12.8.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/1

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/1351

(2016. gada 4. augusts)

par Eiropas Aizsardzības aģentūras Civildienesta noteikumiem un ar ko atceļ Lēmumu 2004/676/EK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/1835 (2015. gada 12. oktobris), ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus (1), un jo īpaši tā 11. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Padomei vienprātīgi būtu jāpieņem Civildienesta noteikumi, kas attiecas uz darbiniekiem, kurus Eiropas Aizsardzības Aģentūra (turpmāk – “Aģentūra”) tieši pieņem darbā uz tādu līgumu pamata, kas noslēgti uz noteiktu laiku, un kurus izraugās no iesaistīto dalībvalstu valstspiederīgajiem.

(2)	Civildienesta noteikumiem būtu jābūt tādiem, lai Aģentūrai nodrošinātu augstākajam spēju un prasmes līmenim atbilstīgus personāla pakalpojumus, izraugoties no visu iesaistīto dalībvalstu kandidātiem, nodrošinot pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko pārstāvību, kā arī no Savienības iestādēm.

(3)	Tā kā ar šo lēmumu ieviestajiem noteikumiem būtu jāaizstāj tie, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2004/676/EK (2), minētais lēmums būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

1. Šie Civildienesta noteikumi attiecas uz darbiniekiem, ko saskaņā ar līgumu ir pieņēmusi darbā Eiropas Aizsardzības aģentūra (turpmāk “darbinieks”).

Šādi darbinieki ir:

—	pagaidu darbinieki,

—	līgumdarbinieki,

—	īpašie padomdevēji.

2. Šajos Civildienesta noteikumos institūciju, kas ir pilnvarota slēgt līgumus (turpmāk “AACC”), nosaka saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem Lēmumā (KĀDP) 2015/1835.

3. Visas atsauces šajos Civildienesta noteikumos uz vīriešu dzimuma personu uzskatāmas par atsaucēm arī uz sieviešu dzimuma personu un otrādi, ja vien kontekstā nav skaidri norādīts citādi.

2. pants

Darbinieks, kura līgums noslēgts uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, ir tiesīgs balsot vēlēšanās un kandidēt Personāla komitejas vēlēšanās, kas paredzētas 138. pantā.

Darbinieks, kura līgums noslēgts uz laiku, kas mazāks par vienu gadu, arī ir tiesīgs balsot, ja viņš ir nostrādājis vismaz sešus mēnešus.

II SADAĻA

PAGAIDU DARBINIEKI

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

3. pants

Šajos Civildienesta noteikumos “pagaidu darbinieki” ir darbinieki, kas pieņemti darbā, lai uz laiku ieņemtu amatu maksimālā amatu skaita ietvaros, kāds atļauts Aģentūras budžetā.

Šajos Civildienesta noteikumos “īpašais padomdevējs” ir persona, kas savas īpašās kvalifikācijas dēļ un neraugoties uz algotu darbu kādā citā statusā ir pieņemta darbā, lai regulāri vai noteiktu laiku palīdzētu Aģentūrai, un kurai atalgojumu maksā no kopējām apropriācijām, kas šim nolūkam paredzētas attiecīgajā budžeta iedaļā.

4. pants

Izņemot Aģentūras izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku, uz kuriem attiecas Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 10. panta 1. punkts, pagaidu darbiniekus pieņem darbā uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, taču viņus var pieņemt darbā arī uz īsāku laiku.

Viņu līgumus var atjaunot tikai vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus. Valde pieņem vispārīgus noteikumus šā panta īstenošanai.

5. pants

Pagaidu darbiniekus nenodarbina cita iemesla dēļ, kā tikai, lai saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem ieņemtu vakantus amatus pagaidu amatu maksimālā skaita ietvaros, kāds atļauts Aģentūras budžetā.

6. pants

1. Piemērojot šos Civildienesta noteikumus, jebkāda diskriminācija, kas balstīta uz tādiem iemesliem kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā vai sociālā izcelsme, ģenētiskas īpašības, valoda, reliģija vai ticība, politisks vai cits viedoklis, piederība nacionālai minoritātei, īpašums, dzimšana, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija, ir aizliegta.

Šajos Civildienesta noteikumos partnerattiecības, kas nav laulība, uzskata par laulību, ja ir izpildīti visi IV pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi.

2. Lai praksē nodrošinātu vīriešu un sieviešu pilnīgu vienlīdzību darbā, kas ir būtisks elements, kurš jāņem vērā visu šo Civildienesta noteikumu aspektu īstenošanā, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz Aģentūrai turpināt vai pieņemt pasākumus, kuros paredzētas īpašas priekšrocības nolūkā atvieglot mazāk pārstāvētajam dzimumam profesionālās darbības veikšanu vai nolūkā novērst vai mazināt diskrimināciju profesionālajā karjerā.

3. Pēc apspriešanās ar Personāla komiteju Aģentūra nosaka pasākumus un rīcību, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm jomās, uz kurām attiecas šie Civildienesta noteikumi, un pieņem attiecīgus noteikumus, jo īpaši, lai novērstu tādu faktisku nevienlīdzību, kā sieviešu iespēju ierobežošanu minētajās jomās.

4. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā persona ir persona ar invaliditāti, ja tai ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai sensoriski traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var kavēt tās pilnīgu un efektīvu iekļaušanos sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem cilvēkiem. Traucējumus nosaka saskaņā ar 38. pantā paredzēto kārtību.

Persona ar invaliditāti atbilst 37. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, ja viņa var veikt darba būtiskās funkcijas, ja ir veikta darba vietas saprātīga iekārtošana.

“Darba vietas saprātīga iekārtošana” attiecībā uz darba būtiskajām funkcijām ir atbilstīgi pasākumi nepieciešamības gadījumā, lai persona ar invaliditāti varētu iegūt darbu, strādāt vai gūt paaugstinājumu darbā, vai gūt profesionālo izglītību, ja vien šādi pasākumi neuzliek nesamērīgu slogu darba devējam.

Vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz AACC saglabāt vai pieņemt pasākumus, kuros paredzētas īpašas priekšrocības, lai atvieglotu personām ar invaliditāti profesionālās darbības veikšanu vai lai novērstu vai mazinātu diskrimināciju viņu profesionālajā karjerā.

5. Ja personas, uz kurām attiecas šie Civildienesta noteikumi un kuras uzskata, ka viņām ir nodarīts pāri, jo nav piemērots šajā pantā noteiktais vienlīdzīgas attieksmes princips, uzrāda faktus, pēc kuriem var secināt, ka ir bijusi tieša vai netieša diskriminācija, Aģentūras pienākums ir pierādīt, ka nav bijis vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums. Šis noteikums neattiecas uz disciplinārlietām.

6. Ievērojot nediskriminācijas principu un proporcionalitātes principu, jebkādam to piemērošanas ierobežojumam jāsniedz objektīvs un saprātīgs pamatojums un tā mērķim jābūt leģitīmam darbinieku politikas vispārējās interesēs. Šie mērķi jo īpaši var attaisnot obligātā pensionēšanās vecuma un izdienas pensijas saņemšanas minimālā vecuma izvirzīšanu.

7. pants

1. Aktīvā nodarbinātībā iesaistītiem pagaidu darbiniekiem ir pieejami Aģentūras pieņemtie sociālas dabas pasākumi, tostarp īpaši pasākumi, kas paredzēti darba un privātās dzīves saskaņošanai, un pakalpojumi, ko sniedz Personāla komiteja. Bijušiem pagaidu darbiniekiem var būt pieejami atsevišķi īpaši sociālas dabas pasākumi.

2. Aktīvā nodarbinātībā iesaistītiem pagaidu darbiniekiem rada darba apstākļus, kas atbilst atbilstošiem veselības un drošības standartiem, kas vismaz ir vienlīdzīgi minimālajām prasībām, kuras piemēro saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti šajās jomās, ievērojot Līgumus.

8. pants

1. Amatus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, klasificē atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi, administratoru funkciju grupā (turpmāk – “AD”), asistentu funkciju grupā (turpmāk – “AST”) un sekretāru un kancelejas darbinieku funkciju grupā (turpmāk – “AST/SC”).

2. Funkciju grupu AD veido divpadsmit pakāpes, kurās veic administratīvus, padomdevēja, lingvistiskus un zinātniskus pienākumus. Funkciju grupu AST veido vienpadsmit pakāpes, kurās veic izpildes, tehniskos un lietvedības pienākumus. Funkciju grupu AST/SC veido sešas pakāpes, kurās veic kancelejiskus un sekretāru pienākumus.

3. Lai ieceltu amatā, nepieciešams vismaz:

funkciju grupā AST un AST/SC:

i)	pēcvidusskolas izglītības līmenis, ko apliecina ar diplomu;

ii)	vidusskolas izglītības līmenis, ko apliecina ar diplomu, kas nodrošina pēcvidusskolas izglītības iespēju, un vismaz trīs gadu atbilstīga profesionālā pieredze; vai

iii)	ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla apmācība vai profesionāla pieredze;

funkciju grupā AD 5. un 6. pakāpē:

i)	izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām vismaz trīs gadu universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu; vai

ii)	ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla apmācība;

funkciju grupā AD 7. līdz 16. pakāpē:

i)	izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, ja parastais universitātes izglītības periods ir četri gadi vai vairāk;

ii)	izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, un vismaz viena gada atbilstoša profesionāla pieredze, ja parastais universitātes izglītības periods ir vismaz trīs gadi; vai

iii)	ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla apmācība.

4. Amata veidu tabula ir iekļauta VI pielikumā. Atsaucoties uz minēto tabulu, pēc apspriešanās ar Personāla komiteju AACC var noteikt pienākumus un pilnvaras katram amata veidam.

9. pants

1. AACC, vienpusīgi pieņemot lēmumu dienesta interesēs un neņemot vērā pilsonību, katru pagaidu darbinieku, ieceļot vai pārceļot, norīko amatā viņa funkciju grupā, kas atbilst viņa pakāpei.

Pagaidu darbinieks var lūgt pārcelšanu citā amatā Aģentūrā.

2. Pagaidu darbinieku var uzaicināt īslaicīgi ieņemt tādas pakāpes amatu viņa funkciju grupā, kas ir augstāka par šī pagaidu darbinieka pamata pakāpi. Ar šādas pagaidu pārcelšanas ceturtā mēneša sākumu viņš saņem diferencētu piemaksu, kas ir vienāda ar starpību starp pašreizējo atalgojumu, kas atbilst viņa pakāpei un līmenim, un atalgojumu, kas tam pienāktos attiecībā uz līmeni, kurā to klasificētu, ja viņš būtu norīkots pagaidu amata pakāpē.

Pagaidu amata termiņš nepārsniedz vienu gadu, izņemot gadījumus, kad norīkojums tieši vai netieši aizstāj tādu pagaidu darbinieku, kurš dienesta interesēs iecelts citā amatā, iesaukts militārajā dienestā vai atrodas ilgstošā slimības atvaļinājumā.

10. pants

1. Pakāpi un līmeni, kādā pagaidu darbiniekus pieņem darbā, nosaka viņu darba līgumā.

2. Ja pagaidu darbiniekus norīko amatā, kuram ir augstāka pakāpe nekā tā, kurā viņi bija pieņemti darbā, to ieraksta līgumā, kas ir papildinājums viņu darba līgumam.

2. NODAĻA

Tiesības un pienākumi

11. pants

1. Pagaidu darbinieks veic savus pienākumus un darbojas tikai Aģentūras interesēs; viņš nepieprasa, kā arī nepieņem norādījumus ne no vienas valdības, iestādes, organizācijas vai personas ārpus Aģentūras. Viņš pilda tam noteiktos pienākumus objektīvi, neitrāli un atbilstoši savam uzticības pienākumam pret Aģentūru.

2. Pagaidu darbinieks bez AACC atļaujas no valdības vai jebkura cita avota ārpus Aģentūras nepieņem nekādus apbalvojumus, goda zīmes, labvēlību, dāvanas vai jebkādu citu samaksu, izņemot samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti līdz pieņemšanai darbā vai kas nopelnīti dienesta laikā par militāro dienestu vai kādu citu valsts dienestu.

Pirms pagaidu darbinieka pieņemšanas darbā AACC pārbauda, vai kandidātam ir kāda personīga ieinteresētība, kas mazina viņa neatkarību, vai kāds cits interešu konflikts. Šajā nolūkā kandidāts, izmantojot īpašu veidlapu, informē AACC par jebkuru faktisku vai iespējamu interešu konfliktu. Šādos gadījumos AACC ņem to vērā pienācīgi pamatotā atzinumā. Vajadzības gadījumā AACC veic 12. panta 2. punktā minētos pasākumus.

Šo pantu mutatis mutandis piemēro pagaidu darbiniekiem, kuri atgriežas no atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ.

12. pants

1. Pagaidu darbinieks, pildot savus pienākumus, ja vien turpmāk nav noteikts citādi, neaplūko jautājumus, kuros tam ir tieša vai netieša personīga interese, kas mazina viņa neatkarību, un jo īpaši ģimenes vai finansiālās intereses.

2. Ikviens pagaidu darbinieks, kuram, pildot darba pienākumus, ir jāstrādā ar 1. punktā minēto jautājumu, nekavējoties par to informē AACC. AACC veic visus attiecīgos pasākumus un jo īpaši var atbrīvot pagaidu darbinieku no atbildības šajā jautājumā.

3. Uzņēmumos, kuri ir pakļauti Aģentūrai vai kuriem ir darījumi ar Aģentūru, pagaidu darbinieks nedrīkst tieši vai netieši saglabāt vai iegūt tāda veida vai apmēra daļu, kas varētu mazināt tā neatkarību, pildot savus pienākumus.

13. pants

Pagaidu darbinieks atturas no jebkuras rīcības vai uzvedības, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tā stāvokli.

14. pants

1. Pagaidu darbinieki atturas no jebkāda veida psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās.

2. Pagaidu darbiniekam, kurš ir bijis psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās upuris, Aģentūrā nerodas nekādas nelabvēlīgas sekas. Pagaidu darbiniekam, kurš ir iesniedzis pierādījumus par psiholoģisku vai seksuālu uzmākšanos, Aģentūrā nerodas nekādas nelabvēlīgas sekas, ja pagaidu darbinieks ir rīkojies godīgi.

3. “Psiholoģiska uzmākšanās” ir jebkāda nepiedienīga rīcība, kas notiek kādā laikposmā, atkārtojas un ir sistemātiska un ietver fizisku rīcību, mutisku vai rakstu valodu, žestus vai citu tīšu rīcību, un kas varētu radīt kaitējumu jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei.

4. “Seksuāla uzmākšanās” ir rīcība, kas saistīta ar seksu, ko vērš pret personu, kas to nevēlas, un kuras nolūks vai sekas ir aizskart šo personu vai radīt iebiedējošu, bīstamu, aizvainojošu vai traucējošu vidi. Seksuālo uzmākšanos uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ.

15. pants

1. Ievērojot 17. pantu, pagaidu darbinieks, kas vēlas iesaistīties ārējā apmaksātā vai neapmaksātā darbībā vai veikt uzdevumu ārpus Aģentūras, vispirms iegūst AACC atļauju. Atļauju atsaka tikai tad, ja attiecīgā darbība vai uzdevums traucē pagaidu darbiniekam veikt pienākumus vai neatbilst Aģentūras interesēm.

2. Pagaidu darbinieks paziņo AACC par jebkādām tādām izmaiņām atļautajā ārējā darbībā vai uzdevumā, kas rodas pēc tam, kad pagaidu darbinieks ir prasījis AACC atļauju saskaņā ar 1. punktu. Atļauju var atsaukt, ja darbība vai uzdevums vairs neatbilst 1. punkta pēdējā teikumā minētajiem nosacījumiem.

16. pants

Ja pagaidu darbinieka laulātais strādā algotu darbu, pagaidu darbinieks par to informē AACC. Ja darba veids izrādās nesavienojams ar pagaidu darbinieka darba veidu un ja pagaidu darbinieks nevar apņemties, ka to pārtrauks noteiktā laikposmā, AACC, apspriežoties ar Personāla komiteju, pieņem lēmumu par to, vai pagaidu darbiniekam jāturpina šī amata ieņemšana vai viņš jāpārceļ citā amatā.

17. pants

1. Pagaidu darbinieks, kas vēlas kandidēt uz vēlētu valsts amatu, paziņo par to AACC. AACC pieņem lēmumu dienesta interesēs, vai attiecīgajam pagaidu darbiniekam:

a)	būtu jāpieprasa atvaļinājums personīgu iemeslu dēļ; vai

b)	būtu jāpiešķir ikgadējais atvaļinājums; vai

c)	būtu jāļauj pildīt pienākumus nepilnu darba laiku; vai

d)	būtu jāļauj pildīt pienākumus kā iepriekš.

2. Valsts amatā ievēlēts vai iecelts pagaidu darbinieks nekavējoties par to informē AACC. AACC pieņem vienu no 1. punktā minētajiem lēmumiem, ņemot vērā dienesta intereses, amata nozīmīgumu, ar to saistītos pienākumus un atalgojumu, un to izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies, pildot šos pienākumus. Ja pagaidu darbiniekam prasa doties atvaļinājumā personīgu iemeslu dēļ vai viņam atļauj pildīt savus pienākumus nepilnu darba laiku, šāda atvaļinājuma vai nepilna darba laika ilgums atbilst pagaidu darbinieka amata pilnvaru termiņam.

18. pants

Pēc aiziešanas no dienesta pagaidu darbiniekam ir pienākums ievērot godīgumu un diskrētumu attiecībā uz dažu amatu vai labumu pieņemšanu.

Pagaidu darbinieki, kuri vēlas iesaistīties algotā vai nealgotā profesionālā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to informē Aģentūru, izmantojot īpašu veidlapu. Ja šī darbība ir saistīta ar darbu, ko pagaidu darbinieks veicis pēdējo trīs darba gadu laikā, un kas varētu radīt pretrunas ar Aģentūras leģitīmajām interesēm, AACC, ņemot vērā dienesta intereses, var vai nu aizliegt viņam to veikt, vai arī sniegt savu apstiprinājumu, piemērojot jebkādus nosacījumus, ko tā uzskata par atbilstošiem. Pēc apspriešanās ar Personāla komiteju AACC paziņo par savu lēmumu 30 darbadienu laikā no dienas, kad tā tikusi informēta. Ja līdz minētā laikposma beigām šāds paziņojums nav sniegts, to uzskata par netiešu piekrišanu.

Bijušajiem augstākā līmeņa pagaidu darbiniekiem AACC principā aizliedz divpadsmit mēnešu laikā pēc aiziešanas no dienesta iesaistīties lobēšanā vai atbalstīšanas darbībā attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem par labu viņu uzņēmumiem, klientiem vai darba devējiem par jautājumiem, par kuriem viņi bija atbildīgi pēdējo trīs dienestā pavadīto gadu laikā.

Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 31. pantu Aģentūra katru gadu publicē informāciju par iepriekšējās daļas īstenošanu, iekļaujot novērtēto lietu sarakstu.

19. pants

1. Pagaidu darbinieks atturas no jebkādas neatļautas tādas informācijas atklāšanas, ko tas saņēmis, pildot savus pienākumus, ja vien šī informācija jau nav publicēta vai kļuvusi pieejama sabiedrībai.

2. Pagaidu darbiniekam šis pienākums ir saistošs arī pēc aiziešanas no dienesta.

20. pants

1. Pagaidu darbiniekam ir tiesības uz vārda brīvību, pienācīgi ievērojot uzticības un objektivitātes principus.

2. Neskarot 13. un 19. pantu, pagaidu darbinieks, kurš vienpersoniski vai kopā ar citiem vēlas publicēt vai rada priekšnoteikumus jebkādu jautājumu publicēšanai, kas attiecas uz Aģentūras darbu, iepriekš informē AACC.

Ja AACC spēj pierādīt, ka jautājums var būtiski skart Aģentūras leģitīmās intereses, AACC rakstveidā informē pagaidu darbinieku par savu lēmumu 30 darbadienu laikā pēc informācijas saņemšanas. Ja šo lēmumu nepaziņo norādītajā laikposmā, uzskatāms, ka AACC nav iebildumu.

21. pants

1. Visas tiesības uz jebkuriem rakstveida vai citiem darbiem, ko pagaidu darbinieki ir sagatavojuši, veicot savus pienākumus, ir Aģentūras īpašums, uz kuras darbībām šie rakstveida vai citi darbi attiecas. Aģentūrai ir tiesības obligāti iegūt šādu darbu autortiesības.

2. Jebkurš izgudrojums, ko pagaidu darbinieks radījis pienākumu pildīšanas laikā vai saistībā ar tiem, ir neapstrīdams Aģentūras īpašums. Aģentūra var uz sava rēķina pieteikties un iegūt to patentus visās valstīs. Jebkuru izgudrojumu, kas saistīts ar Aģentūras darbu un ko pagaidu darbinieks radījis gada laikā, kas seko pēc viņa amata laika beigām, uzskata par radītu viņa pienākumu pildīšanas laikā vai saistībā ar tiem, ja vien nav pierādīts pretējais. Ja izgudrojumiem nepieciešams patents, norāda izgudrotāja vai izgudrotāju vārdus.

3. Attiecīgā gadījumā pagaidu darbiniekam, kurš ir patentētā izgudrojuma autors, Aģentūra var piešķirt prēmiju, kuras apjomu nosaka Aģentūra.

22. pants

1. Pagaidu darbinieks bez AACC atļaujas ne uz kāda pamata nevienā tiesvedībā neizpauž informāciju, kuru ir uzzinājis, veicot savus pienākumus. Atļauju noraida vienīgi tad, ja tas nepieciešams Aģentūras interesēs un ja šāda noraidīšana attiecīgajam pagaidu darbiniekam nerada krimināltiesiskas sekas. Pagaidu darbiniekam šis pienākums ir saistošs arī pēc aiziešanas no dienesta.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz pagaidu darbinieku vai bijušo pagaidu darbinieku, kurš sniedz liecību Eiropas Savienības Tiesā vai Aģentūras Disciplinārlietu kolēģijā jautājumā, kas attiecas uz Aģentūras un/vai Eiropas Savienības darbinieku vai bijušo darbinieku.

23. pants

Pagaidu darbinieks dzīvo vietā, kurā viņš ir pieņemts darbā, vai arī vietā, kas ir ne tālāk kā vieta, kura ir sasniedzama viņa pienākumu pienācīgai veikšanai. Pagaidu darbinieks paziņo AACC savu adresi un nekavējoties to informē par ikvienu adreses maiņu.

24. pants

Neatkarīgi no kategorijas pagaidu darbinieks palīdz un sniedz padomu darbiniekiem, kuru pakļautībā tas strādā; tas atbild par uzticēto pienākumu izpildi.

Pagaidu darbinieks, kas atbild par jebkuru darba jomu, ir atbildīgs augstākstāvošu darbinieku priekšā par uzticēto pienākumu izpildi un izteikto norādījumu ievērošanu. Pakļauto darbinieku atbildība nekādā veidā neatbrīvo no personiskās atbildības.

25. pants

1. Pagaidu darbinieks, kurš saņem rīkojumus, kurus tas uzskata par nepareiziem vai par tādiem, kas varētu radīt nopietnas grūtības, rakstveidā informē savu tiešo priekšnieku, kurš, ja informācija tiek sniegta rakstveidā, atbild rakstveidā. Ievērojot 2. punktu, ja tiešais priekšnieks apstiprina rīkojumus, bet pagaidu darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstoša reakcija uz viņa bažām, pagaidu darbinieks nosūta attiecīgo jautājumu rakstveidā nākamajai augstākajai institūcijai hierarhijā. Ja pēdējā rakstveidā apstiprina rīkojumus, pagaidu darbinieks tos izpilda, ja vien tie nav acīmredzami nelikumīgi vai nepārkāpj attiecīgos drošības standartus.

2. Ja tiešais priekšnieks uzskata, ka rīkojumi tūlīt jāizpilda, pagaidu darbinieks tos izpilda, ja vien tie nav acīmredzami nelikumīgi vai nepārkāpj attiecīgos drošības standartus. Pēc pagaidu darbinieka pieprasījuma tiešajam priekšniekam ir pienākums šādus rīkojumus dot rakstveidā.

3. Pagaidu darbiniekam, kas informē savus priekšniekus par rīkojumiem, kurus viņš uzskata par nepareiziem vai par tādiem, kas varētu radīt nopietnas grūtības, tādēļ nerodas nekādas nelabvēlīgas sekas.

26. pants

No pagaidu darbinieka var pieprasīt pilnīgu vai daļēju atlīdzinājumu par kaitējumu, kas Aģentūrai nodarīts šā darbinieka smaga pārkāpuma dēļ viņa pienākumu izpildes gaitā vai saistībā ar to.

AACC iestāde sniedz pamatotu lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta attiecībā uz disciplinārlietām.

Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija strīdos, kas rodas saskaņā ar šo noteikumu.

27. pants

1. Jebkurš pagaidu darbinieks, kuram savu pienākumu veikšanas laikā vai saistībā ar to kļūst zināmi fakti, kas rada aizdomas par iespējamu nelikumīgu darbību, tostarp krāpšanu vai korupciju, kas kaitē Aģentūras interesēm, vai par tādiem smagiem pārkāpumiem attiecībā uz profesionālo pienākumu veikšanu, kas var būt Aģentūras pagaidu darbinieku pienākumu nepildīšana, nekavējoties informē savu tiešo priekšnieku vai Aģentūras izpilddirektoru, vai, ja viņš to uzskata par lietderīgu, Aģentūras vadītāju.

Pirmajā daļā minēto informāciju sniedz rakstveidā.

Šo punktu piemēro arī gadījumā, ja jebkura cita persona, kura ir Aģentūras dienestā vai veic darbu Aģentūras labā, būtiski nepilda līdzīgus pienākumus.

2. Aģentūrā pagaidu darbiniekam nerodas nekādas nelabvēlīgas sekas sakarā ar to, ka viņš ir paziņojis 1. punktā minēto informāciju, ar noteikumu, ka viņš ir rīkojies pamatoti un godīgi.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz nekāda veida dokumentiem, aktiem, ziņojumiem, piezīmēm vai informāciju, ko glabā vai kas izveidota, vai atklāta pagaidu darbiniekam izskatāmas vai slēgtas lietas tiesvedības nolūkos vai tās laikā.

28. pants

1. Pagaidu darbiniekam, kurš, kā definēts 27. pantā, nodod informāciju Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājam vai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, vai Eiropas Ombudam, Aģentūrā nerodas nekādas nelabvēlīgas sekas, ja tiek ievēroti abi šie nosacījumi:

a)	pagaidu darbinieks godīgi un pamatoti tic, ka atklātā informācija un tajā ietvertie apsūdzošie pieņēmumi būtībā ir patiesi; un

b)	pagaidu darbinieks iepriekš ir atklājis Aģentūrai to pašu informāciju un devis Aģentūrai tās noteikto laiku attiecīgi rīkoties, ņemot vērā lietas sarežģītību. Pagaidu darbinieku pienācīgi informē par šo laikposmu 60 dienu laikā.

2. Šā panta 1. punktā minēto laikposmu nepiemēro, ja pagaidu darbinieks var pierādīt, ka tas ir nesaprātīgi, ņemot vērā visus lietas apstākļus.

4. Saskaņā ar 29. un 168. pantu Aģentūra paredz procedūru pagaidu darbinieku sūdzību izskatīšanai par to, kāda attieksme pret viņiem tika izrādīta pēc tam, kad viņi izpildīja savas saistības saskaņā ar 27. pantu vai šo pantu, vai šo saistību izpildes rezultātā. Attiecīgā iestāde nodrošina, ka šādas sūdzības izskata konfidenciāli un, ja to nosaka apstākļi, pirms 168. pantā noteikto termiņu beigām.

AACC nosaka iekšējos noteikumus cita starpā par:

—	to, kā pagaidu darbiniekiem, kas minēti 27. panta 1. punktā vai šajā pantā, sniedz informāciju par to jautājumu izskatīšanu, par kuriem tie ir ziņojuši,

—	minēto darbinieku leģitīmo interešu un privātuma aizsardzību, un

—	šā punkta pirmajā daļā minēto sūdzību izskatīšanas procedūru.

29. pants

Aģentūra palīdz visiem pagaidu darbiniekiem, jo sevišķi tiesvedībā pret jebkuru personu, kura izsaka draudus, apvainojumus vai veic apmelojošas darbības vai izteikumus, vai uzbrūk personai vai īpašumam, ja darbinieks vai viņa ģimenes loceklis cieta to saistībā ar darbinieka amatu vai pienākumiem.

Tā atlīdzina pagaidu darbiniekam šādos gadījumos radušos zaudējumus tiktāl, ciktāl pagaidu darbinieks neradīja zaudējumus ne apzināti, ne arī aiz nopietnas nolaidības, un tas nav saņēmis atlīdzību no personas, kura nodarīja zaudējumus.

30. pants

Aģentūra sekmē pagaidu darbinieku turpmākas mācības un sagatavošanu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pienācīgu darba izpildi, un kas atbilst tās interesēm.

Tādas mācības un sagatavošanu ņem vērā saistībā ar viņu paaugstināšanu amatā.

31. pants

Pagaidu darbinieki ir tiesīgi izmantot tiesības apvienoties; jo īpaši viņi var būt arodbiedrību vai profesionālo apvienību biedri.

32. pants

Pagaidu darbinieki var iesniegt lūgumus AACC saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šie Civildienesta noteikumi.

Par jebkuru lēmumu, kas saistīts ar konkrētu personu un kas pieņemts saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem, nekavējoties rakstveidā paziņo attiecīgajam pagaidu darbiniekam. Jebkurā lēmumā, kas nelabvēlīgi ietekmē pagaidu darbinieku, ir jānorāda iemesli, ar kuriem tas pamatots.

Konkrētus lēmumus attiecībā uz pagaidu darbinieka iecelšanu amatā, apstiprināšanu, paaugstināšanu amatā, pārcelšanu amatā, administratīvā statusa noteikšanu un dienesta attiecību izbeigšanu publicē Aģentūra. Publikācija ir pieejama visiem darbiniekiem atbilstīgā laikposmā.

33. pants

Pagaidu darbinieka personīgajā lietā ir:

a)	visi dokumenti, kas apliecina viņa administratīvo statusu, un visi ziņojumi, kas attiecas uz viņa spējām, efektivitāti un rīcību;

b)	jebkādi pagaidu darbinieka komentāri par minētajiem dokumentiem.

Dokumenti ir reģistrēti, numurēti un iešūti lietā kārtas numuru secībā; a) apakšpunktā minētos dokumentus Aģentūra nedrīkst izmantot vai citēt pret pagaidu darbinieku, ja tie pagaidu darbiniekam nav darīti zināmi pirms reģistrēšanas.

Paziņošanu pagaidu darbiniekam par jebkādiem dokumentiem apliecina ar viņa parakstu vai, ja tā nav, ar ierakstītu vēstuli uz pēdējo adresi, kuru pagaidu darbinieks darījis zināmu.

Pagaidu darbinieka personīgajā lietā neietver norādi uz viņa politiskajām, ar arodbiedrību saistītām, filozofiskajām vai reliģiskajām darbībām un uzskatiem, viņa rasi, etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.

Tomēr ceturtā daļa neaizliedz tādu administratīvu aktu un dokumentu iekļaušanu lietā, par kuriem pagaidu darbiniekam ir informācija un kas vajadzīgi šo Civildienesta noteikumu piemērošanai.

Katram pagaidu darbiniekam ir tikai viena personīgā lieta.

Pagaidu darbiniekam ir tiesības, pat pēc aiziešanas no dienesta, iepazīties ar visiem dokumentiem savā lietā un iegūt no tiem kopijas.

Personīgā lieta ir konfidenciāla, un ar to var iepazīties tikai administrācijas birojā vai ar droša elektroniska mēdija starpniecību. Tomēr to pārsūta Apelācijas padomei, ja pret pagaidu darbinieku ir ierosināta lieta.

34. pants

Pagaidu darbiniekiem ir tiesības iepazīties ar savu medicīnas lietu saskaņā ar Aģentūras noteikto kārtību.

35. pants

Jebkādu lēmumu, ar ko prasa atlīdzināt kaitējumu, kas Aģentūrai nodarīts smaga pārkāpuma rezultātā, kā noteikts 26. pantā, pieņem AACC, ievērojot formalitātes, kas paredzētas lietās par atlaišanu no darba par smagu pārkāpumu.

Lēmumus attiecībā uz atsevišķiem pagaidu darbiniekiem publicē, kā paredzēts 32. pantā.

36. pants

Privilēģijas un imunitāti, ko bauda pagaidu darbinieki, piešķir vienīgi Aģentūras interesēs. Pagaidu darbinieki nav atbrīvoti no savu personisko pienākumu izpildes vai no spēkā esošo tiesību aktu un policijas priekšrakstu ievērošanas.

Kad privilēģijas un imunitāte tiek apstrīdētas, attiecīgais pagaidu darbinieks par to nekavējoties informē Aģentūru.

Protokolā par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti noteikto ceļošanas atļauju izsniedz tiem pagaidu darbiniekiem, kuriem tas ir nepieciešams dienesta interesēs.

3. NODAĻA

Darbā pieņemšanas nosacījumi

37. pants

1. Pagaidu darbinieku pieņemšana darbā ir virzīta uz to, lai Aģentūra saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākās, visefektīvākās un visgodīgākās personas, kas pieņemtas darbā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un kas izraudzītas no Aģentūrā iesaistīto dalībvalstu pilsoņu vidus.

Pagaidu darbiniekus izvēlas neatkarīgi no viņu rases, politiskiem, filozofiskiem vai reliģiskiem uzskatiem, dzimuma vai seksuālās orientācijas un neatkarīgi no viņu civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa.

Neviens amats netiek rezervēts kādas dalībvalsts pilsoņiem. Tomēr, ņemot vērā novērotu būtisku līdzsvara trūkumu starp pagaidu darbinieku pārstāvētajām pilsonībām, kam pamatā nav objektīvu kritēriju, Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj Aģentūrai pieņemt piemērotus pasākumus. Minētos piemērotos pasākumus pamato, un to dēļ nekad nenosaka citus darbā pieņemšanas kritērijus, kā vien tos, kas pamatojas uz nopelniem. Pirms AACC pieņem šādus piemērotus pasākumus, valde pieņem vispārīgus noteikumus, lai šis punkts varētu sākt darboties.

2. Pagaidu darbinieku var pieņemt darbā tikai ar nosacījumu, ka:

a)	viņš ir kādas iesaistītās dalībvalsts pilsonis un viņš bauda visas pilsonim pienākošās tiesības;

b)	viņš ir izpildījis visas saistības, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;

c)	viņš uzrāda atbilstošas rekomendācijas par piemērotību savu pienākumu veikšanai;

d)	viņš ir fiziski spējīgs pildīt savus pienākumus; un

e)	viņš sniedz pierādījumu tam, ka viņam ir labas kādas iesaistītās dalībvalsts valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas iesaistītās dalībvalsts valodas zināšanas, lai varētu veikt paredzētos pienākumus.

3. AACC vajadzības gadījumā pieņem īpašus noteikumus par pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas procedūrām, īstenojot Lēmumu (KĀDP) 2015/1835.

