(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21), kas notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 12. decembrim, tika pieņemts nolīguma teksts par to, kā stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem. Parīzes nolīgums stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kad vismaz 55 konvencijas puses, kas rada vismaz aplēstos 55 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, būs deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus. Konvencijas puses ir arī Savienība un tās dalībvalstis.

(2)

Nolīgumā inter alia ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst mērķim temperatūras pieaugumu pasaulē noturēt krietni zem 2 °C atzīmes, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un turpināt centienus ierobežot to 1,5 °C robežās, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Lai šo mērķi sasniegtu, puses sagatavos, paziņos un uzturēs spēkā secīgus valsts noteiktus ieguldījumus.

(3)

Savienība un tās dalībvalstis 2015. gada 6. martā paziņoja savu iecerēto ieguldījumu, kas noteikts valstu līmenī un paredz apņemšanos sasniegt saistošo mērķrādītāju – līdz 2030. gadam iekšēji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā noteikts Eiropadomes 2014. gada 23. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam.

(4)

Nolīgums ir atvērts parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā no 2016. gada 22. aprīļa līdz 2017. gada 21. aprīlim.

(5)

Nolīgums ir saskanīgs ar Līguma 191. pantā minētajiem Savienības mērķiem vides jomā, proti, saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti; aizsargāt cilvēku veselību, sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.

(6)

Savienībai ir tiesību akti, ar ko īstenot dažus no minētajiem mērķiem. Daļa no šiem pastāvošajiem Savienības tiesību aktiem būs jāpārskata, lai īstenotu dažus nolīguma noteikumus.

(7)

Tādēļ nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

(1)

Piena un piena produktu nozare patlaban piedzīvo ilgstošu ievērojamas tirgus nelīdzsvarotības laikposmu. Pasaulē importa pieprasījums pēc piena un piena produktiem 2015. gadā kopumā saglabājās stabils salīdzinājumā ar 2014. gadu, bet produkcijas apjoms Savienībā un citos galvenajos eksporta reģionos būtiski palielinājās.

(2)

Ieguldījumi ar mērķi palielināt piena ražošanas jaudu, kas Savienībā veikti, gatavojoties piena kvotu atcelšanai un ņemot vērā labvēlīgās vidējā termiņa izredzes pasaules tirgū, ir devuši piena produkcijas nemitīgu pieaugumu Savienībā. Saražotā piena pārpalikumi tiek pārstrādāti ilgtermiņā uzglabājamos produktos, tādos kā sviests un vājpiena pulveris.

(3)

Sviesta un vājpiena pulvera cenas Savienībā 2014. un 2015. gadā attiecīgi samazinājās, un vājpiena pulvera cenas sasniedza valsts intervences cenu. Sviesta cenas pagaidām vēl ir augstākas par intervences cenu, taču joprojām turpina samazināties.

(4)

Padomes Regulā (ES) Nr. 1370/2013 (1) ir noteikti kvantitatīvi ierobežojumi sviesta un vājpiena pulvera iepirkšanai par fiksētu cenu, kas minēta minētajā regulā. Kad minētie ierobežojumi ir sasniegti, iepirkšana ir jāveic konkursa procedūrā, lai noteiktu maksimālo iepirkšanas cenu.

(5)

Kā ārkārtas pasākums ar mērķi nodrošināt valsts intervences mehānisma pastāvīgu pieejamību situācijā, kad piena un piena produktu nozares tirgū ir traucējumi, Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/1549 (2) ir noteikts agrāks sviesta un vājpiena pulvera valsts intervences laikposma sākšanas brīdis 2016. gadā, proti, tas sākas jau 1. janvārī.

(6)

Valsts intervences papildu laikposmā, kas 2016. gadam noteikts ar Deleģēto regulu (ES) 2015/1549, tika sasniegta puse no kvantitatīvā ierobežojuma daudzuma, kas vājpiena pulvera iepirkšanai par fiksētu cenu bija noteikts ar Regulu (ES) Nr. 1370/2013.

(7)

Lai palīdzētu piena un piena produktu nozarei atkal rast līdzsvaru valdošajos skarbajos tirgus apstākļos un saglabātu uzticēšanos valsts intervences mehānismu iedarbīgumam, ir lietderīgi palielināt kvantitatīvos ierobežojumus, kas 2016. gadā piemērojami sviesta un vājpiena pulvera iepirkšanai par fiksētu cenu.

(8)

Attiecībā uz gadījumiem, kad pirms šīs regulas stāšanās spēkā ir uzsākta konkursa procedūra, nolūkā noteikt daudzumus, kas 2016. gadā pieejami sviesta un vājpiena pulvera iepirkšanai par fiksētu cenu, nebūtu jāņem vērā jebkuri daudzumi, kuri varētu būt iepirkti saskaņā ar minēto procedūru.

