1.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/1

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), tika parakstīts Luksemburgā 2002. gada 17. jūnijā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī.

(2)

Horvātijas Republika kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti 2013. gada 1. jūlijā.

(3)

Saskaņā ar Akta par Horvātijas Republikas pievienošanos 6. panta 2. punktu par Horvātijas Republikas pievienošanos nolīgumam ir jāvienojas nolīguma protokolā, kuru noslēdz Padome, lemjot Savienības vārdā un pieņemot vienprātīgu lēmumu dalībvalstu vārdā, un Libānas Republika.

(4)

Padome 2012. gada 14. septembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Libānas Republiku. Sarunas tika sekmīgi pabeigtas, parafējot šim lēmumam pievienoto protokolu.

(5)

Protokola 7. pants paredz tā provizorisku piemērošanu līdz tā spēkā stāšanās dienai.

(6)

Protokols būtu jāparaksta, ņemot vērā tā noslēgšanu nākotnē, un jāpiemēro provizoriski,

1.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/3

(1)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), tika parakstīts Luksemburgā 2002. gada 17. jūnijā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī.

(2)

Līgums par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai tika parakstīts Briselē 2011. gada 9. decembrī un stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā.

(3)

Ievērojot Akta par Horvātijas Republikas pievienošanos 6. panta 2. punktu, par tās pievienošanos nolīgumam ir jāvienojas, noslēdzot nolīguma protokolu.

(4)

Apspriešanās, ievērojot nolīguma 22. panta 2. punktu, ir īstenotas, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā Eiropas Savienības un Libānas savstarpējās intereses,

1.

Protokola 18. panta 4. punktā pievieno šādu frāzi: “Izdano naknadno”.

2.

Protokola V pielikumu aizstāj ar šādu:

1.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/11

(1)

Noregulējuma kontekstā ir būtiski, ka noregulējuma iestādēm ir pietiekamas vadlīnijas, lai varētu nodrošināt, ka visā Savienībā pareizi un konsekventi tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments. Galvenais princips ir tāds, ka iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot jebkurām saistībām, ja vien tās nav nepārprotami izslēgtas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punktu. Šā iemesla dēļ nevar prezumēt, ka kādas konkrētas saistības vienmēr būtu izslēdzamas no iekšējās rekapitalizācijas, ja vien tās nav minētas to saistību sarakstā, kas nepārprotami izslēgtas saskaņā ar minēto tiesību normu. Tik tiešām, noregulējuma iestādei jau noregulējuma plānošanas un noregulējamības novērtēšanas posmā būtu jācenšas pēc iespējas samazināt to kategoriju skaitu, kas izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas, lai ievērotu principu, ka akcionāri [šeit un turpmāk attiecīgā gadījumā – dalībnieki] un kreditori sedz noregulējuma izmaksas.

(2)

Vispārējs noregulējuma princips paredz, ka akcionāri un kreditori noregulējuma ietvaros sedz zaudējumus atbilstoši savu prasījumu prioritārai secībai parastā maksātnespējas procesā. Turklāt attieksmei pret tās pašas kategorijas kreditoriem ir jābūt vienlīdzīgai. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir nepieciešams skaidri definēt noregulējuma iestāžu rīcības brīvību konkrētas saistības pilnīgi vai daļēji izslēgt no iekšējās rekapitalizācijas un pārnest zaudējumus uz citiem kreditoriem vai, ja nepieciešams, uz noregulējuma fondiem. Tādēļ ir nepieciešams precizēt apstākļus, kādos kreditorus var izslēgt no iekšējās rekapitalizācijas, un jebkurai atkāpei no principa par vienlīdzīgu attieksmi pret viena ranga kreditoriem (tā dēvētais pari passu princips) ir jābūt samērīgai, pamatotai ar vispārējo interešu apsvērumiem un nediskriminējošai.

(3)

Ir svarīgi noregulējuma iestādes nodrošināt ar regulējumu par to, kā izmantojamas to pilnvaras Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punktā minētajos izņēmuma gadījumos konkrētas saistības vai saistību kategoriju izslēgt no iekšējās rekapitalizācijas, lai tādējādi nodrošinātu lielāku skaidrību attiecībā uz konkrētu noregulējuma scenāriju. Tomēr noregulējuma iestādēm ir nepieciešama elastība, lai tās katrā atsevišķā gadījumā varētu novērtēt, vai izslēgšana ir katrā ziņā nepieciešama un samērīga.

(4)

Būtu jāpieņem lēmums izmantot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu (vai citus noregulējuma instrumentus), lai sasniegtu Direktīvas 2014/59/ES 31. panta 2. punktā minētos noregulējuma mērķus. Tāpat šie noregulējuma mērķi būtu jāņem vērā, arī pieņemot lēmumus par šā instrumenta izmantošanu, tostarp lēmumus par konkrētu saistību vai saistību kategorijas izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas konkrētā gadījumā.

(5)

Atbilstīgi šiem principiem spēja pilnīgi vai daļēji izslēgt konkrētas saistības no norakstīšanas vai konvertācijas [konversijas] pilnvaru piemērošanas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punktu nedrīkstētu pārsniegt minimumu, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķus, kas attaisno šādu izslēgšanu. Šajā nolūkā, kad vien iespējams, iespēja daļēji izslēgt konkrētas saistības, ierobežojot to norakstīšanas apmēru, ja tas ir pietiekami, lai sasniegtu mērķi, būtu jāizvēlas kā vairāk piemērota nekā tās pilnīga izslēgšana no iekšējās rekapitalizācijas.

(6)

Ārkārtējai pilnvaru izmantošanai, lai pilnīgi vai daļēji izslēgtu konkrētas saistības vai saistību kategorijas, nebūtu jāietekmē noregulējuma iestāžu pienākums pārliecināties, ka iestādes un to grupas ir noregulējamas un ka to rīcībā ir naudas līdzekļi, kas ir pietiekami, lai ievērotu prasības par pašu kapitāla minimumu un atbilstīgajām saistībām, lai segtu zaudējumus no noregulējuma un nodrošinātu rekapitalizāciju saskaņā ar noregulējuma plānu. Tik tiešām, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 6. punkta c) apakšpunktu attiecīgajām noregulējuma iestādēm ir jāņem vērā iespējamā izslēgšana, kad tās pārliecinās, ka iestādei ir pietiekama zaudējumu segšanas un rekapitalizācijas spēja. Ciktāl atsevišķu saistību izslēgšana no iekšējās rekapitalizācijas varētu būtiski samazināt šīs spējas pakāpi, kas pieejama noregulējumā, noregulējuma iestādei, nosakot prasības par pašu kapitāla minimumu un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 6. punkta c) apakšpunktu, būtu jāņem vērā varbūtējā šādas izslēgšanas nepieciešamība.

(7)

Ņemot vērā, ka noregulējuma iestādes iespējām izslēgt atsevišķas saistības vai saistību kategoriju no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punktu ir izņēmuma raksturs, noregulējuma iestādes novērtējumam ir jābūt pamatotam. Ja šāda izslēgšana nozīmētu noregulējuma fonda izmantošanu, noregulējuma iestādei būtu jāsniedz pārliecinošs skaidrojums par izņēmuma gadījumiem, kas izraisa izslēgšanu. Šis skaidrojums ir būtisks, lai Komisija spētu veikt savas pilnvaras, kas noteiktas Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 12. punktā, saskaņā ar kuru Komisijai 24 stundu laikā pēc noregulējuma iestādes paziņojuma par lēmumu izslēgt atsevišķas saistības ir jānolemj, vai tā ierosināto izslēgšanu aizliedz vai pieprasa tās grozījumu. Skaidrojumam, ko noregulējuma iestāde sniedz Komisijai, vajadzētu būt samērīgam, un būtu jāņem vērā nepieciešamība pēc lietderības, kas atbilst konkrētā gadījuma apstākļiem.

(8)

Noregulējuma gadījumā saistībām, kas tiek attiecinātas uz prasībām par pašu kapitāla minimumu un atbilstīgajām saistībām, principā vienmēr nepieciešamajā apmērā būtu jāveic iekšējā rekapitalizācija, lai segtu zaudējumus un rekapitalizētu iestādi, ciktāl noregulējuma iestādes noregulējuma plānošanas laikā tik tiešām paredz, ka šīs saistības ticamā un iespējamā veidā veicina zaudējumu segšanu un rekapitalizāciju. Izņēmuma gadījumos, kad noregulējuma iestādei ir nepieciešams izmantot izslēgšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punktu, kas noregulējuma plānošanā nav tikusi apsvērta, un kad šāda izslēgšana nozīmētu noregulējuma fonda izmantošanu, noregulējuma iestādei būtu jāpaskaidro, kādi izņēmuma gadījumi attaisno šādu izslēgšanu un kādēļ noregulējuma plānošanas laikā noregulējuma iestāde šos izņēmuma gadījumus nevarēja paredzēt. Prasības izskaidrot šos faktorus būtu jāpiemēro samērīgi un atbilstoši, ņemot vērā nepieciešamību laikus veikt noregulējuma darbības.

(9)

Spēja izslēgt saistības no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punktu būtu jāīsteno, pilnā mērā ievērojot Savienības tiesību vispārējos principus, un it īpaši tai nebūtu jāietekmē citu kreditoru aizsardzība, proti, princips, ka neviens kreditors neuzņemas lielākus zaudējumus kā zaudējumus, kas tam būtu radušies, ja iestādes darbība būtu izbeigta parastā maksātnespējas procesa kārtībā (princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”). Noregulējuma iestādēm, veicot izslēgšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punktu un gatavojot noregulējuma plānu, būtu jāņem vērā nepieciešamība ievērot šos aizsardzības pasākumus un kreditoru kompensēšanas risks saistībā ar šo aizsardzības pasākumu pārkāpumu. Tomēr tam, ka noregulējuma iestādes lēmumu izslēgt konkrētas saistības var pārsūdzēt tiesā, nevajadzētu būt vienīgajam papildu izslēgšanas pamatojumam. Tam nevajadzētu skart to, ka pienācīgi tiek ņemti vērā iepriekšējie tiesas nolēmumi attiecībā uz noregulējuma darbībām, ja tās ir nozīmīgas konkrētajam gadījumam.

(10)

Noregulējuma iestādes vispārējo spēju veikt izslēgšanu ierobežo tas, ka zaudējumus, kurus izslēgšanas dēļ kreditori nav seguši pilnā apmērā, ar noregulējuma finansēšanas mehānismu var segt vienīgi tad, ja akcionāri un kreditori ir iemaksājuši summu, kas ir vienāda vismaz ar 8 % no iestādes pasīvu kopsummas (kas ietver arī pašu kapitālu).

