3.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/1

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

3.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/4

(1)

ĀKK un ES Ministru padome 39. sesijā, kas notika 2014. gada 19. un 20. jūnijā Nairobi, Kenijā, kopīgā deklarācijā panāca vienošanos uzsākt Uzņēmumu attīstības centra (“UAC”) pienācīgu slēgšanu un veikt grozījumus Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, (“ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums”) III pielikumā, un minētajam nolūkam deleģēt ĀKK un ES Vēstnieku komitejai pilnvaras izskatīt šo jautājumu ar mērķi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

(2)

ĀKK un ES Vēstnieku komiteja Lēmumā Nr. 4/2014 (3) atgādina, ka UAC slēgšanā jāievēro ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma III pielikumā noteiktās UAC uzraudzības iestāžu kompetences un sīki izstrādātā kārtība, ko ĀKK un ES Ministru padome izklāstījusi tās kopīgajā deklarācijā.

(3)

ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma III pielikumā ir noteikts, ka ĀKK un ES Vēstnieku komiteja uzrauga UAC kopējo stratēģiju un valdes darbu.

(4)

ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma III pielikumā ir noteikts, ka UAC valde izstrādā finanšu un personāla noteikumus un darbības noteikumus.

(5)

UAC valde ar 2015. gada 19. oktobra vēstuli nosūtītajā lūgumā ĀKK un ES Vēstnieku komitejai paskaidro, ka UAC slēgšanas kontekstā UAC valde vēlas atkāpties no ĀKK un EK Vēstnieku komitejas Lēmuma Nr. 5/2004 (2004. gada 17. decembris) par Uzņēmējdarbības attīstības centra finanšu noteikumiem (“UAC finanšu noteikumi”) 27. panta 1. un 5. punkta, un lūdz uzraudzības iestāžu iepriekšēju piekrišanu.

(6)

UAC finanšu noteikumu un UAC personāla noteikumu (4) izmaiņu vai atkāpju no tiem veikšanai atkarībā no vajadzībām, kas var rasties saistībā ar UAC pienācīgas slēgšanas procesa īstenošanu, nepieciešama elastīga procedūra.

(7)

Lai organizācijas slēgšanas kontekstā nodrošinātu efektīvāku procedūru, ir nepieciešams koriģēt prasību iecelt revīzijas uzņēmumu uz trīs gadu laikposmu, kā noteikts UAC finanšu noteikumu 27. panta 1. punktā, un prasību, lai šis uzņēmums katru gadu sagatavo obligāto revīzijas ziņojumu saskaņā ar minēto noteikumu 27. panta 5. punktu,

3.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/8

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) 2014. gada 20. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Indijas (turpmāk “attiecīgā valsts”) izcelsmes silīcijmangāna importu Savienībā. Komisija publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Comité de Liaison des Industries de Ferro-Alliages (turpmāk “Euroalliages” vai “sūdzības iesniedzējs”) 2014. gada 10. novembrī iesniedza sūdzību triju Savienības ražotāju vārdā. Sūdzības iesniedzējs pārstāv vairāk nekā 25 % no silīcijmangāna kopējā saražotā apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, importētājus, lietotājus, zināmās attiecīgās apvienības un Indijas iestādes un aicināja tās piedalīties.

(4)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā, iespējams, veiks Indijas ražotāju eksportētāju un nesaistītu importētāju atlasi.

(6)

Zināmo Savienības ražotāju nelielā skaita dēļ atlase nebija vajadzīga. Visus zināmos Savienības ražotājus informēja par izmeklēšanas sākšanu un aicināja pieteikties un piedalīties izmeklēšanā.

(7)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(8)

Komisija saņēma atbildes no četriem nesaistītiem importētājiem, taču tikai divi no tiem sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(9)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi Indijas ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(10)

Sākumā 21 ražotājs eksportētājs atbildēja uz anketas jautājumiem noteiktajā termiņā. Minētie ražotāji eksportētāji ziņoja par kopējo eksporta pārdošanas apjomu, kas saskaņā ar Eurostat datiem bija 48 % no kopējā importa no Indijas izmeklēšanas periodā.

(11)

Vēlāk vēl 13 uzņēmumi iesniedza atlases anketas un izteica vēlmi sadarboties. Komisija sazinājās ar šiem uzņēmumiem un lūdza sniegt sīkāku informāciju par eksportu, ko tie veic uz Savienību. Tomēr tikai 11 uzņēmumi atbildēja un sniedza prasīto informāciju.

(12)

Pēc uzklausīšanas amatpersonas ieteikuma Komisija nolēma uzskatīt arī šos uzņēmumus par ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā, un 2015. gada 21. maijā informēja par to uzņēmumus. Tādējādi visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kopējais eksporta apjoms bija 60 % no kopējā importa no Indijas (Eurostat dati).

(13)

Sākotnēji izlasē iekļāva četras ražotāju eksportētāju grupas, kurām bija vislielākais reprezentatīvais eksporta apjoms, kādu būtu iespējams atvēlētajā laikā pienācīgi pārbaudīt. Šajā izlasē iekļauto uzņēmumu eksporta apjoma īpatsvars kopējā eksporta apjomā no Indijas uz Savienību saskaņā ar Eurostat datiem bija 31 % un 51 % no ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kopējā eksporta apjoma.

(14)

Vēlāk viens no četriem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem informēja Komisiju, ka nevar turpināt sadarbību izlasē iekļautā uzņēmuma statusā. Tāpēc šo uzņēmumu izslēdza no izlases. Tomēr pārējo triju uzņēmumu eksporta apjoms joprojām bija aptuveni 43 % no kopējā Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta no Indijas uz Savienību un apmēram 26 % no kopējā importa saskaņā ar Eurostat datiem, un tādējādi izlasi joprojām uzskatīja par reprezentatīvu.

(15)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka izlase nav reprezentatīva, jo divu no trim izlasē iekļauto uzņēmumu attiecīgā ražojuma veida eksports nav reprezentatīvs Indijas eksporta lielākajai daļai. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka izlase, kurā iekļauti atlikušie trīs uzņēmumi, pārstāv tikai 13 % no kopējā Indijas eksporta uz Savienību.

(16)

Tāpēc sūdzības iesniedzējs pieprasīja izlases pārskatīšanu vai gadījumā, ja nepietiktu laika jaunas izlases izveidošanai, pamatregulas 18. panta piemērošanu.

(17)

Sūdzības iesniedzēja argumenti nav pieņemami. Pirmkārt, izlase faktiski pārstāv 26 % no kopējā Indijas eksporta uz Savienību, nevis 13 %, kā kļūdaini tika paziņots ieinteresētajām personām informācijas dokumentā, kas minēts turpmāk 26. apsvērumā. Otrkārt, izlases izveidošanā par kritēriju saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika izmantots vislielākais uz Savienību eksportētais apjoms. Tas, ka divi no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem neražo un neeksportē visus ražojuma veidus, nenozīmē, ka izlase nav reprezentatīva, jo kopumā izlasē ir ietverti visi silīcijmangāna veidi. Treškārt, sūdzības iesniedzējs pats sūdzībā apgalvoja, ka “dažādas kvalitātes un izmēra silīcijmangāns ir uzskatāms par vienu un to pašu ražojumu, jo tam ir vienādas ķīmiskās un fizikālās pamatīpašības un to izmanto vieniem un tiem pašiem pielietojumiem” (3). Ceturtkārt, tas, ka viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kura eksporta apjoms ir salīdzinoši neliels, pārtraucis sadarbību, diez vai būtiski ietekmētu izmeklēšanas iznākumu vai būtu uzskatāms par būtisku nesadarbošanos no izlases.

(18)

Tādējādi jāsecina, ka sūdzības iesniedzēja prasība izveidot jaunu izlasi vai piemērot pamatregulas 18. pantu, būtu jānoraida.

