7.4.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/1

KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/539

(2016. gada 6. aprīlis),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz pilotu mācībām, eksāmeniem un periodiskām pārbaudēm saistībā ar veiktspējas navigāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 7. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1178/2011 (2) ievieš nosacījumus gan konkrētu gaisa kuģu ekspluatācijā iesaistītajiem pilotiem, gan šo pilotu mācībās, eksāmenos un pārbaudēs izmantotajām lidojumu simulācijas trenažieru iekārtām un iesaistītajām personām un organizācijām.

(2)

Minētajā regulā ir nepieciešams iekļaut papildu prasības attiecībā uz tādu pilotu mācībām, eksāmeniem un periodiskām pārbaudēm, kas lido, ievērojot veiktspējas navigācijas (PBN) procedūras, un kam šā iemesla dēļ instrumentālo lidojumu kvalifikācijā (IR) nepieciešamas apstiprinātas PBN tiesības. PBN apstiprināšanai nevajadzētu radīt papildu administratīvo slogu kompetentajai iestādei.

(3)

Būtu jāuzskata, ka piloti ar instrumentālo lidojumu kvalifikāciju, kas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, pamatojoties uz piemērojamām valsts tiesību aktu prasībām vai citādi, ir ieguvuši vajadzīgās teorētiskās zināšanas un prasmes PBN operācijās, ir izpildījuši papildu prasības, ja viņi var kompetentajai iestādei pietiekamā mērā pierādīt, ka tādējādi gūtās zināšanas un prasmes ir līdzvērtīgas tām, ko iegūst šajā regulā noteiktajos kursos un mācībās. Kompetentajām iestādēm lēmumi par šādu zināšanu un prasmju līdzvērtīgumu būtu jābalsta uz objektīvu informāciju un kritērijiem.

(4)

Ne visi piloti, jo īpaši vispārējas nozīmes aviācijā, lido, ievērojot PBN procedūras, jo, piemēram, to gaisa kuģiem vai vietējam lidlaukam trūkst šim nolūkam paredzēto atbilstīgo sertificēto iekārtu. Tādēļ šobrīd minētajiem pilotiem, iespējams, nav nepieciešamas ar PBN saistītas papildu mācības un pārbaudes. Ņemot vērā PBN iekārtu un procedūru izmantošanas līmeni Savienībā, ar šo regulu būtu jānosaka samērīgs laikposms, pēc kura papildu prasības attiecībā uz pilotu mācībām, eksāmeniem un periodiskām pārbaudēm saistībā ar PBN kļūs piemērojamas minētajiem pilotiem.

(5)

Būtu jāpagarina laikposms, kurā dalībvalstis var pieņemt lēmumu to teritorijā nepiemērot Regulas (ES) Nr. 1178/2011 noteikumus pilotiem, kam ir kādas trešās valsts izdota apliecība un ar to saistīta veselības apliecība un kas iesaistīti konkrētu gaisa kuģu nekomerciālā ekspluatācijā, jo notiek Savienības sarunas ar dažām trešām valstīm par šādu apliecību un veselības apliecību konvertēšanas atvieglošanu. Būtu jāprecizē, ka, ja dalībvalsts pieņem vai ir pieņēmusi šādu lēmumu, tai minētais lēmums būtu jāpublicē piemērotā veidā, kas ļauj visām ieinteresētajām pusēm to pieņemt zināšanai un kas nodrošina, ka tiek izpildītas prasības par pārredzamību un juridisko noteiktību.

(6)	Regulā (ES) Nr. 1178/2011 būtu jāiekļauj arī papildu prasības attiecībā uz pārbaudes lidojumu pilotu tiesībām, lai minētajiem pilotiem, neatbilstot prasībām par attiecīgās klases vai tipa kvalifikāciju, ļautu ekspluatēt gaisa kuģi konkrētos lidojumos.

(7)

Regulā (ES) Nr. 1178/2011 noteikts, ka daudzpilotu apkalpes pilota apliecības (MPL) mācību kursu veic tikai apstiprināta mācību organizācija, kas ir daļa no gaisa pārvadātāja. Turklāt minētajā regulā noteikts, ka, ja vien MPL turētājs nav pabeidzis tā paša pārvadātāja pārejas mācību kursu, viņš nevar izmantot MPL tiesības. Ir gadījumi, kad pārvadātāja vainas dēļ MPL turētāji nevar pabeigt minētā pārvadātāja pārejas mācību kursu un līdz ar to nevar strādāt ne pie attiecīgā, ne arī pie cita pārvadātāja. Ierobežojums izmantot MPL tiesības citur minētajiem MPL turētājiem rada neizdevīgāku situāciju, kas nebalstās uz drošības apsvērumiem. Pilotiem, kas pāriet pie cita pārvadātāja, jāpabeidz jaunā pārvadātāja pārejas mācību kurss, lai gan pie iepriekšējā pārvadātāja viņi jau ir apmeklējuši pārejas mācību kursu. Turklāt visu pārvadātāju pārejas mācību kursos pilnībā jāņem vērā tā pilota pieredze, kas pievienojas attiecīgajam pārvadātājam. Tāpēc minētais ierobežojums ir jāatceļ. Tādējādi MPL prasības tiek pielāgotas ICAO standartiem.

(8)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 1178/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir atzinums (3), kuru Eiropas Aviācijas drošības aģentūra sniegusi atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 19. panta 1. punktam.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1178/2011 groza šādi:

regulā iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants

Veiktspējas navigācijas instrumentālo lidojumu kvalifikācijas tiesības

1. Piloti saskaņā ar veiktspējas navigācijas (PBN) procedūrām var lidot vienīgi pēc tam, kad viņiem ar apstiprinājumu instrumentālo lidojumu kvalifikācijā (IR) ir piešķirtas PBN tiesības.

2. Pilotam piešķir PBN tiesības, ja tas atbilst visām šīm prasībām:

a)	pilots saskaņā ar I pielikuma (Part-FCL) FCL.615. punktu ir sekmīgi apguvis teorētisko zināšanu kursu, kurā ietverta PBN;

b)	pilots saskaņā ar I pielikuma (Part-FCL) FCL.615. punktu ir sekmīgi veicis mācību lidojumus, kuros ietverta PBN;

c)	pilots ir sekmīgi nokārtojis vai nu prasmju pārbaudi saskaņā ar I pielikuma (Part-FCL) 7. papildinājumu, vai arī prasmju pārbaudi vai kvalifikācijas pārbaudi saskaņā ar I pielikuma (Part-FCL) 9. papildinājumu.

3. Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta prasības uzskata par izpildītām, ja kompetentā iestāde uzskata, ka kompetence, kas iegūta vai nu mācībās, vai arī ar zināšanām par PBN operācijām, ir līdzvērtīga kompetencei, kas iegūta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos kursos, un ja pilots kvalifikācijas pārbaudē vai prasmju pārbaudē, kas minēta 2. punkta c) apakšpunktā, eksaminētājam pietiekamā mērā pierāda šādu kompetenci.

4. Pēc 2. punkta c) apakšpunktā minētās prasmju pārbaudes vai kvalifikācijas pārbaudes pabeigšanas pilota reģistrācijas žurnālā vai līdzvērtīgā dokumentā reģistrē sekmīgu PBN kompetences pierādīšanu, un to paraksta pārbaudi veikušais eksaminētājs.

5. Piloti, kuriem ir IR, bet nav PBN tiesību, līdz 2020. gada 25. augustam var lidot vienīgi tādos maršrutos un veikt vienīgi tādas nosēšanās, kurās nav nepieciešamas PBN tiesības, un to IR atjaunošanai nav nepieciešami PBN elementi; pēc minētā datuma visiem pilotiem ar IR kvalifikāciju ir nepieciešamas PBN tiesības.”;

2)	regulas 10.a pantam pievieno šādu 5. punktu: “5. Pilotu mācību organizācijas nodrošina, ka ne vēlāk kā 2020. gada 25. augustāIR mācību kurss, ko tie piedāvā, ietver mācības par PBN tiesībām un ka attiecīgais mācību kurss atbilst I pielikuma (Part-FCL) prasībām.”;

regulas 12. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu līdz 2017. gada 8. aprīlim nepiemērot šīs regulas noteikumus pilotiem, kuriem ir kādas trešās valsts izdota apliecība un ar to saistīta veselības apliecība un kas iesaistīti Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā noteikto gaisa kuģu nekomerciālā ekspluatācijā. Dalībvalstis šos lēmumus dara publiski pieejamus.”;

4)	regulas I un VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 8. aprīļa.

Tomēr 1. panta 1., 2. un 4. punktu piemēro no 2018. gada 25. augusta, izņemot pielikuma 1. punkta g) apakšpunktu, ko piemēro no 2016. gada 8. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 79, 13.3.2008., 1. lpp.

(2) Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).

(3) European Aviation Safety Agency Opinion No 03/2015 of 31.3.2015. for a Commission Regulation on revision of operational approval criteria for Performance Based Navigation (PBN).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I un VII pielikumu groza šādi:

I pielikumu groza šādi:

pielikuma FCL.010. punktā iekļauj šādas definīcijas:

“ “Leņķiska operācija” ir instrumentālas nolaišanās operācija, kurā maksimāli pieļaujamo kļūdu/novirzi no plānotās trases līnijas izsaka, izmantojot adatu novirzi kursa novirzes indikatorā (CDI) vai līdzvērtīgā iekārtā pilotu kabīnē.

“Lineāra operācija” ir instrumentālas nolaišanās operācija, kurā maksimāli pieļaujamo kļūdu/novirzi no plānotās trases līnijas izsaka garuma vienībās, piemēram, attiecībā uz sānu novirzi no trases līnijas – jūras jūdzēs.

“ LNAV ” ir laterālā navigācija.

“ LPV ” ir lokalizētāja veiktspēja, izmantojot vertikālos norādījumus.

“Veiktspējas navigācija (PBN)” ir zonālā navigācija, kas balstās uz veiktspējas prasībām gaisa kuģiem, kuri veic lidojumus ATS maršrutā, veic instrumentālas nolaišanās procedūru vai lido norādītā gaisa telpā.

“ RNP APCH ” ir PBN specifikācija, ko izmanto instrumentālas nolaišanās operācijā.

“ RNP APCH operācija līdz LNAV minimumiem” ir 2D instrumentālas nolaišanās operācija, kurā laterālie norādījumi balstās uz GNSS pozicionēšanu.

“ RNP APCH operācija līdz LNAV/VNAV minimumiem” ir 3D instrumentālas nolaišanās operācija, kurā laterālie norādījumi balstās uz GNSS pozicionēšanu un vertikālos norādījumus nodrošina vai nu Baro VNAV funkcija, vai arī GNSS pozicionēšana, tostarp SBAS.

“ RNP APCH operācija līdz LPV minimumiem” ir 3D instrumentālas nolaišanās operācija, kurā gan laterālie, gan vertikālie norādījumi balstās uz GNSS pozicionēšanu, tostarp SBAS.

“ RNP AR APCH ” ir navigācijas specifikācija, kuru izmanto instrumentālas nolaišanās operācijās, kurām nepieciešams īpašs apstiprinājums.

