1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru (“Aģentūra”).

2.   Ar šo regulu paredz:

3.   Ar šo regulu atbalsta vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveidi un jo īpaši mērķus, kas attiecas uz:

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra, kam piemīt tiesībspēja.

2.   Katrā no dalībvalstīm Aģentūrai ir visplašākā rīcībspēja, ko saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu, kā arī būt par pusi tiesvedībā.

3.   Aģentūru pārstāv izpilddirektors.

4.   Tikai Aģentūra ir atbildīga par tai uzticētajām funkcijām un pilnvarām.

1.   Aģentūra izveido ierobežotu skaitu darba grupu, lai izstrādātu ieteikumus un vajadzības gadījumā pamatnostādnes, jo īpaši saistībā ar savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām (“SITS”), kopīgajiem drošības mērķiem (“CST”), kopīgajām drošības metodēm (“CSM”) un kopīgo drošības rādītāju (“CSI”) izmantošanu.

Aģentūra var izveidot darba grupas citos pienācīgi pamatotos gadījumos, ja to pieprasa Komisija vai komiteja, kas minēta 81. pantā, (“komiteja”) vai pēc savas ierosmes pēc apspriešanās ar Komisiju.

Darba grupu sanāksmes vada Aģentūras pārstāvis.

2.   Darba grupas sastāv no:

Vajadzības gadījumā Aģentūra var iecelt darba grupās neatkarīgus ekspertus un starptautisko organizāciju pārstāvjus, kas atzīti par kompetentiem attiecīgajā jomā. Aģentūras personāla locekļus darba grupās nenorīko, izņemot darba grupu vadītāju, kas ir Aģentūras pārstāvis.

3.   Katra 38. panta 4. punktā minētā pārstāvības struktūra nosūta Aģentūrai viskvalificētāko ekspertu sarakstu, kuri pilnvaroti to pārstāvēt katrā darba grupā, un izmaiņu gadījumā atjaunina minēto sarakstu.

4.   Ja šādu darba grupu darbam ir tieša ietekme uz šajā nozarē nodarbināto darba apstākļiem, veselību un drošību, attiecīgajās darba grupās kā pilntiesīgi locekļi piedalās pārstāvji, kurus iecēlušas arodbiedrību organizācijas, kas darbojas Eiropas līmenī.

5.   Ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas rodas darba grupu locekļiem, sedz Aģentūra, pamatojoties uz Valdes pieņemtiem noteikumiem un likmēm.

6.   Izstrādājot 1. punktā minētos ieteikumus un pamatnostādnes, Aģentūra pienācīgi ņem vērā darba grupu darbā gūtos rezultātus.

7.   Aģentūra izveido grupas 24. un 29. panta, kā arī 38. panta 1. punkta nolūkiem.

8.   Aģentūra var izveidot grupas saskaņā ar 38. panta 4. punktu un pienācīgi pamatotos gadījumos, ja to pieprasa Komisija vai komiteja vai pēc savas ierosmes.

9.   Darba grupu un citu grupu darbs ir pārredzams. Valde pieņem darba grupu un citu grupu reglamentu, tostarp noteikumus par pārredzamību.

1.   Aģentūra veic savu ieteikumu un atzinumu ietekmes izvērtēšanu. Valde pieņem ietekmes izvērtēšanas metodoloģiju, balstoties uz Komisijas metodoloģiju. Aģentūra sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka attiecīgais darbs Komisijā tiek pienācīgi ņemts vērā. Katram ieteikumam pievienotajā ziņojumā Aģentūra skaidri norāda pieņēmumus, kas izmantoti kā ietekmes izvērtējuma pamats, kā arī izmantotos datu avotus.

2.   Pirms kādas darbības iekļaušanas plānošanas dokumentā, ko pieņēmusi Valde saskaņā ar 51. panta 1. punktu, Aģentūra par to veic agrīnu ietekmes izvērtēšanu, kurā tā norāda:

Pirms jebkuri pasākumi vai projekti tiek iekļauti plānošanas dokumentā, tos pakļauj efektivitātes analīzei atsevišķi un saistībā ar citiem, lai optimāli izmantotu Aģentūras budžetu un resursus.

3.   Aģentūra var veikt pēcizvērtējumu tiesību aktiem, kas pamatoti uz tās ieteikumiem.

4.   Dalībvalstis sniedz Aģentūrai ietekmes izvērtēšanai nepieciešamos datus, ja tādi ir pieejami.

Pēc Aģentūras pieprasījuma pārstāvības struktūras sniedz Aģentūrai ietekmes izvērtēšanai nepieciešamos nekonfidenciālos datus.

1.   Aģentūra pēc vienas vai vairāku to valsts regulatīvo struktūru pieprasījuma, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (16) 55. pantā, izdod atzinumus, jo īpaši par drošības un savstarpējās izmantojamības aspektiem, kuri nonākuši to redzeslokā.

2.   Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma izdod atzinumus par grozījumiem jebkurā aktā, kas pieņemts, pamatojoties uz Direktīvu (ES) 2016/797 vai Direktīvu (ES) 2016/798, jo īpaši, ja tiek norādīts uz kādu iespējamu trūkumu.

3.   Visus Aģentūras atzinumus un jo īpaši tos, kas minēti 2. punktā, Aģentūra izdod pēc iespējas drīz un vēlākais divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas, ja vien nav citādas vienošanās ar pieprasītāju pusi. Minētos atzinumus Aģentūra viena mēneša laikā pēc to izdošanas dara publiski pieejamus redakcijā, no kuras ir svītrota visa komerciāli konfidenciālā informācija.

1.   Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, jo īpaši tos, kas minēti 14., 20., 21., 25., 26., 31., 32., 33., 34., 35. un 42. pantā, un lai palīdzētu Komisijai veikt tās pienākumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), tostarp jo īpaši attiecīgo Savienības tiesību aktu efektīvas īstenošanas izvērtēšanu, Aģentūra var apmeklēt dalībvalstis saskaņā ar Valdes pieņemto politiku, darba metodēm un procedūrām.

2.   Pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti Aģentūra to savlaicīgi informē par plānoto apmeklējumu, paziņojot to Aģentūras ierēdņu vārdus, kas deleģēti veikt apmeklējumu, apmeklējuma sākuma dienu un tā paredzamo ilgumu. Aģentūras ierēdņi, kas deleģēti apmeklējumu veikšanai, to dara, uzrādot izpilddirektora rakstisku lēmumu, kurā norādīti viņu apmeklējuma mērķi un uzdevumi.

3.   Attiecīgo dalībvalstu valsts iestādes atbalsta Aģentūras personāla darbu.

4.   Aģentūra izstrādā ziņojumu par katru apmeklējumu, kas minēts 1. punktā, un nosūta to Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij.

5.   Šis pants neskar 33. panta 7. punktā un 34. panta 6. punktā minētās inspekcijas.

6.   Ceļa, izmitināšanas, iztikas un citus izdevumus, kas rodas Aģentūras personālam, sedz Aģentūra.

1.   Aģentūra izveido un pārvalda informācijas un komunikācijas sistēmu, kurai ir vismaz šādas “vienas pieturas aģentūras” funkcijas:

2.   Vienas pieturas aģentūras, kas minēta 1. punktā, tehniskās un funkcionālās specifikācijas izstrādā sadarbībā ar 38. pantā minēto valstu drošības iestāžu tīklu, pamatojoties uz projektu, ko Aģentūra sagatavojusi, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valde pieņem tehniskās un funkcionālās specifikācijas un plānu vienas pieturas aģentūras izveidei. Vienas pieturas aģentūru izveido, neskarot intelektuālā īpašuma tiesības un vajadzīgo konfidencialitātes līmeni un vajadzības gadījumā ņemot vērā IT lietojumprogrammas un reģistrus, ko Aģentūra jau ir izveidojusi, piemēram, tos, kas minēti 37. pantā.

3.   Vienas pieturas aģentūra sāk darbību līdz 2019. gada 16. jūnijam.

4.   Aģentūra uzrauga ar vienas pieturas aģentūras starpniecību iesniegtos pieteikumus, jo īpaši izmantojot 1. punkta d) apakšpunktā minēto agrīnās brīdināšanas sistēmu. Ja tiek konstatēti dažādi pieteikumi, kuros tiek prasītas līdzīgas atļaujas vai vienotie drošības sertifikāti, Aģentūra nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus, piemēram:

1.   Aģentūra adresē ieteikumus Komisijai par CSI, CSM un CST, kas paredzēti Direktīvas (ES) 2016/798 5., 6. un 7. pantā. Aģentūra arī adresē Komisijai ieteikumus par CSI, CSM un CST periodisku pārskatīšanu.

2.   Ņemot vērā gūto pieredzi, Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes adresē ieteikumus Komisijai par citiem pasākumiem drošības jomā.

3.   Aģentūra izdod pamatnostādnes, lai palīdzētu valstu drošības iestādēm saistībā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju un citu iesaistīto personu pārraudzību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 17. pantu.

4.   Aģentūra var adresēt ieteikumus Komisijai par CSM, aptverot jebkurus drošības vadības sistēmas elementus, kas jāsaskaņo Savienības līmenī, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 9. panta 7. punktu.

5.   Aģentūra var izdot pamatnostādnes un citus nesaistošus dokumentus, lai atvieglinātu dzelzceļa drošības tiesību aktu īstenošanu, tostarp lai sniegtu palīdzību dalībvalstīm noteikt tos valsts noteikumus, kurus var atcelt pēc CSM pieņemšanas un/vai pārskatīšanas, un pamatnostādnes jaunu valsts noteikumu pieņemšanai vai spēkā esošo valsts noteikumu grozīšanai. Aģentūra var arī izdot pamatnostādnes par dzelzceļa drošību un drošības sertifikāciju, tostarp sarakstus ar paraugprakses piemēriem, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu transportu un infrastruktūru.

1.   Aģentūra palīdz Komisijai attiecībā uz sertifikācijas sistēmu par apkopi atbildīgajām struktūrvienībām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 7. punktu.

2.   Aģentūra adresē ieteikumus Komisijai, piemērojot Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 8. punktu.

3.   Aģentūra analizē jebkurus alternatīvus pasākumus, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 15. pantu, un savas analīzes iznākumu iekļauj ziņojumā, kas minēts šīs regulas 35. panta 4. punktā.

4.   Aģentūra atbalsta un pēc pieprasījuma koordinē to, kā valstu drošības iestādes pārrauga par apkopi atbildīgās struktūrvienības, kā minēts Direktīvas (ES) 2016/798 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

1.   Aģentūra:

2.   Izstrādājot ieteikumus, kas minēti 1. punkta a), b), c), h), k) un l) apakšpunktā, Aģentūra:

3.   Aģentūra var izdot pamatnostādnes un citus nesaistošus dokumentus, lai atvieglinātu dzelzceļa savstarpējas izmantojamības tiesību aktu īstenošanu, tostarp lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt tos valsts noteikumus, kurus var atcelt pēc kopīgu SITS pieņemšanas vai pārskatīšanas.

4.   Ja savstarpējās izmantojamības komponenti neatbilst pamatprasībām, Aģentūra palīdz Komisijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 11. pantu.

1.   Lai nodrošinātu telemātikas lietojumprogrammu koordinētu attīstību Savienībā, Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde saskaņā ar attiecīgajām SITS. Minētajā nolūkā Aģentūra uztur, uzrauga un pārvalda atbilstīgās apakšsistēmu prasības.

2.   Aģentūra nosaka, publicē un piemēro procedūru, kurā izskata lūgumus veikt izmaiņas telemātikas lietojumprogrammu specifikācijās. Minētajā nolūkā Aģentūra izveido, uztur un atjaunina reģistru ar lūgumiem veikt izmaiņas šādās specifikācijās, kā arī to statusu līdz ar atbilstīgu pamatojumu.

3.   Aģentūra izstrādā un uztur tehniskos līdzekļus telemātikas lietojumprogrammu specifikāciju dažādu versiju pārvaldībai un cenšas nodrošināt savietojamību ar iepriekšējām versijām.

4.   Aģentūra palīdz Komisijai uzraudzīt telemātikas lietojumprogrammu specifikāciju ieviešanu saskaņā ar attiecīgajām SITS.

1.   Aģentūra atbalsta Direktīvas (ES) 2016/797 30. pantā minēto paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru darbības. Minētais atbalsts jo īpaši ietver pamatnostādņu izstrādi, lai varētu izvērtēt Direktīvas (ES) 2016/797 9. pantā minētā savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstību vai piemērotību lietošanai, un pamatnostādņu izstrādi “EK” verifikācijas procedūrai, kas minēta Direktīvas (ES) 2016/797 10. un 15. pantā.

2.   Aģentūra var veicināt paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru sadarbību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 44. pantu un jo īpaši var darboties kā tehniskais sekretariāts to koordinācijas grupai.

1.   Aģentūra divos mēnešos pēc saņemšanas pārbauda valsts noteikumu projektus, kas tai iesniegti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 8. panta 4. punktu un Direktīvas (ES) 2016/797 14. panta 5. punktu. Ja ir vajadzīgs tulkojums vai valsts noteikuma projekts ir apjomīgs vai sarežģīts, Aģentūra var pagarināt šo termiņu līdz trim papildu mēnešiem, ja dalībvalsts tam piekrīt. Tomēr ārkārtas apstākļos Aģentūra un attiecīgā dalībvalsts var savstarpēji vienoties vēl pagarināt minēto termiņu.

Minētajā laikposmā Aģentūra apmainās ar attiecīgu informāciju ar attiecīgo dalībvalsti, vajadzības gadījumā konsultējas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un pēc tam informē dalībvalsti par pārbaudes iznākumu.

2.   Ja pēc 1. punktā minētās pārbaudes Aģentūra uzskata, ka valsts noteikumu projekti ļauj izpildīt dzelzceļu savstarpējās izmantojamības pamatprasības, ievērot spēkā esošās CSM un SITS un sasniegt CST un ka tie neradīs patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz dzelzceļa transporta darbību starp dalībvalstīm, Aģentūra informē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par pozitīvu izvērtējumu. Tādā gadījumā Komisija var noteikumus apstiprināt 27. pantā norādītajā IT sistēmā. Ja Aģentūra divos mēnešos pēc valsts noteikuma projekta saņemšanas vai pagarinātajā termiņā, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar 1. punktu, neinformē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par izvērtējumu, dalībvalsts var turpināt darbības, lai ieviestu noteikumu, neskarot 26. pantu.

3.   Ja 1. punktā minētajā pārbaudē iegūts negatīvs vērtējums, Aģentūra informē attiecīgo dalībvalsti un jautā, kāda ir dalībvalsts nostāja saistībā ar minēto izvērtējumu. Ja pēc minētās viedokļu apmaiņas ar attiecīgo dalībvalsti Aģentūra saglabā savu negatīvo izvērtējumu, ilgākais vienā mēnesī Aģentūra:

Tas neskar dalībvalsts tiesības pieņemt jaunu valsts noteikumu saskaņā ar 8. panta 3. punkta c) apakšpunktu Direktīvā (ES) 2016/798 vai 14. panta 4. punkta b) apakšpunktu Direktīvā (ES) 2016/797.

4.   Attiecīgā dalībvalsts divos mēnešos informē Komisiju par savu nostāju attiecībā uz 3. punktā minēto atzinumu, iekļaujot pamatojumu, ja tā nepiekrīt.

Ja sniegtais pamatojums tiek uzskatīts par nepietiekamu vai ja trūkst šādas informācijas, un ja dalībvalsts pieņem attiecīgo valsts noteikumu, nepietiekami pievēršot uzmanību 3. punktā minētajam atzinumam, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, kurā pieprasa tai grozīt vai atcelt minēto noteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Aģentūra divos mēnešos pēc saņemšanas pārbauda valsts noteikumus, par kuriem ir paziņots saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 14. panta 6. punktu un Direktīvas (ES) 2016/798 8. panta 6. punktu. Ja ir vajadzīgs tulkojums vai valsts noteikums ir apjomīgs vai sarežģīts, Aģentūra var pagarināt šo termiņu līdz trim papildu mēnešiem, ja dalībvalsts tam piekrīt. Tomēr ārkārtas apstākļos Aģentūra un attiecīgā dalībvalsts var savstarpēji vienoties vēl pagarināt minēto termiņu.

Minētajā laikposmā Aģentūra apmainās ar attiecīgu informāciju ar attiecīgo dalībvalsti un pēc tam informē to par pārbaudes iznākumu.

2.   Ja pēc 1. punktā minētās pārbaudes Aģentūra uzskata, ka valsts noteikumi ļauj izpildīt dzelzceļu savstarpējās izmantojamības pamatprasības, ievērot spēkā esošās CSM un SITS un sasniegt CST un ka tie neradīs patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz dzelzceļa transporta darbību starp dalībvalstīm, Aģentūra informē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par pozitīvu izvērtējumu. Tādā gadījumā Komisija var minētos noteikumus apstiprināt 27. pantā norādītajā IT sistēmā. Ja Aģentūra neinformē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti divos mēnešos pēc valsts noteikumu saņemšanas vai pagarinātajā termiņā, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar 1. punktu, noteikums paliek spēkā.

3.   Ja 1. punktā minētajā pārbaudē iegūts negatīvs izvērtējums, Aģentūra informē attiecīgo dalībvalsti un jautā, kāda ir dalībvalsts nostāja saistībā ar minēto izvērtējumu. Ja pēc minētās viedokļu apmaiņas ar attiecīgo dalībvalsti Aģentūra saglabā savu negatīvo izvērtējumu, vēlākais vienā mēnesī Aģentūra:

4.   Attiecīgā dalībvalsts divos mēnešos informē Komisiju par savu nostāju attiecībā uz 3. punktā minēto atzinumu, iekļaujot pamatojumu, ja tā nepiekrīt. Ja sniegtais pamatojums tiek uzskatīts par nepietiekamu vai ja trūkst šādas informācijas, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, kurā pieprasa tai grozīt vai atcelt attiecīgo valsts noteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

5.   Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, steidzamu preventīvu pasākumu gadījumā, ja 1. punktā minētajā pārbaudē iegūts negatīvs izvērtējums un ja attiecīgā dalībvalsts divos mēnešos pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas nav grozījusi vai atcēlusi attiecīgo valsts noteikumu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt lēmumu, prasot dalībvalstij grozīt vai atcelt minēto noteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Ja Aģentūras sniegtais izvērtējums ir pozitīvs un ja attiecīgais valsts noteikums ietekmē vairāk nekā vienu dalībvalsti, Komisija, sadarbojoties ar Aģentūru un dalībvalstīm, veic atbilstīgus pasākumus, tostarp, ja vajadzīgs, pārskata CSM un SITS.

6.   Procedūru, kas minēta 2., 3. un 4. punktā, mutatis mutandis piemēro gadījumos, kad Aģentūrai kļūst zināms kāds paziņots vai nepaziņots valsts noteikums, kas ir lieks, pretrunā CSM, CST, SITS vai kādam citam Savienības tiesību aktam dzelzceļa jomā vai rada nepamatotu šķērsli vienotam dzelzceļa tirgum.