(11)

Izslēgšana būtu jāapsver katrā gadījumā atsevišķi, analizējot attiecīgos apsvērumus saistībā ar katru potenciālo Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punktā paredzētās izslēgšanas iemeslu, nevis apsverot attiecīgo iestāžu konkrētās iezīmes atsevišķi. Šai pieejai būtu jānodrošina konsekventa izņēmumu apstākļu apsvēršana un jānovērš nevajadzīgi konkurences izkropļojumi. Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā iestādes iezīmes (piemēram, lielums, savstarpējā saistība vai sarežģītība), lai novērtētu, vai pastāv apstākļi, kas attaisno konkrētu saistību izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas. Tomēr šīm iezīmēm nebūtu automātiski jāattaisno izņēmums no šādas iestādes saistību iekšējās rekapitalizācijas.

(12)

Daži vispārīgi faktori, piemēram, tirgus apstākļi, pastāvošas grūtības vai iestādes zaudējumu apmērs, varētu ietekmēt varbūtību, ka iestāsies izņēmuma gadījumi, kas noteikti Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punktā. Tomēr šādi vispārīgi faktori nebūtu jāuzskata par vēl vienu patstāvīgu izslēgšanas pamatojumu papildus tiem, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punkta a)–d) apakšpunktā.

(13)

Apsverot to, vai pastāv kādi apstākļi, kas attaisno izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas, noregulējuma iestādei būtu jāņem vērā laikposms, pēc kura grūtības, kādās iestāde varētu nonākt tuvākajā nākotnē, vairs nevar risināt parastā kārtībā. Ja ir noteikti katras iestādes noregulējuma plāni un prasības par pašu kapitāla minimumu un atbilstīgajām saistībām un ja ir risināts jautājums par noregulējumam radītiem šķēršļiem, ir sagaidāms, ka iestādei vajadzētu būt nepieciešamajai spējai segt zaudējumus un tikt rekapitalizētai. Tik tiešām, noregulējuma shēmā būtu jāievēro noregulējuma plāns, tai skaitā noregulējuma stratēģija, ja vien, ņemot vērā lietas apstākļus, noregulējuma iestāde nenovērtē, ka noregulējuma mērķi iedarbīgāk tiks sasniegti tad, ja tiks veiktas darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānā.

(14)

Laikposmā, kad vēl nav apstiprināti noregulējuma plāni un prasības par pašu kapitāla minimumu un atbilstīgajām saistībām un kurā noregulējuma iestādes rīcībā nav bijis pietiekams laiks, lai detalizēti lemtu par noregulējuma stratēģijas īstenošanu, visticamāk, būs gadījumi, kuros iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nav iespējams pieņemamā laikposmā piemērot visām atbilstīgajām saistībām. Nosakot, kas ir uzskatāms par “pieņemamu laikposmu”, būtu jāņem vērā ātrums un noteiktība, kas nepieciešami, lai pabeigtu iekšējo rekapitalizāciju līdz konkrētam datumam un iedarbīgi stabilizētu uzņēmumu. Ja praktiski nav iespējams veikt visus uzdevumus, kas nepieciešami, lai līdz minētajam datumam paveiktu konkrētu saistību iekšējo rekapitalizāciju, būtu jāuzskata, ka iekšējo rekapitalizāciju nav iespējams veikt “pieņemamā laikposmā”. Lēmums par to, kad “grūti” kļūst par “neiespējami”, būtu jāpieņem, balstoties uz kritērijiem, pēc kuriem nosaka “pieņemamu laikposmu”.

(15)

Principā saistības, ko reglamentē kādas trešās valsts tiesību akti, var iekšēji rekapitalizēt, ciktāl tās nav izslēgtas saskaņā ar 44. panta 2. punktu. 55. pantā paredzētā mehānisma mērķis ir palielināt iespējamību, ka šīs saistības var tikt rekapitalizētas saprātīgā termiņā. Tikpat svarīgi ir, ka Direktīvas 2014/59/ES 67. pantā ir paredzēta noregulējuma iestāžu rīcības brīvība pieprasīt, lai maksātspējas administrators vai cita persona, kas īsteno kontroli pār noregulējamo iestādi, veiktu visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka saistību norakstīšana vai konvertācija [konversija], ko reglamentē trešās valsts tiesību akti, stājas spēkā. Tomēr, ņemot vērā to, ka uz šādām saistībām neattiecas ES tiesību akti, pastāv neliels risks, ka izņēmuma gadījumos noregulējuma iestādes maksimāli pūliņi, tostarp rīcības brīvības īstenošana saskaņā ar 67. pantu, var nebūt pietiekami, lai novērstu problēmas attiecībā uz šādu saistību rekapitalizēšanu saprātīgā termiņā.

(16)

Praktisks šķērslis, kas liedz veikt konkrētu saistību iekšējo rekapitalizāciju, var būt arī tas, ka brīdī, kad noregulējuma iestāde piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, nav noteikts saistību apmērs vai to ir grūti noteikt. Tā tas var būt tādu nodrošinātu saistību gadījumā, kuru vērtība pārsniedz attiecīgā nodrošinājuma vērtību, vai tādu saistību gadījumā, kas ir atkarīgas no neprognozējamiem notikumiem nākotnē, piemēram, ārpusbilances posteņi vai piešķirts, bet vēl neizmantots finansējums. Šādus šķēršļus var novērst, izmantojot atbilstīgu novērtēšanu, piemēram, atceļot konkrētas saistības un vērtību nosakot ar aplēsi, izmantojot attiecīgās vērtēšanas metodes vai piemērojot “virtuālu”, procentuālu diskonta koeficientu.

(17)

Lai gan dažos gadījumos arī atvasināto instrumentu iekšējā rekapitalizācija tik tiešām ir sarežģīta, Direktīvas 2014/59/ES 49. pantā ir skaidri noteikts, kā veic atvasināto instrumentu iekšējo rekapitalizāciju, proti, pēc pozīcijas slēgšanas. Tam, ka pēc pozīcijas slēgšanas var būt grūti īsā laikā konstatēt savstarpējā ieskaita neto summu, nebūtu automātiski jāizraisa izslēgšana, jo to var arī risināt, izmantojot attiecīgas Komisijas noteiktas vērtēšanas metodes saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 49. panta 5. punktu, it īpaši provizoriskās vērtēšanas posmā. Šajā ziņā būtu jāparedz iestāžu pienākums pierādīt, ka tās spēj sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu vērtēšanu noregulējuma nolūkā. Konkrētāk, noregulējuma iestādēm būtu jānodrošina, ka iestādes spēj sagatavot nepieciešamu, aktuālu informāciju noregulējuma stratēģijā paredzētajā termiņā, it īpaši lai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. pantu atbalstītu ticamu vērtēšanu pirms noregulējuma un tā ietvaros. Turklāt pamatnostādnēs ir noteikts, ka noregulējuma iestādēm būtu jāapsver prasības iestādēm atsavināt savus aktīvus, kas ievērojami mazina vērtēšanas praktiskas īstenošanas iespējamību.

(18)

Direktīvas 2014/59/ES 2. pantā ir definēts jēdziens “kritiski svarīgas funkcijas” un “galvenās darbības jomas”. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros tā konkretizē apstākļus, kuros atsevišķas darbības un pakalpojumi varētu ietilpt termina “kritiski svarīgas funkcijas” vai “galvenās darbības jomas” definīcijas tvērumā. Šajā ziņā darbības jomas rentabilitāte pats par sevi nav pietiekams iemesls, lai no iekšējās rekapitalizācijas izslēgtu saistības, kas attiecas uz šo darbības jomu. Tomēr izslēgšanai var būt attaisnojums, ja galvenās darbības jomas saglabāšana ir kritiski svarīga, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, tostarp saglabātu kritiski svarīgās funkcijas, ja minēto mērķu sasniegšana tiek veicināta, turpinot galvenās darbības, pakalpojumus un darījumus.

(19)

Noregulējuma iestādes saistības, kas ir nepieciešamas riska pārvaldībai (riska ierobežošanai) kritiski svarīgo funkciju kontekstā, var izslēgt vienīgi tad, ja riska pārvaldība (riska ierobežošana) tiek atzīta prudenciālās uzraudzības vajadzībām un ja tā ir būtiska, lai uzturētu darbības jomas, kas saistītas ar kritiski svarīgām funkcijām, tā, ka, ja riska ierobežošana tiktu izbeigta, kritiski svarīgās funkcijas nepārtrauktība būtu ievērojami apdraudēta.

(20)

Turklāt noregulējuma iestādes saistības, kas ir nepieciešamas riska pārvaldībai (riska ierobežošanai) kritiski svarīgo funkciju kontekstā, var izslēgt vienīgi tad, ja, pieņemot, ka riska pārvaldības pasākuma darbība tiek izbeigta, iestādei termiņā, kas nepieciešams, lai uzturētu kritiski svarīgo funkciju, piemēram, ar vērtēšanu saistītā diapazona vai nenoteiktības dēļ, nebūtu iespējams to aizstāt ar saprātīgiem noteikumiem.

(21)

Nepieļaut kaitīgas ietekmes izplatīšanos, lai novērstu nozīmīgu negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu, ir vēl viens noregulējuma mērķis, kas var attaisnot izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas. Jebkurā ziņā izslēgšanai ar šādu pamatojumu būtu jānotiek vienīgi tad, ja tas ir absolūti nepieciešami un samērīgi, kā arī tad, ja kaitīgās ietekmes izplatīšanās ir tik apjomīga, ka tā būtu plaši izplatīta un lielā mērā traucētu finanšu tirgu darbību tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts vai Savienības ekonomikā.

(22)

Kaitīgas ietekmes izplatīšanās risks var būt objektīvi raksturīgs iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanai. Leģislatīvais lēmums par iekšējās rekapitalizācijas instrumenta (kā viena no galvenajiem noregulējuma instrumentiem) nostiprināšanu Direktīvā 2014/59/ES kopā ar principu, ka kreditoriem un akcionāriem būtu jāsedz zaudējumi, nozīmē, ka objektīvs kaitīgas ietekmes izplatīšanās risks, ar ko varētu būt saistīta iekšējā rekapitalizācija, nebūtu automātiski jāuzskata par saistību izslēgšanas iemeslu. Tādēļ noregulējuma iestādēm būtu rūpīgi jānovērtē šis pamatojums un jāizskaidro konkrētu saistību izslēgšana no iekšējās rekapitalizācijas, balstoties uz lielāku iespējamību, ka šīs saistības izraisīs plašu Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punkta c) apakšpunktā aprakstītās kaitīgas ietekmes izplatīšanos (nevis saistības, kas netiek izslēgtas). Šajā nolūkā tām savs novērtējums būtu jābalsta uz atbilstošām metodēm, tai skaitā kvantitatīvu analīzi, lai konstatētu kaitīgas ietekmes izplatīšanās un dalībvalsts vai Savienības ekonomikas apjomīga traucējuma risku un pakāpi.

