(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 367/2014 (2) ir noteikts neto atlikums, kas pieejams Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izmaksu finansēšanai, kā arī summas, kas 2014.–2020. budžeta gadā ir pieejamas Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (3) 10.c panta 2. punktu, 136., 136.a un 136.b pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (4) 14. pantu un 66. panta 1. punktu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. panta 2. punktu maksājumu samazināšanas summas aplēses rezultāts, ko dalībvalstis paziņojušas līdz 2014. gada 1. augustam un kas minēts tās pašas regulas 11. panta 6. punktā, ir jādara pieejams kā Savienības atbalsts lauku attīstības programmās paredzētiem pasākumiem, kurus finansē no ELFLA, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (5). Attiecīgie valstu maksimālie apjomi tika pielāgoti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1378/2014 (6).

(3)

Apvienotajā Karalistē tiesību akti, ar kuriem īsteno Savienības noteikumus par tiešajiem maksājumiem, Velsā tika atcelti ar valsts tiesas izdotu rīkojumu. Tā rezultātā Apvienotā Karaliste pieņēma jaunus lēmumus par tiešo maksājumu īstenošanu Velsā un paziņoja Komisijai. Tā kā minētie jaunie lēmumi ietekmē maksājumu samazināšanas summas aplēses rezultātu Apvienotajai Karalistei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 11. panta 6. punktā, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikums un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III pielikums tika pielāgoti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/142 (7).

(4)

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (8) 3. panta 1. punktu maksimālā apakšsumma, kas daudzgadu finanšu shēmā paredzēta ar tirgu saistītiem izdevumiem un tiešajiem maksājumiem un noteikta minētās regulas I pielikumā, pēc pārvietojumiem starp Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un tiešajiem maksājumiem jāpielāgo saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1. punktā paredzētajām tehniskajām korekcijām.

(5)

Pēc minētajām izmaiņām ir jāpielāgo neto atlikums, kas pieejams ELGF un ir noteikts Īstenošanas regulā (ES) Nr. 367/2014. Skaidrības labad būtu jāpublicē arī summas, kas jādara pieejamas ELFLA.

(6)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 367/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 139. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu cukura daudzumu, kas tirdzniecības gadā saražots, pārsniedzot minētās regulas 136. pantā norādīto kvotu, var eksportēt tikai tad, ja ir ievērots Komisijas noteiktais kvantitatīvais ierobežojums.

(2)

Minētie ierobežojumi ir noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1164 (3).

(3)

Cukura daudzumi, uz kuriem attiecas eksporta licenču pieteikumi, pārsniedz Īstenošanas regulā (ES) 2015/1164 noteikto kvantitatīvo ierobežojumu. Tāpēc būtu jānosaka piešķiramā daudzuma ierobežojuma koeficients daudzumiem, uz kuriem attiecas no 2016. gada 15. līdz 19. februārim iesniegtie pieteikumi. Līdz ar to visi pēc 2016. gada 19. februāra iesniegtie cukura eksporta licenču pieteikumi būtu attiecīgi jānoraida un eksporta licenču pieteikumu pieņemšana jāpārtrauc,

(1)

Direktīvā 2008/71/EK ir noteiktas minimālās prasības dzīvnieku identificēšanai un reģistrēšanai, neskarot sīkāk izstrādātus Kopienas noteikumus, ko var noteikt ar mērķi apkarot vai ierobežot slimības.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/71/EK 3. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jāgādā par to, lai kompetentās iestādes rīcībā būtu atjaunināts visu to saimniecību saraksts, kurās ir dzīvnieki, uz ko attiecas minētā direktīva, un kuras atrodas to teritorijā.

(3)

Padomes Direktīvas 2008/71/EK 3. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja atļaut dalībvalstīm no 3. panta 1. punktā prasītā saimniecību saraksta izslēgt fiziskas personas, kuras audzē vienu cūku pašu vajadzībām vai patēriņam, ja vien minētajam dzīvniekam pirms jebkādas pārvietošanas tiek veiktas minētajā direktīvā noteiktās pārbaudes.

(4)

Komisijas Lēmums 2006/80/EK (2) atļauj dažām dalībvalstīm piemērot Direktīvas 2008/71/EK 3. panta 2. punktā paredzēto atkāpi attiecībā uz saimniecībām, kurās nav vairāk par vienu cūku.

(5)

Direktīvas 2008/71/EK 3. panta 2. punktā paredzēto atkāpi attiecībā uz saimniecībām, kurās nav vairāk par vienu cūku, ir atļauts piemērot Polijai.

(6)

Polija Direktīvas 2008/71/EK 3. panta 2. punktā paredzēto atļauju dalībvalstij attiecībā uz saimniecībām, kurās nav vairāk par vienu cūku, ir lūgusi atcelt un ir īstenojusi minētajā direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz identificēšanu un reģistrēšanu.

(7)

Pamatojoties uz šo informāciju, ierakstu par Poliju Lēmuma 2006/80/EK pielikuma sarakstā attiecībā uz to, kā piemēro Direktīvas 2008/71/EK 3. panta 2. punktā paredzēto atļauju, kas attiecas uz saimniecībām, kurās nav vairāk par vienu cūku, ir lietderīgi svītrot.

(8)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmuma 2006/80/EK pielikums.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,