38. pants

Pirms pieņemšanas darbā pagaidu darbinieks iziet medicīnisko pārbaudi, ko veic kāds no Aģentūras pilnvarotiem ārstiem, lai Aģentūra pārliecinātos par to, ka darbinieks atbilst 37. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasībām.

Ja pirmajā daļā paredzētās ārsta apskates rezultātā tiek sniegts negatīvs medicīniskais slēdziens, kandidāts 20 dienu laikā no brīža, kad Aģentūra par šo slēdzienu ir paziņojusi, var pieprasīt, lai viņa lieta tiktu iesniegta tādas ārstu komisijas slēdziena saņemšanai, kura sastāv no trim ārstiem un kurus AACC ir izvēlējusies no Aģentūras ārstiem. Ārstu komisija iztaujā ārstu, kurš sniedzis sākotnējo negatīvo atzinumu. Kandidāts var nosūtīt sava izvēlēta ārsta sastādītu slēdzienu ārstu komisijai. Ja ārstu komisijas atzinums apstiprina pirmajā daļā paredzētās medicīniskās pārbaudes secinājumus, tad kandidāts sedz 50 % no ārstu atalgojuma un saistītajām izmaksām.

39. pants

1. Pagaidu darbiniekam var noteikt pārbaudes laiku, kas nav ilgāks par deviņiem mēnešiem.

Ja pārbaudes laikā pagaidu darbinieks slimības, 52. pantā noteiktā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai nelaimes gadījuma dēļ nespēj veikt pienākumus vismaz vienu mēnesi, AACC var par attiecīgo laiku pagarināt viņa pārbaudes laiku. Kopējais pārbaudes laiks nekādā gadījumā nav ilgāks par 15 mēnešiem.

2. Gadījumā, ja uz pārbaudes laiku pieņemtā darbinieka veiktais darbs izrādās acīmredzami neatbilstīgs, ziņojumu var sagatavot jebkurā brīdī pārbaudes laikā.

Ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darbadienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus. Pagaidu darbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta AACC. Pamatojoties uz ziņojumu, AACC var nolemt atlaist minēto pagaidu darbinieku pirms pārbaudes laika beigām, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš, vai, izņēmuma apstākļos, pagarināt pārbaudes laiku ilgākais par sešiem mēnešiem un, iespējams, uz atlikušo pārbaudes laiku pārcelt pagaidu darbinieku citā struktūrvienībā.

3. Vismaz vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām sagatavo ziņojumu par pagaidu darbinieka spēju veikt amata pienākumus, kā arī par darba efektivitāti un rīcību darbā. Minēto ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darbadienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus.

Ja ziņojumā ir ieteikta atlaišana vai, izņēmuma apstākļos, pārbaudes laika pagarināšana, pagaidu darbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta AACC.

Pagaidu darbinieku, kura darbs nav izrādījies atbilstošs tam, lai viņu apstiprinātu amatā, atlaiž.

Galīgo lēmumu pieņem, pamatojoties uz šajā punktā minēto ziņojumu un arī uz AACC pieejamo informāciju par pagaidu darbinieka rīcību, ņemot vērā II sadaļas 2. nodaļu.

40. pants

1. Pagaidu darbinieku pieņem darbā pirmajā viņa pakāpes līmenī.

AACC var, ņemot vērā viņa profesionālo pieredzi, noteikt papildu darba stāžu, kas nepārsniedz 24 mēnešus. Lai īstenotu šo pantu, pieņem vispārīgus īstenošanas noteikumus.

2. Pagaidu darbinieku, kurš divus gadus ir atradies vienā savas pakāpes līmenī, automātiski paaugstina uz nākamo šīs pakāpes līmeni, ja vien gada ziņojumā, kas minēts 41. pantā, viņa darba izpilde nav novērtēta kā neapmierinoša. Pagaidu darbinieku izvirza uz nākamo viņa pakāpes līmeni vēlākais četru gadu laikā.

Ja pagaidu darbinieku ieceļ par struktūrvienības vadītāju, direktoru vai ģenerāldirektoru un ja viņš pirmajos deviņos mēnešos pienākumus ir pildījis apmierinoši, tad viņu ar atpakaļejošu datumu paaugstina amatā par vienu pakāpes līmeni no dienas, kad stājās spēkā iecelšana amatā. Ar šo paaugstinājumu amatā mēneša pamatalga palielinās par summu, kas procentuāli atbilst palielinājumam starp katras pakāpes pirmo un otro līmeni.

3. Ja pagaidu darbinieks atbilstīgi 10. panta 2. punktam tiek iecelts amatā, kas atbilst augstākai pakāpei, viņš atrodas šīs pakāpes sākotnējā līmenī. Tomēr AD 9 un AD 13 pakāpju pagaidu darbinieki, kas veic struktūrvienības vadītāja pienākumus un kas ir iecelti amatā augstākā pakāpē, atrodas jaunās pakāpes otrajā līmenī. Šie paši noteikumi attiecas uz jebkuru pagaidu darbinieku, kurš ir paaugstināts par direktoru vai augstākā amatā.

41. pants

Par katra pagaidu darbinieka spējām, efektivitāti un rīcību sniedz gada ziņojumu. Minētajā ziņojumā norāda, vai pagaidu darbinieka darba izpildes līmenis ir bijis apmierinošs. AACC izstrādā noteikumus, kuros nosaka tiesības iesniegt apelāciju saskaņā ar ziņošanas procedūru, kas jāveic pirms sūdzības iesniegšanas, kā noteikts 168. panta 2. punktā.

Ziņojumu nosūta pagaidu darbiniekam. Tam ir tiesības par to sniegt jebkādus komentārus, kurus tas uzskata par atbilstošiem.

4. NODAĻA

Darba apstākļi

A iedaļa

Bērna kopšanas atvaļinājums vai atvaļinājums ģimenes apstākļu dēļ

42. pants

Pagaidu darbiniekam par katru bērnu ir tiesības uz ilgākais sešu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājumu, kas jāizņem pirmajos divpadsmit gados pēc bērna piedzimšanas vai adopcijas, nesaņemot pamatalgu. Atvaļinājuma ilgumu var divkāršot vientuļiem vecākiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar AACC pieņemtajiem vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, kā arī vecākiem, kuru bērni ir aprūpējami invaliditātes vai smagas slimības dēļ, ko atzinis iestādes ārsts. Minimālais vienā reizē izņemta atvaļinājuma ilgums nav īsāks par vienu mēnesi.

Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā turpinās pagaidu darbinieka dalība sociālā nodrošinājuma shēmā; saglabājas pensiju tiesību iegūšana, apgādājamā bērna pabalsts un pabalsts izglītībai. Pagaidu darbinieks saglabā savu amatu un turpina būt tiesīgs saņemt izvirzīšanu augstākam līmenim vai paaugstinājumu augstākā pakāpē. Atvaļinājumu var izmantot kā pilna laika vai nepilna laika atvaļinājumu. Ja bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto nepilna laika atvaļinājuma veidā, pirmajā daļā paredzēto maksimālo laikposmu divkāršo. Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā pagaidu darbiniekiem ir tiesības saņemt pabalstu EUR 919,02 apmērā mēnesī vai 50 % no šīs summas, ja izmanto nepilna laika atvaļinājumu, taču pagaidu darbinieks nedrīkst veikt citu algotu darbu. Aģentūra pilnībā sedz 68. un 69. pantā paredzētās iemaksas sociālā nodrošinājuma shēmā, un tās aprēķina, pamatojoties uz pagaidu darbinieka pamatalgu.

Tomēr nepilna laika atvaļinājuma gadījumā šis noteikums attiecas tikai uz starpību starp pilnu pamatalgu un proporcionāli samazinātu pamatalgu. Pagaidu darbinieka iemaksu par faktiski saņemto pamatalgas daļu aprēķina, izmantojot tos pašu procentus, ja pagaidu darbinieks strādātu pilnas slodzes darbu.

Pabalstu EUR 1 225,36 apmērā mēnesī vai 50 % no šīs summas, ja pagaidu darbinieks ir nepilna laika atvaļinājumā, maksā vientuļajiem vecākiem, kā arī vecākiem, kuru bērni ir aprūpējami invaliditātes vai smagas slimības dēļ, ko atzinis ārsts, kā minēts pirmajā daļā, un bērna kopšanas atvaļinājuma pirmos trīs mēnešus, ja šo atvaļinājumu izmanto tēvs grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai viens no vecākiem tūlīt pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, vai adopcijas atvaļinājuma laikā vai tūlīt pēc tā.

Bērna kopšanas atvaļinājumu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, pabalsta apmēru ierobežojot līdz 50 % no otrajā daļā minētās summas. Vientuļiem vecākiem, kā tie minēti pirmajā daļā, bērna kopšanas atvaļinājumu var pagarināt vēl par divpadsmit mēnešiem, pabalsta apmēru ierobežojot līdz 50 % no ceturtajā daļā minētās summas.

Šajā pantā minētās summas atjaunina atbilstoši atalgojumam.

43. pants

Pagaidu darbinieka laulātā, radinieka augšupējā līnijā vai radinieka lejupējā līnijā, brāļa vai māsas medicīniski apstiprinātas smagas slimības vai invaliditātes gadījumā pagaidu darbinieks ir tiesīgs saņemt atvaļinājuma laiku ģimenes apstākļu dēļ, nesaņemot pamatalgu. Šāda atvaļinājuma kopējais ilgums nepārsniedz deviņus mēnešus visā pagaidu darbinieka karjeras laikā.

Piemēro 42. panta otro daļu.

B iedaļa

Darba laiks

44. pants

1. Aktīvā nodarbinātībā iesaistītie pagaidu darbinieki vienmēr ir Aģentūras rīcībā.

2. Parastā darba nedēļa ilgst no 40 līdz 42 stundām, bet darbadienas ilgumu nosaka AACC. Šādās robežās AACC, apspriežoties ar Personāla komiteju, var noteikt darba laiku konkrētām pagaidu darbinieku grupām, kurām uzticēts veikt konkrētus pienākumus.

3. Turklāt pagaidu darbiniekam neatliekamas dienesta nepieciešamības vai drošības noteikumu ievērošanas dēļ var prasīt darba gatavību darba vietā vai mājās pēc parastā darba laika. AACC, apspriedusies ar Personāla komiteju, izstrādā sīkākus noteikumus šā punkta piemērošanai.

4. AACC var ieviest elastīgu darba laika kārtību. Saskaņā ar minēto kārtību pagaidu darbiniekiem, kuriem ir AD/AST 9 pakāpe vai augstāka pakāpe, netiek piešķirtas pilnas darbadienas. Minēto kārtību nepiemēro pagaidu darbiniekiem, uz kuriem attiecas 40. panta 2. punkta noteikumi. Minētie pagaidu darbinieki paši pārvalda savu darba laiku, par to vienojoties ar saviem priekšniekiem.

45. pants

1. Pagaidu darbinieks var pieprasīt atļauju strādāt nepilnu laiku. AACC var piešķirt šādu atļauju, ja tas atbilst dienesta interesēm.

2. Pagaidu darbiniekam ir tiesības saņemt atļauju šādos gadījumos:

a)	lai rūpētos par apgādājamu bērnu, kurš ir jaunāks par deviņiem gadiem;

b)	lai rūpētos par apgādājamu bērnu vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem, ja darba laiku samazina ne vairāk kā par 20 % no parastā darba laika;

c)	lai rūpētos par apgādājamu bērnu, kamēr tas sasniedz 14 gadu vecumu, pagaidu darbinieku vientuļo vecāku gadījumā;

lai nopietnu grūtību gadījumā rūpētos par apgādājamu bērnu, kamēr tas sasniedz 14 gadu vecumu, ja darba laiku samazina ne vairāk kā par 5 % no parastā darba laika. Šajā gadījumā I pielikuma 3. panta pirmās divas daļas nepiemēro. Ja abi vecāki ir nodarbināti Savienības dienestā, tikai viens no viņiem ir tiesīgs uz šādu samazinājumu;

e)	lai rūpētos par smagi slimu vai invalīdu laulāto, radinieku augšupejošā līnijā, radinieku lejupejošā līnijā, brāli vai māsu;

f)	lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās; vai

g)	pēdējos trīs gados pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, bet ne ātrāk par 58 gadu vecumu.

Ja nepilna darba laika darbs tiek prasīts, lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās, vai pēdējos trīs gados pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, bet ne ātrāk par 58 gadu vecumu, AACC var atteikt atļaujas izsniegšanu vai atlikt tās spēkā stāšanos dienu tikai izņēmuma apstākļos un ar dienestu saistītu īpaši svarīgu iemeslu dēļ.

Ja šīs tiesības saņemt atļauju izmanto, lai rūpētos par smagi slimu vai invalīdu laulāto, radinieku augšupejošā līnijā, radinieku lejupejošā līnijā, brāli vai māsu, vai lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās, visi šie laikposmi nedrīkst pārsniegt piecus gadus pagaidu darbinieka karjeras laikā.

3. AACC sniedz atbildi pagaidu darbiniekam 60 dienu laikā.

4. Noteikumi, kas reglamentē nepilna darba laika darbu, un atļaujas piešķiršanas procedūra ir paredzēti I pielikumā.

46. pants

Pagaidu darbinieks var pieprasīt atļauju strādāt uz pusslodzi darbavietas dalīšanas kārtībā tādā amatā, ko AACC ir atzinusi par atbilstīgu šādam mērķim. Atļauja strādāt uz pusslodzi darbavietas dalīšanas kārtībā nav ierobežota laikā. Taču AACC to var atsaukt dienesta interesēs, brīdinot pagaidu darbinieku par to sešus mēnešus iepriekš. Tāpat AACC var atsaukt atļauju pēc attiecīgā pagaidu darbinieka pieteikuma, brīdinot par to sešus mēnešus iepriekš. Šādā gadījumā pagaidu darbinieku var pārcelt citā amatā.

Piemēro 54. pantu un I pielikuma 3. pantu, izņemot otrās daļas trešo teikumu.

AACC var noteikt sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

47. pants

Pagaidu darbiniekam nevar likt strādāt virsstundas, izņemot steidzamības vai ārkārtēja darba gadījumus; darbs naktīs un darbs svētdienās vai svētku dienās ir atļauts vienīgi saskaņā ar AACC noteikto kārtību. Kopējais virsstundu apjoms, ko pagaidu darbiniekam var prasīt strādāt, sešos mēnešos nedrīkst pārsniegt 150 stundas.

Funkciju grupas AD un funkciju grupas AST 5. līdz 11. kategorijas pagaidu darbiniekiem par nostrādātajām virsstundām nav tiesību saņemt atlīdzību vai kompensāciju.

Kā paredzēts III pielikumā, virsstundas, ko nostrādājuši AST 1. līdz 4. kategorijas pagaidu darbinieki, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja attiecīgā darba noteikumi neparedz kompensācijas atvaļinājumu mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tika nostrādātas virsstundas.

48. pants

Pagaidu darbiniekam, kuram regulāri jāstrādā naktīs, sestdienās, svētdienās un valsts svētku dienās, ir tiesības saņemt īpašus pabalstus par darbu maiņās, kas Aģentūrai vajadzīgs, pamatojoties uz neatliekamām dienesta vajadzībām vai drošības noteikumiem, un kuru tā uzskata par regulāru un pastāvīgu funkciju.

AACC nosaka pagaidu darbinieku kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt minētos pabalstus, kā arī to likmes un to saņemšanas nosacījumus.

Parastais darba laiks pagaidu darbiniekiem, kas strādā darbu maiņās, nedrīkst pārsniegt parastā darba laika kopējo stundu skaitu gadā.

49. pants

Pagaidu darbiniekam ir tiesības saņemt īpašu pabalstu par gatavību darbam darba vietā vai mājās pēc parastā darba laika saskaņā ar AACC lēmumu neatliekamas dienesta nepieciešamības vai drošības noteikumu ievērošanas dēļ.

AACC nosaka pagaidu darbinieku kategorijas, kuriem ir tiesības uz šādiem pabalstiem, pabalstu piešķiršanas nosacījumus un likmes.

50. pants

Dažiem pagaidu darbiniekiem var piešķirt īpašus pabalstus, lai kompensētu īpaši grūtus darba apstākļus.

Aģentūra nosaka saņēmēju kategorijas un šādu īpašu pabalstu likmes un nosacījumus.

C iedaļa

Atvaļinājumi

51. pants

Pagaidu darbiniekiem ir tiesības uz ikgadēju atvaļinājumu, kas ir vismaz 24 darbadienas, bet ne vairāk par 30 darbadienām katrā kalendārajā gadā, saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, par kuriem Savienības iestādes vienojušās.

Līdztekus šādam ikgadējam atvaļinājumam pagaidu darbiniekam izņēmuma kārtā pēc pieprasījuma var piešķirt īpašu atvaļinājumu. Noteikumi, kas attiecas uz šādu atvaļinājumu, ir izklāstīti II pielikumā.

52. pants

Sievietes grūtniecības stāvoklī papildus 51. pantā paredzētajam atvaļinājumam pēc medicīniskās izziņas uzrādīšanas ir tiesīgas saņemt divdesmit nedēļu atvaļinājumu. Atvaļinājums sākas ne agrāk kā sešas nedēļas pirms izziņā norādītās iespējamās dzemdību dienas un beidzas ne agrāk kā 14 nedēļas pēc dzemdībām. Vairāku bērnu vai priekšlaicīgu dzemdību, vai bērna invalīda piedzimšanas gadījumā atvaļinājums ir 24 nedēļas. Šajos noteikumos priekšlaicīgas dzemdības ir dzemdības, kas notiek pirms grūtniecības 34. nedēļas beigām.

53. pants

1. Pagaidu darbiniekam, kurš sniedz pierādījumu par nespēju pildīt savus pienākumus slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, ir tiesības uz slimības atvaļinājumu.

Attiecīgais pagaidu darbinieks iespējami drīz paziņo Aģentūrai par savu darbnespēju un vienlaikus norāda savu pašreizējo adresi. Neierodoties darbā ilgāk nekā trīs dienas, viņš uzrāda medicīnisko izziņu. Šī izziņa ir jānosūta vēlākais piektajā prombūtnes dienā, ko apliecina pasta zīmogs. Ja to neizdara un izņemot gadījumus, kad izziņa nav nosūtīta no pagaidu darbinieka neatkarīgu apstākļu dēļ, pagaidu darbinieka prombūtni uzskata par neattaisnotu.

Pagaidu darbiniekam jebkurā laikā var pieprasīt, lai viņš izietu medicīnisko apskati, ko organizē Aģentūra. Ja apskati nevar veikt pagaidu darbinieka vainas dēļ, viņa prombūtni uzskata par neattaisnotu no dienas, kurā vajadzēja veikt apskati.

Ja apskates laikā izdarītie atzinumi norāda, ka pagaidu darbinieks ir spējīgs veikt savus pienākumus, viņa prombūtni, ievērojot piekto daļu, uzskata par neattaisnotu, sākot no apskates dienas.

Ja pagaidu darbinieks uzskata, ka AACC organizētās medicīniskās apskates slēdziens ir nepamatots medicīnisku apsvērumu dēļ, viņš vai ārsts, kas rīkojas viņa vārdā, divu dienu laikā var iesniegt Aģentūrai lūgumu, lai jautājumu nosūta neatkarīgam ārstam atzinuma saņemšanai.

Aģentūra, pēc vienošanās ar pagaidu darbinieka ārstu un Aģentūras ārstu, nekavējoties nodod lūgumu citam ārstam. Ja šo vienošanos nepanāk piecu dienu laikā pēc lūguma saņemšanas, Aģentūra izvēlas personu no neatkarīgo ārstu saraksta, ko šim nolūkam sastāda katru gadu, savstarpēji vienojoties AACC un Personāla komitejai. Pagaidu darbinieks divu darbadienu laikā var iebilst pret Aģentūras izvēli, un tad Aģentūra izvēlas citu personu no saraksta, tādējādi izdarot galīgo izvēli.

Neatkarīga ārsta atzinums, kas sniegts pēc apspriešanās ar pagaidu darbinieka ārstu un Aģentūras ārstu, ir saistošs. Ja ar neatkarīga ārsta atzinumu apstiprina Aģentūras rīkotās apskates laikā pieņemto slēdzienu, prombūtni uzskata par neattaisnotu, sākot no apskates dienas. Ja ar neatkarīga ārsta atzinumu neapstiprina Aģentūras rīkotās apskates laikā pieņemto slēdzienu, prombūtni visiem nolūkiem uzskata par attaisnotu.

2. Ja divpadsmit mēnešu laikā pagaidu darbinieks slimības dēļ pa ne vairāk kā trīs dienām reizē kavē darbu vairāk nekā divpadsmit dienas kopā, tad turpmāk slimības gadījumā iesniedzama ārsta izziņa. Viņa prombūtni uzskata par neattaisnotu, sākot no prombūtnes trīspadsmitās dienas slimības periodā, par kuru nav ārsta izziņas.

3. Neskarot disciplinārlietu noteikumu piemērošanu, vajadzības gadījumā jebkuru prombūtni, ko saskaņā ar 1. un 2. punktu uzskata par neattaisnotu, atskaita no attiecīgā pagaidu darbinieka ikgadējā atvaļinājuma. Ja pagaidu darbiniekam nav neizmantotu tiesību uz atvaļinājumu, viņš zaudē savu atalgojumu par attiecīgo laikposmu.

4. AACC lietu par pagaidu darbinieku, kura slimības atvaļinājumi triju gadu laikā kopā pārsniedz 12 mēnešus, var iesniegt Invaliditātes komitejai.

5. Pagaidu darbiniekam var pieprasīt izmantot atvaļinājumu pēc veselības pārbaudes, kuru veic Aģentūras ārsts, ja tas nepieciešams paša veselības stāvokļa dēļ vai gadījumos, kad tā mājsaimniecībā dzīvojošs ģimenes loceklis slimo ar lipīgu slimību.

Strīdus gadījumā piemēro 1. punkta piektajā līdz septītajā daļā izklāstīto procedūru.

6. Pagaidu darbiniekiem veic ikgadējo medicīnisko pārbaudi, ko veic vai nu Aģentūras ārsts vai pagaidu darbinieku izvēlēts praktizējošs ārsts.

Pēdējā gadījumā Aģentūra apmaksā praktizējošā ārsta pakalpojumus apjomā, kas trīs gadu laikposmā nepārsniedz AACC noteikto apjomu.

54. pants

Ikgadējais atvaļinājums pagaidu darbiniekam, kuram ļauts strādāt nepilnu darba laiku, tiek proporcionāli samazināts, kamēr ir spēkā atļauja strādāt nepilnu darba laiku.

55. pants

Izņemot slimību vai nelaimes gadījumu, pagaidu darbinieks var neierasties darbā tikai ar iepriekšēju sava tiešā priekšnieka atļauju. Neskarot jebkurus disciplinārus pasākumus, kas uz to var attiekties, jebkuru neattaisnotu prombūtni, kas tiek attiecīgi konstatēta, atskaita no attiecīgā pagaidu darbinieka ikgadējā atvaļinājuma. Ja viņš ir pilnībā izmantojis savu ikgadējo atvaļinājumu, viņš zaudē atalgojumu par attiecīgo periodu.

Ja pagaidu darbinieks vēlas pavadīt slimības atvaļinājumu kaut kur citur, nevis vietā, kur viņš nodarbināts, viņš iepriekš saņem AACC atļauju.

Īpašais atvaļinājums, bērnu kopšanas atvaļinājums un atvaļinājums ģimenes apstākļu dēļ nepārsniedz darba līguma termiņu.

Tomēr 53. pantā paredzētais apmaksātais slimības atvaļinājums nav ilgāks par trim mēnešiem vai laikposmu, ko pagaidu darbinieks nostrādājis, ja tas ir ilgāks par trim mēnešiem. Šis atvaļinājums nepārsniedz darba līguma termiņu.

Pēc šo termiņu izbeigšanās pagaidu darbinieks, kura darba līgums nav pārtraukts, neskatoties uz viņa nespēju atsākt savu pienākumu izpildi, atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas.

Tomēr, ja pagaidu darbinieks, veicot savus pienākumus, iegūst arodslimību vai cieš nelaimes gadījumā, viņš turpina saņemt pilnu atalgojumu visu laiku, kamēr viņš ir darbnespējīgs, līdz viņam piešķir 77. pantā paredzēto invaliditātes pabalstu.

D iedaļa

Valsts svētki

56. pants

Aģentūra sastāda valsts svētku sarakstu.

57. pants

Izņēmuma apstākļos pagaidu darbiniekam pēc viņa pieprasījuma var piešķirt bezalgas atvaļinājumu neatliekamu personīgu iemeslu dēļ. 15. pantu turpina piemērot laikposmā, kad persona atrodas bezalgas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ.

Atļauju saskaņā ar 15. pantu pagaidu darbiniekam nepiešķir, ja nolūks ir sākt atalgotu vai neatalgotu profesionālu darbību, kas ir saistīta ar lobēšanu vai atbalstīšanu attiecībā uz Aģentūru un kas varētu radīt reālas vai iespējamas pretrunas ar Aģentūras leģitīmajām interesēm.

AACC nosaka šāda atvaļinājuma ilgumu, kas nepārsniedz vienu ceturto daļu no laika, ko attiecīgais pagaidu darbinieks jau nostrādājis, vai:

—	trīs mēnešus, ja pagaidu darbinieka stāžs ir mazāks par četriem gadiem,

—	divpadsmit mēnešus visos pārējos gadījumos.

Atvaļinājuma laiku, ko piešķir saskaņā ar trešo daļu, neieskaita 40. panta 2. punkta pirmās daļas piemērošanas nolūkā.

Kamēr pagaidu darbinieks atrodas bezalgas atvaļinājumā, viņa dalību sociālā nodrošinājuma shēmā, kas noteikta 68. pantā, aptur.

Taču pagaidu darbinieks, kurš nestrādā algotu darbu, ne vēlāk kā mēnesi pēc viņa bezalgas atvaļinājuma sākuma var pieprasīt, lai viņu arī turpmāk apdrošina pret 68. pantā minētajiem riskiem, ja viņš sedz pusi no minētajā pantā noteiktajām iemaksām viņa atvaļinājuma laikā; iemaksu aprēķina, ņemot vērā pagaidu darbinieka pēdējo pamatalgu.

Turklāt pagaidu darbinieks, kurš pierāda, ka viņš nevar iegūt tiesības saņemt pensiju pēc nevienas citas pensiju programmas, var lūgt, lai uz viņu arī turpmāk attiektos tiesības uz pensiju visu bezalgas atvaļinājuma laiku, ar noteikumu, ka viņš izdara iemaksas, kas vienādas ar trīskārtīgu 90. pantā noteikto likmi; iemaksas aprēķina, ievērojot viņa pakāpes un līmeņa pamatalgu.

Sievietēm, kuras grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā dodas pirms līguma termiņa beigām, ir tiesības doties šajā atvaļinājumā un saņemt par to samaksu.

58. pants

Pagaidu darbiniekiem, ko iesauc militārajā dienestā, alternatīvajā dienestā vai rezervistu apmācībā vai atkārtoti iesauc dienestam bruņotajos spēkos, piešķir atvaļinājumu valsts dienestam; šāds atvaļinājums nekādos apstākļos nedrīkst būt garāks par darba līguma ilgumu.

Pagaidu darbinieki, ko iesauc militārajā vai alternatīvajā dienestā, nesaņem atalgojumu, bet saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem saglabā tiesības uz līmeņa paaugstinājumu. Šie darbinieki saglabā arī tiesības saņemt atlaišanas pabalstu, ja pēc militārā vai alternatīvā dienesta beigām viņi ar atpakaļejošu datumu veic pensijas iemaksas.

Pagaidu darbinieki, kurus iesauc rezervistu apmācībā vai atkārtoti iesauc dienestam bruņotajos spēkos, apmācības vai atkārtotas iesaukšanas laikā turpina saņemt atalgojumu, no kura atskaitīta summa, kas vienāda ar viņa dienestā saņemto summu.

5. NODAĻA

Atalgojums un izdevumi

59. pants

Pagaidu darbinieku atalgojumu veido pamatalga, ģimenes pabalsti un citi pabalsti.

60. pants

1. Pagaidu darbinieku atalgojumu izsaka euro. Korekcijas koeficientus, atskaitījumus, ikgadējo pārskatu un korekcijas nosaka atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti 63., 64., 65., 65.a un 66.a pantā Eiropas Savienības ierēdņu Civildienesta noteikumos, kuri noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (3) (turpmāk “ES Civildienesta noteikumi”). Atskaitījumus, kas noteikti ES Civildienesta noteikumos, veic Aģentūras budžeta labā, izņemot iemaksas apdrošinājuma shēmā pret slimībām, nelaimes gadījumiem un bezdarba gadījumam.

2. Pamatalgas nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti ES Civildienesta noteikumu 66. pantā.

3. Ģimenes pabalsti ir šādi:

a)	apgādnieka pabalsts;

b)	apgādājamā bērna pabalsts;

c)	pabalsts izglītībai.

4. Pagaidu darbinieki, kas saņem šajā pantā noteiktos ģimenes pabalstus, deklarē līdzīgus pabalstus, kurus tie saņem no citiem avotiem; no citiem avotiem saņemtus pabalstus atskaita no pabalstiem, ko maksā saskaņā ar IV pielikuma 1., 2. un 3. pantu.

5. Apgādājamā bērna pabalstu var divkāršot ar īpašu pamatotu lēmumu, kuru AACC pieņem, pamatojoties uz medicīniskiem dokumentiem, kuri apliecina, ka bērnam ir garīga vai fiziska invaliditāte, kas no pagaidu darbinieka prasa lielus izdevumus.

6. Ja, ņemot vērā IV pielikuma 1., 2. un 3. pantu, iepriekš minētos apgādnieka pabalstus maksā citai personai, kas nav pagaidu darbinieks, tad šos pabalstus maksā tās valsts valūtā, kurā attiecīgā persona dzīvo, un vajadzības gadījumā izmanto maiņas kursus, kas minēti ES Civildienesta noteikumu 63. panta otrajā daļā. Pabalstiem piemēro attiecīgajai valstij noteikto korekcijas koeficientu, ja tā ir Savienības valsts, vai korekcijas koeficientu 100, ja dzīvesvietas valsts atrodas ārpus Savienības.

Ja ģimenes pabalstus maksā šādai personai, piemēro 4. un 5. punktu.

7. Ekspatriācijas pabalsts ir 16 % no kopsummas, ko veido pamatalga, apgādnieka pabalsts un apgādājamā bērna pabalsts, uz ko attiecīgajam pagaidu darbiniekam ir tiesības. Ekspatriācijas pabalsts ir vismaz EUR 509,43 mēnesī.

8. Pagaidu darbinieka nāves gadījumā pārdzīvojušais laulātais vai apgādājamie bērni saņem mirušā pilnu atalgojumu līdz trešā mēneša beigām pēc mēneša, kurā iestājusies nāve.

Ja nomirst persona, kam ir tiesības uz invaliditātes pabalstu, iepriekšminētie noteikumi attiecas uz mirušā pabalstu.

61. pants

Ģimenes pabalstus un ekspatriācijas pabalstus nosaka saskaņā ar IV pielikuma 1., 2., 3. un 4. pantu.

62. pants

Ievērojot 63. līdz 66. pantu, pagaidu darbinieks ir tiesīgs saskaņā ar IV pielikuma 5. līdz 16. pantu saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas viņam radušies, stājoties amatā, pārceļot to amatā vai tiekot atbrīvotam no amata, un par izdevumiem, kas radušies viņa pienākumu veikšanas gaitā vai tās sakarā.

63. pants

Pagaidu darbinieks, kurš pieņemts darbā uz vismaz 12 mēnešiem, atbilstīgi IV pielikuma 9. pantam ir tiesīgs saņemt atlīdzību par pārcelšanās izdevumiem.

64. pants

1. Pagaidu darbinieks, kurš pieņemts darbā uz vismaz 12 mēnešiem, atbilstīgi IV pielikuma 5. pantam ir tiesīgs saņemt iekārtošanās pabalstu, kas atbilstīgi paredzētajam darba laikam ir šāds:

ne mazāk kā viens gads, bet mazāk nekā divi gadi	viena trešdaļa	no IV pielikuma 5. pantā noteiktās likmes
ne mazāk kā divi gadi, bet mazāk nekā trīs gadi	divas trešdaļas
trīs gadi vai vairāk	trīs trešdaļas

2. Pārcelšanās pabalstu, kas paredzēts IV pielikuma 6. pantā, piešķir pagaidu darbiniekiem, kas nostrādājuši četrus gadus. Pagaidu darbinieks, kurš nostrādājis vairāk nekā vienu gadu, bet mazāk nekā četrus gadus, saņem pārcelšanās pabalstu, kas proporcionāls viņa darba stāžam, neskaitot nepilnos gadus.

3. Tomēr 1. punktā paredzētais iekārtošanās pabalsts un 2. punktā paredzētais pārcelšanās pabalsts ir vismaz:

a)	EUR 1 123,91 pagaidu darbiniekam, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu; un

b)	EUR 668,27 pagaidu darbiniekam, kas nav tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu.

Gadījumos, kad saņemt iekārtošanās vai pārcelšanās pabalstu ir tiesīgi laulātie, kas abi ir Aģentūras pagaidu darbinieki, to maksā tikai tam, kuram ir lielāka pamatalga.

Gadījumos, kad Aģentūras pagaidu darbinieka vīrs vai sieva ir Savienības ierēdnis vai cits darbinieks, kas ir tiesīgs saņemt iekārtošanās vai pārcelšanās pabalstu un kuram ir lielāka pamatalga, šādu pabalstu pagaidu darbiniekam nemaksā.

65. pants

Dienas naudu nosaka saskaņā ar IV pielikuma 10. pantu. Tomēr pagaidu darbinieks, kurš pieņemts darbā uz noteiktu laiku, kas ir mazāks par 12 mēnešiem, un kurš pierāda, ka viņam nav iespējams turpināt dzīvot viņa dzīvesvietā, ir tiesīgs saņemt dienas naudu visu viņa līguma darbības laiku vai ilgākais vienu gadu.

66. pants

Šo noteikumu IV pielikuma 8. pantu par ikgadējo ceļa izdevumu atlīdzinājumu no darba vietas uz izcelsmes vietu piemēro tikai pagaidu darbiniekiem, kuri nostrādājuši ne mazāk kā deviņus mēnešus.

67. pants

Attiecīgas summas izmaksā saskaņā ar IV pielikuma 17. un 18. pantu.

6. NODAĻA

Sociālā nodrošinājuma pabalsti

A iedaļa

Apdrošināšana slimības gadījumiem un nelaimes gadījumiem, sociālā nodrošinājuma pabalsti

68. pants

Pagaidu darbinieks nodarbinātības laikā, slimības atvaļinājuma laikā un bezalgas atvaļinājuma laikā, kas minēts 17. un 57. pantā, saskaņā ar tajos izklāstītajiem nosacījumiem vai, invaliditātes pabalsta gadījumos, viņa laulātais, ja šis laulātais nav tiesīgs saņemt tāda paša rakstura un tāda paša līmeņa pabalstus, pamatojoties uz jebkurām citām tiesību normām vai noteikumiem, viņa bērni un citi apgādājamie IV pielikuma 2. panta nozīmē, kā arī apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji ir apdrošināti slimības gadījumiem saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, ko, kopīgi vienojoties, Savienības iestādes noteikušas atbilstīgi ES Civildienesta noteikumu 72. pantam.