(23)

Nepieciešamību veikt izslēgšanu, to pamatojot ar kaitīgas ietekmes izplatīšanās risku, varētu ietekmēt tirgus apstākļi iekšējās rekapitalizācijas laikā, it īpaši, ja uzņēmums grūtībās nonāk tad, kad finanšu sistēma ir pakļauta ievērojamai spriedzei vai cieš no uzticēšanās trūkuma. Risks, ka noregulējuma instrumentu piemērošanai un pilnvarām varētu būt ievērojama, tieša vai netieša negatīva ietekme uz finanšu stabilitāti un uzticēšanos tirgum, būtu jārisina noregulējamības novērtējumā, kas paredzēts Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļas 26. punktā. Tādēļ, saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 3. punktu izslēdzot konkrētas saistības no iekšējās rekapitalizācijas, to pamatojot ar kaitīgas ietekmes izplatīšanās risku, noregulējuma iestādei būtu jāpaskaidro, kādēļ noregulējuma plānošanas gaitā nav tikuši apsvērti šķēršļi iekšējai rekapitalizācijai, ja šie izņēmumi rada šķēršļus noregulējamībai. Noregulējuma iestādei būtu arī jānovērtē, vai sekas – kaitīgas ietekmes izplatīšanās – izriet no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas attiecīgajām saistībām, vai minētā piemērošana tās ievērojami pastiprina, vai arī šādas sekas faktiski izriet no iestādes grūtībām kā tādām.

(24)

Kaitīgas ietekmes izplatīšanās risks var būt tiešs, ja tiešie zaudējumi, kas būs radušies noregulējamās iestādes darījuma partneriem, izraisa šo darījuma partneru (un attiecīgi to darījuma partneru) saistību neizpildi vai apjomīgas problēmas saistībā ar to maksātspēju. Iespējai, ka viena vai vairākas finanšu iestādes līdz ar iekšējo rekapitalizāciju nonāk grūtībās, nebūtu automātiski jāizraisa saistību izslēgšana no iekšējās rekapitalizācijas. Lēmumi par izslēgšanu būtu jāpieņem proporcionāli sistēmiskajiem riskiem, kurus var radīt tieša kaitīgas ietekmes izplatīšanās.

(25)

Kaitīgas ietekmes izplatīšanās risks var būt arī netiešs, piemēram, saistīts ar tādu konkrētu tirgus dalībnieku kā ieguldītāji, uzticēšanās zudumu vai ar aktīvu cenu ietekmi. Svarīgs netiešs kaitīgas ietekmes izplatīšanās kanāls var būt tas, ka zūd uzticēšanās finansējuma tirgiem (mazapjoma finansējums un lielapjoma finansējums): izsīkst piedāvājums, tiek pieprasīta lielāka peļņas norma – vispār vai attiecībā uz iestādēm, kuru iezīmes ir līdzīgas iestādēm, kas nonākušas grūtībās, vai iestādes ar nepietiekamu likviditāti veic savu aktīvu ārkārtas pārdošanu.

(26)

Veicot konkrētu saistību iekšējo rekapitalizāciju, varētu notikt vērtības zudums, ja šīs saistības ietilpst sekmīgā darbības jomā, kas citādi radītu bankai ievērojamu pievienoto vērtību, piemēram, veicot pārdošanu pircējam no privātā sektora. Lai noregulējuma iestāde konkrētas saistības vai saistību kategoriju izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas, saglabātajai vērtībai vajadzētu būt pietiekamai, lai (potenciāli) uzlabotu neizslēgto kreditoru stāvokli – pretstatā stāvoklim, kad attiecīgās saistības nebūtu izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas. Tādēļ noregulējuma iestādes var izslēgt konkrētas saistības no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punkta d) apakšpunktu, kad citu kreditoru ieguvums no izslēgšanas būtu lielāks par to iemaksām zaudējumu segšanai un rekapitalizācijai, ja izslēgšana nenotiktu. Tas tā var būt, piemēram, gadījumā, kad saglabāto vērtību varētu nepārprotami identificēt ar atbilstošu tās atlīdzības pieaugumu, ko maksā pircējs no privātā sektora.

(27)

Novērtējot potenciālo ieguvumu (vērtības saglabāšana attiecībā uz izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas), Komisija attiecīgi Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 16. punktā un 49. panta 5. punktā ir pilnvarota pieņemt regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz vērtēšanu noregulējuma vajadzībām, kā arī uz atvasināto instrumentu vērtēšanu. Atkarībā no piemērojamām metodēm papildu zaudējumi var rasties no atvasināto instrumentu pozīcijas slēgšanas un pārsniegt attiecīgo saistību potenciālu iekšējās rekapitalizācijas jomā, radot papildu zaudējumus, kas var palielināt iekšējās rekapitalizācijas slogu citiem noregulējamās iestādes kreditoriem. Papildu zaudējumi var izrietēt no aizstāšanas izmaksām, kas radušās darījuma partnerim, vai izmaksām, kuras radušās noregulējamajai iestādei, atjaunojot atvērtos riska ierobežošanas darījumus, kas nav atspoguļotas atvasināto instrumentu turpinātas darbības vērtībā. Šādos apstākļos noregulējuma iestādei būtu jānovērtē, vai minētais vērtības samazinājums nozīmētu, ka neizslēgtu kreditoru zaudējumi būtu lielāki nekā zaudējumi apstākļos, kad attiecīgās saistības būtu izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas. Izslēgšanu nevarētu pamatot ar tīri spekulatīviem apsvērumiem par potenciālu vērtības pieaugumu,

1)

“tieša kaitīga ietekme” ir situācija, kad noregulējamās iestādes darījuma partnera tiešie zaudējumi no iestādes saistību norakstīšanas izraisa šāda darījuma partnera saistību neizpildi vai tuvākajā laikā, visticamāk, izraisīs saistību neizpildi;

2)

“netieša kaitīga ietekme” ir situācija, kad iestādes saistību norakstīšana vai konvertācija [konversija] izraisa tirgus dalībnieku negatīvu reakciju, kas ievērojami apgrūtina finanšu sistēmu un potenciāli kaitē reālajai ekonomikai.

a)

izņēmuma gadījumi, kas atšķiras no apstākļiem noregulējuma plānošanas laikā tādā ziņā, ka šīs saistības ir nepieciešams izslēgt no iekšējās rekapitalizācijas laikā, kad tiek veiktas noregulējuma darbības;

b)

kādēļ noregulējuma plānošanas laikā nebija iespējams paredzēt izslēgšanas nepieciešamību un, konkrētāk, izņēmuma gadījumus, kas to izraisa;

c)

ja izslēgšanas nepieciešamība bija paredzēta noregulējuma plānā, kā noregulējuma iestāde šo nepieciešamību ir risinājusi, lai novērstu to, ka tā rada šķēršļus noregulējumam.

a)

kā/vai tiek ievērotas prasības, kas izklāstītas šīs regulas 5. un 6. pantā; un

b)

kādēļ izslēgšanas nepieciešamība nevarēja tikt risināta, izmantojot piemērotu novērtēšanas metodi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. pantu;

a)

kā/vai tiek ievērotas prasības, kas izklāstītas šīs regulas 7. pantā;

b)

kādēļ izslēdzamās saistības ir vairāk nozīmīgas pietiekami konkretizētu kritiski svarīgo funkciju vai galveno darbības jomu darbības nepārtrauktībai nekā saistības, kas netiek izslēgtas.

a)

kā/vai tiek ievērotas prasības, kas izklāstītas šīs regulas 8. pantā;

b)

kādēļ tieši izslēgtās saistības drīzāk varētu radīt tāda veida kaitīgas ietekmes izplatīšanos, kas aprakstīta Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punkta c) apakšpunktā, nevis saistības, kas netiek izslēgtas.

a)

noregulējuma iestādes pienākums noregulējuma plānā sniegt aprakstu par procesiem, kā pienācīgā termiņā nodrošināt tādas informācijas pieejamību, kas nepieciešama novērtēšanai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. un 49. pantu;

b)

noregulējuma iestādes pienākums novērst šķēršļus attiecībā uz iestādes noregulējamību, tostarp apstākļus, kas varētu izraisīt izslēgšanu, kuru varēja paredzēt noregulējuma plānošanas procesā, kad šādi potenciālie izņēmumi ir uzskatāmi par šķēršļiem noregulējamībai.

a)

kad ir jānosaka galīgā norakstāmā summa;

b)

līdz kuram termiņam būtu jāveic visi uzdevumi, kas nepieciešami šo saistību iekšējai rekapitalizācijai, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, ņemot vērā stāvokli laikā, kad tiek veiktas noregulējuma darbības.

a)

nepieciešamību publicēt lēmumu par iekšējo rekapitalizāciju un noteikt iekšējās rekapitalizācijas summu un tās galīgo sadalījumu pa dažādām kreditoru kategorijām;

b)

šāda lēmuma atlikšanas ietekmi uz uzticēšanos tirgum, potenciālo tirgus reakciju, piemēram, likviditātes aizplūšanu un noregulējuma darbību iedarbīgumu, ņemot vērā:

c)

tirgu darbdienas sākuma laikus, ciktāl tie var ietekmēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību un kaitīgas ietekmes izplatību;

d)

atsauces datumus, kuros ir jāievēro kapitāla prasības;

e)

datumus, kuros iestādei ir jāveic maksājumi, un attiecīgo saistību termiņus.

a)

šo saistību vai saistību kategorijas iekšējā rekapitalizācija apdraudētu šo funkciju, jo ir pieejams finansējums vai pastāv atkarība no darījuma partneriem, piemēram, riska ierobežošanas darījuma partneriem, infrastruktūras vai iestādes izmantoto pakalpojumu sniedzējiem, kuriem var būt liegts vai kuri pēc iestādes iekšējās rekapitalizācijas nevēlas turpināt darījumus ar to;

b)

attiecīgā kritiski svarīgā funkcija ir pakalpojums, ko iestāde sniedz trešām personām un kas ir atkarīgs no šo saistību nepārtrauktas izpildes.

