24.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/1

24.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/2

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 509/2014 (1) atsauci uz Peru Republiku pārcēla no Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) I pielikuma uz II pielikumu.

(2)

Minētajai atsaucei uz Peru Republiku ir pievienota zemsvītras piezīme, kurā norādīts, ka atbrīvojumu no vīzu prasības piemēro no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par atbrīvojumu no vīzu prasības, kas jānoslēdz ar Eiropas Savienību.

(3)

Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 509/2014 Komisija izvērtēja Peru Republikas situāciju saskaņā ar minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Komisija 2014. gada 29. oktobrī pieņēma ziņojumu, kurā secināja, ka pēdējo gadu laikā Peru ekonomiskā un sociālā situācija ir ievērojami uzlabojusies un tāpēc ir pamatoti Peru valstspiederīgos, kas ieceļo Eiropas Savienībā, atbrīvot no vīzas prasības.

(4)

Padome 2015. gada 19. maijā pieņēma lēmumu, ar ko atļāva Komisijai sākt sarunas ar Peru Republiku par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Peru Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (“nolīgums”).

(5)

Sarunas par nolīgumu tika sāktas 2015. gada 20. maijā, un tās veiksmīgi pabeidza, to parafējot 2015. gada 9. jūnijā.

(6)

Nolīgums būtu jāparaksta un nolīgumam pievienotās deklarācijas būtu jāapstiprina Savienības vārdā. Nolīgums būtu jāpiemēro provizoriski no nākamās dienas pēc tā parakstīšanas, kamēr nav pabeigtas procedūras tā oficiālai noslēgšanai.

(7)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (3), tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(8)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (4), tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

24.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/4

a)

“dalībvalsts” ir jebkura Savienības dalībvalsts, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju;

b)

“Savienības pilsonis” ir dalībvalsts pilsonis atbilstīgi a) punktā sniegtajai definīcijai;

c)

“Peru pilsonis” ir Peru valstspiederīgais;

d)

“Šengenas zona” ir zona bez iekšējām robežām, kas aptver to dalībvalstu teritorijas atbilstīgi a) punkta definīcijai, kurās Šengenas acquis tiek piemērots pilnībā.

a)

uzraudzīt šā nolīguma īstenošanu;

b)

ierosināt šā nolīguma grozījumus vai papildinājumus;

c)

risināt domstarpības, kas radušās sakarā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

24.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/11

(1)

Ir svarīgi garantēt, ka Direktīvas 2009/65/EK mērķi tiek vienādi sasniegti visās dalībvalstīs, lai, pieņemot šo regulu, sekmētu iekšējā tirgus integritāti un nodrošinātu tiesisko noteiktību tirgus dalībniekiem, tostarp privātajiem un institucionālajiem ieguldītājiem, kompetentajām iestādēm un citām ieinteresētajam personām. Regula kā izvēlētais formāts garantē saskaņotu regulējumu visiem tirgus dalībniekiem un ir labākā garantija tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nosacījumus, kā arī vienotu ieguldītāju aizsardzības standartu. Turklāt tā nodrošina tādu sīki izstrādātu vienotu noteikumu tiešu piemērošanu attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) un depozitāriju darbību, kuri jau pēc definīcijas ir tieši piemērojami un kuriem nav vajadzīga tālāka transponēšana valstu līmenī. Pieņemot regulu, tiek nodrošināts arī, ka no viena un tā paša datuma var piemērot visus attiecīgos Direktīvas 2009/65/EK grozījumus, kas ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/91/ES (2).

(2)

Direktīvā 2009/65/EK ir ietverts plašs prasību uzskaitījums attiecībā uz PVKIU glabāto aktīvu depozitāriju pienākumiem, deleģēšanas kārtību un atbildības režīmu, lai garantētu augstu ieguldītāju aizsardzības standartu, ievērojot, ka PVKIU ir privāto ieguldījumu sistēma. Tādēļ būtu skaidri jānosaka depozitārija, pārvaldības sabiedrības un ieguldījumu sabiedrības konkrētās tiesības un pienākumi. Rakstiskajā līgumā būtu jāiekļauj visi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu PVKIU aktīvu atbilstīgu glabāšanu, ko veic depozitārijs vai trešā puse, kurai glabāšanas tiesības deleģētas saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, un garantētu, ka depozitārijs pienācīgi izpilda savas pārraudzības un kontroles funkcijas.

(3)

Lai nodrošinātu depozitārijam iespēju novērtēt un kontrolēt glabāšanas risku, rakstiskajā līgumā būtu jāietver pietiekami sīki izstrādāti nosacījumi attiecībā uz finanšu instrumentu kategorijām, kurās PVKIU var ieguldīt, un jānorāda reģioni, kuros PVKIU plāno ieguldīt. Līgumā būtu jāiekļauj arī informācija par eskalācijas procedūru, lai noteiktu apstākļus, ziņošanas pienākumus un pasākumus, kas jebkurā organizatoriskās struktūras līmenī jāveic depozitārija darbiniekam attiecībā uz atklātajām neatbilstībām, tostarp ziņojot pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai un/vai kompetentajām iestādēm, kā prasīts šajā regulā. Tādēļ depozitārijam būtu jābrīdina pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība par jebkuru būtisku risku, kas konstatēts kādā tirgus norēķinu sistēmā. Attiecībā uz līguma darbības izbeigšanu jānorāda, ka līguma izbeigšana ir depozitārija galējais līdzeklis, ja tas uzskata, ka aktīvi nav pietiekami aizsargāti. Tam būtu arī jānovērš bezrūpīgas rīcības risks, kad PVKIU pieņem ieguldījumu lēmumus, neņemot vērā glabāšanas riskus, pamatojoties uz pieņēmumu, ka atbildētu depozitārijs. Lai uzturētu augstu ieguldītāju aizsardzības standartu, prasības par trešo pušu uzraudzību būtu jāattiecina uz visu turētāja ķēdi.

(4)

Lai garantētu, ka depozitārijs spēj pildīt savus pienākumus, ir nepieciešams precizēt Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 3. punktā noteiktos uzdevumus, jo īpaši otrā līmeņa kontroles pasākumus, kas jāveic depozitārijam. Izvirzot šādus uzdevumus, nevajadzētu liegt depozitārijam gadījumos, kad tas uzskata par nepieciešamu, veikt ex ante pārbaudes, kas saskaņotas ar PVKIU. Lai garantētu depozitārija spēju pildīt uzticētos pienākumus, tam būtu jāizveido pašam sava eskalācijas procedūra, lai reaģētu situācijās, kad ir konstatētas neatbilstības. Šādai procedūrai būtu jānodrošina kompetento iestāžu informēšana par visiem būtiskajiem pārkāpumiem. Depozitārija pienākumiem, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz trešo pušu uzraudzību, nevajadzētu skart PVKIU pienākumus, kas paredzēti Direktīvā 2009/65/EK.

(5)

Depozitārijam būtu jāpārbauda atbilstība starp emitēto ieguldījumu apliecību skaitu un saņemtajiem ienākumiem no parakstīšanās. Turklāt, lai garantētu, ka maksājumi, ko ieguldītāji veikuši pēc parakstīšanās, ir saņemti, depozitārijam būtu arī jānodrošina vēl viena datu salīdzināšana starp parakstīšanās rīkojumiem un ienākumiem no parakstīšanās. Tāda pati salīdzināšana būtu jāveic attiecībā uz izpirkšanas rīkojumiem. Depozitārijam būtu arī jāpārbauda, ka ieguldījumu apliecību skaits PVKIU kontos atbilst neapmaksāto ieguldījumu apliecību skaitam PVKIU reģistrā. Depozitārijam savas procedūras būtu attiecīgi jāpielāgo, ņemot vērā parakstīšanās un izpirkšanas plūsmu.

(6)

Depozitārijam būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu, ka tiek efektīvi īstenota piemērota PVKIU aktīvu vērtēšanas politika un procedūras; to nodrošina, veicot izlases veida pārbaudes vai salīdzinot neto aktīvu vērtības (NAV) aprēķina pakāpenisko izmaiņu atbilstību kritēriju izmaiņām. Izveidojot šīs procedūras, depozitārijam vajadzētu būt skaidrai izpratnei par novērtēšanas metodiku, ko PVKIU aktīvu vērtēšanai izmantojis PVKIU vai ārējais vērtētājs. Šādu pārbaužu biežumam vajadzētu atbilst PVKIU aktīvu vērtēšanas biežumam.

