28.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/1

(1)

No paziņojumiem presei un no bankas Tercas – Cassa di Risparmio della Provincia di Teramo SpA un Itālijas noguldījumu garantiju sistēmas Fondo Interbancario di Tutela dei Depositi (FITD jeb “Fonds”) tīmekļa vietnēm Komisija uzzināja, ka FITD ir veikusi pasākumus, lai atbalstītu minēto banku.

(2)

Komisija 2014. gada 8. augustā un 10. oktobrī nosūtīja Itālijai informācijas pieprasījumu, uz ko Itālija atbildēja 2014. gada 16. septembrī un 14. novembrī.

(3)

Komisija 2015. gada 27. februāra vēstulē (“lēmums sākt procedūru”) informēja Itāliju, ka tā ir nolēmusi attiecībā uz atbalstu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru.

(4)

Lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2015. gada 24. aprīlī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt to piezīmes par atbalstu.

(5)

Komisija 2015. gada 2. aprīlī saņēma piezīmes no Itālijas.

(6)

Komisija 2015. gada 22. maijā saņēma piezīmes no divām ieinteresētajām personām, proti, Tercas – Cassa di Risparmio della Provincia di Teramo SpA un Banca Popolare di Bari SCpA (BPB).

(7)

Tajā pašā dienā tā saņēma piezīmes arī no FITD un Itālijas centrālās bankas Banca d'Italia.

(8)

Komisija 2015. gada 9. jūnijā pārsūtīja minētās piezīmes Itālijai un sniedza tai iespēju atbildēt. Itālija informēja Komisiju, ka tai nav apsvērumu par piezīmēm.

(9)

Tika organizētas divas sanāksmes – 2015. gada 13. augustā un 17. septembrī –, kurās piedalījās Itālija un ieinteresētās personas. Sanāksmēs Itālija plašāk izvērsa argumentus, kas izklāstīti tās agrākajos oficiālajos paziņojumos.

(10)

Tercas – Cassa di Risparmio della Provincia di Teramo SpA ir banku grupas (Tercas) pārvaldītājsabiedrība, kas darbojas galvenokārt Abruco reģionā. Pārvaldītājsabiedrības galvenais akcionārs 2011. gada beigās bija Fondazione Tercas, kam tobrīd piederēja 65 % akciju.

(11)

Tercas grupā 2011. gada beigās bija iekļauta Banca Caripe SpA (Caripe) – reģionāla banka, kas aktīvi darbojās galvenokārt Abruco reģionā un ko Tercas iegādājās 2010. gada beigās, nopērkot 90 % tās akciju, un kas tika konsolidēta Tercas finanšu pārskatos. Tercas kapitāls bija EUR 50 miljoni, un rezerves – EUR 311 miljons.

(12)

Līdzīgi 2011. gada beigās Tercas konsolidētā kopējā bilance bija EUR 5,3 miljardi, neto aizdevumi klientiem – EUR 4,5 miljardi, klientu noguldījumi – EUR 2,7 miljardi, un tai bija 165 filiāles un 1 225 darbinieki.

(13)

Banca d'Italia2012. gada 17. aprīlī pēc pārbaudes veikšanas Tercas bankā (3) ieteica Itālijas ekonomikas un finanšu ministram piemērot Tercas īpašu administrēšanas procedūru atbilstoši Itālijas Banku likuma (Testo Unico Bancario) 70. pantam.

(14)

Ekonomikas un finanšu ministrs 2012. gada 30. aprīlī izdeva rīkojumu par īpašas administrēšanas procedūras piemērošanu Tercas  (4). Banca d'Italia iecēla īpašo administratoru (commissario straordinario), kurš pārliecinātos par situāciju, novērstu pārkāpumus un ieteiktu risinājumus noguldītāju interesēs.

(15)

Lai rastu risinājumu Tercas problēmām, īpašais administrators novērtēja dažādas iespējas. Sākotnēji administrators apsvēra divas iespējas, kas paredzēja Tercas rekapitalizāciju, kuru veiktu vai nu Fondazione Tercas (Tercas galvenais akcionārs), vai arī Credito Valtellinese (akcionārs, kuram pieder 7,8 % akciju), bet vēlāk atmeta šīs iespējas.

(16)

Īpašais administrators 2013. gada oktobrī, vienojoties ar Banca d'Italia, noslēdza līgumu ar BPB, kas izrādīja interesi par kapitāla iepludināšanu Tercas, ar nosacījumu, ka pirms tam tiek veikta Tercas un Caripe aktīvu pienācīga pārbaude un ka FITD pilnā apmērā sedz Tercas negatīvo pašu kapitālu.

(17)

Pamatojoties uz FITD statūtu (Statuto) 29. pantu, īpašais administrators 2013. gada 25. oktobrī pieprasīja, lai FITD sniedz atbalstu par summu līdz EUR 280 miljoniem rekapitalizācijas veidā, tādējādi sedzot Tercas negatīvo pašu kapitālu uz 2013. gada 30. septembri un uzņemoties saistības iegādāties aktīvus, kuru vērtība ir samazinājusies.

(18)

FITD izpildu komiteja (Comitato di gestione) 2013. gada 28. oktobra sapulcē nolēma atbalstīt Tercas saskaņā ar Banku likuma 96.b panta 1. punkta d) apakšpunktu, piešķirot summu līdz EUR 280 miljoniem. Lēmumu iejaukties FITD valde (Consiglio) ratificēja 2013. gada 29. oktobrī.

(19)

FITD2013. gada 30. oktobrī lūdza Banca d'Italia atļauju minētajam atbalsta pasākumam – Banca d'Italia atļauju piešķīra 2013. gada 4. novembrī. Tomēr galu galā FITD pasākumu neīstenoja.

(20)

Pienācīga Tercas aktīvu pārbaude tika izbeigta 2014. gada 18. martā, pastāvot domstarpībām starp FITD ekspertiem un ekspertiem no banku grupas (“BPB”), ko kontrolēja pārvaldītājsabiedrība Banca Popolare di Bari SCpA. Jautājums tika atrisināts pēc tam, kad puses piekrita tā izšķiršanai šķīrējtiesā, ko vadīja Banca d'Italia iecelts šķīrējtiesnesis. Pienācīgas pārbaudes laikā tika konstatēts vēl lielāks aktīvu vērtības samazinājums.

(21)

FITD2014. gada 1. jūlijā atkārtoti lūdza, lai Banca d'Italia atļauj sniegt atbalstu Tercas, bet ar mainītiem nosacījumiem.

(22)

Banca d'Italia atļāva sniegt atbalstu ar mainītiem nosacījumiem (5)2014. gada 7. jūlijā.

(23)

Banca d'Italia atļāva Tercas īpašajam administratoram 2014. gada 27. jūlijā sasaukt akcionāru ārkārtas sapulci, kurā bija paredzēts lemt par pasākumiem īpašās administrēšanas procedūras laikā radušos zaudējumu segšanai un par vienlaicīgu kapitāla palielinājumu EUR 230 miljonu apmērā, kas bija jāparaksta BPB.

(24)

Tercas zaudējumi laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. martam bija EUR 603 miljoni. Tādējādi pēc atlikušā kapitāla pilnīgas norakstīšanas EUR 337 miljonu apmērā Tercas neto pašu kapitāls 2014. gada 31. martā bija negatīvs, t. i., –EUR 266 miljoni (6).

(25)

Tercas akcionāru sapulcē (7)2014. gada 27. jūlijā tika nolemts:

(26)

Tercas 2014. gada septembrī rekapitalizēja savu meitasuzņēmumu Caripe, iepludinot kapitālu EUR 75 miljonu apmērā.

(27)

Tercas2014. gada 1. oktobrī izstājās no īpašās administrēšanas procedūras, un BPB iecēla jaunu vadību.

(28)

Īpašās administrēšanas procedūras beigās 2014. gada 30. septembrīTercas aktīvu kopējā vērtība bija EUR 2 994 miljoni, klientu noguldījumi – EUR 2 198 miljoni, ieņēmumus nesošie neto aizdevumi – EUR 1 766 miljoni, rezerves ieņēmumus nenesošajiem aizdevumiem – EUR 716 miljoni, un kopējais pirmā līmeņa kapitāls – EUR 182 miljoni (8).

(29)

BPB 2015. gada martā parakstīja jaunu Tercas kapitāla palielinājumu par summu EUR 135,4 miljoni (ieskaitot EUR 40,4 miljonus tās meitasuzņēmumam Caripe), lai kompensētu papildu zaudējumus, kas radušies 2014. gada ceturtajā ceturksnī, segtu pārstrukturēšanas izmaksas 2015. un 2016. gadā un uzlabotu Tercas kapitāla rādītājus.

(30)

Banku grupas BPB pārvaldītājsabiedrība ir Banca Popolare di Bari SCpA. BPB darbojas galvenokārt Itālijas dienvidos. BPB kopējā bilance 2013. gada beigās bija EUR 10,3 miljardi, aizdevumi klientiem – EUR 6,9 miljardi, klientu noguldījumi – EUR 6,6 miljardi; tai bija 247 filiāles un 2 206 darbinieki; pirmā līmeņa kapitāla rādītājs bija 8,1 %, un kopējais kapitāla rādītājs – 11 %.

(31)

BPB 2014. gada decembrī veica kapitāla palielināšanu par EUR 500 miljoniem, emitējot jaunas akcijas par summu līdz EUR 300 miljoniem un izsniedzot otrā līmeņa subordinēto aizdevumu par summu līdz EUR 200 miljoniem. Minētās kapitāla palielināšanas mērķis bija nostiprināt BPB kapitāla rādītājus, ko bija ietekmējusi Tercas iegāde.

(32)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/19/EK (9), kas bija piemērojama, kad notika FITD iejaukšanās attiecībā uz Tercas, kredītiestāde nedrīkst pieņemt noguldījumus, ja tā nav oficiāli atzītas noguldījumu garantiju sistēmas dalībniece (10). Saskaņā ar Itālijas Banku likuma 96. pantu “Itālijas bankas ir Itālijā izveidotas un atzītas noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieces. Kredītiestāžu apvienības bankas (banche di credito cooperativo) ir to tīklā izveidotās noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieces” (11).

(33)

Pašlaik Itālijā ir izveidotas divas noguldījumu garantiju sistēmas:

(34)

Saskaņā ar Banku likuma 96.a pantu un FITD statūtu 29. pantu FITD konkrētos apstākļos var veikt pasākumus, lai atbalstītu dalībniekus, kam piemēro īpašo administrēšanas procedūru.

(35)

Šādus pasākumus finansē ex post no obligātā ieguldījuma, ko nodrošina dalībbankas. Individuālā ieguldījuma summu nosaka atbilstoši attiecīgajiem FITD statūtu noteikumiem (14) proporcionāli katrā bankā turētajiem garantētajiem noguldījumiem. Ieguldījumu neieraksta tieši FITD bilancē, bet norāda atsevišķā pārskatā par konkrēto atbalsta pasākumu.

(36)

Lēmumus par atbalsta pasākumiem pieņem abas FITD pārvaldes struktūras:

(37)

Par atbalsta pasākumiem finansējuma un garantiju veidā lemj izpildu komiteja (19), savukārt par pašu kapitāla daļu iegādi un citu tehnisku atbalstu jālemj valdei pēc izpildu komitejas priekšlikuma (20).

(38)

FITD atbalsts, ko Banca d'Italia apstiprināja 2014. gada 7. jūlijā, sastāv no šādiem pasākumiem:

1)    pasākums Nr. 1 – EUR 265 miljoni kā neatmaksājams ieguldījums Tercas negatīvā pašu kapitāla segšanai;

2)    pasākums Nr. 2 – EUR 35 miljoni kā trīs gadu garantija, lai segtu kredītrisku, kas saistīts ar konkrētiem Tercas riska darījumiem attiecībā uz […] (21). Minētos riska darījumus (divus vienā reizē atmaksājamus aizdevumus, kuru termiņš iestājās 2015. gada 31. martā) debitori pilnībā atmaksāja līdz ar to termiņa iestāšanos, un tādējādi arī garantijas termiņš beidzās bez garantijas izmantošanas;

3)    pasākums Nr. 3 – līdz EUR 30 miljoniem kā garantija, lai segtu papildu izmaksas, kas varētu rasties no nodokļa samaksas par pasākumu Nr. 1. Šādi nodokļu maksājumi būtu nepieciešami, ja pasākumu Nr. 1 neuzskatītu par atbrīvojamu no nodokļiem atbilstoši Itālijas tiesību aktiem (*). Saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem konkrētais nodokļu atbrīvojums attiecībā uz FITD veiktajiem atbalsta pasākumiem bija jāapstiprina Eiropas Komisijai. Konkrētajā gadījumā FITD izmaksāja Tercas pilnu summu – EUR 30 miljonus –, pirms Komisija bija pieņēmusi lēmumu par atbrīvojumu no nodokļiem.

(39)

Lēmumā sākt procedūru Komisija sākotnēji secināja, ka pasākumi, kas nebija paziņoti, varētu ietvert valsts atbalstu Līguma 107. panta nozīmē un ka ir šaubas par to saderību ar iekšējo tirgu.

(40)

Komisijas sākotnējais konstatējums bija tāds, ka atbalsta pasākumi, ko plāno veikt FITD, ir attiecināmi uz Itālijas valsti un ka valsts kontrolē FITD līdzekļus. FITD rīkojās saskaņā ar valsts noteikto mandātu – pamats FITD atzīšanai par obligātu noguldījumu garantiju sistēmu bija Banku likums; tā 96.a pants ļāva FITD iejaukties citos veidos, kas nav atmaksājums noguldītājiem likvidācijas gadījumā, un FITD statūtus bija apstiprinājusi Banca d'Italia. Turklāt, kad FITD bija iejaukusies citos gadījumos, kuri nebija saistīti ar likvidāciju, vai citos veidos, tai vienmēr bija jāsaņem Itālijas valsts atļauja ar Banca d'Italia starpniecību.

(41)

Attiecībā uz jautājumu, vai pastāv selektīva priekšrocība, Komisija norādīja, ka FITD nerīkojās kā tirgus ekonomikas dalībnieks, jo FITD piešķīra neatmaksājamu ieguldījumu negatīvā pašu kapitāla segšanai un neiekasēja maksu par garantijām, kas izsniegtas par labu Tercas. Šie pasākumi ļāva Tercas izvairīties no tirgus pamešanas, kas tai, iespējams, būtu bijis jādara, ja šāda atbalsta nebūtu.

(42)

Komisija sākotnēji secināja, ka attiecīgie pasākumi ir selektīvi, ņemot vērā, ka tie attiecās tikai uz Tercas un izkropļoja konkurenci, novēršot Tercas maksātnespēju un aiziešanu no tirgus. Turklāt Tercas konkurēja ar ārvalstu uzņēmumiem, tādējādi ietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(43)

Komisija uzskatīja, ka gadījumā, ja pasākumi Nr. 1, 2 un 3 ir atbalsts, tie ir piešķirti, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktā noteiktos pienākumus.

(44)

Itālija norāda, ka attiecīgie atbalsta pasākumi nav obligāti, jo par to piemērošanas laiku, apjomu un izvēli lemj FITD pēc saviem ieskatiem. Turklāt pasākumi nav tieši salīdzināmi ar Banku likumā noteiktajiem obligātajiem pienākumiem, bet ir tieši vērsti uz to, lai sasniegtu atšķirīgu mērķi vai – jebkurā gadījumā – papildu mērķi, proti, palīdzēt grūtībās nonākušām bankām. Jebkāda mērķu sakritība attiecībā uz noguldītāju aizsardzību ir pilnīga nejaušība. Šajā saistībā Komisijas atsauce uz spriedumu Austrijas Zaļās elektroenerģijas likuma lietā (23) ir nevietā. Minētā lieta attiecās uz noteikumu, kas paredzēja nodokļu atbrīvojumu un kas pēc būtības bija publisks, un līdz ar to pamatoja pieņēmumu par pasākuma attiecināmību uz valsti.

(45)

Itālija arī apgalvo, ka Komisijas ierosinātā interpretācija, kas balstīta uz pieņēmumu, ka jebkura noguldījumu garantiju sistēmas iejaukšanās ietver valsts atbalstu, nav pamatota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES (24) (kuru Itālija nebija transponējusi un kuras transponēšanas termiņš pasākumu pieņemšanas brīdī vēl nebija beidzies). Komisijas interpretācija par šo punktu nav pamatota arī ar 2013. gada Banku darbības paziņojumu (25). Proti, saskaņā ar minētā paziņojuma 63. punktu, lai noteiktu, vai konkrēts lēmums par noguldījumu garantiju fondiem ir attiecināms uz valsti, ir jāveic novērtējums katrā gadījumā atsevišķi, savukārt Direktīvas 2014/49/ES 11. pants neparedz vispārēju pienākumu iepriekš informēt par pasākumu, ko plāno veikt garantiju fonds. Iepriekšējs paziņojums Komisijai jāsniedz tikai tad, ja pēc konkrētā gadījuma izvērtēšanas tiek konstatēts, ka atbalsta pasākums ir valsts atbalsts.

