13.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/709

(2016. gada 26. janvāris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par konkrētiem nosacījumiem izņēmumu piemērošanai valūtām ar ierobežojumiem attiecībā uz likvīdu aktīvu pieejamību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 419. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Bāzeles Banku uzraudzības komiteja ir noteikusi starptautiskus standartus attiecībā uz likviditātes seguma rādītāju un likviditātes riska uzraudzības instrumentiem (BCBS standartus). (2)

(2)

Lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu iedarbīgu pārraudzību un piemērošanu, kā arī iedarbīgu uzraudzību pār iestāžu atbilstību prasībām, kas piemērojamas šiem izņēmumiem, atbilstoši BCBS standartiem, iestādēm būtu jāziņo kompetentajām iestādēm par saviem plāniem piemērot šos izņēmumus vai izdarīt būtiskas izmaiņas šo izņēmumu piemērošanā.

(3)

BCBS standarti ietver vadlīniju principus, kas paredzēti uzraudzības iestādēm tiesību sistēmās, kurās nepietiek augstas kvalitātes likvīdu aktīvu. Atbilstoši šo uzraudzības iestādēm paredzēto vadlīniju principu 3. principam iestādēm pirms jebkura izņēmuma piemērošanas, lai pierādītu pamatotu vajadzību, būtu jāveic saprātīgi pasākumi praktiski iespējamā apmērā, lai nodrošinātu, ka tiek izmantoti augstas kvalitātes likvīdi aktīvi, un lai mazinātu to vispārējo likviditātes riska līmeni, lai tādējādi uzlabotu atbilstību likviditātes seguma prasībām.

(4)

Atbilstoši BCBS standartos ietverto, uzraudzības iestādēm paredzēto vadlīniju principu 1. un 4. principam ir nepieciešams nodrošināt, ka iestādes izņēmumus nepiemēro kā ekonomisku izvēli, kas maksimizē to peļņu, jo tiek atlasīti alternatīvi augstas kvalitātes likvīdi aktīvi, galvenokārt balstoties uz ienesīguma apsvērumiem. Atbilstoši šiem principiem būtu jāizveido arī izņēmumu izmantošanas ierobežošanas mehānisms, lai mazinātu risku, ka alternatīvie aktīvi nesniedz pietiekamus rezultātus. Ņemot vērā BCBS standartus, būtu jāparedz arī pienācīgi diskonti to izņēmumu vajadzībām, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un jāizstrādā noteikumi par maksu to izņēmumu vajadzībām, kas paredzēti minētās regulas 419. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Konkrētāk, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, lai nodrošinātu, ka cena, ko iestāde maksā par centrālās bankas kredītlīniju, ir taisnīga, maksai būtu jāsastāv no diviem elementiem. Pirmajam elementam būtu jākompensē augstāks ienesīgums no turētiem aktīviem, ar kuriem tiek nodrošināta kredītlīnija, lai nodrošinātu to, ka cenas atspoguļo uzkrāto ieguvumu, kas gūts neatkarīgi no faktiski izmantotās summas. Otrajam elementam vajadzētu būt atkarīgam no kredītlīnijas faktiskā izmantojuma apmēra.

(5)

Atbilstoši BCBS standartos ietverto, uzraudzības iestādēm paredzēto vadlīniju principu 2. principam izņēmumu izmantošana būtu jāierobežo attiecībā uz visām iestādēm, kurām ir riska darījumi attiecīgajā valūtā. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 3. punktu piemērotie izņēmumi ir apvērsti proporcionāli attiecīgo aktīvu pieejamībai. Minēto iemeslu dēļ izņēmumu izmantošana nedrīkstētu pārsniegt konkrētu procentuālo daļu no kredītiestādes neto izejošajām likviditātes naudas plūsmām attiecīgajā valūtā atbilstoši attiecīgajam likvīdu aktīvu iztrūkumam šajā valūtā.

(6)	Šī regula balstās uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Banku iestāde (EBI).

(7)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu.

(8)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā noteikto kārtību Komisija EBI iesniegto regulatīvo standartu projektu atbalstīja (ar grozījumiem), pirms tam to nosūtot atpakaļ EBI un izskaidrojot grozījumu nepieciešamību. EBI sniegtajā formālajā atzinumā ir pausts atbalsts šādiem grozījumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir konkretizēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punktā minētie nosacītie izņēmumi, kas piemērojami valūtām ar ierobežojumiem attiecībā uz likvīdu aktīvu pieejamību.

2. pants

Ziņošana par izņēmuma piemērošanu

1. Kredītiestāde ziņo kompetentajai iestādei par saviem plāniem piemērot vienu vai abus izņēmumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punktā. Šādu paziņojumu tā sniedz rakstveidā 30 dienas pirms izņēmuma pirmās piemērošanas dienas.

Ja iestāde plāno veikt būtiskas izmaiņas izņēmumu piemērošanā, par ko tā ir ziņojusi saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, tā 30 dienas pirms šādu izmaiņu pirmās piemērošanas dienas par to ziņo kompetentajai iestādei.

Ārkārtas apstākļos, kad tirgus situācijas pēkšņu izmaiņu, specifisku notikumu vai citu iestādes neietekmējamu faktoru dēļ nav iespējams kompetentajai iestādei ziņot 30 dienas pirms būtisku izmaiņu sākotnējās piemērošanas, iestādes pirms būtisku izmaiņu piemērošanas kompetentajām iestādēm sniedz pagaidu paziņojumu. Pagaidu paziņojumā sniedz aprakstu par būtisko izmaiņu veidu un norādi par to, kādā mērā plānoto izņēmumu var piemērot, proti, attiecībā uz kādu procentuālo daļu no likvīdajiem aktīviem, kam jāatrodas iestādes turējumā, lai tā ievērotu likviditātes seguma prasības. Šādu pagaidu paziņojumu 30 dienu laikā pēc izņēmuma sākotnējās piemērošanas papildina ar šā punkta otrajā daļā paredzēto paziņojumu.

