU – sk. KPR 154. panta 1. punktu.

Ņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

270

TOSTARP: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

Riska darījuma riska svērtās vērtības pēc MVU atbalsta faktora sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

280

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Paredzamo zaudējumu definīciju sk. KPR 5. panta 3. punktā un aprēķinu sk. KPR 158. pantā. Uzrādāmais paredzamo zaudējumu apmērs ir balstīts uz iekšējo reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

290

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Vērtības korekcijas, kā arī speciālie un vispārējie uzkrājumi saskaņā ar KPR 159. pantu. Vispārējos uzkrājumus uzrāda, summu proporcionāli iedalot saskaņā ar dažādo parādnieku kategoriju paredzamajiem zaudējumiem.

300

PARĀDNIEKU SKAITS

KPR 172. panta 1. un 2. punkts

Attiecībā uz visām riska darījumu kategorijām, izņemot privātpersonas vai MVU, iestāde uzrāda atsevišķi novērtēto juridisko personu/parādnieku skaitu, neatkarīgi no dažādo piešķirto aizdevumu vai riska darījumu skaita.

Privātpersonu vai MVU riska darījumu kategorijā iestāde uzrāda konkrētajā kategorijā vai portfelī atsevišķi iedalīto riska darījumu skaitu. Ja piemēro KPR 172. panta 2. punktu, parādnieku var ņemt vērā vairāk nekā vienā kategorijā.

Tā kā šajā slejā aplūkots reitingu sistēmu struktūras elements, tā attiecas uz tādām sākotnējām riska darījumu vērtībām pirms korekcijas pakāpes, kas iedalītas katrā parādnieku kategorijā vai portfelī, neņemot vērā KRM metožu ietekmi (jo īpaši pārdales ietekmi).


Rindas

Norādes

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

015

no kā: MVU, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām.

020-060

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM:

020

Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.

Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.

Ja tie nav uzrādīti 4. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 91. panta 4. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 89. panta 030. punktu.

030

Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītās pozīcijas.

Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CCP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

040-060

Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

040

Vērtspapīru finansēšanas darījumi

Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā.

Šajā rindā neuzrāda vērtspapīru finansēšanas darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā.

050

Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

Atvasinātie instrumenti ietver II pielikumā uzskaitītos līgumus. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā.

060

No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

Sk. CR SA norādes.

070

RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

Attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm un centrālajām valdībām un centrālajām bankām – sk. KPR 142. panta 1. punkta 6. apakšpunktu un 170. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – sk. KPR 170. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no nopirktajiem debitoru parādiem, – sk. KPR 166. panta 6. punktu.

Riska darījumus attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku neuzrāda, sadalot pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem, bet uzrāda 180. rindā.

Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.

Neizmanto paraugskalu. Tā vietā iestādes pašas nosaka izmantojamo skalu.

080

SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

KPR 153. panta 5. punkts Šis attiecas tikai uz komercsabiedrību, iestāžu un centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu kategorijām.

090 - 150

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM:

120

no kā: kategorijā Nr. 1

KPR 153. panta 5. punkta 1. tabula

160

ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

KPR 193. panta 1. un 2. punkts, 194. panta 1. līdz 7. punkts un 230. panta 3. punkts

170

TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

Riska darījumi, kas rodas no neapmaksātām piegādēm un kam piemēro KPR 379. panta 2. punkta pirmās daļas pēdējā teikumā minēto alternatīvo procedūru vai riska pakāpi 100 % apmērā saskaņā ar KPR 379. panta 2. punkta pēdējo daļu. Šajā rindā uzrāda tādus nerevidētus “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus saskaņā ar KPR 153. panta 8. punktu un jebkādus citus riska darījumus, kam piemēro riska pakāpes, kuri nav iekļauti kādā citā rindā.

180

ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

Atgūstamās vērtības samazinājuma riska definīciju sk. KPR 4. panta 53. punktā. Attiecībā uz riska pakāpes aprēķināšanu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam sk. KPR 157. panta 1. punktu.

Saskaņā ar KPR 166. panta 6. punktu nopirkto debitoru parādu riska darījumu vērtība ir nenomaksātā summa mīnus riska darījumu riska svērtās vērtības atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms kredītriska mazināšanas.

3.3.4.   C 08.02 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem (CR IRB 2 veidne)

Sleja

Norādes

005

Parādnieka kategorija (rindas identifikators)

Šis ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai rindai konkrētā tabulas lapā. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010-300

Norādes par katru no šīm slejām ir tādas pašas kā par atbilstīgajām numurētajām slejām CR IRB 1 tabulā.


Rinda

Norādes

010–001 – 010–NNN

Šajās rindās uzrādītās vērtības ir jāsakārto no zemākas uz augstāku saskaņā ar parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %. Riska darījumus, kam piemēro alternatīvo procedūru attiecībā uz nekustamā īpašuma nodrošinājumu (pieejama tikai tad, ja neizmanto pašu LGD aplēses) neiedala saskaņā ar parādnieka PD un neuzrāda šajā veidnē.

3.4.   KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU

78.

Iestādes, kas atbilst šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajam slieksnim, sniedz informāciju attiecībā uz valsti, kura ir dalībvalsts, kā arī jebkuru citu valsti, kura nav dalībvalsts. Slieksni piemēro tikai 1. un 2. tabulai. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām attiecina uz ģeogrāfisko apgabalu “Citas valstis”.

79.

Termins “parādnieka rezidences vieta” attiecas uz parādnieka inkorporācijas valsti. Šo jēdzienu var piemērot, pamatojoties uz tiešo parādnieku un pamatojoties uz galīgo risku. Tādējādi KRM metodes var mainīt riska darījuma iedalījumu kādā valstī. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām neiedala pie iestādes rezidences valsts, bet gan pie ģeogrāfiskā apgabala “Citas valstis” neatkarīgi no riska darījuma kategorijas, kurā iedalīts riska darījums ar pārvalstiskām organizācijām.

80.

Datus par “sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm” uzrāda, atsaucoties uz tiešās rezidences vietu. Datus par “riska darījuma vērtību” un “riska darījumu riska svērtajām vērtībām” uzrāda par galīgā parādnieka rezidences vietas valsti.

3.4.1.   C 09.01 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: SP riska darījumi (CR GB 1)

3.4.1.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 010. slejā.

020

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

To riska darījumu sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm, kas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

Šis “izziņas postenis” sniedz papildu informāciju par riska darījumu kategorijas “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” parādnieka struktūru. Riska darījumus uzrāda, kad parādnieki tiktu uzrādīti, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”.

Šī informācija ir “izziņas postenis”, līdz ar to tas neietekmē riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijai “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” saskaņā ar KPR 112. panta j) punktu.

040

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis.

050

Vispārējās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

055

Specifiskās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

060

Norakstījumi

Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts].

070

Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

075

Riska darījuma vērtība

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 200. slejā.

080

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 215. slejā.

090

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 220. slejā.


Rindas

010

Centrālās valdības vai centrālās bankas

KPR 112. panta a) punkts

020

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

KPR 112. panta b) punkts

030

Publiskā sektora struktūras

KPR 112. panta c) punkts

040

Daudzpusējās attīstības bankas

KPR 112. panta d) punkts

050

Starptautiskas organizācijas

KPR 112. panta e) punkts

060

Iestādes

KPR 112. panta f) punkts

070

Komercsabiedrības

KPR 112. panta g) punkts

075

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

080

Privātpersonas un MVU

KPR 112. panta h) punkts

085

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

090

Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

KPR 112. panta i) punkts

095

no kā: MVU

Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

100

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

KPR 112. panta j) punkts

110

Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

KPR 112. panta k) punkts

120

Segtās obligācijas

KPR 112. panta l) punkts

130

Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

KPR 112. panta n) punkts

140

Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

KPR 112. panta o) punkts

150

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

KPR 112. panta p) punkts

160

Citi riska darījumi

KPR 112. panta q) punkts

170

Kopējie riska darījumi

3.4.2.   C 09.02 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: IRB riska darījumi (CR GB 2)

3.4.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 020. slejā.

030

No kā: saistību neizpilde

Sākotnējā riska darījuma vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

040

Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis.

050

Vispārējās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

055

Specifiskās kredītriska korekcijas

Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

060

Norakstījumi

Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts].

070

Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

080

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 010. slejā.

090

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 230. slejā. Piemēro KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

100

no kā: saistību neizpilde

Riska darījumu vidējie LGD tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

105

Riska darījuma vērtība

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 110. slejā.

110

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 255. slejā.

120

No kā: saistību neizpilde

Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

125

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 260. slejā.

130

PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 280. slejā.


Rindas

010

Centrālās bankas un centrālās valdības

(KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

020

Iestādes

(KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

030

Komercsabiedrības

(Visas komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu)

040

no kā: specializētā kreditēšana

(KPR 147. panta 8. punkts)

Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

050

no kā: MVU

(KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts);

060

Privātpersonas un MVU

Visi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu

070

Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu

Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

080

MVU

Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

090

Nav MVU

Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

100

Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

(KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 154. panta 4. punktu)

110

Privātpersonas vai MVU – citi

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas nav uzrādīti 070.–100. rindā.

120

MVU

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu.

130

Nav MVU

Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

140

Kapitāla vērtspapīri

Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

150

Kopējie riska darījumi

3.4.3.   C 09.04 - To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretcisklisko rezervju (CCB) normas aprēķināšanai

3.4.3.1.   Vispārīgas piezīmes

81.

Šī tabula ir ieviesta, lai saņemtu vairāk informācijas par iestādes specifisko pretciklisko rezervju elementiem. Pieprasītā informācija attiecas uz pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II un IV sadaļu, un ģeogrāfisko atrašanās vietu attiecībā uz kredītriska darījumiem, vērtspapīrošanas darījumiem un tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kuri ir nozīmīgi iestādes specifisko pretciklisko rezervju (CCB) aprēķināšanai saskaņā ar KPD 140. pantu (attiecīgie kredītriska darījumi).

82.

Veidnē C 09.04. uzrādāmā informācija ir pieprasīta attiecībā uz attiecīgo kredītriska darījumu kopsummu visās jurisdikcijās, kurās atrodas riska darījumi, un atsevišķi par katru jurisdikciju, kurā atrodas attiecīgie kredītriska darījumi. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru jurisdikciju uzrāda atsevišķā dimensijā.

83.

Slieksnis, kas noteikts šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā, neattiecas uz ziņošanu par šo sadalījumu.

84.

Lai noteiktu ģeogrāfisko atrašanās vietu, riska darījumus piešķir, atsaucoties uz parādnieka tiešās rezidences vietu, kā noteikts Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1152/2014 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai. Tādēļ KRM metodes nemaina riska darījuma piešķiršanu tā ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, lai paziņotu šajā veidnē izklāstīto informāciju.

3.4.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Summa

Attiecīgo kredītriska darījumu vērtība un ar to saistītas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai.

020

Procenti

030

Informācijas kvalitāte

Šo informāciju uzrāda tikai iestādes rezidences valstij (jurisdikcija, kas atbilst tās piederības dalībvalstij) un visu valstu postenim “Kopā”.

Iestādes uzrāda {y} vai {n} saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai.


Rindas

010-020

Attiecīgie kredītriska darījumi - Kredītrisks

Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

010

Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 111. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 050. rindā.

020

Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 166. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 060. rindā.

030-040

Attiecīgie kredītriska darījumi - Tirgus risks

Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

030

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām

Neto īso un garo pozīciju summa saskaņā ar KPR 327. pantu, kas izriet no attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu:

—

riska darījumi ar parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošana,

—

riska darījumi ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī,

—

riska darījumi ar korelācijas tirdzniecības portfeļiem,

—

riska darījumi ar kapitāla vērtspapīriem, un

—

riska darījumi ar KIU, ja kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar KPR 348. pantu.

040

Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība saskaņā ar iekšējo modeļu pieejām

Par attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. un 5. nodaļu, uzrāda šādu summu:

—

to neatvasināto instrumentu patiesā vērtība, kuri veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu, kas noteikti saskaņā ar KPR 104. pantu.

—

To atvasināto instrumentu nominālā (nosacītā) vērtība, kuri veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas noteikti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

050-060

Attiecīgie kredītriska darījumi – Vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

050

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

060

Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju

Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

070-110

Pašu kapitāla prasības un svērumi

070

Kopējās pašu kapitāla prasības CCB

Tabulas 080., 090. un 100. rindas summa

080

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem - Kredītrisks

Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļu un 6. nodaļu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu attiecīgajai valstij.

Pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām banku portfelī izslēdz no šīs rindas un uzrāda 100. rindā.

Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļas un 6. nodaļas noteikumiem.

090

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem -Tirgus risks

Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu specifiskajam riskam vai saskaņā ar KPR Trešās daļas, IV sadaļas 5. nodaļu inkrementālajam saistību nepildīšanas un migrācijas riskam attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas noteiktas saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu attiecīgajai valstij.

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem saskaņā ar tirgus riska regulējumu citstarp ietver pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu un pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas noteiktas saskaņā ar KPR 348. pantu.

100

Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – Vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu attiecīgajai valstij.

Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas noteikumiem.

110

Pašu kapitāla prasību svērumi

Pretciklisko rezervju normai piemēroto riska pakāpi katrā valstī aprēķina kā attiecību starp pašu kapitāla prasībām, ko nosaka šādi:

1.

:

Skaitītājs:

:

Kopējā pašu kapitāla prasības, kas attiecas uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem konkrētajā valstī [r070; c010 valsts lapa],

2.

:

Saucējs:

:

Kopējā pašu kapitāla prasības, kas attiecas uz visiem kredītriska darījumiem, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķinam saskaņā ar KPD 140. panta 4. punktu [r070;c010; “Kopā’].

Informāciju par pašu kapitāla prasību riska pakāpēm neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

120-140

Pretciklisko rezervju normas

120

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzītā iestāde

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko attiecīgajai valstij noteikusi tās izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 136., 137., 138. un 139. pantu.

Šī rinda ir jāatstāj tukša, ja attiecīgajai valstij tās izraudzītā iestāde nav noteikusi pretciklisko rezervju normu.

Neuzrāda tās pretickisko kapitāla rezervju normas, kuras bija noteikusi izraudzītā iestāde, bet kuras ziņošanas atsauces datumā attiecīgajā valstī vēl nav piemērojamas.

Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, ko noteikusi izraudzītā iestāde, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

130

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij

Pretciklisko kapitāla rezervju norma, kas piemērojama attiecīgajai valstij un ko noteikusi iestādes rezidences valsts izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 137., 138., 139. pantu un 140. panta 1., 2. un 3. punktu. Neuzrāda pretciklisko kapitāla rezervju normas, kas vēl nav piemērojamas ziņošanas atsauces datumā.

Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, kas piemērojama iestādes valstī, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

140

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma

Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko nosaka saskaņā ar KPD 140. panta 1. punktu.

Iestāžu specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu aprēķina kā pretciklisko rezervju normu svērto vidējo rādītāju, kas piemērojamas jurisdikcijās, kurās iestāde veic attiecīgos kredītriska darījumus, vai ko piemēro 140. panta vajadzībām, pamatojoties uz 139. panta 2. vai 3. punktu. Attiecīgo pretciklisko rezervju normu uzrāda [r120; c020; valsts lapa], vai [r130; c020; valsts lapa], kā piemērojams.

Katrā valstī pretciklisko rezervju normai piemērotā riska pakāpe ir pašu kapitāla prasību daļa no kopējā pašu kapitāla prasībām un to uzrāda [r110; c020; valsts lapa].

Informāciju par iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu uzrāda tikai visu valstu postenim “Kopā”, nevis katrai valstij atsevišķi.

150 - 160

2 % sliekšņa izmantošana

150

2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu ārvalstu vispārējos kredītriska darījumus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 2 % no šīs iestādes kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem un tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem, var iedalīt iestāžu piederības dalībvalstij. Vispārējā kredītriska, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas kopējos darījumus aprēķina, izslēdzot vispārējā kredītriska darījumus, kuru atrašanās vieta ir saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 2. panta 4. punktu.

Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y’ tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā.

Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n’ attiecīgajā šūnā.

160

2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 3. panta 3. punktu iestādes tirdzniecības portfeļa riska darījumus var iedalīt pie savas piederības dalībvalsts, ja kopējie tirdzniecības portfeļa riska darījumi nepārsniedz 2 % no to kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem.

Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y’ tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā”.

Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n’ attiecīgajā šūnā.

3.5.   C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2)

3.5.1.   Vispārīgas piezīmes

85.

CR IRB veidnē ir ietvertas divas veidnes. CR EQU IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijas IRB riska darījumiem un dažādām kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas metodēm. CR EQU IRB 2 sniegts kopējo parādnieku kategorijās iedalīto riska darījumu sadalījums saistībā ar PD/LGD pieeju. “CR EQU IRB” turpmākajās norādēs attiecīgā gadījumā attiecas gan uz “CR EQU IRB 1”, gan uz “CR EQU IRB 2”.

86.

CR EQU IRB veidnē sniegta informācija par riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu kredītriskam (KPR 92. panta 3. punkta a) apakšpunkts) saskaņā ar IRB metodi (KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa) attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas minēti KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

87.

Saskaņā ar KPR 147. panta 6. punktu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā iedala šādus riska darījumus:

a)

ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai peļņu; vai

b)

parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

88.

Šajā CR EQU IRB veidnē uzrāda arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kam piemēro KPR 152. pantā minēto vienkāršo riska pakāpes pieejas procedūru.

89.

Saskaņā ar KPR 151. panta 1. punktu iestādes iesniedz CR EQU IRB veidni, ja tās piemēro vienu no trim KPR 155. pantā minētajām pieejām:

—

vienkāršo riska pakāpes pieeju,

—

PD/LGD pieeju vai

—

iekšējo modeļu pieeju.

Turklāt iestādes, kas piemēro IRB pieeju, CR EQU IRB veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērto vērtību tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana (piemēram, kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piesaista riska pakāpi 250 % apmērā, attiecīgi riska pakāpi 370 % apmērā saskaņā ar KPR 471. panta 2. punktu)).

90.

CR EQU IRB veidnē neuzrāda šādus kapitāla vērtspapīru prasījumus:

—

kapitāla vērtspapīru riska darījumi tirdzniecības portfelī (gadījumā, ja iestādes nav atbrīvotas no pašu kapitāla aprēķināšanas prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 94. pantu);

—

kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz kuriem attiecas standartizētās pieejas daļējā izmantošana (KPR 150. pants), tostarp:

—

kapitāla vērtspapīru riska darījumi, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar KPR 495. panta 1. punktu,

—

kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar sabiedrībām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 0 % riska pakāpi, tostarp publiskā sektora sponsorētām sabiedrībām, kam var piemērot 0 % riska pakāpi (KPR 150. panta 1. punkta g) apakšpunkts),

—

kapitāla instrumentu riska darījumi, kas saistīti ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem (KPR 150. panta 1. punkta h) apakšpunkts),

—

kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar palīgpakalpojumu uzņēmumiem, kuru riska darījumu riska svērto vērtību var aprēķināt saskaņā ar “citu aktīvu, kas nav kredītsaistības” procedūru (saskaņā ar KPR 155. panta 1. punktu),

—

kapitāla vērtspapīru prasījumi, kurus atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 46. un 48. pantu.

3.5.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām (piemēro gan CR EQU IRB 1, gan CR EQU IRB 2)

Slejas

005

PARĀDNIEKA KATEGORIJA (KĀRTAS NUMURS)

Šī parādnieka kategorija ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010

IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, 010. slejā uzrāda saistību neizpildes varbūtību (PD), kas aprēķināta saskaņā ar KPR 165. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

Uzrādāmā PD, kas noteikta parādnieku kategorijai vai portfelim, atbilst obligātajām prasībām, kuras noteiktas KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Lai aprēķinātu riska darījuma svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, svēršanas nolūkos izmanto riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība (060. sleja).

020

SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Iestādes 020. slejā uzrāda sākotnējo riska darījuma vērtību (pirms korekcijas pakāpēm). Saskaņā ar KPR 167. panta noteikumiem riska darījumu vērtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir uzskaites vērtība, kas atliek pēc specifiskās kredītriska korekcijas. Riska darījuma vērtība ārpusbilances kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir to nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām.

Iestādes 020. slejā ietver arī KPR I pielikumā minētos ārpusbilances posteņus, kas iedalīti kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā (piemēram, “daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”).

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju (kā minēts KPR 165. panta 1. punktā), ņem vērā arī KPR 155. panta 2. punktā minētos izlīdzināšanas noteikumus.

030-040

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

GARANTIJAS

KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Neatkarīgi no pieejas, kas izvēlēta riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem (KPR 155. panta 2., 3. un 4. punkts). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 030. un 040. slejā uzrāda nefondētās kredītaizsardzības summu garantiju (030. sleja) vai kredītu atvasināto instrumentu (040. sleja) veidā, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm.

050

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Iestādes 050. slejā uzrāda to daļu no sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm, kurai piemēro nefondēto kredītaizsardzību, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm.

060

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 060. slejā uzrāda riska darījuma vērtību, ņemot vērā aizstāšanas ietekmi, kas izriet no nefondētās kredītaizsardzības (KPR 155. panta 2. un 3. punkts un 167. pants).

Atgādinājumam – kapitāla vērtspapīru ārpusbilances riska darījumu gadījumā riska darījuma vērtība ir tā nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām (KPR 167. pants).

070

RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, CR EQU IRB 2070. slejā uzrāda riska darījumu svērtos vidējos LGD, kas noteikti apkopojumā iekļautajām parādnieku kategorijām vai portfeļiem; tas pats attiecas uz CR EQU IRB veidnes 020. rindu. Riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība, izmanto riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķināšanai. Iestādes ņem vērā KPR 165. panta 2. punkta noteikumus.

080

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

Iestādes 080. slejā uzrāda riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 155. panta noteikumiem.

Gadījumos, kad iestādēm, kas piemēro PD/LGD pieeju, nav pietiekamas informācijas, lai lietotu KPR 178. pantā sniegto saistību neizpildes definīciju, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5 (KPR 155. panta 3. punkts).

Attiecībā uz riska pakāpes funkcijas ievadparametru M (termiņš) kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērotais termiņš ir pieci gadi (KPR 165. panta 3. punkts).

090

IZZIŅAS POSTENIS: PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

Iestādes 090. slejā uzrāda kapitāla vērtspapīru riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 158. panta 4., 7., 8. un 9. pantu.

91.

Saskaņā ar KPR 155. pantu iestādes dažādiem portfeļiem var piemērot dažādas pieejas (vienkāršo riska pakāpes pieeju, PD/LGD pieeju vai iekšējo modeļu pieeju), ja tās šīs dažādās pieejas izmanto iekšēji. Iestādes CR EQU IRB 1 veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana).

Rindas

CR EQU IRB 1; 020. rinda

PD/LGD PIEEJA KOPĀ

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts) pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 1 veidnes 020. rindā.

CR EQU IRB 1; 050.–090. rinda

VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU

Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju (KPR 155. panta 2. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda 050.–090. rindā atbilstoši pamatā esošo riska darījumu iezīmēm.

CR EQU IRB 1; 100. rinda

IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA

Iestādes, kas piemēro iekšējo modeļu pieeju (KPR 155. panta 4. punkts), prasīto informāciju uzrāda 100. rindā.

CR EQU IRB 1; 110. rinda

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, uzrāda riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana). Piemēram,

—

tādu riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru pozīcijām finanšu sektora sabiedrībās, kam piemēro KPR 48. panta 4. punkta procedūru, kā arī

—

kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kurām saskaņā ar KPR 370. panta 471. punktu piemērota riska pakāpe 2 % apmērā,

uzrāda 110. rindā.

CR EQU IRB 2

KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU

Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts) pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 2 veidnē.

Ja iestādes, kas izmanto PD/LGD pieeju, piemēro unikālu reitingu sistēmu vai var sniegt pārskatu saskaņā ar iekšēju paraugskalu, tās CR EQU IRB 2 uzrāda reitinga kategorijas vai portfeļus, kas saistīti ar šo unikālo reitingu sistēmu/paraugskalu. Visos citos gadījumos dažādās reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas vai portfeļus apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai vai portfelim noteiktās PD uz augstāko.

3.6.   C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)

3.6.1.   Vispārīgas piezīmes

92.

Šajā veidnē pieprasīta informācija gan par tirdzniecības, gan netirdzniecības portfeļa darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, un to attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saistībā ar norēķinu risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu.

93.

Iestādes CR SETT veidnē uzrāda informāciju par norēķinu/piegādes risku saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm, kas turēti to tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī.

94.

Saskaņā ar KPR 378. pantu repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumu darījumi un vērtspapīru vai preču aizņēmumu darījumi saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm nav pakļauti norēķinu/piegādes riskam. Jāņem vērā, ka atvasinātajiem finanšu instrumentiem un ilgstošu norēķinu darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, tomēr piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku, kā noteikts KPR 378. pantā.

95.

Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, iestādes aprēķina cenas atšķirību, kurai tās pakļautas. Tā ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.

96.

Iestādes šo starpību reizina ar attiecīgu KPR 378. panta 1. tabulā norādīto pakāpi, lai noteiktu attiecīgās pašu kapitāla prasības.

97.

Saskaņā ar 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku reizina ar 12,5, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību.

98.

Jāņem vērā, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz neapmaksātām piegādēm, kā noteikts KPR 379. pantā, neietilpst CR SETT veidnes tvērumā; par tām sniedz pārskatu kredītriska veidnēs (CR SA, CR IRB).

3.6.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ

Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes šajā 010. slejā uzrāda darījumus, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Visus darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini, uzrāda šajā 010. slejā neatkarīgi no tā, vai pēc attiecīgā norēķinu datuma tie ir ar peļņu vai zaudējumiem.

020

DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI

Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes 020. slejā uzrāda cenas atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja šāda atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.

Šajā 020. slejā norāda tikai darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri pēc attiecīgās norēķinu dienas ir ar zaudējumiem.

030

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Iestādes 030. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 378. pantu.

040

KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Saskaņā ar KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu iestādes 030. slejā uzrādītās pašu kapitāla prasības reizina ar 12,5, lai iegūtu norēķinu riska darījuma vērtību.


Rindas

010

Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

Iestādes 010. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar netirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).

Iestādes 010./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Iestādes 010./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.

Iestādes 010./030. uzrāda kopējās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas).

020 līdz 060

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz netirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 020. līdz 060. rindā minētajām kategorijām.

Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini.

070

Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

Iestādes 070. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar tirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).

Iestādes 070./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

Iestādes 070./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.

Iestādes 070./030. uzrāda kopējās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas).

080 līdz 120

Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 080. līdz 120. rindā minētajām kategorijām.

Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini.

3.7.   C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

3.7.1.   Vispārīgas piezīmes

99.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro standartizētās pieejas procedūru. Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.

100.

CR SEC SA veidnē apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu, kas iekļauta banku portfelī, kā noteikts attiecīgi KPR 242. panta 10. un 11. punktā.

3.7.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Iniciatoriestādes pārskata datumā uzrāda visu vērtspapīrošanas darījumā iniciēto pašreizējo vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksāto summu neatkarīgi no tā, kas ir pozīciju turētājs. Līdz ar to uzrāda gan bilances vērtspapīrošanas riska darījumus (piemēram, obligācijas, subordinētos aizdevumus), gan ārpusbilances riska darījumus un atvasinātos instrumentus (piemēram, subordinēto kredītu līnijas, likviditātes līgumus, procentu likmju mijmaiņas darījumus, kredītriska mijmaiņas darījumus utt.), kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumos.

Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, ja iniciators netur nekādas pozīcijas, tad iniciatoram minētā vērtspapīrošana nav jāņem vērā, sniedzot pārskatu CR SEC SA vai CR SEC IRB veidnēs. Šajā nolūkā iniciatora turētās vērtspapīrošanas pozīcijas ietver priekšlaicīgas amortizācijas uzkrājumus atjaunojamu riska darījumu, kas noteikti KPR 242. panta 12. punktā, vērtspapīrošanai.

020-040

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

Saskaņā ar KPR 249. un 250. panta noteikumiem attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu kredītaizsardzību uzskata, ka nepastāv termiņu nesakritības.

020

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA)

Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā.

030

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, šajā slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).

Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā.

040

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.

Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību.

050

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta a), c) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas faktorus un jebkādas kredītriska korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīrošanas pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.

Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts.

060

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

070

RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. panta 1. un 2. punktu, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 040. sleju.

080-110

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

KPR 4. panta 57. punkts un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļa.

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par riska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām).

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

080

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA)

Nefondētā kredīta aizsardzība definēta KPR 4. panta 59. punktā un reglamentēta 235. pantā.

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

090

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 58. punktā un reglamentēta 195., 197. un 200. pantā.

Ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR 218.–236. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

100-110

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

100

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

222. panta 3. punkts un 235. panta 1. un 2. punkts

Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.

Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 090. sleju [(-) Izejošās naudas plūsmas kopā].

110

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Ja izmanto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, vērtspapīrošanas pozīcijas, kas ir parāda vērtspapīri un atbilstošs finanšu nodrošinājums saskaņā ar KPR 197. panta 1. punktu, šajā slejā uzrāda kā ienākošās naudas plūsmas.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 100. sleju [(-) Ienākošās naudas plūsmas kopā].

120

NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 110. sleju.

130

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM)

Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 130. sleju.

140

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 150. sleju.

150-180

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien KPR nav noteikts citādi.

Sk. CR SA kopējās veidnes 160.–190. sleju.

Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, [0 %, 20 %], [20 %, [50 %] un [50 %, 100 %].

190

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 200. sleju.

200

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

KPR 258. pantā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250  % riska pakāpi, iestāde var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos, atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

210

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

Riska darījuma vērtība mīnus no pašu kapitāla atskaitītā riska darījuma vērtība.

220-320

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS ATKARĪBĀ NO RISKA PAKĀPĒM

220-260

AR REITINGU

Pozīcijas ar reitingu definētas KPR 242. panta 8. punktā.

Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz SP paredzēts KPR 251. pantā (1. tabulā).

270

1 250  % (BEZ REITINGA)

Pozīcijas bez reitinga definētas KPR 242. panta 7. punktā.

280

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts

Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

290

CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ

Riska darījuma vērtība, kam piemēro vērtspapīrošanas pozīciju procedūru otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABKV programmā, kas noteikta KPR 254. pantā.

Uz aktīviem balstītā komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma definēta KPR 242. panta 9. punktā.

300

CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

310

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA (INP)

KPR 109. panta 1. punkts un 259. panta 3. punkts Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījuma vērtība saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju

320

INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

330

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē.

340

TOSTARP: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā šajā slejā uzrādāmajā vērtībā neņem vērā jebkādu termiņu nesakritību.

350

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda konkrētas KPR 405., 406. vai 409. pantā noteiktās prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā (maksimālā vērtība – 1 250  %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. Šādu papildu riska pakāpi var piemērot ne tikai ieguldītājām iestādēm, bet arī iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem.

360

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250  %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 330. sleja izrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs.

370-380

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (370. sleja)/pēc (380. sleja) KPR 252. pantā (tādu posteņu vērtspapīrošana, attiecībā uz kuriem šobrīd netiek pildītas saistības vai kuri saistīti ar īpaši augstu risku) vai KPR 256. panta 4. punktā (papildu pašu kapitāla prasības tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu) noteikto ierobežojumu piemērošanas.

390

IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē, un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā.

101.

CR SEC SA veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tām informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas darījumiem.

102.

Kopējie riska darījumi (pārskata datumā) arī ir sadalīti atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.

Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanu kopējo summu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās.

020

TOSTARP: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām.

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā.

040-060

BILANCES POSTEŅI

KPR 246. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, kas paliek pēc tam, kad ir piemērotas specifiskās kredītriska korekcijas.

Bilances posteņi ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (050. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (060. rinda) darījumiem.

070-090

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība mīnus minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas, reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.

Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II iedaļas 6. nodaļu.

Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.

Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.

Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (080. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (090. rinda) darījumiem kā norādīts KPR 251. panta 1. tabulā.

100

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā.

110

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.

Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

120-140

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

150-170

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

180

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 14. punktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

190-210

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

220-240

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

250-290

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām (pārskata datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas SP paredzētas KPR 251. panta 1. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.

Šīs rindas uzrāda tikai par 190. līdz 270. sleju un 330. līdz 340. sleju.

3.8.   C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)

3.8.1.   Vispārīgas piezīmes

103.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

104.

Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.

105.

CR SEC IRB veidnei ir tāds pats tvērums kā CR SEC SA veidnei; tajā apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu bankas portfelī.

3.8.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

Attiecībā uz kopējo bilances posteņu rindu šajā slejā uzrādāmā vērtība atbilst vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksātajai summai pārskata datumā.

Sk. CR SEC SA 010. sleju.

020-040

SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

KPR 249. un 250. pants

Termiņu nesakritību neņem vērā vērtspapīrošanas shēmā iesaistīto kredītriska mazināšanas metožu koriģētajā vērtībā.

020

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA)

Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā.

030

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, CR SEC IRB veidnes 030. slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).

Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā.

040

KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.

Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību.

050

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas faktorus un bruto vērtības korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīroto pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.

Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts.

060-090

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

Sk. KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktu un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu.

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par riska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām).

060

(-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA)

Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 59. apakšpunktā.

KPR 236. pantā aprakstīta GA aprēķinu procedūra pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 040. un 050. sleju.

070

(-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā.

Tā kā finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi nepiemēro, šajā slejā uzrāda tikai fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 200. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 060. sleju.

080-090

RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

080

(-) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

KPR 236. pants.

Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.

Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 070. sleju.

090

IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 080. sleju.

100

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 090. sleju.

110

(-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM)

KPR 218. līdz 222. pants Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

120

PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes.

130-160

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, kas reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien nav noteikts citādi.

Šajā sakarā korekcijas pakāpe definēta KPR 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā.

Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, (0 %, 20 %], (20 %, (50 %] un (50 %, 100 %].

170

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.

Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 110. sleju.

180

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

KPR 266. panta 3. punktā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250  % riska pakāpi, iestāde var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos, atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

190

RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

200-320

UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

KPR 261. pants.

IRB vērtspapīrošanas pozīcijas ar iespējamo reitingu atbilstoši KPR 259. panta 2. punktam uzrāda kā pozīcijas ar reitingu.

Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz IRB pieeju paredzēts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

330

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

Uzraudzības formulas metode (UFM), KPR 262. pants.

Vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir lielāka par 7 % vai atbilst riska pakāpei, kas piemērojama saskaņā ar norādītajām formulām.

340

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Kredītriska mazināšanu vērtspapīrošanas pozīcijām iespējams atzīt atbilstoši KPR 264. pantam. Šajā gadījumā, ja saņemta pilna aizsardzība, iestāde norāda pozīcijas “faktisko riska pakāpi” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 2. punktā (faktiskā riska pakāpe ir vienāda ar pozīcijas riska darījuma riska svērto vērtību, kas dalīta ar pozīcijas riska darījuma vērtību un reizināta ar 100).

Pozīcijas daļējas aizsardzības gadījumā iestādei ir jāpiemēro uzraudzības formulas metode, izmantojot koriģēto “T” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 3. punktā.

Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes.

350

CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa augstākā riska pakāpe).

KPR 263. panta 2. un 3. punktā paredzēta izņēmuma procedūra gadījumos, kad Kirb nevar aprēķināt.

Likviditātes iespēju neizmantoto summu uzrāda zem “Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti”.

Tikmēr, kamēr iniciatoram piemēro izņēmuma procedūru gadījumos, kad Kirb nav iespējams aprēķināt, 350. sleja būtu īstā sleja, kas jāizmanto, lai uzrādītu likviditātes iespējas riska darījuma vērtībai piemēroto riska pakāpes procedūru atbilstoši KPR 263. pantā noteiktajai procedūrai.

Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 256. panta 5. punktu un 265. pantu.

360

CAURSKATĪŠANA: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

370

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 259. panta 3 un 4. punktā attiecībā uz pozīcijām ABKV programmās paredzēta “Iekšējā novērtējuma pieeja” (INP).

380

INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes.

390

(-) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, ievēro KPR 266. panta 1. punktu (attiecas tikai uz iniciatoriem, ja riska darījums nav atskaitīts no pašu kapitāla) un 2. punktu.

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

400

RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē.

410

RDRSV NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

Attiecībā uz sintētisko vērtspapīrošanu ar termiņu nesakritību šajā slejā uzrādāmajā summā neņem vērā jebkādu termiņu nesakritību.

420

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda noteiktas prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā (maksimālā vērtība – 1 250  %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu.

430

RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250  %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 400. sleja izrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs.

Negatīvas vērtības uzrāda šajā slejā.

440-450

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (440. sleja)/pēc (450. sleja) KPR 260. pantā noteikto ierobežojumu piemērošanas. Papildus jāņem vērā KPR 265. pants (papildu pašu kapitāla prasības atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem).

460

IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē, un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā.

106.

CR SEC IRB veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tām informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām.

107.

Kopējie riska darījumi (pārskata datumā) arī ir sadalīti atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.

Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanu kopējo summu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās.

020

TOSTARP: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām.

030

INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā.

040-090

BILANCES POSTEŅI

KPR 246. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, neņemot vērā piemērotas kredītriska korekcijas.

Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 050.–070. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 080.–090. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

100-150

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība – atskaitot minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas –, reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.

Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas, kas izriet no KPR II pielikumā norādīta atvasināta instrumenta, nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II iedaļas 6. nodaļu. Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II iedaļas 6. nodaļu.

Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.

Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.

Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 110.-130. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 140.-150. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

160

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā.

170

IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.

Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

180-230

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

240-290

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

300

SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

310-360

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

370-420

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

430-540

NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām (pārskata datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas SP paredzētas KPR 261. panta 4. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.

Šīs rindas uzrāda tikai par 170. līdz 320. sleju un 400. līdz 410. sleju.

3.9.   C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS)

3.9.1.   Vispārīgas piezīmes

108.

Šajā veidnē apkopo informāciju par katru darījumu (salīdzinājumā ar apkopotu informāciju, ko uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB, MKR SA SEC un MKR SA CTP veidnēs) attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta. Jānorāda katras vērtspapīrošanas galvenās iezīmes, piemēram, pamatā esošā portfeļa iezīmes un pašu kapitāla prasības.

109.

Šajā veidnē jāuzrāda arī:

a.

pārskatu sniedzošās iestādes iniciēta/sponsorēta vērtspapīrošana, ja iestāde vērtspapīrošanā tur vismaz vienu pozīciju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai ir bijis būtisks riska pārvedums vai nav, iestādes sniedz informāciju par visu to pozīciju (vai nu bankas portfelī vai tirdzniecības portfelī). Turētās pozīcijās ietver tās pozīcijas, kas saglabātas atbilstoši KPR 405. pantam;

b.

vērtspapīrošana, ko pārskata gada laikā pārskatu sniedzošā iestāde iniciējusi/sponsorējusi (1), ja iestāde netur nekādas pozīcijas;

c.

Vērtspapīrošanas, kuru galīgais bāzes aktīvs ir finanšu saistības, ko sākotnēji emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde un (daļēji) iegādājusies vērtspapīrošanas sabiedrība. Šis bāzes aktīvs varētu būt, piemēram, segtās obligācijas vai citas saistības, un to kā tādu identificē 160. slejā.

d.

Vērtspapīrošanā turētas pozīcijas gadījumos, kad pārskatu sniedzošā iestāde nav ne iniciators, ne ieguldītājs (t. i., ieguldītāji un sākotnējie aizdevēji).

110.

Šo veidni iesniedz konsolidētas grupas un atsevišķas iestādes (2), kas atrodas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības. Ja vērtspapīrošanā ir iesaistītas vairākas vienas konsolidētās grupas sabiedrības, informāciju norāda par katru sabiedrību.

111.

Tā kā KPR 406. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādēm, kas iegulda vērtspapīrošanas pozīcijās, ir jāiegūst daudz informācijas par šīm pozīcijām, lai ievērotu uzticamības pārbaudes prasības, pārskata tvērumā ierobežotā apmērā iekļauj arī ieguldītājus. Konkrēti, tās sniedz uzrāda 010.–040. sleju; 070-110 160. pants, 190. pants, 290-400 420-470

112.

Iestādes, kas ir sākotnējo aizdevēju lomā (nav arī iniciatoru vai sponsoru lomā tajā pašā vērtspapīrošanā), parasti sniedz pārskatu par veidni tādā pašā mērā kā ieguldītāji.

3.9.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

005

RINDAS NUMURS

Šis rindas numurs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērots numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

010

IEKŠĒJAIS KODS

Iekšējais (burtciparu) kods, ko iestāde izmanto, lai identificētu vērtspapīrošanu. Iekšējais kods ir saistīts ar vērtspapīrošanas identifikatoru.

020

VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS(Kods/Nosaukums)

Vērtspapīrošanas juridiskajai reģistrācijai izmantotais kods, vai, ja tāda nav, nosaukums, ar kādu vērtspapīrošana ir zināma tirgū. Ja ir pieejams starptautiskais vērtspapīru identifikācijas kods (ISIN) (t. i., publiskiem darījumiem), šajā slejā uzrāda zīmes, kas ir kopīgas visiem vērtspapīrošanas laidieniem.

030

INICIATORA IDENTIFIKATORS(Kods/Nosaukums)

Kods, ko uzraudzības iestāde piešķir iniciatoram, vai, ja tāda nav, šajā slejā uzrāda pašas iestādes nosaukumu.

Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, pārskatu sniedzošā sabiedrība norāda visu tās konsolidētās grupas sabiedrību, kas iesaistītas darījumā (kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs), identifikatoru. Ja pārskatu sniedzošajai iestādei kods nav pieejams vai nav zināms, uzrāda iestādes nosaukumu.

040

VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ)

Uzrāda šādus saīsinājumus:

—

“T” attiecībā uz tradicionālo,

—

“S” attiecībā uz sintētisko.

“Tradicionālā vērtspapīrošana” un “sintētiskā vērtspapīrošana” ir definēta KPR 242. panta 10. un 11. punktā.

050

UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI VĒRTSPAPĪROTIE RISKA DARĪJUMI IR IEKĻAUTI BILANCĒ VAI IZSLĒGTI NO TĀS?

Iniciatori, sponsori un sākotnējie aizdevēji uzrāda vienu no šādiem saīsinājumiem:

—

“K”, ja pilnībā atzīti,

—

“P”, ja daļēji atzīti,

—

“R”, ja pilnībā pārtraukta atzīšana,

—

“N”, ja nepiemēro.

Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par darījuma uzskaitei piemēroto procedūru.

Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori uzrāda, ka vērtspapīrotie riska darījumi ir izslēgti no bilances.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju.

“P” (daļēji izslēgti) uzrāda, ja vērtspapīrotos aktīvus atzīst bilancē iestādes turpmākas iesaistīšanās mērā, kā noteikts 39. SGS 30.–35. punktā.

060

MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJĀM ATTIECAS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS?

Iniciatori uzrāda tikai šādus saīsinājumus:

—

“N” neattiecas pašu kapitāla prasības,

—

“B” banku portfelis,

—

“T” tirdzniecības portfelis,

—

“A” daļēji abos portfeļos.

KPR 109., 243. un 244. pants

Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par iniciatora vērtspapīrošanas shēmai maksātspējas kontekstā piemēroto procedūru. Tas norāda, vai pašu kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar vērtspapīrošanas riska darījumiem vai vērtspapīrošanas pozīcijām (bankas portfelis/tirdzniecības portfelis).

Ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīroti riska darījumi (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SA veidnē gadījumos, kad izmanto standartizēto pieeju, vai CR IRB veidnē, ja iestāde izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

Pretējā gadījumā, ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SEC SA veidnē vai CR SEC IRB veidnē. Saistībā ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī aprēķinu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku uzrāda MKR SA TDI (standartizēts vispārējs pozīcijas risks) un MKR SA SEC vai MKR SA CTP (standartizēts specifiskais pozīciju risks), vai MKR IM (iekšējie modeļi) veidnē.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju.

070

VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA?

Saskaņā ar “vērtspapīrošanas” un “atkārtotas vērtspapīrošanas” definīcijām, kas noteiktas KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā un 62. līdz 64. punktā, pamatā esošo aktīvu uzrāda, izmantojot šādus saīsinājumus:

—

“S” attiecībā uz vērtspapīrošanu,

—

“R” attiecībā uz atkārtotu vērtspapīrošanu.

080-100

SAGLABĀŠANA

KPR 404. līdz 410. pants

080

PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS

Kā paredzēts KPR 405. pantā, par katru iniciēto vērtspapīrošanas shēmu uzrāda attiecīgo neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanas veidu:

A

—

vertikālais segments (vērtspapīrošanas pozīcijas): saglabāšana vismaz 5 % apmērā no katra ieguldītājiem pārdotā vai nodotā laidiena nominālās vērtības;

V

—

vertikālais segments (vērtspapīroti riska darījumi): vismaz 5 % no katra vērtspapīrotā riska darījuma kredītriska saglabāšana, ja tādējādi saglabātais kredītrisks attiecībā uz šādiem vērtspapīrotiem riska darījumiem vienmēr ir līdzvērtīgs vai pakārtots kredītriskam, kas ir vērtspapīrots attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem;

B

—

atjaunojami riska darījumi: “iniciatora līdzdalības daļas vismaz 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības saglabāšana atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanas gadījumā”;

C

—

bilances: “nejauši izvēlētu riska darījumu, kas ir vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, saglabāšana, ja citādi šādi riska darījumi būtu vērtspapīroti vērtspapīrošanā, ar nosacījumu, ka potenciāli vērtspapīrojamo riska darījumu skaits vērtspapīrošanas sākumā nav mazāks par 100”;

D

—

pirmās kārtas zaudējumi: “pirmās kārtas zaudējumu laidiena un, ja nepieciešams, citu tādu laidienu saglabāšana, kuriem ir līdzīga vai augstāka riska profils nekā ieguldītājiem pārvestajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru derīguma termiņš nebeidzas pirms ieguldītājiem pārvesto vai pārdoto laidienu termiņa, lai kopumā saglabāšana būtu vismaz 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības”;

E

—

atbrīvota. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 405. panta 3. punkta noteikumi.

N

—

nepiemēro. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 405. panta noteikumi.

U

—

pārkāpj vai nav zināma. Šo kodu uzrāda, ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai nav zināms, kāda veida saglabāšanu piemēro, vai neatbilstības gadījumā.

090

SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA DATUMĀ

Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saglabā būtisku vērtspapīrošanas neto ekonomiskās līdzdalības daļu, kas nav mazāka par 5 % (iniciēšanas datumā).

Neatkarīgi no KPR 405. panta 1. punkta saglabāšanas mērīšanu iniciēšanas brīdī parasti var interpretēt kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmoreiz vērtspapīroti, bet ne kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmo reiz radīti (piemēram, tas nav brīdis, kad tika izsniegti pamatā esošie aizdevumi). Saglabāšanas mērīšana iniciēšanas brīdī nozīmē to, ka brīdī, kad saglabāšana ir tikusi novērtēta un prasība ir bijusi izpildīta (piemēram, kad riska darījums pirmo reizi ticis vērtspapīrots), nepieciešamā saglabāšanas procentuālā attiecība ir 5 %; saglabātās procentuālās attiecības dinamiska pārmērīšana un pielāgošana visā darījuma pastāvēšanas laikā nav obligāta.

Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids).

100

ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI?

KPR 405. panta 1. punkts

Uzrāda šādus saīsinājumus:

Y

—

jā;

N

—

Nē.

Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids).

110

IESTĀDES LOMA: (INICIATORS/SPONSORS/SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS/IEGULDĪTĀJS)

Uzrāda šādus saīsinājumus:

—

“O” attiecībā uz iniciatoru,

—

“S” attiecībā uz sponsoru,

—

“L” attiecībā uz sākotnējo aizdevēju,

—

“I” attiecībā uz ieguldītāju.

Sk. definīcijas KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā (iniciators) un 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā (sponsors). Par ieguldītājiem pieņem tās iestādes, kurām piemēro KPR 406. un 407. pantu.

120-130

PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS

ABKV programmas (definētas KPR 242. panta 9. punktā) to īpašo iezīmju dēļ un tādēļ, ka tās ietver vairākas atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas, ir atbrīvotas no uzrādīšanas 120. un 130. slejā.

120

INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg)

Vērtspapīrošanas iniciēšanas datuma mēnesi un gadu (t. i., portfeļa nošķiršanas vai noslēguma datumu) uzrāda saskaņā ar šādu formātu: “mm/gggg”.

Katras vērtspapīrošanas shēmas iniciēšanas datums nevar mainīties starp pārskata datumiem. Tajā īpašajā gadījumā, kad vērtspapīrošanas shēmas ir nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, iniciēšanas datums ir vērtspapīru pirmās emisijas datums.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

130

VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJAIS APMĒRS INICIĒŠANAS DATUMĀ

Šajā slejā apkopots vērtspapīrotā portfeļa apmērs (saskaņā ar sākotnējiem riska darījumiem pirms korekcijas pakāpēm) iniciēšanas datumā.

Tādu vērtspapīrošanas shēmu gadījumā, kuras nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, uzrāda apmēru, kas attiecas uz vērtspapīru pirmās emisijas iniciēšanas datumu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to apmēru, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā uzrāda tikai tos apmērus, kurus emitējusi pārskatu sniedzošā sabiedrība.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

140-220

VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI

140. līdz 220. slejā pārskatu sniedzošajai sabiedrībai pieprasīts uzrādīt informāciju par vairākām vērtspapīrotā portfeļa iezīmēm.

140

KOPĒJĀ VĒRTĪBA

Iestādes uzrāda vērtspapīrotā portfeļa vērtību pārskata datumā, t. i., vērtspapīroto riska darījumu nesamaksāto summu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to apmēru, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem (t. i., vērtspapīroto aktīvu portfeli nevar paplašināt pēc iniciēšanas datuma), apmēru pakāpeniski samazina.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

150

IESTĀDES DAĻA (%)

Uzrāda iestādes daļu (procentuālo attiecību ar divām zīmēm aiz komata) vērstpapīrotajā portfelī pārskata datumā. Šajā slejā uzrādāmā vērtība ir 100 %, izņemot vērtspapīrošanas shēmas, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji. Šajā gadījumā pārskatu sniedzošā sabiedrība uzrāda tās pašreizējo ieguldījumu vērtspapīrotajā portfelī (relatīvi līdzvērtīgs 140. slejai).

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

160

VEIDS

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa aktīvu (“1” līdz “8”) vai saistību (“9” un “10”) veidu. Iestādei jāuzrāda viens no šiem ciparu kodiem:

1

—

mājokļa hipotēka;

2

—

komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka;

3

—

kredītkaršu parādi;

4

—

noma;

5

—

aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām);

6

—

patēriņa kredīti;

7

—

pircēju un pasūtītāju parādi;

8

—

citi aktīvi;

9

—

segtās obligācijas;

10

—

citas saistības.

Ja vērtspapīroto riska darījumu portfelis ir iepriekš minēto veidu kombinācija, iestāde norāda vissvarīgāko veidu. Atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumā iestāde atsaucas uz galīgo pamatā esošo aktīvu portfeli. “10.” veids (citas saistības) ietver valsts obligācijas un ar kredītrisku saistītās parādzīmes.

Vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem, veids nevar mainīties starp pārskata datumiem.

170

PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ)

Šajā slejā apkopo informāciju par pieeju, kādu iestāde pārskata datumā piemēro vērtspapīrotajiem riska darījumiem.

Uzrāda šādus saīsinājumus:

—

“S”

attiecībā uz standartizēto pieeju,

—

“I”

attiecībā uz pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem;

—

“M”

attiecībā uz abu pieeju kombināciju (SP/IRB).

Ja saskaņā ar SP 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC SA veidnē.

Ja saskaņā ar IRB 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC IRB veidnē.

Ja saskaņā ar SP un IRB kombināciju 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda gan CR SEC SA, gan CR SEC IRB veidnē.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Tomēr šī sleja neattiecas uz saistību vērtspapīrošanu. Sponsori šo sleju neuzrāda.

180

RISKA DARĪJUMU SKAITS

KPR 261. panta 1. punkts

Šī sleja ir obligāta tikai tām iestādēm, kas attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto IRB pieeju (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). Iestādes uzrāda riska darījumu faktisko skaitu.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Ieguldītāji šo sleju neaizpilda.

190

VALSTS

Uzrāda galīgā darījuma pamatā esošā aktīva izcelsmes valsts kodu (ISO 3166-1 alpha-2), t. i., vērtspapīrotu riska darījumu tiešā parādnieka valsti (caurskatīšana). Ja vērtspapīrošanas portfelis ietver dažādas valstis, iestāde norāda vissvarīgāko valsti. Ja valsts pārsniedz 20 % slieksni, pamatojoties uz aktīvu/saistību apmēru, tad uzrāda “CT” (citi).

200

Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%)

Riska darījumu svērtos vidējos saistību nepildīšanas zaudējumus (ELGD) uzrāda tikai tās iestādes, kas izmanto uzraudzības formulas metodi (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). ELGD jāaprēķina tā, kā norādīts KPR 262. panta 1. punktā.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda.

210

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības regulējumu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtības korekcijām un uzkrājumiem, ko piemēro vērtspapīrotiem riska darījumiem. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā.

Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

Sponsori šo sleju neuzrāda.

220

(-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%)

Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa pašu kapitāla prasībām gadījumos, kad nav notikusi vērtspapīrošana, un par paredzamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar šiem riskiem (Kirb), kā kopējo vērtspapīroto riska darījumu procentuālo attiecību (ar divām zīmēm aiz komata) iniciēšanas datumā. Kirb ir definēts KPR 242. panta 4. punktā.

Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanā netur nekādas pozīcijas.

Sponsori šo sleju neuzrāda.

230-300

VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA

Šajos sešos sleju blokos apkopo informāciju par vērtspapīrošanas struktūru atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem, laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) un termiņa.

Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, par pirmās kārtas zaudējumu laidienu uzrāda tikai summu, kas atbilst pārskatu sniedzošajai iestādei vai ir attiecināma uz to.

230-250

BILANCES POSTEŅI

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par bilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu).

230

AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

Šajā kategorijā iekļauj visus laidienus, kas neatbilst mezanīna vai pirmās kārtas zaudējumu laidienam.

240

MEZANĪNA

Sk. KPR 243. panta 3. punktu (tradicionālā vērtspapīrošana) un 244. pants 3. punktu (sintētiskā vērtspapīrošana).

250

PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

Pirmās kārtas zaudējumu laidiens definēts KPR 242. panta 15. punktā.

260-280

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu).

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem.

290

PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU TERMIŅŠ

Iespējamais visas vērtspapīrošanas beigu termiņš, ņemot vērā tās līguma noteikumus un šobrīd paredzamos finanšu nosacījumus. Parasti, tas ir agrākais no šādiem datumiem:

i)

datums, kad varētu īstenot dzēšanas iespēju (definēta KPR 242. panta 2. punktā), ņemot vērā pamatā esošā(-o) riska darījuma(-u) termiņu, kā arī paredzēto priekšapmaksas likmi vai iespējamās pārskatīšanas darbības;

ii)

datums, kurā iniciators var pirmo reiz izmantot jebkuru citu vērtspapīrošanas līguma noteikumos ietverto atsaukšanas iespēju, kuras rezultātā vērtspapīrošana tiktu pilnībā izpirkta.

Uzrāda pirmā paredzamā beigu datuma dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu.

300

JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU DATUMS

Datums, līdz kuram jāatmaksā visas vērtspapīrošanas pamatsummas un procenti (pamatojoties uz darījuma dokumentāciju).

Uzrāda juridiski saistošā beigu datuma dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu.

310-400

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

Šajā sleju blokā apkopo informāciju par vērtspapīrošanas pozīcijām atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem un laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) pārskata datumā.

310-330

BILANCES POSTEŅI

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem.

340-360

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā ārpusbilances posteņiem.

370-400

IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šajā sleju blokā apkopo papildu informāciju par kopējiem ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem (kas jau uzrādīti citā sadalījumā 340.–360. slejā).

370

TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI (TKA)

Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras tur iniciators un kuras garantētas ar tiešajiem kredīta aizstājējiem (TKA).

Saskaņā ar KPR I pielikumu par TKA uzskatāmi šādi pilna riska ārpusbilances posteņi:

—

neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes.

—

procentu likmju mijmaiņas līgumi (plml)/valūtas mijmaiņas līgumi (vml)

380

PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML)/VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML)

PLML apzīmē procentu likmju mijmaiņas līgumus, savukārt VML apzīmē valūtas likmes mijmaiņas līgumus. Šie atvasinātie instrumenti ir uzskaitīti KPR II pielikumā.

390

ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS

Likviditātes iespējām (LI), kas definētas KPR 242. panta 3. punktā, ir jāatbilst KPR 255. panta 1. punkta sešiem nosacījumiem, lai tās uzskatītu par atbilstošām (neatkarīgi no iestādes piemērotās metodes – SP vai IRB).

400

CITI (TOSTARP LIKVIDITĀTES IESPĒJAS, KAS NAV ATBILSTOŠAS)

Šī sleja ir paredzēta pārējiem ārpusbilances posteņiem, piemēram, neatbilstošām LI (t. i., tādām LI, kas neatbilst KPR 255. panta 1. punkta nosacījumiem).

410

PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA: PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE

KPR 242. panta 12. punktā un 256. panta 5. punktā (SP), un 265. panta 1. punktā paredzēts korekcijas pakāpju kopums, kas piemērojams ieguldītāju līdzdalības daļas summai (lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību).

Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas shēmām ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem (t. i., uz atkārtotu vērtspapīrošanu).

Saskaņā ar KPR 256. panta 6. punktu piemērojamo korekcijas pakāpi nosaka atkarībā no aktuālā triju mēnešu vidējā atlikušās starpības līmeņa.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS Šī informācija ir saistīta ar CR SEC SA veidnes 100. rindu un CR SEC IRB veidnes 160. rindu.

420

(-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

Šī informācija ir cieši saistīta ar CR SEC SA veidnes 200. rindu un CR SEC IRB veidnes 180. rindu.

Šajā slejā uzrāda negatīvu skaitli.

430

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pirms maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., riska darījumu riska svērtā vērtība, aprēķināta atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda nekādus datus.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

440

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pēc maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., pašu kapitāla prasības, aprēķinātas atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda datus.

Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

450-510

VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

450

IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ?

Uzrāda šādus saīsinājumus:

C

—

korelācijas tirdzniecības portfelī (KTP);

N

—

nav KTP.

460-470

NETO POZĪCIJAS – GARĀS/ĪSĀS

Sk. attiecīgi MKR SA SEC vai MKR SA CTP 050./060. sleju.

480

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) – SPECIFISKAIS RISKS

Sk. attiecīgi MKR SA SEC 610. sleju vai MKR SA CTP 450. sleju.

4.   OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES

4.1.   C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)

4.1.1.   Vispārīgas piezīmes

113.

Šī veidlapa sniedz informāciju par pašu kapitāla prasību aprēķināšanu operacionālajam riskam saskaņā ar KPR 312. līdz 324. pantu, izmantojot pamatrādītāja pieeju (PRP), standartizēto pieeju (TSP), alternatīvo standartizēto pieeju (ASP) un attīstītās mērīšanas pieejas (AMP). Iestāde nevar vienlaicīgi solo līmenī piemērot TSP un ASA pieeju attiecībā uz darbības jomām “privātpersonu vai MVU apkalpošana” un “korporatīvo klientu apkalpošana”.

114.

Iestādes, kas izmanto PRP, TSP un/vai ASP, pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz finanšu gada beigu informāciju. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses. Ja tiek izmantoti revidēti dati, iestādes uzrāda revidētos datus, kam būtu jāpaliek nemainīgiem. Novirzes no šā “nemainīguma” principa ir iespējams, ja, piemēram, šajā laikā rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, nesenas sabiedrību vai darbību iegādes vai atsavināšanas.

115.

Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pamatot, ka izņēmuma apstākļu, piemēram, sabiedrību vai darbību apvienošanās vai nodošanas dēļ trīs gadu vidējās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai attiecībā uz operacionālo risku, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus. Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu. Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami.

116.

Šīs veidnes slejās sniegta informācija par trijiem pēdējiem gadiem, par operacionālajam riskam pakļauto bankas darbību attiecīgo rādītāju un par aizdevumu un avansu summu (pēdējais minētais piemērojams tikai ASP gadījumā). Papildus uzrāda informāciju par pašu kapitāla prasību summu operacionālajam riskam. Ja piemērojams, ir detalizēti jānorāda, kura šās summas daļa ir sadales mehānisma dēļ. Attiecībā uz AMP pievieno izziņas posteņus, kas sniedz detalizētu informāciju par paredzamo zaudējumu, diversifikācijas un mazināšanas metožu ietekmi uz pašu kapitāla prasībām.

117.

Informācija pa rindām ir izklāstīta atkarībā no pašu kapitāla prasību operacionālā riska aprēķina metodēm, detalizētāk pievēršoties darbības jomām, uz kurām attiecas TSP un ASP.

118.

Šo veidlapu iesniedz visas iestādes, uz kurām attiecas operacionālā riska pašu kapitāla prasības.

4.1.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010 - 030

ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS

Iestādes, kas izmanto attiecīgo rādītāju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku (PRP, TSP un ASP) attiecīgo rādītāju par attiecīgajiem gadiem uzrāda 010. līdz 030. slejā. Turklāt dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā minēts KPR 314. pantā, iestādes informēšanas nolūkā uzrāda arī darbību, uz kurām attiecas AMP, atbilstīgo rādītāju. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām.

Turpmāk termins “attiecīgais rādītājs” attiecas uz “elementu summu” finanšu gada beigās, kā noteikts KPR 316. panta 1. punkta 1. tabulā.

Ja iestādei “attiecīgā rādītāja” dati ir pieejami par mazāk kā trīs gadiem, attiecīgajās tabulas slejās pēc prioritātes iedala pieejamos vēsturiskos datus (revidētos datus). Ja, piemēram, ir pieejami vēsturiskie dati tikai par vienu gadu, tos uzrāda 030. slejā. Ja tas šķiet pamatoti, uz prognozēm balstītās aplēses ietver 020. slejā (aplēses par nākamo gadu) un 010. slejā (aplēse par gadu + 2).

Turklāt, ja nav pieejami vēsturiskie dati par “attiecīgo rādītāju”, iestāde var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses.

040 - 060

AIZDEVUMI UN AVANSI (PIEMĒROJOT ASP)

Šīs ailes izmanto, lai uzrādītu darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” aizdevumu un avansējumu summas, kā minēts KPR 319. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šīs summas izmanto, lai aprēķinātu alternatīvo attiecīgo rādītāju, no kura izriet pašu kapitāla prasības darbībām, uz kurām attiecas ASP (KPR 319. panta 1. punkta a) apakšpunkts).

Attiecībā uz darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” iekļauj arī netirdzniecības portfelī turētos vērtspapīrus.

070

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA

Pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar izmantoto pieeju atbilstoši KPR 312. līdz 324. pantam. Iegūto summu uzrāda 070. slejā.

071

KOPĒJĀ OPERACIONĀLĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

KPR 92. panta 4. punkts slejas pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

080

TOSTARP: SADALES MEHĀNISMA DĒĻ

KPR 18. panta 1. punkts (attiecas uz metodoloģijas, ko izmanto operacionālā riska kapitāla sadalei starp dažādajām grupas sabiedrībām, iekļaušanu 312. panta 2. punktā minētajā pielietojumā un to, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā, ko izmanto ES mātes kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai kopīgi ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi).

090 - 120

AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS

090

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM

090. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība ir 070. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība, bet aprēķināta, pirms ir ņemta vērā atvieglojumu ietekme saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, diversifikāciju un riska mazināšanas metodēm (sk. turpmāk).

100

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM

100. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības atvieglojumus saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, kas nodrošināti ar iekšējās darbības praksēm (kā minēts KPR 322. panta 2. punkta a) punktā).

110

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU

Diversifikācijas ietekme 110. slejā ir starpība starp pašu kapitāla prasību summu, kas aprēķināta atsevišķi katrai operacionālā riska kategorijai (t. i., “pilnīgas atkarības” situācija), un diversificēto pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta, ņemot vērā korelācijas un atkarību (t. i., pieņemot mazāk nekā “pilnīgu atkarību” starp riska kategorijām). “Pilnīgas atkarības” situācija rodas “saistību neizpildes gadījumā”, tas ir, kad iestāde neizmanto tiešu korelāciju struktūru starp riska kategorijām, tādējādi AMP kapitālu aprēķina kā izvēlēto riska kategoriju individuālu operacionālā riska pasākumu summu. Šajā gadījumā starp riska kategorijām tiek pieņemta 100 % korelācija, un slejā uzrādāmā vērtība ir jānorāda kā nulle. Turpretim, ja iestāde aprēķina tiešas korelācijas struktūru starp riska kategorijām, tai šajā slejā ir jāiekļauj starpība starp AMP kapitālu, kas rodas no “saistību nepildīšanas gadījuma”, un to, kas iegūts pēc korelācijas struktūru starp riska kategorijām piemērošanas. Vērtība atspoguļo AMP modeļa “diversifikācijas spēju”, kas ir modeļa spēja aptvert būtisku operacionālā riska zaudējumu notikumus, kas nav vienlaicīgi. 110. slejā uzrāda summu, par kādu pieņemtā korelācijas struktūra samazina AMP kapitālu salīdzinājumā ar 100 % korelācijas pieņēmumu.

120

(-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI)

120. slejā uzrāda apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu ietekmi saskaņā ar KPR 323. panta 1. līdz 5. punktu.


Rindas

010

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP)

Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā operacionālo risku, šajā rindā norāda summas, kas atbilst darbībām, uz kurām attiecas PRP (KPR 315. un 316. pants).

020

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (TSP)/ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA (ASP)

Uzrāda pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar TSP un ASP (KPR 317. līdz 319. pants).

030 - 100

TSP

TSP izmantošanas gadījumā katra gada attiecīgo rādītāju iedala 030. līdz 100. rindā pa darbības jomām, kas noteiktas KPR 317. panta 2. tabulā. Darbības attiecina uz darbības jomām, ievērojot KPR 318. pantā izklāstītos principus.

110 - 120

ASP

Iestādes, kas izmanto ASP (KPR 319. pants), attiecīgo rādītāju par konkrētajiem gadiem 030. līdz 050. rindā un 080. līdz 100. rindā atsevišķi uzrāda par katru darbības jomu, un 110. un 120. rindā – par darbības jomām “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana”.

110. un 120. rindā uzrāda to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas ASP, izšķirot starp tām darbībām, kas atbilst darbības jomai “Korporatīvo klientu apkalpošana” un tām, kas atbilst darbības jomai “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” (KPR 319. pants). Summas var būt rindās, kas atbilst “Korporatīvo klientu apkalpošanai” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošanai” saskaņā ar TSP (060. un 070. rinda), kā arī saskaņā ar ASP (110. un 120. rinda) (piemēram, ja uz meitasuzņēmumu attiecas TSP, bet uz mātesuzņēmumu – ASP).

130

BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP)

Uzrāda attiecīgos datus par AMP iestādēm (KPR 312. pants 2. punkts un 321. līdz 323. pants).

Dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā norādīts KPR 314. pantā, uzrāda informāciju par to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas AMP. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām.

4.2.   C 17.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETAILS)

4.2.1.   Vispārīgas piezīmes

119.

Šajā veidnē atbilstoši notikumu veidiem un darījumu jomām apkopo informāciju par bruto zaudējumiem un zaudējumu atlīdzinājumiem, ko iestāde reģistrējusi pēdējā gadā.

120.

“Bruto zaudējums” ir zaudējums, ko izraisījis operacionālā riska notikums vai notikuma veids, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, pirms jebkāda veida atlīdzinājumiem, neskarot 122. punktu.

121.

“Līdzekļu atgūšana” ir neatkarīgs notikums, kas ir saistīts ar sākotnējo operacionālā riska zaudējumu, kas ir nošķirts laikā, kurā līdzekļus vai saimniecisko ieguvumu plūsmas ir saņemtas no pirmajām vai trešajām pusēm, piemēram, no apdrošinātājiem vai citām pusēm.

122.

“Ātri atgūtu zaudējumu gadījumi” ir operacionālā riska notikumi, kas izraisa zaudējumus, kurus daļēji vai pilnībā atgūst piecu darbdienu laikā. Attiecībā uz ātri atgūtu zaudējumu gadījumu bruto zaudējuma definīcijā ietver tikai to zaudējuma daļu, kas nav pilnībā atgūta (t.i., zaudējums, no kura atņemta īsā laikposmā daļēji atgūtā summa). Tā rezultātā notikumus, kas izraisa zaudējumus, kuri ir pilnībā atgūti piecu darbdienu laikā, vispār neietver ne bruto zaudējuma definīcijā, ne detalizētas informācijas (OPR Details) veidnē.

123.

“Uzskaites datums” ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu. Šis datums loģiski seko “Notikuma datumam” (t.i., datumam, kad notika operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās) un “Atklāšanas datumam” (t.i., datumam, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu).

124.

Notikumu skaits ir operacionālā riska notikumu skaits, ko pirmo reizi uzskaitīja pārskata periodā.

125.

Kopējais zaudējumu apmērs ir šādu elementu algebriskā summa:

i.

bruto zaudējumu summas, kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuras “uzskaitītas pirmo reizi” pārskata periodā (piemēram, tiešās izmaksas, uzkrājumi, norēķini);

ii.

bruto zaudējumu summas, kuras attiecas uz pārskata periodā veiktām pozitīvām zaudējumu korekcijām (piemēram, uzkrājumu palielinājums, saistīti zaudējumu notikumi, papildu norēķini), attiecībā uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējos pārskata periodos; kā arī

iii.

bruto zaudējumu summas attiecībā uz negatīvām zaudējumu korekcijām, kas veiktas pārskata periodā saistībā ar uzkrājumu samazinājumu, kuras attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējos pārskata periodos.

126.

Notikumu skaits parasti arī ietver notikumus, kuri pirmo reizi uzskaitīti iepriekšējos pārskata periodos un kuri vēl nav uzrādīti iepriekšējos uzraudzības pārskatos. Kopējo zaudējumu apmērā parasti arī ietver 124. punktā minētos elementus, kuri attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem un kuri vēl nav uzrādīti iepriekšējos uzraudzības pārskatos.

127.

Maksimālie vienreizējie zaudējumi ir vislielākā summa no tām, kas ir ietvertas iepriekš minētajā 124. punkta i) apakšpunktā vai 124. punkta ii) apakšpunktā.

128.

Piecu apjomīgāko zaudējumu summa ir to piecu lielāko summu kopsumma, kas ietvertas iepriekš minētajā 124. punkta i) apakšpunktā vai 124. punkta ii) apakšpunktā.

129.

Zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma ir visu atlīdzinājumu summa, kas uzskaitīta pārskata periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata periodā vai iepriekšējos pārskata periodos.

130.

Attiecīgā gada jūnijā uzrādītie dati ir pagaidu dati, turpretim galīgos datus uzrāda decembrī. Tādēļ jūnijā uzrādītajiem datiem ir sešu mēnešu atsauces periods (t.i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam), turpretim decembrī uzrādītajiem datiem ir divpadsmit mēnešu atsauces periods (t.i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim).

131.

Informāciju norāda, zaudējumus un atgūtās summas, kas pārsniedz iekšējos sliekšņus, sadalot pēc darbības jomām (kā noteikts KPR 317. panta 2. tabulā, iekļaujot papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) punktā) un pēc notikumu veidiem (kā noteikts KPR 324. pantā), ar iespēju, ka vienam noteikumam atbilstošos zaudējumus sadala starp vairākām darbības jomām.

132.

Slejās norāda dažādos notikumu veidus un kopējos rādītājus par katru darbības jomu, kā arī izziņas posteni, kurā parādīts zemākais iekšējais slieksnis, kas piemērots zaudējumu datu apkopošanā, par katru darbības jomu uzrādot zemāko un augstāko slieksni gadījumā, ja ir vairāk par vienu slieksni.

133.

Rindās norāda darbības jomas un katrā darbības jomā – informāciju par notikumu skaitu, kopējo zaudējumu apmēru, maksimālos vienreizējos zaudējumus, piecu lielāko zaudējumu summu un zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu.

134.

Attiecībā uz darbības jomām kopā dati par notikumu skaitu un kopējo zaudējumu apmēru ir arī jāuzrāda konkrētiem intervāliem, balstoties uz iepriekš noteiktiem sliekšņiem, 10,000, 20,000, 100,000, un 1 000 000. Sliekšņi ir noteikti euro vērtībā un ir ietverti salīdzināšanas nolūkā attiecībā uz uzrādītajiem zaudējumiem starp iestādēm, tāpēc tie var nebūt saistīti ar minimālajiem zaudējumu sliekšņiem, ko izmanto datu apkopošanai par iekšējiem zaudējumiem, kas jāuzrāda veidnes citā iedaļā.

135.

Ja kopējo zaudējumu apmēra elementu algebriskā summa, kā norādīts iepriekš 124. punktā, ir negatīva vērtība dažām darbības jomu/notikumu veidu kombinācijām, attiecīgajās ailēs uzrāda 0 vērtību.

136.

Šo veidni uzrāda iestādes, kas izmanto AMP vai TSP/ASP, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības.

137.

Lai pārbaudītu 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punktā paredzētos nosacījumus, iestādes izmanto jaunākos statistikas datus, kas pieejami EBI tīmekļa vietnē par uzraudzības informācijas atklāšanu, lai iegūtu “visu attiecīgās dalībvalsts iestāžu bilances kopējo vērtību summu”.

138.

Iestādes, uz kurām attiecas šīs regulas 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkts, par visu notikumu veidiem (OPR Details veidnes 080. sleja) var uzradīt tikai šādu informāciju:

a)

notikumu skaits (910. rinda),

b)

kopējais zaudējumu apmērs (920. rinda),

c)

maksimālie vienreizējie zaudējumi (930. rinda)

d)

piecu lielāko zaudējumu summa (940. rinda).

e)

zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma (950. rinda),

4.2.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010-070

NOTIKUMU VEIDI

Iestādes attiecīgajās 010. līdz 070. slejā uzrāda zaudējumus pēc notikumu veidiem, kā noteikts KPR 324. pantā.

Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar TSP vai ASP, zaudējumus, kuru notikuma veids nav noteikts, var uzrādīt 080. slejā.

080

NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

080. slejā iestādes par katru darbības jomu iestādes uzrāda kopējo “notikumu skaitu”, “kopējo zaudējumu apmēru” un visu “zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu” kā 010. līdz 070. uzrādīto zaudējumu notikumu skaita, kopējās bruto zaudējumu summas un zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas vienkāršu apkopojumu. “Maksimālie vienreizējie zaudējumi” 080. slejā ir 010. līdz 070. slejā uzradīto “maksimālo vienreizējo bruto zaudējumu” maksimums. Kā piecu lielāko zaudējumu summu 080. slejā uzrāda piecu lielāko zaudējumu summu vienā darbības jomā.

090 - 100

IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS

Iestādes 090. un 100. slejā uzrāda minimālos zaudējumu sliekšņus, ko tās saskaņā ar KPR 322. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu izmanto datu apkopošanā. Ja iestāde katrā darbības jomā izmanto tikai vienu slieksni, aizpilda tikai 090. sleju. Gadījumos, kad vienā un tajā pašā regulējošām prasībām atbilstošajā darbības jomā piemēro dažādus sliekšņus, norāda arī augstāko piemērojamo slieksni (100. sleja).


Rindas

010 - 850

DARBĪBAS JOMAS: FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM, TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA, STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU, KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA, PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA, MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI, AĢENTŪRU PAKALPOJUMI, AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA, KORPORATĪVIE POSTEŅI

Par katru darbības jomu, kā norādīts KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā, tostarp papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un par katru notikuma veidu iestāde saskaņā ar iekšējiem sliekšņiem uzrāda šādu informāciju: notikumu skaitu, kopējo zaudējumu apmēru, maksimālos vienreizējos zaudējumus, piecu lielāko zaudējumu summu un kopējo zaudējumu atlīdzinājumu summu. Attiecībā uz zaudējumu notikumu, kas ietekmē vairāk nekā vienu darbības jomu, “kopējo zaudējumu apmēru” sadala pa attiecīgajām darbības jomām.

910 - 950

DARBĪBAS JOMAS KOPĀ

Attiecībā uz katru notikuma veidu (010. līdz 080. sleja) par kopējām darbības jomām (910. līdz 950. sleja) uzrāda šādu informāciju (KPR 322. panta 3. punkta b), c) un e) apakšpunkts):

—

notikumu skaits (910. rinda): uzrāda to notikumu skaitu, kas pārsniedz iekšējo slieksni, pēc notikumu veidiem par darbības jomām kopā. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā notikumu skaita pēc darbības jomām apkopojums, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu;

—

Notikumu skaits: no kuriem ≥ 10,000 un < 20,000, ≥ 20,000 un < 100,000, ≥ 100,000 un < 1 000 000 , ≥ 1 000 000 (911. līdz 914. rinda): uzrāda iekšējo notikumu skaitu, kas ietverts attiecīgajās rindās definētajos intervālos.

—

Kopējo zaudējumu apmērs (920. rinda): kopējais zaudējumu apmērs ir kopējo zaudējumu summas vienkāršs apkopojums par katru darbības jomu.

—

Kopējais zaudējumu apmērs, no kuriem ≥ 10,000 un < 20,000, ≥ 20,000 un < 100,000, ≥ 100,000 un < 1 000 000 , ≥ 1 000 000 (921. līdz 924. rinda): uzrāda kopējo zaudējumu apmēru, kas ietverts attiecīgajās rindās definētajos intervālos.

—

maksimālie vienreizējie zaudējumi (930. rinda): maksimālie vienreizējie zaudējumi ir maksimālie zaudējumi, kas pārsniedz iekšējo slieksni, par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šie rādītāji var būt augstāki par visaugstāko vienreizējo zaudējumu, kas uzrādīts katrā darbības jomā, ja notikums ietekmē dažādas darījumu jomas;

—

piecu lielāko zaudējumu summa (940. rinda): uzrāda piecu lielāko bruto zaudējumu summu par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šī summa var būt augstāka par visaugstāko piecu lielāko kopējo zaudējumu summu, kas uzrādīta katrā darbības jomā. Šo summu uzrāda neatkarīgi no zaudējumu skaita.

—

Kopējo zaudējumu apmērs (950. rinda): kopējie zaudējumu atlīdzinājumi ir kopējo zaudējumu atlīdzinājumu vienkāršs apkopojums par katru darbības jomu;

910-950/080

DARBĪBAS JOMAS KOPĀ – NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

—

Notikumu skaits: attiecībā uz katru rindu no 910. līdz 914. notikumu skaits ir vienāds ar notikumu skaita horizontālo apkopojumu attiecīgajā rindā, pieņemot, ka šajos rādītājos notikumi ar ietekmi uz dažādām darbības jomām ir ņemti vērā kā viens notikums. 910. rindā norādītajai vērtībai nav noteikti jābūt vienādai ar 080. slejā ietverto notikumu skaita vertikālo apkopojumu, pieņemot, ka vienam notikumam vienlaicīgi var būt ietekme uz dažādām darbības jomām.

—

Kopējais zaudējumu apmērs: attiecībā uz katru rindu no 920. līdz 924. kopējais zaudējumu apmērs ir vienāds ar kopējo zaudējumu apmēru pēc notikuma veida horizontālo apkopojumu attiecīgajā rindā. Kopējais zaudējumu apmērs 920. rindā ir vienāds ar kopējo zaudējumu apmēru pēc darbības jomas vertikālo apkopojumu 080. slejā.

—

Maksimālie vienreizējie zaudējumi: kā minēts iepriekš, ja notikums ietekmē dažādas darbības jomas, var gadīties, ka “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summa “Darbības jomās kopā” attiecībā uz konkrēto notikuma veidu ir lielāka nekā “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summa katrā darbības jomā. Tādējādi summa šajā šūnā ir vienāda ar visaugstāko “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu “Darbības jomās kopā”, kas ne vienmēr ir vienāda ar visaugstāko “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu visās darbības jomās 080. slejā.

—

Piecu lielāko zaudējumu summa: ir piecu lielāko zaudējumu summa visā matricā, kas nozīmē to, ka tā var arī nebūt vienāda ar maksimālo “Piecu lielāko kopējo zaudējumu summas” vērtību “Darbības jomā kopā” vai “Piecu lielāko zaudējumu” maksimālo vērtību 080. slejā.

—

Zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma: ir vienāda gan ar 950. rindas zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas pēc notikuma veida horizontālo apkopojumu, gan ar 080. slejas zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas pēc darbības jomas vertikālo apkopojumu.

5.   TIRGUS RISKA VEIDNES

139.

Šīs norādes attiecas uz veidnēm, kurās uzrāda pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz ārvalstu valūtas risku (MKR SA FX), preču risku (MKR SA COM) procentu likmju risku (MKR SA TDI, MKR SA SEC, MKR SA CTP) un kapitāla vērtspapīru risku (MKR SA EQU). Papildus tam šajā daļā ir iekļautas norādes par pārskatu sniegšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju (MKR IM).

140.

Tirgotu parāda instrumentu vai kapitāla vērtspapīru (vai parāda vai kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu) pozīcijas risku sadala divos komponentos, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmais komponents ir tā konkrētā riska daļa – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasināta instrumenta gadījumā, to pamatā esošā instrumenta emitenta dēļ. Otrais komponents ir pozīcijas vispārējais risks – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa izmaiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinātais instruments), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla vērtspapīru atvasinātais instruments), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm. Konkrētiem instrumentiem piemērotās procedūras un savstarpējo prasījumu ieskaita procedūras ir atrodamas KPR 326.–333. pantā.

5.1.   C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

5.1.1.   Vispārīgas piezīmes

141.

Šajā veidnē atspoguļo pozīcijas un saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas riskiem tirgotiem parāda instrumentiem saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts). Rindās ir ņemti vērā dažādie riski un saskaņā ar KPR pieejamās metodes. Specifiskais risks, kas saistīts ar riska darījumiem, kuri iekļauti MKR SA SEC un MKR SA CTP, ir jāuzrāda tikai MKR SA TDI kopējā veidnē. Šajās veidnēs uzrādītās pašu kapitāla prasības pārnes attiecīgi uz {325;060} šūnu (vērtspapīrošana) un {330;060} šūnu (CTP)..

142.

Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par iepriekš noteiktu sarakstu ar šādām valūtām: EUR, ALL, BGN, CZK, DKK, EGP, GBP, HRK, HUF, ISK, JPY, LTL, MKD, NOK, PLN, RON, RUB, RSD, SEK, CHF, TRY, UAH, USD, un par vienu atsevišķu veidni ar visām citām valūtām.

5.1.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010 - 020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030 - 040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu.

070

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010 - 350

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

Pozīcijas tirgotiem parāda instrumentiem tirdzniecības portfelī un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu uzrāda atkarībā no riska kategorijas, termiņa un izmantotās pieejas.

011

VISPĀRĒJAIS RISKS.

012

Atvasinātie instrumenti

Atvasinātos instrumentus iekļauj tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmes riska aprēķināšanā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 328. līdz 331. pantu.

013

Citi aktīvi un saistības

Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmju riska aprēķinā.

020-200

TERMIŅA METODE

Tādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro termiņa metodi saskaņā ar KPR 339. panta 1. līdz 8. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 339. panta 9. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā, un šīs zonas sadala pēc instrumentu termiņiem.

210 - 240

VISPĀRĒJAIS RISKS. ILGUMA METODE

Tādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro ilguma metodi saskaņā ar KPR 340. panta 1. līdz 6. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 340. panta 7. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā.

250

SPECIFISKAIS RISKS

251., 325. un 330. rindā uzrādīto vērtību summa.

Tādu tirgotu parāda instrumentu pozīcijas, kam piemēro specifiskā riska kapitāla prasību, un to attiecīgā kapitāla prasība saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 335. pantu, 336. panta 1. līdz 3. punktu, 337. un 338. pantu. Jāņem vērā arī KPR 327. panta 1. punkta pēdējais teikums.

251 - 321

Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas

260. līdz 321. rindā uzrādīto vērtību summa.

Ārēji nevērtētu n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pašu kapitāla prasība ir jāaprēķina, saskaitot atsauces sabiedrību riska pakāpes (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmā un otrā daļa – “caurskatīšana”). Ārēji novērtētus n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta trešā daļa) atsevišķi uzrāda 321. rindā.

Tādu pozīciju uzrādīšana, kam piemēro KPR 336. panta 3. punktu:

Pastāv īpaša procedūra attiecībā uz obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām saskaņā ar KPR 129. panta 3. punktu piemērotu 10 % riska pakāpi banku portfelī (segtās obligācijas). Īpašās pašu kapitāla prasības ir puse no 1. tabulas KPR 336. pantā otrās kategorijas procentu attiecības. Minētās pozīcijas ir jāiedala 280.-300. rindā atbilstoši atlikušajam laikam līdz beigu termiņam.

Ja procentu likmju pozīciju vispārējo risku ierobežo ar kredītu atvasināto instrumentu, tad piemēro 346. un 347. pantu.

325

Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA SEC veidnes 610. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī.

330

Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim

Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA CTP veidnes 450. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī.

350 - 390

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 329. panta 3. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.2.   C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)

5.2.1.   Vispārīgas piezīmes

143.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām (visām/neto un garajām/īsajām) un saistītajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas/atkārtotās vērtspapīrošanas pozīcijas riska specifisko riska komponentu tirdzniecības portfelī (neatbilst korelācijas tirdzniecības portfelim) saskaņā ar standartizēto pieeju.

144.

MKR SA SEC veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 337. pantu. Ja vērtspapīrošanas pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.

145.

Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā.

5.2.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010 - 020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar 337. pantu (vērtspapīrošanas pozīcijas). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030 - 040

(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 258. pants.

050 - 060

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

070 - 520

NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) Sadalījums jāveic atsevišķi garajām un īsajām pozīcijām.

230-240 un 460-470

1 250  %

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

250-260 un 480-490

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu

Šīs slejas uzrāda, ja iestādes izmanto alternatīvu uzraudzības formulas metodi (UFM), ar ko nosaka pašu kapitāla prasības atkarībā no nodrošinājuma portfeļa iezīmēm un laidiena līgumiskajām īpašībām.

270 un 500

CAURSKATĪŠANA

CR SA KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu.

280-290 un 510-520

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 109. panta 1. punkta otrais teikums un 259. panta 3. un 4. punkts

Šīs slejas uzrāda, ja iestāde izmanto iekšējo novērtējuma pieeju, lai noteiktu kapitāla prasību attiecībā uz likviditātes iespējām un kredītkvalitātes uzlabošanu, ko bankas (tostarp trešo personu bankas) attiecina uz ABKV konduītiem. INP, kā pamatā ir ĀKNI metodoloģijas, piemēro tikai riska darījumiem ar ABKV konduītiem, kuru iekšējais reitings ir ekvivalents ieguldījumu kategorijai sākuma brīdī.

530 - 540

KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

KPR 337. panta 3. punkts saistībā ar KPR 407. pantu KPR 14. panta 2. punkts

550 - 570

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

KPR 337. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu, kas iestādei ļauj noteikt maksimālo robežu produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī.

580 - 600

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

KPR 337. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu

610

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu pārejas periodā līdz 2014. gada 31. decembrim iestāde summē atsevišķi savas svērtās neto garās pozīcijas (580. sleja) un savas svērtās neto īsās pozīcijas (590. sleja). Lielākā no šīm summām (pēc maksimālās robežvērtības) ir pašu kapitāla prasība. No 2015. gada saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu iestāde, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, summē savas svērtās neto pozīcijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsas pozīcijas (600. sleja).


Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Nenokārtotu (tirdzniecības portfelī turētu) vērtspapīrošanu kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora un/vai ieguldītāja un/vai sponsora lomā(-ās).

040, 070 un 100

VĒRTSPAPĪROŠANA

KPR 4. panta 61. un 62. punkts

020 050 080 un 110

ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

KPR 4. panta 63. punkts

030-050

INICIATORS

KPR 4. panta 13. punkts

060-080

IEGULDĪTĀJS

Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

090-110

SPONSORS

KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

120-210

SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM

KPR 337. panta 4. punkta pēdējais teikums

Pamatā esošo aktīvu sadalījums atbilst SEC Details veidnē (slejā “Veids”) izmantotajai klasifikācijai:

—

1- mājokļa hipotēka;

—

2- komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka;

—

3- kredītkaršu parādi;

—

4- noma;

—

5- aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām);

—

6- patēriņa kredīti;

—

7- pircēju un pasūtītāju parādi;

—

8- citi aktīvi;

—

9- segtās obligācijas;

—

10- citas saistības.

Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu, ja portfelī ir ietverti dažāda veida aktīvi, iestāde ņem vērā vissvarīgāko veidu.

5.3.   C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)

5.3.1.   Vispārīgas piezīmes

146.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par KTP pozīcijām (kas ietver vērtspapīrošanu, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas, kas iekļautas saskaņā ar KPR 338. panta 3. punktu) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar standartizēto pieeju.

147.

MKR SA CTP veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeļa pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 338. panta 2. un 3. punktu. Ja KTP pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa KTP pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.

148.

Šāda veidnes struktūra atdala vērtspapīrošanas pozīcijas, n-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas. Līdz ar to vērtspapīrošanas pozīcijas vienmēr uzrāda 030., 060. vai 090. rindā (atkarībā no iestādes lomas vērtspapīrošanā). N-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus vienmēr uzrāda 110. rindā. “Citas KTP pozīcijas” nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti (sk. definīciju KPR 338. panta 3. punktā), bet tās ir tieši “saistītas” (riska ierobežošanas nolūkā) ar vienu no šīm divām pozīcijām. Tāpēc tās iedala vai nu pie “Vērtspapīrošana”, vai arī pie “N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti”.

149.

Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā.

5.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010 - 020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar pozīcijām, kas iedalītas korelācijas tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR 338. panta 2. un 3. punktu. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

030 - 040

(-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 258. pants.

050 - 060

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

070 - 400

NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM (SP UN IRB)

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

160 un 330

CITAS

Citas riska pakāpes, kas nav tieši minētas iepriekšējās slejās.

Attiecībā uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – tikai tie instrumenti, kas nav ārēji novērtēti. Ārēji novērtēti n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ir jāuzrāda MKR SA TDI veidnē (321. rindā) vai – ja tie iekļauti KTP – jāiedala attiecīgās riska pakāpes slejā.

170–180 un 360–370

1 250  %

KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

190-200 un 340-350

UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu

210, 380

CAURSKATĪŠANA

CR SA KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu.

220–230 un 390–400

IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

KPR 259. panta 3. un 4. punkts

410-420

PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS

KPR 338. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu

430 - 440

PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS

KPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu

450

KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Pašu kapitāla prasību nosaka kā lielāko no i) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto garajām pozīcijām (430. sleja), vai ii) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto īsajām pozīcijām (440. sleja).


Rindas

010

KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

Nenokārtotu (korelācijas tirdzniecības portfelī turētu) pozīciju kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora, ieguldītāja vai sponsora lomā(-ās).

020-040

INICIATORS

KPR 4. panta 13. punkts

050-070

IEGULDĪTĀJS

Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

080-100

SPONSORS

KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

030, 060 un 090

VĒRTSPAPĪROŠANA

Korelācijas tirdzniecības portfelī ir ietverta vērtspapīrošana, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti un, iespējams, citas riska ierobežošanas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātie instrumenti, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā “Citas KTP pozīcijas”.

110

N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

Šeit uzrāda n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus, kuru risks ierobežots ar n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar KPR 347. pantu.

Pozīcijas iniciators, ieguldītājs un sponsors nav attiecināms uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Līdz ar to n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus nevar sadalīt tā kā vērtspapīrošanas pozīcijas.

040 070 100 un 120

CITAS KTP POZĪCIJAS

Pozīcijas:

—

vērtspapīrošanas riska darījumu instrumentos, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā “Citas KTP pozīcijas”;

—

KTP pozīcijas, kuru risks saskaņā ar KPR 346. pantu ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem;

—

citas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 3. punktam;

ir ietvertas.

5.4.   C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

5.4.1.   Vispārīgas piezīmes

150.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru pozīcijas risku tirdzniecības portfelī, kam piemērota standartizētās pieejas procedūra.

151.

Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par statisku, iepriekš noteiktu sarakstu ar šādiem tirgiem: Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Dānija, Ēģipte, Ungārija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Albānija, Japāna, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Krievijas Federācija, Serbija, Šveice, Turcija, Ukraina, ASV, eurozona, un par vienu atsevišķu veidni ar visiem citiem tirgiem. Šīs pārskatu sniegšanas nolūkā termins “tirgus” saprotams kā “valsts” (izņemot valstīm, kas ir eurozonas valstis, sk. Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 525/2014).

5.4.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010 - 020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums).

030 - 040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 327., 329., 332., 341. un 345. pants

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. Kapitāla prasība katram valsts tirgum ir jāaprēķina atsevišķi. Šajā slejā neietver pozīcijas biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumos saskaņā ar KPR 344. panta 4. punktu.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu.

070

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010 - 130

TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu.

020 - 040

VISPĀRĒJAIS RISKS

Vispārējam riskam pakļautas kapitāla vērtspapīru pozīcijas (KPR 343. pants) un to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu.

Abi sadalījumi (021/022, kā arī 030/040) ir saistīti ar visām visas pozīcijām, kuras pakļautas vispārējam riskam.

021. un 022. rindā pieprasīta informācija par sadalījumu atkarībā no instrumentiem. Tikai sadalījumu 030. un 040. rindā izmanto kā pamatu pašu kapitāla prasību aprēķinam.

021

Atvasinātie instrumenti

Atvasinātos instrumentus iekļauj tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 329. un 332. pantu.

022

Citi aktīvi un saistības

Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā.

030

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju

Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju, saskaņā ar KPR 344. panta 1. un 4. punktu. Minētās pozīcijas ir pakļautas tikai vispārējam riskam, un tās attiecīgi nav jāuzrāda 050. rindā.

040

Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi

Citas kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 343. pantu un 344. panta 3. punktu.

050

SPECIFISKAIS RISKS

Kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 342. pantu un 344. panta 4. punktu.

090 - 130

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 329. panta 2. un 3. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.5.   C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

5.5.1.   Vispārīgas piezīmes

152.

Iestādes uzrāda informāciju par pozīcijām katrā valūtā (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz ārvalstu valūtu, kam piemērota standartizētā pieeja. Pozīciju aprēķina attiecībā uz katru valūtu (tostarp euro), zeltu un pozīcijām KIU. Šīs veidnes 100. līdz 470. rindu uzrāda pat tad, ja iestādēm netiek prasīts aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku saskaņā ar KPR 351. pantu.

153.

Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.

5.5.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

020-030

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Bruto pozīcijas saistībā ar aktīviem, visām nākotnē saņemamajām summām un līdzīgiem posteņiem, kas minēti KPR 352. panta 1. punktā. Saskaņā ar 352. panta 2. punktu un kompetento iestāžu atļauju pozīcijas, ko iestāde uzņēmusies, lai ierobežotu valūtas kursa negatīvu ietekmi uz tās rādītājiem atbilstīgi 92. panta 1. punktam, un pozīcijas, kas saistītas ar posteņiem, kuri jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu, nav jāuzrāda.

040-050

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

KPR 352. panta 3. un 4. punkta pirmais un otrais teikums un 353. pants

Neto pozīcijas aprēķina attiecībā uz katru valūtu, līdz ar to vienlaicīgi var pastāvēt garās un īsās pozīcijas.

060-080

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

KPR 352. panta 4. punkta trešais teikums, 353. un 354. pants

060-070

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (GARĀS UN ĪSĀS)

Garās un īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtu aprēķina, no garo pozīciju kopsummas atskaitot īso pozīciju kopsummu.

Garās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu darbību saskaita, lai iegūtu garo neto pozīciju attiecīgajā valūtā.

Īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu darbību saskaita, lai iegūtu īso neto pozīciju attiecīgajā valūtā.

Nesakrītošās pozīcijas pieskaita pozīcijām, uz kurām attiecas kapitāla prasība citām valūtām (030. rinda) 060. vai 070. slejā atkarībā no tā, vai tās ir īsās vai garās pozīcijas.

080

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Sakrītošās pozīcijas cieši korelētās valūtās

 

RISKA KAPITĀLA PRASĪBA (%)

Kā noteikts KPR 351. un 354. pantā, riska kapitāla prasība procentos.

090

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 3. nodaļu.

100

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS VALŪTĀS, KURĀS NESNIEDZ PĀRSKATUS

Pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktu un 352. panta 2. un 4. punktu (konvertēšanai pārskata valūtā).

020

CIEŠI KORELĒTAS VALŪTAS

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kas minētas KPR 354. pantā.

030

VISAS CITAS VALŪTAS (tostarp tādas ārvalstu valūtas pozīcijas KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām)

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru.

Pārskatu sniegšana par tādām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko saskaņā ar KPR 353. pantu pielīdzina atšķirīgām valūtām

Lai attiecībā uz tām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām, aprēķinātu kapitāla prasības, piemēro divas dažādas procedūras:

1.

modificēto zelta metodi, ja KIU ieguldījuma virziens nav zināms (šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita iestādes kopējai neto ārvalstu valūtas pozīcijai);

2.

ja KIU ieguldījuma virziens ir zināms, šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita kopējai atvērtajai ārvalstu valūtas pozīcijai (atkarībā no KIU virziena – garajai vai īsajai).

Pārskatu par šīm ārvalstu valūtas pozīcijām KIU sniedz atbilstoši kapitāla prasību aprēķinam.

040

ZELTS

Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru.

050 - 090

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 352. panta 5. un 6. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

100-120

Kopējo pozīciju sadalījums (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) pa riska darījumu veidiem

Kopējās pozīcijas sadala atbilstoši to atvasinātajiem instrumentiem, citiem aktīviem un saistībām, un ārpusbilances posteņiem.

100

Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti

Šajā kategorijā ietver pozīcijās, kas nav ietvertas 110. un 120. rindā.

110

Ārpusbilances posteņi

KPR I pielikumā ietvertie posteņi, izņemot tos, kas ietverti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi un ilgstošo norēķinu darījumi vai izrietoši no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita.

120

Atvasinātie instrumenti

Pozīcijas, kas vērtētas saskaņā ar KPR 352. pantu.

130-480

IZZIŅAS POSTEŅI: VALŪTAS POZĪCIJAS

Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.

5.6.   C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)

5.6.1.   Vispārīgas piezīmes

154.

Šajā veidnē pieprasīta informācija par preču pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kam piemērota standartizētā pieeja.

5.6.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010 - 020

VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Bruto garās/īsās pozīcijas, kas saskaņā ar KPR 357. panta 1. un 4. punktu ņemtas vērā attiecībā uz vienu un to pašu preci (sk. arī KPR 359. panta 1. punktu).

030 - 040

NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

Kā noteikts KPR 357. panta 3. punktā.

050

POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība.

060

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu.

070

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.


Rindas

010

KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS

Preču pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu.

020 - 060

POZĪCIJAS PĒC PRECES KATEGORIJAS

Pārskatu sniegšanas nolūkā preces ir sagrupētas četrās galvenajās preču grupās, kas minētās KPR 361. panta 2. tabulā.

070

TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 359. pantā.

080

PAPLAŠINĀTĀ TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro paplašināto termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 361. pantā.

090

VIENKĀRŠOTĀ PIEEJA

Preču pozīcijas, kam piemēro vienkāršoto pieeju, kā minēts KPR 360. pantā.

100-140

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

KPR 358. panta 4. punkts

Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

5.7.   C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM)

5.7.1.   Vispārīgas piezīmes

155.

Šajā veidnē sniegts riskam pakļautās vērtības (VaR) un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos (sVaR) datu sadalījums atkarībā no dažādiem tirgus riskiem (parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, preču) un citas informācijas, kas ir būtiska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

156.

Parasti pārskatu sniegšana ir atkarīga no iestāžu modeļa struktūras; no tā, vai iestādes vispārējā un specifiskā riska datus uzrāda atsevišķi vai kopā. Tas pats attiecas uz VaR/VaR spriedzes apstākļos sadalīšanu riska kategorijās (procentu likmju risks, kapitāla vērtspapīru risks, preču risks un ārvalstu valūtas risks). Iestāde var atturēties no iepriekš minēto sadalījumu uzrādīšanas, ja tā pierāda, ka pārskatu sniegšana par šiem datiem būtu pārmērīgi apgrūtinoša.

5.7.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

030-040

VaR

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas.

030

Reizināšanas koeficients (mc) x iepriekšējo 60 darba dienu VaR vidējais rādītājs (VaRavg)

KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts

040

Iepriekšējās dienas VaR (VaRt-1)

KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts

050-060

VaR spriedzes apstākļos

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas un kas iegūti, ievades datiem izmantojot vēsturiskos datus par nepārtrauktu 12 mēnešu laika posmu, kurā iestādes portfelis bijis pakļauts ievērojamai finansiālai spriedzei.

050

Reizināšanas koeficients (ms) x iepriekšējo 60 darba dienu vidējais rādītājs (SVaRavg)

KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts

060

Pēdējā pieejamā (SVaRt-1)

KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts

070-080

INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA

Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko radītu cenu izmaiņas, kas saistītas ar saistību nepildīšanas un migrācijas riskiem, kas aprēķināti atbilstīgi KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunktam saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu.

070

12 nedēļu vidējais rādītājs

KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu

080

Pēdējais rādītājs

KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu

090-110

VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP

090

MINIMUMS

KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunkts

= 8 % no kapitāla prasības, kas saskaņā ar KPR 338. panta 1. punktu tiktu aprēķināta attiecībā uz visām pozīcijām “visu cenas risku” kapitāla prasībā.

100-110

12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS UN PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

364. panta 3. punkta b) apakšpunkts

110

PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

364. panta 3. punkta a) apakšpunkts

120

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KPR 364. pantā minētās kapitāla prasības attiecībā uz visiem riska faktoriem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi, kā arī inkrementālo saistību nepildīšanas un migrācijas risku, un visus cenas riskus attiecībā uz KTP, taču izņemot vērtspapīrošanas kapitāla prasību attiecībā uz vērtspapīrošanu un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus saskaņā ar 364. panta 2. punktu.

130

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.

140

Pārsniegumu skaits (iepriekšējā 250 darba dienās)

Minēts KPR 366. pantā

150-160

VaR reizināšanas koeficients (mc) un SVaR reizināšanas koeficients (ms)

Kā minēts KPR 366. pantā

170 - 180

PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP MINIMUMU – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

Uzrādītajās summās, kas saskaņā ar KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir visu cenu risku kapitāla prasības minimuma aprēķina pamatā, ņem vērā KPR 335. pantu, kurā norādīts, ka iestāde var noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējumu līmenī.


Rindas

010

KOPĒJĀS POZĪCIJAS

Atbilst pozīcijas, ārvalstu valūtas un preču riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem riska faktoriem.

Attiecībā uz 030. līdz 060. sleju (VaR un VaR spriedzes apstākļos) rādītāji kopsummas rindā nav vienādi ar rādītāju sadalījumu pēc attiecīgo riska komponentu VaR/VaR spriedzes apstākļos. Līdz ar to sadalījumi ir izziņas posteņi.

020

TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI

Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem ārvalstu valūtas riska faktoriem.

030

TPI – VISPĀRĒJAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais vispārējais risks.

040

TPI – SPECIFISKAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais specifiskais risks.

050

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem.

060

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – VISPĀRĒJAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais vispārējais risks.

070

KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – SPECIFISKAIS RISKS

KPR 362. pantā definētais specifiskais risks.

080

ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS

KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts

090

PREČU RISKS

KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts

100

KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ VISPĀRĒJO RISKU

Tirgus risks, ko rada tirgotu parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas un preču vispārējās tirgus tendences. Visu riska faktoru vispārējā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi).

110

KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ SPECIFISKO RISKU

Tirgotu parāda instrumentu un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska komponents. Tirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru un tirgotu parāda instrumentu specifiskā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi).

5.8.   C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)

5.8.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Riska darījuma vērtība

KPR 271. pants saistībā ar 382. pantu

Kopējais EAD no visiem darījumiem, kam piemēro kredīta vērtības korekcijas prasību

020

no kā: OTC atvasinātie instrumenti

KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 1. punktu

Kopējā darījumu partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no OTC atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru OTC atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

030

no kā: VFD

KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 2. punktu

Kopējā darījumu partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no VFD atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru OTC atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

040

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg)

KPR 383. pants saistībā ar 363. panta 1. punkta d) apakšpunktu

VaR aprēķins, kas balstīts uz tirgus riska iekšējiem modeļiem

050

IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaRt-1)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

060

REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (ms) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

070

PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (sVaRt-1)

Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

080

PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts

Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku aprēķina, izmantojot izraudzīto metodi.

090

KOPĒJAIS RISKA DARĪJUMU APJOMS

KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

 

Izziņas posteņi

100

Darījumu partneru skaits

KPR 382. pants

Darījumu partneru skaits, kas ietverts kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla aprēķinā.

Darījumu partneri ir parādnieku apakšgrupa. Tie pastāv tikai atvasināto instrumentu darījumu vai VFD gadījumā, kad tie ir vienkārši otra līgumslēdzēja puse.

110

no kā: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība

Darījumu partneru skaits, ja kredītriska starpība ir noteikta, izmantojot aizstājējvērtību, bet ne tieši novērotus tirgus datus

120

RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA

Grāmatvedības uzkrājumi saistībā ar atvasināto instrumentu darījumu partneru kredītspējas samazināšanos.

130

AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

KPR 386. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Kopējās ar vienu parādnieku saistīto kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai.

140

INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

KPR 386. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Kopējās indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai.


Rindas

010

Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks

Attiecīgi 020.–040. rindas summa

020

Saskaņā ar attīstīto metodi

Attīstītā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 383. pantā.

030

Saskaņā ar standartizēto metodi

Standartizētā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 384. pantā.

040

Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

Summas, kam piemēro KPR 385. pantu.”

(1)  Iestādei pieprasītos datus šajā veidnē uzrāda kumulatīvi par pārskata kalendāro gadu (t. i., no kārtējā gada 1. janvāra).

(2)  “Atsevišķas iestādes” nav daļa no grupas un tās nav konsolidētas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības.

