10.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/3

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/908

(2016. gada 26. februāris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pieņemtās tirgus prakses noteikšanas kritērijiem, procedūru un prasībām un par tās saglabāšanas, izbeigšanas un pieņemamības nosacījumu grozīšanas prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (1), un jo īpaši tās 13. panta 7. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ar kopīgu kritēriju, procedūru un prasību specifikāciju būtu jāveicina vienotas kārtības izstrāde pieņemtās tirgus prakses (PTP) jomā, jāuzlabo šādu praksi pieļaujošā tiesiskā regulējuma noteiktība un jāveicina tirgus dalībnieku godīga un efektīva rīcība. Turklāt tā būtu jāizmanto, lai stiprinātu tirgus pienācīgu darbību un tirgus integritāti.

(2)

Lai nodrošinātu, ka PTP neierobežo inovācijas un finanšu tirgu pastāvīgu dinamisku attīstību, nebūtu automātiski jāuzskata, ka kompetentajām iestādēm nav pieņemamas jaunas vai potenciālas tirgus tendences, kuru ietekmē varētu rasties jauna tirgus prakse. Drīzāk kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai šāda tirgus prakse atbilst kritērijiem, kas izklāstīti šajā regulā un Regulā (ES) Nr. 596/2014.

(3)

PTP īstenošanai būtu jānorit tā, lai nodrošinātu tirgus integritāti un ieguldītāju aizsardzību, neradot risku citiem tirgus dalībniekiem un citiem saistītiem tirgiem. Tādēļ pienācīga uzmanība būtu jāveltī pārredzamībai un nosacījumiem attiecībā uz tirgus praksi, kuru tiek ierosināts noteikt par PTP. Novērtējot pārredzamības pakāpi tirgus praksei, ko gan plašai sabiedrībai, gan kompetentajām iestādēm tiek ierosināts noteikt par PTP, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā dažādie eventuālās PTP īstenošanas posmi. Līdz ar to ir atbilstoši paredzēt arī konkrētas pārredzamības prasības attiecībā uz šiem posmiem, proti, pirms tirgus dalībnieki īsteno PTP, tās īstenošanas gaitā un pēc tam, kad tirgus dalībnieki ir pārtraukuši PTP īstenošanu.

(4)

Tirgus prakse, ko kompetentās iestādes var noteikt par PTP, var būt dažāda gan formas, gan būtības ziņā. Pirms tirgus prakses noteikšanas par PTP kompetentajai iestādei būtu jānovērtē, cik bieži visām personām, kas to īstenos, ir nepieciešams sniegt informāciju, lai nodrošinātu, ka tā ir pielāgota un atbilstoša izskatāmajai tirgus praksei. Informācijas sniegšanas biežumam vajadzētu būt tādam, lai panāktu līdzsvaru starp nepieciešamību informēt plašu sabiedrību un sniegt kompetentajai iestādei informāciju, kas nepieciešama notiekošajai uzraudzībai, un PTP īstenojošo personu pienākumu regulāri atklāt informāciju. Turklāt, novērtējot tirgus praksi, kuru varētu īstenot ārpus tirdzniecības vietas, kompetentajām iestādēm būtu jāapsver, vai tiek ievērotas prasības par būtiskas pārredzamības pakāpes nodrošināšanu tirgū.

(5)

Kompetentajām iestādēm, kas ir pieņēmušas konkrētu tirgus praksi, būtu jānodrošina, ka tā tiek uzraudzīta ar pienācīgu rūpību un uzmanību. Tādēļ būtu jāparedz, ka personas, kas īsteno konkrēto tirgus praksi, uzglabā pietiekamu dokumentāciju par visiem veiktajiem darījumiem un rīkojumiem, lai tādējādi kompetentajām iestādēm būtu iespējams veikt savas uzraudzības funkcijas un izpildes darbības, kas paredzētas Regulā (ES) Nr. 596/2014. Īpaši svarīgi ir arī tas, ka to darbību, īstenojot tirgus praksi, var nošķirt no citām tirdzniecības darbībām, kuras tās veic uz sava rēķina vai uz klientu rēķina. To var panākt, uzturot atsevišķus kontus.

(6)

Īpaši būtu jāapsver pieņemto tirgus praksi īstenojošās vienības statuss, īpaši tad, ja šī vienība rīkojas citas personas, kas tieši gūst labumu no šādas tirgus prakses, uzdevumā vai uz tās rēķina. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai uzraudzītās personas statuss ir nozīmīgs tam, vai tiek pieņemta konkrēta, izskatīšanā esoša tirgus prakse.

(7)

Novērtējot tirgus prakses, ko ierosināts noteikt par PTP, ietekmi uz tirgus likviditāti un efektivitāti, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā šīs tirgus prakses mērķis, piemēram, tas, vai konkrētajos apstākļos tirgus prakses mērķis ir veicināt nelikvīdu finanšu instrumentu regulāru tirdzniecību, izvairīties no ļaunprātīgas ierobežošanas vai iesniegt piedāvājumus, kad pastāv risks, ka tirdzniecībā nebūs darījuma partneru, vai sekmēt pienācīgu darbību, kad tirgus dalībniekam ir dominējošs stāvoklis. Attiecībā uz cenu ar šādiem mērķiem var arī censties mazināt cenu svārstības, ko rada pircēja piedāvātās cenas un pārdevēja pieprasītās cenas pārmērīga starpība un ierobežots finanšu instrumenta piedāvājums vai pieprasījums, neapdraudot tirgus tendenci, lai tādējādi nodrošinātu cenu pārredzamību un lai sekmētu cenas godīgu izvērtējumu tirgos, kuros darījumi pārsvarā notiek ārpus konkrētas tirdzniecības vietas.

(8)	Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir iesniegusi Komisijai.

(9)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu.

(10)	Lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams, ka šī regula stājas spēkā steidzami un ka šajā regulā izklāstītos noteikumus piemēro no tās pašas dienas, kurā sāk piemērot Regulā (ES) Nr. 596/2014 izklāstītos noteikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definētie termini

Šajā regulā “uzraudzītā persona” ir jebkura no šādām personām:

a)	ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (3);

b)	kredītiestāde, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (4);

c)	finanšu darījumu partneris, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (5) 2. panta 8) punktā;

d)	jebkura persona, uz kuru attiecas atļauju izsniegšana, prasības attiecībā uz organizāciju un uzraudzība, ko veic “kompetentā finanšu iestāde” vai “valsts regulatīvā iestāde”, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 (6);

e)	jebkura persona, uz kuru attiecas atļauju izsniegšana, prasības attiecībā uz organizāciju un uzraudzība, ko veic kompetentās iestādes, regulatori vai aģentūras, kas atbild par biržā tirgoto izejvielu tūlītēju darījumu tirgiem vai atvasināto instrumentu tirgiem;

f)	operators, uz kuru attiecas atbilstības ievērošanas pienākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (7), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai.

II NODAĻA

PIEŅEMTĀ TIRGUS PRAKSE

1. IEDAĻA

Pieņemtās tirgus prakses noteikšana

2. pants

Vispārīgas prasības

1. Pirms tirgus prakses noteikšanas par pieņemto tirgus praksi (PTP) kompetentās iestādes:

a)	izvērtē šo tirgus praksi attiecībā pret katru no kritērijiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punktā un papildus konkretizēti šīs nodaļas 2. iedaļā;

vajadzības gadījumā apspriežas ar attiecīgām struktūrām, tostarp vismaz ar personām, kas pārstāv emitentus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, ieguldītājus, emisijas kvotu tirgus dalībniekus, tirgus operatorus, kuri uztur daudzpusēju tirdzniecības sistēmu (DTS) vai organizētu tirdzniecības sistēmu (OTS) un regulēta tirgus operatorus, kā arī citas iestādes, par to, vai būtu atbilstoši konkrēto tirgus praksi noteikt par PTP.

2. Kompetentās iestādes, kas plāno konkrētu tirgus praksi noteikt par PTP, informē EVTI un pārējās kompetentās iestādes par šo savu nodomu saskaņā ar 3. iedaļā izklāstīto procedūru, izmantojot pielikumā ietverto veidni.

3. Ja kompetentās iestādes konkrētu tirgus praksi nosaka par PTP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. pantu un šo regulu, tās savā tīmekļa vietnē publisko lēmumu, ar ko konkrēto tirgus praksi nosaka par PTP, un attiecīgās PTP aprakstu, izmantojot pielikumā ietverto veidni, tajā iekļaujot šādu informāciju:

a)	apraksts par to personu veidiem, kuras ir tiesīgas īstenot PTP;

b)	apraksts par to personu vai personu grupu veidiem, kuras ir tiesīgas gūt labumu no PTP, to īstenojot tieši vai norīkojot citu personu, kas īsteno PTP (turpmāk “labuma guvējs”);

c)	apraksts par finanšu instrumenta veidu, uz kuru attiecas PTP;

d)	norāde par to, vai PTP var tikt īstenota konkrētā laikposmā, un apraksts par situācijām vai apstākļiem, kas izraisa pie šādas prakses pagaidu pārtraukšanas, apturēšanas vai izbeigšanas.