(19)

Turklāt uzklausīšanā 2015. gada 18. novembrī sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka no izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta apjoma būtu jāizslēdz zemas kvalitātes silīcijmangāna eksports uz Savienību, jo Eiropas tērauda rūpnīcas nevar uzreiz izmantot tādu zemas kvalitātes ražojumu. Komisija atgādina, ka zemas kvalitātes silīcijmangāns ir attiecīgā ražojuma daļa un ka būtisks apjoms ir eksportēts uz Savienību. Tāpēc prasība to izslēgt nav pieņemama. Katrā ziņā, pat ja to pieņemtu, ietekme uz izlases reprezentativitāti būtu nenozīmīga, jo izlase joprojām pārstāvētu aptuveni vienu ceturto daļu no kopējā Indijas eksporta uz Savienību.

(20)

Pieci Indijas ražotāji eksportētāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un pieprasīja, lai tiem noteiktu individuālo dempinga starpību.

(21)

Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā izmeklēšanas apstākļus, šo pieprasījumu nav iespējams izpildīt.

(22)

Komisija nosūtīja anketas trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju grupām Indijā, visiem zināmajiem Savienības ražotājiem, kā arī importētājiem un lietotājiem, kas to pieprasīja.

(23)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju grupām Indijā, diviem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītiem importētājiem Savienībā un pieciem lietotājiem Savienībā.

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādos uzņēmumos:

(25)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(26)

Komisija nolēma nenoteikt pagaidu pasākumus. Visas ieinteresētās personas saņēma informācijas dokumentu, kurā bija norādīti pagaidu pasākumu nenoteikšanas iemesli. Dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas piezīmes par informācijas dokumentā norādītajiem konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Sūdzības iesniedzēja uzklausīšana, kurā piedalījās tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona, notika 2015. gada 8. decembrī.

(27)

Pēc tam Komisija visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā paredzēja nenoteikt galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes silīcijmangāna importam Savienībā. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu. Sūdzības iesniedzēja otrā uzklausīšana, kurā piedalījās tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona, notika 2016. gada 20. janvārī. Pēdējā uzklausīšanā sūdzības iesniedzējs bija kopā ar Savienības ražotāju no Spānijas FerroAtlantica, kuru sūdzības iesniedzējs nepārstāvēja un kurš, kā minēts turpmāk 5. iedaļā, izmeklēšanā nesadarbojās.

(28)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(29)

Attiecīgais ražojums ir silīcijmangāns (ieskaitot ferosilīcijmangānu), kura izcelsme ir Indijā un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7202 30 00 un ex 8111 00 11 (turpmāk “attiecīgais ražojums”).

(30)

Silīcijmangāns ir ferosakausējums, kas sastāv galvenokārt no mangāna, silīcija un dzelzs un parasti satur mazāk citu elementu, piemēram, oglekli, fosforu, sēru un boru. Silīcijmangānu iegūst, kausējot mangāna rūdu elektriskajās krāsnīs, un to izmanto galvenokārt par mangāna un silīcija avotu tērauda ražošanā.

(31)

Silīcijmangāna kvalitāte var būt dažāda atkarībā no mangāna, silīcija un oglekļa satura, un to pārdod dažāda lieluma akmeņos atkarībā no klientu prasībām. Tomēr neatkarīgi no kvalitātes un izmēriem, tas ir viens un tas pats ražojums, lai gan par lielāku mangāna vai silīcija saturu un par oglekļa saturu zem 0,1 % tiek maksāts uzcenojums, jo šāds silīcijmangāns ir piemērots noteikta speciālā nerūsējošā tērauda ražošanai.

(32)

Augstāks vai zemāks citu elementu, piemēram, fosfora un bora, saturs neietekmē cenu, lai gan šādu elementu saturs virs noteiktām robežvērtībām padara silīcijmangānu nepiemērotu noteiktiem pakārtotās ražošanas veidiem.

(33)

Izmeklēšanā konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats pielietojums:

(34)

Tāpēc Komisijas informācijas dokumentā secināja, ka minētie ražojumi ir līdzīgie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(35)

Dažas ieinteresētās personas apgalvo, ka silīcijmangāns ar ļoti zemu oglekļa saturu (galvenokārt starp 0,05 % un 0,1 %, ne vairāk kā 0,2 % – “silīcijmangāns ar zemu oglekļa saturu”) ir cits ražojums, nevis “standarta” silīcijmangāns, kas satur desmitreiz vairāk oglekļa (ne vairāk kā 2 %). Minētās personas skaidro, ka, lai gan abi ražojumi satur līdzīgus ķīmiskos elementus, tomēr to tehniskās īpašības atšķiras, un tas ietekmē to pielietojumu. Silīcijmangānu ar zemu oglekļa saturu izmanto nerūsējošā tērauda un speciālā tērauda ražošanā, savukārt standarta silīcijmangānu izmanto oglekļa tērauda ražošanā. Minētās personas arī apgalvo, ka abu veidu silīcijmangāns nav savstarpēji aizstājams. Silīcijmangānu ar zemu oglekļa saturu var izmantot standarta tērauda ražošanā, taču standarta silīcijmangānu nevar izmantot nerūsējošā tērauda un speciālā tērauda ražošanā. Turklāt nebūtu prātīgi izmantot silīcijmangānu ar zemu oglekļa saturu standarta tērauda ražošanā, jo silīcijmangāns ar zemu oglekļa saturu ir dārgāks. Tādējādi tie tērauda ražotāji, kuri iepērk abu veidu silīcijmangānu, to izmanto atšķirīgu ražojumu ražošanā. Minētās personas arī atgādina, ka ASV iestādes ir izslēgušas silīcijmangānu ar zemu oglekļa saturu no izmeklēšanas darbības jomas un uzskata, ka tas, ka Komisija iepriekšējā izmeklēšanā nav nošķīrusi abus ražojumu veidus, nenozīmē, ka Komisijai būtu jāievēro tādi paši apsvērumi arī šajā lietā. Visbeidzot, minētās personas norāda, ka gadījumos, kad ir aizdomas par maksājuma apiešanu (standarta silīcijmangāna deklarēšanu par silīcijmangānu ar zemu oglekļa saturu, lai izvairītos no antidempinga maksājumiem), viegli varētu veikt efektīvas muitas pārbaudes un testus.

(36)

Pēc Komisijas domām silīcijmangāns šajā izmeklēšanā būtu jāuzskata par vienu ražojumu. Silīcijmangāns ir ferosakausējums, ko pārsvarā izmanto tērauda ražošanā. Tas vienmēr sastāv no vienām un tām pašām ķīmiskajām sastāvdaļām, lai gan to proporcijas dažreiz nedaudz atšķiras. Tāpēc, pat ja noteikta veida tērauda ražošanā jāizmanto silīcijmangāns ar zemu oglekļa saturu, kuru nevar aizvietot ar standarta silīcijmangānu, tas tomēr nenozīmē, ka no abiem šiem silīcijmangāna veidiem iegūst atšķirīgus ražojumus. Atšķirīgais oglekļa saturs, kā arī atšķirīgais mangāna saturs dažādos silīcijmangāna veidos tiek pienācīgi atspoguļots “produkta kontroles numura” (PKN) struktūrā, kas ļauj salīdzināt attiecīgos dažādos ražojuma veidus. ASV iestādes izslēdza silīcijmangānu ar zemu oglekļa saturu no izmeklēšanas darbības jomas tādēļ, ka ASV nav ražotāju, kuri ražo silīcijmangānu ar zemu oglekļa saturu. Komisija jau iepriekšējās izmeklēšanās uzskatīja, ka standarta silīcijmangāns un silīcijmangāns ar zemu oglekļa saturu pamatā ir viens un tas pats ražojums, arī tādēļ, lai izvairītos no iespējamas maksājuma apiešanas, ražojumu nepareizi deklarējot (muitas dienesti nevar vizuāli atšķirt silīcijmangānu ar zemu oglekļa saturu, ir jāveic testi). Tas, ka silīcijmangāns ar zemu oglekļa saturu ir dārgāks, negarantē, ka muitas dienesti varētu atklāt iespējamu apiešanu, pamatojoties uz rēķina cenu, īpaši tad, ja abas darījumā iesaistītās personas ir savstarpēji saistītas vai vienojas par šķērskompensācijām. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(37)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(38)

Pēc tam Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas bija identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību, un pārbaudīja, vai iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, attiecībā uz katru ražojuma veidu bija reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu. Ražojuma veida pārdošana iekšzemes tirgū ir reprezentatīva, ja minētā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(39)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica rentablās pārdošanas apjoma neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū īpatsvaru izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktiskās iekšzemes pārdošanas cenas.