69. pants

Pagaidu darbinieks nodarbinātības, slimības atvaļinājuma laikā un bezalgas atvaļinājuma laikā, kas minēts 17. un 57. pantā, saskaņā ar šeit izklāstītajiem nosacījumiem no dienesta uzsākšanas dienas ir apdrošināts arodslimības un nelaimes gadījumiem saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, ko, kopīgi vienojoties, izstrādājušas Savienības iestādes atbilstīgi ES Civildienesta noteikumu 73. pantam. Tas iemaksā ar profesionālo darbību nesaistītu risku apdrošināšanas izmaksas līdz 0,1 % apmērā no pamatalgas.

70. pants

1. Pagaidu darbinieku un Aģentūras iemaksas apdrošināšanas shēmā slimības un nelaimes gadījumiem pilnībā iemaksā ES Civildienesta noteikumos noteiktajā apdrošināšanas shēmā slimības un nelaimes gadījumiem.

2. Tomēr, ja 37. pantā paredzētajā ārsta pārbaudē konstatē, ka pagaidu darbinieks ir slims vai viņam ir invaliditāte, AACC var izlemt, ka izdevumi, kas rodas šādas slimības vai invaliditātes dēļ, ir jāizslēdz no 68. pantā paredzēto izdevumu atlīdzināšanas.

Ja pagaidu darbinieks pierāda, ka viņš nevar saņemt nodrošinājumu saskaņā ar citu veselības apdrošināšanas shēmu, ko paredz normatīvi vai administratīvi akti, tad vēlākais viena mēneša laikā pēc darba līguma termiņa izbeigšanās viņš var iesniegt pieteikumu, lai turpinātu izmantot 68. un 69. pantā paredzēto nodrošinājumu slimības gadījumiem ilgākais sešus mēnešus pēc darba līguma termiņa beigām.

Šo noteikumu 68. panta 2. punktā paredzētās iemaksas aprēķina, ņemot vērā viņa pēdējo pamatalgu, un viņš sedz pusi no tām.

3. AACC pēc apspriešanās ar Aģentūras pilnvarotu ārstu var pieņemt lēmumu, ka 2. punktā paredzēto viena mēneša termiņu, kurā jāiesniedz pieteikums, un sešu mēnešu termiņu nepiemēro, ja attiecīgā persona cieš no nodarbinātības laikā iegūtas smagas vai ieilgušas slimības, par kuru tā paziņojusi Aģentūrai pirms 2. punktā paredzētā sešu mēnešu termiņa beigām, un ja attiecīgā persona iziet Aģentūras organizētu medicīnisku pārbaudi.

71. pants

1. Bijušais pagaidu darbinieks, kas kļūst par bezdarbnieku pēc tam, kad beidzas darbs Aģentūrā, un:

—	no Aģentūras nesaņem invaliditātes pabalstu,

—	pārtrauc darba tiesiskās attiecības citu iemeslu dēļ, kas nav atkāpšanās vai darba līguma laušana sakarā ar disciplināriem pārkāpumiem,

—	ir nostrādājis vismaz sešus mēnešus,

—	un ir kādas dalībvalsts iedzīvotājs,

ir tiesīgs saņemt mēneša bezdarbnieka pabalstu atbilstīgi šajā pantā paredzētajiem noteikumiem.

Ja viņš ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstus pēc kādas valsts shēmas, tad viņa pienākums ir par to ziņot Aģentūrai. Šādā gadījumā minēto pabalstu summu atskaita no pabalsta, ko maksā saskaņā ar 3. punktu.

2. Lai bijušais pagaidu darbinieks būtu tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, viņam:

a)	pēc paša pieprasījuma jābūt reģistrētam par darba meklētāju dzīvesvietas dalībvalsts nodarbinātības dienestos;

b)	jāpilda saistības, kas minētās dalībvalsts tiesību aktos noteiktas personām, kuras atbilstīgi minētiem valsts tiesību aktiem saņem bezdarbnieka pabalstus;

c)	ik mēnesi Aģentūrai jāsūta apliecinājums, kuru izdevis kompetentais valsts nodarbinātības dienests un kurā paziņots, vai viņš ir pildījis šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās saistības un nosacījumus.

Arī tad, ja nav izpildītas b) apakšpunktā minētās valsts noteiktās saistības, Aģentūra var piešķirt vai saglabāt pabalstu slimības, nelaimes gadījuma, maternitātes, invaliditātes gadījumā vai situācijā, kas atzīta par līdzvērtīgu, vai kad valsts iestāde, kas ir kompetenta panākt šo saistību izpildi, ir piešķīrusi atbrīvojumu.

AACC nosaka tādus noteikumus, kādus atzīst par vajadzīgiem, lai piemērotu šo pantu.

3. Bezdarbnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā pamatalgu, ko bijušais pagaidu darbinieks saņēmis laikā, kad izbeidza darba tiesiskās attiecības. Šāds pabalsts ir:

a)	60 % no pamatalgas pirmos 12 mēnešus,

b)	45 % no pamatalgas no 13. līdz 24. mēnesim.

Ārpus sākotnējā sešu mēneša laikposma, kurā piemēro šajā daļā norādīto zemāko robežu, bet nepiemēro augstāko robežu, šādi aprēķinātās summas nedrīkst būt mazākas par EUR 1 347,89, ne arī pārsniegt EUR 2 695,79. Šīs robežas koriģē atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, kas izklāstīti ES Civildienesta noteikumu 66. pantā, ievērojot minēto noteikumu 65. pantu.

4. Bezdarbnieka pabalstu bijušam pagaidu darbiniekam maksā ne ilgāk kā 24 mēnešus pēc darba attiecību pārtraukšanas, un šis laikposms nekādā gadījumā nepārsniedz trešo daļu no faktiskā darbā nostrādātā laika. Tomēr, ja šajā laikā bijušais pagaidu darbinieks vairs neatbilst 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tad bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanu pārtrauc. Pabalstu atsāk maksāt, ja pirms noteiktā termiņa beigām bijušais pagaidu darbinieks atkal atbilst minētajiem nosacījumiem un nav ieguvis tiesības uz valsts piešķirtu bezdarbnieka pabalstu.

5. Bijušais pagaidu darbinieks, kas ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, ir tiesīgs saņemt ģimenes pabalstus saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kas paredzēti ES Civildienesta noteikumu 67. pantā. Apgādnieka pabalstu aprēķina, pamatojoties uz bezdarbnieka pabalstu un ievērojot IV pielikuma 1. pantā paredzētos nosacījumus.

Attiecīgās personas pienākums ir deklarēt citus līdzīgus pabalstus, ko tā pati vai tās laulātais saņem no citiem avotiem; šos pabalstus atskaita no pabalstiem, ko maksā, pamatojoties uz šo pantu.

Bijušajam pagaidu darbiniekam, kas ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, saskaņā ar 68. pantu ir tiesības uz apdrošināšanu slimību gadījumiem bez attiecīgām iemaksām.

6. Bezdarbnieka pabalstu un ģimenes pabalstus izmaksā no Īpašā bezdarba fonda euro. Korekcijas koeficientus nepiemēro.

7. Pagaidu darbinieki finansē vienu trešo daļu no bezdarba apdrošināšanas shēmas. Tādas iemaksas nosaka kā 0,81 % no attiecīgas personas pamatalgas pēc tam, kad atskaitīts standarta pabalsts EUR 1 225,36 apjomā, un neņemot vērā nekādus korekcijas koeficientus, kas paredzēti ES Civildienesta noteikumu 64. pantā.

Šo iemaksu katru mēnesi atskaita no attiecīgās personas algas un kopā ar atlikušajām divām trešdaļām, ko sedz Aģentūra, pārskaita Īpašā bezdarba fondā, kas izveidots atbilstīgi 28.a pantam Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kā noteikts ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (turpmāk “ES PDNK”).

8. Uz bezdarbnieka pabalstu, ko maksā bijušajam pagaidu darbiniekam, kas ir bezdarbnieks, attiecas tie paši noteikumi, kas paredzēti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (4).

9. Valsts departamenti, kas atbild par nodarbinātību un par bezdarbu un kas darbojas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, un Aģentūra efektīvi savā starpā sadarbojas, lai nodrošinātu pienācīgu šā panta piemērošanu.

10. Uz sīkāku šā panta piemērošanas kārtību attiecas tie paši noteikumi, ko, savstarpēji vienojoties, noteikušas Savienības iestādes, neskarot 2. punkta trešās daļas noteikumus.

72. pants

1. Pagaidu darbinieka bērna piedzimšanas gadījumā persona, kas faktiski aprūpē bērnu, saņem pabalstu EUR 198,31 apmērā.

Tādu pašu pabalstu izmaksā pagaidu darbiniekam, kas adoptē bērnu, kurš nav vecāks par pieciem gadiem un kurš ir apgādājamais IV pielikuma 2. panta 2. punkta nozīmē.

2. Pabalstu izmaksā arī gadījumos, ja grūtniecība beigusies ne agrāk kā pēc septiņiem mēnešiem.

3. Bērna piedzimšanas pabalsta saņēmējs uzrāda jebkurus tāda paša veida pabalstus, kas saņemti no citiem avotiem par to pašu bērnu; šādus pabalstus atskaita no 1. punktā minētā pabalsta. Ja abi vecāki ir Aģentūras pagaidu darbinieki, pabalstu maksā tikai vienreiz.

73. pants

Gadījumā, ja mirst pagaidu darbinieks, viņa laulātais, apgādājams bērns vai kāda cita IV pielikuma 2. panta nozīmē apgādājama persona, kas dzīvojusi kā pagaidu darbinieka mājsaimniecības locekle, Aģentūra atlīdzina izmaksas, kas saistītas ar mirušā pārvešanu no pagaidu darbinieka dienesta vietas uz izcelsmes vietu.

Tomēr, ja pagaidu darbinieka nāve iestājusies komandējuma laikā, Aģentūra sedz izmaksas, kas saistītas ar mirušā pārvešanu no vietas, kur iestājusies nāve, uz viņa izcelsmes vietu.

74. pants

Pagaidu darbinieki līguma laikā vai pēc līguma beigām var saņemt dāvanas, aizdevumus vai avansus, ja nodarbinātības laikā iegūtas smagas, ieilgušas slimības vai invaliditātes, vai arī nelaimes gadījuma dēļ pagaidu darbinieki nespēj strādāt un pierāda, ka uz šādu slimību vai nelaimes gadījumu neattiecas kāda cita sociālā nodrošinājuma shēma.

B iedaļa

Apdrošināšana pret invaliditāti un nāves gadījumiem

75. pants

Pagaidu darbiniekus saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem apdrošina pret nāves gadījumu un invaliditāti, kas varētu rasties nodarbinātības laikā.

Šajā iedaļā paredzētos maksājumus un pabalstus pagaidu darbiniekam pārtrauc izmaksāt, ja saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem viņam pārtrauc izmaksāt atalgojumu.

76. pants

Ja ārsta apskatē, kas veikta, pirms pagaidu darbinieks pieņemts darbā, konstatē, ka viņam ir kāda slimība vai invaliditāte, AACC, ciktāl tas attiecas uz risku, ko rada tāda slimība vai invaliditāte, var pieņemt lēmumu piešķirt šim pagaidu darbiniekam garantētus pabalstus invaliditātes vai nāves gadījumam tikai pēc pieciem gadiem no dienas, kad viņš sācis strādāt Aģentūrā.

Pagaidu darbinieks pret minēto lēmumu var iesniegt apelāciju Invaliditātes komitejai, ko izveido Aģentūra. Saskaņā ar Aģentūras un Eiropas Savienības Padomes vienošanos Aģentūra var izmantot Padomes Invaliditātes komiteju.

77. pants

1. Pagaidu darbinieks, kas ir pilnīgs invalīds un kam tādēļ jāpārtrauc darbs Aģentūrā, ir tiesīgs visu invaliditātes laiku saņemt invaliditātes pabalstu, kura apmēru nosaka šādi.

Ja pagaidu darbinieks, kas saņem invaliditātes pabalstu, sasniedz 66 gadu vecumu, piemēro vispārīgos noteikumus par atlaišanas pabalstu. To, cik liels ir atlaišanas pabalsts, nosaka, balstoties uz to, kādā pakāpē un līmenī bijis pagaidu darbinieks, pirms kļuvis par invalīdu.

2. Invaliditātes pabalsts ir 70 % no pagaidu darbinieka pēdējās pamatalgas. Tomēr tas nav mazāks par iztikas minimumu, t. i., par Savienības pagaidu darbinieka pamatalgu 1. pakāpes pirmajā līmenī. Uz invaliditātes pabalstu attiecina tādas iemaksas pensiju programmā, kuras aprēķina, pamatojoties uz šo pabalstu.

3. Ja pagaidu darbinieka invaliditāti izraisījis nelaimes gadījums darba pienākumu izpildes laikā vai sakarā ar darba pienākumu izpildi, arodslimība, rīcība sabiedrības interešu aizstāvībai vai riskēšana ar dzīvību, glābjot kādu citu cilvēku, tad invaliditātes pabalsts nav mazāks par 120 % no iztikas minimuma. Tādos gadījumos pensijas iemaksas sedz no Aģentūras budžeta.

4. Ja pagaidu darbinieks invaliditāti izraisījis tīši, tad AACC var pieņemt lēmumu, ka viņam jāsaņem tikai 86. pantā paredzētais pabalsts.

5. Personas, kas tiesīgas saņemt invaliditātes pabalstu, ir arī tiesīgas saņemt saskaņā ar 60. panta 3. punktu noteiktos ģimenes pabalstus; saskaņā ar IV pielikumu apgādnieka pabalstu nosaka, pamatojoties uz saņēmēja pabalstu.

78. pants

1. Invaliditāti konstatē 76. pantā minētā Invaliditātes komiteja.

2. Aģentūra var prasīt invaliditātes pabalsta saņēmējam apmeklēt regulāras pārbaudes, lai konstatētu, vai viņš joprojām atbilst nosacījumiem, lai viņam izmaksātu minēto pabalstu. Ja Invaliditātes komiteja konstatē, ka pagaidu darbinieks vairs neatbilst šiem nosacījumiem, viņš atsāk darbu Aģentūrā, ja līgums nav beidzies.

Tomēr, ja izrādās, ka nav iespējams attiecīgo personu nodarbināt Aģentūrā, līgumu var izbeigt pēc tam, kad samaksāta summa, kas atbilst atalgojumam, kas būtu izmaksāts attiecīgā uzteikuma termiņā, un vajadzības gadījumā kompensācija par līguma izbeigšanu, kā paredzēts 96. pantā. Piemēro arī 86. pantu.

79. pants

Miruša pagaidu darbinieka tiesību pārņēmēji, kas par tādiem atzīti saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kuri ietverti V pielikuma 3. nodaļā, ir tiesīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kā paredzēts 80. līdz 83. pantā.

Ja mirst bijušais pagaidu darbinieks, kas saņēmis invaliditātes pabalstu, mirušā pagaidu darbinieka tiesību pārņēmēji, kā noteikts V pielikuma 3. nodaļā, ir tiesīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kā paredzēts minētajā pielikumā.

Ja ilgāk nekā gadu nav zināma tāda pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka atrašanās vieta, kurš saņēmis invaliditātes pabalstu, saskaņā ar tādiem noteikumiem, kas izklāstīti ES Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 5. un 6. nodaļā, nosaka pagaidu pensijas viņa laulātajam un personām, kas atzītas par viņa apgādājamiem.

80. pants

Tiesības saņemt pensijas izmaksu stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc mēneša, kad iestājusies nāve, vai attiecīgos gadījumos – pirmā mēneša pirmajā dienā pēc laikposma, kurā mirušo pārdzīvojušais laulātais, bāreņi vai apgādājamās personas saņēmušas viņa atalgojumu saskaņā ar 60. panta 8. punktu.

81. pants

Pagaidu darbinieka pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar V pielikuma 3. nodaļu. Pabalsts nav mazāks par 35 % no pēdējās pamatalgas, ko saņēmis pagaidu darbinieks, un nav mazāks par Savienības pagaidu darbinieka pamatalgu 1. pakāpes pirmajā līmenī.

Persona, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem ir tiesīga saņemt 60. panta 3. punktā minētos ģimenes pabalstus. Tomēr apgādājamā bērna pabalsts ir divreiz lielāks par pabalstu, kas paredzēts 60. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

82. pants

Ja mirst pagaidu darbinieks vai persona, kas ir tiesīga saņemt invaliditātes pabalstu, neatstājot laulāto, kam būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, bērni, ko mirušais pirms nāves apgādājis IV pielikuma 2. panta nozīmē, ir tiesīgi saņemt bāreņa pensiju saskaņā ar V pielikuma 7. pantu.

Tādas pašas tiesības uz pensiju ir bērniem, kas atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, ja laulātais, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, mirst vai atkārtoti stājas laulībā.

Ja mirst pagaidu darbinieks vai persona, kas ir tiesīga saņemt invaliditātes pabalstu, bet apgādājamie neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, apgādājamie bērni IV pielikuma 2. panta nozīmē ir tiesīgi saņemt bāreņa pensiju saskaņā ar V pielikuma 10. pantu; tomēr tāda pensija ir puse no pensijas, ko aprēķina saskaņā ar minēto pantu.

Personām, kas par apgādājamiem bērniem atzītas IV pielikuma 2. panta 4. punkta nozīmē, bāreņa pensija nedrīkst pārsniegt divreiz lielāku summu nekā apgādājamā bērna pabalsts.

Bāreņa pensiju nemaksā, ja mirst kāds no bioloģiskajiem vecākiem, kā vietā stājies kāds no adoptētājiem vecākiem.

Bāreņi ir tiesīgi saņemt izglītības pabalstu saskaņā ar IV pielikuma 3. pantu.

83. pants

Laulības šķiršanas gadījumos vai tad, ja ir vairākas pārdzīvojušo kategorijas, kuras var pieprasīt apgādnieka zaudējuma pensiju, pensiju sadala tā, kā paredzēts V pielikumā.

84. pants

1. Neatkarīgi no citiem noteikumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz minimālajām summām, kuras maksājamas personām, kam ir tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kopsumma, kura pienākas atraitnei un citām personām, kas tiesīgas to saņemt, saskaitot apgādnieka zaudējuma pensiju un ģimenes pabalstus, un atņemot nodokli un citus obligātus atskaitījumus, nedrīkst pārsniegt:

ja pagaidu darbinieks miris aktīvas nodarbinātības laikā, personisku iemeslu dēļ ņemtā atvaļinājumā, atvaļinājumā militārā dienesta dēļ, bērnu kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā ģimenes apstākļu dēļ – tāda atalgojuma summu, kādu pagaidu darbinieks būtu saņēmis, vēl aizvien strādājot tajā pašā pakāpē un līmenī, pieskaitot visus ģimenes pabalstus, ko pagaidu darbinieks tādā gadījumā saņemtu, atskaitot nodokļus un citus obligātus atskaitījumus;

attiecībā uz laiku pēc dienas, kad a) apakšpunktā minētais pagaidu darbinieks būtu sasniedzis 66 gadu vecumu – atlaišanas pabalstu, ko pagaidu darbinieks, dzīvs būdams, saņemtu tajā pašā pakāpē un līmenī kā nāves iestāšanās laikā, pieskaitot visus ģimenes pabalstus, ko pagaidu darbinieks tādā gadījumā saņemtu, un atskaitot nodokļus un citus obligātus atskaitījumus;

c)	ja miris bijušais pagaidu darbinieks, kas tiesīgs saņemt invaliditātes pabalstu, – pensijas summu, ko viņš būtu tiesīgs saņemt, dzīvs būdams, ņemot vērā b) apakšpunktā minētos pabalstus un atskaitījumus.

2. Piemērojot 1. punktu, neņem vērā korekcijas koeficientus, kas varētu ietekmēt attiecīgās dažādās summas.

3. Maksimālo summu, kas noteikta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, sadala personām, kas ir tiesīgas saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, proporcionāli viņu attiecīgajām tiesībām, neievērojot 1. punktu.

Šādi sadalītām summām piemēro 85. panta 1. punkta otro un trešo daļu.

85. pants

1. Šajos Civildienesta noteikumos minētās pensijas aprēķina saskaņā ar algu likmēm, kas ir spēkā pirmajā tā mēneša dienā, no kura stājas spēkā tiesības tās saņemt.

Korekcijas koeficientus pensijām nepiemēro.

Pensijas euro izteiksmē izmaksā vienā no V pielikuma 29. pantā minētajām valūtām.

2. Ja atalgojumu pielāgo saskaņā ar 60. pantu, tādu pašu atjauninājumu piemēro pensijām.

3. Invaliditātes pabalsta saņēmējiem pēc analoģijas piemēro 1. un 2. punkta noteikumus.

C iedaļa

Atlaišanas pabalsts

86. pants

Pagaidu darbinieks, atstājot dienestu, ir tiesīgs saņemt atlaišanas pabalstu vai savas izdienas pensijas tiesību aktuāra ekvivalenta pārvedumu saskaņā ar V pielikuma 1. pantu.

87. pants

Ja pagaidu darbinieks ir izmantojis 91. pantā paredzēto iespēju, viņa atlaišanas pabalstu proporcionāli samazina attiecībā uz laikposmu, kurā summas tika atskaitītas.

Šī panta pirmo daļu nepiemēro attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, kas trijos mēnešos pēc tam, kad tiem piemēroti šie Civildienesta noteikumi, lūguši atļauju atmaksāt šīs summas, pieskaitot salikto gada procentu likmi 3,5 %, ko var pārskatīt, ievērojot 88. pantā izklāstīto procedūru.

88. pants

1. Likme salikto procentu aprēķināšanai ir 2. un 3. punktā minētā faktiskā likme, un vajadzības gadījumā to pārskata reizi piecos gados, veicot aktuāros novērtējumus.

2. Procentu likmēm, kas jāņem vērā aktuāros aprēķinos, pamatā ir novērotās vidējās dalībvalstu ilgtermiņa parādu gada procentu likmes, ko publicējusi Eiropas Komisija. Piemērotu patēriņa cenu indeksu izmanto, lai, neņemot vērā inflāciju, aprēķinātu attiecīgo procentu likmi, kas vajadzīga aktuāriem aprēķiniem.

3. Faktiskā gada likme, kas jāņem vērā aktuāriem aprēķiniem, ir vidējā no reālām vidējām procentu likmēm 12 gadus pirms attiecīgā gada.

D iedaļa

Līdzekļu piešķiršana invaliditātes un dzīvības apdrošināšanas shēmām un pensiju programmām

89. pants

1. Pabalstus, ko izmaksā saskaņā ar B un C iedaļā paredzēto sociālā nodrošinājuma shēmu, izmaksā no Aģentūras budžeta. Aģentūrā iesaistītās dalībvalstis kopīgi garantē šo pabalstu izmaksu saskaņā ar skalu, kas izstrādāta, lai finansētu tādus izdevumus.

2. No algām un invaliditātes pabalstiem vienmēr atskaita iemaksas B iedaļā paredzētajā sociālā nodrošinājuma shēmā.

3. Šīs nodaļas B un C iedaļā paredzēto sociālā nodrošinājuma shēmu finansē, kā izklāstīts 90. pantā un V pielikuma 21. un 22. pantā.

4. Pagaidu darbinieku un Aģentūras iemaksas B un C iedaļā paredzētajā sociālā nodrošinājuma shēmā pilnībā iemaksā Aģentūras budžetā.

90. pants

Pagaidu darbinieki finansē vienu trešo daļu no pensiju programmas izmaksām. Iemaksas ir 10,3 % no pagaidu darbinieka pamatalgas, neņemot vērā 60. pantā paredzētos korekcijas koeficientus. Tās ik mēnesi atskaita no pagaidu darbinieku algām. Iemaksas koriģē saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kas izklāstīti ES Civildienesta noteikumu XII pielikumā.

91. pants

Saskaņā ar nosacījumiem, kas Aģentūrai jānosaka, pagaidu darbinieks var lūgt Aģentūru veikt visus maksājumus, kas viņam jāveic, lai nodibinātu vai uzturētu pensijas tiesības viņa izcelsmes valstī. Aģentūra var arī pieņemt lēmumu veikt visus maksājumus, kas jāveic pagaidu darbiniekam, lai nodibinātu vai uzturētu pensijas tiesības viņa izcelsmes valstī, kaut arī attiecīgais pagaidu darbinieks nav nācis klajā ar tādu lūgumu. Tādā gadījumā Aģentūrai pienācīgi jāpamato šis lēmums.

Tādi maksājumi nepārsniedz dubultu 90. pantā paredzēto likmi, un tos veic no Aģentūras budžeta.

E iedaļa

Pagaidu darbinieku prasību noregulējums

92. pants

Invaliditātes shēma vai apgādnieka zaudējuma pensijas programma ir izklāstīta V pielikuma 19. līdz 23. pantā.

F iedaļa

Pabalstu izmaksa

93. pants

1. Pabalstus izmaksā saskaņā ar šo Civildienesta noteikumu 84. un 85. pantu un V pielikuma 28. pantu.

2. Visas summas, kas saskaņā ar šo apdrošināšanas shēmu Aģentūrai jāsaņem no pagaidu darbinieka, dienā, kad viņam jāsāk saņemt pabalstus, atskaita no viņa pabalsta summas vai no tiem pabalstiem, kuri izmaksājami viņa tiesību pārņēmējiem. Atskaitījumu var sadalīt pa vairākiem mēnešiem.

G iedaļa

Tiesību pārņemšana par labu aģentūrai

94. pants

1. Ja kāda trešā puse ir izraisījusi nāvi, nejaušu ievainojumu vai slimību personai, uz ko attiecas šie Civildienesta noteikumi, Aģentūra, ievērojot saistības, ko šie Civildienesta noteikumi uzliek pēc notikuma, kas izraisījis nāvi, ievainojumu vai slimību, pārņem cietušā vai viņa tiesību pārņēmēju tiesības pret trešo pusi, tostarp tiesības celt prasību.

2. Šā panta 1. punktā paredzētā tiesību pārņemšana inter alia attiecas uz:

—	nepārtrauktu atalgojuma izmaksu pagaidu darbiniekam saskaņā ar 53. pantu laikā, kad viņš īslaicīgi ir darbnespējīgs,

—	maksājumiem, ko veic saskaņā ar 60. panta 8. punktu tā pagaidu darbinieka vai personas nāves gadījumā, kuram ir tiesības saņemt invaliditātes pabalstu,

—	pabalstiem, ko maksā saskaņā ar 68. un 69. pantu un to īstenošanas noteikumiem, kas ir saistīti ar apdrošināšanu pret slimības un nelaimes gadījumiem,

—	maksājumiem, lai segtu izmaksas par mirušā pārvešanu, kā minēts 73. pantā,

—	papildu ģimenes pabalstiem, ko saskaņā ar 60. panta 5. punktu un IV pielikuma 2. panta 3. un 5. punktu maksā sakarā ar apgādājamu bērnu, kas cieš no smagas slimības vai kam ir garīga vai fiziska invaliditāte,

—	invaliditātes pabalstiem, ko maksā slimības vai nelaimes gadījumā, kas izraisījis pastāvīgu invaliditāti, kura neļauj pagaidu darbiniekam pildīt pienākumus,

—	apgādnieka zaudējuma pensijām, ko maksā pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka nāves gadījumā, vai pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka laulātā, kas tiesīgs saņemt pensiju, nāves gadījumā, ja laulātais nav pagaidu darbinieks,

—	bāreņa pensijām, ko maksā pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka bērnam neatkarīgi no vecuma, ja minētais bērns cieš no smagas slimības, garīgas vai fiziskas invaliditātes, kas viņam liedz iespējas pelnīt sev iztiku pēc tās personas nāves, kuras apgādībā bērns bijis.

3. Tomēr Aģentūra nepārņem tiesības saņemt atlīdzību par tīri personisku kaitējumu, piemēram, par morālu kaitējumu, sāpēm un ciešanām vai izkropļojumu vai pievilcīguma zaudējumu, ja kompensācija ir lielāka par to pabalstu, ko saskaņā ar 69. pantu piešķir attiecīgajos gadījumos.

4. Noteikumi, kas ietverti 1., 2. un 3. punktā, nedrīkst būt par šķērsli Aģentūras tiešai prasības celšanai.

7. NODAĻA

Pārmaksāto summu atgūšana

95. pants

Jebkuru pārmaksāto summu atgūst, ja tās saņēmējs zināja, ka nav bijis pienācīga iemesla to izmaksāt, vai ja fakts par pārmaksāto summu nepārprotami norādīja uz to, ka tās saņēmējs nevarēja par to nezināt.

Ar pieprasījumu atmaksāt jānāk klajā vēlākais piecus gadus kopš dienas, kad summa izmaksāta. Ja AACC var konstatēt, ka saņēmējs ir apzināti maldinājis administrāciju, lai iegūtu attiecīgo summu, atmaksājuma pieprasījums nezaudē spēku arī pēc šī termiņa beigām.

8. NODAĻA

Darba tiesisko attiecību izbeigšana

96. pants

Pagaidu darbinieku darba tiesiskās attiecības beidzas, izņemot nāves iestāšanās gadījumus:

a)	tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 66 gadu vecumu;

ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku:

i)	dienā, kas norādīta līgumā;

ii)

beidzoties līgumā norādītajam uzteikuma termiņam, kas ļauj pagaidu darbiniekam vai Aģentūrai ātrāk izbeigt līgumu. Uzteikuma termiņš nav īsāks kā viens mēnesis par dienesta gadu, vismaz viens mēnesis un ne vairāk kā trīs mēneši.

Pagaidu darbiniekiem, kuru līgumi ir atjaunoti, uzteikuma termiņš nav ilgāks par sešiem mēnešiem. Tomēr uzteikuma termiņš nesākas grūtniecības laikā, kas apliecināta ar medicīnisku izziņu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai slimības atvaļinājuma laikā ar noteikumu, ka šāds slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt uzteikuma termiņš tiek apturēts grūtniecības laikā, kas apliecināta ar medicīnisku izziņu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai slimības atvaļinājuma laikā, ņemot vērā iepriekšminētos ierobežojumus. Ja līgumu izbeidz pēc Aģentūras iniciatīvas, pagaidu darbiniekam ir tiesības saņemt kompensāciju, kas vienāda ar vienu trešo daļu no viņa pamatalgas par laikposmu starp dienu, kurā beidzas viņa pienākumu pildīšana, un dienu, kurā beidzas viņa darba līgums;

iii)	ja pagaidu darbinieks vairs neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 37. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ievērojot to, ka pastāv iespēja saskaņā ar šo noteikumu atļaut izņēmumu. Ja izņēmumu atļauj, piemēro šā panta b) punkta ii) apakšpunktā minēto uzteikuma termiņu.

97. pants

Aģentūra var izbeigt darba attiecības bez iepriekšēja uzteikuma:

a)	pārbaudes laikā vai tā beigās saskaņā ar 39. pantu;

b)	ja pagaidu darbinieks nespēj atsākt darbu, beidzoties apmaksātam slimības atvaļinājumam, kā paredzēts 53. pantā. Šādā gadījumā pagaidu darbinieks saņem pabalstu, kas līdzinās viņa pamatalgai, kā arī ģimenes pabalstus, ko aprēķina pēc likmes – divas dienas par katru pilnu nostrādāto mēnesi.

98. pants

1. Pēc tam, kad ievērota V sadaļā paredzētā disciplinārā procedūra, nopietnos gadījumos, kad pagaidu darbinieki ar nodomu vai nolaidības dēļ nav pildījuši savus pienākumus, disciplīnas iemeslu dēļ darba attiecības var izbeigt bez iepriekšēja uzteikuma. AACC pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad attiecīgajam pagaidu darbiniekam dota iespēja iesniegt apsvērumus savai aizstāvībai.

Pirms pagaidu darbinieka nodarbinātību izbeidz, darba attiecības ar viņu var apturēt saskaņā ar 161. pantu.

2. Ja darba tiesiskās attiecības izbeidz saskaņā ar 1. punktu, AACC var pieņemt lēmumu, ka:

a)	86. pantā paredzētais atlaišanas pabalsts nepārsniedz 89. pantā paredzētās iemaksas summas atmaksājumu, kam pieskaitīta saliktā gada procentu likme 3,5 %;

b)	pilnībā vai daļēji nepiešķir 64. panta 2. punktā paredzēto pārcelšanās pabalstu.

99. pants

1. Aģentūra bez iepriekšēja uzteikuma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar pagaidu darbinieku, ja AACC konstatē:

a)	ka darbā pieņemšanas laikā viņš tīši sniedzis nepatiesu informāciju par savu profesionālo kvalifikāciju un pieredzi vai spēju pildīt 37. panta 2. punktā minētās prasības; un

b)	minētā nepatiesā informācija bijusi izšķirošs faktors viņa pieņemšanai darbā.

2. Tādos gadījumos AACC, uzklausījusi attiecīgo pagaidu darbinieku, un pēc tam, kad veikta V sadaļā paredzētā disciplinārā procedūra, paziņo, ka darba tiesiskās attiecības ar viņu ir izbeigtas.

Pirms izbeidz darba tiesiskās attiecības ar pagaidu darbinieku, tās var apturēt saskaņā ar 161. pantu.

Piemēro 98. panta 2. punkta noteikumus.

100. pants

Neskarot 98. un 99. pantu, jebkurā gadījumā, kad pagaidu darbinieks vai bijušais pagaidu darbinieks ar nodomu vai nolaidības dēļ nepilda pienākumus saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem, viņš ir saucams pie disciplināras atbildības saskaņā ar V sadaļu.

III SADAĻA

LĪGUMDARBINIEKI

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

101. pants

Šajos Civildienesta noteikumos “līgumdarbinieki” ir darbinieki, kas nav iecelti amatā, kurš iekļauts Aģentūras budžetam pievienotajā amatu sarakstā, un kas ir pieņemti uz pilnu darba laiku vai uz nepilnu darba laiku.

102. pants

1. Līgumdarbinieku darbu apmaksā no šim nolūkam atvēlētām kopējām Aģentūras budžeta apropriācijām.

2. AACC pieņem īpašus noteikumus, kas reglamentē līgumdarbinieku izmantošanu.

3. Ik gadu Aģentūra izstrādā prognozes, lai līgumdarbiniekus varētu izmantot katrā attiecīgajā funkciju grupā, budžeta procedūras sakarā.

103. pants

1. Līgumdarbiniekus iedala četrās funkciju grupās, kas atbilst veicamiem pienākumiem. Katru funkciju grupu sīkāk iedala pakāpēs un līmeņos.

2. Pienākumu tipi un attiecīgās funkciju grupas ir norādītas šajā tabulā:

Funkciju grupa	Pakāpes	Pienākumi
IV	13. līdz 18.	Administratīvi, padomdevēja, valodas un līdzvērtīgi tehniski uzdevumi, ko veic pagaidu darbinieku pārraudzībā.
III	8. līdz 12.	Izpildes uzdevumi, projektu izstrāde, grāmatvedība un citi līdzvērtīgi uzdevumi, ko veic pagaidu darbinieku pārraudzībā.
II	4. līdz 7.	Lietvedības un sekretāru pienākumi, biroja vadība un citi līdzvērtīgi uzdevumi, ko veic pagaidu darbinieku pārraudzībā.
I	1. līdz 3.	Fizisks darbs un administratīvi palīgdarbi, ko veic pagaidu darbinieku pārraudzībā.

