29.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/1

(1)

Daudzu finanšu instrumentu un finanšu līgumu cenu noteikšana ir atkarīga no etalonu precizitātes un integritātes. Nopietni manipulāciju gadījumi ar procentu likmju etaloniem, piemēram, ar LIBOR un EURIBOR, kā arī pieņēmumi par manipulācijām ar enerģijas, naftas un ārvalstu valūtas etaloniem liecina, ka etaloni var būt pakļauti interešu konfliktam. Rīcības brīvības izmantošana un vājš pārvaldības režīms palielina neaizsargātību pret manipulācijām. Nepietiekama to indeksu precizitāte un integritāte, kurus izmanto kā etalonus, vai šaubas par šo indeksu precizitāti un integritāti var apdraudēt uzticēšanos tirgum, radīt zaudējumus patērētājiem un ieguldītājiem un izkropļot reālo ekonomiku. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt etalonu un etalonu noteikšanas procesa precizitāti, stabilitāti un integritāti.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (4) ir ietvertas konkrētas prasības attiecībā uz to etalonu drošumu, kurus izmanto, lai noteiktu cenu biržā kotētam finanšu instrumentam. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK (5) ir ietvertas konkrētas prasības attiecībā uz etaloniem, kurus izmanto emitenti. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (6) ir ietvertas konkrētas prasības attiecībā uz to, kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondi (PVKIU) izmanto etalonus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 (7) ir ietverti konkrēti noteikumi, kas aizliedz manipulēt ar etaloniem, kurus izmanto vairumtirdzniecības energoproduktiem. Tomēr minētie leģislatīvie akti attiecas tikai uz dažiem konkrētu etalonu aspektiem, un tie nedz novērš visa veida neaizsargātību visu etalonu izstrādē, nedz arī aptver visus finanšu etalonu izmantošanas veidus finanšu nozarē.

(3)

Etaloni ir būtiski, lai noteiktu pārrobežu darījumu cenas un līdz ar to lai sekmētu iekšējā tirgus efektīvu darbību attiecībā uz daudziem un dažādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem. Daudzi etaloni, kas tiek izmantoti kā atsauces likmes finanšu līgumos, jo īpaši hipotēkās, tiek izstrādāti vienā dalībvalstī, bet tos izmanto kredītiestādes un patērētāji citās dalībvalstīs. Turklāt šādas kredītiestādes riska ierobežošanai vai minēto finanšu līgumu finansēšanai bieži meklē finansējumu pārrobežu starpbanku tirgū. Tikai dažas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts noteikumus par etaloniem, bet to attiecīgajā tiesiskajā regulējumā jau parādās atšķirības attiecībā uz tādiem aspektiem kā, piemēram, piemērošanas joma. Turklāt Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) 2013. gada 17. jūlijā vienojās par principiem finanšu etalonu jomā (“IOSCO principi finanšu etalonu jomā”), 2012. gada 5. oktobrī vienojās par principiem naftas cenu ziņošanas aģentūrām (“IOSCO PRA principi”) (kopā “IOSCO principi”), un, tā kā minētie principi nodrošina zināmu elastību attiecībā uz to konkrēto piemērošanas jomu un īstenošanas līdzekļiem, dalībvalstis, ļoti iespējams, valsts līmenī pieņems noteikumus, ar kuriem šādus principus īstenos atšķirīgā veidā.

(4)

Minētās atšķirīgās pieejas izraisītu iekšējā tirgus sadrumstalotību, jo etalonu administratoriem un lietotājiem dažādās dalībvalstīs būtu jāievēro atšķirīgi noteikumi. Tādējādi vienā dalībvalstī izstrādātus etalonus varētu nebūt iespējams lietot citās dalībvalstīs. Tādēļ, nepastāvot saskaņotam satvaram, lai nodrošinātu Savienībā finanšu instrumentos un finanšu līgumos izmantoto etalonu precizitāti un integritāti vai lai novērtētu ieguldījumu fondu darbību, ir ļoti iespējams, ka atšķirības dalībvalstu tiesību aktos radīs šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai etalonu izstrādes nolūkā.

(5)

Savienības noteikumos par patērētāju tiesību aizsardzību nav ietverts īpašais jautājums par atbilstīgu informēšanu par etaloniem finanšu līgumos. Ir ļoti iespējams, ka, ņemot vērā patērētāju sūdzības un tiesas prāvas par etalonu izmantošanu vairākās dalībvalstīs, valsts līmenī saistībā ar leģitīmām bažām par patērētāju aizsardzību tiks pieņemti atšķirīgi pasākumi, kā rezultātā ar patērētāju aizsardzības dažādo līmeni saistītu atšķirīgu konkurences nosacījumu dēļ varētu veidoties iekšējā tirgus sadrumstalotība.

(6)

Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību un uzlabotu tā darbības nosacījumus, īpaši attiecībā uz finanšu tirgiem, kā arī lai nodrošinātu patērētāju un ieguldītāju augstu aizsardzības līmeni, Savienības līmenī būtu jānosaka regulatīvs etalonu satvars.

(7)

Ir atbilstīgi un nepieciešams, ka minētais satvars ir regulas veidā, lai nodrošinātu, ka noteikumi, ar kuriem tieši uzliek pienākumus personām, kas ir iesaistītas etalonu izstrādē, etalonu izstrādei nepieciešamo datu sniegšanā un šo etalonu izmantošanā, tiek piemēroti visā Savienībā vienādi. Tā kā etalonu izstrādes tiesiskajā regulējumā noteikti ir jāietver pasākumi, kas precizē prasības attiecībā uz šādiem ar etalonu izstrādi saistītiem aspektiem, pat nelielas atšķirības pieejā, ko izmanto attiecībā uz kādu no minētajiem aspektiem, varētu radīt būtiskus šķēršļus etalonu pārrobežu piemērošanā. Tādēļ tādas regulas izmantošanai, kas ir tieši piemērojama, būtu jāsamazina iespēja, ka valsts līmenī tiek veikti atšķirīgi pasākumi, un būtu jānodrošina konsekventa pieeja un lielāka tiesiskā noteiktība, un jānovērš būtisku šķēršļu rašanās etalonu pārrobežu piemērošanā.

(8)

Šīs regulas piemērošanas jomai vajadzētu būt tik plašai, cik tas ir nepieciešams, lai radītu preventīvu regulatīvu satvaru. Etalonu izstrāde paredz rīcības brīvību to noteikšanā un līdz ar to ir pakļauta konkrētu veidu interešu konfliktiem, un līdz ar to pastāv iespējas manipulēt ar minētajiem etaloniem un stimuli šādām manipulācijām. Šādi riska faktori ir kopīgi visiem etaloniem, un attiecībā uz tiem visiem būtu jāpiemēro atbilstīgas pārvaldības un kontroles prasības. Tomēr riska pakāpe ir dažāda, tāpēc izraudzītajai pieejai vajadzētu būt īpaši pielāgotai konkrētajiem apstākļiem. Tā kā etalona neaizsargātība un nozīme laika gaitā mainās, šīs regulas piemērošanas jomas ierobežošana līdz pašlaik nozīmīgiem vai neaizsargātiem indeksiem nevērstos pret riskiem, ko nākotnē var radīt jebkurš etalons. Jo īpaši etaloni, kurus pašlaik plaši neizmanto, varētu tikt plašāk izmantoti nākotnē, un līdz ar to pat nelielām manipulācijām ar tiem varētu būt būtiska ietekme.

(9)

Šīs regulas piemērošanas jomas noteicošajam faktoram vajadzētu būt tam, vai etalona izejas vērtība nosaka finanšu instrumenta vai finanšu līguma vērtību vai mēra ieguldījumu fonda darbības rezultātus. Tādēļ regulas piemērošanas jomai nevajadzētu būt atkarīgai no ievades datu rakstura. Līdz ar to būtu jāietver etaloni, kas tiek aprēķināti, izmantojot ekonomiskus ievades datus, piemēram, akciju cenas, un ar ekonomiku nesaistītus skaitļus vai vērtības, piemēram, laikapstākļu parametrus. Šajā regulā paredzētajā satvarā būtu jāiekļauj etaloni, kas ir pakļauti minētajiem riskiem, taču tam arī būtu jāatzīst daudzo etalonu pastāvēšana un to dažādā ietekme uz finanšu stabilitāti un reālo ekonomiku. Šai regulai arī būtu jānodrošina samērīga atbildes reakcija uz riskiem, ko rada dažādi etaloni. Tādēļ šai regulai būtu jāietver visi etaloni, kurus izmanto, lai noteiktu cenu regulētās tirdzniecības vietās kotētiem vai tirgotiem finanšu instrumentiem.

(10)

Liels skaits patērētāju ir noslēguši tādus finanšu līgumus – jo īpaši ar hipotēkām nodrošinātus patēriņa kredītlīgumus –, kuros kā atsauce izmantoti etaloni, kas ir pakļauti tiem pašiem riskiem. Tādēļ šai regulai būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2008/48/EK (8) un 2014/17/ES (9) definētie kredītlīgumi.

(11)

Daudzi ieguldījumu indeksi ir saistīti ar būtiskiem interešu konfliktiem, un šos indeksus izmanto fondu, piemēram, PVKIU, darbības rezultātu mērīšanai. Dažus no minētajiem etaloniem publicē, bet citus dara pieejamus par brīvu vai par maksu sabiedrībai vai kādai tās daļai, un manipulācijas ar tiem var negatīvi ietekmēt ieguldītājus. Tādēļ šajā regulā būtu jāiekļauj indeksi vai atsauces likmes, kuras izmanto ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai.

(12)

Visi datu sniedzēji, kas nodrošina ievades datus etaloniem, var izmantot rīcības brīvību un ir iespējami pakļauti interešu konfliktiem, un līdz ar to pastāv risks, ka tie var būt manipulāciju avots. Datu sniegšana etalona noteikšanas vajadzībām ir brīvprātīga darbība. Ja saistībā ar kādu iniciatīvu datu sniedzējiem ir būtiski jāmaina savi darījumdarbības modeļi, viņi varētu pārtraukt datu sniegšanu. Tomēr attiecībā uz vienībām, kas jau ir pakļautas regulēšanai un uzraudzībai, nav sagaidāms, ka prasības nodrošināt labu pārvaldību un kontroles sistēmas radīs būtiskas izmaksas vai nesamērīgu administratīvo slogu. Tādēļ šī regula nosaka konkrētus pienākumus uzraudzītiem datu sniedzējiem. Ja etalonu nosaka, pamatojoties uz viegli pieejamiem datiem, šādi datu avoti nebūtu jāuzskata par datu sniedzēju.

(13)

Finanšu etalonus izmanto ne tikai finanšu instrumentu emitēšanā un izstrādē un finanšu līgumu sagatavošanā. Finanšu nozare izmanto etalonus arī ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanā, lai izsekotu peļņai, noteiktu portfeļa aktīvu sadalījumu vai aprēķinātu maksu par gūtajiem rezultātiem. Konkrētu etalonu kā atsauci finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai lai izvērtētu ieguldījumu fondu darbības rezultātus var izmantot tiešā veidā vai arī netiešā veidā etalonu kombinācijā. Pēdējā no minētajiem gadījumiem par izmantošanu uzskata arī tā svēruma noteikšanu un pārskatīšanu, kuru indeksiem piešķir indeksu kombinācijā, lai noteiktu finanšu instrumenta vai finanšu līguma izmaksu vai vērtību vai izmērītu ieguldījuma fonda darbības rezultātus, jo šāda darbība, pretēji etalonu izstrādei, neparedz rīcības brīvību. Tādu finanšu instrumentu turēšanu, kuros ir atsauce uz konkrētu etalonu, neuzskata par etalona izmantošanu.

(14)

Centrālās bankas jau atbilst principiem, standartiem un procedūrām, kas nodrošina to darbības integritāti un neatkarību. Tādēļ nav nepieciešams šo regulu piemērot centrālajām bankām. Ja centrālās bankas izstrādā etalonus, jo īpaši gadījumos, kad tie ir paredzēti darījumu veikšanai, tās ir atbildīgas par atbilstīgu iekšējo procedūru noteikšanu, lai nodrošinātu šo etalonu pareizību, drošumu un neatkarību, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības un aprēķinu metodoloģijas pārredzamību.

(15)

Turklāt šī regula nebūtu jāpiemēro arī publiskām iestādēm, tostarp valstu statistikas iestādēm, ja tās sniedz etalonu izstrādei nepieciešamos datus, izstrādā etalonus vai arī tām ir kontrole pār etalonu izstrādi valsts politikas īstenošanas nolūkā, tostarp saistībā ar pasākumiem nodarbinātības, saimnieciskās darbības un inflācijas jomā.

(16)

Administrators ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir kontrole pār etalona izstrādi un kura jo īpaši pārvalda šā etalona noteikšanas kārtību, vāc un analizē ievades datus, nosaka etalonu un to publicē. Administratoram būtu jāspēj vienu vai vairākas no minētajām funkcijām, tostarp etalona publicēšanu vai aprēķināšanu vai citus attiecīgus ar etalona izstrādi saistītus pakalpojumus un darbības uzticēt kādai trešai personai kā ārpakalpojumu. Tomēr, ja persona tikai publicē etalonu vai atsaucas uz to minētās personas žurnālistikas darbībā, taču nekontrolē šā etalona izstrādi, šai personai nebūtu jāpiemēro prasības, kuras ar šo regulu noteiktas administratoriem.

(17)

Indeksu aprēķina, izmantojot formulu vai citu metodoloģiju, kas balstās uz pamatā esošām vērtībām. Šīs formulas izveidē, aprēķinu veikšanā un ievades datu noteikšanā pastāv zināma rīcības brīvība, kas rada manipulēšanas risku. Tāpēc šai regulai būtu jāattiecas uz visiem etaloniem, kam piemīt minētā rīcības brīvības iezīme.

(18)

Tomēr, ja kā atsauci finanšu instrumentā izmanto tikai vienu cenu vai vērtību, piemēram, gadījumos, kad viena vērtspapīra cena ir atsauces cena iespējas līgumam vai regulētā tirgū tirgotam nākotnes līgumam, nav nedz aprēķinu, nedz ievades datu, nedz rīcības brīvības. Tādēļ, piemērojot šo regulu, tikai uz vienu cenu vai vienu vērtību balstītas atsauces cenas nebūtu uzskatāmas par etaloniem.

(19)

Atsauces cenas vai norēķinu cenas, kuras nosaka centrālie darījumu partneri (CCP), nebūtu jāuzskata par etaloniem, jo tās tiek izmantotas, lai noteiktu norēķinus, rezerves un riska pārvaldību, un līdz ar to tās neietekmē saistībā ar finanšu instrumentu maksājamo summu vai finanšu instrumenta vērtību.

(20)

Aizņēmuma likmju nodrošināšana, ko veic kreditori, piemērojot šo regulu, nebūtu jāuzskata par etalona izstrādi. Kreditora nodrošināto aizņēmuma likmi vai nu nosaka ar iekšēju lēmumu, vai arī aprēķina kā cenu starpību vai kā uzcenojumu virs indeksa (piemēram, EURIBOR). Pirmajā gadījumā šo regulu nepiemēro kreditora darbībai attiecībā uz finanšu līgumiem, ko minētais kreditors noslēdzis ar saviem klientiem, savukārt pēdējā gadījumā kreditors uzskatāms tikai par etalona lietotāju.

(21)

Lai nodrošinātu etalonu integritāti, būtu jāparedz, ka etalonu administratori īsteno pienācīgu pārvaldības kārtību, lai kontrolētu interešu konfliktus un saglabātu uzticēšanos etalonu integritātei. Pat ja etaloni tiek efektīvi pārvaldīti, lielākā daļa administratoru ir pakļauta dažiem interešu konfliktiem, un tiem varētu nākties izdarīt vērtējumus un pieņemt lēmumus, kas skar dažādas ieinteresēto personu grupas. Tāpēc ir svarīgi, lai administratoriem būtu funkcija, kas tiek īstenota, ievērojot integritāti, uzraudzīt to pārvaldības pasākumu īstenošanu un efektivitāti, kuriem jānodrošina efektīva uzraudzība.

(22)

Manipulēšana ar etaloniem vai to nedrošums var nodarīt kaitējumu ieguldītājiem un patērētājiem. Tādēļ ar šo regulu būtu jānosaka satvars administratoru un datu sniedzēju veiktajai informācijas glabāšanai, kā arī pārredzamības nodrošināšanai attiecībā uz etalona mērķi un metodoloģiju, lai tādējādi atvieglotu jebkādu iespējamo sūdzību efektīvāku un taisnīgāku izskatīšanu saskaņā ar attiecīgās valsts vai Savienības tiesību aktiem.

(23)

Revīzijas veikšanai un efektīvai šīs regulas īstenošanas nodrošināšanai ir nepieciešama ex post analīze un pierādījumi. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz, ka etalonu administratori pietiekami ilgu laikposmu pienācīgi glabā informāciju, kas attiecas uz konkrētā etalona aprēķināšanu. Realitāte, ko paredzēts mērīt ar etalonu, un vide, kurā tā tiek mērīta, ļoti iespējams, laika gaitā mainīsies. Tādēļ etalonu izstrādes process un tā metodoloģija būtu periodiski jāpārskata, lai konstatētu trūkumus un iespējamos uzlabojumus. Trūkumi etalonu izstrādē var ietekmēt daudzas ieinteresētās personas, un tās var palīdzēt konstatēt šādus trūkumus. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka satvars tam, kā etalona administratori izveido mehānismu sūdzību izskatīšanai, lai ieinteresētās personas varētu informēt etalona administratoru par sūdzībām, un lai nodrošinātu, ka etalona administrators objektīvi izvērtē ikvienas sūdzības pamatotību.

(24)

Etalonu izstrāde bieži vien ir saistīta ar svarīgu funkciju, piemēram, etalona aprēķināšanas, ievades datu vākšanas un etalona izplatīšanas, uzticēšanu ārpakalpojumu sniedzējiem. Lai nodrošinātu pārvaldības pasākumu efektivitāti, ir jānodrošina, ka šāda ārpakalpojumu izmantošana neatbrīvo etalona administratorus no to saistībām un pienākumiem un ka to veic tādā veidā, kas netraucē nedz administratoru spēju izpildīt minētās saistības vai pienākumus, nedz attiecīgās kompetentās iestādes spēju tos uzraudzīt.

(25)

Etalona administrators ir ievades datu centrālais saņēmējs un spēj konsekventi novērtēt šo ievades datu integritāti un precizitāti. Tādēļ šajā regulā prasīts, lai administrators veiktu konkrētus pasākumus, ja administrators uzskata, ka ievades dati reprezentatīvi neatspoguļo tirgu vai ekonomisko realitāti, kuru paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu, ietverot pasākumus, lai mainītu ievades datus, datu sniedzējus vai metodoloģiju, vai pārtrauc attiecīgā etalona izstrādi. Turklāt administratoram, ja iespējams, kā daļu no tā kontroles regulējuma būtu jānosaka pasākumi ievades datu uzraudzībai pirms etalona publicēšanas un ievades datu validēšanai pēc tā publicēšanas, tostarp attiecīgā gadījumā salīdzinot minētos datus ar vēsturiskajām attīstības tendencēm.

(26)

Jebkāda iespējama rīcības brīvības izmantošana ievades datu sniegšanā rada iespēju manipulēt ar etalonu. Ja ievades dati ir uz darījumiem balstīti dati, rīcības brīvība ir mazāka un līdz ar to ir mazākas iespējas manipulēt ar šiem datiem. Tādēļ parasti etalonu administratoriem pēc iespējas būtu jāizmanto faktisko darījumu ievades dati, bet gadījumos, kad darījumu dati nav pietiekami vai piemēroti attiecīgā etalona integritātes un precizitātes nodrošināšanai, var izmantot citus datus.

(27)

Tāda etalona precizitāte un drošums, ar kuru ir paredzēts mērīt ekonomisko realitāti, ir atkarīga no izmantotās metodoloģijas un ievades datiem. Tādēļ ir jāpieņem pārredzama metodoloģija, kas nodrošina etalona drošumu un precizitāti. Šāda pārredzamība nozīmē nevis konkrēta etalona noteikšanai izmantotās formulas publicēšanu, bet gan elementu atklāšanu tādā mērā, kas būtu pietiekams, lai ļautu ieinteresētajām personām saprast, kā attiecīgais etalons ir iegūts, un novērtēt tā reprezentativitāti, būtiskumu un atbilstību paredzētajai izmantošanai.

(28)

Varētu kļūt nepieciešams šo metodoloģiju mainīt, lai nodrošinātu etalona precizitātes nepārtrauktību, taču jebkādas izmaiņas metodoloģijā ietekmē etalona lietotājus un attiecīgās ieinteresētās personas. Tādēļ ir jāprecizē procedūras, kas jāievēro, mainot etalona noteikšanas metodoloģiju, tostarp vajadzību apspriesties, lai lietotāji un ieinteresētās personas varētu veikt vajadzīgās ar minētajām izmaiņām saistītās darbības vai paziņot administratoram, ja tiem rodas bažas par minētajām izmaiņām.

(29)

Administratora darbinieki var konstatēt iespējamus šīs regulas pārkāpumus vai iespējamus trūkumus, kas varētu novest pie manipulācijām vai manipulāciju mēģinājuma. Tādēļ ar šo regulu būtu jāievieš satvars, kas darbiniekiem ļauj administratorus konfidenciāli brīdināt par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem.