(40)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir vai nav rentabls, ja:

(41)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visu iekšzemes pārdošanas apjomu, kas veikti izmeklēšanas periodā, vidējā svērtā vērtība.

(42)

Normālā vērtība ir balstīta uz konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktisko cenu iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā, ja:

(43)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā parastā tirdzniecības apritē vai ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(44)

Normālā vērtība tika noteikta, pie ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(45)

Vienam izlasē iekļautajam uzņēmumam normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam saskaņā ar metodi, kas aprakstīta iepriekš 40. apsvērumā. Pārējiem diviem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem normālo vērtību dažiem ražojuma veidiem noteica, izmantojot metodes, kas aprakstītas iepriekš 44. apsvērumā. Pārējiem ražojuma veidiem, ko pārdeva parastā tirdzniecības apritē, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam saskaņā ar metodi, kas aprakstīta iepriekš 40. apsvērumā.

(46)

Ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī izmantojot saistītus tirgotājus ārpus Savienības.

(47)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenu noteica, ņemot vērā faktiski samaksātās vai maksājamās cenas par eksportam uz Savienību pārdoto attiecīgo ražojumu.

(48)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(50)

Šajā sakarā Indijas valdībai bija divas shēmas eksporta veicināšanai, t. i., nodokļu atmaksāšanas shēma (DDB) un mērķa ražojumu shēma (FPS). Saskaņā ar DDB tiek atmaksāti 1,7 % no FOB (franco à bord) eksporta vērtības par ievedmuitas nodokļiem un maksājumiem par importētajiem materiāliem, ja šādi izejmateriāli izmantoti eksportēšanai paredzēto galapatēriņa preču ražošanā. FPS ir atlīdzība 4 % apmērā no FOB vērtības, un to piešķir noteiktiem ražojumiem, kurus eksportē, bez jebkādiem papildu nosacījumiem, kas saistītu eksportētas un importētas preces.

(51)

Viens uzņēmums pieprasīja korekciju attiecībā uz DDB, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu. Tomēr uzņēmums nevarēja pierādīt saistību starp importētām izejvielām un eksportētajām galapatēriņa precēm, kā prasīts pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā. Tāpēc Komisija nepieņēma šo prasību.

(52)

Kāds cits uzņēmums pieprasīja korekciju attiecībā uz DDB un uz FPS, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu. Prasība attiecībā uz DDB nevar tikt izskatīta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, ja uz to jau attiecas īpašs juridiskais pamats saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu un tā nosacījumi nav izpildīti. Uzņēmums nevarēja pierādīt saistību starp importētajiem izejmateriāliem un eksportētajām precēm, tādēļ Komisija noraidīja šo prasību.

(53)

Attiecībā uz FPS uzņēmuma iesniegtie pamatojošie pierādījumi nepierādīja, ka klienti iekšzemes tirgū pastāvīgi maksā atšķirīgas cenas FPS dēļ, kā prasīts pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktā. Tieši otrādi, pierādījumi tikai apliecināja, ka summas, kas saņemtas no Indijas iestādēm FPS ietvaros, vienkārši rada pastāvīgu atšķirību pārdošanas ieņēmumos starp pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksporta pārdevumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka šī prasība ir nepamatota.

(54)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(55)

Vidējā svērtā dempinga starpība izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punkta noteikumiem. To noteica, balstoties uz starpībām, kas bija noteiktas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(56)

Tika uzskatīts, ka sadarbības līmenis ir zems, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, veiktais imports bija tikai 60 % no kopējā eksporta no Indijas uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(57)

Tāpēc Komisija aprēķināja valsts mēroga dempinga starpību, pamatojoties uz viena izlasē iekļautā uzņēmuma vidējo rādītāju darījumiem ar visaugstāko dempingu.

(58)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(59)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja četri Savienības ražotāji. Pamatojoties uz sūdzībā norādīto informāciju, Savienībā nav citu līdzīgā ražojuma Savienības ražotāju. Divi Savienības ražotāji, kuri ir sūdzības iesniedzēji, Comilog Dunkerque un OFZ, sadarbojās. Cits Savienības ražotājs (Italghisa, Itālija), kas atbalstīja sūdzību, drīz pēc procedūras sākšanas pārtrauca sadarboties. Taču tā saražotais apjoms bija nenozīmīgs. Ceturtais Savienības ražotājs, FerroAtlantica, nesadarbojās, taču neiebilda pret izmeklēšanu.

(60)

Lai aizsargātu abu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, iesniegto datu konfidencialitāti, visas vērtības ir izteiktas diapazonos. Kopējais saražotais apjoms Savienībā IP bija [213 000/282 000] tonnu. Abi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, saražoja [85 000/113 000] tonnu, t. i., apmēram [35 %/47 %] no kopējā saražotā apjoma Savienībā.

(61)

Vairākas ieinteresētās personas izteica piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju. Pirmkārt, tās uzskatīja, ka FerroAtlantica neiekļaušana sūdzības iesniedzēju vidū liek apšaubīt Komisijas secinājumu, ka atlikušos ražotājus varētu uzskatīt par tādiem, kas veido Savienības ražošanas nozares lielāko daļu, kā prasīts PTO antidempinga nolīguma 4.1. pantā un pamatregulas 4. panta 1. punktā. Otrkārt, tās uzskatīja, ka tad, ja, analizējot ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo Savienības nozares stāvokli, būtu ņemts vērā arī FerroAtlantica un īpaši tā rentabilitāte attiecīgajā periodā, tad sekojošā kopaina par kaitējumu būtu bijusi pavisam citāda. Treškārt, tās apgalvoja, ka FerroAtlantica neiekļaušana sūdzības iesniedzēju vidū ir bijusi taktiska izvēle, kas pamatota tikai ar nodomu sagrozīt kaitējuma kopainu, jo iepriekšējās antidempinga izmeklēšanās, ko bija sākusi Komisija, FerroAtlantica bija aktīvs sūdzības iesniedzējs.

(62)

Komisija minētos apgalvojumus noraidīja, jo: i) Komisija attiecīgi sazinājās ar FerroAtlantica, un uzņēmumam tika nosūtīta anketa. Tas nozīmē, ka pat tad, ja uzņēmums nav sūdzības iesniedzējs, tam bija vienlīdzīgas iespēja atsaukties, paust viedokli un sadarboties, sniedzot Komisijai pieprasīto informāciju. Tomēr uzņēmums nesadarbojās un neatbildēja. Komisijas rīcībā nav tādu līdzekļu, lai piespiestu uzņēmumu sadarboties vai neļautu tam sadarboties. Tāpēc nav pamatoti apgalvot, ka Komisija šo uzņēmumu būtu izslēgusi. Tieši otrādi, sūdzībā tika sniegti par šo uzņēmumu pieejamie dati, un tos izmantoja kaitējuma pārbaudē, kā skaidrots turpmāk 88. apsvērumā; ii) abi Savienības ražotāji sadarbojās un sniedza vajadzīgo informāciju. Tie pārstāv aptuveni [35 %/47 %] no kopējā saražotā apjoma Savienībā. Komisija uzskatīja, ka šī procentuālā daļa ir pietiekoši liela, lai secinātu, ka abi ražotāji veido lielāko daļu no iekšzemes saražotā apjoma. Lielākā daļa pamatregulas 4. panta 1. punkta (4) nozīmē nebūt nenozīmē vairākumu, un tas atbilst interpretācijai, kura sniegta par līdzīgu jēdzienu PTO antidempinga nolīguma 4.1. pantā (5); iii) mikroekonomisko rādītāju analīze bija balstīta uz datiem, ko snieguši abi Savienības ražotāji, kas sadarbojās. Ja būtu ņemti vērā FerroAtlantica mikroekonomiskie dati, dažādi ekonomiskie rādītāji varētu uzrādīt vai neuzrādīt atšķirīgas tendences, taču tā kā abi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, veido lielāko daļu no Savienības ražošanas nozares, tad analīze, kas pamatojas uz to datiem, ir pamatota.

