23.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/1

(1)

Regulas (EK) Nr. 661/2009 IV pielikumā ir uzskaitīti obligāti piemērojamie ANO EEK noteikumi, kas pievienoti Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam (3). Šis saraksts būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu to jauno prasību piemērošanu ES līmenī, kuras paredzētas attiecīgajos ANO EEK noteikumos.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. panta 14. punktu tās IV pielikuma papildinājumā uzskaitītas atceltās direktīvas, saskaņā ar kurām tipa apstiprinājumi, kas piešķirti pirms 2012. gada 1. novembra, arī turpmāk būtu jāuzskata par derīgiem, ja vien nestājas spēkā jaunas prasības. Atjauninot IV pielikumu, ES līmenī sāk piemērot jaunas prasības, tāpēc ir jāatjaunina arī minētās regulas IV pielikuma papildinājums.

(3)

Tā kā ražotājiem būs jāpielāgo transportlīdzekļi saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 107 un Nr. 118 jaunajām prasībām, viņiem būtu jādod pietiekams laiks, lai šīs prasības piemērotu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

23.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/4

(1)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 6. ierakstā ir aizliegts ražot, laist tirgū un lietot azbesta šķiedras un izstrādājumus vai maisījumus, kam šīs šķiedras ir pievienotas ar nolūku.

(2)

Dalībvalstis esošajām elektrolīzes instalācijām varēja noteikt atbrīvojumu attiecībā uz diafragmu, kas satur krizotila šķiedras, laišanu tirgū un lietošanu. Tas iekļāva iespēju noteikt atbrīvojumu attiecībā uz krizotila šķiedru laišanu tirgū ar mērķi tās izmantot šādu diafragmu ražošanai un remontam un attiecībā uz krizotila šķiedru izmantošanu minētajiem mērķiem.

(3)

No piecām elektrolīzes instalācijām, par kurām dalībvalstis 2011. gadā ziņoja (2), ka tām ir noteikts atbrīvojums, tikai divas – Zviedrijā un Vācijā – turpina darboties.

(4)

Eiropas Komisija saskaņā ar 6. ieraksta 1. punktā noteikto pienākumu 2013. gada 18. janvārī lūdza Eiropas Ķimikāliju aģentūru (“Aģentūra”) atbilstīgi REACH regulas 69. panta 1. punktam sagatavot dokumentāciju, kas atbilst XV pielikuma prasībām, nolūkā aizliegt krizotilu saturošu diafragmu laišanu tirgū un lietošanu. Aģentūra 2014. gada 17. janvārī pabeidza dokumentāciju, kas atbilst XV pielikuma prasībām, un tajā ierosināja grozīt esošo ierobežojumu, nosakot termiņu dalībvalstu piešķirtajiem atbrīvojumiem attiecībā uz krizotilu saturošu diafragmu un krizotila šķiedru, ko izmanto vienīgi diafragmu remontam, laišanu tirgū un lietošanu līdz 2025. gada 31. decembrim, un ļaut dalībvalstīm noteikt ziņošanas prasību, kas uzlabos monitoringu un izpildi.

(5)

Pēc tam par dokumentāciju notika sabiedriskā apspriešana un to novērtēja Riska novērtēšanas komiteja (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC).

(6)

RAC2014. gada 26. novembrī pieņēma atzinumu, kurā secināja, ka vienā ražotnē nav strādājošo ekspozīcijas krizotilam un otrajā ražotnē ekspozīcija ir samazināta līdz minimumam, izmantojot riska pārvaldības pasākumus, kas efektīvi samazina krizotila izmantošanas potenciālos riskus līdz riska līmenim, kurš rada mazas bažas. Atzinumā arī secināts, ka krizotils nenonāk vidē un tāpēc, nekavējoties slēdzot abas ražotnes, ieguvumi cilvēka veselībai un videi būtu nelieli. Turklāt konkrētu procesa un tehnoloģisko apsvērumu dēļ vienā no ražotnēm nav bijusi pieejama piemērota alternatīva.

(7)

Lai sekmētu krizotila izmantošanas pakāpeniskas izbeigšanas mērķa sasniegšanu Eiropas Savienībā un uzlabotu esošo atbrīvojumu skaidrību un pārredzamību, RAC piekrita ierosinātajam grozījumam, kas tika izklāstīts saskaņā ar XV pielikumu sagatavotajā dokumentācijā. Atzinumā arī secināts, ka ir vajadzīga rīcība Savienības mērogā.