(7)

Pamatojoties uz Direktīvā 2009/65/EK noteikto uzraudzības pienākumu, depozitārijam būtu jāizveido procedūra, lai pēc ex post principa pārbaudītu PVKIU atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem, kā arī tā noteikumiem un dibināšanas dokumentiem. Tajā būtu jāiekļauj, piemēram, PVKIU ieguldījumu atbilstības pārbaude tā ieguldījumu stratēģijai, kas izklāstīta PVKIU noteikumos un piedāvājuma dokumentos, un jānodrošina, ka PVKIU nepārkāpj tiem noteiktos ieguldījumu aizliegumus. Depozitārijam būtu jāuzrauga PVKIU darījumi un jāizmeklē visi neparastie darījumi. Ja pārkāpti ierobežojumi vai aizliegumi, kas noteikti piemērojamajos tiesību aktos vai noteikumos vai PVKIU nolikumā un dibināšanas dokumentos, depozitārijam būtu nekavējoties jārīkojas, lai atceltu darījumu, kuru veicot pārkāpti šie tiesību akti, noteikumi vai nolikums.

(8)

Depozitārijam būtu jānodrošina, ka PVKIU ienākumi tiek aprēķināti precīzi saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK. Lai to panāktu, depozitārijam būtu jānodrošina, ka ienākumu aprēķins un sadalījums ir atbilstīgs, un, konstatējot kļūdu, jānodrošina, ka PVKIU veic attiecīgus situācijas uzlabojumus. Tiklīdz depozitārijs ir to nodrošinājis, tam būtu jāpārbauda ienākumu sadalījuma pilnīgums un pareizība.

(9)

Lai depozitārijam jebkurā brīdī nodrošinātu skaidru priekšstatu par PVKIU ienākošajām uz izejošajām naudas plūsmām, PVKIU būtu jānodrošina, ka depozitārijs bez liekas kavēšanās saņem precīzu informāciju par naudas plūsmām, tostarp no trešām pusēm, kurās atvērts PVKIU naudas līdzekļu konts.

(10)

Lai panāktu PVKIU naudas plūsmu pienācīgu uzraudzību, depozitārijam būtu jāgarantē, ka ir izveidotas procedūras, kuras efektīvi īsteno, lai atbilstīgi uzraudzītu PVKIU naudas plūsmas, un ka šīs procedūras tiek periodiski pārskatītas. Konkrēti, depozitārijam būtu jāpārbauda salīdzināšanas procedūra, lai pārliecinātos, ka procedūra ir piemērota PVKIU un tiek īstenota ar atbilstīgu laika intervālu, ņemot vērā PVKIU specifiku, darbības mērogu un sarežģītību. Veicot šādu procedūru, būtu, piemēram, atsevišķi jāsalīdzina katra naudas plūsma, kas norādīta bankas konta izrakstos, ar naudas plūsmām, kas reģistrētas PVKIU kontos. Ja salīdzināšanas procedūras veic katru dienu, kā to dara vairākumā PVKIU, arī depozitārijam salīdzināšana būtu jāveic katru dienu. Depozitārijam būtu jo īpaši jāuzrauga neatbilstības, kas konstatētas salīdzināšanas procedūrās, un korektīvie pasākumi, kas veikti, lai bez liekas kavēšanās informētu PVKIU par jebkuru novirzi, kas nav novērsta, un veiktu salīdzināšanas procedūru pilnīgu pārskatīšanu. Šāda pārskatīšana būtu jāveic vismaz reizi gadā. Depozitārijam būtu arī laikus jākonstatē ievērojamas naudas plūsmas, jo īpaši tās, kuras varētu neatbilst PVKIU darbībām, piemēram, izmaiņas PVKIU aktīvu pozīcijās vai parakstīšanā un izpirkšanā, un tam būtu periodiski jāsaņem naudas līdzekļu kontu izraksti, ka arī jāpārbauda atbilstība to rīcībā esošajiem datiem par naudas līdzekļu pozīcijām salīdzinājumā ar PVKIU datiem. Depozitārijam būtu jānodrošina datu aktualitāte atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 5. punkta b) apakšpunktam.

(11)

Depozitārijam jānodrošina, ka visi maksājumi, kurus veikuši ieguldītāji vai kuri veikti to vārdā pēc PVKIU akciju vai ieguldījumu apliecību parakstīšanas, ir saņemti un uzskaitīti vienā vai vairākos naudas līdzekļu kontos saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK. Tādēļ PVKIU jāgarantē, ka depozitārijam ir nodrošināta attiecīgā informācija, kas tam vajadzīga, lai pienācīgi kontrolētu ieguldītāju maksājumu saņemšanu. PVKIU jāgarantē, ka depozitārijs bez liekas kavēšanās iegūst šo informāciju, kad trešā puse saņem rīkojumu izpirkt vai emitēt PVKIU ieguldījumu apliecības. Tādēļ informācija no struktūras, kas atbild par PVKIU ieguldījuma apliecību parakstīšanu un izpirkšanu, depozitārijam būtu jānosūta darba dienas beigās, lai izvairītos no ieguldītāju maksājumu ļaunprātīgas izmantošanas.

(12)

Depozitārijam būtu jāglabā visi PVKIU finanšu instrumenti, kurus tieši vai netieši iespējams reģistrēt vai turēt kontā depozitārija vai trešās personas vārdā, kurai deleģēta glabāšanas funkcija, jo īpaši centrālā vērtspapīru depozitārija līmenī. Papildus depozitārijam būtu jāglabā finanšu instrumenti, kuri depozitārija vai trešās puses vārdā, kam deleģētas glabāšanas funkcijas, ir tieši reģistrēti tikai pie paša emitenta vai tā pārstāvja. Finanšu instrumenti, kuri saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir reģistrēti PVKIU vārdā tikai pie emitenta vai tā pārstāvja, nebūtu jāglabā. Visi finanšu instrumenti, kurus iespējams fiziski nogādāt depozitārijam, būtu jāglabā. Ja izpildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem finanšu instrumentus nodod glabāšanā, finanšu instrumenti, kurus sniedz kā nodrošinājumu trešai pusei vai kurus trešā puse nodrošina PVKIU labā, arī jānodod glabāšanā pašam depozitārijam vai arī trešai pusei, kurai deleģētas glabāšanas funkcijas, uz laiku, kamēr tie pieder PVKIU.

(13)

Finanšu instrumentiem, kurus tur glabāšanā, būtu nepārtraukti piemērojama vajadzīgā rūpība un aizsardzība. Lai garantētu, ka pietiekami uzmanīgi ir novērtēts glabāšanas risks, būtu jāparedz precīzi depozitārija pienākumi, lai depozitārijs jo īpaši zinātu, kuras trešās puses ir iesaistītas uzraudzības ķēdē, nodrošinātu, ka visā uzraudzības ķēdē ir izpildīti uzticamības pārbaudes un nošķiršanas pienākumi, nodrošinātu, ka tam ir attiecīgas piekļuves tiesības to trešo pušu uzskaitei un datiem, kurām deleģētas glabāšanas funkcijas, kā arī nodrošinātu atbilstību visām šīm prasībām, veicot dokumentāciju un darot šos dokumentus pieejamus pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai.

(14)

Depozitārijam vienmēr vajadzētu būt pilnīgam pārskatam par visiem aktīviem, kas nav glabājamie finanšu instrumenti. Uz šiem aktīviem saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK noteikumiem būtu jāattiecina pienākums pārbaudīt un dokumentēt īpašumtiesības. Šādu aktīvu piemēri ir fiziskie aktīvi, kuri nav klasificējami kā finanšu instrumenti atbilstīgi Direktīvai 2009/65/EK vai kurus nav iespējams fiziski nogādāt depozitārijam, finanšu līgumi, piemēram, konkrēti atvasinātie instrumenti un naudas līdzekļu noguldījumi.