(63)

Kopējais patēriņš Savienībā tika noteikts, pieskaitot visu Savienības ražotāju pārdošanas apjomam iekšzemes tirgū kopējo importa apjomu Savienībā. Savienības patēriņa dinamika bija šāda:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

(64)

Patēriņš Savienībā laika gaitā ir samazinājies atbilstoši tērauda saražotā apjoma un patēriņa samazinājumam Savienībā.

(65)

Importa apjoms tika noteikts, izmantojot Eurostat datus un ņemot vērā visus importa režīmus, ieskaitot procedūru “ievešana pārstrādei”. Ievērojama importa apjoma izcelsme “nav norādīta komerciālu vai militāru iemeslu dēļ tirdzniecībā ar trešām valstīm”. Komisijai ar vienas dalībvalsts muitas dienestu palīdzību izdevās sadalīt daļu no minētā apjoma pēc izcelsmes valsts. Pēc tam, kad šis “nenorādītais” imports sadalīts pēc attiecīgajām izcelsmes valstīm, vispārējās importa tendences būtiski nemainās. Tomēr, lai saglabātu minētā importa konfidencialitāti, importa skaitļi ir izteikti diapazonos.

(66)

Importa dinamika no Indijas bija šāda:

2. tabula

Importa apjoms (tonnās) un tirgus daļa

(67)

Imports no Indijas pārstāv aptuveni vienu ceturto daļu no kopējā importa Savienībā, un veido lielāko tirgus daļu no kopējā importa Savienībā.

(68)

Imports no Indijas būtiski pieauga 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, taču turpmākajos gados tas atkal samazinājās, un IP tā līmenis tikai nedaudz pārsniedza 2011. gada līmeni. Indijas importa tendences 2013. gadā un IP bija līdzīgas Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas tendencēm, bet pretējas importa tendencēm no citām trešām valstīm (imports no Indijas 2012. gadā palielinājās, savukārt imports no citām trešām valstīm samazinājās, un otrādi).

(69)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Indijas tirgus daļa no 2008. līdz 2013. gadam ir ārkārtīgi palielinājusies.

(70)

Tomēr, kā minēts 25. apsvērumā, kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2011. gada 1. janvāra līdz IP beigām. Tāpēc dati, kas attiecas uz laiku pirms 2011. gada, netika pārbaudīti un tos nevarēja ņemt vērā.

(71)

Indijas izcelsmes importa Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda:

3. tabula

Importa cenas (EUR/tonnas)

(72)

Indijas importa cena samazinājās atbilstoši Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenai. Eurostat dati arī liecina par to, ka no visām silīcijmangāna galvenajām eksportētājvalstīm Indijas imports ir vislētākais.

(73)

Komisija novērtēja cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(74)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot attiecīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju, kas sadarbojās, apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(75)

Lai ņemtu vērā to, ka silīcijmangānam, ko pārdeva izlasē iekļautie Indijas ražotāji eksportētāji, ir zemāks mangāna saturs, (ja bija nepieciešams) tika izdarīta kvalitātes korekcija. Korekciju veica, izmantojot tā dēvēto “proporcionālā aprēķina” formulu, ko bieži lieto ražotāji, lai novērtētu attiecīgā ražojuma cenu attiecībā pret standarta kategorijas silīcijmangāna (65 % mangāna un 16 % silīcija) cenu.

(76)

Viens no izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem pārdeva silīcijmangānu ar zemu oglekļa saturu Savienībā. Silīcijmangānu ar zemu oglekļa saturu ražo Savienības ražošanas nozare, taču to neražo abi Savienības ražotāji, kuri sadarbojās. Lai nodrošinātu Indijas silīcijmangāna ar zemu oglekļa saturu un Savienības standarta silīcijmangāna taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja uz augšu Savienības vidējo pārdošanas cenu, izmantojot vidējo tirgus uzcenojumu silīcijmangānam ar zemu oglekļa saturu. Tādējādi Komisija ņēma vērā to, ka par silīcijmangānu ar zemu oglekļa saturu tiek maksāta augstāka cena nekā par standarta kategorijas silīcijmangānu.

(77)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka viens no izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem bija samazinājis cenu par 6,5 % zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņa, bet pārējie divi izlasē iekļautie Indijas ražotāji nebija samazinājuši cenas zem Savienības cenu līmeņa.

(78)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, tika konstatēts neliels cenu samazinājums, pamatojoties uz vidējām importa cenām, kas iegūtas no Eurostat datiem, bez kvalitātes atšķirību korekcijas vai dažādiem tirdzniecības līmeņiem.

(79)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka salīdzināt Savienības cenas ar Indijas cenām, pamatojoties uz vidējo Eurostat cenu, ir maldinoši. Divas ieinteresētās personas ierosināja, ka Komisijai būtu jākoriģē Indijas vidējā cena, pieņemot, ka Indijas silīcijmangāns vidēji satur 58 % mangāna. Viena persona arī ierosināja, ka būtu jākoriģē no Eurostat datiem iegūtā Ukrainas vidējā cena, pieņemot, ka Ukrainas silīcijmangāns vidēji satur 68 % mangāna. Minētās personas apgalvoja, ka pēc šādām korekcijām Indijas silīcijmangāna vidējā cena nebūtu zemāka par cenām, ko prasa Savienības ražotāji vai ražotāji citās trešās valstīs.

(80)

Komisija ir informēta par to, ka Eurostat dati ietvēra visas attiecīgā ražojuma kategorijas/kvalitātes un tādējādi nebija iespējams pareizi salīdzināt dažādus ražojuma veidus. Tā kā nav precīzāku datu par katru ražojuma veidu, īpaši attiecībā uz Indijas ražotājiem, kas nesadarbojās, nevar neņemt vērā vidējo cenu izmantošanu kaitējuma analīzē, un novērtējums ir veikts ar pienācīgu rūpību katrā gadījumā kopā ar pārējiem kaitējuma rādītājiem.

(81)

Viena ieinteresētā persona skaidroja, ka proporcionālā korekcija, ko veic, balstoties uz mangāna saturu, neatspoguļo visas cenu atšķirības, jo zemākas kvalitātes ražojumu pircējam ir jāsedz izmaksas saistībā ar attīrīšanu no papildu piemaisījumiem. Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka produkta kontroles numura (PKN) struktūrā, ko izmantojusi Komisija, netiek nodalīti dažādi tāda silīcijmangāna veidi, kura mangāna saturs ir mazāks par 60 %, un tādēļ cenu samazinājuma aprēķini ir nepareizi. Cita ieinteresētā persona norādīja, ka, izveidojot mangāna satura diapazonus, rezultāti ir neprecīzi.

(82)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja, jo proporcionālā korekcija ir balstīta uz vispārēji pieņemto tirgus praksi un tādēļ tā ir pareiza. Turklāt minētā ieinteresētā persona neiesniedza alternatīvu metodi. Korekcija, kas izdarīta attiecībā uz mangāna saturu izlasē iekļauto Indijas ražotāju eksportētāju ražojuma veidam, balstījās uz precīzu saturu, ko pārbaudīja izmeklēšanā. Tādējādi tā nošķir dažādus silīcijmangāna veidus, pat silīcijmangānu ar mangāna saturu zem 60 %.

