ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 80

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. sējums
2016. gada 31. marts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) 2016/458 (2016. gada 30. marts), ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2016/72

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/459 (2016. gada 18. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm ( 1 )

14

 

*

Komisijas Regula (ES) 2016/460 (2016. gada 30. marts), ar ko groza IV un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem

17

 

*

Komisijas Regula (ES) 2016/461 (2016. gada 30. marts), ar ko attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras maksu korekciju atbilstoši inflācijas līmenim no 2016. gada 1. aprīļa groza Padomes Regulu (EK) Nr. 297/95 ( 1 )

25

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/462 (2016. gada 30. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 324/2008, ar ko nosaka pārskatītas procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai jūras satiksmes drošības jomā ( 1 )

28

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/463 (2016. gada 30. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

34

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/464 (2016. gada 29. marts), ar ko attiecībā uz ierakstiem par Igauniju un Poliju groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 1701)  ( 1 )

36

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/1


PADOMES REGULA (ES) 2016/458

(2016. gada 30. marts),

ar ko attiecībā uz dažām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2016/72

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) 2016/72 (1) attiecībā uz 2016. gadu ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

(2)

Regulā (ES) 2016/72 tūbīšu kopējā pieļaujamās nozveja (KPN) ir noteikta nulles apjomā. Tūbītes ir īsdzīvojoša suga, un zinātniskais ieteikums kļuva pieejams tikai 22. februārī, bet zveja sākas aprīlī. Šīs sugas nozvejas limiti tagad būtu jāgroza saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) sniegto zinātnisko ieteikumu. ICES uzskata, ka reāllaika uzraudzība ir zinātniski piemērota, lai noteiktu tūbīšu daudzumu 1. pārvaldības apgabalā, un rezultātus varētu izmantot tam, lai atkārtoti izvērtētu minēto zinātnisko ieteikumu un noteiktu gada KPN. Tomēr tam ir nepieciešami pietiekami dati (nozvejas un bioloģiskie paraugi). Tādējādi nozvejas limits tūbītēm 1. pārvaldības apgabalā būtu jānosaka līmenī, kas ļauj savākt pietiekamus datus par krājumu apjomu.

(3)

Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu sīkacu rajas nozvejas ICES VIId rajonā un VIIe-k rajonā un blondās rajas nozvejas ICES IV apakšapgabalā būtu jāsamazina. Tāpēc būtu jāizstrādā vietējas pārvaldības pasākumi, ar kuriem ierobežo nozvejas un sniedz labāku zinātnisko informāciju. ICES ieteica, ka VIIf un VIIg rajonā sīkacu rajas nozvejas būtu jāierobežo uz ne vairāk kā 188 tonnām. Tāpēc ir lietderīgi grozīt attiecīgās zvejas iespēju tabulas, lai ļautu šādas nozvejas un izkraušanas, un attiecīgi pielāgot noteikumus par ziņošanu.

(4)

Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu kopējās nozvejas attiecībā uz stavridu un ar to saistītām piezvejām Savienības ūdeņos ICES IIa un IVa rajonā, VI apakšapgabalā, VIIa-c, VIIe-k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe rajonā, Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā un starptautiskajos ūdeņos XII un XIV apakšapgabalā būtu jānosaka 108 868 tonnu apmērā. Tāpēc ir lietderīgi labot sākotnējo KPN zvejas iespēju tabulā, lai ļautu lielāku nozvejas apjomu atbilstoši ICES zinātniskajam ieteikumam.

(5)

Regulas (ES) 2016/72 IB pielikumā ir paredzēts, ka zvejas iespēju tabula attiecībā uz piezvejām Grenlandes ūdeņos būtu jālabo, lai nodrošinātu pienācīgu ziņošanu par minētajām piezvejām.

(6)

Ņemot vērā apspriešanos ar Norvēģiju, ir lietderīgi Norvēģijai iedalīt 25 000 tonnu putasu zvejas iespējas apmaiņā pret arktiskās ledus mencas un pikšas, jūras līdakas un dažu citu sugu zvejas iespējām.

(7)

Attiecībā uz mencu ICES I apakšapgabalā un IIb rajonā Regulas (ES) 2016/72 IB pielikumā noteiktais kvotu iedalījums būtu jālabo atbilstīgi Padomes Lēmumā 87/277/EEK (2) noteiktajam kvotu sadalījumam.

(8)

Attiecībā uz Atlantijas lielgalvja piezvejām SEAFO B1. apakšrajonā Regulas (ES) 2016/72 IF pielikumā būtu jāiekļauj ziņošanas kods.

(9)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) ceturtajā gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā tika noteikta KPN attiecībā uz Čīles stavridu. Minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(10)

Regulas (ES) 2016/72 IIa pielikuma I papildinājumā būtu jālabo kļūda attiecībā uz maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli kilovatdienās Nīderlandei Ziemeļjūrā ar reglamentētu zvejas rīku BT1.

(11)

Regulas (ES) 2016/72 VIII pielikumā ir jānosaka to zvejas atļauju skaits, kas piešķiramas Venecuēlas kuģiem, kuri zvejo lutjānzivis Francijas Gviānas ūdeņos, un maksimālais kuģu skaits, kas jebkurā laikā var atrasties apgabalā.

(12)

Regulā (ES) Nr. 2016/72 paredzētais nozvejas limits ir piemērojams no 2016. gada 1. janvāra. Šīs regulas noteikumi par nozvejas limitiem tāpēc arī būtu jāpiemēro no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas vēl nav tikušas izsmeltas.

(13)

Tādēļ Regula (ES) 2016/72 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2016/72 IA, IB, IF, IJ un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 30. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A.G. KOENDERS


(1)  Padomes Regula (ES) 2016/72 (2016. gada 22. janvāris), ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2015/104 (OV L 22, 28.1.2016., 1. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 87/277/EEK (1987. gada 18. maijs) par mencu nozvejas iespēju piešķiršanu Špicbergenā un Lāču salas teritorijā, kā arī Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas konvencijas noteiktajā rajonā 3M (OV L 135, 23.5.1987., 29. lpp.).


PIELIKUMS

1.

Regulas (ES) 2016/72 IA pielikumu groza šādi:

a)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz tūbītēm Savienības ūdeņos IIa, IIIa un IV zonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Tūbītes

Ammodytes spp.

Zona:

Savienības ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā (1)

Dānija

82 273  (2)

 

 

Apvienotā Karaliste

1 799  (2)

 

 

Vācija

126 (2)

 

 

Zviedrija

3 021  (2)

 

 

Savienība

87 219

 

 

KPN

87 219

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

b)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz putasu Savienības un starptautiskajos ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā

(WHB/1X14)

Dānija

31 704  (5)

 

 

Vācija

12 327  (5)

 

 

Spānija

26 878  (4)  (5)

 

 

Francija

22 063  (5)

 

 

Īrija

24 550  (5)

 

 

Nīderlande

38 659  (5)

 

 

Portugāle

2 497  (4)  (5)

 

 

Zviedrija

7 842  (5)

 

 

Apvienotā Karaliste

41 137  (5)

 

 

Savienība

207 657  (3)  (5)

 

 

Norvēģija

75 000

 

 

Fēru Salas

9 000

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

c)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz jūras līdaku Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(LIN/04-N.)

Beļģija

9

 

 

Dānija

1 164

 

 

Vācija

33

 

 

Francija

13

 

 

Nīderlande

2

 

 

Apvienotā Karaliste

104

 

 

Savienība

1 325

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro”

d)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz “citām sugām” Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Citas sugas

Zona:

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

(OTH/04-N.)

Beļģija

46

 

 

Dānija

4 250

 

 

Vācija

479

 

 

Francija

197

 

 

Nīderlande

340

 

 

Zviedrija

Nepiemēro (6)

 

 

Apvienotā Karaliste

3 188

 

 

Savienība

8 500  (7)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Piesardzīga KPN

e)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz rajveidīgajām zivīm Savienības ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(SRX/2AC4-C)

Beļģija

221 (8)  (9)  (10)

 

 

Dānija

9 (8)  (9)  (10)

 

 

Vācija

11 (8)  (9)  (10)

 

 

Francija

35 (8)  (9)  (10)

 

 

Nīderlande

188 (8)  (9)  (10)

 

 

Apvienotā Karaliste

849 (8)  (9)  (10)

 

 

Savienība

1 313  (8)  (10)

 

 

KPN

1 313  (10)

 

Piesardzīga KPN

f)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz rajveidīgajām zivīm Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā

(SRX/67AKXD)

Beļģija

725 (11)  (12)  (13)  (14)

 

 

Igaunija

4 (11)  (12)  (13)  (14)

 

 

Francija

3 255  (11)  (12)  (13)  (14)

 

 

Vācija

10 (11)  (12)  (13)  (14)

 

 

Īrija

1 048  (11)  (12)  (13)  (14)

 

 

Lietuva

17 (11)  (12)  (13)  (14)

 

 

Nīderlande

3 (11)  (12)  (13)  (14)

 

 

Portugāle

18 (11)  (12)  (13)  (14)

 

 

Spānija

876 (11)  (12)  (13)  (14)

 

 

Apvienotā Karaliste

2 076  (11)  (12)  (13)  (14)

 

 

Savienība

8 032  (11)  (12)  (13)  (14)

 

 

KPN

8 032  (13)  (14)

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

g)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz rajveidīgajām zivīm Savienības ūdeņos VIId zonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi VIId zonā

(SRX/07D.)

