ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 41 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
59. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
18.2.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 41/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/222
(2016. gada 5. februāris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (ម្រេចកំពត (Mrech Kampot) / Poivre de Kampot (AĢIN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Kambodžas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu ម្រេចកំពត (Mrech Kampot) / Poivre de Kampot, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums ម្រេចកំពត (Mrech Kampot) / Poivre de Kampot būtu jāreģistrē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Nosaukums ម្រេចកំពត (Mrech Kampot) / Poivre de Kampot (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.8. grupas “Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 5. februārī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Phil HOGAN
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 265, 13.8.2015., 7. lpp.
(3) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).
18.2.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 41/3 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/223
(2016. gada 17. februāris),
ar ko paredz procedūru tādu konkrētu tirgus ekonomikas režīma un individuālā režīma pieprasījumu novērtējumam, ko iesnieguši ražotāji eksportētāji no Ķīnas un Vjetnamas, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un jo īpaši tā 266. pantu,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 14. pantu,
tā kā:
A. PROCEDŪRA
(1) |
Komisija 2006. gada 23. martā pieņēma Komisijas Regulu (EK) Nr. 553/2006 par pagaidu antidempinga maksājuma noteikšanu dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Vjetnamas izcelsmes apavu ievedumiem, kuriem ir ādas virsa (“apavi”) (“pagaidu regula”) (2). |
(2) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1472/2006 (3) Padome uz diviem gadiem uzlika galīgo antidempinga maksājumu no 9,7 % līdz 16,5 % tādu konkrētu Vjetnamas un ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (“Padomes Regula (EK) Nr. 1472/2006” jeb “apstrīdētā regula”). |
(3) |
Ar Regulu (EK) Nr. 388/2008 (4) Padome paplašināja un attiecināja galīgos antidempinga pasākumus, kas noteikti tādu konkrētu ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, arī uz importu, kas nosūtīts no Makao īpašās pārvaldes apgabala (“Makao”), neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao. |
(4) |
Pēc 2008. gada 3. oktobrī uzsāktās termiņbeigu pārskatīšanas (5) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 (“Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009”) (6) pagarināja antidempinga pasākumus uz 15 mēnešiem, proti, līdz 2011. gada 31. martam, kad pasākumu termiņš beidzās. |
(5) |
Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd un Risen Footwear (HK) Co Ltd, kā arī Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd (“pieprasījuma iesniedzēji”) apstrīdēja apstrīdēto regulu Pirmās instances tiesā (tagad – Vispārējā tiesa). Vispārējā tiesa noraidīja šīs prasības ar 2010. gada 4. marta spriedumu lietā T-401/06 Brosmann Footwear (HK) un citi/Padome (Krājums, II-671. lpp.) un 2010. gada 4. marta spriedumu apvienotajās lietās T–407/06 un T–408/06 Zhejiang Aokang Shoes un Wenzhou Taima Shoes/Padome (Krājums, II-747. lpp.) (“Vispārējās tiesas spriedumi”). |
(6) |
Pieprasījuma iesniedzēji iesniedza apelācijas sūdzību par minētajiem spriedumiem. Tiesa ar 2012. gada 2. februāra spriedumu lietā C-249/10 P Brosmann un citi un ar 2012. gada 15. novembra spriedumu lietā C-247/10 P Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd atcēla Vispārējās tiesas spriedumus. Tiesa nosprieda, ka Vispārējā tiesa pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā bija lēmusi, ka Komisijai nebija pienākuma izskatīt neatlasītu uzņēmēju iesniegtos tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījumus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu (Tiesas sprieduma lietā C-249/10 P 36. punkts un Tiesas sprieduma lietā C-247/10 P 29. un 32. punkts). |
(7) |
Tad Tiesa pievērsās sprieduma pasludināšanai pēc būtības. Tā nosprieda: “(..) Komisijai bija jāizskata pamatotie iesniegumi, ko tai iesniegušas apelācijas sūdzības iesniedzējas atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktam, lūdzot tām piešķirt TER apstrīdētajā regulā aplūkojamās antidempinga procedūras ietvaros. Turpinājumā ir jākonstatē, ka nav izslēgts, ka šādas izskatīšanas rezultātā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējām tiktu noteikts galīgais antidempinga maksājums, kurš atšķirtos no maksājuma 16,5 % apmērā, kas tām ir piemērojams atbilstoši apstrīdētās regulas 1. panta 3. punktam. No šīs pašas normas izriet, ka attiecībā uz vienīgo atlasīto Ķīnas uzņēmēju, kam piešķirts TER, ir noteikts galīgais antidempinga maksājums 9,7 % apmērā. Kā izriet no šā sprieduma 38. punkta, ja Komisija būtu konstatējusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos, tām, ja individuālās dempinga starpības aprēķins nebūtu iespējams, būtu arī jāpiemēro pēdējā minētā likme” (sprieduma lietā C-249/10 P 42. punkts un sprieduma lietā C-247/10 P 36. punkts). |
(8) |
Rezultātā Tiesa atcēla apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecas uz attiecīgajiem pieprasījuma iesniedzējiem. |
(9) |
Komisija 2013. gada oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (7) paziņoja, ka tā bija nolēmusi atsākt antidempinga procedūru tajā posmā, kurā notika nelikumība, un izvērtēt, vai no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam pieprasījuma iesniedzēji darbojušies gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos, un aicināja ieinteresētās personas iesaistīties un pieteikties. |
(10) |
Padome 2014. gada martā ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2014/149/ES (8) noraidīja Komisijas priekšlikumu Padomes īstenošanas regulai, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co Ltd un Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd, un izbeidza procedūru saistībā ar minētajiem ražotājiem. Padome uzskatīja, ka, tā kā importētāji bija nopirkuši apavus no tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kompetentās valsts iestādes bija atmaksājušas attiecīgos muitas nodokļus, pamatojoties uz 236. pantu 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/1992 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (9) (“Kopienas Muitas kodekss”), šie importētāji bija ieguvuši tiesisko paļāvību uz apstrīdētās regulas 1. panta 4. punkta pamata, kā rezultātā Kopienas Muitas kodeksa noteikumi, un jo īpaši tā 221. pants, bija kļuvuši piemērojami nodokļu iekasēšanai, un kas tiktu apšaubīta, pieņemot Komisijas priekšlikumu. |
(11) |
Divi attiecīgā ražojuma importētāji, C&J Clark International Ltd un Puma SE, apstrīdēja antidempinga pasākumus, kas noteikti konkrētu Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, atsaucoties uz 5. līdz 7. apsvērumā minēto judikatūru savu valstu tiesās, kuras bija iesniegušas Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par šiem jautājumiem. |