1.   Aģentūra pārvalda specializētu IT sistēmu, kurā ir valsts noteikumi, kas minēti 25. un 26. pantā, un pieņemami valstu līdzekļi atbilstības panākšanai, kas minēti Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 34. punktā. Aģentūra attiecīgā gadījumā tos dara pieejamus ieinteresētajām personām apspriešanās nolūkos.

2.   Dalībvalstis paziņo valsts noteikumus, kas minēti 25. panta 1. punktā un 26. panta 1. punktā, Aģentūrai un Komisijai, izmantojot šā panta 1. punktā minēto IT sistēmu. Aģentūra publicē minētos noteikumus minētajā IT sistēmā, tostarp to pārbaudes statusu un pēc pabeigšanas – izvērtēšanas pozitīvo vai negatīvo iznākumu, un izmanto minēto IT sistēmu, lai informētu Komisiju saskaņā ar 25. un 26. pantu.

3.   Aģentūra veic pieejamajos valsts tiesību aktos minēto un esošo valsts noteikumu tehnisko pārbaudi, kuri no 2016. gada 15. jūnija ir uzskaitīti tās atsauces dokumentu datubāzē. Aģentūra paziņotos valsts noteikumus klasificē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 14. panta 10. punktu. Minētajā nolūkā tā izmanto sistēmu, kas minēta šā panta 1. punktā.

4.   Aģentūra klasificē valsts noteikumus, kas paziņoti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 8. pantu un I pielikumu, ņemot vērā Savienības tiesību aktu attīstību. Minētajā nolūkā Aģentūra izstrādā noteikumu pārvaldības instrumentu, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai vienkāršotu savu valsts noteikumu sistēmu. Aģentūra izmanto sistēmu, kas minēta šā panta 1. punktā, lai publicētu noteikumu pārvaldības instrumentu.

1.   Lai nodrošinātu ERTMS koordinētu attīstību Savienībā, Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde saskaņā ar attiecīgajām SITS. Minētajā nolūkā Aģentūra uztur, pārrauga un pārvalda atbilstīgo apakšsistēmu prasības, tostarp tehniskās specifikācijas attiecībā uz ETCS un GSM-R.

2.   Aģentūra nosaka, publicē un piemēro procedūru, kurā izskata lūgumus grozīt ERTMS specifikācijas. Minētajā nolūkā Aģentūra izveido, uztur un atjaunina reģistru ar lūgumiem līdz ar atbilstīgu pamatojumu grozīt ERTMS specifikācijas un statusu.

3.   ERTMS tehnisko specifikāciju jaunu versiju izstrāde nerada negatīvu ietekmi uz ERTMS ieviešanas līmeni, specifikāciju stabilitāti, kas ir nepieciešama, lai optimizētu ERTMS aprīkojuma ražošanu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldnieku un turētāju peļņu atbilstīgi ieguldījumiem un ERTMS ieviešanas efektīvu plānošanu.

4.   Aģentūra izstrādā un uztur dažādu ERTMS versiju pārvaldības tehniskos līdzekļus, lai nodrošinātu tehnisko un darbības savietojamību starp dzelzceļa tīkliem un ritekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar dažādām versijām, kā arī paredzētu stimulus spēkā esošo versiju ātrai un koordinētai īstenošanai.

5.   Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 5. panta 10. punktu Aģentūra nodrošina, ka ERTMS iekārtu turpmākas versijas ir tehniski saderīgas ar iepriekšējām versijām.

6.   Aģentūra izstrādā un izplata attiecīgas piemērošanas pamatnostādnes ieinteresētajām personām un paskaidrojuma dokumentus, kas saistīti ar ERTMS tehniskajām specifikācijām.

1.   Aģentūra izveido un vada ERTMS grupu, ko veido paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras, kuras minētas Direktīvas (ES) 2016/797 30. panta 7. punktā.

Grupa pārbauda, cik konsekventi tiek piemērota Direktīvas (ES) 2016/797 9. pantā minētā savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstības vai piemērotības lietošanai izvērtēšanas kārtība un “EK” verifikācijas procedūras, kas minētas Direktīvas (ES) 2016/797 10. pantā un ko veic paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras.

2.   Aģentūra katru gadu ziņo Komisijai par 1. punktā minētās grupas darbību, tostarp izmantojot statistiku par paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru pārstāvju piedalīšanos grupā.

3.   Aģentūra novērtē savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības izvērtēšanas procedūras un ERTMS iekārtu “EK” verifikācijas procedūras piemērojumu un reizi divos gados iesniedz Komisijai ziņojumu, attiecīgā gadījumā ietverot ieteikumus jebkuriem uzlabojumiem.

1.   Aģentūra nolemj:

Piemērojot šo punktu, Aģentūra sadarbojas ar attiecīgām valstu drošības iestādēm.

2.   Ja pirms tam, kad valsts drošības iestāde izsniedz atļauju, Aģentūrai kļūst zināms vai pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 19. panta 6. punktu ar VPA starpniecību to informē, ka projekta konstrukcija vai specifikācija ir mainīta pēc tam, kad Aģentūra bija izsniegusi apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 19. pantu, un ka pastāv risks, ka trūks tehniskas un darbības savietojamības starp ERTMS lauka iekārtu apakšsistēmu un ritekļiem, kas aprīkoti ar ERTMS iekārtām, tā sadarbojas ar iesaistītajām personām, tostarp pieteikuma iesniedzēju un attiecīgo valsts drošības iestādi, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja no koordinēšanas procesa sākuma vienā mēnesī nevar rast savstarpēji pieņemamu risinājumu, lietu nosūta Apelācijas padomei izskatīšanai šķīrējtiesā.

3.   Ja pēc tam, kad valsts drošības iestāde ir izsniegusi atļauju, Aģentūra konstatē, ka pastāv risks, ka trūks tehniskas vai darbības savietojamības starp attiecīgajiem tīkliem un ritekļiem, kas aprīkoti ar ERTMS iekārtām, valsts drošības iestāde un Aģentūra sadarbojas ar visām iesaistītajām personām, lai nekavējoties rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Aģentūra informē Komisiju par šādiem gadījumiem.

1.   Aģentūra palīdz Komisijai uzraudzīt ERTMS ieviešanu saskaņā ar spēkā esošo Eiropas Savienības ieviešanas plānu. Pēc Komisijas lūguma tā palīdz koordinēt ERTMS ieviešanu Eiropas transporta koridoros un dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoros, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 913/2010 (18).

2.   Aģentūra nodrošina tālāko tehnisko pārraudzību Savienības finansētajiem ERTMS ieviešanas projektiem, tostarp, ja vajadzīgs un neradot procesam lieku kavēšanos, konkursa dokumentu analīzi iepirkuma procedūras laikā. Ja nepieciešams, Aģentūra arī palīdz minēto Savienības līdzekļu saņēmējiem nodrošināt, ka projektos īstenotie tehniskie risinājumi pilnībā atbilst SITS, kuras attiecas uz vadības un signalizācijas iekārtām, un tāpēc ir pilnīgi savstarpēji izmantojami.

1.   Aģentūra atbalsta ERTMS laboratoriju saskaņotu akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (19), jo īpaši, sniedzot atbilstošas pamatnostādnes akreditācijas struktūrām.

2.   Aģentūra informē dalībvalstis un Komisiju, ja konstatēta neatbilstība Regulas (EK) Nr. 765/2008 prasībām saistībā ar ERTMS laboratoriju akreditāciju.

3.   Aģentūra var kā novērotāja piedalīties salīdzinošajā pārskatīšanā, ko prasa Regula (EK) Nr. 765/2008.

1.   Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus un lai palīdzētu Komisijai veikt tās pienākumus saskaņā ar LESD, Aģentūra, Komisijas vārdā veicot revīzijas un inspekcijas, uzrauga valstu drošības iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu.

2.   Aģentūrai ir tiesības pārbaudīt:

Valde pieņem politiku, darba metodes, procedūras un praktisko kārtību šā punkta piemērošanai, tostarp vajadzības gadījumā pasākumus tam, kā pirms informācijas publicēšanas veikt apspriešanos ar dalībvalstīm.

Aģentūra veicina to, ka revīzijas grupā iekļauj kvalificētus revidentus no tām valstu drošības iestādēm, uz kurām neattiecas konkrētā revīzija. Šajā nolūkā Aģentūra izveido kvalificētu revidentu sarakstu un sniedz viņiem apmācību, kad vajadzīgs.

3.   Aģentūra izdod revīzijas ziņojumus un nosūta tos attiecīgajai valsts drošības iestādei, attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai. Katrā revīzijas ziņojumā jo īpaši iekļauj Aģentūras konstatēto trūkumu sarakstu, kā arī ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem.

4.   Ja Aģentūra uzskata, ka 3. punktā minētie trūkumi neļauj attiecīgajai valsts drošības iestādei efektīvi pildīt savus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļa drošību un savstarpējo izmantojamību, Aģentūra iesaka valsts drošības iestādei veikt atbilstīgus pasākumus termiņā, par ko savstarpēji vienojas, ņemot vērā trūkumu nozīmīgumu. Aģentūra informē attiecīgo dalībvalsti par šādu ieteikumu.

5.   Ja valsts drošības iestāde nepiekrīt 4. punktā minētajiem Aģentūras ieteikumiem vai neveic 4. punktā minētos atbilstīgos pasākumus vai ja valsts drošības iestāde nesniedz atbildi saskaņā ar Aģentūras izstrādāto ieteikumu trīs mēnešos pēc tā saņemšanas, Aģentūra informē Komisiju.

6.   Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par šo lietu un jautā, kāda ir tās nostāja saistībā ar 4. punktā minēto ieteikumu. Ja sniegtās atbildes uzskata par nepietiekamām vai ja dalībvalsts atbildi nav sniegusi trīs mēnešos pēc Komisijas pieprasījuma, Komisija attiecīgā gadījumā sešos mēnešos var veikt atbilstīgas darbības attiecībā uz revīzijas rezultātā veicamajiem pasākumiem.

7.   Aģentūra ir arī tiesīga veikt iepriekš izziņotas inspekcijas valstu drošības iestādēs, lai pārbaudītu konkrētas to darbības jomas, un jo īpaši pārskatīt dokumentus, procesus un reģistrus, kas attiecas uz to uzdevumiem, kuri minēti Direktīvā (ES) 2016/798. Inspekcijas var veikt īpašā kārtā vai saskaņā ar plānu, ko izstrādājusi Aģentūra. Inspekcijas ilgums nepārsniedz divas dienas. Dalībvalstu valsts iestādes atvieglina Aģentūras personāla darbu. Aģentūra iesniedz Komisijai, attiecīgajai dalībvalstij un attiecīgajai valsts drošības iestādei ziņojumu par katru inspekciju.

Inspekciju veikšanas politiku, darba metodes un procedūru pieņem Valde.

1.   Saistībā ar Direktīvas (ES) 2016/797 41. pantu Aģentūra palīdz Komisijai pārraudzīt paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras, sniedzot atbalstu akreditācijas struktūrām un attiecīgām valstu iestādēm un izmantojot revīzijas un inspekcijas, kā noteikts 2. līdz 6. punktā.

2.   Aģentūra sniedz atbalstu harmonizētai paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru akreditācijai, jo īpaši, nodrošinot akreditācijas struktūrām atbilstīgus norādījumus par novērtēšanas kritērijiem un procedūrām, lai izvērtētu, vai paziņotās struktūras atbilst Direktīvas (ES) 2016/797 VI nodaļā minētajām prasībām, izmantojot Eiropas akreditācijas infrastruktūru, kas atzīta, ievērojot 14. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008.

3.   Ja paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras nav akreditētas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 27. pantu, Aģentūra var veikt revīziju par to spējām atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2016/797 30. pantā. Revīziju veikšanas kārtību nosaka Valde.

4.   Aģentūra izdod revīzijas ziņojumus par 3. punktā minētajām darbībām un nosūta tos attiecīgajai paziņotajai atbilstības izvērtēšanas struktūrai, attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai. Katrā revīzijas ziņojumā jo īpaši iekļauj Aģentūras konstatēto trūkumu sarakstu, kā arī ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ja Aģentūra uzskata, ka šie trūkumi neļauj attiecīgajai paziņotajai atbilstības izvērtēšanas struktūrai efektīvi pildīt savus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļu savstarpējo izmantojamību, Aģentūra pieņem ieteikumu, prasot dalībvalstij, kurā paziņotā struktūra veic uzņēmējdarbību, veikt atbilstīgus pasākumus termiņā, par kuru savstarpēji vienojas, ņemot vērā trūkumu nozīmīgumu.

5.   Ja dalībvalsts nepiekrīt 4. punktā minētajam ieteikumam vai neveic 4. punktā minētos atbilstīgos pasākumus vai ja paziņotā struktūra nesniedz atbildi saskaņā ar Aģentūras izstrādāto ieteikumu trīs mēnešos pēc tā saņemšanas, Aģentūra informē Komisiju. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par šo lietu un jautā, kāda ir tās nostāja saistībā ar minēto ieteikumu. Ja sniegtās atbildes uzskata par nepietiekamām vai ja dalībvalsts atbildi nav sniegusi trīs mēnešos pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas, Komisija var pieņemt lēmumu sešos mēnešos.

6.   Aģentūra ir tiesīga veikt iepriekš izziņotas vai neizziņotas paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru inspekcijas, lai pārbaudītu konkrētas to darbības jomas, un jo īpaši pārskatīt dokumentus, sertifikātus un reģistrus, kas saistīti ar to uzdevumu izpildi, kas ir minēti Direktīvas (ES) 2016/797 41. pantā. Attiecībā uz akreditētajām struktūrām Aģentūra sadarbojas ar attiecīgajām valstu akreditācijas struktūrām. Gadījumā, ja atbilstības izvērtēšanas struktūras nav akreditētas, Aģentūra sadarbojas ar attiecīgajām valstu iestādēm, kas atzinušas attiecīgās paziņotās struktūras. Inspekcijas var veikt īpašā kārtā vai saskaņā ar politiku, darba metodēm un procedūrām, ko izstrādājusi Aģentūra. Inspekcijas ilgums nepārsniedz divas dienas. Paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras atvieglina Aģentūras darbinieku darbu. Aģentūra iesniedz Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij ziņojumu par katru inspekciju.

1.   Aģentūra kopā ar valstu izmeklēšanas struktūrām vāc attiecīgus datus par negadījumiem un starpgadījumiem, ņemot vērā valstu izmeklēšanas struktūru ieguldījumu Savienības dzelzceļa sistēmas drošībā.

2.   Aģentūra pārrauga Savienības dzelzceļa sistēmas vispārējo darbību drošības jomā. Aģentūra jo īpaši var vērsties pēc palīdzības pie struktūrām, kas minētas 38. pantā, ietverot palīdzību, kura ir datu vākšanas veidā, un piekļuvi salīdzinošās pārskatīšanas rezultātiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 22. panta 7. punktu. Aģentūra arī izmanto datus, kurus ir savācis Eurostat, un sadarbojas ar Eurostat, lai izvairītos no darba dublēšanās un nodrošinātu metodisku konsekvenci starp CSI un rādītājiem, kurus lieto citos transporta veidos.

3.   Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra sniedz ieteikumus par to, kā uzlabot Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpējo izmantojamību, jo īpaši, veicinot koordināciju starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem vai starp infrastruktūras pārvaldītājiem.

4.   Aģentūra pārrauga Savienības dzelzceļa sistēmas drošības un savstarpējās izmantojamības progresu. Ik pēc diviem gadiem tā iesniedz Komisijai un publicē ziņojumu par progresu drošības un savstarpējās izmantojamības jomā vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.

5.   Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz ziņojumus par Savienības dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības tiesību aktu īstenošanas un piemērošanas stāvokli konkrētā dalībvalstī.

6.   Pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma Aģentūra sniedz pārskatu par drošības un savstarpējās izmantojamības līmeni Savienības dzelzceļa sistēmā un minētajā nolūkā izveido speciālu instrumentu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 53. panta 2. punktu.

1.   Aģentūra pilda atbilstīgos uzdevumus saistībā ar dzelzceļa personālu, kas noteikti 4., 22., 23., 25., 28., 33., 34., 35. un 37. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK (20).

2.   Komisija var pieprasīt Aģentūrai pildīt citus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļa personālu saskaņā ar Direktīvu 2007/59/EK, un sniegt ieteikumus attiecībā uz to dzelzceļa personālu, kam uzticēti ar drošību saistīti uzdevumi, uz kuriem neattiecas Direktīva 2007/59/EK.

3.   Aģentūra apspriežas ar valstu iestādēm, kas ir kompetentas dzelzceļa personāla jautājumos, par uzdevumiem, kas minēti 1. un 2. punktā. Aģentūra var veicināt sadarbību starp šīm iestādēm, arī organizējot attiecīgas tikšanās ar to pārstāvjiem.

1.   Aģentūra, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar kompetentiem valstu dalībniekiem, izveido un uztur:

2.   Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde attiecībā uz visiem reģistriem un datubāzēm, kas minētas Direktīvā (ES) 2016/797, Direktīvā (ES) 2016/798 un Direktīvā 2007/59/EK. Tās darbības minētajā statusā jo īpaši ietver:

3.   Aģentūra dara publiski pieejamus šādus dokumentus un reģistrus, kas paredzēti Direktīvā (ES) 2016/797 un Direktīvā (ES) 2016/798:

4.   Dalībvalstis un Komisija, balstoties uz Aģentūras izstrādāto projektu, apspriež 3. punktā minēto dokumentu pārsūtīšanas mehānismu un vienojas par to.

5.   Nosūtot 3. punktā minētos dokumentus, attiecīgās struktūras var norādīt, kurus dokumentus drošības apsvērumu dēļ nav jādara zināmus atklātībā.

6.   Par šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto licenču izdošanu atbildīgās valstu iestādes paziņo Aģentūrai par katru atsevišķu lēmumu minētās licences izdot, atjaunināt, grozīt vai atsaukt saskaņā ar Direktīvu 2012/34/ES.

Par šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto vienoto drošības sertifikātu izdošanu atbildīgās valstu drošības iestādes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 16. punktu paziņo Aģentūrai par katru atsevišķu lēmumu minētos sertifikātus izdot, atjaunināt, grozīt, ierobežot vai atsaukt.

7.   Jebkuru publisku dokumentu vai saiti, kas attiecas uz šās regulas mērķiem, Aģentūra var iekļaut publiskajā datubāzē, ņemot vērā piemērojamos Savienības tiesību aktus par datu aizsardzību.

1.   Aģentūra izveido Direktīvas (ES) 2016/798 16. pantā minēto valstu drošības iestāžu tīklu. Aģentūra tīklam nodrošina sekretariātu.

