21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/1

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2016. gada 25. maijā ar Rezolūciju 2288 (2016) nolēma nekavējoties izbeigt ieroču embargo saistībā ar situāciju Libērijā.

(2)

Padome 2016. gada 20. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2016/994, ar kuru atceļ Kopējo nostāju 2008/109/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Libēriju.

(3)

Ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības,

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/3

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Polijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Krupnioki śląskie, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Krupnioki śląskie būtu jāreģistrē,

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/4

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Francijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Agneau de Pauillac, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2400/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 637/2004 (3).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/5

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Kipras pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu Γλυκο Τριανταφυλλο Αγρου (Glyko Triantafyllo Agrou), ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums Γλυκο Τριανταφυλλο Αγρου (Glyko Triantafyllo Agrou) būtu jāreģistrē,

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/6

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/8

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 442/2009 (2) ir atvērtas ikgadējas tarifa kvotas cūkgaļas nozares produktu importam. Šīs regulas I pielikuma B daļā minētās kvotas pārvalda, piemērojot vienlaicīgas izskatīšanas metodi.

(2)

Daudzumi, kas norādīti importa licenču pieteikumos, kuri laikā no 2016. gada 1. jūnija līdz 7. jūnijam iesniegti par apakšperiodu no 2016. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc ir jānosaka daudzumi, par kuriem pieteikumi netika iesniegti, un minētie daudzumi jāpieskaita nākamajam kvotas apakšperiodam noteiktajiem daudzumiem.

(3)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/10

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)

EGF nepārsniedz maksimālo summu EUR 150 miljoni gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 12. pantā.

(3)

Francija 2015. gada 19. novembrī iesniedza pieteikumu EGF/2015/010 FR/MoryGlobal par EGF finansiālo ieguldījumu pēc darba ņēmēju atlaišanas uzņēmumā MoryGlobal SAS Francijā. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Minētais pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. panta prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.

(4)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 5 146 800 apmērā saistībā ar Francijas iesniegto pieteikumu.

(5)

Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/12

(1)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)

EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 12. pantā.

(3)

Grieķija 2015. gada 26. novembrī iesniedza pieteikumu EGF/2015/011 GR/Supermarket Larissa par EGF finansiālo ieguldījumu pēc darba ņēmēju atlaišanas uzņēmumā Supermarket Larissa ABEE Grieķijā. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Minētais pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. panta prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 6. panta 2. punktu Grieķija nolēma no EGF līdzfinansētos individualizētos pakalpojumus sniegt arī 543 jauniešiem, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET).

(5)

Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 6 468 000 apmērā saistībā ar Grieķijas iesniegto pieteikumu.

(6)

Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/14

(1)

Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. 2015. gada 9. oktobrī ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1915 (4) Esteban MAS PORTELL kungu locekļa aizstājēja amatā aizstāja Marc PONS i PONS kungs.

(2)

Pēc Marc PONS i PONS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

—

Pilar COSTA i SERRA kundze, Consejera de Presidencia del Gobierno de las Islas Baleares.

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/15

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 ir izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1005/2008 VI nodaļā ir izklāstīta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu un demaršiem attiecībā uz valstīm, kam noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, un izveidots nesadarbīgu trešo valstu saraksts, izklāstīta procedūra izslēgšanai no nesadarbīgu trešo valstu saraksta, un paredzēta nesadarbīgu trešo valstu saraksta publiskošana un jebkādi ārkārtas pasākumi.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 32. pantu Komisija ar 2012. gada 15. novembra lēmumu (2) (“2012. gada 15. novembra lēmums”) astoņām trešām valstīm paziņoja par iespēju, ka tās varētu noteikt par valstīm, kuras Komisija uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm. Viena no minētajām valstīm bija Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika.

(4)

Komisija 2012. gada 15. novembra lēmumā iekļāva informāciju par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija minētās iespējas pamatā.

(5)

Turklāt Komisija 2012. gada 15. novembrī astoņas trešās valstis ar atsevišķām vēstulēm informēja par to, ka tā apsver iespēju tām noteikt nesadarbīgu trešo valstu statusu. Viena no minētajām valstīm bija Šrilanka.