(46)

Saistībā ar FITD pasākuma attiecināmību uz Itāliju Itālija savu analīzi pamato ar spriedumā Stardust Marine lietā (26) noteikto attiecināmības kritēriju, kas, kā apgalvo Itālija, šajā gadījumā nav izpildīts turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, FITD ir privāttiesību struktūra, kā lēmumus pieņem kopsapulce un pārvaldes struktūras, kuru dalībnieki ir vienīgi dalībbanku pārstāvji, un kas rīkojas pilnīgi neatkarīgi. Lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz atbalsta pasākumiem ir pilnīgi neatkarīgs, un nav noteikuma, kas paredz Banca d'Italia vai jebkuras citas publiskas iestādes aktīvu iesaistīšanos. Faktu, ka Banca d'Italia pārstāvis piedalās FITD pārvaldes struktūru sapulcēs, nevar uzskatīt par apliecinājumu tam, ka Banca d'Italia aktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanas procesā, jo pārstāvim ir tikai pasīva novērotāja loma.

(47)

Itālija arī apgalvo, ka Banca d'Italia pilnvaras apstiprināt FITD statūtus un to grozījumus un atļaut veikt individuālos pasākumus neietekmē FITD lēmumu neatkarīgo pieņemšanu, jo šādu pilnvaru ietvaros Banca d'Italia tikai piešķir ex post atļauju kā iestāde, kas uzrauga un vada krīžu pārvarēšanu atbilstoši Banku likumam. Banca d'Italia lēmums ir ratifikācija, kas aprobežojas tikai ar privāta lēmuma likumības oficiālu retrospektīvu pārbaudi, kurš jau visādā ziņā ir īstenots. Šādu analīzi apstiprina fakti un jo īpaši Banca d'Italia rīkojums par FITD pasākuma atļaušanu, kurā Banca d'Italia atzīst, ka tā nav veikusi izmeklēšanu par FITD izdarītajām izvēlēm pēc būtības. Lai pamatotu šo argumentu, Itālija norāda, ka ir velkamas skaidras paralēles starp pašreizējo lietu un Sicilcassa lietu (27), kurā Komisija secināja, ka attiecīgais pasākums nav valsts atbalsts, ņemot vērā privāto struktūru apņēmīgo dalību.

(48)

Itālija apgalvo, ka pierādījumi, uz kuriem Komisija atsaucas lēmumā sākt procedūru, neliecina par Banca d'Italia iejaukšanos FITD lēmumu pieņemšanas procesā. Pirmkārt, lai gan īpašo administratoru ieceļ Banca d'Italia, viņam nav pilnvaru tieši ietekmēt FITD lēmumu piešķirt finansējumu grūtībās nonākušai bankai. Īpašais administrators darbojas kā bankas, kurai piemēro īpašo administrēšanas procedūru, vadītājs un likumīgais pārstāvis, nevis Banca d'Italia vārdā, proti, viņš uzņemas visas ar privāttiesībām piešķirtās likvidēto pārvaldes struktūru pilnvaras. Otrkārt, Itālija noliedz, ka ir jebkādi reāli pierādījumi par Banca d'Italia iejaukšanos. FITD ģenerāldirektora 2014. gada 28. maija dienesta vēstules rindkopa, kurā minēts, ka Banca d'Italia pārstāvis ir “uzaicinājis Fondu panākt līdzsvarotu vienošanos ar BPB par negatīvā pašu kapitāla segšanu”, ir jāsaprot kā cerības paušana, bet katrā ziņā ne kā pavēle. Visbeidzot, Itālija norāda, ka nevienā no protokoliem, kas attiecas uz FITD pārvaldes struktūru pieņemtajiem lēmumiem par palīdzības sniegšanu Tercas, nav izklāstīta Banca d'Italia nostāja, kas varētu liecināt, ka Banca d'Italia īstenoja ietekmi attiecībā uz Fondu.

(49)

Banca d'Italia savās piezīmēs par lēmumu sākt procedūru noliedz, ka FITD atbalsta pasākumi ir attiecināmi uz valsti, šādu iemeslu dēļ:

(50)

Attiecībā uz pirmo punktu Banca d'Italia norāda, ka noguldījumu garantiju sistēmu vienīgais valsts mandāts ir veikt atmaksājumus noguldītājiem – Banku likuma 96.a panta 1. punkta pēdējo teikumu, kas ļauj FITD iejaukties citos veidos, nevis veicot tiešus atmaksājumus iesaistītajiem noguldītājiem likvidācijas gadījumā, nevar interpretēt kā apliecinājumu FITD veikto pasākumu, kas nav atmaksājumi noguldītājiem, attiecināmībai uz valsti, un nevar arī uzskatīt, ka tas piešķir valsts mandātu FITD. Minētais noteikums tikai ļauj īstenot citus iejaukšanās veidus.

(51)

Direktīvā 2014/49/ES ietvertā atsauce uz kredītiestāžu maksātnespēju tikai norāda, ka pasākumu mērķis pārsvarā ir ierobežot noguldījumu garantiju sistēmu iejaukšanās izmaksas, izvairoties no vajadzības veikt atmaksājumus noguldītājiem un tādējādi novēršot banku maksātnespēju. Tas, ka Direktīva 2014/49/ES neparedz nosacījumu, ka noguldījumu garantiju sistēmu atbalsta pasākumi jāpaziņo Komisijai, nozīmē, ka rīcības brīvības īstenošana attiecībā uz šādiem pasākumiem pati par sevi vēl neliecina, ka noguldījumu garantiju sistēmai tādējādi ir ticis piešķirts valsts mandāts.

(52)

Banca d'Italia arī apgalvo, ka FITD statūtu 29. pants, saskaņā ar kuru FITD var iejaukties, lai atbalstītu banku, kam piemērota īpašā administrēšanas procedūra, tikai tad, “ja ir pamatotas atveseļošanās izredzes un ja var pieņemt, ka izmaksas būs mazākas nekā likvidācijas gadījumā”, norāda uz ko tādu, kas krasi atšķiras no lēmumā sākt procedūru ietvertā Komisijas apgalvojuma, ka Itālija izvēlējās atļaut tās noguldījumu garantiju sistēmai iejaukties, “lai novērstu kredītiestādes maksātnespēju”.

(53)

Visbeidzot, tas, ka Banca d'Italia ir jāapstiprina FITD veiktie atbalsta pasākumi, nepierāda, ka FITD īsteno mērķi, kas ir sabiedrības interesēs. Ja uzskatītu pretēji, tas nozīmētu, ka visas banku darbības, kam piemēro ECB vai Banca d'Italia uzraudzību, virza valsts politika. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (29) 19. pantu Banca d'Italia ir jārīkojas neatkarīgi no valsts.

(54)

Runājot par otro punktu – Banca d'Italia īsteno uzraudzības pilnvaras tikai attiecībā uz tādiem mērķiem kā noguldītāju aizsardzība, banku sistēmas stabilitāte un pareiza un pārdomāta banku pārvaldība (Banku likuma 5. pants). Banku likuma 96.b panta 1. punkta b) apakšpunkts, kurā noteikts, ka Banca d'Italia“koordinē garantiju sistēmu darbību, pieņemot noteikumus par banku krīzēm un veicot uzraudzības darbības”, tikai piešķir Banca d'Italia vispārējas pilnvaras, kuru mērķis ir garantēt, ka noguldījumu garantiju sistēmu darbības ir saderīgas ar Banca d'Italia uzraudzības pilnvarām – šādas pilnvaras īsteno tikai, atļaujot veiktos pasākumus.

(55)

Tā kā Banca d'Italia ir jārīkojas neatkarīgi no valsts, tās pilnvaru īstenošanu attiecībā uz FITD, kad FITD veic pasākumus kādas bankas atbalstam, nevar uzskatīt par valsts kontroli pār līdzekļu izmantošanu vai par saistītu ar jebkādu valsts mandātu. Tāpēc ir velkamas skaidras paralēles starp šo lietu un Doux Élevage lietu (30).

(56)

Turklāt Banca d'Italia norāda, ka tā nav sniegusi ieguldījumu FITD atbalsta pasākumu izstrādē vai īstenošanā un ka saziņu starp to un FITD, kas notikusi, pirms FITD oficiāli iesniedza pieteikumu Banca d'Italia atļaujas saņemšanai, nevar klasificēt kā ieguldījumu šādos pasākumos. Banca d'Italia tikai sniedza sākotnējās norādes, pilnībā pamatojoties uz leģislatīviem kritērijiem, kas piemērojami turpmākajai atļaujas procedūrai.

(57)

Faktam, ka Banca d'Italia iecēla un uzraudzīja īpašo administratoru, konkrētajā gadījumā nebija nozīmes, jo īpašā administratora darbību uzdevumi un mērķi būtiski neatšķiras no krīzē nonākuša privāta uzņēmuma “parasta” direktora darbību uzdevumiem un mērķiem, līdz ar to īpašais administrators nerīkojās Banca d'Italia vārdā.

(58)

Banca d'Italia pārstāvis, kas piedalījās FITD valdes un izpildu komitejas sapulcēs, bija tikai novērotājs bez balsstiesībām. Faktam, ka strīdu starp FITD un BPB par Tercas negatīvā pašu kapitāla apjomu izšķīra Banca d'Italia izvirzīts šķīrējtiesnesis, nav nozīmes, jo puses bija tās, kas pilnīgi neatkarīgi un pēc savstarpējas vienošanās lūdza, lai Banca d'Italia iesaka personu, kuru tās vēlāk iecēla par šķīrējtiesnesi. BPB nebūtu piekritusi lūgt, lai Banca d'Italia izvirza šķīrējtiesnesi, ja Banca d'Italia būtu bijusi vadības un stratēģiska loma FITD darbībā.

(59)

Attiecībā uz trešo punktu – pašreizējā lieta atšķiras no lietām, kuras minētas lēmuma sākt procedūru 44. apsvērumā un kurās Komisija konstatēja, ka noguldījumu garantiju sistēmas iejaukšanās banku pārstrukturēšanā un likvidācijā ir valsts atbalsts.

(60)

Dānijas likvidācijas sistēmas (31) gadījumā 1) valsts tiesību akti sīki reglamentēja atbalsta pasākumu nosacījumus, 2) par dažādo iespēju izmaksu novērtēšanu atbildīgo komiteju iecēla ekonomikas un finanšu ministrs, 3) minētajai komitejai tika prasīts novērtēt, vai pircējs spēs vadīt grūtībās nonākušo banku un vai risinājums ir komerciāli ilgtspējīgs, 4) noguldījumu garantiju sistēma lēmumu pieņēma, pamatojoties uz minētās komitejas novērtējumu un ieteikumu, 5) noguldījumu garantiju sistēmas valdi iecēla ekonomikas un finanšu ministrs un 6) vienošanās starp pircējbanku un noguldījumu garantiju sistēmu bija jāapstiprina ministram.

(61)

Polijas krājaizdevu sabiedrību likvidācijas sistēmas (32) gadījumā noguldījumu garantiju sistēmas nodrošinātie stimuli bija daļa no krājaizdevu sabiedrību likvidācijas sistēmas, ko izstrādāja Polijas iestādes un kas tika paziņota Komisijai kā valsts atbalsts. Noguldījumu garantiju sistēmu kontrolēja valdība ar balsstiesībām fonda valdē, un vairākos gadījumos finanšu ministrs bija tiesīgs iejaukties un pieņemt tiešus lēmumus, kas skar fonda darbību. Turklāt fonda valdes priekšsēdētājam, kuru iecēla finanšu ministrs, bija izšķirošā balss vienāda balsu skaita gadījumā.

(62)

Attiecībā uz lēmumu par CAM un Banco CAM pārstrukturēšanu Spānijā (33) – Spānijas iestādes izmantoja finansiālu atbalstu, ko sniedza Organizētas banku pārstrukturēšanas fonds (34). Minētais fonds ir specializēts likvidācijas atbalsta fonds, ko kontrolē valsts un Spānijas noguldījumu garantiju fonds. Fonda lēmums iejaukties nebija tā neatkarīgs lēmums, bet bija daļa no plašāka pārstrukturēšanas un glābšanas pasākuma, par kuru izlēma un kuru īstenoja Spānijas iestādes.

(63)

Pirmkārt, pārējās ieinteresētās personas, proti, FITD, BPB un Tercas, izsaka vispārēju piezīmi, ka līdzekļu publiskais raksturs un attiecināmība uz valsti ir divi atšķirīgi nosacījumi, kam abiem jābūt izpildītiem. Tādējādi privātas izcelsmes līdzekļus nevar uzskatīt par valsts līdzekļiem, pamatojoties uz novērtējumu, ka šādu līdzekļu izmantošana ir attiecināma uz valsti.

(64)

Minētās trīs ieinteresētās personas apgalvo, ka Komisija ir kļūdījusies, norādīdama, ka ir ļoti liela iespēja, ka noguldījumu garantiju sistēmas nodrošina valsts atbalstu, jo minētās sistēmas darbojas atbilstoši valsts mandātam un ir publisko iestāžu kontrolē. Tās norāda, ka 2013. gada Banku darbības paziņojumā nekas nav minēts par noguldījumu garantiju sistēmām, kas veido valsts atbalstu, ka Direktīvā 94/19/EK nekas nav minēts par tādu pasākumu saderību ar valsts atbalsta noteikumiem, kas veikti kā alternatīva atmaksājumu veikšanai noguldītājiem, un ka Direktīvā 2014/49/ES ir ievērota neitrāla nostāja par šādu pasākumu saderību ar valsts atbalsta noteikumiem.

(65)

Minētās ieinteresētās personas uzskata, ka Komisija nonāca pie pagaidu secinājuma, ka FITD darbība ir attiecināma uz valsti, pamatojoties tikai uz to, ka šāda darbība ir noteikta ar likumu, savukārt spriedumos PreussenElektra  (35) un Doux Élevage lietās (36) Tiesa skaidri nosprieda, ka fakts, ka pasākums ir noteikts ar valsts tiesību aktiem, nevar padarīt šādu pasākumu par valsts atbalstu. Spriedumā Austrijas Zaļās elektroenerģijas likuma lietā (37) Vispārējā tiesa ņēma vērā daudzus papildu elementus, kas liecināja par visaptverošu valsts ietekmi un kontroli pār ÖMAG – akciju sabiedrību, kura bija atbildīga par konkrētā pasākuma kontroli.

(66)

Minētās ieinteresētās personas uzskata, ka, pareizi interpretējot Itālijas tiesību aktus un FITD lēmumu pieņemšanas mehānismus attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir novērst neatgriezeniskas banku krīzes, kļūst acīmredzams, ka pierādījumi, uz kuriem Komisija atsaucās, lai pamatotu tās pagaidu secinājumu, ka FITD rīcība atbilst valsts mandātam, ir nepamatoti. Ieinteresētās personas šo argumentu pamato ar faktu, ka Banku likuma 96.a pants tikai paredz, ka garantiju sistēmas “drīkst iesaistīties citu veidu iejaukšanās pasākumos” (38). Pasākumi nav obligāti, un tas izslēdz saikni starp FITD rīcību un FITD konstitūcijā noteikto uzdevumu.

(67)

Visas trīs ieinteresētās personas norāda, ka citi rīcības veidi, kas nav atmaksājumi noguldītājiem, ir bijuši pieejami jau kopš FITD izveides 1987. gadā, tātad pirms Banku likuma 96.a panta stāšanās spēkā.

(68)

FITD apgalvo, ka tā ir privāttiesību struktūra, ko kontrolē un pārvalda tās dalībbankas, un ka tā darbojas kā instruments attiecībā uz pasākumiem, kas ir tieši attiecināmi uz dalībbankām, izmantojot līdzekļus, kas joprojām pieder dalībbankām. Turklāt lēmumu atbalstīt Tercas pieņēma FITD pārvaldes struktūras, ko veido vienīgi dalībbanku pārstāvji. Dokumentārie pierādījumi liecina, ka FITD pārvaldes struktūras rūpīgi novērtēja iespējamās alternatīvas un vismazāko izmaksu prasības piemērošanu, lai labāk aizsargātu dalībbanku intereses, samazinot iejaukšanās izmaksas un riskus.

(69)

FITD apgalvo, ka tās pārvaldes struktūra pati pēc saviem ieskatiem izlēma, vai, kad un kā veikt atbalsta pasākumus – vienīgā prasība bija tāda, ka rīcībai jārada mazākas izmaksas, nekā radītu atmaksājumi noguldītājiem. Veicot atbalsta pasākumus, FITD nerīkojas atbilstoši valsts mandātam. FITD statūti pilnībā atbilst tiesību aktiem, kas reglamentē attiecīgo nozari, pat tiktāl, ka tie neparedz nekādus alternatīvas rīcības veidus vai skaidri aizliedz jebkādu šādu rīcību. Neviena publiskā iestāde nevar likt FITD iejaukties, un Banca d'Italia vēlākā atļauja ir paredzēta vienīgi, lai nodrošinātu pārliecību, ka atbalsta saņēmējas bankas labā veiktā rīcība ir piemērota no prudenciālās uzraudzības viedokļa un ir saderīga ar vajadzību aizsargāt ieguldītājus un ar banku sistēmas stabilitāti.

