14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/1

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015) 377 – C8-0200/2015) (2),

—

ņemot vērā 2014. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa – Eiropas Parlaments (3),

—

ņemot vērā iekšējā revidenta pārskatu par 2014. finanšu gadu,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes (4),

—

ņemot vērā deklarāciju (5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (6) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā Prezidija 2005. gada 27. aprīļa lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi (7) un jo īpaši tā 13. pantu,

—

ņemot vērā Prezidija 2014. gada 16. jūnija lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi (8) un jo īpaši tā 22. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0135/2016),

A.

tā kā Parlamenta priekšsēdētājs 2015. gada 8. jūlijā pieņēma Parlamenta 2014. finanšu gada pārskatus;

B.

tā kā Parlamenta ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2015. gada 18. septembrī apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

C.

tā kā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.

sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.

izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/3

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0135/2016),

A.

tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

B.

tā kā Revīzijas palāta savā revīzijā secināja, ka nav konstatēti nozīmīgi trūkumi atlasītajās iestāžu un struktūru sistēmās un gada darbības pārskatos;

C.

tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīta anketa, kuras atbildes saņēma un apsprieda Budžeta kontroles komiteja, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

D.

tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un lietderību un kontrole ir nepieciešama, lai nodrošinātu politiskās vadības un Parlamenta administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā,

1.

norāda, ka Parlamentam 2014. gadā piešķirto galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 1 755 631 742 jeb 20,13 % no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 5. izdevumu kategorijas, kas paredzēta Savienības iestāžu 2014. gada administratīvajiem izdevumiem, kopumā par 0,3 % pārsniedzot 2013. gada budžetu (EUR 1 750 463 939);

2.

norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2014. gada 31. decembrī bija EUR 174 436 852 (2013. gadā – EUR 158 117 371), no kuriem EUR 26 979 032 bija piešķirtie ieņēmumi (2013. gadā – EUR 25 991 783);

3.

atgādina, ka 2014. gadā četras nodaļas veidoja 72 % no kopējām saistībām: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”);

4.

pieņem zināšanai, ka Parlamenta 2014. finanšu gada kontu slēgšanas pamatā esošie skaitļi bija šādi:

5.

norāda, ka kopumā EUR 71 500 000 tika pārvietoti no provizorisko apropriāciju pozīcijām un citiem avotiem, lai palīdzētu finansēt Konrad Adenauer ēkas Luksemburgā ikgadējos nomas maksājumus, paplašināšanu un modernizāciju; piebilst, ka šī summa ir 4 % no 2014. gada galīgajām apropriācijām;

6.

atgādina, ka Revīzijas palāta visām Savienības iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentam, veic administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu un ka kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks; pieņem zināšanai, ka darījumu pārbaudes liecina, ka aplēstais kļūdu līmenis DFS 5. izdevumu kategorijā ir 0,5 % (samazinājums salīdzinājumā ar 1 % 2013. gadā);

7.

atgādina, ka revīzijā tika pārbaudīta izlase, kura ietvēra 129 maksājumu darījumus, no kuriem 92 maksājumi bija algu, pensiju, ar tām saistītu pabalstu un citi ar personālu saistīti maksājumi, 14 maksājumi bija saistīti ar līgumiem par ēkām un 23 maksājumi bija saistīti ar citiem izdevumiem (energoresursi, sakari, informācijas tehnoloģijas u. c.); uzsver, ka no 129 pārbaudītajiem darījumiem 20 darījumos (jeb 15,5 %) tika konstatētas kļūdas; pieņem zināšanai, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 12 skaitļos izteiktajām kļūdām, ir 0,5 %;

8.

uzsver Revīzijas palātas ieteikumu par to, ka Parlamentam būtu jāpastiprina pārbaudes saistībā ar izmaksām, kuras Eiropas politiskās partijas atlīdzina savām saistītajām organizācijām, jāizstrādā Eiropas politiskajām partijām paredzēti atbilstoši noteikumi par publisko iepirkumu un jāuzrauga to piemērošana, veicot pienācīgas pārbaudes un nodrošinot labākus norādījumus; uzstāj, ka ir jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz Eiropas līmeņa politisko partiju izdevumiem un ka turpmāk atbildīgajai komitejai ir detalizēti jāpārbauda un jāapspriež šī informācija, īstenojot parasto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

9.

pieņem zināšanai, ka atbildīgās komitejas 2016. gada 25. janvāra sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar 2015. gada 16. jūlijā parakstīto gada pārskatu, norādot, ka 2014. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas Parlamenta administrācijā:

10.

uzsver, ka dotāciju procesa revīzijā iekšējais revidents secināja, ka ir lielas iespējas uzlabot konkrētas pārvaldības un kontroles procedūras un tādējādi nodrošināt lielāku pārliecību par to, ka dotāciju programma sasniedz savu mērķi, proti:

11.

norāda, ka 2014. gada beigās bija panākts ievērojams progress un vēl nebija pabeigtas tikai četras no 452 ar iekšējās kontroles sistēmu saistītajām darbībām, par kurām bija panākta sākotnēja vienošanās; aicina iekšējo revidentu pastāvīgi informēt Budžeta kontroles komiteju par progresu, kas panākts saistībā ar šīm atlikušajām darbībām;

12.

pieņem zināšanai rakstiskās atbildes, kas saistībā ar rezolūciju par 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (1) iesniegtas Budžeta kontroles komitejai 2015. gada 15. oktobrī; atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra izklāstu attiecībā uz dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas bija iekļautas minētajā Parlamenta rezolūcijā, un pēc tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;

13.

norāda, ka nebija saskaņots datums, kad jāiesniedz projekts ziņojumam par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu, un termiņš, kurā jāiesniedz papildu jautājumi ģenerālsekretāram;

14.

pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildi attiecībā uz lietojumprogrammas ePetition pieejamību deputātiem un sabiedrībai kopumā; aicina ģenerālsekretāru informēt Parlamentu par konsultēšanās ar Juridisko dienestu iznākumu un novērtēt lietojumprogrammas pieejamības paplašināšanas tehniskās un budžeta izmaksas;

15.

atgādina, ka ēdamzāļu pakalpojumu mērķis ir nodrošināt deputātiem un darbiniekiem ātri pieejamus ēdināšanas pakalpojumus; pauž bažas par ēdamzāļu ierobežoto ietilpību visaugstākā pieprasījuma brīžos, īpaši plenārsēžu laikā Strasbūrā; atzinīgi vērtē to, ka ir pieejama jauna āra terase, kas daļēji novērsīs šo problēmu, kad vien laika apstākļi to ļaus; aicina administrāciju vēl vairāk uzlabot Strasbūras ēdamzāli, efektīvāk izmantojot visu pieejamo platību;

16.

norāda, ka Parlaments ēdināšanas pakalpojumiem ir sācis izmantot fiksētas cenas līgumus; norāda, ka ēdināšanas pakalpojumiem nepieciešamie budžeta līdzekļi bija diezgan ierobežoti, proti, tikai 0,23 % no gada budžeta; sagaida, ka Parlamenta ēdināšanas vietās noteiktās cenas tiks saglabātas nemainīgas, ņemot vērā piedāvāto ēdienu cenas atkārtotos, ievērojamos paaugstinājumus;

17.

norāda, ka 2015. gadā noslēgtajos jaunajos līgumos par ēdināšanas pakalpojumiem Briselē vairs nav paredzēta tikai viena ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja izmantošana; sagaida, ka plānotās mazās ēdināšanas vietas Briselē darbosies tā, lai tiktu iesaistīti MVU un veicināta ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju dažādība, nodrošinot kvalitatīvu pakalpojumu par pieņemamu cenu;

18.

ar bažām norāda – tā kā cenu līmenis ir cēlies, tas ir izraisījis nepamatoti neizdevīgu cenu noteikšanu, kas īpaši skar asistentus, praktikantus un apmeklētājus; uzsver, ka palielinājumi nozīmē to, ka cenas Parlamentā tagad ir gandrīz līdzvērtīgas apkārtējos restorānos un bāros noteiktajām cenām; ar bažām norāda arī uz to, ka, lai gan cena ir pieaugusi, ēdiena kvalitāte ir ievērojami pasliktinājusies;

19.

uzskata, ka daudzajās nedēļas, kad notiek tikšanās ar vēlētājiem un plenārsesijas, ēdamzāles un kafejnīcas netiek pilnībā izmantotas; ierosina nolīgumos ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ņemt vērā iespēju tajās nedēļās, kad ne visas ēdamzāles un kafejnīcas darbojas, nodarbināt to darbiniekus kur citur;

20.

aicina administrāciju veikt novērtējumu un ierosināt cenu shēmu, kurā būtu ņemti vērā gan jaunie noteikumi, gan atlaižu iespējas praktikantiem, nodrošinot maltītes par pieņemamām cenām;

21.

pauž sarūgtinājumu par to, ka administrācija nespēj sniegt informāciju par dažādās Parlamenta darba dienās un nedēļās izsniegto porciju mainīgo skaitu; vēlas zināt, kā ir iespējams jebkādi kontrolēt līgumā noteiktu pakalpojumu sniedzējus, ja nav pieejama šāda pamatinformācija; aicina administrāciju darīt atbildīgajai komitejai pieejamu ēdināšanas pakalpojumu līgumu, kurš stājās spēkā 2015. gada 26. septembrī, un sniegt sīkāku informāciju par piedāvātajiem ēdieniem;

22.

uzsver, ka Revīzijas palātas 2014. gada 11. jūlijā pieņemtajā pārskatā ir norādīts, ka Savienības budžetā eventuāli varētu ietaupīt EUR 114 miljonus gadā, ja Parlaments centralizētu savu darbību; atkārtoti aicina Parlamentu un Padomi pievērsties nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz vienu darbavietu, lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus, kā Parlaments ir norādījis vairākās iepriekšējās rezolūcijās;

23.

norāda, ka par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un Budžeta kontroles komitejas 2016. gada 4. februāra viedokļu apmaiņa, klātesot Revīzijas palātas pārstāvim un iekšējam revidentam, bija ļoti augstvērtīga; izsaka atzinību ģenerālsekretāram par viņa atsaucību un prasa nodrošināt vairāk iespēju Budžeta kontroles komitejā apspriesties ar viņu par jautājumiem, kuri ietekmē Parlamenta budžetu;

24.

norāda uz sadarbības nolīguma parakstīšanu ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) un Reģionu komiteju 2014. gada 5. februārī; prasa noteikt īpašus sīki izstrādātus noteikumus par visu trīs iestāžu kopīgi izmantoto dienestu darbību; uzsver, ka minētais nolīgums ir jāīsteno līdzsvaroti un tam vienlīdz jānāk par labu visām trim iestādēm; aicina šī nolīguma vidusposma novērtējumā iekļaut katras iestādes vērtējumu par tā ietekmi cilvēkresursu, sinerģijas un pievienotās vērtības ziņā un attiecībā uz tā būtību, kā arī sniegt sīku no šī nolīguma izrietošo ietaupījumu un/vai budžeta izdevumu pieauguma atspoguļojumu, īpašu uzmanību pievēršot nodaļām par darbiniekiem; prasa pastāvīgi informēt par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar šo nolīgumu;

25.

atgādina, ka saskaņā ar šo nolīgumu ne vairāk kā 80 EESK un Reģionu komitejas ierēdņu (no rakstiskās tulkošanas dienesta un asistentu vidus) tiks pārcelti uz Parlamentu darbam jaunajā Eiropas Parlamenta Izpētes dienestā (EPRS); uzskata, ka šai darbinieku pārcelšanai vajadzētu dot iespēju palielināt Parlamenta iekšēji veiktā darba ražīgumu, mazāk budžeta līdzekļu atvēlot ārējiem pētījumiem, izvērtējumiem vai novērtējumiem; ar bažām norāda, ka līdz šim uz EPRS ir tikuši pārcelti 25 EESK ierēdņi un 24 Reģionu komitejas ierēdņi, lielākā daļa ļoti tuvu pensionēšanās vecumam, kā rezultātā divas minētās iestādes ievērojami ietaupīs ar personālu saistītajās nodaļās, savukārt Parlamenta izdevumi ievērojami palielināsies gan īstermiņā (algas), gan vidējā termiņā un ilgtermiņā (pensijas);

26.

atzinīgi vērtē pakalpojumu sniedzēju vārdu, kā arī informācijas par deputāta nodarbināto reģistrēto deputāta palīgu (RDP) un vietējo palīgu publicēšanu katra deputāta mājaslapā;

27.

pauž nožēlu par administrācijas pienākumu nodošanu deputātu birojiem; prasa administrācijai veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, kurus pienākumus (piemēram, atbildību par praktikantu apdrošināšanu) varētu nodot atpakaļ administrācijai;

28.

uzsver, ka Parlamenta iekšējo lēmējstruktūru, īpaši Prezidija, darbs ir jāpadara pārredzamāks un pieejamāks; prasa sistemātiski un savlaicīgi publicēt internetā un nosūtīt deputātiem sanāksmju darba kārtības un protokolus;

29.

norāda, ka deputātu biroju administratīvais slogs ir pieaudzis arī kopumā, un prasa racionalizēt veidlapas, kuras jāizmanto Parlamenta iekšējās procedūrās, piemēram, pieņemot darbā jaunus palīgus;

30.

norāda, ka pēc ievērojamas aizkavēšanās ir pieņemti iekšējie noteikumi par trauksmes cēlējiem un kopš 2016. gada janvāra tie ir spēkā; pauž bažas par trauksmes cēlēju aizsardzības trūkumu un aicina Parlamentu nodrošināt, ka viņu tiesības tiek pilnībā ievērotas; aicina Prezidiju paplašināt iekšējo noteikumu par trauksmes cēlējiem darbības jomu, attiecinot tos arī uz RDP, un prasa uz vietējiem palīgiem attiecināt līdzvērtīgus valsts tiesību aktus;

31.

prasa paskaidrot veidu, kā notiek oficiāla un neoficiāla sadarbība ar OLAF saistībā ar deputātu norēķiniem; norāda, ka vismaz vienā gadījumā informācija ir tikusi nodota trešai personai; uzskata to par deputātu mandāta neatkarības pārkāpumu;

32.

norāda, ka bija grūti pilnībā nošķirt priekšsēdētāja politisko darbību no viņa gatavošanās vadošā kandidāta statusā vadīt savu partiju 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un ka šādu nošķīrumu bija grūti veikt arī attiecībā uz citiem vadošajiem kandidātiem; uzskata, ka šīs abas lomas nav tikušas nepārprotami nošķirtas; prasa skaidri nodalīt amatpersonas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāta funkcijas; pauž nožēlu par to, ka Parlamenta darbinieki vismaz netieši ir izmantoti palīdzībai kampaņas gatavošanā, un prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk tā vairs nenotiek; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka priekšsēdētājs ir pārvērtis Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Twitter profilu par savu personīgo profilu un izmantojis to kampaņā;

33.

uzdod EPRS veikt to tiesisko regulējumu salīdzinošu analīzi, kuri reglamentē to kandidātu atbilstību, kuri kandidē vēlēšanu kampaņās citās starptautiskās organizācijās un dalībvalstīs (premjerministra, ģenerālsekretāra, kanclera u. c. vēlēšanās);

34.