(83)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražotais silīcijmangāns ir dārgāks, jo tas satur mazāk piemaisījumu, piemēram, fosfora un bora, nekā Indijā ražotais silīcijmangāns. Šī ieinteresētā persona sniedza informāciju, ka pircēji prasījuši, lai tiem piegādā silīcijmangānu, kas satur mazāk par konkrētu procentuālo daļu fosfora un bora, un apgalvoja, ka tādējādi pircēji bija gatavi par to maksāt uzcenojumu.

(84)

Tomēr iesniegtā informācija nepierādīja, ka fosfora vai bora saturs ietekmē cenu. Tā pierāda tikai to, ka konkrēti lietotāji, lai ražotu konkrētus speciālā tērauda ražojumus, varētu prasīt, lai silīcijmangāns, ko viņi iegādājas, saturētu fosforu vai boru zem noteiktas robežvērtības. Tā kā nav skaidru pierādījumu par to, ka ir maksāts uzcenojums, šis apgalvojums tika noraidīts.

(85)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka konstatēt nelielu cenu samazinājumu preču tirgū nav nekas neparasts un ka samazinājuma fakts pats par sevi neprasa noteikt, vai ir kaitējums. Tiešām, kā minēts turpmāk 5.5. iedaļā, Komisija konstatējumus par kaitējumu balstīja uz vairākiem rādītājiem, un šajā gadījumā cenu samazinājums nebija noteicošais kaitējuma noteikšanai.

(86)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija dempinga starpības aprēķināšanai un cenu samazinājuma noteikšanai ir piemērojusi atšķirīgas metodes, jo darījumus ar vislielāko dempingu tā ir izmantojusi dempinga starpības, bet ne cenu samazinājuma noteikšanai.

(87)

Komisija neizprot, kāpēc tai būtu jāpiemēro viena un tā pati metode cenu samazinājuma aprēķināšanai un dempinga aprēķināšanai. Minēto aprēķinu mērķi pilnībā atšķiras; darījumu ar vislielāko dempingu aprēķins tika izmantots, lai aprēķinātu dempinga starpības Indijas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, turpretī cenu samazinājuma aprēķini netika veikti, lai precīzi aprēķinātu starpību, bet gan lai pārbaudītu, kā imports par dempinga cenām ietekmē cenas, kā prasīts pamatregulas 3. panta 3. punktā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas attiecīgajā periodā ietekmējuši Savienības ražošanas nozari. Kaitējuma rādītāji ir balstīti uz specifiskiem datiem, ko snieguši divi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, šajā gadījumā sūdzības iesniedzēji, kas pārstāv lielāko daļu no izmeklēšanas periodā kopējā saražotā apjoma Savienībā. Ja sūdzībā bija pieejami dati, kas attiecas uz visiem Savienības ražotājiem, arī tie tika pārbaudīti attiecībā uz šādiem rādītājiem: Savienības patēriņš, tirgus daļa, saražotais apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, nodarbinātība un ražīgums. Kā skaidrots iepriekš 60. apsvērumā, lai aizsargātu abu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, iesniegto datu konfidencialitāti, visas vērtības ir izteiktas diapazonos.

(89)

Kaitējuma rādītāji ir šādi: saražotais apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums, atgūšanās no iepriekšējā dempinga, vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(90)

Viena ieinteresētā persona pauda kritiku par to, ka daži FerroAtlantica dati tika ņemti vērā attiecībā uz makroekonomikas rādītājiem (pārdošanas apjomu un tirgus daļu, saražoto apjomu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, nodarbinātību un ražīgumu), bet ne attiecībā uz pārējiem mikroekonomiskajiem rādītājiem. Šis apgalvojums tiek noraidīts, jo FerroAtlantica nesadarbojās, un tāpēc Komisijas rīcībā nebija minētā uzņēmuma mikroekonomisko datu.

(91)

Saražotā apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

4. tabula

Saražotais apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums (tonnas)

(92)

Saražotais apjoms 2013. gadā un IP bija mazāks nekā attiecīgā perioda sākumā. 2012. gadā saražotais apjoms sasniedz visaugstāko punktu. Daļa no Savienības ražošanas nozares pieņēma lēmumu, kura dēļ visas Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda 2012. gadā pieauga salīdzinājumā ar 2011. gadu un saglabājās apmēram tāda pati arī pēc tam. Tādējādi ievērojami samazinājās ražošanas jaudas izmantojums.

(93)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

5. tabula

Pārdošanas apjoms (tonnas) un tirgus daļa

(94)

2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, pārdošanas apjoms palielinājās, bet 2013. gadā samazinājās. Pārdošanas apjoms IP laikā bija zemāks nekā 2011. gadā. 2012. gadā pārdošanas apjoms sasniedza visaugstāko punktu. Tomēr pārdošanas apjoma samazinājums bija proporcionāli mazāks nekā patēriņa samazinājums, tādēļ tirgus daļa ir pieaugusi un IP laikā bija augstāka, salīdzinot ar 2011. gadu.

(95)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare neuzrādīja izaugsmi, taču sarežģītajā situācijā, kad patēriņš samazinās, tai izdevās saglabāt tirgus daļu.

(96)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(97)

Darbinieku skaits 2012. gadā pieauga, bet nākamajā periodā samazinājās. Ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi uz vienu darbinieku, svārstījās un IP laikā tas bija augstāks nekā 2011. gadā.

(98)

Visas dempinga starpības ir virs de minimis līmeņa, un vienam ražotājam eksportētājam tās ievērojami pārsniedz šo līmeni. Ņemot vērā Indijas importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija nenozīmīga.

(99)

Antidempinga pasākumi pret Ķīnas un Kazahstānas izcelsmes silīcijmangānu beidzās 2012. gadā. Netika prasīts sākt termiņbeigu pārskatīšanu. Nekas neliecina par to, ka Savienības ražošanas nozare nebūtu atguvusies no iepriekšējā dempinga sekām, pirms sākās dempings no Indijas.

(100)

Divu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(101)

Divu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējā vienības pārdošanas cena gadu no gada samazinājās.

(102)

Ražošanas izmaksas samazinājās galvenokārt tādēļ, ka samazinājās cenas diviem galvenajiem ražošanas izmaksu faktoriem: mangāna rūdai un elektroenerģijai.

(103)

Divu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

(104)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku aprēķina, dalot divu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, kopējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā ar kopējo nodarbinātā darbaspēka skaitu tajā pašā periodā. Kopējās darbaspēka izmaksas 2012. un 2013. gadā palielinājās, bet IP laikā tās samazinājās gandrīz līdz 2011. gada līmenim. Arī darbinieku skaits gadu no gada samazinājās, vairāk (relatīvā izteiksmē) nekā samazinājās darbaspēka izmaksas. Tādējādi palielinājās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku.

(105)

Divu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, krājumu līmeņa dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Krājumi

(106)

Krājumu līmenis 2012. un 2013. gadā palielinājās, un IP tas samazinājās, bet joprojām ir virs 2011. gada līmeņa. Tas pats attiecas uz attiecību starp uzskaiti un ražošanu.

(107)

Divu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(108)

Komisija noteica divu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no silīcijmangāna pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte bija negatīva visā attiecīgajā periodā. 2011. gadā rādītāji bija vissliktākie. 2012. gadā situācija sāka uzlaboties, taču nākamajā gadā un IP tā atkal pasliktinājās. IP laikā situācija nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar 2011. gadu.

(109)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmai ir cikliska tendence, 2012. gadā tā samazinājās, 2013. gadā palielinājās, bet IP laikā atkal samazinājās.

(110)

Ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā samazinājās.