(12) |
Apvienotajās lietās C-659/13 C & J Clark International Limited un C-34/14 Puma SE Tiesa atzina Padomes Regulu (EK) Nr. 1472/2006 un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 par spēkā neesošām tiktāl, ciktāl Eiropas Komisija neizvērtēja TER un individuālā režīma (“IR”) pieprasījumus, ko iesnieguši neatlasīti ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji, pretrunā prasībām, kas noteiktas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā un 9. panta 5. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (10) (“spriedumi”). |
(13) |
LESD 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumus. Gadījumā, ja tiek atcelts iestāžu pieņemts akts saistībā ar administratīvu procedūru, tādu kā antidempings, Tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (“Asteris spriedums”) (11). |
(14) |
Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (12). Tas nozīmē jo īpaši, ka tāda akta atcelšana, ar kuru izbeidz administratīvu procedūru, neietekmē sagatavošanās darbības, tādas kā antidempinga procedūras uzsākšanu. Ja tiek atcelta regula, ar kuru nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tas nozīmē, ka pēc akta atcelšanas antidempinga procedūra vēl ir atvērta, jo akts, kas pabeidz antidempinga procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā (13), izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi uzsākšanas posmā. |
(15) |
Izņemot faktu, ka iestādes neizvērtēja TER un IR pieprasījumus, ko iesnieguši neatlasītie ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji, visi pārējie Regulā (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1294/2009 izdarītie secinājumi paliek spēkā. |
(16) |
Šajā lietā nelikumība notika pēc uzsākšanas posma. Tāpēc Komisija nolēma atsākt šo antidempinga procedūru, kas bija atvērta arī tajā posmā, kurā notika nelikumība, un izvērtēt, vai no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam attiecīgie ražotāji eksportētāji darbojušies gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos. |
(17) |
Attiecībā uz C&J Clark International Ltd un Puma SE importu Komisija izvērtēs visus iesniegtos TER un IR pieprasījumus. |
(18) |
Ir lietderīgi likt valstu muitas iestādēm – uz pamatregulas 14. panta pamata – starplaikā neatmaksāt minētos maksājumus. Komisija veiks minēto novērtējumu astoņu mēnešu laikā no sprieduma dienas. |
(19) |
Attiecībā uz citu importētāju – kuri neiesniedza prasību atcelt tiesību aktu un kuri tāpēc var balstīties uz spriedumu savos pieprasījumos par antidempinga maksājumu atmaksu atbilstīgi Kopienas Muitas kodeksa 236. pantam – importu Komisija resursu efektīvas izmantošanas labad izvērtēs tikai to ražotāju eksportētāju TER un IR pieprasījumus, uz kuriem attiecas valstu muitas iestādēm laikus un pienācīgā formā iesniegti atmaksas pieprasījumi. Komisija norāda, ka atbilstīgi Kopienas Muitas kodeksa 236. panta 2. punktam ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž, pamatojoties uz iesniegumu, kas attiecīgajai muitas iestādei iesniegts triju gadu laikā no dienas, kad šo muitas nodokļu summa darīta zināma parādniekam. Komisija arī norāda, ka regulas, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, atzīšana par spēkā neesošu nav neparedzami apstākļi minētā noteikuma izpratnē, jo pieļauj trīs gadu termiņa pagarinājumu, kurā importētājs var pieprasīt atmaksāt ievedmuitas nodokļus, kas samaksāti atbilstīgi minētajai regulai. |
B. TIESAS SPRIEDUMU APVIENOTAJĀS LIETĀS C-659/13 UN C-34/14 ĪSTENOŠANA
(20) |
Ja kāds iestāžu akts ar Tiesas prejudiciālu nolēmumu ir atzīts par spēkā neesošu, tad šādam spriedumam ir erga omnes ietekme (14), proti, tas nav ierobežots tikai līdz pieprasījuma iesniedzējam valsts tiesā, kura pēc tam uzdod jautājumu Tiesai. Šādā situācijā Komisijai tādējādi ir pienākums īstenot spriedumu attiecībā uz visām personām, ko skar nelikumība, kuras rezultātā pasākums tika atcelts. |
(21) |
Komisijai ir iespēja labot tos apstrīdētās regulas aspektus, kuru dēļ tā tika atcelta, vienlaikus atstājot negrozītas tās novērtējuma daļas, kuras spriedums (15) neietekmē. |
(22) |
Lai nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu, Komisija atturas no visu to TER un IR izmeklēšanas, ko iesnieguši neatlasīti Ķīnas un Vjetnamas ražotāji eksportētāji izmeklēšanas laikā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula. Tā vietā tā uzskata, ka ir lietderīgi noteikt par pienākumu valstu muitas iestādēm, kurām jālemj par pieprasījumu atmaksāt antidempinga maksājumus uz Kopienas Muitas kodeksa (16) 236. panta pamata, pirms atmaksas veikšanas pārsūtīt Komisijai atmaksas pieprasījumu un gaidīt Komisijas veikto TER un IR pieprasījuma novērtējumu un attiecīgā gadījumā antidempinga maksājuma pēc atbilstošas likmes atkārtotu uzlikšanu. Juridiskais pamats šādam pienākumam ir pamatregulas 14. pants, kurā ir paredzēts, ka regulā, ar ko uzliek maksājumus, sīki precizē kārtību, kādā dalībvalstis tos iekasē. |
(23) |
Tad Komisija pārbaudīs, vai ražotājs eksportētājs, uz kura eksportu attiecās atmaksas pieprasījums, ir tik tiešām pieprasījis TER vai IR novērtējumu, un, ja tā, vai šādam ražotājam eksportētājam ir jāpiešķir TER vai IR. |
(24) |
Komisija pieņems regulas, ar kurām attiecīgā gadījumā nosaka piemērojamās maksājuma likmes novērtējumu un atkārtotu uzlikšanu. Šīs no jauna noteiktās likmes stājas spēkā no dienas, kad stājās spēkā atceltā regula. |
(25) |
Tāpēc valsts muitas iestādēm, pirms nolemt par jebkuru atmaksas pieprasījumu, ir jāsagaida šādas izmeklēšanas rezultāts. |
(26) |
Lai novērstu jebkādu nepamatotu kavēšanos, Komisija centīsies ievērot pamatregulā TER un IR novērtēšanai paredzēto kavējumu, proti, astoņus mēnešus no dienas, kad no valstu muitas iestādēm saņemta informācija. |
C. SECINĀJUMI
(27) |
Ražotāju eksportētāju, kuri ir pārdevuši ražojumus Puma SE un C&J Clark International Ltd, TER un IR pieprasījumu analīze ir jāveic astoņu mēnešu laikā no sprieduma dienas. |
(28) |
Attiecībā uz antidempinga maksājumu, kas uzlikts pārējiem Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem (atsevišķi no tiem, uz kuriem attiecas Padomes Īstenošanas lēmums 2014/149/ES, un tiem, kuri minēti šīs regulas pirmajā teikumā), valstu muitas iestādēm, kurām iesniegti pieprasījumi par attiecībā uz šo citu ražotāju eksportētāju eksportu samaksāto antidempinga maksājumu atmaksu vai atlaišanu, ir jāsazinās ar Komisiju, lai tā var izvērtēt TER un IR pieprasījumus un attiecīgā gadījumā atkārtoti uzlikt antidempinga maksājumus. |
D. KOMITEJA
(29) |
Šī regula ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punkta izveidotās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Valstu muitas iestādes, kuras, pamatojoties uz Kopienas Muitas Kodeksa 236. pantu, saņēmušas tādu antidempinga maksājumu atmaksas pieprasījumu, kurš noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 vai Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 un ko iekasējušas valstu muitas iestādes, un kurš ir balstīts uz faktu, ka kāds neatlasīts ražotājs eksportētājs ir pieprasījis TER vai IR, pārsūta minēto pieprasījumu un visus pamatojuma dokumentus Komisijai.