Personas, kas minētas pirmās daļas a) apakšpunktā, ir atbildīgas par lēmumiem attiecībā uz tirdzniecību, tostarp par rīkojuma iesniegšanu, rīkojuma atcelšanu vai grozīšanu un darījuma noslēgšanu, vai par tirdzniecības darījuma izpildi saistībā ar PTP.

2. IEDAĻA

Pieņemtās tirgus prakses noteikšanā vērā ņemamo kritēriju specifikācija

3. pants

Pārredzamība

1. Lai konstatētu, vai konkrētu tirgus praksi var noteikt par PTP un vai tā atbilst kritērijiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kompetentās iestādes pārbauda, vai šī tirgus prakse nodrošina, ka tiks publiskota šāda informācija:

pirms konkrēta tirgus prakse tiek īstenota kā PTP:

i)	labuma guvēju, personu, kuras to īstenos, un to vidū personas, kas ir atbildīga par pārredzamības prasību ievērošanu saskaņā ar šā punkta b) un c) apakšpunktu, identitāte;

ii)	norāde uz finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem tiks piemērota šī PTP;

iii)	laikposms, kurā tiks īstenota šī PTP, un situācijas vai apstākļi, kas izraisa tās īstenošanas pagaidu pārtraukšanu, apturēšanu vai izbeigšanu;

iv)	norāde uz tirdzniecības vietām, kurās tiks īstenota šī PTP, un attiecīgā gadījumā arī norāde par iespēju darījumu izpildi veikt ārpus tirdzniecības vietas;

v)	attiecīgā gadījumā – norāde par PTP īstenošanai rezervētajām maksimālajām naudas summām un rezervēto finanšu instrumentu skaitu;

tiklīdz tiek sākta tirgus prakses (kā PTP) īstenošana:

i)	regulāri – ziņas par tirdzniecības darbību saistībā ar PTP īstenošanu, piemēram, izpildīto darījumu skaits, tirdzniecības apjoms, vidējais darījuma apmērs, vidējā kotētā piedāvātās cenas un pieprasītās cenas starpība un izpildīto darījumu cenas;

ii)	izmaiņas iepriekš publiskotā informācijā par PTP, tostarp izmaiņas attiecībā uz pieejamiem līdzekļiem naudas un finanšu instrumentu izteiksmē, izmaiņas to personu identitātē, kuras īsteno PTP, un izmaiņas naudas vai finanšu instrumentu sadalījumā labuma guvēja un personu, kuras īsteno PTP, kontos;

kad pēc personas, kas ir īstenojusi PTP, un/vai pēc labuma guvēja ierosmes šo tirgus praksi vairs neīsteno kā PTP:

i)	apstāklis, ka PTP īstenošana ir apturēta;

ii)	apraksts par PTP līdzšinējo īstenošanu;

iii)	PTP īstenošanas apturēšanas iemesli vai cēloņi.

Šā punkta b) apakšpunkta i) punkta vajadzībām, ja vienas tirdzniecības sesijas ietvaros tiek veikti vairāki darījumi, atbilstošajās informācijas kategorijās var būt pieņemami apkopoti dati par attiecīgo dienu.

2. Lai konstatētu, vai konkrētu tirgus praksi var noteikt par PTP un vai tā atbilst kritērijam, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kompetentās iestādes pārbauda, vai tirgus prakse nodrošina, ka tām tiks atklāta šāda informācija:

a)	pirms konkrēta tirgus prakse tiek īstenota kā PTP – vienošanās vai līgumi starp norādītajiem labuma guvējiem un personām, kuras īstenos šo tirgus praksi, tiklīdz tā tiks noteikta par PTP, ja šādas vienošanās vai šādi līgumi ir nepieciešami tās īstenošanai;

b)	tiklīdz šī tirgus prakse tiek īstenota kā PTP – regulāri ziņojumi kompetentajai iestādei, kuros tiek sniegtas ziņas par izpildītajiem darījumiem un starp labuma guvēju un personām, kas īsteno PTP, noslēgtās vienošanās vai līguma darbību.

4. pants

Tirgus konjunktūras darbības nodrošināšana un piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbība

1. Lai konstatētu, vai konkrēta tirgus prakse, ko ierosināts noteikt par PTP, atbilst kritērijam, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kompetentās iestādes apsver, vai šī tirgus prakse ierobežo citu tirgus dalībnieku iespējas reaģēt uz darījumiem. Kompetentās iestādes ņem vērā arī vismaz šādus kritērijus attiecībā uz to personu veidiem, kuras īstenos šo tirgus praksi, tiklīdz tā tiks noteikta par PTP:

a)	vai tā ir uzraudzītās personas;

b)	vai tās ir tirdzniecības vietas, kurā tiks īstenota PTP, dalībnieki;

vai tās veic uzskaiti par rīkojumiem un darījumiem saistībā ar tirgus praksi, ko īsteno veidā, kas dod iespēju to viegli atšķirt no citādas tirdzniecības darbības, tostarp izmantojot atsevišķu uzskaiti par PTP īstenošanu, it īpaši lai pierādītu, ka rīkojumi tiek ievadīti atsevišķi un individuāli, neapkopojot vairāku klientu rīkojumus;

vai tās ir ieviesušas speciālas iekšējās procedūras, lai varētu:

i)	nekavējoties atpazīt darbību, kas saistīta ar šo tirgus praksi;

ii)	pēc kompetentās iestādes pieprasījuma uzreiz piekļūt attiecīgajiem rīkojumiem un darījumu uzskaitei;

e)	vai to rīcībā ir atbilstības nodrošināšanas un revīzijas resursi, kas nepieciešami, lai pastāvīgi varētu uzraudzīt un nodrošināt atbilstību attiecībā uz PTP paredzētajiem nosacījumiem;

f)	vai tie vismaz piecus gadus uzglabā c) apakšpunktā minētās uzskaites dokumentus.

2. Kompetentās iestādes ņem vērā apmēru, kādā ar konkrēto tirgus praksi tiek izveidots ex ante saraksts ar tirdzniecības nosacījumiem, kādos to var īstenot kā PTP, tostarp ar cenu un apjomu ierobežojumiem un pozīciju ierobežojumiem.

3. Kompetentās iestādes novērtē, cik lielā mērā tirgus prakse un vienošanās vai līgums par tās īstenošanu:

a)	dod iespēju personai, kas īsteno PTP, rīkoties neatkarīgi no labuma guvēja un nebūt pakļautai labuma guvēja norādījumiem, informācijai un ietekmei attiecībā uz veidu, kādā veicama tirdzniecība;

b)	dod iespēju izvairīties no interešu konfliktiem starp labuma guvēju un PTP īstenojošās personas klientiem.

5. pants

Ietekme uz tirgus likviditāti un efektivitāti

Lai konstatētu, vai tirgus prakse, ko ierosināts noteikt par PTP, atbilst kritērijam, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā, kompetentās iestādes novērtē šīs tirgus prakses ietekmi uz vismaz šādiem elementiem:

a)	tirdzniecības apjoms;

b)	rīkojumu skaits rīkojumu reģistrā (izpildāmo rīkojumu apjoms);

c)	darījumu izpildes ātrums;

d)	apjomsvērtā vidējā cena vienā atsevišķā sesijā un konkrētās dienas noslēgumcena;

e)	piedāvātās cenas un pieprasītās cenas starpība, cenu svārstības un svārstīgums;

f)	kotācijas vai darījumu biežums.

6. pants

Ietekme uz tirgus pienācīgu darbību

1. Lai konstatētu, vai konkrēta tirgus prakse, ko ierosināts noteikt par PTP, atbilst kritērijam, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punkta d) apakšpunktā, kompetentās iestādes ņem vērā šādus elementus:

a)	to, ka šī tirgus prakse varētu ietekmēt cenu veidošanās procesus konkrētā tirdzniecības vietā;

b)	to, cik lielā mērā šī tirgus prakse varētu atvieglot izvērtēt cenas un rīkojumus, kas ievadīti rīkojumu reģistrā, un to, vai tās (kā PTP) īstenošanas nolūkā izpildāmie darījumi vai ievadāmie rīkojumi nav pretrunā attiecīgās tirdzniecības vietas tirdzniecības noteikumiem;

c)	kārtība, kādā tiek publiskota 3. pantā minētā informācija, tai skaitā norāde par adresi attiecīgās tirdzniecības platformas tīmekļa vietnē, kur tā tiek publiskota, un attiecīgā gadījumā, kur tā vienlaikus ir pieejama labuma guvēju vietnēs;

tas, cik lielā mērā ar šo tirgus praksi tiek izveidots ex ante saraksts ar situācijām vai apstākļiem, kuros tās (kā PTP) īstenošana uz laiku tiek apturēta vai ierobežota, citstarp konkrēti tirdzniecības laikposmi vai stadijas, piemēram, izsoles stadijas, pārņemšana, sākotnējais publiskais piedāvājums, kapitāla palielināšana un otrreizējais publiskais piedāvājums.