(9)

Lai panāktu šajā regulā paredzēto pagaidu pasākumu tūlītēju ietekmi tirgū un veicinātu cenu stabilizēšanos, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

(1)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) ir tikusi informēta par kredītu ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, attiecībā uz kurām centrālajam darījumu partnerim ir piešķirta atļauja veikt tīrvērti. Attiecībā uz katru no šīm klasēm EVTI ir novērtējusi būtiskos kritērijus, saskaņā ar kuriem uz tām attiecina tīrvērtes pienākumu, tostarp standartizācijas pakāpi, apjomu un likviditāti, kā arī cenu noteikšanas informācijas pieejamību. EVTI, ņemot vērā vispārējo mērķi – sistēmiskā riska samazināšanu –, saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 648/2012 izklāstīto procedūru ir noteikusi, uz kurām kredītu ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm būtu jāattiecina tīrvērtes pienākums.

(2)

Viena kopīga un būtiska kredītu ārpusbiržas atvasināto instrumentu iezīme ir laikposms līdz beigu termiņam. Tas atbilst noteiktam datumam, kurā beidzas kredītu atvasinātā instrumenta līgums. Minētā iezīme būtu jāņem vērā, nosakot, uz kurām kredītu ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm ir attiecināms tīrvērtes pienākums.

(3)

Dažādiem darījumu partneriem ir nepieciešami atšķirīgi laikposmi, lai noslēgtu nepieciešamās vienošanās par tādu kredītu ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums. Lai nodrošinātu, ka šis pienākums tiek īstenots pienācīgi un laikus, darījumu partneri būtu jāklasificē kategorijās, kurās uz pietiekami līdzīgiem darījumu partneriem tīrvērtes pienākums attiecas no tā paša datuma.

(4)

Pirmajā kategorijā būtu jāiekļauj gan finanšu, gan nefinanšu darījumu partneri, kas šīs regulas spēkā stāšanās dienā ir tīrvērtes dalībnieki vismaz vienam no attiecīgajiem centrālajiem darījumu partneriem un attiecībā uz vismaz vienu no kredītu ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākums, jo šādiem darījumu partneriem jau ir pieredze ar brīvprātīgo tīrvērti un tie jau ir izveidojuši saikni ar minētajiem centrālajiem darījumu partneriem nolūkā veikt tīrvērti vismaz vienai no šīm klasēm. Nefinanšu darījumu partneriem, kas ir tīrvērtes dalībnieki, arī vajadzētu būt iekļautiem šajā pirmajā kategorijā, jo to pieredze un sagatavošanās centralizētajai tīrvērtei ir salīdzināma ar tajā iekļauto finanšu darījumu partneru pieredzi un sagatavošanos.

(5)

Otrajā kategorijā un trešajā kategorijā būtu jāiekļauj finanšu darījumu partneri, kas nav iekļauti pirmajā kategorijā, sagrupējot tos atbilstoši to tiesībspējas un darbībspējas pakāpei attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Finanšu darījumu partneru dažādo tiesībspējas un darbībspējas pakāpju diferencēšana būtu jābalsta uz apjomu, kādā tiek veikta darbība ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, un tāpēc būtu jānosaka kvantitatīvs slieksnis dalījumam starp otro kategoriju un trešo kategoriju, balstoties uz atvasināto instrumentu, kuru tīrvērte tiek veikta necentralizēti, nosacīto vidējo kopsummu mēneša beigās. Šis slieksnis būtu jānosaka atbilstošā līmenī, lai diferencētu mazākus tirgus dalībniekus, vienlaikus arī otrās kategorijas ietvaros aptverot ievērojamu riska līmeni. Šim slieksnim arī vajadzētu būt pielāgotam starptautiskā mērogā saskaņotajam nodrošinājuma rezerves prasību slieksnim attiecībā uz atvasināto instrumentu necentralizētu tīrvērti, lai tādējādi veicinātu regulējuma konverģenci un lai mazinātu darījumu partneru izmaksas saistībā ar atbilstības nodrošināšanu. Tāpat kā minētajos starptautiskajos standartos, lai gan kopumā slieksni piemēro grupas mērogā, ņemot vērā potenciālos riskus, kas piemīt visai grupai, ieguldījumu fondu gadījumā šis slieksnis būtu jāpiemēro atsevišķi katram fondam, jo parasti citu fondu saistības un ieguldījumu pārvaldītāja saistības neietekmē konkrēta fonda saistības. Tādējādi slieksnis būtu jāpiemēro katram fondam atsevišķi, ciktāl fonda maksātnespējas vai bankrota gadījumā katrs ieguldījumu fonds ir uzskatāms par pilnīgi nošķirtu un norobežotu aktīvu kopumu, kam nav nodrošinājuma, galvojuma vai citāda atbalsta no citiem ieguldījumu fondiem vai paša ieguldījumu pārvaldītāja.

(6)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 minētā finanšu darījumu partneru definīcija neaptver dažus alternatīvos ieguldījumu fondus (“AIF”), lai gan to darbībspējas pakāpe attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem līdzinās šajā definīcijā ietverto AIF darbībspējai. Tādēļ AIF, kas klasificēti kā nefinanšu darījumu partneri, būtu jāiekļauj tajās pašās darījumu partneru kategorijās kā AIF, kas klasificēti kā finanšu darījumu partneri.