2. Komisija astoņu mēnešu laikā pēc pieprasījuma un visu pamatojuma dokumentu saņemšanas pārbauda, vai ražotājs eksportētājs tik tiešām bija iesniedzis TER un IR pieprasījumu. Attiecīgā gadījumā Komisija izvērtē minēto pieprasījumu un pēc informācijas izpaušanas atbilstīgi pamatregulas 20. pantam ar Komisijas īstenošanas regulu atkārtoti uzliek atbilstošu maksājumu.
3. Valstu muitas iestādes, pirms pieņemt lēmumu par antidempinga maksājumu atmaksas un atlaišanas pieprasījumu, sagaida, kad tiek publicēta Komisijas Īstenošanas regula, ar ko atkārtoti nosaka maksājumus.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 17. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
(2) OV L 98, 6.4.2006., 3. lpp.
(3) Padomes 2006. gada 5. oktobra Regula (EK) Nr. 1472/2006, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (OV L 275, 6.10.2006., 1. lpp.).
(4) Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 388/2008, ar ko galīgos antidempinga pasākumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 noteikti tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, paplašina un attiecina uz tāda paša ražojuma importu, kas nosūtīts no Makao īpašās pārvaldes apgabala un ir deklarēts vai nav deklarēts kā Makao īpašās pārvaldes apgabala izcelsmes ražojums (OV L 117, 1.5.2008., 1. lpp.).
(5) OV C 251, 3.10.2008., 21. lpp.
(6) Padomes 2009. gada 22. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro dažu tādu Vjetnamas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un ko attiecina arī uz šā paša ražojuma importu no Makao īpašās pārvaldes apgabala, neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao īpašās pārvaldes apgabalā (OV L 352, 30.12.2009., 1. lpp.).
(7) OV C 295, 11.10.2013., 6. lpp.
(8) Padomes 2014. gada 18. marta Īstenošanas lēmums 2014/149/ES, ar ko noraida priekšlikumu Īstenošanas regulai, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co Ltd un Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd (OV L 82, 20.3.2014., 27. lpp.).
(9) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
(10) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.).
(11) Tiesas 1988. gada 26. aprīļa spriedumi apvienotajās lietās 97, 193, 99 un 215/86 Asteris AE un citi un Grieķijas Republika/Komisija, Recueil, 2181. lpp., 27. un 28. punkts.
(12) Tiesas 1998. gada 12. novembra spriedums lietā C-415/96 Spānija/Komisija, Recueil, I-6993. lpp., 31. punkts; Tiesas 2000. gada 3. oktobra spriedums lietā C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil, I-8147. lpp., 80.-85. punkts; Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. spriedums lietā T-301/01 Alitalia/Komisija, Krājums, II-1753. lpp., 99. un 142. punkts; Vispārējās tiesas 2011. gada 12. maija spriedums apvienotajās lietās T-267/08 un T-279/08 Région Nord-Pas de Calais/Komisija, Krājums, II-0000. lpp., 83. punkts.
(13) Tiesas 1998. gada 12. novembra spriedums lietā C-415/96 Spānija/Komisija, Recueil, I-6993. lpp., 31. punkts; Tiesas 2000. gada 3. oktobra spriedums lietā C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil, I-8147. lpp., 80.–85. punkts.
(14) Tiesas 1981. gada 13. maija spriedums lietā 66/80 International Chemical Corporation, Recueil, 1191. lpp., 18. punkts.
(15) Tiesas 2000. gada 3. oktobra spriedums lietā C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, Recueil, I-8147. lpp., 80.–85. punkts.
(16) Vai, sākot no 2016. gada 1. maija, pamatojoties uz attiecīgiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
18.2.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 41/8 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/224
(2016. gada 17. februāris),
ar ko Īstenošanas regulas (ES) Nr. 947/2014 un (ES) Nr. 948/2014 groza attiecībā uz sviesta un sausā vājpiena privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas beigu termiņu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 18. panta 2. punktu, 20. panta c), f), l), m) un n) punktu un 223. panta 3. punkta c) apakšpunktu,
ņemot vērā Padomes 2013. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (2) un jo īpaši tās 4. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (3) un jo īpaši tās 62. panta 2. punkta b) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) Nr. 947/2014 (4) un (ES) Nr. 948/2014 (5) tika atklāta attiecīgi sviesta un sausā vājpiena privātā uzglabāšana, ņemot vērā īpaši sarežģīto situāciju tirgū, ko radījis Krievijas aizliegums importēt piena produktus no Savienības. |
(2) |
Minēto privāto uzglabāšanas shēmu darbība tika pagarināta ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) Nr. 1337/2014 (6), (ES) 2015/303 (7) un (ES) 2015/1548 (8). Tā rezultātā atbalsta pieteikumus var iesniegt līdz 2016. gada 29. februārim. |
(3) |
2015. gada 25. jūnijā Krievija uz vēl vienu gadu – līdz 2016. gada 6. augustam – pagarināja aizliegumu importēt lauksaimniecības produktus un pārtikas produktus, kuru izcelsme ir ES. |
(4) |
Turklāt pieprasījums pēc piena un piena produktiem bija nestabils visu 2015. gadu, bet piena piedāvājums bija palielinājies galvenajos eksporta reģionos. |
(5) |
Tāpēc sviesta un vājpiena pulvera cenas Savienībā ir vēl vairāk pazeminājušās, un liekas, ka negatīvā tendence saglabāsies. |
(6) |
Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, ir lietderīgi nodrošināt sviesta un sausā vājpiena privātās uzglabāšanas atbalsta shēmu pastāvīgu pieejamību un pagarināt šo shēmu darbību līdz 2016. gada intervences perioda beigām – 2016. gada 30. septembrim. |
(7) |
Lai nepieļautu, ka tiek pārtraukta iespēja iesniegt pieteikumus saskaņā ar shēmām, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas. |
(8) |
Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījums Īstenošanas regulā (ES) Nr. 947/2014
Regulas (ES) Nr. 947/2014 5. pantā vārdkopu “2016. gada 29. februāris” aizstāj ar vārdkopu “2016. gada 30. septembris”.