(15)

Lai panāktu pietiekamu pārliecību par to, ka PVKIU tiešām ir aktīvu īpašnieks, depozitārijam būtu jānodrošina, ka tas saņem visu informāciju, ko tas uzskata par nepieciešamu, lai pārliecinātos, ka PVKIU pieder īpašumtiesības uz attiecīgo aktīvu. Šī informācija var būt oficiāla dokumenta kopija, kas apliecina, ka PVKIU ir aktīva īpašnieks, vai jebkurš cits formāls un ticams pierādījums, ko depozitārijs uzskata par piemērotu. Ja nepieciešams, depozitārijam būtu jāpieprasa papildu pierādījumi no PVKIU vai vajadzības gadījumā – no trešās puses.

(16)

Depozitārijam būtu jādokumentē visi aktīvi, par kuriem tas ir pārliecinājies, ka īpašumtiesības pieder PVKIU. Tas var izstrādāt procedūru informācijas saņemšanai no trešām pusēm, nodrošinot, ka aktīvus nebūtu iespējams nodot, par šādu darījumu neinformējot depozitāriju vai trešo pusi, kurai deleģētas glabāšanas funkcijas.

(17)

Deleģējot glabāšanas funkcijas trešai pusei saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu, depozitārijam jāievieš un jāpiemēro piemērota un dokumentēta procedūra, lai nodrošinātu, ka deleģējuma ņēmējs pastāvīgi izpilda minētās direktīvas 22.a panta 3. punkta prasības. Lai nodrošinātu pietiekamu aktīvu aizsardzības līmeni, jānosaka konkrēti principi, kas būtu jāpiemēro attiecībā uz glabāšanas funkciju deleģējumu.

(18)

Šo principu uzskaitījums nebūtu jāuzskata par pilnīgu ne attiecībā uz visām niansēm par depozitārija pietiekami prasmīgu un rūpīgu rīcību un uzticamības pārbaudēm, ne arī attiecībā uz visiem pasākumiem, kas depozitārijam būtu jāveic saistībā ar šiem principiem. Pildot pienākumu pastāvīgi uzraudzīt trešo pusi, kurai deleģētas glabāšanas funkcijas, būtu jāpārbauda, vai trešā puse pareizi pilda visas deleģētās funkcijas un ievēro deleģējuma līguma noteikumus un citas juridiskās prasības, piemēram, prasības par neatkarību un atkārtotas izmantošanas aizliegumu. Depozitārijam būtu arī jāpārskata atlases un iecelšanas procesā novērtētie elementi un jāsalīdzina tie ar tirgus attīstības tendencēm. Depozitārijam vienmēr būtu jāspēj atbilstīgi novērtēt riskus, kas saistīti ar lēmumu uzticēt aktīvus trešai pusei. Pārskatīšanas biežums jāpielāgo tā, lai tas vienmēr atbilstu tirgus apstākļiem un saistītajiem riskiem. Lai depozitārijs varētu pienācīgi reaģēt uz trešās puses maksātnespēju, tam būtu jāveic uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošana, tostarp iespējamā alternatīva pakalpojuma sniedzēja izvēle. Lai gan šādi pasākumi var samazināt depozitārija glabāšanas risku, tie neatceļ pienākumu finanšu instrumentu zaudējuma gadījumā atdot finanšu instrumentus vai samaksāt attiecīgo summu atkarībā no tā, vai izpildītas Direktīvas 2009/65/EK 24. panta prasības.

(19)

Lai pārliecinātos par PVKIU aktīvu un PVKIU tiesību aizsardzību trešās puses maksātnespējas gadījumā, depozitārijam ir jāpārzina trešās puses darbības trešās valsts maksātnespējas tiesību akti un jānodrošina, ka iespējams izpildīt ar tiem saistītos līguma noteikumus. Pirms glabāšanas funkciju deleģēšanas trešai pusei ārpus Savienības depozitārijam jāsaņem neatkarīgs juridisks atzinums par to, vai saskaņā ar trešās puses darbības valstī piemērojamajiem maksātnespējas tiesību aktiem un judikatūru iespējams izpildīt ar trešo pusi noslēgtā līguma saistības, lai nodrošinātu, ka līgumiskās saistības ir izpildāmas arī trešās puses maksātnespējas gadījumā. Pildot pienākumu novērtēt trešās valsts normatīvo un tiesisko regulējumu, depozitārijam ir jāsaņem arī neatkarīgs juridisks atzinums, kur novērtēti maksātnespējas tiesību akti un judikatūra, ko piemēro trešā valstī, kurā trešā puse veic darbību. Atkarībā no konkrētā gadījuma šos atzinumus var apvienot, vai katrā jurisdikcijā vairāku depozitāriju labā tos var izdot attiecīgā nozares federācija vai juridisko konsultāciju uzņēmumi.

(20)

Līgumiskajās saistībās ar izvēlētu trešo pusi, kurai deleģētas glabāšanas funkcijas, būtu jāiekļauj punkts par līguma darbības priekšlaicīgu izbeigšanu, jo depozitārijam jāspēj izbeigt līgumiskās attiecības gadījumos, kad trešās valsts tiesību aktu vai judikatūras grozījumu dēļ vairs nav iespējams nodrošināt PVKIU aktīvu aizsardzību. Šādos gadījumos depozitārijam tas jāpaziņo pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai. Pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai jāziņo savām kompetentajām iestādēm un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, kas vislabāk aizsargā PVKIU un to ieguldītāju intereses. Paziņošana kompetentajām iestādēm par PVKIU aktīvu paaugstināto glabāšanas un maksātnespējas risku trešā valstī neatbrīvo depozitāriju vai pārvaldības sabiedrību, vai ieguldījumu sabiedrību no pienākumiem un saistībām, kas noteiktas Direktīvā 2009/65/EK.

(21)

Deleģējot glabāšanas funkcijas, depozitārijam būtu jānodrošina, ka ir izpildītas Direktīvas 2009/65/EK 22.a panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības un depozitārija PVKIU klientu aktīvi ir pienācīgi nošķirti. Pildot šo pienākumu, būtu jo īpaši jānodrošina, ka PVKIU aktīvi netiek zaudēti, ja iestājas maksātnespēja trešai pusei, kurai deleģētas glabāšanas funkcijas, un ka trešā puse PVKIU aktīvus neizmanto atkārtoti savā vārdā. Depozitārijs varētu arī aizliegt īslaicīgus deficītus klientu aktīvos, izmantot rezerves vai noteikt režīmu, kas aizliedz viena klienta debeta saldo izmantošanu cita klienta kredīta saldo līdzsvarošanai. Lai gan šādi pasākumi var samazināt depozitārija glabāšanas risku, kas rodas līdz ar glabāšanas funkciju deleģējumu, tie neatceļ pienākumu finanšu instrumentu zaudējuma gadījumā atdot finanšu instrumentus vai samaksāt attiecīgo summu atkarībā no tā, vai izpildītas Direktīvas 2009/65/EK prasības.

(22)

Pirms glabāšanas funkciju deleģēšanas un veicot glabāšanas funkcijas, depozitārijam, izmantojot pasākumus pirms līguma slēgšanas un līgumiskās saistības, būtu jānodrošina, ka trešā puse veic pasākumus un ievieš noteikumus, lai nodrošinātu, ka PVKIU aktīvi netiek sadalīti trešās puses kreditoru vai pašas trešās puses labā. Direktīvā 2009/65/EK noteikts, ka visām dalībvalstīm savi tiesību akti maksātnespējas jomā jāpielīdzina šai prasībai. Tādēļ ir svarīgi, lai depozitārijs saņemtu neatkarīgu informāciju par maksātnespējas tiesību aktiem un judikatūru, ko piemēro trešā valstī, kur paredzēts turēt PVKIU aktīvus.

(23)

Depozitārija atbildība saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 24. panta 1. punkta otro daļu iestājas, ja zaudēts tāds finanšu instruments, kuru glabā pats depozitārijs vai deleģēta trešā puse, izņemot gadījumus, kad depozitārijs pierāda, ka zaudējums radies no ārējiem apstākļiem, kurus nevarēja ietekmēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo. Šāds zaudējums būtu jānošķir no ieguldījumu zaudējuma, kas radies, ieguldījumu lēmuma dēļ samazinoties aktīvu vērtībai.