(30)

Etalonu integritāte un precizitāte ir atkarīga no datu sniedzēju sniegto ievades datu integritātes un precizitātes. Ir svarīgi, lai tiktu skaidri noteikti datu sniedzēju pienākumi attiecībā uz šādiem ievades datiem, lai uz minētajiem pienākumiem varētu paļauties un lai minētie pienākumi atbilstu etalona administratora veiktajām kontrolēm un izmantotajai metodoloģijai. Tādēļ etalona administratoram būtu jāizstrādā rīcības kodekss, kurā būtu precizētas minētās prasības un datu sniedzēju pienākumi attiecībā uz ievades datu sniegšanu. Administratoram būtu jāpārliecinās, ka datu sniedzēji ievēro minēto rīcības kodeksu. Ja datu sniedzēji atrodas trešās valstīs, administratoram par to būtu jāpārliecinās, ciktāl iespējams.

(31)

Datu sniedzēji, nosakot ievades datus, var būt pakļauti interešu konfliktam un var izmantot rīcības brīvību. Tādēļ ir nepieciešams, lai datu sniedzējiem piemērotu pārvaldības noteikumus nolūkā nodrošināt minēto konfliktu pārvaldību un to, ka ievades dati ir precīzi, atbilst administratora prasībām un tos var pārbaudīt.

(32)

Daudzi etaloni tiek noteikti ar formulas palīdzību, izmantojot ievades datus, kurus sniedz šādas vienības: tirdzniecības vieta, apstiprināta publicēšanas struktūra, konsolidētu datu lentes nodrošinātājs, apstiprināts ziņošanas mehānisms, enerģijas birža vai emisiju kvotu izsoles platforma. Dažos gadījumos attiecīgo datu vākšana ir uzticēta ārpakalpojumu sniedzējam, kas visus datus saņem tieši no minētajām vienībām. Minētajos gadījumos spēkā esošais regulējums un uzraudzība nodrošina ievades datu integritāti un pārredzamību un paredz prasības attiecībā uz pārvaldību un procedūras ziņošanai par pārkāpumiem. Tādēļ minētie etaloni ir mazāk neaizsargāti pret manipulācijām, tiem piemēro neatkarīgu pārbaudi un attiecīgie administratori ir attiecīgi atbrīvoti no dažiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem.

(33)

Dažādu etalonu veidu un dažādu etalonu nozaru iezīmes, neaizsargātība un riski atšķiras. Šīs regulas noteikumi būtu sīkāk jāprecizē attiecībā uz konkrētu etalonu nozarēm un veidiem. Procentu likmju etaloniem ir būtiska nozīme monetārās politikas transmisijā, tāpēc nepieciešams šajā regulā paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz šādiem etaloniem.

(34)

Fiziskajiem preču tirgiem piemīt unikālas iezīmes, kas būtu jāņem vērā. Preču etaloni tiek plaši izmantoti, un tiem var būt specifiskas iezīmes atkarībā no konkrētās nozares, tāpēc nepieciešams šajā regulā paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz šādiem etaloniem. Konkrēti preču etaloni ir atbrīvoti no šīs regulas piemērošanas, tomēr būtu nepieciešams, lai tie ievēro attiecīgos IOSCO principus. Preču etaloni var kļūt par kritiski svarīgiem etaloniem, jo režīms neaprobežojas tikai ar etaloniem, kas pamatojas uz tādu datu sniedzēju iesniegtiem datiem, kuri lielākoties ir uzraudzītās vienības. Šīs regulas prasības par obligātu datu sniegšanu un kolēģijām nepiemēro preču etaloniem, uz kuriem attiecas II pielikums.

(35)

Kritiski svarīgu etalonu trūkumi var ietekmēt tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu dalībvalstīs. Kritiski svarīga etalona trūkumu potenciāli destabilizējošā ietekme varētu izpausties vienā vai vairākās dalībvalstīs. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz procedūra, lai noteiktu etalonus, kas būtu jāuzskata par kritiski svarīgiem etaloniem, un papildu prasību piemērošana, lai nodrošinātu šādu etalonu integritāti un stabilitāti.

(36)

Kritiski svarīgus etalonus var noteikt, izmantojot kvantitatīvu kritēriju vai kvantitatīvu un kvalitatīvu kritēriju kombināciju. Turklāt gadījumos, kad etalons neatbilst attiecīgajai kvantitatīvajai robežvērtībai, to tomēr var atzīt par kritiski svarīgu, ja šim etalonam nav vai ir ļoti maz uz tirgus izpēti balstītu aizstājēju un ja tā pastāvēšana un precizitāte ir ļoti svarīga tirgus integritātei, finanšu stabilitātei vai patērētāju aizsardzībai vienā vai vairākās dalībvalstīs, un ja attiecīgās kompetentās iestādes piekrīt tam, ka šāds etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu. Attiecīgo kompetento iestāžu domstarpību gadījumā svarīgāks ir administratora kompetentās iestādes lēmums par to, vai etalons būtu atzīstams par kritiski svarīgu. Šādos gadījumos Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādei (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (10) būtu jāspēj publicēt atzinumu par administratora kompetentās iestādes veikto izvērtējumu. Turklāt arī kompetentā iestāde, pamatojoties uz konkrētiem kvalitatīviem kritērijiem, var atzīt etalonu par kritiski svarīgu, ja šajā dalībvalstī atrodas etalona administrators un lielākā daļa šā etalona izstrādei nepieciešamo datu sniedzēju. Visi kritiski svarīgie etaloni būtu jāiekļauj sarakstā, kas izveidots ar Komisijas īstenošanas aktu, un šis saraksts būtu regulāri jāpārskata un jāatjaunina.

(37)

Ja administrators pārtrauc kritiski svarīga etalona pārvaldību, attiecīgie finanšu līgumi vai finanšu instrumenti var tikt atzīti par spēkā neesošiem, var rasties zaudējumi patērētājiem un ieguldītājiem un ietekmēta finanšu stabilitāte. Tādēļ, lai saglabātu šādu etalonu, ir jāparedz attiecīgās kompetentās iestādes pilnvaras pieprasīt attiecīgā kritiski svarīgā etalona obligātu pārvaldību. Etalona administratora maksātnespējas procedūras gadījumā kompetentajai iestādei būtu jāsniedz izvērtējums attiecīgajai tiesu iestādei par to, vai kritiski svarīgo etalonu ir iespējams nodot citam administratoram – ja ir iespējams, tad kā to izdarīt, – vai arī tā izstrāde būtu jāpārtrauc.

(38)

Neskarot Savienības konkurences tiesību aktu piemērošanu un dalībvalstu spēju veikt pasākumus, lai atvieglotu atbilstības nodrošināšanu tiem, ir jāparedz, ka kritiski svarīgu etalonu, tostarp kritiski svarīgu preču etalonu, administratori veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka etalonu izstrādes licences un informācija par šiem etaloniem visiem lietotājiem tiek sniegta godīgi, saprātīgi, pārredzami un bez diskriminācijas.

(39)

Datu sniedzēji, kas pārtrauc ievades datu sniegšanu kritiski svarīgiem etaloniem, var apdraudēt šādu etalonu ticamību, jo tādējādi tiktu mazināta šādu etalonu spēja izmērīt pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti. Tādēļ, lai saglabātu attiecīgā etalona ticamību, ir jāparedz attiecīgās kompetentās iestādes pilnvaras pieprasīt uzraudzītajām vienībām sniegt datus kritiski svarīgu etalonu izstrādei. Nosakot obligātu ievades datu sniegšanu, nav paredzēts uzlikt uzraudzītajām vienībām pienākumu iesaistīties vai apņemties iesaistīties darījumos.

(40)

Tā kā pastāv daudz dažāda veida un lieluma etaloni, ir svarīgi šajā regulā ieviest proporcionalitāti un novērst pārmērīga administratīvā sloga uzlikšanu to etalonu administratoriem, kuru sniegšanas pārtraukšana mazākā mērā apdraud finanšu sistēmu kopumā. Tāpēc papildus režīmam, kas paredzēts kritiski svarīgiem etaloniem, būtu jāievieš divi atsevišķi režīmi: viens nozīmīgiem etaloniem un otrs maznozīmīgiem etaloniem.

(41)

Nozīmīgu etalonu administratoriem būtu jāspēj izvēlēties nepiemērot ierobežotu skaitu sīki izstrādātu šīs regulas prasību. Tomēr valstu kompetentajām iestādēm būtu jāsaglabā tiesības pieprasīt minēto prasību piemērošanu, pamatojoties uz šajā regulā noteiktiem kritērijiem. Deleģētajos aktos un īstenošanas aktos, ko piemēro nozīmīgu etalonu administratoriem, būtu pienācīgi jāņem vērā proporcionalitātes princips un mērķis izvairīties no administratīvā sloga, kad tas ir iespējams.

(42)

Maznozīmīgu etalonu administratoriem piemēro mazāk detalizētu režīmu, saskaņā ar kuru administratoriem būtu jāspēj izvēlēties nepiemērot dažas šīs regulas prasības. Šādā gadījumā attiecīgajam administratoram atbilstības paziņojumā, kas būtu jāpublicē un jāiesniedz administratora kompetentajai iestādei, būtu jāpaskaidro, kāpēc ir atbilstīgi to nedarīt. Minētajai kompetentajai iestādei būtu jāpārskata atbilstības paziņojums un būtu jāspēj pieprasīt papildu informāciju vai pieprasīt izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Lai gan maznozīmīgi etaloni joprojām varētu būt neaizsargāti pret manipulācijām, tie ir vieglāk aizstājami, un tāpēc to pārredzamībai lietotājiem vajadzētu būt galvenajam instrumentam, ko tirgus dalībnieki izmanto, lai izdarītu uz informāciju balstītu izvēli attiecībā uz etaloniem, kurus tie uzskata par piemērotiem lietošanai. Šā iemesla dēļ II sadaļā minētie deleģētie akti nebūtu jāpiemēro maznozīmīgu etalonu administratoriem.

(43)

Lai etalonu lietotāji izdarītu atbilstīgu etalonu izvēli un izprastu ar tiem saistītos riskus, viņiem ir jāzina, ko paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu, un tā jutīgums pret manipulācijām. Tādēļ attiecīgā etalona administratoram būtu jāpublicē paziņojums par etalonu, precizējot minētos elementus. Lai nodrošinātu vienotu piemērošanu un to, ka paziņojumi par etaloniem ir pietiekami izsmeļoši, bet vienlaikus galvenā uzmanība tajos tiek veltīta lietotājiem nepieciešamās pamatinformācijas sniegšanai viegli pieejamā veidā, EVTI būtu sīkāk jāprecizē paziņojuma par etalonu saturs, atbilstīgi nošķirot dažādos etalonu veidus, to īpašās iezīmes un to administratorus.

(44)

Šajā regulā būtu jāņem vērā IOSCO principi, kas ir vispārējs standarts regulatīvām prasībām, kuras piemēro etaloniem. Lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, par vispārēju principu būtu jānosaka tas, ka uzraudzība un regulējums trešā valstī ir līdzvērtīgi Savienībā veiktajai etalonu uzraudzībai un regulējumam. Tādēļ etalonus, kas izstrādāti attiecīgajā trešā valstī, var izmantot uzraudzītās vienības Savienībā, ja Komisija ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu par trešās valsts režīma līdzvērtīgumu. Šādos apstākļos kompetentajām iestādēm būtu jāvienojas par sadarbības kārtību ar uzraudzības iestādēm trešās valstīs. EVTI būtu jākoordinē šādas sadarbības kārtības izstrāde un no trešām valstīm saņemtās informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm. Tomēr, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes, kas rastos, ja trešā valstī izstrādātu etalonu izmantošana Savienībā pēkšņi tiktu pārtraukta, šajā regulā ir paredzēti arī daži citi mehānismi (proti, atzīšana un apstiprināšana), saskaņā ar kuriem trešās valsts etalonus var izmantot uzraudzītās vienības, kas atrodas Savienībā.

(45)

Ar šo regulu tiek ieviesta arī procedūra, saskaņā ar kuru atsauces dalībvalsts kompetentā iestāde atzīst administratorus, kas atrodas trešā valstī. Būtu jāatzīst tie administratori, kas atbilst šīs regulas prasībām. Atzīstot IOSCO principu kā vispārēja etalonu sniegšanas standarta lomu, būtu jāparedz, ka atsauces dalībvalsts kompetentā iestāde administratoriem var piešķirt atzīšanu, pamatojoties uz to, ka tie piemēro IOSCO principus. Lai to darītu, kompetentajai iestādei būtu jāizvērtē, kā konkrētais administrators piemēro IOSCO principus, un jānosaka, vai attiecīgajam administratoram šāda piemērošana ir līdzvērtīga šajā regulā noteikto dažādo prasību ievērošanai, ņemot vērā atzīšanas režīma īpašās iezīmes salīdzinājumā ar līdzvērtīguma režīmu.

(46)

Ar šo regulu tiek ieviests arī apstiprināšanas režīms, kas, ievērojot dažus nosacījumus, ļauj administratoriem vai uzraudzītajām vienībām, kuras atrodas Savienībā, apstiprināt trešā valstī izstrādātus etalonus, lai izmantotu šādus etalonus Savienībā. Šajā nolūkā kompetentajai iestādei būtu jāizvērtē, vai apstiprināmā etalona izstrādē atbilstība IOSCO principiem būtu līdzvērtīga šīs regulas noteikumu ievērošanai, ņemot vērā apstiprināšanas režīma īpašās iezīmes salīdzinājumā ar attiecīgo līdzvērtīguma režīmu. Administratoriem vai uzraudzītajām vienībām, kas ir apstiprinājušas trešā valstī izstrādātu etalonu, vajadzētu būt pilnībā atbildīgām par šādiem apstiprinātiem etaloniem un par šajā regulā minēto attiecīgo nosacījumu ievērošanu.

(47)

Visi etalonu administratori spēj izmantot rīcības brīvību, ir potenciāli pakļauti interešu konfliktiem, un pastāv risks, ka tiem ir neatbilstīgas pārvaldības un kontroles sistēmas. Tā kā administratori kontrolē etalonu noteikšanas procesu, prasība apstiprināt vai reģistrēt, kā arī uzraudzīt administratorus ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt etalonu integritāti.

(48)

Atļauja attiecīgajam administratoram būtu jāpiešķir un tas būtu jāuzrauga tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā šis administrators atrodas. Piemērojot šo regulu, kompetentajai iestādei būtu jāreģistrē un jāuzrauga vienības, kuras jau tiek uzraudzītas un kuras izstrādā finanšu etalonus, kas nav kritiski svarīgi etaloni. Attiecīgajai kompetentajai iestādei būtu arī jāreģistrē un jāuzrauga vienības, kuras izstrādā tikai indeksus, kuri tiek kvalificēti kā maznozīmīgi etaloni. Atļaujas piešķiršanai un reģistrācijai vajadzētu būt atsevišķām procedūrām, jo atļaujas piešķiršanas gadījumā ir nepieciešams plašāks administratora pieteikuma izvērtējums. Tam, vai administratoram ir piešķirta atļauja vai arī tas ir reģistrēts, nebūtu jāietekmē šā administratora uzraudzība, ko veic attiecīgās kompetentās iestādes. Turklāt, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu sākotnējā posmā, būtu jāievieš pārejas režīms, saskaņā ar kuru varētu reģistrēt personas, kas izstrādā etalonus, kuri nav kritiski svarīgi un netiek plaši izmantoti vienā vai vairākās dalībvalstīs. EVTI būtu Savienības līmenī jāuztur reģistrs, kurā ietverta informācija par administratoriem, kam piešķirta atļauja vai kas ir reģistrēti, par etaloniem un par administratoriem, kuri izstrādā minētos etalonus atbilstīgi pozitīvam lēmumam saskaņā ar līdzvērtīguma režīmu vai atzīšanas režīmu, par Savienības administratoriem vai uzraudzītām vienībām, kas apstiprinājušas trešā valstī izstrādātus etalonus, un par jebkuriem šādiem apstiprinātiem etaloniem un to administratoriem, kuri atrodas trešā valstī.

(49)

Zināmos apstākļos persona var nodrošināt indeksu, bet var neapzināties, ka attiecīgais indekss tiek izmantots kā atsauce finanšu instrumentā, finanšu līgumā vai ieguldījumu fondā. Tas jo īpaši ir gadījums, kad lietotāji un etalona administrators atrodas atšķirīgās dalībvalstīs. Tādēļ ir jāpalielina pārredzamības līmenis attiecībā uz to, tieši kāds etalons tiek izmantots. Šādu pārredzamību var panākt, uzlabojot Savienības tiesību aktos prasīto prospektu vai svarīgāko informācijas dokumentu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (11) prasīto paziņojumu saturu.

(50)

Uzraudzības efektivitāti garantē dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā esošie efektīvie instrumenti, pilnvaras un resursi. Tādēļ šajā regulā jo īpaši būtu jāparedz minimāls uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru kopums, kas būtu jāuztic dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Izmantojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm un EVTI būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi un jāsaglabā autonomija lēmumu pieņemšanā.

(51)

Lai konstatētu šīs regulas pārkāpumus, ir nepieciešams, lai kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu piekļuve juridisko personu telpām nolūkā konfiscēt dokumentus. Piekļuve šādām telpām ir nepieciešama gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas, ka pastāv ar pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu saistīti dokumenti un cita veida informācija, kas varētu būt svarīga, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir nepieciešama, ja persona, kurai jau ir iesniegts informācijas pieprasījums, nesniedz prasīto informāciju vai ir pamats uzskatīt, ka pieprasījuma iesniegšanas gadījumā to neizpildītu vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas pieprasījums, varētu tikt pārvietoti, laboti vai iznīcināti. Ja no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes ir nepieciešams saņemt iepriekšēju atļauju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, šāda piekļuve telpām būtu jāizmanto pēc tam, kad ir iegūta iepriekšēja tiesu iestādes atļauja.

(52)

Esošie telefonsarunu ieraksti un reģistrētās datu plūsmas no uzraudzītajām vienībām var būt izšķiroši svarīgs un reizēm vienīgais pierādījums, lai konstatētu un pierādītu šīs regulas pārkāpumus, jo īpaši pārvaldības un kontroles prasību neievērošanu. Šādi dati un ieraksti var palīdzēt pārbaudīt par ievades datu iesniegšanu atbildīgās personas un par iesniegšanas apstiprināšanu atbildīgo personu identitāti, kā arī to, vai tiek ievērota darbinieku organizatoriskā nodalīšana. Tādēļ būtu jāparedz iespēja kompetentajām iestādēm pieprasīt uzraudzīto vienību rīcībā esošos telefonsarunu ierakstus, elektronisko saraksti un reģistrēto datu plūsmu, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti vai dati, kas attiecas uz pārbaudes vai izmeklēšanas tematiku, varētu būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu.

(53)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, brīvību veikt darījumdarbību, tiesības uz īpašumu, patērētāju tiesību aizsardzību, efektīvu tiesisko aizsardzību un tiesības uz aizstāvību. Tādēļ šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(54)

Būtu pilnībā jāievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību. Jo īpaši personām, pret kurām ir uzsākta tiesvedība, būtu jānodrošina piekļuve konstatējumiem, uz kuriem balstās attiecīgais kompetento iestāžu lēmums, un šīm personām būtu jānodrošina tiesības tikt uzklausītām.

(55)

Pārredzamība attiecībā uz etaloniem ir nepieciešama ar finanšu tirgu stabilitāti un ieguldītāju aizsardzību saistītu apsvērumu dēļ. Jebkādai informācijas apmaiņai vai pārsūtīšanai starp kompetentajām iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (12) noteikumiem par personas datu pārsūtīšanu. EVTI veiktajai informācijas apmaiņai vai nosūtīšanai būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (13) noteikumiem par personas datu nosūtīšanu.

(56)

Ņemot vērā principus, kas izklāstīti Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumā par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē un Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti, ņemot vērā minēto paziņojumu, dalībvalstīm, lai nodrošinātu kopēju pieeju un atturēšanas efektu, būtu jāparedz noteikumi par administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, tostarp naudas sodiem, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā, un būtu jānodrošina šo noteikumu īstenošana. Minētajiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(57)

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ko piemēro konkrētos gadījumos, būtu jānosaka, ņemot vērā tādus faktorus kā jebkāda konstatētā finansiālā labuma atmaksa, pārkāpuma smaguma pakāpe un ilgums, jebkādi atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, nepieciešamība, lai administratīvam naudas sodam būtu atturoša ietekme, un attiecīgā gadījumā jāietver sankcijas mīkstināšana apmaiņā pret sadarbību ar kompetento iestādi. Jo īpaši par ļoti smagiem pārkāpumiem konkrētā gadījumā uzliekamā administratīvā naudas soda faktiskajai summai būtu jāspēj sasniegt šajā regulā noteikto maksimālo apmēru vai lielāko apmēru, kāds noteikts valsts tiesību aktos, savukārt mazāk smagu pārkāpumu vai izlīguma gadījumos būtu jāspēj piemērot administratīvo naudas sodu, kura summa ir ievērojami mazāka par maksimālo apmēru. Būtu jāparedz, ka kompetentā iestāde var uz laiku noteikt aizliegumu etalona administratoriem vai datu sniedzējiem veikt pārvaldības funkcijas.