Beļģija

87 (15)  (16)  (17)

 

 

Francija

729 (15)  (16)  (17)

 

 

Nīderlande

5 (15)  (16)  (17)

 

 

Apvienotā Karaliste

145 (15)  (16)  (17)

 

 

Savienība

966 (15)  (16)  (17)

 

 

KPN

966 (17)

 

Piesardzīga KPN

h)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz stavridām un ar tām saistītajām piezvejas sugām Savienības ūdeņos IIa, IVa zonā; VI, VIIa-c,VIIe-k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas

Trachurus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa-c,VIIe-k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

(JAX/2A-14)

Dānija

10 629  (18)  (20)

 

 

Vācija

8 294  (18)  (19)  (20)

 

 

Spānija

11 312  (20)  (22)

 

 

Francija

4 269  (18)  (19)  (20)  (22)

 

 

Īrija

27 621  (18)  (20)

 

 

Nīderlande

33 276  (18)  (19)  (20)

 

 

Portugāle

1 090  (20)  (22)

 

 

Zviedrija

675 (18)  (20)

 

 

Apvienotā Karaliste

10 002  (18)  (19)  (20)

 

 

Savienība

107 168

 

 

Fēru Salas

1 700  (21)

 

 

KPN

108 868

 

Analītiska KPN

2.

Regulas (ES) 2016/72 IB pielikumu groza šādi:

a)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz mencu Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(COD/1N2AB.)

Vācija

2 405

 

 

Grieķija

298

 

 

Spānija

2 682

 

 

Īrija

298

 

 

Francija

2 207

 

 

Portugāle

2 682

 

 

Apvienotā Karaliste

9 328

 

 

Savienība

19 900

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro”

b)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz mencu I un IIb zonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

I un IIb

(COD/1/2B.)

Vācija

6 593  (25)

 

 

Spānija

13 192  (25)

 

 

Francija

3 122  (25)

 

 

Polija

2 728  (25)

 

 

Portugāle

2 643  (25)

 

 

Apvienotā Karaliste

4 403  (25)

 

 

Citas dalībvalstis

495 (23)  (25)

 

 

Savienība

33 176  (24)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

c)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz pikšu Norvēģijas ūdeņos I un II zonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

(HAD/1N2AB.)

Vācija

267

 

 

Francija

160

 

 

Apvienotā Karaliste

820

 

 

Savienība

1 247

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro”

d)

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz citām sugām (piezveja) Grenlandes ūdeņos aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Piezvejas (26)

Zona:

Grenlandes ūdeņi

(B-C/GRL)

Savienība

1 126

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

3.

Regulas (ES) 2016/72 IF pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Atlantijas lielgalvi SEAFO B1. apakšrajonā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (27)

(ORY/F47NAM)

KPN

0 (28)

 

Piesardzīga KPN

4.

Regulas (ES) 2016/72 IJ pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Čīles stavridu SPRFMO konvencijas apgabalā aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:

Čīles stavrida

Trachurus murphyi

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(CJM/SPRFMO)

Vācija

7 067,15

 

 

Nīderlande

7 660,06

 

 

Lietuva

4 917,5

 

 

Polija

8 455,29

 

 

Savienība

28 100

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro”

5.

Regulas (ES) 2016/72 IIA pielikuma 1. papildinājuma b) punktā maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli kilovatdienās Nīderlandei ar reglamentētu zvejas rīku BT1 aizstāj ar “999 808”.

6.

Regulas (ES) 2016/72 VIII pielikumu aizstāj ar šādu:

“VIII PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

Karoga valsts

Zvejniecība

Zvejas atļauju skaits

Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģija

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

Jānosaka

Jānosaka

Fēru Salas

Makrele, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), IIa, IVa zonā (uz ziemeļiem no 59° N)

Stavrida, IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf un VIIh zonā

14

14

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

20

Jānosaka

Siļķe, IIIa zonā

4

4

Esmarka mencas rūpnieciskā zveja IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) (ieskaitot nenovēršamu putasu piezveju)

14

14

Jūras līdaka un brosme

20

10

Putasu, II, IVa, V un VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIb un VII zonā (uz rietumiem no 12° 00′ W)

20

20

Zilā jūras līdaka

16

16

Venecuēla (29)

Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)

45

45


(1)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

(2)  Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas, merlanga un makreles nozveju drīkst ne vairāk kā 2 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT1/*2A3A4) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs tūbīšu kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

Zona: Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

 

1

2

3

4

5

6

7

 

(SAN/234_1)

(SAN/234_2)

(SAN/234_3)

(SAN/234_4)

(SAN/234_5)

(SAN/234_6)

(SAN/234_7)

Dānija

12 263

4 717

59 428

5 659

0

206

0

Apvienotā Karaliste

268

103

1 299

124

0

5

0

Vācija

19

7

91

9

0

0

0

Zviedrija

450

173

2 182

208

0

8

0

Savienība

13 000

5 000

63 000

6 000

0

219

0

Kopā

13 000

5 000

63 000

6 000

0

219

0”

(3)  Īpašs nosacījums: no Savienības kvotām Savienības un starptautiskos ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV (WHB/*NZJM1) zonā un VIIIc, IX un X zonā; Savienības ūdeņi zonā CECAF 34.1.1 (WHB/*NZJM2), Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu drīkst nozvejot šādu daudzumu: 149 506

(4)  Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(5)  Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 21 500 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 9,2 %”

(6)  Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.

(7)  Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.”

(8)  Par blondās rajas (Raja brachyura) Savienības ūdeņos IV zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(9)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums.

(10)  Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Savienības ūdeņos IIa zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Savienības ūdeņos IIa un IV zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.”

(11)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(12)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata).

(13)  Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot Savienības ūdeņos VIIf un VIIg zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem Savienības ūdeņos VIIf un VIIg zonā (RJE/7FG.):

Suga:

Sīkacu raja

Raja microocellata

Zona:

Savienības ūdeņi VIIf un VIIg zonā

(RJE/7FG.)

Beļģija

17

 

 

Igaunija

0

 

 

Francija

76

 

 

Vācija

0

 

 

Īrija

25

 

 

Lietuva

0

 

 

Nīderlande

0

 

 

Portugāle

0

 

 

Spānija

21

 

 

Apvienotā Karaliste

49

 

 

Savienība

188

 

 

KPN

188

 

Piesardzīga KPN

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(14)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIIe apgabalā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 40 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/67AKXD). Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

Savienības ūdeņi VIIe zonā

(RJU/67AKXD)

Beļģija

9

 

 

Igaunija

0

 

 

Francija

41

 

 

Vācija

0

 

 

Īrija

13

 

 

Lietuva

0

 

 

Nīderlande

0

 

 

Portugāle

0

 

 

Spānija

11

 

 

Apvienotā Karaliste

26

 

 

Savienība

100

 

 

KPN

100

 

Piesardzīga KPN

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.”

(15)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(16)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata).

(17)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju šīs KPN apgabalā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 40 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/07D.). Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

Savienības ūdeņi VIId zonā

(RJU/07D.)

Beļģija

1

 

 

Francija

9

 

 

Nīderlande

0

 

 

Apvienotā Karaliste

2

 

 

Savienība

12

 

 

KPN

12

 

Piesardzīga KPN

Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIe zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*67AKD). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 46. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.”

(18)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2016. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).

(19)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*07D.).

(20)  Neskarot izkraušanas pienākumu, kaproīdu, merlanga un makreļu nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*2A-14) ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs stavridu kvotas.

(21)  Tikai IVa, VIa (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf un VIIh zonā.

(22)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*08C2).”

(23)  Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(24)  Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(25)  Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.”

(26)  Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezveju ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.).”

(27)  Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle un

austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

(28)  Izņemot piezvejas daudzumu 4 tonnu apmērā (ORY/*F47NA).”

(29)  Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma pamatojumu.”


31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/459

(2016. gada 18. marts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 33. panta 2. un 3. punktu un 38. panta d) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 (2) III pielikumā ir to trešo valstu saraksts, kuru lauksaimniecības produktu bioloģiskās ražošanas sistēmas un kontroles pasākumi ir atzīti par līdzvērtīgiem Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktajām sistēmām un pasākumiem.

(2)

Kanādas atzīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu pašlaik cita starpā attiecas uz pārtikā un barībā izmantojamiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem ar bioloģiskajām sastāvdaļām, kas audzētas Kanādā. Kanāda Komisijai ir iesniegusi pieprasījumu paplašināt atzīšanu, attiecinot to uz pārtikā un barībā izmantojamiem pārstrādātiem produktiem ar bioloģiskajām sastāvdaļām, kas importētas no trešām valstīm un sertificētas atbilstīgi Kanādas tiesību aktiem bioloģisko produktu jomā. Kopā ar minēto lūgumu iesniegtās informācijas pārbaude, Kanādas iestāžu sniegtie turpmākie precizējumi un pārstrādāto produktu ar importētām sastāvdaļām ražošanas noteikumu un kontroles darbību pārbaude uz vietas ļāva secināt, ka minētajā valstī noteikumi, kas regulē pārstrādātu produktu ar importētām bioloģiskajām sastāvdaļām ražošanu un kontroli, ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 834/2007 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 889/2008 (3). Tādēļ Kanādas ražošanas sistēmu un kontroles pasākumu līdzvērtības atzīšana būtu jāattiecina arī uz pārtikā un barībā izmantojamiem pārstrādātiem produktiem ar importētām bioloģiskajām sastāvdaļām, kas sertificētas atbilstīgi Kanādas tiesību aktiem.