(8)

SEAC2015. gada 9. martā pieņēma atzinumu, kurā konstatēja, ka vienā ražotnē pašreiz azbestu saturošās kameras tiks demontētas līdz 2025. gadam un attiecībā uz otro ražotni operators apgalvoja, ka pēc pašreizējās ražošanas līmeņa testēšanas, kurā esošajā instalācijā tiek izmantotas diafragmas bez krizotila, pilnīga aizstāšana tiks panākta vēlākais līdz 2025. gadam. SEAC arī secināja, ka šīs ražotnes tūlītēja slēgšana radītu izmaksas zaudētas pievienotās vērtības un darbvietu ziņā, un ņēma vērā otrās ražotnes operatora apņemšanos izbeigt visu krizotila importu līdz 2017. gada beigām. Ņemot vērā vispārīgo mērķi pakāpeniski izbeigt krizotila lietošanu Eiropas Savienībā un lai uzlabotu esošo atbrīvojumu skaidrību un pārredzamību, SEAC ieteica, ka tādu atbrīvojumu termiņš, kurus dalībvalstis piešķīrušas attiecībā uz diafragmu un šķiedru laišanu tirgū, jāierobežo līdz 2017. gada beigām, un secināja, ka ierosinātais esošā ierobežojuma grozījums redakcijā, kurā SEAC veikusi izmaiņas, ir atbilstošākais Savienības mēroga pasākums.

(9)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/732/ES (3), ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par hlora un sārmu rūpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (4) par rūpnieciskajām emisijām, paredz, ka azbesta diafragmu lietošana nav uzskatāma par LPTP un tāpēc atļaujas nosacījumi hlora un sārmu ražošanas iekārtām, kas darbojas Savienībā, ir jāatjaunina līdz 2017. gada 12. decembrim, lai no šī datuma minētajās iekārtās vairs netiktu lietotas azbesta diafragmas. Tomēr atšķirībā no dzīvsudraba katoda elektrolīzeriem, kas nekādos apstākļos nav uzskatāmi par LPTP, dalībvalstis var noteikt, ka īpašos un ārkārtas apstākļos konkrētās instalācijās azbesta diafragmas drīkst izmantot konkrēti noteiktu ilgāku laika periodu un saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst Rūpniecisko emisiju direktīvas vides mērķiem, tad, ja šādas izmantošanas apstākļi un ilgums ir precizēti juridiski saistošā veidā.

(10)

Pēc SEAC atzinuma pieņemšanas tās ražotnes operators, kurā aizvietošana ir paredzēta līdz 2025. gadam, ir noslēdzis saistošu nolīgumu ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm nolūkā garantēt krizotolu saturošu diafragmu pakāpenisku aizstāšanu ar azbestu nesaturošu alternatīvu materiālu, sākot ar 2014. gadu, un panākt pilnīgu aizstāšanu vēlākais līdz 2025. gada 30. jūnijam. Tāpēc ir lietderīgi atbrīvojumu, ko dalībvalstis piešķīrušas attiecībā uz krizotilu saturošu diafragmu un krizotila šķiedru, ko izmanto vienīgi šo diafragmu remontam, lietošanu noteikt vēlākais līdz 2025. gada 30. jūnijam.

(11)

Turklāt, lai gan saskaņā ar šo saistošo nolīgumu operators apņēmās izbeigt krizotila šķiedru un krizotilu saturošu diafragmu importēšanu līdz 2017. gada beigām, pēc tam tas apstiprināja, ka importēšana jau ir izbeigta, jo tas ir iegādājies pietiekamu daudzumu krizotila šķiedru, lai sekmīgi pārietu uz alternatīva materiāla izmantošanu. Tāpēc ir lietderīgi vairs nedot dalībvalstīm iespēju atļaut laist tirgū krizotilu saturošas diafragmas un krizotola šķiedras, ko izmanto vienīgi šo diafragmu remontam.