“Trīsdimensiju (3D) instrumentālas nolaišanās operācija” ir instrumentālas nolaišanās operācija, kurā izmanto gan laterālos, gan vertikālos navigācijas norādījumus.

“Divdimensionāla (2D) instrumentālas nolaišanās operācija” ir instrumentālas nolaišanās operācija, kurā izmanto tikai laterālos navigācijas norādījumus.

“ VNAV ” ir vertikālā navigācija.”;

pielikuma FCL.600 IR punktu aizstāj ar šādu:

“Izņemot FCL.825. punktā paredzēto, lidojumus ar lidmašīnu, helikopteri, dirižabli vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi atbilstīgi IFR veic tikai:

a)	PPL, CPL, MPL un ATPL turētāji; un

b)	izņemot gadījumus, ja tiek kārtota prasmju pārbaude, kvalifikācijas pārbaude vai veic lidojumu ar instruktoru, IR turētāji, kam ir tiesības, kuras atbilst attiecīgajām gaisa telpas prasībām un gaisa kuģa kategorijai.”;

pielikuma FCL.605 IR punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	IR turētājs ir tiesīgs veikt lidojumus ar gaisa kuģi atbilstīgi IFR, tostarp PBN operācijas, ar lēmuma pieņemšanas augstumu, kas nav mazāks par 200 pēdām (60 m).”;

pielikuma FCL.700. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Pilota apliecības turētāji neveic gaisa kuģa pilota funkcijas bez derīgas un atbilstīgas klases vai tipa kvalifikācijas, izņemot:

i)	LAPL, SPL un BPL;

ii)	ja tiek kārtota prasmju pārbaude vai kvalifikācijas pārbaude, lai atjaunotu klases vai tipa kvalifikāciju;

iii)	ja tiek veikti mācību lidojumi;

iv)	ja tie ir ieguvuši pārbaudes lidojumu kvalifikāciju saskaņā ar FCL.820.”;

e)	pielikuma FCL.700. punkta c) apakšpunktu svītro;

pielikuma FCL.820. punkta c) apakšpunkta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3)	veikt lidojumus bez tipa vai klases kvalifikācijas, kā noteikts H apakšiedaļā; pārbaudes lidojumu kvalifikāciju neizmanto komerciālo gaisa pārvadājumu darbībām.”;

pielikuma 5. papildinājuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	Apstiprinājumu MPL apmācības kursam dod tikai ATO, kas ietilpst komerciālā gaisa pārvadājumu ekspluatantā, kurš sertificēts saskaņā ar Part-ORO, vai kuram ir īpaša vienošanās ar šādu ekspluatantu.”;

pielikuma 7. papildinājumu groza šādi:

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	IR pretendents ir apguvis tādas pašas klases vai tipa gaisa kuģa mācības, kādu izmanto pārbaudē un kurš ir atbilstoši aprīkots mācību un pārbaužu nolūkiem.”;

ii)

11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.

Uz turbulences apstākļiem, vadības īpašībām un gaisa kuģa tehnisko raksturojumu ir attiecināmas pielaides šādās robežās:

Augstums
viscaur	± 100 pēdas
riņķošanas sākšana lēmumu pieņemšanas relatīvajā/absolūtajā augstumā	+ 50 pēdas/– 0 pēdas
minimālais augstuma samazināšanas relatīvais/absolūtais augstums/MAP	+ 50 pēdas/– 0 pēdas
Atrašanās vietas noteikšana
ar radionavigācijas līdzekļiem	± 5°
attiecībā uz leņķiskām novirzēm	50 % novirze, azimuts un glisāde (piemēram, LPV, ILS, MLS, GLS)
2D (LNAV) un 3D (LNAV/VNAV) lineāras sānu novirzes	sānu kļūdu/novirzi no trases līnijas ierobežo līdz ± RNP vērtības, kas saistīta ar procedūru. Ir pieļaujama īslaicīga novirze no šā standarta, novirzei nepārsniedzot RNP vērtību
3D lineāra vertikāla novirze (piemēram, RNP APCH (LNAV/VNAV), izmantojot BaroVNAV)	jebkurā laikā ne vairāk kā – 75 pēdas zem vertikālā profila un ne vairāk kā + 75 pēdas virs vertikālā profila 1 000 pēdas virs lidlauka vai zemāk
Kurss
visi dzinēji darbojas	± 5°
ar imitētu dzinēja atteici	± 10°
Ātrums
visi dzinēji darbojas	± 5 mezgli
ar imitētu dzinēja atteici	+ 10 mezgli/– 5 mezgli

PĀRBAUDES SATURS

Lidmašīnas

1. IEDAĻA – PIRMSLIDOJUMA DARBĪBAS UN IZLIDOŠANA

Pārbaudes punktu saraksta izmantošana, lidotmāka, pretapledošanas un atledošanas apstrādes procedūru u. c. procedūru izmantošana attiecas uz visām iedaļām

Lidojumu rokasgrāmatas (vai līdzvērtīga dokumenta) izmantošana, īpaši attiecībā uz gaisa kuģa lidojuma spēju aprēķiniem, masu un līdzsvaru

Gaisa satiksmes vadības dokumenta, meteoroloģisko apstākļu dokumenta izmantošana

ATC lidojuma plāna, IFR lidojuma plāna/žurnāla sagatavošana

Izlidošanas, ielidošanas un nolaišanās procedūrām nepieciešamā navigācijas aprīkojuma noteikšana

Pārbaude pirmslidojuma posmā

Obligātie meteoroloģisko apstākļu nosacījumi

Manevrēšana uz zemes

PBN izlidošana (piemērojamos gadījumos):

—	pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra, un

—	kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar izlidošanas shēmu

Instruktāža pirms pacelšanās, pacelšanās

j (1)

Pāreja uz instrumentālu lidojumu

k (1)

Instrumentālas izlidošanas procedūras, tostarp PNB izlidošanas, un altimetra iestatījumi

l (1)

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

2. IEDAĻA – VISPĀRĒJĀ VADĪBA (1)

Lidmašīnas vadība, ņemot vērā tikai instrumentu rādījumus, tostarp: horizontāls lidojums dažādos ātrumos, balansēšana

Pagriezieni, uzņemot un samazinot augstumu, ar fiksētu 1. ātruma horizontālu pagriezienu

Iziešana no neparasta stāvokļa gaisā, tostarp fiksēts 45° sānsveres pagrieziens un asi pagriezieni, samazinot augstumu

d (*1)

Iziešana no nolaišanās līdz ātruma zaudēšanai horizontālā lidojumā, pagriezieni, uzņemot un samazinot augstumu, un nosēšanās konfigurācijā – attiecas tikai uz lidmašīnām

Ierobežota paneļa instrumentu funkcionēšana: stabilizēta augstuma uzņemšana vai samazināšana, 1. ātruma horizontāli pagriezieni līdz norādītajam kursam, iziešana no neparasta stāvokļa gaisā – attiecas tikai uz lidmašīnām

3. IEDAĻA – MARŠRUTA IFR PROCEDŪRAS (1)

Atrašanās vietas noteikšana, tostarp pārtveršana, piem., NDB, VOR, vai atrašanās vietas noteikšana starp maršruta punktiem

Navigācijas sistēmu un radionavigācijas līdzekļu izmantošana

Horizontāls lidojums, kursa vadīšana, augstums un ātrums gaisā, jaudas iestatīšana, balansēšanas metodes

Altimetra iestatījumi

ETA grafiks un pārskatīšana (ja nepieciešams, gaidīšana maršrutā)

Lidojuma procesa uzraudzīšana, lidojuma žurnāls, degvielas patēriņš, sistēmu pārvaldība

Pretapledojuma procedūras; ja nepieciešams, attiecīgos gadījumos imitē

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

3.a IEDAĻA – IELIDOŠANAS PROCEDŪRAS

Navigācijas tehnisko līdzekļu iestatīšana un pārbaude, attiecīgos gadījumos

Ielidošanas procedūras, altimetra pārbaude

Augstuma un ātruma ierobežojumi, attiecīgos gadījumos

PBN ielidošana (piemērojamos gadījumos):

—	pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra, un

—	kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar ielidošanas shēmu

4. (1) IEDAĻA – 3D OPERĀCIJAS (3)

Navigācijas tehnisko līdzekļu iestatīšana un pārbaude

Vertikālās trajektorijas leņķa pārbaude

RNP APCH:

—	pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra, un

—	kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar nolaišanās shēmu

Nolaišanās un nosēšanās instruktāža, tostarp augstuma samazināšanas/nolaišanās/nosēšanās pārbaude, tostarp tehnisko līdzekļu identificēšana

c (2)

Gaidīšanas procedūra

Atbilstība publicētajai nolaišanās procedūrai

Nolaišanās laiks

Augstums, ātrums, kursa vadīšana (stabilizēta nolaišanās)

g (2)

Riņķošana

h (2)

Otrā riņķa procedūra/nosēšanās

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

5. (1) IEDAĻA – 2D OPERĀCIJAS (3)

Navigācijas tehnisko līdzekļu iestatīšana un pārbaude

RNP APCH:

—	pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra, un

—	kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar nolaišanās shēmu

Nolaišanās un nosēšanās instruktāža, tostarp augstuma samazināšanas/nolaišanās/nosēšanās pārbaude, tostarp tehnisko līdzekļu identificēšana

c (2)

Gaidīšanas procedūra

Atbilstība publicētajai nolaišanās procedūrai

Nolaišanās laiks

Augstums/attālums līdz MAPT, ātrums, kursa vadīšana (stabilizēta nolaišanās), nolaišanās zemāk punkti (SDF), attiecīgos gadījumos

g (2)

Riņķošana

h (2)

Otrā riņķa procedūra/nosēšanās

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

6. IEDAĻA – LIDOJUMS AR VIENA DZINĒJA DARBĪBAS ATTEICI (tikai daudzdzinēju lidmašīnām) (1)

Imitēta dzinēja atteice pēc pacelšanās vai riņķošanas laikā

Nolaišanās, riņķošana un otrā riņķa procedūra ar viena dzinēja darbības atteici

Nolaišanās un nosēšanās ar viena dzinēja darbības atteici

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

Helikopteri

1. IEDAĻA – IZLIDOŠANA

Pārbaudes punktu saraksta izmantošana, lidotmāka, pretapledošanas un atledošanas apstrādes procedūru u. c. procedūru izmantošana attiecas uz visām iedaļām

Lidojumu rokasgrāmatas (vai līdzvērtīga dokumenta) izmantošana, īpaši attiecībā uz gaisa kuģa lidojuma spēju aprēķinu; masa un līdzsvars

Gaisa satiksmes vadības dokumenta, meteoroloģisko apstākļu dokumenta izmantošana

ATC lidojuma plāna, IFR lidojuma plāna/žurnāla sagatavošana

Izlidošanas, ielidošanas un nolaišanās procedūrām nepieciešamā navigācijas aprīkojuma noteikšana

Pārbaude pirmslidojuma posmā

Obligātie meteoroloģisko apstākļu nosacījumi

Manevrēšana uz zemes/gaisā saskaņā ar ATC vai instruktora norādījumiem

PBN izlidošana (piemērojamos gadījumos):