(6)

Ar Īstenošanas lēmumu 2014/715/ES (3) Komisija noteica Šrilanku par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valsti. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 Komisija norādīja iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka Šrilanka nebija izpildījusi savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 33. pantu Padome ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/200 (4) grozīja NNN zvejas apkarošanā nesadarbību trešo valstu sarakstu, iekļaujot Šrilanku.

(8)

Pēc minētā grozījuma Komisija piedāvāja Šrilankai iespēju turpināt dialogu saskaņā ar pamatprasībām un procedūras noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1005/2008. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, tostarp mutiskas un rakstiskas piezīmes, un tās mērķis bija Šrilankai dot iespēju labot situāciju, kas pamato tās iekļaušanu sarakstā, un veikt konkrētus pasākumus, ar kuriem varētu novērst konstatētās nepilnības. Minētā procesa rezultātā Komisija atzina, ka Šrilanka ir labojusi situāciju un veikusi korektīvus pasākumus.

(9)

Tāpēc, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 34. panta 1. punktu, Padomei būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2014/170/ES (5), izslēdzot Šrilanku no nesadarbīgu trešo valstu saraksta.

(10)

Tiklīdz būs pieņemts šis lēmums, ar kuru Šrilanka tiek izslēgta no nesadarbīgu trešo valstu saraksta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 34. panta 1. punktu, Īstenošanas lēmumam 2014/715/ES, ar ko Šrilanku nosaka par nesadarbīgu trešo valsti, vairs nebūtu nozīmes.

(11)

Pēc Īstenošanas lēmuma 2014/715/ES un Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/200 pieņemšanas, Komisija turpināja dialogu ar Šrilanku. Jo īpaši ir pamats uzskatīt, ka Šrilanka ir īstenojusi savus starptautiskajos tiesību aktos paredzētos pienākumus un pieņēmusi atbilstošu tiesisko regulējumu NNN zvejas apkarošanai. Tā ir ieviesusi atbilstošu un rezultatīvu uzraudzības, kontroles un inspekcijas shēmu, proti, ieviesusi zvejas žurnālus, kuros reģistrē nozvejas datus, un zvejas kuģu radio izsaukuma signālus un aprīkojusi visu atklātās jūras floti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (“VMS”). Tā ir arī izveidojusi atturošu sankciju sistēmu, pārskatījusi savu zivsaimniecības tiesisko regulējumu un nodrošinājusi nozvejas sertifikācijas shēmas pareizu īstenošanu. Turklāt Šrilanka turpināja uzlabot tās atbilstību starptautiskajām saistībām, tostarp tām, kas izriet no reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju (“RZPO”) ieteikumiem un rezolūcijām, piemēram, par ostas valsts kontroles pasākumiem un RZPO noteikumu transponēšanu Šrilankas tiesību aktos, un ir pieņēmusi valsts rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai, kas ir saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu.

(12)

Komisija, ņemot vērā konstatējumus, kas iekļauti 2012. gada 15. novembra lēmumā, Īstenošanas lēmumā 2014/715/ES un Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/200, un attiecīgo informāciju, kuru sniegusi Šrilanka, ir izvērtējusi to, kā Šrilanka ievēro starptautiskās saistības, kas tai uzliktas kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij. Tā ir izskatījusi arī pasākumus, kas veikti situācijas labošanai, kā arī Šrilankas kompetento iestāžu sniegtās garantijas.

(13)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka pasākumi, ko Šrilanka ir veikusi attiecībā uz saviem karoga valsts pienākumiem, ir pietiekami, lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 94., 117. un 118. pantu un ANO Nolīguma par zivju krājumiem 18., 19., 20. un 23. pantu. Komisija ir secinājusi, ka Šrilankas izvirzītie argumenti pierāda, ka situācija, kas pamatoja tās iekļaušanu sarakstā, ir novērsta un ka Šrilanka ir veikusi konkrētus pasākumus, ar kuriem var panākt noturīgu situācijas uzlabošanos.

(14)

Ņemot vērā minētos apstākļus un ievērojot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 34. panta 1. punktu, Padomei būtu jāsecina, ka Šrilanka jāizslēdz no nesadarbīgu trešo valstu saraksta. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums 2014/170/ES.