III PIELIKUMS

FINANŠU INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SASKAŅĀ AR SFPS

FINREP VEIDNES SFPS mērķiem

VEIDNES NUMURS

VEIDNES KODS

VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

 

 

1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1

F 01.01

Bilance – aktivi

1.2

F 01.02

Bilance – saistibas

1.3

F 01.03

Bilance – pašu kapitals

2

F 02.00

Pelnas vai zaudejumu aprekins

3

F 03.00

Visaptverošo ienakumu parskats

Finanšu aktivu sadalijums pa instrumentiem un darijuma partneru sektoriem

4.1

F 04.01

Finanšu aktivu sadalijums pa instrumentiem un darijuma partneru sektoriem – tirdzniecibas noluka tureti finanšu aktivi

4.2

F 04.02

Finanšu aktivu sadalijums pa instrumentiem un darijuma partneru sektoriem – finanšu aktivi, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

4.3

F 04.03

Finanšu aktivu sadalijums pa instrumentiem un darijuma partneru sektoriem – pardošanai pieejamie finanšu aktivi

4.4

F 04.04

Finanšu aktivu sadalijums pa instrumentiem un darijuma partneru sektoriem – aizdevumi un debitoru paradi, un lidz termina beigam tureti ieguldijumi

4.5

F 04.05

Subordinetie finanšu aktivi

5

F 05.00

Aizdevumu un avansu iedalijums pa produktiem

6

F 06.00

Nefinanšu sabiedribam izsniegto aizdevumu un avansu sadalijums pa NACE kodiem

7

F 07.00

Vertibas samazinajumam paklauti finanšu aktivi, kam kavets terminš vai samazinata vertiba

Finanšu saistibu sadalijums

8.1

F 08.01

Finanšu saistibu sadalijums pa produktiem un darijuma partneru sektoriem

8.2

F 08.02

Subordinetas finanšu saistibas

Aizdevumu saistibas, finanšu garantijas un citas saistibas

9.1

F 09.01

Arpusbilances riska darijumi – sniegtas aizdevumu saistibas, finanšu garantijas un citas saistibas

9.2

F 09.02

sanemtas aizdevumu saistibas, finanšu garantijas un citas saistibas

10

F 10.00

Atvasinatie instrumenti – tirdznieciba

Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

11.1

F 11.01

Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalijums pa risku veidiem un riska ierobežošanas poziciju veidiem

12

F 12.00

Izmainas atskaitijumos kreditzaudejumiem un kapitala vertspapiru instrumentu vertibas samazinajumam

Sanemtais nodrošinajums un garantijas

13.1

F 13.01

Aizdevumu un avansu sadalijums pa nodrošinajumiem un garantijam

13.2

F 13.02

Attiecigaja perioda ar parnemšanu iegutais nodrošinajums [turejuma parskata sniegšanas datuma]

13.3

F 13.03

Uzkratais ar parnemšanu iegutais nodrošinajums [materialie aktivi]

14

F 14.00

Patiesas vertibas hierarhija – patiesaja vertiba novertetie finanšu instrumenti

15

F 15.00

Atzišanas partraukšana un ar parvestiem finanšu aktiviem saistitas finanšu saistibas

Atsevišku pelnas vai zaudejumu aprekina postenu sadalijums

16.1

F 16.01

Procentu ienakumi un izdevumi dalijuma pa instrumentiem un darijuma partneru sektoriem

16.2

F 16.02

Pelna vai zaudejumi, partraucot atzit finanšu aktivus un saistibas, kas nav noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina, dalijuma pa instrumentiem

16.3

F 16.03

Pelna vai zaudejumi no tirdzniecibas noluka turetiem finanšu aktiviem un saistibam dalijuma pa instrumentiem

16.4

F 16.04

Pelna vai zaudejumi no tirdzniecibas noluka turetiem finanšu aktiviem un saistibam dalijuma pa risku veidiem

16.5

F 16.05

Pelna vai zaudejumi no finanšu aktiviem un saistibam, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina, dalijuma pa instrumentiem

16.6

F 16.06

Pelna vai zaudejumi no riska ierobežošanas uzskaites

16.7

F 16.07

Finanšu un nefinanšu aktivu vertibas samazinajumi

Saskanošana starp gramatvedibas un KPR konsolidacijas tverumu – bilance

17.1

F 17.01

Saskanošana starp gramatvedibas un KPR konsolidacijas tverumu – aktivi

17.2

F 17.02

Saskanošana starp gramatvedibas un KPR konsolidacijas tverumu – arpusbilances riska darijumi – sniegtas aizdevumu saistibas, finanšu garantijas un citas saistibas

17.3

F 17.03

Saskanošana starp gramatvedibas un KPR konsolidacijas tverumu – saistibas

18

F 18.00

Ienemumus nesoši un nenesoši riska darijumi

19

F 19.00

Parskatitie riska darijumi

 

 

2. DALA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVERTIBU; BIEŽUMS – IK CETURKSNI VAI PARSKATU NESNIEDZ]

Geografiskais sadalijums

20.1

F 20.01

Aktivu geografiskais sadalijums pa darbibas vietam

20.2

F 20.02

Saistibu geografiskais sadalijums pa darbibas vietam

20.3

F 20.03

Galveno pelnas vai zaudejumu aprekina postenu geografiskais sadalijums pa darbibas vietam

20.4

F 20.04

Aktivu geografiskais sadalijums pa darijuma partneru rezidences vietam

20.5

F 20.05

Arpusbilances riska darijumu geografiskais sadalijums pa darijuma partneru rezidences vietam

20.6

F 20.06

Saistibu geografiskais sadalijums pa darijuma partneru rezidences vietam

20.7

F 20.07

Nefinanšu sabiedribam – dalijuma pa NACE kodiem – izsniegto aizdevumu un avansu geografiskais sadalijums pa darijuma partneru rezidences vietam

21

F 21.00

Materialie un nematerialie aktivi – operativas nomas aktivi

Aktivu parvaldiba, turetajbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

22.1

F 22.01

Maksu un komisijas naudas ienakumu un izdevumu sadalijums pa darbibas veidiem

22.2

F 22.02

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistitie aktivi

 

 

3. DALA [IK PUSGADU]

Arpusbilances darbibas – lidzdaliba nekonsolidetas strukturetajas sabiedribas

30.1

F 30.01

Lidzdaliba nekonsolidetas strukturetajas sabiedribas

30.2

F 30.02

Lidzdalibas nekonsolidetas strukturetajas sabiedribas sadalijums pa darbibas veidiem

Saistitas personas

31.1

F 31.01

Saistitas personas – kreditoru un debitoru paradi

31.2

F 31.02

Saistitas personas – ar tam noslegto darijumu raditie izdevumi un ienakumi

 

 

4. DALA [IK GADU]

Grupas struktura

40.1

F 40.01

Grupas struktura – pa sabiedribam

40.2

F 40.02

Grupas struktura – pa instrumentiem

Patiesa vertiba

41.1

F 41.01

Patiesas vertibas hierarhija – amortizetajas izmaksas novertetie finanšu instrumenti

41.2

F 41.02

Iespejas novertet patiesaja vertiba izmantojums

41.3

F 41.03

Finanšu hibridinstrumenti, kas nav noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

42

F 42.00

Materialie un nematerialie aktivi – uzskaites vertiba dalijuma pa novertejuma metodem

43

F 43.00

Uzkrajumi

Definetu pabalstu plani un darbinieku pabalsti

44.1

F 44.01

Definetu pabalstu planu neto aktivu un saistibu komponenti

44.2

F 44.02

Izmainas defineto pabalstu planu saistibas

44.3

F 44.03

Izzinas posteni [saistiba ar personala izdevumiem]

Atsevišku pelnas vai zaudejumu aprekina postenu sadalijums

45.1

F 45.01

Pelna vai zaudejumi no finanšu aktiviem un saistibam, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina, dalijuma pa uzskaites portfeliem

45.2

F 45.02

Pelna vai zaudejumi, partraucot atzit nefinanšu aktivus, kas netiek tureti pardošanai

45.3

F 45.03

Citi darbibas ienakumi un izdevumi

46

F 46.00

Pašu kapitala izmainu parskats

1.   Bilance [Finanšu stavokla parskats]

1.2.   Saistibas

 

Atsauces

Tabula, kura sniegts sadalijums

Uzskaites vertiba

010

010

Tirdzniecibas noluka turetas finanšu saistibas

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

8

 

020

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

10

 

030

Isas pozicijas

39. SGS, AG 15. b)

8

 

040

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

8

 

050

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

8

 

060

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.-34. dala

8

 

070

Finanšu saistibas, kas novertetas patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

8

 

080

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

8

 

090

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

8

 

100

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.-34. dala

8

 

110

Finanšu saistibas, kas novertetas amortizetajas izmaksas

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

8

 

120

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

8

 

130

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

8

 

140

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.-34. dala

8

 

150

Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums, 1.23. dala

8

 

160

Procentu likmes risku ierobežošanas portfela pret risku nodrošinato postenu patiesas vertibas izmainas

39. SGS 89.A b)

 

 

170

Uzkrajumi

37. SGS 10.; 1. SGS, 54. l)

43

 

180

Pensijas un citas pecnodarbinatibas definetu pabalstu saistibas

19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2.8. dala

43

 

190

Citi darbinieku ilgtermina pabalsti

19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2.8. dala

43

 

200

Parstrukturešana

37. SGS 71., 84. a)

43

 

210

Nepabeigta tiesvediba un nodoklu stridi

37. SGS C papildinajums, 6. un 10. piemers

43

 

220

Sniegtas saistibas un garantijas

37. SGS C papildinajums 9.

43

 

230

Citi uzkrajumi

 

43

 

240

Nodoklu saistibas

1. SGS 54. n)–o)

 

 

250

Parskata perioda nodoklu saistibas

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

 

260

Atlikta nodokla saistibas

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 108. apakšpunkts

 

 

270

Akciju kapitals, kas atmaksajams pec pieprasijuma

32. SGS IE 33.; SFPIK; V pielikums, 2.9. dala

 

 

280

Citas saistibas

V pielikums, 2.10. dala

 

 

290

Saistibas, kuras ieklautas atsavinamas grupas, kas klasificetas ka pardošanai turetas

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2.11. dala

 

 

300

KOPEJAS SAISTIBAS

1. SGS 9. b); IG 6.

 

 

2.   Pelnas vai zaudejumu aprekins

 

Atsauces

Tabula, kura sniegts sadalijums

Parskata periods

010

010

Procentu ienakumi

1. SGS 97.; 18. SGS 35. b) iii); V pielikums, 2.21. dala

16

 

020

Tirdzniecibas noluka tureti finanšu aktivi

7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums, 2.24. dala

 

 

030

Finanšu aktivi, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

040

Pardošanai pieejamie finanšu aktivi

7. SFPS 20. b); 39. SGS 55. b); 39. SGS 9.

 

 

050

Aizdevumi un debitoru paradi

7. SFPS 20. b); 39. SGS 9., 46. a)

 

 

060

Lidz termina beigam tureti ieguldijumi

7. SFPS 20. b); 9. SGS 9., 46. b)

 

 

070

Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

39. SGS 9.; V pielikums, 2.23. dala

 

 

080

Citi aktivi

V pielikums, 2.25. dala

 

 

085

Procentu ienakumi no saistibam

V pielikums, 2.25. dala

 

 

090

(Procentu izdevumi)

1. SGS 97.; V pielikums, 2.21. dala

16

 

100

(Tirdzniecibas noluka turetas finanšu saistibas)

7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums, 2.24. dala

 

 

110

(Finanšu saistibas, kas novertetas patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina)

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

120

(Finanšu saistibas, kas novertetas amortizetajas izmaksas)

7. SFPS 20. b); 39. SGS 47.

 

 

130

(Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)

39. SGS 9.; V pielikums, 2.23. dala

 

 

140

(Citas saistibas)

V pielikums, 2.26. dala

 

 

145

(Procentu izdevumi par aktiviem)

V pielikums, 2.26. dala

 

 

150

(Izdevumi par akciju kapitalu, kas atmaksajams pec pieprasijuma)

2. SFPIK 11.

 

 

160

Dividenžu ienakumi

18. SGS 35. b) v); V pielikums, 2.28. dala

 

 

170

Tirdzniecibas noluka tureti finanšu aktivi

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

180

Finanšu aktivi, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 20. a) i), B5. e); 39. SGS 9.

 

 

190

Pardošanai pieejamie finanšu aktivi

7. SFPS 7.20. a) ii); 39. SGS 9., 55. b)

 

 

200

Maksu un komisijas naudas ienakumi

7. SFPS 20. c)

22

 

210

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

7. SFPS 20. c)

22

 

220

Neto pelna vai (–) zaudejumi, partraucot atzit finanšu aktivus un saistibas, kas nav noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 20. a) ii)–v); V pielikums, 2.97. dala

16

 

230

Pardošanai pieejamie finanšu aktivi

7. SFPS 7.20. a) ii); 39. SGS 9., 55. b)

 

 

240

Aizdevumi un debitoru paradi

7. SFPS 20. a) iv); 39. SGS 9., 56.

 

 

250

Lidz termina beigam tureti ieguldijumi

7. SFPS 20. a) iii); 39. SGS 9., 56.

 

 

260

Finanšu saistibas, kas novertetas amortizetajas izmaksas

7. SFPS 20. a) v); 39. SGS 56.

 

 

270

Citi

 

 

 

280

Neto pelna vai (–) zaudejumi no tirdzniecibas noluka turetiem finanšu aktiviem un saistibam

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

16

 

290

Neto pelna vai (–) zaudejumi no finanšu aktiviem un saistibam, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

16, 45

 

300

Neto pelna vai (–) zaudejumi no riska ierobežošanas uzskaites

7. SFPS 24.; V pielikums, 2.30. dala

16

 

310

Neto valutas kursa starpibas [pelna vai (–) zaudejumi]

21. SGS 28., 52. a)

 

 

330

Neto pelna vai (–) zaudejumi no nefinanšu aktivu atzišanas partraukšanas

1. SGS 34.

45

 

340

Citi darbibas ienakumi

V pielikums, 2.141.–143. dala

45

 

350

(Citi darbibas izdevumi)

V pielikums, 2.141.–143. dala

45

 

355

KOPEJIE NETO DARBIBAS IENAKUMI

 

 

 

360

(Administrativie izdevumi)

 

 

 

370

(Personala izdevumi)

19. SGS 7.; 1. SGS 102., IG 6.

44

 

380

(Citi administrativie izdevumi)

 

 

 

390

(Amortizacija)

1. SGS 102., 104.

 

 

400

(Pamatlidzekli)

1. SGS 104.; 16. SGS 73. e) vii)

 

 

410

(Ieguldijumu ipašumi)

1. SGS 104.; 40. SGS 79. d) iv)

 

 

420

(Citi nematerialie aktivi)

1. SGS 104.; 38. SGS 118. e) vi)

 

 

430

(Uzkrajumi vai (–) uzkrajumu apverse)

37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b), f), g)

43

 

440

(Sniegtas saistibas un garantijas)

 

 

 

450

(Citi uzkrajumi)

 

 

 

460

(Vertibas samazinajums vai (–) vertibas samazinajuma apverse finanšu aktiviem, kas nav noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina)

7. SFPS 20. e)

16

 

470

(Finanšu aktivi, kas noverteti iegades izmaksas)

7. SFPS 20. e); 39. SGS 66.

 

 

480

(Pardošanai pieejamie finanšu aktivi)

7. SFPS 20. e); 39. SGS 67.

 

 

490

(Aizdevumi un debitoru paradi)

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.

 

 

500

(Lidz termina beigam tureti ieguldijumi)

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.

 

 

510

(Vertibas samazinajums vai (–) vertibas samazinajuma apverse ieguldijumiem meitasuznemumos, kopuznemumos un asocietajos uznemumos)

28. SGS. 40.–43.

16

 

520

(Vertibas samazinajums vai (–) vertibas samazinajuma apverse nefinanšu aktiviem)

36. SGS 126. a), b)

16

 

530

(Pamatlidzekli)

16. SGS 73. e) v)–vi)

 

 

540

(Ieguldijumu ipašumi)

40. SGS 79. d) v)

 

 

550

(Nemateriala vertiba)

3. SFPS B papildinajums 67. d) v); 36. SGS 124.

 

 

560

(Citi nematerialie aktivi)

38. SGS 118. e) iv), v)

 

 

570

(Citi)

36. SGS 126. a), b)

 

 

580

Negativa nemateriala vertiba, kas atzita pelnas vai zaudejumu aprekina

3. SFPS B papildinajums 64. n) i)

 

 

590

Pelnas vai (–) zaudejumu dala no ieguldijumiem meitasuznemumos, kopuznemumos un asocietajos uznemumos

1. SGS 82. c)

 

 

600

Pelna vai (–) zaudejumi no ilgtermina aktiviem un atsavinamam grupam, kas klasificetas ka pardošanai turetas un nekvalificejas ka partrauktas darbibas

5. SFPS 37.; V pielikums, 2.27. dala

 

 

610

PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI NO TURPINAMAM DARBIBAM, PIRMS NODOKLIEM

1. SGS 102., IG 6.; 5. SFPS 33. A

 

 

620

(Nodoklu izdevumi vai (–) ienakumi saistiba ar pelnu vai zaudejumiem no turpinamam darbibam)

1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

 

 

630

PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI NO TURPINAMAM DARBIBAM PEC NODOKLIEM

1. SGS, IG 6.

 

 

640

Pelna vai (–) zaudejumi no partrauktam darbibam pec nodokliem

1. SGS 82. e); 5. SFPS 33. a), 33. A

 

 

650

Pelna vai (-) zaudejumi no partrauktam darbibam, pirms nodokliem

5. SFPS 33. b) i)

 

 

660

(Nodoklu izdevumi vai (–) ienakumi saistiba ar partrauktam darbibam)

5. SFPS 33. b) ii), iv)

 

 

670

GADA PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI

1. SGS 81.A a)

 

 

680

Attiecinama/-i uz mazakuma lidzdalibu [nekontrolejoša lidzdaliba]

1. SGS 83. a) i)

 

 

690

Attiecinama/-i uz matesuznemuma ipašniekiem

1. SGS 81.B b) ii)

 

 

8.   Finanšu saistibu sadalijums

8.1.   Finanšu saistibu sadalijums pa produktiem un darijuma partneru sektoriem

 

Atsauces

Uzskaites vertiba

Ar kreditriska izmainam saistito patieso vertibu kumulativo izmainu summa

Summa, kas saskana ar ligumu jamaksa termina beigas

Tureti tirdzniecibas noluka

Noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

Amortizetas izmaksas

Riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

KPR 30. panta b) punkts, 424. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) dala

 

010

020

030

037

040

050

010

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

 

 

 

020

Isas pozicijas

39. SGS, AG 15. b)

 

 

 

 

 

 

030

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

040

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

 

 

050

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

 

 

 

 

 

060

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

070

Norekinu konti / noguldijumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. dala

 

 

 

 

 

 

080

Terminnoguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. dala

 

 

 

 

 

 

090

Noguldijumi ar bridinajuma terminu par iznemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. dala; V pielikums, 2.51. dala

 

 

 

 

 

 

100

Ligumi par aktivu pardošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. dala

 

 

 

 

 

 

110

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

120

Norekinu konti / noguldijumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. dala

 

 

 

 

 

 

130

Terminnoguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. dala

 

 

 

 

 

 

140

Noguldijumi ar bridinajuma terminu par iznemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. dala; V pielikums, 2.51. dala

 

 

 

 

 

 

150

Ligumi par aktivu pardošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. dala

 

 

 

 

 

 

160

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

170

Norekinu konti / noguldijumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. dala

 

 

 

 

 

 

180

Terminnoguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. dala

 

 

 

 

 

 

190

Noguldijumi ar bridinajuma terminu par iznemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. dala; V pielikums, 2.51. dala

 

 

 

 

 

 

200

Ligumi par aktivu pardošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. dala

 

 

 

 

 

 

210

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

220

Norekinu konti / noguldijumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. dala

 

 

 

 

 

 

230

Terminnoguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. dala

 

 

 

 

 

 

240

Noguldijumi ar bridinajuma terminu par iznemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. dala; V pielikums, 2.51. dala

 

 

 

 

 

 

250

Ligumi par aktivu pardošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. dala

 

 

 

 

 

 

260

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

270

Norekinu konti / noguldijumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. dala

 

 

 

 

 

 

280

Terminnoguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. dala

 

 

 

 

 

 

290

Noguldijumi ar bridinajuma terminu par iznemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. dala; V pielikums, 2.51. dala

 

 

 

 

 

 

300

Ligumi par aktivu pardošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. dala

 

 

 

 

 

 

310

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

 

 

 

 

 

320

Norekinu konti / noguldijumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. dala

 

 

 

 

 

 

330

Terminnoguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. dala

 

 

 

 

 

 

340

Noguldijumi ar bridinajuma terminu par iznemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. dala; V pielikums, 2.51. dala

 

 

 

 

 

 

350

Ligumi par aktivu pardošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. dala

 

 

 

 

 

 

360

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala; V pielikums, 2.52. dala

 

 

 

 

 

 

370

Noguldijumu sertifikati

V pielikums, 2.52. dala a)

 

 

 

 

 

 

380

Ar aktiviem nodrošinati vertspapiri

KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

390

Segtas obligacijas

KPR 129. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

400

Hibridligumi

39. SGS 10.–11., AG27., AG29.; 9. SFPIK; V pielikums, 2.52. dala d)

 

 

 

 

 

 

410

Citi emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 2.52. dala e)

 

 

 

 

 

 

420

Konvertejami saliktie finanšu instrumenti

32. SGS, AG 31.

 

 

 

 

 

 

430

Nekonvertejami

 

 

 

 

 

 

 

440

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

 

 

 

 

 

450

FINANŠU SAISTIBAS

 

 

 

 

 

 

 

8.2.   Subordinetas finanšu saistibas

 

Uzskaites vertiba

 

Atsauces

Noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

Amortizetajas izmaksas

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

010

020

010

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

 

020

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

030

SUBORDINETAS FINANŠU SAISTIBAS

V pielikums, 2.53.–54. dala

 

 

14.   Patiesas vertibas hierarhija – patiesaja vertiba novertetie finanšu instrumenti

 

Atsauces

Patiesas vertibas hierarhija 13. SFPS 93. b)

Patiesas vertibas izmainas attiecigaja perioda V ITS, 2.86. dala

Patiesas vertibas uzkratas izmainas pirms nodokliem V ITS, 2.87. dala

1. limenis

2. limenis

3. limenis

2. limenis

3. limenis

1. limenis

2. limenis

3. limenis

13. SFPS 76.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86., 93. f)

13. SFPS 76.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86.

010

020

030

040

050

060

070

080

AKTIVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

010

Tirdzniecibas noluka tureti finanšu aktivi

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Finanšu aktivi, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Pardošanai pieejamie finanšu aktivi

7. SFPS 8. h) d); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums, 1.19. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

SAISTIBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Tirdzniecibas noluka turetas finanšu saistibas

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Isas pozicijas

39. SGS, AG 15. b)

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Finanšu saistibas, kas novertetas patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums, 1.19. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

16.   Atsevišku pelnas vai zaudejumu aprekina postenu sadalijums

16.1.   Procentu ienakumi un izdevumi dalijuma pa instrumentiem un darijuma partneru sektoriem

 

Parskata periods

 

Atsauces

Ienakumi

Izdevumi

V pielikums, 2.95. dala

V pielikums, 2.95. dala

010

020

010

Atvasinatie instrumenti – tirdznieciba

39. SGS 9.; V pielikums, 2.96. dala

 

 

020

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.26. dala

 

 

030

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

040

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

050

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

060

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

070

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. dala

 

 

090

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

100

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

110

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

120

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

130

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

140

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

 

150

Citi aktivi

V pielikums, 1.51. dala

 

 

160

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala

 

 

170

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

180

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

190

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

200

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

210

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

220

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

 

230

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

240

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

 

250

Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

V pielikums, 2.95. dala

 

 

260

Citas saistibas

V pielikums, 2.10. dala

 

 

270

PROCENTI

18. SGS 35?b); 1. SGS 97.

 

 

16.2.   Pelna vai zaudejumi, partraucot atzit finanšu aktivus un saistibas, kas nav noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina, dalijuma pa instrumentiem

 

Atsauces

Parskata periods

010

010

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

020

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.26. dala

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. dala

 

040

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala

 

050

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

060

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

070

NETO PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI, PARTRAUCOT ATZIT FINANŠU AKTIVUS UN SAISTIBAS, KAS NAV NOVERTETI PATIESAJA VERTIBA AR ATSPOGULOJUMU PELNAS VAI ZAUDEJUMU APREKINA

7. SFPS 20. a) v)–vii); 39. SGS 55. a)

 

16.3.   Pelna vai zaudejumi no tirdzniecibas noluka turetiem finanšu aktiviem un saistibam dalijuma pa instrumentiem

 

Atsauces

Parskata periods

 

010

010

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9.

 

020

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

030

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.26. dala

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. dala

 

050

Isas pozicijas

39. SGS, AG 15. b)

 

060

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala

 

070

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

080

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

090

NETO PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI NO TIRDZNIECIBAS NOLUKA TURETIEM FINANŠU AKTIVIEM UN SAISTIBAM

7. SFPS 7.20. a) i)

 

16.4.   Pelna vai zaudejumi no tirdzniecibas noluka turetiem finanšu aktiviem un saistibam dalijuma pa risku veidiem

 

Atsauces

Parskata periods

 

010

010

Procentu likmes instrumenti un saistitie atvasinatie instrumenti

V pielikums, 2.99. dala a)

 

020

Kapitala vertspapiru instrumenti un saistitie atvasinatie instrumenti

V pielikums, 2.99. dala b)

 

030

Arvalstu valutas tirdznieciba un atvasinatie instrumenti, kas saistiti ar arvalstu valutam un zeltu

V pielikums, 2.99. dala c)

 

040

Kreditriska instrumenti un saistitie atvasinatie instrumenti

V pielikums, 2.99. dala d)

 

050

Atvasinatie instrumenti, kas saistiti ar precem

V pielikums, 2.99. dala e)

 

060

Citi

V pielikums, 2.99. dala f)

 

070

NETO PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI NO TIRDZNIECIBAS NOLUKA TURETIEM FINANŠU AKTIVIEM UN SAISTIBAM

7. SFPS 7.20. a) i)

 

16.5.   Pelna vai zaudejumi no finanšu aktiviem un saistibam, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina, dalijuma pa instrumentiem

 

Atsauces

Parskata periods

Patiesas vertibas uzkratas izmainas kreditriska rezultata

 

V pielikums, 2.100. dala

010

020

010

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

020

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.26. dala

 

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. dala

 

 

040

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala

 

 

050

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

060

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

 

070

NETO PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI NO FINANŠU AKTIVIEM UN SAISTIBAM, KAS NOVERTETI PATIESAJA VERTIBA AR ATSPOGULOJUMU PELNAS VAI ZAUDEJUMU APREKINA

7. SFPS 7.20. a) i)

 

 

16.6.   Pelna vai zaudejumi no riska ierobežošanas uzskaites

 

Atsauces

Parskata periods

010

010

Riska ierobežošanas instrumenta patiesas vertibas izmainas [tostarp partraukšana]

7. SFPS 24. a) i)

 

020

Pret risku nodrošinata postena patiesas vertibas izmainas, kas attiecinamas uz ierobežoto risku

7. SFPS 24. a) ii)

 

030

Neefektivitate pelna vai zaudejumos no naudas plusmas riska ierobežošanas

7. SFPS 24. b)

 

040

Neefektivitate pelna vai zaudejumos no arvalstu operacijas veikto neto ieguldijumu riska ierobežošanas

7. SFPS 24. c)

 

050

NETO PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI NO RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES

7. SFPS 24.

 

16.7.   Finanšu un nefinanšu aktivu vertibas samazinajumi

 

Parskata periods

 

 

Atsauces

Palielinajumi V pielikums, 2.102. dala

Apverses V pielikums, 2.102. dala

Kopa

Uzkratais vertibas samazinajums

010

020

030

040

010

Vertibas samazinajums vai (–) vertibas samazinajuma apverse finanšu aktiviem, kas nav noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 20. e)

 

 

 

 

020

Finanšu aktivi, kas noverteti iegades izmaksas

7. SFPS 20. e); 39. SGS 66.

 

 

 

 

030

Pardošanai pieejamie finanšu aktivi

7. SFPS 20. e); 39. SGS 67.–70.

 

 

 

 

040

Aizdevumi un debitoru paradi

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.–65.

 

 

 

 

050

Lidz termina beigam tureti ieguldijumi

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.–65.

 

 

 

 

060

Vertibas samazinajums vai (–) vertibas samazinajuma apverse ieguldijumiem meitasuznemumos, kopuznemumos un asocietajos uznemumos

28. SGS. 40.–43.

 

 

 

 

070

Meitasuznemumi

10. SFPS A papildinajums

 

 

 

 

080

Kopuznemumi

28. SGS 3.

 

 

 

 

090

Asocietie uznemumi

28. SGS 3.

 

 

 

 

100

Vertibas samazinajums vai (–) vertibas samazinajuma apverse nefinanšu aktiviem

36. SGS 126. a), b)

 

 

 

 

110

Pamatlidzekli

16. SGS 73. e) v)–vi)

 

 

 

 

120

Ieguldijumu ipašumi

40. SGS 79. d) v)

 

 

 

 

130

Nemateriala vertiba

36. SGS 10.b; 36. SGS 88.–99., 124.; 3. SFPS B papildinajums 67. d) v)

 

 

 

 

140

Citi nematerialie aktivi

38. SGS 118. e) iv), v)

 

 

 

 

145

Citi

36. SGS 126. a), b)

 

 

 

 

150

KOPA

 

 

 

 

 

160

Procentu ienakumi, kas uzkrati par finanšu aktiviem, kuru vertiba ir samazinata

7. SFPS 20. d); 39. SGS, AG 93.

 

 

 

 

17.   Saskanošana starp gramatvedibas un KPR konsolidacijas tverumu – bilance

17.1.   Aktivi

 

Atsauces

Gramatvedibas konsolidacijas tverums [uzskaites vertiba]

010

010

Nauda, naudas lidzeklu atlikumi centralajas bankas un citi pieprasijuma noguldijumi

1. SGS 54. i)

 

020

Skaidra nauda

V pielikums, 2.1. dala

 

030

Naudas lidzeklu atlikumi centralajas bankas

V pielikums, 2.2. dala

 

040

Citi pieprasijuma noguldijumi

V pielikums, 2.3. dala

 

050

Tirdzniecibas noluka tureti finanšu aktivi

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

060

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9.

 

070

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

080

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

100

Finanšu aktivi, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

110

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

120

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

140

Pardošanai pieejamie finanšu aktivi

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

150

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

160

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

170

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

180

Aizdevumi un debitoru paradi

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.; V pielikums, 1.16. dala

 

190

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

200

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

210

Lidz termina beigam tureti ieguldijumi

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

220

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

240

Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

 

250

Procentu likmes risku ierobežošanas portfela pret risku nodrošinato postenu patiesas vertibas izmainas

39. SGS 89.A a)

 

260

Ieguldijumi meitasuznemumos, kopuznemumos un asocietajos uznemumos

1. SGS 54. e); V pielikums, 2.4. dala

 

270

Aktivi saskana ar parapdrošinašanas un apdrošinašanas ligumiem

4. SFPS, IG 20. b)–c); V pielikums, 2.105. dala

 

280

Materialie aktivi

 

 

290

Nematerialie aktivi

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts

 

300

Nemateriala vertiba

3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts

 

310

Citi nematerialie aktivi

38. SGS 8., 118.

 

320

Nodoklu aktivi

1. SGS 54. n)–o)

 

330

Parskata perioda nodoklu aktivi

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

340

Atlikta nodokla aktivi

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 106. apakšpunkts

 

350

Citi aktivi

V pielikums, 2.5. dala

 

360

Ilgtermina aktivi un atsavinamas grupas, kas klasificetas ka pardošanai turetas

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums, 2.6. dala

 

370

KOPEJIE AKTIVI

1. SGS 9. a), IG 6.

 

17.2.   Arpusbilances riska darijumi – sniegtas aizdevumu saistibas, finanšu garantijas un citas saistibas

 

Atsauces

Gramatvedibas konsolidacijas tverums [nominalvertiba]

010

010

Sniegtas aizdevumu saistibas

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56., 57. dala

 

020

Sniegtas finanšu garantijas

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56., 58. dala

 

030

Citas sniegtas saistibas

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56., 59. dala

 

040

ARPUSBILANCES RISKA DARIJUMI

 

 

17.3.   Saistibas un pašu kapitals

 

Atsauces

Gramatvedibas konsolidacijas tverums [uzskaites vertiba]

010

010

Tirdzniecibas noluka turetas finanšu saistibas

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

020

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

030

Isas pozicijas

39. SGS, AG 15. b)

 

040

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

050

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

060

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

070

Finanšu saistibas, kas novertetas patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

080

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

090

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

100

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

110

Finanšu saistibas, kas novertetas amortizetajas izmaksas

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

 

120

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

130

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

140

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

150

Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums, 1.23. dala

 

160

Procentu likmes risku ierobežošanas portfela pret risku nodrošinato postenu patiesas vertibas izmainas

39. SGS 89.A b)

 

170

Saistibas saskana ar apdrošinašanas un parapdrošinašanas ligumiem

4. SFPS, IG 20. a); V pielikums, 2.106. dala

 

180

Uzkrajumi

37. SGS 10.; 1. SGS, 54. l)

 

190

Nodoklu saistibas

1. SGS 54. n)–o)

 

200

Parskata perioda nodoklu saistibas

1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

 

210

Atlikta nodokla saistibas

1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 108. apakšpunkts

 

220

Akciju kapitals, kas atmaksajams pec pieprasijuma

32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2.9. dala

 

230

Citas saistibas

V pielikums, 2.10. dala

 

240

Saistibas, kuras ieklautas atsavinamas grupas, kas klasificetas ka pardošanai turetas

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2.11. dala

 

250

SAISTIBAS

1. SGS 9. b); IG 6.

 

260

Kapitals

1. SGS 54. r), BPD 22. pants

 

270

Akciju emisijas uzcenojums

1. SGS 78. e) KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts

 

280

Emiteti kapitala vertspapiru instrumenti, kas nav kapitals

V pielikums, 2.15.–16. dala

 

290

Cits pašu kapitals

2. SFPS 10.; V pielikums, 2.17. dala

 

300

Citi uzkratie visaptverošie ienakumi

KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts

 

310

Nesadalita pelna

KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts

 

320

Parvertešanas rezerves

1. SFPS 30., D5.–D8.

 

330

Citas rezerves

1. SGS 54.; 1. SGS 78. e)

 

340

(–)

 Pašu akcijas

1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums, 2.20. dala

 

350

Pelna vai zaudejumi, kas attiecinami uz matesuznemuma ipašniekiem

27. SGS 28.; 1. SGS 83. a) ii);

 

360

(–)

 Starpperioda dividendes

32. SGS 35.

 

370

Mazakuma lidzdaliba [nekontrolejoša lidzdaliba]

27. SGS 4.; 1. SGS 54. q); 27. SGS 27.

 

380

KOPEJAIS PAŠU KAPITALS

1. SGS 9. c), IG 6.

 

390

KOPEJAIS PAŠU KAPITALS UN KOPEJAS SAISTIBAS

1. SGS, IG 6.

 

18.   Informacija par ienemumus nesošiem un ienemumus nenesošiem riska darijumiem

 

Atsauces

Bruto uzskaites vertiba

Uzkratais vertibas samazinajums, patiesas vertibas uzkratas izmainas kreditriska rezultata un uzkrajumi

Sanemtais nodrošinajums un sanemtas finanšu garantijas

 

Ienemumus nesoši

Ienemumus nenesoši

 

Ienemumus nesošiem riska darijumiem

Ienemumus nenesošiem riska darijumiem

 

Terminš nav kavets vai kavets <= 30 dienas

Kavets > 30 dienas <= 60 dienas

Kavets > 60 dienas <= 90 dienas

 

Maksajums maz ticams, bet terminš nav kavets vai kavets <= 90 dienas

Kavets > 90 dienas<= 180 dienas

Kavets > 180 dienas <= 1 gadu

Kavets > 1 gadu

Tostarp ar saistibu neizpildi

Tostarpar samazinatu vertibu

 

Maksajums maz ticams, bet terminš nav kavets vai kavets <= 90 dienas

Kavets > 90 dienas<= 180 dienas

Kavets > 180 dienas<= 1 gadu

Kavets > 1 gadu

Nodrošinajums, kas sanemts par ienemumus nenesošiem riska darijumiem

Finanšugarantijas, kas sanemtas par ienemumus nenesošiem riska darijumiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

V pielikums, 2. dala 45, 109, 145-162

V pielikums, 2. dala 145-162

V pielikums, 2. dala 158

V pielikums, 2. dala 158

V pielikums, 2. dala 158

V pielikums, 2. dala 145-162

V pielikums, 2. dala 159

V pielikums, 2. dala 159

V pielikums, 2. dala 159

V pielikums, 2. dala 159

KPR 178. pants; V pielikums, 2.61. dala

39. SGS 58-70

V pielikums, 2. dala 46

V pielikums, 2. dala 161

V pielikums, 2. dala 161

V pielikums, 2. dala 159,161

V pielikums, 2. dala 159,161

V pielikums, 2. dala 159,161

V pielikums, 2. dala 159,161

V pielikums, 2. dala 162

V pielikums, 2. dala 162

010

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Tostarp mazie un videjie uznemumi

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Tostarp aizdevumi, kas nodrošinati ar komercialu nekustamo ipašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp aizdevumi, kas nodrošinati ar majokla nekustamo ipašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp paterina krediti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

AMORTIZETAJAS IZMAKSAS NOVERTETIE PARADA INSTRUMENTI

V pielikums, I dala 13. d) e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

PATIESAJA VERTIBA NOVERTETIE PARADA INSTRUMENTI, IZNEMOT TIRDZNIECIBAS NOLUKA TURETOS (HFT)

V pielikums, I dala 13. b), c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

PARADA INSTRUMENTI, IZNEMOT TIRDZNIECIBAS NOLUKA TURETOS (HFT)

V pielikums, I dala 13. b), c), d), e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtas aizdevumu saistibas

39. SGS 2. h), 4. a), c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56.–57. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Sniegtas finanšu garantijas

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56., 58. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Citas sniegtas saistibas

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56., 59. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

ARPUSBILANCES RISKA DARIJUMI

V pielikums, 2.55. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.   Informacija par parskatitajiem riska darijumiem

 

Atsauces

Riska darijumu ar parskatišanas pasakumiem bruto uzskaites vertiba

Uzkratais vertibas samazinajums, patiesas vertibas uzkratas izmainas kreditriska rezultata un uzkrajumi

Sanemtais nodrošinajums un sanemtas finanšu garantijas

 

Ienemumus nesoši riska darijumi ar parskatišanas pasakumiem

Ienemumus nenesoši riska darijumi ar parskatišanas pasakumiem

 

Ienemumus nesošiem riska darijumiem ar parskatišanas pasakumiem

Ienemumus nenesošiem riska darijumiem ar parskatišanas pasakumiem

 

Instrumenti ar grozijumiem to noteikumos

Refinansešana

Tostarp ienemumus nesoši parskatitie riska darijumi parbaudes perioda

 

Instrumenti ar grozijumiem to noteikumos

Refinansešana

Tostarpar saistibu neizpildi

Tostarpar samazinatu vertibu

Tostarpienemumus nenesoši riska darijumi ar parskatišanas pasakumiem

 

Instrumenti ar grozijumiem to noteikumos

Refinansešana

Nodrošinajums, kas sanemts par riska darijumiem ar parskatišanas pasakumiem

Finanšugarantijas, kas sanemtas par riska darijumiem ar parskatišanas pasakumiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

V pielikums, 2. dala 45, 109, 163-182

V pielikums, 2. dala 145-162

V pielikums, 2. dala 164. a), 177., 178., 182.

V pielikums, 2. dala 164. b), 177., 178., 181., 182.

V pielikums, 2. dala 176. b), 177., 180.

V pielikums, 2. dala 145-162

V pielikums, 2. dala 164. a), 179.–180., 182.

V pielikums, 2. dala 164. b), 179.–182.

KPR 178. pants; V pielikums, 2.61. dala

39. SGS 58-70

V pielikums, 2. dala 172. a), 157.

V pielikums, 2. dala 46, 183

V pielikums, 2. dala 145-183

V pielikums, 2. dala 145-183

V pielikums, 2. dala 164. a), 179.–180., 182., 183.

V pielikums, 2. dala 164. b), 179.–183.

V pielikums, 2. dala 162

V pielikums, 2. dala 162

010

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Tostarp mazie un videjie uznemumi

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Tostarp aizdevumi, kas nodrošinati ar komercialu nekustamo ipašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Tostarp aizdevumi, kas nodrošinati ar majokla nekustamo ipašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Tostarp paterina krediti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

AMORTIZETAJAS IZMAKSAS NOVERTETIE PARADA INSTRUMENTI

V pielikums, I dala 13. d) e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

PATIESAJA VERTIBA NOVERTETIE PARADA INSTRUMENTI, IZNEMOT TIRDZNIECIBAS NOLUKA TURETOS (HFT)

V pielikums, I dala 13. b), c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

PARADA INSTRUMENTI, IZNEMOT TIRDZNIECIBAS NOLUKA TURETOS (HFT)

V pielikums, I dala 13. b), c), d), e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtas aizdevumu saistibas

39. SGS 2. h), 4. a), c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56.–57. dala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.   Geografiskais sadalijums

20.1.   Aktivu geografiskais sadalijums pa darbibas vietam

 

Atsauces

Uzskaites vertiba

Darbibas attiecigaja valsti

Darbibas arpus attiecigas valsts

V pielikums, 2.107. dala

V pielikums, 2.107. dala

010

020

010

Nauda, naudas lidzeklu atlikumi centralajas bankas un citi pieprasijuma noguldijumi

1. SGS 54. i)

 

 

020

Skaidra nauda

V pielikums, 2.1. dala

 

 

030

Naudas lidzeklu atlikumi centralajas bankas

V pielikums, 2.2. dala

 

 

040

Citi pieprasijuma noguldijumi

V pielikums, 2.3. dala

 

 

050

Tirdzniecibas noluka tureti finanšu aktivi

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 9., AG 14.

 

 

060

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9.

 

 

070

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

080

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

100

Finanšu aktivi, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

110

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

120

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

140

Pardošanai pieejamie finanšu aktivi

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

 

150

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

160

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

170

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

180

Aizdevumi un debitoru paradi

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.; V pielikums, 1.16. dala

 

 

190

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

200

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

210

Lidz termina beigam tureti ieguldijumi

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

220

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

240

Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

 

 

250

Procentu likmes risku ierobežošanas portfela pret risku nodrošinato postenu patiesas vertibas izmainas

39. SGS 89.A a)

 

 

260

Materialie aktivi

 

 

 

270

Nematerialie aktivi

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts

 

 

280

Ieguldijumi meitasuznemumos, kopuznemumos un asocietajos uznemumos

1. SGS 54. e); V pielikums, 2.4. dala

 

 

290

Nodoklu aktivi

1. SGS 54. n)–o)

 

 

300

Citi aktivi

V pielikums, 2.5. dala

 

 

310

Ilgtermina aktivi un atsavinamas grupas, kas klasificetas ka pardošanai turetas

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38.

 

 

320

AKTIVI

1. SGS 9. a), IG 6.

 

 

20.2.   Saistibu geografiskais sadalijums pa darbibas vietam

 

Atsauces

Uzskaites vertiba

Darbibas attiecigaja valsti

Darbibas arpus attiecigas valsts

V pielikums, 2.107. dala

V pielikums, 2.107. dala

010

020

010

Tirdzniecibas noluka turetas finanšu saistibas

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

 

020

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

030

Isas pozicijas

39. SGS, AG 15. b)

 

 

040

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

 

050

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

060

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

 

070

Finanšu saistibas, kas novertetas patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

080

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

 

090

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

100

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

 

110

Finanšu saistibas, kas novertetas amortizetajas izmaksas

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

 

 

120

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

 

130

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

140

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

 

150

Atvasinatie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums, 1.23. dala

 

 

160

Procentu likmes risku ierobežošanas portfela pret risku nodrošinato postenu patiesas vertibas izmainas

39. SGS 89.A b)

 

 

170

Uzkrajumi

37. SGS 10.; 1. SGS, 54. l)

 

 

180

Nodoklu saistibas

1. SGS 54. n)–o)

 

 

190

Akciju kapitals, kas atmaksajams pec pieprasijuma

32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2.09. dala

 

 

200

Citas saistibas

V pielikums, 2.10. dala

 

 

210

Saistibas, kuras ieklautas atsavinamas grupas, kas klasificetas ka pardošanai turetas

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38.

 

 

220

SAISTIBAS

1. SGS 9. b); IG 6.

 

 

20.3.   Pelnas vai zaudejumu aprekina postenu geografiskais sadalijums pa darbibas vietam

 

Atsauces

Parskata periods

Darbibas attiecigaja valsti

Darbibas arpus attiecigas valsts

V pielikums, 2.107. dala

V pielikums, 2.107. dala

010

020

010

Procentu ienakumi

1. SGS 97.; 18. SGS 35. b) iii); V pielikums, 2.21. dala

 

 

020

(Procentu izdevumi)

1. SGS 97.; V pielikums, 2.21. dala

 

 

030

(Izdevumi par akciju kapitalu, kas atmaksajams pec pieprasijuma)

2. SFPIK 11.

 

 

040

Dividenžu ienakumi

18. SGS 35. b) v); V pielikums, 2.28. dala

 

 

050

Maksu un komisijas naudas ienakumi

7. SFPS 20. c)

 

 

060

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

7. SFPS 20. c)

 

 

070

Neto pelna vai (–) zaudejumi, partraucot atzit finanšu aktivus un saistibas, kas nav noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 20. a) ii)–v)

 

 

080

Neto pelna vai (–) zaudejumi no tirdzniecibas noluka turetiem finanšu aktiviem un saistibam

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

090

Neto pelna vai (–) zaudejumi no finanšu aktiviem un saistibam, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

100

Neto pelna vai (–) zaudejumi no riska ierobežošanas uzskaites

7. SFPS 24.

 

 

110

Neto valutas kursa starpibas [pelna vai (–) zaudejumi]

21. SGS 28., 52. a)

 

 

130

Neto pelna vai (–) zaudejumi no nefinanšu aktivu atzišanas partraukšanas

1. SGS 34.

 

 

140

Citi darbibas ienakumi

V pielikums, 2.141.–143. dala

 

 

150

(Citi darbibas izdevumi)

V pielikums, 2.141.–143. dala

 

 

155

KOPEJIE NETO DARBIBAS IENAKUMI

 

 

 

160

(Administrativie izdevumi)

 

 

 

170

(Amortizacija)

1. SGS 102., 104.

 

 

180

(Uzkrajumi vai (–) uzkrajumu apverse)

37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b), f), g)

 

 

190

(Vertibas samazinajums vai (–) vertibas samazinajuma apverse finanšu aktiviem, kas nav noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina)

7. SFPS 20. e)

 

 

200

(Vertibas samazinajums vai (–) vertibas samazinajuma apverse ieguldijumiem meitasuznemumos, kopuznemumos un asocietajos uznemumos)

28. SGS. 40.–43.

 

 

210

(Vertibas samazinajums vai (–) vertibas samazinajuma apverse nefinanšu aktiviem)

36. SGS 126. a), b)

 

 

220

Negativa nemateriala vertiba, kas atzita pelnas vai zaudejumu aprekina

3. SFPS B papildinajums 64. n) i)

 

 

230

Pelnas vai (–) zaudejumu dala no ieguldijumiem meitasuznemumos, kopuznemumos un asocietajos uznemumos

1. SGS 82. c)

 

 

240

Pelna vai (–) zaudejumi no ilgtermina aktiviem un atsavinamam grupam, kas klasificetas ka pardošanai turetas un nekvalificejas ka partrauktas darbibas

5. SFPS 37.; V pielikums, 2.27. dala

 

 

250

PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI NO TURPINAMAM DARBIBAM, PIRMS NODOKLIEM

1. SGS 102., IG 6.; 5. SFPS 33. A

 

 

260

(Nodoklu izdevumi vai (–) ienakumi saistiba ar pelnu vai zaudejumiem no turpinamam darbibam)

1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

 

 

270

PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI NO TURPINAMAM DARBIBAM PEC NODOKLIEM

1. SGS, IG 6.

 

 

280

Pelna vai (–) zaudejumi no partrauktam darbibam pec nodokliem

1. SGS 82. e); 5. SFPS 33. a), 33. A

 

 

290

GADA PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI

1. SGS 81.A a)

 

 

20.4.   Aktivu geografiskais sadalijums pa darijuma partneru rezidences vietam

z ass

Darijuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces

Bruto uzskaites vertiba

Tostarp paradi, uz kuriem attiecas parskatišana

Tostarp ienemumus nenesoši

Uzkratais vertibas samazinajums vai patiesas vertibas uzkratas izmainas kreditriska rezultata

V pielikums, 2.109. dala

V pielikums, 2.163.–183. dala

V pielikums, 2. dala 145-162

V pielikums, 2.46. dala

010

022

025

030

010

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9.

 

 

 

 

020

Tostarp kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

030

Tostarp citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

040

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

050

Tostarp kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

060

Tostarp citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

070

Tostarp nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

080

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

090

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

100

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

110

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

120

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

130

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

140

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

 

150

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

 

 

 

160

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

 

 

 

170

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

 

 

 

180

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

 

 

 

190

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

 

 

 

200

Tostarp mazie un videjie uznemumi

MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

 

 

 

 

210

Tostarp aizdevumi, kas nodrošinati ar komercialu nekustamo ipašumu

 

 

 

 

 

220

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

 

 

 

230

Tostarp aizdevumi, kas nodrošinati ar majokla nekustamo ipašumu

 

 

 

 

 

240

Tostarp paterina krediti

 

 

 

 

 

20.5.   Arpusbilances riska darijumu geografiskais sadalijums pa darijuma partneru rezidences vietam

z ass

Darijuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces

Nominalvertiba

Tostarp paradi, uz kuriem attiecas parskatišana

Tostarp ienemumus nenesoši

Uzkrajumi sniegtajam saistibam un garantijam

V pielikums, 2.62. dala

V pielikums, 2.163.–183. dala

V pielikums, 2. dala 145-162

V pielikums, 2.61. dala

010

022

025

030

010

Sniegtas aizdevumu saistibas

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56., 57. dala

 

 

 

 

020

Sniegtas finanšu garantijas

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56., 58. dala

 

 

 

 

030

Citas sniegtas saistibas

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56., 59. dala

 

 

 

 

20.6.   Saistibu geografiskais sadalijums pa darijuma partneru rezidences vietam

z ass

Darijuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces

Uzskaites vertiba

V pielikums, 1.28., 2.107. dala

010

010

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

020

Tostarp kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

030

Tostarp citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

040

Isas pozicijas

39. SGS, AG 15. b)

 

050

Tostarp kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

060

Tostarp citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

070

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

080

Centralas bankas

V pielikums, 1.35. dala a)

 

090

Vispareja valdiba

V pielikums, 1.35. dala b)

 

100

Kreditiestades

V pielikums, 1.35. dala c)

 

110

Citas finanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala d)

 

120

Nefinanšu sabiedribas

V pielikums, 1.35. dala e)

 

130

Majsaimniecibas

V pielikums, 1.35. dala f)

 

20.7.   Nefinanšu sabiedribam – dalijuma pa NACE kodiem – izsniegto aizdevumu un avansu geografiskais sadalijums pa darijuma partneru rezidences vietam

z ass

Darijuma partnera rezidences valsts

 

 

 

 

Nefinanšu sabiedribas

Atsauces

Bruto uzskaites vertiba

Tostarp ienemumus nenesoši

Uzkratais vertibas samazinajums vai patiesas vertibas uzkratas izmainas kreditriska rezultata

V pielikums, 2.109. dala

V pielikums, 2. dala 145-162

V pielikums, 2.46. dala

010

012

020

010

A

Lauksaimnieciba, mežsaimnieciba un zivsaimnieciba

NACE regula

 

 

 

020

B

Ieguves rupnieciba un karjeru izstrade

NACE regula

 

 

 

030

C

Apstrades rupnieciba

NACE regula

 

 

 

040

D

Elektroenergija, gazes apgade, siltumapgade un gaisa kondicionešana

NACE regula

 

 

 

050

E

Udens apgade

NACE regula

 

 

 

060

F

Buvnieciba

NACE regula

 

 

 

070

G

Vairumtirdznieciba un mazumtirdznieciba

NACE regula

 

 

 

080

H

Transports un uzglabašana

NACE regula

 

 

 

090

I

Izmitinašana un edinašanas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

100

J

Informacijas un komunikacijas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

110

L

L Operacijas ar nekustamo ipašumu

NACE regula

 

 

 

120

M

M Profesionalie, zinatniskie un tehniskie pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

130

N

N Administrativo un apkalpojošo dienestu darbiba

NACE regula

 

 

 

140

O

O Valsts parvalde un aizsardziba, obligata sociala apdrošinašana

NACE regula

 

 

 

150

P

P Izglitiba

NACE regula

 

 

 

160

Q

Q Veseliba un sociala aprupe

NACE regula

 

 

 

170

R

R Maksla, izklaide un atputa

NACE regula

 

 

 

180

S

S Citi pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

190

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

30.   Arpusbilances darbibas – lidzdaliba nekonsolidetas strukturetajas sabiedribas

30.1.   Lidzdaliba nekonsolidetas strukturetajas sabiedribas

 

Atsauces

Bilance atzito finanšu aktivu uzskaites vertiba

Tostarp izmantotais likviditates atbalsts

Izmantota likviditates atbalsta patiesa vertiba

Bilance atzito finanšu saistibu uzskaites vertiba

Parskatus sniedzošas iestades noradito arpusbilances postenu nominalvertiba

Tostarp sniegto aizdevumu saistibu nominalvertiba

Parskatus sniedzošas iestades zaudejumi parskata perioda

12. SFPS 29. a)

12. SFPS 29. a); V pielikums, 2.118. dala

 

12. SFPS 29. a)

12. SFPS B26. e)

 

12. SFPS B26. b)

010

020

030

040

050

060

070

010

Kopa

 

 

 

 

 

 

 

 

30.2.   Lidzdalibas nekonsolidetas strukturetajas sabiedribas sadalijums pa darbibas veidiem

Pa darbibas veidiem

Atsauces

Ipašam nolukam dibinatas vertspapirošanas sabiedribas

Aktivu parvaldiba

Citas darbibas

KPR 4. panta 1. punkta 66. apakšpunkts

V pielikums, 2.117. dala a)

Uzskaites vertiba

12. SFPS 28., B6. a)

010

020

030

010

Atlasiti finanšu aktivi, kas atziti parskatus sniedzošas iestades bilance

12. SFPS 29. a), b)

 

 

 

021

Tostarp ienemumus nenesoši

V pielikums, 2. dala 145-162

 

 

 

030

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9.