(70)

Visas trīs ieinteresētās personas arī norāda, ka saskaņā ar FITD statūtiem dalība FITD nav obligāta un ka bankas var izvēlēties izveidot alternatīvu noguldījumu garantiju sistēmu, kurā iesaistīties. Tās norāda, ka pastāv noguldījumu garantiju sistēma – Fondo di Garanzia dei Depositanti del Credito Cooperativo –, kas īpaši paredzēta kredītiestāžu apvienības bankām (39), kuras nav FITD dalībnieces.

(71)

Minētās ieinteresētās personas norāda, ka valsts neiejaucas ne FITD pārvaldes struktūru locekļu iecelšanā, ne tās lēmumu pieņemšanā (tas, ka Banca d'Italia piedalās kā novērotāja bez balsstiesībām, neietekmē FITD lēmumu neatkarīgo pieņemšanu). Tās apgalvo, ka Komisija savā lēmumā par Dānijas bankas Roskilde glābšanu (40) konstatēja, ka struktūra, kas bija sniegusi garantiju, pieņēma lēmumus neatkarīgi, pirms Komisija secināja, ka, garantijas piešķiršanā krīzē nonākušai bankai, kuru veica apvienība, ko veidoja vietējās bankas un finansēja tikai šādas bankas, lai atbalstītu finanšu iestādes, valsts līdzekļi nav iesaistīti. Atsaukdamās uz EARL Salvat père et fils lietu (41), visas trīs ieinteresētās personas pauž uzskatu, ka valsts atbalsts var būt tikai tad, ja pastāv valsts klātbūtne organizācijas lēmumu pieņemšanas struktūrās un ja valsts var uzspiest savus lēmumus.

(72)

Visas trīs ieinteresētās personas norāda, ka FITD ir struktūra, kas pārstāv tās dalībbanku intereses, un ka pilnvaras, kas piešķirtas Banca d'Italia attiecībā uz FITD darbībām, tikai ļauj Banca d'Italia īstenot tās vispārējos uzraudzības mērķus un konkrēti – uzraudzīt tās pārraudzībā esošo struktūru pareizu un pārdomātu pārvaldību un aizsargāt noguldītāju intereses. Ņemot vērā, cik vispārīgs ir Banca d'Italia uzdevums koordinēt noguldījumu garantiju sistēmu darbību, piemērojot noteikumus par banku krīzēm un īstenojot pašai savas uzraudzības darbības, šādu uzdevumu nevar uzskatīt par apliecinājumu tam, ka valsts pastāvīgi kontrolē FITD līdzekļus.

(73)

Fakts, ka Banca d'Italia ieceļ īpašu administratoru krīzē nonākušai bankai, nenorāda uz saikni ar valsts sektoru, jo šādu pilnvaru juridiskais pamats (Banku likuma 70. pants un turpmākie panti) būtībā ir tehnisks un ir balstīts uz attiecīgās nozares specifiku. Turklāt tikai ar norādēm, ka pasākumam ir sabiedrības interešu mērķi, nepietiek, lai pierādītu, ka pasākums ir valsts atbalsts (42).

(74)

Banca d'Italia pilnvaras atļaut individuālus pasākumus atbilstoši Banku likuma 96.b panta 1. punkta d) apakšpunktam un FITD statūtu 3. panta 2. punktam neliedz FITD neatkarīgi izlemt, vai veikt alternatīvus pasākumus, un, ja veikt, kādam jābūt to termiņam, apjomam un veidam. Banca d'Italia atļauja veikt FITD darbības ir tikai ex post pārbaude par lēmumiem, ko neatkarīgi pieņem FITD, un šādu pārbaudi veic, lai aizsargātu vispārējās intereses, par kurām Banca d'Italia ir atbildīga.

(75)

Visas trīs ieinteresētās personas arī atsaucas uz Komisijas lēmumu par atbalstu Banco di Sicilia un Sicilcassa  (43), kurā Komisija secināja, ka FITD iejaukšanās par labu minētajām bankām nav valsts atbalsts, neņemot vērā Banca d'Italia lomu attiecībā uz FITD darbībām.

(76)

Minētās trīs ieinteresētās personas norāda, ka tāpat kā Doux Élevage lietā valsts uzraudzība pār FITD izpaužas tikai kā pilnībā formāla pārbaude par FITD rīcības spēkā esību un likumību; tā pat neietver pārbaudi par politisko atbilstību vai atbilstību publisko iestāžu īstenotajai politikai – tāpat kā Doux Élevage lietā, FITD pati izlemj, kā izmantot savus līdzekļus. Līdzīgi Pearle lietā (44) Nīderlandes valdība apstiprināja, ka statūti, ko pieņem tādas struktūras kā HBA un ar ko nosaka maksas, kādas tika noteiktas minētajā lietā, ir jāapstiprina publiskajām iestādēm.

(77)

FITD norāda, ka, lai gan īpašo administratoru iecēla Banca d'Italia, viņš nav uzraudzības iestādes pārstāvis. Īpašais administrators darbojas ar plašu rīcības brīvību un pēc savas iniciatīvas. Viņš var tikai pieprasīt, lai FITD rīkojas, tomēr FITD nav saistoša šāda prasība, un FITD var brīvi veikt alternatīvus pasākumus savu dalībbanku vislabākajās interesēs. Pašreizējā gadījumā īpašais administrators neaizstāja bankas kopsapulci, kas bija vienīgā struktūra, kura pilnvarota apstiprināt ārkārtas darbības. Turklāt Banca d'Italia atļauja tiek piešķirta tikai pēc tam, kad FITD ir pieņēmusi savu neatkarīgo lēmumu iejaukties. Šāda atļauja ir daļa no Banca d'Italia parastās uzraudzības lomas. Banca d'Italia pārstāvis, kas piedalās FITD valdes un izpildu komitejas sapulcēs, ir tikai novērotājs bez balsstiesībām.

(78)

Šķīrējtiesnesi strīda izšķiršanai starp FITD un BPB par Tercas negatīvā pašu kapitāla summu iecēla nevis Banca d'Italia, bet gan strīda puses (FITD un BPB) pēc Banca d'Italia ieteikuma. Turklāt šķīrējtiesneša iecelšanas mērķis bija izšķirt konkrēto strīdu; jebkāds lēmums par pasākumu rentabilitāti no dalībbanku viedokļa joprojām pilnībā bija FITD ziņā.

(79)

Komisijas minētās lietas par noguldījumu garantiju sistēmām nav salīdzināmas ar pašreizējo lietu. Visas trīs ieinteresētās personas šajā saistībā izvirzīja tādus pašus argumentus kā Itālija, piebilstot, ka Dānijas likvidācijas sistēmas un Polijas krājaizdevu sabiedrību likvidācijas sistēmas lietas attiecās uz pasākumiem, ko veica garantiju sistēmas saistībā ar banku likvidāciju, nevis pasākumiem, ko veica preventīvos nolūkos un kas vērsti uz banku atveseļošanos ilgtermiņā.

(80)

Itālija norāda, ka Komisija piemēro tirgus ekonomikas dalībnieka principu, kas izstrādāts saistībā ar jaunākajām banku pārstrukturēšanas lietām (“sloga sadalījuma kritērijs”), neņemot vērā faktu, ka sloga sadalījuma kritērijam nav nozīmes, kad tiek novērtēta privātas struktūras rīcības racionalitāte, jo tā mērķis ir galvenokārt aizsargāt plašas sabiedrības (visu nodokļu maksātāju) intereses, nevis to personu (tādu kā FITD) specifiskās intereses, ko ietekmē bankas maksātnespēja. Turklāt FITD ievēroja vismazāko izmaksu principu. Izlemjot iejaukties, lai atbalstītu Tercas, FITD centās rast risinājumu, kas būtu finansiāli vismazāk apgrūtinošs tās dalībbankām, pamatojoties uz cienījama konsultāciju uzņēmuma atzinumu un ilgām apspriedēm valdē un izpildu komitejā.

(81)

Itālija arī norāda, ka tad, kad Komisija salīdzināja Tercas reorganizāciju ar alternatīvo likvidācijas scenāriju, tā atsaucās uz nekorektiem skaitļiem. Atveseļošanas pasākuma un likvidācijas scenārija salīdzinājums būtu jāveic pēc tam, kad ir atskaitīta […] pozīcija, kuras risks netika izvērtēts likvidācijas izmaksu aplēsē. Veicot šādu atskaitījumu, rezultātā aprēķinātās saistības nepārsniedz EUR 295 miljonus attiecībā uz glābšanas pasākumu, savukārt aplēstās likvidācijas scenārija izmaksas bija EUR 333 miljoni. Itālija secina, ka faktiskā starpība starp abiem scenārijiem bija gandrīz EUR 40 miljoni, nevis EUR 3 miljoni, kā Komisija sākotnēji paudusi lēmumā sākt procedūru.

(82)

Itālija uzskata, ka FITD rīcība jebkurā gadījumā atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka principam. Pirmkārt, FITD nevarēja prasīt, lai Tercas piemēro sloga sadalījumu subordinētajiem kreditoriem, pārsniedzot individuālu aizdevumu līgumnosacījumus, kas paredz norakstīšanu tikai likvidācijas gadījumā. Otrkārt, sloga sadalījuma piemērošana subordinētajiem kreditoriem nebūtu nekādā veidā samazinājusi FITD dalībbanku izmaksas. Komisija kļūdījās, uzskatot, ka Tercas obligātas administratīvas likvidācijas (liquidazione coatta amministrativa) gadījumā dalībbanku un attiecīgi FTID izmaksas būtu samazinājušās, ja subordinētajiem kreditoriem būtu bijis jāsedz daļu no zaudējumiem. Pamatojoties uz FITD valdes un izpildu komitejas sapulču protokolos norādīto, Itālija apgalvo, ka pasākumi, ko galu galā veica FITD, ļāva izvairīties no iespējamām tiesvedībām, kas var tikt uzsāktas par subordinēto kreditoru zaudējumiem. Itālija norāda, ka FITD rīcība arī ļāva izvairīties no negatīvās ietekmes uz banku sistēmu reputāciju, ko būtu radījusi nespēja atmaksāt subordinētos aizdevumus Tercas obligātas administratīvas likvidācijas gadījumā.

(83)

Tāpēc Itālija uzskata, ka FITD lēmums neiesaistīt subordinēto aizdevumu turētājus bija saprātīgs, atbilstošs tirgus ekonomikas dalībnieka principam un novērsa papildu zaudējumu rašanos FITD un tās dalībbankām.

(84)

Komisija nesaņēma piezīmes no Banca d'Italia par veikto pasākumu selektīvo priekšrocību.

(85)

Attiecībā uz pasākumu ekonomisko pamatotību no tirgus ekonomikas dalībnieka principa viedokļa visas trīs pārējās ieinteresētās personas apgalvo, ka īstenotā rīcība bija racionāla un pamatota izvēle privātiem uzņēmumiem, kādi ir FITD un tās dalībbankas. Kā norāda minētās personas, pašreizējā lieta ir acīmredzami līdzīga Sicilcassa lietai, kurā Komisija secināja, ka attiecīgie pasākumi nav valsts atbalsts, ņemot vērā privāto struktūru apņēmīgo dalību. Tāpat kā Sicilcassa lietā, FITD šajā lietā rīkojās kā galvotāja par atmaksājumiem noguldītājiem saskaņā ar tiesību aktiem par noguldījumu garantiju sistēmām; par FITD darbībām izlēma tās pašas pārvaldes struktūras, pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem, un Banca d'Italia veica tās pašas funkcijas. Ieinteresētās personas norāda, ka Itālijā vairs nav valsts kontrolē esošu banku, tāpēc visi FITD dalībnieki ir privātbankas. Attiecīgi FITD var darboties tikai kā privāta struktūra.

(86)

Visas trīs ieinteresētās personas ir iepazinušās ar agrākām lietām, kas attiecas uz FITD veiktiem alternatīviem pasākumiem (45), un to ekonomisko pamatojumu, tostarp lietām par laikposmu, kad dalība noguldījumu garantiju sistēmā bija pilnīgi brīvprātīga. Privāti uzņēmumi ir izvēlējušies pievienoties noguldījumu garantiju sistēmai pat tad, kad tiem nebija juridiska pienākuma to darīt. Ieinteresētās personas noraida tēzi, ka tirgus ekonomikas dalībnieku neietekmētu noguldītājiem veicamo atmaksājumu izmaksas un ka tas nesniegtu neatmaksājamu ieguldījumu vai nesniegtu garantijas, kam nepiemēro prēmiju, kā Komisija norādījusi lēmumā sākt procedūru.

(87)

Visas trīs ieinteresētās personas arī uzsver, ka FITD un tās dalībbanku rīcība jāvērtē nevis abstrakti, atsaucoties uz hipotētisku neregulētu scenāriju, bet gan pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kādā tās darbojas. Ja – kā tas ir šajā gadījumā – pienākums atbilstoši tiesiskajam regulējumam atmaksāt noguldījumus līdz konkrētai robežvērtībai nozīmē, ka negatīvais pašu kapitāls jāsedz ar pasākumu, kas rada vismazākās izmaksas dalībbankām, tad negatīvā pašu kapitāla segšana ir visracionālākā izvēle no privāta tirgus ekonomikas dalībnieka viedokļa.

(88)

Visas trīs ieinteresētās personas apstrīd Komisijas argumentu, ka izmaksas, kas rastos, veicot atmaksājumus noguldītājiem Tercas obligātas administratīvas likvidācijas gadījumā, nav jāņem vērā, kad piemēro tirgus ekonomikas dalībnieka principu, jo tās izriet no saistībām, kas uzliktas FITD kā noguldījumu garantiju sistēmai, kurai jāaizsargā noguldītāji sabiedrības interesēs. Tās apgalvo, ka lietā par Banco Espírito Santo noregulējumu Portugālē (46) Komisija uzskatīja, ka tirgus ekonomikas dalībnieka principa piemērošanas nolūkā būtu jāiekļauj izmaksas, kas rastos saistībā ar atmaksājumiem noguldītājiem likvidācijas gadījumā. Turklāt Komisija nevar salīdzināt pašreizējo lietu un Tiesas nolēmumu Land Burgenland lietā (47), jo tajā Tiesa nošķīra pasākumus, kas attiecināmi uz valsti, kura rīkojās kā akcionārs, un pasākumus, kuros valsts rīkojās kā publiska iestāde.

(89)

Visas trīs ieinteresētās personas norāda, ka pasākumi tika izstrādāti, pamatojoties uz vismazāko izmaksu kritēriju, un ka tika piesaistīts cienījams revīzijas un konsultāciju uzņēmums, lai tas palīdzētu noteikt, kāds risinājums radītu vismazākās izmaksas un risku dalībbankām. Uz šāda pamata FITD izstrādāja pasākumu kopumu, kas ļāva tai ievērojami samazināt izmaksas dalībbankām, izvairīties no likvidācijas riskiem un novērst iespējamu negatīvu ārēju ietekmi, ko būtu izraisījusi Tercas obligāta administratīva likvidācija.

(90)

Attiecībā uz aprēķinu par to, vai atbalsta pasākumu kopējās izmaksas FITD bija mazākas nekā Tercas likvidācijas gadījumā, minētās trīs ieinteresētās personas norāda, ka garantijas izmaksas, kas rastos, lai segtu vienā reizē atmaksājamo aizdevumu, kuri piešķirti […], kredītrisku, nevajadzēja iekļaut Komisijas izmaksu novērtējumā par atbalsta pasākumu. Tās netika iekļautas aplēstajās izmaksās, kas FITD būtu jāsedz Tercas likvidācijas gadījumā. Attiecīgi Komisijas aprēķins, saskaņā ar kuru ar konkrēto rīcību panāktie izmaksu ietaupījumi ir tikai EUR 3 miljoni, ir kļūdains. […] ziņojumā, kurā bija norādīts risinājums, kas radītu vismazākās izmaksas un riskus FITD un tās dalībbankām, aplēstajās obligātās administratīvās likvidācijas izmaksās nebija iekļauts ar […] aizdevumiem saistītais risks aptuveni EUR 35 miljonu apmērā. Lai korekti salīdzinātu abus scenārijus – atmaksājumus noguldītājiem un alternatīvu rīcību –, “atveseļošanas pasākuma un likvidācijas scenārija salīdzinājums būtu jāveic pēc tam, kad ir atskaitīta […] pozīcija, kuras risks netika novērtēts likvidācijas izmaksu aplēsē” (48). Izrietošais salīdzinājums ir salīdzinājums starp saistībām, kas “nepārsniedz EUR 295 miljonus glābšanas pasākumam, un aplēstajām izmaksām EUR 333 miljonu apmērā, kas rastos likvidācijas gadījumā” (49). Tāpēc visas trīs ieinteresētās personas norāda, ka faktiskā starpība starp abiem scenārijiem ir vismaz EUR 38 miljoni. Tās uzskata, ka šādu nostāju apstiprina fakts, ka aizdevumi, kas segti ar FITD garantiju, patiešām tika atmaksāti Tercas  (50). FITD neveica nekādu maksājumu saistībā ar EUR 35 miljonu garantiju, ko Komisija kļūdas pēc iekļāva savā iejaukšanās izmaksu aprēķinā.