(24)

Lai zaudējuma gadījumā iestātos depozitārija atbildība, tam jābūt neatgriezeniskam, bez izredzēm atgūt aktīvu. Tāpēc situācijas, kad finanšu instruments ir tikai īslaicīgi nepieejams vai iesaldēts, nebūtu uzskatāmas par zaudējumiem Direktīvas 2009/65/EK 24. panta izpratnē. Ir iespējams noteikt trīs situācijas, kurās zaudējums uzskatāms par neatgriezenisku: ja finanšu instruments vairs neeksistē vai nekad nav eksistējis; ja finanšu instruments eksistē, bet PVKIU ir neatgriezeniski zaudējis īpašumtiesības uz to; un ja PVKIU ir īpašumtiesības, bet tas vairs nevar tās nodot vai nevar pastāvīgi radīt ierobežotas īpašumtiesības uz šo finanšu instrumentu.

(25)

Uzskata, ka finanšu instruments vairs neeksistē, ja tas, piemēram, ir zudis neizlabojamas grāmatvedības kļūdas dēļ vai ja tas nekad nav eksistējis – ja PVKIU īpašumtiesības reģistrētas, pamatojoties uz viltotiem dokumentiem. Situācijas, kurās finanšu instruments zaudēts krāpnieciskas rīcības dēļ, būtu jāuzskata par zaudējumu.

(26)

Zaudējumu nav iespējams noteikt, ja finanšu instruments aizvietots ar citu finanšu instrumentu vai pārvērsts citā finanšu instrumentā, piemēram, situācijās, kad uzņēmuma reorganizācijas rezultātā akcijas ir anulētas un aizstātas ar jaunu akciju laidienu. Nebūtu jāuzskata, ka PVKIU pastāvīgi zudušas finanšu instrumenta īpašumtiesības, ja tas ir likumīgi nodevis īpašumtiesības trešai pusei. Tāpēc, ja ir atšķirība starp aktīvu juridiskajām īpašumtiesībām un faktiskajām īpašumtiesībām, zaudējumu definīcija attiecas uz faktisko īpašumtiesību zaudējumu.

(27)

Tikai tad, ja iestājušies ārēji apstākļi ārpus depozitārija kontroles, no kuru sekām ir neiespējami izvairīties par spīti pūlēm, depozitārijs var izvairīties no saukšanas pie atbildības saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 24. pantu. Lai depozitāriju atbrīvotu no atbildības, tam jāpierāda šo nosacījumu kumulatīva izpilde, un jāievieš procedūra, kas jāievēro šādos gadījumos.

(28)

Vispirms jānosaka, vai zaudējumu izraisījušie apstākļi bija ārēji. Deleģētām glabāšanas funkcijām nevajadzētu ietekmēt depozitārija atbildību, tāpēc apstākļi uzskatāmi par ārējiem, ja tos nav izraisījusi depozitārija vai trešās puses, kam deleģēta finanšu instrumentu glabāšana, darbība vai bezdarbība. Pēc tam būtu jānosaka, vai depozitārijs nevarēja ietekmēt apstākļus, pārliecinoties, vai piesardzīgs depozitārijs pieņemamā veidā būtu spējis novērst attiecīgo apstākļu rašanos. Saskaņā ar šiem pasākumiem par ārējiem notikumiem ārpus saprātīgas kontroles var tikt uzskatītas gan dabas parādības, gan varas iestāžu rīcība. Savukārt zaudējums, kuru izraisījusi Direktīvas 2009/65/EK 21. panta 11. punkta d) apakšpunkta iii) punktā noteikto nošķiršanas prasību nepiemērošana, vai aktīvu zaudējums, kas radies no trešās puses darbības pārtraukuma saistībā ar tās maksātnespēju, nav uzskatāms par ārējiem apstākļiem ārpus sapratīgas kontroles.

(29)

Visbeidzot, depozitārijam būtu jāpierāda, ka no zaudējuma nebūtu bijis iespējams izvairīties par spīti visām pūlēm. Šajā ziņā depozitārijam būtu jāinformē pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība un attiecīgi jārīkojas atkarībā no apstākļiem. Piemēram, situācijā, kad depozitārijs uzskata, ka vienīgā piemērotā darbība ir finanšu instrumentu atsavināšana, depozitārijam par to būtu attiecīgi jāinformē pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kam savukārt rakstiski jānorīko depozitārijs turpināt finanšu instrumentu turējumu vai tos atsavināt. PVKIU ieguldītāji bez liekas kavēšanās būtu jāinformē par visiem rīkojumiem depozitārijam turpināt aktīvu turējumu. Pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai būtu pienācīgi jāapsver depozitārija ieteikumi. Atkarībā no apstākļiem, ja depozitārijam joprojām ir bažas, ka par spīti atkārtotiem brīdinājumiem finanšu instrumentu aizsardzības standarts joprojām nav pietiekams, tam būtu jāapsver turpmāka rīcība, piemēram, līguma darbības izbeigšana, ar nosacījumu, ka PVKIU atbilstīgi valsts tiesību aktiem ir atvēlēts pietiekami daudz laika, lai atrastu citu depozitāriju.

(30)

Depozitāriju režīmā ieguldītāju aizsardzības pasākumos jāņem vērā depozitārija un pārvaldības vai ieguldījumu sabiedrības iespējamā mijiedarbība, piemēram, kas izriet no kopīgas vai saistītas pārvaldības vai savstarpēji piederošām kapitāla daļām. Šāda mijiedarbība, ja tāda ir un tādā mērā, kādā to aizliedz valsts tiesību akti, varētu izraisīt interešu konfliktu, ko veido krāpšanas risks (neziņošana kompetentajām iestādēm par nepilnībām, lai nezaudētu reputāciju), ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistīts risks (nevēlēšanās izmantot juridiskus līdzekļus pret depozitāriju vai izvairīšanās no šādu līdzekļu izmantošanas), neobjektīva atlase (depozitārija izvēle, kas nav pamatota ar kvalitāti un cenu), maksātnespējas risks (zemāki aktīvu nošķiršanas vai depozitārija maksātspējas noteikšanas standarti) vai riska darījumi grupā (ieguldījumi grupas mērogā).

(31)

Pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības un depozitārija darbības neatkarība, arī deleģētu glabāšanas funkciju gadījumos, rada papildu garantijas, kas bez liekām izmaksām nodrošina ieguldītāju aizsardzību, paaugstinot vienas grupas struktūru vai citādi saistītu struktūru rīcības standartus. Prasībās par darbības neatkarību būtu jāiekļauj būtiski elementi, piemēram, personiskās saites starp vadītājiem, darbiniekiem un personām, kuras pilda citu grupas struktūru vai sabiedrību uzraudzības funkcijas, tostarp situācijas, kad šādas personas ir saistītas.

(32)

Lai nodrošinātu samērīgu attieksmi, gadījumos, kad pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība un depozitārijs pieder vienai grupai, struktūrās, kas pilda uzraudzības funkcijas, vai vadības struktūrās, kas arī pilda uzraudzības funkcijas, vismaz vienai trešdaļai locekļu vai divām personām atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir mazāks, jābūt neatkarīgām.

(33)

Attiecībā uz korporatīvo pārvaldību būtu jāatspoguļo īpatnības gan viena līmeņa sistēmās, kad vienu uzņēmumu vada viena korporatīva struktūra, kas pilda kā pārvaldības, tā uzraudzības funkcijas, gan divu līmeņu sistēmās, kad direktoru padome un uzraudzības padome darbojas līdztekus.

(34)

Lai kompetentajām iestādēm, PVKIU un depozitārijiem nodrošinātu iespēju pielāgoties jaunajiem šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un tos varētu piemērot iedarbīgi un efektīvi, šīs regulas piemērošanas sākuma datumu būtu lietderīgi noteikt sešus mēnešus pēc tās stāšanās spēkā datuma.