Pirmās daļas b) apakšpunkta vajadzībām ņem vērā arī konkrētu tirgus praksi, ar kuru darījumus un rīkojumus reāllaika režīmā uzrauga tirgus operators, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operatori, kas uztur DTS vai OTS.

2. Kompetentās iestādes novērtē, cik lielā mērā konkrēta tirgus prakse dod iespēju:

a)	iesniegt un izpildīt rīkojumus, kas saistīti ar tās īstenošanu, tirdzniecības sesijas sākumizsoles vai noslēgumizsoles stadijā;

b)	iesniegt rīkojumus vai veikt darījumus, kas saistīti ar tās īstenošanu, laikposmos, kad tiek veiktas stabilizācijas un atpirkšanas darbības.

7. pants

Saistīto tirgu integritāti ietekmējoši riski

Lai konstatētu, vai konkrēta tirgus prakse, ko ierosināts noteikt par PTP, atbilst kritērijam, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punkta e) apakšpunktā, kompetentās iestādes ņem vērā:

a)	vai darījumi, kas saistīti ar šīs tirgus prakses īstenošanu, tiklīdz tā tiks noteikta par PTP, regulāri tiks paziņoti kompetentajām iestādēm;

b)	vai līdzekļi (nauda vai finanšu instrumenti), kas rezervējami PTP īstenošanai, ir samērīgi un saderīgi ar pašas PTP mērķiem;

PTP īstenošanas ietvaros sniegto pakalpojumu atlīdzības būtību un apmēru un to, vai šī atlīdzība ir noteikta kā konkrēta, nemainīga summa; ja tiek ierosināta mainīga apmēra atlīdzība, tā neizraisa rīcību, kas varētu kaitēt tirgus integritātei vai tirgus pienācīgai darbībai, un tā ir pieejama kompetentajai iestādei, kas veic novērtējumu;

d)	vai to personu veidi, kuras īstenos PTP, attiecīgā, aplūkojamā tirgus gadījumā nodrošina aktīvu, kuri rezervēti PTP īstenošanai, pienācīgu nošķiršanu no savu klientu (ja tādi ir) aktīviem vai saviem aktīviem;

e)	vai ir skaidri noteikti attiecīgie labuma guvēju un personu, kas īsteno PTP, pienākumi vai attiecīgā gadījumā to kopējie pienākumi;

vai personas, kuras īstenos PTP, ir ieviesušas organizācijas struktūru un atbilstošu iekšējo kārtību, lai nodrošinātu, ka ar PTP saistītie tirdzniecības lēmumi paliek konfidenciāli un nepieejami citām šādas personas struktūrvienībām un neatkarīgi no tirdzniecības rīkojumiem, kas saņemti no klientiem, portfeļa pārvaldīšanas vai rīkojumiem, kas iesniegti uz sava rēķina;

g)	vai ir ieviestas atbilstošas procedūras saziņai starp labuma guvēju un personu, kas īstenos PTP, lai attiecīgā gadījumā varētu apmainīties ar informāciju, kura nepieciešama, lai izpildītu to attiecīgās juridiskās saistības vai līgumsaistības.

8. pants

Izmeklēšana par tirgus praksi

Lai konstatētu, vai tirgus prakse, ko ierosināts noteikt par PTP atbilst kritērijam, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punkta f) apakšpunktā, kompetentās iestādes īpaši ņem vērā to uzraudzītajos tirgos veiktas izmeklēšanas rezultātus, kas varētu likt apšaubīt PTP noteikšanas iespējas.

9. pants

Tirgus struktūras īpašības

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punkta g) apakšpunktu ņemot vērā individuālo privāto ieguldītāju piedalīšanos attiecīgajā tirgū, kompetentās iestādes novērtē vismaz šādus aspektus:

a)	šīs tirgus prakses varbūtējo ietekmi uz individuālo privāto ieguldītāju interesēm, ja šī tirgus prakse attiecas uz finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti tirgos, kuros piedalās individuālie privātie ieguldītāji;

b)	vai šī tirgus prakse palielina varbūtību, ka individuālie privātie ieguldītāji atradīs darījuma partnerus attiecībā uz finanšu instrumentiem ar zemu likviditāti, nepalielinot ar tiem saistītos riskus.

3. IEDAĻA

Procedūras

10. pants

Paziņojums par nodomu noteikt konkrētu pieņemto tirgus praksi

1. Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 3. punktu par savu nodomu noteikt konkrētu PTP paziņo (pa pastu vai e-pastu) EVTI un vienlaikus arī pārējām kompetentajām iestādēm, izmantojot iepriekš sastādītu kontaktpersonu sarakstu, ko sagatavo un regulāri atjaunina kompetentās iestādes un EVTI.

2. Šā panta 1. punktā minētais paziņojums ietver šādus elementus:

a)	norāde par nodomu noteikt konkrētu PTP, tai skaitā paredzamais noteikšanas datums;

b)	norāde par ziņojušo kompetento iestādi un šīs kompetentās iestādes kontaktpersonu kontaktinformācija (vārds, uzvārds, darba telefona numurs, e-pasta adrese un amats);

detalizēts apraksts par šo tirgus praksi, tai skaitā:

i)	norāde par finanšu instrumentu veidiem un tirdzniecības vietām, kurās tiks īstenota šī PTP;

ii)	to personu veidi, kuras var īstenot PTP;

iii)	labuma guvēju veidi;

iv)	norāde par to, vai tirgus praksi var īstenot konkrētā laikposmā, un par situācijām vai apstākļiem, kas izraisa šīs prakses pagaidu pārtraukšanu, apturēšanu vai izbeigšanu;

d)	iemesls, kādēļ praksi varētu uzskatīt par tirgus manipulāciju Regulas (ES) Nr. 596/2014 12. panta izpratnē;

e)	detalizēta informācija par novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punktu.

3. Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, iekļauj ierosinātas tirgus prakses novērtēšanai paredzētu tabulu, kas balstīta uz pielikumā iekļauto veidni.

11. pants

EVTI atzinums

1. Pēc Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 4. punktā minētā paziņojuma saņemšanas un pirms minētajā punktā paredzētā atzinuma sniegšanas EVTI pēc savas ierosmes vai pēc jebkuras kompetentās iestādes pieprasījuma sāk procedūru, lai ziņojušajai kompetentajai iestādei darītu zināmus sākotnējos komentārus, bažas, iebildumus vai lūgumus sniegt paskaidrojumus (ja tādi ir) par paziņoto tirgus praksi. Ziņojusī kompetentā iestāde var sniegt EVTI papildu paskaidrojumus par paziņoto tirgus praksi.

2. Ja 1. punktā minētās procedūras gaitā notiek būtiskas vai nozīmīgas izmaiņas, kas ietekmē paziņotās tirgus prakses būtību vai novērtējumu, ko veic ziņojusī kompetentā iestāde, par paziņoto praksi sagatavojamā EVTI atzinuma sniegšanas procedūru pārtrauc. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde sāk jaunu procedūru, lai grozīto praksi noteiktu par PTP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 3. punktu.

4. IEDAĻA

Pieņemtās tirgus prakses saglabāšana, grozīšana un izbeigšana

12. pants

Noteiktās PTP pārskatīšana

1. Kompetentās iestādes, kas noteikušas konkrētas PTP, regulāri (vismaz vienreiz divos gados) novērtē, vai joprojām ir izpildīti PTP noteikšanas nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punktā un šīs nodaļas 2. iedaļā.

2. Neatkarīgi no regulārās pārskatīšanas (saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 8. punktu) novērtēšanas procedūru, kas minēta 1. punktā, sāk arī šādos gadījumos:

a)	ja ir piemērota sankcija, kas saistīta ar konkrētu noteikto PTP;

b)	ja tādēļ, ka iepriekš minētās regulas 13. panta 8. punktā minētajā tirgus vidē ir notikušas nozīmīgas izmaiņas, vairs netiek izpildīts vismaz viens no konkrētas noteiktās prakses pieņemšanas nosacījumiem;

c)	ja kompetentajai iestādei ir pamats aizdomām, ka PTP labuma guvēji vai personas, kas to īsteno, veic vai ir veikuši darbības, kas ir pretrunā Regulai (ES) Nr. 596/2014.

3. Ja novērtējumā atklājas, ka konkrēta noteiktā PTP vairs neatbilst kompetento iestāžu sākotnējā novērtējumā minētajiem nosacījumiem, kuri izklāstīti 2. iedaļā, kompetentās iestādes, ņemot vērā 13. pantā izklāstītos kritērijus, ierosina pieņemšanas nosacījumu grozījumus vai izbeidz šīs PTP darbību.

4. Kompetentās iestādes informē EVTI par novērtēšanas procedūras rezultātiem – arī tad, ja PTP tiek saglabāta bez izmaiņām.

5. Ja kompetentā iestāde ierosina grozīt konkrētas noteiktās PTP pieņemšanas nosacījumus, tā ievēro 2. pantā izklāstītās prasības.

