18.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/8

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/768

(2016. gada 21. aprīlis),

ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (ANO/EEK) 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (“konvencija”) apstiprināšanas 1981. gadā Savienība ir minētās konvencijas Puse (1).

(2)	Kopš 2001. gada 4. aprīlī tika apstiprināts 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokols par smagajiem metāliem (“protokols”), Savienība ir minētā protokola Puse (2).

(3)	Protokola Puses 2009. gadā sāka sarunas, kuru tvērums 2010. gadā tika paplašināts un kuru mērķis bija turpināt uzlabot cilvēka veselības un vides aizsardzību, tostarp atjauninot emisiju robežvērtības attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisijām to rašanās vietā.

(4)	Puses, kas piedalījās konvencijas izpildinstitūcijas 31. sesijā, 2012. gadā vienprātīgi pieņēma Lēmumus 2012/5 un 2012/6, ar kuriem groza protokolu.

(5)	Lēmumā 2012/6 izklāstītie grozījumi stājās spēkā un kļuva piemērojami, ievērojot paātrināto procedūru, kas paredzēta protokola 13. panta 4. punktā.

(6)	Lēmumā 2012/5 izklāstītie grozījumi saskaņā ar protokola 13. panta 3. punktu ir jāpieņem tā Pusēm.

(7)	Savienība jau ir pieņēmusi tiesību aktus jautājumos, uz kuriem attiecas protokola grozījumi, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (3).

(8)	Tādēļ protokola grozījumi, kas izklāstīti Lēmumā 2012/5, būtu jāakceptē Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem (“protokols”).

Konvencijas izpildinstitūcijas Lēmuma 2012/5 pielikumā izklāstītais protokola grozījumu teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kuras ir tiesīgas Savienības vārdā attiecībā uz jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē, deponēt akceptēšanas instrumentu, kas paredzēts protokola (4) 13. panta 3. punktā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2016. gada 21. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G.A. VAN DER STEUR

(1) OV L 171, 27.6.1981., 11. lpp.

(2) OV L 134, 17.5.2001., 40. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(4) Protokola grozījumu spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PROTOKOLA GROZĪJUMI,

kas izklāstīti Konvencijas izpildinstitūcijas Lēmuma 2012/5 pielikumā

a) 1. pants

Panta 10. punktā vārdus “i) šis protokols vai ii) grozījumi I vai II pielikumam, ja šā protokola noteikumi attiecas uz stacionārajiem avotiem, tikai pamatojoties uz šiem grozījumiem” aizstāj ar vārdiem “šā protokola pusei. Puse var nolemt par jaunu stacionāro avotu neuzskatīt stacionāro avotu, kuram brīdī, kad protokols stājas spēkā attiecībā uz šo pusi, attiecīgās kompetentās valsts iestādes jau izsniegušas apstiprinājumu un kura būve vai būtiska modifikācija sākta piecu gadu laikā no minētās dienas.”

2.	Pēc 11. punkta pievieno šādu jaunu 12. punktu: “12. Vārdi “šis protokols” un “protokols” (visos locījumos) apzīmē 1998. gada Protokolu par smagajiem metāliem, tostarp tā grozītās versijas.”

b) 3. pants

3.	Panta 2. punktā vārdu “Katra” aizstāj ar vārdiem “Ievērojot 2.a un 2.b punktu, katra”.

4.	Panta 2. punkta a) apakšpunktā vārdus “kam III pielikumā ir noteiktas labākās pieejamās metodes” aizstāj ar vārdiem “attiecībā uz ko vadlīniju dokumentā, kuru puses pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā, ir apzinātas labākās pieejamās metodes”.

5.	Panta 2. punkta c) apakšpunktā vārdus “kam III pielikumā ir noteiktas labākās pieejamās metodes” aizstāj ar vārdiem “attiecībā uz ko vadlīniju dokumentā, kuru puses pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā, ir apzinātas labākās pieejamās metodes”.

Pēc 2. punkta pievieno šādu jaunu 2.a un 2.b punktu:

“2.a Puse, kas pirms tādu grozījumu stāšanās spēkā, ar kuriem noteiktas jaunas avotu kategorijas, jau bijusi šā protokola puse, robežvērtības, kas piemērojamas esošam stacionāram avotam, var piemērot jebkuram šādas jaunas kategorijas avotam, kura būve vai būtiska modifikācija ir sākta, pirms pagājuši divi gadi no minēto grozījumu stāšanās spēkā šai pusei, ja vien minētais avots netiek būtiski modificēts un līdz tam laikam, kamēr minētais avots netiek būtiski modificēts.

2.b Puse, kas pirms tādu grozījumu stāšanās spēkā, ar kuriem noteiktas jaunas robežvērtības, kas piemērojamas jaunam stacionāram avotam, jau bijusi šā protokola puse, var turpināt piemērot iepriekš piemērojamās robežvērtības jebkuram avotam, kura būve vai būtiska modifikācija ir sākta, pirms pagājuši divi gadi no minēto grozījumu stāšanās spēkā šai pusei, ja vien minētais avots netiek būtiski modificēts un līdz tam laikam, kamēr minētais avots netiek modificēts.”

Panta 5. punktā:

Vārdus “, tām pusēm, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajās robežās, izmantojot vismaz EMEP koordinācijas institūcijas noteikto metodiku, un tām valstīm, kuras atrodas ārpus EMEP ģeogrāfiskajām robežām, vadoties pēc metodikas, kura izstrādāta izpildinstitūcijas darba plāna satvarā” svītro un aizstāj ar punktu “.”.

Pēc pirmā teikuma pievieno šādu tekstu:

“Puses, kas ietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, izmanto metodiku, kura izklāstīta vadlīniju dokumentos, ko sagatavojusi EMEP koordinācijas institūcija un ko puses pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā. Puses, kas neietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, vadās pēc metodikas, kas izstrādāta izpildinstitūcijas darba plāna satvarā.”

8.	Protokola 3. panta beigās pievieno šādu jaunu 8. punktu: “8. Visām pusēm būtu aktīvi jāiesaistās konvencijas programmās par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un gaisa kvalitātes monitoringa un modelēšanas programmās.”

c) 3.a pants

Protokolā iekļauj šādu jaunu 3.a pantu:

“3.a pants

Elastīgi pārejas pasākumi

1. Neatkarīgi no 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta, konvencijas puse, kura kļūst par šā protokola pusi laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, var piemērot elastīgus pārejas pasākumus, ar ko labākās pieejamās metodes un robežvērtības īsteno attiecībā uz esošajiem stacionārajiem avotiem konkrētās stacionāro avotu kategorijās saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Ikviena puse, kas izvēlas piemērot elastīgos pārejas pasākumus saskaņā ar šo pantu, šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentā vai dokumentā par pievienošanos protokolam sniedz šādu informāciju:

a)	konkrētās stacionāro avotu kategorijas, kas norādītas II pielikumā un attiecībā uz ko konkrētā puse vēlas piemērot elastīgos pārejas pasākumus; sarakstā nedrīkst būt vairāk par četrām šādām kategorijām;

stacionārie avoti, kura būve vai būtiska modifikācija ir sākta pirms 1990. gada vai cita gada, kas ietilpst laikposmā no 1985. līdz 1995. gadam (ieskaitot), kurus puse norādījusi pirms ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās un kuri kvalificējas elastīgiem pārejas pasākumiem, kas izklāstīti 5. punktā, un

c)	īstenošanas plāns, kurš atbilst 3. un 4. punktam un kurā noteikts minēto noteikumu pilnīgas īstenošanas grafiks.

3. Puse piemēro vismaz labākās pieejamās metodes esošajiem stacionārajiem avotiem 1., 2., 5. un 7. kategorijā, kas minētas II pielikumā, ne vēlāk kā astoņus gadus pēc šā protokola stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi, vai 2022. gada 31. decembrī atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk, izņemot 5. punktā paredzētos gadījumus.

4. Puses labāko pieejamo metožu vai robežvērtību piemērošanu esošajiem stacionārajiem avotiem nekādā ziņā nedrīkst atlikt uz laikposmu pēc 2030. gada 31. decembra.

5. Attiecībā uz jebkuru avotu vai avotiem, kas norādīti atbilstīgi 2. punkta b) apakšpunktam, puse ne vēlāk kā astoņus gadus pēc šā protokola stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi vai līdz 2022. gada 31. decembrim atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk, var nolemt šādu avotu vai avotus slēgt. Šādu avotu sarakstu iesniedz kopā ar puses nākamo ziņojumu saskaņā ar 6. punktu. Šādam avotam vai avotiem nepiemēros prasības attiecībā uz labāko pieejamo metožu un robežvērtību piemērošanu, ja avotu vai avotus slēdz līdz 2030. gada 31. decembrim. Ikvienam šādam avotam vai avotiem, kas līdz minētajai dienai nav slēgti, puse pēc tam piemēro labākās pieejamās metodes un robežvērtības, kas piemērojamas jauniem avotiem attiecīgajā avotu kategorijā.

6. Puse, kas izvēlas piemērot šajā pantā minētos elastīgos pārejas pasākumus, Komisijas izpildsekretāram iesniedz trīsgadu ziņojumu par progresu labāko pieejamo metožu un robežvērtību piemērošanā stacionārajiem avotiem stacionāro avotu kategorijās, kas apzinātas saskaņā ar šo pantu. Komisijas izpildsekretārs šādus trīsgadu ziņojumus dara pieejamus izpildinstitūcijai.”

d) 7. pants

10.

Panta 1. punkta a) apakšpunktā:

a)	semikolu (“;”) apakšpunkta beigās aizstāj ar “. Turklāt:” un

iekļauj šādu jaunu i) un ii) punktu:

“i)	ja puse lieto dažādas emisiju samazināšanas stratēģijas saskaņā ar 3. panta 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, tā dokumentē izmantotās stratēģijas un to, kā izpildītas minēto apakšpunktu prasības;

ii)	ja puse uzskata, ka atbilstoši 3. panta 2. punkta d) apakšpunktam noteikto robežvērtību piemērošana nav tehniski un ekonomiski izpildāma, tā par to ziņo un iesniedz pamatojumu;”.

11.

Panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

katra puse, kas ietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, ar Komisijas izpildsekretāra starpniecību iesniedz ziņojumu EMEP, informējot par I pielikumā minēto smago metālu emisiju līmeņiem, kas noteikti, izmantojot metodiku, kura izklāstīta vadlīniju dokumentos, ko sagatavojusi EMEP koordinācijas institūcija un ko puses pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā. Puses, kas neietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, ziņo pieejamo informāciju par I pielikumā minēto smago metālu emisiju līmeņiem. Katra puse sniedz arī informāciju par I pielikumā minēto vielu emisiju līmeņiem attiecībā uz minētajā pielikumā norādīto atsauces gadu.”

12.

Pēc 1. punkta b) apakšpunkta pievieno šādus jaunus apakšpunktus:

“c)

katrai pusei, kas ietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, ar Komisijas izpildsekretāra starpniecību vajadzētu izpildinstitūcijai ziņot pieejamo informāciju par programmām attiecībā uz gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un par gaisa kvalitātes monitoringa un modelēšanas programmām saskaņā ar konvenciju, izmantojot izpildinstitūcijas pieņemtos vadlīniju dokumentus;

d)	pusēm, kas neietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, pēc izpildinstitūcijas pieprasījuma vajadzētu darīt pieejamu informāciju, kura līdzīga c) apakšpunktā aprakstītajai.”

13.

Panta 3. punktā:

a)	vārdus “savlaicīgi pirms katras izpildinstitūcijas sesijas” aizstāj ar vārdiem “pēc izpildinstitūcijas pieprasījuma un saskaņā ar tās noteikto grafiku”;

b)	pēc vārda “EMEP” iekļauj vārdus “un citas palīgstruktūras”;

c)	pēc vārda “sniedz” iekļauj vārdu “svarīgu”.

e) 8. pants

14.

Vārdus “EMEP, izmantojot atbilstošus modeļus un mērījumus, un savlaicīgi pirms katras ikgadējās izpildinstitūcijas sesijas” aizstāj ar vārdiem “Pēc izpildinstitūcijas pieprasījuma un saskaņā ar tās noteikto grafiku EMEP un tās tehniskās struktūras un centri, izmantojot atbilstošus modeļus un mērījumus”.

f) 10. pants

15.

Panta 4. punktā:

a)	pēc vārda “pabeigšanas,” iekļauj vārdu “apsver”;

b)	vārdu “izstrādā” aizstāj ar vārdiem “iespēju izstrādāt”;

c)	vārdus “, lai samazinātu I pielikumā minēto smago metālu emisiju atmosfērā” svītro.

g) 13. pants

16.

Panta 3. punktā:

a)	vārdus “un I, II, IV, V un VI pielikuma” aizstāj ar vārdiem “pielikumu, izņemot III un VII pielikuma,”;

b)	vārdus “, kad divas trešdaļas pušu” aizstāj ar vārdiem “, kad divas trešdaļas pušu, kas bija puses to pieņemšanas laikā,”.

17.	Panta 4. punktā skaitli “90” aizstāj ar skaitli “180”.

18.	Panta 5. punktā skaitli “90” aizstāj ar skaitli “180”.

19.

Pēc 5. punkta pievieno šādu jaunu 5.a un 5.b punktu:

“5.a Tām pusēm, kas to akceptējušas, attiecībā uz II, IV, V un VI pielikuma grozījumiem 5.b punktā izklāstītā procedūra aizstāj procedūru, kas izklāstīta 3. punktā.

5.b Grozījumus II, IV, V un VI pielikumā pieņem visas izpildinstitūcijas sesijā klātesošās puses pēc vienprātības principa. Vienu gadu no dienas, kad Komisijas izpildsekretārs grozījumus darījis zināmus visām pusēm, tie jebkuram šādam pielikumam stājas spēkā tām pusēm, kas nav iesniegušas depozitāram paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem:

ikviena puse, kas nevar apstiprināt grozījumus II, IV, V un VI pielikumā, par to paziņo depozitāram rakstveidā viena gada laikā no dienas, kad paziņots par grozījumu pieņemšanu. Depozitārs nekavējoties paziņo visām pusēm par šāda paziņojuma saņemšanu. Puse var jebkurā laikā aizstāt iepriekšējo paziņojumu ar grozījumu pieņemšanas dokumentu, un pēc pieņemšanas dokumenta iesniegšanas depozitāram šāda pielikuma grozījumi stājas spēkā arī šai pusei;

jebkuri II, IV, V un VI pielikuma grozījumi nestājas spēkā, ja vismaz 16 puses:

i)	vai nu ir iesniegušas paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem, vai

ii)	nav piekritušas procedūrai, kas izklāstīta šajā punktā, un vēl nav iesniegušas pieņemšanas dokumentu saskaņā ar 3. punktu.”

h) 15. pants

20.

Pēc 2. punkta pievieno šādu jaunu 3. punktu:

“3. Ja valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija nevēlas, lai tai attiecībā uz II, IV, V un VI pielikuma grozījumiem būtu saistošas 13. panta 5.b punktā noteiktās procedūras, tā to paziņo ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentā.”

i) II pielikums

21.

II daļas tabulā 5. kategorijas apraksta pirmajā rindā vārdus “svina un cinka” aizstāj ar vārdiem “svina, cinka un silīcijmangāna un feromangāna sakausējumu”.

j) IV pielikums

22.	Pirms pirmā punkta pievieno skaitli “1.”.

23.	Punkta a) apakšpunktā pēc vārdiem “protokola spēkā stāšanās dienas” pievieno vārdus “attiecībā uz konkrēto pusi”.

24.

Punkta b) apakšpunktā:

a)	pirmajā teikumā vārdu “astoņi” aizstāj ar vārdu “divi”;

b)	pirmā teikuma beigās pēc vārdiem “protokola spēkā stāšanās dienas” pievieno vārdus “attiecībā uz konkrēto pusi vai 2020. gada 31. decembra atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas vēlāk”;

c)	pēdējo teikumu svītro.

25.

Pielikuma beigās pievieno šādu jaunu 2. un 3. punktu:

“2.

Neatkarīgi no 1. punkta, bet ievērojot 3. punktu, Konvencijas puse, kura kļūst par šā protokola pusi laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, pirms šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas, vai pievienošanās tam, var paziņot, ka tā pagarinās 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto robežvērtību piemērošanas termiņu (iespējamais ilgums – 15 gadi) pēc dienas, kurā šis protokols stājas spēkā attiecībā uz konkrēto pusi.

3.	Puse, kas saskaņā ar šā protokola 3.a pantu ir izdarījusi izvēli attiecībā uz konkrētu stacionāro avotu kategoriju, nedrīkst iesniegt arī deklarāciju saskaņā ar 2. punktu, kas piemērojama tai pašai kategorijai.”

k) V pielikums

26.

Protokola V pielikumu aizstāj ar šādu:

“V PIELIKUMS

Robežvērtības lielo stacionāro avotu emisiju kontrolei

Smago metālu emisiju kontrolei ir svarīgas divu veidu robežvērtības:

a)	vērtības konkrētiem smagajiem metāliem vai smago metālu grupām un

b)	vērtības daļiņu emisijām kopumā.