norāda, ka laikposmā no 22. janvāra līdz 18. aprīlim priekšsēdētājs oficiālos starptautiskos komandējumos devās galvenokārt tādēļ, lai tiktos ar sociālistu partijām un organizācijām saistītiem valdības un oficiāliem pārstāvjiem; prasa iesniegt vairāk informācijas par šo jautājumu;

35.

prasa sniegt sīkāku informāciju par visu vadošo kandidātu kampaņām, īpaši par to, vai viņus vēlēšanu kampaņas laikā ir pavadījuši ierēdņi un citi štata darbinieki, kuri tobrīd nav bijuši atvaļinājumā; atzinīgi vērtē priekšsēdētāja sniegto papildu informāciju un prasa pārējiem kandidātiem nodrošināt tādu pašu pārredzamību;

36.

atgādina, ka piemaksa par vispārējiem izdevumiem ir paredzēta, lai segtu izdevumus dalībvalstī, no kuras deputāts ievēlēts, tādus kā deputāta biroja īre, aprīkojums, biroja piederumi, dokumentācija vai pasākumu rīkošanas loģistika; pieņem zināšanai, ka ar deputāta mandātu saistītas piemaksas visaptveroša kontroles sistēma nozīmētu 40 līdz 75 jaunas administratīvas štata vietas, kas būtu pretrunā darbinieku skaita samazināšanas plānam;

37.

atbalsta pilnīgu pārredzamību saistībā ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem, lai visi Eiropas iedzīvotāji varētu gūt ieskatu Eiropas Parlamenta deputātu vispārējos izdevumos; mudina Prezidiju pārskatīt to izdevumu sarakstu, kurus var segt no minētās piemaksas;

38.

atkārtoti aicina nodrošināt lielāku pārredzamību saistībā ar deputātiem paredzēto piemaksu par vispārējiem izdevumiem; aicina Prezidiju definēt precīzākus noteikumus par pārskatatbildību attiecībā uz izdevumiem, kurus drīkst segt no minētās piemaksas, taču tas nedrīkst radīt papildu izmaksas un administratīvo slogu deputātiem;

39.

atgādina Prezidijam, ka ir steidzami jāveic piemaksas par vispārējiem izdevumiem revīzija;

40.

atzinīgi vērtē apmeklētāju grupām paredzēto Parlamenta subsīdiju labāku saskaņošanu ar faktiskajiem izdevumiem, kas radušies šajā sakarā; tomēr pauž dziļas bažas par to, ka tas ir vienīgais Parlamenta iekšējā revidenta konstatētais ārkārtīgi svarīgais pasākums;

41.

pauž bažas par to, ka apmeklētāju grupu finansējums 2014. gadā joprojām lielākoties tiek izmaksāts skaidrā naudā: EUR 24 593 928,16 lielie izdevumi 2013. gadā 73,14 % apmērā tika segti skaidrā naudā un 26,86 % apmērā – ar bankas pārskaitījumu, savukārt EUR 22 281 749,46 lielie izdevumi 2014. gadā 71,15 % apmērā tika segti skaidrā naudā un 28,85 % apmērā – ar bankas pārskaitījumu;

42.

norāda uz vispārējā stāvokļa apskatā par Savienības budžeta finanšu pārvaldību iekļauto Revīzijas palātas konstatējumu, ka izdevumu atlīdzināšana apmeklētāju grupām, veicot skaidras naudas maksājumus, rada augstu risku; tādēļ prasa pēc iespējas ierobežot skaidras naudas maksājumus, atlīdzinot izdevumus apmeklētāju grupām; norāda uz lielo Parlamenta reputācijas apdraudējumu un ievērojamo drošības risku, ko rada šādi skaidras naudas maksājumi apmeklētāju grupām; atzīst praktiskās problēmas un prasa izvērtēt alternatīvas un efektīvas metodes maksājumu veikšanai, pirms tiek pieņemti jauni noteikumi par apmeklētāju grupu uzņemšanu;

43.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sākusi sabiedriskās apspriešanas procedūru saistībā ar pašreizējā Komisijas un Parlamenta pārredzamības reģistra pārskatīšanu un tā attiecināšanu arī uz Padomi; prasa uzreiz pēc sabiedriskās apspriešanas izveidot iestāžu darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus par reģistra pārskatīšanu, ar to saistīto rīcības kodeksu un tā darbību;

44.

papildus tam prasa Parlamenta administrācijai sagatavot ziņojumu par to, kuri attiecīgu Eiropas NVO bijušie vadītāji, izpilddirektori, direktori un valdes locekļi tagad ir Parlamenta deputāti;

45.

prasa Parlamenta administrācijai sagatavot ziņojumu par to, kā interešu grupas un citas ārējas organizācijas izmanto Parlamenta telpas; aicina Prezidiju pārbaudīt šo pasākumu saderību ar Parlamenta darbu, vienlaikus nodrošinot, ka Parlaments joprojām ir pilsoniskajai sabiedrībai un sabiedriskām debatēm atvērta iestāde;

46.

atgādina deputātu pienākumu nekavējoties informēt administrāciju par izmaiņām viņu interešu deklarācijās; pauž nožēlu par to, ka 2014. gadā ievēlēto deputātu CV un interešu deklarācijas tika augšupielādētas Parlamenta tīmekļa vietnē ļoti vēlu;

47.

mudina Parlamentu pieņemt noteikumus, lai atklātu jebkādu ieguldījumu, kas saņemts no lobistiem/interešu pārstāvjiem attiecībā uz politikas nostādņu, tiesību aktu un grozījumu projektiem (“likumdošanas pēda”);

48.

aicina Prezidiju radīt tehniskas iespējas deputātiem, kuri to vēlas, publicēt savā oficiālajā tīmekļa vietnē savu dienas kārtību un jo īpaši informāciju par tikšanās reizēm ar lobistiem;

49.

norāda, ka delegāciju, apvienoto parlamentāro asambleju, ad hoc delegāciju un vēlēšanu novērošanas misiju ārpus Savienības izmaksas 2014. gadā tika ierobežotas EUR 1 351 212 apmērā, salīdzinot ar EUR 5 794 360 2013. gadā, ņemot vērā piezīmes, ko Parlaments bija iekļāvis iepriekš minētajā rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un samazinoties komandējumu skaitam pārejas laikā no viena sasaukuma uz otru, kad vairākus mēnešus nenotika delegāciju vizītes; tomēr pauž kritiku par to, ka dažas Parlamenta misijas bija pārmērīgi dārgas, īpaši attālu galamērķu gadījumos; sagaida, ka šīs izmaksas tiks paskaidrotas sīkāk un tuvākajā nākotnē tiks samazinātas, kā arī prasa katras misijas izmaksas detalizēti publicēt gada darbības pārskatā;

50.

uzskata, ka būtu jāapsver, kā varētu izmantot IT instrumentus, piemēram, videokonferences, lai mazinātu delegāciju vizīšu skaitu;

51.

prasa nekavējoties izstrādāt parlamentu sadarbības delegāciju tīmekļa vietnes un piepildīt tās ar saturu; uzskata par izšķiroši svarīgu – ja budžets to atļauj – arī delegāciju atklāto sanāksmju straumēšanu tiešsaistē internetā, kā tas notiek Parlamenta komiteju sanāksmju gadījumā;

52.

atgādina, ka jaunais deputātiem paredzētais izpētes dienests sāka nodrošināt īpaši pielāgotas izpētes funkcijas deputātiem pēc individuāla pieprasījuma, publicējot brīfingus visās svarīgākajās politikas jomās; norāda, ka pirmajā pilnajā darbības gadā izpētes dienests sagatavoja vairāk nekā 450 publikācijas, atbildēja uz 1 675 deputātu pieprasījumiem veikt izpēti un izpildīja 745 līdzīgus pieprasījumus no citu Parlamenta klientu puses; norāda, ka šī struktūra nodrošina piekļuvi lielam attiecīgas informācijas apjomam, kam vajadzētu ievērojami samazināt ārēju ekspertu piesaistīšanu un tādējādi ļaut ietaupīt daudz līdzekļu; prasa visus brīfingus par svarīgāko jomu tēmām tulkot dalībvalstu oficiālajās valodās;

53.

prasa skaidrāk definēt uzdevumus dažādajās pakalpojumu jomās (izpētes pakalpojumi, ietekmes novērtēšana) un informēt deputātus par šīm atbildības jomām;

54.

prasa Ex ante ietekmes novērtēšanas nodaļai ar e-pasta palīdzību uzlabot savu atpazīstamību, informējot par izcilajiem pakalpojumiem, ko tā sniedz komiteju locekļiem un referentiem, kā arī par tās darba metodēm; atbalsta apmācības turpināšanu deputātu padomniekiem un palīgiem; prasa jūtami uzlabot šajā jomā pieejamos cilvēkresursus, jo tas ievērojami uzlabotu Parlamenta spēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā kā līdzvērtīgam partnerim;

55.

atzinīgi vērtē to, ka līdz šim nav bijis sūdzību par vienpusējiem ietekmes novērtējumiem, un aicina nodaļu arī turpmāk nodrošināt neitralitāti šajā sakarā;

56.

mudina DG EPRS vēl vairāk nodalīt savas publikācijas no Parlamenta oficiālajām nostājām, lai novērstu neizpratni sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos; atzinīgi vērtē atrunas ieviešanu visās publikācijās; aicina DG EPRS padarīt to redzamāku un iekļaut to ne tikai pēdējā lappusē, kā arī ieviest vēl citas pazīmes, kas ļautu šīs publikācijas viegli atšķirt no Parlamenta oficiāli pieņemtajām nostājām;

57.

norāda, ka organizācija VoteWatch saņēma divas dotācijas (2012. gadā – EUR 149 172 un 2013. gadā – EUR 350 000) par konkrētu ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām saistītu projektu līdzfinansēšanu; prasa veikt šo projektu pievienotās vērtības izvērtējumu;

58.

pauž bažas par Parlamenta komunikācijas pasākumu reālu rezultātu trūkumu, ņemot vērā aizvien mazāko vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī vispārējas informētības trūkumu sabiedrībā par Parlamenta lomu un tā darbību;

59.

norāda, ka pašas LUX kino balvas izdevumi 2014. gadā sasniedza EUR 391 506, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados (2013. gadā – EUR 448 000, 2012. gadā – EUR 434 421) un kas sedza izmaksas saistībā ar oficiālo atlasi, konkursu (cita starpā subtitru sagatavošanu Savienības 24 oficiālajās valodās un izdrukas filmu demonstrēšanai 28 dalībvalstīs) un balvas piešķiršanas ceremoniju; atgādina, ka LUX kino balvas līdz ar Saharova balvas un sieviešu tiesību reklamēšanas un popularizēšanas mērķis ir uzskatāmi parādīt Parlamenta apņēmību veicināt vienprātīgi atbalstītas vērtības, piemēram, cilvēktiesības un solidaritāti, kā arī tā apņemšanos nodrošināt kultūras un valodu daudzveidību; pauž dziļu nožēlu par to, ka ziņojumā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu prasītās aptaujas par LUX balvas atpazīstamību un ietekmi rezultāti vēl nav pieejami; prasa šī pētījuma rezultātus darīt zināmus sabiedrībai līdz 2016. gada maija vidum un oficiāli izklāstīt tos Budžeta kontroles komitejā;

60.

norāda, ka saskaņā ar DG COMM plaši pausto viedokli būtu jāsamazina izdevumi un vairāk jākoncentrējas uz efektivitāti; prasa lielāku uzmanību pievērst efektīvai, nevis dārgai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izvēršanai; norāda, ka, neraugoties uz lielajām summām, kuras iztērētas Parlamenta tīmekļa vietnei, tā joprojām ir sarežģīta, grūti pārlūkojama un nerada vēlamo atpazīstamību; iesaka pārskatīt tirgvedības stratēģiju; uzsver, ka pārredzama un pieejama tīmekļa vietne ir galvenais faktors iedzīvotāju iesaistīšanā;

61.

prasa izveidot jaunu un efektīvu meklētājprogrammu Parlamenta tīmekļa vietnē, kas nozīmētu gan ievērojamu meklētājprogrammas optimizāciju un pilnīgi saprotamu meklētājprogrammas rezultātu lapu, gan mērķtiecīgus centienus uzlabot vietnes pieejamību, izmantojot labāk atpazīstamus atslēgvārdus; iesaka veidot intensīvu iestāžu sadarbību, lai savienotu visas Savienības iestāžu tīmekļa vietnēs pieejamās datubāzes; norāda, ka tas nodrošinās Savienības pasākumu lielāku pārredzamību visiem iedzīvotājiem;

62.

pauž sarūgtinājumu par to, ka darbi Eastman ēkā, kurā atradīsies Eiropas vēstures nams, ir turpinājuši noritēt ar kavēšanos; prasa sagatavot komunikācijas plānu / popularizēšanas kampaņas un tīmekļa vietnes projektus / tirgvedības plānu, kur būtu detalizēti norādīts, kā Eiropas vēstures nams radīs vēlamo ietekmi;

63.

atgādina, ka darbiem vajadzēja būt pabeigtiem līdz 2014. gada beigām; sagaida, ka tiks ievērots sākotnēji apstiprinātais šī projekta kopējais budžets, neraugoties uz kavējumiem, un ka pirmā ekspozīcija tiks atklāta 2016. gada beigās;

64.

prasa skaidri nodalīt informāciju, kura jau ir pieejama Parlamentarium; atkārtoti brīdina par pārmērīgi augstu turpmāko izmaksu risku, kas nekādi nav samērojamas ar izveides mērķi;

65.

atzinīgi vērtē to, ka Parlamentarium ir viens no visapmeklētākajiem Briseles tūrisma objektiem un 2014. gadā tā apmeklētāju skaits sasniedza 340 500 (2013. gadā tas bija 337 000); uzsver, ka ir svarīgi informēt Beļģijas varas iestādes par šiem skaitļiem un to nodrošinātajiem ieguvumiem;

66.

pauž bažas par to, ka Eiropas Parlamenta Apmeklētāju centram paredzētā budžeta pozīcija iepriekšējā gadā palielinājās par 24 %, lai gan apmeklētāju skaits pieauga tikai par 1 %;

67.

ierosina, ka dalībvalstij, kurā atrodas Parlamentarium struktūras, vajadzētu daļēji finansēt to izveides un uzturēšanas izmaksas;

68.

norāda, ka pašas LUX kino balvas izdevumi 2014. gadā sasniedza EUR 391 506, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados (2013. gadā – EUR 448 000, 2012. gadā – EUR 434 421) un kas sedza izmaksas saistībā ar oficiālo atlasi, konkursu (cita starpā subtitru sagatavošanu Savienības 24 oficiālajās valodās un izdrukas filmu demonstrēšanai 28 dalībvalstīs) un balvas piešķiršanas ceremoniju; atgādina, ka LUX kino balvas līdz ar Saharova balvas un sieviešu tiesību reklamēšanas un popularizēšanas mērķis ir uzskatāmi parādīt Parlamenta apņēmību veicināt vienprātīgi atbalstītas vērtības, piemēram, cilvēktiesības un solidaritāti, kā arī tā apņemšanos nodrošināt kultūras un valodu daudzveidību; pauž nožēlu par to, ka ziņojumā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu prasītās aptaujas par LUX balvas atpazīstamību un ietekmi rezultāti vēl nav pieejami; prasa šī pētījuma rezultātus darīt zināmus sabiedrībai līdz 2016. gada maija vidum un oficiāli izklāstīt tos Budžeta kontroles komitejā un Kultūras un izglītības komitejā;