Iestāde vienreiz gadā informē kompetento iestādi, vai tā plāno turpināt piemērot izņēmumu, par kuru tā ziņojusi saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

2. Paziņojumā, kas minēts 1. punkta pirmajā daļā, norāda šādu informāciju:

a)	vai paziņojums attiecas uz izņēmumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunktā un/vai b) apakšpunktā;

b)	apliecinājums par atbilstību nosacījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 3. punktā, un šīs regulas 3. panta prasībām;

c)	apliecinājums par atbilstību šīs regulas 4. panta prasībām (ja paziņojums attiecas uz izņēmumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunktā);

d)	apliecinājums par atbilstību šīs regulas 5. un 6. panta prasībām (ja paziņojums attiecas uz izņēmumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta b) apakšpunktā);

aplēse par to, kā iestāde turpmāk piemēros šos izņēmumus, proti, uz kādu procentuālo daļu tie attieksies, izmaiņas laika gaitā, kā arī salīdzinājums starp iestādes likviditātes pozīciju apstākļos, kad tā piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punktā paredzētos izņēmumus, un tās likviditātes pozīciju apstākļos, kad tā nepiemēro minētajā pantā paredzētos izņēmumus.

3. pants

Pamatotas vajadzības novērtēšana

Iestādes vajadzība pēc likvīdiem aktīviem ir uzskatāma par pamatotu Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 3. punkta izpratnē, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	tā, izmantojot pareizu likviditātes pārvaldību, ir samazinājusi vajadzību pēc likvīdiem aktīviem visā tās veiktās komercdarbības spektrā;

b)	tās turēto likvīdo aktīvu sastāvs atbilst šo aktīvu pieejamībai attiecīgajā valūtā.

4. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērošana

1. Iestāde veic visus objektīvi nepieciešamos pasākumus, lai pirms Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērošanas izpildītu minētās regulas 412. pantā noteiktās likviditātes seguma prasības.

2. Iestāde nodrošina, ka tā jebkurā laikā spēj operatīvi apzināt likvīdos aktīvus, kas tiek izmantoti, lai izpildītu ārvalstu valūtu likviditātes seguma prasības, un likvīdos aktīvus, kas tiek turēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērošanas dēļ.

3. Iestāde nodrošina, ka tās valūtas riska pārvaldības sistēma atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	valūtu nesakritība, kas rodas, ja tiek izmantots Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums, tiek pienācīgi mērīta, uzraudzīta, kontrolēta un attaisnota;

b)	likvīdos aktīvus, kas neatbilst likviditātes izejošo naudas plūsmu sadalījumam pa valūtām (pēc ienākošo naudas plūsmu atskaitīšanas), var pārvērst naudas līdzekļos attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalsts valūtā, kad vien tas ir nepieciešams;

c)	pierādījumi par līdzšinējiem spriedzes laikposmiem ļauj secināt, ka iestāde spēj b) apakšpunktā minētos aktīvus ātri pārvērst naudas līdzekļos.

4. Iestāde, kas izmanto likvīdus aktīvus valūtā, kas nav attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalsts valūtā, lai segtu likviditātes vajadzības minētajā valūtā, šo aktīvu vērtību diskontē par 8 % (papildus jebkādam diskontam, kas tiek piemērots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 418. pantu).

Ja likvīdo aktīvu nominālvērtība ir izteikta valūtā, kas netiek aktīvi tirgota pasaules valūtas tirgos, papildu diskonta likme ir vienāda ar 8 % vai lielākajām abu valūtu maiņas kursa izmaiņām mēnesī, kādas notikušas 10 gados pirms attiecīgā pārskata atsauces datuma, – atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir lielāks.

Ja attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalsts valūta ir formāli piesaistīta citai valūtai saskaņā ar mehānismu, kurā abu valūtu centrālajām bankām ir pienākums atbalstīt piesaistīto valūtas kursu, iestāde var piemērot diskontu, kas vienāds ar valūtas kursu diapazonu.

5. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērošana

1. Iestāde veic visus objektīvi nepieciešamos pasākumus, lai pirms Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērošanas izpildītu minētās regulas 412. pantā noteiktās likviditātes seguma prasības.

2. Iestāde attiecībā uz valūtu ar ierobežojumiem attiecībā uz likvīdo aktīvu pieejamību iegūst centrālās bankas kredītlīniju, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	kredītlīnijas noteikumos ir konkretizēts, ka iestādei ir juridiski saistošas tiesības izmantot kredītus un ka šīs tiesības ir izklāstītas rakstveida līgumā;

b)	pēc lēmuma par kredītlīnijas piešķiršanu kredītu izmantošanai vairs nav nepieciešams centrālās bankas lēmums par atsevišķu kredītu;

c)	iestāde kredītus faktiski var izmantot uzreiz – ne vēlāk kā vienu dienu pēc tam, kad tā attiecīgi informējusi centrālo banku;

d)	kredītlīnija jebkurā laikā ir pieejama uz laiku, kas pārsniedz 30 dienu laikposmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktā ietvertajās likviditātes seguma prasībās.

3. Iestāde centrālajā bankā izvieto nodrošinājumu (pilnā apmērā), kas pēc centrālās bankas veiktas diskontēšanas jebkurā laikā ir vienāds ar vai lielāks par maksimālo summu, ko var faktiski izmantot kredītlīnijas ietvaros.

6. pants

Maksa par kredītlīnijas piešķiršanu

1. Iestāde maksā centrālās bankas noteiktu maksu. Maksa sastāv no divām daļām attiecībā uz kredītlīniju, kas minēta šīs regulas 5. panta 2. punktā, un to nosaka tādā apmērā, lai iestādei, kas piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, neradītu ekonomiskas priekšrocības (vai nelabvēlīgu situāciju) salīdzinājumā ar iestādēm, kas šo izņēmumu nepiemēro.