(15)

Šis lēmums neizslēdz turpmākus pasākumus, kurus Padome vai Komisija varētu veikt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 VI nodaļu gadījumā, ja fakti liecinātu, ka Šrilanka nepilda pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(16)

Ņemot vērā negatīvās sekas, ko rada iekļaušana nesadarbīgu trešo valstu sarakstā, ir lietderīgi nekavējoties izslēgt Šrilanku no nesadarbīgu trešo valstu saraksta,

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/18

(1)

Padome 2015. gada 18. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/778 (1).

(2)

Padome 2016. gada 23. maijā secinājumos par EU NAVFOR MED operāciju SOPHIA atzinīgi vērtēja Lībijas Nacionālās vienošanās valdības Prezidentūras padomes priekšsēdētāja pausto gatavību sadarboties ar Savienību uz minēto secinājumu pamata, vienojās par vienu gadu pagarināt EU NAVFOR MED operāciju SOPHIA un, turpinot galveno uzmanību pievērst tās galvenajām pilnvarām, papildināt tās ar šādiem diviem atbalsta uzdevumiem:

(3)

ANO Drošības padome ar ANO Drošības padomes Rezolūcijām (ANO DPR) 1970 (2011), 1973 (2011), 2009 (2011), 2040 (2012), 2095 (2013), 2144 (2014), 2174 (2014), 2213 (2015), 2214 (2015) un 2278 (2016) ir Lībijai piemērojusi, grozījusi un atkārtoti apstiprinājusi ieroču embargo.

(4)

ANO Drošības Padome 2016. gada 14. jūnijā pieņēma ANO DPR 2292 (2016) par ieroču embargo Lībijai, jo īpaši paužot bažas, ka situāciju Lībijā pasliktina nelikumīgu ieroču un saistītu materiālu kontrabanda.

(5)

Padome uzsver, ka ir steidzami jāsāk abu atbalsta uzdevumu operatīvā īstenošana, pirms beidzas EU NAVFOR MED operācijas SOPHIA sākotnējais pilnvaru termiņš.

(6)

Lēmums (KĀDP) 2015/778 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

lēmuma 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Savienība veic militāru krīzes pārvarēšanas operāciju, lai palīdzētu sagraut cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīklu peļņas gūšanas modeli Vidusjūras apgabala centrālās daļas dienvidos (EU NAVFOR MED operācija SOPHIA), ko panāk, veicot sistemātiskus centienus apzināt, notvert un iznīcināt kuģus un citus līdzekļus, ko izmanto cilvēku kontrabandisti un tirgotāji vai par kuriem ir aizdomas, ka tie tos izmanto, saskaņā ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām, tostarp UNCLOS un jebkuru ANO Drošības padomes rezolūciju. Šajos nolūkos EU NAVFOR MED operācija SOPHIA arī organizē Lībijas krasta apsardzes un jūras spēku apmācību. Turklāt ar operāciju dod ieguldījumu, lai saskaņotajā operācijas apgabalā novērstu ieroču nelikumīgu tirdzniecību saskaņā ar ANO DPR 1970 (2011) un turpmākām rezolūcijām par ieroču embargo Lībijai, tostarp ANO DPR 2292 (2016).”;

2)

lēmuma 2. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz tās pamatuzdevumiem saistībā ar cilvēku kontrabandu un tirdzniecību EU NAVFOR MED operāciju SOPHIA īsteno secīgos posmos un saskaņā ar starptautisko tiesību prasībām.”;

3)

iekļauj šādus pantus:

“2.a pants

Lībijas krasta apsardzes un jūras spēku spēju veidošana un apmācība

1.   Kā atbalsta uzdevumu EU NAVFOR MED operācija SOPHIA sniedz atbalstu Lībijas krasta apsardzes un jūras spēku spēju attīstībai un apmācībai tiesībaizsardzības uzdevumu veikšanā jūrā, jo īpaši, lai novērstu cilvēku kontrabandu un tirdzniecību.