—	pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra, un

—	kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar izlidošanas shēmu

Instruktāža, procedūras un pārbaudes pirms pacelšanās

Pāreja uz instrumentālu lidojumu

Instrumentālas izlidošanas procedūras, tostarp PNB procedūras

2. IEDAĻA – VISPĀRĒJĀ VADĪBA

Helikoptera vadība, ņemot vērā tikai instrumentu rādījumus, tostarp:

Pagriezieni, uzņemot un samazinot augstumu, ar fiksētu 1. ātruma horizontālu pagriezienu

Iziešana no neparasta stāvokļa gaisā, tostarp fiksēts 30° sānsveres pagrieziens un asi pagriezieni, samazinot augstumu

3. IEDAĻA – MARŠRUTA IFR PROCEDŪRAS

Atrašanās vietas noteikšana, tostarp pārtveršana, piem., NDB, VOR, RNAV

Radionavigācijas līdzekļu izmantošana

Horizontāls lidojums, kursa vadīšana, augstums un ātrums gaisā, jaudas iestatīšana

Altimetra iestatījumi

ETA grafiks un pārskatīšana

Lidojuma procesa uzraudzīšana, lidojuma žurnāls, degvielas patēriņš, sistēmu pārvaldība

Pretapledojuma procedūras; ja nepieciešams, attiecīgos gadījumos imitē

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

3.a IEDAĻA – IELIDOŠANAS PROCEDŪRAS

Navigācijas tehnisko līdzekļu iestatīšana un pārbaude, attiecīgos gadījumos

Ielidošanas procedūras, altimetra pārbaude

Augstuma un ātruma ierobežojumi, attiecīgos gadījumos

PBN ielidošana (piemērojamos gadījumos):

—	pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra, un

—	kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar ielidošanas shēmu

4. IEDAĻA – 3D OPERĀCIJAS (4)

Navigācijas tehnisko līdzekļu iestatīšana un pārbaude

Vertikālās trajektorijas leņķa pārbaude RNP APCH:

a)	pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra; un

b)	kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar nolaišanās shēmu

Nolaišanās un nosēšanās instruktāža, tostarp augstuma samazināšanas/nolaišanās/nosēšanās pārbaude

c (*2)

Gaidīšanas procedūra

Atbilstība publicētajai nolaišanās procedūrai

Nolaišanās laiks

Augstums, ātrums, kursa vadīšana (stabilizēta nolaišanās)

g (*2)

Riņķošana

h (*2)

Otrā riņķa procedūra/nosēšanās

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

5. IEDAĻA – 2D OPERĀCIJAS (4)

Navigācijas tehnisko līdzekļu iestatīšana un pārbaude

RNP APCH:

—	pārbaude, vai navigācijas sistēmā ir augšupielādēta pareizā procedūra, un

—	kontrolpārbaude, navigācijas sistēmas attēlu salīdzinot ar nolaišanās shēmu

Nolaišanās un nosēšanās instruktāža, tostarp augstuma samazināšanas/nolaišanās/nosēšanās pārbaude un tehnisko līdzekļu identificēšana

c (*2)

Gaidīšanas procedūra

Atbilstība publicētajai nolaišanās procedūrai

Nolaišanās laiks

Augstums, ātrums, kursa vadīšana (stabilizēta nolaišanās)

g (*2)

Riņķošana

h (*2)

Otrā riņķa procedūra (*2)/nosēšanās

Sadarbība ar ATC – atbilstība, radiosakaru procedūras

6. IEDAĻA – NESTANDARTA UN ĀRKĀRTAS PROCEDŪRAS

Šo iedaļu var apvienot ar 1.–5. iedaļu. Pārbaude saistīta ar helikoptera vadību, dzinēja atteices identificēšanu, neatliekamām darbībām (praktiski veiktiem uzdevumiem), turpmākajām darbībām un pārbaudēm un lidojuma precizitāti šeit norādītajās situācijās:

Imitēta dzinēja atteice pēc pacelšanās un nolaišanās laikā (*3) (drošā augstumā, ja neveic ar FFS vai FNTP II/III, FTD 2/3)

Stabilitātes palielināšanas ierīču/hidrauliskās sistēmas atteice (piemērojamos gadījumos)

Ierobežota paneļa instrumentu funkcionēšana

Autorotācija un atgriešanās iepriekš noteiktā augstumā

Manuālas 3D operācijas bez lidojuma pilotāžas komandierīces (*4)

Manuālas 3D operācijas ar lidojuma pilotāžas komandierīci (*4)

pielikuma 8. papildinājumu groza šādi:

A iedaļas tabulas zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(*)

Ar nosacījumu, ka iepriekšējos 12 mēnešos pretendents ir veicis vismaz trīs IFR izlidošanas un nolaišanās, izmantojot PBN tiesības, tostarp vienu RNP APCH nolaišanos ar SP klases vai tipa lidmašīnu SP lidojumos, vai attiecībā uz daudzdzinēju lidmašīnām, kas nav HP kompleksas lidmašīnas, pretendents ir nokārtojis prasmju pārbaudes 6. iedaļu attiecībā uz SP, kas nav HP kompleksas lidmašīnas, SP lidojumā ņemot vērā tikai instrumentu rādījumus.”;

ii)

B iedaļas tabulas zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(*)	Ar nosacījumu, ka iepriekšējos 12 mēnešos pretendents ir veicis vismaz trīs IFR izlidošanas un nolaišanās, izmantojot PBN tiesības, tostarp vienu RNP APCH nolaišanos (var būt arī maršruta punkta (Point in Space) nolaišanās) ar SP tipa helikopteru SP lidojumos.”;

pielikuma 9. papildinājumu groza šādi:

B iedaļas 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Uz turbulences apstākļiem, vadības īpašībām un lidmašīnas tehnisko raksturojumu attiecināmas pielaides šeit norādītajās robežās:

Augstums
viscaur	± 100 pēdas
riņķošanas sākšana lēmumu pieņemšanas relatīvajā augstumā	+ 50 pēdas/– 0 pēdas
minimālais augstuma samazināšanas relatīvais/absolūtais augstums	+ 50 pēdas/– 0 pēdas
Atrašanās vietas noteikšana
ar radionavigācijas līdzekļiem	± 5°
attiecībā uz leņķiskām novirzēm	50 % novirze, azimuts un glisāde (piemēram, LPV, ILS, MLS, GLS)
2D (LNAV) un 3D (LNAV/VNAV) lineāras novirzes	sānu kļūdu/novirzi no trases līnijas ierobežo līdz ± RNP vērtības, kas saistīta ar procedūru. Ir pieļaujama īslaicīga novirze no šā standarta, novirzei nepārsniedzot RNP vērtību
3D lineāra vertikāla novirze (piemēram, RNP APCH (LNAV/VNAV), izmantojot BaroVNAV)	jebkurā laikā ne vairāk kā – 75 pēdas zem vertikālā profila un ne vairāk kā + 75 pēdas virs vertikālā profila 1 000 pēdas virs lidlauka vai zemāk
Kurss
visi dzinēji darbojas	± 5°
ar imitētu dzinēja atteici	± 10°
Ātrums
visi dzinēji darbojas	± 5 mezgli
ar imitētu dzinēja atteici	+ 10 mezgli/– 5 mezgli”;

ii)

B iedaļas 5. punktam pievieno šādu h) apakšpunktu:

“h)	Lai iegūtu vai saglabātu PBN tiesības, viena nolaišanās jāveic kā RNP APCH. Ja RNP APCH nav praktiski īstenojama, to veic atbilstoši aprīkotā FSTD.”;

iii)

papildinājuma B iedaļas 5. punkta tabulas 3B.4. un 3B.5. rindu aizstāj ar šādām:

“3B.4*	3D operācijas līdz 200 pēdām (60 m) DH/A vai augstākajiem minimumiem, ja nepieciešams nolaišanās procedūrai (autopilotu var izmantot pieejas pēdējā posmā vertikālās trajektorijas pārtveršanā)		P—–>	——>		M
3B.5*	2D operācijas līdz MDH/A		P—–>	——>		M”;

iv)

B iedaļas 6. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“j)	Lai iegūtu vai saglabātu PBN tiesības, viena nolaišanās jāveic kā RNP APCH. Ja RNP APCH nav praktiski īstenojama, to veic atbilstoši aprīkotā FSTD.”;

papildinājuma B iedaļas 6. punkta tabulas 3.9.3. rindu aizstāj ar šādu:

“3.9.3*

3D operācijas līdz 200 pēdām (60 m) DH/A vai augstākajiem minimumiem, ja nepieciešams nolaišanās procedūrai

Piezīme.

Saskaņā ar AFM RNP APCH procedūrās var būt nepieciešams izmantot autopilotu vai lidojuma pilotāžas komandierīci. Manuālas lidošanas procedūru izvēlas, ņemot vērā šādus ierobežojumus (piemēram, šāda AFM ierobežojuma gadījumā attiecībā uz 3.9.3.1 izvēlas ILS).”;

vi)

papildinājuma B iedaļas 6. punkta tabulas 3.9.3.4. un 3.9.4. rindu aizstāj ar šādām:

“3.9.3.4*

Manuāli, ar imitētu viena dzinēja darbības atteici; dzinēja atteici imitē pieejas pēdējā posma laikā, pirms tiek šķērsots 1 000 pēdu augstums virs lidlauka līdz piezemēšanās brīdim vai veicot visu atkārtotas nolaišanās procedūru neizdošanās gadījumā.

Lidmašīnās, kas nav sertificētas kā pārvadājumu kategorijas (JAR/FAR 25) vai reģionālās lidmašīnas (SFAR 23), nolaišanos ar imitētu dzinēja atteici un tai sekojošu riņķošanu sāk kopā ar neprecīzu nolaišanos atbilstīgi 3.9.4. Riņķošanu sāk, sasniedzot publicēto pietiekamo augstumu virs šķēršļiem (OCH/A), tomēr ne vēlāk kā sasniedzot 500 pēdu minimālo augstuma samazināšanas relatīvo/absolūto augstumu (MDH/A) virs skrejceļa sliekšņa pacēluma. Lidmašīnās, kas attiecībā uz pacelšanās masu un augstumu pēc blīvuma atbilst pārvadājumu kategorijas lidmašīnas tehniskajam raksturojumam, instruktors var imitēt dzinēja atteici saskaņā ar 3.9.3.4.