2.   Aģentūra atbalsta izmeklēšanas struktūras saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 22. panta 7. punktu. Lai veicinātu izmeklēšanas struktūru sadarbību, Aģentūra nodrošina sekretariātu, kuru organizē atsevišķi no funkcijām Aģentūrā attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības sertifikāciju un atļaujām ritekļu laišanai tirgū.

3.   Panta 1. un 2. punktā minēto struktūru sadarbības mērķi ir jo īpaši:

Aģentūra sekmē sadarbību starp valstu drošības iestādēm un valstu izmeklēšanas struktūrām, jo īpaši, rīkojot kopīgas sanāksmes.

4.   Aģentūra var izveidot dzelzceļa nozares pārstāvniecības struktūru tīklu, kas darbojas Savienības mērogā. Minēto struktūru sarakstu nosaka Komisija. Aģentūra tīklam var nodrošināt sekretariātu. Tīkla uzdevumi ir jo īpaši šādi:

5.   Tīkli un struktūras, kas minēti šā panta 1., 2. un 4. punktā, var izteikt piezīmes par atzinumu projektiem, kas minēti 10. panta 2. punktā.

6.   Aģentūra var izveidot citus tīklus ar struktūrām vai iestādēm, kas atbild par kādu daļu no Savienības dzelzceļa sistēmas.

7.   Komisija var piedalīties šajā pantā minēto tīklu sanāksmēs.

1.   Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot 52. panta 4. punktā minēto procedūru, veicina dzelzceļa pētnieciskās darbības Savienības līmenī, tostarp sniedzot atbalstu attiecīgiem Komisijas dienestiem un pārstāvības struktūrām. Šāds ieguldījums neskar citas pētnieciskās darbības Savienības līmenī.

2.   Komisija var uzticēt Aģentūrai uzdevumu veicināt inovāciju, kuras mērķis ir uzlabot dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību, jo īpaši jaunu informācijas tehnoloģiju, informācijas par kustības grafikiem un uzraudzības un izsekošanas sistēmu izmantošanu.

1.   Pēc Komisijas, dalībvalstu, kandidātvalstu vai 38. pantā minēto tīklu pieprasījuma Aģentūra iesaistās apmācībā un citos atbilstīgos pasākumos, kas attiecas uz dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības tiesību aktu un attiecīgo Aģentūras produktu, piemēram, reģistru, īstenošanas norādījumu un ieteikumu, piemērošanu un skaidrošanu.

2.   Par 1. punktā minēto darbību raksturu un apmēriem, tostarp par iespējamo ietekmi uz resursiem, lemj Valde, un tos iekļauj Aģentūras plānošanas dokumentā. Šādas palīdzības izmaksas sedz pieprasītājas puses, ja vien nav panākta citāda vienošanās.

1.   Ciktāl vajadzīgs, lai īstenotu mērķus, kas noteikti šajā regulā, un neskarot dalībvalstu, Savienības iestāžu un Eiropas Ārējās darbības dienesta attiecīgo kompetenci, Aģentūra var stiprināt koordināciju ar starptautiskām organizācijām, balstoties uz noslēgtiem nolīgumiem, un veidot attiecības un slēgt administratīvas vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu administrācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas Aģentūras darbības, lai neatpaliktu no zinātnes un tehnikas attīstības un nodrošinātu Savienības dzelzceļa tiesību aktu un standartu veicināšanu.

2.   Vienošanās, kas minētas 1. punktā, nerada juridiskus pienākumus Savienībai un tās dalībvalstīm, un tās arī neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās ar 1. punktā minētajām uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām un trešo valstu administrācijām. Šādas divpusējas vai daudzpusējas vienošanās iepriekš apspriež ar Komisiju, un tai par tām periodiski ziņo. Minētās divpusējās vai daudzpusējās vienošanās pienācīgi dara zināmas Valdei.

3.   Valde pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Aģentūras kompetencē. Minēto stratēģiju ietver Aģentūras plānošanas dokumentā, norādot ar to saistītos resursus.

1.   Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, visi ar balsstiesībām.

Valdē ir arī seši pārstāvji bez balsstiesībām, kuri Eiropas līmenī pārstāv šādas ieinteresētās personas:

Katrai no minētajām ieinteresētajām personām Komisija ieceļ vienu pārstāvi un vienu aizstājēju no attiecīgo Eiropas organizāciju iesniegtiem sarakstiem, no kuriem katrā ir četri uzvārdi.

2.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, balstoties uz viņu zināšanām Aģentūras pamatdarbībā, ņemot vērā attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta prasmes. Visas puses cenšas ierobežot savu Valdes pārstāvju mainību, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību Valdē.

3.   Dalībvalstis un Komisija ieceļ Valdes locekļus un viņu attiecīgos aizstājējus, kas pārstāv locekļus viņu prombūtnes laikā.

4.   Locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un to var pagarināt.

5.   Attiecīgā gadījumā trešo valstu pārstāvju dalību un šādas dalības nosacījumus paredz ar vienošanos, kas minēta 75. pantā.

1.   Valde ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu ievēlē priekšsēdētāju no dalībvalstu pārstāvjiem un priekšsēdētāja vietnieku no savu locekļu vidus.

Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja Valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība Valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī amata pilnvaru termiņš.

1.   Valdes sanāksmes organizē saskaņā ar tās reglamentu, un tās sasauc tās priekšsēdētājs. Aģentūras izpilddirektors piedalās sanāksmēs, izņemot gadījumus, kad viņa dalība var izraisīt interešu konfliktu, par ko lemj priekšsēdētājs, ja Valdei jāpieņem lēmums saistībā ar 70. pantu saskaņā ar 51. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

Valde var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt, novērotāja statusā piedalīties konkrētos tās darba kārtības jautājumos.

2.   Valde sanāk vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai ja to prasa Komisija, tās locekļu vairākums vai viena trešdaļa no dalībvalstu pārstāvjiem Valdē.

3.   Ja rodas konfidencialitātes jautājums vai interešu konflikts, Valde var pieņemt lēmumu konkrētus darba kārtības jautājumus izskatīt, nepiedaloties attiecīgajiem locekļiem. Tas neskar dalībvalstu un Komisijas tiesības kā pārstāvi sūtīt aizstājēju vai jebkuru citu personu. Sīki izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu iekļauj Valdes reglamentā.

1.   Lai nodrošinātu, ka Aģentūra veic savus uzdevumus, Valde:

2.   Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā, Valde pieņem lēmumu, piemērojot Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram un paredz nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt pakārtoti. Izpilddirektors ziņo Valdei par šādām pakārtotām deleģēšanām.

Piemērojot pirmo daļu, īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pakārtoti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav izpilddirektors. Deleģētā persona par šāda deleģējuma īstenošanu ziņo Valdei.

1.   Aģentūras Valde katru gadu līdz 30. novembrim pieņem plānošanas dokumentu, kurā ietver gada un daudzgadu programmas, ievērojot Komisijas atzinumu, un to nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un tīkliem, kas minēti 38. pantā. Gada darba programmā izklāsta darbības, kas Aģentūrai jāveic nākamajā gadā.

Valde izveido atbilstīgas procedūras, kas piemērojamas plānošanas dokumenta pieņemšanai, tostarp, lai apspriestos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

2.   Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un, ja vajadzīgs, to atbilstīgi koriģē.

Ja Komisija 15 dienās pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas paziņo, ka nepiekrīt šādam dokumentam, Valde divos mēnešos atkārtoti izskata programmu un to pieņem, vajadzības gadījumā ar grozījumiem, otrajā lasījumā vai nu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, ieskaitot visu Komisijas pārstāvju balsis, vai ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu.

3.   Aģentūras gada darba programmā nosaka katram pasākumam nosprausto mērķi. Parasti katrs pasākums ir skaidri saistīts ar budžeta un cilvēku resursiem, kas vajadzīgi tā īstenošanai, saskaņā ar principiem, kas paredz budžeta līdzekļus sadalīt un pārvaldīt pa darbības jomām, un agrīnas ietekmes izvērtēšanas procedūru, kas paredzēta 8. panta 2. punktā.

4.   Vajadzības gadījumā Valde groza pieņemto plānošanas dokumentu, kad Aģentūrai tiek piešķirts jauns uzdevums. Šāda jauna uzdevuma iekļaušanai veic analīzi par ietekmi uz cilvēkresursiem un budžeta resursiem saskaņā ar 8. panta 2. punktu, un tāpēc var būt vajadzīgs lēmums atlikt citus uzdevumus.

5.   Aģentūras daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, sagaidāmos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā arī nosaka resursu plānu, tostarp daudzgadu budžetu un darbiniekus. Par daudzgadu darba plāna projektu apspriežas ar Eiropas Parlamentu.

Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu atjaunina attiecīgā gadījumā, jo īpaši, lai reaģētu uz 82. pantā minētā novērtējuma un pārskatīšanas rezultātu.

1.   Valdei palīdz Izpildkomiteja.

2.   Izpildkomiteja sagatavo lēmumus, ko pieņem Valde. Ja vajadzīgs steidzamības dēļ, tā, saņemot pilnvaru no Valdes, pieņem noteiktus pagaidu lēmumus Valdes vārdā, jo īpaši administratīvos un budžeta jautājumos.

Izpildkomiteja kopā ar Valdi nodrošina atbilstīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no OLAF izmeklēšanas un dažādiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, tostarp – ar piemērotām izpilddirektora darbībām.

Neskarot izpilddirektora pienākumus, kas izklāstīti 54. pantā, Izpildkomiteja izpilddirektoram palīdz un dod padomus Valdes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību.

3.   Izpildkomitejas sastāvā ir šādi locekļi:

Valdes priekšsēdētājs darbojas kā Izpildkomitejas priekšsēdētājs.

Četrus dalībvalstu pārstāvjus un viņu aizstājējus ieceļ Valde, pamatojoties uz atbilstīgu kompetenci un pieredzi. Viņus ieceļot, Valde tiecas panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību Izpildkomitejā.

4.   Izpildkomitejas locekļu pilnvaru termiņš ir tāds pats kā Valdes locekļiem, ja vien Valde nepieņem lēmumu, ka pilnvaru termiņam jābūt īsākam.

5.   Izpildkomitejas sanāksmes notiek vismaz reizi trijos mēnešos un, ja iespējams, vismaz divas nedēļas pirms Valdes sanāksmes. Izpildkomitejas priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes pēc tās locekļu vai Valdes lūguma.

6.   Valde nosaka Izpildkomitejas reglamentu, tiek periodiski informēta par Izpildkomitejas darbu, un tai ir pieeja Izpildkomitejas dokumentiem.

1.   Aģentūru vada tās izpilddirektors, kas, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs. Izpilddirektors par savu darbību atbild Valdes priekšā.

2.   Neskarot Komisijas, Valdes vai Izpildkomitejas kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem kādas valdības vai jebkādas citas struktūras norādījumus.

3.   Saņemot lūgumu no Eiropas Parlamenta vai Padomes, izpilddirektors attiecīgajai iestādei ziņo par savu pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais pārstāvis un pieņem lēmumus, ieteikumus, atzinumus un citus oficiālus Aģentūras aktus.

5.   Izpilddirektors atbild par administratīvu Aģentūras darba vadīšanu un par to Aģentūras uzdevumu īstenošanu, kas tai uzdoti ar šo regulu. Izpilddirektora atbildībā jo īpaši ir:

1.   Saskaņā ar Valdes lēmumu Aģentūra izveido vienu vai vairākas Apelācijas padomes, kuras ir atbildīgas par 58. un 61. pantā minētajām pārsūdzības un šķīrējtiesas procedūrām.

2.   Katrā Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un divi citi locekļi. Viņiem ir aizstājēji, kas viņus pārstāv viņu prombūtnes laikā vai ja rodas interešu konflikts.

3.   Par Apelācijas padomju izveidi un sastāvu lemj katrā gadījumā atsevišķi; Apelācijas padomi var arī izveidot kā pastāvīgu struktūru uz laikposmu, kas nepārsniedz maksimums četrus gadus. Abos gadījumos piemēro šādu procedūru:

4.   Ja Apelācijas padome uzskata, ka pārsūdzības būtība to prasa, tā var lūgt Valdi iecelt vēl divus papildu locekļus un viņu aizstājējus no 3. punkta a) apakšpunktā minētā saraksta.

5.   Pēc Aģentūras priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Valdi Komisija izstrādā Apelācijas padomju reglamentus, tostarp balsošanas noteikumus, procedūras pārsūdzības iesnieguma aizpildīšanai un nosacījumus izdevumu atmaksai to locekļiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Apelācijas padomes procedūras sākotnējās izskatīšanas posmā var lūgt attiecīgo dalībvalstu ekspertus sniegt atzinumu, jo īpaši nolūkā precizēt attiecīgās valsts tiesību aktus.

1.   Pastāvīgas Apelācijas padomes gadījumā tās locekļu un aizstājēju amata pilnvaru laiks ir ierobežots līdz maksimāli četriem gadiem, un to var pagarināt vienu reizi. Pārējos gadījumos amata pilnvaru laiks ir ierobežots un atbilst pārsūdzības kārtībā vai šķīrējtiesā izskatītās lietas ilgumam.

2.   Apelācijas padomju locekļi ir neatkarīgi no visām pusēm, kas ir iesaistītas lietas izskatīšanā pārsūdzības kārtībā vai šķīrējtiesā, un nedrīkst pildīt nekādus citus pienākumus Aģentūrā. Apspriešanā un lēmumu pieņemšanā viņus nesaista nekādi norādījumi, un viņi nav iesaistīti interešu konfliktos.

3.   Apelācijas padomju locekļi nav Aģentūras darbinieki, un viņi saņem atalgojumu par faktisko darbu saistībā ar konkrētu pārsūdzības kārtībā vai šķīrējtiesā izskatītu lietu.

4.   Apelācijas padomju locekļus viņu pilnvaru termiņa laikā var atsaukt tikai gadījumā, ja šādai atsaukšanai ir nopietns pamatojums un Valde pieņem par to lēmumu.

5.   Apelācijas padomju locekļus viņu pilnvaru termiņa laikā var svītrot no kvalificētu ekspertu saraksta tikai gadījumā, ja šādai svītrošanai ir nopietns pamatojums un Komisija pieņem par to lēmumu.

1.   Apelācijas padomju locekļi nedrīkst piedalīties pārsūdzības vai šķīrējtiesas procesos, ja viņi tajos ir personīgi ieinteresēti, ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajos iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji vai ja viņi ir piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

2.   Ja Apelācijas padomes loceklis uzskata, ka viņam pašam vai jebkuram citam loceklim nav atbilstīgi piedalīties pārsūdzības vai šķīrējtiesas procesā kāda 1. punktā minēta iemesla dēļ vai kāda cita iemesla dēļ, minētais loceklis informē Apelācijas padomi, kas lemj par attiecīgās personas izslēgšanu, balstoties uz Valdes pieņemtajiem noteikumiem, ievērojot 51. panta 1. punkta s) apakšpunktu.

3.   Jebkura no pārsūdzības vai šķīrējtiesas procesā iesaistītajām pusēm saskaņā ar reglamentu, kas izveidots, ievērojot 55. panta 5. punktu, var iebilst pret jebkuru Apelācijas padomes locekli, pamatojoties uz jebkuru no šā panta 1. punktā sniegtajiem pamatojumiem vai ja minēto locekli tur aizdomās par neobjektivitāti. Nevienu iebildumu nedrīkst pamatot ar attiecīgā locekļa valstspiederību.

4.   Iebildums saskaņā ar 3. punktu ir pieņemams tikai tad, ja tas iesniegts pirms Apelācijas padomes procedūras uzsākšanas vai ja iebilduma pamatā esošā informācija kļūst zināma pēc procedūras uzsākšanas, Apelācijas padomes reglamentā noteiktajos termiņos. Attiecīgajam Apelācijas padomes loceklim paziņo par iebildumu, un viņš paziņo, vai piekrīt tam, ka tiek izslēgts. Ja viņš tam nepiekrīt, Valde pieņem lēmumu tās reglamentā noteiktajos termiņos vai, ja atbilde nav sniegta, pēc atbildes sniegšanai paredzētā termiņa beigām.

5.   Apelācijas padomes lēmumu par rīcību 2., 3. un 4. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa līdzdalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli Apelācijas padomē aizstāj ar viņa aizstājēju. Valde tiek informēta par Apelācijas padomes pieņemtajiem lēmumiem.

1.   Apelācijas padomei var iesniegt pārsūdzību pret lēmumu, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 14., 20., 21. un 22. pantu, vai ja Aģentūra nerīkojas piemērojamajos termiņos, un pēc 60. pantā minētās iepriekšējas pārskatīšanas pabeigšanas.

2.   Pārsūdzība, kas iesniegta, ievērojot 1. punktu, neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr pēc iesaistīto pušu lūguma Apelācijas padome var pieņemt lēmumu, ka attiecīgā pārsūdzība izraisa atlikšanu, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi, piemēram, ietekme uz drošību, to atļauj. Šādā gadījumā Apelācijas padome sniedz sava lēmuma pamatojumu.

1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt pārsūdzību pret lēmumu, ko Aģentūra tai adresējusi vai kas tieši un individuāli skar minēto personu, ievērojot 14., 20. un 21. pantu, vai ja Aģentūra nerīkojas piemērojamajos termiņos.

2.   Pārsūdzību kopā ar tās pamatojumu iesniedz rakstveidā saskaņā ar 55. panta 5. punktā minēto reglamentu divos mēnešos pēc pasākuma paziņošanas attiecīgajai personai vai, ja personai par pasākumu nav paziņots, divos mēnešos no dienas, kad minētā persona par to uzzinājusi.

Pārsūdzību par nerīkošanos Aģentūrai iesniedz rakstiski divos mēnešos pēc tā termiņa beigām, kas noteikts attiecīgajā pantā.

1.   Ja Aģentūra uzskata, ka pārsūdzība ir pieņemama un labi pamatota, tā labo 58. panta 1. punktā minēto lēmumu vai bezdarbību. To nepiemēro gadījumos, kad pārsūdzētais lēmums skar vēl citu pārsūdzības procesā iesaistītu pusi.

2.   Ja lēmums nav labots vienā mēnesī pēc pārsūdzības saņemšanas, Aģentūra nekavējoties pieņem lēmumu, vai apturēt vai neapturēt sava lēmuma piemērošanu, un nodod pārsūdzību vienai no Apelācijas padomēm.

1.   Apelācijas padome trīs mēnešos pēc pārsūdzības iesniegšanas pieņem lēmumu apmierināt vai noraidīt minēto pārsūdzību. Pārbaudot pārsūdzību vai rīkojoties kā šķīrējtiesa, Apelācijas padome rīkojas termiņos, kas noteikti tās reglamentā. Tik bieži, cik vajadzīgs, tā uzaicina pārsūdzības procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt piezīmes par tās paziņojumiem vai par citu pārsūdzībā iesaistīto pušu paziņojumiem. Pārsūdzības procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

2.   Attiecībā uz šķīrējtiesu Aģentūra savu galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar procedūrām, kas minētas Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 7. punktā un Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 7. punktā.