(7)

Ceturtajā kategorijā būtu jāiekļauj nefinanšu darījumu partneri, kas nav iekļauti pārējās kategorijās, ņemot vērā, ka tiem ir mazāka pieredze un darbībspēja ārpusbiržas atvasināto instrumentu un centralizētās tīrvērtes jomā nekā darījumu partneriem, kuri ietilpst pārējās kategorijās.

(8)

Jautājumā par dienu, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā attiecībā uz darījumu partneriem, kas ietilpst pirmajā kategorijā, būtu jāņem vērā tas, ka tiem var nebūt nepieciešamās, jau iepriekš pastāvošās saiknes ar centrālajiem darījumu partneriem attiecībā uz visām klasēm, uz kurām attiecas tīrvērtes pienākums. Turklāt darījumu partneri, kas ietilpst šajā kategorijā, ir uzskatāmi par tādiem, kas nodrošina piekļuvi tīrvērtei tādiem darījumu partneriem, kuri nav tīrvērtes dalībnieki, un ir sagaidāms, ka līdz ar tīrvērtes pienākuma stāšanos spēkā būtiski palielināsies klientu tīrvērte un netiešo klientu tīrvērte. Visbeidzot, šī pirmā darījumu partneru kategorija veido ievērojamu daļu no tādu kredītu ārpusbiržas atvasināto instrumentu apjoma, kuriem jau tiek veikta tīrvērte, un to darījumu apjoms, kuriem ir veicama tīrvērte, ievērojami palielināsies pēc tam, kad stāsies spēkā šajā regulā noteiktais tīrvērtes pienākums. Tādēļ attiecībā uz darījumu partneriem, kuri ietilpst pirmajā kategorijā, būtu jānosaka termiņš, kas būtu saprātīgs un dotu iespēju sagatavoties papildu klašu tīrvērtei, kā arī reaģēt uz klientu tīrvērtes un netiešo klientu tīrvērtes pieaugumu un pielāgoties to darījumu apjoma kāpumam, kuriem veicama tīrvērte, proti, seši mēneši. Turklāt, nosakot datumu, kurā stājas spēkā tīrvērtes pienākums attiecībā uz pirmās kategorijas darījumu partneriem, būtu jāņem vērā arī tas, vai līdz brīdim, kad šī regula stājas spēkā, vairāk nekā viens centrālais darījumu partneris ir veicis tīrvērti tai pašai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei. Konkrētāk, ievērojams skaits darījumu partneru, kas mēģina vienlaikus slēgt tīrvērtes vienošanās ar tiem pašiem centrālajiem darījumu partneriem, nozīmētu, ka ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā gadījumā, ja darījumu partneri var izvēlēties, ar kuru no vairākiem centrālajiem darījumu partneriem slēgt tīrvērtes vienošanās. Tādēļ būtu jāpiešķir papildu trīs mēnešu laikposms, lai nodrošinātu tīrvērtes pienākuma pareizu īstenošanu.

(9)

Jautājumā par dienu, kurā tīrvērtes pienākums stājas spēkā attiecībā uz darījumu partneriem, kuri ietilpst otrajā kategorijā vai trešajā kategorijā, būtu jāņem vērā tas, ka to lielākā daļa iegūs piekļuvi centrālajiem darījumu partneriem, kļūstot par kāda tīrvērtes dalībnieka klientu vai netiešo klientu. Šis process varētu ilgt 12 līdz 18 mēnešus atkarībā no darījumu partneru tiesībspējas un darbībspējas un to gatavības slēgt vienošanās ar tīrvērtes dalībniekiem, kuras ir nepieciešamas, lai veiktu līgumu tīrvērti. Turklāt, nosakot datumu, kurā stājas spēkā tīrvērtes pienākums attiecībā uz otrās un trešās kategorijas darījumu partneriem, būtu jāņem vērā arī tas, vai līdz brīdim, kad šī regula stājas spēkā, vairāk nekā viens centrālais darījumu partneris jau veic tīrvērti tai pašai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei. Konkrētāk, ievērojams skaits darījumu partneru, kas mēģina vienlaikus slēgt tīrvērtes vienošanās ar tiem pašiem centrālajiem darījumu partneriem, nozīmētu, ka ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā gadījumā, ja darījumu partneri var izvēlēties, ar kuru no vairākiem centrālajiem darījumu partneriem slēgt tīrvērtes vienošanās. Tādēļ būtu jāpiešķir papildu trīs mēnešu laikposms, lai nodrošinātu tīrvērtes pienākuma pareizu īstenošanu.

(10)

Jautājumā par dienu, kurā tīrvērtes pienākums stājas spēkā attiecībā uz darījumu partneriem, kas ietilpst ceturtajā kategorijā, būtu jāņem vērā to tiesībspēja un darbībspēja, kā arī tas, ka to pieredze ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem un centralizēto tīrvērti ir mazāka nekā darījumu partneriem, kuri ietilpst pārējās kategorijās.