(12)

Būtu jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā norādīts krizotila daudzums, ko lieto diafragmās instalācijās, kurām piešķirts atbrīvojums. Savienības tiesību aktos par strādājošo drošības un veselības aizsardzību jau paredzēts, ka darba devējiem ir jāsamazina līdz minimumam strādājošo ekspozīcija krizotilam un katrā gadījumā tā jāsamazina līdz līmenim, kas ir zemāks par noteikto robežvērtību. Dalībvalstis var noteikt stingrākas robežvērtības attiecībā uz šādām šķiedrām gaisā un var noteikt prasību tās regulāri mērīt/monitorēt. Jebkuras šādas mērīšanas/monitoringa rezultāti būtu jāiekļauj ziņojumā.

(13)

Notika apspriešanās ar Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, un tā ieteikumi tika ņemti vērā.

(14)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1907/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

23.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/8

(1)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 255/2010 (2) 3. panta 1. punktā noteikts, ka gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) pasākumu plānošana, koordinēšana un izpilde, ko īsteno 1. panta 3. punktā minētās ATFM procesos iesaistītās puses vai pārstāvji, kas rīkojas to vārdā, atbilst pielikumā norādītajiem ICAO noteikumiem. Pielikums atsaucas uz definīcijām un dažādiem noteikumiem, kas izklāstīti Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencijas) 11. pielikumā, konkrēti tā 13. izdevumā, kas datēts ar 2001. gada jūliju un ietver 47. grozījumu. Kopš Regulas (ES) Nr. 255/2010 pieņemšanas ICAO ir grozījusi vairākas definīcijas un noteikumus Čikāgas konvencijas 11. pielikumā, kas jaunākajā redakcijā ietver 49. grozījumu.

(2)

Regulas (ES) Nr. 255/2010 pielikums atsaucas arī uz noteikumiem, kas izklāstīti ICAO dokumentā Nr. 7030 “Reģiona papildu procedūras”, konkrēti tā 5. izdevumā, kas datēts ar 2007. gadu. Tomēr dokumenta Nr. 7030 5. izdevums patiesībā ir datēts ar 2008. gadu, un norāde uz 2007. gadu kā izdošanas gadu ir jālabo.

(3)

Tāpēc Regulā (ES) Nr. 255/2010 ietvertās atsauces uz Čikāgas konvencijas 11. pielikumu un ICAO dokumentu Nr. 7030 būtu jālabo un jāatjaunina, lai dalībvalstīm ļautu izpildīt starptautiskās juridiskās saistības un lai nodrošinātu saskaņotību ar ICAO starptautisko tiesisko regulējumu.

(4)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 255/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 549/2004 (3) 5. pantu,

23.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/10

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums uz atļauju izmantot amonija hlorīdu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju amonija hlorīdu lietot par barības piedevu atgremotājiem, kaķiem un suņiem, un to paredzēts klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 832/2012 (2) šo piedevu jau ir atļauts lietot nobarojamiem jēriem.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2015. gada 4. decembra atzinumā (3) secināja, ka ieteiktajos lietošanas apstākļos preparāts “amonija hlorīds” nevarētu dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi ietekmēt nelabvēlīgi un ka to lietojot iespējams samazināt urīna pH. Iestāde neuzskata, ka būtu nepieciešamas īpašas prasības attiecībā uz uzraudzību pēc piedevas laišanas tirgū. Tā pārbaudīja arī ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodēm.

(6)

Amonija hlorīda novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāatļauj lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

23.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/13

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

23.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/15

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2535/2001 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifa kvotas piena un piena produktu nozares produktu importam.

(2)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri laikā no 2016. gada 1. jūnija līdz 2016. gada 10. jūnijam iesniegti par apakšperiodu no 2016. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 31. decembrim, attiecībā uz dažām kvotām ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc būtu jānosaka daudzumi, par kuriem pieteikumi nav iesniegti, un šie daudzumi jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas apakšperiodam.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

23.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/17

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktu dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut nodot trešās valsts kompetentajām iestādēm revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir to apstiprināto obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, un ar attiecīgajām revīzijām saistītus pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumus tikai tad, ja attiecīgās iestādes atbilst prasībām, kuras Komisija ir atzinusi par atbilstošām, un ja trešās valsts kompetentās iestādes un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ir vienojušās par sadarbības nosacījumiem uz savstarpīguma pamata. Tāpēc ir jānosaka, vai noteiktu trešo valstu kompetentās iestādes atbilst prasībām, kuras ir atbilstošas, lai nodotu obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošos revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumus minētajām iestādēm.