3. Izmantojot šo tabulu, Aģentūra nosaka pilnvaras, kas atbilst katram pienākumu tipam.

4. Pēc analoģijas piemēro 7. pantu.

2. NODAĻA

Tiesības un pienākumi

104. pants

Pēc analoģijas piemēro 11. līdz 35. pantu.

3. NODAĻA

Darbā pieņemšanas nosacījumi

105. pants

1. Līgumdarbiniekus izraugās no iesaistīto dalībvalstu pilsoņiem, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes, politiskiem, filozofiskiem vai reliģiskiem uzskatiem, vecuma vai invaliditātes, dzimuma vai seksuālās orientācijas, un neņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes stāvokli.

2. Lai pieņemtu darbā par līgumdarbinieku, nepieciešams vismaz:

a)	I funkciju grupā – sekmīgi pabeigta obligātā izglītība;

II un III funkciju grupā:

i)	pēcvidusskolas izglītības līmenis, ko apliecina ar diplomu; vai

ii)	vidusskolas izglītības līmenis, ko apliecina ar diplomu, kas nodrošina pēcvidusskolas izglītības iespēju, un vismaz trīs gadu atbilstīga profesionālā pieredze; vai

iii)	ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla apmācība vai profesionāla pieredze;

IV funkciju grupā:

i)	izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām vismaz trīs gadu universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu; vai

ii)	ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionāla apmācība.

3. Līgumdarbinieku var nodarbināt tikai ar nosacījumu, ka:

a)	viņš ir kādas Aģentūrā iesaistītas dalībvalsts pilsonis un bauda visas pilsonim pienākošās tiesības;

b)	viņš ir izpildījis visas saistības, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;

c)	viņš uzrāda atbilstošas rekomendācijas par piemērotību savu pienākumu veikšanai;

d)	viņš ir fiziski spējīgs pildīt savus pienākumus; un

e)	viņš sniedz pierādījumu tam, ka viņam ir labas kādas Savienības iestāžu oficiālās valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas Savienības iestāžu oficiālās valodas zināšanas apjomā, kādā tas vajadzīgs viņa pienākumu veikšanai.

4. Sākotnējā līgumā AACC var atteikties no prasības, ka attiecīgai personai jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, ka tā atbilst 2. un 3. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumiem, ja to nav paredzēts nodarbināt ilgāk nekā trīs mēnešus.

5. AACC vajadzības gadījumā pieņem īpašus noteikumus par kārtību līgumdarbinieku pieņemšanai darbā.

106. pants

Pirms pieņemšanas darbā līgumdarbinieks iziet medicīnisko pārbaudi, ko veic kāds no Aģentūras pilnvarotiem ārstiem, lai Aģentūra pārliecinātos par to, ka viņš atbilst 105. panta 3. punkta d) apakšpunkta prasībām.

Pēc analoģijas piemēro 38. pantu.

107. pants

1. Līgumdarbinieks, kura līgums ir noslēgts vismaz uz vienu gadu, strādā pārbaudes laiku pirmos sešus nodarbinātības mēnešus, ja ir I funkciju grupā, un pirmos deviņus mēnešus, ja ir kādā citā funkciju grupā.

Ja pārbaudes laikā līgumdarbinieks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ vienu mēnesi vai ilgāku laiku nevar veikt amata pienākumus, tad AACC var attiecīgi pagarināt pārbaudes laiku.

Kopējais pārbaudes laiks nekādos apstākļos nav ilgāks par 15 mēnešiem.

2. Minēto ziņojumu par līgumdarbinieku var sagatavot jebkurā brīdī pirms pārbaudes laika beigām, ja viņa darbs ir izrādījies acīmredzami neatbilstošs.

Minēto ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darbadienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus. Līgumdarbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta AACC. Pamatojoties uz ziņojumu, AACC var nolemt atlaist līgumdarbinieku pirms pārbaudes laika beigām, to viņam uzsakot vienu mēnesi iepriekš, vai, izņēmuma apstākļos, pagarināt pārbaudes laiku ilgākais par sešiem mēnešiem un, iespējams, uz atlikušo pārbaudes laiku pārcelt līgumdarbinieku citā struktūrvienībā.

3. Vismaz vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām sagatavo ziņojumu par līgumdarbinieka spēju veikt amata pienākumus, kā arī par darba efektivitāti un rīcību darbā. Šo ziņojumu dara zināmu līgumdarbiniekam, kam ir tiesības astoņu darbadienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus.

Ja ziņojumā ir ieteikta atlaišana vai, izņēmuma gadījumā, pārbaudes laika pagarināšana, līgumdarbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta AACC.

Līgumdarbinieku, kura darbs vai rīcība nav bijusi atbilstoša, lai ieņemtu amatu, atlaiž.

Galīgo lēmumu pieņem, pamatojoties uz 3. punktā minēto ziņojumu un arī uz AACC pieejamo informāciju par līgumdarbinieka rīcību, ņemot vērā 2. nodaļu.

4. Atlaistajam līgumdarbiniekam ir tiesības saņemt atlīdzību vienas trešdaļas mēneša pamatalgas apmērā par katru nostrādāto pārbaudes laika mēnesi.

108. pants

Līgumdarbinieka darba līgumus var noslēgt uz noteiktu laiku, kas nav mazāks par trim mēnešiem un nav ilgāks par četriem gadiem. Tos var pagarināt tikai vienu reizi uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Sākotnējā līguma un pirmā pagarinājuma kopējam ilgumam jābūt vismaz sešiem mēnešiem I funkciju grupai un vismaz deviņiem mēnešiem – pārējām funkciju grupām.

109. pants

1. Līgumdarbiniekus pieņem darbā tikai:

a)	IV funkciju grupai – 13., 14. vai 16. pakāpē;

b)	III funkciju grupai – 8., 9. vai 10. pakāpē;

c)	II funkciju grupai – 4. vai 5. pakāpē;

d)	I funkciju grupai –1. pakāpē.

Klasificējot katras funkciju grupas līgumdarbiniekus, vērā ņem attiecīgo personu kvalifikāciju un pieredzi. Lai apmierinātu Aģentūras īpašās vajadzības, vērā var ņemt arī darba tirgus apstākļus Eiropas Savienībā. Līgumdarbiniekus viņu attiecīgajā pakāpē darbā pieņem pirmajā līmenī.

2. Ja līgumdarbinieks kādā funkciju grupā sāk strādāt jaunā amatā, viņu neklasificē zemākā pakāpē vai līmenī nekā iepriekšējā amatā.

Ja līgumdarbinieks sāk strādāt augstākā funkciju grupā, viņu klasificē tādā pakāpē un līmenī, lai viņa alga būtu vismaz tāda pati, kāda viņam bija jāsaņem saskaņā ar iepriekšējo līgumu.

110. pants

1. Šo noteikumu 41. panta pirmo daļu par ziņojumiem pēc analoģijas piemēro līgumdarbiniekiem, kas pieņemti darbā vismaz uz gadu.

2. Līgumdarbinieku, kas divus gadus ir strādājis vienā savas pakāpes līmenī, automātiski pārceļ nākamā attiecīgās pakāpes līmenī.

3. Līgumdarbinieku gadījumā pārklasificēšana tās pašas funkciju grupas nākamā, augstākā pakāpē notiek ar Aģentūras lēmumu. Tā notiek, pārklasificējot līgumdarbinieku nākamās, augstākās pakāpes pirmā līmenī. Paaugstināšana notiek, tikai izvēloties starp līgumdarbiniekiem ar vismaz uz trim gadiem noslēgtiem līgumiem, kuri vismaz divus gadus nostrādājuši savā pakāpē, vērā ņemot augstākā pakāpē paaugstināmo līgumdarbinieku salīdzināmos nopelnus, kā arī ziņojumus par viņiem. Apsverot salīdzināmos nopelnus, AACC jo īpaši ņem vērā ziņojumus par līgumdarbiniekiem, un to, kā viņi, pienākumus pildot, lieto valodas, kas nav tā valoda, par ko viņi ir uzrādījuši labas prasmes pierādījumus saskaņā ar 105. panta 3. punkta e) apakšpunktu, un, vajadzības gadījumā, viņu atbildības līmeni.

4. Līgumdarbinieku var pārcelt augstākā funkciju grupā tikai tad, ja viņš piedalās vispārējā atlases procedūrā.

4. NODAĻA

Darba apstākļi

111. pants

Pēc analoģijas piemēro 42. līdz 58. pantu.

IV funkciju grupas līgumdarbiniekiem par nostrādātajām virsstundām nav tiesību saņemt atlīdzību vai kompensāciju.

Saskaņā ar III pielikumā noteiktajiem nosacījumiem virsstundas, ko nostrādājuši I, II un III funkciju grupas līgumdarbinieki, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja dienesta vajadzību dēļ kompensācijas atvaļinājumu nevar izmantot divu mēnešu laikā pēc mēneša, kurā strādātas virsstundas.

5. NODAĻA

Atalgojums un izdevumi

112. pants

Pēc analoģijas piemēro 59. līdz 67. pantu, ievērojot 113. un 114. pantā ietvertos grozījumus.

113. pants

Pamatalgu likmes nosaka atbilstīgi tām pašām likmēm, kas noteiktas ES PDNK 93. pantā.

114. pants

Neatkarīgi no 64. panta 3. punkta, 1. punktā paredzētais iekārtošanās pabalsts un tā paša panta 2. punktā paredzētais pārcelšanās pabalsts ir vismaz:

—	EUR 845,37 līgumdarbiniekam, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu,un

—	EUR 501,20 līgumdarbiniekam, kas nav tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu.

6. NODAĻA

A iedaļa

Sociālā nodrošinājuma pabalsti

115. pants

Pēc analoģijas piemēro 68. līdz 70. pantu. Tomēr 68. panta 4. un 5. punkts nav spēkā attiecībā uz līgumdarbinieku, kas ir palicis Aģentūras dienestā līdz 63 gadu vecumam, ja vien viņš nav bijis līgumdarbinieks vairāk nekā 3 gadus.

116. pants

1. Bijušais līgumdarbinieks, kas kļuvis par bezdarbnieku, kad izbeigts viņa darba līgums ar Aģentūru, un kas:

a)	no Aģentūras nesaņem invaliditātes pabalstu;

b)	pārtrauc darba attiecības citu iemeslu dēļ, kas nav atkāpšanās vai darba līguma laušana sakarā ar disciplināriem pārkāpumiem;

c)	ir nostrādājis vismaz sešus mēnešus;

d)	ir kādas dalībvalsts iedzīvotājs,

ir tiesīgs saņemt mēneša bezdarbnieka pabalstu atbilstīgi turpmāk paredzētajiem noteikumiem.

2. Lai bijušais līgumdarbinieks būtu tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, viņam:

a)	pēc paša pieprasījuma jābūt reģistrētam par darba meklētāju dzīvesvietas dalībvalsts nodarbinātības dienestos;

b)	jāpilda saistības, kas šīs dalībvalsts tiesību aktos noteiktas personām, kuras atbilstīgi minētiem valsts tiesību aktiem saņem bezdarbnieka pabalstus;

c)	ik mēnesi Aģentūrai jāsūta apliecinājums, ko izdevis kompetentais valsts nodarbinātības dienests un kurā noradīts, vai viņš ir vai nav pildījis a) un b) apakšpunktā minētās saistības un nosacījumus.

Valde izstrādā tādus noteikumus, kādus atzīst par vajadzīgiem, lai piemērotu šo pantu.

3. Bezdarbnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā pamatalgu, ko bijušais līgumdarbinieks saņēmis laikā, kad izbeidza darba tiesiskās attiecības. Šāds pabalsts ir:

a)	60 % no pamatalgas pirmos 12 mēnešus;

b)	45 % no pamatalgas no 13. līdz 24. mēnesim;

c)	30 % no pamatalgas no 25. līdz 36. mēnesim.

Ārpus sākotnējā sešu mēneša laika, kurā piemēro turpmāk norādīto zemāko robežu, bet nepiemēro augstāko robežu, šādi aprēķinātās summas nedrīkst būt mazākas par EUR 1 010,92, ne arī pārsniegt EUR 2 021,83. Šīs robežas koriģē atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, kas izklāstīti ES Civildienesta noteikumu 66. pantā, ievērojot minēto noteikumu 65. pantu.

4. Bezdarbnieka pabalstu bijušam līgumdarbiniekam maksā ne ilgāk kā 36 mēnešus pēc darba attiecību pārtraukšanas, un šis laikposms nekādā gadījumā nepārsniedz trešo daļu no faktiskā darbā nostrādātā laika. Tomēr, ja šajā laikā bijušais līgumdarbinieks vairs neatbilst 1. un 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tad bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanu pārtrauc. Pabalstu atsāk maksāt, ja pirms noteiktā termiņa beigām bijušais līgumdarbinieks atkal atbilst minētajiem nosacījumiem un nav ieguvis tiesības uz valsts piešķirtu bezdarbnieka pabalstu.

5. Bijušais līgumdarbinieks, kas ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, ir tiesīgs saņemt ģimenes pabalstus saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kas paredzēti ES Civildienesta noteikumu 67. pantā. Apgādnieka pabalstu aprēķina, pamatojoties uz bezdarbnieka pabalstu un ievērojot IV pielikuma 1. pantā izklāstītos nosacījumus.

Bijušam līgumdarbiniekam, kas ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, saskaņā ar 68. pantu, ko piemēro pēc analoģijas, ir tiesības uz apdrošināšanu slimību gadījumiem bez jebkādām iemaksām.

6. Bezdarbnieka pabalstu un ģimenes pabalstus izmaksā no Īpašā bezdarba fonda euro. Korekcijas koeficientus nepiemēro.

7. Līgumdarbinieki finansē vienu trešo daļu no bezdarba apdrošināšanas shēmas. Tādas iemaksas nosaka kā 0,81 % no attiecīgas personas pamatalgas pēc tam, kad atskaitīts standarta pabalsts EUR 919,02 apjomā, un neņemot vērā nekādus korekcijas koeficientus, piemēram, tos, kas paredzēti ES Civildienesta noteikumu 64. pantā. Šo iemaksu katru mēnesi atskaita no attiecīgās personas algas un kopā ar atlikušajām divām trešdaļām, ko sedz Aģentūra, pārskaita Īpašā bezdarba fondā, kas izveidots atbilstīgi ES PDNK 28.a pantam. Pēc sešiem gadiem Aģentūra pēc vajadzības pārskata un pielāgo iemaksu likmi, ņemot vērā Aģentūras līgumdarbinieku bezdarba risku.

8. Uz bezdarbnieka pabalstiem, ko maksā bijušajiem līgumdarbiniekiem, kas ir bezdarbnieki, attiecas tie paši noteikumi, kas paredzēti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68.

10. Šā panta sakarā ir piemērojami sīki izstrādāti noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz 71. panta 10. punktu, neskarot šā panta 2. punkta trešo daļu.

117. pants

Pēc analoģijas piemēro 72. un 73. pantu.

118. pants

Līgumdarbinieki līguma laikā vai pēc līguma beigām var saņemt dāvanas, aizdevumus vai avansus, ja nodarbinātības laikā iegūtas smagas, ieilgušas slimības vai invaliditātes, vai arī nelaimes gadījuma dēļ līgumdarbinieks nespēj strādāt un pierāda, ka uz šādu slimību vai nelaimes gadījumu neattiecas kāda cita sociālā nodrošinājuma shēma.

B iedaļa

Apdrošināšana pret invaliditāti vai nāves gadījumiem

119. pants

Līgumdarbiniekus saskaņā ar še turpmāk izklāstītajiem noteikumiem apdrošina pret nāves gadījumu un invaliditāti, kas varētu rasties nodarbinātības laikā.

Šajā iedaļā paredzētos maksājumus un pabalstus tādam darbiniekam pārtrauc izmaksāt, ja saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem viņam pārtrauc izmaksāt atalgojumu.

120. pants

Ja ārsta apskatē, kas veikta, pirms līgumdarbinieks pieņemts darbā, konstatē, ka viņam ir kāda slimība vai invaliditāte, AACC, ciktāl tas attiecas uz risku, ko rada tāda slimība vai invaliditāte, var pieņemt lēmumu piešķirt viņam garantētus pabalstus invaliditātes vai nāves gadījumam tikai pēc pieciem gadiem no dienas, kad viņš sācis strādāt Aģentūrā.

Līgumdarbinieks pret tādu lēmumu var iesniegt apelāciju Invaliditātes komitejai, kā paredzēts 76. pantā.

121. pants

1. Līgumdarbinieks, kas ir pilnīgs invalīds un kam tādēļ jāpārtrauc darbs Aģentūrā, ir tiesīgs visu invaliditātes laiku saņemt invaliditātes pabalstu, kura apmēru nosaka šādi.

Ja līgumdarbinieks, kas saņem invaliditātes pabalstu, sasniedz pensionēšanās vecumu, piemēro vispārīgos noteikumus par atlaišanas pabalstu. To, cik liels ir atlaišanas pabalsts, nosaka, balstoties uz to, kādā pakāpē un līmenī bijis līgumdarbinieks, pirms kļuvis par invalīdu.

2. Invaliditātes pabalsts ir 70 % no līgumdarbinieka pēdējās pamatalgas. Tomēr tā nav mazāka par I funkciju grupas 1. pakāpes 1. līmeņa līgumdarbinieka pamatalgu mēnesī. Uz invaliditātes pabalstu attiecina tādas iemaksas pensiju programmā, kuras aprēķina, pamatojoties uz šo pabalstu.

3. Ja līgumdarbinieka invaliditāti izraisījis nelaimes gadījums darba pienākumu izpildes laikā vai sakarā ar darba pienākumu izpildi, arodslimība, rīcība sabiedrības interešu aizstāvībai vai riskēšana ar dzīvību, glābjot kādu citu cilvēku, tad invaliditātes pabalsts nav mazāks par 120 % no I funkciju grupas 1. pakāpes 1. līmeņa līgumdarbinieku pamatalgas mēnesī. Tādos gadījumos pensijas iemaksas sedz no bijušā darba devēja budžeta.

4. Ja līgumdarbinieks invaliditāti izraisījis tīši, tad AACC var pieņemt lēmumu, ka viņam jāsaņem tikai 129. pantā minētais pabalsts.

122. pants

1. Invaliditāti konstatē 76. pantā paredzētā Invaliditātes komiteja.

2. Tiesības saņemt invaliditātes pabalstu iestājas nākamajā dienā pēc tam, kad saskaņā ar 96. un 97. pantu, ko piemēro pēc analoģijas, ir izbeigts līgumdarbinieka darba līgums.

3. Aģentūra var prasīt invaliditātes pabalsta saņēmējam apmeklēt regulāras pārbaudes, lai konstatētu, vai viņš joprojām atbilst nosacījumiem, lai viņam izmaksātu minēto pabalstu. Ja Invaliditātes komiteja konstatē, ka līgumdarbinieks vairs neatbilst šiem nosacījumiem, viņš atsāk darbu Aģentūrā, ja līgums nav beidzies.

Tomēr, ja izrādās, ka nav iespējams attiecīgo personu nodarbināt Aģentūrā, līgumu var izbeigt pēc tam, kad samaksāta summa, kas atbilst atalgojumam, kas būtu izmaksāts uzteikuma termiņā, un vajadzības gadījumā kompensācija par līguma izbeigšanu, kā paredzēts 96. pantā. Piemēro arī 129. pantu.

123. pants

1. Miruša līgumdarbinieka tiesību pārņēmēji, kas par tādiem atzīti saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kuri ietverti V pielikuma 3. nodaļā, ir tiesīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kā paredzēts 124. līdz 127. pantā.

2. Ja miris bijušais līgumdarbinieks, kas saņēmis invaliditātes pabalstu, mirušā bijušā līgumdarbinieka tiesību pārņēmēji, kā definēts V pielikuma 3. nodaļā, ir tiesīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kā paredzēts minētajā pielikumā.

3. Ja ilgāk nekā gadu nav zināma tāda līgumdarbinieka vai bijušā līgumdarbinieka atrašanās vieta, kurš saņēmis invaliditātes pabalstu, saskaņā ar tādiem noteikumiem, kas izklāstīti ES Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 5. un 6. nodaļā, nosaka pagaidu pensijas viņa laulātajam un personām, kas atzītas par viņa apgādājamiem.

124. pants

125. pants

Līgumdarbinieku pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar VI pielikuma 3. nodaļu. Pensija nav mazāka par 35 % no pēdējās pamatalgas, ko mēnesī saņēmis līgumdarbinieks, un nav mazāka par līgumdarbinieka pamata mēnešalgu I funkciju grupas 1. pakāpes 1. līmenī.

Persona, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, saskaņā ar V pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem ir tiesīga saņemt 60. panta 3. punktā minētos ģimenes pabalstus. Tomēr apgādājamā bērna pabalsts ir divreiz lielāks par pabalstu, kas paredzēts 60. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

126. pants

1. Ja līgumdarbinieks vai bijušais līgumdarbinieks, kas saņem invaliditātes pabalstu, mirstot neatstāj laulāto, kam būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, tad bērni, ko uzskata par tādiem, kurus viņš apgādājis, ir tiesīgi saņemt bāreņa pensiju saskaņā ar 82. pantu, ko piemēro pēc analoģijas.

2. Tādas pašas tiesības ir bērniem, kas atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, ja laulātais, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, mirst vai atkārtoti stājas laulībā.

3. Ja mirst līgumdarbinieks vai bijušais līgumdarbinieks, kas saņēmis invaliditātes pabalstu, bet šā panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, pēc analoģijas piemēro 82. panta trešās daļas noteikumus.

4. Personām, kas atzītas par apgādājamiem bērniem IV pielikuma 2. panta 4. punkta nozīmē, bāreņa pensija nedrīkst divreiz pārsniegt apgādājamā bērna pabalstu. Tomēr tiesības uz pensiju vairs nav spēkā, ja kāda trešā persona saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgas valsts tiesību aktiem ir atbildīga par bērna uzturēšanu.

5. Bāreņa pensiju nemaksā, ja mirst kāds no bioloģiskajiem vecākiem, kā vietā stājies kāds no adoptētājiem vecākiem.

6. Bāreņi ir tiesīgi saņemt izglītības pabalstu saskaņā ar IV pielikuma 3. pantu.

127. pants

Laulības šķiršanas gadījumā vai tad, ja ir vairākas pārdzīvojušo kategorijas, kuras var pieprasīt apgādnieka zaudējuma pensiju, pensiju sadala tā, kā paredzēts V pielikuma 3. nodaļā.

128. pants

Pēc analoģijas piemēro 84. un 85. pantu.

C iedaļa

Atlaišanas pabalsts

129. pants

Līgumdarbinieks, atstājot dienestu, ir tiesīgs saņemt atlaišanas pabalstu vai savas izdienas pensijas tiesību aktuāra ekvivalenta pārvedumu saskaņā ar V pielikuma 1. pantu.

130. pants

1. Ja līgumdarbinieks ir izmantojis 132. pantā paredzēto iespēju, līgumdarbinieka atlaišanas pabalstu proporcionāli samazina attiecībā uz laikposmu, kurā summas tika atskaitītas.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz līgumdarbinieku, kas trijos mēnešos pēc tam, kad viņam piemēroti šie Civildienesta noteikumi, lūdzis atļauju atmaksāt šīs summas, pieskaitot salikto gada procentu likmi 3,5 %, ko var pārskatīt, ievērojot 88. pantā izklāstīto procedūru.

D iedaļa

Līdzekļu piešķiršana invaliditātes un dzīvības apdrošināšanas shēmai un pensiju programmai

131. pants

Pēc analoģijas piemēro 89. un 90. pantu.

132. pants

Saskaņā ar nosacījumiem, kas Aģentūrai jānosaka, līgumdarbinieks var lūgt Aģentūru veikt visus maksājumus, kas jāveic viņam, lai nodibinātu vai uzturētu pensijas tiesības, apdrošināšanu pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu un veselības apdrošināšanu valstī, kurā iepriekš uz viņu attiekušās tādas programmas. Aģentūra var arī pieņemt lēmumu veikt visus maksājumus, kas līgumdarbiniekam jāveic, lai nodibinātu vai uzturētu pensijas tiesības viņa izcelsmes zemē, kaut arī attiecīgais līgumdarbinieks nav nācis klajā ar tādu lūgumu. Tādā gadījumā Aģentūrai pienācīgi jāpamato šis lēmums. Tādu iemaksu veikšanas laikā līgumdarbinieks neizmanto Aģentūras veselības apdrošināšanas shēmu. Turklāt par laiku, kad veic šīs iemaksas, uz līgumdarbinieku neattiecas Aģentūras dzīvības apdrošināšanas un invaliditātes shēma, un viņš negūst tiesības saskaņā ar Aģentūras bezdarba apdrošināšanas un pensiju programmu.

Faktiskais tādu maksājumu veikšanas laiks jebkuram līgumdarbiniekam nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

Tomēr Aģentūra var pieņemt lēmumu šo laiku paildzināt līdz vienam gadam. Maksājumus sedz no Aģentūras budžeta. Maksājumi, kas nodibina vai uztur spēkā pensijas tiesības, nav divas reizes lielāki par 90. pantā paredzēto likmi.

E iedaļa

Līgumdarbinieku prasību noregulējums

133. pants

Invaliditātes shēma vai apgādnieka zaudējuma pensijas programma ir izklāstīta V pielikuma 19. līdz 23. pantā.

F iedaļa

Pabalstu izmaksa

134. pants

1. Pēc analoģijas piemēro 84. un 85. pantu, kā arī V pielikuma 29. pantu.

2. Visas summas, kas saskaņā ar šo apdrošināšanas shēmu Aģentūrai jāsaņem no līgumdarbinieka, dienā, kad viņam jāsāk saņemt pabalstus, atskaita no viņa pabalsta summas vai no tiem pabalstiem, kuri izmaksājami viņa tiesību pārņēmējiem. Atskaitījumu var sadalīt pa vairākiem mēnešiem.

G iedaļa

Tiesību pārņemšana par labu aģentūrai

135. pants

Par labu Aģentūrai pēc analoģijas piemēro 94. pantu.

7. NODAĻA

Nepamatotu maksājumu atgūšana

136. pants

Pēc analoģijas piemēro 95. pantu.

8. NODAĻA

Nodarbinātības izbeigšana

137. pants

Līgumdarbiniekiem pēc analoģijas piemēro 96. līdz 100. pantu.

Ja pret līgumdarbinieku sāk disciplinārlietu, sanāk 143. pantā minētā Disciplinārlietu kolēģija līdz ar vēl diviem pārstāvjiem no tās pašas funkciju grupas un pakāpes, kādā ir attiecīgais līgumdarbinieks. Abus papildu pārstāvjus izvirza saskaņā ar ad hoc procedūru, par ko AACC vienojusies ar Personāla komiteju.

IV SADAĻA

PERSONĀLA PĀRSTĀVĪBA

138. pants

1. Personāla komiteju izveido saskaņā ar valdes noteiktām procedūrām.

2. Personāla komiteja pārstāv personāla intereses attiecībā uz Aģentūru un visu laiku uztur Aģentūras kontaktus ar personālu. Tā palīdz dienestam darboties vienmērīgi, nodrošinot iespēju izpausties personāla viedoklim.

Tā kompetentām Aģentūras struktūrām dara zināmas visas problēmas, kam ir vispārējas sekas, interpretējot un piemērojot šos Civildienesta noteikumus. Pie tās var griezties ar jautājumiem par visām šādām problēmām.

Personāla komiteja kompetentām Aģentūras struktūrvienībām iesniedz ierosinājumus par dienesta organizāciju un darbību un priekšlikumus personāla darba apstākļu vai vispārēju dzīves apstākļu uzlabošanai.

Personāla komiteja personāla interesēs piedalās Aģentūras izveidoto sociālās labklājības struktūru vadīšanā un pārraudzībā. Ar Aģentūras piekrišanu tā var izveidot šādus labklājības dienestus.

V SADAĻA

DISCIPLINĀRPROCEDŪRA

A iedaļa

Vispārīgi noteikumi

139. pants

1. Ja darbinieks vai bijušais darbinieks tīši vai nolaidības dēļ neievēro šo Civildienesta noteikumu uzliktos pienākumus, viņu var saukt pie disciplināras atbildības.

2. Ja AACC konstatē, ka netiek ievēroti pienākumi 1. punkta nozīmē, AACC var sākt administratīvu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai šāda pienākumu neievērošana ir notikusi.

140. pants

1. Ja iekšējā izmeklēšanā atklāj iespējamu darbinieka vai bijušā darbinieka personisku vainu, šo personu ātri informē ar noteikumu, ka tas nekaitē izmeklēšanai. Jebkurā gadījumā nevar izdarīt secinājumus, darbinieku saucot vārdā, ja izmeklēšana ir pabeigta, bet attiecīgajam darbiniekam nav dota iespēja izteikt komentārus par faktiem, kas attiecas uz viņu. Secinājumos atsaucas uz šiem komentāriem.

2. Gadījumos, kad izmeklēšanas nolūkos ir nepieciešama pilnīga slepenība un kad ir nepieciešams izmantot izmeklēšanas procedūras, kas ir attiecīgās valsts tiesu iestāžu kompetencē, vienojoties ar AACC, var neievērot pienākumu aicināt darbinieku izteikt komentārus. Tādos gadījumos nevar sākt disciplinārlietu, pirms darbiniekam dota iespēja izteikt komentārus.

3. Ja pēc iekšējās izmeklēšanas nevar ierosināt lietu pret darbinieku, pret ko izteikti apsūdzoši pieņēmumi, attiecīgo izmeklēšanu izbeidz ar AACC lēmumu, kas rakstveidā informē darbinieku, un neveic nekādas turpmākas darbības. Attiecīgais darbinieks var lūgt šo lēmumu iekļaut viņa personīgajā lietā.

4. Kad izmeklēšana pabeigta, AACC informē attiecīgo personu un dara viņai zināmus izmeklēšanas ziņojuma secinājumus, un – pēc pieprasījuma un ievērojot trešo pušu leģitīmo interešu aizsardzību – visus dokumentus, kas ir tieši saistīti ar apsūdzošiem pieņēmumiem, kas izteikti pret viņu.

141. pants

Pamatojoties uz izmeklēšanas ziņojumu, pēc visu lietā esošo pierādījumu paziņošanas attiecīgajam darbiniekam un pēc attiecīgā darbinieka uzklausīšanas, AACC var:

a)	pieņemt lēmumu, ka pret darbinieku nevar ierosināt lietu, un tādā gadījumā viņu rakstveidā informē par to; vai

b)	pieņemt lēmumu par to, ka, pat ja ir vai šķiet, ka ir notikusi pienākumu neievērošana, nekādus disciplinārus pasākumus neveic, un vajadzības gadījumā izteikt darbiniekam brīdinājumu, vai

gadījumā, ja nav ievēroti pienākumi 139. panta nozīmē:

i)	pieņemt lēmumu ierosināt šīs sadaļas D iedaļā paredzēto disciplinārlietu; vai

ii)	pieņemt lēmumu ierosināt disciplinārlietu Disciplinārlietu kolēģijā.

142. pants

Darbinieku, ko objektīvu iemeslu dēļ nevar uzklausīt saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, var lūgt iesniegt komentārus rakstveidā vai arī viņu var pārstāvēt viņa izraudzīta persona.

B iedaļa

Disciplinārlietu kolēģija

143. pants

1. Aģentūrā izveido Disciplinārlietu kolēģiju. Disciplinārlietu kolēģijā ir vismaz viens loceklis, kas var būt priekšsēdētājs, izraudzīts no Eiropas Savienības Padomes personāla.

2. Disciplinārlietu kolēģijā ir priekšsēdētājs un četri pilntiesīgi locekļi, ko var aizvietot ar aizstājējiem un no kuriem vismaz viens loceklis ir no tās pašas funkciju grupas kā tas darbinieks, kura disciplinārlietu izskata.

144. pants

1. AACC un138. pantā minētā Personāla komiteja katra vienlaikus ieceļ divus locekļus un divus aizstājējus.

2. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja aizstājēju ieceļ AACC.

3. Priekšsēdētāju, locekļus un aizstājējus ieceļ uz trim gadiem.

Taču Aģentūra var locekļiem un aizstājējiem paredzēt īsāku termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu.

4. Attiecīgais darbinieks ir tiesīgs noraidīt vienu Disciplinārlietu kolēģijas locekli piecās dienās pēc Disciplinārlietu kolēģijas izveides. Aģentūra arī ir tiesīga noraidīt vienu Disciplinārlietu kolēģijas locekli.

Tādā pašā termiņā Disciplinārlietu kolēģijas locekļi var lūgt leģitīmu iemeslu dēļ atbrīvot viņus no pienākumu pildīšanas un atkāpjas, ja pastāv interešu konflikts.

145. pants

Disciplinārlietu kolēģijai palīdz AACC iecelts sekretārs.

146. pants

1. Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs un locekļi savu pienākumu veikšanā ir pilnīgi neatkarīgi.

2. Disciplinārlietu kolēģijas apspriedes un sēdes ir aizklātas.

C iedaļa

Disciplinārie pasākumi

147. pants

1. AACC var uzlikt kādu no šādiem sodiem:

a)	rakstisks brīdinājums;

rājiens;

c)	uz laiku no viena līdz 23 mēnešiem atcelt izvirzīšanu augstākam līmenim;

d)	līmeņa pazemināšana;

e)	pakāpes pazemināšana uz laiku no 15 dienām līdz vienam gadam;

f)	pakāpes pazemināšana tai pašā funkciju grupā;

g)	klasificēšana zemākā funkciju grupā ar vai bez pakāpes pazemināšanas;

atstādināšana no amata un attiecīgā gadījumā invaliditātes pabalsta daļas ieturēšana uz noteiktu laiku; šā pasākuma sekas neskar darbinieka apgādājamos. Tomēr samazinājuma gadījumā bijušā darbinieka ienākumi nedrīkst būt mazāki par iztikas minimumu, kas atbilst 1. pakāpes 1. līmeņa pagaidu darbinieka pamatalgai, kam pieskaitīti visi maksājamie ģimenes pabalsti.

2. Ja darbinieks saņem invaliditātes pabalstu, AACC var izlemt uz noteiktu laiku ieturēt daļu no invaliditātes pabalsta; šā pasākuma sekas neskar darbinieka apgādājamos. Darbinieka ienākumi tomēr nedrīkst būt mazāki par iztikas minimumu, kas atbilst pagaidu darbinieka pamatalgai 1. pakāpes pirmajā līmenī kopā ar visiem ģimenes pabalstiem, kas viņam izmaksājami.