(58)

Šai regulai nebūtu jāierobežo dalībvalstu spēja noteikt lielākus administratīvos sodus, un tai nevajadzētu skart nekādus dalībvalstu tiesību aktu noteikumus par kriminālsodiem.

(59)

Lai gan nekas neliedz dalībvalstīm par vienu un to pašu pārkāpumu paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem un kriminālsodiem, nevajadzētu prasīt dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem par tādiem šīs regulas pārkāpumiem, uz kuriem attiecas valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm par vienu un to pašu pārkāpumu nav jāpiemēro gan administratīvais sods, gan kriminālsods, taču būtu jāparedz iespēja, ka tās to var darīt, ja to pieļauj attiecīgie valsts tiesību akti. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai administratīvo sodu vietā par šīs regulas pārkāpumiem nevajadzētu mazināt vai citādi nelabvēlīgi ietekmēt kompetento iestāžu spēju sadarboties, savlaicīgu informācijas pieejamību un savlaicīgu tās apmaiņu ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, piemērojot šo regulu, tostarp pēc tam, kad attiecīgie pārkāpumi nodoti kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(60)

Būtu jāpastiprina noteikumi par informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un to savstarpējās palīdzības sniegšanas un sadarbības pienākumi. Ņemot vērā augošo pārrobežu aktivitāti, kompetentajām iestādēm būtu savstarpēji jāsniedz attiecīgā informācija, kas nepieciešama to uzdevumu izpildei, lai nodrošinātu šīs regulas faktisku piemērošanu, tostarp situācijās, kad pārkāpums vai aizdomas par pārkāpumu var būt svarīgas iestādēm divās vai vairākās dalībvalstīs. Apmainoties ar informāciju, būtu stingri jāievēro dienesta noslēpums, lai nodrošinātu netraucētu minētās informācijas nodošanu un privātpersonu tiesību aizsardzību.

(61)

Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu pieņemtajiem lēmumiem piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu ir atturoša ietekme uz sabiedrību kopumā, tie būtu jāpublicē. Lēmumu par administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu piemērošanu publicēšana ir arī svarīgs kompetento iestāžu instruments, lai informētu tirgus dalībniekus par to, kāda veida rīcība tiek uzskatīta par šīs regulas pārkāpumu, un lai veicinātu labu rīcību tirgus dalībnieku vidū. Ja pastāv risks, ka šāda publicēšana var radīt nesamērīgus zaudējumus iesaistītajām personām vai apdraudēt finanšu tirgu stabilitāti vai notiekošu izmeklēšanu, kompetentajai iestādei administratīvais sods vai cits administratīvs pasākums būtu vai nu jāpublicē, ievērojot anonimitāti, vai to publicēšana jāatliek. Turklāt būtu jāparedz, ka kompetentās iestādes var izvēlēties iespēju nepublicēt lēmumu piemērot administratīvos sodus vai citus administratīvos pasākumus gadījumos, kad anonīma vai atlikta publicēšana tiek uzskatīta par nepietiekamu, lai nodrošinātu to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte. Kompetentajām iestādēm arī netiek prasīts publicēt administratīvos sodus vai citus administratīvus pasākumus, kuri tiek uzskatīti par mazsvarīgiem, ja to publicēšana būtu nesamērīga.

(62)

Ar kritiski svarīgiem etaloniem var būt saistīti datu sniedzēji, administratori un lietotāji vairāk nekā vienā dalībvalstī. Līdz ar to šāda etalona sniegšanas pārtraukšanai vai jebkādiem citiem notikumiem, kuri var būtiski apdraudēt tā integritāti, varētu būt ietekme vairāk nekā vienā dalībvalstī, kas nozīmē to, ka šāda etalona uzraudzība, ko veic tikai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas etalona administrators, nebūs efektīva un lietderīga kritiski svarīgā etalona radīto risku novēršanas ziņā. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un to darbību un uzraudzības pasākumu koordinēšanu, būtu jāizveido kolēģijas, kurās ietilpst kompetentās iestādes un EVTI. Kolēģiju darbībai būtu jāveicina šīs regulas noteikumu saskaņota piemērošana un uzraudzības prakses konverģence. Administratora kompetentajai iestādei būtu jāizstrādā rakstiska kārtība attiecībā uz informācijas apmaiņu, lēmumu pieņemšanas procesu, kurā varētu ietvert noteikumus par balsošanas procedūru, jebkādu sadarbību datu obligātas sniegšanas pasākumu nolūkā un gadījumiem, kad kompetentās iestādes savstarpēji apspriežas. EVTI juridiski saistoša starpniecība ir būtisks elements, lai nodrošinātu koordināciju, uzraudzības saskaņotību un uzraudzības prakses konverģenci.

(63)

Etalonus kā atsauci var izmantot ilgtermiņa finanšu instrumentos un finanšu līgumos. Konkrētos gadījumos pastāv risks, ka šādu etalonu izstrāde var tikt aizliegta līdz ar šīs regulas stāšanos spēkā, jo to iezīmes nav iespējams pielāgot tā, lai tie atbilstu šīs regulas prasībām. Tajā pašā laikā, aizliedzot šāda etalona turpmāku izstrādi, varētu tikt pārtraukta vai traucēta finanšu instrumentu vai finanšu līgumu darbība, tādējādi kaitējot ieguldītājiem. Tādēļ ir jāparedz noteikumi, kas ļauj turpināt šādu etalonu izstrādi pārejas laikā.

(64)

Gadījumos, kad šī regula attiecas vai var attiekties uz uzraudzītajām vienībām un tirgiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1227/2011, EVTI būtu jāapspriežas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), lai izmantotu tās ekspertu zināšanas enerģijas tirgu jomā un mazinātu jebkādu divkāršu regulējumu.

(65)

Lai sīkāk precizētu šīs regulas tehniskos elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz definīciju tehnisko elementu precizēšanu; attiecībā uz to finanšu instrumentu nominālo summu, atvasināto instrumentu nosacīto summu un ieguldījumu fondu tīrās aktīvu vērtības aprēķināšanu, kuros kā atsauce izmantots etalons, – lai noteiktu, vai šāds etalons ir nozīmīgs –, attiecībā uz kritiski svarīgu un nozīmīgu etalonu robežvērtības noteikšanas aprēķinu pārskatīšanu; attiecībā uz trešā valstī izstrādāta etalona vai etalonu grupas apstiprināšanas objektīvo iemeslu noteikšanu; attiecībā uz to elementu noteikšanu, kas nepieciešami, lai izvērtētu, vai ir pamats uzskatīt, ka pastāvošā etalona sniegšanas pārtraukšana vai izmaiņas tajā var radīt nepārvaramas varas gadījumu, traucēt jebkāda tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta, vai jebkura ieguldījumu fonda noteikumu īstenošanu, kurā kā atsauce izmantots šāda etalons, vai kā citādi pārkāpt šāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta nosacījumus, un attiecībā uz 24 mēnešu laikposma, kas paredzēts konkrētu administratoru reģistrācijai apstiprināšanas vietā, pagarināšanu. Pieņemot minētos aktus, Komisijai būtu jāņem vērā tirgus vai tehnoloģiju attīstība un uzraudzības prakses starptautiskā konverģence etalonu jomā, jo īpaši IOSCO darbs. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un ka minētā apspriešanās notiek saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (14). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(66)

Tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina tas, ka tiek konsekventi saskaņotas prasības attiecībā uz to indeksu sniegšanu un izstrādi, kurus izmanto kā etalonus, un ka visā Savienībā tiek pienācīgi aizsargāti ieguldītāji un patērētāji. Tā kā EVTI ir iestāde ar augsti specializētu kompetenci, būtu efektīvi un lietderīgi tai uzticēt iesniegšanai Komisijai izstrādāt ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu tehnisko standartu projektu. Komisijai, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantam, būtu jāpieņem EVTI izstrādātais projekts regulatīviem tehniskajiem standartiem attiecībā uz uzraudzības pienākuma īstenošanas procedūru un tā iezīmēm; attiecībā uz to, kā nodrošināt ievades datu atbilstību un pārbaudāmību, kā arī datu sniedzēja iekšējās uzraudzības un pārbaudes procedūrām; attiecībā uz informāciju, ko administrators sniedz par etalona izstrādei izmantotajiem datiem un metodoloģiju; attiecībā uz rīcības kodeksa elementiem; attiecībā uz sistēmām un kontrolei piemērojamām prasībām; attiecībā uz kritērijiem, kuri kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumu par konkrētu papildu prasību piemērošanu; attiecībā uz paziņojuma par etalonu saturu un gadījumiem, kādos šāds paziņojums ir jāatjaunina; attiecībā uz kompetento iestāžu un EVTI sadarbības kārtības minimālo saturu; attiecībā uz trešās valsts administratora atzīšanas pieteikuma formu un saturu un kopā ar pieteikumu iesniedzamās informācijas izklāstu; un attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz apstiprināšanas un reģistrēšanas pieteikumā.

(67)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai izveidotu un pārskatītu to publisko iestāžu sarakstu Savienībā, lai izveidotu un pārskatītu kritiski svarīgu etalonu sarakstu un lai pilnīga vai daļēja līdzvērtīguma noteikšanas nolūkā noteiktu tā tiesiskā regulējuma līdzvērtīgumu, kuru piemēro trešo valstu etalonu izstrādātājiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (15).

(68)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai arī, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantam, pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus, ar kuriem nosaka paraugus paziņojumiem par atbilstību un procedūras un veidlapas informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un EVTI.

(69)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, noteikt konsekventu un efektīvu režīmu, lai novērstu etalonu radīto neaizsargātību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ar etaloniem saistīto problēmu vispārējo ietekmi var pilnībā saprast tikai visas Savienības kontekstā, bet šīs regulas mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(70)

Ņemot vērā to, ka steidzami nepieciešams atjaunot uzticēšanos etaloniem un veicināt godīgus un pārredzamus finanšu tirgus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(71)

Patērētāji spēj noslēgt finanšu līgumus, jo īpaši hipotēkas un patēriņa kredītlīgumus, kuros ir atsauce uz etalonu, taču nevienlīdzīgā ietekme sarunās par vienošanās panākšanu un standarta nosacījumu izmantošana nozīmē to, ka viņiem var būt ierobežota izvēle attiecībā uz izmantojamo etalonu. Tādēļ ir jānodrošina, lai kreditori vai kredīta starpnieki patērētājiem sniedz vismaz atbilstīgu informāciju. Tādēļ minētajā nolūkā būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES.

(72)

Regulā (ES) Nr. 596/2014 noteikta prasība personām, kas veic pārvaldības pienākumus, kā arī ar tiem cieši saistītām personām paziņot emitentam vai kompetentajai iestādei par katru darījumu, ko tās veikušas uz sava rēķina attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri paši ir saistīti ar to emitenta akcijām un parāda instrumentiem. Tomēr ir dažādi finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar konkrēta emitenta akcijām un parāda instrumentiem. Šādi finanšu instrumenti ietver vienības kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos, strukturētus produktus vai finanšu instrumentus, kas ietver atvasinātu instrumentu, kurš rada pakļautību riskam, kas saistīts ar emitenta emitēto akciju vai parāda instrumentu darbības rezultātiem. Par ikvienu darījumu ar šādiem finanšu instrumentiem, kurš pārsniedz de minimis robežvērtību, būtu jāziņo emitentam un kompetentajai iestādei. Izņēmums būtu jāpiemēro gadījumos, kad vai nu saistītais finanšu instruments rada tādu pakļautību ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem saistītam riskam, kura ir 20 % vai mazāka, vai arī persona, kas veic pārvaldības pienākumus vai ir cieši saistīta ar tiem, nezināja un nevarēja zināt attiecīgā finanšu instrumenta ieguldījumu struktūru. Tādēļ būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 596/2014,

a)

centrālajai bankai;

b)

publiskai iestādei, ja tā sniedz datus etalonu izstrādei, izstrādā etalonus vai kontrolē to izstrādi publiskas politikas nolūkā, tostarp saistībā ar pasākumiem nodarbinātības, saimnieciskās darbības un inflācijas jomā;

c)

centrālajam darījumu partnerim (CCP), ja tas sniedz atsauces cenas vai norēķinu cenas, kuras izmanto CCP riska pārvaldības un norēķinu nolūkā;

d)

Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā uzskaitīto finanšu līgumu vienoto atsauces cenu noteikšanai;

e)

presei, citiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem, ja tie etalonu tikai publicē vai tikai atsaucas uz to saistībā ar savu darbību žurnālistikas jomā, nekontrolējot šā etalona izstrādi;

f)

fiziskai vai juridiskai personai, kas piešķir vai apsola piešķirt kredītu minētās personas ar tirdzniecību saistītās darbības, darījumdarbības vai profesionālās darbības gaitā, ja minētā persona publicē vai sabiedrībai dara pieejamu savas mainīgās vai fiksētās aizņēmuma likmes, kuras noteiktas ar iekšējiem lēmumiem un kuras piemēro tikai finanšu līgumiem, ko minētā persona ar attiecīgajiem klientiem noslēgusi tai pašā grupā;

g)

preču etalonam, kas pamatojas uz tādu datu sniedzēju iesniegtiem datiem, kuru lielākā daļa nav uzraudzītās vienības, un uz ko attiecas abi turpmāk minētie nosacījumi:

h)

indeksa sniedzējam attiecībā uz tā izstrādātu indeksu, ja šis indeksa sniedzējs neapzinās un nav pamata pieņēmumam, ka tam būtu vajadzējis apzināties, ka minēto indeksu izmanto 3. panta 1. punkta 3. apakšpunktā minētajiem nolūkiem.

1)

“indekss” ir jebkurš skaitlis:

2)

“indeksa sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir kontrole pār indeksa izstrādi;

3)

“etalons” ir jebkurš indekss, kuru izmanto kā atsauci, nosakot summu, kas jāmaksā saistībā ar finanšu instrumentu vai finanšu līgumu, vai nosakot finanšu instrumenta vērtību, vai indekss, ko izmanto, lai izmērītu ieguldījumu fonda darbības rezultātus, nolūkā izsekot šāda indeksa nestajai peļņai vai noteikt portfeļa aktīvu sadalījumu, vai aprēķināt atlīdzību par darbības rezultātiem;

4)

“etalonu grupa” ir etalonu grupa, ko izstrādā viens administrators un ko nosaka, pamatojoties uz līdzīga rakstura ievades datiem, un kas nodrošina vienādas vai līdzīgas tirgus vai ekonomiskās realitātes konkrētus mērījumus;

5)

“etalona izstrāde” ir:

6)

“administrators” ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir kontrole pār etalona izstrādi;

7)

“etalona izmantošana” ir:

8)

“ievades datu sniegšana” ir tādu ievades datu sniegšana, kuri nav gatavā formā pieejami administratoram vai citai personai, kas tos nodod administratoram, kuri ir nepieciešami etalona noteikšanai un kurus sniedz šādā nolūkā;

9)

“datu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz ievades datus;

10)

“uzraudzīts datu sniedzējs” ir uzraudzīta vienība, kas sniedz ievades datus administratoram, kurš atrodas Savienībā;

11)

“iesniedzējs” ir fiziska persona, ko ievades datu sniegšanas nolūkā nodarbina datu sniedzējs;

12)

“vērtētājs” ir preču etalona administratora darbinieks vai jebkura cita fiziska persona, kā pakalpojumi ir nodoti administratora rīcībā vai administratora kontrolē un kas atbild par metodoloģijas vai vērtējuma piemērošanu ievades datiem un citai informācijai, lai iegūtu konkrētas preces cenas izšķirošu izvērtējumu;

13)

“eksperta vērtējums” ir administratora vai datu sniedzēja īstenota rīcības brīvība attiecībā uz datu izmantošanu etalona noteikšanā, tostarp no iepriekšējiem vai saistītiem darījumiem iegūto vērtību ekstrapolēšanā, vērtību koriģēšanā attiecībā uz faktoriem, kas var ietekmēt datu kvalitāti, piemēram, notikumiem tirgū vai tam, ka pasliktinās pircēja vai pārdevēja kredītkvalitāte, un lielākas nozīmes piešķiršanā uzņēmuma pirkšanas vai pārdošanas piedāvājumiem nekā konkrētajam noslēgtajam darījumam;

14)

“ievades dati” ir dati, kas ir saistīti ar viena vai vairāku pamatā esošu aktīvu vērtību vai cenām, tostarp aplēstām cenām, kotāciju, saistošo kotāciju vai citām vērtībām, kuras administrators izmanto etalona noteikšanā;

15)

“darījumu dati” ir konstatējamas cenas, likmes, indeksi vai vērtības, kas atspoguļo darījumus starp nesaistītiem darījumu partneriem aktīvā tirgū, kurā darbojas konkurences piedāvājuma un pieprasījuma spēki;

16)

“finanšu instruments” ir jebkurš Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā uzskaitītais instruments, par kuru ir iesniegts pieprasījums atļaut to tirgot tirdzniecības vietā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā, vai kuru tirgo tirdzniecības vietā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā, vai ar sistēmiska internalizētāja starpniecību, kā definēts minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā;

17)

“uzraudzītā vienība” ir jebkura no turpmāk norādītajām:

18)

“finanšu līgums” ir:

19)

“ieguldījumu fonds” ir AIF, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai PVKIU, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punktā;

20)

“vadības struktūra” ir administratora vai citas uzraudzītās vienības struktūra vai struktūras, kuras ir izraudzītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir pilnvarotas noteikt administratora vai citas uzraudzītās vienības stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību, uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu un kurās darbojas personas, kas faktiski vada attiecīgā administratora vai citas uzraudzītās vienības darbību;

21)

“patērētājs” ir fiziska persona, kas finanšu līgumos, uz kuriem attiecas šī regula, darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar šīs personas arodu, nodarbošanos vai profesiju;

22)

“procentu likmju etalons” ir etalons, ko nosaka šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta piemērošanas nolūkā, pamatojoties uz likmi, ar kādu bankas naudas tirgū var izsniegt aizdevumus citām bankām vai aģentiem, kas nav bankas, vai saņemt no tiem aizdevumus;

23)

“preču etalons” ir etalons, ja pamatā esošie aktīvi šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta piemērošanas nolūkā ir prece Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 (21) 2. panta 1. punkta nozīmē, izņemot Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā minētās emisiju kvotas;

24)

“regulētu datu etalons” ir etalons, ko nosaka, piemērojot formulu, kurā izmanto:

25)

“kritiski svarīgs etalons” ir etalons, kas nav regulētu datu etalons un kas atbilst jebkuram no 20. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un kas ietverts sarakstā, kuru Komisija izveidojusi, ievērojot minēto pantu;

26)

“nozīmīgs etalons” ir etalons, kas atbilst 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

27)

“maznozīmīgs etalons” ir etalons, kas neatbilst 20. panta 1. punktā un 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

28)

“atrodas” attiecībā uz juridisku personu nozīmē valsti, kurā ir šīs personas juridiskā adrese vai cita oficiāla adrese, un attiecībā uz fizisku personu – valsti, kurā šī persona ir rezidents nodokļu vajadzībām;

29)

“publiska iestāde” ir:

a)

nodrošina administratoram sniegtās vai administratora sagatavotās informācijas konfidencialitāti, ievērojot informācijas izpaušanas un pārredzamības pienākumus saskaņā ar šo regulu; un

b)

jo īpaši mazina tādus interešu konfliktus, ko rada administratora īpašumtiesības vai kontrole, vai citas intereses administratora grupā, vai ko rada citas personas, kuras var ietekmēt vai kontrolēt administratoru attiecībā uz etalona noteikšanu.

a)

tām ir nepieciešamās prasmes, zināšanas un pieredze tām uzticēto uzdevumu veikšanai, un tās ir pakļautas efektīvai pārvaldībai un uzraudzībai;

b)

tās nav pakļautas pārmērīgai ietekmei vai interešu konfliktiem, un minēto personu atalgojums un darba rezultātu novērtēšana nerada interešu konfliktus vai kā citādi neapdraud etalona noteikšanas procesa integritāti;

c)

tām nav nekādu interešu vai darījumu attiecību, kas kompromitē attiecīgā administratora darbību;

d)

tām ir aizliegts piedalīties etalona noteikšanā, iesaistoties solīšanā, piedāvājumu izteikšanā un darījumos personiski vai tirgus dalībnieku vārdā, izņemot gadījumus, kad šāda līdzdalība ir skaidri noteikta etalona izstrādes metodoloģijā un tai piemēro konkrētus metodoloģijas noteikumus; un

e)

tām piemēro efektīvas procedūras, lai kontrolētu informācijas apmaiņu ar citiem darbiniekiem, kas iesaistīti darbībās, kuras var radīt interešu konflikta risku, vai ar trešām personām, ja šāda informācija var ietekmēt etalonu.