P—–>

—–>

3.9.4*

2D operācijas līdz MDH/A

P*—>

—–>

M”;

vii)

papildinājuma B iedaļas 6. punkta tabulas 4.1. rindu aizstāj ar šādu:

“4.1	Riņķošana, visiem dzinējiem darbojoties* 3D operācijas laikā, sasniedzot lēmumu pieņemšanas augstumu

P*—>

—–>”;

viii)

papildinājuma B iedaļas 6. punkta tabulas 5.1. rindu aizstāj ar šādu:

“5.1	Normāla nosēšanās*, izmantojot vizuālus orientierus, sasniedzot DA/H pēc instrumentālas nolaišanās operācijas

P”;

ix)	B iedaļas 6. punkta tabulas 6.2. rindā vārdu “ILS” aizstāj ar šādu: “CAT II/III”;

C iedaļas 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

IFR lidojuma ierobežojumi

Augstums
viscaur	± 100 pēdas
riņķošanas sākšana lēmumu pieņemšanas relatīvajā/absolūtajā augstumā	+ 50 pēdas/– 0 pēdas
minimālais augstuma samazināšanas relatīvais/absolūtais augstums	+ 50 pēdas/– 0 pēdas
Atrašanās vietas noteikšana
ar radionavigācijas līdzekļiem	± 5°
3D leņķiskās novirzes	50 % novirze, azimuts un glisāde (piemēram, LPV, ILS, MLS, GLS)
2D (LNAV) un 3D (LNAV/VNAV) lineāra novirze	sānu kļūdu/novirzi no trases līnijas ierobežo līdz ± RNP vērtības, kas saistīta ar procedūru. Ir pieļaujama īslaicīga novirze no šā standarta, novirzei nepārsniedzot RNP vērtību
3D lineāra vertikāla novirze (piemēram, RNP APCH (LNAV/VNAV), izmantojot BaroVNAV):	jebkurā laikā ne vairāk kā – 75 pēdas zem vertikālā profila un ne vairāk kā + 75 pēdas virs vertikālā profila 1 000 pēdas virs lidlauka vai zemāk
Kurss
normālas darbības apstākļos	± 5°
nestandarta/ārkārtas situācijās	± 10°
Ātrums
viscaur	± 10 mezgli
ar imitētu dzinēja atteici	+ 10 mezgli/– 5 mezgli”;

xi)

papildinājuma C iedaļas 12. punkta tabulas 5.4., 5.4.1. un 5.4.2. rindu aizstāj ar šādām:

“5.4	3D operācijas līdz 200 pēdām (60 m) DH/A vai augstākajiem minimumiem, ja nepieciešams nolaišanās procedūrai

—>*

5.4.1

Manuāli, bez lidojuma pilotāžas komandierīces

Piezīme. Saskaņā ar AFM RNP APCH procedūrās var būt nepieciešams izmantot autopilotu vai lidojuma pilotāžas komandierīci. Manuālas lidošanas procedūru izvēlas, ņemot vērā šādus ierobežojumus (piemēram, šāda AFM ierobežojuma gadījumā attiecībā uz 5.4.1 izvēlas ILS).

—>*

5.4.2

Manuāli, ar lidojuma pilotāžas komandierīci

—>*

M*”;

xii)

papildinājuma C iedaļas 12. punkta tabulas 5.4.4. un 5.5. rindu aizstāj ar šādām:

“5.4.4

Manuāli, ar imitētu viena dzinēja darbības atteici; dzinēja atteici imitē pieejas pēdējā posma laikā pirms 1 000 pēdu augstuma pārsniegšanas virs lidlauka līdz piezemēšanās brīdim vai veicot visu atkārtotas nolaišanās procedūru neizdošanās gadījumā

—>*

5.5	2D operācijas līdz minimālajam augstuma samazināšanas absolūtajam augstumam MDA/H

—>*

M*”;

VII pielikuma ORA.ATO.135. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	ATO izmanto piemērotu mācību gaisa kuģu floti vai FSTD iekārtas, kas ir atbilstoši aprīkotas paredzētajiem mācību kursiem.”

(1)

(°)	Jāveic, tikai vadoties pēc instrumentiem.

(*1) Var veikt FFS, FTD 2/3 vai FNPT II.

(2)

(+)	Var veikt 5. vai 6. iedaļā.

(3)

(++)	Lai iegūtu vai saglabātu PBN tiesības, 4. vai 5. iedaļā viena nolaišanās jāveic kā RNP APCH. Ja RNP APCH nav praktiski īstenojama, to veic atbilstoši aprīkotā FSTD.

(4)

(+)	Lai iegūtu vai saglabātu PBN tiesības, 4. vai 5. iedaļā viena nolaišanās jāveic kā RNP APCH. Ja RNP APCH nav praktiski īstenojama, to veic atbilstoši aprīkotā FSTD.

(*2) Jāveic 4. vai 5. iedaļā.

(*3) Tikai daudzdzinēju helikopteriem.

(*4) Pārbauda tikai vienu punktu.”;

7.4.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/18

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/541

(2016. gada 15. februāris),

ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu (2015/1410) (1)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta, un šim nolūkam ir izklāstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Stabilitātes un izaugsmes pakts, kura korektīvajā daļā ir noteikta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana, kalpo par atbalstu valdības politikai, kas vērsta uz to, lai ātrāk atgrieztos pie stabila budžeta stāvokļa, ņemot vērā ekonomisko situāciju.

(2)	Padome 2009. gada 27. aprīlī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 6. punktu nolēma, ka Grieķijā ir pārmērīgs budžeta deficīts.

(3)

Padome 2010. gada 10. maijā saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un 136. pantu pieņēma Lēmumu 2010/320/ES (2), kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar to Grieķijai pieprasīja veikt tādus budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskatīja par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju vēlākais līdz 2014. gadam. Padome noteica 2014. gadu kā galīgo termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, kā arī noteica valdības budžeta deficīta gada mērķus.

(4)

Padomes Lēmums 2010/320/ES ir vairākkārt būtiski grozīts. Tā kā bija vajadzīgi jauni grozījumi, skaidrības labad 2011. gada 12. jūlijā ar Padomes Lēmumu 2011/734/ES (3) tika pārstrādāta tā redakcija. Vēlāk no 2011. gada 8. jūlija līdz 2012. gada decembrim minētais lēmums tika vairākkārt būtiski grozīts (4).

(5)

Ņemot vērā Grieķijas finanšu stāvokļa kraso pasliktināšanos, eurozonas dalībvalstis nolēma papildus daudzpusējai palīdzībai, ko piešķīris Starptautiskais Valūtas fonds, sniegt Grieķijai stabilitātes nodrošināšanai paredzētu atbalstu, lai visā eurozonā saglabātu finanšu stabilitāti. No 2010. gada maija līdz 2015. gada jūnijam eurozonas dalībvalstu atbalsts tika sniegts gan no divpusējā Grieķijai paredzētā aizdevumu mehānisma, gan kā aizdevums no Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI). Aizdevēju piešķirtajam atbalstam tika izvirzīti plaši politikas nosacījumi, tostarp tas, ka Grieķijai jāievēro Padomes Lēmums 2011/734/ES un tā turpmākie grozījumi.

(6)

Grieķija 2015. gada 8. jūlijā lūdza finansiālo atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (“ESM”) kā aizdevumu ar trīs gadu pieejamības periodu, un 2015. gada 12. jūlijā tika panākta vienošanās par aizdevuma izsniegšanu Grieķijai līdz 86 000 miljoniem euro. Saskaņā ar ESM līguma 13. panta 3. punktu 17. jūlijā ESM valde uzticēja Eiropas Komisijai uzdevumu saziņā ar Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu risināt sarunas par saprašanās memorandu (“SM”), kurā sīki izklāstīti politikas nosacījumi finansiālā atbalsta instrumentam, kas attiecas uz laikposmu 2015.–2018. gadam.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (5), un jo īpaši tās 7. pantu dalībvalstij, kas lūdz finansiālo atbalstu no ESM, jāsagatavo makroekonomikas korekciju programma (“programma”), ko iesniedz apstiprināšanai Padomē. Ar minēto programmu būtu jānodrošina, ka tiek pieņemts reformu kopums, kas nepieciešams, lai uzlabotu valsts finanšu ilgtspējību un normatīvo vidi.

(8)	Grieķijas sagatavotā programma tika apstiprināta ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/544 (6).

(9)

Arī Regulas (ES) Nr. 472/2013 10. panta 2. punkta b) apakšpunkts paredz, ka, ja dalībvalstij saskaņā ar minētās regulas 7. pantu piemēro makroekonomisko korekciju programmu, tad tai pārmērīga budžeta deficīta novēršanas nolūkos piemēro arī lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, tās makroekonomisko korekciju programmā esošos gada budžeta mērķus integrē pieprasījuma lēmumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (7), 5. panta 1. punktu; turklāt pasākumus, kas sekmē makroekonomikas korekciju programmā esošo mērķu sasniegšanu, arī integrē pieprasījuma lēmumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1. punktu. Regulas (ES) Nr. 472/2013 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā turklāt noteikts, ka attiecīgā dalībvalsts tiek atbrīvota no pienākuma iesniegt ziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1. punktu. Visbeidzot, Regulas (ES) Nr. 472/2013 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka uzraudzība notiek atbilstoši minētās regulas 7. panta 4. punktam un uz attiecīgo dalībvalsti neattiecas uzraudzība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 1. punktu un 10.a pantu un uzraudzība, kas ir saskaņā ar tās pašas regulas 6. panta 2. punktu pieņemta lēmuma pamatā.

(10)

Pašlaik tiek prognozēts, ka ekonomiskā darbība Grieķijā būs daudz vājāka par gaidīto, kad 2012. gada decembrī tika pieņemts pēdējais Lēmuma 2011/734/ES grozījums. Tiek prognozēts, ka gan faktiskais, gan nominālais IKP 2015. un 2016. gadā būs daudz mazāks, nekā lēsts 2015. gada Komisijas sagatavotajā pavasara prognozē, ņemot vērā politikas nenoteiktību, nepietiekamu progresu reformu īstenošanā, valsts ieņēmumu samazināšanos, “banku brīvdienas” un kapitāla kontroles izmantošanu. Komisija 2015. gada augustā atjaunināja savu prognozi par IKP pieaugumu, lai paātrinātu sarunas par SM, kas ir ESM programmas pamatā. Saskaņā ar šo prognozi paredzams, ka faktiskais IKP 2015. un 2016. gadā samazināsies attiecīgi par 2,3 % un 1,3 % (pretstatā pozitīvajai izaugsmei 0,5 % un 2,9 %, kas par attiecīgajiem gadiem prognozēta 2015. gada pavasara prognozē), un tad 2017. gadā tas pieaugs par 2,7 % un 2018. gadā par 3,1 %. Ja netiks veiktas izmaiņas politikā, šī ekonomiskās situācijas ievērojamā pasliktināšanās 2015. un 2016. gadā negatīvi ietekmēs arī publisko finanšu prognozes.

(11)

Tiek lēsts, ka Grieķija ir uzlabojusi situāciju attiecībā uz strukturālo deficītu par 16 procentpunktiem no IKP – no 15,2 % deficīta 2009. gadā uz 1 % pārpalikumu 2014. gadā, tādējādi nodrošinot strukturālās bilances uzlabojumus 2009.–2014. gadā, kas ievērojami pārsniedza noteiktos 10 procentpunktus no IKP Padomes ieteiktajā laikposmā. Vispārējās valdības parāds 2014. gadā sasniedza 3,5 % no IKP, nepārprotami iekļaujoties maksimāli pieļaujamajā valdības budžeta deficīta (ESA2010 bāze) apjomā 2014. gadam – 4,5 % no IKP, kā noteikts Padomes lēmumā. Tomēr primārās bilances rezultāts – 0,4 % no IKP ir būtiski vājāks, nekā gaidīts, nesasniedzot noteikto mērķi 1,5 % apmērā no IKP, un to ietekmēja vairāki faktori, tostarp ekonomikas cikla izmaiņas un ar to saistītā negatīvā ietekme uz budžeta ieņēmumiem, fiskālās politikas vājināšanās un pieaugusī ekonomiskā nenoteiktība. Makroekonomikas vides pasliktināšanās apvienojumā ar pagaidu fiskālo pasākumu termiņa beigām 2015. gadā neļāva sasniegt primārās bilances mērķi 3 % no IKP 2015. gadā, kas paredzēts pēdējā Lēmuma 2011/734/ES grozījumā, kurš pieņemts 2012. gada decembrī. Tādējādi fiskālie mērķi tika pārskatīti un ievērojami samazināti, ņemot vērā makroekonomiskos apstākļus un pašreizējo fiskālo stāvokli, lai izvairītos no pārāk stingras fiskālās politikas īstermiņā.