3. Par vienu amatpārkāpuma gadījumu neuzliek vairāk kā vienu disciplinārsodu.

148. pants

Uzlikto disciplinārsodu smagums ir samērīgs amatpārkāpuma smagumam. Lai noteiktu amatpārkāpuma smagumu un izlemtu par piemērojamo disciplinārsodu, jo īpaši ņem vērā:

a)	amatpārkāpuma būtību un apstākļus, kādos tas notika;

b)	to, kādā mērā amatpārkāpums nelabvēlīgi ietekmē Aģentūras integritāti, reputāciju vai intereses;

c)	to, kādā mērā amatpārkāpums ir saistīts ar tīšām darbībām vai nolaidību;

d)	darbinieka amatpārkāpuma motīvus;

e)	darbinieka pakāpi un darba stāžu;

f)	darbinieka personīgās atbildības pakāpi;

g)	darbinieka pienākumu un atbildības līmeni;

h)	to, vai pārkāpums ietver atkārtotu darbību vai uzvedību;

i)	darbinieka rīcību visā viņa karjeras gaitā.

D iedaļa

Disciplinārlietas, kuru izskatīšanā nav iesaistīta disciplinārlietu kolēģija

149. pants

AACC var pieņemt lēmumu uzlikt sodu rakstiska brīdinājuma vai rājiena veidā bez apspriešanās ar Disciplinārlietu kolēģiju. Pirms AACC šādi rīkojas, uzklausa attiecīgo darbinieku.

E iedaļa

Disciplinārlietas, ko izskata disciplinārlietu kolēģija

150. pants

1. AACC iesniedz ziņojumu Disciplinārlietu kolēģijai, skaidri norādot faktus, par kuriem saņemta sūdzība, un attiecīgā gadījumā apstākļus, kuros tie radušies, tai skaitā jebkurus vainu pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus.

2. Ziņojumu dara zināmu attiecīgajam darbiniekam un Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājam, kas par to informē Disciplinārlietu kolēģijas locekļus.

151. pants

1. Saņemot ziņojumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības pilnībā iepazīties ar savu personīgo lietu un nokopēt visus ar izskatāmo disciplinārlietu saistītos dokumentus, tai skaitā attaisnojošus pierādījumus.

2. Attiecīgajam darbiniekam pēc ziņojuma saņemšanas par disciplinārlietas ierosināšanu ir ne mazāk kā 15 dienu, lai sagatavotos aizstāvībai.

3. Attiecīgais darbinieks var izmantot paša izraudzītas personas palīdzību.

152. pants

1. Ja Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētāja klātbūtnē attiecīgais darbinieks atzīst savu amatpārkāpumu un bez iebildumiem pieņem 149. pantā minēto ziņojumu, AACC saskaņā ar proporcionalitātes principu starp amatpārkāpuma būtību un apsvērto sodu var izbeigt lietu izskatīt Disciplinārlietu kolēģijā. Ja lietu beidz izskatīt Disciplinārlietu kolēģijā, priekšsēdētājs nāk klajā ar atzinumu par apsvērto sodu.

2. Saskaņā ar šo procedūru, atkāpjoties no 149. panta, AACC var uzlikt kādu 147. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzēto sodu.

3. Attiecīgo darbinieku pirms tā amatpārkāpuma atzīšanas informē par šādas atzīšanās iespējamām sekām.

153. pants

Pirms Disciplinārlietu kolēģijas pirmās sanāksmes priekšsēdētājs uzdod vienam no tās locekļiem sagatavot vispārīgu ziņojumu par lietu un par to informē pārējos Disciplinārlietu kolēģijas locekļus.

154. pants

1. Disciplinārlietu kolēģija uzklausa attiecīgo darbinieku; uzklausīšanas laikā viņš var iesniegt piezīmes mutvārdos vai rakstveidā, personīgi vai ar pārstāvja starpniecību. Viņš var uzaicināt lieciniekus.

2. Aģentūru Disciplinārlietu kolēģijas priekšā pārstāv šim nolūkam AACC pilnvarots darbinieks, kura tiesības ir vienlīdzīgas ar attiecīgā darbinieka tiesībām.

155. pants

1. Ja Disciplinārlietu kolēģija neuzskata, ka tai ir pietiekami skaidra informācija par faktiem, par kuriem saņemta sūdzība, vai apstākļiem, kādos tie notika, tā pieprasa veikt izmeklēšanu, kurā katra puse var iesniegt savus argumentus un atbildēt uz pretējās puses argumentiem.

2. Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs vai tās loceklis veic izmeklēšanu Disciplinārlietu kolēģijas vārdā. Izmeklēšanas vajadzībām Disciplinārlietu kolēģija var pieprasīt visus dokumentus, kas attiecas uz izskatāmo lietu. Aģentūra visus pieprasījumus apmierina Disciplinārlietu kolēģijas noteiktajā termiņā, ja tāds ir nolikts. Ja tāds pieprasījums ir adresēts darbiniekam, ņem vērā jebkādu atteikšanos pildīt šo pieprasījumu.

156. pants

Pēc iesniegto dokumentu izskatīšanas un ņemot vērā mutvārdos vai rakstveidā izteiktos apgalvojumus, kā arī veiktās izmeklēšanas rezultātus, Disciplinārlietu kolēģija ar balsu vairākumu pieņem pamatotu atzinumu par to, vai ir konstatēti fakti, par kuriem saņemta sūdzība, un par sodu, kas būtu piemērojams šo faktu rezultātā. Šo atzinumu paraksta visi Disciplinārlietu kolēģijas locekļi. Katrs tās loceklis var pievienot atzinumam atšķirīgu viedokli. Disciplinārlietu kolēģija divu mēnešu laikā pēc AACC ziņojuma saņemšanas dienas nosūta atzinumu AACC un attiecīgajam darbiniekam, ja šis termiņš ir samērojams ar lietas sarežģītības pakāpi. Šāds termiņš ir četri mēneši gadījumos, ja pēc Disciplinārlietu kolēģijas iniciatīvas ir veikta izmeklēšana, ja šis termiņš ir samērīgs ar lietas sarežģītības pakāpi.

157. pants

1. Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs par kolēģijā izskatāmajām lietām nebalso, izņemot ar procedūru saistītajos jautājumos un gadījumos, ja balsis sadalās vienādi.

2. Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs nodrošina Disciplinārlietu kolēģijas lēmumu izpildi un to, lai visi kolēģijas locekļi saņemtu visu ar lietu saistīto informāciju un dokumentus.

158. pants

Sekretārs protokolē Disciplinārlietu kolēģijas sēdes. Liecinieki protokolā paraksta savas liecības pierakstu.

159. pants

1. Izdevumus, kas disciplinārlietas izskatīšanā rodas pēc attiecīgā darbinieka iniciatīvas, jo īpaši samaksu personai, kas izraudzīta, lai darbiniekam palīdzētu vai viņu aizstāvētu, sedz darbinieks gadījumos, ja disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā tiek uzlikts kāds no 147. pantā paredzētajiem sodiem.

2. Taču izņēmuma gadījumos, kad attiecīgajam darbiniekam rastos netaisnīgs slogs, AACC var pieņemt citādu lēmumu.

160. pants

1. Pēc darbinieka uzklausīšanas AACC pieņem lēmumu, kā paredzēts 147. un 148. pantā, divu mēnešu laikā no dienas, kad tā saņem Disciplinārlietu kolēģijas atzinumu. Lēmums ir jāpamato.

2. Ja AACC izlemj lietu izbeigt bez disciplinārsoda uzlikšanas, tā par to nekavējoties rakstveidā informē attiecīgo darbinieku. Attiecīgais darbinieks var lūgt, lai šo lēmumu iekļauj viņa personīgajā lietā.

F iedaļa

Atstādināšana no amata

161. pants

1. Ja AACC darbinieku apsūdz smagā amatpārkāpumā, vai nu tas būtu profesionālo pienākumu pārkāpums vai likumpārkāpums, tā var nekavējoties atstādināt šajā amatpārkāpumā apsūdzēto personu no amata uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.

2. AACC šo lēmumu pieņem pēc attiecīgā darbinieka uzklausīšanas, izņemot ārkārtējos apstākļos.

162. pants

1. Lēmumā, ar ko darbinieku atstādina no amata, norāda, vai viņš var turpināt saņemt pilnu atalgojumu, kamēr viņš ir atstādināts no amata, vai arī, kāda daļa atalgojuma jāietur. Darbiniekam izmaksātā summa nekādā gadījumā nav mazāka par iztikas minimumu, kas atbilst pagaidu darbinieka pamatalgai 1. pakāpes pirmajā līmenī kopā ar visiem maksājamiem ģimenes pabalstiem.

2. Atstādinātā darbinieka statusu galīgi jānosaka sešu mēnešu laikā no dienas, kurā stājās spēkā lēmums par atstādināšanu. Ja sešu mēnešu laikā šāds lēmums netiek pieņemts, attiecīgais darbinieks ir tiesīgs atkal saņemt pilnu atalgojumu, ievērojot 3. punktu.

3. Pēc 2. punktā minētā sešu mēnešu termiņa var turpināt ieturēt daļu no atalgojuma, ja pret attiecīgo darbinieku ir ierosināta krimināllieta par tiem pašiem nodarījumiem un viņš atrodas apcietinājumā. Šādos gadījumos darbinieks nesaņem pilnu atalgojumu, iekams kompetentā tiesa nav izdevusi rīkojumu viņu atbrīvot.

4. Saskaņā ar šā panta 1. punktu ieturētās summas darbiniekam atmaksā, ja galīgais lēmums uzliek disciplinārsodu, kas nav smagāks par rakstveida brīdinājumu, rājienu vai izvirzīšanas augstākam līmenim atlikšanu, vai ja disciplinārsodu neuzliek; ja disciplinārsodu neuzliek, atmaksu veic, pieskaitot saliktos procentus saskaņā ar 88. pantā noteikto likmi.

G iedaļa

Paralēla kriminālvajāšana

163. pants

Ja pret darbinieku veic kriminālvajāšanu par tiem pašiem nodarījumiem, galīgo lēmumu pieņem tikai pēc tam, kad tiesa, kas izskata lietu, ir pieņēmusi galīgo spriedumu.

H iedaļa

Nobeiguma noteikumi

164. pants

Darbinieks, kuram uzlikts disciplinārsods, kas nav atlaišana no darba, rakstveida brīdinājuma vai rājiena gadījumā pēc trim gadiem vai jebkura cita soda gadījumā pēc sešiem gadiem var iesniegt lūgumu dzēst no viņa personīgās lietas visas atsauces uz šādu sodu. AACC pieņem lēmumu, vai apmierināt šādu lūgumu.

165. pants

Ja atklājas jauni fakti, kas pamatoti ar attiecīgiem pierādījumiem, pēc AACC ierosmes vai attiecīgā darbinieka pieprasījuma disciplinārlietu var izskatīt atkārtoti.

166. pants

Ja saskaņā ar 162. panta 2. punktu pret darbinieku nav ierosināta neviena lieta, viņam ir tiesības pieprasīt ciestā kaitējuma vēršanu par labu, AACC lēmumu darot zināmu atklātībai atbilstīgā veidā.

167. pants

Valde pieņem šo procedūru īstenošanas pasākumus.

VI SADAĻA

APELĀCIJAS

168. pants

1. Ikviena persona, uz ko attiecas šie Civildienesta noteikumi, var iesniegt AACC lūgumu, lai tā pieņem ar konkrēto personu saistītu lēmumu. AACC par savu pamatotu lēmumu konkrētajai personai paziņo četru mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas. Ja minētajā termiņā atbilde uz lūgumu nav saņemta, tas uzskatāms par netiešu lēmumu par lūguma noraidīšanu, par ko var iesniegt sūdzību saskaņā ar 2. punktu.

2. Ikviena persona, uz ko attiecas šie Civildienesta noteikumi, var iesniegt AACC sūdzību par jebkuru aktu, kas viņu nelabvēlīgi ietekmē, ja minētā iestāde ir pieņēmusi lēmumu vai nav veikusi kādu pasākumu, ko paredz šie Civildienesta noteikumi. Sūdzība jāiesniedz trīs mēnešu laikā. Iesniegšanas termiņa sākumu skaita:

—	no akta publicēšanas dienas, ja tas ir vispārējs pasākums,

—

no dienas, kad par lēmumu paziņo attiecīgajai personai, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā no dienas, kad persona šo paziņojumu ir saņēmusi, ja pasākums attiecas uz noteiktu personu; tomēr, ja akts, kas attiecas uz noteiktu personu, ietver arī sūdzību par kādu citu personu, tad termiņu attiecībā uz minēto citu personu skaita no dienas, kurā tā ir saņēmusi paziņojumu par pasākumu, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā no publicēšanas dienas,

—	no dienas, kurā beidzas atbildei paredzētais termiņš, ja sūdzība attiecas uz netiešu lēmumu noraidīt lūgumu, kā paredzēts 1. punktā.

AACC par savu pamatotu lēmumu konkrētajai personai paziņo četru mēnešu laikā no sūdzības iesniegšanas dienas. Ja minētajā termiņā atbilde uz sūdzību nav saņemta, tas uzskatāms par netiešu lēmumu par sūdzības noraidīšanu, par ko var iesniegt apelāciju saskaņā ar 170. pantu.

169. pants

1. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir jebkurš strīds starp Savienību un jebkuru personu, uz kuru attiecas šie Civildienesta noteikumi, attiecībā uz tādu aktu likumību, kas nelabvēlīgi ietekmē šādu personu 168. panta 2. punkta nozīmē. Finansiāla rakstura strīdos Tiesai ir neierobežota jurisdikcija.

2. Apelāciju Eiropas Savienības Tiesā var iesniegt tikai tad, ja:

—	AACC ir iepriekš saņēmusi sūdzību, kas iesniegta saskaņā ar 167. panta 2. punktu, minētajā punktā norādītajā termiņā, un

—	sūdzība ir noraidīta ar tiešu vai netiešu lēmumu.

3. Apelāciju, kas paredzēta 2. punktā, iesniedz trīs mēnešu laikā. Termiņš sākas:

—	dienā, kad paziņo lēmumu, kas pieņemts, atbildot uz sūdzību,

—

dienā, kad beidzas atbildēšanai paredzētais termiņš, ja apelācija ir celta pret netiešu lēmumu noraidīt sūdzību, kas iesniegta saskaņā ar 168. panta 2. punktu; tomēr, ja sūdzību noraida ar tiešu lēmumu pēc tam, kad tā noraidīta ar netiešu lēmumu, bet pirms apelācijas iesniegšanai paredzētā termiņa beigām, apelācijas iesniegšanas termiņš sākas no jauna.

4. Atkāpjoties no 2. punkta, attiecīgā persona pēc sūdzības iesniegšanas AACC, ievērojot 168. panta 2. punktu, var nekavējoties iesniegt apelāciju Tiesā, ar noteikumu, ka šādai apelācijai ir pievienots iesniegums vai nu par apstrīdētā akta izpildes atlikšanu, vai par pagaidu pasākumu pieņemšanu. Pēc tam tiesvedību attiecībā uz pamatprasību Tiesā aptur līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts tiešs vai netiešs lēmums par sūdzības noraidīšanu.

5. Šajā pantā paredzētās apelācijas izmeklē un iztiesā atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas reglamentam.

VII SADAĻA

ĪPAŠIE PADOMDEVĒJI

170. pants

1. Īpašo padomdevēju atalgojumu nosaka, attiecīgajam padomdevējam un AACC par to tieši vienojoties. Īpašā padomdevēja līguma termiņš nepārsniedz divus gadus, un līgums ir uz maksimālo dienu skaitu šajā termiņā. Tas ir pagarināms.

2. Ja Aģentūra vēlas pieņemt darbā īpašo padomdevēju vai pagarināt viņa līgumu, tā iesniedz priekšlikumu valdei, norādot iecerēto atalgojumu, darba uzdevumu, priekšlikuma pamatojumu un citus attiecīgus elementus.

Aģentūra var noslēgt līgumu, ja vien valde viena mēneša laikā pēc pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas nelemj citādi.

3. AACC pieņem īpašus noteikumus, lai īstenotu šā panta noteikumus.

171. pants

Pēc analoģijas piemēro 1. panta 2. punktu, 6., 11., 12., 13. un 14. pantu, 18. panta pirmo daļu, 19., 20., 21. panta 1. punktu, 27. un 28. pantu, 32. panta otro daļu un 36. pantu attiecībā uz Aģentūras darbinieku tiesībām un pienākumiem, kā arī 168. un 169. pantu attiecībā uz apelācijām.

172. pants

1. Šo Civildienesta noteikumu noteikumus par tiesībām un pienākumiem (11. līdz 35. pants un 104. pants), darbā pieņemšanas nosacījumiem (37. pants, izņemot panta 2. punkta a) apakšpunktu, 38. līdz 41. pants un 105. pants, izņemot 105. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un 106. līdz 110. pants), darba apstākļiem (42. līdz 58. pants un 111. pants), darba tiesisko attiecību izbeigšanu (96. līdz 100. pants un 137. pants) un disciplinārprocedūru (139. līdz 167. pants), ciktāl tas vajadzīgs, var grozīt Aģentūras valde, rīkojoties saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 9. panta 1. punkta j) apakšpunktu un 11. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Visus šādus ierosinātos grozījumus nosūta Padomei. Minētos grozījumus uzskata par apstiprinātiem, ja vien Padome divu mēnešu laikā ar kvalificētu balsu vairākumu nepieņem lēmumu tos mainīt.

2. Grozījumus pārējos šo Civildienesta noteikumu noteikumos, jo īpaši attiecībā uz atalgojumu, pabalstiem un sociālā nodrošinājuma pabalstiem, Padome pēc valdes priekšlikuma pieņem vienprātīgi.

173. pants

Trīs gadu laikā pēc šo Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā Eiropas Savienības Padome novērtē un groza šos Civildienesta noteikumus vai pēc vajadzības pieņem lēmumu par to spēkā esamības izbeigšanos.

174. pants

Lēmumu 2004/676/EK atceļ.

175. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2016. gada 4. augustā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. LAJČÁK

(1) OV L 266, 13.10.2015., 55. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2004/676/EK (2004. gada 24. septembris) par Eiropas Aizsardzības aģentūras Civildienesta noteikumiem (OV L 310, 7.10.2004., 9. lpp.).

(3) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (Civildienesta noteikumi) (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 1. nodaļa, 2. sējums, 5. lpp.).

(4) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp.) (Īpašais izdevums latviešu valodā: 1. nodaļa, 1. sējums, 33. lpp.).

I PIELIKUMS

NEPILNS DARBA LAIKS

1. pants

Darbinieks iesniedz tiešajam priekšniekam lūgumu piešķirt atļauju strādāt nepilnu darba laiku vismaz divus mēnešus pirms dienas, uz ko attiecas lūgums, izņemot pienācīgi pamatotu steidzamu gadījumu.

Atļauju var dot uz laikposmu, kas nav mazāks par vienu mēnesi un kas nepārsniedz trīs gadus, neskarot 17. pantā un 45. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētos gadījumus.

Atļauju var pagarināt ar tādiem pašiem noteikumiem. Pieteikumus par atļauju pagarinājumu attiecīgie darbinieki iesniedz vismaz divus mēnešus pirms tā termiņa beigām, uz kādu atļauja piešķirta. Nepilns darba laiks nevar būt mazāk kā puse no normālā darba laika.

Laikposms, kurā strādā nepilnu darba laiku, sākas kāda mēneša pirmajā dienā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

2. pants

AACC pēc attiecīgā darbinieka lūguma var anulēt atļauju pirms tā termiņa beigām, uz kādu atļauja piešķirta. Atļauju anulē ne vēlāk kā divus mēnešus kopš dalībnieka ierosinātās dienas vai ne vēlāk kā četrus mēnešus kopš minētās dienas – ja atļauja strādāt nepilnu darba laiku piešķirta uz laiku, kas ir ilgāks par vienu gadu.

Izņēmuma gadījumos un dienesta interesēs AACC var anulēt atļauju pirms tā termiņa beigām, uz kādu atļauja piešķirta, par to paziņojot darbiniekam divus mēnešus iepriekš.

3. pants

Laikposmā, uz ko darbiniekam piešķirta atļauja strādāt nepilnu darba laiku, viņš ir tiesīgs saņemt tādu procentuālu daļu sava atalgojuma, kura atbilst veiktā darba procentuālai daļai no normālā darba laika. Tomēr attiecīgā procentuālā daļa neattiecas uz apgādājamā bērna pabalstu, apgādnieka pabalsta pamatsummu vai pabalstu izglītībai.

Iemaksas veselības apdrošināšanas shēmā aprēķina, ņemot vērā pamatalgu, kas maksājama darbiniekam, kurš strādā pilnu darba laiku. Iemaksas pensiju programmā aprēķina, ņemot vērā pamatalgu, ko saņēmis darbinieks, kas strādā nepilnu darba laiku. Saskaņā ar 90. pantu attiecīgais darbinieks var arī lūgt, lai iemaksas pensiju programmā aprēķinātu, ņemot vērā pamatalgu, kas maksājama darbiniekam, kurš strādā pilnu darba laiku. Iegūtās tiesības, V pielikuma 1. panta nozīmē, aprēķina proporcionāli veikto iemaksu procentuālajai daļai.

Laikposmā, kad darbinieks strādā nepilnu darba laiku, viņš nevar strādāt virsstundas vai veikt jebkādu algotu darbu, izņemot tādu, kas ir saskaņā ar 17. pantu.

4. pants

AACC var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šo noteikumu piemērošanai.

II PIELIKUMS

ATVAĻINĀJUMI

1. IEDAĻA

Ikgadējais atvaļinājums

1. pants

Gadā, kad darbinieks stājas dienestā vai to atstāj, viņš ir tiesīgs saņemt atvaļinājumu divas darbadienas par katru pilnu nostrādāto mēnesi, divas darbadienas par katru nepilnu mēnesi, kas sastāv no vairāk kā 15 dienām, un vienu darbadienu par nepilnu mēnesi, kas nepārsniedz 15 dienas.

2. pants

Ikgadējo atvaļinājumu pēc darbinieka vēlēšanās var izņemt visu uzreiz vai arī pa vairākām daļām, ņemot vērā dienesta vajadzības. Taču tam jāietver vismaz viens divu nepārtrauktu nedēļu periods. Darbiniekiem, kuri uzsākuši dienestu, ikgadējo atvaļinājumu piešķir tikai pēc trim mēnešiem; izņēmuma gadījumos, kas ir attiecīgi pamatoti, atvaļinājumu var piešķirt arī agrāk.

3. pants

Ja ikgadējā atvaļinājuma laikā darbinieks saslimst ar tādu slimību, kuras dēļ viņš nevarētu pildīt savus amata pienākumus, ja viņš nebūtu atvaļinājumā, pēc medicīniskās izziņas uzrādīšanas viņa ikgadējo atvaļinājumu pagarina par viņa darbnespējas laiku.

4. pants

Ja darbinieks citu, ar dienesta pienākumu pildīšanu nesaistītu iemeslu dēļ ikgadējo atvaļinājumu nav pilnībā izmantojis līdz kārtējā kalendāra gada beigām, atvaļinājuma laiks, kuru var pārcelt uz nākamo gadu, nepārsniedz 12 dienas.

Ja darbinieks, dienestu atstājot, nav pilnībā izmantojis visu savu ikgadējo atvaļinājumu, viņam dienesta atstāšanas laikā par katru viņam pienākošos atvaļinājuma dienu izmaksā kompensāciju, kas vienāda ar vienu trīsdesmito daļu no viņa ikmēneša atalgojuma.

Ja dienesta atstāšanas brīdī darbinieks ir izmantojis vairāk ikgadējā atvaļinājuma dienu, nekā viņam uz šo datumu pienākas, no viņam paredzētā maksājuma tiek ieturēta summa, kas aprēķināta otrajā daļā minētajā veidā.

5. pants

Ja darbinieku atsauc no ikgadējā atvaļinājuma dienesta nepieciešamības dēļ vai viņa atvaļinājums tiek atcelts, pēc apstiprinošu dokumentu uzrādīšanas viņam atlīdzina visas radušās izmaksas, bet ceļā pavadīto laiku piešķir no jauna.

2. IEDAĻA

Īpašais atvaļinājums

6. pants

Papildus ikgadējam atvaļinājumam darbiniekam pēc pieprasījuma var piešķirt īpašu atvaļinājumu. Jo īpaši, īpašu atvaļinājumu turpmāk minētos gadījumos piešķir šādi:

—	darbinieka laulību gadījumā: četras dienas,

—	darbinieka dzīvesvietas maiņas gadījumā: līdz divām dienām,

—	laulātā smagas slimības gadījumā: līdz trim dienām,

—	laulātā nāves gadījumā: četras dienas,

—	augšupejošas līnijas radinieka smagas slimības gadījumā: līdz divām dienām,

—	augšupēja radinieka nāves gadījumā: divas dienas,

—	bērna laulību gadījumā: divas dienas,

—	bērna piedzimšanas gadījumā: 10 dienas, kas jāizmanto četrpadsmit nedēļās pēc bērna piedzimšanas,

—	bērna ar invaliditāti vai smagi slima bērna piedzimšanas gadījumā: 20 dienas, kas jāizmanto četrpadsmit nedēļās pēc bērna piedzimšanas,

—	sievas nāves gadījumā grūtniecības atvaļinājuma laikā – tik daudz dienu, cik atlikušas līdz grūtniecības atvaļinājuma beigām; ja mirusī sieva nav darbiniece, atlikušo grūtniecības atvaļinājuma laiku nosaka, pēc analoģijas piemērojot 52. pantu,

—	smagas bērna slimības gadījumā: līdz divām dienām,

—	ļoti smagas bērna slimības gadījumā, ko apliecina ārsta izziņa, vai divpadsmitgadīga vai jaunāka bērna hospitalizācijas gadījumā: līdz piecām dienām,

—	bērna nāves gadījumā: četras dienas,

—

bērna adopcijas gadījumā: 20 nedēļas, bērna invalīda adopcijas gadījumā – 24 nedēļas.

—

Katra bērna adopcija dod tiesības tikai uz vienu īpaša atvaļinājuma periodu, ko var sadalīt starp adoptētājiem vecākiem, ja abi ir darbinieki. To piešķir tikai tad, ja darbinieka laulātais vismaz uz pusslodzi strādā algotu darbu. Ja laulātais strādā ārpus Savienības iestādēm un saņem samērojamu atvaļinājumu, attiecīgu dienu skaitu atskaita no atvaļinājuma ilguma, uz ko darbiniekam ir tiesības.

—	Vajadzības gadījumā AACC var piešķirt papildu īpašu atvaļinājumu, ja tās valsts tiesību akti, kurā noris adopcijas procedūra un kas nav tā valsts, kurā strādā adoptētājs darbinieks, prasa viena vai abu adoptētāju vecāku uzturēšanos tajā valstī.

—	Ja darbinieks šī ievilkuma pirmajā teikumā norādīto iemeslu dēļ neizmanto pilnu 20 vai 24 nedēļu ilgu īpašu atvaļinājumu, viņam piešķir 10 dienas ilgu īpašu atvaļinājumu; īpašu papildu atvaļinājumu piešķir tikai vienu reizi par katru adoptēto bērnu.

Aģentūra var piešķirt īpašu atvaļinājumu arī kvalifikācijas celšanas gadījumā termiņos, kas norādīti iestādes sagatavotajā kvalifikācijas celšanas programmā atbilstīgi 30. pantam.

Turklāt izņēmuma gadījumos īpašu atvaļinājumu var piešķirt darbiniekiem ārkārtēja darba gadījumos, kas pārsniedz darbinieka parastos pienākumus. Šādu īpašo atvaļinājumu piešķir ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad AACC ir pieņēmusi lēmumu par darbinieka darba ārkārtas raksturu.

Šajā pantā darbinieka neprecētu partneri uzskata par laulāto, ja ievēroti pirmie trīs IV pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi.

Ja īpašo atvaļinājumu piešķir saskaņā ar šo iedaļu, ceļā pavadīto laiku nosaka ar īpašu lēmumu, ņemot vērā konkrētās vajadzības.

3. IEDAĻA

Ceļā pavadītais laiks

7. pants

Darbinieki, kuri ir tiesīgi saņemt ekspatriācijas vai ārvalstnieka pabalstu, ir tiesīgi katru gadu saņemt divarpus dienu ilgu papildatvaļinājumu, lai apmeklētu savu izcelsmes valsti.

III PIELIKUMS

KOMPENSĀCIJAS ATVAĻINĀJUMS UN PIEMAKSA PAR VIRSSTUNDU DARBU

1. pants

Ievērojot 48. pantā izklāstītos ierobežojumus, AST 1 līdz AST 4 pakāpes darbinieka nostrādātās virsstundas dod viņam tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai šādu piemaksu:

par katru nostrādāto virsstundu viņam ir tiesības uz pusotru stundu kompensācijas atvaļinājuma; par katru virsstundās nostrādāto stundu no plkst. 22.00 līdz 7.00 vai svētdienā vai svētku dienā pienākas divas stundas kompensācijas atvaļinājuma; piešķirot kompensācijas atvaļinājumu, jāņem vērā dienesta vajadzības un attiecīgā darbinieka vēlmes;

ja dienesta vajadzību dēļ kompensācijas atvaļinājumu nevar izmantot viena mēneša laikā pēc mēneša, kurā strādātas virsstundas, AACC atļauj izmaksāt piemaksu par nekompensētajām virsstundām pēc likmes 0,56 % no mēneša pamatalgas par katru nostrādāto virsstundu, pamatojoties uz a) apakšpunktā noteikto;

c)	lai iegūtu tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai piemaksu par vienu virsstundu, papildus nostrādātajam laikam ir jābūt garākam par 30 minūtēm.

2. pants

Ja darbinieks dodas komandējumā, laiku, kas nepieciešams, lai nonāktu komandējuma vietā, neuzskata par virsstundām šā pielikuma nozīmē. Attiecībā uz stundām, kas nostrādātas komandējuma vietā un pārsniedz parasto darba laiku, ar AACC lēmumu ir atļauts attiecīgi piešķirt kompensācijas atvaļinājumu vai piemaksu.

3. pants

Neatkarīgi no 1. un 2. panta piemaksu par dažu AST 1 līdz AST 4 pakāpes darbinieku grupu nostrādātām virsstundām īpašos apstākļos var izmaksāt nemainīga pabalsta veidā, kura apjomu un noteikumus nosaka AACC, apspriedusies ar Personāla komiteju.

IV PIELIKUMS

ATALGOJUMS UN IZDEVUMU ATLĪDZINĀJUMS

1. IEDAĻA

Ģimenes pabalsti

1. pants

1. Apgādnieka pabalsta pamatsumma ir EUR 171,88, kam pieskaita 2 % no darbinieka pamatalgas.

2. Apgādnieka pabalstu piešķir:

a)	precētam darbiniekam;

b)	darbiniekam, kas ir atraitnis, šķīries, dzīvo juridiski šķirti vai ir neprecējies un kam ir viens vai vairāki apgādājami bērni 2. panta 2. un 3. punkta nozīmē;

darbiniekam, kurš ir reģistrēts kā pastāvīgs partneris, kas nav laulātais, ar noteikumu, ka:

i)	pāris uzrāda juridisku dokumentu, ko par tādu atzinusi dalībvalsts vai jebkura dalībvalsts kompetentā iestāde, kas apliecina viņu statusu kā partneriem, kas nav laulātie;

ii)	neviens no partneriem neatrodas laulībā vai citās partnerattiecībās, kas nav laulība;

iii)	starp partneriem nepastāv šāda radniecība: vecāks, bērns, vecvecāks, mazbērns, brālis, māsa, tēva vai mātes māsa, tēva vai mātes brālis, brāļa vai māsas dēls, brāļa vai māsas meita, znots, vedekla;

iv)	pārim nav pieejama likumīga laulība dalībvalstī; šajā apakšpunktā uzskata, ka pārim ir pieejama likumīga laulība, ja pāra locekļi atbilst visiem dalībvalsts tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem, kas atļauj šāda pāra laulību;

d)	ar īpašu pamatotu lēmumu, kuru pieņem AACC, pamatojoties uz apstiprinošiem dokumentiem – darbiniekam, kas, lai gan neatbilst a), b) un c) apakšpunkta nosacījumiem, tomēr faktiski uzņemas atbildību par ģimeni.

3. Ja darbinieka laulātais strādā algotu darbu un viņa gada ienākumi pirms nodokļu nomaksas pārsniedz 3. pakāpes otrā līmeņa darbinieka gada pamatalgu, ņemot vērā korekcijas koeficientu, kas noteikts valstij, kur strādā viņa laulātais, darbinieks, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu, to nesaņem, ja vien AACC nepieņem attiecīgu īpašu lēmumu. Tomēr darbinieks ir tiesīgs saņemt minēto pabalstu, ja laulātajam pārim ir viens vai vairāki apgādājami bērni.

4. Gadījumos, ja saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu saņemt apgādnieka pabalstu ir tiesīgi laulātie,, kuri abi strādā Aģentūras dienestā, pabalstu maksā tikai tam, kam ir lielāka pamatalga.

5. Ja darbiniekam ir tiesības saņemt apgādnieka pabalstu tikai saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, un ar likumu vai ar tiesas vai kompetentas administratīvas iestādes lēmumu citai personai ir piešķirta aizbildnība pār visiem darbinieka apgādājamiem bērniem 2. panta 2. un 3. punkta nozīmē, apgādnieka pabalstu darbinieka vārdā un uzdevumā izmaksā šādai citai personai. Apgādājamu bērnu gadījumā, kuri ir sasnieguši pilngadību, minētais noteikums ir uzskatāms par izpildītu, ja šādiem bērniem viņu parastā dzīvesvieta ir pie otra no vecākiem.

Tomēr, ja darbinieka bērnus aprūpē vairākas personas, apgādnieka pabalstu sadala starp tām proporcionāli viņu aprūpē esošo bērnu skaitam.

Ja personai, kurai saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem ir tiesības saņemt apgādnieka pabalstu, kuru izmaksā darbinieka vārdā, ir tiesības minēto pabalstu saņemt arī pašam kā darbiniekam, šāda persona saņem tikai lielāko no abiem pabalstiem.

2. pants

1. Darbinieks, kam ir viens vai vairāki apgādājami bērni, saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu par katru apgādājamo bērnu saņem pabalstu EUR 375,59 mēnesī.

2. “Apgādājams bērns” ir laulībā dzimis, ārlaulības vai adoptēts darbinieka vai viņa laulātā bērns, ko darbinieks faktiski uztur.

Tas pats attiecas uz bērnu, attiecībā uz kuru ir iesniegts adopcijas iesniegums un ir uzsākta adopcijas procedūra.

Ikvienu bērnu, kuru darbiniekam ir pienākums uzturēt atbilstoši tiesas lēmumam, kas balstīts uz dalībvalsts tiesību aktiem par mazgadīgo aizsardzību, pielīdzina apgādājamam bērnam.

Šā panta 1. punktā minēto summu pārskata katru reizi, kad saskaņā ar 60. pantu pārskata atalgojumu.

3. Pabalstu piešķir:

a)	automātiski – bērniem līdz 18 gadu vecumam;

b)	pēc darbinieka pieteikuma iesniegšanas un apstiprinošu pierādījumu uzrādīšanas – bērniem no 18 līdz 26 gadu vecumā, kas iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību.

4. Ikvienu personu, par kuras uzturēšanu darbinieks ir juridiski atbildīgs un kuras uzturēšanai ir vajadzīgi lieli izdevumi, izņēmuma gadījumos var uzskatīt par apgādājamu bērnu ar īpašu pamatotu AACC lēmumu, kas balstīts uz apstiprinošiem dokumentiem.