(3)

Turklāt spēkā esošā Kanādas atzīšana neattiecas uz bioloģisko vīnu. Kanāda Komisijai ir iesniegusi pieprasījumu paplašināt atzīšanu, attiecinot to uz bioloģisko vīnu, kas sertificēts saskaņā ar Kanādas tiesību aktiem bioloģisko produktu jomā. Kopā ar minēto lūgumu iesniegtās informācijas pārbaude un turpmākie precizējumi, kurus sniedza Kanādas iestādes, ļāva secināt, ka minētajā valstī noteikumi, kas regulē bioloģiskā vīna ražošanu un kontroli, ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 834/2007 un Regulā (EK) Nr. 889/2008. Tādēļ Kanādas ražošanas sistēmu un kontroles pasākumu līdzvērtības atzīšana būtu jāattiecina arī uz bioloģisko vīnu, kas sertificēts atbilstīgi Kanādas tiesību aktiem.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumā ir to kontroles iestāžu un kontroles organizāciju saraksts, kuras līdzvērtības pārbaudes nolūkos ir pilnvarotas trešās valstīs veikt pārbaudes un izdot sertifikātus. Ņemot vērā Kanādas atzīšanas paplašināšanu, attiecinot to uz pārtikā un barībā izmantojamiem pārstrādātiem produktiem ar importētām bioloģiskajām sastāvdaļām un uz bioloģisko vīnu, kas sertificēts saskaņā ar Kanādas tiesību aktiem, un ņemot vērā minētās regulas III pielikuma attiecīgos grozījumus, no minētās regulas IV pielikuma būtu jāsvītro attiecīgās kontroles organizācijas, kuras līdz šim ir bijušas atzītas attiecībā uz pārtikā izmantojamu pārstrādātu produktu ar importētām bioloģiskajām sastāvdaļām un bioloģiskā vīna (D kategorijas produkti) importu no Kanādas.

(5)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III un IV pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Lai Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumā uzskaitītajām kontroles organizācijām, kuras Kanādā ir atzītas attiecībā uz pārtikā izmantojamiem pārstrādātiem produktiem ar importētām bioloģiskajām sastāvdaļām un bioloģisko vīnu, ļautu pielāgoties grozījumiem, kas ieviesti ar šo regulu, Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma grozījumi būtu jāpiemēro tikai pēc samērīga laikposma.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1235/2008 groza šādi:

1)

regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)

regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 2. punktu piemēro no 2016. gada 7. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 18. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm (OV L 334, 12.12.2008., 25. lpp.).

(3)  Komisijas 2008. gada 5. septembra Regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III pielikumu groza šādi:

1)

ieraksta par Kanādu 1. punkta “Produktu kategorija” ailē “Pārstrādāti lauksaimniecības produkti izmantošanai pārtikā” svītro 1. zemsvītras piezīmi;

2)

ieraksta par Kanādu 2. punktu “Izcelsme” aizstāj ar šādu:

“2.

Izcelsme: Kanādā audzēti A, B un F kategorijas produkti un Kanādā pārstrādāti D un E kategorijas produkti ar bioloģiski audzētām sastāvdaļām, kas audzētas Kanādā vai kas importētas Kanādā saskaņā ar Kanādas tiesību aktiem.”


II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumu groza šādi:

1)

ierakstā par “CCOF Certification Services” 3. punktā rindu par Kanādu svītro;

2)

ierakstā par “Ecocert SA” 3. punktā rindu par Kanādu svītro;

3)

ierakstā par “IMOswiss AG” 3. punktā rindu par Kanādu svītro;

4)

ierakstā par “International Certification Services, Inc.” 3. punktā rindu par Kanādu svītro;

5)

ierakstā par “Letis S.A.” 3. punktā rindu par Kanādu svītro;

6)

ierakstā par “Oregon Tilth” 3. punktā rindu par Kanādu svītro;

7)

ierakstā par “Organic crop improvement association” 3. punktā rindu par Kanādu svītro;

8)

ierakstā par “Quality Assurance International” 3. punktā rindu par Kanādu svītro.


31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/17


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/460

(2016. gada 30. marts),

ar ko groza IV un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (1), un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta a) apakšpunktu un 5. punktu, 14. panta 2. un 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 850/2004 Savienības tiesību aktos tiek īstenotas saistības, kas noteiktas Stokholmas Konvencijā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (turpmāk “konvencija”), kura Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2006/507/EK (2), un 1979. gada Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, kurš Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2004/259/EK (3).

(2)

Konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences sestajā sesijā, kas noritēja no 2013. gada 28. aprīļa līdz 10. maijam, tika nolemts konvencijas A pielikumā (lietošanas un ražošanas pārtraukšana) iekļaut heksabromciklododekānu (turpmāk “HBCDD”). Attiecībā uz HBCDD lietošanas un ražošanas pārtraukšanu, kas notiktu saskaņā ar Konvenciju, tomēr tika paredzēts īpašs izņēmums, atļaujot to lietot būvniecībai paredzētā putu polistirolā un ekstrudētā polistirolā un ražot šim nolūkam.

(3)

Ņemot vērā konvencijas grozījumus, Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumu nepieciešams grozīt, iekļaujot pielikumos HBCDD un norādot atbilstošās koncentrācijas robežas, lai nodrošinātu, ka atkritumi, kuru sastāvā ir HBCDD, tiek apsaimniekoti saskaņā ar konvencijas noteikumiem. HBCDD būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumā.

(4)

Ierosinātās koncentrācijas robežas Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumā ir noteiktas saskaņā ar metodoloģiju, kura izmantota robežvērtību noteikšanai IV un V pielikuma iepriekšējos grozījumos (4). Šīs koncentrācijas robežas tiek uzskatītas par piemērotākajām augsta aizsardzības līmeņa nodrošināšanai cilvēka veselībai un videi, ņemot vērā HBCDD noārdīšanos vai neatgriezeniskas pārvērtības. Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību un jo īpaši tehnisko pamatnostādņu pārskatīšanu (5) Bāzeles Konvencijai par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, IV pielikumā minētā koncentrācijas robeža tās robežvērtības samazināšanas nolūkā Komisijai būtu jāpārskata trīs gadu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(5)

Lai sniegtu uzņēmumiem un kompetentajām iestādēm pietiekamu laiku pielāgoties šīs regulas jaunajām prasībām, to būtu jāsāk piemērot tikai tad, kad pagājuši seši mēneši pēc publicēšanas dienas.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (6) 39. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 30. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 30. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(2)  Padomes 2004. gada 14. oktobra Lēmums 2006/507/EK par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 1. lpp.).

(3)  Padomes 2004. gada 19. februāra Lēmums 2004/259/EK, ar ko Kopienas vārdā noslēdz Protokolu 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos ar noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 81, 19.2.2004., 35. lpp.).

(4)  Padomes 2006. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 1195/2006, ar ko groza IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 217, 8.8.2006., 1. lpp.), Padomes 2007. gada 16. februāra Regula (EK) Nr. 172/2007, ar ko groza V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 55, 23.2.2007., 1. lpp.), Komisijas 2010. gada 24. augusta Regula (ES) Nr. 756/2010, ar kuru groza IV un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 223, 25.8.2010., 20. lpp.) un Komisijas 2014. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1342/2014, ar kuru groza IV un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 363, 18.12.2014., 67. lpp.).

(5)  Lēmums BC-12/3.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV pielikuma tabulā pievieno šādu rindu:

Vielas, uz kurām attiecas 7. pantā paredzētie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi

Viela

CAS Nr.

EK Nr.

7. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā koncentrācijas robeža

“Heksabromciklododekāns (*)

25637-99-4,

3194-55-6,

134237-50-6,

134237-51-7,

134237-52-8

247-148-4

221-695-9

1 000  mg/kg, šī robežvērtība Komisijai jāpārskata līdz 20.4.2019.