(35)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas ekspertu grupas atzinumu,

a)

“saikne” ir situācija, kad divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas saista tieša vai netieša līdzdalība kādā uzņēmumā, kas ir vismaz 10 % kapitāla vai uzņēmuma balsstiesību vai nodrošina iespēju ievērojami ietekmēt pārvaldību uzņēmumā, kurā ir šī līdzdalība;

b)

“grupas saikne” ir situācija, kad divi vai vairāki uzņēmumi vai struktūras pieder vienai un tai pašai grupai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (3) 2. panta 11. punkta nozīmē vai atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (4).

a)

depozitārija sniedzamo pakalpojumu aprakstu un procedūras, kas depozitārijam jāpieņem attiecībā uz katru aktīvu kategoriju, kurā PVKIU var ieguldīt un kuru pēc tam uztic depozitārijam;

b)

aprakstu par to, kā atkarībā no aktīvu kategorijas un ģeogrāfiskā reģiona, kurā PVKIU plāno ieguldīt, jāveic glabāšanas un pārraudzības funkcijas; attiecībā uz glabāšanas pienākumiem šajā aprakstā iekļauj valstu sarakstus un procedūras valstu pievienošanai šiem sarakstiem vai svītrošanai no tiem. Tas atbilst informācijai, kas iekļauta PVKIU nolikumā, dibināšanas dokumentos un piedāvājuma dokumentos attiecībā uz aktīviem, kuros PVKIU var ieguldīt;

c)

līguma darbības laiku un nosacījumus līguma grozīšanai vai darbības izbeigšanai, tostarp situācijas, kuras varētu izraisīt līguma darbības izbeigšanu, sīkāku informāciju par līguma darbības izbeigšanas procedūru un procedūras, kuras depozitārijam jāpiemēro, nosūtot visu atbilstīgo informāciju savam tiesību pārņēmējam;

d)

konfidencialitātes pienākumus, kurus pusēm piemēro atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Šie pienākumi neietekmē kompetento iestāžu spēju piekļūt attiecīgajiem dokumentiem un informācijai;

e)

veidus un procedūras, kā depozitārijs nodod pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai visu attiecīgo informāciju, kas tai vajadzīga, lai pildītu savus pienākumus, tostarp ar aktīviem saistīto tiesību īstenošanu, kā arī lai nodrošinātu pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai savlaicīgu un precīzu pārskatu par PVKIU kontu stāvokli;

f)

veidus un procedūras, kā pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība nodod depozitārijam visu atbilstošo informāciju vai nodrošina piekļuvi, kas tam vajadzīga, lai izpildītu savus pienākumus, tostarp procedūras, ar kurām garantē, ka depozitārijs saņems informāciju no citām pusēm, kuras iecēlusi pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība;

g)

procedūras, kuras jāievēro, ja tiek apsvērti grozījumi PVKIU nolikumā, dibināšanas dokumentos vai piedāvājuma dokumentos, norādot situācijas, kurās depozitārijs par to jāinformē vai kurās grozījumu izdarīšanai vajadzīga depozitārija iepriekšēja piekrišana;

h)

visu vajadzīgo informāciju, ar kuru jāapmainās pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai, vai trešai personai, kas rīkojas PVKIU vārdā, no vienas puses, un depozitārijam, no otras puses, kas attiecas uz PVKIU ieguldījuma apliecību pārdošanu, parakstīšanu, izpirkšanu, emisiju, anulēšanu un atpirkšanu;

i)

visu vajadzīgo informāciju, ar kuru jāapmainās pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai, vai trešai personai, kas rīkojas PVKIU vārdā, un depozitārijam attiecībā uz depozitārija pienākumu izpildi;

j)

ja līgumslēdzējas puses plāno iecelt trešās puses, lai tās veiktu daļu no to pienākumiem, – apņemšanos regulāri nodrošināt ziņas par visām ieceltajām trešām pusēm un pēc pieprasījuma sniegt informāciju par kritērijiem, kas izmantoti trešās puses izvēlē, kā arī pasākumus, kas paredzēti, lai kontrolētu trešās puses veiktās darbības;

k)

informāciju par līgumslēdzēju pušu pienākumiem un atbildību attiecībā uz pienākumu novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu;

l)

informāciju par visiem skaidras naudas kontiem, kas atvērti ieguldījumu sabiedrības vārdā vai pārvaldības sabiedrības vārdā, kas rīkojas PVKIU vārdā, kā arī procedūras, ar kurām garantē, ka depozitārijs tiks informēts gadījumā, kad tiek atvērts jauns konts;

m)

ziņas par depozitārija eskalācijas procedūrām, tostarp norādot tās personas pārvaldības sabiedrībā vai ieguldījumu sabiedrībā, kuras depozitārijam jāinformē, kad tas sāk šādu procedūru;

n)

depozitārija apņemšanos paziņot, ka aktīvu nošķiršana vairs nav pietiekama, lai nodrošinātu aizsardzību pret tādas trešās puses maksātnespēju, kurai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam deleģētas glabāšanas funkcijas konkrētā jurisdikcijā;

o)

procedūras, ar ko nodrošina, ka depozitārijs, pildot savus pienākumus, var ievākt informāciju par pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības darbību un novērtēt saņemtās informācijas kvalitāti, tostarp ar piekļuvi pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības uzskaites datiem un veicot apmeklējumus uz vietas;

p)

procedūras, ar ko nodrošina, ka pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība var pārbaudīt depozitārija darbību saistībā ar depozitārija līgumiskajiem pienākumiem.

a)

saskaņotu parakstīšanas rīkojumus ar ieņēmumiem no parakstīšanas, kā arī emitēto ieguldījuma apliecību skaitu ar PVKIU saņemtajiem ieņēmumiem pēc parakstīšanas;

b)

saskaņotu izpirkšanas rīkojumus ar maksājumiem par izpirkšanu, kā arī anulēto ieguldījuma apliecību ar PVKIU veiktajiem izpirkšanas maksājumiem;

c)

regulāri pārbaudītu, vai saskaņošanas procedūra ir piemērota.

a)

pastāvīgi pārbaudītu, vai PVKIU aktīvu vērtēšanai ir izveidotas un tiek piemērotas atbilstīgas un saskaņotas procedūras atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 85. panta prasībām un PVKIU nolikumam vai dibināšanas dokumentiem;

b)

nodrošinātu, ka vērtēšanas politika un procedūras tiek faktiski īstenotas un tiek periodiski pārskatītas.

a)

atbilstīgas procedūras, lai pārbaudītu, vai pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības norādījumi atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem, kā arī PVKIU nolikumam un dibināšanas dokumentiem;

b)

eskalācijas procedūru gadījumiem, kad PVKIU ir pārkāpis vienu no otrajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai aizliegumiem.

a)

nodrošina, ka vienmēr, sadalot ienākumus, neto ienākumu aprēķins tiek veikts atbilstīgi PVKIU nolikumam, dibināšanas dokumentiem un piemērojamajiem valsts tiesību aktiem;

b)

nodrošina, ka tiek īstenoti attiecīgi pasākumi, ja PVKIU revidenti ir izteikuši iebildes par gada finanšu pārskatiem. Pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība sniedz depozitārijam visu informāciju par iebildēm, kas izteiktas par finanšu pārskatiem;

c)

vienmēr, sadalot ienākumus, pārbauda dividenžu maksājumu pilnīgumu un pareizību.

a)

garantē, ka visi PVKIU naudas līdzekļi ir kontos, kas atvērti centrālajā bankā vai kredītiestādē, kas apstiprināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (5), vai trešā valstī apstiprinātā kredītiestādē, kur naudas līdzekļu konti ir vajadzīgi PVKIU darbības īstenošanai, ja PVKIU piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka attiecīgās trešās valsts kredītiestādēm piemērotās prudenciālās uzraudzības un regulatīvās prasības ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām;

b)

īsteno efektīvas un pienācīgas procedūras, lai saskaņotu visas naudas plūsmas kustības, un šo saskaņošanu veic katru dienu vai, ja naudas plūsmas kustības ir retas, – kad tās ir notikušas;

c)