a)

riska pārvaldība (riska ierobežošana) ir atzīta prudenciālās uzraudzības vajadzībām un ir būtiska, lai uzturētu darbības, kas saistītas ar kritiski svarīgām funkcijām;

b)

iestādei nebūtu iespējams aizstāt izbeigtu riska pārvaldības pasākumu ar saprātīgiem noteikumiem termiņā, kas nepieciešams kritiski svarīgo funkciju uzturēšanai.

a)

noregulējuma iestāde novērtē, ka finansējums ir būtisks, lai saglabātu kritiski svarīgu funkciju;

b)

ņemot vērā šīs regulas 6. pantu, iestādei nebūtu iespējams aizstāt finansējumu laikposmā, kas nepieciešams, lai uzturētu kritiski svarīgo funkciju.

a)

tās termiņš;

b)

prognozes par finansējuma izmaksu pieaugumu, kas neapdraud kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību;

c)

prognoze par turpmāko potenciālo peļņu.

a)

apsvērumi par riska darījumiem ar attiecīgiem darījuma partneriem attiecībā uz risku, ka šādu riska darījumu iekšējā rekapitalizācija varētu izraisīt problēmu ķēdes reakciju;

b)

tādu darījuma partneru sistēmiskais svarīgums, kuriem pastāv risks nonākt grūtībās, it īpaši attiecībā uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.

a)

to iestāžu skaitu, lielumu un savstarpējo saistību, kas ir līdzīgas noregulējamajai iestādei, ciktāl tas varētu izraisīt plaši izplatītu uzticēšanās trūkumu banku nozarei vai finanšu sistēmai kopumā;

b)

to fizisko personu skaitu, kuras tieši un netieši ietekmē iekšējā rekapitalizācija, noregulējuma darbības publiskums un atspoguļojums presē, ciktāl tam ir nozīmīgs risks apdraudēt vispārējo uzticēšanos banku nozarei vai finanšu sistēmai kopumā;

c)

iekšējās rekapitalizācijas ietekmēto darījuma partneru (tostarp nebanku sektora tirgus dalībnieku) skaitu, lielumu un savstarpējo saistību, tostarp ar tirgus dalībniekiem no nebanku sektora un šo darījuma partneru veikto kritiski svarīgo funkciju svarīgumu;

d)

darījuma partneru spēju funkcijas nodrošināšanas nolūkā gūt pieeju alternatīviem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir novērtēti kā aizstājami, ņemot vērā konkrēto situāciju;

e)

jautājumu par to, vai pēc iekšējās rekapitalizācijas ievērojams skaits darījuma partneru atsauktu finansējumu vai pārtrauktu veikt darījumus ar citām iestādēm vai arī līdz ar šādu tirgus dalībnieku iekšējo rekapitalizāciju apstātos tirgus pareiza darbība, it īpaši gadījumā, kad tiktu zaudēta vispārējā uzticēšanās tirgum vai iestātos panika;

f)

plaši izplatītu atteikumu sniegt īstermiņa finansējumu vai noguldījumus nozīmīgā apmērā;

g)

tādu iestāžu skaitu, lielumu vai nozīmīgumu, kurām pastāv risks, ka iestājas agrīnas intervences nosacījumi vai tiek izpildīti nosacījumi attiecībā uz faktiskām vai iespējamām grūtībām (maksātnespēju) saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 4. punktu;

h)

risku, ka notiek nozīmīga kritiski svarīgu funkciju pārtraukšana vai šādu funkciju nodrošināšanas cenu nozīmīgs pieaugums (par ko liecina izmaiņas tirgus apstākļos attiecībā uz šādām funkcijām vai to pieejamība), vai darījuma partneru un citu tirgus dalībnieku gaidījumi;

i)

plaši izplatītu, nozīmīgu iestāžu akciju cenu vai iestāžu turēto aktīvu cenu samazinājumu, it īpaši, ja tie var ietekmēt iestāžu kapitāla stāvokli;

j)

vispārēju un plaši izplatītu iestādēm pieejamā īstermiņa vai vidēja termiņa finansējuma samazinājumu;

k)

ievērojamu kaitējumu starpbanku finansēšanas tirgus darbībai, par ko liecina ievērojams nodrošinājuma rezerves prasību palielinājums un iestādēm pieejamā nodrošinājuma samazinājums;

l)

plaši izplatītu un nozīmīgu cenu palielinājumu attiecībā uz kredītriska apdrošināšanu vai iestāžu vai citu tirgus dalībnieku, kuri ir nozīmīgi iestāžu finansiālajam stāvoklim, kredītreitinga pasliktināšanos.

1.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/21

(1)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 329. panta 3. punktā, 352. panta 6. punkta trešajā daļā un 358. panta 4. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka Eiropas Banku iestāde (EBI) izstrādā vairākas metodes, kas dod iespēju pašu kapitāla prasībās papildus deltas riskam ņemt vērā citus riskus tā, lai tas būtu samērīgi ar iestāžu darbības apmēru un sarežģītību iespējas līgumu un regulētā tirgū tirgotu garantiju [iespējas sertifikātu (warrants)] jomā. Attiecīgi EBI šajā jomā izstrādāja regulatīvo tehnisko standartu projektu, kuru Komisija apstiprināja un pieņēma ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 528/2014 (3).

(2)

Ar Direktīvu 2013/36/ES izveidotajā prudenciālās uzraudzības sistēmā ir paredzēts, ka ikviena iestāde identificē visus darbiniekus, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. EBI saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 2. punktu šajā jomā izstrādāja regulatīvo tehnisko standartu projektu, kuru Komisija apstiprināja un pieņēma ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 604/2014 (4).

(3)

Deleģētajā regulā (ES) Nr. 528/2014 un Deleģētajā regulā (ES) Nr. 604/2014 ir pieļautas dažas kļūdas, kuras ir nepieciešams labot.

(4)

Deleģētajā regulā (ES) Nr. 528/2014 būtu jāparedz, ka vienkāršoto pieeju drīkst izmantot vienīgi iestādes, kuras iespējas līgumus un iespējas sertifikātus tikai pērk, taču šīm iestādēm nedrīkstētu uzlikt pienākumu izmantot šo pieeju. Tāpēc Deleģētās regulas (ES) Nr. 528/2014 2. panta redakcija, ar kuru minētajām iestādēm ir uzlikts pienākums izmantot vienkāršoto pieeju un pārējām iestādēm savukārt nav liegts izmantot šo pieeju, būtu jālabo.

(5)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 604/2014 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts attiecīgi būtu jālabo tā, lai visi darbinieki, kuri to kopējā atalgojuma ziņā ietilpst tajā pašā atalgojuma grupā kā augstākā vadība un par riska uzņemšanos atbildīgās personas, tiktu uzskatīti par “personām, kuras uzņemas būtisku risku”, tas ir, personām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu.

(6)

Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EBI iesniedza Komisijai.

(7)

EBI organizēja atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu sākotnējo projektu, ko labo ar šo regulu, izanalizēja iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūdza atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (5) 37. pantu.

(8)

Lai nodrošinātu, ka attiecīgos regulatīvos tehniskos standartus ir iespējams pareizi piemērot pēc iespējas drīz, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

1.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/24

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija tās nav atļāvusi saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 paredzēts arī, ka pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veselīguma norāžu atļaujas pieteikumus var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Derīgos pieteikumus valsts kompetentā iestāde nosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) (turpmāk “iestāde”) zinātniskā novērtējuma veikšanai, kā arī Komisijai un dalībvalstīm informācijai.

(3)

Komisija, ņemot vērā iestādes sniegto atzinumu, lemj par veselīguma norāžu atļaušanu. Dažos gadījumos zinātniskais riska novērtējums vien nevar nodrošināt visu informāciju, ar kuru būtu jāpamato riska pārvaldības lēmums, tāpēc būtu jāņem vērā citi pamatoti faktori, kas attiecas uz aplūkojamo jautājumu.

(4)

Pēc tam, kad uzņēmums Oy Karl Fazer AB iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 5. punktu, iestādei lūdza sniegt atzinumu par veselīguma norādi saistībā ar augsta šķiedrvielu satura rudzu maizi, kas gatavota ar ieraugu, un glikēmiskās reakcijas samazināšanos pēc ēšanas (jautājums Nr. EFSA-Q-2014-00012 (2)). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Augsta šķiedrvielu satura rudzu maizes, kas gatavota ar ieraugu, lietošana uzturā samazina glikēmisko reakciju un insulīna reakciju pēc ēšanas.” Pēc iestādes pieprasījuma pieteikuma iesniedzējs precizēja, ka attiecībā uz norādīto ietekmi augsta šķiedrvielu satura rudzu maize, kas gatavota ar ieraugu, būtu jāsalīdzina ar glikozi.

(5)

Komisija un dalībvalstis 2014. gada 8. oktobrī saņēma iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp gandrīz jebkura pārtikas produkta lietošanu uzturā un glikēmiskās reakcijas samazināšanos pēc ēšanas, salīdzinot ar glikozi.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 6. panta 1. punktu un 13. panta 1. punktu veselīguma norādes nepieciešams pamatot ar vispāratzītiem zinātniskiem pierādījumiem. Ja veselīguma norādes neatbilst citām vispārējām un īpašajām Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām, atļaujas piešķiršanu var arī likumīgi atlikt pat tad, ja iestādes zinātniskais novērtējums ir bijis labvēlīgs. Savā zinātniskajā atzinumā iestāde atzīmēja, ka, testējot salīdzināmus pieejamo ogļhidrātu daudzumus no dažādiem ogļhidrātus saturošiem pārtikas produktiem, gandrīz ikviens ogļhidrātus saturošs pārtikas produkts veicina glikēmiskās reakcijas samazināšanos asinīs pēc ēšanas salīdzinājumā ar glikēmisko reakciju asinīs, kuru izraisa glikozes lietošana uzturā. Turklāt tā norādīja, ka pārtikas produkti, kas satur nelielu daudzumu ogļhidrātu vai vispār nesatur pieejamos ogļhidrātus, arī varētu veicināt zemāku glikēmisko reakciju asinīs pēc ēšanas, salīdzinot ar glikozi.