(11)

Attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri noslēgti starp darījumu partneri, kas uzņēmējdarbību veic trešā valstī, un citu darījumu partneri, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, ja abi ietilpst vienā grupā, pilnā apmērā ir iekļauti kopīgā konsolidācijā un uz tiem attiecas atbilstošas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras, būtu jāparedz atlikts tīrvērtes pienākuma piemērošanas datums. Šādai atliktai piemērošanai būtu jānodrošina, ka uz ierobežotu laikposmu – apstākļos, kad nepastāv Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktā minētie īstenošanas akti, kas aptvertu šīs regulas pielikumā minētos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus un tādas tiesību sistēmas ārpus Savienības, kurās uzņēmējdarbību veic darījumu partneri, – tīrvērtes pienākums uz minētajiem līgumiem neattiecas. Kompetentām iestādēm būtu jāspēj iepriekš pārbaudīt, vai darījumu partneri, kas noslēdz šādus līgumus, ietilpst vienā grupā un atbilst pārējiem Regulā (ES) Nr. 648/2012 izklāstītajiem grupas iekšējo darījumu nosacījumiem.

(12)

Atšķirībā no ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kuru darījumu partneri ir nefinanšu darījumu partneri, tādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu gadījumā, kuru darījumu partneri ir finanšu darījumu partneri, Regula (ES) Nr. 648/2012 paredz, ka tīrvērtes pienākumu piemēro tad, ja līgumi noslēgti pēc paziņojuma nosūtīšanas uz EVTI pēc tam, kad centrālajam darījumu partnerim ir piešķirta atļauja veikt konkrētas ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases tīrvērti, bet pirms dienas, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā, un ja to attaisno minēto līgumu atlikušais termiņš dienā, kad stājas spēkā tīrvērtes pienākums. Tīrvērtes pienākuma attiecināšanai uz minētajiem līgumiem būtu jāatbilst mērķim – nodrošināt vienveidīgu un saskaņotu Regulas (ES) Nr. 648/2012 piemērošanu. Ar tā palīdzību varētu veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmisko risku, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem apstākļos, kad uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu klasi tiek attiecināts tīrvērtes pienākums. Tāpēc būtu jānosaka tāds minimālais atlikušais termiņš, kas nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu.

(13)

Pirms stājas spēkā regulatīvie tehniskie standarti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu, darījumu partneri nevar prognozēt, vai dienā, kad stāsies spēkā tīrvērtes pienākums, šis pienākums attieksies uz to noslēgtajiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. Šī nenoteiktība ievērojami ietekmē tirgus dalībnieku spēju precīzi noteikt cenu to noslēgtajiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, jo uz līgumiem, kuriem veic centralizētu tīrvērti, attiecas nodrošinājuma režīms, kas atšķiras no tā režīma, kurš attiecas uz līgumiem, kuriem veic necentralizētu tīrvērti. Ja nākotnes (forward) tīrvērte tiktu attiecināta uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti pirms šīs regulas stāšanās spēkā (neatkarīgi no to atlikušā termiņa dienā, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā), tas varētu mazināt darījumu partneru spēju atbilstoši ierobežot savus tirgus riskus un varētu vai nu ietekmēt tirgus darbību un finanšu stabilitāti, vai arī liegt tiem iespēju veikt savu parasto darbību, ierobežojot risku ar citiem piemērotiem līdzekļiem.

(14)

Turklāt uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pirms tīrvērtes pienākuma stāšanās spēkā, tīrvērtes pienākums nebūtu jāattiecina līdz laikam, kad šādus līgumus noslēgušie darījumu partneri var konstatēt, kurā kategorijā tie ietilpst, kādi centrālie darījumu partneri ir pieejami minēto līgumu tīrvērtes veikšanai un vai uz tiem attiecas konkrētu līgumu (tostarp to grupas iekšējo darījumu) tīrvērtes pienākums, un kad tie varēs īstenot vienošanās, kas nepieciešamas, lai noslēgtu šādus līgumus, ņemot vērā tīrvērtes pienākumu. Tāpēc, lai nodrošinātu tirgus pienācīgu darbību un stabilitāti, kā arī vienlīdzīgu konkurenci starp darījumu partneriem, būtu atbilstoši uzskatīt, ka neatkarīgi no minēto līgumu atlikušā termiņa tīrvērtes pienākums uz tiem nebūtu jāattiecina.