2. Maksa, ko iestāde maksā par kredītlīniju, sastāv no šādām sastāvdaļām:

a)	summa, kas ir atkarīga no kredītlīnijas izmantojuma apmēra;

summa, kas aptuveni atbilst starpībai starp šādiem lielumiem:

i)	ienesīgums no aktīviem, kuri tiek izmantoti kā kredītlīnijas nodrošinājums;

ii)	ienesīgums no reprezentatīva tādu aktīvu portfeļa, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā.

Summu, kas minēta šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, var koriģēt, lai ņemtu vērā būtiskas kredītriska atšķirības starp tajā minēto aktīvu kopumiem.

7. pants

Izņēmumu izmantošanas ierobežojumi

1. Piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punktā paredzētos izņēmumus, iestāde nepārsniedz attiecīgo procentuālo daļu, kas attiecībā uz šo valūtu ir noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 4. punktu pieņemtajos īstenošanas tehniskajos standartos.

2. Piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu šā panta 1. punkta vajadzībām, iestāde procentuālo daļu aprēķina kā X procentuālu daļu no Y, kur:

“X” ir kopsumma, kas sastāv no visu to likvīdo aktīvu vērtības, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums, kura attiecīgā gadījumā ir diskontēta, un no maksimālā kredīta apmēra, ko var faktiski izmantot tādas kredītlīnijas ietvaros, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais izņēmums;

b)	“Y” ir tādu likvīdu aktīvu apmērs, kuriem jābūt iestādes turējumā, lai tā ievērotu likviditātes seguma prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantu.

8. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 26. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) Basel III: The Liquidity Coverage Ratio and liquidity risk monitoring tools (“Bāzele III: likviditātes seguma rādītājs un likviditātes riska uzraudzības instrumenti”), Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, 2013. gada janvāris.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

13.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/6

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/710

(2016. gada 12. maijs),

ar ko attiecībā uz vielu “vara karbonāts” groza Regulu (ES) Nr. 37/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu saistībā ar 17. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 470/2009 17. pantā ir prasīts, ka tādu farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu (turpmāk “MRL”), kas Savienībā paredzētas lietošanai veterinārajās zālēs produktīvajiem dzīvniekiem vai lopkopībā lietotos biocīdos, nosaka ar regulu.

(2)	Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 (2) pielikuma 1. tabulā ir iekļautas farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc MRL dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

(3)	Vara karbonāts šajā tabulā vēl nav iekļauts.

(4)	Eiropas Zāļu aģentūrai (turpmāk “EMA”) ir iesniegts pieteikums, kurā lūdz noteikt vara karbonāta MRL visās produktīvajās sugās.

(5)	Pamatojoties uz Veterināro zāļu komitejas atzinumu, saskaņā ar EMA ieteikumu nav nepieciešams cilvēka veselības aizsardzības nolūkos noteikt vara karbonāta MRL visās produktīvajās sugās.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 5. pantu EMA ir jāizskata iespēja lietot kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteiktos MRL arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no tās pašas sugas, vai kādai farmakoloģiski aktīvai vielai attiecībā uz vienu vai vairākām sugām noteiktos MRL lietot arī citām sugām.

(7)	Ņemot vērā EMA atzinumu, ka vara karbonāta MRL nebūtu jānosaka nevienai no produktīvajām sugām, Regulas (EK) Nr. 470/2009 5. pantu nepiemēro.

(8)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 37/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 12. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.

(2) Komisijas 2009. gada 22. decembra Regula (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā alfabētiskā secībā iekļauj ierakstu par šādu vielu:

Farmakoloģiski aktīvā viela	Marķieratliekas	Dzīvnieku suga	MRL	Izmeklējamie audi	Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu)	Terapeitiskā klasifikācija
“Vara karbonāts	NEPIEMĒRO	Visas produktīvās sugas	MRL nav vajadzīgs	NEPIEMĒRO	IERAKSTA NAV	Gremošanas traktam un metabolismam/minerālvielu piedeva”

13.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/9

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/711

(2016. gada 12. maijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 12. maijā

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	91,1
	TR	73,2
	ZZ	82,2
0707 00 05	TR	116,3
0707 00 05	ZZ	116,3
0709 93 10	TR	144,6
0709 93 10	ZZ	144,6
0805 10 20	EG	55,7
	IL	89,2
	MA	57,0
	TR	35,6
	ZA	78,5
	ZZ	63,2
0805 50 10	ZA	157,2
0805 50 10	ZZ	157,2
0808 10 80	AR	117,9
	BR	99,6
	CL	115,3
	CN	101,6
	NZ	134,6
	US	163,3
	ZA	101,4
	ZZ	119,1

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

13.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/12

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2016/713

(2016. gada 12. maijs),

ar ko groza Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	2008. gada 10. novembrī Padome pieņēma Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP (1), ar ko izveidoja Eiropas Savienības militāro operāciju Atalanta.

(2)	2014. gada 21. novembrī Padome pieņēma Lēmumu 2014/827/KĀDP (2), ar ko grozīja Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP, un operāciju Atalanta pagarināja līdz 2016. gada 12. decembrim.

(3)	Lai uzlabotu jūrlietu situācijas apzināšanos Indijas okeānā, Savienība ir izveidojusi programmu CRIMARIO. Operācijai Atalanta savu līdzekļu un spēju robežās būtu jāsniedz ieguldījums CRIMARIO īstenošanā.

(4)	Operācijai Atalanta būtu jāļauj ar attiecīgajiem partneriem dalīties informācijā, izņemot personas datus, kura kārtējo pirātisma apkarošanas operāciju gaitā ir savākta par nelikumīgām vai neatļautām darbībām jūrā.