(7)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 ir noteikts, ka jēdziens “norāde” ir jebkurš ziņojums vai atveidojums, kas pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķas īpašības. Norāde par augsta šķiedrvielu satura rudzu maizes, kas gatavota ar ieraugu, saistību ar glikēmisko reakciju pēc ēšanas liktu domāt, ka augsta šķiedrvielu satura rudzu maizei, kas gatavota ar ieraugu, ir sevišķas īpašības attiecībā uz glikēmiskās reakcijas samazināšanos pēc ēšanas, salīdzinot ar glikozi, lai gan patiesībā gandrīz visiem pārtikas produktiem ir šāda ietekme. Regulas (EK) Nr. 1924/2006 3. panta otrās daļas a) apakšpunkts nosaka, ka norāžu izmantošana nedrīkstētu būt maldinoša. Norāde, kas liktu domāt, ka konkrētam pārtikas produktam ir sevišķas derīgās īpašības, lai gan patiesībā minētās īpašības piemīt gandrīz visiem pārtikas produktiem, būtu maldinoša.

(8)

Ņemot vērā iepriekš minēto, norāde uz augsta šķiedrvielu satura rudzu maizes, kas gatavota ar ieraugu, lietošanu uzturā un glikēmiskās reakcijas samazināšanos pēc ēšanas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām un tādēļ nevar tikt iekļauta sarakstā ar atļautajām veselīguma norādēm.

(9)

Nosakot šajā regulā paredzētos pasākumus, Komisija ņēma vērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 6. punktu saņemtās atsauksmes no pieteikuma iesniedzēja.

(10)

Ir notikusi apspriešanās ar dalībvalstīm,

1.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/27

(1)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 13. panta 2. punkts nosaka, ka testēšanas metodes, ar kurām iegūst informāciju par būtiskām vielu īpašībām, ko pieprasa minētā regula, ir regulāri jāpārskata un jāuzlabo, lai samazinātu testēšanu ar mugurkaulniekiem un testos izmantoto dzīvnieku skaitu. Kad kļūst pieejamas piemērotas validētas testēšanas metodes, Komisijas Regula (EK) Nr. 440/2008 (2) un Regulas (EK) Nr. 1907/2006 pielikumi vajadzības gadījumā būtu jāgroza, lai aizstātu, samazinātu vai pilnveidotu testēšanu ar dzīvniekiem. Būtu jāņem vērā aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principi, kas nostiprināti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/63/ES (3).

(2)

Regula (EK) Nr. 1907/2006 nosaka tādu vielu reģistrēšanas prasības, kuras Savienībā ražo vai importē atsevišķi, maisījumos vai izstrādājumos. Lai izpildītu reģistrācijas prasības, reģistrētājiem ir jāsniedz Regulā (EK) Nr. 1907/2006 prasītā informācija.

(3)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 in vivo pētījumi ir vajadzīgi, lai iegūtu informāciju par ādas kairinājumu un acu kairinājumu – Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VIII pielikuma 8.1. un 8.2. punkts.

(4)

Pēdējos gados zinātnē gūti ievērojami sasniegumi alternatīvu testēšanas metožu izstrādē attiecībā uz kodīgumu ādai / ādas kairinājumu un nopietniem acu bojājumiem / acu kairinājumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir panākusi starptautisku vienošanos par vairākām alternatīvu testēšanas metožu testēšanas vadlīnijām, un tās ir iekļautas Regulā (EK) Nr. 440/2008.

(5)

Attiecībā uz kodīgumu ādai / ādas kairinājumu pietiekamu informāciju vielas klasificēšanai un ar to saistītā riska novērtēšanai vairumā gadījumu var iegūt tikai ar in vitro pētījumiem vien. Secinājumus var izdarīt, balstoties uz vienu in vitro testu, ja rezultāts dod iespēju pieņemt tūlītēju drošu lēmumu par klasificēšanu vai neklasificēšanu, vai balstoties uz divu in vitro testu – ādas kairinājuma testa un testa, kurā pārbauda kodīgumu ādai, – kombināciju. Dažos izņēmuma gadījumos, ja saražotais vai importētais vielas daudzums ir vismaz 10 tonnas, tomēr var būt vajadzīgi in vivo pētījumi, piemēram, ja testējamā viela neietilpst in vitro testēšanas metožu izmantojamības jomā vai ja ar visaptverošu in vitro testu kopumu nevar iegūt pārliecinošus rezultātus.

(6)

Nopietnu acu bojājumu / acu kairinājuma noteikšanai ir in vitro testēšanas metožu kopums, ar ko daudzos gadījumos būs iespējams iegūt pietiekamu informāciju vielu klasificēšanai un ar tām saistītā riska novērtēšanai. Secinājumus par vielas potenciālu atstāt šādu ietekmi uz acīm var izdarīt, balstoties uz vienu testu, ja rezultāts dod iespēju pieņemt tūlītēju drošu lēmumu par klasificēšanu vai neklasificēšanu, vai balstoties uz divu vai vairāku testu kombināciju. Dažos gadījumos, ja saražotais vai importētais vielas daudzums ir vismaz 10 tonnas, tomēr var būt vajadzīgi in vivo pētījumi, piemēram, ja testējamā viela neietilpst testēšanas metožu izmantojamības jomā vai ja ar visaptverošu in vitro testu kopumu nevar iegūt pārliecinošus rezultātus.

(7)

Tāpēc VIII pielikuma 8.1. un 8.2. punkts būtu jāgroza tā, lai standartinformācijas prasība būtu veikt in vitro pētījumus un būtu noteikts, kādos gadījumos tomēr jāveic in vivo pētījums attiecībā uz ādas kairinājumu / kodīgumu ādai un nopietniem acu bojājumiem / acu kairinājumu. Tomēr, lai izpildītu informācijas prasības, neatkarīgi no tonnu skaita jebkurā gadījumā var izmantot piemērotu informāciju, kas iegūta jau veiktos in vivo pētījumos par ādas kairinājumu vai acu kairinājumu.

(8)

Turklāt standartinformācijas prasības un pielāgošanas noteikumi VII pielikuma 8.1. un 8.2. punktā, kā arī pielāgošanas noteikumi VIII pielikuma 8.1. un 8.2. punktā būtu jāpārskata, lai novērstu tādu noteikumu nevajadzīgu atkārtošanos, kas noteikti VI un XI pielikumā un VII un VIII pielikuma ievaddaļās attiecībā uz pieejamo datu pārskatīšanu, atteikšanos no toksikoloģiskā beigupunkta pētījumiem, ja pieejamā informācija liecina, ka viela atbilst kritērijiem tās klasificēšanai ar attiecīgo toksikoloģisko beigupunktu, vai lai precizētu nozīmi attiecībā uz atteikšanos no tādu vielu pētījumiem, kas konkrētos apstākļos ir uzliesmojošas. Vietās, kur ir atsauce uz vielu klasifikāciju, pielāgošanas noteikumi būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (4) lietoto terminoloģiju.

(9)

Kas attiecas uz akūtu toksicitāti, līdztekus testēšanai ar uzņemšanu orālā ceļā [Regulā Nr. 1907/2006: “norijot”] (VII pielikums, 8.5.1. punkts) Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VIII pielikuma 8.5. punkts attiecībā uz vielām (izņemot gāzes) nosaka standartinformācijas prasības, kas paredz testēšanu ar uzņemšanu vismaz vēl vienā ceļā (ieelpošanas ceļā vai dermālā ceļā) – atkarībā no cilvēka ekspozīcijas varbūtīgā ceļa. No akūtās toksicitātes in vivo pētījumiem pieejamo datu nesena zinātniskā analīze liecina, ka vielas, kuras nav toksiskas, tiekot uzņemtas orālā ceļā, gandrīz noteikti nebūs toksiskas, arī tiekot uzņemtas dermālā ceļā. Tas nozīmē, ka šo vielu testēšana ar uzņemšanu dermālā ceļā nesniedz to drošuma novērtēšanai būtisku informāciju. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VIII pielikuma 8.5. punkts būtu jāgroza, lai paredzētu iespēju attiecībā uz šādām vielām atteikties no dermālā testa.

(10)

Aģentūrai ECHA sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jāpilnveido vadlīnijas, kas attiecas uz testēšanas metožu izmantošanu un iespēju atteikties no šajā regulā paredzētajām standartinformācijas prasībām Regulas (EK) Nr. 1907/2006 izpildei. Vienlaikus ECHA būtu pilnīgi jāņem vērā darbs, ko veic ESAO, kā arī citas attiecīgās zinātnieku un ekspertu grupas.

(11)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1907/2006.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,

1.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/32

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2000/66/EK (2) triasulfuronu iekļāva kā darbīgo vielu Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)

Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ir uzskatāmas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā.

(3)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā norādīts, ka darbīgās vielas triasulfurona apstiprinājuma termiņš beidzas 2016. gada 30. jūnijā.

(4)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1141/2010 (5) 4. panta noteikumiem minētajā pantā norādītajā laikposmā tika iesniegts pieteikums triasulfurona atkārtotai iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs iesniedza papildu dokumentāciju, kas pieprasīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1141/2010 9. pantu. Ziņotāja dalībvalsts konstatēja, ka pieteikums ir pilnīgs.

(6)

Ziņotāja dalībvalsts, apspriežoties ar otro ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atkārtotas iekļaušanas novērtējuma ziņojumu, ko 2013. gada 14. oktobrī iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “Iestāde”) un Komisijai.

(7)

Iestāde atkārtotas iekļaušanas novērtējuma ziņojumu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm piezīmju sniegšanai un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Turklāt Iestāde papildu kopsavilkuma dokumentāciju darīja publiski pieejamu.

(8)

Iestāde 2015. gada 8. janvārī nosūtīja Komisijai savu secinājumu (6) par to, vai ir sagaidāms, ka triasulfurons varētu atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. Iestāde secināja, ka nepilnīgas triasulfurona genotoksicitātes novērtēšanas un tā ražošanas piemaisījumu CGA 150829 dēļ nav bijis iespējams noteikt veselībai būtiskās toksikoloģiskās references vērtības. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt risku patērētājiem, lietotājiem, strādniekiem un tuvumā esošām personām. Turklāt Iestāde secināja, ka konkrētās ģeogrāfiskās un klimatiskās situācijās ir liela iespējamība, ka novērtētie raksturīgie lietojumi varētu izraisīt vai nu paša triasulfurona, vai tā augsnes metabolīta CGA 150829 gruntsūdeņu eksponētību 0,1μg/L virs dzeramā ūdens parametru robežvērtības. Tika konstatēta arī augsta riska pakāpe ūdens organismiem.

(9)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju sniegt komentārus par Iestādes secinājumu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1141/2010 17. panta 1. punktu – par pārskata ziņojuma projektu. Pieteikuma iesniedzējs sniedza komentārus, un tie tika rūpīgi izskatīti.