(15)

Uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti pēc EVTI informēšanas pēc tam, kad centrālajam darījumu partnerim ir piešķirta atļauja veikt konkrētas ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases tīrvērti, bet pirms dienas, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā, nebūtu jāattiecina tīrvērtes pienākums, ja šādi līgumi sistēmiskā riska ziņā nav ievērojami nozīmīgi vai ja tīrvērtes pienākuma attiecināšana uz tiem varētu apdraudēt vienveidīgu un saskaņotu Regulas (ES) Nr. 648/2012 piemērošanu. Darījumu partneru kredītrisks, kas saistīts ar kredītu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem ir ilgāks termiņš, tirgū pastāv ilgāk nekā kredītrisks, kas saistīts ar kredītu ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem ar īsu atlikušo termiņu. Ja tīrvērtes pienākums tiktu attiecināts uz līgumiem ar īsu atlikušo termiņu, tas nozīmētu slogu darījumu partneriem, kas nebūtu samērīgs ar mazinātā riska apmēru. Turklāt kredītu ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ar īsu atlikušo termiņu veido salīdzinoši nelielu daļu no tirgus kopapjoma un tādējādi salīdzinoši nelielu daļu no sistēmiskā riska kopapjoma, kas saistīts ar šo tirgu. Tādēļ būtu jānosaka tādi minimālie atlikušie termiņi, kas nodrošinātu, ka uz līgumiem, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz dažus mēnešus, tīrvērtes pienākums neattiecas.

(16)

Darījumu partneri, kas ietilpst trešajā kategorijā, uzņemas salīdzinoši nelielu daļu no vispārējā sistēmiskā riska, un tiem ir mazāka tiesībspēja un darbībspēja attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem nekā darījumu partneriem, kuri ietilpst pirmajā kategorijā vai otrajā kategorijā. Būtiski ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu elementi, tostarp cenu noteikšana kredītu ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums un kuri noslēgti pirms šā pienākuma stāšanās spēkā, īsā laikā būs jāpielāgo, lai tajos iekļautu tīrvērti, kas notiks tikai vairākus mēnešus pēc līguma noslēgšanas. Šis nākotnes tīrvērtes process ir saistīts ar svarīgiem cenu noteikšanas modeļa pielāgojumiem un šādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu dokumentācijas grozījumiem. Darījumu partneriem, kas ietilpst trešajā kategorijā, ir ļoti nelielas iespējas savos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos iekļaut šādu nākotnes tīrvērti. Tādējādi, ja uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti pirms tīrvērtes pienākuma stāšanās spēkā, attiecinātu tīrvērtes pienākumu, tiktu mazināta šo darījumu partneru spēja pienācīgi ierobežot savus riskus un vai nu tiktu ietekmēta tirgus darbība un stabilitāte, vai arī šiem darījumu partneriem tiktu liegta iespēja veikt savu parasto darbību, ja tie nevarētu turpināt ierobežot riskus. Tādēļ uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus pirms tīrvērtes pienākuma stāšanās spēkā ir noslēguši trešajā kategorijā ietilpstoši darījumu partneri, tīrvērtes pienākums nebūtu jāattiecina.

(17)

Turklāt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi, kas noslēgti starp darījumu partneriem, kuri ietilpst vienā grupā, var tikt atbrīvoti no tīrvērtes pienākuma (ja vien ir ievēroti konkrēti nosacījumi), lai izvairītos no grupas iekšējo riska pārvaldības procesu efektivitātes mazināšanās un lai tādējādi neapdraudētu Regulas (ES) Nr. 648/2012 vispārējā mērķa sasniegšanu. Tāpēc uz grupas iekšējiem darījumiem, kuri atbilst konkrētiem nosacījumiem un kuri ir noslēgti pirms dienas, kad attiecībā uz šādiem darījumiem stājas spēkā tīrvērtes pienākums, tīrvērtes pienākums nebūtu jāattiecina.

(18)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EVTI ir iesniegusi Komisijai.

(19)

EVTI ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, ir izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus, kā arī ir lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu, un ir apspriedusies ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju,

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Francijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Olive de Nîmes, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 991/2010 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

(1)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 223/2014 2017. gadā un 2022. gadā vadošajai iestādei, kura atbild par darbības programmu pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai (DP I), ir jāveic galasaņēmēju strukturēts apsekojums.

(2)

Šāds galasaņēmēju strukturētais apsekojums ir viens no rīkiem, kas izmantojams, lai novērtētu Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD). Lai nodrošinātu, ka apsekojumā tiek iegūti kvalitatīvi rezultāti un tas ir lietderīgs FEAD novērtēšanā, ir jāizstrādā paraugs, kas ļauj apkopot datus Eiropas Savienības līmenī,

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Padome 2015. gada 15. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/598 (1), ar ko Peter BURIAN kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Vidusāzijā. ESĪP pilnvaras beigsies 2016. gada 30. aprīlī.

(2)

ESĪP pilnvaras būtu jāpagarina vēl uz 10 mēnešiem.