(5)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcija 2244 (2015) paplašināja Somālijas un Eritrejas Uzraudzības grupas (SEMG) pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz Somālijas ieroču embargo un Somālijas kokogļu importu un eksportu, un tajā atzinīgi novērtēja Kombinēto jūras spēku (KJS) centienus pārtraukt kokogļu eksportu un importu uz Somāliju un no tās, vienlaikus paužot bažas, ka kokogļu tirdzniecība ir grupējuma “Al-Shabaab” finansējuma avots.

(6)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Vienotā rīcība 2008/851/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP groza šādi:

vienotās rīcības 2. panta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“l)

nodrošinot loģistikas atbalstu, zināšanas vai apmācību jūrā, pēc EUCAP Nestor, EUTM Somalia, ES īpašā pārstāvja Āfrikas raga reģionā un ES delegācijas Somālijā pieprasījuma un esošo līdzekļu un spēju robežās palīdz tiem attiecībā uz to pilnvarām un operācijas Atalanta darbības zonu un sekmē to, lai tiktu īstenotas attiecīgas ES programmas, jo īpaši reģionālā Jūras drošības programma, ko īsteno saskaņā ar desmito EAF, un CRIMARIO;”;

vienotās rīcības 15. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ar šo AP ir pilnvarots, pamatojoties uz savstarpīguma principu, nodot Amerikas Savienoto Valstu vadītajiem Kombinētajiem jūras spēkiem (“KJS”), proti, to štābam, un ES militārās operācijas vietā klātesošām trešām valstīm, kas nepiedalās KJS, un starptautiskām organizācijām ES klasificētu informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti ES militārās operācijas mērķim RESTREINT UE pakāpē, ja šāda informācijas nodošana uz vietas ir vajadzīga operatīvu iemeslu dēļ, saskaņā ar Padomes drošības reglamentu un ievērojot vienošanās starp AP un iepriekš norādīto trešo personu kompetentajām iestādēm.”;

3)	vienotās rīcības 15. pantā pievieno šādu punktu: “4. Ar šo operācija Atalanta ir pilnvarota ar SEMG un ar KJS dalīties informācijā, izņemot personas datus, kas pirātisma apkarošanas operāciju gaitā savākta par nelikumīgām vai neatļautām darbībām.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2016. gada 12. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) Padomes Vienotā rīcība 2008/851/KĀDP (2008. gada 10. novembris) par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem (OV L 301, 12.11.2008., 33. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2014/827/KĀDP (2014. gada 21. novembris), ar ko groza Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (OV L 335, 22.11.2014., 19. lpp.).

13.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/14

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/714

(2016. gada 11. maijs)

par pagarinājumu pasākumam, ko Nīderlande attiecībā uz biocīdo produktu VectoBacWG un Aqua-K-Othrine piedāvāšanu tirgū un lietošanu veikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 1. punktu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 2682)

(Autentisks ir tikai teksts holandiešu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) (turpmāk – “regula”), un jo īpaši tās 55. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar regulas 55. panta 1. punkta pirmo daļu Nīderlande 2015. gada 7. oktobrī pieņēma lēmumu uz laiku atļaut VectoBacWG un Aqua-K-Othrine piedāvāšanu tirgū un lietošanu, lai sertificēti operatori varētu veikt invazīvo eksotisko dzēlējodu (Aedes albopictus un Aedes japonicus) kāpuru un pieaugušu īpatņu (turpmāk “odi”) apkarošanu laikposmā līdz 2015. gada 1. novembrim. Ņemot vērā odu sezonas beigas, nebija iemesla saglabāt šo atļauju ziemas sezonā. Nīderlande nekavējoties informēja Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo pasākumu un tā pamatojumu saskaņā ar regulas 55. panta 1. punkta otro daļu.

(2)

VectoBacWG kā aktīvo vielu satur Bacillus thuringiensis subsp. israelensis (serotips H14, celms AM65-52) (turpmāk – “Bacillus thuringiensis israelensis”), savukārt Aqua-K-Othrine kā aktīvo vielu satur deltametrīnu; abi paredzēti izmantošanai veidā, kas definēts regulas V pielikumā kā 18. produktu veids. Saskaņā ar Nīderlandes sniegto informāciju pagaidu pasākums bija vajadzīgs, lai aizsargātu sabiedrības veselību, jo šie odi, kas Nīderlandē atrodami riepu tirdzniecības uzņēmumu telpās, kapsētās un mazdārziņos, var būt tropisko slimību, piemēram, denges vīrusa un Čikungunjas drudža vīrusa, pārnēsātāji. Potenciāla izplatīšanās ir jānovērš, cik vien tas iespējams, un tik agri, cik iespējams.

(3)

Komisija 2016. gada 12. janvārī saņēma Nīderlandes pieprasījumu pieņemt lēmumu, kas atļautu šo pasākumu pagarināt saskaņā ar regulas 55. panta 1. punkta trešo daļu. Pieprasījuma pamatā bija bažas, ka citādi slimību pārnēsātāju dzēlējodu apkarošanai nebūtu piemērotu alternatīvu līdzekļu, kas Nīderlandē būtu pieejami no 2016. gada 1. aprīļa, kad sagaidāms jaunās odu sezonas sākums.

(4)	Abas aktīvās vielas, Bacillus thuringiensis israelensis un deltametrīns (EK Nr. 258-256-6, CAS Nr. 52918-63-5), bija novērtētas darba programmā sistemātiskai to visu aktīvo vielu pārbaudei, kas uz 2000. gada 14. maiju jau bija laistas tirgū, kā noteikts regulas 89. pantā.

(5)

Pēc abu aktīvo vielu apstiprināšanas pieteikumi pirmajai atļaujai attiecībā uz VectoBacWG un Aqua-K-Othrine tika iesniegti saskaņā ar regulas 89. panta 3. punkta otro daļu attiecīgi Grieķijā un Francijā un vēl tiek izskatīti. Paredzams, ka pēc tam, kad Grieķija un Francija būs piešķīrusi attiecīgo atļauju, secīgi tiks iesniegti pieteikumi par to, lai panāktu savstarpēju atzīšanu Nīderlandē saskaņā ar regulas 33. pantu.