 

 

 

040

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

050

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

060

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

070

Atlasits pašu kapitals un finanšu saistibas, kas atzitas parskatus sniedzošas iestades bilance

12. SFPS 29. a), b)

 

 

 

080

Emitetie kapitala vertspapiru instrumenti

32. SGS 4.

 

 

 

090

Atvasinatie instrumenti

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

100

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

 

 

110

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

 

 

Nominalvertiba

120

Parskatus sniedzošas iestades noraditie arpusbilances posteni

12. SFPS B26. e)

 

 

 

131

Tostarp ienemumus nenesoši

V pielikums, 2. dala 145-162

 

 

 

31.   Saistitas personas

31.1.   Saistitas personas – kreditoru un debitoru paradi

 

Atsauces

Nesamaksatie atlikumi

Matesuznemums un sabiedribas ar kopigu kontroli vai butisku ietekmi

Meitasuznemumi un citas tas pašas grupas sabiedribas

Asocietie uznemumi un kopuznemumi

Iestades vai ta matesuznemuma galvena vadiba

Citas saistitas personas

24. SGS 19. a), b)

24. SGS 19. c); V pielikums, 2.120. dala

24. SGS 19. d), e); V pielikums, 2.120. dala

24. SGS 19. f)

24. SGS 19. g)

V pielikums, 2.120. dala

010

020

030

040

050

010

Atlasiti finanšu aktivi

24. SGS 18. b)

 

 

 

 

 

020

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

030

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

 

 

050

Tostarp Samazinatas vertibas finanšu aktivi

 

 

 

 

 

 

060

Atlasitas finanšu saistibas

24. SGS 18. b)

 

 

 

 

 

070

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

 

 

 

 

080

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

 

 

 

090

Sniegto aizdevumu saistibu, finanšu garantiju un citu saistibu nominalvertiba

24. SGS 18. b); V pielikums, 2.62. dala

 

 

 

 

 

100

Tostarp ar saistibu neizpildi

24. SGS 18. b); V pielikums, 2.61. dala

 

 

 

 

 

110

Sanemtas aizdevumu saistibas, finanšu garantijas un citas saistibas

24. SGS 18. b); V pielikums, 2.63., 121. dala

 

 

 

 

 

120

Atvasinato instrumentu nosacita summa

V pielikums, 2.70.–71. dala

 

 

 

 

 

130

Ienemumus nenesošo riska darijumu uzkratais vertibas samazinajums, patiesas vertibas uzkratas izmainas kreditriska rezultata un uzkrajumi

24. SGS 18. c)

 

 

 

 

 

31.2.   Saistitas personas – ar tam noslegto darijumu raditie izdevumi un ienakumi

 

Atsauces

Parskata periods

Matesuznemums un sabiedribas ar kopigu kontroli vai butisku ietekmi

Meitasuznemumi un citas tas pašas grupas sabiedribas

Asocietie uznemumi un kopuznemumi

Iestades vai ta matesuznemuma galvena vadiba

Citas saistitas personas

24. SGS 19. a), b)

24. SGS 19. c)

24. SGS 19. d), e)

24. SGS 19. f)

24. SGS 19. g)

V pielikums, 2.120. dala

010

020

030

040

050

010

Procentu ienakumi

24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) iii); V pielikums, 2.21. dala

 

 

 

 

 

020

Procentu izdevumi

24. SGS 18. a); 1. SGS 97.; V pielikums, 2.21. dala

 

 

 

 

 

030

Dividenžu ienakumi

24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) v); V pielikums, 2.28. dala

 

 

 

 

 

040

Maksu un komisijas naudas ienakumi

24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

 

 

 

 

 

050

Maksu un komisijas naudas izdevumi

24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

 

 

 

 

 

060

Pelna vai (–) zaudejumi, partraucot atzit finanšu aktivus un saistibas, kas nav noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

24. SGS 18. a)

 

 

 

 

 

070

Pelna vai (–) zaudejumi, partraucot atzit nefinanšu aktivus

24. SGS 18. a); V pielikums, 2.122. dala

 

 

 

 

 

080

Ienemumus nenesošo parada instrumentu, garantiju un saistibu uzkrata vertibas samazinajuma, patiesas vertibas uzkrato izmainu kreditriska rezultata un uzkrajumu palielinajums vai (–) samazinajums

24. SGS 18. d)

 

 

 

 

 

41.   Patiesa vertiba

41.1.   Patiesas vertibas hierarhija – amortizetajas izmaksas novertetie finanšu instrumenti

AKTIVI

Atsauces

Patiesa vertiba

Patiesas vertibas hierarhija

13. SFPS 93. b), BC 216.

IFRS 7.25-26

1. limenis

13. SFPS 76.

2. limenis

13. SFPS 81.

3. limenis

13. SFPS 86.

010

020

030

040

010

Aizdevumi un debitoru paradi

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

020

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

 

040

Lidz termina beigam tureti ieguldijumi

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

050

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

 

060

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

 

SAISTIBAS

 

 

 

 

 

070

Finanšu saistibas, kas novertetas amortizetajas izmaksas

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.

 

 

 

 

080

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

 

 

 

090

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

 

 

100

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

 

 

 

41.2.   Iespejas novertet patiesaja vertiba izmantojums

 

Finanšu instrumenti, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

Atsauces

Uzskaites vertiba

Uzskaites neatbilstibas

Novertejums patiesaja vertiba

Hibridligumi

7. SFPS B5. a)

39. SGS 9.b i)

39. SGS 9.b ii)

39. SGS 11.A–12.

AKTIVI

010

020

030

010

Finanšu aktivi, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 8. a) i); 39. SGS 9.

 

 

 

020

Pašu kapitala instrumenti

32. SGS 11.

 

 

 

030

Parada vertspapiri

V pielikums, 1.24., 26. dala

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24., 27. dala

 

 

 

SAISTIBAS

 

 

 

 

050

Finanšu saistibas, kas novertetas patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

 

060

Noguldijumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. dala; V pielikums, 1.30. dala

 

 

 

070

Emitetie parada vertspapiri

V pielikums, 1.31. dala

 

 

 

080

Citas finanšu saistibas

V pielikums, 1.32.–34. dala

 

 

 

41.3.   Finanšu hibridinstrumenti, kas nav noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

 

Parejie atdalamie hibridligumi[nav noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina]

Atsauces

Uzskaites vertiba

FINANŠU AKTIVI

010

010

Tirdzniecibas noluka tureti finanšu aktivi

39. SGS 9.; V pielikums, 2.129. dala

 

020

Pardošanai pieejami [galvenie ligumi]

39. SGS 11.; V pielikums, 2.130. dala

 

030

Aizdevumi un debitoru paradi [galvenie ligumi]

39. SGS 11.; V pielikums, 2.130. dala

 

040

Lidz termina beigam turetie ieguldijumi [galvenie ligumi]

39. SGS 11.; V pielikums, 2.130. dala

 

FINANŠU SAISTIBAS

 

 

050

Tirdzniecibas noluka turetas finanšu saistibas

39. SGS 9.; V pielikums, 2.129. dala

 

060

Finanšu saistibas, kas novertetas amortizetajas izmaksas [galvenie ligumi]

39. SGS 11.; V pielikums, 2.130. dala

 

43.   Uzkrajumi

 

Atsauces

Uzskaites vertiba

Pensijas un citas pecnodarbinatibas definetu pabalstu saistibas

Citi darbinieku ilgtermina pabalsti

Parstrukturešana

Nepabeigta tiesvediba un nodoklu stridi

Sniegtas saistibas un garantijas

Citi uzkrajumi

Kopa

19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2.8. dala

19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2.8. dala

37. SGS 70.–83.

37. SGS C papildinajums, 6.–10.

37. SGS C papildinajums, 9. 39. SGS 2. h), 47. c), d), BC 15., AG 4.

37. SGS 14.

 

010

020

030

040

050

060

070

010

Sakuma bilance [uzskaites vertiba perioda sakuma]

37. SGS 84. a)

 

 

 

 

 

 

 

020

Palielinajumi, tostarp esošo uzkrajumu palielinajumi

37. SGS 84. b)

 

 

 

 

 

 

 

030

(–)

Izmantotas summas

37. SGS 84. c)

 

 

 

 

 

 

 

040

(–)

Attiecigaja perioda neizmantotas apverstas summas

37. SGS 84. d)

 

 

 

 

 

 

 

050

Diskontetas summas palielinajums [laika gaita] un diskonta likmes izmainu ietekme

37. SGS 84. e)

 

 

 

 

 

 

 

060

Citas izmainas

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Beigu bilance [uzskaites vertiba perioda beigas]

37. SGS 84. a)

 

 

 

 

 

 

 

45.   Atsevišku pelnas vai zaudejumu aprekina postenu sadalijums

45.1.   Pelna vai zaudejumi no finanšu aktiviem un saistibam, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina, dalijuma pa uzskaites portfeliem

 

Atsauces

Parskata periods

Patiesas vertibas izmainas kreditriska rezultata

010

020

010

Finanšu aktivi, kas noverteti patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

020

Finanšu saistibas, kas novertetas patiesaja vertiba ar atspogulojumu pelnas vai zaudejumu aprekina

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

030

PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI NO FINANŠU AKTIVIEM UN SAISTIBAM, KAS NOVERTETI PATIESAJA VERTIBA AR ATSPOGULOJUMU PELNAS VAI ZAUDEJUMU APREKINA

7. SFPS 7.20. a) i)

 

 

45.2.   Pelna vai zaudejumi, partraucot atzit nefinanšu aktivus, kas netiek tureti pardošanai

 

Atsauces

Parskata periods

010

020

Ieguldijumu ipašums

40. SGS 69.; 1. SGS 34. a), 98. d)

 

030

Nematerialie aktivi

38. SGS. 113.–115.A; 1. SGS 34. a)

 

040

Citi aktivi

1. SGS 34. a)

 

050

PELNA VAI (–) ZAUDEJUMI, PARTRAUCOT ATZIT NEFINANŠU AKTIVUS

1. SGS 34.

 

45.3.   Citi darbibas ienakumi un izdevumi

 

Atsauces

Ienakumi

Izdevumi

010

020

010

Tadu materialo aktivu patiesas vertibas izmainas, ko noverte, izmantojot patiesas vertibas modeli

40. SGS 76. d); V pielikums, 2.141. dala

 

 

020

Ieguldijumu ipašums

40. SGS 75. f); V pielikums, 2.141. dala

 

 

030

Operativa noma, iznemot ieguldijumu ipašumus

17. SGS 50., 51., 56. b); V pielikums, 2.142. dala

 

 

040

Citi

V pielikums, 2.143. dala

 

 

050

CITI DARBIBAS IENAKUMI VAI IZDEVUMI

V pielikums, 2.141.-142. dala

 

 

IV PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

FINANŠU INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SASKAŅĀ AR VALSTS UZSKAITES SISTĒMĀM

FINREP VEIDNES GAAP

VEIDNES NUMURS

VEIDNES KODS

VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

 

 

1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.

F 01.01

Bilance: aktīvi

1.2

F 01.02

Bilance: saistības

1.3

F 01.03

Bilance: pašu kapitāls

2

F 02.00

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

3

F 03.00

Visaptverošo ienākumu pārskats

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1

F 04.01

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

4.2

F 04.02

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.3

F 04.03

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

4.4

F 04.04

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: aizdevumi un debitoru parādi, un līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

4.5

F 04.05

Subordinētie finanšu aktīvi

4.6

F 04.06

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: tirdzniecības finanšu aktīvi

4.7

F 04.07

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

4.8

F 04.08

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

4.9

F 04.09

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

4.10

F 04.10

Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem: citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

5

F 05.00

Aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem

6

F 06.00

Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums

7

F 07.00

Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazinājusies vērtība

Finanšu saistību iedalījums

8.1

F 08.01

Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

8.2

F 08.02

Subordinētās finanšu saistības

Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

9.1

F 09.01

Ārpusbilances riska darījumi: sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

9.2

F 09.02

Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saņemtās saistības V pielikums.

10

F 10.00

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

11.1

F 11.01

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite: Sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

11.2

F 11.02

Atvasinātie instrumenti – Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts GAAP: Sadalījums pa risku veidiem

12

F 12.00

Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam

Saņemtais nodrošinājums un garantijas

13.1

F 13.01

Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām

13.2

F 13.02

Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]

13.3

F 13.03

Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]

14

F 14.00

Patiesās vērtības hierarhija: finanšu instrumenti pēc patiesās vērtības

15

F 15.00

Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1

F 16.01

Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

16.2

F 16.02

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.3

F 16.03

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem

16.4

F 16.04

Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem

16.5

F 16.05

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

16.6

F 16.06

Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

16.7

F 16.07

Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Bilance

17.1

F 17.01

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Saistības

17.2

F 17.02

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

17.3

F 17.03

Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Kopā riska ierobežošana tostarp:

18

F 18.00

Rezultatīvi un nerezultatīvi riska darījumi

19

F 19.00

Neveikti riska darījumi

 

 

2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU: BIEŽUMS - IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ]

Ģeogrāfiskais sadalījums

20.1

F 20.01

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.2

F 20.02

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.3

F 20.03

Galveno peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

20.4

F 20.04

Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.5

F 20.05

Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.6

F 20.06

Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

20.7

F 20.07

Nefinanšu sabiedrībām izsniegtu aizdevumu un avansu NACE ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

21

F 21.00

Materiālie un nemateriālie aktīvi: aktīvi, ko izmanto operatīvajā nomā

Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

22.1

F 22.01

Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām

22.2

F 22.02

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

 

 

3. DAĻA [IK PUSGADU]

Ārpusbilances darbības: līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.1

F 30.01

Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.2

F 30.02

Līdzdalības nekonsolidētās strukturētās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem

Saistītās personas

31.1

F 31.01

Saistītās puses: kreditoru un debitoru parādi

31.2

F 31.02

Saistītās puses: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi

 

 

4. DAĻA [IK GADU]

Grupas struktūra

40.1

F 40.1

Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības”

40.2

F 40.02

Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta”

Patiesā vērtība

41.1

F 41.01

Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

41.2

F 41.02

Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana

41.3

F 41.03

Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

42

F 42.00

Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība pēc novērtēšanas metodes

43

F 43.00

Noteikumi

Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

44.1

F 44.01

Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti

44.2

F 44.02

Izmaiņas definētu pabalstu plāna saistībās

44.3

F 44.03

Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]

Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

45.1

F 45.01

Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem

45.2

F 45.02

Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai

45.3

F 45.03

Citi darbības ienākumi un izdevumi

46

F 46.00

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

 

Daļas pārskatu sniedzējiem atbilstīgi valsts GAAP

 

Šūna nav jāiesniedz pārskatus sniedzošām iestādēm, uz kurām attiecas attiecīgā uzskaites sistēma

1.   Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

1.1.   Aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Sadalījums tabulā

Uzskaites vērtība

010

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

BPD 4. pants. Aktīvi(1)

1. SGS 54. i)

 

 

020

Skaidra nauda

V pielikums, 2.1. daļa

V pielikums, 2.1. daļa

 

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums, 2.2 daļa

V pielikums, 2.2 daļa

 

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

 

V pielikums, 2.3 daļa

5

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 39.9, PN 14

 

 

060

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9.

10

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

4

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

4

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

4

 

091

Tirdzniecības finanšu aktīvi

V pielikums, 1.15. daļa

 

 

 

092

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums V pielikums, 1.15. daļa

 

10

 

093

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

4

 

094

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

4

 

095

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

4

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9.

7.SFPS 8.a) i); 39. SGS 9.

4

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

4

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

4

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

4

 

140

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

4

 

150

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

4

 

160

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

4

 

170

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

4

 

171

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts;

 

4

 

172

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

4

 

173

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

4

 

174

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

4

 

175

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts;

 

4

 

176

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

4

 

177

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

4

 

178

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

4

 

180

Aizdevumi un debitoru parādi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26. V pielikums, 1.16. daļa

4

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

4

 

200

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

4

 

210

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

4

 

220

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

4

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

4

 

231

Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts V pielikums, 1.16. daļa

 

4

 

232

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

4

 

233

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

4

 

234

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 35.–37. pants; V pielikums, 1.17. daļa

 

4

 

235

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

4

 

236

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

4

 

237

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

4

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts; 39. SGS 9.; V pielikums, 1.19. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

11

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; 39. SGS 89.A a)

39. SGS 89.A a)

 

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 4. pants. Aktīvi(7)–(8); Grāmatvedības direktīvas 2. panta 2. punkts; V pielikums, 2.4. daļa

1. SGS 54. e); V pielikums, 2.4. daļa

4, 40

 

270

Materiālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(10)

 

 

 

280

Pamatlīdzekļi

 

16. SGS 6.; 1. SGS 54. a)

21, 42

 

290

Ieguldījumu īpašums

 

40. SGS 5.; 1. 1. SGS 54. b);

21, 42

 

300

Nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 1., 115. punkts

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1., 115. punkts

 

 

310

Nemateriālā vērtība

BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 1., 113. punkts

3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1., 113. punkts

 

 

320

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9)

38. SGS 8., 118.

21, 42

 

330

Nodokļa aktīvi

 

1. SGS 54. n–o)

 

 

340

Pārskata perioda nodokļa aktīvi

 

1. SGS 54. n); 12. SGS 5;

 

 

350

Atliktā nodokļa aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 106. punkts

1. SGS 54. o); 12. SGS 5; KPR 4. panta 106. punkts

 

 

360

Citi aktīvi

V Pielikums, 2.5, 14. daļa

V pielikums, 2.5. daļa

 

 

370

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. j); SFPS 38., V pielikums, 2.6. daļa

 

 

380

KOPĀ AKTĪVI

BPD 4. pants Aktīvi

1. SGS 9. a), IG 6.

 

 

1.2.   Saistības

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Sadalījums tabulā

Uzskaites vērtība

010

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

8

 

020

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

10

 

030

Īsās pozīcijas

 

39. SGS AG 15. b)

8

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

8

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

8

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

8

 

061

Tirdzniecības finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts;

 

8

 

062

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums V pielikums, 1.21. daļa

 

10

 

063

Īsās pozīcijas

 

 

8

 

064

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

8

 

065

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

8

 

066

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

8

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

8

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

8

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

8

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

8

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47.;

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.;

8

 

120

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

8

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

8

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

8

 

141

Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc izmaksu metodes

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts;

 

8

 

142

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

8

 

143

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

8

 

144

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

8

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 1.23. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums, 1.23. daļa

11

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; V pielikums, 2,7. daļa 39. SGS 89.A b)

39. SGS 89.A b)

 

 

170

Noteikumi

BPD 4. pants. Saistības(6)

37. SGS 10.; 1. SGS 54. l)

43

 

175

Līdzekļi banku darbības vispārējiem riskiem [ja uzrādīts saistībās]

BPD 38. panta 1. punkts; KPR 4. panta 112. punkts V pielikums, 2.12. daļa

 

 

 

180

Pensijas un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

V pielikums, 2.8. daļa

19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2.8. daļa

43

 

190

Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

V pielikums, 2.8. daļa

19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2.8. daļa

43

 

200

Pārstrukturēšana

 

37. SGS 71., 84. a)

43

 

210

Aizsākti juridiski jautājumi un nodokļu tiesvedība

 

37. SGS. C papildinājums. 6. un 10. piemērs

43

 

220

Sniegtās saistības un garantijas

BPD 24.–25. pants, 33. panta 1. punkts

37. SGS. C.9. papildinājums

43

 

230

Citi noteikumi

 

 

43

 

240

Nodokļu saistības

 

1. SGS 54. n–o)

 

 

250

Pārskata perioda nodokļu saistības

 

1. SGS 54. n); 12. SGS 5;

 

 

260

Atliktā nodokļa saistības

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 108. punkts

1. SGS 54. o); 12. SGS 5; KPR 4. panta 108. punkts

 

 

270

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

 

32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2.9. daļa

 

 

280

Citas saistības

V pielikums, 2.10. daļa

V pielikums, 2.10. daļa

 

 

290

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2.11. daļa

 

 

300

PASĪVI KOPĀ

 

1. SGS 9. b); IG 6.

 

 

1.3.   Pašu kapitāls

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Sadalījums tabulā

Uzskaites vērtība

010

010

Kapitāls

BPD 4. pants. Saistības(9), BPD 22. pants

1. SGS 54. r), BPD 22. pants

46

 

020

Samaksātais kapitāls

BPD 4. pants. Saistības(9)

1. SGS 78. e);

 

 

030

Pieprasītais nesamaksātais kapitāls

BPD 4. pants. Saistības(9) V pielikums, 2.14. daļa

1. SGS 78. e); V pielikums, 2.14. daļa

 

 

040

Akciju emisijas uzcenojums

BPD 4. pants. Saistības(10) KPR 4. panta 124. punkts

1. SGS 78. e); KPR 4. panta 124. punkts

46

 

050

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

V pielikums, 2.15.–16. daļa

V pielikums, 2.15.–16. daļa

46

 

060

Saliktu finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 6. punkts; V pielikums, 2.15. daļa

32. SGS, 28.–29; V pielikums, 2.15. daļa

 

 

070

Emitēti citi kapitāla vērtspapīru instrumenti

V pielikums, 2.16. daļa

V pielikums, 2.16. daļa

 

 

080

Citi kapitāla vērtspapīri

V pielikums, 2.17. daļa

2. SFPS 10.; V pielikums, 2.17. daļa

 

 

090

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 100. punkts

KPR 4. panta 100. punkts

46

 

095

Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem

 

1. SGS 82.A a)

 

 

100

Materiālie aktīvi

 

16. SGS 39.-41.

 

 

110

Nemateriālie aktīvi

 

38. SGS 85.-87.

 

 

120

Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem

 

1. SGS 7.

 

 

122

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

5. SFPS 38., IG 12. piemērs

 

 

124

Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

 

1. SGS 82. h); 28. SGS 11.

 

 

128

Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

 

1. SGS 82.A b)

 

 

130

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa]

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts;

39. SGS 102. a)

 

 

140

Pārrēķins ārvalstu valūtā

BPD 39. panta 6. punkts

21. SGS 52. b) 21. SGS 32., 38.-49.

 

 

150

Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa]

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts;

7. SFPS 23. c); 39. SGS 95-101

 

 

160

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts;

7. SFPS 20. a) ii); 39. SGS 55. b)

 

 

170

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

5. SFPS 38., IG 12. piemērs

 

 

180

Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

 

1. SGS 82. h); 28. SGS 11.

 

 

190

Nesadalītā peļņa

BPD 4. pants. Saistības(13) KPR 4. panta 123. punkts

KPR 4. panta 123. punkts

 

 

200

Pārvērtēšanas rezerves

BPD 4. pants. Saistības(12)

1. SFPS 30., D5.-D8. V pielikums, 2.18. daļa

 

 

201

Materiālie aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts;

 

 

 

202

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts;

 

 

 

203

Parāda vērtspapīri

Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts;

 

 

 

204

Citi

Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts;

 

 

 

205

Patiesās vērtības rezerves

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

 

 

 

206

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkta b) apakšpunkts;

 

 

 

207

Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošana

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkta a) apakšpunkts; KPR 30. panta a) punkts

 

 

 

208

Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Cita riska ierobežošana

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkta a) apakšpunkts;

 

 

 

209

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts;

 

 

 

210

Citas rezerves

BPD 4. pants Saistības(11)–(13)

1. SGS 54.; 1. SGS 78. e);

 

 

215

Līdzekļi banku darbības vispārējiem riskiem [ja uzrādīts pašu kapitālā]

BPD 38. panta 1. punkts; KPR 4. panta 112. punkts V pielikums, 1.38. daļa

 

 

 

220

Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

Grāmatvedības direktīvas 9. panta 7. punkta a) apakšpunkts; KPR 27. pants; V pielikums, 2.19. daļa

28. SGS 11.; V pielikums, 2.19. daļa

 

 

230

Citi

V pielikums, 2.19. daļa

V pielikums, 2.19. daļa

 

 

235

Pirmās konsolidācijas atšķirības

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta c) apakšpunkts;

 

 

 

240

(-) Pašu akcijas

Grāmatvedības direktīvas III pielikums Aktīvi D (III) (2); BPD 4. pants. Aktīvi(12); V pielikums, 2.20. daļa

1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums, 2.20. daļa

46

 

250

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

BPD 4. pants. Saistības(14)

27. SGS 28.; 1. SGS 1.81B b) ii)

2

 

260

(–) Starpperioda dividendes

KPR 26. panta 2.b) punkts

32. SGS 35.

 

 

270

Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts;

27. SGS 4.; 1. SGS 54. q); 27. SGS 27.

 

 

280

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 100. punkts

27. SGS. 27.–28. KPR 4. panta 100. punkts

46

 

290

Citi posteņi

 

27. SGS. 27.–28.

46

 

300

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS

 

1. SGS 9. a), IG 6.

46

 

310

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS

BPD 4. pants. Saistības

1. SGS. IG6.;

 

 

2.   Peļņas vai zaudējumu aprēķins

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Sadalījums tabulā

Pārskata periods

010

010

Procentu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1); V pielikums, 2.21. daļa

1. SGS 97.; 18. SGS 35. b) iii); V pielikums, 2.21. daļa

16

 

020

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e) V pielikums, 2.24. daļa

 

 

030

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

040

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. b); 39. SGS 55. b) 39. SGS 9.

 

 

050

Aizdevumi un debitoru parādi

 

7. SFPS 20. b); 39. SGS 9., 46. a)

 

 

060

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

 

7. SFPS 20. b); 39. SGS 9., 46. b)

 

 

070

(Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)

 

39. SGS 9.; V pielikums, 2.23. daļa

 

 

080

Citi aktīvi

 

V pielikums, 2.25. daļa

 

 

085

Procentu ienākumi no saistībām

V pielikums, 2.25. daļa

V pielikums, 2.25. daļa

 

 

090

(Procentu Izmaksas)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(2); V pielikums, 2.21. daļa

1. SGS 97.; V pielikums, 2.21. daļa

16

 

100

(Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības)

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e) V pielikums, 2.24. daļa

 

 

110

(Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

120

(Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā)

 

7. SFPS 20. b); 39. SGS 47.;

 

 

130

(Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)

 

39. SGS 9.; V pielikums, 2.23. daļa

 

 

140

(Citas saistības)

 

V pielikums, 2.26. daļa

 

 

145

(Procentu izdevumi par aktīviem)

V pielikums, 2.26. daļa

V pielikums, 2.26. daļa

 

 

150

(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

 

2. SFPIK 11.

 

 

160

Dividenžu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(3); V pielikums, 2.28. daļa

18. SGS 35. b) v); V pielikums, 2.28. daļa

 

 

170

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e)

 

 

180

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

7. SFPS 20. a) i), B5. e) 39. SGS 9.

 

 

190

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. a) ii); SGS 9., 55. b)

 

 

200

Maksu un komisijas naudas ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(4);

7. SFPS 20. c)

22

 

210

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(5);

7. SFPS 20. c)

22

 

220

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

7. SFPS 20. a) ii–v); V pielikums, 2.97. daļa

16

 

230

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. a) ii); SGS 9., 55. b)

 

 

240

Aizdevumi un debitoru parādi

 

7. SFPS 20. a) iv); 39. SGS 9., 56.

 

 

250

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

 

7. SFPS 20. a) iii); 39. SGS 9., 56.

 

 

260

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

 

7. SFPS 20. a) v); 39. SGS 56.

 

 

270

Citi

 

 

 

 

280

Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

16

 

285

Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

 

16

 

290

Peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

16, 45

 

295

Peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

 

16

 

300

Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites, neto

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts;

7. SFPS 24.; V pielikums, 2.30. daļa

16

 

310

Valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi], neto

BPD 39. pants

21. SGS 28., 52. a)

 

 

320

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

 

 

 

330

Peļņa vai (–) zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, neto

 

1. SGS 34.

45

 

340

Citi darbības ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(7); V pielikums, 2.141.-143. daļa

V pielikums, 2.141.-143. daļa

45

 

350

(Citi darbības izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(10); V pielikums, 2.141.-143. daļa

V pielikums, 2.141.-143. daļa

45

 

355

KOPĀ DARBĪBAS IENĀKUMI, NETO

 

 

 

 

360

(Administratīvie izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(8);

 

 

 

370

(Personāla izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(8)(a)

19. SGS 7.; 1. SGS 102. IG 6.;

44

 

380

(Citi administratīvie izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(8)(b);

 

 

 

390

(Amortizācija)

 

1. SGS 102., 104.

 

 

400

(Pamatlīdzekļi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

1. SGS 104.; 16. SGS 73. e) vii)

 

 

410

(Ieguldījumu īpašums)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

1. SGS 104.; 40. SGS 79. d) iv)

 

 

415

(Nemateriālā vērtība)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

 

 

 

420

(Citi nemateriālie aktīvi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

1. SGS 104.; 38. SGS 118. e) vi)

 

 

430

(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

 

37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b) f) g)

43

 

440

(Sniegtās saistības un garantijas)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (11)–(12)

 

 

 

450

(Citi uzkrājumi)

 

 

 

 

455

(Līdzekļu palielinājumi vai (–) samazinājumi vispārējiem bankas darbības riskiem, neto)

BPD 38. panta 2. punkts

 

 

 

460

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

BPD 35.-37. pants V pielikums, 1.17. daļa

7. SFPS 20. e);

16

 

470

(Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā)

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 66.

 

 

480

(Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi)

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 67.

 

 

490

(Aizdevumi un debitoru parādi

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.

 

 

500

(Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi)

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63.

 

 

510

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

28. SGS. 40.-43.

16

 

520

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

 

36. SGS 126. a) b)

16

 

530

(Pamatlīdzekļi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

16. SGS 73. e) v–vi)

 

 

540

(Ieguldījumu īpašums)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

40. SGS 79. d) v)

 

 

550

(Nemateriālā vērtība)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

3. SFPS B papildinājums 67. d) v); SGS 124.

 

 

560

(Citi nemateriālie aktīvi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

38. SGS 118. e) iv) v)

 

 

570

(Cits)

 

36. SGS 126. a) b)

 

 

580

Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta f) apakšpunkts;

3. SFPS B papildinājums 64. n) i)

 

 

590

Daļa peļņas vai (–) zaudējumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

1. SGS 82. c)

 

 

600

Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības

 

5. SFPS 37.; V pielikums, 2.27. daļa

 

 

610

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

 

1. SGS 102. IG 6.; 5. SFPS 33. A

 

 

620

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(15);

1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

 

 

630

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(16);

1. SGS, IG 6.

 

 

632

Ārkārtas peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(21);

 

 

 

633

Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(19);

 

 

 

634

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar ārkārtas peļņu vai zaudējumiem)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(20);

 

 

 

640

Peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem no pārtrauktām darbībām

 

1. SGS 82. e); 5. SFPS 33. a), A

 

 

650

Peļņa vai (–) zaudējumi pirms nodokļiem no pārtrauktām darbībām

 

5. SFPS 33. b) i)

 

 

660

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar pārtrauktām darbībām)

 

5. SFPS 33. b) ii), iv)

 

 

670

GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(23);

1. SGS 81.A a)

 

 

680

Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

 

1. SGS 83. a) i)

 

 

690

Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

 

1. SGS 1.81B b) ii)

 

 

3.   Visaptverošo ienākumu pārskats

 

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Gada peļņa vai (–) zaudējumi

1. SGS 7., 81. b), 83. a), IG6.

 

020

Citi visaptverošie ienākumi

1. SGS 7., 81. b), IG6.

 

030

Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A a)

 

040

Materiālie aktīvi

1. SGS 7., IG6.; 16. SGS 39.-40.

 

050

Nemateriālie aktīvi

1. SGS 7.; 38. SGS 85.-86.

 

060

Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem

1. SGS 7., IG6.; 19. SGS 93.A

 

070

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, pārdošanai turētas

5. SFPS 38.

 

080

Daļa no sabiedrību citu atzīto ienākumu un izdevumu, ko uzskaita, lietojot pašu kapitāla metodi

1. SGS 82. h), IG6.; 28. SGS 11.

 

090

Ienākuma nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti

1. SGS 91. b); V pielikums, 2.31. daļa

 

100

Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 82.A b)

 

110

Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa]

39. SGS 102. a)

 

120

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

39. SGS 102. a)

 

130

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95.; 39. SGS 102. a)

 

140

Citas pārklasifikācijas

 

 

150

Pārrēķins ārvalstu valūtā

1. SGS 7., IG6.; 21. SGS 52. b)

 

160

Pārrēķina peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

21. SGS 32., 38.-47.

 

170

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95.; 21. SGS 48.–49.

 

180

Citas pārklasifikācijas

 

 

190

Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa]

1. SGS 7., IG6.; 7. SFPS 23. c); 39. SGS 95. a) – 96.

 

200

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

1. SGS. IG6.; 39. SGS 95. a) – 96.

 

210

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95., IG6.; 39. 39. SGS 97.-101.

 

220

Pārvests uz nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību

1. SGS. IG6.; 39. SGS 97.-101.

 

230

Citas pārklasifikācijas

 

 

240

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

1. SGS 7., IG 6. 7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS. IG6.; 39. SGS 55. b)

 

250

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS. IG6.; 39. SGS 55. b)

 

260

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

7. SFPS 20. a) ii); 1. SGS 7., 92.–95., IG6.; 39. SGS 55. b)

 

270

Citas pārklasifikācijas

5. SFPS, IG 12. piemērs

 

280

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, pārdošanai turētas

5. SFPS 38.

 

290

Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

5. SFPS 38.

 

300

Pārvests uz peļņu vai zaudējumiem

1. SGS 7., 92.–95.; 5. SFPS 38.

 

310

Citas pārklasifikācijas

5. SFPS, IG 12. piemērs

 

320

Daļa citu atzīto ienākumu un izdevumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

1. SGS 82. h), IG6.; 28. SGS 11.

 

330

Ienākuma nodoklis par posteņiem, ko var pārklasificēt uz peļņu vai (–) zaudējumiem

1. SGS 91. b), IG6.; V pielikums, 2.31. daļa

 

340

Gada kopējie visaptverošie ienākumi

1. SGS 7., 81.A a), IG6.

 

350

Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

1. SGS 83. b) i), IG6.

 

360

Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

1. SGS 83. b) ii), IG6.

 

4.   Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

4.1.   Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

V pielikums, 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

020

no kā: iegādes vērtībā

 

39. SGS 46. c)

 

 

030

no kā: kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

040

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

050

no kā: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

4.2.   Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

7. SFPS 9. c); V pielikums, 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

020

no kā: iegādes vērtībā

 

39. SGS 46. c)

 

 

030

no kā: kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

040

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

050

no kā: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

190

FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7.SFPS 8.a) i); 39. SGS 9.

 

 

4.3.   Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Nesamazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība

Samazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums

39. SGS 58.-62. 39. SGS.

V pielikums, 2.34. daļa

V pielikums, 2.46. daļa

010

020

030

040

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

020

no kā: iegādes vērtībā

 

39. SGS 46. c)

 

 

 

 

030

no kā: kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

040

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

050

no kā: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

190

PĀRDOŠANAI PIEEJAMIE FINANŠU AKTĪVI

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

 

 

 

4.4.   Aizdevumi un debitoru parādi, un līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

 

 

 

Nesamazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība]

Samazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība]

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti

Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti

Uzskaites vērtība

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

 

7. SFPS 37. b); 7. SFPS. IG 29. a); 39. SGS 58.-59.;

39. SGS, AG 84.–92.; V pielikums, 2.36. daļa

39. SGS, AG 84.–92.; V pielikums, 2.37. daļa

39. SGS, AG 84.–92.; V pielikums, 2.38. daļa

V pielikums, 2.39. daļa

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

 

 

V pielikums, 2.36. daļa

V pielikums, 2.37. daļa

V pielikums, 2.38. daļa

V pielikums, 2.39. daļa

 

010

020

030

040

050

060

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

140

AIZDEVUMI UN DEBITORU PARĀDI

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

39. SGS 9., AG 16., AG26.; V pielikums, 1.16. daļa

 

 

 

 

 

 

150

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

160

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

170

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

180

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

190

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

200

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

210

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

220

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

230

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

240

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

250

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

260

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

270

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

280

LĪDZ TERMIŅA BEIGĀM TURĒTI

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

 

 

4.5.   Subordinētie finanšu aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

010

010

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

030

SUBORDINĒTIE [EMITENTAM] FINANŠU AKTĪVI

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

V pielikums, 2.40., 54. daļa

 

4.6.   Tirdzniecības finanšu aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

 

V pielikums, 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

020

no kā: nekotēti

 

 

 

030

no kā: kredītiestādes

 

 

 

040

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

050

no kā: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

4.7.   Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

 

V pielikums, 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

020

no kā: nekotēti

 

 

 

030

no kā: kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

040

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

050

no kā: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

190

NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts;

 

 

4.8.   Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

 

V pielikums, 2.46. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

020

no kā: nekotēti

 

 

 

030

no kā: kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

040

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

050

no kā: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

190

NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS CAUR PAŠU KAPITĀLU

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts;

 

 

4.9.   Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Nesamazinātas vērtības aktīvi

Samazinātas vērtības aktīvi [bruto uzskaites vērtība]

Speciāli uzkrājumi kredītriskam

Vispārēji atskaitījumi kredītriskam un banku darbības riskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

Uzskaites vērtība

 

KPR 4. panta 95. punkts

KPR 4. panta 95. punkts

KPR 4. panta 95. punkts V pielikums, 2.38. daļa

V pielikums, 2.39. daļa

010

020

030

040

050

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

140

NETIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC IEGĀDES IZMAKSU METODES

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

4.10.   Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

010

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

020

no kā: nekotēti

 

 

030

no kā: kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

040

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

050

no kā: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

190

CITI NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts;

 

5.   Aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem

 

 

 

Centrālās bankas

Vispārējā valdība

Kredītiestādes

Citas finanšu sabiedrības

Nefinanšu sabiedrības

Mājsaimniecības

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa f)

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

010

020

030

040

050

060

Pa produktiem

010

Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts] V pielikums.

V pielikums, 2.41. daļa a)

 

 

 

 

 

 

020

Kredītkaršu parādi

V pielikums, 2.41. daļa b)

 

 

 

 

 

 

030

Pircēju un pasūtītāju parādi

V pielikums, 2.41. daļa c)

 

 

 

 

 

 

040

Finanšu noma

V pielikums, 2.41. daļa d)

 

 

 

 

 

 

050

Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

V pielikums, 2.41. daļa e)

 

 

 

 

 

 

060

Citi termiņaizdevumi

V pielikums, 2.41. daļa f)

 

 

 

 

 

 

070

Avansi, kas nav aizdevumi

V pielikums, 2.41. daļa g)

 

 

 

 

 

 

080

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

Pa nodrošinājumiem

090

no kā: hipotekārie aizdevumi [aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu]

V pielikums, 2.41. daļa h)

 

 

 

 

 

 

100

no kā: citi nodrošinātie aizdevumi

V pielikums, 2.41. daļa i)

 

 

 

 

 

 

Pa mērķiem

110

no kā: patēriņa kredīti

V pielikums, 2.41. daļa j)

 

 

 

 

 

 

120

no kā: aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums, 2.41. daļa k)

 

 

 

 

 

 

Pa subordināciju

130

no kā: projektu finansēšanas aizdevumi

V pielikums, 2.41. daļa l)

 

 

 

 

 

 

6.   Nefinanšu sabiedrībām izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums

 

 

Nefinanšu sabiedrības

 

Bruto uzskaites vērtība

no kā: ienākumus nenesoši

Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums, 2.45. daļa

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2.46. daļa

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

V pielikums, 2.45. daļa

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2.46. daļa

 

010

012

020

010

A

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

NACE regula

 

 

 

020

B

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

NACE regula

 

 

 

030

C

Apstrādes rūpniecība

NACE regula

 

 

 

040

D

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

NACE regula

 

 

 

050

E

Ūdens apgāde

NACE regula

 

 

 

060

F

Būvniecība

NACE regula

 

 

 

070

G

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

NACE regula

 

 

 

080

H

Transports un uzglabāšana

NACE regula

 

 

 

090

I

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

100

J

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

110

L

Operācijas ar nekustamo īpašumu

NACE regula

 

 

 

120

M

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

130

N

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

NACE regula

 

 

 

140

O

Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

NACE regula

 

 

 

150

P

Izglītība

NACE regula

 

 

 

160

Q

Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe

NACE regula

 

 

 

170

R

Māksla, izklaide un atpūta

NACE regula

 

 

 

180

S

Citi pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

190

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums, 1.24., 27., 2.42.–43. daļa

 

 

 

7.   Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazinājusies vērtība

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Kavēts termiņš, bet vērtība nav samazinājusies

Samazinātas vērtības aktīvu uzskaites vērtība

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti

Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti

Speciāli atskaitījumi kredītriskam

Vispārēji atskaitījumi kredītriskam

Vispārēji atskaitījumi banku darbības riskiem

Uzkrātie norakstījumi

≤ 30 dienas

> 30 dienas ≤ 60 dienas

> 60 dienas ≤ 90 dienas

> 90 dienas ≤ 180 dienas

> 180 dienas ≤ 1 gads

> 1 gads

7. SFPS 37. a); IG 26.–28.; V pielikums. V pielikums, 2.47.–48. daļa

39. SGS 58.-70.;

39. SGS, AG 84.–92.; 7. SFPS 37. b); V pielikums, 2.36. daļa

39. SGS, AG 84.–92.; V pielikums, 2.37. daļa

39. SGS, AG 84.–92.; V pielikums, 2.38. daļa

 

39. SGS, AG 84.–92.; 7. SFPS 16., 37. b); B5(d); 2.49.–50. daļa

KPR 4. panta 95. punkts V pielikums, 2.47.–48. daļa

KPR 4. panta 95. punkts

KPR 4. panta 95. punkts V pielikums, 2.36. daļa

KPR 4. panta 95. punkts V pielikums, 2.37. daļa

KPR 4. panta 95. punkts V pielikums, 2.38. daļa

KPR 4. panta 95. punkts

KPR 4. panta 95. punkts

BPD 37. panta 2. punkts; KPR 4. panta 95. punkts

KPR 4. panta 95. punkts 2.49.–50. daļa

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

102

103

104

110

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

no kā: iegādes vērtībā

 

39. SGS 46. c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

no kā: kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

no kā: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizdevumi un avansi dalījumā pa produktiem, pa nodrošinājumiem un pa subordināciju

200

Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

V pielikums, 2.41. daļa a)

V pielikums, 2.41. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Kredītkaršu parādi

V pielikums, 2.41. daļa b)

V pielikums, 2.41. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Pircēju un pasūtītāju parādi

V pielikums, 2.41. daļa c)

V pielikums, 2.41. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Finanšu noma

V pielikums, 2.41. daļa d)

V pielikums, 2.41. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

V pielikums, 2.41. daļa e)

V pielikums, 2.41. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Citi termiņaizdevumi

V pielikums, 2.41. daļa f)

V pielikums, 2.41. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Avansi, kas nav aizdevumi

V pielikums, 2.41. daļa g)

V pielikums, 2.41. daļa g)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

no kā: hipotekārie aizdevumi [aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu]

V pielikums, 2.41. daļa h)

V pielikums, 2.41. daļa h)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

no kā: citi nodrošinātie aizdevumi

V pielikums, 2.41. daļa i)

V pielikums, 2.41. daļa i)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

no kā: patēriņa kredīti

V pielikums, 2.41. daļa j)

V pielikums, 2.41. daļa j)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

no kā: aizdevumi mājokļa iegādei

V pielikums, 2.41. daļa k)

V pielikums, 2.41. daļa k)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

no kā: projektu finansēšanas aizdevumi

V pielikums, 2.41. daļa l)

V pielikums, 2.41. daļa l)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.   Finanšu saistību iedalījums

8.1.   Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

 

 

 

Uzskaites vērtība

Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

Summa, kas jāmaksā saskaņā ar līgumu termiņa beigās

Turēti tirdzniecības nolūkā

Novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Amortizētā vērtība

Tirdzniecība

Pēc iegādes izmaksu metodes

Riska ierobežošanas uzskaite

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.;

 

 

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

KPR 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15.

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47.;

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts; V pielikums, 1.15. daļa

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts;

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts, 8. punkta a) apakšpunkts;

KPR 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

ECB/2013/33 7. panta 2. punkts

 

010

020

030

034

035

037

040

050

010

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Īsās pozīcijas

 

39. SGS AG 15. b)

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums. 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 1.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 1.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 1.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 1.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 1.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 1.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 1.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 1.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Norēķinu konti/noguldījumi uz nakti

ECB/2013/33 2. pielikums, 1.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 1.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Noguldījumi ar noteikto termiņu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.51. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 4.9.2. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa V pielikums, 2.52. daļa

V pielikums, 1.31. daļa V pielikums, 2.52. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Noguldījumu sertifikāti

V pielikums, 2.52. daļa a)

V pielikums, 2.52. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

KPR 4. panta 61. punkts

KPR 4. panta 61. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Segtās obligācijas

KPR 129. panta 1. punkts

KPR 129. panta 1. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Kombinētie līgumi

V pielikums, 2.52. daļa d)

39. SGS 10.–11., AG27., AG29.; 9. SFPIK; V pielikums, 2.52. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Citi emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 2.52. daļa e)

V pielikums, 2.52. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Konvertējami salikti finanšu instrumenti

 

32. SGS, AG 31.

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Nekonvertējami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

450

FINANŠU SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.2.   Subordinētās finanšu saistības

 

 

 

Uzskaites vērtība

Novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Amortizētajā iegādes vērtībā

Pēc iegādes izmaksu metodes

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.;

 

Atsauces valsts GAAP

 

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47.;

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts;

 

010

020

030

010

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

 

 

020

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

030

SUBORDINĒTĀS FINANŠU SAISTĪBAS

V pielikums, 2.53.–54. daļa

V pielikums, 2.53.–54. daļa

 

 

 

9.   Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

9.1.   Ārpusbilances riska darījumi: Sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

 

Atsauces valsts GAAP

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Nominālā summa

7. SFPS 36. a), B10. c) d); KPR I pielikums; V pielikums, 2.62. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 2.62. daļa

010

010

Sniegtās aizdevumu saistības

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. -57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. -57. daļa

 

021

no kā: ienākumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 145-162

 

030

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

040

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

050

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

080

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

090

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 58. daļa

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 58. daļa

 

101

no kā: ienākumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 145-162

 

110

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

120

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

130

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

140

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

150

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

160

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

170

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 59. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 59. daļa

 

181

no kā: ienākumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 145-162

 

190

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

200

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

210

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

220

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

230

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

240

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

9.2.   Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saņemtās saistības

 

Atsauces valsts GAAP

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

Nominālā summa

7. SFPS 36. b); V pielikums, 2.63. daļa

V pielikums, 2.63. daļa

V pielikums, 2.63. daļa

V pielikums, 2.63. daļa

010

020

010

Saņemtās aizdevumu saistības

V pielikums, 2.56. -57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; V pielikums, 2.56. -57. daļa

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

070

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

080

Saņemtās finanšu garantijas

V pielikums, 2.56. 58. daļa

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 58. daļa

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

140

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

150

Citas saņemtās saistības

V pielikums, 2.56. 59. daļa

V pielikums, 2.56. 59. daļa

 

 

160

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

170

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

180

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

190

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

200

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

210

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

10.   Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

Dalījumā pa risku veidiem/pa produktiem vai pa tirgus veidiem

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Tirgus vērtība

Nosacītā summa

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

Pozitīvā vērtība. Tirdzniecība

Negatīvā vērtība. Tirdzniecība

Kopā tirdzniecība

no kā: pārdots

V pielikums, 2.69. daļa

V pielikums, 2.69. daļa

 

 

V pielikums 2.70.–71. daļa

V pielikums, 2.72. daļa

V pielikums, 2.4., 69. daļa

V Pielikums, 1.24, 69. daļa

 

 

V pielikums 2.70.–71. daļa

V pielikums, 2.72. daļa

010

020

022

025

030

040

010

Procentu likme

V pielikums, 2.67. daļa a)

V pielikums, 2.67. daļa a)

 

 

 

 

 

 

020

no kā: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.74. daļa

V pielikums, 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Pašu kapitāls

V pielikums, 2.67. daļa b)

V pielikums, 2.67. daļa b)

 

 

 

 

 

 

080

no kā: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.74. daļa

V pielikums, 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

090

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2.67. daļa c)

V pielikums, 2.67. daļa c)

 

 

 

 

 

 

140

no kā: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.74. daļa

V pielikums, 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

150

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kredīts

V pielikums, 2.67. daļa d)

V pielikums, 2.67. daļa d)

 

 

 

 

 

 

200

no kā: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.74. daļa

V pielikums, 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

210

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Preces

V pielikums, 2.67. daļa e)

V pielikums, 2.67. daļa e)

 

 

 

 

 

 

260

no kā: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.74. daļa

V pielikums, 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

270

Citi

V pielikums, 2.67. daļa f)

V pielikums, 2.67. daļa f)

 

 

 

 

 

 

280

no kā: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

V pielikums, 2.74. daļa

V pielikums, 2.74. daļa

 

 

 

 

 

 

290

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

KPR II pielikums V pielikums, 1.15. daļa

39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

300

no kā: Ārpusbiržas - kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c), 2.75. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa c), 2.75. daļa a)

 

 

 

 

 

 

310

no kā: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d), 2.75. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa d), 2.75. daļa b)

 

 

 

 

 

 

320

no kā: Ārpusbiržas – pārējie

V pielikums, 2.75. daļa c)

V pielikums, 2.75. daļa c)

 

 

 

 

 

 

11.   Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

11.1.   Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite: Sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

Dalījumā pa produktiem vai pa tirgus veidiem

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

Saistības

Kopā riska ierobežošana tostarp:

Kopā riska ierobežošana

no kā: pārdots

V pielikums, 2.69. daļa

V pielikums, 2.69. daļa

V pielikums, 2.70., 71. daļa

V pielikums, 2.72. daļa

010

020

030

040

010

Procentu likme

V pielikums, 2.67. daļa a)

 

 

 

 

020

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

040

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

060

Pašu kapitāls

V pielikums, 2.67. daļa b)

 

 

 

 

070

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

080

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

090

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

100

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

110

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2.67. daļa c)

 

 

 

 

120

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

130

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

140

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

150

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

160

Kredīts

V pielikums, 2.67. daļa d)

 

 

 

 

170

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

180

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

 

 

190

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

200

Citi

 

 

 

 

 

210

Preces

V pielikums, 2.67. daļa e)

 

 

 

 

220

Citi

V pielikums, 2.67. daļa f)

 

 

 

 

230

PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. a)

 

 

 

 

240

Procentu likme

V pielikums, 2.67. daļa a)

 

 

 

 

250

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

260

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

270

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

280

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

290

Pašu kapitāls

V pielikums, 2.67. daļa b)

 

 

 

 

300

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

310

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

320

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

330

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

340

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2.67. daļa c)

 

 

 

 

350

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

360

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

370

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

380

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

390

Kredīts

V pielikums, 2.67. daļa d)

 

 

 

 

400

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

410

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

 

 

420

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

430

Citi

 

 

 

 

 

440

Preces

V pielikums, 2.67. daļa e)

 

 

 

 

450

Citi

V pielikums, 2.67. daļa f)

 

 

 

 

460

NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. b)

 

 

 

 

470

ĀRVALSTU OPERĀCIJĀS VEIKTO NETO IEGULDĪJUMU RISKA IEROBEŽOŠANA

7. SFPS 22. b); 39. SGS 86. c)

 

 

 

 

480

PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA

39. SGS 89.A, IE 1.–31.

 

 

 

 

490

PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

39. SGS IG F6. 1.–3.

 

 

 

 

500

ATVASINĀTO INSTRUMENTU RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

 

 

 

 

510

no kā: Ārpusbiržas - kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c), 2.75. daļa a)

 

 

 

 

520

no kā: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d), 2.75. daļa b)

 

 

 

 

530

no kā: Ārpusbiržas – pārējie

V pielikums, 2.75. daļa c)

 

 

 

 

11.2.   Atvasinātie instrumenti – Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts GAAP: Sadalījums pa risku veidiem

Dalījumā pa produktiem vai pa tirgus veidiem

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Uzskaites vērtība

Nosacītā summa

Saistības

Kopā riska ierobežošana tostarp:

Kopā riska ierobežošana

no kā: pārdots

V pielikums, 2.4., 69. daļa

V Pielikums, 1.24, 69. daļa

V pielikums, 2.70., 71. daļa

V pielikums, 2.72. daļa

005

007

010

020

010

Procentu likme

V pielikums, 2.67. daļa a)

 

 

 

 

020

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

030

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

040

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

050

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

060

Pašu kapitāls

V pielikums, 2.67. daļa b)

 

 

 

 

070

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

080

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

090

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

100

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

110

Ārvalstu valūtas un zelts

V pielikums, 2.67. daļa c)

 

 

 

 

120

Ārpusbiržas iespējas līgumi

 

 

 

 

 

130

Ārpusbiržas citi

 

 

 

 

 

140

Organizēta tirgus iespējas līgumi

 

 

 

 

 

150

Organizēta tirgus citi

 

 

 

 

 

160

Kredīts

V pielikums, 2.67. daļa d)

 

 

 

 

170

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

180

Kredītriska starpības iespējas līgumi

 

 

 

 

 

190

Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

 

 

 

 

 

200

Citi

 

 

 

 

 

210

Preces

V pielikums, 2.67. daļa e)

 

 

 

 

220

Citi

V pielikums, 2.67. daļa f)

 

 

 

 

230

ATVASINĀTO INSTRUMENTU RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

 

 

 

 

 

240

no kā: Ārpusbiržas - kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c), 2.75. daļa a)

 

 

 

 

250

no kā: Ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d), 2.75. daļa b)

 

 

 

 

260

no kā: Ārpusbiržas – pārējie

V pielikums, 2.75. daļa c)

 

 

 

 

12.   Izmaiņas atskaitījumos kredītu zaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam

 

Atsauces valsts GAAP

KPR 442. panta i) punkts

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

7. SFPS 16., B5. d); KPR 442. panta i) punkts

Sākuma bilance

Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem

Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem

Samazinājumi saistībā ar summām, kas saņemtas pret atskaitījumiem

Pārvietojumi starp atskaitījumiem

Citas korekcijas

Beigu bilance

Atgūtie līdzekļi, kas uzskaitīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Vērtības korekcijas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

V pielikums, 2.77. daļa

V pielikums, 2.77. daļa

V pielikums, 2.78. daļa

 

 

 

 

V pielikums, 2.78. daļa

 

V pielikums, 2.77. daļa

V pielikums, 2.77. daļa

V pielikums, 2.78. daļa

 

 

 

 

V pielikums, 2.78. daļa

010

020

030

040

050

060

070

080

090

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti

KPR 4. panta 95. punkts V pielikums, 2.36. daļa

39. SGS 63.–70., AG 84.–92.; 7. SFPS 37. b); V pielikums, 2.36. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

V pielikums, 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. daļa

V pielikums, 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti

KPR 4. panta 95. punkts V pielikums, 2.37. daļa

39. SGS 59., 64.; V pielikums, 2.37. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

V pielikums, 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. daļa

V pielikums, 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Kolektīvi atskaitījumi finanšu aktīvu zaudējumiem, kas radušies, bet nav atzīti

KPR 4. panta 95. punkts V pielikums, 2.38. daļa

39. SGS 59., 64.; V pielikums, 2.38. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

V pielikums, 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. daļa

V pielikums, 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

Speciāli uzkrājumi kredītriskam

KPR 428. panta g) punkta ii) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.17. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Vispārēji atskaitījumi kredītriskam

KPR 4. panta 95. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

Vispārēji atskaitījumi banku darbības riskiem

BPD 37. panta 2. punkts; KPR 4. panta 95. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.   Saņemtais nodrošinājums un garantijas

13.1.   Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām

Garantijas un nodrošinājums

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Hipotekārie aizdevumi

[Aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu]

Citi nodrošinātie aizdevumi

Saņemtās finanšu garantijas

 

Mājokļi

Komerciāls

Nauda [emitētie parāda instrumenti]

Pārējie

7. SFPS 36. b)

V pielikums, 2.81. daļa a)

V pielikums, 2.81. daļa a)

V pielikums, 2.81. daļa b)

V pielikums, 2.81. daļa b)

V pielikums, 2.81. daļa c)

 

010

020

030

040

050

010

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 2.80. daļa

V pielikums, 2.81. daļa

 

 

 

 

 

020

no kā: Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

030

no kā: Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

040

no kā: Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

13.2.   Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

010

010

Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi

 

7. SFPS 38. a)

 

020

Pamatlīdzekļi

 

7. SFPS 38. a)

 

030

Ieguldījumu īpašums

 

7. SFPS 38. a)

 

040

Kapitāla vērtspapīru un parāda instrumenti

 

7. SFPS 38. a)

 

050

Citi

 

7. SFPS 38. a)

 

060

Kopā

 

 

 

13.3.   Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

010

010

Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]

V pielikums, 2.84. daļa

7. SFPS 38. a); V pielikums, 2.84. daļa

 

14.   Patiesās vērtības hierarhija: finanšu instrumenti pēc patiesās vērtības

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Patiesās vērtības hierarhija 13. SFPS 93. b)

Patiesās vērtības izmaiņas periodā V pielikums, 2.86. daļa

Uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas pirms nodokļiem V pielikums, 2.87. daļa

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis

13. SFPS 76.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86., 93. f)

13. SFPS 76.

13. SFPS 81.

13. SFPS 86.

010

020

030

040

050

060

070

080

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

010

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 39.9, PN 14

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7.SFPS 8.a) i); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. h) d); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts, 8. punkta a) apakšpunkts; 39. SGS 9.; V pielikums, 1.19. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums, 1.19. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Īsās pozīcijas

 

39. SGS AG 15. b)

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts, 8. punkta a) apakšpunkts; 39. SGS 9.; V pielikums, 1.19. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums, 1.19. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

15.   Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pilnībā atzīti pārvestie finanšu aktīvi

Pārvestie finanšu aktīvi, kas atzīti iestādes turpmākās iesaistīšanās apmērā

Nesamaksātā pamatsumma par pārvestajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana pilnībā pārtraukta un uz kuriem iestāde saglabā apkalpošanas tiesības

Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina vajadzībām

Pārvestie aktīvi

Attiecīgās saistības V pielikums, 2.89. daļa

Nesamaksātā pamatsumma par sākotnējiem aktīviem

Joprojām atzīto aktīvu uzskaites vērtība [turpmākā iesaistīšanās]

Attiecīgo saistību uzskaites vērtība

Uzskaites vērtība

no kā: vērtspapīrošanas

no kā: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

Uzskaites vērtība

no kā: vērtspapīrošanas

no kā: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

7. SFPS 42.D e)

7. SFPS 42.D e) KPR 4. panta 61. punkts

7. SFPS 42.D e) V pielikums, 2.91., 92. daļa

7. SFPS 42.D e)

7. SFPS 42.D e)

7. SFPS 42.D e) V pielikums, 2.91., 92. daļa

 

7. SFPS 42.D f)

7. SFPS 42.D f) V pielikums, 2.89. daļa

 

KPR 109. pants; V pielikums, 2.90. daļa

 

KPR 4. panta 61. punkts

V pielikums, 2.91., 92. daļa

 

KPR 4. panta 61. punkts

V pielikums, 2.91., 92. daļa

 

 

 

 

KPR 109. pants; V pielikums, 2.90. daļa

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

010

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 39.9, PN 14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

041

Tirdzniecības finanšu aktīvi

V pielikums, 1.15. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

042

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

043

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

044

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7.SFPS 8.a) i); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

121

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

122

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

123

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

124

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; 1.14. daļa, 3.35. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

125

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

126

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

127

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

128

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības driektīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 4. punkta b) apakšpunkts; 1.14. daļa, 3.35. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Aizdevumi un debitoru parādi

Gramatvedības direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

Gramatvedības direktīvas 42.a panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

181

Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts V pielikums, 1.16. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

182

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

183

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

184

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 35.–37. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

185

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

186

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

187

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.   Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

16.1.   Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Ienākumi

Izmaksas

V pielikums, 2.95. daļa

V pielikums, 2.95. daļa

010

020

010

Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

KPR II pielikums V pielikums, 2.96. daļa

39. SGS 9.; V pielikums, 2.96. daļa

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

V pielikums, 1.26. daļa

 

 

030

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

040

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

050

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

060

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

070

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

080

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. daļa

V pielikums, 1.27. daļa

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

140

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

150

Citi aktīvi

V pielikums, 1.51. daļa

V pielikums, 1.51. daļa

 

 

160

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa;

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa;

 

 

170

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

180

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

190

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

200

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

210

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

220

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

230

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

240

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

250

(Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)

V pielikums, 2.95. daļa

V pielikums, 2.95. daļa

 

 

260

Citas saistības

V pielikums, 2.10. daļa

V pielikums, 2.10. daļa

 

 

270

LĪDZDALĪBA

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1), (2)

18. SGS 35. b); 1. 1. SGS 97.

 

 

16.2.   Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

V pielikums, 1.26. daļa

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. daļa

V pielikums, 1.27. daļa

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa;

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa;

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

070

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6); V pielikums, 2.97. daļa

7. SFPS 20. a) v–vii); 39. 39. SGS 55. a)

 

16.3.   Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9.

