ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 67

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. sējums
2016. gada 12. marts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2016/353 (2016. gada 10. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

1

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2016/354 (2016. gada 11. marts), ar ko īsteno 17. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 224/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā

18

 

*

Komisijas Regula (ES) 2016/355 (2016. gada 11. marts), ar ko attiecībā uz īpašām prasībām, kuras attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētu želatīnu, kolagēnu un ļoti rafinētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu ( 1 )

22

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/356 (2016. gada 11. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

29

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2016/357 (2016. gada 15. janvāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem ES un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas padomē par bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas līdzdalību novērotājas statusā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras darbā un attiecīgo kārtību saskaņā ar nostādnēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 168/2007 4. un 5. pantā, tostarp noteikumiem par līdzdalību aģentūras pasākumos, finansiālo ieguldījumu un personālu

31

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2016/358 (2016. gada 8. marts), ar ko Francijas Republikai saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu atļauj piemērot nodokļu līmeņa samazinājumus benzīnam un dīzeļdegvielai, kuru izmanto par motordegvielu

35

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/359 (2016. gada 10. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

37

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2016/360 (2016. gada 11. marts), ar ko īsteno Lēmumu 2013/798/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Centrālāfrikas Republiku

53

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/361 (2016. gada 10. marts), ar ko Lēmuma 2004/211/EK I pielikumu groza attiecībā uz ierakstu par Ķīnu tādu trešo valstu un to daļu sarakstā, no kurām atļauts dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju imports Savienībā (izziņots ar dokumenta C(2016) 1450)  ( 1 )

57

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/362 (2016. gada 11. marts) par MAHLE Behr GmbH & Co. KG entalpijas akumulācijas tvertnes apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju vieglo automobiļu CO2 emisiju samazināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 ( 1 )

59

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/2362 (2015. gada 15. decembris), kas attiecas uz tiem atbrīvojumiem no paplašinātā antidempinga maksājuma par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importu, kuri noteikti, ievērojot Regulu (EK) Nr. 88/97 ( OV L 331, 17.12.2015. )

69

 

*

Labojums Eiropas Savienības 2015. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 8 (ES, Euratom) 2016/70 pieņemšanā galīgajā variantā ( OV L 18, 26.1.2016. )

69

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/353

(2016. gada 10. marts),

ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. un 3. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 269/2014.

(2)

Padome ir pārskatījusi katras personas iekļaušanu sarakstā. Pielikums būtu jāgroza, un būtu jāsvītro ieraksti attiecībā uz trim personām, kuras ir mirušas.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumu groza tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 10. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K.H.D.M. DIJKHOFF


(1)  OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.


PIELIKUMS

I.

Turpmāk norādītās personas svītro no Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā izklāstītā saraksta.

PERSONAS

7.

Yuriy Gennadyevich ZHEREBTSOV

41.

Igor Dmitrievich SERGUN

133.

Pavel DREMOV

II.

Ierakstus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā minētajām personām un vienībām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

PERSONU SARAKSTS

 

Vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

1.

Sergey Valeryevich AKSYONOV,

Sergei Valerievich AKSENOV (Сергей Валерьевич AKCëHOB),

Serhiy Valeriyovych AKSYONOV (Сергiй Валерiйович Аксьонов)

Dzimšanas datums: 26.11.1972.

Dzimšanas vieta: Beltsy (Bălți), tagad Moldovas Republika

Aksyonov2014. gada 27. februārī Krievijai labvēlīgi noskaņotu bruņotu personu klātbūtnē Krimas Augstākajā padomē (Verkhovna Rada) tika ievēlēts par “Krimas premjerministru”. Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandr Turchynov šo “ievēlēšanu”2014. gada 1. martā atzina par konstitūcijai neatbilstošu. Aksyonov aktīvi lobēja 2014. gada 16. marta“referendumu” un bija viens no “līguma par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai” parakstītājiem 2014. gada 18. martā. 2014. gada 9. aprīlī prezidents Putins viņu iecēla par tā sauktās “Krimas Republikas” faktisko vadītāju. 2014. gada 9. oktobrī viņš tika oficiāli “ievēlēts” par tā sauktās “Krimas Republikas”“vadītāju”. Pēc tam Aksyonov izdeva dekrētu par “vadītāja” un “premjerministra” amatu apvienošanu.

Krievijas Valsts padomes loceklis.

17.3.2014.

2.

Vladimir Andreevich KONSTANTINOV (Владимир Андреевич Константинов)

Dzimšanas datums: 19.11.1956.

Dzimšanas vieta: Vladimirovka (jeb Vladimirovca), Slobozia Region, Moldovas PSR (tagad Moldovas Republika) vai Bogomol, Moldovas PSR

Kā Krimas Autonomās Republikas Augstākās padomes spīkeram Konstantinov bija svarīga loma Augstākās padomes (Verkhovna Rada) pieņemtajos lēmumos par “referendumu” pret Ukrainas teritoriālo integritāti, un viņš aicināja vēlētājus balsot par Krimas neatkarību. Viņš bija viens no “līguma par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai” parakstītājiem 2014. gada 18. martā.

Kopš 2014. gada 17. marta tā sauktās “Krimas Republikas”“Valsts padomes”“priekšsēdētājs”.

17.3.2014.

3.

Rustam Ilmirovich TEMIRGALIEV (Рустам Ильмирович Темиргалиев)

Dzimšanas datums: 15.8.1976.

Dzimšanas vieta: Ulan-Ude, Buryat ASSR (Krievijas PFSR)

Kā bijušajam Krimas premjerministra vietniekam Temirgaliev bija svarīga loma Augstākās padomes (Verkhovna Rada) pieņemtajos lēmumos par “referendumu” pret Ukrainas teritoriālo integritāti. Viņš aktīvi lobēja par Krimas integrāciju Krievijas Federācijā.

2014. gada 11. jūnijā viņš atkāpās no tā sauktās “Krimas Republikas”“premjerministra pirmā vietnieka” funkcijām.

17.3.2014.

5.

Aleksei Mikhailovich CHALIY (Алексей Михайлович Чалый)

Dzimšanas datums: 13.6.1961.

Dzimšanas vieta: Moscow vai Sevastopol

Chaliy2014. gada 23. februārī ar “publisku atbalstu” (popular acclamation) kļuva par “Sevastopoles tautas mēru” un pieņēma šo “balsojumu”. Viņš izvērsa aktīvu kampaņu par to, lai pēc 2014. gada 16. marta referenduma Sevastopole kļūtu par neatkarīgu vienību Krievijas Federācijas sastāvā. Viņš bija viens no “līguma par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai” parakstītājiem 2014. gada 18. martā. Viņš bija Sevastopoles faktiskais “gubernators” no 2014. gada 1.līdz 14. aprīlimun ir bijušais “ievēlētais” Sevastopoles Likumdevēju asamblejas priekšsēdētājs.

17.3.2014.

6.

Pyotr Anatoliyovych Zima (Пётр Анатольевич Зима)

Dzimšanas datums: 29.3.1965.

“Premjerministrs”Aksyonov2014. gada 3. martā iecēla Zima par Krimas Drošības dienesta (SBU) jauno vadītāju, un Zima pieņēma šo amatu. Viņš ir sniedzis Krievijas Izlūkošanas dienestam (SBU) svarīgu informāciju, tostarp datubāzi. Tajā bija informācija par Euro-Maidan aktīvistiem un Krimas cilvēktiesību aizstāvjiem. Viņam bija svarīga loma tajā, lai neļautu Ukrainas iestādēm kontrolēt Krimas teritoriju. 2014. gada 11. martā bijušie Krimas SBU oficieri paziņoja par neatkarīga Krimas Drošības dienesta izveidi.

17.3.2014.

8.

Sergey Pavlovych TSEKOV (Сергей Павлович Цеков)

Dzimšanas datums: 29.9.1953. vai 23.9.1953., vai 28.9.1953.

Dzimšanas vieta: Simferopol

Kā Krimas Augstākās padomes (Verkhovna Rada) spīkera vietnieks Tsekov kopā ar Sergey Aksyonov uzsāka Krimas Autonomās Republikas valdības nelikumīgo atlaišanu. Šajā pasākumā viņš iesaistīja Vladimir Konstantinov, draudot viņam ar atlaišanu. Viņš publiski atzina, ka Krimas parlamenta deputāti bija iniciatori tam, lai uzaicinātu Krievijas karavīrus pārņemt Krimas Augstāko padomi (Verkhovna Rada). Viņš bija viens no pirmajiem Krimas līderiem, kas publiski lūdza pievienot Krimu Krievijai.

Krievijas Federācijas Padomes loceklis no tā sauktās “Krimas Republikas”.

17.3.2014.

9.

Ozerov, Viktor Alekseevich (Виктор Алексеевич Озеров)

Dzimšanas datums: 5.1.1958.

Dzimšanas vieta: Abakan, Khakassia

Krievijas Federācijas Padomes Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs.

2014. gada 1. martā Ozerov Federācijas padomes Drošības un aizsardzības komitejas vārdā Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

17.3.2014.

11.

Klishas, Andrei Aleksandrovich (Андрей Александрович Клишас)

Dzimšanas datums: 9.11.1972.

Dzimšanas vieta: Sverdlovsk

Krievijas Federācijas padomes Konstitucionālo tiesību komitejas priekšsēdētājs.

2014. gada 1. martā Klishas Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu. Klishas ar publiskiem paziņojumiem centās attaisnot Krievijas militāro intervenci Ukrainā, apgalvojot, ka “Ukrainas prezidents atbalsta Krimas iestāžu lūgumu Krievijas Federācijas prezidentam par visaptverošas palīdzības sniegšanu Krimas pilsoņu aizstāvībai”.

17.3.2014.

14.

TOTOONOV, Aleksandr Borisovich (Александр Борисович Тотоонов)

Dzimšanas datums: 3.4.1957.

Dzimšanas vieta: Ordzhonikidze, North Ossetia

Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis.

2014. gada 1. martā Totoonov Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

17.3.2014.

15.

PANTELEEV, Oleg Evgenevich (Олег Евгеньевич Пантелеев)

Dzimšanas datums: 21.7.1952.

Dzimšanas vieta: Zhitnikovskoe, Kurgan region

Bijušais Federācijas padomes Parlamentāro jautājumu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

2014. gada 1. martā Panteleev Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

Pašlaik Kurgan Oblast gubernatora pirmais vietnieks un Kurgan Oblast valdības delegācijas vadītājs pie Krievijas Federācijas valdības.

17.3.2014.

19.

VITKO, Aleksandr Viktorovich (Александр Викторович Витко)

Dzimšanas datums: 13.9.1961.

Dzimšanas vieta: Vitebsk (Baltkrievijas PSR)

Melnās jūras flotes komandieris, admirālis.

Atbildīgs par to Krievijas spēku komandēšanu, kas okupējuši Ukrainas suverēno teritoriju.

17.3.2014.

33.

Elena Borisovna MIZULINA (dzimusi DMITRIYEVA) (Елена Борисовна Мизулина (dzimusi Дмитриева)

Dzimšanas datums: 9.12.1954.

Dzimšanas vieta: Bui, Kostroma region

Bijusī vietniece Valsts Domē. Ierosinātāja un atbalstītāja nesenajiem likumdošanas priekšlikumiem Krievijā, kas būtu ļāvuši citu valstu reģioniem pievienoties Krievijai bez šo valstu centrālo iestāžu iepriekšējas piekrišanas.

No 2015. gada septembra Federācijas padomes locekle no Omsk region.

21.3.2014.

36.

Oleg Genrikhovich SAVELYEV (Олег Генрихович Савельев)

Dzimšanas datums: 27.10.1965.

Dzimšanas vieta: Leningrad

Bijušais Krimas lietu ministrs. Atbildīgs par anektētās Krimas Autonomās Republikas integrēšanu Krievijas Federācijā.

Pašlaik Krievijas valdības personāla vadītāja vietnieks, atbildīgs par darba organizēšanu valdības komisijā par tā sauktās “Krimas Republikas” sociālekonomisko attīstību.

29.4.2014.

45.

Andriy Yevgenovych PURGIN (Андрiй Eвгенович Пургiн),

Andrei Evgenevich PURGIN (Андрей Евгеньевич Пургин)

Dzimšanas datums: 26.1.1972.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Separātistu pasākumu aktīvs dalībnieks un organizētājs, “krievu tūristu” pasākumu koordinators Doņeckā. Viens no “Civic Initiative of Donbass for the Eurasian Union” dibinātājiem. Līdz 2015. gada 4. septembrim“Doņeckas Tautas Republikas Tautas padomes”“priekšsēdētājs”.

29.4.2014.

46.

Denys Volodymyrovych PUSHYLIN (Денис Володимирович Пушилiн),

Denis Vladimirovich PUSHILIN (Денис Владимирович Пушилин)

Dzimšanas datums: 9.5.1981. vai 9.5.1982.

Dzimšanas vieta: Makiivka (Donetsk oblast)

Viens no “Doņeckas Tautas Republikas” līderiem. Piedalījās reģionālās pārvaldes ieņemšanā un okupēšanā. Aktīvs separātistu viedokļa paudējs. Līdz 2015. gada 4. septembrim tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“Tautas padomes” tā sauktais “priekšsēdētāja vietnieks”. Kopš 2015. gada 4. septembra“Doņeckas Tautas Republikas Tautas padomes”“priekšsēdētājs”.

29.4.2014.

47.

TSYPLAKOV Sergey Gennadevich (Цыплаков Сергей Геннадьевич)

Dzimšanas datums: 1.5.1983.

Dzimšanas vieta: Khartsyzsk, Donetsk Oblast

Viens no ideoloģiski radikālās organizācijas “People's Militia of Donbas” līderiem. Aktīvi piedalījās vairāku valdības ēku ieņemšanā Doņeckas apgabalā.

29.4.2014.

48.

Igor Vsevolodovich GIRKIN (Игорь Всеволодович Гиркин) (jeb Igor STRELKOV Ihor STRIELKOV)

Dzimšanas datums: 17.12.1970.

Dzimšanas vieta: Moscow

Identificēts kā Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) darbinieks. Bija iesaistīts incidentos Slovjanskā. Sabiedriskās kustības “Novorossia” vadītājs. Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” bijušais “aizsardzības ministrs”.

29.4.2014.

53.

Oleg Grigorievich KOZYURA (Олег Григорьевич Козюра)

Dzimšanas datums: 19.12.1962.

Dzimšanas vieta: Zaporozhye

Bijušais Federālā Migrācijas dienesta Sevastopoles biroja vadītājs. Atbildīgs par Krievijas pasu sistemātisku un paātrinātu izsniegšanu Sevastopoles iedzīvotājiem.

Pašlaik Sevastopoles pilsētas padomes deputāta Mikhail Chaluy asistents.

12.5.2014.

54.

Viacheslav PONOMARIOV, Vyacheslav Volodymyrovich PONOMARYOV (В ' ячеслав Володимирович Пономарьов), Viacheslav Vladimirovich PONOMAREV (Вячеслав Владимирович Пономар ë в)

Dzimšanas datums: 2.5.1965.

Dzimšanas vieta: Sloviansk (Donetsk oblast)

Bijušais pašpasludinātais Slavjanskas “tautas mērs” (līdz 2014. gada 10. jūnijam). Ponomariov aicināja Vladimiru Putinu ievest Krievijas bruņotos spēkus, lai aizsargātu pilsētu, un pēc tam viņam lūdza piegādāt ieročus. Ponomariov grupējumam piederošas personas ir bijušas iesaistītas cilvēku nolaupīšanā (viņi sagūstīja Irma Krat un Simon Ostrovsky, Vice News reportieri. Viņi abi vēlāk tika atbrīvoti. Minētās personas aizturēja militāros novērotājus, kuri bija norīkoti saskaņā ar EDSO Vīnes dokumentu). Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības un politiku.

12.5.2014.

57.

Oleg TSARIOV, Oleh Anatoliyovych TSAROV (Олег Анатолтович Царьов), Oleg Anatolevich TSAREV (Олег Анатольевич Цаp ë в)

Dzimšanas datums: 2.6.1970.

Dzimšanas vieta: Dnepropetrovsk

Bijušais Padomes (Rada) loceklis, un kā tāds ir publiski aicinājis izveidot tā saukto “Jaunkrievijas Federālo Republiku” (“Federal Republic of Novorossiya”), ko veidotu Ukrainas dienvidaustrumu reģioni. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku. Bijušais tā sauktā “Tautas Republikas Savienības parlamenta” (“Jaunkrievijas parlamenta” (“Parliament of Novorossiya”)) “spīkers”.

12.5.2014.

62.

Aleksandr Yurevich BORODAI (Александр Юрьевич Бородай)

Dzimšanas datums: 25.7.1972.

Dzimšanas vieta: Moscow

Bijušais tā sauktais “Doņeckas Tautas Republikas premjerministrs”, un šajā statusā atbildīgs par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas valdības” separātistu “valdības” darbībām (piem., 2014. gada 8. jūlijā paziņoja: “Mūsu militārie spēki veic īpašu operāciju pret Ukrainas “fašistiem””), parakstījis saprašanās memorandu par “Novorossiya union”. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku; vada “Union of Donbas volunteers”.

12.7.2014.

64.

Alexandr Aleksandrovich KALYUSSKY (Александр Александрович Калюсский)

Dzimšanas datums: 9.10.1975.

Bijušais tā sauktais “de facto Doņeckas Tautas Republikas premjerministra vietnieks sociālajās lietās”. Atbildīgs par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas valdības” separātistu “valdības” darbībām.

12.7.2014.

65.

Alexander KHRYAKOV, Aleksandr Vitalievich KHRYAKOV (Александр Витальевич Хряков), Oleksandr Vitaliyovych KHRYAKOV (Олександр ВiTалiйович Хряков)

Dzimšanas datums: 6.11.1958.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Bijušais tā sauktais “Doņeckas Tautas Republikas”“informācijas un plašsaziņas jautājumu ministrs”. Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“Tautas padomes” loceklis. Atbildīgs par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“valdības” propagandas darbībām separātistu atbalstam.

12.7.2014.

71.

Nikolay KOZITSYN (Николай Козицын)

Dzimšanas datums: 20.6.1956. vai 6.10.1956.

Dzimšanas vieta: Djerzjinsk, Donetsk region

Kazaku spēku komandieris.

Atbildīgs par separātistu komandēšanu Ukrainas austrumos notikušajās cīņās pret Ukrainas valdības spēkiem.

12.7.2014.

81.

Alexander Nikolayevich TKACHYOV (Александр Николаевич Ткач ë в)

Dzimšanas datums: 23.12.1960.

Dzimšanas vieta: Vyselki, Krasnodar region

Bijušais Krasnodaras apgabala gubernators.

Par atbalstu, ko viņš sniedza Krimas nelikumīgās aneksijas procesā, Krimas Autonomās Republikas faktiskais vadītājs viņam piešķīra medaļu “par Krimas atbrīvošanu”. To darot, Krimas Autonomās Republikas faktiskais vadītājs teica, ka Tkachyov bija viens no pirmajiem, kas pauda atbalstu Krimas jaunajai “vadībai”.

Pašlaik Krievijas Federācijas lauksaimniecības ministrs (kopš 2015. gada 22. aprīļa).

25.7.2014.

83.

Ekaterina Iurievna GUBAREVA (Екатерина Юрьевна Губарева),

Katerina Yuriyovna GUBARIEVA (Катерина Юрiйовнa Губарева)

Dzimšanas datums: 5.7.1983. vai 10.3.1983.

Dzimšanas vieta: Kakhovka (Kherson oblast)

Kamēr viņa pildīja savas tā sauktās “ārlietu ministres” funkcijas, viņa bija atbildīga par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” aizsardzību, tādējādi apdraudot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Turklāt viņas bankas konts tiek izmantots, lai finansētu nelikumīgas separātistu grupas. Tādējādi, uzņemoties minētās funkcijas un rīkojoties atbilstīgi tām, viņa ir atbalstījusi darbības un politiku, ar ko grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības un politiku.

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“Tautas padomes” locekle.

25.7.2014.

98.

Miroslav Vladimirovich RUDENKO (Мирослав Владимирович Руденко)

Dzimšanas datums: 21.1.1983.

Dzimšanas vieta: Debalcevo

Saistīts ar “Donbasa Tautas miliciju”. Inter alia paziņojis, ka viņi turpinās savu cīņu pārējā valsts teritorijā. Tādējādi Rudenko ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas Tautas padomes” tā sauktais “tautas deputāts” (loceklis).

12.9.2014.

99.

Gennadiy Nikolaiovych TSYPKALOV,

Gennadii Nikolaevich TSYPKALOV (Геннадий Николаевич Цыпкалов)

Dzimšanas datums: 21.6.1973.

Dzimšanas vieta: Rostov oblast (Krievija)

Aizstājis Marat Bashirov kā tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “premjerministrs”. Iepriekš darbojies kaujinieku “Dienvidaustrumu armijā”. Tādējādi Tsypkalov ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

12.9.2014.

100.

Andrey Yurevich PINCHUK (Андрей Юрьевич Пинчук)

Iespējamais dzimšanas datums: 27.12 1977.