(111)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Ieguldījumu līmenis samazinājās, tādēļ ienākums no ieguldījumiem (vienmēr negatīvs, jo abi uzņēmumi, kas sadarbojās, darbojās ar zaudējumiem) attiecīgajā periodā uzlabojās.

(112)

Tādi faktori kā saražotā apjoma, jaudas izmantojuma, kā arī pārdošanas apjoma un cenu attīstība uzrāda izteikti negatīvu tendenci visai Savienības ražošanas nozarei.

(113)

Rādītāji, kas attiecas uz diviem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, liecina par to, ka visā attiecīgajā periodā šie uzņēmumi ir darbojušies ar zaudējumiem. Šo uzņēmumu ražotā silīcijmangāna pārdošanas cenas un apjoms pastāvīgi samazinājās, un to pietiekami nekompensēja vienlaikus notiekošā ražošanas izmaksu samazināšanās. Arī citi rādītāji, piemēram, naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem, visā attiecīgajā periodā bija negatīvi vai uzrādīja lejupejošu tendenci.

(114)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem attiecībā uz diviem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, Komisija pēc tam, kad bija pārbaudījusi visus būtiskos ekonomiskos faktorus un indeksus, kas raksturo Savienības nozares stāvokli, kā minēts pamatregulas 3. panta 5. punktā, secināja, ka Savienības ražošanas nozares lielākajai daļai ir nodarīts būtisks kaitējums 3. panta 1. punkta nozīmē.

(115)

Dažas ieinteresētās personas pauda uzskatu, ka pat tad, ja ņemtu vērā tikai divu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, ekonomiskos rādītājus, to ekonomiskie rādītāji neliecina par būtisku kaitējumu. Minētās personas, piemēram, uzsvēra, ka, lai gan Savienības ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjoms ir samazinājies absolūtā izteiksmē, tas ir palielinājies tirgus daļas izteiksmē. Šīs personas uzskatīja, ka tā ir pozitīva attīstība kontekstā, kad pieprasījums pēc silīcijmangāna samazinās. Minētās personas īpaši uzsvēra to, ka, lai gan Savienības ražotāji, kas sadarbojās, visā attiecīgajā periodā ir darbojušies ar zaudējumiem, no 2012. gada līdz IP viņu stāvoklis bija uzlabojies. Šīs personas uzskatīja, ka arī tā ir pozitīva attīstība.

(116)

Komisija piekrīt, ka ne visi ekonomikas faktori un indeksi, kas raksturo nozares stāvokli, uzrāda negatīvas tendences. Tas tomēr neatceļ faktu, ka lielākā daļa abu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, ekonomikas un finanšu rādītāju liecina par negatīvu situāciju. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(117)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, atsaucoties uz 3. panta 5. punktu, Komisija ir atzinusi, ka imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu.

(118)

Tomēr tāds nebija Komisijas secinājums. Komisija vispirms secināja, ka Savienības ražošanas nozares lielākajai daļai ir nodarīts būtisks kaitējums, neminot kaitējuma iespējamos cēloņus. Tādējādi, kā prasīts pamatregulas 3. panta 6. punktā, Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no Indijas ir izraisījis būtisku kaitējumu.

(119)

Sūdzības iesniedzēja pamatojums, ka gadījumā, ja pēc pārbaudes par visiem būtiskajiem ekonomiskajiem faktoriem un indeksiem, kas raksturo Savienības nozares stāvokli, kā minēts pamatregulas 3. panta 5. punktā, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, tas nozīmē arī to, ka kaitējumu ir izraisījis imports par dempinga cenām, ir pretrunā pamatregulas noteikumiem. Kā noteikts pamatregulas 3. panta 6. punktā, viens no nosacījumiem, kas jāizpilda, lai varētu noteikt antidempinga maksājumu, ir tas, ka ir jāpierāda, ka imports par dempinga cenām rada kaitējumu. Tāpēc ir vajadzīga pilnīga cēloņsakarību analīze un nevis tikai pieņēmums, kā apgalvo sūdzības iesniedzējs. Šāda analīze ir veikta 6. iedaļā.

(120)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no Indijas ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(121)

Komisija nav novērojusi, ka abas tendences, t. i., abu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, sarežģītā ekonomiskā situācija un importa apjoma par dempinga cenām no Indijas palielināšanās, būtu risinājušās vienlaicīgi. Importa apjoms no Indijas 2012. gadā palielinājās, salīdzinot ar 2011. gadu, bet pēc tam samazinājās (sk. 11. tabulu) gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret ražošanu un patēriņu Savienībā. Tas liecina par pretēju tendenci, salīdzinot ar divu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, situāciju, kuri darbojās ar vislielākajiem zaudējumiem 2011. gadā (kad importa apjoms no Indijas bija vismazākais gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret ražošanu un patēriņu) un vismazākos zaudējumus 2012. gadā (kad importa apjoms no Indijas bija vislielākais gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret ražošanu un patēriņu). Arī IP laikā abu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, finansiālā situācija pasliktinājās, bet importa apjoms no Indijas samazinājās gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret ražošanu un patēriņu, salīdzinot ar 2013. gadu.

11. tabula

Importa un pārdošanas apjoms (tonnās), tirgus daļa un rentabilitāte

(122)

Sūdzības iesniedzējs šo pretējo tendenci starp abu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, importa apjomu un rentabilitāti skaidroja šādi. Sakarā ar to, ka vienā dalībvalstī 2011. gadā radās ārkārtas enerģijas izmaksas, vienam Savienības ražotājam 2011. gadā bija lielāki zaudējumi nekā 2012. gadā, kad enerģijas izmaksas samazinājās. Ja šādu ārkārtas enerģijas izmaksu 2011. gadā nebūtu bijis, tad tendences liecinātu, ka vislielākie zaudējumi abiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, būtu bijuši IP laikā.

(123)

Komisija piekrīt, ka 2011. gadā vienam no abiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, ir bijušas ārkārtas enerģijas izmaksas. Tomēr pat pēc ražošanas izmaksu un rentabilitātes korekcijas minētajā gadā pretējā tendence joprojām saglabājas. Vislielākie zaudējumi abiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, (kuri radās IP) laika ziņā sakrīt ar importa apjoma samazinājumu no Indijas gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret ražošanu un patēriņu Savienībā.

(124)

Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka analīze pa gadiem (t. i., par to kā attīstās imports par dempinga cenām salīdzinājumā ar darbības rādītāju pasliktināšanos katru gadu) preču tirgū nav precīza, un ierosināja šo analīzi veikt, balstoties uz tendencēm laikposmā no 2011. gada līdz IP, pēc šādas metodes. Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs aprēķināja, viņaprāt, silīcijmangāna faktisko patēriņu Savienībā procentos no tērauda saražotā apjoma Savienībā (pieņemot, ka vienas tonnas tērauda saražošanai ir vajadzīgs konstants silīcijmangāna daudzums) un norādīja, ka faktiskais patēriņš visā laikposmā no 2011. gada janvāra līdz 2013. gada aprīlim bijis relatīvi stabils. Otrkārt, sūdzības iesniedzējs aprēķināja domājamo silīcijmangāna patēriņu Savienībā, izteiktu kā iekšzemē saražotais apjoms plus imports mīnus eksports, tajā pašā laikposmā, un norādīja, ka domājamais patēriņš ir ievērojami pieaudzis importa palielinājuma dēļ no Indijas. Treškārt, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka starpība starp reālo patēriņu un domājamo patēriņu atbilst Indijas importa krājumu veidošanai no 2011. gada līdz 2013. gada aprīlim. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka pārmērīgie krājumi no 2013. gada aprīļa tika laisti Savienības tirgū, tādējādi radot pārprodukciju, kam sekoja spiediens samazināt cenas, lai gan vienlaikus imports no Indijas samazinājās.