6. Ja kompetentā iestāde nolemj izbeigt konkrētu noteikto PTP, tā savu lēmumu publisko un paziņo vienlaikus visām pārējām kompetentajām iestādēm un EVTI, norādot šādas izbeigšanas dienu, lai būtu iespējams atjaunināt konkrēto PTP sarakstu, ko tā publicējusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 9. punktu.

13. pants

Noteiktās PTP grozīšanas vai izbeigšanas kritēriji

Lai konstatētu, vai noteiktā PTP ir izbeidzama vai ir ierosināmi tās pieņemšanas nosacījumu grozījumi, kompetentās iestādes ņem vērā:

a)	kādā mērā labuma guvēji vai personas, kas īsteno PTP, ir ievērojuši šajā PTP paredzētos nosacījumus;

b)	kādā mērā labuma guvēju vai personu, kas īsteno PTP, rīcība ir izraisījusi to, ka vairs nepastāv atbilstība kādam no Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem;

c)	kādā mērā attiecīgajā laikposmā tirgus dalībnieki nav izmantojuši šo PTP;

vai nozīmīgas izmaiņas attiecīgajā tirgus vidē, kas minēta Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. panta 8. punktā, izraisa to, ka vairs nav iespējams izpildīt vai vairs nav nepieciešams izpildīt kādus no PTP noteikšanas nosacījumiem, īpaši ņemot vērā:

i)	vai PTP mērķa sasniegšana ir kļuvusi neiespējama;

ii)	vai noteiktās PTP turpināta izmantošana varētu nelabvēlīgi ietekmēt kompetentās iestādes uzraudzīto tirgu integritāti vai efektivitāti;

e)	vai pastāv situācija, kas paredzēta vispārīgos izbeigšanas noteikumos, kas ietverti pašā noteiktajā PTP.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 3. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 26. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

PIELIKUMS

Veidne informēšanai par nodomu noteikt pieņemto tirgus praksi

Pieņemtā tirgus prakse (PTP) par [norādīt PTP nosaukumu]

Ierosinātais PTP noteikšanas datums: [aizpildīt aili, norādot datumu, kurā ziņojošā kompetentā iestāde plāno noteikt PTP]

PTP apraksts

[aizpildīt aili, citstarp norādot finanšu instrumentu veidus un tirdzniecības vietas, kurās tiks īstenota PTP; to personu veidus, kuras var īstenot PTP; ieguvēju veidus un norādes par to, vai tirgus praksi var īstenot noteiktā laikposmā, un par situācijām vai apstākļiem, kas izraisa šādas prakses pagaidu pārtraukšanu, apturēšanu vai izbeigšanu]

Prakses atzīšana par tirgus manipulāciju: pamatojums

[aizpildīt aili]

NOVĒRTĒJUMS

Vērā ņemto kritēriju saraksts

Kompetentās iestādes secinājums un pamatojums

a)	Tirgū nodrošinātā pārredzamības pakāpe

[aizpildīt aili, norādot šā kritērija izmantošanas pamatojumu]

b)	Tirgus konjunktūras darbības un pienācīgas piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības nodrošināšanas pakāpe

[aizpildīt aili, norādot šā kritērija izmantošanas pamatojumu]

c)	Ietekme uz tirgus likviditāti un efektivitāti

[aizpildīt aili, norādot šā kritērija izmantošanas pamatojumu]

d)	Attiecīgā tirgus tirdzniecības mehānismi un tirgus dalībnieku iespējas pienācīgi un laikus reaģēt uz jauno tirgus situāciju, ko izraisījusi minētā prakse

[aizpildīt aili, norādot šā kritērija izmantošanas pamatojumu]

e)	Risku ietekme uz tieši (vai netieši) saistīto regulēto (vai neregulēto) attiecīgo finanšu instrumentu tirgu integritāti Savienības ietvaros

[aizpildīt aili, norādot šā kritērija izmantošanas pamatojumu]

Kompetentās iestādes vai citas iestādes veiktas izmeklēšanas rezultāti par attiecīgo tirgus praksi, piemēram, par to, vai ar attiecīgo tirgus praksi ir pārkāpti noteikumi, ar kuriem ir paredzēts nepieļaut tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, vai rīcības kodekss – neatkarīgi no tā, vai tas tieši vai netieši skar attiecīgo tirgu vai saistītos tirgus Savienības ietvaros

[aizpildīt aili, norādot šā kritērija izmantošanas pamatojumu]

g)	Attiecīgā tirgus struktūras iezīmes, citstarp tas, vai tas ir regulēts tirgus, tirgoto finanšu instrumentu veidi un tirgus dalībnieku kategorijas, tostarp individuālo (privāto) ieguldītāju dalības īpatsvars attiecīgajā tirgū

[aizpildīt aili, norādot šā kritērija izmantošanas pamatojumu]

10.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/13

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/909

(2016. gada 1. marts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri attiecas uz kompetentajām iestādēm iesniedzamo paziņojumu saturu un paziņojumu saraksta sastādīšanu, publicēšanu un uzturēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (1) un jo īpaši tās 4. panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas deleģēto regulu, kas jāpieņem saskaņā ar 27. panta 3. punkta trešo daļu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (2), ir nepārtraukti jāiesniedz identificējoši atsauces dati par tirdzniecībā pielaistiem finanšu instrumentiem. Turpretim Regulas (ES) Nr. 596/2014 4. pantā ir noteikta prasība, ka tirdzniecības vietas savām kompetentajām iestādēm tikai vienu reizi paziņo informāciju par finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas pieteikums pielaidei tirdzniecībā, kuri ir pielaisti tirdzniecībā vai kuri tiek tirgoti, un vienu reizi vēlāk, kad finanšu instrumentu pārtrauc tirgot vai pielaist tirdzniecībā. Ievērojot iepriekš norādīto atšķirību ziņošanas pienākumos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 un saskaņā ar iepriekšminēto deleģēto regulu, ziņošanas pienākumi saskaņā ar šo regulu būtu jāsaskaņo ar iepriekšminētajā deleģētajā regulā noteiktajiem ziņošanas pienākumiem, lai mazinātu administratīvo slogu vienībām, uz kurām attiecas šādi pienākumi.

(2)

Lai nodrošinātu paziņojumu par finanšu instrumentu saraksta efektīvu un lietderīgu izmantošanu, tirdzniecības vietām būtu jāsniedz pilnīgi un precīzi paziņojumi par finanšu instrumentiem. Šo pašu iemeslu dēļ kompetentajām iestādēm būtu jāuzrauga un jānovērtē no tirdzniecības vietām saņemto paziņojumu par finanšu instrumentiem pilnīgums un precizitāte un nekavējoties jāinformē tās par jebkādām konstatētajām nepilnībām vai neprecizitātēm. Tāpat Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) būtu jāuzrauga un jānovērtē no kompetentajām iestādēm saņemto paziņojumu pilnīgums un precizitāte un nekavējoties jāinformē tās par jebkādām konstatētajām nepilnībām vai neprecizitātēm.

(3)	Paziņojumu par finanšu instrumentiem saraksts EVTI būtu jāpublicē elektroniskā, mašīnlasāmā un lejupielādējamā formātā, lai veicinātu datu efektīvu izmantošanu un apmaiņu.

(4)

Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EVTI iesniedza Komisijai. EVTI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu.

(5)	Lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību, ir nepieciešams, ka šī regula stājas spēkā steidzami un ka šajā regulā izklāstītos noteikumus piemēro no tās pašas dienas, kurā sāk piemērot Regulā (ES) Nr. 596/2014 izklāstītos noteikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Paziņojumos par finanšu instrumentiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 4. panta 1. punktu iekļauj visu informāciju, kas minēta šīs regulas pielikuma 2. tabulā un kas attiecas uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem.

2. pants

1. Kompetentās iestādes, izmantojot automatizētus procesus, uzrauga un novērtē, vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 4. panta 1. punktu saņemtie paziņojumi atbilst prasībām saskaņā ar šīs regulas 1. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/378 (4) 2. pantu.

2. Izmantojot automatizētus procesus, tirdzniecības vietu operatori nekavējoties tiek informēti par jebkādām nepilnībām saņemtajos paziņojumus un par jebkādu paziņojumu nesniegšanu termiņā, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2016/378 1. pantā.

3. Kompetentās iestādes, izmantojot automatizētus procesus, nosūta EVTI pilnīgus un precīzus paziņojumus par finanšu instrumentiem saskaņā ar 1. pantu.

Nākamajā dienā pēc paziņojumu par finanšu instrumentiem saņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 4. panta 2. punktu EVTI, izmantojot automatizētus procesus, konsolidē no katras kompetentās iestādes saņemtos paziņojumus.

4. EVTI, izmantojot automatizētus procesus, uzrauga un novērtē, vai no kompetentajām iestādēm saņemtie paziņojumi ir pilnīgi un precīzi un atbilst piemērojamajiem standartiem un formātiem, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2016/378 pielikuma 3. tabulā.