Regulas (EK) Nr. 850/2004 V pielikuma 2. daļas tabulu aizstāj ar šādu:

“Atkritumi, kas klasificēti Komisijas Lēmumā 2000/532/EK

IV pielikumā uzskaitīto vielu maksimālās koncentrācijas robežas (1)

Darbība

10

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES TERMISKOS PROCESOS

Hloralkāni, C10-C13 (īsās ķēdes hlorparafīni) (SCCP): 10 000  mg/kg;

aldrīns: 5 000  mg/kg;

hlordāns: 5 000  mg/kg;

hlordekons: 5 000  mg/kg;

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis(4-hlorfenil)etāns): 5 000  mg/kg;

dieldrīns: 5 000  mg/kg;

endosulfāns: 5 000  mg/kg;

endrīns: 5 000  mg/kg;

heptahlors: 5 000  mg/kg;

heksabrombifenils:5 000  mg/kg;

heksabromciklododekāns (3): 1 000  mg/kg;

heksahlorbenzols: 5 000  mg/kg;

heksahlorbutadiēns: 1 000  mg/kg;

heksahlorcikloheksāni, ieskaitot lindānu: 5 000  mg/kg;

mirekss: 5 000  mg/kg;

pentahlorbenzols: 5 000  mg/kg;

perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS) (C8F17SO2X) (X = OH, metālu sāļi (O-M+), halogenīdi, amīdi u. c. atvasinājumi, ieskaitot polimērus): 50 mg/kg;

polihlorbifenili (PHB) (4): 50 mg/kg;

polihlordibenzo-p-dioksīni un polihlordibenzofurāni: 5 mg/kg;

polihlornaftalīni *: 1 000  mg/kg;

tetrabromdifenilētera (C12H6Br4O), pentabromdifenilētera (C12H5Br5O), heksabromdifenilētera (C12H4Br6O) un heptabromdifenilētera (C12H3Br7O) koncentrācijas summa: 10 000  mg/kg;

toksafēns: 5 000  mg/kg.

Pastāvīga glabāšana atļauta tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi.

1.

Glabāšana notiek vienā no šādiem objektiem:

droši, dziļi pazemes cieto iežu veidojumi,

sāls raktuves,

bīstamo atkritumu poligoni (ar nosacījumu, ka atkritumi ir sacietējuši vai daļēji stabilizēti, ja tas tehniski izdarāms, kā nepieciešams atkritumu klasificēšanai Lēmuma 2000/532/EK 19 03. apakšnodaļā).

2.

Ir ievēroti Padomes Direktīvas 1999/31/EK (5) un Padomes Lēmuma 2003/33/EK (6) noteikumi.

3.

Ir pierādīts, ka izraudzītā darbība ir vides ziņā vēlamākā izvēle.

10 01

Atkritumi, kas radušies spēkstacijās un citās termocentrālēs (izņemot 19. nodaļā minētos)

10 01 14  * (2)

Līdzsadedzināšanas iekārtās radušies smagie pelni, izdedži un sodrēji, kas satur bīstamas vielas

10 01 16 *

Līdzsadedzināšanas iekārtās radušies vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

10 02

Atkritumi, kas radušies dzelzs un tērauda ražošanā

10 02 07 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas

10 03

Atkritumi, kas radušies alumīnija termometalurģijā

10 03 04 *

Izdedži, kas radušies primārajā ražošanā

10 03 08 *

Sāļu sārņi, kas radušies sekundārajā ražošanā

10 03 09 *

Melnie izdedži, kas radušies sekundārajā ražošanā

10 03 19 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

10 03 21 *

Citas cietās daļiņas un putekļi (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām), kas satur bīstamas vielas

10 03 29 *

Sāļu sārņu un melno izdedžu apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas

10 04

Atkritumi, kas radušies svina termometalurģijā

10 04 01 *

Izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 04 02 *

Izdedži un apdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 04 04 *

Dūmgāzu putekļi

10 04 05 *

Citas cietās daļiņas un putekļi

10 04 06 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 05

Atkritumi, kas radušies cinka termometalurģijā

10 05 03 *

Dūmgāzu putekļi

10 05 05 *

Cietie atkritumi, kas radušies gāzu attīrīšanā

10 06

Atkritumi, kas radušies vara termometalurģijā

10 06 03 *

Dūmgāzu putekļi

10 06 06 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

10 08

Atkritumi, kas radušies citu krāsaino metālu termometalurģijā

10 08 08 *

Sāļu sārņi, kas radušies primārajā un sekundārajā ražošanā

10 08 15 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

10 09

Atkritumi, kas radušies melno metālu izstrādājumu liešanā

10 09 09 *

Dūmgāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas

16

ATKRITUMI, KAS NAV MINĒTI CITUR

16 11

Oderējuma un ugunsizturīgo materiālu atkritumi

16 11 01 *

Metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un ugunsizturīgo materiālu atkritumi uz oglekļa bāzes, kas satur bīstamas vielas

16 11 03 *

Citi metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un ugunsizturīgo materiālu atkritumi, kas satur bīstamas vielas

17

BŪVNIECĪBĀ UN ĒKU NOJAUKŠANĀ RADUŠIES ATKRITUMI (TOSTARP NO PIESĀRŅOTĀM VIETĀM IZŅEMTA AUGSNE)

17 01

Betons, ķieģeļi, flīzes un keramika

17 01 06 *

Betona, ķieģeļu, flīžu un keramikas atsevišķas daļas vai to maisījumi, kas satur bīstamas vielas

17 05

Augsne (tostarp no piesārņotajām vietām izrakta augsne), akmeņi un bagarēšanas grunts

17 05 03 *

Augsne un akmeņi, kas satur bīstamas vielas

17 09

Citi būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi

17 09 02 *

Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi, kas satur PHB, izņemot PHB saturošas iekārtas

17 09 03 *

Citi būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi (tostarp jaukti atkritumi), kas satur bīstamas vielas

19

ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS IEKĀRTĀS, NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS, DZERAMĀ ŪDENS UN TEHNISKĀM VAJADZĪBĀM LIETOJAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANAS IEKĀRTĀS

19 01

Atkritumi, kas radušies atkritumu sadedzināšanā vai pirolīzē

19 01 07 *

Gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi

19 01 11 *

Smagie pelni un izdedži, kas satur bīstamas vielas

19 01 13 *

Vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas

19 01 15 *

Sodrēji, kas satur bīstamas vielas

19 04

Pārstikloti atkritumi un pārstiklošanas atkritumi

19 04 02 *

Vieglie pelni un citi atkritumi, kas radušies dūmgāzu attīrīšanā

19 04 03 *

Nepārstiklota cietā fāze

Polihlordibenzo-p-dioksīnu un polihlordibenzofurānu (PCDD un PCDF) maksimālo koncentrācijas robežu aprēķina, izmantojot šādus toksiskuma ekvivalences koeficientus (TEF):

PCDD

TEF

2,3,7,8-TeCDD

1

1,2,3,7,8-PeCDD

1

1,2,3,4,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,6,7,8-HxCDD

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDD

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDD

0,01

OCDD

0,0003

PCDF

TEF

2,3,7,8-TeCDF

0,1

1,2,3,7,8-PeCDF

0,03

2,3,4,7,8-PeCDF

0,3

1,2,3,4,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,6,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,7,8,9-HxCDF

0,1

2,3,4,6,7,8-HxCDF

0,1

1,2,3,4,6,7,8-HpCDF

0,01

1,2,3,4,7,8,9-HpCDF

0,01

OCDF

0,0003”


(*)  “Heksabromciklododekāns” ir heksabromciklododekāns, 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekāns un tā galvenie diastereoizomēri: alfa-heksabromciklododekāns, beta-heksabromciklododekāns un gamma-heksabromciklododekāns.”

(1)  Šīs robežas attiecas tikai uz bīstamo atkritumu poligoniem, un tās neattiecas uz pastāvīgām bīstamo atkritumu pazemes glabātavām, ieskaitot sāls raktuves.

(2)  Visi ar zvaigznīti (*) atzīmētie atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem atkritumiem saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, un uz tiem attiecas minētās direktīvas noteikumi.

(3)  “Heksabromciklododekāns” ir heksabromciklododekāns, 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekāns un tā galvenie diastereoizomēri: alfa-heksabromciklododekāns, beta-heksabromciklododekāns un gamma-heksabromciklododekāns.

(4)  Izmanto Eiropas standartos EN 12766-1 un EN 12766-2 noteikto aprēķinu metodi.

(5)  Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

(6)  Padomes 2002. gada 19. decembra Lēmums 2003/33/EK, ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos saskaņā ar Direktīvas 1999/31/EK 16. pantu un II pielikumu (OV L 11, 16.1.2003., 27. lpp.).


31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/25


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/461

(2016. gada 30. marts),

ar ko attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras maksu korekciju atbilstoši inflācijas līmenim no 2016. gada 1. aprīļa groza Padomes Regulu (EK) Nr. 297/95

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 10. februāra Regulu (EK) Nr. 297/95 par maksām, kas maksājamas Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūrai (1), un jo īpaši tās 12. panta piekto daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 726/2004 (2) 67. panta 3. punktu Eiropas Zāļu aģentūras ieņēmumus veido Savienības ieguldījums un maksas, ko tai maksā uzņēmumi. Regulā (EK) Nr. 297/95 ir noteiktas šādu maksu kategorijas un apmēri.

(2)

Minētās maksas būtu jāatjaunina, ņemot vērā 2015. gada inflācijas līmeni. Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja publicētie dati, 2015. gadā inflācijas līmenis Eiropas Savienībā bija 0,2 %.

(3)

Vienkāršības labad koriģētie maksu apmēri būtu jānoapaļo līdz tuvākajiem EUR 100.