(125)

Komisija silīcijmangāna patēriņu Savienībā aprēķina kā iekšzemes pārdošanas apjoma un importa summu. Sūdzības iesniedzējs nepaskaidroja, kādēļ šo metodi nevar uzskatīt par precīzu. Savienības patēriņam attiecīgajā periodā bija tendence samazināties atbilstoši globālajai tendencei, ka samazinās pieprasījums pēc silīcijmangāna. Komisija norādīja, ka gan abu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjoms, gan imports no visām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās. Tomēr importu no visām trešām valstīm smagāk ietekmēja patēriņa samazināšanās, turpretī abiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, izdevās saglabāt savu tirgus daļu. Arī visā importa apjomā no visām trešām valstīm Indijas importa apjoms 2012. gadā palielinājās un pēc tam samazinājās, savukārt imports no citām trešām valstīm 2012. gadā samazinājās un pēc tam palielinājās.

(126)

Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums par apjomīgu Indijas importa krājumu veidošanos nav pietiekami pamatots. Netika iesniegti nekādi statistikas dati par Indijas izcelsmes silīcijmangāna importu un tā patēriņu noteiktā laikposmā. Tādējādi nav pierādīts, ka spiediens uz Savienības pārdošanas apjomu un cenām izmeklēšanas periodā bija saistīts ar Indijas importu iepriekšējos divos gados.

(127)

Sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija tikai ļāva secināt, ka silīcijmangāna faktiskais patēriņš bijis mazāks nekā silīcijmangāna domājamais patēriņš laikā no 2011. gada martam līdz 2012. gada martam un ka izveidojušies krājumi būtu laisti tirgū no 2012. gada marta, un tas ir mēnesis, pēc kura faktiskais patēriņš, iespējams, ir bijis nedaudz lielāks nekā domājamais patēriņš. Saskaņā ar grafiku, ko sūdzības iesniedzējs iesniedza uzklausīšanā 2015. gada decembrī, pārmērīgie krājumi no 2012. gada marta līdz 2013. gada septembrim būtu absorbēti un nevarētu radīt ietekmi izmeklēšanas periodā (no 2013. gada oktobra līdz 2014. gada septembrim). Turklāt vispārējā informācija neļāva izolēt Indijas importu no pārējā importa. Tāpēc nav skaidrs, kas būtu bijis apgalvojumā minētās apjomīgo krājumu veidošanās avots. Šāds avots varētu būt bijis imports no Indijas, bet arī imports no trešām valstīm vai pat Savienības ražošanas nozare, kurā kopš 2011. gada ir novērota būtiska krājumu palielināšanās (sk. 9. tabulu). Turklāt, ņemot vērā silīcijmangāna tirgus attīstību kopš 2011. gada (patēriņa samazināšanās saistībā ar cenu samazināšanos, glabāšanas laiks, kas mazāks par vienu gadu), apgalvojumā minēto apjomīgo krājumu, kas veidoti 2011. gadā un pirms tam, laišana Savienības tirgū 2013. gada beigās un 2014. gadā (izmeklēšanas periodā) komerciālā ziņā nešķiet pārāk pamatota. Tāpēc apgalvojums, ka apjomīgi Indijas importa krājumi mainītu importa datu interpretāciju izmeklēšanas periodā, tika noraidīts.

(128)

Komisijas informācijas dokumentā un atsevišķā pieprasījumā visiem zināmajiem importētājiem aicināja ieinteresētās personas sniegt informāciju par tāda silīcijmangāna ar zemu mangāna saturu (kas nepārsniedz 50 %) importu, kurš ir attiecīgā ražojuma daļa, ar mērķi novērtēt šāda importa apjomu un vidējo cenu. Turklāt mērķis bija precizēt, kādas ir tehniskās un ekonomiskās iespējas izmantot zemas kvalitātes silīcijmangānu (tīru vai pēc sajaukšanas), un kā tas ietekmē Savienības tirgu.

(129)

Komisija nesaņēma piezīmes no importētājiem, bet saņēma atbildes no citām ieinteresētajām personām.

(130)

Viens Indijas ražotājs norādīja, ka silīcijmangāns ar zemu mangāna saturu ir zemākas kvalitātes ražojums, ko tādēļ pārdod par zemāku cenu. Tomēr, ja tā cena ir koriģēta, lai ņemtu vērā zemāku mangāna saturu, koriģētā cena pilnībā atbilstu standarta silīcijmangāna cenai. Minētā ieinteresētā persona piebilda, ka šāda standartam neatbilstoša silīcijmangāna importa apjoms uz Savienību ir neliels un tādējādi tas nevar izraisīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(131)

Cita Indijas ražotāju grupa pauda uzskatu, ka zemas kvalitātes silīcijmangānu varētu izmantot tieši elektriskā loka krāsnīs vai varētu jaukt ar augstākas kvalitātes silīcijmangānu, lai iegūtu standarta ražojumu, nevis tikai silīcijmangānu, kas satur 72 % dzelzs (parasti no Ukrainas). Minētie ražotāji norādīja, ka tehniskās priekšizpētes dokumentā, ko iesniedzis sūdzības iesniedzējs, nav izslēgta sajaukšanas tehniskās īstenošanas iespējamība. Viņi atzina, ka sajaukšana rada papildu izmaksas, taču ne tādā apmērā, kā aprakstījis sūdzības iesniedzējs. Viņi piekrita, ka šāda veida silīcijmangāns tiek pārdots par zemāku cenu tieši mangāna zemā satura dēļ un tādējādi cenu salīdzināšana ar standarta silīcijmangānu būtu veicama pēc proporcionālās korekcijas, kas uzrādītu līdzīgas cenas.

(132)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Savienības tērauda rūpnīcas neizmanto zemas kvalitātes silīcijmangānu kā tādu un ka kvalitātes apsvērumu dēļ pircēji neriskētu izmantot dažādu kategoriju silīcijmangāna sajaukumu. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka šis standartam neatbilstošais ražojums ražots tikai īslaicīgi un nav bijis tam nodarītā kaitējuma cēlonis.

(133)

Attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi uz cenām Komisija norādīja, ka gan vidējā cena silīcijmangāna importam par dempinga cenām no Indijas, gan abu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, cenas attiecīgajā periodā samazinājās. Tomēr nav konstatēts tikpat kā nekāds cenu samazinājums, kā minēts iepriekš 77. un tam sekojošajos apsvērumos.

(134)

Komisija secināja, ka abas tendences, t. i., abu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, sarežģītā ekonomiskā situācija un importa apjoma par dempinga cenām no Indijas palielināšanās, nav risinājušās vienlaicīgi. Izmeklēšanā konstatēja, ka starp importa apjoma par dempinga cenām no Indijas palielināšanos un kaitējumu, kas nodarīts abiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, ir pretēja tendence. Turklāt importa par dempinga cenām tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga, bet tikai no [18 %/24 %] līdz [23 %/30 %]. Tirgus daļa neuzrādīja nepārtraukti pieaugošu tendenci, un cenas nesamazinājās vai tikpat kā nesamazinājās zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņa.

(135)

Ņemot vērā to, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, un silīcijmangāna importa par dempinga cenām no Indijas apjoma un tirgus daļas tendences nebija vienlaicīgas, Komisija secināja, ka importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozares situāciju nevar uzskatīt par būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. Šādos apstākļos nav pierādīts, ka Indijas importa par dempinga cenām apjoms un/vai cenu līmenis būtu izraisījis situāciju, kurā abiem ražotājiem kas sadarbojās, ticis nodarīts kaitējums.

(136)

Tā kā nevarēja konstatēt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, nebija nepieciešams atklāt mērķa cenu samazinājuma aprēķinus, jo tie ir būtiski tikai tam, lai noteiktu pasākumu līmeni. Tāpēc Komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisija nav aprēķinājusi un atklājusi mērķa cenu samazinājuma līmeni.