3.   Ja Apelācijas padome secina, ka pārsūdzībai ir pamatots iemesls, tā lietu nosūta Aģentūrai. Aģentūra pieņem galīgo lēmumu saskaņā ar Apelācijas padomes secinājumiem un sniedz minētā lēmuma pamatojumu. Aģentūra attiecīgi informē pārsūdzības procesa puses.

1.   Prasības atcelt Aģentūras lēmumus, kas pieņemti, ievērojot 14., 20. un 21. pantu, vai prasības saistībā ar bezdarbību piemērojamajos termiņos var tikt iesniegtas Eiropas Savienības Tiesā tikai tad, kad ir pabeigta pārsūdzības procedūra Aģentūrā saskaņā ar 58. pantu.

2.   Aģentūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

1.   Visu Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi sagatavo katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un to iekļauj Aģentūras budžetā.

2.   Neskarot citus līdzekļus, Aģentūras ieņēmumus veido:

3.   Aģentūras izdevumus veido personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas.

4.   Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.   Pamatojoties uz izpilddirektora sagatavotu projektu, Valde katru gadu sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam, veidojot budžetu saskaņā ar principu par atbilstību darbības jomām. Minēto tāmi, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, Valde vēlākais 31. janvārī nosūta Komisijai.

6.   Komisija tāmi kopā ar Savienības provizorisku vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

7.   Pamatojoties uz tāmi, Komisija Savienības provizoriskajā vispārējā budžeta projektā ieraksta aplēses, kuras tā uzskata par nepieciešamām štatu sarakstam, un iemaksas apmēru, kas jāmaksā no vispārējā budžeta, un tos tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar LESD 314. pantu kopā ar aprakstu un pamatojumu par visām atšķirībām starp Aģentūras tāmi un subsīdijas apmēru, kas jāmaksā no vispārējā budžeta.

8.   Eiropas Parlaments un Padome apstiprina iemaksu apropriācijas Aģentūrai. Eiropas Parlaments un Padome apstiprina Aģentūras štatu sarakstu.

9.   Budžetu pieņem Valde ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Aģentūras budžets kļūst par galīgu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

10.   Jebkuriem ar īpašumu saistītiem projektiem, kuriem var būt ievērojamas finansiālas sekas attiecībā uz Aģentūras budžetu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (25) 203. pantu.

1.   Izpilddirektors izpilda Aģentūras budžetu.

2.   Pēc katra finanšu gada beigām līdz 1. martam Aģentūras grāmatvedis iesniedz Komisijas grāmatvedim provizoriskus pārskatus kopā ar budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu par minēto finanšu gadu. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 147. pantu.

3.   Pēc katra finanšu gada beigām līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai provizoriskus Aģentūras pārskatus kopā ar budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu par minēto finanšu gadu. Ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

Revīzijas palāta minētos pārskatus izskata saskaņā ar LESD 287. pantu. Tā katru gadu publicē ziņojumu par Aģentūras darbību.

4.   Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem, grāmatvedis, ievērojot Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, sastāda Aģentūras galīgos pārskatus. Izpilddirektors tos iesniedz Valdei tās atzinuma saņemšanai.

5.   Valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.   Pēc katra finanšu gada beigām līdz 1. jūlijam grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar Valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Aģentūras galīgos pārskatus publicē.

8.   Izpilddirektors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem līdz 30. septembrim pēc katra finanšu gada. Minēto atbildi viņš nosūta arī Valdei un Komisijai.

9.   Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma sniedz visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktu.

10.   Eiropas Parlaments pēc ieteikuma, ko sniegusi Padome, kura pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram budžeta izpildes apstiprinājumu par N gadu.

1.   Uz Aģentūras personālu attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kuri pieņemti, Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus.

2.   Neskarot šīs regulas 51. panta 1. punkta j) apakšpunktu, īstenošanas noteikumi, ko Komisija pieņēmusi, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, tostarp vispārējie īstenošanas noteikumi, analoģiski tiek piemēroti Aģentūrai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

3.   Aģentūra veic piemērotus administratīvus pasākumus, inter alia, ar apmācību un preventīvām stratēģijām, lai organizētu savus pakalpojumus tādā veidā, lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta.

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru ieceļ Valde, pamatojoties uz nopelniem, dokumentētām administratīvām un vadības iemaņām un atbilstīgām zināšanām un pieredzi transporta nozarē, no Komisijas ierosināta vismaz trīs kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras pēc tam, kad paziņojums par vakanci publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgā gadījumā arī citur. Pirms lēmuma pieņemšanas Valdē 51. panta 1. punkta x) apakšpunktā minētais novērotājs ziņo par procedūru.

Lai noslēgtu izpilddirektora darba līgumu, Aģentūru pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas amatā Valdes izraudzīto kandidātu var uzaicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

3.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic izvērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Aģentūras uzdevumus un problēmas.

4.   Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais izvērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.   Valde informē Eiropas Parlamentu par savu nodomu pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Vienā mēnesī pirms pilnvaru termiņa pagarināšanas izpilddirektoru var uzaicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz jebkuru komitejas locekļu jautājumu.

6.   Izpilddirektors, kura pilnvaras ir pagarinātas, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz šo pašu amatu pēc tam, kad amata pilnvaru termiņš ir ticis pagarināts.

7.   Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Valdes lēmumu, kura lemj pēc Komisijas vai pēc trešdaļas tās locekļu lūguma.

1.   Ja vēl nav nodrošināti vai rakstiskā nolīgumā paredzēti vajadzīgie pasākumi attiecībā uz Aģentūras izmitināšanu uzņēmējā dalībvalstī un to, kas minētajai dalībvalstij ir jānodod Aģentūras rīcībā, kā arī speciālie noteikumi, ko minētajā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Aģentūras Valdes locekļiem, Aģentūras personālam un viņu ģimenes locekļiem, tad saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību sistēmu starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti tiek noslēgts nolīgums par visiem minētajiem elementiem – pēc tam, kad ir saņemts Aģentūras Valdes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā 2017. gada 16. jūnijā. Minētais nolīgums var tikt noslēgts mītnes nolīguma veidā.

2.   Uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Aģentūras labai darbībai, tostarp Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemērotus transporta savienojumus.

1.   Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtā līgumā.

3.   Ja pastāv ārpuslīgumiska atbildība, Aģentūra saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visu kaitējumu, ko nodarījušas Aģentūras struktūrvienības vai darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.   Strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto kaitējumu atlīdzināšanu, ir Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā.

5.   Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē viņiem piemērojamie noteikumi, kas paredzēti Civildienesta noteikumos vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

1.   Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1. Ja vajadzīgs, Valde pieņem piemērotus noteikumus minētās regulas īstenošanai.

Pēc Valdes locekļa pieprasījuma minēto lēmumu pieņem vienprātīgi.

2.   Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības Iestāžu tulkošanas centrs.

1.   Neskarot 44. pantu, Aģentūras darbā var piedalīties trešās valstis, jo īpaši valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, paplašināšanās politikas valstis un EBTA valstis, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, ar kuriem attiecīgās valstis ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus vai tiem līdzvērtīgus valsts pasākumus jomā, uz ko attiecas šī regula, saskaņā ar LESD 218. pantā izklāstīto procedūru.

2.   Saskaņā ar 1. punktā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem starp Aģentūru un attiecīgajām trešām valstīm tiek noteikta vienošanās, kurā paredz detalizētus noteikumus par minēto trešo valstu dalību Aģentūras darbā un jo īpaši par tādas dalības raksturu un apmēru. Minētā vienošanās iekļauj noteikumus par finansiālām iemaksām un personālu. Tā var paredzēt attiecīgo trešo valstu pārstāvību Valdē bez balsstiesībām.

Aģentūra paraksta vienošanos, kad saņēmusi Komisijas un Valdes piekrišanu.

1.   Aģentūra un valstu drošības iestādes noslēdz sadarbības nolīgumus saistībā ar 14., 20. un 21. panta īstenošanu, ņemot vērā 51. panta 1. punkta t) apakšpunktu.

2.   Sadarbības nolīgumi var būt īpaši nolīgumi vai pamatnolīgumi, un tajos var iesaistīt vienu vai vairākas valsts drošības iestādes. Tie ietver konkrētu aprakstu par uzdevumiem un sasniedzamo rezultātu nosacījumiem, paredz termiņus, ko piemēro to sasniegšanai, un nosaka veidu, kādā nodevas un maksas, kas jāmaksā pieteikuma iesniedzējam, sadalāmas starp Aģentūru un valsts drošības iestādēm. Šādā sadalījumā ņem vērā 51. panta 1. punkta u) apakšpunktā minēto pamatmodeli.

3.   Sadarbības nolīgumos var ietvert arī konkrētus sadarbības pasākumus gadījumos, ja saistībā ar tīkliem ir nepieciešama konkrēta zinātība ģeogrāfisku vai vēsturisku iemeslu dēļ, lai pieteikuma iesniedzējam mazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Gadījumos, kad šādi tīkli ir izolēti no pārējās Savienības dzelzceļa sistēmas, šāda īpaša sadarbības kārtība var ietvert iespēju piešķirt uzdevumus attiecīgajām valstu drošības iestādēm, ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu un samērīgu piešķiršanu.

4.   Tajās dalībvalstīs, kurās dzelzceļa tīkla sliežu ceļa platums atšķiras no Savienības galvenā dzelzceļa tīkla un tam ir identiskas tehniskās un ekspluatācijas prasības ar kaimiņos esošām trešām valstīm, daudzpusējā sadarbības nolīgumā iesaista visas minēto dalībvalstu attiecīgās valstu drošības iestādes, kā paredzēts Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 15. punkta un Direktīvas (ES) 2016/798 11. panta 3. punktā.

5.   Sadarbības nolīgumi tiek noslēgti, pirms Aģentūra veic savus uzdevumus saskaņā ar 83. panta 4. punktu.

6.   Aģentūra var slēgt nolīgumus ar citām valstu iestādēm un kompetentām struktūrām saistībā ar 14., 20. un 21. panta īstenošanu.

7.   Sadarbības nolīgumi neskar Aģentūras vispārējo atbildību par tās uzdevumu izpildi, kā paredzēts 14., 20. un 21. pantā.

8.   Aģentūra un valstu drošības iestādes var sadarboties un veikt paraugprakses apmaiņu saistībā ar Direktīvas (ES) 2016/797 un Direktīvas (ES) 2016/798 īstenošanu.

1.   Uz Aģentūras rīcībā esošiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (26).

Valde pieņem praktisko kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai līdz 2017. gada 16. jūnijam.

Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā, attiecīgi, saskaņā ar LESD 228. un 263. pantu.

2.   Aģentūra publicē savus ieteikumus, atzinumus, pētījumus, ziņojumus un ietekmes izvērtējumu rezultātus savā tīmekļa vietnē, neskarot 1. punktu un pēc tam, kad visi konfidenciālie materiāli ir izņemti.

3.   Aģentūra nodod atklātībai 46. pantā uzskaitīto Aģentūras vadības un administratīvās struktūras locekļu interešu deklarācijas.

Uz personas datu apstrādi Aģentūrā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (27).

4.   Valde pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē sniedz efektīvu, lietotājam draudzīgu un viegli pieejamu informāciju par dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības procesiem un par citiem attiecīgiem dzelzceļa dokumentiem.

1.   Lai atvieglotu cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999, Aģentūra līdz 2016. gada 16. decembrim pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un pieņem atbilstīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā sniegto paraugu.

2.   Eiropas Revīzijas palātai ir pilnvaras veikt revīziju, pamatojoties uz dokumentiem un veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   OLAF var veikt pārbaudes, tostarp klātienes pārbaudes un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (29), lai noteiktu, vai notikusi jebkāda krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar Aģentūras finansētu dotāciju vai līgumu.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

1.   Ņemot par pamatu 2. un 3. punktā izklāstītos principus, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Nodevas un maksas iekasē par:

Nodevas un maksas var iekasēt par pārsūdzības lietu izskatīšanu.

Visas nodevas un maksas izsaka un maksā euro.

Nodevas un maksas ir noteiktas pārredzami, taisnīgi un vienlīdzīgi, ņemot vērā Eiropas dzelzceļa nozares konkurētspēju. Tās pieteikumu iesniedzējiem nesagādā lieku finanšu slogu. Attiecīgā gadījumā ņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības, tostarp iespēju sadalīt samaksu vairākos maksājumos un posmos.

Nodevu par apstiprinājuma lēmuma izdošanu nosaka samērīgi, ņemot vērā atļaujas piešķiršanas procesa dažādos posmus ERTMS lauka iekārtu projektiem un katrā posmā nepieciešamo darba apjomu. Atskaitēs skaidri norāda nodevu sadalījumu.

Nosaka saprātīgus nodevu un maksu samaksas termiņus, ņemot vērā Direktīvas (ES) 2016/797 19. pantā un 21. pantā un Direktīvas (ES) 2016/798 10. pantā paredzēto procedūru termiņus.

3.   Nodevu un maksu summas nosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka attiecīgie ienākumi no tām ir pietiekami, lai pilnā apjomā segtu sniegto pakalpojumu izmaksas, tostarp tās attiecīgās izmaksas, kas rodas, veicot uzdevumus, kas doti valsts drošības iestādēm saskaņā ar 76. panta 2. un 3. punktu. Minētajās izmaksās jo īpaši atspoguļo visus Aģentūras izdevumus, kas attiecināmi uz personālu, kurš ir iesaistīts šā panta 2. punktā minētajās darbībās, tostarp darba devēja proporcionālās iemaksas pensiju shēmā. Ja to pakalpojumu sniegšanas rezultātā, uz kuriem attiecas nodevas un maksas, atkārtojas ievērojama nelīdzsvarotība, minēto nodevu un maksu apmērus pārskata. Minētās nodevas un maksas piešķir Aģentūrai kā ieņēmumus.

Nosakot nodevu un maksu apmērus, Komisija ņem vērā:

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 51. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

1.   Ne vēlāk kā 2020. gada 16. jūnijā un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt novērtēšanu, jo īpaši, lai izvērtētu Aģentūras un tās darba prakses ietekmi, lietderību un efektivitāti, ņemot vērā visu attiecīgo Revīzijas palātas darbu, attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp valstu drošības iestāžu, dzelzceļa nozares, sociālo partneru un patērētāju organizāciju pārstāvju, viedokļus un ieteikumus. Novērtēšanā jo īpaši pievēršas vajadzībai grozīt Aģentūras darba uzdevumus un jebkurām tādu grozījumu finansiālajām sekām.

2.   Līdz 2023. gada 16. jūnijam Komisija, lai noteiktu, vai ir vajadzīgi uzlabojumi, izvērtē ritekļu atļauju piešķiršanas un drošības sertifikācijas duālās sistēmas darbību, ar to saistīto vienas pieturas aģentūru un ERTMS harmonizētu īstenošanu Savienībā.

3.   Komisija nosūta novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Valdei. Novērtējuma rezultātus publisko.

4.   Katram otrajam novērtējumam pievieno arī novērtējumu par Aģentūras sasniegtajiem rezultātiem, ņemot vērā tās mērķi, pilnvaras un uzdevumus.

1.   Aģentūra aizstāj un pārņem visas ar Regulu (EK) Nr. 881/2004 izveidotās Eiropas Dzelzceļa aģentūras īpašumtiesības, nolīgumus, tiesiskos pienākumus, darba līgumus, finansiālās saistības un pasīvus.

2.   Atkāpjoties no 47. panta, Valdes locekļi, kuri iecelti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 881/2004 pirms 2016. gada 15. jūnija, paliek amatā kā Valdes locekļi līdz viņu pilnvaru termiņa beigām, neskarot katras dalībvalsts tiesības iecelt jaunu pārstāvi.

Atkāpjoties no 54. panta, izpilddirektors, kurš ir iecelts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 881/2004, paliek amatā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām.

3.   Atkāpjoties no 67. panta, visus darba līgumus, kas ir spēkā 2016. gada 15. jūnijā, patur spēkā līdz to beigu termiņam.

4.   Aģentūra veic sertifikācijas un atļauju izsniegšanas uzdevumus, ievērojot ar 14., 20. un 21. pantu un uzdevumus, kas minēti 22. pantā, vēlākais no 2019. gada 16. jūnija, ievērojot Direktīvas (ES) 2016/797 54. panta 4. punktu un Direktīvas (ES) 2016/798 31. panta 3. punktu.

1.   Šajā direktīvā ir noteikti nosacījumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Savienībā tā, lai būtu ievērota Direktīva (ES) 2016/798, lai varētu noteikt optimālu tehniskās harmonizācijas līmeni, kas ļautu veicināt, uzlabot un attīstīt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus Savienībā un ar trešām valstīm un sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas un pakāpeniska iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. Minētie nosacījumi attiecas uz minētās sistēmas daļu projektēšanu, būvi, nodošanu ekspluatācijā, modernizāciju, atjaunošanu, darbību un apkopi, kā arī uz tās ekspluatācijā un apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un tam piemērojamajiem veselības un drošības nosacījumiem.

2.   Šajā direktīvā ietverti noteikumi par katras apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentiem, saskarnēm un procedūrām un par Savienības dzelzceļa sistēmas vispārējās savietojamības nosacījumiem, kas nepieciešami, lai panāktu tās savstarpēju izmantojamību.

3.   Šo direktīvu nepiemēro:

4.   Dalībvalstis šīs direktīvas īstenošanas pasākumus var neattiecināt uz:

5.   Savienības dzelzceļa sistēmā ekspluatētu tramvajvilcienu gadījumā, ja nav SITS, kuras attiecas uz minētajiem tramvajvilcieniem, piemēro šādus noteikumus:

Šo punktu nepiemēro ritekļiem, kuri ir izslēgti no šīs direktīvas darbības jomas saskaņā ar 3. un 4. punktu.

1.   Savienības dzelzceļa sistēma, apakšsistēmas un savstarpējas izmantojamības komponenti, ietverot saskarnes, atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

2.   Direktīvas 2014/25/ES 60. pantā minētās tehniskās specifikācijas, kas ir vajadzīgas Eiropas specifikāciju vai citu Savienībā izmantojamo standartu papildināšanai, nav pretrunā pamatprasībām.

1.   Uz katru II pielikumā noteikto apakšsistēmu attiecas viena SITS. Vajadzības gadījumā uz apakšsistēmu var attiecināt vairākas SITS, un viena SITS var attiekties uz vairākām apakšsistēmām.

2.   Stacionārās apakšsistēmas atbilst SITS un valsts noteikumiem, kas ir spēkā brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums izsniegt atļauju nodot ekspluatācijā saskaņā ar šo direktīvu un neskarot 3. punkta f) apakšpunktu.