69.

pieņem zināšanai, ka 2014. gadā Ģenerālsekretariātā tika pieņemti darbā 309 ierēdņi un citi pagaidu darbinieki, kā arī 8 pagaidu darbinieki tika pieņemti politiskajās grupās; pieņem zināšanai, ka 2014. gada 31. decembrī Parlamentā bija nodarbināti kopumā 6 040 ierēdņi un pagaidu darbinieki (Ģenerālsekretariātā – 5 295 un politiskajās grupās – 745); uzsver, ka 2013. gadā šie skaitļi bija šādi: 6 105 (kopā), 5 308 (Ģenerālsekretariātā) un 797 (politiskajās grupās);

70.

aicina izvirzīt skaidrākas kvalifikācijas prasības darbiniekiem sensitīvos amatos, piemēram, komiteju sekretariātos vai nodaļā, kura veic ex ante ietekmes novērtējumus; prasa izvērtēt īpašas prasības attiecībā uz darbinieku ideoloģisko un politisko neitralitāti; prasa iesniegt Parlamentam darbinieku atlases kritērijus;

71.

norāda, ka 114 bijušos pagaidu darbiniekus darbam plenārsesiju laikā Strasbūrā Parlaments 2014. gadā pieņēma darbā kā līgumdarbiniekus; uzsver, ka Francijas tiesas spriedums par šiem pagaidu darbiniekiem kā tāds nevar pamatot lēmumu pieņemt viņus darbā atbilstīgi Civildienesta noteikumiem;

72.

uzsver, ka saistībā ar Civildienesta noteikumu un pašreizējās DFS 2014. gada pārskatīšanu 2014. gada 1. janvārī 67 štata vietas (66 pastāvīgās un 1 pagaidu) ir svītrotas no štatu saraksta, lai īstenotu štata vietu skaita samazināšanu par 5 % laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam, neskarot politiskās grupas;

73.

norāda, ka atbilstīgi pārskatītajiem Civildienesta noteikumiem notikusī darba laika pagarināšana no 37,5 līdz 40 darba stundām nedēļā ir līdzvērtīga vairāk nekā 350 papildu štata vietām un tas faktiski kompensē darbinieku skaita samazināšanu par 5 % vairāku gadu garumā, kā nolemts Civildienesta noteikumu reformā; aicina Parlamentu iesniegt pārredzamu ziņojumu par to, kā pa gadiem notiks plānotā darbinieku skaita samazināšana, un šajā procesā ņemt vērā darba laika pagarināšanu;

74.

norāda, ka sieviešu īpatsvars ierēdņu vidū joprojām ir ļoti augsts un ir pieaudzis līdz 59,2 % 2014. gada beigās salīdzinājumā ar 58,8 % 2013. gada beigās; pauž satraukumu par paritātes trūkumu administrācijā, jo no nodaļu vadītājiem tikai 30 % ir sievietes, no direktoriem – 34 % un no ģenerāldirektoriem – 18,2 %; prasa ieviest vienlīdzīgu iespēju programmu, jo īpaši attiecībā uz vadošiem amatiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šo līdzsvara trūkumu; atgādina, ka 1 no 8 direktoriem un 9 no 31 nodaļu vadītāja, kas pieņemti darbā 2014. gadā, bija sievietes; uzskata, ka darbā pieņemšanas procedūrai vajadzētu būt līdzsvarotai; atkārtoti prasa nodrošināt samērīgāku sieviešu pārstāvētību augstākajos vadošajos amatos;

75.

pauž nožēlu par to, ka Parlaments vēl nav sācis katru gadu publicēt informāciju par augstākā ranga ierēdņiem, kuri ir beiguši darbu Parlamenta administrācijā, kā arī sarakstu ar iespējama interešu konflikta gadījumiem, kā prasīts Civildienesta noteikumu 16. panta 4. punktā;

76.

pieņem zināšanai, ka 2014. gada beigās Parlamentā strādāja 1 686 RDP (2013. gadā – 1 763) un 4 453 vietējiem palīgiem bija darba līgums ar deputātu;

77.

pauž satraukumu par to, ka deputātu nodarbināto vietējo palīgu skaits ļoti atšķiras un 2014. gadā svārstījās no 0 līdz 46 vienam deputātam, savukārt 2013. gadā – no 0 līdz 43; vērš uzmanību uz to, ka 2014. gadā vairāk nekā 10 palīgus nodarbināja 91 deputāts, savukārt 2013. gadā tādu bija 84;

78.

atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs 2015. gada 26. oktobrī pieņēma jaunu noteikumu kopumu parlamentārās palīdzības piemaksas pārvaldībai, pastiprinot prasības kompensācijas saņemšanai par vietējo palīgu līgumiem, konkrētāk, vismaz 25 % no parlamentārās palīdzības piemaksas paredzot tieši izmaksu par reģistrētiem palīgiem segšanai;

79.

norāda, ka reģistrēti deputātu palīgi 2014. gada beigās veidoja 26,7 % Parlamenta darbinieku skaita; atgādina, ka aptuveni 1 700 septītā sasaukuma laikā nodarbināto reģistrēto deputātu palīgu līgumi beidzās 2014. gada jūlijā un Personāla ģenerāldirektorāts ieguldīja lielu darbu, lai līdz 2014. gada beigām pieņemtu darbā 1 686 reģistrētus deputātu palīgus, kuri strādātu līdz ar deputātiem astotā sasaukuma laikā;

80.

uzsver, ka dienas nauda, ko saņem uz Strasbūru braucošie deputātu palīgi, ir vismaz 21 % zemāka nekā citu darbinieku saņemtā dienas nauda; pauž nožēlu par to, ka Prezidijs nav reaģējis uz Parlamenta prasību, kas izteikta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijas 74. punktā; vēlreiz aicina Prezidiju veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu šo nevienlīdzību un reģistrētu deputātu palīgu dienas naudu saskaņotu ar pārējo darbinieku dienas naudu;

81.

pauž nožēlu par to, ka Prezidijs nav darījis pilnīgi neko, lai reaģētu uz Parlamenta prasību, kas izteikta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijas 71. punktā; aicina Prezidiju steidzami veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka par reģistrētiem deputātu palīgiem atbildīgās Padomdevējas komitejas aizskarošas izturēšanās un tās novēršanas darbavietā jautājumos sastāvs ir līdzsvarots un tajā ir vismaz divi reģistrēto deputātu palīgu pārstāvji;

82.

ar gandarījumu norāda uz pasākumiem, kas veikti, lai organizētu reģistrēto deputātu palīgu līgumu pārvaldību, gatavojoties astotā sasaukuma sākumam, un jo īpaši lietojumprogrammas APA People nevainojamo darbību; tomēr uzskata, ka vairāk administratīvu darbinieku būtu bijis jāpiesaista reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanai darbā noteiktās jomās, lai nodrošinātu lielāku ātrumu un efektivitāti; norāda, ka darbinieku skaits un tehniskie resursi nebija pietiekami, lai novērstu kavēšanos atsevišķu palīgu līgumu parakstīšanā un līgumu izbeigšanā, kā arī izdevumu un citu piemaksu aprēķinu aizkavēšanos un līdz ar to arī algu izmaksas aizkavēšanos; tomēr atzīst, ka salīdzinājumā ar 2009. gadu process ir ievērojami uzlabojies, vienlaikus norādot, ka Parlamentam ir jāturpina centieni paātrināt darbā pieņemšanas procedūras un uzlabot to efektivitāti;

83.

aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju izskatīt un atrisināt problēmas attiecībās ar RDP, piemēram, līgumu parakstīšanas aizkavēšanās parlamentārā pašreizējā sasaukuma sākumā, līgumu izbeigšana, agrīnu Eiropas Parlamenta vēlēšanu ietekme uz minimālo iemaksu periodiem u. c.; aicina iesaistīt RDP pārstāvjus risinājumu meklēšanā;

84.

norāda uz panākumiem, kas gūti mācību kursu pielāgošanā reģistrētu deputātu palīgu vajadzībām; tomēr uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir turpināt progresu šajā virzienā, īpaši attiecībā uz speciālu apmācību, pielāgotiem grafikiem un intensīviem valodu kursiem, kuri tiek rīkoti vienīgi laikā, kad lielākajai daļai reģistrēto deputātu palīgu ir jāņem ikgadējais atvaļinājums; prasa ņemt vērā reģistrēto deputātu palīgu īpašos apstākļus, nosakot norises laiku pasākumiem, kas paredzēti optimālu darba apstākļu nodrošināšanai (mindfulness), pusdienlaika konferencēm u. c.;

85.

pieņem zināšanai ziņojumu par deputātu palīgu statūtu novērtējumu, ko Parlaments izstrādāja un iesniedza 2015. gada jūlijā; pauž nožēlu, ka ziņojums attiecas tikai uz instrumenta APA-People piemērošanas rezultātu izvērtēšanu un norāda tikai uz dažām problēmām, ar kurām administrācija saskārusies minēto statūtu īstenošanā un iekšējo noteikumu piemērošanā; pauž neapmierinātību ar dažiem otrajā ziņojuma daļā sniegtajiem vērtējumiem un pilnībā nepiekrīt tiem; tāpēc uzskata, ka novērtējums neatbilst tā mērķiem, ja nu vienīgi attiecībā uz instrumenta APA-People piemērošanu; tāpēc aicina Parlamentu līdz šī gada beigām sagatavot vispusīgu un rūpīgu novērtējumu par statūtiem un to īstenošanas noteikumiem; norāda, ka minētajā novērtējumā tiks iekļauti arī visi juridiskie aspekti, kas rada grūtības, lai, pamatojoties uz tiem, tuvākajā nākotnē uzlabotu, pielāgotu un reformētu atsevišķus noteikumus; tāpat lūdz šajā procesā iesaistīt arī APA oficiālos pārstāvjus, jo īpaši ņemot vērā ļoti pozitīvo lomu, kāda tiem bija pirmajā pārskatīšanā;

86.

pārredzamības nolūkā aicina iekļaut Parlamenta gada pārskatā Personāla komitejas rīkotus un no iestādes budžeta finansētus pasākumus, norādot pasākuma veidu, radītās izmaksas un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības prasībām;

87.

vēlas saņemt konstatējumus, kas gūti, izvērtējot pašreizējā sasaukuma sākumā ieviestās lietojumprogrammas APA People ietekmi uz reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanu darbā;

88.

uzsver, ka jaunā vidēja termiņa stratēģija nekustamā īpašuma jomā ietver centienus atrast jaunas Parlamenta vajadzībām atbilstošas telpas noteiktā nelielā attālumā no galvenajām ēkām; uzsver, ka atjaunošanas darbu daudzgadu plānošana būtu jābalsta uz reālistiskām un detalizētām prognozēm, ņemot vērā gan finanšu rādītājus, gan grafikus; atgādina, ka Parlamentam pieder 81 % no visām telpām, kuras tas aizņem, un ka budžets ir jāaizsargā no novecojošu ēku atjaunošanas izmaksām, kas tuvākajos gados radīs Parlamentam ievērojamas problēmas;

89.

norāda, ka Parlaments savās trīs darba vietās aizņem telpas, kuru kopējā platība ir 1,1 miljons m2; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi noteikt pasākumus, kas nodrošinātu Parlamenta ēku noturību pret pieaugošām uzturēšanas izmaksām;

90.

uzstāj, ka jāievēro maksimāla piesardzība pirms saistību uzņemšanās par jauniem pirkumiem vai nomu un ka ir regulāri jāuzrauga un jāpielāgo stratēģiskais telpu plāns, uzskata, ka arī stratēģiskajā izpildes sistēmā iekļautajām koncepcijām būtu jādod Parlamentam iespēja mazināt jaunu ēku nepieciešamību, virzot organizāciju uz lielākas uzmanības pievēršanu rezultātiem un darba un privātās dzīves līdzsvaram; norāda, ka plaši pieejamas tehnoloģijas un prakses, tādas kā tāldarbs, arī varētu veicināt laika efektīvāku izmantošanu un videi saudzīgāku Parlamentu;

91.

norāda, ka kopš 2014. gada jūnija aptuveni 1 000 darbinieku no DG IPOL, DG EXPO un DG EPRS ir pārcēlušies uz Square de Meeûs ēku; atgādina, ka šī pārcelšanās bija pirmais svarīgais posms procesā, kura mērķis ir nodrošināt deputātiem papildu telpas Parlamenta galvenajās ēkās; vēlas saņemt informāciju par Parlamenta nākamajiem soļiem, tostarp konkrētu grafiku par to, kad būs pieejami papildu biroji;

92.

aicina administrāciju darbiniekiem, kas strādā Square de Meeûs, nodrošināt telpas un aprīkojumu Parlamenta galvenajās ēkās, tostarp kabinetu, kur iepazīties ar deputātiem paredzētiem ierobežotas pieejamības dokumentiem;

93.

pauž nožēlu par to, ka joprojām nav bijis iespējams noslēgt Parlamenta un Komisijas sadarbības nolīgumu par Eiropas namu kopīgu pārvaldību; mudina abas iestādes rast abpusēji pieņemamu risinājumu, lai izveidotu nekustamā īpašuma iegādes vai nomas sistēmu, un vienkāršot Eiropas namu ikdienas pārvaldībai nepieciešamās administratīvās un finanšu procedūras; prasa politiskajai vadībai vajadzības gadījumā iejaukties;

94.

uzskata, ka jau sen ir bijis jāatjauno Paul-Henri Spaak ēku, vienlaikus to paplašinot un nodrošinot vairāk semināru telpu apmeklētājiem un biroja telpu Parlamenta deputātiem; atbalsta administrācijas plānojumu, taču uzsver, ka tā pamatā jābūt pašreizējam deputātu skaitam, nevis skaitam, ko radītu eventuāla – un nereālistiska – Savienības paplašināšanās;

95.

prasa sagatavot konkrētus plānus un izmaksu prognozes atjaunošanas darbiem; mudina nodrošināt lielāku pārredzamību un deputātu individuālu iesaistīšanos tādu lēmumu pieņemšanā, kuri būtiski ietekmē iestādi gan administratīvi, gan finansiāli; uzskata, ka sniegtā informācija un iepriekšējās vienošanās, kas noslēgtas Priekšsēdētāju konferences un Prezidija līmenī, nav pietiekamas; prasa izdalīt visiem Parlamenta deputātiem visus stratēģiskos dokumentus par Parlamenta organizāciju un turpmāko attīstību;

96.

pauž bažas par priekšlikumu internalizēt šoferu dienestu un šī priekšlikuma radītajām papildu izmaksām, kas nozīmēs vairāk nekā 50 % palielinājumu 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu;

97.

norāda, ka Parlamenta veiktais aprēķins liecina, ka vidējais stundu skaits nedēļā, ko štata tulki 2014. gadā pavadīja kabīnēs, sniedzot mutiskās tulkošanas pakalpojumus, bija 10,7 stundas; tomēr norāda, ka kabīnē pavadītās stundas ir tikai daļa no tulku darba, kas ietver arī gatavošanos sanāksmēm, valodu mācīšanos un kvalifikācijas uzturēšanu, dežūras, kursus par konkrētām tēmām un citu specializētu apmācību; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt rādītājus, kas spētu izmērīt visas tulku veiktās darbības; pauž nožēlu par atšķirībām mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanā, kad gada griezumā viena tulka darba apjoms svārstījās starp 6 un 16 stundām nedēļā, tādējādi radot nevienmērīgu noslodzi; atzīst, ka vēlēšanu dēļ 2014. gads nebija tipisks parlamentāro darbību raksturojošs gads;