5. EVTI, izmantojot automatizētus procesus, nekavējoties informē attiecīgās kompetentās iestādes par jebkādām nepilnībām nosūtītajos paziņojumus un par jebkādu paziņojumu nesniegšanu termiņā, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2016/378 1. panta 3. punktā.

6. EVTI, izmantojot automatizētus procesus, savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu pilnu sarakstu elektroniskā, lejupielādējamā un mašīnlasāmā veidā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 3. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 1. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(4) Komisijas 2016. gada 11. marta Īstenošanas regula (ES) 2016/378, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz termiņiem, formātu un veidni paziņojumu iesniegšanai kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 72, 17.3.2016., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Paziņojumi par finanšu instrumentiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 4. panta 1. punktu

1. tabula

Preču atvasināto instrumentu un emisiju kvotu atvasināto instrumentu klasifikācija 2. tabulas vajadzībām (35.–37. lauks)

Bāzes produkts	Apakšprodukts	Apakšprodukts sīkākā dalījumā
“AGRI” – lauksaimniecības	“GROS” – graudi un eļļas augu sēklas	“FWHT” – lopbarības kvieši “SOYB” – sojas pupas “CORN” – kukurūza “RPSD” – rapša sēklas “RICE” – rīsi “OTHR” – citi
	“SOFT” – neapstrādāti lauksaimniecības izcelsmes produkti (softs)	“CCOA” – kakao “ROBU” – kafija Robusta “WHSG” – baltais cukurs “BRWN” – jēlcukurs “OTHR” – citi
	“POTA” – kartupeļi
	“OOLI” – olīveļļa	“LAMP” – spīdīgā olīveļļa
	“DIRY” – piena produkti
	“FRST” – mežsaimniecība
	“SEAF” – jūras veltes
	“LSTK” – mājlopi
	“GRIN” – graudi	“MWHT” – malšanai paredzētie kvieši
“NRGY” – enerģija	“ELEC” – elektroenerģija	“BSLD” – bāzes slodzes elektroenerģija “FITR” – finansiālās pārvades tiesības “PKLD” – maksimālās slodzes periodos “OFFP” – zemas slodzes periodos “OTHR” – citi
	“NGAS” – dabasgāze	“GASP” – GASPOOL “LNGG” – LNG “NBPG” – NBP “NCGG” – NCG “TTFG” – TTF
	“OILP” – nafta	“BAKK” – Bakken “BDSL” – biodīzeļdegviela “BRNT” – Brent “BRNX” – Brent NX “CNDA” – Kanādas “COND” – kondensāts “DSEL” – dīzeļdegviela “DUBA” – Dubajas “ESPO” – ESPO “ETHA” – etanols “FUEL” – degviela “FOIL” – degvieleļļa “GOIL” – gāzeļļa “GSLN” – benzīns “HEAT” – krāšņu kurināmais “JTFL” – reaktīvā degviela “KERO” – petroleja “LLSO” – Light Louisiana Sweet (LLS) “MARS” – Mars “NAPH” – ligroīns “NGLO” – NGL “TAPI” – Tapis “URAL” – Urālu “WTIO” – WTI
	“COAL” – ogles “INRG” – Inter Energy “RNNG” – atjaunojamo energoresursu enerģija “LGHT” – vieglās beigu frakcijas “DIST” – destilāti
“ENVR” – vides	“EMIS” – emisijas	“CERE” – sertificēta emisijas samazināšanas vienība “ERUE” – emisijas samazināšanas vienība “EUAE” – emisijas kvota “EUAA” – aviācijas nozares kvota “OTHR” – citi
“ENVR” – vides	“WTHR” – laikapstākļi “CRBR” – saistīts ar oglekli
“FRGT” – krava	“WETF” – šķidra	“TNKR” – tankeri
	“DRYF” – sausa	“DBCR” – kuģi sauso beramkravu pārvadāšanai
	“CSHP” – konteinerkuģi
“FRTL” – mēslojums	“AMMO” – amonjaks “DAPH” – DAP (diamonija fosfāts) “PTSH” – potašs “SLPH” – sērs “UREA” – karbamīds “UAAN” – UAN (karbamīda un amonija nitrāta šķīdums)
“INDP” – rūpniecības ražojumi	“CSTR” – būvniecība “MFTG” – ražošana
“METL” – metāli	“NPRM” – nedārgmetāli	“ALUM” – alumīnijs “ALUA” – alumīnija sakausējums “CBLT” – kobalts “COPR” – varš “IRON” – dzelzsrūda “LEAD” – svins “MOLY” – molibdēns “NASC” – NASAAC “NICK” – niķelis “STEL” – tērauds “TINN” – alva “ZINC” – cinks “OTHR” – citi
“METL” – metāli	“PRME” – dārgmetāli	“GOLD” – zelts “SLVR” – sudrabs “PTNM” – platīns “PLDM” – pallādijs “OTHR” – citi
“MCEX” – dažādas preces, eksotiskas
“PAPR” – papīrs	“CBRD” – iepakojuma kartons “NSPT” – avīžu papīrs “PULP” – koksnes masa un celuloze “RCVP” – pārstrādāts papīrs
“POLY” – polipropilēns	“PLST” – plastmasa
“INFL” – inflācija
“OEST” – oficiālie ekonomikas statistikas dati
“OTHC” – citi C10, kā noteikts III pielikuma 10.1. tabulas iedaļā “Citi C10 atvasinātie instrumenti” Komisijas deleģētajā regulā, ar ko Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētajiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem.	“DLVR” – piegādājami “NDLV” – nepiegādājami
“OTHR” – citi

2. tabula

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 4. panta 1. punktu kompetentajām iestādēm iesniedzamo paziņojumu saturs

Nr.

Lauks

Dati, kas jāietver ziņojumā

Vispārīgie lauki

Instrumenta identifikācijas kods

Kods, ko izmanto finanšu instrumenta identificēšanai.

Instrumenta pilns nosaukums

Finanšu instrumenta pilns nosaukums.

Instrumenta klasifikācija

Kods, ko izmanto finanšu instrumenta klasificēšanai.

Norāda pilnu un precīzu finanšu instrumenta klasifikācijas (CFI) kodu.

Preču atvasināto instrumentu rādītājs

Norāde par to, vai finanšu instrumenta definīcija ietilpst preču atvasinātā instrumenta definīcijā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 30. apakšpunktu.

Ar emitentu saistītie lauki

Emitenta vai tirdzniecības vietas operatora identifikators

Emitenta vai tirdzniecības vietas operatora LEI kods.

Ar vietu saistītie lauki

Tirdzniecības vieta

Tirdzniecības vietas segmenta vai sistemātiskā internalizētāja tirgus identifikācijas kods (MIC), ja tāds ir; pretējā gadījumā operatora MIC.

Finanšu instrumenta saīsinātais nosaukums

Finanšu instrumenta saīsinātais nosaukums saskaņā ar ISO 18774.

Emitenta pieteikums pielaidei tirdzniecībā

Norāde, vai finanšu instrumenta emitents ir pieprasījis vai apstiprinājis sava finanšu instrumenta tirdzniecību vai pielaidi tirdzniecībā tirdzniecības vietā.

Pielaides tirdzniecībā apstiprināšanas datums

Datums un laiks, kad emitents ir apstiprinājis sava finanšu instrumenta pielaidi tirdzniecībā vai tirdzniecību tirdzniecības vietā.

Pieteikuma pielaidei tirdzniecībā datums

Datums un laiks, kad iesniegts pieteikums pielaidei tirdzniecībā tirdzniecības vietā.

Pielaides tirdzniecībā vai pirmās tirgošanas datums

Pielaides tirdzniecībā tirdzniecības vietā datums un laiks vai datums un laiks, kad instruments pirmo reizi tirgots vai kad tirdzniecības vieta pirmo reizi saņēmusi rīkojumu vai cenu piedāvājumu.

Izbeigšanas datums

Datums un laiks, kad finanšu instrumentu pārtrauc tirgot vai pielaist tirdzniecībā tirdzniecības vietā.

Ja datums un laiks nav zināms, lauku neaizpilda.

Lauki, kas attiecas uz nosacītām vērtībām

Nosacītā 1. valūta

Valūta, kurā denominēta nosacītā summa.

Procentu likmes vai valūtas atvasināto instrumentu līguma gadījumā tā būs 1. daļas nosacītā valūta vai valūtu pāra 1. valūta.

Attiecībā uz mijmaiņas iespējas līgumiem, kura pamatā ir vienas valūtas mijmaiņas darījums, tā būs pamatā esošā mijmaiņas darījuma nosacītā valūta. Mijmaiņas iespējas līgumiem, kuru pamatā ir vairāku valūtu mijmaiņas darījums, tā būs mijmaiņas darījuma 1. daļas nosacītā valūta.

Ar obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem saistīti lauki

Kopējā emitētā nominālā summa

Kopējās emitētās nominālās summas monetārā vērtība.

Termiņš

Paziņotā finanšu instrumenta termiņš.

Lauks attiecas uz parāda instrumentiem ar noteiktu termiņu.