Principā daļiņu robežvērtības nevar aizstāt konkrētas robežvērtības kadmijam, svinam un dzīvsudrabam, jo ar daļiņu emisijām saistīto metālu daudzums atšķiras atkarībā no konkrētā procesa. Tomēr šo robežvērtību ievērošana būtiski veicina smago metālu emisiju samazināšanu kopumā. Bez tam daļiņu emisiju monitorings parasti neizmaksā tik daudz, cik konkrētu metāla veidu emisiju monitorings, un dažu smago metālu nepārtraukts monitorings vispār nav iespējams. Tāpēc daļiņu robežvērtībām ir liela praktiskā nozīme, un tās arī ir norādītas šajā pielikumā vairumā gadījumu, lai papildinātu konkrētās robežvērtības kadmijam, svinam vai dzīvsudrabam.

A sadaļa attiecas uz visām dalībvalstīm, izņemot Amerikas Savienotās Valstis. B sadaļa attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

A. Puses, izņemot Amerikas Savienotās Valstis

Tikai šajā sadaļā “putekļi” ir jebkādas formas, struktūras vai blīvuma daļiņu masa, kura ir disperģēta gāzes fāzē paraugu ņemšanas vietas apstākļos un kuru var savākt, veicot filtrēšanu konkrētos apstākļos pēc analizējamās gāzes reprezentatīvas paraugu ņemšanas, un kura paliek pirms filtra un uz filtra pēc žāvēšanas konkrētos apstākļos.

Šajā sadaļā “emisijas robežvērtība” (ERV) vai “robežvērtība” nozīmē tādu putekļu un konkrētu šajā protokolā minēto smago metālu daudzumu, kuru satur no iekārtas emitētās dūmgāzes un kuru nedrīkst pārsniegt. Ja vien nav norādīts citādi, to aprēķina kā piesārņotāju masu uz dūmgāzu tilpuma vienību (mg/m3) temperatūras un sausas gāzes spiediena standartapstākļos (tilpums 273,15 K temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu). Attiecībā uz skābekļa saturu dūmgāzē ir piemērojamas vērtības, kas noteiktas atsevišķām lielo stacionāro avotu kategorijām. Atšķaidīšana nolūkā samazināt piesārņotāju koncentrāciju dūmgāzēs nav atļauta. Netiek ņemta vērā iekārtu iedarbināšana, izslēgšana un apkope.

Emisijas monitoringu visos gadījumos veic, izmantojot mērījumus vai veicot aprēķinus, ar kuriem panāk vismaz to pašu precizitāti. Atbilstību robežvērtībām pārbauda, veicot nepārtrauktus mērījumus vai mērījumus ar pārtraukumiem vai izmantojot jebkuru citu tehniski piemērotu metodi, tostarp pārbaudītas aprēķina metodes. Attiecīgo smago metālu mērījumus veic vismaz reizi trijos gados attiecībā uz katru rūpniecisko avotu. Ņem vērā vadlīniju dokumentus par metodēm mērījumu un aprēķinu veikšanai, kurus puses pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā. Veicot nepārtrauktus mērījumus, atbilstība robežvērtībai ir ievērota tad, ja mēneša validētā emisijas vidējā vērtība nepārsniedz ERV. Veicot mērījumus ar pārtraukumiem vai izmantojot citas piemērotas noteikšanas vai aprēķina procedūras, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja vidējā vērtība, kas iegūta no atbilstoša mērījumu skaita raksturīgos apstākļos, nepārsniedz emisijas standarta vērtību. Pārbaudē var ņemt vērā mērījuma metožu neprecizitāti. Ir iespējams arī netiešs vielu monitorings, kurā izmanto summāros/kumulatīvos parametrus (piemēram, putekļu daudzumu izsaka kā smago metālu summāro parametru). Dažos gadījumos atbilstību vērtībai/robežvērtībai var panākt vai saglabāt, izmantojot tehnisku paņēmienu emisiju apstrādei.

Attiecīgo piesārņojošo vielu monitoringu un procesa parametru mērījumus, kā arī automatizēto mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšanu un references mērījumus minēto sistēmu kalibrēšanai veic saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Sadedzināšanas iekārtas (katli un procesa sildītāji), kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 MWth (1) (II pielikums, 1. kategorija)

Robežvērtības putekļu emisijām no cietā un šķidrā kurināmā (izņemot biomasas un kūdras (2)) sadedzināšanas.

1. tabula

Kurināmā veids

Ievadītā siltuma jauda (MWth)

ERV putekļiem (mg/m3) (1)

Cietais kurināmais

50–100

Jaunas iekārtas:

20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

Esošas iekārtas:

30 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

100–300

Jaunas iekārtas:

20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

Esošas iekārtas:

25 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

> 300

Jaunas iekārtas:

10 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

Esošas iekārtas:

20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

Šķidrais kurināmais

50–100

Jaunas iekārtas:

Esošas iekārtas:

30 (vispārīgi)

50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)

Šķidrais kurināmais

100–300

Jaunas iekārtas:

Esošas iekārtas:

25 (vispārīgi)

50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)

> 300

Jaunas iekārtas:

Esošas iekārtas:

20 (vispārīgi)

50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)

Īpaši noteikumi 8. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām:

puse var atkāpties no pienākuma ievērot 8. punktā minētās ERV šādos gadījumos:

i)	attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto gāzveida kurināmo un kurās izņēmuma kārtā jāizmanto citi kurināmie gāzes piegādes pēkšņa pārtraukuma dēļ, un kuras šā iemesla dēļ būtu jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas ierīci;

ii)	attiecībā uz esošām sadedzināšanas iekārtām, ko laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim darbinās ne vairāk kā 17 500 darbības stundu;

b)	ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina vismaz par 50 MWth, 8. punktā noteiktās ERV jaunām iekārtām attiecas uz iekārtas daļu, kuru skārušas izmaiņas. ERV aprēķina kā vidējo svērto faktiskās ievadītās jaudas vērtību esošajai un jaunajai iekārtas daļai;

c)	puses nodrošina, ka tiek izstrādāti noteikumi procedūrām, kas attiecas uz emisijas samazināšanas aprīkojuma nepareizu darbību vai bojājumu;

d)	attiecībā uz jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtu, kurā vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmos, ERV nosaka, aprēķinot individuālo kurināmo ERV vidējo svērto vērtību, balstoties uz katra kurināmā ievadītās siltuma jaudas īpatsvaru.

Primārā un sekundārā dzelzs un tērauda rūpniecība (II pielikums, 2. un 3. kategorija)

10.

Robežvērtības putekļu emisijām

2. tabula

Darbība	ERV putekļiem (mg/m3)
Aglomerāta ražošanas iekārta	50
Granulēšanas iekārta	20 sasmalcināšanai, drupināšanai un žāvēšanai 15 visiem pārējiem procesa posmiem
Domnas: karstās krāsnis	10
Tērauda ražošana un liešana ar skābekļa konvertoru	30
Tērauda elektriskā kausēšana un liešana	15 (esošas) 5 (jaunas)

Čuguna lietuves (II pielikums, 4. kategorija)

11.

Robežvērtības putekļu emisijām no čuguna lietuvēm

3. tabula

Darbība

ERV putekļiem (mg/m3)

Čuguna lietuves:

visas krāsnis (stāvcepļi, indukcijas un rotācijas krāsnis); visas veidnes (vienreizlietojamās, daudzreizlietojamās veidnes)

Karstā velmēšana

50, ja mitru tvaiku dēļ nevar izmantot maisa filtru

Vara, cinka un silīcijmangāna un feromangāna sakausējumu ražošana un apstrāde, tostarp Imperial Smelting tehnoloģijas krāsnis (II pielikums, 5. un 6. kategorija)

12.

Robežvērtība putekļu emisijām no vara, cinka un silīcijmangāna un feromangāns sakausējumu ražošanas un apstrādes

4. tabula

	ERV putekļiem (mg/m3)
Krāsaino metālu ražošana un apstrāde	20

Svina ražošana un apstrāde (II pielikums, 5. un 6. kategorija)

13.

Robežvērtība putekļu emisijām no svina ražošanas un apstrādes

5. tabula

	ERV putekļiem (mg/m3)
Svina ražošana un apstrāde	5

Cementa ražošana (II pielikums, 7. kategorija)

14.

Robežvērtības putekļu emisijām no cementa ražošanas

6. tabula

	ERV putekļiem (mg/m3) (2)
Cementa ražošanas iekārtas, krāsnis, smalcinātāji un klinkera dzesētāji	20
Cementa ražošanas iekārtas, krāsnis, smalcinātāji un klinkera dzesētāji, kuros izmanto atkritumu līdzsadedzināšanu	20

Stikla ražošana (II pielikums, 8. kategorija)

15.

Robežvērtības putekļu emisijām no stikla ražošanas

7. tabula

	ERV putekļiem (mg/m3) (3)
Jaunas iekārtas	20
Esošas iekārtas	30

16.

Robežvērtība svina emisijai no stikla ražošanas 5 mg/m3.

Sārmu metālu hlorīdu ražošana (II pielikums, 9. kategorija)

17.

Līdz 2020. gada 31. decembrim esošajās sārmu metālu hlorīdu ražošanas iekārtās, kurās izmanto dzīvsudraba elektroda elektrolīzi, pāriet uz tehnoloģijām, kurās dzīvsudrabu neizmanto, vai tās slēdz; tehnoloģiskās pārejas periodā dzīvsudrabam, ko iekārta emitē gaisā, ir piemērojama robežvērtība 1 g uz katru saražoto Mg (3) hlora.

18.

Jaunās sārmu metālu hlorīdu ražošanas iekārtas ekspluatē, neizmantojot dzīvsudrabu.

Atkritumu sadedzināšana (II pielikums, 10. un 11. kategorija)

19.

Robežvērtības putekļiem no atkritumu sadedzināšanas

8. tabula

	ERV putekļiem (mg/m3) (4)
Sadzīves, nebīstamo, bīstamo un medicīnisko atkritumu sadedzināšana	10

20.

Robežvērtība dzīvsudraba emisijām no atkritumu sadedzināšanas 0,05 mg/m3.

21.

Robežvērtība dzīvsudraba emisijām no atkritumu līdzsadedzināšanas 1. un 7. avotu kategorijā 0,05 mg/m3.

B. Amerikas Savienotās Valstis

22.

Robežvērtības daļiņu un/vai konkrētu smago metālu emisiju kontrolēšanai no stacionārajiem avotiem turpmāk minētajās stacionāro avotu kategorijās un avoti, kuriem tās ir piemērojamas, ir noteikti šādos dokumentos:

a)	tērauda ražošanas iekārtas: elektriskā loka krāsnis – Federālo noteikumu kodeksa (FNK) 40. daļa, 60. iedaļa, AA un AAa apakšiedaļa;

b)	mazās sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, AAAA apakšiedaļa;

c)	stikla ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, CC apakšiedaļa;

d)	tvaika ražošanas iekārtas elektrostacijās – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, D un Da apakšiedaļa;

e)	rūpnieciskās, komerciestāžu un institūciju tvaika ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Db un Dc apakšiedaļa;

f)	sadzīves atkritumu sadedzināšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, E, Ea un Eb apakšiedaļa;

g)	slimnīcu, medicīnisko, infektoloģisko atkritumu sadedzināšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Ec apakšiedaļa;

h)	portlandcements – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, F apakšiedaļa;

i)	sekundārās svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, L apakšiedaļa;

j)	skābekļa konvertori – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, N apakšiedaļa;

k)	tērauda ražošanas pamatprocesu iekārtas (pēc 1983. gada 20. janvāra) – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Na apakšiedaļa;

l)	primārās vara kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, P apakšiedaļa;

m)	primārās cinka kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Q apakšiedaļa;

n)	primārās svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, R apakšiedaļa;

o)	ferosakausējumu ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Z apakšiedaļa;

p)	citas cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas (pēc 2004. gada 9. decembra) – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, EEEE apakšiedaļa;

q)	sekundārās svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, X apakšiedaļa;

r)	bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEE apakšiedaļa;

s)	portlandcementa ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, LLL apakšiedaļa;

t)	primārā vara kausēšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, QQQ apakšiedaļa;

u)	primārā svina kausēšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TTT apakšiedaļa;

v)	čuguna un tērauda lietuves – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEEEE apakšiedaļa;

w)	čuguna un tērauda integrēta ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, FFFFF apakšiedaļa;

x)	tērauda ražošanas iekārtas ar elektriskā loka krāsnīm – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, YYYYY apakšiedaļa;

y)	čuguna un tērauda lietuves – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, ZZZZZ apakšiedaļa;

z)	primārā vara kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEEEEE apakšiedaļa;

aa)	sekundārā vara kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, FFFFFF apakšiedaļa;

bb)	primārā krāsaino metālu kausēšana (izkliedēti avoti): cinks, kadmijs un berilijs – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, GGGGGG apakšiedaļa;

cc)	stikla ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, SSSSSS apakšiedaļa;

dd)	sekundārā krāsaino metālu kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TTTTTT apakšiedaļa;

ee)	ferosakausējumu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, YYYYYY apakšiedaļa;

ff)	alumīnija, vara un krāsaino metālu lietuves (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, ZZZZZZ apakšiedaļa;

gg)	veiktspējas standarti akmeņogļu sagatavošanas un apstrādes iekārtām – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Y apakšiedaļa;

hh)	rūpnieciskie, komerciestāžu, institūciju un procesa sildītāji – FNK 40. daļa, 63. daļa, DDDDD apakšiedaļa;

ii)	rūpnieciskie, komerciestāžu un institūciju katli (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, JJJJJJ apakšiedaļa;

jj)	dzīvsudraba elektroda sārmu metālu hlorīdu ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, IIIII apakšiedaļa; un

kk)	veiktspējas standarti komerciestāžu un rūpnieciskām cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtām, kuru būvniecība ir sākta pēc 1999. gada 30. novembra vai kuru modifikācija vai rekonstrukcija sākta 2001. gada 1. jūnijā vai vēlāk – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, CCCC apakšiedaļa.”

l) VI pielikums

27.

Pielikuma 1. punktā:

a)	vārdus “Ja vien šajā pielikumā nav paredzēts citādi, ne” svītro un aizstāj ar vārdu “Ne”;

b)	vārdus “sešus mēnešus pēc” svītro;

c)	Vārdus “dienas” aizstāj ar vārdiem “dienā attiecībā uz konkrēto pusi”.

28.	Pielikuma 3. punktu svītro.

29.	Pielikuma 4. punktā vārdu “Pusei” aizstāj ar vārdiem “Neatkarīgi no 1. punkta, pusei”.

30.	Pielikuma 5. punktā ievaddaļu pirms a) apakšpunkta aizstāj ar šādu: “Katra puse ne vēlāk kā šā protokola spēkā stāšanās dienā attiecībā uz konkrēto pusi, panāk koncentrācijas līmeņus, kas nepārsniedz:”.

(1) Sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu aprēķina kā visu daļu, kas savienotas ar kopīgu dūmeni, ievadītās siltuma jaudas summu. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu, atsevišķas daļas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 15 MWth, neņem vērā.

(2) Šīs ERV neattiecas uz:

—	iekārtām, kurās biomasa un kūdra ir vienīgais kurināmā avots,

—	iekārtām, kurās degšanas produktus izmanto tiešai apsildei, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei;

—	pēcdedzināšanas iekārtām, kas paredzētas dūmgāzu attīrīšanai ar sadedzināšanas paņēmienu un ko neizmanto kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas;

—	katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas iekārtām;

—	iekārtām sēra iegūšanai no sērūdeņraža;

—	reaktoriem, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā;

—	koksa krāsnīm;

—	kauperiem;

—	utilizācijas katliem celulozes ražošanas iekārtās;

—	atkritumu sadedzināšanas iekārtām un

—	sadedzināšanas iekārtām, ko darbina ar dīzeļdegvielas, benzīna vai gāzes dzinējiem vai ar iekšdedzes turbīnām, neatkarīgi no izmantotā kurināmā.

(1) Robežvērtības attiecas uz skābekļa saturu 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam kurināmajam.

(2) Robežvērtības attiecas uz skābekļa saturu 10 %.

(3) Robežvērtības attiecas uz skābekļa saturu 8 % nepārtrauktajai kausēšanai un 13 % kausēšanai ar pārtraukumiem.

(3) 1 Mg = 1 tonna.

(4) Robežvērtība attiecas uz skābekļa saturu 11 %.

18.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/21

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/769

(2016. gada 21. aprīlis),

ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (“Konvencija”) apstiprināšanas 1981. gadā Savienība ir minētās Konvencijas Puse (1).

(2)	Kopš 2004. gada 19. februārī tika apstiprināts 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokols par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (“Protokols”), Savienība ir minētā Protokola Puse (2).

(3)	Protokola Puses 2007. gadā sāka sarunas ar mērķi turpināt uzlabot cilvēka veselības un vides aizsardzību, tostarp atjauninot attiecīgo vielu sarakstu un emisiju robežvērtības, kas piemērojamas konkrētām atkritumu sadedzināšanas iekārtām.

(4)	Puses, kas piedalījās Konvencijas izpildinstitūcijas 27. sesijā, 2009. gadā vienprātīgi pieņēma Lēmumus 2009/1, 2009/2 un 2009/3, ar kuriem groza Protokolu.