2.   Pēc tam, kad PDK ir nolēmusi, ka ir veikti nepieciešamie priekšdarbi, jo īpaši spēku formēšana un mācību dalībnieku drošības pārbaužu procedūras, 1. punktā minēto atbalsta uzdevumu veic atklātā jūrā EU NAVFOR MED operācijas SOPHIA saskaņotajā operācijas apgabalā, kā noteikts attiecīgajos plānošanas dokumentos.

3.   Šā panta 1. punktā minēto atbalsta uzdevumu var veikt arī Lībijas vai tās kaimiņos esošas uzņemošās trešās valsts teritorijā, tostarp teritoriālos ūdeņos, ja pēc Padomes izvērtējuma, kas veikts pamatojoties uz Lībijas vai attiecīgās uzņemošās valsts uzaicinājumu, un saskaņā ar starptautiskām tiesībām, par to lēmumu ir pieņēmusi PDK.

4.   Ņemot vērā ārkārtējās operatīvās prasības, daļu no 1. punktā minētā atbalsta uzdevuma var veikt pēc uzaicinājuma kādā dalībvalstī, tostarp attiecīgos apmācības centros.

5.   Ciktāl to prasa 1. punktā minētais atbalsta uzdevums, EU NAVFOR MED operācija SOPHIA var ievākt un uzglabāt informāciju un dalīties šajā informācijā ar dalībvalstīm, UNSMIL, Eiropolu un FRONTEX, tostarp attiecībā uz personas datiem, kas par iespējamiem mācību dalībniekiem apkopoti drošības pārbaudes procedūru nolūkos, ar noteikumu, ka viņi tam ir devuši rakstisku piekrišanu. Turklāt EU NAVFOR MED operācija SOPHIA var ar mācību dalībnieku rakstisku piekrišanu par viņiem ievākt un uzglabāt nepieciešamo medicīnisko informāciju un biometriskos datus.

2.b pants

Informācijas apmaiņas veicināšana un ANO ieroču embargo īstenošana atklātā jūrā Lībijas piekrastē

1.   Kā daļu no tās atbalsta uzdevuma dot ieguldījumu ANO ieroču embargo īstenošanā atklātā jūrā Lībijas piekrastē, EU NAVFOR MED operācija SOPHIA ievāc informāciju un, izmantojot plānošanas dokumentos minētos mehānismus, dalās tajā ar attiecīgajiem partneriem un aģentūrām nolūkā sekmēt visaptverošu jūras situācijas apzināšanos saskaņotajā operācijas apgabalā, kā noteikts attiecīgajos plānošanas dokumentos. Ja šāda informācija ir klasificēta līdz līmenim “RESTREINT UE/EU RESTRICTED”, šīs informācijas apmaiņa ar attiecīgajiem partneriem un aģentūrām var tikt veikta saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES un pamatojoties uz vienošanām, kas noslēgtas starp AP un šiem partneriem, pilnībā ievērojot savstarpīguma un iekļaušanas principus. Saņemto klasificēto informāciju EU NAVFOR MED operācija SOPHIA apstrādā bez jebkādas atšķirības starp tās personālu un pamatojoties vienīgi uz operatīvajām prasībām.

2.   Ja PDK nolemj, ka ir izpildīti vajadzīgie nosacījumi, EU NAVFOR MED operācija SOPHIA saskaņotajā operācijas apgabalā, kā noteikts attiecīgajos plānošanas dokumentos, atklātā jūrā Lībijas piekrastē kuģiem, kas ir ceļā uz Lībiju vai no tās, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šādi kuģi tieši vai netieši ved ieročus vai saistītus materiālus uz Lībiju vai no tās, pārkāpjot ieroču embargo attiecībā uz Lībiju, sāk pārbaudes un attiecīgi rīkojas, lai konfiscētu un iznīcinātu šādus priekšmetus, tostarp ar ostas valsts piekrišanu novirzot šos kuģus un to apkalpes uz ostu, kas piemērota šādai iznīcināšanai, saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, tostarp ANO DPR 2292 (2016).