2. pants
Grozījums Īstenošanas regulā (ES) Nr. 948/2014
Regulas (ES) Nr. 948/2014 5. pantā vārdkopu “2016. gada 29. februāris” aizstāj ar vārdkopu “2016. gada 30. septembris”.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 17. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(4) Komisijas 2014. gada 4. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 947/2014, ar ko atļauj privātu sviesta uzglabāšanu un veic atbalsta summas iepriekšēju noteikšanu (OV L 265, 5.9.2014., 15. lpp.).
(5) Komisijas 2014. gada 4. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 948/2014, ar ko atļauj sausā vājpiena privātu uzglabāšanu un veic atbalsta summas iepriekšēju noteikšanu (OV L 265, 5.9.2014., 18. lpp.).
(6) Komisijas 2014. gada 16. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1337/2014, ar ko groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 947/2014 un (ES) Nr. 948/2014 attiecībā uz sviesta un sausā vājpiena privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas pēdējo dienu (OV L 360, 17.12.2014., 15. lpp.).
(7) Komisijas 2015. gada 25. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/303, ar ko groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 947/2014 un (ES) Nr. 948/2014 attiecībā uz sviesta un sausā vājpiena privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas pēdējo dienu (OV L 55, 26.2.2015., 4. lpp.).
(8) Komisijas 2015. gada 17. septembra Īstenošanas regula (ES) 2015/1548, ar ko groza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 947/2014 un (ES) Nr. 948/2014 attiecībā uz sviesta un sausā vājpiena privātas uzglabāšanas atbalsta pieteikumu iesniegšanas pēdējo dienu (OV L 242, 18.9.2015., 26. lpp.).
18.2.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 41/10 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/225
(2016. gada 17. februāris),
ar ko nosaka maksimālo produkcijas apjomu katrai dalībvalstij un periodu, kādā pieteikumi par ārkārtas atbalstu noteiktu sieru privātai uzglabāšanai iesniedzami attiecībā uz daudzumiem, kas palikuši neizmantoti no Deleģētajā regulā (ES) 2015/1852 noteiktajiem daudzumiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2015. gada 15. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2015/1852, ar ko atver pagaidu ārkārtas atbalsta shēmu noteiktu sieru privātai uzglabāšanai un iepriekš nosaka atbalsta summu (2), un jo īpaši tās 15. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/1852 tika atvērta pagaidu ārkārtas atbalsta shēma noteiktu sieru privātai uzglabāšanai un tika iepriekš noteikta atbalsta summa. |
(2) |
Regulas (ES) 2015/1852 4. panta 3. punktā noteikts, ka atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2016. gada 15. janvāris. |
(3) |
Īrija, Francija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par vēlmi turpināt izmantot privātās uzglabāšanas atbalsta shēmu. |
(4) |
Pēc 2016. gada 15. janvāra vēl neizmantotas bija 68 123 tonnas. Tādēļ ir lietderīgi šo daudzumu darīt pieejamu tām dalībvalstīm, kuras paziņojušas par vēlmi turpināt izmantot privātās uzglabāšanas atbalsta shēmu, un to sadalīt dalībvalstīm atkarībā no daudzumiem, par kuriem tās līdz 2016. gada 15. janvārim ir iesniegušas pieteikumus. |
(5) |
Būtu jānosaka jauns atbalsta pieteikumu iesniegšanas periods. |
(6) |
Noteikumi, kas Deleģētajā regulā (ES) 2015/1852 izklāstīti attiecībā uz noteiktu sieru privātai uzglabāšanai paredzētās atbalsta shēmas īstenošanu, būtu jāpiemēro mutatis mutandis, lai īstenotu šajā regulā noteikto shēmu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Katrai dalībvalstij maksimālais produkcijas apjoms, uz ko attiecas pagaidu ārkārtas atbalsta shēma atlikušo neizmantoto siera daudzumu privātai uzglabāšanai, kā paredzēts Deleģētajā regulā (ES) 2015/1852, ir noteikts šīs regulas pielikumā.
Noteikumus, kas Deleģētajā regulā (ES) 2015/1852 izklāstīti attiecībā uz shēmas īstenošanu, piemēro mutatis mutandis šīs regulas pielikumā noteiktajiem daudzumiem.
2. pants
Atbalsta pieteikumi
Atbalsta pieteikumus var iesniegt no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2016. gada 30. septembris.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 17. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 271, 16.10.2015., 15. lpp.