Ritekļi atbilst SITS un valsts noteikumiem, kas ir spēkā brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums izsniegt atļauju laist tirgū saskaņā ar šo direktīvu un neskarot 3. punkta f) apakšpunktu.

Stacionāro apakšsistēmu un ritekļu atbilstību pastāvīgi nodrošina to izmantošanas laikā.

3.   Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, kas minēti 1. pantā, katrā SITS:

4.   Katru SITS izstrādā pēc esošās apakšsistēmas izpētes un norāda mērķa apakšsistēmu, kuru var pakāpeniski iegūt piemērotā laikā. Tādējādi SITS ieviešana un to izpilde palīdzēs pakāpeniski panākt Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.

5.   SITS ļauj katrā dalībvalstī pienācīgā veidā saglabāt esošās dzelzceļa sistēmas savietojamību. Minētajā nolūkā var paredzēt īpašus gadījumus katrai SITS gan attiecībā uz tīklu, gan ritekļiem, un jo īpaši gabarītiem, sliežu ceļa platumam vai attālumam starp sliežu ceļiem un ritekļiem, kas kursē no vai uz trešām valstīm. Katram īpašajam gadījumam SITS nosaka 3. punkta c) līdz g) apakšpunktā noteikto SITS elementu ieviešanas noteikumus.

6.   Ja dažus tehniskos aspektus, kas atbilst pamatprasībām, nevar nepārprotami ietvert SITS, tos skaidri norāda attiecīgo SITS pielikumā kā atklātus punktus.

7.   SITS neskar dalībvalstu lēmumus attiecībā uz infrastruktūru izmantošanu tādu ritekļu kustībai, uz ko neattiecas SITS.

8.   SITS var būt ietverta tieša, skaidri noteikta norāde uz Eiropas vai starptautiskiem standartiem vai specifikācijām, vai tehnisko dokumentāciju, ko publicējusi Aģentūra, gadījumos, kad tas ir noteikti vajadzīgs šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Šādā gadījumā šos standartus vai specifikācijas (vai to attiecīgās daļas), vai tehnisko dokumentāciju uzskata par attiecīgo SITS pielikumiem, un tie kļūst obligāti no SITS piemērošanas dienas. Ja šādu standartu vai specifikāciju, vai tehniskās dokumentācijas nav, līdz laikam, kamēr tos izstrādā, var sniegt atsauci uz citiem skaidri noteiktiem normatīvajiem dokumentiem, kas ir viegli pieejami un brīvi izmantojami.

1.   Lai noteiktu katras SITS īpašos mērķus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, jo īpaši un atbilstīgā gadījumā attiecībā uz:

Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija pamato vajadzību pēc jaunas vai būtiski grozītas SITS, tostarp tās ietekmi uz pastāvošajiem noteikumiem un tehniskajām specifikācijām.

2.   Lai nodrošinātu 1. punktā minēto deleģēto aktu vienādu īstenošanu, Komisija lūdz Aģentūru izstrādāt SITS un to grozījumu projektus un sniegt Komisijai attiecīgus ieteikumus.

Katru SITS projektu izstrādā šādos posmos:

3.   Izstrādājot vai pārskatot katru SITS, tostarp tās pamatparametrus, Aģentūra ņem vērā visu izskatīto tehnisko risinājumu paredzētās izmaksas un ieguvumus un saskarnes starp tām, lai noteiktu un ieviestu vispiemērotākos risinājumus. Minētajā izvērtējumā norāda iespējamo ietekmi uz visiem iesaistītajiem uzņēmējiem un ekonomikas dalībniekiem un pienācīgi ņem vērā prasības, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2016/798. Dalībvalstis piedalās šajā izvērtēšanā, vajadzības gadījumā sniedzot vajadzīgos datus.

4.   Aģentūra izstrādā SITS un to grozījumu projektus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 5. un 19. pantu, vienlaikus īstenojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā definētos atklātības, konsensa un pārredzamības kritērijus.

5.   Komiteju, kas minēta 51. pantā (“komiteja”), periodiski informē par SITS sagatavošanas darbu. Minētā darba gaitā, lai tiktu ņemti vērā šā panta 1. punktā minētie deleģētie akti, Komisija var izstrādāt darba uzdevumus vai noderīgus ieteikumus attiecībā uz SITS projektiem un izmaksu un ieguvumu analīzi. Jo īpaši Komisija var pieprasīt pārbaudīt alternatīvos risinājumus un minēto alternatīvo risinājumu izmaksu un ieguvumu izvērtējumu iekļaut ziņojumā, kas pievienots SITS projektam.

6.   Ja tehniskās savietojamības apsvērumu dēļ ekspluatācijā vienlaikus jānodod atšķirīgas apakšsistēmas, attiecīgās SITS piemērošanas datums ir viens un tas pats.

7.   Izstrādājot, pieņemot vai pārskatot SITS, Aģentūra ņem vērā lietotāju viedokli par tehniskajām īpašībām, kas tieši ietekmē apstākļus, kādos tie izmanto apakšsistēmas. Tādēļ Aģentūra SITS izstrādāšanas un pārskatīšanas posmos apspriežas ar apvienībām un iestādēm, kas pārstāv lietotājus. SITS projektiem tā pievieno ziņojumu par minēto apspriežu rezultātiem.

8.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 7. pantu Komisija ar komitejas palīdzību izveido un periodiski atjaunina to pasažieru apvienību un iestāžu sarakstu, ar kurām jāapspriežas. Minēto sarakstu var pārskatīt vai atjaunināt pēc dalībvalsts pieprasījuma vai Komisijas iniciatīvas.

9.   Izstrādājot vai pārskatot SITS, Aģentūra attiecībā uz 4. panta 3. punkta g) apakšpunktā minēto profesionālo kvalifikāciju un higiēnas un drošības apstākļiem darba vietā ņem vērā sociālo partneru viedokli. Šādā nolūkā Aģentūra apspriežas ar sociālajiem partneriem, pirms iesniedz Komisijai ieteikumus par SITS un to grozījumiem. Ar sociālajiem partneriem apspriežas nozaru dialogu komitejā, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK (13). Sociālie partneri atzinumu sniedz trīs mēnešos pēc apspriešanās.

10.   Ja SITS pārstrādāšanas dēļ radušās izmaiņas prasībās, jaunajā SITS versijā nodrošina savietojamību ar ekspluatācijā jau nodotajām apakšsistēmām saskaņā ar iepriekšējām SITS versijām.

11.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka SITS, lai īstenotu konkrētos mērķus, kas noteikti 1. punktā minētajos deleģētajos aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Tie ietver visus elementus, kas minēti 4. panta 3. punktā un atbilst visām prasībām, kas izklāstītas no 4. panta 4. līdz 6. punktam un 8. punktā.

1.   Ja pēc SITS pieņemšanas tiek konstatēts, ka tajā ir trūkumi, SITS veic grozījumus saskaņā ar 5. panta 11. punktu. Attiecīgā gadījumā Komisija šo procedūru piemēro nekavējoties. Par šādiem trūkumiem uzskata arī gadījumus, kuru rezultātā darbības dalībvalstī varētu būt nedrošas.

2.   Kamēr notiek SITS pārskatīšana, Komisija var pieprasīt Aģentūras atzinumu. Komisija analizē Aģentūras atzinumu un informē Komiteju par secinājumiem.

3.   Pēc Komisijas pieprasījuma 2. punktā minētais Aģentūras atzinums ir uzskatāms par pieņemamu atbilstības nodrošināšanas līdzekli, un tāpēc to var izmantot projektu izvērtēšanai, kamēr nav pieņemta pārskatīta SITS.

4.   Jebkurš pārstāvniecības struktūru tīkla loceklis, kas minēts Regulas (ES) 2016/796 38. panta 4. punktā, var paziņot Komisijai par iespējamiem SITS trūkumiem.

1.   Dalībvalstis var atļaut pieteikuma iesniedzējam nepiemērot vienu vai vairākas SITS vai to daļas šādos gadījumos:

2.   Gadījumā, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, attiecīgā dalībvalsts viena gada laikā pēc katras SITS stāšanās spēkā informē Komisiju par to projektu sarakstu, kuri tiek īstenoti attiecīgās dalībvalsts teritorijā un kuri saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts viedokli ir izstrādes beigu posmā.

3.   Panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par savu lēmumu nepiemērot vienu vai vairākas SITS vai to daļas.

4.   Šā panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā minētajos gadījumos attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai pieprasījumu nepiemērot SITS vai to daļas, tam pievienojot dokumentāciju, kurā ietverts pieprasījuma pamatojums un norādīti alternatīvie noteikumi, kurus minētā dalībvalsts paredzējusi piemērot SITS vietā. Gadījumā, kas minēts šā panta 1. punkta e) apakšpunktā, Komisija analizē pieprasījumu un lemj, vai to pieņemt, pamatojoties uz dokumentācijā ietvertās informācijas pilnīgumu un saskaņotību. Gadījumos, kas minēti šā panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, Komisija pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus, pamatojoties uz šādu analīzi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 51. panta 3. punktā.

Gadījumos, kas minēti 21. panta 6. punkta trešajā daļā, pieteikuma iesniedzējs dokumentāciju iesniedz Aģentūrai. Aģentūra konsultējas ar attiecīgajām drošības iestādēm un sniedz Komisijai galīgo atzinumu.

5.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, nosaka informāciju, kas ir jāiekļauj 4. punktā minētajā dokumentācijā, un nosaka minētās dokumentācijas formātu un metodi, kas jāizmanto tās nosūtīšanai. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 51. panta 3. punktā.

6.   Kamēr nav pieņemts Komisijas lēmums, dalībvalsts var bez kavēšanās piemērot 4. punktā minētos alternatīvos noteikumus.

7.   Komisija pieņem lēmumu četros mēnešos pēc tam, kad iesniegts pieprasījums, kuram pievienota pilnīga dokumentācija. Ja nav šāda lēmuma, pieprasījumu uzskata par pieņemtu.

8.   Dalībvalstis tiek informētas par analīzes rezultātiem un par 4. punktā noteiktās procedūras iznākumu.

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka savstarpējas izmantojamības komponentus:

Šis punkts neliedz minētos komponentus laist tirgū izmantošanai citiem mērķiem.

2.   Dalībvalstis, pamatojoties uz šo direktīvu, savā teritorijā neaizliedz, neierobežo vai nekavē to savstarpējas izmantojamības komponentu laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai Savienības dzelzceļa sistēmā, ja minētie komponenti atbilst šīs direktīvas prasībām. Jo īpaši tās nepieprasa pārbaudes, kas jau ir veiktas kā daļa no “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijas procedūras, kā paredzēts 10. pantā.

1.   Dalībvalstis un Aģentūra uzskata, ka savstarpējas izmantojamības komponents atbilst pamatprasībām, ja tas atbilst attiecīgajās SITS noteiktajiem nosacījumiem vai Eiropas specifikācijām, kas izstrādātas minēto nosacījumu ievērošanai. “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācija apliecina, ka savstarpējas izmantojamības komponentiem ir piemērotas attiecīgajās SITS noteiktās atbilstības vai piemērotības lietošanai izvērtēšanas procedūras.

2.   Ja saskaņā ar SITS tas ir nepieciešams, “EK” deklarācijai pievieno:

3.   “EK” deklarāciju datē un paraksta ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijas veidnei un pavaddokumentu sarakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 51. panta 3. punktā.

5.   Rezerves daļas apakšsistēmām, kuras jau ir nodotas ekspluatācijā, kad atbilstīgā SITS stājas spēkā, var ierīkot minētajās apakšsistēmās bez 1. punkta piemērošanas.

6.   SITS var paredzēt pārejas laiku šajās SITS noteiktajiem dzelzceļa produktiem kā savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas jau ir laisti tirgū, kad SITS stājas spēkā. Šādi komponenti atbilst 8. panta 1. punktam.

1.   Sastādot savstarpējas izmantojamības komponenta “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarāciju, ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis piemēro attiecīgajās SITS ietvertos noteikumus.

2.   Ja saskaņā ar atbilstīgo SITS tas ir nepieciešams, savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības vai piemērotības lietošanai izvērtējumu veic paziņotā struktūra, kurai ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis ir iesniedzis pieteikumu.

3.   Ja uz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas citi Savienības tiesību akti, kas skar citus jautājumus, “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijā norāda, ka šie savstarpējas izmantojamības komponenti atbilst arī minēto citu tiesību aktu prasībām.

4.   Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarots pārstāvis nav izpildījis saistības, kas noteiktas 1. un 3. punktā, minētās saistības pārņem jebkura persona, kas laiž savstarpējas izmantojamības komponentus tirgū. Piemērojot šo direktīvu, tādas pašas saistības uzņemas ikviena persona, kas uzstāda dažādas izcelsmes savstarpējas izmantojamības komponentus un savstarpējas izmantojamības komponentu daļas vai ražo savstarpējas izmantojamības komponentus paša vajadzībām.

5.   Ja dalībvalsts atklāj, ka “EK” deklarācija ir sastādīta nepareizi, tā nodrošina, ka savstarpējas izmantojamības komponents netiek laists tirgū. Šādā gadījumā ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja pienākums ir atjaunot savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību prasībām saskaņā ar nosacījumiem, ko noteikusi dalībvalsts.

1.   Ja dalībvalsts konstatē, ka savstarpējas izmantojamības komponents, kas ietverts “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijā un laists tirgū, to izmantojot paredzētajiem mērķiem, visticamāk, neatbilst pamatprasībām, minētā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu izmantošanas jomu, aizliegtu tā izmantošanu, izņemtu to no tirgus vai atsauktu to. Dalībvalsts tūlīt informē Komisiju, Aģentūru un pārējās dalībvalstis par veiktajiem pasākumiem un pamato savu lēmumu, konkrēti norādot, vai neatbilstības iemesls ir:

2.   Aģentūra ar Komisijas pilnvarojumu nekavējoties sāk apspriešanās procesu ar ieinteresētajam personām, un jebkurā gadījumā tas notiek 20 dienās no dienas, kad saņemts minētais pilnvarojums. Ja pēc apspriešanās Aģentūra konstatē, ka pasākums ir nepamatots, tā tūlīt par to informē Komisiju, dalībvalsti, kas ir izrādījusi šo iniciatīvu, kā arī citas dalībvalstis un ražotāju vai viņa pilnvarotu pārstāvi. Ja Aģentūra konstatē, ka pasākums ir pamatots, tā tūlīt informē dalībvalstis.

3.   Ja 1. punktā minētais lēmums izriet no attiecīgo Eiropas specifikāciju neatbilstības, dalībvalstis, Komisija vai Aģentūra vajadzības gadījumā piemēro vienu no šādiem pasākumiem:

4.   Ja savstarpējas izmantojamības komponents, kam ir “EK” atbilstības deklarācija, neatbilst pamatprasībām, kompetentā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus pret jebkuru subjektu, kurš sagatavojis deklarāciju, un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

1.   Aģentūra un valsts drošības iestādes uzskata par pamatprasībām atbilstīgām tās strukturālās apakšsistēmas, kas veido dzelzceļa sistēmu, uz kurām vajadzības gadījumā attiecas “EK” verifikācijas deklarācija, kas izveidota, piemērojot SITS saskaņā ar 15. pantu, vai verifikācijas deklarācija, kas izveidota, piemērojot valsts noteikumus saskaņā ar 15. panta 8. punktu, vai abas minētās deklarācijas.

2.   Valsts noteikumus pamatprasību īstenošanai un vajadzības gadījumā pieņemamus valsts atbilstības nodrošināšanas līdzekļus piemēro šādos gadījumos:

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un Aģentūrai 13. panta 2. punktā minētos pastāvošos valsts noteikumus šādos gadījumos:

2.   Dalībvalstis, izmantojot atbilstīgu IT sistēmu, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 27. pantu paziņo 1. punktā minēto valsts noteikumu pilnu tekstu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie valsts noteikumi, tostarp tie, kas attiecas uz saskarnēm starp ritekļiem un tīkliem, ir viegli pieejami, atrodas publiskā interneta vietnē un ir izteikti terminoloģijā, ko var saprast visas ieinteresētās personas. Dalībvalstis var tikt lūgtas sniegt papildu informāciju par minētajiem valsts noteikumu.

4.   Dalībvalstis var pieņemt jaunus valsts noteikumus tikai šādos gadījumos:

5.   Dalībvalstis savlaicīgi un saskaņā ar termiņiem, kas minēti Regulas (ES) 2016/796 25. panta 1. punktā, izmantojot atbilstīgu IT sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 27. pantu, iesniedz Aģentūrai un Komisijai jauno valsts noteikumu projektus izskatīšanai pirms ierosinātā jaunā noteikuma paredzētās ieviešanas valsts tiesību sistēmā un sniedz pamatojumu minēta jaunā valsts noteikuma ieviešanai. Dalībvalstis nodrošina, ka projekts ir pietiekami izstrādāts, lai Aģentūra var veikt pārbaudi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 25. panta 2. punktu.

6.   Dalībvalstis, pieņemot jaunu valsts noteikumu, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 27. pantu to paziņo Aģentūrai un Komisijai, izmantojot attiecīgu IT sistēmu.

7.   Neatliekamu preventīvu pasākumu gadījumā dalībvalstis var pieņemt un piemērot jaunu noteikumu nekavējoties. Minēto noteikumu paziņo saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 25. panta 2. punktu un pēc tam kad Aģentūra ir veikusi izvērtēšanu saskaņā ar 26. panta 1. un 2. punktu un 5. punktu minētajā Regulā (ES).

8.   Paziņojot 1. punktā minēto valsts noteikumu vai jaunu valsts noteikumu, dalībvalstis iesniedz pierādījumu, ka šāds noteikums ir nepieciešams, lai varētu izpildīt pamatprasības, kuras nav jau aptvērusi attiecīgā SITS.

9.   Aģentūra izskata valsts noteikumu projektus un 1. punktā minētos valsts noteikumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 25. un 26. pantā noteikto procedūru.

10.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka paziņoto valsts noteikumu klasifikāciju dažādās grupās nolūkā vienkāršot savstarpējo atzīšanu dažādās dalībvalstīs un ritekļu laišanu tirgū, tostarp par stacionārā un mobilā aprīkojuma savietojamību. Minētie īstenošanas akti balstās uz Aģentūras gūtajiem panākumiem attiecībā uz savstarpējo atzīšanu, un tos pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Aģentūra saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem īstenošanas aktiem klasificē valsts noteikumus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu.

11.   Dalībvalstis var nolemt nepaziņot par noteikumiem un ierobežojumiem, kuriem ir stingri izteikts vietējs raksturs. Šādos gadījumos dalībvalstis norāda minētos noteikumus un ierobežojumus infrastruktūras reģistros, kas minēti 49. pantā.