(12)

Grieķija attiecīgi īstenos fiskālo plānu, kas vērsts uz primārā pārpalikuma mērķiem: attiecīgi – 0,25, 0,5, 1,75 un 3,5 % no IKP 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā un turpmāk. Nospraustie fiskālie mērķi atbilst gaidāmajiem Grieķijas ekonomikas izaugsmes tempiem, ekonomikai atgūstoties no dziļākās jelkad pieredzētās lejupslīdes. Pārskatītajā plānā ir paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā nokritīsies zem 3 % no IKP.

(13)

Saskaņā ar Komisijas dienestu atjaunināto nominālā IKP pieauguma prognozi paredzams, ka primārajā vispārējās valdības budžeta bilancē 2015. gadā budžeta deficīts būs 7 631 miljons euro (4,4 % no IKP), deficīts 2016. gadā – 6 166 miljoni euro (3,6 % no IKP), deficīts 2017. gadā – 4 089 miljoni euro (2,3 % no IKP) un deficīts 2018. gadā – 753 miljonu euro apmērā (0,4 % no IKP).

(14)

2016. gada budžets, kurš Grieķijas parlamentam vēl jāapstiprina, ir daļa no vidēja termiņa fiskālās stratēģijas (VTFS) 2016.–2019. gadam, kuras mērķis ir nodrošināt apjomīgu un uz sākumposmu orientētu fiskālo konsolidāciju, nodrošinot ietaupījumus vairāk nekā 6 900 miljonu euro apmērā, kas ir gandrīz 4 % no IKP.

(15)

Tas, ka Grieķija nepabeidza EFSI programmas galīgo pārskatu, atkārtoti neveica parādu apkalpošanas maksājumus, kā arī tas, ka EFSI programmai beidzās termiņš un Grieķija ieviesa kapitāla kontroli, radīja jaunus apstākļus, kas turpmāk negatīvi ietekmēja parāda atmaksājamību. Tam par iemeslu ir zemākas izaugsmes prognozes, lejupvērsta korekcija attiecībā uz primārā budžeta pārpalikuma mērķi, lejupvērsta korekcija attiecībā uz ieņēmumiem no privatizācijas, būtiska situācijas pasliktināšanās banku sektora finansējuma vajadzībās, kam sekoja kapitāla kontroles ieviešana, lielāka nepieciešamība segt publiskā sektora parādus, kas radīja likviditātes trūkumu attiecībā uz valsts parādu, un euro vērtības krituma ietekme uz speciālo aizņēmuma tiesību vērtēšanu. Tā rezultātā sagaidāms, ka pamatscenārija gadījumā parāda attiecība pret IKP 2016. gadā sasniegs 198,3 %, 2020. gadā tai samazinoties līdz 169,3 %, 2022. gadā līdz 154,5 % un 2030. gadā – līdz 115,9 %.

(16)

Ņemot vērā minēto, ir jāatjaunina pārmērīga budžeta deficīta novēršanai nepieciešamais korekcijas plāns. Grieķijas pieņemtās saistības attiecas ne tikai uz fiskālās konsolidācijas pasākumiem, bet arī uz pasākumiem, kas nepieciešami, lai palielinātu konsolidācijas pasākumu izaugsmi veicinošo lomu un samazinātu jebkādu negatīvo sociālo ietekmi.

(17)

Ikviens pasākums, kas prasīts Padomes Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/544, ir svarīgs līdzeklis nepieciešamās budžeta korekcijas sasniegšanai. Dažiem pasākumiem ir tieša ietekme uz Grieķijas budžeta stāvokli, savukārt citi ir strukturāli pasākumi, kas uzlabos fiskālo pārvaldību un panāks stabilāku budžeta stāvokli vidējā termiņā.

(18)	Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir nepieciešams pārskatīt iepriekšējos gada budžeta mērķus, kā arī pasākumus, kas sekmē minēto mērķu sasniegšanu. Jaunie gada budžeta mērķi un pasākumi, kas sekmē minēto mērķu sasniegšanu, ir izklāstīti Padomes Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/544,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Grieķija iespējami īsākā laikā un vēlākais līdz 2017. gadam novērš pašreizējo pārmērīgo budžeta deficītu.

2. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanai nepieciešamā korekcijas plāna mērķis ir panākt vispārējās valdības budžeta deficīta mērķa īstenošanu, kā noteikts Padomes Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/544, un tas balstās uz primārā budžeta pārpalikuma mērķi attiecīgi – 0,25, 0,5, 1,75 un 3,5 % no IKP 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā un turpmāk. Nospraustie fiskālie mērķi atbilst gaidāmajiem Grieķijas ekonomikas izaugsmes tempiem, ekonomikai atgūstoties pēc dziļākās jelkad pieredzētās lejupslīdes. Pārskatītajā plānā ir paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā pazemināsies zem 3 % no IKP.

3. Grieķija pieņem un pilnībā īsteno visus fiskālo, ekonomisko un strukturālo pielāgojumu pasākumus, kuri iekļauti ekonomikas un finanšu korekciju programmā, kas apstiprināta ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/544.

4. Grieķija ir gatava veikt turpmākus pasākumus, ja īstenotos riski attiecībā uz budžeta plānošanu. Budžeta konsolidācijas pasākumi nodrošina vispārējās valdības strukturālās bilances stabilu uzlabojumu izaugsmi veicinošā veidā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē, 2016. gada 15. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M.H.P. VAN DAM

(1) Šis dokuments sākotnēji tika pieņemts tikai angļu valodā un publicēts OV L 219, 20.8.2015., 8. lpp.

(2) OV L 145, 11.6.2010., 6. lpp.

(3) OV L 296, 15.11.2011., 38. lpp.

(4) Padomes Lēmums 2011/791/ES (OV L 320, 3.12.2011., 28. lpp.), Padomes Lēmums 2012/211/ES (2012. gada 13. marts) (OV L 113, 25.4.2012., 8. lpp.), Padomes Lēmums 2013/6/ES (2012. gada 4. decembris) (OV L 4, 9.1.2013., 40. lpp.).

(5) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.

(6) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 27. lpp.

(7) OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

7.4.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/22

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/542

(2016. gada 15. februāris)

par Savienības īstermiņa finansiālā atbalsta piešķiršanu Grieķijai (2015/1181) (1)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (2), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Grieķija ir lūgusi jaunu finansiālu atbalstu no Eiropas Stabilizācijas mehānisma (“ESM”), un ir panākta principiāla vienošanās sniegt lūgto atbalstu.

(2)

Tomēr, lai saglabātu eurozonas integritāti, saglabātu finansiālo stabilitāti un nepieļautu Grieķijas atmaksāšanas saistību turpmāku neizpildi, līdz brīdim, kad šādu atbalstu būs iespējams sniegt, Grieķijai ir nepieciešams pagaidu finansējums. Ņemot vērā ārkārtēju apstākļu izraisītās nopietnās ekonomiskās un finanšu grūtības, ko valdība nevar ietekmēt, 2015. gada 15. jūlijā Grieķija Savienībai oficiāli lūdza steidzamu finansiālu atbalstu, lai Grieķijā, eurozonā un Savienībā nodrošinātu finanšu stabilitāti. Atbalsts, ko Grieķijai paredzēts piešķirt no ESM, tiks izmantots, lai atmaksātu aizdevumu, ko Grieķija saņēma no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (“EFSM”).

(3)	Ar ekonomikas un finanšu pielāgojumu programmas (“Programma”) projektu, ko Grieķija iesniedza Komisijai un Padomei, ir iecerēts nodrošināt, ka tiek pieņemts reformu kopums, kas vajadzīgs, lai uzlabotu valsts finanšu stabilitāti un normatīvo vidi.

(4)	Komisija sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (“ECB”) ir aplēsusi, ka Grieķijai 2015. gada jūlijā ir nepieciešams finansējums EUR 7 160 miljonu kopsummā. Sīki izstrādāti finanšu nosacījumi būtu jāparedz aizdevuma līgumā.

(5)	Savienības finansiālais atbalsts būtu jāpārvalda Komisijai.

(6)

Grieķija Komisijai un Padomei iesniedza Programmu, ar kuru iecerēts nodrošināt, ka tiek pieņemts reformu kopums, kas vajadzīgs, lai uzlabotu valsts finanšu stabilitāti un normatīvo vidi. Attiecībā uz Programmu 2015. gada 15. jūlijā valdība un Komisija dienestu līmenī panāca vienošanos, kas jāizklāsta saprašanās memorandā par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem (“Saprašanās memorands”).

(7)	Komisijai, organizējot vizītes un izskatot Grieķijas iestāžu regulāri iesniegtos ziņojumus, būtu regulāri jāpārbauda, vai tiek ievēroti ekonomikas politikas nosacījumi, kas ir izvirzīti šā atbalsta saņemšanai.

(8)	Atbalsts būtu jāsniedz ar mērķi sekmēt Programmas veiksmīgu īstenošanu.

(9)

Eurozonas dalībvalstis ir informējušas, ka tās apņemas gadījumos, kad Savienības finansiāla atbalsta sniegšana kādai eurozonas dalībvalstij saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 407/2010 ir radījusi zaudējumus, katrai dalībvalstij, kas nav eurozonas dalībniece, kopīgi un ātri, izmantojot īpašu vienošanos, atmaksāt summu, ko minētā dalībvalsts, kas nav eurozonas dalībniece, ir iemaksājusi pašu resursos atbilstīgi Savienības vispārējā budžeta izmantošanai. Turklāt tiks ieviesti piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, nesaņem pārāk lielu kompensāciju gadījumos, kad tiek izmantoti instrumenti Savienības vispārējā budžeta aizsardzībai, tostarp parādu piedziņai, vajadzības gadījumā laika gaitā kompensējot saņemamās summas un maksājumus.

(10)

EFSM aizdevumu garantē ar Savienības vispārējo budžetu. Gadījumā, ja netiek pildītas šā aizdevuma saistības, Komisija Savienības parāda kārtējo maksājumu nolūkā var piesaistīt papildu līdzekļus, kas pārsniedz aktīvus, ņemot vērā visu skaidras naudas līdzekļu pārpalikumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) (“Finanšu regula”), ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un tās sīkāk izstrādātajos noteikumos ir paredzēti instrumenti Savienības budžeta aizsardzībai, tostarp parādu piedziņai, vajadzības gadījumā laika gaitā kompensējot saņemamās summas un maksājumus. Šos instrumentus piemēros Komisija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Savienība Grieķijai dara pieejamu aizdevumu, kura maksimālais apjoms ir EUR 7 160 miljoni un kura maksimālais dzēšanas termiņš ir trīs mēneši.