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

V pielikums, 1.26. daļa

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. daļa

V pielikums, 1.27. daļa

 

050

Īsās pozīcijas

 

39. SGS AG 15. b)

 

060

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa;

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa;

 

070

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

080

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

090

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

7. SFPS 20. a) i)

 

100

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

 

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. daļa

 

 

140

Īsās pozīcijas

 

 

 

150

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa;

 

 

160

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

170

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

180

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6); V pielikums, 2.98. daļa

 

 

16.4.   Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2.99. daļa a)

V pielikums, 2.99. daļa a)

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2.99. daļa b)

V pielikums, 2.99. daļa b)

 

030

Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtas maiņu un zeltu

V pielikums, 2.99. daļa c)

V pielikums, 2.99. daļa c)

 

040

Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2.99. daļa d)

V pielikums, 2.99. daļa d)

 

050

Atvasinātie instrumenti saistībā ar precēm

V pielikums, 2.99. daļa e)

V pielikums, 2.99. daļa e)

 

060

Citi

V pielikums, 2.99. daļa f)

V pielikums, 2.99. daļa f)

 

070

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBAM, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

7. SFPS 20. a) i)

 

080

Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2.99. daļa a)

 

 

090

Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2.99. daļa b)

 

 

100

Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtas maiņu un zeltu

V pielikums, 2.99. daļa c)

 

 

110

Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

V pielikums, 2.99. daļa d)

 

 

120

Atvasinātie instrumenti saistībā ar precēm

V pielikums, 2.99. daļa e)

 

 

130

Citi

V pielikums, 2.99. daļa f)

 

 

140

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

 

 

16.5.   Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

 

V pielikums, 2.100. daļa

010

020

010

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

V pielikums, 1.26. daļa

 

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. daļa

V pielikums, 1.27. daļa

 

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa;

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa;

 

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

070

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS, AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

7. SFPS 20. a) i)

 

 

080

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

090

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.26. daļa

 

 

 

100

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.27. daļa

 

 

 

110

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa;

 

 

 

120

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

130

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

 

140

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, NETO

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

 

 

 

16.6.   Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp izņemšana]

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts, 8. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts;

7. SFPS 24. a) i)

 

020

Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts, 8. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts;

7. SFPS 24. a) ii)

 

030

Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts, 8. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts;

7. SFPS 24. b)

 

040

Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

7. SFPS 24. c)

 

050

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES, NETO

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts, 8. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts;

7. SFPS 24.

 

16.7.   Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

 

Papildinājumi V pielikums, 2.102. daļa

Apvērses V pielikums, 2.102. daļa

Kopā

Uzkrātais vērtības samazinājums

010

020

030

040

010

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

BPD 35.–37. pants

7. SFPS 20. e);

 

 

 

 

020

Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes vērtībā

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 66.

 

 

 

 

030

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 67-70

 

 

 

 

040

Aizdevumi un debitoru parādi

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63-65

 

 

 

 

050

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

 

7. SFPS 20. e); 39. SGS 63-65

 

 

 

 

060

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

28. SGS. 40.-43.

 

 

 

 

070

Meitasuzņēmumi

 

10. SFPS A papildinājums

 

 

 

 

080

Kopuzņēmumi

 

28. SGS 3.

 

 

 

 

090

Asociētie uzņēmumi

 

28. SGS 3.

 

 

 

 

100

Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem

 

36. SGS 126. a), b)

 

 

 

 

110

Pamatlīdzekļi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

16. SGS 73. e) v–vi)

 

 

 

 

120

Ieguldījumu īpašums

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

40. SGS 79. d) v)

 

 

 

 

130

Nemateriālā vērtība

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

36. SGS 10.b; 36. SGS 88.–99., 124.; 3. SFPS B papildinājums 67. d) v)

 

 

 

 

140

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(9);

38. SGS 118. e) iv) v)

 

 

 

 

145

Citi

 

36. SGS 126. a), b)

 

 

 

 

150

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

160

Procentu ienākumi, kas uzkrāti par finanšu aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies

 

7. SFPS 20. d); 39. SGS, AG 93.

 

 

 

 

17.   Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu: Bilance

17.1.   Aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

010

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

BPD 4. pants. Aktīvi(1)

1. SGS 54. i)

 

020

Skaidra nauda

V pielikums, 2.1. daļa

V pielikums, 2.1. daļa

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums, 2.2 daļa

V pielikums, 2.2 daļa

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

 

V pielikums, 2.3 daļa

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 39.9, PN 14

 

060

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9.

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

091

Tirdzniecības finanšu aktīvi

V pielikums, 1.15. daļa

 

 

092

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums V pielikums, 1.15. daļa

 

 

093

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

094

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

095

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9.

7.SFPS 8.a) i); 39. SGS 9.

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

140

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

150

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

160

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

170

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

171

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts;

 

 

172

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

173

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

174

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

175

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts;

 

 

176

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

177

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

178

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

180

Aizdevumi un debitoru parādi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26. V pielikums, 1.16. daļa

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

200

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

210

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

220

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

231

Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts V pielikums, 1.16. daļa

 

 

232

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

233

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

234

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 35.–37. pants; V pielikums, 1.17. daļa

 

 

235

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

236

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

237

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts; 39. SGS 9.; V pielikums, 1.19. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; 39. SGS 89.A a)

39. SGS 89.A a)

 

260

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 4. pants. Aktīvi(7)–(8); Grāmatvedības direktīvas 2. panta 2. punkts; V pielikums, 2.4. daļa

1. SGS 54. e); V pielikums, 2.4. daļa

 

270

Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

 

4. SFPS. IG20. b)–c); V pielikums, 2.105. daļa

 

280

Materiālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(10)

 

 

290

Nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 1., 115. punkts

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1., 115. punkts

 

300

Nemateriālā vērtība

BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 1., 113. punkts

3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1., 113. punkts

 

310

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9)

38. SGS 8., 118.

 

320

Nodokļa aktīvi

 

1. SGS 54. n–o)

 

330

Pārskata perioda nodokļa aktīvi

 

1. SGS 54. n); 12. SGS 5;

 

340

Atliktā nodokļa aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 106. punkts

1. SGS 54. o); 12. SGS 5; KPR 4. panta 106. punkts

 

350

Citi aktīvi

V pielikums, 2.5. daļa

V pielikums, 2.5. daļa

 

360

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. j); SFPS 38., V pielikums, 2.6. daļa

 

370

KOPĀ AKTĪVI

BPD 4. pants Aktīvi

1. SGS 9. a), IG 6.

 

17.2.   Ārpusbilances riska darījumi: Sniegtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [nominālā summa]

010

010

Sniegtās aizdevumu saistības

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 57. daļa

 

020

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 58. daļa

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 58. daļa

 

030

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 59. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 59. daļa

 

040

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

 

 

 

17.3.   Saistības un pašu kapitāls

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

010

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

020

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

030

Īsās pozīcijas

 

39. SGS AG 15. b)

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

061

Tirdzniecības finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts;

 

 

062

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums V pielikums, 1.15. daļa

 

 

063

Īsās pozīcijas

 

 

 

064

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

 

065

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

066

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47.;

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.;

 

120

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

141

Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc izmaksu metodes

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts;

 

 

142

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

 

 

143

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

144

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 1.23. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums, 1.23. daļa

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; 39. SGS 89.A b)

39. SGS 89.A b)

 

170

Saistības saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

 

4. SFPS. IG20. a); V pielikums, 2.106. daļa

 

180

Noteikumi

BPD 4. pants. Saistības(6)

37. SGS 10.; 1. SGS 54. l)

 

190

Nodokļu saistības

 

1. SGS 54. n–o)

 

200

Pārskata perioda nodokļu saistības

 

1. SGS 54. n); 12. SGS 5;

 

210

Atliktā nodokļa saistības

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 108. punkts

1. SGS 54. o); 12. SGS 5; KPR 4. panta 108. punkts

 

220

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

 

32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2.9. daļa

 

230

Citas saistības

V pielikums, 2.10. daļa

V pielikums, 2.10. daļa

 

240

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2.11. daļa

 

250

SAISTĪBAS

 

1. SGS 9. b); IG 6.

 

260

Kapitāls

BPD 4. pants. Saistības(9), BPD 22. pants

1. SGS 54. r), BPD 22. pants

 

270

Akciju emisijas uzcenojums

BPD 4. pants. Saistības(10) KPR 4. panta 124. punkts

1. SGS 78. e); KPR 4. panta 124. punkts

 

280

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

V pielikums, 2.15.-16. daļa

V pielikums, 2.15.–16. daļa

 

290

Citi kapitāla vērtspapīri

V pielikums, 2.17. daļa

2. SFPS 10.; V pielikums, 2.17. daļa

 

300

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

KPR 4. panta 100. punkts

KPR 4. panta 100. punkts

 

310

Nesadalītā peļņa

KPR 4. panta 123. punkts

KPR 4. panta 123. punkts

 

320

Pārvērtēšanas rezerves

BPD 4. pants. Saistības(12)

1. SFPS 30., D5.-D8.

 

325

Patiesās vērtības rezerves

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

 

 

330

Citas rezerves

BPD 4. pants. Saistības (11)–(13)

1. SGS 54.; SGS 78. e)

 

335

Pirmās konsolidācijas atšķirības

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta c) apakšpunkts;

 

 

340

(-) Pašu akcijas

Grāmatvedības direktīvas III pielikums Aktīvi D (III) (2); BPD 4. pants. Aktīvi(12); V pielikums, 2.20. daļa

1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums, 2.20. daļa

 

350

Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

BPD 4. pants. Saistības(14)

27. SGS 28.; 1. SGS 83. a) ii)

 

360

(–) Starpperioda dividendes

KPR 26. panta 2. punkts

32. SGS 35.

 

370

Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts;

27. SGS 4.; 1. SGS 54. q); 27. SGS 27.

 

380

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS

 

1. SGS 9. a), IG 6.

 

390

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS

BPD 4. pants. Saistības

1. SGS. IG6.;

 

18.   Informācija par rezultatīviem un nerezultatīviem riska darījumiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Bruto uzskaites vērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

 

Ienākumus nesoši

Ienākumus nenesoši

 

Ienākumus nesoši riska darījumi

Ienākumus nenesoši riska darījumi

 

Termiņš nav kavēts vai kavēts < = 30 dienas

Kavēts > 30 dienas <= 60 dienas

Kavēts > 60 dienas <= 90 dienas

 

Maz ticams, ka samaksās to, kam termiņš nav kavēts vai kavēts < = 90 dienas

Kavēts > 90 dienām <= 180 dienām

Kavēts > 180 dienām <= 1 gads

Kavēts > 1 gads

no kā: saistību neizpilde

no kā: samazināta vērtība

 

Maz ticams, ka samaksās to, kam termiņš nav kavēts vai kavēts < = 90 dienas

Kavēts > 90 dienām <= 180 dienām

Kavēts > 180 dienām <= 1 gads

Kavēts > 1 gads

No ienākumus nenesošiem riska darījumiem saņemtais nodrošinājums

Finanšu garantijas, kas saņemtas par ienākumus nenesošiem riska darījumiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

V pielikums, 2. daļa 45, 109, 145-162

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 158

V pielikums, 2. daļa 158

V pielikums, 2. daļa 158

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 159

V pielikums, 2. daļa 159

V pielikums, 2. daļa 159

V pielikums, 2. daļa 159

KPR 178. pants; V pielikums, 2.61. daļa

SGS. 58-70

V pielikums, 2. daļa 46

V pielikums, 2. daļa 161

V pielikums, 2. daļa 161

V pielikums, 2. daļa 159,161

V pielikums, 2. daļa 159,161

V pielikums, 2. daļa 159,161

V pielikums, 2. daļa 159,161

V pielikums, 2. daļa 162

V pielikums, 2. daļa 162

V pielikums, 2. daļa 45, 109, 145-162

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 158

V pielikums, 2. daļa 158

V pielikums, 2. daļa 158

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 159

V pielikums, 2. daļa 159

V pielikums, 2. daļa 159

V pielikums, 2. daļa 159

KPR 178. pants; V pielikums, 2.61. daļa

KPR 4. panta 95. punkts

V pielikums, 2. daļa 46

V pielikums, 2. daļa 161

V pielikums, 2. daļa 161

V pielikums, 2. daļa 159,161

V pielikums, 2. daļa 159,161

V pielikums, 2. daļa 159,161

V pielikums, 2. daļa 159,161

V pielikums, 2. daļa 162

V pielikums, 2. daļa 162

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

no kā: Mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. a)

MVU 1. panta 2. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

no kā: Aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

no kā: Aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

no kā: Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, I daļa. 13. punkta d), e); 14. panta d), e) punkts V pielikums, 2.149. daļa

V pielikums, I daļa. 13. punkta d), e);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NAV TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIE (HTF)

V pielikums, I daļa. 13. punkta b), c); 14 (b)(c); V pielikums, 2.149. daļa

V pielikums, I daļa. 13. punkta b), c);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NAV TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIE (HFT)

V pielikums, I daļa. 13. punkta b), c), d) e); 14 (b)(c)(d)(e)

V pielikums, I daļa. 13. punkta b), c), d) e);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtās aizdevumu saistības

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. -57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. -57. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

350

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

390

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

400

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

410

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 58. daļa

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 58. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

430

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

450

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

460

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

470

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

480

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 59. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 59. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

490

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

510

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

520

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

530

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

540

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

550

ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

V pielikums, 2.55. daļa

V pielikums, 2.55. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.   Informācija par iecietības riska darījumiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība

Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā

Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

 

Ienākumus nesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem

Ienākumus nenesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem

 

Ienākumus nesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem

Ienākumus nenesoši riska darījumi ar iecietības pasākumiem

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos un nosacījumos

Refinansēšana

no kā: Ienākumus nesoši iecietības riska darījumi pārbaudes laikā

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos un nosacījumos

Refinansēšana

no kā: Saistību neizpilde

no kā: Samazinātas vērtības

no kā: Iecietība pret ienākumus nenesošiem riska darījumiem

 

Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos un nosacījumos

Refinansēšana

Riska darījumos ar iecietības pasākumiem saņemtais nodrošinājums

Finanšu garantijas, kas saņemtas par riska darījumiem ar iecietības pasākumiem

010

020

030

040

050

060

070

080

090

100

110

120

130

140

150

160

170

180

V pielikums, 2. daļa 45, 109, 163-182

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 164 a), 177, 178, 182

V pielikums, 2. daļa 164 b), 177, 178, 181, 182

V pielikums, 2. daļa 176 b),177, 180

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 164 a), 179-180,182

V pielikums, 2. daļa 164 b), 179.-182. daļa

KPR 178. pants; V pielikums, 2.61. daļa

39. SGS. 58-70

V pielikums, 2. daļa 172(a), 157

V pielikums, 2. daļa 46, 183

V pielikums, 2. daļa 145-183

V pielikums, 2. daļa 145-183

V pielikums, 2. daļa 164 a), 179-180 182 183

V pielikums, 2. daļa 164 b), 179.-183. daļa

V pielikums, 2. daļa 162

V pielikums, 2. daļa 162

V pielikums, 2. daļa 45, 109, 163-182

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 164 a), 177, 178, 182

V pielikums, 2. daļa 164 b), 177, 178, 181, 182

V pielikums, 2. daļa 176 b),177, 180

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 164 a), 179-180,182

V pielikums, 2. daļa 164 b), 179.-182. daļa

KPR 178. pants; V pielikums, 2.61. daļa

KPR 4. panta 95. punkts

V pielikums, 2. daļa 172(a), 157

V pielikums, 2. daļa 46, 183

V pielikums, 2. daļa 145-183

V pielikums, 2. daļa 145-183

V pielikums, 2. daļa 164 a), 179-180 182 183

V pielikums, 2. daļa 164 b), 179.-183. daļa

V pielikums, 2. daļa 162

V pielikums, 2. daļa 162

010

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

no kā: Mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. a)

MVU 1. panta 2. a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

no kā: Aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

no kā: Aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

no kā: Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

V pielikums, I daļa. 13. punkta d), e); 14. panta d), e) punkts V pielikums, 2.169. daļa

V pielikums, I daļa. 13. punkta d), e);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

220

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

230

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

260

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

290

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

300

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

310

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

320

PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NAV TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIE (HTF)

V pielikums, I daļa. 13. punkta b), c); 14 (b)(c); V pielikums, 2.169. daļa

V pielikums, I daļa. 13. punkta b), c);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330

PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NAV TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIE (HFT)

V pielikums, I daļa. 13. punkta b), c), d) e); 14 (b)(c)(d)(e)

V pielikums, I daļa. 13. punkta b), c), d) e);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

340

Sniegtās aizdevumu saistības

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. -57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. -57. daļa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.   Ģeogrāfiskais sadalījums

20.1.   Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums, 2.107. daļa

V pielikums, 2.107. daļa

010

020

010

Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

BPD 4. pants. Aktīvi(1)

1. SGS 54. i)

 

 

020

Skaidra nauda

V pielikums, 2.1. daļa

V pielikums, 2.1. daļa

 

 

030

Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums, 2.2 daļa

V pielikums, 2.2 daļa

 

 

040

Citi pieprasījuma noguldījumi

 

V pielikums, 2.3 daļa

 

 

050

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. a) ii); 39. SGS 39.9, PN 14

 

 

060

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9.

 

 

070

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

090

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

091

Tirdzniecības finanšu aktīvi

V pielikums, 1.15. daļa

 

 

 

092

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums V pielikums, 1.15. daļa

 

 

 

093

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

094

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

095

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

100

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9.

7.SFPS 8.a) i); 39. SGS 9.

 

 

110

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

120

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

130

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

140

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. d); 39. SGS 9.

 

 

150

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

160

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

170

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

171

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts;

 

 

 

172

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

173

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

174

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

175

Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts;

 

 

 

176

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

177

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

178

Aizdevumi un avansi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

180

Aizdevumi un debitoru parādi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26. V pielikums, 1.16. daļa

 

 

190

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

200

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

210

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

220

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

230

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

231

Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes

BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts V pielikums, 1.16. daļa

 

 

 

232

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

233

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

234

Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

BPD 35.–37. pants; V pielikums, 1.17. daļa

 

 

 

235

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

 

 

 

236

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

237

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

240

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts; 39. SGS 9.; V pielikums, 1.19. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.

 

 

250

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; 39. SGS 89.A a)

39. SGS 89.A a)

 

 

260

Materiālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(10)

 

 

 

270

Nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9); KPR 4. panta 1., 115. punkts

1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1., 115. punkts

 

 

280

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 4. pants. Aktīvi(7)–(8); Grāmatvedības direktīvas 2. panta 2. punkts; V pielikums, 2.4. daļa

1. SGS 54. e); V pielikums, 2.4. daļa

 

 

290

Nodokļa aktīvi

 

1. SGS 54. n–o)

 

 

300

Citi aktīvi

V pielikums, 2.5. daļa

V pielikums, 2.5. daļa

 

 

310

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. j); 5. SFPS 38.

 

 

320

AKTĪVI

BPD 4. pants Aktīvi

1. SGS 9. a), IG 6.

 

 

20.2.   Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums, 2.107. daļa

V pielikums, 2.107. daļa

010

020

010

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9., AG 14.–15.

7. SFPS 8. e) ii); 39. SGS 9., AG 14.–15.

 

 

020

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

030

Īsās pozīcijas

 

39. SGS AG 15. b)

 

 

040

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

 

 

050

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

060

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

061

Tirdzniecības finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts;

 

 

 

062

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums V pielikums, 1.15. daļa

 

 

 

063

Īsās pozīcijas

 

 

 

 

064

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

 

 

065

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

066

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

 

070

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

 

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

110

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47.;

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.;

 

 

120

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

 

 

130

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

140

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

141

Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc izmaksu metodes

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts;

 

 

 

142

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

 

 

 

143

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

144

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

 

150

Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 1.23. daļa

7. SFPS 22. b); 39. SGS 9.; V pielikums, 1.23. daļa

 

 

160

Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas procentu likmes riska apdrošināšanas portfelī

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; 39. SGS 89.A b)

39. SGS 89.A b)

 

 

170

Noteikumi

BPD 4. pants. Saistības(6)

37. SGS 10.; 1. SGS 54. l)

 

 

180

Nodokļu saistības

 

1. SGS 54. n–o)

 

 

190

Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

 

32. SGS. IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2.09. daļa

 

 

200

Citas saistības

V pielikums, 2.10. daļa

V pielikums, 2.10. daļa

 

 

210

Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

 

1. SGS 54. p); 5. SFPS 38.

 

 

220

SAISTĪBAS

 

1. SGS 9. b); IG 6.

 

 

20.3.   Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Darbības attiecīgajā valstī

Darbības ārpus attiecīgās valsts

V pielikums, 2.107. daļa

V pielikums, 2.107. daļa

010

020

010

Procentu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1); V pielikums, 2.21. daļa

1. SGS 97.; 18. SGS 35. b) iii); V pielikums, 2.21. daļa

 

 

020

(Procentu Izmaksas)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(2); V pielikums, 2.21. daļa

1. SGS 97.; V pielikums, 2.21. daļa

 

 

030

(Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

 

2. SFPIK 11.

 

 

040

Dividenžu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(3); V pielikums, 2.28. daļa

18. SGS 35. b) v); V pielikums, 2.28. daļa

 

 

050

Maksu un komisijas naudas ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(4);

7. SFPS 20. c)

 

 

060

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(5);

7. SFPS 20. c)

 

 

070

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

SFPS 20. a) ii–v)

 

 

080

Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

085

Peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

 

 

 

090

Peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

095

Peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

 

 

 

100

Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites, neto

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts;

7. SFPS 24.

 

 

110

Valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi], neto

BPD 39. pants

21. SGS 28., 52. a)

 

 

120

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, neto

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

 

 

 

130

Peļņa vai (–) zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, neto

 

1. SGS 34.

 

 

140

Citi darbības ienākumi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

V pielikums, 2.141.-143. daļa

 

 

150

(Citi darbības izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(10); V pielikums, 2.141.-143. daļa

V pielikums, 2.141.-143. daļa

 

 

155

KOPĀ DARBĪBAS IENĀKUMI, NETO

 

 

 

 

160

(Administratīvie izdevumi)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(8);

 

 

 

170

(Amortizācija)

 

1. SGS 102., 104.

 

 

175

(Līdzekļu palielinājumi vai (–) samazinājumi vispārējiem bankas darbības riskiem, neto)

BPD 38. panta 2. punkts

 

 

 

180

(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

 

37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b) f) g)

 

 

190

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

BPD 35.–37. pants

7. SFPS 20. e);

 

 

200

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

28. SGS. 40.-43.

 

 

210

(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

 

36. SGS 126. a) b)

 

 

220

Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

3. SFPS B papildinājums 64. n) i)

 

 

230

Daļa peļņas vai (–) zaudējumu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums (13)–(14)

1. SGS 82. c)

 

 

240

Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības

 

5. SFPS 37.; V pielikums, 2.27. daļa

 

 

250

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

 

1. SGS 102. IG 6.; 5. SFPS 33. A

 

 

260

(Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām)

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(15);

1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

 

 

270

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻIEM NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(16);

1. SGS, IG 6.

 

 

275

Ārkārtas peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(21);

 

 

 

280

Peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļiem no pārtrauktām darbībām

 

1. SGS 82. e); 5. SFPS 33. a), A

 

 

290

GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(23);

1. SGS 81.A a)

 

 

20.4.   Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Bruto uzskaites vērtība

no kā: parādu neiekasēšana

no kā: ienākumus nenesoši

Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

V pielikums, 2.109. daļa

V pielikums, 2.163.–183. daļa

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2.46. daļa

010

022

025

030

010

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums V pielikums, 1.15. daļa

39. SGS 9.

 

 

 

 

020

no kā: kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

030

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

040

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

050

no kā: kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

060

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

070

no kā: nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

080

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

090

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

100

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

110

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

120

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

130

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

140

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

150

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

 

 

 

160

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

 

 

 

170

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

 

 

 

180

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

 

 

 

190

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

 

 

 

200

no kā: Mazie un vidējie uzņēmumi

MVU 1. panta 2. a)

MVU 1. panta 2. a)

 

 

 

 

210

no kā: Aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

220

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

 

 

 

230

no kā: Aizdevumi, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

240

no kā: Patēriņa kredīti

 

 

 

 

 

 

20.5.   Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Nominālā summa

no kā: parādu neiekasēšana

no kā: ienākumus nenesoši

Uzkrājumi sniegtajām saistībām un garantijām

V pielikums, 2.62. daļa

V pielikums, 2.163.–183. daļa

V pielikums, 2. daļa 145-162

 

010

022

025

030

010

Sniegtās aizdevumu saistības

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 57. daļa

39. SGS 2. h), 4. a) c), BC 15.; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 57. daļa

 

 

 

 

020

Sniegtās finanšu garantijas

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 58. daļa

39. SGS 9. AG 4., BC 21.; 4. SFPS A; KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 58. daļa

 

 

 

 

030

Citas sniegtās saistības

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 59. daļa

KPR I pielikums; V pielikums, 2.56. 59. daļa

 

 

 

 

20.6.   Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 1.28., 2.107. daļa

010

010

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

020

no kā: kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

030

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

040

Īsās pozīcijas

 

39. SGS AG 15. b)

 

050

no kā: kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

060

no kā: citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

070

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa, V pielikums, 1.30. daļa

 

080

Centrālās bankas

V pielikums, 1.35. daļa a)

V pielikums, 1.35. daļa a)

 

090

Vispārējā valdība

V pielikums, 1.35. daļa b)

V pielikums, 1.35. daļa b)

 

100

Kredītiestādes

V pielikums, 1.35. daļa c)

V pielikums, 1.35. daļa c)

 

110

Citas finanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa d)

V pielikums, 1.35. daļa d)

 

120

Nefinanšu sabiedrības

V pielikums, 1.35. daļa e)

V pielikums, 1.35. daļa e)

 

130

Mājsaimniecības

V pielikums, 1.35. daļa f)

V pielikums, 1.35. daļa f)

 

20.7.   Nefinanšu sabiedrībām izsniegtu aizdevumu un avansu NACE ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

z ass

Darījuma partnera rezidences valsts

 

 

 

 

Nefinanšu sabiedrības

 

Bruto uzskaites vērtība

no kā: ienākumus nenesoši

Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

V pielikums, 2.109. daļa

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2.46. daļa

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

V pielikums, 2.109. daļa

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2.46. daļa

 

010

012

020

010

A

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

NACE regula

 

 

 

020

B

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

NACE regula

 

 

 

030

C

Apstrādes rūpniecība

NACE regula

 

 

 

040

D

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

NACE regula

 

 

 

050

E

Ūdens apgāde

NACE regula

 

 

 

060

F

Būvniecība

NACE regula

 

 

 

070

G

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

NACE regula

 

 

 

080

H

Transports un uzglabāšana

NACE regula

 

 

 

090

I

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

100

J

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

110

L

Operācijas ar nekustamo īpašumu

NACE regula

 

 

 

120

M

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

130

N

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

NACE regula

 

 

 

140

O

Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

NACE regula

 

 

 

150

P

Izglītība

NACE regula

 

 

 

160

Q

Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe

NACE regula

 

 

 

170

R

Māksla, izklaide un atpūta

NACE regula

 

 

 

180

S

Citi pakalpojumi

NACE regula

 

 

 

190

AIZDEVUMI UN AVANSI

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

21.   Materiālie un nemateriālie aktīvi: aktīvi, ko izmanto operatīvajā nomā

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

V pielikums, 2.110.–111. daļa

010

010

Pamatlīdzekļi

 

16. SGS 6.; 1. SGS 54. a)

 

020

Pārvērtēšanas modelis

 

17. SGS 49.; 16. SGS 31., 73. a), d)

 

030

Izmaksu modelis

 

17. SGS 49.; 16. SGS 30., 73. a), d)

 

040

Ieguldījumu īpašums

 

40. SGS. IN5.; 1. SGS 54. b);

 

050

Patiesās vērtības modelis

 

17. SGS 49.; 40. SGS 33.–55., 76.

 

060

Izmaksu modelis

 

17. SGS 49.; 40. SGS 56., 79. c)

 

070

Citi nemateriālie aktīvi

BPD 4. pants. Aktīvi(9)

38. SGS 8., 118.

 

080

Pārvērtēšanas modelis

 

17. SGS 49.; 38. SGS 75.–87., 124. a) ii)

 

090

Izmaksu modelis

 

17. SGS 49.; 38. SGS 74.

 

22.   Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

22.1.   Maksu un komisijas naudas ienākumi un izdevumi dalījumā pa darbībām

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(4), (5)

7. SFPS 20. c)

010

010

Maksu un komisijas naudas ienākumi

 

ĪTS 2, 2.10-12. daļa

 

020

Vērtspapīri

 

 

 

030

Emisijas

V pielikums, 2.116. daļa a)

V pielikums, 2.116. daļa a)

 

040

Pārveduma rīkojumi

V pielikums, 2.116. daļa b)

V pielikums, 2.116. daļa b)

 

050

Citi

V pielikums, 2.116. daļa c)

V pielikums, 2.116. daļa c)

 

060

Tīrvērte un norēķini

V pielikums, 2.116. daļa d)

V pielikums, 2.116. daļa d)

 

070

Aktīvu pārvaldība

V pielikums, 2.116. daļa e); V pielikums, 2.117. daļa a)

V pielikums, 2.116. daļa e); V pielikums, 2.117. daļa a)

 

080

Turētājbankas pakalpojumi [pa klientu veidiem]

V pielikums, 2.116. daļa e); V pielikums, 2.117. daļa b)

V pielikums, 2.116. daļa e); V pielikums, 2.117. daļa b)

 

090

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

100

Citi

 

 

 

110

Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

V pielikums, 2.116. daļa e); V pielikums, 2.117. daļa c)

V pielikums, 2.116. daļa e); V pielikums, 2.117. daļa c)

 

120

Fiduciārie darījumi

V pielikums, 2.116. daļa e); V pielikums, 2.117. daļa d)

V pielikums, 2.116. daļa e); V pielikums, 2.117. daļa d)

 

130

Maksājumu pakalpojumi

V pielikums, 2.116. daļa e); V pielikums, 2.117. daļa e)

V pielikums, 2.116. daļa e); V pielikums, 2.117. daļa e)

 

140

Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

V pielikums, 2.117. daļa f)

V pielikums, 2.117. daļa f)

 

150

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

160

Apdrošināšanas produkti

 

 

 

170

Citi

 

 

 

180

Strukturētais finansējums

V pielikums, 2.116. daļa f)

V pielikums, 2.116. daļa f)

 

190

Vērtspapīrošanas darbību apkalpošana

V pielikums, 2.116. daļa g)

V pielikums, 2.116. daļa g)

 

200

Sniegtās aizdevumu saistības

V pielikums, 2.116. daļa h)

39. SGS 47. d) ii); V pielikums, 2.116. daļa h)

 

210

Sniegtās finanšu garantijas

V pielikums, 2.116. daļa h)

39. SGS 47. c) ii); V pielikums, 2.116. daļa h)

 

220

Citi

V pielikums, 2.116. daļa j)

V pielikums, 2.116. daļa j)

 

230

(Maksu un komisijas naudas izdevumi)

 

ĪTS 2, 2.10-12. daļa

 

240

(Tīrvērte un norēķini)

V pielikums, 2.116. daļa d)

V pielikums, 2.116. daļa d)

 

250

(Turētājbankas pakalpojumi)

V pielikums, 2.117. daļa b)

V pielikums, 2.117. daļa b)

 

260

(Vērtspapīrošanas darbību apkalpošana)

V pielikums, 2.116. daļa g)

V pielikums, 2.116. daļa g)

 

270

(Saņemtās aizdevumu saistības)

V pielikums, 2.116. daļa i)

V pielikums, 2.116. daļa i)

 

280

(Saņemtās finanšu garantijas)

V pielikums, 2.116. daļa i)

V pielikums, 2.116. daļa i)

 

290

(Cits)

V pielikums, 2.116. daļa j)

V pielikums, 2.116. daļa j)

 

22.2.   Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība

V pielikums, 2.117. daļa g)

010

010

Aktīvu pārvaldība [pa klientu veidiem]

V pielikums, 2.117. daļa a)

V pielikums, 2.117. daļa a)

 

020

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

030

Pensiju fondi

 

 

 

040

Klientu portfeļi, kurus pārvalda diskrecionāri

 

 

 

050

Citi ieguldījumu instrumenti

 

 

 

060

Turētājbankas aktīvi [pa klientu veidiem]

V pielikums, 2.117. daļa b)

V pielikums, 2.117. daļa b)

 

070

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

080

Citi

 

 

 

090

no kā: uzticēts citām sabiedrībām

 

 

 

100

Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

V pielikums, 2.117. daļa c)

V pielikums, 2.117. daļa c)

 

110

Fiduciārie darījumi

V pielikums, 2.117. daļa d)

V pielikums, 2.117. daļa d)

 

120

Maksājumu pakalpojumi

V pielikums, 2.117. daļa e)

V pielikums, 2.117. daļa e)

 

130

Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

V pielikums, 2.117. daļa f)

V pielikums, 2.117. daļa f)

 

140

Kolektīvi ieguldījumi

 

 

 

150

Apdrošināšanas produkti

 

 

 

160

Citi

 

 

 

30.   Ārpusbilances darbības: Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

30.1.   Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Bilancē atzīto finanšu aktīvu uzskaites vērtība

no kā: izmantotais likviditātes atbalsts

Izmantotā likviditātes atbalsta patiesā vērtība

Bilancē atzīto finanšu saistību uzskaites vērtība

Ārpusbilances posteņu nominālā summa pārskatus sniedzošai iestādei

no kā: Sniegto aizdevuma saistību nominālā summa

Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā

12. SFPS 29. a)

12. SFPS 29. a); V pielikums, 2.118. daļa

 

12. SFPS 29. a)

12. SFPS B26. e)

 

12. SFPS B26. b)

010

020

030

040

050

060

070

010

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.2.   Līdzdalības nekonsolidētās strukturētās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem

Pa darbības veidiem

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Vērtspapīrošana, izmantojot īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības

Aktīvu pārvaldība

Citas darbības

KPR 4. panta 66. punkts

V pielikums, 2.117. daļa a)

Uzskaites vērtība

 

12. SFPS 28., B6. a)

010

020

030

010

Atlasīti finanšu aktīvi, kas atzīti pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

 

12. SGS 29. a), b)

 

 

 

021

no kā: ienākumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 145-163

 

 

 

030

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums V pielikums, 1.6. daļa

39. SGS 9.

 

 

 

040

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

050

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

060

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

070

Atlasīts pašu kapitāls un finanšu saistības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

 

12. SGS 29. a), b)

 

 

 

080

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti

 

32. SGS 4.

 

 

 

090

Atvasinātie instrumenti

KPR II pielikums

39. SGS 9., AG 15. a)

 

 

 

100

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

 

 

110

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

Nominālā summa

120

Ārpusbilances posteņi pārskatus sniedzošai iestādei

 

12. SFPS B26. e)

 

 

 

131

no kā: ienākumus nenesoši

V pielikums, 2. daļa 145-162

V pielikums, 2. daļa 145-162

 

 

 

31.   Saistītās personas

31.1.   Saistītās personas: kreditoru un debitoru parādi

 

 

 

Nesamaksāti atlikumi

Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

Citas saistītās personas

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

24. SGS 19. a), b)

24. SGS 19. c); V pielikums, 2.120. daļa

24. SGS 19. d), e); V pielikums, 2.120. daļa

24. SGS 19. f)

24. SGS 19. g)

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts;

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts;

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts;

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts;

Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts;

 

V pielikums, 2.120. daļa

V pielikums, 2.120. daļa

010

020

030

040

050

010

Atlasīti finanšu aktīvi

 

24. SGS 18. b);

 

 

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

 

050

no kā: Samazinātas vērtības finanšu aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

060

Atlasītas finanšu saistības

 

24. SGS 18. b);

 

 

 

 

 

070

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

 

 

 

 

080

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

 

090

Aizdevumu saistību, finanšu garantiju un citu sniegto saistību nominālā summa

V pielikums, 2.62. daļa

24. SGS 18. b); V pielikums, 2.62. daļa

 

 

 

 

 

100

no kā: saistību neizpilde

V pielikums, 2.61. daļa

24. SGS 18. b); V pielikums, 2.61. daļa

 

 

 

 

 

110

Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saņemtās saistības

V pielikums, 2.63., 121. daļa

24. SGS 18. b); V pielikums, 2.63., 121. daļa

 

 

 

 

 

120

Atvasināto instrumentu nosacītā summa

V pielikums 2.70.–71. daļa

V pielikums 2.70.–71. daļa

 

 

 

 

 

130

Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā un uzkrājumi ienākumus nenesošiem riska darījumiem

 

24. SGS 18. c)

 

 

 

 

 

31.2.   Saistītās personas: ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi

 

 

 

Pārskata periods

Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

Citas saistītās personas

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

24. SGS 19. a), b)

24. SGS 19. c);

24. SGS 19. d), e);

24. SGS 19. f)

24. SGS 19. g)

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

 

 

 

 

 

 

V pielikums, 2.120. daļa

V pielikums, 2.120. daļa

010

020

030

040

050

010

Procentu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(1); V pielikums, 2.21. daļa

24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) iii); V pielikums, 2.21. daļa

 

 

 

 

 

020

Procentu izdevumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(2); V pielikums, 2.21. daļa

24. SGS 18. a); 1. SGS 97.; V pielikums, 2.21. daļa

 

 

 

 

 

030

Dividenžu ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(3); V pielikums, 2.28. daļa

24. SGS 18. a); 18. SGS 35. b) v); V pielikums, 2.28. daļa

 

 

 

 

 

040

Maksu un komisijas naudas ienākumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(4);

24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

 

 

 

 

 

050

Maksu un komisijas naudas izdevumi

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(5);

24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

 

 

 

 

 

060

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudēj umu aprēķinā

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

24. SGS 18. a)

 

 

 

 

 

070

Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus

V pielikums, 2.122. daļa

24. SGS 18. a); V pielikums, 2.122. daļa

 

 

 

 

 

080

Palielinājums vai (–) samazinājums uzkrātās vērtības samazinājuma laikā, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska dēļ un uzkrājumi ienākumus nenesošiem parāda instrumentiem, garantijām un saistībām

 

24. SGS 18. d)

 

 

 

 

 

40.   Grupas struktūra

40.1.   Grupas struktūra: “sabiedrība pēc sabiedrības”

LEI kods

Sabiedrības kods

Sabiedrības nosaukums

Iekļaušanas datums

Akciju kapitāls

Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls

Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma

Ieguldījumu saņēmēja peļņa vai (–) zaudējumi

Ieguldījumu saņēmēja rezidence

Ieguldījumu saņēmēja sektors

NACE kods

Uzkrātā pašu kapitāla daļa [%]

Balsstiesības [%]

Grupas struktūra [attiecība]

Grāmatvedībā piemērotā procedūra [grāmatvedības grupa]

Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]

Uzskaites vērtība

Iegādes izmaksas

Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība

To ieguldījumu patiesā vērtība, kuriem ir publicētas cenu kotācijas

V pielikums, 2.123., 124. daļa a)

V pielikums, 2.123., 124. daļa b)

12. SFPS 12. a), 21. a) i); V pielikums, 2.123., 124. daļa c)

V pielikums, 2.123., 124. daļa d)

V pielikums, 2.123., 124. daļa e)

12. SFPS B12. b); V pielikums, 2.123., 124. daļa f)

12. SFPS B12. b); V pielikums, 2.123., 124. daļa f)

12. SFPS B12. b); V pielikums, 2.123., 124. daļa f)

12. SFPS 12. b), 21. a) iii); V pielikums, 2.123., 124. daļa g)

V pielikums, 2.123., 124. daļa h)

V pielikums, 2.123., 124. daļa i)

12. SFPS 21. iv); V pielikums, 2.123., 124. daļa j)

12. SFPS 21. iv); V pielikums, 2.123., 124. daļa k)

12. SFPS 10. a) i); V pielikums, 2.123., 124. daļa l)

12. SFPS 21. b); V pielikums, 2.123., 124. daļa m)

KPR 423. panta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.123., 124. daļa n)

V pielikums, 2.123., 124. daļa o)

V pielikums, 2.123., 124. daļa p)

V pielikums, 2.123., 124. daļa q)

12. SFPS 21. b) iii); V pielikums, 2.123., 124. daļa r)

V pielikums, 2.123., 124. daļa a)

V pielikums, 2.123., 124. daļa b)

V pielikums, 2.123., 124. daļa c)

V pielikums, 2.123., 124. daļa d)

V pielikums, 2.123., 124. daļa e)

V pielikums, 2.123., 124. daļa f)

V pielikums, 2.123., 124. daļa f)

V pielikums, 2.123., 124. daļa f)

V pielikums, 2.123., 124. daļa q)

V pielikums, 2.123., 124. daļa h)

V pielikums, 2.123., 124. daļa i)

V pielikums, 2.123., 124. daļa j)

V pielikums, 2.123., 124. daļa k)

V pielikums, 2.123., 124. daļa l)

V pielikums, 2.123., 124. daļa m)

KPR 423. panta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.123., 124. daļa n)

V pielikums, 2.123., 124. daļa o)

V pielikums, 2.123., 124. daļa p)

V pielikums, 2.123., 124. daļa q)

V pielikums, 2.123., 124. daļa r)

010

020

030

040

050

060

070

080

090

095

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.2.   Grupas struktūra: “instruments pēc instrumenta”

Vērtspapīru kods

Sabiedrības kods

Pārvaldītājsabiedrības LEI kods

Pārvaldītājsabiedrības kods

Pārvaldītājsabiedrības nosaukums

Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)

Uzskaites vērtība

Iegādes izmaksas

V pielikums, 2.125. daļa a)

V pielikums, 2.124. daļa b), 125. daļa c)

 

V pielikums, 2.125. daļa b)

 

V pielikums, 2.124. daļa j), 125. daļa c)

V pielikums, 2.124. daļa o), 125. daļa c)

V pielikums, 2.124. daļa p), 125. daļa c)

V pielikums, 2.125. daļa a)

V pielikums, 2.124. daļa b), 125. daļa c)

 

V pielikums, 2.125. daļa b)

 

V pielikums, 2.124. daļa j), 125. daļa c)

V pielikums, 2.124. daļa o), 125. daļa c)

V pielikums, 2.124. daļa p), 125. daļa c)

010

020

030

040

050

060

070

080

 

 

 

 

 

 

 

 

41.   Patiesā vērtība

41.1.   Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajā iegādes vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

AKTĪVI

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Patiesā vērtība

Patiesās vērtības hierarhija 13. SFPS 93. b), BC216.

7. SFPS 25.–26.

1. līmenis 13. SFPS 76.

2. līmenis 13. SFPS 81.

3. līmenis 13. SFPS 86.

010

020

030

040

010

Aizdevumi un debitoru parādi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. c); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

020

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

030

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

040

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. b); 39. SGS 9., AG16., AG26.

 

 

 

 

050

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

 

060

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

 

SAISTĪBAS

070

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47.;

7. SFPS 8. f); 39. SGS 47.;

 

 

 

 

080

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

 

 

 

090

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

 

100

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

 

 

41.2.   Iespējas novērtēt pēc patiesās vērtības izmantošana

 

Uzskaites vērtība

Finanšu instrumenti, novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites neatbilstības

Novērtēšana pēc patiesās vērtības

Kombinētie līgumi

7. SFPS. B5. a)

39. SGS 9.b i)

39. SGS 9.b ii)

39. SGS. 11.A–12.; V pielikums, 2.127. daļa

AKTĪVI

010

020

030

010

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7.SFPS 8.a) i); 39. SGS 9.

 

 

 

020

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

32. SGS 11.

 

 

 

030

Parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.24, 26. daļa

V pielikums, 1.24, 26. daļa

 

 

 

040

Aizdevumi un avansi

V pielikums, 1.24, 27. daļa

V pielikums, 1.24, 27. daļa

 

 

 

SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

050

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 8. e) i); 39. SGS 9.