Tā dēvētās “Doņeckas Tautas Republikas” bijušais “valsts drošības ministrs”. Saistīts ar Vladimir Antyufeyev, kurš ir atbildīgs par separātistu “valdības” pasākumiem, ko veikusi tā sauktā “Doņeckas Tautas Republikas valdība”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku. “Union of Donbas volunteers”“izpilddirektors”.

12.9.2014.

102.

Andrei Nikolaevich RODKIN (Андрей Николаевич Родкин)

Dzimšanas datums: 23.9.1976.

Dzimšanas vieta: Moscow

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” Maskavas pārstāvis. Savos paziņojumos inter alia runājis par kaujinieku gatavību vest partizānu karu un par Ukrainas armijas ieroču sistēmu sagrābšanu. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Viens no “Union of Donbas volunteers” līderiem.

12.9.2014.

105.

Mikhail Sergeyevich SHEREMET (Михаил Сергеевич Шеремет)

Dzimšanas datums: 23.5.1971.

Dzimšanas vieta: Dzhankoy

Tā sauktais Krimas “premjerministra pirmais vietnieks”. Sheremet bija nozīmīga loma 16. martā Krimā rīkotā referenduma par pievienošanos Krievijai rīkošanā un īstenošanā. Referenduma laikā saskaņā ar informāciju Sheremet Krimā komandēja promaskaviskos “pašaizsardzības spēkus”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

12.9.2014.

116.

Svetlana Sergeevna ZHUROVA (Светлана Сергеевна Журова)

Dzimšanas datums: 7.1.1972.

Dzimšanas vieta: Pavlov-on-the-Neva

Valsts Domes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. 2014. gada 20. marta balsojumā viņa atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

120.

Serhiy KOZYAKOV (jeb Sergey Kozyakov) (Сергей Козьяков)

Dzimšanas datums: 29.9.1982.

Savā agrākajā amatā – “Luhanskas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs” – viņš bija atbildīgs par tā sauktajām 2014. gada 2. novembra“vēlēšanām” tā sauktajā “Luhanskas Tautas Republikā”. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. 2015. gada oktobrī viņš tika iecelts par tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tieslietu ministru.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus un organizējot nelikumīgās “vēlēšanas”, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

121.

Oleg Konstantinovich AKIMOV (jeb Oleh AKIMOV) (Олег Константинович Акимов)

Dzimšanas datums: 15.9.1981.

Dzimšanas vieta: Lugansk

“Luhanskas ekonomikas savienības” deputāts “Luhanskas Tautas Republikas”“Nacionālajā padomē”. Kandidēja tā sauktajās 2014. gada 2. novembra“vēlēšanās” uz tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“vadītāja” amatu. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. Kopš 2014. gada viņš ir “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktās “Arodbiedrību federācijas” vadītājs.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus un oficiāli kandidējot nelikumīgajās “vēlēšanās”, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

126.

Dmitry Aleksandrovich SEMYONOV,

Dmitrii Aleksandrovich SEMENOV (Дмитрий Александрович Семенов)

Dzimšanas datums: 3.2.1963.

Dzimšanas vieta: Moscow

Bijušais tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“premjerministra vietnieks finanšu lietās”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

127.

Oleg BUGROV (Олег Бугров)

Dzimšanas datums: 29.8.1969.

Bijušais tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“aizsardzības ministrs”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

134.

Alexey Yurevich MILCHAKOV jeb Fritz, Serbian (Алексей Юрьевич МИЛЬЧАКОВ)

Dzimšanas datums: 30.4. 1991. vai 30.1.1991.

Dzimšanas vieta: St. Petersburg

Rusich” vienības, Ukrainas austrumdaļā kaujās iesaistītas bruņotas separātistu grupas, komandieris.

Pildot minētos pienākumus, viņš ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

135.

Arseny Sergeevich PAVLOV (jeb Motorola)

(ApcéH ий Сергеевич П Á ВЛОВ) (jeb Моторoла)

Dzimšanas datums: 2.2.1983.

Dzimšanas vieta: Ukhta, Komi

Sparta Battalion”, Ukrainas austrumdaļā kaujās iesaistītas bruņotas separātistu grupas, komandieris.

Pildot minētos pienākumus, viņš ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

137.

Eduard Aleksandrovich BASURIN (Эдуард Александрович Басурин)

Dzimšanas datums: 27.6.1966. vai 21.6.1966.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais Aizsardzības ministrijas “komandiera vietnieks”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

138.

Alexandr Vasilievich SHUBIN (Александр Васильевич ШУБИН)

Dzimšanas datums: 20.5.1972. vai 30.5.1972.

Dzimšanas vieta: Luhansk

Bijušais nelikumīgās tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “tieslietu ministrs”. Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“Centrālas vēlēšanu komisijas” priekšsēdētājs kopš 2015. gada oktobra.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju valstī.

16.2.2015.

140.

Sergey Yurevich IGNATOV (Сергей Юрьевич ИГНАТОВ) jeb KUZOVLEV

 

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais tautas milicijas virspavēlnieks.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība un kas vēl vairāk destabilizēja situāciju valstī.

16.2.2015.

141.

Ekaterina FILIPPOVA (Екатерина Владимировна ФИЛИППОВА)

Dzimšanas datums: 20.11.1988.

Dzimšanas vieta: Krasnoarmëisk

Bijusī tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktā “tieslietu ministre”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņa tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējusi situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

143.

Evgeny Vladimirovich MANUILOV (Евгений Владимирович Мануйлов)

Dzimšanas datums: 5.1.1967.

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “ienākumu un nodokļu ministrs”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

145.

Olga BESEDINA (Ольга Игорева БЕСЕДИНА)

Dzimšanas datums: 10.12.1976.

Bijusī tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktā “ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministre”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņa tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējusi situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

148.

Arkady Viktorovich BAKHIN (Аркадий Викторович Бахин)

Dzimšanas datums: 8.5.1956.

Dzimšanas vieta: Kaunas, Lietuva

Bijušais aizsardzības ministra pirmais vietnieks (līdz 2015. gada 17. novembrim) un, pildot minētos pienākumus, iesaistīts atbalsta sniegšanā Krievijas karaspēka izvietošanai Ukrainā.

Saskaņā ar pašreizējo Krievijas Aizsardzības ministrijas struktūru, pildot minētos pienākumus, viņš piedalās Krievijas valdības politikas izstrādē un īstenošanā. Ar minēto politiku tiek apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

16.2.2015.

149.

Andrei Valeryevich KARTAPOLOV (Андрей Валерьевич Картaпoлoв)

Dzimšanas datums: 9.11.1963.

Dzimšanas vieta: VDR

Rietumu militārā apgabala komandieris kopš 2015. gada 10. novembra. Bijušais Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Galvenā operāciju departamenta direktors un Ģenerālštāba vadītāja vietnieks. Aktīvi iesaistīts Krievijas bruņoto spēku militārās kampaņas izstrādē un īstenošanā Ukrainā.

Saskaņā ar paziņotajām ģenerālštāba darbībām, īstenojot bruņoto spēku operatīvo kontroli, viņš ir aktīvi iesaistīts Krievijas valdības politikas izstrādē un īstenošanā, ar ko tiek apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

16.2.2015.

VIENĪBU SARAKSTS

 

Nosaukums

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

1.

Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Chernomorneftegaz” (agrākais nosaukums – PJSC Chernomorneftegaz)

“Krimas parlaments”2014. gada 17. martā pieņēma rezolūciju, kurā tas paziņoja, ka “Krimas Republikas” vārdā tiek pārņemti uzņēmumam Chernomorneftegaz piederošie aktīvi. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2014. gada 29. novembrī kā Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Chernomorneftegaz” (ГОСУДАРСТВЕННОЕ УНИТАРНОЕ ПРЕДПРИЯТИЕ РЕСПУБЛИКИ КРЫМ ЧЕРНОМОРНЕФТЕГАЗ ). Dibinātājs: Krimas Republikas Degvielas un enerģētikas ministrija (МИНИСТЕРСТВО ТОПЛИВА И ЭНЕРГЕТИКИ РЕСПУБЛИКИ КРЫМ).

12.5.2014.

2.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Port Feodosia” (agrākais nosaukums – Feodosia)

“Krimas parlaments”2014. gada 17. martā pieņēma rezolūciju, kurā tas paziņoja, ka “Krimas Republikas” vārdā tiek pārņemti uzņēmumam Feodosia piederošie aktīvi. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2015. gada 9. februārī kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Port Feodosia” (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮ ПОРТ ФЕОДОСИЯ ) Dibinātājs: Yuri Garyevich Rovinskiy (Юрий Гарьевич Ровинский).

12.5.2014.

10.

Tā sauktā “Donbasas tautas milicija”“Нарoдное oпoлч é ние Дoнб á сса

Nelikumīgs bruņots separātistu grupējums, kas atbildīgs par cīņu pret Ukrainas valdības spēkiem Ukrainas austrumu daļā, tādējādi apdraudot Ukrainas stabilitāti un drošību.

Inter alia, kaujinieku grupa 2014. gada aprīļa sākumā pārņēma kontroli pār vairākām valdības ēkām Ukrainas austrumu daļā, tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Tās bijušais līderis Pavel Gubarev kungs ir atbildīgs par reģionālās valdības ēkas ieņemšanu Doņeckā kopā ar prokrieviskiem spēkiem, un ir pasludinājis sevi par “tautas gubernatoru”.

25.7.2014.

13.

Sevastopoles pilsētas valsts unitārs uzņēmums “Sevastopol seaport” (agrākais nosaukums – valsts uzņēmums “Sevastopol commercial seaport” Государственное предприятие “Севастопольский морской торговый порт”Gosudarstvenoye predpriyatiye Sevastopolski morskoy torgovy port)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlaments”2014. gada 17. martā pieņēma rezolūciju Nr. 1757-6/14 “Par dažu Ukrainas infrastruktūras un lauksaimniecības ministrijām piederošu uzņēmumu nacionalizāciju”, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts uzņēmumam “Sevastopol commercial seaport” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Tirdzniecības apjoma ziņā tā ir lielākā komerciālā jūras osta Krimā. Pārreģistrēts 2014. gada 6. jūnijā kā Sevastopoles pilsētas valsts unitārs uzņēmums “Sevastopol seaport” (ГОСУДАРСТВЕННОЕ УНИТАРНОЕ ПРЕДПРИЯТИЕ ГОРОДА СЕВАСТОПОЛЯ СЕВАСТОПОЛЬСКИЙ МОРСКОЙ ПОРТ ). Dibinātājs: Sevastopoles pārvalde (Правительство Севастополя).

25.7.2014.

14.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kerch seaport” / “Kamysh-Burun” (agrākais nosaukums – valsts uzņēmums “Kerch commercial sea portГосударственное предприятие ' Керченский морской торговый порт Gosudarstvenoye predpriyatiye Kerchenski morskoy torgovy port)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlaments”2014. gada 17. martā pieņēma rezolūciju Nr. 1757-6/14 “Par dažu Ukrainas infrastruktūras un lauksaimniecības ministrijām piederošu uzņēmumu nacionalizāciju” un 2014. gada 26. martā rezolūciju Nr. 1865-6/14 “Par valsts uzņēmumu “Crimean Sea Ports”” ( О Государственном предприятии Крьмские морские порть ””), ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts uzņēmumam “Kerch Commercial Sea Port” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Tirdzniecības apjoma ziņā tā ir otra lielākā komerciālā jūras osta Krimā. Pārreģistrēts 2014. gada 9. decembrī kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kerch seaport”“Kamysh-Burun” (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮ КЕРЧЕНСКИЙ МОРСКОЙ ПОРТ ”“ КАМЫШ-БУРУН ). Dibinātāji: sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vostok-Capital”, reģistrēts Donetsk, Ukraina (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮ ВОСТОК КЭПИТАЛ ); sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vostok”, reģistrēts Donetsk, Ukraina (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮ ВОСТОК ); sabiedrība ar iebrobežotu atbildību “Altcom Invest-Stroi”, reģistrēts Donetsk, Ukraina (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮ АЛЬТКОМ ИНВЕСТ-СТРОЙ ) un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Altcom-Beton”, reģistrēts Borispol, Ukraina (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮ АЛЬТКОМ-БЕТОН ).

25.7.2014.

15.

Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Universal-Avia” (agrākais nosaukums – valsts uzņēmums Universal -Avia Государственное предприятие Универсал-Авиа Gosudarstvenoye predpriyatiye “Universal-Avia”)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlamenta prezidijs”2014. gada 24. martā pieņēma lēmumu “Par valsts uzņēmumu “Gosudarstvenoye predpriyatiye Universal-Avia” (О Государственном предприятии Универсал-Авиа )” Nr. 1794-6/14, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts uzņēmumam “Universal-Avia” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2015. gada 15. janvārī kā Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Universal-Avia” (ГОСУДАРСТВЕННОЕ УНИТАРНОЕ ПРЕДПРИЯТИЕ РЕСПУБЛИКИ КРЫМ УНИВЕРСАЛ-АВИА ). Dibinātājs: Krimas Republikas Transporta ministrija (МИНИСТЕРСТВО ТРАНСПОРТА РЕСПУБЛИКИ КРЫМ).

25.7.2014.

16.

Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas federāls valsts budžeta uzņēmums “Sanatorium Nizhnyaya Oreanda” (agrākais nosaukums – sanatorija “Nizhnyaya OreandaСанаторий Нижняя Ореанда )

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlamenta prezidijs”2014. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par sanatoriju un kūrortu asociācijas izveides jautājumiem” Nr. 1767-6/14, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par sanatorijai “Nizhnyaya Oreanda” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2014. gada 9. oktobrī kā Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas federāls valsts budžeta uzņēmums “Sanatorium Nizhnyaya Oreanda” (ФЕДЕРАЛЬНОЕ ГОСУДАРСТВЕННОЕ БЮДЖЕТНОЕ УЧРЕЖДЕНИЕ САНАТОРИЙ НИЖНЯЯ ОРЕАНДА УПРАВЛЕНИЯ ДЕЛАМИ ПРЕЗИДЕНТА РОССИЙСКОЙ ФЕДЕРАЦИИ”). Dibinātājs: Krievijas Federācijas prezidenta administrācija (УПРАВЛЕНИЯ ДЕЛАМИ ПРЕЗИДЕНТА РОССИЙСКОЙ ФЕДЕРАЦИИ).

25.7.2014.

18.

Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas federāls valsts budžeta uzņēmums “Production-Agrarian Union “Massandra”” (agrākais nosaukums – valsts uzņēmums “National Association of producers “Massandra”” Национальное производственно-аграрное объединение “Массандра”Nacionalnoye proizvodstvenno agrarnoye obyedinenye “Massandra”)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. 2014. gada 9. aprīlī“Krimas parlamenta prezidijs” pieņēma lēmumu Nr. 1991-6/14 “Par grozījumiem Krimas Republikas Valsts padomes 2014. gada 26. marta rezolūcijā Nr. 1836-6/14 “Par Krimas Republikas teritorijā izvietoto agroindustriālā kompleksa uzņēmumu, iestāžu un organizāciju īpašuma nacionalizāciju””, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts koncerna “National Association of producers “Massandra”” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2014. gada 1. augustā kā Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas federāls valsts budžeta uzņēmums “Production-Agrarian Union “Massandra”” (ФЕДЕРАЛЬНОЕ ГОСУДАРСТВЕННОЕ УНИТАРНОЕ ПРЕДПРИЯТИЕ ПРОИЗВОДСТВЕННО-АГРАРНОЕ ОБЪЕДИНЕНИЕ МАССАНДРА УПРАВЛЕНИЯ ДЕЛАМИ ПРЕЗИДЕНТА РОССИЙСКОЙ ФЕДЕРАЦИИ). Dibinātājs: Krievijas Federācijas prezidenta administrācija (УПРАВЛЕНИЯ ДЕЛАМИ ПРЕЗИДЕНТА РОССИЙСКОЙ ФЕДЕРАЦИИ).

25.7.2014.

19.

Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “National Institute of Wine “Magarach”” (agrākais nosaukums – “State enterprise Magarach of the national institute of wine” Государственное предприятие Агрофирма “Магарач” Национального института винограда и вина “Магарач”Gosudarstvenoye predpriyatiye “Agrofirma Magarach” nacionalnogo instituta vinograda i vina “Magarach”)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlamenta prezidijs”2014. gada 9. aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 1991-6/14 “Par grozījumiem Krimas Republikas Valsts padomes 2014. gada 26. marta rezolūcijā Nr. 1836-6/14 “Par Krimas Republikas teritorijā izvietoto agroindustriālā kompleksa uzņēmumu, iestāžu un organizāciju īpašuma nacionalizāciju””, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts uzņēmuma “Gosudarstvenoye predpriyatiye “Agrofirma Magarach” nacionalnogo instituta vinograda i vina “Magarach”” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2015. gada 15. janvārī kā Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “National Institute of Wine “Magarach”” (ГОСУДАРСТВЕННОЕ БЮДЖЕТНОЕ УЧРЕЖДЕНИЕ РЕСПУБЛИКИ КРЫМ НАЦИОНАЛЬНЫЙ НАУЧНО-ИССЛЕДОВАТЕЛЬСКИЙ ИНСТИТУТ ВИНОГРАДА И ВИНА МАГАРАЧ ). Dibinātājs: Krimas Republikas Lauksaimniecības ministrija (МИНИСТЕРСТВО СЕЛЬСКОГО ХОЗЯЙСТВА РЕСПУБЛИКИ КРЫМ).

25.7.2014.

20.

Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Factory of sparkling wine “Novy Svet”” (agrākais nosaukums – valsts uzņēmums “Factory of sparkling wine “Novy Svet”Государственное предприятиеЗавод шампанских вин Новый свет ” Gosudarstvenoye predpriyatiye “Zavod shampanskykh vin “Novy Svet””)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlamenta prezidijs”2014. gada 9. aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 1991-6/14 Par grozījumiem Krimas Republikas Valsts padomes 2014. gada 26. marta rezolūcijā Nr. 1836-6/14 “Par Krimas Republikas teritorijā izvietoto agroindustriālā kompleksa uzņēmumu, iestāžu un organizāciju īpašuma nacionalizāciju”, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts uzņēmuma “Zavod shampanskykh vin “Novy Svet”” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2015. gada 4. janvārī kā Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Factory of sparkling wine “Novy Svet”” (ГОСУДАРСТВЕННОЕ УНИТАРНОЕ ПРЕДПРИЯТИЕ РЕСПУБЛИКИ КРЫМ ЗАВОД ШАМПАНСКИХ ВИН НОВЫЙ СВЕТ ). Dibinātājs: Krimas Republikas Lauksaimniecības ministrija (МИНИСТЕРСТВО СЕЛЬСКОГО ХОЗЯЙСТВА РЕСПУБЛИКИ КРЫМ).

25.7.2014.

23.

RUSSIAN NATIONAL COMMERCIAL BANK

РОССИЙСКИЙ НАЦИОНАЛЬНЫЙ КОММЕРЧЕСКИЙ БАНК

Pēc Krimas nelikumīgās aneksijas Russian National Commercial Bank (RNCB) pilnībā nonāca tā sauktās “Krimas Republikas” īpašumā. Tā ir kļuvusi par dominējošo tirgus dalībnieku, lai gan pirms aneksijas tā Krimā nebija pārstāvēta. Nopērkot vai pārņemot to banku filiāles, kuras pārtrauc savu darbību Krimā, RNCB materiāli un finansiāli atbalstīja Krievijas valdības darbības, ar ko Krimu integrē Krievijas Federācijā, tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti.

30.7.2014.


12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/18


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/354

(2016. gada 11. marts),

ar ko īsteno 17. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 224/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 224/2014 (2014. gada 10. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā (1) un jo īpaši tās 17. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2014. gada 10. martā Padome pieņēma Regulu (ES) Nr. 224/2014.

(2)

2016. gada 7. martā ANO Drošības padomes komiteja, kas izveidota, ievērojot ANO Drošības padomes Rezolūciju 2127 (2013), to personu un vienību sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, pievienoja vienu personu un vienu vienību.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 11. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A.G. KOENDERS


(1)  OV L 70, 11.3.2014., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 224/2014 I pielikumam pievieno šādus ierakstus:

A.   Personas

“9.

Joseph KONY (jeb: a) Kony, b) Joseph Rao Kony, c) Josef Kony, d) Le Messie sanglant)

Amats: “Tā Kunga pretošanās armijas” komandieris

Dzimšanas datums: a) 1959; b) 1960; c) 1961; d) 1963; e) 1964. gada 18. septembris; f) 1965; g) (1961. gada augusts); h) (1961. gada jūlijs); i) 1961. gada 1. janvāris; j) (1963. gada aprīlis)

Dzimšanas vieta: a) Palaro Village, Palaro Parish, Omoro County, Gulu District, Uganda; b) Odek, Omoro, Gulu, Uganda; c) Atyak, Uganda

Valstspiederība: Ugandas pase

Adrese: a) Vakaga, Centrālāfrikas Republika; b) Haute-Kotto, Centrālāfrikas Republika; c) Basse-Kotto, Centrālāfrikas Republika; d) Haut-Mbomou, Centrālāfrikas Republika; e) Mbomou, Centrālāfrikas Republika; f) Haut-Uolo, Kongo Demokrātiskā Republika; g) Bas-Uolo, Kongo Demokrātiskā Republika; h) (paziņotā adrese: Kafia Kingi (teritorija uz Sudānas un Dienvidsudānas robežas, kuras galīgais statuss vēl jānosaka). Kopš 2015. gada janvāra ir ziņas par 500 Tā Kunga pretošanās armijai piederošu personu izraidīšanu no Sudānas.)