(91)

Līdzīgi, lai novērtētu vismazākās izmaksas, summa EUR 30 miljoni, kas uzkrājusies no nodokļu atbrīvojuma, nav jāiekļauj izmaksās pilnā tās apmērā. Minētās izmaksas FITD rastos tikai tad, ja Komisija neatļautu konkrēto nodokļu pasākumu.

(92)

Visas trīs ieinteresētās personas atsaucas uz aplēstajiem izdevumiem EUR 1,9 miljardu apmērā, kuri rastos likvidācijas gadījumā un no kuriem varētu atgūt tikai daļu ([…] ziņojumā tā aprēķināta EUR 1,5 miljardu apmērā). Tās apgalvo, ka noguldījumi EUR 1,9 miljardu apmērā, ko likvidācijas gadījumā nesegtu noguldījumu atmaksājumu sistēma, būtu radījuši dalībbanku un visas banku sistēmas kaitējuma risku. Šādam riskam varētu būt “potenciāli milzīgas” juridiskas sekas un sekas uz reputāciju. Ieinteresētās personas arī apgalvo, ka Tercas obligātās likvidācijas gadījumā subordinēto kreditoru izvirzītie kompensācijas prasījumi vēl vairāk vājinātu izredzes atgūt daļu no sākotnējām izmaksām, kas aplēstas EUR 1,9 miljardu apmērā.

(93)

[…] ziņojums, pamatojoties uz kuru FITD aprēķināja vismazākās izmaksas, bija balstīts uz uzskaites stāvokli, kāds tas bija 2013. gada 31. decembrī, tomēr visas trīs ieinteresētās personas norāda, ka BPB iesniedza atjauninātu novērtējumu par likvidācijas scenārija ietekmi uz FITD2014. gada 31. jūlijā, t. i., datumā, kad notika akcionāru ārkārtas sapulce par Tercas rekapitalizāciju un kad atbalsta pasākumi tika oficiāli noteikti. Atjauninātajā novērtējumā aplēstās izmaksas ir EUR [350–750] miljoni. Starpība starp šīm izmaksām un aplēsi, kas ietverta ziņojumā, kura pamatā ir stāvoklis uz 2013. gada 31. decembri, ir radusies tāpēc, ka tika pārklasificētas uzskaites pozīcijas, kas ierakstītas kā “ieņēmumus nesoši” uz 2013. gada 31. decembri un kā “ieņēmumus nenesoši” uz 2014. gada 31. jūliju, un tāpēc, ka palielinājās noguldījumu apjoms, kas FITD būtu jāatmaksā.

(94)

Šīs citas ieinteresētās personas noraida Komisijas argumentu, ka FITD atbalsta pasākumu izmaksas varēja vēl vairāk samazināt, norakstot subordinēto parādu. Dienā, kad FITD izlēma iejaukties, iespēja rekapitalizēt subordinēto parādu nebija juridiski pamatota. Itālijas tiesību akti paredzēja parāda norakstīšanu tikai obligātas administratīvas likvidācijas gadījumā. Ja būtu mēģināts veikt šādu rekapitalizāciju, FITD dalībniekiem būtu nekavējoties radušies ļoti lieli izdevumi, un nebūtu pārliecības, ka tie tiktu atgūti. Strīdi ar subordinēto parādu turētājiem būtu palielinājuši likvidācijas procedūras izmaksas un FITD dalībnieku izmaksas, jo samazinātos likvidēto aktīvu vērtība. Vēlākajai plašākai ietekmei būtu negatīvas sekas uz klientu uzticību un banku sistēmas kā tādas reputāciju un stabilitāti. Turklāt visas trīs ieinteresētās personas apgalvo, ka lielākā daļa Tercas subordinēto kreditoru bija individuāli noguldītāji un noguldījumu turētāji un ka īpašais administrators jau bija pieņēmis vienīgo iespējamo sloga sadalījuma pasākumu attiecībā pret subordinētajiem kreditoriem – atlikt kuponu maksājumus par Banco Popolare Sc turētajām obligācijām.

(95)

Visbeidzot, šīs pārējās trīs ieinteresētās personas apgalvo, ka […] ziņojumā ietvertajā vismazāko izmaksu analīzē tika izvēlēts novērtēšanas scenārijs, kas nav vispesimistiskākais. Likvidācijas izmaksu aplēse tika veikta, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: a) iespēja atrast personu, kas vēlētos nopirkt dažas no filiālēm pat likvidācijas gadījumā, un b) uz citurieni nepārcelto darbinieku atlaišana, katram darbiniekam izmaksājot atlaišanas pabalstu 12 mēnešu algas apmērā. […] ziņojums, pamatojoties uz kuru FITD pieņēma lēmumu iejaukties, bija balstīts uz viduvēju izredžu scenāriju, bet tika apsvērti arī citi sliktāki scenāriji.

(96)

Turklāt jāpieņem, ka FITD iejaukšanās neradīja priekšrocību Tercas, jo tā notika vienlaikus ar BPB veikto ievērojamo kapitāla iepludināšanu Tercas, kas ir pielīdzināma FITD rīcībai.

(97)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, īstenotā rīcība būtu jāuzskata par risinājumu, kas radīja vismazākās izmaksas un riskus FITD dalībbankām.

(98)

Komisija nesaņēma piezīmes no Itālijas par pasākumu saderību.

(99)

Komisija nesaņēma piezīmes no Banca d'Italia par pasākumu saderību.

(100)

Pārējās trīs ieinteresētās personas norāda, ka pat tad, ja attiecīgie pasākumi būtu valsts atbalsts, tie būtu saderīgi ar iekšējo tirgu. Tās uzskata, ka Tercas pārstrukturēšanas plāns ļaus tai atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju, ka FITD rīcība ir ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam un ka attiecīgie pasākumi ierobežo jebkādu iespējamo ietekmi uz tirgus konkurences struktūru.

(101)

Attiecībā uz ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu minētās trīs ieinteresētās personas norāda, ka īpašais administrators rīkojās, lai novērstu trūkumus Tercas organizācijā un iekšējā kontroles sistēmā. Viņš koncentrēja savu uzmanību uz pārvaldības neatbilstībām (kredīts, ieguldījumi pašu kapitālā, strīdi) un uz saistīto risku pareizu novērtēšanu (apšaubāmi iznākumi, norakstīšana, uzkrājumi). Viņš veica saistību un aktīvu īpatsvara pakāpenisku samazināšanu, lai kompensētu ievērojamo finansējuma samazinājumu, ko izraisīja klientu bāzes sarukums. Viņš racionalizēja struktūras (darījumdarbības modeļa pārskatīšana, paredzot slēgt konkrētas filiāles, štatu samazināšanas plāns, organizatorisko struktūru vienkāršošana, administratīvo izdevumu samazināšana), lai ievērojami ierobežotu izmaksas no strukturālā viedokļa. FITD un BPB īstenotā Tercas rekapitalizācija bija vislabākais veids, kā ātri novērst likviditātes deficītu. BPB uzņēmās ar Tercas atveseļošanu saistīto darījumdarbības risku, iepludinot ievērojamus finanšu un citus resursus, lai nodrošinātu tās darījumdarbības plāna panākumus.

(102)

BPB arī apgalvo, ka tā izstrādāja iejaukšanās stratēģiju, kas balstīta uz aizdevumu un noguldījumu drošības rezervju uzlabošanu (51), izmaksu racionalizāciju (52), grupu sinerģiju attīstīšanu, kredītu kvalitātes rūpīgu uzraudzību, samazinātas vērtības aktīvu pārvaldības optimizāciju, pārdodot ieņēmumus nenesošos aizdevumus, likviditātes profilu nostiprināšanu (53) un pārvaldības resursu izmantošanu. Atveseļošanas plāna strukturālie elementi tika izstrādāti BPB darījumdarbības plānā 2015.–2019. gadam. Šie elementi norāda uz secīgi saskaņotām darbībām, kuru mērķis ir atjaunot Tercas rentabilitāti; tam, ka nav sīki izstrādāta pārstrukturēšanas plāna, nevajadzētu būt šķērslim, lai Komisija pozitīvi novērtētu “vispārējās programmas”, kas atbilst “saskaņotam virzienam” (54).

(103)

Iejaukšanās bija ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam 1) 90.–93. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ, 2) jo tā bija vienīgā pamatotā iespēja, un 3) jo FITD tikai daļēji sniedza ieguldījumu negatīvā pašu kapitāla noregulēšanā un minimālo kapitāla rādītāju atjaunošanā. Visas trīs ieinteresētās personas norāda, ka, ņemot vērā Tercas zaudējumu apmēru, BPB īstenotajai Tercas pārņemšanai nebija citu alternatīvu, kas radītu vēl mazākas izmaksas, neraugoties uz īpašā administratora centieniem atrast citus pircējus (55). To, ka tika mēģināts samazināt izmaksas līdz nepieciešamajam minimumam, apliecina arī fakts, ka, lai panāktu vienošanos par Tercas negatīvā pašu kapitāla faktisko summu, puses vērsās šķīrējtiesā, kā rezultātā BPB pieprasītā kopējā summa samazinājās no EUR [300–800] miljoniem līdz EUR 265 miljoniem.

(104)

Iejaukšanās izmaksas tika vēl vairāk ierobežotas ar sloga sadalījuma pasākumiem. Pamatkapitāls tika samazināts līdz nullei, un rezultātā akcionāri zaudēja visus savus ieguldījumus. Turklāt, kad bija iespējams, tika apturēti subordinēto obligāciju kuponu maksājumi. Pārējās ieinteresētās personas apgalvo, ka citu veidu “upuri” no subordinēto parādu turētāju puses nebija juridiski pamatoti, jo saskaņā ar pašreizējiem tiesību aktiem subordinēto parādu turētājiem var likt uzņemties daļu zaudējumu tikai obligātās administratīvās likvidācijas gadījumā. Tomēr tas, ka subordinēto parādu turētājiem nevarēja uzlikt vēl lielāku slogu, neizraisīja publisko finanšu izmaksu palielināšanos, jo iejaukšanās resursus nodrošināja vienīgi privātpersonas. Turklāt subordinēto parādu turētāju pašuzupurēšanās būtu varējusi radīt papildu izmaksas un ievērojamus riskus FITD dalībbankām. Sekas būtu Tercas sabrukums, Tercas klientu ierosinātas tiesvedības riski un negatīva ietekme uz Tercas reputāciju un banku sistēmas vispārējo stabilitāti. Visbeidzot, tas, ka subordinēto parādu turētājiem netika uzlikts vēl lielāk slogs, neradīja bezrūpīgas rīcības risku, jo negatīvā pašu kapitāla segšanas izmaksas pilnībā kompensēja banku sistēma, neradot papildu izmaksas nodokļu maksātājiem.

(105)

Visas trīs ieinteresētās personas norāda, ka subordinētā parāda pārvēršanas vai norakstīšanas neesība atbilst Banku darbības paziņojuma 42. punktam, kurā ir skaidri noteikts, ka noguldītāju ieguldījumi nav obligāts sloga sadalījuma komponents. Tā atbilst arī paziņojuma 45. punktam, kas pieļauj izņēmumu attiecībā uz subordinēto parādu pārvēršanas vai norakstīšanas principu, ja “šādu pasākumu īstenošana varētu apdraudēt finanšu stabilitāti vai izraisīt nesamērīgas sekas”.

(106)

Visas trīs ieinteresētās personas arī norāda, ka ienākuma no ieguldījumiem neesība vai nepietiekamība ir pieņemama, ja – kā tas ir šajā gadījumā – to kompensē padziļināta un plaša pārstrukturēšana un pamato pircēja meklēšana krīzē nonākušai bankai.

(107)

Turklāt iejaukšanās neizkropļo iekšējo tirgu, ņemot vērā, ka:

(108)

Tercas nodošana BPB bija vienīgā reālā iespēja, kā atrisināt Itālijas uzraudzības iestādes aktualizētās problēmas un novērst iespējamu konkurences izkropļošanu. Turklāt pārstrukturēšanas darījuma nolūkos bija vajadzīga pilnīga Tercas rekapitalizācija un BPB kapitāla ievērojama palielināšana.

(109)

Visbeidzot, atsaukdamās uz Komisijas agrākiem lēmumiem (57), minētās pārējās ieinteresētās personas apgalvo, ka Tercas rekapitalizāciju un tās iekļaušanu BPB pēc tam, kad FITD bija bez atlīdzības segusi tās negatīvo pašu kapitālu, var uzskatīt par pamatotu, ņemot vērā, ka šie pasākumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu uzņēmuma aktīvu nodošanu un īstenotu padziļinātu un visaptverošu bankas pārstrukturēšanu. Pašreizējā gadījumā neviena no iespējām, kas ļautu pārvarēt Tercas dziļo krīzi, nebūtu nodrošinājusi ienākumu no ieguldījumiem. Ja FITD būtu pieprasījusi šādu ienākumu, Tercas pašu kapitāla stāvoklis būtu pasliktinājies, tādējādi palielinot pircējbankas izmaksas.

(110)

Līguma 107. panta 1. punktā noteikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.” Jābūt izpildītiem visiem šiem nosacījumiem. Turpmāk Komisija novērtēs, vai tie ir izpildīti attiecībā uz FITD veiktajiem pasākumiem.

(111)

Itālija nepaziņoja lēmuma sākt procedūru 4. apsvērumā minēto nodokļu atbrīvojuma shēmu. Saskaņā ar Komisijai pašlaik pieejamo informāciju minētā shēma netika piemērota konkrētajā gadījumā, tādējādi tā neietilpst šā lēmuma darbības jomā.

(112)

Tiesa ir vairākkārt apstiprinājusi, ka visiem finanšu līdzekļiem, ko publiskās iestādes var faktiski izmantot, lai atbalstītu uzņēmumus, piemēro valsts atbalsta kontroli, un nav nozīmes, vai šie līdzekļi ir pastāvīgā valsts īpašumā vai nav. Obligāts ieguldījums, ko piemēro, pārvalda un sadala saskaņā ar tiesību aktiem vai citām valsts tiesību normām, nozīmē, ka ir iesaistīti valsts līdzekļi, pat ja tos nepārvalda publiskas iestādes (58). Tas vien, ka līdzekļi tiek finansēti no privāta ieguldījuma, neliedz tos uzskatīt par valsts līdzekļiem. Noteicošais faktors ir nevis līdzekļu tiešā izcelsme, bet gan tas, cik lielā mērā publiskā iestāde iejaucas šādu pasākumu un to finansēšanas metožu noteikšanā (59).

(113)

Turklāt, kā Tiesa norādīja spriedumos Ladbroke  (60), Stardust Marine un Doux Élevage lietās, līdzekļi, kas paliek valsts kontrolē un tādējādi ir pieejami publiskām iestādēm, ir valsts līdzekļi.

(114)

Doux Élevage lietā starpnozaru organizācijas darbības tika finansētas no līdzekļiem, ko nodrošināja maksājumi, kurus valsts noteica par obligātiem – Tiesa nosprieda, ka nevar secināt, ka organizācijas darbības ir attiecināmas uz valsti. Tiesa norādīja, ka līdzekļu izmantošanas mērķus pilnībā noteica organizācija un ka maksājumu obligātais raksturs minētajā lietā nebija “atkarīgs no tādu noteiktu valsts mērķu sasniegšanas, ko paredz un definē valsts iestādes”. Valsts tikai pārbaudīja starpnozaru organizāciju veiktās maksājumu iekasēšanas spēkā esību un likumību, t. i., procesuālo regulējumu, un tai nebija pilnvaru ietekmēt līdzekļu pārvaldību.

(115)

Tāpēc saskaņā ar Savienības tiesu judikatūru pasākums ir attiecināms uz valsti un finansēts no valsts līdzekļiem, ja vairāku rādītāju kopums liecina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem valsts īsteno kontroli un ietekmi, lai nodrošinātu, ka privātas struktūras līdzekļu izmantojums atbilst valsts politikas mērķim, kāds šādai struktūrai ir uzticēts.

(116)

Spriedumā Stardust Marine lietā Tiesa arī nosprieda, ka tāda atbalsta pasākuma attiecināmību uz valsti, kuru veic struktūra, kas ir prima facie neatkarīga un pati par sevi nav daļa no valsts, var izsecināt no vairākiem rādītājiem, kas izriet no lietas apstākļiem. Viens no šādiem rādītājiem – attiecīgā struktūra nevarētu pieņemt lēmumu, kas, iespējams, ietver valsts atbalstu, neņemot vērā publisko iestāžu norādījumus. Secinot, ka uzņēmuma īstenots atbalsta pasākums ir attiecināms uz valsti, konkrētos apstākļos būtiska nozīme varētu būt citiem rādītājiem.

(117)

Attiecībā uz pasākumiem, kuru dēļ Komisija sāka oficiālo izmeklēšanas procedūru šajā lietā, jāatgādina, ka Direktīvā 94/19/EK Savienības likumdevējs ieviesa noguldījumu garantiju sistēmas, kuru politikas mērķis ir saglabāt un paaugstināt “banku sistēmas stabilitāti” (61), un pilnvaroja šādas sistēmas aizsargāt noguldītājus (62). Direktīva 94/19/EK nosaka dalībvalstīm pienākumu ieviest vienu vai vairākas noguldījumu garantiju sistēmas, kam jāveic atmaksājumi noguldītājiem kredītiestādes maksātnespējas gadījumā. Direktīvā 94/19/EK nav runas par iespēju īstenot cita veida iejaukšanos, tāpēc dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem izlemt, vai atļaut noguldījumu garantiju sistēmām īstenot plašākas funkcijas, nevis tikai veikt atmaksājumus, un izmantot pieejamos finanšu resursus citos veidos.