12.   Uz valsts noteikumiem, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (14) noteiktā paziņošanas procedūra.

13.   Valsts noteikumus, kas nav paziņoti saskaņā ar šo pantu, piemērojot šo direktīvu, nepiemēro.

1.   Lai izveidotu “EK” verifikācijas deklarāciju, kas nepieciešama laišanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā, kā noteikts V nodaļā, pieteikuma iesniedzējs lūdz atbilstības izvērtēšanas struktūru vai struktūras, kuru tas šim nolūkam izraudzījies, piemērot IV pielikumā izklāstīto “EK” verifikācijas procedūru.

2.   Pieteikuma iesniedzējs izveido apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju. Pieteikuma iesniedzējs uz savu atbildību apliecina, ka attiecīgajai apakšsistēmai ir piemērotas attiecīgās verifikācijas procedūras un tā atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu un attiecīgo valsts noteikumu prasībām. “EK” verifikācijas deklarāciju un pavaddokumentus datē un paraksta pieteikuma iesniedzējs.

3.   Paziņotā struktūra, kas atbild par apakšsistēmas “EK” verifikāciju, sāk pildīt savus pienākumus no projektēšanas stadijas un turpina to darīt visu būves laiku līdz pieņemšanai pirms apakšsistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Tas saskaņā ar attiecīgo SITS attiecas arī uz aplūkojamās apakšsistēmas saskarņu verifikāciju sistēmā, kurā tā iekļauta.

4.   Pieteikuma iesniedzējs atbild par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kas jāpievieno “EK” verifikācijas deklarācijai. Minētajā tehniskajā dokumentācijā ir visi nepieciešamie dokumenti, kas atspoguļo apakšsistēmas parametrus, un vajadzības gadījumā visi dokumenti, kas apliecina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību. Tajā arī ir iekļauti visi dati par izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumi.

5.   Apakšsistēmas atjaunošanas vai modernizēšanas gadījumā, kā rezultātā rodas izmaiņas tehniskajā dokumentācijā un tiek ietekmēta jau veikto verifikācijas procedūru spēkā esamība, pieteikuma iesniedzējs izvērtē, vai ir vajadzīga jauna “EK” verifikācijas deklarācija.

6.   Paziņotā struktūra var izsniegt starpposma verifikācijas apliecinājumu, kas attiecas uz noteiktiem verifikācijas procedūras posmiem vai noteiktām apakšsistēmas daļām.

7.   Ja attiecīgās SITS to ļauj, paziņotā struktūra var sniegt verifikācijas sertifikātus vienai vai vairākām apakšsistēmām vai dažu šo apakšsistēmu daļām.

8.   Dalībvalstis izraugās struktūras, kas ir atbildīgas par verifikācijas procedūru attiecībā uz valsts noteikumiem. Minētajā sakarā izraudzītās struktūras ir atbildīgas par attiecīgajiem uzdevumiem. Neskarot 30. pantu, dalībvalsts var iecelt paziņoto struktūru kā izraudzīto struktūru, un tādā gadījumā visu procesu var veikt viena atbilstības izvērtēšanas struktūra.

9.   Komisija ar īstenošanas aktiem var precizēt:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Ja dalībvalsts konstatē, ka strukturālā apakšsistēma, kas ietverta “EK” verifikācijas deklarācijā, kurai pievienota tehniskā dokumentācija, nepilnīgi atbilst šai direktīvai, un jo īpaši, ka apakšsistēma neatbilst pamatprasībām, tā var pieprasīt veikt papildu pārbaudes.

2.   Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, uzreiz informē Komisiju par visām pieprasītajām papildu pārbaudēm, pamatojot savas rīcības iemeslus. Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām.

3.   Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, norāda, vai neatbilstību šai direktīvai rada:

1.   Vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas tā, lai atbilstu noteiktajām pamatprasībām, un ja ir saņemta attiecīga atļauja saskaņā ar 3. un 4. punktu.

2.   Katra valsts drošības iestāde atļauj nodot ekspluatācijā energoapgādes, infrastruktūras un vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas, kas atrodas vai tiek ekspluatētas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

3.   Valstu drošības iestādes sniedz sīki izstrādātus norādījumus par to, kā saņemt šajā pantā minētās atļaujas. Pieteikumu iesniedzējiem bez maksas dara pieejamu dokumentu ar norādījumiem pieteikumu iesniegšanai, kurā izklāstītas un izskaidrotas prasības minēto atļauju saņemšanai un norādīti iesniedzamie dokumenti. Aģentūra un valsts drošības iestādes sadarbojas šādas informācijas izplatīšanā.

4.   Pieteikuma iesniedzējs valsts drošības iestādei iesniedz pieprasījumu atļaujai nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas. Pieteikumam pievieno dokumentāciju, kurā ir dokumentāri pierādījumi par:

5.   Vienā mēnesī pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas valsts drošības iestāde informē pieteikuma iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz papildu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai.

Valsts drošības iestāde pārbauda dokumentācijas pilnīgumu, atbilstību un konsekvenci un ERTMS stacionāro lauka iekārtu gadījumā – atbilstību pozitīvajam Aģentūras lēmumam, kas izsniegts saskaņā ar 19. pantu, un attiecīgā gadījumā – atbilstību Regulas (ES) 2016/796 30. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Pēc šādas pārbaudes valsts drošības iestāde izsniedz atļauju stacionāro iekārtu nodošanai ekspluatācijā vai informē pieteikuma iesniedzēju par negatīvu lēmumu iepriekš noteiktā, samērīgā laikā un jebkurā gadījumā četros mēnešos pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas.

6.   Veicot esošo apakšsistēmu atjaunošanu vai modernizāciju, pieteikuma iesniedzējs valsts drošības iestādei nosūta projekta dokumentāciju. Vienā mēnesī pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas valsts drošības iestāde informē pieteikuma iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz papildu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai. Valsts drošības iestāde ERTMS stacionāro lauka iekārtu projektu gadījumā ciešā sadarbībā ar Aģentūru izskata šo dokumentāciju un pieņem lēmumu par to, vai ir vajadzīga jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

Valsts drošības iestāde pieņem lēmumu iepriekš noteiktā, samērīgā laikā un jebkurā gadījumā četros mēnešos pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas.

7.   Lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju nodot ekspluatācijā stacionāras iekārtas, valsts drošības iestāde atbilstīgi pamato. Pieteikuma iesniedzējs vienā mēnesī pēc negatīvā lēmuma saņemšanas var iesniegt valsts drošības iestādei pieprasījumu lēmumu pārskatīt. Pieprasījumam pievieno pamatojumu. Valsts drošības iestādei ir divu mēnešu ilgs termiņš kopš pieprasījuma saņemšanas, lai savu lēmumu apstiprinātu vai atceltu. Ja tiek apstiprināts valsts drošības iestādes negatīvais lēmums, pieteikuma iesniedzējs var to pārsūdzēt pārsūdzības struktūrā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 18. panta 3. punktu.

1.   Vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka apakšsistēmu gadījumā, kas ietver ETCS un/vai GSMR aprīkojumu, Aģentūra nodrošina ERTMS saskaņotu ieviešanu Savienībā.

2.   Lai nodrošinātu ERTMS saskaņotu ieviešanu un savstarpējo izmantojamību Savienības līmenī, pirms uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, kas ir saistīti ar ERTMS stacionārajām lauka iekārtām, Aģentūra pārbauda, vai paredzētie tehniskie risinājumi pilnībā atbilst attiecīgajām SITS un tādējādi ir pilnībā savstarpēji izmantojami.

3.   Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieprasījumu Aģentūras apstiprinājumam. Pieteikumam, kas attiecas uz atsevišķiem ERTMS projektiem vai projektu kopumu, līniju, līniju grupu vai tīklu, pievieno dokumentu, kas ietver:

Minēto pieteikumu un informāciju attiecībā uz visiem pieteikumiem, attiecīgo procedūru posmiem un to iznākumu un – attiecīgā gadījumā – par Apelācijas padomes lūgumiem un lēmumiem iesniedz, izmantojot vienas pieturas aģentūru, kas minēta Regulas (ES) 2016/796 12. pantā.

Valsts drošības iestādes atzinumu par apstiprinājuma pieprasījumu var izsniegt vai nu pieteikuma iesniedzējam pirms pieprasījuma iesniegšanas, vai Aģentūrai pēc šādas iesniegšanas.

4.   Vienā mēnesī pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz atbilstīgu papildinošu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai.

Aģentūra sniedz pozitīvu lēmumu vai informē pieteikuma iesniedzēju par iespējamiem trūkumiem iepriekš noteiktā, samērīgā laikposmā un jebkurā gadījumā divos mēnešos pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas. Aģentūra savu atzinumu balsta uz pieteikuma iesniedzēja iesniegto dokumentāciju un uz iespējamiem valsts drošības iestāžu atzinumiem.

Ja pieteikuma iesniedzējs piekrīt Aģentūras konstatētajiem trūkumiem, pieteikuma iesniedzējs labo projekta konstrukciju un iesniedz jaunu pieprasījumu Aģentūras apstiprināšanai.

Ja pieteikuma iesniedzējs nepiekrīt Aģentūras konstatētajiem trūkumiem, piemēro 5. punktā minēto procedūru.

To izņēmumu gadījumā, kas minēti 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pieteikuma iesniedzējs nepieprasa jaunu izvērtējumu.

5.   Ja Aģentūras lēmums nav pozitīvs, Aģentūra to atbilstīgi pamato. Pieteikuma iesniedzējs vienā mēnesī pēc šāda lēmuma saņemšanas var iesniegt pamatotu pieprasījumu Aģentūrai to pārskatīt. Aģentūra divos mēnešos no pieprasījuma saņemšanas dienas savu lēmumu apstiprina vai atceļ. Ja Aģentūra apstiprina savu sākotnējo lēmumu, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības to pārsūdzēt Apelācijas padomē, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 55. pantu.

6.   Ja pēc pozitīva lēmuma publiskā iepirkuma specifikāciju projekts vai paredzēto tehnisko risinājumu apraksts ir izmainīts, pieteikuma iesniedzējs nekavējoties informē Aģentūru un valsts drošības iestādi, izmantojot Regulas (ES) 2016/796 12. pantā minēto vienas pieturas aģentūru. Tādā gadījumā piemēro minētās regulas 30. panta 2. punktu.

1.   Mobilās apakšsistēmas pieteikuma iesniedzējs laiž tirgū tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas tā, lai atbilstu pamatprasībām.

2.   Jo īpaši pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka ir izsniegta attiecīga verifikācijas deklarācija.

1.   Pieteikuma iesniedzējs ritekli laiž tirgū tikai pēc tam, kad ir saņemta atļauja ritekļa laišanai tirgū, ko izsniegusi Aģentūra saskaņā ar 5.līdz 7. punktu vai ko izsniegusi valsts drošības iestāde saskaņā ar 8. punktu.

2.   Pieteikumā atļaujas saņemšanai ritekļa laišanai tirgū pieteikuma iesniedzējs norāda ritekļa izmantošanas telpu. Pieteikuma iesniedzējs iekļauj pierādījumus par to, ka ir pārbaudīta ritekļa un izmantošanas telpas tīkla tehniskā savietojamība.

3.   Pieteikumu atļaujas saņemšanai ritekļa laišanai tirgū iesniedz kopā ar ritekļa vai ritekļa tipa dokumentāciju, kurā ietverts dokumentārs pierādījums par:

Minēto pieteikumu un informāciju attiecībā uz visiem pieteikumiem, attiecīgo procedūru posmiem un to iznākumu un – attiecīgā gadījumā – par Apelācijas padomes lūgumiem un lēmumiem iesniedz, izmantojot vienas pieturas aģentūru, kas minēta Regulas (ES) 2016/796 12. pantā.

Visos gadījumos, kad nepieciešamas pārbaudes, lai iegūtu dokumentārus pierādījumus par tehnisko savietojamību, kas minēti pirmās daļas b) un d) apakšpunktā, iesaistītās valsts drošības iestādes pieteikuma iesniedzējam var izsniegt pagaidu atļaujas izmantot ritekli praktiskām pārbaudēm tīklā. Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, pieliek visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka jebkādas pārbaudes var notikt trīs mēnešos pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgā gadījumā valsts drošības iestāde veic pasākumus, lai šīs pārbaudes notiktu.

4.   Aģentūra vai – 8. punkta gadījumā – valsts drošības iestāde izsniedz atļaujas ritekļu laišanai tirgū vai informē pieteikuma iesniedzēju par negatīvu lēmumu iepriekš noteiktā, samērīgā laika posmā un jebkurā gadījumā četros mēnešos pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta visa attiecīgā informācija. Aģentūra vai – 8. punkta gadījumā – valsts drošības iestāde piemēro atļaujas piešķiršanas procedūras praktisko kārtību, ko nosaka ar īstenošanas aktu, kā minēts 9. punktā. Ar minētajām atļaujām ritekļus ir atļauts laist Savienības tirgū.

5.   Aģentūra izsniedz atļaujas ritekļu laišanai tirgū attiecībā uz ritekļiem ar izmantošanas telpu vienā vai vairākās dalībvalstīs. Lai izsniegtu šādas atļaujas, Aģentūra:

Kā daļu no izvērtēšanām, ievērojot a) un b) apakšpunktu, un pamatotu šaubu gadījumā Aģentūra vai valsts drošības iestādes var pieprasīt veikt pārbaudes tīklā. Lai atvieglotu minētās pārbaudes, iesaistītās valsts drošības iestādes pieteikuma iesniedzējam var izsniegt pagaidu atļaujas izmantot ritekli pārbaudēm tīklā. Infrastruktūras pārvaldītājs pieliek visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka jebkuras šādas pārbaudes var notikt trīs mēnešos pēc Aģentūras vai valsts drošības iestāžu pieprasījuma saņemšanas.

6.   Vienā mēnesī pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga vai lūdz atbilstīgu papildinošu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai. Saistībā ar dokumentācijas pilnīgumu, atbilstību un konsekvenci Aģentūra var arī izvērtēt elementus, kuri izklāstīti 3. punkta d) apakšpunktā.

Pirms lēmuma pieņemšanas par atļaujas izsniegšanu ritekļa laišanai tirgū Aģentūra pilnībā ņem vērā izvērtējumus saskaņā ar 5. punktu. Aģentūra izsniedz atļauju ritekļa laišanai tirgū vai informē pieteikuma iesniedzēju par negatīvu lēmumu iepriekš noteiktā, samērīgā laika posmā un jebkurā gadījumā četros mēnešos pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas.

Ja netiek piemērota viena vai vairākas SITS vai to daļas, kā minēts 7. pantā, Aģentūra attiecībā uz ritekli izsniedz atļauju tikai pēc minētā pantā izklāstītās procedūras piemērošanas.

Aģentūra ir pilnībā atbildīga par atļaujām, ko tā izsniedz.

7.   Ja Aģentūra nepiekrīt negatīvajam izvērtējumam, ko veikusi viena vai vairākas valsts drošības iestādes, ievērojot 5. punkta b) apakšpunktu, tā informē attiecīgo iestādi vai iestādes, norādot iebildumu iemeslus. Aģentūra un valsts drošības iestāde vai iestādes sadarbojas, lai panāktu savstarpēji pieņemamu izvērtējumu. Ja nepieciešams, saskaņā ar Aģentūras un valsts drošības iestādes vai iestāžu lēmumu šajā procesā tiek iesaistīts pieteikuma iesniedzējs. Ja vienā mēnesī, kopš Aģentūra informējusi valsts drošības iestādi vai iestādes par saviem iebildumiem, netiek panākta vienošanās par savstarpēji pieņemamu izvērtējumu, Aģentūra pieņem savu galīgo lēmumu, ja vien valsts drošības iestāde vai iestādes nav iesniegušas lietu strīda izšķiršanai Apelācijas padomē, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 55. pantu. Apelācijas padome lēmumu par to, vai apstiprināt Aģentūras lēmuma projektu, pieņem vienā mēnesī kopš pieprasījuma saņemšanas no valsts drošības iestādes vai iestādēm.

Ja Apelācijas padome piekrīt Aģentūrai, Aģentūra pieņem lēmumu nekavējoties.

Ja Apelācijas padome piekrīt valsts drošības iestādes negatīvajam izvērtējumam, Aģentūra izsniedz atļauju ar izmantošanas telpu, izņemot tās tīkla daļas, par kurām saņemts negatīvs izvērtējums.

Ja Aģentūra nepiekrīt pozitīvajam izvērtējumam, ko veikusi viena vai vairākas valsts drošības iestādes, ievērojot 5. punkta b) apakšpunktu, tā informē attiecīgo iestādi vai iestādes, norādot iebildumu iemeslus. Aģentūra un valsts drošības iestāde vai iestādes sadarbojas, lai panāktu savstarpēji pieņemamu izvērtējumu. Ja nepieciešams, saskaņā ar Aģentūras un valsts drošības iestādes vai iestāžu lēmumu šajā procesā tiek iesaistīts pieteikuma iesniedzējs. Ja vienā mēnesī, kopš Aģentūra informējusi valsts drošības iestādi vai iestādes par saviem iebildumiem, nenotiek vienošanās par savstarpēji pieņemamu izvērtējumu, Aģentūra pieņem savu galīgo lēmumu.

8.   Ja izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus tikai vienā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts valsts drošības iestāde uz savu atbildību un ja to lūdz pieteikuma iesniedzējs, izsniedz atļauju ritekļa laišanai tirgū. Lai izsniegtu šādas atļaujas, valsts drošības iestāde izvērtē dokumentāciju saistībā ar elementiem, kuri izklāstīti 3. punktā, un saskaņā ar procedūrām, kas izveidotas ar īstenošanas aktu, ievērojot 9. punktu. Vienā mēnesī pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas valsts drošības iestāde informē pieteikuma iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz attiecīgu papildinošu informāciju. Ritekļiem, kas brauc uz kaimiņu dalībvalstu stacijām, kurām ir līdzīgi tīkla parametri, atļauja ir derīga arī bez paplašinātas izmantošanas telpas, ja šīs stacijas atrodas robežas tuvumā un ja šis jautājums ir apspriests ar kompetentajām valsts drošības iestādēm. Šāda apspriešanās var notikt par katru gadījumu atsevišķi vai tikt izklāstīta pārrobežu nolīgumā starp valsts drošības iestādēm.

Ja izmantošanas telpa aptver tikai vienas dalībvalsts teritoriju un ja nav piemērota viena vai vairākas SITS vai to daļas, kā minēts 7. pantā, valsts drošības iestāde attiecībā uz ritekli izsniedz atļauju tikai pēc minētajā pantā izklāstītās procedūras piemērošanas.

Valsts drošības iestāde ir pilnībā atbildīga par atļaujām, ko tā izsniedz.

9.   Komisija līdz 2018. gada 16. jūnijam, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem praktisko kārtību, norādot:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Tajos ņem vērā pieredzi, kas gūta, gatavojot sadarbības nolīgumus, kas minēti šā panta 14. punktā.