(5)	Lēmumā 2009/3 izklāstītie grozījumi stājās spēkā un kļuva piemērojami, ievērojot paātrināto procedūru, kas paredzēta Protokola 14. panta 4. punktā.

(6)	Lēmumā 2009/1 un 2009/2 izklāstītie grozījumi saskaņā ar Protokola 14. panta 3. punktu ir jāpieņem tā Pusēm.

(7)	Savienība jau ir pieņēmusi tiesību aktus jautājumos, uz kuriem attiecas Protokola grozījumi, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/2004 (3).

(8)	Tādēļ Protokola grozījumi, kas izklāstīti Lēmumā 2009/1 un 2009/2, būtu jāakceptē Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (“Protokols”).

Konvencijas izpildinstitūcijas Lēmuma 2009/1 1. pantā un Lēmuma 2009/2 1. pantā izklāstītais Protokola grozījumu teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2016. gada 21. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G.A. VAN DER STEUR

(1) OV L 171, 27.6.1981., 11. lpp.

(2) OV L 81, 19.3.2004., 35. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).

(4) Protokola grozījumu spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PROTOKOLA GROZĪJUMI,

kas izklāstīti Konvencijas izpildinstitūcijas Lēmuma 2009/1 1. pantā

A. 1. pants

12. punktā aizstāj:

““Jauns stacionārs avots” ir jebkurš stacionārs avots, kura būvniecība vai būtiska modifikācija ir sākta divus gadus pēc datuma, kurā attiecībā uz dalībvalsti stājas spēkā:

a)	šis Protokols vai

b)	šā Protokola labojums, ar ko attiecībā uz stacionāru avotu vai nu nosaka jaunas robežvērtības IV pielikuma II daļā, vai VIII pielikumā iekļauj kategoriju, kurā ietilpst konkrētais avots.

Par to, vai kāda no modifikācijām ir vai nav nozīmīga, lemj kompetentās valstu iestādes, ņemot vērā tādus faktorus kā modifikācijas pozitīvā vidiskā ietekme.”

B. 3. pants

NOP protokola 3. panta 5. punkta b) apakšpunkta i) un iii) punktā vārdus

“kam V pielikumā dotas labākās pieejamās metodes” un “kam V pielikumā noteiktas šādas metodes”

aizstāj ar vārdiem

“attiecībā uz ko vadlīnijās, kuras dalībvalstis pieņēmušas Izpildinstitūcijas sanāksmē, ir apzinātas labākās pieejamās metodes”.

Semikolu 5. punkta b) apakšpunkta iv) punktā aizstāj ar punktu.

Panta 5. punkta b) apakšpunkta v) punktu svītro.

C. 13. pants

Vārdus “V un VII pielikumam” aizstāj ar vārdiem “V pielikumam”.

D. 14. pants

Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Labojumus šajā Protokolā un tā I–IV, VI un VIII pielikumā pieņem, pamatojoties uz Izpildinstitūcijas sanāksmē pārstāvēto dalībvalstu vienprātību, un tie stājas spēkā dalībvalstīm, kuras labojumus ir pieņēmušas, deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kurā divas trešdaļas no dalībvalstīm ir iesniegušas glabāšanā depozitāram labojumu pieņemšanas aktus. Jebkurai citai dalībvalstij labojumi stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kurā minētā dalībvalsts ir iesniegusi glabāšanā depozitāram labojumu pieņemšanas aktu. Šo punktu piemēro, ievērojot šā panta 5.a un 5.b punktu.”

Panta 4. punktā vārdus “V un VII pielikumā” aizstāj ar vārdiem “V pielikumā” un vārdus “jebkuram šādam pielikumam” aizstāj ar vārdiem “V pielikumā”.

Panta 5. punktā vārdus “vai VII pielikumam” svītro un vārdus “attiecīgie labojumi” aizstāj ar vārdiem “V pielikums”.

Pēc 5. punkta iekļauj šādus punktus:

“5.a Attiecībā uz labojumiem I–IV, VI un VIII pielikumā šā panta 3. punktā izklāstītās procedūras vietā dalībvalstīm, kas to akceptējušas, ir piemērojama šā panta 5.b punktā izklāstītā procedūra.

5.b

Labojumus I–IV, VI un VIII pielikumā pieņem, pamatojoties uz Izpildinstitūcijas sanāksmē pārstāvēto dalībvalstu vienprātību. Vienu gadu no datuma, kurā Komisijas Izpildsekretārs informējis visas dalībvalstis par labojumiem, tie jebkuram šādam pielikumam stājas spēkā tām dalībvalstīm, kuras nav iesniegušas depozitāram paziņojumu atbilstīgi šā punkta b) apakšpunktam.

Dalībvalsts, kas nav spējīga apstiprināt labojumus I–IV, VI un VII pielikumā, par to paziņo depozitāram rakstveidā viena gada laikā no datuma, kurā paziņots par labojumu pieņemšanu. Depozitārs nekavējoties ziņo visām dalībvalstīm par šāda paziņojuma saņemšanu. Dalībvalsts var jebkurā laikā aizstāt iepriekšējo paziņojumu ar labojumu pieņemšanas aktu, un, pēc šā akta nodošanas glabāšanā depozitāram, attiecīgie labojumi stājas spēkā arī šai dalībvalstij.

Labojumi I–IV, VI un VIII nestājas spēkā, ja kopskaitā vismaz 16 dalībvalstis:

i)	ir iesniegušas paziņojumu saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu vai

ii)	nav akceptējušas šajā punktā izklāstīto procedūru un vēl nav deponējušas pieņemšanas aktu saskaņā ar šā panta 3. punkta noteikumiem.”

E. 16. pants

Pēc 2. punkta pievieno šādu jaunu punktu:

“3. Ja valsts vai reģionāla mēroga ekonomikas integrācijas organizācija nevēlas, lai attiecībā uz labojumiem I–IV, VI un VIII pielikumā tai būtu saistošas procedūras, kas aprakstītas 14. panta 5.b punktā, tā to paziņo savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktā.”

F. I pielikums

Tabulas ierakstā, kas attiecas uz DDT, 1. un 2. nosacījumu par ražošanas pārtraukšanu svītro un aizstāj ar vārdiem “Netiek izvirzīti” un iepretim nosacījumam par izmantošanu svītro vārdus “Netiek izvirzīti, izņemot gadījumus, kas precizēti II pielikumā”.

Tabulas ierakstā, kas attiecas uz heptahloru, svītro izmantošanas nosacījumus un tos aizstāj ar vārdiem “Netiek izvirzīti”.

Tabulas ierakstā, kas attiecas uz heksahlorbenzolu, svītro ražošanas un izmantošanas nosacījumus un tos aizstāj ar vārdiem “Netiek izvirzīti”.

Attiecīgi alfabētiskā kārtībā sarakstā attiecībā uz turpmāk minētajām vielām iekļauj šādas rindas:

“Heksahlorbutadiēns

CAS: 87-68-3

ražošana

Netiek izvirzīti

izmantošana

Netiek izvirzīti

Heksahlorcikloheksāni (HCH) (CAS: 608-73-1), ieskaitot lindānu (CAS: 58-89-9

ražošana

Netiek izvirzīti

izmantošana

Netiek izvirzīti, izņemot attiecībā uz HCH gamma-izomēru (lindāns), ko izmanto par lokālas iedarbības insekticīdu sabiedrības veselības aizsardzības mērķiem. Šādu izmantojumu atkārtoti izvērtē saskaņā ar šo protokolu 2012. gadā vai vienu gadu pēc tam, kad labojums stājies spēkā (izvēlas termiņu, kurš iestājas vēlāk).

Heksabromdifenilēteris (a) un heptabromdifenilēteris (a)

ražošana

Netiek izvirzīti

izmantošana

Puse var atļaut tādu izstrādājumu pārstrādi, kas satur vai var saturēt kādu no minētajām vielām, un tādu izstrādājumu izmantošanu un galīgo likvidāciju, kas ražoti no pārstrādātiem materiāliem, kuri satur vai var saturēt kādu no minētajām vielām, ja pārstrādi un galīgo likvidāciju veic vidi saudzējošā veidā un ja minēto darbību rezultātā neviena no minētajām vielām netiek reģenerēta atkārtotai izmantošanai.

Sākot no 2013. gada un pēc tam reizi četros gados, līdz iepriekš minētais nosacījums ir svītrots vai citādi zaudējis spēku, Izpildinstitūcija izvērtē progresu, kādu Puses panākušas attiecībā uz to galveno mērķi panākt šo vielu izskaušanu izstrādājumos, un vajadzību turpināt piemērot minēto nosacījumu, kurš jebkurā gadījumā zaudēs spēku, vēlākais, 2030. gadā.

Tetrabromdifenilēteris (b) un pentabromdifenilēteris (b)

ražošana

Netiek izvirzīti

izmantošana

Pentahlorbenzols

CAS: 608-93-5

ražošana

Netiek izvirzīti

izmantošana

Netiek izvirzīti

Perfluoroktānsulfonāts (PFOS) (c)

ražošana

Netiek izvirzīti, izņemot attiecībā uz ražošanu a)–c) punktā un II pielikuma a)–e) punktā paredzētajam izmantojumam.

izmantošana

Netiek izvirzīti, izņemot attiecībā turpmāk minēto izmantojumu un II pielikuma a)–e) punktā paredzētajam izmantojumam:

a)	hroma galvanizācija, hroma anodēšana un reversā kodināšana līdz 2014. gadam;

b)	niķeļa-politetrafluoretilēna pārklājuma veidošana bez elektriskās strāvas līdz 2014. gadam;

c)	plastmasas pamatnes kodināšana pirms metalizācijas līdz 2014. gadam;

d)	ugunsdzēsības putas, bet tikai tad, ja tās izgatavotas vai bija lietošanā līdz 2009. gada 18. decembrim.

Attiecībā uz ugunsdzēsības putām:

i)	dalībvalstīm būtu jācenšas līdz 2014. gadam izskaust ugunsdzēsības putas, kas satur PFOS un kas ir izgatavotas vai bija lietošanā līdz 2009. gada 18. decembrim, un tās 2014. gadā ziņo par progresu Izpildinstitūcijai;

ii)	pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem un i) punktu, Izpildinstitūcija 2015. gadā izvērtē, vai ugunsdzēsības putām, kas satur PFOS vai kas izgatavotas vai bija lietošanā līdz 2009. gada 18. decembrim, būtu jāpiemēro papildu ierobežojumi.”

Tabulas ierakstu attiecībā uz PHB svītro un aizstāj ar šādu rindu:

“Polihlorbifenili (PHB) (d)

ražošana

Netiek izvirzīti

izmantošana

Netiek izvirzīti. Attiecībā uz PHB, kas ir lietošanā īstenošanas datumā, dalībvalstis:

apņēmīgi veic pasākumus, lai:

izskaustu identificējamo PHB izmantošanu aprīkojumā (t. i., transformatoros, kondensatoros vai citās tvertnēs, kurās uzglabā atlikušos šķidruma krājumus), kurā PHB apjoms pārsniedz 5 dm3 un PHB koncentrācija ir vismaz 0,05 %, – pēc iespējas drīzāk, bet, vēlākais, līdz 2010. gada 31. decembrim vai 2015. gada 31. decembrim valstīs, kuru ekonomika ir pārejas posmā;

vidi saudzējošā veidā iznīcinātu vai dekontaminētu:

—	visus šķidros PHB, kas minēti a) apakšpunktā, un citus šķidros PHB vismaz 0,005 % koncentrācijā, – pēc iespējas drīzāk, bet, vēlākais, līdz 2015. gada 31. decembrim vai 2020. gada 31. decembrim valstīs, kuru ekonomika ir pārejas posmā;

—	visus šķidros PHB, kas minēti 2) punkta a) apakšpunktā, – vēlākais, līdz 2029. gada 31. decembrim;

c)	nodrošinātu 1) un 2) punkta a) apakšpunktā minētā aprīkojuma dekontamināciju vai likvidāciju vidi saudzējošā veidā;

cenšas:

a)	apzināt un izņemt no lietošanas aprīkojumu (piemēram, transformatorus, kondensatorus vai citas tvertnes, kurā uzglabā šķidruma krājumus), kurā PHB koncentrācija ir vismaz 0,005 % un apjomā pārsniedz 0,05 dm3, – pēc iespējas drīzāk, bet, vēlākais, līdz 2025. gada 31. decembrim;

b)	apzināt citus izstrādājumus (piemēram, kabeļu apvalkus, tepi un krāsotus priekšmetus), kas satur PHB koncentrācijā, kura ir lielāka par 0,005 %, un pārvaldīt tos saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

3)	nodrošina, ka 1) un 2) punkta a) apakšpunktā aprakstīto aprīkojumu eksportē vai importē tikai, lai apsaimniekotu atkritumus vidi saudzējošā veidā;

PHB izmantojuma kontrolēšanai veicina turpmāk minēto, lai samazinātu eksponētību un risku:

a)	PHB izmanto tikai tādā aprīkojumā, kas nav bojāts un no kā nav iespējama noplūde, un tikai tādās vietās, kur noplūdes risku var samazināt un ātri novērst;

b)	PHB neizmanto iekārtās tādās vietās, kas saistītas ar pārtikas un barības ražošanu un apstrādi;

Ja PHB izmanto vietās, kurās uzturas cilvēki, tostarp skolās un slimnīcās, – veic piemērotus pasākumus ar mērķi nepieļaut elektriskus traucējumus, kuru rezultātā varētu izcelties ugunsgrēks, un regulāri pārbaudīt aprīkojumu attiecībā uz noplūdēm.”

Zemsvītras piezīmi “(a)” I pielikuma beigās svītro.

I pielikuma beigās pievieno šādas zemsvītras piezīmes:

“(a)

“Heksabromdifenilēteris un heptabromdifenilēteris” ir 2,2′,4,4′,5,5′- heksabromdifenilēteris (BDE-153, CAS Nr.: 68631-49-2), 2,2′,4,4′,5,6′- heksabromdifenilēteris (BDE-154, CAS Nr.: 207122-15-4), 2,2′,3,3′,4,5′,6 heptabromdifenilēteris (BDE-175, CAS Nr.: 446255-22-7), 2,2′,3,4,4′,5′,6- heptabromdifenilēteris (BDE-183, CAS Nr.: 207122-16-5) un citi heksa- un heptabromdifenilēteri, kuri ir komerciāli ražotā oktabromdifenilētera sastāvā.

(b)	“Tetrabromdifenilēteris un pentabromdifenilēteris” ir 2,2′,4,4′-tetrabromdifenilēteris (BDE-47, CAS Nr.: 40088-47-9) un 2,2′,4,4′,5-pentabromdifenilēteris (BDE-99, CAS Nr.: 32534-81-9) un citi tetra- un pentabromdifenilēteri, kuri ir komerciāli ražotā pentabromdifenilētera sastāvā.

(с)	Perfluoroktānsulfonāts (PFOS) ir vielas, kuru molekulārā formula ir C8F17SO2X, kur X = OH, metāla sāls, halogenīds, amīds vai cits atvasinājums, tostarp polimēri.

(d)	“Polihlorbifenili” ir aromātiski savienojumi, kas veidoti tā, ka ūdeņraža atomus pie bifenila molekulas (divi benzola gredzeni saistīti ar vienu oglekļa-oglekļa saiti) var aizvietot līdz desmit hlora atomu.”

G. II pielikums

Tabulā pēc II pielikuma pirmās daļas svītro ierakstus attiecībā uz DDT, HCH, un PHB.

Attiecīgi alfabētiskā kārtībā sarakstā attiecībā uz turpmāk minēto vielu iekļauj šādu rindu:

“Viela

Īstenošanas prasības

Izmantošanas ierobežojumi

Nosacījumi

Perfluoroktānsulfonāts (PFOS) (1)

a)	gaismizturīgiem un gaismu neatstarojošiem pārklājumiem fotolitogrāfijas procesos;

b)	fotogrāfiskajiem pārklājumiem, ko izmanto filmām, papīriem vai iespiedplatēm;

c)	miglas novēršanai nedekoratīviem cietā hroma (VI) pārklājumiem un mitrinātājiem, ko izmanto kontrolētās galvanizācijas sistēmās;

d)	aviācijā izmantojamajiem hidrauliskajiem šķidrumiem;

e)	dažām medicīniskām ierīcēm (piemēram, etilēna tetrafluoretilēna (ETFE) kopolimēra slāņiem un rentgenpozitīva ETFE ieguvei, in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm un CCD matricas filtriem).

Tiklīdz ir pieejamas piemērotas alternatīvas, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai minētās vielas netiktu izmantotas šādiem mērķiem.

Ne vēlāk kā 2015. gadā un pēc tam reizi četros gados katra dalībvalsts, kura izmanto minētās vielas, ziņo par progresu, kas panākts attiecībā uz to izskaušanu, un iesniedz šo informāciju Izpildinstitūcijai. Pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem, izvērtē minētos izmantošanas ierobežojumus.

H. III pielikums

Tekstu zem virsraksta “Bāzes gads” attiecībā uz katru no vielām, kas norādītas III pielikumā, svītro un aizstāj ar šādu:

“1990. vai alternatīvs gads, kas ietilpst laikposmā no 1985. līdz 1995. gadam (ieskaitot), vai valstīm, kuru ekonomika ir pārejas posmā, alternatīvs gads, kas ietilpst laikposmā no 1985. gada līdz Protokola spēkā stāšanās gadam dalībvalstij, un šo gadu minētā dalībvalsts norāda ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī.”