(118)

Situācija nemainās arī, ja piemēro arī Direktīvu 2014/49/ES, kurā gan ir plašāks izklāsts par šādu alternatīvu pasākumu raksturu. Pasākumu mērķim jābūt novērst kredītiestādes maksātnespēju nolūkā izvairīties ne tikai no “izmaksām, ko rada zaudējumu atmaksāšana noguldītājiem”, bet arī “kredītiestādes maksātnespējas izmaksām ekonomikai kopumā” un “citas nelabvēlīgas ietekmes”, piemēram, “nelabvēlīgas ietekmes uz finanšu stabilitāti un noguldītāju uzticību” (63).

(119)

Saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES dalībvalstis var atļaut noguldījumu garantiju sistēmu izmantošanu arī, lai saglabātu noguldītāju piekļuvi segtajiem noguldījumiem – gan sākotnējā, pirmā līmeņa posmā, gan saistībā ar valsts maksātnespējas procedūrām (64). Komisija norāda, ka pretēji pārējo ieinteresēto personu nostājai, kas minēta 79. apsvērumā, noguldījumu garantiju sistēmas veikti alternatīvi pasākumi var būt atbalsts neatkarīgi no tā, vai to mērķis ir novērst kredītiestādes maksātnespēju vai tie tiek veikti saistībā ar likvidāciju.

(120)

Uzkrājumu un noguldītāju aizsardzībai Itālijas tiesību aktos ir īpaša loma – saskaņā ar Itālijas Konstitūcijas 47. pantu “Republika […] aizsargā visu veidu uzkrājumus” (65). Banca d'Italia ir publisko tiesību struktūra, un jau šā iemesla dēļ vien tās rīcība ir attiecināma uz dalībvalsti, turklāt šī struktūra nav izslēgta no Līguma 107. panta darbības jomas, pamatojoties uz to, ka tā ir konstitucionāli neatkarīga (66); tās uzdevums ir aizsargāt Itālijas banku sistēmas stabilitāti (67) un noguldītājus (68).

(121)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Banku likuma 96.a pants jāinterpretē kā noguldītāju aizsardzības valsts mandāta īpaša definīcija, kas ir piemērojama Itālijā atzītām noguldījumu garantiju sistēmām. Banku likuma 96.a panta 1. punktā iekļaujot pēdējo teikumu, saskaņā ar kuru noguldījumu garantiju sistēmas “var iesaistīties citu veidu iejaukšanās pasākumos” papildus atmaksājumu veikšanai noguldītājiem, Itālijas iestādes ir izvēlējušās atļaut to atzītajām noguldījumu garantiju sistēmām izmantot no dalībbankām iekasētos resursus dažādu veidu darbībai. Tāpēc Banku likuma 96.a pants ir pamats, lai atzītu FITD par obligātu noguldījumu garantiju sistēmu Itālijā, un tajā pašā laikā minētais pants piešķir FITD pilnvaras veikt atbalsta pasākumus.

(122)

No šāda viedokļa tam, ka FITD ir organizēta kā konsorcijs atbilstoši privāttiesībām (69), nav nozīmes, jo tikai faktu, ka struktūra ir nodibināta atbilstoši vispārējām tiesībām, nevar uzskatīt par pietiekamu, lai izslēgtu iespējamību, ka šādas struktūras veikts atbalsta pasākums varētu būt attiecināms uz valsti, kā Tiesa to nospriedusi Stardust Marine lietā. FITD mērķi – darboties tās dalībnieku vispārējās interesēs, stiprinot noguldījumu drošību, un aizsargāt banku sistēmas reputāciju – nepārprotami atbilst sabiedrības interesēm. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka konkrētais uzņēmums būtu varējis pieņemt savu lēmumu, neņemot vērā publisko iestāžu prasības. Turklāt nav nepieciešams, lai valsts ietekme izrietētu no publiskas iestādes juridiski saistoša akta. Autonomija, kāda principā ir uzņēmumam, neizslēdz praktisku valsts iesaistīšanos.

(123)

Jebkurā gadījumā Savienības un Itālijas tiesību akti piešķir Banca d'Italia pilnvaras un līdzekļus, lai nodrošinātu, ka visas darbības, ko veic FITD kā atbilstoši Banku likumam atzīta noguldījumu garantiju sistēma, atbilst minētajam valsts politikas mandātam un veicina noguldītāju aizsardzību. Tas ir skaidri formulēts Banku likuma 96.b panta 1. punkta ievada teikumā, kurā pirms visu to pilnvaru uzskaitījuma, kādas Banca d'Italia īsteno attiecībā uz Itālijas noguldījumu garantiju sistēmām, ir minēts, ka šādas pilnvaras jāīsteno, “ņemot vērā ieguldītāju aizsardzību un banku sistēmas stabilitāti”.

(124)

Ņemot vērā šos faktus un atšķirībā no Doux Élevage lietas, kurā valsts pārvaldes veiktā ex post apstiprinājuma mērķis pēc būtības bija pilnībā procesuāls, Banca d'Italia ir jāapstiprina ikviens FITD īstenots iejaukšanās pasākums pēc būtības, novērtējot, vai tas atbilst ar Banku likumu FITD piešķirtajam valsts mandātam.

(125)

Itālija ir apstiprinājusi, ka, ja ievērotu šādu argumentāciju, banku prudenciālā uzraudzība būtu jāuzskata par valsts kontroles īstenošanu un banku līdzekļi attiecīgi būtu jāuzskata par valsts līdzekļiem (53. apsvērums) – ir skaidrs, ka šajā gadījumā tas ir nebūtiski. Komisija tikai piebildīs, ka Banca d'Italia īstenotajai banku uzraudzībai mērķis nav pārliecināties par uzraudzītajām bankām uzticētā valsts politikas mandāta izpildi.

(126)

Valsts mandāta un saistītās valsts kontroles prioritāte ir atzīta FITD statūtos (70), kas nosaka, ka visiem atbalsta pasākumiem jāatbilst laiksakritīgiem nosacījumiem, proti, jābūt pamatotām atveseļošanās izredzēm un var pieņemt, ka izmaksas Fondam būs mazākas nekā likvidācijas gadījumā veiktu pasākumu izmaksas (“vismazāko izmaksu princips”). Šādi laiksakritīgi nosacījumi nozīmē, ka lēmums veikt atbalsta pasākumus ir pieļaujams tikai tad, ja tas ļauj FITD izpildīt tā valsts mandātu – aizsargāt noguldītājus. Šo prioritāti apliecina prasība par Banca d'Italia apstiprinājumu saskaņā ar Banku likumu.

(127)

Turklāt Banku likums piešķir Banca d'Italia plašas pilnvaras attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām:

(128)

Papildus pilnvarām attiecībā uz FITD, kas ar Banku likumu tādējādi piešķirtas Banca d'Italia, tikai bankas, kam piemēro īpašo administrēšanas procedūru, var pretendēt uz FITD atbalsta pasākumiem (74). Īpašo administrēšanas procedūru bankai piemēro pēc Banca d'Italia ierosinājuma ar Ekonomikas un finanšu ministrijas rīkojumu. Saskaņā ar FITD statūtiem šajā posmā “Fonds iejaucas (…) gadījumos, kad dalībbankām, kam atļauts darboties Itālijā, piemēro īpašo administrēšanas procedūru” (75). Tikai bankas īpašais administrators var nosūtīt FITD iejaukšanās pieprasījumu, kas pēc tam jāapstiprina bankas akcionāru sapulcē. Īpašais administrators ir amatpersona, kura pārstāv sabiedrības intereses, un viņu ieceļ un uzrauga Banca d'Italia. Banca d'Italia ir arī pilnvarota atsaukt vai aizstāt īpašo administratoru (76) un sniegt norādījumus par īpašu aizsardzības pasākumu un ierobežojumu piemērošanu bankas vadībai (77). Tādējādi FITD iejaukšanos iniciē amatpersona Banca d'Italia kontrolē.

(129)

Attiecībā uz pilnvarām atļaut noguldījumu garantiju sistēmu darbības Komisija norāda, ka, ņemot vērā atļaujas jēdzienu, ir vajadzīgs administratīvs akts, kam noteikti jābūt izdotam pirms atļaujamā pasākuma stāšanās spēkā. Pretējā gadījumā Banca d'Italia pilnvaru īstenošana attiecībā uz FITD pasākumiem, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un noguldītāju aizsardzību, būtu neefektīva. Praksē šāda atļauja jāpiešķir posmā, kad FITD vēl var atkārtoti izvērtēt un mainīt ierosināto pasākumu, ja Banca d'Italia iebilst pret to. Atļauju nevar uzskatīt par piešķirtu pēc FITD lēmuma iejaukties (kā par to liecina Itālijas, FITD, Tercas un BPB argumenti (78)). Šajā saistībā būtiska nozīme ir faktam, ka Banca d'Italia piedalās kā novērotāja visās FITD valdes un izpildu komitejas sapulcēs (79) (pretēji Itālijas, FITD, Tercas un BPB apgalvojumiem (80)), jo tādējādi Banca d'Italia ir iespējas jau agrīnā posmā darīt zināmas jebkuras bažas par plānoto iejaukšanos.

(130)

Rezumējot – publiskajām iestādēm ir pilnvaras iniciēt rīcību pēc to pieprasījuma un atbilstoši savām pilnvarām atļaut pēc būtības rīcību, ko tās ietekmē, pirms faktiski tiek pieņemts lēmums par šādu rīcību. To ietekme visā procedūrā izpaužas arī tādējādi, ka tās piedalās visās lēmumu pieņemšanas sapulcēs, kurās tās var darīt zināmas savas bažas. Lai gan Banca d'Italia atļauja principā jāuzskata par ex ante, nevis ex post atļauju (81), Komisija tomēr norāda, ka pat ex post kontroli var ņemt vērā kā vienu no attiecināmības rādītājiem, kas minēti spriedumā Stardust Marine lietā.

(131)

Publiskajām iestādēm pieejamās pilnvaras faktiski tika īstenotas saistībā ar konkrēto atbalsta pasākumu pieņemšanu:

(132)

Komisija secina, ka atšķirībā no situācijas Doux Élevage lietā, kurā Tiesa konstatēja, ka iejaukšanās mērķus pilnībā noteica attiecīgā organizācija, šajā lietā katrā ziņā nav tā, ka iejaukšanās mērķus pilnībā nosaka FITD. Tie ir sīki noteikti FITD piešķirtajā valsts mandātā atbilstoši Banku likumam, un pēc būtības tos kontrolē publiskās iestādes. FITD patiešām var brīvi izvēlēties neiejaukties, bet tas neietekmē Komisijas secinājumu par FITD faktiski īstenoto rīcību.

(133)

Papildus iepriekš pierādītajai ievērojamajai valsts kontrolei Komisijai ir arī jāuzsver, ka ieguldījums FITD līdzekļos, kas izmantoti iejaukšanās pasākumam, bija obligāts.

(134)

Kā aprakstīts 2.3. iedaļā, dalība FITD Itālijas bankām ir obligāta (85). Šajā saistībā atsauce uz Fondo di Garanzia dei Depositanti del Credito Cooperativo (sk. 70. apsvērumu), kuras mērķis bija apliecināt, ka dalība FITD bija brīvprātīga, ir kļūdaina, jo saskaņā ar Banku likumu (86) Itālijas kredītiestāžu apvienības bankām ir jāizveido atsevišķa noguldījumu garantiju sistēma pašām savā tīklā; attiecīgi kredītiestāžu apvienības bankas nevar būt FITD dalībnieces, un otrādi – bankas, kas nav kredītiestāžu apvienības bankas, nevar būt Fondo di Garanzia dei Depositanti del Credito Cooperativo dalībnieces, un tām jābūt FITD dalībniecēm. Līdz ar to FITD statūtu noteikums (87), kas ļauj dalībbankām atsaukt savu dalību un ko ieinteresētās personas uzsvērušas savās piezīmēs (sk. 70. apsvērumu), ir tikai teorētiska iespējamība, kas nevar īstenoties praksē, jo šādas bankas nevar kļūt par jebkuras citas atzītas noguldījumu garantiju sistēmas dalībniecēm.

(135)

Turklāt lēmumu veikt atbalsta pasākumus pieņem FITD pārvaldes struktūras. Neatkarīgi no to individuālajām interesēm dalībbankas nevar ne uzlikt veto šādam lēmumam, ne atteikties no pasākumiem (88), un tām ir jāsniedz ieguldījums izlemtās darbības finansēšanā. Tas, ka šādi līdzekļi tiek uzskaitīti nevis FITD bilancē, bet atsevišķos pārskatos, ir tikai formalitāte, jo līdzekļus tieši pārvalda FITD.

(136)

Tas liek Komisijai secināt, ka iejaukšanās ir attiecināma uz FITD, nevis tās dalībniekiem, un ka pasākumu veikšanai izmantotie līdzekļi ir FITD, nevis dalībbanku līdzekļi.

(137)

Tā kā gan dalība FITD, gan ieguldījums atbalsta pasākumos, par kuriem izlemj FITD, ir obligāti, Komisija secina, ka bankai, lai tā Itālijā varētu darboties kā banka, kura nav kredītiestāžu apvienības banka, saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem ir obligāti jāsniedz ieguldījums FITD atbalsta pasākumu izmaksu segšanā. Šādu atbalsta pasākumu finansēšanai izmantotie līdzekļi tiek skaidri pieprasīti, pārvaldīti un sadalīti atbilstoši tiesību aktiem un citiem normatīviem aktiem, un tādējādi tie ir valsts līdzekļi.

(138)

Attiecīgi Komisija secina, ka pašreizējā gadījumā gan principā, gan no praktiskā viedokļa Itālijas iestādes pastāvīgi kontrolē FITD līdzekļu izmantošanas atbilstību valsts mērķiem un ietekmē to, kā FITD izmanto šādus līdzekļus.

(139)

Jo īpaši ņemot vērā, ka publiskajām iestādēm ir oficiālas pilnvaras gan pieprasīt iejaukšanos, gan apstiprināt pēc būtības rīcību, kas tiek īstenota attiecībā uz valsts mandāta izpildi (126. apsvērums), Komisija secina: nevar uzskatīt, ka Banca d'Italia loma aprobežojas tikai ar informatīvu pasākumu vai tikai ar oficiālu spēkā esības un likumības pārbaudi (89).

(140)

Konkrēti – spriedumā Doux Élevage lietā Tiesa norādīja, ka maksājumu obligātais raksturs konkrētajā lietā nebija atkarīgs no “tādu noteiktu valsts mērķu sasniegšanas, ko paredz un definē valsts iestādes”. Tomēr FITD darbības patiešām ir atkarīgas no noteiktiem valsts mērķiem, ko paredz un definē valsts jeb publiskās iestādes un ko kontrolē šādas iestādes, proti, no politikas mērķiem aizsargāt noguldītājus.

(141)

Konkrētie pasākumi ir Banca d'Italia uzraudzībā, un attiecīgi tie cita starpā tiek uzraudzīti, ņemot vērā Banca d'Italia mērķus, viens no kuriem ir finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšana. Šajā saistībā ir jāatgādina šādi fakti:

(142)

Iepriekš 127.–131. apsvērumā minētie faktori (tiesību akti, kas nosaka konkrētajai organizācijai stingru kontroli, un efektīva koordinācija, ko īsteno Banca d'Italia, lai nodrošinātu, ka FITD sniedz ieguldījumu nozīmīgu valsts mērķu sasniegšanā) liecina, ka FITD ir izņēmuma juridiskais statuss salīdzinājumā ar parastajiem privātajiem konsorcijiem atbilstoši Itālijas tiesību aktiem un ka FITD mērķis, ko apliecina tai piešķirtais valsts mandāts, nepārprotami pārsniedz, piemēram, CIDEF  (90) mērķi, kas tika novērtēts spriedumā Doux Élevage lietā. Šāds izņēmuma statuss ir vērā ņemams attiecināmības rādītājs pēc Stardust Marine kritērija.

(143)

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, pasākumu saturs, virziens un mērķis apliecina to, cik maza ir iespējamība, ka publiskajām iestādēm nav bijis teikšanas pasākumu pieņemšanā. Pasākumi ne tikai piešķīra konkurences priekšrocību uzņēmumam, bet arī novērsa tā pilnīgu sabrukumu, pateicoties valsts atbalstam, kas tika sniegts ar 38. apsvērumā aprakstītajiem pasākumiem Nr. 1, 2 un 3, lai aizsargātu noguldītājus un Itālijas banku sistēmas stabilitāti.

(144)

Attiecīgi Komisija uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi, ka konkrētais pasākums ir attiecināms uz valsti un finansēts no valsts līdzekļiem.

(145)

Pat ja daži no faktoriem, ko Komisija ņēmusi vērā, katrs pats par sevi nav bijuši pietiekami, lai pamatotu secinājumu, ka pasākumi ir attiecināmi uz valsti, no 118.–144. apsvēruma ir skaidrs, ka izvērtētie pierādījumi visi kopumā liecina: Komisijas veiktais pasākumu novērtējums norāda uz FITD rīcības attiecināmību uz valsti.