a)

etalona definīcijas un metodoloģijas pārskatīšana vismaz reizi gadā;

b)

jebkādu etalona metodoloģijas izmaiņu uzraudzīšana un pieprasīšana, lai administrators apspriestos par šādām izmaiņām;

c)

administratora kontroles regulējuma, etalona pārvaldības un izmantošanas un gadījumos, kad etalona izstrāde balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem datiem, 15. pantā minētā rīcības kodeksa uzraudzīšana;

d)

etalona pārtraukšanas procedūru pārskatīšana un apstiprināšana, tostarp jebkāda apspriešanās par pārtraukšanu;

e)

jebkādu etalona izstrādē iesaistīto trešo personu, tostarp aprēķināšanas vai izplatīšanas veicēju, uzraudzīšana;

f)

iekšējo un ārējo revīziju vai pārskatīšanu izvērtēšana un konstatēto korektīvo pasākumu īstenošanas uzraudzīšana;

g)

ja etalons balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem ievades datiem – ievades datu, datu sniedzēju un administratora darbību uzraudzīšana gadījumos, kad tiek apšaubīti vai validēti sniegtie ievades dati;

h)

ja etalons balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem ievades datiem – efektīvu pasākumu veikšana attiecībā uz jebkādiem 15. pantā minētā rīcības kodeksa pārkāpumiem; un

i)

ziņošana attiecīgajām kompetentajām iestādēm par jebkādiem datu sniedzēju izdarītiem pārkāpumiem, ja etalons balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem ievades datiem, un par jebkādiem administratoru izdarītiem pārkāpumiem, kas kļūst zināmi, pildot uzraudzības pienākumu, un par jebkādiem anomāliem vai aizdomīgiem ievades datiem.

a)

darbības riska pārvaldību;

b)

atbilstīgus un efektīvus darbības nepārtrauktības un negadījuma seku novēršanas plānus;

c)

ārkārtas apstākļu procedūras, ko izmanto etalona izstrādes procesa pārtraukšanas gadījumā.

a)

lai nodrošinātu, ka datu sniedzēji ievēro 15. pantā minēto rīcības kodeksu un ievades datiem piemērojamos standartus;

b)

ievades datu uzraudzībai, tostarp, ja iespējams, ievades datu uzraudzībai pirms etalona publicēšanas un ievades datu validēšanai pēc tā publicēšanas, lai konstatētu kļūdas un anomālijas.

a)

visiem ievades datiem, tostarp par šādu datu izmantošanu;

b)

etalona noteikšanai izmantoto metodoloģiju;

c)

visiem gadījumiem, kad administrators un attiecīgā gadījumā vērtētāji etalonu noteikšanā izdarījuši vērtējumu vai izmantojuši rīcības brīvību, tostarp par minētā vērtējuma izdarīšanas vai rīcības brīvības izmantošanas pamatojumu;

d)

visiem gadījumiem, kad nav ņemti vērā ievades dati, jo īpaši tad, ja šie dati atbilda etalona noteikšanas metodoloģijas prasībām, un par šādas vērā neņemšanas pamatojumu;

e)

citām izmaiņām vai novirzēm no standarta procedūrām un metodoloģijas, tostarp par tām, kas notikušas tirgus spriedzes vai tirgus darbības traucējumu laikposmos;

f)

to iesniedzēju un fizisko personu identitāti, kuras administratori nodarbina etalonu noteikšanai;

g)

visiem dokumentiem, kas attiecas uz sūdzībām, tostarp dokumentiem, kurus iesnieguši sūdzības iesniedzēji; un

h)

telefonsarunām vai elektronisko saziņu, kas attiecas uz konkrēto etalonu, starp jebkuru administratora nodarbinātu personu un etalona izstrādei nepieciešamo datu sniedzējiem vai iesniedzējiem.

a)

administrators dara pieejamu sūdzību izskatīšanas politiku, saskaņā ar kuru var iesniegt sūdzības par to, vai konkrēta etalona noteikšana reprezentatīvi atspoguļo tirgus vērtību, par ierosinātajām izmaiņām etalona noteikšanas procesā, par metodoloģijas izmantošanu konkrēta etalona noteikšanā un par citiem lēmumiem attiecībā uz etalona noteikšanas procesu;

b)

sūdzības tiek izskatītas savlaicīgi un taisnīgi un izskatīšanas rezultāti saprātīgā laikposmā tiek paziņoti sūdzības iesniedzējam, ja vien šāda paziņošana nav pretrunā publiskās politikas mērķiem vai Regulai (ES) Nr. 596/2014; un

c)

sūdzību izskatīšana notiek neatkarīgi no jebkura darbinieka, kas var būt saistīts vai, iespējams, bijis saistīts ar attiecīgās sūdzības priekšmetu.

a)

pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešamā spēja, prasme un visas tiesību aktos prasītās atļaujas, lai uzticami un profesionāli veiktu uzticētās funkcijas, pakalpojumus vai darbības;

b)

administrators attiecīgajām kompetentajām iestādēm dara pieejamu informāciju par tā pakalpojumu sniedzēja identitāti un uzdevumiem, kurš piedalās etalona noteikšanas procesā;

c)

administrators atbilstīgi rīkojas, ja tiek atklāts, ka pakalpojumu sniedzējs tam uzticētos uzdevumus nespēj veikt efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām;

d)

administrators uztur nepieciešamo kompetenci, lai efektīvi uzraudzītu ārpakalpojumu sniedzējam uzticētos uzdevumus un pārvaldītu ar ārpakalpojumu izmantošanu saistītos riskus;

e)

pakalpojuma sniedzējs informē administratoru par jebkādām izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt tā spēju efektīvi un atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām veikt tam uzticētos uzdevumus;

f)

pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar attiecīgo kompetento iestādi saistībā ar ārpakalpojumu sniedzējam uzticētajām darbībām, administratoram un attiecīgajai kompetentajai iestādei ir faktiski pieejami ar ārpakalpojumu sniedzējam uzticētajām darbībām saistītie dati, kā arī tiem ir pieejamas telpas, kurās pakalpojumu sniedzējs veic savu darbību, un attiecīgā kompetentā iestāde var izmantot minētās piekļuves tiesības;

g)

vajadzības gadījumā administrators spēj izbeigt vienošanās ar ārpakalpojumu sniedzējiem;

h)

administrators veic saprātīgus pasākumus, tostarp sagatavo plānus rīcībai ārkārtas apstākļos, lai nepieļautu pārmērīgu darbības risku, kas saistīts ar pakalpojumu sniedzēja līdzdalību etalona noteikšanas procesā.

a)

ievades dati ir pietiekami, lai precīzi un ticami atspoguļotu tirgus vai ekonomisko realitāti, ko ir paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu.

Ievades dati ir darījumu dati, ja tie ir pieejami un piemēroti. Ja darījumu dati nav pietiekami vai nav piemēroti, lai precīzi un ticami atspoguļotu tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu, var izmantot ievades datus, kas nav darījumu dati, tostarp vērtspapīra vai preces cenu aplēses, kotāciju un saistošo kotāciju vai citas vērtības;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētie ievades dati ir pārbaudāmi;

c)

administrators izstrādā un publicē skaidras pamatnostādnes par ievades datu veidiem, dažādo ievades datu veidu izmantošanas prioritātes secību un ekspertu vērtējuma veikšanu, lai nodrošinātu atbilstību a) apakšpunktam un attiecīgajai metodoloģijai;

d)

ja etalons balstās uz datu sniedzēja iesniegtiem ievades datiem, administrators attiecīgā gadījumā iegūst ievades datus no uzticama un reprezentatīva datu sniedzēju paneļa vai izlases, lai nodrošinātu, ka etalons, kurš iegūts, izmantojot šos datus, ir ticams un atspoguļo tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar šo etalonu;

e)

administrators neizmanto datu sniedzēja sniegtus ievades datus, ja administratoram ir jebkāda norāde, ka datu sniedzējs neievēro 15. pantā minēto rīcības kodeksu, un šādā gadījumā tas iegūst reprezentatīvus publiski pieejamus datus.

a)

kritērijus, pēc kuriem nosaka, kas var iesniegt ievades datus administratoram, un datu sniedzēju atlases procedūru;

b)

procedūru datu sniedzēja ievades datu izvērtēšanai un attiecīgā gadījumā aizliegumam datu sniedzējam turpmāk sniegt ievades datus vai citu sankciju piemērošanai datu sniedzējam par attiecīgo noteikumu neievērošanu; un

c)

procedūru ievades datu validēšanai, tostarp tos salīdzinot ar citiem rādītājiem vai datiem, lai nodrošinātu to integritāti un precizitāti.

a)

no citiem avotiem iegūst datus, kas apstiprina minētos ievades datus; un

b)

nodrošina, ka datu sniedzējiem ir atbilstīgas iekšējās uzraudzības un pārbaudes procedūras.

a)

ir noturīga un droša;

b)

ietver skaidrus noteikumus par to, kā un kādos gadījumos attiecīgā etalona noteikšanā var izmantot rīcības brīvību;

c)

ir precīza, nepārtraukta un derīga pārbaudei, tostarp attiecīgā gadījumā atpakaļejošai pārbaudei, izmantojot pieejamos darījumu datus;

d)

ir elastīga un nodrošina, ka etalonu var aprēķināt visplašākajā iespējamo apstākļu klāstā, neapdraudot tā integritāti;

e)

ir izsekojama un pārbaudāma.

a)

ņem vērā tādus faktorus kā tirgus lielums un parastā likviditāte, tirdzniecības pārredzamība un tirgus dalībnieku pozīcijas, tirgus koncentrācija, tirgus dinamika un jebkuras izlases spēja reprezentatīvi atspoguļot tirgu vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar attiecīgo etalonu;

b)

nosaka, kas ir aktīvs tirgus saistībā ar attiecīgo etalonu; un

c)

nosaka dažādiem ievades datu veidiem piešķirto prioritāti.

a)

metodoloģijas pamatelementi, kurus administrators izmanto attiecībā uz ikvienu izstrādātu un publicētu etalonu vai attiecīgā gadījumā attiecībā uz katru sniegtu un publicētu etalonu grupu;

b)

sīkas ziņas par konkrētās metodoloģijas iekšējo pārskatīšanu un apstiprināšanu, kā arī šādas pārskatīšanas biežumu;

c)

procedūras, ko izmanto, lai apspriestos par jebkādām ierosinātām būtiskām izmaiņām administratora metodoloģijā un šādu izmaiņu pamatojumu, tostarp būtisku izmaiņu definīciju un apstākļus, kādos administratoram par šādām izmaiņām jāinformē lietotāji.

a)

iepriekšēju paziņošanu pēc skaidri noteikta grafika, kura sniedz iespēju analizēt un komentēt šādu ierosināto būtisko izmaiņu ietekmi; un

b)

šā punkta a) apakšpunktā minēto komentāru sniegšanu un administratora atbildi uz minētajiem komentāriem, kas jādara pieejami pēc katras apspriešanās, izņemot gadījumus, kad komentāru sniedzējs pieprasījis konfidencialitāti.

a)

sniedzamo ievades datu skaidrs apraksts un prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ievades dati tiek sniegti saskaņā ar 11. un 14. pantu;

b)

to personu noteikšana, kuras var sniegt ievades datus administratoram, un procedūras datu sniedzēja un jebkura iesniedzēja identitātes pārbaudīšanai, kā arī atļaujas piešķiršana iesniedzējiem sniegt ievades datus datu sniedzēja vārdā;

c)

politikas nostādnes, lai nodrošinātu, ka datu sniedzēji sniedz visus attiecīgos ievades datus;

d)

sistēmas un kontroles pasākumi, kas datu sniedzējam jāievieš, tostarp:

a)

uzraudzītais datu sniedzējs nodrošina, ka ievades datu sniegšanu neietekmē nekādi esošie vai potenciālie interešu konflikti un ka nepieciešamības izmantot rīcības brīvību gadījumā tas tiek darīts neatkarīgi un godīgi, pamatojoties uz attiecīgo informāciju un saskaņā ar 15. pantā minēto rīcības kodeksu;

b)

uzraudzītajam datu sniedzējam ir kontroles regulējums, kas nodrošina ievades datu integritāti, precizitāti un ticamību un to, ka ievades dati tiek sniegti saskaņā ar šo regulu un 15. pantā minēto rīcības kodeksu.

a)

kontroli attiecībā uz to, kas var iesniegt ievades datus administratoram, tostarp attiecīgā gadījumā procedūru apstiprināšanai, kuru veic fiziska persona, kas ieņem augstāku amatu nekā iesniedzējs;

b)

iesniedzēju atbilstīgu apmācību, kas aptver vismaz šo regulu un Regulu (ES) Nr. 596/2014;

c)

interešu konfliktu pārvaldības pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā darbinieku organizatorisku nodalīšanu un apsvērumus par to, kā novērst atlīdzības politikas radītus stimulus manipulācijām ar etalonu;

d)

ar ievades datu sniegšanu saistītās saziņas informācijas, visas informācijas, kas tiek izmantota, lai datu sniedzējs varētu veikt datu sniegšanu, un informācijas par visiem esošajiem vai potenciālajiem interešu konfliktiem, tostarp datu sniedzēja pakļautību finanšu instrumentiem, kuros kā atsauci izmanto etalonu, glabāšanu pienācīgā laikposmā;

e)

informācijas par iekšējām un ārējām revīzijām glabāšanu.

a)

etalonu attiecīgā gadījumā tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vērtība attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz visiem attiecīgā etalona beigu termiņiem vai darbības laikposmiem, ir vismaz EUR 500 miljardi;

b)

etalons balstās uz tādu datu sniedzēju sniegtiem datiem, kuru lielākā daļa atrodas vienā dalībvalstī, un kur tas ir atzīts par kritiski svarīgu minētajā dalībvalstī saskaņā ar šā panta 2., 3., 4. un 5. punktā noteikto procedūru;

c)

etalons atbilst visiem turpmāk norādītajiem kritērijiem:

Ja etalons atbilst c) apakšpunkta ii) un iii) punktā noteiktajiem kritērijiem, bet neatbilst c) apakšpunkta i) punktā minētajam kritērijam, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes kopā ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā administrators veic uzņēmējdarbību, var vienoties, ka šāds etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar šo daļu. Katrā ziņā administratora kompetentā iestāde apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Ja starp kompetentajām iestādēm rodas domstarpības, administratora kompetentā iestāde, ņemot vērā domstarpību iemeslus, izlemj, vai etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar šo daļu. Kompetentās iestādes vai – domstarpību gadījumā – administratora kompetentā iestāde nosūta izvērtējumu Komisijai. Komisija pēc izvērtējuma saņemšanas pieņem īstenošanu aktu saskaņā ar šo punktu. Domstarpību gadījumā administratora kompetentā iestāde turklāt nosūta savu izvērtējumu EVTI, kas var publicēt atzinumu.

a)

to finanšu instrumentu un finanšu līgumu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce, un ieguldījumu fondu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce darbības rezultātu mērīšanai, attiecīgajā dalībvalstī, un to būtiskumu šajā dalībvalstī spēkā esošo finanšu instrumentu un finanšu līgumu kopējās vērtības ziņā;

b)

to finanšu instrumentu un finanšu līgumu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce, un ieguldījumu fondu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce darbības rezultātu mērīšanai, attiecīgajā dalībvalstī un tā būtiskumu šīs dalībvalsts nacionālā kopprodukta ziņā;

c)

jebkādus citus skaitļus, lai objektīvi izvērtētu etalona izstrādes neturpināšanas vai tā nedrošuma iespējamo ietekmi uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku stabilitāti vai tās mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu dalībvalstī.

a)

precizētu, kā jānovērtē finanšu instrumentu, kas nav atvasinātie finanšu instrumenti, nominālā summa, atvasināto finanšu instrumentu nosacītā summa un ieguldījumu fondu tīrā aktīvu vērtība, tostarp gadījumos, kad ir netieša atsauce uz etalonu kombinācijā ar citiem etaloniem, – lai varētu veikt salīdzināšanu ar šā panta 1. punktā un 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām robežvērtībām;

b)

pārskatītu šā panta 1. punktā minēto robežvērtību aprēķināšanas metodi, ņemot vērā tirgus, cenu un regulatīvās izmaiņas un lai pārskatītu to etalonu klasifikācijas atbilstību, uz kuriem ir atsauce tādos finanšu instrumentos, finanšu līgumos vai ieguldījumu fondos, kuru kopējā vērtība ir tuva minētajai robežvērtībai; šādu pārskatīšanu veic vismaz reizi divos gados, sākot no 2018. gada 1. janvāra;

c)

precizētu to, kā tiek piemēroti šā panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā minētie kritēriji, ņemot vērā jebkādus datus, kas palīdz objektīvi izvērtēt etalona izstrādes sniegšanas pārtraukšanas vai tā nedrošuma iespējamo ietekmi uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs.

a)

nekavējoties par to paziņo savai kompetentajai iestādei; un

b)

četrās nedēļās no šādas paziņošanas iesniedz izvērtējumu par to, kā:

a)

informē EVTI un attiecīgā gadījumā – kolēģiju, kas izveidota saskaņā ar 46. pantu; un

b)

četrās nedēļās veic savu izvērtējumu par veidu, kādā etalons jānodod jaunam administratoram vai jāpārtrauc tā izstrāde, ņemot vērā procedūru, kas noteikta saskaņā ar 28. panta 1. punktu.

a)

etalona izstrāde ir nodota jaunam administratoram;

b)

etalona izstrādi var pārtraukt noteiktā kārtībā; vai

c)

etalons vairs nav kritiski svarīgs.

a)

prasīt uzraudzītajām vienībām, kas izraudzītas saskaņā ar šā panta 7. punktu, tostarp vienībām, kuras vēl nav datu sniedzējas attiecīgajam kritiski svarīgajam etalonam, sniegt ievades datus administratoram saskaņā ar administratora metodoloģiju, 15. pantā minēto rīcības kodeksu un citiem noteikumiem. Šāda prasība ir spēkā atbilstīgu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kad pieņemts sākotnējais lēmums prasīt datu obligātu sniegšanu, ievērojot 5. punktu, vai – tām vienībām, kuras vēl nav datu sniedzējas, – no dienas, kad saskaņā ar šo apakšpunktu tiek pieņemts lēmums prasīt obligātu datu sniegšanu;

b)

pagarināt datu obligātās sniegšanas laikposmu par atbilstīgu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus, pēc jebkuru saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu pieņemtu pasākumu pārskatīšanas saskaņā ar 9. punktu;

c)

noteikt veidu un termiņu, kādā jāsniedz ievades dati, neuzliekot uzraudzītajām vienībām pienākumu veikt tirdzniecību vai apņemties veikt tirdzniecību;

d)

prasīt, lai administrators mainītu kritiski svarīgā etalona metodoloģiju, rīcības kodeksu, kas minēts 15. pantā, vai citus noteikumus.

a)

datu sniedzēji, visticamāk, turpinās sniegt ievades datus vismaz vienu gadu, ja pasākums tiktu atcelts, par ko liecina vismaz:

b)

etalona izstrāde var turpināties, ja datu sniedzēji, kam uzdots sniegt ievades datus, pārtrauc sniegt datus;

c)

ir pieejams pieņemams aizstājējetalons un kritiski svarīgā etalona lietotāji var pārslēgties uz šo aizstājējetalonu ar minimālām izmaksām, ko apliecina vismaz administratora rakstisks ziņojums, kurā sīki izklāstīts, kā var pāriet uz aizstājējetalonu, kā arī lietotāju iespējas pāriet uz šo etalonu un ar to saistītās izmaksas; vai

d)

nav iespējams noteikt piemērotus alternatīvus datu sniedzējus un, attiecīgajām uzraudzītajām struktūrām pārtraucot sniegt datus, etalons būtu tā novājināts, ka būtu nepieciešams etalona izstrādi pārtraukt.

a)

to tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vidējā vērtība ir vismaz EUR 50 miljardi, kas noteikta, attiecīgā gadījumā ņemot vērā pilnu etalona beigu termiņu vai darbības laikposmu diapazonu – attiecīgā gadījumā sešu mēnešu laikposmā; vai

b)

tam vispār nav vai ir ļoti maz atbilstīgu tirgus darbībā balstītu aizstājēju un ja etalonu vairs neizstrādātu vai izstrādātu, pamatojoties uz ievades datiem, kas vairs pilnībā reprezentabli neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, vai pamatojoties uz neuzticamiem ievades datiem, tas būtiski un nelabvēlīgi ietekmētu tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību vai uzņēmumu finanses vienā vai vairākās dalībvalstīs.

a)

etalona neaizsargātību pret manipulāciju;

b)

ievades datu iezīmes;

c)

interešu konfliktu līmeni;

d)

administratora rīcības brīvības pakāpi;

e)

etalona ietekmi uz tirgiem;

f)

etalona izstrādes iezīmes, mērogu un sarežģītību;

g)

etalona nozīmi finanšu stabilitātei;

h)

to finanšu instrumentu, finanšu līgumu vai ieguldījumu fondu vērtību, kuros ir atsauce uz etalonu;

i)

administratora izmēru, organizatorisko formu vai struktūru.