 

 

 

060

Noguldījumi

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

 

 

 

070

Emitētie parāda vērtspapīri

V pielikums, 1.31. daļa

V pielikums, 1.31. daļa

 

 

 

080

Citas finanšu saistības

V pielikums, 1.32.-34. daļa

V pielikums, 1.32.-34. daļa

 

 

 

41.3.   Kombinētie finanšu instrumenti, kas nav novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

Pārējie atdalāmie kombinētie līgumi [nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā]

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

FINANŠU AKTĪVI

010

010

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta c) apakšpunkts;

39. SGS 9.; V pielikums, 2.129. daļa

 

020

Pārdošanai pieejamie [galvenie līgumi]

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 11.; V pielikums, 2.130. daļa

39. SGS 11.; V pielikums, 2.130. daļa

 

030

Aizdevumi un debitoru parādi [galvenie līgumi]

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 11.; V pielikums, 2.130. daļa

39. SGS 11.; V pielikums, 2.130. daļa

 

040

Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi [galvenie līgumi]

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 11.; V pielikums, 2.130. daļa

39. SGS 11.; V pielikums, 2.130. daļa

 

FINANŠU SAISTĪBAS

 

 

 

050

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.; V pielikums, 2.129. daļa

39. SGS 9.; V pielikums, 2.129. daļa

 

060

Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā [galvenie līgumi]

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.; V pielikums, 2.130. daļa

39. SGS 11.; V pielikums, 2.130. daļa

 

42.   Materiālie un nemateriālie aktīvi: uzskaites vērtība pēc novērtēšanas metodes

 

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

010

010

Pamatlīdzekļi

16. SGS 6.; 16. SGS 29.; 1. SGS 54. a)

 

020

Pārvērtēšanas modelis

16. SGS 31., 73. a), d)

 

030

Izmaksu modelis

16. SGS 30., 73. a), d)

 

040

Ieguldījumu īpašums

40. SGS 5., 30.; 1. SGS 54. b);

 

050

Patiesās vērtības modelis

40. SGS 33.–55., 76.

 

060

Izmaksu modelis

40. SGS 56., 79. c)

 

070

Citi nemateriālie aktīvi

38. SGS 8., 118., 122.; V pielikums, 2.132. daļa

 

080

Pārvērtēšanas modelis

38. SGS 75.–87., 124. a) ii)

 

090

Izmaksu modelis

38. SGS 74.

 

43.   Noteikumi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Uzskaites vērtība

Pensiju un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

Pārstrukturēšana

Aizsākti juridiski jautājumi un nodokļu tiesvedība

Sniegtās saistības un garantijas

Citi noteikumi

Kopā

19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2.8. daļa

19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2.8. daļa

37. SGS 70.–83.

37. SGS, C.6.–10. papildinājums

37. SGS, C.9. papildinājums; 39. SGS 2. h), 47. c) d), BC 15., AG 4.

37. SGS 14.

 

V pielikums, 2.8. daļa

V pielikums, 2.8. daļa

 

 

BPD 24.–25. pants, 33. panta 1. punkts

 

 

010

020

030

040

050

060

070

010

Sākuma bilance [uzskaites vērtība perioda sākumā]

 

37. SGS 84. a)

 

 

 

 

 

 

 

020

Papildinājumi, tostarp esošo uzkrājumu palielinājumi

 

37. SGS 84. b)

 

 

 

 

 

 

 

030

(–) Izmantotās summas

 

37. SGS 84. c)

 

 

 

 

 

 

 

040

(–) Attiecīgajā periodā apvērstās neizmantotās summas

 

37. SGS 84. d)

 

 

 

 

 

 

 

050

Diskontētās summas palielinājums [laika gaitā] un diskonta likmes jebkuru izmaiņu ietekme

 

37. SGS 84. e)

 

 

 

 

 

 

 

060

Citas izmaiņas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Beigu bilance [uzskaites vērtība perioda beigās]

 

37. SGS 84. a)

 

 

 

 

 

 

 

44.   Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

44.1.   Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti

 

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Summa

010

010

Definētu pabalstu plāna aktīvu patiesā vērtība

19. SGS 140. a), i), 142.

 

020

no kā: Iestādes emitēti finanšu instrumenti

19. SGS 143.

 

030

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

19. SGS 142. b)

 

040

Parāda instrumenti

19. SGS 142. c)

 

050

Nekustamais īpašums

19. SGS 142. d)

 

060

Citi definētu pabalstu plāna aktīvi

 

 

070

Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība

19. SGS 140. a) ii)

 

080

Aktīvu griestu ietekme

19. SGS 140. a) iii)

 

090

Definētu pabalstu neto aktīvi [uzskaites vērtība]

19. SGS 63.; V pielikums, 2.136. daļa

 

100

Uzkrājumi pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām [uzskaites vērtība]

19. SGS 63., 1. SGS 78. d); V pielikums, 2.7. daļa

 

110

Izziņas postenis: Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība

19. SGS 140. b)

 

44.2.   Izmaiņas definētu pabalstu saistībās

 

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Definētu pabalstu saistības

010

010

Sākuma bilance [pašreizējā vērtība]

19. SGS 140. a) ii)

 

020

Kārtējās izdienas izmaksas

19. SGS 141. a)

 

030

Procentu izmaksas

19. SGS 141. b)

 

040

Veiktās iemaksas

19. SGS 141. f)

 

050

Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no demogrāfisko pieņēmumu izmaiņām

19. SGS 141. c) ii)

 

060

Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no finansiālo pieņēmumu izmaiņām

19. SGS 141. c) iii)

 

070

Ārvalstu valūtas maiņas palielinājums vai (–) samazinājums

19. SGS 141. e)

 

080

Izmaksātie pabalsti

19. SGS 141. g)

 

090

Iepriekšējās izdienas izmaksas, tostarp peļņa un zaudējumi, kas izriet no norēķina

19. SGS 141. d)

 

100

Palielinājums vai (–) samazinājums, izmantojot uzņēmējdarbības apvienošanas un atsavināšanas

19. SGS 141. h)

 

110

Citi palielinājumi vai (–) samazinājumi

 

 

120

Beigu bilance [pašreizējā vērtība]

19. SGS 140. a) ii); V pielikums, 2.138. daļa

 

44.3.   Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

010

Pensijas un tamlīdzīgi izdevumi

V pielikums, 2.139. daļa a)

V pielikums, 2.139. daļa a)

 

020

Uz akcijām balstīti maksājumi

V pielikums 2.139. daļa b)

2. SFPS 44.; V pielikums, 2.139. daļa b)

 

45.   Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

45.1.   Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

010

020

010

Finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

020

Finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9.

7. SFPS 20. a) i); 39. SGS 55. a)

 

 

030

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

BPD 27. pants. Vertikālais izkārtojums(6);

7. SFPS 20. a) i)

 

 

45.2.   Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Pārskata periods

010

020

Ieguldījumu īpašums

 

SGS 69.; 1. SGS 34. a), 98. d)

 

030

Nemateriālie aktīvi

 

38. SGS. 113.–115.A; 1. SGS 34. a)

 

040

Citi aktīvi

 

1. SGS 34. a)

 

050

PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT NEFINANŠU AKTĪVUS

 

1. SGS 34.

 

45.3.   Citi darbības ienākumi un izdevumi

 

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

Ienākumi

Izmaksas

010

020

010

Tādu materiālo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli

V pielikums, 2.141. daļa

40. SGS 76. d); V pielikums, 2.141. daļa

 

 

020

Ieguldījumu īpašums

V pielikums, 2.141. daļa

40. SGS 75. f); V pielikums, 2.141. daļa

 

 

030

Operatīvā noma, kas nav ieguldījumu īpašums

V pielikums, 2.142. daļa

17. SGS 50., 51., 56. b); V pielikums, 2.142. daļa

 

 

040

Citi

V pielikums, 2.143. daļa

V pielikums, 2.143. daļa

 

 

050

CITI DARBĪBAS IENĀKUMI VAI IZDEVUMI

V pielikums, 2.141.-142. daļa

V pielikums, 2.141.-142. daļa

 

 

46.   Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Pašu kapitāla izmaiņu avoti

 

 

Kapitāls

Akciju emisijas uzcenojums

Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

Citi kapitāla vērtspapīri

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

Nesadalītā peļņa

Pārvērtēšanas rezerves

Patiesās vērtības rezerves

Citas rezerves

Pirmās konsolidācijas atšķirības

(-) Pašu akcijas

Peļņa vai (–) zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

(–) Starpperioda dividendes

Mazākuma līdzdalība

Kopā

Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi

Citi posteņi

Atsauces valsts GAAP, kas saderīgi ar SFPS

1. SGS 106., 54. r)

1. SGS 106., 78. e)

1. SGS 106.; V pielikums, 2.15-16. daļa

1. SGS 106.; V pielikums, 2.17. daļa

1. SGS 106.;

KPR 4. panta 123. punkts

1. SFPS 30., D5.-D8.

 

1. SGS 106., 54. c)

 

1. SGS 106.; 32. SGS 34., 33.; V pielikums, 2.20. daļa

1. SGS 106. a), 83. a) ii)

1. SGS 106.; 32. SGS 35.

1. SGS 54. q), 106. a); 27. SGS. 27.–28.

1. SGS 54. q), 106. a); 27. SGS. 27.–28.

1. SGS 9. c). IG6.

Atsauces valsts GAAP, kam pamatā ir BPD

 

BPD 4. pants. Saistības(9), BPD 22. pants

BPD 4. pants. Saistības(10) KPR 4. panta 124. punkts

V pielikums, 2.15.-17. daļa

V pielikums, 2.17. daļa

Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts;

BPD 4. pants. Saistības(13); KPR 4. panta 123. punkts

 

BPD 4. pants. Saistības(12)

 

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta c) apakšpunkts;

Grāmatvedības direktīvas III pielikums Aktīvi D (III) (2); BPD 4. pants. Aktīvi(12); V pielikums, 2.20. daļa

BPD 4. pants. Saistības(14)

KPR 26. panta 2.b) punkts

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts;

Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts;

 

 

010

020

030

040

050

060

070

075

080

085

090

100

110

120

130

140

010

Sākuma bilance [pirms pārveidošanas]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

020

Kļūdu korekciju ietekme

 

1. SGS 106. b); 8. SGS 42.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

030

Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme

 

1. SGS 106. b); 1. SGS. IG6.; 8. SGS 22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

040

Sākuma bilance [pārskata periods]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

050

Parasto akciju emisija

 

1. SGS 106. d). iii);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

060

Priekšrocību akciju emisija

 

1. SGS 106. d). iii);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

070

Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija

 

1. SGS 106. d). iii);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

080

Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas

 

1. SGS 106. d). iii);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

090

Parāda pārvēršana pašu kapitālā

 

1. SGS 106. d). iii);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100

Kapitāla samazināšana

 

1. SGS 106. d). iii);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110

Dividendes

 

1. SGS 106. d). iii); 32. SGS 35.; 1. SGS. IG6.;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120

Pašu akciju iegāde

 

1. SGS 106. d). iii); 32. SGS 33.;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

130

Pašu akciju pārdošana vai dzēšana

 

1. SGS 106. d). iii); 32. SGS 33.;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

140

Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām

 

1. SGS 106. d). iii);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150

Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu

 

1. SGS 106. d). iii);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

160

Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem

 

1. SGS 106. d). iii);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

170

Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas

 

1. SGS 106. d). iii);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180

Uz akcijām balstīti maksājumi

 

1. SGS 106. d). iii); 2. SFPS 10.;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

190

Cita kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana

 

1. SGS 106. d)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

200

Gada kopējie visaptverošie ienākumi

 

1. SGS 106. d). i)–ii); 1. SGS 81.A. c); 1. SGS. IG6.;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

210

Beigu bilance [pārskata periods]”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

V PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR FINANŠU INFORMĀCIJU

Saturs

VISPĀRĪGAS NORĀDES 460

1.

 Atsauces 460

2.

 Konvencijas 461

3.

 Konsolidācija 462

4.

 Uzskaites portfeļi 462

4.1.

 Aktīvi 462

4.2.

 Saistības 463

5.

 Finanšu instrumenti 464

5.1.

 Finanšu aktīvi 464

5.2.

 Finanšu saistības 464

6.

 Dalījums pa darījuma partneriem 465
NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNĒM 12 465

1.

 Bilance 465

1.1.

 Aktīvi (1.1) 465

1.2.

 Saistības (1.2) 466

1.3.

 Pašu kapitāls (1.3) 467

2.

 Peļņas vai zaudējumu aprēķins (2) 467

3.

 Visaptverošo ienākumu pārskats (3) 469

4.

 Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (4) 469

5.

 Aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem (5) 470

6.

 Nefinanšu sabiedrībām izsniegtu aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem (6) 471

7.

 Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš vai samazināta vērtība (7) 471

8.

 Finanšu saistību sadalījums (8) 471

9.

 Aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības (9) 472

10.

 Atvasinātie instrumenti (10 un 11) 474

10.1.

 Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida 474

10.2.

 Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas 475

10.3.

 Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” 476

10.4.

 Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem 476

11.

 Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājumam (12) 477

12.

 Saņemtais nodrošinājums un garantijas (13) 477

12.1.

 Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām (13.1) 477

12.2.

 Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2) 478

12.3.

 Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3) 478

13.

 Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti (14) 478

14.

 Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības (15) 478

15.

 Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (16) 479

15.1.

 Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1) 479

15.2.

 Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.2) 479

15.3.

 Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem (16.3) 479

15.4.

 Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4) 479

15.5.

 Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.5) 480

15.6.

 Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6) 480

15.7.

 Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7) 480

16.

 Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu (17) 480

17.

 Ģeogrāfiskais sadalījums (20) 480

18.

 Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi (21) 481

19.

 Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas (22) 481

19.1.

 Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem (22.1) 481

19.2.

 Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2) 482

20.

 Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās (30) 483

21.

 Saistītās personas (31) 483

21.1.

 Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi (31.1) 483

21.2.

 Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2) 483

22.

 Grupas struktūra (40) 484

22.1.

 Grupas struktūra – pa sabiedrībām (40.1) 484

22.2.

 Grupas struktūra – pa instrumentiem (40.2) 485

23.

 Patiesā vērtība (41) 485

23.1.

 Patiesās vērtības hierarhija – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti (41.1) 485

23.2.

 Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums (41.2) 485

23.3.

 Finanšu hibrīdinstrumenti, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (41.3.) 485

24.

 Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm (42) 486

25.

 Uzkrājumi (43) 486

26.

 Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti (44) 486

26.1.

 Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1) 486

26.2.

 Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās (44.2) 486

26.3.

 Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3) 486

27.

 Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (45) 486

27.1.

 Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai (45.2) 486

27.2.

 Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3) 487

28.

 Pašu kapitāla izmaiņu pārskats (46) 487

29.

 IEŅĒMUMUS NENESOŠI RISKA DARĪJUMI (18) 487

30.

 PĀRSKATĪTIE RISKA DARĪJUMI (19) 490
Attiecināšana starp riska darījumu kategorijām un darījuma partneru sektoriem 493

1. DAĻA

VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.   ATSAUCES

1.

Šajā pielikumā ir sniegtas papildu norādes par šīs regulas III un IV pielikumā iekļautajām finanšu informācijas veidnēm (“FINREP”). Šis pielikums papildina norādes, kas sniegtas atsauču veidā III un IV pielikuma veidnēs.

2.

Veidnēs norādītos datu punktus sagatavo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 4. panta 1. punkta 77. apakšpunktā definētā attiecīgā grāmatvedības regulējuma atzīšanas, ieskaitīšanas un vērtēšanas noteikumiem.

3.

Iestādes iesniedz tikai tās veidņu daļas, kuras attiecas uz:

a)

aktīviem, saistībām, pašu kapitālu, ienākumiem un izdevumiem, ko atzīst konkrētā iestāde;

b)

ārpusbilances riska darījumiem un darbībām, kurās iesaistīta konkrētā iestāde;

c)

konkrētās iestādes veiktajiem darījumiem;

d)

konkrētās iestādes piemērotajiem vērtēšanas noteikumiem, tostarp metodēm, ar ko aplēš kredītriska atskaitījumus.

4.

III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā ir izmantoti šādi saīsinājumi:

a)

“SGS regula” – Regula (EK) Nr. 1606/2002;

b)

“SGS” vai “SFPS” – “starptautiskie grāmatvedības standarti”, kā tie definēti SGS regulas 2. pantā un ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar minēto SGS regulu;

c)

“ECB BP regula” jeb “ECB/2013/33” – Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1071/2013 (1);

d)

“NACE regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2);

e)

“BPD” – Padomes Direktīva 86/635/EEK (3);

f)

“grāmatvedības direktīva” – Direktīva 2013/34/ES (4);

g)

“Valsts VPGP” – valsts vispārpieņemtie grāmatvedības principi, kas izstrādāti saskaņā ar BPD;

h)

“MVU” – mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi saskaņā ar definīciju Komisijas Ieteikumā C(2003)1422 (5);

i)

“ISIN kods” – vērtspapīriem piešķirts starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs, kas sastāv no 12 burtiem un cipariem un ir unikāls katrai vērtspapīru emisijai;

j)

“LEI kods” – sabiedrībai piešķirts starptautiskais juridiskās personas identifikators, ar ko nepārprotami identificē finanšu darījuma pusi.

2.   KONVENCIJAS

5.

Attiecībā uz III un IV pielikumu, ja datu punkta lauks ir iekrāsots pelēks, tas nozīmē, ka šis datu punkts nav prasīts vai par to nav iespējams ziņot. Ja IV pielikumā rindas vai slejas atsauces lauks ir iekrāsots melns, tas nozīmē, ka iestādēm, uz kurām attiecas šīs atsauces konkrētajā rindā vai slejā, attiecīgie datu punkti nav jāiesniedz.

6.

III un IV pielikuma veidnēs ir iestrādāti netieši validācijas noteikumi, kas ir noteikti pašās veidnēs ar konvenciju izmantojuma starpniecību.

7.

Ja posteņa nosaukums veidnē ir likts iekavās, tas nozīmē, ka, lai iegūtu kopsummu, šis postenis ir jāatņem, taču tas nav jāuzrāda kā negatīva vērtība.

8.

Posteņi, kas jāuzrāda kā negatīva vērtība, kompilācijas veidnēs ir apzīmēti ar “(–)” pirms to nosaukuma, piemēram, “(–) Pašu akcijas”.

9.

III un IV pielikumā sniegto finanšu informācijas pārskatu veidņu “datu punktu modelī” (“DPM”) katram datu punktam (šūnai) ir “bāzes postenis”, kuram piekārto atribūtu “kredīts/debets”. Ar šo piekārtošanu tiek nodrošināts, ka visas sabiedrības, uzrādot datu punktus, ievēro “zīmju konvenciju”, un tiek dota iespēja noskaidrot katram datu punktam atbilstīgo “kredīta/debeta” atribūtu.

10.

Šīs konvencijas shematisks attēlojums sniegts 1. tabulā.

1. tabula.

Kredīta/debeta konvencija, plus un mīnus zīme

Elements

Kredīts/

Debets

Saldo

/Izmaiņas

Iegrāmatojamais skaitlis

Aktīvi

Debets

Aktīvu saldo

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Aktīvu palielinājums

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Aktīvu negatīvs saldo

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Aktīvu samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Izdevumi

Izdevumu saldo

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Izdevumu palielinājums

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Izdevumu negatīvs saldo (ieskaitot apvērses)

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Izdevumu samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Saistības

Kredīts

Saistību saldo

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Saistību palielinājums

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Saistību negatīvs saldo

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Saistību samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Pašu kapitāls

Pašu kapitāla saldo

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Pašu kapitāla palielinājums

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Pašu kapitāla negatīvs saldo

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Pašu kapitāla samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Ienākumi

Ienākumu saldo

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Ienākumu palielinājums

Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

Ienākumu negatīvs saldo (ieskaitot apvērses)

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

Ienākumu samazinājums

Negatīvs (vajadzīga mīnus zīme “–”)

3.   KONSOLIDĀCIJA

11.

Ja vien šajā pielikumā nav norādīts citādi, pārskati saskaņā ar FINREP veidnēm ir sagatavojami, ievērojot prudenciālās konsolidācijas tvērumu saskaņā ar KPR 1. daļas II sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļu. Iestādes par saviem meitasuzņēmumiem un kopuzņēmumiem pārskatus sniedz, izmantojot tās pašas metodes kā prudenciālās konsolidācijas gadījumā:

a)

iestādēm var būt atļauts vai prasīts saskaņā ar KPR 18. panta 5. punktu piemērot pašu kapitāla metodi attiecībā uz ieguldījumiem apdrošināšanas un nefinanšu meitasuzņēmumos;

b)

iestādēm var būt atļauts saskaņā ar KPR 18. panta 2. punktu izmantot proporcionālās konsolidācijas metodi attiecībā uz finanšu meitasuzņēmumiem;

c)

iestādēm var būt prasīts saskaņā ar KPR 18. panta 4. punktu izmantot proporcionālās konsolidācijas metodi attiecībā uz ieguldījumiem kopuzņēmumos.

4.   UZSKAITES PORTFEĻI

4.1.   Aktīvi

12.

“Uzskaites portfelis” ir finanšu instrumentu apkopojums saskaņā ar vērtēšanas noteikumiem. Šie apkopojumi neietver ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, kā arī finanšu instrumentus, kas klasificēti kā “Pārdošanai turēti” posteņos “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” un “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas”.

13.

Pamatojoties uz SFPS, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:

a)

“Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi”;

b)

“Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

c)

“Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi”;

d)

“Aizdevumi un debitoru parādi”;

e)

“Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi”.

14.

Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:

a)

“Tirdzniecības finanšu aktīvi”;

b)

“Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

c)

“Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu”;

d)

“Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”; un

e)

“Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi”.

15.

“Tirdzniecības finanšu aktīvi” ietver visus finanšu aktīvus, kas klasificēti kā tirgojami saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atvasinātos instrumentus, kuri netiek turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā, arī uzrāda šajā postenī neatkarīgi no šo līgumu novērtēšanai piemērotās metodes.

Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atvasinātos instrumentus, kas nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā, klasificē kā tirdzniecības finanšu aktīvus. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas.

16.

Attiecībā uz finanšu aktīviem “iegādes izmaksu metodes” ietver vērtēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem finanšu aktīva vērtību nosaka kā iegādes izmaksas plus uzkrātie procenti mīnus vērtības samazināšanas zaudējumi.

17.

Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi” ir finanšu aktīvi, kuri nekvalificējas iekļaušanai citos uzskaites portfeļos. Šis uzskaites portfelis cita starpā ietver finanšu aktīvus, kuru vērtība ir noteikta kā zemākā summa, salīdzinot sākotnējās atzīšanas un patieso vērtību (tā sauktā “Lower Of Cost Or Market” jeb “LOCOM” metode).

18.

Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, iestādes, kurām atbilstoši SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot noteiktus vērtēšanas noteikumus, iesniedz informāciju par attiecīgajiem uzskaites portfeļiem, ciktāl šie noteikumi tiek piemēroti.

19.

“Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, kurus saskaņā ar SFPS tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātos instrumentus klasificē kā riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētus atvasinātos instrumentus vienīgi tad, ja saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātajiem instrumentiem piemēro īpašus grāmatvedības noteikumus un konkrētie atvasinātie instrumenti samazina citas bankas portfeļa pozīcijas risku. Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atvasinātos instrumentus, kas tiek izmantoti kā ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, un atvasinātos instrumentus, kas nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā, klasificē kā tirdzniecības atvasinātos instrumentus. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas.

4.2.   Saistības

20.

Pamatojoties uz SFPS, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:

a)

“Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”;

b)

“Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

c)

“Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās”.

21.

Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:

a)

“Tirdzniecības finanšu saistības”; un

b)

“Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes”.

“Tirdzniecības finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas klasificētas kā tirgojamas saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD. Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atvasinātos instrumentus, kas nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā, klasificē kā tirdzniecības finanšu saistības. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas.

22.

Saskaņā ar valsts VPGP iestādes, kurām atbilstoši SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot noteiktus vērtēšanas noteikumus, iesniedz informāciju par attiecīgajiem uzskaites portfeļiem, ciktāl šie noteikumi tiek piemēroti.

23.

“Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, kurus saskaņā ar SFPS tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātos instrumentus klasificē kā riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētus vienīgi tad, ja saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātajiem instrumentiem piemēro īpašus grāmatvedības noteikumus un konkrētie atvasinātie instrumenti samazina citas bankas portfeļa pozīcijas risku. Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atvasinātos instrumentus, kas tiek izmantoti kā ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, un atvasinātos instrumentus, kas nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā, klasificē kā tirdzniecības atvasinātos instrumentus. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas.

5.   FINANŠU INSTRUMENTI

5.1.   Finanšu aktīvi

24.

Uzskaites vērtība ir summa, ko bilancē iegrāmato aktīva pusē. Finanšu aktīvu uzskaites vērtībā iekļauj uzkrātos procentus. Saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atvasināto instrumentu uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība saskaņā ar valsts VPGP, ietverot uzkrātos procentus, prēmiju vērtību un attiecīgā gadījumā uzkrājumus.

25.

Finanšu aktīvus dala šādās instrumentu klasēs: “Skaidra nauda”, “Atvasinātie instrumenti”, “Kapitāla vērtspapīru instrumenti”, “Parāda vērtspapīri” un “Aizdevumi un avansi”.

26.

“Parāda vērtspapīri” ir iestādē turētie parāda instrumenti, kas emitēti kā vērtspapīri, kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav aizdevumi.

27.

“Aizdevumi un avansi” ir iestādē turētie parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri; šis postenis ietver “aizdevumus” saskaņā ar ECB BP regulu, kā arī avansus, ko saskaņā ar minēto regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. “Avansi, kas nav aizdevumi” ir sīkāk raksturoti šā pielikuma 1. daļas 41. punkta g) apakšpunktā. Attiecīgi “parāda instrumenti” ietver “aizdevumus un avansus” un “parāda vērtspapīrus”.

5.2.   Finanšu saistības

28.

Uzskaites vērtība ir summa, ko bilancē iegrāmato pasīva pusē. Finanšu saistību uzskaites vērtībā iekļauj uzkrātos procentus. Saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atvasināto instrumentu uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība saskaņā ar valsts VPGP, ietverot uzkrātos procentus, prēmiju vērtību un attiecīgā gadījumā uzkrājumus.

29.

Finanšu saistības dala šādās instrumentu klasēs: “Atvasinātie instrumenti”, “Īsās pozīcijas”, “Noguldījumi”, “Emitētie parāda vērtspapīri” un “Citas finanšu saistības”.

30.

“Noguldījumi” ir definēti tāpat kā ECB BP regulā.

31.

“Emitētie parāda vērtspapīri” ir parāda instrumenti, kurus iestāde emitējusi kā vērtspapīrus un kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav noguldījumi.

32.

“Citas finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti, īsās pozīcijas, noguldījumi un emitētie parāda vērtspapīri.

33.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Citas finanšu saistības” var ietvert finanšu garantijas, ja tās ir novērtētas vai nu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (39. SGS 47. a)), vai kā sākotnēji atzītā summa mīnus kumulatīvā amortizācija (39. SGS 47. c) ii)). Aizdevumu saistības iegrāmato kā “Citas finanšu saistības”, ja tās ir uzrādītas kā finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (39. SGS 47. a)) vai ja tās ir saistības izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi (39. SGS 47. c), 47. d)). Uzkrājumus saistībā ar šiem līgumiem (39. SGS 47. c) i), d) i)) iegrāmato kā uzkrājumus postenim “Sniegtās saistības un garantijas”.

34.

“Citās finanšu saistībās” var ietvert arī izmaksājamās dividendes, maksājamās summas attiecībā uz pagaidu un tranzīta posteņiem un summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem vai ārvalstu valūtas darījumiem (maksājamās summas par darījumiem, kas atzīti pirms maksāšanas datuma).

6.   DALĪJUMS PA DARĪJUMA PARTNERIEM

35.

Gadījumos, kad ir prasīts dalījums pa darījuma partneriem, izmanto šādus darījuma partneru sektorus:

a)

centrālās bankas;

b)

vispārējās valdības: centrālās valdības, pavalsts vai reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, tostarp administratīvās struktūras un nekomerciāli uzņēmumi, izņemot šo pārvaldes iestāžu publiskos un privātos uzņēmumus, kuri veic komercdarbību (tos uzrāda sadaļā “nefinanšu sabiedrības”); sociālā nodrošinājuma fondi; un tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Kopiena, Starptautiskais Valūtas fonds un Starptautisko norēķinu banka;

c)

kredītiestādes: visas iestādes, uz kurām attiecas KPR 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta definīcija (“uzņēmums, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķir aizdevumus”), un daudzpusējās attīstības bankas;

d)

citas finanšu sabiedrības: visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav kredītiestādes, piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu fondi, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi un tīrvērtes iestādes, kā arī pārējie finanšu starpnieki un finanšu palīgiestādes;

e)

nefinanšu sabiedrības: sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt ar tirgus preču ražošanu tirgum un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar ECB BP regulu;

f)

mājsaimniecības: fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kas ir preču un nefinanšu pakalpojumu patērētāji un ražotāji tikai savam galapatēriņam un tirgus preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji ar nosacījumu, ka viņu darbība nav kvazisabiedrību darbība. Ir iekļautas arī bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības un galvenokārt ražo ārpustirgus preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām.

36.

Darījuma partneru dalījums sektoros pamatojas vienīgi uz tiešā darījumu partnera veidu. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz tā parādnieka iezīmēm, kurš iestādei darījuma noslēgšanā bija būtiskākais vai noteicošais. Attiecībā uz citām klasifikācijām kopīgo riska darījumu sadalē pa darījuma partneru sektoriem, rezidences valstīm un NACE kodiem būtu jāvadās pēc būtiskākā vai noteicošā parādnieka iezīmēm.

2. DAĻA

NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNĒM

1.   BILANCE

1.1.   Aktīvi (1.1)

1.

“Skaidra nauda” ietver apgrozībā esošās valsts un ārvalstu banknotes un monētas, ko vispārēji izmanto maksājumu veikšanai.

2.

“Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās” ietver no centrālajām bankām pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus.

3.

“Citi pieprasījuma noguldījumi” ietver no kredītiestādēm pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus.

4.

Saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bilancē neatzīto atvasināto instrumentu uzskaites vērtība ir nulle.

“Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” ietver ieguldījumus asociētajos uzņēmumos, kopuzņēmumos un meitasuzņēmumos, kas nav pilnībā vai proporcionāli konsolidēti. Ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode, uzskaites vērtība ietver attiecīgo nemateriālo vērtību.

5.

Aktīvus, kas nav finanšu aktīvi un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificēti konkrētos bilances posteņos, uzrāda “Citos aktīvos”. Šie citi aktīvi var ietvert zeltu, sudrabu un citas preces, pat ja tie tiek turēti tirdzniecības nolūkā.

Atpirkto pašu akciju uzskaites vērtību saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrāda kā “citus aktīvus”, ja saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP tās ir atļauts uzrādīt kā aktīvus.

Ja atzīšana notiek saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, finanšu instrumentu uzkrātos un atliktos maksājumus, tostarp uzkrātos procentus, prēmijas un diskontus vai darījuma izmaksas, uzrāda kopā ar attiecīgo instrumentu, nevis kā citus aktīvus.

6.

“Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS.

1.2.   Saistības (1.2)

7.

Saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bilancē neatzīto atvasināto instrumentu uzskaites vērtība ir nulle.

Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem, ko rada risku ierobežošanas portfeļa attiecību neefektīvā daļa, uzrāda vai nu rindā “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite”, vai rindā “Procentu likmes risku ierobežošanas portfeļa pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas”, ja zaudējumus rada vai nu risku ierobežošanas atvasinātā instrumenta vērtējums, vai pret risku nodrošinātās pozīcijas vērtējums.

8.

Uzkrājumi “Pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām” ietver neto definēto pabalstu saistību summu.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP uzkrājumi postenī “Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti” ietver atbilstoši 19. SGS 153. punktā uzskaitīto darbinieku ilgtermiņa pabalstu plānu deficīta summas. Uzkrātos izdevumus saistībā ar darbinieku īstermiņa pabalstiem (19. SGS 11. a)), definētu iemaksu plāniem (19. SGS 51. a)) un darba attiecību izbeigšanas pabalstiem (19. SGS 169. a)) iekļauj postenī “Citas saistības”.

9.

“Pēc pieprasījuma atmaksājams akciju kapitāls” ietver iestādes emitētos kapitāla instrumentus, kuri neatbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā pašu kapitālu. Šajā postenī iestādes iekļauj arī kooperatīva daļas, kas neatbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kā pašu kapitālu.

10.

Saistības, kas nav finanšu saistības un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificētas konkrētos bilances posteņos, iegrāmato “Citās saistībās”.

Ja atzīšana notiek saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, finanšu instrumentu uzkrātos un atliktos maksājumus, tostarp uzkrātos procentus, prēmijas un diskontus vai darījuma izmaksas, uzrāda kopā ar attiecīgo instrumentu, nevis kā citas saistības.

11.

“Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS.

12.

“Rezerves vispārējiem banku riskiem” ir summas, kas iedalītas saskaņā ar BPD 38. pantu. Kad tās ir atzītas, tās atsevišķi norādāmas kā saistības pie “uzkrājumiem” vai pašu kapitālā pie “citām rezervēm”.

1.3.   Pašu kapitāls (1.3)

13.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas ir finanšu instrumenti, ietver līgumus, uz kuriem attiecas 32. SGS.

14.

“Pieprasītais nesamaksātais kapitāls” ietver tā iestādes emitētā kapitāla uzskaites vērtību, kurš pieprasīts no parakstītājiem, bet līdz atsauces datumam nav samaksāts. Ja vēl nesamaksāto kapitāla palielinājumu saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrāda kā akciju kapitāla palielinājumu, pieprasīto nesamaksāto kapitālu uzrāda abās bilances pusēs. Nesamaksāto kapitālu uzrāda 1.3. veidnē postenī “Pieprasītais nesamaksātais kapitāls” un kā akcionāru debitoru parādu 1.1 veidnē postenī “Citi aktīvi”. Saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, gadījumā, ja kapitāla palielinājumu drīkst iegrāmatot tikai pēc akcionāru maksājuma saņemšanas, nesamaksāto kapitālu 1.3. veidnē neuzrāda.

15.

“Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents” ietver iestādes emitēto salikto finanšu instrumentu (tas ir, finanšu instrumenti, kuriem ir gan saistību, gan pašu kapitāla komponents) pašu kapitāla komponentu, ja tas ir nodalīts saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu (ieskaitot saliktos finanšu instrumentus ar vairākiem iegultiem atvasinājumiem, kuru vērtības ir savstarpēji atkarīgas).

16.

“Citi emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti” ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas ir finanšu instrumenti, bet nav “Kapitāls” un “Salikto finanšu instrumentu kapitāla komponents”.

17.

“Cits pašu kapitāls” ietver visus kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas nav finanšu instrumenti, tostarp uz akcijām balstītus maksājumus darījumos, kuros norēķinās ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem (2. SFPS 10.).

18.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Pārvērtēšanas rezerves” ietver tādu rezervju summu, kas izriet no SGS vai saderīgu valsts VPGP pirmreizējās piemērošanas un nav norādītas cita veida rezervēs.

19.

“Citas rezerves” dalās posteņos “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” un “Citas”. “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā iepriekšējos gados atspoguļoto uzkrāto ienākumu un izdevumu summu, ko radījuši minētie ieguldījumi. “Citas” ietver tās rezerves, kas atšķiras no citos posteņos atsevišķi uzrādītajām, un var ietvert obligātās un tiesību aktos noteiktās rezerves.

20.

“Pašu akcijas” ietver visus finanšu instrumentus, kam ir pašu kapitāla instrumentu iezīmes un kurus iestāde ir atpirkusi.

2.   PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS (2)

21.

Procentu ienākumi un izdevumi no tirdzniecībai turētiem finanšu instrumentiem un no finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ir uzrādāmi vai nu atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem posteņos “procentu ienākumi” un “procentu izdevumi” (“tīrā cena”), vai kā šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumu daļa (“netīrā cena”).

22.

Iestādes sniedz datus par šādiem posteņiem dalījumā pa uzskaites portfeļiem:

a)

“Procentu ienākumi”;

b)

“Procentu izdevumi”;

c)

“Dividenžu ienākumi”;

d)

“Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

e)

“Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

23.

“Procentu ienākumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” un “Procentu izdevumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” ietver summas attiecībā uz tiem “riska ierobežošanas uzskaites” kategorijā klasificētajiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri sedz procentu likmju risku. Tās uzrāda kā bruto procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu saistīto pret risku nodrošināto posteņu procentu ienākumus un izdevumus.

24.

Summas saistībā ar kategorijā “tirdzniecības nolūkā turēti” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir riska ierobežošanas instrumenti no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa, var uzrādīt kā procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu procentu ienākumus un izdevumus no finanšu instrumentiem, kas tiek nodrošināti pret risku. Šīs summas iekļauj posteņos “Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”.

25.

“Procentu ienākumi – citi aktīvi” ietver procentu ienākumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos. Šajā postenī var iekļaut procentu ienākumus saistībā ar naudu, naudas līdzekļu atlikumiem centrālajās bankās un citiem pieprasījuma noguldījumiem un ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, kā arī neto procentu ienākumus no definētu pabalstu neto aktīviem.

Saskaņā ar SFPS un ja valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, neparedz citādi, procentus attiecībā uz finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi uzrāda pie procentu ienākumiem postenī “Procentu ienākumi no saistībām”. Šīs saistības un to procenti iestādei rada peļņu.

26.

“Procentu izdevumi – citas saistības” ietver procentu izdevumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos. Šajā postenī var iekļaut procentu izdevumus par saistībām, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, izdevumus, kas izriet no uzkrājumu patiesās vērtības pieauguma laika gaitā, un neto procentu izdevumus par definētu pabalstu neto saistībām.

Saskaņā ar SFPS un ja valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, neparedz citādi, procentus attiecībā uz finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi uzrāda pie procentu izdevumiem postenī “Procentu izdevumi par aktīviem”. Šie aktīvi un to procenti iestādei rada zaudējumus.

27.

“Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības” ietver peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības.

28.

Dividenžu ienākumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda vai nu kā “dividenžu ienākumus” atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem no šīm kategorijām, vai kā daļu no šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumiem. Dividenžu ienākumus no konsolidācijas tvērumā neietilpstošajiem meitasuzņēmumiem, asociētajiem uzņēmumiem un kopuzņēmumiem uzrāda postenī “Peļņas vai (–) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” un saskaņā ar 28. SGS 10. punktu samazina uzskaites vērtību tiem ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode. Saskaņā ar SFPS peļņu vai zaudējumus, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, uzrāda postenī “Peļņas vai (–) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”.

29.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP vērtības samazinājumu postenī “Finanšu aktīvi, kas novērtēti iegādes izmaksās” ietver vērtības samazinājuma zaudējumus, ko rada 39. SGS 66. punkta vērtības samazināšanas noteikumu piemērošana. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Vērtības samazinājums vai vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver visus ar emitenta kredītspējas izmaiņām saistītos atskaitījumus un atskaitījumu aplēses par finanšu instrumentiem, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes.

30.

Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” iestādes uzrāda patiesās vērtības izmaiņas riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem, tostarp neefektivitātes rezultātus attiecībā uz naudas plūsmas riska ierobežošanu un riska ierobežošanu neto ieguldījumiem ārvalstu darījumos.

3.   VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS (3)

31.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti” un “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kurus var pārklasificēt peļņā vai (–) zaudējumos” (1. SGS 91. b), IG 6.) uzrāda kā atsevišķus posteņus.

4.   FINANŠU AKTĪVU SADALĪJUMS PA INSTRUMENTIEM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM (4)

32.

Finanšu aktīvus uzrāda dalījumā pa instrumentiem un, ja prasīts, pa darījuma partneriem.

33.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP kapitāla vērtspapīru instrumentus uzrāda īpašā dalījumā (“tostarp”), lai identificētu tikai instrumentus, kas novērtēti pēc iegādes izmaksām, un konkrētus darījuma partneru sektorus. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, kapitāla vērtspapīru instrumentus uzrāda īpašā dalījumā (“tostarp”), lai identificētu tikai nekotētos instrumentus un konkrētus darījuma partneru sektorus.

34.

Par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem iestādes norāda attiecīgi samazinātas vērtības aktīvu un nesamazinātas vērtības aktīvu patieso vērtību un kopsummu attiecībā uz vērtības samazināšanas zaudējumiem, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārskata sniegšanas datumā. Šo aktīvu uzskaites vērtība ir nesamazinātas vērtības aktīvu patiesās vērtības un samazinātas vērtības aktīvu patiesās vērtības summa.

35.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP tiem finanšu aktīviem, kas klasificēti kā “Aizdevumi un debitoru parādi” vai “Līdz termiņa beigām turēti”, uzrāda samazinātas un nesamazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību. Atskaitījumus sadala par posteņiem “Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti”, “Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti” un “Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiem finanšu aktīviem, kas klasificēti kā “Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”, uzrāda samazinātas un nesamazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību.

36.

“Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, individuāli aplēsti” ietver vērtības samazinājuma kopsummu finanšu aktīviem, kuri novērtēti individuāli.

37.

“Speciāli atskaitījumi finanšu aktīviem, kolektīvi aplēsti” ietver kolektīvā vērtības samazinājuma kopsummu, kas aprēķināta nebūtiskiem aizdevumiem, kuriem bijuši individuāli vērtības samazinājumi, bet iestāde nolēmusi izmantot statistisku pieeju (portfeļa līmenī). Šī pieeja neizslēdz iespēju individuāli nebūtiskajiem aizdevumiem veikt individuālu vērtības samazinājuma novērtējumu un tādējādi uzrādīt tos kā individuāli aplēstus speciālos atskaitījumus finanšu aktīviem.

38.

“Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti” ietver kolektīvā vērtības samazinājuma kopsummu, kas noteikta finanšu aktīviem, kuru vērtības samazinājumi nav individuāli. Attiecībā uz posteni “atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti” var izmantot 39. SGS 59. f), AG 87. un AG 90.

“Vispārēji atskaitījumi kredītriskam” ietver gan vispārējus atskaitījumus kredītriskam, gan vispārējus atskaitījumus banku riskam. Attiecībā uz vispārējiem atskaitījumiem banku riskam uzrāda vienīgi to daļu, kas ietekmē aizdevumu uzskaites vērtību (BPD 37. panta 2. punkts).

39.

Summai, ko veido nesamazinātas vērtības aktīvi un samazinātas vērtības aktīvi, pēc visu atskaitījumu atņemšanas ir jābūt vienādai ar uzskaites vērtību.

40.

4.5. veidnē ir iekļautas uzskaites vērtības “Aizdevumi un avansi” un “Parāda vērtspapīri”, kas atbilst “subordinētā parāda” definīcijai šīs daļas 54. punktā.

5.   AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA PRODUKTIEM (5)

41.

Aizdevumu un avansu “uzskaites vērtību” uzrāda pa produktu veidiem, atņemot atskaitījumus par vērtības samazinājumiem. Pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, uzrāda arī šajā veidnē neatkarīgi no atspoguļojuma attiecīgajā “uzskaites portfelī”, sadalot pa šādiem produktiem:

a)

“Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu (norēķinu konts)” ietver pēc pieprasījuma un ar īsu brīdinājuma termiņu saņemamos atlikumus, norēķinu kontus un tamlīdzīgus atlikumus, kas var ietvert aizdevumus, kuri ir noguldījumi uz nakti aizņēmējam, neatkarīgi no to juridiskās formas. Šis postenis ietver arī “pārtēriņa kredītus”, kas ir norēķinu konta debeta atlikumi;

b)

“Kredītkaršu parādi” ietver kredītus, kas piešķirti ar kartēm ar atliktā debeta funkciju vai ar kredītkartēm (ECB BP regula);

c)

“Pircēju un pasūtītāju parādi” ietver aizdevumus citiem debitoriem, kuri piešķirti, pamatojoties uz rēķiniem vai citiem dokumentiem, kas dod tiesības saņemt preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas darījumu ieņēmumus. Šis postenis ietver visus faktūrkreditēšanas darījumus (ar vai bez regresa tiesībām);

d)

“Finanšu noma” ietver saņemamās finanšu nomas summas uzskaites vērtību. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP “saņemamā finanšu noma” atbilst definīcijai 17. SGS;

e)

“Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi” ietver finansējumu apmaiņā pret vērtspapīriem, kas iepirkti saskaņā ar līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizņemti saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma līgumiem;

f)

“Citi termiņaizdevumi” ietver tādus debeta atlikumus ar līgumā noteiktiem termiņiem, kas nav iekļauti citos posteņos;

g)

“Avansi, kas nav aizdevumi” ietver avansus, kurus saskaņā ar ECB BP regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. Šis postenis cita starpā ietver saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem (piemēram, līdzekļi, kas tiks ieguldīti vai pārvesti vai ar kuriem veiks norēķinus) un tranzīta posteņiem (piemēram, čeki un citu veidu maksājumi, kas pārsūtīti līdzekļu saņemšanai);

h)

“Hipotekārie aizdevumi [ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi]” ietver aizdevumus, kas oficiāli nodrošināti ar nekustamo īpašumu, neatkarīgi no aizdevuma/nodrošinājuma attiecības (bieži apzīmēta kā “loan-to-value”);

i)

“Citi nodrošinātie aizdevumi” ietver aizdevumus, kas ir oficiāli nodrošināti, neatkarīgi no aizdevuma/nodrošinājuma attiecības (tā sauktā “loan-to-value”), izņemot tos, kas ir “Ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi”, “Finanšu noma” un “Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi”. Minētais nodrošinājums var būt ķīlas tiesības uz vērtspapīriem, naudas līdzekļi vai cits nodrošinājums;

j)

“Patēriņa kredīti” ietver aizdevumus, kas piešķirti galvenokārt personīgajam preču un pakalpojumu patēriņam (ECB BP regula);

k)

“Aizdevumi mājokļa iegādei” ietver mājsaimniecībām izsniegtus kredītus ieguldījumiem mājokļos personiskai lietošanai un izīrēšanai, tostarp būvniecībai un remontam (ECB BP regula);

l)

“Projektu finansēšanas aizdevumi” ietver aizdevumus, kurus atgūst vienīgi no finansēto projektu ienākumiem.

6.   NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM IZSNIEGTU AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA Nace KODIEM (6)

42.

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu bruto uzskaites vērtību norāda pa saimnieciskās darbības nozarēm, pamatojoties uz NACE regulu (“NACE kodi”), pēc darījuma partnera pamatdarbības veida.

43.

Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz 1. daļas 36. punktu.

44.

Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”).

45.

Parāda instrumentiem, kuri novērtēti amortizētajās izmaksās vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, “Bruto uzskaites vērtība” ir uzskaites vērtība, atskaitot “Uzkrāto vērtības samazinājumu”. Parāda instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, “Bruto uzskaites vērtība” ir uzskaites vērtība, atskaitot “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā”.

46.

“Uzkrātais vērtības samazinājums” ir uzrādāms finanšu aktīviem, kuri novērtēti amortizētajās izmaksās vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ietver individuāli un kolektīvi aplēstos speciālos atskaitījumus finanšu aktīviem, kā definēts 36. un 37. punktā, kā arī “Kolektīvos atskaitījumus zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”, kā definēts 38. punktā, bet neietver summas postenī “Uzkrātie norakstījumi”, kā definēts 49. punktā.

7.   VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI FINANŠU AKTĪVI, KAM KAVĒTS TERMIŅŠ VAI SAMAZINĀTA VĒRTĪBA (7)

47.

Parāda instrumentus, kam pārskata sniegšanas atsauces datumā ir kavēts termiņš, bet nav samazināta vērtība, uzrāda uzskaites portfeļos, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šie uzskaites portfeļi ietver kategorijas “Pieejams pārdošanai”, “Aizdevumi un debitoru parādi” un “Līdz termiņa beigām turēti”. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šie uzskaites portfeļi ietver arī kategorijas “Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes” un “Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi”.

48.

Aktīvu termiņu uzskata par kavētu, ja darījuma partneris nav veicis maksājumu līgumā noteiktajā termiņā. Šo aktīvu pilnās summas uzrāda sadalījumā pēc kavējuma dienu skaita kopš senākā termiņa. Samazinātas vērtības aktīvus termiņa kavējuma analīzē neietver. Samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtību uzrāda atsevišķi no aktīviem ar kavētu termiņu.

49.

Slejā “Uzkrātie norakstījumi” norāda pamatsummas un kavēto procentu kopsummu par parāda instrumentiem, kurus iestāde vairs neatzīst, jo tie uzskatāmi par neiekasējamiem, neatkarīgi no portfeļa, kurā tie bija iekļauti. Šīs summas ir uzrādāmas tik ilgi, kamēr pilnībā beidzas visas iestādes tiesības (beidzoties noilgumam, atlaižot parādu vai citādi) vai arī summas tiek atgūtas.

50.

“Norakstījumus” var izraisīt gan finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājums, kas atzīts tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā, gan summu samazinājums kredītzaudējumu atskaitījumu kontos attiecībā pret finanšu aktīvu uzskaites vērtību.

8.   FINANŠU SAISTĪBU SADALĪJUMS (8)

51.

Tā kā “Noguldījumi” ir definēti tāpat kā ECB BP regulā, regulēti krājnoguldījumi ir klasificējami saskaņā ar ECB BP regulu un sadalāmi atbilstoši darījuma partneriem. Īpaši jānorāda, ka, lai arī nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma, uz tiem attiecas ievērojamas soda naudas un ierobežojumi un to iezīmes ir ļoti līdzīgas noguldījumiem uz nakti, tāpēc tos klasificē kā noguldījumus ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu.

52.

“Emitētie parāda vērtspapīri” ir uzrādāmi dalījumā pa šādiem produktu veidiem:

a)

“Noguldījumu sertifikāti” ir vērtspapīri, kas to turētājiem dod iespēju izņemt līdzekļus no konta;

b)

“Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri” – saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktu;

c)

“Segtās obligācijas” – saskaņā ar KPR 129. panta 1. punktu;

d)

“Hibrīdlīgumi” ietver līgumus ar iegultiem atvasinājumiem;

e)

“Citi emitētie parāda vērtspapīri” ietver iepriekšējos posteņos neuzrādītus parāda vērtspapīrus, nošķirot attiecīgi konvertējamus un nekonvertējamus instrumentus.

53.

Emitētās “Subordinētās finanšu saistības” skata tāpat kā citas uzņemtās finanšu saistības. Subordinētās saistības, kas emitētas kā vērtspapīri, klasificē kā “Emitētos parāda vērtspapīrus”, savukārt subordinētās saistības noguldījumu veidā klasificē kā “Noguldījumus”.

54.

8.2. veidnē iekļauj uzskaites vērtības posteņiem “Noguldījumi” un “Emitētie parāda vērtspapīri”, kuri atbilst subordinētā parāda definīcijai klasifikācijā pa uzskaites portfeļiem. “Subordinētā parāda” instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (ECB BP regula).

9.   AIZDEVUMU SAISTĪBAS, FINANŠU GARANTIJAS UN CITAS SAISTĪBAS (9)

55.

Ārpusbilances riska darījumi ietver ārpusbilances posteņus, kas uzskaitīti KPR I pielikumā. Ārpusbilances riska darījumus iedala sniegtajās aizdevumu saistībās, sniegtajās finanšu garantijās un citās sniegtajās saistībās.

56.

Informācija par sniegtajām un saņemtajām aizdevumu saistībām, finanšu garantijām un citām saistībām ietver gan atsaucamas, gan neatsaucamas saistības.

57.

“Aizdevumu saistības” ir stingra apņemšanās piešķirt kredītu ar iepriekš noteiktiem noteikumiem, izņemot atvasinātos instrumentus, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu. Kā “Aizdevumu saistības” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

a)

“Nākotnes depozīti”;

b)

“Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “aizdevuma izsniegšanu” vai “akcepta kredītus”, ievērojot iepriekš noteiktus noteikumus.

58.

“Finanšu garantijas” ir līgumi, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šie līgumi atbilst 39. SGS 9. punktā un 4. SFPS A papildinājumā sniegtajai finanšu garantijas līgumu definīcijai. Kā “finanšu garantijas” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

a)

“Garantijas, kurām ir kredītu aizstājēju raksturs”;

b)

“Kredītu atvasinātie instrumenti”, kas atbilst finanšu garantijas definīcijai;

c)

“Neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes”.

59.

“Citas saistības” ietver šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

a)

“Daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”;

b)

“Emitēti vai apstiprināti dokumentārie akreditīvi”;

c)

“Tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances posteņi”;

d)

“Dokumentāri akreditīvi, kam par nodrošinājumu ir attiecīgie pārvadājuma dokumenti, un citi pašlikvidējoši darījumi”;

e)

“Garantijas un galvojumi” (tostarp konkursu un izpildes garantijas) un “garantijas, kam nav kredīta aizstājējiem raksturīgo pazīmju”;

f)

“Pārvadājumu garantijas, muitas un nodokļu galvojumi”;

g)

parādzīmju emisijas garantijas (NIF) un atjaunojamas kredītu piešķiršanas garantijas (RUF)”;

h)

“Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “aizdevuma izsniegšanu” vai “akcepta kredītus”, ja noteikumi nav iepriekš noteikti;

i)

“Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “vērtspapīru pirkšanu” vai “garantiju sniegšanu”;

j)

“Neizmantotās kredītiespējas konkursa un izpildes garantijām”;

k)

“Pārējie ārpusbilances posteņi”, kas minēti KPR I pielikumā.

60.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP turpmāk minētos posteņus atzīst bilancē, tādējādi tie nav uzrādāmi kā ārpusbilances riska darījumi:

a)

“Kredītu atvasinātie instrumenti”, kas neatbilst finanšu garantijas definīcijai un ir “atvasināti instrumenti” saskaņā ar 39. SGS;

b)

“Akceptētie pārvedu vekseļi” – iestādes saistības termiņa beigās izmaksāt pārvedu vekseļa nominālvērtību, parasti par preču pārdošanu. Līdz ar to bilancē tie tiek klasificēti kā “Pircēju un pasūtītāju parādi”;

c)

“Indosamenti uz vekseļiem”, kas neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem saskaņā ar 39. SGS;

d)

“Darījumi ar regresa tiesībām”, kas neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem saskaņā ar 39. SGS;

e)

“Aktīvi, kas iegādāti saskaņā ar tiešajiem nākotnes pirkuma līgumiem” un ir “atvasināti instrumenti” saskaņā ar 39. SGS,

f)

“Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas definēti Direktīvas 86/635/EEK 12. panta 3. un 5. punktā”. Saskaņā ar šiem līgumiem pārņēmējam ir iespēja, bet ne pienākums konkrētā (vai turpmāk nosakāmā) datumā aktīvus nodot atpakaļ par iepriekš noteiktu cenu. Tādēļ šie līgumi atbilst atvasinātu instrumentu definīcijai saskaņā ar 39. SGS 9. punktu.

61.

“Tostarp ar saistību neizpildi” ietver nominālvērtību tām sniegtajām aizdevumu saistībām, finanšu garantijām un citām saistībām, kuru darījuma partneris nepilda saistības saskaņā ar KPR 178. pantu.

62.

Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem “Nominālvērtība” ir summa, kas vislabāk raksturo iestādes kredītriska maksimālo apmēru, neņemot vērā saņemto nodrošinājumu un citus kredītkvalitātes uzlabojumus. Konkrētāk, sniegtajām finanšu garantijām nominālvērtība ir maksimālā summa, ko iestādei varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Aizdevumu saistībām nominālvērtība ir vēl neizmantotā summa, kuru iestāde ir apņēmusies aizdot. Nominālvērtība ir riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpju un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas.

63.

9.2. veidnē “saņemtajām aizdevumu saistībām” nominālvērtība ir kopējā neizmantotā summa, kuru darījuma partneris ir apņēmies aizdot iestādei. Citām saņemtajām saistībām nominālvērtība ir kopējā summa saistībām, ko uzņēmusies darījuma otra puse. Saņemtajām finanšu garantijām “Garantijas maksimālā vērā ņemamā summa” ir maksimālā summa, ko darījuma partnerim varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Ja saņemto finanšu garantiju ir sniedzis vairāk nekā viens garantijas devējs, garantēto summu minētajā veidnē uzrāda tikai vienreiz; garantēto summu attiecina uz to garantijas devēju, kurš ir būtiskākais kredītriska mazināšanas ziņā.

10.   ATVASINĀTIE INSTRUMENTI (10 UN 11)

64.

Tirdzniecības nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem un riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtību un nosacīto summu uzrāda dalījumā pa attiecīgā riska, tirgus (ārpusbiržas tirgi pretstatā regulētajiem tirgiem) un produktu veidiem.

Saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visus tirdzniecības un riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus minētajās veidnēs uzrāda neatkarīgi no portfeļa un tā, vai tie saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP tiek atzīti bilancē.