(146)

Attiecībā uz Itālijas un ieinteresēto personu piezīmēm saistībā ar Komisijas lēmumu par atbalstu Banco di Sicilia un Sicilcassa vispirms jāatgādina, ka “valsts atbalsta esība” ir objektīvs jēdziens, ko nevar noteikt, pamatojoties uz iespējamu praksi, ko Komisija it kā izmantojusi savos lēmumos, pat ja šāda prakse tiek pierādīta. Komisija arī norāda, ka tad, kad tika apstiprināti Tercas atbalsta pasākumi, atšķirībā no 1999. gada Komisija jau bija diezgan sīki izstrādājusi un publicējusi nostādnes par to, kādos apstākļos garantiju sistēmas sniegts atbalsts ir valsts atbalsts.

(147)

Turklāt, kad tika pieņemts lēmums Sicilcassa lietā, Komisija savu novērtējumu par attiecināmību vēl nebija pielāgojusi, ņemot vērā Savienības tiesību tiesu konstatējumus spriedumā Stardust Marine lietā un vēlākos spriedumos.

(148)

Pretēji Itālijas un ieinteresēto personu argumentiem Komisijas prakse tās lēmumu pieņemšanā par noguldījumu garantiju sistēmu iejaukšanos (91) ir ļoti pārliecinoša norāde, ka FITD rīcība pēc būtības ir valsts atbalsts. Ņemot vērā iepriekš minēto, lēmums Sicilcassa lietā nerada pamatu, lai Itālija un ieinteresētās personas atsauktos uz tiesisko paļāvību.

(149)

FITD veiktie atbalsta pasākumi piešķīra selektīvu priekšrocību Tercas, un FITD nerīkojās kā tirgus ekonomikas dalībnieks. Pasākumi Nr. 1, 2 un 3, attiecībā uz kuriem nav cerību vai iespējamības, ka tie radīs jebkādu ienākumu no ieguldījumiem, nav pasākumi, ko veiktu tirgus ekonomikas dalībnieks. Tie liecina, ka FITD rīkojās nevis kā tirgus ekonomikas operators, bet gan kā struktūra, kas izpilda valsts mandātu (92). Visi trīs pasākumi ir palīdzības sniegšana bez maksas, atlīdzības vai saistīta ienākuma, kuru kopējā ietekme izpaudās tādējādi, ka Tercas nebija jāpamet tirgus, kā tas, iespējams, notiktu, ja šāda atbalsta nebūtu, un tādējādi tie radīja selektīvu priekšrocību Tercas.

(150)

Pat ja pieņemtu, ka pasākumi būtu jānovērtē, ņemot vērā salīdzināmā situācijā esoša tirgus ekonomikas dalībnieka rīcību, attiecīgajai dalībvalstij jebkurā gadījumā būtu jāiesniedz Komisijai objektīvi un pārbaudāmi pierādījumi, ka lēmums par atbalstu tika pieņemts, pirms tam veicot ekonomisko novērtējumu, kas salīdzināms ar novērtējumu, kuru varētu veikt racionāls privāts tirgus dalībnieks līdzīgā situācijā, lai noteiktu pasākuma rentabilitāti nākotnē. Pašreizējā gadījumā Komisijai nav iesniegti pierādījumi, ka FITD pieprasīja darījumdarbības plānu vai aprēķinu par ienākumu no ieguldītā kapitāla, kas ir būtiskas prasības jebkura privāta tirgus dalībnieka ieguldījumu lēmuma gadījumā.

(151)

Itālija un ieinteresētās personas apgalvo, ka minētie pasākumi faktiski bija atbilstoši tirgus ekonomikas dalībnieka principam (93), jo īpaši tāpēc, ka attiecīgā rīcība ļāva FITD ierobežot izmaksas, kas tai citā gadījumā būtu radušās, proti, izmaksas saistībā ar atmaksājumu veikšanu noguldītājiem Tercas obligātās administratīvās likvidācijas posmā.

(152)

Ieinteresētās personas arī apgalvo, ka FITD darbības ietilpst dalībbanku privātās autonomijas jomā.

(153)

Komisija uzskata, ka attiecīgie pasākumi acīmredzami ir attiecināmi uz FITD, ko kontrolē publiskās iestādes (sk. novērtējumu 134.–136. apsvērumā), nevis uz dalībbankām. Jebkāds salīdzinājums ar rīcību, ko FITD īstenojusi, pirms dalībbankām bija juridisks pienākums būt par FITD dalībniecēm, ir nenozīmīgs, ņemot vērā, ka pašlaik dalībbankām nav iespējas atteikties no konkrētiem pasākumiem, kā paskaidrots 134. un 135. apsvērumā. Vēl jo vairāk par to liecina mehānisms, ko FITD izmanto, lemjot par šādiem pasākumiem, kā aprakstīts 36. apsvērumā, un kas ir izdevīgs lielām bankām (94) tādā ziņā, ka lēmumus iejaukties var pieņemt arī tad, ja vairākums dalībbanku to nevēlas.

(154)

Tādējādi attiecīgās izmaksas izriet no pienākumiem, kas uzlikti FITD kā noguldījumu garantiju sistēmai, kura rīkojas atbilstoši valsts mandātam aizsargāt noguldītājus. Nevienam tirgus ekonomikas dalībniekam nebūtu jāpilda pienākumi, kas izriet no valsts mandāta, piemēram, pienākums veikt atmaksājumus noguldītājiem Tercas likvidācijas gadījumā. Saskaņā ar iedibināto judikatūru pienākumus, kas izriet no valsts mandāta, nevar ņemt vērā, piemērojot tirgus ekonomikas dalībnieka principu (95).

(155)

Tāpēc, neņemot vērā pienākumus, kas izriet no FITD valsts mandāta, Komisija secina, ka tirgus ekonomikas dalībnieks nebūtu pieņēmis nevienu no attiecīgajiem trim pasākumiem. Faktam, ka nav darījumdarbības plāna un nekādu izredžu, ka varētu tikt gūts ienākums no ieguldījumiem, ir svarīga nozīme šajā novērtējumā, un jau tas vien apstiprina šādu secinājumu.

(156)

Visbeidzot, BPB un Tercas apgalvo, ka FITD rīcību var uzskatīt par vienlaicīgu ar ieguldījumu, ko BPB veica kā privāts uzņēmējs. Komisija norāda, ka šāda veida vienlaicīgam ieguldījumam jāatbilst pilnīgi vienādiem nosacījumiem, ko piemēro gan privātiem, gan publiskiem līdzieguldītājiem. Ir skaidrs, ka šis nosacījums šajā gadījumā nav izpildīts. BPB ieguva pilnas īpašumtiesības uz Tercas, savukārt FITD nesaņēma nekādu ienākumu no saviem ieguldījumiem.

(157)

Iepriekš 149.–156. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ pasākumi, ko FITD veica Tercas labā, nodrošināja Tercas priekšrocību, proti, neatmaksājamu ieguldījumu tās negatīvā pašu kapitāla segšanai, bezatlīdzības garantiju par dažiem kredītriska darījumiem attiecībā uz […] un nosacītu neatmaksājamu ieguldījumu pēc vajadzības, lai daļēji atbrīvotu Tercas no tās nodokļu saistībām atbilstoši tobrīd piemērojamiem ienākumu nodokļu noteikumiem. Šie pasākumi visi kopumā novērsa Tercas aiziešanu no tirgus. Normālos tirgus apstākļos Tercas nevarētu izmantot šādu pasākumu priekšrocības.

(158)

Komisija uzskata, ka attiecīgie pasākumi ir selektīvi, jo tie attiecas tikai uz Tercas. Šādi atbalsta pasākumi ir pieejami tikai bankām, kam piemēro īpašo administrēšanas procedūru, un tikai individuālos gadījumos. Attiecīgi Komisija uzskata, ka šajā lēmumā novērtētie pasākumi bija paredzēti tikai un vienīgi Tercas, lai novērstu tās aiziešanu no tirgus, un tāpēc bija selektīvi.

(159)

Visbeidzot, priekšrocības, kas ar FITD rīcību piešķirtas Tercas, izkropļo konkurenci, novēršot Tercas maksātnespēju un aiziešanu no tirgus. Tercas konkurē ar ārvalstu uzņēmumiem, tādējādi ietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(160)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 1 dotācija EUR 265 miljonu apmērā tika juridiski piešķirta kā neatmaksājams ieguldījums Tercas negatīvā pašu kapitāla segšanai bez jebkāda atlīdzības elementa. Komisija uzskata, ka atbalsta elements ir pilna summa, tas ir, EUR 265 miljoni.

(161)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 2 EUR 35 miljonu garantija tika piešķirta uz termiņu līdz trīs gadiem, lai segtu kredītrisku, kas saistīts ar konkrētiem Tercas riska darījumiem attiecībā uz […]. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par garantijām (96) atbalsta elements būtu jāaprēķina kā bruto dotācijas ekvivalents starpībai starp prēmiju, kas atbalsta saņēmējam būtu jāmaksā tirgu dalībniekam, lai iegūtu šādu garantiju, un prēmiju, ko tas faktiski samaksājis par to pašu garantiju, kad tā bija spēkā.

(162)

Komisijai nav informācijas par to, kādu maksu tirgus dalībnieks būtu iekasējis par to, ka tiek apdrošināts kredītriska darījums attiecībā uz […] vai […] kredītkvalitāte. Tomēr, ņemot vērā, ka tobrīd riska darījums bija peļņu nesošs un ka aizdevums galu galā tika atmaksāts noteiktajā termiņā, kā arī daudz ievērojamākos atbalsta apjomus, kas piešķirti ar pasākumiem Nr. 1 un 3, Komisija uzskata, ka ir pietiekami noteikt zemāku robežu šajā lietā iesaistītā atbalsta summas aplēsei.

(163)

Šādu zemāku robežu var noteikt, kā kritēriju izmantojot vidējās trīsgadu kredītriska mijmaiņas līgumu vērtības (97), kādas tās bija brīdī, kad atbalsts tika piešķirts Itālijas lielākajiem nefinanšu uzņēmumiem, kuri aktīvi tirgo kredītriska mijmaiņas līgumus. Šāda vidējā vērtība ir 53 bāzes punkti (98). Ņemot vērā, ka garantija sedza riska darījumus EUR 35 miljonu vērtībā un bija spēkā tikai deviņus mēnešus, garantijas prēmijas atpirkuma summa ir EUR 0,14 miljoni. Līgumos nebija paredzēta nekāda prēmija FITD, ko var atskaitīt no minētās summas, un Komisija attiecīgi uzskata, ka atbalsta summa ir EUR 0,14 miljoni.

(164)

Attiecībā uz pasākumu Nr. 3 Komisija norāda, ka saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem nodokļu atbrīvojums bija jāpaziņo Eiropas Komisijai, kurai tas bija jāapstiprina. Ne laikā, kad tika piešķirts atbalsts, ne vēlāk Komisija nebija pieņēmusi lēmumu par pasākumu Nr. 3, tāpēc jāuzskata, ka garantijas termiņš ir iestājies. Nodokļu atbrīvojums netika oficiāli paziņots Komisijai, un tas nozīmē, ka to nevarēja piemērot. Tādējādi Komisija nevar uzskatīt attiecīgo pasākumu par garantiju – tas drīzāk jāuzskata par vēl vienu neatmaksājamu ieguldījumu bez atlīdzības. Komisija uzskata, ka atbalsta elements ir pilna summa, tas ir, EUR 30 miljoni.

(165)

Iepriekš 149.–164. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secina, ka pasākumi Nr. 1 (neatmaksājams ieguldījums EUR 265 miljonu apmērā), Nr. 2 (garantija par summu EUR 35 miljoni kredītriska darījumiem attiecībā uz […] ar atbalsta elementu EUR 0,14 miljoni) un Nr. 3 (vēl viens neatmaksājams ieguldījums EUR 30 miljonu apmērā) par kopējo summu EUR 295,14 miljoni, ko FITD piešķīra kā valsts atbalstu, radīja Tercas selektīvu priekšrocību, kas izkropļoja konkurenci un ietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm. Minētā selektīvā priekšrocība tika piešķirta no valsts līdzekļiem, FITD īstenojot rīcību, kas 112.–148. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ ir attiecināma uz valsti. Atbalsts tika piešķirts 2014. gada 7. jūlijā.

(166)

Komisija atgādina, ka tā novērtēja, ka visi trīs attiecīgie pasākumi rada priekšrocību Tercas, tāpēc Komisija uzskata, ka tie ir bijuši labvēlīgi Tercas saimnieciskajai darbībai, novēršot Tercas aiziešanu no tirgus un ļaujot tai turpināt saimniecisko darbību pircējuzņēmuma, t. i., BPB, sastāvā.

(167)

Lai noteiktu, vai bankas darbību pārdošana ietver valsts atbalstu pircējam, atbilstoši 2013. gada Banku darbības paziņojuma 79., 80. un 81. punktam un Pārstrukturēšanas paziņojuma (99) 20. punktam Komisijai ir jānovērtē, vai ir izpildītas konkrētas prasības. Tai jo īpaši ir jāizvērtē, vai i) pārdošanas process bija atklāts, bez nosacījumiem un nediskriminējošs, ii) pārdošana notika atbilstoši tirgus nosacījumiem un iii) vai kredītiestāde vai valdība maksimāli palielināja iesaistīto aktīvu un pasīvu pārdošanas cenu.

(168)

Kā minēts lēmumā sākt procedūru, Komisijai nav pierādījumu, lai secinātu, ka i) pārdošanas process nebija atklāts, bez nosacījumiem un nediskriminējošs, ii) ka pārdošana nenotika atbilstoši tirgus nosacījumiem vai iii) ka Itālijas iestādes maksimāli nepalielināja pārdošanas cenu attiecībā uz Tercas.

(169)

Komisija secina, ka vienīgais atbalsta pasākuma labuma guvējs ir Tercas un ka pircējam, t. i., BPB, atbalsts netika piešķirts.

(170)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka identificētie pasākumi ietver valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē un ir piešķirti, pārkāpjot ar Līguma 108. panta 3. punktu noteikto paziņošanas pienākumu un īstenošanas aizliegumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka pasākumi, kas piešķirti Tercas, ir nelikumīgs valsts atbalsts.

(171)

Itālija nav apgalvojusi, ka pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu. Nav piemērojams neviens no Līguma 107. panta 2. punkta noteikumiem. Tāpat ir skaidrs, ka nav piemērojams 107. panta 3. punkta a) un d) apakšpunkts, savukārt 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasības ir stingrākas nekā tās, ko Komisija pašlaik piemēro grūtībās nonākušām finanšu iestādēm atbilstoši 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam. Tāpēc Komisija izvērtēs FITD iejaukšanās saderību, pamatojoties vienīgi uz pēdējo minēto noteikumu.

(172)

Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts ļauj Komisijai atzīt atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tā sniegšana “novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”. Komisija ir atzinusi, ka pasaules finanšu krīze var radīt nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā un ka pasākumi banku atbalstam var būt piemēroti šādu traucējumu novēršanai. Šis viedoklis ir ticis secīgi izklāstīts un izvērsts septiņos krīzes paziņojumos (100) un atkārtoti apliecināts 2013. gada Banku darbības paziņojumā, kurā Komisija norāda iemeslus, kāpēc tā uzskata, ka prasības 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanai joprojām ir izpildītas.

(173)

Lai atbalsta pasākums būtu saderīgs atbilstoši Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam, tam jāatbilst 107. panta 3. punktā noteiktajiem vispārējiem saderības principiem, tos vērtējot Līguma vispārējo mērķu kontekstā. Tāpēc iepriekšējos lēmumos (101) Komisija ir noteikusi, ka ikvienam atbalsta pasākumam vai sistēmai jāatbilst šādiem trīs kritērijiem: i) piemērotība, ii) nepieciešamība un iii) samērīgums.

(174)

2013. gada Banku darbības paziņojums ir piemērojams valsts atbalstam, kas piešķirts, sākot no 2013. gada 1. augusta. FITD iejaukšanos Banca d'Italia atļāva 2014. gada 7. jūlijā.

(175)

Lai noteiktu, vai pasākumi ir saderīgi ar attiecīgajiem krīzes paziņojumiem, Komisija atbalstu, kas piešķirts ar visu trīs pasākumu starpniecību, novērtēs šādi:

1.    Pasākums Nr. 1 – lai veiktu izvērtējumu atbilstoši 2013. gada Banku darbības paziņojumam un Pārstrukturēšanas paziņojumam, neatmaksājamais ieguldījums EUR 265 miljonu apmērā tiks uzskatīts par rekapitalizāciju, neraugoties uz to, ka tas atšķiras no standarta rekapitalizācijas pasākuma tādā ziņā, ka piešķīrēja iestāde neieguva nekādas tiesības un netika samaksāta atlīdzība.