10.   Atļaujās ritekļu laišanai tirgū norāda:

11.   Jebkurš lēmums, ar kuru tiek atteikta ritekļa laišana tirgū vai tiek izslēgta daļa no tīkla saskaņā ar 7. punktā minēto negatīvo vērtējumu, tiek pienācīgi pamatots Pieteikuma iesniedzējs vienā mēnesī pēc negatīva lēmuma saņemšanas var Aģentūrai vai – attiecīgā gadījumā – valsts drošības iestādei pieprasīt lēmumu pārskatīt. Aģentūrai vai valsts drošības iestādei ir doti divi mēneši kopš pieprasījuma saņemšanas, lai savu lēmumu apstiprinātu vai atceltu.

Ja tiek apstiprināts Aģentūras nelabvēlīgais lēmums, pieteikuma iesniedzējs to var pārsūdzēt Apelācijas padomē, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 55. pantu.

Ja tiek apstiprināts valsts drošības iestādes negatīvais lēmums, pieteikuma iesniedzējs var to pārsūdzēt pārsūdzības struktūrā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šīs pārsūdzības procedūras nolūkā dalībvalstis var izraudzīties regulatīvo struktūru, kas minēta Direktīvas 2012/34/ES 55. pantā. Minētajā gadījumā piemēro Direktīvas (ES) 2016/798 18. panta 3. punktu.

12.   Atjaunojot vai modernizējot esošus ritekļus, attiecībā uz kuriem jau ir izsniegta atļauja ritekļa laišanai tirgū, ir vajadzīga jauna atļauja ritekļa laišanai tirgū, ja

13.   Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas paplašināt izmantošanas telpu riteklim, attiecībā uz kuru jau ir izsniegta atļauja, tas papildina dokumentāciju ar attiecīgajiem dokumentiem, kas minēti 3. punktā saistībā ar papildu izmantošanas telpu. Pieteikuma iesniedzējs dokumentāciju iesniedz Aģentūrai, kura atbilstīgi 4. līdz 7. punktā paredzētajām procedūrām izsniedz atjauninātu atļauju, aptverot paplašināto izmantošanas telpu.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis atļauju ritekļa laišanai tirgū saskaņā ar 8. punktu un vēlas paplašināt izmantošanas telpu attiecīgajā dalībvalstī, tas papildina dokumentāciju ar attiecīgajiem dokumentiem, kas minēti 3. punktā saistībā ar papildu izmantošanas telpu. Tas dokumentāciju iesniedz valsts drošības iestādei, kura atbilstīgi 8. punktā paredzētajām procedūrām izsniedz atjauninātu atļauju, aptverot paplašināto izmantošanas telpu.

14.   Aģentūra, piemērojot šā panta 5. un 6. punktu, noslēdz sadarbības nolīgumus ar valsts drošības iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 76. pantu. Minētie nolīgumi var būt īpaši nolīgumi vai pamatnolīgumi un var iesaistīt vienu vai vairākas valsts drošības iestādes. Tie ietver sīku aprakstu par uzdevumiem un sasniedzamo rezultātu nosacījumiem, termiņus to sasniegšanai un to, kā sadala nodevas, kas jāmaksā pieteikuma iesniedzējam. Tie var ietvert arī īpašus sadarbības pasākumus gadījumos, ja saistībā ar tīkliem ir nepieciešama īpaša zinātība ģeogrāfisku vai vēsturisku iemeslu dēļ, lai pieteikuma iesniedzējam mazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Ja minētie tīkli ir izolēti no pārējās Savienības dzelzceļa sistēmas, šāda īpaša sadarbības kārtība var ietvert iespēju līgumu slēgšanas uzdevumus uzticēt attiecīgajām valstu drošības iestādēm, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka atļauju izsniegšanas vajadzībām resursi tiek paredzēti efektīvi un samērīgi. Minētie nolīgumi tiek noslēgti, pirms Aģentūra uzņemas atļauju izsniegšanas uzdevumus saskaņā ar šīs direktīvas 54. panta 4. punktu.

15.   Tajās dalībvalstīs, kuru dzelzceļa tīklu sliežu ceļa platums atšķiras no Savienības galvenā dzelzceļa tīkla sliežu ceļa platuma un kurās ir vienādas tehniskās un ekspluatācijas prasības ar kaimiņos esošām trešām valstīm, papildus 14. punktā minētajiem sadarbības nolīgumiem visas minēto dalībvalstu attiecīgās valsts drošības iestādes ar Aģentūru noslēdz daudzpusēju nolīgumu, lai noteiktu nosacījumus, ar kādiem vienā no šīm dalībvalstīm izsniegtā ritekļa atļauja ir derīga arī pārējām attiecīgajām dalībvalstīm.

16.   Šis pants neattiecas uz kravas vagoniem vai pasažieru vagoniem, kas pieder kopīgi ar tādām trešām valstīm izmantotam vagonu kopumam, kurās sliežu ceļa platums atšķiras no Savienības galvenā dzelzceļa tīkla platuma, un attiecībā uz kuriem izsniegta atļauja saskaņā ar kādu citu ritekļu atļauju piešķiršanas procedūru. Noteikumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanas procedūru šādiem ritekļiem, publicē, un tos paziņo Komisijai. Minēto ritekļu atbilstību šīs direktīvas pamatprasībām nodrošina iesaistītais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu. Komisija, pamatojoties uz Aģentūras ziņojumu, var sniegt atzinumu par to, vai šādi noteikumi atbilst šīs direktīvas mērķiem. Ja šādi noteikumi nav atbilstīgi, attiecīgās dalībvalstis un Komisija var sadarboties, lai noteiktu atbilstīgas darbības, kas jāveic, vajadzības gadījumā iesaistot attiecīgas starptautiskas struktūras.

17.   Dalībvalsts var pieņemt lēmumu šo pantu nepiemērot no trešām valstīm ienākošām lokomotīvēm vai pašgājējiem vilcieniem, ja ir paredzēts, ka tie brauks līdz tādai stacijai, kas atrodas tuvu pie robežas tās teritorijā un kas ir paredzēta pārrobežu operācijām. Šādu ritekļu atbilstību šīs direktīvas pamatprasībām nodrošina iesaistītais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 9. punktu.

1.   Pirms ritekli izmanto pirmo reizi un pēc tam, kad saskaņā ar 21. pantu ir piešķirta atļauja to laist tirgū, to pēc turētāja pieprasījuma reģistrē ritekļu reģistrā, kā minēts 47. pantā.

2.   Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tikai vienas dalībvalsts teritoriju, to reģistrē attiecīgajā dalībvalstī.

3.   Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju, to reģistrē vienā no attiecīgajām dalībvalstīm.

1.   Pirms dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izmanto ritekli tajā izmantošanas telpā, kas norādīta atļaujā tā laišanai tirgū, tas pārbauda:

2.   Piemērojot 1. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var veikt pārbaudes sadarbībā ar infrastruktūras pārvaldītāju.

Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, pieliek visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka jebkādas pārbaudes var notikt trīs mēnešos pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas.

1.   Aģentūra vai valsts drošības iestāde var attiecīgajā gadījumā saskaņā procedūru, kas izklāstīta 21. pantā, izsniegt atļaujas attiecībā uz ritekļa tipu. Pieteikumu atļaujai attiecībā uz ritekļu tipu un informāciju attiecībā uz visiem pieteikumiem, attiecīgo procedūru posmiem un to iznākumu un – attiecīgā gadījumā – par Apelācijas padomes lūgumiem un lēmumiem iesniedz, izmantojot vienas pieturas aģentūru, kas minēta Regulas (ES) 2016/796 12. pantā.

2.   Ja Aģentūra vai valsts drošības iestāde izsniedz atļauju ritekļa laišanai tirgū, tā vienlaicīgi ar pieteikuma iesniedzēja pieprasījumu izsniedz atļauju attiecībā uz ritekļa tipu, kas ir saistīta ar to pašu ritekļa izmantošanas telpu.

3.   Ja tiek veiktas izmaiņas jebkādos attiecīgajos SITS noteikumos vai valsts noteikumos, pamatojoties uz kuriem izdota atļauja attiecībā uz ritekļa tipu, SITS vai valsts noteikumi nosaka, vai jau piešķirtā atļauja attiecībā uz ritekļa tipu joprojām ir derīga vai tā ir jāatjaunina. Ja minētā atļauja jāatjaunina, Aģentūras vai valsts drošības iestādes veiktās pārbaudes var attiekties tikai uz mainītajiem noteikumiem.

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izstrādā tipa atbilstības deklarācijas paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Tipa atbilstības deklarāciju izstrādā saskaņā ar:

6.   Vajadzības gadījumā Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem izveido ad hoc moduļus atbilstības izvērtēšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.   Atļaujas attiecībā uz ritekļa tipu reģistrē 48. pantā minētajā atļauto ritekļu tipu Eiropas reģistrā.

1.   Riteklis vai ritekļu sērija, kas atbilst atļautajam ritekļa tipam, bez papildu pārbaudēm saņem atļauju attiecībā uz ritekli saskaņā ar 21. pantu, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja iesniegto minētā ritekļa tipa atbilstības deklarāciju.

2.   Ritekļa tipa atļaujas atjaunošana, kā minēts 24. panta 3. punktā, neskar tās atļaujas ritekļu laišanai tirgū, kuras jau ir izsniegtas, pamatojoties uz iepriekš piešķirtajām atļaujām laist tirgū konkrēto ritekļa tipu.

1.   Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ekspluatācijas laikā konstatē, ka tā izmantotais riteklis neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, tas veic vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu ritekļa atbilstību. Turklāt tas var informēt Aģentūru un jebkuras attiecīgās valsts drošības iestādes par veiktajiem pasākumiem. Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir pierādījumi, ka neatbilstība pastāvēja jau tad, kad tika izdota atļauja ritekļu laišanai tirgū, tas informē Aģentūru un jebkuru citu attiecīgu valsts drošības iestādi.

2.   Ja valsts drošības iestādei, piemēram, Direktīvas (ES) 2016/798 17. pantā paredzētās pārraudzības procesā, kļūst zināms, ka riteklis vai ritekļu tips, kura laišanai tirgū atļauju ir devusi vai nu Aģentūra saskaņā ar 21. panta 5. punktu vai saskaņā ar 24. pantu, vai arī valsts drošības iestāde saskaņā ar 21. panta 8. punktu vai saskaņā ar 24. pantu, un kuru izmanto paredzētajiem mērķiem, neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, valsts drošības iestāde informē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kurš izmanto ritekli vai ritekļu tipu, un lūdz tam veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu ritekļa(-u) atbilstību. Valsts drošības iestāde informē Aģentūru un jebkuras citas attiecīgas valsts drošības iestādes, tostarp tās iestādes, kuru teritorijā tiek izskatīts pieteikums atļaujai par tāda paša tipa ritekļa laišanu tirgū.

3.   Ja šā panta 1. un 2. punktā izklāstītajos gadījumos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma veiktie korektīvie pasākumi nenodrošina atbilstību piemērojamām pamatprasībām un šāda neatbilstība rada nopietnu drošības risku, attiecīgā valsts drošības iestāde saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 17. panta 6. punktu var piemērot pagaidu drošības pasākumus atbilstīgi saviem uzraudzības uzdevumiem. Valsts drošības iestāde vai Aģentūra vienlaikus var piemērot pagaidu drošības pasākumus, apturot ritekļa tipa atļauju, un uz tiem attiecas iespēja veikt pārskatīšanu tiesā vai šķīrējtiesas procedūra, kas izklāstīta 21. panta 7. punktā.

4.   Gadījumos, kas minēti 3. punktā, Aģentūra vai valsts drošības iestāde, kas izsniegusi atļauju, pēc tam, kad ir pārskatīta jebkādu nopietnā drošības riska novēršanai veikto pasākumu efektivitāte, var pieņemt lēmumu atsaukt vai grozīt atļauju, ja ir pierādīts, ka atļaujas izsniegšanas laikā nebija ievērota kāda pamatprasība. Minētajā nolūkā tās paziņo par savu lēmumu laišanas tirgū atļaujas vai ritekļa tipa atļaujas turētājam, norādot minētā lēmuma pamatojumu. Turētājs vienā mēnesī pēc Aģentūras vai valsts drošības iestādes lēmuma saņemšanas var tām lūgt lēmumu pārskatīt. Minētajā gadījumā lēmumu par atsaukšanu uz laiku aptur. Aģentūrai vai valsts drošības iestādei ir viens mēnesis pēc lūguma saņemšanas dienas, lai savu lēmumu apstiprinātu vai atceltu.

Attiecīgā gadījumā, ja Aģentūra un valsts drošības iestādes nepanāk vienošanos par vajadzību ierobežot vai atsaukt atļauju, izmanto šķīrējtiesas procedūru, kas paredzēta 21. panta 7. punktā. Ja šādas procedūras rezultātā ritekļa atļauja nav ne jāierobežo, ne jāatsauc, aptur šā panta 3. punktā minētos pagaidu drošības pasākumus.

5.   Ja Aģentūras lēmums tiek apstiprināts, ritekļa atļaujas turētājs Regulas (ES) 2016/796 59. pantā minētajā termiņā var to pārsūdzēt Apelācijas padomē, kas izraudzīta saskaņā ar minētās regulas 55. pantu. Ja valsts drošības iestādes lēmums tiek apstiprināts, ritekļa atļaujas turētājs divos mēnešos pēc minētā lēmuma paziņošanas var to pārsūdzēt pārskatīšanai valsts tiesu iestādē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 18. panta 3. punktu. Pārsūdzēšanas procedūras nolūkā dalībvalstis var izraudzīt regulatīvo iestādi, kas noteikta Direktīvas 2012/34/ES 56. pantā.

6.   Ja Aģentūra nolemj atsaukt vai grozīt atļauju laist tirgū, kuru tā ir piešķīrusi, tā tieši informē visas valsts drošības iestādes, norādot sava lēmuma pamatojumu.

Ja valsts drošības iestāde nolemj atsaukt vai grozīt atļauju laist tirgū, kuru tā ir piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē Aģentūru un norāda sava lēmuma pamatojumu. Tad Aģentūra informē pārējās valsts drošības iestādes.

7.   Aģentūras vai valsts drošības iestādes lēmumu atsaukt atļauju iekļauj attiecīgajā ritekļu reģistrā saskaņā ar 22. pantu vai ritekļu tipa atļaujas gadījumā – atļauto ritekļu tipu Eiropas reģistrā saskaņā ar 24. panta 7. punktu. Aģentūra un valsts drošības iestādes nodrošina, lai tiktu pienācīgi informēti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kuri izmanto tāda paša tipa ritekļus kā riteklis vai ritekļu tips, uz ko attiecas atsaukums. Tādi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi vispirms pārbauda, vai pastāv tāda pati neatbilstības problēma. Tādā gadījumā piemēro šajā pantā paredzēto procedūru.

8.   Ja ir atsaukta atļauja laist tirgū, attiecīgo ritekli vairs neizmanto un tā izmantošanas telpa netiek paplašināta. Ja ir atsaukta ritekļu tipa atļauja, ritekļi, kas ir būvēti saskaņā ar to, netiek laisti tirgū vai, ja tie jau ir laisti tirgū, tie tiek atsaukti. Var lūgt izsniegt jaunu atļauju, pamatojoties uz 21. pantā paredzēto procedūru atsevišķu ritekļu gadījumā vai pamatojoties uz 24. pantā paredzēto procedūru ritekļu tipa gadījumā.

9.   Ja šā panta 1. un 2. punktā paredzētajos gadījumos neatbilstība pamatprasībām skar tikai daļu no attiecīgā ritekļa izmantošanas telpas un šāda neatbilstība pastāvēja jau laikā, kad tika izsniegta atļauja to laist tirgū, atļauju groza, lai tajā nebūtu iekļautas attiecīgās izmantošanas telpas daļas.

1.   Dalībvalstis ieceļ paziņojošās iestādes, kas ir atbildīgas par to procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai izvērtētu, paziņotu un uzraudzītu atbilstības izvērtēšanas struktūras, tostarp atbilstību 34. pantam.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka minētās iestādes paziņo Komisijai un pārējo dalībvalstu struktūrām, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības izvērtēšanas uzdevumus, kā paredzēts 10. panta 2. punktā un 15. panta 1. punktā. Tās arī nodrošina, ka tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm izraudzītās struktūras, kas minētas 15. panta 8. punktā.

3.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minētā izvērtēšana un uzraudzība jāveic valsts akreditācijas struktūrai Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

4.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt šā panta 1. punktā minēto izvērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzību kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes subjekts, minētā struktūra ir juridiska persona un atbilst 28. pantā noteiktajām prasībām. Tā veic pasākumus, lai segtu saistības, kas izriet no tās darbībām.

5.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

1.   Paziņošanas mērķiem atbilstības izvērtēšanas struktūra atbilst šā panta 2. līdz 7. punktā un 31. un 32. pantā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības izvērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tai ir tiesībspēja.

3.   Atbilstības izvērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības izvērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti attiecīgajā SITS un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības izvērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un tās atbildībā.

Atbilstības izvērtēšanas struktūrai vienmēr un visām atbilstības izvērtēšanas procedūrām un visiem produktu veidiem un kategorijām, saistībā ar ko tā ir paziņota, ir:

Tai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kuri saistīti ar atbilstības izvērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām un telpām.

4.   Atbilstības izvērtēšanas struktūrām ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja vien dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības izvērtēšanu.

5.   Atbilstības izvērtēšanas struktūras personāls glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus saskaņā ar attiecīgo SITS vai jebkuru valsts tiesību aktu noteikumu, ar kuru to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

6.   Atbilstības izvērtēšanas struktūras piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem izveidotās paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru koordinācijas grupas darbībās, vai nodrošina, ka personāls, kas veic izvērtēšanu, ir informēts par šīm darbībām, un piemēro kā vispārējas pamatnostādnes minētās koordinācijas grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

7.   Atbilstības izvērtēšanas struktūras, kuras paziņotas attiecībā uz lauka un/vai borta vadības kontroles un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām, piedalās vai nodrošina, ka to izvērtēšanas jomas personāls ir informēts par darbībām, ko veic ERTMS grupa, kas minēta Regulas (ES) 2016/796 29. pantā. Tās piemēro minētās grupas darba rezultātā izstrādātās pamatnostādnes. Tādā gadījumā, ja attiecīgās atbilstības izvērtēšanas struktūras uzskata, ka pamatnostādnes piemērot ir nelietderīgi vai nav iespējams, tās iesniedz savus apsvērumus apspriešanai ERTMS grupā nolūkā pastāvīgi pilnveidot pamatnostādnes.

1.   Atbilstības izvērtēšanas struktūra ir trešās personas iestāde, kas ir neatkarīga no organizācijas vai izvērtējamā produkta ražotāja.