3.   Saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, tostarp ANO DPR 2292 (2016), EU NAVFOR MED operācija SOPHIA, veicot pārbaudes saskaņā ar 2. punktu, var vākt pierādījumus, kas tieši saistīti ar tādu priekšmetu pārvadāšanu, kuri ar Lībijai piemēroto ieroču embargo ir aizliegti. Tā šādus pierādījumus var nodot dalībvalstu attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu un/vai kompetento Savienības struktūru rīcībā.”;

4)

lēmuma 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Finanšu atsauces summa EU NAVFOR MED operācijas SOPHIA kopējām izmaksām laikposmā no 2015. gada 18. maija līdz 2016. gada 27. jūlijam ir EUR 11,82 miljoni. Lēmuma (KĀDP) 2015/528 25. panta 1. punktā minētā finanšu atsauces summas procentuālā daļa ir 70 % attiecībā uz saistībām un 40 % attiecībā uz maksājumiem.”;

5)

lēmuma 11. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Finanšu atsauces summa EU NAVFOR MED operācijas SOPHIA kopējām izmaksām laikposmā no 2016. gada 28. jūlija līdz 2017. gada 27. jūlijam ir EUR 6 700 000. Lēmuma (KĀDP) 2015/528 25. panta 1. punktā minētā finanšu atsauces summas procentuālā daļa ir 0 % attiecībā uz saistībām un 0 % attiecībā uz maksājumiem.”;

6)

lēmuma 12. pantam pievieno šādu punktu:

“3.a   Konkrētu operatīvo vajadzību gadījumā AP saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES tiek pilnvarota nodot Lībijas leģitīmajām iestādēm jebkādu EU NAVFOR MED operācijas SOPHIA vajadzībām sagatavotu ES klasificēto informāciju ar klasifikācijas pakāpi līdz “RESTREINT UE/EU RESTRICTED”. Šajā nolūkā sagatavo vienošanos starp AP un kompetentajām Lībijas iestādēm.”;

7)

lēmuma 13. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“EU NAVFOR MED operācijas SOPHIA darbība beidzas 2017. gada 27. jūlijā.”

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/21

(1)

Padome 2008. gada 12. februārī pieņēma Kopējo nostāju 2008/109/KĀDP (1), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Libēriju, paredzot ieroču embargo.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2016. gada 25. maijā pieņēma ANO DP Rezolūciju 2288 (2016) attiecībā uz Libēriju, nekavējoties izbeidzot pasākumus saistībā ar ieročiem, kas iepriekš bija izklāstīti ANO DP Rezolūcijas 1521 (2003) 2. punktā un grozīti ar ANO DP Rezolūcijas 1683 (2006) 1. un 2. punktu, ANO DP Rezolūcijas 1731 (2006) 1. punkta b) apakšpunktu, ANO DP Rezolūcijas 1903 (2009) 3., 4., 5. un 6. punktu, ANO DP Rezolūcijas 1961 (2010) 3. punktu un ANO DP Rezolūcijas 2128 (2013) 2. punkta b) apakšpunktu.

(3)

Kopējā nostāja 2008/109/KĀDP tāpēc būtu jāatceļ,

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/22

(1)

Vispārīgie noteikumi, ar kuriem Ungārijā regulē derīgo izrakteņu ieguvi, ir noteikti ar 1993. gada Likumu par derīgo izrakteņu ieguvi (2) (“Derīgo izrakteņu ieguves likums”). Derīgo izrakteņu ieguves likumā ir nošķirta derīgo izrakteņu ieguve, ko veic, pamatojoties uz diviem dažādiem juridiskajiem instrumentiem: i) koncesiju (3) un ii) atļauju (4). Abos gadījumos par derīgo izrakteņu ieguvi valstij pienākas maksa – derīgo izrakteņu ieguves nodeva, kuras lielumu nosaka procentos no iegūto derīgo izrakteņu vērtības.

(2)

Derīgo izrakteņu ieguves likumā norādīts, ka gadījumā, ja derīgo izrakteņu ieguves uzņēmums, kas ir ieguvis derīgo izrakteņu ieguves atļauju, neuzsāk derīgo izrakteņu ieguvi piecos gados pēc atļaujas saņemšanas dienas, derīgo izrakteņu ieguves tiesības tiek anulētas. Tomēr saskaņā ar Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26./A panta 5. punktu šo termiņu var pagarināt, ja starp derīgo izrakteņu ieguves uzraudzības iestādi un derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumu tiek noslēgta vienošanās. Tad derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumam ir jāmaksā lielāka nodeva nekā sākotnējā pieteikuma gadījumā, taču piemērojamais koeficients nedrīkst būt lielāks par 1,2.