(6)	Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs atzīst, ka ir vērojams krass dzēlējodu globālās izplatības pieaugums, ko sevišķi veicina cilvēku darbības un kas var kļūt par nopietnu veselības apdraudējumu.

(7)	Gaidot, kamēr Nīderlandē VectoBacWG un Aqua-K-Othrine tiks piešķirtas atļaujas saskaņā ar regulas 33. pantu, ir lietderīgi atļaut Nīderlandei pagarināt pagaidu pasākumu uz laiku, kura kopējais ilgums nepārsniedz 550 dienas.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 1. punktu Nīderlande uz kopējo laikposmu, kas nepārsniedz 550 dienas, var pagarināt pasākumu, ar ko atļauj piedāvāt tirgū un lietot VectoBacWG, kas satur Bacillus thuringiensis israelensis, un Aqua-K-Othrine, kas satur deltametrīnu (EK Nr. 258-256-6, CAS Nr. 52918-63-5), veidā, kas definēts regulas V pielikumā kā 18. produktu veids (insekticīdi, akaricīdi un produkti citu posmkāju kontrolei), slimību pārnēsātāju dzēlējodu apkarošanai.

2. pants

Veicot pasākumus, kas minēti 1. pantā, Nīderlande nodrošina, lai šos produktus lietotu vienīgi apstiprināti operatori un kompetentās iestādes uzraudzībā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē, 2016. gada 11. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

13.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/16

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/715

(2016. gada 11. maijs),

ar ko attiecībā uz noteiktiem augļiem, kuru izcelsme ir konkrētās trešās valstīs, nosaka pasākumus, kas veicami, lai nepieļautu kaitīgā organisma Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa ievešanu un izplatīšanos Savienībā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 2684)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta trešo teikumu,

tā kā:

(1)

Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem) ir norādīts Direktīvas 2000/29/EK II pielikuma A daļas I iedaļas c) punkta 11. pozīcijā kā kaitīgais organisms, kas nav sastopams Savienībā. No 2011. gada, kad Starptautiskajā botānikas kongresā tika apstiprināts jauns sēnīšu nomenklatūras kodekss, minētais organisms tiek dēvēts par Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa, turpmāk “Phyllosticta citricarpa”.

(2)

Ņemot vērā nemainīgi lielo Brazīlijas un Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļu aizturēšanas gadījumu skaitu, citrusaugļiem, tos ievedot Savienībā, tika piemēroti īpaši pasākumi. Minētie pasākumi ar Komisijas Lēmumu 2004/416/EK (2) tika attiecināti uz Brazīlijas izcelsmes citrusaugļiem un ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/422/ES (3) – uz Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļiem.

(3)

Ņemot vērā to, ka Phyllosticta citricarpa tika atkārtoti konstatēts Brazīlijas izcelsmes citrusaugļos, pirms uzsākt minēto augļu eksportēšanu, būtu jāizklāsta pienācīgi reģistrēšanas un dokumentēšanas nosacījumi. Minētie nosacījumi būtu jāpiemēro tad, ja citrusaugļi ir izaudzēti vietā, kur nav novēroti Phyllosticta citricarpa simptomi.

(4)

Dalībvalstis 2015. gadā daudzkārt ziņoja, ka Urugvajas izcelsmes citrusaugļu importēšanas rezultātā bieži ir konstatēts Phyllosticta citricarpa. Tāpēc attiecībā uz šādiem Urugvajas izcelsmes augļiem būtu jāpieņem pasākumi, kuriem vajadzētu būt līdzīgiem pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļiem. Phyllosticta citricarpa ir daudzkārt konstatēts uz Citrus sinensis (L.) Osbeck “Valencia” šķirnes augļiem, tāpēc līdztekus pasākumiem, kas piemērojami visiem citrusaugļiem, šādiem augļiem būtu jāveic latentās infekcijas noteikšanas tests.

(5)

Ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes sagatavoto kaitēkļu riska novērtējumu (4), tādu citrusaugļu imports, kas paredzēti tikai pārstrādei sulā, rada mazāku Phyllosticta citricarpa pārnešanas risku uz piemērotu saimniekaugu, jo Savienībā tas pakļauts oficiālai kontrolei, ar ko nosaka īpašas prasības augļu pārvietošanai, pārstrādei, glabāšanai, konteineriem, iepakojumiem un marķējumam. Tāpēc importēšanu drīkst atļaut, ievērojot mazāk stingras prasības.

(6)

Lai norādītos augļus varētu ievest Savienībā, būtu jānodrošina šādu augļu pilnīga izsekojamība. Audzēšanas lauks, iepakošanas iekārtas un uzņēmēji, kas iesaistīti darbībās ar norādītajiem augļiem, būtu oficiāli jāreģistrē. Būtu jāparedz, ka visā posmā, kamēr šādi augļi no audzēšanas lauka nonāk Savienībā, tiem ir pievienoti dokumenti, kas izdoti attiecīgās valsts augu aizsardzības organizācijas pārraudzībā.

(7)

Skaidrības labad Lēmumā 2004/416/EK un Īstenošanas lēmumā 2014/422/ES izklāstītās prasības būtu jāaizstāj ar jaunām prasībām, kuras jānosaka vienā tiesību aktā un kuras jāievēro attiecībā uz Brazīlijas, Dienvidāfrikas un Urugvajas izcelsmes citrusaugļiem. Tāpēc Lēmums 2004/416/EK un Īstenošanas lēmums 2014/422/ES būtu jāatceļ.

(8)	Lai valstu augu aizsardzības organizācijām, atbildīgajām oficiālajām iestādēm un attiecīgajiem uzņēmējiem būtu pietiekami daudz laika pielāgoties jaunajām prasībām, šajā lēmumā izklāstītie pasākumi būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. jūnija.