Sarakstā iekļaušanas datums: 2016. gada 7. marts.

Papildu informācija:

Kony ir Tā Kunga pretošanās armijas (LRA) dibinātājs un līderis (CFe.002). Viņa vadībā LRA Centrālāfrikas teritorijā ir nolaupījusi, nogalinājusi un sakropļojusi tūkstošiem civiliedzīvotāju. LRA ir bijusi atbildīga par simtiem personu nolaupīšanu, pārvietošanu CĀR teritorijā, seksuālās vardarbības aktiem pret tām un to nogalināšanu, un ir izlaupījusi un iznīcinājusi civiliedzīvotāju īpašumus. Viņa tēva vārds ir Luizi Obol. Viņa mātes vārds ir Nora Obol.

Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem:

Joseph Kony sarakstā tika iekļauts 2016. gada 7. martā, ievērojot Rezolūcijas 2262 (2016) 12. punktu un 13. punkta b), c) un d) apakšpunktu, kā persona, kas “iesaistās vai atbalsta darbības, kas apdraud mieru, stabilitāti vai drošību Centrālāfrikas Republikā”; “iesaistīta tādu darbību plānošanā, vadīšanā vai veikšanā, ar kurām attiecīgā gadījumā tiek pārkāptas starptautiskās cilvēktiesības vai starptautiskās humanitārās tiesības vai kuras rada cilvēktiesību aizskārumus vai pārkāpumus Centrālāfrikas Republikā, tostarp ar seksuālo vardarbību saistītas darbības, vardarbības vēršana pret civiliedzīvotājiem, uzbrukumi, kas balstīti uz etniskiem vai reliģiskiem motīviem, uzbrukumi skolām un slimnīcām un nolaupīšana un piespiedu pārvietošana”; “vervē vai izmanto bērnus bruņotos konfliktos Centrālāfrikas Republikā, pārkāpjot piemērojamās starptautiskās tiesības,” un “sniedz atbalstu bruņotiem grupējumiem vai noziedznieku tīkliem, nelikumīgi izmantojot dabas resursus, tostarp dimantus, zeltu, kā arī savvaļas dzīvnieku izcelsmes produktus CĀR vai no CĀR, vai arī nodarbojoties ar to nelikumīgu tirdzniecību.”

Papildu informācija:

Kony ir dibinājis Tā Kunga pretošanās armiju (LRA) un tiek raksturots kā šīs grupas dibinātājs, reliģiskais līderis, priekšsēdētājs un armijas virspavēlnieks. LRA, kas Ugandas ziemeļu daļā sāka izplatīties 20. gadsimta astoņdesmitajos gados, ir bijusi iesaistīta tūkstošiem civiliedzīvotāju nolaupīšanā, nogalināšanā un sakropļošanā Centrālāfrikas teritorijā. Palielinoties militārajam spiedienam, Kony izdeva pavēli par LRA atvilkšanu no Ugandas 2005. un 2006. gadā. Kopš tā laika LRA ir darbojusies Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), Centrālāfrikas Republikā, Dienvidsudānā un – saskaņā ar avotiem – Sudānā.

KonyLRA līderis izstrādā un īsteno LRA stratēģiju, tostarp pastāvīgi izdod pavēles uzbrukt civiliedzīvotājiem un vērsties pret tiem ar vardarbības aktiem. Kopš 2013. decembra LRA Joseph Kony vadībā ir nolaupījusi, pārvietojusi simtiem personu visā CĀR, veikusi seksuālās vardarbības aktus pret tām un tās nogalinājusi, un ir izlaupījusi un iznīcinājusi civiliedzīvotāju īpašumu. LRA, kas koncentrējas CĀR austrumu daļā un saskaņā ar avotiem Kafia Kingi – teritorijā uz Sudānas un Dienvidsudānas robežas, kuras galīgais statuss vēl jānosaka, bet kura atrodas Sudānas militārā kontrolē –, siro pa ciematiem, lai salaupītu pārtiku un nodrošinājumu. Kaujinieki ierīko slēpņus, lai uzbruktu drošības spēkiem un nozagtu to aprīkojumu tad, kad tie reaģē uz LRA uzbrukumiem, un LRA kaujinieki arī iebrūk un nodarbojas ar laupīšanu ciematos, kuros nav militāro spēku klātbūtnes. LRA ir pastiprinājusi uzbrukumus arī dimantu un zelta ieguves vietām.

Starptautiskā Krimināltiesa attiecībā uz Kony ir izdevusi apcietināšanas orderi. Starptautiskā Krimināltiesa viņam ir izvirzījusi apsūdzības divpadsmit punktos par noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavību, paverdzināšanu, seksuālu paverdzināšanu, izvarošanu, necilvēcīgu apiešanos, radot smagus miesas bojājumus un ciešanas, un divdesmit vienā punktā par kara noziegumiem, tostarp slepkavību, nežēlīgu izturēšanos pret civiliedzīvotājiem, tīši uzbrūkot civiliedzīvotāju kopienām, marodēšanu, pamudināšanu uz izvarošanu un bērnu, kas jaunāki par 15 gadiem, iesaistīšanu, viņus nolaupot.

Kony ir nemiernieku kaujiniekiem devis pastāvīgu uzdevumu nolaupīt dimantus un zeltu mazapjoma izrakteņu ieguvējiem Centrālāfrikas Republikas austrumu daļā. Tiek ziņots, ka daļu minerālu Kony grupa pēc tam nogādā Sudānā vai arī ar tiem tirgojas ar vietējiem civiliedzīvotājiem un bijušās Séléka locekļiem.

Kony arī saviem kaujiniekiem ir devis rīkojumu veikt ziloņu malumedniecību Garamba nacionālajā parkā Kongo Demokrātiskajā Republikā, no kurienes ziloņu ilkņi caur Centrālāfrikas Republikas austrumu daļu tiekot nogādāti Sudānā, kur LRA vecākās amatpersonas tos pārdodot un tirgojoties ar tiem ar Sudānas tirgotājiem un vietējām amatpersonām. Tirgošanās ar ziloņkaulu ir būtisks Kony grupas ienākumu avots. Tiek ziņots, ka kopš 2015. gada janvāra no Sudānas ir izraidītas 500 Tā Kunga pretošanās armijai piederošas personas.”

B.   Vienības

“2.

TĀ KUNGA PRETOŠANĀS ARMIJA (jeb: a) LRA; b) Tā Kunga pretošanās kustība (LRM); c) Tā Kunga pretošanās kustība/armija (LRM/A)

Adrese: a) Vakaga, Centrālāfrikas Republika; b) Haute-Kotto, Centrālāfrikas Republika; c) Basse-Kotto, Centrālāfrikas Republika; d) Haut-Mbomou, Centrālāfrikas Republika; e) Mbomou, Centrālāfrikas Republika; f) HautUolo, Kongo Demokrātiskā Republika; g) Bas-Uolo, Kongo Demokrātiskā Republika; h) (paziņotā adrese: Kafia Kingi (teritorija uz Sudānas un Dienvidsudānas robežas, kuras galīgais statuss vēl jānosaka). Tiek ziņots, ka kopš 2015. gada janvāra no Sudānas ir izraidītas 500 Tā Kunga pretošanās armijai piederošas personas.)

Sarakstā iekļaušanas datums: 2016. gada 7. marts.

Cita informācija: Izveidojusies Ugandas ziemeļos 20. gadsimta 80. gados. Ir iesaistīta tūkstošiem civiliedzīvotāju Centrālāfrikā, tostarp simtiem Centrālāfrikas Republikā, nolaupīšanā, nogalināšanā un sakropļošanā. Tās vadītājs ir Joseph Kony.

Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem:

Tā Kunga pretošanās armija sarakstā tika iekļauta 2016. gada 7. martā, ievērojot Rezolūcijas 2262 (2016) 12. punktu un 13. punkta b), c) un d) apakšpunktu, jo tā “iesaistās vai atbalsta darbības, kas apdraud mieru, stabilitāti vai drošību Centrālāfrikas Republikā”; “ir iesaistīta tādu darbību plānošanā, vadīšanā vai veikšanā, ar kurām attiecīgā gadījumā tiek pārkāptas starptautiskās cilvēktiesības vai starptautiskās humanitārās tiesības vai kuras rada cilvēktiesību aizskārumus vai pārkāpumus Centrālāfrikas Republikā, tostarp ar seksuālo vardarbību saistītas darbības, vardarbības vēršana pret civiliedzīvotājiem, uzbrukumi, kas balstīti uz etniskiem vai reliģiskiem motīviem, uzbrukumi skolām un slimnīcām un nolaupīšana un piespiedu pārvietošana”; “vervē vai izmanto bērnus bruņotos konfliktos Centrālāfrikas Republikā, pārkāpjot piemērojamās starptautiskās tiesības” un “sniedz atbalstu bruņotiem grupējumiem vai noziedznieku tīkliem, nelikumīgi izmantojot dabas resursus, tostarp dimantus, zeltu, kā arī savvaļas dzīvnieku izcelsmes produktus Centrālāfrikas Republikā vai no Centrālāfrikas Republikas, vai arī nodarbojoties ar to nelikumīgu tirdzniecību.”

Papildu informācija:

LRA, kas 20. gadsimta 80. gados izveidojās Ugandas ziemeļu daļā, ir bijusi iesaistīta tūkstošiem civiliedzīvotāju Centrālāfrikā nolaupīšanā, nogalināšanā un sakropļošanā. Palielinoties militārajam spiedienam, LRA vadītājs Joseph Kony 2005. un 2006. gadā pavēlēja LRA atvilkt spēkus no Ugandas. Kopš tā laika LRA ir darbojusies Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), Centrālāfrikas Republikā, Dienvidsudānā un – kā tiek ziņots – Sudānā.

Kopš 2013. gada decembra LRA ir nolaupījusi, pārvietojusi simtiem personu visā CĀR, veikusi seksuālās vardarbības aktus pret tām un tās nogalinājusi, un ir izlaupījusi un iznīcinājusi civiliedzīvotāju īpašumu. LRA, kas koncentrējas CĀR austrumu daļā un, kā ziņots, Kafia Kingi – teritorijā uz Sudānas un Dienvidsudānas robežas, kuras galīgais statuss vēl jānosaka, bet kura atrodas Sudānas militārā kontrolē, siro pa ciematiem, lai salaupītu pārtiku un nodrošinājumu. Kaujinieki ierīko slēpņus, lai uzbruktu drošības spēkiem un nozagtu to aprīkojumu tad, kad tie reaģē uz LRA uzbrukumiem, un LRA kaujinieki arī iebrūk un nodarbojas ar laupīšanu ciematos, kuros nav militāro spēku klātbūtnes. LRA ir pastiprinājusi uzbrukumus arī dimantu un zelta ieguves vietām.

LRA vienības bieži vien pavada gūstekņi, kurus spiež strādāt par nesējiem un pavāriem un kurus seksuāli paverdzina. LRA iesaistās ar dzimumu saistītā vardarbībā, tostarp sieviešu un jaunu meiteņu izvarošanā.

2013. gada decembrī LRA nolaupīja desmitiem cilvēku Haute-Kotto. Ir ziņots, ka kopš 2014. gada sākuma LRA ir iesaistījusies simtiem civiliedzīvotāju nolaupīšanā CĀR.

2014. gada sākumā LRA kaujinieki vairākkārt uzbruka Obo, CĀR austrumu daļas Haut-Mbomou prefektūrā.

Laikā no 2014. gada maija līdz jūlijam LRA turpināja uzbrukumus Obo un citām vietām CĀR dienvidaustrumu daļā, tostarp acīmredzami koordinētus uzbrukumus un personu nolaupīšanu Mbomou prefektūrā jūnija sākumā.

Vismaz kopš 2014. gada LRA ir iesaistījusies ziloņu malumedībās un nelikumīgā ziloņu tirdzniecībā nolūkā gūt ienākumus. Ir ziņots, ka LRA nogādā ziloņkaulu no Garamba nacionālā parka, kas atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz Dārfūru nelegālai tirdzniecībai ar mērķi iegādāties ieročus un produktus. Ir ziņots, ka LRA pārvadā malumedībās nomedītu ziloņu ilkņus caur CĀR uz Dārfūru Sudānā pārdošanai. Turklāt ir ziņots, ka Kony kopš 2014. gada sākuma ir pavēlējis LRA kaujiniekiem nolaupīt dimantus un zeltu izrakteņu ieguvējiem CĀR austrumu daļā, lai salaupīto vestu uz Sudānu. Kopš 2015. gada janvāra ir ziņots par 500 Tā Kunga pretošanās armijai piederošu personu izraidīšanu no Sudānas.

2015. gada februāra sākumā ar smagiem ieročiem bruņoti LRA kaujinieki nolaupīja civiliedzīvotājus Kpangbayanga, Haut-Mbomou, un nozaga pārtikas produktus.

2015. gada 20. aprīlī, kad notika LRA īstenots uzbrukums un bērnu nolaupīšana no Ndambissoua CĀR dienvidaustrumu daļā, vairums ciemata iedzīvotāju nācās bēgt. Turklāt 2015. gada jūlija sākumā LRA uzbruka vairākiem ciematiem Haute-Kotto prefektūras dienvidos; uzbrukumu laikā notika laupīšana, vardarbība pret civiliedzīvotājiem, māju dedzināšana un personu nolaupīšana.

Kopš 2016. gada janvāra LRA piedēvētie uzbrukumi ir kļuvuši biežāki Mbomou, Haut-Mbomou un Haute-Kotto, jo īpaši skarot izrakteņu ieguves vietas Haute-Kotto. Minēto uzbrukumu laikā notika laupīšana, vardarbība pret civiliedzīvotājiem, īpašuma iznīcināšana un personu nolaupīšana. Tā rezultātā iedzīvotāji ir bijuši spiesti pārvietoties, tostarp ap 700 cilvēku, kuri meklējuši patvērumu Bria.”


12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/22


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/355

(2016. gada 11. marts),

ar ko attiecībā uz īpašām prasībām, kuras attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētu želatīnu, kolagēnu un ļoti rafinētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1), un jo īpaši tās 10. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 ir paredzēti īpaši higiēnas noteikumi, kas attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku jāievēro pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Minētajā regulā jo īpaši paredzēts, ka pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jānodrošina atbilstība īpašām prasībām attiecībā uz izejvielām, ko izmanto lietošanai pārtikā paredzēta želatīna un kolagēna ražošanai.

(2)

Nepieciešams nodrošināt, ka lietošanai pārtikā paredzēta želatīna un kolagēna ražošanai nepieciešamās izejvielas ir iegūtas no avotiem, kuri atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības prasībām.

(3)

Savienība ir ļoti atkarīga no želatīna un kolagēna ražošanai paredzēto izejvielu importa. Uzņēmumi, kas ražo šīs izejvielas, piemēro īpašus apstrādes veidus, lai nepieļautu ar šīm izejvielām saistītus riskus sabiedrības un dzīvnieku veselībai. Tāpēc ir lietderīgi atļaut šos apstrādes veidus pirms [produktu] laišanas tirgū Savienībā.

(4)

Ir lietderīgi kolagēna ražošanas procesa prasības pielāgot tā, lai atļautu praktiskas izmaiņas tajos gadījumos, kad izmaiņu rezultātā nerodas atšķirīgs sabiedrības veselības aizsardzības līmenis.

(5)

Analītiskās metodes, ar kurām pārbauda pieļaujamos atliekvielu daudzumus želatīnā un kolagēnā, būtu jāpielāgo atbilstīgākajām un visjaunākajām apstiprinātajām metodēm.

(6)

Lai nodrošinātu dažu ļoti rafinētu produktu nekaitīgumu, ES noteikumu izpildi un godīgu konkurenci attiecībā uz izejvielām, kuru izcelsme ir Savienībā un trešās valstīs, ir lietderīgi saskaņot nosacījumus un noteikt īpašas prasības konkrētu tādu ļoti rafinētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai, kas paredzēti lietošanai pārtikā. Saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1079/2013 (2) joprojām ir atļauts importēt citus dzīvnieku izcelsmes produktus, kuriem nav noteiktas īpašas prasības Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumā.

(7)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu groza šādi:

1)

XIV sadaļu groza šādi:

a)

I nodaļas 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

a)

Izejvielām, kam nav veikta cita konservēšanas apstrāde kā vien atdzesēšana, sasaldēšana vai ātrsaldēšana, ir jābūt no uzņēmumiem, kuri reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 vai saskaņā ar šo regulu;

b)

var izmantot šādas apstrādātas izejvielas:

i)

kaulus, kas nav īpaši riska materiāli, kuri definēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, un ir no kompetentās iestādes kontrolētiem un sarakstā norādītiem uzņēmumiem un apstrādāti vienā no šādiem apstrādes veidiem:

sasmalcināti apmēram 15 mm lielos gabalos un attaukoti ar karstu ūdeni vismaz 30 minūtes ne mazāk kā 70 °C temperatūrā, vismaz 15 minūtes ne mazāk kā 80 °C temperatūrā vai vismaz 10 minūtes ne mazāk kā 90 °C temperatūrā, tad atdalīti un pēc tam mazgāti un žāvēti vismaz 20 minūtes karsta gaisa plūsmā ar sākotnējo temperatūru ne mazāku kā 350 °C vai 15 minūtes karsta gaisa plūsmā ar sākotnējo temperatūru lielāku par 700 °C,

ne mazāk kā 42 dienas žāvēti saulē vismaz 20 °C vidējā temperatūrā,

apstrādāti ar skābi tā, lai vismaz vienu stundu pirms žāvēšanas pH līmenis viscaur būtu uzturēts zemāks par 6;

ii)

saimniecībā audzētu atgremotājdzīvnieku ādas, cūku ādas, mājputnu ādas un medījamo dzīvnieku ādas, kas ir no kompetentās iestādes kontrolētiem un sarakstā norādītiem uzņēmumiem un apstrādātas vienā no šādiem apstrādes veidiem:

apstrādātas ar sārmu tā, lai viscaur izveidotu pH > 12, un pēc tam vismaz septiņas dienas sālītas,

žāvētas ne mazāk kā 42 dienas vismaz 20 °C temperatūrā,

apstrādātas ar skābi tā, lai vismaz vienu stundu pH līmenis viscaur būtu uzturēts zemāks par 5,

viscaur apstrādātas ar sārmu pie pH > 12 vismaz 8 stundas;

iii)

kaulus, kas nav īpaši riska materiāli, kuri definēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, saimniecībā audzētu atgremotājdzīvnieku ādas, cūku ādas, mājputnu ādas, zivju ādas un medījamo dzīvnieku ādas, kas apstrādātas citādā veidā, nevis i) vai ii) punktā minētajos apstrādes veidos, un ir no uzņēmumiem, kuri reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 vai saskaņā ar šo regulu.

Piemērojot b) apakšpunkta ii) punkta pirmos divus ievilkumus, apstrādes ilgums var ietvert pārvadāšanas laiku.

Apstrādātajām izejvielām, kas minētas b) apakšpunkta i) un ii) punktā, jābūt iegūtām no:

saimniecībā audzētiem un mājas atgremotājdzīvniekiem, cūkām un mājputniem, kuri nokauti kautuvē un kuru liemeņi pēc pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes ir atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā, vai

nogalinātiem medījamiem dzīvniekiem, kuru liemeņi pēc pēckaušanas veterinārās ekspertīzes atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā.”;

b)

II nodaļai pievieno šādu 3. punktu:

“3.

Pēc veterinārajām pārbaudēm, kas paredzētas Direktīvā 97/78/EK, un neskarot nosacījumus, kas ietverti minētās direktīvas 8. panta 4. punktā, lietošanai pārtikā paredzēta želatīna ražošanai nepieciešamās izejvielas, attiecībā uz kurām tiek prasīta dzīvnieku veselības sertificēšana, ir jāpārved tieši uz uzņēmumu galamērķa vietā.