(2)

Lēmums par atbilstību saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 3. punktu neattiecas uz citām īpašām prasībām obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošo revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumu nodošanai, piemēram, uz minētās direktīvas 47. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstīto prasību, ka kompetentās iestādes ir vienojušās par sadarbības nosacījumiem uz savstarpīguma pamata, vai uz minētās direktīvas 47. panta 1. punkta e) apakšpunktā izklāstīto prasību attiecībā uz personas datu nodošanu.

(3)

Piemērojot šo lēmumu, noteiktu teritoriju kompetentās iestādes, kas ir noteiktas ar tiesību aktiem un ir atbildīgas par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu darbības regulējumu un/vai pārraudzību vai par īpašiem ar to saistītiem aspektiem šajās teritorijās, būtu jāuzskata par trešo valstu kompetentajām iestādēm.

(4)

Obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošo revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumu nodošana trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei ir jautājums, kas skar būtiskas sabiedrības intereses saistībā ar neatkarīgas publiskās pārraudzības veikšanu. Tāpēc dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu saskaņā ar pasākumiem sadarbībai, kā minēts Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 2. punktā, jānodrošina, ka attiecīgās trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde visus dokumentus, kas tai nodoti saskaņā ar minētās direktīvas 47. panta 1. punktu, izmanto tikai savu funkciju pildīšanai, veicot publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem.

(5)

Obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošo revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumu nodošana trešās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei ietver piekļuves nodrošināšanu šādiem dokumentiem vai to nodošanu šādai iestādei, ko, iepriekš saņemot attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu, veic obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kura rīcībā ir dokuments, vai pati attiecīgā iestāde.

(6)

Notiekot pārbaudēm vai izmeklēšanai, obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi nedrīkst piešķirt piekļuvi vai nodot savus revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus trešo valstu vai teritoriju kompetentajām iestādēm ar citiem nosacījumiem nekā tie, kas noteikti Direktīvas 2006/43/EK 47. pantā un šajā lēmumā.

(7)

Neskarot Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 4. punktu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas un izmeklēšanas nolūkā attiecībā uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem saziņa starp dalībvalstu apstiprinātiem obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem un trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm notiek ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu starpniecību.

(8)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vienošanās par Direktīvā 2006/43/EK prasītajiem sadarbības pasākumiem, lai obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošus revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus un pārbaužu vai izmeklēšanu ziņojumus nodotu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un tādas trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm, uz ko attiecas šis lēmums, ir balstīta uz savstarpīgumu un ietver jebkādu šādos dokumentos iekļautu ar revidēto struktūru vai ar obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas šīs struktūras revidējuši, saistītu dienesta noslēpumu un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību, tostarp attiecībā uz to rūpniecisko un intelektuālo īpašumu.

(9)

Ja obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošo revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumu nodošana attiecīgās trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm ietver personas datu atklāšanu, šāda atklāšana ir likumīga tikai tad, ja tā atbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (2) paredzētajām prasībām attiecībā uz datu starptautisku pārsūtīšanu. Tāpēc Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikta prasība, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai personas datu nodošana starp to kompetentajām iestādēm un attiecīgās trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm notiktu saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK IV nodaļu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina – vajadzības gadījumā ar saistošiem līgumiem –, ka pastāv atbilstoši drošības pasākumi nodoto personas datu aizsardzībai un ka trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde neizpaudīs tālāk nodotajos dokumentos iekļautos personas datus bez attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu iepriekšējas piekrišanas.

(10)

Prasību, kuras attiecas uz trešās valsts vai teritorijas kompetento iestādi, atbilstību novērtē, ņemot vērā Direktīvas 2006/43/EK 36. pantā noteiktās regulatīvās sadarbības prasības vai pēc būtības līdzvērtīgus darbības rezultātus. Atbilstība būtu jāizvērtē, jo īpaši ņemot vērā attiecīgās trešās valsts vai teritorijas kompetentās iestādes īstenoto kompetenci, drošības pasākumus, lai novērstu dienesta noslēpuma izpaušanu un konfidencialitātes noteikumu pārkāpšanu, un attiecīgās trešās valsts vai teritorijas normatīvajos aktos paredzētos nosacījumus, ar kādiem šīs kompetentās iestādes drīkst sadarboties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(11)

Uz personām, kas nodarbinātas vai kādreiz bijušas nodarbinātas trešās valsts vai teritorijas kompetentajās iestādēs, kuras saņem revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus atbilstīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktam, būtu jāattiecas dienesta noslēpuma saistībām.