5. Pabalsta izmaksa par bērnu, kurš nopietnas slimības vai invaliditātes dēļ nespēj nopelnīt iztiku, turpinās visu šādas slimības vai invaliditātes laiku neatkarīgi no vecuma.

6. Par jebkuru vienu apgādājamu bērnu šā panta nozīmē izmaksā ne vairāk kā vienu apgādājamā bērna pabalstu.

7. Ja aizbildniecība pār 2. un 3. punkta nozīmē apgādājamu bērnu ar likumu, tiesas vai kompetentas administratīvas iestādes rīkojumu ir uzticēta kādai citai personai, apgādājamā bērna pabalstu darbinieka vārdā izmaksā minētai personai.

3. pants

1. Ievērojot nosacījumus, kas paredzēti vispārīgos īstenošanas noteikumos, darbinieks saņem pabalstu izglītībai, kas līdzinās faktiskajām izglītības izmaksām, kuras radušās un nepārsniedz EUR 254,83 mēnesī par katru šā pielikuma 2. panta 2. punkta nozīmē apgādājamu bērnu, kam ir vismaz pieci gadi un kas regulāri pilnu laiku klātienē apmeklē kādu maksas pamatskolu vai vidusskolu, vai augstākās izglītības iestādi. Prasība apmeklēt maksas skolu neattiecas uz skolu transporta izdevumu atlīdzinājumu.

Tiesības saņemt šo pabalstu sākas tā mēneša pirmajā dienā, kad bērns sāk apmeklēt pamatizglītības iestādi, un beidzas tā mēneša beigās, kad bērns pabeidz mācības, vai tā mēneša beigās, kad bērns sasniedz 26 gadu vecumu, atkarībā no tā, kurš notikums iestājās agrāk.

Uz pabalstu, ko maksā, attiecina maksimālu robežlielumu, kas ir divreiz lielāka summa, nekā pirmajā daļā paredzētā maksimālā summa, un kas pienākas

—

darbiniekam, kā dienesta vieta ir vismaz 50 km attālumā no vai nu

—	Eiropas skolas, vai

—	izglītības iestādes, kur mācības notiek darbinieka dzimtā valodā un ko bērns apmeklē obligātu pedagoģisku iemeslu dēļ, kas attiecīgi pamatoti,

—

darbiniekam, kura dienesta vieta atrodas vismaz 50 km attālumā no augstākās izglītības iestādes viņa pilsonības valstī vai no augstākās izglītības iestādes, kurā mācības notiek viņa dzimtajā valodā, ar noteikumu, ka bērns faktiski apmeklē augstākās izglītības iestādi vismaz 50 km attālumā no dienesta vietas un ka darbinieks ir tiesīgs saņemt ekspatriācijas pabalstu; pēdējo nosacījumu nepiemēro, ja darbinieka pilsonības valstī tādas iestādes nav vai bērns apmeklē augstākās izglītības iestādi valstī, kas nav attiecīgā darbinieka dienesta vietas valsts,

—	ievērojot tos pašus nosacījumus kā pirmajā un otrajā ievilkumā – personām, kas ir tiesīgas saņemt pabalstu un kas nav aktīvā nodarbinātībā, ņemot vērā dzīvesvietu, nevis darba vietu.

Prasība apmeklēt maksas skolu neattiecas uz trešajā daļā paredzētajiem maksājumiem.

Ja aizbildnība pār bērnu, par ko izmaksā pabalstu izglītībai, ar likumu, ar tiesas vai kompetentas administratīvas iestādes lēmumu ir uzticēta kādai citai personai, šādai personai izmaksā pabalstu izglītībai darbinieka vārdā un uzdevumā. Tādos gadījumos trešajā daļā minēto vismaz 50 km attālumu aprēķina no tās personas dzīvesvietas, kurai piešķirta aizbildnība pār bērnu.

2. Par katru apgādājamo bērnu šā pielikuma 2. panta 2. punkta nozīmē, kurš vēl nav sasniedzis piecu gadu vecumu vai vēl regulāri pilna laika klātienē neapmeklē pamatskolu vai vidusskolu, šā pabalsta summa ir EUR 91,75 mēnesī.

Minēto summu pārskata katru reizi, kad saskaņā ar 60. pantu pārskata atalgojumu.

2. IEDAĻA

Ekspatriācijas pabalsts

4. pants

1. Ekspatriācijas pabalstu izmaksā 16 % apjomā no kopējās darbiniekam izmaksātās pamatalgas, apgādnieka pabalsta un apgādājamā bērna pabalsta summas:

darbiniekiem:

—	kuri nav un nekad nav bijuši tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā atrodas vieta, kur viņi strādā, un

—

kuri piecus gadus, kas beidzas sešus mēnešus līdz viņa dienesta attiecību uzsākšanai, pastāvīgi nedzīvoja vai pamatā nebija nodarbināti minētās valsts Eiropas teritorijā. Piemērojot šo noteikumu, neņem vērā apstākļus, kas rodas darba rezultātā, kas veikts kādas citas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas labā;

darbiniekiem, kuri ir vai ir bijuši tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā atrodas vieta, kur viņi strādā, bet kuri 10 gadus, kas beidzas ar dienesta attiecību uzsākšanas dienu, pastāvīgi dzīvoja ārpus minētās valsts Eiropas teritorijas tādu iemeslu dēļ, kas nav dienesta pienākumu veikšana kādas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas labā.

Ekspatriācijas pabalsts ir vismaz EUR 509,43 mēnesī.

2. Darbinieks, kas nav un nekad nav bijis tās valsts pilsonis, kuras teritorijā viņš strādā, un kas neatbilst 1. punktā minētajiem nosacījumiem, ir tiesīgs saņemt ārvalstnieka pabalstu, kurš vienāds ar vienu ceturtdaļu no ekspatriācijas pabalsta.

3. Piemērojot 1. un 2. punktu, uz darbinieku, kurš laulības rezultātā ir automātiski ieguvis un nevar atteikties no tās valsts pilsonības, kuras teritorijā atrodas viņa dienesta vieta, attiecas tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, uz ko attiecas 1. punkta a) apakšpunkts.

3. IEDAĻA

Izdevumu atlīdzinājums

A. IEKĀRTOŠANĀS PABALSTS

5. pants

1. Štata darbiniekam, kas pierāda, ka viņam ir bijusi jāmaina dzīvesvieta, lai ievērotu 23. panta prasības, izmaksā iekārtošanās pabalstu divu mēneša pamatalgu apmērā tāda darbinieka gadījumā, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu, un viena mēneša pamatalgas apmērā – pārējos gadījumos.

Ja laulātie abi ir darbinieki, kas tiesīgi saņemt iekārtošanās pabalstu, to maksā tikai tai personai, kam ir lielāka pamatalga.

Iekārtošanās pabalstam piemēro korekcijas koeficientu, kas noteikts vietai, kur darbinieks strādā.

2. Iekārtošanās pabalstu tādā pašā apjomā izmaksā jebkuram darbiniekam, ko pārceļ uz jaunu darba vietu un kam tādēļ jāmaina dzīvesvieta, lai ievērotu 23. pantu.

3. Iekārtošanās pabalstu aprēķina, ņemot vērā darbinieka ģimenes stāvokli un algu vai nu dienā, kad viņš faktiski iekļauts štatā, vai dienā, kad viņš pārcēlies uz jaunu dienesta vietu.

Iekārtošanās pabalstu izmaksā pēc tam, kad ir uzrādīti dokumenti, kas apliecina, ka darbinieks un – ja viņš ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu – viņa ģimene ir apmetusies uz dzīvi vietā, kur viņš strādā.

4. Ja darbinieks, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu, neapmetas uz dzīvi vietā, kur viņš strādā, kopā ar savu ģimeni, viņš saņem tikai pusi no pabalsta, kuru viņš citādi būtu tiesīgs saņemt; otru pusi samaksā tad, kad viņa ģimene apmetas uz dzīvi vietā, kur viņš strādā, ar nosacījumu, ka tas notiek 9. panta 3. punktā minētajos termiņos. Ja darbinieks pirms viņa ģimene ir apmetusies uz dzīvi vietā, kur viņš strādā, tiek pārcelts uz vietu, kur dzīvo viņa ģimene, viņš nav tiesīgs saņemt iekārtošanās pabalstu.

5. Štata darbinieks, kas ir saņēmis iekārtošanās pabalstu un kurš brīvprātīgi atstāj darbu Aģentūrā divu gadu laikā no dienesta sākšanas dienas, atmaksā daļu no pabalsta proporcionāli atlikušajam šo divu gadu laikposmam.

6. Darbinieks, kurš saņem iekārtošanās pabalstu, deklarē līdzīgos pabalstus, ko tas saņem no citiem avotiem; šādus pabalstus atskaita no šajā pantā paredzētā pabalsta.

B. PĀRCELŠANĀS PABALSTS

6. pants

1. Štata darbinieks, kas pierāda, ka ir mainījis dzīvesvietu pēc dienesta attiecību izbeigšanas, ir tiesīgs saņemt pārcelšanās pabalstu divu mēnešu pamatalgas apmērā, ja darbinieks ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu, vai viena mēneša pamatalgas apmērā citos gadījumos, ar noteikumu, ka viņš ir nostrādājis četrus gadus un nesaņem līdzīgu pabalstu jaunajā darbā. Ja laulātie, kas abi ir darbinieki, ir tiesīgi saņemt pārcelšanās pabalstu, to maksā tikai tai personai, kam ir lielāka pamatalga.

Aprēķinot dienesta ilgumu, ņem vērā gadus, kas nostrādāti aktīvā nodarbinātībā, atvaļinājumu militārā dienesta dēļ, bērnu kopšanas atvaļinājumu vai atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ.

Pārcelšanās pabalstam piemēro korekcijas koeficientu, kas noteikts darbinieka pēdējai darba vietai.

2. Štata darbinieka nāves gadījumā pārcelšanās pabalstu izmaksā pārdzīvojušajam laulātajam vai, ja tāda nav, apgādājamiem 2. panta nozīmē, pat tad, ja nav ievērotas prasības par šā panta 1. punktā noteikto darba stāžu.

3. Pārcelšanās pabalstu aprēķina, ņemot vērā darbinieka ģimenes stāvokli un algu dienesta attiecību izbeigšanas dienā.

4. Pārcelšanās pabalstu izmaksā, ja ir pierādīts, ka darbinieks un viņa ģimene vai, ja darbinieks ir miris, tikai viņa ģimene ir pārcēlusies uz vietu, kas atrodas vismaz 70 km attālumā no vietas, kur darbinieks strādājis.

Darbinieks vai miruša darbinieka ģimene pārceļas trīs gadu laikā no attiecīgā darbinieka dienesta attiecību izbeigšanas dienas.

Tādu termiņu nepiemēro darbinieka tiesību pārņēmējiem, kas var pierādīt, ka viņi nav zinājuši par iepriekš minētajiem noteikumiem.

C. CEĻA IZDEVUMI

7. pants

1. Darbinieks ir tiesīgs saņemt vienotas likmes maksājumu, kas atbilst ceļa izdevumiem viņam pašam, viņa laulātajam un apgādājamiem, kuri faktiski dzīvo viņa mājsaimniecībā:

a)	uzsākot dienesta attiecības – no vietas, kur viņš iecelts amatā, līdz viņa dienesta vietai;

b)	dienesta attiecības pārtraucot 96. panta nozīmē – no dienesta vietas līdz izcelsmes vietai atbilstoši šā panta 3. punktā noteiktajam;

c)	par katru pārcelšanu, kas saistīta ar vietas maiņu, kur viņš strādā.

Darbinieka nāves gadījumā viņu pārdzīvojušais laulātais un apgādājamie ir tiesīgi saņemt vienotas likmes maksājumu ar tādiem pašiem nosacījumiem.

Ceļa izdevumus neatlīdzina par bērniem, kas visa kalendārā gada laikā ir jaunāki par diviem gadiem.

2. Vienotas likmes maksājuma pamatā ir pabalsts par ģeogrāfiskā attāluma kilometru starp 1. punktā minētajām vietām.

Pabalsts par attālumu kilometros ir:

—	EUR 0 par katru km no 0 līdz 200 km,

—	EUR 0,1895 par katru km no 201 līdz 1 000 km,

—	EUR 0,3158 par katru km no 1 001 līdz 2 000 km,

—	EUR 0,1895 par katru km no 2 001 līdz 3 000 km,

—	EUR 0,0631 par katru km no 3 001 līdz 4 000 km,

—	EUR 0,0305 par katru km no 4 001 līdz 10 000 km,

—	EUR 0 par katru km virs 10 000 km.

Iepriekš norādītajam pabalstam par attālumu kilometros pievieno vienotas likmes piemaksu šādā apmērā:

—	EUR 94,74, ja ģeogrāfiskais attālums starp 1. punktā minētajām vietām ir robežās no 600 km līdz 1 200 km,

—	EUR 189,46, ja ģeogrāfiskais attālums starp 1. punktā minētajām vietām pārsniedz 1 200 km.

Minētos pabalstus par attālumu kilometros un vienotas likmes piemaksas atjaunina katru gadu tādā pašā proporcijā kā atalgojumu.

Darbinieka izcelsmes vietu, viņam stājoties amatā, nosaka, principā ņemot vērā vietu, kur viņš tika pieņemts darbā, vai – pēc skaidri izteikta un motivēta lūguma – viņa interešu centru. Šādi noteiktu izcelsmes vietu var mainīt ar īpašu AACC lēmumu gan darbinieka dienesta laikā, gan darbiniekam dienestu atstājot. Tomēr darbinieka dienesta laikā šādu lēmumu pieņem tikai izņēmuma gadījumā un ja viņš iesniedzis apstiprinošus pierādījumus. Tomēr šādu izmaiņu rezultātā par darbinieka interešu centru nevar atzīt vietu, kas atrodas ārpus dalībvalstu teritorijām, kā arī ārpus tām valstīm un teritorijām, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijām.

8. pants

1. Darbinieki, kas ir tiesīgi saņemt ekspatriācijas vai ārvalstnieka pabalstu, ņemot vērā 2. punktā noteikto ierobežojumu, katru kalendāro gadu ir tiesīgi saņemt vienotas likmes maksājumu, kas atbilst ceļa izdevumiem no dienesta vietas līdz 7. pantā definētajai izcelsmes vietai, par viņiem pašiem, bet gadījumos, kad viņi ir tiesīgi saņemt apgādnieka pabalstu, arī par laulāto un apgādājamiem 2. panta nozīmē.

Gadījumos, kad laulātie ir Aģentūras darbinieki, katram no viņiem ir tiesības par sevi un par apgādājamajām personām saņemt vienotas likmes pabalstu ceļa izdevumiem saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem; katrs apgādājamais ir tiesīgs saņemt tikai vienu maksājumu. Maksājumu par apgādājamajiem bērniem nosaka pēc vīra vai sievas lūguma, pamatojoties uz viena vai otrā izcelsmes vietu.

Ja darbinieks konkrētā gadā stājas laulībā un tādējādi atzīts par tiesīgu saņemt apgādnieka pabalstu, ceļa izdevumus, kas izmaksājami laulātajam, aprēķina proporcionāli laikposmam no laulības noslēgšanas dienas līdz gada beigām.

Grozījumi aprēķina bāzē, kas var rasties ģimenes stāvokļa izmaiņu dēļ pēc attiecīgo summu izmaksas dienas, neuzliek par pienākumu attiecīgajam darbiniekam atmaksāt saņemtās summas.

Ceļa izdevumus neatlīdzina par bērniem, kas visa kalendārā gada laikā ir jaunāki par diviem gadiem.

2. Vienotas likmes maksājumu aprēķina, par pamatu ņemot pabalstu par ģeogrāfisko attālumu kilometros no darbinieka dienesta vietas līdz viņa izcelsmes vietai.

Ja 7. pantā definētā izcelsmes vieta atrodas ārpus dalībvalstu teritorijām, kā arī ārpus tām valstīm un teritorijām, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijām, vienotās likmes maksājumam par pamatu izmanto pabalstu par ģeogrāfisko attālumu kilometros no darbinieka dienesta vietas līdz tās dalībvalsts galvaspilsētai, kuras pilsonis viņš ir. Darbinieki, kuru izcelsmes vieta atrodas ārpus dalībvalstu teritorijām, kā arī ārpus tām valstīm un teritorijām, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā, un ārpus Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijām un kuri nav kādas dalībvalsts pilsoņi, nav tiesīgi saņemt vienotas likmes maksājumu.

Pabalsts par attālumu kilometros ir:

—	EUR 0 par katru km no 0 līdz 200 km,

—	EUR 0,3820 par katru km no 201 līdz 1 000 km,

—	EUR 0,6367 par katru km no 1 001 līdz 2 000 km,

—	EUR 0,3820 par katru km no 2 001 līdz 3 000 km,

—	EUR 0,1272 par katru km no 3 001 līdz 4 000 km,

—	EUR 0,0614 par katru km no 4 001 līdz 10 000 km,

—	EUR 0 par katru km virs 10 000 km.

Iepriekš minētajam pabalstam par attālumu kilometros pievieno vienotas likmes piemaksu, kas sasniedz:

—	EUR 191,00, ja attālums pa dzelzceļu no dienesta vietas līdz izcelsmes vietai ir no 725 km līdz 1 450 km,

—	EUR 381,96, ja attālums pa dzelzceļu no dienesta vietas līdz izcelsmes vietai pārsniedz 1 450 km.

Minētos pabalstus par attālumu kilometros un vienotas likmes piemaksas atjaunina katru gadu tādā pašā proporcijā kā atalgojumu.

3. Darbinieks, kurš kalendārā gada gaitā kāda iemesla dēļ, izņemot nāves iestāšanos, pārtrauc dienestu vai kurš daļu no gada atrodas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ, ja viņš šajā gadā ir aktīvi nodarbināts kādas Eiropas Savienības iestādes dienestā mazāk par deviņiem mēnešiem attiecīgajā gadā, ir tiesīgs saņemt tikai daļu no 1. un 2. punktā paredzētā vienotas likmes maksājuma, ko aprēķina proporcionāli aktīvā nodarbinātībā pavadītajam laikam.

4. Šā panta 1. līdz 3. punkts attiecas uz darbiniekiem, kuru dienesta vieta ir dalībvalstu teritorijā. Darbinieki, kuru dienesta vieta atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, ir tiesīgi katru kalendāro gadu saņemt vienotas likmes maksājumu par ceļa izdevumiem uz viņu izcelsmes vietu vai atlīdzību par ceļa izdevumiem uz kādu citu vietu, ja tie nepārsniedz ceļa izdevumus uz viņu izcelsmes vietu, par viņiem pašiem un, ja viņi ir tiesīgi saņemt apgādnieka pabalstu, arī par laulāto un citām apgādājamām personām 2. panta nozīmē. Taču ja laulātais un 2. panta 2. punktā minētās personas nedzīvo kopā ar darbinieku viņa dienesta vietā, viņiem ir tiesības reizi katrā kalendārajā gadā saņemt atlīdzību par ceļa izdevumiem no izcelsmes vietas uz dienesta vietu, vai atlīdzību par ceļa izdevumiem uz kādu citu vietu, kuri nepārsniedz iepriekš minētā brauciena izmaksas.

Vienotas likmes maksājuma pamatā ir lidojuma izmaksas ekonomiskajā klasē.

D. PĀRCELŠANĀS IZDEVUMI

9. pants

1. Izmaksu maksimālo robežu ietvaros darbinieki, kuriem jāmaina uzturēšanās vieta, lai, stājoties amatā, ievērotu 23. pantu, vai kuriem, jau esot amatā, vēlāk jāmaina dienesta vieta un kuri par tiem pašiem izdevumiem nav saņēmuši atlīdzību no citiem avotiem, ir tiesīgi saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas radušies saistībā ar mēbeļu un personiskās lietošanas priekšmetu pārvešanu, ieskaitot apdrošināšanu pret parasto risku (proti, salaušana, zādzība, ugunsgrēks).

Nosakot izmaksu maksimālās robežas, ņem vērā darbinieka ģimenes situāciju pārcelšanās laikā, kā arī pārcelšanās un saistītās apdrošināšanas vidējās izmaksas.

Katras iestādes AACC pieņem vispārīgus īstenošanas noteikumus, lai izpildītu šo punktu.

2. Dienesta attiecību pārtraukšanas vai darbinieka nāves gadījumā izdevumus, kas radušies, pārceļoties no viņa dienesta vietas uz viņa izcelsmes vietu, atlīdzina, nepārsniedzot 1. punktā noteiktos ierobežojumus. Ja mirušais darbinieks bija neprecējies, izdevumus atlīdzina viņa tiesību pārņēmējiem.

3. Štata darbinieka gadījumā pārcelšanos veic viena gada laikā pēc viņa pārbaudes laika beigām. Pārtraucot dienesta attiecības, pārcelšanos veic trīs gadu laikā, kā paredzēts 6. panta 4. punkta otrajā daļā. Pārcelšanās izdevumus, kas rodas pēc iepriekšminēto termiņu beigām, atlīdzina tikai izņēmuma gadījumos un ar īpašu AACC lēmumu.

E. DIENAS NAUDA

10. pants

1. Ja darbinieks pierāda, ka viņam ir jāmaina dzīvesvieta, lai izpildītu 22. panta noteikumus, šis darbinieks uz šā panta 2. punktā minēto laiku ir tiesīgs saņemt šādu dienas naudu par katru kalendāro dienu:

Darbinieks, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu: EUR 39,48.

Darbinieks, kas nav tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu: EUR 31,83.

Iepriekš minēto tabulu pārskata katru reizi, kad saskaņā ar 60. pantu pārskata atalgojumu.

2. Laikposms, par kuru maksā dienas naudu, ir šāds:

a)	darbiniekam, kas nav tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu: 120 dienas;

b)	darbiniekam, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu: 180 dienas vai – ja darbinieks pieņemts darbā uz pārbaudes laiku – pārbaudes laiks plus viens mēnesis.

Gadījumos, kad laulātie, kas abi ir darbinieki, ir tiesīgi saņemt dienas naudu, laikposms, par kuru to piešķir saskaņā ar b) apakšpunktu, attiecas uz personu, kam ir lielāka pamatalga. Uz otro personu attiecas a) apakšpunktā noteiktais laikposms.

Dienas naudu nekādā gadījumā nepiešķir pēc dienas, kurā darbinieks pārceļas, lai izpildītu 23. panta prasības.

F. KOMANDĒJUMA IZDEVUMI

11. pants

1. Darbinieks, kas atrodas komandējumā un kam ir atbilstoša pavēle par komandējumu, ir tiesīgs saņemt ceļa izdevumu atlīdzinājumu un dienas naudu saskaņā ar šādiem noteikumiem.

2. Pavēlē par komandējumu ir norādīts paredzamais komandējuma ilgums, uz kā pamata aprēķina avansu, kuru darbinieks var saņemt no komandējuma dienas naudas. Ja vien nav pieņemts īpašs lēmums, avansu neizmaksā, ja paredzēts, ka komandējums ilgs ne vairāk kā 24 stundas un ka tas notiks valstī, kurā lieto to pašu valūtu, kā lieto valstī, kurā nodarbināts darbinieks.

3. Izņemot īpašus gadījumus, kuros pieņem īpašu lēmumu, un jo īpaši, ja darbinieku atsauc no atvaļinājuma, komandējuma izdevumu atlīdzinājums nepārsniedz izmaksas par vislētāko ceļojumu no dienesta vietas uz komandējuma vietu, ja tas komandējumā nosūtītajam darbiniekam neliek būtiski pagarināt uzturēšanos komandējuma vietā.

12. pants

Ceļa izdevumus par komandējumiem, kuros izmantots dzelzceļa transports, atlīdzina, balstoties uz iesniegtajiem apstiprinošiem dokumentiem, ņemot par pamatu transporta izmaksas, ceļojot pirmajā klasē pa īsāko ceļu no dienesta vietas līdz komandējuma vietai.

Darbinieki drīkst izmantot gaisa transportu, ja ceļš turp un atpakaļ ar vilcienu kopumā sasniedz vismaz 800 kilometrus.

Izskatot katru gadījumu un pamatojoties uz ceļojuma ilgumu un izmaksām, AACC nosaka klases un piemaksas par kajītēm, par ko var saņemt atlīdzinājumu.

Ceļa izdevumus atlīdzina saskaņā ar 1. punktu ar vienreizēju maksājumu, par pamatu ņemot dzelzceļa transporta izmaksas; nekādas citas piemaksas neizmaksā.

Taču, ja darbinieks dodas komandējumā īpašos apstākļos, AACC iepriekš minētās ceļa izdevumu atlīdzināšanas vietā var nolemt darbiniekam piešķirt pabalstu par katru nobraukto kilometru, ja sabiedriskā transporta izmantošana ir klaji neizdevīga.

13. pants

1. Dienas nauda par komandējumiem ietver vienotas likmes piemaksu, lai segtu visus izdevumus, kas rodas komandējumā nosūtītajai personai: brokastis, divas galvenās ēdienreizes un papildu izdevumus, tostarp vietējos ceļa izdevumus. Izmitināšanas izdevumus, tostarp vietējos nodokļus, atlīdzina pēc apstiprinošu dokumentu saņemšanas, nepārsniedzot katrai valstij noteikto maksimāli pieļaujamo apmēru.

Attiecībā uz dalībvalstīm atlīdzinājuma likmes ir šādas:

Ceļojuma mērķis	Dienas nauda (EUR)	Maksimāli pieļaujamā samaksa par viesnīcu (EUR)
Austrija	95	130
Beļģija	92	140
Bulgārija	58	169
Horvātija	60	120
Čehijas Republika	55	175
Kipra	93	145
Dānija	120	150
Igaunija	71	110
Somija	104	140
Francija	95	150
Vācija	93	115
Grieķija	82	140
Spānija	87	125
Ungārija	72	150
Īrija	104	150
Itālija	95	135
Latvija	66	145
Lietuva	68	115
Luksemburga	92	145
Malta	90	115
Nīderlande	93	170
Polija	72	145
Portugāle	84	120
Rumānija	52	170
Slovēnija	70	110
Slovākija	80	125
Zviedrija	97	160
Apvienotā Karaliste	101	175

Ja komandējumā nosūtītajam darbiniekam ēdināšanu vai izmitināšanu nodrošina bez maksas vai to atlīdzina kāda Savienības iestāde, administrācija vai ārējā struktūra, tas ir jādeklarē. Tad atskaita attiecīgu summu.

Komandējumiem uz valstīm, kas atrodas ārpus dalībvalstu Eiropas teritorijas, AACC nosaka un periodiski koriģē atlīdzinājumu tabulu.

3. Likmes, kas minētas šā panta 2. punkta a) apakšpunktā, pārskata ik pēc diviem gadiem, pamatojoties uz pārskatīšanu, ko veic atbilstīgi ES Civildienesta noteikumu VII pielikuma 13. panta 3. punktam.

14. pants

Aģentūra paredz sīki izstrādātus noteikumus 11., 12. un 13. panta piemērošanai.

G. NOTEIKTU IZDEVUMU ATLĪDZINĀJUMS

15. pants

1. Darbiniekiem, kam, veicot savus pienākumus, regulāri rodas reprezentācijas izmaksas, AACC var piešķirt nemainīga lieluma pabalstu, nosakot tā apmēru.

Īpašos gadījumos AACC var papildus nolemt, ka Aģentūra sedz arī daļu attiecīgo darbinieku izmitināšanas izmaksu.

2. Ja darbiniekam, kam īpašu norādījumu rezultātā oficiāliem mērķiem laiku pa laikam rodas reprezentācijas izmaksas, reprezentācijas pabalsta summu katrā atsevišķā gadījumā nosaka, balstoties uz apstiprinošiem dokumentiem un atbilstoši noteikumiem, ko nosaka AACC.

16. pants

Ar AACC pieņemtu lēmumu galvenās pārvaldības darbinieki (ģenerāldirektors vai līdzvērtīgas pakāpes darbinieks ar pakāpi AD 16 vai AD 15 un direktori vai tiem līdzvērtīgas pakāpes darbinieki ar pakāpi AD 15 vai AD 14), kā rīcībā nav dienesta automašīnas, var saņemt nemainīga lieluma piemaksu, kas nepārsniedz EUR 892,42 gadā, lai segtu parastos ceļa izdevumus tās pilsētas robežās, kurā viņi pilda dienesta pienākumus.

Ar AACC pamatotu lēmumu pabalstu var piešķirt darbiniekam, kam, veicot dienesta pienākumus, ir nepārtraukti jāceļo; šim mērķim viņš drīkst izmantot savu privāto automašīnu.

4. IEDAĻA

Maksājamo summu izmaksa

17. pants

1. Atalgojumu par kārtējo mēnesi darbiniekiem izmaksā katra mēneša 15. datumā. Atalgojuma summu noapaļo uz augšu līdz tuvākajam centam.

2. Ja atalgojums nepienākas par pilnu mēnesi, minēto summu sadala trīsdesmitdaļās, un,

a)	ja faktiskais apmaksājamo dienu skaits ir 15 vai mazāks, pienākošos trīsdesmitdaļu skaits ir vienāds ar faktisko apmaksājamo dienu skaitu;

b)	ja faktiskais apmaksājamo dienu skaits pārsniedz 15, pienākošos trīsdesmitdaļu skaits ir vienāds ar starpību starp faktisko neapmaksājamo dienu skaitu un 30.

3. Ja tiesības uz ģimenes pabalstu un ekspatriācijas pabalstu stājas spēkā pēc dienesta attiecību uzsākšanas datuma, darbinieks tos saņem no pirmā tā mēneša datuma, kurā šādas tiesības stājas spēkā. Pēc šādu tiesību izbeigšanās darbinieks saņem summu, kas viņam pienākas līdz tā mēneša pēdējai dienai, kurā šādas tiesības izbeidzas.

18. pants

1. Katrs darbinieks saņem maksājumus tajā vietā un tās valsts valūtā, kurā viņš veic savus pienākumus, vai pēc darbinieka lūguma maksājumus euro ieskaita jebkurā bankā Savienībā.

2. Saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti noteikumos, ko, savstarpēji vienojoties, pēc apspriešanās ar Personāla komiteju pieņēmusi AACC, darbinieki var pieteikties uz īpašu viņu atalgojuma daļas regulāru pārskaitīšanu.

Saskaņā ar šī punkta pirmo teikumu var pārvest, kopā vai atsevišķi, šādus maksājumus:

a)	ja bērni apmeklē izglītības iestādi citā dalībvalstī – summu par katru apgādājamo bērnu, kura ir līdzvērtīga pabalstam izglītībai, ko faktiski saņem par attiecīgo bērnu;

b)	uzrādot derīgus apstiprinošus dokumentus – regulārus maksājumus visām citām personām, kas dzīvo attiecīgajā dalībvalstī, ja darbinieks ir pierādījis, ka viņam šīm personām ar tiesas vai kompetentās iestādes lēmumu ir uzlikts pienākums nodrošināt aprūpi.

Pārvedumi, kas minēti b) apakšpunktā, nevar pārsniegt 5 % no darbinieka pamatalgas.

3. Šā panta 2. punktā paredzētos pārvedumus veic attiecīgās dalībvalsts valūtā atbilstoši ES Civildienesta noteikumu 63. panta otrajā daļā minētajam maiņas kursam. Pārvestās summas reizina ar koeficientu, kas atspoguļo atšķirību starp tās valsts korekcijas koeficientu, uz kuru veic pārvedumu, kā noteikts ES Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta 5. punkta b) apakšpunktā, un korekcijas koeficientu, ko piemēro darbinieka atalgojumam, kā minēts ES Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. panta 5. punkta a) apakšpunktā.

4. Papildus 1. līdz 3. punktā minētajiem pārvedumiem darbinieks var lūgt, lai veic regulāru pārvedumu uz citu dalībvalsti vietējā valūtā pēc mēneša maiņas kursa, nepiemērojot nekādus koeficientus. Šāds pārvedums nevar pārsniegt 25 % no darbinieka pamatalgas.

V PIELIKUMS

ATLAIŠANAS PABALSTS UN PENSIJA

1. NODAĻA

Atlaišanas pabalsts

1. pants

1. Darbinieks, kas kāda iemesla dēļ, izņemot nāves iestāšanos vai invaliditāti, pārtrauc dienestu, ir tiesīgs, atstājot dienestu:

a)	ja viņš ir nostrādājis dienestā mazāk nekā gadu – saņemt atlaišanas pabalstu, kas ir vienāds ar trīskāršu summu, kura ir ieturēta no viņa pamatalgas sakarā ar pensijas iemaksām, atskaitot jebkuras summas, kas izmaksātas saskaņā ar 91. un 132. pantu;

citos gadījumos viņš ir tiesīgs:

—

uz to, ka izdienas pensijas tiesību aktuāro ekvivalentu, kas ir atjaunināts līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam, Aģentūra pārskaita administrācijas vai organizācijas pensiju fondam vai pensiju fondam, saskaņā ar kuru viņam pienākas izdienas pensijas tiesības atbilstīgi darbībām, ko viņš veicis kā nodarbināta vai kā pašnodarbināta persona, vai

—

saņemt šādu pabalstu aktuārā ekvivalenta pārvedumu uz viņa izvēlētu privātu apdrošināšanas uzņēmumu vai pensijas fondu, ar nosacījumu, ka šāds uzņēmums vai fonds garantē, ka:

i)	kapitāls netiks atmaksāts;

ii)	mēneša ienākumus izmaksās agrākais no 60 gadu vecuma un vēlākais – no 66 gadu vecuma;

iii)	ir paredzēti noteikumi par reversijas vai apgādnieka zaudējuma pensijām;

iv)	pārvedumu uz citu apdrošināšanas uzņēmumu vai citu fondu atļaus vienīgi tad, ja minētais fonds atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti i), ii) un iii) punktā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, darbinieki, kas kopš dienesta attiecību sākšanas, lai nodibinātu vai uzturētu pensiju tiesības, ir veikuši iemaksas valsts pensiju shēmā, privātā apdrošināšanas shēmā vai pensiju fondā pēc viņu izvēles, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām, un kuru dienesta attiecības beidzas citu iemeslu, nevis nāves vai invaliditātes dēļ, atstājot dienestu, ir tiesīgi saņemt atlaišanas pabalstu, kas vienāds ar viņu pensiju tiesību aktuāro vērtību, kuras iegūtas, strādājot Aģentūrā. Šādos gadījumos maksājumus, kas veikti, lai valsts pensiju shēmā nodibinātu vai uzturētu pensijas tiesības saskaņā ar 91. vai 132. pantu, atskaita no atlaišanas pabalsta.

3. Ja darbinieka dienesta attiecības pārtrauc, to atlaižot no amata, izmaksājamo atlaišanas pabalstu vai atkarībā no attiecīgā gadījuma – pārvedamo aktuāro ekvivalentu nosaka, atsaucoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 147. pantu.

2. NODAĻA

Invaliditātes pabalsts

2. pants

1. Ievērojot 76. panta noteikumus, darbinieks, kam vēl nav 65 gadu un ko laikā, kad tas iegūst pensijas tiesības, Invaliditātes komiteja atzīst par pilnīgi un pastāvīgi darba spējas zaudējušu, kā dēļ tas nespēj veikt pienākumus viņa karjeras grupai atbilstošā amatā, un kam tādēļ ir jāpārtrauc dienesta attiecības ar Aģentūru, ir tiesīgs visu šādas darbnespējas laiku saņemt invaliditātes pabalstu saskaņā ar 77. pantu.