Tabulas ierakstā, kas attiecas uz heksahlorbenzolu, zem vielas nosaukuma pievieno šādu tekstu: “CAS: 118-74-1”.

Tabulā iekļauj ierakstu attiecībā uz PHB, tabulas beigās pievienojot šādu rindu:

“PHB (c)

2005. vai alternatīvs gads, kas ietilpst laikposmā no 1995. līdz 2010. gadam (ieskaitot), vai valstīm, kuru ekonomika ir pārejas posmā, alternatīvs gads, kas ietilpst laikposmā no 1995. gada līdz Protokola spēkā stāšanās gadam dalībvalstij, un šo gadu minētā dalībvalsts norāda ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī.”

Pēc zemsvītras piezīmes “(b)” pievieno šādu:

“(c)	Polihlorbifenili, kā definēts I pielikumā, ja tie netīši izveidojas un izdalās no antropogēniem avotiem.”

I. IV pielikums

Pielikuma 2. punktā iekavās pēc vārdiem “sausa gāze” pievieno vārdus “un pie konkrēta skābekļa satura”.

Pielikuma 3. punktu svītro un aizstāj ar šādu:

“3.	Robežvērtības attiecas uz normāliem ekspluatācijas apstākļiem. Darbību cikla gadījumā robežvērtības attiecas uz vidējo līmeni, ko reģistrē visā cikla laikā, tostarp, piemēram, uzkarsēšanas, karsēšanas un dzesēšanas posmā.”

Pielikuma 4. punktā vārdus “Eiropas Standartizācijas komitejas (Comité européen de normalisation, CEN) noteiktajiem normatīviem, Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO)” aizstāj ar vārdiem “piemērojamiem standartiem, ko noteikusi, piemēram, Eiropas Standartizācijas komiteja (Comité européen de normalisation, CEN)/Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO)”.

Pielikuma 6. punktu aizstāj ar šādu punktu un zemsvītras piezīmi:

“6.

PHDD/F emisijas ir izteiktas kā kopējais toksicitātes ekvivalents (TEQ) (1). Toksicitātes ekvivalenta koeficienta vērtības, ko izmanto šā Protokola mērķiem, atbilst piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem, tostarp Pasaules Veselības organizācijas 2005. gada PHDD/F toksicitātes ekvivalences koeficienta vērtībām zīdītājiem.

(1) Kopējo toksicitātes ekvivalentu (TEQ) operacionāli definē kā katra savienojuma koncentrācijas un tā toksicitātes ekvivalenta koeficienta (TEF) vērtības reizinājumu summu, un tas ir maisījuma kopējās 2,3,7,8-tetrahlordibenzodioksīnam (THDD) raksturīgās iedarbības aplēse. Kopējā toksicitātes ekvivalenta apzīmēšanai iepriekš izmantoja abreviatūru TE.”"

Pielikuma 7. punktu svītro un aizstāj ar šādu punktu un zemsvītras piezīmi:

“7.

Tālāk minētās robežvērtības, kas attiecas uz 11 % O2 koncentrāciju dūmgāzēs, ir piemērojamas šādiem sadedzināšanas iekārtu tipiem.

Cieto sadzīves atkritumu sadedzināšana (esošs stacionārs avots, kurā stundā sadedzina vairāk nekā 3 tonnas atkritumu, un ikviens jauns stacionārs avots)

0,1 ngTEQ/m3

Cieto medicīnisko atkritumu sadedzināšana (esošs stacionārs avots, kurā stundā sadedzina vairāk nekā 1 tonnu atkritumu, un ikviens jauns stacionārs avots)

Jauns stacionārs avots:	0,1 ng TEQ/m3
Esošs stacionārs avots:	0,5 ng TEQ/m3

Bīstamo atkritumu sadedzināšana (esošs stacionārs avots, kurā stundā sadedzina vairāk nekā 1 tonnu atkritumu, un ikviens jauns stacionārs avots)

Jauns stacionārs avots:	0,1 ng TEQ/m3
Esošs stacionārs avots:	0,2 ng TEQ/m3

Nebīstamu rūpniecisko atkritumu sadedzināšana (2) (3)

Jauns stacionārs avots:	0,1 ng TEQ/m3
Esošs stacionārs avots:	0,5 ng TEQ/m3

(2) Tostarp sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina biomasas atkritumus, kas var saturēt halogēnorganiskos savienojumus vai smagos metālus, ja veikta apstrāde ar koksnes aizsargvielām vai izmantoti pārklājumi, un ko veido biomasas atkritumi, kuru izcelsme ir būvgruži un ēku nojaukšanā radušies atkritumi, atskaitot sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina citus biomasas atkritumus."

(3) Valstis, kuru ekonomika ir pārejas posmā, var neiekļaut nebīstamu rūpniecisko atkritumu līdzsadegšanu rūpnieciskajos procesos, kur šādus atkritumus izmanto par papildu kurināmo, kas dod līdz 10 % enerģijas.”"

Pēc 7. punkta pievieno šādus jaunus punktus:

“8.	Tālāk minētā robežvērtība, kas attiecas uz 16 % O2 koncentrāciju dūmgāzēs, ir piemērojama aglomerāta ražošanas iekārtām: 0,5 ng TEQ/m3.

9.	Tālāk minētā robežvērtība, kas attiecas uz 11 % O2 koncentrāciju dūmgāzēs, ir piemērojama šādam avotam. Otrreizēja tērauda ražošana – elektriskā loka krāsnis, kurās stundā izkausē vairāk nekā 2,5 tonnas tērauda turpmākai apstrādei: 0,5 ng TEQ/m3.”

J. VI pielikums

Pielikuma tekstu apzīmē kā 1. punktu.

Pielikuma a) apakšpunktā pēc vārdiem “šā Protokola spēkā stāšanās datuma” pievieno vārdus “dalībvalstij”.

Pielikuma b) apakšpunkta tekstu aizstāj ar šādu:

“esošiem stacionāriem avotiem:

i)	astoņi gadi pēc šā Protokola spēkā stāšanās datuma dalībvalstij. Vajadzības gadījumā atsevišķiem esošajiem stacionārajiem avotiem šo periodu var pagarināt atbilstoši valstu tiesību aktos paredzētajam amortizācijas periodam; vai

ii)	dalībvalstij, kuras ekonomika ir pārejas posmā, – piecpadsmit gadi pēc datuma, kurā šis Protokols stājies spēkā minētajai dalībvalstij.”

Pielikuma beigās pievieno šādu jaunu punktu:

“2.

Piemērošanas termiņi robežvērtībām un labākajām pieejamajām metodēm, kas atjauninātas vai ieviestas šā Protokola labojumu rezultātā:

a)	jauniem stacionārajiem avotiem: divi gadi pēc attiecīgā labojuma spēkā stāšanās datuma dalībvalstī;

esošajiem stacionārajiem avotiem:

i)	astoņi gadi pēc attiecīgā labojuma spēkā stāšanās datuma dalībvalstij, vai

ii)	dalībvalstij, kuras ekonomika ir pārejas posmā, –piecpadsmit gadi pēc attiecīgā labojuma stāšanās spēkā minētajai dalībvalstij.”

K. VIII pielikums

Pielikuma I daļas otrajā teikumā pēc vārdiem “V pielikumā” iekļauj vārdus “minētajā vadlīniju dokumentā”.

Tabulā II daļā 1. kategorijas aprakstu svītro un aizstāj ar šādu: “Atkritumu (sadzīves, bīstamo, nebīstamo un medicīnisko) sadedzināšana, tostarp līdzsadedzināšana, un notekūdeņu dūņas.”

Tabulai II daļā pievieno šādas jaunas kategorijas:

“13	Īpaši ķīmiskās ražošanas procesi (jo īpaši hlorfenolu un hloranilu ražošana), kuros izdalās netīši veidojušies noturīgi organiskie piesārņotāji
14	Termiskie procesi metalurģiskajā rūpniecībā; metodes, kuru pamatā ir hlora izmantošana”

(1) Perfluoroktānsulfonāts (PFOS) ir vielas, kuru molekulārā formula ir C8F17SO2X, kur X = OH, metāla sāls, halogenīds, amīds vai cits atvasinājums, tostarp polimēri.”

PROTOKOLA GROZĪJUMI,

kas izklāstīti Konvencijas izpildinstitūcijas Lēmuma 2009/2 1. pantā

A. I pielikums

Attiecīgi alfabētiskā kārtībā sarakstā attiecībā uz turpmāk minētajām vielām iekļauj šādas rindas:

“Polihlor-naftalīni (PHN)	ražošana	Netiek izvirzīti
“Polihlor-naftalīni (PHN)	izmantošana	Netiek izvirzīti
Īsās ķēdes hlorparafīni (d)	ražošana	Netiek izvirzīti, izņemot attiecībā uz izmantojumiem, kas norādīti II pielikumā
Īsās ķēdes hlorparafīni (d)	izmantošana	Netiek izvirzīti, izņemot attiecībā uz izmantojumiem, kas norādīti II pielikumā”

I pielikuma beigās pievieno šādu zemsvītras piezīmi:

“(d)	Īsās ķēdes hlorparafīni ir hlorogļūdeņraži ar oglekļa atomu virknes garumu 10–13 oglekļa atomi un hlora koncentrāciju vairāk nekā 48 % no masas.”

B. II pielikums

Attiecīgi alfabētiskā kārtībā sarakstā attiecībā uz turpmāk minēto vielu iekļauj šādu rindu:

“Īsās ķēdes hlorparafīni (b)

a)	Liesmas slāpētāji kaučukā, ko izmanto konveijera lentēs kalnrūpniecībā

Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai šīs vielas vairs netiktu izmantotas, tiklīdz ir pieejamas piemērotas alternatīvas.

b)	Liesmas slāpētāji aizsprostu blīvējumos.

II pielikuma beigās pievieno šādu zemsvītras piezīmi:

“(b)	Īsās ķēdes hlorparafīni ir hlorogļūdeņraži ar oglekļa atomu virknes garumu 10–13 oglekļa atomi un hlora koncentrāciju vairāk nekā 48 % no masas.”

18.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/32

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/770

(2016. gada 14. aprīlis),

ar kuru izveido vienotu formātu informācijas iesniegšanai par procedūru darbību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 2068)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (1) un jo īpaši tās 22. panta 1. punktu,

apspriedusies ar komiteju, kura izveidota saskaņā ar 133. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (2),

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis sniedz informāciju pēc saskaņota standarta, ir lietderīgi izveidot vienotu formātu, kas dalībvalstīm jāizmanto, pildot ziņošanas pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 649/2012.

(2)	Regula (ES) Nr. 649/2012 paredz, ka dalībvalstīm informācija par procedūru darbību jānosūta ik pēc trim gadiem, un tāpēc skaidrības un konsekvences labad ir lietderīgi noteikt precīzus pārskata periodus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 649/2012 22. panta 1. punktā paredzētās dalībvalstu iesniedzamās informācijas vienotais formāts ir noteikts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Pirmais ziņojums par informāciju, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 649/2012 22. panta 1. punktu, aptver 2014., 2015. un 2016. kalendāro gadu. Nākamie ziņojumi sniedzami par turpmākajiem trīs gadu periodiem.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2016. gada 14. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.

(2) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

PIELIKUMS

ANKETA

1. iedaļa. Vispārīga informācija

1. Dalībvalsts, par kuru iesniedzat ziņojumu:

2. Galvenās kontaktpersonas vārds, uzvārds:

3. Galvenās kontaktpersonas e-pasta adrese:

4. Pārskata periods:

2. iedaļa. Informācija par izraudzīto valsts iestādi (Regulas (ES) Nr. 649/2012 4. pants)

5. Izraudzīto valsts iestāžu skaits jūsu dalībvalstī:

6. Ja vairāk nekā viena, precizējiet, kāds ir kompetenču sadalījums starp tām:

7. Izraudzītās valsts iestādes (iestāžu) nosaukums:

8. Cilvēkresursi (pilnslodzes ekvivalentā), kas izraudzītajā iestādē (iestādēs) atvēlēti PIC regulas īstenošanai:

Ja izraudzītās iestādes ir vairākas, norādiet par katru iestādi.

9. Vai izraudzītā iestāde (iestādes) ir iesaistīta arī citu ar ķīmiskām vielām saistītu ES vai starptautisko tiesību aktu, konvenciju vai programmu īstenošanā?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, nosauciet attiecīgos tiesību aktus, konvencijas vai programmas un paskaidrojiet, kā tiek organizēta koordinācija ar citām kompetentajām iestādēm jūsu valstī.

10. Norādiet, cik eksporta paziņojumu un īpašā RIN pieprasījumu gadā ir akceptējusi (un uz Eiropas Ķimikāliju aģentūru jeb ECHA turpmākai apstrādei nosūtījusi) izraudzītā valsts iestāde.

	Paziņojumi par eksportu	Īpašā RIN pieprasījumi
1. gads
2. gads
3. gads
Kopā

3. iedaļa. Atbalsts eksportētājiem un importētājiem

11. Vai izraudzītā valsts iestāde (iestādes) ir veikusi izpratni veicinošas un informatīvas darbības ar mērķi palīdzēt eksportētājiem un importētājiem izpildīt PIC regulas prasības?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, norādiet, kādas (iespējamas vairākas atbildes):

☐	tehniskas un zinātniskas vadlīnijas/norādījumi tiešsaistē (izņemot ECHA vadlīnijas)

☐	atsauces uz ECHA tīmekļa vietnēm par PIC un ePIC

☐	specializēta tīmekļa vietne, kurā sniegta informācija par PIC regulu

☐	izpratnes veicināšanas kampaņa

☐	sociālie mediji

☐	operatoru uzņēmumu apmeklējumi

☐	īpaša e-pasta adrese informācijas pieprasījumiem

☐	valsts līmeņa palīdzības dienests

☐	semināri un tiem līdzīgi mācību pasākumi

☐

citi

Ja citi, precizējiet.

Ja nē, paskaidrojiet, kāpēc šāds atbalsts nav nepieciešams.

12. Vai uzskatāt, ka šīs izpratni veicinošās un informatīvās darbības ir palīdzējušas panākt to, ka importētāji un eksportētāji labāk pilda Regulas (ES) Nr. 649/2012 prasības?

☐

Jā

☐

Nē

Lūdzu, precizējiet.

13. Kādos jautājumos eksportētāji un importētāji visbiežāk lūdz palīdzību izraudzītajai valsts iestādei? Norādiet divus.

☐	paziņošana par eksportu

☐	nepārprotama piekrišana

☐	atbrīvojums

☐	īpašais RIN

☐	ziņošana saskaņā ar 10. pantu

☐

citi

Ja citi, precizējiet.

14. Cik daudz laika izraudzītā valsts iestāde velta šādas palīdzības sniegšanai?

☐	līdz 10 % no darba slodzes

☐	20 % no darba slodzes

☐	30 % no darba slodzes

☐	40 % no darba slodzes

☐	vairāk nekā 40 % no darba slodzes

☐	grūti pateikt

4. iedaļa. Koordinācija starp izraudzītajām valsts iestādēm / ECHA un Komisiju

15. Vai esat apmierināti ar to, kā notiek darba koordinācija starp izraudzīto (jūsu) valsts iestādi (iestādēm) un Komisiju?

☐

Jā

☐

Nē

Lūdzu, precizējiet.

16. Precizējiet, kurās koordinācijas jomās varētu ieviest uzlabojumus, ja tādi ir vajadzīgi (iespējamas vairākas atbildes)

☐	8. panta 5. punkts par eksportu saistībā ar ārkārtas stāvokli

☐	8. panta 7. punkts par papildu informāciju, kas jāsniedz par eksportēto ķīmisko vielu

☐	11. panta 6. punkts par dalībvalstu pienākumu palīdzēt Komisijai apkopot vajadzīgo informāciju

☐	11. panta 7. punkts par izvērtēšanu, vai nepieciešams ierosināt Savienības līmeņa pasākumus

☐	11. panta 8. punkts par procedūru, ja dalībvalsts veic galīgu reglamentējošu darbību

☐	13. panta 6. punkts par izvērtēšanu, vai nepieciešams ierosināt Savienības līmeņa pasākumus

☐	14. panta 1. punkts par pienākumu nosūtīt informāciju, kas saņemta no Sekretariāta

☐	14. panta 5. punkts par konsultācijām un palīdzību importējošām pusēm pēc pieprasījuma

☐	14. panta 6. punkts par dalībvalsts lēmumu, ka nav vajadzības paust nepārprotamu piekrišanu

☐	14. panta 7. punkts par dalībvalsts lēmumu, ka var sākt eksportu

☐	14. panta 7. punkts par to, ka dalībvalsts ņem vērā iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi

☐	14. panta 8. punkts par katras nepārprotamas piekrišanas spēkā esības regulāru pārskatīšanu

☐	18. panta 1. punkts par Komisijas, dalībvalsts, ECHA pienākumu uzraudzīt to, kā eksportētāji pilda regulas prasības

☐	20. pants par informācijas apmaiņu

☐	21. pants par tehnisko palīdzību

☐	23. pants par pielikumu atjaunināšanu

☐

citi

Ja citi, precizējiet.