(10)

Tomēr, neraugoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem argumentiem, 8. apsvērumā minētās bažas netika novērstas.

(11)

Līdz ar to nav konstatēts, ka attiecībā vismaz uz viena triasulfuronu saturoša augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem raksturīgiem lietojumiem ir sagaidāms, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētie apstiprināšanas kritēriji. Tāpēc darbīgās vielas triasulfurona apstiprinājumu nevajadzētu atjaunot.

(12)

Dalībvalstīm būtu jāatvēl zināms laiks, lai atsauktu triasulfuronu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas.

(13)

Ja attiecībā uz triasulfuronu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem dalībvalstis nosaka pagarinājuma periodu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, šim periodam būtu jābeidzas ne vēlāk kā 2017. gada 30. septembrī.

(14)

Šī regula neskar iespēju iesniegt citus pieteikumus attiecībā uz triasulfuronu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. pantu.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/35

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu saņēma pieprasījumu izmeklēt konkrētas Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes alumīnija folijas importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kura varētu notikt, importējot konkrētu nedaudz mainītu alumīnija foliju no ĶTR, un attiecināt uz šādu importu reģistrāciju.

(2)

Pieprasījumu iesniedza 2015. gada 18. aprīlī. Pieprasījuma iesniedzējs vēlējās palikt anonīms, un pieprasījumā to pienācīgi pamatoja. Komisija uzskata, ka ir pietiekams pamats atzīt pieprasījuma iesniedzēja identitāti par konfidenciālu.

(3)

Ražojums, ar ko varētu būt saistīta pasākumu iespējamā apiešana, ir ĶTR izcelsmes alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm un kuru svars pārsniedz 10 kg, pašlaik klasificēta ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111910) (“attiecīgais ražojums”). Tas ir ražojums, kuram piemēro spēkā esošos pasākumus.

(4)

Ražojumiem, uz kuriem attiecas iespējamas apiešanas izmeklēšana, ir tādas pašas pamatīpašības kā attiecīgajam ražojumam, kas definēts iepriekšējā apsvērumā. Taču tie var būt arī atkvēlināti, un importējot tos uzrāda šādi:

(5)

Pirmos trīs iepriekš aprakstītos ražojumus pašlaik klasificē ar tādu pašu KN kodu kā attiecīgo ražojumu, bet ar citiem Taric kodiem (7607111930, 7607111940 un 7607111950).

(6)

Pēdējo ražojumu klasificē ar citu KN kodu nekā attiecīgo ražojumu (t. i., KN kodu ex 7607 11 90) un Taric kodiem 7607119045 un 7607119080.

(7)

Visu iepriekš aprakstīto ražojumu izcelsme ir ĶTR (“izmeklējamie ražojumi”).

(8)

Pašlaik spēkā esošie pasākumi, kas, iespējams, tiek apieti, ir antidempinga pasākumi, kuri noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2384 (2) (“spēkā esošie pasākumi”).

(9)

Pieprasījumā ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi, kas noteikti attiecīgā ražojuma importam, tiek apieti, izmantojot tādu praksi, procesus vai darbības, kuriem bez antidempinga maksājuma noteikšanas nav cita pamatota iemesla vai ekonomiskā pamatojuma.

(10)

Iesniegtie pirmšķietamie pierādījumi ir šādi.

(11)

Pamatojoties uz Ķīnas eksporta un Eurostat importa statistikas datiem, pieprasījuma iesniedzējs noteica katra izmeklējamā nedaudz mainītā ražojuma importa tendences laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam. Salīdzinot attiecīgā ražojuma importa tendences ar izmeklējamo nedaudz mainīto izmeklējamo ražojumu importa tendencēm, pieprasījuma iesniedzējs pierādīja, ka izteikti pieaudzis nedaudz mainītā izmeklējamā ražojuma imports un vienlaicīgi samazinājies attiecīgā ražojuma imports. Konkrēti pieprasījuma iesniedzējs pierādīja, ka izmeklējamo nedaudz mainīto ražojumu importa apjoms bija līdzīgs attiecīgā ražojuma importa apjomam pirms sākotnējo antidempinga pasākumu pieņemšanas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 925/2009 (3). Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs ir demonstrējis, ka ir notikušas pārmaiņas tirdzniecības modelī.

(12)

Turklāt attiecībā uz katru apiešanas prakses veidu pieprasījuma iesniedzējs sniedza detalizētus pierādījumus, ka šāda prakse ir plaši izplatīta un ka nav cita pamatota iemesla vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana par šādu praksi.

(13)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, pieprasījuma iesniedzējs saistībā ar visiem apiešanas prakses veidiem ir demonstrējis ĶTR izcelsmes izmeklējamo nedaudz mainīto ražojumu būtisku eksporta cenu starpības samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares cenām. Tādējādi izmeklējamā ĶTR izcelsmes nedaudz mainītā ražojuma imports mazina antidempinga pasākumu koriģējošo ietekmi gan cenu, gan daudzumu ziņā.

(14)

Visbeidzot, pamatojoties uz informāciju, kas bija pieejama pieprasījuma iesniedzējam, tas veica dempinga starpības aprēķinus, kas liecina, ka saistībā ar katru apiešanas prakses veidu izmeklējamos nedaudz mainītos ražojumus ieved Savienības tirgū par dempinga cenām.

(15)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato izmeklēšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un izmeklējamo ražojumu importa reģistrēšanu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(16)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas zināmajiem eksportētājiem/ražotājiem un zināmajām eksportētāju/ražotāju apvienībām ĶTR, zināmajiem importētājiem un zināmajām importētāju apvienībām Savienībā, kā arī ĶTR iestādēm. Informāciju var attiecīgi iegūt arī no Savienības ražošanas nozares.

(17)

Katrā ziņā visām ieinteresētajām personām būtu jāsazinās ar Komisiju ne vēlāk kā šīs regulas 3. pantā noteiktajā termiņā un šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā termiņā jāpieprasa anketa, jo šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktais termiņš attiecas uz visām ieinteresētajām personām.

(18)

ĶTR iestādes tiks informētas par izmeklēšanas sākšanu.

(19)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu izmeklējamo ražojumu importu var atbrīvot no reģistrēšanas vai pasākumiem, ja ar šādu importu pasākumi netiek apieti.

(21)

Iespējamā pasākumu apiešana var notikt ārpus Savienības, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu var piešķirt atbrīvojumu tiem izmeklējamo ražojumu ražotājiem ĶTR, kuri var pierādīt, ka nav saistīti (4) ne ar vienu ražotāju, uz ko attiecas spēkā esošie pasākumi (5), un ja ir konstatēts, ka tie nav iesaistīti pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktā definētajās apiešanas praksēs. Ražotājiem, kas vēlas saņemt atbrīvojumu, šīs regulas 3. panta 3. punktā norādītajā termiņā būtu jāiesniedz pieprasījums, kas pienācīgi pamatots ar pierādījumiem.

(22)

Ievērojot pamatregulas 14. panta 5. punktu un lai nodrošinātu, ka tad, ja izmeklēšanā tiktu konstatēta pasākumu apiešana, no dienas, kad noteikts, ka jāreģistrē izmeklējamo ražojumu imports, varētu atbilstošā apmērā iekasēt antidempinga maksājumus.

(23)

Labas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņi, kuros:

(24)

Uzmanība tiek pievērsta faktam, ka vairākuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai persona piesakās šīs regulas 3. pantā noteiktajos termiņos.

(25)

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(26)

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus.

(27)

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

(28)

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

(29)

Izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu tiks pabeigta deviņu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(30)

Tiek norādīts, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6).

(31)

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un trešo personu uzklausīšanas pieprasījumus. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā mediators, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību.

(32)

Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz uzklausīšanas amatpersonai rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Lai tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi un piedāvāti atspēkojoši argumenti, uzklausīšanas amatpersona nodrošinās arī iespēju piedalīties uzklausīšanā, kurā iesaistītas attiecīgās personas.

(33)

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/.

—

alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,007 mm un mazāk nekā 0,008 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, ruļļos, kuru svars pārsniedz 10 kg neatkarīgi no platuma, arī atkvēlināta, vai

—

alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, ruļļos, kuru svars pārsniedz 10 kg un kuru platums pārsniedz 650 mm, arī atkvēlināta, vai

—

alumīnija folija ar biezumu vairāk nekā 0,018 mm un mazāk nekā 0,021 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, ruļļos, kuru svars pārsniedz 10 kg neatkarīgi no platuma, arī atkvēlināta, vai

—

alumīnija folija ar biezumu ne mazāk kā 0,021 mm un ne vairāk kā 0,045 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, ruļļos, kuru svars pārsniedz 10 kg neatkarīgi no platuma, arī atkvēlināta, uzrādīta ar vismaz divām kārtām,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1040 Brussels

BELGIUM

E-pasts: TRADE-AC-ALU-FOIL@ec.europa.eu

1.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/42

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

1.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/44

(1)

Kredītu un kredītriska mikrodati (turpmāk – “kredītu dati”) satur detalizētu un individuālu informāciju par instrumentiem, kas rada kredītrisku noguldījumus pieņemošajām sabiedrībām, finanšu sabiedrībām, kas nav noguldījumus pieņemošās sabiedrības vai aktīvu pārvaldības struktūras, kuras visas veic ievērojama apjoma kreditēšanu. Šāda detalizēta informācija ir nepieciešama, lai Eurosistēma, Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija veiktu savus uzdevumus, t. sk. monetārās politikas analīzi un monetārās politikas operācijas, riska vadību, finanšu stabilitātes uzraudzību un makroprudenciālo politiku un izpēti. Šie dati būs noderīgi arī banku uzraudzības mērķiem Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) kontekstā.

(2)

Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 5.1. pantā noteikts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar ECBS nacionālo centrālo banku (NCB) atbalstu vāc ECBS uzdevumu veikšanai nepieciešamo statistisko informāciju no kompetentajām nacionālajām iestādēm vai tieši no tautsaimniecības dalībniekiem. Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pantā noteikts, ka ECB sīkāk norāda faktiskos datu sniedzējus datu sniedzēju atsauces grupu robežās, kā arī noteiktas ECB tiesības pilnīgi vai daļēji atbrīvot dažu kategoriju datu sniedzējus no datu sniegšanas prasībām.