(9)	Šis lēmums būtu jāpiemēro līdz 2019. gada 31. martam.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu nosaka pasākumus attiecībā uz noteiktiem Brazīlijas, Dienvidāfrikas un Urugvajas izcelsmes augļiem, kas veicami, lai nepieļautu Phyllosticta citricarpa ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“Phyllosticta citricarpa” ir Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa, ko atbilstīgi Direktīvai 2000/29/EK dēvē arī par Guignardia citricarpa Kiely;

b)	“norādītie augļi” ir Brazīlijas, Dienvidāfrikas vai Urugvajas izcelsmes augļi, kas pieder Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf., un to hibrīdi (izņemot Citrus aurantium L. un Citrus latifolia Tanaka augļus).

II NODAĻA

PASĀKUMI, KURI ATTIECINĀMI UZ NORĀDĪTAJIEM AUGĻIEM, IZŅEMOT AUGĻUS, KAS PAREDZĒTI TIKAI RŪPNIECISKAI PĀRSTRĀDEI SULĀ

3. pants

Norādīto augļu, izņemot augļus, kas paredzēti tikai rūpnieciskai pārstrādei sulā, ievešana Savienībā

1. Atkāpjoties no Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 16.4. punkta c) un d) apakšpunkta, norādītos augļus, kuru izcelsme ir Brazīlijā, Dienvidāfrikā vai Urugvajā, izņemot augļus, kas paredzēti tikai rūpnieciskai pārstrādei sulā, ieved Savienībā saskaņā ar šā lēmuma 4. līdz 7. pantu.

2. Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 16.1., 16.2., 16.3. un 16.5. punkta prasības.

4. pants

Brazīlijas izcelsmes norādīto augļu ievešana Savienībā

Norādītos augļus, kuru izcelsme ir Brazīlijā, Savienībā ieved tikai tad, ja tiem ir pievienots fitosanitārais sertifikāts, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunkta pirmajā daļā, ailē “Papildu deklarācija” oficiāli norādot, ka kopš pēdējā veģetācijas perioda sākuma audzēšanas vietā nav novēroti Phyllosticta citricarpa simptomi un ka nevienā no audzēšanas vietā novāktajiem augļiem attiecīgajā oficiālajā apskatē nav konstatēti šā kaitīgā organisma simptomi.

5. pants

Dienvidāfrikas un Urugvajas izcelsmes norādīto augļu ievešana Savienībā

Norādītajiem augļiem, kuru izcelsme ir Dienvidāfrikā un Urugvajā, pievieno fitosanitāro sertifikātu, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunkta pirmajā daļā, ailē “Papildu deklarācija” iekļaujot šādus elementus:

a)	apliecinājums, ka norādīto augļu izcelsme ir audzēšanas laukā, kurš pienācīgā laikā kopš pēdējā veģetācijas perioda sākuma ir apstrādāts pret Phyllosticta citricarpa;

b)	apliecinājums, ka veģetācijas periodā audzēšanas laukā ir veikta attiecīgā oficiālā pārbaude un ka kopš pēdējā veģetācijas cikla sākuma norādītajos augļos nav konstatēti Phyllosticta citricarpa simptomi;

apliecinājums, ka laikposmā no augļu pienākšanas līdz iesaiņošanai iepakošanas iekārtās no katrām 30 tonnām augļu vai no to daļas ir ņemts vismaz 600 augļu liels paraugs no katras šķirnes, turklāt paraugs pēc iespējas atlasīts, ņemot vērā jebkādus iespējamos Phyllosticta citricarpa simptomus, un visi paraugā iekļautie augļi, kuri uzrādījuši šādus simptomus, ir testēti un atzīti par brīviem no šā kaitīgā organisma;

d)	Citrus sinensis (L.) Osbeck “Valencia” gadījumā līdz ar a), b) un c) punktā minētajiem apliecinājumiem – arī apliecinājums, ka paraugam no katrām 30 tonnām augļu vai to daļas ir veikts latentās infekcijas noteikšanas tests un ka paraugs ir atzīts par brīvu no Phyllosticta citricarpa.

6. pants

Prasības Dienvidāfrikas un Urugvajas izcelsmes norādīto augļu pārbaudei Savienībā

1. Norādītos augļus, kuru izcelsme ir Dienvidāfrikā un Urugvajā, vizuāli pārbauda ievešanas punktā vai galamērķī, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2004/103/EK (5). Šādas pārbaudes veic, no katras 30 tonnu partijas vai tās daļas ņemot 200 augļu lielus paraugus no katras šķirnes, turklāt paraugu atlasa, ņemot vērā jebkādus iespējamos Phyllosticta citricarpa simptomus.

2. Ja 1. punktā minēto pārbaužu laikā tiek konstatēti Phyllosticta citricarpa simptomi, šā kaitīgā organisma klātbūtni apstiprina vai noraida, testējot augļus, kas uzrāda minētos simptomus.

3. Ja Phyllosticta citricarpa klātbūtne tiek apstiprināta, partiju, no kuras ņemts paraugs, aizliedz ievest Savienībā.

7. pants

Izsekojamības prasības

Izsekojamības labad norādītos augļus ieved Savienībā tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	audzēšanas lauks, iepakošanas iekārtas, eksportētāji un visi pārējie uzņēmēji, kas iesaistīti darbībās ar norādītajiem augļiem, šai nolūkā ir oficiāli reģistrēti;

b)	visā posmā, kamēr norādītie augļi no audzēšanas lauka nonāk ievešanas punktā Savienībā, tiem ir pievienoti dokumenti, kas izdoti attiecīgās valsts augu aizsardzības organizācijas pārraudzībā;

c)	norādītajiem augļiem, kuru izcelsme ir Dienvidāfrikā un Urugvajā, papildus a) un b) punktā minētajam tiek saglabāta sīka informācija par pirms un pēc novākšanas veikto apstrādi.