17. Vai esat apmierināti ar to, kā notiek darba koordinācija starp izraudzīto (jūsu) valsts iestādi (iestādēm) un ECHA?

☐

Jā

☐

Nē

Lūdzu, precizējiet.

18. Precizējiet, kurās koordinācijas jomās varētu ieviest uzlabojumus, ja tādi ir vajadzīgi (iespējamas vairākas atbildes)

☐	6. panta 1. punkta c) apakšpunkts par palīdzību, tehniskiem un zinātniskiem norādījumiem un instrumentiem nozarei

☐	8. panta 7. punkts par papildu informāciju, kas jāsniedz par eksportēto ķīmisko vielu

☐	11. panta 6. punkts par dalībvalstu pienākumu palīdzēt Komisijai apkopot vajadzīgo informāciju

☐	11. panta 7. punkts par izvērtēšanu, vai nepieciešams ierosināt Savienības līmeņa pasākumus

☐	13. panta 6. punkts par izvērtēšanu, vai nepieciešams ierosināt Savienības līmeņa pasākumus

☐	20. pants par informācijas apmaiņu

☐	21. pants par tehnisko palīdzību

☐	23. pants par pielikumu atjaunināšanu

☐

citi

Ja citi, precizējiet.

5. iedaļa. Konvencijas Pusēm un citām valstīm nosūtāmie paziņojumi par eksportu

(attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kuras pārskata perioda laikā ir apstrādājušas paziņojumus par eksportu)

19. Atzīmējiet, kādu eksporta paziņojuma veidlapā prasīto informāciju eksportētājiem ir visgrūtāk norādīt (iespējamas vairākas atbildes)

☐	eksportējamās vielas identitāte

☐	eksportējamā maisījuma identitāte

☐	eksportējamā izstrādājuma identitāte

☐	informācija par eksportu (piemēram, importētāja kontaktinformācija)

☐	informācija par ķīmiskās vielas radīto bīstamību un risku un piesardzības pasākumiem

☐	fizikāli ķīmisko, toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko īpašību kopsavilkums

☐	informācija par galīgo reglamentējošo darbību, ko veikusi Eiropas Savienība

☐	eksportējošās puses sniegtā papildu informācija

☐	KN kodu vai CUS kodu pieejamība

☐	ķīmiskās vielas paredzētais lietojums importējošajā valstī

☐	kopsavilkums par galīgo reglamentējošo darbību, tās pamatojums un spēkā stāšanās diena

☐	nekas no iepriekš minētā

Ja nepieciešams, paskaidrojiet sīkāk.

20. Eksporta paziņojumu skaits, kas tabulā minēto iemeslu dēļ nosūtīti atpakaļ eksportētājam

Iemesls / Skaits gadā	1. gads	2. gads	3. gads
Paziņojums jāiesniedz atkārtoti
Paziņojums noraidīts

Vajadzības gadījumā norādiet, kāds ir parastais pamatojums, ja eksporta paziņojumus jālūdz iesniegt atkārtoti vai tie jānoraida.

Pamatojums, kāpēc eksporta paziņojumi jāiesniedz atkārtoti:

Pamatojums, kāpēc eksporta paziņojumi jānoraida:

21. Vai esat saskārušies ar grūtībām saistībā ar ECHA nosūtāmo paziņojumu termiņu ievērošanu?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā (un ja nepieciešams), paskaidrojiet sīkāk.

8. panta 5. punkts par eksportu saistībā ar ārkārtas stāvokli

22. Vai jums ir bijis jārisina ārkārtas stāvoklis, kas minēts 8. panta 5. punktā?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, aprakstiet nopietnākos gadījumus (norādot, piemēram, izmantoto ķīmisko vielu, importējošo valsti, paredzēto lietojumu, ārkārtas stāvokļa veidu)

23. Vai esat saskārušies ar grūtībām, īstenojot saistībā ar ārkārtas stāvokli paredzēto procedūru?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav bijis ārkārtas stāvokļa

Ja jā, precizējiet.

8. panta 7. punkts par pieejamo papildu informāciju par eksportētajām ķīmiskajām vielām

24. Vai jums ir lūgts importējošām pusēm un citām valstīm sniegt papildu informāciju par eksportētajām ķīmiskajām vielām?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, precizējiet, kādos gadījumos (norādot, piemēram, ķīmiskās vielas nosaukumu, importētāja kontaktinformāciju, importējošo valsti, sniegtās papildu informācijas veidu).

25. Ja esat saņēmuši šādu lūgumu, vai saskārāties ar grūtībām papildu informācijas sniegšanā?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, precizējiet.

8. panta 8. punkts par administratīvu maksu par paziņojumiem par eksportu

26. Vai izraudzītā jūsu valsts iestāde (iestādes) prasa administratīvu maksu par paziņojumiem par eksportu?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Atkarīgs no izraudzītās valsts iestādes

Ja atkarīgs no izraudzītās valsts iestādes, precizējiet.

Ja tiek prasīta maksa, atbildiet uz 27.–30. jautājumu. Ja maksa netiek prasīta, pārejiet pie 31. jautājuma.

27. Cik liela ir šī administratīvā maksa (norādiet valūtu, ja tā nav EUR)?

28. Kopš kura laika administratīvā maksa tiek prasīta?

29. Vai esat saņēmuši eksportētāju sūdzības par administratīvās maksas apmēru?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, norādiet sūdzību veidu un to skaitu gadā.

30. Pēc jūsu domām, vai administratīvās maksas noteikšana ir ietekmējusi paziņojumu skaitu? (atbilde nav obligāta)

☐

Jā

☐

Nē

☐	Grūti pateikt

Ja jā, precizējiet.

31. Vai izraudzītā jūsu valsts iestāde (iestādes) prasa administratīvu maksu par nepārprotamas piekrišanas pieprasījumiem?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Atkarīgs no izraudzītās valsts iestādes

Ja atkarīgs no izraudzītās valsts iestādes, precizējiet.

Ja tiek prasīta administratīva maksa, norādiet summu un valūtu (izņemot EUR).

6. iedaļa. Informācija par ķīmisko vielu eksportu un importu

Eksportētāji (10. pants)

32. Vai esat saskārušies ar to, ka eksportētāji kavējas ar informācijas iesniegšanu par ķīmiskās vielas – kā atsevišķas vielas, maisījumu sastāvdaļas vai izstrādājumu sastāvdaļas – daudzumu, kas pārskata periodā nosūtīts katrai pusei vai citai valstij?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Neattiecas

Ja jā, paskaidrojiet sīkāk.

Importētāji (10. pants)

33. Vai esat saskārušies ar to, ka importētāji kavējas ar informācijas iesniegšanu par ķīmiskās vielas – kā atsevišķas vielas, maisījumu sastāvdaļas vai izstrādājumu sastāvdaļas – daudzumu, kas saņemts pārskata periodā?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Neattiecas

Ja jā (un ja nepieciešams), paskaidrojiet sīkāk.

34. Vai datus vai informāciju par importu izmanto izraudzītā jūsu valsts iestāde (iestādes), muita vai citas izpildes iestādes?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Grūti pateikt

Ja jā, precizējiet, kā tos izmanto.

Dalībvalstu ziņojumi ECHA

35. Vai jums ir bijušas grūtības ar ePIC starpniecību paziņot apkopoto informāciju saskaņā ar 10. pantu saistībā ar III pielikumu?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, paskaidrojiet, kādas grūtības.

36. Vai esat pieredzējuši kavēšanos, kad ar ePIC starpniecību iesniedzāt apkopoto informāciju saskaņā ar III pielikumu?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, norādiet kavēšanās iemeslus.

7. iedaļa. Ar paziņojumu par eksportu nesaistīti pienākumi attiecībā uz ķīmisko vielu eksportu

Informācijas un lēmumu paziņošana attiecīgajām dalībvalsts jurisdikcijā esošajām personām (14. panta 3. punkts)

37. Kādā veidā informāciju par importētāju valstu lēmumiem un/vai nosacījumiem jūs paziņojāt attiecīgajām jūsu dalībvalsts jurisdikcijā esošajām personām? (iespējamas vairākas atbildes)

☐

E-pasts

☐	Tīmekļa vietne

☐

Biļeteni

☐	Citi līdzekļi

Ja citi līdzekļi, precizējiet.

Katrā atbildē par importu pieņemto lēmumu prasību izpilde, ko veic eksportētāji (14. panta 4. punkts)

38. Vai jums ir bijušas grūtības saistībā ar to, kā eksportētāji pilda prasības, ko puses norādījušas atbildēs par importu?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, precizējiet.

Atbalsta sniegšana importējošām pusēm (14. panta 5. punkts)

39. Vai esat pēc pieprasījuma konsultējuši importējošās puses un/vai palīdzējuši tām iegūt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu atbildi Konvencijas sekretariātam par konkrētas ķīmiskās vielas importu?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, paskaidrojiet sīkāk.

Vielas, ko nedrīkst eksportēt, ja nav izpildīti konkrēti nosacījumi (14. panta 6. punkts)

40. Vai pārskata periodā jums ir vajadzējis izmantot nepārprotamas piekrišanas procedūru saskaņā ar 14. panta 6. punkta a) apakšpunktu?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, norādiet nepārprotamas piekrišanas pieprasījumu un saņemto atbilžu skaitu gadā.

	Pieprasījumu skaits	Atbilžu skaits
1. gads
2. gads
3. gads
Kopā

41. Vai jums ir vajadzējis izmantot nepārprotamas piekrišanas procedūru saskaņā ar 14. panta 6. punkta b) apakšpunktu?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, norādiet to īpašā RIN pieprasījumu skaitu gadā, par kuriem importējošā puse ir devusi piekrišanu importam, izmantojot atbildi par importu, kas publicēta PIC apkārtrakstā.

1. gads
2. gads
3. gads
Kopā

42. Vai esat saskārušies ar grūtībām saistībā ar nepārprotamas piekrišanas procedūru?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Neattiecas

Ja jā, precizējiet.

43. Vai jums ir bijis jāpieņem lēmums, vai piemērot noteikumu par to, ka nepārprotama piekrišana nav nepieciešama attiecībā uz I pielikuma 2. daļā uzskaitītajām ķīmiskām vielām, kuras paredzēts eksportēt uz ESAO valstīm?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Neattiecas, jo izraudzītā jūsu valsts iestāde nav saņēmusi nevienu šādu eksporta paziņojumu

Ja jā, norādiet šādu gadījumu skaitu gadā.

1. gads
2. gads
3. gads
Kopā

44. Vai jums ir bijušas grūtības pieņemt lēmumu, vai jāpiemēro noteikums par to, ka nepārprotama piekrišana nav nepieciešama attiecībā uz I pielikuma 2. daļā uzskaitītajām ķīmiskām vielām, kuras paredzēts eksportēt uz ESAO valstīm?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Neattiecas, jo nav bijis šādu gadījumu

Ja jā, precizējiet.

Izraudzītās valsts iestādes lēmums, ka eksportu var sākt 60 dienas pēc tam, kad ir lūgta nepārprotama piekrišana (14. panta 7. punkts)

45. Vai esat saņēmuši atbrīvojuma pieprasījumus saskaņā ar 14. panta 7. punktu?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Neattiecas, jo izraudzītajai jūsu valsts iestādei nebija jāizdara neviens nepārprotamas piekrišanas pieprasījums

Ja jā, norādiet gadījumu skaitu gadā.

1. gads
2. gads
3. gads
Kopā

46. Vai jums ir bijušas grūtības ar 14. panta 7. punktā minētās procedūras izpildi?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Neattiecas, jo nav bijis šādu gadījumu

Ja jā, precizējiet.

Nepārprotamas piekrišanas spēkā esība (14. panta 8. punkts)

47. Vai esat saskārušies ar gadījumiem, kad saskaņā ar 14. panta 8. punkta otro daļu eksportu atļauts turpināt, pirms saņemta atbilde uz jaunu nepārprotamas piekrišanas pieprasījumu?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Neattiecas, jo izraudzītā jūsu valsts iestāde nav saņēmusi nevienu eksporta paziņojumu, kuram ir vajadzīga nepārprotama piekrišana

Ja jā, norādiet šādu gadījumu skaitu.

1. gads
2. gads
3. gads
Kopā

8. iedaļa. Pienākumi saistībā ar ķīmisko vielu importu

Lēmumi par importu, kas darīti pieejami attiecīgajām personām (13. panta 5. punkts)

48. Kā Eiropas Savienības lēmumi par importu tiek darīti pieejami attiecīgajām personām, uz kurām attiecas jūsu kompetence? (iespējamas vairākas atbildes)

☐

E-pasts

☐	Izraudzīto valsts iestāžu tīmekļa vietnes

☐

Biļeteni

☐	Citi līdzekļi

Ja citi līdzekļi, precizējiet.

9. iedaļa. Informācija par tranzītu

Informācija par pirmo tranzītu un prasības attiecībā uz termiņiem (16. pants)

49. Vai pārskata periodā jums ir bijis jāīsteno 16. pants?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, norādiet gadījumu skaitu, iesaistītās Roterdamas konvencijas puses un prasīto informāciju.

50. Vai jums ir zināmas jebkādas problēmas, kas radušās eksportētājiem 16. panta īstenošanā?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Neattiecas, jo nav bijis šādu gadījumu

Ja jā, precizējiet.

10. iedaļa. Prasības, kas saistītas ar eksportētajām ķīmiskajām vielām un informāciju, kas tām jāpievieno

51. Vai jūsu valsts izpildes iestādes ir saskārušās ar jebkādām izpildes problēmām saistībā ar informāciju, kas jāpievieno eksportētajām ķīmiskajām vielām?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Grūti pateikt

Ja jā, atbildiet uz 52.–54. jautājumu un norādiet, vai šīs izpildes problēmas bija saistītas ar tālāk minētajām prasībām.

52. Iepakošanas un marķēšanas prasību piemērošana saskaņā ar:

☐	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (1) (Augu aizsardzības līdzekļu regula)

☐	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (2) (Biocīdu regula)

☐	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (3) (CLP regula)

☐	citām prasībām

Ja ar citām prasībām, precizējiet.

53. Uz drošības datu lapām attiecināmo prasību piemērošana saskaņā ar:

☐	Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (REACH)

☐	citām prasībām

Ja ar citām prasībām, precizējiet.

54. Pienākums sniegt informāciju:

☐	uz etiķetes vienā vai vairākās galamērķa valsts oficiālajās/galvenajās valodās

☐	drošības datu lapās vienā vai vairākās galamērķa valsts oficiālajās/galvenajās valodās

55. Vai jums ir bijušas problēmas ar tādu informēšanas un iepakošanas prasību izpildi, kas saistītas ar eksportētajiem produktiem?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Neattiecas

Ja jā, norādiet, vai šīs problēmas ar izpildi bija saistītas ar:

☐	tīrības specifikāciju piemērošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (piemēram, Augu aizsardzības līdzekļu regulu un Biocīdu regulu)

☐	konteineru optimizēšanu, lai samazinātu novecojušu nederīgu krājumu veidošanās risku

☐	derīguma termiņu

☐	glabāšanas nosacījumiem uz etiķetes

☐	citām prasībām

Ja ar citām prasībām, precizējiet.

11. iedaļa. Tehniskā palīdzība (atbilde nav obligāta)

Sadarbība

56. Vai esat bijuši iesaistīti sadarbībā ar attīstības valstīm, tādām valstīm, kuru ekonomika ir pārejas posmā, vai nevalstiskajām organizācijām, lai uzlabotu ķīmisko vielu atbilstīgu apsaimniekošanu un īpaši lai īstenotu Roterdamas konvenciju?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, kāda veida sadarbība tā bija? (iespējamas vairākas atbildes)

☐	Tehniskā informācija

☐	Ekspertu apmaiņas veicināšana

☐	Atbalsts izraudzīto valsts iestāžu izveidē vai uzturēšanā

☐	Tehniskā kompetence bīstamu pesticīdu sastāvu identifikācijā

☐	Tehniskā kompetence Sekretariātam nosūtāmo paziņojumu sagatavošanā

☐

cita

Ja cita, precizējiet.

Norādiet valstis, kas guvušas labumu no šīs sadarbības.

Spēju veidošana

57. Vai jūs esat piedalījušies projektos/starptautiskos pasākumos, kas saistīti ar spēju veidošanu ķīmisko vielu apsaimniekošanā, vai snieguši atbalstu nevalstiskajām organizācijām, kas iesaistītas šādos pasākumos?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, aprakstiet šos pasākumus.

12. iedaļa. Regulas (ES) Nr. 649/2012 izpildes nodrošināšana

Vispārīga informācija

58. Kuras ir tās izpildes iestādes, kas iesaistītas Regulas (ES) Nr. 649/2012 izpildē jūsu dalībvalstī?

☐	Muitas iestādes

☐	Citas izpildes iestādes

Ja citas izpildes iestādes, norādiet, kādas.

59. Attiecīgā gadījumā norādiet, ar kuriem citiem ES tiesību aktiem strādā izpildes iestādes (izņemot muitas iestādes):

☐	Regula (EK) Nr. 1907/2006

☐	Regula (EK) Nr. 1272/2008

☐	Regula (ES) Nr. 528/2012

☐	Regula (EK) Nr. 1107/2009

☐

citas

Ja citas, precizējiet.