Nominālvērtības valūta

Parāda instrumentu nominālvērtības valūta.

Nominālvērtība par katru vienību / minimālo tirdzniecības vērtību

Katra instrumenta nominālvērtība. Ja nav pieejama, norāda minimālo tirdzniecības vērtību.

Fiksētā likme

Līdz termiņam turēta parāda instrumenta ienesīguma fiksētā procentu likme, izteikta procentos.

Obligācijas ar svārstīgu procentu likmi indeksa/etalona identifikators

Ja identifikators eksistē.

Obligācijas ar svārstīgu procentu likmi indeksa/etalona nosaukums

Ja identifikatora nav, indeksa nosaukums.

Obligācijas ar svārstīgu procentu likmi indeksa/etalona termiņš.

Obligācijas ar svārstīgu procentu likmi indeksa/etalona termiņš. Termiņu izsaka dienās, nedēļās, mēnešos vai gados.

Obligācijas ar svārstīgu procentu likmi indeksa/etalona bāzes punktu starpība

Bāzes punktu skaits virs vai zem indeksa, ko izmanto, lai aprēķinātu cenu.

Obligācijas hierarhijas pakāpe

Norāda obligācijas veidu: augstākās prioritātes, mezonīna, subordinēta vai pakārtota.

Lauki saistībā ar atvasinātiem instrumentiem un nodrošinātiem atvasinātiem instrumentiem

Termiņš

Finanšu instrumenta termiņš. Lauks attiecas tikai uz atvasinātajiem instrumentiem, kam ir noteikts termiņš.

Cenas reizinātājs

Pamatā esošā instrumenta vienību skaits, kuras aptver viens atvasināto instrumentu līgums.

Indeksu nākotnes līgumam vai indeksu iespējas līgumam – summa uz vienu indeksa punktu.

Likmēm par starpību – starpības likmes pamatā esošā instrumenta cenas izmaiņas.

Pamatā esošā instrumenta kods

Pamatā esošā instrumenta ISIN kods.

Amerikas depozitārajiem sertifikātiem, globālajiem depozitārajiem sertifikātiem un līdzīgiem instrumentiem – šo instrumentu pamatā esošā finanšu instrumenta ISIN kods.

Konvertējamām obligācijām – instrumenta, kurā obligāciju var konvertēt, ISIN kods.

Atvasinātajiem instrumentiem vai citiem instrumentiem, kuriem ir pamatā esošs instruments, – pamatā esošā instrumenta ISIN kods brīdī, kad instruments ir pielaists tirdzniecībā vai to tirgo tirdzniecības vietā. Ja pamatā ir akciju dividende, – attiecīgās akcijas, kura piešķir tiesības uz pamatā esošajām dividendēm, instrumenta kods.

Kredītriska mijmaiņas darījumiem jānorāda atsauces saistības ISIN kods.

Ja pamatā ir indekss un tam ir ISIN – attiecīgā indeksa ISIN kods.

Ja pamatā ir grozs, iekļauj katra groza komponenta, kurš ir pielaists tirdzniecībā vai kuru tirgo tirdzniecības vietā, ISIN kodu. Tādējādi 26. un 27. lauku aizpilda tik daudzas reizes, cik nepieciešams, lai uzskaitītu visus instrumentus grozā.

Pamatā esošais emitents

Ja ir instruments attiecas uz emitentu, nevis vienu instrumentu – emitenta LEI kods.

Pamatā esošā indeksa nosaukums

Ja pamatā ir indekss – šā indeksa nosaukums.

Pamatā esošā indeksa termiņš

Ja pamatā ir indekss – šā indeksa termiņš.

Iespējas līguma veids

Norāde, vai atvasināto instrumentu līgums ir pirkšanas iespējas līgums (tiesības iegādāties noteiktu bāzes aktīvu) vai pārdošanas iespējas līgums (tiesības pārdot noteiktu bāzes aktīvu), vai arī izpildes laikā nav iespējams noteikt, vai līgums ir pirkšanas iespējas līgums vai pārdošanas iespējas līgums. Mijmaiņas iespējas līgumu gadījumā tas ir:

—	“pārdošanas iespējas līgums” – saņēmēja mijmaiņas iespējas līguma gadījumā, kad pircējam ir tiesības noslēgt mijmaiņas līgumu kā fiksētas likmes saņēmējam,

—	“pirkšanas iespējas līgums” – maksātāja mijmaiņas iespējas līguma gadījumā, kad pircējam ir tiesības noslēgt mijmaiņas līgumu kā fiksētas likmes maksātājam.

Procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumu un procentu likmju minimālās robežvērtības līgumu gadījumā tas ir:

—	“pārdošanas iespējas līgums” – procentu likmju minimālās robežvērtības līguma gadījumā,

—	“pirkšanas iespējas līgums” – procentu likmju maksimālās robežvērtības līguma gadījumā.

Lauks attiecas tikai uz atvasinātajiem instrumentiem, kas ir iespējas līgumi vai regulētā tirgū tirgotas garantijas.

Norunas cena

Iepriekš noteikta cena, par kādu turētājam būs jāpērk vai jāpārdod pamatā esošais instruments, vai norāde, ka cenu izpildes laikā nav iespējams noteikt.

Lauks attiecas tikai uz tādiem iespējas līgumiem vai regulētā tirgū tirgotām garantijām, kuriem norunas cenu var noteikt izpildes laikā.

Ja cena pašlaik nav pieejama, bet vēl tiks noteikta, vērtība ir “PNDG”.

Ja norunas cenas nav piemērojama, lauku neaizpilda.

Norunas cenas valūta

Norunas cenas valūta.

Iespējas līguma izpildes veids

Norāde, vai iespējas līgumu var izpildīt tikai konkrētā datumā (Eiropas un Āzijas izpildes veids), vairākos iepriekš noteiktos datumos (Bermudu) vai jebkurā brīdī līguma darbības laikā (Amerikas izpildes veids).

Šis lauks ir piemērojams tikai iespējas līgumiem, regulētā tirgū tirgotām garantijām un tiesību sertifikātiem.

Piegādes veids

Norāde, vai norēķins par finanšu instrumentu notiek fiziskos aktīvos vai naudā.

Ja piegādes veidu nevar noteikt izpildes laikā, vērtība ir “OPTL”.

Šis lauks ir piemērojams tikai attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem.

Preču atvasinātie instrumenti un emisiju kvotu atvasinātie instrumenti

Bāzes produkts

Bāzes produkts bāzes aktīvu klasei, kā noteikts preču atvasināto instrumentu un emisiju kvotu atvasināto instrumentu klasifikācijas tabulā.

Apakšprodukts

Apakšprodukts bāzes aktīvu klasei, kā noteikts preču atvasināto instrumentu un emisiju kvotu atvasināto instrumentu klasifikācijas tabulā.

Laukā jānorāda bāzes produkts.

Apakšprodukts sīkākā dalījumā

Apakšprodukts sīkākā dalījumā bāzes aktīvu klasei, kā noteikts preču atvasināto instrumentu un emisiju kvotu atvasināto instrumentu klasifikācijas tabulā.

Laukā jānorāda apakšprodukts.

Darījuma veids

Darījuma veids, kā noteikusi tirdzniecības vieta.

Galīgās cenas veids

Galīgās cenas veids, kā noteikusi tirdzniecības vieta.

Procentu likmju atvasinātie instrumenti

—	Lauki šajā iedaļā jāaizpilda tikai attiecībā uz instrumentiem, kuriem pamatā ir procentu likmju tipa nefinanšu instruments.

Atsauces likme

Atsauces likmes nosaukums.

PL līguma termiņš

Ja aktīvu klase ir procentu likmes, šajā laukā norāda līguma termiņu. Termiņu izsaka dienās, nedēļās, mēnešos vai gados.

Nosacītā 2. valūta

Vairāku valūtu vai starpvalūtu mijmaiņas darījumiem – valūta, kurā denominēta līguma 2. daļa.

Mijmaiņas iespējas līgumiem, kura pamatā ir vairāku valūtu mijmaiņas darījums, – valūta, kurā denominēta mijmaiņas līguma 2. daļa.

1. daļas fiksētā likme

Attiecīgā gadījumā norāda 1. daļai izmantoto fiksēto likmi.

2. daļas fiksētā likme

Attiecīgā gadījumā norāda 2. daļai izmantoto fiksēto likmi.

2. daļas svārstīgā likme

Attiecīgā gadījumā norāda izmantoto procentu likmi.

PL līguma termiņš (2. daļa)

Norāde par procentu likmju atsauces periodu, kas ir noteikts iepriekšparedzētos intervālos, atsaucoties uz tirgus atsauces likmi. Termiņu izsaka dienās, nedēļās, mēnešos vai gados.

Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti

—	Lauki šajā iedaļā jāaizpilda tikai attiecībā uz instrumentiem, kuriem pamatā ir ārvalstu valūtas tipa nefinanšu instruments.

Nosacītā 2. valūta

Laukā jānorāda pamatā esošā valūtas pāra 2. valūta (1. valūta tiks norādīta laukā Nr. 13 “Nosacītā 1. valūta”).