Jāveic visi piesardzības pasākumi, tostarp dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atkritumu un neizmantoto vai pārpalikušo izejvielu droša likvidēšana, lai novērstu slimību izplatīšanās risku dzīvnieku vidū.”;

c)

IV nodaļu aizstāj ar šādu:

“IV NODAĻA: PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ GATAVIEM PRODUKTIEM

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jānodrošina, ka želatīns atbilst atliekvielu ierobežojumiem, kas noteikti šādā tabulā:

Atliekviela

Ierobežojums

As

1 ppm

Pb

5 ppm

Cd

0,5 ppm

Hg

0,15 ppm

Cr

10 ppm

Cu

30 ppm

Zn

50 ppm

SO2 (Eiropas farmakopejas jaunākais izdevums)

50 ppm

H2O2 (Eiropas farmakopejas jaunākais izdevums)

10 ppm”;

2)

XV sadaļu groza šādi:

a)

ievadā 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri ražo kolagēnu, jānodrošina atbilstība šīs sadaļas prasībām. Neskarot citus noteikumus, no kolagēna iegūtiem produktiem jābūt izgatavotiem no kolagēna, kas atbilst šīs sadaļas prasībām.”;

b)

I nodaļas 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

a)

Izejvielām, kam nav veikta cita konservēšanas apstrāde kā vien atdzesēšana, sasaldēšana vai ātrsaldēšana, ir jābūt no uzņēmumiem, kuri reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 vai saskaņā ar šo regulu;

b)

var izmantot šādas apstrādātas izejvielas:

i)

kaulus, kas nav īpaši riska materiāli, kuri definēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, un ir no kompetentās iestādes kontrolētiem un sarakstā norādītiem uzņēmumiem un apstrādāti vienā no šādiem apstrādes veidiem:

sasmalcināti apmēram 15 mm lielos gabalos un attaukoti ar karstu ūdeni vismaz 30 minūtes ne mazāk kā 70 °C temperatūrā, vismaz 15 minūtes ne mazāk kā 80 °C temperatūrā vai vismaz 10 minūtes ne mazāk kā 90 °C temperatūrā, tad atdalīti un pēc tam mazgāti un žāvēti vismaz 20 minūtes karsta gaisa plūsmā ar sākotnējo temperatūru ne mazāku kā 350 °C vai 15 minūtes karsta gaisa plūsmā ar sākotnējo temperatūru lielāku par 700 °C,

ne mazāk kā 42 dienas žāvēti saulē vismaz 20 °C vidējā temperatūrā,

apstrādāti ar skābi tā, lai vismaz vienu stundu pirms žāvēšanas pH līmenis viscaur būtu uzturēts zemāks par 6;

ii)

saimniecībā audzētu atgremotājdzīvnieku ādas, cūku ādas, mājputnu ādas un medījamo dzīvnieku ādas, kas ir no kompetentās iestādes kontrolētiem un sarakstā norādītiem uzņēmumiem un apstrādātas vienā no šādiem apstrādes veidiem:

apstrādātas ar sārmu tā, lai viscaur izveidotu pH > 12, un pēc tam vismaz septiņas dienas sālītas,

žāvētas ne mazāk kā 42 dienas vismaz 20 °C temperatūrā,

apstrādātas ar skābi tā, lai vismaz vienu stundu pH līmenis viscaur būtu uzturēts zemāks par 5,

viscaur apstrādātas ar sārmu pie pH > 12 vismaz 8 stundas;

iii)

kaulus, kas nav īpaši riska materiāli, kuri definēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, saimniecībā audzētu atgremotājdzīvnieku ādas, cūku ādas, mājputnu ādas, zivju ādas un medījamo dzīvnieku ādas, kas apstrādātas citādā veidā, nevis i) vai ii) punktā minētajos apstrādes veidos, un ir no uzņēmumiem, kuri reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 vai saskaņā ar šo regulu.

Piemērojot b) apakšpunkta ii) punkta pirmos divus ievilkumus, apstrādes ilgums var ietvert pārvadāšanas laiku.

Apstrādātajām izejvielām, kas minētas b) apakšpunktā, jābūt iegūtām no:

saimniecībā audzētiem un mājas atgremotājdzīvniekiem, cūkām un mājputniem, kuri nokauti kautuvē un kuru liemeņi pēc pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes ir atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā, vai

nogalinātiem medījamiem dzīvniekiem, kuru liemeņi pēc pēckaušanas veterinārās ekspertīzes atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā.”;

c)

II nodaļai pievieno šādu 3. punktu:

“3.

Pēc veterinārajām pārbaudēm, kas paredzētas Direktīvā 97/78/EK, un neskarot nosacījumus, kas ietverti minētās direktīvas 8. panta 4. punktā, lietošanai pārtikā paredzēta kolagēna ražošanai nepieciešamās izejvielas, attiecībā uz kurām tiek prasīta dzīvnieku veselības sertificēšana, ir jāpārved tieši uz uzņēmumu galamērķa vietā.

Jāveic visi piesardzības pasākumi, tostarp dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, atkritumu un neizmantoto vai pārpalikušo izejvielu droša likvidēšana, lai novērstu slimību izplatīšanās risku dzīvnieku vidū.”;

d)

III nodaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Kolagēna ražošanas procesā ir jānodrošina, ka:

a)

visu atgremotāju kaulu materiālu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri dzimuši, audzēti vai nokauti valstīs vai reģionos, kuros ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. pantu kontrolēts vai nenoteikts GSE risks, pakļauj procesam, kas nodrošina, ka visu kaulu materiālu sīki sasmalcina un attauko ar karstu ūdeni un apstrādā ar atšķaidītu sālsskābi (ar vismaz 4 % koncentrāciju un pH < 1,5) vismaz divas dienas; pēc šādas apstrādes jāveic pH korekcija, izmantojot skābi vai sārmu, kam seko:

i)

vai nu viena, vai vairākas skalošanas un vismaz viens no šādiem procesiem:

filtrēšana,

malšana,

ekstrūzija;

ii)

vai apstiprināts līdzvērtīgs process;

b)

izejvielām, izņemot a) apakšpunktā minēto, jāveic apstrāde, kurā ietilpst mazgāšana, pH korekcija, izmantojot skābi vai sārmu, kam seko:

i)

vai nu viena, vai vairākas skalošanas un vismaz viens no šādiem procesiem:

filtrēšana,

malšana,

ekstrūzija;

ii)

vai apstiprināts līdzvērtīgs process.”;

e)

IV nodaļu aizstāj ar šādu:

“IV NODAĻA: PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ GATAVIEM PRODUKTIEM

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jānodrošina, ka kolagēns atbilst atliekvielu ierobežojumiem, kas noteikti šādā tabulā:

Atliekviela

Ierobežojums

As

1 ppm

Pb

5 ppm

Cd

0,5 ppm

Hg

0,15 ppm

Cr

10 ppm

Cu

30 ppm

Zn

50 ppm

SO2 (Eiropas farmakopejas jaunākais izdevums)

50 ppm

H2O2 (Eiropas farmakopejas jaunākais izdevums)

10 ppm”;

3)

pievieno šādu XVI sadaļu:

“XVI SADAĻA: ĻOTI RAFINĒTS HONDROITĪNA SULFĀTS, HIALURONSKĀBE, CITI SKRIMŠĻU HIDROLĪZES PRODUKTI, HITOZĀNS, GLIKOZAMĪNS, HIMOZĪNS (RENĪNS), ZIVJU LĪME UN AMINOSKĀBES

1.

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas ražo šādus ļoti rafinētus dzīvnieku izcelsmes produktus:

a)

hondroitīna sulfāts;

b)

hialuronskābe;

c)

citi skrimšļu hidrolīzes produkti;

d)

hitozāns;

e)

glikozamīns;

f)

himozīns (renīns);

g)

zivju līme;

h)

aminoskābes, kuras atļauts lietot kā pārtikas piedevas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1333/2008 (3),

jānodrošina, ka ar izmantoto izejvielu apstrādi tiek novērsts jebkāds risks dzīvnieku vai sabiedrības veselībai.

2.

Izejvielām, ko izmanto 1. punktā minēto ļoti rafinēto produktu ražošanai, jābūt iegūtām no:

a)

dzīvniekiem (ieskaitot to spalvas), kuri nokauti kautuvē un kuru liemeņi pēc pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes ir atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā; vai

b)

zvejniecības produktiem saskaņā ar VIII sadaļu.

Cilvēka matus nevar izmantot par avotu aminoskābju ražošanai.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).”"

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 11. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(2)  Komisijas 2013. gada 31. oktobra Regula (ES) Nr. 1079/2013, ar ko nosaka pārejas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 piemērošanai (OV L 292, 1.11.2013., 10. lpp.).


12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/29


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/356

(2016. gada 11. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 11. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

135,3

MA

100,8

SN

176,8

TN

112,1

TR

107,6

ZZ

126,5

0707 00 05

MA

84,8

TR

154,5

ZZ

119,7

0709 93 10

MA

62,1

TR

156,5

ZZ

109,3

0805 10 20

EG

43,8

IL

76,8

MA

51,1

TN

54,3

TR

64,7

ZZ

58,1

0805 50 10

MA

123,2

TR

82,8

ZZ

103,0

0808 10 80

BR

88,6

CL

93,0

CN

66,5

US

177,0

ZZ

106,3

0808 30 90

AR

102,7

CL

152,2

CN

103,0

TR

143,8

ZA

114,0

ZZ

123,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/31


PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/357

(2016. gada 15. janvāris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem ES un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas padomē par bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas līdzdalību novērotājas statusā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras darbā un attiecīgo kārtību saskaņā ar nostādnēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 168/2007 4. un 5. pantā, tostarp noteikumiem par līdzdalību aģentūras pasākumos, finansiālo ieguldījumu un personālu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 352. pantu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Luksemburgas Eiropadome 1997. gada decembrī noteica līdzdalību Savienības aģentūrās kā vienu no veidiem, kā paātrināt pirmspievienošanās stratēģiju. Eiropadomes secinājumos ir teikts: “pamatojoties uz nosacījumu, ka katru gadījumu izskata atsevišķi, kandidātvalstis var piedalīties Savienības aģentūrās”.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 168/2007 (1) ir noteikts, ka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (“aģentūra”) ir atvērta kandidātvalstu līdzdalībai saskaņā ar nostādnēm, kas noteiktas tās 4. un 5. pantā.

(3)

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atbalsta aģentūras mērķus, kā arī piekrīt aģentūras darbības jomai un uzdevumu aprakstam, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 168/2007.

(4)

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas galvenais mērķis ir kļūt par Savienības locekli, un tās līdzdalība aģentūrā palīdzēs tai sasniegt šo mērķi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Nostājas, kas Eiropas Savienībai jāieņem ES un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas padomē par bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas līdzdalību novērotājas statusā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras darbā un attiecīgo kārtību pamatā ir ES un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

Briselē, 2016. gada 15. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.R.V.A. DIJSSELBLOEM


(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.).


PROJEKTS

ES UN BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. …/2016

(… gada …)

par bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas līdzdalību novērotājas statusā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras darbā un attiecīgo kārtību saskaņā ar nostādnēm, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 168/2007 4. un 5. pantā, tostarp noteikumiem par līdzdalību aģentūras pasākumos, finansiālo ieguldījumu un personālu

ES UN BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju, no otras puses (1),

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (2), un jo īpaši tās 28. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Luksemburgas Eiropadome 1997. gada decembrī noteica līdzdalību Savienības aģentūrās kā vienu no veidiem, kā paātrināt pirmspievienošanās stratēģiju. Eiropadomes secinājumos ir teikts: “pamatojoties uz nosacījumu, ka katru gadījumu izskata atsevišķi, kandidātvalstis var piedalīties Savienības aģentūrās”.

(2)

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atbalsta Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (“aģentūra”) mērķus, kā arī piekrīt aģentūras darbības jomai un uzdevumu aprakstam, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 168/2007.

(3)

Ir lietderīgi ļaut bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai novērotājas statusā piedalīties aģentūras darbā un noteikt šādas līdzdalības kārtību, tostarp noteikumus par līdzdalību aģentūras pasākumos, finansiālo ieguldījumu un personālu.

(4)

Ir arī lietderīgi, ka aģentūra risina pamattiesību problēmas bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 3. panta 1. punktu, ciktāl tas nepieciešams tās pakāpeniskai pielāgošanai Savienības tiesībām.

(5)

Saskaņā ar Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 noteiktās Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunktu aģentūras direktors var atļaut pieņemt darbā bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņus, kam ir visas pilsoņu tiesības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika kā kandidātvalsts novērotājas statusā piedalās ar Regulu (EK) Nr. 168/2007 izveidotās Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras darbā.

2. pants

1.   Aģentūra var risināt pamattiesību jautājumus bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 3. panta 1. punktu, ciktāl tas nepieciešams tās pakāpeniskai pielāgošanai Savienības tiesībām.

2.   Tādēļ aģentūra varēs bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā veikt uzdevumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 168/2007 4. un 5. pantā.

3. pants

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika veic finansiālus ieguldījumus Regulas (EK) Nr. 168/2007 4. pantā minētajās aģentūras darbībās saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

4. pants

1.   Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ieceļ personas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 168/2007 12. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, novērotāja vai tā aizvietotāja amatā. Viņi var piedalīties valdes darbā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalstu ieceltie pārstāvji un to aizvietotāji, taču bez balsstiesībām.

2.   Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika nozīmē valdības amatpersonu par valsts sadarbības koordinatoru, kā minēts Regulas (EK) Nr. 168/2007 8. panta 1. punktā.

3.   Četru mēnešu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika iesniedz Eiropas Komisijai 1. un 2. punktā minēto personu vārdus, ziņas par viņu kvalifikāciju un kontaktinformāciju.

5. pants

Dati, kas tiek sniegti aģentūrai vai ko sniedz pati aģentūra, var tikt publicēti un padarīti publiski pieejami ar noteikumu, ka konfidenciālajai informācijai bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā tiek nodrošināts tāds pats aizsardzības līmenis kā Savienībā.

6. pants

Aģentūrai bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ir tāda pati rīcībspēja, kāda piešķirta juridiskām personām saskaņā ar bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas tiesību aktiem.

7. pants

Lai aģentūra un tās darbinieki varētu veikt savus pienākumus, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika piešķir privilēģijas un imunitāti, kas ir identiskas Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 1. līdz 4., 5., 6., 10. līdz 13., 15., 17. un 18. pantā minētajām privilēģijām un imunitātei.

8. pants

Puses veic visus vispārējus vai īpašus pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar šo lēmumu, un paziņo par tiem Stabilizācijas un asociācijas padomei.

9. pants

Šis lēmums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tā pieņemšanas dienas.

…,

Stabilizācijas un asociācijas padomes vārdā –

priekšsēdētājs


(1)  OV L 84, 20.3.2004., 13. lpp.

(2)  OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS FINANSIĀLAIS IEGULDĪJUMS EIROPAS SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU AĢENTŪRĀ

1.

Finansiālais ieguldījums, kāds bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai jāmaksā Eiropas Savienības vispārējā budžetā, lai piedalītos Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā (“aģentūra”), kā noteikts 2. punktā, atspoguļo visas ar tās līdzdalību saistītās izmaksas.

2.

Finansiālais ieguldījums, kas bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai jāmaksā Eiropas Savienības vispārējā budžetā, ir:

1. gads

EUR 165 000

2. gads

EUR 170 000

3. gads

EUR 175 000

3.

Par iespējamo finansiālo atbalstu no Savienības palīdzības programmām vienojas atsevišķi atbilstoši attiecīgajai Savienības programmai.

4.

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ieguldījums tiks pārvaldīts saskaņā ar Finanšu regulu (1), ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam.

5.

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pārstāvju un speciālistu ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas saistītas ar piedalīšanos aģentūras darbā vai sanāksmēs saistībā ar aģentūras darba programmas īstenošanu, aģentūra atmaksā saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas pašlaik ir spēkā attiecībā uz Savienības dalībvalstīm.

6.

Pēc šā lēmuma spēkā stāšanās un katra nākamā gada sākumā Komisija nosūta bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai naudas līdzekļu pieprasījumu, kas atbilst tās ieguldījumam aģentūrā, kāds paredzēts šajā lēmumā. Pirmajā savas dalības kalendārajā gadā bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika veic ieguldījumu, ko proporcionāli aprēķina no dalības dienas līdz gada beigām. Nākamajiem gadiem ieguldījums būs saskaņā ar šo lēmumu.

7.

Šo ieguldījumu izsaka EUR un veic Komisijas EUR kontā bankā.

8.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika veic savu ieguldījumu saskaņā ar naudas līdzekļu pieprasījumu vēlākais 30 dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir nosūtījusi naudas līdzekļu pieprasījumu.

9.

Par jebkādu maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir jāmaksā procenti par nenomaksāto summu. Procentu likme ir par 1,5 procentu punktiem lielāka nekā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka maksājuma termiņa dienā piemēro saviem darījumiem EUR.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).


12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/35


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/358

(2016. gada 8. marts),

ar ko Francijas Republikai saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu atļauj piemērot nodokļu līmeņa samazinājumus benzīnam un dīzeļdegvielai, kuru izmanto par motordegvielu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (1), un jo īpaši tās 19. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/193/ES (2) Francijas Republikai (turpmāk “Francija”) atļauj trīs gadu laikposmā piemērot samazinātu nodokļu līmeni dīzeļdegvielai un bezsvina benzīnam, ko izmanto par motordegvielu, lai īstenotu administratīvo reformu, kurā ietilpst dažu agrāk valdības īstenotu pilnvaru aspektu decentralizācija. Lēmums 2013/193/ES bija spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim.

(2)

Francija 2015. gada 20. oktobra vēstulē lūdza, lai Francijas reģioniem tiktu atļauts turpināt piemērot nodokļu likmes samazinājumu, kas nepārsniedz EUR 17,70 par 1 000 litriem bezsvina benzīna un EUR 11,50 par 1 000 litriem dīzeļdegvielas, vēl divus gadus pēc 2015. gada 31. decembra.

(3)

Īstenošanas lēmums 2013/193/ES tika pieņemts, pamatojoties uz to, ka Francijas lūgtais pasākums atbilda prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2003/96/EK 19. pantā, ar kuru atļauj atbrīvojumus no nodokļiem vai nodokļu samazinājumus vienīgi īpašu politikas apsvērumu interesēs. Jo īpaši tika uzskatīts, ka pasākums netraucēs iekšējā tirgus pareizu darbību. Tika arī uzskatīts, ka tas saskan ar attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm.

(4)

Valsts pasākums iekļaujas politikā, kuras mērķis ir paaugstināt pārvaldes efektivitāti, uzlabojot publisko pakalpojumu kvalitāti un samazinot to izmaksas, un tas iekļaujas decentralizācijas politikā. Francija vēlas piedāvāt saviem reģioniem papildu stimulu pārskatāmi uzlabot savas pārvaldes kvalitāti. Šajā sakarībā Īstenošanas lēmumā 2013/193/ES prasīts, lai samazinājumi būtu saistīti ar to reģionu objektīvajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, kuros tos piemēro. Līdz ar to vairāki reģioni, kuros vai nu iekšzemes kopprodukts ir zemāks par vidējo, vai arī bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo, piemērojuši zemākas likmes. Kopumā valsts pasākums ir balstīts uz konkrētiem politiskiem apsvērumiem.

(5)

Reģioniem noteiktā likmju samazinājuma stingrās robežas, kā arī komerciālās dīzeļdegvielas, ko izmanto par degvielu, neiekļaušana pasākumā nozīmē, ka konkurences izkropļojuma risks iekšējā tirgū ir ļoti zems.

(6)

Nav ziņots par šķēršļiem iekšējā tirgus pareizai darbībai, jo īpaši saistībā ar attiecīgo produktu, par kuriem jāmaksā akcīzes nodoklis, apgrozību.

(7)

Pirms pasākuma tiks veikta nodokļa paaugstināšana. Šādos apstākļos, ņemot vērā atļaujas nosacījumus un uzkrāto pieredzi, pašlaik nevar secināt, ka valsts pasākums būtu pretrunā Savienības enerģētikas un klimata pārmaiņu politikai.

(8)

No Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 2. punkta izriet, ka katrai saskaņā ar minēto pantu piešķirtajai atļaujai ir jābūt stingri ierobežotai laikā. Francija lūdza, lai atļauju piešķir uz diviem gadiem. Tāpēc ir lietderīgi ierobežot šā lēmuma piemērošanas termiņu līdz diviem gadiem.

(9)

Būtu jānodrošina, ka šajā lēmumā paredzēto konkrēto samazinājumu Francija var piemērot tādā veidā, lai nerastos juridiskais vakuums attiecībā pret regulējumu, kas bija spēkā līdz 2016. gada 1. janvārim saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/193/ES. Tādēļ lūgtā atļauja būtu jāpiešķir no 2016. gada 1. janvāra.

(10)

Šis lēmums neskar Savienības noteikumu par valsts atbalstu piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Ar šo Francijai ir atļauts piemērot samazinātas nodokļu likmes bezsvina benzīnam un dīzeļdegvielai, ko izmanto par motordegvielu. Samazinājumu neattiecina uz komerciālu dīzeļdegvielu, ko izmanto par degvielu Direktīvas 2003/96/EK 7. panta 2. punkta nozīmē.