(3)

ESĪP pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

a)

veicināt labas un ciešas attiecības starp Savienību un Vidusāzijas valstīm, pamatojoties uz kopējām vērtībām un interesēm, kā izklāstīts attiecīgos nolīgumos;

b)

palīdzēt stiprināt stabilitāti un valstu sadarbību minētajā reģionā;

c)

palīdzēt stiprināt demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Vidusāzijā;

d)

pievērsties galveno risku novēršanai, jo īpaši risināt konkrētas problēmas, kas varētu tieši skart Savienību;

e)

stiprināt Savienības darbību efektivitāti un pamanāmību minētajā reģionā, tostarp izvēršot ciešāku koordināciju ar citiem attiecīgiem partneriem un starptautiskajām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO).

a)

saskaņā ar EĀDD ieteikumiem izveidojot īpašu drošības plānu, ietverot īpašus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot personāla drošu pārvietošanos uz viņa atbildībā esošu teritoriju un minētajā teritorijā, kā arī rīcību drošības incidentos, un ietverot ārkārtas rīcības plānu un evakuācijas plānu;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem viņa atbildībā esošajā teritorijā;

c)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

(1)

Padome 2015. gada 15. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/599 (1), ar ko Fernando GENTILINI kungu iecēla par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Tuvo Austrumu miera procesā (TAMP). ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2016. gada 30. aprīlī.

(2)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 10 mēnešiem.

(3)

ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

a)

saskaņā ar EĀDD ieteikumiem izveidojot īpašu drošības plānu, ietverot īpašus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot personāla drošu pārvietošanos uz viņa atbildībā esošo teritoriju un minētajā teritorijā, kā arī rīcību drošības incidentos, un ietverot ārkārtas rīcības plānu un evakuācijas plānu;

b)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem viņa atbildībā esošajā teritorijā;

c)

nodrošinot, ka visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās viņa atbildībā esošajā teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska izvērtējuma pakāpe, ko minētajai teritorijai piešķīris EĀDD;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2009/752/EK (2) atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 258/97 atļāva laist tirgū krila (Euphausia superba) lipīdu ekstraktu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu lietošanai konkrētos pārtikas produktos.

(2)

2009. gada 11. decembrī uzņēmums Aker BioMarine Antarctic AS paziņoja Komisijai par nodomu laist tirgū krila (Euphausia superba) lipīdu ekstraktu, pamatojoties uz atzinumu, ko sniedza Somijas kompetentā pārtikas novērtēšanas iestāde, par tā būtisko līdzvērtīgumu ar Lēmumu 2009/752/EK atļautajam krila (Euphausia superba) lipīdu ekstraktam.

(3)

2014. gada 15. septembrī uzņēmums Aker BioMarine Antarctic AS Īrijas kompetentajām iestādēm iesniedza pieprasījumu paplašināt krila (Euphausia superba) lipīdu ekstrakta kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas lietošanu.

(4)

2014. gada 23. decembrī Īrijas kompetentā pārtikas novērtēšanas iestāde izsniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā secināja, ka minētā krila (Euphausia superba) lipīdu ekstrakta lietošanas paplašināšana atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem par jauniem pārtikas produktiem.

(5)

2015. gada 22. janvārī Komisija pārsūtīja sākotnējo novērtējuma ziņojumu pārējām dalībvalstīm.

(6)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punkta pirmajā daļā noteiktajā 60 dienu termiņā tika pausti pamatoti iebildumi. Pēc tam pieteikuma iesniedzējs attiecīgi grozīja pieprasījumu attiecībā uz ierosinātajām pārtikas kategorijām. Šīs izmaiņas un pieteikuma iesniedzēja papildu skaidrojumi mazināja dalībvalstu un Komisijas bažas.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/46/EK (3) ir izklāstītas uztura bagātinātājiem piemērojamās prasības. Krila (Euphausia superba) lipīdu ekstrakta lietošana būtu jāatļauj, neskarot minētā tiesību aktu prasības.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004 dalībvalstīm ir jāpieņem valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku (“FAB”) plāni, kas ietver saistošus valsts mērķus vai FAB līmeņa mērķus, nodrošinot atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. Minētā regula paredz arī to, ka Komisijai ir jānovērtē minēto mērķu atbilstība, pamatojoties uz vērtēšanas kritērijiem, kas minēti regulas 11. panta 6. punkta d) apakšpunktā. Sīkāk izstrādāti attiecīgie noteikumi ir izklāstīti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 390/2013.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/132/ES (3) tika pieņemti galveno darbības jomu “drošība”, “vide”, “veiktspēja” un “izmaksu efektivitāte” Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi otrajam pārskata periodam (2015–2019).

(3)

Komisija 2015. gada 2. martā pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/347 (4), kurā iztirzāta dažu mērķu, kas iekļauti sākotnējos darbības plānos, neatbilstība Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, kā arī izklāstīti ieteikumi minēto mērķu pārskatīšanai. Šis lēmums bija adresēts Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Vācijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Luksemburgai, Ungārijai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai un Slovākijai, un tajā bija prasīts pārskatīt mērķus attiecībā uz galvenajām darbības jomām “veiktspēja” un/vai “izmaksu efektivitāte”.