2. Šajā lēmumā paredzēto Savienības atbalstu nedara pieejamu tikmēr, kamēr tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, nav darīts pieejams tāds nodrošinājums naudā, kas atbilst riska pakāpei, kādai tās ir pakļautas, ievērojot juridiski saistošu vienošanos, proti, ka tas nekavējoties tām ir jāizmaksā tādā apjomā, kas vajadzīgs, lai segtu jebkādas saistības, kas tām var rasties, ja Grieķija neatmaksātu finansiālo atbalstu saskaņā ar tā noteikumiem.

3. Finansiālo atbalstu dara pieejamu tūlīt pēc tam, kad ir stājies spēkā šis lēmums.

4. Komisija Savienības finansiālo atbalstu Grieķijai dara pieejamu ne vairāk kā divos maksājumos.

5. Minētos maksājumus veic ar noteikumu, ka ir stājies spēkā aizdevuma līgums un Saprašanās memorands un ka Grieķija saskaņā ar 3. pantu ievēro attiecīgos politikas nosacījumus.

6. Grieķija maksā Savienības finansējuma izmaksas ar desmit bāzes punktu uzcenojumu.

7. Grieķija sedz Regulas (ES) Nr. 407/2010 7. pantā minētās izmaksas.

8. Nepieciešamības gadījumā, lai laikus finansētu aizdevumu, Komisija drīkst aizņemties, izmantojot vērtspapīru privātu piedāvājumu vai jebkādu citu piemērotu finansiālu vienošanos, kas tai ļauj piesaistīt līdzekļus ļoti īsā termiņā.

2. pants

1. Atbalstu pārvalda Komisija tādā veidā, kas atbilst Grieķijas saistībām.

2. Komisija, apspriežoties ar ECB, ar Grieķijas iestādēm vienojas par īpašajiem ekonomikas politikas nosacījumiem, kas saistīti ar šo atbalstu un paredzēti 3. pantā. Minētos nosacījumus paredz Saprašanās memorandā, ko paraksta Komisija un Grieķijas iestādes atbilstīgi šā panta 1. punktā minētajām saistībām. Sīkāk izstrādātus finanšu nosacījumus paredz aizdevuma līgumā, kas noslēdzams ar Komisiju.

3. Komisija regulāri pārbauda, vai tiek ievēroti ekonomikas politikas nosacījumi, kas izvirzīti šā atbalsta saņemšanai, un sniedz ziņojumu Ekonomikas un finanšu komitejai. Šādā nolūkā Grieķijas iestādes pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB un nodod to rīcībā visu vajadzīgo informāciju. Komisija Ekonomikas un finanšu komiteju informē par visām attiecīgajām norisēm.

3. pants

1. Ar šo tiek apstiprināta Grieķijas iestāžu sagatavotā ekonomikas un finanšu pielāgojumu programma (“Programma”).

2. Atbalstu Grieķijai izmaksā ar nosacījumu, ka Grieķija:

i)	līdz pieņemšanas termiņam – 2015. gada 15. jūlijam – pieņem Programmā minētos pasākumus;

ii)	veic nepārprotamus pasākumus, lai sagatavotu pārējo Programmā minēto politikas nosacījumu īstenošanu; un

iii)	no ESM locekļiem saskaņā ar 13. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi saņem principiālu piekrišanu sniegt finansiālu atbalstu Grieķijai.

3. Grieķija savlaicīgi pieņem turpmāk minētos pasākumus.

PVN sistēma

—

Līdz 2015. gada 15. jūlijam pieņem tiesību aktus PVN sistēmas reformēšanai. Reformas mērķis ir panākt neto ieņēmumu palielinājumu 1 % apmērā no IKP gadā no parametru izmaiņām. Ar jauno PVN sistēmu tiks sasniegti šādi mērķi: i) likmes vienādotas uz standarta 23 % likmi, kas attieksies arī uz restorāniem un ēdināšanu, un samazinātu 13 % likmi, kas tiks piemērota pamata pārtikai, enerģijai, viesnīcām un ūdenim (izņemot notekūdeņus), un īpaši samazinātu 6 % likmi, kas tiks piemērota zālēm, grāmatām un teātrim; ii) racionalizēti izņēmumi, lai paplašinātu bāzi un palielinātu nodokli par apdrošināšanu; un iii) atceltas atlaides salām, sākot ar tām salām, kurās ir augstāki ienākumi un kuras ir vispopulārākie tūristu galamērķi, izņemot pašas tālākās salas. Reformu pabeidz līdz 2016. gada beigām, kamēr tiek noteikti piemēroti un mērķtiecīgi fiskāli neitrāli pasākumi, lai kompensētu ietekmi uz vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Jaunās PVN likmes par viesnīcām un salām piemēro no 2015. gada 1. oktobra.

Pensijas

—	Pieņem tiesību aktus, lai līdz 2021. gadam iesaldētu ikmēneša garantēto uz iemaksām balstīto pensiju limitus nominālā izteiksmē,

—	pieņem tiesību aktus, lai cilvēkiem, kuri pensionējas pēc attiecīgo Grieķijas tiesību aktu stāšanās spēkā, nodrošinātu pamata, garantētās uz iemaksām balstītās un no ienākumiem atkarīgās pensijas tikai tad, kad sasniegts likumā noteiktais parastais pensionēšanās vecums, kas šobrīd ir 67 gadi,

—	pieņem tiesību aktus, lai pensionāru veselības apdrošināšanas iemaksas palielinātu no 4 % uz vidēji 6 % un lai to attiecinātu arī uz papildpensijām,

—	pieņem atbilstošo juridisko instrumentu, lai visiem pensiju fondiem uzdotu Likumu Nr. 3863/2010 pilnībā piemērot jauniem pensiju pieprasījumiem, kas iesniegti, sākot no 2015. gada 1. janvāra.

Statistikas pārvaldība

—

Pieņemt tiesību aktus, lai nostiprinātu Grieķijas Statistikas iestādes (ELSTAT) pārvaldību. Minētie tiesību akti aptver šādus jautājumus: i) Grieķijas statistikas sistēmas padomdevēju iestāžu loma un struktūra, tostarp Grieķijas statistikas sistēmas (ELSS) padomes pārveidošana par ELSS padomdevēju komiteju, un Labas prakses padomdevējas komitejas (GPAC) loma; ii) ELSTAT priekšsēdētāja darbā pieņemšanas procedūra, lai nodrošinātu, ka, izmantojot pārredzamus atlases kritērijus un procedūras, darbā tiek pieņemts priekšsēdētājs, kurš ir augstākā līmeņa profesionālis; iii) ELSTAT iesaiste pēc vajadzības jebkurā leģislatīvā vai citā juridiskā priekšlikumā, kas attiecas uz jebkādiem statistikas jautājumiem; iv) citi jautājumi, kas ietekmē ELSTAT neatkarību, tostarp finansiālo autonomiju, ELSTAT pilnvarošana pārdalīt esošās pastāvīgās amata vietas un algot personālu, kur tas ir vajadzīgs, un algot specializētus zinātniskos darbiniekus, un iestādes klasifikācija kā fiskālās politikas struktūra nesenajā Likumā Nr. 4270/2014; Grieķijas Bankas loma un pilnvaras statistikas jomā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP) ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS) īstenošana

—	Grieķija līdz 2015. gada 15. jūlijam īsteno attiecīgos LSKP noteikumus.

4. pants

Lai pārvaldītu Savienības finansiālo atbalstu, Grieķija atver īpašu kontu Grieķijas Bankā.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā pēc tā paziņošanas.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

7. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2016. gada 15. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M.H.P. VAN DAM

(1) Šis dokuments sākotnēji tika pieņemts tikai angļu valodā un publicēts OV L 192, 18.7.2015., 15. lpp.

(2) OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

7.4.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/27

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/544

(2016. gada 15. februāris),

ar ko apstiprina makroekonomikas korekciju programmu Grieķijai (2015/1411) (1)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 136. panta 1. punktā ir paredzēta iespēja pieņemt īpašus noteikumus dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

(2)

Kopš 2010. gada dalībvalstis un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir piešķīruši finansiālo atbalstu Grieķijai. Vienošanās par pirmo ekonomikas korekciju programmu Grieķijai tika panākta 2010. gada 2. maijā – eurozonas dalībvalstis vienojās nodrošināt divpusējus aizdevumus, ko pārvaldīja Eiropas Komisija, par kopējo summu 80 000 miljonu euro apmērā, ko izmaksāt laikposmā no 2010. gada maija līdz 2013. gada jūnijam, piesaistot papildu līdzekļus no SVF 30 000 miljonu euro apmērā saskaņā ar rezerves vienošanos. Otrā ekonomikas korekciju programma Grieķijai tika apstiprināta 2012. gada 14. martā. Eurozonas dalībvalstis un SVF apņēmās nodrošināt pirmajā programmā neizmaksātās summas un papildu 130 000 miljonus euro laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam. Tā kā pirmās programmas finansējums pamatojās uz divpusējiem aizdevumiem, tika panākta vienošanās, ka no eurozonas dalībvalstu puses otro programmu finansēs, izmantojot Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), kurš pilnībā sāka darboties 2010. gada augustā. Kopumā otrā programma paredzēja finansiālo atbalstu 164 500 miljonu euro apmērā līdz 2014. gada beigām (termiņš vēlāk tika pagarināts līdz 2015. gada jūnija beigām). No šīs summas eurozonas saistības veido 144 700 miljonus euro, ko paredzēts nodrošināt, izmantojot EFSI, bet SVF piešķīra 19 800 miljonus euro, kas ir daļa no četru gadu vienošanās par 28 000 miljonu euro piešķiršanu no Paplašinātās kreditēšanas mehānisma Grieķijai, ko SVF apstiprināja 2012. gada martā.

(3)

Ņemot vērā pastāvošos smagos ekonomikas un finanšu traucējumus, 2015. gada 8. jūlijā Grieķijas iestādes lūdza finansiālu atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), lai nodrošinātu Grieķijas banku sistēmas normālu darbību, lai segtu Grieķijas parāda obligācijas, palīdzētu Grieķijas ekonomikai atgriezties pie ilgtspējīgas izaugsmes un nodrošinātu eurozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti.

(4)

Saskaņā ar ESM līguma 13. panta 1. punktu, lai radītu pamatu ESM valdes lēmumam saskaņā ar tā 13. panta 2. punktu par to, vai principā piešķirt stabilitātes atbalstu Grieķijai aizdevuma veidā, ESM valdes priekšsēdētājs 2015. gada 8. jūlijā uzticēja Eiropas Komisijai saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) izvērtēt, vai pastāv finansiālās stabilitātes risks eurozonā kopumā vai tās dalībvalstīs; novērtēt kopā ar SVF, vai valsts parāds ir ilgtspējīgs; un aplēst faktiskās vai potenciālās Grieķijas finanšu vajadzības.