īsteno piemērotas procedūras, lai darba dienas beigās konstatētu ievērojamas naudas plūsmas un naudas plūsmas, kas varētu būt neatbilstīgas PVKIU darbībām;

d)

periodiski pārskata šo procedūru piemērotību, tostarp – veicot pilnīgu saskaņošanas procesa pārskatīšanu vismaz vienu reizi gadā, un nodrošina, ka šajā saskaņošanas procesā ir iekļauti naudas līdzekļu konti, kas atvērti ieguldījumu sabiedrības vārdā vai pārvaldības sabiedrības vārdā, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, vai depozitārija vārdā, kas rīkojas PVKIU uzdevumā;

e)

pastāvīgi kontrolē saskaņošanas rezultātus un pasākumus, kas veikti pēc tam, kad saskaņošanas procesā atklātas pretrunas, un informē pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, ja neatbilstība nav nekavējoties likvidēta, kā arī informē kompetentās iestādes, ja situāciju nav iespējams labot;

f)

pārbauda savu naudas līdzekļu pozīciju datu atbilstību attiecīgajiem PVKIU datiem.

a)

šie instrumenti ir Direktīvas 2009/65/EK 50. panta 1. punkta a) līdz e) un h) apakšpunktā minētie finanšu instrumenti vai pārvedami vērtspapīri, tostarp tādi, kuros iestrādāti atvasinātie vērtspapīri, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 51. panta 3. punkta ceturtajā daļā;

b)

tos iespējams tieši vai netieši reģistrēt vai glabāt vērtspapīru kontā depozitārija vārdā.

a)

finanšu instrumenti ir pienācīgi reģistrēti atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) punktam;

b)

uzskaite un nošķirtie konti tiek uzturēti tādā veidā, kas nodrošina to pareizību, un jo īpaši – atbilstības PVKIU finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem reģistrāciju;

c)

regulāri tiek veikta saskaņošana starp depozitārija iekšējiem kontiem un datiem un tādas trešās puses kontiem un datiem, kurai atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantam deleģētas glabāšanas funkcijas;

d)

attiecībā uz glabātajiem finanšu instrumentiem tiek īstenota pienācīga rūpība, lai nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības standartu;

e)

visā glabāšanas ķēdē tiek novērtēti un kontrolēti visi būtiskie glabāšanas riski, un pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai tiek sniegta informācija par konstatēto būtisko risku;

f)

ir ieviesta atbilstoša organizatoriskā kartība, lai novērstu finanšu instrumentu zaudējumu vai vērtības samazināšanos vai ar tiem saistīto tiesību samazināšanos krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ;

g)

ir pārbaudītas PVKIU vai pārvaldības sabiedrības, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, īpašumtiesības uz PVKIU aktīviem.

a)

tam bez liekas kavēšanās ir piekļuve visai attiecīgajai informācijai, kas tam vajadzīga, lai veiktu īpašumtiesību pārbaudi un izpildītu uzskaites pienākumu, tostarp attiecīgajai informācijai, ko depozitārijam sniedz trešās puses;

b)

tam ir pietiekama un ticama informācija, lai pārliecinātos par PVKIU īpašumtiesībām uz aktīviem;

c)

tas veic uzskaiti par aktīviem, par kuriem tas ir pārliecinājies, ka īpašumtiesības pieder PVKIU:

a)

novērtē normatīvo un tiesisko regulējumu, tostarp valsts risku, glabāšanas risku un ar trešo pusi noslēgtā līguma izpildāmību. Šis novērtējums jo īpaši nodrošina depozitārijam iespēju noteikt trešās puses iespējamās maksātnespējas sekas attiecībā uz PVKIU aktīviem un tiesībām;

b)

nodrošina, ka a) apakšpunktā minētās līguma noteikumu izpildāmības novērtējums, ja trešā puse darbību veic trešā valstī, ir pamatots ar juridisku atzinumu, ko sniegusi fiziska vai juridiska persona, kas nav saistīta ar depozitāriju vai attiecīgo trešo pusi;

c)

novērtē, vai trešās puses prakse, procedūras un iekšējās kontroles pasākumi ir piemēroti, lai nodrošinātu, ka PVKIU aktīviem piemēro augstu rūpības un aizsardzības standartu;

d)

novērtē, vai trešās puses finansiālā situācija un reputācija atbilst deleģētajiem pienākumiem. Šo novērtējumu pamato ar informāciju, ko sniegusi iespējamā trešā puse, kā arī citiem datiem un informāciju;

e)

nodrošina, ka trešai pusei ir operatīvās un tehnoloģiskās iespējas, lai deleģētos glabāšanas pienākumus izpildītu, nodrošinot augstu aizsardzības un drošības pakāpi.

a)

kontrolē trešās puses darbību un tās atbilstību depozitārija standartiem;

b)

nodrošina, ka trešā puse, pildot savus glabāšanas pienākumus, ievēro augstus rūpības, piesardzības un uzticamības pārbaužu standartus un jo īpaši – ka tā faktiski nošķir finanšu instrumentus saskaņā ar šīs regulas 16. panta prasībām;

c)

izvērtē glabāšanas riskus, kas saistīti ar lēmumu uzticēt aktīvus trešai pusei, un nekavējoties informē pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību par šo risku izmaiņām. Šo novērtējumu pamato ar informāciju, ko sniegusi trešā puse, kā arī citiem datiem un informāciju. Tirgus satricinājumu laikā vai ja konstatēts kāds risks, pārskatīšanas biežumu un aptvērumu palielina;

d)

uzrauga Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 7. punktā noteiktā aizlieguma ievērošanu;

e)

uzrauga Direktīvas 2009/65/EK 25. pantā noteiktā aizlieguma un šīs regulas 21. līdz 24. pantā noteikto prasību ievērošanu.

a)

veic reģistrāciju un uzskaiti, kas vajadzīga, lai depozitārijs varētu jebkurā laikā un nekavējoties nošķirt depozitārija PVKIU klientu aktīvus no saviem aktīviem, citu savu klientu aktīviem, aktīviem, kuri ir depozitārija turējumā par paša līdzekļiem, un aktīviem, kuri ir depozitārija turējumā tādu klientu, kas nav PVKIU, vārdā;

b)

uztur reģistrāciju un uzskaiti tā, ka tiek nodrošināta to precizitāte un jo īpaši to atbilstība aktīviem, ko depozitārijam glabāšanā ir nodevuši klienti;

c)

regulāri veic saskaņošanu starp depozitārija iekšējo uzskaiti un reģistra datiem un tādas trešās puses uzskaiti un reģistra datiem, kurai tas atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22.a panta 3. punkta trešajai daļai deleģējis glabāšanas funkcijas;

d)

ir ieviesis atbilstošu organizatorisko kārtību, lai novērstu finanšu instrumentu zaudējumu vai vērtības samazināšanās risku, vai ar tiem saistīto tiesību samazināšanās risku finanšu instrumentu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ;

e)

glabā PVKUI naudas līdzekļus trešā valstī apstiprinātas centrālās bankas vai kredītiestādes kontā vai kontos, ja PVKUI piederības dalībvalstu kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgās trešās valsts kredītiestādēm piemērotās prudenciālās uzraudzības un regulatīvās prasības ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

a)

saņem juridisku atzinumu, ko sniegusi fiziska vai juridiska persona, kur apstiprināts, ka piemērojamos maksātnespējas tiesību aktos ir atzīta depozitārija PVKUI klientu aktīvu nošķiršana no depozitārija aktīviem, citu depozitārija klientu aktīviem, aktīviem, kuri ir depozitārija turējumā par paša līdzekļiem, un aktīviem, kuri ir depozitārija turējumā tādu klientu, kas nav PVKIU, vārdā, kā minēts šīs regulas 16. pantā, un ka maksātnespējas gadījumā depozitārija PVKUI klientu aktīvi nav trešās puses īpašuma daļa un nav pieejami sadalei starp trešās puses, kurai ir deleģētas glabāšanas funkcijas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 22.a pantu, kreditoriem vai nav pieejami pārdošanai to labā;

b)

nodrošina, ka, noslēdzot deleģēšanas nolīgumu ar depozitāriju un visā deleģēšanas termiņā, pastāvīgi ir ievēroti nosacījumi, kas attiecīgās trešās valsts piemērojamos maksātnespējas tiesību aktos un judikatūrā ir paredzēti attiecībā uz PVKUI klientu aktīvu nošķiršanu un nepieejamību sadalei starp trešās puses kreditoriem, vai nepieejamību pārdošanai to labā, kā minēts a) apakšpunktā;

c)

nekavējoties informē depozitāriju, ja vairs nav spēkā kāds no b) apakšpunktā minētājiem nosacījumiem;

d)

uztur precīzu un aktuālu reģistrāciju un uzskaiti par PVKUI aktīviem, kuru izmantojot depozitārijs jebkurā brīdī var precīzi konstatēt šo aktīvu specifiku, atrašanās vietu un īpašumtiesību stāvokli;

e)

regulāri un jebkurā grozījumu gadījumā sniedz depozitārijam pārskatu, kur sīki uzskaita depozitārija PVKUI klientu aktīvus;

f)

informē depozitāriju par piemērojamo maksātnespējas tiesību aktu grozījumiem un to faktisko piemērošanu.