(4)

Beļģija, Bulgārija, Čehija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Slovākija līdz 2015. gada 2. jūlijam iesniedza pārskatītos valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku plānus, tostarp pārskatītos darbības mērķus. Spānija un Portugāle 2016. gada 4. februārī iesniedza funkcionālā gaisa telpas bloka plāna grozījumu ar vēlreiz pārskatītiem darbības mērķiem.

(5)

Darbības izvērtēšanas iestāde, kam saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 3. pantu uzdots sniegt palīdzību Komisijai darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā, 2015. gada 15. oktobrī iesniedza Komisijai novērtējuma ziņojumu.

(6)

Pārskatīto darbības mērķu novērtējums par to atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem ir veikts, izmantojot tos pašus novērtēšanas kritērijus un metodes, kas tika izmantotas, izvērtējot sākotnēji iesniegtos darbības mērķus.

(7)

Attiecībā uz galveno darbības jomu “veiktspēja” – attiecīgo dalībvalstu iesniegto pārskatīto maršruta gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) kavēšanās mērķu atbilstība tika novērtēta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 IV pielikuma 4. punktā minēto principu, izmantojot attiecīgās veiktspējai noteiktās FAB atsauces vērtības, ko aprēķinājis tīkla vadītājs un kas ir noteiktas tīkla darbības plāna (2014.–2018./2019.) visjaunākajā – 2014. gada jūnija – redakcijā (tīkla darbības plāns), un kas, tās piemērojot, Savienības līmenī nodrošina, ka tiek sasniegts Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis. Šis novērtējums ir apliecinājis, ka pārskatītie mērķi, ko Austrija, Čehijas Republika, Horvātija, Slovākijas Republika, Slovēnija un Ungārija iesniegusi attiecībā uz FABCE, Spānija un Portugāle – attiecībā uz SW FAB, Bulgārija un Rumānija – attiecībā uz Danube FAB, atbilst attiecīgajam Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķim.

(8)

Attiecībā uz galveno darbības jomu “izmaksu efektivitāte” – attiecīgo dalībvalstu iesniegtie mērķi, kas izteikti maršruta aprēķinātajās vienības izmaksās, tika novērtēti saskaņā ar principiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 IV pielikuma 5. punktā saistībā ar 1. punktu, ņemot vērā maršruta aprēķināto vienības izmaksu tendenci otrajā pārskata periodā un kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā (2012–2019), pakalpojuma vienību skaitu (satiksmes prognozes) un maršruta aprēķināto vienības izmaksu līmeni, salīdzinot ar dalībvalstīm, kam ir līdzīgi darbības un ekonomiskie apstākļi. Šis novērtējums ir apliecinājis, ka pārskatītie Austrijas un Slovākijas Republikas iesniegtie mērķi, kā noteikts FABCE pārskatītajā darbības uzlabošanas plānā, un Itālijas –, kā noteikts pārskatītajā darbības uzlabošanas plānā Blue Med FAB, atbilst attiecīgajam Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķim.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 noteikts, ka dalībvalstis, trešās valstis vai to reģioni (“valstis vai reģioni”) ir jāklasificē pēc to govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) statusa vienā no trijām kategorijām: nenozīmīgs GSE risks, kontrolēts GSE risks un nenoteikts GSE risks.

(2)

Komisijas Lēmuma 2007/453/EK (2) pielikumā valstis un reģioni ir sagrupēti atbilstīgi to GSE statusam.

(3)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai (OIE) ir noteicoša ietekme valstu vai reģionu kategorizēšanā pēc to GSE riska.

(4)

OIE Ģenerālā asambleja 2014. gada maijā rezolūcijā Nr. 18 “Govju sūkļveida encefalopātijas riska statusa atzīšana dalībvalstīm” (3) nolēma piešķirt “nenozīmīga GSE riska” statusu attiecībā uz Rumāniju. OIE Dzīvnieku slimību zinātniskā komisija 2014. gada 27. jūnijā apturēja šo nenozīmīga GSE riska statusu sakarā ar Rumānijas 2014. gada 20. jūnija paziņojumu par atipisku GSE gadījumu.

(5)

OIE Ģenerālā asambleja 2015. gada maijā grozīja Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (turpmāk “kodekss”) GSE nodaļu, pievienojot kodeksa 11.4.1. pantam šādu teikumu: “GSE neietver “atipisku GSE” oficiāla GSE riska statusa atzīšanai, jo tiek uzskatīts, ka šī saslimšana izpaužas spontāni visās liellopu populācijās ļoti retos gadījumos.” (4)

(6)

Tā kā nenozīmīga GSE riska statuss attiecībā uz Rumāniju ir apturēts sakarā ar atipiska GSE gadījuma atklāšanu un tā kā jaunā kodeksa versija izslēdz atipisku GSE oficiāla GSE riska statusa atzīšanai, OIE Dzīvnieku slimību zinātniskā komisija nolēma, ka attiecībā uz Rumāniju no 2015. gada 8. decembra ir atjaunots nenozīmīgs GSE statuss.

(7)

Lai atspoguļotu šo lēmumu, valstu saraksts Lēmuma 2007/453/EK pielikumā būtu jāgroza.