98.

ar bažām norāda, ka statistiskā aprēķina metode nav precizēta, un aicina administrāciju labāk informēt par tās procedūrām attiecīgos tulku pārstāvjus;

99.

aicina administrāciju neņemt vērā atvaļinājuma un slimības atvaļinājuma laiku, aprēķinot vidējo stundu skaitu, ko tulki pavada kabīnēs;

100.

atkārtoti norāda uz daudzvalodības nozīmi iestādes demokrātiskās leģitimitātes nodrošināšanā; atzinīgi vērtē to, ka, īstenojot Prezidija 2011. gadā pieņemto resursu ziņā efektīvo daudzvalodības politiku un tai sekojošās organizatoriskās reformas, ir izdevies ietaupīt līdzekļus mutiskajai tulkošanai paredzētajās budžeta pozīcijās; prasa nodrošināt tādus darba apstākļus, kuros būtu iekļauti mehānismi gan mutiskās tulkošanas kvalitātes, gan tulku veselības aizsardzībai, vienlaikus ņemot vērā vajadzības, kuras rada Parlamenta darba izmaiņas un resursu efektīva izmantošana; aicina ģenerālsekretāru turpināt ciešu sadarbību ar tulkiem;

101.

uzstāj, ka mutiskās tulkošanas jomā joprojām ir iespējami efektivitātes radīti ietaupījumi, piemēram, uzlabojot šī dienesta efektivitāti, kuru negatīvi ietekmē 2005. gadā pieņemti noteikumi, kas vairs neatbilst iestādes pašreizējiem sanāksmju norises režīmiem; prasa noskaidrot, vai efektivitātes radītus ietaupījumus būtu iespējams panākt arī DG INTE administratīvā atbalsta nodaļās;

102.

prasa veikt pārbaudi, lai novērtētu, vai atbilstīgs štata tulku skaits tiek nodrošināts arī Parlamenta galvenajās darba dienās;

103.

aicina Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorātu veikt visus pārvaldības pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu IT instrumentus un tehnisko atbalstu tulkiem, lai tas būtu līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam, ar mērķi uzlabot produktivitāti tulkošanas uzdevumu ziņā, līdzsvarot atsevišķu tulku darba slodzes un nodrošināt, ka štata tulki ir uz vietas un pieejami Parlamenta galvenajās darba dienās, vienlaikus pilnībā ievērojot viņu sociālās tiesības; visbeidzot, prasa ģenerālsekretāram iesniegt jaunu koncepciju lietderīgai un izmaksu ziņā efektīvai darbinieku izmantošanai, šīs koncepcijas pamatā liekot arī vienošanos ar tulkiem;

104.

uzskata, ka uzlabojumi mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanā, īpaši kopā ar Komisiju iestāžu sadarbības ietvaros, palīdzētu nodrošināt šo pakalpojumu lietderīgāku izmantošanu;

105.

pauž bažas par to, ka atbildība par sanāksmju organizēšanu un konferenču vadību ir sadalīta starp dažādiem ĢD;

106.

atzinīgi vērtē to, ka ceļojumu aģentūrai dotās DG FINS norādes meklēt vislabākās cenas tiek īstenotas efektīvi; mudina ceļojumu aģentūru arī pastiprināt salīdzināšanu un censties panākt vienošanos ar nozīmīgākajām aviosabiedrībām par lielāku elastību un lētākām cenām, vienlaikus nodrošinot iespēju veikt izmaiņas ceļojumu plānos un atcelt tos; aicina ceļojumu aģentūru, veicot rezervācijas, aktīvi meklēt lētākas biļetes un piedāvājumus un kopumā piedāvāt konkurētspējīgākas cenas, ņemot vērā visas aviosabiedrības; aicina DG FINS veikt lietotāju aptauju par apmierinātību ar ceļojumu aģentūras pakalpojumiem, lai konstatētu, kurās jomās vēl jāveic uzlabojumi;

107.

pieņem zināšanai grūtības, ko rada ceļojumu organizēšana tāda apmēra un tādus uzdevumus veicošai iestādei kā Parlaments ar tā darbam raksturīgām iezīmēm (elastīgums, rezervācijas atsaukšana pēdējā brīdī);

108.

aicina DG FINS ciešā sadarbībā ar DG SAFE un DG COMM no jauna izvērtēt ārkārtas situāciju plānus, lai labāk tiktu galā ar jauniem draudiem drošībai, īpaši saistībā ar komandējumiem starp iestādes dažādajām darba vietām;

109.

norāda, ka 2014. gada beigās brīvprātīgais pensiju fonds palielināja savu prognozēto aktuāro deficītu, ko aprēķina, pamatojoties uz fonda aktīviem, līdz EUR 270,3 miljoniem (2013. gadā – EUR 207,9 miljoni); uzsver, ka tas rada bažas par fonda kapitāla priekšlaicīgu izsīkšanu;

110.

norāda, ka fonda prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm; aicina Prezidiju apsvērt iespējas uzlabot fonda likviditāti;

111.

prasa iesniegt iepriekš minētajā rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu pieprasītā ārējā novērtējuma rezultātus, vairs ilgāk nekavējoties; uzskata, ka brīvprātīgā pensiju fonda valdei ir galvenā atbildība par fonda deficīta apmēru; prasa izveidot vienotu koncepciju privātajam pensiju fondam, lai mazinātu šī fonda saistības; aicina Prezidiju nākt klajā ar priekšlikumu visaptverošam rīcības plānam, lai uzreiz pēc ārējā novērtējuma saņemšanas tiktu pildīti Parlamenta pienākumi; uzskata, ka ir jāsamazina fonda dalībnieku pensionēšanās pabalsti;

112.

aicina Prezidiju pēc iespējas drīzāk izvērtēt pensiju fonda pašreizējo situāciju;

113.

atzinīgi vērtē jaunos, stingrākos noteikumus attiecībā uz vietējiem palīgiem un pakalpojumu sniedzējiem; norāda, ka daži jauno noteikumu punkti joprojām ir neskaidri un tos var nepareizi interpretēt; prasa sīkāk precizēt šos punktus, īpaši saistībā ar vietējo palīgu un pakalpojumu sniedzēju blakusdarbību; uzsver, ka abas šīs grupas būtu ļoti stingri jāpārbauda;

114.

atzinīgi vērtē deputātu e-Portal izveidi; uzskata, ka tas ir izmaksu ziņā efektīvs un lietderīgs instruments finanšu pārbaudei saskaņā ar Parlamenta ievēroto “bezpapīra” politiku; aicina DG FINS aktīvi veicināt tā izmantošanu visu EP deputātu vidū;

115.

norāda, ka Parlamenta informācijas drošības politikai ir nepieciešama koordinēta un saskaņota korporatīvās drošības stratēģija;

116.

prasa ieviest stingrākas informācijas drošības sistēmas, lai aizsargātu informāciju pret neatļautu piekļuvi, vienlaikus nodrošinot atklāšanu, kā arī pret informācijas plūsmas pārtraukšanu, izmaiņām vai iznīcināšanu, tādējādi nodrošinot integritāti, konfidencialitāti un pieejamību;

117.

prasa izveidot ātras brīdināšanas sistēmu ārkārtas situācijām, kas ļautu DG ITEC sadarbībā ar DG SAFE ar SMS vai elektroniskā pasta starpniecību ātri nosūtīt paziņojumus deputātiem un darbiniekiem, kuri piekrituši būt šādā sarakstā, kas izmantojams saziņai īpašās ar drošību saistītās ārkārtas situācijās;

118.

pieņem zināšanai, ka neatkarīga trešā persona ir veikusi ārēju IKT revīziju, kā prasīts 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā; norāda arī to, ka šīs revīzijas mērķis bija novērtēt Parlamenta spējas IKT drošības jomā un kiberdraudu potenciālo bīstamību tā sistēmai, lai izstrādātu IKT drošības uzlabošanas plānu, kas ietvertu arī Parlamenta vispārējā drošības līmeņa paaugstināšanas ceļvedi; prasa pieņemt kiberdrošības regulu, lai nodrošinātu, ka Parlaments spēj efektīvi aizsargāt savas informācijas sistēmas un garantēt deputātu drošību un drošumu kiberuzbrukumu gadījumā;

119.

pauž bažas par to, ka saskaņā ar ISO 27002:2013 standartiem un starptautisko paraugpraksi veiktais Parlamenta IKT drošības organizācijas, līmeņa un spēju novērtējums uzrādīja salīdzinoši vāju organizācijas drošības līmeni;

120.

prasa regulāri veikt stresa testus Parlamenta drošības sistēmām IKT jomā;

121.

norāda, ka Prezidijs 2015. gada 7. septembra sanāksmē pieņēma IKT sistēmu drošības politiku; uzsver, ka ir steidzami jāīsteno daudz pamatīgāka IKT drošības politika, ievērojot Parlamenta ceļvedi vispārējas informācijas drošības stratēģijas jomā;

122.

pieņem zināšanai, ka drošības pakalpojumu internalizācija Briselē tika pabeigta 2014. gada decembrī un Strasbūrā – 2015. gada 1. jūlijā pēc vispārējās drošības koncepcijas pieņemšanas; uzsver, ka tālāku drošības pasākumu īstenošanai un Prezidija 2011. gadā pieņemtās vispārējās drošības koncepcijas steidzamai pārskatīšanai būtu jānotiek, ņemot vērā jaunāko situāciju drošības jomā;

123.

pauž bažas par dažādo pieeju Parlamenta ēku drošībai, ko īsteno Briseles un Strasbūras varasiestādes; uzskata, ka noteikti ir cieši jāsadarbojas ar Beļģijas, Francijas un Luksemburgas varasiestādēm, lai nostiprinātu drošības perimetru ap Parlamenta ēkām;

124.

prasa efektīvi pārbaudīt visus drošības dienesta darbiniekus, lai pārliecinātos par viņu spēju veikt savus uzdevumus gan uzticamības, gan profesionālās kompetences ziņā;

125.

uzstāj, ka Parlamenta ēku un to tuvākās apkārtnes drošības pastiprināšana ir jāuzskata par vissvarīgāko prioritāti; uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju drošības jomā, ir jānodrošina atbilstošs aprīkojums un darba apstākļi drošības dienesta darbiniekiem;

126.

prasa pārskatīt ēku drošības pasākumus un ieviest lielāku kontroli pie Parlamenta autostāvvietu ieejām, paredzot automātisku numura zīmju atpazīšanu; prasa izveidot centrālu ārējās kontroles punktu, lai pārbaudītu visus ārējos piegādātājus, kas ierodas Parlamenta ēkās;

127.

atgādina par EP deputātu birojos notikušajām zādzībām; aicina DG INLO un DG SAFE nodrošināt lielāku drošību un pārredzamību attiecībā uz piegādātājiem un telpu uzturēšanas darbiniekiem, kuriem ir pieejami šie biroji;

128.

uzskata, ka ļoti būtiski ir veikt pamatīgu pārbaudi pirms pieņemšanas darbā, kā arī ieviest saistošas procedūras, kas reglamentē darbinieku aiziešanu no darba, pienācīgas drošības pārvaldības struktūras un atbilstošu krīzes vadības apmācību;

129.

atgādina par 2014. gada 7. oktobra starpgadījumu ar kurdu protestētājiem; prasa visaptveroši un konfidenciāli izvērtēt Parlamenta drošības dienesta darbu; atzinīgi vērtē augsta līmeņa grupas, kas ietver Parlamenta, Komisijas, Padomes un Beļģijas valsts pārstāvjus, izveidi kā pirmo soli sadarbības veicināšanai drošības jomā; prasa vēl vairāk sadarboties ar valstu un starptautiskajiem drošības dienestiem;

130.

uzstāj, ka ir nepieciešama lielāka sadarbība starp DG SAFE un DG ITEC, lai Parlamentā nodrošinātu pienācīgu informācijas un komunikācijas aizsardzības līmeni;

131.

norāda, ka Savienības iestādes un struktūras, šobrīd pievēršoties drošības un terorisma apkarošanas problēmām, demonstrē nošķirtus resursus, atšķirīgus noteikumus un dažādu aprīkojumu, kas nav sadarbspējīgs; uzskata, ka šī situācija ne vien nozīmē vāju resursu pārvaldību attiecīgajās administrācijās (Komisijas un Parlamenta gada budžeti ar drošību saistītiem izdevumiem ir ap EUR 40 miljoniem katrs, Padomei – apmēram EUR 15 miljoni un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) – vairāk nekā EUR 5 miljoni tā Briseles mītnes drošībai vien), bet varētu arī palielināt Savienības iestāžu neaizsargātību;

132.

pauž bažas par pašreizējiem drošības apstākļiem, kad visā Eiropā un aiz tās robežām pastāv nopietni terorisma draudi, jo īpaši kopš saskaņotajiem uzbrukumiem Briselē un Parīzē un neveiksmīgā uzbrukuma Thalys vilcienā; aicina visas Savienības iestādes proaktīvi veicināt pastiprinātu sadarbību savā starpā, kā arī ar valsts iestādēm valstīs, kur šīs iestādes atrodas, kur darbojas to biroji vai delegācijas vai kur tās pilda savus uzdevumus;

133.

mudina ģenerālsekretāru, kā arī Komisijas, Padomes un EĀDD attiecīgās administratīvās iestādes un Parlamenta komitejas izpētīt iespējamo pamatu kopējai iestāžu drošības politikai, iekļaujot rīcības plānu nolūkā izstrādāt kopējus elementus, piemēram, riska novērtējuma resursus un metodoloģiju, attiecīgo politisko iestāžu un īpaši svarīgu viesu aizsardzībai vajadzīgo personālu un līdzekļus, drošības darbinieku mācību programmu un resursus, piekļuves kontroles aprīkojumu un tehnoloģijas, kiberdrošību un saziņas drošību, kā arī specializētu resursu pārvaldību, kam būtu jādarbojas sinerģijā ar Savienības galveno darbavietu, ārējo biroju un delegāciju mītnes valstu kompetentajām iestādēm;

134.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas 2013. un 2014. gadā veiktās revīzijas iedvesmojošos konstatējumus, kuros norādīts, ka no 14 revīzijā pārbaudītajām Eiropas institūcijām Parlamentam ir visvērienīgākā stratēģija oglekļa dioksīda emisijas mazināšanai;

135.

vērš uzmanību uz to, ka videokonferenču un tāldarba izmantošana var veicināt arī efektīvāku laika izmantošanu videi saudzīgākā Parlamentā un vienlaikus mazināt administratīvās izmaksas un ceļa izdevumus;

136.

uzsver to, ka saistībā ar visiem līgumiem un uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus ir jāīsteno videi saudzīga publiskā iepirkuma principi; prasa izvirzīt vērienīgus un saistošus mērķus attiecībā uz videi saudzīgiem līgumiem, īpaši tādās jomās kā pārtika un ēdināšana, transportlīdzekļi un transports, sanitārās iekārtas un ūdensapgādes aprīkojums, papīrs, atkritumu apsaimniekošana, IT un attēlu reproducēšanas aprīkojums, apgaismojums, uzkopšana un mēbeles;