2.   Administratīvajiem reģioniem var atļaut piemērot diferencēto samazinājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

samazinājums nepārsniedz EUR 17,70 par 1 000 litriem bezsvina benzīna vai EUR 11,50 par 1 000 litriem dīzeļdegvielas;

b)

samazinājums nepārsniedz starpību starp nodokļu līmeņiem, ar kuriem apliek nekomerciālo dīzeļdegvielu, un nodokļiem, ar kuriem apliek komerciālu dīzeļdegvielu;

c)

samazinājumi ir saistīti ar attiecīgā reģiona objektīvo sociālekonomisko stāvokli;

d)

reģionālo samazinājumu piemērošana reģionam nedod konkurences priekšrocības Savienības iekšējā tirdzniecībā.

3.   Attiecībā uz samazinātajām likmēm ir jāievēro Direktīvas 2003/96/EK prasības un jo īpaši tās 7. pantā noteiktās minimālās likmes.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Tas zaudē spēku 2017. gada 31. decembrī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2016. gada 8. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.R.V.A. DIJSSELBLOEM


(1)  OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(2)  Padomes Īstenošanas lēmums 2013/193/ES (2013. gada 22. aprīlis), ar ko Francijas Republikai atļauj piemērot diferencētus nodokļu līmeņus degvielai saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu (OV L 113, 25.4.2013., 15. lpp.).


12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/37


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2016/359

(2016. gada 10. marts),

ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Lēmumu 2014/145/KĀDP (1) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

(2)

Padome 2015. gada 14. septembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1524 (2), pasākumus atjaunojot vēl uz sešiem mēnešiem.

(3)

Tā kā joprojām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, Lēmums 2014/145/KĀDP būtu jāpagarina vēl par sešiem mēnešiem.

(4)

Padome ir pārskatījusi katras personas iekļaušanu sarakstā. Pielikums būtu jāgroza, un būtu jāsvītro ieraksti attiecībā uz trim personām, kuras ir mirušas.

(5)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2014/145/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2014/145/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 6. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šo lēmumu piemēro līdz 2016. gada 15. septembrim.”;

2)

lēmuma pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2016. gada 10. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

K.H.D.M. DIJKHOFF


(1)  Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1524 (2015. gada 14. septembris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 239, 15.9.2015., 157. lpp.).


PIELIKUMS

I.

Turpmāk norādītās personas svītro no Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumā izklāstītā saraksta.

PERSONAS

7.

Yuriy Gennadyevich ZHEREBTSOV

41.

Igor Dmitrievich SERGUN

133.

Pavel DREMOV

II.

Ierakstus attiecībā uz šādām Lēmuma 2014/145/KĀDP pielikumā minētajām personām un vienībām aizstāj ar šādiem:

PERSONU SARAKSTS

 

Vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

1.

Sergey Valeryevich AKSYONOV,

Sergei Valerievich AKSENOV (Сергей Валерьевич AKCëHOB),

Serhiy Valeriyovych AKSYONOV (Сергiй Валерiйович Аксьонов)

Dzimšanas datums: 26.11.1972.

Dzimšanas vieta: Beltsy (Bălți), tagad Moldovas Republika

Aksyonov2014. gada 27. februārī Krievijai labvēlīgi noskaņotu bruņotu personu klātbūtnē Krimas Augstākajā padomē (Verkhovna Rada) tika ievēlēts par “Krimas premjerministru”. Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandr Turchynov šo “ievēlēšanu”2014. gada 1. martā atzina par konstitūcijai neatbilstošu. Aksyonov aktīvi lobēja 2014. gada 16. marta“referendumu” un bija viens no “līguma par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai” parakstītājiem 2014. gada 18. martā. 2014. gada 9. aprīlī prezidents Putins viņu iecēla par tā sauktās “Krimas Republikas” faktisko vadītāju. 2014. gada 9. oktobrī viņš tika oficiāli “ievēlēts” par tā sauktās “Krimas Republikas”“vadītāju”. Pēc tam Aksyonov izdeva dekrētu par “vadītāja” un “premjerministra” amatu apvienošanu.

Krievijas Valsts padomes loceklis.

17.3.2014.

2.

Vladimir Andreevich KONSTANTINOV (Владимир Андреевич Константинов)

Dzimšanas datums: 19.11.1956.

Dzimšanas vieta: Vladimirovka (jeb Vladimirovca), Slobozia Region, Moldovas PSR (tagad Moldovas Republika) vai Bogomol, Moldovas PSR

Kā Krimas Autonomās Republikas Augstākās padomes spīkeram Konstantinov bija svarīga loma Augstākās padomes (Verkhovna Rada) pieņemtajos lēmumos par “referendumu” pret Ukrainas teritoriālo integritāti, un viņš aicināja vēlētājus balsot par Krimas neatkarību. Viņš bija viens no “līguma par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai” parakstītājiem 2014. gada 18. martā.

Kopš 2014. gada 17. marta tā sauktās “Krimas Republikas”“Valsts padomes”“priekšsēdētājs”.

17.3.2014.

3.

Rustam Ilmirovich TEMIRGALIEV (Рустам Ильмирович Темиргалиев)

Dzimšanas datums: 15.8.1976.

Dzimšanas vieta: Ulan-Ude, Buryat ASSR (Krievijas PFSR)

Kā bijušajam Krimas premjerministra vietniekam Temirgaliev bija svarīga loma Augstākās padomes (Verkhovna Rada) pieņemtajos lēmumos par “referendumu” pret Ukrainas teritoriālo integritāti. Viņš aktīvi lobēja par Krimas integrāciju Krievijas Federācijā.

2014. gada 11. jūnijā viņš atkāpās no tā sauktās “Krimas Republikas”“premjerministra pirmā vietnieka” funkcijām.

17.3.2014.

5.

Aleksei Mikhailovich CHALIY (Алексей Михайлович Чалый)

Dzimšanas datums: 13.6.1961.

Dzimšanas vieta: Moscow vai Sevastopol

Chaliy2014. gada 23. februārī ar “publisku atbalstu” (popular acclamation) kļuva par “Sevastopoles tautas mēru” un pieņēma šo “balsojumu”. Viņš izvērsa aktīvu kampaņu par to, lai pēc 2014. gada 16. marta referenduma Sevastopole kļūtu par neatkarīgu vienību Krievijas Federācijas sastāvā. Viņš bija viens no “līguma par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai” parakstītājiem 2014. gada 18. martā. Viņš bija Sevastopoles faktiskais “gubernators” no 2014. gada 1.līdz 14. aprīlimun ir bijušais “ievēlētais” Sevastopoles Likumdevēju asamblejas priekšsēdētājs.

17.3.2014.

6.

Pyotr Anatoliyovych Zima (Пётр Анатольевич Зима)

Dzimšanas datums: 29.3.1965.

“Premjerministrs”Aksyonov2014. gada 3. martā iecēla Zima par Krimas Drošības dienesta (SBU) jauno vadītāju, un Zima pieņēma šo amatu. Viņš ir sniedzis Krievijas Izlūkošanas dienestam (SBU) svarīgu informāciju, tostarp datubāzi. Tajā bija informācija par Euro-Maidan aktīvistiem un Krimas cilvēktiesību aizstāvjiem. Viņam bija svarīga loma tajā, lai neļautu Ukrainas iestādēm kontrolēt Krimas teritoriju. 2014. gada 11. martā bijušie Krimas SBU oficieri paziņoja par neatkarīga Krimas Drošības dienesta izveidi.

17.3.2014.

8.

Sergey Pavlovych TSEKOV (Сергей Павлович Цеков)

Dzimšanas datums: 29.9.1953. vai 23.9.1953., vai 28.9.1953.

Dzimšanas vieta: Simferopol

Kā Krimas Augstākās padomes (Verkhovna Rada) spīkera vietnieks Tsekov kopā ar Sergey Aksyonov uzsāka Krimas Autonomās Republikas valdības nelikumīgo atlaišanu. Šajā pasākumā viņš iesaistīja Vladimir Konstantinov, draudot viņam ar atlaišanu. Viņš publiski atzina, ka Krimas parlamenta deputāti bija iniciatori tam, lai uzaicinātu Krievijas karavīrus pārņemt Krimas Augstāko padomi (Verkhovna Rada). Viņš bija viens no pirmajiem Krimas līderiem, kas publiski lūdza pievienot Krimu Krievijai.

Krievijas Federācijas Padomes loceklis no tā sauktās “Krimas Republikas”.

17.3.2014.

9.

Ozerov, Viktor Alekseevich (Виктор Алексеевич Озеров)

Dzimšanas datums: 5.1.1958.

Dzimšanas vieta: Abakan, Khakassia

Krievijas Federācijas Padomes Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs.

2014. gada 1. martā Ozerov Federācijas padomes Drošības un aizsardzības komitejas vārdā Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

17.3.2014.

11.

Klishas, Andrei Aleksandrovichндрей Александрович Клишас)

Dzimšanas datums: 9.11.1972.

Dzimšanas vieta: Sverdlovsk

Krievijas Federācijas padomes Konstitucionālo tiesību komitejas priekšsēdētājs.

2014. gada 1. martā Klishas Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu. Klishas ar publiskiem paziņojumiem centās attaisnot Krievijas militāro intervenci Ukrainā, apgalvojot, ka “Ukrainas prezidents atbalsta Krimas iestāžu lūgumu Krievijas Federācijas prezidentam par visaptverošas palīdzības sniegšanu Krimas pilsoņu aizstāvībai”.

17.3.2014.

14.

TOTOONOV, Aleksandr Borisovich (Александр Борисович Тотоонов)

Dzimšanas datums: 3.4.1957.

Dzimšanas vieta: Ordzhonikidze, North Ossetia

Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis.

2014. gada 1. martā Totoonov Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

17.3.2014.

15.

PANTELEEV, Oleg Evgenevich (Олег Евгеньевич Пантелеев)

Dzimšanas datums: 21.7.1952.

Dzimšanas vieta: Zhitnikovskoe, Kurgan region

Bijušais Federācijas padomes Parlamentāro jautājumu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

2014. gada 1. martā Panteleev Federācijas padomē publiski pauda atbalstu Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu.

Pašlaik Kurgan Oblast gubernatora pirmais vietnieks un Kurgan Oblast valdības delegācijas vadītājs pie Krievijas Federācijas valdības.

17.3.2014.

19.

VITKO, Aleksandr Viktorovich (Александр Викторович Витко)

Dzimšanas datums: 13.9.1961.

Dzimšanas vieta: Vitebsk (Baltkrievijas PSR)

Melnās jūras flotes komandieris, admirālis.

Atbildīgs par to Krievijas spēku komandēšanu, kas okupējuši Ukrainas suverēno teritoriju.

17.3.2014.

33.

Elena Borisovna MIZULINA (dzimusi DMITRIYEVA) (Елена Борисовна Мизулина (dzimusi Дмитриева)

Dzimšanas datums: 9.12.1954.

Dzimšanas vieta: Bui, Kostroma region

Bijusī vietniece Valsts Domē. Ierosinātāja un atbalstītāja nesenajiem likumdošanas priekšlikumiem Krievijā, kas būtu ļāvuši citu valstu reģioniem pievienoties Krievijai bez šo valstu centrālo iestāžu iepriekšējas piekrišanas.

No 2015. gada septembra Federācijas padomes locekle no Omsk region.

21.3.2014.

36.

Oleg Genrikhovich SAVELYEV (Олег Генрихович Савельев)

Dzimšanas datums: 27.10.1965.

Dzimšanas vieta: Leningrad

Bijušais Krimas lietu ministrs. Atbildīgs par anektētās Krimas Autonomās Republikas integrēšanu Krievijas Federācijā.

Pašlaik Krievijas valdības personāla vadītāja vietnieks, atbildīgs par darba organizēšanu valdības komisijā par tā sauktās “Krimas Republikas” sociālekonomisko attīstību.

29.4.2014.

45.

Andriy Yevgenovych PURGIN (Андрiй Eвгенович Пургiн),

Andrei Evgenevich PURGIN (Андрей Евгеньевич Пургин)

Dzimšanas datums: 26.1.1972.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Separātistu pasākumu aktīvs dalībnieks un organizētājs, “krievu tūristu” pasākumu koordinators Doņeckā. Viens no “Civic Initiative of Donbass for the Eurasian Union” dibinātājiem. Līdz 2015. gada 4. septembrim“Doņeckas Tautas Republikas Tautas padomes”“priekšsēdētājs”.

29.4.2014.

46.

Denys Volodymyrovych PUSHYLIN (Денис Володимирович Пушилiн),

Denis Vladimirovich PUSHILIN (Денис Владимирович Пушилин)

Dzimšanas datums: 9.5.1981. vai 9.5.1982.

Dzimšanas vieta: Makiivka (Donetsk oblast)

Viens no “Doņeckas Tautas Republikas” līderiem. Piedalījās reģionālās pārvaldes ieņemšanā un okupēšanā. Aktīvs separātistu viedokļa paudējs. Līdz 2015. gada 4. septembrim tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“Tautas padomes” tā sauktais “priekšsēdētāja vietnieks”. Kopš 2015. gada 4. septembra“Doņeckas Tautas Republikas Tautas padomes”“priekšsēdētājs”.

29.4.2014.

47.

TSYPLAKOV Sergey Gennadevich (Цыплаков Сергей Геннадьевич)

Dzimšanas datums: 1.5.1983.

Dzimšanas vieta: Khartsyzsk, Donetsk Oblast

Viens no ideoloģiski radikālās organizācijas “People's Militia of Donbas” līderiem. Aktīvi piedalījās vairāku valdības ēku ieņemšanā Doņeckas apgabalā.

29.4.2014.

48.

Igor Vsevolodovich GIRKIN (Игорь Всеволодович Гиркин) (jeb Igor STRELKOV Ihor STRIELKOV)

Dzimšanas datums: 17.12.1970.

Dzimšanas vieta: Moscow

Identificēts kā Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) darbinieks. Bija iesaistīts incidentos Slovjanskā. Sabiedriskās kustības “Novorossia” vadītājs. Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” bijušais “aizsardzības ministrs”.

29.4.2014.

53.

Oleg Grigorievich KOZYURA (Олег Григорьевич Козюра)

Dzimšanas datums: 19.12.1962.

Dzimšanas vieta: Zaporozhye

Bijušais Federālā Migrācijas dienesta Sevastopoles biroja vadītājs. Atbildīgs par Krievijas pasu sistemātisku un paātrinātu izsniegšanu Sevastopoles iedzīvotājiem.

Pašlaik Sevastopoles pilsētas padomes deputāta Mikhail Chaluy asistents.

12.5.2014.

54.

Viacheslav PONOMARIOV, Vyacheslav Volodymyrovich PONOMARYOV (В'ячеслав Володимирович Пономарьов), Viacheslav Vladimirovich PONOMAREV (Вячеслав Владимирович Пономарëв)

Dzimšanas datums: 2.5.1965.

Dzimšanas vieta: Sloviansk (Donetsk oblast)

Bijušais pašpasludinātais Slavjanskas “tautas mērs” (līdz 2014. gada 10. jūnijam). Ponomariov aicināja Vladimiru Putinu ievest Krievijas bruņotos spēkus, lai aizsargātu pilsētu, un pēc tam viņam lūdza piegādāt ieročus. Ponomariov grupējumam piederošas personas ir bijušas iesaistītas cilvēku nolaupīšanā (viņi sagūstīja Irma Krat un Simon Ostrovsky, Vice News reportieri. Viņi abi vēlāk tika atbrīvoti. Minētās personas aizturēja militāros novērotājus, kuri bija norīkoti saskaņā ar EDSO Vīnes dokumentu). Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības un politiku.

12.5.2014.

57.

Oleg TSARIOV, Oleh Anatoliyovych TSAROV (Олег Анатолтович Царьов), Oleg Anatolevich TSAREV (Олег Анатольевич Цаpëв)

Dzimšanas datums: 2.6.1970.

Dzimšanas vieta: Dnepropetrovsk

Bijušais Padomes (Rada) loceklis, un kā tāds ir publiski aicinājis izveidot tā saukto “Jaunkrievijas Federālo Republiku” (“Federal Republic of Novorossiya”), ko veidotu Ukrainas dienvidaustrumu reģioni. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku. Bijušais tā sauktā “Tautas Republikas Savienības parlamenta” (“Jaunkrievijas parlamenta”(“Parliament of Novorossiya”)) “spīkers”.

12.5.2014.

62.

Aleksandr Yurevich BORODAI (Александр Юрьевич Бородай)

Dzimšanas datums: 25.7.1972.

Dzimšanas vieta: Moscow

Bijušais tā sauktais “Doņeckas Tautas Republikas premjerministrs”, un šajā statusā atbildīgs par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas valdības” separātistu “valdības” darbībām (piem., 2014. gada 8. jūlijā paziņoja: “Mūsu militārie spēki veic īpašu operāciju pret Ukrainas” fašistiem“”), parakstījis saprašanās memorandu par “Novorossiya union”. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku; vada “Union of Donbas volunteers”.

12.7.2014.

64.

Alexandr Aleksandrovich KALYUSSKY (Александр Александрович Калюсский)

Dzimšanas datums: 9.10.1975.

Bijušais tā sauktais “de facto Doņeckas Tautas Republikas premjerministra vietnieks sociālajās lietās”. Atbildīgs par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas valdības” separātistu “valdības” darbībām.

12.7.2014.

65.

Alexander KHRYAKOV, Aleksandr Vitalievich KHRYAKOV (Александр Витальевич Хряков), Oleksandr Vitaliyovych KHRYAKOV (Олександр ВiTалiйович Хряков)

Dzimšanas datums: 6.11.1958.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Bijušais tā sauktais “Doņeckas Tautas Republikas”“informācijas un plašsaziņas jautājumu ministrs”. Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“Tautas padomes” loceklis. Atbildīgs par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“valdības” propagandas darbībām separātistu atbalstam.

12.7.2014.

71.

Nikolay KOZITSYN (Николай Козицын)

Dzimšanas datums: 20.6.1956. vai 6.10.1956.

Dzimšanas vieta: Djerzjinsk, Donetsk region

Kazaku spēku komandieris.

Atbildīgs par separātistu komandēšanu Ukrainas austrumos notikušajās cīņās pret Ukrainas valdības spēkiem.

12.7.2014.

81.

Alexander Nikolayevich TKACHYOV (Александр Николаевич Ткачëв)

Dzimšanas datums: 23.12.1960.

Dzimšanas vieta: Vyselki, Krasnodar region

Bijušais Krasnodaras apgabala gubernators.

Par atbalstu, ko viņš sniedza Krimas nelikumīgās aneksijas procesā, Krimas Autonomās Republikas faktiskais vadītājs viņam piešķīra medaļu “par Krimas atbrīvošanu”. To darot, Krimas Autonomās Republikas faktiskais vadītājs teica, ka Tkachyov bija viens no pirmajiem, kas pauda atbalstu Krimas jaunajai “vadībai”.

Pašlaik Krievijas Federācijas lauksaimniecības ministrs (kopš 2015. gada 22. aprīļa).

25.7.2014.

83.

Ekaterina Iurievna GUBAREVA (Екатерина Юрьевна Губарева),

Katerina Yuriyovna GUBARIEVA (Катерина Юрiйовнa Губарева)

Dzimšanas datums: 5.7.1983. vai 10.3.1983.

Dzimšanas vieta: Kakhovka (Kherson oblast)

Kamēr viņa pildīja savas tā sauktās “ārlietu ministres” funkcijas, viņa bija atbildīga par tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” aizsardzību, tādējādi apdraudot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Turklāt viņas bankas konts tiek izmantots, lai finansētu nelikumīgas separātistu grupas. Tādējādi, uzņemoties minētās funkcijas un rīkojoties atbilstīgi tām, viņa ir atbalstījusi darbības un politiku, ar ko grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības un politiku.

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas”“Tautas padomes” locekle.

25.7.2014.

98.

Miroslav Vladimirovich RUDENKO (Мирослав Владимирович Руденко)

Dzimšanas datums: 21.1.1983.

Dzimšanas vieta: Debalcevo

Saistīts ar “Donbasa Tautas miliciju”. Inter alia paziņojis, ka viņi turpinās savu cīņu pārējā valsts teritorijā. Tādējādi Rudenko ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas Tautas padomes” tā sauktais “tautas deputāts” (loceklis).

12.9.2014.

99.

Gennadiy Nikolaiovych TSYPKALOV,

Gennadii Nikolaevich TSYPKALOV (Геннадий Николаевич Цыпкалов)

Dzimšanas datums: 21.6.1973.

Dzimšanas vieta: Rostov oblast (Krievija)

Aizstājis Marat Bashirov kā tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “premjerministrs”. Iepriekš darbojies kaujinieku “Dienvidaustrumu armijā”. Tādējādi Tsypkalov ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

12.9.2014.

100.

Andrey Yurevich PINCHUK (Андрей Юрьевич Пинчук)

Iespējamais dzimšanas datums: 27.12 1977.

Tā dēvētās “Doņeckas Tautas Republikas” bijušais “valsts drošības ministrs”. Saistīts ar Vladimir Antyufeyev, kurš ir atbildīgs par separātistu “valdības” pasākumiem, ko veikusi tā sauktā “Doņeckas Tautas Republikas valdība”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Joprojām aktīvi atbalsta separātistu darbības vai politiku. “Union of Donbas volunteers”“izpilddirektors”.

12.9.2014.