PIELIKUMS
Dalībvalsts |
Maksimālais daudzums (tonnās) |
Īrija |
4 127 |
Francija |
6 340 |
Itālija |
27 025 |
Lietuva |
2 616 |
Nīderlande |
16 526 |
Somija |
694 |
Zviedrija |
2 126 |
Apvienotā Karaliste |
8 669 |
Kopā |
68 123 |
18.2.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 41/13 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/226
(2016. gada 17. februāris),
ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 999/2014, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstoši 11. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 14. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Padome ar Regulu (EK) Nr. 2022/95 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90. Ievērojot papildu izmeklēšanas rezultātus, kurā atklāja, ka maksājums tiek absorbēts, pasākumus grozīja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 663/98 (3). Pēc termiņbeigu pārskatīšanas un starpposma pārskatīšanas atbilstoši attiecīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 (4) 11. panta 2. un 3. punktam Padome ar Regulu (EK) Nr. 658/2002 (5) tāda Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam, ko klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90, noteica galīgo antidempinga maksājumu EUR 47,07 par tonnu. Pēc tam atbilstoši Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktam tika veikta starpposma pārskatīšana attiecībā uz ražojuma klāstu un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 945/2005 (6) tika noteikts galīgais antidempinga maksājums robežās no EUR 41,42 par tonnu līdz EUR 47,07 par tonnu tādu Krievijas izcelsmes cieto mēslošanas līdzekļu importam, kuros amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no masas un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 20. |
(2) |
Pēc otrās termiņbeigu pārskatīšanas un otrās daļējas starpposma pārskatīšanas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. un 3. punktam antidempinga pasākumi, kas aprakstīti iepriekšējā apsvērumā (jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 945/2005), tika saglabāti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2008 (7), izņemot grupai EuroChem, kurai fiksētā maksājuma summa svārstījās no EUR 28,88 līdz EUR 32,82 par tonnu. |
(3) |
Eiropas Komisija ar Lēmumu 2008/577/EK (8) pieņēma tādus saistību piedāvājumus ar daudzuma ierobežojumu, ko cita starpā piedāvājuši Krievijas ražotāji atklātā akciju sabiedrība (JSC, krievu val. OAO) Acron un JSC Dorogobuzh. |
(4) |
Vispārējā tiesa ar 2008. gada 10. septembra spriedumu (9), kas interpretēts ar 2009. gada 9. jūlija spriedumu (10), atcēla Regulu (EK) Nr. 945/2005, ciktāl tā attiecas uz atklāto akciju sabiedrību (JSC) Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat (Kirovo), kas ir OJSC UCC Uralchem (Uralchem) sastāvā. Padome ar Regulu (EK) Nr. 989/2009 (11) attiecīgi grozīja Regulu (EK) Nr. 661/2008. Tādēļ uzņēmumam Kirovo tiek piemērots antidempinga maksājums (EUR 47,07 par tonnu) tikai attiecībā uz tāda amonija nitrāta importu, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90. |
(5) |
Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 999/2014 (12) saglabāja antidempinga pasākumus (jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 989/2009) pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam. |
(6) |
Uzņēmums Kirovo2015. gada 16. septembrī paziņoja Komisijai, ka plāno reorganizāciju uzņēmumu grupā Uralchem. Uzņēmums Kirovo no 2015. gada 1. oktobra faktiski vairs nav akciju sabiedrība grupas OJSC UCC Uralchem (Uralchem) ietvaros, jo tas ir kļuvis par grupas Uralchem filiāli ar šādu nosaukumu: grupas OJSC UCC Uralchem filiāle Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat (filiāle Kirovo). Saskaņā ar uzņēmuma apgalvoto šīs reorganizācijas mērķis bija uzlabot korporatīvo pārvaldību visā Uralchem grupā. |
(7) |
Grupai Uralchem ir cita ražotne (Uralchem filiāle Azot), kas atrodas Berezņikos Krievijā, kurai visiem amonija nitrāta veidiem piemēro antidempinga maksājumu EUR 47,07 par tonnu, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 999/2014. 1. panta 1. punktā. Tāpēc, ņemot vērā to, ka vienas un tās pašas juridiskās vienības ietvaros, kas ražo amonija nitrātu, tagad ir divas filiāles (Berezniki un Kirovo), ir jānovērtē pasākumu apiešanas risks. |
(8) |
Tādējādi Komisija ir analizējusi uzņēmuma sniegto informāciju un visu citu tās rīcībā esošo informāciju un secinājusi, ka antidempinga pasākumu apiešanas risks, kas saistīts ar atšķirīgām grupas Uralchem filiālēm, tālāk izklāstīto iemeslu dēļ ir zems. |
(9) |
Pirmkārt, kopš ar Regulu (EK) Nr. 989/2009 tika grozīti pasākumi (kad antidempinga maksājumi, kas piemērojami Kirovo, tika attiecināti tikai uz tāda amonija nitrāta importu, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90), nav pierādījumu, ka grupa Uralchem ir ļaunprātīgi izmantojusi atbrīvojumu, kas piešķirts Kirovo. Patiešām, kopš pasākumu grozīšanas tāda amonija nitrāta imports, kuru patlaban neklasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90, ir bijis stabils. Turklāt Komisijai nav informācijas, ka liecinātu, ka ražotne Berezniki nepareizi deklarējusi savu produkciju kā tādu, ko ražojusi Kirovo, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot atbrīvojumu, kas piešķirts Kirovo. |
(10) |
Otrkārt, Uralchem apgalvoja, ka saskaņā ar Krievijā piemērojamajiem valsts tiesību aktiem mēslošanas līdzekļi ir pakļauti obligātai reģistrācijai un marķēšanai un tas attiecas arī uz ražotnes faktisko juridisko nosaukumu un fizisko adresi. Ziņas par ražotāja ražotni ir jāiekļauj arī vairākos citos oficiālajos dokumentos. Visbeidzot, eksportējot amonija nitrātu, ziņas par ražotni jāiekļauj vairākos obligātos dokumentos, piemēram, muitas eksporta deklarācijā, izcelsmes sertifikātā un pavadzīmēs. Tādēļ ir maz ticams, ka, piešķirot Taric papildkodu A959 grupas Uralchem filiālei Kirovo, kāda no grupas ražotnēm izmantos to ļaunprātīgi. |
(11) |
Treškārt, grupa Uralchem2015. gada 13. oktobra vēstulē Komisijai ir apņēmusies neiesaistīties darbībās, kas var novest pie Taric papildkoda A959 ļaunprātīgas izmantošanas, proti, ar šo Taric kodu eksportējot uz Savienību ražojumus, kas nav ražoti filiālē Kirovo, kura atrodas Kirovočepeckā, Kirovas apgabalā. |
(12) |
Ceturtkārt, Komisijai ir informācija par Berezniki un Kirovo ražotņu maksimālo jaudu, un, lai izvietotu jaunas ražošanas iekārtas un palielinātu pašreizējo jaudu, ir nepieciešami vairāki gadi. Tāpēc, ja nākotnē tiks konstatēts importa apjoma pieaugums, īpaši virs Kirovo maksimālā jaudas, ex officio var tikt sākta pasākumu pretapiešanas izmeklēšana. |
(13) |
Tomēr, lai vēl vairāk mazinātu pasākumu apiešanas risku, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu tādu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu, kas piemērojami dažādām Uralchem filiālēm. Uralchem jāuzrāda dalībvalsts muitas dienestiem derīgs rēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta trešajā daļā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. |
(14) |
Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tā plānoja grozīt Īstenošanas regulu (ES) Nr. 999/2014. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar informācijas izpaušanu. Uralchem un Krievijas Federācijas valdība iesniedza piezīmes. Šīs piezīmes tika ņemtas vērā. |
(15) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 999/2014 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu groza šādi:
“b) |
precēm, kas ražotas akciju sabiedrības “United Chemical Company Uralchem filiālē KCKK Kirovočepeckā (Kirovo-Chepetsk)” (Taric papildkods A959):
Antidempinga maksājumu nepiemēro 1. punktā minētajām precēm, kas ražotas akciju sabiedrības United Chemical Company Uralchem filiālē KCKK Kirovočepeckā un kas nav minētas iepriekšējā tabulā. Antidempinga maksājumu par konkrētām precēm, kas ražotas akciju sabiedrības United Chemical Company Uralchem filiālē KCKK Kirovočepeckā, nepiemēro ar nosacījumu, ka akciju sabiedrība United Chemical Company Uralchem dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kurā ir paziņojums, ko datējusi un parakstījusi rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un amats, un kas formulēts šādi: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka eksportam uz Eiropas Savienību pārdotais amonija nitrāts (apjoms), uz ko attiecas šis rēķins, ražots (akciju sabiedrības United Chemical Company Uralchem filiālē KCKK Kirovočepeckā un adrese) (Taric papildkodsA959), kurš atrodas Krievijā. Apliecinu, ka rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.” Ja šāds rēķins uzrādīts netiek, tad visiem amonija nitrāta ražojuma veidiem, kas ražoti akciju sabiedrības United Chemical Company Uralchem filiālē KCKK Kirovočepeckā, piemēro maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 17. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.