(5)

Saskaņā ar ESM līguma 13. pantu Eiropas Komisija saziņā ar ECB un piedaloties SVF darbiniekiem 2015. gada 10. jūlijā pabeidza minēto izvērtējumu, secinot, ka ir izpildīti nosacījumi, lai sniegtu finansiālo atbalstu Grieķijai, kas jāsniedz ESM aizdevuma veidā. Nepieciešamais finansējums tika lēsts līdz 86 000 miljoniem euro.

(6)

Grieķijai 2015. gada 17. jūlijā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/542 (3) tika piešķirts īstermiņa finansiālais atbalsts 7 160 miljonu euro apmērā no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM), lai tā varētu izpildīt 2015. gada jūlija atmaksas saistības un dzēst savus nokavētos maksājumus SVF. Atbalsta summa tika izmaksāta vienā maksājumā 2015. gada 20. jūlijā un bija saistīta ar ekonomikas politikas nosacījumiem. ESM palīdzību cita starpā izmantos arī, lai atmaksātu minēto īstermiņa EFSM pārejas perioda aizdevumu.

(7)

ESM valde 2015. gada 16. jūlijā aicināja Komisiju saziņā ar ECB, ESM, Grieķijas iestādēm un vajadzības gadījumā SVF vienoties par makroekonomikas korekciju programmu Grieķijai. Programma ir sagatavota saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. panta 1. punktā. Minētās iestādes 2015. gada 11. augustā ar Grieķijas valdību tehniskā līmenī vienojās par makroekonomikas korekciju programmu (“programma”). Grieķijas Komisijai un Padomei iesniegtās programmas mērķis ir nodrošināt publisko finanšu ilgtspējas uzlabošanai nepieciešamo reformu kopuma pieņemšanu, kā arī nodrošināt finansiālo stabilitāti un veicināt izaugsmi, nodarbinātību un sociālo taisnīgumu.

(8)	Saskaņā ar minēto vienošanos Grieķijai būtu jāpieņem visaptverošs politikas pasākumu kopums, kas īstenojams trīs gadu makroekonomikas korekciju programmā, kura ilgtu no 2015. gada trešā ceturkšņa līdz 2018. gada trešajam ceturksnim.

(9)

Visaptverošā politikas pasākumu kopuma, kas jānosaka ar ESM saprašanās memorandu par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem (“saprašanās memorands”), mērķis būtu atgūt finanšu tirgu uzticību, atjaunot stabilu makroekonomikas līdzsvaru un ļaut ekonomikai atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Tam būtu jābalstās uz četriem pīlāriem – fiskālās ilgtspējas atjaunošana, finansiālās stabilitātes nodrošināšana, konkurētspējas un izaugsmes veicināšana un valsts un publiskās pārvaldes sistēmas modernizēšana.

(10)

Komisijas dienesti atjaunināja savu prognozi par nominālā IKP pieaugumu 2015. gada augustā, kā tas nepieciešams, lai pamatotu sarunas par ESM programmu. Saskaņā ar šo nominālā IKP pieauguma prognozi (-3,2 % 2015. gadā, -0,7 % 2016. gadā, 3,4 % 2017. gadā, 4,1 % 2018. gadā un 4,2 % 2019. gadā) parāda attiecība pret IKP 2015. gadā sasniegtu 196,3 %, 2016. gadā 200,9 %, 2017. gadā 198,6 %, 2018. gadā 190,7 % un 2019. gadā – 182,3 %. Tādējādi parāda attiecība pret IKP strauji paaugstinātos līdz 2016. gadam un pēc tam pakāpeniski samazinātos, 2020. gadā sasniedzot aptuveni 174,5 %, ņemot vērā, ka parāda dinamiku ietekmē vairākas ārpusbilances operācijas. Saskaņā ar Komisijas dienestu atjaunināto nominālā IKP pieauguma prognozi paredzams, ka primārajā vispārējās valdības budžeta bilancē 2015. gadā budžeta deficīts būs 7 631 miljons euro (4,4 % no IKP), deficīts 2016. gadā būs 6 166 miljoni euro (3,6 % no IKP), deficīts 2017. gadā 4 089 miljoni euro (2,3 % no IKP) un 2018. gadā – 753 miljoni euro (0,4 % no IKP).

(11)

Iestādes centīsies izveidot jaunu fiskālo procesu virzībā uz primārā pārpalikuma mērķi -0,25 %, 0,5 %, 1,75 %, un 3,5 % no IKP attiecīgi 2015., 2016., 2017., 2018. gadā un turpmāk. Fiskālo mērķu trajektorija atbilst gaidāmajam Grieķijas ekonomikas izaugsmes tempam, atgūstoties no visdziļākās reģistrētās lejupslīdes.

(12)	Ir būtiski uzlabot Grieķijas banku nozares ilgtermiņa noturību, lai atjaunotu finansiālo stabilitāti Grieķijā un saglabātu finansiālo stabilitāti eurozonā kopumā. Lai saglabātu Grieķijas banku nozares likviditāti, tika ieviesti pagaidu administratīvie pasākumi, tostarp kapitāla kontrole.

(13)	Visaptverošu un vērienīgu reformu īstenošanai finanšu, fiskālajā un strukturālajās jomās būtu jānodrošina Grieķijas valsts parāda stabilitāte vidējā termiņā.

(14)	Komisijai saziņā ar ECB un vajadzības gadījumā SVF regulāri būtu jāpārbauda, cik strikti tiek īstenota Grieķijas programma, katru ceturksni organizējot vizītes un regulāri saņemot ziņojumus no Grieķijas iestādēm.

(15)	Visā Grieķijas visaptverošo politikas pasākumu kopuma īstenošanas gaitā Komisijai būtu jāsniedz papildu stratēģiski ieteikumi un tehniskā palīdzība konkrētās jomās.

(16)	Grieķijas iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem un praksi būtu jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

(17)

Jebkāda veida finansiālais atbalsts, ko Grieķija saņem, lai palīdzētu tai īstenot politikas pasākumus saskaņā ar programmu, būtu jāizmanto atbilstīgi Savienības tiesību prasībām un politikai, jo īpaši saskaņā ar Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu. Jebkuri pasākumi finanšu iestāžu atbalstam būtu jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci. Komisijai būtu jānodrošina, lai visi pasākumi, kas noteikti saprašanās memorandā saistībā ar pieprasīto ESM finansiālo atbalstu, būtu pilnīgā saskaņā ar šo lēmumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Lai sekmētu Grieķijas ekonomikas atgriešanos uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa un pie fiskālās un finansiālās stabilitātes, Grieķija stingri īsteno programmu, kuras galvenie elementi ir izklāstīti šā lēmuma 2. pantā. Ar programmu tiek novērsti konkrēti riski, ko Grieķija rada eurozonas finansiālajai stabilitātei, un tās mērķis ir ātri atjaunot stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas un finanšu stāvokli Grieķijā un tās spēju pilnībā finansēt pašai sevi starptautiskajos finanšu tirgos. Programmā pienācīgi ņem vērā Padomes ieteikumus, kas adresēti Grieķijai saskaņā ar LESD 121., 126., 136. un 148. pantu, kā arī Grieķijas darbības šo ieteikumu īstenošanai ar mērķi paplašināt, nostiprināt un padziļināt nepieciešamos politikas pasākumus.

2. Komisija saziņā ar ECB un vajadzības gadījumā ar SVF pārrauga Grieķijas progresu programmas īstenošanā. Grieķija pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB. Tā jo īpaši sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, ko tās uzskata par nepieciešamu programmas uzraudzībai.

3. Komisija saziņā ar ECB un vajadzības gadījumā ar SVF kopā ar Grieķijas pārvaldes iestādēm izskata izmaiņas un atjauninājumus programmā, kas var būt vajadzīgi, lai pienācīgi ņemtu vērā inter alia jebkādas būtiskas atšķirības starp makroekonomikas un fiskālajām prognozēm un faktiskajiem rādītājiem, negatīvu blakusietekmi, kā arī makroekonomikas un finanšu satricinājumus.

Lai nodrošinātu, ka programma tiek īstenota raiti un lai palīdzētu ilgtspējīgā veidā novērst nelīdzsvarotību, Komisija pastāvīgi sniedz padomus un norādījumus par fiskālajām, finanšu tirgu un strukturālajām reformām.

Komisija regulāri izvērtē programmas ietekmi uz ekonomiku un sniedz ieteikumus par nepieciešamajiem labojumiem ar mērķi veicināt izaugsmi un darbavietu radīšanu, nodrošināt nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un mazināt negatīvu sociālo ietekmi.

2. pants

1. Programmas galvenie mērķi ir fiskālās ilgtspējas atjaunošana, finansiālās stabilitātes nodrošināšana, konkurētspējas un izaugsmes veicināšana un valsts un publiskās pārvaldes sistēmas modernizēšana.

2. Grieķija turpina fiskālo konsolidāciju, veicot augstas kvalitātes pastāvīgus pasākumus, vienlaikus samazinot to ietekmi uz nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem. Grieķijas iestādes apņemas nodrošināt stabilas publiskās finanses un sasniegt apjomīgu un ilgtspējīgu primāro pārpalikumu vidējā termiņā, kas ļaus vienmērīgi samazināt parāda attiecību pret IKP. Iestādes izveido jaunu fiskālo procesu virzībā uz primārā pārpalikuma mērķi -0,25 %, 0,5 %, 1,75 %, un 3,5 % no IKP attiecīgi 2015., 2016., 2017., 2018. gadā un turpmāk. Grieķijas mērķis ir vidēja termiņa primārais pārpalikums 3,5 % apmērā no IKP, kas sasniedzams, kombinējot sākotnējās parametriskās fiskālās reformas, ietverot PVN un pensiju sistēmu, kuras atbalsta ar vērienīgu programmu nodokļu saistību izpildes un valsts finanšu pārvaldības uzlabošanai un cīņai ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vienlaikus nodrošinot pienācīgu aizsardzību neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Papildus iepriekš minētajiem pasākumiem iestādes apņemas 2015. gada oktobrī pieņemt ticamus strukturālos pasākumus vismaz 0,75 % apmērā no IKP, kas stāsies spēkā 2017. gadā, un 0,25 % apmērā no IKP, kas stāsies spēkā 2018. gadā, lai atbalstītu primārās bilances vidējā termiņa mērķa 3,5 % apmērā no IKP sasniegšanu. Iestādes apņemas veikt turpmākus strukturālus pasākumus 2016. gada oktobrī, ja tas būs vajadzīgs, lai nodrošinātu 2017. un 2018. gada mērķus. Tie ietvertu aizsardzības izdevumu ierobežošanu, plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu un apstiprināto valsts izdevumu iesaldēšanu. Parametriskos fiskālos pasākumus papildina ar plaša spektra administratīvām darbībām, lai risinātu nepilnības nodokļu iekasēšanā un piedziņā. Grieķijas valdība pārrauga fiskālos riskus, tostarp tiesas nolēmumus, un veic kompensācijas pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu fiskālos mērķus. Iestādes plāno, ja pasākumu īstenošanas līmenis pārsniedz prognozēto, vismaz 30 % no pārsniegtā pārvest uz īpaši nošķirtu kontu, kas paredzēts parāda samazināšanai. Turklāt vēl 30 % no pārsniegtā tiks izmantoti, lai dzēstu pagātnes nesamaksātās budžeta saistības.