(12)

Tādu dalībvalstu apstiprināto obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu darbību, kuri revidē uzņēmumus, kas emitējuši vērtspapīrus Brazīlijā, Dubaijas Starptautiskajā finanšu centrā (Dubai International Financial Centre), Gērnsijā, Indonēzijā, Menas salā, Džersijā, Malaizijā, Dienvidāfrikā, Dienvidkorejā, Taivānā vai Taizemē, vai kas ir daļa no grupas, kura vienā no šīm trešām valstīm vai teritorijām sagatavo obligātos konsolidētos pārskatus, reglamentē attiecīgās trešās valsts vai teritorijas tiesību akti. Tādēļ būtu jānolemj, vai šo trešo valstu un teritoriju kompetentās iestādes atbilst prasībām, kuras var uzskatīt par atbilstošām, ņemot vērā Direktīvas 2006/43/EK 36. pantā noteiktās regulatīvās sadarbības prasības, vai arī tās ir pēc būtības līdzvērtīgas savu funkciju ziņā.

(13)

Novērtējumi par atbilstību Direktīvas 2006/43/EK 47. panta nozīmē ir veikti attiecībā uz Brazīlijas, Dubaijas Starptautiskā finanšu centra (Dubai International Financial Centre), Gērnsijas, Indonēzijas, Menas salas, Džersijas, Malaizijas, Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas, Taivānas un Taizemes kompetentajām iestādēm. Lēmumiem par šo iestāžu atbilstību būtu jābalstās uz šiem novērtējumiem.

(14)

Brazīlijas Vērtspapīru un biržu komisija (Comissão de Valores Mobiliários) ir kompetenta veikt publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Tā īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Saskaņā ar Brazīlijas normatīvajiem aktiem tā var nodot dalībvalstu kompetentajām iestādēm dokumentus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem. Tādējādi Brazīlijas Vērtspapīru un biržu komisija atbilst prasībām, kuras būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(15)

Dubaijas Starptautiskā finanšu centra Dubaijas Finanšu pakalpojumu iestāde (Dubai Financial Service Authority) ir kompetenta veikt publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Tā īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Saskaņā ar Dubaijas un Dubaijas Starptautiskā finanšu centra normatīvajiem aktiem Dubaijas Finanšu pakalpojumu iestāde var nodot dalībvalstu kompetentajām iestādēm dokumentus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem. Tādējādi Dubaijas Starptautiskā finanšu centra Dubaijas Finanšu pakalpojumu iestāde atbilst prasībām, kuras būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(16)

Gērnsijas Uzņēmumu reģistrs (Registrar of Companies) ir kompetents veikt publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Tas īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Saskaņā ar Gērnsijas normatīvajiem aktiem tas var nodot dalībvalstu kompetentajām iestādēm dokumentus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem. Tādējādi Gērnsijas Uzņēmumu reģistrs atbilst prasībām, kuras būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(17)

Indonēzijas Finanšu jomas profesiju uzraudzības centrs (Finance Professions Supervisory Centre) ir kompetents veikt publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Indonēzijas Finanšu jomas profesiju uzraudzības centrs veic savus pienākumus kopā ar Finanšu pakalpojumu iestādi vai līdztekus tai, bet tas ir revidenta profesijas valsts regulators Indonēzijā. Tādējādi Indonēzijas Finanšu jomas profesiju uzraudzības centrs ir kompetentā iestāde Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Tas īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Secinājumu, ka Indonēzijas Finanšu jomas profesiju uzraudzības centrs var nodot dalībvalstu kompetentajām iestādēm dokumentus, kas ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem, patlaban var balstīt uz Indonēzijas normatīvo aktu interpretāciju. Tāpēc Komisijai būtu cieši jāpārrauga un jāpārskata regulatīvā sadarbība starp Indonēzijas Finanšu jomas profesiju uzraudzības centru un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tādējādi Indonēzijas Finanšu jomas profesiju uzraudzības centrs uz noteiktu laiku atbilst prasībām, kuras būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(18)