Ārvalstu valūtas veids

Pamatā esošās valūtas veids.

10.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/25

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/911

(2016. gada 9. jūnijs),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu, paredzēto nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu apraksta formu un saturu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012, (1) un jo īpaši tās 26. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2014/59/ES II sadaļas III nodaļā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz nolīgumiem par grupas finansiālo atbalstu finansiālā atbalsta sniegšanai starp Savienības mātes iestādi vai vienību, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, un tās meitasuzņēmumiem citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuri ir iestādes vai finanšu iestādes, uz kurām attiecas mātesuzņēmuma konsolidētā uzraudzība, ja vienība, kas saņem atbalstu, atbilst agrīnas intervences nosacījumiem. Tas dod iespēju situācijā, kad grupas vienība atrodas ļoti sarežģītā situācijā, veikt naudas līdzekļu pārskaitīšanu. Lai varētu pieņemt pārdomātus lēmumus par ieguldījumiem, kreditoriem un ieguldītājiem ir nepieciešama pārredzamība attiecībā uz riskiem un potenciālām saistībām, kas izriet no minētajiem nolīgumiem, kā arī ar atbalstu saistītajām grupas izredzēm uz atlabšanu. Tādēļ šādam nolīgumam vajadzētu būt izklāstītam formā, kas būtu viegli pieejama plašai sabiedrībai un būtu līdzīga finanšu pārskatu formai.

(2)

Atklājamie nolīguma par grupas finansiālo atbalstu vispārīgie noteikumi ietver nozīmīgu informāciju, piemēram, maksimālo atbalsta summu, principus, pēc kuriem aprēķina atlīdzību par atbalsta sniegšanu, vispārīgu aprakstu par atbalsta ietvaros piešķirto aizdevumu termiņu profilu un maksimālo atmaksas termiņu. Tomēr, atklājot informāciju, būtu nepieciešams nodrošināt konkrētākas informācijas konfidencialitāti.

(3)	Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(4)

Eiropas Banku iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Informācijas atklāšanas forma

Ikviena iestāde, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 19. pantu ir noslēgusi nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu, šīs regulas 2. pantā paredzēto atklājamo informāciju publicē savā tīmekļa vietnē un formā, kas nodrošina tās pieejamību plašai sabiedrībai.

Ja iestāde publisko grupas finanšu pārskatus, tā atklājamo informāciju sniedz tādā pašā formā, kādā paredzēts sniegt minētajos finanšu pārskatos iekļauto nekvantitatīvo informāciju.

2. pants

Atklājamie noteikumi

1. Iestādes atklāj vismaz šādu informāciju:

a)	grupas vienības, kas ir noslēgušas nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu;

b)	iespējamie atbalsta veidi;

c)	attiecībā uz aizdevumu – nolūks, kādā var izmantot aizdevuma ietvaros piešķirto kapitālu;

d)	attiecībā uz galvojumu – darījumi un trešās personas, uz kuriem attiecas tā segums;

tas, ciktāl katras nolīguma par grupas finansiālo atbalstu puses pienākumi sniegt grupas finansiālo atbalstu un tiesības saņemt grupas finansiālo atbalstu ir savstarpēji simetriski; ja nolīgums nav pilnīgi savstarpēji simetrisks, sniegtā informācija ietver sadalījumu par dažādajām nolīguma pusēm un dažādajiem tām saistošajiem nolīguma noteikumiem;

f)	grupas finansiālā atbalsta ierobežojumi attiecībā uz katru atbalsta veidu, kas paredzēts nolīgumā par finansiālo atbalstu;

g)	principi, pēc kuriem aprēķina atlīdzību par grupas finansiālā atbalsta sniegšanu, un to saistība ar atbalsta sniegšanas laikā pastāvošajiem tirgus apstākļiem;

h)	vispārīgs apraksts par atbalsta ietvaros piešķirto aizdevumu prioritātes ranžējumu, termiņu profilu un maksimālo atmaksas termiņu;

i)	vispārīgs apraksts par jebkurām citām atmaksas saistībām;

j)	vispārīgs apraksts par apstākļiem vai rādītājiem attiecībā uz atbalstu saņemošo vienību un atbalstu sniedzošo vienību, kuri izraisa šādu atbalsta sniegšanu;

k)	vispārīgs apraksts par nodrošinājumu un paredzēto drošības rezervi.

Informācijas atklāšana aptver informāciju, kas attiecas uz attiecīgo grupas vienību, tai skaitā informāciju par nolīguma noteikumiem attiecībā uz citām grupas vienībām, ja šāda atklāšana var ietekmēt attiecīgo grupas vienību.

Pie informācijas, kas uz konkrēto gadījumu neattiecas, norāda “neattiecas”.

2. Atklāto informāciju papildina ar norādi, ka finansiālā atbalsta sniegšana ir atkarīga no Direktīvas 2014/59/ES 23. pantā minētajiem nosacījumiem un kompetentās iestādes tiesībām aizliegt vai ierobežot šādu sniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 25. pantu.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 9. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

10.6.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/32

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/915

(2016. gada 30. maijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz starptautisku aktu, kurš jāizstrādā ICAO struktūrās un kurš ir paredzēts, lai no 2020. gada īstenotu vienotu globālu tirgus pasākumu attiecībā uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada starptautiskā aviācija, veido vairāk nekā 2 % no globālajām emisijām, un tās strauji pieaug; paredzams, ka līdz 2050. gadam, saglabājot ierastās darbības scenāriju, starptautiskās aviācijas darbību radītās emisijas varētu pieaugt par vairāk nekā 200 %, salīdzinot ar pašreizējo līmeni. Līdz 2050. gadam globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina vismaz par 50 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Visām ekonomikas nozarēm, tostarp starptautiskajai aviācijai, būtu jāpalīdz īstenot minētos emisiju samazinājumus.

(2)

ANO Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām 21. Pušu konference sekmīgi noslēdzās 2015. gada decembrī, pieņemot Parīzes nolīgumu, kura mērķis ir ierobežot globālo temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas līmeni un tiekties temperatūras kāpumu ierobežot līdz 1,5 °C.

(3)

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) tika izveidota ar 1944. gada Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju. Savienības dalībvalstis ir minētās konvencijas Līgumslēdzējas puses un ICAO locekles, bet Savienībai ir novērotāja statuss dažās ICAO sanāksmēs, tostarp ICAO trīsgadu asamblejā. Savienība un tās dalībvalstis ir 1997. gada Kioto protokola puses, un tāpēc tām, izmantojot ICAO, jācenšas ierobežot starptautiskās aviācijas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā 1600/2002/EK (1) prasīts Savienībai noteikt un veikt konkrētas darbības, lai samazinātu starptautiskās aviācijas radītu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ja ICAO līdz 2002. gadam nav panākta vienošanās par tādām darbībām.

(4)

ICAO 2001. gada asamblejas 33. sesijā apstiprināja atklātu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas attīstīšanu starptautiskajā aviācijā (2). ICAO Aviācijas vides aizsardzības komiteja 2004. gadā ieteica pārtraukt ICAO aizgādībā īstenot ar aviāciju saistītu un uz jaunu tiesību aktu balstītu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. ICAO 2004. gada asamblejas 35. sesijā apstiprināja atklātu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas turpmāku attīstību un iespēju ICAO Līgumslēdzējāmvalstīm starptautiskās aviācijas radītas emisijas iekļaut savās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmās (3), bet ICAO 2007. gada asamblejas 36. sesijā tika aicināts piešķirt atbrīvojumu gaisa kuģu ekspluatantiem, kas reģistrēti citās ICAO Līgumslēdzējās valstīs, ja vien ar savstarpēju vienošanos starp šīm valstīm nav nolemts īstenot emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu attiecībā uz citiem ICAO Līgumslēdzēju valstu operatoriem (4). Savienība, tās dalībvalstis un citas Eiropas valstis ir konsekventi paturējušas tiesības bez diskriminācijas ieviest un piemērot tirgus pasākumus (MBM) visiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri sniedz pakalpojumus uz to teritoriju, no to teritorijas vai to teritorijā, atsaucoties uz to, ka Čikāgas konvencijā atzītas pušu tiesības bez diskriminācijas piemērot savus aviācijas normatīvos aktus visu valstu gaisa kuģiem (5), kuri sniedz pakalpojumus uz to teritoriju, no to teritorijas vai to teritorijā.

(5)

Ņemot vērā to, ka starptautiskās aviācijas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana ir būtisks ieguldījums kopējās emisiju samazināšanas saistībās, Eiropas Parlaments un Padome, lai iekļautu aviācijas darbības, pieņēma Direktīvu 2008/101/EK (6), ar ko grozīja Direktīvu 2003/87/EK (7). Direktīvas 2008/101/EK piektajā apsvērumā paredzēts, ka Savienība centīsies nodrošināt, lai tādā pasaules mēroga nolīgumā, ar kuru paredzēts ierobežot globālo temperatūras pieaugumu, būtu ietverti aviācijas radītu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšanas pasākumi, un tādā gadījumā Komisijai būtu jāapsver, kuri grozījumi Direktīvā 2003/87/EK – ciktāl tā attiecas uz gaisa kuģu ekspluatantiem – ir vajadzīgi.