(3)

Kredītu dati būtiski veicinās esošās ECBS statistikas uzlabošanu un jaunās statistikas izstrādi, jo tie sniedz svarīgu datu iedalījumu un sīkāku informāciju, kas nav pieejama no pašlaik izmantotajiem datu avotiem, piemēram, informāciju par finanšu sektora piešķirto kredītu struktūru un riska pakāpēm. Piemēram, kredītu dati būtiski uzlabos statistikas kvalitāti attiecībā uz: a) kredītu dalījumu pēc sabiedrības lieluma – svarīgu iezīmi, kas ļauj novērtēt un kontrolēt kredītu piešķiršanu maziem un vidējiem uzņēmumiem; b) kredītlīnijām darījuma partnera sektoru dalījumā; c) kredītiem nefinanšu sabiedrībām saimnieciskās darbības veidu dalījumā; d) kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu; un e) pārrobežu kredītiem un ar tiem saistītiem ienākumiem kā daļu no to dalībvalstu maksājumu bilances statistikas, kuru valūta ir euro.

(4)

Kredītu datu pieejamība uzlabos tās mikrolīmeņa informācijas izmantošanas iespējas, kura pašlaik tiek vākta par vērtspapīru emisiju un turējumu statistiku, un uzlabos finansiālās integrācijas un finanšu stabilitātes monitoringu un veicināšanu Savienībā. Visbeidzot, kredītu dati attiecībā uz filiālēm, kuras ir ārpus euro zonas esošas valsts rezidenti un kuru galvenie biroji ir datu sniedzējas dalībvalsts rezidenti, ir svarīgi ECBS uzdevumu izpildei, īpaši saistībā ar monetārās politikas analīzi un finanšu stabilitātes uzdevumiem. Turklāt dati var veicināt tādu makroprudenciālās uzraudzības uzdevumu izpildi kā finanšu stabilitātes analīze, risku novērtējums un stresa testi. Ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 4.a punktu tagad ir īpaši atļauts izmantot uzraudzības mērķiem statiskos datus, kas savākti saskaņā ar ECBS Statūtu 5. pantu.

(5)

Kredītu analītisko datu saskaņotam un visaptverošam apkopojumam būtu jāsamazina datu sniegšanas pienākumu slogs, ar laiku palielinot datu sniegšanas prasību stabilitāti. Tas ir svarīgi tāpēc, ka grozījumu iekļaušana augsti automatizētajās datu sniedzēju datu apstrādes sistēmās var maksāt ļoti dārgi. Saskaņotais kredītu datu kopums sniegs arī detalizētākus datus, tādējādi samazinot vajadzību nosūtīt datu sniedzējiem papildu pieprasījumus.

(6)

Lēmumā ECB/2014/6 (3) noteikta kārtība, kādā izstrādā kredītu mikrodatu vākšanas ilgtermiņa regulējumu, pamatojoties uz saskaņotām ECB statistikas datu sniegšanas prasībām. Tā mērķis ir nodrošināt, ka tiek izveidoti: a) nacionālie kredītu mikrodatu kopumi, ko pārvalda visas Eurosistēmas NCB, ievērojot kopējus obligātos standartus; un b) Eurosistēmas dalībnieku kopēja kredītu mikrodatu analītiska datubāze (AnaCredit), kuras pamatā ir dati par visām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro.

(7)

Ieteikumā ECB/2014/7 (4) to dalībvalstu NCB, kuru valūta nav euro, bet kuras gatavojas piedalīties ilgtermiņa regulējumā, tiek aicinātas piemērot Lēmuma ECB/2014/6 noteikumus. AnaCredit vajadzētu būt brīvprātīgi pieejamai ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm, īpaši VUM iesaistītajām dalībvalstīm, lai paplašinātu tās ģeogrāfisko un datu tvērumu un uzlabotu saskaņotību visā Savienībā.

(8)

Lēmumā ECB/2014/6 noteikto sagatavošanās pasākumu mērķis ir “noteikt kredītu mikrodatu saskaņotu kopumu pamatgrupu, kurus ilgtermiņā NCB nodod ECB”, tomēr ieguvumu un izmaksu izvērtēšanas procedūra atklāja ļoti stingras lietotāju prasības, kas uzsver vajadzību ne tikai pēc “datu kopumu pamatgrupas”, bet arī pēc visaptveroša datu raksturlielumu saraksta un pasākumiem, kas raksturo instrumentus, kuri rada datu sniedzēju kredītrisku. Turklāt uzlabotās saskaņotības rezultātā jāpieaug valstu un institūciju datu salīdzināmībai, tādējādi nodrošinot augstāku datu kvalitāti analīzei.

(9)

AnaCredit mērķis ir kopā ar citu statistikas regulējumu par mikrodatu vākšanu sniegt analītisku ieskatu par datu sniedzēju kredītrisku neatkarīgi no finanšu instrumenta, riska darījuma veida vai uzskaites klasifikācijas. Šajā sakarībā regulā noteikto prasību mērķis ir nodrošināt, ka datu sniedzēji sniedz NCB saskaņotas informācijas kopumu.

(10)

AnaCredit būtu jāveido pakāpeniski, jo saskaņot pašreizējās būtiskās atšķirības kredītu datu vākšanā visās iesaistītajās valstīs var tikai pakāpeniski. Šādā pakāpeniskā pieejā ņemts vērā arī laiks, kas datu sniedzējiem nepieciešams, lai izpildītu dažādās prasības attiecībā uz datiem. Kopumā dažādos posmos vācamo datu tvērums un saturs jānosaka pēc iespējas agrāk, lai visi datu sniedzēji sagatavotos saskaņota jēdzienu un definīciju kopuma izmantošanai. Tādēļ ECB Padomes lēmums par katru nākamo posmu tiks pieņemts vismaz divus gadus pirms tā īstenošanas. Lai samazinātu datu sniedzēju izmaksas un darba apjomu, informācijas sniegšana par mājokļa īpašuma finansēšanai izsniegtajiem kredītiem ar atlases metodes palīdzību tiks izpētīta vēlākā posmā.

(11)

Viens no AnaCredit svarīgākajiem ilgtermiņa mērķiem ir saskaņot datu sniegšanas prasības un īstenošanas praksi, tomēr pašreizējās datu vākšanas prakses atšķirības rada nepieciešamību saglabāt NCB rīcības brīvību noteiktās jomās, piemēram, saistībā ar NCB lēmumiem par izņēmumu piešķiršanu maziem datu sniedzējiem, kas ir rezidenti. Šīs jomas, kurās NCB saglabā rīcības brīvību, katrā nākamajā posmā jāpārskata, lai noteiktu, vai var panākt tālāku saskaņošanu visās iesaistītajās valstīs.

(12)

Attiecībā uz tvērumu AnaCredit datu sniegšanas pirmajā posmā būtu jāiekļauj kredīti, kurus kredītiestādes piešķīrušas juridiskajām personām. Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, kas nav kredītiestādes, aktīvu pārvaldības struktūras un citas finanšu sabiedrības, kuras veic kreditēšanu, kā arī šo vienību ārvalstu meitasuzņēmumi var tikt iekļauti datu sniedzēju kategorijā vēlākā posmā. Attiecībā uz instrumentiem mikrodatu sniegšanas tvērumu var paplašināt, iekļaujot atvasinātos finanšu instrumentus, citus debitoru parādus, ārpusbilances posteņus (piemēram, finanšu garantijas) un personām, kas nav juridiskās personas, izsniegtos kredītus, t. sk. pašnodarbinātajām personām izsniegtos kredītus. Pirmajā posmā nav jāvāc personu dati, kas noteikti piemērojamos datu aizsardzības noteikumos, t. sk. dati par kredītiem ar vairākiem debitoriem, kuros debitoru skaitā ir fiziskās personas, vai ja fiziskās personas saistītas ar instrumentiem, par kuriem sniegti dati AnaCredit. Ja datu sniegšanas tvērums tiks paplašināts, nākamajos posmos iekļaujot šādus personu datus, jānodrošina fizisko personu tiesību aizsardzība saistībā ar šo personu datu vākšanu un apstrādi. Turklāt vēlākos posmos var iekļaut prasības datus sniegt konsolidēti. Paplašinot datu sniedzēju grupu, jāņem vērā NCB tiesības piešķirt izņēmumus maziem datu sniedzējiem, un lēmums par paplašināšanu jāpieņem vismaz divus gadus pirms tās spēkā stāšanās, lai datu sniedzējiem un NCB būtu pietiekami daudz laika ieviešanai.

(13)

Gatavojoties nākamajiem posmiem, datu sniedzēju grupas paplašināšana un datu sniegšanas papildu prasību ieviešana būtu jāpamato ar ECBS Statistikas komitejas (turpmāk – “STK”) sagatavoto analīzi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, datu sniedzēju un NCB aplēstās izmaksas, tirgus norises un pirmajā posmā gūto pieredzi.

(14)

Kredītu datu sniegšanas pienākumi jānosaka, ņemot vērā samērīguma principu, lai novērstu nepamatotu datu sniegšanas pienākumu slogu, īpaši maziem datu sniedzējiem ar ierobežotu kopējo kredītriska darījumu apjomu. Šā iemesla dēļ NCB jābūt tiesīgām pieļaut izņēmumus attiecībā uz maziem datu sniedzējiem.

(15)

Lai nodrošinātu efektīvu datu sniegšanu un atbilstošu sadarbspēju ar citu esošu vai jaunu datu sniegšanas regulējumu, NCB jāļauj vākt informāciju, kas jāiesniedz ECB, kā daļu no plašākas valsts uzskaites sistēmas, un paplašināt kredītu datu sniegšanu ārpus šajā regulā paredzētā regulējuma likumā noteikto NCB mērķu īstenošanai un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

(16)

Lai atbalstītu AnaCredit, jāļauj NCB izmantot savas datubāzes, no datu sniedzējiem saņemtos datus un jebkādus citus avotus, t. sk. atsauces datubāzes. NCB jāpiešķir tiesības izlemt, vai uzsākt sadarbības pasākumus ar nacionālajām statistikas iestādēm (NSI), datu sniedzēju uzraudzību īstenojošām nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) vai jebkurām citām valsts iestādēm, ja vien sniegtie dati atbilst šajā regulā noteiktajiem kvalitātes standartiem. Tā kā pašlaik valstīs ir spēkā atšķirīga kārtība, nolūkā samazināt datu sniegšanas pienākumu slogu saskaņā ar šo regulu ir veicināma efektīva un lietderīga NSI, NKI un citu nacionālo iestāžu sadarbība.

(17)

Jānosaka kredītu datu vākšanas regulējums, lai nodrošinātu sadarbspēju starp centrālajiem kredītreģistriem (CKR) un citiem valsts sektora iestāžu izveidotajiem attiecīgajiem kredītu datu kopumiem, t. sk. ar vērtspapīru statistikas datubāzēm, kā arī ar ECBS Iestāžu un saistīto uzņēmumu datubāzu reģistru.