(3)

Ungārijas uzņēmums Magyar Olaj- és Gázipari Nyrt. (“MOL”) saņēma vairākas atļaujas ogļūdeņražu ieguvei. Tā kā MOL neuzsāka ogļūdeņražu ieguvi piecos gados pēc atļauju saņemšanas dienas, 2005. gada 22. decembrī kompetentais ministrs un MOL noslēdza vienošanos par pagarinājumu (“2005. gada vienošanās”). Ar 2005. gada vienošanos tika noteikta pagarinājuma nodeva, kas tika aprēķināta līdz 2020. gadam par katru gadu atsevišķi, izmantojot derīgo izrakteņu ieguves atļaujas sākotnējo nodevu 12 % apmērā un reizinātāju no 1,020 līdz 1,050.

(4)

Pamatojoties uz Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2008. gada 8. janvārī, derīgo izrakteņu ieguves atļaujas nodeva ogļūdeņražu ieguvei tika palielināta no 12 % līdz 30 % no iegūto derīgo izrakteņu vērtības (5) (“Derīgo izrakteņu ieguves likuma 2008. gada grozījumi”). Tiem uzņēmumiem, kuru atļaujas bija pagarinātas pirms tam, palielināto nodevu nepiemēroja.

(5)

Komisija 2009. gada 13. janvārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktu nolēma uzsākt oficiālās izmeklēšanas procedūru (6) attiecībā uz Ungārijas veiktajiem pasākumiem, kas tika uzskatīti par valsts atbalstu, kurš piešķirts MOL. Komisijas 2009. gada 13. janvāra Lēmums attiecībā uz lietu SA.24571 (ex C 1/09; ex NN 69/08) (“lēmums par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts 2009. gada 28. martā (7).

(6)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija izteica bažas par to, vai Ungārijas veikto darbību kopējā secība nav veicinājusi selektīvu priekšrocību piešķiršanu MOL. Darbību secība ietvēra divus elementus – 2005. gada vienošanos un Derīgo izrakteņu ieguves likuma 2008. gada grozījumus. Komisijas sākotnējā novērtējumā tika secināts, ka Ungārijas iestādes pret MOL izturas daudz labvēlīgāk nekā pret tā konkurentiem, kas darbojas saskaņā ar tādu pašu atļauju piešķiršanas kārtību.

(7)

Komisija savā Lēmumā 2011/88/ES (8) par valsts atbalstu SA.24571 (ex C 1/09; ex NN 69/08), ko Ungārija piešķīrusi MOL (“apstrīdētais lēmums”), secināja, ka rīcība par labu MOL, proti, 2005. gada vienošanās apvienojumā ar Derīgo izrakteņu ieguves likuma 2008. gada grozījumiem, ir uzskatāma par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Komisija aicināja Ungāriju atgūt atbalstu no MOL, lai atjaunotu tirgū tādu situāciju, kāda tā bija pirms atbalsta piešķiršanas (9).

(8)

Pēc MOL tiesā iesniegtās prasības Vispārējā tiesa ar 2013. gada 12. novembra spriedumu lietā T-499/10 (10) anulēja apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz to, ka netika konstatēta pasākuma selektivitāte.

(9)

Vispārējā tiesa secināja, ka 2005. gada vienošanās nebija selektīva. Vispārējā tiesa konstatēja, ka Ungārijas iestāžu rīcības brīvība līdzvērtīgā situācijā ļauj tām saglabāt vienlīdzīgu attieksmi pret derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumiem. Tādēļ Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tad, ja tādas vienošanās nosacījumi, kas nav saistīta ar valsts atbalstu, vēlāk mainās tādējādi, ka šādas vienošanās noslēdzējs uzņēmums nonāk privileģētā stāvoklī, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, kas nav noslēguši līdzīgu vienošanos, ar to vien nepietiek, lai šo vienošanos un vēlākas no tās neatkarīgu apstākļu izmaiņas varētu uzskatīt par valsts atbalstu.