(2) Padomes 1995. gada 16. augusta Regula (EK) Nr. 2022/95, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 198, 23.8.1995., 1. lpp.).
(3) Padomes 1998. gada 23. marta Regula (EK) Nr. 663/98, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2022/95, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 93, 26.3.1998., 1. lpp.).
(4) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.).
(5) Padomes 2002. gada 15. aprīļa Regula (EK) Nr. 658/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu (OV L 102, 18.4.2002., 1. lpp.).
(6) Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 945/2005, ar kuru pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu groza Regulu (EK) Nr. 658/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu, un Regulu (EK) Nr. 132/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz, inter alia, Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importu (OV L 160, 23.6.2005., 1. lpp.).
(7) Padomes 2008. gada 8. jūlija Regula (EK) Nr. 661/2008, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam pēc tam, kad veikta termiņa beigu pārskatīšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktam un daļēja starpposma pārskatīšana atbilstīgi minētās regulas 11. panta 3. punktam (OV L 185, 12.7.2008., 1. lpp.).
(8) Komisijas 2008. gada 4. jūlija Lēmums 2008/577/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas attiecībā uz Krievijas un Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importa antidempinga procedūru (OV L 185, 12.7.2008., 43. lpp.).
(9) 2008. gada 10. septembra spriedums lietā T-348/05 JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome (Krājums 2008, II-159. lpp., rezolutīvā daļas 1. punkts).
(10) 2009. gada 9. jūlija spriedums lietā T-348/05 JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome (Krājums 2009, II-116. lpp., rezolutīvā daļas 1. punkts).
(11) Padomes 2009. gada 19. oktobra Regula (EK) Nr. 989/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 661/2008, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 278, 23.10.2009., 1. lpp.).
(12) Komisijas 2014. gada 23. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 999/2014, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstoši 11. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 280, 24.9.2014., 19. lpp.).
18.2.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 41/17 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/227
(2016. gada 17. februāris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 17. februārī
Komisijas
un tās priekšsēdētājs vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
EG |
86,9 |
IL |
283,6 |
|
MA |
93,0 |
|
SN |
172,2 |
|
TN |
107,9 |
|
TR |
114,4 |
|
ZZ |
143,0 |
|
0707 00 05 |
MA |
84,1 |
TR |
184,9 |
|
ZZ |
134,5 |
|
0709 93 10 |
MA |
42,7 |
TR |
171,3 |
|
ZZ |
107,0 |
|
0805 10 20 |
CL |
98,4 |
EG |
44,8 |
|
IL |
118,8 |
|
MA |
54,1 |
|
TN |
49,8 |
|
TR |
61,6 |
|
ZZ |
71,3 |
|
0805 20 10 |
IL |
123,4 |
MA |
87,7 |
|
TR |
84,6 |
|
ZZ |
98,6 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
EG |
68,8 |
IL |
133,1 |
|
MA |
118,5 |
|
TR |
74,7 |
|
ZZ |
98,8 |
|
0805 50 10 |
IL |
106,9 |
MA |
74,1 |
|
TR |
92,4 |
|
ZZ |
91,1 |
|
0808 10 80 |
CL |
93,1 |
US |
108,2 |
|
ZZ |
100,7 |
|
0808 30 90 |
CL |
148,6 |
CN |
89,3 |
|
ZA |
97,6 |
|
ZZ |
111,8 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
18.2.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 41/20 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/228
(2015. gada 14. jūlijs)
par noregulējuma procedūru
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 1. decembra Lēmumu 2009/937/ES, ar ko pieņem Padomes reglamentu (1), un jo īpaši tā 12. panta 1. punktu un 14. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2), 18. panta 7. punktā ir izveidota noregulējuma procedūra, saskaņā ar kuru Padomi var aicināt lemt par noregulējuma shēmu pieņemšanu. |
(2) |
No 2016. gada 1. janvāra Padome ar vienkāršu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var iebilst pret noregulējuma shēmu vai arī apstiprināt vai iebilst pret būtiskiem noregulējuma shēmā norādītās fonda summas grozījumiem, ko Vienotā noregulējuma valde pieņem 24 stundu laikā pēc noregulējuma shēmas pieņemšanas. |
(3) |
Ņemot vērā Regulas 18. panta 7. punktā paredzēto īso termiņu, Padomes akts būtu jāpieņem, balsojot rakstiski. Kārtība, kādā iebilst pret noregulējuma shēmu vai apstiprināt tajā paredzētu būtisku Fonda summas grozījumu vai iebilst pret to, pēc savas būtības ir steidzama. |
(4) |
Steidzamības dēļ Padome var apspriesties un pieņemt lēmumu, pamatojoties uz dokumentiem un projektiem, kas sagatavoti vienā no valodām, kuras paredzētas spēkā esošajos noteikumos par valodām, kā noteikts Padomes reglamenta 14. panta 1. punktā. Tam nevajadzētu būt pretrunā ar pienākumu vēlāk pieņemt un publicēt šo lēmumu visās valodās, kas noteiktas spēkā esošajos noteikumos par valodām. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Ja Padomei ir jāpieņem lēmums, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu saistībā ar 18. panta 7. punktu Regulā (ES) Nr. 806/2014, Padomes aktu pieņem, balsojot rakstiski.