a)

skaidri un nepārprotami definē tirgu vai ekonomisko realitāti, ko mēra ar konkrēto etalonu, un apstākļus, kādos šādi mērījumi var kļūt neuzticami;

b)

nosaka tehniskās specifikācijas, kurās skaidri un nepārprotami norādīti tie etalona aprēķināšanas elementi, saistībā ar kuriem var izmantot rīcības brīvību, kritēriji, saskaņā ar kuriem šādu rīcības brīvību var izmantot, un to personu ieņemamo amatu, kas rīcības brīvību var izmantot, un norādīts arī tas, kā pēc tam šādu rīcības brīvību var novērtēt;

c)

norāda uz iespējamību, ka ir faktori (tostarp ārēji faktori, ko administrators nekontrolē), kuru dēļ etalonu var nākties mainīt vai pārtraukt tā izstrādi; un

d)

norāda lietotājiem, ka izmaiņām etalonā vai tā izstrādes pārtraukšanai var būt ietekme uz finanšu līgumiem un finanšu instrumentiem, kuros etalonu izmanto kā atsauci, vai uz ieguldījumu fondu darbības rādītāju mērīšanu.

a)

visu ar etalonu saistīto galveno terminu definīcijas;

b)

etalona metodoloģijas pieņemšanas pamatojums un metodoloģijas pārskatīšanas un apstiprināšanas procedūras;

c)

kritēriji un procedūras, kas izmantoti etalona noteikšanai, tostarp ievades datu apraksts, dažādu ievades datu prioritārā secība, etalona noteikšanai vajadzīgo datu minimums, modeļu vai ekstrapolācijas metožu izmantošana un procedūra etalona indeksa sastāvdaļu līdzsvara atjaunošanai;

d)

kontroles pasākumi un noteikumi, ar kuriem reglamentē to, kā administrators vai datu sniedzējs izmanto tiesības veikt savu vērtējumu vai rīcības brīvību, un ar kuriem nodrošina, ka šādas tiesības veikt savu vērtējumu vai rīcības brīvība izmantotas konsekventi;

e)

procedūras, ar kurām reglamentē etalona noteikšanu spriedzes laikposmos vai laikposmos, kad darījumu datu avoti var būt nepietiekami, neprecīzi vai neuzticami, un etalona iespējamie ierobežojumi šādos laikposmos;

f)

procedūras, saskaņā ar kurām novērš kļūdas ievades datos vai etalona noteikšanā, tostarp tad, ja nepieciešama etalona atkārtota noteikšana; un

g)

norādīti iespējamie etalona ierobežojumi, tostarp tā darbība nelikvīdos vai sadrumstalotos tirgos un iespējamā ievades koncentrācija.

a)

Komisija ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu;

b)

administrators ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts attiecīgajā trešā valstī, kur tas arī tiek uzraudzīts;

c)

administrators ir paziņojis EVTI savu piekrišanu tam, ka tā esošais vai topošais etalons, ko izmanto uzraudzītas vienības Savienībā, ir iesniedzis EVTI to etalonu sarakstu, kuru izmantošanai Savienībā tas piekrīt, un ir sniedzis EVTI informāciju par kompetento iestādi, kas atbildīga par attiecīgā administratora uzraudzību trešā valstī; un

d)

darbojas šā panta 4. punktā minētās sadarbības sistēmas.

a)

administratori, kas saņēmuši atļauju vai reģistrēti trešā valstī, atbilst saistošām prasībām, kuras līdzvērtīgas prasībām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ņemot vērā to, vai trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai attiecīgā gadījumā – IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām; un

b)

saistošās prasības attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi tiek efektīvi uzraudzītas un tiek pastāvīgi nodrošināta to efektīva izpilde.

a)

saistošās prasības, ko trešā valstī piemēro konkrētiem administratoriem vai konkrētiem etaloniem vai etalonu grupām, ir līdzvērtīgas prasībām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ņemot vērā to, vai trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai attiecīgā gadījumā – IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām; un

b)

attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi ir nodrošināta šādu konkrētu administratoru vai konkrētu etalonu vai etalonu grupu efektīva uzraudzība un attiecīgo saistošo prasību efektīva izpilde.

a)

mehānismu, ko izmanto informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp piekļuvi visai tai attiecīgajai informācija par administratoru, kas saņēmis atļauju attiecīgajā trešā valstī, kuru pieprasa EVTI;

b)

mehānismu, ko izmanto, lai nekavējoties informētu EVTI, ja trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka administrators, kurš saņēmis atļauju attiecīgajā trešā valstī un kura uzraudzību tā nodrošina, šajā trešā valstī neievēro saņemtās atļaujas nosacījumus vai citus valsts tiesību aktus;

c)

uzraudzības darbību koordinēšanas procedūras, tostarp pārbaudes uz vietas.

a)

darbojas tādā veidā, kas nepārprotami kaitē to lietotāju interesēm, kuri izmanto administratora etalonus, vai kaitē pareizai tirgu darbībai; vai

b)

ir nopietni pārkāpis trešās valsts tiesību aktus vai citus noteikumus, kurus tam piemēro trešā valstī un uz kuriem pamatojoties Komisija ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu saskaņā ar 30. panta 2. vai 3. punktu.

a)

EVTI par to ir informējusi trešās valsts kompetento iestādi, bet kompetentā iestāde nav veikusi attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi ieguldītāju aizsardzībai un netraucētai tirgu darbībai Savienībā, vai arī kompetentajai iestādei nav izdevies pierādīt, ka attiecīgais administrators pilda prasības, kuras tam piemēro trešā valstī;

b)

par savu nodomu svītrot administratoru no reģistra EVTI ir informējusi trešās valsts kompetento iestādi vismaz 30 dienas iepriekš.

a)

ja administrators ir tādas grupas dalībnieks, kuras sastāvā ir uzraudzīta vienība, kas atrodas Savienībā, tad atsauces dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā atrodas uzraudzītā vienība. Šādu uzraudzīto vienību ieceļ par likumīgo pārstāvi 3. punkta piemērošanai;

b)

ja nav a) apakšpunktā minētais gadījums un administrators ir tādas grupas dalībnieks, kuras sastāvā ir vairākas uzraudzītās vienības, kas atrodas Savienībā, tad atsauces dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā atrodas visvairāk uzraudzīto vienību, vai, ja ir vienāds skaits uzraudzīto vienību, atsauces dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā finanšu instrumentiem, finanšu līgumiem vai ieguldījumu fondiem, kuros ir atsauce uz etalonu, ir augstākā vērtība. Vienu no uzraudzītajām vienībām, kas atrodas atsauces dalībvalstī, kura noteikta, ievērojot šo apakšpunktu, ieceļ par likumīgo pārstāvi 3. punkta piemērošanai;

c)

ja nav nedz šā punkta a), nedz b) apakšpunktā minētais gadījums un vienu vai vairākus etalonus, kurus izstrādā administrators, izmanto kā atsauci finanšu instrumentiem, ko vienā vai vairākās dalībvalstīs ir atļauts tirgot Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā definētajā tirdzniecības vietā, tad atsauces dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā finanšu instrumentu, kam kāds no minētajiem etaloniem ir izmantots kā atsauce, ir atļauts tirgot vai kurā tas šādā tirdzniecības vietā ir tirgots pirmo reizi un tiek tirgots joprojām. Ja attiecīgos finanšu instrumentus ir atļauts tirgot vai tie pirmo reizi ir tirgoti šādās tirdzniecības vietās vienlaikus vairākās dalībvalstīs un tur joprojām tiek tirgoti, tad atsauces dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā finanšu instrumentiem, finanšu līgumiem vai ieguldījumu fondiem, kuros ir atsauce uz etalonu, ir augstākā vērtība;

d)

ja tas nav a), b) un c) apakšpunktā minētais gadījums un vienu vai vairākus etalonus, kurus izstrādā administrators, kā atsauci izmanto uzraudzītas vienības vairākās dalībvalstīs, tad atsauces dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā atrodas visvairāk šādu uzraudzīto vienību, vai, ja ir vienāds skaits uzraudzīto vienību – atsauces dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā finanšu instrumentiem, finanšu līgumiem vai ieguldījumu fondiem, kuros ir atsauce uz etalonu, ir augstākā vērtība;

e)

ja tas nav a), b), c) un d) apakšpunktā minētais gadījums un ja administrators vienojoties ir piekritis, ka uzraudzīta vienība izmanto etalonu, kuru izstrādā attiecīgais administrators, tad atsauces dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā atrodas šāda uzraudzītā vienība.

a)

ja administrators, kas atrodas trešā valstī, tiek uzraudzīts, tad starp atsauces dalībvalsts kompetento iestādi un tās trešās valsts kompetento iestādi, kurā atrodas administrators, pastāv atbilstīga sadarbības sistēma, kura atbilst regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 30. panta 5. punktu, un kura nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajai iestādei veikt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;

b)

nedz tās trešās valsts normatīvie vai administratīvie akti, kurā atrodas administrators, nedz attiecīgā gadījumā – minētās trešās valsts uzraudzības iestādes uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru ierobežojumi nekavē kompetento iestādi efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus saskaņā ar šo regulu.

a)

administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas sniedz apstiprinājumu, ir pārbaudījusi un jebkurā brīdī var savai kompetentajai iestādei apliecināt, ka apstiprināmā etalona vai etalonu grupas izstrāde obligātā vai brīvprātīgā kārtā atbilst prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā šīs regulas prasības;

b)

administratoram vai citai uzraudzītajai vienībai, kas sniedz apstiprinājumu, ir vajadzīgās specializētās zināšanas, lai varētu efektīvi novērot etalona izstrādes darbību trešā valstī un pārvaldīt ar to saistītos riskus;

c)

ir objektīvs iemesls etalonu vai etalonu grupu izstrādāt trešā valstī un apstiprināt minēto etalonu vai etalonu grupu izmantošanai Savienībā.

a)

atļauju, ja tā izstrādā vai ir iecerējusi izstrādāt indeksus, kurus izmanto vai kurus iecerēts izmantot kā etalonus šīs regulas nozīmē;

b)

reģistrāciju, ja tā ir uzraudzīta vienība, kas nav administrators, un izstrādā vai ir iecerējusi izstrādāt indeksus, kurus izmanto vai kurus ir iecerēts izmantot kā etalonus šīs regulas nozīmē, ar nosacījumu, ka nozares disciplīna, ko piemēro šai uzraudzītajai vienībai, neliedz tai veikt etalona izstrādes darbību un neviens no izstrādātajiem indeksiem nekvalificētos kā kritiski svarīgs etalons; vai

c)

reģistrāciju, ja tā izstrādā vai ir iecerējusi izstrādāt tikai tādus indeksus, kas kvalificētos kā maznozīmīgi etaloni.

a)

izskata pieteikumu atļaujas saņemšanai un pieņem lēmumu piešķirt atļauju vai noraidīt pieteikumu atļaujas saņemšanai četros mēnešos pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas;

b)

izskata reģistrācijas pieteikumu un pieņem lēmumu reģistrēt iesniedzēju vai atteikt pieteikuma iesniedzēja reģistrāciju 45 darbdienās pēc pilnīga reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

a)

nepārprotami atsakās no atļaujas vai reģistrācijas vai iepriekšējos 12 mēnešos nav izstrādājis nevienu etalonu;

b)

ir saņēmis atļauju vai reģistrāciju vai apstiprinājis etalonu, sniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tam piešķirta atļauja vai reģistrācija; vai

d)

ir nopietni vai vairākas reizes pārkāpis šīs regulas noteikumus.

a)

identificēti administratori, kuri saņēmuši atļauju vai reģistrāciju, ievērojot 34. pantu, un kompetentās iestādes, kas atbildīgas par attiecīgā administratora uzraudzību;

b)

identificēti administratori, kuri atbilst 30. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, 30. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais etalonu saraksts un trešās valsts kompetentās iestādes, kas atbildīgas par attiecīgā administratora uzraudzību;

c)

identificēti administratori, kuri saņēmuši atzīšanu saskaņā ar 32. pantu, 32. panta 7. punktā minētais etalonu saraksts un attiecīgā gadījumā – trešās valsts kompetentās iestādes, kas atbildīgas par attiecīgā administratora uzraudzību;

d)

iekļauti etaloni un identificēti to administratori, kas apstiprināti saskaņā ar 33. pantā noteikto procedūru, un identificēti administratori, kuri snieguši apstiprinājumu, vai uzraudzītās vienības, kas sniegušas apstiprinājumu.

a)

tā ir saņēmusi minētās kompetentās iestādes rakstisku piekrišanu un ja informāciju atklāj vienīgi tādā nolūkā, kādā minētā kompetentā iestāde devusi savu piekrišanu; vai

b)

šāda izpaušana ir nepieciešama tiesvedībai.

a)

pati veikt šādu pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu;

b)

ļaut kompetentajai iestāde, kura iesniegusi pieprasījumu, piedalīties pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā;

c)

iecelt revidentus vai ekspertus, lai tie palīdzētu veikt vai veiktu pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu.

a)

piekļūt jebkuram dokumentam un citiem jebkāda formāta datiem un saņemt vai izgatavot to kopiju;

b)

lūgt vai pieprasīt informāciju no jebkuras personas, kas iesaistīta etalona izstrādes un tam vajadzīgo datu sniegšanas procesā, tostarp no jebkura pakalpojumu sniedzēja, kam etalona izstrādē veicamās funkcijas, pakalpojumi vai darbības uzticētas kā ārpakalpojums, kā paredzēts 10. pantā, kā arī no šo personu vadītājiem un vajadzības gadījumā uzaicināt attiecīgo personu uz pārrunām un to izjautāt, lai iegūtu informāciju;

c)

saistībā ar preču etaloniem pieprasīt informāciju no datu sniedzējiem saistītos tūlītēju darījumu tirgos, attiecīgā gadījumā piemērojot standartizētu formātu un ziņojumus par darījumiem, un tieši piekļūt tirgotāju sistēmām;

d)

veikt pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu jebkurā vietā, kas nav fizisku personu privātās dzīvesvietas;

e)

neskarot Regulu (ES) Nr. 596/2014, iekļūt juridisku personu telpās, lai izņemtu dokumentus un citus jebkāda formāta datus, ja ir pamatotas aizdomas, ka dokumenti un citi dati, kas saistīti ar pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu, var būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vispirms ir jāsaņem atļauja no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes, šīs pilnvaras izmanto tikai pēc tam, kad šāda atļauja ir iegūta;

f)

pieprasīt esošos telefonsarunu un elektronisko sakaru vai citu datplūsmu ierakstus, kuri ir uzraudzīto vienību rīcībā;

g)

pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai sekvestru, vai abus;

h)

pieprasīt uz laiku apturēt visas darbības, kuras kompetentā iestāde uzskata par pretējām šai regulai;

i)

noteikt pagaidu aizliegumu veikt profesionālo darbību;

j)

veikt visus vajadzīgos pasākumus, kas nodrošina, ka sabiedrība ir pareizi informēta par etalona izstrādi, tostarp arī pieprasīt, lai attiecīgais administrators vai persona, kas publicējusi vai izplatījusi etalonu vai veikusi abas minētās darbības, publicētu koriģējošu paziņojumu par datiem, kas etalonam sniegti iepriekš, vai par etalona rādītājiem.

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;

c)

uzņemoties pilnu atbildību, deleģējot savas pilnvaras kādai citai iestādei vai tirgus uzņēmumam;

d)

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

a)

jebkāds 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 21., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 34. panta pārkāpums, ja minētie panti jāpiemēro; un

b)

jebkāda nesadarbošanās vai nepakļaušanās izmeklēšanas vai pārbaudes procesā vai attiecībā uz pieprasījumu, uz ko attiecas 41. pants.

a)

izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajam administratoram vai uzraudzītajai vienībai pieprasa izbeigt šādu rīcību un nepieļaut tās atkārtošanos;

b)

nodrošināt, ka tiek atdota pārkāpuma rezultātā gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, ja tos var noteikt;

c)

publicēt brīdinājumu, kurā norādīts par pārkāpumu atbildīgais administrators vai uzraudzītā vienība un pārkāpuma būtība;

d)

atsaukt vai apturēt administratoram piešķirto atļauju vai reģistrāciju;

e)

provizoriski aizliegt ikvienai fiziskai personai, kuru uzskata par vainīgu šādā pārkāpumā, pildīt vadības funkcijas administratorā vai uzraudzītā datu sniedzējā;

f)

noteikt administratīvā naudas soda maksimālo summu, kas ir vismaz trīs reizes lielāka par pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ja to var aprēķināt;

g)

noteikt fiziskai personai administratīvā naudas soda maksimālo summu vismaz šādā apmērā:

h)

noteikt juridiskai personai administratīvā naudas soda maksimālo summu vismaz šādā apmērā:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

to, cik lielā mērā etalons ir kritiski svarīgs finanšu stabilitātei un reālajai ekonomikai;

c)

atbildīgās personas atbildības pakāpi;

d)

atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ko jo īpaši apliecina atbildīgās juridiskās personas gada kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi;

e)

to, cik liela ir atbildīgās personas gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, ja to var noteikt;

f)

to, cik lielā mērā atbildīgā persona sadarbojas ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

g)

attiecīgās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

h)

pasākumus, kurus atbildīgā persona ir veikusi pēc pārkāpuma, lai nepieļautu pārkāpuma atkārtošanos.

a)

atliek lēmuma publicēšanu līdz laikam, kad vairs nepastāv minētās atlikšanas iemesli;

b)

publicē lēmumu anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

c)

vispār nepublicē lēmumu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu būs nepietiekama, lai nodrošinātu:

a)

informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm;

b)

kompetento iestāžu savstarpēju lēmumu pieņemšanas process un laikposms, kādā katrs lēmums jāpieņem;

c)

gadījumi, kad kompetentajām iestādēm ir jāapspriežas;

d)

sadarbība, kas jānodrošina saskaņā ar 23. panta 7. un 8. punktu.

a)

jāmaina attiecīgais rīcības kodekss, kas minēts 15. pantā, metodoloģija vai citi etalona noteikumi;

b)

jānosaka pārejas laiks, kurā piemēro 28. panta 2. punktā paredzētās procedūras.

a)

ja kompetentā iestāde nav paziņojusi būtiski svarīgu informāciju;

b)

ja administratora kompetentā iestāde pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar 3. punktu ir paziņojusi pieprasījumu iesniegušajai iestādei, ka minētā punkta prasības nav izpildītas, vai ja tā saprātīgā laikposmā nav pieņēmusi lēmumu par šādu pieprasījumu;

c)

ja kompetentās iestādes nav spējušas panākt vienošanos par 6. punktā minētajiem jautājumiem;

d)

ja ir domstarpības par pasākumiem, kas jāīsteno saskaņā ar 34., 35. un 42. pantu;

e)

ja ir domstarpības par pasākumiem, kas jāīsteno saskaņā ar 23. panta 6. punktu;

f)

ja ir domstarpības par pasākumiem, kas jāīsteno saskaņā ar šā panta 8. punkta trešo daļu.

a)

indeksa izstrādātājs neizstrādā kritiski svarīgu etalonu;

b)

kompetentā iestāde pamatoti uzskata, ka indeksa izstrādātāja izstrādātais indekss vai indeksi netiek plaši izmantoti šīs regulas nozīmē nedz dalībvalstī, kur atrodas indeksa izstrādātājs, nedz arī citās dalībvalstīs.

a)

kritiski svarīgu etalona darbību un efektivitāti, obligātu pārvaldību un obligātu tam vajadzīgo datu sniegšanu saskaņā ar 20., 21. un 23. pantu un kritiski svarīga etalona definīciju, kas noteikta 3. panta 1. punkta 25. apakšpunktā;

b)

to, cik efektīva ir atļauju piešķiršana, reģistrācija un uzraudzība attiecībā uz administratoriem saskaņā ar VI sadaļu un attiecībā uz kolēģijām saskaņā ar 46. pantu un cik atbilstīga ir konkrētu etalonu uzraudzība, ko nodrošina Savienības struktūra;

c)

šīs regulas 19. panta 2. punkta darbību un efektivitāti, jo īpaši par tā piemērošanas jomu.

1)

regulas 19. pantu groza šādi:

2)

regulas 35. pantu groza šādi:

3)

regulas 38. pantā iekļauj šādas daļas:

“Komisija pēc apspriešanās ar EVTI līdz 2019. gada 3. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to robežvērtību līmeni, kas 19. panta 1.a punkta a) un b) apakšpunktā ir noteiktas attiecībā uz pārvaldnieku veiktajiem darījumiem gadījumos, kad emitenta akcijas vai parāda instrumenti ir daļa no kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma vai ļauj veikt riska darījumus ar aktīvu portfeli, un šajā ziņojumā Komisija izvērtē, vai attiecīgais līmenis ir atbilstīgs vai arī tas būtu jāpielāgo.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai pielāgotu 19. panta 1.a punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības, ja tā minētajā ziņojumā konstatē, ka minētās robežvērtības būtu jāpielāgo.”

1)

direktīvas 5. panta 1. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Ja kredītlīgumā ir atsauce uz etalonu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1011 (*) 3. panta 1. punkta 3) apakšpunktā, kreditors vai attiecīgā gadījumā kredīta starpnieks etalona nosaukumu un šā etalona administratoru, kā arī informāciju par iespējamo ietekmi uz patērētāju sniedz atsevišķā dokumentā, ko var pievienot Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijai kā pielikumu.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).”;"

2)

direktīvas 27. panta 1. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Līdz 2018. gada 1. jūlijam dalībvalstis pieņem un publicē, un paziņo Komisijai noteikumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu 5. panta 1. punkta trešo daļu. Tās piemēro minētos noteikumus no 2018. gada 1. jūlija.”