60. Vai izpildes iestādēm ir atbilstīgi resursi? (atbilde nav obligāta)

☐

Jā

☐

Nē

Lūdzu, precizējiet.

61. Vai inspektori vai citas personas, kas atbild par izpildi, tiek regulāri apmācīti par Regulu (ES) Nr. 649/2012?

☐

Jā

☐

Nē

Ja jā, precizējiet (piemēram, mācību veids, aplūkotās tēmas, mācību biežums).

Ja nē, paskaidrojiet, kāpēc šīs personas netiek regulāri apmācītas.

Izpildes stratēģija

62. Vai jūsu iestādei (vai jebkurai citai attiecīgajai iestādei) ir Regulas (ES) Nr. 649/2012 izpildes stratēģija?

☐

Jā

☐

Nē

Paskaidrojiet sīkāk:

62.a) ja jā, vai šī izpildes stratēģija jau ir īstenota?

☐

Jā

☐

Nē

Lūdzu, precizējiet.

62.b) ja nē, vai ir plānots izstrādāt izpildes stratēģiju?

☐

Jā

☐

Nē

Lūdzu, precizējiet.

Ziņošana par izpildes darbībām

63. Norādiet, kādas noteikumu izpildes darbības ir veiktas jūsu dalībvalstī (iespējamas vairākas atbildes).

☐	Atbilstības pārbaudes

☐	Apmeklējumi uz vietas

☐	Paraugu ņemšana

☐

Citas

Ja citas, precizējiet.

64. Norādiet to izpildes iestāžu veikto oficiālo eksporta kontroļu (inspekciju vai izmeklēšanas) vai citu izpildes pasākumu kopējo skaitu, kuri bija saistīti ar Regulu (ES) Nr. 649/2012 vai tās izpildi pārskata periodā.

	Muita	Inspektori	Citi
1. gads
2. gads
3. gads
Kopā

Ja nepieciešams, paskaidrojiet sīkāk.

65. Norādiet to izpildes iestāžu veikto oficiālo importa kontroļu (inspekciju vai izmeklēšanas) vai citu izpildes pasākumu kopējo skaitu, kuri bija saistīti ar Regulu (ES) Nr. 649/2012 vai tās izpildi pārskata periodā.

	Muita	Inspektori	Citi
1. gads
2. gads
3. gads
Kopā

Ja nepieciešams, paskaidrojiet sīkāk.

Izpildes iestāžu pilnvaras

66. Aprakstiet pasākumus, kurus izpildes iestādes var veikt, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 649/2012 izpildi (piemēram, konfiskācija, oficiāla paziņojuma vēstule, darbības apturēšana).

Informācija par pārkāpumiem

67. Regulas (ES) Nr. 649/2012 pārkāpumu skaits, ko konstatējuši:

	Muita	Inspektori	Citi
1. gads
2. gads
3. gads
Kopā

68. Muitas konstatēto pārkāpumu veids un skaits gadā

Konstatētie pārkāpumi	1. gads	2. gads	3. gads
Marķēšanas prasības
Drošības datu lapas
Ķīmiskās vielas derīguma termiņš
Ķīmiskā viela neatbilst paziņojumam par eksportu
Tukšajās rindās pēc vajadzības ierakstīt citus

69. Inspektoru konstatēto pārkāpumu veids un skaits gadā

Konstatētie pārkāpumi	1. gads	2. gads	3. gads
Marķēšanas prasības
Drošības datu lapas
Ķīmiskās vielas derīguma termiņš
Ķīmiskā viela neatbilst paziņojumam par eksportu
Tukšajās rindās pēc vajadzības ierakstīt citus

Sankcijas

70. Aprakstiet sankciju režīmu Regulas (ES) Nr. 649/2012 pārkāpuma gadījumā (piemēram, kriminālsodi, administratīvi sodi, visaptverošas sankcijas vai konkrētas sankcijas par konkrētiem pārkāpumiem).

71. Cik Regulas (ES) Nr. 649/2012 pārkāpumiem ir piemērotas sankcijas pārskata periodā?

	Sankciju skaits
1. gads
2. gads
3. gads
Kopā

Sadarbība

72. Vai starp izraudzīto valsts iestādi (iestādēm) un izpildes iestādēm notiek regulāra informācijas apmaiņa?

☐

Jā

☐

Nē

Lūdzu, precizējiet.

73. Vai jums ir ierosinājumi, kā uzlabot izraudzīto valsts iestāžu un izpildes iestāžu sadarbību?

74. Vai pastāv regulāra informācijas apmaiņa starp izraudzīto valsts iestādi (iestādēm) un jūsu valsts pārstāvjiem Ieviešanas jeb izpildes informācijas apmaiņas forumā?

☐

Jā

☐

Nē

Lūdzu, precizējiet.

75. Vai izraudzītā valsts iestāde ir apmierināta ar sadarbību ar foruma dalībniekiem?

☐

Jā

☐

Nē

Ja nē, paskaidrojiet sīkāk.

76. Vai jums ir ierosinājumi, kā uzlabot izraudzīto valsts iestāžu un foruma dalībnieku sadarbību?

Ieviešanas jeb izpildes informācijas apmaiņas foruma (“forums”; sk. 18. panta 2. punktu) loma

77. Vai izraudzītā valsts iestāde ir apmierināta ar foruma darbu? (atbilde nav obligāta)

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav pieredzes saistībā ar foruma darbu

Ja nē, precizējiet.

78. Vai jums ir ierosinājumi, kā uzlabot foruma darbu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 649/2012 izpildi? (atbilde nav obligāta)

13. iedaļa. Ar IT saistīti aspekti

Izraudzītās valsts iestādes un ePIC sistēma

79. Vai izraudzītajām valsts iestādēm ir viegli izmantot ePIC sistēmu, īpaši saistībā ar:

paziņojumiem par eksportu (8. pants)?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav izmantošanas pieredzes

Ja nē, norādiet, kādas ir problēmas.

nepārprotamas piekrišanas pieprasījumiem (14. pants)?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav izmantošanas pieredzes

Ja nē, norādiet, kādas ir problēmas.

īpašā RIN pieprasījumiem (19. panta 2. punkts)?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav izmantošanas pieredzes

Ja nē, norādiet, kādas ir problēmas.

atbrīvojumiem (14. panta 6. un 7. punkts)?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav izmantošanas pieredzes

Ja nē, norādiet, kādas ir problēmas.

ziņošanu saskaņā ar 10. pantu?

☐

Jā

☐

Nē

Ja nē, norādiet, kādas ir problēmas.

citām PIC procedūrām?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav izmantošanas pieredzes

Attiecīgā gadījumā norādiet procedūras veidu un radušās problēmas.

Eksportētāji un ePIC sistēma

80. Ja iespējams, sniedziet eksportētāju atsauksmes par ePIC sistēmas ērtumu lietotājiem attiecībā uz: (atbilde nav obligāta)

paziņojumiem par eksportu

☐	ērti lietojama

☐	nav ērti lietojama

Ja nav ērti lietojama, norādiet, kādas ir problēmas.

īpašā RIN pieprasījumiem.

☐	ērti lietojama

☐	nav ērti lietojama

Ja nav ērti lietojama, norādiet, kādas ir problēmas.

atbrīvojumiem (14. panta 6. un 7. punkts).

☐	ērti lietojama

☐	nav ērti lietojama

Ja nav ērti lietojama, norādiet, kādas ir problēmas.

ziņošanu saskaņā ar 10. pantu

☐	ērti lietojama

☐	nav ērti lietojama

Ja nav ērti lietojama, norādiet, kādas ir problēmas.

maisījumu/izstrādājumu pārvaldību, izmantojot ePIC

☐	ērti lietojama

☐	nav ērti lietojama

Ja nav ērti lietojama, norādiet, kādas ir problēmas.

ePIC sistēmu kopumā.

☐	ērti lietojama

☐	nav ērti lietojama

Ja nav ērti lietojama, norādiet, kādas ir problēmas.

Muitas iestādes, citas izpildes iestādes un ePIC sistēma (atbilde nav obligāta)

81. Vai muitas iestādes jūsu valstī izmanto ePIC sistēmu?

☐

Jā

☐

Nē

Ja nē, paskaidrojiet, kādā veidā muitas iestādes uzrauga PIC ķīmisko vielu eksportu jūsu valstī.

82. Vai, jūsuprāt, muitas iestādes uzskata ePIC sistēmu par ērti lietojamu?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav informācijas

83. Vai, jūsuprāt, muitas iestādes uzskata, ka ePIC sistēma ir atbilstīgs rīks, kas ļauj tām kontrolēt Regulas (ES) Nr. 649/2012 piemērošanu?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav informācijas

84. Vai jums ir zināmas citas izpildes iestādes, kas izmanto ePIC sistēmu?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav informācijas

85. Vai, jūsuprāt, šīs citas izpildes iestādes uzskata, ka ePIC sistēma ir ērti lietojama?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav informācijas

86. Vai, jūsuprāt, šīs citas izpildes iestādes uzskata, ka ePIC sistēma ir atbilstīgs rīks, lai kontrolētu Regulas (ES) Nr. 649/2012 piemērošanu?

☐

Jā

☐

Nē

☐	Nav informācijas

14. iedaļa. Papildu piezīmes

87. Sniedziet jebkādu citu informāciju vai pievienojiet komentārus, kas attiecas uz Regulā (ES) Nr. 649/2012 paredzēto procedūru darbību un ko jūs uzskatāt par lietderīgiem saistībā ar ziņošanu atbilstīgi 22. pantam.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

18.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/55

VALDES LĒMUMS

(2016. gada 20. janvāris)

par Eiropas Investīciju bankas reglamenta grozīšanu, lai atspoguļotu EIB pārvaldības stiprināšanu [2016/772]

EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAS VALDE,

ŅEMOT VĒRĀ

1.	tās Statūtu 7. panta 3. punkta h) apakšpunktu, saskaņā ar kuru Valde apstiprina bankas reglamentu,

2.	tās Statūtu 11. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Valde pēc Direktoru padomes priekšlikuma ieceļ amatā Vadības komitejas locekļus, un

3.	tās Statūtu 11. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Valde ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu atlaist Vadības komitejas locekļus,

TĀ KĀ banka vēlas pastiprināt tās Ētikas un atbilstības komitejas nozīmi, kā arī stiprināt tās iekšējos noteikumus par bankas Vadības komitejas locekļu iecelšanu amatā un iespējamo atstādināšanu,

TĀ KĀ Ētikas un atbilstības komitejas nozīme jāpastiprina, ieviešot komitejai iespēju sniegt atzinumus par jebkādu ētisku jautājumu saistībā ar Vadības komitejas vai Direktoru padomes locekli,

TĀ KĀ Valde, kas saskaņā ar Statūtiem ir kompetentā iestāde, kurai jālemj par bankas Vadības komitejas locekļu atlaišanu, var arī pieņemt lēmumu uz laiku atstādināt Vadības komitejas locekli,

TĀ KĀ, lai banka varētu ātri reaģēt ārkārtas situācijās, ir vēlams deleģēt pilnvaras atstādināt Vadības komitejas locekļus īpaši noteiktos gadījumos un uz ierobežotu laiku, ierosinātais mehānisms paredz deleģēt šādas pilnvaras bankas priekšsēdētājam ar Valdes priekšsēdētāja piekrišanu vai gadījumos, kad izskatāmais jautājums attiecas uz bankas priekšsēdētāju, Valdes priekšsēdētājam,

TĀ KĀ, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums par atstādināšanu, jāapspriežas ar Ētikas un atbilstības komiteju,

TĀ KĀ attiecīgās piemērojamās procedūras ir izklāstītas bankas reglamenta jaunajā 23.b pantā,

TĀ KĀ saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem pienākums pieņemt papildu īstenošanas noteikumus gan par atstādināšanas, gan atlaišanas kārtību jādeleģē Direktoru padomei,

TĀ KĀ iepriekš minētie noteikumi jāpieņem ar kvalificētu Valdes balsu vairākumu, ņemot vērā Statūtu 11. panta 2. punktu,

TĀ KĀ, lai atbalstītu bankas Valdi lēmumu pieņemšanā par Vadības komitejas locekļu iecelšanu, jāizveido ad hoc konsultatīvā komiteja amatā iecelšanas jautājumos, lai tā sniegtu nesaistošus atzinumus,

TĀ KĀ, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu par iecelšanu amatā un lai reaģētu uz jaunākajiem notikumiem labākajā banku praksē, daži kritēriji, kas ņemti vērā, pieņemot lēmumu par iecelšanu amatā, jāiekļauj bankas reglamentā,

TĀ KĀ ir nepieciešams ieviest vairākas tehniskas izmaiņas reglamenta 11. panta 3. punktā, kura mērķis ir nodrošināt dažādu Direktoru padomes ietvaros izveidoto komiteju, tostarp Riska politikas komitejas, nevainojamu darbu,

ar kvalificētu balsu vairākumu IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1.	Ar šo bankas reglamentā tiek grozīts 11. panta 3. un 4. punkts un tiek iekļauti divi jauni panti – 23.a un 23.b, kā norādīts dokumentā Nr. 16/01.

2.	Grozītais reglaments stājas spēkā 120 dienas pēc šī lēmuma pieņemšanas datuma vai 2016. gada 1. septembrī – atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem pienāk vēlāk.

3.	Grozīto reglamentu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Valdes vārdā –

priekšsēdētājs

H.-J. SCHELLING

sekretārs

K. TRÖMEL

PIELIKUMS

Eiropas Investīciju bankas reglaments, ko Valde apstiprināja 1958. gada 4. decembrī un grozīja 1973. gada 15. janvārī, 1981. gada 9. janvārī, 1986. gada 15. februārī, 1995. gada 6. aprīlī, 1995. gada 19. jūnijā, 1997. gada 9. jūnijā, 2000. gada 5. jūnijā, 2002. gada 7. martā, 2004. gada 1. maijā, 2010. gada 12. maijā, 2012. gada 25. aprīlī, 2013. gada 26. aprīlī un 2016. gada 20. janvārī

I NODAĻA

FINANŠU GADS

1. pants

Bankas finanšu gads katru gadu ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

II NODAĻA

VALDE

2. pants

1. Valdes sanāksmes notiek, kad tās sasauc Valdes priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai kad tās pieprasa kāds no Valdes locekļiem. Bankas priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc Direktoru padomes pieprasījuma drīkst lūgt Valdes priekšsēdētāju sasaukt Valdes sanāksmi.

2. Valde organizē gada sanāksmi, lai izskatītu gada pārskatu un noteiktu bankas pamatprincipus.

3. Valde var izlemt apstiprināt gada pārskatu, kas ietver finanšu pārskatus (bilanci, peļņas un zaudējumu pārskatu, pārskatu par īpašo sadaļu, piezīmes pie gada pārskatiem, ieskaitot to konsolidētās versijas, un jebkādu citu pārskatu, kas var tikt uzskatīts par nepieciešamu bankas finanšu stāvokļa vai rezultātu izvērtēšanai), ārpus gada sanāksmes, tostarp izmantojot rakstisku procedūru.

4. Vadības komitejas locekļi var tikt uzaicināti apmeklēt Valdes sanāksmes. Direktoru padomes, Vadības komitejas un Revīzijas komitejas locekļi apmeklē Valdes gada sanāksmi.

3. pants

1. Paziņojums par Valdes sanāksmēm jāizdod ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms katrai sanāksmei noteiktā datuma.

2. Valdes locekļiem dienas kārtība un saistītie dokumenti ir pieejami ne vēlāk kā divdesmit dienas pirms sanāksmes.

3. Ikviens Valdes loceklis var lūgt iekļaut sanāksmes dienas kārtībā noteiktus jautājumus, ja vien viņš nodod šo lūgumu rakstveidā Valdes priekšsēdētājam ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sanāksmes.

4. Iepriekšējos punktos minētie laika ierobežojumi var tikt atcelti, ja visi Valdes locekļi tam piekrīt, vai arī ārkārtas situācijā tos var atcelt Valdes priekšsēdētājs pēc bankas priekšsēdētāja pieprasījuma.

4. pants

Valde pieņem lēmumus saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas Statūtu (turpmāk – Statūti) 8. pantu.

5. pants

1. Valdes priekšsēdētājs un Direktoru padomes priekšsēdētājs var pieprasīt balsot par lēmumiem ar rakstveida vai elektroniskās sarakstes starpniecību.

2. Lēmumi tiek uzskatīti par pieņemtiem, tiklīdz Valdes sekretariāts ir saņēmis pietiekamu “par” balsu skaitu.

3. Balsošana ar rakstveida vai elektroniskās sarakstes starpniecību attiecīgos gadījumos saskaņā ar vispārpieņemtu procedūru ir procedūra, ko parasti izmanto Direktoru padomes, Vadības komitejas un Revīzijas komitejas locekļu iecelšanai.