(18)

Jāļauj NCB izmantot kopīgu daudzfunkcionālu kredītu analītisko mikrodatu kopumu, lai izveidotu atgriezenisko saikni ar datu sniedzējiem vai bagātinātu esošās atgriezeniskās saiknes un citus informācijas pakalpojumus, ko CKR nodrošina datu sniedzējiem. Šīs atgriezeniskās saiknes uzlabos ECBS ieguldījumu finanšu sistēmas stabilitātes veicināšanā saskaņā ar tās pilnvarām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 5. punktā. Šīs atgriezeniskās saiknes datu sniedzējiem sniegs plašāku pamatu to veiktajam kredītspējas novērtējumam, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu debitoriem, kā arī nodrošinās definīciju un datu raksturlielumu saskaņošanu visās datu sniedzēju veiktajās kreditēšanas darbībās. Tās uzlabos kredītiestāžu un citu aizdevēju kredītriska pārvaldību. Tās it īpaši palīdzēs kredītiestādēm izvairīties no nevajadzīgas paļaušanās uz ārējiem kredītreitingiem kredītspējas novērtēšanā. Atgriezeniskās saiknes jāveido, pamatojoties uz labāko praksi un jānodrošina obligātie datu kvalitātes standarti. Kredītu analītisko datu apakškopa, ko NCB var izmantot kopīgi, atgriezenisko saikņu mērķiem jānosaka, ņemot vērā attiecīgo datu raksturlielumu konkrēto konfidencialitātes līmeni un atbilstošās konfidencialitātes aizsardzības prasības, kā arī laiku, kas nepieciešams tā īstenošanai. Atgriezenisko saikņu darbības jomu un veidošanu sīkāk var noteikt atsevišķā tiesību aktā, un NCB, pamatojoties uz piemērojamo tiesisko regulējumu, var noslēgt saprašanās memorandus par attiecīgo sadarbību, veidojot atgriezeniskās saiknes. Dažas NCB, kas izveidojušas CKR, jau sniedz viena otrai pārrobežu kredītu un kredītriska mikrodatus (5), savukārt citām NCB juridisku iemeslu dēļ var būt nepieciešams zināms laiks pārrobežu informācijas apmaiņas īstenošanai, lai nodotu šādus datus finanšu iestādēm, kuras tām sniedz datus. Atgriezenisko saikņu veidošanā un īstenošanā jāņem vērā valsts tiesību aktu prasības par rīcību ar konfidenciālu statistisko informāciju.

(19)

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8.–8.c pantā noteiktos konfidenciālās statistikas informācijas aizsardzības un izmantošanas standartus.

(20)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. panta 1. punktā noteikts, ka ECB ir tiesības noteikt sankcijas datu sniedzējiem, kuri neievēro ECB regulās un lēmumos noteiktās vai piemērotās statistikas datu sniegšanas prasības. Šīs sankciju pilnvaras ir neatkarīgas no NCB tiesībām piemērot sankcijas datu sniedzējiem, kuri nepilda statistikas vai cita veida datu sniegšanas pienākumus, kas uz tiem attiecas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesisko regulējumu.

(21)

Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs regulas pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemainīs pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmēs datu sniedzēju pienākumu slogu dalībvalstīs. Šai procedūrai jāparedz iespēja ņemt vērā ECBS Statistikas komitejas viedokli.

(22)

ECBS Statūtu 5. pants, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punkts nosaka pienākumu izstrādāt un īstenot valstī visus pasākumus, ko ārpus euro zonas esošās dalībvalstis uzskata par lietderīgiem: a) lai savāktu ECB statistikas datu sniegšanas prasību izpildei nepieciešamo statistisko informāciju un b) statistikas jomā laikus sagatavotos šādu dalībvalstu kļūšanai par euro zonas dalībvalstīm.

(23)

Šo regulu piemēro, neskarot kredītu datu vākšanu VUM tiesiskā regulējuma ietvaros.

1)

“datu sniedzēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro; dalībvalsts, kuras valūta nav euro, var nolemt kļūt par datu sniedzēju dalībvalsti, iekļaujot šīs regulas nosacījumus savas valsts tiesību aktos vai citādi nosakot attiecīgas datu sniegšanas prasības saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem; tas var īpaši attiekties uz dalībvalstīm, kas piedalās VUM, īstenojot ciešu sadarbību saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (6) 7. pantu;

2)

“rezidents” ir rezidents, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 4. punktā;

3)

“institucionālā vienība” ir institucionālā vienība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (7) A pielikuma 2.12. un 2.13. punktā;

4)

“ārvalstu filiāle” ir institucionālā vienība, kas ir juridiski atkarīga daļa no juridiskās personas, kas ir rezidents atšķirīgā valstī no tās, kur juridiskā persona ir reģistrēta atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 3. punktā minētajam “vienas filiāles” jēdzienam;

5)

“juridiskā persona” ir jebkura struktūra, kura saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem atzīta par tādu, kas var iegūt juridiskās tiesības un uzņemties juridiskos pienākumus;

6)

“juridiskās personas identifikators” (JPI) ir ISO 17442 standartam (8) atbilstošs burtciparu kods, ko piešķir juridiskajai personai;

7)

“nacionālais identifikators” ir parasti izmantotais identifikācijas kods, kas nodrošina darījuma partnera identitātes noteikšanu tā rezidences valstī;

8)

“datu sniedzējs” ir juridiskā persona vai ārvalstu filiāle, kura ir datu sniedzējas dalībvalsts rezidente un uz kuru attiecas ECB datu sniegšanas prasības saskaņā ar šo regulu;

9)

“datu subjekts” ir institucionālā vienība, par kuru datu sniedzējs sniedz datus kā par kreditoru vai darījuma apkalpotāju. Datu subjekts ir:

10)

“darījuma partneris” ir institucionālā vienība, kas ir instrumenta dalībniece vai kas ir saistīta ar instrumenta dalībnieku;

11)

“kreditors” ir darījuma partneris, kas nav aizsardzības sniedzējs un kas uzņemas instrumenta kredītrisku;

12)

“debitors” ir darījuma partneris, kuram ir beznosacījuma pienākums veikt ar instrumentu saistīto atmaksu;

13)

“aizsardzības sniedzējs” ir darījuma partneris, kas sniedz aizsardzību pret līgumā paredzētu negatīvu kredītnotikumu un kas ir uzņēmies līgumiski noteiktu negatīva kredītnotikuma risku;

14)

“pakalpojumu sniedzējs” ir darījuma partneris, kas atbild par instrumenta administratīvo un finanšu pārvaldīšanu;

15)

“nacionālā centrālā banka” vai “NCB” ir Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālā centrālā banka;

16)

“attiecīgā NCB” ir tās datu sniedzējas dalībvalsts NCB, kuras rezidents ir datu sniedzējs;

17)

“centrālais kredītreģistrs” (CKR) ir NCB pārvaldīts kredītreģistrs, kas saņem datus no aizdevējiem finanšu sektorā un atbalsta tos, sniedzot informāciju par kredītiem un kredītrisku;

18)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā (9);

19)

“iestāde” ir iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā;

20)

“aktīvi” ir aktīvi, kas definēti Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 7.15. punktā;

21)

“kredītrisks” ir risks, ka darījuma partneris var neveikt jebkādus maksājumus, kas tam jāmaksā saskaņā ar līgumsaistībām;

22)

“līgums” ir divu vai vairāku līdzēju starpā noslēgta juridiski saistoša vienošanās, saskaņā ar kuru ir izveidots viens vai vairāki instrumenti;

23)

“instruments” ir jebkurš postenis, kas noteikts datu raksturlielumā “instrumenta veids”, kā noteikts IV pielikumā;

24)

“aizsardzība” ir apdrošināšana vai nodrošinājums pret negatīvu kredītriska gadījumu, izmantojot kādu no datu raksturlielumā “aizsardzības veids” uzskaitītajiem posteņiem, kā definēts IV pielikumā;

25)

“saistību summa” ir IV pielikumā noteikto datu raksturlielumu “neatmaksātā nominālvērtība” un “ārpusbilances summa” kopsumma;

26)

“individuāli” nozīmē attiecībā uz vienu institucionālo vienību, t. sk. uz institucionālajām vienībām, kuras ir juridiskās personas sastāvā.

a)

ja jebkurā datu sniegšanas atsauces datumā atsauces perioda ietvaros instruments:

b)

ja vismaz viens no debitoriem ir juridiskā persona vai ietilpst juridiskās personas sastāvā, kā noteikts 1. panta 5. punktā.

a)

juridiskās personas attiecīgā NCB var nolemt nevākt no juridiskās personas nekādus datu raksturlielumus, kas minēti I pielikuma 1. veidnē, vai vākt tikai to daļu, ja šos instrumentus tur vai apkalpo ārvalstu filiāle;

b)

ārvalstu filiāles attiecīgā NCB var nolemt nevākt no ārvalstu filiāles nekādus datu raksturlielumus, kas minēti I pielikuma 2. veidnē, vai vākt tikai to daļu.

a)

JPI, ja šāds identifikators ir piešķirts; vai

b)

ja JPI nav piešķirts – nacionālo identifikatoru, kas tālāk aprakstīts IV pielikumā.

a)

šādas piekļuves rezultātā tiktu pārkāptas datu sniedzēja likumīgās konfidencialitātes intereses, piemēram, attiecībā uz iekšēju kredītriska novērtējumu, vai trešo personu intereses, īpaši to juridisko personu intereses, par kurām sniegti kredītu dati; vai

b)

dati nav izmantoti atgriezeniskās saiknes izveidošanai vai uzlabošanai saskaņā ar 11. pantu, un tām nav pienākuma nodrošināt piekļuvi šādiem datiem saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

a)

nosūtot datus katru mēnesi – katra mēneša pēdējā dienā;

b)

nosūtot datus katru ceturksni – marta, jūnija, septembra un decembra pēdējā dienā.

a)

datu sniedzējus, attiecībā uz kuriem pieļauts izņēmums saskaņā ar 1. punktu;

b)

datu sniedzējus, kuri drīkst sniegt datus ar samazinātu datu sniegšanas biežumu saskaņā ar 2. punktu;

c)

datu sniedzējus, kuri vairs neatbilst izņēmuma vai samazināta datu sniegšanas biežuma nosacījumiem saskaņā ar 1. vai 2. punktu.