2. Pieņemot lēmumu, Padome var rīkot apspriedes un pieņemt lēmumus, pamatojoties uz dokumentiem un projektiem, kas ir sagatavoti tikai angļu valodā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.
Briselē, 2015. gada 14. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. GRAMEGNA
(1) OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.
(2) OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.
18.2.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 41/22 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/229
(2016. gada 16. februāris),
ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli, ko izvirzījusi Dānijas Karaliste
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 302. pantu,
ņemot vērā Dānijas valdības priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2015. gada 18. septembrī un 2015. gada 1. oktobrī pieņēma Lēmumus (ES, Euratom) 2015/1600 (1) un (ES, Euratom) 2015/1790 (2), ar ko laikposmam no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus. |
(2) |
Pēc Marie-Louise KNUPPERT kundzes amata pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 20. septembrim, Arne GREVSEN kungs, First Vice-President of the Danish Confederation of Trade Unions (LO), tiek iecelts par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2016. gada 16. februārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A.G. KOENDERS
(1) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2015/1600 (2015. gada 18. septembris), ar ko laikposmam no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (OV L 248, 24.9.2015., 53. lpp.).
(2) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2015/1790 (2015. gada 1. oktobris), ar ko laikposmam no 2015. gada 21. septembra līdz 2020. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (OV L 260, 7.10.2015., 23. lpp.).
18.2.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 41/23 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/230
(2016. gada 17. februāris),
ar ko Īstenošanas lēmumu 2014/908/ES groza attiecībā to trešo valstu un teritoriju sarakstiem, kuru uzraudzības un regulatīvās prasības uzskata par līdzvērtīgām, lai riska darījumiem piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 575/2013 atbilstīgu pieeju
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 107. panta 4. punktu un 142. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/908/ES (2) ir ietverti to trešo valstu un teritoriju saraksti, kuru uzraudzības un regulatīvā kārtība ir atzīta par līdzvērtīgu attiecīgajai uzraudzības un regulatīvajai kārtībai, ko Savienībā piemēro saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. |
(2) |
Komisija ir veikusi papildu novērtējumu par uzraudzības un regulatīvo kārtību, kas piemērojama ieguldījumu brokeru sabiedrībām un biržām, izmantojot to pašu metodi, kas izmantota līdzvērtības novērtējumos, balstoties uz kuriem tika pieņemts Īstenošanas lēmums 2014/908/ES. |
(3) |
Komisija savos novērtējumos ir apsvērusi nozīmīgas norises uzraudzības un regulatīvajā regulējumā, kas notikušas kopš Īstenošanas lēmuma 2014/908/ES pieņemšanas, un ir ņēmusi vērā pieejamos informācijas avotus, tostarp neatkarīgus novērtējumus, kurus veikušas starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija. |
(4) |
Komisija ir secinājusi, ka Japānā tikai uzraudzības un regulatīvā kārtība, ko piemēro konkrētai Japānas ieguldījumu brokeru sabiedrību apakškopai, atbilst vairākiem darbības, organizācijas un uzraudzības standartiem, kas atspoguļo būtiskos elementus Savienības uzraudzības un regulatīvajā kārtībā, kuru piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Šī Japānas ieguldījumu brokeru sabiedrību apakškopa, kas definēta Japānas Finanšu instrumentu biržu likuma 28. pantā, veic konkrētu komercdarbību un Japānas tiesiskajā regulējumā tiek dēvēta par I tipa finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem. I tipa finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem piemēro speciālus noteikumus par reģistrētā kapitāla prasībām, kā arī par pastāvīgajām uz riskiem balstītā kapitāla prasībām. Atbilstoši vērtējumā izdarītajiem secinājumiem uzraudzības un regulatīvās prasības, kuras piemēro I tipa finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem, kas atrodas Japānā, būtu jāuzskata par vismaz līdzvērtīgām prasībām, kuras Savienībā piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 107. panta 4. punkta un 142. panta 1. punkta 4. apakšpunkta b) punkta vajadzībām. |
(5) |
Komisija ir secinājusi, ka Dienvidkorejā, Honkongā un Indonēzijā ir ieviesta uzraudzības un regulatīvā kārtība, kas atbilst vairākiem darbības, organizācijas un uzraudzības standartiem, kuri atspoguļo būtiskos elementus Savienības uzraudzības un regulatīvajā kārtībā, kas piemērojama biržām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Atbilstoši tam uzraudzības un regulatīvās prasības, kuras piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atrodas šādās trešās valstīs un teritorijās, būtu uzskatāmas vismaz par līdzvērtīgām prasībām, kuras Savienībā piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 107. panta 4. punkta un 142. panta 1. punkta 4. apakšpunkta b) punkta vajadzībām. |
(6) |
Komisija ir secinājusi, ka Austrālijā, Dienvidkorejā un Indonēzijā ir ieviesta uzraudzības un regulatīvā kārtība, kas atbilst vairākiem darbības standartiem, kuri atspoguļo būtiskos elementus Savienības uzraudzības un regulatīvajā kārtībā, kas piemērojama biržām. Atbilstoši tam uzraudzības un regulatīvā kārtība, ko piemēro biržām, kuras atrodas šādās trešās valstīs, būtu uzskatāma par vismaz līdzvērtīgām kārtībai, ko Savienībā piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 107. panta 4. punkta vajadzībām. |
(7) |
Tāpēc Īstenošanas lēmums 2014/908/ES būtu jāgroza, lai šīs trešās valstis un teritorijas iekļautu attiecīgajā to trešo valstu un teritoriju sarakstā, kuru uzraudzības un regulatīvās prasības ir uzskatāmas par līdzvērtīgām Savienības regulējumam attiecībā uz pieeju riska darījumiem atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 575/2013. |
(8) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst Eiropas Banku komitejas atzinumam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Īstenošanas lēmumu 2014/908/ES groza šādi:
1) |
lēmuma II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikumā ietverto tekstu; |
2) |
lēmuma III pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikumā ietverto tekstu; |
3) |
lēmuma V pielikumu aizstāj ar šā lēmuma III pielikumā ietverto tekstu. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2016. gada 17. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
(2) Komisijas 2014. gada 12. decembra Īstenošanas lēmums 2014/908/ES par dažu trešo valstu un teritoriju uzraudzības un regulatīvo prasību līdzvērtīgumu, lai riska darījumiem piemērotu pieeju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 575/2013 (OV L 359, 16.12.2014., 155. lpp.).