2. Personas, kas saņem invaliditātes pabalstu, nevar iesaistīties nevienā apmaksātā darbā, iepriekš nesaņemot AACC atļauju. Visus ienākumus no tāda apmaksāta darba, kuri kopā ar invaliditātes pensiju pārsniedz galīgo kopējo atalgojumu, ko darbinieks saņēma aktīvā nodarbinātībā un ko aprēķina, pamatojoties uz pamatalgas likmi, kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā izmaksā pabalstu, atskaita no invaliditātes pabalsta.

Pabalsta saņēmējam pēc pieprasījuma ir jāiesniedz jebkurš rakstisks pierādījums, ko varētu pieprasīt, kā arī jāziņo Aģentūrai par jebkuru faktoru, kas varētu ietekmēt iegūtās tiesības saņemt pabalstu.

3. pants

Kamēr bijušais darbinieks, kas saņem invaliditātes pabalstu, nav sasniedzis pensionēšanās vecumu, Aģentūra var tam pieprasīt veikt periodiskas ārsta apskates, lai noskaidrotu, vai viņš joprojām atbilst pabalsta saņemšanai noteiktajām prasībām.

3. NODAĻA

Apgādnieka zaudējuma pensija

4. pants

Ja darbinieks miris aktīvas nodarbinātības laikā, personisku iemeslu dēļ ņemtā atvaļinājumā, atvaļinājumā militārā dienesta dēļ, bērnu kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā ģimenes apstākļu dēļ, pārdzīvojušais laulātais, ja nāves iestāšanās dienā laulībā ir pavadīts vismaz viens gads un ievērojot šo Civildienesta noteikumu 76. pantu un šā pielikuma 11. pantu, ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kas ir vienāda ar 60 % no izdienas pensijas tiesībām, kas pienākas darbiniekam nāves iestāšanās dienā.

Laulības ilgumu neņem vērā, ja šajā darbinieka laulībā vai iepriekšējā laulībā ir viens vai vairāki bērni, ar noteikumu, ka pārdzīvojušais laulātais uztur vai ir uzturējis minētos bērnus, vai ja darbinieka nāve ir iestājusies vai nu fiziskas nespējas, vai slimības dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus vai nelaimes gadījumā.

5. pants

Ja bijušais darbinieks saņēma invaliditātes pabalstu, pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kas sasniedz 60 % no invaliditātes pabalsta, kuru laulātais saņēma nāves iestāšanās dienā, ievērojot 8. punktu un ar nosacījumu, ka laulība bija jau noslēgta, kad darbinieks ieguva tiesības saņemt pabalstu.

Minimālā apgādnieka zaudējuma pensija ir 35 % no pēdējās pamatalgas; taču apgādnieka zaudējuma pensija nekādā gadījumā nepārsniedz invaliditātes pabalsta apjomu, ko laulātais saņēma nāves iestāšanās dienā.

6. pants

Piemērojot 4. un 5. pantu, laulības ilgumu neņem vērā, ja laulība, lai gan noslēgta pēc tam, kad darbinieks pārtraucis dienesta attiecības, ir ilgusi vismaz piecus gadus.

7. pants

1. Bāreņa pensija, kas paredzēta šo Civildienesta noteikumu 82. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, par pirmo bāreni ir astoņas desmitdaļas no apgādnieka zaudējuma pensijas, ko būtu tiesīgs saņemt darbinieka vai bijušā darbinieka, kurš saņēma invaliditātes pabalstu, pārdzīvojušais laulātais, neņemot vērā šā pielikuma 10. pantā noteiktos samazinājumus.

Tā nav mazāka par iztikas minimumu, ievērojot šā pielikuma 8. panta noteikumus.

2. Pensijas apmēru palielina par katru pēc pirmā nākamo apgādājamo bērnu par summu, kas vienāda ar divkāršu apgādājamā bērna pabalstu.

Bāreņi ir tiesīgi saņemt pabalstu izglītībai saskaņā ar V pielikuma 3. pantu.

3. Šādi aprēķinātu pensijas un pabalsta kopējo summu sadala vienādās daļās starp bāreņiem, kas tiesīgi to saņemt.

8. pants

Ja darbiniekam paliek pārdzīvojis laulātais, kā arī bāreņi no iepriekšējās laulības vai arī citi tiesību pārņēmēji, kopējo pensiju, kas aprēķināta tā, it kā visas šīs personas būtu pārdzīvojušā laulātā apgādībā, sadala starp dažādajām attiecīgajām personām proporcionāli pensijām, kas būtu atsevišķi izmaksājamas katrai šai kategorijai.

Ja darbiniekam paliek bāreņi no dažādām laulībām, kopējo pensiju, kas aprēķināta tā, it kā visi bērni būtu dzimuši vienā laulībā, sadala starp dažādajām attiecīgajām personām proporcionāli pensijām, kuras būtu atsevišķi izmaksājamas katrai šai kategorijai.

Šāda sadalījuma aprēķināšanai katra laulātā bērnus no iepriekšējām laulībām, kuri uzskatāmi par apgādājamiem IV pielikuma 2. panta nozīmē, iekļauj tādu bērnu kategorijā, kuri dzimuši laulībā ar darbinieku vai bijušo darbinieku, kas saņem invaliditātes pabalstu.

Šā panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā augšupējos radiniekus, kuri atzīti par apgādājamiem IV pielikuma 2. panta nozīmē, pielīdzina apgādājamajiem bērniem un sadalījuma aprēķināšanai iekļauj lejupējo radinieku kategorijā.

9. pants

Tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju ir no tā kalendārā mēneša pirmās dienas, kas seko mēnesim, kurā darbinieks vai bijušais darbinieks, kas saņem invaliditātes pabalstu, miris. Tomēr, ja, iestājoties darbinieka vai pensijas saņēmēja nāvei, ir veikts 60. panta 8. punktā paredzētais maksājums, minētās tiesības stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā iestājusies nāve.

Tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju izbeidzas tā kalendārā mēneša beigās, kurā pensijas saņēmējs nomirst vai vairs neatbilst pensijas saņemšanai noteiktajām prasībām.

Tāpat tiesības saņemt bāreņa pabalstu izbeidzas, ja pensijas saņēmēju pārstāj uzskatīt par apgādājamu bērnu IV pielikuma 2. panta nozīmē.

10. pants

Ja mirušā darbinieka vai bijušā darbinieka, kas saņēma invaliditātes pabalstu, un viņa pārdzīvojušā laulātā vecuma starpība, no kuras atskaitīts laulību ilgums, pārsniedz 10 gadus, par katru pilnu šādi aprēķinātas starpības gadu apgādnieka zaudējuma pensija, ko aprēķina saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem, jāsamazina šādi:

—	1 % par 10 līdz 20 gadiem,

—	2 % par 20 līdz 25 gadiem (neieskaitot),

—	3 % par 25 līdz 30 gadiem (neieskaitot),

—	4 % par 30 līdz 35 gadiem (neieskaitot),

—	5 % par 35 un vairāk gadiem.

11. pants

Pārdzīvojušais laulātais, kas no jauna stājas laulībā, zaudē tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 82. panta otrās daļas noteikumi, viņam vai viņai ir tiesības saņemt tūlītēju maksājumu, kura summa ir vienāda ar divkāršu saņemtās apgādnieka zaudējuma gada pensijas apmēru.

12. pants

Darbinieka vai bijušā darbinieka šķirtais laulātais ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kā paredzēts šajā nodaļā, ar nosacījumu, ka bijušā laulātā nāves gadījumā viņš/-a var pamatot savas tiesības saņemt no viņa uzturnaudu, pamatojoties vai nu uz tiesas rīkojumu, vai izlīgumu bijušo laulāto starpā.

Tomēr apgādnieka zaudējuma pensija nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt uzturnaudas apmēru, kas maksāta bijušā laulātā nāves brīdī, minēto summu koriģējot saskaņā ar 85. pantā noteikto kārtību.

Šķirtā laulātā tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju izbeidzas, ja viņš atkārtoti apprecas pirms sava bijušā laulātā nāves. Ja notiek atkārtotas laulības pēc bijušā laulātā nāves, piemēro šā pielikuma 11. pantu.

13. pants

Ja mirušajam darbiniekam ir vairāki šķirti laulātie ar tiesībām saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju vai viens vai vairāk šķirti laulātie un pārdzīvojušais laulātais ar tiesībām saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, minēto pensiju sadala proporcionāli attiecīgo laulību ilgumam. Šajos gadījumos piemēro šā pielikuma 12. panta otrās un trešās daļas noteikumus.

Ja kāda no personām, kurām ir tiesības uz pensiju, nomirst vai atsakās no savas daļas, viņa daļu pieskaita pārējo personu daļām, izņemot, ja saskaņā ar 82. panta otro daļu ir spēkā bāreņu tiesības.

Pensijām, kuras sadalītas atbilstīgi šim pantam, atsevišķi piemēro samazinājumus par šā pielikuma 10. pantā noteikto vecuma starpību.

14. pants

Ja saskaņā ar šā pielikuma 19. pantu šķirtais laulātais zaudē tiesības saņemt pensiju, kopējo pensiju izmaksā pārdzīvojušam laulātajam ar nosacījumu, ka nav piemērojams šo Civildienesta noteikumu 82. pants.

4. NODAĻA

Pagaidu pensijas

15. pants

Laulātais vai personas, kas atzītas par tāda darbinieka apgādājamiem, kurš ir aktīvā nodarbinātībā, personisku iemeslu dēļ ņemtā atvaļinājumā, atvaļinājumā militārā dienesta dēļ, bērnu kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā ģimenes apstākļu dēļ un kura atrašanās vieta nav zināma ilgāk nekā gadu, saņem pagaidu apgādnieka zaudējuma pensiju, uz ko tām būtu tiesības saskaņā ar šo pielikumu.

16. pants

Laulātais vai personas, kas atzītas par tāda bijušā darbinieka apgādājamajiem, kurš saņem invaliditātes pabalstu un kura atrašanās vieta nav zināma ilgāk nekā gadu, var saņemt pagaidu apgādnieka zaudējuma pensiju, uz kuru tām būtu tiesības saskaņā ar šo pielikumu.

17. pants

Šā pielikuma 16. panta noteikumus piemēro personām, kas atzītas par tās personas apgādājamajiem, kura saņem vai ir tiesīga saņemt tāda apgādnieka zaudējuma pensiju, kura atrašanās vieta nav zināma ilgāk nekā gadu.

18. pants

Šā pielikuma 15., 16. un 17. pantā paredzētās pagaidu pensijas pārvērš galīgās pensijās, ja ir atbilstīgi apstiprināta darbinieka vai bijušā darbinieka nāve vai arī viņš ir juridiski pasludināts par pazudušu bez vēsts un atzīts par mirušu.

5. NODAĻA

Pensijas palielinājums saistībā ar apgādājamiem bērniem

19. pants

Šo Civildienesta noteikumu 81. panta otrā punkta noteikumi attiecas uz personām, kas saņem pagaidu pensiju.

Šo noteikumu 81. un 82. pants attiecas arī uz bērniem, kas piedzimuši mazāk nekā 300 dienas pēc pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka, kas saņem invaliditātes pabalstu, nāves.

20. pants

Apgādnieka zaudējuma pensiju vai invaliditātes pabalstu, vai pagaidu pensiju piešķiršana nedod tiesības uz ekspatriācijas pabalstu.

21. pants

Visos gadījumos no algām un invaliditātes pabalstiem ietur iemaksas pensiju programmā, kas paredzēta 78. līdz 88. pantā.

22. pants

Darbinieki, kas ir atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ un turpina uzkrāt tiesības uz pensiju atbilstīgi 57. panta 3. punktam, turpina maksāt šā pielikuma 21. pantā minētās iemaksas, pamatojoties uz algu, ko saņem attiecīgās pakāpes un līmeņa darbinieks.

Visus pabalstus, ko saskaņā ar minēto pensiju programmu ir tiesīgs saņemt šāds darbinieks vai viņa tiesību pārņēmēji, aprēķina, pamatojoties uz minēto algu.

23. pants

Pareizi ieturētas iemaksas atpakaļ neizmaksā. Nepareizi ieturētas iemaksas nedod tiesības saņemt pensiju; tās pēc darbinieka vai viņa tiesību pārņēmēju pieprasījuma atmaksā bez procentiem.

6. NODAĻA

Pensijas aprēķināšana

24. pants

Aģentūra ir atbildīga par apgādnieka zaudējuma pensijas vai pagaidu pensijas, vai invaliditātes pabalsta aprēķināšanu. Darbiniekam vai viņa tiesību pārņēmējiem vienlaicīgi ar lēmumu piešķirt pensiju dara zināmu detalizētu aprēķināšanas skaidrojumu.

Invaliditātes pabalstu nemaksā vienlaikus ar algu, ko izmaksā no Aģentūras vispārējā budžeta. Tāpat tas nav saderīgs ar jebkādu atalgojumu, kas gūts amatā vienā no Savienības iestādēm vai aģentūrām.

25. pants

Ja radusies jebkāda veida kļūda vai izlaidums, pensijas lielumu jebkurā laikā var aprēķināt no jauna.

Pensijas jāgroza vai jāatceļ, ja to piešķiršana bijusi pretrunā ar Civildienesta noteikumu vai šā pielikuma noteikumiem.

26. pants

Ja darbinieks vai bijušais darbinieks, kas saņem invaliditātes pabalstu, nomirst un gada laikā kopš viņa nāves iestāšanās dienas viņa tiesību pārņēmēji nav pieprasījuši pensiju vai pabalstu, kas viņiem pienākas, viņi šādas tiesības zaudē, izņemot, ja noteiktajā kārtā konstatēti force majeure apstākļi.

27. pants

Bijušais darbinieks vai viņa tiesību pārņēmēji, kam saskaņā ar šo pensiju programmu rodas tiesības uz pabalstu, iesniedz vajadzīgos rakstiskos pierādījumus un informē Aģentūru par jebkuriem faktiem, kas varētu ietekmēt viņu tiesības.

28. pants

Ja darbiniekam pilnīgi vai daļēji ir īslaicīgi atņemtas tiesības uz pensiju saskaņā ar 147. pantu, viņš ir tiesīgs pieprasīt viņa veikto pensiju iemaksu atlīdzinājumu, kas proporcionāls summai, par kādu samazināta viņa pensija.

7. NODAĻA

Pabalstu maksājumi

29. pants

Pensiju programmā paredzētos pabalstus izmaksā katru mēnesi ar pēcmaksu.

Pabalstus nodrošina Aģentūra.

Pensionāriem, kas dzīvo Eiropas Savienībā, pabalstus izmaksā euro, tos bankā ieskaitot dzīvesvietas dalībvalstī.

Pensionāriem, kas dzīvo ārpus Savienības, pensijas izmaksā euro, tos ieskaitot bankā dzīvesvietas valstī. Izņēmuma kārtā pensiju var izmaksāt euro, pārskaitot to uz banku valstī, kurā atrodas Aģentūras galvenā mītne, vai arī ārzemju valūtā, ko lieto pensionāra dzīvesvietas valstī, to mainot pēc jaunākā valūtas kursa, kuru piemēro Aģentūras budžeta izpildē.

Šo pantu pēc analoģijas piemēro invaliditātes pabalsta saņēmējiem.

VI PIELIKUMS

AMATU VEIDI KATRĀ FUNKCIJU GRUPĀ, KĀ NOTEIKTS 7. PANTA 3. PUNKTĀ

1. Funkciju grupa AD
Izpilddirektors	AD 16
Izpilddirektora vietnieks	AD 15
Direktors	AD 14
Direktora vietnieks vai līdzvērtīgs amats	AD 13
Nodaļas vadītājs vai līdzvērtīgs amats	AD 9–AD 13
Administrators	AD 5–AD 12
2. Funkciju grupa AST
AST vecākais asistents Veic administratīva, tehniska rakstura darbības vai apmācības, kuru veikšanai ir nepieciešams augsts patstāvības līmenis, kā arī ir atbildīgs par būtiskiem jautājumiem personāla vadības, budžeta izpildes vai politiskās koordinācijas jomā.	AST 10–AST 11
Asistents Veic administratīva, tehniska rakstura darbības vai apmācības, kuru veikšanai ir nepieciešams noteikts patstāvības līmenis, jo īpaši attiecībā uz normatīvā regulējuma un noteikumu vai vispārīgu norādījumu īstenošanu, vai strādā par Aģentūras locekļa personīgo palīgu, par iestādes locekļa biroja vadītāja personīgo palīgu vai par ģenerāldirektora (vai viņa vietnieka) vai līdzvērtīga augstākā līmeņa vadītāja personīgo palīgu.	AST 1–AST 9
3. Funkciju grupa AST/SC
Sekretārs/kancelejas darbinieks Veic kancelejiskus un sekretāra uzdevumus, biroja vadību un citus līdzvērtīgus uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešams noteikts patstāvības līmenis.	SC 1–SC 6

12.8.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/98

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/1353

(2016. gada 4. augusts)

par Eiropas Aizsardzības aģentūras finanšu noteikumiem un ar ko atceļ Lēmumu 2007/643/KĀDP

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

tā kā:

(1)	2007. gada 18. septembrī Padome pieņēma Lēmumu 2007/643/KĀDP par Eiropas Aizsardzības aģentūras finanšu noteikumiem un par iepirkuma noteikumiem un noteikumiem par finanšu iemaksām, ko veic no Eiropas Aizsardzības aģentūras darbības budžeta (2).

(2)	Pēc Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 pieņemšanas Lēmums 2007/643/KĀDP ir jāatceļ un jānosaka jauni Eiropas Aizsardzības aģentūras finanšu noteikumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras (turpmāk “Aģentūra”) būtiskākos finanšu noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas darbojas Aģentūrā;

b)	“dalībvalstis, kas dod ieguldījumu” ir tās iesaistītās dalībvalstis, kas dod ieguldījumu kādā konkrētā Aģentūras projektā vai programmā;

c)	“vispārējais budžets” ir vispārējais budžets, kas izveidots saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 13. pantu;

d)	“papildu ieņēmumi” attiecas uz papildu ieņēmumiem, kā saturs ir izklāstīts Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 15. pantā;

e)	“kredītrīkotājs” ir Aģentūras izpilddirektors, kurš pilda Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 10. panta 5. punktā noteiktās pilnvaras;

f)	“budžets” ir instruments, ar kuru prognozē un apstiprina visus katram finanšu gadam par nepieciešamiem uzskatītos Aģentūras ieņēmumus un izdevumus;

“kontrole” ir jebkāds pasākums, kas veikts, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par darbību efektivitāti, lietderīgumu un saimnieciskumu, ziņojumu ticamību, aktīvu un informācijas aizsardzību, krāpšanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu, kā arī turpmākus pasākumus attiecībā uz tiem, un tādu risku pienācīga pārvaldība, kuri saistīti ar pamatā esošu darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu iezīmes, kā arī attiecīgo maksājumu veidu. Kontroles var ietvert dažādas pārbaudes, kā arī jebkādas politikas un procedūru īstenošanu, lai sasniegtu pirmajā teikumā aprakstītos mērķus;

h)	“pārbaude” ir ieņēmumu vai izdevumu operācijas konkrēta aspekta pārbaude.

II SADAĻA

AĢENTŪRAS BUDžETS

3. pants

Aģentūras budžets

Aģentūras budžets ietver vispārējo budžetu, ar ad hoc projektiem vai programmām saistīto darbību budžetus, kā paredzēts Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 IV nodaļā, un jebkādus budžetus, kas radušies papildu ieņēmumu rezultātā.

1. NODAĻA

Budžeta principi

4. pants

Budžeta principu ievērošana

Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 12. pantu Aģentūras budžets tiek veidots un īstenots atbilstoši šajā lēmumā izklāstītajiem budžeta principiem.

5. pants

Vienotības un budžeta precizitātes principi

1. Ieņēmumus neiekasē un izdevumus neapmaksā, ja tie nav iegrāmatoti kādā no Aģentūras budžeta pozīcijām.

2. Nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, pārsniedzot Aģentūras budžetā piešķirtās apropriācijas.

3. Apropriāciju var iekļaut Aģentūras budžetā tikai tad, ja tā ir paredzēta izdevumu postenim, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu.

4. Aģentūrai nepienākas procenti, ko rada no Aģentūras budžeta veikti priekšfinansējuma maksājumi.

6. pants

Gada pārskata princips

1. Apropriācijas, kuras iekļauj Aģentūras budžetā, ir piešķirtas finanšu gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2. Saistību apropriācijas sedz to juridisko saistību kopējās izmaksas, kas radušās finanšu gada laikā vai līdz nākamā gada 31. martam attiecībā uz tām juridiskajām saistībām, kuru sagatavošanas posmu lielākā daļa ir uzsākta līdz 31. decembrim.

3. Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko veic, lai pildītu finanšu gadā vai iepriekšējos finanšu gados radušās juridiskās saistības.

4. Ņemot vērā Aģentūras vajadzības un saņemot valdes apstiprinājumu saskaņā ar 15. pantu, neizmantotās apropriācijas var iekļaut nākamā finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmē. Minētās apropriācijas ir jāizmanto vispirms.

5. Šā panta 1.–4. punkta noteikumi neliedz budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos.

7. pants

Līdzsvara princips

1. Ieņēmumi un maksājumu apropriācijas ir līdzsvarā.

2. Aģentūra nedrīkst ņemt aizņēmumus Aģentūras budžeta ietvaros.

3. Aģentūras budžeta pārpalikumu, kas rodas Aģentūras vispārējā budžetā konkrēta finanšu gada beigās, uzskata par kredītu, kas pieejams iesaistītajām dalībvalstīm un tām tiek atmaksāts, to atskaitot no nākamā finanšu gada trešās iemaksas.

8. pants

Norēķinu vienības princips

Aģentūras budžetu izstrādā un izpilda euro, un pārskatus veido euro. Tomēr, lai nodrošinātu naudas plūsmu, grāmatvedim atļauj veikt operācijas citās valūtās.

9. pants

Universāluma princips

Kopējie ieņēmumi sedz kopējās maksājumu apropriācijas. Visus ieņēmumus un izdevumus iekļauj budžetā pilnā apjomā, to starpā neveicot nekādas korekcijas.

10. pants

Specifikācijas princips

1. Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, vismaz iedalot pa sadaļām un nodaļām.

2. Kredītrīkotājs var pārvietot apropriācijas no vienas nodaļas uz citu bez ierobežojumiem, bet no vienas sadaļas uz citu – nepārsniedzot 10 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu.

Ja pārvietojumi pārsniedz šā punkta pirmajā daļā minēto apmēra ierobežojumu, kredītrīkotājs iesniedz valdei priekšlikumu par apropriāciju pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu. Valde var izteikt iebildumus pret tādiem pārvietojumiem trīs nedēļu laikā. Pēc minētā termiņa pārvietojumus uzskata par pieņemtiem.

Kredītrīkotājs informē valdi par visiem pārvietojumiem, kas veikti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Pārvietošanas priekšlikumiem un veiktajiem pārvietojumiem pievieno attiecīgus un sīki izstrādātus apliecinošus dokumentus, kuros norādīta apropriāciju izmantošana un pieprasījumu tāmes līdz finanšu gada beigām gan par kreditējamām pozīcijām, gan pozīcijām, no kurām apropriācijas pārvieto.

11. pants

Pareizas finanšu pārvaldības princips

1. Apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2. Saskaņā ar saimnieciskuma principu resursi, ko Aģentūra lieto savas darbības veikšanai, tiek darīti pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu.

Lietderības princips ir saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu noteikto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

12. pants

Budžeta izpildes iekšējā kontrole

1. Aģentūras budžetu izpilda saskaņā ar efektīvu un lietderīgu iekšējo kontroli.

2. Aģentūras budžeta izpildes nolūkā iekšējo kontroli definē kā procesu, kurš piemērojams visos pārvaldības līmeņos un kura uzdevums ir nodrošināt pamatotu pārliecību, ka tiek sasniegti šādi mērķi:

a)	darbību efektivitāte, lietderīgums un saimnieciskums;

b)	ziņojumu ticamība;

c)	aktīvu un informācijas aizsardzība;

d)	krāpšanas un pārkāpumu novēršana, atklāšana, labošana un turpmāki pasākumi;

e)	tādu risku pienācīga pārvaldība, kuri ir saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

3. Efektīvas un lietderīgas iekšējās kontroles pamatā ir starptautiskā paraugprakse, un tā jo īpaši ietver elementus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) 32. panta 3. un 4. punktā, ņemot vērā Aģentūras uzbūvi un izmēru, tai uzticēto uzdevumu raksturu un ar tiem saistītās summas un finansiālos un darbības riskus.

13. pants

Pārredzamības princips

1. Aģentūras budžetu izveido un izpilda un pārskatus sniedz saskaņā ar pārredzamības principu.

2. Ievērojot Regulas (ES, Euratom) 35. panta 3. punktu, Nr. 966/2012, Aģentūras budžetu, iekļaujot štatu sarakstu un budžeta grozījumus, kas pieņemti, publicē Aģentūras tīmekļa vietnē četru nedēļu laikā pēc to pieņemšanas.

III SADAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO VISPĀRĒJAM BUDžETAM

1. NODAĻA

Finanšu plānošana

14. pants

Vispārējais budžets

1. Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 31. martam valdei iesniedz vispārējā budžeta projekta sākotnējo tāmi nākamajam gadam.

2. Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 30. jūnijam ierosina valdei pārskatītu vispārējā budžeta projekta sākotnējo tāmi nākamajam gadam kopā ar triju gadu plānošanas grafika projektu.

3. Aģentūras vadītājs katru gadu līdz 30. septembrim ierosina valdei vispārējā budžeta projektu kopā ar triju gadu plānošanas grafika projektu. Projekts ietver:

apropriācijas, ko uzskata par vajadzīgām, lai:

i)	segtu Aģentūras darbības, personāla un sanāksmju izmaksas;

ii)	samaksātu par ārējām konsultācijām, jo īpaši, darbības analīzi, kas ir būtiskas Aģentūras uzdevumu veikšanai, un lai veiktu īpašas darbības visu iesaistīto dalībvalstu kopējam labumam;

b)	izdevumu segšanai vajadzīgo ieņēmumu prognozi.

4. Valde tiecas nodrošināt to, ka 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētās apropriācijas veido nozīmīgu daļu no kopējām 3. punktā minētajām apropriācijām. Minētās apropriācijas atbilst faktiskajām vajadzībām un ļauj Aģentūrai darboties operatīvi.

5. Vispārējā budžeta projektam pievieno sīki izstrādātus pamatojumus un sīki izstrādātu štatu sarakstu.

6. Valde vienprātīgi var nolemt, ka vispārējā budžeta projekts sedz arī kāda konkrēta projekta vai programmas izmaksas, ja skaidri redzams, ka tas kalpo visu iesaistīto dalībvalstu kopējam labumam.

7. Apropriācijas klasificē sadaļās un nodaļās, vajadzības gadījumā tās sīkāk iedalot pantos, grupējot izdevumus pēc veida vai mērķa.

8. Katrā sadaļā var iekļaut nodaļu “provizoriskas apropriācijas”. Minētās apropriācijas iegrāmato, ja ir nopietns pamats šaubīties par vajadzīgo apropriāciju apjomu vai iegrāmatoto apropriāciju izpildes iespējamību.

9. Ieņēmumi ir:

a)	iesaistīto dalībvalstu veicamās iemaksas, kuras aprēķina, pamatojoties uz nacionālā kopienākuma (NKI) lielumu;

b)	citi ieņēmumi, tostarp atvilkumi no darbinieku atalgojuma un procenti, kas iegūti no Aģentūras bankas kontiem.

Vispārējā budžeta projektā izveido pozīcijas, kur kārtot iezīmētos ieņēmumus, un, kad vien iespējams, norāda paredzēto summu.

10. Valde vienprātīgi pieņem vispārējā budžeta projektu līdz katra gada 31. decembrim. To darot, valdes priekšsēdētājs ir Aģentūras vadītājs vai Aģentūras vadītāja iecelts pārstāvis, vai Aģentūras vadītāja uzaicināts valdes loceklis. Izpilddirektors paziņo, ka budžets ir pieņemts, un dara to zināmu iesaistītajām dalībvalstīm.

11. Ja finanšu gada sākumā vispārējā budžeta projekts vēl nav pieņemts, tad katru mēnesi ikvienā budžeta nodaļā vai citā apakšnodaļā drīkst iztērēt summu, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām. Minētie noteikumi Aģentūrai tomēr nedod iespēju saņemt apropriācijas, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kuru paredz topošais vispārējā budžeta projekts. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var atļaut veikt izdevumus, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu, ja budžeta apropriāciju kopapjoms attiecīgajam finanšu gadam nepārsniedz iepriekšējā finanšu gada kopapjomu. Izpilddirektors var pieprasīt veikt iemaksas, kas vajadzīgas, lai segtu ar šo noteikumu atļautās apropriācijas; šīs iemaksas ir veicamas 30 dienu laikā no iemaksu pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

15. pants

Budžeta grozījumi

1. Ja rodas neizbēgami, ārkārtēji vai neparedzami apstākļi, izpilddirektors var valdei ierosināt budžeta grozījumu projektu.

2. Budžeta grozījumu projektu izstrādā, ierosina un pieņem un par to paziņo saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda attiecas uz vispārējo budžetu. Valde pieņem lēmumus, ņemot vērā minēto apstākļu steidzamību.

2. NODAĻA

Finanšu dalībnieki un budžeta izpilde saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu

16. pants

Kredītrīkotāja pilnvaras un pienākumi

1. Izpilddirektors pilda kredītrīkotāja funkcijas. Kredītrīkotājs izpilda vispārējo budžetu saskaņā ar šiem finanšu noteikumiem un pareizas finanšu pārvaldības principu, uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju robežās. Kredītrīkotājs ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību.

2. Izpilddirektors budžeta izpildes pilnvaras var deleģēt tādam Aģentūras personālam, uz ko attiecas Padomes Lēmuma (ES) 2016/1351 (4) (turpmāk “Aģentūras Civildienesta noteikumi”) Civildienesta noteikumi saskaņā ar šajos finanšu noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Pilnvarotās personas var rīkoties tikai tām nepārprotami piešķirto pilnvaru robežās.

3. Tehniskās ekspertīzes uzdevumus un administratīvus, sagatavošanas vai papildu uzdevumus, kuros neietilpst valsts varas realizēšana vai lēmumu pieņemšana pēc saviem ieskatiem, ar līgumu var uzticēt ārējām vienībām vai struktūrām.

4. Izpilddirektors, veltot pienācīgu vērību riskiem, kas saistīti ar pārvaldības apstākļiem un finansēto darbību raksturu, ierosina valdei un izveido organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas, kas piemērotas viņa pienākumu veikšanai. Šādas struktūras un sistēmu izveidei veic riska analīzi, kurā ņem vērā to izmaksu lietderību.

Valde dod piekrišanu lēmumiem, kas saistīti ar Aģentūras organizatorisko struktūru.

Izpilddirektors var izveidot amatu specializēto zināšanu un konsultāciju sniegšanai, kas paredzēts, lai viņam palīdzētu kontrolēt ar viņa darbību saistītos riskus.

5. Kredītrīkotājs apliecinošos dokumentus, kuri attiecas uz veiktajām darbībām, saglabā piecus gadus no dienas, kad pieņemts lēmums par Aģentūras attiecīgā gada vispārējā budžeta izpildes apstiprinājumu.

6. Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 31. pants attiecas uz personas datu apstrādi.

17. pants

Ex ante kontroles

1. Katrai operācijai veic vismaz ex ante kontroli, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi un jau veiktu kontroļu pieejamiem rezultātiem saistībā ar operācijas darbībām un finanšu aspektiem.

Ex ante kontroles ietver operācijas uzsākšanu un operācijas pārbaudi.

Operācijas uzsākšana un operācijas pārbaude ir atsevišķi uzdevumi.

2. Operācijas uzsākšana ietver visas darbības, ar kurām sagatavo to aktu pieņemšanu, saskaņā ar kuriem īsteno Aģentūras budžetu.

3. Operācijas ex ante pārbaude ietver visas ex ante pārbaudes, ko ieviesis kredītrīkotājs, lai pārbaudītu operācijas darbības un finansiālos aspektus. Katrai atsevišķai operācijai pārbaudi veic darbinieki, kas nav uzsākuši operāciju.

4. Ar ex ante kontrolēm pārbauda saskaņotību starp pieprasītiem apliecinošiem dokumentiem un jebkuru citu pieejamo informāciju.

Ex ante kontroļu biežumu un intensitāti nosaka atbildīgais kredītrīkotājs, ņemot vērā ar risku saistītos un izmaksu lietderības apsvērumus. Šaubu gadījumā par attiecīgā maksājuma apstiprināšanu atbildīgais kredītrīkotājs pieprasa papildu informāciju vai veic kontroli uz vietas, lai ex ante kontroles ietvaros iegūtu pamatotu pārliecību.

Ex ante kontroļu mērķis ir pārliecināties, ka:

a)	izdevumi un ieņēmumi ir kārtībā un atbilst piemērojamiem noteikumiem;

b)	ir piemērots 11. pantā minētais pareizas finanšu pārvaldības princips.

Kontroles nolūkā kredītrīkotājs vairākus līdzīgus individuālos darījumus, kas attiecas uz tādiem regulāriem izdevumiem kā algas, pensijas, komandējumu un ārstniecības izdevumu atmaksāšana, var uzskatīt par vienu operāciju.

18. pants

Ex post kontroles

1. Kredītrīkotājs var ieviest ex post kontroles, lai pārbaudītu operācijas, kas jau ir apstiprinātas pēc ex ante kontrolēm. Šādas kontroles var organizēt izlases veidā atbilstoši riskam.

Ex post kontroles var veikt, pamatojoties uz dokumentiem, un attiecīgā gadījumā – uz vietas.

2. Ex post kontroles veic tādi darbinieki, kuri nav atbildīgi par ex ante kontrolēm. Darbinieki, kuri ir atbildīgi par ex post kontrolēm, nav pakļauti darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par ex ante kontrolēm.

Darbiniekiem, kuri atbild par finanšu operāciju pārvaldības kontroli, ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija.

19. pants

Gada ziņojumi

Izpilddirektors ik gadu ziņo valdei par savu pienākumu izpildes rezultātiem. Šajā nolūkā izpilddirektors, ievērojot 44. pantā noteiktos termiņus, iesniedz Aģentūras gada pārskatus.

Eiropas Aizsardzības aģentūras gada pārskatos ir vairākas iedaļas, proti:

a)	darbības ziņojums, kurā apraksta galvenos finanšu gada aspektus;

b)	finanšu pārskati;

c)	budžeta izpildes ziņojums.