102.

Andrei Nikolaevich RODKIN (Андрей Николаевич Родкин)

Dzimšanas datums: 23.9.1976.

Dzimšanas vieta: Moscow

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” Maskavas pārstāvis. Savos paziņojumos inter alia runājis par kaujinieku gatavību vest partizānu karu un par Ukrainas armijas ieroču sistēmu sagrābšanu. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Viens no “Union of Donbas volunteers” līderiem.

12.9.2014.

105.

Mikhail Sergeyevich SHEREMET (Михаил Сергеевич Шеремет)

Dzimšanas datums: 23.5.1971.

Dzimšanas vieta: Dzhankoy

Tā sauktais Krimas “premjerministra pirmais vietnieks”. Sheremet bija nozīmīga loma 16. martā Krimā rīkotā referenduma par pievienošanos Krievijai rīkošanā un īstenošanā. Referenduma laikā saskaņā ar informāciju Sheremet Krimā komandēja promaskaviskos “pašaizsardzības spēkus”. Tādējādi viņš ir atbalstījis darbības un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

12.9.2014.

116.

Svetlana Sergeevna ZHUROVA (Светлана Сергеевна Журова)

Dzimšanas datums: 7.1.1972.

Dzimšanas vieta: Pavlov-on-the-Neva

Valsts Domes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece. 2014. gada 20. marta balsojumā viņa atbalstīja projektu federālajam konstitucionālajam likumam “par Krimas Republikas uzņemšanu Krievijas Federācijā un jaunu Krievijas Federācijas subjektu – Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles – izveidi”.

12.9.2014.

120.

Serhiy KOZYAKOV (jeb Sergey Kozyakov) (Сергей Козьяков)

Dzimšanas datums: 29.9.1982.

Savā agrākajā amatā – “Luhanskas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs” – viņš bija atbildīgs par tā sauktajām 2014. gada 2. novembra“vēlēšanām” tā sauktajā “Luhanskas Tautas Republikā”. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. 2015. gada oktobrī viņš tika iecelts par tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tieslietu ministru.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus un organizējot nelikumīgās “vēlēšanas”, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

121.

Oleg Konstantinovich AKIMOV (jeb Oleh AKIMOV) (Олег Константинович Акимов)

Dzimšanas datums: 15.9.1981.

Dzimšanas vieta: Lugansk

“Luhanskas ekonomikas savienības” deputāts “Luhanskas Tautas Republikas”“Nacionālajā padomē”. Kandidēja tā sauktajās 2014. gada 2. novembra“vēlēšanās” uz tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“vadītāja” amatu. Šīs “vēlēšanas” ir Ukrainas tiesību aktu pārkāpums, un tādēļ tās ir nelikumīgas. Kopš 2014. gada viņš ir “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktās “Arodbiedrību federācijas” vadītājs.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus un oficiāli kandidējot nelikumīgajās “vēlēšanās”, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

126.

Dmitry Aleksandrovich SEMYONOV,

Dmitrii Aleksandrovich SEMENOV (Дмитрий Александрович Семенов)

Dzimšanas datums: 3.2.1963.

Dzimšanas vieta: Moscow

Bijušais tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“premjerministra vietnieks finanšu lietās”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

127.

Oleg BUGROV (Олег Бугров)

Dzimšanas datums: 29.8.1969.

Bijušais tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“aizsardzības ministrs”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

29.11.2014.

134.

Alexey Yurevich MILCHAKOV jeb Fritz, Serbian (Алексей Юрьевич МИЛЬЧАКОВ)

Dzimšanas datums: 30.4. 1991. vai 30.1.1991.

Dzimšanas vieta: St. Petersburg

Rusich” vienības, Ukrainas austrumdaļā kaujās iesaistītas bruņotas separātistu grupas, komandieris.

Pildot minētos pienākumus, viņš ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

135.

Arseny Sergeevich PAVLOV (jeb Motorola)

(ApcéHий Сергеевич ПÁВЛОВ) (jeb Моторoла)

Dzimšanas datums: 2.2.1983.

Dzimšanas vieta: Ukhta, Komi

Sparta Battalion”, Ukrainas austrumdaļā kaujās iesaistītas bruņotas separātistu grupas, komandieris.

Pildot minētos pienākumus, viņš ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

137.

Eduard Aleksandrovich BASURIN (Эдуард Александрович Басурин)

Dzimšanas datums: 27.6.1966. vai 21.6.1966.

Dzimšanas vieta: Donetsk

Tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktais Aizsardzības ministrijas “komandiera vietnieks”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

138.

Alexandr Vasilievich SHUBIN (Александр Васильевич ШУБИН)

Dzimšanas datums: 20.5.1972. vai 30.5.1972.

Dzimšanas vieta: Luhansk

Bijušais nelikumīgās tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “tieslietu ministrs”. Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas”“Centrālas vēlēšanu komisijas” priekšsēdētājs kopš 2015. gada oktobra.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju valstī.

16.2.2015.

140.

Sergey Yurevich IGNATOV (Сергей Юрьевич ИГНАТОВ) jeb KUZOVLEV

 

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais tautas milicijas virspavēlnieks.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība un kas vēl vairāk destabilizēja situāciju valstī.

16.2.2015.

141.

Ekaterina FILIPPOVA (Екатерина Владимировна ФИЛИППОВА)

Dzimšanas datums: 20.11.1988.

Dzimšanas vieta: Krasnoarmëisk

Bijusī tā sauktās “Doņeckas Tautas Republikas” tā sauktā “tieslietu ministre”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņa tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējusi situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

143.

Evgeny Vladimirovich MANUILOV (Евгений Владимирович Мануйлов)

Dzimšanas datums: 5.1.1967.

Tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktais “ienākumu un nodokļu ministrs”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņš tādējādi ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējis situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

145.

Olga BESEDINA (Ольга Игорева БЕСЕДИНА)

Dzimšanas datums: 10.12.1976.

Bijusī tā sauktās “Luhanskas Tautas Republikas” tā sauktā “ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministre”.

Uzņemoties un pildot minētos pienākumus, viņa tādējādi ir aktīvi atbalstījusi darbības un politiku, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, un vēl vairāk destabilizējusi situāciju Ukrainā.

16.2.2015.

148.

Arkady Viktorovich BAKHIN (Аркадий Викторович Бахин)

Dzimšanas datums: 8.5.1956.

Dzimšanas vieta: Kaunas, Lietuva

Bijušais aizsardzības ministra pirmais vietnieks (līdz 2015. gada 17. novembrim) un, pildot minētos pienākumus, iesaistīts atbalsta sniegšanā Krievijas karaspēka izvietošanai Ukrainā.

Saskaņā ar pašreizējo Krievijas Aizsardzības ministrijas struktūru, pildot minētos pienākumus, viņš piedalās Krievijas valdības politikas izstrādē un īstenošanā. Ar minēto politiku tiek apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

16.2.2015.

149.

Andrei Valeryevich KARTAPOLOV (Андрей Валерьевич Картaпoлoв)

Dzimšanas datums: 9.11.1963.

Dzimšanas vieta: VDR

Rietumu militārā apgabala komandieris kopš 2015. gada 10. novembra. Bijušais Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Galvenā operāciju departamenta direktors un Ģenerālštāba vadītāja vietnieks. Aktīvi iesaistīts Krievijas bruņoto spēku militārās kampaņas izstrādē un īstenošanā Ukrainā.

Saskaņā ar paziņotajām ģenerālštāba darbībām, īstenojot bruņoto spēku operatīvo kontroli, viņš ir aktīvi iesaistīts Krievijas valdības politikas izstrādē un īstenošanā, ar ko tiek apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

16.2.2015.

VIENĪBU SARAKSTS

 

Nosaukums

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

1.

Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Chernomorneftegaz” (agrākais nosaukums – PJSC Chernomorneftegaz)

“Krimas parlaments” 2014. gada 17. martā pieņēma rezolūciju, kurā tas paziņoja, ka “Krimas Republikas” vārdā tiek pārņemti uzņēmumam Chernomorneftegaz piederošie aktīvi. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2014. gada 29. novembrī kā Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Chernomorneftegaz” (ГОСУДАРСТВЕННОЕ УНИТАРНОЕ ПРЕДПРИЯТИЕ РЕСПУБЛИКИ КРЫМЧЕРНОМОРНЕФТЕГАЗ”). Dibinātājs: Krimas Republikas Degvielas un enerģētikas ministrija (МИНИСТЕРСТВО ТОПЛИВА И ЭНЕРГЕТИКИ РЕСПУБЛИКИ КРЫМ).

12.5.2014.

2.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Port Feodosia” (agrākais nosaukums – Feodosia)

“Krimas parlaments” 2014. gada 17. martā pieņēma rezolūciju, kurā tas paziņoja, ka “Krimas Republikas” vārdā tiek pārņemti uzņēmumam Feodosia piederošie aktīvi. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2015. gada 9. februārī kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Port Feodosia” (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮ “ПОРТ ФЕОДОСИЯ”) Dibinātājs: Yuri Garyevich Rovinskiy (Юрий Гарьевич Ровинский).

12.5.2014.

10.

Tā sauktā “Donbasas tautas milicija”“Нарoдное oпoлчéние Дoнбáсса

Nelikumīgs bruņots separātistu grupējums, kas atbildīgs par cīņu pret Ukrainas valdības spēkiem Ukrainas austrumu daļā, tādējādi apdraudot Ukrainas stabilitāti un drošību.

Inter alia, kaujinieku grupa 2014. gada aprīļa sākumā pārņēma kontroli pār vairākām valdības ēkām Ukrainas austrumu daļā, tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Tās bijušais līderis Pavel Gubarev kungs ir atbildīgs par reģionālās valdības ēkas ieņemšanu Doņeckā kopā ar prokrieviskiem spēkiem, un ir pasludinājis sevi par “tautas gubernatoru”.

25.7.2014.

13.

Sevastopoles pilsētas valsts unitārs uzņēmums “Sevastopol seaport” (agrākais nosaukums – valsts uzņēmums “Sevastopol commercial seaport” Государственное предприятие “Севастопольский морской торговый порт”Gosudarstvenoye predpriyatiye Sevastopolski morskoy torgovy port)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlaments”2014. gada 17. martā pieņēma rezolūciju Nr. 1757-6/14 “Par dažu Ukrainas infrastruktūras un lauksaimniecības ministrijām piederošu uzņēmumu nacionalizāciju”, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts uzņēmumam “Sevastopol commercial seaport” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Tirdzniecības apjoma ziņā tā ir lielākā komerciālā jūras osta Krimā. Pārreģistrēts 2014. gada 6. jūnijā kā Sevastopoles pilsētas valsts unitārs uzņēmums “Sevastopol seaport” (ГОСУДАРСТВЕННОЕ УНИТАРНОЕ ПРЕДПРИЯТИЕ ГОРОДА СЕВАСТОПОЛЯСЕВАСТОПОЛЬСКИЙ МОРСКОЙ ПОРТ”). Dibinātājs: Sevastopoles pārvalde (Правительство Севастополя).

25.7.2014.

14.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kerch seaport” / “Kamysh-Burun” (agrākais nosaukums – valsts uzņēmums “Kerch commercial sea portГосударственное предприятиеКерченский морской торговый портGosudarstvenoye predpriyatiye Kerchenski morskoy torgovy port)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlaments”2014. gada 17. martā pieņēma rezolūciju Nr. 1757-6/14 “Par dažu Ukrainas infrastruktūras un lauksaimniecības ministrijām piederošu uzņēmumu nacionalizāciju” un 2014. gada 26. martā rezolūciju Nr. 1865-6/14 “Par valsts uzņēmumu”Crimean Sea Ports“” (“О Государственном предприятииКрьмские морские порть), ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts uzņēmumam “Kerch Commercial Sea Port” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Tirdzniecības apjoma ziņā tā ir otra lielākā komerciālā jūras osta Krimā. Pārreģistrēts 2014. gada 9. decembrī kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kerch seaport”“Kamysh-Burun” (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮКЕРЧЕНСКИЙ МОРСКОЙ ПОРТ”“КАМЫШ-БУРУН”). Dibinātāji: sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vostok-Capital”, reģistrēts Donetsk, Ukraina (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮВОСТОК КЭПИТАЛ”); sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vostok”, reģistrēts Donetsk, Ukraina (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮВОСТОК”); sabiedrība ar iebrobežotu atbildību “Altcom Invest-Stroi”, reģistrēts Donetsk, Ukraina (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮАЛЬТКОМ ИНВЕСТ-СТРОЙ”) un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Altcom-Beton”, reģistrēts Borispol, Ukraina (ОБЩЕСТВО С ОГРАНИЧЕННОЙ ОТВЕТСТВЕННОСТЬЮАЛЬТКОМ-БЕТОН”).

25.7.2014.

15.

Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Universal-Avia” (agrākais nosaukums – valsts uzņēmums Universal -Avia Государственное предприятиеУниверсал-АвиаGosudarstvenoye predpriyatiye “Universal-Avia”)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlamenta prezidijs”2014. gada 24. martā pieņēma lēmumu “Par valsts uzņēmumu “Gosudarstvenoye predpriyatiye Universal-Avia” (О Государственном предприятииУниверсал-Авиа”)” Nr. 1794-6/14, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts uzņēmumam “Universal-Avia” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2015. gada 15. janvārī kā Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Universal-Avia” (ГОСУДАРСТВЕННОЕ УНИТАРНОЕ ПРЕДПРИЯТИЕ РЕСПУБЛИКИ КРЫМУНИВЕРСАЛ-АВИА”). Dibinātājs: Krimas Republikas Transporta ministrija (МИНИСТЕРСТВО ТРАНСПОРТА РЕСПУБЛИКИ КРЫМ).

25.7.2014.

16.

Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas federāls valsts budžeta uzņēmums “Sanatorium Nizhnyaya Oreanda” (agrākais nosaukums – sanatorija “Nizhnyaya OreandaСанаторийНижняя Ореанда”)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlamenta prezidijs”2014. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par sanatoriju un kūrortu asociācijas izveides jautājumiem Nr. 1767-6/14, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par sanatorijai “Nizhnyaya Oreanda” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2014. gada 9. oktobrī kā Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas federāls valsts budžeta uzņēmums “Sanatorium Nizhnyaya Oreanda” (ФЕДЕРАЛЬНОЕ ГОСУДАРСТВЕННОЕ БЮДЖЕТНОЕ УЧРЕЖДЕНИЕСАНАТОРИЙНИЖНЯЯ ОРЕАНДАУПРАВЛЕНИЯ ДЕЛАМИ ПРЕЗИДЕНТА РОССИЙСКОЙ ФЕДЕРАЦИИ). Dibinātājs: Krievijas Federācijas prezidenta administrācija (УПРАВЛЕНИЯ ДЕЛАМИ ПРЕЗИДЕНТА РОССИЙСКОЙ ФЕДЕРАЦИИ).

25.7.2014.

18.

Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas federāls valsts budžeta uzņēmums “Production-Agrarian Union “Massandra”” (agrākais nosaukums – valsts uzņēmums “National Association of producers “Massandra”” Национальное производственно-аграрное объединение “Массандра”Nacionalnoye proizvodstvenno agrarnoye obyedinenye “Massandra”)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. 2014. gada 9. aprīlī“Krimas parlamenta prezidijs” pieņēma lēmumu Nr. 1991-6/14“Par grozījumiem Krimas Republikas Valsts padomes 2014. gada 26. marta rezolūcijā Nr. 1836-6/14“Par Krimas Republikas teritorijā izvietoto agroindustriālā kompleksa uzņēmumu, iestāžu un organizāciju īpašuma nacionalizāciju””, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts koncerna “National Association of producers “Massandra”” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2014. gada 1. augustā kā Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas federāls valsts budžeta uzņēmums “Production-Agrarian Union “Massandra”” (ФЕДЕРАЛЬНОЕ ГОСУДАРСТВЕННОЕ УНИТАРНОЕ ПРЕДПРИЯТИЕ ПРОИЗВОДСТВЕННО-АГРАРНОЕ ОБЪЕДИНЕНИЕМАССАНДРАУПРАВЛЕНИЯ ДЕЛАМИ ПРЕЗИДЕНТА РОССИЙСКОЙ ФЕДЕРАЦИИ). Dibinātājs: Krievijas Federācijas prezidenta administrācija (УПРАВЛЕНИЯ ДЕЛАМИ ПРЕЗИДЕНТА РОССИЙСКОЙ ФЕДЕРАЦИИ).

25.7.2014.

19.

Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “National Institute of Wine “Magarach”” (agrākais nosaukums – “State enterprise Magarach of the national institute of wine” Государственное предприятие Агрофирма “Магарач” Национального института винограда и вина “Магарач”Gosudarstvenoye predpriyatiye “Agrofirma Magarach” nacionalnogo instituta vinograda i vina “Magarach”)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlamenta prezidijs”2014. gada 9. aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 1991-6/14“Par grozījumiem Krimas Republikas Valsts padomes 2014. gada 26. marta rezolūcijā Nr. 1836-6/14“Par Krimas Republikas teritorijā izvietoto agroindustriālā kompleksa uzņēmumu, iestāžu un organizāciju īpašuma nacionalizāciju””, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts uzņēmuma “Gosudarstvenoye predpriyatiye “Agrofirma Magarach” nacionalnogo instituta vinograda i vina “Magarach”” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2015. gada 15. janvārī kā Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “National Institute of Wine “Magarach”” (ГОСУДАРСТВЕННОЕ БЮДЖЕТНОЕ УЧРЕЖДЕНИЕ РЕСПУБЛИКИ КРЫМНАЦИОНАЛЬНЫЙ НАУЧНО-ИССЛЕДОВАТЕЛЬСКИЙ ИНСТИТУТ ВИНОГРАДА И ВИНАМАГАРАЧ””). Dibinātājs: Krimas Republikas Lauksaimniecības ministrija (МИНИСТЕРСТВО СЕЛЬСКОГО ХОЗЯЙСТВА РЕСПУБЛИКИ КРЫМ).

25.7.2014.

20.

Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Factory of sparkling wine “Novy Svet”” (agrākais nosaukums – valsts uzņēmums “Factory of sparkling wine “Novy Svet”Государственное предприятиеЗавод шампанских винНовый свет” Gosudarstvenoye predpriyatiye “Zavod shampanskykh vin “Novy Svet””)

Vienības īpašumtiesības tika nodotas pretrunā Ukrainas tiesību aktiem. “Krimas parlamenta prezidijs”2014. gada 9. aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 1991-6/14 Par grozījumiem Krimas Republikas Valsts padomes 2014. gada 26. marta rezolūcijā Nr. 1836-6/14“Par Krimas Republikas teritorijā izvietoto agroindustriālā kompleksa uzņēmumu, iestāžu un organizāciju īpašuma nacionalizāciju”, ar ko “Krimas Republikas” vārdā paziņo par valsts uzņēmuma “Zavod shampanskykh vin “Novy Svet”” piederošu aktīvu apropriāciju. Tādējādi Krimas “varas iestādes” uzņēmumu ir faktiski konfiscējušas. Pārreģistrēts 2015. gada 4. janvārī kā Krimas Republikas valsts unitārs uzņēmums “Factory of sparkling wine “Novy Svet”” (ГОСУДАРСТВЕННОЕ УНИТАРНОЕ ПРЕДПРИЯТИЕ РЕСПУБЛИКИ КРЫМЗАВОД ШАМПАНСКИХ ВИН “НОВЫЙ СВЕТ””). Dibinātājs: Krimas Republikas Lauksaimniecības ministrija (МИНИСТЕРСТВО СЕЛЬСКОГО ХОЗЯЙСТВА РЕСПУБЛИКИ КРЫМ).

25.7.2014.

23.

RUSSIAN NATIONAL COMMERCIAL BANK

РОССИЙСКИЙ НАЦИОНАЛЬНЫЙ КОММЕРЧЕСКИЙ БАНК

Pēc Krimas nelikumīgās aneksijas Russian National Commercial Bank (RNCB) pilnībā nonāca tā sauktās “Krimas Republikas” īpašumā. Tā ir kļuvusi par dominējošo tirgus dalībnieku, lai gan pirms aneksijas tā Krimā nebija pārstāvēta. Nopērkot vai pārņemot to banku filiāles, kuras pārtrauc savu darbību Krimā, RNCB materiāli un finansiāli atbalstīja Krievijas valdības darbības, ar ko Krimu integrē Krievijas Federācijā, tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti.

30.7.2014.


12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/53


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2016/360

(2016. gada 11. marts),

ar ko īsteno Lēmumu 2013/798/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Centrālāfrikas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/798/KĀDP (2013. gada 23. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Centrālāfrikas Republiku (1) un jo īpaši tā 2.c pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2013. gada 23. decembrī Padome pieņēma Lēmumu 2013/798/KĀDP.

(2)

2016. gada 7. martā ANO Drošības padomes komiteja, kas izveidota, ievērojot ANO Drošības padomes Rezolūciju 2127 (2013), to personu un vienību sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, pievienoja vienu personu un vienu vienību.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma 2013/798/KĀDP pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Lēmuma 2013/798/KĀDP pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2016. gada 11. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A.G. KOENDERS


(1)  OV L 352, 24.12.2013., 51. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 2013/798/KĀDP pielikumu papildina ar šādiem ierakstiem:

A.   Personas

“9.