65.

Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētos atvasinātos instrumentus iestādes norāda pa riska ierobežošanas pozīcijām.

66.

Hibrīdinstrumentos iekļautos atvasinātos instrumentus, kas ir izdalīti no galvenā līguma, 10. un 11. veidnē uzrāda atkarībā no atvasinātā instrumenta būtības. Galvenā līguma summa šajās veidnēs netiek norādīta. Tomēr, ja hibrīdinstruments ir novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, visu līgumu iekļauj attiecīgi kategorijā “tirdzniecībai turēti” vai “finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (un līdz ar to iegultos atvasinājumus 10. un 11. veidnē neuzrāda).

10.1.   Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida

67.

Visus atvasinātos instrumentus klasificē pa šādām riska kategorijām:

a)

procentu likme – procentu likmju atvasinātie instrumenti ir līgumi attiecībā uz procentus nesošu finanšu instrumentu, kura naudas plūsmu nosaka atsauces procentu likmes vai cits procentu likmju līgums, piemēram, iespējas līgums attiecībā uz regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu par valsts parādzīmes iegādi. Šajā kategorijā ietilpst vienīgi tie darījumi, kuriem visas pozīcijas ir pakļautas tikai vienas valūtas procentu likmei. Tādējādi ir izslēgti līgumi, kas paredz vienas vai vairāku ārvalstu valūtu maiņu, piemēram, dažādu valūtu mijmaiņas līgumi un valūtas iespējas līgumi, kā arī citi līgumi, kuru galvenā riska iezīme ir ārvalstu valūtas kursa risks – tie ir uzrādāmi kā ārvalstu valūtas maiņas līgumi. Procentu likmju līgumi ietver regulētā tirgū netirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, vienas valūtas procentu likmes mijmaiņas līgumus, regulētā tirgū tirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, procentu likmju iespējas līgumus (ieskaitot procentu robežlikmju līgumus (caps, floors, collars, corridors)), procentu likmju mijmaiņas iespējas līgumus un procentu likmju garantijas;

b)

kapitāla vērtspapīri – kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no konkrēta kapitāla vērtspapīra cenas vai kapitāla vērtspapīru cenu indeksa;

c)

ārvalstu valūtas un zelts – šie atvasinātie instrumenti ietver līgumus par valūtas maiņu nākotnes līgumu tirgū un riska darījumiem ar zeltu. Tādējādi tie ietver tiešos nākotnes līgumus, valūtas kursa mijmaiņas līgumus, valūtas mijmaiņas līgumus (ieskaitot dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumus), regulētā tirgū tirgotus valūtas nākotnes līgumus, valūtas iespējas līgumus, valūtas mijmaiņas iespējas līgumus un valūtas garantijas. Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti ietver visus riska darījumus ar vienu vai vairākām valūtām neatkarīgi no tā, vai tie ir procentu likmju vai valūtas maiņas kursu darījumi. Līgumi par zeltu ietver visus riska darījumus ar šo preci;

d)

kredīti – kredītu atvasinātie instrumenti ir līgumi, kas neatbilst finanšu garantijas definīcijai un kuriem izmaksa ir galvenokārt piesaistīta kādam noteikta atsauces kredīta kredītspējas mēram. Šie līgumi paredz apmaiņu ar maksājumiem, kuriem vismaz vienu no abām pozīcijām nosaka atsauces kredīta rezultātu rādītāji. Izmaksu izraisošie notikumi var būt dažādi, tostarp saistību neizpilde, reitinga samazinājums vai iepriekš noteiktas izmaiņas atsauces aktīva kredītriska starpībā;

e)

preces – šie atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no cenas vai cenu indeksa tādām precēm kā dārgmetāli (izņemot zeltu), nafta, koksne vai lauksaimniecības produkti;

f)

citi – šie atvasinātie instrumenti ir jebkuri citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri neattiecas uz riska darījumiem ar ārvalstu valūtu, procentu likmēm, kapitāla vērtspapīriem, precēm vai kredītrisku, piemēram, atvasinātie instrumenti attiecībā uz klimatu vai apdrošināšanu.

68.

Ja atvasināto instrumentu ietekmē vairāk nekā viens pamatā esošais risks, instrumentu uzrāda pie nozīmīgākā riska veida. Vairāku riska darījumu atvasinātajiem instrumentiem neskaidrības gadījumā darījumus iedala šādā prioritārā secībā:

a)

preces – šajā kategorijā uzrāda visus atvasināto instrumentu darījumus, kuros ir preču vai preču indeksa risks neatkarīgi no tā, vai tie ietver kopīgu riska darījumu ar precēm un jebkādu citu riska kategoriju, kas var būt ārvalstu valūta, procentu likme vai kapitāla vērtspapīri;

b)

kapitāla vērtspapīri – izņemot līgumus par kopīgiem riska darījumiem ar precēm un kapitāla vērtspapīriem, kas ir uzrādāmi pie precēm, visi atvasināto instrumentu darījumi, kuri ir piesaistīti kapitāla vērtspapīru vai to indeksu rezultātiem, ir uzrādāmi kapitāla vērtspapīru kategorijā. Šajā kategorijā iekļauj arī kapitāla vērtspapīru darījumus ar ārvalstu valūtas vai procentu likmes risku;

c)

ārvalstu valūtas un zelts – šajā kategorijā ietver visus atvasināto instrumentu darījumus (izņemot tos, kas jau uzrādīti preču vai kapitāla vērtspapīru kategorijā), kuros riski ir attiecībā uz vairāk nekā vienu valūtu neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz procentus nesošiem finanšu instrumentiem vai valūtas maiņas kursiem.

10.2.   Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas

69.

Visu atvasināto instrumentu (riska ierobežošanas vai tirdzniecības) “uzskaites vērtība” ir to patiesā vērtība saskaņā ar SFPS. Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību (virs nulles) ir “finanšu aktīvi” un atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību (zem nulles) ir “finanšu saistības”. Atvasinātajiem instrumentiem ar pozitīvu patieso vērtību (“finanšu aktīvi”) un attiecīgi instrumentiem ar negatīvu patieso vērtību (“finanšu saistības”) “uzskaites vērtību” uzrāda atsevišķi. Sākotnējās atzīšanas datumā atvasinātos instrumentus klasificē kā “finanšu aktīvus” vai “finanšu saistības” atkarībā no to sākotnējās patiesās vērtības. Pēc sākotnējās atzīšanas, atvasinātā instrumenta patiesajai vērtībai palielinoties vai samazinoties, apmaiņas darījuma nosacījumi iestādei var kļūt labvēlīgāki (un atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu aktīvu”) vai nelabvēlīgāki (un atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu saistības”).

Saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrādāmā uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība saskaņā ar valsts VPGP, ietverot uzkrātos procentus, prēmiju vērtību un attiecīgā gadījumā uzkrājumus. Papildus uzskaites vērtībām pārskatus sniedzošās iestādes saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrāda tirgus vērtības.

70.

“Nosacītā summa” ir visu uz atsauces datumu noslēgto un vēl neapmaksāto darījumu bruto nominālvērtība. Nosacītās summas noteikšanā ņem vērā jo īpaši turpmāk minēto:

a)

līgumiem ar mainīgām nominālajām vai nosacītajām pamatsummām uzskaites bāze ir nominālās vai nosacītās pamatsummas atsauces datumā;

b)

atvasināto instrumentu līgumam ar reizinātāja komponentu uzrādāmā nosacītā summa ir līguma efektīvā nosacītā summa vai nominālvērtība;

c)

mijmaiņas darījumi – mijmaiņas darījuma nosacītā summa ir pamatā esošā pamatsumma, uz kuras balstās apmaiņa ar procentu likmēm, ārvalstu valūtām vai citiem ienākumiem vai izdevumiem;

d)

ar kapitāla vērtspapīriem un precēm saistīti līgumi – kapitāla vērtspapīru vai preču līgumiem uzrādāmā nosacītā summa ir preces vai kapitāla vērtspapīru produktu, par kuru pirkšanu vai pārdošanu noslēgts līgums, daudzuma reizinājums ar vienības līgumcenu. Preču līgumiem ar vairākām pamatsummas apmaiņām uzrādāmā nosacītā summa ir līguma summa, kas reizināta ar atlikušo līgumā paredzēto pamatsummas apmaiņu skaitu;

e)

kredītu atvasinātie instrumenti – kredītu atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmā līgumsumma ir attiecīgā atsauces kredīta nominālvērtība;

f)

digitālajiem iespējas līgumiem ir iepriekš noteikta atlīdzība, kas var būt naudas summa vai pamatā esošo aktīvu līgumu skaits. Digitālo iespējas līgumu nosacīto summu nosaka kā iepriekš noteikto naudas summu vai kā pamatā esošo aktīvu patieso vērtību atsauces datumā.

71.

Atvasinātajiem instrumentiem sleja “Nosacītā summa” katram postenim ietver nosacīto summu kopsummu par visiem līgumiem, kuros iestāde ir darījuma puse, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie atvasinātie instrumenti bilancē tiek uzskatīti par aktīviem vai saistībām. Uzrāda visas nosacītās summas neatkarīgi no tā, vai atvasināto instrumentu patiesā vērtība ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar nulli. Savstarpējais ieskaits attiecībā uz nosacītajām summām nav atļauts.

72.

“Nosacīto summu” uzrāda “kopā” un “tostarp pārdoti” pa šādiem posteņiem: “Ārpusbiržas iespējas līgumi”, “Organizētā tirgus iespējas līgumi”, “Preces” un “Citi”. Postenis “tostarp pārdoti” ietver nosacītās summas (norunas cenu) līgumiem, kuros iestādes (iespējas līguma parakstītājas) darījuma partneriem (iespējas līguma turētājiem) ir tiesības izmantot iespēju, un attiecībā uz kredītriska atvasināto instrumentu posteņiem – nosacītās summas līgumiem, ar kuriem iestāde (aizsardzības pārdevēja) ir pārdevusi (devusi) aizsardzību tās darījuma partneriem (aizsardzības pircējiem).

10.3.   Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”

73.

Atvasinātie instrumenti, kas nav faktiski riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar 39. SGS vai valsts grāmatvedības regulējumu saskaņā ar VPGP, kuru pamatā ir BPD, būtu jāiekļauj portfelī “tirdzniecības nolūkā turēti”. Tas pats attiecas uz atvasinātajiem instrumentiem, kurus tur riska ierobežošanas nolūkā, bet kuri neatbilst 39. SGS prasībām vai valsts grāmatvedības regulējumam saskaņā ar VPGP, kuru pamatā ir BPD, lai tos uzskatītu par faktiskiem riska ierobežošanas instrumentiem, kā arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kuri piesaistīti nekotētiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem un kuriem nevar ticami noteikt patieso vērtību.

74.

“Tirdzniecības nolūkā turētus” atvasinātos instrumentus, kas atbilst “ekonomikas riska ierobežošanas pozīciju” definīcijai, uzrāda atsevišķi par katru riska veidu. Postenis “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” ietver atvasinātos instrumentus, kas klasificēti kā “tirdzniecības nolūkā turēti”, bet nav iekļauti tirdzniecības portfelī, kā tas definēts KPR 4. panta 1. punkta 86. apakšpunktā. Šis postenis neietver tirdzniecībai savā vārdā paredzētos atvasinātos instrumentus.

10.4.   Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem

75.

Uzskaites vērtību un kopējo nosacīto summu tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem un tiem riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo ārpusbiržas tirgū, uzrāda dalījumā pa darījuma partneriem, izmantojot šādas kategorijas:

a)

“kredītiestādes”,

b)

“citas finanšu sabiedrības” un

c)

“citi”, kas aptver visus pārējos darījuma partnerus.

76.

Visus ārpusbiržas atvasinātos instrumentus neatkarīgi no to piesaistes riska veida uzrāda dalījumā pa minētajiem darījuma partneriem. Attiecībā uz kredītriska atvasinātajiem instrumentiem dalījumā pa darījuma partneriem vadās pēc sektora, kuram pieder līguma iestādes darījuma partneris (aizsardzības pircējs vai pārdevējs).

11.   IZMAIŅAS ATSKAITĪJUMOS KREDĪTZAUDĒJUMIEM UN KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU INSTRUMENTU VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM (12)

77.

Posteni “Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto izdevumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma palielinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz samazinājumus. Posteni “Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto ienākumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma samazinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz palielinājumus.

78.

Kā skaidrots šīs daļas 50. punktā, “norakstījumus” var veikt vai nu ar finanšu aktīva vērtības samazinājuma tiešu atzīšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (neizmantojot atskaitījumu kontu), vai ar summas samazinājumu ar šo finanšu aktīvu saistītajos atskaitījumu kontos. “Samazinājumi saistībā ar summām, kas saņemtas pret atskaitījumiem” ir atskaitījumu uzkrātās summas samazinājumi attiecīgajā periodā veikto “norakstījumu” dēļ par attiecīgajiem parāda instrumentiem, kas uzskatāmi par neiekasējamiem. “Vērtības korekcijas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ir “norakstījumi”, kas attiecīgajā periodā ir veikti tiešā veidā no konkrētā finanšu aktīva vērtības.

12.   SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN GARANTIJAS (13)

12.1.   Aizdevumu un avansu sadalījums pa nodrošinājumiem un garantijām (13.1)

79.

Ķīlas un garantijas, ar ko nodrošina aizdevumus un avansus, uzrāda pa ķīlu veidiem – hipotekārie aizdevumi un citi nodrošināti aizdevumi – un pa finanšu garantijām. Aizdevumus un avansus sadala pa darījuma partneriem.

80.

13.1. veidnē uzrāda “nodrošinājuma vai garantijas maksimālo vērā ņemamo vērtību”. Attiecīgajās 13.1. veidnes slejās uzrādīto finanšu garantijas un/vai nodrošinājuma vērtību summa nevar pārsniegt attiecīgā aizdevuma uzskaites vērtību.

81.

Uzrādot aizdevumus un avansus atkarībā no ķīlas veida, izmanto šādas definīcijas:

a)

“Hipotekārie aizdevumi [ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi]” postenī “Mājokļi” ietver ar mājokļu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus un postenī “Komerciāls” – ar komerciāla nekustamā īpašuma ķīlām nodrošinātus aizdevumus, abos gadījumos atbilstoši KPR definīcijai;

b)

“Citi nodrošinātie aizdevumi” postenī “Nauda [Emitētie parāda instrumenti]” ietver: a) noguldījumus pārskatus sniedzošajā iestādē, kuri ieķīlāti kā aizdevuma nodrošinājums; b) pārskatus sniedzošās iestādes emitētos parāda vērtspapīrus, kuri ieķīlāti kā aizdevuma nodrošinājums. “Pārējie” ietver jebkuru trešo personu emitēto vērtspapīru vai citu aktīvu ķīlas;

c)

“Saņemtās finanšu garantijas” ietver līgumus, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus iestādei, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem.

82.

Attiecībā uz aizdevumiem un avansiem, kuriem vienlaikus ir vairāk nekā viena veida nodrošinājums vai garantijas, summu “nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” sadala pēc to kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā.

12.2.   Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2)

83.

Šajā veidnē norāda uzskaites vērtību nodrošinājumam, kas iegūts laikposmā no atsauces perioda sākuma līdz tā beigām un kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē.

12.3.   Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3)

84.

“Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]” ir uzskaites vērtības kopsumma tiem materiālajiem aktīviem, kuri iegūti, pārņemot nodrošinājumu, kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē, izņemot aktīvus, kuri klasificēti kā “Pamatlīdzekļi”.

13.   PATIESĀS VĒRTĪBAS HIERARHIJA – PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE FINANŠU INSTRUMENTI (14)

85.

Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu instrumentu vērtību iestādes uzrāda, ievērojot 13. SFPS 72. punktā paredzēto hierarhiju.

86.

“Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā” ir peļņa vai zaudējumi no to instrumentu pārvērtēšanas attiecīgajā periodā, kuri pārskata sniegšanas datumā joprojām pastāv. Šo peļņu un zaudējumus uzrāda kā iekļaušanai peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tādējādi uzrāda summas pirms nodokļiem.

87.

“Uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas pirms nodokļiem” ir uzkrātā peļņa vai zaudējumi no instrumentu pārvērtēšanas laikposmā no sākotnējās atzīšanas līdz atsauces datumam.

14.   ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA UN AR PĀRVESTIEM FINANŠU AKTĪVIEM SAISTĪTĀS FINANŠU SAISTĪBAS (15)

88.

15. veidnē ir iekļauta informācija par tiem pārvestajiem finanšu aktīviem, kuri daļēji vai pilnībā nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, un tiem finanšu aktīviem, kuriem pilnībā pārtraukta atzīšana, bet iestāde saglabā apkalpošanas tiesības.

89.

Attiecīgās saistības uzrāda, ņemot vērā portfeli, kurā saistītie pārvestie finanšu aktīvi bija iekļauti aktīva pusē, nevis portfeli, kurā tie bija iekļauti pasīva pusē.

90.

Sleja “Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina nolūkā” ietver to finanšu aktīvu uzskaites vērtību, kuri ir atzīti uzskaites vajadzībām, bet kuru atzīšana pārtraukta prudenciālām vajadzībām tāpēc, ka iestāde tos uzskata par vērtspapīrošanas pozīcijām kapitāla prasības aprēķina vajadzībām saskaņā ar KPR 109. pantu, jo saskaņā ar KPR 243. un 244. pantu ir pārvests būtisks kredītrisks.

91.

“Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) ir darījumi, kuros iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Par “Līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) uzskata arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu naudā uz laiku tiek nodots zelts. Summas, ko iestāde saņēmusi apmaiņā pret finanšu aktīviem, kas pārvesti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas kā “līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu”, ja pastāv apņemšanās, nevis tikai iespēja veikt pretēju operāciju. Pie līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ir pieskaitāmas arī repo veida operācijas, kas var ietvert:

a)

summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret nodrošinājumu naudā,

b)

summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā.

92.

“Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) un “Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu” (“reversais repo”) paredz, ka iestāde saņem vai aizdod naudas līdzekļus.

93.

Kad vērtspapīrošanas darījumā pārtrauc atzīt pārvestos finanšu aktīvus, iestāde ienākumu pārskatā deklarē no posteņa gūto peļņu (ciestos zaudējumus) atbilstoši “uzskaites portfeļiem”, kuros attiecīgie finanšu aktīvi bija iekļauti pirms atzīšanas pārtraukšanas.

15.   ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (16)

94.

Par atsevišķiem ienākumu pārskata posteņiem peļņa (vai ienākumi) un zaudējumi (vai izdevumi) ir uzrādāmi sīkākā dalījumā.

15.1.   Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1)

95.

Procentus uzrāda dalījumā pa procentu ienākumiem par finanšu un citiem aktīviem, kā arī par finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi, un pa procentu izdevumiem par finanšu un citām saistībām, kā arī par finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi. Procentu ienākumi par finanšu aktīviem un par finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi ietver procentu ienākumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem, kā arī par noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi. Procentu izdevumi par finanšu saistībām un par finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi ietver procentu izdevumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām, kā arī par parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem ar negatīvu efektīvo procentu likmi. 16.1. veidnes mērķiem īsās pozīcijas skata kopā ar pārējām finanšu saistībām. Ņem vērā visus dažādo portfeļu instrumentus, izņemot tos, kas iekļauti posteņos “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” un netiek izmantoti procentu likmju riska ierobežošanai.

96.

Procenti par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem ietver tādas summas saistībā ar tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri kvalificējas kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”, kas ir iekļautas kā procentu ienākumi vai izdevumi nolūkā koriģēt ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri ir nodrošināti pret risku no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa.

15.2.   Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.2)

97.

Peļņu vai zaudējumus, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda dalījumā pa finanšu instrumentu veidiem un pa uzskaites portfeļiem. Par katru posteni uzrāda neto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no darījuma atzīšanas pārtraukšanas. Neto summa ir realizētās peļņas un realizēto zaudējumu starpība. Šajā veidnē neuzrāda peļņu un zaudējumus no finanšu instrumentiem, kas klasificēti kā tirgojami saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, neatkarīgi no šiem instrumentiem piemērojamajiem vērtēšanas noteikumiem.

15.3.   Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem (16.3)

98.

Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām uzrāda dalījumā pa instrumentu veidiem; katrā attiecīgajā postenī norāda finanšu instrumenta realizētās un nerealizētās summas neto (peļņa mīnus zaudējumi). Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtu tirdzniecības tūlītējā tirgū, izņemot ārvalstu banknošu un monētu maiņu, uzrāda kā tirdzniecības peļņu un zaudējumus. Peļņu un zaudējumus no dārgmetālu tirdzniecības neuzrāda kā tirdzniecības peļņu un zaudējumus, jo dārgmetāli nav finanšu instrumenti.

15.4.   Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4)

99.

Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzrāda arī dalījumā pa risku veidiem; katrā attiecīgajā postenī norāda ar attiecīgo riska darījumu (tostarp saistītiem atvasinātajiem instrumentiem) saistītā pamatā esošā riska (procentu likmju, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, kredītriska, preču u. c.) neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi). Valūtas maiņas kursu starpību radīto peļņu un zaudējumus iekļauj postenī, kurā iekļauta konvertētā instrumenta pārējā peļņa un zaudējumi. Peļņu un zaudējumus par aktīviem un saistībām, kas nav atvasinātie instrumenti, uzrāda šādi:

a)

procentu likmju instrumenti – ietver tirdzniecību ar aizdevumiem un avansiem, noguldījumiem un parāda vērtspapīriem (turētajiem vai emitētajiem);

b)

kapitāla vērtspapīru instrumenti – ietver tirdzniecību ar akcijām, PVKIU kvotām un citiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem;

c)

ārvalstu valūtas tirdzniecība – ietver vienīgi tirdzniecību ar ārvalstu valūtām;

d)

kredītriska instrumenti – ietver ar kredītrisku saistīto parādzīmju tirdzniecību;

e)

preces – šajā postenī iekļauj vienīgi atvasinātos instrumentus, jo tirdzniecības nolūkā turētas preču pozīcijas uzrāda pie “Citiem aktīviem”, nevis “Tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem”;

f)

citi – ietver tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, ko nevar klasificēt citur.

15.5.   Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem (16.5)

100.

Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda dalījumā pa instrumentu veidiem. Iestādes uzrāda neto realizētās un nerealizētās summas un attiecīgajā periodā fiksētās patiesās vērtības izmaiņas, ko radījušas kredītriska (aizņēmēja vai emitenta paša kredītriska) izmaiņas.

15.6.   Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6)

101.

Peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas uzskaites uzrāda dalījumā pa šīs uzskaites veidiem: patiesās vērtības riska ierobežošana, naudas plūsmas riska ierobežošana un riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu darījumos. Peļņu vai zaudējumus no patiesās vērtības riska ierobežošanas sadala starp riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem.

15.7.   Finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7)

102.

Posteni “Palielinājumi” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto izdevumu atzīšanu. Posteni “Apvērses” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto ienākumu atzīšanu.

16.   SASKAŅOŠANA STARP GRĀMATVEDĪBAS UN KPR KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMU (17)

103.

“Grāmatvedības konsolidācijas tvērums” ietver aktīvu, saistību un pašu kapitāla uzskaites vērtību un ārpusbilances riska darījumu nominālvērtību, kas sagatavotas, izmantojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, tas ir, konsolidācijā ietverot apdrošināšanas un nefinanšu sabiedrības.

104.

Šajā veidnē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” neietver meitasuzņēmumus, jo, ievērojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, pilnībā konsolidē visus meitasuzņēmumus.

105.

“Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem” ietver aktīvus saistībā ar cedēto pārapdrošināšanu, kā arī aktīvus saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem, ja tādi ir.

106.

“Saistības saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem” ietver saistības saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

17.   ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS (20)

107.

20. veidne ir izmantojama, ja iestāde pārsniedz 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā noteikto robežlielumu. Ģeogrāfiskajā sadalījumā pa darbības (atrašanās) vietām 20.1.–20.3. veidnē “darbības attiecīgajā valstī” ir nošķirtas no “darbībām ārpus attiecīgās valsts”. “Atrašanās vieta” ir attiecīgo aktīvu vai saistības atzinušās juridiskās personas inkorporācijas jurisdikcija; attiecībā uz filiālēm tā ir rezidences vietas jurisdikcija. Šajā nolūkā darbības “attiecīgajā valstī” ietver darbības, kas atzītas iestādes atrašanās vietas dalībvalstī.

108.

20.4.–20.7. veidnē informācija “pa valstīm” ietverama, pamatojoties uz tiešā darījumu partnera rezidences vietu. Sniegtajā sadalījumā iekļauj riska darījumus vai saistības ar katras tās ārvalsts rezidentiem, kurā iestādei ir riska darījumi. Riska darījumus vai saistības ar pārvalstiskām organizācijām attiecina nevis uz iestādes rezidences valsti, bet gan uz ģeogrāfisko iedalījumu “Citas valstis”.

109.

20.4. veidnē attiecībā uz parāda instrumentiem “bruto uzskaites vērtību” norāda, kā noteikts 2. daļas 45. punktā. Atvasinātajiem instrumentiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem uzrādāmā summa ir uzskaites vērtība. Postenī “Tostarp ieņēmumus nenesoši” aizdevumus un avansus uzrāda, kā noteikts šā pielikuma 145.–157. punktā. Parādu pārskatīšana ietver visus tos “parāda” līgumus 19. veidnes mērķiem, kuriem piemēro šā pielikuma 163.–179. punktā minētos pārskatīšanas pasākumus. 20.7. veidni aizpilda “pa valstīm”, ievērojot klasifikāciju pa NACE kodiem. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”).

18.   MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI – OPERATĪVĀS NOMAS AKTĪVI (21)

110.

Lai aprēķinātu 9. panta e) punktā paredzēto robežvērtību, materiālos aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm ar līgumiem, kas saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu kvalificējas kā operatīvā noma, uzrāda kā materiālo aktīvo kopsummu.

111.

Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm operatīvās nomas darījumos, uzrāda dalījumā pa novērtējuma metodēm.

19.   AKTĪVU PĀRVALDĪBA, TURĒTĀJBANKAS PAKALPOJUMI UN CITAS PAKALPOJUMU FUNKCIJAS (22)

112.

Lai aprēķinātu 9. panta f) punktā paredzēto robežvērtību, summa “neto ienākumi no maksām un komisijas naudas” ir “maksu un komisijas naudas ienākumu” un “maksu un komisijas naudas izdevumu” starpības absolūtā vērtība. Tajā pašā nolūkā summa “neto procenti” ir “procentu ienākumu” un “procentu izdevumu” starpības absolūtā vērtība.

19.1.   Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem (22.1)

113.

Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa darbības veidiem. Saskaņā ar SFPS vai saderīgiem valsts VPGP šī veidne ietver visus maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus, izņemot:

a)

summas, ko ņem vērā, aprēķinot finanšu instrumentu efektīvos procentus (7. SFPS 20. c)), un

b)

summas saistībā ar finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (7. SFPS 20. c) i)).

114.

Neietver darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; tās ietilpst šo instrumentu sākotnējā iegādes/emisijas vērtībā un to atlikušā termiņa laikā tiek amortizētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot efektīvo procentu likmi (skatīt 39. SGS 43. punktu).

115.

Darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, iekļauj postenī “Neto peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” vai “Neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Tās neiekļauj šo instrumentu sākotnējā iegādes vai emisijas vērtībā, bet nepastarpināti atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

116.

Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus iestādes uzrāda, ievērojot šādus kritērijus:

a)

“Vērtspapīri – emisijas” ietver maksas un komisijas naudu, kas saņemtas par iesaisti to vērtspapīru iniciēšanā vai emisijā, kurus nav iniciējusi vai emitējusi attiecīgā iestāde;

b)

“Vērtspapīri – pārveduma rīkojumi” ietver maksas un komisijas naudu, ko rada vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas rīkojumu saņemšana, pārsūtīšana un izpilde klientu vārdā;

c)

“Vērtspapīri – citi” ietver maksas un komisijas naudu, kas rodas, iestādei sniedzot citus pakalpojumus saistībā ar vērtspapīriem, kurus nav iniciējusi vai emitējusi attiecīgā iestāde;

d)

“Tīrvērte un norēķini” ietver maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), piedaloties darījuma partneru, tīrvērtes un norēķinu līgumos;

e)

“Aktīvu pārvaldība”, “Turētājbankas pakalpojumi”, “Centralizēti administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem”, “Fiduciārie darījumi”, “Maksājumu pakalpojumi” ietver maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), sniedzot šos pakalpojumus;

f)

“Strukturētais finansējums” ietver maksas un komisijas naudu, kas saņemtas par iesaisti tādu finanšu instrumentu iniciēšanā vai emisijā, kuri nav attiecīgās iestādes radītie vai emitētie vērtspapīri;

g)

“Vērtspapīrošanas darbību apkalpošanas maksa” ietver ienākumus no maksām un komisijas naudas, ko iestāde guvusi, sniedzot aizdevumu apkalpošanas pakalpojumus, un izdevumus par maksām un komisijas naudu, kurus no iestādes iekasējuši aizdevumu pakalpojumu sniedzēji;

h)

“Sniegtās aizdevumu saistības” un “Sniegtās finanšu garantijas” ietver attiecīgajā periodā kā ienākumus atzīto summu par maksu un komisijas naudas amortizāciju par šīm darbībām, kas sākotnēji atzīta kā “citas finanšu saistības”;

i)

“Saņemtās aizdevumu saistības” un “Saņemtās finanšu garantijas” ietver maksu un komisijas naudas izdevumus, ko atzinusi iestāde un kas izriet no maksas, ko pieprasījis darījuma partneris, kurš uzņēmies saistības izsniegt aizdevumu vai sniegt finanšu garantiju;

j)

“Citi” ietver pārējos maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), piemēram, tos, kas izriet no “citām saistībām”, ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumiem (piemēram, ārvalstu banknošu un monētu maiņa) vai citu maksas konsultāciju un pakalpojumu sniegšanu (saņemšanu).

19.2.   Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2)

117.

Darījumus saistībā ar aktīvu pārvaldību, turētājbankas funkcijām un citiem iestādes sniegtajiem pakalpojumiem uzrāda, izmantojot šādas definīcijas:

a)

“Aktīvu pārvaldība” attiecas uz klientiem nepastarpināti piederošiem aktīviem, kuru pārvaldību nodrošina iestāde. Datus par “Aktīvu pārvaldību” uzrāda pa klientu veidiem: kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, pensiju fondi, diskrecionāri pārvaldīti klientu portfeļi un citas ieguldījumu sabiedrības;

b)

“Turēšanā pieņemtie aktīvi” attiecas uz iestādes sniegtiem finanšu instrumentu glabāšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem klientu uzdevumā un pakalpojumiem, kas saistīti ar turētājbankas pakalpojumiem, piemēram, naudas un nodrošinājuma pārvaldīšanu. Datus par “Turēšanā pieņemtajiem aktīviem” uzrāda pa to klientu veidiem, kuru aktīvus iestāde tur, nošķirot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus no pārējiem. Postenis “tostarp uzticēti citām sabiedrībām” ir to turēšanā pieņemtajos aktīvos iekļauto aktīvu vērtība, kuru faktisko turēšanu iestāde ir uzticējusi citām sabiedrībām;

c)

“Centralizēti administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem” ir administratīvie pakalpojumi, kurus iestāde sniedz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem. Tie cita starpā ietver šādus pakalpojumus: pārveduma starpnieka pakalpojumi; grāmatvedības dokumentu kompilācija; prospektu, finanšu pārskatu un visu citu ieguldītājiem domāto dokumentu sagatavošana; sarakstes veikšana, izplatot finanšu pārskatus un visus citus ieguldītājiem domātos dokumentus; emisija un dzēšana un ieguldītāju reģistra uzturēšana; neto aktīvu vērtības aprēķins;

d)

“Fiduciārie darījumi” ir darbības, kuras iestāde veic savā vārdā, bet savu klientu labā un uz viņu risku. Fiduciāro darījumu ietvaros iestāde bieži sniedz tādus pakalpojumus kā turēšanā pieņemto aktīvu pārvaldības pakalpojumi strukturētai sabiedrībai vai portfeļu diskrecionāra pārvaldība. Visi fiduciārie darījumi ir uzrādāmi vienīgi šajā postenī neatkarīgi no tā, vai iestāde papildus sniedz citus pakalpojumus;

e)

“Maksājumu pakalpojumi” ir to maksājumu iekasēšana klientu vārdā, kurus radījuši parāda instrumenti, kas nav atzīti iestādes bilancē un kurus šī iestāde nav iniciējusi.

f)

“Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi” ir produkti, ko emitējušas grupā neietilpstošas sabiedrības un ko iestāde izplatījusi tās esošajiem klientiem. Datus šajā postenī uzrāda pa produktu veidiem;

g)

“Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība” ir to aktīvu summa patiesajā vērtībā, attiecībā uz kuriem iestāde rīkojas. Ja patiesā vērtība nav pieejama, drīkst izmantot citu novērtējuma bāzi, tostarp nominālvērtību. Ja iestāde sniedz pakalpojumus tādām sabiedrībām kā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi vai pensiju fondi, attiecīgos aktīvus var uzrādīt tajā vērībā, kādā tās šos aktīvus uzrāda savā bilancē. Uzrādāmajās summās attiecīgā gadījumā iekļauj uzkrātos procentus.

20.   LĪDZDALĪBA NEKONSOLIDĒTĀS STRUKTURĒTAJĀS SABIEDRĪBĀS (30)

118.

“Izmantotais likviditātes atbalsts” ir summa, ko veido nekonsolidētām strukturētajām sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu uzskaites vērtība un turēto parāda vērtspapīru, kurus emitējušas nekonsolidētas strukturētās sabiedrības, uzskaites vērtība.

21.   SAISTĪTĀS PERSONAS (31)

119.

Iestādes uzrāda summas un/vai darījumus, kas attiecas uz bilances un ārpusbilances riska darījumiem, kuros darījuma partneris ir saistīta persona.

120.

Izslēdz grupas iekšējos darījumus un grupas iekšējos neapmaksātos atlikumus. Postenī “Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības” iestādes uzrāda atlikumus un darījumus ar meitasuzņēmumiem, kuri nav izslēgti tāpēc, ka attiecīgie meitasuzņēmumi nav pilnībā konsolidēti saskaņā ar prudenciālās konsolidācijas tvērumu, vai tāpēc, ka saskaņā ar KPR 19. pantu šie meitasuzņēmumi nav ietverti prudenciālās konsolidācijas tvērumā, jo tie nav būtiski, vai tāpēc, ka lielākā grupā ietilpstošas iestādes gadījumā tie ir nevis iestādes, bet galvenās mātes iestādes meitasuzņēmumi. Postenī “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” iestādes iekļauj atlikumu un darījumu daļas ar kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas ietilpst grupā, kurai pieder attiecīgā sabiedrība, un kas nav izslēgti, piemērojot proporcionālās konsolidācijas vai pašu kapitāla metodi.

21.1.   Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi (31.1)

121.

Postenī “Saņemtās aizdevumu saistības, finanšu garantijas un citas saistības” uzrādāmā summa ir summa, ko veido saņemto aizdevumu saistību “nominālvērtība”, saņemto finanšu garantiju “nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” un citu saņemto saistību “nominālvērtība”.

21.2.   Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2)

122.

“Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus” ietver visu ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem. Šajā postenī iekļauj ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas ietilpst šajos “Peļņas vai zaudējumu aprēķina” posteņos:

a)

“Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”;

b)

“Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai”;

c)

“Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības” un

d)

“Peļņa vai zaudējumi no pārtrauktām darbībām pēc nodokļiem”.

22.   GRUPAS STRUKTŪRA (40)

123.

Iestādes sniedz sīku informāciju par meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, atspoguļojot stāvokli pārskata sniegšanas datumā. Dati jāsniedz par visiem meitasuzņēmumiem neatkarīgi no darbības, ko tie veic. Šīs veidnes tvērumā neietilpst vērtspapīri, kas klasificēti kā “Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi”, “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”, “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” un “Pašu akcijas”, tas ir, pārskatus sniedzošās iestādes īpašumā esošās šīs iestādes akcijas.

22.1.   Grupas struktūra – pa sabiedrībām (40.1)

124.

Par katru sabiedrību sniedz šādu informāciju:

a)

“LEI kods” – ieguldījumu saņēmēja LEI kods;

b)

“Sabiedrības kods” – ieguldījumu saņēmēja identifikācijas kods. Sabiedrības kods ir rindas identifikators, un katrai 40.1. veidnes rindai tam jābūt unikālam;

c)

“Sabiedrības nosaukums” – ieguldījumu saņēmēja nosaukums;

d)

“Iekļaušanas datums” ir datums, kurā ieguldījumu saņēmējs iekļāvās “grupas tvērumā”;

e)

“Akciju kapitāls” ir ieguldījumu saņēmēja emitētā kapitāla kopsumma atsauces datumā;

f)

“Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls”, “Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma” un “Ieguldījumu saņēmēja peļņa (vai zaudējumi)” ir šo posteņu summas ieguldījumu saņēmēja jaunākajos finanšu pārskatos;

g)

“Ieguldījumu saņēmēja rezidences vieta” ir ieguldījumu saņēmēja rezidences valsts;

h)

“Ieguldījumu saņēmēja sektors” ir darījuma partnera sektors, kā definēts 1. daļas 35. punktā;

i)

“NACE kods” norādāms, pamatojoties uz ieguldījumu saņēmēja pamatdarbības veidu. Nefinanšu sabiedrībām NACE kodus norāda saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”); finanšu sabiedrībām NACE kodus norāda saskaņā ar otro iedalījuma līmeni (pa “nodaļām”);

j)

“Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)” ir iestādes turēto īpašumtiesību instrumentu procentuālā daļa atsauces datumā;

k)

“Balsstiesības (%)” ir ar iestādes turēto īpašumtiesību instrumentu saistīto balsstiesību procentuālā daļa atsauces datumā;

l)

“Grupas struktūra [attiecības]” – norāda attiecību veidu starp mātesuzņēmumu un ieguldījumu saņēmēju (meitasuzņēmums, kopuzņēmums vai asociētais uzņēmums);

m)

“Grāmatvedībā piemērotā procedūra [Grāmatvedības grupa]” – norāda grāmatvedības metodi saskaņā ar grāmatvedības konsolidācijas tvērumu (pilnīga konsolidācija, proporcionāla konsolidācija, pašu kapitāla metode vai cita metode);

n)

“Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]” – norāda grāmatvedības metodi saskaņā ar KPR konsolidācijas tvērumu (pilnīga konsolidācija, proporcionāla konsolidācija, pašu kapitāla metode vai cita metode);

o)

“Uzskaites vērtība” ir iestādes bilancē uzrādītās summas attiecībā uz ieguldījumu saņēmējiem, kuri nav pilnībā vai proporcionāli konsolidēti;

p)

“Iegādes izmaksas” ir ieguldītāju samaksātā summa;

q)

“Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība” ir iestādes konsolidētās bilances posteņos “nemateriālā vērtība” vai “ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” uzrādītā nemateriālā vērtība attiecībā uz ieguldījumu saņēmēju;

r)

“Patiesā vērtība ieguldījumiem, kuriem ir publicētas kotētās cenas” ir cena atsauces datumā; to norāda vienīgi tad, ja attiecīgie instrumenti ir kotēti.

22.2.   Grupas struktūra – pa instrumentiem (40.2)

125.

Par katru instrumentu sniedz šādu informāciju:

a)

“Vērtspapīru kods” – vērtspapīru ISIN kods. Attiecībā uz vērtspapīriem, kuriem nav ISIN koda, izmanto citu kodu, kas ir unikāls šim vērtspapīram. “Vērtspapīru kods” un “Pārvaldītājsabiedrības kods” veido saliktu rindas identifikatoru, un šim identifikatoram katrai 40.2. veidnes rindai jābūt unikālam;

b)

“Pārvaldītājsabiedrības kods” ir sabiedrības identifikācijas kods grupā, kas tur attiecīgos ieguldījumus;

c)

“Sabiedrības kods”, “Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)”, “Uzskaites vērtība” un “Iegādes izmaksas” ir definēti iepriekš. Summas uzrāda attiecībā uz tiem vērtspapīriem, kurus tur attiecīgā pārvaldītājsabiedrība.

23.   PATIESĀ VĒRTĪBA (41)

23.1.   Patiesās vērtības hierarhija – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti (41.1)

126.

Šajā veidnē sniedz informāciju par amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto finanšu instrumentu patieso vērtību, izmantojot 7. SFPS 27.A punkta hierarhiju.

23.2.   Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums (41.2)

127.

Šajā veidnē sniedz informāciju par iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojumu attiecībā uz finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Postenī “Hibrīdlīgumi” uzrāda uzskaites vērtību finanšu hibrīdinstrumentiem, kas nesadalītā veidā klasificēti šajos uzskaites portfeļos, tas ir, uzrāda visu nesadalīto hibrīdinstrumentu.

23.3.   Finanšu hibrīdinstrumenti, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (41.3.)

128.

Šajā veidnē sniedz informāciju par finanšu hibrīdinstrumentiem, izņemot tos hibrīdlīgumus, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot “patiesās vērtības iespēju”, un uzrādīti 41.2. veidnē.

129.

Postenī “Tirdzniecības nolūkā turēti” uzrāda uzskaites vērtību finanšu hibrīdinstrumentiem, kas nesadalītā veidā klasificēti kā “tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” vai “tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”, tas ir, uzrāda visu nesadalīto hibrīdinstrumentu.

130.

Pārējās rindās uzrāda uzskaites vērtību galvenajiem līgumiem, kas saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu ir nodalīti no iegultajiem atvasinājumiem. Uzskaites vērtību iegultajiem atvasinājumiem, kas saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu nodalīti no šiem galvenajiem līgumiem, uzrāda 10. un 11. veidnē.

24.   MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI – UZSKAITES VĒRTĪBA DALĪJUMĀ PA NOVĒRTĒJUMA METODĒM (42)

131.

Posteņos “Pamatlīdzekļi”, “Ieguldījumu īpašums” un “Citi nemateriālie aktīvi” vērtības uzrāda, ievērojot to novērtējumā izmantotos kritērijus.

132.

“Citi nemateriālie aktīvi” ietver visus tos nemateriālos aktīvus, kas nav nemateriālā vērtība.

25.   UZKRĀJUMI (43)

133.

Šajā veidnē atspoguļo posteņa “Uzkrājumi” izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā un perioda beigās pa izmaiņu veidiem.

26.   DEFINĒTU PABALSTU PLĀNI UN DARBINIEKU PABALSTI (44)

134.

Šajās veidnēs sniedz apkopoto informāciju par visiem iestādes definēto pabalstu plāniem. Ja ir vairāk nekā viens definēto pabalstu plāns, uzrāda kopsummu par visiem plāniem.

26.1.   Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1)

135.

“Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti” atspoguļo saskaņošanu attiecībā uz kopējo pašreizējo vērtību visām definēto pabalstu neto saistībām (aktīviem), kā arī atlīdzības tiesībām (19. SGS 140. a), b)).

136.

“Neto definētu pabalstu aktīvi” to pārpalikuma gadījumā ir pārpalikuma summas, ko atzīst bilancē, jo tās neietekmē limiti, kas noteikti 19. SGS 63. punktā. Šā posteņa summu un summu, kas atzīta izziņas postenī “Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība”, iekļauj bilances postenī “Citi aktīvi”.

26.2.   Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās (44.2)

137.

Postenī “Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās” atspoguļo izmaiņas starp visu iestādes definēto pabalstu saistību kopējās pašreizējās vērtības sākuma un beigu atlikumu. Katra 19. SGS 141. punktā uzskaitītā elementa ietekmi attiecīgajā periodā uzrāda atsevišķi.

138.

Definēto pabalstu saistību izmaiņu veidnē postenī “Beigu atlikums [pašreizējā vērtība]” uzrādītajai summai ir jābūt vienādai ar “Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība”.

26.3.   Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3)

139.

Attiecībā uz izziņas posteņiem saistībā ar personāla izdevumiem izmanto šādas definīcijas:

a)

“Pensijas un tamlīdzīgi izdevumi” ir summas, kas attiecīgajā periodā atzītas kā personāla izdevumi par pēcnodarbinātības pabalstu saistībām (definēto iemaksu plāni un definēto pabalstu plāni) un iemaksas sociālā nodrošinājuma fondos;

b)

“Uz akcijām balstīti maksājumi” ir summas, kas attiecīgajā periodā atzītas kā personāla izdevumi uz akcijām balstītiem maksājumiem.

27.   ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (45)

27.1.   Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai (45.2)

140.

Peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas netiek turēti pārdošanai, uzrāda dalījumā pa aktīvu veidiem; katrā rindā uzrāda peļņu vai zaudējumus no aktīviem (piemēram, īpašumiem, programmatūras, aparatūras, zelta, ieguldījumiem), kuru atzīšana pārtraukta. Saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajā veidnē norāda peļņu vai zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu visiem nefinanšu aktīviem.

27.2.   Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3)

141.

Citus darbības ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa šādiem posteņiem: patiesās vērtības korekcijas materiālajiem aktīviem, kas novērtēti, izmantojot patiesās vērtības modeli; ieguldījumu īpašumu nomas ienākumi un tiešie operacionālie izdevumi; ienākumi un izdevumi par operatīvo nomu, izņemot ieguldījumu īpašumus; pārējie darbības ienākumi un izdevumi.

142.

Postenī “Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus” slejā “ienākumi” uzrāda ieņēmumus, ko iestāde guvusi, un slejā “izdevumi” – izmaksas, kas iestādei radušās iznomātājas statusā operatīvās nomas darbībās ar aktīviem, kuri nav klasificēti kā ieguldījumu īpašums. Izmaksas, kas iestādei radušās nomnieces statusā, iekļauj postenī “Citi administratīvie izdevumi”.

143.

Peļņu vai zaudējumus, pārvērtējot turētos dārgmetālus un citas preces, kuru novērtējums ir patiesā vērība mīnus pārdošanas izmaksas, uzrāda posteņos “Citi darbības ienākumi – citi” vai “Citi darbības izdevumi – citi”.

28.   PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS (46)

144.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā katram pašu kapitāla komponentam atspoguļo izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā (sākuma atlikums) un perioda beigās (beigu atlikums).

29.   IEŅĒMUMUS NENESOŠI RISKA DARĪJUMI (18)

145.

18. veidnes mērķiem ieņēmumus nenesoši riska darījumi ir darījumi, kas atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem:

a)

tie ir būtiski riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas;

b)

uzskatāms, ka debitors bez nodrošinājuma realizēšanas, visticamāk, nespētu pilnībā nokārtot savas kredītsaistības neatkarīgi no kavēto summu pastāvēšanas un no termiņa kavējuma dienu skaita.

146.

Šī riska darījumu atzīšana par ieņēmumus nenesošiem ir neatkarīga no saskaņā ar KPR 178. pantu regulatīviem mērķiem veiktas riska darījumu atzīšanas par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, vai saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu grāmatvedības mērķiem veiktas to atzīšanas par samazinātas vērtības darījumiem.

147.

Riska darījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības, un riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atzīti par samazinātas vērtības darījumiem, visos gadījumos uzskata par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem. Riska darījumus, uz kuriem attiecas šā pielikuma 38. punktā minētie “Kolektīvi atskaitījumi zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti”, neuzskata par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, izņemot, ja tie atbilst kritērijiem atzīšanai par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem.

148.

Riska darījumus klasificē, ņemot vērā to pilno summu un neņemot vērā nodrošinājuma pastāvēšanu. Būtiskumu vērtē saskaņā ar KPR 178. pantu.

149.

18. veidnes mērķiem “riska darījumi” ietver visus parāda instrumentus (aizdevumus un avansus, kas ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus, kā arī parāda vērtspapīrus) un ārpusbilances riska darījumus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā. Ārpusbilances riska darījumi ietver šādus atsaucamus un neatsaucamus posteņus:

a)

sniegtās aizdevumu saistības;

b)

sniegtās finanšu garantijas;

c)

citas sniegtās saistības.

Riska darījumi ietver ilgtermiņa aktīvus un atsavināmas grupas, kas saskaņā ar 5. SFPS klasificētas kā pārdošanai turētas.

Saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, portfeļus “Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes” un “Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi” uzrāda rindās “amortizētajās izmaksās novērtētie parāda instrumenti”. Portfeļus “Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” un “Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu” uzrāda rindās “Patiesajā vērtībā novērtētie parāda instrumenti, izņemot tirdzniecības nolūkā turētos (HFT)”.

150.

18. veidnes mērķiem riska darījumam ir “termiņa kavējums”, ja noteiktajā termiņā nav samaksāta jebkāda pamatsummas, procentu vai maksu summa.

151.

18. veidnes mērķiem “debitors” ir parādnieks KPR 178. panta nozīmē.

152.

Saistības uzskata par ieņēmumus nenesošu riska darījumu to nominālvērtībā, ja to izmantošanas vai citādas izlietošanas gadījumā rastos riska darījumi, kuriem būtu risks, ka bez nodrošinājuma realizēšanas tie netiks pilnībā atmaksāti.

153.

Sniegtās finanšu garantijas uzskata par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem to nominālvērtībā, ja attiecīgajai finanšu garantijai pastāv risks, ka darījuma partneris (“garantijas ņēmējs”) to izmantos, tostarp īpaši gadījumā, ja pamatā esošais garantētais riska darījums atbilst 145. punktā minētajiem ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem. Ja garantijas ņēmējs kavē termiņu summai, kura pienākas saskaņā ar finanšu garantijas līgumu, pārskatus sniedzošā iestāde novērtē, vai attiecīgais debitoru parāds atbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem.

154.

Riska darījumus, kas saskaņā ar 145. punktu klasificēti kā ieņēmumus nenesoši, tālāk klasificē vai nu kā individuāli ieņēmumus nenesošus (“pamatojoties uz darījumu”), vai kā ieņēmumus nenesošus attiecībā uz visiem riska darījumiem ar konkrētu debitoru (“pamatojoties uz debitoru”). Dažādu ieņēmumus nenesošo riska darījumu veidu klasificēšanā par vai nu individuāli, vai saistībā ar konkrētu debitoru ieņēmumus nenesošiem izmanto šādas klasificēšanas pieejas:

a)

ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, kas saskaņā ar KPR 178. pantu klasificēti kā tādi, kuru saistības netiek pildītas, piemēro 178. pantā noteikto klasificēšanas pieeju;

b)

riska darījumiem, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificēti kā ieņēmumus nenesoši vērtības samazinājuma dēļ, piemēro vērtības samazinājuma atzīšanas kritērijus, kuri noteikti piemērojamajā grāmatvedības regulējumā;

c)

pārējiem ieņēmumus nenesošajiem riska darījumiem, kas nav klasificēti ne kā tādi, kuru saistības netiek pildītas, ne kā tādi, kuriem ir samazināta vērtība, piemēro KPR 178. panta noteikumus par riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas.

155.

Ja iestādei ar kādu debitoru ir tādi bilancē iekļauti riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, un kavēto riska darījumu bruto uzskaites vērtība atbilst vairāk nekā 20 % no visu bilancē iekļauto ar šo debitoru noslēgto riska darījumu bruto uzskaites vērtības, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar šo debitoru uzskata par ieņēmumus nenesošiem. Ja debitors pieder pie grupas, novērtē, vai par ieņēmumus nenesošiem būtu jāatzīst arī riska darījumi ar citām attiecīgās grupas sabiedrībām, ja tie jau nav atzīti par samazinātas vērtības darījumiem vai saskaņā ar KPR 178. pantu – par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, izņemot riska darījumus, kurus skar savrupi strīdi, kas nav saistīti ar darījuma partnera maksātspēju.

156.

Uzskata, ka riska darījums pārstāj būt ieņēmumus nenesošs, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošā iestāde piemēro, lai atceltu darījumu klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā;

b)

debitora stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka ir ticams, ka notiks pilnīga atmaksāšana saskaņā ar sākotnējiem vai attiecīgā gadījumā grozītajiem nosacījumiem;

c)

debitoram nav nekādu summu, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas.

Kamēr šie nosacījumi nav izpildīti, riska darījumu klasificē kā ieņēmumus nenesošu, pat ja attiecīgais riska darījums jau atbilst kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošā iestāde piemēro, lai atceltu darījuma klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu.

Klasificējot ieņēmumus nenesošos riska darījumus kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus saskaņā ar 5. SFPS, netiek pārtraukta to klasifikācija ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijā, jo pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi ietilpst ieņēmumus nenesošu riska darījumu definīcijā.

157.

Ja ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi (6), uzskata, ka šie riska darījumi pārstāj būt ieņēmumus nenesoši, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

riska darījumi nav atzīti par samazinātas vērtības darījumiem vai par tādiem, kuru saistības netiek pildītas;

b)

kopš pārskatīšanas pasākumu piemērošanas sākuma ir pagājis viens gads;

c)

pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas vairs nav nekādu kavēto summu, nedz bažu par riska darījuma atmaksāšanu pilnā apmērā saskaņā ar pēcpārskatīšanas nosacījumiem. Bažu nepastāvēšanu nosaka atbilstoši debitora finanšu stāvokļa analīzei, ko veikusi attiecīgā iestāde. Var uzskatīt, ka bažas vairs nepastāv, ja debitors ar regulārajiem maksājumiem saskaņā ar pēcpārskatīšanas nosacījumiem ir kopā samaksājis summu, kas atbilst līdzšinējai kavētajai summai (ja bija kavētās summas) vai kas ir norakstīta (ja kavēto summu nebija) saskaņā ar pārskatīšanas pasākumiem, vai ja debitors ir citādi pierādījis spēju ievērot pēcpārskatīšanas nosacījumus.

Minētos īpašos izslēgšanas nosacījumus piemēro papildus tiem kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošās iestādes piemēro riska darījumiem, kuriem samazināta vērtība un kuru saistības netiek pildītas, attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu.

158.