(4)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 297/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Juridiskās noteiktības labad šī regula nebūtu jāpiemēro derīgiem pieteikumiem, par kuriem 2016. gada 1. aprīlī vēl nav pieņemts lēmums.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 297/95 12. pantu atjauninātajām maksām jāstājas spēkā 2016. gada 1. aprīlī. Tādēļ ir lietderīgi, ka šī regula steidzami stājas spēkā un ka to piemēro no minētās dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 297/95 groza šādi:

1)

regulas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunktu groza šādi:

pirmajā daļā “EUR 278 200” aizstāj ar “EUR 278 800”,

otrajā daļā “EUR 27 900” aizstāj ar “EUR 28 000”,

ii)

punkta b) apakšpunktu groza šādi:

pirmajā daļā “EUR 108 000” aizstāj ar “EUR 108 200”,

otrajā daļā “EUR 179 800” aizstāj ar “EUR 180 200”,

iii)

punkta c) apakšpunktu groza šādi:

pirmajā daļā “EUR 83 500” aizstāj ar “EUR 83 700”,

otrajā daļā “no EUR 20 900 līdz EUR 62 600” aizstāj ar “no EUR 20 900 līdz EUR 62 700”;

b)

panta 2. punkta b) apakšpunktu groza šādi:

i)

pirmajā daļā “EUR 83 500” aizstāj ar “EUR 83 700”,

ii)

otrajā daļā “no EUR 20 900 līdz EUR 62 600” aizstāj ar “no EUR 20 900 līdz EUR 62 700”;

c)

panta 6. punktu groza šādi:

i)

pirmajā daļā “EUR 99 800” aizstāj ar “EUR 100 000”,

ii)

otrajā daļā “no EUR 24 900 līdz EUR 74 800” aizstāj ar “no EUR 24 900 līdz EUR 74 900”;

2)

regulas 4. panta pirmajā daļā “EUR 69 300” aizstāj ar “EUR 69 400”;

3)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunktu groza šādi:

pirmajā daļā “EUR 139 300” aizstāj ar “EUR 139 600”,

ceturtajā daļā “EUR 69 300” aizstāj ar “EUR 69 400”,

ii)

punkta b) apakšpunktu groza šādi:

pirmajā daļā “EUR 69 300” aizstāj ar “EUR 69 400”,

otrajā daļā “EUR 117 600” aizstāj ar “EUR 117 800”,

piektajā daļā “EUR 34 800” aizstāj ar “EUR 34 900”,

iii)

punkta c) apakšpunktu groza šādi:

pirmajā daļā “EUR 34 800” aizstāj ar “EUR 34 900”,

otrajā daļā “no EUR 8 700 līdz EUR 26 100” aizstāj ar “no EUR 8 700 līdz EUR 26 200”;

b)

panta 2. punkta b) apakšpunktu groza šādi:

i)

pirmajā daļā “EUR 41 700” aizstāj ar “EUR 41 800”,

ii)

otrajā daļā “no EUR 10 500 līdz EUR 31 400” aizstāj ar “no EUR 10 500 līdz EUR 31 500”;

c)

panta 6. punkta pirmajā daļā “EUR 33 300” aizstāj ar “EUR 33 400”;

4)

regulas 6. panta pirmajā daļā “EUR 41 700” aizstāj ar “EUR 41 800”;

5)

regulas 7. panta pirmajā daļā “EUR 69 300” aizstāj ar “EUR 69 400”;

6)

regulas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

otrajā daļā “EUR 83 500” aizstāj ar “EUR 83 700”,

ii)

trešajā daļā “EUR 41 700” aizstāj ar “EUR 41 800”,

iii)

ceturtajā daļā “no EUR 20 900 līdz EUR 62 600” aizstāj ar “no EUR 20 900 līdz EUR 62 700”,

iv)

piektajā daļā “no EUR 10 500 līdz EUR 31 400” aizstāj ar “no EUR 10 500 līdz EUR 31 500”;

b)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

otrajā daļā “EUR 278 200” aizstāj ar “EUR 278 800”,

ii)

trešajā daļā “EUR 139 300” aizstāj ar “EUR 139 600”,

iii)

piektajā daļā “no EUR 3 000 līdz EUR 239 800” aizstāj ar “no EUR 3 000 līdz EUR 240 300”,

iv)

sestajā daļā “no EUR 3 000 līdz EUR 120 100” aizstāj ar “no EUR 3 000 līdz EUR 120 300”.

2. pants

Šo regulu nepiemēro derīgiem pieteikumiem, par kuriem 2016. gada 1. aprīlī vēl nav pieņemts lēmums.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 30. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 35, 15.2.1995., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.).


31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/28


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/462

(2016. gada 30. marts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 324/2008, ar ko nosaka pārskatītas procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai jūras satiksmes drošības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Lai uzraudzītu, kā dalībvalstis piemēro Regulu (EK) Nr. 725/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/65/EK (2), Komisijai būtu jāveic pārbaudes. Pārbaužu organizēšana Komisijas pārraudzībā ir vajadzīga, lai pārbaudītu valsts kvalitātes kontroles sistēmu efektivitāti un jūras satiksmes drošības pasākumus, procedūras un struktūras.

(2)

Eiropas Jūras drošības aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (3), palīdz Komisijai pārbaudes uzdevumu veikšanā. Veicot pārbaudes Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) kontekstā, Komisija saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 116/2008 (4) lūdz to valsts inspektoru palīdzību, kas minēti Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu iesniegtajos sarakstos.

(3)

Komisijas Regula (EK) Nr. 324/2008 (5) nosaka procedūras noteikumus pārredzamai, efektīvai, saskaņotai un konsekventai Komisijas pārbaužu veikšanai jūras satiksmes drošības jomā.

(4)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš 2008. gada, ir nepieciešams nodrošināt, ka Komisijas pārbaudes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 324/2008 tiek veiktas konsekventi, ievērojot noteikto procedūru, tostarp standarta metodoloģiju. Pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt sadarbību ar dalībvalstīm un Komisijas pilnvaru īstenošanu, vajadzētu būt efektīviem un pārredzamiem.

(5)

Būtu precīzāk jādefinē Komisijas pārbaužu veikšanas kontekstā lietotie termini. Pārskatīšana nepaplašina pārbaužu pašreizējo tvērumu.

(6)

Sagatavojot un veicot Komisijas pārbaudes, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas.

(7)

Komisijai vajadzētu būt iespējai pārbaudes komandās iesaistīt kvalificētus valstu inspektorus, kuru pieejamību nodrošinājušas dalībvalstis un kuri atbilst nepieciešamās kvalifikācijas un apmācības kritērijiem.

(8)

Lai nodrošinātu Komisijas veikto pārbaužu pārredzamību un efektivitāti, būtu jāprecizē un jāpilnveido noteikumi, jo īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad kuģa pārbaude tiek pabeigta dalībvalsts ostā, kas nav iekāpšanas osta. Būtu jāprecizē jautājums par ES karoga kuģu pārbaudi ārpus Eiropas Savienības, lai novērstu ar šādām pārbaudēm saistītos īpašos loģistikas ierobežojumus.

(9)

Lai garantētu informācijas konfidencialitāti un neizpaušanu, ar sensitīvu, bet neklasificētu informāciju, kas saistīta ar pārbaudi, būtu jārīkojas, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

(10)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 324/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 725/2004 11. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 324/2008

Regulu (EK) Nr. 324/2008 groza šādi:

1)

regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1)

“Komisijas pārbaude” ir pārbaude, ko veic Komisijas inspektori, lai noteiktu dalībvalstu jūras satiksmes drošības kvalitātes kontroles sistēmu, veikto pasākumu, procedūru un struktūru atbilstību Regulas (EK) Nr. 725/2004 noteikumiem un to, vai ir īstenota Direktīva 2005/65/EK. Tā var ietvert pārbaudes ostās, ostas iekārtās, uz kuģiem, jūras satiksmes drošības kompetentajās iestādēs vai sabiedrībās, kā definēts Regulas (EK) Nr. 725/2004 I pielikumā. Tā var ietvert arī pārbaudes atzītās drošības organizācijās, kā definēts Regulas (EK) Nr. 725/2004 I pielikumā un Direktīvas 2005/65/EK IV pielikumā attiecībā uz atzītām aizsardzības organizācijām;

2)

“Komisijas inspektors” ir persona, kura atbilst 7. pantā izklāstītajiem kritērijiem un kuru nodarbina Komisija vai Eiropas Jūras drošības aģentūra, vai ir valsts inspektors, kas minēts dalībvalstu un EBTA valstu iesniegtajos sarakstos un kuru Komisija pilnvarojusi piedalīties tās veiktajās pārbaudēs;”;

b)

11. punktu aizstāj ar šādu:

“11)

“osta” ir teritorija, kuras robežas noteikušas dalībvalstis atbilstīgi Direktīvas 2005/65/EK 2. panta 3. punktam un par kuru tās informē Komisiju atbilstīgi minētās direktīvas 12. pantam;”;

c)

pievieno šādu 12., 13., 14., 15., 16. un 17. punktu:

“12)

“provizorisks koriģējošais pasākums” ir pagaidu pasākums vai pasākumu kopums ar mērķi pēc iespējas lielākā mērā ierobežot pārbaudes laikā konstatētas neatbilstības vai būtiskas neatbilstības ietekmi līdz šādas neatbilstības pilnīgai novēršanai;

13)

“klasificēta informācija” ir pārbaudes darbību laikā iegūta identificēta vai identificējama informācija, kuras izpaušana var radīt drošības prasību pārkāpumu un kas klasificēta saskaņā ar Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 (*) noteikumiem vai attiecīgajiem dalībvalstu tiesību aktiem;

14)

“sensitīva, bet neklasificēta informācija” ir pārbaudes darbību laikā iegūts ar pārbaudi saistīts materiāls vai informācija, kuras izpaušana var radīt drošības prasību pārkāpumu un kurā var dalīties, vienīgi pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas;

15)

“nav apstiprināts” ir Komisijas veiktās pārbaudes laikā radies konstatējums, kas liecina par Regulas (EK) Nr. 725/2004 vai Direktīvas 2005/65/EK neizpildi, bet nav pamatots ar objektīviem pierādījumiem;

16)

“Komiteja” ir komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 725/2004 11. panta 1. punktu;

17)

“karoga valsts pārstāvis” ir tās dalībvalsts kompetento iestāžu loceklis, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis, vai drošības organizācijas pārstāvis, ja to izraudzījusies minētā dalībvalsts.