a)

ir pierādīts, ka norādītās PVKIU īpašumtiesības nav spēkā, jo ir beigušās vai nekad nav eksistējušas;

b)

PVKIU ir neatgriezeniski zaudējis īpašumtiesības uz finanšu instrumentu;

c)

PVKIU neatgriezeniski nav spējīgs tieši vai netieši rīkoties ar finanšu instrumentu.

a)

notikums, kas izraisījis zaudējumu, nav depozitārija vai trešās puses, kurai deleģēta atbilstīgi Direktīvas 2009/65/EK 22. panta 5. punkta a) apakšpunktam glabāšanā esošo finanšu instrumentu glabāšana, darbības vai bezdarbības rezultāts;

b)

depozitārijs nebūtu spējis novērst zaudējumu izraisījušo notikumu par spīti tam, ka pieņemti visi piesardzīgam depozitārijam pienācīgie drošības pasākumi, kas tiek izmantoti parastajā nozares praksē;

c)

depozitārijs nebūtu varējis novērst zaudējumu par spīti stingrai un visaptverošai uzticamības pārbaudei, ko apliecina:

a)

dabas parādības ārpus cilvēka kontroles vai ietekmes;

b)

jebkura tiesību akta, dekrēta, noteikuma, lēmuma vai rīkojuma pieņemšana, ko veic valdība vai valdības struktūra, tostarp jebkura tiesa vai tribunāls, un kas ietekmē glabāšanā turētos finanšu instrumentus;

c)

karš, nemieri vai citi lieli satricinājumi.

a)

neviena persona vienlaikus nedrīkst būt gan pārvaldības sabiedrības vadības struktūras, gan depozitārija vadības struktūras locekle;

b)

neviena persona vienlaikus nedrīkst būt gan pārvaldības sabiedrības vadības struktūras loceklis, gan depozitārija darbinieks;

c)

neviena persona vienlaikus nedrīkst būt gan depozitārija vadības struktūras loceklis, gan pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības darbinieks;

d)

ja pārvaldības sabiedrības vadības struktūra sabiedrībā nepilda uzraudzības funkcijas, ne vairāk kā viena trešdaļa locekļu tās struktūrā, kas pilda uzraudzības funkcijas, vienlaikus ir arī locekļi depozitārija vadības struktūrā, struktūrā, kas pilda uzraudzības funkcijas, vai depozitārija darbinieki;

e)

ja depozitārija vadības struktūra depozitārijā nepilda uzraudzības funkcijas, ne vairāk kā viena trešdaļa locekļu tās struktūrā, kas pilda uzraudzības funkcijas, vienlaikus ir arī locekļi pārvaldības sabiedrības vadības struktūrā, struktūrā, kas pilda pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības uzraudzības funkcijas, vai pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības darbinieki.

a)

novērtējumu, kur depozitārija, kuram ir saikne vai grupas saikne ar pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, iecelšanas pamatojums salīdzināts ar tāda depozitārija iecelšanas pamatojumu, kuram nav saiknes vai grupas saiknes ar pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, ņemot vērā vismaz visu novērtēto depozitāriju izmaksas, speciālās zināšanas, finansiālo stāvokli un sniegto pakalpojumu kvalitāti;

b)

ziņojumu, kurš pamatots ar a) apakšpunktā minēto novērtējumu un kurā aprakstīts, kā iecelšana atbilst objektīviem iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas minēti 1. punktā, un kā tajā ņemtas vērā PVKIU un PVKIU ieguldītāju intereses.

a)

tiek atklāti visi interešu konflikti, kas izriet no šīs saiknes;

b)

tiek veikti visi pieņemamie pasākumi, lai novērstu šos interešu konfliktus.

a)

gadījumos, kad pārvaldības sabiedrības vadības struktūra un depozitārija vadības struktūra pilda arī uzraudzības funkcijas attiecīgajās sabiedrībās, nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības vadības struktūrā un depozitārija vadības struktūrā vismaz viena trešdaļa locekļu vai divas personas atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir mazāks, ir neatkarīgas;

b)

gadījumos kad pārvaldības sabiedrības vadības struktūra un depozitārija vadības struktūra nepilda arī uzraudzības funkcijas attiecīgajās sabiedrībās, nodrošina, ka struktūrā, kas pārvaldības sabiedrībā un depozitārijā pilda uzraudzības funkcijas, vismaz viena trešdaļa locekļu vai divas personas atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir mazāks, ir neatkarīgas.

24.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/31

(1)

Konkrēti MAL netika noteikti Cydia pomonella Granulovirus (CpGV), kalcija karbīdam, nātrija hidrogēnkarbonātam, reskalūram, Beauveria bassiana celmam ATCC 74040 un Beauveria bassiana celmam GHA. Turklāt minētās vielas nebija iekļautas Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā, tāpēc uz tām attiecas minētās regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā sākotnējā vērtība – 0,01 mg/kg. Kālija jodīds ir iekļauts Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā.

(2)

Par Cydia pomonella Granulovirus (CpGV) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) secināja (2), ka šie vīrusi nav patogēni cilvēkiem un tie neradīs toksīnus. Tādēļ tiek uzskatīts par lietderīgu iekļaut šo vielu Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā.

(3)

Attiecībā uz kalcija karbīdu iestāde secināja (3), ka šī viela nenonāk cilvēku pārtikas ķēdē. Tādēļ tiek uzskatīts par lietderīgu iekļaut šo vielu Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā.

(4)

Kālija jodīds ir minerālviela, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/46/EK (4). Ņemot to vērā, tiek uzskatīts, ka ir lietderīgi svītrot zemsvītras piezīmi, pieprasot izvērtēšanu attiecībā uz šo vielu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu.

(5)

Nātrija hidrogēnkarbonāts ir apstiprināts par pamatvielu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (5). Ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2069 (6), Komisija uzskata, ka minēto vielu ir lietderīgi iekļaut Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā.

(6)

Attiecībā uz reskalūru iestāde secināja (7), ka šo vielu ir lietderīgi iekļaut Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā.

(7)

Attiecībā uz Beauveria bassiana celmu ATCC 74040 un Beauveria bassiana celmu GHA (8) iestāde nevarēja izdarīt secinājumus par tāda riska novērtējumu, kāds patērētājiem rodas, uzņemot minētās vielas ar uzturu, jo daļa informācijas nebija pieejama un riska pārvaldītājiem vajadzēja veikt padziļinātu izskatīšanu. Šī padziļinātā izskatīšana tika atspoguļota attiecīgajos pārskata ziņojumos (9)  (10), kuros tika secināts, ka šo vielu metabolītu radītais risks cilvēkiem ir nenozīmīgs. Ņemot vērā minētos secinājumus, Komisija uzskata, ka minētās vielas būtu lietderīgi iekļaut Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā.

(8)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

24.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/34

(1)

Atrazīna maksimālie atlieku līmeņi (MAL) tika noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā un III pielikuma B daļā.

(2)

Visas līdzšinējās darbīgo vielu atrazīnu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas ir atceltas. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 17. pantu būtu jāsvītro MAL, kas attiecībā uz minēto aktīvo vielu ir noteikti II un III pielikumā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 43. pantu Komisija lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA, turpmāk “Iestāde”) sniegt zinātnisku atzinumu par pagaidu MAL, kas tika noteikti graudaugiem pēc Argentīnas pieprasījuma par importa pielaidi. Ņemot vērā atlieku noteikšanas izmēģinājumus, kurus pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Argentīnā pieņemto labo lauksaimniecības praksi ir iesniedzis, lai pamatotu atrazīna lietošanu uz kukurūzas, Iestāde secināja (2), ka atrazīna MAL graudaugos būtu jāsamazina līdz 0,05 mg/kg. Šāds līmenis atbilst pašlaik spēkā esošajai attiecīgajai atrazīna noteikšanas robežai augu izcelsmes produktos. Ierosinātie MAL nerada risku Eiropas patērētāju veselībai.