(6)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Parīzes protokols – plāns klimata pārmaiņu apkarošanai pēc 2020. gada” uzsvērts, ka ICAO būtu jārīkojas, lai līdz 2016. gada beigām efektīvā veidā regulētu starptautiskās aviācijas radītās emisijas. Nākamā ICAO asamblejas sanāksme notiks 2016. gadā, un tajā būtu jāvienojas par starptautisku aktu, kas paredzēts, lai no 2020. gada tiktu īstenots vienots un globāls MBM attiecībā uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām.

(7)

ICAO 2013. gada asamblejas 38. sesijā nolēma, ka ICAO un tās Līgumslēdzējas valstis ar attiecīgajām vides vai aviācijas organizācijām katrā ICAO Līgumslēdzējā valstī strādās kopā, lai censtos sasniegt kolektīvā vidējā termiņa globālo vēlamo mērķi – no 2020. gada starptautiskās aviācijas radītās globālās oglekļa neto emisijas noturēt nemainīgā līmenī, kā arī nolēma izstrādāt globālu MBM attiecībā uz starptautiskās aviācijas emisijām un ziņot par sava darba rezultātiem, lai ICAO 2016. gada asamblejas 39. sesijā pieņemtu lēmumu. Tiek prognozēts, ka starptautiskās aviācijas radītās emisijas 2020. gadā būs par aptuveni 70 % lielākas nekā 2005. gadā (8), un Savienība un tās dalībvalstis ir pastāvīgi iestājušās par to, ka starptautiskās aviācijas radīto siltumnīcefekta gāzu globālajam emisiju samazināšanas mērķim līdz 2020. gadam vajadzētu būt 10 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni. Tomēr šķiet lietderīgi Savienībai izmantot iespēju veicināt globālu MBM izstrādi diezgan īsā laikposmā, lai starptautiskās aviācijas radītu siltumnīcefekta gāzu emisijas ierobežotu līdz līmenim, kas nepārsniedz to 2020. gada līmeni, ņemot vērā mērķa attiecīgu pārskatīšanu laika gaitā.

(8)

Lai veicinātu progresu ICAO 2016. gada asamblejā atbilstīga starptautiska akta pieņemšanā, Eiropas Parlaments un Padome nolēma, pieņemot Regulu (ES) Nr. 421/2014 (9), pagaidām uzskatīt, ka attiecībā uz lidojumiem uz un no lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ), Direktīvā 2003/87/EK izklāstītās prasības ir izpildītas. Tādējādi Savienība uzsvēra, ka juridiskas prasības attiecībā uz lidojumiem uz un no lidlaukiem, kas atrodas EEZ valstīs, var attiecināt tādā pašā veidā kā juridiskas prasības var attiecināt uz emisijām no lidojumiem starp šādiem lidlaukiem.

(9)

Direktīvā 2003/87/EK, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 421/2014, ir paredzēti noteikti pienākumi, kas Komisijai ir saistoši pēc ICAO 2016. gada asamblejas 39. sesijas. Komisijai jāziņo Eiropas Parlamenta un Padomei par darbībām, kas paredzētas, lai no 2020. gada īstenotu starptautisku vienošanos attiecībā uz globālu MBM, ar ko nediskriminējošā veidā samazinās starptautiskās aviācijas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komisijai savā ziņojumā jāapsver un vajadzības gadījumā, reaģējot uz sarunās panākto, jāietver priekšlikumus par to, kādā mērā no 2017. gada 1. janvāra būtu jāaptver emisijas, kas rodas lidojumos uz un no lidlaukiem, kas atrodas valstīs ārpus EEZ.

(10)	Ir atbilstīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz starptautisku aktu, kurš jāizstrādā ICAO struktūrās un kurš paredzēts, lai no 2020. gada īstenotu vienotu un globālu MBM attiecībā uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām.

(11)	Lai gan Savienība nav ICAO locekle, tai ir novērotājas statuss, kas varētu ļaut Komisijai piedalīties konkrētās diskusijās attiecīgās ICAO struktūrās, tostarp asamblejā, lai atbalstītu Savienības nostāju.

(12)	Savienības nostāja ir jāpieņem labu laiku pirms nākamās ICAO asamblejas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz starptautisku aktu, kurš jāizstrādā ICAO struktūrās un kurš ir paredzēts, lai no 2020. gada īstenotu vienotu globālu tirgus pasākumu attiecībā uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām, atbilst šā lēmuma pielikumam.

To diskusijās par vienotu globālu MBM pauž dalībvalstis, Savienības interesēs kopīgi rīkojoties ICAO struktūrās, un saskaņā ar Savienības novērotājas statusu atbalsta Komisija.

2. pants

Komisija par notiekošajām diskusijām par vienotu globālu MBM pastāvīgi informē attiecīgās Padomes struktūras. Lai saglabātu Savienības nostājas konsekvenci un pielikumā izklāstīto noteikumu pareizu piemērošanu, Komisija visa procesa laikā, kad vien tas ir vajadzīgs, nosūta attiecīgajām Padomes struktūrām apspriešanai un apstiprināšanai sagatavošanas dokumentus, kuros sīki izklāstīta nostāja, ņemot vērā notikumu attīstību ICAO struktūrās, jo īpaši 208. ICAO Padomes laikā un pēc tās.

Ņemot vērā notikumu attīstību ICAO, attiecīgās Padomes struktūras turpina izstrādāt to nostāju, jo īpaši attiecībā uz atbilstīgo Savienības tiesību aktu nākotni minētajā ICAO satvarā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2016. gada 30. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M.J. VAN RIJN

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).

(2) ICAO Rezolūcija A33-7.

(3) ICAO Rezolūcija A35-5.

(4) Rezolūcijas A36-22 L papildinājums.

(5) Atrunas attiecībā uz ICAO 2007. gada rezolūciju, ICAO 2010. gada rezolūciju, ICAO Padomes 2012. gada lēmumu, ar ko apstiprina Deli deklarāciju, un ICAO 2013. gada rezolūciju, skatītn http://ec.europa.eu/clima/policies/transport/aviation/documentation_en.htm.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/101/EK (2008. gada 19. novembris), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(8) Skatīt atrunas attiecībā uz 2013. gada ICAO rezolūciju, 1. zemsvītras piezīme.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 421/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, jo paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks īstenota starptautiska vienošanās par vienota un globāla tirgus mehānisma piemērošanu starptautiskās aviācijas emisijām (OV L 129, 30.4.2014., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 153

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. gadagājums 2016. gada 10. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2016/907 (2016. gada 9. jūnijs), ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 174/2005, ar ko nosaka ierobežojumus tādas tehniskās palīdzības sniegšanai Kotdivuārai, kas ir saistīta ar militārām darbībām, un Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/908 (2016. gada 26. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pieņemtās tirgus prakses noteikšanas kritērijiem, procedūru un prasībām un par tās saglabāšanas, izbeigšanas un pieņemamības nosacījumu grozīšanas prasībām ( 1 )	3
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/909 (2016. gada 1. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri attiecas uz kompetentajām iestādēm iesniedzamo paziņojumu saturu un paziņojumu saraksta sastādīšanu, publicēšanu un uzturēšanu ( 1 )	13
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/910 (2016. gada 9. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm	23
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/911 (2016. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu, paredzēto nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu apraksta formu un saturu ( 1 )	25
	*	Komisijas Regula (ES) 2016/912 (2016. gada 9. jūnijs), ar ko labo Regulu (ES) Nr. 1303/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos ( 1 )	28
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/913 (2016. gada 9. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	29
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/914 (2016. gada 9. jūnijs) par sausā vājpiena maksimālo iepirkšanas cenu pirmajā atsevišķajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus saskaņā ar konkursa procedūru, kas sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/826	31
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/915 (2016. gada 30. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz starptautisku aktu, kurš jāizstrādā ICAO struktūrās un kurš ir paredzēts, lai no 2020. gada īstenotu vienotu globālu tirgus pasākumu attiecībā uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām	32
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/916 (2016. gada 6. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības (budžeta pozīcija 02 03 01)	35
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/917 (2016. gada 9. jūnijs), ar kuru atceļ Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru	38

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	259,4
	MA	133,2
	TR	69,0
	ZZ	153,9
0709 93 10	TR	113,2
0709 93 10	ZZ	113,2
0805 50 10	AR	171,0
	IL	134,0
	MA	106,8
	TR	157,0
	ZA	188,7
	ZZ	151,5
0808 10 80	AR	127,6
	BR	106,7
	CL	130,1
	CN	110,9
	NZ	152,6
	US	173,7
	UY	107,2
	ZA	119,2
	ZZ	128,5
0809 10 00	TR	277,4
0809 10 00	ZZ	277,4
0809 29 00	TR	508,7
	US	888,6
	ZZ	698,7