Joseph KONY (jeb: a) Kony, b) Joseph Rao Kony, c) Josef Kony, d) Le Messie sanglant)

Amats: “Tā Kunga pretošanās armijas” komandieris

Dzimšanas datums: a) 1959; b) 1960; c) 1961; d) 1963; e) 1964. gada 18. septembris; f) 1965; g) (1961. gada augusts); h) (1961. gada jūlijs); i) 1961. gada 1. janvāris; j) (1963. gada aprīlis)

Dzimšanas vieta: a) Palaro Village, Palaro Parish, Omoro County, Gulu District, Uganda; b) Odek, Omoro, Gulu, Uganda; c) Atyak, Uganda

Valstspiederība: Ugandas pase

Adrese: a) Vakaga, Centrālāfrikas Republika; b) Haute-Kotto, Centrālāfrikas Republika; c) Basse-Kotto, Centrālāfrikas Republika; d) Haut-Mbomou, Centrālāfrikas Republika; e) Mbomou, Centrālāfrikas Republika; f) Haut-Uolo, Kongo Demokrātiskā Republika; g) Bas-Uolo, Kongo Demokrātiskā Republika; h) (paziņotā adrese: Kafia Kingi (teritorija uz Sudānas un Dienvidsudānas robežas, kuras galīgais statuss vēl jānosaka). Kopš 2015. gada janvāra ir ziņas par 500 Tā Kunga pretošanās armijai piederošu personu izraidīšanu no Sudānas.)

Sarakstā iekļaušanas datums: 2016. gada 7. marts.

Papildu informācija:

Kony ir Tā Kunga pretošanās armijas (LRA) dibinātājs un līderis (CFe.002). Viņa vadībā LRA Centrālāfrikas teritorijā ir nolaupījusi, nogalinājusi un sakropļojusi tūkstošiem civiliedzīvotāju. LRA ir bijusi atbildīga par simtiem personu nolaupīšanu, pārvietošanu CĀR teritorijā, seksuālās vardarbības aktiem pret tām un to nogalināšanu, un ir izlaupījusi un iznīcinājusi civiliedzīvotāju īpašumus. Viņa tēva vārds ir Luizi Obol. Viņa mātes vārds ir Nora Obol.

Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem:

Joseph Kony sarakstā tika iekļauts 2016. gada 7. martā, ievērojot Rezolūcijas 2262 (2016) 12. punktu un 13. punkta b), c) un d) apakšpunktu, kā persona, kas “iesaistās vai atbalsta darbības, kas apdraud mieru, stabilitāti vai drošību Centrālāfrikas Republikā”; “iesaistīta tādu darbību plānošanā, vadīšanā vai veikšanā, ar kurām attiecīgā gadījumā tiek pārkāptas starptautiskās cilvēktiesības vai starptautiskās humanitārās tiesības vai kuras rada cilvēktiesību aizskārumus vai pārkāpumus Centrālāfrikas Republikā, tostarp ar seksuālo vardarbību saistītas darbības, vardarbības vēršana pret civiliedzīvotājiem, uzbrukumi, kas balstīti uz etniskiem vai reliģiskiem motīviem, uzbrukumi skolām un slimnīcām un nolaupīšana un piespiedu pārvietošana”; “vervē vai izmanto bērnus bruņotos konfliktos Centrālāfrikas Republikā, pārkāpjot piemērojamās starptautiskās tiesības,” un “sniedz atbalstu bruņotiem grupējumiem vai noziedznieku tīkliem, nelikumīgi izmantojot dabas resursus, tostarp dimantus, zeltu, kā arī savvaļas dzīvnieku izcelsmes produktus CĀR vai no CĀR, vai arī nodarbojoties ar to nelikumīgu tirdzniecību.”

Papildu informācija:

Kony ir dibinājis Tā Kunga pretošanās armiju (LRA) un tiek raksturots kā šīs grupas dibinātājs, reliģiskais līderis, priekšsēdētājs un armijas virspavēlnieks. LRA, kas Ugandas ziemeļu daļā sāka izplatīties 20. gadsimta astoņdesmitajos gados, ir bijusi iesaistīta tūkstošiem civiliedzīvotāju nolaupīšanā, nogalināšanā un sakropļošanā Centrālāfrikas teritorijā. Palielinoties militārajam spiedienam, Kony izdeva pavēli par LRA atvilkšanu no Ugandas 2005. un 2006. gadā. Kopš tā laika LRA ir darbojusies Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), Centrālāfrikas Republikā, Dienvidsudānā un – saskaņā ar avotiem – Sudānā.

KonyLRA līderis izstrādā un īsteno LRA stratēģiju, tostarp pastāvīgi izdod pavēles uzbrukt civiliedzīvotājiem un vērsties pret tiem ar vardarbības aktiem. Kopš 2013. decembra LRA Joseph Kony vadībā ir nolaupījusi, pārvietojusi simtiem personu visā CĀR, veikusi seksuālās vardarbības aktus pret tām un tās nogalinājusi, un ir izlaupījusi un iznīcinājusi civiliedzīvotāju īpašumu. LRA, kas koncentrējas CĀR austrumu daļā un saskaņā ar avotiem Kafia Kingi – teritorijā uz Sudānas un Dienvidsudānas robežas, kuras galīgais statuss vēl jānosaka, bet kura atrodas Sudānas militārā kontrolē –, siro pa ciematiem, lai salaupītu pārtiku un nodrošinājumu. Kaujinieki ierīko slēpņus, lai uzbruktu drošības spēkiem un nozagtu to aprīkojumu tad, kad tie reaģē uz LRA uzbrukumiem, un LRA kaujinieki arī iebrūk un nodarbojas ar laupīšanu ciematos, kuros nav militāro spēku klātbūtnes. LRA ir pastiprinājusi uzbrukumus arī dimantu un zelta ieguves vietām.

Starptautiskā Krimināltiesa attiecībā uz Kony ir izdevusi apcietināšanas orderi. Starptautiskā Krimināltiesa viņam ir izvirzījusi apsūdzības divpadsmit punktos par noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavību, paverdzināšanu, seksuālu paverdzināšanu, izvarošanu, necilvēcīgu apiešanos, radot smagus miesas bojājumus un ciešanas, un divdesmit vienā punktā par kara noziegumiem, tostarp slepkavību, nežēlīgu izturēšanos pret civiliedzīvotājiem, tīši uzbrūkot civiliedzīvotāju kopienām, marodēšanu, pamudināšanu uz izvarošanu un bērnu, kas jaunāki par 15 gadiem, iesaistīšanu, viņus nolaupot.

Kony ir nemiernieku kaujiniekiem devis pastāvīgu uzdevumu nolaupīt dimantus un zeltu mazapjoma izrakteņu ieguvējiem Centrālāfrikas Republikas austrumu daļā. Tiek ziņots, ka daļu minerālu Kony grupa pēc tam nogādā Sudānā vai arī ar tiem tirgojas ar vietējiem civiliedzīvotājiem un bijušās Séléka locekļiem.

Kony arī saviem kaujiniekiem ir devis rīkojumu veikt ziloņu malumedniecību Garamba nacionālajā parkā Kongo Demokrātiskajā Republikā, no kurienes ziloņu ilkņi caur Centrālāfrikas Republikas austrumu daļu tiekot nogādāti Sudānā, kur LRA vecākās amatpersonas tos pārdodot un tirgojoties ar tiem ar Sudānas tirgotājiem un vietējām amatpersonām. Tirgošanās ar ziloņkaulu ir būtisks Kony grupas ienākumu avots. Tiek ziņots, ka kopš 2015. gada janvāra no Sudānas ir izraidītas 500 Tā Kunga pretošanās armijai piederošas personas.”

B.   Vienības

“2.

TĀ KUNGA PRETOŠANĀS ARMIJA (jeb: a) LRA; b) Tā Kunga pretošanās kustība (LRM); c) Tā Kunga pretošanās kustība/armija (LRM/A)

Adrese: a) Vakaga, Centrālāfrikas Republika; b) Haute-Kotto, Centrālāfrikas Republika; c) Basse-Kotto, Centrālāfrikas Republika; d) Haut-Mbomou, Centrālāfrikas Republika; e) Mbomou, Centrālāfrikas Republika; f) HautUolo, Kongo Demokrātiskā Republika; g) Bas-Uolo, Kongo Demokrātiskā Republika; h) (paziņotā adrese: Kafia Kingi (teritorija uz Sudānas un Dienvidsudānas robežas, kuras galīgais statuss vēl jānosaka). Tiek ziņots, ka kopš 2015. gada janvāra no Sudānas ir izraidītas 500 Tā Kunga pretošanās armijai piederošas personas.)

Sarakstā iekļaušanas datums: 2016. gada 7. marts.

Cita informācija: Izveidojusies Ugandas ziemeļos 20. gadsimta 80. gados. Ir iesaistīta tūkstošiem civiliedzīvotāju Centrālāfrikā, tostarp simtiem Centrālāfrikas Republikā, nolaupīšanā, nogalināšanā un sakropļošanā. Tās vadītājs ir Joseph Kony.

Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem:

Tā Kunga pretošanās armija sarakstā tika iekļauta 2016. gada 7. martā, ievērojot Rezolūcijas 2262 (2016) 12. punktu un 13. punkta b), c) un d) apakšpunktu, jo tā “iesaistās vai atbalsta darbības, kas apdraud mieru, stabilitāti vai drošību Centrālāfrikas Republikā”; “ir iesaistīta tādu darbību plānošanā, vadīšanā vai veikšanā, ar kurām attiecīgā gadījumā tiek pārkāptas starptautiskās cilvēktiesības vai starptautiskās humanitārās tiesības vai kuras rada cilvēktiesību aizskārumus vai pārkāpumus Centrālāfrikas Republikā, tostarp ar seksuālo vardarbību saistītas darbības, vardarbības vēršana pret civiliedzīvotājiem, uzbrukumi, kas balstīti uz etniskiem vai reliģiskiem motīviem, uzbrukumi skolām un slimnīcām un nolaupīšana un piespiedu pārvietošana”; “vervē vai izmanto bērnus bruņotos konfliktos Centrālāfrikas Republikā, pārkāpjot piemērojamās starptautiskās tiesības” un “sniedz atbalstu bruņotiem grupējumiem vai noziedznieku tīkliem, nelikumīgi izmantojot dabas resursus, tostarp dimantus, zeltu, kā arī savvaļas dzīvnieku izcelsmes produktus Centrālāfrikas Republikā vai no Centrālāfrikas Republikas, vai arī nodarbojoties ar to nelikumīgu tirdzniecību.”

Papildu informācija:

LRA, kas 20. gadsimta 80. gados izveidojās Ugandas ziemeļu daļā, ir bijusi iesaistīta tūkstošiem civiliedzīvotāju Centrālāfrikā nolaupīšanā, nogalināšanā un sakropļošanā. Palielinoties militārajam spiedienam, LRA vadītājs Joseph Kony 2005. un 2006. gadā pavēlēja LRA atvilkt spēkus no Ugandas. Kopš tā laika LRA ir darbojusies Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), Centrālāfrikas Republikā, Dienvidsudānā un – kā tiek ziņots – Sudānā.

Kopš 2013. gada decembra LRA ir nolaupījusi, pārvietojusi simtiem personu visā CĀR, veikusi seksuālās vardarbības aktus pret tām un tās nogalinājusi, un ir izlaupījusi un iznīcinājusi civiliedzīvotāju īpašumu. LRA, kas koncentrējas CĀR austrumu daļā un, kā ziņots, Kafia Kingi – teritorijā uz Sudānas un Dienvidsudānas robežas, kuras galīgais statuss vēl jānosaka, bet kura atrodas Sudānas militārā kontrolē, siro pa ciematiem, lai salaupītu pārtiku un nodrošinājumu. Kaujinieki ierīko slēpņus, lai uzbruktu drošības spēkiem un nozagtu to aprīkojumu tad, kad tie reaģē uz LRA uzbrukumiem, un LRA kaujinieki arī iebrūk un nodarbojas ar laupīšanu ciematos, kuros nav militāro spēku klātbūtnes. LRA ir pastiprinājusi uzbrukumus arī dimantu un zelta ieguves vietām.

LRA vienības bieži vien pavada gūstekņi, kurus spiež strādāt par nesējiem un pavāriem un kurus seksuāli paverdzina. LRA iesaistās ar dzimumu saistītā vardarbībā, tostarp sieviešu un jaunu meiteņu izvarošanā.

2013. gada decembrī LRA nolaupīja desmitiem cilvēku Haute-Kotto. Ir ziņots, ka kopš 2014. gada sākuma LRA ir iesaistījusies simtiem civiliedzīvotāju nolaupīšanā CĀR.

2014. gada sākumā LRA kaujinieki vairākkārt uzbruka Obo, CĀR austrumu daļas Haut-Mbomou prefektūrā.

Laikā no 2014. gada maija līdz jūlijam LRA turpināja uzbrukumus Obo un citām vietām CĀR dienvidaustrumu daļā, tostarp acīmredzami koordinētus uzbrukumus un personu nolaupīšanu Mbomou prefektūrā jūnija sākumā.

Vismaz kopš 2014. gada LRA ir iesaistījusies ziloņu malumedībās un nelikumīgā ziloņu tirdzniecībā nolūkā gūt ienākumus. Ir ziņots, ka LRA nogādā ziloņkaulu no Garamba nacionālā parka, kas atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz Dārfūru nelegālai tirdzniecībai ar mērķi iegādāties ieročus un produktus. Ir ziņots, ka LRA pārvadā malumedībās nomedītu ziloņu ilkņus caur CĀR uz Dārfūru Sudānā pārdošanai. Turklāt ir ziņots, ka Kony kopš 2014. gada sākuma ir pavēlējis LRA kaujiniekiem nolaupīt dimantus un zeltu izrakteņu ieguvējiem CĀR austrumu daļā, lai salaupīto vestu uz Sudānu. Kopš 2015. gada janvāra ir ziņots par 500 Tā Kunga pretošanās armijai piederošu personu izraidīšanu no Sudānas.

2015. gada februāra sākumā ar smagiem ieročiem bruņoti LRA kaujinieki nolaupīja civiliedzīvotājus Kpangbayanga, Haut-Mbomou, un nozaga pārtikas produktus.

2015. gada 20. aprīlī, kad notika LRA īstenots uzbrukums un bērnu nolaupīšana no Ndambissoua CĀR dienvidaustrumu daļā, vairums ciemata iedzīvotāju nācās bēgt. Turklāt 2015. gada jūlija sākumā LRA uzbruka vairākiem ciematiem Haute-Kotto prefektūras dienvidos; uzbrukumu laikā notika laupīšana, vardarbība pret civiliedzīvotājiem, māju dedzināšana un personu nolaupīšana.

Kopš 2016. gada janvāra LRA piedēvētie uzbrukumi ir kļuvuši biežāki Mbomou, Haut-Mbomou un Haute-Kotto, jo īpaši skarot izrakteņu ieguves vietas Haute-Kotto. Minēto uzbrukumu laikā notika laupīšana, vardarbība pret civiliedzīvotājiem, īpašuma iznīcināšana un personu nolaupīšana. Tā rezultātā iedzīvotāji ir bijuši spiesti pārvietoties, tostarp ap 700 cilvēku, kuri meklējuši patvērumu Bria.”


12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/57


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/361

(2016. gada 10. marts),

ar ko Lēmuma 2004/211/EK I pielikumu groza attiecībā uz ierakstu par Ķīnu tādu trešo valstu un to daļu sarakstā, no kurām atļauts dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju imports Savienībā

(izziņots ar dokumenta C(2016) 1450)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (1), un jo īpaši tās 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (2) un jo īpaši tās 12. panta 1. un 4. punktu un 19. panta ievadteikumu un a) un b) punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 92/65/EEK ir izklāstīti nosacījumi importam Savienībā, tostarp zirgu dzimtas dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju importam Savienībā. Minētajiem nosacījumiem jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem, kas piemērojami tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

(2)

Direktīvā 2009/156/EK noteiktas dzīvnieku veselības prasības dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku importam Savienībā. Tajā noteikts, ka zirgu dzimtas dzīvnieku imports Savienībā ir atļauts tikai no tādām trešām valstīm, kurās nodrošināta atbilstība konkrētām dzīvnieku veselības prasībām.

(3)

Ar Komisijas Lēmumu 2004/211/EK (3) ir izveidots saraksts, kurā minētas tādas trešās valstis un to daļas (ja piemērojama reģionalizācija), no kurām dalībvalstīm jāatļauj importēt zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un norādīti citi nosacījumi, kas piemērojami šādam importam. Minētais saraksts ir iekļauts Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā.

(4)

Lai 2016. gadā no 29. aprīļa līdz 1. maijam varētu norisēt Fédération Equestre Internationale (FEI) (Starptautiskā Jātnieku federācija) rīkotais Pasaules zirgu jāšanas čempionāts, Ķīnas kompetentās iestādes ir pieprasījušas atzīt zirgu dzimtas dzīvnieku slimību neskartu zonu Šanhajas aglomerācijā, kura ir tieši pieejama no tuvumā esošās starptautiskās lidostas. Ņemot vērā EXPO 2010 autostāvvietas teritorijā čempionāta vajadzībām uzstādīto būvju pagaidu raksturu, ir jāparedz minētās zonas apstiprināšana tikai uz ierobežotu laiku.

(5)

Ņemot vērā Ķīnas iestāžu sniegtās garantijas un informāciju un lai uz ierobežotu laika periodu saskaņā ar Komisijas Lēmuma 93/195/EEK (4) prasībām atļautu no Ķīnas teritorijas daļas pēc pagaidu eksporta atpakaļievest reģistrētus zirgus, Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/557 (5), ar kuru uz ierobežotu laika periodu apstiprināja Ķīnas reģionu CN-2 sakarā ar Pasaules zirgu jāšanas čempionātu, kas norisēja 2015. gada 8.–10. maijā.

(6)

Tā kā zirgu jāšanas čempionāts 2016. gadā tiks atkārtots ar tādiem pašiem dzīvnieku veselības un karantīnas nosacījumiem, kādi tika piemēroti 2015. gadā, Lēmuma 2004/211/EK I pielikuma tabulas 15. slejā, rindā, kas attiecas uz reģionu CN-2, attiecīgi būtu jākoriģē datums.

(7)

Tāpēc Lēmums 2004/211/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2004/211/EK I pielikuma tabulas 15. slejā, rindā, kas attiecas uz Ķīnas reģionu CN-2, tekstu “Spēkā no 2015. gada 25. aprīļa līdz 25. maijam” aizstāj ar šādu: “Spēkā no 2016. gada 15. aprīļa līdz 15. maijam”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2016. gada 10. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(2)  OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.

(3)  Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmums 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus, un ar ko groza Lēmumus 93/195/EEK un 94/63/EK (OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 1993. gada 2. februāra Lēmums 93/195/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju reģistrētu zirgu atpakaļievešanai pēc pagaidu izvešanas skriešanās sacīkstēm, sacensībām un kultūras pasākumiem (OV L 86, 6.4.1993., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2015. gada 31. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2015/557, ar ko groza Lēmuma 2004/211/EK I pielikumu attiecībā uz ierakstu par Ķīnu to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu sarakstā, no kurām atļauj Savienībā ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus (OV L 92, 8.4.2015., 107. lpp.).


12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/59


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/362

(2016. gada 11. marts)

par MAHLE Behr GmbH & Co. KG entalpijas akumulācijas tvertnes apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju vieglo automobiļu CO2 emisiju samazināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (1), un jo īpaši tās 12. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Piegādātājs MAHLE Behr GmbH & Co. KG (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) 2015. gada 29. aprīlī iesniedza pieteikumu entalpijas akumulācijas tvertnes apstiprināšanai par inovatīvu tehnoloģiju. Minētā pieteikuma pilnīgums tika novērtēts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 (2) 4. pantu. Komisija konstatēja, ka sākotnējā pieteikumā trūkst noteiktas būtiskas informācijas, un lūdza pieteikuma iesniedzēju sniegt trūkstošo informāciju. Pieteikuma iesniedzējs prasīto informāciju sniedza 2015. gada 27. maijā. Pieteikumu atzina par pilnīgu, un termiņš, kurā Komisijai jānovērtē pieteikums, sākās nākamajā dienā pēc pilnīgas informācijas oficiālas saņemšanas, t. i., 2015. gada 28. maijā.

(2)

Pieteikums ir novērtēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantu, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 725/2011 un Tehniskajām norādēm par pieteikumu sagatavošanu inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai atbilstoši Regulai (EK) Nr. 443/2009 (“tehniskās norādes”, 2013. gada februāra redakcija) (3).

(3)

Pieteikums attiecas uz entalpijas akumulācijas tvertni, kas samazina CO2 emisijas un degvielas patēriņu pēc iekšdedzes dzinēja aukstās iedarbināšanas, jo dzinējs uzsilst ātrāk.