(4)

Konsultācijas ar Savienības tirdzniecības partneriem par jaunajiem MAL notika ar Pasaules tirdzniecības organizācijas starpniecību, un ir ņemti vērā to komentāri.

(5)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Lai nodrošinātu produktu normālu tirdzniecību, pārstrādi un patēriņu, šajā regulā būtu jāparedz pārejas pasākumi attiecībā uz produktiem, kuri ir ražoti pirms MAL grozījumiem, kas izdarīti ar šo regulu, un par kuriem informācija liecina, ka tiek saglabāts augsts patērētāju aizsardzības līmenis.

(7)

Pirms grozīto MAL piemērošanas būtu jāparedz pietiekami ilgs termiņš, lai dalībvalstis, trešās valstis un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varētu sagatavoties jauno no MAL grozījumiem izrietošo prasību izpildei.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

24.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/47

(1)

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietošanas nosacījumi.

(2)

Minēto sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1331/2008 (2) 3. panta 1. punktā minēto vienoto procedūru var atjaunināt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas.

(3)

Pieteikums atļaujai lietot steviolglikozīdus (E 960) kā saldinātāju sinepēs tika iesniegts 2015. gada 23. janvārī. Pēc tam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 4. pantu pieteikumu darīja pieejamu dalībvalstīm.

(4)

Steviolglikozīdi ir bezkaloriju, saldi komponenti, ko var izmantot, lai sinepju ražošanā aizstātu saharozi, tādējādi pagarinot to glabāšanas termiņu un mikrobioloģisko stabilitāti (cukura satura samazināšana novērš fermentācijas procesu, kam cukurs ir substrāts), vienlaikus saglabājot nepieciešamās produkta organoleptiskās īpašības. Atļaujas piešķiršana steviolglikozīdu lietošanai sinepju ražošanā ļaus paplašināt šo produktu klāstu ar tādiem produktiem, kas satur saldinātāju, kurš atšķiras no līdzšinējiem un kuram piemīt nedaudz atšķirīgas garšas īpašības.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “iestāde”) izvērtēja no Stevia rebaudiana Bertoni auga iegūtu steviolglikozīdu kā saldinātāja nekaitīgumu un 2010. gada 14. aprīlī sniedza atzinumu (3). Steviolglikozīdu pieļaujamo dienas devu, kas izteikta steviolekvivalentos, iestāde noteica šādā apmērā: 4 mg uz 1 kg ķermeņa svara dienā.

(6)

Atļauja lietot šo saldinātāju sinepēs 120 mg/kg (steviolekvivalentos) līmenī palielinātu E 960 patēriņu: no 0 līdz 0,133 % no PDD vidēja patēriņa gadījumā un no 0 līdz 1,143 % no PDD liela patēriņa gadījumā. Uzskata, ka tam ir papildu nebūtiska iedarbība uz patērētājiem, un tāpēc to izmantošana nerada bažas par kaitīgumu.

(7)

Lai atjauninātu Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā iekļauto Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu, Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 2. punktu ir jālūdz iestādes atzinums, izņemot gadījumus, kad šādi atjauninājumi nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību. Tā kā atļauja izmantot steviolglikozīdus (E 960) kā saldinātāju sinepēs ir tāds minētā saraksta atjauninājums, kas nevarētu ietekmēt cilvēku veselību, nav nepieciešams lūgt Iestādes atzinumu.

(8)

Tādēļ ir lietderīgi atļaut lietot steviolglikozīdus (E 960) kā saldinātāju, ko pievieno sinepēm pārtikas 12.4. apakškategorijā maksimālajā daudzumā120 mg/kg.

(9)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

24.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/49

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 170/2013 (2) noteikti pārejas posma pasākumi cukura nozarē sakarā ar Horvātijas pievienošanos Savienībai. Minētās regulas II nodaļas 2. iedaļa attiecas uz tādu cukura pārpalikuma daudzumu noteikšanu un izņemšanu no tirgus, kas Horvātijā pieejami pievienošanās dienā. Konkrētāk, tajā noteikts termiņš, kādā šie cukura pārpalikuma daudzumi jānosaka un jāizņem no tirgus un kādā identificētajiem Horvātijas uzņēmējiem jāiesniedz apliecinājums par šo daudzumu izņemšanu no tirgus. Tajā noteikti arī atsauces periodi, kas jāizmanto, lai aprēķinātu maksājumus, kuri Horvātijai jāveic, ja cukura pārpalikuma daudzumi netiek izņemti no tirgus.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1345/2014 (3) ir noteikti tie cukura pārpalikuma daudzumi Horvātijā, kuri uzkrāti pirms tās pievienošanās [Eiropas Savienībai] un kuri ir jāizņem no tirgus uz Horvātijas rēķina saskaņā ar termiņiem, kas noteikti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 170/2013, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1407 (4).

(3)

Horvātija 2016. gada 26. janvāra vēstulē ir informējusi Komisiju, ka, neapšaubīdama pienākumu izņemt no tirgus cukura pārpalikuma daudzumus, kā noteikusi Komisija, tā nav varējusi pilnībā novērst neparedzētas procesuālās grūtības, kas radušās, īstenojot pienākumu piespiest attiecīgos uzņēmējus izņemt minētos pārpalikuma daudzumus, un ka šo grūtību rezultātā tika pagarināti attiecīgās izņemšanas termiņi, turklāt Horvātija ir informējusi, ka tai ir vajadzīgs papildu laiks. Tāpēc ir lietderīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 170/2013 paredzētos termiņus pagarināt par četriem mēnešiem.

(4)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 170/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

1)

regulas 9. panta 1. punktā vārdkopu “2016. gada 31. martam” aizstāj ar vārdkopu “2016. gada 31. jūlijam”;

2)

regulas 10. pantu groza šādi:

3)

regulas 11. pantu groza šādi:

4)

regulas 12. pantu groza šādi:

24.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/51

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2009 (2) paredz noteikumus par pastiprinātu oficiālo kontroli, kas jāpiemēro, importējot tās I pielikumā uzskaitīto barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (“saraksts”), ievešanas vietās Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētajās teritorijās.

(2)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 2. pantā noteikts, ka saraksts ir jāpārskata regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī, ievērojot vismaz tos informācijas avotus, kas norādīti minētajā pantā.

(3)

Kā liecina ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) paziņoto ar pārtiku saistīto neseno incidentu biežums un nozīmīgums, konstatējumi, kas gūti, Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta Veselības, pārtikas uzraudzības un analīzes direktorātam veicot revīzijas trešās valstīs, kā arī tie ceturkšņa ziņojumi par tādas barības un pārtikas sūtījumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 15. pantu Komisijai iesniegušas dalībvalstis, minētais saraksts būtu jāgroza.

(4)

Konkrēti attiecībā uz Madagaskaras izcelsmes zemesriekstu un atvasināto produktu, Ganas izcelsmes palmu eļļas un Turcijas izcelsmes citronu sūtījumiem attiecīgie informācijas avoti norāda, ka sakarā ar jaunu risku rašanos ir nepieciešams ieviest pastiprinātas oficiālās kontroles. Tāpēc sarakstā būtu jāiekļauj ieraksti par minētajiem sūtījumiem.

(5)

Saraksts būtu jāgroza, arī svītrojot ierakstus par precēm, par kurām pieejamajos informācijas avotos norādīts, ka kopumā tās pienācīgi atbilst attiecīgajām Savienības tiesību aktos noteiktajām nekaitīguma prasībām, un kurām līdz ar to vairs nav pamata veikt pastiprinātas oficiālās kontroles. Tāpēc saraksta ieraksti par Dominikānas Republikas izcelsmes baklažāniem un balzambumbieriem būtu jāsvītro.

(6)

Lai nodrošinātu konsekvenci un skaidrību, ir lietderīgi aizstāt Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu ar šīs regulas pielikumā iekļauto tekstu.

(7)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 669/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,