4. Izņemot jomas, kurās nepieciešama vienprātība vai kvalificēts balsu vairākums, Valde, pamatojoties uz šajā sakarā sniegtu Direktoru padomes priekšlikumu, var pieņemt lēmumus saskaņā ar vispārpieņemtu procedūru. Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar vispārpieņemtu procedūru, var uzskatīt par pieņemtu sešas nedēļas pēc tam, kad ticis nosūtīts attiecīgais paziņojums, ja vien puse no Valdes locekļiem vai vairāki locekļi, kas pārstāv vairāk nekā pusi no parakstītā kapitāla, nav norādījuši, ka viņi tam nepiekrīt.

Ikviens Valdes loceklis var pieprasīt pārtraukt vispārpieņemtās procedūras izmantošanu.

6. pants

Ikviens Valdes loceklis drīkst saņemt rakstisku pilnvaru ne vairāk kā no viena kolēģa rīkoties kā šī kolēģa pilnvarotajam pārstāvim Valdes sanāksmē un balsot viņa vietā.

7. pants

1. Valdes priekšsēdētāja amatu uzņemas ikviens Valdes loceklis atbilstoši rotācijas principam saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes izdotā dalībvalstu protokola kārtību.

2. Valdes locekļa pilnvaru termiņš priekšsēdētāja amatā beidzas tās dienas beigās, kad notikusi gada sanāksme vai kad apstiprināti iepriekšējā finanšu gada finanšu pārskati, atkarībā, kura no šīm dienām pienāk vēlāk. Jaunā priekšsēdētāja pilnvaru termiņš sākas nākamajā dienā.

8. pants

Valdes sēdes tiek protokolētas. Šos protokolus paraksta priekšsēdētājs un sekretārs.

9. pants

Ikvienam Valdes loceklim ir tiesības izmantot vienu no Savienības oficiālajām valodām. Valdes loceklis var pieprasīt, lai jebkurš Valdē izskatāmais dokuments tiktu sagatavots viņa izvēlētajā valodā.

10. pants

Valdei adresētā sarakste jānosūta Valdes sekretariātam bankas mītnē.

III NODAĻA

DIREKTORU PADOME

11. pants

1. Direktoru padome sanāk kopā ne retāk kā sešas reizes gadā un ikreiz izlemj par nākamās sanāksmes datumu.

2. Priekšsēdētājs sasauc Direktoru padomes sanāksmi pirms noteiktā datuma, ja to pieprasa viena trešdaļa balsstiesīgo locekļu vai ja priekšsēdētājs uzskata to par nepieciešamu.

3. Saskaņā ar šī reglamenta 18. pantu Direktoru padomes pienākumu ietvaros tiek izveidota darbinieku atalgojuma un budžeta komiteja, kurai tiek uzticēti iepriekš noteikti jautājumi, lai sniegtu Direktoru padomei nesaistošus atzinumus un tādējādi sekmētu lēmumu pieņemšanas procesu.

Savu pienākumu ietvaros un saskaņā ar šī reglamenta 18. pantu Direktoru padome var nolemt izveidot Riska politikas komiteju un Kapitāla dalības politikas komiteju, kuru locekļi tiek iecelti amatā un reglaments tiek pieņemts to izveides brīdī. Šīs komitejas var sasaukt kopējas sanāksmes pēc nepieciešamības un uzaicināt Revīzijas komiteju piedalīties sanāksmē. Tās sniedz Direktoru padomei ieteikumus un nesaistošus atzinumus, lai sekmētu lēmumu pieņemšanas procesu.

Šajā punktā minēto komiteju sastāvs tiek veidots no atsevišķiem direktoriem vai to aizstājējiem.

Bankas priekšsēdētājs pilda iepriekšminēto komiteju priekšsēdētāja pienākumus, un viņam(-ai) ir tiesības deleģēt šo komiteju priekšsēdētāja pienākumus Direktoru padomes loceklim vai priekšsēdētāja vietniekam. Ģenerālsekretārs sniedz šīm komitejām sekretāra pakalpojumus.

4. Tiek izveidota Ētikas un atbilstības komiteja, kuras sastāvā ietilpst četri direktori, kuri visilgāk bijuši savos amatos un kuri ir brīvprātīgi pieteikušies tajā iesaistīties, kā arī Revīzijas komitejas priekšsēdētājs. Komitejas priekšsēdētājs ir tas direktors, kurš visilgāk bijis savā amatā, un komitejas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Priekšsēdētāju var iecelt amatā atkārtoti saskaņā ar komitejas darbības noteikumiem. Ētikas un atbilstības komitejai ir šādi pienākumi:

—	lemt par jebkādu potenciālu Direktoru padomes, Vadības komitejas locekļa vai bijušā locekļa, un, brīvprātīgi, par Revīzijas komitejas locekļa interešu konfliktu,

—	sniegt atzinumus par jebkādu ētisku jautājumu saistībā ar Direktoru padomes vai Vadības komitejas locekli,

—	pildīt visas šajā reglamentā noteiktās pilnvaras.

Tā piemēro Valdes pieņemtos juridiskos noteikumus par neatbilstošu pienākumu pildīšanu. Komiteja informē Direktoru padomi un Valdi par pieņemtajiem lēmumiem.

Galvenais atbilstības nodrošināšanas inspektors piedalās komitejas sanāksmēs bez balsstiesībām.

Ģenerālinspektors piedalās bez balsstiesībām komitejas sanāksmēs, kad tiek izskatīti ar krāpšanu saistīti jautājumi, piemēram, jautājumi saistībā ar EIB krāpšanas apkarošanas politiku, kas ik pa laikam tiek grozīta.

Valde pieņem Ētikas un atbilstības komitejas darbības noteikumus.

12. pants

1. Paziņojums par Direktoru padomes sanāksmēm kopā ar informāciju par dienas kārtību parasti jāizdod ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms katrai sanāksmei noteiktā datuma.

2. Direktoru padomes locekļiem attiecīgie dokumenti ir pieejami ne vēlāk kā desmit darba dienas pirms sanāksmes. Šajā nolūkā banka var izmantot elektroniskos sakaru līdzekļus.

3. Ikviens Direktoru padomes loceklis var lūgt iekļaut padomes sanāksmes dienas kārtībā noteiktus jautājumus, ja vien viņš nodod šo lūgumu rakstveidā Direktoru padomes priekšsēdētājam ne vēlāk kā piecas dienas pirms sanāksmes.

4. Ārkārtas situācijās Direktoru padomes priekšsēdētājs var nekavējoties sasaukt padomes sanāksmi. Priekšsēdētājs var pieprasīt balsot par lēmumiem ar rakstveida vai elektroniskās sarakstes starpniecību. Viņš var izmantot vispārpieņemtu procedūru, kas ir balstīta uz Direktoru padomes pieņemtiem nosacījumiem.

13. pants

Ikvienam Direktoru padomes loceklim ir tiesības izmantot vienu no Savienības oficiālajām valodām. Direktoru padomes loceklis var pieprasīt, lai jebkurš padomē izskatāmais dokuments tiktu sagatavots viņa izvēlētajā valodā.

14. pants

1. Direktoru aizstājēji var piedalīties Direktoru padomes sanāksmēs. Aizstājēji, kurus izvirzījusi viena valsts vai kuri izvirzīti saskaņā ar vairāku valstu savstarpēju vienošanos, vai kurus izvirzījusi Komisija, var aizvietot direktorus, kurus iecēlusi attiecīgi konkrētā valsts, viena no šīm valstīm vai Komisija. Aizstājējiem nav tiesības balsot, izņemot gadījumos, kad tie aizvieto vienu vai vairākus direktorus vai kad tiem ir deleģētas šādas pilnvaras saskaņā ar šī panta 5. punktu.

2. Gadījumos, kad Statūtu 9. panta 2. punktā ir noteikts, ka valsts izvirza vienu direktoru un divus aizstājējus, direktoram jānorāda aizstājēju prioritārā kārtība, kādā tiem jārīkojas kā viņa pārstāvjiem situācijās, kad direktors nevar apmeklēt sanāksmi, bet, ja šāda kārtība nav noteikta, tiek piemēroti nākamajā punktā minētie noteikumi.

3. Gadījumos, kad Statūtu 9. panta 2. punktā ir noteikts, ka vairākām dalībvalstīm katrai atsevišķi jāizvirza viens direktors un kopīgi jāizvirza vairāki aizstājēji, aizstājējs, kuram jāuztic pildīt direktora pienākumus situācijā, kad direktors nevar apmeklēt sanāksmi, ja vien šīs pilnvaras nav skaidrā veidā deleģētas, tiek noteikts saskaņā ar šādu kārtību:

a)	aizstājējs, kurš īpaši šim nolūkam norādīts aizstājēju izvirzīšanas vai iecelšanas laikā;

b)	aizstājējs, kurš ir visilgāk bijis savā amatā;

c)	gados vecākais aizstājējs.

4. Ja direktors beidz pildīt savus pienākumus vai nomirst, viņu aizvieto aizstājējs, kuru nosaka saskaņā ar iepriekšējā punkta a), b) un c) apakšpunktu noteikumiem, līdz brīdim, kad Valde ieceļ jaunu direktoru.

5. Gadījumos, kad direktoram, kurš nevar apmeklēt sanāksmi, nav iespējas vienoties ar aizstājēju par pārstāvību, viņš var rakstveidā deleģēt savu balsi citam Direktoru padomes loceklim.

6. Vienam Direktoru padomes loceklim nedrīkst būt vairāk kā divas balsis.

15. pants

1. Statūtu 10. panta 2. punktā noteiktajam kvorumam ir nepieciešama astoņpadsmit balsstiesīgu locekļu klātbūtne.

2. Direktoru padome pieņem lēmumus saskaņā ar Statūtu 10. panta 2. punktu.

3. Statūtu 19. panta 5. un 6. punktā minētā vienprātība ir kopējais klātesošo un pārstāvēto balsstiesīgo locekļu nodoto “par” balsu skaits.

16. pants

1. Saskaņā ar Statūtu 9. panta 2. punkta ceturto rindkopu Direktoru padome kopīgi izraugās sešus (6) ekspertus bez balsstiesībām: trīs (3) kā pilntiesīgus locekļus un trīs (3) kā aizstājējus.

2. Bankas priekšsēdētājs ierosina Direktoru padomei pilntiesīgo locekļu kandidātus un aizstājēju kandidātus uz periodu, kas beidzas līdz ar direktoru pilnvaru termiņa beigām.

3. Šie kandidāti tiek izvēlēti no tādu personu vidus, kurām ir kvalifikācija un pierādāma pieredze ar bankas darbībām saistītā jomā.

4. Direktoru padome apstiprina bankas priekšsēdētāja priekšlikumu saskaņā ar Statūtu 10. panta 2. punkta pirmajā teikumā minēto kārtību.

5. Kopīgi izraudzītajiem ekspertiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Direktoru padomes locekļiem bez balsstiesībām.

17. pants

Direktoru padomes sanāksmes tiek protokolētas. Šos protokolus paraksta konkrētās sanāksmes priekšsēdētājs un tās sanāksmes priekšsēdētājs, kurā protokoli tiek apstiprināti, kā arī sanāksmes sekretārs.

18. pants

1. Saskaņā ar Statūtu 9. panta 1. punktu Direktoru padomei ir šādas pilnvaras:

—	pamatojoties uz Vadības komitejas priekšlikumu, tā nosaka noteikumus un nosacījumus, kas veido vispārējo sistēmu bankas finansēšanas, garantiju un aizdevumu operācijām, it īpaši apstiprinot kritērijus procentu likmju, komisijas naudu un citu maksājumu noteikšanai,

—	pamatojoties uz Vadības komitejas priekšlikumu, tā pieņem ar bankas vadības politiku saistītus lēmumus,

—	tā nodrošina EIB grupas politikas un darbību atbilstību,

—	tā apstiprina Vadības komitejas ierosinātās finansēšanas un garantiju operācijas,

—	tā pilnvaro Vadības komiteju veikt aizdevumu operācijas un ar tām saistītas līdzekļu piesaistes un citas atvasinātas darbības tādu globālu programmu ietvaros, kuras veido pati Direktoru padome,

—	tā pārrauga bankas finansiālo līdzsvaru un nodrošina riska uzraudzību,

—	tā lemj par Vadības komitejas iesniegtajiem bankas galvenajiem vadības dokumentiem – it īpaši par Korporatīvo darbības plānu, gada budžetu un finanšu pārskatiem, tostarp to konsolidētajām versijām – un attiecīgos gadījumos par to īstenošanu,

—	tā izskata visus Vadības komitejas priekšlikumus, kas jāiesniedz Valdei,

—	tā pieņem īpašus bankas noteikumus par piekļuvi dokumentiem,

—	tā nosaka noteikumus, kas attiecas uz kopīgi izraudzītajiem ekspertiem,

—	pēc apspriešanās ar Revīzijas komiteju tā pieņem grāmatvedības principus, kas tiek piemēroti bankas finanšu pārskatu sagatavošanā.

2. Kopumā Direktoru padome nodrošina bankas darbības pareizību saskaņā ar Līgumu, Statūtiem, Valdes noteiktiem vispārējiem principiem un citiem dokumentiem, kas nosaka bankas darbību, pildot tās pienākumus Līguma ietvaros. Īstenojot savas pilnvaras, Direktoru padome var pieprasīt Vadības komitejai uzņemties iniciatīvu un iesniegt priekšlikumus.

3. Pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, tā var dažas savas funkcijas deleģēt Vadības komitejai. Tā nosaka šādas deleģēšanas noteikumus un nosacījumus, kā arī uzrauga to izpildi.

4. Direktoru padome īsteno visas citas pilnvaras, kas noteiktas Statūtos, un ar saviem pieņemtajiem noteikumiem un lēmumiem piešķir Vadības komitejai atbilstošas īstenošanas pilnvaras, tādējādi nosakot, ka Vadības komiteja saskaņā ar Statūtu 11. panta 3. punktu atbild par bankas kārtējiem darījumiem bankas priekšsēdētāja vadībā un Direktoru padomes uzraudzībā

19. pants

1. Direktoru padomes locekļiem ir tiesības saņemt ceļa un uzturēšanās izdevumu kompensāciju par laiku, kad viņi piedalās Direktoru padomes sanāksmēs.

2. Valde direktoriem un to aizstājējiem nosaka piemaksas summu par piedalīšanos.

IV NODAĻA

VADĪBAS KOMITEJA

20. pants

1. Vadības komiteja ir bankas pastāvīgais pārstāvis un lēmējinstitūcija, neskarot Statūtu noteikumus.

2. Tā sanāk kopā, kad tas nepieciešams saistībā ar bankas darījumiem.

21. pants

1. Lai pieņemtie lēmumi un sniegtie atzinumi būtu spēkā, tie jāpieņem vismaz piecu Vadības komitejas locekļu klātbūtnē.

2. Bankas priekšsēdētājs vada Direktoru padomes sanāksmes, kā arī saskaņā ar šī reglamenta 11. panta 3. punktu izveidotās komitejas un Vadības komitejas sanāksmes. Ja priekšsēdētājs nevar ierasties uz sanāksmi, ir saslimis vai ja pastāv interešu konflikts, viņu aizvieto tas priekšsēdētāja vietnieks, kas ir visilgāk bijis šajā amatā. Gadījumos, kad divi vai vairāki priekšsēdētāja vietnieki amatā bijuši vienādu laiku, priekšsēdētāju aizvieto tas priekšsēdētāja vietnieks, kurš ir gados vecāks.

3. Lēmumus pieņem ar vienkāršu klātesošo locekļu nodoto balsu vairākumu. Katram Vadības komitejas loceklim ir viena balss. Gadījumā, ja Vadības komitejas locekļu balsis dalās vienādi, priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

4. Vadības komiteja var deleģēt pārvaldības vai administratīvo pasākumu pieņemšanu priekšsēdētājam vai vienam vai vairākiem priekšsēdētāja vietniekiem atbilstoši lēmumā par deleģēšanu noteiktajiem ierobežojumiem un nosacījumiem. Par jebkādu šādi pieņemtu lēmumu nekavējoties jāpaziņo komitejai.

Vadības komiteja var deleģēt citu pasākumu pieņemšanu kopīgi priekšsēdētājam un vienam vai vairākiem priekšsēdētāja vietniekiem atbilstoši lēmumā par deleģēšanu noteiktajiem ierobežojumiem un nosacījumiem, ja, ņemot vērā apstākļus, nav iespējams pieņemt lēmumu sanāksmē. Par jebkādu šādi pieņemtu lēmumu nekavējoties jāpaziņo komitejai.

5. Vadības komiteja var balsot par lēmumiem un pieņemt tos ar rakstveida vai elektroniskās sarakstes starpniecību. Tā var piemērot arī vispārpieņemto procedūru un ārkārtējos apstākļos izmantot telekonferenču iespējas saskaņā ar noteikumiem, ko nosaka pati komiteja.

22. pants

Sekretārs Vadības komitejas sanāksmju norisi apkopo protokolos, ko apstiprina Vadības komiteja un paraksta bankas priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs.

23. pants

1. Saskaņā ar Statūtu 11. panta 3. un 7. punktu Vadības komitejas kompetencē ir pieņemt un īstenot administratīvos noteikumus, kas attiecas uz bankas struktūrvienību organizāciju un darbību, tostarp uz personāla vadību, personāla noteikumus un attiecīgās tiesības un pienākumus, neskarot Civildienesta noteikumus. Vadības komiteja informē Direktoru padomi par iepriekšminēto.

2. Saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem Vadības komitejas kompetencē ir arī slēgt visas vienošanās ar bankas personālu.

3. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, bankas priekšsēdētājs ir pilnvarots lemt par visiem ar personālu saistītajiem individuālajiem jautājumiem, īstenot kompromisus, samierināt domstarpību gadījumos, slēgt vienošanās un kopumā darīt visu, kas ir noderīgs un nepieciešams bankas interesēs, saskaņā ar Statūtu 11. panta 7. punktu.

23.a pants

1. Vadības komitejas locekļiem jābūt neatkarīgām, kompetentām personām ar pieredzi finanšu, banku un/vai Eiropas Savienības jautājumos. Viņiem vienmēr jāatbilst šādiem nosacījumiem:

—	jābūt godprātīgiem un ar labu reputāciju,

—	jābūt pietiekamām zināšanām, prasmēm un kompetencei, lai veiktu savus pienākumus.

Mērķis ir izveidot tādu Vadības komitejas sastāvu, kuram piemīt pietiekami plašs zināšanu loks un kurā ir pārstāvēti abi dzimumi.

2. Pirms Valde ieceļ amatpersonas saskaņā ar Statūtu 11. panta 1. punktu, jāizveido konsultatīvā komiteja amatā iecelšanas jautājumos, lai tā sniegtu nesaistošu atzinumu par kandidātu piemērotību Vadības komitejas locekļa pienākumu pildīšanai, ņemot vērā iepriekšējā rindkopā minētos un šīs komitejas darbības noteikumos precizētos kritērijus.

Komitejas sastāvā ir pieci ar banku nesaistīti locekļi, kurus ieceļ Valde saskaņā ar priekšsēdētāja priekšlikumu un kuri ir neatkarīgi, kompetenti, godprātīgi un ar labu reputāciju. Komitejas locekļiem jābūt attiecīgai profesionālai pieredzei, jo īpaši zināšanām banku nozarē, tostarp banku uzraudzības un/vai finanšu jomā, privātajā vai valsts sektorā un/vai padziļinātām zināšanām Eiropas Savienības jautājumos. Mērķis ir izveidot tādu komitejas sastāvu, kuram piemīt pietiekami plašs zināšanu loks un kurā ir pārstāvēti abi dzimumi. Komitejas locekļi tiek iecelti amatā uz periodu līdz sešiem gadiem un var tikt iecelti atkārtoti vienu reizi.

Banka sniedz sekretāra pakalpojumus komitejai. Valde pieņem komitejas darbības noteikumus.

23.b pants

1. Gadījumā, ja Vadības komitejas loceklis ir izdarījis nopietnu vai iespējamu nopietnu pārkāpumu, ko izraisījusi būtiska darba pienākumu nepildīšana, likumpārkāpums vai jebkāds cits notikums, kas var nopietni ietekmēt bankas reputāciju un/vai kā rezultātā attiecīgais komitejas loceklis vairs nevar atbilstoši pildīt savus pienākumus, bankas priekšsēdētājs ar Valdes priekšsēdētāja piekrišanu var atstādināt konkrēto Vadības komitejas locekli saskaņā ar 23.b panta noteikumiem.

Gadījumos, kuros ir iesaistīts bankas priekšsēdētājs, Valdes priekšsēdētājs var atstādināt bankas priekšsēdētāju.

2. Jebkuram lēmumam par atstādināšanu jāatbilst šādiem nosacījumiem:

—	to pieņem pēc apspriešanās ar Ētikas un atbilstības komiteju un pēc jebkādu saistītu novērojumu par attiecīgo Vadības komitejas locekli saņemšanas,

—	par to nekavējoties ziņo Direktoru padomei un Valdei,

—

lēmuma termiņš ir ne vairāk kā trīs mēneši, kuru laikā Valdē notiek balsošana, un tā ar kvalificētu balsu vairākumu var apstiprināt šī lēmuma termiņa pagarināšanu līdz deviņiem mēnešiem. Šajā sakarā Valde saņems atzinumu no Ētikas un atbilstības komitejas un saistītos novērojumus par attiecīgo Vadības komitejas locekli. Valde tiks lūgta balsot pirms trīs mēnešus ilgā atstādināšanas perioda beigām, pēc kā balsošana tiks slēgta.

3. Ja Valde trīs mēnešu laikā nolemj apstiprināt atstādināšanu uz papildu periodu, attiecīgais Vadības komitejas loceklis tiek atstādināts līdz papildu atstādināšanas termiņa beigām, izņemot šādos gadījumos:

—	ja Valde ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par atjaunošanu amatā,

—	ja Valde ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par atlaišanu saskaņā ar Statūtu 11. panta 2. punktu.

4. Ja Valde trīs mēnešu laikā nepieņem lēmumu apstiprināt atstādināšanu uz papildu periodu, attiecīgais Vadības komitejas loceklis tiks automātiski atjaunots amatā.

5. Pēc atstādināšanas perioda beigām attiecīgais Vadības komitejas loceklis tiks automātiski atjaunots amatā, ja vien attiecībā uz viņu nav pieņemts lēmums par atlaišanu saskaņā ar Statūtu 11. panta 2. punktu.

6. Gadījumā, ja tiek īstenota atlaišanas procedūra saskaņā ar Statūtu 11. panta 2. punktu, par to jāapspriežas ar Ētikas un atbilstības komiteju. Ētikas un atbilstības komitejas (Ethics and Compliance Committee – ECC) atzinums tiek nosūtīts Direktoru padomei kopā ar saistītajiem novērojumiem par attiecīgo Vadības komitejas locekli.

7. Direktoru padome nosaka precīzu atstādināšanas un atlaišanas procedūru kārtību.

V NODAĻA

REVĪZIJAS KOMITEJA

24. pants

1. Saskaņā ar Statūtu 12. pantu Revīzijas komiteja (turpmāk – komiteja) katru gadu pārbauda bankas operāciju un grāmatvedības uzskaites pareizību.

2. Tā ir atbildīga par bankas pārskatu revīziju.

3. Revīzijas komiteja pārbauda, vai bankas operācijas atbilst labākajai banku darbības praksei, kas tām piemērojama.

25. pants

1. Komiteja vismaz vienreiz gadā notur sanāksmi kopā ar Vadības komiteju, lai pārrunātu sava darba rezultātus iepriekšējā finanšu gadā, kā arī tās darba programmu kārtējam finanšu gadam.

2. Katra finanšu gada beigās un ne vēlāk kā divas nedēļas pirms gada pārskata projekta iesniegšanas Valdei komitejai jāsaņem no Direktoru padomes tās gada pārskata projekts, kas ietver finanšu pārskatu projektus.

3. Trīs nedēļas pēc šo dokumentu saņemšanas komitejai pie nosacījuma, ka tā ir izpildījusi visus nepieciešamos uzdevumus, saņēmusi garantiju no Vadības komitejas par iekšējās kontroles sistēmu, riska pārvaldības un iekšējās administrācijas efektivitāti, un pēc tam, kad tā ir izskatījusi ārējo revidentu ziņojumu, jānosūta bankas priekšsēdētājam ziņojums, kas apliecina, ka saskaņā ar komitejas rīcībā esošo informāciju un tās vērtējumu:

—	bankas operācijas tiek vadītas pareizi, it īpaši attiecībā uz riska pārvaldību un uzraudzību,

—	komiteja ir pārbaudījusi, ka bankas darbība un grāmatvedības uzskaite tiek īstenota pareizi un ka šajā sakarā tā ir pārbaudījusi, vai bankas operācijas tiek veiktas atbilstoši Statūtos un reglamentā noteiktajām formalitātēm un procedūrām,

—

komiteja apstiprina, ka finanšu pārskati, kā arī cita finanšu informācija, kas ietverta Direktoru padomes sagatavotajos gada pārskatos, sniedz patiesu priekšstatu par bankas finanšu stāvokli attiecībā uz tās aktīviem un pasīviem, kā arī tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu attiecīgajā finanšu gadā. Tā sniedz šādu pašu apstiprinājumu attiecībā uz finanšu pārskatu konsolidētajām versijām.

4. Ja komiteja uzskata, ka tā nevar apstiprināt iepriekšminēto, tai tādā pašā termiņā jāiesniedz bankas priekšsēdētājam ziņojums, kas ietver pamatotu paskaidrojumu.

5. Komitejas ziņojums tiek iesniegts Valdei kā pielikums Direktoru padomes gada pārskatam.

6. Komiteja nosūta Valdei detalizētu pārskatu par tās darba rezultātiem iepriekšējā finanšu gadā, tostarp apstiprinājumu tam, ka bankas operācijas atbilst labākajai banku praksei, kas tām piemērojama, un šī pārskata kopija savukārt tiek nosūtīta Direktoru padomes un Vadības komitejas locekļiem. Komitejas pārskats tiek nosūtīts Valdei kopā ar Direktoru padomes gada pārskatu.

26. pants

1. Komitejai ir piekļuve bankas grāmatvedības un maksājumu dokumentiem, un tā var pieprasīt aplūkot jebkādu citu dokumentu, ja tas nepieciešams komitejas pienākumu pildīšanai. Bankas struktūrvienības ir komitejas rīcībā, lai sniegtu jebkādu palīdzību.

2. Komiteja var izmantot arī tādu ārējo revidentu pakalpojumus, kurus tā ieceļ pēc apspriešanās ar Vadības komiteju un kuriem tā ir pilnvarota deleģēt ikdienas darbu saistībā ar bankas finanšu pārskatu revīziju. Šajā sakarā tā katru gadu pārskata ierosinātās ārējās revīzijas un izmantojamo revīzijas procedūru būtību un darbības jomu. Komiteja arī pārskata šādas revīzijas rezultātus un slēdzienus, tostarp jebkādus komentārus vai ieteikumus. Banka nekavējoties sagatavo nodomu protokolu ārējo revidentu vajadzībām saskaņā ar komitejas noteikumiem un nosacījumiem.

3. Komiteja katru gadu arī pārskata bankas iekšējās revīzijas darba programmu, darbības jomu un rezultātus.

4. Tā nodrošina pietiekamu koordināciju starp iekšējiem un ārējiem revidentiem. Ja nepieciešams, komiteja var pieaicināt citus ekspertus.

5. Komitejas sēde uzskatāma par notikušu, ja tajā piedalās tās locekļu vairākums. Izņemot šī reglamenta 25. pantā minēto ziņojumu un pārskatu, kurus var pieņemt tikai vienprātīgi, visiem komitejas lēmumiem ir nepieciešama tās locekļu vairākuma piekrišana. Gadījumā, ja komitejas locekļu balsis dalās vienādi, priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

6. Komitejas priekšsēdētājs var pieprasīt balsot par lēmumiem ar rakstveida vai elektroniskās sarakstes starpniecību.

7. Komiteja pati nosaka visus pārējos darbības noteikumus.

8. Komitejas locekļi nedrīkst personām vai iestādēm ārpus bankas izpaust nekādu informāciju vai datus, kas, pildot pienākumus, nonākuši viņu rīcībā. Šis pienākums attiecas arī uz ārējiem revidentiem, ko komiteja iecēlusi saskaņā ar šī panta 2. punktu.

27. pants

1. Komitejas locekļus ieceļ Valde. Viņi tiek iecelti uz termiņu, kas ilgst sešus secīgus finanšu gadus un netiek pagarināts. Katru gadu tiek nomainīts viens komitejas loceklis.

2. Locekļus izvēlas no neatkarīgu, kompetentu un godīgu personu vidus. Viņiem jābūt finanšu, revīzijas vai banku uzraudzības pieredzei privātajā vai publiskajā sektorā, un visiem kopā jāaptver ļoti plašs zināšanu loks.

3. Komitejas locekļu pilnvaru termiņi beidzas tās dienas beigās, kad notiek Valdes gada sanāksme saskaņā ar šī reglamenta 2. panta 2. punktu vai kad tiek apstiprināti finanšu pārskati, atkarībā no tā, kura no šīm dienām pienāk vēlāk. Jauno locekļu pilnvaru termiņš sākas nākamajā dienā.

4. Valde ar kvalificētu balsu vairākumu var atlaist no amata komitejas locekli, ja tā uzskata, ka viņš vairs nespēj pildīt savus pienākumus.

5. Komitejas priekšsēdētāja amatā uz vienu gadu pēc rotācijas principa ieceļ to komitejas locekli, kura amata pilnvaru termiņam jābeidzas tās dienas beigās, kad notiek Valdes gada sanāksme saskaņā ar 2. panta 2. punktu vai kad tiek apstiprināti finanšu pārskati, atkarībā no tā, kura no šīm dienām pienāk vēlāk.

6. Pamatojoties uz kopīgu bankas priekšsēdētāja un Revīzijas komitejas priekšsēdētāja priekšlikumu, Valde var iecelt ne vairāk kā trīs novērotājus uz sešu gadu termiņu, ko nevar pagarināt. Novērotāji tiek iecelti, ņemot vērā viņu attiecīgo kvalifikāciju, it īpaši banku uzraudzības jomā. Viņi palīdz komitejai pildīt tās uzdevumus un pienākumus, iesaistoties komitejas darbā. Komitejas pilntiesīgie locekļi var uzticēt novērotājiem konkrētus specializētus uzdevumus, it īpaši veikt izpēti, lai sagatavotos komitejas sanāksmēm.

28. pants

Ja rodas brīva darba vieta, ko izraisa nāves gadījums, labprātīga atkāpšanās, atlaišana vai kāds cits iemesls, Valde trīs mēnešu laikā ieceļ aizvietotāju uz atlikušo pilnvaru termiņu.

29. pants

Valde nosaka gan Komitejas locekļu, gan līdzīgā veidā arī novērotāju atalgojumu. Ceļa un uzturēšanās izdevumi, kas viņiem radušies, pildot darba pienākumus, tiek kompensēti saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecas uz Direktoru padomes locekļiem.

VI NODAĻA

SEKRETARIĀTS

30. pants

Bankas ģenerālsekretārs sniedz sekretāra pakalpojumus Valdei, Direktoru padomei, Vadības komitejai un Revīzijas komitejai. Viņš arī sniedz sekretāra pakalpojumus Direktoru padomes ietvaros izveidotajām komitejām un Eiropas Savienības mandātu vai citu iestāžu kontekstā izveidotajām struktūrvienībām, attiecībā uz kurām ir noteikts, ka bankai jāsniedz šādi pakalpojumi.

VII NODAĻA

BANKAS PERSONĀLS

31. pants

Direktoru padome nosaka noteikumus, kas attiecas uz bankas personālu. Vadības komiteja apstiprina kārtību šo noteikumu īstenošanai saskaņā ar šī reglamenta 23. pantu.

32. pants

1. Valde nodrošina bankas darbinieku tiesību aizsardzību bankas likvidācijas gadījumā.

2. Ārkārtas situācijā Vadības komiteja nekavējoties veic pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, tūlīt par to paziņojot Direktoru padomei.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

1. Šis reglaments un tā grozījumi stājas spēkā to apstiprināšanas dienā.

2. Ar šī reglamenta noteikumiem nedrīkst nekādā veidā atkāpties no Līguma par Eiropas Savienības darbību un Statūtu noteikumiem.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 127

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. sējums 2016. gada 18. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/765 (2016. gada 11. marts), ar ko attiecībā uz konkrētām vīndarības metodēm groza Regulu (EK) Nr. 606/2009	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2016/766 (2016. gada 13. maijs), ar ko nosaka pagaidu aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģiem zvejot sarkanasarus NAFO 3M zonā	4
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/767 (2016. gada 17. maijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	6
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/768 (2016. gada 21. aprīlis), ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem	8
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/769 (2016. gada 21. aprīlis), ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem	21
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/770 (2016. gada 14. aprīlis), ar kuru izveido vienotu formātu informācijas iesniegšanai par procedūru darbību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 2068)	32
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/771 (2016. gada 13. maijs), ar ko uz laiku atļauj Spānijai apstiprināt Padomes Direktīvas 1999/105/EK prasībām identificēšanas un marķēšanas ziņā neatbilstošu no Jaunzēlandes importētu sugas Pinus radiata D. Don sēklu un no tām iegūta stādāmā materiāla tirdzniecību (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 2784)	52
	*	Valdes Lēmums (2016. gada 20. janvāris) par Eiropas Investīciju bankas reglamenta grozīšanu, lai atspoguļotu EIB pārvaldības stiprināšanu [2016/772]	55

Nr.	01/TQ72
Dalībvalsts	Eiropas Savienība (visas dalībvalstis)
Krājums	RED/N3M
Suga	Sarkanasari (Sebastes spp.)
Zona	NAFO 3M
Aizlieguma datums	23.2.2016.–30.6.2016.

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	107,7
	TR	71,0
	ZZ	89,4
0707 00 05	TR	116,3
0707 00 05	ZZ	116,3
0709 93 10	TR	138,6
0709 93 10	ZZ	138,6
0805 10 20	EG	47,3
	IL	89,1
	MA	55,2
	TR	31,5
	ZA	81,4
	ZZ	60,9
0805 50 10	ZA	161,1
0805 50 10	ZZ	161,1
0808 10 80	AR	109,2
	BR	100,8
	CL	117,3
	CN	95,4
	NZ	153,4
	US	163,7
	ZA	95,5
	ZZ	119,3