(137)

Kā minēts 135. apsvērumā, Komisija nevarēja konstatēt cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no Indijas. Tāpēc nav nepieciešams izdarīt secinājumus par citu faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares situāciju, kā noteikts pamatregulas 3. panta 7. punktā. Tomēr tika pārbaudīti arī citi faktori, un pilnīguma labad tie ir aprakstīti šajā iedaļā.

(138)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi metodikas kļūdu, novērtējot, ka iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, var kaut kā attaisnot to, ka imports par dempinga cenām izraisa būtisku kaitējumu. Sūdzības iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka Komisija ir izmantojusi tādus faktorus kā imports no Indijas un FerroAtlantica tirgus situācija tikai tādēļ, lai izbeigtu lietu.

(139)

Tā kā nevarēja konstatēt cēloņsakarību, apsvērums par citu faktoru iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu vairs nav būtisks. Turpmāk 7.1. līdz 7.4. iedaļā ir tikai aprakstīti citi faktori, neizdarot secinājumus par to iespējamo ietekmi uz kaitējumu. Nepastāvot cēloņsakarībai, “citu faktoru” analīze neietekmē secinājumus par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību. Tāpēc Komisija noraidīja minētos apgalvojumus.

(140)

Importa apjoms no trešām valstīm tika noteikts, izmantojot Eurostat datus un ņemot vērā visus importa režīmus, ieskaitot procedūru “ievešana pārstrādei”. Ievērojama importa apjoma izcelsme “nav norādīta komerciālu vai militāru iemeslu dēļ tirdzniecībā ar trešām valstīm”. Komisijai ar vienas dalībvalsts muitas dienestu palīdzību izdevās sadalīt daļu no šā apjoma pēc izcelsmes valsts. Pēc tam, kad šis “nenorādītais” imports sadalīts pēc attiecīgajām izcelsmes valstīm, vispārējās importa tendences būtiski nemainās. Tomēr, lai saglabātu minētā importa konfidencialitāti, importa skaitļi ir izteikti diapazonos šādi:

12. tabula

Imports no trešām valstīm (tonnas)

(141)

Silīcijmangānu importē Savienībā no daudzām citām valstīm. Neskaitot Indiju, ir trīs galvenās eksportētājvalstis (pēc apjoma): Norvēģija, Dienvidāfrika un Ukraina. Četras lielākās importētājas valstis veido aptuveni 90 % no kopējā importa Savienībā, un to tirgus daļa ir aptuveni 70 %. Norvēģijas tirgus daļa ir apmēram [17 %/23 %]. Viens Norvēģijas silīcijmangāna ražotājs ir saistīts ar vienu no Savienības ražotājiem (Comilog Dunkerke / Eramet).

(142)

Importa apjoms uz Savienību no trešām valstīm, kas nav Indija, atbilda pretējai tendencei salīdzinājumā ar importu no Indijas. Proti, 2012. un 2013. gadā tas samazinājās salīdzinājumā ar 2011. gadu, bet IP laikā – palielinājās.

(143)

Pamatojoties uz Eurostat datiem, importa cenas no trešām valstīm vidēji bija augstākas nekā importa cenas no Indijas un attiecīgajā periodā uzrādīja lejupejošu tendenci. Tomēr Eurostat dati nav sniegti sadalījumā pēc kvalitātes un pa kategorijām, un tādējādi nav iespējams salīdzināt līdzīgus elementus.

(144)

Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka iemesli, kāpēc silīcijmangāna imports no Ukrainas, Dienvidāfrikas un Norvēģijas 2012. gadā samazinājās, nebija saistīti ar importa pieaugumu no Indijas, bet gan ar katrai valstij specifiskiem apstākļiem.

(145)

Komisija pieņēma zināšanai sūdzības iesniedzēja sniegtos paskaidrojumus par importa no konkrētām trešām valstīm pieaugumu vai samazinājumu. Tomēr tas, ka abi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, saglabāja savu tirgus daļu, liecina, ka trešās valstis konkurējušas savā starpā, lai saglabātu pārdošanas apjomu un tirgus daļu Savienībā, taču tas neietekmēja abu Savienības ražotāju kas sadarbojās, pārdošanas apjomu un tirgus daļu.

(146)

Divu Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

13. tabula

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, eksporta rādītāji

(147)

Abi sadarbībā iesaistītie Savienības ražotāji attiecīgajā periodā vairāk nekā divas reizes palielināja pārdošanas apjomu ārpus Savienības, lai gan šis apjoms nav īpaši būtisks absolūtā izteiksmē.

(148)

Vidējā pārdošanas cena nesaistītām personām uz trešām valstīm samazinājās atbilstoši Savienības tirgus cenas samazinājumam.

(149)

Vairākas ieinteresētās personas savā iesniegtajā informācijā apstiprināja, ka Savienības ekonomikas lejupslīde ir viens no iemesliem, kāpēc samazinājās tērauda ražošana. Tā kā silīcijmangānu pārsvarā izmanto tērauda ražošanā, tam bija tieša un tūlītēja ietekme uz silīcijmangāna patēriņu.

(150)

Vairākas ieinteresētās personas savā iesniegtajā informācijā apstiprināja, ka silīcijmangāna ražošana visā pasaulē nesamazinājusies atbilstoši patēriņa samazinājumam. Minētās personas norādīja, ka, tāpat kā visām precēm, arī silīcijmangānam tirgus cena ir saistīta ar piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarotību. Tādējādi silīcijmangāna cenas samazinājumu izraisījusi pārprodukcija. Savienības ražošanas nozare kopumā no 2011. līdz 2012. gadam palielināja jaudu, tādējādi veicinot šo situāciju.

(151)

Spānijas uzņēmums FerroAtlantica izmeklēšanā nesadarbojās. Sūdzībā teikts, ka FerroAtlantica, būdams galvenais Savienības ražotājs, ir izvairījies no būtiska kaitējuma, ko izraisījis Indijas imports, un patiesībā ir ļoti rentabls. FerroAtlantica ir lielākais silīcijmangāna ražotājs Savienībā, tam izdevās saglabāt savu tirgus daļu visā attiecīgajā periodā un tas tieši konkurē ar abiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās.

(152)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka FerroAtlantica nevarēja veicināt abiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, nodarīto kaitējumu, jo tas nesamazināja cenas zem viņu cenu līmeņa un nav ieguvis savu tirgus daļu, viņiem kaitējot. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka FerroAtlantica vairs nav pasargāts no Indijas importa izraisītā kaitējuma, jo situācija kopš 2015. gada sākuma sākusi pasliktināties.

(153)

Šis apgalvojums attiecas uz notikumiem pēc IP, ko parasti nevar ņemt vērā saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu. Turklāt Komisija nav atradusi nevienu īpašu apsvērumu, kura dēļ tās lēmums kļūtu acīmredzami nepareizs, ja tā būtu šo apgalvojumu noraidījusi. Vēl jo vairāk, apgalvojums tika iesniegts ļoti vēlā izmeklēšanas posmā, vairāk nekā 11 mēnešus pēc izmeklēšanas sākšanas, kad to vairs nevarēja pārbaudīt. Katrā ziņā Komisija uzskata, ka lielākā Savienības ražotāja klātbūtne tirgū IP laikā ir ietekmējusi abu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjoma, cenas un tirgus daļas dinamiku.

(154)

Sūdzības iesniedzējs un divi lielākie tērauda ražotāji iesniedza piezīmes par Savienības interesēm. Tā kā cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no Indijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu netika konstatēta, pārbaudīt Savienības intereses nav nepieciešams.

(155)

Pamatojoties uz Komisijas izdarītajiem secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, saskaņā ar pamatregulas 9. pantu procedūra būtu jāizbeidz, nenosakot pasākumus.

(156)

Visām attiecīgajām personām paziņoja galīgos konstatējumus un nodomu izbeigt procedūru, kā arī deva iespēju izteikt piezīmes. Viņu piezīmes tika izskatītas, tomēr tās negrozīja iepriekš izdarītos secinājumus,

(157)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,