2.    Pasākums Nr. 2 – EUR 35 miljonu garantiju, kas paredzēta, lai segtu kredītrisku, kurš saistīts ar konkrētiem Tercas riska darījumiem attiecībā uz […], un ietver atbalsta elementu EUR 0,14 miljonu apmērā, var novērtēt atbilstoši Paziņojumam par samazinātas vērtības aktīviem (102) un arī 2013. gada Banku darbības paziņojumam, un Pārstrukturēšanas paziņojumam kā atbalstu Tercas pārstrukturēšanai.

3.    Pasākums Nr. 3 – Tā kā Komisija nebija pieņēmusi lēmumu, EUR 30 miljonu garantija tiks novērtēta kā papildu atbalsts neatmaksājama ieguldījuma veidā. Attiecīgi tā jāuzskata par rekapitalizāciju, kas izvērtējama tāpat kā pasākums Nr. 1.

(176)

Komisija vispirms novērtēs pasākuma Nr. 2 saderību ar iekšējo tirgu, ņemot vērā Paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem, un tad veiks visu trīs pasākumu kopēju novērtējumu atbilstoši 2013. gada Banku darbības paziņojumam un Pārstrukturēšanas paziņojumam.

(177)

Pasākums Nr. 2 jānovērtē, piemērojot Paziņojumā par samazinātas vērtības aktīviem uzskaitītos saderības kritērijus, jo tā mērķis ir “atbrīvot saņēmējbanku no nepieciešamības reģistrēt vai nu zaudējumus, vai rezervi iespējamiem zaudējumiem saistībā ar tās samazinātas vērtības aktīviem (vai atlīdzināt no tiem izrietošās sekas)”. Minētie kritēriji ir šādi: i) aktīvu atbilstīgums, ii) pārskatāmība un informācijas izpaušana par vērtības samazināšanos, iii) aktīvu pārvaldība, iv) pareiza un konsekventa pieeja novērtēšanai un v) atlīdzības piemērotība un sloga sadalījums.

(178)

Saistībā ar aktīvu atbilstīgumu Paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem 5.4. iedaļā norādīts, ka aktīvu glābšanai nepieciešams skaidri norādīt samazinātas vērtības aktīvus un ka atbilstīgumam tiek piemēroti noteikti ierobežojumi.

(179)

Lai gan Paziņojumā par samazinātas vērtības aktīviem kā atbilstīgi ir minēti aktīvi, kas izraisījuši finanšu krīzi, tas arī ļauj dalībvalstīm “attiecināt atbilstīgumu arī uz labi definētām aktīvu kategorijām, kas atbilst sistēmiskajiem draudiem, ja ir pienācīgs pamatojums un nav kvantitatīvu ierobežojumu”. Paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem 35. punktā ir noteikts, ka “aktīvus, kurus šobrīd nevar uzskatīt par samazinātas vērtības aktīviem, nevajadzētu iekļaut glābšanas programmā”.

(180)

Šajā gadījumā FITD 2014. gada jūlija ziņojumā ir norādīts, ka pasākumā Nr. 2 minētie riska darījumi attiecas uz ieņēmumus nesošiem, bet problemātiskiem aizdevumiem. Saskaņā ar Paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem 5.4. iedaļā izklāstītajiem kritērijiem ieņēmumus nesoši aktīvi nav atbilstīgi. Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka pasākums Nr. 2 neatbilst Paziņojumā par samazinātas vērtības aktīviem noteiktajiem aktīvu atbilstīguma kritērijiem.

(181)

Saskaņā ar Paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem 5.1. iedaļu Komisija pieprasa pilnīgu ex ante pārskatāmību un informācijas izpaušanu par to aktīvu vērtības samazināšanos, uz kuriem attiecināmi glābšanas pasākumi. Tomēr Komisija nav saņēmusi informāciju par attiecīgajiem riska darījumiem vai par pamatā esošo uzņēmumu.

(182)

Turklāt ne attiecīgā dalībvalsts, ne ieinteresētās personas nav iesniegušas samazinātas vērtības aktīvu novērtējumu, kā paredzēts Paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem 5.5. iedaļā, un nav arī informācijas, kas Komisijai ļautu secināt, ka ir veikta aktīvu nodalīšana funkcionālā un organizatoriskā līmenī, kā to paredz paziņojuma 5.6. iedaļa.

(183)

Komisija secina, ka kritēriji attiecībā uz pārskatāmību un informācijas izpaušanu nav izpildīti un ka nav pierādījumu, pamatojoties uz kuriem Komisija varētu secināt, ka kritēriji attiecībā uz pārvaldību un novērtēšanu ir izpildīti.

(184)

Saistībā ar atlīdzību Paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem 5.2. iedaļā ir atkārtots vispārējais princips, kas paredz, ka parasti bankām ir jāsedz pilnā apmērā zaudējumi, kas saistīti ar samazinātas vērtības aktīviem, un jāparedz pareiza atlīdzība, lai nodrošinātu vienādu akcionāra atbildību un sloga sadalījumu.

(185)

Kā aprakstīts 195.–212. apsvērumā, nav veikti pienācīgi sloga sadalījuma pasākumi. Turklāt Komisija norāda, ka par garantiju, kas saistīta ar riska darījumu attiecībā uz […], netika paredzēta atlīdzība.

(186)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākums Nr. 2 neatbilst nevienai no Paziņojumā par samazinātas vērtības aktīviem noteiktajām kumulatīvajām prasībām. Attiecīgi pasākumu Nr. 2 nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(187)

Pasākumu Nr. 1 un 3 juridiskā forma ir neatmaksājama dotācija, t. i., skaidras naudas ieguldījums bez atlīdzības apmaiņā pret to (īpašumtiesību vai atlīdzības veidā). 2013. gada Banku darbības paziņojumā noteiktajos atbilstības kritērijos dotācijas kā tādas netiek aplūkotas.

(188)

Vienīgais dotācijai līdzīgais atbalsta veids, kas paredzēts 2013. gada Banku darbības paziņojumā, ir atbalsts rekapitalizācijai. Tomēr attiecībā uz rekapitalizāciju ir jābūt izpildītiem vairākiem atbilstības kritērijiem, proti, ir jābūt i) kapitāla piesaistīšanas plānam, kurā izklāstītas visas attiecīgajai bankai pieejamās iespējas kapitāla piesaistīšanai no privātiem avotiem, ii) pārstrukturēšanas plānam, kas ļauj atjaunot finanšu iestādes dzīvotspēju, iii) pietiekamam atbalsta saņēmēja ieguldījumam, kapitāla un subordinētā parāda instrumentu turētājiem sniedzot savu ieguldījumu, ciktāl iespējams (sloga sadalījums), un iv) pasākumiem, kas ir pietiekami, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus. Kaut arī Tercas īpašais administrators var būt īstenojis kapitāla piesaistīšanas plānu (sk. 15. apsvērumu), Komisijai nav iesniegti pierādījumi, ka ir izpildītas šajā lēmumā aprakstītās atbilstības prasības.

(189)

Būtībā neatmaksājamie ieguldījumi atbilstoši pasākumiem Nr. 1 un 3 tika veikti, lai Tercas negatīvo pašu kapitālu palielinātu līdz nullei, pirms tās darbību pārņem BPB. Komisija līdzīgus darījumus iepriekš ir atzinusi par saderīgiem ar iekšējo tirgu, bet tikai kā atbalstu noregulējuma atvieglošanai vai organizētai bankas likvidācijai (103). Tā kā Itālijas gadījumā pasākumi Tercas atbalstam nebija saistīti ne ar noregulējumu, ne ar likvidācijas sistēmām, Komisija nevar vadīties no tādas pašas argumentācijas Tercas gadījumā. Tāpēc tai attiecīgais pasākums jānovērtē kā rekapitalizācijas atbalsts.

(190)

Pasākums Nr. 2 bija paredzēts, lai aizsargātu Tercas no iespējamiem zaudējumiem, ko var radīt tās riska darījumi attiecībā uz […]. Tādējādi tas ir līdzīgs rekapitalizācijas atbalstam, kas paredzēts Tercas pārstrukturēšanai. Neatkarīgi no tā, vai pasākums Nr. 2 atbilst Paziņojumam par samazinātas vērtības aktīviem, lai to atzītu par saderīgu, tam jāatbilst arī 2013. gada Banku darbības paziņojumam un Pārstrukturēšanas paziņojumam. Turklāt nebūtu iespējams novērtēt pasākumus Nr. 1 un 3 atbilstoši minētajiem paziņojumiem, neņemot vērā pasākumu Nr. 2.

(191)

2013. gada Banku darbības paziņojumā ir noteikts, ka ir vajadzīgs gan kapitāla piesaistīšanas plāns, lai nodrošinātu, ka pirms valsts atbalsta pieprasīšanas ir izmantoti visi iespējamie privātā kapitāla avoti, gan pārstrukturēšanas plāns, lai pierādītu ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu. Ilgtermiņa dzīvotspēja ir nodrošināta, kad banka spēj konkurēt tirgū par kapitālu pēc saviem ieskatiem saskaņā ar attiecīgām regulatīvām prasībām. Lai banka to varētu izdarīt, tai ir jāspēj segt visas savas izmaksas un, ievērojot bankas riska profilu, gūt atbilstīgu peļņu no pašu kapitāla. Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 17. punktu dzīvotspēju var atjaunot arī, pārdodot banku.

(192)

Ieinteresētās personas apgalvo, ka īpašais administrators veica pasākumus, “lai novērstu trūkumus Tercas organizācijā un iekšējā kontroles sistēmā”. BPB arī apgalvo, ka atveseļošanas plāna strukturālie elementi tika izstrādāti BPB darījumdarbības plānā 2015.–2019. gadam.

(193)

Komisija norāda, ka tā nav saņēmusi pārstrukturēšanas vai atveseļošanas plānu, kas apliecinātu ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, lai gan Itālijai tika izteikta oficiāla prasība iesniegt šādu plānu.

(194)

Komisija atzīst, ka tā var izvērtēt pārstrukturēšanas plānu, kas iesniegts pēc rekapitalizācijas pasākuma īstenošanas. 2013. gada Banku darbības plānā ir paredzēta šāda iespēja, jo īpaši gadījumā, ja atbalsts ir paziņots un īstenots kā glābšanas atbalsts atbilstoši stingriem nosacījumiem. Tomēr, tā kā nav paziņots neviens glābšanas pasākums, un ņemot vērā pieejamo informāciju un jo īpaši pārstrukturēšanas plāna neesību, Komisija nevar uzskatīt, ka prasība par ilgtermiņa dzīvotspējas apliecināšanu ar sīki izstrādātu pārstrukturēšanas plānu ir izpildīta.

(195)

Pārstrukturēšanas paziņojumā, ko papildina 2013. gada Banku darbības paziņojums, norādīts, ka ir nepieciešams atbilstīgs saņēmēja ieguldījums, lai ierobežotu atbalstu līdz minimumam un novērstu konkurences izkropļojumus un bezrūpīgas rīcības risku. Šajā nolūkā paziņojumā noteikts, ka: i) gan pārstrukturēšanas izmaksām, gan atbalsta summai jābūt ierobežotai un ii) slogs pēc iespējas jādala esošajiem akcionāriem un subordinētajiem kreditoriem.

(196)

Saskaņā ar paziņojuma 29. punktu Komisija atbalsta pasākumus var apstiprināt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts pierāda, ka tā ir izmantojusi visus iespējamos pasākumus, lai ierobežotu šādu atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam. Tādēļ dalībvalstis pirms pārstrukturēšanas plāna iesniegšanas vai kā daļu no pārstrukturēšanas plāna ir aicinātas iesniegt kapitāla piesaistīšanas plānu.

(197)

Saskaņā ar paziņojuma 44. punktu “pakārtotais parāds principā ir jāpārvērš vai jānoraksta pirms valsts atbalsta piešķiršanas. Valsts atbalsts ir jāpiešķir tikai pēc tam, kad jebkuru zaudējumu kompensēšanai pilnībā ir ieguldīts pašu kapitāls, hibrīdkapitāls un pakārtotais parāds”.

(198)

Saskaņā ar paziņojuma 47. punktu, lai ierobežotu atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam, iespējami agrākā posmā ir jānovērš līdzekļu aizplūšana.

(199)

Paziņojuma 52. punktā ir noteikts, ka Komisija atļauj glābšanas atbalstu rekapitalizācijas pasākumu veidā (un ļauj pārstrukturēšanas plānu iesniegt pēc pasākuma īstenošanas) tikai tad, ja glābšanas atbalsts netraucē izpildīt paziņojumā noteiktās sloga sadalījuma prasības.

(200)

Komisija ņem vērā, ka Tercas tika veikta pilnīga akcionāru pašu kapitāla norakstīšana.

(201)

Tomēr atbilstoši 2013. gada Banku darbības paziņojumā noteiktajām prasībām Tercas subordinētajam un konsolidētajam parādam (ieskaitot tās meitasuzņēmumu Caripe) EUR 189 miljonu apmērā (uz 2014. gada 31. martu) vajadzēja būt pārvērstam vai norakstītam atbilstoši 2013. gada Banku darbības paziņojumā noteiktajām prasībām, lai samazinātu kapitāla iztrūkumu un atbalsta summu. Nenotika ne šāda pārvēršana, ne norakstīšana, un saskaņā ar Tercas sniegto informāciju pārvaldītājsabiedrības emitētajam subordinētajam parādam EUR 36 miljonu apmērā termiņš bija iestājies, un tas tika atmaksāts 2014. gada decembrī. Komisijai nav informācijas par to, vai jebkādam Caripe emitētam subordinētajam parādam termiņš bija iestājies un vai šāds parāds tika atmaksāts.

(202)

Komisija uzskata, ka līdzekļu aizplūšana bija saistīta ar minētā subordinētā parāda termiņa iestāšanos un ka vēlāk veiktā izmaksa principā ir pretrunā nosacījumiem, ar kādiem rekapitalizācijas atbalstu var atzīt par saderīgu atbilstoši 2013. gada Banku darbības paziņojumam.

(203)

Ieinteresētās personas apgalvo, ka iespēja rekapitalizēt subordinēto parādu nebija juridiski pamatota atbilstoši spēkā esošajiem Itālijas tiesību aktiem un ka parādu var norakstīt tikai obligātās administratīvās likvidācijas gadījumā. 2013. gada Banku darbības plānā ir izklāstīti faktori, kurus Komisija ņems vērā, lai noteiktu, vai valsts atbalsta pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu, un starp kuriem ir rekapitalizācijas prasība. Šāds sloga sadalījums ir iespējams likvidācijā, kā tas ir saprotams no Banca Romagna lietā (104) pieņemtā lēmuma konteksta – minētajā lēmumā Itālijas piešķirtais atbalsts tika apstiprināts, un sloga sadalījuma prasības attiecībā uz subordinēto parādu bija izpildītas.

(204)

Ieinteresētās personas atsaucas uz 2013. gada Banku darbības paziņojuma 42. punktu, tomēr Komisija norāda, ka 42. punktā runa ir par augstākas prioritātes parādu turētājiem, nevis subordinēto parādu turētājiem.

(205)

Ieinteresētās personas arī atsaucas uz paziņojuma 45. punktu, kas pieļauj izņēmumu attiecībā uz subordinēto kreditoru pārvēršanas vai norakstīšanas principu, ja šādu pasākumu īstenošana varētu apdraudēt finanšu stabilitāti vai izraisīt nesamērīgas sekas.

(206)

Komisija norāda, ka atbilstoši 2013. gada Banku darbības paziņojumam subordinēto parādu turētāju sloga sadalījums tika piemērots lielai daļai no visas banku sistēmas Slovēnijā (105) un Portugāles trešajai lielākajai bankai (106). Tas tika piemērots arī lielai daļai banku sistēmas Spānijā pirms 2013. gada Banku darbības paziņojuma pieņemšanas, neapdraudot finanšu stabilitāti un neizraisot nesamērīgas sekas. Ņemot vērā, ka Tercas nav liela banka, Komisija nevar pieņemt, ka šajā gadījumā pastāv šāds risks. Vienīgie gadījumi, kad Komisija ir pieņēmusi atkāpi no parastā sloga sadalījuma nesamērīgu seku dēļ, šajā kontekstā nav būtiski (107).

(207)

Komisija secina, ka subordinēto parāda instrumentu turētāji nesniedza maksimāli iespējamo ieguldījumu un ka FITD rīcība neatbilst būtiskam 2013. gada Banku darbības paziņojuma aspektam.

(208)

FITD savās iesniegtajās piezīmēs norāda, ka pārstrukturēšana bija saistīta ar Tercas pilnīgu rekapitalizāciju, kura īstenota ar BPB iejaukšanos, kas veicināja kapitāla palielināšanu, piesaistot kapitālu tirgū. Turpretī 2013. gada Banku darbības paziņojuma 34. punktā ir paredzēts, ka pēc kapitāla piesaistīšanas plāna iesniegšanas dalībvalstij jānosaka atlikušā kapitāla iztrūkums, kas jāsedz, izmantojot valsts atbalstu. Tomēr, kā atzīts BPB un Tercas iesniegtajos apsvērumos, BPB īstenoja rekapitalizāciju ar nosacījumu, ka FITD vispirms segs negatīvo pašu kapitālu.