137.

aicina ģenerālsekretāru izstrādāt plānu, lai samazinātu Parlamenta braucienos pieejamo konteineru skaitu; ierosina ieviest sistēmu “konteiners pēc pieprasījuma” vai konteineru kopīgas izmantošanas sistēmu, tādējādi samazinot finansiālos izdevumus un oglekļa dioksīda emisiju ietekmi;

138.

atzinīgi vērtē pasākumus to emisiju kompensēšanai, kuras nav iespējams novērst; aicina Parlamentu izstrādāt vēl citas CO2 kompensācijas politikas;

139.

norāda, ka 2014. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds:

140.

norāda, ka 2014. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (2):

141.

norāda, ka 2014. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds (3):

14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/20

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015) 377 – C8-0201/2015) (2),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes (3),

—

ņemot vērā deklarāciju (4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A8-0101/2016),

1.

atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Eiropadomes un Padomes 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.

izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/21

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A8-0101/2016),

A.

tā kā publiskā budžeta pārredzamība un kontrole ir vispārēji demokrātiski principi, kuri attiecas arī uz Savienību;

B.

tā kā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir pārstāvības demokrātijas elements;

C.

tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 319. pantu atbildība par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu ir uzticēta tikai Eiropas Parlamentam;

D.

tā kā Padomes budžets ir daļa no Eiropas Savienības budžeta;

E.

tā kā saskaņā ar LESD 319. panta 2. punktu Komisijai pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija par faktiskajiem izdevumiem un finanšu kontroles sistēmu darbību;

F.

tā kā saskaņā ar LESD 335. pantu katrai Savienības iestādei ir administratīva autonomija un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 966/2012 (ES, Euratom) (“Finanšu regula”) 55. pantu katra iestāde ir atbildīga par tai piešķirtās budžeta iedaļas izpildi;

G.

tā kā bez vajadzīgās informācijas Parlaments nevarētu pieņemt pamatotu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

H.

tā kā Eiropas Parlamenta 2012. gada 27. septembrī sarīkotajā darbseminārā par Parlamenta tiesībām apstiprināt Padomes budžeta izpildi juridiskās un akadēmiskās jomas eksperti bija vienisprātis attiecībā uz to, ka Parlamentam ir tiesības saņemt informāciju,

1.

norāda, ka, pamatojoties uz veikto revīziju, Revīzijas palāta ir secinājusi – finanšu gadā, kas noslēdzies 2014. gada 31. decembrī, ar iestāžu un struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem saistītajos maksājumos būtisku kļūdu nav;

2.

pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta 2014. gada pārskatā konstatēja dažas kļūdas personāla izmaksu aprēķinos un dažas nepilnības ģimenes pabalstu administrēšanā attiecībā uz revidētajām Eiropadomes un Padomes tēmām;

3.

aicina Eiropadomi un Padomi uzlabot norādīto nepilnību pārvaldību un izlabot Revīzijas palātas konstatētās kļūdas;

4.

norāda, ka 2014. gadā Eiropadomes un Padomes kopējais budžets bija EUR 534 200 000 (2013. gadā – EUR 535 511 300) un izpildes līmenis bija 91,3 %; konstatē izlietojuma līmeņa palielināšanos 2014. gadā;

5.

ņem vērā EUR 1,3 miljonu samazinājumu (– 0,2 %) Padomes 2014. gada budžetā;

6.

joprojām pauž bažas par augsto nepilnīga izlietojuma līmeni, kurš skar gandrīz visas kategorijas; atgādina savu aicinājumu izstrādāt galvenos rezultatīvos rādītājus, lai uzlabotu budžeta plānošanu;

7.

pauž bažas par to, ka no 2014. uz 2015. gadu tiek pārnests ļoti liels apropriāciju apmērs, jo īpaši attiecībā uz pamatlīdzekļiem; pauž pārliecību, ka atkal vērojamā tendence saistībā ar apropriāciju pārnešanu ir pretrunā Finanšu regulā paredzētajam gada pārskata un pareizas finanšu pārvaldības principam;

8.

uzskata, ka Padomes ievērojamos pārnesumus no vienas budžeta pozīcijas uz citu varētu novērst, uzlabojot budžeta plānošanu;

9.

atgādina, ka Eiropadomes budžets būtu jānodala no Padomes budžeta, lai veicinātu iestāžu finanšu pārvaldības pārredzamību un uzlabotu abu iestāžu pārskatatbildību;

10.

uzstāj, ka Padomei tāpat kā pārējām iestādēm ir jāievēro pārskatabildības un pārredzamības principi un aicina Padomi pievienoties Savienības Pārredzamības reģistram;

11.

atkārtoti aicina Eiropadomi un Padomi nosūtīt Parlamentam savu gada darbības pārskatu, visaptveroši raksturojot visus abām iestādēm pieejamos cilvēkresursus, tos sadalot pēc kategorijas, pakāpes, dzimuma, valstspiederības un profesionālās apmācības;

12.

norāda, ka Savienības iestāžu un aģentūru gada ziņojumiem varētu būt nozīmīga loma pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes prasību ievērošanā; prasa Savienības iestādēm un aģentūrām savos gada ziņojumos iekļaut standarta nodaļu par šiem elementiem;

13.

pauž nožēlu, ka Padome joprojām nav pieņēmusi rīcības kodeksu; uzskata, ka visām Savienības iestādēm un aģentūrām būtu jāvienojas par kopīgu rīcības kodeksu, kas ir neaizstājams minēto iestāžu pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes nodrošināšanai; aicina Savienības iestādes un struktūras, kurām joprojām nav rīcības kodeksa, pēc iespējas drīzāk izstrādāt šādu dokumentu;

14.

aicina Padomi bez turpmākas kavēšanās ieviest iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu;

15.

prasa internetā publicēt skaidras Padomes locekļu finanšu interešu deklarācijas;

16.

ar bažām norāda, ka attiecībā uz Eiropadomes priekšsēdētāju un viņa biroja locekļiem nav noteikti integritātes noteikumi, pienākums sniegt deklarācijas par interešu konfliktiem un sīku biogrāfiju; papildus norāda, ka valstu pārstāvjiem Padomē nav noteikti kopēji integritātes noteikumi; prasa Padomei ieviest pasākumus, kas novērsīs minēto situāciju, un ziņot par to budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

17.

atzinīgi vērtē Padomes regulas projektu, ar ko nosaka atalgojumu augstas pakāpes amatpersonām Savienības iestādēs, un saskaņā ar minēto regulu paredzētos ietaupījumus;

18.

aicina Padomi savās struktūrvienībās izstrādāt sīkas nostādnes korupcijas apkarošanai un neatkarīgu politiku;

19.

ar bažām norāda uz satraucošo pārredzamības trūkumu attiecībā uz leģislatīvo procesu, sarunām, dalībvalstu nostājām un sanāksmēm Padomē; mudina Padomi sniegt visus attiecīgos dokumentus un ieviest skaidru ziņošanas sistēmu, kas sabiedrībai dos iespēju atklāti un pārredzami sekot līdzi likumdošanas procedūrām;

20.

pauž bažas par pārredzamības trūkumu trialogos un samierināšanas sanāksmēs; aicina Padomi sistemātiski palielināt pārredzamību un integritāti attiecībā uz sarunām;

21.

atzinīgi vērtē rezultātus, ko Iestāžu mutiskās un rakstiskās tulkošanas komiteja panākusi, izstrādājot saskaņotu metodiku, kas ļauj tieši salīdzināt visu iestāžu rakstiskās tulkošanas izmaksas; atzinīgi vērtē to, ka Padome sniedz datus, balstoties uz šo metodiku;

22.

uzsver, ka viens no galvenajiem Padomes Ģenerālsekretariāta 2014. gada finanšu mērķiem, proti, Europa ēkas nodošana līdz 2015. gada beigām, netika sasniegts; pauž nožēlu par šo kavēšanos un prasa informēt par atlikšanas finansiālajām sekām;

23.

atkārtoti aicina Padomes gada darbības pārskatam pievienot tās nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas;

24.

atgādina, ka Padomei par tai uzticētajiem līdzekļiem ir Savienības pilsoņiem jānodrošina pārredzamība un pilnīga pārskatatbildība, pilnībā un godprātīgi piedaloties ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, tāpat kā to dara citas Savienības iestādes; šajā sakarībā uzskata – lai efektīvi uzraudzītu Savienības budžeta izpildi, Parlamentam un Padomei ir jāsadarbojas, ievērojot sadarbības noteikumus; pauž nožēlu par sarežģījumiem, kas radušies līdzšinējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās; uzsver nepieciešamību uzlabot abu iestāžu dialoga spēju, lai pēc iespējas ātrāk rastu risinājumu, kas ļaus nodrošināt Līgumos noteikto pilnvaru ievērošanu un atbildību attiecībā pret pilsoņiem;

25.

norāda, ka budžeta izpildes apstiprināšana katrai Savienības iestādei un struktūrai atsevišķi ir ilgstoša prakse, ko Parlaments ir ieviesis, lai garantētu Savienības nodokļu maksātājiem pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību; uzsver, ka tas efektīvi garantē Parlamentam tiesības un pienākumu pārbaudīt visu Savienības budžetu;

26.

turklāt norāda – Komisija 2014. gada 23. janvāra vēstulē paudusi viedokli, ka visām iestādēm pilnībā jāpiedalās pēcpārbaudes procesā saistībā ar Parlamenta konstatējumiem budžeta izpildes apstiprināšanā un ka visām iestādēm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras raitu norisi, pilnībā ievērojot attiecīgos LESD noteikumus un attiecīgos sekundāros tiesību aktus;

27.

uzsver, ka Komisija savā vēstulē ir arī paziņojusi, ka tā nepārraudzīs citu iestāžu budžeta izpildi un ka, atbildot uz citām iestādēm uzdotajiem jautājumiem, tiktu pārkāpta attiecīgās iestādes neatkarība pašai veikt savas budžeta iedaļas izpildi;

28.

atgādina, ka katrai iestādei, kas definēta Finanšu regulas 2. panta b) punktā, ir autonomija pašai veikt savas budžeta iedaļas izpildi, ievērojot minētās regulas 55. pantu; apstiprina, ka saskaņā ar praksi un pašreizējo noteikumu interpretāciju un lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem, Parlaments katras iestādes budžeta izpildi apstiprina atsevišķi;

29.

uzsver Parlamenta pilnvaras sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 316., 317. un 319. pantu un Finanšu regulas 55. un 164.–167. pantu; uzskata, ka minētie noteikumi ir pietiekams juridiskais pamats tam, lai Parlaments īstenotu savas tiesības pieņemt atsevišķu lēmumu par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu papildus tā tiesībām apstiprināt Komisijas budžeta izpildi; apstiprina, ka apstiprinājuma sniegšana vai nesniegšana par budžeta izpildi ir Parlamenta tiesības un pienākums attiecībā pret Savienības pilsoņiem;

30.

uzsver, ka Padome kopš 2009. gada ir atteikusies sadarboties ar Parlamentu saistībā ar tā īstenoto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru un nesniedz vajadzīgo informāciju, neatbild uz rakstiskiem jautājumiem un neierodas uz uzklausīšanām un debatēm par sava budžeta izpildi un ka tādēļ vairāk nekā EUR 3 miljardi publisku līdzekļu ir iztērēti bez pienācīgas uzraudzības; uzskata, ka tādējādi Savienības pilsoņiem tiek radīts negatīvs iespaids;

31.

atkārtoti uzsver, ka bez sadarbības ar Padomi Parlaments nevar pieņemt informētu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

32.

uzskata, ka tas ir nopietns Līgumos noteikto pienākumu, jo īpaši iestāžu lojālas sadarbības principa, pārkāpums un ka ir ātri jārod risinājums, lai varētu pārbaudīt visu Savienības budžetu; šajā sakarībā atsaucas arī uz LESD 15. pantu, kurā ir noteikts, ka katrai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai ir jānodrošina darba pārredzamība;

33.

atkārtoti uzsver, ka budžeta kontroli var efektīvi veikt, tikai īstenojot Parlamenta un Padomes sadarbību, kuras galvenajiem elementiem jābūt: oficiālām sanāksmēm starp Padomes pārstāvjiem un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas pārstāvjiem, atbildēšanai uz komitejas locekļu jautājumiem, izmantojot rakstiskas anketas, un dokumentu iesniegšanai, kurus izmanto kā pamatinformācijas materiālu budžeta kontroles veikšanai pēc pieprasījuma;

34.

atgādina, ka Parlaments pārējo iestāžu budžetu apstiprina pēc sniegto dokumentu izskatīšanas un uz jautājumiem sniegto atbilžu izvērtēšanas; pauž nožēlu, ka Parlaments atkal saskaras ar problēmām attiecībā uz atbilžu saņemšanu no Padomes;

35.

ņem vērā Padomes ģenerālsekretāra vēstuli, atbildot uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas uzaicinājumu ierasties uz viedokļu apmaiņu 2016. gada 11. janvārī; uzsver, ka minētā vēstule nesniedz atbildi nedz uz uzaicinājumu, nedz uz rakstisko anketu, kas 2015. gada 25. novembrī tika nosūtīta Padomes Ģenerālsekretariātam un kurā bija Parlamenta deputātu jautājumi; tajā ir tikai izklāstīta jau iepriekš paustā Padomes nostāja par finanšu informācijas apmaiņu;

36.

uzskata, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu demokrātisko pārskatatbildību attiecībā pret Savienības pilsoņiem;

37.

prasa Padomei sākt sarunas ar Parlamentu, lai tiktu nodrošinātas tā tiesības piekļūt informācijai par Padomes budžeta izpildi; uzskata, ka Padomei ir pienākums sniegt prasīto informāciju;

38.

pauž nožēlu, ka visas Savienības iestādes neievēro vienādus pārredzamības standartus, un uzskata, ka Padomei šajā ziņā būtu jāveic uzlabojumi;

39.

uzskata – lai gan situāciju varētu uzlabot, Savienības iestādēm veidojot labāku sadarbību Līgumu satvarā, Līgumi tomēr, iespējams, būtu jāpārskata, lai padarītu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru skaidrāku tādā ziņā, ka Parlamentam tiek skaidri uzticēta kompetence apstiprināt visu iestāžu un struktūru budžeta izpildi, to darot atsevišķi par katru no šīm iestādēm un struktūrām;

40.

aicina Padomi grozīt Finanšu regulu, lai precizētu budžeta izpildes procedūras mērķus un skaidri definētu sankcijas par minēto noteikumu neievērošanu; uzsver, ka minētais būtu jāveic, lai nodrošinātu, ka Savienības iestāžu pārskatatbildību nolūkā aizsargāt Savienības pilsoņu finanšu intereses; uzsver, ka šajā ziņā nedrīkstētu būt izņēmumi.