3. Grieķija pieņem turpmāk minētos pasākumus.

Pieņem īstermiņa pasākumus, lai palielinātu ieņēmumus un mērķorientētu un ierobežotu izdevumus. Kā vienu no pasākumiem, lai palielinātu ieņēmumus, Grieķija pakāpeniski atceļ akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksu lauksaimniekiem un palielina tonnāžas nodokli. Iestādes veic pasākumus, lai uzsāktu 2015. gada īpašuma nodokļa iekasēšanu (ENFIA), lai 2015. gada oktobrī izdotu rēķinus ar pēdējā maksājuma termiņu 2016. gada februārī. Tās arī risina identificētās problēmas ar nesen īstenoto ieņēmumu pasākumu īstenošanu. Iestādes arī apņemas labāk mērķorientēt un ierobežot izdevumus, samazinot veselības aprūpes izmaksas un uzsākot visaptverošu sociālās drošības sistēmas pārskatīšanu. Pakete ietver papildu pasākumus ar ietekmi uz budžetu, piemēram, publiskās pārvaldes reformas, reformas, lai risinātu nepilnības saistībā ar nodokļu iekasēšanu, un citus parametriskus pasākumus.

ii)

Lai apliecinātu savu apņemšanos īstenot pamatotu fiskālo politiku, 2015. gada oktobrī pieņem papildu 2015. gada budžetu (pēc vajadzības), 2016. gada budžetu un vidēja termiņa fiskālo stratēģiju laikposmam no 2016. līdz 2019. gadam, kuru atbalsta apjomīgs un ticams parametrisko pasākumu un strukturālo fiskālo reformu kopums.

iii)

Īsteno gan tiešo, gan netiešo nodokļu reformas, lai uzlabotu efektivitāti, iekasēšanu un palielinātu darba piedāvājumu. Lai pārtrauktu līdzšinējo praksi un uzlabotu nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu kultūru, valdība veic spēcīgus pasākumus, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, un neievieš jaunus maksājumus pa daļām vai citas atbrīvojumu vai norēķinu shēmas, nedz arī pagarina jau esošās shēmas.

iv)	Turpina reformas, kuru mērķis ir uzlabot budžeta procesu un izdevumu kontroli, piedzenot nokavētos maksājumus un uzlabojot budžeta pārskatu un naudas līdzekļu pārvaldību. Valdība ir apņēmusies nodrošināt fiskālās padomes darbību.

v)	Veic turpmākas darbības publiskā iepirkuma jomā, lai palielinātu Grieķijas publiskā iepirkuma sistēmas efektivitāti un pārredzamību, novērstu pārkāpumus un nodrošinātu lielāku pārskatatbildību un kontroli. Vienojas par politiku ar Eiropas Komisiju, kas palīdz īstenot rīcības plānu.

vi)

Pilnībā īsteno pašreizējās reformas, kā arī turpina reformas, lai stiprinātu ilgtermiņa stabilitāti, ar mērķi panākt ietaupījumus aptuveni 0,25 % apmērā no IKP 2015. gadā un apmēram 1 % apmērā no IKP līdz 2016. gadā. Pasākumu kopuma mērķis cita starpā ir izveidot spēcīgu motivāciju nedoties priekšlaicīgā pensijā, palielinot atvilkumus par priekšlaicīgu pensionēšanos, un pakāpeniski atcelt iegūtās tiesības doties pensijā pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

vii)

Turpina reformas veselības aprūpes nozarē, kontrolēt valsts izdevumus, pārvaldīt zāļu cenas, uzlabot slimnīcu pārvaldību, palielināt centralizētos iepirkumus slimnīcu apgādes jomā, pārvaldīt pieprasījumu pēc zālēm un veselības aprūpes pakalpojumiem, izmantojot uz pierādījumiem balstītus e-recepšu sistēmas protokolus, izmaksu ziņā efektīvi piesaistīt privātā sektora veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, modernizēt IT sistēmas, izveidot jaunu elektronisku lietu nodošanas sistēmu attiecībā uz primāro un sekundāro aprūpi, kas ļauj izstrādāt aprūpes risinājumus pacientiem.

viii)

Līdz 2016. gada martam pieņem virkni garantētas nodarbinātības atbalsta shēmu, ietverot individualizētus aktīvā darba tirgus pasākumus shēmu dalībniekiem, izmantojot vietējās partnerības, iesaistot privāto sektoru un sociālās ekonomikas sektoru un nodrošinot efektīvu un lietderīgu pieejamo resursu izmantošanu.

Taisnīgākas sabiedrības izveidošanas interesēs Grieķijai ir jāuzlabo tās sociālās drošības sistēmu tādējādi, lai izveidotu patiesu sociālās drošības tīklu, kas ierobežotos resursus mērķtiecīgi nogādā tiem, kuriem tie visvairāk nepieciešami. Iestādes plāno no starptautiskām organizācijām pieejamo tehnisko palīdzību izmantot sociālās drošības sistēmas pārskatīšanai un garantētā minimālā ienākuma ieviešanai.

4. Lai aizsargātu finansiālo stabilitāti, Grieķija nekavējoties veic pasākumus, lai risinātu situāciju attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem kredītiem (INK) un atjaunotu banku sistēmas likviditāti un kapitālu. Banku rekapitalizācijas process ir jāpabeidz pirms 2015. gada beigām, turklāt tam pievieno papildu pasākumus, lai stiprinātu Grieķijas Finansiālas stabilitātes fonda (HFSF) un banku pārvaldību. Turpmākie pasākumi ietver ieņēmumus nenesošo kredītu noregulējumu un HFSF un banku pārvaldību.

5. Lai veicinātu izaugsmi, konkurētspēju un investīcijas, Grieķija izstrādā un īsteno plaša spektra reformas darba tirgū un produktu tirgū (tostarp enerģijas tirgū), kas ne tikai nodrošina pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības prasībām, bet arī tiecas ievērot Eiropas paraugpraksi. Atvērtāki tirgi ir svarīgi, lai radītu ekonomikas iespējas un uzlabotu sociālo taisnīgumu, ierobežojot labāku nodokļu likmju meklēšanu un monopolismu, kas ir izvērties augstākās cenās un zemākā dzīves līmenī. Saskaņā ar savu izaugsmes stratēģiju iestādes pastiprina centienus, lai galvenās iniciatīvas un reformu priekšlikumi būtu veiksmīgi īstenoti, kā arī bagātina rīcības plānu ar papildu vērienīgām reformām, kas atbalsta valsts atgriešanos pie ilgtspējīgas izaugsmes, piesaista investīcijas un rada darbavietas.

6. Grieķijas enerģijas tirgiem ir nepieciešamas plašas reformas, lai tos saskaņotu ar Savienības tiesību aktiem un politiku, padarītu tos mūsdienīgākus un konkurētspējīgākus, samazinātu monopolismu un neefektivitāti, veicinātu inovāciju, plašāk izmantotu atjaunojamos enerģijas avotus un gāzi un nodrošinātu, ka šo izmaiņu radītās priekšrocības nokļūst pie patērētājiem. Iestādes pieņem gāzes tirgus reformu un īpašo plānu, kas līdz 2018. gadam cita starpā visiem patērētājiem nodrošina pilnīgas tiesības mainīt piegādātāju, un paziņo Komisijai par reformēto jaudas maksājumu sistēmu (ietverot pagaidu un pastāvīgo mehānismu) un elektroenerģijas produktu tirgu jauno uzbūvi. Katrā ziņā līdz 2020. gadam nevienam uzņēmumam neatļauj ne ražot, ne importēt (tieši vai netieši) vairāk nekā 50 % no kopējās saražotās un importētās elektrības Grieķijā.

7. Īsteno vērienīgu privatizācijas programmu un politiku, kas atbalsta investīcijas. Valdība apņemas atvieglot privatizācijas procesu un pabeigt visus nepieciešamos valdības pasākumus, lai piedāvājumu iesniegšanas procedūras tiktu sekmīgi pabeigtas. Šajā ziņā valdība pabeidz visus nepieciešamos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās par katru ceturksni starp Grieķijas Republikas Aktīvu attīstības fondu (HRADF), iestādēm un valdību. Sarakstu ar valdības nepabeigtajiem pasākumiem ir apstiprinājusi HRDAF valde. Saskaņā ar 2015. gada 12. jūlija Eurosamita paziņojumu izveido jaunu neatkarīgu fondu (Fonds), kura rīcībā nodod vērtīgus Grieķijas aktīvus. Fonda vispārējais mērķis ir pārvaldīt vērtīgos Grieķijas aktīvus un aizsargāt, radīt un palielināt to vērtību, ko pārvērš naudā, izmantojot privatizāciju un citus pasākumus.

8. Mūsdienīga valsts un publiskā pārvalde ir būtiska programmas prioritāte. Īpašu uzmanību pievērš publiskā sektora efektivitātes palielināšanai attiecībā uz būtisku sabiedrisko labumu un pakalpojumu nodrošināšanu. Veic pasākumus, lai uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti un pastiprinātu cīņu pret korupciju. Reformas mērķis ir stiprināt tādu būtisku iestāžu institucionālo un operatīvo neatkarību kā ieņēmumu pārvalde un statistikas institūts (ELSTAT).

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē, 2016. gada 15. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M.H.P. VAN DAM

(1) Šis dokuments sākotnēji tika pieņemts tikai angļu valodā un publicēts OV L 219, 20.8.2015., 12. lpp.

(2) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.

(3) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 22 lappusi.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 91

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	59. gadagājums 2016. gada 7. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) 2016/539 (2016. gada 6. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011 attiecībā uz pilotu mācībām, eksāmeniem un periodiskām pārbaudēm saistībā ar veiktspējas navigāciju ( 1 )	1
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/540 (2016. gada 6. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	16
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2016/541 (2016. gada 15. februāris), ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu (2015/1410)	18
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/542 (2016. gada 15. februāris) par Savienības īstermiņa finansiālā atbalsta piešķiršanu Grieķijai (2015/1181)	22
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/543 (2016. gada 15. februāris), ar ko apstiprina Grieķijas korekciju programmu (2015/1182)	26
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/544 (2016. gada 15. februāris), ar ko apstiprina makroekonomikas korekciju programmu Grieķijai (2015/1411)	27

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	IL	268,0
	MA	93,1
	SN	164,2
	TR	102,8
	ZZ	157,0
0707 00 05	MA	80,7
	TR	127,6
	ZZ	104,2
0709 93 10	MA	87,0
	TR	145,3
	ZZ	116,2
0805 10 20	EG	45,8
	IL	76,9
	MA	56,3
	TN	71,4
	TR	72,9
	ZA	51,4
	ZZ	62,5
0805 50 10	MA	91,9
	TR	105,4
	ZZ	98,7
0808 10 80	AR	86,1
	BR	110,1
	CL	116,3
	CN	124,1
	US	158,2
	ZA	86,9
	ZZ	113,6
0808 30 90	AR	139,5
	CL	136,4
	CN	66,8
	ZA	103,2
	ZZ	111,5


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