Menas salas Finanšu uzraudzības komisija (Financial Supervision Commission) ir kompetenta veikt publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Tā īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Saskaņā ar Menas salas normatīvajiem aktiem tā var nodot dalībvalstu kompetentajām iestādēm dokumentus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem. Tādējādi Menas salas Finanšu uzraudzības komisija atbilst prasībām, kuras būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(19)

Džersijas Finanšu pakalpojumu komisija (Financial Services Commission) ir kompetenta veikt publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Tā īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Saskaņā ar Džersijas normatīvajiem aktiem tā var nodot dalībvalstu kompetentajām iestādēm dokumentus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem. Tādējādi Džersijas Finanšu pakalpojumu komisija atbilst prasībām, kuras būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(20)

Malaizijas Revīzijas pārraudzības padome (Audit Oversight Board) ir kompetenta veikt publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, tostarp sadarbojoties ar attiecīgajām ārvalstu iestādēm informācijas apmaiņā un nodošanā revīzijas pārraudzības mērķiem, un šim lēmumam būtu jāattiecas tikai uz šo kompetenci. Revīzijas pārraudzības padome veic savus pienākumus Malaizijas vērtspapīru komisijas uzdevumā, bet darbojas neatkarīgi no tās. Tādējādi Malaizijas Revīzijas pārraudzības padome ir kompetentā iestāde Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Tā īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Saskaņā ar Malaizijas normatīvajiem aktiem tā var nodot dalībvalstu kompetentajām iestādēm dokumentus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem. Tādējādi Malaizijas Revīzijas pārraudzības padome atbilst prasībām, kuras būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(21)

Dienvidāfrikas Neatkarīgā revidentu regulatīvā padome (Independent Regulatory Board for Auditors) ir kompetenta veikt publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Tā īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Saskaņā ar Dienvidāfrikas normatīvajiem aktiem tā var nodot dalībvalstu kompetentajām iestādēm dokumentus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem. Tomēr dokumentus, kas iegūti, veicot pārbaudes, un pārbaudes ziņojumus drīkst nodot tālāk tikai ar tāda revidenta vai revīzijas uzņēmuma piekrišanu, kuru ir reģistrējusi Dienvidāfrikas Neatkarīgā revidentu regulatīvā padome. Šī prasība var radīt grūtības, īstenojot Direktīvas 2006/43/EK 47. pantā noteiktās regulatīvās sadarbības prasības. Tāpēc Komisijai būtu cieši jāpārrauga un jāpārskata regulatīvā sadarbība starp Dienvidāfrikas Neatkarīgo revidentu regulatīvo padomi un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai novērtētu, vai piekrišanas saņemšanas prasība praksē rada šķērsli informācijas apmaiņai. Tādējādi prasības, kurām atbilst Dienvidāfrikas Neatkarīgā revidentu regulatīvā padome, uz noteiktu laiku būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(22)

Dienvidkorejas Finanšu pakalpojumu komisija (Financial Services Commission) un Dienvidkorejas Finanšu uzraudzības dienests (Financial Supervisory Service), kas darbojas tās ietvaros, ir kompetenti veikt publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Finanšu pakalpojumu komisijai ir galvenā politiskā atbildība par revīzijas jautājumiem, savukārt Finanšu uzraudzības dienests ir atbildīgs par pārbaužu un izmeklēšanas veikšanu Finanšu pakalpojumu komisijas uzdevumā. Šim lēmumam būtu jāattiecas uz Finanšu uzraudzības dienestu, darbojoties Finanšu pakalpojumu komisijas ietvaros, un uz Finanšu pakalpojumu komisijas kompetenci veikt revīzijas pārraudzību. Finanšu pakalpojumu komisija un Finanšu uzraudzības dienests īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Saskaņā ar Dienvidkorejas normatīvajiem aktiem minētā komisija un dienests var nodot dalībvalstu kompetentajām iestādēm dokumentus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem. Tādējādi Dienvidkorejas Finanšu pakalpojumu komisija un Dienvidkorejas Finanšu uzraudzības dienests atbilst prasībām, kuras būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(23)

Taivānas Finanšu uzraudzības komisija (Financial Supervisory Commission) ir kompetenta veikt publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Tā īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Saskaņā ar Taivānas normatīvajiem aktiem tā var nodot dalībvalstu kompetentajām iestādēm dokumentus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem. Tādējādi Taivānas Finanšu uzraudzības komisija atbilst prasībām, kuras būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(24)

Taizemes Vērtspapīru un biržas komisija (Securities and Exchange Commission) ir kompetenta veikt publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Tā īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Saskaņā ar Taizemes normatīvajiem aktiem tā var nodot dalībvalstu kompetentajām iestādēm dokumentus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem. Tādējādi Taizemes Vērtspapīru un biržas komisija atbilst prasībām, kuras būtu jāatzīst par atbilstošām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(25)

Šis lēmums neskar sadarbības līgumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (3) 25. panta 4. punktā.