14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/25

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015) 377 – C8-0199/2015) (2),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015) 505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015) 194, SWD(2015) 195),

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 3. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2014. gadā” (COM(2015) 279) un tam pievienotos pielikumus,

—

ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu par Savienības finansiālā stāvokļa novērtējumu, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, (COM(2015) 313) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015) 124, SWD(2015) 125),

—

ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015) 441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015) 170),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes (3), kā arī tās īpašos ziņojumus,

—

ņemot vērā deklarāciju (4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05583/2016 – C8-0042/2016),

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 8. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai par ES budžeta aizsargāšanu līdz 2014. gada beigām (COM(2015) 503),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (5) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.

tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu īsteno budžeta izpildi sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.

sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.

izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (6);

3.

uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/27

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija,

—

ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.

tā kā Savienības izdevumi sniedz ievērojamu atbalstu politikas mērķu sasniegšanai un vidēji veido 1,9 % no Savienības dalībvalstu publiskajiem izdevumiem, bet dažos īpašos gadījumos stipri vairāk par 10 %;

B.

tā kā, kad Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tas pārbauda, no vienas puses, vai līdzekļi ir izlietoti pareizi un likumīgi, un, no otras puses, vai ir sasniegti politikas mērķi un attiecīgie rezultāti, kā arī vai ir ievēroti pareizas finanšu pārvaldības principi un uz rezultātiem vērsts sniegums;

C.

tā kā 2014. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra attiecas uz gadu, kurā pārklājas divi plānošanas periodi, un daudzos gadījumos iegrāmatotie izdevumi ir saistīti ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu;

D.

tā kā Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas galvenās prioritātes ir šādas:

E.

tā kā jaunās 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) jaunie aspekti, kas attiecas uz Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, ir šādi:

F.

tā kā Komisijai ir galīgā atbildība par Savienības budžeta izpildi, savukārt dalībvalstu pienākums ir lojāli sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izmantotas atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem; tā kā dalībvalstīm, it sevišķi saistībā ar līdzekļu dalītu pārvaldību, ir īpaša atbildība par Savienības budžeta izpildi;

G.

tā kā, īstenojot līdzekļu dalītu pārvaldību, ārkārtīgi svarīga nozīme ir tam, lai dalībvalstu paziņotie dati būtu patiesi un precīzi; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis saprastu savu atbildību par Savienības līdzekļu dalītu pārvaldību,

1.

atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. panta 3. punktu “Komisija dara visu vajadzīgo, lai ievērotu apsvērumus lēmumos, kas atbrīvo no atbildības par budžeta izpildi, un citus Eiropas Parlamenta apsvērumus par faktiskajiem izdevumiem, kā arī piezīmes, kas pievienotas Padomes pieņemtajiem ieteikumiem par atbrīvošanu no atbildības par budžeta izpildi”;

2.

pauž nožēlu par to, ka Komisijas atbildes vairākos aspektos joprojām nav viennozīmīgas;

3.

ņem vērā Komisijas priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2) attiecībā uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejas sekretariātu;

4.

atkārtoti aicina Komisiju savlaicīgi pirms daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma novērtējuma iesniegt Eiropas Parlamentam paziņojumu ar priekšlikumiem par to, kā atrisināt jaunās un potenciālās problēmas, kurām vajadzīgs Savienības budžeta atbalsts, paskaidrojot, kā tā turpmāk saskaņos ilgtermiņa politikas mērķus (piemēram, stratēģiju “Eiropa 2020”) ar nākamo DFS laikposmam pēc 2020. gada;

5.

atgādina Komisijai par to, ka Revīzijas palāta jau vairākus gadus ir prasījusi ieviest ilgtermiņa naudas plūsmas plānu; aicina Komisiju līdz 2016. gada beigām iesniegt šādu plānu;

6.

aicina Komisiju, ņemot vērā Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā iekļautās prasības, savlaicīgi līdz 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu;

7.

mudina Komisiju nepieņemt jauno Komisijas ekspertu grupu regulējumu, kamēr Komisijas priekšsēdētāja vietnieks F. Timmermans, Eiropas ombuds, svarīgi Parlamenta deputāti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji nebūs tikušies, lai apspriestu pēdējos jautājumus, kas attiecas gan uz jaunajiem horizontālajiem noteikumiem, gan to īstenošanu;

8.

aicina Komisiju uzdot saviem ģenerāldirektorātiem publicēt visus konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti saistībā ar Eiropas pusgadu, savos attiecīgajos gada darbības pārskatos;

9.

norāda uz nepieciešamību ievērot spēkā esošos budžeta izpildes apstiprināšanas principus, kā arī jaunajā DFS iekļautos jaunos aspektus un principus; tādēļ norāda, ka ir vajadzīga inovatīva pieeja, lai novērtētu DFS pirmo gadu un lai pieeju budžeta izpildes apstiprināšanai labāk pielāgotu mainītajām vajadzībām un prasībām attiecībā uz Savienības budžetu;

10.

uzskata, ka galvenajam jauninājumam attiecībā uz budžeta izpildes apstiprinājuma saturu vajadzētu būt labāka līdzsvara panākšanai starp, no vienas puses, formālajiem un procesuālajiem jautājumiem par Savienības budžeta izmantojumu un, no otras puses, pieeju, kas balstīta uz sniegumu un vērsta uz rezultātiem, vienlaikus ņemot vērā apguves spējas izmantojumu;

11.

uzsver, ka iepriekš budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā galvenokārt tika pārbaudīta finanšu darījumu likumība un pareizība; uzskata, ka saistībā ar Komisijas iniciatīvu “Uz rezultātiem orientēts ES budžets” papildus minētajām pārbaudēm lielāks uzsvars turpmāk būtu liekams uz to, lai izvērtētu, vai projektu un programmu īstenošanā sasniegtie rezultāti atbilst plānotajiem mērķiem;

12.

norāda, ka budžeta izpildes apstiprinājuma nolūks ir arī izveidot kopēju pieeju konkrētiem Savienības budžeta politikas elementiem, jo īpaši tiem, kuri ir tikko ieviesti, proti, snieguma aspektiem un aspektiem, kas ir saistīti ar uzraudzības un kontroles sistēmu preventīvo un koriģējošo spēju;

13.

uzskata, ka uz rezultātiem orientētam budžetam ir vajadzīgi spēcīgi, stabili un kopīgi pieņemti rādītāji; tomēr norāda, ka par šiem rādītājiem vēl jāvienojas ar likumdevējiem, Komisiju un veicot plašu apspriešanos ar dalībvalstu iestādēm un citām ieinteresētajām personām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota starpiestāžu darba grupa uz sniegumu balstītas budžeta plānošanas jautājumos, kas tikai nesen ir sākusi savu darbu; mudina visas iesaistītās puses paātrināt darbu, vienlaikus nodrošinot to, ka tiek panākta vienošanās par kvalitatīvu rādītāju kopumu;

14.

uzsver, ka Savienības budžeta galvenais mērķis ir sniegt labumu Savienības pilsoņiem un vienlaikus aizsargāt Savienības finanšu intereses, kā arī ievērot Līgumos noteiktos pienākumus un mērķus; labums ir atbalsts, kas vērsts uz attīstību un pašreizējām prioritātēm, kuras ir saderīgas ar ekonomikas politikas kontekstu un ekonomikas sniegumu, ņemot vērā arī vajadzīgo elastīgumu, lai spētu risināt iespējamus jaunus notikumu pavērsienus un ārkārtas situācijas; lai varētu aizsargāt Savienības finanšu intereses, izdevumi jāveic pareizi saskaņā ar noteikumiem un bez kļūdām vai krāpšanas; ar budžeta izpildes apstiprināšanas pieeju būtu jāpalīdz panākt līdzsvaru starp šiem elementiem;

15.

turklāt uzsver Komisijas pienākumu nodrošināt Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu un aicina Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu par to, vai Komisija ir pienācīgi izmantojusi savas pilnvaras, atbalstot dalībvalstis Savienības tiesību aktu īstenošanā un kontrolējot šo procesu;

16.

norāda, ka galvenais princips saistībā ar Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ir finanšu plūsmu un to pamatā esošo faktisko programmu un projektu pareizība, ņemot vērā novērtējumu par Savienības līdzekļu optimālu izlietojumu visos aspektos;

17.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas 2014. gada pārskata struktūra un saturs ir veidoti saskaņā ar DFS izdevumu kategorijām un lielāks uzsvars ir likts uz sniegumu un rezultātiem; atzinīgi vērtē to, ka pārskata nodaļās par dalītu pārvaldību izmēģinājuma kārtā ir iekļauti programmu snieguma novērtējumu provizoriskie rezultāti;

18.

apzinās, ka pāreja uz pastiprinātu lietderības revīziju nevar notikt vienā piegājienā, jo tikai tajā brīdī, kad pamata tiesību akti un budžets tiks izstrādāti ar mērķi saskaņot politikas mērķus ar kvalitatīvajiem rādītājiem vai panākt izmērāmus rezultātus, lietderības revīziju jautājums var virzīties uz priekšu;

19.

šajā sakarībā uzskata, ka DFS ir būtisks solis uz to, lai tiktu ieviesti ex ante nosacījumi, snieguma rezerves, kā arī vairāk iespēju vienkāršošanai un sinerģijai starp fondiem;

20.

norāda, ka, tā kā laika posmi, uz kuriem attiecas Savienības desmit gadu stratēģija un tās septiņu gadu budžeta periods, nav saskaņoti, Komisijas spēja uzraudzīt Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020” stratēģijas perioda pirmajā pusē ir ierobežota, neskatoties uz to, ka visi ikgadējo pārbaužu veikšanai vajadzīgie dati ir pieejami;

21.

tomēr norāda, ka mērķiem un uz rezultātiem orientētam budžetam ir jābūt vērstiem uz Līgumos, stratēģijā “Eiropa 2020” un nozaru un kohēzijas politikas pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem un jābūt pietiekami elastīgiem, lai tos varētu pielāgot iespējamām ārkārtas situācijām, piemēram, ekonomikas krīzei un/vai bēgļu krīzei;

22.

norāda, ka 2014. gadā dažās 2014.–2020. gada DFS programmās, fondos un instrumentos nenotika nekāda līdzekļu apgūšana saistībā ar to, ka tika vēlu pieņemtas attiecīgās regulas un tā rezultātā arī tika vēlu pieņemti sekundārie tiesību akti un plānošanas dokumenti;

23.

atgādina, ka 2014.–2020. gada DFS ir pirmā shēma, kurā ir paredzēti mazāki budžeta līdzekļi nekā iepriekšējās shēmās, un ka spiediens saistībā ar maksimālo apjomu ievērošanu ir daudz lielāks nekā iepriekšējās DFS;

24.

atgādina, ka rezolūcijās, kas pievienotas lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu (3), Parlaments kopš 2013. gada ir aicinājis Komisiju saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 318. panta īstenošanu (novērtējuma ziņojums) koncentrēties uz to, kā tiek īstenota Savienības desmit gadu izaugsmes un nodarbinātības stratēģija, un tās faktisko sniegumu un rezultātiem; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2014. gada pārskata 3. nodaļā ir nolēmusi koncentrēties uz stratēģiju “Eiropa 2020”, un aicina Revīzijas palātu arī turpmāk izmantot un attīstīt šādu uz sniegumu un rezultātiem balstītu pieeju;

25.

uzsver, ka stratēģijas “Eiropa 2020” struktūra ir ārkārtīgi sarežģīta (to veido pieci pamatmērķi, septiņas pamatiniciatīvas un 11 tematiskie mērķi Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi)); norāda, ka šie dažādie instrumenti nav izstrādāti tā, lai politiskos stratēģijas mērķus, izmantojot sinerģijas, iestrādātu praktiskajos darbības mērķos;

26.

pauž nožēlu, ka, neraugoties uz zināmiem panākumiem, kas minēti Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā (4), Komisija novērtējuma ziņojumā līdz šim tikai ierobežotā veidā ir ziņojusi par Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā (saskaņā ar LESD 318. pantu); norāda, ka 2007.–2013. gada DFS neparedz visaptverošu ziņošanu par Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kā tas bija plānots pirms tās pieņemšanas;

27.

atzinīgi vērtē to, ka daži efektīvas uzraudzības un ziņošanas sistēmas elementi jau ir ieviesti, jo īpaši attiecībā uz Eurostat izveidotajiem statistikas instrumentiem, taču pauž nožēlu, ka stratēģijas “Eiropa 2020” novērtēšana Komisijā ir aizkavējusies un tā notiks 2016. gada sākumā, un ka rezultāti, kas gūti sabiedriskajā apspriešanā par stratēģiju “Eiropa 2020”, nesniedz nekādas būtiskas atsauksmes par Savienības finansējuma nozīmi;

28.

pauž nožēlu par to, ka stratēģijas “Eiropa 2020” augsta līmeņa mērķi nav sistemātiski iestrādāti darbības mērķos partnerattiecību nolīgumos un programmās; norāda, ka spēkā esošajos tiesību aktos nav paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) ir jāorganizē, balstoties uz tematiskajiem mērķiem;

29.

norāda – kā Komisija atzinusi atbildēs uz Revīzijas palātas piezīmēm (5), Savienības mērķi ir noteikti līgumos un tie ir jāsasniedz un jāievēro (piemēram, kopējā lauksaimniecības politika), un saskaņā ar šo regulējumu ES budžets tiek piešķirts dažādām darbībām un cik vien iespējams pielīdzināts mainīgajām ES galvenajām prioritātēm (t. i., Lisabonas stratēģijai, stratēģijai “Eiropa 2020”);

30.

pauž nožēlu par to, ka vēl nav sasniegts iespējamais labums no sinerģijas starp pieciem ESI fondiem, tos pakārtojot vienam kopīgam regulatīvajam un pārvaldības satvaram un noslēdzot vienu partnerattiecību nolīgumu ar katru dalībvalsti, un ka joprojām ir spēkā atšķirīgi noteikumi fondu un attiecīgi arī programmas līmenī; uzsver, ka būtu jāpieņem tikai rūpīgi apsvērti partnerības nolīgumi un programmas, lai nodrošinātu ESI fondu efektīvu īstenošanu;

31.

gaida Komisijas ziņojumu par Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; piekrīt tam, ka konsekventa ziņošana par visu piecu ESI fondu tematiskajiem mērķiem un tādējādi šo fondu ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020” ir sarežģīts uzdevums; norāda, ka Komisijai 2017. gadā ir jāiesniedz pirmais stratēģiskais ziņojums par ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020”;

32.

tomēr uzsver, ka trīs ceturtdaļās no struktūrfondu projektiem to politiskie mērķi tika sasniegti pilnīgi vai daļēji un ka tikai 2 % gadījumu netika sasniegts neviens no darbības programmā vai dotācijas līgumā noteiktajiem mērķiem;

33.

konstatē, ka Revīzijas palāta galvenokārt ir pievērsusies tam, lai analizētu dalībvalstu partnerības nolīgumu atbilstību stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem kā labāka snieguma priekšnosacījumam; prasa Revīzijas palātai nākamajā gada pārskatā sniegt informāciju par to, kā citās programmās un fondos, ko nepastarpināti pārvalda Komisija, stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktie mērķi ir pārvērsti gaidāmajos sasniegumos;

34.

norāda, ka kopēju snieguma rādītāju ieviešana katram fondam būtu svarīgs solis, taču pauž nožēlu par to, ka:

35.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju ESI fondu kopīgo noteikumu regulas (6) snieguma regulējumam ir raksturīgi trūkumi, jo sliktu rezultātu gadījumā dalībvalstis nezaudē snieguma rezervi un Komisijai pieejamās finanšu sankcijas ir ierobežotas; tomēr uzskata, ka, pirms tiek prasīts veikt sankcijas, būtu jāievieš labāka snieguma novērtēšanas sistēma un pirms iespējamu sankciju noteikšanas būtu jāīsteno procedūra, ar kuru dalībvalstīm tiek palīdzēts uzlabot sniegumu;

36.

aicina Komisiju pilnīgāk izmantot spēkā esošo tiesību aktu tvērumu attiecībā uz snieguma rezervi, lai radītu patiesu finansiālu stimulu praktiskai finanšu pārvaldības uzlabošanai; turklāt prasa nākamreiz, kad tiek pārskatīti tiesību akti, plašāk izmantot snieguma rezervi kā instrumentu, ar kuru palielināt no snieguma atkarīgo elementu (7);

37.

pieņem zināšanai to, ka gada ziņojumos par ģenerāldirektorātu sniegumu Komisijas centrālo dienestu sniegtās norādes ir kļuvušas labākas, taču atkārto, ka ģenerāldirektorātu mērķi neder pārvaldības nolūkiem un ka snieguma uzraudzības rādītāji joprojām rada grūtības; norāda, ka visi rādītāji, kas ieviesti iepriekšējos gados, lai novērtētu stratēģijas “Eiropa 2020” reformu sasniegumus gan Savienības, gan valstu līmenī, Komisijas ģenerālsekretāra 2014. gada darbības pārskatā vairs neparādās un tā vietā tie ir iekļauti operatīvo ģenerāldirektorātu pārvaldības plānos un gada darbības pārskatos;

38.

prasa, lai Komisija apsvērtu iespēju iesniegt priekšlikumus nolūkā:

39.

prasa, lai Komisijai ierosinātu likumdevējam, ka:

40.

prasa Komisijai turpmākajos novērtējuma ziņojumos, ko tā sagatavos atbilstoši LESD 318. pantam, iekļaut analīzi par efektivitāti, lietderību un rezultātiem, kurus attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību izdevies sasniegt ar investīciju plānu EUR 315 miljardu apjomā, par kuru Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker2014. gada 26. novembrī paziņoja Parlamenta plenārsēdē;

41.

pauž nožēlu par to, ka kopējais kļūdu īpatsvars ir saglabājies gandrīz tādā pašā līmenī un ka maksājumos joprojām tika konstatētas būtiskas kļūdas;

42.

pauž nožēlu par to, ka joprojām trūkst ticamības par pirmā līmeņa pārbaudēm, ko veic dalībvalstis, īstenojot dalītu pārvaldību, un pastāv nepilnības neattiecināmas zemes izslēgšanā no zemes gabalu identifikācijas sistēmas (ZGIS); norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2014. gada pārskatu gan dalītas pārvaldības jomās, gan visos pārējos pamatdarbības izdevumos (kurus galvenokārt tieši pārvalda Komisija) aplēstais kļūdu īpatsvars ir 4,6 %; tomēr norāda, ka ir veikts ievērojams darbs, lai šīs kļūdas labotu;

43.

ar bažām norāda, ka joprojām nav īstenoti turpmāk minētie ieteikumi un prasības saistībā ar Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu:

44.

ar bažām norāda, ka no Revīzijas palātas 2011. un 2012. gadā sniegtajiem 65 ieteikumiem pilnībā ir izpildīti tikai 20 ieteikumi, 26 ieteikumi tiek īstenoti lielākajā daļā aspektu, bet 19 – dažos aspektos; aicina Komisiju pieņemt Parlamenta ieteikumus un prasības un turpināt īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

45.

uzsver, ka, raugoties no Parlamenta viedokļa, nav pieņemami, ka pretrunu procedūras beidzas ar to, ka Komisija un Revīzijas palāta nonāk pie atšķirīgiem secinājumiem; tādēļ aicina abas iestādes nepieļaut šādu iznākumu;

46.

prasa Komisijai izstrādāt rīcības plānu ar termiņiem un mērķiem, lai spēcīgāk strādātu pie šādu atkārtotu kļūdu novēršanas;

47.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pozitīvo atzinumu par 2014. gada pārskatu ticamību, kā tas bijis kopš 2007. gada, un arī Revīzijas palātas secinājumu, ka 2014. gadā kļūdu līmenis attiecībā uz ieņēmumiem nebija būtisks; ar gandarījumu konstatē, ka 2014. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

48.

norāda, ka kopējie rezultāti vispārēji sakrīt ar Revīzijas palātas iepriekšējiem konstatējumiem;

49.

pauž dziļu nožēlu par to, ka maksājumos jau 21 gadu pēc kārtas tiek konstatētas būtiskas kļūdas, jo uzraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas;

50.

pauž nožēlu, ka iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars ir 4,4 %; atgādina, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos 2013. finanšu gadā tika lēsts 4,7 % apmērā, 2012. finanšu gadā – 4,8 % apmērā un 2011. finanšu gadā – 3,9 % apmērā (9); attiecībā uz konkrētiem posteņiem vislielākais kļūdu līmenis tika konstatēts saistībā ar izdevumiem ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai (5,7 %) un konkurētspējai izaugsmei un nodarbinātībai (5,6 %); no otras puses, viszemākais kļūdu līmenis tika konstatēts saistībā ar administratīvajiem izdevumiem (0,5 %);

51.

vēlas zināt, vai kļūdu īpatsvars saistībā ar noteiktiem darījumiem ir noteikts uz salīdzināma pamata un vai tādēļ to varētu izmantot par salīdzināmu rādītāju; norāda, ka kļūdu īpatsvars attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanas shēmām (5,5 %) noteikts, pamatojoties uz izmaksu attiecināmību, atšķirībā no maksājumtiesību programmām (2,7 %), kur tas pamatots vien ar izvirzīto nosacījumu ievērošanu;

52.

norāda, ka kopējais aplēstais kļūdu īpatsvars būtu nevis 4,4 %, bet gan 5,5 %, ja Revīzijas palātas revidētajiem maksājumiem nebūtu tikuši piemēroti dalībvalstu un Komisijas veiktie koriģējošie pasākumi; tādēļ mudina Komisiju, dalībvalstu iestādes un neatkarīgus revidentus izmantot visu pieejamo informāciju, lai novērstu, atklātu un labotu iespējamās kļūdas;

53.

uzsver, ka pamatdarbības izdevumu jomā aplēstais kļūdu līmenis kopā ar dalībvalstīm īstenotas dalītas pārvaldības izdevumiem ir 4,6 % (2013. gadā – 4,9 %), un tas joprojām ir uzskatāms par augstu; pauž bažas par to, ka attiecībā uz visu citu veidu pamatdarbības izdevumiem, par kuriem ir atbildīga Komisija, aplēstais kļūdu īpatsvars ir strauji pieaudzis līdz 4,6 % (2013. gadā – 3,7 %);

54.

ņem vērā Komisijas atzinumu par to, ka izdevumos ir būtisks kļūdu līmenis, jo tā savā 2014. gada kopsavilkuma pārskatā norāda uz riskam pakļauto summu diapazonā no EUR 3,7 līdz 5 miljardiem, kas ir 2,6–3,5 % maksājumu; ņem vērā Komisijas aplēses, ka tā turpmākajos gados spēs noteikt un koriģēt kļūdas par kopējo summu aptuveni EUR 2,7 miljardi;

55.

piekrīt Revīzijas palātas viedoklim attiecībā uz to, ka Komisija gan ir uzlabojusi koriģējošo pasākumu ietekmes analīzi, taču tā nav novērsusi risku, ka koriģējošo pasākumu ietekme ir novērtēta par lielu vai tai ir ierobežota nozīme (10);

56.

uzskata, ka par vairāk nekā trim ceturtdaļām 2014. gada izdevumu Komisijas ģenerāldirektorāti savus aprēķinus par riskam pakļautajām summām balsta uz valstu iestāžu sniegtiem datiem; pieņem zināšanai Komisijas kopsavilkuma pārskatā norādīto, ka joprojām ir problēmas saistībā ar dalībvalstu kontroles ziņojumu ticamību;

57.

norāda, ka 12 Komisijas ģenerāldirektorātu aplēstā koriģētspēja ir augstāka nekā aplēstās riskam pakļautās summas, kas atspoguļo korektīvo sistēmu daudzgadu raksturu;

58.

aicina Komisiju savlaicīgi līdz 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sākumam pārskatīt koriģētspējas aprēķināšanas metodi;

59.

norāda – gadījumos, kad Komisijai ir pierādījumi par dalībvalstu mazāku apguves spēju, tai būtu jāizvērtē visi DFS regulas elastīguma noteikumi un sākumā jāierosina pasākumi nepietiekamas apguves spējas pārvarēšanai, pirms tiek veiktas citas darbības;

60.

norāda, ka vairāk nekā divas trešdaļas no visām 2014. gada finanšu korekcijām kohēzijas jomā ir saistītas ar gadījumiem, kad dalībvalstu iestādes atsauc deklarētos izdevumus un aizstāj tos ar jauniem izdevumiem; atzinīgi vērtē to, ka šādu procedūru izmantošana 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir ierobežota;

61.

aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm gan katrā politikas jomā, gan Savienības budžetā kopumā novērtēt atlikušo kļūdu līmeni pēc koriģējošo pasākumu veikšanas, ņemot vērā programmu daudzgadu raksturu;

62.

aicina Komisiju stingri piemērot jaunās Finanšu regulas 32. panta 5. punktu, ja kļūdu līmenis ir noturīgi augsts, un līdz ar to konstatēt trūkumus kontroles sistēmās, analizēt iespējamo koriģējošo pasākumu radītās izmaksas un ieguvumus un veikt vai ierosināt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz kontroles sistēmu vienkāršošanu, uzlabošanu un programmu vai rezultātu nodrošināšanas sistēmu pārveidošanu pirms 2014.–2020. gada plānošanas perioda vidusposma novērtēšanas;

63.

uzsver Revīzijas palātas konstatējumu, ka gadījumā, ja Komisija, dalībvalstu iestādes vai neatkarīgie revidenti būtu izmantojuši visu pieejamo informāciju, tie būtu varējuši novērst, atklāt vai izlabot ievērojamu daļu kļūdu pirms to pieļaušanas; pauž bažas par to, ka Komisija ir atzinusi – kļūdu izlabošanai ir vajadzīgi vismaz desmit gadi; norāda, ka, ja būtu izmantota visa pieejamā informācija, kļūdu līmeni varēja samazināt par 3,3 procentpunktiem gan izdevumiem reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā (6,1 %), gan lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā (6,2 %); uzsver, ka, ja būtu izmantota visa pieejamā informācija, kļūdu līmeni varēja samazināt par 2,8 procentpunktiem jomā, kas attiecas uz konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai, kuru tieši pārvalda Komisija;

64.

norāda, ka 2014. gadā liela uzmanība no jauna tika pievērsta uz rezultātiem orientēta budžeta plānošanai un analīzei, vienlaikus mainot arī izmantotās metodes; šajā sakarībā uzsver to, ka ir vajadzīgs skaidrs un pārredzams apsekojums par to, cik liels ir Savienības 2014. gada budžeta devums ar stratēģiju “Eiropa 2020” un nozaru politiskajiem mērķiem saistīto rezultātu sasniegšanā;

65.

norāda arī uz to, ka gada darbības pārskatos tiek mēģināts noteikt rezultātus, ko devušas intervences, taču vēl arvien tajos uzmanība pievērsta iznākumiem, nevis rezultātiem;

66.

atbalsta atrunas, ko DG REGIO ģenerāldirektors ir formulējis gada darbības pārskatā attiecībā uz ERAF/ Kohēzijas fonda pārvaldības un kontroles sistēmām 2007.–2013. gada plānošanas periodā 12 dalībvalstīs (77 programmās) un ETS programmām; uzskata, ka minētās atrunas apliecina – Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras nevar sniegt vajadzīgās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību atbilstīgajās politikas jomās;

67.

atbalsta atrunas, ko gada darbības pārskatā ir formulējis DG AGRI ģenerāldirektors attiecībā uz šādiem izdevumu posteņiem:

—   ABB 02— izdevumi par tirgus pasākumiem: riskam pakļauti EUR 77,7 miljoni un astoņi atrunu elementi; ietvert četras atbalsta shēmas septiņās dalībvalstīs – Austrijā, Francijā (divi palīdzības pasākumi), Nīderlandē, Polijā, Spānijā, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē,

—   ABB 03— tiešie maksājumi: riskam pakļauti EUR 831,6 miljoni, ietverot 15 maksājumu aģentūras sešās dalībvalstīs – Spānijā (10 maksājumu aģentūras), Francijā, Apvienotajā Karalistē (Lauku maksājumu aģentūra (RPA) Anglijā), Grieķijā, Ungārijā un Portugālē,

—   ABB 04— lauku attīstības izdevumi: riskam pakļauti EUR 532,5 miljoni, ietverot 28 maksājumu aģentūras 16 dalībvalstīs – Bulgārijā, Vācijā (3 maksājumu aģentūras), Dānijā, Spānijā (sešas maksājumu aģentūras), Francijā (divas maksājumu aģentūras), Apvienotajā Karalistē (divas maksājumu aģentūras), Ungārijā, Grieķijā, Itālijā (četras maksājumu aģentūras), Lietuvā, Latvijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā,

—   ABB 05— IPARD izdevumi Turcijai: riskam pakļauti EUR 5,07 miljoni;

uzskata, ka minētās atrunas apliecina – Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras nevar sniegt vajadzīgās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību atbilstīgajās politikas jomās;

68.

atbalsta atrunas, ko gada darbības pārskatā ir formulējis DG EMPL ģenerāldirektors; norāda, ka gada darbības pārskatā ir formulētas atrunas attiecībā uz maksājumiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā, minot riskam pakļauto summu, kas 2014. gadā ir EUR 169,4 miljoni, ietverot izdevumus vadības un kontroles sistēmām 36 konkrētās Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmās Beļģijā, Čehijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē 2007.–2013. gada plānošanas periodā; uzskata, ka minētās atrunas apliecina – Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras nevar sniegt vajadzīgās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību atbilstīgajās politikas jomās;

69.

prasa DG DEVCO ģenerāldirektoram gada darbības pārskatā nodrošināt uz lielāku riska diferenciāciju balstītu ticamību un tādējādi novirzīt vairāk kontroles resursu uz tām jomām, uz kurām attiecas īpašas atrunas;

70.

aicina Padomi budžeta izpildes apstiprināšanai pievērst lielāku uzmanību un atzinīgi vērtē kritisko nostāju, ko pauda Zviedrija un Apvienotā Karaliste, prasot Komisijai un Revīzijas palātai:

atzinīgi vērtē arī Zviedrijas un Apvienotās Karalistes centienus pārliecināt dalībvalstu iestādes labāk izmantot pieejamo informāciju, lai novērstu, atklātu un labotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai;

71.

secina, ka budžeta izpildes apstiprināšanā:

72.

norāda, ka pareizas finanšu pārvaldības mērķis ir panākt, lai Savienības budžeta intervencēm būtu reāli rezultāti, protams, ar nosacījumu, ka to gaitā tiek ievēroti likumības un pareizības noteikumi un no Savienības viedokļa uzlabota Savienības budžeta pievienotā vērtība; uzsver, ka kļūdu īpatsvara un krāpšanas gadījumu skaita samazināšana ir nepieciešams nosacījums, lai nodrošinātu pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanu;

73.

uzsver, ka kļūdu īpatsvars ne vienmēr nozīmē krāpšanu, nelietderīgi izlietotus vai izšķiestus līdzekļus, bet gan aplēsi par finanšu plūsmām, kuras nedrīkstēja izmaksāt, jo tās netika izmantotas saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem; tomēr uzsver, ka straujais būtisko kļūdu pieaugums saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām rada pamatu nopietnām bažām, jo dalībvalstīm ir ilggadīga pieredze spēkā esošo iepirkuma noteikumu piemērošanā, un ka, ja tām jau ir radušās problēmas, piemērojot šos noteikumus, tas liecina, ka nekas labs nav gaidāms, kad tām būs jāpielāgo valsts tiesību akti un procedūras jaunajām direktīvām par iepirkumu un koncesijām; atzīst, ka Savienības pilsoņiem nav pārāk labas izpratnes par kļūdu īpatsvaru, un šajā sakarībā prasa Revīzijas palātai sākt debates ar Komisiju, lai konstatētu iespējamus metodoloģiskos trūkumus un vienotos par kopīgiem standartiem ziņojumu sniegšanā par kļūdu īpatsvaru;

74.

iesaka tiesību aktus un noteikumus pārbaudīt likumdošanas ietekmes novērtējuma (RIA) (11) procesā, lai pārbaudītu to saskaņotību un atbilstību Savienības vajadzībām un mērķiem, kā tas tiek darīts, piemēram, izmaksu atlīdzināšanas shēmu gadījumā, kur vistipiskākie kļūdu piemēri ir maksājumi par neattiecināmām izmaksām (41 %) un kļūdas publiskajā iepirkumā (27 %); norāda, ka šīs kļūdas var atšķirties no krāpšanas vai apzinātas maldināšanas nolūkā gūt labumu;

75.