(*)  Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).”;"

2)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Sadarbība ar dalībvalstīm

1.   Neskarot Komisijas pienākumus, dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju tās pārbaudes uzdevumu izpildē. Šāda sadarbība notiek sagatavošanas, uzraudzības un ziņojumu sniegšanas posmā.

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka paziņojums par pārbaudi:

a)

ir pakļauts stingriem drošības pasākumiem, kas garantē tā neizpaušanu, lai neietekmētu pārbaudes procesu; un

b)

attiecīgajām pusēm tiek darīts zināms, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas.”;

3)

regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Katra dalībvalsts nodrošina, lai Komisijas inspektoriem pēc to pieprasījuma būtu savlaicīga piekļuve visai attiecīgajai drošības dokumentācijai, kas nepieciešama pārbaudes pienākumu veikšanai, un jo īpaši:

a)

valsts programmai Regulas (EK) Nr. 725/2004 īstenošanai, kā noteikts minētās regulas 9. panta 3. punktā;

b)

jaunākajiem datiem, kas iegūti no kontaktiestādes, un pārraudzības ziņojumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 725/2004 9. panta 4. punktā;

c)

rezultātiem, kuri gūti uzraudzībā, ko dalībvalstis veic saistībā ar ostu aizsardzības plānu īstenošanu;

d)

attiecīgo kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības novērtējumiem, attiecīgo kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības plāniem un ierakstiem par apmācībām, vingrinājumiem un mācībām saistībā ar kuģiem, ostām un ostas iekārtām laikā, kad Komisija veic pārbaudes;

e)

dalībvalstu paziņojumiem par Regulas (EK) Nr. 725/2004 3. panta 3. punktā minētajiem lēmumiem, kas pieņemti pēc obligātā drošības riska novērtējuma;

f)

dalībvalsts vadlīnijām, norādījumiem vai procedūrām Regulas (EK) Nr. 725/2004 un Direktīvas 2005/65/EK īstenošanai.”;

4)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Vienojoties ar Komisiju, dalībvalstis, ciktāl tas ir praktiski iespējams, nodrošina valsts inspektoru pieejamību dalībai Komisijas veiktajās pārbaudēs, attiecinot to arī uz saistīto sagatavošanas un ziņojumu sniegšanas posmu.”;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Pieprasījumu valsts inspektoru dalībai Komisijas veiktajās pārbaudēs iesniedz savlaicīgi, proti, parasti tas jāizdara vismaz divus mēnešus, pirms paredzēts veikt pārbaudi.”;

5)

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Tehniskā palīdzība, kuru Eiropas Jūras drošības aģentūra sniedz Komisijas veiktajām pārbaudēm

Sniedzot tehnisko palīdzību Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Eiropas Jūras drošības aģentūra nodrošina tehnisko ekspertu pieejamību dalībai Komisijas veiktajās pārbaudēs, attiecinot to arī uz saistīto sagatavošanas un ziņojumu sniegšanas posmu.”;

6)

regulas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

labas praktiskās zināšanas par drošības tehnoloģijām un metodēm;”;

ii)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

praktiskās zināšanas par tām darbībām, kuras pārbauda;”;

iii)

pievieno šādu e) un f) apakšpunktu:

“e)

izpratni par veselības, drošuma un drošības prasībām darbam jūrniecībā;

f)

zināšanas par galvenajām juridiskajām prasībām, ko piemēro jūras satiksmes drošības jomā.”;

b)

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Lai atbilstu prasībām veikt Komisijas pārbaudes, Komisijas inspektoriem sekmīgi jāpabeidz apmācība šādu pārbaužu veikšanai. Komisijas inspektori regulāri vismaz reizi piecos gados piedalās apmācībā, lai atjauninātu savas zināšanas.”;

c)

pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Ja kādas iepriekšējas pārbaudes laikā inspektora rīcība vai sniegums nav bijis atbilstošs šīs regulas prasībām, attiecīgo inspektoru vairs nenorīko Komisijas pārbaudes uzdevumu veikšanai.”;

7)

regulas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija sniedz paziņojumu tās dalībvalsts kontaktiestādei, kuras teritorijā jāveic pārbaude, vismaz sešas nedēļas pirms tās.

Komisija vienlaikus ar paziņojumu par pārbaudi kontaktiestādei var nosūtīt pirmspārbaudes anketu, ko aizpilda kompetentā iestāde, un pieprasījumu sniegt visu attiecīgo dokumentāciju. Aizpildīto anketu un pieprasīto dokumentāciju Komisijai iesniedz vismaz divas nedēļas pirms plānotās pārbaudes sākuma.

Komisijai reaģējot uz ārkārtēju notikumu, kas var ievērojami ietekmēt vispārējo jūras satiksmes drošības līmeni Eiropas Savienībā, un pirms paziņojuma sniegšanas apspriežoties ar attiecīgo kontaktiestādi, pirmajā daļā paredzēto paziņošanas termiņu var samazināt līdz ne mazāk kā divām nedēļām. Šādā gadījumā otro daļu nepiemēro.”;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja karoga valsts ir dalībvalsts, Komisija iespējami īsā laikā paziņo attiecīgās dalībvalsts kontaktiestādei par kuģa iespējamo pārbaudi, tam atrodoties ostas iekārtā. Ja ir jāpārbauda kuģis, kas kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, kura nav pārbaudāmās iestādes dalībvalsts, Komisija informē karoga valsts kontaktiestādi, lai noteiktu praktisko kārtību, kas nepieciešama pārbaudes veikšanai uz attiecīgā kuģa.”;

c)

panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.   Ja Komisija apmeklē valsts pārbaudi vai verifikāciju, ko veic kuģim vietā ārpus Eiropas Savienības, Komisija vienojas ar kontaktiestādi par praktisko kārtību, lai pārbaudēm vai verifikācijai varētu sekot, piedaloties karoga valsts pārstāvim.”;

8)

regulas 10. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Lai uzraudzītu to, kā dalībvalstis piemēro Regulā (EK) Nr. 725/2004 un Direktīvā 2005/65/EK noteiktās jūras satiksmes drošības prasības, izmanto standarta metodoloģiju.

2.   Pārbaudes darbību veikšanas laikā Komisijas inspektorus vienmēr pavada attiecīgās kompetentās iestādes pārstāvis. Šis pārstāvis nedrīkst ietekmēt pārbaudes darbību efektivitāti un iedarbīgumu.

Pārbaudes veic tādā veidā, lai pēc iespējas mazāk traucētu komerciālo darbību vienmērīgu veikšanu. Lai to panāktu, kuģa pārbaudi, kas sākta ostā, var vajadzības gadījumā un ar karoga valsts un kuģa kapteiņa iepriekšēju piekrišanu turpināt pēc tam, kad kuģis ir atstājis ostu.

Ja pārbaudāmais kuģis veic regulārus starptautiskus reisus starp divām vai vairākām dalībvalstīm, pārbaudi var attiecināt arī uz darbībām, kas saistītas ar pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu un transportlīdzekļu uzbraukšanu un nobraukšanu pēc katra reisa. Šādos gadījumos Komisija sniedz paziņojumu ierašanās ostas dalībvalsts kontaktiestādei saskaņā ar 8. panta 1. punktu.”;

b)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Neskarot 11. pantu, Komisijas inspektori, kad tas ir atbilstoši un izpildāms, uz vietas sniedz mutisku kopsavilkumu par novērojumiem, kas gūti pārbaudē uz vietas.

Attiecīgo kontaktiestādi nekavējoties informē par jebkādu būtisku neatbilstību Regulai (EK) Nr. 725/2004 vai Direktīvai 2005/65/EK, kas konstatēta Komisijas veiktajā pārbaudē pirms pārbaudes ziņojuma pabeigšanas, kā paredzēts šīs regulas 11. pantā.

Tomēr, ja Komisijas inspektors, kas veic kuģa pārbaudi, konstatē būtisku neatbilstību, kuras dēļ jārīkojas atbilstīgi 16. pantam, komandas vadītājs par to nekavējoties rakstiski informē attiecīgās kontaktiestādes.”;

c)

pievieno šādu 7. punktu:

“7.   Komisijas inspektori pārbaudes veic efektīvi un iedarbīgi, pienācīgi ievērojot drošību un drošumu.”;

9)

regulas 11. panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.   Novērtējot Regulas (EK) Nr. 725/2004 un Direktīvas 2005/65/EK īstenošanu saskaņā ar šo regulu, konstatējumus klasificē vienā no šādām kategorijām:

a)

atbilst;

b)

atbilst, bet vēlami uzlabojumi;

c)

neatbilst;

d)

būtiski neatbilst;

e)

nav apstiprināts.