1)

direktīvas 13. panta 1. punkta otrajā daļā iekļauj šādu apakšpunktu:

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.)”;"

2)

direktīvas 42. panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Līdz 2018. gada 1. jūlijam dalībvalstis pieņem un publicē, un paziņo Komisijai noteikumus, kas nepieciešami 13. panta 1. punkta otrās daļas ea) apakšpunkta izpildei. Tās piemēro minētos noteikumus no 2018. gada 1. jūlija.”;

3)

direktīvas 43. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Šīs direktīvas 13. panta 1. punkta otrās daļas ea) apakšpunktu nepiemēro kredītlīgumiem, kuri pastāv pirms 2018. gada 1. jūlija.”

29.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/66

(1)

Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku audzēšanai gan ekonomiskā, gan sociālā ziņā ir stratēģiska nozīme Savienības lauksaimniecībā un tā dod ieguldījumu Savienības kultūras mantojumā. Šī lauksaimnieciskā darbība, kas veicina Savienības nodrošinājumu ar pārtiku, ir ieņēmumu avots lauksaimnieku kopienai. Minēto sugu dzīvnieku audzēšanu vislabāk veicināt, atbalstot tīršķirnes vaislas dzīvnieku vai krustojuma vaislas cūku ar dokumentētu augstu ģenētisko kvalitāti izmantošanu.

(2)

Attiecīgi savā lauksaimniecības politikā dalībvalstis ir konsekventi centušās, nosakot standartus, veicināt tādu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, kam piemīt konkrētas ģenētiskās īpašības, dažkārt to veicot ar publisko investīciju palīdzību. Minēto standartu atšķirības var radīt tehniskus šķēršļus vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai, kā arī tehniskus šķēršļus to ievešanai Savienībā.

(3)

Tiesiskais regulējums Savienības tiesību aktiem par tīršķirnes vaislas dzīvnieku, kas pieder pie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugām, un krustojuma vaislas cūku audzēšanu ir noteikts Padomes Direktīvās 88/661/EEK (3), 89/361/EEK (4), 90/427/EEK (5), 91/174/EEK (6), 94/28/EK (7) un 2009/157/EK (8). Minēto direktīvu mērķis bija Savienībā attīstīt lopkopību, vienlaikus reglamentējot vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecību Savienībā un ievešanu tajā, tādējādi saglabājot Savienības dzīvnieku audzēšanas nozares konkurētspēju.

(4)

Padomes Direktīvas 87/328/EEK (9), 90/118/EEK (10) un 90/119/EEK (11) tika pieņemtas, lai nepieļautu, ka dalībvalstīs pastāv vai tās pieņem tādus valstu noteikumus par to, kā vaislas liellopus un vaislas cūkas atzīst vaislai, iegūst un izmanto to spermu, olšūnas un embrijus, kuri varētu radīt aizliegumus vai ierobežojumus tirdzniecībai neatkarīgi no tā, vai runa ir par lecināšanu, mākslīgo apsēklošanu, vai par spermas, olšūnu vai embriju savākšanu.

(5)

Pamatojoties uz Direktīvām 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Pastāvīgajā zootehnikas komitejā, kura izveidota saskaņā ar Padomes Lēmumu 77/505/EEK (12), pieņēma vairākus lēmumus, nosakot sugām specifiskus kritērijus, saskaņā ar kuriem apstiprināt vai atzīt audzētāju organizācijas un audzētāju apvienības, ierakstīt vaislas dzīvniekus liellopu, aitu, zirgu u. c. ciltsgrāmatās, atzīt aitu un kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekus vaislai un mākslīgajai apsēklošanai, veikt snieguma pārbaudes un ģenētisko izvērtēšanu liellopu, cūku, aitu un kazu sugu vaislas dzīvniekiem, kā arī iedibināt vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai paredzētus ģenētiskās izcelsmes vai zootehniskos sertifikātus.

(6)

Komisija izveidoja arī trešo valstu šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju sarakstu un ģenētiskās izcelsmes vai zootehnisko sertifikātu paraugus vaislas dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju ievešanai Savienībā.

(7)

Direktīvas 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK pēc struktūras un satura ir ļoti līdzīgas. Vairākas no minētajām direktīvām laika gaitā ir grozītas. Lai Savienības tiesību aktus vienkāršotu un padarītu tos konsekventākus, pareizi būtu minētajās direktīvās iekļautos Savienības noteikumus racionalizēt.

(8)

Pēdējos divdesmit gados Komisijai bijis jāreaģē uz daudzām sūdzībām, ko audzētāji un operatori, kas īsteno audzēšanas programmas, ir iesnieguši par to, kā dažādās dalībvalstīs nacionālajā līmenī transponē un interpretē Savienības tiesību aktus par dzīvnieku audzēšanu. Lai nodrošinātu Savienības noteikumu par vaislas dzīvniekiem vienotu piemērošanu un tirdzniecībā ar vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem novērstu šķēršļus, kas izriet no minēto direktīvu atšķirīgās transponēšanas dalībvalstīs, zootehniskie un ģenealoģiskie nosacījumi, kuri reglamentē vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecību Savienībā un ievešanu tajā, būtu jānosaka ar regulu.

(9)

Turklāt pieredze liecina, ka, lai būtu vieglāk piemērot minētajās direktīvās paredzētos noteikumus, ir precīzāk jāformulē vairāki minēto direktīvu noteikumi, kā arī jāizmanto konsekventāka terminoloģija, kas ir standartizēta visās dalībvalstīs. Savienības tiesību aktu skaidrības un konsekvences labad ir lietderīgi arī izstrādāt vairāk definīciju, tostarp jēdziena “šķirne” definīciju.

(10)

Tiecoties palielināt konkurētspēju dzīvnieku audzēšanas nozarē, nebūtu jāpieļauj tas, ka izzūd šķirnes, kuru īpašības ir pielāgotas konkrētiem biofizikāliem apstākļiem. Ja to populācijas lielums ir pārāk mazs, vietējās šķirnes varētu būt apdraudētas, jo mazināsies ģenētiskā daudzveidība. Dzīvnieku ģenētiskie resursi kā nozīmīga lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības daļa nodrošina būtisku pamatu lopkopības nozares ilgtspējīgai attīstībai un sniedz iespējas pielāgot dzīvniekus mainīgām vidēm, ražošanas nosacījumiem, kā arī tirgus un patērētāju prasībām. Ar Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku audzēšanu tādējādi būtu jāsekmē dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana, bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana un tādu tipisku kvalitatīvu reģionālo produktu ražošana, kuru īpašības ir atkarīgas no vietējām mājdzīvnieku šķirnēm raksturīgām specifiskām pārmantotām īpašībām. Savienības tiesību aktiem būtu jāveicina arī dzīvotspējīgas audzēšanas programmas, ar kurām uzlabot šķirnes un jo īpaši apdraudētu šķirņu vai tādu vietēju šķirņu gadījumā, kas Savienībā nav bieži izplatītas, un veicināt šķirņu saglabāšanu un to, kā saglabāt ģenētisko daudzveidību šķirnēs un starp tām.

(11)

Ar selekciju un ciltsdarbu ir panākts ievērojams progress to īpašību pilnveidošanā, kuras saistītas ar lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti, kas samazina ražošanas izmaksas saimniecību līmenī. Tomēr dažos gadījumos tas ir bijis cēlonis nevēlamai blakusietekmei, radot sabiedrībā bažas par dzīvnieku labturību un ar vidi saistītiem jautājumiem. Genomikas piemērošanai un jaunāko informācijas tehnoloģiju, piemēram, “Precīzās lopkopības”, izmantošanai, kas dod iespēju reģistrēt lielo datu kopas par alternatīvajām pazīmēm, kuras tieši vai netieši ir saistītas ar dzīvnieku labturības un ilgtspējības jautājumiem, ir vērā ņemams potenciāls novērst bažas sabiedrībā un sasniegt ilgtspējīgas dzīvnieku audzēšanas mērķus attiecībā uz resursu augstāku efektivitāti un augstāku šķirnes īpašību stabilitāti un labāku dzīvnieku izturīgumu. Datu vākšanai par šīm alternatīvajām pazīmēm būtu jākļūst nozīmīgai saistībā ar audzēšanas programmām un tai būtu jāsniedz lielāka nozīme selekcijas mērķu definēšanā. Šajā sakarā apdraudēto šķirņu ģenētiskie resursi būtu jāuzskata par gēnu krātuvi, kas, iespējams, var palīdzēt sasniegt šos dzīvnieku labturības un ilgtspējības mērķus.

(12)

Šī regula būtu jāpiemēro liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, ja minētos dzīvniekus vai no minētajiem reproduktīvajiem produktiem iegūtos pēcnācējus ir paredzēts kā tīršķirnes vaislas dzīvniekus ierakstīt ciltsgrāmatā vai kā krustojuma vaislas cūkas reģistrēt ciltsreģistrā, jo īpaši, lai tos laistu tirdzniecībā Savienībā, tostarp dalībvalstī, vai minētos dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus ievestu Savienībā.

(13)

Nebūtu jāsaprot, ka termini “vaislas dzīvnieks” vai “tīršķirnes vaislas dzīvnieks” attiecas tikai uz dzīvniekiem, kuriem vēl piemīt reproduktīvā funkcija. Patiešām, kastrēto dzīvnieku ģenealoģiskie un zootehniskie ieraksti varētu būt noderīgi, lai novērtētu vaislas dzīvnieku populācijas ģenētisko kvalitāti un tādējādi nodrošinātu integritāti vaislas dzīvnieku vērtējumu tabulām, kuru pamatā ir minētie rezultāti. Atkarībā no audzēšanas programmas mērķiem datu trūkums vai zudums, kas rodas tāpēc, ka kastrētie dzīvnieki ir nepārprotami izslēgti no ierakstīšanas ciltsgrāmatā vai reģistrā, iespējams, varētu ietekmēt rezultātus to vaislas dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes novērtēšanā, kuri ir ģenētiski saistīti ar minētajiem kastrētajiem dzīvniekiem.

(14)

Šajā regulā paredzēto noteikumu par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem mērķim vajadzētu būt nodrošināt piekļuvi tādai tirdzniecībai, kuras pamatā ir saskaņoti principi, ko piemēro šķirnes pārvaldošo šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību atzīšanai un to attiecīgo audzēšanas programmu apstiprināšanai. Ar šo regulu būtu arī jāparedz noteikumi, kas reglamentē tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatu pamatdaļā un pamatdaļas dažādās labvērtību klasēs, ja tādas pastāv. Ar to būtu jāparedz arī noteikumi par snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu un noteikumi par vaislas dzīvnieku atzīšanu vaislai, kā arī zootehnisko sertifikātu saturs.

(15)

Tāpat arī šajā regulā paredzēto noteikumu par krustojuma vaislas cūkām mērķim vajadzētu būt nodrošināt piekļuvi tirdzniecībai, kuras pamatā ir saskaņoti principi, ko piemēro tādu krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanai, kuras pārvalda cūku sugas dažādas šķirnes, līnijas vai krustojumus, un to audzēšanas programmu apstiprināšanai. Ar šo regulu būtu arī jāparedz noteikumi, kas reglamentē krustojuma vaislas cūku reģistrēšanu ciltsreģistros. Ar to būtu jāparedz arī noteikumi par snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu un noteikumi par krustojuma vaislas cūku atzīšanu vaislai, kā arī zootehnisko sertifikātu saturs.

(16)

Nav lietderīgi šajā regulā apskatīt jautājumus, kas saistīti ar klonēšanu.

(17)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt saskaņotu pieeju vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai un ievešanai Savienībā, kā arī oficiālajām kontrolēm, kas nepieciešamas attiecībā uz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju īstenotajām audzēšanas programmām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ietekmes, sarežģītības, pārrobežu un starptautiskā rakstura dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(18)

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju sniegto pakalpojumu kvalitāte un tas, kādā veidā tās vērtē un klasificē vaislas dzīvniekus, ietekmē par minētajiem dzīvniekiem apkopotās vai noteiktās zootehniskās un ģenealoģiskās informācijas kvalitāti un precizitāti un to vērtību tirgū. Attiecīgi būtu jāizstrādā noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu un to audzēšanas programmu apstiprināšanu uz saskaņotu Savienības kritēriju pamata. Minētajiem noteikumiem būtu jāattiecas arī uz minēto organizāciju uzraudzību, ko īsteno dalībvalstu kompetentās iestādes, lai nodrošinātu, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju iedibinātie noteikumi nenoved līdz audzēšanas programmu atšķirībām, tādējādi radot tehniskus šķēršļus tirdzniecībai Savienībā.

(19)

Šajā regulā būtu jāparedz līdzīgas procedūras kā tās, kas minētas Direktīvās 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK attiecībā uz atzītu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju norādīšanu sarakstos, tostarp sarakstu atjaunināšanu, nosūtīšanu un publicēšanu.

(20)

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmas īsteno ar vispārējo mērķi ilgtspējīgā veidā uzlabot gan šķirnes dzīvnieku produktivitātes pazīmes, gan pazīmes, kas uz produktivitāti neattiecas, vai saglabāt šķirni. Minētajām audzēšanas programmām būtu jāattiecas uz pietiekami lielu tīršķirnes vaislas dzīvnieku skaitu, kurus tur audzētāji, kas ar audzēšanu un selekciju veicina un attīsta vēlamās pazīmes minētajos dzīvniekos vai garantē šķirnes saglabāšanu saskaņā ar mērķiem, kurus kopīgi pieņēmuši programmā iesaistītie audzētāji. Līdzīgi krustojuma vaislas cūku audzēšanas programmas tiek īstenotas ar nolūku vēlamās pazīmes attīstīt ar apzinātu krustošanu starp dažādām cūku šķirnēm, līnijām vai krustojumiem. Vaislas dzīvniekus (tīršķirnes vai krustojumus), kurus izmanto audzēšanas programmā, ieraksta ciltsgrāmatā vai reģistrā, iekļaujot informāciju par to priekštečiem, un atkarībā no audzēšanas programmā noteiktajiem ciltsdarba mērķiem pārbauda to sniegumu vai veic cita veida novērtējumu, kā rezultātā tiek reģistrēti dati par pazīmēm, kas saistītas ar minētās audzēšanas programmas mērķiem. Ja audzēšanas programmā ir norādīts, ģenētisko izvērtēšanu veic, lai novērtētu ciltsvērtību dzīvniekiem, kurus var atbilstoši klasificēt. Minētās ciltsvērtības un snieguma pārbaudes rezultāti, kā arī ģenealoģiskā informācija veido audzēšanas un selekcijas pamatu.

(21)

Tiesībām tikt atzītai par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju, kura atbilst noteiktajiem kritērijiem, vajadzētu būt Savienības tiesību aktu pamatprincipam dzīvnieku audzēšanas un iekšējā tirgus jomā. Jau pastāvošas atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības saimnieciskās darbības aizsardzībai nevajadzētu būt par pamatu kompetentās iestādes atteikumam atzīt citu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, kas strādā ar to pašu šķirni, vai iekšējā tirgus principu neievērošanai. Tas pats attiecas uz tādas papildu audzēšanas programmas vai tādas pastāvošas audzēšanas programmas ģeogrāfiskās paplašināšanas apstiprināšanu, kura tiek īstenota attiecībā uz to pašu šķirni vai tādiem tās pašas šķirnes vaislas dzīvniekiem, ko var izraudzīties no tādas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vaislas dzīvnieku populācijas, kura tai pašai šķirnei audzēšanas programmu jau īsteno. Tomēr, ja dalībvalstī viena vai vairākas atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības jau īsteno apstiprinātu konkrētas šķirnes audzēšanas programmu, būtu jāļauj minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei dažos konkrētos gadījumos atteikt apstiprināt papildu audzēšanas programmu tai pašai šķirnei, pat ja minētā audzēšanas programma atbilst visām prasībām, kas nepieciešamas apstiprināšanai. Viens no atteikuma iemesliem varētu būt tas, ka papildu audzēšanas programmas apstiprināšana tai pašai šķirnei apdraudētu minētās šķirnes saglabāšanu vai minētās šķirnes ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu minētajā dalībvalstī. Minētās šķirnes saglabāšanu jo īpaši varētu apdraudēt vaislas dzīvnieku populācijas sadrumstalošanās, kas, iespējams, novestu pie biežākas tuvradnieciskas krustošanas, biežāk konstatētiem ģenētiskiem defektiem, selekcijas potenciāla zuduma vai mazākām iespējām audzētājiem izmantot tīršķirnes vaislas dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus. Cits atteikuma iemesls varētu būt saistīts ar definēto šķirnes īpašību vai minēto audzēšanas programmu galveno mērķu neatbilstībām. Neatkarīgi no audzēšanas programmas mērķa, proti, šķirnes saglabāšana vai šķirnes uzlabošana, patiešām būtu jāļauj kompetentajai iestādei atteikties apstiprināt papildu audzēšanas programmu tai pašai šķirnei, ja tāpēc, ka atšķiras divu audzēšanas programmu galvenie mērķi vai minētajās audzēšanas programmās definēto šķirnes īpašību būtiskās pazīmes, varētu zust efektivitāte attiecībā uz minēto mērķu ģenētisko aspektu sasniegšanu vai uz minētajām vai jebkurām saistītām pazīmēm vai ja dzīvnieku apmaiņa starp abām vaislas dzīvnieku populācijām varētu radīt risku, ka neradnieciskas selekcijas vai audzēšanas rezultātā minētās būtiskās pazīmes sākotnējā vaislas dzīvnieku populācijā izzūd. Visbeidzot, attiecībā uz apdraudētu šķirni vai vietēju šķirni, kas nav bieži sastopama vienā vai vairākās Savienības teritorijās, būtu jāļauj kompetentajai iestādei atteikt apstiprināt papildu audzēšanas programmu tai pašai šķirnei, kā pamatojumu norādot, ka papildu audzēšanas programma varētu kavēt jau pastāvošas audzēšanas programmas efektīvu īstenošanu, jo īpaši tāpēc, ka nenotiek zootehniskās un ģenealoģiskās informācijas koordinācija vai apmaiņa, kā rezultātā tiek zaudēti iespējami ieguvumi no apkopoto minētās šķirnes datu kopīgas izvērtēšanas. Ja audzēšanas programmas apstiprināšana tiek atteikta, kompetentajai iestādei vienmēr būtu jāsniedz pamatots paskaidrojums pieteikuma iesniedzējiem un jādod tiem tiesības atteikumu pārsūdzēt.

(22)

Audzētājiem vajadzētu būt tiesībām izstrādāt un īstenot audzēšanas programmu savām vajadzībām bez minētās audzēšanas programmas apstiprināšanas no kompetento iestāžu puses. Tomēr katrai dalībvalstij vai tās kompetentajām iestādēm būtu jāsaglabā iespēja minētās darbības regulēt, jo īpaši, tiklīdz šādas audzēšanas programmas rezultātā notiek darījumi ar vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem vai tiek apdraudēta jau pastāvoša apstiprināta audzēšanas programma tai pašai šķirnei.

(23)

Ja audzēšanas programmas mērķis ir saglabāt šķirni, audzēšanas programmas prasības varētu papildināt ar in situ un ex situ saglabāšanas pasākumiem vai jebkuriem citiem instrumentiem šķirnes statusa uzraudzībai, kas nodrošinātu minētās šķirnes ilgtspējīgu saglabāšanu ilgtermiņā. Vajadzētu būt iespējai noteikt minētos pasākumus audzēšanas programmā.

(24)

Audzētāju apvienības, audzētāju organizācijas, tostarp organizācijas, kuras ir privāti uzņēmumi, vai publiskas struktūras par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu jāatzīst tikai tad, ja tajās ir audzētāji, kas piedalās to audzēšanas programmās, un ja tās nodrošina, ka minētajiem audzētājiem ir brīva izvēle attiecībā uz savu vaislas dzīvnieku selekciju un audzēšanu, tiesības ierakstīt savās ciltsgrāmatās no minētajiem vaislas dzīvniekiem iegūtos pēcnācējus un iespēja būt minēto dzīvnieku īpašniekiem.

(25)

Pirms tiek īstenotas izmaiņas apstiprinātajā audzēšanas programmā, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai minētās izmaiņas būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei, kas atzinusi minēto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju. Lai izvairītos no tā, ka kompetentajai iestādei un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai rodas nevajadzīgs administratīvais slogs, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai būtu kompetentajai iestādei jāpaziņo tikai tās izmaiņas, kas, iespējams, būtiski skar audzēšanas programmu. Minētajām izmaiņām jo īpaši būtu jāattiecas uz ģeogrāfiskās teritorijas paplašināšanu, izmaiņām audzēšanas programmas mērķī vai tās selekcijas un audzēšanas mērķos, izmaiņām šķirnes īpašību raksturojumā vai uzdevumu deleģēšanā trešām personām, kā arī uz nozīmīgām izmaiņām ģenētiskās izcelsmes reģistrācijas sistēmā vai snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metodikā un jebkurām citām izmaiņām, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku audzēšanas programmas grozīšanu. Neatkarīgi no pienākuma nozīmīgas izmaiņas iesniegt kompetentajai iestādei, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma būtu tai jāsniedz aktualizēta audzēšanas programmas versija.