III NODAĻA

PASĀKUMI, KURI ATTIECINĀMI UZ NORĀDĪTAJIEM AUGĻIEM, KAS PAREDZĒTI TIKAI RŪPNIECISKAI PĀRSTRĀDEI SULĀ

8. pants

Tādu norādīto augļu ievešana un pārvietošana Savienībā, kas paredzēti tikai rūpnieciskai pārstrādei sulā

1. Atkāpjoties no Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 16.4. punkta d) apakšpunkta, norādītos augļus, kuru izcelsme ir Brazīlijā, Dienvidāfrikā vai Urugvajā un kas paredzēti tikai rūpnieciskai pārstrādei sulā, ieved un pārvieto Savienībā tikai saskaņā ar šā lēmuma 9. līdz 17. pantu.

2. Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 16.1., 16.2., 16.3. un 16.5. punkta prasības.

9. pants

Fitosanitārie sertifikāti

1. Norādītajiem augļiem pievieno fitosanitāro sertifikātu, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunkta pirmajā daļā. Fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” iekļauj šādus elementus:

a)	paziņojumu, ka norādīto augļu izcelsme ir audzēšanas laukā, kurš pienācīgā laikā ir attiecīgi apstrādāts pret Phyllosticta citricarpa;

b)	paziņojumu, ka iepakošanas laikā ir veikta atbilstoša oficiāla vizuālā pārbaude un ka minētajā pārbaudē norādītajos augļos, kas novākti audzēšanas laukā, nav atklāti Phyllosticta citricarpa simptomi;

c)	frāzi “Augļi, kas paredzēti tikai rūpnieciskai pārstrādei sulā”.

2. Fitosanitārajā sertifikātā norāda arī konteineru identifikācijas numurus un unikālos numurus uzlīmēs uz atsevišķiem iepakojumiem, kā minēts 17. pantā.

10. pants

Norādīto augļu, kuru izcelsme ir trešā valstī, izsekojamības prasības un pārvietošana

Izsekojamības labad norādītos augļus Savienībā ieved tikai tad, ja to izcelsme ir oficiāli reģistrētā audzēšanas vietā, un to pārvietošana no ražošanas vietas līdz eksportēšanas vietai Savienībā ir oficiāli reģistrēta. Fitosanitārajā sertifikātā, kas minēts Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunkta pirmajā daļā, ailē “Papildu deklarācija” norāda reģistrētās ražošanas vienības kodu.

11. pants

Norādīto augļu ievešanas punkti

1. Norādītos augļus ieved caur ievešanas punktiem, kurus izraudzījusies dalībvalsts, kurā šie ievešanas punkti atrodas.

2. Dalībvalstis izraudzītos ievešanas punktus un katra ievešanas punkta oficiālās iestādes nosaukumu un adresi pietiekami laicīgi paziņo pārējām dalībvalstīm, Komisijai un attiecīgajām trešām valstīm.

12. pants

Pārbaudes, kas veicamas norādīto augļu ievešanas punktos

1. Atbildīgā oficiālā iestāde vizuāli pārbauda norādītos augļus ievešanas punktā.

2. Ja šādu pārbaužu laikā tiek konstatēti Phyllosticta citricarpa simptomi, šā kaitīgā organisma klātbūtni apstiprina vai noraida, veicot testēšanu. Ja šāda kaitīgā organisma klātbūtne tiek apstiprināta, partiju, no kuras ņemts paraugs, aizliedz ievest Savienībā.

13. pants

Prasības, kas jāievēro importētājiem

1. Pirms katra konteinera pienākšanas ievešanas punktā norādīto augļu importētāji detalizētu informāciju par katru konteineru paziņo tās dalībvalsts atbildīgajai oficiālajai iestādei, kurā atrodas šis ievešanas punkts, un attiecīgā gadījumā arī tās dalībvalsts atbildīgajai oficiālajai iestādei, kurā notiks pārstrāde.

Minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:

a)	norādīto citrusaugļu apjoms;

b)	konteineru identifikācijas numuri;

c)	paredzamais ievešanas datums un ievešanas punkts Savienībā;

d)	to telpu nosaukumi, adreses un atrašanās vietas, kas minētas 15. pantā.

2. Importētāji 1. punktā minētās atbildīgās oficiālās iestādes informē par visām izmaiņām 1. punktā minētajā informācijā, tiklīdz tās kļūst zināmas, bet katrā ziņā pirms sūtījuma pienākšanas ievešanas punktā.

14. pants

Norādīto augļu pārvietošana Savienībā

1. Norādītos augļus nedrīkst pārvietot uz dalībvalsti, kas nav dalībvalsts, caur kuru tie tika ievesti Savienībā, ja vien attiecīgās dalībvalstis atbildīgās oficiālās iestādes nav vienojušās, ka šāda pārvietošana notiks.

2. Pēc tam, kad ir veiktas 12. pantā minētās pārbaudes, norādītos augļus nekavējoties un nepastarpināti transportē uz pārstrādes telpām, kas minētas 15. pantā, vai uz glabāšanas vietu. Jebkādu norādīto augļu pārvietošanu pārrauga tās dalībvalsts atbildīgā oficiālā iestāde, kurā atrodas šī ievešanas vieta, un, vajadzības gadījumā, tās dalībvalsts atbildīgā oficiālā iestāde, kurā tiks veikta pārstrāde.

3. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu šā panta ievērošanu.

15. pants

Prasības norādīto augļu pārstrādei

1. Norādītos augļus pārstrādā sulā telpās, kas atrodas apgabalā, kurā citrusaugļi netiek audzēti. Telpas ir oficiāli reģistrējusi un šim nolūkam apstiprinājusi tās dalībvalsts atbildīgā oficiālā iestāde, kurā telpas atrodas.

2. Norādīto augļu atkritumus un blakusproduktus izmanto vai iznīcina tās dalībvalsts teritorijā, kurā šie augļi ir pārstrādāti, apgabalā, kurā citrusaugļi netiek audzēti.