(10)

Tiesa ar 2015. gada 4. jūnija spriedumu lietā C-15/14 P (11) apstiprināja Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru apstrīdētais lēmums tika anulēts.

(11)

Tiesa savā lēmumā apstiprināja Vispārējās tiesas secinājumu par to, ka netika konstatēta 2005. gada vienošanās selektivitāte un ka 2005. gada vienošanās apvienojumā ar Derīgo izrakteņu ieguves likuma 2008. gada grozījumiem nav uzskatāmi par vienu valsts atbalsta pasākumu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(12)

Tiesa atzīmēja, ka ir būtiska atšķirība starp selektivitātes izvērtējumu attiecībā uz vispārējām atbrīvojumu vai atvieglojumu shēmām, kas būtībā rada priekšrocību, un selektivitātes izvērtējumu attiecībā uz valsts tiesību aktu fakultatīvajiem noteikumiem, ar kuriem tiek piemēroti papildu maksājumi. Gadījumos, kad valsts iestādes piemēro papildu maksājumus, lai saglabātu vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, ar to faktu vien, ka šīm iestādēm ir ar likumu noteikta rīcības brīvība, kas nav neierobežota, nepietiek, lai noteiktu, ka attiecīgā shēma ir selektīva.

(13)

Iepriekš minētā iemesla dēļ Tiesa uzskata, ka šo lietu var atšķirt no citām lietām, kurās šāda rīcība ir saistīta ar priekšrocības radīšanu kādam konkrētam ekonomikas dalībniekam (12).

(14)

Tiesa arī norādīja, ka tiesiskais regulējums, kas ir izmantots par pamatu valsts iestāžu piemērotajiem papildu maksājumiem, lai saglabātu vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem, būtu uzskatāms par selektīvu tikai tad, ja valsts iestādes savas rīcības brīvības ietvaros attiecībā uz selektivitātes izvērtējumu bez objektīva iemesla atbalstītu konkrētus uzņēmumus.

(15)

Tiesa norādīja, ka šajā lietā nav pierādījumu tam, ka Ungārijas iestādes, īstenojot savas tiesības palielināt derīgo izrakteņu ieguves nodevu apmēru atļaujas pagarināšanas nolūkā, piešķīra MOL nepamatotas priekšrocības (13).

(16)

Tādēļ Tiesa secināja, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz vienošanos par pagarinājumu noslēgšanu šajā gadījumā nav uzskatāms par selektīvu.

(17)

Attiecībā uz veikto darbību secību, kas tiek uzskatīta par vienu valsts atbalsta pasākumu, Tiesa atsaucās uz judikatūru, norādot, ka viens valsts atbalsta pasākums var sastāvēt no dažādiem elementiem, ja, ņemot vērā to hronoloģiju, mērķi un apstākļus uzņēmumā iesaistes brīdī, tie savstarpēji ir tik cieši saistīti, ka nav atdalāmi cits no cita (14).

(18)

Tomēr Tiesa uzsvēra, ka šajā gadījumā derīgo izrakteņu ieguves nodevas palielinājums, kas stājās spēkā 2008. gadā, bija saistīts ar starptautisko jēlnaftas cenu pieaugumu, tātad valsts īstenoja savas reglamentējošās pilnvaras objektīvi pamatotā veidā, ņemot vērā tirgus attīstību. Turklāt nekas neliecināja par to, ka 2005. gada vienošanās tika noslēgta, paredzot 2008. gada grozījumus (15).

(19)

Tādēļ Tiesa secināja, ka starp 2005. gada vienošanos un Derīgo izrakteņu ieguves likuma 2008. gada grozījumiem nebija hronoloģiskas un/vai funkcionālas saistības, kas varētu ļaut to interpretēt kā vienu valsts atbalsta pasākumu.

(20)

Tā kā Tiesa anulēja apstrīdēto lēmumu, oficiālās izmeklēšanas procedūra turpinās. Ne Vispārējā tiesa, ne Tiesa neuzskatīja, ka lēmumā par procedūras sākšanu šajā lietā ir pieļauta kļūda. Tādēļ Komisijai ir jāpieņem galīgais lēmums, lai labotu ES tiesu konstatētos trūkumus.