(26)

Ja ir atzīta nepieciešamība saglabāt vai veicināt šķirnes attīstību konkrētā teritorijā vai ja šķirne ir apdraudēta, būtu jānodrošina iespēja kompetentajai iestādei pašai kā pagaidu pasākumu īstenot minētās šķirnes audzēšanas programmu ar noteikumu, ka minētajai šķirnei patiešām nav audzēšanas programmas. Tomēr šāda iespēja kompetentajai iestādei, kas īsteno šādu audzēšanas programmu, vairs nebūtu jāpiešķir, ja audzēšanas programmu var nodot operatoram, kurš izpilda prasības, kas nepieciešamas audzēšanas programmas pareizai īstenošanai.

(27)

Tā kā apdraudētu šķirņu saglabāšanai nepieciešama tādu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību izveidošana un atzīšana, kuru audzēšanas programmās izmanto ierobežota skaita vaislas dzīvniekus, vaislas dzīvnieku populācijas lielumu parasti nebūtu jāuzskata par būtisku prasību tādu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību atzīšanai, kuras pārvalda apdraudētas šķirnes, vai minēto biedrību audzēšanas programmu apstiprināšanai, īpaši tādēļ, ka atzīšana notiek valsts līmenī.

(28)

Lai ņemtu vērā apdraudēto šķirņu īpašo statusu, šajā regulā būtu jāparedz īpaši noteikumi, jo īpaši, tie par statusa paaugstināšanu no papilddaļas uz pamatdaļu un par atkāpēm no snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas.

(29)

Savienība ir līgumslēdzēja puse Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 93/626/EKK (13) un kuras mērķi ir jo īpaši bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, tās komponentu ilgtspējīga izmantošana un to ieguvumu taisnīga un godīga sadale, kas gūti no ģenētisko resursu izmantošanas. Minētā konvencija paredz, ka līgumslēdzējām pusēm ir suverēnas tiesības uz saviem bioloģiskajiem resursiem un ka tās ir atbildīgas par savas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un savu bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Savienība ir arī puse Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Nagojas Protokolam par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, kurš apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2014/283/ES (14). Tāpēc šajā regulā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā Konvencija par bioloģisko daudzveidību, kā arī Nagojas protokols un tā būtu jāpiemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 511/2014 (15).

(30)

Vienā dalībvalstī atzītām šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām vajadzētu būt iespējai savu apstiprināto audzēšanas programmu īstenot vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka Savienībā iespējami labi tiek izmantoti ģenētiski augstvērtīgi vaislas dzīvnieki. Šajā nolūkā ar vienkāršotu paziņošanas procedūru būtu jānodrošina, ka citas valsts kompetentā iestāde ir informēta par nodomu īstenot pārrobežu darbības. Tomēr vaislas dzīvnieku sezonālai pārvietošanai dalībvalsts robežās, vai, ja tā notiek, aptverot vairākas dalībvalstis, nevajadzētu nozīmēt to, ka ģeogrāfiskā teritorija ir katrā ziņā jāpaplašina.

(31)

Būtu jāveicina pārrobežu sadarbība starp šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un starp krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kuras vēlas sadarboties, vienlaikus nodrošinot brīvu uzņēmējdarbību un likvidējot šķēršļus vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu brīvai apritei.

(32)

Ņemot vērā to, ka kompetentajai iestādei var nākties apstiprināt vairākas audzēšanas programmas, ko īsteno viena šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kuru tā ir atzinusi, un to, ka kompetentai iestādei varētu nākties apstiprināt tādu audzēšanas programmu paplašināšanu savās teritorijās, ko īsteno šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kura ir atzīta citā dalībvalstī, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšana būtu jānodala no tās audzēšanas programmu apstiprināšanas. Tomēr, ja tiek izvērtēts pieteikums par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, kompetentā iestāde būtu arī jānodrošina ar pieteikumu par vismaz vienas audzēšanas programmas apstiprināšanu.

(33)

Dažādas sūdzības, ko Komisijai nācies izskatīt iepriekšējos gados, liecina, ka šajā regulā būtu jāparedz skaidri noteikumi, kuri reglamentētu attiecības starp šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, kas konkrētai pie zirgu sugām piederošu tīršķirnes vaislas dzīvnieku šķirnei izveido filiālciltsgrāmatu, un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, kas pretendē būt minētās šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatas izveidotāja.

(34)

Ir nepieciešams precizēt attiecības starp audzētājiem un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, jo īpaši lai nodrošinātu audzētāju tiesības iesaistīties audzēšanas programmā tajā ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā tā ir apstiprināta un kurā dalība ir paredzēta, lai nodrošinātu minēto audzētāju tiesības būt par biedriem. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām vajadzētu būt pieņemtiem noteikumiem, lai atrisinātu strīdus ar audzētājiem, kuri piedalās to audzēšanas programmās, un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret minētajiem audzētājiem. Tām būtu arī jānosaka savas, kā arī to audzētāju tiesības un pienākumi, kuri piedalās biedrību audzēšanas programmās.

(35)

Audzētājiem, kuru vaislas dzīvnieki sezonāli pārvietojas dalībvalsts robežās vai apgabalā, kas atrodas abpus valsts robežām, būtu vajadzīgas tiesības turpināt piedalīties audzēšanas programmā, kamēr vien viņu uzņēmuma galvenā mītne atrodas audzēšanas programmas ģeogrāfiskajā teritorijā.

(36)

Šajā regulā būtu jāņem vērā īpašā situācija, kas raksturīga krustojuma vaislas cūku nozarei. Lielākajai daļai privātiem uzņēmumiem krustojuma vaislas cūku nozarē ir slēgtas audzēšanas sistēmas, un tie savus vaislas dzīvniekus pārvalda paši. Tāpēc būtu jāparedz noteikums attiecībā uz vairākām atkāpēm minētajiem uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz audzētāju piedalīšanos audzēšanas programmā un tiesībām krustojuma vaislas cūkas reģistrēt ciltsreģistros.

(37)

Definīcija “krustojuma vaislas cūka” attiecas uz dzīvniekiem visos līmeņos audzēšanas un selekcijas piramīdā, kuru izmanto krustošanas optimizēšanai, kombinējot konkrētas to dažādu genotipu vērtīgās īpašības un izmantojot heterozes efektus. Atkarībā no audzēšanas un selekcijas piramīdas līmeņa termins “krustojuma vaislas cūka” attiecas uz šķirnēm, līnijām un krustojumiem. Tas nozīmē, ka ne visi dzīvnieki ir “hibrīdi” tradicionālā nozīmē.

(38)

Jo īpaši Direktīvas 90/427/EEK un – mazākā mērā – Direktīvas 89/361/EEK un Direktīvas 2009/157/EK piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka ir nepieciešami precīzāki noteikumi, lai strīdus starp audzētājiem, no vienas puses, un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, no otras puses, izšķirtu rezultatīvi, pamatojoties uz skaidru reglamentu un noteiktām audzētāju tiesībām un pienākumiem. To vislabāk nodrošināt, ja strīdus izšķir tās dalībvalsts tiesību sistēmā, kurā tie rodas.

(39)

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas izveido un uztur pie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugām piederošu tīršķirnes vaislas dzīvnieku ciltsgrāmatas, kā arī krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kas izveido un uztur krustojuma cūku ciltsreģistrus, kuri nav privāti uzņēmumi, kas darbojas slēgtās audzēšanas sistēmās, vaislas dzīvnieki savās ciltsgrāmatās būtu jāieraksta vai ciltsreģistros jāreģistrē bez jebkādas diskriminācijas uz dzīvnieku vai to īpašnieku izcelsmes dalībvalsts pamata un, ja tas paredzēts audzēšanas programmā, minētie dzīvnieki būtu jāklasificē pēc to labvērtības.

(40)

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu jāļauj arī izveidot papilddaļas, kurās ierakstītu dzīvniekus, kuri neatbilst vecāku un attiecīgā gadījumā vecvecāku, kritērijiem, taču attiecībā uz kuriem šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības uzskata, ka tie atbilst attiecīgās šķirnes audzēšanas programmā noteiktajām šķirnes īpašībām, ar mērķi pēc tam minētos dzīvniekus krustot ar tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kas pieder pie šķirnes, uz ko attiecas audzēšanas programma, lai to pēcnācējiem paaugstinātu statusu uz ciltsgrāmatas pamatdaļu. Īpaši noteikumi par minēto dzīvnieku pēcnācēju statusa paaugstināšanu uz ciltsgrāmatas pamatdaļu būtu jāparedz Savienības līmenī.

(41)

Pēcnācēju statusa paaugstināšana uz ciltsgrāmatu pamatdaļu būtu atļaujama tikai pa sievišķā dzimuma līniju, izņemot zirgu sugas. Tomēr attiecībā uz apdraudētām liellopu, cūku, aitu un kazu sugu šķirnēm un “izturīgo” aitu šķirnēm, kurām nav pietiekami daudz vīrišķā dzimuma reproduktīvu dzīvnieku, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām piemērot mazāk stingrus noteikumus par minēto papilddaļās ierakstīto dzīvnieku pēcnācēju statusa paaugstināšanu uz ciltsgrāmatas pamatdaļu, lai izvairītos no tā, ka minēto šķirņu ģenētiskā daudzveidība turpmāk pasliktinās. Tāpat īpaši noteikumi būtu jāparedz, lai dotu iespēju atjaunot šķirnes, kas ir izzudušas vai kurām nopietni draud izzušana. Dalībvalstīm, kas izmanto šādas atkāpes, būtu rūpīgi jāizvērtē minēto vaislas populāciju riska statuss un jānodrošina ģenētisko resursu droša pārvaldība.

(42)

Ja ir nepieciešams izveidot jaunu šķirni, apvienojot īpašības no dažādu šķirņu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem vai savācot vienkopus dzīvniekus ar pietiekamu fizisku līdzību, kuri jau ir pavairojušies ar pietiekamu ģenētisko stabilitāti, lai tos uzskatītu par tādiem, kas veido jaunu šķirni, būtu jādod iespēja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām izveidot minēto jauno šķirņu ciltsgrāmatas un īstenot to audzēšanas programmas.

(43)

Šajā regulā nekam nebūtu jāliedz ciltsgrāmatas papilddaļā ierakstītus konkrētas šķirnes dzīvniekus uzskatīt par tādiem, kas atbilst to agrovides un klimata pasākumu darbības jomai, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (16) 28. pantā un līdz ar to tie ir tiesīgi pretendēt uz valsts vai reģionālo iestāžu atbalstu saskaņā ar to lauku attīstības programmām.

(44)

Attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu jāspēj savās audzēšanas programmās pieņemt noteikumus, kuri aizliedz vai ierobežo konkrētu reprodukcijas paņēmienu un konkrētu tīršķirnes vaislas dzīvnieku, arī to reproduktīvo produktu izmantošanu. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu, piemēram, jāvar pieprasīt, ka pēcnācējus iegūst tikai dabiskas pārošanās ceļā. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas izmanto šādu aizliegumu vai ierobežojumu, minētie noteikumi būtu jāparedz savā audzēšanas programmā atbilstoši noteikumiem, kurus pieņēmusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas uztur izcelsmes ciltsgrāmatu.

(45)

Ciltsgrāmatās ierakstītie tīršķirnes vaislas dzīvnieki būtu jāidentificē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (17).

(46)

Attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem Regulā (ES) 2016/429 ir paredzēts, ka dzīvnieku veselības jomā kompetentās iestādes zirgu sugu dzīvniekiem izsniedz individuālu pastāvīgo identifikācijas dokumentu, ko tālāk jākonkretizē Komisijai, pieņemot deleģētos aktus. Lai zootehniskais sertifikāts satura un administratīvās procedūras ziņā pēc iespējas vairāk atbilstu minētajam individuālajam pastāvīgajam identifikācijas dokumentam, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz zirgu sugu dzīvniekiem izsniedzamā individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta formu un saturu.

(47)

Zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku atbilstību dalībai sacensībās starptautiskā mērogā reglamentē starptautiski privāti līgumi. Ievērojot zirgaudzēšanas nozares starptautisko dimensiju, Komisijai, sagatavojot un izstrādājot attiecīgos deleģētos un īstenošanas aktus, minētie līgumi būtu jāņem vērā, lai saglabātu minēto zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku atbilstību dalībai sacensībās starptautiskā mērogā.

(48)

Vaislas dzīvnieku atzīšana vaislai un jo īpaši lecināšanai vai mākslīgai reprodukcijai būtu jāreglamentē Savienības līmenī, lai novērstu šķēršļus tirdzniecībai, jo īpaši, ja šiem vaislas dzīvniekiem ir veikta snieguma pārbaude vai ģenētiska izvērtēšana saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā un jo īpaši III pielikumā.

(49)

Saprotams, ka dalībvalstīm vai to kompetentām iestādēm nebūtu jāizmanto šī regula, lai aizliegtu, ierobežotu vai kavētu tīršķirnes vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu izmantošanu tādu dzīvnieku audzēšanai, kurus nav paredzēts kā vaislas dzīvniekus ierakstīt vai reģistrēt ciltsgrāmatā vai ciltsreģistrā.

(50)

Lai gan ir pieņemti Savienības līmeņa snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas noteikumi, saskaņā ar kuriem audzē pie liellopu, cūku, aitu un kazu sugām piederošus dzīvniekus, ko pārbauda pēc zināma skaita pazīmēm, tomēr uz zirgu dzimtas tīršķirnes vaislas dzīvnieku dažādām šķirnēm, izmantojumu un selekciju attiecas daudzas prasības, tāpēc tās līdz šim nav izdevies saskaņot. Tā vietā snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas noteikumi konkrētām šķirnēm patlaban ir paredzēti šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatā.

(51)

Lai tiktu ņemta vērā tehniskā attīstība, zinātnes sasniegumi vai nepieciešamība saglabāt vērtīgus ģenētiskos resursus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290.pantu attiecībā uz šīs regulas III pielikuma grozīšanu. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu arī jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, ļaujot tai paredzēt vienādus un sīkāk izstrādātus noteikumus par snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu liellopu, aitu un kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem.

(52)

Vajadzētu būt iespējai snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu veikt šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju izraudzītai trešai personai vai publiskai struktūrai, tostarp iestādei, kas šo funkciju veic kā atsevišķu uzdevumu. Atļauju minētajai trešai personai varētu dot un minēto trešo personu varētu novērtēt kompetentā iestāde saistībā ar audzēšanas programmu apstiprināšanu. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai, kas snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu nodod ārpakalpojumā, vajadzētu – ja vien attiecīgā dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes nav lēmušas citādi – joprojām būt atbildīgai par to, ka tiek nodrošināta atbilstība prasībām, kas piemērojamas minētajām darbībām, un tai savā audzēšanas programmā būtu jānorāda izraudzītā trešā persona.

(53)

Atkarībā inter alia no sugas vai šķirnes var būt nepieciešams saskaņot vai uzlabot to tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metodes, kuras izmanto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai to izraudzītās trešās personas. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, ļaujot tai izraudzīt Eiropas Savienības references centrus. Lai vajadzības gadījumā grozītu minēto references centru uzdevumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Minētajiem Eiropas Savienības references centriem vajadzētu būt tiesībām saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014 (18). Attiecībā uz liellopu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem minētos uzdevumus veic centrs “Interbull” – Starptautiskās Dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) pastāvīgā apakškomiteja, kas ir Eiropas Savienības references centrs, kurš izraudzīts ar Padomes Lēmumu 96/463/EK (19).

(54)

Turklāt, lai sniegtu atbalstu, ja ir atzīta nepieciešamība, tādu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību atzīšanai, kuras pārvalda apdraudētas šķirnes, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, ļaujot tai izraudzīt Eiropas Savienības references centrus ar īpašu uzdevumu – veicināt tādu metožu izstrādi vai saskaņošanu, kuras izmanto minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības. Lai vajadzības gadījumā grozītu minēto centru uzdevumu, Komisijai būtu jādeleģē arī pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Komisijai, ieceļot minētos centrus un aprakstot to uzdevumus, būtu pienācīgi jāņem vērā darbības, ko veic Eiropas Reģionālais dzīvnieku ģenētisko resursu centrs (ERFP), kuru izveidoja saistībā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Vispārējo dzīvnieku ģenētisko resursu rīcības plānu Eiropā. Šo references centru izstrādātajām metodēm nevajadzētu būt saistošām.

(55)

Audzētājiem, kas piedalās audzēšanas programmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt zootehniskos sertifikātus saviem vaislas dzīvniekiem, uz kuriem minētā audzēšanas programma attiecas, un minēto dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem. Ja vaislas dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus laiž tirdzniecībā vai ieved Savienībā, tiem vajadzētu būt līdzi zootehniskajiem sertifikātiem, lai minētos dzīvniekus vai no šiem reproduktīvajiem produktiem iegūtos pēcnācējus ierakstītu vai reģistrētu citās ciltsgrāmatās vai ciltsreģistros. Zootehniskajiem sertifikātiem būtu jāsniedz informācija audzētājam par iegūtā dzīvnieka ģenētisko kvalitāti un ģenētisko izcelsmi. Šādiem sertifikātiem, piemēram, vajadzētu būt izsniegtiem, ja nepieciešams vaislas dzīvniekus pavadīt izstāžu nolūkā vai ja vaislas dzīvniekus ievieto pārbaužu stacijās vai mākslīgās apsēklošanas centros.

(56)

Būtu jāsaprot, ka šī regula neaizliedz dalībvalstīm vai kompetentām iestādēm noteikt prasību pievienot informāciju par minētā dzīvnieka kvalitāti un ģenētisko izcelsmi, kad tirdzniecībā laiž liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku spermu, ko domāts izmantot mākslīgai apsēklošanai, lai audzētu dzīvniekus, kuriem nav paredzēts kļūt par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem. Parasti, padarot vaislas dzīvnieku reproduktīvos produktus, un, jo īpaši, to spermu, un saistīto informāciju par zootehniskajiem sertifikātiem pieejamu arī operatoriem, kuri reproducē dzīvniekus bez nodoma to pēcnācējus ierakstīt ciltsgrāmatā, tiek cerēts uzlabot Savienības dzīvnieku audzēšanas nozares konkurētspēju.

(57)

Vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu ievešana Savienībā un eksports uz trešām valstīm Savienības lauksaimniecībai ir nozīmīgi. Tāpēc vaislas dzīvnieki un to reproduktīvie produkti būtu jāieved Savienībā ar nosacījumiem, kas ir ļoti tuvi pielīdzināmi noteikumiem, kurus piemēro tirdzniecībai Savienībā. Tomēr vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus Savienībā ciltsgrāmatas pamatdaļā vai ciltsreģistrā vajadzētu būt atļautam ierakstīt tikai tad, ja eksportētājā trešā valstī veikto kontroļu līmenis nodrošina tādu pašu ģenētiskās izcelsmes informācijas un snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas rezultātu noteiktību kā Savienībā un ja šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, kas sniedz minēto informāciju un rezultātus, ir iekļautas Komisijas uzturētā sarakstā. Turklāt šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijām trešās valstīs būtu pēc savstarpējības principa jāpieņem vaislas dzīvnieki un to reproduktīvie produkti no attiecīgās Savienībā atzītās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas.

(58)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (20) paredz, ka Komisija izveido preču nomenklatūru, proti, “kombinēto nomenklatūru” jeb saīsināti “KN”, kas vienlaikus atbilst prasībām, ko izvirza kopējais muitas tarifs, Kopienas ārējās tirdzniecības statistika un citas Savienības rīcībpolitikas attiecībā uz preču importu vai eksportu. Minētās regulas I pielikumā ir uzskaitīti pie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugām piederošu tīršķirnes vaislas dzīvnieku un liellopu spermas KN kodi, un norādīts, ka tie ir atbrīvoti no parastām muitas likmēm. Minētajā gadījumā šiem dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem vajadzētu būt līdzi tādam zootehniskajam sertifikātam, kas pamatotu, ka tos kvalificē par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem vai tīršķirnes vaislas dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem. Tīršķirnes vaislas dzīvniekiem līdzi vajadzētu būt arī dokumentam, kurā norādīts, ka tos ierakstīs šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības uzturētā ciltsgrāmatā vai reģistrēs krustojuma cūku audzētāju organizācijas uzturētā ciltsreģistrā.

(59)

Vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus ievedot Savienībā, tiem veic veterinārās pārbaudes saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK (21) un 97/78/EK (22). Tīršķirnes vaislas dzīvnieku gadījumā tiem būtu jāveic arī kontrolpārbaudes, kas nepieciešamas, lai tīršķirnes vaislas dzīvniekiem piemērotu atbrīvojumu no parastām muitas likmēm.

(60)

Ir nepieciešams paredzēt noteikumus par oficiālām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, un par citām oficiālām darbībām, ko kompetentās iestādes veic atbilstoši šai regulai un kas ir pielāgotas dzīvnieku audzēšanas nozarei. Kompetentajām iestādēm būtu vajadzīga iespēja oficiāli kontrolēt visus operatorus, uz kuriem attiecas šī regula, un, jo īpaši, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, krustojuma cūku audzētāju organizācijas, trešās personas, kas veic snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu, audzētājus un, ja tie izsniedz zootehniskos sertifikātus, spermas savākšanas un uzglabāšanas centrus, embriju uzglabāšanas centrus un embriju ieguves vai sagatavošanas brigādes.