šajā sakarībā vērš uzmanību uz to, ka Savienības 2014. gada budžets tika izpildīts, piemērojot dažādus tiesiskos regulējumus tādēļ, ka uz minēto gadu attiecās divi spēkā esoši regulējumi – periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam un periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam;

76.

tādēļ norāda, ka ir pareizi un būtiski nošķirt dažāda veida kļūdu īpatsvaru saistībā ar dažādiem Savienības budžeta izdevumiem, jo tie tiek dalīti atbilstoši atšķirīgiem kritērijiem un tāpēc tos ir ļoti grūti salīdzināt;

77.

norāda, ka, cenšoties atbalstīt uz rezultātiem vērstu sniegumu, Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā liela uzmanība ir pievērsta Savienības budžeta snieguma jautājumiem, izmēģinājuma kārtā pārbaudot to, kā faktiski īstenojas Savienības finansējuma un stratēģijas “Eiropa 2020” savstarpējā papildināmība; norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi un uzsvērusi zema līmeņa un vāju savstarpējo saikni starp partnerības nolīgumiem / darbības programmām un stratēģiju “Eiropa 2020”; tomēr vērš uzmanību uz to, ka šāda papildināmība būtu jāizvērtē, ņemot vērā saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem pildāmo konkrēto fondu pamatuzdevumu, tostarp ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, vispārējo kontekstu;

78.

pauž bažas par finansējuma apguves līmeni dalībvalstīs, kas svārstās no 50 % līdz 92 %; aicina Komisiju sniegt izsmeļošu analīzi par to, kādēļ dažos reģionos ir vērojams zems apguves līmenis, un izvērtēt konkrētus veidus, kā novērst strukturālās problēmas, kas rada šo nelīdzsvarotību;

79.

atzinīgi vērtē uz rezultātiem un sniegumu balstīto novatorisko pieeju Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā, kurā Savienības budžeta izmantošana un orientācija vērtēta saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm; uzskata, ka šāda uz rezultātiem un sniegumu balstīta pieeja jāpiemēro arī turpmākajos gados, izstrādājot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI) saistībā ar Eiropas pusgadu;

80.

uzsver, ka Revīzijas palātas konstatējumos par sasniegumiem ir uzsvērta nepieciešamība veikt pasākumus, lai uzlabotu budžeta sniegumu un dalītas pārvaldības standartus;

81.

norāda, ka budžeta sniegums ir Savienības budžeta izdevumu pienācīga koncentrēšana patiesām Savienības prioritātēm noteiktā periodā;

82.

norāda, ka uz rezultātu vērsta snieguma kultūras pamatā ir trīs galvenie pīlāri: stratēģija, vienkāršošana un budžeta procedūra;

83.

iesaka turpināt vienkāršot gan procedūras, gan budžeta saturu, lai tādējādi samazinātu pārmērīgu administratīvo slogu un ierobežotu pārmērīgu reglamentēšanu dažās dalībvalstīs; uzsver, ka vienkāršošanas procesam nebūtu jānoved pie regulējuma atcelšanas un nebūtu jānozīmē, ka tiek aizmirsts par kontroles mehānismiem un procedūrām, piemēram, ex ante revīzijām; uzsver to, ka vienkāršošanas nolūkā nebūtu jāveic pārāk biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, radot papildu slogu pārvaldes iestādēm un līdzekļu saņēmējiem, tādējādi radot šķēršļus pozitīvajai attīstība, ko plānots panākt ar minēto vienkāršošanu; atzinīgi vērtē Komisijas izveidoto augsta līmeņa grupu un gaida rezultātus;

84.

iesaka uzlabot budžeta procedūru, lai nodrošinātu informāciju par sniegumu un pārvaldību, tostarp par kontroles izmaksu lietderību, ticamības deklarāciju un budžeta izpildes apstiprināšanu, projektu datubāzēm un komunikāciju;

85.

aicina Komisiju uzlabot komunikāciju un sadarbību starp dalībniekiem, kas iesaistīti budžeta plānošanā, izpildē un izpildes apstiprināšanā, un ar plašāku sabiedrību, saskaņojot vēlmes par gaidāmo iznākumu, daloties pieredzē par izpildi un ziņojot par sasniegtajiem rezultātiem;

86.

aicina Komisiju apsvērt iespēju izmantot tādus instrumentus kā sociālie plašsaziņas līdzekļi, anketas un mērķgrupas, lai mērītu sabiedrības informētību un izvērtētu iespējas uzlabot turpmāko komunikācijas stratēģiju, kas tiek izmantota, lai informētu pilsoņus par projektu rezultātiem;

87.

atzinīgi vērtē jauno iestāžu darba grupu uz sniegumu balstītas budžeta plānošanas jautājumos, kas tika izveidota, lai rastu vienotu nostāju uz sniegumu un rezultātiem vērstas budžeta plānošanas jomā;

88.

iesaka veikt attiecīgus uzlabojumus tādās jomās kā kontroles intensitātes pielāgošana riskam un dalībvalstu rezultātu ziņošanas vai kontroles rezultātu ticamības apzināšana;

89.

norāda, ka Komisija ir radījusi milzīgas analītiskās spējas, kas galvenokārt attiecas uz atsevišķu ģenerāldirektorātu pārziņā esošām nozarēm, taču netiek analizēti horizontālie un daudznozaru jautājumi un reālie to politikas virzienu rezultāti, kurus finansē vai līdzfinansē no Savienības budžeta;

90.

iesaka galvenokārt izmantot uz sniegumu balstītu pieeju un pievērst uzmanību tirgus nepilnībām/trūkumiem, jo šāda pieeja palīdz Savienības finansējuma intervences koncentrēt jomās, kurās taupība, efektivitāte un lietderīgums dod vislabākos rezultātus; norāda, ka pasākumi būtu jāpielāgo dažādiem tirgus nepilnību/trūkumu veidiem, no kuriem vieni ir saistīti ar informācijas asimetriju, bet otri attiecas uz peļņas komerciālu novērtējumu, neietverot visus pozitīvos ārējos faktorus un plašākus sociālos ieguvumus, kaut arī abi pamatoti saņēmuši Savienības finansējumu;

91.

ierosina Komisijai Savienības pievienotās vērtības novērtēšanā pieņemt kritēriju, pamatojoties uz kuru, varētu novērtēt to, kas būtu noticis, ja attiecīgais projekts vai darbības būtu veikti, vai ja tie nebūtu saņēmuši Savienības finansējumu;

92.

prasa steidzami sniegt precizējumus par to, cik daudz naudas Savienības fondi ir samaksājuši plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem katrā dalībvalstī, kādi uzņēmumi ir saņēmuši maksājumus un vai šie maksājumi ir veikti, lai popularizētu fondus, vai citu iemeslu dēļ;

93.

atgādina, ka liela atbildība par pareizu Savienības budžeta sadali gulstas uz dalībvalstīm, jo 76 % līdzekļu tiek izlietoti dalītā pārvaldībā; uzsver, ka dalībvalstīm ir uzticēta liela atbildība pareizi un likumīgi izpildīt Savienības budžetu gadījumos, kad tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību;

94.

uzsver, ka līdzekļu pareizas izmantošanas pamatā ir Savienības vajadzību precīza noteikšana apvienojumā ar dalībvalstu attīstības prioritātēm;

95.

uzsver – jo labāk dalībvalstis cenšas izpildīt valsts un skaitļos izteiktus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, jo mērķtiecīgāk var izlietot Savienības budžeta līdzekļus, un jo vairāk šie mērķi atspoguļos Savienības patiesās ekonomiskās, sociālās, teritoriālās un vides vajadzības, jo labāk Savienība nodrošinās vidi pareizai finanšu pārvaldībai; šajā sakarībā ierosina izveidot pastāvīgu platformu, kurā būtu pārstāvēta Komisija un valstu valdību pārstāvniecības, tostarp Savienības pastāvīgās pārstāvniecības, reģionālās valdības un iestādes;

96.

pievienojas Revīzijas palātas konstatējumam, ka Komisijai, valsts iestādēm un neatkarīgajiem revidentiem ir jāizmanto visa pieejamā attiecīgā informācija, lai novērstu vai atklātu un labotu kļūdas pirms izdevumu atlīdzināšanas; stingri norāda, ka gadījumos, kad ir pieejami dati, Komisijai, valsts iestādēm un neatkarīgajiem revidentiem nav pamata neīstenot atbilstīgus pasākumus, lai novērstu, atklātu un labotu kļūdas;

97.

aicina Revīzijas palātu kopā ar valstu revīzijas iestādēm izstrādāt sistēmu, kas ļautu Revīzijas palātai izvērtēt dalībvalstu veiktos pasākumos saistībā ar tās sniegtajiem ieteikumiem;

98.

aicina Komisiju sniegt norādes dalībvalstīm, lai ar partnerības nolīgumiem un darbības programmām lielākā mērā tiktu transponēta stratēģija “Eiropa 2020”, kā arī aicina īstenot priekšlikumu par kopīgiem rezultātu rādītājiem, kā ierosināts Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā;

99.

uzskata, ka būtu lietderīgi, ja Parlaments un Padome kopīgu rastu veidu, kā risināt jautājumu, kas saistīts ar dalībvalstu dalītā pārvaldībā esošo līdzekļu izlietojumu;

100.

atbalsta to, ka partnerattiecību nolīgumos tiek iekļauti konkrētai valstij adresēti ieteikumi;

101.

mudina Komisiju pastiprināt centienus sarunās ar dalībvalstīm par nepieciešamību publiskot valstu deklarācijas un gada kopsavilkumus;

102.

pauž bažas par to, ka dažām valstīm 2014. gadā īstenoto finanšu korekciju līmenis (salīdzinājumā ar saņemtajiem Savienības maksājumiem) trīsreiz pārsniedz 2,3 % lielo vidējo procentuālu īpatsvaru (Slovākijai 8,7 %, Čehijai 8,1 %, Grieķijai 4,7 %);

103.

norāda, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā saistībā ar ESF tika apstiprinātas finanšu korekcijas EUR 209 miljonu apmērā un tika īstenotas finanšu korekcijas EUR 156 miljonu apmērā, no kurām 2014. gadā tika apstiprināti EUR 95 miljoni; pieņem zināšanai to, ka vislielākās korekcijas bija noteiktas Spānijai (EUR 56 miljoni), Rumānijai (EUR 43 miljoni), Polijai (EUR 32 miljoni) un Francijai (EUR 20 miljoni);

104.

konstatē, ka ar kohēzijas politiku saistītās korekcijas kopējie apmēri 2007.–2013. gada plānošanas periodā ir 0,9 % no budžeta piešķīruma; ir vienisprātis ar Komisiju attiecībā uz to, ka turpmākajos gados ir gaidāms ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu saistīto finanšu korekciju apmēra pieaugums, noslēdzoties šā perioda programmām;

105.

norāda, ka kopš 2007.–2013. gada plānošanas perioda sākuma Komisija attiecībā uz ERAF/KF programmām ir kumulatīvi noteikusi finanšu korekcijas aptuveni EUR 2 miljardu apmērā, tostarp finanšu korekcijas EUR 782 miljonu apmērā, ko dalībvalstis piemērojušas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai vai vienlaikus tai; ar bažām konstatē, ka lielākās finanšu korekcijas ir noteiktas Čehijai (EUR 719 miljoni), Ungārijai (EUR 298 miljoni), Grieķijai (EUR 257 miljoni), Spānijai (EUR 237 miljoni), Slovākijai (EUR 152 miljoni), Rumānijai (EUR 146 miljoni) un Itālijai (EUR 105 miljoni);

106.

norāda, ka dalībvalstis, kurām noteiktas lielākās kumulatīvās finanšu korekcijas ESF jomā, ir Rumānija (EUR 355 miljoni), Spānija (EUR 213 miljoni) un Polija (EUR 152 miljoni);

107.

uzskata, ka finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana ir efektīvi Savienības budžeta aizsardzības līdzekļi; tomēr pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā Savienības finanšu interešu aizsardzības tiesisko regulējumu, saistīto procedūru sarežģītību un kontroles līmeņu skaitu daudzās jomās, kļūdas ir iespējams novērst tikai vairākus gadus pēc to rašanās;

108.

uzsver, ka korupcija un krāpšana grauj uzticēšanos publiskām iestādēm un demokrātijai, kā arī apdraud Savienības iekšējā tirgus darbību; norāda, ka ir nepieciešama integrēta pieeja, saskaņā ar kuru Savienības iestādes (un dalībvalstis) sadarbojas; pauž nožēlu par to, ka vairākas Savienības iestādes (Komisija un aģentūras, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, Revīzijas palāta) ziņo par krāpšanu dažādos veidos;

109.

iesaka Komisijai visus ziņošanas noteikumus apvienot vienotā un saskaņotā sistēmā, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, tādējādi cīņu pret krāpšanu un korupciju padarot efektīvāku; atgādina, cik svarīgi ir Savienībā saskaņoti tiesību akti, lai efektīvi cīnītos pret organizēto noziedzību, kas darbojas starpvalstu līmenī;

110.

norāda, ka pārredzamība ir efektīvākais instruments cīņā ar līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu; aicina Komisiju šajā sakarībā uzlabot tiesisko regulējumu, nosakot par obligātu pienākumu datu, tostarp datu par apakšlīgumiem, publicēšanu par visiem Savienības finansējuma saņēmējiem;