I PIELIKUMS
“II PIELIKUMS
TREŠO VALSTU UN TERITORIJU SARAKSTS 2. PANTA NOLŪKĀ (IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBAS)
1. |
Austrālija |
2. |
Brazīlija |
3. |
Kanāda |
4. |
Ķīna |
5. |
Honkonga |
6. |
Indonēzija |
7. |
Japāna (tikai I tipa finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem) |
8. |
Meksika |
9. |
Dienvidkoreja |
10. |
Saūda Arābija |
11. |
Singapūra |
12. |
Dienvidāfrika |
13. |
ASV” |
II PIELIKUMS
“III PIELIKUMS
TREŠO VALSTU SARAKSTS 3. PANTA NOLŪKĀ (BIRŽAS)
1. |
Austrālija |
2. |
Brazīlija |
3. |
Kanāda |
4. |
Ķīna |
5. |
Indija |
6. |
Indonēzija |
7. |
Japāna |
8. |
Meksika |
9. |
Dienvidkoreja |
10. |
Saūda Arābija |
11. |
Singapūra |
12. |
Dienvidāfrika |
13. |
ASV” |
III PIELIKUMS
“V PIELIKUMS
TREŠO VALSTU UN TERITORIJU SARAKSTS 5. PANTA NOLŪKĀ (KREDĪTIESTĀDES UN IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBAS)
Kredītiestādes:
1. |
Austrālija |
2. |
Brazīlija |
3. |
Kanāda |
4. |
Ķīna |
5. |
Gērnsija |
6. |
Honkonga |
7. |
Indija |
8. |
Menas Sala |
9. |
Japāna |
10. |
Džersija |
11. |
Meksika |
12. |
Monako |
13. |
Saūda Arābija |
14. |
Singapūra |
15. |
Dienvidāfrika |
16. |
Šveice |
17. |
ASV |
Ieguldījumu brokeru sabiedrības:
1. |
Austrālija |
2. |
Brazīlija |
3. |
Kanāda |
4. |
Ķīna |
5. |
Honkonga |
6. |
Indonēzija |
7. |
Japāna (tikai I tipa finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem) |
8. |
Meksika |
9. |
Dienvidkoreja |
10. |
Saūda Arābija |
11. |
Singapūra |
12. |
Dienvidāfrika |
13. |
ASV” |
PAMATNOSTĀDNES
18.2.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 41/28 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2016/231
(2015. gada 26. novembris),
ar ko groza Pamatnostādni ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (ECB/2015/39)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1., 3.3., 5.1., 12.1., 14.3. un 16 pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 4. pantu un 8. pantu,
tā kā:
(1) |
Ārējā statistika arvien vairāk tiek izmantota mērķiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku, piem., makroprudenciālajai analīzei un pārmērīgas ekonomiskās nelīdzsvarotības monitorēšanai. Eiropas Centrālā banka veicinās šīs darbības, kā arī citas darbības starptautiskās sadarbības un pētniecības jomā, publicējot euro zonas rādītājus, kas apkopoti uz Pamatnostādnes ECB/2011/23 (2) pamata, un šajā sakarā savāktos nacionālos datus. |
(2) |
Ņemot vērā ieguvumu un izmaksu līdzsvaru, vairs netiks piemērots saīsinātais pārskatu sniegšanas periods ceturkšņa maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances datu nosūtīšanai, kuru saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2011/23 bija jāpiemēro no 2019. gada. |
(3) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne ECB/2011/23, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Grozījumi
Pamatnostādni ECB/2011/23 groza šādi:
1) |
ar šādu definīciju papildina 1. pantu:
|
2) |
šādi groza 2. pantu:
|
3) |
šādi groza 3. panta 2. punktu:
|
4) |
iekļauj šādu 3.a pantu: “3.a pants ECB veiktā datu nosūtīšana publicēšana 1. ECB nosūta NCB euro zonas kopsavilkuma rādītājus, kurus tā publicē, kā arī “publicējamās nacionālo datu kopas”, kas iegūtas saskaņā ar 2. pantu. 2. ECB var publicēt “publicējamās nacionālo datu kopas” pēc tam, kad publicēti attiecīgie euro zonas kopsavilkuma rādītāji.”; |
5) |
ar šādu punktu aizstāj 6. panta 3. punktu: “3. Ja dati kādā no II pielikuma 1.–5. tabulas posteņiem ir nelieli vai euro zonas un nacionālajai statistikai nenozīmīga lieluma, vai šī posteņa datu vākšanas izmaksas nav samērīgas, uz drošu statistisko metodiku balstītas pēc iespējas precīzākas aplēses ir atļautas ar nosacījumu, ka tas nemazina statistikas analīzes vērtību. Attiecībā uz šādiem II pielikuma 1., 2., 2.A un 6. tabulas dalījumiem tiek atļautas pēc iespējas precīzākas aplēses:
|
6) |
pamatnostādnes I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Stāšanās spēkā un īstenošana
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.
2. Eurosistēmas centrālās bankas atbilst šīs pamatnostādnes prasībām no 2016. gada 1. jūnija.
3. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 26. novembrī
ECB Padomes vārdā –
ECB priekšsēdētājs
Mario DRAGHI
(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(2) Pamatnostādne ECB/2011/23 (2011. gada 9. decembris) par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (OV L 65, 3.3.2012., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2011/23 I un II pielikumu:
1) |
šādi groza I pielikumu:
|
2) |
šādi groza II pielikumu:
|
(1) Noteiktu posteņu jēdzieni un definīcijas precizēti III pielikumā.
(2) Prasītie ģeogrāfiskie dalījumi precizēti 7. tabulā.
(3) Prasītie institucionālo sektoru dalījumi precizēti 8. tabulā.”;
(4) T. sk. “atvasinātie finanšu instrumenti – neto”.” ;
(5) Noteiktu posteņu jēdzieni un definīcijas precizēti III pielikumā.
(6) Prasītie ģeogrāfiskie dalījumi precizēti 7. tabulā.
(7) Prasītie institucionālo sektoru dalījumi precizēti 8. tabulā.”;