Galīgajiem pārskatiem pievieno grāmatveža apliecinājumu, kurā tas paziņo, ka gada pārskati ir sagatavoti saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

Galīgajos pārskatos iekļauj finanšu un pārvaldības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un kurā paziņo – ja vien nav norādīts citādi atrunās, kas saistītas ar noteiktām ieņēmumu un izdevumu jomām, ka izpilddirektoram ir pietiekama pārliecība par to, ka:

a)	ziņojumā ietvertā informācija sniedz patiesu un skaidru priekšstatu;

b)	līdzekļi, kas piešķirti ziņojumā aprakstītajām darbībām, ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamas garantijas, ka pamatā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Darbības ziņojumā izklāsta operāciju rezultātus, atsaucoties uz noteiktajiem mērķiem, ar šīm operācijām saistītos riskus, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas lietderību un efektivitāti, tostarp vispārēju izvērtējumu par kontroļu izmaksām un ieguvumiem.

20. pants

Finanšu pārskats

1. Finanšu pārskatus izsaka euro, un tajos ietver:

a)	bilanci un pārskatu par finanšu rezultātiem, kurā uzrāda visus aktīvus un pasīvus, finansiālo situāciju un ekonomiskos rezultātus iepriekšējā gada 31. decembrī; tos izklāsta atbilstīgi 39. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem;

b)	naudas plūsmas pārskatu, kurā uzrāda gada laikā iekasētās un izmaksātas summas, kā arī galīgo kases stāvokli;

c)	pārskatu par neto aktīvu izmaiņām, kurā sniedz pārskatu par rezervju un akumulēto rezultātu izmaiņām gada laikā.

2. Ar finanšu pārskatu piezīmēm papildina un komentē informāciju, kas ietverta 1. punktā minētajos pārskatos, un sniedz jebkādu papildu informāciju, kā paredzēts starptautiski atzītā grāmatvedības praksē, ja tāda informācija ir būtiska attiecībā uz Aģentūras struktūras darbībām.

21. pants

Budžeta izpildes ziņojums

Aģentūras budžeta izpildes ziņojumā ietver vispārējo budžetu un ar ad hoc darbībām un papildu ieņēmumiem saistītus budžetus, un tos izsaka euro. Budžeta izpildes ziņojuma uzbūve ir tāda pati kā budžeta uzbūve.

Tajā ietver:

a)	ziņojumu, kurā apkopo visas attiecīgā gada budžeta operācijas ieņēmumu un izdevumu izteiksmē;

b)	paskaidrojošas piezīmes, ar kurām papildina un komentē informāciju, kas ietverta ziņojumos.

22. pants

Aģentūras finanšu interešu aizsardzība

1. Ja darbinieks, kas ir iesaistīts finanšu pārvaldībā un darījumu kontrolē, uzskata, ka lēmums, kuru viņa priekšniecība pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem vai dienesta noteikumiem, kas šim darbiniekam jāievēro, darbinieks par to rakstveidā informē izpilddirektoru, kurš darbiniekam arī sniedz rakstveida atbildi. Ja izpilddirektors nerīkojas vai apstiprina sākotnējo lēmumu vai norādījumu un darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstoša reakcija uz viņa bažām, darbinieks informē Aģentūras vadītāju.

2. Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Aģentūras vai tās dalībnieku interesēm, darbinieks par to informē iestādes un struktūras, kuras šādam nolūkam norīkotas piemērojamajos tiesību aktos. Revīzijas kolēģija, kā arī visi ārējie revidenti, kas veic Aģentūras finanšu revīzijas, informē kredītrīkotāju par visām aizdomām attiecībā uz nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Aģentūras vai tās dalībnieku interesēm.

23. pants

Grāmatvedis

1. Valde ieceļ grāmatvedi, uz kuru attiecas Aģentūras Civildienesta noteikumi, kurš savu pienākumu veikšanā Aģentūrā ir pilnīgi neatkarīgs un atbildīgs valdes priekšā. Grāmatvedis Aģentūrā ir atbildīgs par:

a)	pienācīgu maksājumu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu;

b)	pārskatu veikšanu, sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļu un 19., 20. un 21. pantu;

c)	grāmatvedības noteikumu un kontu plānu izpildi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļu;

d)	to sistēmu apstiprināšanu, ko izveidojis kredītrīkotājs, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju; šajā sakarā grāmatvedis ir pilnvarots jebkurā laikā pārbaudīt apstiprināšanas kritēriju ievērošanu;

e)	finanšu līdzekļu pārvaldību.

2. Grāmatvedis no kredītrīkotāja iegūst visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuros sniegts patiess un skaidrs priekšstats par Aģentūras finansiālo stāvokli un budžeta izpildi. Kredītrīkotājs garantē minētās informācijas ticamību.

3. Pirms izpilddirektors pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, apliecinot, ka grāmatvedim ir pietiekama pārliecība, ka pārskatos ir sniegts patiess un skaidrs priekšstats par Aģentūras finansiālo stāvokli.

Šā punkta pirmajā daļā norādītajā nolūkā grāmatvedis pārbauda, vai pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, kas ir minēti 39. pantā, un pārskatos ir iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi.

Kredītrīkotājs vai viņa deleģētās personas ir pilnībā atbildīgi par viņu pārvaldīto līdzekļu pareizu izmantošanu, par viņu kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību un par grāmatvedim nosūtītās informācijas pilnību un precizitāti.

Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

Ievērojot šā panta 4. punktu, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt naudas līdzekļus un to ekvivalentus. Grāmatvedis ir atbildīgs par to drošu glabāšanu.

4. Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus darbiniekiem, uz kuriem attiecas Aģentūras Civildienesta noteikumi, ja tas ir nepieciešams grāmatveža pienākumu izpildei saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumiem.

5. Neskarot disciplināratbildību, valde jebkurā brīdī var uz laiku vai pilnībā atstādināt grāmatvedi no pienākumu pildīšanas. Tādā gadījumā valde ieceļ pagaidu grāmatvedi.

24. pants

Finanšu dalībnieku atbildība

1. Šā lēmuma 16.–25. panta noteikumi neskar kriminālatbildību, pie kuras finanšu dalībniekus var saukt saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Aģentūras finansiālo interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistīti Savienības vai dalībvalstu ierēdņi.

2. Jebkurš kredītrīkotājs un grāmatvedis nes disciplināro un finansiālo atbildību atbilstoši Aģentūras Civildienesta noteikumiem. Ja konstatētas nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Aģentūras vai tās dalībnieku interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kuras šādam nolūkam norīkotas ar piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF).

3. Jebkuram darbiniekam var noteikt pienākumu pilnīgi vai daļēji atlīdzināt jebkurus zaudējumus, kas Aģentūrai radīti smaga pārkāpuma rezultātā, ko darbinieks ir nodarījis savu pienākumu izpildes gaitā vai to sakarā. Iecēlējiestāde pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad ir izpildītas piemērojamajos tiesību aktos noteiktās procesuālās prasības attiecībā uz disciplinārlietām.

4. Attiecībā uz kredītrīkotāju atbildību piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 73. panta 1. un 2. punktu.

25. pants

Interešu konflikts

1. Finanšu dalībnieki III sadaļas 2. nodaļas nozīmē un citas personas, kas iesaistītas budžeta izpildē un pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Aģentūras interesēm.

Ja šāds risks pastāv, attiecīgā persona atturas no šādu darbību veikšanas un nodod jautājumu izpilddirektoram, kas rakstveidā apstiprina, vai pastāv interešu konflikts. Attiecīgā persona informē arī savu tiešo priekšnieku. Ja attiecīgā persona ir izpilddirektors, viņam jautājums jānodod Aģentūras vadītājam.

Ja tiek konstatēts interešu konflikts, attiecīgā persona pārtrauc visas darbības konkrētajā lietā. Izpilddirektors vai Aģentūras vadītājs gadījumā, ja interešu konflikts skar izpilddirektoru, veic visus atbilstīgos turpmākos pasākumus.

2. Šā panta 1. punkta nozīmē interešu konflikts pastāv tad, ja finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, uzdevumu neatkarīgu un objektīvu izpildi nelabvēlīgi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopīgas ar saņēmēju.

26. pants

Pienākumu nošķiršana

Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un savstarpēji izslēdzoši.

3. NODAĻA

Iekšējā revīzija

27. pants

Iekšējā revidenta iecelšana, pilnvaras un pienākumi

1. Aģentūra paredz iekšējās revīzijas funkciju, ko veic saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

2. Iekšējais revidents nedrīkst būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis.

3. Iekšējie revidenti konsultē Aģentūru par riska pārvaldību, sniedzot neatkarīgus atzinumus par pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību.

Iekšējais revidents jo īpaši atbild par:

a)	iekšējās pārvaldības sistēmu piemērotības un efektivitātes novērtējumu un struktūrvienību snieguma novērtējumu attiecībā uz programmu un darbību izpildi, ņemot vērā ar to saistītos riskus;

b)	katrai budžeta izpildes operācijai piemēroto iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu efektivitātes un rezultativitātes izvērtējumu.

4. Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām Aģentūras veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Iekšējam revidentam ir pilnīga un neierobežota piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama viņa pienākumu izpildei. Iekšējais revidents pieņem zināšanai izpilddirektora gada ziņojumu un visus pārējos informācijas materiālus.

5. Iekšējais revidents izstrādā gada revīzijas plānu un iesniedz to izpilddirektoram.

6. Iekšējais revidents pieņem zināšanai kredītrīkotāja gada ziņojumu, kas minēts 19. pantā, un visus pārējos informācijas materiālus.

7. Iekšējais revidents ziņo izpilddirektoram par saviem konstatējumiem un ieteikumiem.

Iekšējais revidents ziņo arī jebkurā no šādiem gadījumiem:

—	nav veikti pasākumi saistībā ar būtiskiem riskiem un ieteikumiem,

—	pastāv ievērojama kavēšanās iepriekšējos gados sniegto ieteikumu īstenošanā.

Izpilddirektors nodrošina revīzijas ieteikumu īstenošanas regulāru uzraudzību.

Izpilddirektors katru gadu nosūta valdei ziņojumu, kurā iekļauts kopsavilkums par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un pasākumiem, kas veikti saistībā ar minētajiem ieteikumiem. Valde izskata minēto informāciju un to, vai ieteikumi ir pilnībā un savlaicīgi īstenoti.

8. Aģentūra konfidenciālai saziņai ar iekšējo revidentu visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir iesaistītas izdevumu operācijās, dara zināmu iekšējā revidenta kontaktinformāciju.

9. Iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi ir publiski pieejami tikai pēc tam, kad iekšējais revidents ir apstiprinājis pasākumus to īstenošanai.

28. pants

Iekšējā revidenta neatkarība

Iekšējā revidenta neatkarību, atbildību par rīcību savu pienākumu izpildē un tiesības celt prasību Eiropas Savienības Tiesā nosaka saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 100. pantu.

4. NODAĻA

Ieņēmumu un izdevumu operācijas

29. pants

Ieņēmumu izpilde

1. Ieņēmumu izpilde ietver debitoru parādu tāmju sagatavošanu, pienākošos atgūstamo prasījumu konstatēšanu un nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu. Tā ietver arī iespēju attiecīgos gadījumos atlaist konstatētus prasījumus.

2. Nepareizi samaksātās summas atgūst.

Ja faktiskā atgūšana nav notikusi līdz parādzīmē norādītajam termiņam, grāmatvedis par to informē kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru atgūšanas īstenošanai ar jebkādiem likumā pieļautiem līdzekļiem, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot ieskaitu un, ja tas nav iespējams, piespiedu atgūšanu.

Ja kredītrīkotājs gatavojas pilnā mērā vai daļēji atlaist konstatētu debitora parādu, viņš nodrošina, ka šāda parāda atlaišana ir pareiza un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem. Lēmumam par parāda atlaišanu ir jābūt pamatotam. Lēmumā par parāda atlaišanu norāda, kādas darbības veiktas, lai nodrošinātu parāda atgūšanu, un tiesisko regulējumu un faktiskos apstākļus, ar ko lēmums ir pamatots.

Grāmatvedis izstrādā sarakstu par atgūstamajām summām. Aģentūras prasījumus sarakstā sagrupē atbilstoši iekasēšanas rīkojumu izdošanas datumiem. Grāmatvedis norāda arī lēmumus par atteikšanos vai daļēju atteikšanos atgūt konstatētu prasījumu summas. Sarakstu pievieno Aģentūras gada pārskatam.

3. Par jebkuru parādu, kas nav atmaksāts parādzīmē noteiktajā termiņā, aprēķina procentus saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (5) 83. pantu.

4. Aģentūras prasījumiem pret trešām personām un trešo personu prasījumiem pret Aģentūru piemēro piecu gadu noilguma termiņu.

30. pants

Dalībvalstu ieguldījums Aģentūras vispārējā budžetā

1. Iemaksu apjoma noteikšana, ja ir piemērojams NKI lielums, ir šāda:

ja ir piemērojams NKI lielums, tad iemaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kam jāveic iemaksas, nosaka saskaņā ar nacionālā kopprodukta lielumu, kā tas ir precizēts Līguma par Eiropas Savienību 41. panta 2. punktā, un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/436/EK, Euratom (6) vai jebkuru citu lēmumu, ar kuru var to aizstāt.

dati, ko izmanto, lai aprēķinātu katru iemaksu, ir uzrādīti jaunākajam Savienības budžetam pievienotās tabulas “Vispārējā budžeta finansējuma kopsavilkums pēc pašu resursu veida un pēc dalībvalstīm” ailē “NKI pašu resursi”. To dalībvalstu iemaksas, kam tādas jāveic, ir proporcionālas katras dalībvalsts NKI daļai visu to dalībvalstu NKI kopsummā, kurām šīs iemaksas jāveic.

2. Iemaksu veikšanas grafiks ir šāds:

iemaksas, ar ko paredzēts finansēt Aģentūras vispārējo budžetu, iesaistītās dalībvalstis veic trijos vienādos maksājumos līdz attiecīgā finanšu gada 15. martam, 15. jūnijam un 15. oktobrim. Aģentūra iesaistītajām dalībvalstīm izsūta iemaksu pieprasījuma vēstules vismaz 60 dienas pirms iemaksas veikšanas dienas;

b)	ja pieņem budžeta grozījumu, iesaistītās dalībvalstis vajadzīgās iemaksas veic 60 dienās no iemaksu pieprasījuma nosūtīšanas;

c)	katra dalībvalsts maksā par banku pakalpojumiem, kas attiecas uz tās veiktajām iemaksām;

d)	ja gada budžets nav apstiprināts līdz 30. novembrim, Aģentūra pēc dalībvalsts pieprasījuma var izdot individuālu provizorisku pieprasījumu, lai šī dalībvalsts veic iemaksas, kas jāiemaksā 60 dienu laikā no iemaksas pieprasījuma nosūtīšanas.

Ja maksājums ir veikts termiņā un Aģentūra to ir saņēmusi ne vēlāk kā 10 dienas pēc noteiktā termiņa, Aģentūrai nepienākas procenti, kā minēts 29. panta 3. punktā. Ja iemaksa ir nokavēta vairāk kā par desmit dienām, kavējuma procentus iekasē par visu nokavēto laiku.

31. pants

Izdevumu izpilde

1. Izdevumu izpildes nolūkā kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības un juridiskas saistības, apstiprina izdevumus un atļauj veikt maksājumus, kā arī veic ar apropriāciju izlietojumu saistītos priekšdarbus.

2. Budžeta saistību uzņemšanās ir darbība, ar kuru rezervē apropriāciju, kas nepieciešama, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības. Juridisku saistību uzņemšanās ir akts, ar kuru kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas rada maksājumu. Budžeta saistības un juridiskās saistības uzņemas viens un tas pats kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

Budžeta saistības klasificē kādā no šādām kategorijām:

a)	atsevišķas: budžeta saistība ir atsevišķa, ja ir zināms saņēmējs un izdevumu summa;

b)	vispārējas: budžeta saistība ir vispārēja, ja joprojām nav zināms vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai konstatētu atsevišķu saistību;

c)	provizoriskas: budžeta saistība ir provizoriska, ja ar to paredzēts segt parastos administratīvos izdevumus, bet vēl nav skaidri zināma summa vai finansējuma saņēmējs.

Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos vienīgi tad, ja tā paredzēts pamataktā, vai ja tās attiecas uz administratīviem izdevumiem.

3. Par katru izdevumu posteni uzņemas saistības, tās apstiprina, izdod maksājuma rīkojumu un veic samaksu.

Izdevumu apzināšana ir akts, ar kuru kredītrīkotājs:

a)	pārliecinās par kreditora prasījuma esamību;

b)	nosaka vai pārbauda prasījuma īstumu un apjomu;

c)	pārbauda nosacījumus, saskaņā ar kuriem jāveic maksājums.

Izdevumu apstiprināšana ir akts, ar kuru kredītrīkotājs, pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, uzdod grāmatvedim samaksāt apzinātos izdevumus.

4. Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no Aģentūras budžeta, kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām pusēm.

5. Aģentūras triju gadu plānošanas grafika pirmajā gadā sniedz valdes apstiprinājumu Aģentūras darbības izdevumiem par Aģentūras pārziņā esošajām darbībām ar noteikumu, ka ir skaidri norādīti šajā punktā noteiktie elementi.

Plānošanas grafikā iekļauj sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus. Tajā bez tam ietver finansējamās(-o) darbības(-u) aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirto summu.

Aģentūras triju gadu plānošanas grafika visus būtiskos grozījumus attiecībā uz pirmo gadu pieņem ar to pašu procedūru, ar ko pieņem sākotnējo plānošanas grafiku.

Valde var Aģentūras kredītrīkotājam deleģēt pilnvaras pieņemt nebūtiskus gada plānošanas grafika grozījumus.

32. pants

Termiņi

Izdevumu samaksa jāveic, ievērojot termiņus, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 92. pantā un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 111. pantā, un saskaņā ar minēto tiesību aktu noteikumiem.

5. NODAĻA

Budžeta izpilde

33. pants

Iepirkums

1. Attiecībā uz iepirkumu piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 V sadaļu un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, ievērojot šā panta 2. un 3. punktu.

2. Līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par EUR 60 000, bet nepārsniedz robežlielumus, kas ir noteikti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 118. pantā, var piemērot procedūru, kas ir izklāstīta Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 attiecībā uz neliela apjoma līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz EUR 60 000.

3. Aģentūra var, neizmantojot publiskā iepirkuma procedūru, noslēgt līgumu ar Eiropas Komisiju, starpiestāžu birojiem, Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (7), un citām Savienības struktūrām par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai darbu, ko veic iepriekš minētās struktūras.

34. pants

Kopējais iepirkums

1. Aģentūrai pēc tās pieprasījuma var piešķirt līgumslēdzējas iestādes statusu attiecībā uz Komisijas vai starpiestāžu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un citu Savienības struktūru vai aģentūru līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

2. Attiecībā uz sadarbības pasākumiem ar dalībvalstīm, kas, piemēram, minēti Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 IV nodaļā, Aģentūra var izmantot kopīgas iepirkuma procedūras.

3. Ja Aģentūra un vienas vai vairāku dalībvalstu līgumslēdzēja iestāde izmanto kopīgu iepirkuma procedūru, piemēro procedūras noteikumus, kas piemērojami Aģentūrai.

Ja daļa, kas attiecas uz vienas vai vairāku dalībvalstu līgumslēdzēju iestādi vai ko pārvalda vienas vai vairāku dalībvalstu līgumslēdzēja iestāde, līguma paredzamajā kopvērtībā ir vienāda ar vai lielāka par 50 %, kā arī citos pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēro tos procedūras noteikumus, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/81/EK (9) vai citos Savienības tiesību aktos, kurus var piemērot, ņemot vērā attiecīgo jautājumu.

4. Aģentūra var izmantot ar uzņemošās dalībvalsts līgumslēdzējām iestādēm kopīgas iepirkuma procedūras, lai nodrošinātu savas administratīvās vajadzības. Tādā gadījumā mutatis mutandis piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 133. pantu.

35. pants

Eksperti

Ekspertu atlasei Aģentūra var piemērot Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 287. panta noteikumus, ievērojot jebkuru īpašu procedūru, kas ir noteikta tās programmas pamataktā, kuras īstenošana ir uzticēta Aģentūrai. Šādus ekspertus atalgo, pamatojoties uz iepriekš paziņotu fiksētu summu, un tos atlasa, pamatojoties uz to profesionālajām spējām.

Ārējos ekspertus atlasa, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas ir piemērotas, lai veiktu viņiem uzticētos uzdevumus, un ievērojot nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un interešu konflikta neesamības principus.

36. pants

Dotācijas

Attiecībā uz dotācijām piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VI sadaļu un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, ievērojot jebkādus izveides akta īpašos noteikumus.

37. pants

Godalgas

1. Attiecībā uz godalgām piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VII sadaļu un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, ievērojot šā panta 2. punktu.

2. Konkursus par godalgām, kuru vienības vērtība ir EUR 10 000 vai vairāk, var publicēt tikai tad, ja tie ir paredzēti Aģentūras plānošanas grafikā.

38. pants

Norāde uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

1. Ja kredītrīkotāja procesuāls akts nelabvēlīgi ietekmē pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta, labuma guvēja vai līgumslēdzēja tiesības, minētajā aktā norāda, kā to var pārsūdzēt administratīvā procesa un/vai tiesvedības ceļā.

2. Jo īpaši norāda tiesiskās aizsardzības raksturu, vienu vai vairākas iestādes, kurās tiesisko aizsardzību var īstenot, kā arī tam noteikto termiņu.

6. NODAĻA

Grāmatvedība

39. pants

Noteikumi par pārskatiem

Aģentūra izveido tādu grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju.

Aģentūras grāmatvedis pieņem noteikumus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem, kas tiek piemēroti publiskajam sektoram. Grāmatvedis var no minētajiem standartiem novirzīties, ja viņš to uzskata par vajadzīgu, lai sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par aktīviem un pasīviem, maksājumiem, ienākumiem un naudas plūsmu. Ja grāmatvedis būtiski novirzās no minētajiem standartiem, to dara zināmu finanšu pārskatu piezīmēs un norāda iemeslus.

40. pants

Grāmatvedības principi

Finanšu pārskatos informāciju, tostarp par grāmatvedības politiku, sniedz tā, lai tā būtu būtiska, uzticama, salīdzināma un saprotama. Finanšu pārskatus izstrādā saskaņā ar 39. pantu.

41. pants

Grāmatvedības sistēma

1. Grāmatvedības sistēmu veido vispārējā uzskaite un budžeta uzskaite. Uzskaiti kārto euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

2. Vispārējā uzskaitē, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un operācijas, kas ietekmē Aģentūras ekonomisko un finanšu stāvokli un tās aktīvus un pasīvus.

3. Budžeta uzskaitē detalizēti iegrāmato Aģentūras budžeta izpildes procesu. Tajā iegrāmato visas budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijas.

42. pants

Inventāra saraksti

Aģentūra kārto inventāra sarakstus, kuros norādīts visu to materiālo, nemateriālo un finanšu aktīvu daudzums un vērtība, kas veido tās īpašumu. Aģentūra pārbauda, vai ieraksti inventāra sarakstā atbilst faktiskajai situācijai.

7. NODAĻA

Ārējā revīzija un krāpšanas apkarošana

43. pants

Ārējā revīzija

1. Valde ieceļ Revīzijas kolēģiju, kas veic Aģentūras administratīvo un darbības budžetu, finanšu kontu un finanšu pārskatu ārējo revīziju. Revīziju veic saskaņā ar pieņemtajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem un – ja to apstiprina valde – saskaņā ar papildu noteikumiem.

Vismaz reizi trīs gados kolēģija sniedz valdei neatkarīgu apliecinājumu un ieteikumu, ka Aģentūras darbības ir veiktas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem. Lai veiktu šo uzdevumu, kolēģija, vienojoties ar valdi, var īslaicīgi izmantot papildu darbiniekus.

2. Revīzijas kolēģijā ir vismaz trīs revidenti no dažādām iesaistītajām dalībvalstīm, kuriem palīdz darbinieki, ko izvirzījusi kolēģija. Minētais darbinieks var darboties tik ilgi, cik ilgi amatā paliek Revīzijas kolēģijas loceklis, kas to izvirzījis.

3. Revīzijas kolēģijas locekļus ieceļ uz laikposmu, kurā veic trīs turpmākas revīzijas. Nodrošina to iesaistīto dalībvalstu godīgas rotācijas principu, kuras vēlas nosūtīt revidentus.

4. Valde ieceļ Revīzijas kolēģiju, to izraugoties no iesaistīto dalībvalstu ieteiktajiem kandidātiem. Priekšroka tiek dota kandidātiem, kas ir iesaistīto dalībvalstu augstākās revīzijas iestādes locekļi un sniedz pietiekamas drošības un neatkarīguma garantijas. Vajadzības gadījumā viņiem ir jābūt pieejamiem, lai veiktu uzdevumus Aģentūras vārdā. Veicot minētos uzdevumus:

a)	revīzijas kolēģijas locekļu un to palīgdarbinieku darbu turpina apmaksāt tās valsts revīzijas iestāde, no kuras viņi nāk, un no Aģentūras viņi saņem vienīgi komandējuma izdevumus, pamatojoties uz tiem pašiem noteikumiem, kurus piemēro Aģentūrā;

b)	kolēģijas locekļi nelūdz un nesaņem norādījumus ne no viena, izņemot valdi; pildot savus pienākumus, revīzijas kolēģija un tās locekļi ir pilnīgi neatkarīgi, un vienīgi viņi ir atbildīgi par ārējās revīzijas veikšanu;

c)	par savu uzdevumu izpildi viņi ziņo vienīgi valdei;

d)	viņi pārbauda to, vai Aģentūras administrētie ieņēmumi un izdevumi ir izpildīti saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un pareizas finanšu pārvaldības principiem.

5. Katru gadu Revīzijas kolēģija nākamajam finanšu gadam ievēl kolēģijas priekšsēdētāju. Kolēģija pieņem augstākajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem atbilstīgus noteikumus par tās locekļu veikto revīziju. Revīzijas kolēģija apstiprina tās locekļu sastādītos revīzijas ziņojumus, pirms tos iesniedz izpilddirektoram un valdei.

6. Revidenti nodrošina revīzijas laikā iegūtās informācijas konfidencialitātes ievērošanu un datu aizsardzību saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz šo informāciju un datiem.

7. Revidentiem nekavējoties un bez iepriekšējas paziņošanas ir pieejami dokumenti un visu ar šiem ieņēmumiem un izdevumiem saistītu datu uzglabāšanas līdzekļu saturs, un tiem ir pieejamas telpas, kur tiek glabāti šie datu uzglabāšanas līdzekļi. Viņi drīkst izgatavot kopijas. Personas, kas ir iesaistītas Aģentūras ieņēmumu un izdevumu izpildē, sniedz izpilddirektoram un personām, kuras ir atbildīgas par ieņēmumu un izdevumu revīziju, visu palīdzību, kas nepieciešama viņu pienākumu izpildei. Ar revīziju saistītas izmaksas sedz no vispārējā budžeta.

8. Pēc izpilddirektora vai kādas dalībvalsts ierosinājuma valde, katru gadījumu izskatot atsevišķi, var nolemt īpašu pārskatu veikšanai piesaistīt citas ārējas struktūras, to koordinējot ar Revīzijas kolēģijas norīkojumu.

9. Konkrētos gadījumos iesaistīto dalībvalstu revīzijas iestādes uz sava rēķina un ar valdes piekrišanu var saņemt jebkādu informāciju un pārbaudīt jebkuru dokumentu, ko tās uzskata par nepieciešamu, lai veiktu attiecīgās valsts daļas revīziju vai informētu valdību un parlamentu, neietekmējot citas iesaistītās dalībvalstis un Revīzijas kolēģijas pienākumus, un saskaņā ar Aģentūras noteikumiem, jo īpaši datu aizsardzības noteikumiem.

44. pants

Ikgadējā revīzija un budžeta izpildes apstiprināšana

1. Pēc attiecīgā finanšu gada beigām līdz 31. martam izpilddirektors iesniedz Revīzijas kolēģijai 19. pantā minēto Aģentūras gada pārskatu projektu, ko tā pārbauda un par ko tā izsaka savu atzinumu.

2. Pēc attiecīgā finanšu gada beigām līdz 30. jūnijam Revīzijas kolēģija iesniedz izpilddirektoram gada revīzijas ziņojumu, kurā ietverts kolēģijas atzinums un piezīmes par 1. punktā minēto gada pārskatu projektu.

3. Pēc finanšu gada beigām līdz 15. jūlijam izpilddirektors valdei iesniedz revidētu gada pārskatu galīgo redakciju un revīzijas ziņojumu, kam pievienotas Aģentūras atbildes.

4. Pēc finanšu gada beigām līdz 30. oktobrim valde apstiprina revidētos gada pārskatus un izpilddirektoram un grāmatvedim sniedz attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu.

5. Pēc tam, kad valde tos ir apstiprinājusi, revidētos gada pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. Visus pārskatus un inventāra sarakstus grāmatvedis glabā piecus gadus, skaitot no dienas, kad sniegts attiecīgais apstiprinājums par budžeta izpildi.

45. pants

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai

1. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, ievērojot noteikumus un procedūras, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (10), un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11), lai konstatētu, vai saistībā ar Aģentūras finansētu dotāciju vai līgumu ir notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Aģentūras finanšu intereses.

2. Neskarot šā panta 1. punktu, Aģentūras līgumos, nolīgumos un lēmumos ietver noteikumus, kuros ir piešķirts skaidrs pilnvarojums Revīzijas kolēģijai un OLAF veikt revīzijas un izmeklēšanu atbilstoši to attiecīgajai kompetencei.

IV SADAĻA

PAPILDU IEŅĒMUMIEM PIEMĒROJAMI ĪPAŠI NOTEIKUMI

46. pants

Papildu ieņēmumi

1. Veicot savu uzdevumu saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2015/183 52. pantu, Aģentūra īpašam mērķim var saņemt papildu ieņēmumus:

a)	no Savienības vispārējā budžeta, katru gadījumu izskatot atsevišķi un pilnībā ievērojot tam piemērojamos noteikumus, procedūras un lēmumu pieņemšanas procesus;

b)	no dalībvalstīm, trešām valstīm vai citām trešām personām, ja vien valde viena mēneša laikā no šādas informācijas saņemšanas no Aģentūras nelemj citādi.

2. Panta 1. punktā minētos ieņēmumus var izlietot tikai tam konkrētajam mērķim, kam tie piešķirti.

3. Papildu administratīvās izmaksas, kas saistītas ar papildu ieņēmumu pārvaldību, attiecīgā gadījumā sedz no budžeta, kas saistīts ar papildu ieņēmumiem.

4. Papildu ieņēmumiem ir piemērojami III sadaļas 2.–7. nodaļas noteikumi, ja vien attiecīgajā(-os) nolīgumā(-os) neparedz citus noteikumus, kuri jebkurā gadījumā atbilst II sadaļā noteiktajiem budžeta principiem.

5. Jebkuru budžeta pārpalikumu, kas izriet no papildu ieņēmumiem izpildes laikposma beigās, uzskata par kredītu, kas pieejams tām vienībām, kas tajā ir veikušas iemaksu, un tām tas tiek atmaksāts. To var arī izmantot citiem konkrētiem nolūkiem, kā paredzēts attiecīgajā(-os) nolīgumā(-os) vai – ja vien valde viena mēneša laikā no šādas informācijas saņemšanas no Aģentūras nelemj citādi – kā to ierosina attiecīgā vienība.

6. Grāmatvedis pieņem attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka papildu ieņēmumu un atbilstošo apropriāciju izlietojumu uzrauga atsevišķi. Tomēr iemaksas, kas radušās no papildu ieņēmumiem, uzskaita atsevišķi un izlieto saskaņā ar konkrēto mērķi, kādam tās ir piešķirtas. Pārredzamības nolūkā tās arī iemaksā atsevišķos bankas kontos. Turklāt tās Aģentūras budžeta izpildes ziņojumā, kas noteikts 21. pantā, būs uzrādītas atsevišķi.

V SADAĻA

AR AD HOC DARBĪBĀM SAISTĪTIEM BUDžETIEM PIEMĒROJAMI ĪPAŠI NOTEIKUMI

47. pants

Ar ad hoc darbībām saistīto budžetu pārvaldība, ko veic aģentūra

1. Valde pēc izpilddirektora vai dalībvalsts priekšlikuma var nolemt, ka dalībvalstis var uzticēt Aģentūrai konkrētu tās kompetencē esošo darbību administratīvo un finanšu pārvaldību saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 IV nodaļu.

2. Saistībā ar Aģentūras ad hoc projektiem un programmām valde var pilnvarot Aģentūru saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti kārtībā, ar kuru reglamentē attiecīgās darbības, slēgt līgumus un dotāciju nolīgumus un avansā iekasēt no šīm dalībvalstīm vajadzīgās iemaksas, ņemot vērā minēto dalībvalstu budžeta ierobežojumus, lai pildītu šādus līgumus un dotāciju nolīgumus.

3. Šā lēmuma III sadaļas 2.–7. nodaļas noteikumus piemēro ad hoc darbībām, kas noteiktas saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2015/1835 19. vai 20. pantu, ja vien programmas vai projekta pamataktā(-os) nav paredzēti citi noteikumi, kuri jebkurā gadījumā atbilst šā lēmuma II sadaļā noteiktajiem budžeta principiem.

4. Jebkuru budžeta pārpalikumu, kas izriet no ad hoc projekta vai programmas, uzskata par kredītu, kas pieejams iesaistītajām dalībvalstīm un jebkurai citai vienībai, kas tajos ir veikušas iemaksu, un izpildes laikposma beigās minētais kredīts tām tiek atmaksāts vai izlietots citiem konkrētiem mērķiem, kas noteikti attiecīgajā(-os) nolīgumā(-os) vai kā nolēmusi attiecīgā dalībvalsts vai vienība.

VI SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Grozījumi

Atsauci uz Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 saprot tā, ka tiek ņemti vērā arī tās grozījumi.

49. pants

Lēmuma 2007/643/KĀDP atcelšana

Lēmums 2007/643/KĀDP tiek atcelts.

50. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 4. augustā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. LAJČÁK

(1) OV L 266, 13.10.2015., 55. lpp.

(2) OV L 269, 12.10.2007., 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(4) Padomes Lēmums (ES) 2016/1351 (2016. gada 4. augusts) par Eiropas Aizsardzības aģentūras Civildienesta noteikumiem un ar ko atceļ Lēmumu 2004/676/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(5) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 2965/94 (1994. gada 28. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(11) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 219

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. sējums 2016. gada 12. augusts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1351 (2016. gada 4. augusts) par Eiropas Aizsardzības aģentūras Civildienesta noteikumiem un ar ko atceļ Lēmumu 2004/676/EK	1
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1352 (2016. gada 4. augusts) par noteikumiem, kuri piemērojami valstu ekspertiem, kas norīkoti uz Eiropas Aizsardzības aģentūru, un ar ko atceļ Lēmumu 2004/677/EK	82
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/1353 (2016. gada 4. augusts) par Eiropas Aizsardzības aģentūras finanšu noteikumiem un ar ko atceļ Lēmumu 2007/643/KĀDP	98

Ģeogrāfiskais attālums starp amatā iecelšanas vietu un norīkojuma vietu (kilometros)	Summa EUR
0–150	0,00
> 150	82,70
> 300	147,03
> 500	238,95
> 800	385,98
> 1 300	606,55
> 2 000	726,04