3. Norādīto augļu atkritumus un blakusproduktus iznīcina, dziļi apglabājot vai izmantojot metodi, ko apstiprinājusi tās dalībvalsts atbildīgā oficiālā iestāde, kurā norādītie augļi ir pārstrādāti, minētās oficiālās iestādes pārraudzībā tādā veidā, lai nepieļautu nekādu iespējamo Phyllosticta citricarpa izplatīšanās risku.

4. Pārstrādātājs veic uzskaiti par norādītajiem augļiem, kuri ir pārstrādāti, un dara to pieejamu tās dalībvalsts atbildīgajai oficiālajai iestādei, kurā norādītie augļi ir pārstrādāti. Minētā informācija ietver konteineru numurus un atšķirības zīmes, importēto norādīto augļu apjomus, izmantoto vai iznīcināto atkritumu un blakusproduktu apjomus, kā arī sīku informāciju par to izmantošanu vai iznīcināšanu.

16. pants

Prasības norādīto augļu glabāšanai

1. Ja norādītie augļi netiek pārstrādāti nekavējoties, tos glabā reģistrētā vietā, ko šim nolūkam apstiprinājusi tās dalībvalsts atbildīgā oficiālā iestāde, kurā reģistrētā vieta atrodas.

2. Norādīto augļu partijām joprojām jābūt atsevišķi identificējamām.

3. Norādītos augļus glabā tādā veidā, lai netiktu pieļauts nekāds iespējamais Phyllosticta citricarpa izplatīšanās risks.

17. pants

Konteineri, iepakojumi un marķēšana

Norādītos augļus ieved un pārvieto Savienībā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	tie ir iesaiņoti atsevišķos iepakojumos vienā konteinerā;

katram konteineram un atsevišķajam iepakojumam, kas minēts a) punktā, ir piestiprināta uzlīme ar šādu informāciju:

i)	unikālais numurs uz katra atsevišķā iepakojuma,

ii)	deklarētais augļu neto svars,

iii)	norāde “Augļi, kas paredzēti tikai rūpnieciskai pārstrādei sulā”.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Ziņošanas pienākumi

1. Importētājas dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim Komisijai un parējām dalībvalstīm iesniedz ziņojumu, kurā sniegta informācija par Savienībā atbilstīgi šim lēmumam ievesto norādīto augļu daudzumiem iepriekšējā importēšanas sezonā.

2. Dalībvalstis, kuru teritorijā norādītos augļus pārstrādā sulā, katru gadu līdz 31. decembrim Komisijai un pārējām dalībvalstīm iesniedz ziņojumu, kurā norādīti visi šādi elementi:

a)	to norādīto augļu daudzumi, kas atbilstīgi šim lēmumam pārstrādāti iepriekšējā importēšanas sezonā;

b)	iznīcināto atkritumu un blakusproduktu apjomi un sīka informācija par to izmantošanas vai iznīcināšanas metodi, kā minēts 15. panta 3. punktā.

3. Ziņojumā, kas minēts 1. punktā, izklāsta arī augu veselības pārbaužu rezultātus, kuras norādītajiem augļiem veiktas saskaņā ar šo lēmumu un Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punktu.

19. pants

Paziņojumi

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju, pārējās dalībvalstis un attiecīgo trešo valsti par apstiprinātu Phyllosticta citricarpa konstatēšanas gadījumu.

20. pants

Atcelšana

Lēmumu 2004/416/EK un Īstenošanas lēmumu 2014/422/ES atceļ.

21. pants

Piemērošanas datums

Šo lēmumu piemēro no 2016. gada 1. jūnija.

22. pants

Piemērošanas termiņš

Šis lēmums ir spēkā līdz 2019. gada 31. martam.

23. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2016. gada 11. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2) Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmums 2004/416/EK par īslaicīgiem ārkārtas pasākumiem attiecībā uz noteiktiem Brazīlijas izcelsmes citrusaugļiem (OV L 151, 30.4.2004., 76. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 2. jūlija Īstenošanas lēmums 2014/422/ES, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz atsevišķiem Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļiem, lai novērstu Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 196, 3.7.2014., 21. lpp.).

(4) EFSA PLH Panel (EFSA Panel on Plant Health), 2014. Scientific Opinion on the risk of Phyllosticta citricarpa (Guignardia citricarpa) for the EU territory with identification and evaluation of risk reduction options. EFSA Journal 2014;12(2):3557, 243. lpp. doi:10.2903/j.efsa.2014.3557.

(5) Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus (OV L 313, 12.10.2004., 16. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 125

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. gadagājums 2016. gada 13. maijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/709 (2016. gada 26. janvāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par konkrētiem nosacījumiem izņēmumu piemērošanai valūtām ar ierobežojumiem attiecībā uz likvīdu aktīvu pieejamību ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/710 (2016. gada 12. maijs), ar ko attiecībā uz vielu vara karbonāts groza Regulu (ES) Nr. 37/2010 ( 1 )	6
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/711 (2016. gada 12. maijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	9
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/712 (2016. gada 12. maijs), ar ko groza Lēmumu 2014/486/KĀDP par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine)	11
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/713 (2016. gada 12. maijs), ar ko groza Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem	12
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/714 (2016. gada 11. maijs) par pagarinājumu pasākumam, ko Nīderlande attiecībā uz biocīdo produktu VectoBacWG un Aqua-K-Othrine piedāvāšanu tirgū un lietošanu veikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 1. punktu (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 2682)	14
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/715 (2016. gada 11. maijs), ar ko attiecībā uz noteiktiem augļiem, kuru izcelsme ir konkrētās trešās valstīs, nosaka pasākumus, kas veicami, lai nepieļautu kaitīgā organisma Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 2684)	16
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/716 (2016. gada 11. maijs), ar kuru atceļ Īstenošanas lēmumu 2012/733/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 492/2011 attiecībā uz informācijas par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem apkopošanu un izplatīšanu un EURES dibināšanu (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 2772) ( 1 )	24


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