(61)

Kompetentajām iestādēm būtu jāveic oficiālas kontroles, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un prasībām, kas noteiktas apstiprinātajā audzēšanas programmā. Minētajās kontrolēs varētu iekļaut snieguma pārbaudē lietotā aprīkojuma inspicēšanu vai zootehnisko un ģenealoģisko datu dokumentēšanai ieviesto procedūru pārbaudi, vai dokumentu vai tādu sistēmu izskatīšanu, kuras izmanto šādu par vaislas dzīvniekiem apkopotu datu uzglabāšanai un apstrādei. Minētajā izskatīšanā varētu ņemt vērā kvalitātes pārbaudes vai kontroles sistēmas, ar kurām nodrošina, ka dokumentētie dati ir precīzi, piemēram, vecāku pārbaudes, ko veic, lai pārbaudītu dzīvnieka ģenētisko izcelsmi. Kompetentās iestādes varētu veikt audzētāju, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju telpu un biroju un aprīkojuma oficiālas kontroles, kā arī vaislas dzīvnieku vai reproduktīvo produktu, kas savākti no vaislas dzīvniekiem, uz kuriem attiecas audzēšanas programma, oficiālas kontroles.

(62)

Ja šajā regulā ir atsauce uz “citām oficiālām darbībām”, tā būtu jāsaprot kā atsauce uz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu, audzēšanas programmu apstiprināšanu vai palīdzības sniegšanu citām dalībvalstīm un trešām valstīm.

(63)

Lai rezultatīvi piemērotu šajā regulā izklāstītos Savienības noteikumus par vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, ir nepieciešams, ka dalībvalstu kompetentās iestādes savā starpā sadarbojas un vajadzības gadījumā sniedz administratīvo palīdzību. Attiecīgi šajā regulā būtu – veicot nepieciešamos pielāgojumus – jāparedz vispārīgi noteikumi par administratīvo palīdzību un sadarbību, kas būtu tādi paši kā noteikumi, kuri pašlaik ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (23) IV daļā.

(64)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai, ja ir pierādījumi par plaši izplatītu un būtisku neatbilstību Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku audzēšanu trešā valstī, pieņemtu īpašus pasākumus nolūkā ierobežot minētās neatbilstības ietekmi.

(65)

Dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu arī būt pilnvarām, lai nodrošinātu to, ka tiek pildīti ar šo regulu noteiktie zootehniskie un ģenealoģiskie noteikumi par vaislas dzīvniekiem, tostarp pilnvarām apturēt audzēšanas programmas apstiprinājumu vai atsaukt šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, ja tiek konstatēta neatbilstība šīs regulas noteikumiem.

(66)

Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto noteikumu piemērošanu visās dalībvalstīs, Komisijai būtu jāveic attiecīgas kontroles dalībvalstīs, inter alia ņemot vērā dalībvalstu veikto oficiālo kontroļu rezultātus.

(67)

Komisijai būtu jāveic attiecīgas kontroles trešās valstīs, lai varētu izveidot sarakstu ar šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijām trešās valstīs, no kurām būtu jāatļauj vaislas dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju ievešana Savienībā, lai izstrādātu nosacījumus to ievešanai Savienībā un lai iegūtu zootehnisko un ģenealoģisko informāciju par līdzvērtības nolīgumu darbību. Komisijai būtu jāveic arī kontroles trešās valstīs, ja to prasa vairākkārt konstatēta vai jauna radusies problēma saistībā ar vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem.

(68)

Atbilstības pārbaudei ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, veicot oficiālas kontroles, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka visā Savienībā šīs regulas mērķi tiek efektīvi sasniegti. Dalībvalsts kontroles sistēmas trūkumi atsevišķos gadījumos varētu būtiski traucēt minēto mērķu sasniegšanu un radīt situācijas, kad neatbilstība minētajiem noteikumiem kļūst plaši izplatīta. Tāpēc Komisijai būtu jāspēj reaģēt uz nopietniem dalībvalsts kontroles sistēmas trūkumiem, pieņemot pasākumus, kas piemērojami līdz attiecīgā dalībvalsts īsteno vajadzīgos pasākumus trūkumu novēršanai. Šādos pasākumos iekļauj aizliegumu veikt vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu tirdzniecību vai ieviest īpašus nosacījumus šādai tirdzniecībai vai jebkurus citus pasākumus, ko Komisija uzskata par atbilstošiem, lai novērstu minēto plaša mēroga pārkāpumu.

(69)

Tā kā Direktīvas 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK paredzēts atcelt un aizstāt ar šo regulu, ir nepieciešams atcelt arī Komisijas aktus, kas pieņemti saskaņā ar minētajām direktīvām, un tos, ja nepieciešams, aizstāt ar deleģētajiem aktiem vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu piešķirtajām attiecīgajām pilnvarām. Tāpēc minētie Komisijas akti būtu jāatceļ un, ja nepieciešams, jāaizstāj.

(70)

Lai nodrošinātu pareizu šīs regulas piemērošanu un regulu papildinātu vai lai grozītu tās pielikumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz prasību noteikšanu snieguma pārbaudei un ģenētiskai izvērtēšanai, Eiropas Savienības references centru uzdevumiem un tiem izvirzāmām prasībām un zootehnisko sertifikātu saturam un formai.

(71)

Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (24). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(72)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai attiecībā uz veidlapu paraugiem informācijai, kas dalībvalstīm jāsniedz sabiedrībai par atzītu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju sarakstu, tīršķirnes vaislas dzīvnieku identitātes pārbaudes metodēm, snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu, Eiropas Savienības references centru izraudzīšanu, zirgu dzimtas individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta veidlapu paraugiem, tādu zootehnisko sertifikātu paraugiem, kuriem jābūt līdzi vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, trešās valstīs piemērotu līdzvērtības pasākumu atzīšanu, nopietniem trūkumiem dalībvalsts kontroles sistēmā un īpašu pasākumu noteikšanu attiecībā uz vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (25). Ja Zootehnikas pastāvīgā komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas aktu nepieņem.

(73)

Noteikumi, kas iekļauti Direktīvās 87/328/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/118/EEK, 90/119/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK un Lēmumā 96/463/EK, ir jāaizstāj ar noteikumiem, kas iekļauti šajā regulā un Komisijas deleģētajos un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu piešķirtajām pilnvarām. Līdz ar to minētie tiesību akti attiecīgi būtu jāatceļ.

(74)

Šādi Komisijas lēmumi attiecībā uz inter alia katrai sugai specifiskiem kritērijiem šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju apstiprināšanai vai atzīšanai, vaislas dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatās, atzīšanai vaislai un mākslīgajai apsēklošanai, snieguma pārbaudei un ģenētiskai izvērtēšanai tika pieņemti saskaņā ar Direktīvām 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK: Komisijas Lēmumi 84/247/EEK (26), 84/419/EEK (27), 89/501/EEK (28), 89/502/EEK (29), 89/504/EEK (30), 89/505/EEK (31), 89/507/EEK (32), 90/254/EEK (33), 90/255/EEK (34), 90/256/EEK (35), 90/257/EEK (36), 92/353/EEK (37), 96/78/EK (38) un 2006/427/EK (39). Ar šo regulu būtu jāparedz noteikumi, kas aizstāj minētajos Komisijas lēmumos paredzētos noteikumus.

(75)

Šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, kas līdzīgi tiem, kuri paredzēti Komisijas Lēmumā 92/354/EEK (40).

(76)

Šādi Komisijas tiesību akti tika pieņemti saskaņā ar Direktīvām 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK: Komisijas Lēmumi 89/503/EEK (41), 89/506/EEK (42), 90/258/EEK (43), 96/79/EK (44), 96/509/EK (45), 96/510/EK (46) un 2005/379/EK (47), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/262 (48). Ar šo regulu būtu jāparedz noteikumi, kas aizstāj minētajos Komisijas tiesību aktos paredzētos noteikumus.

(77)

Lai nodrošinātu juridisko skaidrību un novērstu dublēšanos, 74., 75. un 76. apsvērumā minētie Komisijas tiesību akti būtu jāatceļ no šīs regulas piemērošanas dienas. Turklāt Komisijai būtu vismaz 18 mēnešus pirms šīs regulas piemērošanas dienas jāpieņem īstenošanas akti, kas paredz veidlapu paraugus tādas informācijas sniegšanai, kas jāiekļauj atzītu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju sarakstā un kas dalībvalstīm jāsniedz sabiedrībai, kā arī par vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu zootehnisko sertifikātu veidlapu paraugiem. Minētajiem īstenošanas aktiem vajadzētu būt piemērojamiem pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

(78)

Lai audzētāju organizācijām, ciltsdarba organizācijām, audzētāju apvienībām, privātiem uzņēmumiem vai citām organizācijām vai apvienībām, kas ir apstiprinātas vai atzītas ar vai bez laika ierobežojuma saskaņā ar aktiem, kas atcelti ar šo regulu, un minēto operatoru īstenotajām audzēšanas programmām nodrošinātu netraucētu pāreju, minētie operatori un to audzēšanas programmas būtu jāuzskata par atzītiem vai apstiprinātiem saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi, uz minētajiem operatoriem nebūtu jāattiecina šajā regulā noteiktās atzīšanas, apstiprināšanas un paziņošanas procedūras ģeogrāfiskās teritorijas paplašināšanai uz citām dalībvalstīm, kaut arī pārējie šīs regulas noteikumi tiem būtu jāpiemēro. Dalībvalstīm, jo īpaši veicot uz risku balstītas oficiālas minēto operatoru kontroles, būtu jānodrošina, ka tie atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Ja ir konstatēta neatbilstība, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka minētie operatori veic nepieciešamos pasākumus minētās neatbilstības novēršanai, un vajadzības gadījumā būtu jāaptur vai jāatsauc minēto operatoru atzīšana vai to audzēšanas programmu apstiprinājums.

(79)

Komisija nesen pieņēma priekšlikumu jaunai regulai par oficiālām kontrolēm un citām oficiālām darbībām. Ar minēto jauno regulu ir paredzēts atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvu 89/608/EEK (49), Padomes Direktīvu 90/425/EEK (50) un Direktīvas 91/496/EEK un 97/78/EK. Tajā ar nepieciešamajiem pielāgojumiem ir arī paredzēts iekļaut atsevišķus Regulā (EK) Nr. 882/2004 un minētajās direktīvās izklāstītos noteikumus. Tomēr dzīvnieku audzēšanu nav paredzēts iekļaut minētās jaunās regulas darbības jomā. Juridiskās skaidrības un noteiktības labad un kamēr Direktīvas 89/608/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK un 97/78/EK ar minēto jauno regulu nav atceltas, ir nepieciešams svītrot norādi “zootehnisks” Direktīvās 89/608/EEK un 90/425/EEK, turpretim Direktīvās 91/496/EEK un 97/78/EK šāds grozījums nav vajadzīgs. Tādēļ Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK būtu attiecīgi jāgroza.

(80)

Līdz Regulas (ES) 2016/429 110. panta piemērošanas dienai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas īsteno apstiprinātas zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmas, būtu jāspēj turpināt izsniegt identifikācijas dokumentus šiem tīršķirnes vaislas dzīvniekiem saskaņā ar Direktīvas 90/427/EEK 8. panta 1. punktu.

(81)

Šī regula būtu jāpiemēro no divdesmit astotā mēneša pirmās dienas pēc tās stāšanās spēkā,

a)

zootehniskos un ģenealoģiskos noteikumus vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un to ievešanai tajā;

b)

noteikumus par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu un to audzēšanas programmu apstiprināšanu;

c)

audzētāju, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju tiesības un pienākumus;

d)

noteikumus par vaislas dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatās un ciltsreģistros un vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu atzīšanu vaislai;

e)

noteikumus par vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudēm un ģenētisko izvērtēšanu;

f)

noteikumus par vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu zootehnisko sertifikātu izsniegšanu;

g)

noteikumus par oficiālām kontrolēm, un, jo īpaši, tām, kas attiecas uz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām, un noteikumus par citu oficiālo darbību veikšanu;

h)

noteikumus par dalībvalstu administratīvo palīdzību un sadarbību, un noteikumus par izpildi tajās;

i)

noteikumus par Komisijas kontroļu veikšanu dalībvalstīs un trešās valstīs.

1)

“dzīvnieks” ir mājdzīvnieks, kas pieder pie:

2)

“šķirne” ir dzīvnieku populācija, kas ir pietiekami viendabīga, lai to par atšķirīgu no citiem tās pašas sugas dzīvniekiem uzskatītu viena vai vairākas audzētāju grupas, kuras ir vienojušās minētos dzīvniekus, norādot zināmos to priekštečus, ierakstīt ciltsgrāmatās, lai atražotu to iedzimtās īpašības, audzēšanas programmā izmantojot reprodukciju, apmaiņu un selekciju;

3)

“vaislas dzīvnieks” ir tīršķirnes vaislas dzīvnieks vai krustojuma vaislas cūka;

4)

“reproduktīvie produkti” ir no vaislas dzīvniekiem mākslīgās reprodukcijas nolūkā savākta vai iegūta sperma, olšūnas vai embriji;

5)

“šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība” ir audzētāju apvienība, audzētāju organizācija vai publiska struktūra, kas nav kompetentās iestādes, kuru dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 4. panta 3. punktu atzinusi nolūkam īstenot audzēšanas programmu ar tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuri ierakstīti vienā vai vairākās ciltsgrāmatās, ko minētā apvienība, organizācija vai struktūra uztur vai izveido;

6)

“krustojuma cūku audzētāju organizācija” ir audzētāju apvienība, audzētāju organizācija, privāts uzņēmums, kas darbojas slēgtā audzēšanas sistēmā, vai publiska struktūra, kas nav kompetentās iestādes, kuru dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 4. panta 3. punktu atzinusi nolūkam īstenot audzēšanas programmu ar krustojuma vaislas cūkām, kuras reģistrētas vienā vai vairākos ciltsreģistros, ko minētā apvienība, organizācija, uzņēmums vai struktūra uztur vai izveido;

7)

“šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija” ir trešā valstī esoša audzētāju apvienība, audzētāju organizācija, privāts uzņēmums, lopkopības organizācija vai oficiāls dienests, ko attiecībā uz tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kas pieder pie liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugām, vai attiecībā uz krustojuma vaislas cūkām minētā trešā valsts akceptējusi saistībā ar vaislai paredzētu vaislas dzīvnieku ievešanu Savienībā;

8)

“kompetentās iestādes” ir dalībvalsts iestādes, kas, ievērojot šo regulu, ir atbildīgas par:

9)

“tīršķirnes vaislas dzīvnieks” ir dzīvnieks, kas ir ierakstīts vai reģistrēts un atbilst ierakstīšanai ciltsgrāmatas pamatdaļā;

10)

“krustojuma vaislas cūka” ir cūku sugas dzīvnieks, kas reģistrēts ciltsreģistrā un iegūts, veicot apzinātu krustošanu, vai kas izmantots apzinātai krustošanai starp:

11)

“līnija” ir ģenētiski stabila un vienveidīga konkrētas šķirnes tīršķirnes vaislas dzīvnieku apakšpopulācija;

12)

“ciltsgrāmata” ir:

13)

“pamatdaļa” ir ciltsgrāmatas nodaļa, kurā tīršķirnes vaislas dzīvniekus ieraksta vai reģistrē – un tie atbilst ierakstīšanai –, norādot detalizētu informāciju par to priekštečiem un attiecīgā gadījumā to labvērtības;

14)

“klase” ir pamatdaļas horizontāla iedaļa, kurā tīršķirnes vaislas dzīvniekus ieraksta pēc to labvērtībām;

15)

“labvērtība” ir vaislas dzīvnieka kvantitatīvi raksturojama pārmantojama īpašība vai ģenētiska īpatnība;

16)

“ciltsvērtība” ir vērtējums par vaislas dzīvnieka genotipa paredzamo ietekmi uz konkrētu tā pēcnācēju īpašību;

17)

“ciltsreģistrs” ir:

18)

“oficiālā kontrole” ir jebkāda veida kontrole, ko kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

19)

“citas oficiālas darbības” ir jebkura darbība, izņemot oficiāla kontrole, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo regulu, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto noteikumu piemērošanu;

20)

“zootehniskais sertifikāts” ir izcelsmes sertifikāts, apliecinājums vai komerciāla dokumentācija, ko par vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem izsniedz papīra vai elektroniskā formā un kurā sniegta informācija par vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu ģenētisko izcelsmi, identifikāciju un – ja pieejams –, par snieguma pārbaudes vai ģenētiskās izvērtēšanas rezultātiem;

21)

“ievešana Savienībā” ir darbība – izņemot tranzītu –, ar ko kādā no teritorijām, kas minētas VI pielikumā, no ārienes ieved vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus;

22)

“tirdzniecība” ir dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu pirkšanas, pārdošanas, apmaiņas vai cita veida iegūšanas vai nodošanas darbība Savienībā, tostarp dalībvalstī;

23)

“operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētie noteikumi, piemēram, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, krustojuma cūku audzētāju organizācijas, trešās personas, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, spermas savākšanas un uzglabāšanas centri, embriju uzglabāšanas centri, embriju ieguves vai sagatavošanas brigādes un audzētāji;

24)

“apdraudēta šķirne” ir vietēja šķirne, kuru dalībvalsts atzinusi par apdraudētu, kura ģenētiski ir pielāgojusies vienai vai vairākām tradicionālajām audzēšanas sistēmām vai vidēm minētajā dalībvalstī un kuras apdraudētības statusu zinātniski ir noteikusi iestāde, kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas apdraudēto šķirņu jomā;

25)

“privāts uzņēmums, kas darbojas slēgtā audzēšanas sistēmā” ir privāts uzņēmums, kuram ir audzēšanas programma, kurā vai nu nepiedalās audzētāji, vai arī piedalās ierobežots skaits audzētāju, kas ar minēto privāto uzņēmumu ir saistīti, apņemoties saņemt no tā krustojuma vaislas cūku piegādi vai tam piegādāt krustojuma vaislas cūkas;

26)

“audzēšanas programma” ir sistemātisku darbību, tostarp vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu dokumentēšanas, selekcijas, audzēšanas un apmaiņas, kopums, kas ir izstrādāts un tiek īstenots, lai saglabātu vai uzlabotu vēlamās fenotipiskās un/vai genotipiskās īpašības vaislas dzīvnieku mērķpopulācijā.

a)

tās galvenā mītne atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kur darbojas kompetentā iestāde;

b)

pieteikumā tā pierāda, ka attiecībā uz savām audzēšanas programmām, kuru apstiprināšanai tā vēlas pieteikties saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, tā atbilst I pielikuma 1. daļas prasībām;

c)

pieteikumā tā attiecībā uz katru plānoto audzēšanas programmu iekļauj audzēšanas programmas projekta versiju, kurā jāietver I pielikuma 2. daļā paredzētā informācija un turklāt, attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, 3. daļā paredzētā informācija;

d)

iesniedzot savu šā panta 1. punktā minēto pieteikumu, tā iesniedz pieteikumu, kurā lūdz apstiprināt vismaz vienu no minētajām plānotajām audzēšanas programmām, saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

a)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas nosaukums, kontaktinformācija un, ja iespējams, tīmekļa vietne;

b)

katrai sarakstā iekļautajai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai:

a)

tām ir viens vai vairāki no šādiem mērķiem:

b)

tajās detalizēti aprakstīti selekcijas un audzēšanas mērķi;

c)

tās atbilst I pielikuma 2. daļā minētajām prasībām, bet attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem arī I pielikuma 3. daļā minētajām prasībām.

a)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas saglabā atbildību pret kompetento iestādi attiecībā uz atbilstību I pielikuma 2. un 3. daļas prasībām;

b)

starp šo trešo personu un to dzīvnieku audzētāju saimniecisko darbību, kuri piedalās audzēšanas programmā, nerodas interešu konflikts;

c)

minētā trešā persona atbilst visām prasībām, kas nepieciešamas, lai veiktu minētās darbības;

d)

minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas 2. punktā minētajā pieteikumā norāda, kuras darbības tās plāno nodot ārpakalpojumā, norādot minēto trešo personu vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju.

a)

šķirnes raksturojuma būtiskas pazīmes vai audzēšanas programmas galvenie mērķi;

b)

šķirnes vai tās ģenētiskās daudzveidības saglabāšana; vai

c)

audzēšanas programmas efektīva īstenošana, ja minētās audzēšanas programmas mērķis ir minētās šķirnes saglabāšana un ja runa ir par:

a)

to audzēšanas programmu skaitu, kas minētajai šķirnei jau ir apstiprinātas attiecīgajā dalībvalstī;

b)

to vaislas dzīvnieku populācijas lielumu, kas iekļauti minētajās audzēšanas programmās;

c)

to audzēšanas programmu iespējamo ģenētisko ieguldījumu, ko citās dalībvalstīs vai trešās valstīs attiecībā uz to pašu šķirni īsteno citas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas.

a)

paziņo minētās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz 90 dienas pirms nodomātā audzēšanas programmas sākumdatuma minētajā citā dalībvalstī un pēc tās iestādes pieprasījuma, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina tā tulkojumu vienā no minētās citas dalībvalsts oficiālajām valodām;

b)