(4)

Komisija uzskata, ka pieteikumā sniegtā informācija apstiprina, ka ir izpildīti nosacījumi un kritēriji, kas minēti Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 2. un 4. pantā.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka entalpijas akumulācijas tvertnes uzstādītas mazāk nekā 3 % jauno vieglo automobiļu, kuri reģistrēti 2009. gadā, kas ir atsauces gads, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(6)

Pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis daudzpusīgu testēšanas procedūru saskaņā ar tehniskajām norādēm un definējis, ka atsauces transportlīdzeklis ir transportlīdzeklis ar deaktivizētu entalpijas akumulācijas tvertni.

(7)

Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis CO2 samazinājumu testēšanas metodiku. Komisija uzskata, ka testēšanas metodika saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 6. pantu nodrošinās testēšanas rezultātus, kas ir pārbaudāmi, atkārtojami un salīdzināmi, un ka tā spēj reālistiskā veidā ar pārliecinošu statistisko nozīmīgumu pierādīt inovatīvās tehnoloģijas priekšrocības CO2 emisiju ziņā.

(8)

Tādējādi pieteikuma iesniedzējs ir pietiekami pārliecinoši pierādījis, ka entalpijas akumulācijas tvertne ir ļāvusi samazināt emisiju vismaz par 1 g CO2/km.

(9)

Tā kā CO2 emisiju tipa apstiprinājuma testā, kas minēts Eiroparlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2007 (4) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 692/2008 (5), entalpijas akumulācijas tvertne nav aktivizēta, Komisija piekrīt, ka konkrētā tehnoloģija nav ietverta standarta testa ciklā.

(10)

Entalpijas akumulācijas tvertnes aktivizācija nav atkarīga no transportlīdzekļa vadītāja izvēles. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbildība par CO2 emisiju samazinājumu, ko nodrošina inovatīvās tehnoloģijas izmantošana, būtu jāuzliek ražotājam.

(11)

Komisija konstatē, ka verifikācijas ziņojumu ir sagatavojis uzņēmums TÜV SÜD Auto Service GmbH, kas ir neatkarīga un sertificēta struktūra, un ka ziņojums apstiprina pieteikumā izklāstītos konstatējumus.

(12)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka pret konkrētās tehnoloģijas apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju iebildumi nebūtu jāceļ.

(13)

Lai varētu noteikt vispārējo ekoinovācijas kodu, kas lietojams attiecīgajos tipa apstiprinājuma dokumentos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (6) I, VIII un IX pielikumu, būtu jānosaka individuālais kods, ar kuru apzīmēt inovatīvo tehnoloģiju, kas apstiprināta ar šo lēmumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Entalpijas akumulācijas tvertni, kas aprakstīta MAHLE Behr GmbH & Co. KG iesniegtajā pieteikumā, apstiprina par inovatīvu tehnoloģiju Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. panta nozīmē.

2.   CO2 emisijas samazinājumu, ko dod entalpijas akumulācijas tvertnes izmantošana, nosaka pēc pielikumā izklāstītās metodikas.

3.   Atsevišķais ekoinovācijas kods, kas jānorāda tipa apstiprinājuma dokumentācijā, kuru izmanto attiecībā uz inovatīvo tehnoloģiju, kas apstiprināta ar šo īstenošanas lēmumu, ir “18”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2016. gada 11. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 25. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 725/2011, ar ko izveido procedūru inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai un sertificēšanai, lai samazinātu CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (OV L 194, 26.7.2011., 19. lpp.).

(3)  https://circabc.europa.eu/w/browse/42c4a33e-6fd7-44aa-adac-f28620bd436f

(4)  Eiroparlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 692/2008 ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 199, 28.7.2008., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).


PIELIKUMS

METODIKA, KĀ NOTEIKT CO2 EMISIJAS IETAUPĪJUMU, KO RADA ENTALPIJAS AKUMULĀCIJAS TVERTNES TEHNOLOĢIJA

1.   IEVADS

Lai noteiktu, kādu CO2 emisijas samazinājumu var panākt, izmantojot entalpijas akumulācijas tvertnes tehnoloģiju (turpmāk “EAT sistēma”), ir jānosaka:

a)

testēšanas procedūra, kas jāievēro, lai noteiktu bāzes transportlīdzekļa (transportlīdzeklis, kurā uzstādītā entalpijas akumulācijas tvertne ir dezaktivizēta) un ekoinovācijas transportlīdzekļa atdzišanas līknes;

b)

testēšanas procedūra, kas jāievēro, lai noteiktu CO2 emisiju pie dažādām dzinēja dzeses šķidruma sākuma temperatūrām;

c)

testēšanas procedūra, kas jāievēro, lai noteiktu dzinēja teorētisko temperatūru pēc šķidruma izvades no EAT sistēmas;

d)

testēšanas procedūra, kas jāievēro, lai noteiktu karstās iedarbināšanas sniegto ieguvumu;

e)

formulas, kas jāizmanto, lai noteiktu CO2 emisijas ietaupījumu;

f)

formulas, kas jāizmanto, lai noteiktu statistisko kļūdu un rezultātu nozīmīgumu.

2.   SIMBOLI UN SAĪSINĀJUMI

Latīņu simboli

BTA

transportlīdzekļa CO2 emisija tipa apstiprinājuma apstākļos (g CO2/km)

Formula

CO2 emisijas ietaupījums (g CO2/km)

CO2

oglekļa dioksīds

CO2 (Tk)

transportlīdzekļa CO2 emisijas vidējais aritmētiskais, ko mēra, izmantojot NEDC ciklu, pie vides temperatūras 14 °C un dzinēja dzeses šķidruma sākuma temperatūrām (g CO2/km)

deng

dzinēja dzeses šķidruma atdzišanas līknes temperatūras sarukšanas koeficients (1/h)

dEST

EAT atdzišanas līknes temperatūras sarukšanas koeficients (1/h)

EST

entalpijas akumulācijas tvertne

K

termisko inerču faktiskā attiecība (-)

m

mērījumu skaits izlasē

NEDC

Eiropas Jaunais braukšanas cikls

Formula

normalizētais degvielas patēriņa potenciāls pie dzinēja dzeses šķidruma sākuma temperatūras izvēlētos stāvēšanas laikos ti (-)

pt

stāvēšanas laiks (h)

Teng

dzinēja dzeses šķidruma temperatūra stāvēšanas laikā (°C)

Tengmod

dzinēja dzeses šķidruma teorētiskā temperatūra pēc šķidruma izvades no EAT sistēmas (°C)

TEST

EAT dzeses šķidruma temperatūra stāvēšanas laikā (°C)

Tcold

aukstās iedarbināšanas temperatūra (°C), kas ir 14 °C

Thot

karstās iedarbināšanas temperatūra (°C), kas ir dzesēšanas šķidruma temperatūra, kuru sasniedz NEDC beigās

SOC

uzlādes stāvoklis

SVSpt

stāvēšanas laika sadalījuma daļa (%), kā noteikts 6. tabulā

WFti

stāvēšanas laika ti svēruma koeficients (%), kā noteikts 3. tabulā

Indeksi

Indekss “ti” nozīmē izvēlētos stāvēšanas laikus, kā noteikts 1. tabulā.

Indekss “j” attiecas uz izlases mērījumiem.

Indekss “k” attiecas uz dzinēja dzeses šķidruma sākuma temperatūrām.

3.   ATDZIŠANAS LĪKŅU UN TEMPERATŪRU NOTEIKŠANA

Bāzes transportlīdzekļa dzinēja dzeses šķidruma un ekoinovācijas transportlīdzekļa dzeses šķidruma atdzišanas līknes nosaka eksperimentāli. Šīs pašas līknes piemēro transportlīdzekļa variantiem, kam ir tāda pati siltumietilpība, dzinēja telpas blīvējums, dzinēja siltumekrāni un EAT sistēma. Eksperimentālie testi ietver nepārtrauktus dzinēja dzeses šķidruma un EAT sistēmā glabātā dzeses šķidruma reprezentatīvo temperatūru mērījumus, izmantojot termopārus, pie pastāvīgas vides temperatūras, kas ir vismaz 14 °C augsta, 24 h ilgumā. Dzinēju iesilda, pietiekami daudz reižu secīgi veicot NEDC testus, un izslēdz, līdz ir sasniegta dzeses šķidruma maksimālā temperatūra. Pēc iepriekšsagatavošanas izslēdz aizdedzi un izņem aizdedzes atslēgu. Transportlīdzekļa motora pārsegam jābūt pilnīgi aizvērtam. Mākslīgās ventilācijas sistēmām testēšanas telpā jābūt izslēgtām.

Izmērītās atdzišanas līknes konverģē, izmantojot matemātisko pieeju, kas aprakstīta 1. un 2. formulā attiecīgi dzinējam un EAT sistēmai.

1. formula

Formula

2. formula

Formula

Līkņu konstruēšanai izmanto mazāko kvadrātu metodi. Tā kā dzeses šķidruma temperatūras svārstības pēc dzeses sistēmas izslēgšanas ir netipiskas, neņem vērā vismaz datus par temperatūras mērījumiem, kas veikti pirmajās 30 minūtēs pēc dzinēja izslēgšanas.

Izmantojot 1. formulu, aprēķina dzinēja temperatūru konkrētos stāvēšanas laika apstākļos, (Formula) un iegūto rezultātu norāda 1. tabulā.

1. tabula

Dzinēja temperatūra izvēlētos stāvēšanas laika apstākļos

Izvēlētais stāvēšanas laiks (ti)

t1

t2

t3

pt (h)

2,5

4,5

16,5

Formula

(°C)

 

 

 

4.   CO2 EMISIJAS NOTEIKŠANA PIE DAŽĀDĀM DZESES ŠĶIDRUMA SĀKUMA TEMPERATŪRĀM

Transportlīdzekļa CO2 emisiju un degvielas patēriņu mēra saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 101 (Oglekļa dioksīda emisiju un degvielas patēriņa mērīšanas metode transportlīdzekļiem, ko darbina tikai iekšdedzes dzinējs) 6. pielikumu. Procedūru attiecīgi pielāgo:

1)

vides temperatūrai testēšanas telpā jābūt zemākai par 14 °C;

2)

dzinēja dzeses šķidruma piecas sākuma temperatūras ir šādas: Tcold, Thot,

Formula

,

Formula

un

Formula

.

Testus var veikt jebkurā secībā. Starp testiem ir iespējams veikt vienu vai divus iepriekšsagatavošanās NEDC testus. Nodrošina un dokumentē (piemēram, izmantojot kontrolleru tīkla signālu), ka startera akumulatora uzlādes stāvokļa atšķirība pēc katra testa nepārsniedz 5 %.

Visu testēšanas procedūru atkārto vismaz trīs reizes (t. i., m ≥ 3). CO2 rezultātu vidējo aritmētisko katrai dzinēja dzeses šķidruma sākuma temperatūrai (Tk) aprēķina, izmantojot 3. formulu, un iegūtos rezultātus norāda 2. tabulā.

3. formula

Formula

kur: k = 1, 2 …, 5

T1 = Tcold

T2 = Thot

Formula

Formula

Formula


2. tabula

CO2 emisija pie dažādām dzinēja dzeses šķidruma sākuma temperatūrām

Dzinēja dzeses šķidruma sākuma temperatūra Tk

Tcold

Thot

Formula

Formula

Formula

CO2 (Tk) (g CO2/km)

 

 

 

 

 

5.   KĀRTĪBA, KĀDĀ NOSAKA DZINĒJA TEORĒTISKO TEMPERATŪRU PĒC ŠĶIDRUMA IZVADES NO EAT SISTĒMAS

Izmantojot testa rezultātus, kas iegūti atbilstīgi 4. punktam un ierakstīti 2. tabulā, ar 4. formulas palīdzību aprēķina normalizēto degvielas patēriņa potenciālu NP(Formula) izvēlētajos stāvēšanas laika apstākļos, kas ierakstīti 1. tabulā.

4. formula

Formula

Pēc tam, izmantojot 5. formulu, aprēķina teorētisko dzinēja dzeses šķidruma temperatūru pēc šķidruma izvades no EAT sistēmas izvēlētajos stāvēšanas laika apstākļos Formula.

5. formula

Formula

Izmantojot 6. formulu, nosaka termisko inerču relatīvo attiecību Kti izvēlētajos stāvēšanas laika apstākļos.

6. formula

Formula

Izrietošo termisko inerču faktisko attiecību K aprēķina, iegūtos trīs Kti rezultātus izsverot ar transportlīdzekļa apstāšanās daļu, kā noteikts 7. formulā.

7. formula

Formula

kur:

WFti

svēruma koeficients stāvēšanas laikam ti (-), kā noteikts 3. tabulā

3. tabula

Svēruma parametrs koeficienta K aprēķināšanai

WFt1 (%)

63,4

WFt2 (%)

14,0

WFt3 (%)

22,6

Izmantojot 8. formulu, aprēķina dzinēja teorētisko temperatūru pēc šķidruma izvades no EAT sistēmas stāvēšanas laika apstākļos pt Formula.

8. formula

Formula

Aprēķinu rezultātus ieraksta 4. tabulā.

4. tabula

Dzinēja teorētiskā temperatūra pēc šķidruma izvades no EAT sistēmas dažādiem stāvēšanas laikiem

pt (h)

0,5

1,5

2,5

3,5

4,5

5,5

6,5

7,5

8,5

9,5

10,5

11,5

Formula

(°C)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pt (h)

12,5

13,5

14,5

15,5

16,5

17,5

18,5

19,5

20,5

21,5

22,5

23,5

Formula

(°C)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.   KARSTĀS IEDARBINĀŠANAS SNIEGTĀ IEGUVUMA NOTEIKŠANA

Ar konkrēto tehnoloģiju aprīkota transportlīdzekļa karstās iedarbināšanas sniegto ieguvumu (HSB) nosaka eksperimentāli, izmantojot 9. formulu. Iegūtā vērtība raksturo starpību starp aukstās iedarbināšanas NEDC testā un karstās iedarbināšanas NEDC testā emitētajām CO2 emisijām attiecībā pret aukstās iedarbināšanas rādītāju:

9. formula

Formula

7.   CO2 EMISIJAS IETAUPĪJUMU NOTEIKŠANA

Pirms tiek sākts oficiālais I tipa tests, kas jāveic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 692/2008, tipa apstiprinātāja iestāde pārliecinās, ka dzeses šķidruma temperatūra, tostarp entalpijas akumulācijas tvertnē, ir ± 2 K no telpas temperatūras. Ja šāda temperatūra nav sasniegta, EAT radīto CO2 emisijas ietaupījumu noteikšanas metodiku izmantot nedrīkst.

Verifikāciju var veikt, izdarot mērījumu entalpijas akumulācijas tvertnē (piemēram, izmantojot termopāri) vai pirms sagatavošanās procedūras izslēdzot EAT sistēmu, lai tvertnē neuzkrātos uzsilušais dzeses šķidrums. Temperatūru entalpijas akumulācijas tvertnē reģistrē testēšanas protokolā.

Izmantojot 10. formulu, aprēķina relatīvo CO2 emisijas samazinājuma potenciālu Formula dažādiem stāvēšanas laikiem.

10. formula

Formula

Aprēķinu rezultātus ieraksta 5. tabulā.

5. tabula

Relatīvais CO2 emisijas samazinājuma potenciāls Formula dažādiem stāvēšanas laikiem

pt (h)

0,5

1,5

2,5

3,5

4,5

5,5

6,5

7,5

8,5

9,5

10,5

11,5

ΔCO2(pt) (%)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pt (h)

12,5

13,5

14,5

15,5

16,5

17,5

18,5

19,5

20,5

21,5

22,5

23,5

ΔCO2(pt) (%)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izmantojot 11. formulu, aprēķina CO2 emisijas ietaupījumus dažādajiem stāvēšanas laikiem (pt).

11. formula

Formula

kur:

SVSpt

stāvēšanas laika sadalījuma daļa (%), kā noteikts 6. tabulā

6. tabula

Stāvēšanas laika sadalījums (transportlīdzekļa apstāšanās daļa)

pt (h)

0,5

1,5

2,5

3,5

4,5

5,5

6,5

7,5

8,5

9,5

10,5

11,5

SVSpt (%)

36

13

6

4

2

2

1

1

3

4

3

1

pt (h)

12,5

13,5

14,5

15,5

16,5

17,5

18,5

19,5

20,5

21,5

22,5

23,5

SVSpt (%)

1

3

3

2

1

1

1

1

1

1

1

1

8.   STATISTISKĀS KĻŪDAS APRĒĶINĀŠANA

Jāizsaka skaitļos testēšanas metodikas rezultātu statistiskās kļūdas, ko rada mērījumi. Katram testam, kas veikts pie dažādajām dzinēja dzeses šķidruma sākuma temperatūrām, vidējā aritmētiskā lieluma standartnovirzi aprēķina, kā noteikts 12. formulā.

12. formula

Formula

kur: k = 1, 2, …, 5

T1 = Tcold

T2 = Thot

Formula

Formula

Formula

Izmantojot 13. formulu, aprēķina CO2 emisijas ietaupījumu Formula standartnovirzi.

13. formula

Image

kur:

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

9.   STATISTISKAIS NOZĪMĪGUMS

Attiecībā uz katru tāda transportlīdzekļa tipu, variantu un versiju, kas aprīkots ar EAT sistēmu, ir jāpierāda, ka ar 13. formulu aprēķinātā kļūda CO2 emisijas ietaupījumos nav lielāka par starpību starp kopējiem CO2 emisijas ietaupījumiem un minimālo ietaupījumu robežvērtību, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 725/2011 9. panta 1. punktā (sk. 14. formulu).

14. formula

Formula

kur:

MT

minimālā robežvērtība (g CO2/km), kas ir 1 g CO2/km;

Formula

CO2 korekcijas koeficients sakarā ar uzstādītās EAT sistēmas radīto masas pieaugumu. Formula nosaka, izmantojot 7. tabulas datus.

7. tabula

CO2 korekcijas koeficients sakarā ar papildu masu

Degvielas veids

CO2 korekcijas koeficients sakarā ar papildu masu (Formula)

(g CO2/km)

Benzīns

0,0277 · Δm

Dīzeļdegviela

0,0383 · Δm

7. tabulā Δm ir papildu masa, kas radusies sakarā ar EAT sistēmas uzstādīšanu. Tā ir masa, ko veido ar dzeses šķidrumu pilnībā uzpildīta EAT sistēma.

10.   TRANSPORTLĪDZEKĻOS UZSTĀDĀMĀ EAT SISTĒMA

Tipa apstiprinātājai iestādei ir jāsertificē CO2 emisijas ietaupījumi, pamatojoties uz EAT sistēmas mērījumiem, ko veic, izmantojot šajā pielikumā izklāstīto testēšanas metodiku. Ja CO2 emisiju ietaupījumi ir mazāki par 9. panta 1. punktā noteikto robežvērtību, piemēro Regulas (ES) Nr. 725/2011 11. panta 2. punkta otro daļu.


Labojumi

12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/69


Labojums Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/2362 (2015. gada 15. decembris), kas attiecas uz tiem atbrīvojumiem no paplašinātā antidempinga maksājuma par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importu, kuri noteikti, ievērojot Regulu (EK) Nr. 88/97

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 331, 2015. gada 17. decembris )

36. lappusē 5. pantā 4. tabulā “Izskatīšanai pakļautās Puses” slejā “Spēkā stāšanās diena” attiecībā uz uzņēmumu “CICLI EUROPA s.r.l”:

tekstu:

“10.9.2014.”

lasīt šādi:

“10.11.2014.”


12.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/69


Labojums Eiropas Savienības 2015. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 8 (ES, Euratom) 2016/70 pieņemšanā galīgajā variantā

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 18, 2016. gada 26. janvāris )

3. lappusē tabulu aizstāj ar šādu:

“Apraksts

Budžets 2015 (1)

Budžets 2014 (2)

Izmaiņas (%)

1.

Gudra un iekļaujoša izaugsme

66 853 308 910

65 300 076 773

+ 2,38

2.

Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

55 978 784 039

56 443 752 595

– 0,82

3.

Drošība un pilsonība

1 926 965 795

1 665 510 850

+ 15,70

4.

Globālā Eiropa

7 478 225 907

6 840 903 616

+ 9,32

5.

Administrācija

8 658 632 705

8 405 389 881

+ 3,01

6.

Kompensācija

p.m.

28 600 000

Īpašie instrumenti

384 505 583

350 000 000

+ 9,86

Kopējie izdevumi  (3)

141 280 422 939

139 034 233 715

+ 1,62


(1)  Skaitļi šajā ailē atbilst skaitļiem 2015. gada budžetā (OV L 69, 13.3.2015.) un budžeta grozījumos Nr. 1 to 8/2015.

(2)  Skaitļi šajā ailē atbilst skaitļiem 2014. gada budžetā (OV L 51, 20.2.2014.) un budžeta grozījumos Nr. 1/2014 līdz Nr. 7/2014.

(3)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 310. panta 1. punkta trešā daļa ir šāda: “Budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.””