(26)

Šā lēmuma mērķis ir sekmēt efektīvu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Brazīlijas, Dubaijas Starptautiskā finanšu centra, Gērnsijas, Indonēzijas, Menas salas, Džersijas, Malaizijas, Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas, Taivānas un Taizemes kompetentajām iestādēm. Tā mērķis ir ļaut šīm iestādēm pildīt savas funkcijas, veicot publisko pārraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu, un vienlaikus aizsargāt attiecīgo personu tiesības. Dalībvalstīm ir pienākums ziņot Komisijai par sadarbības pasākumiem ar attiecīgajām iestādēm, lai Komisija varētu novērtēt, vai sadarbība atbilst Direktīvas 2006/43/EK 47. pantam.

(27)

Galvenais mērķis ar revīzijas pārraudzību saistītai sadarbībai ar Brazīliju, Dubaijas Starptautisko finanšu centru, Gērnsiju, Indonēziju, Menas salu, Džersiju, Malaiziju, Dienvidāfriku, Dienvidkoreju, Taivānu un Taizemi ir panākt sadarbības pušu savstarpēju paļaušanos uz to pārraudzības sistēmām. Tādējādi obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā esošo revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu un pārbaudes vai izmeklēšanas ziņojumu nodošanai būtu jākļūst par izņēmumu. Savstarpējā paļaušanās būtu balstīta uz revidentu pārraudzības sistēmu līdzvērtību Savienībā un attiecīgajā trešā valstī vai teritorijā.

(28)

Komisija regulāri pārraudzīs norises attiecīgo trešo valstu un teritoriju uzraudzības un normatīvajā regulējumā. Šis lēmums tiks pārskatīts, ja tas būs lietderīgi uzraudzības un normatīvā regulējuma izmaiņu dēļ Savienībā un attiecīgās trešās valstīs un teritorijās, ņemot vērā pieejamos attiecīgās informācijas avotus. Komisija, kam palīdz CEAOB, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 537/2014 (4) 30. panta 7. punkta c) apakšpunktā un 30. panta 12. punktā, var jebkurā laikā atkārtoti novērtēt atbilstību, jo īpaši, ja ir notikušas izmaiņas attiecīgajos tiesību aktos vai faktos. Atkārtotas novērtēšanas rezultātā tā varētu atsaukt savu paziņojumu par atbilstību.

(29)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2015. gada 17. decembrī.

(30)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Direktīvas 2006/43/EK 48. panta 1. punktu,

1)

Brazīlijas Vērtspapīru un biržu komisija (Comissão de Valores Mobiliários);

2)

Dubaijas Starptautiskā finanšu centra Dubaijas Finanšu pakalpojumu iestāde (Dubai Financial Service Authority of Dubai International Financial Centre);

3)

Gērnsijas Uzņēmumu reģistrs (Registrar of Companies of Guernsey);

4)

Indonēzijas Finanšu jomas profesiju uzraudzības centrs (Finance Professions Supervisory Centre of Indonesia)

5)

Menas salas Finanšu uzraudzības komisija (Financial Supervision Commission of the Isle of Man);

6)

Džersijas Finanšu pakalpojumu komisija (Jersey Financial Services Commission);

7)

Malaizijas Revīzijas pārraudzības padome (Audit Oversight Board of Malaysia);

8)

Dienvidāfrikas Neatkarīgā revidentu regulatīvā padome (Independent Regulatory Board for Auditors of South Africa);

9)

Dienvidkorejas Finanšu pakalpojumu komisija (Financial Services Commission of South Korea) un Dienvidkorejas Finanšu uzraudzības dienests (Financial Supervisory Service of South Korea);

10)

Taivānas Finanšu uzraudzības komisija (Financial Supervisory Commission of Taiwan);

11)

Taizemes Vērtspapīru un biržas komisija (Securities and Exchange Commission of Thailand).