5.   Ziņojumā sīki apraksta tos pārbaudē gūtos konstatējumus, kuri attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 725/2004 vai Direktīvas 2005/65/EK īstenošanu saskaņā ar šo regulu klasificēti kā “būtiski neatbilst”, “neatbilst”, “atbilst, bet vēlami uzlabojumi” un “nav apstiprināts”.

Ziņojumā var iekļaut ieteikumus koriģējošu darbību veikšanai.”;

10)

regulas 12. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Ja dalībvalsts ierosina tūlītējus koriģējošus pasākumus, lai novērstu būtisku neatbilstību, tā par tiem nekavējoties informē Komisiju, pirms Komisija ir sniegusi pārbaudes ziņojumu. Šādā gadījumā ziņojumā norāda dalībvalsts veiktās koriģējošās darbības. Ja tiek veikti tikai provizoriski pasākumi, dalībvalsts par to nekavējoties paziņo Komisijai, kā arī to informē par termiņu, kādā tiks īstenotas pilnīgas un galīgas koriģējošas darbības.”;

11)

regulas 14. un 15. pantu aizstāj ar šādiem:

“14. pants

Informācijas konfidencialitāte

Saskaņā ar spēkā esošajiem piemērojamajiem noteikumiem Komisija, veicot pārbaudes jūras satiksmes drošības jomā, īsteno attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu klasificētu informāciju, kas tai ir pieejama vai ko tai dara zināmu dalībvalstis. Dalībvalstis veic līdzvērtīgus pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem savas valsts tiesību aktiem.

Dalībvalstis un Komisija var apmainīties ar sensitīvu, bet neklasificētu informāciju, ja vien tās nodrošina šādas informācijas aizsardzību atbilstoši piemērojamajām prasībām, ar kurām garantē tās konfidencialitāti.

15. pants

Komisijas pārbaudes programma

1.   Komisija lūdz padomu Komitejai par prioritātēm sakarā ar pārbaudes programmas īstenošanu.

2.   Komisija regulāri informē Komiteju par pārbaudes programmas īstenošanu, kā arī par pārbaužu rezultātiem. Komisija ar dalībvalstīm dalās labā praksē, kas novērota pārbaužu laikā.

Pārbaudes ziņojumus parasti dara pieejamus Komitejai:

a)

tiklīdz ir saņemta dalībvalsts atbilde saskaņā ar 12. panta 1. punktu; un

b)

kad lieta ir slēgta.”;

12)

regulas 16. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja pārbaudes laikā konstatē būtisku neatbilstību Regulai (EK) Nr. 725/2004 vai Direktīvai 2005/65/EK, kas var ievērojami ietekmēt vispārējo jūras satiksmes drošības līmeni Savienībā un ko nevar tūlītēji novērst vismaz ar provizoriskiem koriģējošiem pasākumiem, Komisija pēc minētās būtiskās neatbilstības paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij par to informē arī citas dalībvalstis.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 30. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu (OV L 310, 25.11.2005., 28. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

(4)  EEZ Apvienotās komitejas 2008. gada 7. novembra Lēmums Nr. 116/2008, ar ko groza EEZ līguma XIII pielikumu (Transports) (OV L 339, 18.12.2008., 106. lpp.).

(5)  Komisijas 2008. gada 9. aprīļa Regula (EK) Nr. 324/2008, ar ko nosaka pārskatītas procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai jūras satiksmes drošības jomā (OV L 98, 10.4.2008., 5. lpp.).


31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/34


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/463

(2016. gada 30. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 30. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

153,0

MA

100,3

TR

112,4

ZZ

121,9

0707 00 05

MA

82,7

TR

134,4

ZZ

108,6

0709 93 10

EG

44,3

MA

43,9

TR

156,3

ZZ

81,5

0805 10 20

EG

44,2

IL

76,8

MA

57,5

TN

68,9

TR

72,3

ZA

47,6

ZZ

61,2

0808 10 80

BR

90,3

CL

97,2

US

135,9

ZA

99,1

ZZ

105,6

0808 30 90

AR

134,1

CL

119,9

CN

88,3

TR

159,2

ZA

111,5

ZZ

122,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

31.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/36


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/464

(2016. gada 29. marts),

ar ko attiecībā uz ierakstiem par Igauniju un Poliju groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 1701)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri konkrētās dalībvalstīs. Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I, II, III un IV daļā norādīti un uzskaitīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri ir diferencēti pēc riska līmeņa, pamatojoties uz epidemioloģisko situāciju. Minētajā sarakstā iekļauti konkrēti Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas apgabali.

(2)

Kopš 2015. gada februāra nav ziņots par Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumiem mājas cūkām Polijas apgabalos, kuri uzskaitīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā. Turklāt minēto apgabalu saimniecībās apmierinošā veidā ir īstenota biodrošības pasākumu pārraudzība, pamatojoties uz valsts programmu biodrošībai, kuras mērķis ir nepieļaut Āfrikas cūku mēra izplatīšanos. Šie fakti norāda uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Attiecīgi minētās dalībvalsts minētie apgabali būtu jāiekļauj Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II, nevis III daļā.

(3)

2016. gada februārī tika konstatēts viens mežacūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri Igaunijā; tas konstatēts apgabalos, kuri uzskaitīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, minētā pielikuma I daļā uzskaitīto apgabalu tiešā tuvumā. Attiecīgi konkrēti apgabali, kas uzskaitīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā, būtu jāiekļauj minētā pielikuma II daļā.

(4)

Novērtējot risku, ko rada dzīvnieku veselības situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Igaunijā un Polijā, būtu jāņem vērā pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstība Savienībā attiecībā uz šo slimību. Lai veiktu mērķtiecīgus dzīvnieku veselības kontroles pasākumus un nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, kā arī novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis nosaka nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā paredzētais Savienības saraksts ar apgabaliem, kuriem piemēro dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju attiecībā uz minēto slimību Igaunijā un Polijā.

(5)

Tāpēc Īstenošanas lēmums 2014/709/ES būtu jāgroza, lai mainītu I un II daļā minētos Igaunijas apgabalus un II un III daļā minētos Polijas apgabalus.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2016. gada 29. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4)  Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

I DAĻA

1.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Keilas pilsēta,

Kundas pilsēta,

Loksas pilsēta,

Mārdu pilsēta,

Mustvē pilsēta,

Pērnavas pilsēta,

Saues pilsēta,

Tallinas pilsēta,

Lēnes apriņķis,

Jeelehtmes pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. 1 (E20),

Kūsalu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. 1 (E20),

Audru pagasts,

Haljalas pagasts,

Harku pagasts,

Keilas pagasts,

Kernu pagasts,

Kīli pagasts,

Kongas pagasts,

Lavasāres pagasts,

Nissi pagasts,

Padizes pagasts,

Saku pagasts,

Saues pagasts,

Saugas pagasts,

Sindi pagasts,

Testamā pagasts,

Varblas pagasts,

Vazalemmas pagasts,

Vihulas pagasts,

Vīmsi pagasts.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Ogres novada Suntažu un Ogresgala pagasts,

Ādažu novads,

Amatas novads,

Carnikavas novads,

Garkalnes novads,

Ikšķiles novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Ķeguma novads,

Līgatnes novads,

Mālpils novads,

Neretas novads,

Ropažu novads,

Salas novads,

Siguldas novads,

Vecumnieku novads,

Viesītes novads.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Jurbarkas rajona pašvaldības teritorijā – Raudones, Veļonas, Seredžus un Jodaiču pagasts,

Pakrojas rajona pašvaldības teritorijā – Klovaiņu, Rozalimas un Pakrojas seņūnija,

Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Krekenavas seņūnijas daļa, kas atrodas uz rietumiem no Nevēžas upes,

Raseiņu rajona pašvaldības teritorijā – Arjogalas, Arjogalas pilsētas, Betīgalas, Pagojuku un Šiluvas seņūnija,

Šaķu rajona pašvaldības teritorijā – Plokšču, Kriūku, Leķēču, Lukšu, Griškabūdžas, Barzdu, Žvirgždaiču, Sintautu, Kudirkas Naumiestes, Slaviku un Šaķu seņūnija,

Pasvales rajona pašvaldība,

Vilkavišķu rajona pašvaldība,

Radvilišķu rajona pašvaldība,

Kalvarijas pašvaldība,

Kazlu Rūdas pašvaldība,

Marijampoles pašvaldība.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

Augustovas povjata Augustovas gmins ar Augustovas pilsētu, kā arī Novinkas, Plaskas, Štabinas un Barglova Koscelnu gmins,

Bjalistokas povjata Horoščas, Juhnovecas Koscelni, Suražas, Turosņas Koscelnas, Tikocinas, Lapu, Posventnes, Zavadu un Dobžiņevo Dužes gmins,

Hajnuvkas povjata Dubičes Cerkevnes, Kleščeles un Čeremhas gmins,

Semjatičes povjata Grodziskas, Dzjadkovices un Milejčices gmins,

Visoke Mazoveckes povjata Kobilin-Boržimu, Kuleše Koscelnes un Sokolu gmins, Visoke Mazoveckes gmins ar Visoke Mazoveckes pilsētu, Nove Pekuti, Šepetovo, Klukovo un Cehanovecas gmins,

Sejnu povjats,

Suvalku povjata Rutka-Tartakas, Šiplišku, Suvalku un Račku gmins,

Zambrovas povjata Rutku gmins,

Sokulkas povjata Suhovolas un Koricinas gmins,

Belskas povjats,

Bjalistokas povjats,

Suvalku povjats,

Moņķu povjats.