(8)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2007/453/EK.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

ierakstu “— Rumānija” iekļauj punktā “A. Valstis vai reģioni ar nenozīmīgu GSE risku” pēc “— Portugāle” un pirms “— Slovēnija”;

2)

ierakstu “— Rumānija” punktā “B. Valstis vai reģioni ar kontrolētu GSE risku” svītro.

(1)

Direktīvā 96/23/EK ir noteikti pasākumi tās I pielikumā uzskaitīto vielu un atlieku grupu pārraudzībai. Minētajā direktīvā ir noteikta prasība, ka trešās valstis, no kurām dalībvalstīm ir atļauts importēt dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, uz ko attiecas minētā direktīva, iesniedz atlieku pārraudzības plānu, kurā ir paredzētas prasītās garantijas. Minētajā plānā būtu jāiekļauj vismaz tās atlieku grupas un vielas, kas uzskaitītas minētajā I pielikumā.

(2)

Komisijas Lēmums 2011/163/ES (2) apstiprina Direktīvas 96/23/EK 29. pantā paredzētos plānus (“plāni”), ko konkrētas minētā lēmuma pielikumā uzskaitītās trešās valstis iesniegušas attiecībā uz direktīvas I pielikuma sarakstā norādītajiem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem.

(3)

Ievērojot atsevišķu trešo valstu nesen iesniegtos plānus un papildu informāciju, ko Komisija saņēmusi no minētajām trešām valstīm, ir jāatjaunina pašlaik Lēmuma 2011/163/ES pielikumā uzskaitīto to trešo valstu saraksts (“saraksts”), no kurām saskaņā ar Direktīvu 96/23/EK dalībvalstis drīkst importēt konkrētus dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus.

(4)

Dominikānas Republika ir iesniegusi Komisijai plānu attiecībā uz medu. Minētajā plānā ir paredzētas pietiekamas garantijas, un tas būtu jāapstiprina. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksts par Dominikānas Republiku attiecībā uz medu.

(5)

Folklenda (Malvinu) Salas ir iesniegušas Komisijai plānu attiecībā uz akvakultūru. Minētajā plānā ir paredzētas pietiekamas garantijas, un tas būtu jāapstiprina. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksts par Folklenda (Malvinu) Salām attiecībā uz akvakultūru.

(6)

Komisija Francijas Polinēzijai pieprasīja sniegt informāciju par to, kā tiek īstenots tās plāns par medu. Francijas Polinēzijas kompetentās iestādes savā atbildē norādīja, ka atlieku pārraudzības programma attiecībā uz medu nav izstrādāta, jo Francijas Polinēzija neplāno eksportēt medu uz ES. Tāpēc no saraksta būtu jāsvītro minētās trešās valsts ieraksts par medu. Par to Francijas Polinēzija tika attiecīgi informēta.

(7)

Komisija Namībijai pieprasīja sniegt informāciju par to, kā tiek īstenoti tās plāni par savvaļas medījumdzīvniekiem. Namībijas kompetentās iestādes savā atbildē norādīja, ka atlieku pārraudzības programma attiecībā uz savvaļas medījumdzīvniekiem nav izstrādāta, jo Namībija neplāno eksportēt savvaļas medījumdzīvniekus uz ES. Tāpēc no saraksta jāsvītro minētās trešās valsts ieraksts par savvaļas medījumdzīvnieku produktiem. Par to Namībija tika attiecīgi informēta.

(8)

Dienvidkoreja Komisijai ir iesniegusi plānu attiecībā uz mājputniem. Minētajā plānā ir paredzētas pietiekamas garantijas, un tas būtu jāapstiprina. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksts par Dienvidkoreju attiecībā uz mājputnu produktiem.

(9)

Senpjēra un Mikelona Komisijai ir iesniegusi plānu attiecībā uz mājputniem. Minētajā plānā ir paredzētas pietiekamas garantijas, un tas būtu jāapstiprina. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksts par Senpjēru un Mikelonu attiecībā uz mājputnu produktiem.

(10)

Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2010 (3) atļauj Singapūrai ievest Savienībā Jaunzēlandes izcelsmes svaigas gaļas sūtījumus, kas ir derīgi ievešanai Savienībā un paredzēti Savienībai. Lai atļautu šādu darbību veikšanu, saraksta ierakstā par Singapūru būtu jāiekļauj zirgi, savvaļas medījumdzīvnieki un saimniecībā audzēti medījumdzīvnieki, taču attiecībā tikai uz Savienībai paredzētām precēm, kuru sastāvā ir Jaunzēlandes izcelsmes svaiga gaļa un kuras tiek izkrautas, pārkrautas un pārvadātas tranzītā caur Singapūru, ar vai bez uzglabāšanas tajā. Par to Singapūra un Jaunzēlande tika attiecīgi informētas. Sarakstā attiecībā uz Singapūru būtu jāiekļauj zemsvītras piezīme, kurā noteikts šis ierobežojums.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,