(21)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šie nosacījumi ir kumulatīvi. Ja kāds no tiem netiek izpildīts, attiecīgais pasākums LESD 107. panta 1. punkta izpratnē nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(22)

Konkrētās lietas gadījumā novērtējums ir jāierobežo līdz selektivitātes kritērijam.

(23)

Lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu, tam ir jābūt specifiskam vai selektīvam tādā ziņā, ka tas rada priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai.

(24)

Kā aprakstīts 12. un 13. apsvērumā iepriekš, Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26./A panta 5. punkta nosacījums nav uzskatāms par vispārēju atbrīvojuma vai atvieglojuma shēmu, kas rada priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem. Gluži pretēji – tas ļauj Ungārijas iestādēm piemērot augstāku maksu par derīgo izrakteņu ieguves atļauju pagarināšanu. Tādi paši noteikumi attiecas uz visiem uzņēmumiem salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā.

(25)

Kā aprakstīts 14. un 15. apsvērumā iepriekš, nav pierādījumu tam, ka Ungārijas iestādes būtu sniegušas nepamatotas priekšrocības MOL salīdzinājumā ar jebkuru citu uzņēmumu, kas varētu būt līdzvērtīgā situācijā. Tas, ka Ungārijas iestādēm zināmā mērā ir ar likumu noteikta rīcības brīvība, kas nav neierobežota, nosakot maksu par pagarinājumu, nav uzskatāms par pietiekamu argumentu, lai secinātu, ka tiesiskais regulējums saskaņā ar Derīgo izrakteņu ieguves likuma 26./A panta 5. punktu ir selektīvs.

(26)

Attiecībā uz 2005. gada vienošanās un Derīgo izrakteņu ieguves likuma 2008. gada grozījumu kopējo ietekmi Komisija atzīmē, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru viens valsts atbalsta pasākums var sastāvēt no dažādiem elementiem, ja, ņemot vērā to hronoloģiju, mērķi un apstākļus uzņēmumā iesaistes brīdī, tie savstarpēji ir tik cieši saistīti, ka nav atdalāmi cits no cita (16).

(27)

Tomēr šajā lietā, kā aprakstīts 18. apsvērumā iepriekš, nav pierādījumu par to, ka Ungārija parakstīja 2005. gada vienošanos, jau tajā laikā paredzot vēlāk palielināt derīgo izrakteņu ieguves nodevu, lai kaitētu citiem tirgus dalībniekiem, kas bija tirgū tad, kad tika parakstīta šī vienošanās, vai jauniem uzņēmumiem. Derīgo izrakteņu ieguves nodevas palielinājums, pamatojoties uz Derīgo izrakteņu ieguves likuma 2008. gada grozījumiem, bija saistīts ar cenu pieaugumu pasaulē.

(28)

Tādēļ, kā izklāstīts 19. apsvērumā iepriekš, tā kā starp 2005. gada vienošanos un Derīgo izrakteņu ieguves likuma 2008. gada grozījumiem nebija hronoloģiskas un/vai funkcionālas saistības, to nevar interpretēt kā vienu atbalsta pasākumu.

(29)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka Ungārijas veikto darbību secība, proti, 2005. gada vienošanās par pagarinājumu un tai sekojošie Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījumi, nebija selektīva attiecībā uz MOL.

(30)

Tā kā rīcība, kas ietvēra 2005. gada vienošanos un tai sekojošos Derīgo izrakteņu ieguves likuma grozījumus, nebija selektīva, nav jānovērtē tas, vai ir izpildīti LESD 107. panta 1. punktā minētie nosacījumi attiecībā uz valsts atbalstu.

(31)

Ņemot vērā iepriekš minēto, atkārtoti izvērtējot šķietamo atbalstu, kas bija pamats lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanai, var secināt, ka izvērtētais pasākums par labu MOL, proti, 2005. gada vienošanās apvienojumā ar Derīgo izrakteņu ieguves likuma 2008. gada grozījumiem, nav uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē,

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/27

21.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/28