II DAĻA

1.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Kallastes pilsēta,

Rakveres pilsēta,

Tartu pilsēta,

Vendras pilsēta,

Vīlandes pilsēta,

Austrumviru apriņķis,

Pelvas apriņķis,

Raplas apriņķis,

Jeelehtmes pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 1 (E20),

Kūsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 1 (E20),

Palamuses pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Persti pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 24126,

Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 49,

Tabiveres pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Tartu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no iedomātas līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156 līdz tas šķērso Verilaskes upi, tad pa Verilaskes upi līdz pagasta dienvidu robežai,

Abjas pagasts,

Aegvīdu pagasts,

Alatskivi pagasts,

Anijas pagasts,

Ares pagasts,

Hēdemēstes pagasts,

Hāslavas pagasts,

Halingas pagasts,

Hallistes pagasts,

Kadrinas pagasts,

Kambjas pagasts,

Karksi pagasts,

Kazepē pagasts,

Kepu pagasts,

Kozes pagasts,

Keues pagasts,

Laekveres pagasts,

Lūnjas pagasts,

Meksas pagasts,

Mēksi pagasts,

Paikuzes pagasts,

Palas pagasts,

Peipsiēres pagasts,

Pīrisāres pagasts,

Rāziku pagasts,

Raes pagasts,

Regaveres pagasts,

Rakveres pagasts,

Sārdes pagasts,

Sāres pagasts,

Semeru pagasts,

Surju pagasts,

Tahkurannas pagasts,

Tapas pagasts,

Totsi pagasts,

Tori pagasts,

Vendras pagasts,

Varas pagasts,

Vinni pagasts,

Viru-Nigulas pagasts,

Vennu pagasts.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Krimuldas novads,

Limbažu novada Skultes, Vidrižu, Limbažu un Umurgas pagasts,

Ogres novada Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles un Taurupes pagasts,

Priekuļu novads,

Salacgrīvas novada Liepupes pagasts,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alūksnes novads,

Apes novads,

Baltinavas novads,

Balvu novads,

Cēsu novads,

Cesvaines novads,

Ērgļu novads,

Gulbenes novads,

Ilūkstes novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jēkabpils novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krustpils novads,

Lielvārdes novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Madonas novads,

Pārgaujas novads,

Pļaviņu novads,

Raunas novads,

Rugāju novads,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Skrīveru novads,

Smiltenes novads,

Varakļānu novads,

Vecpiebalgas novads,

Viļakas novads,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Valmiera.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā – Andronišķu, Anīkšču, Debeiķu, Kavarskas, Kurkļu, Skiemoņu, Traupes un Troškūnu seņūnija un Svēdasu [ciemata] daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 118,

Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Šilu un Bukoņu seņūnija, bet Žeimju seņūnijā – Bilušķu, Drobišķu, Normaiņu II, Normainēļu, Juškoņu, Pauļuku, Mitēnišķu, Zofijaukas un Naujoku ciems,

Kaišadores rajona pašvaldības teritorijā – Kaišadores apīliņķes, Krones, Nemaitoņu, Paparču, Žašļu un Žiežmaru seņūnija, kā arī Žiežmaru apīliņķes seņūnija un Rumšišķu seņūnija daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa A1,

Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Akademijas, Alšenu, Babtu, Batnavas, Čeķišķes, Domeikavas, Ežerēles, Garļavas, Garļavas apīliņķes, Kačergines, Kulautavas, Linksmakalnes, Raudondvares, Ringaudu, Roku, Samīlu, Taurakiemu, Užliedžu, Vilkijas, Vilkijas apīliņķes un Zapišķu seņūnija,

Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Josvaiņu, Pernaravas, Kraķu, Dotnuvas, Gudžūnu, Survilišķu, Vilaiņu, Truskavas un Šētas seņūnija, kā arī Ķēdaiņu pilsētas seņūnija,

Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Karsakišķu, Naujamiesta, Miežišķu, Paīstres, Panevēžas, Ramīgalas, Raguvas, Smiļģu, Upītes, Vadokļu un Velžu seņūnija un Krekenavas seņūnijas daļa, kas atrodas uz austrumiem no Nevēžas upes,

Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Jašūnu, Turģeļu, Akmenīnes, Šaļčininku, Ģervišku, Butrimoņu, Eišišķu, Poškones, Dievenišķes seņūnija,

Varēnas rajona pašvaldības teritorijā – Kaņavas, Marcinkones, Merķines seņūnija,

Alītas pilsētas pašvaldība,

Kaišadores pilsētas pašvaldība,

Kauņas pilsētas pašvaldība,

Panevēžas pilsētas pašvaldība,

Viļņas pilsētas pašvaldība,

Alītas rajona pašvaldība,

Biržu rajona pašvaldība,

Druskininku rajona pašvaldība,

Ignalinas rajona pašvaldība,

Lazdiju rajona pašvaldība,

Molētu rajona pašvaldība,

Prienu rajona pašvaldība,

Rokišķu rajona pašvaldība,

Širvintas rajona pašvaldība,

Švenčoņu rajona pašvaldība,

Ukmerģes rajona pašvaldība,

Utenas rajona pašvaldība,

Viļņas rajona pašvaldība,

Zarasu rajona pašvaldība,

Birštonas pašvaldība,

Elektrēnu pašvaldība,

Visaginas pašvaldība.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

Podlases vojevodistē:

Bjalistokas povjata Čarna Bjalistokas, Grodekas, Mihalovo, Supraslas, Vasilkovas un Zabludovas gmins,

Sokulkas povjata Dombrova Bjalistokas, Janovas, Krinku, Kužnicas, Novi Dvuras, Sidras, Sokulkas un Šudzjalovo gmins,

Augustovas povjata Lipskas gmins,

Hajnuvkas povjata Čižes, Bjalovežas, Hajnuvkas gmins ar Hajnuvkas pilsētu, Narevu un Narevku.

III DAĻA

1.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Elvas pilsēta,

Jegevas pilsēta,

Peltsamā pilsēta,

Vehmas pilsēta,

Jervamā apriņķis,

Valgas apriņķis,

Veru apriņķis,

Palamuses pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Persti pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 24126,

Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 49,

Tabiveres pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Tartu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa,

Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no iedomātas līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156 līdz tas šķērso Verilaskes upi, tad pa Verilaskes upi līdz pagasta dienvidu robežai,

Jegevas pagasts,

Kolgajāni pagasts,

Kongutas pagasts,

Keo pagasts,

Laevas pagasts,

Neo pagasts,

Paistu pagasts,

Pajusi pagasts,

Peltsamā pagasts,

Puhjas pagasts,

Pūrmani pagasts,

Rakes pagasts,

Rannu pagasts,

Rengu pagasts,

Sārepēdi pagasts,

Tehtveres pagasts,

Tarvastu pagasts,

Tormas pagasts,

Ilenurmes pagasts,

Veikemārjas pagasts.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Limbažu novada Viļķenes, Pāles un Katvaru pagasts,

Salacgrīvas novada Ainažu un Salacgrīvas pagasts,

Aglonas novads,

Alojas novads,

Beverīnas novads,

Burtnieku novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Kārsavas novads,

Krāslavas novads,

Ludzas novads,

Mazsalacas novads,

Naukšēnu novads,

Preiļu novads,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rūjienas novads,

Strenču novads,

Valkas novads,

Vārkavas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads,

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Rēzekne.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā – Viešintas seņūnija un Svedasu seņūnijas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. 118,

Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Upninku, Ruklas, Dumšu, Užusaļu un Kulvas seņūnija, bet Žeimju seņūnijā – Akļu, Akmeņu, Barsukines, Blauzdžu, Girēļu, Jagēlavas, Juljanavas, Kuigaļu, Liepkalņu, Martīnišķu, Milašišķu, Mimaļu, Naujasodes, Normaiņu I, Padobju, Palankešu, Pamelnītēles, Pēdžu, Skrīnes, Svalkeņu, Terespolas, Varpēņu, Žeimju gst. un Žievelišķu ciems, kā arī Žeimju ciemats,

Kaišadores rajona pašvaldības teritorijā – Palomenes un Pravienišķu seņūnija, kā arī Rumšišķu seņūnijas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no autoceļa A1,

Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Vandžogalas, Lapju, Karmelavas un Neveroņu pagasts,

Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Pelēdnaģu seņūnija,

Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Baltoji Voķes, Pabares, Dainavas, Kalesninku seņūnija,

Varēnas rajona pašvaldības teritorijā – Valkininku, Jaķēnu, Matuizu, Varēnas, Vīdeņu seņūnija,

Jonavas pilsētas pašvaldība,

Kupišķu rajona pašvaldība,

Traķu rajona pašvaldība.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

visi Sardīnijas apgabali.”