Kavētos riska darījumus to pilnas summas apmērā uzrāda atsevišķi ieņēmumus nesošajā un ieņēmumus nenesošajā kategorijā. Ieņēmumus nesošos riska darījumus, kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, uzrāda atsevišķi to pilnas summas apmērā.

159.

Ieņēmumus nenesošos riska darījumus uzrāda dalījumā pa kavējuma diapazoniem. Riska darījumus, kuriem nav termiņa kavējumu vai kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, ieskaitot, bet kuri ir atzīti par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem nepilnīgas atmaksāšanas iespējas dēļ, uzrāda speciālā slejā. Riska darījumus, attiecībā uz kuriem pastāv gan kavētas summas, gan nepilnīgas atmaksāšanas iespēja, iedala pa kavējuma diapazoniem atbilstoši kavēto dienu skaitam.

Naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus uzrāda 18. veidnes 070. rindā, kā arī 080. un 100. rindā.

18. veidnē neuzrāda ieņēmumus nenesošus riska darījumus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. SFPS.

160.

Atsevišķās slejās uzrāda šādus riska darījumus:

a)

riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir uzskatāmi par samazinātas vērtības darījumiem, izņemot, ja tie ir riska darījumi ar zaudējumiem, kas ir radušies, bet nav atzīti;

b)

riska darījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības.

161.

“Uzkrāto vērtības samazinājumu” un “patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda saskaņā ar 46. punktu. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ir vai nu tieši, vai ar atskaitījumu konta starpniecību veikts riska darījuma uzskaites vērtības samazinājums. Uzkrātajā vērtības samazinājumā, ko uzrāda par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, neietver zaudējumus, kas ir radušies, bet nav atzīti. Zaudējumus, kas ir radušies, bet nav atzīti, uzrāda uzkrātajā vērtības samazinājumā par ieņēmumus nesošiem riska darījumiem. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas riska darījumiem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ievērojot piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

162.

Attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem informāciju par turēto nodrošinājumu un saņemtajām finanšu garantijām uzrāda atsevišķi. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās finanšu garantijas, aprēķina saskaņā ar 79.–82. punktu. Tādējādi uzrādīto nodrošinājuma un finanšu garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība.

30.   PĀRSKATĪTIE RISKA DARĪJUMI (19)

163.

19. veidnes mērķiem pārskatītie riska darījumi ir parāda līgumi, attiecībā uz kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi. Pārskatīšanas pasākumi nozīmē pretimnākšanu debitoram, kuram ir radušās vai tuvā nākotnē radīsies grūtības nokārtot savas finanšu saistības (turpmāk “finansiālas grūtības”).

164.

19. veidnes mērķiem pretimnākšana ir kāda no šādām darbībām:

a)

grozījumu veikšana līdzšinējos līguma noteikumos, kurus debitors, kā uzskatāms, nespētu ievērot tādu finansiālo grūtību dēļ (“grūtību skarts parāds”), kas izraisa nepietiekamu parādu nokārtošanas spēju, un kuri nebūtu veikti, ja debitoram nebūtu finansiālo grūtību;

b)

grūtību skarta parāda līguma pilnīga vai daļēja refinansēšana, kas nebūtu veikta, ja debitoram nebūtu finansiālo grūtību.

Pretimnākšana var nozīmēt zaudējumus aizdevējam.

165.

Pretimnākšanas pierādījumi ir šādi:

a)

grozītie līguma noteikumi salīdzinājumā ar līdzšinējiem līguma noteikumiem ir par labu debitoram;

b)

grozītajā līgumā iekļautie noteikumi ir labvēlīgāki nekā noteikumi, kurus no tās pašas iestādes tajā pašā laikā būtu varējuši iegūt citi debitori ar līdzīgu riska profilu.

166.

Ja tiek izmantotas klauzulas, kuras, izmantotas pēc debitora ieskatiem, dod tam iespēju mainīt līguma noteikumus (“iestrādātas pārskatīšanas klauzulas”), to uzskata par pretimnākšanu, ja iestāde apstiprina šo klauzulu izpildi un secina, ka debitoram ir finansiālas grūtības.

167.

“Refinansēšana” ir parāda līgumu izmantošana ar mērķi panākt citu tādu parāda līgumu pilnīgu vai daļēju apmaksu, kuru pašreizējos noteikumus debitors nespēj izpildīt.

168.

19. veidnes mērķiem “debitors” ietver visas debitora grupā ietilpstošās fiziskās un juridiskās personas, kuras ir grāmatvedības konsolidācijas tvērumā.

169.

19. veidnes mērķiem “parāds” ietver aizdevumus un avansus (kuri ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus), parāda vērtspapīrus un sniegtās atsaucamās un neatsaucamās aizdevumu saistības, bet neietver riska darījumus, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā. “Parāds” ietver ilgtermiņa aktīvus un atsavināmas grupas, kas saskaņā ar 5. SFPS klasificētas kā pārdošanai turētas.

Saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, portfeļus “Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes” un “Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi” uzrāda rindās “amortizētajās izmaksās novērtētie parāda instrumenti”. Portfeļus “Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” un “Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu” uzrāda rindās “Patiesajā vērtībā novērtētie parāda instrumenti, izņemot tirdzniecības nolūkā turētos (HFT)”.

170.

19. veidnes mērķiem “riska darījums” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda 169. punktā norādīta “parādam”.

171.

19. veidnes mērķiem “iestāde” ir tā iestāde, kura piemēroja pārskatīšanas pasākumus.

172.

Riska darījumus uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi pretimnākšana, neatkarīgi no tā, vai pastāv kādas kavētas summas, un no tā, vai attiecīgie riska darījumi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir klasificēti kā samazinātas vērtības darījumi vai saskaņā ar KPR 178. pantu – kā tādi, kuru saistības netiek pildītas. Riska darījumus neuzskata par pārskatītiem, ja debitoram nav finansiālu grūtību. Neraugoties uz to, par pārskatīšanas pasākumiem uzskata turpmāk minēto:

a)

grozīts līgums, kas pirms grozījumiem bijis klasificēts kā ieņēmumus nenesošs vai grozījumu neveikšanas gadījumā būtu klasificēts kā ieņēmumus nenesošs;

b)

līgumā veiktais grozījums paredz parāda pilnīgu vai daļēju anulēšanu ar norakstīšanu;

c)

iestāde apstiprina iestrādāto pārskatīšanas klauzulu izmantošanu attiecībā uz debitoru, kurš ir ieņēmumus nenesošs vai šo klauzulu neizmantošanas gadījumā tiktu atzīts par ieņēmumus nenesošu;

d)

tajā pašā laikā, kad iestāde piekrita papildu parādam, vai tuvu šim brīdim debitors ir veicis pamatsummas vai procentu maksājumus par tādu citu līgumu ar šo iestādi, kas bija ieņēmumus nenesošs vai refinansēšanas neveikšanas gadījumā būtu klasificēts kā ieņēmumus nenesošs.

173.

Grozījumus, kas ietver atmaksāšanu, kuru veic, pārņemot nodrošinājumu, uzskata par pārskatīšanas pasākumu, ja minētie grozījumi ir uzskatāmi par pretimnākšanu.

174.

Atspēkojams pieņēmums, ka ir notikusi pārskatīšana, pastāv šādos gadījumos:

a)

grozītajam līgumam vismaz vienu reizi trīs mēnešu laikā pirms tā grozīšanas ir bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums, kas pārsniedz 30 dienas (neesot ieņēmumus nenesošam), vai grozījumu neveikšanas gadījumā tam būtu bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums, kas pārsniedz 30 dienas;

b)

tajā pašā laikā, kad iestāde piekrita papildu parādam, vai tuvu šim brīdim debitors ir veicis pamatsummas vai procentu maksājumus par tādu citu līgumu ar šo iestādi, kuram vismaz vienu reizi trīs mēnešu laikā pirms tā refinansēšanas ir bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums par 30 dienām;

c)

iestāde apstiprina iestrādāto pārskatīšanas klauzulu izmantošanu attiecībā uz debitoriem, kuri kavē termiņu par 30 dienām vai šo klauzulu neizmantošanas gadījumā kavētu termiņu par 30 dienām.

175.

Finansiālās grūtības novērtē debitora līmenī, kā tas noteikts 168. punktā. Par pārskatītiem riska darījumiem atzīst vienīgi riska darījumus, kuriem ir tikuši piemēroti pārskatīšanas pasākumi.

176.

Pārskatītos riska darījumus ietver ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijā vai ieņēmumus nesošu riska darījumu kategorijā saskaņā ar 145.–162. punktu un 177.–179. punktu. Riska darījumu pārstāj klasificēt kā pārskatītu, kad ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

pārskatītais riska darījums tiek uzskatīts par ieņēmumus nesošu, tostarp gadījumos, kad tas ir pārklasificēts no ieņēmumus nenesošo līgumu kategorijas pēc tam, kad debitora finanšu stāvokļa analīze ir parādījusi, ka tas vairs neatbilst nosacījumiem tā uzskatīšanai par ieņēmumus nenesošu;

b)

ir pagājis vismaz divu gadu pārbaudes periods kopš dienas, kad pārskatītais riska darījums atzīts par ieņēmumus nesošu;

c)

vismaz pusi no pārbaudes perioda ir veikti regulāri pamatsummas vai procentu maksājumi, kuru kopsumma pārsniedz summu, kas būtu uzskatāma par nebūtisku;

d)

pārbaudes perioda beigās nevienam riska darījumam ar attiecīgo debitoru termiņa kavējums nepārsniedz 30 dienas.

177.

Ja pārbaudes perioda beigās nav izpildīti 176. punktā minētie nosacījumi, attiecīgo riska darījumu līdz visu nosacījumu izpildes brīdim turpina uzskatīt par ieņēmumus nesošu pārskatītu riska darījumu, uz kuru attiecas pārbaudes periods. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī. Pārskatītus riska darījumus, kas saskaņā ar 5. SFPS ir klasificēti kā pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi, turpina klasificēt kā pārskatītus riska darījumus, jo pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi ietilpst pārskatītu riska darījumu definīcijā.

178.

Pārskatītu riska darījumu var uzskatīt par ieņēmumus nesošu no pārskatīšanas pasākumu piemērošanas dienas, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)

minētā piemērošana nav izraisījusi riska darījuma klasificēšanu par ieņēmumus nenesošu;

b)

dienā, kad sākta pārskatīšanas pasākumu piemērošana, attiecīgais riska darījums netika uzskatīts par ieņēmumus nenesošu.

179.

Ja ieņēmumus nesošam pārskatītam riska darījumam, uz kuru attiecas pārbaudes periods un kurš ir pārklasificēts no ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijas vai kura termiņa kavējums kļūst lielāks par 30 dienām, piemēro papildu pārskatīšanas pasākumus, to klasificē kā ieņēmumus nenesošu.

180.

“Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem” (ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas neatbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem un ir iekļauti ieņēmumus nesošo riska darījumu kategorijā. Uz ieņēmumus nesošiem pārskatītiem riska darījumiem attiecas pārbaudes periods saskaņā ar 176. punktu, tostarp, ja tiek piemērots 178. punkts. Pārskatītos riska darījumus, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri ir pārklasificēti no kategorijas “ieņēmumus nenesoši riska darījumi”, uzrāda atsevišķi pie ieņēmumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem slejā “tostarp ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi pārbaudes periodā”.

“Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem” (ieņēmumus nenesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas atbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem un ir iekļauti ieņēmumus nenesošo riska darījumu kategorijā. Minētie ieņēmumus nenesošie pārskatītie riska darījumi ietver šādus darījumus:

a)

riska darījumus, kas ir kļuvuši par ieņēmumus nenesošiem pārskatīšanas pasākumu piemērošanas dēļ;

b)

riska darījumus, kas bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas;

c)

pārskatītos riska darījumus, kas ir pārklasificēti no ieņēmumus nesošo riska darījumu kategorijas, tostarp riska darījumi, kas ir pārklasificēti, piemērojot 179. punktu.

Ja pārskatīšanas pasākumi tiek piemēroti ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, minēto pārskatīto riska darījumu summu norāda atsevišķi slejā “tostarp ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem”.

Pārskatītus riska darījumus, kas klasificēti kā naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi, uzrāda 19. veidnes 070. rindā, kā arī 080. un 100. rindā.

19. veidnē neuzrāda pārskatītos riska darījumus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. SFPS.

181.

Sleja “Refinansēšana” ietver bruto uzskaites vērtību, kāda ir jaunajam līgumam (“refinansēšanas parāds”), kas noslēgts par pārskatīšanas pasākumu uzskatāma refinansēšanas darījuma ietvaros, kā arī vecā, atmaksātā līguma bruto uzskaites vērtību, kas vēl nav nokārtota.

182.

Pārskatītus riska darījumus, kuriem piemēroti gan grozījumi, gan refinansēšana, uzrāda slejā “Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos” vai slejā “Refinansēšana” atkarībā no tā, kuram pasākumam ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Banku pūla veikto refinansēšanu uzrāda slejā “Refinansēšana” kā pārskatus sniedzošās iestādes nodrošinātā refinansēšanas parāda instrumenta kopsummu vai ar pārskatus sniedzošo iestādi vēl nenokārtotā refinansēšanas parāda kopsummu. Vairāku parādu pārkomplektēšanu par jaunu parādu uzrāda kā grozījumu, ja vien papildus nav refinansēšanas darījuma, kuram ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Ja grūtību skarta riska darījuma pārskatīšana ar noteikumu grozīšanu izraisa tā atzīšanas pārtraukšanu un jauna riska darījuma atzīšanu, jauno riska darījumu uzskata par pārskatītu parādu.

183.

Uzkrāto vērtības samazinājumu un patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā uzrāda saskaņā ar 46. punktu. “Uzkrātais vērtības samazinājums” ir vai nu tieši, vai ar atskaitījumu konta starpniecību veikts riska darījuma uzskaites vērtības samazinājums. “Uzkrātā vērtības samazinājuma” summā, kas attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem uzrādāma slejā “Ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem”, neietver zaudējumus, kas ir radušies, bet nav atzīti. Zaudējumus, kas ir radušies, bet nav atzīti, uzrāda slejā “Ieņēmumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem”. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā” ir uzrādāmas riska darījumiem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ievērojot piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

3. DAĻA

ATTIECINĀŠANA STARP RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM

1.

Turpmāk sniegtajās tabulās ir atspoguļota attiecināšana starp riska darījumu kategorijām, kuras izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar KPR, un darījuma partneru sektoriem, kas izmantoti FINREP tabulās.

2. tabula.

Standartizētā pieeja (SP)

Riska darījumu kategorijas saskaņā ar SP (KPR 112. pants)

FINREP darījuma partneru sektori

Piezīmes

a)

Centrālās valdības vai centrālās bankas

1)

Centrālās bankas

2)

Vispārējās valdības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

b)

Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

2)

Vispārējās valdības

 

c)

Publiskā sektora struktūras

2)

Vispārējās valdības

 

d)

Daudzpusējās attīstības bankas

3)

Kredītiestādes

 

e)

Starptautiskās organizācijas

2)

Vispārējās valdības

 

f)

Iestādes

(t.i., kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības)

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

g)

Komercsabiedrības

2)

Vispārējās valdības

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

 

h)

Privātpersonas un MVU

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

i)

Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

j)

Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

1)

Centrālās bankas

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

ja) Riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

1)

Centrālās bankas

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

k)

Segtās obligācijas

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

l)

Vērtspapīrošanas pozīcijas

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri.

m)

Iestādes un komercsabiedrības, par kurām ir pieejams īstermiņa kredītnovērtējums

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

n)

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

FINREP ietvaros ieguldījumus KIU klasificē kā kapitāla vērtspapīru instrumentus neatkarīgi no tā, vai KPR pieļauj “caurskatīšanu”.

o)

Kapitāla vērtspapīri

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām.

p)

Citi posteņi

Dažādi bilances posteņi

FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās.


3. tabula.

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRBP)

Riska darījumu kategorijas saskaņā ar IRBP

(KPR 147. pants)

FINREP darījuma partneru sektori

Piezīmes

a)

Centrālās valdības un centrālās bankas

1)

Centrālās bankas

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

b)

Iestādes

(t.i., kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī atsevišķas vispārējās valdības un daudzpusējās bankas)

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

c)

Komercsabiedrības

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

d)

Privātpersonas un MVU

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

e)

Kapitāla vērtspapīri

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām.

f)

Vērtspapīrošanas pozīcijas

2)

Vispārējās valdības

3)

Kredītiestādes

4)

Citas finanšu sabiedrības

5)

Nefinanšu sabiedrības

6)

Mājsaimniecības

Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas pozīciju riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri.

g)

Citas saistības, kas nav kredītsaistības

Dažādi bilances posteņi

FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās.

(1)  Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2008/33) (OV L 297, 20.1.2013., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(3)  Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(5)  Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (C(2003)1422) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(6)  Ieņēmumus nenesoši riska darījumi, kam tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi, ir 180. punktā uzskaitītie riska darījumi.

VI PIELIKUMS

“VII PIELIKUMS

NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

1.

Šajā pielikumā sniegtas papildu norādes attiecībā uz tabulām, kas iekļautas šīs regulas VI pielikumā. Šis pielikums papildina norādes atsauču veidā, kas iekļautas VI pielikuma tabulās.

2.

Piemēro arī visas vispārējās norādes, kas iekļautas šīs regulas II pielikuma I daļā.

1.   Pārskatu sniegšanas tvērums

3.

Datus, kas minēti KPR 101. panta 1. punktā, uzrāda visas iestādes, kuras izmanto nekustamo īpašumu KPR Trešās daļas II sadaļas nolūkā.

4.

Veidne aptver visus valstu tirgus, kuros iestādei/iestāžu grupai ir riska darījumi (sk. KPR 101. panta 1. punktu). Saskaņā ar 101. panta 2. punkta trešo teikumu datus uzrāda atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tirgu Savienībā.

2.   Definīcijas

5.

Zaudējumu definīcija: “Zaudējumi” ir “ekonomiski zaudējumi”, kā definēts KPR 5. panta 2. punktā, tostarp zaudējumi no nomāta īpašuma. Aprēķinot zaudējumus no nekustamā īpašuma, neatzīst atguves plūsmas no citiem avotiem (piemēram, bankas garantijas, dzīvības apdrošināšana utt.). Zaudējumiem vienā pozīcijā nedrīkst veikt savstarpēju ieskaitu ar peļņu, kas gūta no sekmīgas atguves citā pozīcijā.

6.

Atbilstoši definīcijai, kas iekļauta KPR 5. panta 2. punktā, ekonomiskos zaudējumus no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļu un komerciālo īpašumu, vajadzētu aprēķināt, sākot no nenokārtoto riska darījumu vērtības pārskata datumā, un šajā aprēķinā vajadzētu ietvert vismaz: i) ieņēmumus no nodrošinājuma realizācijas; ii) tiešās izmaksas (ieskaitot procentu likmju maksājumus un ar nodrošinājuma likvidāciju saistīto kredītu restrukturizāciju izmaksas); un iii) netiešās izmaksas (ieskaitot kredīta restrukturizācijas vienības darbības izmaksas). Visus komponentus nepieciešams diskontēt līdz pārskata sniegšanas atsauces datumam.

7.

Riska darījuma vērtība. Riska darījuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā (sk. 2. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto standartizēto pieeju, un 3. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto IRB pieeju).

8.

Īpašuma vērtība. Īpašuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā.

9.

Valūtas kursa ietekme. Pārskata sniegšanas valūtu izmanto, piemērojot valūtas maiņas kursu pārskata dienā. Turklāt, aplēšot ekonomiskos zaudējumus, vajadzētu ņemt vērā valūtas kursa ietekmi, ja riska darījums vai nodrošinājums ir denominēts atšķirīgā valūtā.

3.   Ģeogrāfiskais sadalījums

10.

Atbilstoši pārskata sniegšanas tvērumam pārskatu sniegšanā par CR IP zaudējumiem ir iekļautas šādas veidnes:

a)

viena kopējā veidne;

b)

viena veidne katram Savienībā esošam valsts tirgum, kurā iestādei ir riska darījumi; un

c)

vienas veidnes datu apkopošanai no visiem ārpus Savienības esošiem valstu tirgiem, kuros iestādei ir riska darījumi.

4.   Pārskata sniegšana par riska darījumiem un zaudējumiem

11.

Riska darījumi: Visus riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR Trešās daļas II sadaļa, un kuros izmanto nodrošinājumu, lai samazinātu pašu kapitāla prasības, iekļauj pārskatā par CR IP zaudējumiem. Tas nozīmē arī, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma riska mazināšanas ietekmi izmanto tikai iekšējām vajadzībām (t. i., saskaņā ar otro pīlāru) vai lieliem riska darījumiem (sk. KPR Ceturto daļu), tad par riska darījumiem un attiecīgajiem zaudējumiem pārskats nav jāsniedz.

12.

Zaudējumi: Iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, sniedz pārskatu par zaudējumiem. Par zaudējumiem sniedz pārskatu, tiklīdz saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem ir jāiegrāmato uzkrājumi. Jāsniedz pārskats arī par aplēstajiem zaudējumiem. Datus par zaudējumiem apkopo attiecībā uz katru kredītu, t. i., apkopojot datus par atsevišķiem zaudējumiem, kas izriet no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

13.

Atsauces datums: Sniedzot pārskatu par zaudējumiem, vajadzētu izmantot riska darījuma vērtību no saistību neizpildes dienas.

a)

Visos ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu saistību neizpildes gadījumos vajadzētu sniegt pārskatu par zaudējumiem, kas radušies attiecīgajā pārskata periodā, neatkarīgi no tā, vai kredīta restrukturizācija ir vai nav pabeigta minētajā periodā. Dati par zaudējumiem, kas uzrādīti 30. jūnijā, attiecas uz laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam, un 31. decembrī uzrādītie dati par zaudējumiem attiecas uz visu kalendāro gadu. Ņemot vērā to, ka pastāv liela laika atšķirība starp saistību neizpildes rašanos un zaudējumu realizāciju, informācija par zaudējumu aplēsēm (kas ietver nepabeigtus kredīta restrukturizācijas procesus) jāsniedz, ja pārskata periodā kredīta restrukturizācija nav pabeigta.

b)

Visiem saistību neizpildes gadījumiem pārskata periodā ir trīs scenāriji: i) aizdevumu, kura saistības netiek pildītas, var pārstrukturēt tā, ka to vairs neuzskata par tādu, kura saistības netiek pildītas (zaudējumi nav konstatēti); visa nodrošinājuma realizācija ir pabeigta (pabeigta kredīta restrukturizācija, zināmi faktiskie zaudējumi); vai iii) kredīta restrukturizācija nav pabeigta (izmanto zaudējumu aplēses). Pārskatos par zaudējumiem ietver tikai zaudējumus no scenārija ii) nodrošinājuma realizācija (konstatētie zaudējumi) un scenārija iii) nepabeigta kredīta restrukturizācija (zaudējumu aplēses).

c)

Pārskatā iekļauj datus par zaudējumiem tikai no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta pārskata periodā, bet sniegtajos datos nenorāda zaudējumus no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta iepriekšējos pārskata periodos. Proti, pārskatā neiekļauj datus par ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas vēlākā pārskata periodā vai zemākām realizētajām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.

14.

Īpašuma vērtējuma nozīme: Lai sniegtu pārskatu par to riska darījuma daļu, kas nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām, kā atsauces datums ir vajadzīgs pēdējais īpašuma vērtējums pirms riska darījuma saistību neizpildes dienas. Pēc saistību neizpildes īpašumu varētu novērtēt atkārtoti. Jauniegūto vērtību tomēr nevajadzētu ņemt vērā, identificējot riska darījuma daļu, kas sākotnēji tikusi pilnībā (un kopumā) nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām. Tomēr īpašuma jauno vērtību ņem vērā, sniedzot pārskatu par ekonomiskajiem zaudējumiem (samazināta īpašuma vērtība ir daļa no ekonomiskajām izmaksām). Citiem vārdiem, pēdējo īpašuma vērtējumu pirms saistību neizpildes dienas izmanto, lai noteiktu, kura zaudējumu daļa uzrādāma 010. šūnā (riska darījumu vērtību, kas ir pilnībā un kopumā nodrošinātas, identifikācija), un lai noteiktu atkārtoti novērtētā īpašuma vērtību attiecībā uz 010. un 030. šūnā uzrādāmo summu (aplēse iespējamai kredīta restrukturizācijai saistībā ar nodrošinājumu).

15.

Attiecībā uz aizdevumu pārdošanu pārskata periodā piemērotā procedūra: Iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, uzrāda zaudējumus, bet tikai tad, ja attiecībā uz šo riska darījumu ir konstatēta saistību neizpilde.

5.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām

Slejas

010

Zaudējumu, kas izriet no kredītiem, summa līdz atsauces procentuālajai attiecībai

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts.

Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 74. un 76. punktu

Šajā slejā iekļauti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu.

020

Tostarp nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

Pārskatu sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība.

030

Kopējo zaudējumu summa

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta b) un e) apakšpunkts

Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 74. un 76. punktu

Šajā slejā uzrādīti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu.

040

Tostarp nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

Pārskata sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība

050

Riska darījumu summa

Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta c) un f) apakšpunkts

Pārskats ir jāsniedz tikai par to riska darījuma vērtības daļu, kura ir uzskatāma par pilnībā nodrošinātu ar nekustamo īpašumu, proti, sniedzot pārskatu par zaudējumiem, nav jāietver dati par to daļu, kas nav uzskatāma par nodrošinātu.


Rindas

010

Mājokļa īpašums

020

Komerciāls nekustamais īpašums”

VII PIELIKUMS

“IX PIELIKUMS

NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM UN KONCENTRĀCIJAS RISKU

Saturs

I DAĻA:

VISPĀRĪGAS NORĀDES 500

1.

 Struktūra un konvencijas 500

II DAĻA:

NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI 500

1.

 Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis 500

2.

 Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra 501

3.

 Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem 501

4.

 C 26.00 - lielo riska darījumu limitu veidne 502

4.1.

 Norādes par konkrētām rindām: 502

5.

 C 27.00 - darījuma partnera identifikācija (LE1) 503

5.1.

 Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām: 503

6.

 C 28.00 - riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2) 505

6.1.

 Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām: 505

7.

 C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE2) 511

7.1.

 Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām: 511

8.

 C 30.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām (veidne LE4) 512

8.1.

 Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām: 512

9.

 C 31.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5). 513

9.1.

 Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām: 513

I DAĻA:   VISPĀRĪGAS NORĀDES

1.   Struktūra un konvencijas

1.

Sistēma pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem (large exposures – “LE”) sastāv no sešām veidnēm, kurās iekļauj šādu informāciju:

a)

lielo riska darījumu limiti;

b)

darījuma partnera identifikācija (veidne LE1);

c)

riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (veidne LE2);

d)

informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE2);

e)

termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām (veidne LE4);

f)

termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām; informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).

2.

Instrukcijās ir iekļautas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīka informācija attiecībā uz datiem, kurus sniedz katrā veidnē.

3.

Instrukcijas un validācijas noteikumi atbilst turpmākajos punktos izklāstītajai apzīmēšanas konvencijai, atsaucoties uz veidnes slejām, rindām un šūnām.

4.

Instrukcijās un validācijas noteikumos parasti izmanto šādu konvenciju: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validācija ir veikta visām ziņotajām rindām).

5.

Ja validācija tiek veikta veidnē, kurā izmanto tikai attiecīgās veidnes datu punktus, tad apraksti neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

6.

ABS (vērtība): absolūtā vērtība bez zīmes. Jebkuru summu, kas palielina riska darījumu vērtību, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Savukārt jebkuru summu, kas samazina riska darījumu vērtību, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), šo posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

II DAĻA:   NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

Šajā pielikumā norādes saistībā ar pārskatu sniegšanu par lielajiem riska darījumiem piemēro arī pārskatu sniegšanai par būtiskiem riska darījumiem atbilstīgi 9. un 11. pantā noteiktajam.

1.   Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis

1.

Lai paziņotu informāciju par lielajiem riska darījumiem atsevišķi ar katru klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula – “KPR”) 394. panta 1. punktu, iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2.

2.

Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par lielajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar KPR 394. panta 1. punktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2.

3.

Tiek sniegts pārskats par katru lielo riska darījumu, kas noteikts saskaņā ar KPR 392. pantu, tostarp par lielajiem riska darījumiem, kurus neņem vērā attiecībā uz atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam.

4.

Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par 20 lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar pēdējo teikumu KPR 394. panta 1. punktā, dalībvalsts mātes iestādes, uz kurām attiecas KPR trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Riska darījuma vērtība, kas iegūta, atņemot veidnes LE2 320. slejā norādīto summu (“Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums”) no tās pašas veidnes 210. slejā norādītās summas (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.

5.

Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Lai sniegtu pārskatu par šo riska darījumu termiņu struktūru saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE4 un LE5. Riska darījuma vērtība, kas aprēķināta veidnes LE2 slejā 210 (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.

6.

Datus par lielajiem riska darījumiem un attiecīgajiem lielākajiem riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām un atsevišķiem klientiem, kas nepieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, norāda veidnē LE2 (kurā savstarpēji saistītu klientu grupu uzrāda kā vienu atsevišķu riska darījumu).

7.

Iestādes veidnē LE2 norāda datus par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām, ko norāda veidnē LE2. Veidnē LE2 sniegto informāciju par riska darījumu ar atsevišķu klientu atkārtoti nesniedz veidnē LE2.

2.   Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra

8.

Veidnes LE1 slejās norāda informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, ar kuriem iestādei ir riska darījums, identificēšanu.

9.

Veidnes LE2 un veidnes LE2 slejās sniedz šādas informācijas blokus:

a)

riska darījuma vērtība, pirms piemēroti atbrīvojumi un pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, tostarp tiešie un netiešie riska darījumi un papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem riska darījumu ar pamatā esošajiem aktīviem gadījumā;

b)

atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu ietekme;

c)

riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu piemērošanas un pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

10.

Veidnes LE4 un veidnes LE5 slejās sniedz informāciju par termiņu grupām, kurās iedala desmit lielāko riska darījumu ar iestādēm, kā arī desmit lielāko riska darījumu ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām sagaidāmās maksājamās summas.

3.   Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem

11.

Jēdziens “savstarpēji saistītu klientu grupa” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā.

12.

Jēdziens “neregulēta finanšu sektora sabiedrība” ir definēts KPR 142. panta 1. punkta 5. apakšpunktā.

13.

Jēdziens “iestādes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā.

14.

Tiek sniegts pārskats par riska darījumiem ar “civiltiesiskām asociācijām”. Turklāt iestādes pieskaita civiltiesiskas asociācijas kredīta summas katra partnera parādsaistībām. Riska darījumus ar civiltiesiskām asociācijām, kuros pastāv kvotas, sadala starp partneriem vai iedala tiem atbilstīgi to attiecīgajām kvotām. Par atsevišķiem veidojumiem (piemēram, kopīgiem kontiem, mantinieku kopienām, aizdevumiem, kas sniegti nominālam aizņēmējam), kuri faktiski darbojas tāpat kā civiltiesiskas asociācijas, jāsniedz pārskats tāpat kā par riska darījumiem ar civiltiesiskām asociācijām.

15.

Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.

16.

Jēdziens “riska darījumi” ir definēts KPR 389. pantā.

a)

Jebkuri aktīvi vai ārpusbilances posteņi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī, tostarp KPR 400. pantā norādītie posteņi, izņemot posteņus, uz kuriem attiecas KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunkts.

b)

“Netiešie riska darījumi” ir tie riska darījumi, kas iedalīti nevis tiešajam aizdevējam, bet garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam saskaņā ar KPR 403. pantu. Šeit sniegtās definīcijas nekādā iespējamajā aspektā nedrīkst atšķirties no tiesību pamataktā sniegtajām definīcijām.]

Riska darījumus ar savstarpēji saistītu klientu grupām aprēķina saskaņā ar 390. panta 5. punktu.

17.

“Savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus” ir atļauts ņemt vērā, nosakot lielo riska darījumu vērtību, kā tas izklāstīts KPR 390. panta 1., 2. un 3. punktā. KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību nosaka atbilstoši KPR trešās daļas II sadaļas 4. vai 6. nodaļai. Saskaņā ar KPR 296. pantu vienas juridiskas saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību LE veidnēs uzrāda kā “citas saistības”.

18.

“Riska darījuma vērtību” aprēķina saskaņā ar KPR 390. pantu.

19.

Atbrīvojumu un atbilstīgu kredītriska mazināšanas metožu pilnīgas vai daļējas piemērošanas, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību KPR 395. panta 1. punkta nolūkā, ietekme ir aprakstīta KPR 399. līdz 403. pantā.

20.

Par līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, par kuriem jāsniedz pārskats kā par lielajiem riska darījumiem, sniedz pārskatu saskaņā ar KPR 402. panta 3. punktu. Ja ir izpildīti KPR 402. panta 3. punktā noteiktie kritēriji, iestāde sniedz pārskatu par lielajiem riska darījumiem ar katru trešo personu par prasījuma summu, kas darījuma partnerim ir pret šo trešo personu, un nevis par riska darījuma ar darījuma partneri summu.

4.   C 26.00 - lielo riska darījumu limitu veidne

4.1.   Norādes par konkrētām rindām:

Rindas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

Struktūras, kas nav iestādes

KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts.

Attiecībā uz darījumu partneriem, kas nav iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Šī summa ir 25 % no atbilstošā kapitāla, kas norādīts I pielikuma 226. veidnes 4. rindā, ja vien netiek piemērota ierobežojošāka procentuāla attiecība saistībā ar to, ka tiek piemēroti valsts pasākumi saskaņā ar KPR 458. pantu vai deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 459. panta b) apakšpunktu.

020

Finanšu iestādes

KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts.

Attiecībā uz darījumu partneriem, kas ir iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Saskaņā ar KPR 395. panta 1. punktu šī summa ir šāda:

—

ja 25 % no atbilstošā kapitāla pārsniedz 150 miljonus euro (vai arī limitu, kas ir zemāks nekā 150 miljoni euro un kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu), tad tiek norādīti 25 % no atbilstošā kapitāla;

—

ja 150 miljoni euro vai mazāks limits, kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu, ir vairāk nekā 25 % no iestādes atbilstošā kapitāla, tad tiek norādīti 150 miljoni euro (vai arī kompetentās iestādes noteiktais limits, kas ir mazāks). Ja iestāde ir noteikusi mazāku limitu attiecībā uz tās atbilstošo kapitālu, kā prasīts KPR 395. panta 1. punktā, tad norāda šo limitu.

Šie limiti var būt stingrāki, ja piemēro valsts pasākumus saskaņā ar KPR 395. panta 6. punktu vai 458. pantu vai Eiropas deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar KPR 459. panta b) apakšpunktu.

030

Iestādes %

KPR 395. panta 1. punkts un 459. panta a) apakšpunkts

Summa, kura tiek norādīta, ir absolūtais limits (to norāda 020. rindā), ko izsaka kā procentuālu attiecību pret atbilstošo kapitālu.

5.   C 27.00 - darījuma partnera identifikācija (LE1)

5.1.   Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010-070

Darījuma partnera identifikācija:

Iestādes norāda tā darījuma partnera identifikācijas datus, par kuru tiek iesniegta informācija jebkurā veidnē no C 28.00 līdz C 31.00. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai.

Saskaņā ar KPR 394. panta 1. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielais riska darījums, kā definēts KPR 392. pantā.

Saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielākais riska darījums, (gadījumos, kad darījuma partneris ir iestāde vai neregulēta finanšu sektora sabiedrība).

010

Kods

Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Kodu izmanto, lai identificētu atsevišķu darījuma partneri. Tomēr šīs slejas mērķis ir saistīt C 27.00 sniegto informāciju par darījuma partneri ar C 28.00 līdz C 31.00 uzrādītajiem riska darījumiem. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai. Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā.

Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien Savienībā nav vienotas kodifikācijas sistēmas.

020

Nosaukums

Nosaukums atbilst grupas nosaukumam, ja pastāv savstarpēji saistītu klientu grupa. Visos pārējos gadījumos nosaukums atbilst atsevišķam darījuma partnerim.

Savstarpēji saistītu klientu grupai norāda mātesuzņēmuma nosaukumu vai, ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad grupas komerciālo nosaukumu.

030

LEI kods

Darījumu partnera juridiskās personas identifikācijas kods.

040

Darījuma partnera rezidences vieta

Izmanto darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2 (tostarp starptautisko organizāciju pseido-ISO kodus, kas atrodami jaunākajā Eurostat izdevumā “Maksājumu bilances Vademecum”).

Savstarpēji saistītu klientu grupām rezidences vietu nenorāda.

050

Darījuma partnera nozare

Katru darījuma partneri, pamatojoties uz FINREP ekonomikas sektoru klasēm, klasificē vienā sektorā:

i) centrālās bankas; ii) vispārējās valdības; iii) kredītiestādes; iv) citas finanšu sabiedrības; v) nefinanšu sabiedrības; vi) mājsaimniecības.

Savstarpēji saistītu klientu grupām sektors nav jānorāda.

060

NACE kods

Ekonomikas nozarēm izmanto NACE kodus (Nomenclature statistique des activités économiques dans l’Union européenne = saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā).

Šī sleja attiecas tikai uz darījumu partneriem “citas finanšu sabiedrības” un “nefinanšu sabiedrības”. Attiecībā uz “nefinanšu sabiedrībām” izmanto NACE kodus ar viena līmeņa detalizācijas pakāpi (piemēram, “F – būvniecība”) un attiecībā uz “citām finanšu sabiedrībām” – ar divu līmeņu detalizācijas pakāpēm, kas sniedz atsevišķu informāciju par apdrošināšanas darbībām (piemēram, “K65 – apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu”).”

“Citu finanšu sabiedrību” un “nefinanšu sabiedrību” ekonomikas nozares klasificē, pamatojoties uz FINREP darījumu partneru iedalījumu.

Savstarpēji saistītu klientu grupām NACE kodu nenorāda.

070

Darījuma partnera veids

KPR 394. panta 2. punkts

Darījuma partnera veidu desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām nosaka, norādot “I” attiecībā uz iestādēm vai “U” attiecībā uz neregulētām finanšu sektora sabiedrībām.

6.   C 28.00 - riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2)

6.1.   Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

Kods

Savstarpēji saistītu klientu grupai, ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods, šo kodu uzrāda kā savstarpēji saistītu klientu grupas kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda C 27.00 minēto mātesuzņēmuma kodu.

Gadījumos, kad savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad norādāmais kods ir tās atsevišķās struktūras kods, kuru iestāde uzskata par svarīgāko savstarpēji saistītu klientu grupā. Visos pārējos gadījumos kods atbilst atsevišķam darījuma partnerim.

Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā.

Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien ES nav vienotas kodifikācijas sistēmas.

020

Grupa vai atsevišķs klients

Iestāde norāda “1”, sniedzot pārskatu par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, vai “2” – par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām.

030

Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

KPR 390. panta 7. punkts

Saskaņā ar valstu kompetento iestāžu sīkākām tehniskajām specifikācijām, ja iestādei ir riska darījumi ar norādīto darījumu partneri, veicot darījumu, kurā ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, tad norāda “Jā” ekvivalentu; pretējā gadījumā norāda “Nē” ekvivalentu.

040-180

Sākotnējās riska darījumu vērtības

KPR 24., 389., 390. un 392. pants.

Iestāde šajā sleju blokā norāda sākotnējās riska darījumu vērtības tiešajiem riska darījumiem, netiešajiem riska darījumiem un papildu riska darījumiem, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem.

Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.

Šajās slejās norāda sākotnējo riska darījuma vērtību, t. i., riska darījuma vērtību, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, kurus atskaita slejā 210.

Riska darījuma vērtības definīcija un aprēķināšanas metode ir sniegta KPR 389. un 390. pantā. Aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtējumu veic saskaņā ar iestādei piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstīgi KPR 24. pantam.

No pašu kapitāla atskaitītos riska darījumus, kas nav riska darījumi saskaņā ar 390. panta 6. punkta e) apakšpunktu, iekļauj šajās slejās. Šos riska darījumus atskaita slejā 200.

KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos riska darījumus neiekļauj šajās slejās.

Sākotnējā riska darījuma vērtībā ietver jebkurus aktīvu un ārpusbilances posteņus saskaņā ar KPR 400. pantu. KPR 395. panta 1. punkta nolūkā atbrīvojumus atskaita slejā 320.

Iekļauj gan netirdzniecības, gan tirdzniecības portfeļa riska darījumus.

Lai sadalītu riska darījumus ar finanšu instrumentiem – ja dažādi riska darījumi, kas izriet no savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, veido vienu riska darījumu, tad šo riska darījumu iedala pie finanšu instrumenta, kas atbilst galvenajam aktīvam, kas iekļauts savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā (papildus skatīt ievaddaļu).

040

Sākotnējo riska darījumu vērtību kopsumma

Iestāde norāda tiešo riska darījumu un netiešo riska darījumu, kā arī papildu riska darījumu, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, vērtību summu..

050

Tostarp ar saistību neizpildi

KPR 178. pants.

Iestāde norāda to sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas daļu, kas atbilst riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.

060-110

Tiešie riska darījumi

Tiešie riska darījumi ir riska darījumi ar “tiešo aizņēmēju”.

060

Parāda instrumenti

Regulas (EK) Nr. 25/2009 (“ECB/2008/32”) II pielikuma 2. daļas tabula, 2. un 3. kategorija.

Parāda instrumenti ietver parāda vērtspapīrus, aizdevumus un avansus.

Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “aizdevumiem ar sākotnējo termiņu līdz vienam gadam ieskaitot/ilgāku par vienu gadu un līdz pieciem gadiem ieskaitot/ilgāku par pieciem gadiem” vai par “vērtspapīriem, kas nav akcijas” saskaņā ar ECB/2008/32.

Šajā slejā iekļauj repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus (vērtspapīru finansēšanas darījumus) un maržinālo aizdevumu darījumus.

070

Parāda vērtspapīri

Regulas ECB/2008/32 II pielikuma 2. daļas tabula, 4. un 5. kategorija.

Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “akcijām un citiem kapitāla vērtspapīriem” vai “NTF akcijām/daļām” saskaņā ar ECB Regulu par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2008/32).

080

Atvasinātie instrumenti

KPR 272. panta 2. punkts un II pielikums.

Instrumenti, kurus norāda šajā slejā, ietver KPR II pielikumā norādītos atvasinātos instrumentus un ilgstošu norēķinu darījumus, kā definēts KPR 272. panta 2. punktā.

Kredītu atvasinātos instrumentus, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam, norāda šajā slejā.

090-110

Ārpusbilances posteņi

KPR I pielikums.

Vērtība, kuru norāda šajās slejās, ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas, un nepiemērojot korekcijas pakāpes.

090

Aizņēmumu saistības

KPR I pielikuma 1. punkta c) un h) apakšpunkts, 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 3. panta b) apakšpunkta i) punkts un 4. punkta a) apakšpunkts.

Aizdevuma piešķiršanas saistības ir saistošas apņemšanās izsniegt kredītu saskaņā ar iepriekš definētiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot tos, kas ir atvasināti instrumenti, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai piegādājot vai emitējot citu finanšu instrumentu.

100

Finanšu garantijas

I pielikuma 1. punkta a), b) un f) apakšpunkts.

“Finanšu garantijas” ir līgumi, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem. Šajā slejā norāda kredītu atvasinātos instrumentus, kas nav iekļauti slejā “atvasinātie instrumenti”.

110

Citas saistības

Citas saistības ir KPR I pielikumā norādītie posteņi, kas nav ietverti iepriekšējās kategorijās. Šajā slejā norāda vienas juridiskās saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību.

120-180

Netiešie riska darījumi

KPR 403. pants.

Saskaņā ar KPR 403. pantu kredītiestāde var izmantot aizstāšanas pieeju, ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētu nodrošinājumu.

Iestāde šajā sleju blokā norāda tiešo riska darījumu vērtību summas, kas ir pārdalītas garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam, ja nodrošinājuma emitentam tiktu piešķirta vienāda vai zemāka riska pakāpe nekā riska pakāpe, kas tiktu piemērota trešai personai saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Aizsargātā atsauces riska darījuma (tiešā riska darījuma) sākotnējo vērtību atskaita no riska darījuma vērtības ar sākotnējo aizņēmēju slejās “atbilstīgās kredītriska mazināšanas metodes”. Netiešais riska darījums ar aizstāšanas ietekmi palielina riska darījuma vērtību ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu. Tas attiecas arī uz garantijām, kas piešķirtas savstarpēji saistītu klientu grupas ietvaros.

Iestāde norāda netiešo riska darījumu sākotnējo summu slejā, kas atbilst garantēta vai ar nodrošinājumu nodrošināta tiešā riska darījuma veidam, piemēram, ja garantētais tiešais riska darījums ir parāda instruments, slejā “Parāda instrumenti” jānorāda “netiešā riska darījuma” summa, kas iedalīta garantijas devējam.

Šajā sleju blokā saskaņā ar KPR. 399. pantu norāda arī riska darījumus, kas izriet no parādzīmēm, kas saistītas ar kredītrisku.

120

Parāda instrumenti

Skatīt sleju 060.

130

Parāda vērtspapīri

Skatīt sleju 070.

140

Atvasinātie instrumenti

Skatīt sleju 080.

150-170

Ārpusbilances posteņi

Šo sleju vērtība ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un korekcijas pakāpes.

150

Aizņēmumu saistības

Skatīt sleju 090.

160

Finanšu garantijas

Skatīt sleju 100.

170

Citas saistības

Skatīt sleju 110.

180

Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

KPR 390. panta 7. punkts

Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem.

190

(-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi

KPR 34.,24., 110. un 111. pants

Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas iekļauti attiecīgajā grāmatvedības regulējumā (Direktīva 86/635/EEK vai Regula (EK) Nr. 1606/2002) un kas ietekmē riska darījumu vērtēšanu saskaņā ar KPR 24. un 110. pantu.

Slejā 040 norādītās vērtības korekcijas un uzkrājumus pret bruto riska darījumu vērtību uzrāda šajā slejā.

200

(-) Riska darījumi, ko atskaita no pašu kapitāla

KPR 390. panta 6. punkta e) apakšpunkts.

Tiek norādīti no pašu kapitāla atskaitītie riska darījumi, ko iekļauj sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas dažādās slejās.

210-230

Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

KPR 394. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

Iestādes attiecīgos gadījumos norāda riska darījuma vērtību, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.

210

Kopā

Šajā slejā norādāmā riska darījuma vērtība ir summa, ko izmanto, lai noteiktu, vai riska darījums ir lielais riska darījumu saskaņā ar definīciju KPR 392. pantā.

Tas ietver sākotnējo riska darījuma vērtību pēc tam, kad atskaitītas vērtības korekcijas un uzkrājumi un riska darījumu summa, ko atskaita no pašu kapitāla.

220

Tostarp netirdzniecības portfelī

Netirdzniecības portfeļa summa no kopējā riska darījumu vērtības pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas.

230

% no atbilstošā kapitāla

KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkts un 395. pants.

Uzrādāmā summa ir riska darījuma vērtības procentuāla daļa pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā.

240-310

(-) Atbilstošas kredītriska mazināšanas metodes

KPR 399. pants un 401. līdz 403. pants.

Jēdziens “kredītriska mazināšanas metodes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktā.

Šīs pārskata sniegšanas nolūkā kredītriska mazināšanas metodes, kas ir atzītas KPR trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā, izmanto saskaņā ar Regulas KPR 401. līdz 403. pantu.

Kredītriska mazināšanas metodēm var būt trīs dažādu veidu ietekme uz lielo riska darījumu režīmu: aizstāšanas ietekme; fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme; un nekustamā īpašuma režīms.

240-290

(-) Atbilstīgo riska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme

KPR 403. pants.

Fondētā un nefondētā kredītaizsardzība, par kuru sniedz pārskatu šajās slejās, atbilst riska darījumiem, kurus garantējusi trešā persona vai kuri ir nodrošināti ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, ja iestāde nolemj pielīdzināt riska darījumu tādam riska darījumam, kas ir veikts ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu.

240

(-) Parāda instrumenti

Skatīt sleju 060.

250

(-) Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Skatīt sleju 070.

260

(-) Atvasinātie instrumenti

Skatīt sleju 080.

270-290

(-) Ārpusbilances posteņi

Šo sleju vērtība tiek norādīta, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

270

(-) Aizdevumu piešķiršanas saistības

Skatīt sleju 090.

280

(-) Finanšu garantijas

Skatīt sleju 100.

290

(-) Citas saistības

Skatīt sleju 110.

300

(-) Fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme

KPR 401. pants.

Iestāde norāda fondētās kredītaizsardzības, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā, summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 401. pantu.

310

(-) Nekustamais īpašums

KPR 402. pants.

Iestāde norāda summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 402. pantu.

320

(-) Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums

KPR 400. pants.

Iestāde norāda summas, kas ir atbrīvotas no lielo riska darījumu režīma.

330-350

Riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

KPR 394. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

Iestāde norāda riska darījuma vērtību pēc tam, kad, ņemta vērā izņēmumu un kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

330

Kopā

Šajā slejā iekļauj summu, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam.

340

Tostarp netirdzniecības portfelī

Iestāde norāda kopējo pie netirdzniecības portfeļa piederošo riska darījuma vērtību pēc atbrīvojumu piemērošanas un, ņemot vērā kredītriska mazināšanas metožu ietekmi.

350

% no atbilstošā kapitāla

Iestāde uzrāda riska darījuma vērtības procentuālo daļu pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā.

7.   C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE2)

7.1.   Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010-360

Iestāde veidnē LE3 norāda veidnes LE2 rindās iekļautos datus par atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām.

010

Kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Paziņo pie savstarpēji saistītu klientu grupas piederošā atsevišķā darījumu partnera kodu.

020

Grupas kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods savstarpēji saistītu klientu grupai, uzrāda šādu kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda to kodu, kas izmantots, lai sniegtu pārskatu par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupu, kas minēts veidnē C 28.00 (LE2).

Ja klients pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, pārskatā to norāda kā visu savstarpēji saistīto klientu grupu locekli.

030

Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

Skatīt veidnes LE2 sleju 030.

040

Saistības veids

Saistības veidu starp atsevišķu sabiedrību un savstarpēji saistītu klientu grupu apzīmē, izmantojot:

“a” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta a) punkta nozīmē (kontrole) vai vai

“b” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta b) punkta nozīmē (savstarpēja saistība).

050-360

Ja finanšu instrumenti veidnē LE2 ir norādīti visai savstarpēji saistīto klientu grupai, tos iedala pa atsevišķiem darījuma partneriem veidnē LE3 atbilstīgi iestādes darījumu kritērijiem.

Pārējās norādes ir tādas pašas kā attiecībā uz veidni LE2.

8.   C 30.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām (veidne LE4)

8.1.   Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010

Kods

Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Skatīt veidnes LE1 sleju 010.

020-250

Riska darījuma termiņu grupas

KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunkts.

Iestāde norāda šo informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām.

Termiņu grupas nosaka ar mēneša intervālu līdz vienam gadam, ar ceturkšņa intervālu no viena gada līdz trīs gadiem un ar gada un lielākiem intervāliem sākot no trīs gadiem.

Katra riska darījuma vērtību pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas (veidnes LE2 sleja 210) uzrāda kopā ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Vairākām atsevišķām attiecībām, kas veido riska darījumu ar klientu, katru no šādām riska darījuma daļām uzrāda ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Instrumentus, kam nav noteikta dzēšanas termiņa, piemēram, pašu kapitālu, iekļauj slejā “nenoteikts termiņš”.

Paredzamo riska darījuma termiņu norāda gan par tiešiem, gan par netiešiem riska darījumiem.

Attiecībā uz tiešajiem riska darījumiem, iedalot paredzamās kapitāla vērtspapīru instrumentu, parāda instrumentu un atvasināto instrumentu summas dažādās termiņu grupās, jāvadās pēc termiņa sadalījuma veidnes norādēm par papildu mēru likviditātes noteikšanai (skatīt 23.5.2013. publicēto apspriešanās dokumentu CP18).

Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, iedalot sagaidāmās summas termiņu grupās, izmanto pamatā esošā riska termiņu. Konkrētāk, attiecībā uz nākotnes noguldījumiem tas nozīmē noguldījuma termiņa struktūru; attiecībā uz finanšu garantijām – to pamatā esošo finanšu aktīvu termiņa struktūru; attiecībā uz neizmantotām aizdevumu piešķiršanas saistību iespējām – aizdevuma termiņa struktūru; attiecībā uz citām saistībām – saistību termiņa struktūru.

Attiecībā uz netiešu riska darījumu iedalījums termiņu grupās pamatojas uz tādu garantētu darījumu termiņu, kuri rada tiešo riska darījumu.

Ja riska darījumu vai riska darījuma daļu uzskata par tādu, kurā nav izpildītas saistības, to uzrāda veidnē C 28.00 (LE 2, 050. sleja) un C 29.00 (LE 3, 060. sleja), darījuma, kurā ir saistību neizpilde, gaidāmā vērtības samazināšanās ir jāiedala attiecīgajā termiņu grupā šādi.

—

Ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai, neraugoties uz saistību neizpildi, ir precīzs kalendārs, kurā norādīti riska darījuma gaidāmie atmaksājumi, tā tos iedala attiecīgajās termiņu grupās.

—

Ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai nav pamatojuma par to, kad summas, attiecībā uz ko nav izpildītas saistības, tiks atmaksātas (ja tas notiks), sabiedrība tās iedala kategorijā “nenoteikts termiņš”.

9.   C 31.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).

9.1.   Norādījumi attiecībā uz konkrētām slejām:

Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

010-260

Iestāde veidnē LE5 norāda veidnes LE4 rindās iekļautos datus par atsevišķiem darījumu partneriem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām.

010

Kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Skatīt LE3 veidnes sleju 010.

020

Grupas kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Skatīt LE3 veidnes sleju 020.

030-260

Riska darījumu termiņu grupas

Skatīt LE4 veidnes slejas 020-250.