(209)

BPB un Tercas arī apgalvo, ka attiecīgie pasākumi bija ierobežoti līdz minimumam, kas bija nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, proti, nodrošināt Tercas rentabilitāti ilgtermiņā. Tās min šādus iemeslus: 1) FITD ieguldījums atbilst FITD statūtos noteiktajam “vismazāko izmaksu” kritērijam, 2) tā bija vienīgā pamatotā iespēja, ņemot vērā Tercas stāvokļa pasliktināšanos un vajadzību atrast pircēju, un 3) FITD tikai daļēji sniedza ieguldījumu negatīvā pašu kapitāla noregulēšanā un minimālo kapitāla rādītāju atjaunošanā, proti, FITD ieguldīja EUR 265 miljonus no vajadzīgajiem EUR 495 miljoniem.

(210)

Šajā ziņā Komisija norāda, ka FITD statūtos noteiktajam mazāko izmaksu kritērijam nav nozīmes, novērtējot pasākumu saderību. Attiecībā uz saderību pašreizējā gadījumā būtiski ir tikai tas, vai nodrošinātais valsts atbalsts ir pietiekams, lai atjaunotu attiecīgās finanšu iestādes ilgtermiņa dzīvotspēju, un vai tas ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, pietiekami ierobežojot konkurences izkropļojumus. Arguments, ka piešķirtais atbalsts bija mazāks nekā kapitāla prasību izpildei vajadzīgā summa, nepierāda, ka atbalsts bija ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam.

(211)

Kā minēts 194. apsvērumā, no sniegtās informācijas Komisijai nav saprotams, vai atbalsts patiešām bija pietiekams dzīvotspējas atjaunošanai. Turklāt atbalsts acīmredzami nebija ierobežots līdz minimumam, jo netika rekapitalizēts subordinētais parāds.

(212)

Jāpiebilst, ka tad, ja FITD būtu rīkojusies atbilstoši 2013. gada Banku darbības paziņojumā izklāstītajai pieejai, būtu bijis iespējams FITD izmaksas samazināt vēl vairāk, pilnīgi norakstot subordinēto parādu EUR 169 miljonu apmērā (EUR 88 miljoni attiecībā uz Tercas – Cassa di Risparmio della Provincia di Teramo SpA un EUR 81 miljons attiecībā uz Caripe), tādējādi ievērojami samazinot slogu dalībvalstij. Šāda norakstīšana būtu bijusi juridiski iespējama likvidācijas gadījumā (108).

(213)

Visbeidzot, Pārstrukturēšanas paziņojuma 4. iedaļā ir noteikts, ka finanšu iestādes pārstrukturēšanā jāiekļauj konkurences izkropļojumu novēršanas pasākumi. Šādi pasākumi būtu jāpielāgo, lai novērstu traucējumus tirgos, kuros atbalsta saņēmēja banka darbojas pēc pārstrukturēšanas.

(214)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 34. punkts paredz, ka atbilstīga atlīdzība par publisko kapitālu ir viens no labākajiem līdzekļiem, kā ierobežot konkurences izkropļojumus, jo tādējādi samazinās atbalsta apjoms.

(215)

Nevienā no konkrētajiem trim pasākumiem nav it nekāda elementa, kas liecinātu, ka ir nodrošināta atlīdzība par FITD ieguldījumu vai jebkāda prēmija par garantiju, vai jebkāda tiesību (t. i., parasto akciju) iegūšana vai līdzdalība nākotnes ieņēmumos. Tāpat nav arī zaudējumu apvērses mehānisma, kas ļautu atgūt daļu atbalsta no Tercas pēc tam, kad tā atjauno savu dzīvotspēju.

(216)

FITD apgalvo, ka tad, kad tiek veikti pasākumi negatīvā pašu kapitāla segšanai, lai maksātnespējīgu uzņēmumu varētu nopirkt citas personas, ir normāli, ka atlīdzība nav paredzēta. Komisija norāda, ka attiecīgie pasākumi bija palīdzības piešķīrumi, kuru tiešā ietekme izpaudās tādējādi, ka Tercas nebija jāaiziet no tirgus, kā tai būtu bijis jādara, ja šāda atbalsta nebūtu. Tāpēc tie jāuzskata par būtiskiem konkurences izkropļojumiem. Attiecīgi, kā norādīts 189. apsvērumā, Komisija uzskata šādus pasākumus par saderīgiem ar iekšējo tirgu tikai tad, ja atbalsts tiek piešķirts noregulējuma atvieglošanai vai organizētai likvidācijai.

(217)

FITD apgalvo, ka Komisija iepriekš ir pieņēmusi zemu atlīdzības līmeni vai pat atlīdzības neesību, piemēram, Banco de Valencia (BVA) (109), Banco Português de Negócios (BNP) (110) vai Banco CAM  (111) lietās.

(218)

Komisija norāda, ka visi minētie lēmumi – ciktāl atļautais atbalsts nebija noregulējuma veicināšanai vai organizētai likvidācijai paredzēts atbalsts (189. apsvērums) – tika pieņemti, pirms 2013. gada Banku darbības paziņojums kļuva piemērojams.

(219)

Komisija norāda, ka pēc būtības visās trīs lietās, uz kurām atsaucas ieinteresētās personas, tika īstenoti īpaši pamatīgi pārstrukturēšanas pasākumi atbilstoši Pārstrukturēšanas paziņojuma prasībām. Visās trīs lietās banka un tās zīmols galu galā “pazuda” no tirgus. Turklāt katrā no tām ievērojami samazinājās darbības apjoms (CAM gadījumā par aptuveni 50 % samazinājās filiāļu skaits un par aptuveni 35 % samazinājās darbinieku skaits; BVA gadījumā par aptuveni 90 % samazinājās filiāļu skaits un par aptuveni 50 % samazinājās darbinieku skaits, un BPN gadījumā par 65 % samazinājās bilance un tika slēgti visi darbības virzieni, izņemot mazumtirdzniecību).

(220)

Komisija norāda, ka turpretī Tercas gadījumā gan filiāļu, gan darbinieku skaits jāsamazina par aptuveni […] %, savukārt visi darbības virzieni tiks saglabāti. Zīmola nosaukums “Tercas” turpina pastāvēt, un tiek turpināta darbība līdzšinējā jomā.

(221)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka pretēji FITD, BPB un Tercas apgalvojumiem reorganizācija, ko plāno īstenot Tercas, nav tik plaša kā to minētajos piemēros un nepamato to, ka nav pilnīgi nekādas atlīdzības par pasākumiem.

(222)

FITD arī apgalvo, ka darbības ietekme uz tirgu pati par sevi ir ierobežota, jo arī Tercas darbības apjoms un ģeogrāfiskais aptvērums ir ierobežots – Terca darbojas galvenokārt Abruco reģionā.

(223)

Tomēr saskaņā ar statistikas datiem, kas bija pieejami no Banca d'Italia 2014. gada beigās, Abruco reģionā aktīvi darbojas 12 bankas, tostarp vismaz viena liela Eiropas finanšu iestāde. Ņemot vērā, ka Terca darbojas finanšu nozarē, ka 2011. gadā tai bija 163 filiāles Abruco reģionā un ka tā konkurē ar vairākām citām Eiropas finanšu iestādēm, kurām ir filiāles tajā pašā reģionā, jebkura tai piešķirta priekšrocība varētu radīt konkurences izkropļojumus.

(224)

Ņemot vērā, ka nebija atlīdzības par FITD pasākumiem, un salīdzinoši nelielo Tercas darbības apjoma samazinājumu apvienojumā ar faktu, ka Tercas zīmols turpina pastāvēt, Komisija uzskata, ka nav veikti pietiekami aizsardzības pasākumi, lai novērstu iespējamus konkurences izkropļojumus.

(225)

Rezumējot – Komisijai nav pamatojuma, lai secinātu, ka visi trīs pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

(226)

Jo īpaši iesniegtie dokumenti pierāda, ka pasākumi neparedz sloga sadalījumu, kas vajadzīgs saskaņā ar 2013. gada Banku darbības paziņojumu, un neatbilst Pārstrukturēšanas paziņojuma kopējām prasībām attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalsta saderību, t. i., ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana, atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un konkurences izkropļojumu ierobežošanas pasākumi.

(227)

Saskaņā ar Līgumu un Tiesas iedibināto judikatūru, ja Komisija ir konstatējusi atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu, tai ir tiesības pieprasīt dalībvalstij šā atbalsta atcelšanu vai pārveidošanu (112). Tāpat Tiesa ir pastāvīgi lēmusi, ka attiecīgās valsts pienākums ir atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu; tas jādara iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas nolūkā (113).

(228)

Tiesa ir noteikusi, ka šis mērķis ir sasniegts, ja atbalsta saņēmējs ir atmaksājis nelikumīgā atbalsta summas un tādējādi ir zaudējis savas priekšrocības, kas tam bija tirgū attiecībā pret citiem konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta izmaksas (114).

(229)

Atbilstoši judikatūrai Regulas (ES) 2015/1589 (115) 16. panta 1. punktā ir noteikts: “Kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja […]. Komisija neprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā ar kādu Savienības tiesību vispārēju principu.”

(230)

Ne Itālija, ne trešās personas nav oficiāli prasījušas, lai netiek izdots atbalsta atgūšanas rīkojums, jo tas būtu pretrunā Savienības tiesību vispārējam principam. Tomēr, ņemot vērā Komisijas līdzšinējo informācijas apmaiņu ar Itāliju un trešajām personām, Komisija uzskata, ka būtu atbilstoši novērtēt, vai šajā gadījumā atbalsta atgūšanas rīkojums būtu pretrunā kādam Savienības tiesību vispārējam principam.

(231)

Ņemot vērā 2013. gada Banku darbības paziņojuma 63. punktā ietverto atsauci uz noguldījumu garantiju sistēmu rīcību un Komisijas praksi iepriekšējo lēmumu pieņemšanā (116), neviena banka vai dalībvalsts 2014. gada jūnijā nevarēja paredzēt, ka garantiju sistēmu veiktos pasākumus varētu neuzskatīt par valsts atbalstu. Turklāt nelikumīga atbalsta saņēmējs nevar tiesiski paļauties uz to, ka atbalsts ir likumīgs, pirms Komisija ir pieņēmusi galīgo lēmumu atbilstoši Līguma 108. panta 3. punktam.

(232)

Principā Komisija novērtē atbalsta pasākuma saderību, pamatojoties uz kritērijiem, kas piemērojami dienā, kad tā pieņem lēmumu. Saderības kritēriji, kas noteikti 2013. gada Banku darbības paziņojumā, ir piemērojami no 2013. gada 1. augusta, tātad tie bija piemērojami vairāk nekā 11 mēnešus pirms attiecīgo pasākumu veikšanas. Nevarēja būt tā, ka pastāvēja juridiskās noteiktības problēma, jo 2013. gada Banku darbības paziņojums bija jauns pasākums.

(233)

Atbalsta atgūšana ir negatīva lēmuma parastas sekas nelikumīga atbalsta gadījumā un kā tāda nav uzskatāma par nesamērīgām sekām.

(234)

Savienības tiesu judikatūrā ir stingri noteikts, kādos gadījumos dalībvalstij ir pilnīgi neiespējami izpildīt atbalsta atgūšanas rīkojumu. Proti, finanšu grūtības, kas atbalsta saņēmējam rastos, ja atbalsts būtu jāatgūst, nenozīmē, ka atgūšana ir neiespējama. Komisija secina, ka šajā gadījumā nevar atsaukties uz pilnīgu neiespējamību atgūt atbalstu.

(235)

Tādējādi, ņemot vērā, ka konkrētie pasākumi tika īstenoti, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktu, un ir uzskatāmi par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu, un ka atbalsta atgūšana nebūtu pretrunā Savienības tiesību vispārējam principam, atbalsts ir jāatgūst, lai atjaunotu stāvokli, kāds tirgū bija iepriekš. Laikposms, par kuru atbalsts ir jāatgūst, sākas no brīža, kad atbalsta saņēmējs pirmoreiz saņēmis priekšrocību, tas ir, kad atbalsts ir nodots saņēmēja rīcībā, un ilgst līdz faktiskās atgūšanas datumam, un atgūstamajām summām jāpieskaita procenti par laikposmu līdz faktiskās atgūšanas datumam. Šajā gadījumā datums, kad atbalsts nodots uzņēmuma rīcībā, ir ieguldījuma samaksas datums attiecībā uz pasākumu Nr. 1 un garantijas nodrošināšanas datums attiecībā uz pasākumiem Nr. 2 un 3.

(236)

Komisija secina, ka Itālija ir nelikumīgi īstenojusi pasākumu Nr. 1, kas ir neatmaksājams ieguldījums EUR 265 miljonu apmērā, pasākumu Nr. 2, kas ir garantija par summu EUR 35 miljoni kredītriska darījumiem attiecībā uz […] ar atbalsta elementu EUR 0,14 miljoni, un pasākumu Nr. 3, kas ir vēl viens neatmaksājams ieguldījums EUR 30 miljonu apmērā, par kopējo summu EUR 295,14 miljoni, kas piešķirti kā valsts atbalsts 2014. gada 7. jūlijā, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Attiecīgi nelikumīgais un nesaderīgais atbalsts, kam pieskaitīti atgūšanas procenti, būtu jāatgūst no saņēmēja, t. i., Tercas,

a)

kopējo summu (pamatsumma un procenti), kas ir jāatgūst no saņēmēja;

b)

jau veikto vai plānoto pasākumu sīku aprakstu atbilstīgi šim lēmumam;

c)

dokumentus, kas apliecina, ka saņēmējam ir pieprasīts atbalstu atmaksāt.

28.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/35

(1)

2013. gada 9. aprīlī sāka darboties otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II). Tā ietver pietiekamu informāciju, kas ļauj identificēt personu vai priekšmetu un noteikt nepieciešamo veicamo darbību. Turklāt, lai SIS II varētu darboties efektīvi, dalībvalstis apmainās ar papildinformāciju, kas saistīta ar brīdinājumiem. Šo papildinformācijas apmaiņu veic SIRENE biroji.

(2)

Lai atvieglotu darbu SIRENE birojiem un SIS II lietotājiem, kas ikdienas darbā ir iesaistīti SIRENE darbībās, 2008. gadā tika pieņemta SIRENE rokasgrāmata, izmantojot agrākā pirmā pīlāra tiesību aktu, proti, Komisijas Lēmumu 2008/333/EK (3), kā arī agrākā trešā pīlāra instrumentu Komisijas Lēmumu 2008/334/TI (4). Minētie lēmumi tika aizstāti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/115/ES (5), lai labāk atspoguļotu lietotāju un SIRENE darbībās iesaistīto darbinieku darbības vajadzības, lai uzlabotu darba procedūru saskanīgumu un nodrošinātu tehnisko noteikumu atbilstību reālajai situācijai.

(3)

2015. gada sākumā notika SIRENE rokasgrāmatas vispārēja pārskatīšana un atjaunināšana, un rezultātā tika pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/219 (6). Konkrēti Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/219 paredzēti pasākumi bija domāti, lai paātrinātu informācijas apmaiņu par subjektiem, uz kuriem attiecas diskrētas un īpašas pārbaudes un kuri iesaistīti terorismā vai smagos noziegumos. Ņemot vērā terorisma draudu pieaugumu, jo īpaši pēc 2015. gada 7. janvāra uzbrukumiem Parīzē, šādus pasākumu bija nepieciešams pieņemt steidzami, tāpēc Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/219 nācās pieņemt bez pilnīga teksta horvātu valodā. Šo trūkumu nepieciešams labot, atkārtoti pieņemot Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/219 noteikumus visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

(4)

Lai atvieglotu informācijas apmaiņu par personām, ko tur aizdomās par terorismu, un personām, kuras iesaistītas smagos noziegumos, ir nepieciešams, neskarot brīdinājumu prioritātes noteikumus, paredzēt atbrīvojumu no noteikumiem par brīdinājumu savietojamību attiecībā uz brīdinājumiem par diskrētām un īpašām pārbaudēm. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tiešajiem lietotājiem dalībvalstīs būtu iespējams veikt darbības, kas saistītas ar prioritāriem brīdinājumiem.

(5)

Tā kā Regula (EK) Nr. 1987/2006 pilnveido Šengenas acquis, saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija 2007. gada 15. jūnija vēstulē paziņoja par šā acquis transponēšanu savos tiesību aktos. Dānija piedalās Lēmuma 2007/533/TI īstenošanā. Tādēļ tai ir pienākums īstenot šo lēmumu.

(6)

Apvienotā Karaliste piedalās šā lēmuma īstenošanā, ciktāl tas neattiecas uz apmaiņu ar papildinformāciju saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 24. un 25. pantu, saskaņā ar 5. panta 1. punktu Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā 19. protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (7).

(7)

Īrija piedalās šā lēmuma īstenošanā, ciktāl tas neattiecas uz apmaiņu ar papildinformāciju saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 24. un 25. pantu, saskaņā ar 5. panta 1. punktu Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā 19. protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (8).

(8)

Šis lēmums ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(9)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9), šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (10).

(10)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana (11), kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (12) 3. pantu un Padomes Lēmuma 2008/149/TI (13) 3. pantu.

(11)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (14) šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/349/ES (15) 3. pantu un Padomes Lēmuma 2011/350/ES (16) 3. pantu.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 51. pantu un Lēmuma 2007/533/TI 67. pantu,