Struktūru, kas pieder uzņēmumu asociācijai vai profesionālai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās izvērtējamo produktu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē, var uzskatīt par šādu iestādi, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

2.   Tiek garantēta atbilstības izvērtēšanas struktūru, to augstākā līmeņa vadības un izvērtēšanā iesaistīto darbinieku objektivitāte.

3.   Atbilstības izvērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un personāls, kas ir atbildīgi par atbilstības izvērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav izvērtējamo produktu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji vai minēto personu pilnvaroti pārstāvji. Tas neliedz izmantot izvērtētos produktus, kas ir vajadzīgi atbilstības izvērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādus produktus personīgiem mērķiem.

4.   Atbilstības izvērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un personāls, kas ir atbildīgi par atbilstības izvērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši iesaistīti šo produktu projektēšanā, ražošanā vai būvē, tirdzniecībā, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās nekādās darbībās, kas var būt pretrunā ar to lēmuma neatkarību vai godprātību attiecībā uz atbilstības izvērtēšanas darbībām, saistībā ar kurām tie ir paziņoti. Šis aizliegums jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

5.   Atbilstības izvērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības izvērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

6.   Atbilstības izvērtēšanas struktūras un to personāls veic atbilstības izvērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt to lēmumu vai atbilstības izvērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

1.   Personālam, kas ir atbildīgs par atbilstības izvērtēšanas darbību veikšanu, ir šādas prasmes:

2.   Atalgojums, ko saņem atbilstības izvērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un personāls, kas veic izvērtēšanu, nav atkarīgs no veikto izvērtējumu skaita vai to rezultātiem.

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības izvērtēšanu vai izmanto filiāli, tā nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai filiāle atbilst 30. līdz 32. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par paziņoto struktūru darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai filiāles kvalifikācijas izvērtēšanu un darbu, ko tie veikuši atbilstīgi attiecīgajai SITS.

1.   Pieteikuma iesniedzēji var izmantot akreditētu iekšējo struktūru, lai veiktu atbilstības izvērtēšanas darbības nolūkā īstenot procedūras, kas izklāstītas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā noteiktajā modulī A1, A2, C1 vai C2 un Lēmuma 2010/713/ES I pielikumā noteiktajā modulī CA1 un CA2. Minētā iestāde ir attiecīgā pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma atsevišķa un skaidri nodalīta daļa, un tā nepiedalās izvērtējamo produktu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē.

2.   Akreditēta iekšējā struktūra atbilst šādām prasībām:

3.   Akreditētu iekšējo struktūru nepaziņo dalībvalstīm vai Komisijai, bet informāciju par tās akreditāciju paziņojošai iestādei pēc tās pieprasījuma sniedz uzņēmums, kura daļa tā ir, vai valsts akreditācijas struktūra.

1.   Atbilstības izvērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Minētajam pieteikumam pievieno aprakstu par atbilstības izvērtēšanas darbībām, atbilstības izvērtēšanas moduli vai moduļiem un produktu vai produktiem, par kuriem minētā struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības izvērtēšanas struktūra atbilst 30. līdz 32. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības izvērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 30. līdz 32. panta prasībām.

1.   Paziņojošās iestādes paziņo tikai tās atbilstības izvērtēšanas struktūras, kuras atbilst 30. līdz 32. panta prasībām.

2.   Paziņojošās iestādes paziņo par 1. punktā minētajām struktūrām Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj pilnīgu informāciju par atbilstības izvērtēšanas darbībām, attiecīgo atbilstības izvērtēšanas moduli vai moduļiem un produktu vai produktiem un attiecīgo akreditācijas sertifikātu vai citu kompetences apliecinājumu, kā paredzēts 4. punktā.

4.   Ja paziņošana nav veikta, pamatojoties uz 36. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības izvērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētā struktūra tiek periodiski uzraudzīta un arī turpmāk atbildīs 30. līdz 32. pantā noteiktajām prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra var veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav cēlušas iebildumus divās nedēļās no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divos mēnešos no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

6.   Par jebkādiem turpmākiem būtiskiem paziņojuma grozījumiem paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Paziņotajai struktūrai piešķir vienu identifikācijas numuru pat tad, ja tā paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kuras paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp identifikācijas numurus, kuri tām piešķirti, un darbības, kuru veikšanai tās paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 30. līdz 32. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā nav spēts nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai pildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai atsaukts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošām un tirgus uzraudzības iestādēm.

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2.   Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai tās kompetences uzturēšanu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa sensitīvā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta konfidenciāli.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņojuma prasībām, tā attiecīgi informē paziņojošo dalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā atsaukt paziņojumu.

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības izvērtēšanu saskaņā ar attiecīgās SITS pielikumā paredzētajām atbilstības izvērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības izvērtēšanu veic samērīgi, izvairoties no liekiem apgrūtinājumiem uzņēmējiem. Paziņotās struktūras, īstenojot savu darbību, pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā uzbūvi, attiecīgās produkta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

Tā rīkojoties, tās tomēr īsteno mērķi izvērtēt produkta atbilstību šai direktīvai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis attiecīgajās SITS vai attiecīgajos saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu atbilstīgus korektīvus pasākumus, un neizsniedz atbilstības sertifikātu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izsniegšanas, paziņotā struktūra konstatē, ka produkts vairs neatbilst attiecīgajām SITS vai attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu atbilstīgus korektīvus pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai atsauc sertifikātu.

5.   Ja korektīvi pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc attiecīgos sertifikātus.

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

Kompetentās valsts drošības iestādes tiek arī informētas par jebkuru sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu saskaņā ar a) apakšpunktu.

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu un veic līdzīgas atbilstības izvērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tiem pašiem produktiem, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, pozitīviem atbilstības izvērtēšanas rezultātiem.

3.   Paziņotās struktūras iesniedz Aģentūrai apakšsistēmu “EK” verifikācijas sertifikātus, savstarpējas izmantojamības komponentu “EK” atbilstības sertifikātus un savstarpējas izmantojamības komponentu “EK” sertifikātus par piemērotību lietošanai.

1.   Prasības attiecībā uz atbilstības izvērtēšanas struktūrām, kas izklāstītas 30. līdz 34. pantā, attiecas arī uz struktūrām, kas izraudzītas saskaņā ar 15. panta 8. punktu, izņemot:

2.   Pienākumi darbības laikā, kas izklāstīti 41. pantā, attiecas arī uz struktūrām, kas izraudzītas saskaņā ar 15. panta 8. punktu, izņemot, ja šie pienākumi attiecas uz valsts noteikumiem, nevis SITS.

3.   Arī 42. panta 1. punktā minētais pienākums informēt attiecas uz izraudzītajām struktūrām, kuras attiecīgi informē dalībvalstis.

1.   Reģistrējot saskaņā ar 22. pantu, kompetentā iestāde reģistrācijas dalībvalstī katram riteklim piešķir Eiropas ritekļa numuru (EVN). Katru ritekli marķē ar piešķirto EVN.

2.   EVN specifikācijas tiek izklāstītas pasākumos, kas minēti 47. panta 2. punktā, saskaņā ar attiecīgo SITS.

3.   Katram riteklim Eiropas ritekļa numuru piešķir tikai vienreiz, ja vien 47. panta 2. punktā minētajos pasākumos nav norādīts citādi, saskaņā ar attiecīgo SITS.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta attiecībā uz ritekļiem, kas tiek izmantoti vai ko paredzēts izmantot pārvadājumiem no vai uz trešām valstīm, kurās sliežu ceļa platums atšķiras no sliežu platuma galvenajā dzelzceļa tīklā Savienībā, dalībvalstis drīkst ļaut ekspluatēt ritekļus, kas skaidri identificēti saskaņā ar atšķirīgu kodēšanas sistēmu.

1.   Līdz tam laikam, kad sāks darboties 5. punktā minētais Eiropas ritekļu reģistrs, katra dalībvalsts saglabā valsts ritekļu reģistru. Minētais reģistrs:

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem kopējas specifikācijas valstu ritekļu reģistriem attiecībā uz to saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu, tostarp datu apmaiņas kārtību, un noteikumiem par datu ievadi un apskati.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Valsts ritekļu reģistrā ir vismaz šādi elementi:

4.   Kamēr dalībvalstu valstu ritekļu reģistri nav saistīti saskaņā ar 2. punktā minētajām specifikācijām, katra dalībvalsts attiecībā uz datiem, kas uz to attiecas, atjaunina savu reģistru ar grozījumiem, ko cita dalībvalsts saistībā ar attiecīgajiem datiem ir izdarījusi savā reģistrā.

5.   Lai dalībvalstīm un ieinteresētajām personām samazinātu administratīvo slogu un liekas izmaksas, Komisija līdz 2018. gada 16. jūnijam, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, ar īstenošanas aktiem pieņem tehniskās un funkcionālās specifikācijas attiecībā uz Eiropas ritekļu reģistru, kurā būtu iekļauti valstu ritekļu reģistri, lai visiem ritekļu reģistrācijas un datu pārvaldības lietotājiem nodrošinātu saskaņotu saskarni. Tiek piemērots 1. panta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts. Šādās specifikācijās ietver saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu, tostarp datu apmaiņas kārtību, un noteikumus par datu ievadi un apskati, kā arī migrācijas posmus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru un pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu.

Eiropas ritekļu reģistru izstrādā, ņemot vērā Aģentūras un dalībvalstu jau izveidotās IT lietojumprogrammas un reģistrus, piemēram, centralizēto Eiropas ritekļu virtuālo reģistru, kas savienots ar valstu ritekļu reģistriem. Eiropas ritekļu reģistrs sāk darbību līdz 2021. gada 16. jūnijam.

6.   Turētājs nekavējoties ziņo dalībvalstij, kurā riteklis tika reģistrēts, par jebkādiem grozījumiem datos, kas ievadīti ritekļu reģistros, par ritekļa izjaukšanu vai par lēmumu to vairs nereģistrēt.

7.   Ja riteklim ir pirmo reizi piešķirta atļauja trešā valstī un pēc tam tas tiek izmantots kādā dalībvalstī, šī dalībvalsts nodrošina, lai ritekļa dati, tostarp vismaz dati par attiecīgo ritekļa turētāju, par tā apkopi atbildīgo struktūrvienību un ritekļa izmantošanas ierobežojumiem būtu atrodami kādā ritekļu reģistrā vai kā citādi tiktu nekavējoties darīti pieejami vienkārši saprotamā formā ar tādiem pašiem nediskriminējošiem principiem, kādus piemēro līdzīgiem datiem, kas iegūti no ritekļu reģistra.

1.   Aģentūra izveido un uztur reģistru, kurā norādītas atļaujas laist tirgū ritekļa tipu, kas izsniegtas saskaņā ar 24. pantu. Minētais reģistrs:

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem kopīgās specifikācijas atļauto ritekļu tipu reģistram attiecībā uz saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu un noteikumiem par datu ievadi un apskati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Reģistrā par katru ritekļa tipu ietverti vismaz šādi elementi:

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tiek publicēts infrastruktūras reģistrs, kurā norādītas tīkla parametru vērtības katrai attiecīgajai apakšsistēmai vai apakšsistēmas daļai, kā izklāstīts attiecīgajā SITS.

2.   Lai pārbaudītu ritekļa un tīkla tehnisko savietojamību, infrastruktūras reģistrā norādītās parametru vērtības izmanto apvienojumā ar parametru vērtībām, kas norādītas atļaujā ritekli laist tirgū.

3.   Infrastruktūras reģistrā var izvirzīt stacionāro iekārtu izmantošanas nosacījumus un noteikt citus ierobežojumus.

4.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka infrastruktūras reģistrs ir atjaunināts saskaņā ar 5. punktu.

5.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem kopīgās specifikācijas attiecībā uz saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu un noteikumiem par datu ievadi un apskati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 5 gadu laikposmu no 2016. gada 15. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Ir īpaši svarīgi, lai Komisija ievērotu savu parasto praksi un pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas rīkotu apspriešanās ar ekspertiem, tostarp ar dalībvalstu ekspertiem.

4.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 5. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/48/EK (16) 21. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

1.   Līdz 2018. gada 16. jūnijam Komisija sniedz ziņojumu par panāktajiem rezultātiem, gatavojoties Aģentūras nozīmes pastiprināšanai saskaņā ar šo direktīvu. Turklāt reizi trijos gados un pirmoreiz – trīs gadus pēc 54. pantā paredzētā pārejas laika beigām – Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kas ir paveikts, nodrošinot Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un Aģentūras darbību šajā sakarā. Minētajā ziņojumā ietver arī VII nodaļā minēto reģistru ieviešanas un izmantošanas novērtējumu un 7. pantā izklāstīto gadījumu un V nodaļas piemērošanas analīzi, jo īpaši izvērtējot starp Aģentūru un valsts drošības iestādēm noslēgto sadarbības nolīgumu darbību. Saistībā ar pirmo ziņojumu, kas jāsniedz pēc pārejas laika beigām, Komisija veic padziļinātas konsultācijas ar attiecīgajām iesaistītajām personām un izveido programmu, kas ļautu izvērtēt panākto. Komisija, ja tas atbilst iepriekš minētajai analīzei, iesniedz leģislatīvo aktu priekšlikumus, tostarp priekšlikumus attiecībā uz Aģentūras turpmāko lomu savstarpējas izmantojamības veicināšanā.

2.   Aģentūra izstrādā un periodiski atjaunina mehānismu, ar kura palīdzību var sastādīt Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības pārskatu pēc dalībvalsts, Eiropas Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma. Šajā mehānismā izmanto ziņas, kas ir ietvertas VII nodaļā paredzētajos reģistros.

1.   Neskarot šā panta 4. punktu, ritekļiem, kam nepieciešama atļauja laikposmā no 2016. gada 15. jūnija līdz 2019. gada 16. jūnijam, piemēro Direktīvas 2008/57/EK V nodaļā paredzētos noteikumus.

2.   Atļaujas ritekļu nodošanai ekspluatācijā, kas izsniegtas, ievērojot 1. punktu, un visas citas atļaujas, kas piešķirtas pirms 2016. gada 15. jūnija, tostarp atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, jo īpaši RIC (Regolamento Internazionale Carrozze) un RIV (Regolamento Internazionale Veicoli), paliek spēkā saskaņā ar nosacījumiem, ar kuriem atļaujas piešķirtas.

3.   Ritekļi, kurus atļauts nodot ekspluatācijā, ievērojot 1. un 2. punktu, saņem jaunu atļauju ritekli laist tirgū, lai tos varētu izmantot tīklā vai vairākos tīklos, uz ko vēl neattiecas to atļauja. Uz laišanu tirgū minētajos papildu tīklos attiecas 21. pants.

4.   Vēlākais no 2019. gada 16. jūnija Aģentūra veic atļauju izsniegšanas uzdevumus, ievērojot 21. un 24. pantu, un 19. pantā minētos uzdevumus attiecībā uz izmantošanas telpām dalībvalstīs, kuras nav paziņojušas Aģentūrai un Komisijai saskaņā ar 57. panta 2. punktu. Atkāpjoties no 21. un 24. panta, dalībvalstu valsts drošības iestādes, kuras ir paziņojušas Aģentūrai un Komisijai, ievērojot 57. panta 2. punktu, var turpināt izsniegt atļaujas saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK līdz 2020. gada 16. jūnijam.

1.   Direktīvas 2008/57/EK IV, V, VII un IX pielikumu piemēro līdz šīs direktīvas 7. panta 5. punktā, 9. panta 4. punktā, 14. panta 10. punktā un 15. panta 9. punktā minēto attiecīgo īstenošanas aktu piemērošanas dienai.

2.   Direktīvu 2008/57/EK turpina piemērot attiecībā uz ERTMS stacionāro lauka iekārtu projektiem, kas jānodod ekspluatācijā laikposmā starp 2016. gada 15. jūniju un 2019. gada 16. jūniju.

3.   Uz projektiem, kam publiskā iepirkuma procedūras vai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas posms noslēdzies pirms 2019. gada 16. jūnija, neattiecas 19. pantā minētā Aģentūras iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas procedūra.

4.   Līdz 2031. gada 16. jūnijam pirms 2016. gada 15. jūnija parakstītos līgumos ietvertajām iespējām nepiemēro 19. pantā minēto Aģentūras iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas procedūru, pat ja tās izmanto pēc 2016. gada 15. jūnija.

5.   Pirms atļaujas nodot ekspluatācijā jebkādas ERTMS stacionārās lauka iekārtas, kam nepiemēroja 19. pantā minēto Aģentūras iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas procedūru, valsts drošības iestādes saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 30. panta 3. punktu un 31. panta 2. punktu sadarbojas ar Aģentūru, lai nodrošinātu pilnīgu tehnisko risinājumu savstarpēju izmantojamību.

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2019. gada 16. jūnijam izpildītu 1. un 2. panta, 7. panta 1. līdz 4. punkta un 6. punkta, 8. panta, 9. panta 1. punkta, 10. panta 5. punkta, 11. panta 1., 3. un 4. punkta, 12. panta, 13. un 14. panta, 15. panta 1. līdz 8. punkta, 16. panta 1. punkta, 18. panta, 19. panta 3. punkta, 21. līdz 39. panta, 40. panta 2. punkta, 41., 42., 44., 45. un 46. panta, 47. panta 1., 3., 4. un 7. punkta, 49. panta 1. līdz 4. punkta, 54. panta un I, II, III un IV pielikuma prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai minēto pasākumu tekstu.

2.   Dalībvalstis 1. punktā minēto transponēšanas laikposmu var pagarināt par vienu gadu. Minētajā nolūkā līdz 2018. gada 16. decembrim dalībvalstis, kurās normatīvi un administratīvi akti 1. punktā minētajā transponēšanas laikposmā spēkā nestājas, sešus mēnešus pirms 1. punktā minētā transponēšanas laikposma beigām par to paziņo Aģentūrai un Komisijai un sniedz šāda pagarinājuma pamatojumu.

3.   Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, ko atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama šāda norāde.

4.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5.   Pienākums transponēt un īstenot šīs direktīvas 13. pantu, 14. panta 1. līdz 8. punktu, 11. un 12. pantu, 15. panta 1. līdz 9. punktu, 16. panta 1. punktu, 19. līdz 26. pantu, 45., 46. un 47. pantu, 49. panta 1. līdz 4. punktu un 54. pantu neattiecas uz Kipru un Maltu, kamēr to teritorijās nav izveidota dzelzceļa sistēma.

Tomēr, tiklīdz publiska vai privāta vienība iesniedz dzelzceļa izbūves oficiālu pieteikumu, kurā paredzēta viena vai vairāku dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbība, attiecīgās dalībvalstis veic pasākumus, ar kuriem pirmajā daļā minētos pantus īsteno divos gados pēc pieteikuma saņemšanas.